Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija

<mediawiki xmlns="http://www.mediawiki.org/xml/export-0.10/" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:schemaLocation="http://www.mediawiki.org/xml/export-0.10/ http://www.mediawiki.org/xml/export-0.10.xsd" version="0.10" xml:lang="lv">
  <siteinfo>
    <sitename>Vikipēdija</sitename>
    <dbname>lvwiki</dbname>
    <base>https://lv.wikipedia.org/wiki/S%C4%81kumlapa</base>
    <generator>MediaWiki 1.39.0-wmf.22</generator>
    <case>first-letter</case>
    <namespaces>
      <namespace key="-2" case="first-letter">Media</namespace>
      <namespace key="-1" case="first-letter">Special</namespace>
      <namespace key="0" case="first-letter" />
      <namespace key="1" case="first-letter">Diskusija</namespace>
      <namespace key="2" case="first-letter">Dalībnieks</namespace>
      <namespace key="3" case="first-letter">Dalībnieka diskusija</namespace>
      <namespace key="4" case="first-letter">Vikipēdija</namespace>
      <namespace key="5" case="first-letter">Vikipēdijas diskusija</namespace>
      <namespace key="6" case="first-letter">Attēls</namespace>
      <namespace key="7" case="first-letter">Attēla diskusija</namespace>
      <namespace key="8" case="first-letter">MediaWiki</namespace>
      <namespace key="9" case="first-letter">MediaWiki diskusija</namespace>
      <namespace key="10" case="first-letter">Veidne</namespace>
      <namespace key="11" case="first-letter">Veidnes diskusija</namespace>
      <namespace key="12" case="first-letter">Palīdzība</namespace>
      <namespace key="13" case="first-letter">Palīdzības diskusija</namespace>
      <namespace key="14" case="first-letter">Kategorija</namespace>
      <namespace key="15" case="first-letter">Kategorijas diskusija</namespace>
      <namespace key="100" case="first-letter">Portāls</namespace>
      <namespace key="101" case="first-letter">Portāla diskusija</namespace>
      <namespace key="102" case="first-letter">Vikiprojekts</namespace>
      <namespace key="103" case="first-letter">Vikiprojekta diskusija</namespace>
      <namespace key="446" case="first-letter">Education Program</namespace>
      <namespace key="447" case="first-letter">Education Program talk</namespace>
      <namespace key="710" case="first-letter">TimedText</namespace>
      <namespace key="711" case="first-letter">TimedText talk</namespace>
      <namespace key="828" case="first-letter">Modulis</namespace>
      <namespace key="829" case="first-letter">Moduļa diskusija</namespace>
      <namespace key="2300" case="first-letter">Gadget</namespace>
      <namespace key="2301" case="first-letter">Gadget talk</namespace>
      <namespace key="2302" case="case-sensitive">Gadget definition</namespace>
      <namespace key="2303" case="case-sensitive">Gadget definition talk</namespace>
      <namespace key="2600" case="first-letter">Tēma</namespace>
    </namespaces>
  </siteinfo>
  <page>
    <title>Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>2624</id>
    <revision>
      <id>3662304</id>
      <parentid>3506753</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T17:30:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>2A00:23C7:DC8F:3901:5056:2999:7D9A:B40C</ip>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2873" xml:space="preserve">{{Infobox political party
|country=Vācija
|colorcode=#964B00
|name = Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija
|name_native = Nationalsozialistische Deutsche Arbeiterpartei
|party_logo = [[Attēls:Parteiadler der Nationalsozialistische Deutsche Arbeiterpartei (1933–1945).svg|center|200px]]
|leader =[[Kārlis Harers]] &lt;small&gt;(1919–1920)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;[[Antons Drekslers]] &lt;small&gt;(1920–1921)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;[[Ādolfs Hitlers]] &lt;small&gt;(1921–1945)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;[[Martins Bormans]] &lt;small&gt;(1945)&lt;/small&gt;
|foundation=1920
|founder=[[Antons Drekslers]]
|dissolution=1945
|ideology = [[Nacionālsociālisms]]&lt;br&gt;[[Fašisms]]
|position = 
|slogan = {{val|de|Ein Volk, ein Reich, ein Führer}} {{small|(neoficiāli)}}
|headquarters = {{vieta|Vācija|Minhene}}&lt;ref name=&quot;headquarters&quot;&gt;Rick Steves. ''Rick Steves' Snapshot Munich, Bavaria &amp; Salzburg''. Berkeley, California, USA; New York, New York, USA: Avalon Travel, 2010. p. 28. &quot;Though the Nazis eventually gained power in Berlin, they remembered their roots, dubbing Munich &quot;Capital of the Movement&quot;. The Nazi headquarters stood near today's obelisk on Brienner Strasse...&quot;&lt;/ref&gt;
|newspaper = ''[[Völkischer Beobachter]]''
|flag = [[Attēls:Flag of the NSDAP (1920–1945).svg|150px|border|Parteiflagge]]
}}
'''Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija''' ({{val|de|Nationalsozialistische Deutsche Arbeiterpartei}}), '''NSDAP''' jeb '''nacistu partija''', bija 1919. gadā dibināta [[politiskā partija]], kas [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] vadībā 1933. gadā nāca pie varas [[Vācija|Vācijā]].

NSDAP bija galvenais politiskais spēks [[Trešais reihs|nacistiskajā Vācijā]] kopš [[Veimāras republika]]s krišanas 1933. gadā līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1945. gadā, kad to aizliedza.

== Vēlēšanu statistika ==
NSDAP panākumi [[Reihstāgs (Veimāras republika)|Reihstāga]] vēlēšanās:

{|  class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
! Datums
! Balsis (miljoni)
! Procenti balsu
|- 
| style=&quot;text-align:left;&quot;| 1924. gada 4. maijs
| 
| {{0}}6,6%
|- 
| style=&quot;text-align:left;&quot;| 1928. gada 7. decembris
| 
| {{0}}3,0%
|- 
| style=&quot;text-align:left;&quot;| 1928. gada 20. maijs
| {{0}}0,81
| {{0}}2,6%
|- 
| style=&quot;text-align:left;&quot;| 1930. gada 14. septembris
| {{0}}6,41
| 18,3%
|- 
| style=&quot;text-align:left;&quot;| 1932. gada 31. jūlijs
| 13,75
| 37,3%
|- 
| style=&quot;text-align:left;&quot;| 1932. gada 6. novembris
| 11,74
| 33,1%
|- 
| style=&quot;text-align:left;&quot;| 1933. gada 5. marts
| 17,28
| 43,9%
|}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:NSDAP| ]]
[[Kategorija:Aizliegtās politiskās partijas]]
[[Kategorija:Antisemītisms]]
[[Kategorija:Bijušās partijas]]
[[Kategorija:Nacistu organizācijas]]
[[Kategorija:Vācijas politiskās partijas]]</text>
      <sha1>k47v2cjyrwqzmhbzqlx0a5snfrmcoly</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3662354</id>
      <parentid>3662304</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T18:12:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ScAvenger</username>
        <id>1630</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/2A00:23C7:DC8F:3901:5056:2999:7D9A:B40C|2A00:23C7:DC8F:3901:5056:2999:7D9A:B40C]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Bai-Bot</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2930" xml:space="preserve">{{Infobox political party
|country=Vācija
|colorcode=#964B00
|name = Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija
|name_native = Nationalsozialistische Deutsche Arbeiterpartei
|party_logo = [[Attēls:Parteiadler der Nationalsozialistische Deutsche Arbeiterpartei (1933–1945).svg|center|200px]]
|leader =[[Kārlis Harers]] &lt;small&gt;(1919–1920)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;[[Antons Drekslers]] &lt;small&gt;(1920–1921)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;[[Ādolfs Hitlers]] &lt;small&gt;(1921–1945)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;[[Martins Bormans]] &lt;small&gt;(1945)&lt;/small&gt;
|foundation=1920
|founder=[[Antons Drekslers]]
|dissolution=1945
|ideology = [[Nacionālsociālisms]]&lt;br&gt;[[Fašisms]]
|position = 
|slogan = {{val|de|Ein Volk, ein Reich, ein Führer}} {{small|(neoficiāli)}}
|headquarters = {{vieta|Vācija|Minhene}}&lt;ref name=&quot;headquarters&quot;&gt;Rick Steves. ''Rick Steves' Snapshot Munich, Bavaria &amp; Salzburg''. Berkeley, California, USA; New York, New York, USA: Avalon Travel, 2010. p. 28. &quot;Though the Nazis eventually gained power in Berlin, they remembered their roots, dubbing Munich &quot;Capital of the Movement&quot;. The Nazi headquarters stood near today's obelisk on Brienner Strasse...&quot;&lt;/ref&gt;
|newspaper = ''[[Völkischer Beobachter]]''
|flag = [[Attēls:Flag of the NSDAP (1920–1945).svg|150px|border|Parteiflagge]]
}}
'''Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija''' ({{val|de|Nationalsozialistische Deutsche Arbeiterpartei}}), '''NSDAP''' jeb '''nacistu partija''', bija 1919. gadā dibināta [[politiskā partija]], kas [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] vadībā 1933. gadā nāca pie varas [[Vācija|Vācijā]].

NSDAP bija galvenais politiskais spēks [[Trešais reihs|nacistiskajā Vācijā]] kopš [[Veimāras republika]]s krišanas 1933. gadā līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1945. gadā, kad to aizliedza.

== Vēlēšanu statistika ==
NSDAP panākumi [[Reihstāgs (Veimāras republika)|Reihstāga]] vēlēšanās:

{|  class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
! Datums
! Balsis (miljoni)
! Procenti balsu
|- 
| style=&quot;text-align:left;&quot;| 1924. gada 4. maijs
| 
| {{0}}6,6%
|- 
| style=&quot;text-align:left;&quot;| 1928. gada 7. decembris
| 
| {{0}}3,0%
|- 
| style=&quot;text-align:left;&quot;| 1928. gada 20. maijs
| {{0}}0,81
| {{0}}2,6%
|- 
| style=&quot;text-align:left;&quot;| 1930. gada 14. septembris
| {{0}}6,41
| 18,3%
|- 
| style=&quot;text-align:left;&quot;| 1932. gada 31. jūlijs
| 13,75
| 37,3%
|- 
| style=&quot;text-align:left;&quot;| 1932. gada 6. novembris
| 11,74
| 33,1%
|- 
| style=&quot;text-align:left;&quot;| 1933. gada 5. marts
| 17,28
| 43,9%
|}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Trešā Reiha-aizmetnis}}
{{Organizācija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:NSDAP| ]]
[[Kategorija:Aizliegtās politiskās partijas]]
[[Kategorija:Antisemītisms]]
[[Kategorija:Bijušās partijas]]
[[Kategorija:Nacistu organizācijas]]
[[Kategorija:Vācijas politiskās partijas]]</text>
      <sha1>hjxdwcciqnuhatvn8vrpxompqy82jnt</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Pēdējās izmaiņas</title>
    <ns>10</ns>
    <id>2753</id>
    <revision>
      <id>3662433</id>
      <parentid>3587371</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T21:47:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Papuass</username>
        <id>88</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6128" xml:space="preserve">&lt;div style=&quot;border: 1px solid #AAAAAA; border-left: 0; border-right: 0; font-size: 90%&quot;&gt;
&lt;!--   P R O C E N T U   J O S L A   --&gt;
&lt;div style=&quot;border:none; background-color:white&quot; align=&quot;left&quot;&gt;
{|style=&quot;width:100%&quot;
|style=&quot;text-align:center; font-weight:bold; width:{{#expr: (1 + 99 * ({{NUMBEROFARTICLES:R}} mod 1000) / 1000) round 0}}%; background-color:#C7C7C7; font-size:91%&quot; cellspacing=0 cellpadding=0 | {{piezīme|{{#expr: ({{NUMBEROFARTICLES:R}} mod 1000/10 round 0)}}%|Šobrīd Vikipēdijā latviešu valodā ir {{NUMBEROFARTICLES}} {{PLURAL:{{NUMBEROFARTICLES:R}}|rakstu|raksts|raksti}}}}||style=&quot;text-align:right;&quot;|{{formatnum: {{#expr: (ceil ({{NUMBEROFARTICLES:R}} / 1000)) * 1000}}}}
|}&lt;/div&gt;
&lt;!-- PROCENTU JOSLAS BEIGAS --&gt;
{| class=&quot;plainlinks&quot; width=&quot;100%&quot; style=&quot;border-collapse: collapse&quot;
&lt;!--   I N F O   --&gt;
|- style=&quot;background-color: #EFF4FB&quot;
| style=&quot;text-align:right; vertical-align:top; padding-right: 5px;&quot; | '''Informācija''':
| style=&quot;vertical-align:top;&quot; colspan=&quot;2&quot; | {{flatlist|
* [[Special:Newpages|Jaunās lapas]]
* [[Special:Newimages|Jaunie attēli]]
* [[Special:Log|Pēdējie reģistri]]
* [[:Kategorija:Dzēšanai izvirzītās lapas|Dzēšanai izvirzītās lapas]] &lt;small&gt;({{#expr: {{PAGESINCATEGORY:Dzēšanai izvirzītās lapas}} -1}})&lt;/small&gt;
* [[Vikipēdija:Uzlabošanas veidnes|Uzlabošanas veidnes]]
* [[Vikipēdija:Diskusiju veidnes|Diskusiju veidnes]]
* [[Vikipēdija:Nozīmīguma kritēriji|Nozīmīguma kritēriji]]
* [[Vikipēdija:Sākumlapas saturs|Sākumlapas saturs]]&lt;!-- 
* [[Vikipēdija:Recenzijas|Recenzijas]] --&gt;
* [[Vikipēdija:Paziņojumi par kļūdām|Paziņojumi par kļūdām]]
}}
| style=&quot;text-align:right; vertical-align:top;&quot; | {{flatlist|
* {{purge|pārlādēt lapu}}
* [{{fullurl:Template:Pēdējās izmaiņas|action=edit}} labot]
}}
&lt;!--   V A J A D Z Ī G I E   R A K S T I   --&gt;
|- style=&quot;background-color: #FAFAF0&quot;
| style=&quot;text-align:right; vertical-align:top; padding-right: 5px;&quot; | '''[[Vikipēdija:Vajadzīgie raksti|Vajadzīgie&amp;nbsp;raksti]]''':
| style=&quot;vertical-align:top;&quot; colspan=&quot;2&quot; | {{vajadzīgie raksti}}
&lt;!--   L A B Ā K I E   R A K S T I   --&gt;
|- style=&quot;background-color: #EFF4FB&quot;
| style=&quot;text-align:right; vertical-align:top; padding-right: 5px;&quot; | '''Labākie raksti''':
| style=&quot;vertical-align:top;&quot; colspan=&quot;2&quot; | {{flatlist|
* [[Vikipēdija:Vērtīgi raksti|Vērtīgi raksti]] ({{saites krāsa|Vikipēdija:Vērtīgu rakstu kandidāti|kandidāti|color=&lt;!--#FF0090 --&gt;}})
* [[Vikipēdija:Vērtīgi saraksti|Vērtīgi saraksti]] ({{saites krāsa|Vikipēdija:Vērtīgu sarakstu kandidāti|kandidāti|color=&lt;!-- #FF0090 --&gt;}})
* [[Vikipēdija:Labi raksti|Labi raksti]] ({{saites krāsa|Vikipēdija:Labu rakstu kandidāti|kandidāti|color=&lt;!-- #FF0090 --&gt;}})
}}
&lt;!--   K O P I E N A S  P A S Ā K U M I   --&gt;
|- style=&quot;background-color: #FAFAF0&quot;
| style=&quot;text-align:right; vertical-align:top; padding-right: 5px;&quot; | '''Kopienas&amp;nbsp;pasākumi''':
| style=&quot;vertical-align:top;&quot; colspan=&quot;2&quot; | {{flatlist|
* [[Vikipēdija:Vikistipendijas|Stipendijas]] &lt;!-- ({{saites krāsa|Vikipēdija:Vikistipendijas/Pieteikumi/VS 2017-4|VS 2017-4|color=#FF0090}}) --&gt;
* [[Vikipēdija:Vikitikšanās|Tikšanās]] &lt;!--({{saites krāsa|Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2021. gada 26. augusts|26. augustā|color=#FF0090}})--&gt;
* [[Vikipēdija:Vikiekspedīcijas|Ekspedīcijas]] &lt;!-- ({{saites krāsa|Vikipēdija:Vikiekspedīcijas/plānotās|23. septembrī|color=#FF0090}}) --&gt;
* [[Vikipēdija:Vikidarbnīcas|Darbnīcas]]&lt;!-- ({{saites krāsa|Vikipēdija:Vikidarbnīca/Vikipēdijai latviešu valodā 15|nākamā|color=#FF0090}})--&gt;
* [[Vikipēdija:Konferences|Konferences]]
* [[Vikipēdija:Konkursi|Konkursi]] ({{saites krāsa|WP:CEE Spring 2022|CEE Spring 2022|color=#339966}})
* [[Vikipēdija:Balsošana|Balsošana]] ({{saites krāsa|Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvjiem CEE Meeting 2022|Par Latvijas pārstāvjiem CEE Meeting 2022|color=#339966}})
&lt;!-- ** {{saites krāsa|Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2021|Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2021 — otrā kārta|color=#FF0090}}
** {{saites krāsa|Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2021|Gada labākais jaunais dalībnieks 2021|color=#FF0090}} --&gt;
}}
|}
{| style=&quot;width:100%&quot;
|- style=&quot;background-color: #FAFAF0; text-align:center; font-size:small;&quot;
| {{flatlist|1=
* &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[https://citationhunt.toolforge.org/lv Atrodi atsauci]&lt;/span&gt;
* {{Nejaušs raksts|Sevišķi īsi raksti|text=Papildini kādu no sevišķi īsajiem rakstiem}}
* {{Nejaušs raksts|Visi Vikipēdijas aizmetņi|text=Papildini kādu no Vikipēdijas aizmetņiem}}
}}
&lt;!--   A K T U A L I T Ā T E S  --&gt;
&lt;!-- --&gt;
|- style=&quot;background-color: #FFB000; text-align:center;&quot;
| {{flatlist|
* [[Vikipēdija:Vikipēdijas palīdzības sadaļas sakārtošanas iniciatīva|Palīdzības sadaļas sakārtošana]]
* [[Vikipēdija:Kopienas saziņas aptauja|Kopienas saziņas aptauja]]
}}
&lt;!-- --&gt;
|}
&lt;/div&gt;
&lt;!--Saites uz pēdējo izmaiņu lapām citās valodās--&gt;
{{noexternallanglinks}}
[[ar:Special:RecentChanges]]
[[be:Special:RecentChanges]]
[[be-x-old:Special:RecentChanges]]
[[ca:Special:RecentChanges]]
[[cs:Special:RecentChanges]]
[[da:Special:RecentChanges]]
[[de:Special:RecentChanges]]
[[et:Special:RecentChanges]]
[[el:Special:RecentChanges]]
[[en:Special:RecentChanges]]
[[eo:Special:RecentChanges]]
[[es:Special:RecentChanges]]
[[fa:Special:RecentChanges]]
[[fi:Special:RecentChanges]]
[[fr:Special:RecentChanges]]
[[he:Special:RecentChanges]]
[[hu:Special:RecentChanges]]
[[id:Special:RecentChanges]]
[[it:Special:RecentChanges]]
[[ja:Special:RecentChanges]]
[[ko:Special:RecentChanges]]
[[la:Special:RecentChanges]]
[[ltg:Special:RecentChanges]]
[[lt:Special:RecentChanges]]
[[nl:Special:RecentChanges]]
[[no:Special:RecentChanges]]
[[pl:Special:RecentChanges]]
[[pt:Special:RecentChanges]]
[[ro:Special:RecentChanges]]
[[ru:Special:RecentChanges]]
[[sk:Special:RecentChanges]]
[[sr:Special:RecentChanges]]
[[sv:Special:RecentChanges]]
[[tr:Special:RecentChanges]]
[[uk:Special:RecentChanges]]
[[vi:Special:RecentChanges]]
[[zh:Special:RecentChanges]]</text>
      <sha1>qq16470abp645qlcr4gc8vgtgqdyrhc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Hovards Hjūzs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>3620</id>
    <revision>
      <id>3662011</id>
      <parentid>3650921</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T15:10:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Jaunība un Holivuda */sīkumi using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5064" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|          vārds = Hovards Hjūzs
|     vārds_orig = ''Howard Hughes''
|         attēls = Howard Hughes 1938.jpg
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = Hovards Hjūzs 1938. gadā.
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1905
|     dz_mēnesis = 12
|       dz_diena = 24
|       dz_vieta = [[Hambla]], [[Teksasa]], {{USA}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 1976
|      m_mēnesis = 4
|        m_diena = 5
|        m_vieta = [[Hjūstona]], [[Teksasa]], {{USA}}
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = 
|   nodarbošanās = aviators
|        dzimums = V
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = nē
|    citas daļas = 
}}

'''Hovards Hjūzs''' ({{val|en|Howard Hughes}}; dzimis {{dat|1905|12|24}}, miris {{dat|1976|4|5}}) bija amerikāņu [[pilots]], [[filmu producents]], [[pleibojs]], [[ekscentriķis]] un viens no visbagātākajiem cilvēkiem pasaulē, kurš kļuva par garīgi slimu vientuļnieku ar nopietnu uzmācīgu domu traucējumiem.

== Jaunība un Holivuda ==
Howards Hjūzs piedzima [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Teksasa]]s štatā. Dažādi avoti norāda uz divām dzimšanas vietām — [[Hjūstona]] un [[Hambla]].
Viņa vecāki bija Alene (Gano) Hjūza un Hovards R. Hjūzs, kurš izgudroja jaunu naftas urbšanas tehnoloģiju, kas ļāva izmantot iepriekš nepieejamas naftas iegulas. Viņa tēvs nodibināja Hjūza Darbarīku Kompāniju, lai komercializētu šo izgudrojumu.

Jau agrā jaunībā H.Hjūzs deklarēja, ka viņa dzīves mērķis ir kļūt par pasaulē labāko [[golfs|golfa]] spēlētāju, pasaulē labāko pilotu un filmu producentu. Neskatoties uz to, ka Hovards apmeklēja daudz labu skolu, viņš tā arī neieguva nevienu diplomu.

Viņa vecāki nomira, kad viņš vēl bija ļoti jauns — māte nomira 1922. gadā, bet tēvs divus gadus vēlāk — 1924. gadā, atstājot viņam mantojumā augsti ienesīgo Hjūza Darbarīku kompāniju. Īsi pēc tēva nāves Hjūzs parvācās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]] [[Kalifornija|Kalifornijā]], kur dzīvoja arī viņa onkulis — novelists Ruperts Hjūzs. Hjūstonā viņš satika Ellu Raisu ''(Ella Rice)'' ar kuru 1925 gadā apprecējās, bet 1929. gadā izšķīrās.

Hjūzs izmantoja savu bagātību, lai uzsāktu filmu producenta gaitas. Sākumā Holivudas ļaudis viņu apsmēja par bagātnieka dēliņu. Lai vai kā, 1927. gadā tika realizētas viņa pirmās divas filmas ''[[Everybody's Acting]]'' un ''[[Two Arabian Knights]]'', kas nesa finansiālus panākumus. Savukārt viņa filmas 1928. gadā ''[[The Racket]]'' un 1931. gadā ''The Front Page'' tika nominētas &quot;Oskaram&quot;. 
1930. gadā producētā filma ''[[Hell's Angels]]'' — 3,8 miljonu dolāru budžeta filma — bija pasaulē pirmā lielbudžeta filma, kas atainoja Hjūza mīlestību pret aviāciju. Filmām &quot;[[Seja ar rētu (1932. gada filma)|Seja ar rētu]]&quot; (''Scarface'', 1932) un labi pazīstamajai filmai ''[[The Outlaw]]'' (1941) radās problēmas ar cenzūru.

== Hjūzs — aviators un inženieris ==

Visas dzīves garumā Hjūzs bija lidaparātu entuziasts, pilots un pašapmācīts gaisa kuģu inženieris. Viņš ir uzstādījis daudzus pasaules rekordus un kamēr vadīja kompāniju &quot;Hjūza Lidmašīnas&quot;, uzbūvējis vairākas lidmašīnas. 1937. gadā 19. janvārī Hjūzs uzstādīja jaunu gaisa rekordu, nolidojot no [[Losandželosa]]s līdz [[Ņujorka]]i 7 stundās, 28 minūtēs un 25 sekundēs. 1938. gada 10. jūlijā viņš uztādīja jaunu rekordu, aplidojot apkārt pasaulei 91 stundā. 1939. gadā H. Hjūzs kļuva par lielāko uzņēmuma [[TWA]] akciju turētāju, un tika sākts realizēts plāns uzbūvēt 33 pasažieru lidmašīnu [[Boeing 307]] — pirmo komercializēto lidmašīnu. No 1940. gada līdz 1950. gadam, TWA turpināja pieejamo lidmašīnu realizēšanu, galvenokārt pateicoties Hjūza paša interesei lidaparātu attīstīšanā.

1946. gada 7. jūlijā Hjūzs tik tikko izdzīvoja, avarējot armijas izlūklidmašīnai XF-11, kuru viņš pilotēja testa lidojumā. 
Viens no Hjūza lielākajiem pūliņiem bija viņa lolojums ''Hughes H-4 Hercules'', saukts arī par ''Spruce Goose'' (no angļu valodas — 'uzpostā zoss') — masīva lidojoša laiva, kas tika pabeigta tikai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām. [[Attēls:H-4 Hercules 2.jpg|thumb|300px|right| Hjūza H-4 Herkuless]]

Herkuless lidoja tikai vienu reizi (Hjūza kontrolē) — 1947. gadā. Pašlaik šī lidmašīna atrodas Makminvilā, [[Oregona|Oregonā]], kur tā tagad ir daļa no Evergrīnas Aviācijas Muzeja eksponātiem.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}

{{Cilvēks-aizmetnis}}
{{ASV-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Hjuzs, Hovards}}
[[Kategorija:1905. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1976. gadā mirušie]]
[[Kategorija:ASV uzņēmēji]]
[[Kategorija:Lidotāji]]
[[Kategorija:ASV kinoproducenti]]
[[Kategorija:Teksasā dzimušie]]</text>
      <sha1>htxjy11ok1j466bkeakb0vq6oe0234v</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Baltiešu izdošana</title>
    <ns>0</ns>
    <id>4537</id>
    <revision>
      <id>3662191</id>
      <parentid>3602856</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T15:59:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: .maij → . maij, .novembr → . novembr, Pasaules kar → pasaules kar using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="26240" xml:space="preserve">[[Attēls:Baltic extration - 1946.jpg|thumb|right|250px|Baltiešu karavīru pārbaude bēgļu nometnē pirms izdošanas]]
'''Baltiešu izdošana''' ({{val|sv|Baltutlämningen}}) ir apzīmējums [[Zviedrija]]s 1946. gada janvārī Zviedrijā internēto un [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Vācija]]s militārajās vienībās dienējušo [[Latvija|latviešu]], [[Igaunija|igauņu]] un [[Lietuva|lietuviešu]] karavīru izdošanai [[Padomju Savienība|PSRS]].

== Ievads ==
1945. gada maijā Zviedrijā ieradās aptuveni trīs tūkstoši Vācijas bruņotajiem spēkiem piederīgu militārpersonu. Starp viņiem bija arī aptuveni 250 okupēto Baltijas valstu pilsoņi, kuri bija dienējuši vācu militārajos formējumos.

Daļa baltiešu ieradās [[Gotlande|Gotlandē]]. Pirmie no viņiem Gotlandē nonāca 5. maijā. Pārējie dažas dienas vēlāk. Pēdējā baltiešu karavīru grupa Gotlandē nonāca 15. maijā un izkāpa krastā pie Gringes Gammelgardā. Kopumā no [[Kurzemes cietoksnis|Kurzemes cietokšņa]] Gotlandē ieradās aptuveni 160 baltiešu karavīru. Daudzi no viņiem tika reģistrēti kā civilpersonas un nosūtīti uz bēgļu nometnēm un drīzumā atbrīvoti. Taču aptuveni 40 baltiešu karavīri tika internēti kā militārpersonas.

8. maija rītā Zviedrijas dienvidos Istādē (''Ystad'') no Bornholmas ar kuģīšiem Potrimps un Alnis kopā ar dažiem vāciešiem un civilajiem bēgļiem ieradās 133 [[Latviešu leģions|Latviešu leģiona]] [[15. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1)|15. divīzijas]] karavīri. No viņiem internētas tika 126 personas. Leģionārus, kuri izcēlās krastā Istādē, 10. maijā pārveda uz Bēkebergas (''Bökeberg'') karantīnas nometni. 29. maijā uz Bēkebergu atveda arī [[19. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 2)|19. divīzijas]] leitnantu [[Pēteris Vabulis|Pēteri Vabuli]], kurš kopā ar vairākiem vācu lidotājiem - instruktoriem Zviedrijā bija ieradies ar vecu [[Junkers]] transportlidmašīnu. Maija beigās internētos no Bēkebergas pārveda uz nometni pie Ekšes (''Eksjö''), kur pirmā baltiešu grupa ieradās 31. maijā. Sākotnēji baltieši Ekšē nometnē tika izvietoti kopā ar vāciešiem, taču septembra sākumā viņus izvietoja atsevišķā nometnē 2 km tuvāk Ekšē - Rennesletē (''Ränneslätt'').

Baltiešus, kurus internēja Gotlandē sākotnēji izvietoja nometnē pie Havdhēmas. 2. jūlijā viņus nosūtīja darbos uz Martebū kūdras purvu, bet 21. augustā pārcēla uz meža darbiem Kapelshamnas mežā. Vēlāk viņi atkal atgriezās Havdhēmā. 2. oktobrī sāka Gotlandē internēto baltiešu pārvešanu uz Rennesleti, ko pabeidz 11. oktobrī.

Kopumā saskaņā ar Zviedrijas iestāžu datiem internēja 167 baltiešu karavīrus, starp viņiem — 7 igauņus, 11 lietuviešus un 149 latviešus.

== PSRS nota ==
1945. gada 2. jūnijā PSRS sūtniecība Stokholmā iesniedza Zviedrijas Ārlietu ministrijai verbālnotu, kurā pieprasīja Zviedrijas viedokli par tās teritorijā internētajām „vācu vai vāciešu kontrolē bijušām militārpersonām”.

11. jūnijā jautājumu par iespējamo internēto vācu militārpersonu izdošanu izskatīja Riksdaga Ārlietu komisijā (''Utrikesnämden''). Pēc Ārlietu komisijas sēdes ārlietu ministrs Ginters iesniedza ministru kabinetam priekšlikumu internētos izdot PSRS. Ne Ārlietu komisija, ne kabinets netika īpaši informēti, ka izdodamo vidū atrodas arī baltieši. Galīgais lēmums tika pieņemts ministru kabineta sēdē 15. jūnijā. Lai gan Zviedrija nebija saistīta ar [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] un Vācijas bruņoto spēku pārstāvju noslēgtā pamiera līguma noteikumiem, tika nolemts apmierināt padomju prasību izdot internētās Vācijas militārpersonas, un lai gan PSRS prasība, pamatojoties uz pamiera noteikumiem, attiecās tikai uz personām: „kas bija bēgušas no frontes pēc Vācijas militārās kapitulācijas akta parakstīšanas”, t.i., pēc 1945. gada 8. maija pulksten 0.16 pēc Viduseiropas laika, Zviedrijas valdība izrādīja gatavību izdot visas internētās militārpersonas. Lielākā daļa baltiešu (tai skaitā visi, kuri ieradās no Bronholmas Istadē) fronti bija pametuši vēl pirms kapitulācijas akta parakstīšanas. Vēlāk, 24. novembrī, Zviedrija papildus precizēja, ka izdoti tiks visi, kas ieradušies Zviedrijā pēc 1945. gada 30. aprīļa.

Nākamajā dienā Zviedrijas valdība uz padomju notu sniedza šādu atbildi:

: 1945. gada 2. jūnija verbālnotā Padomju Sociālistisko Republiku Savienības sūtniecība saskaņā ar norādījumiem izteikusi priekšlikumu izdot Padomju Savienībai visus vācu (un tādus, kas bijuši vācu kontrolē) karavīrus, virsniekus un citas militārpersonas, kas bēgušas no padomju - vācu frontes uz Zviedriju pēc Vācijas kapitulācijas akta parakstīšanas.

: Atbildot uz to, Karaliskā Ārlietu ministrija paziņo, ka zviedru valdība ir gatava atļaut vācu vai vāciešu kontrolē bijušām militārpersonām, kuras bēgušas uz Zviedriju, atstāt mūsu zemi un aizsardzības štābs saņēmis uzdevumu stāties sakaros ar sūtniecību jautājumos, kas skar šo personu aizbraukšanu un nodošanu padomju militārajām iestādēm. Turklāt jāpiebilst, ka starp šīm personām ir tādas, kas ieradušās Zviedrijā pirms kapitulācijas akta parakstīšanas.

:Šis paziņojums skaidri sevī ietver arī to (kas sūtniecības notā īpaši jautāts), ka zviedru valdība negatavojas šīm personām Zviedrijā dot patvērumu. [Enkvists, 75]

Lēmumu par izdošanu pieņēma koalīcijas valdība, ko vadīja sociāldemokrātu pārstāvis [[Pērs Albīns Hansons]]. Galvenā atbildība jautājuma gatavošanā gūlās uz Ārlietu ministriju, ko vadīja Ginters. Pieņemtais lēmums tika saglabāts slepenībā. 31. jūlijā koalīcijas valdība atkāpās, un to nomainīja sociāldemokrātu kabinets, kurā Hansons saglabāja premjera posteni, bet par ārlietu ministru kļuva sociāldemokrāts [[Estens Undēns]].

No PSRS puses par sarunu vadītāju tika nozīmēts jūras kara flotes atašejs Sļepenkovs. 3. jūlijā viņam Zviedrijas puse iesniedza izdodamo sarakstu. Tajā bija iekļauti arī visi 167 internētie baltiešu karavīri.

14. novembrī aizsardzības Štābs saņēma informāciju, ka izdodamo transportēšanai Trelleborgas (''Trelleborg'') virzienā no Murmanskas izbraucis padomju transportkuģis. Tajā paša dienā izdošanas jautājumu skatīja jaunās — sociāldemokrātu valdības kanceleja, taču skartas tika tikai tehniskas detaļas.

== Sabiedrības protesti ==
Tajā pašā 14. novembrī kāds Ārlietu ministrijas ierēdnis par lēmumu izdot baltiešu karavīrus informēja bijušo Lietuvas vēstnieku Stokholmā [[Ingus Šeiņa|Ingu Šeiņu]], kurš nekavējoties sazinājās ar [[Svenska Dagbladet]] galveno redaktoru Ivaru Andersonu, kā arī ar [[Dagposten]] redakciju. Tajā pašā vakarā viņš sazvanījās arī ar Diakonu valdes sekretāru mācītāju Alanu Svantesonu.

14. novembra pēcpusdienā premjerministrs Pērs Albīns Hansons partiju vadītāju konferencē par izdošanu informēja visu pilsonisko partiju pārstāvjus, norādot, ka šajā jautājumā saglabājama slepenība.

15. novembra rītā ''Svenska Dagbladet'' publicēja rakstu „Zviedru azīltiesības”, kurā starp citu minēja arī baltiešu karavīru iespējamo izdošanu:

{{citāts|[..] Trešā bēgļu kategorija ir vācu karavīri un starp tiem neliels skaits baltiešu vācu uniformās, kas, vai nu pirms vai tieši sakarā ar vācu kapitulāciju Baltijā, atbēga šeit, un kurus internēja militārā apsardzībā. Saskaņā ar ieroču pamiera noteikumiem un tautu tiesību nolikumiem tie tiks izdoti saviem uzvarētājiem - krieviem, turklāt jāatzīst, ka baltieši ieņem sevišķu, ļoti jūtīgu stāvokli. Vairāki no tiem ir piespiedu kārtā iesaistīti vācu armijā un tāpēc būtu pareizāk tos uzskatīt un apieties ar viņiem kā ar politiskiem bēgļiem. [..]|Alksnis Freivalds, 75, 76}}

Saprotot, ka notikusi informācijas noplūde, 15. novembra vakarā Ārlietu ministrija organizēja slēgtu preses konferenci, uz kuru uzaicināja vadošo laikrakstu pārstāvjus. Premjerministrs viņiem pavēstīja par gaidāmo izdošanu, vienlaikus atgādinot pilnīgas klusuciešanas pienākumu.

Publiski Ārlietu ministrija turpināja noliegt, ka pieņemts lēmums par internēto izdošanu.

17. novembrī šo informāciju publicēja kara laikā provāciski noskaņotais laikraksts ''Dagposten'', bet 19. novembrī provinces izdevums ''Västmanlands Läns Tidning'', kuru redaktori nebija aicināti uz slēgto preses konferenci, un tādējādi viņiem šajā jautājumā nebija nekādu saistību pret valdību. Nākamajā dienā, 20. novembrī, divi pilsonisko partiju pārstāvji [[Eliss Hostads]] (Tautas partija, 2. palāta) un [[Oke Holmbeks]] (konservatīvie, 1. palāta) iesniedza interpelāciju ārlietu ministram Undēnam. Tajā pašā dienā ārlietu ministru apmeklēja divdesmit piecas augstas Zviedrijas baznīcu amatpersonas, kuras centās panākt lēmuma par baltiešu izraidīšanas pārskatīšanu.

25. novembrī visās Zviedrijas baznīcās notika aizlūgumi par baltiešiem.

Zviedru sabiedrība uzsāka plašus protestus pret paredzamo izdošanu. Protestu karalim izteica septiņsimt Zviedrijas 3. ārstu kongresa dalībnieki. Lūgumu ārlietu ministram neizdot baltiešus parakstīja Ārzemnieku komisijas 275 ierēdņi. Starp citām organizācijām protesta telegrammas nosūtīja Gēteborgas tautskolu skolotāju korpuss, valsts tautskolu inspektoru apvienība, vidusskolu skolotāju valsts apvienība, Zviedrijas pamatskolu skolotāju valsts apvienība, Zviedrijas tautskolu skolotāju apvienība un tehnisko ģimnāziju skolotāju apvienība, Stokholmas studentu korpuss, ģimnāziju biedrība Jaunie labējie, Kungsholmas zviedru jaunatnes biedrība, Zviedrijas burātāju apvienība, Zviedrijas baznīcas ierēdņu apvienība, Zviedrijas tautskolas draugu Gēteborgas nodaļa, Zviedrijas atturības biedrība utt. Saskaņā ar zviedru preses novērtējumu pie karaļa vien kopumā vērsušās 100 000 personas.

Īpaši aktīvus protestus izteica visas četras Zviedrijas universitātes Upsalā, Lundā, Stokholmā un Gēteborgā. 26. novembrī Stokholmas un Gēteborgas universitāšu rektori apmeklēja ārlietu ministru Undēnu, izsakot prasību pirms internēto baltiešu izdošanas veikt individuālas pārbaudes. Triju universitāšu juridiskās fakultātes vērsās pie premjerministra, prasot baltiešu gadījumā piemērot azīltiesību principus. Visās četrās universitāšu pilsētās studenti rīkoja plašas protesta sapulces un ielu demonstrācijas. Protesta sapulces notika arī daudzās Stokholmas skolās. 26. novembrī policija izklīdināja ''Östra real'' un ''Palmgrenska samskolan'' ģimnāzistu demonstrāciju, kas devās uz karaļa pili. Jau nākamajā dienā izglītības ministrs uzdeva skolu virsvaldei izdarīt izmeklēšanu sakarā ar skolu pārstāvju protesta rezolūcijām:

{{citāts|[..] Jau tikai tas vien, ka skolu jaunatnei, vecumā no 15-19 gadiem, tiek dota iespēja skolas darbam paredzētajā laikā piedalīties opozīcijas izteikšanā kādā politiskā jautājumā, rada izbrīnu. Vēl lielāks pārsteigums, protams, būtu, ja izrādītos, ka ģimnāzistu opozīcijas izteikšana zināmos gadījumos ir radusies skolotāju ietekmē.[..]|Alksnis Freivalds, 105}}

Neapmierinātību izteica arī armijas pārstāvji. Abu Rennesletes nometni apsargājošo apakšvienību (Gētas sapieru vienība (Ing.2) un Jenčepingas - Kalmāras pulks (I/12)) virsnieku un apakšvirsnieku korpusi 24. novembrī pieņēma karalim adresētu rezolūciju internēto izdošanas jautājumā:

{{citāts|[..] Mūsu lojalitāte pret karali un valdību ir nediskutējama un visas dotās pavēles tiks nelaužami izpildītas. Bet mūsu sirdsapziņa un karavīru gods liek mums stingri izteikt mūsu kauna sajūtu, ka mums ir jāpiedalās gaidāmajā izdošanā [..]|Alksnis Freivalds, 106}}

Lai gan armijas vadība disciplinārā kārtā vērsās pret abu minēto apakšvienību komandieriem, jau 25. novembrī armijas virspavēlnieks pieprasīja karalim civilo ierēdņu klātbūtni pie internēto nometņu evakuācijas izdošanas gadījumā.

Taču kā liecina no 6. līdz 8. decembrim veiktā sabiedriskās domas aptauja sabiedrības noskaņojums nebija viennozīmīgs. 45% no aptaujātajiem uzskatīja, ka baltieši ir jāizdod, 26% — ka jāizdod atsevišķas personas, 14% nevarēja atbildēt, bet tikai 15% procenti stigri izteicās pret izdošanu. Pašsaprotami bija, ka izdošanu atbalstīja komunisti, taču par izdošanu izteicās arī vairākums sociāldemokrātu un ar viņiem saistīto arodbiedrību pārstāvji.

== Internēto protesti ==
Paši internētie joprojām nebija informēti par izdošanas lēmumu. Par to, ka kaut kas tiek gatavots liecināja tikai 20. novembrī pastiprinātā internēto nometņu apsardzība — tika palielināts uzraugu skaits un nostiprināti [[dzeloņstieple|dzeloņstiepļu]] iežogojumi. Tikai 21. novembrī kādai latviešu sievietei, apgalvojot, ka viņai nododama ziņa internētajam leitnantam Raiskumam no viņa sievas, izdevās internētos informēt par paredzamo izdošanu. Tās pašas dienas vakarā baltiešu virsnieku sapulcē vienojās par bada streika pieteikšanu. Badastreiks tika uzsākts 22. novembrī. Par streika komitejas vadītāju kļuva ārsts [[Helmārs Eihfūss-Atvars]]. Jau otrajā badastreika dienā nometnes uzraugu skaits tika palielināts līdz 1000 vīriem. 24. novembrī baltiešu badastreikam pievienojās Rennesletē internētie vācieši.

23. novembrī valdība ārkārtas Riksdaga sēdē sniedza atbildi uz Holmbeka un Hostada interpelāciju. Valdības deklarāciju izdošanas jautājumā pirmajā Riksdaga palātā nolasīja premjers Hansons, bet otrajā palātā - ārlietu ministrs Undēns.

Viena no protestētāju un arī pašu internēto galvenajām prasībām bija veikt tā saucamo individuālo pārbaudi. Lai gan valdība šo prasību ignorēja, pēc zemāko instanču iniciatīvas 25. novembrī individuālās pārbaudes tika uzsāktas. To rezultātā atsevišķi internētie baltieši tika atzīti par civilbēgļiem, un viņi vēlāk tika atbrīvoti, taču kopumā šīs pārbaudes rezultāti netika ņemti vērā.

26. novembrī valdības ārkārtas sēdē, atsaucoties uz tehniskiem iemesliem, tika nolemts internēto izdošanu atlikt. Taču internētie badastreiku nepārtrauca, jo valdības lēmums neietvēra nekādas norādes uz to, ka iepriekšējais lēmums par izdošanu būtu grozīts.

26. novembra rītā kaprālis [[Gustavs Vilks]] durot ar nazi sirds apvidū izdarīja neveiksmīgu pašnāvības mēģinājumu, bet naktī no 27. uz 28. novembri pārgriežot roku un kāju vēnas pašnāvību izdarīja leitnants [[Oskars Lapa]].

== Izdošana ==
27. novembrī Trelleborgas ostā ienāca krievu kuģis „Kubaņa”. 28. novembra rītā nometnes komandants paziņoja, ka ar šo kuģi baltiešus neizvedīs, un viņi tiks no Rennesletes nometnes pārvietoti uz slimnīcām. Tajā pašā dienā ārlietu ministrs Undēns informēja PSRS, ka badastreika rezultātā baltieši ir tik novājināti, ka izdošana pašlaik nav iespējama. Baltiešus izvietoja Ulrisehamnas (''Ulricehamn''), Halmstādes (''Halmstad''), Kristiānstādes, Veksē, Kalmāras, Ekšē un Erebrū slimnīcās. Pirms tam jau 7 ar tuberkulozi slimojošie bija pārvesti uz Heslebijas sanatoriju. 6. decembrī streika komitejas vadītājs Eihfūss-Atvars, atsaucoties uz streikojošo veselības stāvokļa pasliktināšanos, vērsās pie Zviedrijas Medicīniskās pārvaldes ar lūgumu paziņot citiem slimnīcās internētajiem baltiešiem par bada streika pārtraukšanu. Līdz 11. decembrim bada streiks tika pārtraukts.

4. decembrī baltiešu izdošanas jautājumu atkārtoti izskatīja kabineta sēdē. Valdība nolēma, ka iepriekšējais lēmums atstājams negrozīts, taču trīs valdības locekļi — tieslietu ministrs Ceterbergs (''Zetterberg''), un konsultējošie valsts padomnieki (ministri) Kvensels (''Quensel'') un Danielsons nepiekrita pieņemtajam lēmumam un atturējās no sēdes protokola parakstīšanas.

7. decembrī paziņoja, ka atbildība par internētajiem no militārajām iestādēm nodota Civilās aizsardzības pārvaldes pārziņā. Līdz ar to internēto apsardze un vēlākā konvojēšana tika nodota policijai.

8. decembrī jautājumu atkārtoti izskatīja arī Ārlietu komisijā, bet lēmums netika mainīts. Šī bija pēdējā reize, kad baltiešu jautājums tika apspriests Zviedrijas oficiālajās instancēs.

13. decembrī, ietriecot acs ābolā zīmuli, pašnāvības mēģinājumu izdarīja leitnants [[Edvīns Alksnis]].

Janvāra sākumā baltiešus no slimnīcām sāka pakāpeniski atkal pārvietot uz internēšanas nometnēm. Lielākā daļa baltiešu (98) nonāca Geltoftā (''Gälltofta'') pie Kristianstades, bet citus (25) izvietoja Rinkabijā (''Rinkaby'') 2 km no Geltoftas, kā arī Friedhemas provizoriskajā slimnīcā.

14. janvārī paziņoja, ka virsleitnants Vilis Krūmiņš un leitnants [[Ēriks Žilinskis]] atzīti par civilajiem bēgļiem. Viņi tika pārvesti uz Lenhuvudu un vēlāk atbrīvoti.

1946. gada 18. janvārī Ārlietu ministrija saņēma informāciju, ka krievu kuģis „[[Beloostrov]]” ir ceļā uz Trelleborgu. Par izdošanas datumu tika nozīmēts 23. janvāris. 19. janvārī tika pārtraukti visi, tai skaitā arī tuvinieku, apmeklējumi.

23. janvāra rītā 225 vīru lieli policijas spēki ar varu uzsāka Rinkabijas nometnes evakuāciju. No šīs nometnes uz Trelleborgu izdošanai pārveda 128 vāciešus un 23 baltiešus. 24. janvāra rītā internētie tika nodoti PSRS pārstāvjiem uz kuģa „Beloostrov”.

25. janvārī evakuēja Geltoftas nometni, kurā vairākums internēto bija baltieši. Evakuācijas laikā pašnāvības mēģinājumu izdarīja leitnants [[Artūrs Plūme]]. Viņu nogādāja Kristiānstādes slimnīcā, kur veica operāciju un izdevās viņu glābt. No Geltoftas aizveda 96 baltiešus un 36 vāciešus. Pa ceļam viņiem pievienoja 5 slimos vāciešus un 3 latviešus no Kristiānstādes slimnīcas. Trelleborgas ostā kareivis [[Valentīns Silamiķelis]] ar rokām izsita autobusa logu, ar stikla lauskām mēģinot pārgriezt roku vēnas. Viņu nogādāja pārsiešanas punktā, kur konstatēja, ka ievainojumi nav smagi un viņu iespējams izdot kopā ar pārējiem. Nedaudz vēlāk, citam autobusam iebraucot Trelleborgas ostas teritorijā, pašnāvību, pārgriežot kakla artērijas izdarīja leitnants [[Pēteris Vabulis]].

Vienlaikus ar Geltoftas nometnes evakuāciju policija evakuēja arī 87 slimniekus (starp viņiem 25 baltiešus) no Friedhemas slimnīcas.

25. janvārī kuģis „Beloostrov” atstāja Trelleborgas ostu. PSRS iestādēm tika izdoti 146 baltiešu karavīri, starp kuriem bija 132 latvieši (22 virsnieki, 26 instruktori, 78 kareivji un 4 gaisa izpalīgi), 9 lietuvieši (7 virsnieki, 1 instruktors un 1 kareivis), 7 igauņi (1 instruktors, 6 gaisa izpalīgi). Kopā ar leģionāriem izdoti tika arī divi latvieši — civilpersonas.

27. janvārī kuģis „Beloostrov” iebrauca [[Liepāja]]s ostā. Sākotnēji izdotos izvietoja gūstekņu nometnē pie Liepājas cukurfabrikas. 1946. gada februāra beigās daļu no viņiem — dažus latviešus un visus igauņus pārveda uz nometni [[Rīga|Rīgā]], Mežaparkā. Septiņus no latviešiem februārī atbrīvoja. Pārējos leģionārus maija sākumā pārvietoja uz nometni Sarkandaugavā. 17. augustā gandrīz visus izdotos leģionārus uz kādu laiku atbrīvoja. Ir zināms, ka vismaz pieci no izdotajiem netika atbrīvoti — kapteinis [[Ernests Ķeselis]], leitnants [[Oskars Rēķis]], kaprālis [[Ernests Balodis]], leitnants [[Pēteris Ziemelis]] un ārsts [[Helmārs Eihfūss-Atvars]]. Bet jau 1947. gada pavasarī daudzus no atbrīvotajiem atkal arestēja. Vairākos tiesas procesos 1947. gada laikā viņi tika notiesāti, piespriežot dažāda ilguma ieslodzījumus. Dažiem tika piespriests nāves sods.&lt;ref&gt;Uldis Neiburgs „Kā PSRS izturējās pret leģionāriem pēc kara?” [https://static.lsm.lv/media/2018/03/large/1/92bx.jpg LPSR MGB lēmums par latviešu leģiona kapteiņa Ernesta Ķeseļa arestu. 1947. gada 10. aprīlis.] LSM.lv&lt;/ref&gt;

Trelleborgā 1999. - 2000. gadā atklāts mākslinieka Kristera Bordinga (''Christer Bording'') piemineklis „Bēgļu laiva uz sēkļa”.&lt;ref&gt;[http://www.bordingdiabas.m.se/offentliga/offentliga_arbeten.htm Offentliga arbeten] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20010408011048/http://www.bordingdiabas.m.se/offentliga/offentliga_arbeten.htm |date={{dat|2001|04|08||bez}} }}, av Christer Bording .[http://www.forsvarsframjandet.org/fmf-00-1/Flyktingminnesvard%20i%20Trelleborg.htm] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20030316023135/http://www.forsvarsframjandet.org/fmf-00-1/Flyktingminnesvard%20i%20Trelleborg.htm |date={{dat|2003|03|16||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Pēcvārds ==
Pēc bijušā izdotā [[Valentīns Silamiķelis|Valentīna Silamiķeļa]] apkopotajām nepilnīgajām ziņām, nāves sods piespriests pieciem latviešiem un vienam lietuvietim. Trijiem latviešiem nāves sods izpildīts, bet divi apžēloti. Vismaz 23 no izdotajiem latviešiem, 4 no lietuviešiem un 1 igaunim piespriesti dažāda termiņa cietumsodi. Zināms, ka vismaz divi no notiesātajiem miruši nometnēs.

Ir zināms, ka no izdošanas izdevās izvairīties 15 latviešiem un vienam igaunim. 10 latvieši veselības stāvokļa dēļ palika Zviedrijas slimnīcās, bet 5 latvieši un igaunis tika atzīti par civilajiem bēgļiem un atbrīvoti. 1946. gada vasarā un pēc tam atkārtoti septembrī PSRS pieprasīja Zviedrijā palikušo izdošanu. Neuzticoties Zviedrijas iestādēm, lielākā daļa no Zviedrijā palikušajiem 1946. gada oktobra beigās nelielā zvejnieku laivā pārbēga uz Lielbritāniju.

Pēc Starptautiskām Cilvēktiesībam Zviedrijai nebija pamats izdot baltiešus. [[Hāgas konvencijas]] neprasa, lai neitrāla valsts, karam beidzoties, izdotu militārpersonas kādai citai valstij. Tāpat, gūstekņiem jādod iespēja atgriezties mājās — taču tikai brīvprātīgi (Freivalds 1968, 132. - 133. lpp., 218. lp; Landsmanis 1970, 63. - 64. lpp.).

1994. gada pavasarī Zviedrijas pilsoņu partiju valdība atzina, ka lēmums izdot baltiešu karavīrus PSRS ir bijusi kļūda. Četrdesmit četri dzīvi palikušie saņēma uzaicinājumu apmeklēt Zviedriju. Četrdesmit ielūgumu pieņēma. Viņus, 35 latviešus, 4 igauņus un 1 lietuvieti, 1994. gada 20. jūnijā pieņēma Zviedrijas karalis [[Kārlis XVI Gustavs]]. Ārlietu ministre Margareta af Uglase oficiāli atvainojās, un teica, ka izdošanas lēmums bijis pārsteidzīgs un nepareizs. Leģionāri ciemojās arī Ekšē un Gotlandē (Skat. Stokholmas lielās dienas avīzes [[Svenska Dagbladet]] 1994. gada 21. un 22. jūnijā, [[Dagens Nyheter]] 1994. gada 21. un 22. jūnijā, un [[Uldis Ģērmanis]], Laiks, 1994. gada 13. jūlijā).

== Romāns un filma ==

Zviedrijā 1968. gadā P.U. Enkvists (''P.O. Enquist'') izdeva romānu „Leģionāri” (''Legionärerna'') par baltiešu izdošanu. Romānu ekranizēja J. Bergenstrole (''Johan Bergenstråhle'') 1970. gadā ar nosaukumu „Baltiešu izdošana” (''Baltutlämningen''). Kad iznāca Enkvista grāmata un gatavoja Bergenstroles filmu, latvieši iespēju robežas rakstīja un stāstīja, kā patiesība grāmatā un filmā ir sagrozīta. Tā laika avīžu raksti ar šī laika komentāriem atrodami [[Gunārs Pāvuls|Gunāra Pāvula]] grāmatā „Ezis dūnās”, Rīgā 2006. Landsmanis (1970) atspēko P.U. Enkvista romānā pielaistās faktu kļūdas.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Literatūra ==
* Enkvists, P.U. (Per Olov Enquist) „Leģionāri. Romāns par baltiešu izdošanu”. — Liesma, Rīga 1993. (350. lpp.) {{ISBN|5410010280}}
* Uldis Ģērmanis „Leģionāru atgriešanās”. — &quot;Laiks&quot; Nr. 56, 1994. gada 13. jūlijā, (6. lpp.)
* Uldis Ģērmanis „Jaunie laiki un pagātnes ēnas: fakti un vērtējumi, 1991-1995”. Memento un Zinātne, Stokholma - Rīga 1995. (131. - 132. lpp.) {{ISBN|9187114208}}
* Gunārs Pāvuls „Ezis dūnās”. — Rīgā 2006. (1. - 37., 40. - 42. lpp.) {{ISBN|9984312895}}
* Valentīns Silamik̦elis „Ar Baltijas karogu. Izdotie”. — Jumava, Rīga 1998. (390. lpp.) {{ISBN|9984051633}}
* Osvalds Freivalds, Edvīns Alksnis „Latviešu kaŗavīru traģēdija Zviedrijā”. — Imanta, Kopenhāgena 1956. (264. lpp.)
* Osvalds Freivalds &quot;De internerade balternas tragedi i Sverige år 1945-1946&quot;. — Daugavas vanagi, Stokholma 1968. (432. lpp.)
* Arturs Landsmanis &lt;nowiki&gt;''De misstolkade legionärerna''&lt;/nowiki&gt;. — Latviešu Nacionālais Fonds, Stokholma, 1970. (83. lpp.)
* Sandra Veinberga [http://sandraveinberga.com/publicistika/zviedriete-atvainojas-par-legionaru-izdosanu/ „Nokavētā atvainošanās”] — &quot;NRA&quot; 2003. gada 26. septembris
* Curt Ekholm &quot;Balt- och tyskutlämningen 1945-1946 : omständigheter kring interneringen i läger i Sverige och utlämningen till Sovjetunionen av f. d. tyska krigsdeltagare&quot;. — Acta Universitatis Upsaliensis, Studia Historica Upsaliensia; 136-137, Upsala 1984. (224. + 444. lpp.) {{ISBN|9155415334}}
* Jānis Zalcmanis &quot;Baltutlämningen 1946 i dokument&quot;. — Militärhistoriska förlaget, Stokholma 1983. (96. lpp.) {{ISBN|9185266272}}

== Ārējās saites ==
* Baltiešu izdošana, [http://www.historia.lv/tags/baltiesu-izdosana Historia.lv]
* [http://www.old.historia.lv/alfabets/B/BA/balt_izd/izd.htm http://www.old.historia.lv]{{Novecojusi saite}}
* [http://www.lettia.lv/lv_a_legionari-zviedrija.html Latviešu leģionāri Zviedrijā]
* [http://latviansmilhistory.blogspot.com/2011_07_23_archive.html Latvieši vēstures likteņdzirnās]

[[Kategorija:Igaunijas vēsture|Baltiesu izdosana]]
[[Kategorija:Latvijas iedzīvotāji Vācijas armijā]]
[[Kategorija:Lietuvas vēsture|Baltiesu izdosana]]
[[Kategorija:Zviedrijas vēsture|Baltiesu izdosana]]</text>
      <sha1>45zcpfxb842a3471q8g0bma7m33f84x</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Abrahams Šterns</title>
    <ns>0</ns>
    <id>5012</id>
    <revision>
      <id>3662092</id>
      <parentid>3423474</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T15:33:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: .gad → . gad (2), 2. pasaules kar → Otrais pasaules kar (2) using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3408" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|             platums = 
|               vārds = Abrahams Šterns
|          vārds_orig = אברהם שטרן
|              attēls = AvStern.jpg
|          att_izmērs = 150px
|       att_nosaukums = 
|          dz_dat_alt =
|             dz_gads = 1907
|          dz_mēnesis = 12
|            dz_diena = 23
|            dz_vieta = [[Attēls:Military ensign of Vistula Flotilla of Congress Poland.svg|20px]] [[Kongresa Polija]],&lt;br /&gt; {{flaga|Krievija}} [[Krievijas Impērija]],&lt;br /&gt; [[Suvalki]]&lt;br /&gt;(tagad {{POL}})
|           m_dat_alt = 
|              m_gads = 1942
|           m_mēnesis = 2
|             m_diena = 12
|             m_vieta = [[Attēls:Palestine-Mandate-Ensign-1927-1948.svg|20px]] [[Britu Palestīnas mandātteritorija]], [[Telaviva]]&lt;br /&gt;(tagad {{ISR}})
|        dzīves_vieta = 
|           pilsonība = [[Krievijas Impērija]]
|             tautība = 
|        nodarbošanās = politiķis, kaujinieks
|            paraksts = 
|            piezīmes = 
|         kategorijas =   
}}
'''Abrahams Šterns''' ({{val|he|אברהם שטרן}}, ''Avraham Stern''; dzimis {{dat|1907|12|23}}, miris {{dat|1942|2|12}}), segvārds '''Jairs''' (''Yair''), bija [[ebreji|ebreju]] nelegālās kaujas organizācijas ''[[Lehi]]'' (''Lohamei Herut Israel'' — Izraēlas Brīvības Cīnītāji) dibinātājs un vadītājs.

== Dzīvesgājums ==
[[Attēls:Stern-stamp.jpg|thumb|left|100px|Izraēlas pastmarka ar Šterna attēlu]]
Dzimis tagadējās [[Polija]]s teritorijā 20. gadsimta sākumā un 1925. gadā emigrējis uz [[Palestīna|Palestīnu]] (tolaik [[Lielbritānija|britu]] [[mandātteritorija|mandātteritotriju]]). Studēja klasiskās valodas un literatūru [[Ebreju universitāte Jeruzalemē|Ebreju universitātē]] [[Jeruzāleme|Jeruzālemē]].

1940. gadā nodibināja ''Lehi'' (britu apzīmējums — '''Šterna banda'''), atdaloties no ''[[Irgun]]'', kad tā savukārt apvienojās ar [[Hagana|Haganu]] (''Haganah''), lai kopīgi atbalstītu [[Lielbritānija|Lielbritāniju]] cīņā pret [[Nacionālsociālisms|nacistiem]].

Pretēji pārējām ebreju [[paramilitāristi|paramilitārajām]] grupām, kuras līdz ar [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākumu atbalstīja Lielbritānijas cīņu pret [[Vācija|Vāciju]] un uz laiku pārtrauca uzbrukumus britu militāristiem Palestīnā, Šterns un ''Lehi'' turpināja uzskatīt Lielbritāniju par galveno faktoru, kas rada šķērsli [[Izraēla]]s valsts dibināšanai un izmantoja [[terorisms|teroristisku]] taktiku uzbrukumos pret britu klātbūtni Palestīnā.

1941. gada janvārī Šterns mēģināja nodibināt kontaktus ar Vācijas toreizējo valdību, piedāvādams cīņu karā Vācijas pusē, pretī saņemot iespēju dibināt ebreju valsti, bāzētu uz [[nacionālisms|nacionālisma]] un [[totalitārisms|totalitārisma]] principiem.

1942. gada 12. februārī aresta brīdī [[Telaviva|Telavivā]] (&quot;mēģinot bēgt&quot;) Šternu nogalināja britu izlūkdienests.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{biogrāfija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Šterns, Abrahams}}
[[Kategorija:1907. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1942. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Izraēlas vēsture]]
[[Kategorija:Izraēlas dzejnieki]]
[[Kategorija:Teroristi]]
[[Kategorija:Podlases vojevodistē dzimušie]]
[[Kategorija:Ivritā rakstošie]]</text>
      <sha1>6jxl1ot1hptvw2ff9makp12avcvyamz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vikipēdija:Balsošana</title>
    <ns>4</ns>
    <id>6091</id>
    <revision>
      <id>3662432</id>
      <parentid>3554693</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T21:45:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Papuass</username>
        <id>88</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="32658" xml:space="preserve">Vikipēdijas '''Balsošanas''' lapa ir vieta, kur Vikipēdijas dalībnieki balso par strīdīgiem jautājumiem, piemēram, rakstiem, kuri lielā mērā neatbilst Vikipēdijas standartiem, rakstiem svešvalodās, rakstiem, kuriem ir neatbilstošs nosaukums, strīdīgiem stila jautājumiem utt.

== Balsošanas noteikumi ==
Balsošanas rezultātā pieņemto lēmumu izpilda Vikipēdijas [[Vikipēdija:Administrācija|administratori]]. Balsošanā var piedalīties [[Vikipēdija:Balsošana/Vikipēdijas pilsoņa statusa likvidācija un pārbaudītāja statusa kritēriji|jebkurš dalībnieks]], kam Vikipēdijā latviešu valodā piešķirtas [[Vikipēdija:Dalībnieku tiesības#Automātiskie pārbaudītāji|pašpārbaudītā]] tiesības.

Balsošana nav obligāta, taču vēlama. Savu balsi var mainīt līdz balsojuma beigu termiņam. Ja nav norādīta specifiska [[laika zona]], tad balsojuma beigu termiņi ir doti pēc tā brīža vietējā [[Latvija]]s laika.

Šie balsošanas nosacījumi nav galīgi, tātad pēc pamatota ierosinājuma tos var mainīt vai papildināt.

=== Balsošanas termiņš ===
Balsošana notiek vismaz diennakti no balsojuma izveidošanas brīža (parasti 1 vai 2 nedēļas). Pie balsojuma norāda sākuma un beigu termiņu, vēlams arī laiku. Pēc balsošanas beigām pievienojiet norādi '''BALSOJUMS SLĒGTS'''.

=== Balsojuma izveidošana ===
Balsojumu šajā lapā var izveidot jebkurš dalībnieks.

== Formāts un formulējums ==

''Piemērs''

Sākotnēji slēptā sadaļa:
&lt;pre&gt;&lt;!-- 
__NOTOC__
{{Balsojums beidzies}}
----
= Balsojuma protokols =
:&lt;small&gt;Šeit īsumā raksturots kopienas lēmums, noslēdzoties balsojumam. Ar balsošanas gaitu varat iepazīties sadaļā &quot;Balsošana&quot;.&lt;/small&gt;
{|style=&quot;background-color: #FFFFFF; width:100%; border: solid 1px #CDCBCB;&quot;
|-
|{{big|Balsojumā tika nolemts tas un tas, un tas...}}
|}
----
= Balsojums =
 --&gt;&lt;/pre&gt;
'''&lt;nowiki&gt;&lt;span style=&quot;font-size:125%;&quot;&gt;Šeit balsotājiem uzdod precīzu un skaidru jautājumu par to, ko vēlas noskaidrot.&lt;/span&gt;&lt;/nowiki&gt;'''

* Ierosinātājs: [[Dalībnieks:Dalībnieks1|Dalībnieks1]] &lt;small&gt;&lt;- šeit raksta to dalībnieku, kurš izveidoja balsojuma lapu.&lt;/small&gt;
* Sākuma termiņš: 2016. gada 28. jūnijs, plkst. 22.00
* Beigu termiņš: 2016. gada 12. jūlijs, plkst. 22.00

{{big|&lt;nowiki&gt;== Balsošana ==&lt;/nowiki&gt;}}

{{par}}:
# [[Dalībnieks1]] --19:17, 28 jūnijā, 2016 (UTC)
# [[Dalībnieks4]] --19:17, 28 jūnijā, 2016 (UTC)
# [[Dalībnieks5]] --19:17, 28 jūnijā, 2016 (UTC)

{{pret}}:
# [[Dalībnieks2]] --19:17, 28 jūnijā, 2016 (UTC)
# [[Dalībnieks3]] --19:17, 28 jūnijā, 2016 (UTC)

{{atturos}}:
# [[Dalībnieks9]] --19:17, 28 jūnijā, 2016 (UTC)

{{big|&lt;nowiki&gt;== Skatīt arī ==&lt;/nowiki&gt;}}
* [[Diskusija:Kaut kas]]

{{big|&lt;nowiki&gt;== Komentāri ==&lt;/nowiki&gt;}}

Galīgi nepamatots ierosinājums. --[[Dalībnieks7]] 17:09, 25 jūlijs 2016 (UTC)


''Piemēra beigas''

== Šobrīd aktuālā balsošana ==
&lt;!-- ''Pašlaik nav neviena aktuāla balsojuma.'' --&gt;
* [[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvjiem CEE Meeting 2022|Par Latvijas pārstāvjiem CEE Meeting 2022]]

== Noslēgusies balsošana ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Balsojums !! Sākās !! Beidzās !! Lēmums
|-
![[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2021|Gada labākais jaunais dalībnieks 2021]]
|{{dat|2021|1|7|SK}} || {{dat|2021|1|21|SK}}|| Par 2021. gada labākajiem jaunajiem dalībniekiem ar vienādu balsu skaitu atzīti {{u|Otovi}} un {{u|ZANDMANIS}}
|-
![[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2021|Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2021]]
|{{dat|2021|3|11|SK}} || {{dat|2021|4|30|SK}}|| Par 2021. gada vērtīgāko Vikipēdijas dalībnieku atzīts {{u|Pirags}}
|-
![[Vikipēdija:Balsošana/Par globālo veidņu un moduļu nepieciešamību|Par globālo veidņu un moduļu nepieciešamību]]
|{{dat|2021|3|11|SK}} || {{dat|2021|4|30|SK}}|| Izteikt kopienas atbalstu iniciatīvai.
|-
![[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2020|Gada labākais jaunais dalībnieks 2020]]
|{{dat|2021|1|14|SK}} || {{dat|2021|1|21|SK}}|| Par 2020. gada labāko jauno dalībnieci atzīta {{u|Kasparoviča}}
|-
![[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2020|Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2020]]
|{{dat|2021|1|7|SK}} || {{dat|2021|1|21|SK}}|| Par 2020. gada vērtīgāko Vikipēdijas dalībnieku atzīts {{u|Pirags}}
|-
![[Vikipēdija:Balsošana/Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam &quot;Sikspārņi&quot;|Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam &quot;Sikspārņi&quot;]]
|{{dat|2020|4|29|SK}} || {{dat|2020|5|13|SK}}|| Atņemt laba raksta statusu
|-
![[Vikipēdija:Balsošana/Par karodziņiem infokastēs|Par karodziņiem infokastēs]]
|{{dat|2020|4|16|SK}} || {{dat|2020|4|30|SK}}|| Nolemts infokastēs līdzās vietai vai valstij likt valsts karoga ikonu.
|-
![[Vikipēdija:Balsošana/Par vietu norādīšanu infokastēs|Par vietu norādīšanu infokastēs]]
|{{dat|2020|4|16|SK}} || {{dat|2020|4|30|SK}}|| Nolemts infokastēs līdzās vietai norādīt suverēno valsti.
|-
![[Vikipēdija:Balsošana/Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam &quot;2014. gada laikapstākļi Latvijā&quot;|Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam &quot;2014. gada laikapstākļi Latvijā&quot;]]
|{{dat|2020|2|3|SK}} || {{dat|2020|2|17|SK}}||Dalībnieku aktivitātes trūkuma dēļ jautājums palika neizlemts.
|-
![[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2019|Gada labākais jaunais dalībnieks 2019]]
|{{dat|2020|1|9|SK}} || {{dat|2020|1|16|SK}}|| Par 2019. gada labāko jauno dalībnieku atzīts {{u|Entuziasts}}
|-
![[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2019|Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2019]]
|{{dat|2020|1|1|SK}} || {{dat|2020|1|16|SK}}|| Par 2019. gada vērtīgākajiem Vikipēdijas dalībniekiem ar vienādu balsu skaitu atzīti {{u|Biafra}}, {{u|Meistars Joda}} un {{u|Papuass}}
|-
![[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvi Wikimedia Summit 2020|Par Latvijas pārstāvi Wikimedia Summit 2020]]
|{{dat|2019|12|2|SK}} || {{dat|2019|12|14|SK}}|| Uz ''Wikimedia Summit 2020'' kā kopienas pārstāvi sūtīt {{u|Papuass|Papuasu}}
|-
![[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvjiem CEE Meeting 2019|Par Latvijas pārstāvjiem CEE Meeting 2019]]
|{{dat|2019|7|9|SK}} || {{dat|2019|7|18|SK}}||Uz ''CEE Meeting 2019'' kā kopienas pārstāvjus sūtīt {{u|Papuass|Papuasu}} un {{u|Biafra}}
|-
![[Vikipēdija:Balsošana/WMF valdes vēlēšanas 2019|WMF valdes vēlēšanas 2019]]
|{{dat|2019|5|20|SK}} || {{dat|2019|5|30|SK}}||WMF valdes locekļa kandidāti (prioritāte): Nataliia Tymkiv (1), Yuri Astrakhan (yurik) (2), Shani Evenstein (3), Richard Knipel (4), Douglas Scott (4)
|-
![[Vikipēdija:Balsošana/Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam &quot;OpenGL&quot;|Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam &quot;OpenGL&quot;]]
|{{dat|2019|3|16|SK}} || {{dat|2019|3|30|SK}}||Atņemt laba raksta statusu
|-
![[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2018|Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2018]]
|{{dat|2019|1|5|SK}} || {{dat|2019|1|20|SK}}||Par 2018. gada vērtīgāko Vikipēdijas dalībnieku atzīts {{u|Edgars2007}}
|-
![[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2018|Gada labākais jaunais dalībnieks 2018]]
|{{dat|2019|1|13|SK}} || {{dat|2019|1|20|SK}}||Par 2018. gada labāko jauno dalībnieci atzīta {{u|Lieeeneee}}
|-
![[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvi Wikimedia Summit 2019|Par Latvijas pārstāvi ''Wikimedia Summit 2019'']]
|{{dat|2018|12|3|SK}} || {{dat|2018|12|15|SK}}||Uz ''Wikimedia Summit 2019'' kā kopienas pārstāvi sūtīt {{u|Papuass|Papuasu}}
|-
![[Vikipēdija:Balsošana/Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam &quot;Jaunie laiki&quot;|Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam &quot;Jaunie laiki&quot;]]
|{{dat|2018|11|4|SK}} || {{dat|2018|11|18|SK}}||Atņemt laba raksta statusu
|-
![[Vikipēdija:Balsošana/Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam &quot;Minerāls&quot;|Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam &quot;Minerāls&quot;]]
|{{dat|2018|11|4|SK}} || {{dat|2018|11|18|SK}}||Atņemt laba raksta statusu
|-
![[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvjiem Northern Europe Meeting 2018|Par Latvijas pārstāvjiem ''Northern Europe Meeting 2018'']]
|{{dat|2018|8|03|SK}} || {{dat|2018|8|17|SK}}||Uz ''Northern Europe Meeting 2018'' kā kopienas pārstāvjus sūtīt {{u|Papuass|Papuasu}}, {{u|Turaids|Turaidu}}, {{u|Edgars2007|Edgaru2007}}, {{u|GreenZeb}} un {{u|Biafra|Biafru}}
|-
![[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvjiem CEE Meeting 2018|Par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2018'']]
|{{dat|2018|7|26|SK}} || {{dat|2018|8|5|SK}}||Uz ''CEE Meeting 2018'' kā kopienas pārstāvjus sūtīt {{u|Edgars2007|Edgaru2007}} un {{u|Biafra|Biafru}}
|-
![[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2017/Otrā kārta|Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2017]]
|{{dat|2017|1|5|SK}} || {{dat|2018|1|20|SK}}||Par 2017. gada vērtīgāko dalībnieku atzīts {{u|Zuiks}}
|-
![[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2017|Gada labākais jaunais dalībnieks 2017]]
|{{dat|2017|1|13|SK}} || {{dat|2018|1|20|SK}}||Par 2017. gada labāko jauno dalībnieci atzīta {{u|Lieeeneee}}
|-
![[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvjiem WMCON 2018|Par Latvijas pārstāvjiem ''WMCON 2018'']]
|{{dat|2017|12|30|SK}} || {{dat|2018|1|13|SK}}||Uz ''Wikimedia Conference 2018'' kā kopienas pārstāvjus sūtīt {{u|Edgars2007|Edgaru2007}} un {{u|Treisijs|Treisiju}}
|-
![[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvi CEE Meeting 2017|Par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2017'']]
|{{dat|2017|5|30|SK}} || {{dat|2017|6|11|SK}}||Uz ''CEE Meeting 2017'' kā kopienas pārstāvjus sūtīt {{u|Papuass|Papuasu}} un {{u|Treisijs|Treisiju}}
|-
![[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2016/Otrā kārta|Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2016]]
|{{dat|2017|1|20|SK}} || {{dat|2017|2|03|SK}}||Par 2016. gada vērtīgāko dalībnieku atzīts {{u|Papuass}}
|-
![[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2016|Gada labākais jaunais dalībnieks 2016]]
|{{dat|2017|1|27|SK}} || {{dat|2017|2|03|SK}}||Par 2016. gada labāko jauno dalībnieku atzīts {{u|Ludis21345}}
|-
![[Vikipēdija:Balsošana/Par otru Latvijas pārstāvi WMCON 2017|Par otru Latvijas pārstāvi ''WMCON 2017'']]
|{{dat|2017|1|3|SK}} || {{dat|2017|1|17|SK}}||Uz ''Wikimedia Conference 2017'' kā otru kopienas pārstāvi sūtīt {{u|Papuass|Papuasu}}
|-
![[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvi WMCON 2017|Par Latvijas pārstāvi ''WMCON 2017'']]
|{{dat|2016|12|19|SK}} || {{dat|2017|1|2|SK}}||Uz ''Wikimedia Conference 2017'' kā kopienas pārstāvi sūtīt {{u|GreenZeb}}
|-
![[Vikipēdija:Balsošana/Par jaunu birokrātu|Par jaunu birokrātu]]
|{{dat|2016|6|5|SK}} || {{dat|2016|6|19|SK}}||Par birokrātiem iecelt {{u|Edgars2007|Edgaru2007}} un {{u|ScAvenger}}
|-
![[Vikipēdija:Balsošana/Par 2015. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko dalībnieku|Par 2015. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko dalībnieku]]
|{{dat|2016|1|4|SK}} || {{dat|2016|1|21|SK}}||Par 2015. gada vērtīgāko latviešu valodas Vikipēdijas lietotāju atzīts {{u|Edgars2007}}
|-
![[Vikipēdija:Balsošana/Par 2015. gada latviešu valodas Vikipēdijas labāko jauno lietotāju|Par 2015. gada latviešu valodas Vikipēdijas labāko jauno dalībnieku]]
|{{dat|2016|1|4|SK}} || {{dat|2016|1|11|SK}}||Par 2015. gada latviešu valodas Vikipēdijas labāko jauno lietotāju atzīts {{u|Kokomokoz}}
|-
![[Vikipēdija:Balsošana/Par pagaidu bota statusa ieviešanu|Par pagaidu bota statusa ieviešanu]]
|{{dat|2015|11|27|SK}} || {{dat|2015|12|11|SK}}||Ieviest pagaidu bota statusu
|-
![[Vikipēdija:Balsošana/Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam Sergejs Prokudins-Gorskis|Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam Sergejs Prokudins-Gorskis]]
|{{dat|2015|5|16|SK}} || {{dat|2015|5|30|SK}}||Atņemt laba raksta statusu
|-
![[Vikipēdija:Balsošana/Par dažādiem labojumiem|Par dažādiem labojumiem]]
|{{dat|2015|4|1|SK}} || {{dat|2015|4|3|SK}}||Ieviest visus piedāvātos labojumus
|-
![[Vikipēdija:Balsošana/Vikipēdijas pilsoņa statusa likvidācija un pārbaudītāja statusa kritēriji|Vikipēdijas pilsoņa statusa likvidācija un pārbaudītāja statusa kritēriji]]
|{{dat|2015|3|10|SK}} || {{dat|2015|3|17|SK}}||Skatīt balsojuma lapu
|-
![[Vikipēdija:Balsošana/Vikipēdijas maratona tēma|Vikipēdijas maratona tēma]]
|{{dat|2015|3|8|SK}} || {{dat|2015|3|9|SK}}||Par Vikipēdijas speciāli vērtējamo tēmu Vikipēdijas maratona ietvaros tika izvēlētas Latvijas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas
|-
![[Vikipēdija:Balsošana/Par 2014. gada latviešu valodas Vikipēdijas labāko jauno lietotāju|Par 2014. gada latviešu valodas Vikipēdijas labāko jauno lietotāju]]
|{{dat|2015|1|10|SK}} || {{dat|2015|1|17|SK}}||Par 2014. gada latviešu valodas Vikipēdijas labākajiem jaunajiem lietotājiem ar vienādu balsu skaitu atzīti [[Lietotājs:Français anonyme|Français anonyme]] un [[Lietotājs:MC2013|MC2013]]
|-
![[Vikipēdija:Balsošana/Par 2014. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko lietotāju|Par 2014. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko lietotāju]]
|{{dat|2015|1|2|SK}} || {{dat|2015|1|17|SK}}||Par 2014. gada vērtīgāko latviešu valodas Vikipēdijas lietotāju atzīts [[Lietotājs:Edgars2007|Edgars2007]]
|-
![[Vikipēdija:Balsošana/Pēdējo izmaiņu patrulēšana|Pēdējo izmaiņu patrulēšana]]
|{{dat|2014|8|14|SK}} || {{dat|2014|9|4|SK}}|| Pieslēgt patrulēšanu pēdējo izmaiņu lapā, izveidot atsevišķa lietotāju grupu &quot;patrulētāji/patrollers&quot;, &quot;uzticamo lietotāju&quot; grupu 'autopatrolled', grupas ļaut piešķirt un noņemt administratoriem.
|-
![[Vikipēdija:Balsošana/Par 2013. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko lietotāju|Par 2013. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko lietotāju]]
|{{dat|2014|1|18|SK}} || {{dat|2014|2|1|SK}}||Par 2013. gada vērtīgakajiem latviešu valodas Vikipēdijas lietotājiem ar vienādu balsu skaitu atzīti divi lietotāji: [[Lietotājs:Ingii|Ingii]] un [[Lietotājs:Pirags|Pirags]]
|-
![[Vikipēdija:Balsošana/Lietotāju uzrunas forma|Lietotāju uzrunas forma]]
|{{dat|2013|11|27|SK}} || {{dat|2013|12|11|SK}}||Vikipēdijas lietotājus uzrunāt ar &quot;Tu&quot;
|-
! [[Vikipēdija:Balsošana/Tiesību atņemšana neaktīviem administratoriem|Tiesību atņemšana neaktīviem administratoriem]]
| {{dat|2013|8|28|SK}} || {{dat|2013|9|11|SK}} || Atņemt tiesības neaktīviem administratoriem
|-
! [[Vikipēdija:Balsošana/Administratoru pārvēlēšana|Administratoru pārvēlēšana]]
| {{dat|2013|8|13|SK}} || {{dat|2013|8|27|SK}} || Administratoriem nenoteikt darbības termiņu
|-
! [[Vikipēdija:Balsošana/Nozīmīguma kritēriji|Nozīmīguma kritēriji]]
| {{dat|2013|8|7|SK}} || {{dat|2013|8|21|SK}} || Ieviest nozīmīguma kritērijus
|-
! [[Vikipēdija:Balsošana/Par baznīcu nosaukumiem (pārbalsojums)|Par baznīcu nosaukumiem (pārbalsojums)]]
| {{dat|2013|4|22|SK}} || {{dat|2013|5|5|SK}} || Lietot īsāko unikālo nosaukumu
|-
! [[Vikipēdija:Balsošana/Par baznīcu nosaukumiem|Par baznīcu nosaukumiem]]
| {{dat|2013|3|25|SK}} || {{dat|2013|4|8|SK}} || Lietot īsāko unikālo nosaukumu
|-
! [[Vikipēdija:Balsošana/Par lietotāja Krishjaanis atbloķēšanu|Par lietotāja Krishjaanis atbloķēšanu]]
| {{dat|2013|3|13|SK}} || {{dat|2013|3|27|SK}} || Neatbloķēt lietotāju {{u|Krishjaanis}}
|-
! [[Vikipēdija:Balsošana/Par lietotāju VikipēdijasPilsonis un Loceklis bloķēšanu|Par lietotāju VikipēdijasPilsonis un Loceklis bloķēšanu]]
| {{dat|2013|2|25|SK}} || {{dat|2013|3|11|SK}} || Nebloķēt lietotājus {{u|VikipēdijasPilsonis}} un {{u|Loceklis}}
|-
! [[Vikipēdija:Balsošana/Par krustiņu lietošanu rakstos|Par zvaigznīšu un krustiņu lietošanu rakstos]]
| {{dat|2013|2|12|SK}} || {{dat|2013|2|17|SK}} || Likvidēt zvaigznīšu un krustiņu lietojumu rakstu ievaddaļā
|-
! [[Vikipēdija:Balsošana/Par dažu gadskaitļu rakstu dzēšanu|Par dažu gadskaitļu rakstu dzēšanu]]
| {{dat|2013|2|16|SK}} || align=&quot;center&quot;| — || ''balsojums atcelts''
|-
! [[Vikipēdija:Balsošana/Par 2012. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko lietotāju|Par 2012. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko lietotāju]]
| {{dat|2013|1|6|SK}} || {{dat|2013|1|20|SK}} || Par 2012. gada vērtīgāko lietotāju atzīts {{u|Edgars2007}}
|-
! [[Vikipēdija:Balsošana/Projekta laika zona|Par projekta laika zonu]]
| {{dat|2013|1|3|SK}} || {{dat|2013|1|17|SK}} || Kā Vikipēdijas latviešu valodā noklusējuma laika joslu lietot 'Europe/Riga' 
|-
![[Vikipēdija:Balsošana/Jaunā sākumlapa|Par sākumlapas maiņu]]
|{{dat|2012|12|31|SK}} || {{dat|2013|01|01|SK}}|| Turpmāk lietot [[Dalībnieks:Laurijs/Sākumlapa|Laurija piedāvāto sākumlapas variantu]]
|-
![[Vikipēdija:Balsošana/Par statusa atņemšanu vairākiem rakstiem|Par laba raksta statusa atņemšanu vairākiem rakstiem]]
|{{dat|2012|12|12|SK}} || {{dat|2012|12|26|SK}}|| Atņemt laba raksta statusu rakstiem [[Kaķis]], [[Stambulas &quot;Galatasaray&quot;]], [[Fernando Toress]], [[Liverpool FC]], [[Milvoki &quot;Bucks&quot;]] un [[Sauber]], bet saglabāt laba raksta statusu rakstam [[Turcijas futbola izlase]]. Rakstam [[Hanzas savienība]] laba raksta statuss atņemts jau balsošanas laikā.
|-
![[Vikipēdija:Balsošana/Par atsauču nepieciešamību|Par skaidrāka atsauču kritērija ieviešanu labiem rakstiem]]
|{{dat|2012|12|12|SK}} || {{dat|2012|12|26|SK}}|| Kritēriji precizēti un tādējādi laba raksta statuss atņemts rakstiem [[Hanzas savienība]], [[Ģeogrāfija]], [[Indijas okeāns]], [[Titāniks]], [[Go]], [[Zemes atmosfēra]], [[Okeāniskā Zemes garoza]], [[Balkeris]], [[Džordano Bruno]] un [[Neatkarīgais Maltas Bruņinieku ordenis]].
|-
![[Vikipēdija:Balsošana/Par statusa atņemšanu rakstiem ar uzlabošanas veidnēm|Par statusa atņemšanu rakstiem ar uzlabošanas veidnēm]]
|{{dat|2012|12|08|SK}} || align=&quot;center&quot;| — || ''balsojums atcelts''
|-
![[Vikipēdija:Balsošana/Vikipēdijas administratora kandidāta un Vikipēdijas balsošanas mandāta iegūšanas minimālās prasības|Vikipēdijas administratora kandidāta un Vikipēdijas balsošanas mandāta iegūšanas minimālās prasības]]
|{{dat|2012|11|23|SK}} || {{dat|2012|12|7|SK}} || Ieviest prasības
|-
![[Vikipēdija:Balsošana/Freedom of Panorama iniciatīvas nosaukums|Par Freedom of Panorama iniciatīvas nosaukumu]]
|{{dat|2012|10|24|SK}} || {{dat|2012|10|28|SK}} || Nosaukums ''Par publiskās telpas vizuālās attēlošanas brīvību''
|-
![[Vikipēdija:Balsošana/Freedom of Panorama iniciatīva|Par Freedom of Panorama iniciatīvu]]
|{{dat|2012|10|8|SK}} || {{dat|2012|10|24|SK}} || Atbalstīt inciatīvu 
|-
! [[Vikipēdija:Balsošana/Labu rakstu kandidātu termiņš|Par laba raksta statusa kandidēšanas termiņa ieviešanu]]
| {{dat|2012|4|20|SK}} || {{dat|2012|5|04|SK}} || Ieviest termiņu 1 mēnesis
|-
! [[Vikipēdija:Balsošana/Par 2011. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko lietotāju|Par 2011. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko lietotāju]]
| {{dat|2012|1|12|SK}} || {{dat|2012|1|26|SK}} || Par 2011. gada vērtīgāko lietotāju atzīts {{u|Kikos}}
|-
! [[Vikipēdija:Balsošana/Lietotāju uzvedības noteikumi 2.0|Par Lietotāju uzvedības noteikumu papildināto variantu]]
| {{dat|2011|5|2|SK}} || {{dat|2011|5|16|SK}} || Apstiprināts
|-
! [[Vikipēdija:Balsošana/Par personu vārdiem rakstos|Par personu vārdiem rakstos]]
| {{dat|2011|5|1|SK}} || {{dat|2011|5|7|SK}} || ''balsojums atcelts''
|-
! [[Vikipēdija:Balsošana/Atkārtoti par pēdiņām|Atkārtoti par pēdiņām]]
| {{dat|2011|3|26|SK}} || {{dat|2011|4|9|SK}} || Lietot &quot;&quot;
|-
! [[Vikipēdija:Balsošana/Par pēdiņām|Par pēdiņām]]
| {{dat|2011|3|10|SK}} || {{dat|2011|3|24|SK}} || Lietot &quot;&quot;
|-
! [[Vikipēdija:Balsošana/Par dzimšanas vietas pierakstu|Par dzimšanas vietas pierakstu]]
| {{dat|2011|2|15|SK}} || align=&quot;center&quot;| {{dat|2011|2|28|SK}} || Norādīt tobrīdējo valsti
|-
! [[Vikipēdija:Balsošana/Par ceturto birokrātu|Par ceturto birokrātu]]
| {{dat|2010|10|04|SK}} || align=&quot;center&quot;| {{dat|2010|10|18|SK}} || ''balsojums atcelts''
|-
! [[Vikipēdija:Balsošana/Daudzie brīvmūrnieku raksti|Par daudzu ar brīvmūrniekiem saistītu rakstu dzēšanu]]
| {{dat|2008|08|24|SK}} || align=&quot;center&quot;| — || ''balsojums atcelts''
|-
! [[Vikipēdija:Balsošana/Personīga aizskāruma aizliegums|Par personīga aizskāruma aizliegumu]]
| {{dat|2008|08|01|SK}} || align=&quot;center&quot;| — || ''balsojums atcelts''
|-
! [[Vikipēdija:Balsošana/Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam &quot;Kaķis&quot;|Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam &quot;Kaķis&quot;]]
| {{dat|2010|10|4|SK}} || {{dat|2010|10|11|SK}} || Saglabāt laba raksta statusu
|-
! [[Vikipēdija:Balsošana/Datumu raksti un Latvijas personības|Datumu raksti un Latvijas personības]]
| {{dat|2010|9|5|SK}} || {{dat|2010|10|9|SK}} || Atcelt atlases kritērijus Latvijas personībām datumu rakstos
|-
! [[Vikipēdija:Balsošana/Recenzijas|Par īpašas rakstu recenzēšanas sistēmas ieviešanu]]
| {{dat|2010|8|4|SK}} || {{dat|2010|8|6|SK}} || Ieviest [[Vikipēdija:Recenzijas|rakstu recenzēšanas sistēmu]]
|-
! [[Vikipēdija:Balsošana/Vikiprojekti|Par ''namespace'' piešķiršanu vikiprojektiem]]
| {{dat|2010|05|19|SK}} || {{dat|2010|05|20|SK}} || Piešķirt
|-
! [[Vikipēdija:Balsošana/Personas un datumu raksti|Par personas dzimšanas un miršanas datiem datumu rakstos]]
| {{dat|2010|05|13|SK}} || {{dat|2010|05|20|SK}} || Ieviest atlases kritērijus
|-
! [[Vikipēdija:Balsošana/Eiropa|Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam &quot;Eiropa&quot;]]
| {{dat|2010|05|13|SK}} || {{dat|2010|05|20|SK}} || Atņemt
|-
! [[Vikipēdija:Balsošana/Sporta komandu nosaukumi|Sporta komandu nosaukumi]] ''(pārbalsojums)''
| {{dat|2009|11|20|SK}} || {{dat|2009|12|20|SK}} || ''bez rezultāta''
|-
! [[Vikipēdija:Balsošana/Liktendarzs|Par raksta &quot;Likteņdārzs&quot; dzēšanu]]
| {{dat|2009|07|23|SK}} || {{dat|2009|08|23|SK}} || Dzēst
|-
! [[Vikipēdija:Balsošana/Sarkanās saites Vērtīgajos rakstos|Par &quot;sarkano saišu&quot; kritēriju Vērtīgajiem rakstiem]]
| {{dat|2009|06|06|SK}} || {{dat|2009|07|06|SK}} || Apstiprināts
|-
! [[Vikipēdija:Balsošana/Īpašvārdu atveidošana - dīdžeji|Par dīdžeju īpašvārdu atveidošanu]]
| {{dat|2009|01|10|SK}} || {{dat|2009|01|18|SK}} || Balsojums atcelts. Jautājums atrisināts.
|-
! [[Vikipēdija:Balsošana/Lietotāju uzvedības noteikumi|Par Lietotāju uzvedības noteikumiem]]
| {{dat|2008|11|3|SK}} || {{dat|2008|11|17|SK}} || Apstiprināts
|-
! [[Vikipēdija:Balsošana/Personību kategorijas pēc Latvijas reģioniem|Par kategoriju &quot;Kurzemnieki&quot; un &quot;Vidzemnieki&quot; dzēšanu]]
| {{dat|2008|09|18|SK}} || {{dat|2008|09|25|SK}} || Dzēst
|-
! [[Vikipēdija:Balsošana/Jānis Grants|Par raksta &quot;Jānis Grants&quot; dzēšanu]]
| {{dat|2008|08|14|SK}} || {{dat|2008|08|28|SK}} || Dzēst
|-
! [[Vikipēdija:Balsošana/Pilsētu veidnes|Par pilsētu veidnēm]]
| {{dat|2008|08|10|SK}} || {{dat|2008|08|24|SK}} || Pilsētām izmantot [[Veidne:Infobox settlement|Veidni:Infobox settlement]]
|-
! [[Vikipēdija:Balsošana/Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam Pēteris I|Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam Pēteris I]]
| {{dat|2008|08|03|SK}} || {{dat|2008|08|17|SK}} || Atņemt
|-
! [[Vikipēdija:Balsošana/Jauni administratori|Par jaunu administratoru ievēlēšanu]]
| {{dat|2008|08|01|SK}} || {{dat|2008|08|13|SK}} || Par adminstratoriem iecelt [[Lietotājs:Digital1|Digital1]], [[Lietotājs:Kikos|Kikos]], [[Lietotājs:SpeedKing|SpeedKing]], [[Lietotājs:Treisijs|Treisiju]] un [[Lietotājs:Zummis|Zummi]]
|-
! [[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgie saraksti|Par vērtīgu sarakstu ieviešanu]]
| {{dat|2008|07|23|SK}} || {{dat|2008|08|06|SK}} || Ieviest vērtīgus sarakstus
|-
! [[Vikipēdija:Balsošana/Jauns birokrāts|Par jaunu birokrātu ieviešanu]] 
| {{dat|2008|07|09|SK}} || {{dat|2008|07|30|SK}} || Par birokrātiem iecelt [[Lietotājs:Feens|Feenu]] un [[Lietotājs:Yyy|Yyy]]
|-
! [[Vikipēdija:Balsošana/Difrijs|Par raksta &quot;Difrijs&quot; dzēšanu]]
| {{dat|2008|06|26|SK}} || {{dat|2008|06|26|SK}} || Pārvietot uz [[Vikipēdija:Joki|jokiem]]
|-
! [[Vikipēdija:Balsošana/Mācība un Derības|Par raksta &quot;Mācība un Derības&quot; dzēšanu]]
| {{dat|2008|06|10|SK}} || {{dat|2008|06|10|SK}} || Atstāt
|-
! [[Vikipēdija:Balsošana/Viluzorā māksla|Par raksta &quot;Viluzorā māksla&quot; dzēšanu]]
| {{dat|2008|06|06|SK}} || {{dat|2008|06|20|SK}} || Dzēst
|-
! [[Vikipēdija:Balsošana/Tapiri.lv|Par raksta &quot;Tapiri.lv&quot; dzēšanu]]
| {{dat|2008|06|06|SK}} || {{dat|2008|06|20|SK}} || Dzēst
|-
! [[Vikipēdija:Balsošana/Dvēsele|Par raksta &quot;Dvēsele&quot; dzēšanu]]
| {{dat|2008|06|06|SK}} || {{dat|2008|06|20|SK}} || Atstāt
|-
! [[Vikipēdija:Balsošana/Par baneriem diskusiju lapā|Par baneriem diskusiju lapā]]
| {{dat|2008|05|28|SK}} || {{dat|2008|06|11|SK}} || Diskusiju lapās neievietot banerus par raksta kvalitāti un nozīmīgumu
|-
! [[Vikipēdija:Balsošana/Par vērtīgiem rakstiem|Par vērtīgiem rakstiem]]
| {{dat|2008|05|22|SK}} || {{dat|2008|06|05|SK}} || Skatīt rezultātu apkopojumu [[Vikipēdija:Balsošana/Par vērtīgiem rakstiem#Komentāri|balsošanas lapā]]
|-
! [[Vikipēdija:Balsošana/Baltu valodas.png|Par attēla &quot;Baltu valodas.png&quot; dzēšanu]]
| {{dat|2008|05|06|SK}} || {{dat|2008|07|21|SK}} || Dzēst
|-
! [[Vikipēdija:Balsošana/Par labiem rakstiem|Par labiem rakstiem]]
| {{dat|2008|05|06|SK}} || {{dat|2008|05|20|SK}} || Skatīt rezultātu apkopojumu [[Vikipēdija:Balsošana/Par labiem rakstiem#Balsojums ir beidzies|balsošanas lapā]]
|-
! [[Vikipēdija:Balsošana/Rīgas 700 gadu jubilejas izstāde 1901. gadā|Par raksta &quot;Rīgas 700 gadu jubilejas izstāde 1901. gadā&quot; dzēšanu]]
| {{dat|2008|05|05|SK}} || {{dat|2008|05|19|SK}} || Atstāt
|-
! [[Vikipēdija:Balsošana/Iglali|Par raksta &quot;Iglali&quot; dzēšanu]]
| {{dat|2008|04|04|SK}} || {{dat|2008|04|18|SK}} || Dzēst
|-
! [[Vikipēdija:Balsošana/Dzejoļa analīze|Par raksta &quot;Dzejoļa analīze&quot; dzēšanu]] (sk. [[Dzejoļa analīze|rakstu]])
| {{dat|2008|04|03|SK}} || {{dat|2008|07|23|SK}} || Atstāt
|-
! [[Vikipēdija:Balsošana/Madam Broškina|Par raksta &quot;Madam Broškina&quot; dzēšanu]]
| {{dat|2008|04|03|SK}} || {{dat|2008|04|17|SK}} || Dzēst
|-
! [[Vikipēdija:Balsošana/Par rakstu nosaukumu latviskošanu|Par rakstu nosaukumu latviskošanu]]
| {{dat|2008|04|03|SK}} || {{dat|2008|04|17|SK}} || Jāizvēlas specializētā literatūrā atrodamais vai speciālistu ieteiktais variants
|-
! [[Vikipēdija:Balsošana/Formula 1 pilotu vārdi|Par vairāku Formula 1 pilotu vārdu latviskošanu]]
| {{dat|2008|03|31|SK}} || {{dat|2008|04|14|SK}} || Raikonens, Hakinens un Irvains
|-
! [[Vikipēdija:Balsošana/Sievietes pašvaldību vadītājas|Par raksta &quot;Sievietes pašvaldību vadītājas&quot; dzēšanu]]
| {{dat|2008|03|27|SK}} || {{dat|2008|04|10|SK}} || Dzēst
|-
! [[Vikipēdija:Balsošana/Wikimedia Commons latviskošana|Par &quot;Wikimedia Commons&quot; latviskošanu]]
| {{dat|2008|03|13|SK}} || {{dat|2008|08|11|SK}} || Vikikrātuve
|-
! [[Vikipēdija:Balsošana/European Hit Radio Top 9|Par raksta &quot;European Hit Radio Top 9&quot; dzēšanu]]
| {{dat|2008|03|10|SK}} || {{dat|2008|03|24|SK}} || Dzēst
|-
! [[Vikipēdija:Balsošana/Jauktasiņu Princis|Par raksta &quot;Jauktasiņu Princis&quot; dzēšanu]] 
| {{dat|2008|02|24|SK}} || {{dat|2008|08|02|SK}} || Dzēst
|-
! [[Vikipēdija:Balsošana/Mobilā autoskola|Par raksta &quot;Mobilā autoskola&quot; dzēšanu]]
| {{dat|2008|02|22|SK}} || {{dat|2008|03|07|SK}} || Atstāt
|-
! [[Vikipēdija:Balsošana/Attēlu dzēšanas veidnes|Par attēlu dzēšanas veidņu dzēšanu]]
| {{dat|2008|02|21|SK}} || {{dat|2008|03|06|SK}} || Atstāt un pārveidot
|-
! [[Vikipēdija:Balsošana/Turcijas provinces|Par kategorijas &quot;Turcijas provinces&quot; dzēšanu]]
| {{dat|2008|02|17|SK}} || {{dat|2008|03|02|SK}} || Dzēst
|-
! [[Vikipēdija:Balsošana/Subkultūra|Par raksta &quot;Subkultūra&quot; dzēšanu]]
| {{dat|2008|02|17|SK}} || {{dat|2008|03|02|SK}} || Uzlabot
|-
! [[Vikipēdija:Balsošana/Urla|Par raksta &quot;Urla&quot; dzēšanu]]
| {{dat|2008|02|03|SK}} || {{dat|2008|02|17|SK}} || Atstāt
|-
! [[Vikipēdija:Balsošana/Aleksandrs Kuzmins|Par raksta &quot;Aleksandrs Kuzmins&quot; dzēšanu]]
| {{dat|2008|01|30|SK}} || {{dat|2008|01|31|SK}} || Dzēst
|-
! [[Vikipēdija:Balsošana/Pokemons|Par raksta &quot;Pokemons&quot; dzēšanu]]
| {{dat|2008|01|21|SK}} || {{dat|2008|02|04|SK}} || Dzēst
|-
! [[Vikipēdija:Balsošana/Latvijas autosportistu saraksts|Par raksta &quot;Latvijas autosportistu saraksts&quot; dzēšanu]]
| {{dat|2008|01|20|SK}} || {{dat|2008|06|13|SK}} || Pārvietot uz &quot;[[Autosports Latvijā]]&quot; un papildināt
|-
! [[Vikipēdija:Balsošana/Tumšākā melnā krasa!|Par raksta &quot;Tumšākā melnā krasa!&quot; dzēšanu]]
| {{dat|2008|01|18|SK}} || {{dat|2008|02|01|SK}} || Dzēst
|-
! [[Vikipēdija:Balsošana/Studija skapis|Par raksta &quot;Studija skapis&quot; dzēšanu]]
| {{dat|2008|01|18|SK}} || {{dat|2008|02|01|SK}} || Dzēst
|-
! [[Vikipēdija:Balsošana/Bartela tabula|Par raksta &quot;Bartela tabula&quot; dzēšanu]]
| {{dat|2008|01|17|SK}} || {{dat|2008|01|31|SK}} || Dzēst
|-
! [[Vikipēdija:Balsošana/Backyard|Par raksta &quot;Backyard&quot; dzēšanu]]
| {{dat|2008|01|15|SK}} || {{dat|2008|01|29|SK}} || Dzēst
|-
! [[Vikipēdija:Balsošana/Pazīstami Vācijas cilvēki|Par raksta &quot;Pazīstami Vācijas cilvēki&quot; dzēšanu]]
| {{dat|2008|01|12|SK}} || {{dat|2008|01|26|SK}} || Dzēst
|-
! [[Vikipēdija:Balsošana/Hard Rock|Par &quot;Hard Rock&quot; un līdzīgu mūzikas žanru nosaukumu (ne)latviskošanu]]
| {{dat|2008|01|07|SK}} || {{dat|2008|01|21|SK}} || Latviskot, ja ir īsts latviskojums
|-
! [[Vikipēdija:Balsošana/Urla.jpg|Par attēla &quot;Urla.jpg&quot; dzēšanu]]
| {{dat|2008|01|06|SK}} || {{dat|2008|01|20|SK}} || Dzēst
|-
! [[Vikipēdija:Balsošana/DVD movies|Par raksta &quot;DVD movies&quot; dzēšanu]]
| {{dat|2008|01|12|SK}} || {{dat|2008|01|12|SK}} || Dzēst
|-
! [[Vikipēdija:Balsošana/System32|Par raksta &quot;System32&quot; dzēšanu]]
| {{dat|2007|12|29|SK}} || {{dat|2007|12|29|SK}} || Pārrakstīt
|-
! [[Vikipēdija:Balsošana/Magic peeling glove|Par raksta &quot;Magic peeling glove&quot; dzēšanu]]
| {{dat|2007|12|20|SK}} || {{dat|2008|01|12|SK}} || Dzēst
|-
! [[Vikipēdija:Balsošana/Par kādas mūziķes autobiogrāfiju|Par kādas mūziķes autobiogrāfijas dzēšanu]]
| {{dat|2007|12|07|SK}} || {{dat|2007|12|14|SK}} || Dzēst
|-
! [[Vikipēdija:Balsošana/17. decembris|Par raksta &quot;17. decembris&quot; dzēšanu]]
| {{dat|2007|12|06|SK}} || {{dat|2007|12|07|SK}} || Uzlabot
|-
! [[Vikipēdija:Balsošana/Barcamp Baltics|Par raksta &quot;Barcamp Baltics&quot; dzēšanu]]
| {{dat|2007|11|30|SK}} || {{dat|2008|01|18|SK}} || Dzēst
|-
! [[Vikipēdija:Balsošana/Toms Stālmanis|Par raksta &quot;Toms Stālmanis&quot; dzēšanu]]
| {{dat|2007|11|27|SK}} || {{dat|2007|12|08|SK}} || Pārrakstīt
|-
! [[Vikipēdija:Balsošana/F1Latvija|Par raksta &quot;F1Latvija&quot; dzēšanu]]
| {{dat|2007|11|19|SK}} || {{dat|2007|11|19|SK}} || Pāradresēt uz ''[[F1 Challenge '99-'02]]''
|-
! [[Vikipēdija:Balsošana/Gadu kategorijas|Par gadu kategoriju nosaukumiem]]
| {{dat|2007|11|09|SK}} || {{dat|2007|11|23|SK}} || XXXX. gads
|-
! [[Vikipēdija:Balsošana/Sporta komandas|Par sporta komandu nosaukumiem]]
| {{dat|2007|11|07|SK}} || {{dat|2007|11|21|SK}} || Pilsētas &quot;Nosaukums&quot;
|-
! [[Vikipēdija:Balsošana/Ivars Āboliņš|Par raksta &quot;Ivars Āboliņš&quot; dzēšanu]]
| {{dat|2007|11|05|SK}} || {{dat|2007|11|19|SK}} || Dzēst
|-
! [[Vikipēdija:Balsošana/Achzarit-3.jpg|Par attēla &quot;Achzarit-3.jpg&quot; dzēšanu]]
| {{dat|2007|10|15|SK}} || {{dat|2008|01|14|SK}} || Dzēst
|-
! [[Vikipēdija:Balsošana/Kanons - Zemes Skolotāja Mācība|Par raksta &quot;Kanons - Zemes Skolotāja Mācība&quot; dzēšanu]]
| {{dat|2007|10|03|SK}} || {{dat|2007|10|04|SK}} || Dzēst
|-
! [[Vikipēdija:Balsošana/Sākumlapa|Par sākumlapas izskata maiņu]]
| {{dat|2007|09|26|SK}} || {{dat|2007|10|10|SK}} || Mainīt
|-
! [[Vikipēdija:Balsošana/Windows Server 2003|Par raksta &quot;Windows Server 2003&quot; dzēšanu]]
| {{dat|2006|07|19|SK}} || {{dat|2006|10|25|SK}} || Dzēst
|-
! [[Vikipēdija:Balsošana/Holandieši-nīderlandieši|Holandieši vai nīderlandieši]]
| {{dat|2006|07|18|SK}} || {{dat|2006|07|30|SK}} || Kā tautas un valodas primāro nosaukumu lietot [[nīderlandieši]] un [[nīderlandiešu valoda]]
|-
! [[Vikipēdija:Balsošana/Generalitat de Catalunya|Par raksta &quot;Generalitat de Catalunya&quot; dzēšanu]]
| {{dat|2005|07|25|SK}} || {{dat|2005|07|30|SK}} || Dzēst
|}

== Citas balsošanas lapas ==
* [[Vikipēdija:Rakstu uzlabošana/balsošana]]
* [[Vikiprojekts:Māksla/Balsošana]]

[[Kategorija:Vikipēdija|Balsošana]]</text>
      <sha1>eulr02b0qn434lhwlepvwakm0y58ho5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Baltā Roka</title>
    <ns>0</ns>
    <id>6113</id>
    <revision>
      <id>3662197</id>
      <parentid>2757254</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T16:00:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* top */sīkumi, replaced: .gad → . gad (2) using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2406" xml:space="preserve">'''Baltā Roka''' ({{val|sr|Bela Ruka}}) bija slepena, neoficiāla monarhistiska militāra organizācija [[Serbija|Serbijā]], vēlāk [[Serbu, Horvātu un Slovēņu karaliste|Serbu, Horvātu un Slovēņu karalistē]] (no 1929. gada — Dienvidslāvijas karalistē). Organizācijai lielākā ietekme valstī bija starp abiem [[Pasaules karš|Pasaules kariem]].

Baltā Roka tika pretnostatīta citai organizācijai, sauktai par [[Melnā Roka|Melno Roku]], un to radīja [[pulkvedis]] [[Petars Živkovičs]] ar prinča [[Aleksandars Karadžordževičs|Aleksandara Karadžordževiča]] (vēlākā [[Dienvidslāvija]]s karaļa Aleksandara I) ziņu 1912. gadā. Živkovičs, līdz ar [[Melnā Roka|Melno roku]], bija iesaistīts arī 1903. gada [[Valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] pret Serbijas karali [[Aleksandars Obrenovičs|Aleksandaru Obrenoviču]].

Pēc Melnās Rokas izjukšanas pēc [[Saloniku process|Saloniku procesa]] (''Solunski proces''), Baltā Roka ieguva noturīgu kontroli pār jauno un ambiciozo princi Aleksandaru. 1921. gadā Živkovičs tika iecelts par Pils gvardes komandieri, un palielināja savu ietekmi galmā. 1929. gadā Karalis Aleksandrs I, kopā ar Baltās rokas virsniekiem, organizēja valsts apvērsumu, lai apspiestu nestabilo parlamentu, un cīnītos pret nacionālo spriedzi reģionos (īpaši [[Horvātija|Horvātijā]]). Živkovičs, jau ģenerālis, tika iecelts par premjerministru. 1931. gadā karalis atjaunoja dažas konstitucionālās tiesības, pēc tam kad viņa reformas bija izgāzušās. Živkovičs zaudēju savu amatu 1932. gadā, pēc vairākām [[paraugprāva|paraugprāvām]] pret [[nacionālisms|nacionālistu]] grupām un [[komunisti]]em.

Baltās rokas locekļi tika turēti aizdomās par dalību troņmantnieka prinča [[Dzordže Kardžordževičs|Džordžes]] atstādināšanā no mantošanas tiesībām 1909. gadā, Aleksandara iecelšanā par [[reģents|reģentu]] karaļa [[Petars I|Petara I]] valdīšanas laikā, kā arī 1941. gada 27. marta valsts apvērsumā, kura laikā tronī tika iecelts [[Aleksandars II Karadžordževičs]], nostādot [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] kara stāvoklī ar [[Vācija|Vāciju]].

Pēc [[Josips Brozs Tito|Josipa Broza Tito]] vadīto komunistu uzvaras, Baltās Rokas locekļi tika vai nu sodīti ar nāvi vai devās trimdā.

[[Kategorija:Serbijas vēsture]]
[[Kategorija:Dienvidslāvijas vēsture]]</text>
      <sha1>swt0ga8f8dyg9h233vl7ibp9euji8cb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Atzele</title>
    <ns>0</ns>
    <id>6589</id>
    <revision>
      <id>3662174</id>
      <parentid>3237833</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T15:54:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: .gad → . gad using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9656" xml:space="preserve">{{Bijušās valsts infokaste
|vietējais_nosaukums    = Atzalis
|nosaukums_latv_val     = Atzele
|sugasvārds             = senlatviešu zeme
|
|kontinents             = Eiropa
|reģions                = 
|valsts                 = Latvija
|laikmets               = 
|statuss                = [[lībiešu valoda|līvu]]: ''Atsele'', {{val-la|terra Agzele}}, {{val-ru|Очела}}, {{val-de|land tho Adsel}}
|statusa_teksts         = 
|impērija               = 
|valdības_veids         = militāra demokrātija, Tālavas pavalsts, reizēm maksāja meslus [[Pleskavas kņazi]]em, vēlāk [[Livonijas bīskaps|Livonijas bīskapa]] vasaļvalsts
|
|gads_sākums            = 10. gadsimts{{!}}pirms 10. gadsimta
|gads_beigas            = 1224
|
|event_start            = [[Letgaļi]] pakļāva pirms tam [[Baltijas somi|Baltijas somu]] apdzīvoto teritoriju   
|date_start             = 
|event_end              = Sadalīja [[Livonijas bīskapija]] (2/3) un [[Livonijas ordenis]] (1/3) 
|date_end               = 
|
|event1                 =  
|date_event1            = 
|event2                 = 
|date_event2            = 
|event3                 = 
|date_event3            = 
|event4                 = 
|date_event4            = 
|
|event_pre              = 
|date_pre               = 
|event_post             = 
|date_post              = 
|
|p1                     = 
|flag_p1                = 
|s1                     = 
|flag_s1                = 
|image_flag             = 
|flag                   = 
|flag_type              = 
|
|image_coat             = 
|symbol                 =
|symbol_type            = 
|
|image_map              = Atzele.jpg
|image_map_caption      = Atzeles (Adzeles) 12.—13. gs. valsts teritorijas variācijas pēc dažādām vēstures kartēm
|
|galvaspilsēta          = [[Gaujiena]] (vācu:''Adzel''), [[Alūksne]] (krievu: ''Olysta'')
|
|national_motto         = 
|national_anthem        = 
|kopīgas_valodas        = 
|reliģija               = baltu [[pagānisms]]/ [[pareizticība]]
|nauda                  = 
|
|leader1                =  
|leader2                = 
|leader3                = 
|leader4                = 
|year_leader1           = 
|year_leader2           = 
|year_leader3           = 
|year_leader4           = 
|leader                 = 
|title_leader           = 
|stat_year1             = 
|stat_platība1          = 
|stat_pop1              = 
|footnotes              = 
}}

'''Atzele''' ([[Vācu valoda|vācu]]: ''Atzel, Adsellen'' vēlāk ''Adsel'') vai '''Adzeles zeme''' bija [[latgaļi|latgaļu]] valsts [[Latvija]]s,  [[Krievija]]s un [[Igaunija]]s teritorijās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://atzele.files.wordpress.com/2014/05/atzele.pdf |title=Kas bija Atzele? |access-date={{dat|2015|11|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190730181542/https://atzele.files.wordpress.com/2014/05/atzele.pdf |archivedate={{dat|2019|07|30||bez}} }}&lt;/ref&gt; Adzeles austrumu daļa iestiepās teritorijā, ko tagad aizņem [[Pleskavas apgabals]]. Atzele minēta [[Novgoroda]]s hronikās ([[Krievu valoda|krievu]]: ''Очела''), [[Jaunākā Livonijas atskaņu hronika|Jaunākajā Atskaņu hronikā]] un [[Tālavas dalīšanas līgums|Tālavas dalīšanas līgumā]] ([[Latīņu valoda|latīņu]]: ''terra, quae Agzele dicitur'') kas norāda tās saistību ar [[Tālava|Tālavu]].

== Teritorija ==
[[Attēls:Läti kivilinnused 1185-1230.jpg|thumb|200px|Atzeles, [[Jersika (valsts)|Jersikas]], [[Koknese (valsts)|Kokneses]] un [[Tālava]]s letgaļu zemes (1185-1230).]]
Zināms, ka Atzelē ietilpa seši novadi (ciemi) - Gaujene, Alūksne, Purnava, Bērzene, Abelene un Abrene, un tās teritorija pletās līdz pat [[Veļikaja|Mudes]] upei (tagad - [[Veļikaja]]s upe Pleskavas apgabalā). Tai cauri vijās senais tirdzniecības ceļš no Gaujienas caur Alūksni uz Pleskavu. Galvenais pārvaldes centrs bijis Gaujenes pilskalnā pie Gaujas, kur Livonijas ordenis uzcēla savu pirmo mūra pili ''Adsel'' (mūsdienās - [[Gaujiena]]), kas kalpoja par komtura rezidenci līdz Marienburgas pils uzcelšanai uz Alūksnes ezera salas. Pie Atzeles piederēja arī Koikulas un Siksalas apkārtnes Igaunijā.&lt;ref&gt;Harijs Grāvis [http://www.apesnovads.lv/wp-content/uploads/2012/05/AgzeleGaujiena_internets.pdf?ab4dc5 „Adzele - Gaujiena 1111 - 2011, senatne un mūsdienas”] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305032745/http://www.apesnovads.lv/wp-content/uploads/2012/05/AgzeleGaujiena_internets.pdf?ab4dc5 |date={{dat|2016|03|05||bez}} }}. — Gaujienas pagasta pārvalde 2010. {{ISBN|9984490521}}&lt;/ref&gt;

== Vēstures hronoloģija ==
* [[1111]]. gadā Atzelē iebruka [[Novgorodas kņazi|Novgorodas kņazs]] [[Mstislavs Vladimirovičs (Lielais)]], bet cieta sakāvi. 
* [[1180]]. gadā pret Atzeli vērsās Novgorodas kņaza [[Mstislavs Drošsirdīgais|Mstislava Drošsirdīgā]] karaspēks. 
* [[13. gadsimts|13. gadsimta]] sākumā to pakļāva [[Zobenbrāļu ordenis]], bet pēc Atzeles novada dalīšanas (1224) ordenim palika tirdzniecības ceļš no Gaujas uz Pleskavu ar Gaujienas un Alūksnes pilīm, bet Purnava, Bērzene, Abelene un Abrene tika [[Livonijas bīskapija]]i.
* [[1284]]. gadā pirmo reizi rakstos pieminēta [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] pils &quot;Marienburga&quot; (Marijas pils) Alūksnes ezera salas.
* 1293. gadā [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans II fon Fehte]] uz [[Viļaka]]s ezera salas uzcēla nocietinātu klosteri un nosauca to par &quot;Marienhauzu&quot; (Marijas māju).
{{Latvijas vēsture}}
* [[1342]]. gadā ordeņa mestra [[Burhards fon Dreilēbens|Burharda fon Dreilēbena]] vadībā tika nojaukta senā Alūksnes koka pils un pabeigta ordeņa mūra pils celtniecība.
* 1461.-1464. gadā, kad ordeņa mestrs [[Johans fon Mengede]] apcietināja Rīgas arhibīskapu [[Silvestrs Stodevešers|Silvestri]] un izlaupīja viņa zemes, Pleskavas karaspēks okupēja arhibīskapam piederošās Adzeles austrumu daļu (tagadējo [[Pitalova]]s rajonu). Tās iedzīvotājus vai nu deportēja, vai pārkristīja pareizticībā. 
* 1478. gadā [[Maskavija]] anektēja Novgorodu un Maskavas lielkņazs [[Ivans III]] pieprasīja [[Livonijas konfederācija]]i maksāt uz 13. gadsimta līgumiem balstītos Novgorodai nesamaksātos meslus Maskavijai.
* 1509. gadā arhibīskaps [[Jaspers Linde]] uz Viļakas ezera salas uzcēla mūra ezerpili aizsardzībai pret Maskavijas karaspēka iebrukumiem.
* 1559. gadā Rīgas arhibīskaps Vilhelms savas valsts austrumu daļu ieķīlāja Polijai-Lietuvai un 1560. gadā Marienhauzenas pilī ieradās poļu garnizons.
* 1561. gadā pēc [[Viļņas ūnija]]s noslēgšanas Adzeles zeme nonāca [[Pārdaugavas hercogiste]]s sastāvā. Marienburgas un Marienhauzenas pilis kļuva par pilsnovadu pārvaldes centriem. 
* 1577. gadā [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā Krievijas cars [[Ivans IV]] nopostīja Marienhauzenas pili. 
* [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā 1702. gada 26. augustā bija spiests kapitulēt Marienburgas cietoksnis, kuru aizsargāja ap 300 zviedru armijas latviešu bataljonu cīnītāju. Pirms cietokšņa atdošanas krievu karaspēkam grāfa [[Boriss Šeremetjevs|Borisa Šeremetjeva]] vadībā, tā aizstāvji uzspridzināja ordeņa pili. 
* 1629. gadā pēc [[Altmarkas miera līgums|Altmarkas miera līguma]] senā Adzeles zeme tika vēlreiz sadalīta divās daļās - arhibīskapa daļa dienvidos nonāca poļu [[Inflantijas vaivadija]]s (Latgales) teritorijā kā Marienhauzenas stārastija (poļu: ''trakt marienhauski'') , bet Livonijas ordeņa daļa ziemeļos kļuva par [[Zviedru Vidzeme]]s sastāvdaļu.

== Dokumenti ==
Dokuments par Tālavas un Adzeles sadalīšanu latīņu valodā uzglabājies divos oriģinālos - viens Krakovā firsta Čartoriska bibliotēkā, otrs Stokholmā Valsts arhīvā. Tie satur 14 Tālavas vietu vārdus, pēc kuriem vienīgi var noteikt šīs latviešu zemes robežas 13. gadsimta sākumā.

=== Līgumā minētie vietvārdi ===
* ''Livonia'' - Livonija jeb Vidzemes līvu zeme
* ''Letthia'' - Latvija jeb Vidzemes latgaļu zeme
* ''terra, quae Tolowa dicitur'' - zeme, ko sauc par Tālavu
* ''terra, quae Agzele dicitur'' - zeme, ko sauc par Adzeli 
* ''Berezne, Pornuwe, Abelen un Abrene'' - novadu nosaukumi Ziemeļlatgalē, no kuriem droši atšifrējami ir [[Liepnas pagasts|Liepnas pagasta]] [[Purnava]], [[Baltinavas pagasts|Baltinavas pagasta]] [[Obeļova|Ābeļava]] un [[Abriņas]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Literatūra ==
* Vilberts Krasnais [http://atradne.ucoz.lv/publ/aisberga_arhivs/nodeviba/latviska_jaunlatgale_nedaudz_vestures_1_dala/56-1-0-296 „Latviskā Jaunlatgale, apgabala vēsturiskie likteņi”]. — Latvju nācionālās jaunatnes savienība, Rīga 1937.
* Kārlis Stalšāns „Latviešu un lietuviešu austrumu apgabalu likteņi”. — Jāņa Šķirmanta apgāds, Chicago 1958.
* Harijs Grāvis [https://web.archive.org/web/20160305032745/http://www.apesnovads.lv/wp-content/uploads/2012/05/AgzeleGaujiena_internets.pdf?ab4dc5 „Adzele - Gaujiena 1111 - 2011, senatne un mūsdienas”]. — Gaujienas pagasta pārvalde 2010. {{ISBN|9984490521}}
* Reinhard Wittram „Geschichte der Ostseelande Livland, Estland, Kurland, 1180 - 1918”. — R. Oldenbourg, München 1945.

== Ārējās saites ==
* Arveds Švābe - [https://web.archive.org/web/20151119094451/http://www.old.historia.lv/alfabets/T/ta/talava/raksti/shvabe003.htm Tālava]
* [https://web.archive.org/web/20190730181542/https://atzele.files.wordpress.com/2014/05/atzele.pdf Kas bija Atzele?]

{{Vēsture-aizmetnis}}
{{Senlatviešu valstis}}

[[Kategorija:Latvijas vēsture]]
[[Kategorija:Latgale]]</text>
      <sha1>f5fqfbjzioz6moso2q1uatza3eyv00a</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Sonets</title>
    <ns>0</ns>
    <id>12685</id>
    <revision>
      <id>3662456</id>
      <parentid>3635388</parentid>
      <timestamp>2022-07-29T03:32:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Apisite</username>
        <id>88951</id>
      </contributor>
      <comment>/* Ārējās saites */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1605" xml:space="preserve">'''Sonets''' ir viena no visplašāk lietotajām stingrās strofiskās dzejas formām. Sonets radies 13. gadsimta pirmajā pusē. Sonetam parasti ir 14 rindu, lielākoties soneti rakstīti [[metrika|piecpēdu]] [[jambs|jambā]].&lt;ref&gt;[https://www.britannica.com/art/sonnet Sonnet, Encyclopaedia Britannica]&lt;/ref&gt; Pazīstamākie soneta paveidi ir [[Frančesko Petrarka|Petrarkas]] sonets (abba abba cdc dcd)&lt;ref&gt;[http://www.sonnets.org/basicforms.htm Basic Sonnet Forms]&lt;/ref&gt; [[Emdunds Spensers|Spensera]] sonets (abab bcbc cdcd ee)&lt;ref&gt;[http://www.thefreedictionary.com/Spenserian+sonnet Spenserian sonnet]&lt;/ref&gt; un [[Viljams Šekspīrs|Šekspīra]] sonets (abab cdcd efef gg).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.sparknotes.com/shakespeare/shakesonnets/summary.html |title=Sonnet, SparksNotes |access-date={{dat|2016|09|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160926075304/http://www.sparknotes.com/shakespeare/shakesonnets/summary.html |archivedate={{dat|2016|09|26||bez}} }}&lt;/ref&gt;

Latviešu valodā pirmos sonetus kā dzejas paraugus savā [[poētika|poētikā]] &quot;[[Nevācu Opics]]&quot; (''Der Unteutsche Opitz'', 1697) uzrakstījis mācītājs [[Johans Višmanis]].

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

==Ārējās saites==
* [http://www.shakespeares-sonnets.com/ William Shakespeare, Sonnets]
* [https://it.wikisource.org/wiki/Canzoniere_(Rerum_vulgarium_fragmenta) Francesco Petrarca, Canzoniere]
* [https://classicalpoets.org/2020/05/15/ten-great-spenserian-or-scottish-sonnets/ Desmit Spensera sonneti]
{{dzeja}}

{{Literatūra-aizmetnis}}

[[Kategorija:Stingrās strofiskās dzejas formas]]</text>
      <sha1>onsefpq2kzjt3bwybioa2ztosguzkg8</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3662457</id>
      <parentid>3662456</parentid>
      <timestamp>2022-07-29T03:33:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Apisite</username>
        <id>88951</id>
      </contributor>
      <comment>/* Ārējās saites */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1604" xml:space="preserve">'''Sonets''' ir viena no visplašāk lietotajām stingrās strofiskās dzejas formām. Sonets radies 13. gadsimta pirmajā pusē. Sonetam parasti ir 14 rindu, lielākoties soneti rakstīti [[metrika|piecpēdu]] [[jambs|jambā]].&lt;ref&gt;[https://www.britannica.com/art/sonnet Sonnet, Encyclopaedia Britannica]&lt;/ref&gt; Pazīstamākie soneta paveidi ir [[Frančesko Petrarka|Petrarkas]] sonets (abba abba cdc dcd)&lt;ref&gt;[http://www.sonnets.org/basicforms.htm Basic Sonnet Forms]&lt;/ref&gt; [[Emdunds Spensers|Spensera]] sonets (abab bcbc cdcd ee)&lt;ref&gt;[http://www.thefreedictionary.com/Spenserian+sonnet Spenserian sonnet]&lt;/ref&gt; un [[Viljams Šekspīrs|Šekspīra]] sonets (abab cdcd efef gg).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.sparknotes.com/shakespeare/shakesonnets/summary.html |title=Sonnet, SparksNotes |access-date={{dat|2016|09|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160926075304/http://www.sparknotes.com/shakespeare/shakesonnets/summary.html |archivedate={{dat|2016|09|26||bez}} }}&lt;/ref&gt;

Latviešu valodā pirmos sonetus kā dzejas paraugus savā [[poētika|poētikā]] &quot;[[Nevācu Opics]]&quot; (''Der Unteutsche Opitz'', 1697) uzrakstījis mācītājs [[Johans Višmanis]].

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

==Ārējās saites==
* [http://www.shakespeares-sonnets.com/ William Shakespeare, Sonnets]
* [https://it.wikisource.org/wiki/Canzoniere_(Rerum_vulgarium_fragmenta) Francesco Petrarca, Canzoniere]
* [https://classicalpoets.org/2020/05/15/ten-great-spenserian-or-scottish-sonnets/ Desmit Spensera soneti]
{{dzeja}}

{{Literatūra-aizmetnis}}

[[Kategorija:Stingrās strofiskās dzejas formas]]</text>
      <sha1>rp7f5drn99afmbap2pw3f16zsai8160</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3662458</id>
      <parentid>3662457</parentid>
      <timestamp>2022-07-29T04:12:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Apisite</username>
        <id>88951</id>
      </contributor>
      <comment>/* Ārējās saites */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1649" xml:space="preserve">'''Sonets''' ir viena no visplašāk lietotajām stingrās strofiskās dzejas formām. Sonets radies 13. gadsimta pirmajā pusē. Sonetam parasti ir 14 rindu, lielākoties soneti rakstīti [[metrika|piecpēdu]] [[jambs|jambā]].&lt;ref&gt;[https://www.britannica.com/art/sonnet Sonnet, Encyclopaedia Britannica]&lt;/ref&gt; Pazīstamākie soneta paveidi ir [[Frančesko Petrarka|Petrarkas]] sonets (abba abba cdc dcd)&lt;ref&gt;[http://www.sonnets.org/basicforms.htm Basic Sonnet Forms]&lt;/ref&gt; [[Emdunds Spensers|Spensera]] sonets (abab bcbc cdcd ee)&lt;ref&gt;[http://www.thefreedictionary.com/Spenserian+sonnet Spenserian sonnet]&lt;/ref&gt; un [[Viljams Šekspīrs|Šekspīra]] sonets (abab cdcd efef gg).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.sparknotes.com/shakespeare/shakesonnets/summary.html |title=Sonnet, SparksNotes |access-date={{dat|2016|09|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160926075304/http://www.sparknotes.com/shakespeare/shakesonnets/summary.html |archivedate={{dat|2016|09|26||bez}} }}&lt;/ref&gt;

Latviešu valodā pirmos sonetus kā dzejas paraugus savā [[poētika|poētikā]] &quot;[[Nevācu Opics]]&quot; (''Der Unteutsche Opitz'', 1697) uzrakstījis mācītājs [[Johans Višmanis]].

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

==Ārējās saites==
* [http://www.shakespeares-sonnets.com/ William Shakespeare, Sonnets]
* [https://it.wikisource.org/wiki/Canzoniere_(Rerum_vulgarium_fragmenta) Francesco Petrarca, Canzoniere]
* [https://classicalpoets.org/2020/05/15/ten-great-spenserian-or-scottish-sonnets/ Desmit Spensera soneti (&quot;Ten Great Spenserian or Scottish Sonnets&quot;)]
{{dzeja}}

{{Literatūra-aizmetnis}}

[[Kategorija:Stingrās strofiskās dzejas formas]]</text>
      <sha1>pmke7e8mkrk7gobo0pj0yyjs6f404ms</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Josifs Staļins</title>
    <ns>0</ns>
    <id>12733</id>
    <revision>
      <id>3662324</id>
      <parentid>3646144</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T17:44:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>2A00:23C7:DC8F:3901:5056:2999:7D9A:B40C</ip>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14938" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds               = Josifs Staļins
| vārds_orģ           = იოსებ ბესარიონის ძე სტალინი
| attēls              = Joseph Stalin at the Tehran conference on 1943.jpg
| mazs_att            = 
| apraksts            = Josifs Staļins 1943. gadā
| amats               = PSKP CK ģenerālsekretārs
| term_sākums         = {{dat|1922|4|3|N}}
| term_beigas         = {{dat|1952|10|16|N}}
| viceprezidents      = 
| vicepremjers        = 
| vietnieks           = 
| prezidents          = 
| premjers            = 
| priekštecis         = 
| pēctecis            = 
| amats2              = 
| term_sākums2        = 
| term_beigas2        = 
| viceprezidents2     = 
| vicepremjers2       = 
| vietnieks2          = 
| prezidents2         = 
| premjers2           = 
| priekštecis2        = 
| pēctecis2           = 
| dzim_dati           = {{dat|1878|12|6}}
| dzim_vieta          = {{vieta|Krievijas impērija|Gori}} (tagad {{GEO}})
| dzīves_vieta        = 
| mir_dati            = {{miršanas datums un vecums|1953|3|5|1878|12|6}}
| mir_vieta           = {{flaga|PSRS}} [[Kunceva]] pie [[Maskava]]s, [[KPFSR]] (tagad {{RUS}})
| apglabāts           = 
| tautība             = [[gruzīni|Gruzīns]]
| partija             = 
| dinastija           = 
| tēvs                = 
| māte                = 
| dzīvesb             = 
| bērni               = 
| profesija           = 
| alma_mater          = 
| reliģija            = 
| paraksts            = Signature of Joseph Stalin.png
| paraksts_izm        = 
| piezīmes            = 
}}
'''Josifs Džugašvili''' ({{val|ru|Иосиф Виссарионович Джугашвили/Сталин}}, {{val|ka|იოსებ ჯუღაშვილი}}; dzimis {{dat|1878|12|6}}, miris {{dat|1953|3|5}}), plašāk pazīstams kā '''Josifs Staļins''', bija [[gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] politiķis. [[PSKP CK ģenerālsekretārs]] ([[1922]]—[[1953]]), no 1920. gadu beigām faktiski valdīja kā neierobežots [[diktators]]. [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā valstī tika ieviests Staļina personības kults. Papildus ģenerālsekretāra amatam no 1941. gada ieņēma arī PSRS Tautas Komisāru Padomes priekšsēdētāja amatu.

Staļina valdīšanas laikā tika izveidota centralizēta un militarizēta [[lielvalsts]], kas tiek uzskatīta par [[totalitārisms|totalitāras]] valsts paraugu. Vienlaikus [[Padomju Savienība|PSRS]], salīdzinoši ar [[ASV]] un [[Eiropa]]s valstīm, izcēlās ar valsts iedzīvotāju zemo dzīves līmeni. Savu politisko un ekonomisko mērķu realizēšanai Staļins izmantoja plaša mēroga masu represijas un [[Gulags|Gulaga]] soda nometnēs ieslodzīto darbu kanālu, dzelzceļu un rūpnīcu būvē.

Tā kā visas ziņas par Josifu Staļinu viņa valdīšanas laikā tika stipri cenzētas un pārveidotas, ir maz ticamu avotu par Staļina patieso dzīvi un rīcības motīviem.

== Dzīves gājums ==
{{nepilnīgs}}

=== Bērnība un jaunības gadi ===
Josifs Džugašvili (bērnībā saukts par ''Soso'') piedzima 1878. gada 6. decembrī (1925. gadā Staļins lika savai sekretārei par oficiālo datumu minēt 1879. gada 21. decembri)&lt;ref&gt;Simon Sebag Montefiore. Young Stalin; Alfred A. Knopf, Publisher: New York, 2007, 23. lpp&lt;/ref&gt; [[Gori]] kurpnieka ģimenē. Divi vecākie Josifa brāļi nomira agrā bērnībā (Mihails divu un Georgijs — septiņu mēnešu vecumā),&lt;ref&gt;Simon Sebag Montefiore. Young Stalin; Alfred A. Knopf, Publisher: New York, 2007, 22. lpp&lt;/ref&gt; un viņš auga kā vienīgais bērns ģimenē. Tēva bizness zēla un plauka, līdz viņš sāka dzert un noveda to līdz bankrotam. Josifa tēvs bija spiests strādāt apavu fabrikā [[Tbilisi|Tiflisā]] (no 1936. gada — [[Tbilisi]]). Reti pavadīdams laiku ģimenē un stipri dzerdams, viņš bieži sita gan savu sievu, gan dēlu, tāpēc kāds Soso bērnības draugs vēlāk rakstīja, ka Soso izveidojās par cietu un bezsirdīgu personu, kuru neviens nekad nebija redzējis raudam. 1888. gadā Staļina tēvs pameta ģimeni un, kā vēsta baumas, tika nosists kādā Tiflisas krogā.{{nepieciešama atsauce}}

Desmit gadu vecumā Soso sāka iet vietējā baznīcas skolā. Baznīcas skolā Soso ar lielām sekmēm dziedāja korī un bija sava mūzikas skolotāja mīlulis. Savas lieliskās dziedāšanas dēļ viņš bieži tika nolīgts dziedāt kāzās.&lt;ref&gt;Simon Sebag Montefiore. Young Stalin; Alfred A. Knopf, Publisher: New York, 2007, 43. lpp&lt;/ref&gt; Mācības skolā notika [[krievu valoda|krievu valodā]] (tomēr visu mūžu viņš krieviski runāja ar jūtamu akcentu) un Soso bija sekmīgākais skolnieks klasē: ''Viņš bija ļoti gudrs zēns. Neviens neatcerējās, ka viņš būtu saņēmis atzīmi, kas zemāka par 5'', atceras Staļina mūzikas skolotājs.&lt;ref&gt;Simon Sebag Montefiore. Young Stalin; Alfred A. Knopf, Publisher: New York, 2007, 44. lpp&lt;/ref&gt;

No skolas brīvajā laikā Soso bija vadonis vienai no daudzajām Gori puišeļu bandām (Gori tolaik bija viena no kriminogēnākajām Krievijas impērijas pilsētām).&lt;ref&gt;Simon Sebag Montefiore. Young Stalin; Alfred A. Knopf, Publisher: New York, 2007, 37.-38. lpp&lt;/ref&gt;

Pateicoties mātes ietekmīgajiem draugiem, Soso 1893. gada jūlijā, piecpadsmit gadu vecumā nokārtoja iestājeksāmenus impērijas dienvidu labākajā reliģiskajā izglītības iestādē — Tiflisas garīgajā seminārā.&lt;ref&gt;Simon Sebag Montefiore. Young Stalin; Alfred A. Knopf, Publisher: New York, 2007, 51. lpp&lt;/ref&gt; Pieradis pie brīvības, ielu kautiņiem un rāpšanās Goridžvari kalnā, zēns no Gori pēkšņi nonāca iestādē, kas viņam atgādināja cietumu ar dzelžainu disciplīnu. Pasniedzēji visiem spēkiem centās skolniekos apslāpēt visu gruzīnisko — bija aizliegts runāt gruzīnu valodā un gruzīnu literatūra — pilnībā aizliegta.&lt;ref&gt;Simon Sebag Montefiore. Young Stalin; Alfred A. Knopf, Publisher: New York, 2007, 55. lpp&lt;/ref&gt; Šajā laikā Soso ar pseidonīmu ''Soselo'' sāka rakstīt dzeju, kas ar lieliem panākumiem tika publicēta vietējās gruzīnu avīzēs. Garīgajā seminārā Soso, tāpat kā daudzi citi viņi skolas biedri, slepus lasīja aizliegto [[marksisms|marksistisko]] literatūru, tika neskaitāmas reizes pieķerts un sodīts par to. Arvien vairāk pievērsdamies marksistiskajai literatūrai, Soso zaudēja interesi par studijām, līdz pameta tās pavisam — 1899. gada maijā skolas žurnālā ierakstīts: ''Izslēgts par neierašanos uz eksāmeniem''.&lt;ref&gt;Simon Sebag Montefiore. Young Stalin; Alfred A. Knopf, Publisher: New York, 2007, 71. lpp&lt;/ref&gt; Staļins iestājās [[Krievijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija|KSDSP]] un kļuva par profesionālu [[boļševiki|boļševiku]] partijas darbinieku, kurš nelegāli darbojās [[Aizkaukāzs|Aizkaukāza]] reģionā.

=== Revolucionārā darbība ===
[[Attēls:Stalin's Mug Shot.jpg|[[Krievijas slepenpolicija]]s Staļina uzskaites kartīte|thumb|250px]]
Pēc [[1905. gada revolūcija]]s Staļins vadīja banku aplaupīšanas partijas kases papildināšanas vajadzībām, un tas nodrošināja Staļina iekļaušanu boļševiku partijas CK 1912. gada [[Prāgas konference|Prāgas konferencē]].

1909. gadā Staļins tika arestēts un izsūtīts trimdā uz [[Sibīrija|Sibīriju]], bet pēc [[Februāra revolūcija]]s ieradās [[Petrograda|Petrogradā]].

Staļina devums boļševiku politiskajā teorijā bija niecīgs — būdams emigrācijā [[Vīne|Vīnē]], viņš sarakstīja brošūru &quot;Marksisms un nacionālais jautājums&quot;.

=== Revolūcija un pilsoņu karš ===

Pirms [[Oktobra revolūcija]]s Staļins bija viens no boļševiku partijas vadošajiem darbiniekiem, tomēr nespēlēja galveno lomu bruņotās sacelšanās organizēšanā un vadīšanā, kurā lielāka nozīme bija [[Ļevs Trockis|Ļeva Trocka]] darbībai. Pirms sacelšanās pretēji [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņinam]] uzskatīja, ka [[Aleksandrs Kerenskis|Kerenska]] valdība nav jāgāž.

Pēc revolūcijas uzvaras Staļins tika iecelts par Nacionalitāšu lietu [[Tautas komisārs|Tautas komisāru]], un šo posteni ieņēma līdz 1923. gadam. [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] laikā bija kara komisārs vairākās frontēs. Pazīstamākā no tām ir darbība [[Caricina]]s frontē pret [[Pjotrs Krasnovs|Krasnova]] spēkiem.

1922. gada 3. aprīlī Staļins tika ievēlēts par [[PSKP CK ģenerālsekretārs|VK(b)P CK ģenerālsekretāru]], un šo amatu viņš saglabāja līdz mūža beigām. Amats tolaik tika uzskatīts par ne pārāk nozīmīgu, tādu kā partijas &quot;personāla pārvaldi&quot;, tomēr Staļina rokās tas izveidojās par visietekmīgāko valstī.
=== Represijas ===
[[Attēls:Execute 346 Stalins resolution.jpg|thumb|180px|Staļina apstiprinājums nāvessodiem]] Staļina organizētajās represijās bojā gājuši apmēram 20 miljoni cilvēku. 5 miljoni tā saucamo &quot;kulaku&quot; un citu zemnieku, kas nogalināti 1929-1933. 3,941 miljoni mirušo Ukrainas (golodomorā),&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|date=2019-05-04|title=Голодомор в Україні (1932—1933)|url=https://uk.wikipedia.org/w/index.php?title=%D0%93%D0%BE%D0%BB%D0%BE%D0%B4%D0%BE%D0%BC%D0%BE%D1%80_%D0%B2_%D0%A3%D0%BA%D1%80%D0%B0%D1%97%D0%BD%D1%96_(1932%E2%80%941933)&amp;oldid=25070934|journal=Вікіпедія|language=uk}}&lt;/ref&gt; 3,264 Krievijas un 1,258 Kazahstanas badā&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|date=2019-05-23|title=Голод на Украине (1932—1933)|url=https://ru.wikipedia.org/w/index.php?title=%D0%93%D0%BE%D0%BB%D0%BE%D0%B4_%D0%BD%D0%B0_%D0%A3%D0%BA%D1%80%D0%B0%D0%B8%D0%BD%D0%B5_(1932%E2%80%941933)&amp;oldid=99991095|journal=Википедия|language=ru}}&lt;/ref&gt;, ko izraisīja padomju varas neefektīvas rīcības. 5 miljoni nošautu militārpersonu no 1933.-1953. gadam. 5 miljoni mirušo GULAG nometnēs. Pilnīgi visi [[Krimas tatāri]], [[Volgas vācieši]] un [[čečeni]] tika izsūtīti uz Sibīriju un Kazahstānu.

Staļina paraksts tikai 1937.-1938. gada [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā bija uz vismaz 681 692 cilvēku nošaušanas pavēlēm. 1937. gadā Politbirojs atļāva nopratināšanā izmantot spīdzināšanu.
Sarkanajā armijā tika arestēti un nošauti 3 no 5 maršaliem, 13 no 15 armijas ģenerāļiem, 8 no 9 admirāļiem, 50 no 57 armijas korpusu komandieriem, 154 no 186 divīziju komandieriem, 16 no 16 armijas komisāriem, un 25 no 28 armijas korpusu komisāriem.

=== Nāve ===
 
[[1953]]. gada 1. martā Staļina rezidencē viņu uz grīdas guļošu atrada apsardzes daļas darbinieks, taču tikai 2. martā ieradās ārsts un konstatēja ķermeņa labās puses paralīzi. 4. martā par Staļina smago stāvokli informēja sabiedrību. Nāve iestājās 5. marta 21.50 no komplikācijām, ko izraisīja asins izplūdums smadzenēs. Par Staļina nāvi paziņoja 6. marta rītā. Staļina bēres notika 9. martā, viņa zārku novietojot Ļeņina mauzolejā. Naktī uz 1961. gada 1. novembri Staļina mirstīgās atliekas iznesa no mauzoleja un apglabāja pie Kremļa sienas.

== Ģimene ==
1903. gadā Staļins aprecējās ar Jekaterinu Svanidzi — kāda gruzīnu boļševika māsu. 1907. gadā viņam piedzima dēls — Jakovs Džugašvili, tomēr 1907. gadā Jekaterina mira ar [[tuberkuloze|tuberkulozi]]. Staļins esot atzinis, ka pēc sievas nāves viņam vairs nebija nekāda žēluma pret cilvēkiem.{{nepieciešama atsauce}}

1919. gadā apprecēja sava paziņas dzelzceļnieka Sergeja Alilujeva meitu Nadeždu Alilujevu. Šis bija praktisks aprēķins, jo Alilujevu ģimene zināja daudzus Staļina bīstamākos jaunības gadu noslēpumus, un vislabākais veids, kā likt klusēt, bija kļūt par viņu radinieku. Bet, neraugoties uz ilgstošo draudzību ar šo ģimeni, Staļins nezināja, ka Nadeždas māte Olga ir garīgi slima, un ka to ir pārmantojusi arī pati Nadežda. 1932. gada 8. novembrī Nadežda, nespējot izturēt vīra nicinošo un pazemojošo attieksmi, pameta revolūcijas gadadienai veltīto banketu. Nākamajā rītā kalpone, ienākot viņas istabā, atrada to gulošu uz grīdas asins peļķē. Līdzās atrasta pistole, ko Nadeždas brālis bija atvedis viņai no Vācijas. Uzzinot par sievas pašnāvību, Staļins esot bijis apjucis un bezpalīdzīgs, pat nespējot organizēt viņas bēres.
Staļina laulībā ar Nadeždu Alilujevu dzimuši divi bērni — dēls Vasilijs un meita Svetlana. Staļina ģimenē auga arī pieņemtais (adoptētais) dēls Artjoms.

Staļina vecākais dēls Jakovs Džugašvili pēc krišanas vācu gūstā Otrā pasaules kara laikā, 1943. gadā gāja bojā [[Zaksenhauzenes koncentrācijas nometne|Zaksenhauzenes koncentrācijas nometnē]]. Staļins atteicās no Hitlera piedāvājuma apmainīt Jakovu pret ģenerālfeldmaršalu Frīdrihu fon Paulusu, kas bija saņemts gūstā Staļingradā pēc vācu 6. armijas kapitulācijas. Vidējais dēls Vasilijs bija pārmantojis mātes un vecāsmātes garīgo nelīdzsvarotību, un pārmērīgi daudz lietoja alkoholu. Pēc Staļina nāves, PSRS gaisa spēku ģenerālleitnants, Vasilijs Džugašvili tika apcietināts, bet sakarā ar veselības stāvokļa strauju pasliktināšanos pēc vairākiem ieslodzījumā pavadītiem gadiem tika atbrīvots. Miris 1962. gada 19. martā. Savukārt meita Svetlana 1986. gadā uz visiem laikiem pameta [[Padomju Savienība|PSRS]]. 1970. gados apprecējusies, mainot uzvārdu, kļuvusi par Lanu Pītersu. Mirusi 2011. gada novembra vidū Anglijā.

== Skatīt arī ==
* [[Pēckara staļinisms‎]]
* [[Destaļinizācija]]

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Commons category|Joseph Stalin|Josifs Staļins}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://stalinism.ru/ Сталин: время, люди]

{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība
 | virsraksts = [[PSKP CK ģenerālsekretārs]]
 | periods    = 1922—1953
 | pirms      = —
 | pēc        = [[Ņikita Hruščovs]]
}}
{{Amatu secība
 | virsraksts = [[PSRS līderi|PSRS Tautas Komisāru Padomes priekšsēdētājs]]&lt;br /&gt; no 1946. gada [[PSRS Ministru padomes priekšsēdētājs]]
 | periods    = 1941—1953
 | pirms      = [[Vjačeslavs Molotovs]]
 | pēc        = [[Georgijs Maļenkovs]]
}}
{{kastes beigas}}

{{Gada cilvēks (Time) 1927–1950}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Staļins, Josifs}}
[[Kategorija:1878. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1953. gadā mirušie]]
[[Kategorija:PSRS valdības vadītāji]]
[[Kategorija:PSKP ģenerālsekretāri]]
[[Kategorija:Padomju Savienības Varoņi]]
[[Kategorija:Sociālistiskā Darba varoņi]]
[[Kategorija:Gruzijas cilvēki]]
[[Kategorija:Otrais pasaules karš]]
[[Kategorija:Padomju Savienības maršali]]
[[Kategorija:Ar ordeni &quot;Uzvara&quot; apbalvotie]]
[[Kategorija:Ar Ļeņina ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Ar Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Ar Suvorova ordeni apbalvotie (PSRS)]]</text>
      <sha1>e5t5a6by3vbtw4g9pei951jq6adbzi1</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3662326</id>
      <parentid>3662324</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T17:47:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>2A00:23C7:DC8F:3901:5056:2999:7D9A:B40C</ip>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14975" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds               = Josifs Staļins
| vārds_orģ           = იოსებ ბესარიონის ძე სტალინი
| attēls              = Joseph Stalin at the Tehran conference on 1943.jpg
| mazs_att            = 
| apraksts            = Josifs Staļins 1943. gadā
| amats               = PSKP CK ģenerālsekretārs
| term_sākums         = {{dat|1922|4|3|N}}
| term_beigas         = {{dat|1952|10|16|N}}
| viceprezidents      = 
| vicepremjers        = 
| vietnieks           = 
| prezidents          = 
| premjers            = 
| priekštecis         = 
| pēctecis            = 
| amats2              = 
| term_sākums2        = 
| term_beigas2        = 
| viceprezidents2     = 
| vicepremjers2       = 
| vietnieks2          = 
| prezidents2         = 
| premjers2           = 
| priekštecis2        = 
| pēctecis2           = 
| dzim_dati           = {{dat|1878|12|6}}
| dzim_vieta          = {{vieta|Krievijas impērija|Gori}} (tagad {{GEO}})
| dzīves_vieta        = 
| mir_dati            = {{miršanas datums un vecums|1953|3|5|1878|12|6}}
| mir_vieta           = {{flaga|PSRS}} [[Kunceva]] pie [[Maskava]]s, [[KPFSR]] (tagad {{RUS}})
| apglabāts           = 
| tautība             = [[gruzīni|Gruzīns]]
| partija             = 
| dinastija           = 
| tēvs                = 
| māte                = 
| dzīvesb             = 
| bērni               = 
| profesija           = 
| alma_mater          = 
| reliģija            = 
| paraksts            = Signature of Joseph Stalin.png
| paraksts_izm        = 
| piezīmes            = 
}}
'''Ioseb Beasrionis Dze Jughashvili''' vai '''Josifs Stalin''' ({{val|ru|Иосиф Виссарионович Джугашвили/Сталин}}, {{val|ka|იოსებ ჯუღაშვილი}}; dzimis {{dat|1878|12|6}}, miris {{dat|1953|3|5}}), plašāk pazīstams kā '''Josifs Staļins''', bija [[gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] politiķis. [[PSKP CK ģenerālsekretārs]] ([[1922]]—[[1953]]), no 1920. gadu beigām faktiski valdīja kā neierobežots [[diktators]]. [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā valstī tika ieviests Staļina personības kults. Papildus ģenerālsekretāra amatam no 1941. gada ieņēma arī PSRS Tautas Komisāru Padomes priekšsēdētāja amatu.

Staļina valdīšanas laikā tika izveidota centralizēta un militarizēta [[lielvalsts]], kas tiek uzskatīta par [[totalitārisms|totalitāras]] valsts paraugu. Vienlaikus [[Padomju Savienība|PSRS]], salīdzinoši ar [[ASV]] un [[Eiropa]]s valstīm, izcēlās ar valsts iedzīvotāju zemo dzīves līmeni. Savu politisko un ekonomisko mērķu realizēšanai Staļins izmantoja plaša mēroga masu represijas un [[Gulags|Gulaga]] soda nometnēs ieslodzīto darbu kanālu, dzelzceļu un rūpnīcu būvē.

Tā kā visas ziņas par Josifu Staļinu viņa valdīšanas laikā tika stipri cenzētas un pārveidotas, ir maz ticamu avotu par Staļina patieso dzīvi un rīcības motīviem.

== Dzīves gājums ==
{{nepilnīgs}}

=== Bērnība un jaunības gadi ===
Josifs Džugašvili (bērnībā saukts par ''Soso'') piedzima 1878. gada 6. decembrī (1925. gadā Staļins lika savai sekretārei par oficiālo datumu minēt 1879. gada 21. decembri)&lt;ref&gt;Simon Sebag Montefiore. Young Stalin; Alfred A. Knopf, Publisher: New York, 2007, 23. lpp&lt;/ref&gt; [[Gori]] kurpnieka ģimenē. Divi vecākie Josifa brāļi nomira agrā bērnībā (Mihails divu un Georgijs — septiņu mēnešu vecumā),&lt;ref&gt;Simon Sebag Montefiore. Young Stalin; Alfred A. Knopf, Publisher: New York, 2007, 22. lpp&lt;/ref&gt; un viņš auga kā vienīgais bērns ģimenē. Tēva bizness zēla un plauka, līdz viņš sāka dzert un noveda to līdz bankrotam. Josifa tēvs bija spiests strādāt apavu fabrikā [[Tbilisi|Tiflisā]] (no 1936. gada — [[Tbilisi]]). Reti pavadīdams laiku ģimenē un stipri dzerdams, viņš bieži sita gan savu sievu, gan dēlu, tāpēc kāds Soso bērnības draugs vēlāk rakstīja, ka Soso izveidojās par cietu un bezsirdīgu personu, kuru neviens nekad nebija redzējis raudam. 1888. gadā Staļina tēvs pameta ģimeni un, kā vēsta baumas, tika nosists kādā Tiflisas krogā.{{nepieciešama atsauce}}

Desmit gadu vecumā Soso sāka iet vietējā baznīcas skolā. Baznīcas skolā Soso ar lielām sekmēm dziedāja korī un bija sava mūzikas skolotāja mīlulis. Savas lieliskās dziedāšanas dēļ viņš bieži tika nolīgts dziedāt kāzās.&lt;ref&gt;Simon Sebag Montefiore. Young Stalin; Alfred A. Knopf, Publisher: New York, 2007, 43. lpp&lt;/ref&gt; Mācības skolā notika [[krievu valoda|krievu valodā]] (tomēr visu mūžu viņš krieviski runāja ar jūtamu akcentu) un Soso bija sekmīgākais skolnieks klasē: ''Viņš bija ļoti gudrs zēns. Neviens neatcerējās, ka viņš būtu saņēmis atzīmi, kas zemāka par 5'', atceras Staļina mūzikas skolotājs.&lt;ref&gt;Simon Sebag Montefiore. Young Stalin; Alfred A. Knopf, Publisher: New York, 2007, 44. lpp&lt;/ref&gt;

No skolas brīvajā laikā Soso bija vadonis vienai no daudzajām Gori puišeļu bandām (Gori tolaik bija viena no kriminogēnākajām Krievijas impērijas pilsētām).&lt;ref&gt;Simon Sebag Montefiore. Young Stalin; Alfred A. Knopf, Publisher: New York, 2007, 37.-38. lpp&lt;/ref&gt;

Pateicoties mātes ietekmīgajiem draugiem, Soso 1893. gada jūlijā, piecpadsmit gadu vecumā nokārtoja iestājeksāmenus impērijas dienvidu labākajā reliģiskajā izglītības iestādē — Tiflisas garīgajā seminārā.&lt;ref&gt;Simon Sebag Montefiore. Young Stalin; Alfred A. Knopf, Publisher: New York, 2007, 51. lpp&lt;/ref&gt; Pieradis pie brīvības, ielu kautiņiem un rāpšanās Goridžvari kalnā, zēns no Gori pēkšņi nonāca iestādē, kas viņam atgādināja cietumu ar dzelžainu disciplīnu. Pasniedzēji visiem spēkiem centās skolniekos apslāpēt visu gruzīnisko — bija aizliegts runāt gruzīnu valodā un gruzīnu literatūra — pilnībā aizliegta.&lt;ref&gt;Simon Sebag Montefiore. Young Stalin; Alfred A. Knopf, Publisher: New York, 2007, 55. lpp&lt;/ref&gt; Šajā laikā Soso ar pseidonīmu ''Soselo'' sāka rakstīt dzeju, kas ar lieliem panākumiem tika publicēta vietējās gruzīnu avīzēs. Garīgajā seminārā Soso, tāpat kā daudzi citi viņi skolas biedri, slepus lasīja aizliegto [[marksisms|marksistisko]] literatūru, tika neskaitāmas reizes pieķerts un sodīts par to. Arvien vairāk pievērsdamies marksistiskajai literatūrai, Soso zaudēja interesi par studijām, līdz pameta tās pavisam — 1899. gada maijā skolas žurnālā ierakstīts: ''Izslēgts par neierašanos uz eksāmeniem''.&lt;ref&gt;Simon Sebag Montefiore. Young Stalin; Alfred A. Knopf, Publisher: New York, 2007, 71. lpp&lt;/ref&gt; Staļins iestājās [[Krievijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija|KSDSP]] un kļuva par profesionālu [[boļševiki|boļševiku]] partijas darbinieku, kurš nelegāli darbojās [[Aizkaukāzs|Aizkaukāza]] reģionā.

=== Revolucionārā darbība ===
[[Attēls:Stalin's Mug Shot.jpg|[[Krievijas slepenpolicija]]s Staļina uzskaites kartīte|thumb|250px]]
Pēc [[1905. gada revolūcija]]s Staļins vadīja banku aplaupīšanas partijas kases papildināšanas vajadzībām, un tas nodrošināja Staļina iekļaušanu boļševiku partijas CK 1912. gada [[Prāgas konference|Prāgas konferencē]].

1909. gadā Staļins tika arestēts un izsūtīts trimdā uz [[Sibīrija|Sibīriju]], bet pēc [[Februāra revolūcija]]s ieradās [[Petrograda|Petrogradā]].

Staļina devums boļševiku politiskajā teorijā bija niecīgs — būdams emigrācijā [[Vīne|Vīnē]], viņš sarakstīja brošūru &quot;Marksisms un nacionālais jautājums&quot;.

=== Revolūcija un pilsoņu karš ===

Pirms [[Oktobra revolūcija]]s Staļins bija viens no boļševiku partijas vadošajiem darbiniekiem, tomēr nespēlēja galveno lomu bruņotās sacelšanās organizēšanā un vadīšanā, kurā lielāka nozīme bija [[Ļevs Trockis|Ļeva Trocka]] darbībai. Pirms sacelšanās pretēji [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņinam]] uzskatīja, ka [[Aleksandrs Kerenskis|Kerenska]] valdība nav jāgāž.

Pēc revolūcijas uzvaras Staļins tika iecelts par Nacionalitāšu lietu [[Tautas komisārs|Tautas komisāru]], un šo posteni ieņēma līdz 1923. gadam. [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] laikā bija kara komisārs vairākās frontēs. Pazīstamākā no tām ir darbība [[Caricina]]s frontē pret [[Pjotrs Krasnovs|Krasnova]] spēkiem.

1922. gada 3. aprīlī Staļins tika ievēlēts par [[PSKP CK ģenerālsekretārs|VK(b)P CK ģenerālsekretāru]], un šo amatu viņš saglabāja līdz mūža beigām. Amats tolaik tika uzskatīts par ne pārāk nozīmīgu, tādu kā partijas &quot;personāla pārvaldi&quot;, tomēr Staļina rokās tas izveidojās par visietekmīgāko valstī.
=== Represijas ===
[[Attēls:Execute 346 Stalins resolution.jpg|thumb|180px|Staļina apstiprinājums nāvessodiem]] Staļina organizētajās represijās bojā gājuši apmēram 20 miljoni cilvēku. 5 miljoni tā saucamo &quot;kulaku&quot; un citu zemnieku, kas nogalināti 1929-1933. 3,941 miljoni mirušo Ukrainas (golodomorā),&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|date=2019-05-04|title=Голодомор в Україні (1932—1933)|url=https://uk.wikipedia.org/w/index.php?title=%D0%93%D0%BE%D0%BB%D0%BE%D0%B4%D0%BE%D0%BC%D0%BE%D1%80_%D0%B2_%D0%A3%D0%BA%D1%80%D0%B0%D1%97%D0%BD%D1%96_(1932%E2%80%941933)&amp;oldid=25070934|journal=Вікіпедія|language=uk}}&lt;/ref&gt; 3,264 Krievijas un 1,258 Kazahstanas badā&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|date=2019-05-23|title=Голод на Украине (1932—1933)|url=https://ru.wikipedia.org/w/index.php?title=%D0%93%D0%BE%D0%BB%D0%BE%D0%B4_%D0%BD%D0%B0_%D0%A3%D0%BA%D1%80%D0%B0%D0%B8%D0%BD%D0%B5_(1932%E2%80%941933)&amp;oldid=99991095|journal=Википедия|language=ru}}&lt;/ref&gt;, ko izraisīja padomju varas neefektīvas rīcības. 5 miljoni nošautu militārpersonu no 1933.-1953. gadam. 5 miljoni mirušo GULAG nometnēs. Pilnīgi visi [[Krimas tatāri]], [[Volgas vācieši]] un [[čečeni]] tika izsūtīti uz Sibīriju un Kazahstānu.

Staļina paraksts tikai 1937.-1938. gada [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā bija uz vismaz 681 692 cilvēku nošaušanas pavēlēm. 1937. gadā Politbirojs atļāva nopratināšanā izmantot spīdzināšanu.
Sarkanajā armijā tika arestēti un nošauti 3 no 5 maršaliem, 13 no 15 armijas ģenerāļiem, 8 no 9 admirāļiem, 50 no 57 armijas korpusu komandieriem, 154 no 186 divīziju komandieriem, 16 no 16 armijas komisāriem, un 25 no 28 armijas korpusu komisāriem.

=== Nāve ===
 
[[1953]]. gada 1. martā Staļina rezidencē viņu uz grīdas guļošu atrada apsardzes daļas darbinieks, taču tikai 2. martā ieradās ārsts un konstatēja ķermeņa labās puses paralīzi. 4. martā par Staļina smago stāvokli informēja sabiedrību. Nāve iestājās 5. marta 21.50 no komplikācijām, ko izraisīja asins izplūdums smadzenēs. Par Staļina nāvi paziņoja 6. marta rītā. Staļina bēres notika 9. martā, viņa zārku novietojot Ļeņina mauzolejā. Naktī uz 1961. gada 1. novembri Staļina mirstīgās atliekas iznesa no mauzoleja un apglabāja pie Kremļa sienas.

== Ģimene ==
1903. gadā Staļins aprecējās ar Jekaterinu Svanidzi — kāda gruzīnu boļševika māsu. 1907. gadā viņam piedzima dēls — Jakovs Džugašvili, tomēr 1907. gadā Jekaterina mira ar [[tuberkuloze|tuberkulozi]]. Staļins esot atzinis, ka pēc sievas nāves viņam vairs nebija nekāda žēluma pret cilvēkiem.{{nepieciešama atsauce}}

1919. gadā apprecēja sava paziņas dzelzceļnieka Sergeja Alilujeva meitu Nadeždu Alilujevu. Šis bija praktisks aprēķins, jo Alilujevu ģimene zināja daudzus Staļina bīstamākos jaunības gadu noslēpumus, un vislabākais veids, kā likt klusēt, bija kļūt par viņu radinieku. Bet, neraugoties uz ilgstošo draudzību ar šo ģimeni, Staļins nezināja, ka Nadeždas māte Olga ir garīgi slima, un ka to ir pārmantojusi arī pati Nadežda. 1932. gada 8. novembrī Nadežda, nespējot izturēt vīra nicinošo un pazemojošo attieksmi, pameta revolūcijas gadadienai veltīto banketu. Nākamajā rītā kalpone, ienākot viņas istabā, atrada to gulošu uz grīdas asins peļķē. Līdzās atrasta pistole, ko Nadeždas brālis bija atvedis viņai no Vācijas. Uzzinot par sievas pašnāvību, Staļins esot bijis apjucis un bezpalīdzīgs, pat nespējot organizēt viņas bēres.
Staļina laulībā ar Nadeždu Alilujevu dzimuši divi bērni — dēls Vasilijs un meita Svetlana. Staļina ģimenē auga arī pieņemtais (adoptētais) dēls Artjoms.

Staļina vecākais dēls Jakovs Džugašvili pēc krišanas vācu gūstā Otrā pasaules kara laikā, 1943. gadā gāja bojā [[Zaksenhauzenes koncentrācijas nometne|Zaksenhauzenes koncentrācijas nometnē]]. Staļins atteicās no Hitlera piedāvājuma apmainīt Jakovu pret ģenerālfeldmaršalu Frīdrihu fon Paulusu, kas bija saņemts gūstā Staļingradā pēc vācu 6. armijas kapitulācijas. Vidējais dēls Vasilijs bija pārmantojis mātes un vecāsmātes garīgo nelīdzsvarotību, un pārmērīgi daudz lietoja alkoholu. Pēc Staļina nāves, PSRS gaisa spēku ģenerālleitnants, Vasilijs Džugašvili tika apcietināts, bet sakarā ar veselības stāvokļa strauju pasliktināšanos pēc vairākiem ieslodzījumā pavadītiem gadiem tika atbrīvots. Miris 1962. gada 19. martā. Savukārt meita Svetlana 1986. gadā uz visiem laikiem pameta [[Padomju Savienība|PSRS]]. 1970. gados apprecējusies, mainot uzvārdu, kļuvusi par Lanu Pītersu. Mirusi 2011. gada novembra vidū Anglijā.

== Skatīt arī ==
* [[Pēckara staļinisms‎]]
* [[Destaļinizācija]]

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Commons category|Joseph Stalin|Josifs Staļins}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://stalinism.ru/ Сталин: время, люди]

{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība
 | virsraksts = [[PSKP CK ģenerālsekretārs]]
 | periods    = 1922—1953
 | pirms      = —
 | pēc        = [[Ņikita Hruščovs]]
}}
{{Amatu secība
 | virsraksts = [[PSRS līderi|PSRS Tautas Komisāru Padomes priekšsēdētājs]]&lt;br /&gt; no 1946. gada [[PSRS Ministru padomes priekšsēdētājs]]
 | periods    = 1941—1953
 | pirms      = [[Vjačeslavs Molotovs]]
 | pēc        = [[Georgijs Maļenkovs]]
}}
{{kastes beigas}}

{{Gada cilvēks (Time) 1927–1950}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Staļins, Josifs}}
[[Kategorija:1878. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1953. gadā mirušie]]
[[Kategorija:PSRS valdības vadītāji]]
[[Kategorija:PSKP ģenerālsekretāri]]
[[Kategorija:Padomju Savienības Varoņi]]
[[Kategorija:Sociālistiskā Darba varoņi]]
[[Kategorija:Gruzijas cilvēki]]
[[Kategorija:Otrais pasaules karš]]
[[Kategorija:Padomju Savienības maršali]]
[[Kategorija:Ar ordeni &quot;Uzvara&quot; apbalvotie]]
[[Kategorija:Ar Ļeņina ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Ar Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Ar Suvorova ordeni apbalvotie (PSRS)]]</text>
      <sha1>5peikfjbiztigeri0ipsagumh2p6guy</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3662327</id>
      <parentid>3662326</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T17:47:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>2A00:23C7:DC8F:3901:5056:2999:7D9A:B40C</ip>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14959" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds               = Josifs Staļins
| vārds_orģ           = იოსებ ბესარიონის ძე სტალინი
| attēls              = Joseph Stalin at the Tehran conference on 1943.jpg
| mazs_att            = 
| apraksts            = Josifs Staļins 1943. gadā
| amats               = PSKP CK ģenerālsekretārs
| term_sākums         = {{dat|1922|4|3|N}}
| term_beigas         = {{dat|1952|10|16|N}}
| viceprezidents      = 
| vicepremjers        = 
| vietnieks           = 
| prezidents          = 
| premjers            = 
| priekštecis         = 
| pēctecis            = 
| amats2              = 
| term_sākums2        = 
| term_beigas2        = 
| viceprezidents2     = 
| vicepremjers2       = 
| vietnieks2          = 
| prezidents2         = 
| premjers2           = 
| priekštecis2        = 
| pēctecis2           = 
| dzim_dati           = {{dat|1878|12|6}}
| dzim_vieta          = {{vieta|Krievijas impērija|Gori}} (tagad {{GEO}})
| dzīves_vieta        = 
| mir_dati            = {{miršanas datums un vecums|1953|3|5|1878|12|6}}
| mir_vieta           = {{flaga|PSRS}} [[Kunceva]] pie [[Maskava]]s, [[KPFSR]] (tagad {{RUS}})
| apglabāts           = 
| tautība             = [[gruzīni|Gruzīns]]
| partija             = 
| dinastija           = 
| tēvs                = 
| māte                = 
| dzīvesb             = 
| bērni               = 
| profesija           = 
| alma_mater          = 
| reliģija            = 
| paraksts            = Signature of Joseph Stalin.png
| paraksts_izm        = 
| piezīmes            = 
}}
'''Ioseb Beasrionis Dze Jughashvili''' vai '''Josifs Stalin''' ({{val|ru|Иосиф Виссарионович Джугашвили/Сталин}}, {{val|ka|იოსებ ჯუღაშვილი}}; dzimis {{dat|1878|12|6}}, miris {{dat|1953|3|5}}), plašāk pazīstams kā '''Josifs Staļins''', bija [[gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] politiķis. [[PSKP CK ģenerālsekretārs]] ([[1922]]—[[1953]]), no 1920. gadu beigām faktiski valdīja kā neierobežots [[diktators]]. [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā valstī tika ieviests Staļina personības kults. Papildus ģenerālsekretāra amatam no 1941. gada ieņēma arī PSRS Tautas Komisāru Padomes priekšsēdētāja amatu.

Staļina valdīšanas laikā tika izveidota centralizēta un militarizēta [[lielvalsts]], kas tiek uzskatīta par [[totalitārisms|totalitāras]] valsts paraugu. Vienlaikus [[Padomju Savienība|PSRS]], salīdzinoši ar [[ASV]] un [[Eiropa]]s valstīm, izcēlās ar valsts iedzīvotāju zemo dzīves līmeni. Savu politisko un ekonomisko mērķu realizēšanai Staļins izmantoja plaša mēroga masu represijas un [[Gulags|Gulaga]] soda nometnēs ieslodzīto darbu kanālu, dzelzceļu un rūpnīcu būvē.

Tā kā visas ziņas par Josifu Staļinu viņa valdīšanas laikā tika stipri cenzētas un pārveidotas, ir maz ticamu avotu par Staļina patieso dzīvi un rīcības motīviem.

== Dzīves gājums ==
=== Bērnība un jaunības gadi ===
Josifs Džugašvili (bērnībā saukts par ''Soso'') piedzima 1878. gada 6. decembrī (1925. gadā Staļins lika savai sekretārei par oficiālo datumu minēt 1879. gada 21. decembri)&lt;ref&gt;Simon Sebag Montefiore. Young Stalin; Alfred A. Knopf, Publisher: New York, 2007, 23. lpp&lt;/ref&gt; [[Gori]] kurpnieka ģimenē. Divi vecākie Josifa brāļi nomira agrā bērnībā (Mihails divu un Georgijs — septiņu mēnešu vecumā),&lt;ref&gt;Simon Sebag Montefiore. Young Stalin; Alfred A. Knopf, Publisher: New York, 2007, 22. lpp&lt;/ref&gt; un viņš auga kā vienīgais bērns ģimenē. Tēva bizness zēla un plauka, līdz viņš sāka dzert un noveda to līdz bankrotam. Josifa tēvs bija spiests strādāt apavu fabrikā [[Tbilisi|Tiflisā]] (no 1936. gada — [[Tbilisi]]). Reti pavadīdams laiku ģimenē un stipri dzerdams, viņš bieži sita gan savu sievu, gan dēlu, tāpēc kāds Soso bērnības draugs vēlāk rakstīja, ka Soso izveidojās par cietu un bezsirdīgu personu, kuru neviens nekad nebija redzējis raudam. 1888. gadā Staļina tēvs pameta ģimeni un, kā vēsta baumas, tika nosists kādā Tiflisas krogā.{{nepieciešama atsauce}}

Desmit gadu vecumā Soso sāka iet vietējā baznīcas skolā. Baznīcas skolā Soso ar lielām sekmēm dziedāja korī un bija sava mūzikas skolotāja mīlulis. Savas lieliskās dziedāšanas dēļ viņš bieži tika nolīgts dziedāt kāzās.&lt;ref&gt;Simon Sebag Montefiore. Young Stalin; Alfred A. Knopf, Publisher: New York, 2007, 43. lpp&lt;/ref&gt; Mācības skolā notika [[krievu valoda|krievu valodā]] (tomēr visu mūžu viņš krieviski runāja ar jūtamu akcentu) un Soso bija sekmīgākais skolnieks klasē: ''Viņš bija ļoti gudrs zēns. Neviens neatcerējās, ka viņš būtu saņēmis atzīmi, kas zemāka par 5'', atceras Staļina mūzikas skolotājs.&lt;ref&gt;Simon Sebag Montefiore. Young Stalin; Alfred A. Knopf, Publisher: New York, 2007, 44. lpp&lt;/ref&gt;

No skolas brīvajā laikā Soso bija vadonis vienai no daudzajām Gori puišeļu bandām (Gori tolaik bija viena no kriminogēnākajām Krievijas impērijas pilsētām).&lt;ref&gt;Simon Sebag Montefiore. Young Stalin; Alfred A. Knopf, Publisher: New York, 2007, 37.-38. lpp&lt;/ref&gt;

Pateicoties mātes ietekmīgajiem draugiem, Soso 1893. gada jūlijā, piecpadsmit gadu vecumā nokārtoja iestājeksāmenus impērijas dienvidu labākajā reliģiskajā izglītības iestādē — Tiflisas garīgajā seminārā.&lt;ref&gt;Simon Sebag Montefiore. Young Stalin; Alfred A. Knopf, Publisher: New York, 2007, 51. lpp&lt;/ref&gt; Pieradis pie brīvības, ielu kautiņiem un rāpšanās Goridžvari kalnā, zēns no Gori pēkšņi nonāca iestādē, kas viņam atgādināja cietumu ar dzelžainu disciplīnu. Pasniedzēji visiem spēkiem centās skolniekos apslāpēt visu gruzīnisko — bija aizliegts runāt gruzīnu valodā un gruzīnu literatūra — pilnībā aizliegta.&lt;ref&gt;Simon Sebag Montefiore. Young Stalin; Alfred A. Knopf, Publisher: New York, 2007, 55. lpp&lt;/ref&gt; Šajā laikā Soso ar pseidonīmu ''Soselo'' sāka rakstīt dzeju, kas ar lieliem panākumiem tika publicēta vietējās gruzīnu avīzēs. Garīgajā seminārā Soso, tāpat kā daudzi citi viņi skolas biedri, slepus lasīja aizliegto [[marksisms|marksistisko]] literatūru, tika neskaitāmas reizes pieķerts un sodīts par to. Arvien vairāk pievērsdamies marksistiskajai literatūrai, Soso zaudēja interesi par studijām, līdz pameta tās pavisam — 1899. gada maijā skolas žurnālā ierakstīts: ''Izslēgts par neierašanos uz eksāmeniem''.&lt;ref&gt;Simon Sebag Montefiore. Young Stalin; Alfred A. Knopf, Publisher: New York, 2007, 71. lpp&lt;/ref&gt; Staļins iestājās [[Krievijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija|KSDSP]] un kļuva par profesionālu [[boļševiki|boļševiku]] partijas darbinieku, kurš nelegāli darbojās [[Aizkaukāzs|Aizkaukāza]] reģionā.

=== Revolucionārā darbība ===
[[Attēls:Stalin's Mug Shot.jpg|[[Krievijas slepenpolicija]]s Staļina uzskaites kartīte|thumb|250px]]
Pēc [[1905. gada revolūcija]]s Staļins vadīja banku aplaupīšanas partijas kases papildināšanas vajadzībām, un tas nodrošināja Staļina iekļaušanu boļševiku partijas CK 1912. gada [[Prāgas konference|Prāgas konferencē]].

1909. gadā Staļins tika arestēts un izsūtīts trimdā uz [[Sibīrija|Sibīriju]], bet pēc [[Februāra revolūcija]]s ieradās [[Petrograda|Petrogradā]].

Staļina devums boļševiku politiskajā teorijā bija niecīgs — būdams emigrācijā [[Vīne|Vīnē]], viņš sarakstīja brošūru &quot;Marksisms un nacionālais jautājums&quot;.

=== Revolūcija un pilsoņu karš ===

Pirms [[Oktobra revolūcija]]s Staļins bija viens no boļševiku partijas vadošajiem darbiniekiem, tomēr nespēlēja galveno lomu bruņotās sacelšanās organizēšanā un vadīšanā, kurā lielāka nozīme bija [[Ļevs Trockis|Ļeva Trocka]] darbībai. Pirms sacelšanās pretēji [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņinam]] uzskatīja, ka [[Aleksandrs Kerenskis|Kerenska]] valdība nav jāgāž.

Pēc revolūcijas uzvaras Staļins tika iecelts par Nacionalitāšu lietu [[Tautas komisārs|Tautas komisāru]], un šo posteni ieņēma līdz 1923. gadam. [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] laikā bija kara komisārs vairākās frontēs. Pazīstamākā no tām ir darbība [[Caricina]]s frontē pret [[Pjotrs Krasnovs|Krasnova]] spēkiem.

1922. gada 3. aprīlī Staļins tika ievēlēts par [[PSKP CK ģenerālsekretārs|VK(b)P CK ģenerālsekretāru]], un šo amatu viņš saglabāja līdz mūža beigām. Amats tolaik tika uzskatīts par ne pārāk nozīmīgu, tādu kā partijas &quot;personāla pārvaldi&quot;, tomēr Staļina rokās tas izveidojās par visietekmīgāko valstī.
=== Represijas ===
[[Attēls:Execute 346 Stalins resolution.jpg|thumb|180px|Staļina apstiprinājums nāvessodiem]] Staļina organizētajās represijās bojā gājuši apmēram 20 miljoni cilvēku. 5 miljoni tā saucamo &quot;kulaku&quot; un citu zemnieku, kas nogalināti 1929-1933. 3,941 miljoni mirušo Ukrainas (golodomorā),&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|date=2019-05-04|title=Голодомор в Україні (1932—1933)|url=https://uk.wikipedia.org/w/index.php?title=%D0%93%D0%BE%D0%BB%D0%BE%D0%B4%D0%BE%D0%BC%D0%BE%D1%80_%D0%B2_%D0%A3%D0%BA%D1%80%D0%B0%D1%97%D0%BD%D1%96_(1932%E2%80%941933)&amp;oldid=25070934|journal=Вікіпедія|language=uk}}&lt;/ref&gt; 3,264 Krievijas un 1,258 Kazahstanas badā&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|date=2019-05-23|title=Голод на Украине (1932—1933)|url=https://ru.wikipedia.org/w/index.php?title=%D0%93%D0%BE%D0%BB%D0%BE%D0%B4_%D0%BD%D0%B0_%D0%A3%D0%BA%D1%80%D0%B0%D0%B8%D0%BD%D0%B5_(1932%E2%80%941933)&amp;oldid=99991095|journal=Википедия|language=ru}}&lt;/ref&gt;, ko izraisīja padomju varas neefektīvas rīcības. 5 miljoni nošautu militārpersonu no 1933.-1953. gadam. 5 miljoni mirušo GULAG nometnēs. Pilnīgi visi [[Krimas tatāri]], [[Volgas vācieši]] un [[čečeni]] tika izsūtīti uz Sibīriju un Kazahstānu.

Staļina paraksts tikai 1937.-1938. gada [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā bija uz vismaz 681 692 cilvēku nošaušanas pavēlēm. 1937. gadā Politbirojs atļāva nopratināšanā izmantot spīdzināšanu.
Sarkanajā armijā tika arestēti un nošauti 3 no 5 maršaliem, 13 no 15 armijas ģenerāļiem, 8 no 9 admirāļiem, 50 no 57 armijas korpusu komandieriem, 154 no 186 divīziju komandieriem, 16 no 16 armijas komisāriem, un 25 no 28 armijas korpusu komisāriem.

=== Nāve ===
 
[[1953]]. gada 1. martā Staļina rezidencē viņu uz grīdas guļošu atrada apsardzes daļas darbinieks, taču tikai 2. martā ieradās ārsts un konstatēja ķermeņa labās puses paralīzi. 4. martā par Staļina smago stāvokli informēja sabiedrību. Nāve iestājās 5. marta 21.50 no komplikācijām, ko izraisīja asins izplūdums smadzenēs. Par Staļina nāvi paziņoja 6. marta rītā. Staļina bēres notika 9. martā, viņa zārku novietojot Ļeņina mauzolejā. Naktī uz 1961. gada 1. novembri Staļina mirstīgās atliekas iznesa no mauzoleja un apglabāja pie Kremļa sienas.

== Ģimene ==
1903. gadā Staļins aprecējās ar Jekaterinu Svanidzi — kāda gruzīnu boļševika māsu. 1907. gadā viņam piedzima dēls — Jakovs Džugašvili, tomēr 1907. gadā Jekaterina mira ar [[tuberkuloze|tuberkulozi]]. Staļins esot atzinis, ka pēc sievas nāves viņam vairs nebija nekāda žēluma pret cilvēkiem.{{nepieciešama atsauce}}

1919. gadā apprecēja sava paziņas dzelzceļnieka Sergeja Alilujeva meitu Nadeždu Alilujevu. Šis bija praktisks aprēķins, jo Alilujevu ģimene zināja daudzus Staļina bīstamākos jaunības gadu noslēpumus, un vislabākais veids, kā likt klusēt, bija kļūt par viņu radinieku. Bet, neraugoties uz ilgstošo draudzību ar šo ģimeni, Staļins nezināja, ka Nadeždas māte Olga ir garīgi slima, un ka to ir pārmantojusi arī pati Nadežda. 1932. gada 8. novembrī Nadežda, nespējot izturēt vīra nicinošo un pazemojošo attieksmi, pameta revolūcijas gadadienai veltīto banketu. Nākamajā rītā kalpone, ienākot viņas istabā, atrada to gulošu uz grīdas asins peļķē. Līdzās atrasta pistole, ko Nadeždas brālis bija atvedis viņai no Vācijas. Uzzinot par sievas pašnāvību, Staļins esot bijis apjucis un bezpalīdzīgs, pat nespējot organizēt viņas bēres.
Staļina laulībā ar Nadeždu Alilujevu dzimuši divi bērni — dēls Vasilijs un meita Svetlana. Staļina ģimenē auga arī pieņemtais (adoptētais) dēls Artjoms.

Staļina vecākais dēls Jakovs Džugašvili pēc krišanas vācu gūstā Otrā pasaules kara laikā, 1943. gadā gāja bojā [[Zaksenhauzenes koncentrācijas nometne|Zaksenhauzenes koncentrācijas nometnē]]. Staļins atteicās no Hitlera piedāvājuma apmainīt Jakovu pret ģenerālfeldmaršalu Frīdrihu fon Paulusu, kas bija saņemts gūstā Staļingradā pēc vācu 6. armijas kapitulācijas. Vidējais dēls Vasilijs bija pārmantojis mātes un vecāsmātes garīgo nelīdzsvarotību, un pārmērīgi daudz lietoja alkoholu. Pēc Staļina nāves, PSRS gaisa spēku ģenerālleitnants, Vasilijs Džugašvili tika apcietināts, bet sakarā ar veselības stāvokļa strauju pasliktināšanos pēc vairākiem ieslodzījumā pavadītiem gadiem tika atbrīvots. Miris 1962. gada 19. martā. Savukārt meita Svetlana 1986. gadā uz visiem laikiem pameta [[Padomju Savienība|PSRS]]. 1970. gados apprecējusies, mainot uzvārdu, kļuvusi par Lanu Pītersu. Mirusi 2011. gada novembra vidū Anglijā.

== Skatīt arī ==
* [[Pēckara staļinisms‎]]
* [[Destaļinizācija]]

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Commons category|Joseph Stalin|Josifs Staļins}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://stalinism.ru/ Сталин: время, люди]

{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība
 | virsraksts = [[PSKP CK ģenerālsekretārs]]
 | periods    = 1922—1953
 | pirms      = —
 | pēc        = [[Ņikita Hruščovs]]
}}
{{Amatu secība
 | virsraksts = [[PSRS līderi|PSRS Tautas Komisāru Padomes priekšsēdētājs]]&lt;br /&gt; no 1946. gada [[PSRS Ministru padomes priekšsēdētājs]]
 | periods    = 1941—1953
 | pirms      = [[Vjačeslavs Molotovs]]
 | pēc        = [[Georgijs Maļenkovs]]
}}
{{kastes beigas}}

{{Gada cilvēks (Time) 1927–1950}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Staļins, Josifs}}
[[Kategorija:1878. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1953. gadā mirušie]]
[[Kategorija:PSRS valdības vadītāji]]
[[Kategorija:PSKP ģenerālsekretāri]]
[[Kategorija:Padomju Savienības Varoņi]]
[[Kategorija:Sociālistiskā Darba varoņi]]
[[Kategorija:Gruzijas cilvēki]]
[[Kategorija:Otrais pasaules karš]]
[[Kategorija:Padomju Savienības maršali]]
[[Kategorija:Ar ordeni &quot;Uzvara&quot; apbalvotie]]
[[Kategorija:Ar Ļeņina ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Ar Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Ar Suvorova ordeni apbalvotie (PSRS)]]</text>
      <sha1>hmko51vu83mk0gcp295bo649tydnhuz</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3662343</id>
      <parentid>3662327</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T18:09:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ScAvenger</username>
        <id>1630</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/2A00:23C7:DC8F:3901:5056:2999:7D9A:B40C|2A00:23C7:DC8F:3901:5056:2999:7D9A:B40C]], atjaunoju versiju, ko saglabāja CommonsDelinker</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="15175" xml:space="preserve">{{papildu atsauces+}}
{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds               = Josifs Staļins
| vārds_orģ           = იოსებ ბესარიონის ძე სტალინი
| attēls              = Joseph Stalin at the Tehran conference on 1943.jpg
| mazs_att            = 
| apraksts            = Josifs Staļins 1943. gadā
| amats               = PSKP CK ģenerālsekretārs
| term_sākums         = {{dat|1922|4|3|N}}
| term_beigas         = {{dat|1952|10|16|N}}
| viceprezidents      = 
| vicepremjers        = 
| vietnieks           = 
| prezidents          = 
| premjers            = 
| priekštecis         = 
| pēctecis            = 
| amats2              = 
| term_sākums2        = 
| term_beigas2        = 
| viceprezidents2     = 
| vicepremjers2       = 
| vietnieks2          = 
| prezidents2         = 
| premjers2           = 
| priekštecis2        = 
| pēctecis2           = 
| dzim_dati           = {{dat|1878|12|6}}
| dzim_vieta          = {{vieta|Krievijas impērija|Gori}} (tagad {{GEO}})
| dzīves_vieta        = 
| mir_dati            = {{miršanas datums un vecums|1953|3|5|1878|12|6}}
| mir_vieta           = {{flaga|PSRS}} [[Kunceva]] pie [[Maskava]]s, [[KPFSR]] (tagad {{RUS}})
| apglabāts           = 
| tautība             = [[gruzīni|Gruzīns]]
| partija             = 
| dinastija           = 
| tēvs                = 
| māte                = 
| dzīvesb             = 
| bērni               = 
| profesija           = 
| alma_mater          = 
| reliģija            = 
| paraksts            = Signature of Joseph Stalin.png
| paraksts_izm        = 
| piezīmes            = 
}}
'''Josifs Džugašvili''' ({{val|ru|Иосиф Виссарионович Джугашвили/Сталин}}, {{val|ka|იოსებ ჯუღაშვილი}}; dzimis {{dat|1878|12|6}}, miris {{dat|1953|3|5}}), plašāk pazīstams kā '''Josifs Staļins''', bija [[gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] politiķis. [[PSKP CK ģenerālsekretārs]] ([[1922]]—[[1953]]), no 1920. gadu beigām faktiski valdīja kā neierobežots [[diktators]]. [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā valstī tika ieviests Staļina personības kults. Papildus ģenerālsekretāra amatam no 1941. gada ieņēma arī PSRS Tautas Komisāru Padomes priekšsēdētāja amatu.

Staļina valdīšanas laikā tika izveidota centralizēta un militarizēta [[lielvalsts]], kas tiek uzskatīta par [[totalitārisms|totalitāras]] valsts paraugu. Vienlaikus [[Padomju Savienība|PSRS]], salīdzinoši ar [[ASV]] un [[Eiropa]]s valstīm, izcēlās ar valsts iedzīvotāju zemo dzīves līmeni. Savu politisko un ekonomisko mērķu realizēšanai Staļins izmantoja plaša mēroga masu represijas un [[Gulags|Gulaga]] soda nometnēs ieslodzīto darbu kanālu, dzelzceļu un rūpnīcu būvē.

Tā kā visas ziņas par Josifu Staļinu viņa valdīšanas laikā tika stipri cenzētas un pārveidotas, ir maz ticamu avotu par Staļina patieso dzīvi un rīcības motīviem.

== Dzīves gājums ==
{{nepilnīgs}}

=== Bērnība un jaunības gadi ===
Josifs Džugašvili (bērnībā saukts par ''Soso'') piedzima 1878. gada 6. decembrī (1925. gadā Staļins lika savai sekretārei par oficiālo datumu minēt 1879. gada 21. decembri)&lt;ref&gt;Simon Sebag Montefiore. Young Stalin; Alfred A. Knopf, Publisher: New York, 2007, 23. lpp&lt;/ref&gt; [[Gori]] kurpnieka ģimenē. Divi vecākie Josifa brāļi nomira agrā bērnībā (Mihails divu un Georgijs — septiņu mēnešu vecumā),&lt;ref&gt;Simon Sebag Montefiore. Young Stalin; Alfred A. Knopf, Publisher: New York, 2007, 22. lpp&lt;/ref&gt; un viņš auga kā vienīgais bērns ģimenē. Tēva bizness zēla un plauka, līdz viņš sāka dzert un noveda to līdz bankrotam. Josifa tēvs bija spiests strādāt apavu fabrikā [[Tbilisi|Tiflisā]] (no 1936. gada — [[Tbilisi]]). Reti pavadīdams laiku ģimenē un stipri dzerdams, viņš bieži sita gan savu sievu, gan dēlu, tāpēc kāds Soso bērnības draugs vēlāk rakstīja, ka Soso izveidojās par cietu un bezsirdīgu personu, kuru neviens nekad nebija redzējis raudam. 1888. gadā Staļina tēvs pameta ģimeni un, kā vēsta baumas, tika nosists kādā Tiflisas krogā.{{nepieciešama atsauce}}

Desmit gadu vecumā Soso sāka iet vietējā baznīcas skolā. Baznīcas skolā Soso ar lielām sekmēm dziedāja korī un bija sava mūzikas skolotāja mīlulis. Savas lieliskās dziedāšanas dēļ viņš bieži tika nolīgts dziedāt kāzās.&lt;ref&gt;Simon Sebag Montefiore. Young Stalin; Alfred A. Knopf, Publisher: New York, 2007, 43. lpp&lt;/ref&gt; Mācības skolā notika [[krievu valoda|krievu valodā]] (tomēr visu mūžu viņš krieviski runāja ar jūtamu akcentu) un Soso bija sekmīgākais skolnieks klasē: ''Viņš bija ļoti gudrs zēns. Neviens neatcerējās, ka viņš būtu saņēmis atzīmi, kas zemāka par 5'', atceras Staļina mūzikas skolotājs.&lt;ref&gt;Simon Sebag Montefiore. Young Stalin; Alfred A. Knopf, Publisher: New York, 2007, 44. lpp&lt;/ref&gt;

No skolas brīvajā laikā Soso bija vadonis vienai no daudzajām Gori puišeļu bandām (Gori tolaik bija viena no kriminogēnākajām Krievijas impērijas pilsētām).&lt;ref&gt;Simon Sebag Montefiore. Young Stalin; Alfred A. Knopf, Publisher: New York, 2007, 37.-38. lpp&lt;/ref&gt;

Pateicoties mātes ietekmīgajiem draugiem, Soso 1893. gada jūlijā, piecpadsmit gadu vecumā nokārtoja iestājeksāmenus impērijas dienvidu labākajā reliģiskajā izglītības iestādē — Tiflisas garīgajā seminārā.&lt;ref&gt;Simon Sebag Montefiore. Young Stalin; Alfred A. Knopf, Publisher: New York, 2007, 51. lpp&lt;/ref&gt; Pieradis pie brīvības, ielu kautiņiem un rāpšanās Goridžvari kalnā, zēns no Gori pēkšņi nonāca iestādē, kas viņam atgādināja cietumu ar dzelžainu disciplīnu. Pasniedzēji visiem spēkiem centās skolniekos apslāpēt visu gruzīnisko — bija aizliegts runāt gruzīnu valodā un gruzīnu literatūra — pilnībā aizliegta.&lt;ref&gt;Simon Sebag Montefiore. Young Stalin; Alfred A. Knopf, Publisher: New York, 2007, 55. lpp&lt;/ref&gt; Šajā laikā Soso ar pseidonīmu ''Soselo'' sāka rakstīt dzeju, kas ar lieliem panākumiem tika publicēta vietējās gruzīnu avīzēs. Garīgajā seminārā Soso, tāpat kā daudzi citi viņi skolas biedri, slepus lasīja aizliegto [[marksisms|marksistisko]] literatūru, tika neskaitāmas reizes pieķerts un sodīts par to. Arvien vairāk pievērsdamies marksistiskajai literatūrai, Soso zaudēja interesi par studijām, līdz pameta tās pavisam — 1899. gada maijā skolas žurnālā ierakstīts: ''Izslēgts par neierašanos uz eksāmeniem''.&lt;ref&gt;Simon Sebag Montefiore. Young Stalin; Alfred A. Knopf, Publisher: New York, 2007, 71. lpp&lt;/ref&gt; Staļins iestājās [[Krievijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija|KSDSP]] un kļuva par profesionālu [[boļševiki|boļševiku]] partijas darbinieku, kurš nelegāli darbojās [[Aizkaukāzs|Aizkaukāza]] reģionā.

=== Revolucionārā darbība ===
[[Attēls:Stalin's Mug Shot.jpg|[[Krievijas slepenpolicija]]s Staļina uzskaites kartīte|thumb|250px]]
Pēc [[1905. gada revolūcija]]s Staļins vadīja banku aplaupīšanas partijas kases papildināšanas vajadzībām, un tas nodrošināja Staļina iekļaušanu boļševiku partijas CK 1912. gada [[Prāgas konference|Prāgas konferencē]].

1909. gadā Staļins tika arestēts un izsūtīts trimdā uz [[Sibīrija|Sibīriju]], bet pēc [[Februāra revolūcija]]s ieradās [[Petrograda|Petrogradā]].

Staļina devums boļševiku politiskajā teorijā bija niecīgs — būdams emigrācijā [[Vīne|Vīnē]], viņš sarakstīja brošūru &quot;Marksisms un nacionālais jautājums&quot;.

=== Revolūcija un pilsoņu karš ===

Pirms [[Oktobra revolūcija]]s Staļins bija viens no boļševiku partijas vadošajiem darbiniekiem, tomēr nespēlēja galveno lomu bruņotās sacelšanās organizēšanā un vadīšanā, kurā lielāka nozīme bija [[Ļevs Trockis|Ļeva Trocka]] darbībai. Pirms sacelšanās pretēji [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņinam]] uzskatīja, ka [[Aleksandrs Kerenskis|Kerenska]] valdība nav jāgāž.

Pēc revolūcijas uzvaras Staļins tika iecelts par Nacionalitāšu lietu [[Tautas komisārs|Tautas komisāru]], un šo posteni ieņēma līdz 1923. gadam. [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] laikā bija kara komisārs vairākās frontēs. Pazīstamākā no tām ir darbība [[Caricina]]s frontē pret [[Pjotrs Krasnovs|Krasnova]] spēkiem.

1922. gada 3. aprīlī Staļins tika ievēlēts par [[PSKP CK ģenerālsekretārs|VK(b)P CK ģenerālsekretāru]], un šo amatu viņš saglabāja līdz mūža beigām. Amats tolaik tika uzskatīts par ne pārāk nozīmīgu, tādu kā partijas &quot;personāla pārvaldi&quot;, tomēr Staļina rokās tas izveidojās par visietekmīgāko valstī.
&lt;!--

== Ceļā uz varu ==

== Sabiedrības pārveide ==

=== Kolektivizācija ===

=== Industrializācija ===

=== Zinātne un kultūra ===

== Lielais terors ==

== 2. pasaules karš ==

== Pēckara gadi ==
 --&gt;

=== Represijas ===
[[Attēls:Execute 346 Stalins resolution.jpg|thumb|180px|Staļina apstiprinājums nāvessodiem]] Staļina organizētajās represijās bojā gājuši apmēram 20 miljoni cilvēku. 5 miljoni tā saucamo &quot;kulaku&quot; un citu zemnieku, kas nogalināti 1929-1933. 3,941 miljoni mirušo Ukrainas (golodomorā),&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|date=2019-05-04|title=Голодомор в Україні (1932—1933)|url=https://uk.wikipedia.org/w/index.php?title=%D0%93%D0%BE%D0%BB%D0%BE%D0%B4%D0%BE%D0%BC%D0%BE%D1%80_%D0%B2_%D0%A3%D0%BA%D1%80%D0%B0%D1%97%D0%BD%D1%96_(1932%E2%80%941933)&amp;oldid=25070934|journal=Вікіпедія|language=uk}}&lt;/ref&gt; 3,264 Krievijas un 1,258 Kazahstanas badā&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|date=2019-05-23|title=Голод на Украине (1932—1933)|url=https://ru.wikipedia.org/w/index.php?title=%D0%93%D0%BE%D0%BB%D0%BE%D0%B4_%D0%BD%D0%B0_%D0%A3%D0%BA%D1%80%D0%B0%D0%B8%D0%BD%D0%B5_(1932%E2%80%941933)&amp;oldid=99991095|journal=Википедия|language=ru}}&lt;/ref&gt;, ko izraisīja padomju varas neefektīvas rīcības. 5 miljoni nošautu militārpersonu no 1933.-1953. gadam. 5 miljoni mirušo GULAG nometnēs. Pilnīgi visi [[Krimas tatāri]], [[Volgas vācieši]] un [[čečeni]] tika izsūtīti uz Sibīriju un Kazahstānu.

Staļina paraksts tikai 1937.-1938. gada [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā bija uz vismaz 681 692 cilvēku nošaušanas pavēlēm. 1937. gadā Politbirojs atļāva nopratināšanā izmantot spīdzināšanu.
Sarkanajā armijā tika arestēti un nošauti 3 no 5 maršaliem, 13 no 15 armijas ģenerāļiem, 8 no 9 admirāļiem, 50 no 57 armijas korpusu komandieriem, 154 no 186 divīziju komandieriem, 16 no 16 armijas komisāriem, un 25 no 28 armijas korpusu komisāriem.

=== Nāve ===
 
[[1953]]. gada 1. martā Staļina rezidencē viņu uz grīdas guļošu atrada apsardzes daļas darbinieks, taču tikai 2. martā ieradās ārsts un konstatēja ķermeņa labās puses paralīzi. 4. martā par Staļina smago stāvokli informēja sabiedrību. Nāve iestājās 5. marta 21.50 no komplikācijām, ko izraisīja asins izplūdums smadzenēs. Par Staļina nāvi paziņoja 6. marta rītā. Staļina bēres notika 9. martā, viņa zārku novietojot Ļeņina mauzolejā. Naktī uz 1961. gada 1. novembri Staļina mirstīgās atliekas iznesa no mauzoleja un apglabāja pie Kremļa sienas.

== Ģimene ==
1903. gadā Staļins aprecējās ar Jekaterinu Svanidzi — kāda gruzīnu boļševika māsu. 1907. gadā viņam piedzima dēls — Jakovs Džugašvili, tomēr 1907. gadā Jekaterina mira ar [[tuberkuloze|tuberkulozi]]. Staļins esot atzinis, ka pēc sievas nāves viņam vairs nebija nekāda žēluma pret cilvēkiem.{{nepieciešama atsauce}}

1919. gadā apprecēja sava paziņas dzelzceļnieka Sergeja Alilujeva meitu Nadeždu Alilujevu. Šis bija praktisks aprēķins, jo Alilujevu ģimene zināja daudzus Staļina bīstamākos jaunības gadu noslēpumus, un vislabākais veids, kā likt klusēt, bija kļūt par viņu radinieku. Bet, neraugoties uz ilgstošo draudzību ar šo ģimeni, Staļins nezināja, ka Nadeždas māte Olga ir garīgi slima, un ka to ir pārmantojusi arī pati Nadežda. 1932. gada 8. novembrī Nadežda, nespējot izturēt vīra nicinošo un pazemojošo attieksmi, pameta revolūcijas gadadienai veltīto banketu. Nākamajā rītā kalpone, ienākot viņas istabā, atrada to gulošu uz grīdas asins peļķē. Līdzās atrasta pistole, ko Nadeždas brālis bija atvedis viņai no Vācijas. Uzzinot par sievas pašnāvību, Staļins esot bijis apjucis un bezpalīdzīgs, pat nespējot organizēt viņas bēres.
Staļina laulībā ar Nadeždu Alilujevu dzimuši divi bērni — dēls Vasilijs un meita Svetlana. Staļina ģimenē auga arī pieņemtais (adoptētais) dēls Artjoms.

Staļina vecākais dēls Jakovs Džugašvili pēc krišanas vācu gūstā Otrā pasaules kara laikā, 1943. gadā gāja bojā [[Zaksenhauzenes koncentrācijas nometne|Zaksenhauzenes koncentrācijas nometnē]]. Staļins atteicās no Hitlera piedāvājuma apmainīt Jakovu pret ģenerālfeldmaršalu Frīdrihu fon Paulusu, kas bija saņemts gūstā Staļingradā pēc vācu 6. armijas kapitulācijas. Vidējais dēls Vasilijs bija pārmantojis mātes un vecāsmātes garīgo nelīdzsvarotību, un pārmērīgi daudz lietoja alkoholu. Pēc Staļina nāves, PSRS gaisa spēku ģenerālleitnants, Vasilijs Džugašvili tika apcietināts, bet sakarā ar veselības stāvokļa strauju pasliktināšanos pēc vairākiem ieslodzījumā pavadītiem gadiem tika atbrīvots. Miris 1962. gada 19. martā. Savukārt meita Svetlana 1986. gadā uz visiem laikiem pameta [[Padomju Savienība|PSRS]]. 1970. gados apprecējusies, mainot uzvārdu, kļuvusi par Lanu Pītersu. Mirusi 2011. gada novembra vidū Anglijā.

== Skatīt arī ==
* [[Pēckara staļinisms‎]]
* [[Destaļinizācija]]

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Commons category|Joseph Stalin|Josifs Staļins}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://stalinism.ru/ Сталин: время, люди]

{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība
 | virsraksts = [[PSKP CK ģenerālsekretārs]]
 | periods    = 1922—1953
 | pirms      = —
 | pēc        = [[Ņikita Hruščovs]]
}}
{{Amatu secība
 | virsraksts = [[PSRS līderi|PSRS Tautas Komisāru Padomes priekšsēdētājs]]&lt;br /&gt; no 1946. gada [[PSRS Ministru padomes priekšsēdētājs]]
 | periods    = 1941—1953
 | pirms      = [[Vjačeslavs Molotovs]]
 | pēc        = [[Georgijs Maļenkovs]]
}}
{{kastes beigas}}

{{Gada cilvēks (Time) 1927–1950}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Staļins, Josifs}}
[[Kategorija:1878. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1953. gadā mirušie]]
[[Kategorija:PSRS valdības vadītāji]]
[[Kategorija:PSKP ģenerālsekretāri]]
[[Kategorija:Padomju Savienības Varoņi]]
[[Kategorija:Sociālistiskā Darba varoņi]]
[[Kategorija:Gruzijas cilvēki]]
[[Kategorija:Otrais pasaules karš]]
[[Kategorija:Padomju Savienības maršali]]
[[Kategorija:Ar ordeni &quot;Uzvara&quot; apbalvotie]]
[[Kategorija:Ar Ļeņina ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Ar Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Ar Suvorova ordeni apbalvotie (PSRS)]]</text>
      <sha1>0ospa1vyav8wc0rv801ozqqsh8hzcb1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Leonīds Brežņevs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>13422</id>
    <revision>
      <id>3662310</id>
      <parentid>3641009</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T17:33:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>2A00:23C7:DC8F:3901:5056:2999:7D9A:B40C</ip>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="15053" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds               = Leonīds Brežņevs
| vārds_orģ           = ''Леонид Брежнев''
| attēls              = Leonid Brežněv (Bundesarchiv).jpg
| mazs_att            =
| apraksts            =
| amats               = [[PSKP CK ģenerālsekretārs]]
| term_sākums         = {{dat|1964|10|14|N}}
| term_beigas         = {{dat|1982|11|10|N}}
| priekštecis         = [[Ņikita Hruščovs]]
| pēctecis            = [[Jurijs Andropovs]]
| dzim_dati           = {{dat|1906|12|19}}
| dzim_vieta          = {{vieta|Krievijas impērija|Jekaterinoslavas guberņa|Kamjanske}} (tagad {{UKR}})
| mir_dati            = {{miršanas datums un vecums|1982|11|10|1906|12|19}}
| mir_vieta           = {{vieta|PSRS|Maskava}} (tagad {{RUS}})
| tautība             = [[krievs]], [[ukrainis]]
| partija             = [[PSKP]]
| dzīvesb             = [[Viktorija Brežņeva]]
| profesija           = 
| alma_mater          =
| reliģija            = 
| paraksts            = Leonid Brezhnev Signature.svg
| piezīmes            =
}}
'''Leonīds Brežņevs''' ({{val|ru|Леонид Ильич Брежнев}}, {{dat|1906|12|19|N}}&lt;ref&gt;Pēc jaunā stila Brežņevs dzimis 1907. gada 1. janvārī, bet oficiāli par viņa dzimšanas dienu uzskatīja 1906. gada 19. decembri, un viņa jubilejas tika svinētas 19. decembrī, visticamāk, lai nesakristu ar Jaunā gada svinībam.&lt;/ref&gt; — {{dat|1982|11|10|N}}) bija [[PSKP CK ģenerālsekretārs]] un vadīja [[Padomju Savienība|PSRS]] no [[1964]]. līdz [[1982]]. gadam. Viņš bija PSRS Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētājs no [[1960]]. līdz [[1964]]. gadam, kā arī no [[1977]]. līdz [[1982]]. gadam. Vēsturē iegājis kā PSRS &quot;zelta laikmeta&quot;, [[Stagnācija PSRS|stagnācijas]] vadītājs.

== Brežņeva varas nostiprināšanās ==
Līdzīgi kā pēc Staļina nāves, pēc Hruščova gāšanas 1964. gada oktobrī tiek nolemts ieviest kolektīvās varas modeli, partijas un valdības vadītāja amatus uzticot diviem cilvēkiem - Brežņevam un [[Aleksejs Kosigins|Kosiginam]]. Taču, arī līdzīgi kā pēc Staļina nāves Maļenkova un Hruščova attiecībās, vienpartijas diktatūras apstākļos partijas vadītājam vienmēr bija lielāka autoritāte un vara. Kosigins arī nepretendēja uz pirmo vietu valstī un pamatā centās nosargāt savas valdības neatkarību no Brežņeva ietekmes.

Brežņeva varas konsolidācijai ir divi posmi, pirmajā viņš atbrīvojās no 1964. gada oktobra sazvērestības aktīvākajiem rīkotājiem, otrajā viņš nostiprināja savu varu jau kā valsts līderis. Taču visu viņa valdīšanas laiku [[PSKP CK politbirojs|Politbirojā]] pastāvēja kolektīvās varas modelis, kurā savu ietekmi saglabāja vairāki ietekmīgi Politbiroja locekļi.

=== Atbrīvošanās no konkurentiem, 1964.-1971. ===
[[Attēls:RIAN archive 91137 Awarding the Order of Lenin.jpg|thumbnail|Tribīnē Brežņevs, B. Pastuhovs,, Kosigins un Suslovs. Podgornijs piesprauž medaļu karogam.]]
Brežņeva partijas vadītāja amats sākumā nebija drošs, tāpēc laikā no 1965. līdz 1968. gadam viņš un [[Mihails Suslovs]] veica virkni kadru izmaiņu, svarīgos amatos ieceļot savus atbalstītājus. Brežņevu apdraudēja citi konspiratori – bijušais [[Valsts drošības komiteja|VDK]] vadītājs [[Aleksandrs Šeļepins]], [[Ukrainas PSR]] partijas vadītājs [[Pjotrs Šeļests]], un partijas Sekretariāta vadītājs [[Nikolajs Podgornijs]].

1965. gada aprīlī no amata tiek atbrīvots Podgornija sabiedrotais, Partijas organizatoriskā darba sekretārs Vitālijs Titovs, kuru nosūta partijas darbā uz [[Kazahstānas PSR]]. Tam seko vairāku citu Podgornija atbalstītāju atcelšana no amatiem un 1965. gada decembrī Podgornijs no ietekmīgā Centrālkomitejas sekretāra amata tiek ievēlēts par Augstākās padomes Prezidija priekšsēdētāju, tādējādi kļūstot par ceremoniālo valsts galvu, kas bauda privilēģijas un ceļo uz ārzemēm, bet reāli nespēj ietekmēt valstī notiekošo. Viņa vietā tiek iecelts [[Andrejs Kiriļenko (politiķis)|Andrejs Kiriļenko]], kurš pakāpeniski kļūst par Brežņevam un Suslovam līdzvērtīgu spēku Politbirojā.

Bijušais VDK vadītājs un viens no galvenajiem sazvērestības organizatoriem [[Aleksandrs Šeļepins]] sasniedza varas maksimumu 1964. gada beigās, kad kļuva par Politbiroja locekli, taču jau 1965. gada decembrī tika atcelts no Partijas valsts kontroles komitejas priekšsēdētāja amata. 1967. gada jūnijā atcelts no premjera pirmā vietnieka amata un iecelts par Vissavienības arodbiedrību padomes priekšsēdētāju; 1975 gadā izslēgts no Politbiroja. Vairāki Šeļepina sabiedrotie 1966.-68. gados tika atcelti no amatiem VDK un Iekšlietu ministrijā. Par VDK vadītāju Šeļepinam uzticīgā Vladimira Semičastnija vietā 1967. gadā tika iecelts [[Jurijs Andropovs]].

Ukrainas vadītājs Pjotrs Šeļests vēlāk tika apvainots ukraiņu nacionālismā un 1972. gadā atbrīvots no amata.

Atcelšanām no amatiem ir arī politiski iemesli, ne tikai vēlme nostiprināt varu. 1965. gadā Brežņevam ir strīds ar Podgorniju par līdzekļu sadali starp vieglo rūpniecību un aizsardzību; 1967. gadā strīds ar Šeļepinu par Tuvo Austrumu politiku; 1971. gadā strīds ar Genādiju Voronovu par lauksaimniecību, 1972. gadā strīds ar Šeļestu par [[Starptautiskā saspīlējuma atslābuma politika|starptautiskā saspīlējuma atslābuma politiku]].

=== Varas bāze ===
Pēc nākšanas pie varas Brežņevs atceļ Hruščovam liktenīgos lēmumus par partijas sadalīšanu rūpniecības un lauksaimniecības sekcijās, kā arī lēmumu par to, ka 25% no [[PSKP Centrālā komiteja|Centrālkomitejas]] biedriem jāpārvēl katrās vēlēšanās. Brežņevs uzsver „kadru stabilitātes” politiku, kas nozīmē pieaugošu stagnāciju vadošajos amatos, kas tiek ieņemti līdz nāvei vai krišanai politiskā nežēlastībā.

Lai nostiprinātu savu varu, Brežņevs augstos amatos ieceļ savus bijušos līdzstrādniekus no [[Moldāvijas PSR]] un [[Dņipro|Dņepropetrovskas]] laikiem, rodas tā sauktā „Dņepropetrovskas mafija”. Brežņeva bijušais vietnieks [[Andrejs Kiriļenko (politiķis)|Andrejs Kiriļenko]] tiek pārcelts uz partijas Sekretariātu ar atbildību par kadru politiku. Brežņeva bijušais padotais [[Nikolajs Ščelokovs]] 1966. gadā kļūst par PSRS Iekšlietu ministru. Brežņeva vietnieks no Moldāvijas PSR laika, [[Konstantīns Čerņenko]] 1965. gada sākumā tiek pārcelts uz darbu Centrālkomitejā, kur vada Brežņeva biroju.&lt;ref&gt;[https://books.google.lv/books?id=g8QeBAAAQBAJ&amp;pg=PT32&amp;dq=brezhnev%27s+cult+of+personality&amp;hl=en&amp;sa=X&amp;ved=0CDIQ6AEwBDgKahUKEwi1otaXvI_HAhXBFSwKHXANBPo#v=onepage&amp;q=brezhnev's%20cult%20of%20personality&amp;f=false The Soviet Union under Brezhnev]&lt;/ref&gt;

1966. gada PSKP 23. kongresā partijas Prezidijs atkal kļūst par Politbiroju un partijas Pirmais sekretārs Brežņevs par Ģenerālsekretāru, tādējādi kļūstot par „pirmo starp vienlīdzīgajiem”.

=== Jauns triumvirāts, 1971.-73. ===
[[Attēls:Leonid Brezhnev and Richard Nixon talks in 1973.png|thumbnail|right|Brežņeva un Niksona tikšanās, 1973]]
Pēc 1971. gada aprīļa PSKP 24. kongresa Brežņevs stabili atvirza Kosiginu uz otro plānu un ir pietiekoši spēcīgs, lai Politbirojā ieceltu savus atbalstītājus – Ščerbicki, Kulakovu un Kunajevu. Politbirojā izveidojas jauns triumvirāts – Brežņevs, [[Mihails Suslovs]] un bijušais Brežņeva vietnieks Andrejs Kiriļenko, kurš ieņem aizvien svarīgākus amatus. Viņam arī izdodas no amatiem atcelt un no Politbiroja izslēgt Ukrainas PSR vadītāju Pjotru Šeļestu un [[Krievijas PFSR]] premjerministru Genādiju Voronovu. Taču Mihails Suslovs ir pietiekoši spēcīgs, lai nepieļautu visas varas koncentrēšanos Brežņeva rokās.&lt;ref&gt;[https://books.google.lv/books?id=ipYD0dxjlf8C&amp;pg=PA49&amp;dq=brezhnev%27s+cult+of+personality&amp;hl=en&amp;sa=X&amp;ved=0CFEQ6AEwCWoVChMI863-_7uPxwIVzIgsCh2voAQL#v=onepage&amp;q=brezhnev’s%20cult%20of%20personality&amp;f=false Getting to the Top in the USSR: Cyclical Patterns in the Leadership]&lt;/ref&gt;

Brežņevs sāk īstenot savu [[Starptautiskā saspīlējuma atslābuma politika|saspīlējuma atslābuma ārpolitikas]] programmu, kas vērsta uz ciešākām attiecībām ar Rietumeiropu un ASV. Viņš dodas svarīgās ārzemju vizītēs, kurās agrāk devās Kosigins vai Podgornijs. 1972. un 1973. gadā viņš tiekas ar ASV Prezidentu [[Ričards Niksons|Niksonu]].

=== Kolektīvā vadība, 1973.-78. ===
Pēc savas varas nostiprināšanas Politbirojā, Brežņevs veido jaunu kolektīvās vadības modeli, kas nostiprina partijas kontroli pār svarīgākajām ministrijām. 1973. gada aprīļa plēnumā pie augstākās varas Politbirojā tiek pielaisti valstij svarīgāko ministriju vadītāji – Ārlietu ministrs [[Andrejs Gromiko]], Aizsardzības ministrs [[Andrejs Grečko]] un VDK vadītājs Jurijs Andropovs. Šī izvēle norāda uz PSRS globālās lielvaras statusa nozīmīgumu – šīs ministrijas nodrošināja valsts iekšējās un ārējās varenības politiku. Varas ministrijas nebija iekļautas Politbirojā kopš NKVD vadītāja Berijas aresta 1953. gadā un 1957. gada, kad no amatiem tika atbrīvots maršals Žukovs. Bet Ārlietu ministrijai bija svarīga loma jaunajā PSRS politikā ar ASV un draudzīgu attiecību veidošanā ar Rietumeiropas valstīm.

Kad Kiriļenko iegūst pārāk lielu ietekmi partijā, no 1976. gada viņa vara tiek strauji samazināta un sākas Brežņeva varas pieauguma otrais posms.

=== Brežņeva personības kults ===
[[Attēls:RIAN archive 417888 Leonid Brezhnev speaks at 18th Komsomol Congress opening.jpg|thumbnail|right|Brežņeva uzstāšanās Komjaunatnes kongresā, 1978]]
{{pamatraksts|Brežņeva personības kults}}
Jo ilgāk pie varas atradās Brežņevs, jo lielākas kļuva novecojošās nomenklatūras bažas par pēctecības scenāriju un savu amatu zaudēšanu. Varas maiņa nozīmētu veselas [[padomju nomenklatūra]]s paaudzes nomaiņu ar jaunāku. Tāpēc esošās partijas elites interesēs bija paildzināt Brežņeva atrašanos pie varas, neskatoties uz viņa sabrūkošo veselību. Augošais Brežņeva personības kults bija šīs politikas daļa. Viņš bija kļuvis par neatņemamu varas sistēmas sastāvdaļu.

1976. gada beigās, gatavojoties Brežņeva 70. gadu jubilejai, viņu par vadoni (''vožģ'') savās runās nosauca Kiriļenko, [[Gruzijas PSR]] vadītājs [[Eduards Ševardnadze]] un [[Turkmenistānas PSR]] vadītājs Gapurovs. Arī [[Pravda]] viņu nosauca par vadoni.

1977. gada maijā-jūnijā Podgornijs beidzot tiek atcelts no saviem amatiem un pensionēts. Brežņevs tiek ievēlēts par ceremoniālo valsts galvu, Augstākās padomes Prezidija priekšsēdētāju. 1977. gadā Brežņeva personības kults turpina augt, tiek pieņemta jaunā PSRS konstitūcija un svinēta Oktobra revolūcijas 60 gadadiena.

== Cīņa par pēctecību, 1979.-82. ==
Kolektīvās varas modelis, kurā katrs no partijas varenajiem centās nepieļaut pārlieku konkurentu varas pieaugumu, nozīmēja to, ka Brežņevam neradās viens, visu atbalstīts pēctecis. Potenciālo mantinieku cīņa par varu izpaudās nepārtrauktā amatu pārdalē un konkurentu varas vājināšanā.

Ap 1976. gadu bija iespējami vairāki varas mantošanas scenāriji:
*Īslaicīga stagnācijas saglabāšana. Par Brežņeva pēcteci kļūst Kiriļenko. Taču viņš bija trīs mēnešus vecāks par Brežņevu un viņa nākšana pie varas neapmierinātu pārējos ilggadīgos partijas vadītājus. 
*Ilgtermiņa risinājums. Paaudzi jaunāka mantinieka laicīga paaugstināšana amatos un brīvprātīga Brežņeva aiziešana pensijā. Par ticamāko jaunās paaudzes kandidātu šajā laikā tiek uzskatīts [[Grigorijs Romanovs]], kurš ir Politbiroja biedrs kopš 1976. gada.
*Nekontrolēta cīņa par varu, kas ilgtu vairākus gadus un nozīmētu sistēmas stabilitātes sabrukumu.

Pēc PSKP 25. kongresa par Politbiroja locekļiem kļūst ilggadējais militāri-industriālā kompleksa vadītājs [[Dmitrijs Ustinovs]] un [[Ļeņingrada]]s apgabala partijas vadītājs [[Grigorijs Romanovs]]. Tādējādi jau 10 no 16 Politbiroja locekļiem bija iecelti Brežņeva ietekmē.&lt;ref&gt;[https://books.google.lv/books?id=qR9jm_67uo4C&amp;pg=PA146&amp;lpg=PA146&amp;dq=politburo+under+brezhnev&amp;source=bl&amp;ots=Iqr1pDWZ4B&amp;sig=QTSmLkRmI9Zui2mcVbx8tJu6E7A&amp;hl=en&amp;sa=X&amp;ved=0CEEQ6AEwCDgKahUKEwiO-4fBxLLHAhXBCiwKHeSjCDE#v=onepage&amp;q=politburo%20under%20brezhnev&amp;f=false The Life and Times of Soviet Socialism]&lt;/ref&gt; 53 gadus vecais Romanovs tika uzskatīts par iespējamo Brežņeva mantinieku, taču viņa izredzes bremzēja tas, ka viņš strādāja Ļeņingradā, nevis varas centrā Maskavā.

1978. gada novembrī Mihaila Suslova protežē Mihails Gorbačovs no Stavropoles tiek pārcelts uz darbu Centrālkomitejā ar atbildību par lauksaimniecību un uzsāk strauju karjeru, 23 mēnešu laikā no apgabala partijas vadītāju kļūstot par Politbiroja biedru 1980. gada oktobrī.&lt;ref&gt;[https://books.google.lv/books?id=ipYD0dxjlf8C&amp;pg=PA49&amp;dq=brezhnev%27s+cult+of+personality&amp;hl=en&amp;sa=X&amp;ved=0CFEQ6AEwCWoVChMI863-_7uPxwIVzIgsCh2voAQL#v=onepage&amp;q=brezhnev's%20cult%20of%20personality&amp;f=false Getting to the Top in the USSR: Cyclical Patterns in the Leadership]&lt;/ref&gt; Papildus Suslovam, viņu sāk atbalstīt arī Andropovs.

Brežņeva nežēlastībā kritušā Kiriļenko izredzēm mazinoties, par Brežņeva reālāko pēcteci sāk uzskatīt Čerņenko. 1979. gada beigās, pasliktinoties ASV un PSRS attiecībām, sāk pieaugt Andropova ietekme. 1982. gada janvārī mirst Mihails Suslovs un sākas Jurija Andropova ceļš uz varu.

1980. gada oktobrī, neilgi pirms savas nāves, Kosigins atkāpjas no amatiem un Brežņevs beidzot iegūst kontroli pār valdību, ieceļot tajā sev uzticamus cilvēkus no „Dņepropetrovskas mafijas”.

== Piezīmes un atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība
 | virsraksts = [[PSKP CK ģenerālsekretārs]]
 | periods    = 1964-1982
 | pirms      = [[Ņikita Hruščovs]]
 | pēc        = [[Jurijs Andropovs]]
}}
{{kastes beigas}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Brežņevs, Leonīds}}
[[Kategorija:1906. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1982. gadā mirušie]]
[[Kategorija:PSKP ģenerālsekretāri]]
[[Kategorija:Padomju Savienības Varoņi]]
[[Kategorija:Sociālistiskā Darba varoņi]]
[[Kategorija:Ar Ļeņina ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Padomju Savienības maršali]]
[[Kategorija:Maskavā mirušie]]
[[Kategorija:Krievijas ukraiņi]]
[[Kategorija:Ar Oktobra Revolūcijas ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Ar Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Ļeņina prēmijas laureāti]]
[[Kategorija:Ar Sarkanās Zvaigznes ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Ar Bohdana Hmeļnicka ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Ar Tēvijas Kara ordeni apbalvotie]]</text>
      <sha1>4u84u1edkyb1j4hsgsx9cx4b2r3esuw</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3662311</id>
      <parentid>3662310</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T17:34:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>2A00:23C7:DC8F:3901:5056:2999:7D9A:B40C</ip>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="15060" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds               = Leonīds Brežņevs
| vārds_orģ           = ''Леонид Брежнев''
| attēls              = Leonid Brežněv (Bundesarchiv).jpg
| mazs_att            =
| apraksts            =
| amats               = [[PSKP CK ģenerālsekretārs]]
| term_sākums         = {{dat|1964|10|14|N}}
| term_beigas         = {{dat|1982|11|10|N}}
| priekštecis         = [[Ņikita Hruščovs]]
| pēctecis            = [[Jurijs Andropovs]]
| dzim_dati           = {{dat|1906|12|19}}
| dzim_vieta          = {{vieta|Krievijas impērija|Jekaterinoslavas guberņa|Kamjanske}} (tagad {{UKR}})
| mir_dati            = {{miršanas datums un vecums|1982|11|10|1906|12|19}}
| mir_vieta           = {{vieta|PSRS|Maskava}} (tagad {{RUS}})
| tautība             = [[krievs]], [[ukrainis]]
| partija             = [[PSKP]]
| dzīvesb             = [[Viktorija Brežņeva]]
| profesija           = 
| alma_mater          =
| reliģija            = 
| paraksts            = Leonid Brezhnev Signature.svg
| piezīmes            =
}}
'''Leonīds Ilyics Brežņevs''' ({{val|ru|Леонид Ильич Брежнев}}, {{dat|1906|12|19|N}}&lt;ref&gt;Pēc jaunā stila Brežņevs dzimis 1907. gada 1. janvārī, bet oficiāli par viņa dzimšanas dienu uzskatīja 1906. gada 19. decembri, un viņa jubilejas tika svinētas 19. decembrī, visticamāk, lai nesakristu ar Jaunā gada svinībam.&lt;/ref&gt; — {{dat|1982|11|10|N}}) bija [[PSKP CK ģenerālsekretārs]] un vadīja [[Padomju Savienība|PSRS]] no [[1964]]. līdz [[1982]]. gadam. Viņš bija PSRS Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētājs no [[1960]]. līdz [[1964]]. gadam, kā arī no [[1977]]. līdz [[1982]]. gadam. Vēsturē iegājis kā PSRS &quot;zelta laikmeta&quot;, [[Stagnācija PSRS|stagnācijas]] vadītājs.

== Brežņeva varas nostiprināšanās ==
Līdzīgi kā pēc Staļina nāves, pēc Hruščova gāšanas 1964. gada oktobrī tiek nolemts ieviest kolektīvās varas modeli, partijas un valdības vadītāja amatus uzticot diviem cilvēkiem - Brežņevam un [[Aleksejs Kosigins|Kosiginam]]. Taču, arī līdzīgi kā pēc Staļina nāves Maļenkova un Hruščova attiecībās, vienpartijas diktatūras apstākļos partijas vadītājam vienmēr bija lielāka autoritāte un vara. Kosigins arī nepretendēja uz pirmo vietu valstī un pamatā centās nosargāt savas valdības neatkarību no Brežņeva ietekmes.

Brežņeva varas konsolidācijai ir divi posmi, pirmajā viņš atbrīvojās no 1964. gada oktobra sazvērestības aktīvākajiem rīkotājiem, otrajā viņš nostiprināja savu varu jau kā valsts līderis. Taču visu viņa valdīšanas laiku [[PSKP CK politbirojs|Politbirojā]] pastāvēja kolektīvās varas modelis, kurā savu ietekmi saglabāja vairāki ietekmīgi Politbiroja locekļi.

=== Atbrīvošanās no konkurentiem, 1964.-1971. ===
[[Attēls:RIAN archive 91137 Awarding the Order of Lenin.jpg|thumbnail|Tribīnē Brežņevs, B. Pastuhovs,, Kosigins un Suslovs. Podgornijs piesprauž medaļu karogam.]]
Brežņeva partijas vadītāja amats sākumā nebija drošs, tāpēc laikā no 1965. līdz 1968. gadam viņš un [[Mihails Suslovs]] veica virkni kadru izmaiņu, svarīgos amatos ieceļot savus atbalstītājus. Brežņevu apdraudēja citi konspiratori – bijušais [[Valsts drošības komiteja|VDK]] vadītājs [[Aleksandrs Šeļepins]], [[Ukrainas PSR]] partijas vadītājs [[Pjotrs Šeļests]], un partijas Sekretariāta vadītājs [[Nikolajs Podgornijs]].

1965. gada aprīlī no amata tiek atbrīvots Podgornija sabiedrotais, Partijas organizatoriskā darba sekretārs Vitālijs Titovs, kuru nosūta partijas darbā uz [[Kazahstānas PSR]]. Tam seko vairāku citu Podgornija atbalstītāju atcelšana no amatiem un 1965. gada decembrī Podgornijs no ietekmīgā Centrālkomitejas sekretāra amata tiek ievēlēts par Augstākās padomes Prezidija priekšsēdētāju, tādējādi kļūstot par ceremoniālo valsts galvu, kas bauda privilēģijas un ceļo uz ārzemēm, bet reāli nespēj ietekmēt valstī notiekošo. Viņa vietā tiek iecelts [[Andrejs Kiriļenko (politiķis)|Andrejs Kiriļenko]], kurš pakāpeniski kļūst par Brežņevam un Suslovam līdzvērtīgu spēku Politbirojā.

Bijušais VDK vadītājs un viens no galvenajiem sazvērestības organizatoriem [[Aleksandrs Šeļepins]] sasniedza varas maksimumu 1964. gada beigās, kad kļuva par Politbiroja locekli, taču jau 1965. gada decembrī tika atcelts no Partijas valsts kontroles komitejas priekšsēdētāja amata. 1967. gada jūnijā atcelts no premjera pirmā vietnieka amata un iecelts par Vissavienības arodbiedrību padomes priekšsēdētāju; 1975 gadā izslēgts no Politbiroja. Vairāki Šeļepina sabiedrotie 1966.-68. gados tika atcelti no amatiem VDK un Iekšlietu ministrijā. Par VDK vadītāju Šeļepinam uzticīgā Vladimira Semičastnija vietā 1967. gadā tika iecelts [[Jurijs Andropovs]].

Ukrainas vadītājs Pjotrs Šeļests vēlāk tika apvainots ukraiņu nacionālismā un 1972. gadā atbrīvots no amata.

Atcelšanām no amatiem ir arī politiski iemesli, ne tikai vēlme nostiprināt varu. 1965. gadā Brežņevam ir strīds ar Podgorniju par līdzekļu sadali starp vieglo rūpniecību un aizsardzību; 1967. gadā strīds ar Šeļepinu par Tuvo Austrumu politiku; 1971. gadā strīds ar Genādiju Voronovu par lauksaimniecību, 1972. gadā strīds ar Šeļestu par [[Starptautiskā saspīlējuma atslābuma politika|starptautiskā saspīlējuma atslābuma politiku]].

=== Varas bāze ===
Pēc nākšanas pie varas Brežņevs atceļ Hruščovam liktenīgos lēmumus par partijas sadalīšanu rūpniecības un lauksaimniecības sekcijās, kā arī lēmumu par to, ka 25% no [[PSKP Centrālā komiteja|Centrālkomitejas]] biedriem jāpārvēl katrās vēlēšanās. Brežņevs uzsver „kadru stabilitātes” politiku, kas nozīmē pieaugošu stagnāciju vadošajos amatos, kas tiek ieņemti līdz nāvei vai krišanai politiskā nežēlastībā.

Lai nostiprinātu savu varu, Brežņevs augstos amatos ieceļ savus bijušos līdzstrādniekus no [[Moldāvijas PSR]] un [[Dņipro|Dņepropetrovskas]] laikiem, rodas tā sauktā „Dņepropetrovskas mafija”. Brežņeva bijušais vietnieks [[Andrejs Kiriļenko (politiķis)|Andrejs Kiriļenko]] tiek pārcelts uz partijas Sekretariātu ar atbildību par kadru politiku. Brežņeva bijušais padotais [[Nikolajs Ščelokovs]] 1966. gadā kļūst par PSRS Iekšlietu ministru. Brežņeva vietnieks no Moldāvijas PSR laika, [[Konstantīns Čerņenko]] 1965. gada sākumā tiek pārcelts uz darbu Centrālkomitejā, kur vada Brežņeva biroju.&lt;ref&gt;[https://books.google.lv/books?id=g8QeBAAAQBAJ&amp;pg=PT32&amp;dq=brezhnev%27s+cult+of+personality&amp;hl=en&amp;sa=X&amp;ved=0CDIQ6AEwBDgKahUKEwi1otaXvI_HAhXBFSwKHXANBPo#v=onepage&amp;q=brezhnev's%20cult%20of%20personality&amp;f=false The Soviet Union under Brezhnev]&lt;/ref&gt;

1966. gada PSKP 23. kongresā partijas Prezidijs atkal kļūst par Politbiroju un partijas Pirmais sekretārs Brežņevs par Ģenerālsekretāru, tādējādi kļūstot par „pirmo starp vienlīdzīgajiem”.

=== Jauns triumvirāts, 1971.-73. ===
[[Attēls:Leonid Brezhnev and Richard Nixon talks in 1973.png|thumbnail|right|Brežņeva un Niksona tikšanās, 1973]]
Pēc 1971. gada aprīļa PSKP 24. kongresa Brežņevs stabili atvirza Kosiginu uz otro plānu un ir pietiekoši spēcīgs, lai Politbirojā ieceltu savus atbalstītājus – Ščerbicki, Kulakovu un Kunajevu. Politbirojā izveidojas jauns triumvirāts – Brežņevs, [[Mihails Suslovs]] un bijušais Brežņeva vietnieks Andrejs Kiriļenko, kurš ieņem aizvien svarīgākus amatus. Viņam arī izdodas no amatiem atcelt un no Politbiroja izslēgt Ukrainas PSR vadītāju Pjotru Šeļestu un [[Krievijas PFSR]] premjerministru Genādiju Voronovu. Taču Mihails Suslovs ir pietiekoši spēcīgs, lai nepieļautu visas varas koncentrēšanos Brežņeva rokās.&lt;ref&gt;[https://books.google.lv/books?id=ipYD0dxjlf8C&amp;pg=PA49&amp;dq=brezhnev%27s+cult+of+personality&amp;hl=en&amp;sa=X&amp;ved=0CFEQ6AEwCWoVChMI863-_7uPxwIVzIgsCh2voAQL#v=onepage&amp;q=brezhnev’s%20cult%20of%20personality&amp;f=false Getting to the Top in the USSR: Cyclical Patterns in the Leadership]&lt;/ref&gt;

Brežņevs sāk īstenot savu [[Starptautiskā saspīlējuma atslābuma politika|saspīlējuma atslābuma ārpolitikas]] programmu, kas vērsta uz ciešākām attiecībām ar Rietumeiropu un ASV. Viņš dodas svarīgās ārzemju vizītēs, kurās agrāk devās Kosigins vai Podgornijs. 1972. un 1973. gadā viņš tiekas ar ASV Prezidentu [[Ričards Niksons|Niksonu]].

=== Kolektīvā vadība, 1973.-78. ===
Pēc savas varas nostiprināšanas Politbirojā, Brežņevs veido jaunu kolektīvās vadības modeli, kas nostiprina partijas kontroli pār svarīgākajām ministrijām. 1973. gada aprīļa plēnumā pie augstākās varas Politbirojā tiek pielaisti valstij svarīgāko ministriju vadītāji – Ārlietu ministrs [[Andrejs Gromiko]], Aizsardzības ministrs [[Andrejs Grečko]] un VDK vadītājs Jurijs Andropovs. Šī izvēle norāda uz PSRS globālās lielvaras statusa nozīmīgumu – šīs ministrijas nodrošināja valsts iekšējās un ārējās varenības politiku. Varas ministrijas nebija iekļautas Politbirojā kopš NKVD vadītāja Berijas aresta 1953. gadā un 1957. gada, kad no amatiem tika atbrīvots maršals Žukovs. Bet Ārlietu ministrijai bija svarīga loma jaunajā PSRS politikā ar ASV un draudzīgu attiecību veidošanā ar Rietumeiropas valstīm.

Kad Kiriļenko iegūst pārāk lielu ietekmi partijā, no 1976. gada viņa vara tiek strauji samazināta un sākas Brežņeva varas pieauguma otrais posms.

=== Brežņeva personības kults ===
[[Attēls:RIAN archive 417888 Leonid Brezhnev speaks at 18th Komsomol Congress opening.jpg|thumbnail|right|Brežņeva uzstāšanās Komjaunatnes kongresā, 1978]]
{{pamatraksts|Brežņeva personības kults}}
Jo ilgāk pie varas atradās Brežņevs, jo lielākas kļuva novecojošās nomenklatūras bažas par pēctecības scenāriju un savu amatu zaudēšanu. Varas maiņa nozīmētu veselas [[padomju nomenklatūra]]s paaudzes nomaiņu ar jaunāku. Tāpēc esošās partijas elites interesēs bija paildzināt Brežņeva atrašanos pie varas, neskatoties uz viņa sabrūkošo veselību. Augošais Brežņeva personības kults bija šīs politikas daļa. Viņš bija kļuvis par neatņemamu varas sistēmas sastāvdaļu.

1976. gada beigās, gatavojoties Brežņeva 70. gadu jubilejai, viņu par vadoni (''vožģ'') savās runās nosauca Kiriļenko, [[Gruzijas PSR]] vadītājs [[Eduards Ševardnadze]] un [[Turkmenistānas PSR]] vadītājs Gapurovs. Arī [[Pravda]] viņu nosauca par vadoni.

1977. gada maijā-jūnijā Podgornijs beidzot tiek atcelts no saviem amatiem un pensionēts. Brežņevs tiek ievēlēts par ceremoniālo valsts galvu, Augstākās padomes Prezidija priekšsēdētāju. 1977. gadā Brežņeva personības kults turpina augt, tiek pieņemta jaunā PSRS konstitūcija un svinēta Oktobra revolūcijas 60 gadadiena.

== Cīņa par pēctecību, 1979.-82. ==
Kolektīvās varas modelis, kurā katrs no partijas varenajiem centās nepieļaut pārlieku konkurentu varas pieaugumu, nozīmēja to, ka Brežņevam neradās viens, visu atbalstīts pēctecis. Potenciālo mantinieku cīņa par varu izpaudās nepārtrauktā amatu pārdalē un konkurentu varas vājināšanā.

Ap 1976. gadu bija iespējami vairāki varas mantošanas scenāriji:
*Īslaicīga stagnācijas saglabāšana. Par Brežņeva pēcteci kļūst Kiriļenko. Taču viņš bija trīs mēnešus vecāks par Brežņevu un viņa nākšana pie varas neapmierinātu pārējos ilggadīgos partijas vadītājus. 
*Ilgtermiņa risinājums. Paaudzi jaunāka mantinieka laicīga paaugstināšana amatos un brīvprātīga Brežņeva aiziešana pensijā. Par ticamāko jaunās paaudzes kandidātu šajā laikā tiek uzskatīts [[Grigorijs Romanovs]], kurš ir Politbiroja biedrs kopš 1976. gada.
*Nekontrolēta cīņa par varu, kas ilgtu vairākus gadus un nozīmētu sistēmas stabilitātes sabrukumu.

Pēc PSKP 25. kongresa par Politbiroja locekļiem kļūst ilggadējais militāri-industriālā kompleksa vadītājs [[Dmitrijs Ustinovs]] un [[Ļeņingrada]]s apgabala partijas vadītājs [[Grigorijs Romanovs]]. Tādējādi jau 10 no 16 Politbiroja locekļiem bija iecelti Brežņeva ietekmē.&lt;ref&gt;[https://books.google.lv/books?id=qR9jm_67uo4C&amp;pg=PA146&amp;lpg=PA146&amp;dq=politburo+under+brezhnev&amp;source=bl&amp;ots=Iqr1pDWZ4B&amp;sig=QTSmLkRmI9Zui2mcVbx8tJu6E7A&amp;hl=en&amp;sa=X&amp;ved=0CEEQ6AEwCDgKahUKEwiO-4fBxLLHAhXBCiwKHeSjCDE#v=onepage&amp;q=politburo%20under%20brezhnev&amp;f=false The Life and Times of Soviet Socialism]&lt;/ref&gt; 53 gadus vecais Romanovs tika uzskatīts par iespējamo Brežņeva mantinieku, taču viņa izredzes bremzēja tas, ka viņš strādāja Ļeņingradā, nevis varas centrā Maskavā.

1978. gada novembrī Mihaila Suslova protežē Mihails Gorbačovs no Stavropoles tiek pārcelts uz darbu Centrālkomitejā ar atbildību par lauksaimniecību un uzsāk strauju karjeru, 23 mēnešu laikā no apgabala partijas vadītāju kļūstot par Politbiroja biedru 1980. gada oktobrī.&lt;ref&gt;[https://books.google.lv/books?id=ipYD0dxjlf8C&amp;pg=PA49&amp;dq=brezhnev%27s+cult+of+personality&amp;hl=en&amp;sa=X&amp;ved=0CFEQ6AEwCWoVChMI863-_7uPxwIVzIgsCh2voAQL#v=onepage&amp;q=brezhnev's%20cult%20of%20personality&amp;f=false Getting to the Top in the USSR: Cyclical Patterns in the Leadership]&lt;/ref&gt; Papildus Suslovam, viņu sāk atbalstīt arī Andropovs.

Brežņeva nežēlastībā kritušā Kiriļenko izredzēm mazinoties, par Brežņeva reālāko pēcteci sāk uzskatīt Čerņenko. 1979. gada beigās, pasliktinoties ASV un PSRS attiecībām, sāk pieaugt Andropova ietekme. 1982. gada janvārī mirst Mihails Suslovs un sākas Jurija Andropova ceļš uz varu.

1980. gada oktobrī, neilgi pirms savas nāves, Kosigins atkāpjas no amatiem un Brežņevs beidzot iegūst kontroli pār valdību, ieceļot tajā sev uzticamus cilvēkus no „Dņepropetrovskas mafijas”.

== Piezīmes un atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība
 | virsraksts = [[PSKP CK ģenerālsekretārs]]
 | periods    = 1964-1982
 | pirms      = [[Ņikita Hruščovs]]
 | pēc        = [[Jurijs Andropovs]]
}}
{{kastes beigas}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Brežņevs, Leonīds}}
[[Kategorija:1906. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1982. gadā mirušie]]
[[Kategorija:PSKP ģenerālsekretāri]]
[[Kategorija:Padomju Savienības Varoņi]]
[[Kategorija:Sociālistiskā Darba varoņi]]
[[Kategorija:Ar Ļeņina ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Padomju Savienības maršali]]
[[Kategorija:Maskavā mirušie]]
[[Kategorija:Krievijas ukraiņi]]
[[Kategorija:Ar Oktobra Revolūcijas ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Ar Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Ļeņina prēmijas laureāti]]
[[Kategorija:Ar Sarkanās Zvaigznes ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Ar Bohdana Hmeļnicka ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Ar Tēvijas Kara ordeni apbalvotie]]</text>
      <sha1>qjakm28v3p7opa9ery2ygvilaarchty</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3662348</id>
      <parentid>3662311</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T18:11:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ScAvenger</username>
        <id>1630</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/2A00:23C7:DC8F:3901:5056:2999:7D9A:B40C|2A00:23C7:DC8F:3901:5056:2999:7D9A:B40C]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Bai-Bot</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="15079" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds               = Leonīds Brežņevs
| vārds_orģ           = ''Леонид Брежнев''
| attēls              = Leonid Brežněv (Bundesarchiv).jpg
| mazs_att            =
| apraksts            =
| amats               = [[PSKP CK ģenerālsekretārs]]
| term_sākums         = {{dat|1964|10|14|N}}
| term_beigas         = {{dat|1982|11|10|N}}
| priekštecis         = [[Ņikita Hruščovs]]
| pēctecis            = [[Jurijs Andropovs]]
| dzim_dati           = {{dat|1906|12|19}}
| dzim_vieta          = {{vieta|Krievijas impērija|Jekaterinoslavas guberņa|Kamjanske}} (tagad {{UKR}})
| mir_dati            = {{miršanas datums un vecums|1982|11|10|1906|12|19}}
| mir_vieta           = {{vieta|PSRS|Maskava}} (tagad {{RUS}})
| tautība             = [[krievs]], [[ukrainis]]
| partija             = [[PSKP]]
| dzīvesb             = [[Viktorija Brežņeva]]
| profesija           = 
| alma_mater          =
| reliģija            = 
| paraksts            = Leonid Brezhnev Signature.svg
| piezīmes            =
}}
'''Leonīds Brežņevs''' ({{val|ru|Леонид Ильич Брежнев}}, {{dat|1906|12|19|N}}&lt;ref&gt;Pēc jaunā stila Brežņevs dzimis 1907. gada 1. janvārī, bet oficiāli par viņa dzimšanas dienu uzskatīja 1906. gada 19. decembri, un viņa jubilejas tika svinētas 19. decembrī, visticamāk, lai nesakristu ar Jaunā gada svinībam.&lt;/ref&gt; — {{dat|1982|11|10|N}}) bija [[PSKP CK ģenerālsekretārs]] un vadīja [[Padomju Savienība|PSRS]] no [[1964]]. līdz [[1982]]. gadam. Viņš bija PSRS Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētājs no [[1960]]. līdz [[1964]]. gadam, kā arī no [[1977]]. līdz [[1982]]. gadam. Vēsturē iegājis kā PSRS &quot;zelta laikmeta&quot;, [[Stagnācija PSRS|stagnācijas]] vadītājs.

== Brežņeva varas nostiprināšanās ==
Līdzīgi kā pēc Staļina nāves, pēc Hruščova gāšanas 1964. gada oktobrī tiek nolemts ieviest kolektīvās varas modeli, partijas un valdības vadītāja amatus uzticot diviem cilvēkiem - Brežņevam un [[Aleksejs Kosigins|Kosiginam]]. Taču, arī līdzīgi kā pēc Staļina nāves Maļenkova un Hruščova attiecībās, vienpartijas diktatūras apstākļos partijas vadītājam vienmēr bija lielāka autoritāte un vara. Kosigins arī nepretendēja uz pirmo vietu valstī un pamatā centās nosargāt savas valdības neatkarību no Brežņeva ietekmes.

Brežņeva varas konsolidācijai ir divi posmi, pirmajā viņš atbrīvojās no 1964. gada oktobra sazvērestības aktīvākajiem rīkotājiem, otrajā viņš nostiprināja savu varu jau kā valsts līderis. Taču visu viņa valdīšanas laiku [[PSKP CK politbirojs|Politbirojā]] pastāvēja kolektīvās varas modelis, kurā savu ietekmi saglabāja vairāki ietekmīgi Politbiroja locekļi.

=== Atbrīvošanās no konkurentiem, 1964.-1971. ===
[[Attēls:RIAN archive 91137 Awarding the Order of Lenin.jpg|thumbnail|Tribīnē Brežņevs, B. Pastuhovs,, Kosigins un Suslovs. Podgornijs piesprauž medaļu karogam.]]
Brežņeva partijas vadītāja amats sākumā nebija drošs, tāpēc laikā no 1965. līdz 1968. gadam viņš un [[Mihails Suslovs]] veica virkni kadru izmaiņu, svarīgos amatos ieceļot savus atbalstītājus. Brežņevu apdraudēja citi konspiratori – bijušais [[Valsts drošības komiteja|VDK]] vadītājs [[Aleksandrs Šeļepins]], [[Ukrainas PSR]] partijas vadītājs [[Pjotrs Šeļests]], un partijas Sekretariāta vadītājs [[Nikolajs Podgornijs]].

1965. gada aprīlī no amata tiek atbrīvots Podgornija sabiedrotais, Partijas organizatoriskā darba sekretārs Vitālijs Titovs, kuru nosūta partijas darbā uz [[Kazahstānas PSR]]. Tam seko vairāku citu Podgornija atbalstītāju atcelšana no amatiem un 1965. gada decembrī Podgornijs no ietekmīgā Centrālkomitejas sekretāra amata tiek ievēlēts par Augstākās padomes Prezidija priekšsēdētāju, tādējādi kļūstot par ceremoniālo valsts galvu, kas bauda privilēģijas un ceļo uz ārzemēm, bet reāli nespēj ietekmēt valstī notiekošo. Viņa vietā tiek iecelts [[Andrejs Kiriļenko (politiķis)|Andrejs Kiriļenko]], kurš pakāpeniski kļūst par Brežņevam un Suslovam līdzvērtīgu spēku Politbirojā.

Bijušais VDK vadītājs un viens no galvenajiem sazvērestības organizatoriem [[Aleksandrs Šeļepins]] sasniedza varas maksimumu 1964. gada beigās, kad kļuva par Politbiroja locekli, taču jau 1965. gada decembrī tika atcelts no Partijas valsts kontroles komitejas priekšsēdētāja amata. 1967. gada jūnijā atcelts no premjera pirmā vietnieka amata un iecelts par Vissavienības arodbiedrību padomes priekšsēdētāju; 1975 gadā izslēgts no Politbiroja. Vairāki Šeļepina sabiedrotie 1966.-68. gados tika atcelti no amatiem VDK un Iekšlietu ministrijā. Par VDK vadītāju Šeļepinam uzticīgā Vladimira Semičastnija vietā 1967. gadā tika iecelts [[Jurijs Andropovs]].

Ukrainas vadītājs Pjotrs Šeļests vēlāk tika apvainots ukraiņu nacionālismā un 1972. gadā atbrīvots no amata.

Atcelšanām no amatiem ir arī politiski iemesli, ne tikai vēlme nostiprināt varu. 1965. gadā Brežņevam ir strīds ar Podgorniju par līdzekļu sadali starp vieglo rūpniecību un aizsardzību; 1967. gadā strīds ar Šeļepinu par Tuvo Austrumu politiku; 1971. gadā strīds ar Genādiju Voronovu par lauksaimniecību, 1972. gadā strīds ar Šeļestu par [[Starptautiskā saspīlējuma atslābuma politika|starptautiskā saspīlējuma atslābuma politiku]].

=== Varas bāze ===
Pēc nākšanas pie varas Brežņevs atceļ Hruščovam liktenīgos lēmumus par partijas sadalīšanu rūpniecības un lauksaimniecības sekcijās, kā arī lēmumu par to, ka 25% no [[PSKP Centrālā komiteja|Centrālkomitejas]] biedriem jāpārvēl katrās vēlēšanās. Brežņevs uzsver „kadru stabilitātes” politiku, kas nozīmē pieaugošu stagnāciju vadošajos amatos, kas tiek ieņemti līdz nāvei vai krišanai politiskā nežēlastībā.

Lai nostiprinātu savu varu, Brežņevs augstos amatos ieceļ savus bijušos līdzstrādniekus no [[Moldāvijas PSR]] un [[Dņipro|Dņepropetrovskas]] laikiem, rodas tā sauktā „Dņepropetrovskas mafija”. Brežņeva bijušais vietnieks [[Andrejs Kiriļenko (politiķis)|Andrejs Kiriļenko]] tiek pārcelts uz partijas Sekretariātu ar atbildību par kadru politiku. Brežņeva bijušais padotais [[Nikolajs Ščelokovs]] 1966. gadā kļūst par PSRS Iekšlietu ministru. Brežņeva vietnieks no Moldāvijas PSR laika, [[Konstantīns Čerņenko]] 1965. gada sākumā tiek pārcelts uz darbu Centrālkomitejā, kur vada Brežņeva biroju.&lt;ref&gt;[https://books.google.lv/books?id=g8QeBAAAQBAJ&amp;pg=PT32&amp;dq=brezhnev%27s+cult+of+personality&amp;hl=en&amp;sa=X&amp;ved=0CDIQ6AEwBDgKahUKEwi1otaXvI_HAhXBFSwKHXANBPo#v=onepage&amp;q=brezhnev's%20cult%20of%20personality&amp;f=false The Soviet Union under Brezhnev]&lt;/ref&gt;

1966. gada PSKP 23. kongresā partijas Prezidijs atkal kļūst par Politbiroju un partijas Pirmais sekretārs Brežņevs par Ģenerālsekretāru, tādējādi kļūstot par „pirmo starp vienlīdzīgajiem”.

=== Jauns triumvirāts, 1971.-73. ===
[[Attēls:Leonid Brezhnev and Richard Nixon talks in 1973.png|thumbnail|right|Brežņeva un Niksona tikšanās, 1973]]
Pēc 1971. gada aprīļa PSKP 24. kongresa Brežņevs stabili atvirza Kosiginu uz otro plānu un ir pietiekoši spēcīgs, lai Politbirojā ieceltu savus atbalstītājus – Ščerbicki, Kulakovu un Kunajevu. Politbirojā izveidojas jauns triumvirāts – Brežņevs, [[Mihails Suslovs]] un bijušais Brežņeva vietnieks Andrejs Kiriļenko, kurš ieņem aizvien svarīgākus amatus. Viņam arī izdodas no amatiem atcelt un no Politbiroja izslēgt Ukrainas PSR vadītāju Pjotru Šeļestu un [[Krievijas PFSR]] premjerministru Genādiju Voronovu. Taču Mihails Suslovs ir pietiekoši spēcīgs, lai nepieļautu visas varas koncentrēšanos Brežņeva rokās.&lt;ref&gt;[https://books.google.lv/books?id=ipYD0dxjlf8C&amp;pg=PA49&amp;dq=brezhnev%27s+cult+of+personality&amp;hl=en&amp;sa=X&amp;ved=0CFEQ6AEwCWoVChMI863-_7uPxwIVzIgsCh2voAQL#v=onepage&amp;q=brezhnev’s%20cult%20of%20personality&amp;f=false Getting to the Top in the USSR: Cyclical Patterns in the Leadership]&lt;/ref&gt;

Brežņevs sāk īstenot savu [[Starptautiskā saspīlējuma atslābuma politika|saspīlējuma atslābuma ārpolitikas]] programmu, kas vērsta uz ciešākām attiecībām ar Rietumeiropu un ASV. Viņš dodas svarīgās ārzemju vizītēs, kurās agrāk devās Kosigins vai Podgornijs. 1972. un 1973. gadā viņš tiekas ar ASV Prezidentu [[Ričards Niksons|Niksonu]].

=== Kolektīvā vadība, 1973.-78. ===
Pēc savas varas nostiprināšanas Politbirojā, Brežņevs veido jaunu kolektīvās vadības modeli, kas nostiprina partijas kontroli pār svarīgākajām ministrijām. 1973. gada aprīļa plēnumā pie augstākās varas Politbirojā tiek pielaisti valstij svarīgāko ministriju vadītāji – Ārlietu ministrs [[Andrejs Gromiko]], Aizsardzības ministrs [[Andrejs Grečko]] un VDK vadītājs Jurijs Andropovs. Šī izvēle norāda uz PSRS globālās lielvaras statusa nozīmīgumu – šīs ministrijas nodrošināja valsts iekšējās un ārējās varenības politiku. Varas ministrijas nebija iekļautas Politbirojā kopš NKVD vadītāja Berijas aresta 1953. gadā un 1957. gada, kad no amatiem tika atbrīvots maršals Žukovs. Bet Ārlietu ministrijai bija svarīga loma jaunajā PSRS politikā ar ASV un draudzīgu attiecību veidošanā ar Rietumeiropas valstīm.

Kad Kiriļenko iegūst pārāk lielu ietekmi partijā, no 1976. gada viņa vara tiek strauji samazināta un sākas Brežņeva varas pieauguma otrais posms.

=== Brežņeva personības kults ===
[[Attēls:RIAN archive 417888 Leonid Brezhnev speaks at 18th Komsomol Congress opening.jpg|thumbnail|right|Brežņeva uzstāšanās Komjaunatnes kongresā, 1978]]
{{pamatraksts|Brežņeva personības kults}}
Jo ilgāk pie varas atradās Brežņevs, jo lielākas kļuva novecojošās nomenklatūras bažas par pēctecības scenāriju un savu amatu zaudēšanu. Varas maiņa nozīmētu veselas [[padomju nomenklatūra]]s paaudzes nomaiņu ar jaunāku. Tāpēc esošās partijas elites interesēs bija paildzināt Brežņeva atrašanos pie varas, neskatoties uz viņa sabrūkošo veselību. Augošais Brežņeva personības kults bija šīs politikas daļa. Viņš bija kļuvis par neatņemamu varas sistēmas sastāvdaļu.

1976. gada beigās, gatavojoties Brežņeva 70. gadu jubilejai, viņu par vadoni (''vožģ'') savās runās nosauca Kiriļenko, [[Gruzijas PSR]] vadītājs [[Eduards Ševardnadze]] un [[Turkmenistānas PSR]] vadītājs Gapurovs. Arī [[Pravda]] viņu nosauca par vadoni.

1977. gada maijā-jūnijā Podgornijs beidzot tiek atcelts no saviem amatiem un pensionēts. Brežņevs tiek ievēlēts par ceremoniālo valsts galvu, Augstākās padomes Prezidija priekšsēdētāju. 1977. gadā Brežņeva personības kults turpina augt, tiek pieņemta jaunā PSRS konstitūcija un svinēta Oktobra revolūcijas 60 gadadiena.

== Cīņa par pēctecību, 1979.-82. ==
Kolektīvās varas modelis, kurā katrs no partijas varenajiem centās nepieļaut pārlieku konkurentu varas pieaugumu, nozīmēja to, ka Brežņevam neradās viens, visu atbalstīts pēctecis. Potenciālo mantinieku cīņa par varu izpaudās nepārtrauktā amatu pārdalē un konkurentu varas vājināšanā.

Ap 1976. gadu bija iespējami vairāki varas mantošanas scenāriji:
*Īslaicīga stagnācijas saglabāšana. Par Brežņeva pēcteci kļūst Kiriļenko. Taču viņš bija trīs mēnešus vecāks par Brežņevu un viņa nākšana pie varas neapmierinātu pārējos ilggadīgos partijas vadītājus. 
*Ilgtermiņa risinājums. Paaudzi jaunāka mantinieka laicīga paaugstināšana amatos un brīvprātīga Brežņeva aiziešana pensijā. Par ticamāko jaunās paaudzes kandidātu šajā laikā tiek uzskatīts [[Grigorijs Romanovs]], kurš ir Politbiroja biedrs kopš 1976. gada.
*Nekontrolēta cīņa par varu, kas ilgtu vairākus gadus un nozīmētu sistēmas stabilitātes sabrukumu.

Pēc PSKP 25. kongresa par Politbiroja locekļiem kļūst ilggadējais militāri-industriālā kompleksa vadītājs [[Dmitrijs Ustinovs]] un [[Ļeņingrada]]s apgabala partijas vadītājs [[Grigorijs Romanovs]]. Tādējādi jau 10 no 16 Politbiroja locekļiem bija iecelti Brežņeva ietekmē.&lt;ref&gt;[https://books.google.lv/books?id=qR9jm_67uo4C&amp;pg=PA146&amp;lpg=PA146&amp;dq=politburo+under+brezhnev&amp;source=bl&amp;ots=Iqr1pDWZ4B&amp;sig=QTSmLkRmI9Zui2mcVbx8tJu6E7A&amp;hl=en&amp;sa=X&amp;ved=0CEEQ6AEwCDgKahUKEwiO-4fBxLLHAhXBCiwKHeSjCDE#v=onepage&amp;q=politburo%20under%20brezhnev&amp;f=false The Life and Times of Soviet Socialism]&lt;/ref&gt; 53 gadus vecais Romanovs tika uzskatīts par iespējamo Brežņeva mantinieku, taču viņa izredzes bremzēja tas, ka viņš strādāja Ļeņingradā, nevis varas centrā Maskavā.

1978. gada novembrī Mihaila Suslova protežē Mihails Gorbačovs no Stavropoles tiek pārcelts uz darbu Centrālkomitejā ar atbildību par lauksaimniecību un uzsāk strauju karjeru, 23 mēnešu laikā no apgabala partijas vadītāju kļūstot par Politbiroja biedru 1980. gada oktobrī.&lt;ref&gt;[https://books.google.lv/books?id=ipYD0dxjlf8C&amp;pg=PA49&amp;dq=brezhnev%27s+cult+of+personality&amp;hl=en&amp;sa=X&amp;ved=0CFEQ6AEwCWoVChMI863-_7uPxwIVzIgsCh2voAQL#v=onepage&amp;q=brezhnev's%20cult%20of%20personality&amp;f=false Getting to the Top in the USSR: Cyclical Patterns in the Leadership]&lt;/ref&gt; Papildus Suslovam, viņu sāk atbalstīt arī Andropovs.

Brežņeva nežēlastībā kritušā Kiriļenko izredzēm mazinoties, par Brežņeva reālāko pēcteci sāk uzskatīt Čerņenko. 1979. gada beigās, pasliktinoties ASV un PSRS attiecībām, sāk pieaugt Andropova ietekme. 1982. gada janvārī mirst Mihails Suslovs un sākas Jurija Andropova ceļš uz varu.

1980. gada oktobrī, neilgi pirms savas nāves, Kosigins atkāpjas no amatiem un Brežņevs beidzot iegūst kontroli pār valdību, ieceļot tajā sev uzticamus cilvēkus no „Dņepropetrovskas mafijas”.

== Piezīmes un atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība
 | virsraksts = [[PSKP CK ģenerālsekretārs]]
 | periods    = 1964-1982
 | pirms      = [[Ņikita Hruščovs]]
 | pēc        = [[Jurijs Andropovs]]
}}
{{kastes beigas}}

{{Politiķis-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Brežņevs, Leonīds}}
[[Kategorija:1906. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1982. gadā mirušie]]
[[Kategorija:PSKP ģenerālsekretāri]]
[[Kategorija:Padomju Savienības Varoņi]]
[[Kategorija:Sociālistiskā Darba varoņi]]
[[Kategorija:Ar Ļeņina ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Padomju Savienības maršali]]
[[Kategorija:Maskavā mirušie]]
[[Kategorija:Krievijas ukraiņi]]
[[Kategorija:Ar Oktobra Revolūcijas ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Ar Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Ļeņina prēmijas laureāti]]
[[Kategorija:Ar Sarkanās Zvaigznes ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Ar Bohdana Hmeļnicka ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Ar Tēvijas Kara ordeni apbalvotie]]</text>
      <sha1>hqk1o83pc1wgpx3ndm6tz28qejsvim3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Vai tu zināji/Ieteiktie fakti</title>
    <ns>10</ns>
    <id>15425</id>
    <revision>
      <id>3662411</id>
      <parentid>3661765</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T19:48:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>/* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ +4</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="172647" xml:space="preserve">{{Vai tu zināji/Saites}}
Šis ir Sākumlapas nodaļas &quot;[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]&quot; arhīvs un nākamo faktu krājums.
__TOC__

== &quot;Vai tu zināji&quot; arhīvs ==
{{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}}

[[Attēls:Foļvarkas vecticībnieku baznīca.jpg|border|right|50px]]
* ... daudzi no '''[[Latvijas vecticībnieki]]em''' mitinās [[Daugavpils|Daugavpilī]], kurā pašlaik ir sešas draudzes, tādēļ baznīcas aprindās tā tiek dēvēta par &quot;Vecticībnieku [[Jeruzaleme|Jeruzalemi]]&quot; &lt;small&gt;(attēlā [[Foļvarka (Kastuļinas pagasts)|Foļvarka]]s vecticībnieku baznīca [[Krāslavas novads|Krāslavas novadā]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Bizantija (pilsēta)|Bizantijas pilsētas]]''' nosaukumu 330. gadā [[Romas imperators]] [[Konstantīns I]] mainīja imperatora vārdā uz [[Konstantinopole|Konstantinopoli]]?
* ... [[Vācija]]s uzņēmējs '''[[Rūdolfs Daslers]]''' dibināja uzņēmumu ''[[Puma (uzņēmums)|Puma]]'', bet viņa jaunākais brālis Ādolfs Daslers uzņēmumu — ''[[Adidas]]''; abu uzņēmumu galvenie biroji vēl joprojām atrodas [[Bavārija]]s pilsētā '''[[Hercogenauraha|Hercogenaurahā]]'''?

[[Attēls:Spaltblättlinge.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[parastā skaldlapīte|parastajai skaldlapītei]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir daudz īpatnību, kas attiecas uz tās dzimumvairošanos, lapiņu noslēgšanās sistēmu, ārstnieciskajām īpašībām un spēju augt dažādās vietās, ieskaitot [[cilvēks|cilvēka]] organisma iekšieni, tāpēc tā izsauc paaugstinātu zinātnieku un mediķu uzmanību?
* ... [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] un [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņās]] kritušajiem karavīriem veltītais '''[[Dobeles atbrīvošanas piemineklis]]''' tika uzspridzināts, bet pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s pieminekli atjaunoja un otrreiz atklāja [[1996. gads Latvijā|1996. gadā]]?
* ... [[1982. gads|1982. gadā]] '''[[Zolderas trase|Zolderas trasē]]''' [[Beļģija|Beļģijā]] kvalifikācijas braucienā gāja bojā ''[[Formula 1]]'' [[Kanāda]]s pilots [[Žils Vilnēvs]]?

[[Attēls:Tom Kuhnhackl 2017-10-04.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācijas hokeja izlase]]s sastāvā divkārtējais [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] ieguvējs '''[[Toms Kīnhakls]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; debitēja [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpisko spēļu]] kvalifikācijas turnīrā, kur pēdējā spēlē pret [[Latvijas hokeja izlase|Latviju]] guva uzvaras vārtus, nodrošinot Vācijas izlasei dalību olimpiskajās spēlēs?
* ... '''[[Pidriķis]]''' ir [[ciems]] [[Valmieras novads|Valmieras novada]] [[Burtnieku pagasts|Burtnieku pagastā]]?
* ... '''[[ļeņinisms]]''' ir [[marksisms|marksisma]] variants, kurā ietverto uzskatu kopums apgalvo, ka arī revolucionārā situācijā rūpniecības [[proletariāts|proletariātam]] bez stingras vadības nevar izveidoties īsteni [[revolucionārs|revolucionāra]] apziņa?

[[Attēls:Zis 150 museum.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1956. gads|1956. gadā]], pēc XX [[PSKP]] kongresa, [[Staļins|Staļina]] vārdā nosauktā rūpnīca jeb ZIS (''Завод имени Сталина'') tika pārdēvēta par [[Ļihačova vārdā nosauktā rūpnīca|Ļihačova vārdā nosaukto rūpnīcu]] jeb ZIL (''Завод имени Лихачёва''), līdz ar to arī automašīnu marka tika mainīta, tādējādi daļai no pēdējiem '''[[ZIS-150]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; modeļiem dzinēja pārsegā tika iespiests ''ЗИЛ'' iepriekšējā ''ЗИС'' vietā?
* ... [[ungāri|ungāru]] [[peldētājs]] '''[[Zoltāns Halmai]]''' piedalījās trijās vasaras olimpiskajās spēlēs (1900—1908) un katrās izcīnīja olimpiskās medaļas — kopsummā septiņas olimpiskās medaļas, kā arī divas medaļas [[1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles|1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs]]?
* ... [[Francija|Francijā]] bāzētā kompānija '''''[[L'Oréal]]''''' ir pasaules lielākais [[kosmētika]]s uzņēmums?

[[Attēls:Reutemann 1981.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Argentīna]]s sacīkšu pilots '''[[Karloss Reutemans]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš uzvarēja 12 ''[[Formula 1]]'' pasaules čempionāta posmos, vēlāk kļuva par ievērojamu politiķi, kļuva par [[Santafē province]]s gubernatoru un tika ievēlēts Argentīnas senātā?
* ... '''[[Aijūbidu dinastija]]s''' valsts, kas Tuvajos Austrumos pastāvēja no 1171. līdz 1341. gadam, dibinātājs bija [[Saladīns]] un tās centrs atradās mūsdienu [[Ēģipte]]s teritorijā?
* ... '''[[Kislovodska]]''' [[Krievija]]s dienvidos, [[Lielais Kaukāzs|Lielā Kaukāza]] ziemeļu priekškalnēs ir kūrortpilsēta, kurā attīstīta [[terapija]] ar ārstnieciskajiem [[minerālūdeņi]]em un [[dūņas|dūņām]]?

[[Attēls:ParkPatriot2015part13-375.jpg|border|right|50px]]
* ... [[kravas automašīna]]s '''[[ZIL-164]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un ZIL-164A ilgus gadus bija galvenās darba automašīnas gandrīz visās [[PSRS]] autosaimniecībās; uz to bāzes specializētās rūpnīcas lielos daudzumos izlaida furgonus, cisternas, ugunsdzēsības automašīnas, autoceltņus un citu veidu speciālo tehniku?
* ... [[Francija]]s uzņēmumu grupa '''[[LVMH]]''', kas apvieno ''[[Louis Vuitton]]'', ''Moët Hennessy'', ''Moët et Chandon'' un ''Hennessy'', ir pasaules līderis luksusa nozarē pēc apgrozījuma?
* ... 1900. gadā '''[[Frederiks Leins]]''' piedalījās [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]], kur startēja divās [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|peldēšanas]] disciplīnās, abās izcīnot zelta medaļas — [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem|200 metru brīvajā stilā]] un [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru šķēršļu josla vīriešiem|200 metru šķēršļu joslas peldēšanā]]; līdz ar to viņš kļuva par pirmo [[Austrālija]]s sportistu, kurš ieguvis olimpiskās medaļas peldēšanā?

[[Attēls:Kusttram2.jpg|border|right|50px]]
* ... 67 kilometrus garā '''[[Krasta tramvajs|Krasta tramvaja]]''' līnija [[Beļģija|Beļģijā]] ir garākā ekspluatācijā esošā [[tramvajs|tramvaja]] līnija pasaulē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[2006. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2006. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''' [[Maskava|Maskavā]] [[Latvija]]s sportiste [[Kristīne Odriņa-Urbova]] izcīnīja sudraba medaļu [[brīvā cīņa|brīvajā cīņā]] svara kategorijā līdz 67 kg?
* ... [[Šveice|Šveicē]] dzimušais [[Itālija]]s [[farmakologs]] '''[[Daniels Bovē]]''' [[1957. gads|1957. gadā]] saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] &quot;par viņa atklājumiem saistībā ar sintētiskiem savienojumiem, kas kavē noteiktu ķermeņa vielu darbību, un jo īpaši to iedarbību uz asinsvadu sistēmu un skeleta muskuļiem&quot;?

[[Attēls:Ana Brnabic, July 3, 2018.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ana Brnabiča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmā sieviete [[Serbija]]s [[premjerministrs|premjerministra]] amatā un pirmā [[Homoseksualitāte|homoseksuālā]] persona šajā amatā?
* ... '''[[Madrides klubs]]''' apvieno vairāk nekā 120 bijušos valstu [[prezidents|prezidentus]] un [[valdības vadītājs|valdību vadītājus]]?
* ... '''[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4000 metri brīvajā stilā vīriešiem|4000 metru peldēšanas distance 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija garākā olimpiskā [[peldēšana]]s disciplīna vairāk nekā gadsimta garumā, līdz [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008. gada olimpiskajām spēlēm]] [[Pekina|Pekinā]], kad tika ieviesta 10 kilometru maratonpeldēšana atklātā ūdenī?

[[Attēls:Hausspinne Tegenaria atrica.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[milzu mājas zirneklis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no lielākajiem [[Centrālā Eiropa|Centrālās]] un [[Ziemeļeiropa]]s [[zirnekļi]]em?
* ... '''[[Horvātijas Neatkarīgā valsts]]''' bija [[Trešais reihs|Trešā reiha]] un [[Fašistiskā Itālija|Fašistiskās Itālijas]] marionešu valsts [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, kas tika izveidota 1941. gadā okupētās [[Dienvidslāvijas karaliste]]s teritorijā pēc [[Ass valstis|Ass valstu]] iebrukuma?
* ... '''[[2021. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2021. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''' [[Varšava|Varšavā]] [[Latvija]]s sportisti izcīnīja divas bronzas medaļas: [[brīvā cīņa|brīvajā cīņā]] [[Alans Amirovs]] (79 kg) un [[grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu cīņā]] [[Aleksandrs Jurkjans]] (63 kg)?

[[Attēls:David Duchovny by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[aktieris]], [[kinorežisors]], [[kinoproducents]] un [[rakstnieks]] '''[[Deivids Duhovnijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk pazīstams no seriāla &quot;[[X-faili. Slepenās lietas]]&quot; (1993—2018), kur viņš attēloja [[Federālais izmeklēšanas birojs|FIB]] aģentu Foksu Malderu?
* ... '''[[Nerodimka (upe)|Nerodimka]]''' [[Kosova]]s Nerodimljes reģionā ir vienīgais [[Eiropa]]s upju bifurkācijas gadījums, kas ieplūst divās jūrās: kreisais atzars ieplūst [[Melnā jūra|Melnajā jūrā]], bet labais — [[Egejas jūra|Egejas jūrā]]?
* ... '''[[saules iedegums]]''' ir [[Melanīni|melanīna]] daudzuma palielināšanās [[āda]]s virsslānī ([[Epiderma|epidermā]]) ilgstošas atrašanās tiešā [[saules gaisma]]s ietekmē?

[[Attēls:Betpack-Dala.JPG|border|right|50px]]
* ... praktiski neapdzīvotais [[tuksnesis]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], rietumos no [[Balhaša ezers|Balhaša ezera]] '''[[Betpakdala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek dēvēts arī par Ziemeļu Bada stepi?
* ... '''[[1962.—1963. gada Eiropas kausa sezona|1962.—1963. gada Eiropas kausa sezonā]]''' par uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Itālija]]s kluba ''[[AC Milan]]'' [[futbolisti]], finālā pārspējot pēdējo divu gadu čempioni [[Lisabonas &quot;Benfica&quot;]] un kļūstot par pirmo Itālijas klubu, kas ir uzvarējis turnīrā?
* ... 1966. gadā [[Roberts Vaizs|Roberta Vaiza]] filma '''&quot;[[Mūzikas skaņas]]&quot;''' ar [[Džūlija Endrūsa|Džūliju Endrūsu]] un [[Kristofers Plamers|Kristoferu Plameru]] galvenajās lomās saņēma piecas [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s, tajā skaitā [[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]] un [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais režisors]]?

[[Attēls:Mileştii Mici (3944427747).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Mileștii Mici (vīna darītava)|''Mileștii Mici'' vīna darītava]]''' [[Moldova|Moldovā]], kur atrodas pasaules lielākie [[vīns|vīna]] pagrabi &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, tika reģistrēta [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatā]] kā lielākā vīna kolekcija pasaulē?
* ... '''[[2021. gada Olaines novada domes vēlēšanas|2021. gada Olaines novada domes vēlēšanās]]''' pārliecinoši uzvarēja [[LSDSP]] saraksts ar līdzšinējo domes priekšsēdētāju [[Andris Bergs|Andri Bergu]] kā līderi?
* ... '''[[pantjurkisms|pantjurkismu]]''', kas 1880. gados sludināja, ka visas [[tjurki|tjurku]] tautas, it īpaši [[islāms|islāmticīgās]], ir viena nācija, un tām ir jāapvienojas vienā vienotā valstī, aizsāka [[Krimas tatāri]], kas centās atdalīties no [[Krievijas Impērija]]s un iekļauties [[Osmaņu impērija]]s sastāvā?

[[Attēls:Pētera ala.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Sigulda]]s '''[[Pētera ala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir šaura plaisa sarkana [[smilšakmens]] sienā, kuras augstums sasniedz 6,4 metrus, garums 6,3 metrus un platums 2,3 metrus?
* ... '''[[1960.—1961. gada Eiropas kausa sezona|1960.—1961. gada Eiropas kausa sezonā]]''' [[Lisabonas &quot;Benfica&quot;]] bija pirmā [[futbols|futbola]] komanda no [[Portugāle]]s, kas spēlēja un uzvarēja Eiropas kausa finālā?
* ... '''''[[TotalEnergies]]''''' ir viens no sešiem pasaules lielākajiem [[nafta]]s uzņēmumiem un lielākais [[Francija]]s uzņēmums pēc apgrozījuma?

[[Attēls:Roman-gazeta 1928 (7).jpg|border|right|50px]]
* ... [[1965. gads|1965. gadā]] padomju rakstnieks [[Mihails Šolohovs]] par romānu '''&quot;[[Klusā Dona]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]]?
* ... daži izdzīvojušie atceras [[Staļins|Staļina]] laika [[Sevvostlags|Sevvostlaga]] apcietināšanas un nāvessoda izpildes vietu [[Magadanas apgabals|Magadanas apgabalā]] '''[[Serpantinka|Serpantinku]]''' kā vienu no visnežēlīgākajām vietām pat starp [[Kolima (reģions)|Kolimas]] izsūtījuma vietām?
* ... 20. gadsimta 70. gadu beigās un 80. gados neredzīgā [[Bulgārija]]s mistiķe, gaišreģe un tautas medicīnas piekopēja '''[[Baba Vanga]]''' kļuva plaši pazīstama [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] ar savu gaišredzību un pareģošanu, miljoniem cilvēku uzskatīja, ka viņai piemīt paranormālas spējas?

[[Attēls:George W. De Long cropped portrait.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] flotes virsnieks, jūrasbraucējs un [[polārpētnieks]] '''[[Džordžs Delongs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gāja bojā [[Ļena]]s deltā pēc tam, kad viņa kuģis ''Jeannette'' bija avarējis pie [[Delonga salas|Delonga salām]] [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]], kas vēlāk tika nosauktas viņa vārdā?
* ... par '''[[1959.—1960. gada Eiropas kausa sezona]]s''' uzvarētājiem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[Spānija]]s klubs [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]], kas finālā uzvarēja [[Rietumvācija]]s klubu [[Frankfurtes &quot;Eintracht&quot;]] ar 7—3, kas joprojām ir [[Eiropas kauss (futbols)|Eiropas kausa]] un [[Čempionu līga]]s fināla rezultatīvākā spēle?
* ... pirmais '''''[[ADwards]]''''' festivāls, kas ir lielākais notikums [[Radošās industrijas|radošo industriju]] nozarē [[Latvija|Latvijā]], norisinājās [[2006. gads Latvijā|2006. gadā]] un turpmāk notiek katru gadu?

[[Attēls:Ema Klinec at Zakopane 2012.jpg|border|right|50px]]
* ... 2021. gada februārī [[Slovēnija]]s [[tramplīnlēcēja]] '''[[Ema Klineca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pasaules čempioni uz normālā tramplīna un atnesa savai valstij pirmo pasaules čempionātu zelta medaļu?
* ... dažreiz no mākslīgi atdalītas ķermeņa daļas ar '''[[reģenerācija]]s''' palīdzību spēj atjaunoties viss organisms; šādu reģenerāciju biežāk var novērot vienkāršas uzbūves dzīvniekiem, piemēram, [[zarndobumaiņi]]em un [[plakantārpi]]em, kuri spēj bezdzimumiski [[vairošanās|vairoties]] ar dalīšanās vai fragmentēšanās paņēmieniem, arī [[augi]]em tā ir bieži sastopama un tiek izmantota veģetatīvai pavairošanai ar atsevišķām augu daļām?
* ... '''[[Kara trofeju parks (Baku)|Kara trofeju parka]]''' atklāšana un šeit izstādītie eksponāti, kurus [[Azerbaidžāna]]s bruņotie spēki ieguva karadarbības laikā [[Kalnu Karabaha|Kalnu Karabahā]] [[2020. gads|2020. gada]] rudenī, īpaši armēņu karavīru ķiveres un manekeni, izraisīja sašutuma vētru [[Armēnija|Armēnijā]] un diskusijas pašā Azerbaidžānā?

[[Attēls:Remte manor.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā '''[[Remtes muiža]]s''' pili &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodedzināja un pēc tam atjaunoja; [[Mēdemu dzimta]]s īpašumā tā bija līdz [[1920. gada zemes reforma]]i, kad muižu sadalīja 114 vienībās, bet pilī ierīkoja skolu?
* ... [[2008. gads Latvijā|2008. gadā]] [[Serbija]]s [[basketbols|basketbola]] treneris '''[[Nenads Trajkovičs]]''' bija [[Latvijas basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]], pirmais ārzemju speciālists šajā amatā?
* ... [[zviedri|zviedru]] bērnu rakstnieces [[Astrida Lindgrēna|Astridas Lindgrēnas]] nozīmīgāko darbu ilustratore ir [[Igaunija|Igaunijā]] dzimusī māksliniece '''[[Ilona Viklande]]'''?

[[Attēls:Кремль Нижний 1 обрезанный.jpg|border|right|50px]]
* ... līdz ar [[Kazaņa]]s krišanu '''[[Ņižņijnovgorodas kremlis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaudēja militāro nozīmi [[Krievija]]s austrumu robežu aizsardzībai pret [[Kazaņas haniste|Kazaņas hanisti]], un vēlāk tajā atradās pilsētas un provinces iestādes?
* ... {{Dat|1958|2|6||bez}} [[Minhene|Minhenē]], atgriežoties no '''[[1957.—1958. gada Eiropas kausa sezona]]s''' ceturdaļfināla spēles pret [[Belgradas &quot;Crvena Zvezda&quot;]], avarēja [[Manchester United FC|Mančestras &quot;United&quot;]] lidmašīna, un bojā gāja 8 komandas [[futbolisti]]?
* ... '''[[Sarmātijas jauktie meži|Sarmātijas jaukto mežu]]''' ekoreģionā ietilpst visa [[Latvija]]s teritorija, un tas stiepjas no [[Zviedrija]]s dienviddaļas līdz [[Urālu kalni]]em?

[[Attēls:Diodoro siculo - storico di Agira.jpg|border|right|50px]]
* ... no [[sengrieķi|sengrieķu]] [[vēsturnieks|vēsturnieka]] '''[[Sicīlijas Diodors|Sicīlijas Diodora]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; &quot;Vēstures bibliotēkas&quot; 40 grāmatām 15 ir saglabājušās līdz mūsdienām un apraksta [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] vēsturi?
* ... [[Taškenta|Taškentā]], [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]] dzimusī [[riteņbraucēja]] '''[[Zuļfija Zabirova]]''' kļuva par [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996. gada olimpisko spēļu]] un [[2002. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|2002. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētāju individuālajā braucienā pārstāvot [[Krievija|Krieviju]], bet karjeras beigās vairākus gadus pārstāvēja [[Kazahstāna|Kazahstānu]]?
* ... tā kā sašķidrinātās [[dabasgāze]]s pasaules tirgus strauji aug, tad '''[[sašķidrinātas dabasgāzes pārvadātājs|sašķidrinātas dabasgāzes pārvadātāju]]''' flote turpina piedzīvot milzīgu izaugsmi?

[[Attēls:Lovis Corinth - Selbstportraet mit Tiroler Hut 1913.jpg|border|right|50px]]
* ... tipiska '''[[Tiroles cepure]]''' tika izgatavota no zaļa filca ar malām apmēram plaukstas platumā &lt;small&gt;(attēlā [[Loviss Korints|Lovisa Korinta]] pašportrets)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[telpaugi]]em''' ir pozitīva psiholoģiska ietekme un tie iekštelpās samazina gaisa piesārņojumu?
* ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 7. martā 6 cilvēkiem, kurus apsūdz bijušā [[Latvija]]s [[futbolists|futbolista]] un futbola aģenta '''[[Romāns Bezzubovs|Romāna Bezzubova]]''' [[slepkavība|slepkavībā]] sevišķi pastiprinošos apstākļos, ja to izdarījusi organizēta grupa, tika uzrādīta apsūdzība?

[[Attēls:Viburnum 01.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[parastā irbene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir neoficiāls [[Ukraina]]s nacionālais simbols?
* ... atšķirībā no saviem iekšējiem pretiniekiem [[boļševiki]]em, '''[[meņševiki]]''' bija pārliecināti, ka vadošā loma [[sociālisms|sociālistiskajā]] [[revolūcija|revolūcijā]] ir nevis [[partija]]i, bet strādnieku masveida kustībai?
* ... '''[[Palearktika]]''', kas pirmo reizi kā termins tika izmantots zooģeogrāfiskajā klasifikācijā 19. gadsimtā, ietver sevī visu [[Vecā Pasaule|Vecās Pasaules]] netropisko daļu?

[[Attēls:Sayano-Shushensky reservate.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Sajānu-Šušenskas dabas rezervāts]]''' [[Sibīrija]]s dienvidos, [[Sajānu kalni|Sajānu kalnos]] tika izveidots 1976. gadā pie [[ūdenskrātuve]]s &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas radīta [[Krievija]]s lielākās [[elektrostacija]]s Sajānu-Šušenskas HES darbības nodrošināšanai, un tā mērķis bez [[dabas aizsardzība|dabas vērtību saglabāšanas]] ir lielas ūdenskrātuves ietekmes uz vietējo [[ekoloģija|ekoloģiju]] izpēte?
* ... [[Latvijas basketbola izlase]]s galvenais treneris '''[[Luka Banki]]''' kā [[Sjēnas &quot;Montepaschi&quot;]] trenera asistents palīdzēja komandai iegūt sešus [[Itālijas basketbola A sērija|Itālijas A sērijas]] titulus pēc kārtas, bet pēc tam vēl divus izcīnījis kā komandas galvenais treneris ar &quot;Montepaschi&quot; un &quot;Emporio Armani Milano&quot;?
* ... [[tatāri|tatāru]] tautības [[Krievija]]s [[operdziedātāja]] '''[[Aida Garifullina]]''' 2014. gadā kļuva par [[Vīnes Valsts opera]]s solisti, bet 2017. gadā ieguva [[Austrija]]s pilsonību?

[[Attēls:Emblem of XXII Olympic Games.svg|border|right|50px]]
* ... [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|1980. gada Maskavas olimpisko spēļu]] oficiālās emblēmas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; autors ir [[Rēzekne|Rēzeknē]] dzimušais mākslinieks noformētājs '''[[Vladimirs Arsentjevs]]'''; par uzvaru konkursā viņš saņēma prēmiju — 1000 [[PSRS rublis|rubļus]]?
* ... '''[[Antiohija|Antiohiju]]''', kas ilgu laiku bija [[Seleikīdu impērija]]s galvaspilsēta, ap 300 g.p.m.e. dibinājis [[Aleksandrs Lielais|Maķedonijas Aleksandra]] armijas ģenerālis [[Seleiks I Nikators]], nosaucot to sava tēva — Antioha vārdā?
* ... par Eiropas kausa [[futbols|futbolā]] uzvarētājiem tā pirmajā '''[[1955.—1956. gada Eiropas kausa sezona|1955.—1956. gada sezonā]]''' kļuva [[Spānija]]s klubs [[Real Madrid (futbols)|''Real Madrid'']], kas finālā uzvarēja [[Francija]]s klubu ''[[Stade de Reims]]'' ar rezultātu 4—3?

[[Attēls:Aspariskiai.jpg|border|right|50px]]
* ... netālu no '''[[Asparišķi]]em''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; — ciema [[Lietuva]]s ziemeļos, [[Mēmele]]s kreisajā krastā — atrodas Lietuvas galējais ziemeļu punkts?
* ... no [[1935. gads|1935.]] līdz [[1945. gads|1945. gadam]] '''[[Genocīds pret čigāniem|genocīdā pret čigāniem]]''', ko īstenoja [[Trešais reihs]] un tā sabiedrotie, tika nogalināti vismaz 130 000 [[čigāni]], bet dažādos avotos nogalināto čigānu skaits svārstās no 200 līdz 500 tūkstošiem, un pat līdz 1,5 miljoniem?
* ... [[Lielā spēle|Centrālāzijas ekspansijas]] sākuma posmā [[1798. gads|1798. gadā]] [[Krievijas impērija]] anektēja agrākās '''[[Kazahu haniste]]s''' ziemeļrietumu daļu, bet dienvidaustrumu daļa (&quot;Lielā orda&quot;) saglabāja patstāvību līdz [[1820. gadi]]em?

[[Attēls:Колбаса в оболочке Биолон Шейп.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Krievija|Krievijā]] un citās bijušajās [[padomju republikas|padomju republikās]] populārā vārīto [[desa|desu]] šķirne '''[[doktora desa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi tika ražota [[1936. gads|1936. gadā]] pēc Viskrievijas Gaļas nozares pētniecības institūta izstrādātas desas receptūras?
* ... [[Ķīna]]s sportisti izcīnīja 7 no 14 zelta medaļām '''[[Svarcelšana 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|svarcelšanas sacensībās 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'''?
* ... '''[[glīvenes|glīveņu]]''' vairošanās notiek gan veģetatīvi, gan ar [[sēklas|sēklām]], kas izplatās ar ūdeni vai tās apēd ūdensputni; eksperimenti ir parādījuši, ka sēklas paliek dzīvotspējīgas, izejot caur putnu gremošanas traktu, un šis, iespējams, ir vienīgais dabiskais mehānisms izplatībai starp izolētām ūdenstilpēm?

[[Attēls:Drops futtert.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džungārijas kāmis|Džungārijas kāmji]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populāri [[mājdzīvnieki]], kas brīvā dabā ir sastopami [[Džungārija]]s [[stepe|stepē]] un blakus esošajās [[Kazahstāna]]s, [[Mongolija]]s un [[Sibīrija]]s stepēs?
* ... līdz [[1920. gads|1920. gada]] novembrim no [[Vladivostoka]]s ostas vairāk nekā 72 tūkstoši '''[[Čehoslovāku leģions|Čehoslovāku leģiona]]''' karavīru, kas bija karojuši [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] un [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], atgriezās Eiropā; kritušo karavīru skaits pārsniedza 4000?
* ... '''[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zemūdens peldēšana vīriešiem|zemūdens peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija vienīgā reize, kad šāda veida disciplīna bija iekļauta olimpisko spēļu peldēšanas programmā?

[[Attēls:Poku138.jpg|border|right|50px]]
* ... pateicoties nogurušo zirgu pastāvīgai maiņai, pasta karietes jeb '''[[diližanss|diližansi]]''' &lt;small&gt;(attēlā atjaunota pasta kariete mūsdienās)&lt;/small&gt; kļuva par populārāko [[sabiedriskais transports|sabiedriskā transporta]] veidu Eiropā un 19. gadsimtā arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... pārstāvot [[Krievija|Krieviju]] trīs olimpiskās medaļas ieguvusī [[riteņbraucēja]] '''[[Olga Zabeļinska]]''' 2018. gadā nomainīja sporta pilsonību uz [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]?
* ... '''[[Kaukāza Albānija]]i''' nav ne ģeogrāfiskas ne vēsturiskas saistības ar mūsdienu [[Albānija|Albāniju]] [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]]?

[[Attēls:Jacky Ickx Porträt Mille Miglia 2018.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Beļģija]]s sacīkšu pilots '''[[Žakijs Ikss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sešas reizes uzvarējis [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] (tolaik rekordists), uzvarējis astoņos ''[[Formula 1]]'' pasaules čempionāta posmos, kā arī 1983. gada [[Dakaras rallijs|Dakaras rallijā]]?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[burātājs]], rakstnieks un dēkainis '''[[Freds Rebels]]''', īstajā vārdā Paulis Sproģis, bija pirmais cilvēks, kurš vienatnē šķērsoja [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]] no [[Austrālija]]s līdz [[Kalifornija]]i?
* ... '''''[[Tele2 (Lietuva)|Tele2]]''''' ir [[Lietuva]]s lielākais mobilo sakaru operators pēc apgrozījuma un klientu skaita?

[[Attēls:Siliņupe, Ieteka jūrā, Lapmežciema pagasts, Engures novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Siliņupe (upe)|Siliņupe]]''' &lt;small&gt;(attēlā ieteka jūrā)&lt;/small&gt; sākotnēji bija [[Slocene|Slocenes upes]] notece uz jūru, iespējams, ka tā radusies jau 1667.—1668. gadā, kad pēc [[hercogs Jēkabs|hercoga Jēkaba]] rīkojuma Sloceni padziļināja un izmantoja kā kanālu starp [[Lielupe|Lielupi]] un jūru?
* ... [[1836. gads|1836. gadā]] mērierīce [[līdzstrāva]]s mērīšanai ieguva nosaukumu '''[[galvanometrs]]''' no Luidži Galvani uzvārda?
* ... '''[[2011. gada Eiropas Jaunatnes vasaras olimpiskais festivāls|2011. gada Eiropas Jaunatnes vasaras olimpiskajā festivālā]]''', kas notika [[Turcija]]s pilsētā [[Trabzona|Trabzonā]], 5 medaļas izcīnīja [[Latvija]]s jaunie sportisti?

[[Attēls:Max Verstappen 2017 Malaysia 3.jpg|border|right|50px]]
* ... par '''[[2021. gada F1 sezona]]s''' čempionu, izraujot uzvaru sezonas pēdējās sacīkstes pēdējā aplī, kļuva [[Makss Verstapens]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuram tas bija pirmais tituls karjerā, kļūstot arī par pirmo [[Nīderlande]]s pilotu, kurš kļuvis par [[F1 čempionu saraksts|Pirmās formulas pasaules čempionu]]?
* ... 2019. gadā '''[[Valstu uzskaitījums pēc oglekļa dioksīda emisijas apjoma|lielākais oglekļa dioksīda emisijas apjoms pasaulē]]''' bija [[Ķīna]]i, apsteidzot divas sekojošās valstis — [[ASV]] un [[Indija|Indiju]] — kopā ņemtas?
* ... komēdiju filmā '''&quot;[[Borats: Amerikas kultūras mācība par labu lieliskajai Kazahstānai]]&quot;''' britu komiķis [[Saša Barons Koens]] bija gan filmas [[scenārists]], gan producents, gan arī filmas galvenās lomas, [[Borats Sagdijevs|Borata Sagdijeva]], atveidotājs?

[[Attēls:Old Observatory, Tartu, April 2012.JPG|border|right|50px]]
* ... mūsdienās '''[[Tartu Universitātes Vecā observatorija|Tartu Universitātes Vecajā observatorijā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir iekārtots muzejs, bet astronomiskie pētījumi 1964. gadā tika pārcelti uz [[Tartu observatorija]]s jauno ēku Teraverē uz dienvidrietumiem no [[Tartu]]?
* ... '''[[krustā sišana]]''' kā [[nāvessods|nāvessoda]] veids dažās pasaules daļās tika izmantota vēl divdesmitajā gadsimtā, bet teorētiski tā joprojām ir viens no soda veidiem [[Irānas Islāma Republika|Irānas Islāma Republikā]], kaut arī tā pielietošanas gadījumi nav zināmi?
* ... [[Turcijas basketbola izlase]]s un [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas &quot;Cavaliers&quot;]] spēlētājs '''[[Čedi Osmans]]''' ir dzimis mūsdienu [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedonijā]], viņa tēvs ir [[turki|turks]], bet māte [[bošņaki|bošņaku]] izcelsmes; vēlāk saņēmis [[Turcija]]s pilsonību?

[[Attēls:Pallastunturi.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc teritorijas '''[[Lapzeme (reģions)|Lapzeme]]''' ir lielākais no [[Somijas reģioni]]em &lt;small&gt;(attēlā [[Pallasa-Illestunturi nacionālais parks|Pallasa-Illestunturi nacionālā parka]] ainava ziemā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[gagauzi Moldovā]]''' galvenokārt dzīvo valsts dienvidos, it īpaši [[Gagauzijas autonomā teritorija|Gagauzijas autonomajā teritorijā]], un sastāda ap 5% no [[Moldova]]s iedzīvotājiem?
* ... [[Andoras futbola izlase]]s centra [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Ildefonss Lima]]''' ir aizvadījis visvairāk spēļu un guvis visvairāk vārtu savas valsts izlases sastāvā?

[[Attēls:Alatskivi mõisa peahoone.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Igaunija]]s austrumos, [[Tartu apriņķis|Tartu apriņķī]] esošā '''[[Alatskivi pils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pēc [[nacionalizācija]]s [[1919. gads|1919. gadā]] dažādos laikos bijusi skola, kavalērijas barakas, kolhoza kantoris, kino, bibliotēka?
* ... '''[[Vrangeļa sala (rezervāts)|Vrangeļa salas rezervāta]]''' teritorijā ir apzinātas 417 [[vaskulārie augi|vaskulāro augu]] sugas, no kurām 23 ir [[endēmisms|endēmas]]; augu daudzveidība vairāk nekā divas reizes pārsniedz vidējo sugu skaitu citās [[Arktika]]s salās?
* ... '''[[skābēti kāposti]]''' ir izplatīti vairāku [[Austrumeiropa]]s un [[Centrāleiropa]]s valstu virtuvēs?

[[Attēls:20140619Nuphar lutea2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[lēpes|lēpju ģints]]''' ir tuvu radnieciska [[ūdensrozes|ūdensrozēm]], bet redzami atšķiras no tām ar 4—6 daudz mazākām ziedlapiņām spilgti [[dzeltenā krāsa|dzeltenā krāsā]] &lt;small&gt;(attēlā [[dzeltenā lēpe]])&lt;/small&gt;?
* ... [[ciems]] [[Igaunija]]s galējos dienvidaustrumos, [[Krievija]]s pierobežā '''[[Sātse]]''' un apkārtējie ciemi ir ievērojami ar to, ka svarīgākais ceļš, kas to savieno ar pārējo Igauniju, iet caur [[Krievija]]s teritoriju, tā saukto [[Sātses zābaks|Sātses zābaku]]?
* ... '''[[Kapernauma]]''' senajā [[Galileja|Galilejā]] [[Bībele|Bībelē]] ir minēta kā pilsēta, kurā savas kalpošanas laikā dzīvoja [[Jēzus Kristus|Jēzus]] un sludināja vietējā [[sinagoga|sinagogā]]?

[[Attēls:Vrangel_FP.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc tam, kad 1829. gadā [[baltvāci|baltvācu]] izcelsmes [[Krievija]]s flotes virsnieks, [[polārpētnieks]] un [[ģeogrāfs]] '''[[Ferdinands Vrangelis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika iecelts par [[Krievijas Amerika]]s 6. gubernatoru, viņš amata laikā personīgi apsekoja visu [[Ziemeļamerika]]s piekrasti no [[Beringa šaurums|Beringa šauruma]] līdz [[Kalifornija]]i?
* ... '''[[Malta Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir vienīgā valsts, kas nav uzvarējusi, bet ir ieguvusi četrus rezultātus labāko trijniekā?
* ... mācību vadības platformā '''[[Uzdevumi.lv]]''' ir reģistrējušies vairāk kā 500 000 lietotāju?

[[Attēls:Sørvágsvatn 4.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc platības lielākais ezers [[Fēru salas|Fēru salās]] '''[[Servosvatns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas tuvu okeāna krastam, tomēr tā ūdenslīmenis ir apmēram 30 metrus [[virs jūras līmeņa]]?
* ... senā [[Galileja]]s pilsēta mūsdienu [[Izraēla]]s teritorijā '''[[Magdala]]''', kas [[Bībele|Bībelē]] minēta kā [[Marija Magdalēna|Marijas Magdalēnas]] dzimtā pilsēta, kā tāda parādījusies tekstos, kas datēti ar [[6. gadsimts|6. gadsimtu]]?
* ... '''[[Nacionālo bruņoto spēku Kājnieku skola]]''' vēsturiskajās [[7. Siguldas kājnieku pulks|7. Siguldas kājnieku pulka]] [[kazarmas|kazarmās]] [[Alūksne|Alūksnē]] dibināta [[1992. gads Latvijā|1992. gada]] [[11. novembris|11. novembrī]] kā Mobilo strēlnieku bataljons, kas bija pirmā regulārā [[NBS|armijas]] vienība [[Latvija]]s austrumu daļā?

[[Attēls:Chacha.jpg|border|right|50px]]
* ... tradicionāli [[gruzīni|gruzīnu]] [[stiprais spirtotais dzēriens]] '''[[čača]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija tikai mājās gatavots dzēriens, bet mūsdienās to parasti ražo profesionāli destilētāji un lielākā daļa vīna darītavu, kas to iekļauj savu produktu klāstā?
* ... 15 kuģus, kas izrādījās iestrēguši [[Suecas kanāls|Suecas kanālā]] no [[1967. gads|1967. gada]] līdz [[1975. gads|1975. gadam]], nosauca par '''&quot;[[Dzeltenā flote|Dzelteno floti]]&quot;''' tuksneša smilšu dēļ, kas noklāja kuģus?
* ... 104 kilometrus garā '''[[dzelzceļa līnija Viļņa—Kauņa]]''' ir visintensīvāk izmantotā [[dzelzceļa līnija]] [[Lietuva|Lietuvā]]?

[[Attēls:Claire Foy in 2018.jpg|border|right|50px]]
* ... lielāko atpazīstamību britu aktrise '''[[Klēra Foja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; piesaistīja par [[Elizabete II Vindzora|karalienes Elizabetes II]] lomu ''[[Netflix]]'' seriālā &quot;[[Kronis (seriāls)|Kronis]]&quot;?
* ... 70 metrus zem jūras līmeņa '''[[Eisturojas tunelis]]''' [[Fēru salas|Fēru salās]] sadalās vairākos virzienos, un šeit ir pasaulē pirmais izbūvētais zemūdens apļveida krustojums?
* ... '''[[Slokas kaujas (1915)|1915. gada Slokas kaujas]]''' bija vienas no pirmajām [[latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] kaujām [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā pret [[Vācija]]s armijas uzbrukumu Rīgas frontē?

[[Attēls:Container Ship 'Ever Given' stuck in the Suez Canal, Egypt - March 24th, 2021 cropped.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Suecas kanāla sastrēgums (2021)|Suecas kanāla sastrēgums 2021. gadā]]''', kad [[konteinerkuģis]] ''Ever Given'' uzskrēja uz sēkļa un nobloķēja kuģu kustību [[Suecas kanāls|Suecas kanālā]] &lt;small&gt;(attēlā 24. martā)&lt;/small&gt;, apturēja vairāk nekā 300 kuģu kustību, aizkavējot ikdienas preču piegādi klientiem visā pasaulē?
* ... '''[[Liberlendas Brīvā Republika]]''' ir [[mikronācija]], kura pretendē uz neapdzīvotām zemēm [[Donava]]s labajā krastā pie [[Serbija]]s un [[Horvātija]]s robežas, teritorijā, kuru Horvātija atzīst par Serbijas daļu, bet Serbija to nav savā teritorijā iekļāvusi?
* ... rakstnieku [[Rūta Skujiņa|Rūtas Skujiņas]] un [[Jūlijs Lācis|Jūlija Lāča]] ģimenē dzimusī [[rakstniece]] un valodniece '''[[Lalita Muižniece]]''' [[1944. gads Latvijā|1944. gadā]] kopā ar māti un māsu devās bēgļu gaitās uz [[Vācija|Vāciju]], bet pēc tam izceļoja uz [[ASV]]?

[[Attēls:Coat of arms of Iultinsky Raion of Chukotka.png|border|right|50px]]
* ... pēc straujā iedzīvotāju skaita krituma 1990. gados, kad tika slēgtas polimetālu rūdu raktuves, [[Krievija]]s ziemeļaustrumos [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomajā apvidū]] esošo Misšmitas rajonu 2008. gadā apvienoja ar Iviltinas rajonu, izveidojot Austrumu rajonu, ko drīz pārdēvēja atpakaļ par '''[[Iviltinas rajons|Iviltinas rajonu]]''' &lt;small&gt;(attēlā rajona ģerbonis)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Kirkjubeūras Sv. Olafa baznīca]]''' [[Streimoja]]s salā ir senākā baznīca [[Fēru salas|Fēru salās]] un līdz [[luterisms|luterisma]] ieviešanai [[Dānija|Dānijā]] [[1537. gads|1537. gadā]] kalpoja kā Fēru salu [[bīskaps|bīskapa]] rezidence?
* ... 0,059 km&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt; lielā neapdzīvotā saliņa '''[[Notamā]]''' [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda arhipelāgā]] uz rietumiem no [[Sāremā]] salas ir tālākais [[Igaunija]]s rietumu punkts?

[[Attēls:Holly Hunter by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]]
* ... par lomu 1993. gada drāmā &quot;Klavieres&quot; '''[[Hollija Hantere]]''' &lt;small&gt;(attēlā 2015. gadā)&lt;/small&gt; saņēma [[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]], [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]] un [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] kā labākā aktrise?
* ... 1992. gadā '''[[Ļubomirs Moravčiks]]''' tika atzīts par [[Čehoslovākija]]s gada futbolistu, bet 2001. gadā par [[Slovākija]]s gada futbolistu; kopā abās izlasēs viņš ir aizvadījis 80 spēles?
* ... '''[[valsts akciju sabiedrība|valsts akciju sabiedrībās]]''' kapitāla daļu turētāja ir valsts?

[[Attēls:Enniberg.1.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Vijoja|Vijojas salas]]''' ziemeļos atrodas 754 metrus augstais [[Fēru salas|Fēru salu]] tālākais ziemeļu punkts '''[[Ennibergas rags]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas ir viena no augstākajām jūras klintīm pasaulē?
* ... '''[[agora]]''' bija tirgus laukums [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] pilsētās, un tā bija vieta pilsoņu sapulcēm?
* ... [[krievi|krievu]] [[aktieris]], [[kinorežisors]], kinoscenārists un TV raidījumu vadītājs '''[[Sergejs Bodrovs jaunākais]]''' gāja bojā ledus [[lavīna]]s nobrukumā Karmadonas aizā [[Ziemeļosetija-Alānija|Ziemeļosetijā-Alānijā]] kopā ar visu savu filmēšanas komandu un citiem tuvumā esošajiem — kopumā gāja bojā vismaz 125 cilvēki?

[[Attēls:Tartu Raekoda 2012 cropped.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Tartu rātsnams]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir jau trešā ēka, kas uzcelta šajā vietā — celts pēc [[1775. gads|1775. gada]] Lielā Tartu ugunsgrēka, kas iznīcināja pilsētas centru?
* ... 2019. gada 22. maijā [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] paziņoja ka Starptautiskās Boksa federācijas tiesības rīkot olimpisko turnīru ir anulētas, tādēļ '''[[Bokss 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|boksa turnīru 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' organizēja īpaši izveidota grupa, kuru vadīja Starptautiskās Vingrošanas federācijas prezidents Morinari Vatanabe?
* ... '''[[Longa šaurums]]''', kas atdala [[Vrangeļa sala|Vrangeļa salu]] no [[Āzija]]s kontinenta, ir nosaukts par godu amerikāņu [[vaļu mednieki|vaļu medniekam]] Tomasam Longam, kurš [[1867. gads|1867. gadā]] atkārtoti atklāja Vrangeļa salu, atzīmēja to kartē un nodēvēja to [[Ferdinands Vrangelis|Ferdinanda Vrangeļa]] vārdā?

[[Attēls:07Epidaurus Theater06.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Epidauras teātris]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vislabāk saglabājušais [[sengrieķi|sengrieķu]] [[teātris]], kas darbojas arī mūsdienās, un izceļas ar izcilu [[akustika|akustiku]] un estētiku?
* ... pārsvarā [[čukči|čukču]] un [[eveni|evenu]] apdzīvotā '''[[Kepervēma]]s''' ciema [[Krievija]]s ziemeļaustrumos, [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomajā apvidū]], pirmsākumi ir [[Austrumsibīrijas jūra]]s krastā, kur [[Raučua]]s upes deltā [[1932. gads|1932. gadā]] nodibināja Raučuas ciemu kā kolhoza ''Vperjod'' centru, taču [[1947. gads|1947. gadā]] ciemu pārcēla iekšzemē uz tagadējo vietu [[Malijaņuja]]s krastā?
* ... [[Fēru salas|Fēru salu]] augstākā kalna 880 metrus augstā '''[[Sleataratindurs|Sleataratindura]]''' nosaukums nozīmē &quot;Plakanā virsotne&quot;?

[[Attēls:Central Asian Yurt in Museum in Samarkand.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Centrālāzija]]s tautu pārvietojamo mitekli '''[[jurta|jurtu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido koka karkass un filca pārklājums?
* ... Fēru arhipelāga lielākajā salā '''[[Streimoja|Streimojā]]''' dzīvo apmēram 45% no visiem [[Fēru salas|Fēru salu]] [[iedzīvotāji]]em?
* ... [[Krievija]]s [[Arktika]]s [[Vrangeļa sala]]s augstāko virsotni precīzi uzmērīja [[1938. gads|1938. gadā]], nosakot tās augstumu {{nobr|1096 m}} un nodēvējot par godu padomju iekārtai — '''[[Sovetskaja]]'''?

[[Attēls:Alexander Skarsgard (29485267411) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[zviedri|zviedru]] aktiera '''[[Aleksandrs Skašgords|Aleksandra Skašgorda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs ir aktieris [[Stellans Skašgords]], un viņa brāļi Gustavs, Bils un Valters arī ir [[aktieri]]?
* ... '''[[Maniža]]''', kas ar dziesmu ''Russian Woman'' bija [[Krievija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Krievijas pārstāve]] [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]], ir [[tadžiki]]ete, dzimusi [[Dušanbe]] un kopā ar ģimeni dzimteni pametusi tur notiekošā pilsoņu kara dēļ?
* ... '''[[odeons|odeona]]''' konstrukcija bija līdzīga [[sengrieķi|sengrieķu]] vai [[romieši|romiešu]] [[Teātris|teātru]] konstrukcijai, taču tas bija mazāks par teātriem, un labākai [[akustika]]i tam bija [[jumts]]?

[[Attēls:Lítla Dímun, Faroe Islands.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Luitla Duimuna]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pēc platības lielākā neapdzīvotā [[sala]] [[Fēru salas|Fēru salās]]?
* ... [[PSRS]] ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējams [[kosmosa kuģis]] '''''[[Sojuz-11]]''''' nogādāja apkalpi uz pasaulē pirmo orbitālo staciju ''[[Saljut-1]]'', taču atgriežoties uz Zemes, [[1971. gads kosmonautikā|1971. gada]] 29. jūnijā apkalpe gāja bojā, nolaižamajam aparātam priekšlaicīgi dehermetizējoties?
* ... '''[[dendroloģija]]''' no [[botānika]]s atdalījusies sākot ar 16. gadsimta vidu, to sekmēja [[Lielie ģeogrāfiskie atklājumi]]?

[[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841751927).jpg|border|right|50px]]
* ... partijas &quot;[[Katram un katrai]]&quot; valdes locekle [[13. Saeima]]s deputāte '''[[Karina Sprūde]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš pārstāvējusi partijas &quot;[[Saskaņa]]&quot; un [[KPV LV]]?
* ... '''[[Antīkā Argosa]]''' iekļāva sevī divus paugurus ([[Larisa (Argosa)|Larisa]] un Aspiss), kas pildīja [[akropole]]s funkcijas, bet pAti pilsēta atradās šo pauguru austrumu un dienvidaustrumu nogāzē?
* ... mazapdzīvotā '''[[Stjuarta sala]]''' jeb Rakiura, kas atrodas 30 km uz dienvidiem no [[Dienvidsala]]s, ir trešā lielākā [[Jaunzēlande]]i piederošā [[sala]]?

[[Attēls:Maroochydore, Queensland 1.jpg|border|right|50px]]
* ... attīstība [[Austrālija]]s [[Kvīnslendas štats|Kvīnslendas štata]] pilsētā '''[[Sanšainkosta|Sanšainkostā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; notika lēni, līdz [[tūrisms]] kļuva par nozīmīgu saimniecības nozari; mūsdienās gada laikā pilsētu apmeklē vairāk nekā 3,2 miljoni tūristu?
* ... [[Sudeti|Sudetu]] kalnu sistēmas [[Krkonoše]]s kalnos [[Čehija|Čehijā]] atrodas '''[[Krkonošes nacionālais parks]]''', bet otrpus robežai [[Polija|Polijā]] — [[Karkonošu nacionālais parks]]?
* ... sauszemes ceļu uz '''[[Omolona (ciems)|Omolonas]]''' ciemu [[Krievija]]s ziemeļaustrumos, [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomā apvidus]] [[Biļibinas rajons|Biļibinas rajonā]] nav, ciema apgāde notiek ar [[aviācija]]s palīdzību vai navigācijas periodā pa upi — pie ciema beidzas [[Omolonas upe]]s kuģojamais posms?

[[Attēls:Argos08.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Argosas teātris]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas 320. gadā pr.Kr. uzcelts [[Larisa (Argosa)|Larisas]] pakājē, bija viens no ievērojamākajiem teātriem [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un ietilpības ziņā pārspēja citus [[Teātris|teātrus]]?
* ... '''[[Baltkrievija 2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā|Baltkrievijai bija plānots piedalīties 2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Nīderlande|Nīderlandē]], taču valsts dalība konkursā tika noraidīta &quot;acīmredzamā politiskā zemteksta&quot; dēļ, ar otro reizi to diskvalificējot no konkursa?
* ... tradicionāla [[gruzīni|gruzīnu]] '''[[tkemali]]''' mērce tiek gatavota pamatā no aličām, dažkārt arī no citām plūmju šķirnēm; bez plūmēm tiek izmantotas šādas sastāvdaļas: [[Ķiploks|ķiploki]], [[paleju mētra]], [[Kumīns|ķimenes]], [[koriandrs]], [[dilles]], [[čili pipari]] un [[sāls]]?

[[Attēls:Tongariro Northern Circuit, New Zealand (5).JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Ruapehu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākais aktīvais [[vulkāns]] [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]], tā augstums ir 2797 metri?
* ... 2009. gadā [[Azerbaidžāna]]s valdība memoriālu '''[[26 Baku komisāri]]em''' likvidēja, un mūsdienu Azerbaidžānas vēsturnieku skatījums uz Baku komisāru darbību ir negatīvs, tos uzskata par [[armēņi|armēņu]] nacionālistu sazvērestību pret [[Azerbaidžānas Demokrātiskā Republika|Azerbaidžānas Demokrātisko Republiku]]?
* ... '''[[Salangas tunelis]]''', kas savieno [[Afganistāna]]s ziemeļu daļu ar [[Kabula|Kabulu]] tika uzcelts ar [[PSRS]] palīdzību un ir vienīgā iespēja ar autotransportu šķērsot [[Hindukušs|Hindukušu]] ziemas apstākļos?

[[Attēls:Таллинн. 3.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Tallinas līcis]]''' &lt;small&gt;(attēlā skats uz līci no [[Tallina]]s vecpilsētas)&lt;/small&gt; ir dziļākais [[Igaunija]]s [[līcis]], kas sasniedz pat 100 metru dziļumu?
* ... senatnē pie '''[[Murgapa]]s''' iekšējās [[upes delta|deltas]] mūsdienu [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] atradās [[Merva]]s pilsēta?
* ... '''[[Līdumu kanāls]]''' tika izrakts [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]], veidojot Olaines purvā [[Uzvaras līdums|Uzvaras līduma]] viensētu kompleksu; nelielā apkaimes krituma dēļ arī [[Misa (upe)|Misa]], kurā tas ietek, lejpus kanāla tika regulēta?

[[Attēls:Bilibino 2016-04 3.JPG|border|right|50px]]
* ... pēc lielākās daļas kalnrūpniecības uzņēmumu slēgšanas [[Krievijas Federācija]]s [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomā apvidus]] pilsētā '''[[Biļibina|Biļibinā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; darbojas daži privātie [[zelts|zelta]] ieguves arteļi, bet pilsētas iedzīvotāju skaits [[kalnrūpniecība]]s nerentabilitātes dēļ kopš 1989. gada samazinājies gandrīz trīs reizes, līdzīgi strauji samazinājies arī visa '''[[Biļibinas rajons|Biļibinas rajona]]''' iedzīvotāju skaits?
* ... pēc spiega [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] tēla atveidošanas filmās &quot;[[Dzīvās ugunis]]&quot; un &quot;[[Tiesības nogalināt]]&quot; '''[[Timotijs Daltons|Timotijam Daltonam]]''' piedāvāja spēlēt Bondu arī 1995. gada filmā &quot;[[Zeltacs]]&quot;, taču viņš atteicās, un šo lomu ieguva [[Pīrss Brosnans]]?
* ... celtniecībā esošais '''[[Peļešacas tilts]]''' [[Horvātija]]s dienvidos savienos [[Peļešacas pussala|Peļešacas pussalu]] un [[Dubrovnika]]s pilsētu ar valsts pārējo daļu bez [[Bosnija-Hercegovina|Bosnijas-Hercegovinas]] teritorijas šķērsošanas?

[[Attēls:Lactarius scrobiculatus T66.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] parasti '''[[eglene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par neēdamu vai [[indīgās sēnes|indīgu sēni]], taču ziemeļu un dienvidu Eiropā tiek [[ēdamās sēnes|lietota pārtikā]] pēc novārīšanas, tāpat kā ēdamu un pārtikai ieteicamu to atzīmē [[ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija]]?
* ... no 1995. gada '''[[graciozais vārpstiņgliemezis]]''' ir ierakstīts [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas sarkanajā grāmatā]] kā 3. kategorijas aizsargājamā suga?
* ... teritoriju, kas mūsdienās ir '''[[Ķenguru sala]]''', sākotnēji apdzīvoja [[Austrālijas aborigēni]], bet pirms vairākiem tūkstošiem gadu, kad jūras līmeņa celšanās dēļ sala atdalījās no kontinenta, viņi to pameta?

[[Attēls:JoePesci-2009.jpg|border|right|50px]]
* ... amerikāņu [[aktieris]] '''[[Džo Peši]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir arī mūziķis, viņš ir ierakstījis trīs [[mūzikas albums|studijas albumus]]?
* ... par '''[[Vikipēdija baltkrievu valodā|Vikipēdijas baltkrievu valodas]]''' versijas pirmsākumu var uzskatīt 2004. gadu, taču pēc tam divarpus gadus pastāvēja lietotāju domstarpības, iekšējie konflikti un labojumu kari par [[baltkrievu valoda]]s rakstību, kas 2007. gadā beidzās ar visu līdz tam brīdim izveidoto rakstu pārcelšanu uz Vikipēdiju klasiskajā baltkrievu valodā?
* ... [[Eritreja]]s izcelsmes [[itāļi|itāļu]] dziedātāja '''[[Senita]]''' ir divreiz pārstāvējusi [[Sanmarīno]] [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]?

[[Attēls:Chaun gerb.png|border|right|50px]]
* ... no 1989. līdz 2002. gadam iedzīvotāju skaits '''[[Čaunas rajons|Čaunas rajonā]]''' [[Krievija]]s [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomajā apvidū]] &lt;small&gt;(attēlā rajona ģerbonis)&lt;/small&gt; samazinājās no 32 tūkstošiem līdz nepilniem 7 tūkstošiem, tika likvidēti (pamesti) visi kalnrūpniecības ciemati?
* ... '''[[Bārle-Nasava|Bārles-Nasavas]]''' pilsētā un pašvaldībā [[Nīderlande]]s dienvidos, [[Ziemeļbrabantes province|Ziemeļbrabantes provincē]], atrodas sarežģīta robeža ar [[Beļģija]]s komūnu Bārli-Hertogu: Bārle-Hertoga sastāv no 26 atsevišķiem zemes gabaliem, 22 no 26 zemes gabaliem atrodas Nīderlandes teritorijā, veidojot anklāvus, savukārt lielākajā Beļģijas anklāvā atrodas seši 6 Nīderlandes anklāvi, kā arī viens atrodas otrajā lielākajā Beļģijas anklāvā?
* ... viduslaiku pilsētai Horasānā '''[[Marverrūda]]i''' domājams, gāja secen izpostīšana, kādu atnesa [[mongoļi]] [[Marvalsahidžana|Marvalsahidžanā]], taču šī vieta pārvērtās drupās [[Timurīdi|Timurīdu]] valdīšanas laikā 14. gadsimtā, kad tā tika pamesta?

[[Attēls:Viggo Mortensen A (2020).jpg|border|right|50px]]
* ... starptautisku atpazīstamību amerikāņu aktieris '''[[Vigo Mortensens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva par Aragona lomas atveidošanu triloģijā &quot;[[Gredzenu pavēlnieks (filmu sērija)|Gredzenu pavēlnieks]]&quot;?
* ... '''[[Ļubļinas trīsstūris]]''' — sadarbības platforma starp [[Lietuva|Lietuvu]], [[Polija|Poliju]] un [[Ukraina|Ukrainu]] ar mērķi atbalstīt Ukrainas integrāciju [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] — tika izveidots [[Ļubļina|Ļubļinā]] kā atsauce uz viduslaiku [[Ļubļinas ūnija|Ļubļinas ūniju]], kas izveidoja [[Polijas un Lietuvas kopvalsts|Polijas un Lietuvas kopvalsti]]?
* ... pavārs un televīzijas pavārraidījumu vadītājs '''[[Lauris Aleksejevs]]''' ir mācījies [[Emīla Dārziņa mūzikas skola|Emīla Dārziņa mūzikas skolā]] [[kordiriģēšana|kordiriģēšanu]]?

[[Attēls:2019 Rui Hachimura dribble (48824158846) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... 2019. gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]] ar 9. numuru izraudzītais '''[[Rui Hačimura]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par otro NBA draftā izvēlēto [[Japāna]]s [[basketbolists|basketbolistu]] pēc 2,34 m garā Jasutakas Okajamas, ko draftēja 1981. gadā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] nebija izveidojusies sava '''[[imažinisms|imažinisma]]''' kustība, taču [[Aleksandrs Čaks|Aleksandra Čaka]] dzeja, sevišķi agrīnā, ar tās pilsētas tēliem, salīdzinājumiem un [[epiteti]]em arī ir pieskaitāma pie imažinisma?
* ... laika gaitā ir bijuši vairāki mēģinājumi apstrīdēt '''[[Pirmais termodinamikas likums|pirmo termodinamikas likumu]]''' un līdz ar to [[Enerģijas nezūdamības likums|enerģijas nezūdamības likumu]], tomēr neviens no tiem nav izdevies?

[[Attēls:2019-01-31 Maui Jetty, Coral Coast, Viti Levu, Fiji.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Fidži]] arhipelāga lielākā sala '''[[Viti Levu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir apdzīvota senāk nekā [[Vanua Levu]]?
* ... [[Norvēģija]]s [[distanču slēpotāja]]s '''[[Tīrila Venga|Tīrilas Vengas]]''' dvīņumāsa Lota Venga arī ir distanču slēpotāja, bet titulētā slēpotāja [[Heidi Venga]] ir viņu trešās pakāpes māsīca?
* ... 1964. gada Džeimsa Bonda filmu sērijas trešā filma '''&quot;[[Zelta pirksts]]&quot;''' (''Goldfinger'') ir pirmā filma, kurā [[Džeimss Bonds]] brauc ar sev tipisko, daudzām funkcijām pilno ''[[Aston Martin]] DB5''?

[[Attēls:Defense Secretary Lloyd J. Austin III (50885754687).jpg|border|right|50px]]
* ... 28. [[ASV aizsardzības sekretārs]] '''[[Loids Ostins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais [[afroamerikānis]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vēsturē, kurš atrodas šajā amatā?
* ... [[vieglatlēte]] '''[[Rūta Kate Lasmane]]''', kas ir olimpiskā čempiona [[3x3 basketbols|3x3 basketbolā]] [[Kārlis Lasmanis|Kārļa Lasmaņa]] māsa, 2021. gada [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] čempionātā laboja [[Gundega Sproģe|Gundegas Sproģes]] 1999. gada [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]] telpās?
* ... saņemot [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|&quot;Labākais režisors&quot;]] par 2020. gada filmu &quot;[[Klejotāju zeme]]&quot; ķīniešu režisore '''[[Hloja Žao]]''' kļuva par tikai otro sievieti, kas saņēmusi Kinoakadēmijas balvu kā labākā režisore pēc [[Ketrina Bigelova|Ketrinas Bigelovas]]?

[[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45056573174).jpg|border|right|50px]]
* ... [[13. Saeima]]s deputāts '''[[Ilmārs Dūrītis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[veterinārmedicīna]]s [[zinātņu doktors]]?
* ... [[Somija]]s [[distanču slēpotāja]] '''[[Johanna Matintalo]]''' augstā līmenī ir nodarbojusies arī ar [[vieglatlētika|vieglatlētiku]] — vidējo distanču skriešanu: piedalījusies Pasaules jauniešu un junioru čempionātos vieglatlētikā, kā arī 2013. gadā kļuvusi par Somijas čempioni [[800 m]] distancē?
* ... [[aktrise]], [[rakstniece]], [[filantrope]] un bijusī [[modele]] '''[[Izabella Roselīni]]''' ir [[zviedri|zviedru]] aktrises [[Ingrīda Bergmane|Ingrīdas Bergmanes]] un [[itāļi|itāļu]] kinorežisora Roberto Roselīni meita?

[[Attēls:Vienibas laukums (Cēsis).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[1951. gads Latvijā|1951. gada]] martā [[Uzvaras piemineklis Cēsīs|Uzvaras piemineklis]] [[Cēsis|Cēsīs]] tika uzspridzināts, un tā vietā [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]] uzstādīja [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] tēlu (autors [[Kārlis Jansons (tēlnieks)|Kārlis Jansons]]), bet '''[[Vienības laukums (Cēsis)|Vienības laukumu]]''' &lt;small&gt;(attēlā mūsdienās)&lt;/small&gt; pārdēvēja par Ļeņina laukumu?
* ... '''&quot;[[Dzīvās ugunis]]&quot;''' ir pirmā filma, kur [[MI6]] aģentu [[Džeimss Bonds|Džeimsu Bondu]] atveidoja britu aktieris [[Timotijs Daltons]]?
* ... par '''[[2021. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona]]s''' čempioniem kļuva [[FK RFS]], kam tas bija pirmais tituls vēsturē, bet sudrabu izcīnīja [[Valmiera FC]], kurai tas arī bija labākais panākums vēsturē?

[[Attēls:Gent Gravensteen R01.jpg|border|right|50px]]
* ... pils [[Gente|Gentē]], kas no 1180. līdz 1353. gadam bija [[Flandrija]]s grāfu rezidence, vēlākajos laikos kalpoja kā tiesas nams, cietums, naudas kaltuve un rūpnīca, bet mūsdienās '''[[Flandrijas grāfu pils|Flandrijas grāfu pilī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir iekārtots muzejs?
* ... '''[[ASV Libertāriešu partija|Libertāriešu partija]]''' ir trešā lielākā [[politiskā partija]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]?
* ... '''[[Gvatemalas futbola izlase]]''' ne reizi nav kvalificējusies [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausam]], toties trīs reizes ir piedalījusies [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]]?

[[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841652807).jpg|border|right|50px]]
* ... [[13. Saeima]]s deputāte '''[[Evija Papule]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirms pievērsās [[politika]]i ilgstoši strādājusi [[Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija|Izglītības un zinātnes ministrijā]], bijusi [[Valsts sekretārs (Latvija)|valsts sekretāra]] vietniece?
* ... '''[[lielgaballaiva]]s''' visvairāk izmantoja 19. gadsimtā kā piekrastes vai upju flotiles; [[kara flote]]s, kurām trūka lielo karakuģu, tās ar dažādiem rezultātiem izmantoja arī jūras kaujās?
* ... laikā, kad no 1910. līdz 1945. gadam '''[[Koreja Japānas varā|Koreja atradās Japānas impērijas varā]]''', pret vietējiem iedzīvotājiem tika vērsta diskriminācija un veikta japanizācija?

[[Attēls:John Malkovich at a screening of &quot;Casanova Variations&quot; in January 2015.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džons Malkovičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ne tikai [[aktieris]], [[kinorežisors]] un [[kinoproducents]], bet arī [[mode]]s dizaineris?
* ... '''[[Burgasas līcis]]''' ir vistālāk uz rietumiem novietotā [[Melnā jūra|Melnās jūras]] daļa?
* ... 2020. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] drāmas filma '''&quot;[[Klejotāju zeme]]&quot;''' (''Nomadland'') tika nominēta [[93. Kinoakadēmijas balva]]i sešās kategorijās, no kurām ieguva balvas &quot;Labākā filma&quot;, &quot;Labākais režisors&quot; ([[Hloja Žao]]) un &quot;Labākā aktrise galvenajā lomā&quot; ([[Frānsisa Makdormanda]])?

[[Attēls:Ahosuolaheinä (Rumex acetosella).jpg|border|right|50px]]
* ... visā [[Latvija]]s teritorijā savvaļā ir sastopama '''[[mazā skābene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuras lapas ir ēdamas un var tikt izmantotas [[kulinārija|kulinārijā]]?
* ... [[Cēsis|Cēsu]] pilsētas daļa '''[[Cīrulīši (Cēsis)|Cīrulīši]]''' ir nozīmīgs kūrorts jau no 20. gadsimta 30. gadiem?
* ... savulaik tika uzskatīts, ka '''[[ņencu valoda]]i''' ir divi [[dialekts|dialekti]] — tundras ņencu dialekts, kurā runā lielākā daļa [[ņenci|ņencu]], un meža ņencu dialekts, kas mūsdienās tiek uzskatīts par atsevišķu [[valoda|valodu]] — tajā runā ap 1000 cilvēku galvenokārt [[Jamalas Ņencu autonomais apvidus|Jamalas Ņencu autonomā apvidus]] [[taigas zona|taigas zonā]]?

[[Attēls:Deni Avdija 1 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Izraēla]]s un [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Vašingtonas &quot;Wizards&quot;]] [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Deni Avdija]]m''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir Izraēlas un [[Serbija]]s pilsonība, jo viņa tēvs Zufers Avdija bija profesionāls basketbolists, dzimis [[Dienvidslāvija|Dienvidslāvijā]] [[Kosova]]s musulmaņu kopienā, bet lielāko karjeras daļu spēlējis Izraēlas klubos?
* ... 1993. gadā '''[[Nūkas katedrāle]]''' ieguva [[katedrāle]]s statusu, un 1994. gadā [[Grenlande|Grenlandē]] pēc 616 gadu pārtraukuma tika iecelts [[bīskaps]] (līdz [[1378. gads|1378. gadam]] Grenlandes bīskapi rezidēja [[Gardara|Gardarā]])?
* ... '''[[Miķelis Fišers (mākslinieks)|Miķelis Fišers]]''', kurš tiek uzskatīts par vienu no mūsdienu [[Latvija]]s mākslas spilgtākajām un neordinārākajām personībām, bija Latvijas paviljona veidotājs 57. [[Venēcijas mākslas biennāle|Venēcijas mākslas biennālē]]?

[[Attēls:Rovaniemi pajakyla 2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ziemassvētku vecīša ciems]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas uz Ziemeļu [[polārais loks|polārā loka]], 8 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no [[Rovaniemi]] centra [[Somija|Somijā]], [[Lapzeme (Somija)|Lapzemē]]; līdzās atrodas arī '''[[Santa Klausa parks]]'''?
* ... '''[[Ajona]]s''' salas [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļaustrumos [[Austrumsibīrijas jūra|Austrumsibīrijas jūrā]] nosaukums ir cēlies no [[čukču valoda]]s vārda ''эйу'' — ‘atdzīvināt’ — ‘vieta, kur atspirgst [[ziemeļbrieži|briežu]] ganāmpulki’?
* ... '''[[zigomicētes]]''' ir bijusi [[sēnes|sēņu]] [[bioloģiskā valsts|bioloģiskās valsts]] klase, kuras bijušās [[suga]]s ir iekļautas divos dažādu apakšvalstu nodalījumos ''Mucoromycota'' un ''Zoopagomycota''?

[[Attēls:Hvalsey Church.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Valsajas baznīca|Valsajas baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā drupas mūsdienās)&lt;/small&gt; [[1408. gads|1408. gadā]] notika kāzas, kas ir pēdējais dokumentētais notikums [[Grenlande]]s [[vikingi|vikingu]] vēsturē, pirms 15. gadsimta vidū neskaidru iemeslu dēļ vikingu apmetnes Grenlandē iznīka?
* ... [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] visu kalumu medaļas izcīnījusī [[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpiskās komitejas]] [[distanču slēpotāja]] '''[[Natālija Ņeprjajeva]]''' 2021.—2022. gada sezonā kļuva arī par [[Pasaules kauss distanču slēpošanā|Pasaules kausa]] kopvērtējuma uzvarētāju?
* ... [[Senā Roma|romiešu]] [[Norika]]s provinces centrs '''[[Viruna]]''', kuras drupas saglabājušās [[Austrija]]s dienvidos, [[Karintija|Karintijā]] pie [[Klāgenfurte]]s, tika pamesta [[Lielā tautu staigāšana|Lielās tautu staigāšanas]] laikā?

[[Attēls:Even women.jpg|border|right|50px]]
* ... pavisam [[Sahas Republika|Sahas Republikā]] dažādos ulusos pastāv 20 nacionālo '''[[eveni|evenu]]''' &lt;small&gt;(attēlā 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; naslegu (pagastu), vairāki kopīgi ar [[evenki]]em un '''[[jukagiri]]em'''?
* ... [[Samanta Tīna]] ar dziesmu '''''[[The Moon Is Rising]]''''' [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]] savā pusfinālā dziesma ieguva 17., pēdējo, vietu, nekvalificējoties finālam?
* ... [[Latvijas PSR]] radošo savienību [[laikraksts|laikraksta]] '''&quot;[[Literatūra un Māksla]]&quot;''' pirmais galvenais redaktors no tā izveidošanas [[1945. gads Latvijā|1945. gadā]] bija dzejnieks [[Valdis Lukss]]?

[[Attēls:Sorghum bicolor03.jpg|border|right|50px]]
* ... pārtikā plaši lietotās [[Graudzāļu dzimta|graudzāles]] '''[[parastais sorgo|parastā sorgo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcelsmes vieta ir [[Āfrika]], un tā ir mākslīgas kultivācijas rezultātā veidojusies [[suga]]?
* ... '''[[Bratalida|Bratalaidā]]''' — vikinga [[Ēriks Rudais|Ērika Rudā]] mājvietā [[Grenlande]]s galējos dienvidos — viņa pēcteči dzīvoja līdz [[15. gadsimts|15. gadsimta]] vidum, līdz neskaidru iemeslu dēļ iznīka?
* ... '''[[Pihtsuskengess]]''' [[Somija]]s galējos ziemeļos ir lielākais [[ūdenskritums]] valstī?

[[Attēls:Großglockner_vom_Fuscherkarkopf.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Grosglokners]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir augstākais kalns [[Austrija|Austrijā]] un augstākā [[Alpi|Alpu]] virsotne uz austrumiem no [[Brennera pāreja]]s?
* ... '''[[Medvežju salas]]''' [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļos [[Austrumsibīrijas jūra|Austrumsibīrijas jūrā]] ir [[polārlāči|polārlāču]] ievērojamākā vairošanās vieta reģionā starp [[Vrangeļa sala|Vrangeļa salu]] un [[Taimira|Taimiru]]?
* ... '''[[Ilze Jākobsone]]''' kļuva par pirmo [[Latvija]]s [[basketboliste|basketbolisti]], kas pārstāvējusi komandu [[Meksika]]s līgā, 2022. gada pavasarī noslēdzot līgumu ar [[Agvaskaljentesa]]s klubu &quot;Panteras&quot;?

[[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841693537).jpg|border|right|50px]]
* ... pirms kļūšanas par [[13. Saeima]]s deputātu '''[[Juris Rancāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija vecākais izmeklētājs [[Valsts ieņēmumu dienests|Valsts ieņēmumu dienestā]]?
* ... '''[[Jakobshavnas šļūdonis|Jakobshavnas šļūdoņa]]''' baseins aptver 6,5% no [[Grenlande]]s [[ledus vairogs|ledus vairoga]] teritorijas un caur [[Ilulisatas ledus fjords|Ilulisatas ledus fjordu]] tas rada apmēram 10% no visiem Grenlandes [[aisbergi]]em?
* ... '''[[Ivalo lidosta]]''' ir vistālāk uz ziemeļiem novietotā [[lidosta]] [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]?

[[Attēls:Murtal_Tamsweg_20132.jpg|border|right|50px]]
* ... lejtecē '''[[Mūra (upe)|Mūra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido [[Austrija]]s—[[Slovēnija]]s, vēlāk Slovēnijas—[[Horvātija]]s, bet pašā lejtecē Horvātijas—[[Ungārija]]s robežu?
* ... '''[[Birranga]]''' [[Taimiras pussala]]s vidienē [[Krievijas Federācija]]s ziemeļos tiek uzskatīta par vistālāk ziemeļos esošo kontinentālo [[kalnu sistēma|kalnu sistēmu]]?
* ... populārais [[hokejs|hokeja]] komentētājs un sporta [[žurnālists]] '''[[Mariss Andersons]]''' aktīvi darbojies arī [[politika|politikā]], viņš bija [[5. Saeima|5.]] un [[7. Saeima]]s deputāts, pārstāvot partiju &quot;[[Latvijas Ceļš]]&quot;?

[[Attēls:GunnbjornFromAboveABC.jpg|border|right|50px]]
* ... 3694 metrus augsts [[fjelds]] un nunutaks [[Grenlande]]s austrumos, '''[[Votkinsa kalni|Votkinsa kalnos]]''', '''[[Gunnbjerna fjelds]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir augstākā virsotne [[Grenlande|Grenlandē]] un [[Dānija|Dānijas karalistē]], kā arī augstākā virsotne uz ziemeļiem no [[Ziemeļu polārais loks|polārā loka]]?
* ... '''[[Pasvīkelva]]''' jeb Pātsjoki, kas novada [[Inari ezers|Inari ezera]] ūdeņus uz [[Barenca jūra|Barenca jūru]], gandrīz visā tecējumā veido [[Krievija]]s—[[Norvēģija]]s robežu?
* ... '''[[Jaunturku revolūcija]]''' [[Osmaņu impērija|Osmaņu impērijā]] [[1908. gads|1908. gadā]] noveda pie [[1876. gads|1876. gada]] konstitūcijas atjaunošanas un [[Osmaņu impērijas otrās konstitūcijas laikmets|Otrā konstitucionālā laikmeta]]?

[[Attēls:Ghiacciaiorhone.jpg|border|right|50px]]
* ... lai nezaudētu ienākumus no [[tūrisms|tūrisma]], vasaras sezonā daļa no '''[[Ronas ledājs|Ronas ledāja]]''' [[Šveice]]s [[Alpi|Alpos]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; mēles tiek apklāta, lai bremzētu ledus kušanu?
* ... '''[[Angļu-krievu līgums (1907)|1907. gada Angļu-krievu līgums]]''' atrunāja abu pušu intereses [[Persija|Persijā]], [[Afganistāna|Afganistānā]] un [[Tibeta|Tibetā]], samazinot &quot;[[Lielā spēle|Lielās spēles]]&quot; izraisīto spriedzi?
* ... pēc ''[[Mars Global Surveyor]]'' datiem tika konstatēts, ka '''[[Lielais Sirts]]''' uz [[Marss (planēta)|Marsa]] ir [[vulkāns|vairogvulkāns]] ar zemu reljefu, lai gan arāk tas tika uzskatīts par [[Līdzenums|līdzenumu]]?

[[Attēls:Tornionjoki Kukkolankoski Vastarannalla Ruotsi.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc lielākās pietekas '''[[Muonioelvena]]s''', kura visā tecējumā veido [[Zviedrija]]s un [[Somija]]s valsts robežu, ieteces, lejtecē arī '''[[Tornelvena]]''' &lt;small&gt;(attēlā krāces pie Tornio)&lt;/small&gt; veido abu valstu robežu?
* ... [[Grenlande]]s tālākais ziemeļu punkts '''[[Morisa Džesepa rags]]''' atrodas 712 kilometrus no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]]?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāte &quot;[[Kustība Par!|Par!]]/[[Progresīvie]]&quot; frakcijā '''[[Alija Turlaja]]''' ir viena no Rīgas Apkaimju alianses idejas autorēm un dibinātājām?

[[Attēls:Matsalu laht.JPG|border|right|50px]]
* ... tā kā '''[[Matsalu līcis]]''' [[Igaunija]]s rietumos &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ievērojama migrējošo putnu uzturēšanās vieta, ap līci izveidots [[Matsalu nacionālais parks]]?
* ... no apmēram 2 miljoniem '''[[kabardieši|kabardiešu]]''' aptuveni 1,1 miljons dzīvo [[Turcija|Turcijā]] bet 516 tūkstoši [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]], galvenokārt [[Kabardas-Balkārijas Republika|Kabarda-Balkārijas Republikā]]?
* ... [[1886. gads|1886. gadā]] '''[[Rišonlecijona|Rišonlecijonā]]''' (tulkojumā &quot;Pirmais Ciānai&quot; — viena no pirmajām mūsu laiku [[ebreji|ebreju]] apmetnēm [[Palestīna]]s teritorijā) bija ap 300 iedzīvotāju, pilsētā tika nodibināta pirmā skola Palestīnā pēc vairāk nekā tūkstoš gadu pārtraukuma ar apmācību [[ivrits|ivritā]]?

[[Attēls:Melville-bay-hunting-boat.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Grenlande]]s ziemeļrietumu piekrastē, [[Bafina jūra|Bafina jūrā]] esošais '''[[Melvila līcis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; parasti atbrīvojas no [[ledus]] tikai augusta vidū, bet aizsalst — septembra beigās?
* ... '''[[anālā spura]]''' vairumam [[zivis|zivju]] tiek izmantota peldējuma stabilizēšanai, darbojoties kā kuģa ķīlis?
* ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 4. septembrī, kad [[Latvijas Republikas iekšlietu ministrs]] [[Aloizs Vaznis]] pārņēma [[Latvijas PSR]] iekšlietu ministra '''[[Bruno Šteinbriks|Bruno Šteinbrika]]''' funkcijas, viņš bija spiests atkāpties no amata, lai gan iepriekš bija solījis, ka neaizies, iekams viņu neatcels [[Padomju Savienība|PSRS]] iekšlietu ministrs?

[[Attēls:Paisaje de la Comarca.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Pīters Džeksons|Pītera Džeksona]] filmu sērijās &quot;Hobits&quot; un &quot;[[Gredzenu pavēlnieks (filmu sērija)|Gredzenu pavēlnieks]]&quot; kā [[Džons Ronalds Rūels Tolkīns|Dž. R. R. Tolkīna]] izdomātā '''[[Daliena]]''' jeb Šīra tika uzņemta lauku ainava zemnieku saimniecībā netālu no Matamatas [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]], kur uzcēla [[hobiti|hobitu]] alu mājokļus un kas tādēļ kļuva par tūristu iecienītu galamērķi &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... lielāko daļu '''[[Nogaju stepe]]s''' [[Krievijas Federācija]]s [[Ziemeļkaukāzs|Ziemeļkaukāza reģionā]], starp [[Tereka]]s un Kumas upēm, tradicionāli izmanto kā ziemas ganības [[aitas|aitām]], taču pārmērīgās ganīšanas dēļ stepes [[augsne]] ir noplicināta, un to apdraud [[pārtuksnešošanās]]?
* ... no visām '''[[Kaukāza valodas|Kaukāza valodām]]''' mazāk nekā 30 ir sava [[rakstība]]?

[[Attēls:Disko-bay-icebergs.jpg|border|right|50px]]
* ... eiropieši ieradās '''[[Disko līcis|Disko līcī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; jau [[Ēriks Rudais|Ērika Rudā]] laikā [[10. gadsimts|10. gadsimtā]] nodibinot [[vikingi|vikingu]] apmetnes [[Grenlande]]s rietumos?
* ... dažādas [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] grupas nosaukumu &quot;Redskins&quot; uzskatīja par nievājošu un aizskarošu, tādēļ [[Nacionālā futbola līga|Nacionālās futbola līgas]] klubs tika pārsaukts, un [[2022. gads sportā|2022. gadā]] tas ieguva '''[[Vašingtonas &quot;Commanders&quot;]]''' nosaukumu?
* ... cauri nelielo '''[[Kataja]]s''' jeb Inakari saliņu [[Baltijas jūra]]s [[Botnijas līcis|Botnijas līča]] ziemeļos iet [[Zviedrija]]s—[[Somija]]s robeža, kas tika novilkta [[1809. gads|1809. gadā]], kad salas vietā bija divas atsevišķas saliņas, taču kopš tā laika teritorijas izostāzijas dēļ saliņas ir saplūdušas vienā?

[[Attēls:Evening shadows on tundra.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[mežatundra]]s''' ainavām &lt;small&gt;(attēlā [[Kanāda|Kanādā]])&lt;/small&gt; raksturīga nenoteikta robeža, mežatundra stiepjas 30—300 km platā joslā [[Eirāzija]]s un [[Ziemeļamerika]]s ziemeļos?
* ... [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpisko spēļu]] bronzas medaļas ieguvēja [[Biatlons 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — vīriešu stafete|biatlona stafetē stafetē]] [[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpiskās komitejas]] komandā '''[[Saīds Karimulla Halili|Saīda Karimullas Halili]]''' tēvs [[1993. gads|1993. gadā]] pārcēlās no [[Afganistāna]]s uz [[Krievija|Krieviju]], lai studētu?
* ... '''[[sānu līnija]]''' ir visām [[zivis|zivīm]] raksturīgs [[maņu orgāns]], kas uztver ūdens svārstību stiprumu un virzienu, palīdzot orientēties vidē un pamanīt ienaidnieku tuvumu?

[[Attēls:Uummannaq-fjord-central.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ūmannakas fjords]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir otra lielākā [[Grenlande]]s [[fjords|fjordu]] sistēma aiz [[Skorsbija līcis|Skorsbija līča]]?
* ... '''[[Halti]]''' kalna nogāzē uz [[Norvēģija]]s un [[Somija]]s robežas atrodas Somijas teritorijas augstākais punkts, taču Somijas augstākā kalnu virsotne ir netālu esošā '''[[Ridničohka]]'''?
* ... [[Pārdaugava|Pārdaugavā]] esošie '''[[Mārtiņa kapi]]''' tika ierīkoti [[1773. gads|1773. gadā]] (sākotnēji saukti arī par [[Āgenskalns|Āgenskalna]] kapiem), un tādējādie tie ir vieni no vecākajiem kapiem [[Rīga|Rīgā]]?

[[Attēls:Barb gonio 080526 9681 ltn Pv.jpg|border|right|50px]]
* ... [[zivis|zivju]] '''[[vēdera spuras|vēdera spuru pāris]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; morfoloģiski atbilst citu [[mugurkaulnieki|mugurkaulnieku]] aizmugurējām ekstremitātēm, tāpat kā [[krūšu spuras]] vai priekšējais spuru pāris atbilst priekšējām ekstremitātēm?
* ... '''[[Bulunas uluss|Bulunas ulusā]]''' [[Krievija]]s [[Sahas Republika]]s ziemeļos ir aptuveni 8500 iedzīvotāju, no kuriem vairāk nekā puse dzīvo ulusa centrā [[Tiksi]] pilsētciematā?
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes padomju bērnu rakstnieks '''[[Jānis Larri]]''' ir pazīstams ar 1937. gada grāmatu bērniem &quot;Karika un Vaļas neparastie piedzīvojumi&quot;, kura sarakstīta, lai jaunākās paaudzes vidū izplatītu zināšanas par [[entomoloģija|entomoloģiju]] un rosinātu interesi par šo zinātni; šajā fantastiskajā stāstā, kas guva milzīgus panākumus un tika vairākkārt izdots, samazināti bērni profesora pavadībā ceļo pa [[kukaiņi|kukaiņu]] pasauli?

[[Attēls:Rigoberta Menchu 2009 cropped.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Gvatemala]]s [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Rigoverta Menču]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1992. gads|1992. gadā]] ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] “par viņas darbu sociālajā taisnīgumā un etnokultūras izlīgumā, kas balstās uz [[Amerikas pamatiedzīvotāji|pamatiedzīvotāju]] tiesībām”?
* ... '''[[2021. gada Pasaules U-19 čempionāts basketbolā]]''' notika no 3. jūlija līdz 11. jūlijam [[Rīga|Rīgā]] un [[Daugavpils|Daugavpilī]], un šī bija otrā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] notika šāda līmeņa turnīrs?
* ... 2020. gada decembrī [[Saulkrastu novads (2009—2021)|Saulkrastu novada]] dome nolēma apvienot '''[[Saulkrastu vidusskola|Saulkrastu vidusskolu]]''' un Zvejniekciema vidusskolu, izveidojot Vidzemes jūrmalas vidusskolu, taču arī pēc apvienošanas mācības plānoja turpināt abu skolu ēkās?

[[Attēls:Bet bet 2019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1991. gads Latvijā|1991. gadā]] dibinātās [[poproks|poproka]] grupas '''&quot;[[bet bet]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā 2019. gadā)&lt;/small&gt; nosaukumam, kas laika gaitā daudzus mulsinājis, nav konkrētas nozīmes — tas izdomāts, jo tobrīd šķitis oriģināls un amizants?
* ... {{oss|Z=2022|L=L}} [[Pekina|Pekinā]], pārstāvot [[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpisko komiteju]], trīs bronzas medaļas izcīnījušais [[biatlonists]] '''[[Eduards Latipovs]]''' 2016. gadā uz laiku bija atstādināts no sacensībām par [[meldonijs|meldonija]] lietošanu?
* ... apmēram 200 kilometrus garais '''[[Independensas fjords]]''' [[Grenlande]]s ziemeļu piekrastē, [[Vandela jūra|Vandela jūrā]], savu nosaukumu ieguva [[1892. gads|1892. gada]] [[4. jūlijs|4. jūlijā]], kad [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] polārpētnieks [[Roberts Pīrijs]] to atklāja [[ASV Neatkarības diena|ASV Neatkarības dienā]]?

[[Attēls:Truelove Lowlands Devon Island.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Devona (sala)|Devona]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas atrodas [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskajā arhipelāgā]] uz ziemeļrietumiem no [[Bafina jūra]]s, ir pasaulē lielākā [[sala]] bez pastāvīgiem [[iedzīvotāji]]em?
* ... pēc leģendas, savas '''[[95 tēzes]]''' [[Mārtiņš Luters]] [[1517. gads|1517. gada]] 31. oktobrī pienaglojis pie [[Vitenberga]]s klostera baznīcas durvīm, taču šis stāsts kļuvis pazīstams tikai pēc Lutera nāves un mūsdienās bieži tiek apšaubīts?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Grūtniecības un dzemdību atvaļinājums|grūtniecības atvaļinājumu un dzemdību atvaļinājumu]]''' aprēķina kopā un piešķir 112 kalendāra dienas, neatkarīgi no tā, cik grūtniecības atvaļinājuma dienas izmantotas līdz dzemdībām?

[[Attēls:ThreeGorgesDam-China2009.jpg|border|right|50px]]
* ... 2015. gadā '''[[hidroelektroenerģija]]''' deva 16,6% no visas pasaulē saražotās elektroenerģijas un 70% no visas atjaunojamās enerģijas, un nākamajos 25 gados bija paredzēts ikgadējs pieaugums par aptuveni 3,1% &lt;small&gt;(attēlā [[Triju aizu aizsprosts]] [[Ķīna|Ķīnā]], kas ir pasaulē lielākā [[elektrostacija]] pēc tās uzstādītās jaudas (22,5 GW))&lt;/small&gt;?
* ... [[1930. gads|1930. gadā]] [[Krievijas PFSR]] tika izveidots Anabaras nacionālais ([[evenki|evenku]]) rajons ar centru Udžas ciemā, kas mūsdienās ir '''[[Anabaras uluss]]''' [[Krievija]]s [[Sahas Republika]]s ziemeļu daļā, [[Anabara]]s lejtecē, kur 42% iedzīvotāju ir [[dolgani]], 23% evenki un 22% [[jakuti]]?
* ... [[2020. gads Latvijā|2020. gadā]] toreizējā '''[[Jaunatnes organizācija &quot;Protests&quot;|Jaunatnes organizācijas &quot;Protests&quot;]]''' valdes locekle [[Justīne Panteļējeva]] tika [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|ievēlēta Rīgas domē]] no &quot;[[Progresīvie]]/[[Attīstībai/Par!]]&quot; saraksta?

[[Attēls:CAT-D10N-pic001.jpg|border|right|50px]]
* ... parasti '''[[buldozers|buldozeri]]''' ir liela un jaudīga kāpurķēžu smagā tehnika &lt;small&gt;(attēlā ''Caterpillar'' buldozers ar āķi (riperi) smalcināšanai)&lt;/small&gt;, daudz retāki ir riteņu buldozeri, kuriem parasti ir četri riteņi, kurus vada pilnpiedziņas sistēma, un tiem ir hidrauliska, šarnīrveida stūres sistēma?
* ... [[1616. gads|1616. gadā]] jūrasbraucējs Roberts Bailots bija pirmais eiropietis, kas ieraudzīja '''[[Bailota sala|Bailota salu]]''' [[Kanāda|Kanādā]], uz ziemeļiem no [[Bafina sala]]s, un tā tika nosaukta viņa vārdā?
* ... [[Latvija]]s '''[[Valsts meža dienests]]''' tika izveidots [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]], likvidējot Meža ministriju?

[[Attēls:Чумы на берегу Кары.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc '''[[Kara (upe)|Karas upes]]''' [[Krievija]]s ziemeļos, kuras ietekas tuvumā 1736. gadā ziemoja Stepana Maligina un Alekseja Skuratova Lielās Ziemeļu ekspedīcijas rietumu grupa, nodēvēta [[Karas jūra]] &lt;small&gt;(attēlā [[čums]] Karas krastā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[2021. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2021. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' pirmo reizi programmā bija iekļautas individuālās sacensības [[ziemeļu divcīņa|ziemeļu divcīņā]] sievietēm un [[tramplīnlēkšana]] no lielā tramplīna sievietēm?
* ... nelielā '''[[Kafeklubena]]''' jeb Inuitkekertāta [[Grenlande]]s galējos ziemeļos [[Vandela jūra|Vandela jūrā]] atrodas uz austrumiem no [[Morisa Džesepa rags|Morisa Džesepa raga]] un 713,5 kilometrus uz dienvidiem no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], tādējādi pretendējot uz pasaulē vistālāk uz ziemeļiem novietotās [[sauszeme]]s nosaukumu?

[[Attēls:Colin Hanks in 2015.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Toms Henkss|Toma Henksa]] vecākais dēls '''[[Kolins Henkss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; arī ir pazīstams [[aktieris]], [[kinoproducents]] un [[režisors]]?
* ... 2019. gada jūlijā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] centra spēlētājs '''[[Robins Lopess]]''' uz pievienojās [[Milvoki &quot;Bucks&quot;]] komandai, vienu sezonu profesionālajā basketbolā aizvadot kopā ar dvīņubrāli [[Bruks Lopess|Bruku Lopesu]]?
* ... [[sengrieķi|sengrieķu]] pilsēta '''[[Tegeja]]''' bija viena no senākajām un ietekmīgākajām senās [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijas]] pilsētām?

[[Attēls:Vanatinai, Louisiade Archipelago.jpg|border|right|50px]]
* ... vispazīstamākie '''[[rifs|rifi]]''' ir tropu ūdeņu [[koraļļu rifi]] &lt;small&gt;(attēlā rifa ieskautā Vanatinai sala Luziādu arhipelāgā)&lt;/small&gt;, kas izveidojušies biotiskos procesos, kuros galveno lomu spēlējuši pārkaļķojušies [[koraļļi]] un koraļļu [[aļģes]]?
* ... 108 metrus garā un metru augstā saliņa '''[[ATOW1996]]''' [[Grenlande]]s galējos ziemeļos [[Vandela jūra|Vandela jūrā]] tika atklāta [[1996. gads|1996. gadā]] un pretendē uz pasaulē vistālāk uz ziemeļiem novietotās [[sauszeme]]s nosaukumu?
* ... [[Ķīnas Tautas Republika]]s izpratnē '''[[Pazemojumu gadsimts (Ķīna)|Pazemojumu gadsimts]]''' ir laika posms starp [[1839. gads|1839. gada]] Pirmo opija karu un ĶTR pasludināšanu [[1949. gads|1949. gadā]]?

[[Attēls:Плато Путорана 2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Putorana]]''' plato [[Krievija]]s ziemeļos ir veidots no [[bazalts|bazalta]] lavas straumēm, tā saucamajiem &quot;Sibīrijas trapiem&quot;, kas ir sastopami visā [[Vidussibīrijas plakankalne|Vidussibīrijas plakankalnē]], bet Putorana &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgais lielais reģions, kas pilnībā veidots no bazaltiem?
* ... pats '''[[Mārvins Hīmeijers]]''' izdarīja [[pašnāvība|pašnāvību]] pēc 2004. gada incidenta, kurš plašsaziņas līdzekļos un internetā ir pazīstams kā &quot;Mārvina Hīmeijera karš&quot;, kurā ar bruņām aprīkotā [[buldozers|buldozerā]] viņš sagrāva 13 administratīvas, tirdzniecības un ražošanas ēkas Grenbijas pilsētiņā [[Kolorādo štats|Kolorādo štatā]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]?
* ... '''[[Sūdezers (Ģibuļu pagasts)|Sūdezers]]''' ir neliels ezers [[Ģibuļu pagasts|Ģibuļu pagastā]], [[Talsu novads|Talsu novadā]]?

[[Attēls:Gemeine Strubbelkopfröhrling Strobilomyces strobilaceus.JPG|border|right|50px]]
* ... no vairāk nekā 40 '''[[zvīņbeku ģints]]''' sugām [[Latvija|Latvijā]] ir atrasta tikai viena — tās [[tipiskā suga]] [[melnā zvīņbeka]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[itāļi|itāļu]] ceļotājs '''[[Ludoviko di Vartema]]''' bija pirmais vai viens no pirmajiem [[Eiropa]]s [[kristieši]]em, kas 16. gadsimta sākumā nonāca [[musulmaņi|musulmaņu]] svētajā pilsētā [[Meka|Mekā]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērna kopšanas atvaļinājums|bērna kopšanas atvaļinājuma]]''' kopējais ilgums nedrīkst būt garāks par pusotru gadu, bet to var izmantot pa daļām līdz dienai, kad [[bērns]] sasniedz astoņu gadu vecumu?

[[Attēls:John David Washington.png|border|right|50px]]
* ... amerikāņu [[aktieris]] '''[[Džons Deivids Vašingtons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir spēlējis [[amerikāņu futbols|amerikāņu futbolu]] jauniešu līmenī, bet vēlāk, tāpat kā viņa tēvs [[Denzels Vašingtons]], sācis aktiera karjeru?
* ... '''[[lidars|lidara]]''' darbības princips balstās [[gaisma]]s impulsa raidīšanā (parasti izmantojot [[lāzers|lāzeri]]) mērķa virzienā, kurš atstarojas no tā un daļēji atgriežas; atstaroto impulsa daļu izmanto analīzei, bet laiks, kuru gaismas stars patērējis ceļā līdz mērķim un atpakaļ, norāda attālumu līdz tam?
* ... nelielā [[sala]] vai sēklis '''[[Odāka]]''' [[Grenlande]]s galējos ziemeļos tika atklāta [[1978. gads|1978. gadā]] un, atrodoties 705 kilometrus uz dienvidiem no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], tā pretendē uz vistālāk uz ziemeļiem novietotās [[sauszeme]]s nosaukumu; 2008. gadā, apsekojot ar [[helikopters|helikopteru]], sala gan netika konstatēta?

[[Attēls:Pascal Siakam 2018.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kamerūna]]s [[basketbolists|basketbolista]] '''[[Paskāls Siakams|Paskāla Siakama]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[Toronto &quot;Raptors&quot;]] sastāvā 2019. gadā kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] čempionu, talants tika pamanīts cita Kamerūnā dzimušā NBA spēlētāja Lukas Mbā a Mute rīkotajā jauno spēlētāju nometnē?
* ... 6 kilometrus garais un 3—4 metrus platais '''[[Diolks]]''', kas šķērsoja [[Korintas šaurums|Korintas šaurumu]], bija velkamais ceļš, pa kuru [[Antīkie laiki|antīkajos laikos]] pārvilka vieglos karakuģus un nelielus tirdzniecības kuģus starp [[Korintas līcis|Korintas līci]] un [[Saronikas līcis|Saroniku]] [[Grieķija|Grieķijā]], tādējādi nodrošinot īsāko satiksmi?
* ... neapdzīvotā '''[[Henrietas sala]]''' [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] ir vistālāk ziemeļos izvietotā [[Jaunsibīrijas salas|Jaunsibīrijas salu]] arhipelāga un [[Austrumsibīrijas jūra]]s sala?

[[Attēls:Informal meeting of competitiveness and telecommunications ministers. Arrivals Edgars Tavars (35866986341).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2021. gads Latvijā|2021. gada]] sākumā, pēc tam, kad [[13. Saeima]]s deputāte [[Dana Reizniece-Ozola]] nolika deputāta mandātu, [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] priekšsēdētājs '''[[Edgars Tavars]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi kļuva par parlamenta deputātu?
* ... '''[[Ūnartokekertaka]]''' [[Grenlande]]s austrumos par [[sala|salu]] tika atzīta 2005. gada septembrī, bet pirms tam tā ar ledāju bija savienota ar Liverpūles Zemi; salas izveidošanos zinātnieki saista [[Globālā sasilšana|globālo sasilšanu]]?
* ... '''[[somu pirts]]''' temperatūra ir no 80 līdz 110 °C, parasti 80—90 °C, un tā tiek uzturēta virs [[Rasas punkts|rasas punkta]], lai nebūtu tvaika [[kondensācija]]s?

[[Attēls:Coreus marginatus, Dock Bug.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ornamentblakšu dzimta|ornamentblaktis]]''' &lt;small&gt;(attēlā skābeņu vīgriežu ornamentblakts)&lt;/small&gt; trauksmes laikā bieži izdala sekrētu ar nepatīkamu smaku no dziedzeriem, kas atrodas uz krūtīm?
* ... 2006. gadā bijušais [[Latvijas kultūras ministrs|kultūras ministrs]] un vēstnieks '''[[Jānis Dripe]]''' kļuva par [[Rīga]]s pilsētas galveno arhitektu, būdams amatā līdz 2011. gadam, kad [[Rīgas domes priekšsēdētājs]] [[Nils Ušakovs]] viņu atbrīvoja no amata?
* ... arī [[cilvēks|cilvēkam]] ir 4 '''[[ilknis|ilkņi]]''', ko parasti sauc par acu zobiem, jo tie atrodas apmēram zem acīm?

[[Attēls:Qeqertarsuaq.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Milna Zeme]]''' ir pēc platības trešā lielākā [[sala]] Grenlandes arhipelāgā pēc pašas [[Grenlande]]s un '''[[Disko sala]]s''' &lt;small&gt;(attēlā Kekertarsuakas pilsēta Disko salā)&lt;/small&gt;?
* ... 2019. gadā par [[Latvija]]s labāko sporta [[žurnālists|žurnālisti]] atzītā '''[[Inita Kresa-Katkovska]]''' savu [[basketboliste]]s karjeru ir aizvadījusi [[Rīgas TTT]] klubā, kuras sastāvā divreiz ieguvusi Eiropas kausu, kā arī piecreiz PSRS čempiones titulu?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigās visa 600 mm dzelzceļu sistēma no [[Ogre]]s līdz [[Inčukalns (stacija)|Inčukalnam]] tika iznīcināta, arī '''[[dzelzceļa līnija Inčukalns—Allaži]]'''?

[[Attēls:Barbara_Bush_portrait.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2018. gads|2018. gadā]] mirušo [[ASV prezidentu uzskaitījums|41.]] [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Džordžs Herberts Volkers Bušs|Džordža Herberta Volkera Buša]] un '''[[Barbara Buša|Barbaras Bušas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; laulības 73 gadi ir ilgākais laiks, ko kāds no ASV prezidentiem ir nodzīvojis [[laulība|laulībā]]?
* ... [[Latvija]]s [[paukotāja]], [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000. gada vasaras olimpisko spēļu]] dalībniece '''[[Jūlija Vansoviča]]''' tagad ir paukošanas [[trenere]] [[Daugavpils]] sporta skolā?
* ... no 2019. gada latviešu [[dziedātāja]], vokālā pedagoģe un dziesmu autore '''[[Anna Zankovska]]''' ir pazīstama ar skatuves vārdu ''Katō''?

[[Attēls:Bennett-Insel 4 2014-08-25.jpg|border|right|50px]]
* ... neapdzīvoto '''[[Benneta sala|Benneta salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļos [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]], '''[[Delonga salas|Delonga salu]]''' grupā [[1881. gads|1881. gadā]], dreifējot ar ledū iesalušo kuģi ''Jeannette'', atklāja amerikāņa [[Džordžs Delongs|Džordža Delonga]] ekspedīcija un nosauca to par godu ekspedīcijas sponsoram, avīzes ''New York Herald'' izdevējam Džeimsam Bennetam?
* ... [[Latvija]]s [[džudo|džudists]], [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992. gada Barselonas olimpisko spēļu]] dalībnieks '''[[Vadims Voinovs]]''' ir bijis divkārtējs Eiropas čempions PSRS komandas sastāvā?
* ... lejtecē [[Velna grāvis (Garozes pieteka)|Velna grāvis]] savieno '''[[Garoze (upe)|Garozi]]''' ar ziemeļos tekošo [[Iecava (upe)|Iecavu]], pavasaros to aizver ar slūžu aizvaru pie bijušajām ūdensdzirnavām?

[[Attēls:Heksamilions.JPG|border|right|50px]]
* ... aizsargmūris, kas tika uzcelts šķērsām pāri visam [[Korintas šaurums|Korintas šaurumam]], lai aizsargātu vienīgo sauszemes ceļu, kas savieno [[Peloponesa|Peloponēsu]] ar kontinentālo [[Grieķija|Grieķiju]], '''[[Heksamilions]]''' &lt;small&gt;(attēlā drupas)&lt;/small&gt; ir pats lielākais [[Arheoloģiskais piemineklis|arheoloģiskais objekts]] Grieķijā?
* ... [[ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[Krievija]]s [[Futbols|futbola]] treneris un bijušais futbolists '''[[Andrejs Kančeļskis]]''' 2014. gada augustā tika apstiprināts par [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] kluba ''[[FC Jūrmala]]'' galveno treneri, tomēr pēc sezonas beigām viņš klubu pameta?
* ... [[dziedātāja]], dziesmu autore un radio personība '''''[[Patrisha]]''''' īstajā vārdā ir Patrīcija Ksenija Cuprijanoviča?

[[Attēls:Spiro_Agnew.jpg|border|right|50px]]
* ... 39. [[ASV viceprezidents]] prezidenta [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]] laikā '''[[Spiro Agņū]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija otrais [[ASV viceprezidents]], kurš ir atkāpies no amata, pirmajam esot [[Džons Kelhūns|Džonam Kelhūnam]]?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Dalasas &quot;Mavericks&quot;]] spēlētāja '''[[Tims Hārdevejs jaunākais|Tima Hārdeveja jaunākā]]''' tēvs, arī Tims Hārdevejs, tāpat ir bijis basketbolists, spēlējis NBA, aizvadot līgā trīspadsmit sezonas?
* ... '''[[Pīrija Zeme]]s''' [[Morisa Džesepa rags]] ir [[Grenlande]]s tālākais ziemeļu punkts?

[[Attēls:BU Gitega (11).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2018. gads|2018. gada]] beigās [[Burundija]]s prezidents Pjērs Nkurunziza paziņoja, ka viņš izpildīs solījumu atgriezt '''[[Gitega]]i''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bijušo politiskās [[galvaspilsēta]]s statusu, [[Bužumbura]]i paliekot kā ekonomiskajai galvaspilsētai?
* ... spēlē pret [[Polijas futbola izlase|Poliju]] [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008. gada Eiropas čempionātā]] [[Austrijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ivica Vastičs]]''' 38 gadu un 257 dienu vecumā guva vārtus, tādējādi kļūstot par vecāko spēlētāju [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] vēsturē, kas to ir paveicis?
* ... '''[[Nacionālais kopienākums|nacionālo kopienākumu]]''' iegūst, ja [[Iekšzemes kopprodukts|iekšzemes kopproduktam]] pieskaita no citām valstīm saņemtos īpašuma ienākumus, darbinieku atalgojumu un subsīdijas, un atņem citām valstīm samaksātos īpašuma ienākumus, darbinieku atalgojumu un ražošanas un importa nodokļus?

[[Attēls:Čužu purvs, 2019.08.24, krūmu čužas (Pentaphylloides fruticosa).jpg|border|right|50px]]
* ... [[1927. gads|1927. gadā]] tika izveidota aizsargājamā teritorija &quot;Kandavas sēravotu mežs&quot;, ko [[1934. gads Latvijā|1934. gadā]] paplašināja līdz 40 ha, iekļaujot [[krūmu čuža]]s atradni, kas ir vienīgā dabiskā šīs sugas atradne Latvijā, un arī mūsdienās krūmu čuža &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; lielā skaitā ir sastopama '''[[Čužu purvs (dabas liegums)|Čužu purva dabas liegumā]]'''?
* ... [[Džefs Kinijs|Džefa Kinija]] bērnu grāmatu sērija '''&quot;[[Grega dienasgrāmata]]&quot;''' kopumā Pasaulē pārdota vairāk kā 250 miljonu tirāžā, sērijas grāmatas ir tulkotas 56 valodās?
* ... [[Latvija|Latvijā]] 20. gadsimta 20. un 30. gados ebreju [[politiskā partija]] '''[[Bunds (partija)|Bunds]]''' aktīvi uzstājās kā pret labējām latviešu partijām, tā arī pret [[komunisti]]em?

[[Attēls:Larry Flynt 2009.jpg|border|right|50px]]
* ... [[pornogrāfija|pornogrāfisko]] žurnālu un videofilmu izdevēja ''Hustler'' īpašnieks '''[[Lerijs Flints]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika paralizēts 1978. gadā pēc slepkavības mēģinājuma, ko veica sērijveida slepkava Džozefs Franklins?
* ... 2011. gadā [[Itālija]]s [[futbols|futbola]] treneris '''[[Roberto Di Mateo]]''' pievienojās [[Anglijas Premjerlīga]]s klubam ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'', kā [[Andrē Villašs-Boašs|Andrē Villaša-Boaša]] asistents, bet jau 2012. gadā Di Mateo kļuva par komandas galveno treneri un uzvarēja ar ''Chelsea'' [[2012. gada UEFA Čempionu līgas fināls|UEFA Čempionu līgas finālā]]?
* ... līdz [[1994. gads Latvijā|1994. gadm]] '''[[Balbiši]]''' bija [[Ozolaines pagasts|Ozolaines pagasta]] centrs, tad tas pārcēlās prom, bet [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] Ozolaines pagasta pārvaldes administrācija pārcēlās atpakaļ uz Balbišu ciemu, šoreiz izvietojoties bijušās Ozolaines pamatskolas ēkā, kas bija slēgta skolēnu trūkuma dēļ?

[[Attēls:Nathan Walker.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Austrālija]]s [[hokejists]] '''[[Neitans Volkers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais no savas valsts, kas ir profesionāli spēlējis Eiropā, ticis izvēlēts [[NHL drafts|NHL draftā]] un arī pirmais austrālietis, kas spēlējis [[Nacionālā hokeja līga|šajā līgā]]?
* ... [[laika joslas|laika skaitīšanas]] īpatnību dēļ, šķērsojot 4923 metru virs jūras līmeņa augsto '''[[Vāhdžīras pāreja|Vāhdžīras pāreju]]''' starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Ķīna|Ķīnu]], pulksteni nepieciešams pagriezt par trīs ar pusi stundām?
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes padomju [[čekists]] '''[[Jānis Apeters]]''', kurš [[1937. gads|1937. gadā]] kļuva par pirmo Solovku īpašās nozīmes nometnes ([[Solovku salas|Solovku salās]]) vadītāju, [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā 1938. gada 22. augustā tika notiesāts par valsts nodevību un dalību pretpadomju revolucionārā organizācijā un nošauts?

[[Attēls:Sitka 84 Elev 135.jpg|border|right|50px]]
* ... agrāk, kad [[Aļaska]] piederēja [[Krievijas Impērija]]i kā [[Krievijas Amerika]], '''[[Sitka]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums bija Novoarhangeļska?
* ... [[Lietuvas Futbola federācija]]s prezidents '''[[Toms Danilevičs]]''' spēlētāja karjeras laikā ir pārstāvējis [[Lietuvas futbola izlase|Lietuvas futbola izlasi]], aizvadot 71 spēli valstsvienībā?
* ... '''[[pamežs|pamežu]]''' [[Latvija]]s apstākļos visbiežāk veido [[paegļi]], [[lazdas]], [[pīlādži]] un krūkļi, arī dažādu sugu [[kārkls|kārkli]], [[Parastā ieva|ievas]], [[plūškoki]], irbenes, segliņi, [[upene]]s, [[jāņogas]], [[Parastā zalktene|zalktenes]], vērenes, no kokiem — [[liepas]], [[gobas]], [[vīksnas]]?

[[Attēls:Punishment sisyph.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] Efīras valdnieks '''[[Sīzifs]]''' par mēģinājumu apmānīt dievus tika sodīts [[Aīds|Aīda]] valstībā, kur viņam uz visiem laikiem jāveļ kalnā akmens, kas virsotnē atkal noripo lejā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Latvijas hokeja izlase]]s visu laiku rezultatīvākā spēlētāja [[Leonīds Tambijevs|Leonīda Tambijeva]] dēls '''[[Kirils Tambijevs]]''' arī ir pazīstams hokejists, 2019. gadā ar [[Kazahstāna]]s klubu [[Karaghandi &quot;Saryarka&quot;]] kļuvis par [[Krievijas Augstākā hokeja līga|Krievijas Augstākās hokeja līgas]] čempionu?
* ... '''[[Bensakas rags]]''' [[Tunisija|Tunisijā]], kas ir [[Āfrika]]s kontinenta tālākais ziemeļu punkts, ir nobeigums lielākajam Anžela ragam?

[[Attēls:Black Hawk flying over a valley in Bamyan.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Bābi|Bābu]]''' kalnos [[Afganistāna]]s centrālajā daļā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākas daudzas no reģiona svarīgākajām upēm — [[Kabula (upe)|Kabula]], Argandaba, [[Helmanda]], Fartahrūda, [[Harīrūda]], [[Murgaba]], [[Balha (upe)|Balha]] un [[Kundūza]]?
* ... 101 spēli [[Dānijas futbola izlase]]s sastāvā aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Tomass Serensens]]''' ir piedalījies [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000.]] un [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004. gada Eiropas čempionātā]], kā arī [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002.]] un [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada FIFA Pasaules kausā]]?
* ... '''[[Jeņisejas līcis]]''' [[Krievija]]s ziemeļos, kas ir Jeņisejas upes grīvlīcis jeb estuārs, ir ap 300 km garš?

[[Attēls:Jeff Kinney Book Signing, November 2011 (1).jpg|border|right|50px]]
* ... 2009. gadā žurnāls &quot;[[Time]]&quot; nosauca rakstnieku un karikatūristu, bērnu romāna &quot;Grega dienasgrāmata&quot; un tam sekojošās grāmatu sērijas autoru '''[[Džefs Kinijs|Džefu Kiniju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par vienu no 100 ietekmīgākajiem pasaules cilvēkiem?
* ... [[1942. gads|1942. gada]] augustā pie '''[[Diksona sala]]s''' notika vācu kreisera ''Admiral Scheer'' uzbrukums, kas bija vienīgā vācu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] kaujas operācija [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] uz austrumiem no [[Urāli]]em?
* ... kinofilma '''&quot;[[Vara (2018. gada filma)|Vara]]&quot;''' par 46. [[ASV viceprezidents|ASV viceprezidentu]] [[Diks Čeinijs|Diku Čeiniju]] un viņa ceļu līdz kļūšanai par visspēcīgāko viceprezidentu ASV vēsturē tika nominēta astoņām [[91. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvām]]?

[[Attēls:Aposeris foetida m1.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[aposēres]]''' ir monotipiska augu [[Ģints (bioloģija)|ģints]], kurā ir klasificēta tikai viena augu suga — [[smirdīgā aposēre]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Anglijas futbola izlase]]s sastāvā '''[[Deivids Sīmens]]''' ir otrs ar spēlēm bagātākais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] vēsturē, atpaliekot tikai no [[Pīters Šiltons|Pītera Šiltona]]?
* ... '''[[Griķi (ģints)|griķi]]''' ir uzskatīti par pseidolabību, nevis par labību, jo tie nepieder [[graudzāļu dzimta]]i?

[[Attēls:Ish Smith 2020 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Vašingtonas &quot;Wizards&quot;]] saspēles vadītājs '''[[Išs Smits]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; savas karjeras laikā ir pārstāvējis 12 NBA komandas?
* ... 1923. gadā [[Lietuva]]s miestā '''[[Pumpēni (Lietuva)|Pumpēnos]]''' bija 1139 iedzīvotāji, no tiem 33% ebreju; 1939. gadā iedzīvotāju skaits sasniedza 1400, taču 1941. gada jūlijā visi pilsētas [[ebreji]] tika sadzīti geto un 26. augustā nogalināti [[Holokausts|Holokaustā]]?
* ... ilgu laiku '''[[Koteļnija|Koteļnijas sala]]''' [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] tika izmantota tikai [[polārlapsa|polārlapsu]] medībām un [[mamuti|mamutu]] kaulu ievākšanai (tās piekrastē bija mednieku ziemas apmetnes, bet pastāvīgo iedzīvotāju salā nebija), taču līdz ar [[Ziemeļu jūras ceļš|Ziemeļu jūras ceļa]] attīstību salā tika ierīkotas vairākas [[meteostacija]]s?

[[Attēls:Mosedis.jpg|border|right|50px]]
* ... 1979. gadā [[Lietuva]]s miestā '''[[Mosēda|Mosēdā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atklāts ārsta Vaclova Inta vecajās ūdensdzirnavās izveidotais Lietuvas [[laukakmeņi|laukakmeņu]] muzejs ar ap 5000 lieliem eksponātiem un lielu daudzumu mazāku?
* ... '''[[Gerets Berijs]]''' [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas futbola Premjerlīgā]] ir nospēlējis 653 spēles, kas ir līgas rekords?
* ... [[Igaunija]]s rietumos, '''[[Virtsu]]''' ciemā, atrodas osta, no kuras ir [[prāmis|prāmju]] satiksme ar [[Kuivastu]] ciemu [[Muhu sala|Muhu salā]] Sūrveina šauruma otrā pusē, no kurienes pa uzbērtu dambi autoceļš ved uz [[Sāremā]] salu?

[[Attēls:Lejnieki Bauska (2).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Viļa Plūdoņa muzejs]]''' [[Bauskas novads|Bauskas novada]] [[Ceraukstes pagasts|Ceraukstes pagasta]] &quot;Lejeniekos&quot; &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izveidots viensētā, kurā dzejnieks [[Vilis Plūdons]] ir dzimis un dzīvojis?
* ... [[2019. gads sportā|2019. gada]] aprīlī [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] izslēgšanas kārtas septītajā spēlē pret [[Vegasas &quot;Golden Knights&quot;]] [[Sanhosē &quot;Sharks&quot;]] spēlētājs '''[[Kevins Lebanks]]''' kļuva par pirmo spēlētāju NHL vēsturē, kas vienā periodā, septītajā spēlē ir sakrājis četrus rezultativitātes punktus?
* ... nepāliešu karavīri '''[[gurkas]]''' ir cēlušies no [[Radžastāna]]s izceļotājiem, kas 15. gadsimtā pārvietojušies uz [[Himalaji]]em, saukdami sevi par &quot;govju ganiem&quot;?

[[Attēls:Stiliyan Petrov 2011.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Stilijans Petrovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar nospēlētām 105 spēlēm ir [[Bulgārijas futbola izlase]]s rekordists aizvadīto spēļu ziņā?
* ... par '''[[Ļahova salas|Ļahova salu]]''' [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] pirmatklājēju tiek uzskatīts tirgonis Ivans Ļahovs, kurš, sekojot [[ziemeļbrieži|ziemeļbriežu]] baram, šķērsoja [[Lapteva šaurums|Lapteva jūras šaurumu]] un nonāca salās, kur atrada [[mamuti|mamutu]] kaulu un [[polārlapsa|polārlapsu]] krājumus, ziņoja par savu atklājumu uz [[Pēterburga|Pēterburgu]] un saņēma monopolu uz resursu ieguvi savā vārdā nosauktajās salās?
* ... '''[[Termālie ūdeņi|termālos ūdeņus]]''' izmanto arī apkurei un kā alternatīvu elektroenerģijas avotu, piemēram, [[Islande]]s galvaspilsētu [[Reikjavīka|Reikjavīku]] pilnībā apsilda termālie ūdeņi?

[[Attēls:2020.08.05 pie Krievupes stacijas.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Garkalnes meži|Garkalnes mežu dabas liegums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā [[zaļā vārna|zaļās vārnas]] ligzdošanas vieta [[Baltija|Baltijā]]?
* ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komandā [[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]] spēlējošais '''[[Daniels Sprongs]]''' 7 gadu vecumā pārcēlies no [[Nīderlande]]s uz [[Kanāda|Kanādu]], lai attīstītu [[hokejs|hokeja]] talantu, un nav spēlējis [[Nīderlandes hokeja izlase|Nīderlandes hokeja izlasē]], līdz ar to arī izlašu turnīros?
* ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] par nopelniem [[Latvija]]s labā kultūras [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs '''[[Andrejs Volmārs]]''' saņēma [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]?

[[Attēls:Nofretete Neues Museum.jpg|border|right|50px]]
* ... pastāv teorija, ka [[Ēģipte]]s [[faraons|faraona]] [[Ehnatons|Ehnatona]] sieva [[Nofretete]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijusi '''[[Mitānija]]s''' valdnieku meita?
* ... saskaņā ar daļā valstu, ieskaitot [[Latvija|Latviju]] un bijušo [[Padomju Savienība|PSRS]], pieņemto klasifikāciju, nogulumiežu '''[[Svīta (ģeoloģija)|svītas]]''' noteikšana ir kompleksa un iekļauj sevī gan slāņa [[fācija|faciālās]] litogrāfiskās ([[Ģeoloģija|ģeoloģiskās]]), gan [[paleontoloģija|paleontoloģiskās]] ([[bioloģija|bioloģiskās]]) īpatnības?
* ... latviešu [[Bobslejs|bobsleja]] pilots, [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|Pekinas olimpisko spēļu]] dalībnieks, '''[[Emīls Cipulis]]''' ar bobsleju sācis nodarboties 2019. gadā, bet pirms tam nodarbojies ar [[Motokross|motokrosu]]?

[[Attēls:Harry Styles November 2014.jpg|border|right|50px]]
* ... vienas no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām zēnu grupām ''[[One Direction]]'' solists '''[[Harijs Stailss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2017. gadā debitēja kino kā aktieris [[Kristofers Nolans|Kristofera Nolana]] kara filmā &quot;[[Denkerka (filma)|Denkerka]]&quot;?
* ... 2020.—2021. gada sezonā [[Rīgas &quot;Dinamo&quot;]] pārstāvējušais [[Kanāda]]s [[hokejists]] '''[[Džeisijs Lipons]]''' [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]] debitēja 2016. gadā, kopā aizvadot 9 spēles?
* ... '''[[altīno]]''' ir retākais sastopamais vīrieša balss paveids?

[[Attēls:Anzob mountains.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Hisora grēda]]s''' &lt;small&gt;(attēlā Anzoba pāreja)&lt;/small&gt; augstākā virsotne — 4643 metrus augstais '''[[Hazrati Sultons]]''' (agrākā PSKP XXII kongresa smaile) atrodas uz [[Tadžikistāna]]s un [[Uzbekistāna]]s robežas un ir Uzbekistānas augstākā virsotne?
* ... [[Īrija]]s [[futbolists|futbolistam]], centra [[Aizsargs (futbols)|aizsargam]] '''[[Ričards Danns|Ričardam Dannam]]''' pieder [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīga]]s rekords par visvairāk iesistiem vārtiem savos vārtos (10 vārti)?
* ... ar vidējo [[Gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] +8,8 °C (2,4 °C virs normas), '''[[2020. gada laikapstākļi Latvijā]]''' kļuva par siltāko gadu novērojumu vēsturē, par 0,6 °C pārspējot [[2019. gada laikapstākļi Latvijā|2019. gada]] rekordu?

[[Attēls:Unio crassus1.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[dižgliemeņu virsdzimta]]s''' pārstāvjiem, kas dzīvo tikai [[saldūdeņi|saldūdeņos]], ir raksturīgs iekšējais perlamutra slānis un savdabīga zobu uzbūve &lt;small&gt;(attēlā biezā perlamutrene)&lt;/small&gt;?
* ... [[Fidži]] dzimušais '''[[Viktors Lindbergs]]''', kura vecāki bija [[zviedri|zviedru]] un [[īri|īru]] tautības, jaunību aizvadīja [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] un uz [[Londona|Londonu]] pārcēlās īsi pirms [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]], kur izcīnīja zelta medaļu [[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ūdenspolo turnīrā]], pārstāvot Jaukto komandu, un tādējādi tiek uzskatīts par pirmo Jaunzēlandes sportistu olimpiskajās spēlēs?
* ... '''[[Pērtas naudas kaltuve|Pērtas naudas kaltuvē]]''' tiek uzglabāta lielākā un vērtīgākā [[monēta]] pasaulē — &quot;[[Austrālija]]s ķengura vienas tonnas zelta monēta&quot;, kas sver 1012 kg, ir aptuveni 80 cm plata un vairāk nekā 12 cm bieza?

[[Attēls:Mother and very small baby hippo.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1831. gads|1831. gadā]] dibinātais '''[[Antverpenes zooloģiskais dārzs]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[nīlzirgi]])&lt;/small&gt; ir viens no vecākajiem [[Zooloģiskais dārzs|zooloģiskajiem dārziem]] pasaulē?
* ... [[Trinidāda un Tobāgo|Trinidādas un Tobāgo]] [[futbolists]] '''[[Dvaits Jorks]]''' [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgā]] guva 123 vārtus, kas līdz 2018. gadam bija augstākais rādītājs spēlētājam, kas nav no [[Eiropa]]s?
* ... '''[[Rubensheisa|Rubensheisu]]''', kur mūsdienās iekārtots [[muzejs]], gleznotājs [[Pīters Pauls Rubenss]] nopirka [[1610. gads|1610. gadā]] un pārbūvēja savām vajadzībām?

[[Attēls:VadimsLasenko.jpg|border|right|50px]]
* ... 2020. gadā [[Latvijas iekšlietu ministrs]] [[Sandis Ģirģens]] kandidēja uz [[Latvijas Futbola federācija]]s prezidenta matu, taču vēlēšanās pārliecinoši uzvarēja otrs kandidāts '''[[Vadims Ļašenko]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[bailes]] no augstuma jeb '''[[akrofobija]]''' tiek uzskatītas par vieglu neirozes pakāpi, kas parasti neizraisa nekādas sekas?
* ... [[Japāna|Japānā]], kā [[vulkānisms|vulkāniski]] aktīvā valstī, ir tūkstošiem karsto avotu '''[[onsens|onsenu]]''', kas izkaisīti visās tās lielākajās salās?

[[Attēls:Tumba Belasica IMG 7972.jpg|border|right|50px]]
* ... 1880 metrus augstajā '''[[Tumba (kalns)|Tumbas kalna]]''' virsotnē [[Belasica]]s kalnu sistēmā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; satiekas triju valstu — [[Bulgārija]]s, [[Grieķija]]s un [[Ziemeļmaķedonija]]s teritorijas?
* ... brāļi [[Gērijs Nevils|Gērijs]] un '''[[Fils Nevils|Fils]]''' Nevili kopā ar labiem panākumiem spēlējuši gan [[Anglijas futbola izlase|Anglijas futbola izlasē]], gan ''[[Manchester United]]'', bet pēc spēlētāja karjeras beigām abi strādājuši par [[treneri]]em?
* ... pirmais, kas caurkuģoja '''[[Dmitrija Lapteva šaurums|Dmitrija Lapteva šaurumu]]''' [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]] [[Krievija]]s ziemeļos, bija [[Dmitrijs Laptevs]] [[1739. gads|1739. gada]] 14. augustā, kura vārdā šaurums nosaukts?

[[Attēls:RigaMeteoraIela.jpg|border|right|50px]]
* ... tagadējo nosaukumu '''[[Meteora iela]]''' [[Āgenskalns|Āgenskalnā]] [[Rīga|Rīgā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva 1961. gadā, tā ir nosaukta gumijas rūpnīcas &quot;Meteors&quot; vārdā, kas 19. gadsimta beigās izveidota šajā apkārtnē?
* ... 2017. gadā [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Žerārs Galāns]]''' kļuva par [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] kluba [[Vegasas &quot;Golden Knights&quot;]] pirmo treneri un aizveda komandu līdz [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] finālam, kurā gan piekāpās [[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]]?
* ... neapdzīvoto '''[[Anžū salas|Anžū salu]]''' grupā [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļos bieži tiek atrastas seno dzīvnieku (mamutu, degunradžu, zirgu) un augu paliekas; [[mamuti|mamutu]] kaulu ieguve ir faktiski vienīgā ekonomiskā aktivitāte salās?

[[Attēls:Zicht op het Delwaidedok.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Antverpenes osta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pēc kravu apgrozījuma otrā lielākā [[Eiropa]]s [[osta]] aiz [[Roterdama]]s?
* ... '''[[Tedijs Šerinhems]]''' ir vecākais laukuma spēlētājs, kas piedalījies [[Anglijas futbola Premjerlīga]]s mačā, kā arī vecākais [[futbolists]], kas ir guvis vārtus Premjerlīgā?
* ... kādreiz neatkarīgā '''[[Mustangas Karaliste]]''', kas valodas un kultūras ziņā ir ļoti tuva tibetiešu kultūrai, kopš [[1951. gads|1951. gada]] ir [[Nepāla]]s sastāvdaļa?

[[Attēls:2006-10-19 Rhizina undulata 1.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[uzpūstā saknene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visā [[Ziemeļu puslode|Ziemeļu puslodē]] bieži sastopama [[Saprofīti|saprofīta]] un [[parazītisms|parazītiska]] sēne, ko uzskata par mežsaimniecībai kaitīgu [[priedes|priežu]] sakņu parazītu?
* ... 2018. gada novembrī [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Kreigs Berube]]''' tika apstiprināts kā [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] komandas [[Sentluisas &quot;Blues&quot;]] galvenais treneris; gada izskaņā viņa vadītā komanda bija pēdējā vietā līgā, bet 2019. gadā tās spēle uzlabojās, komanda sezonas noslēgumā sasniedza Stenlija kausa finālu un ieguva [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]]?
* ... par [[Krievija]]s dienvidrietumos, netālu no [[Gelendžika]]s esošo pils kompleksu, kura celtniecība izmaksāja aptuveni 1,35 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], dokumentālajā filmā '''&quot;[[Pils Putinam. Stāsts par vislielāko kukuli]]&quot;''' tiek apgalvots, ka tā ir uzcelta [[Krievijas prezidents|Krievijas prezidentam]] [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]]?

[[Attēls:Dubai mall indoor.JPG|border|right|50px]]
* ... '''''[[Dubai Mall]]''''' [[Dubaija|Dubaijā]], [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienotajos Arābu Emirātos]] platības ziņā ir lielākais [[iepirkšanās centrs]] pasaulē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un kopš tā atklāšanas arī apmeklētākais lielveikals pasaulē?
* ... pēc savas dzimšanas vietas un vecāku izcelsmes [[futbolists]] '''[[Ouens Hārgrīvss]]''' varēja pārstāvēt [[Kanādas futbola izlase|Kanādas]], [[Velsas futbola izlase|Velsas]] vai [[Anglijas futbola izlase|Anglijas]] izlasi; karjeras sākumā viņš spēlēja Velsas U19 izlasē, bet pēc tam pārstāvēja Angliju, piedaloties 42 spēlēs tās sastāvā?
* ... kā patstāvīga zinātne '''[[ģeokrioloģija]]''' izveidojās [[Padomju Savienība|PSRS]] 1920. gados kā [[ģeoloģija]]s, [[ģeogrāfija]]s un [[ģeofizika]]s starpdisciplīna?

[[Attēls:Tetele.JPG|border|right|50px]]
* ... no senās '''[[Tetelmindes muiža]]s''' apbūves ir saglabājies tikai ap 1840. gadu celtais un 1992. gadā atjaunotais tornis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Džoels Kvenevils]]''' ar [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]] komandu pavadīja savas karjeras spožākos gadus, izcīnot trīs [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Stenlija kauss|Stenlija kausus]]?
* ... 1984. gada fantāzijas piedzīvojumu filma '''''[[Sheena]]''''' jeb ''Sheena: Queen of the Jungle'' piedzīvoja finansiālu neveiksmi kinoteātros un tika nominēta [[Zelta avenes balva]]i piecās nominācijās (arī kā &quot;Sliktākā filma&quot; un [[Tanja Robertsa]] kā &quot;Sliktākā aktrise&quot;), tomēr mājas video un [[DVD]] apritē tā iemantoja kulta statusu?

[[Attēls:Карта Таврической Губернии.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Oktobra revolūcija]]s [[Krievijas Impērija]]s '''[[Taurijas guberņa]]s''' teritorijā &lt;small&gt;(attēlā 1882. gada kartē)&lt;/small&gt; īslaicīgi pastāvēja Tauridas Padomju Republika?
* ... [[Horvātijas futbola izlase]]s sastāvā [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002.]] un [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī trīs [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātos]] spēlējušais '''[[Josips Šimuničs]]''' dzimis [[Austrālija|Austrālijā]], [[Bosnija]]s [[Horvāti|horvātu]] imigrantu ģimenē, tur arī sācis [[futbols|futbola]] karjeru?
* ... [[Nīderlande|Nīderlandē]] reģistrētais [[autobūve]]s uzņēmums '''''[[Stellantis]]''''' ir ceturtais lielākais autoražotājs pasaulē, kura grupā ietilpst zīmoli: ''[[Alfa Romeo]]'', ''Chrysler'', ''[[Citroën]]'', ''Dodge'', ''[[Fiat]]'', ''Jeep'', ''Lancia'', ''[[Maserati]]'', ''[[Opel]]'', ''[[Peugeot]]'' un ''Vauxhall''?

[[Attēls:Meža iela pie Nometņu ielas 2018.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Meža iela (Rīga)|Meža iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no vecākajām ielām [[Āgenskalns|Āgenskalnā]], veidojusies kā paralēls ceļš [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema ielai]] no [[Daugava]]s pārceltuvēm?
* ... [[2015. gads sportā|2015. gadā]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Maiks Salivans]]''' kļuva par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Pitsburgas &quot;Penguins&quot;]] galveno treneri un pirmajās divās sezonās ar komandu izcīnīja divus [[Stenlija kauss|Stenlija kausus]]?
* ... '''[[Silgraužu skansts]]''' [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] [[Cenu pagasts|Cenu pagastā]], [[Iecavas upe]]s labajā krastā pie [[Misa (upe)|Misas]] ietekas ir [[1812. gada karš|1812. gada kara]] laika franču armijas nocietinājumu atliekas?

[[Attēls:Oliver Bierhoff, Germany national football team (03).jpg|border|right|50px]]
* ... [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996. gada Eiropas čempionāta]] finālā pret [[Čehijas futbola izlase|Čehiju]] '''[[Olivers Bīrhofs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Vācijas futbola izlase]]s labā guva vēsturē pirmos &quot;zelta vārtus&quot; kādā no starptautiskajiem futbola turnīriem?
* ... lai arī teritoriāli [[Ķīna]] aptver piecas ģeogrāfiskās [[laika josla]]s, un tās kopējais platums pārsniedz 61 [[grāds (leņķis)|grādu]] (jeb 4 stundas), '''[[Ķīnas laiks]]''' ir noteikts pēc vienotas standarta laika nobīdes [[UTC+8|UTC+08:00]]?
* ... [[1922. gads|1922. gadā]] [[Latvija]]s pierobežā esošo '''[[Braslavas apriņķis|Braslavas apriņķi]]''' (mūsdienu [[Baltkrievija|Baltkrievijā]]) iekļāva [[Viļņas apgabals|Viļņas apgabalā]] izveidotās un starptautiski neatzītās [[Viduslietuvas Republika]]s, tad [[Viļņas Zeme]]s sastāvā?

[[Attēls:Yana Kay.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] grupas ''[[F.L.Y.]]'' sastāvā ar dziesmu ''[[Hello from Mars]]'' piedalījušās dziedātājas '''''[[Yana Kay]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; īstais vārds ir Jana Kivlenika?
* ... '''[[Neisa (Vācija)|Neisa]]''' un [[Trīre]] tiek uzskatītas par [[Vācija]]s vecākajām pilsētām?
* ... izveidojot '''[[Ķeguma ūdenskrātuve|Ķeguma ūdenskrātuvi]]''', tika applūdināti 13 km² zemes, pilnībā applūda ap 50 saimniecību, daļēji — vairāk nekā 35?

[[Attēls:Pentatoma rufipes 04.JPG|border|right|50px]]
* ... lai gan '''[[koku vairogblakts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Zālēdāji|zālēdāju]] suga un barojas ar [[augi|augu]] sulu, tās [[mute]]s aparāts var tikt izmantots uzbrukšanai [[kukaiņi]]em un to [[hemolimfa]]s sūkšanai; šī vairogblakts var adaptēties līdz [[gaļēdāji|plēsīgam]] raksturam un baroties ar kukaiņu [[Ola|olām]], [[kāpuri]]em, [[kūniņa|kūniņām]] un pieaugušiem īpatņiem?
* ... [[Vācijas futbola izlase]]s sastāvā 105 spēles aizvadījušais '''[[Jirgens Kolers]]''' ir uzvarējis [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996. gada Eiropas čempionātā]]?
* ... daudzas ziņas par '''[[amorieši]]em''' nāk no [[ebreji|senebreju]] svētajiem rakstiem — [[Vecā Derība|Vecās Derības]]?

[[Attēls:2020-01-12 IBU World Cup Biathlon Oberhof IMG 2968 by Stepro.jpg|border|right|50px]]
* ... [[zviedri|zviedru]] [[biatloniste]] '''[[Elvīra Ēberga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura 2021. gadā izcīnīja savu pirmo individuālo uzvaru [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā, ir titulētās biatlonistes [[Hanna Ēberga|Hannas Ēbergas]] jaunākā māsa?
* ... seriāla par [[šahs|šaha]] brīnumbērna ceļu uz šaha pasaules virsotni '''&quot;[[Dāmas gambīts (miniseriāls)|Dāmas gambīts]]&quot;''' pirmizrāde notika straumēšanas servisā ''[[Netflix]]'' 2020. gada 23. oktobrī, un jau pēc četrām nedēļām tas kļuva par visvairāk skatīto ''Netflix'' miniseriālu?
* ... visi '''[[ortonektīdi]]''' ir [[Bezmugurkaulnieki|bezmugurkaulnieku]] [[endoparazīti]], kam raksturīgs samērā sarežģīts dzīves cikls, kurā iekļautas plazmodija, dzimumīpatņu un [[Kāpurs|kāpuru]] stadijas?

[[Attēls:Fuligo septica - Gelbe Lohblüte - Hexenbutter - 02.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[gļotsēnes]]''' &lt;small&gt;(attēlā parastais ragansviests)&lt;/small&gt; agrāk tika klasificētas kā [[sēnes]], jo tās veido [[sporas]], bet tagad tās vairs netiek uzskatītas par šīs [[bioloģiskā valsts|bioloģiskās valsts]] daļu?
* ... [[Spānijas futbola izlase]]s sastāvā 126 spēles aizvadījušajam [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] '''[[Andoni Subisarreta]]m''' pieder rekords par visvairāk aizvadītām spēlēm ''[[La Liga]]'', kā arī par visvairāk &quot;sausajām spēlēm&quot;?
* ... [[grāmatvedība|grāmatvedībā]] ilgtermiņa nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu sākotnējās vērtības samazināšanos laika gaitā lietošanas vai novecošanas dēļ sauc par '''[[nolietojums|nolietojumu]]''' vai amortizāciju?

[[Attēls:Larry King by Gage Skidmore 2.jpg|border|right|50px]]
* ... slavenais amerikāņu [[televīzija]]s sarunu šovu vadītājs '''[[Lerijs Kings]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija precējies astoņas reizes?
* ... no 1998. gada līdz 2014. gadam '''[[Berijs Trocs]]''' bija [[Našvilas &quot;Predators&quot;]] galvenais [[treneris]], 2013. gadā kļūstot par visilgāk ar vienu komandu strādājušo treneri [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]]?
* ... vēsturiskais drāmas seriāls par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] karalienes [[Elizabete II Vindzora|Elizabetes II]] valdīšanas laiku '''&quot;[[Kronis (seriāls)|Kronis]]&quot;''' (''The Crown'') sākas ar Elizabetes laulībām ar [[Princis Filips|Filipu, Edinburgas hercogu]] [[1947. gads|1947. gadā]], bet 5. un 6. sezona noslēgs seriālu, ietverot karalienes valdīšanu 21. gadsimtā?

[[Attēls:Казанский кремль. Панорама с колеса обозрения.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Tatarstāna]]s prezidenta oficiālā rezidence '''[[Kazaņas kremlis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2000. gadā tika iekļauts [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]]?
* ... [[Portugāles futbola izlase]]s sastāvā '''[[Fernandu Koutu]]''' ir piedalījies 110 spēlēs un spēlējis [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī trijos [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātos]]?
* ... [[Daugavpils]] [[vecticībnieki|vecticībnieku]] sabiedrisko darbinieku un [[Krievijas impērijas Valsts dome]]s 3. sasaukuma deputātu '''[[Mihails Jermolajevs|Mihailu Jermolajevu]]''' [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 27. martā [[lielinieki]] Daugavpilī nošāva?

[[Attēls:BORMIO panoramica.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada olimpisko spēļu]] [[kalnu slēpošana]]s sacensības notiks [[Itālija]]s pašos ziemeļos, [[Lombardija]]s pilsētā '''[[Bormio]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Džons Tortorella]]''' ir pirmais [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dzimušais [[treneris]], kas [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]] ir izcīnījis 500 uzvaras, kā arī ieguvis divas [[Džeka Adamsa balva]]s?
* ... [[Dānija]]s sala '''[[Falstera]]''' ar tiltiem ir savienota ar [[Lollāna|Lollānu]] rietumos un [[Zēlande (sala)|Zēlandi]] ziemeļos?

[[Attēls:Gigi Riva, Italia, 1968 (cropped 2).JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Luidži Riva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar 35 vārtiem 42 spēlēs ir visu laiku labākais [[Itālijas futbola izlase]]s vārtu guvējs?
* ... lai gan '''[[2021. gada laikapstākļi Latvijā]]''' nesekoja [[2019. gada laikapstākļi Latvijā|2019.]] un [[2020. gada laikapstākļi Latvijā|2020. gada]] pēdās, un šis nekļuva par siltāko gadu novērojumu vēsturē, tas ar vidējo gaisa temperatūru +7,0 °C bija 0,2 °C siltāks par klimatisko standarta normu, līdz ar to 2021. gads bija jau 9. secīgais gads, kas ir siltāks par klimatisko normu?
* ... vēsturiski tagadējā '''[[Muižas iela (Rīga)|Muižas iela]]''' bijušās [[Anniņmuiža]]s teritorijā [[Imanta (Rīga)|Imantā]] ir bijusi ceļš, kas šķērsojis [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|dzelzceļa līniju Rīga—Tukums]] (pārbrauktuve), [[Apuzes iela]]s turpinājums?

[[Attēls:Russula emetica 117475.jpg|border|right|50px]]
* ... no vairāk par 1300 pasaulē sastopamajām '''[[bērzlapju ģints]]''' sugām [[Latvija|Latvijā]] ir sastopamas vairāk nekā 100 &lt;small&gt;(attēlā [[sīvā bērzlape]] (''Russula emetica''))&lt;/small&gt;?
* ... [[bobslejists]], [[1998. gada ziemas olimpiskās spēles|1998. gada Nagano olimpisko spēļu]] dalībnieks, '''[[Rodžers Lodziņš]]''' ir bijis pasaules junioru vicečempions trīs reizes (1989., 1993. un 1994. gadā)?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[šlāgermūzika]]s grupas '''&quot;[[Kantoris 04]]&quot;''' nosaukums radies sākotnējās mēģinājumu atrašanās vietas dēļ: pirmie mēģinājumi notikuši [[Valmiera]]s gāzes kantorī, savukārt gāzes avārijas telefons bija 04 un grupā ir četri dalībnieki?

[[Attēls:John F. Kennedy, White House color photo portrait.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1960. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1960. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ar niecīgu vēlētāju balsu pārsvaru uzvarēja [[Džons Kenedijs]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Lindons Džonsons]], pārspējot [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]]?
* ... savas paaudzes viens no labākajiem [[Itālija]]s [[futbols|futbola]] [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējiem]] '''[[Silvio Piola]]''' ir visu laiku labākais vārtu guvējs [[Itālijas Serie A|Itālijas augstākajā futbola līgā]]?
* ... viens no tiem [[Latvijas Republikas Augstākā padome|Latvijas Republikas Augstākās padome]]s deputātiem, kas nebalsoja par [[Latvijas neatkarības deklarācija|Latvijas neatkarības deklarāciju]], '''[[Ivans Ivanovs]]''' pēc tam darbojās kā deputāts septiņos [[Rīgas dome]]s sasaukumos?

[[Attēls:Irelands_history.jpg|border|right|50px]]
* ... [[aizvēsture|aizvēsturiskais]] [[arheoloģija]]s piemineklis [[Īrija]]s austrumos '''[[Ņūgreindža]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir radīts apmēram 32. gadsimtā pirms mūsu ēras, tātad tas ir vecāks par [[Stonhendža|Stonhendžu]] vai [[Heopsa piramīda|Heopsa piramīdu]]?
* ... '''[[2020.—2021. gada NHL sezona|2020.—2021. gada Nacionālās hokeja līgas sezonā]]''' [[COVID-19 pandēmija]]s, kā arī [[Kanāda]]s valdības noteikto robežu šķērsošanas noteikumu dēļ, septiņas Kanādā bāzētās komandas atradās vienā divīzijā?
* ... lai arī '''[[Iļģuciems (stacija)|Iļģuciema dzelzceļa stacija]]''' nekad nav bijusi paredzēta pasažieru apkalpošanai, [[1935. gads Latvijā|1935. gadā]] Aviācijas svētku laikā norīkoti 2 pasažieru vilcienu reisi [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīga]]—Iļģuciems, tie pieturējuši [[Torņakalns (stacija)|Torņakalnā]] un [[Zasulauks (stacija)|Zasulaukā]] un bijuši pārpildīti?

[[Attēls:20130508 Samoylov Fruehjahrsexpedition 080 TOpel.jpg|border|right|50px]]
* ... 2010. gada augustā [[polārstacija|polārstaciju]] '''[[Ostrovsamoilovskija|Arktiskais centrs &quot;Ostrovsamoilovskija&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; apmeklēja [[Krievijas premjerministrs]] [[Vladimirs Putins]], un uzreiz pēc viņa vizītes tika pieņemts lēmums par stacijas radikālu modernizēšanu, piešķirot šim mērķim 500 miljonus [[Krievijas rublis|rubļu]]?
* ... ar 56 vārtiem 93 spēlēs '''[[Alesandro Altobeli]]''' ir visu laiku labākais vārtu guvējs ''[[Coppa Italia]]'' [[futbols|futbola]] turnīrā?
* ... [[Latvija]]s ziemeļaustrumu daļā, ko aizņem [[Baltijas vairoga dienvidu nogāze]], [[Valmieras-Lokno izcilnis|Valmieras-Lokno izciļņa]] rajonā '''[[kristāliskais pamatklintājs]]''' atrodas tikai 340-350 metru dziļumā?

[[Attēls:Storebæltsbroen from Sjælland.jpg|border|right|50px]]
* ... kopš [[1998. gads|1998. gada]] pāri '''[[Lielais Belts|Lielajam Beltam]]''', vienam no trijiem [[Dāņu šaurumi]]em, ir izbūvēts Lielā Belta tilts &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... 2017. gada februārī [[Starptautiskā Biatlona savienība|Starptautiskās Biatlona savienības]] valde piespieda [[Krievija|Krieviju]] atteikties no '''[[2021. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2021. gada Pasaules čempionāta biatlonā]]''' rīkošanas tiesībām [[dopings|dopinga]] skandāla dēļ, un [[Pokļuka]] [[Slovēnija|Slovēnijā]] tika apstiprināta par čempionāta norises vietu?
* ... [[kembrijs|kembrija]] [[smilšakmens|smilšakmeņos]] '''[[Inčukalna izcilnis|Inčukalna izciļņa]]''' teritorijā ir ierīkota [[Inčukalna gāzes krātuve]]?

[[Attēls:Tim Howard Portland Timbers vs Colorado Rapids 2016-10-16.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2012. gads sportā|2012. gada]] 4. janvārī [[ASV futbola izlase]]s [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Tims Hauards]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva vārtus ''[[Everton FC]]'' labā pret ''[[Bolton Wanderers]]'', tādējādi kļūstot par tikai ceturto vārtsargu, kas ir guvis vārtus [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgā]]?
* ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] '''[[Gada sēne Latvijā]]''' ir divas brūnzobju sugas: [[rūsganā brūnzobe]] un [[Peka brūnzobe]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kompānija '''''[[Dow Chemical Company]]''''' ir viens no lielākajiem ķīmiskās rūpniecības uzņēmumiem pasaulē, dažkārt saukts par &quot;ķīmisko kompāniju ķīmisko kompāniju&quot;, jo daudzi uzņēmuma produkti ir izejvielas citām ķīmiskajām kompānijām?

[[Attēls:Biden_oath_of_office.jpg|border|right|50px]]
* ... tobrīdējais [[ASV prezidents]] [[Donalds Tramps]], kurš bija atteicies atzīt savu sakāvi [[2020. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2020. gada ASV prezidenta vēlēšanās]], nepiedalījās '''[[Džo Baidena inaugurācija]]s''' ceremonijā &lt;small&gt;(attēlā [[Džo Baidens]] nodod zvērestu)&lt;/small&gt;?
* ... tā kā [[Krievijas impērija]]s valdība neatbalstīja savas valsts sportistu dalību [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Londona|Londonā]], tad [[Anglija|Anglijā]] dzīvojošais [[latvieši|latviešu]] vieglatlēts '''[[Georgs Linds]]''' (Liepiņš) pats nolēma pieteikties un [[maratons|maratona]] skrējienā ieņēma 19. vietu?
* ... ar '''[[Kaledonijas krokojums|Kaledonijas krokojumu]]''' ir saistītas [[dzelzs]] rūdu, [[Titāns|titāna]], [[Zelts|zelta]] un daļēji arī [[Molibdēns|molibdēna]] atradnes?

[[Attēls:Vohilaid.jpg|border|right|50px]]
* ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrajam pasaules karam]] 4,48 km² lielā '''[[Vohilaida|Vohilaidas sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas atrodas [[Igaunija|Igaunijā]], 300 metrus uz austrumiem no [[Hījumā sala]]s, bija apdzīvota?
* ... [[Francijas futbola izlase]]s sastāvā 82 spēlēs 28 vārtus guvušais '''[[Juri Džorkajefs]]''' ir dzimis [[Liona|Lionā]] jauktas izcelsmes ģimenē: viņa tēvam ir [[Poļi|poļu]] un [[Kalmiki|kalmiku]] saknes, savukārt māte ir [[Armēņi|armēniete]]?
* ... pirmais [[esperanto valoda]]s popularizētājs [[Latvija|Latvijā]] bija '''[[Ints Čače]]'''; [[1922. gads Latvijā|1922. gadā]] tika izdota viņa pirmā esperanto mācību grāmata [[latviešu valoda|latviešu valodā]]?

[[Attēls:Jeanneke Pis, Brussels, Belgium (DSCF4010).jpg|border|right|50px]]
* ... [[bronza]]s [[skulptūra|skulpturālā]] [[strūklaka]] [[Beļģija]]s galvaspilsētā [[Brisele|Briselē]] '''[[Čurājošā meitenīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir radīta kā antitēze Briseles simbolam [[Čurājošais puisēns]]?
* ... [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] '''[[Birzgales luterāņu baznīca|Birzgales luterāņu baznīcu]]''' nojauca, bet tās vietā uzcēla [[Birzgales ciems|Birzgales ciema]] padomes ēku?
* ... [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ '''[[2020. gada F1 sezona]]s''' sākums tika atlikts no marta līdz jūlijam; tāpat pandēmija ieviesa būtiskas izmaiņas sacīkšu kalendārā — sezona sastāvēja no 17 kārtām (sākotnēji plānoto 22 vietā), vairākas sacīkstes tika atceltas, no kurām daļa tika aizvietotas ar citām?

[[Attēls:Ķuršu baznīcas sānskats.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Krievijas Impērija]]s laikā [[Pededzes pagasts|Pededzes pagasta]] [[Pareizticība|pareizticīgie]] pulcējās baznīcā un kapsētā [[Lavri|Lauru pagastā]] (agrāk [[Igaunija|Igaunijā]], tagad [[Krievija|Krievijā]]); tā kā pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] ieviestās robežas ierobežoja pārvietošanos, draudze uzcēla '''[[Ķuršu pareizticīgo baznīca|Ķuršu pareizticīgo baznīcu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[baski|basku]] izcelsmes bijušais [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Bisente Lizarazū]]''' ir spēlējis arī [[Basku Zeme]]s futbola izlasē, kurā lielākoties tiek pulcināti basku spēlētāji no [[Spānija]]s?
* ... [[kosmētika]]s ražošanas uzņēmums '''''[[H.A. Brieger]]''''' ir dibināts 2006. gadā kā [[Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca]]s meitas uzņēmums un 2020. gadā tas pārņēma maksātnespējīgās AS &quot;[[Dzintars (uzņēmums)|Dzintars]]&quot; ražošanu?

[[Attēls:Panorama Gorizia (tramonto).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Gorīcija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas [[Itālija]]s ziemeļaustrumos pie [[Slovēnija]]s robežas (otrpus robežai atrodas slovēņu pilsēta Nova Gorica)?
* ... [[Krievijas Pareizticīgo baznīca|pareizticīgo]] garīdznieks '''[[Aleksejs Zotovs]]''' bija vienīgais [[Latvijas Republikas Augstākā padome|Latvijas Republikas Augstākās padome]]s deputāts, kurš [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 4. maijā atturējās balsojumā par [[Latvijas neatkarības deklarācija|Latvijas neatkarības deklarāciju]]?
* ... [[zviedri|zviedru]] [[biatlonists]] '''[[Jespers Nelins]]''' karjeras sākumā nodarbojies ar [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanu]], taču panākumus nav guvis un biatlonam pievērsies 2012. gadā?

[[Attēls:Koller.jpg|border|right|50px]]
* ... ar 91 spēlē gūtajiem 55 vārtiem '''[[Jans Kollers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visu laiku labākais [[Čehijas futbola izlase]]s vārtu guvējs?
* ... luksus [[automašīna|automašīnu]] '''''[[Maserati]]''''' simbols ir trijžuburis, ko uzņēmuma dibinātāji brāļi Mazerati ņēmuši no [[Boloņa]]s centrālā laukuma [[Neptūns (mitoloģija)|Neptūna]] [[strūklaka]]s, lai gan mūsdienās uzņēmuma galvenā mītne atrodas [[Modēna|Modēnā]]?
* ... '''[[Dabas aizsardzības pārvalde]]s''' pašreizējais vadītājs ir iepriekš [[Nacionālais botāniskais dārzs|Nacionālo botānisko dārzu]] vadījušais Andrejs Svilāns?

[[Attēls:CFS Alert May 2016.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Alerta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Nunavuta]]s teritorijā, [[Kanāda|Kanādā]], [[Elsmīra sala|Elsmīra salā]] ir vistālāk uz ziemeļiem esošā apdzīvotā vieta pasaulē?
* ... sākot ar 2021.—22. gada sezonu [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Rietumu konference (NHL)|Rietumu konferences]] Klusā okeāna divīzijā spēlējošais klubs '''[[Sietlas &quot;Kraken&quot;]]''' kļuva par pirmo profesionālo [[hokejs|hokeja]] komandu, kas bāzēta [[Sietla|Sietlā]], kopš 1975. gada?
* ... vienas no visgrūtāk sasniedzamajām [[Grieķija]]s salām — '''[[Gaudosa]]s''' dienvidu punkts Tripiti rags ir [[Eiropa]]s galējais dienvidu punkts (ja Eiropā neiekļauj [[Kanāriju salas]] un [[Kipra|Kipru]])?

[[Attēls:Trinity College - Great Court 02.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kembridžas Universitāte]]s '''[[Trīsvienības koledža|Trīsvienības koledžu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1546. gads|1546. gadā]] dibinājis [[Anglijas karalis]] [[Henrijs VIII Tjudors|Henrijs VIII]]?
* ... '''[[Karels Poborskis]]''' [[Čehijas futbola izlase]]s sastāvā ir nospēlējis 118 spēles, piedaloties [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996.]], [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000.]] un [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004. gada Eiropas čempionātā]]?
* ... kā pirmais eiropietis '''[[Bugenvila sala|Bugenvila salu]]''' [[1768. gads|1768. gadā]] apmeklēja [[franči|franču]] pētnieks Luijs Antuāns de Bugenvils, kura vārdā arī sala ir nosaukta?

[[Attēls:Piran_from_the_sea.JPG|border|right|50px]]
* ... kopš [[Dienvidslāvija]]s sabrukšanas [[1991. gads|1991. gadā]] '''[[Piranas līcis|Piranas līča]]''' akvatorija &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir robežstrīda objekts starp [[Slovēnija|Slovēniju]] un [[Horvātija|Horvātiju]]; šī strīda dēļ [[2008. gads|2008. gadā]] Slovēnija bloķēja Horvātijas iestāšanās sarunas [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]?
* ... [[2021. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2021. gada Pasaules čempionātā]] [[Pokļuka|Pokļukā]] Austrijas biatloniste '''[[Līza Terēza Hauzere]]''' kļuva par čempioni distancē ar kopēju startu un ieguva divas sudraba medaļas, lai gan līdz šai sezonai Pasaules kausa posmos ne reizi nebija iekļuvusi trijniekā individuālajās distancēs?
* ... [[ziema|ziemā]] [[Somija]]i piederošo '''[[Hailuoto|Hailuoto salu]]''' [[Botnijas līcis|Botnijas līcī]] ar kontinentu savieno [[ledus ceļš]]?

[[Attēls:Nummulite Naturhistorisches Museum Basel 27102013.jpg|border|right|50px]]
* ... izmirušajā '''[[numulīti|numulītu ģintī]]''' &lt;small&gt;(attēlā čaula skatā no iekšpuses)&lt;/small&gt; ir sastopamas lielākās [[foraminīferas|foraminīferu]] formas, kas diametrā var sasniegt 16 [[centimetrs|centimetrus]]?
* ... '''[[Džimijs Grīvss]]''' ir vēsturē labākais vārtu guvējs [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas augstākajā futbola līgā]]; sešas reizes kļuvis par līgas labāko vārtu guvēju?
* ... '''[[Musala]]''' ir ne vien [[Rila|Rilas kalnu]] un [[Bulgārija]]s, bet arī visas [[Balkānu pussala]]s augstākā virsotne?

[[Attēls:Joel Embiid 2019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2014. gada NBA drafts|2014. gada Nacionālās basketbola asociācijas draftā]] [[Kamerūna]]s basketbolistu '''[[Džoels Embīds|Džoelu Embīdu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar kopējo trešo kārtas numuru izraudzījās [[Filadelfijas &quot;76ers&quot;]], taču traumu dēļ divas pirmās sezonas spēlētājs izlaida un šajā laikā iemantoja iesauku ''the Process'', jo komanda, negūstot panākumus, lietoja saukli ''Trust the process''?
* ... '''[[zinātņu doktors|zinātņu doktora]]''' grāda esamība akadēmiskajā pasaulē ir priekšnoteikums patstāvīgai pētījumu veikšanai un mācīšanai [[augstskola|augstskolās]] un pētniecības iestādēs?
* ... [[2009. gads|2009. gadā]] mūzikas producentam '''[[Fils Spektors|Filam Spektoram]]''' tika piespriests vismaz 19 gadu cietumsods par aktrises Lanas Klārksones slepkavību; viņš nomira slimnīcā [[2021. gads|2021. gada]] 16. janvārī no [[COVID-19]] radītajām komplikācijām?

[[Attēls:Marc Wilmots 20190913 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Marks Vilmotss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Beļģijas futbola izlase]]s sastāvā ir spēlējis [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990.]], [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994.]], [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998.]] un [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada FIFA Pasaules kausa finālturnīrā]], bet laika posmā no 2012. gada līdz 2016. gadam bija izlases galvenais treneris?
* ... [[2019. gads|2019. gada]] nogalē '''[[Bugenvilas autonomais reģions|Bugenvilas autonomajā reģionā]]''' norisinājās neatkarības referendums, kurā 98,31% iedzīvotāju nobalsoja par Bugenvilas neatkarību no [[Papua-Jaungvineja]]s?
* ... '''[[Apspiesto Eiropas tautu asambleja]]s''', kas darbojās [[Rietumvalstis|Rietumvalstīs]] no 1954. līdz 1972. gadam, pirmais priekšsēdis bija latviešu diplomāts '''[[Vilis Māsēns]]'''?

[[Attēls:Armillaria mellea 59252.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[parastā celmene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bieži parazitē uz dzīviem [[koki]]em, novedot pie to bojāejas, arī nodarot ievērojamus zaudējumus mežsaimniecībai un augļkopībai?
* ... pieckārtējam [[NBA Visu Zvaigžņu spēle]]s dalībniekam '''[[Džimijs Batlers|Džimijam Batleram]]''' ir bijusi smaga, nelabvēlīga bērnība: tēvs ģimeni pametis, un māte 13 gadu vecumā padzinusi viņu no mājām?
* ... '''[[Nikolajs Bulgaņins]]''' no 1955. gada līdz 1958. gadam vadīja [[Padomju Savienība|PSRS]] Ministru padomi (laika posmā starp [[Georgijs Maļenkovs|Georgiju Maļenkovu]] un [[Ņikita Hruščovs|Ņikitu Hruščovu]])?

[[Attēls:Chlorochroa pinicola 07.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[vairogblakšu dzimta]]s''' [[Anatomija|anatomiskā]] un uzvedības daudzveidība padara šo grupu interesantu pētniekiem [[Evolūcija|evolucionāros]] un [[Ekoloģija|ekoloģiskos]] jautājumos &lt;small&gt;(attēlā Latvijā sastopamā ''Chlorochroa pinicola'')&lt;/small&gt;?
* ... 16 gadu un 1 dienas vecumā [[Kamerūna|Kamerūnā]] dzimušais [[Vācija]]s [[futbolists]] '''[[Jusufa Mukoko]]''' 2020. gadā debitēja [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīgā]], līdz ar to kļūstot par visu laiku jaunāko Bundeslīgas spēlētāju?
* ... '''[[Latvijas sūkļu sugu uzskaitījums|Latvijā savvaļā ir sastopamas 5 sūkļu sugas]]''', kuras visas dzīvo [[Saldūdens|saldūdeņos]] un ietilpst krūmsūkļu dzimtā?

[[Attēls:Opekalna baznīca Štafenhāgens.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Opekalna luterāņu baznīca]]''' ir visaugstāk (235 metri virs jūras līmeņa) celtais [[dievnams]] [[Latvija|Latvijā]] &lt;small&gt;(attēlā baznīca 19. gadsimta vidū [[Vilhelms Zigfrīds Štafenhāgens|Štafenhāgena]] zīmējumā)&lt;/small&gt;?
* ... 1913. gadā '''[[Ebija Preta]]''', olimpiskās bronzas medaļas ieguvēja [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|golfā]] [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par karalisko aprindu locekli, kad apprecējās ar [[Serbija]]s princi Aleksi Karageorgeviču un pieņēma vārdu Darja, princese Karageorgeviča?
* ... privātmāju ciemata Amatciems veidotājs un idejas autors '''[[Aivars Zvirbulis]]''' (Čiris) savulaik bijis viens no &quot;Apgāda Jāņa sēta&quot; dibinātājiem un īpašniekiem?

[[Attēls:Vaivari Start 2016 (28584465830).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Nacionālais rehabilitācijas centrs &quot;Vaivari&quot;|Nacionālais rehabilitācijas centra &quot;Vaivari&quot;]]''' piramīdas formas ēku [[Jūrmala|Jūrmalā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvijas PSR|padomju gados]] tautā dēvēja par &quot;[[Kosmonauti|Kosmonautu]] sanatoriju&quot;, jo sākotnēji tā bijusi paredzēta ar kosmosa pētniecību saistīto tehnoloģiju nozares darbinieku atpūtai?
* ... [[Anglija]]s [[futbolists]] '''[[Billijs Raits]]''' bija pirmais futbolists pasaulē, kas sasniedza 100 spēļu robežu izlašu spēlēs?
* ... [[1972. gads|1972. gadā]] [[Padomju Savienība|PSRS]] televīzijas cenzori '''[[Jautro un atjautīgo klubs|Jautro un atjautīgo kluba]]''' (KVN) studentu improvizētos jokus sāka uzskatīt par aizskarošiem un pretpadomju, tādējādi klubs tika aizliegts un atjaunots tikai [[Perestroika]]s laikmetā [[1986. gads|1986. gadā]]?

[[Attēls:Váh a Revúca v Ružomberku.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Vāha]]''' &lt;small&gt;(attēlā pie [[Ružomberoka]]s)&lt;/small&gt; ir garākā [[Slovākija]]s [[upe]], kas pilnībā tek valsts teritorijā?
* ... '''[[Sandis Amoliņš]]''' tiek atzīts par [[Valmiera]]s [[basketbols|basketbola]] vēsturē visvairāk profesionālo spēļu aizvadījušo basketbolistu?
* ... [[Alsungas pilsmuiža]]s īpašnieks '''[[Johans Ulrihs fon Šverins]]''' [[1634. gads|1634. gadā]] atdeva [[Alsungas katoļu baznīca|Alšvangas baznīcu]] [[Romas katoļu baznīca]]i un veicināja vēlākā [[Suitu novads|Suitu novada]] iedzīvotāju pievēršanu katoļticībā?

[[Attēls:Polster Toni-7361-fmp (18560369719).jpg|border|right|50px]]
* ... ar 95 spēlēs gūtajiem 44 vārtiem '''[[Antons Polsters]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Austrijas futbola izlase]]s visu laiku labākais vārtu guvējs?
* ... [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] 22. decembrī '''[[Sociālās aprūpes centrs &quot;Rauda&quot;|Sociālās aprūpes centrā &quot;Rauda&quot;]]''' [[Smārdes pagasts|Smārdes pagasta]] [[Rauda (Smārdes pagasts)|Raudā]] sākās [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID-19 uzliesmojums]], kurā līdz 11. janvārim saslima 64 darbinieki un 184 klienti, un nomira 21 pozitīvs centra klients?
* ... [[2020. gads|2020. gadā]] '''[[Pasaules Pārtikas programma]]i''' tika piešķirta [[Nobela miera prēmija]] par &quot;tās centieniem apkarot badu, ieguldījumu apstākļu uzlabošanā konfliktu skartajos rajonos un rīkošanos kā dzinējspēkam centienos novērst bada izmantošanu kā kara un konflikta ieroci&quot;?

[[Attēls:Louis Bastien (sportif).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Luijs Bastjēns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] startēja gan [[paukošana]]s, gan [[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|riteņbraukšanas]] sacensībās, kurās izcīnīja zelta medaļu [[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 25 kilometri vīriešiem|25 kilometru distancē]]?
* ... 1997. gada [[Krievija]]s kriminālfilma '''&quot;[[Brālis (filma)|Brālis]]&quot;''' pirmizrādi piedzīvoja [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]] un vēlāk kļuva par par &quot;[[kulta filma|kulta filmu]]&quot;?
* ... [[žurnālists|žurnālista]], televīzijas un radio raidījumu vadītāja '''[[Arnis Krauze|Arņa Krauzes]]''' pusbrālis ir [[aktieris]], raidījumu vadītājs un komiķis Valters Krauze?

[[Attēls:Aneurus avenius 03.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Mizasblakšu dzimta|mizasblaktis]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Latvija|Latvijā]] sastopamā ''Aneurus avenius'')&lt;/small&gt; barojas ar sēnītēm, kas piedalās koku pūšanas procesos, izsūcot sēņu hifas ekstraktu?
* ... ik gadu uz Zemes '''[[Meža ugunsgrēks|meža ugunsgrēkos]]''' izdeg no 10 līdz 15 miljoniem hektāru [[mežs|meža]]?
* ... [[Nīderlandes futbola izlase]]s sastāvā dvīņu brāļi '''[[Renē van de Kerhofs|Renē]]''' un '''[[Villijs van de Kerhofs|Villijs]]''' van de Kerhofi spēlēja [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974.]] un [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978. gada FIFA Pasaules kausā]], bet 2004. gadā abi tika iekļauti [[FIFA 100]] sarakstā?

[[Attēls:Copenhagen airport from air.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kopenhāgenas lidosta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pēc pasažieru skaita lielākā [[lidosta]] [[Skandināvija|Skandināvijā]]?
* ... [[NBA|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubā [[Ņūorleānas &quot;Pelicans&quot;]] spēlējošais '''[[Garets Templs]]''' savā ilgajā karjerā spēlējis 11 dažādu NBA komandu sastāvā?
* ... sākotnēji programmatūra '''''[[Adobe Illustrator|Adobe Illustrator CC]]''''' tika izveidota ''[[Apple Macintosh]]'' lietotājiem [[1985. gads|1985. gadā]]?

[[Attēls:2007-06-16 Hygrocybe conica.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[smailā stiklene|smailās stiklenes]]''' lielā vizuālā daudzveidība &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; liek daudziem speciālistiem uzskatīt, ka patiesībā tā ir vairāku sugu kopums, taču līdz ģenētiskajai izpētei šis jautājums paliek atklāts?
* ... 2004. gadā [[Dānija]]s [[futbolists]] '''[[Brians Laudrups]]''' un viņa vecākais brālis [[Mikāls Laudrups|Mikāls]] abi tika iekļauti [[FIFA 100]] sarakstā?
* ... '''[[Veclanga]]''' ir [[Langa]]s senā gultne, kas agrāk tecējusi pretējā virzienā, novadot [[Ķīšezers|Ķīšezera]] ūdeņus uz jūru; 18. gadsimta beigās Langa lejtecē aizsērēja, un par Ķīšezera vienīgo noteci kļuva [[Mīlgrāvis (kanāls)|Mīlgrāvis]]?

[[Attēls:Jill Biden portrait (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... {{dat|1987|6|17||bez}} '''[[Džila Baidena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; apprecējās ar vēlāko [[ASV prezidents|ASV prezidentu]] [[Džo Baidens|Džo Baidenu]], ar kuru viņa iepazinās aklajā randiņā 1975. gadā?
* ... latviešu [[dambrete|dambretists]] un treneris, starptautiskais meistars [[Simtlauciņu dambrete|simtlauciņu dambretē]] '''[[Roberts Misāns]]''' ir precējies ar dambretisti [[Oļesja Abduļina|Oļesju Abduļinu]] no [[Krievija]]s, kura tagad pārstāv [[Latvija|Latviju]]?
* ... '''[[Akila]]''' ir lielākā [[Īrija]]s sala, neskaitot pašu [[Īrija (sala)|Īriju]]?

[[Attēls:MarcelDesailly.JPG|border|right|50px]]
* ... 1992. gadā [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Marsels Desajī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pievienojās [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]], kuras sastāvā izcīnīja [[UEFA Čempionu līga]]s titulu, bet nākamajā sezonā kopā ar ''[[AC Milan]]'' ieguva otro Čempionu līgas titulu divu gadu laikā?
* ... pirmo apdzīvoto vietu mūsdienu '''[[Ustjoļeņoka]]s''' vietā [[1633. gads|1633. gadā]] dibināja [[Toboļska]]s kazaks Ivans Rebrovs, un ilgu laiku tā bija šīs [[Krievija]]s [[Arktika]]s daļas administratīvais centrs?
* ... ilggadējais [[Ventspils dome]]s priekšsēdētājs [[Aivars Lembergs]] kandidēja '''[[2021. gada Ventspils domes vēlēšanas|2021. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' par spīti pirmās instances tiesas spriedumam, ar kuru viņš ir atzīts par vainīgu virknē noziegumu un ir atkārtoti nonācis apcietinājumā?

[[Attēls:Shanghai Tower 2015.jpg|border|right|50px]]
* ... 128 stāvus un 632 metrus augstais '''[[Šanhajas tornis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir augstākā ēka [[Ķīna|Ķīnā]] un otra [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā ēka pasaulē]]?
* ... '''[[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Riteņbraukšanas sacensībās 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' tika aizvadītas 95 dažādas disciplīnas, taču šobrīd [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] par &quot;olimpiskajām&quot; disciplīnām atzīst tikai trīs no tām (kopā visās sacensībās varētu būt startējuši pat aptuveni 250 dalībnieki)?
* ... 2010. gada [[Krievija]]s tautskaitē uzskaitītie 862 '''[[nganasani]]''' tiek uzskatīti par vistālāk ziemeļos mītošo [[Eirāzija]]s tautu?

[[Attēls:Giampiero Boniperti, Juventus.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džampjēro Boniperti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kā [[futbolists]] ar [[Turīnas &quot;Juventus&quot;]] ieguva piecus [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas ''Serie A'']] titulus un divus ''[[Itālijas kauss futbolā|Coppa Italia]]'' titulus, no 1994. gada līdz 1999. gadam bija [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputāts?
* ... [[2021. gads Latvijā|2021. gadā]] ekonomģeogrāfs, [[kartogrāfs]], &quot;[[Jāņa sēta (uzņēmums)|Jāņa sēta]]&quot; līdzīpašnieks '''[[Jānis Turlajs]]''' tika apbalvots ar [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]?
* ... '''&quot;[[Skats uz slepkavību]]&quot;''' 1985. gadā bija septītā un pēdējā filma [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] filmu sērijā, kurā [[Rodžers Mūrs]] atveidoja [[Slepenais izlūkošanas dienests|MI6]] aģentu Bondu?

[[Attēls:Alūksnes Mākslas skola (Vecā pils) (2).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Fītinghofi]]em celtajā '''[[Alūksnes Vecā pils|Alūksnes Vecajā pilī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; mūsdienās atrodas mākslas skola?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] rakstniece, recenzente un romānu autore '''[[Mērija Ebota]]''' startēja [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|sieviešu golfa turnīrā]], kur uzvarēja viņas meita [[Margareta Ebota]], un šī ir vienīgā reize olimpisko spēļu vēsturē, kad māte un meita vienā un tajā pašā olimpiādē startēja vienā un tajā pašā sporta veidā?
* ... lielākā daļa [[Krievija]]s ziemeļu tautas '''[[dolgani|dolganu]]''' dzīvo [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novada]] [[Taimiras Dolganu—Ņencu rajons|Taimiras Dolganu—Ņencu rajonā]], kur tie veido 15,7 % no iedzīvotāju kopskaita?

[[Attēls:Hades Altemps Inv8584.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Romiešu mitoloģija|romiešu]] pazemes dieva '''[[Plutons (mitoloģija)|Plutona]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēlam [[Grieķu mitoloģija|seno grieķu mitoloģijā]] atbilst [[Aīds]]?
* ... leģendārais [[Itālija]]s [[futbolists]] '''[[Franko Barēzi]]''' visu savu karjeru pavadīja ''[[AC Milan]]'' komandā, 15 gadus esot arī komandas [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]?
* ... [[Latvija]]s mediju uzņēmuma '''''[[All Media Latvia]]''''' (zināms arī kā ''TV3 Group'') īpašnieks ir [[Lietuva]]s sakaru uzņēmums ''[[Bite Lietuva|UAB Bite Lietuva]]'', kas pastarpināti pieder investīciju uzņēmumam ''Providence Equity Partners''?

[[Attēls:Talc schist 2 (16921632302).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[talka slāneklis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir mīksts [[iezis]], kas rodas, metamorfizējoties serpentīna iežiem, kā arī [[dolomīts|dolomīta]] metasomatozes rezultātā?
* ... '''[[krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no 20 oficiālajiem olimpiskajiem sporta veidiem; šī bija pirmā un vienīgā reize, kad [[krikets]] ir bijis iekļauts [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] programmā?
* ... mūsdienās [[Krievija]]s ziemeļu tauta '''[[enci]]''' mīt galvenokārt vairs tikai divos ciematos [[Jeņiseja]]s labajā krastā: tundras enci Voroncovas ciematā Jeņisejas grīvā, bet meža enci — 350 km uz dienvidiem Potapovas ciematā?

[[Attēls:Hong Myung-Bo.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Dienvidkorejas futbola izlase]]s sastāvā 136 spēles nospēlējušais '''[[Hons Mjonbo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no diviem [[Āzija]]s [[futbolisti]]em, kas 2004. gadā tika iekļauts [[FIFA 100]] sarakstā?
* ... 19. gadsimta otrajā pusē, sakārtojot [[dambrete]]s noteikumus, lai organizētu lielas sacensības, par populārāko pasaulē kļuva viens no simtlauciņu dambretes variantiem jeb [[starptautiskā dambrete]], tomēr daudzi varianti tika spēlēti uz 64 lauciņu galdiņa: viens no tiem bija [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] un vēlāk [[Padomju Savienība|PSRS]] populārā '''[[krievu dambrete]]'''?
* ... [[Krievija]]s ziemeļos esošās '''[[Anabara]]s''' upes baseinā ir pasaulē lielākās [[dimanti|dimantu]] atradnes ārpus [[Āfrika]]s un [[Austrālija]]s?

[[Attēls:Migma ss 2006.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[migmatīts|migmatītos]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Metamorfais iezis|metamorfo iežu]], visbiežāk [[Gneiss|gneisu]] vai amfibolītu joslas, sakārtotas paralēli ar [[Granīts|granīta]] sastāva materiālu?
* ... '''[[Anna Haselborga]]''' ([[Zviedrija]]s sieviešu izlases kapteine (skips)) ar savu komandu uzvarēja [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpisko spēļu]] sieviešu [[kērlings|kērlinga]] turnīrā, kļuva par 2018. un 2019. gada pasaules čempionāta sudraba medaļnieci un abās sezonās uzvarēja arī Eiropas čempionātā?
* ... '''[[Pripetes purvi]]''' ietilpst [[Poļesje]]s vēsturiskajā novadā, veido dabisko robežu starp [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] ziemeļos un [[Ukraina|Ukrainu]] dienvidos?

[[Attēls:Set.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Sets (mitoloģija)|Sets]]''' [[Senās Ēģiptes mitoloģija|ēģiptiešu mitoloģijā]] ir [[tuksnesis|tuksneša]] dievs un ļaunuma iemiesojums, kas tiek attēlots ar [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeni]] un [[mājas ēzelis|ēzeļa]] galvu &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Džalma Santušs]]''', [[Francs Bekenbauers]] un [[Filips Lāms]] ir vienīgie futbolisti, kas trīs reizes ir iekļauti [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa finālturnīra]] simboliskajā izlasē?
* ... ap 240 km garais '''[[Hatangas līcis]]''' faktiski ir [[Hatanga (upe)|Hatangas upes]] estuārs?

[[Attēls:Lindes muižas vārti 2017.gads.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Lindes muiža]]s''' kungu nams gāja bojā [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, netika atjaunots un tagad ir neievērojamas drupas, taču ir saglabājušies Lindes muižas vārti &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un muižas parks?
* ... '''[[Aleksandrs Merkati]]''' bija nozīmīga figūra [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] agrīnajā vēsturē — viņš iepazīstināja [[Pjērs de Kubertēns|de Kubertēnu]] ar [[Grieķija]]s kroņprinci Konstantīnu, kurš sniedza atbalstu [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|pirmajām olimpiskajām spēlēm]]; [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]] pats Merkati startēja [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|golfa turnīrā]]?
* ... dažkārt '''[[Langas kanāls|Langas kanālu]]''' dēvē un arī kartēs atzīmē kā [[Langa|Langu]], kas līdz 18. gadsimta beigām novadīja uz jūru [[Ķīšezers|Ķīšezera]] ūdeņus, nevis bija tā [[pieteka]] kā mūsdienās?

== Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) ==

&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Лес вокруг г.Ямантау.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Dienvidurāli|Dienvidurālu]]''' pakājes plešas līdz 250 km platumā, kas ir ievērojami vairāk nekā pārējā [[Urāli|Urālu]] daļā, kur grēdas platums ir no 40 līdz 150 km &lt;small&gt;(attēlā Dienvidurālu augstākā virsotne [[Jamantau]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Latvijas futbola izlase 2019. gadā]]''' [[Slovēnija]]s trenera [[Slaviša Stojanovičs|Slavišas Stojanoviča]] vadībā zaudēja pirmajās deviņās spēlēs [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] kvalifikācijas turnīrā, tikai pēdējā spēlē pret [[Austrijas futbola izlase|Austriju]] izcīnot uzvaru ar 1:0; visa gada laikā [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlase]] guva tikai 3 vārtus?
* ... [[Francija]]s uzņēmums '''''[[Michelin]]''''' ir pasaulē vadošais [[riepa|riepu]] ražotājs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Luigi Galvani, oil-painting.jpg|border|right|150px]]
* ... 1780. gadā [[itāļi|itāļu]] [[ārsts]], [[fiziķis]], [[biologs]] un [[filozofs]] '''[[Luidži Galvāni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un viņa sieva Lūcija atklāja, ka mirušas [[varde]]s kājas [[muskuļi]] raustās, kad tos skar elektriskā dzirkstele; šis bija viens no pirmajiem mēģinājumiem izpētīt bioelektrību?
* ... 2020. gada novembrī [[Ukraina]]s [[basketbolists]] '''[[Alekss Leņs]]''' noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Toronto &quot;Raptors&quot;]], taču jau janvārī pēc 13 aizvadītām spēlēm komanda viņu atbrīvoja, un viņš kļuva par pirmo &quot;Raptors&quot; spēlētāju, kas nav spēlējis [[Toronto]], jo [[Covid-19 pandēmija]]s dēļ komanda mājas spēles aizvadīja ''[[Amalie Arena]]'' [[Tampa|Tampā]]?
* ... otrā filma par [[Džeimss Bonds|Džeimsu Bondu]] '''&quot;[[Ar mīlestību no Krievijas]]&quot;''' guva plašu atzinību kritiķu vidū un sasniedza kopējos ienākumus 79 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of East Timor.svg|border|right|200px]]
* ... [[Austrumtimora]]s konstitūcijā aprakstīts, ka dzeltenais trijstūris '''[[Austrumtimoras karogs|Austrumtimoras karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; apraksta [[koloniālisms|koloniālisma]] pēdas valsts vēsturē; melnais trijstūris apzīmē tumsonību, kas jāpārvar; sarkanais lauks apzīmē cīņu, par neatkarības atjaunošanu; karoga zvaigznes baltā krāsa simbolizē mieru?
* ... lai gan [[Ungārija]]s karaļi viduslaiku valsti '''[[Bosnijas banats|Bosnijas banatu]]''' uzskatīja par Ungārijas kroņa zemju daļu, gandrīz visu savu pastāvēšanas laiku tā bija faktiski neatkarīga [[valsts]]?
* ... [[Francija]]s '''''[[Crédit Agricole]]''''', kas sākotnēji darbojās [[lauksaimniecība]]s jomā, ir lielākais kooperatīvo un savstarpējo [[banka|banku]] tīkls pasaulē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jeu_de_paume.jpg|border|right|150px]]
* ... '''''[[Jeu de paume]]''''' ir telpu bumbas un laukuma spēle, kuras izcelsme ir [[Francija|Francijā]]; spēle ir vairāku mūsdienās zināmu sporta veidu priekštecis, ieskaitot [[teniss|tenisu]], bijis [[Olimpiskie sporta veidi|olimpiskais sporta veids]] un tam ir šobrīd ir vecākais notiekošais ikgadējais pasaules čempionāts sportā, kas pirmoreiz tika rīkots pirms vairāk nekā 250 gadiem &lt;small&gt;(attēlā ''Jeu de paume'' 17. gadsimtā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Mihails Gavrilovs]]''', kurš [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] bija ievēlēts par [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās padomes]] deputātu un nebalsoja par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas neatkarības deklarāciju]], vēlāk četras reizes tika ievēlēts par [[Rīgas dome]]s deputātu?
* ... '''[[Sarisu ezers]]''' ir pēc platības un tilpuma lielākais [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānā]], bet lielākā [[ūdenstilpe]] ir Mingečeviras ūdenskrātuve valsts ziemeļos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Former ZIL area Moscow asv2018-01 img3.jpg|border|right|200px]]
* ... 2013. gadā ražošana '''[[Ļihačova vārdā nosauktā rūpnīca|Ļihačova vārdā nosauktajā autobūves rūpnīcā]]''' [[Maskava|Maskavā]] tika pilnībā apstādināta un pilsētas mērs Sergejs Sobjaņins paziņoja, ka bijušās ZIL rūpnīcas teritorijā būs dzīvokļi 30 tūkstošiem pilsētnieku &lt;small&gt;(attēlā pamestā rūpnīcas teritorija 2018. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[2012. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2012. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''', kas notika [[Serbija]]s galvaspilsētā [[Belgrada|Belgradā]], [[Latvija]]s sportiste [[Anastasija Grigorjeva]] izcīnīja sudraba medaļu svara kategorijā līdz 59 kg, finālā piekāpjoties [[Hanna Vasilenko|Hannai Vasilenko]] no [[Ukraina]]s?
* ... 1969. gada [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] filmu sērijas sestajā filmā '''&quot;[[Viņas augstības slepenajā dienestā]]&quot;''' pirmo un vienīgo reizi galveno varoni attēloja austrāliešu aktieris Džordžs Leizenbijs (sākotnēji bija paredzēts, ka Leizenbijs Bondu attēlos 7 filmās, taču filmas uzņemšanas gaitā viņš paziņoja, ka piedalīsies tikai vienā)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amazonita1.jpeg|border|right|200px]]
* ... '''[[amazonīts|amazonīta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir ņemts no [[Amazone]]s upes, no kuras agrāk tika iegūti zaļi akmeņi, lai gan nav zināms, vai šie akmeņi bijuši amazonīti?
* ... [[Kanāda|Kanādā]] dzimušais [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas izlases]] [[hokejists]] '''[[Džesijs Blekers]]''' [[2009. gada NHL drafts|2009. gada NHL draftā]] tika izvēlēts ar kopējo 58. numuru, taču karjeras laikā tikai vienu spēli ir spēlējis [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]], savukārt kanādiešu izcelsmes [[Kazahstāna]]s hokejists '''[[Darens Dīcs]]''' NHL ir nospēlējis 13 spēles, bet [[zviedrs]] '''[[Viktors Svedbergs]]''', kurš arī pārstāv šo [[Centrālāzija]]s valsti — 27 spēles?
* ... '''[[Letjas mežs]]''' [[Donavas delta|Donavas deltā]] [[Rumānija|Rumānijā]] ir vistālāk ziemeļos esošais subtropu mežs, kurā ir daudz staipekņu un liānu veida kāpelējošu augu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hans Bohrdt - Sieg der Lübecker.jpeg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ziemeļu septiņgadu karš]]''' noritēja [[Zviedrija]]s dienviddaļā un mūsdienu [[Igaunija|Igaunijā]] līdztekus [[Livonijas karš|Livonijas kara]] norisēm, tādēļ reizēm tiek uzskatīts par daļu no tā &lt;small&gt;(attēlā jūras kauja starp [[Lībeka]]s un Zviedrijas kuģiem pie [[Gotlande]]s 1564. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... kopējais '''[[hakasu valoda]]s''' pratēju skaits tiek lēsts ap 43 tūkstošiem, kas ir aptuveni puse no visiem hakasiem (otra daļa galvenokārt runā [[krievu valoda|krievu valodā]])?
* ... [[Rīga]]s ielu sarakstos '''[[Ganu iela (Rīga)|Ganu iela]]''' ir atrodama no 1885. gada, un tās nosaukums ir saistīts ar atrašanos līdzās pilsētas ganībām (līdzīgi netālajam [[Ganību dambis|Ganību dambim]])?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Macedonian cross.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Maķedonijas krusts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Ziemeļmaķedonija|Maķedonijas]] [[pareizticīgā baznīca|pareizticīgās baznīcas]] simbols?
* ... '''[[2010. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2010. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''', kas notika [[Azerbaidžāna]]s galvaspilsētā [[Baku]], [[Latvija]]s sportiste [[Anastasija Grigorjeva]] izcīnīja zelta medaļu svara kategorijā līdz 55 kg, finālā pārspējot [[Nataļja Goļca|Nataļju Goļcu]] no [[Krievija]]s?
* ... '''[[Latvijas Ārpolitikas institūts]]''' ir vecākā un viszināmākā iestāde, kas piedalās [[Latvija]]s ārpolitikas veidošanā; [[1992. gads Latvijā|1992. gadā]] to nodibināja tās pirmais direktors [[Atis Lejiņš]], kurš vadīja biedrību līdz [[2011. gads Latvijā|2011. gadam]], kad par direktoru kļuva Andris Sprūds?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The spiral minaret in Samarra.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sāmarra]]''' mūsdienu [[Irāka|Irākā]] no 836. līdz 892. gadam bija [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifāta]] [[galvaspilsēta]] un ir viena no retajām tā laika pilsētām, kas saglabājusi plānojumu un apbūves elementus &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[ASV]] dzimušais [[Baltkrievija]]s [[hokejists]] '''[[Šeins Prinss]]''' ir [[2011. gada NHL drafts|2011. gada NHL draftā]] izvēlēts ar kopējo 61. numuru un nospēlējis 128 spēles [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]]?
* ... '''[[anatoliešu valodas]]''' ir izmirusi [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] grupa, kuras bija izplatītas [[Anatolija|Anatolijā]], mūsdienu [[Turcija]]s teritorijā, tostarp '''[[hetu valoda]]''' izmira ap 10. gadsimtu pirms mūsu ēras?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Talgat Musabayev.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kazahstāna]]s [[kosmonauts]] '''[[Talgats Musabajevs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš trīs reizes devies kosmosa lidojumā, no 2007. līdz 2016. gadam bija Kazahstānas Nacionālās kosmosa aģentūras priekšsēdētājs, bet vēlāk kļuva par valsts prezidenta padomnieku un parlamenta deputātu?
* ... [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidenta]] [[Egils Levits|Egila Levita]] [[13. Saeima]]i iesniegtajā [[Latviešu vēsturisko zemju likums|Latviešu vēsturisko zemju likuma]] priekšlikumā bija minētas piecas vēsturiskās latviešu zemes — [[Vidzeme]], [[Latgale]], [[Kurzeme]], [[Zemgale]] un [[Sēlija]], taču deputāts [[Viktors Valainis]] iesniedza priekšlikumu izdalīt arī '''[[Rīga (vēsturiskā zeme)|Rīgu]]''' kā atsevišķu latviešu vēsturisko zemi, kas sākotnēji guva atbalstu, bet vēlāk trešajā lasījumā tika balsojumā noraidīts?
* ... '''[[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''', kas notika [[Turīna|Turīnā]], bija trešā reize [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzija]]s vēsturē, kad konkurss notika '''[[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itālijā]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Carnegie Hall - Full (48155558466).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kārnegija zāle]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas atrodas Septītās avēnijas un 57. ielas stūrī [[Manhatana|Manhatanā]], [[Ņujorka|Ņujorkā]] ir viena no prestižākajām klasiskās mūzikas koncertzālēm pasaulē?
* ... [[Zviedrijas hokeja izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Jūhans Garpenlēvs]]''' pats kā spēlētājs [[1991. gada Pasaules čempionāts hokejā|1991.]] un [[1992. gada Pasaules čempionāts hokejā|1992. gadā]] kļuva par pasaules čempionu Zviedrijas izlases sastāvā?
* ... '''[[Kārļa Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Čehija|Čehijā]], kas dibināta [[1348. gads|1348. gadā]], līdz ar to tā ir arī senākā universitāte [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maneskin 2019.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Itālija]]s [[rokmūzika|rokgrupas]] '''''[[Måneskin]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas uzvarēja [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]], nosaukums [[dāņu valoda|dāņu valodā]] nozīmē 'mēness gaisma, mēnesnīca'?
* ... '''[[Donavas—Dravas nacionālais parks]]''' [[Ungārija]]s dienviddaļā sastāv no 21 savstarpēji nesaistīta iecirkņa [[Donava]]s un [[Drava (upe)|Dravas]] upju [[paliene|palienēs]]?
* ... mūsdienās '''[[Ikšķiles muiža]]s''' kungu mājas vieta un alusdarītavas pamati atrodas [[Rīgas HES ūdenskrātuve]]s dzelmē starp Danču krogu Rīgas ielā un [[Ikšķiles baznīcas drupas|Ikšķiles baznīcas drupām]] uz salas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nord-Krim-Kanal.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Ziemeļkrimas kanāls]]''' &lt;small&gt;(attēlā kartē)&lt;/small&gt; pārvada [[Dņepra]]s ūdeņus no [[Kahovkas ūdenskrātuve]]s uz [[Krimas pussala|Krimas pussalu]], jo mazā [[nokrišņu daudzums|nokrišņu daudzuma]] un vājā upju tīkla dēļ Krimā trūkst [[saldūdens]]?
* ... avārijas gadījumā, piemēram, [[kuģis|kuģa]] nogrimšanas vai [[lidmašīna]]s avārijas gadījumā, '''[[avārijas vietu norādošā radiobāka|avārijas vietu norādošās radiobākas]]''' raidītājs tiek aktivizēts un sāk nepārtraukti raidīt radiosignālu, ko meklēšanas un glābšanas komandas izmanto, lai ātri noteiktu avārijas vietu un sniegtu palīdzību?
* ... pirmā dziedātāja, kas uz skatuves izpildīja '''&quot;[[Nakts karalienes ārija|Nakts karalienes āriju]]&quot;''' no [[Volfgangs Amadejs Mocarts|Mocarta]] operas &quot;[[Burvju flauta]]&quot;, bija viņa svaine '''[[Jozefa Vēbere]]''', kurai bija ievērojamas balss dotības un plašs balss diapazons, un, iespējams, Mocarts, zinot Vēberes labās vokālās spējas, uzrakstīja abas Nakts karalienes ārijas, lai tās parādītu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:FPSO OSX-1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[peldošā ieguves un uzglabāšanas vienība|peldošajām ieguves un uzglabāšanas vienībām]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Brazīlija]]s piekrastē)&lt;/small&gt; tiek dota priekšroka izvietošanai attālos jūras [[nafta]]s un [[dabasgāze|gāzes]] ieguves rajonos, jo kuģus ir viegli izvietot, un naftas eksportam nav nepieciešama vietējā cauruļvadu infrastruktūra?
* ... [[žurnāliste]], redaktore un [[rakstniece]] '''[[Monika Zīle]]''' ir darbojusies arī politikā, bijusi [[7. Saeima]]s deputāte no &quot;[[Latvijas Ceļš|Latvijas Ceļa]]&quot;?
* ... sākotnēji '''[[2021. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2021. gada UEFA Čempionu līgas finālu]]''' plānoja aizvadīt [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]] [[Krievija|Krievijā]], bet tā kā [[2020. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2020. gada fināls]] [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ tika pārcelts no [[Stambula]]s uz [[Lisabona|Lisabonu]], tika nolemts Stambulā rīkot 2021. gada finālu, tomēr, lai nodrošinātu finālā spēlējošo divu [[Anglija]]s klubu līdzjutēju klātbūtni, [[UEFA]] vēlreiz mainīja fināla vietu uz Portugāli, jo [[Turcija]] tika iekļauta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] COVID-19 dēļ noteikto ceļošanas ierobežojumu sarkanajā sarakstā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:COVID-19 rapid test.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ātrais antigēnu tests|ātrie antigēnu testi]]''' parasti sniedz rezultātu 5 līdz 30 minūtēs, tiem nepieciešama minimāla apmācība vai infrastruktūra, un tiem ir ievērojamas izmaksu priekšrocības &lt;small&gt;(attēlā ''[[SARS-CoV-2]]'' ātrie testi)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Ryanair lidojums 4978|''Ryanair'' lidojumam 4978]]''' 2021. gada 23. maijā no [[Atēnu starptautiskā lidosta|Atēnām]] uz [[Viļņas starptautiskā lidosta|Viļņu]], tuvojoties [[Lietuva]]s gaisa telpai, tika ziņots, ka tajā atrodoties spridzeklis, tāpēc lidmašīnu pārtvēra [[Baltkrievija]]s reaktīvais iznīcinātājs ''[[MiG-29]]'' un novirzīja uz [[Minskas Nacionālā lidosta|Minsku]], kur vienu no tās pasažieriem — [[baltkrievi|baltkrievu]] opozicionāru žurnālistu [[Ramans Pratasevičs|Ramanu Prataseviču]] — apcietināja kriminālpolicija?
* ... [[1944. gads|1944. gadā]] brāļu Sabra un Asima Ilkeru ar mazu [[maize]]s ceptuvi [[Stambula|Stambulā]] aizsāktais uzņēmums '''''[[Ülker]]''''' mūsdienās eksportē produktus uz 110 valstīm?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hélio Castroneves at the 2018 Indianapolis 500.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Brazīlija]]s [[autosportists]] '''[[Elju Kastrunevess]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no četriem braucējiem, kam ir izdevies uzvarēt ''[[Indianapolis 500]]'' sacensībās četras reizes (2001., 2002., 2009. un 2021. gadā)?
* ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 19. februāra partijas &quot;Likums un kārtība&quot; kongresa pārstāvju sapulcē, tika lemts par partijas nosaukuma maiņu no &quot;Likums un kārtība&quot; uz '''&quot;[[Katram un katrai]]&quot;''', saglabājot [[Aldis Gobzems|Aldi Gobzemu]] kā partijas priekšsēdētāju?
* ... pirmās liecības par [[cilvēks|cilvēku]] parādīšanos '''[[Maltas vēsture|Maltas vēsturē]]''' ir ap 8000 gadu vecas, un šie cilvēki jau pratuši [[zemkopība|zemkopību]]; tomēr viņu metodes noplicināja [[augsne|augsni]], un salas atkal kļuva mazapdzīvotas vai neapdzīvotas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:UPC-A-036000291452.svg|border|right|200px]]
* ... pētījumi parāda, ka '''[[universālais produkta kods|universālā produkta koda]]''' jeb UPC &lt;small&gt;(attēlā UPC svītrkods)&lt;/small&gt; pieņemšana un popularizēšana ir stimulējusi inovācijas un veicinājusi starptautisko [[mazumtirdzniecība]]s piegādes ķēžu izaugsmi?
* ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenā [[treneris|trenera]] pienākumu izpildītājs '''[[Robs Peidžs]]''' pats savulaik izlases rindās aizvadījis 41 spēli un vienā spēlē bijis izlases [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]?
* ... [[Padomju Savienība|padomju]] un [[Vācija|vācu]] [[komponists]] '''[[Alfrēds Šnitke]]''' bija dzimis [[Engelsa|Engelsā]], [[Volgas Vācu APSR]], viņa tēvs bija [[Ebreji|ebrejs]] no [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtes]], kas 1927. gadā pārcēlās uz [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]], bet māte bija [[Krievija|Krievijas]] [[Pievolga|Pievolgas]] vāciete?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Compact fluorescent light bulbs 105W 36W 11W.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[luminiscences spuldze|luminiscences spuldžu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; caurspīdīgais [[stikls|stikla]] apvalks no iekšpuses ir pārklāts ar luminoforu — materiālu, kas [[ultravioletais starojums|ultravioletā starojuma]] ietekmē [[luminiscence|luminiscē]] un tādējādi rada [[Redzamā gaisma|redzamo gaismu]]?
* ... '''[[Dānija—Norvēģija|Dānijas un Norvēģijas savienība]]''' radās [[1380. gads|1380. gadā]], kad pēc [[Norvēģijas ķēniņi|Norvēģijas ķēniņa]] Hokona VI nāves viņa sieva un [[Dānijas ķēniņi|Dānija ķēniņa]] [[Valdemārs IV|Valdemāra IV]] meita [[Margrēte I]] savu mazgadīgo dēlu Olufu II pasludināja par Dānijas un Norvēģijas ķēniņu?
* ... 1953. gadā ar [[Latvijas PSR]] Ministru padomes rīkojumu likvidēja Zvārdes un Ķērkliņu ciemus, lauksaimniecisko darbību pārtrauca pieci [[kolhozs|kolhozi]], un [[1954. gads|1954. gadā]] Zvārdē izveidoja '''[[Zvārdes poligons|PSRS kara aviācijas poligonu]]''', kur padomju kara lidotāji trenējās bumbu nomešanā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ...?
* ... ...?
* ... ...?</text>
      <sha1>kho15oqxvdqywnxhofziwbwkjugn1sn</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3662454</id>
      <parentid>3662411</parentid>
      <timestamp>2022-07-29T03:05:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Edgars2007</username>
        <id>9590</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Bots: faktu pievienošana Sākumlapai</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="172630" xml:space="preserve">{{Vai tu zināji/Saites}}
Šis ir Sākumlapas nodaļas &quot;[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]&quot; arhīvs un nākamo faktu krājums.
__TOC__

== &quot;Vai tu zināji&quot; arhīvs ==
{{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}}

[[Attēls:Лес вокруг г.Ямантау.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Dienvidurāli|Dienvidurālu]]''' pakājes plešas līdz 250 km platumā, kas ir ievērojami vairāk nekā pārējā [[Urāli|Urālu]] daļā, kur grēdas platums ir no 40 līdz 150 km &lt;small&gt;(attēlā Dienvidurālu augstākā virsotne [[Jamantau]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Latvijas futbola izlase 2019. gadā]]''' [[Slovēnija]]s trenera [[Slaviša Stojanovičs|Slavišas Stojanoviča]] vadībā zaudēja pirmajās deviņās spēlēs [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] kvalifikācijas turnīrā, tikai pēdējā spēlē pret [[Austrijas futbola izlase|Austriju]] izcīnot uzvaru ar 1:0; visa gada laikā [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlase]] guva tikai 3 vārtus?
* ... [[Francija]]s uzņēmums '''''[[Michelin]]''''' ir pasaulē vadošais [[riepa|riepu]] ražotājs?

[[Attēls:Foļvarkas vecticībnieku baznīca.jpg|border|right|50px]]
* ... daudzi no '''[[Latvijas vecticībnieki]]em''' mitinās [[Daugavpils|Daugavpilī]], kurā pašlaik ir sešas draudzes, tādēļ baznīcas aprindās tā tiek dēvēta par &quot;Vecticībnieku [[Jeruzaleme|Jeruzalemi]]&quot; &lt;small&gt;(attēlā [[Foļvarka (Kastuļinas pagasts)|Foļvarka]]s vecticībnieku baznīca [[Krāslavas novads|Krāslavas novadā]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Bizantija (pilsēta)|Bizantijas pilsētas]]''' nosaukumu 330. gadā [[Romas imperators]] [[Konstantīns I]] mainīja imperatora vārdā uz [[Konstantinopole|Konstantinopoli]]?
* ... [[Vācija]]s uzņēmējs '''[[Rūdolfs Daslers]]''' dibināja uzņēmumu ''[[Puma (uzņēmums)|Puma]]'', bet viņa jaunākais brālis Ādolfs Daslers uzņēmumu — ''[[Adidas]]''; abu uzņēmumu galvenie biroji vēl joprojām atrodas [[Bavārija]]s pilsētā '''[[Hercogenauraha|Hercogenaurahā]]'''?

[[Attēls:Spaltblättlinge.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[parastā skaldlapīte|parastajai skaldlapītei]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir daudz īpatnību, kas attiecas uz tās dzimumvairošanos, lapiņu noslēgšanās sistēmu, ārstnieciskajām īpašībām un spēju augt dažādās vietās, ieskaitot [[cilvēks|cilvēka]] organisma iekšieni, tāpēc tā izsauc paaugstinātu zinātnieku un mediķu uzmanību?
* ... [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] un [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņās]] kritušajiem karavīriem veltītais '''[[Dobeles atbrīvošanas piemineklis]]''' tika uzspridzināts, bet pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s pieminekli atjaunoja un otrreiz atklāja [[1996. gads Latvijā|1996. gadā]]?
* ... [[1982. gads|1982. gadā]] '''[[Zolderas trase|Zolderas trasē]]''' [[Beļģija|Beļģijā]] kvalifikācijas braucienā gāja bojā ''[[Formula 1]]'' [[Kanāda]]s pilots [[Žils Vilnēvs]]?

[[Attēls:Tom Kuhnhackl 2017-10-04.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācijas hokeja izlase]]s sastāvā divkārtējais [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] ieguvējs '''[[Toms Kīnhakls]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; debitēja [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpisko spēļu]] kvalifikācijas turnīrā, kur pēdējā spēlē pret [[Latvijas hokeja izlase|Latviju]] guva uzvaras vārtus, nodrošinot Vācijas izlasei dalību olimpiskajās spēlēs?
* ... '''[[Pidriķis]]''' ir [[ciems]] [[Valmieras novads|Valmieras novada]] [[Burtnieku pagasts|Burtnieku pagastā]]?
* ... '''[[ļeņinisms]]''' ir [[marksisms|marksisma]] variants, kurā ietverto uzskatu kopums apgalvo, ka arī revolucionārā situācijā rūpniecības [[proletariāts|proletariātam]] bez stingras vadības nevar izveidoties īsteni [[revolucionārs|revolucionāra]] apziņa?

[[Attēls:Zis 150 museum.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1956. gads|1956. gadā]], pēc XX [[PSKP]] kongresa, [[Staļins|Staļina]] vārdā nosauktā rūpnīca jeb ZIS (''Завод имени Сталина'') tika pārdēvēta par [[Ļihačova vārdā nosauktā rūpnīca|Ļihačova vārdā nosaukto rūpnīcu]] jeb ZIL (''Завод имени Лихачёва''), līdz ar to arī automašīnu marka tika mainīta, tādējādi daļai no pēdējiem '''[[ZIS-150]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; modeļiem dzinēja pārsegā tika iespiests ''ЗИЛ'' iepriekšējā ''ЗИС'' vietā?
* ... [[ungāri|ungāru]] [[peldētājs]] '''[[Zoltāns Halmai]]''' piedalījās trijās vasaras olimpiskajās spēlēs (1900—1908) un katrās izcīnīja olimpiskās medaļas — kopsummā septiņas olimpiskās medaļas, kā arī divas medaļas [[1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles|1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs]]?
* ... [[Francija|Francijā]] bāzētā kompānija '''''[[L'Oréal]]''''' ir pasaules lielākais [[kosmētika]]s uzņēmums?

[[Attēls:Reutemann 1981.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Argentīna]]s sacīkšu pilots '''[[Karloss Reutemans]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš uzvarēja 12 ''[[Formula 1]]'' pasaules čempionāta posmos, vēlāk kļuva par ievērojamu politiķi, kļuva par [[Santafē province]]s gubernatoru un tika ievēlēts Argentīnas senātā?
* ... '''[[Aijūbidu dinastija]]s''' valsts, kas Tuvajos Austrumos pastāvēja no 1171. līdz 1341. gadam, dibinātājs bija [[Saladīns]] un tās centrs atradās mūsdienu [[Ēģipte]]s teritorijā?
* ... '''[[Kislovodska]]''' [[Krievija]]s dienvidos, [[Lielais Kaukāzs|Lielā Kaukāza]] ziemeļu priekškalnēs ir kūrortpilsēta, kurā attīstīta [[terapija]] ar ārstnieciskajiem [[minerālūdeņi]]em un [[dūņas|dūņām]]?

[[Attēls:ParkPatriot2015part13-375.jpg|border|right|50px]]
* ... [[kravas automašīna]]s '''[[ZIL-164]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un ZIL-164A ilgus gadus bija galvenās darba automašīnas gandrīz visās [[PSRS]] autosaimniecībās; uz to bāzes specializētās rūpnīcas lielos daudzumos izlaida furgonus, cisternas, ugunsdzēsības automašīnas, autoceltņus un citu veidu speciālo tehniku?
* ... [[Francija]]s uzņēmumu grupa '''[[LVMH]]''', kas apvieno ''[[Louis Vuitton]]'', ''Moët Hennessy'', ''Moët et Chandon'' un ''Hennessy'', ir pasaules līderis luksusa nozarē pēc apgrozījuma?
* ... 1900. gadā '''[[Frederiks Leins]]''' piedalījās [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]], kur startēja divās [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|peldēšanas]] disciplīnās, abās izcīnot zelta medaļas — [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem|200 metru brīvajā stilā]] un [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru šķēršļu josla vīriešiem|200 metru šķēršļu joslas peldēšanā]]; līdz ar to viņš kļuva par pirmo [[Austrālija]]s sportistu, kurš ieguvis olimpiskās medaļas peldēšanā?

[[Attēls:Kusttram2.jpg|border|right|50px]]
* ... 67 kilometrus garā '''[[Krasta tramvajs|Krasta tramvaja]]''' līnija [[Beļģija|Beļģijā]] ir garākā ekspluatācijā esošā [[tramvajs|tramvaja]] līnija pasaulē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[2006. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2006. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''' [[Maskava|Maskavā]] [[Latvija]]s sportiste [[Kristīne Odriņa-Urbova]] izcīnīja sudraba medaļu [[brīvā cīņa|brīvajā cīņā]] svara kategorijā līdz 67 kg?
* ... [[Šveice|Šveicē]] dzimušais [[Itālija]]s [[farmakologs]] '''[[Daniels Bovē]]''' [[1957. gads|1957. gadā]] saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] &quot;par viņa atklājumiem saistībā ar sintētiskiem savienojumiem, kas kavē noteiktu ķermeņa vielu darbību, un jo īpaši to iedarbību uz asinsvadu sistēmu un skeleta muskuļiem&quot;?

[[Attēls:Ana Brnabic, July 3, 2018.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ana Brnabiča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmā sieviete [[Serbija]]s [[premjerministrs|premjerministra]] amatā un pirmā [[Homoseksualitāte|homoseksuālā]] persona šajā amatā?
* ... '''[[Madrides klubs]]''' apvieno vairāk nekā 120 bijušos valstu [[prezidents|prezidentus]] un [[valdības vadītājs|valdību vadītājus]]?
* ... '''[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4000 metri brīvajā stilā vīriešiem|4000 metru peldēšanas distance 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija garākā olimpiskā [[peldēšana]]s disciplīna vairāk nekā gadsimta garumā, līdz [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008. gada olimpiskajām spēlēm]] [[Pekina|Pekinā]], kad tika ieviesta 10 kilometru maratonpeldēšana atklātā ūdenī?

[[Attēls:Hausspinne Tegenaria atrica.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[milzu mājas zirneklis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no lielākajiem [[Centrālā Eiropa|Centrālās]] un [[Ziemeļeiropa]]s [[zirnekļi]]em?
* ... '''[[Horvātijas Neatkarīgā valsts]]''' bija [[Trešais reihs|Trešā reiha]] un [[Fašistiskā Itālija|Fašistiskās Itālijas]] marionešu valsts [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, kas tika izveidota 1941. gadā okupētās [[Dienvidslāvijas karaliste]]s teritorijā pēc [[Ass valstis|Ass valstu]] iebrukuma?
* ... '''[[2021. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2021. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''' [[Varšava|Varšavā]] [[Latvija]]s sportisti izcīnīja divas bronzas medaļas: [[brīvā cīņa|brīvajā cīņā]] [[Alans Amirovs]] (79 kg) un [[grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu cīņā]] [[Aleksandrs Jurkjans]] (63 kg)?

[[Attēls:David Duchovny by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[aktieris]], [[kinorežisors]], [[kinoproducents]] un [[rakstnieks]] '''[[Deivids Duhovnijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk pazīstams no seriāla &quot;[[X-faili. Slepenās lietas]]&quot; (1993—2018), kur viņš attēloja [[Federālais izmeklēšanas birojs|FIB]] aģentu Foksu Malderu?
* ... '''[[Nerodimka (upe)|Nerodimka]]''' [[Kosova]]s Nerodimljes reģionā ir vienīgais [[Eiropa]]s upju bifurkācijas gadījums, kas ieplūst divās jūrās: kreisais atzars ieplūst [[Melnā jūra|Melnajā jūrā]], bet labais — [[Egejas jūra|Egejas jūrā]]?
* ... '''[[saules iedegums]]''' ir [[Melanīni|melanīna]] daudzuma palielināšanās [[āda]]s virsslānī ([[Epiderma|epidermā]]) ilgstošas atrašanās tiešā [[saules gaisma]]s ietekmē?

[[Attēls:Betpack-Dala.JPG|border|right|50px]]
* ... praktiski neapdzīvotais [[tuksnesis]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], rietumos no [[Balhaša ezers|Balhaša ezera]] '''[[Betpakdala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek dēvēts arī par Ziemeļu Bada stepi?
* ... '''[[1962.—1963. gada Eiropas kausa sezona|1962.—1963. gada Eiropas kausa sezonā]]''' par uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Itālija]]s kluba ''[[AC Milan]]'' [[futbolisti]], finālā pārspējot pēdējo divu gadu čempioni [[Lisabonas &quot;Benfica&quot;]] un kļūstot par pirmo Itālijas klubu, kas ir uzvarējis turnīrā?
* ... 1966. gadā [[Roberts Vaizs|Roberta Vaiza]] filma '''&quot;[[Mūzikas skaņas]]&quot;''' ar [[Džūlija Endrūsa|Džūliju Endrūsu]] un [[Kristofers Plamers|Kristoferu Plameru]] galvenajās lomās saņēma piecas [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s, tajā skaitā [[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]] un [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais režisors]]?

[[Attēls:Mileştii Mici (3944427747).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Mileștii Mici (vīna darītava)|''Mileștii Mici'' vīna darītava]]''' [[Moldova|Moldovā]], kur atrodas pasaules lielākie [[vīns|vīna]] pagrabi &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, tika reģistrēta [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatā]] kā lielākā vīna kolekcija pasaulē?
* ... '''[[2021. gada Olaines novada domes vēlēšanas|2021. gada Olaines novada domes vēlēšanās]]''' pārliecinoši uzvarēja [[LSDSP]] saraksts ar līdzšinējo domes priekšsēdētāju [[Andris Bergs|Andri Bergu]] kā līderi?
* ... '''[[pantjurkisms|pantjurkismu]]''', kas 1880. gados sludināja, ka visas [[tjurki|tjurku]] tautas, it īpaši [[islāms|islāmticīgās]], ir viena nācija, un tām ir jāapvienojas vienā vienotā valstī, aizsāka [[Krimas tatāri]], kas centās atdalīties no [[Krievijas Impērija]]s un iekļauties [[Osmaņu impērija]]s sastāvā?

[[Attēls:Pētera ala.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Sigulda]]s '''[[Pētera ala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir šaura plaisa sarkana [[smilšakmens]] sienā, kuras augstums sasniedz 6,4 metrus, garums 6,3 metrus un platums 2,3 metrus?
* ... '''[[1960.—1961. gada Eiropas kausa sezona|1960.—1961. gada Eiropas kausa sezonā]]''' [[Lisabonas &quot;Benfica&quot;]] bija pirmā [[futbols|futbola]] komanda no [[Portugāle]]s, kas spēlēja un uzvarēja Eiropas kausa finālā?
* ... '''''[[TotalEnergies]]''''' ir viens no sešiem pasaules lielākajiem [[nafta]]s uzņēmumiem un lielākais [[Francija]]s uzņēmums pēc apgrozījuma?

[[Attēls:Roman-gazeta 1928 (7).jpg|border|right|50px]]
* ... [[1965. gads|1965. gadā]] padomju rakstnieks [[Mihails Šolohovs]] par romānu '''&quot;[[Klusā Dona]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]]?
* ... daži izdzīvojušie atceras [[Staļins|Staļina]] laika [[Sevvostlags|Sevvostlaga]] apcietināšanas un nāvessoda izpildes vietu [[Magadanas apgabals|Magadanas apgabalā]] '''[[Serpantinka|Serpantinku]]''' kā vienu no visnežēlīgākajām vietām pat starp [[Kolima (reģions)|Kolimas]] izsūtījuma vietām?
* ... 20. gadsimta 70. gadu beigās un 80. gados neredzīgā [[Bulgārija]]s mistiķe, gaišreģe un tautas medicīnas piekopēja '''[[Baba Vanga]]''' kļuva plaši pazīstama [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] ar savu gaišredzību un pareģošanu, miljoniem cilvēku uzskatīja, ka viņai piemīt paranormālas spējas?

[[Attēls:George W. De Long cropped portrait.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] flotes virsnieks, jūrasbraucējs un [[polārpētnieks]] '''[[Džordžs Delongs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gāja bojā [[Ļena]]s deltā pēc tam, kad viņa kuģis ''Jeannette'' bija avarējis pie [[Delonga salas|Delonga salām]] [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]], kas vēlāk tika nosauktas viņa vārdā?
* ... par '''[[1959.—1960. gada Eiropas kausa sezona]]s''' uzvarētājiem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[Spānija]]s klubs [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]], kas finālā uzvarēja [[Rietumvācija]]s klubu [[Frankfurtes &quot;Eintracht&quot;]] ar 7—3, kas joprojām ir [[Eiropas kauss (futbols)|Eiropas kausa]] un [[Čempionu līga]]s fināla rezultatīvākā spēle?
* ... pirmais '''''[[ADwards]]''''' festivāls, kas ir lielākais notikums [[Radošās industrijas|radošo industriju]] nozarē [[Latvija|Latvijā]], norisinājās [[2006. gads Latvijā|2006. gadā]] un turpmāk notiek katru gadu?

[[Attēls:Ema Klinec at Zakopane 2012.jpg|border|right|50px]]
* ... 2021. gada februārī [[Slovēnija]]s [[tramplīnlēcēja]] '''[[Ema Klineca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pasaules čempioni uz normālā tramplīna un atnesa savai valstij pirmo pasaules čempionātu zelta medaļu?
* ... dažreiz no mākslīgi atdalītas ķermeņa daļas ar '''[[reģenerācija]]s''' palīdzību spēj atjaunoties viss organisms; šādu reģenerāciju biežāk var novērot vienkāršas uzbūves dzīvniekiem, piemēram, [[zarndobumaiņi]]em un [[plakantārpi]]em, kuri spēj bezdzimumiski [[vairošanās|vairoties]] ar dalīšanās vai fragmentēšanās paņēmieniem, arī [[augi]]em tā ir bieži sastopama un tiek izmantota veģetatīvai pavairošanai ar atsevišķām augu daļām?
* ... '''[[Kara trofeju parks (Baku)|Kara trofeju parka]]''' atklāšana un šeit izstādītie eksponāti, kurus [[Azerbaidžāna]]s bruņotie spēki ieguva karadarbības laikā [[Kalnu Karabaha|Kalnu Karabahā]] [[2020. gads|2020. gada]] rudenī, īpaši armēņu karavīru ķiveres un manekeni, izraisīja sašutuma vētru [[Armēnija|Armēnijā]] un diskusijas pašā Azerbaidžānā?

[[Attēls:Remte manor.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā '''[[Remtes muiža]]s''' pili &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodedzināja un pēc tam atjaunoja; [[Mēdemu dzimta]]s īpašumā tā bija līdz [[1920. gada zemes reforma]]i, kad muižu sadalīja 114 vienībās, bet pilī ierīkoja skolu?
* ... [[2008. gads Latvijā|2008. gadā]] [[Serbija]]s [[basketbols|basketbola]] treneris '''[[Nenads Trajkovičs]]''' bija [[Latvijas basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]], pirmais ārzemju speciālists šajā amatā?
* ... [[zviedri|zviedru]] bērnu rakstnieces [[Astrida Lindgrēna|Astridas Lindgrēnas]] nozīmīgāko darbu ilustratore ir [[Igaunija|Igaunijā]] dzimusī māksliniece '''[[Ilona Viklande]]'''?

[[Attēls:Кремль Нижний 1 обрезанный.jpg|border|right|50px]]
* ... līdz ar [[Kazaņa]]s krišanu '''[[Ņižņijnovgorodas kremlis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaudēja militāro nozīmi [[Krievija]]s austrumu robežu aizsardzībai pret [[Kazaņas haniste|Kazaņas hanisti]], un vēlāk tajā atradās pilsētas un provinces iestādes?
* ... {{Dat|1958|2|6||bez}} [[Minhene|Minhenē]], atgriežoties no '''[[1957.—1958. gada Eiropas kausa sezona]]s''' ceturdaļfināla spēles pret [[Belgradas &quot;Crvena Zvezda&quot;]], avarēja [[Manchester United FC|Mančestras &quot;United&quot;]] lidmašīna, un bojā gāja 8 komandas [[futbolisti]]?
* ... '''[[Sarmātijas jauktie meži|Sarmātijas jaukto mežu]]''' ekoreģionā ietilpst visa [[Latvija]]s teritorija, un tas stiepjas no [[Zviedrija]]s dienviddaļas līdz [[Urālu kalni]]em?

[[Attēls:Diodoro siculo - storico di Agira.jpg|border|right|50px]]
* ... no [[sengrieķi|sengrieķu]] [[vēsturnieks|vēsturnieka]] '''[[Sicīlijas Diodors|Sicīlijas Diodora]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; &quot;Vēstures bibliotēkas&quot; 40 grāmatām 15 ir saglabājušās līdz mūsdienām un apraksta [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] vēsturi?
* ... [[Taškenta|Taškentā]], [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]] dzimusī [[riteņbraucēja]] '''[[Zuļfija Zabirova]]''' kļuva par [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996. gada olimpisko spēļu]] un [[2002. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|2002. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētāju individuālajā braucienā pārstāvot [[Krievija|Krieviju]], bet karjeras beigās vairākus gadus pārstāvēja [[Kazahstāna|Kazahstānu]]?
* ... tā kā sašķidrinātās [[dabasgāze]]s pasaules tirgus strauji aug, tad '''[[sašķidrinātas dabasgāzes pārvadātājs|sašķidrinātas dabasgāzes pārvadātāju]]''' flote turpina piedzīvot milzīgu izaugsmi?

[[Attēls:Lovis Corinth - Selbstportraet mit Tiroler Hut 1913.jpg|border|right|50px]]
* ... tipiska '''[[Tiroles cepure]]''' tika izgatavota no zaļa filca ar malām apmēram plaukstas platumā &lt;small&gt;(attēlā [[Loviss Korints|Lovisa Korinta]] pašportrets)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[telpaugi]]em''' ir pozitīva psiholoģiska ietekme un tie iekštelpās samazina gaisa piesārņojumu?
* ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 7. martā 6 cilvēkiem, kurus apsūdz bijušā [[Latvija]]s [[futbolists|futbolista]] un futbola aģenta '''[[Romāns Bezzubovs|Romāna Bezzubova]]''' [[slepkavība|slepkavībā]] sevišķi pastiprinošos apstākļos, ja to izdarījusi organizēta grupa, tika uzrādīta apsūdzība?

[[Attēls:Viburnum 01.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[parastā irbene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir neoficiāls [[Ukraina]]s nacionālais simbols?
* ... atšķirībā no saviem iekšējiem pretiniekiem [[boļševiki]]em, '''[[meņševiki]]''' bija pārliecināti, ka vadošā loma [[sociālisms|sociālistiskajā]] [[revolūcija|revolūcijā]] ir nevis [[partija]]i, bet strādnieku masveida kustībai?
* ... '''[[Palearktika]]''', kas pirmo reizi kā termins tika izmantots zooģeogrāfiskajā klasifikācijā 19. gadsimtā, ietver sevī visu [[Vecā Pasaule|Vecās Pasaules]] netropisko daļu?

[[Attēls:Sayano-Shushensky reservate.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Sajānu-Šušenskas dabas rezervāts]]''' [[Sibīrija]]s dienvidos, [[Sajānu kalni|Sajānu kalnos]] tika izveidots 1976. gadā pie [[ūdenskrātuve]]s &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas radīta [[Krievija]]s lielākās [[elektrostacija]]s Sajānu-Šušenskas HES darbības nodrošināšanai, un tā mērķis bez [[dabas aizsardzība|dabas vērtību saglabāšanas]] ir lielas ūdenskrātuves ietekmes uz vietējo [[ekoloģija|ekoloģiju]] izpēte?
* ... [[Latvijas basketbola izlase]]s galvenais treneris '''[[Luka Banki]]''' kā [[Sjēnas &quot;Montepaschi&quot;]] trenera asistents palīdzēja komandai iegūt sešus [[Itālijas basketbola A sērija|Itālijas A sērijas]] titulus pēc kārtas, bet pēc tam vēl divus izcīnījis kā komandas galvenais treneris ar &quot;Montepaschi&quot; un &quot;Emporio Armani Milano&quot;?
* ... [[tatāri|tatāru]] tautības [[Krievija]]s [[operdziedātāja]] '''[[Aida Garifullina]]''' 2014. gadā kļuva par [[Vīnes Valsts opera]]s solisti, bet 2017. gadā ieguva [[Austrija]]s pilsonību?

[[Attēls:Emblem of XXII Olympic Games.svg|border|right|50px]]
* ... [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|1980. gada Maskavas olimpisko spēļu]] oficiālās emblēmas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; autors ir [[Rēzekne|Rēzeknē]] dzimušais mākslinieks noformētājs '''[[Vladimirs Arsentjevs]]'''; par uzvaru konkursā viņš saņēma prēmiju — 1000 [[PSRS rublis|rubļus]]?
* ... '''[[Antiohija|Antiohiju]]''', kas ilgu laiku bija [[Seleikīdu impērija]]s galvaspilsēta, ap 300 g.p.m.e. dibinājis [[Aleksandrs Lielais|Maķedonijas Aleksandra]] armijas ģenerālis [[Seleiks I Nikators]], nosaucot to sava tēva — Antioha vārdā?
* ... par Eiropas kausa [[futbols|futbolā]] uzvarētājiem tā pirmajā '''[[1955.—1956. gada Eiropas kausa sezona|1955.—1956. gada sezonā]]''' kļuva [[Spānija]]s klubs [[Real Madrid (futbols)|''Real Madrid'']], kas finālā uzvarēja [[Francija]]s klubu ''[[Stade de Reims]]'' ar rezultātu 4—3?

[[Attēls:Aspariskiai.jpg|border|right|50px]]
* ... netālu no '''[[Asparišķi]]em''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; — ciema [[Lietuva]]s ziemeļos, [[Mēmele]]s kreisajā krastā — atrodas Lietuvas galējais ziemeļu punkts?
* ... no [[1935. gads|1935.]] līdz [[1945. gads|1945. gadam]] '''[[Genocīds pret čigāniem|genocīdā pret čigāniem]]''', ko īstenoja [[Trešais reihs]] un tā sabiedrotie, tika nogalināti vismaz 130 000 [[čigāni]], bet dažādos avotos nogalināto čigānu skaits svārstās no 200 līdz 500 tūkstošiem, un pat līdz 1,5 miljoniem?
* ... [[Lielā spēle|Centrālāzijas ekspansijas]] sākuma posmā [[1798. gads|1798. gadā]] [[Krievijas impērija]] anektēja agrākās '''[[Kazahu haniste]]s''' ziemeļrietumu daļu, bet dienvidaustrumu daļa (&quot;Lielā orda&quot;) saglabāja patstāvību līdz [[1820. gadi]]em?

[[Attēls:Колбаса в оболочке Биолон Шейп.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Krievija|Krievijā]] un citās bijušajās [[padomju republikas|padomju republikās]] populārā vārīto [[desa|desu]] šķirne '''[[doktora desa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi tika ražota [[1936. gads|1936. gadā]] pēc Viskrievijas Gaļas nozares pētniecības institūta izstrādātas desas receptūras?
* ... [[Ķīna]]s sportisti izcīnīja 7 no 14 zelta medaļām '''[[Svarcelšana 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|svarcelšanas sacensībās 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'''?
* ... '''[[glīvenes|glīveņu]]''' vairošanās notiek gan veģetatīvi, gan ar [[sēklas|sēklām]], kas izplatās ar ūdeni vai tās apēd ūdensputni; eksperimenti ir parādījuši, ka sēklas paliek dzīvotspējīgas, izejot caur putnu gremošanas traktu, un šis, iespējams, ir vienīgais dabiskais mehānisms izplatībai starp izolētām ūdenstilpēm?

[[Attēls:Drops futtert.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džungārijas kāmis|Džungārijas kāmji]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populāri [[mājdzīvnieki]], kas brīvā dabā ir sastopami [[Džungārija]]s [[stepe|stepē]] un blakus esošajās [[Kazahstāna]]s, [[Mongolija]]s un [[Sibīrija]]s stepēs?
* ... līdz [[1920. gads|1920. gada]] novembrim no [[Vladivostoka]]s ostas vairāk nekā 72 tūkstoši '''[[Čehoslovāku leģions|Čehoslovāku leģiona]]''' karavīru, kas bija karojuši [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] un [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], atgriezās Eiropā; kritušo karavīru skaits pārsniedza 4000?
* ... '''[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zemūdens peldēšana vīriešiem|zemūdens peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija vienīgā reize, kad šāda veida disciplīna bija iekļauta olimpisko spēļu peldēšanas programmā?

[[Attēls:Poku138.jpg|border|right|50px]]
* ... pateicoties nogurušo zirgu pastāvīgai maiņai, pasta karietes jeb '''[[diližanss|diližansi]]''' &lt;small&gt;(attēlā atjaunota pasta kariete mūsdienās)&lt;/small&gt; kļuva par populārāko [[sabiedriskais transports|sabiedriskā transporta]] veidu Eiropā un 19. gadsimtā arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... pārstāvot [[Krievija|Krieviju]] trīs olimpiskās medaļas ieguvusī [[riteņbraucēja]] '''[[Olga Zabeļinska]]''' 2018. gadā nomainīja sporta pilsonību uz [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]?
* ... '''[[Kaukāza Albānija]]i''' nav ne ģeogrāfiskas ne vēsturiskas saistības ar mūsdienu [[Albānija|Albāniju]] [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]]?

[[Attēls:Jacky Ickx Porträt Mille Miglia 2018.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Beļģija]]s sacīkšu pilots '''[[Žakijs Ikss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sešas reizes uzvarējis [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] (tolaik rekordists), uzvarējis astoņos ''[[Formula 1]]'' pasaules čempionāta posmos, kā arī 1983. gada [[Dakaras rallijs|Dakaras rallijā]]?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[burātājs]], rakstnieks un dēkainis '''[[Freds Rebels]]''', īstajā vārdā Paulis Sproģis, bija pirmais cilvēks, kurš vienatnē šķērsoja [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]] no [[Austrālija]]s līdz [[Kalifornija]]i?
* ... '''''[[Tele2 (Lietuva)|Tele2]]''''' ir [[Lietuva]]s lielākais mobilo sakaru operators pēc apgrozījuma un klientu skaita?

[[Attēls:Siliņupe, Ieteka jūrā, Lapmežciema pagasts, Engures novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Siliņupe (upe)|Siliņupe]]''' &lt;small&gt;(attēlā ieteka jūrā)&lt;/small&gt; sākotnēji bija [[Slocene|Slocenes upes]] notece uz jūru, iespējams, ka tā radusies jau 1667.—1668. gadā, kad pēc [[hercogs Jēkabs|hercoga Jēkaba]] rīkojuma Sloceni padziļināja un izmantoja kā kanālu starp [[Lielupe|Lielupi]] un jūru?
* ... [[1836. gads|1836. gadā]] mērierīce [[līdzstrāva]]s mērīšanai ieguva nosaukumu '''[[galvanometrs]]''' no Luidži Galvani uzvārda?
* ... '''[[2011. gada Eiropas Jaunatnes vasaras olimpiskais festivāls|2011. gada Eiropas Jaunatnes vasaras olimpiskajā festivālā]]''', kas notika [[Turcija]]s pilsētā [[Trabzona|Trabzonā]], 5 medaļas izcīnīja [[Latvija]]s jaunie sportisti?

[[Attēls:Max Verstappen 2017 Malaysia 3.jpg|border|right|50px]]
* ... par '''[[2021. gada F1 sezona]]s''' čempionu, izraujot uzvaru sezonas pēdējās sacīkstes pēdējā aplī, kļuva [[Makss Verstapens]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuram tas bija pirmais tituls karjerā, kļūstot arī par pirmo [[Nīderlande]]s pilotu, kurš kļuvis par [[F1 čempionu saraksts|Pirmās formulas pasaules čempionu]]?
* ... 2019. gadā '''[[Valstu uzskaitījums pēc oglekļa dioksīda emisijas apjoma|lielākais oglekļa dioksīda emisijas apjoms pasaulē]]''' bija [[Ķīna]]i, apsteidzot divas sekojošās valstis — [[ASV]] un [[Indija|Indiju]] — kopā ņemtas?
* ... komēdiju filmā '''&quot;[[Borats: Amerikas kultūras mācība par labu lieliskajai Kazahstānai]]&quot;''' britu komiķis [[Saša Barons Koens]] bija gan filmas [[scenārists]], gan producents, gan arī filmas galvenās lomas, [[Borats Sagdijevs|Borata Sagdijeva]], atveidotājs?

[[Attēls:Old Observatory, Tartu, April 2012.JPG|border|right|50px]]
* ... mūsdienās '''[[Tartu Universitātes Vecā observatorija|Tartu Universitātes Vecajā observatorijā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir iekārtots muzejs, bet astronomiskie pētījumi 1964. gadā tika pārcelti uz [[Tartu observatorija]]s jauno ēku Teraverē uz dienvidrietumiem no [[Tartu]]?
* ... '''[[krustā sišana]]''' kā [[nāvessods|nāvessoda]] veids dažās pasaules daļās tika izmantota vēl divdesmitajā gadsimtā, bet teorētiski tā joprojām ir viens no soda veidiem [[Irānas Islāma Republika|Irānas Islāma Republikā]], kaut arī tā pielietošanas gadījumi nav zināmi?
* ... [[Turcijas basketbola izlase]]s un [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas &quot;Cavaliers&quot;]] spēlētājs '''[[Čedi Osmans]]''' ir dzimis mūsdienu [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedonijā]], viņa tēvs ir [[turki|turks]], bet māte [[bošņaki|bošņaku]] izcelsmes; vēlāk saņēmis [[Turcija]]s pilsonību?

[[Attēls:Pallastunturi.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc teritorijas '''[[Lapzeme (reģions)|Lapzeme]]''' ir lielākais no [[Somijas reģioni]]em &lt;small&gt;(attēlā [[Pallasa-Illestunturi nacionālais parks|Pallasa-Illestunturi nacionālā parka]] ainava ziemā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[gagauzi Moldovā]]''' galvenokārt dzīvo valsts dienvidos, it īpaši [[Gagauzijas autonomā teritorija|Gagauzijas autonomajā teritorijā]], un sastāda ap 5% no [[Moldova]]s iedzīvotājiem?
* ... [[Andoras futbola izlase]]s centra [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Ildefonss Lima]]''' ir aizvadījis visvairāk spēļu un guvis visvairāk vārtu savas valsts izlases sastāvā?

[[Attēls:Alatskivi mõisa peahoone.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Igaunija]]s austrumos, [[Tartu apriņķis|Tartu apriņķī]] esošā '''[[Alatskivi pils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pēc [[nacionalizācija]]s [[1919. gads|1919. gadā]] dažādos laikos bijusi skola, kavalērijas barakas, kolhoza kantoris, kino, bibliotēka?
* ... '''[[Vrangeļa sala (rezervāts)|Vrangeļa salas rezervāta]]''' teritorijā ir apzinātas 417 [[vaskulārie augi|vaskulāro augu]] sugas, no kurām 23 ir [[endēmisms|endēmas]]; augu daudzveidība vairāk nekā divas reizes pārsniedz vidējo sugu skaitu citās [[Arktika]]s salās?
* ... '''[[skābēti kāposti]]''' ir izplatīti vairāku [[Austrumeiropa]]s un [[Centrāleiropa]]s valstu virtuvēs?

[[Attēls:20140619Nuphar lutea2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[lēpes|lēpju ģints]]''' ir tuvu radnieciska [[ūdensrozes|ūdensrozēm]], bet redzami atšķiras no tām ar 4—6 daudz mazākām ziedlapiņām spilgti [[dzeltenā krāsa|dzeltenā krāsā]] &lt;small&gt;(attēlā [[dzeltenā lēpe]])&lt;/small&gt;?
* ... [[ciems]] [[Igaunija]]s galējos dienvidaustrumos, [[Krievija]]s pierobežā '''[[Sātse]]''' un apkārtējie ciemi ir ievērojami ar to, ka svarīgākais ceļš, kas to savieno ar pārējo Igauniju, iet caur [[Krievija]]s teritoriju, tā saukto [[Sātses zābaks|Sātses zābaku]]?
* ... '''[[Kapernauma]]''' senajā [[Galileja|Galilejā]] [[Bībele|Bībelē]] ir minēta kā pilsēta, kurā savas kalpošanas laikā dzīvoja [[Jēzus Kristus|Jēzus]] un sludināja vietējā [[sinagoga|sinagogā]]?

[[Attēls:Vrangel_FP.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc tam, kad 1829. gadā [[baltvāci|baltvācu]] izcelsmes [[Krievija]]s flotes virsnieks, [[polārpētnieks]] un [[ģeogrāfs]] '''[[Ferdinands Vrangelis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika iecelts par [[Krievijas Amerika]]s 6. gubernatoru, viņš amata laikā personīgi apsekoja visu [[Ziemeļamerika]]s piekrasti no [[Beringa šaurums|Beringa šauruma]] līdz [[Kalifornija]]i?
* ... '''[[Malta Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir vienīgā valsts, kas nav uzvarējusi, bet ir ieguvusi četrus rezultātus labāko trijniekā?
* ... mācību vadības platformā '''[[Uzdevumi.lv]]''' ir reģistrējušies vairāk kā 500 000 lietotāju?

[[Attēls:Sørvágsvatn 4.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc platības lielākais ezers [[Fēru salas|Fēru salās]] '''[[Servosvatns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas tuvu okeāna krastam, tomēr tā ūdenslīmenis ir apmēram 30 metrus [[virs jūras līmeņa]]?
* ... senā [[Galileja]]s pilsēta mūsdienu [[Izraēla]]s teritorijā '''[[Magdala]]''', kas [[Bībele|Bībelē]] minēta kā [[Marija Magdalēna|Marijas Magdalēnas]] dzimtā pilsēta, kā tāda parādījusies tekstos, kas datēti ar [[6. gadsimts|6. gadsimtu]]?
* ... '''[[Nacionālo bruņoto spēku Kājnieku skola]]''' vēsturiskajās [[7. Siguldas kājnieku pulks|7. Siguldas kājnieku pulka]] [[kazarmas|kazarmās]] [[Alūksne|Alūksnē]] dibināta [[1992. gads Latvijā|1992. gada]] [[11. novembris|11. novembrī]] kā Mobilo strēlnieku bataljons, kas bija pirmā regulārā [[NBS|armijas]] vienība [[Latvija]]s austrumu daļā?

[[Attēls:Chacha.jpg|border|right|50px]]
* ... tradicionāli [[gruzīni|gruzīnu]] [[stiprais spirtotais dzēriens]] '''[[čača]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija tikai mājās gatavots dzēriens, bet mūsdienās to parasti ražo profesionāli destilētāji un lielākā daļa vīna darītavu, kas to iekļauj savu produktu klāstā?
* ... 15 kuģus, kas izrādījās iestrēguši [[Suecas kanāls|Suecas kanālā]] no [[1967. gads|1967. gada]] līdz [[1975. gads|1975. gadam]], nosauca par '''&quot;[[Dzeltenā flote|Dzelteno floti]]&quot;''' tuksneša smilšu dēļ, kas noklāja kuģus?
* ... 104 kilometrus garā '''[[dzelzceļa līnija Viļņa—Kauņa]]''' ir visintensīvāk izmantotā [[dzelzceļa līnija]] [[Lietuva|Lietuvā]]?

[[Attēls:Claire Foy in 2018.jpg|border|right|50px]]
* ... lielāko atpazīstamību britu aktrise '''[[Klēra Foja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; piesaistīja par [[Elizabete II Vindzora|karalienes Elizabetes II]] lomu ''[[Netflix]]'' seriālā &quot;[[Kronis (seriāls)|Kronis]]&quot;?
* ... 70 metrus zem jūras līmeņa '''[[Eisturojas tunelis]]''' [[Fēru salas|Fēru salās]] sadalās vairākos virzienos, un šeit ir pasaulē pirmais izbūvētais zemūdens apļveida krustojums?
* ... '''[[Slokas kaujas (1915)|1915. gada Slokas kaujas]]''' bija vienas no pirmajām [[latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] kaujām [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā pret [[Vācija]]s armijas uzbrukumu Rīgas frontē?

[[Attēls:Container Ship 'Ever Given' stuck in the Suez Canal, Egypt - March 24th, 2021 cropped.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Suecas kanāla sastrēgums (2021)|Suecas kanāla sastrēgums 2021. gadā]]''', kad [[konteinerkuģis]] ''Ever Given'' uzskrēja uz sēkļa un nobloķēja kuģu kustību [[Suecas kanāls|Suecas kanālā]] &lt;small&gt;(attēlā 24. martā)&lt;/small&gt;, apturēja vairāk nekā 300 kuģu kustību, aizkavējot ikdienas preču piegādi klientiem visā pasaulē?
* ... '''[[Liberlendas Brīvā Republika]]''' ir [[mikronācija]], kura pretendē uz neapdzīvotām zemēm [[Donava]]s labajā krastā pie [[Serbija]]s un [[Horvātija]]s robežas, teritorijā, kuru Horvātija atzīst par Serbijas daļu, bet Serbija to nav savā teritorijā iekļāvusi?
* ... rakstnieku [[Rūta Skujiņa|Rūtas Skujiņas]] un [[Jūlijs Lācis|Jūlija Lāča]] ģimenē dzimusī [[rakstniece]] un valodniece '''[[Lalita Muižniece]]''' [[1944. gads Latvijā|1944. gadā]] kopā ar māti un māsu devās bēgļu gaitās uz [[Vācija|Vāciju]], bet pēc tam izceļoja uz [[ASV]]?

[[Attēls:Coat of arms of Iultinsky Raion of Chukotka.png|border|right|50px]]
* ... pēc straujā iedzīvotāju skaita krituma 1990. gados, kad tika slēgtas polimetālu rūdu raktuves, [[Krievija]]s ziemeļaustrumos [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomajā apvidū]] esošo Misšmitas rajonu 2008. gadā apvienoja ar Iviltinas rajonu, izveidojot Austrumu rajonu, ko drīz pārdēvēja atpakaļ par '''[[Iviltinas rajons|Iviltinas rajonu]]''' &lt;small&gt;(attēlā rajona ģerbonis)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Kirkjubeūras Sv. Olafa baznīca]]''' [[Streimoja]]s salā ir senākā baznīca [[Fēru salas|Fēru salās]] un līdz [[luterisms|luterisma]] ieviešanai [[Dānija|Dānijā]] [[1537. gads|1537. gadā]] kalpoja kā Fēru salu [[bīskaps|bīskapa]] rezidence?
* ... 0,059 km&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt; lielā neapdzīvotā saliņa '''[[Notamā]]''' [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda arhipelāgā]] uz rietumiem no [[Sāremā]] salas ir tālākais [[Igaunija]]s rietumu punkts?

[[Attēls:Holly Hunter by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]]
* ... par lomu 1993. gada drāmā &quot;Klavieres&quot; '''[[Hollija Hantere]]''' &lt;small&gt;(attēlā 2015. gadā)&lt;/small&gt; saņēma [[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]], [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]] un [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] kā labākā aktrise?
* ... 1992. gadā '''[[Ļubomirs Moravčiks]]''' tika atzīts par [[Čehoslovākija]]s gada futbolistu, bet 2001. gadā par [[Slovākija]]s gada futbolistu; kopā abās izlasēs viņš ir aizvadījis 80 spēles?
* ... '''[[valsts akciju sabiedrība|valsts akciju sabiedrībās]]''' kapitāla daļu turētāja ir valsts?

[[Attēls:Enniberg.1.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Vijoja|Vijojas salas]]''' ziemeļos atrodas 754 metrus augstais [[Fēru salas|Fēru salu]] tālākais ziemeļu punkts '''[[Ennibergas rags]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas ir viena no augstākajām jūras klintīm pasaulē?
* ... '''[[agora]]''' bija tirgus laukums [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] pilsētās, un tā bija vieta pilsoņu sapulcēm?
* ... [[krievi|krievu]] [[aktieris]], [[kinorežisors]], kinoscenārists un TV raidījumu vadītājs '''[[Sergejs Bodrovs jaunākais]]''' gāja bojā ledus [[lavīna]]s nobrukumā Karmadonas aizā [[Ziemeļosetija-Alānija|Ziemeļosetijā-Alānijā]] kopā ar visu savu filmēšanas komandu un citiem tuvumā esošajiem — kopumā gāja bojā vismaz 125 cilvēki?

[[Attēls:Tartu Raekoda 2012 cropped.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Tartu rātsnams]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir jau trešā ēka, kas uzcelta šajā vietā — celts pēc [[1775. gads|1775. gada]] Lielā Tartu ugunsgrēka, kas iznīcināja pilsētas centru?
* ... 2019. gada 22. maijā [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] paziņoja ka Starptautiskās Boksa federācijas tiesības rīkot olimpisko turnīru ir anulētas, tādēļ '''[[Bokss 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|boksa turnīru 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' organizēja īpaši izveidota grupa, kuru vadīja Starptautiskās Vingrošanas federācijas prezidents Morinari Vatanabe?
* ... '''[[Longa šaurums]]''', kas atdala [[Vrangeļa sala|Vrangeļa salu]] no [[Āzija]]s kontinenta, ir nosaukts par godu amerikāņu [[vaļu mednieki|vaļu medniekam]] Tomasam Longam, kurš [[1867. gads|1867. gadā]] atkārtoti atklāja Vrangeļa salu, atzīmēja to kartē un nodēvēja to [[Ferdinands Vrangelis|Ferdinanda Vrangeļa]] vārdā?

[[Attēls:07Epidaurus Theater06.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Epidauras teātris]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vislabāk saglabājušais [[sengrieķi|sengrieķu]] [[teātris]], kas darbojas arī mūsdienās, un izceļas ar izcilu [[akustika|akustiku]] un estētiku?
* ... pārsvarā [[čukči|čukču]] un [[eveni|evenu]] apdzīvotā '''[[Kepervēma]]s''' ciema [[Krievija]]s ziemeļaustrumos, [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomajā apvidū]], pirmsākumi ir [[Austrumsibīrijas jūra]]s krastā, kur [[Raučua]]s upes deltā [[1932. gads|1932. gadā]] nodibināja Raučuas ciemu kā kolhoza ''Vperjod'' centru, taču [[1947. gads|1947. gadā]] ciemu pārcēla iekšzemē uz tagadējo vietu [[Malijaņuja]]s krastā?
* ... [[Fēru salas|Fēru salu]] augstākā kalna 880 metrus augstā '''[[Sleataratindurs|Sleataratindura]]''' nosaukums nozīmē &quot;Plakanā virsotne&quot;?

[[Attēls:Central Asian Yurt in Museum in Samarkand.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Centrālāzija]]s tautu pārvietojamo mitekli '''[[jurta|jurtu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido koka karkass un filca pārklājums?
* ... Fēru arhipelāga lielākajā salā '''[[Streimoja|Streimojā]]''' dzīvo apmēram 45% no visiem [[Fēru salas|Fēru salu]] [[iedzīvotāji]]em?
* ... [[Krievija]]s [[Arktika]]s [[Vrangeļa sala]]s augstāko virsotni precīzi uzmērīja [[1938. gads|1938. gadā]], nosakot tās augstumu {{nobr|1096 m}} un nodēvējot par godu padomju iekārtai — '''[[Sovetskaja]]'''?

[[Attēls:Alexander Skarsgard (29485267411) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[zviedri|zviedru]] aktiera '''[[Aleksandrs Skašgords|Aleksandra Skašgorda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs ir aktieris [[Stellans Skašgords]], un viņa brāļi Gustavs, Bils un Valters arī ir [[aktieri]]?
* ... '''[[Maniža]]''', kas ar dziesmu ''Russian Woman'' bija [[Krievija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Krievijas pārstāve]] [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]], ir [[tadžiki]]ete, dzimusi [[Dušanbe]] un kopā ar ģimeni dzimteni pametusi tur notiekošā pilsoņu kara dēļ?
* ... '''[[odeons|odeona]]''' konstrukcija bija līdzīga [[sengrieķi|sengrieķu]] vai [[romieši|romiešu]] [[Teātris|teātru]] konstrukcijai, taču tas bija mazāks par teātriem, un labākai [[akustika]]i tam bija [[jumts]]?

[[Attēls:Lítla Dímun, Faroe Islands.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Luitla Duimuna]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pēc platības lielākā neapdzīvotā [[sala]] [[Fēru salas|Fēru salās]]?
* ... [[PSRS]] ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējams [[kosmosa kuģis]] '''''[[Sojuz-11]]''''' nogādāja apkalpi uz pasaulē pirmo orbitālo staciju ''[[Saljut-1]]'', taču atgriežoties uz Zemes, [[1971. gads kosmonautikā|1971. gada]] 29. jūnijā apkalpe gāja bojā, nolaižamajam aparātam priekšlaicīgi dehermetizējoties?
* ... '''[[dendroloģija]]''' no [[botānika]]s atdalījusies sākot ar 16. gadsimta vidu, to sekmēja [[Lielie ģeogrāfiskie atklājumi]]?

[[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841751927).jpg|border|right|50px]]
* ... partijas &quot;[[Katram un katrai]]&quot; valdes locekle [[13. Saeima]]s deputāte '''[[Karina Sprūde]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš pārstāvējusi partijas &quot;[[Saskaņa]]&quot; un [[KPV LV]]?
* ... '''[[Antīkā Argosa]]''' iekļāva sevī divus paugurus ([[Larisa (Argosa)|Larisa]] un Aspiss), kas pildīja [[akropole]]s funkcijas, bet pAti pilsēta atradās šo pauguru austrumu un dienvidaustrumu nogāzē?
* ... mazapdzīvotā '''[[Stjuarta sala]]''' jeb Rakiura, kas atrodas 30 km uz dienvidiem no [[Dienvidsala]]s, ir trešā lielākā [[Jaunzēlande]]i piederošā [[sala]]?

[[Attēls:Maroochydore, Queensland 1.jpg|border|right|50px]]
* ... attīstība [[Austrālija]]s [[Kvīnslendas štats|Kvīnslendas štata]] pilsētā '''[[Sanšainkosta|Sanšainkostā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; notika lēni, līdz [[tūrisms]] kļuva par nozīmīgu saimniecības nozari; mūsdienās gada laikā pilsētu apmeklē vairāk nekā 3,2 miljoni tūristu?
* ... [[Sudeti|Sudetu]] kalnu sistēmas [[Krkonoše]]s kalnos [[Čehija|Čehijā]] atrodas '''[[Krkonošes nacionālais parks]]''', bet otrpus robežai [[Polija|Polijā]] — [[Karkonošu nacionālais parks]]?
* ... sauszemes ceļu uz '''[[Omolona (ciems)|Omolonas]]''' ciemu [[Krievija]]s ziemeļaustrumos, [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomā apvidus]] [[Biļibinas rajons|Biļibinas rajonā]] nav, ciema apgāde notiek ar [[aviācija]]s palīdzību vai navigācijas periodā pa upi — pie ciema beidzas [[Omolonas upe]]s kuģojamais posms?

[[Attēls:Argos08.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Argosas teātris]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas 320. gadā pr.Kr. uzcelts [[Larisa (Argosa)|Larisas]] pakājē, bija viens no ievērojamākajiem teātriem [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un ietilpības ziņā pārspēja citus [[Teātris|teātrus]]?
* ... '''[[Baltkrievija 2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā|Baltkrievijai bija plānots piedalīties 2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Nīderlande|Nīderlandē]], taču valsts dalība konkursā tika noraidīta &quot;acīmredzamā politiskā zemteksta&quot; dēļ, ar otro reizi to diskvalificējot no konkursa?
* ... tradicionāla [[gruzīni|gruzīnu]] '''[[tkemali]]''' mērce tiek gatavota pamatā no aličām, dažkārt arī no citām plūmju šķirnēm; bez plūmēm tiek izmantotas šādas sastāvdaļas: [[Ķiploks|ķiploki]], [[paleju mētra]], [[Kumīns|ķimenes]], [[koriandrs]], [[dilles]], [[čili pipari]] un [[sāls]]?

[[Attēls:Tongariro Northern Circuit, New Zealand (5).JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Ruapehu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākais aktīvais [[vulkāns]] [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]], tā augstums ir 2797 metri?
* ... 2009. gadā [[Azerbaidžāna]]s valdība memoriālu '''[[26 Baku komisāri]]em''' likvidēja, un mūsdienu Azerbaidžānas vēsturnieku skatījums uz Baku komisāru darbību ir negatīvs, tos uzskata par [[armēņi|armēņu]] nacionālistu sazvērestību pret [[Azerbaidžānas Demokrātiskā Republika|Azerbaidžānas Demokrātisko Republiku]]?
* ... '''[[Salangas tunelis]]''', kas savieno [[Afganistāna]]s ziemeļu daļu ar [[Kabula|Kabulu]] tika uzcelts ar [[PSRS]] palīdzību un ir vienīgā iespēja ar autotransportu šķērsot [[Hindukušs|Hindukušu]] ziemas apstākļos?

[[Attēls:Таллинн. 3.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Tallinas līcis]]''' &lt;small&gt;(attēlā skats uz līci no [[Tallina]]s vecpilsētas)&lt;/small&gt; ir dziļākais [[Igaunija]]s [[līcis]], kas sasniedz pat 100 metru dziļumu?
* ... senatnē pie '''[[Murgapa]]s''' iekšējās [[upes delta|deltas]] mūsdienu [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] atradās [[Merva]]s pilsēta?
* ... '''[[Līdumu kanāls]]''' tika izrakts [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]], veidojot Olaines purvā [[Uzvaras līdums|Uzvaras līduma]] viensētu kompleksu; nelielā apkaimes krituma dēļ arī [[Misa (upe)|Misa]], kurā tas ietek, lejpus kanāla tika regulēta?

[[Attēls:Bilibino 2016-04 3.JPG|border|right|50px]]
* ... pēc lielākās daļas kalnrūpniecības uzņēmumu slēgšanas [[Krievijas Federācija]]s [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomā apvidus]] pilsētā '''[[Biļibina|Biļibinā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; darbojas daži privātie [[zelts|zelta]] ieguves arteļi, bet pilsētas iedzīvotāju skaits [[kalnrūpniecība]]s nerentabilitātes dēļ kopš 1989. gada samazinājies gandrīz trīs reizes, līdzīgi strauji samazinājies arī visa '''[[Biļibinas rajons|Biļibinas rajona]]''' iedzīvotāju skaits?
* ... pēc spiega [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] tēla atveidošanas filmās &quot;[[Dzīvās ugunis]]&quot; un &quot;[[Tiesības nogalināt]]&quot; '''[[Timotijs Daltons|Timotijam Daltonam]]''' piedāvāja spēlēt Bondu arī 1995. gada filmā &quot;[[Zeltacs]]&quot;, taču viņš atteicās, un šo lomu ieguva [[Pīrss Brosnans]]?
* ... celtniecībā esošais '''[[Peļešacas tilts]]''' [[Horvātija]]s dienvidos savienos [[Peļešacas pussala|Peļešacas pussalu]] un [[Dubrovnika]]s pilsētu ar valsts pārējo daļu bez [[Bosnija-Hercegovina|Bosnijas-Hercegovinas]] teritorijas šķērsošanas?

[[Attēls:Lactarius scrobiculatus T66.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] parasti '''[[eglene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par neēdamu vai [[indīgās sēnes|indīgu sēni]], taču ziemeļu un dienvidu Eiropā tiek [[ēdamās sēnes|lietota pārtikā]] pēc novārīšanas, tāpat kā ēdamu un pārtikai ieteicamu to atzīmē [[ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija]]?
* ... no 1995. gada '''[[graciozais vārpstiņgliemezis]]''' ir ierakstīts [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas sarkanajā grāmatā]] kā 3. kategorijas aizsargājamā suga?
* ... teritoriju, kas mūsdienās ir '''[[Ķenguru sala]]''', sākotnēji apdzīvoja [[Austrālijas aborigēni]], bet pirms vairākiem tūkstošiem gadu, kad jūras līmeņa celšanās dēļ sala atdalījās no kontinenta, viņi to pameta?

[[Attēls:JoePesci-2009.jpg|border|right|50px]]
* ... amerikāņu [[aktieris]] '''[[Džo Peši]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir arī mūziķis, viņš ir ierakstījis trīs [[mūzikas albums|studijas albumus]]?
* ... par '''[[Vikipēdija baltkrievu valodā|Vikipēdijas baltkrievu valodas]]''' versijas pirmsākumu var uzskatīt 2004. gadu, taču pēc tam divarpus gadus pastāvēja lietotāju domstarpības, iekšējie konflikti un labojumu kari par [[baltkrievu valoda]]s rakstību, kas 2007. gadā beidzās ar visu līdz tam brīdim izveidoto rakstu pārcelšanu uz Vikipēdiju klasiskajā baltkrievu valodā?
* ... [[Eritreja]]s izcelsmes [[itāļi|itāļu]] dziedātāja '''[[Senita]]''' ir divreiz pārstāvējusi [[Sanmarīno]] [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]?

[[Attēls:Chaun gerb.png|border|right|50px]]
* ... no 1989. līdz 2002. gadam iedzīvotāju skaits '''[[Čaunas rajons|Čaunas rajonā]]''' [[Krievija]]s [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomajā apvidū]] &lt;small&gt;(attēlā rajona ģerbonis)&lt;/small&gt; samazinājās no 32 tūkstošiem līdz nepilniem 7 tūkstošiem, tika likvidēti (pamesti) visi kalnrūpniecības ciemati?
* ... '''[[Bārle-Nasava|Bārles-Nasavas]]''' pilsētā un pašvaldībā [[Nīderlande]]s dienvidos, [[Ziemeļbrabantes province|Ziemeļbrabantes provincē]], atrodas sarežģīta robeža ar [[Beļģija]]s komūnu Bārli-Hertogu: Bārle-Hertoga sastāv no 26 atsevišķiem zemes gabaliem, 22 no 26 zemes gabaliem atrodas Nīderlandes teritorijā, veidojot anklāvus, savukārt lielākajā Beļģijas anklāvā atrodas seši 6 Nīderlandes anklāvi, kā arī viens atrodas otrajā lielākajā Beļģijas anklāvā?
* ... viduslaiku pilsētai Horasānā '''[[Marverrūda]]i''' domājams, gāja secen izpostīšana, kādu atnesa [[mongoļi]] [[Marvalsahidžana|Marvalsahidžanā]], taču šī vieta pārvērtās drupās [[Timurīdi|Timurīdu]] valdīšanas laikā 14. gadsimtā, kad tā tika pamesta?

[[Attēls:Viggo Mortensen A (2020).jpg|border|right|50px]]
* ... starptautisku atpazīstamību amerikāņu aktieris '''[[Vigo Mortensens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva par Aragona lomas atveidošanu triloģijā &quot;[[Gredzenu pavēlnieks (filmu sērija)|Gredzenu pavēlnieks]]&quot;?
* ... '''[[Ļubļinas trīsstūris]]''' — sadarbības platforma starp [[Lietuva|Lietuvu]], [[Polija|Poliju]] un [[Ukraina|Ukrainu]] ar mērķi atbalstīt Ukrainas integrāciju [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] — tika izveidots [[Ļubļina|Ļubļinā]] kā atsauce uz viduslaiku [[Ļubļinas ūnija|Ļubļinas ūniju]], kas izveidoja [[Polijas un Lietuvas kopvalsts|Polijas un Lietuvas kopvalsti]]?
* ... pavārs un televīzijas pavārraidījumu vadītājs '''[[Lauris Aleksejevs]]''' ir mācījies [[Emīla Dārziņa mūzikas skola|Emīla Dārziņa mūzikas skolā]] [[kordiriģēšana|kordiriģēšanu]]?

[[Attēls:2019 Rui Hachimura dribble (48824158846) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... 2019. gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]] ar 9. numuru izraudzītais '''[[Rui Hačimura]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par otro NBA draftā izvēlēto [[Japāna]]s [[basketbolists|basketbolistu]] pēc 2,34 m garā Jasutakas Okajamas, ko draftēja 1981. gadā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] nebija izveidojusies sava '''[[imažinisms|imažinisma]]''' kustība, taču [[Aleksandrs Čaks|Aleksandra Čaka]] dzeja, sevišķi agrīnā, ar tās pilsētas tēliem, salīdzinājumiem un [[epiteti]]em arī ir pieskaitāma pie imažinisma?
* ... laika gaitā ir bijuši vairāki mēģinājumi apstrīdēt '''[[Pirmais termodinamikas likums|pirmo termodinamikas likumu]]''' un līdz ar to [[Enerģijas nezūdamības likums|enerģijas nezūdamības likumu]], tomēr neviens no tiem nav izdevies?

[[Attēls:2019-01-31 Maui Jetty, Coral Coast, Viti Levu, Fiji.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Fidži]] arhipelāga lielākā sala '''[[Viti Levu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir apdzīvota senāk nekā [[Vanua Levu]]?
* ... [[Norvēģija]]s [[distanču slēpotāja]]s '''[[Tīrila Venga|Tīrilas Vengas]]''' dvīņumāsa Lota Venga arī ir distanču slēpotāja, bet titulētā slēpotāja [[Heidi Venga]] ir viņu trešās pakāpes māsīca?
* ... 1964. gada Džeimsa Bonda filmu sērijas trešā filma '''&quot;[[Zelta pirksts]]&quot;''' (''Goldfinger'') ir pirmā filma, kurā [[Džeimss Bonds]] brauc ar sev tipisko, daudzām funkcijām pilno ''[[Aston Martin]] DB5''?

[[Attēls:Defense Secretary Lloyd J. Austin III (50885754687).jpg|border|right|50px]]
* ... 28. [[ASV aizsardzības sekretārs]] '''[[Loids Ostins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais [[afroamerikānis]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vēsturē, kurš atrodas šajā amatā?
* ... [[vieglatlēte]] '''[[Rūta Kate Lasmane]]''', kas ir olimpiskā čempiona [[3x3 basketbols|3x3 basketbolā]] [[Kārlis Lasmanis|Kārļa Lasmaņa]] māsa, 2021. gada [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] čempionātā laboja [[Gundega Sproģe|Gundegas Sproģes]] 1999. gada [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]] telpās?
* ... saņemot [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|&quot;Labākais režisors&quot;]] par 2020. gada filmu &quot;[[Klejotāju zeme]]&quot; ķīniešu režisore '''[[Hloja Žao]]''' kļuva par tikai otro sievieti, kas saņēmusi Kinoakadēmijas balvu kā labākā režisore pēc [[Ketrina Bigelova|Ketrinas Bigelovas]]?

[[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45056573174).jpg|border|right|50px]]
* ... [[13. Saeima]]s deputāts '''[[Ilmārs Dūrītis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[veterinārmedicīna]]s [[zinātņu doktors]]?
* ... [[Somija]]s [[distanču slēpotāja]] '''[[Johanna Matintalo]]''' augstā līmenī ir nodarbojusies arī ar [[vieglatlētika|vieglatlētiku]] — vidējo distanču skriešanu: piedalījusies Pasaules jauniešu un junioru čempionātos vieglatlētikā, kā arī 2013. gadā kļuvusi par Somijas čempioni [[800 m]] distancē?
* ... [[aktrise]], [[rakstniece]], [[filantrope]] un bijusī [[modele]] '''[[Izabella Roselīni]]''' ir [[zviedri|zviedru]] aktrises [[Ingrīda Bergmane|Ingrīdas Bergmanes]] un [[itāļi|itāļu]] kinorežisora Roberto Roselīni meita?

[[Attēls:Vienibas laukums (Cēsis).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[1951. gads Latvijā|1951. gada]] martā [[Uzvaras piemineklis Cēsīs|Uzvaras piemineklis]] [[Cēsis|Cēsīs]] tika uzspridzināts, un tā vietā [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]] uzstādīja [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] tēlu (autors [[Kārlis Jansons (tēlnieks)|Kārlis Jansons]]), bet '''[[Vienības laukums (Cēsis)|Vienības laukumu]]''' &lt;small&gt;(attēlā mūsdienās)&lt;/small&gt; pārdēvēja par Ļeņina laukumu?
* ... '''&quot;[[Dzīvās ugunis]]&quot;''' ir pirmā filma, kur [[MI6]] aģentu [[Džeimss Bonds|Džeimsu Bondu]] atveidoja britu aktieris [[Timotijs Daltons]]?
* ... par '''[[2021. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona]]s''' čempioniem kļuva [[FK RFS]], kam tas bija pirmais tituls vēsturē, bet sudrabu izcīnīja [[Valmiera FC]], kurai tas arī bija labākais panākums vēsturē?

[[Attēls:Gent Gravensteen R01.jpg|border|right|50px]]
* ... pils [[Gente|Gentē]], kas no 1180. līdz 1353. gadam bija [[Flandrija]]s grāfu rezidence, vēlākajos laikos kalpoja kā tiesas nams, cietums, naudas kaltuve un rūpnīca, bet mūsdienās '''[[Flandrijas grāfu pils|Flandrijas grāfu pilī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir iekārtots muzejs?
* ... '''[[ASV Libertāriešu partija|Libertāriešu partija]]''' ir trešā lielākā [[politiskā partija]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]?
* ... '''[[Gvatemalas futbola izlase]]''' ne reizi nav kvalificējusies [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausam]], toties trīs reizes ir piedalījusies [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]]?

[[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841652807).jpg|border|right|50px]]
* ... [[13. Saeima]]s deputāte '''[[Evija Papule]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirms pievērsās [[politika]]i ilgstoši strādājusi [[Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija|Izglītības un zinātnes ministrijā]], bijusi [[Valsts sekretārs (Latvija)|valsts sekretāra]] vietniece?
* ... '''[[lielgaballaiva]]s''' visvairāk izmantoja 19. gadsimtā kā piekrastes vai upju flotiles; [[kara flote]]s, kurām trūka lielo karakuģu, tās ar dažādiem rezultātiem izmantoja arī jūras kaujās?
* ... laikā, kad no 1910. līdz 1945. gadam '''[[Koreja Japānas varā|Koreja atradās Japānas impērijas varā]]''', pret vietējiem iedzīvotājiem tika vērsta diskriminācija un veikta japanizācija?

[[Attēls:John Malkovich at a screening of &quot;Casanova Variations&quot; in January 2015.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džons Malkovičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ne tikai [[aktieris]], [[kinorežisors]] un [[kinoproducents]], bet arī [[mode]]s dizaineris?
* ... '''[[Burgasas līcis]]''' ir vistālāk uz rietumiem novietotā [[Melnā jūra|Melnās jūras]] daļa?
* ... 2020. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] drāmas filma '''&quot;[[Klejotāju zeme]]&quot;''' (''Nomadland'') tika nominēta [[93. Kinoakadēmijas balva]]i sešās kategorijās, no kurām ieguva balvas &quot;Labākā filma&quot;, &quot;Labākais režisors&quot; ([[Hloja Žao]]) un &quot;Labākā aktrise galvenajā lomā&quot; ([[Frānsisa Makdormanda]])?

[[Attēls:Ahosuolaheinä (Rumex acetosella).jpg|border|right|50px]]
* ... visā [[Latvija]]s teritorijā savvaļā ir sastopama '''[[mazā skābene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuras lapas ir ēdamas un var tikt izmantotas [[kulinārija|kulinārijā]]?
* ... [[Cēsis|Cēsu]] pilsētas daļa '''[[Cīrulīši (Cēsis)|Cīrulīši]]''' ir nozīmīgs kūrorts jau no 20. gadsimta 30. gadiem?
* ... savulaik tika uzskatīts, ka '''[[ņencu valoda]]i''' ir divi [[dialekts|dialekti]] — tundras ņencu dialekts, kurā runā lielākā daļa [[ņenci|ņencu]], un meža ņencu dialekts, kas mūsdienās tiek uzskatīts par atsevišķu [[valoda|valodu]] — tajā runā ap 1000 cilvēku galvenokārt [[Jamalas Ņencu autonomais apvidus|Jamalas Ņencu autonomā apvidus]] [[taigas zona|taigas zonā]]?

[[Attēls:Deni Avdija 1 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Izraēla]]s un [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Vašingtonas &quot;Wizards&quot;]] [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Deni Avdija]]m''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir Izraēlas un [[Serbija]]s pilsonība, jo viņa tēvs Zufers Avdija bija profesionāls basketbolists, dzimis [[Dienvidslāvija|Dienvidslāvijā]] [[Kosova]]s musulmaņu kopienā, bet lielāko karjeras daļu spēlējis Izraēlas klubos?
* ... 1993. gadā '''[[Nūkas katedrāle]]''' ieguva [[katedrāle]]s statusu, un 1994. gadā [[Grenlande|Grenlandē]] pēc 616 gadu pārtraukuma tika iecelts [[bīskaps]] (līdz [[1378. gads|1378. gadam]] Grenlandes bīskapi rezidēja [[Gardara|Gardarā]])?
* ... '''[[Miķelis Fišers (mākslinieks)|Miķelis Fišers]]''', kurš tiek uzskatīts par vienu no mūsdienu [[Latvija]]s mākslas spilgtākajām un neordinārākajām personībām, bija Latvijas paviljona veidotājs 57. [[Venēcijas mākslas biennāle|Venēcijas mākslas biennālē]]?

[[Attēls:Rovaniemi pajakyla 2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ziemassvētku vecīša ciems]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas uz Ziemeļu [[polārais loks|polārā loka]], 8 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no [[Rovaniemi]] centra [[Somija|Somijā]], [[Lapzeme (Somija)|Lapzemē]]; līdzās atrodas arī '''[[Santa Klausa parks]]'''?
* ... '''[[Ajona]]s''' salas [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļaustrumos [[Austrumsibīrijas jūra|Austrumsibīrijas jūrā]] nosaukums ir cēlies no [[čukču valoda]]s vārda ''эйу'' — ‘atdzīvināt’ — ‘vieta, kur atspirgst [[ziemeļbrieži|briežu]] ganāmpulki’?
* ... '''[[zigomicētes]]''' ir bijusi [[sēnes|sēņu]] [[bioloģiskā valsts|bioloģiskās valsts]] klase, kuras bijušās [[suga]]s ir iekļautas divos dažādu apakšvalstu nodalījumos ''Mucoromycota'' un ''Zoopagomycota''?

[[Attēls:Hvalsey Church.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Valsajas baznīca|Valsajas baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā drupas mūsdienās)&lt;/small&gt; [[1408. gads|1408. gadā]] notika kāzas, kas ir pēdējais dokumentētais notikums [[Grenlande]]s [[vikingi|vikingu]] vēsturē, pirms 15. gadsimta vidū neskaidru iemeslu dēļ vikingu apmetnes Grenlandē iznīka?
* ... [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] visu kalumu medaļas izcīnījusī [[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpiskās komitejas]] [[distanču slēpotāja]] '''[[Natālija Ņeprjajeva]]''' 2021.—2022. gada sezonā kļuva arī par [[Pasaules kauss distanču slēpošanā|Pasaules kausa]] kopvērtējuma uzvarētāju?
* ... [[Senā Roma|romiešu]] [[Norika]]s provinces centrs '''[[Viruna]]''', kuras drupas saglabājušās [[Austrija]]s dienvidos, [[Karintija|Karintijā]] pie [[Klāgenfurte]]s, tika pamesta [[Lielā tautu staigāšana|Lielās tautu staigāšanas]] laikā?

[[Attēls:Even women.jpg|border|right|50px]]
* ... pavisam [[Sahas Republika|Sahas Republikā]] dažādos ulusos pastāv 20 nacionālo '''[[eveni|evenu]]''' &lt;small&gt;(attēlā 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; naslegu (pagastu), vairāki kopīgi ar [[evenki]]em un '''[[jukagiri]]em'''?
* ... [[Samanta Tīna]] ar dziesmu '''''[[The Moon Is Rising]]''''' [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]] savā pusfinālā dziesma ieguva 17., pēdējo, vietu, nekvalificējoties finālam?
* ... [[Latvijas PSR]] radošo savienību [[laikraksts|laikraksta]] '''&quot;[[Literatūra un Māksla]]&quot;''' pirmais galvenais redaktors no tā izveidošanas [[1945. gads Latvijā|1945. gadā]] bija dzejnieks [[Valdis Lukss]]?

[[Attēls:Sorghum bicolor03.jpg|border|right|50px]]
* ... pārtikā plaši lietotās [[Graudzāļu dzimta|graudzāles]] '''[[parastais sorgo|parastā sorgo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcelsmes vieta ir [[Āfrika]], un tā ir mākslīgas kultivācijas rezultātā veidojusies [[suga]]?
* ... '''[[Bratalida|Bratalaidā]]''' — vikinga [[Ēriks Rudais|Ērika Rudā]] mājvietā [[Grenlande]]s galējos dienvidos — viņa pēcteči dzīvoja līdz [[15. gadsimts|15. gadsimta]] vidum, līdz neskaidru iemeslu dēļ iznīka?
* ... '''[[Pihtsuskengess]]''' [[Somija]]s galējos ziemeļos ir lielākais [[ūdenskritums]] valstī?

[[Attēls:Großglockner_vom_Fuscherkarkopf.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Grosglokners]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir augstākais kalns [[Austrija|Austrijā]] un augstākā [[Alpi|Alpu]] virsotne uz austrumiem no [[Brennera pāreja]]s?
* ... '''[[Medvežju salas]]''' [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļos [[Austrumsibīrijas jūra|Austrumsibīrijas jūrā]] ir [[polārlāči|polārlāču]] ievērojamākā vairošanās vieta reģionā starp [[Vrangeļa sala|Vrangeļa salu]] un [[Taimira|Taimiru]]?
* ... '''[[Ilze Jākobsone]]''' kļuva par pirmo [[Latvija]]s [[basketboliste|basketbolisti]], kas pārstāvējusi komandu [[Meksika]]s līgā, 2022. gada pavasarī noslēdzot līgumu ar [[Agvaskaljentesa]]s klubu &quot;Panteras&quot;?

[[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841693537).jpg|border|right|50px]]
* ... pirms kļūšanas par [[13. Saeima]]s deputātu '''[[Juris Rancāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija vecākais izmeklētājs [[Valsts ieņēmumu dienests|Valsts ieņēmumu dienestā]]?
* ... '''[[Jakobshavnas šļūdonis|Jakobshavnas šļūdoņa]]''' baseins aptver 6,5% no [[Grenlande]]s [[ledus vairogs|ledus vairoga]] teritorijas un caur [[Ilulisatas ledus fjords|Ilulisatas ledus fjordu]] tas rada apmēram 10% no visiem Grenlandes [[aisbergi]]em?
* ... '''[[Ivalo lidosta]]''' ir vistālāk uz ziemeļiem novietotā [[lidosta]] [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]?

[[Attēls:Murtal_Tamsweg_20132.jpg|border|right|50px]]
* ... lejtecē '''[[Mūra (upe)|Mūra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido [[Austrija]]s—[[Slovēnija]]s, vēlāk Slovēnijas—[[Horvātija]]s, bet pašā lejtecē Horvātijas—[[Ungārija]]s robežu?
* ... '''[[Birranga]]''' [[Taimiras pussala]]s vidienē [[Krievijas Federācija]]s ziemeļos tiek uzskatīta par vistālāk ziemeļos esošo kontinentālo [[kalnu sistēma|kalnu sistēmu]]?
* ... populārais [[hokejs|hokeja]] komentētājs un sporta [[žurnālists]] '''[[Mariss Andersons]]''' aktīvi darbojies arī [[politika|politikā]], viņš bija [[5. Saeima|5.]] un [[7. Saeima]]s deputāts, pārstāvot partiju &quot;[[Latvijas Ceļš]]&quot;?

[[Attēls:GunnbjornFromAboveABC.jpg|border|right|50px]]
* ... 3694 metrus augsts [[fjelds]] un nunutaks [[Grenlande]]s austrumos, '''[[Votkinsa kalni|Votkinsa kalnos]]''', '''[[Gunnbjerna fjelds]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir augstākā virsotne [[Grenlande|Grenlandē]] un [[Dānija|Dānijas karalistē]], kā arī augstākā virsotne uz ziemeļiem no [[Ziemeļu polārais loks|polārā loka]]?
* ... '''[[Pasvīkelva]]''' jeb Pātsjoki, kas novada [[Inari ezers|Inari ezera]] ūdeņus uz [[Barenca jūra|Barenca jūru]], gandrīz visā tecējumā veido [[Krievija]]s—[[Norvēģija]]s robežu?
* ... '''[[Jaunturku revolūcija]]''' [[Osmaņu impērija|Osmaņu impērijā]] [[1908. gads|1908. gadā]] noveda pie [[1876. gads|1876. gada]] konstitūcijas atjaunošanas un [[Osmaņu impērijas otrās konstitūcijas laikmets|Otrā konstitucionālā laikmeta]]?

[[Attēls:Ghiacciaiorhone.jpg|border|right|50px]]
* ... lai nezaudētu ienākumus no [[tūrisms|tūrisma]], vasaras sezonā daļa no '''[[Ronas ledājs|Ronas ledāja]]''' [[Šveice]]s [[Alpi|Alpos]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; mēles tiek apklāta, lai bremzētu ledus kušanu?
* ... '''[[Angļu-krievu līgums (1907)|1907. gada Angļu-krievu līgums]]''' atrunāja abu pušu intereses [[Persija|Persijā]], [[Afganistāna|Afganistānā]] un [[Tibeta|Tibetā]], samazinot &quot;[[Lielā spēle|Lielās spēles]]&quot; izraisīto spriedzi?
* ... pēc ''[[Mars Global Surveyor]]'' datiem tika konstatēts, ka '''[[Lielais Sirts]]''' uz [[Marss (planēta)|Marsa]] ir [[vulkāns|vairogvulkāns]] ar zemu reljefu, lai gan arāk tas tika uzskatīts par [[Līdzenums|līdzenumu]]?

[[Attēls:Tornionjoki Kukkolankoski Vastarannalla Ruotsi.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc lielākās pietekas '''[[Muonioelvena]]s''', kura visā tecējumā veido [[Zviedrija]]s un [[Somija]]s valsts robežu, ieteces, lejtecē arī '''[[Tornelvena]]''' &lt;small&gt;(attēlā krāces pie Tornio)&lt;/small&gt; veido abu valstu robežu?
* ... [[Grenlande]]s tālākais ziemeļu punkts '''[[Morisa Džesepa rags]]''' atrodas 712 kilometrus no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]]?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāte &quot;[[Kustība Par!|Par!]]/[[Progresīvie]]&quot; frakcijā '''[[Alija Turlaja]]''' ir viena no Rīgas Apkaimju alianses idejas autorēm un dibinātājām?

[[Attēls:Matsalu laht.JPG|border|right|50px]]
* ... tā kā '''[[Matsalu līcis]]''' [[Igaunija]]s rietumos &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ievērojama migrējošo putnu uzturēšanās vieta, ap līci izveidots [[Matsalu nacionālais parks]]?
* ... no apmēram 2 miljoniem '''[[kabardieši|kabardiešu]]''' aptuveni 1,1 miljons dzīvo [[Turcija|Turcijā]] bet 516 tūkstoši [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]], galvenokārt [[Kabardas-Balkārijas Republika|Kabarda-Balkārijas Republikā]]?
* ... [[1886. gads|1886. gadā]] '''[[Rišonlecijona|Rišonlecijonā]]''' (tulkojumā &quot;Pirmais Ciānai&quot; — viena no pirmajām mūsu laiku [[ebreji|ebreju]] apmetnēm [[Palestīna]]s teritorijā) bija ap 300 iedzīvotāju, pilsētā tika nodibināta pirmā skola Palestīnā pēc vairāk nekā tūkstoš gadu pārtraukuma ar apmācību [[ivrits|ivritā]]?

[[Attēls:Melville-bay-hunting-boat.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Grenlande]]s ziemeļrietumu piekrastē, [[Bafina jūra|Bafina jūrā]] esošais '''[[Melvila līcis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; parasti atbrīvojas no [[ledus]] tikai augusta vidū, bet aizsalst — septembra beigās?
* ... '''[[anālā spura]]''' vairumam [[zivis|zivju]] tiek izmantota peldējuma stabilizēšanai, darbojoties kā kuģa ķīlis?
* ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 4. septembrī, kad [[Latvijas Republikas iekšlietu ministrs]] [[Aloizs Vaznis]] pārņēma [[Latvijas PSR]] iekšlietu ministra '''[[Bruno Šteinbriks|Bruno Šteinbrika]]''' funkcijas, viņš bija spiests atkāpties no amata, lai gan iepriekš bija solījis, ka neaizies, iekams viņu neatcels [[Padomju Savienība|PSRS]] iekšlietu ministrs?

[[Attēls:Paisaje de la Comarca.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Pīters Džeksons|Pītera Džeksona]] filmu sērijās &quot;Hobits&quot; un &quot;[[Gredzenu pavēlnieks (filmu sērija)|Gredzenu pavēlnieks]]&quot; kā [[Džons Ronalds Rūels Tolkīns|Dž. R. R. Tolkīna]] izdomātā '''[[Daliena]]''' jeb Šīra tika uzņemta lauku ainava zemnieku saimniecībā netālu no Matamatas [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]], kur uzcēla [[hobiti|hobitu]] alu mājokļus un kas tādēļ kļuva par tūristu iecienītu galamērķi &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... lielāko daļu '''[[Nogaju stepe]]s''' [[Krievijas Federācija]]s [[Ziemeļkaukāzs|Ziemeļkaukāza reģionā]], starp [[Tereka]]s un Kumas upēm, tradicionāli izmanto kā ziemas ganības [[aitas|aitām]], taču pārmērīgās ganīšanas dēļ stepes [[augsne]] ir noplicināta, un to apdraud [[pārtuksnešošanās]]?
* ... no visām '''[[Kaukāza valodas|Kaukāza valodām]]''' mazāk nekā 30 ir sava [[rakstība]]?

[[Attēls:Disko-bay-icebergs.jpg|border|right|50px]]
* ... eiropieši ieradās '''[[Disko līcis|Disko līcī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; jau [[Ēriks Rudais|Ērika Rudā]] laikā [[10. gadsimts|10. gadsimtā]] nodibinot [[vikingi|vikingu]] apmetnes [[Grenlande]]s rietumos?
* ... dažādas [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] grupas nosaukumu &quot;Redskins&quot; uzskatīja par nievājošu un aizskarošu, tādēļ [[Nacionālā futbola līga|Nacionālās futbola līgas]] klubs tika pārsaukts, un [[2022. gads sportā|2022. gadā]] tas ieguva '''[[Vašingtonas &quot;Commanders&quot;]]''' nosaukumu?
* ... cauri nelielo '''[[Kataja]]s''' jeb Inakari saliņu [[Baltijas jūra]]s [[Botnijas līcis|Botnijas līča]] ziemeļos iet [[Zviedrija]]s—[[Somija]]s robeža, kas tika novilkta [[1809. gads|1809. gadā]], kad salas vietā bija divas atsevišķas saliņas, taču kopš tā laika teritorijas izostāzijas dēļ saliņas ir saplūdušas vienā?

[[Attēls:Evening shadows on tundra.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[mežatundra]]s''' ainavām &lt;small&gt;(attēlā [[Kanāda|Kanādā]])&lt;/small&gt; raksturīga nenoteikta robeža, mežatundra stiepjas 30—300 km platā joslā [[Eirāzija]]s un [[Ziemeļamerika]]s ziemeļos?
* ... [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpisko spēļu]] bronzas medaļas ieguvēja [[Biatlons 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — vīriešu stafete|biatlona stafetē stafetē]] [[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpiskās komitejas]] komandā '''[[Saīds Karimulla Halili|Saīda Karimullas Halili]]''' tēvs [[1993. gads|1993. gadā]] pārcēlās no [[Afganistāna]]s uz [[Krievija|Krieviju]], lai studētu?
* ... '''[[sānu līnija]]''' ir visām [[zivis|zivīm]] raksturīgs [[maņu orgāns]], kas uztver ūdens svārstību stiprumu un virzienu, palīdzot orientēties vidē un pamanīt ienaidnieku tuvumu?

[[Attēls:Uummannaq-fjord-central.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ūmannakas fjords]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir otra lielākā [[Grenlande]]s [[fjords|fjordu]] sistēma aiz [[Skorsbija līcis|Skorsbija līča]]?
* ... '''[[Halti]]''' kalna nogāzē uz [[Norvēģija]]s un [[Somija]]s robežas atrodas Somijas teritorijas augstākais punkts, taču Somijas augstākā kalnu virsotne ir netālu esošā '''[[Ridničohka]]'''?
* ... [[Pārdaugava|Pārdaugavā]] esošie '''[[Mārtiņa kapi]]''' tika ierīkoti [[1773. gads|1773. gadā]] (sākotnēji saukti arī par [[Āgenskalns|Āgenskalna]] kapiem), un tādējādie tie ir vieni no vecākajiem kapiem [[Rīga|Rīgā]]?

[[Attēls:Barb gonio 080526 9681 ltn Pv.jpg|border|right|50px]]
* ... [[zivis|zivju]] '''[[vēdera spuras|vēdera spuru pāris]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; morfoloģiski atbilst citu [[mugurkaulnieki|mugurkaulnieku]] aizmugurējām ekstremitātēm, tāpat kā [[krūšu spuras]] vai priekšējais spuru pāris atbilst priekšējām ekstremitātēm?
* ... '''[[Bulunas uluss|Bulunas ulusā]]''' [[Krievija]]s [[Sahas Republika]]s ziemeļos ir aptuveni 8500 iedzīvotāju, no kuriem vairāk nekā puse dzīvo ulusa centrā [[Tiksi]] pilsētciematā?
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes padomju bērnu rakstnieks '''[[Jānis Larri]]''' ir pazīstams ar 1937. gada grāmatu bērniem &quot;Karika un Vaļas neparastie piedzīvojumi&quot;, kura sarakstīta, lai jaunākās paaudzes vidū izplatītu zināšanas par [[entomoloģija|entomoloģiju]] un rosinātu interesi par šo zinātni; šajā fantastiskajā stāstā, kas guva milzīgus panākumus un tika vairākkārt izdots, samazināti bērni profesora pavadībā ceļo pa [[kukaiņi|kukaiņu]] pasauli?

[[Attēls:Rigoberta Menchu 2009 cropped.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Gvatemala]]s [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Rigoverta Menču]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1992. gads|1992. gadā]] ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] “par viņas darbu sociālajā taisnīgumā un etnokultūras izlīgumā, kas balstās uz [[Amerikas pamatiedzīvotāji|pamatiedzīvotāju]] tiesībām”?
* ... '''[[2021. gada Pasaules U-19 čempionāts basketbolā]]''' notika no 3. jūlija līdz 11. jūlijam [[Rīga|Rīgā]] un [[Daugavpils|Daugavpilī]], un šī bija otrā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] notika šāda līmeņa turnīrs?
* ... 2020. gada decembrī [[Saulkrastu novads (2009—2021)|Saulkrastu novada]] dome nolēma apvienot '''[[Saulkrastu vidusskola|Saulkrastu vidusskolu]]''' un Zvejniekciema vidusskolu, izveidojot Vidzemes jūrmalas vidusskolu, taču arī pēc apvienošanas mācības plānoja turpināt abu skolu ēkās?

[[Attēls:Bet bet 2019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1991. gads Latvijā|1991. gadā]] dibinātās [[poproks|poproka]] grupas '''&quot;[[bet bet]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā 2019. gadā)&lt;/small&gt; nosaukumam, kas laika gaitā daudzus mulsinājis, nav konkrētas nozīmes — tas izdomāts, jo tobrīd šķitis oriģināls un amizants?
* ... {{oss|Z=2022|L=L}} [[Pekina|Pekinā]], pārstāvot [[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpisko komiteju]], trīs bronzas medaļas izcīnījušais [[biatlonists]] '''[[Eduards Latipovs]]''' 2016. gadā uz laiku bija atstādināts no sacensībām par [[meldonijs|meldonija]] lietošanu?
* ... apmēram 200 kilometrus garais '''[[Independensas fjords]]''' [[Grenlande]]s ziemeļu piekrastē, [[Vandela jūra|Vandela jūrā]], savu nosaukumu ieguva [[1892. gads|1892. gada]] [[4. jūlijs|4. jūlijā]], kad [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] polārpētnieks [[Roberts Pīrijs]] to atklāja [[ASV Neatkarības diena|ASV Neatkarības dienā]]?

[[Attēls:Truelove Lowlands Devon Island.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Devona (sala)|Devona]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas atrodas [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskajā arhipelāgā]] uz ziemeļrietumiem no [[Bafina jūra]]s, ir pasaulē lielākā [[sala]] bez pastāvīgiem [[iedzīvotāji]]em?
* ... pēc leģendas, savas '''[[95 tēzes]]''' [[Mārtiņš Luters]] [[1517. gads|1517. gada]] 31. oktobrī pienaglojis pie [[Vitenberga]]s klostera baznīcas durvīm, taču šis stāsts kļuvis pazīstams tikai pēc Lutera nāves un mūsdienās bieži tiek apšaubīts?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Grūtniecības un dzemdību atvaļinājums|grūtniecības atvaļinājumu un dzemdību atvaļinājumu]]''' aprēķina kopā un piešķir 112 kalendāra dienas, neatkarīgi no tā, cik grūtniecības atvaļinājuma dienas izmantotas līdz dzemdībām?

[[Attēls:ThreeGorgesDam-China2009.jpg|border|right|50px]]
* ... 2015. gadā '''[[hidroelektroenerģija]]''' deva 16,6% no visas pasaulē saražotās elektroenerģijas un 70% no visas atjaunojamās enerģijas, un nākamajos 25 gados bija paredzēts ikgadējs pieaugums par aptuveni 3,1% &lt;small&gt;(attēlā [[Triju aizu aizsprosts]] [[Ķīna|Ķīnā]], kas ir pasaulē lielākā [[elektrostacija]] pēc tās uzstādītās jaudas (22,5 GW))&lt;/small&gt;?
* ... [[1930. gads|1930. gadā]] [[Krievijas PFSR]] tika izveidots Anabaras nacionālais ([[evenki|evenku]]) rajons ar centru Udžas ciemā, kas mūsdienās ir '''[[Anabaras uluss]]''' [[Krievija]]s [[Sahas Republika]]s ziemeļu daļā, [[Anabara]]s lejtecē, kur 42% iedzīvotāju ir [[dolgani]], 23% evenki un 22% [[jakuti]]?
* ... [[2020. gads Latvijā|2020. gadā]] toreizējā '''[[Jaunatnes organizācija &quot;Protests&quot;|Jaunatnes organizācijas &quot;Protests&quot;]]''' valdes locekle [[Justīne Panteļējeva]] tika [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|ievēlēta Rīgas domē]] no &quot;[[Progresīvie]]/[[Attīstībai/Par!]]&quot; saraksta?

[[Attēls:CAT-D10N-pic001.jpg|border|right|50px]]
* ... parasti '''[[buldozers|buldozeri]]''' ir liela un jaudīga kāpurķēžu smagā tehnika &lt;small&gt;(attēlā ''Caterpillar'' buldozers ar āķi (riperi) smalcināšanai)&lt;/small&gt;, daudz retāki ir riteņu buldozeri, kuriem parasti ir četri riteņi, kurus vada pilnpiedziņas sistēma, un tiem ir hidrauliska, šarnīrveida stūres sistēma?
* ... [[1616. gads|1616. gadā]] jūrasbraucējs Roberts Bailots bija pirmais eiropietis, kas ieraudzīja '''[[Bailota sala|Bailota salu]]''' [[Kanāda|Kanādā]], uz ziemeļiem no [[Bafina sala]]s, un tā tika nosaukta viņa vārdā?
* ... [[Latvija]]s '''[[Valsts meža dienests]]''' tika izveidots [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]], likvidējot Meža ministriju?

[[Attēls:Чумы на берегу Кары.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc '''[[Kara (upe)|Karas upes]]''' [[Krievija]]s ziemeļos, kuras ietekas tuvumā 1736. gadā ziemoja Stepana Maligina un Alekseja Skuratova Lielās Ziemeļu ekspedīcijas rietumu grupa, nodēvēta [[Karas jūra]] &lt;small&gt;(attēlā [[čums]] Karas krastā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[2021. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2021. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' pirmo reizi programmā bija iekļautas individuālās sacensības [[ziemeļu divcīņa|ziemeļu divcīņā]] sievietēm un [[tramplīnlēkšana]] no lielā tramplīna sievietēm?
* ... nelielā '''[[Kafeklubena]]''' jeb Inuitkekertāta [[Grenlande]]s galējos ziemeļos [[Vandela jūra|Vandela jūrā]] atrodas uz austrumiem no [[Morisa Džesepa rags|Morisa Džesepa raga]] un 713,5 kilometrus uz dienvidiem no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], tādējādi pretendējot uz pasaulē vistālāk uz ziemeļiem novietotās [[sauszeme]]s nosaukumu?

[[Attēls:Colin Hanks in 2015.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Toms Henkss|Toma Henksa]] vecākais dēls '''[[Kolins Henkss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; arī ir pazīstams [[aktieris]], [[kinoproducents]] un [[režisors]]?
* ... 2019. gada jūlijā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] centra spēlētājs '''[[Robins Lopess]]''' uz pievienojās [[Milvoki &quot;Bucks&quot;]] komandai, vienu sezonu profesionālajā basketbolā aizvadot kopā ar dvīņubrāli [[Bruks Lopess|Bruku Lopesu]]?
* ... [[sengrieķi|sengrieķu]] pilsēta '''[[Tegeja]]''' bija viena no senākajām un ietekmīgākajām senās [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijas]] pilsētām?

[[Attēls:Vanatinai, Louisiade Archipelago.jpg|border|right|50px]]
* ... vispazīstamākie '''[[rifs|rifi]]''' ir tropu ūdeņu [[koraļļu rifi]] &lt;small&gt;(attēlā rifa ieskautā Vanatinai sala Luziādu arhipelāgā)&lt;/small&gt;, kas izveidojušies biotiskos procesos, kuros galveno lomu spēlējuši pārkaļķojušies [[koraļļi]] un koraļļu [[aļģes]]?
* ... 108 metrus garā un metru augstā saliņa '''[[ATOW1996]]''' [[Grenlande]]s galējos ziemeļos [[Vandela jūra|Vandela jūrā]] tika atklāta [[1996. gads|1996. gadā]] un pretendē uz pasaulē vistālāk uz ziemeļiem novietotās [[sauszeme]]s nosaukumu?
* ... [[Ķīnas Tautas Republika]]s izpratnē '''[[Pazemojumu gadsimts (Ķīna)|Pazemojumu gadsimts]]''' ir laika posms starp [[1839. gads|1839. gada]] Pirmo opija karu un ĶTR pasludināšanu [[1949. gads|1949. gadā]]?

[[Attēls:Плато Путорана 2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Putorana]]''' plato [[Krievija]]s ziemeļos ir veidots no [[bazalts|bazalta]] lavas straumēm, tā saucamajiem &quot;Sibīrijas trapiem&quot;, kas ir sastopami visā [[Vidussibīrijas plakankalne|Vidussibīrijas plakankalnē]], bet Putorana &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgais lielais reģions, kas pilnībā veidots no bazaltiem?
* ... pats '''[[Mārvins Hīmeijers]]''' izdarīja [[pašnāvība|pašnāvību]] pēc 2004. gada incidenta, kurš plašsaziņas līdzekļos un internetā ir pazīstams kā &quot;Mārvina Hīmeijera karš&quot;, kurā ar bruņām aprīkotā [[buldozers|buldozerā]] viņš sagrāva 13 administratīvas, tirdzniecības un ražošanas ēkas Grenbijas pilsētiņā [[Kolorādo štats|Kolorādo štatā]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]?
* ... '''[[Sūdezers (Ģibuļu pagasts)|Sūdezers]]''' ir neliels ezers [[Ģibuļu pagasts|Ģibuļu pagastā]], [[Talsu novads|Talsu novadā]]?

[[Attēls:Gemeine Strubbelkopfröhrling Strobilomyces strobilaceus.JPG|border|right|50px]]
* ... no vairāk nekā 40 '''[[zvīņbeku ģints]]''' sugām [[Latvija|Latvijā]] ir atrasta tikai viena — tās [[tipiskā suga]] [[melnā zvīņbeka]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[itāļi|itāļu]] ceļotājs '''[[Ludoviko di Vartema]]''' bija pirmais vai viens no pirmajiem [[Eiropa]]s [[kristieši]]em, kas 16. gadsimta sākumā nonāca [[musulmaņi|musulmaņu]] svētajā pilsētā [[Meka|Mekā]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērna kopšanas atvaļinājums|bērna kopšanas atvaļinājuma]]''' kopējais ilgums nedrīkst būt garāks par pusotru gadu, bet to var izmantot pa daļām līdz dienai, kad [[bērns]] sasniedz astoņu gadu vecumu?

[[Attēls:John David Washington.png|border|right|50px]]
* ... amerikāņu [[aktieris]] '''[[Džons Deivids Vašingtons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir spēlējis [[amerikāņu futbols|amerikāņu futbolu]] jauniešu līmenī, bet vēlāk, tāpat kā viņa tēvs [[Denzels Vašingtons]], sācis aktiera karjeru?
* ... '''[[lidars|lidara]]''' darbības princips balstās [[gaisma]]s impulsa raidīšanā (parasti izmantojot [[lāzers|lāzeri]]) mērķa virzienā, kurš atstarojas no tā un daļēji atgriežas; atstaroto impulsa daļu izmanto analīzei, bet laiks, kuru gaismas stars patērējis ceļā līdz mērķim un atpakaļ, norāda attālumu līdz tam?
* ... nelielā [[sala]] vai sēklis '''[[Odāka]]''' [[Grenlande]]s galējos ziemeļos tika atklāta [[1978. gads|1978. gadā]] un, atrodoties 705 kilometrus uz dienvidiem no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], tā pretendē uz vistālāk uz ziemeļiem novietotās [[sauszeme]]s nosaukumu; 2008. gadā, apsekojot ar [[helikopters|helikopteru]], sala gan netika konstatēta?

[[Attēls:Pascal Siakam 2018.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kamerūna]]s [[basketbolists|basketbolista]] '''[[Paskāls Siakams|Paskāla Siakama]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[Toronto &quot;Raptors&quot;]] sastāvā 2019. gadā kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] čempionu, talants tika pamanīts cita Kamerūnā dzimušā NBA spēlētāja Lukas Mbā a Mute rīkotajā jauno spēlētāju nometnē?
* ... 6 kilometrus garais un 3—4 metrus platais '''[[Diolks]]''', kas šķērsoja [[Korintas šaurums|Korintas šaurumu]], bija velkamais ceļš, pa kuru [[Antīkie laiki|antīkajos laikos]] pārvilka vieglos karakuģus un nelielus tirdzniecības kuģus starp [[Korintas līcis|Korintas līci]] un [[Saronikas līcis|Saroniku]] [[Grieķija|Grieķijā]], tādējādi nodrošinot īsāko satiksmi?
* ... neapdzīvotā '''[[Henrietas sala]]''' [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] ir vistālāk ziemeļos izvietotā [[Jaunsibīrijas salas|Jaunsibīrijas salu]] arhipelāga un [[Austrumsibīrijas jūra]]s sala?

[[Attēls:Informal meeting of competitiveness and telecommunications ministers. Arrivals Edgars Tavars (35866986341).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2021. gads Latvijā|2021. gada]] sākumā, pēc tam, kad [[13. Saeima]]s deputāte [[Dana Reizniece-Ozola]] nolika deputāta mandātu, [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] priekšsēdētājs '''[[Edgars Tavars]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi kļuva par parlamenta deputātu?
* ... '''[[Ūnartokekertaka]]''' [[Grenlande]]s austrumos par [[sala|salu]] tika atzīta 2005. gada septembrī, bet pirms tam tā ar ledāju bija savienota ar Liverpūles Zemi; salas izveidošanos zinātnieki saista [[Globālā sasilšana|globālo sasilšanu]]?
* ... '''[[somu pirts]]''' temperatūra ir no 80 līdz 110 °C, parasti 80—90 °C, un tā tiek uzturēta virs [[Rasas punkts|rasas punkta]], lai nebūtu tvaika [[kondensācija]]s?

[[Attēls:Coreus marginatus, Dock Bug.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ornamentblakšu dzimta|ornamentblaktis]]''' &lt;small&gt;(attēlā skābeņu vīgriežu ornamentblakts)&lt;/small&gt; trauksmes laikā bieži izdala sekrētu ar nepatīkamu smaku no dziedzeriem, kas atrodas uz krūtīm?
* ... 2006. gadā bijušais [[Latvijas kultūras ministrs|kultūras ministrs]] un vēstnieks '''[[Jānis Dripe]]''' kļuva par [[Rīga]]s pilsētas galveno arhitektu, būdams amatā līdz 2011. gadam, kad [[Rīgas domes priekšsēdētājs]] [[Nils Ušakovs]] viņu atbrīvoja no amata?
* ... arī [[cilvēks|cilvēkam]] ir 4 '''[[ilknis|ilkņi]]''', ko parasti sauc par acu zobiem, jo tie atrodas apmēram zem acīm?

[[Attēls:Qeqertarsuaq.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Milna Zeme]]''' ir pēc platības trešā lielākā [[sala]] Grenlandes arhipelāgā pēc pašas [[Grenlande]]s un '''[[Disko sala]]s''' &lt;small&gt;(attēlā Kekertarsuakas pilsēta Disko salā)&lt;/small&gt;?
* ... 2019. gadā par [[Latvija]]s labāko sporta [[žurnālists|žurnālisti]] atzītā '''[[Inita Kresa-Katkovska]]''' savu [[basketboliste]]s karjeru ir aizvadījusi [[Rīgas TTT]] klubā, kuras sastāvā divreiz ieguvusi Eiropas kausu, kā arī piecreiz PSRS čempiones titulu?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigās visa 600 mm dzelzceļu sistēma no [[Ogre]]s līdz [[Inčukalns (stacija)|Inčukalnam]] tika iznīcināta, arī '''[[dzelzceļa līnija Inčukalns—Allaži]]'''?

[[Attēls:Barbara_Bush_portrait.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2018. gads|2018. gadā]] mirušo [[ASV prezidentu uzskaitījums|41.]] [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Džordžs Herberts Volkers Bušs|Džordža Herberta Volkera Buša]] un '''[[Barbara Buša|Barbaras Bušas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; laulības 73 gadi ir ilgākais laiks, ko kāds no ASV prezidentiem ir nodzīvojis [[laulība|laulībā]]?
* ... [[Latvija]]s [[paukotāja]], [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000. gada vasaras olimpisko spēļu]] dalībniece '''[[Jūlija Vansoviča]]''' tagad ir paukošanas [[trenere]] [[Daugavpils]] sporta skolā?
* ... no 2019. gada latviešu [[dziedātāja]], vokālā pedagoģe un dziesmu autore '''[[Anna Zankovska]]''' ir pazīstama ar skatuves vārdu ''Katō''?

[[Attēls:Bennett-Insel 4 2014-08-25.jpg|border|right|50px]]
* ... neapdzīvoto '''[[Benneta sala|Benneta salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļos [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]], '''[[Delonga salas|Delonga salu]]''' grupā [[1881. gads|1881. gadā]], dreifējot ar ledū iesalušo kuģi ''Jeannette'', atklāja amerikāņa [[Džordžs Delongs|Džordža Delonga]] ekspedīcija un nosauca to par godu ekspedīcijas sponsoram, avīzes ''New York Herald'' izdevējam Džeimsam Bennetam?
* ... [[Latvija]]s [[džudo|džudists]], [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992. gada Barselonas olimpisko spēļu]] dalībnieks '''[[Vadims Voinovs]]''' ir bijis divkārtējs Eiropas čempions PSRS komandas sastāvā?
* ... lejtecē [[Velna grāvis (Garozes pieteka)|Velna grāvis]] savieno '''[[Garoze (upe)|Garozi]]''' ar ziemeļos tekošo [[Iecava (upe)|Iecavu]], pavasaros to aizver ar slūžu aizvaru pie bijušajām ūdensdzirnavām?

[[Attēls:Heksamilions.JPG|border|right|50px]]
* ... aizsargmūris, kas tika uzcelts šķērsām pāri visam [[Korintas šaurums|Korintas šaurumam]], lai aizsargātu vienīgo sauszemes ceļu, kas savieno [[Peloponesa|Peloponēsu]] ar kontinentālo [[Grieķija|Grieķiju]], '''[[Heksamilions]]''' &lt;small&gt;(attēlā drupas)&lt;/small&gt; ir pats lielākais [[Arheoloģiskais piemineklis|arheoloģiskais objekts]] Grieķijā?
* ... [[ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[Krievija]]s [[Futbols|futbola]] treneris un bijušais futbolists '''[[Andrejs Kančeļskis]]''' 2014. gada augustā tika apstiprināts par [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] kluba ''[[FC Jūrmala]]'' galveno treneri, tomēr pēc sezonas beigām viņš klubu pameta?
* ... [[dziedātāja]], dziesmu autore un radio personība '''''[[Patrisha]]''''' īstajā vārdā ir Patrīcija Ksenija Cuprijanoviča?

[[Attēls:Spiro_Agnew.jpg|border|right|50px]]
* ... 39. [[ASV viceprezidents]] prezidenta [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]] laikā '''[[Spiro Agņū]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija otrais [[ASV viceprezidents]], kurš ir atkāpies no amata, pirmajam esot [[Džons Kelhūns|Džonam Kelhūnam]]?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Dalasas &quot;Mavericks&quot;]] spēlētāja '''[[Tims Hārdevejs jaunākais|Tima Hārdeveja jaunākā]]''' tēvs, arī Tims Hārdevejs, tāpat ir bijis basketbolists, spēlējis NBA, aizvadot līgā trīspadsmit sezonas?
* ... '''[[Pīrija Zeme]]s''' [[Morisa Džesepa rags]] ir [[Grenlande]]s tālākais ziemeļu punkts?

[[Attēls:BU Gitega (11).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2018. gads|2018. gada]] beigās [[Burundija]]s prezidents Pjērs Nkurunziza paziņoja, ka viņš izpildīs solījumu atgriezt '''[[Gitega]]i''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bijušo politiskās [[galvaspilsēta]]s statusu, [[Bužumbura]]i paliekot kā ekonomiskajai galvaspilsētai?
* ... spēlē pret [[Polijas futbola izlase|Poliju]] [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008. gada Eiropas čempionātā]] [[Austrijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ivica Vastičs]]''' 38 gadu un 257 dienu vecumā guva vārtus, tādējādi kļūstot par vecāko spēlētāju [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] vēsturē, kas to ir paveicis?
* ... '''[[Nacionālais kopienākums|nacionālo kopienākumu]]''' iegūst, ja [[Iekšzemes kopprodukts|iekšzemes kopproduktam]] pieskaita no citām valstīm saņemtos īpašuma ienākumus, darbinieku atalgojumu un subsīdijas, un atņem citām valstīm samaksātos īpašuma ienākumus, darbinieku atalgojumu un ražošanas un importa nodokļus?

[[Attēls:Čužu purvs, 2019.08.24, krūmu čužas (Pentaphylloides fruticosa).jpg|border|right|50px]]
* ... [[1927. gads|1927. gadā]] tika izveidota aizsargājamā teritorija &quot;Kandavas sēravotu mežs&quot;, ko [[1934. gads Latvijā|1934. gadā]] paplašināja līdz 40 ha, iekļaujot [[krūmu čuža]]s atradni, kas ir vienīgā dabiskā šīs sugas atradne Latvijā, un arī mūsdienās krūmu čuža &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; lielā skaitā ir sastopama '''[[Čužu purvs (dabas liegums)|Čužu purva dabas liegumā]]'''?
* ... [[Džefs Kinijs|Džefa Kinija]] bērnu grāmatu sērija '''&quot;[[Grega dienasgrāmata]]&quot;''' kopumā Pasaulē pārdota vairāk kā 250 miljonu tirāžā, sērijas grāmatas ir tulkotas 56 valodās?
* ... [[Latvija|Latvijā]] 20. gadsimta 20. un 30. gados ebreju [[politiskā partija]] '''[[Bunds (partija)|Bunds]]''' aktīvi uzstājās kā pret labējām latviešu partijām, tā arī pret [[komunisti]]em?

[[Attēls:Larry Flynt 2009.jpg|border|right|50px]]
* ... [[pornogrāfija|pornogrāfisko]] žurnālu un videofilmu izdevēja ''Hustler'' īpašnieks '''[[Lerijs Flints]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika paralizēts 1978. gadā pēc slepkavības mēģinājuma, ko veica sērijveida slepkava Džozefs Franklins?
* ... 2011. gadā [[Itālija]]s [[futbols|futbola]] treneris '''[[Roberto Di Mateo]]''' pievienojās [[Anglijas Premjerlīga]]s klubam ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'', kā [[Andrē Villašs-Boašs|Andrē Villaša-Boaša]] asistents, bet jau 2012. gadā Di Mateo kļuva par komandas galveno treneri un uzvarēja ar ''Chelsea'' [[2012. gada UEFA Čempionu līgas fināls|UEFA Čempionu līgas finālā]]?
* ... līdz [[1994. gads Latvijā|1994. gadm]] '''[[Balbiši]]''' bija [[Ozolaines pagasts|Ozolaines pagasta]] centrs, tad tas pārcēlās prom, bet [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] Ozolaines pagasta pārvaldes administrācija pārcēlās atpakaļ uz Balbišu ciemu, šoreiz izvietojoties bijušās Ozolaines pamatskolas ēkā, kas bija slēgta skolēnu trūkuma dēļ?

[[Attēls:Nathan Walker.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Austrālija]]s [[hokejists]] '''[[Neitans Volkers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais no savas valsts, kas ir profesionāli spēlējis Eiropā, ticis izvēlēts [[NHL drafts|NHL draftā]] un arī pirmais austrālietis, kas spēlējis [[Nacionālā hokeja līga|šajā līgā]]?
* ... [[laika joslas|laika skaitīšanas]] īpatnību dēļ, šķērsojot 4923 metru virs jūras līmeņa augsto '''[[Vāhdžīras pāreja|Vāhdžīras pāreju]]''' starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Ķīna|Ķīnu]], pulksteni nepieciešams pagriezt par trīs ar pusi stundām?
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes padomju [[čekists]] '''[[Jānis Apeters]]''', kurš [[1937. gads|1937. gadā]] kļuva par pirmo Solovku īpašās nozīmes nometnes ([[Solovku salas|Solovku salās]]) vadītāju, [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā 1938. gada 22. augustā tika notiesāts par valsts nodevību un dalību pretpadomju revolucionārā organizācijā un nošauts?

[[Attēls:Sitka 84 Elev 135.jpg|border|right|50px]]
* ... agrāk, kad [[Aļaska]] piederēja [[Krievijas Impērija]]i kā [[Krievijas Amerika]], '''[[Sitka]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums bija Novoarhangeļska?
* ... [[Lietuvas Futbola federācija]]s prezidents '''[[Toms Danilevičs]]''' spēlētāja karjeras laikā ir pārstāvējis [[Lietuvas futbola izlase|Lietuvas futbola izlasi]], aizvadot 71 spēli valstsvienībā?
* ... '''[[pamežs|pamežu]]''' [[Latvija]]s apstākļos visbiežāk veido [[paegļi]], [[lazdas]], [[pīlādži]] un krūkļi, arī dažādu sugu [[kārkls|kārkli]], [[Parastā ieva|ievas]], [[plūškoki]], irbenes, segliņi, [[upene]]s, [[jāņogas]], [[Parastā zalktene|zalktenes]], vērenes, no kokiem — [[liepas]], [[gobas]], [[vīksnas]]?

[[Attēls:Punishment sisyph.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] Efīras valdnieks '''[[Sīzifs]]''' par mēģinājumu apmānīt dievus tika sodīts [[Aīds|Aīda]] valstībā, kur viņam uz visiem laikiem jāveļ kalnā akmens, kas virsotnē atkal noripo lejā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Latvijas hokeja izlase]]s visu laiku rezultatīvākā spēlētāja [[Leonīds Tambijevs|Leonīda Tambijeva]] dēls '''[[Kirils Tambijevs]]''' arī ir pazīstams hokejists, 2019. gadā ar [[Kazahstāna]]s klubu [[Karaghandi &quot;Saryarka&quot;]] kļuvis par [[Krievijas Augstākā hokeja līga|Krievijas Augstākās hokeja līgas]] čempionu?
* ... '''[[Bensakas rags]]''' [[Tunisija|Tunisijā]], kas ir [[Āfrika]]s kontinenta tālākais ziemeļu punkts, ir nobeigums lielākajam Anžela ragam?

[[Attēls:Black Hawk flying over a valley in Bamyan.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Bābi|Bābu]]''' kalnos [[Afganistāna]]s centrālajā daļā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākas daudzas no reģiona svarīgākajām upēm — [[Kabula (upe)|Kabula]], Argandaba, [[Helmanda]], Fartahrūda, [[Harīrūda]], [[Murgaba]], [[Balha (upe)|Balha]] un [[Kundūza]]?
* ... 101 spēli [[Dānijas futbola izlase]]s sastāvā aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Tomass Serensens]]''' ir piedalījies [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000.]] un [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004. gada Eiropas čempionātā]], kā arī [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002.]] un [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada FIFA Pasaules kausā]]?
* ... '''[[Jeņisejas līcis]]''' [[Krievija]]s ziemeļos, kas ir Jeņisejas upes grīvlīcis jeb estuārs, ir ap 300 km garš?

[[Attēls:Jeff Kinney Book Signing, November 2011 (1).jpg|border|right|50px]]
* ... 2009. gadā žurnāls &quot;[[Time]]&quot; nosauca rakstnieku un karikatūristu, bērnu romāna &quot;Grega dienasgrāmata&quot; un tam sekojošās grāmatu sērijas autoru '''[[Džefs Kinijs|Džefu Kiniju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par vienu no 100 ietekmīgākajiem pasaules cilvēkiem?
* ... [[1942. gads|1942. gada]] augustā pie '''[[Diksona sala]]s''' notika vācu kreisera ''Admiral Scheer'' uzbrukums, kas bija vienīgā vācu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] kaujas operācija [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] uz austrumiem no [[Urāli]]em?
* ... kinofilma '''&quot;[[Vara (2018. gada filma)|Vara]]&quot;''' par 46. [[ASV viceprezidents|ASV viceprezidentu]] [[Diks Čeinijs|Diku Čeiniju]] un viņa ceļu līdz kļūšanai par visspēcīgāko viceprezidentu ASV vēsturē tika nominēta astoņām [[91. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvām]]?

[[Attēls:Aposeris foetida m1.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[aposēres]]''' ir monotipiska augu [[Ģints (bioloģija)|ģints]], kurā ir klasificēta tikai viena augu suga — [[smirdīgā aposēre]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Anglijas futbola izlase]]s sastāvā '''[[Deivids Sīmens]]''' ir otrs ar spēlēm bagātākais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] vēsturē, atpaliekot tikai no [[Pīters Šiltons|Pītera Šiltona]]?
* ... '''[[Griķi (ģints)|griķi]]''' ir uzskatīti par pseidolabību, nevis par labību, jo tie nepieder [[graudzāļu dzimta]]i?

[[Attēls:Ish Smith 2020 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Vašingtonas &quot;Wizards&quot;]] saspēles vadītājs '''[[Išs Smits]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; savas karjeras laikā ir pārstāvējis 12 NBA komandas?
* ... 1923. gadā [[Lietuva]]s miestā '''[[Pumpēni (Lietuva)|Pumpēnos]]''' bija 1139 iedzīvotāji, no tiem 33% ebreju; 1939. gadā iedzīvotāju skaits sasniedza 1400, taču 1941. gada jūlijā visi pilsētas [[ebreji]] tika sadzīti geto un 26. augustā nogalināti [[Holokausts|Holokaustā]]?
* ... ilgu laiku '''[[Koteļnija|Koteļnijas sala]]''' [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] tika izmantota tikai [[polārlapsa|polārlapsu]] medībām un [[mamuti|mamutu]] kaulu ievākšanai (tās piekrastē bija mednieku ziemas apmetnes, bet pastāvīgo iedzīvotāju salā nebija), taču līdz ar [[Ziemeļu jūras ceļš|Ziemeļu jūras ceļa]] attīstību salā tika ierīkotas vairākas [[meteostacija]]s?

[[Attēls:Mosedis.jpg|border|right|50px]]
* ... 1979. gadā [[Lietuva]]s miestā '''[[Mosēda|Mosēdā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atklāts ārsta Vaclova Inta vecajās ūdensdzirnavās izveidotais Lietuvas [[laukakmeņi|laukakmeņu]] muzejs ar ap 5000 lieliem eksponātiem un lielu daudzumu mazāku?
* ... '''[[Gerets Berijs]]''' [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas futbola Premjerlīgā]] ir nospēlējis 653 spēles, kas ir līgas rekords?
* ... [[Igaunija]]s rietumos, '''[[Virtsu]]''' ciemā, atrodas osta, no kuras ir [[prāmis|prāmju]] satiksme ar [[Kuivastu]] ciemu [[Muhu sala|Muhu salā]] Sūrveina šauruma otrā pusē, no kurienes pa uzbērtu dambi autoceļš ved uz [[Sāremā]] salu?

[[Attēls:Lejnieki Bauska (2).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Viļa Plūdoņa muzejs]]''' [[Bauskas novads|Bauskas novada]] [[Ceraukstes pagasts|Ceraukstes pagasta]] &quot;Lejeniekos&quot; &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izveidots viensētā, kurā dzejnieks [[Vilis Plūdons]] ir dzimis un dzīvojis?
* ... [[2019. gads sportā|2019. gada]] aprīlī [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] izslēgšanas kārtas septītajā spēlē pret [[Vegasas &quot;Golden Knights&quot;]] [[Sanhosē &quot;Sharks&quot;]] spēlētājs '''[[Kevins Lebanks]]''' kļuva par pirmo spēlētāju NHL vēsturē, kas vienā periodā, septītajā spēlē ir sakrājis četrus rezultativitātes punktus?
* ... nepāliešu karavīri '''[[gurkas]]''' ir cēlušies no [[Radžastāna]]s izceļotājiem, kas 15. gadsimtā pārvietojušies uz [[Himalaji]]em, saukdami sevi par &quot;govju ganiem&quot;?

[[Attēls:Stiliyan Petrov 2011.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Stilijans Petrovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar nospēlētām 105 spēlēm ir [[Bulgārijas futbola izlase]]s rekordists aizvadīto spēļu ziņā?
* ... par '''[[Ļahova salas|Ļahova salu]]''' [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] pirmatklājēju tiek uzskatīts tirgonis Ivans Ļahovs, kurš, sekojot [[ziemeļbrieži|ziemeļbriežu]] baram, šķērsoja [[Lapteva šaurums|Lapteva jūras šaurumu]] un nonāca salās, kur atrada [[mamuti|mamutu]] kaulu un [[polārlapsa|polārlapsu]] krājumus, ziņoja par savu atklājumu uz [[Pēterburga|Pēterburgu]] un saņēma monopolu uz resursu ieguvi savā vārdā nosauktajās salās?
* ... '''[[Termālie ūdeņi|termālos ūdeņus]]''' izmanto arī apkurei un kā alternatīvu elektroenerģijas avotu, piemēram, [[Islande]]s galvaspilsētu [[Reikjavīka|Reikjavīku]] pilnībā apsilda termālie ūdeņi?

[[Attēls:2020.08.05 pie Krievupes stacijas.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Garkalnes meži|Garkalnes mežu dabas liegums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā [[zaļā vārna|zaļās vārnas]] ligzdošanas vieta [[Baltija|Baltijā]]?
* ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komandā [[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]] spēlējošais '''[[Daniels Sprongs]]''' 7 gadu vecumā pārcēlies no [[Nīderlande]]s uz [[Kanāda|Kanādu]], lai attīstītu [[hokejs|hokeja]] talantu, un nav spēlējis [[Nīderlandes hokeja izlase|Nīderlandes hokeja izlasē]], līdz ar to arī izlašu turnīros?
* ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] par nopelniem [[Latvija]]s labā kultūras [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs '''[[Andrejs Volmārs]]''' saņēma [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]?

[[Attēls:Nofretete Neues Museum.jpg|border|right|50px]]
* ... pastāv teorija, ka [[Ēģipte]]s [[faraons|faraona]] [[Ehnatons|Ehnatona]] sieva [[Nofretete]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijusi '''[[Mitānija]]s''' valdnieku meita?
* ... saskaņā ar daļā valstu, ieskaitot [[Latvija|Latviju]] un bijušo [[Padomju Savienība|PSRS]], pieņemto klasifikāciju, nogulumiežu '''[[Svīta (ģeoloģija)|svītas]]''' noteikšana ir kompleksa un iekļauj sevī gan slāņa [[fācija|faciālās]] litogrāfiskās ([[Ģeoloģija|ģeoloģiskās]]), gan [[paleontoloģija|paleontoloģiskās]] ([[bioloģija|bioloģiskās]]) īpatnības?
* ... latviešu [[Bobslejs|bobsleja]] pilots, [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|Pekinas olimpisko spēļu]] dalībnieks, '''[[Emīls Cipulis]]''' ar bobsleju sācis nodarboties 2019. gadā, bet pirms tam nodarbojies ar [[Motokross|motokrosu]]?

[[Attēls:Harry Styles November 2014.jpg|border|right|50px]]
* ... vienas no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām zēnu grupām ''[[One Direction]]'' solists '''[[Harijs Stailss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2017. gadā debitēja kino kā aktieris [[Kristofers Nolans|Kristofera Nolana]] kara filmā &quot;[[Denkerka (filma)|Denkerka]]&quot;?
* ... 2020.—2021. gada sezonā [[Rīgas &quot;Dinamo&quot;]] pārstāvējušais [[Kanāda]]s [[hokejists]] '''[[Džeisijs Lipons]]''' [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]] debitēja 2016. gadā, kopā aizvadot 9 spēles?
* ... '''[[altīno]]''' ir retākais sastopamais vīrieša balss paveids?

[[Attēls:Anzob mountains.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Hisora grēda]]s''' &lt;small&gt;(attēlā Anzoba pāreja)&lt;/small&gt; augstākā virsotne — 4643 metrus augstais '''[[Hazrati Sultons]]''' (agrākā PSKP XXII kongresa smaile) atrodas uz [[Tadžikistāna]]s un [[Uzbekistāna]]s robežas un ir Uzbekistānas augstākā virsotne?
* ... [[Īrija]]s [[futbolists|futbolistam]], centra [[Aizsargs (futbols)|aizsargam]] '''[[Ričards Danns|Ričardam Dannam]]''' pieder [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīga]]s rekords par visvairāk iesistiem vārtiem savos vārtos (10 vārti)?
* ... ar vidējo [[Gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] +8,8 °C (2,4 °C virs normas), '''[[2020. gada laikapstākļi Latvijā]]''' kļuva par siltāko gadu novērojumu vēsturē, par 0,6 °C pārspējot [[2019. gada laikapstākļi Latvijā|2019. gada]] rekordu?

[[Attēls:Unio crassus1.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[dižgliemeņu virsdzimta]]s''' pārstāvjiem, kas dzīvo tikai [[saldūdeņi|saldūdeņos]], ir raksturīgs iekšējais perlamutra slānis un savdabīga zobu uzbūve &lt;small&gt;(attēlā biezā perlamutrene)&lt;/small&gt;?
* ... [[Fidži]] dzimušais '''[[Viktors Lindbergs]]''', kura vecāki bija [[zviedri|zviedru]] un [[īri|īru]] tautības, jaunību aizvadīja [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] un uz [[Londona|Londonu]] pārcēlās īsi pirms [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]], kur izcīnīja zelta medaļu [[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ūdenspolo turnīrā]], pārstāvot Jaukto komandu, un tādējādi tiek uzskatīts par pirmo Jaunzēlandes sportistu olimpiskajās spēlēs?
* ... '''[[Pērtas naudas kaltuve|Pērtas naudas kaltuvē]]''' tiek uzglabāta lielākā un vērtīgākā [[monēta]] pasaulē — &quot;[[Austrālija]]s ķengura vienas tonnas zelta monēta&quot;, kas sver 1012 kg, ir aptuveni 80 cm plata un vairāk nekā 12 cm bieza?

[[Attēls:Mother and very small baby hippo.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1831. gads|1831. gadā]] dibinātais '''[[Antverpenes zooloģiskais dārzs]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[nīlzirgi]])&lt;/small&gt; ir viens no vecākajiem [[Zooloģiskais dārzs|zooloģiskajiem dārziem]] pasaulē?
* ... [[Trinidāda un Tobāgo|Trinidādas un Tobāgo]] [[futbolists]] '''[[Dvaits Jorks]]''' [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgā]] guva 123 vārtus, kas līdz 2018. gadam bija augstākais rādītājs spēlētājam, kas nav no [[Eiropa]]s?
* ... '''[[Rubensheisa|Rubensheisu]]''', kur mūsdienās iekārtots [[muzejs]], gleznotājs [[Pīters Pauls Rubenss]] nopirka [[1610. gads|1610. gadā]] un pārbūvēja savām vajadzībām?

[[Attēls:VadimsLasenko.jpg|border|right|50px]]
* ... 2020. gadā [[Latvijas iekšlietu ministrs]] [[Sandis Ģirģens]] kandidēja uz [[Latvijas Futbola federācija]]s prezidenta matu, taču vēlēšanās pārliecinoši uzvarēja otrs kandidāts '''[[Vadims Ļašenko]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[bailes]] no augstuma jeb '''[[akrofobija]]''' tiek uzskatītas par vieglu neirozes pakāpi, kas parasti neizraisa nekādas sekas?
* ... [[Japāna|Japānā]], kā [[vulkānisms|vulkāniski]] aktīvā valstī, ir tūkstošiem karsto avotu '''[[onsens|onsenu]]''', kas izkaisīti visās tās lielākajās salās?

[[Attēls:Tumba Belasica IMG 7972.jpg|border|right|50px]]
* ... 1880 metrus augstajā '''[[Tumba (kalns)|Tumbas kalna]]''' virsotnē [[Belasica]]s kalnu sistēmā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; satiekas triju valstu — [[Bulgārija]]s, [[Grieķija]]s un [[Ziemeļmaķedonija]]s teritorijas?
* ... brāļi [[Gērijs Nevils|Gērijs]] un '''[[Fils Nevils|Fils]]''' Nevili kopā ar labiem panākumiem spēlējuši gan [[Anglijas futbola izlase|Anglijas futbola izlasē]], gan ''[[Manchester United]]'', bet pēc spēlētāja karjeras beigām abi strādājuši par [[treneri]]em?
* ... pirmais, kas caurkuģoja '''[[Dmitrija Lapteva šaurums|Dmitrija Lapteva šaurumu]]''' [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]] [[Krievija]]s ziemeļos, bija [[Dmitrijs Laptevs]] [[1739. gads|1739. gada]] 14. augustā, kura vārdā šaurums nosaukts?

[[Attēls:RigaMeteoraIela.jpg|border|right|50px]]
* ... tagadējo nosaukumu '''[[Meteora iela]]''' [[Āgenskalns|Āgenskalnā]] [[Rīga|Rīgā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva 1961. gadā, tā ir nosaukta gumijas rūpnīcas &quot;Meteors&quot; vārdā, kas 19. gadsimta beigās izveidota šajā apkārtnē?
* ... 2017. gadā [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Žerārs Galāns]]''' kļuva par [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] kluba [[Vegasas &quot;Golden Knights&quot;]] pirmo treneri un aizveda komandu līdz [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] finālam, kurā gan piekāpās [[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]]?
* ... neapdzīvoto '''[[Anžū salas|Anžū salu]]''' grupā [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļos bieži tiek atrastas seno dzīvnieku (mamutu, degunradžu, zirgu) un augu paliekas; [[mamuti|mamutu]] kaulu ieguve ir faktiski vienīgā ekonomiskā aktivitāte salās?

[[Attēls:Zicht op het Delwaidedok.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Antverpenes osta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pēc kravu apgrozījuma otrā lielākā [[Eiropa]]s [[osta]] aiz [[Roterdama]]s?
* ... '''[[Tedijs Šerinhems]]''' ir vecākais laukuma spēlētājs, kas piedalījies [[Anglijas futbola Premjerlīga]]s mačā, kā arī vecākais [[futbolists]], kas ir guvis vārtus Premjerlīgā?
* ... kādreiz neatkarīgā '''[[Mustangas Karaliste]]''', kas valodas un kultūras ziņā ir ļoti tuva tibetiešu kultūrai, kopš [[1951. gads|1951. gada]] ir [[Nepāla]]s sastāvdaļa?

[[Attēls:2006-10-19 Rhizina undulata 1.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[uzpūstā saknene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visā [[Ziemeļu puslode|Ziemeļu puslodē]] bieži sastopama [[Saprofīti|saprofīta]] un [[parazītisms|parazītiska]] sēne, ko uzskata par mežsaimniecībai kaitīgu [[priedes|priežu]] sakņu parazītu?
* ... 2018. gada novembrī [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Kreigs Berube]]''' tika apstiprināts kā [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] komandas [[Sentluisas &quot;Blues&quot;]] galvenais treneris; gada izskaņā viņa vadītā komanda bija pēdējā vietā līgā, bet 2019. gadā tās spēle uzlabojās, komanda sezonas noslēgumā sasniedza Stenlija kausa finālu un ieguva [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]]?
* ... par [[Krievija]]s dienvidrietumos, netālu no [[Gelendžika]]s esošo pils kompleksu, kura celtniecība izmaksāja aptuveni 1,35 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], dokumentālajā filmā '''&quot;[[Pils Putinam. Stāsts par vislielāko kukuli]]&quot;''' tiek apgalvots, ka tā ir uzcelta [[Krievijas prezidents|Krievijas prezidentam]] [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]]?

[[Attēls:Dubai mall indoor.JPG|border|right|50px]]
* ... '''''[[Dubai Mall]]''''' [[Dubaija|Dubaijā]], [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienotajos Arābu Emirātos]] platības ziņā ir lielākais [[iepirkšanās centrs]] pasaulē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un kopš tā atklāšanas arī apmeklētākais lielveikals pasaulē?
* ... pēc savas dzimšanas vietas un vecāku izcelsmes [[futbolists]] '''[[Ouens Hārgrīvss]]''' varēja pārstāvēt [[Kanādas futbola izlase|Kanādas]], [[Velsas futbola izlase|Velsas]] vai [[Anglijas futbola izlase|Anglijas]] izlasi; karjeras sākumā viņš spēlēja Velsas U19 izlasē, bet pēc tam pārstāvēja Angliju, piedaloties 42 spēlēs tās sastāvā?
* ... kā patstāvīga zinātne '''[[ģeokrioloģija]]''' izveidojās [[Padomju Savienība|PSRS]] 1920. gados kā [[ģeoloģija]]s, [[ģeogrāfija]]s un [[ģeofizika]]s starpdisciplīna?

[[Attēls:Tetele.JPG|border|right|50px]]
* ... no senās '''[[Tetelmindes muiža]]s''' apbūves ir saglabājies tikai ap 1840. gadu celtais un 1992. gadā atjaunotais tornis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Džoels Kvenevils]]''' ar [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]] komandu pavadīja savas karjeras spožākos gadus, izcīnot trīs [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Stenlija kauss|Stenlija kausus]]?
* ... 1984. gada fantāzijas piedzīvojumu filma '''''[[Sheena]]''''' jeb ''Sheena: Queen of the Jungle'' piedzīvoja finansiālu neveiksmi kinoteātros un tika nominēta [[Zelta avenes balva]]i piecās nominācijās (arī kā &quot;Sliktākā filma&quot; un [[Tanja Robertsa]] kā &quot;Sliktākā aktrise&quot;), tomēr mājas video un [[DVD]] apritē tā iemantoja kulta statusu?

[[Attēls:Карта Таврической Губернии.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Oktobra revolūcija]]s [[Krievijas Impērija]]s '''[[Taurijas guberņa]]s''' teritorijā &lt;small&gt;(attēlā 1882. gada kartē)&lt;/small&gt; īslaicīgi pastāvēja Tauridas Padomju Republika?
* ... [[Horvātijas futbola izlase]]s sastāvā [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002.]] un [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī trīs [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātos]] spēlējušais '''[[Josips Šimuničs]]''' dzimis [[Austrālija|Austrālijā]], [[Bosnija]]s [[Horvāti|horvātu]] imigrantu ģimenē, tur arī sācis [[futbols|futbola]] karjeru?
* ... [[Nīderlande|Nīderlandē]] reģistrētais [[autobūve]]s uzņēmums '''''[[Stellantis]]''''' ir ceturtais lielākais autoražotājs pasaulē, kura grupā ietilpst zīmoli: ''[[Alfa Romeo]]'', ''Chrysler'', ''[[Citroën]]'', ''Dodge'', ''[[Fiat]]'', ''Jeep'', ''Lancia'', ''[[Maserati]]'', ''[[Opel]]'', ''[[Peugeot]]'' un ''Vauxhall''?

[[Attēls:Meža iela pie Nometņu ielas 2018.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Meža iela (Rīga)|Meža iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no vecākajām ielām [[Āgenskalns|Āgenskalnā]], veidojusies kā paralēls ceļš [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema ielai]] no [[Daugava]]s pārceltuvēm?
* ... [[2015. gads sportā|2015. gadā]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Maiks Salivans]]''' kļuva par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Pitsburgas &quot;Penguins&quot;]] galveno treneri un pirmajās divās sezonās ar komandu izcīnīja divus [[Stenlija kauss|Stenlija kausus]]?
* ... '''[[Silgraužu skansts]]''' [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] [[Cenu pagasts|Cenu pagastā]], [[Iecavas upe]]s labajā krastā pie [[Misa (upe)|Misas]] ietekas ir [[1812. gada karš|1812. gada kara]] laika franču armijas nocietinājumu atliekas?

[[Attēls:Oliver Bierhoff, Germany national football team (03).jpg|border|right|50px]]
* ... [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996. gada Eiropas čempionāta]] finālā pret [[Čehijas futbola izlase|Čehiju]] '''[[Olivers Bīrhofs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Vācijas futbola izlase]]s labā guva vēsturē pirmos &quot;zelta vārtus&quot; kādā no starptautiskajiem futbola turnīriem?
* ... lai arī teritoriāli [[Ķīna]] aptver piecas ģeogrāfiskās [[laika josla]]s, un tās kopējais platums pārsniedz 61 [[grāds (leņķis)|grādu]] (jeb 4 stundas), '''[[Ķīnas laiks]]''' ir noteikts pēc vienotas standarta laika nobīdes [[UTC+8|UTC+08:00]]?
* ... [[1922. gads|1922. gadā]] [[Latvija]]s pierobežā esošo '''[[Braslavas apriņķis|Braslavas apriņķi]]''' (mūsdienu [[Baltkrievija|Baltkrievijā]]) iekļāva [[Viļņas apgabals|Viļņas apgabalā]] izveidotās un starptautiski neatzītās [[Viduslietuvas Republika]]s, tad [[Viļņas Zeme]]s sastāvā?

[[Attēls:Yana Kay.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] grupas ''[[F.L.Y.]]'' sastāvā ar dziesmu ''[[Hello from Mars]]'' piedalījušās dziedātājas '''''[[Yana Kay]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; īstais vārds ir Jana Kivlenika?
* ... '''[[Neisa (Vācija)|Neisa]]''' un [[Trīre]] tiek uzskatītas par [[Vācija]]s vecākajām pilsētām?
* ... izveidojot '''[[Ķeguma ūdenskrātuve|Ķeguma ūdenskrātuvi]]''', tika applūdināti 13 km² zemes, pilnībā applūda ap 50 saimniecību, daļēji — vairāk nekā 35?

[[Attēls:Pentatoma rufipes 04.JPG|border|right|50px]]
* ... lai gan '''[[koku vairogblakts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Zālēdāji|zālēdāju]] suga un barojas ar [[augi|augu]] sulu, tās [[mute]]s aparāts var tikt izmantots uzbrukšanai [[kukaiņi]]em un to [[hemolimfa]]s sūkšanai; šī vairogblakts var adaptēties līdz [[gaļēdāji|plēsīgam]] raksturam un baroties ar kukaiņu [[Ola|olām]], [[kāpuri]]em, [[kūniņa|kūniņām]] un pieaugušiem īpatņiem?
* ... [[Vācijas futbola izlase]]s sastāvā 105 spēles aizvadījušais '''[[Jirgens Kolers]]''' ir uzvarējis [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996. gada Eiropas čempionātā]]?
* ... daudzas ziņas par '''[[amorieši]]em''' nāk no [[ebreji|senebreju]] svētajiem rakstiem — [[Vecā Derība|Vecās Derības]]?

[[Attēls:2020-01-12 IBU World Cup Biathlon Oberhof IMG 2968 by Stepro.jpg|border|right|50px]]
* ... [[zviedri|zviedru]] [[biatloniste]] '''[[Elvīra Ēberga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura 2021. gadā izcīnīja savu pirmo individuālo uzvaru [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā, ir titulētās biatlonistes [[Hanna Ēberga|Hannas Ēbergas]] jaunākā māsa?
* ... seriāla par [[šahs|šaha]] brīnumbērna ceļu uz šaha pasaules virsotni '''&quot;[[Dāmas gambīts (miniseriāls)|Dāmas gambīts]]&quot;''' pirmizrāde notika straumēšanas servisā ''[[Netflix]]'' 2020. gada 23. oktobrī, un jau pēc četrām nedēļām tas kļuva par visvairāk skatīto ''Netflix'' miniseriālu?
* ... visi '''[[ortonektīdi]]''' ir [[Bezmugurkaulnieki|bezmugurkaulnieku]] [[endoparazīti]], kam raksturīgs samērā sarežģīts dzīves cikls, kurā iekļautas plazmodija, dzimumīpatņu un [[Kāpurs|kāpuru]] stadijas?

[[Attēls:Fuligo septica - Gelbe Lohblüte - Hexenbutter - 02.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[gļotsēnes]]''' &lt;small&gt;(attēlā parastais ragansviests)&lt;/small&gt; agrāk tika klasificētas kā [[sēnes]], jo tās veido [[sporas]], bet tagad tās vairs netiek uzskatītas par šīs [[bioloģiskā valsts|bioloģiskās valsts]] daļu?
* ... [[Spānijas futbola izlase]]s sastāvā 126 spēles aizvadījušajam [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] '''[[Andoni Subisarreta]]m''' pieder rekords par visvairāk aizvadītām spēlēm ''[[La Liga]]'', kā arī par visvairāk &quot;sausajām spēlēm&quot;?
* ... [[grāmatvedība|grāmatvedībā]] ilgtermiņa nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu sākotnējās vērtības samazināšanos laika gaitā lietošanas vai novecošanas dēļ sauc par '''[[nolietojums|nolietojumu]]''' vai amortizāciju?

[[Attēls:Larry King by Gage Skidmore 2.jpg|border|right|50px]]
* ... slavenais amerikāņu [[televīzija]]s sarunu šovu vadītājs '''[[Lerijs Kings]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija precējies astoņas reizes?
* ... no 1998. gada līdz 2014. gadam '''[[Berijs Trocs]]''' bija [[Našvilas &quot;Predators&quot;]] galvenais [[treneris]], 2013. gadā kļūstot par visilgāk ar vienu komandu strādājušo treneri [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]]?
* ... vēsturiskais drāmas seriāls par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] karalienes [[Elizabete II Vindzora|Elizabetes II]] valdīšanas laiku '''&quot;[[Kronis (seriāls)|Kronis]]&quot;''' (''The Crown'') sākas ar Elizabetes laulībām ar [[Princis Filips|Filipu, Edinburgas hercogu]] [[1947. gads|1947. gadā]], bet 5. un 6. sezona noslēgs seriālu, ietverot karalienes valdīšanu 21. gadsimtā?

[[Attēls:Казанский кремль. Панорама с колеса обозрения.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Tatarstāna]]s prezidenta oficiālā rezidence '''[[Kazaņas kremlis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2000. gadā tika iekļauts [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]]?
* ... [[Portugāles futbola izlase]]s sastāvā '''[[Fernandu Koutu]]''' ir piedalījies 110 spēlēs un spēlējis [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī trijos [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātos]]?
* ... [[Daugavpils]] [[vecticībnieki|vecticībnieku]] sabiedrisko darbinieku un [[Krievijas impērijas Valsts dome]]s 3. sasaukuma deputātu '''[[Mihails Jermolajevs|Mihailu Jermolajevu]]''' [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 27. martā [[lielinieki]] Daugavpilī nošāva?

[[Attēls:BORMIO panoramica.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada olimpisko spēļu]] [[kalnu slēpošana]]s sacensības notiks [[Itālija]]s pašos ziemeļos, [[Lombardija]]s pilsētā '''[[Bormio]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Džons Tortorella]]''' ir pirmais [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dzimušais [[treneris]], kas [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]] ir izcīnījis 500 uzvaras, kā arī ieguvis divas [[Džeka Adamsa balva]]s?
* ... [[Dānija]]s sala '''[[Falstera]]''' ar tiltiem ir savienota ar [[Lollāna|Lollānu]] rietumos un [[Zēlande (sala)|Zēlandi]] ziemeļos?

[[Attēls:Gigi Riva, Italia, 1968 (cropped 2).JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Luidži Riva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar 35 vārtiem 42 spēlēs ir visu laiku labākais [[Itālijas futbola izlase]]s vārtu guvējs?
* ... lai gan '''[[2021. gada laikapstākļi Latvijā]]''' nesekoja [[2019. gada laikapstākļi Latvijā|2019.]] un [[2020. gada laikapstākļi Latvijā|2020. gada]] pēdās, un šis nekļuva par siltāko gadu novērojumu vēsturē, tas ar vidējo gaisa temperatūru +7,0 °C bija 0,2 °C siltāks par klimatisko standarta normu, līdz ar to 2021. gads bija jau 9. secīgais gads, kas ir siltāks par klimatisko normu?
* ... vēsturiski tagadējā '''[[Muižas iela (Rīga)|Muižas iela]]''' bijušās [[Anniņmuiža]]s teritorijā [[Imanta (Rīga)|Imantā]] ir bijusi ceļš, kas šķērsojis [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|dzelzceļa līniju Rīga—Tukums]] (pārbrauktuve), [[Apuzes iela]]s turpinājums?

[[Attēls:Russula emetica 117475.jpg|border|right|50px]]
* ... no vairāk par 1300 pasaulē sastopamajām '''[[bērzlapju ģints]]''' sugām [[Latvija|Latvijā]] ir sastopamas vairāk nekā 100 &lt;small&gt;(attēlā [[sīvā bērzlape]] (''Russula emetica''))&lt;/small&gt;?
* ... [[bobslejists]], [[1998. gada ziemas olimpiskās spēles|1998. gada Nagano olimpisko spēļu]] dalībnieks, '''[[Rodžers Lodziņš]]''' ir bijis pasaules junioru vicečempions trīs reizes (1989., 1993. un 1994. gadā)?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[šlāgermūzika]]s grupas '''&quot;[[Kantoris 04]]&quot;''' nosaukums radies sākotnējās mēģinājumu atrašanās vietas dēļ: pirmie mēģinājumi notikuši [[Valmiera]]s gāzes kantorī, savukārt gāzes avārijas telefons bija 04 un grupā ir četri dalībnieki?

[[Attēls:John F. Kennedy, White House color photo portrait.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1960. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1960. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ar niecīgu vēlētāju balsu pārsvaru uzvarēja [[Džons Kenedijs]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Lindons Džonsons]], pārspējot [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]]?
* ... savas paaudzes viens no labākajiem [[Itālija]]s [[futbols|futbola]] [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējiem]] '''[[Silvio Piola]]''' ir visu laiku labākais vārtu guvējs [[Itālijas Serie A|Itālijas augstākajā futbola līgā]]?
* ... viens no tiem [[Latvijas Republikas Augstākā padome|Latvijas Republikas Augstākās padome]]s deputātiem, kas nebalsoja par [[Latvijas neatkarības deklarācija|Latvijas neatkarības deklarāciju]], '''[[Ivans Ivanovs]]''' pēc tam darbojās kā deputāts septiņos [[Rīgas dome]]s sasaukumos?

[[Attēls:Irelands_history.jpg|border|right|50px]]
* ... [[aizvēsture|aizvēsturiskais]] [[arheoloģija]]s piemineklis [[Īrija]]s austrumos '''[[Ņūgreindža]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir radīts apmēram 32. gadsimtā pirms mūsu ēras, tātad tas ir vecāks par [[Stonhendža|Stonhendžu]] vai [[Heopsa piramīda|Heopsa piramīdu]]?
* ... '''[[2020.—2021. gada NHL sezona|2020.—2021. gada Nacionālās hokeja līgas sezonā]]''' [[COVID-19 pandēmija]]s, kā arī [[Kanāda]]s valdības noteikto robežu šķērsošanas noteikumu dēļ, septiņas Kanādā bāzētās komandas atradās vienā divīzijā?
* ... lai arī '''[[Iļģuciems (stacija)|Iļģuciema dzelzceļa stacija]]''' nekad nav bijusi paredzēta pasažieru apkalpošanai, [[1935. gads Latvijā|1935. gadā]] Aviācijas svētku laikā norīkoti 2 pasažieru vilcienu reisi [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīga]]—Iļģuciems, tie pieturējuši [[Torņakalns (stacija)|Torņakalnā]] un [[Zasulauks (stacija)|Zasulaukā]] un bijuši pārpildīti?

[[Attēls:20130508 Samoylov Fruehjahrsexpedition 080 TOpel.jpg|border|right|50px]]
* ... 2010. gada augustā [[polārstacija|polārstaciju]] '''[[Ostrovsamoilovskija|Arktiskais centrs &quot;Ostrovsamoilovskija&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; apmeklēja [[Krievijas premjerministrs]] [[Vladimirs Putins]], un uzreiz pēc viņa vizītes tika pieņemts lēmums par stacijas radikālu modernizēšanu, piešķirot šim mērķim 500 miljonus [[Krievijas rublis|rubļu]]?
* ... ar 56 vārtiem 93 spēlēs '''[[Alesandro Altobeli]]''' ir visu laiku labākais vārtu guvējs ''[[Coppa Italia]]'' [[futbols|futbola]] turnīrā?
* ... [[Latvija]]s ziemeļaustrumu daļā, ko aizņem [[Baltijas vairoga dienvidu nogāze]], [[Valmieras-Lokno izcilnis|Valmieras-Lokno izciļņa]] rajonā '''[[kristāliskais pamatklintājs]]''' atrodas tikai 340-350 metru dziļumā?

[[Attēls:Storebæltsbroen from Sjælland.jpg|border|right|50px]]
* ... kopš [[1998. gads|1998. gada]] pāri '''[[Lielais Belts|Lielajam Beltam]]''', vienam no trijiem [[Dāņu šaurumi]]em, ir izbūvēts Lielā Belta tilts &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... 2017. gada februārī [[Starptautiskā Biatlona savienība|Starptautiskās Biatlona savienības]] valde piespieda [[Krievija|Krieviju]] atteikties no '''[[2021. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2021. gada Pasaules čempionāta biatlonā]]''' rīkošanas tiesībām [[dopings|dopinga]] skandāla dēļ, un [[Pokļuka]] [[Slovēnija|Slovēnijā]] tika apstiprināta par čempionāta norises vietu?
* ... [[kembrijs|kembrija]] [[smilšakmens|smilšakmeņos]] '''[[Inčukalna izcilnis|Inčukalna izciļņa]]''' teritorijā ir ierīkota [[Inčukalna gāzes krātuve]]?

[[Attēls:Tim Howard Portland Timbers vs Colorado Rapids 2016-10-16.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2012. gads sportā|2012. gada]] 4. janvārī [[ASV futbola izlase]]s [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Tims Hauards]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva vārtus ''[[Everton FC]]'' labā pret ''[[Bolton Wanderers]]'', tādējādi kļūstot par tikai ceturto vārtsargu, kas ir guvis vārtus [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgā]]?
* ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] '''[[Gada sēne Latvijā]]''' ir divas brūnzobju sugas: [[rūsganā brūnzobe]] un [[Peka brūnzobe]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kompānija '''''[[Dow Chemical Company]]''''' ir viens no lielākajiem ķīmiskās rūpniecības uzņēmumiem pasaulē, dažkārt saukts par &quot;ķīmisko kompāniju ķīmisko kompāniju&quot;, jo daudzi uzņēmuma produkti ir izejvielas citām ķīmiskajām kompānijām?

[[Attēls:Biden_oath_of_office.jpg|border|right|50px]]
* ... tobrīdējais [[ASV prezidents]] [[Donalds Tramps]], kurš bija atteicies atzīt savu sakāvi [[2020. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2020. gada ASV prezidenta vēlēšanās]], nepiedalījās '''[[Džo Baidena inaugurācija]]s''' ceremonijā &lt;small&gt;(attēlā [[Džo Baidens]] nodod zvērestu)&lt;/small&gt;?
* ... tā kā [[Krievijas impērija]]s valdība neatbalstīja savas valsts sportistu dalību [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Londona|Londonā]], tad [[Anglija|Anglijā]] dzīvojošais [[latvieši|latviešu]] vieglatlēts '''[[Georgs Linds]]''' (Liepiņš) pats nolēma pieteikties un [[maratons|maratona]] skrējienā ieņēma 19. vietu?
* ... ar '''[[Kaledonijas krokojums|Kaledonijas krokojumu]]''' ir saistītas [[dzelzs]] rūdu, [[Titāns|titāna]], [[Zelts|zelta]] un daļēji arī [[Molibdēns|molibdēna]] atradnes?

[[Attēls:Vohilaid.jpg|border|right|50px]]
* ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrajam pasaules karam]] 4,48 km² lielā '''[[Vohilaida|Vohilaidas sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas atrodas [[Igaunija|Igaunijā]], 300 metrus uz austrumiem no [[Hījumā sala]]s, bija apdzīvota?
* ... [[Francijas futbola izlase]]s sastāvā 82 spēlēs 28 vārtus guvušais '''[[Juri Džorkajefs]]''' ir dzimis [[Liona|Lionā]] jauktas izcelsmes ģimenē: viņa tēvam ir [[Poļi|poļu]] un [[Kalmiki|kalmiku]] saknes, savukārt māte ir [[Armēņi|armēniete]]?
* ... pirmais [[esperanto valoda]]s popularizētājs [[Latvija|Latvijā]] bija '''[[Ints Čače]]'''; [[1922. gads Latvijā|1922. gadā]] tika izdota viņa pirmā esperanto mācību grāmata [[latviešu valoda|latviešu valodā]]?

[[Attēls:Jeanneke Pis, Brussels, Belgium (DSCF4010).jpg|border|right|50px]]
* ... [[bronza]]s [[skulptūra|skulpturālā]] [[strūklaka]] [[Beļģija]]s galvaspilsētā [[Brisele|Briselē]] '''[[Čurājošā meitenīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir radīta kā antitēze Briseles simbolam [[Čurājošais puisēns]]?
* ... [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] '''[[Birzgales luterāņu baznīca|Birzgales luterāņu baznīcu]]''' nojauca, bet tās vietā uzcēla [[Birzgales ciems|Birzgales ciema]] padomes ēku?
* ... [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ '''[[2020. gada F1 sezona]]s''' sākums tika atlikts no marta līdz jūlijam; tāpat pandēmija ieviesa būtiskas izmaiņas sacīkšu kalendārā — sezona sastāvēja no 17 kārtām (sākotnēji plānoto 22 vietā), vairākas sacīkstes tika atceltas, no kurām daļa tika aizvietotas ar citām?

[[Attēls:Ķuršu baznīcas sānskats.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Krievijas Impērija]]s laikā [[Pededzes pagasts|Pededzes pagasta]] [[Pareizticība|pareizticīgie]] pulcējās baznīcā un kapsētā [[Lavri|Lauru pagastā]] (agrāk [[Igaunija|Igaunijā]], tagad [[Krievija|Krievijā]]); tā kā pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] ieviestās robežas ierobežoja pārvietošanos, draudze uzcēla '''[[Ķuršu pareizticīgo baznīca|Ķuršu pareizticīgo baznīcu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[baski|basku]] izcelsmes bijušais [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Bisente Lizarazū]]''' ir spēlējis arī [[Basku Zeme]]s futbola izlasē, kurā lielākoties tiek pulcināti basku spēlētāji no [[Spānija]]s?
* ... [[kosmētika]]s ražošanas uzņēmums '''''[[H.A. Brieger]]''''' ir dibināts 2006. gadā kā [[Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca]]s meitas uzņēmums un 2020. gadā tas pārņēma maksātnespējīgās AS &quot;[[Dzintars (uzņēmums)|Dzintars]]&quot; ražošanu?

[[Attēls:Panorama Gorizia (tramonto).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Gorīcija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas [[Itālija]]s ziemeļaustrumos pie [[Slovēnija]]s robežas (otrpus robežai atrodas slovēņu pilsēta Nova Gorica)?
* ... [[Krievijas Pareizticīgo baznīca|pareizticīgo]] garīdznieks '''[[Aleksejs Zotovs]]''' bija vienīgais [[Latvijas Republikas Augstākā padome|Latvijas Republikas Augstākās padome]]s deputāts, kurš [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 4. maijā atturējās balsojumā par [[Latvijas neatkarības deklarācija|Latvijas neatkarības deklarāciju]]?
* ... [[zviedri|zviedru]] [[biatlonists]] '''[[Jespers Nelins]]''' karjeras sākumā nodarbojies ar [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanu]], taču panākumus nav guvis un biatlonam pievērsies 2012. gadā?

[[Attēls:Koller.jpg|border|right|50px]]
* ... ar 91 spēlē gūtajiem 55 vārtiem '''[[Jans Kollers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visu laiku labākais [[Čehijas futbola izlase]]s vārtu guvējs?
* ... luksus [[automašīna|automašīnu]] '''''[[Maserati]]''''' simbols ir trijžuburis, ko uzņēmuma dibinātāji brāļi Mazerati ņēmuši no [[Boloņa]]s centrālā laukuma [[Neptūns (mitoloģija)|Neptūna]] [[strūklaka]]s, lai gan mūsdienās uzņēmuma galvenā mītne atrodas [[Modēna|Modēnā]]?
* ... '''[[Dabas aizsardzības pārvalde]]s''' pašreizējais vadītājs ir iepriekš [[Nacionālais botāniskais dārzs|Nacionālo botānisko dārzu]] vadījušais Andrejs Svilāns?

[[Attēls:CFS Alert May 2016.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Alerta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Nunavuta]]s teritorijā, [[Kanāda|Kanādā]], [[Elsmīra sala|Elsmīra salā]] ir vistālāk uz ziemeļiem esošā apdzīvotā vieta pasaulē?
* ... sākot ar 2021.—22. gada sezonu [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Rietumu konference (NHL)|Rietumu konferences]] Klusā okeāna divīzijā spēlējošais klubs '''[[Sietlas &quot;Kraken&quot;]]''' kļuva par pirmo profesionālo [[hokejs|hokeja]] komandu, kas bāzēta [[Sietla|Sietlā]], kopš 1975. gada?
* ... vienas no visgrūtāk sasniedzamajām [[Grieķija]]s salām — '''[[Gaudosa]]s''' dienvidu punkts Tripiti rags ir [[Eiropa]]s galējais dienvidu punkts (ja Eiropā neiekļauj [[Kanāriju salas]] un [[Kipra|Kipru]])?

[[Attēls:Trinity College - Great Court 02.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kembridžas Universitāte]]s '''[[Trīsvienības koledža|Trīsvienības koledžu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1546. gads|1546. gadā]] dibinājis [[Anglijas karalis]] [[Henrijs VIII Tjudors|Henrijs VIII]]?
* ... '''[[Karels Poborskis]]''' [[Čehijas futbola izlase]]s sastāvā ir nospēlējis 118 spēles, piedaloties [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996.]], [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000.]] un [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004. gada Eiropas čempionātā]]?
* ... kā pirmais eiropietis '''[[Bugenvila sala|Bugenvila salu]]''' [[1768. gads|1768. gadā]] apmeklēja [[franči|franču]] pētnieks Luijs Antuāns de Bugenvils, kura vārdā arī sala ir nosaukta?

[[Attēls:Piran_from_the_sea.JPG|border|right|50px]]
* ... kopš [[Dienvidslāvija]]s sabrukšanas [[1991. gads|1991. gadā]] '''[[Piranas līcis|Piranas līča]]''' akvatorija &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir robežstrīda objekts starp [[Slovēnija|Slovēniju]] un [[Horvātija|Horvātiju]]; šī strīda dēļ [[2008. gads|2008. gadā]] Slovēnija bloķēja Horvātijas iestāšanās sarunas [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]?
* ... [[2021. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2021. gada Pasaules čempionātā]] [[Pokļuka|Pokļukā]] Austrijas biatloniste '''[[Līza Terēza Hauzere]]''' kļuva par čempioni distancē ar kopēju startu un ieguva divas sudraba medaļas, lai gan līdz šai sezonai Pasaules kausa posmos ne reizi nebija iekļuvusi trijniekā individuālajās distancēs?
* ... [[ziema|ziemā]] [[Somija]]i piederošo '''[[Hailuoto|Hailuoto salu]]''' [[Botnijas līcis|Botnijas līcī]] ar kontinentu savieno [[ledus ceļš]]?

[[Attēls:Nummulite Naturhistorisches Museum Basel 27102013.jpg|border|right|50px]]
* ... izmirušajā '''[[numulīti|numulītu ģintī]]''' &lt;small&gt;(attēlā čaula skatā no iekšpuses)&lt;/small&gt; ir sastopamas lielākās [[foraminīferas|foraminīferu]] formas, kas diametrā var sasniegt 16 [[centimetrs|centimetrus]]?
* ... '''[[Džimijs Grīvss]]''' ir vēsturē labākais vārtu guvējs [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas augstākajā futbola līgā]]; sešas reizes kļuvis par līgas labāko vārtu guvēju?
* ... '''[[Musala]]''' ir ne vien [[Rila|Rilas kalnu]] un [[Bulgārija]]s, bet arī visas [[Balkānu pussala]]s augstākā virsotne?

[[Attēls:Joel Embiid 2019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2014. gada NBA drafts|2014. gada Nacionālās basketbola asociācijas draftā]] [[Kamerūna]]s basketbolistu '''[[Džoels Embīds|Džoelu Embīdu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar kopējo trešo kārtas numuru izraudzījās [[Filadelfijas &quot;76ers&quot;]], taču traumu dēļ divas pirmās sezonas spēlētājs izlaida un šajā laikā iemantoja iesauku ''the Process'', jo komanda, negūstot panākumus, lietoja saukli ''Trust the process''?
* ... '''[[zinātņu doktors|zinātņu doktora]]''' grāda esamība akadēmiskajā pasaulē ir priekšnoteikums patstāvīgai pētījumu veikšanai un mācīšanai [[augstskola|augstskolās]] un pētniecības iestādēs?
* ... [[2009. gads|2009. gadā]] mūzikas producentam '''[[Fils Spektors|Filam Spektoram]]''' tika piespriests vismaz 19 gadu cietumsods par aktrises Lanas Klārksones slepkavību; viņš nomira slimnīcā [[2021. gads|2021. gada]] 16. janvārī no [[COVID-19]] radītajām komplikācijām?

[[Attēls:Marc Wilmots 20190913 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Marks Vilmotss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Beļģijas futbola izlase]]s sastāvā ir spēlējis [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990.]], [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994.]], [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998.]] un [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada FIFA Pasaules kausa finālturnīrā]], bet laika posmā no 2012. gada līdz 2016. gadam bija izlases galvenais treneris?
* ... [[2019. gads|2019. gada]] nogalē '''[[Bugenvilas autonomais reģions|Bugenvilas autonomajā reģionā]]''' norisinājās neatkarības referendums, kurā 98,31% iedzīvotāju nobalsoja par Bugenvilas neatkarību no [[Papua-Jaungvineja]]s?
* ... '''[[Apspiesto Eiropas tautu asambleja]]s''', kas darbojās [[Rietumvalstis|Rietumvalstīs]] no 1954. līdz 1972. gadam, pirmais priekšsēdis bija latviešu diplomāts '''[[Vilis Māsēns]]'''?

[[Attēls:Armillaria mellea 59252.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[parastā celmene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bieži parazitē uz dzīviem [[koki]]em, novedot pie to bojāejas, arī nodarot ievērojamus zaudējumus mežsaimniecībai un augļkopībai?
* ... pieckārtējam [[NBA Visu Zvaigžņu spēle]]s dalībniekam '''[[Džimijs Batlers|Džimijam Batleram]]''' ir bijusi smaga, nelabvēlīga bērnība: tēvs ģimeni pametis, un māte 13 gadu vecumā padzinusi viņu no mājām?
* ... '''[[Nikolajs Bulgaņins]]''' no 1955. gada līdz 1958. gadam vadīja [[Padomju Savienība|PSRS]] Ministru padomi (laika posmā starp [[Georgijs Maļenkovs|Georgiju Maļenkovu]] un [[Ņikita Hruščovs|Ņikitu Hruščovu]])?

[[Attēls:Chlorochroa pinicola 07.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[vairogblakšu dzimta]]s''' [[Anatomija|anatomiskā]] un uzvedības daudzveidība padara šo grupu interesantu pētniekiem [[Evolūcija|evolucionāros]] un [[Ekoloģija|ekoloģiskos]] jautājumos &lt;small&gt;(attēlā Latvijā sastopamā ''Chlorochroa pinicola'')&lt;/small&gt;?
* ... 16 gadu un 1 dienas vecumā [[Kamerūna|Kamerūnā]] dzimušais [[Vācija]]s [[futbolists]] '''[[Jusufa Mukoko]]''' 2020. gadā debitēja [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīgā]], līdz ar to kļūstot par visu laiku jaunāko Bundeslīgas spēlētāju?
* ... '''[[Latvijas sūkļu sugu uzskaitījums|Latvijā savvaļā ir sastopamas 5 sūkļu sugas]]''', kuras visas dzīvo [[Saldūdens|saldūdeņos]] un ietilpst krūmsūkļu dzimtā?

[[Attēls:Opekalna baznīca Štafenhāgens.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Opekalna luterāņu baznīca]]''' ir visaugstāk (235 metri virs jūras līmeņa) celtais [[dievnams]] [[Latvija|Latvijā]] &lt;small&gt;(attēlā baznīca 19. gadsimta vidū [[Vilhelms Zigfrīds Štafenhāgens|Štafenhāgena]] zīmējumā)&lt;/small&gt;?
* ... 1913. gadā '''[[Ebija Preta]]''', olimpiskās bronzas medaļas ieguvēja [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|golfā]] [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par karalisko aprindu locekli, kad apprecējās ar [[Serbija]]s princi Aleksi Karageorgeviču un pieņēma vārdu Darja, princese Karageorgeviča?
* ... privātmāju ciemata Amatciems veidotājs un idejas autors '''[[Aivars Zvirbulis]]''' (Čiris) savulaik bijis viens no &quot;Apgāda Jāņa sēta&quot; dibinātājiem un īpašniekiem?

[[Attēls:Vaivari Start 2016 (28584465830).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Nacionālais rehabilitācijas centrs &quot;Vaivari&quot;|Nacionālais rehabilitācijas centra &quot;Vaivari&quot;]]''' piramīdas formas ēku [[Jūrmala|Jūrmalā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvijas PSR|padomju gados]] tautā dēvēja par &quot;[[Kosmonauti|Kosmonautu]] sanatoriju&quot;, jo sākotnēji tā bijusi paredzēta ar kosmosa pētniecību saistīto tehnoloģiju nozares darbinieku atpūtai?
* ... [[Anglija]]s [[futbolists]] '''[[Billijs Raits]]''' bija pirmais futbolists pasaulē, kas sasniedza 100 spēļu robežu izlašu spēlēs?
* ... [[1972. gads|1972. gadā]] [[Padomju Savienība|PSRS]] televīzijas cenzori '''[[Jautro un atjautīgo klubs|Jautro un atjautīgo kluba]]''' (KVN) studentu improvizētos jokus sāka uzskatīt par aizskarošiem un pretpadomju, tādējādi klubs tika aizliegts un atjaunots tikai [[Perestroika]]s laikmetā [[1986. gads|1986. gadā]]?

[[Attēls:Váh a Revúca v Ružomberku.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Vāha]]''' &lt;small&gt;(attēlā pie [[Ružomberoka]]s)&lt;/small&gt; ir garākā [[Slovākija]]s [[upe]], kas pilnībā tek valsts teritorijā?
* ... '''[[Sandis Amoliņš]]''' tiek atzīts par [[Valmiera]]s [[basketbols|basketbola]] vēsturē visvairāk profesionālo spēļu aizvadījušo basketbolistu?
* ... [[Alsungas pilsmuiža]]s īpašnieks '''[[Johans Ulrihs fon Šverins]]''' [[1634. gads|1634. gadā]] atdeva [[Alsungas katoļu baznīca|Alšvangas baznīcu]] [[Romas katoļu baznīca]]i un veicināja vēlākā [[Suitu novads|Suitu novada]] iedzīvotāju pievēršanu katoļticībā?

[[Attēls:Polster Toni-7361-fmp (18560369719).jpg|border|right|50px]]
* ... ar 95 spēlēs gūtajiem 44 vārtiem '''[[Antons Polsters]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Austrijas futbola izlase]]s visu laiku labākais vārtu guvējs?
* ... [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] 22. decembrī '''[[Sociālās aprūpes centrs &quot;Rauda&quot;|Sociālās aprūpes centrā &quot;Rauda&quot;]]''' [[Smārdes pagasts|Smārdes pagasta]] [[Rauda (Smārdes pagasts)|Raudā]] sākās [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID-19 uzliesmojums]], kurā līdz 11. janvārim saslima 64 darbinieki un 184 klienti, un nomira 21 pozitīvs centra klients?
* ... [[2020. gads|2020. gadā]] '''[[Pasaules Pārtikas programma]]i''' tika piešķirta [[Nobela miera prēmija]] par &quot;tās centieniem apkarot badu, ieguldījumu apstākļu uzlabošanā konfliktu skartajos rajonos un rīkošanos kā dzinējspēkam centienos novērst bada izmantošanu kā kara un konflikta ieroci&quot;?

[[Attēls:Louis Bastien (sportif).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Luijs Bastjēns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] startēja gan [[paukošana]]s, gan [[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|riteņbraukšanas]] sacensībās, kurās izcīnīja zelta medaļu [[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 25 kilometri vīriešiem|25 kilometru distancē]]?
* ... 1997. gada [[Krievija]]s kriminālfilma '''&quot;[[Brālis (filma)|Brālis]]&quot;''' pirmizrādi piedzīvoja [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]] un vēlāk kļuva par par &quot;[[kulta filma|kulta filmu]]&quot;?
* ... [[žurnālists|žurnālista]], televīzijas un radio raidījumu vadītāja '''[[Arnis Krauze|Arņa Krauzes]]''' pusbrālis ir [[aktieris]], raidījumu vadītājs un komiķis Valters Krauze?

[[Attēls:Aneurus avenius 03.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Mizasblakšu dzimta|mizasblaktis]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Latvija|Latvijā]] sastopamā ''Aneurus avenius'')&lt;/small&gt; barojas ar sēnītēm, kas piedalās koku pūšanas procesos, izsūcot sēņu hifas ekstraktu?
* ... ik gadu uz Zemes '''[[Meža ugunsgrēks|meža ugunsgrēkos]]''' izdeg no 10 līdz 15 miljoniem hektāru [[mežs|meža]]?
* ... [[Nīderlandes futbola izlase]]s sastāvā dvīņu brāļi '''[[Renē van de Kerhofs|Renē]]''' un '''[[Villijs van de Kerhofs|Villijs]]''' van de Kerhofi spēlēja [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974.]] un [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978. gada FIFA Pasaules kausā]], bet 2004. gadā abi tika iekļauti [[FIFA 100]] sarakstā?

[[Attēls:Copenhagen airport from air.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kopenhāgenas lidosta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pēc pasažieru skaita lielākā [[lidosta]] [[Skandināvija|Skandināvijā]]?
* ... [[NBA|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubā [[Ņūorleānas &quot;Pelicans&quot;]] spēlējošais '''[[Garets Templs]]''' savā ilgajā karjerā spēlējis 11 dažādu NBA komandu sastāvā?
* ... sākotnēji programmatūra '''''[[Adobe Illustrator|Adobe Illustrator CC]]''''' tika izveidota ''[[Apple Macintosh]]'' lietotājiem [[1985. gads|1985. gadā]]?

[[Attēls:2007-06-16 Hygrocybe conica.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[smailā stiklene|smailās stiklenes]]''' lielā vizuālā daudzveidība &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; liek daudziem speciālistiem uzskatīt, ka patiesībā tā ir vairāku sugu kopums, taču līdz ģenētiskajai izpētei šis jautājums paliek atklāts?
* ... 2004. gadā [[Dānija]]s [[futbolists]] '''[[Brians Laudrups]]''' un viņa vecākais brālis [[Mikāls Laudrups|Mikāls]] abi tika iekļauti [[FIFA 100]] sarakstā?
* ... '''[[Veclanga]]''' ir [[Langa]]s senā gultne, kas agrāk tecējusi pretējā virzienā, novadot [[Ķīšezers|Ķīšezera]] ūdeņus uz jūru; 18. gadsimta beigās Langa lejtecē aizsērēja, un par Ķīšezera vienīgo noteci kļuva [[Mīlgrāvis (kanāls)|Mīlgrāvis]]?

[[Attēls:Jill Biden portrait (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... {{dat|1987|6|17||bez}} '''[[Džila Baidena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; apprecējās ar vēlāko [[ASV prezidents|ASV prezidentu]] [[Džo Baidens|Džo Baidenu]], ar kuru viņa iepazinās aklajā randiņā 1975. gadā?
* ... latviešu [[dambrete|dambretists]] un treneris, starptautiskais meistars [[Simtlauciņu dambrete|simtlauciņu dambretē]] '''[[Roberts Misāns]]''' ir precējies ar dambretisti [[Oļesja Abduļina|Oļesju Abduļinu]] no [[Krievija]]s, kura tagad pārstāv [[Latvija|Latviju]]?
* ... '''[[Akila]]''' ir lielākā [[Īrija]]s sala, neskaitot pašu [[Īrija (sala)|Īriju]]?

[[Attēls:MarcelDesailly.JPG|border|right|50px]]
* ... 1992. gadā [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Marsels Desajī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pievienojās [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]], kuras sastāvā izcīnīja [[UEFA Čempionu līga]]s titulu, bet nākamajā sezonā kopā ar ''[[AC Milan]]'' ieguva otro Čempionu līgas titulu divu gadu laikā?
* ... pirmo apdzīvoto vietu mūsdienu '''[[Ustjoļeņoka]]s''' vietā [[1633. gads|1633. gadā]] dibināja [[Toboļska]]s kazaks Ivans Rebrovs, un ilgu laiku tā bija šīs [[Krievija]]s [[Arktika]]s daļas administratīvais centrs?
* ... ilggadējais [[Ventspils dome]]s priekšsēdētājs [[Aivars Lembergs]] kandidēja '''[[2021. gada Ventspils domes vēlēšanas|2021. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' par spīti pirmās instances tiesas spriedumam, ar kuru viņš ir atzīts par vainīgu virknē noziegumu un ir atkārtoti nonācis apcietinājumā?

[[Attēls:Shanghai Tower 2015.jpg|border|right|50px]]
* ... 128 stāvus un 632 metrus augstais '''[[Šanhajas tornis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir augstākā ēka [[Ķīna|Ķīnā]] un otra [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā ēka pasaulē]]?
* ... '''[[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Riteņbraukšanas sacensībās 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' tika aizvadītas 95 dažādas disciplīnas, taču šobrīd [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] par &quot;olimpiskajām&quot; disciplīnām atzīst tikai trīs no tām (kopā visās sacensībās varētu būt startējuši pat aptuveni 250 dalībnieki)?
* ... 2010. gada [[Krievija]]s tautskaitē uzskaitītie 862 '''[[nganasani]]''' tiek uzskatīti par vistālāk ziemeļos mītošo [[Eirāzija]]s tautu?

[[Attēls:Giampiero Boniperti, Juventus.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džampjēro Boniperti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kā [[futbolists]] ar [[Turīnas &quot;Juventus&quot;]] ieguva piecus [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas ''Serie A'']] titulus un divus ''[[Itālijas kauss futbolā|Coppa Italia]]'' titulus, no 1994. gada līdz 1999. gadam bija [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputāts?
* ... [[2021. gads Latvijā|2021. gadā]] ekonomģeogrāfs, [[kartogrāfs]], &quot;[[Jāņa sēta (uzņēmums)|Jāņa sēta]]&quot; līdzīpašnieks '''[[Jānis Turlajs]]''' tika apbalvots ar [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]?
* ... '''&quot;[[Skats uz slepkavību]]&quot;''' 1985. gadā bija septītā un pēdējā filma [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] filmu sērijā, kurā [[Rodžers Mūrs]] atveidoja [[Slepenais izlūkošanas dienests|MI6]] aģentu Bondu?

[[Attēls:Alūksnes Mākslas skola (Vecā pils) (2).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Fītinghofi]]em celtajā '''[[Alūksnes Vecā pils|Alūksnes Vecajā pilī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; mūsdienās atrodas mākslas skola?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] rakstniece, recenzente un romānu autore '''[[Mērija Ebota]]''' startēja [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|sieviešu golfa turnīrā]], kur uzvarēja viņas meita [[Margareta Ebota]], un šī ir vienīgā reize olimpisko spēļu vēsturē, kad māte un meita vienā un tajā pašā olimpiādē startēja vienā un tajā pašā sporta veidā?
* ... lielākā daļa [[Krievija]]s ziemeļu tautas '''[[dolgani|dolganu]]''' dzīvo [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novada]] [[Taimiras Dolganu—Ņencu rajons|Taimiras Dolganu—Ņencu rajonā]], kur tie veido 15,7 % no iedzīvotāju kopskaita?

[[Attēls:Hades Altemps Inv8584.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Romiešu mitoloģija|romiešu]] pazemes dieva '''[[Plutons (mitoloģija)|Plutona]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēlam [[Grieķu mitoloģija|seno grieķu mitoloģijā]] atbilst [[Aīds]]?
* ... leģendārais [[Itālija]]s [[futbolists]] '''[[Franko Barēzi]]''' visu savu karjeru pavadīja ''[[AC Milan]]'' komandā, 15 gadus esot arī komandas [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]?
* ... [[Latvija]]s mediju uzņēmuma '''''[[All Media Latvia]]''''' (zināms arī kā ''TV3 Group'') īpašnieks ir [[Lietuva]]s sakaru uzņēmums ''[[Bite Lietuva|UAB Bite Lietuva]]'', kas pastarpināti pieder investīciju uzņēmumam ''Providence Equity Partners''?

[[Attēls:Talc schist 2 (16921632302).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[talka slāneklis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir mīksts [[iezis]], kas rodas, metamorfizējoties serpentīna iežiem, kā arī [[dolomīts|dolomīta]] metasomatozes rezultātā?
* ... '''[[krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no 20 oficiālajiem olimpiskajiem sporta veidiem; šī bija pirmā un vienīgā reize, kad [[krikets]] ir bijis iekļauts [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] programmā?
* ... mūsdienās [[Krievija]]s ziemeļu tauta '''[[enci]]''' mīt galvenokārt vairs tikai divos ciematos [[Jeņiseja]]s labajā krastā: tundras enci Voroncovas ciematā Jeņisejas grīvā, bet meža enci — 350 km uz dienvidiem Potapovas ciematā?

[[Attēls:Hong Myung-Bo.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Dienvidkorejas futbola izlase]]s sastāvā 136 spēles nospēlējušais '''[[Hons Mjonbo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no diviem [[Āzija]]s [[futbolisti]]em, kas 2004. gadā tika iekļauts [[FIFA 100]] sarakstā?
* ... 19. gadsimta otrajā pusē, sakārtojot [[dambrete]]s noteikumus, lai organizētu lielas sacensības, par populārāko pasaulē kļuva viens no simtlauciņu dambretes variantiem jeb [[starptautiskā dambrete]], tomēr daudzi varianti tika spēlēti uz 64 lauciņu galdiņa: viens no tiem bija [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] un vēlāk [[Padomju Savienība|PSRS]] populārā '''[[krievu dambrete]]'''?
* ... [[Krievija]]s ziemeļos esošās '''[[Anabara]]s''' upes baseinā ir pasaulē lielākās [[dimanti|dimantu]] atradnes ārpus [[Āfrika]]s un [[Austrālija]]s?

[[Attēls:Migma ss 2006.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[migmatīts|migmatītos]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Metamorfais iezis|metamorfo iežu]], visbiežāk [[Gneiss|gneisu]] vai amfibolītu joslas, sakārtotas paralēli ar [[Granīts|granīta]] sastāva materiālu?
* ... '''[[Anna Haselborga]]''' ([[Zviedrija]]s sieviešu izlases kapteine (skips)) ar savu komandu uzvarēja [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpisko spēļu]] sieviešu [[kērlings|kērlinga]] turnīrā, kļuva par 2018. un 2019. gada pasaules čempionāta sudraba medaļnieci un abās sezonās uzvarēja arī Eiropas čempionātā?
* ... '''[[Pripetes purvi]]''' ietilpst [[Poļesje]]s vēsturiskajā novadā, veido dabisko robežu starp [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] ziemeļos un [[Ukraina|Ukrainu]] dienvidos?

[[Attēls:Set.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Sets (mitoloģija)|Sets]]''' [[Senās Ēģiptes mitoloģija|ēģiptiešu mitoloģijā]] ir [[tuksnesis|tuksneša]] dievs un ļaunuma iemiesojums, kas tiek attēlots ar [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeni]] un [[mājas ēzelis|ēzeļa]] galvu &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Džalma Santušs]]''', [[Francs Bekenbauers]] un [[Filips Lāms]] ir vienīgie futbolisti, kas trīs reizes ir iekļauti [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa finālturnīra]] simboliskajā izlasē?
* ... ap 240 km garais '''[[Hatangas līcis]]''' faktiski ir [[Hatanga (upe)|Hatangas upes]] estuārs?

[[Attēls:Lindes muižas vārti 2017.gads.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Lindes muiža]]s''' kungu nams gāja bojā [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, netika atjaunots un tagad ir neievērojamas drupas, taču ir saglabājušies Lindes muižas vārti &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un muižas parks?
* ... '''[[Aleksandrs Merkati]]''' bija nozīmīga figūra [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] agrīnajā vēsturē — viņš iepazīstināja [[Pjērs de Kubertēns|de Kubertēnu]] ar [[Grieķija]]s kroņprinci Konstantīnu, kurš sniedza atbalstu [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|pirmajām olimpiskajām spēlēm]]; [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]] pats Merkati startēja [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|golfa turnīrā]]?
* ... dažkārt '''[[Langas kanāls|Langas kanālu]]''' dēvē un arī kartēs atzīmē kā [[Langa|Langu]], kas līdz 18. gadsimta beigām novadīja uz jūru [[Ķīšezers|Ķīšezera]] ūdeņus, nevis bija tā [[pieteka]] kā mūsdienās?

== Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) ==


&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Luigi Galvani, oil-painting.jpg|border|right|150px]]
* ... 1780. gadā [[itāļi|itāļu]] [[ārsts]], [[fiziķis]], [[biologs]] un [[filozofs]] '''[[Luidži Galvāni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un viņa sieva Lūcija atklāja, ka mirušas [[varde]]s kājas [[muskuļi]] raustās, kad tos skar elektriskā dzirkstele; šis bija viens no pirmajiem mēģinājumiem izpētīt bioelektrību?
* ... 2020. gada novembrī [[Ukraina]]s [[basketbolists]] '''[[Alekss Leņs]]''' noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Toronto &quot;Raptors&quot;]], taču jau janvārī pēc 13 aizvadītām spēlēm komanda viņu atbrīvoja, un viņš kļuva par pirmo &quot;Raptors&quot; spēlētāju, kas nav spēlējis [[Toronto]], jo [[Covid-19 pandēmija]]s dēļ komanda mājas spēles aizvadīja ''[[Amalie Arena]]'' [[Tampa|Tampā]]?
* ... otrā filma par [[Džeimss Bonds|Džeimsu Bondu]] '''&quot;[[Ar mīlestību no Krievijas]]&quot;''' guva plašu atzinību kritiķu vidū un sasniedza kopējos ienākumus 79 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of East Timor.svg|border|right|200px]]
* ... [[Austrumtimora]]s konstitūcijā aprakstīts, ka dzeltenais trijstūris '''[[Austrumtimoras karogs|Austrumtimoras karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; apraksta [[koloniālisms|koloniālisma]] pēdas valsts vēsturē; melnais trijstūris apzīmē tumsonību, kas jāpārvar; sarkanais lauks apzīmē cīņu, par neatkarības atjaunošanu; karoga zvaigznes baltā krāsa simbolizē mieru?
* ... lai gan [[Ungārija]]s karaļi viduslaiku valsti '''[[Bosnijas banats|Bosnijas banatu]]''' uzskatīja par Ungārijas kroņa zemju daļu, gandrīz visu savu pastāvēšanas laiku tā bija faktiski neatkarīga [[valsts]]?
* ... [[Francija]]s '''''[[Crédit Agricole]]''''', kas sākotnēji darbojās [[lauksaimniecība]]s jomā, ir lielākais kooperatīvo un savstarpējo [[banka|banku]] tīkls pasaulē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jeu_de_paume.jpg|border|right|150px]]
* ... '''''[[Jeu de paume]]''''' ir telpu bumbas un laukuma spēle, kuras izcelsme ir [[Francija|Francijā]]; spēle ir vairāku mūsdienās zināmu sporta veidu priekštecis, ieskaitot [[teniss|tenisu]], bijis [[Olimpiskie sporta veidi|olimpiskais sporta veids]] un tam ir šobrīd ir vecākais notiekošais ikgadējais pasaules čempionāts sportā, kas pirmoreiz tika rīkots pirms vairāk nekā 250 gadiem &lt;small&gt;(attēlā ''Jeu de paume'' 17. gadsimtā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Mihails Gavrilovs]]''', kurš [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] bija ievēlēts par [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās padomes]] deputātu un nebalsoja par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas neatkarības deklarāciju]], vēlāk četras reizes tika ievēlēts par [[Rīgas dome]]s deputātu?
* ... '''[[Sarisu ezers]]''' ir pēc platības un tilpuma lielākais [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānā]], bet lielākā [[ūdenstilpe]] ir Mingečeviras ūdenskrātuve valsts ziemeļos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Former ZIL area Moscow asv2018-01 img3.jpg|border|right|200px]]
* ... 2013. gadā ražošana '''[[Ļihačova vārdā nosauktā rūpnīca|Ļihačova vārdā nosauktajā autobūves rūpnīcā]]''' [[Maskava|Maskavā]] tika pilnībā apstādināta un pilsētas mērs Sergejs Sobjaņins paziņoja, ka bijušās ZIL rūpnīcas teritorijā būs dzīvokļi 30 tūkstošiem pilsētnieku &lt;small&gt;(attēlā pamestā rūpnīcas teritorija 2018. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[2012. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2012. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''', kas notika [[Serbija]]s galvaspilsētā [[Belgrada|Belgradā]], [[Latvija]]s sportiste [[Anastasija Grigorjeva]] izcīnīja sudraba medaļu svara kategorijā līdz 59 kg, finālā piekāpjoties [[Hanna Vasilenko|Hannai Vasilenko]] no [[Ukraina]]s?
* ... 1969. gada [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] filmu sērijas sestajā filmā '''&quot;[[Viņas augstības slepenajā dienestā]]&quot;''' pirmo un vienīgo reizi galveno varoni attēloja austrāliešu aktieris Džordžs Leizenbijs (sākotnēji bija paredzēts, ka Leizenbijs Bondu attēlos 7 filmās, taču filmas uzņemšanas gaitā viņš paziņoja, ka piedalīsies tikai vienā)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amazonita1.jpeg|border|right|200px]]
* ... '''[[amazonīts|amazonīta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir ņemts no [[Amazone]]s upes, no kuras agrāk tika iegūti zaļi akmeņi, lai gan nav zināms, vai šie akmeņi bijuši amazonīti?
* ... [[Kanāda|Kanādā]] dzimušais [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas izlases]] [[hokejists]] '''[[Džesijs Blekers]]''' [[2009. gada NHL drafts|2009. gada NHL draftā]] tika izvēlēts ar kopējo 58. numuru, taču karjeras laikā tikai vienu spēli ir spēlējis [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]], savukārt kanādiešu izcelsmes [[Kazahstāna]]s hokejists '''[[Darens Dīcs]]''' NHL ir nospēlējis 13 spēles, bet [[zviedrs]] '''[[Viktors Svedbergs]]''', kurš arī pārstāv šo [[Centrālāzija]]s valsti — 27 spēles?
* ... '''[[Letjas mežs]]''' [[Donavas delta|Donavas deltā]] [[Rumānija|Rumānijā]] ir vistālāk ziemeļos esošais subtropu mežs, kurā ir daudz staipekņu un liānu veida kāpelējošu augu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hans Bohrdt - Sieg der Lübecker.jpeg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ziemeļu septiņgadu karš]]''' noritēja [[Zviedrija]]s dienviddaļā un mūsdienu [[Igaunija|Igaunijā]] līdztekus [[Livonijas karš|Livonijas kara]] norisēm, tādēļ reizēm tiek uzskatīts par daļu no tā &lt;small&gt;(attēlā jūras kauja starp [[Lībeka]]s un Zviedrijas kuģiem pie [[Gotlande]]s 1564. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... kopējais '''[[hakasu valoda]]s''' pratēju skaits tiek lēsts ap 43 tūkstošiem, kas ir aptuveni puse no visiem hakasiem (otra daļa galvenokārt runā [[krievu valoda|krievu valodā]])?
* ... [[Rīga]]s ielu sarakstos '''[[Ganu iela (Rīga)|Ganu iela]]''' ir atrodama no 1885. gada, un tās nosaukums ir saistīts ar atrašanos līdzās pilsētas ganībām (līdzīgi netālajam [[Ganību dambis|Ganību dambim]])?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Macedonian cross.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Maķedonijas krusts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Ziemeļmaķedonija|Maķedonijas]] [[pareizticīgā baznīca|pareizticīgās baznīcas]] simbols?
* ... '''[[2010. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2010. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''', kas notika [[Azerbaidžāna]]s galvaspilsētā [[Baku]], [[Latvija]]s sportiste [[Anastasija Grigorjeva]] izcīnīja zelta medaļu svara kategorijā līdz 55 kg, finālā pārspējot [[Nataļja Goļca|Nataļju Goļcu]] no [[Krievija]]s?
* ... '''[[Latvijas Ārpolitikas institūts]]''' ir vecākā un viszināmākā iestāde, kas piedalās [[Latvija]]s ārpolitikas veidošanā; [[1992. gads Latvijā|1992. gadā]] to nodibināja tās pirmais direktors [[Atis Lejiņš]], kurš vadīja biedrību līdz [[2011. gads Latvijā|2011. gadam]], kad par direktoru kļuva Andris Sprūds?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The spiral minaret in Samarra.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sāmarra]]''' mūsdienu [[Irāka|Irākā]] no 836. līdz 892. gadam bija [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifāta]] [[galvaspilsēta]] un ir viena no retajām tā laika pilsētām, kas saglabājusi plānojumu un apbūves elementus &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[ASV]] dzimušais [[Baltkrievija]]s [[hokejists]] '''[[Šeins Prinss]]''' ir [[2011. gada NHL drafts|2011. gada NHL draftā]] izvēlēts ar kopējo 61. numuru un nospēlējis 128 spēles [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]]?
* ... '''[[anatoliešu valodas]]''' ir izmirusi [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] grupa, kuras bija izplatītas [[Anatolija|Anatolijā]], mūsdienu [[Turcija]]s teritorijā, tostarp '''[[hetu valoda]]''' izmira ap 10. gadsimtu pirms mūsu ēras?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Talgat Musabayev.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kazahstāna]]s [[kosmonauts]] '''[[Talgats Musabajevs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš trīs reizes devies kosmosa lidojumā, no 2007. līdz 2016. gadam bija Kazahstānas Nacionālās kosmosa aģentūras priekšsēdētājs, bet vēlāk kļuva par valsts prezidenta padomnieku un parlamenta deputātu?
* ... [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidenta]] [[Egils Levits|Egila Levita]] [[13. Saeima]]i iesniegtajā [[Latviešu vēsturisko zemju likums|Latviešu vēsturisko zemju likuma]] priekšlikumā bija minētas piecas vēsturiskās latviešu zemes — [[Vidzeme]], [[Latgale]], [[Kurzeme]], [[Zemgale]] un [[Sēlija]], taču deputāts [[Viktors Valainis]] iesniedza priekšlikumu izdalīt arī '''[[Rīga (vēsturiskā zeme)|Rīgu]]''' kā atsevišķu latviešu vēsturisko zemi, kas sākotnēji guva atbalstu, bet vēlāk trešajā lasījumā tika balsojumā noraidīts?
* ... '''[[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''', kas notika [[Turīna|Turīnā]], bija trešā reize [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzija]]s vēsturē, kad konkurss notika '''[[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itālijā]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Carnegie Hall - Full (48155558466).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kārnegija zāle]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas atrodas Septītās avēnijas un 57. ielas stūrī [[Manhatana|Manhatanā]], [[Ņujorka|Ņujorkā]] ir viena no prestižākajām klasiskās mūzikas koncertzālēm pasaulē?
* ... [[Zviedrijas hokeja izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Jūhans Garpenlēvs]]''' pats kā spēlētājs [[1991. gada Pasaules čempionāts hokejā|1991.]] un [[1992. gada Pasaules čempionāts hokejā|1992. gadā]] kļuva par pasaules čempionu Zviedrijas izlases sastāvā?
* ... '''[[Kārļa Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Čehija|Čehijā]], kas dibināta [[1348. gads|1348. gadā]], līdz ar to tā ir arī senākā universitāte [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maneskin 2019.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Itālija]]s [[rokmūzika|rokgrupas]] '''''[[Måneskin]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas uzvarēja [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]], nosaukums [[dāņu valoda|dāņu valodā]] nozīmē 'mēness gaisma, mēnesnīca'?
* ... '''[[Donavas—Dravas nacionālais parks]]''' [[Ungārija]]s dienviddaļā sastāv no 21 savstarpēji nesaistīta iecirkņa [[Donava]]s un [[Drava (upe)|Dravas]] upju [[paliene|palienēs]]?
* ... mūsdienās '''[[Ikšķiles muiža]]s''' kungu mājas vieta un alusdarītavas pamati atrodas [[Rīgas HES ūdenskrātuve]]s dzelmē starp Danču krogu Rīgas ielā un [[Ikšķiles baznīcas drupas|Ikšķiles baznīcas drupām]] uz salas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nord-Krim-Kanal.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Ziemeļkrimas kanāls]]''' &lt;small&gt;(attēlā kartē)&lt;/small&gt; pārvada [[Dņepra]]s ūdeņus no [[Kahovkas ūdenskrātuve]]s uz [[Krimas pussala|Krimas pussalu]], jo mazā [[nokrišņu daudzums|nokrišņu daudzuma]] un vājā upju tīkla dēļ Krimā trūkst [[saldūdens]]?
* ... avārijas gadījumā, piemēram, [[kuģis|kuģa]] nogrimšanas vai [[lidmašīna]]s avārijas gadījumā, '''[[avārijas vietu norādošā radiobāka|avārijas vietu norādošās radiobākas]]''' raidītājs tiek aktivizēts un sāk nepārtraukti raidīt radiosignālu, ko meklēšanas un glābšanas komandas izmanto, lai ātri noteiktu avārijas vietu un sniegtu palīdzību?
* ... pirmā dziedātāja, kas uz skatuves izpildīja '''&quot;[[Nakts karalienes ārija|Nakts karalienes āriju]]&quot;''' no [[Volfgangs Amadejs Mocarts|Mocarta]] operas &quot;[[Burvju flauta]]&quot;, bija viņa svaine '''[[Jozefa Vēbere]]''', kurai bija ievērojamas balss dotības un plašs balss diapazons, un, iespējams, Mocarts, zinot Vēberes labās vokālās spējas, uzrakstīja abas Nakts karalienes ārijas, lai tās parādītu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:FPSO OSX-1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[peldošā ieguves un uzglabāšanas vienība|peldošajām ieguves un uzglabāšanas vienībām]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Brazīlija]]s piekrastē)&lt;/small&gt; tiek dota priekšroka izvietošanai attālos jūras [[nafta]]s un [[dabasgāze|gāzes]] ieguves rajonos, jo kuģus ir viegli izvietot, un naftas eksportam nav nepieciešama vietējā cauruļvadu infrastruktūra?
* ... [[žurnāliste]], redaktore un [[rakstniece]] '''[[Monika Zīle]]''' ir darbojusies arī politikā, bijusi [[7. Saeima]]s deputāte no &quot;[[Latvijas Ceļš|Latvijas Ceļa]]&quot;?
* ... sākotnēji '''[[2021. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2021. gada UEFA Čempionu līgas finālu]]''' plānoja aizvadīt [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]] [[Krievija|Krievijā]], bet tā kā [[2020. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2020. gada fināls]] [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ tika pārcelts no [[Stambula]]s uz [[Lisabona|Lisabonu]], tika nolemts Stambulā rīkot 2021. gada finālu, tomēr, lai nodrošinātu finālā spēlējošo divu [[Anglija]]s klubu līdzjutēju klātbūtni, [[UEFA]] vēlreiz mainīja fināla vietu uz Portugāli, jo [[Turcija]] tika iekļauta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] COVID-19 dēļ noteikto ceļošanas ierobežojumu sarkanajā sarakstā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:COVID-19 rapid test.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ātrais antigēnu tests|ātrie antigēnu testi]]''' parasti sniedz rezultātu 5 līdz 30 minūtēs, tiem nepieciešama minimāla apmācība vai infrastruktūra, un tiem ir ievērojamas izmaksu priekšrocības &lt;small&gt;(attēlā ''[[SARS-CoV-2]]'' ātrie testi)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Ryanair lidojums 4978|''Ryanair'' lidojumam 4978]]''' 2021. gada 23. maijā no [[Atēnu starptautiskā lidosta|Atēnām]] uz [[Viļņas starptautiskā lidosta|Viļņu]], tuvojoties [[Lietuva]]s gaisa telpai, tika ziņots, ka tajā atrodoties spridzeklis, tāpēc lidmašīnu pārtvēra [[Baltkrievija]]s reaktīvais iznīcinātājs ''[[MiG-29]]'' un novirzīja uz [[Minskas Nacionālā lidosta|Minsku]], kur vienu no tās pasažieriem — [[baltkrievi|baltkrievu]] opozicionāru žurnālistu [[Ramans Pratasevičs|Ramanu Prataseviču]] — apcietināja kriminālpolicija?
* ... [[1944. gads|1944. gadā]] brāļu Sabra un Asima Ilkeru ar mazu [[maize]]s ceptuvi [[Stambula|Stambulā]] aizsāktais uzņēmums '''''[[Ülker]]''''' mūsdienās eksportē produktus uz 110 valstīm?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hélio Castroneves at the 2018 Indianapolis 500.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Brazīlija]]s [[autosportists]] '''[[Elju Kastrunevess]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no četriem braucējiem, kam ir izdevies uzvarēt ''[[Indianapolis 500]]'' sacensībās četras reizes (2001., 2002., 2009. un 2021. gadā)?
* ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 19. februāra partijas &quot;Likums un kārtība&quot; kongresa pārstāvju sapulcē, tika lemts par partijas nosaukuma maiņu no &quot;Likums un kārtība&quot; uz '''&quot;[[Katram un katrai]]&quot;''', saglabājot [[Aldis Gobzems|Aldi Gobzemu]] kā partijas priekšsēdētāju?
* ... pirmās liecības par [[cilvēks|cilvēku]] parādīšanos '''[[Maltas vēsture|Maltas vēsturē]]''' ir ap 8000 gadu vecas, un šie cilvēki jau pratuši [[zemkopība|zemkopību]]; tomēr viņu metodes noplicināja [[augsne|augsni]], un salas atkal kļuva mazapdzīvotas vai neapdzīvotas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:UPC-A-036000291452.svg|border|right|200px]]
* ... pētījumi parāda, ka '''[[universālais produkta kods|universālā produkta koda]]''' jeb UPC &lt;small&gt;(attēlā UPC svītrkods)&lt;/small&gt; pieņemšana un popularizēšana ir stimulējusi inovācijas un veicinājusi starptautisko [[mazumtirdzniecība]]s piegādes ķēžu izaugsmi?
* ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenā [[treneris|trenera]] pienākumu izpildītājs '''[[Robs Peidžs]]''' pats savulaik izlases rindās aizvadījis 41 spēli un vienā spēlē bijis izlases [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]?
* ... [[Padomju Savienība|padomju]] un [[Vācija|vācu]] [[komponists]] '''[[Alfrēds Šnitke]]''' bija dzimis [[Engelsa|Engelsā]], [[Volgas Vācu APSR]], viņa tēvs bija [[Ebreji|ebrejs]] no [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtes]], kas 1927. gadā pārcēlās uz [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]], bet māte bija [[Krievija|Krievijas]] [[Pievolga|Pievolgas]] vāciete?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Compact fluorescent light bulbs 105W 36W 11W.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[luminiscences spuldze|luminiscences spuldžu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; caurspīdīgais [[stikls|stikla]] apvalks no iekšpuses ir pārklāts ar luminoforu — materiālu, kas [[ultravioletais starojums|ultravioletā starojuma]] ietekmē [[luminiscence|luminiscē]] un tādējādi rada [[Redzamā gaisma|redzamo gaismu]]?
* ... '''[[Dānija—Norvēģija|Dānijas un Norvēģijas savienība]]''' radās [[1380. gads|1380. gadā]], kad pēc [[Norvēģijas ķēniņi|Norvēģijas ķēniņa]] Hokona VI nāves viņa sieva un [[Dānijas ķēniņi|Dānija ķēniņa]] [[Valdemārs IV|Valdemāra IV]] meita [[Margrēte I]] savu mazgadīgo dēlu Olufu II pasludināja par Dānijas un Norvēģijas ķēniņu?
* ... 1953. gadā ar [[Latvijas PSR]] Ministru padomes rīkojumu likvidēja Zvārdes un Ķērkliņu ciemus, lauksaimniecisko darbību pārtrauca pieci [[kolhozs|kolhozi]], un [[1954. gads|1954. gadā]] Zvārdē izveidoja '''[[Zvārdes poligons|PSRS kara aviācijas poligonu]]''', kur padomju kara lidotāji trenējās bumbu nomešanā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ...?
* ... ...?
* ... ...?</text>
      <sha1>acozr6zckybh90e85kvmrjarll5n4km</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3662464</id>
      <parentid>3662454</parentid>
      <timestamp>2022-07-29T05:10:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>/* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ +1</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="173035" xml:space="preserve">{{Vai tu zināji/Saites}}
Šis ir Sākumlapas nodaļas &quot;[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]&quot; arhīvs un nākamo faktu krājums.
__TOC__

== &quot;Vai tu zināji&quot; arhīvs ==
{{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}}

[[Attēls:Лес вокруг г.Ямантау.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Dienvidurāli|Dienvidurālu]]''' pakājes plešas līdz 250 km platumā, kas ir ievērojami vairāk nekā pārējā [[Urāli|Urālu]] daļā, kur grēdas platums ir no 40 līdz 150 km &lt;small&gt;(attēlā Dienvidurālu augstākā virsotne [[Jamantau]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Latvijas futbola izlase 2019. gadā]]''' [[Slovēnija]]s trenera [[Slaviša Stojanovičs|Slavišas Stojanoviča]] vadībā zaudēja pirmajās deviņās spēlēs [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] kvalifikācijas turnīrā, tikai pēdējā spēlē pret [[Austrijas futbola izlase|Austriju]] izcīnot uzvaru ar 1:0; visa gada laikā [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlase]] guva tikai 3 vārtus?
* ... [[Francija]]s uzņēmums '''''[[Michelin]]''''' ir pasaulē vadošais [[riepa|riepu]] ražotājs?

[[Attēls:Foļvarkas vecticībnieku baznīca.jpg|border|right|50px]]
* ... daudzi no '''[[Latvijas vecticībnieki]]em''' mitinās [[Daugavpils|Daugavpilī]], kurā pašlaik ir sešas draudzes, tādēļ baznīcas aprindās tā tiek dēvēta par &quot;Vecticībnieku [[Jeruzaleme|Jeruzalemi]]&quot; &lt;small&gt;(attēlā [[Foļvarka (Kastuļinas pagasts)|Foļvarka]]s vecticībnieku baznīca [[Krāslavas novads|Krāslavas novadā]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Bizantija (pilsēta)|Bizantijas pilsētas]]''' nosaukumu 330. gadā [[Romas imperators]] [[Konstantīns I]] mainīja imperatora vārdā uz [[Konstantinopole|Konstantinopoli]]?
* ... [[Vācija]]s uzņēmējs '''[[Rūdolfs Daslers]]''' dibināja uzņēmumu ''[[Puma (uzņēmums)|Puma]]'', bet viņa jaunākais brālis Ādolfs Daslers uzņēmumu — ''[[Adidas]]''; abu uzņēmumu galvenie biroji vēl joprojām atrodas [[Bavārija]]s pilsētā '''[[Hercogenauraha|Hercogenaurahā]]'''?

[[Attēls:Spaltblättlinge.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[parastā skaldlapīte|parastajai skaldlapītei]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir daudz īpatnību, kas attiecas uz tās dzimumvairošanos, lapiņu noslēgšanās sistēmu, ārstnieciskajām īpašībām un spēju augt dažādās vietās, ieskaitot [[cilvēks|cilvēka]] organisma iekšieni, tāpēc tā izsauc paaugstinātu zinātnieku un mediķu uzmanību?
* ... [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] un [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņās]] kritušajiem karavīriem veltītais '''[[Dobeles atbrīvošanas piemineklis]]''' tika uzspridzināts, bet pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s pieminekli atjaunoja un otrreiz atklāja [[1996. gads Latvijā|1996. gadā]]?
* ... [[1982. gads|1982. gadā]] '''[[Zolderas trase|Zolderas trasē]]''' [[Beļģija|Beļģijā]] kvalifikācijas braucienā gāja bojā ''[[Formula 1]]'' [[Kanāda]]s pilots [[Žils Vilnēvs]]?

[[Attēls:Tom Kuhnhackl 2017-10-04.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācijas hokeja izlase]]s sastāvā divkārtējais [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] ieguvējs '''[[Toms Kīnhakls]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; debitēja [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpisko spēļu]] kvalifikācijas turnīrā, kur pēdējā spēlē pret [[Latvijas hokeja izlase|Latviju]] guva uzvaras vārtus, nodrošinot Vācijas izlasei dalību olimpiskajās spēlēs?
* ... '''[[Pidriķis]]''' ir [[ciems]] [[Valmieras novads|Valmieras novada]] [[Burtnieku pagasts|Burtnieku pagastā]]?
* ... '''[[ļeņinisms]]''' ir [[marksisms|marksisma]] variants, kurā ietverto uzskatu kopums apgalvo, ka arī revolucionārā situācijā rūpniecības [[proletariāts|proletariātam]] bez stingras vadības nevar izveidoties īsteni [[revolucionārs|revolucionāra]] apziņa?

[[Attēls:Zis 150 museum.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1956. gads|1956. gadā]], pēc XX [[PSKP]] kongresa, [[Staļins|Staļina]] vārdā nosauktā rūpnīca jeb ZIS (''Завод имени Сталина'') tika pārdēvēta par [[Ļihačova vārdā nosauktā rūpnīca|Ļihačova vārdā nosaukto rūpnīcu]] jeb ZIL (''Завод имени Лихачёва''), līdz ar to arī automašīnu marka tika mainīta, tādējādi daļai no pēdējiem '''[[ZIS-150]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; modeļiem dzinēja pārsegā tika iespiests ''ЗИЛ'' iepriekšējā ''ЗИС'' vietā?
* ... [[ungāri|ungāru]] [[peldētājs]] '''[[Zoltāns Halmai]]''' piedalījās trijās vasaras olimpiskajās spēlēs (1900—1908) un katrās izcīnīja olimpiskās medaļas — kopsummā septiņas olimpiskās medaļas, kā arī divas medaļas [[1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles|1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs]]?
* ... [[Francija|Francijā]] bāzētā kompānija '''''[[L'Oréal]]''''' ir pasaules lielākais [[kosmētika]]s uzņēmums?

[[Attēls:Reutemann 1981.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Argentīna]]s sacīkšu pilots '''[[Karloss Reutemans]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš uzvarēja 12 ''[[Formula 1]]'' pasaules čempionāta posmos, vēlāk kļuva par ievērojamu politiķi, kļuva par [[Santafē province]]s gubernatoru un tika ievēlēts Argentīnas senātā?
* ... '''[[Aijūbidu dinastija]]s''' valsts, kas Tuvajos Austrumos pastāvēja no 1171. līdz 1341. gadam, dibinātājs bija [[Saladīns]] un tās centrs atradās mūsdienu [[Ēģipte]]s teritorijā?
* ... '''[[Kislovodska]]''' [[Krievija]]s dienvidos, [[Lielais Kaukāzs|Lielā Kaukāza]] ziemeļu priekškalnēs ir kūrortpilsēta, kurā attīstīta [[terapija]] ar ārstnieciskajiem [[minerālūdeņi]]em un [[dūņas|dūņām]]?

[[Attēls:ParkPatriot2015part13-375.jpg|border|right|50px]]
* ... [[kravas automašīna]]s '''[[ZIL-164]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un ZIL-164A ilgus gadus bija galvenās darba automašīnas gandrīz visās [[PSRS]] autosaimniecībās; uz to bāzes specializētās rūpnīcas lielos daudzumos izlaida furgonus, cisternas, ugunsdzēsības automašīnas, autoceltņus un citu veidu speciālo tehniku?
* ... [[Francija]]s uzņēmumu grupa '''[[LVMH]]''', kas apvieno ''[[Louis Vuitton]]'', ''Moët Hennessy'', ''Moët et Chandon'' un ''Hennessy'', ir pasaules līderis luksusa nozarē pēc apgrozījuma?
* ... 1900. gadā '''[[Frederiks Leins]]''' piedalījās [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]], kur startēja divās [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|peldēšanas]] disciplīnās, abās izcīnot zelta medaļas — [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem|200 metru brīvajā stilā]] un [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru šķēršļu josla vīriešiem|200 metru šķēršļu joslas peldēšanā]]; līdz ar to viņš kļuva par pirmo [[Austrālija]]s sportistu, kurš ieguvis olimpiskās medaļas peldēšanā?

[[Attēls:Kusttram2.jpg|border|right|50px]]
* ... 67 kilometrus garā '''[[Krasta tramvajs|Krasta tramvaja]]''' līnija [[Beļģija|Beļģijā]] ir garākā ekspluatācijā esošā [[tramvajs|tramvaja]] līnija pasaulē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[2006. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2006. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''' [[Maskava|Maskavā]] [[Latvija]]s sportiste [[Kristīne Odriņa-Urbova]] izcīnīja sudraba medaļu [[brīvā cīņa|brīvajā cīņā]] svara kategorijā līdz 67 kg?
* ... [[Šveice|Šveicē]] dzimušais [[Itālija]]s [[farmakologs]] '''[[Daniels Bovē]]''' [[1957. gads|1957. gadā]] saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] &quot;par viņa atklājumiem saistībā ar sintētiskiem savienojumiem, kas kavē noteiktu ķermeņa vielu darbību, un jo īpaši to iedarbību uz asinsvadu sistēmu un skeleta muskuļiem&quot;?

[[Attēls:Ana Brnabic, July 3, 2018.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ana Brnabiča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmā sieviete [[Serbija]]s [[premjerministrs|premjerministra]] amatā un pirmā [[Homoseksualitāte|homoseksuālā]] persona šajā amatā?
* ... '''[[Madrides klubs]]''' apvieno vairāk nekā 120 bijušos valstu [[prezidents|prezidentus]] un [[valdības vadītājs|valdību vadītājus]]?
* ... '''[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4000 metri brīvajā stilā vīriešiem|4000 metru peldēšanas distance 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija garākā olimpiskā [[peldēšana]]s disciplīna vairāk nekā gadsimta garumā, līdz [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008. gada olimpiskajām spēlēm]] [[Pekina|Pekinā]], kad tika ieviesta 10 kilometru maratonpeldēšana atklātā ūdenī?

[[Attēls:Hausspinne Tegenaria atrica.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[milzu mājas zirneklis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no lielākajiem [[Centrālā Eiropa|Centrālās]] un [[Ziemeļeiropa]]s [[zirnekļi]]em?
* ... '''[[Horvātijas Neatkarīgā valsts]]''' bija [[Trešais reihs|Trešā reiha]] un [[Fašistiskā Itālija|Fašistiskās Itālijas]] marionešu valsts [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, kas tika izveidota 1941. gadā okupētās [[Dienvidslāvijas karaliste]]s teritorijā pēc [[Ass valstis|Ass valstu]] iebrukuma?
* ... '''[[2021. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2021. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''' [[Varšava|Varšavā]] [[Latvija]]s sportisti izcīnīja divas bronzas medaļas: [[brīvā cīņa|brīvajā cīņā]] [[Alans Amirovs]] (79 kg) un [[grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu cīņā]] [[Aleksandrs Jurkjans]] (63 kg)?

[[Attēls:David Duchovny by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[aktieris]], [[kinorežisors]], [[kinoproducents]] un [[rakstnieks]] '''[[Deivids Duhovnijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk pazīstams no seriāla &quot;[[X-faili. Slepenās lietas]]&quot; (1993—2018), kur viņš attēloja [[Federālais izmeklēšanas birojs|FIB]] aģentu Foksu Malderu?
* ... '''[[Nerodimka (upe)|Nerodimka]]''' [[Kosova]]s Nerodimljes reģionā ir vienīgais [[Eiropa]]s upju bifurkācijas gadījums, kas ieplūst divās jūrās: kreisais atzars ieplūst [[Melnā jūra|Melnajā jūrā]], bet labais — [[Egejas jūra|Egejas jūrā]]?
* ... '''[[saules iedegums]]''' ir [[Melanīni|melanīna]] daudzuma palielināšanās [[āda]]s virsslānī ([[Epiderma|epidermā]]) ilgstošas atrašanās tiešā [[saules gaisma]]s ietekmē?

[[Attēls:Betpack-Dala.JPG|border|right|50px]]
* ... praktiski neapdzīvotais [[tuksnesis]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], rietumos no [[Balhaša ezers|Balhaša ezera]] '''[[Betpakdala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek dēvēts arī par Ziemeļu Bada stepi?
* ... '''[[1962.—1963. gada Eiropas kausa sezona|1962.—1963. gada Eiropas kausa sezonā]]''' par uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Itālija]]s kluba ''[[AC Milan]]'' [[futbolisti]], finālā pārspējot pēdējo divu gadu čempioni [[Lisabonas &quot;Benfica&quot;]] un kļūstot par pirmo Itālijas klubu, kas ir uzvarējis turnīrā?
* ... 1966. gadā [[Roberts Vaizs|Roberta Vaiza]] filma '''&quot;[[Mūzikas skaņas]]&quot;''' ar [[Džūlija Endrūsa|Džūliju Endrūsu]] un [[Kristofers Plamers|Kristoferu Plameru]] galvenajās lomās saņēma piecas [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s, tajā skaitā [[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]] un [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais režisors]]?

[[Attēls:Mileştii Mici (3944427747).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Mileștii Mici (vīna darītava)|''Mileștii Mici'' vīna darītava]]''' [[Moldova|Moldovā]], kur atrodas pasaules lielākie [[vīns|vīna]] pagrabi &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, tika reģistrēta [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatā]] kā lielākā vīna kolekcija pasaulē?
* ... '''[[2021. gada Olaines novada domes vēlēšanas|2021. gada Olaines novada domes vēlēšanās]]''' pārliecinoši uzvarēja [[LSDSP]] saraksts ar līdzšinējo domes priekšsēdētāju [[Andris Bergs|Andri Bergu]] kā līderi?
* ... '''[[pantjurkisms|pantjurkismu]]''', kas 1880. gados sludināja, ka visas [[tjurki|tjurku]] tautas, it īpaši [[islāms|islāmticīgās]], ir viena nācija, un tām ir jāapvienojas vienā vienotā valstī, aizsāka [[Krimas tatāri]], kas centās atdalīties no [[Krievijas Impērija]]s un iekļauties [[Osmaņu impērija]]s sastāvā?

[[Attēls:Pētera ala.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Sigulda]]s '''[[Pētera ala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir šaura plaisa sarkana [[smilšakmens]] sienā, kuras augstums sasniedz 6,4 metrus, garums 6,3 metrus un platums 2,3 metrus?
* ... '''[[1960.—1961. gada Eiropas kausa sezona|1960.—1961. gada Eiropas kausa sezonā]]''' [[Lisabonas &quot;Benfica&quot;]] bija pirmā [[futbols|futbola]] komanda no [[Portugāle]]s, kas spēlēja un uzvarēja Eiropas kausa finālā?
* ... '''''[[TotalEnergies]]''''' ir viens no sešiem pasaules lielākajiem [[nafta]]s uzņēmumiem un lielākais [[Francija]]s uzņēmums pēc apgrozījuma?

[[Attēls:Roman-gazeta 1928 (7).jpg|border|right|50px]]
* ... [[1965. gads|1965. gadā]] padomju rakstnieks [[Mihails Šolohovs]] par romānu '''&quot;[[Klusā Dona]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]]?
* ... daži izdzīvojušie atceras [[Staļins|Staļina]] laika [[Sevvostlags|Sevvostlaga]] apcietināšanas un nāvessoda izpildes vietu [[Magadanas apgabals|Magadanas apgabalā]] '''[[Serpantinka|Serpantinku]]''' kā vienu no visnežēlīgākajām vietām pat starp [[Kolima (reģions)|Kolimas]] izsūtījuma vietām?
* ... 20. gadsimta 70. gadu beigās un 80. gados neredzīgā [[Bulgārija]]s mistiķe, gaišreģe un tautas medicīnas piekopēja '''[[Baba Vanga]]''' kļuva plaši pazīstama [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] ar savu gaišredzību un pareģošanu, miljoniem cilvēku uzskatīja, ka viņai piemīt paranormālas spējas?

[[Attēls:George W. De Long cropped portrait.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] flotes virsnieks, jūrasbraucējs un [[polārpētnieks]] '''[[Džordžs Delongs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gāja bojā [[Ļena]]s deltā pēc tam, kad viņa kuģis ''Jeannette'' bija avarējis pie [[Delonga salas|Delonga salām]] [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]], kas vēlāk tika nosauktas viņa vārdā?
* ... par '''[[1959.—1960. gada Eiropas kausa sezona]]s''' uzvarētājiem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[Spānija]]s klubs [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]], kas finālā uzvarēja [[Rietumvācija]]s klubu [[Frankfurtes &quot;Eintracht&quot;]] ar 7—3, kas joprojām ir [[Eiropas kauss (futbols)|Eiropas kausa]] un [[Čempionu līga]]s fināla rezultatīvākā spēle?
* ... pirmais '''''[[ADwards]]''''' festivāls, kas ir lielākais notikums [[Radošās industrijas|radošo industriju]] nozarē [[Latvija|Latvijā]], norisinājās [[2006. gads Latvijā|2006. gadā]] un turpmāk notiek katru gadu?

[[Attēls:Ema Klinec at Zakopane 2012.jpg|border|right|50px]]
* ... 2021. gada februārī [[Slovēnija]]s [[tramplīnlēcēja]] '''[[Ema Klineca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pasaules čempioni uz normālā tramplīna un atnesa savai valstij pirmo pasaules čempionātu zelta medaļu?
* ... dažreiz no mākslīgi atdalītas ķermeņa daļas ar '''[[reģenerācija]]s''' palīdzību spēj atjaunoties viss organisms; šādu reģenerāciju biežāk var novērot vienkāršas uzbūves dzīvniekiem, piemēram, [[zarndobumaiņi]]em un [[plakantārpi]]em, kuri spēj bezdzimumiski [[vairošanās|vairoties]] ar dalīšanās vai fragmentēšanās paņēmieniem, arī [[augi]]em tā ir bieži sastopama un tiek izmantota veģetatīvai pavairošanai ar atsevišķām augu daļām?
* ... '''[[Kara trofeju parks (Baku)|Kara trofeju parka]]''' atklāšana un šeit izstādītie eksponāti, kurus [[Azerbaidžāna]]s bruņotie spēki ieguva karadarbības laikā [[Kalnu Karabaha|Kalnu Karabahā]] [[2020. gads|2020. gada]] rudenī, īpaši armēņu karavīru ķiveres un manekeni, izraisīja sašutuma vētru [[Armēnija|Armēnijā]] un diskusijas pašā Azerbaidžānā?

[[Attēls:Remte manor.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā '''[[Remtes muiža]]s''' pili &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodedzināja un pēc tam atjaunoja; [[Mēdemu dzimta]]s īpašumā tā bija līdz [[1920. gada zemes reforma]]i, kad muižu sadalīja 114 vienībās, bet pilī ierīkoja skolu?
* ... [[2008. gads Latvijā|2008. gadā]] [[Serbija]]s [[basketbols|basketbola]] treneris '''[[Nenads Trajkovičs]]''' bija [[Latvijas basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]], pirmais ārzemju speciālists šajā amatā?
* ... [[zviedri|zviedru]] bērnu rakstnieces [[Astrida Lindgrēna|Astridas Lindgrēnas]] nozīmīgāko darbu ilustratore ir [[Igaunija|Igaunijā]] dzimusī māksliniece '''[[Ilona Viklande]]'''?

[[Attēls:Кремль Нижний 1 обрезанный.jpg|border|right|50px]]
* ... līdz ar [[Kazaņa]]s krišanu '''[[Ņižņijnovgorodas kremlis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaudēja militāro nozīmi [[Krievija]]s austrumu robežu aizsardzībai pret [[Kazaņas haniste|Kazaņas hanisti]], un vēlāk tajā atradās pilsētas un provinces iestādes?
* ... {{Dat|1958|2|6||bez}} [[Minhene|Minhenē]], atgriežoties no '''[[1957.—1958. gada Eiropas kausa sezona]]s''' ceturdaļfināla spēles pret [[Belgradas &quot;Crvena Zvezda&quot;]], avarēja [[Manchester United FC|Mančestras &quot;United&quot;]] lidmašīna, un bojā gāja 8 komandas [[futbolisti]]?
* ... '''[[Sarmātijas jauktie meži|Sarmātijas jaukto mežu]]''' ekoreģionā ietilpst visa [[Latvija]]s teritorija, un tas stiepjas no [[Zviedrija]]s dienviddaļas līdz [[Urālu kalni]]em?

[[Attēls:Diodoro siculo - storico di Agira.jpg|border|right|50px]]
* ... no [[sengrieķi|sengrieķu]] [[vēsturnieks|vēsturnieka]] '''[[Sicīlijas Diodors|Sicīlijas Diodora]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; &quot;Vēstures bibliotēkas&quot; 40 grāmatām 15 ir saglabājušās līdz mūsdienām un apraksta [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] vēsturi?
* ... [[Taškenta|Taškentā]], [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]] dzimusī [[riteņbraucēja]] '''[[Zuļfija Zabirova]]''' kļuva par [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996. gada olimpisko spēļu]] un [[2002. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|2002. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētāju individuālajā braucienā pārstāvot [[Krievija|Krieviju]], bet karjeras beigās vairākus gadus pārstāvēja [[Kazahstāna|Kazahstānu]]?
* ... tā kā sašķidrinātās [[dabasgāze]]s pasaules tirgus strauji aug, tad '''[[sašķidrinātas dabasgāzes pārvadātājs|sašķidrinātas dabasgāzes pārvadātāju]]''' flote turpina piedzīvot milzīgu izaugsmi?

[[Attēls:Lovis Corinth - Selbstportraet mit Tiroler Hut 1913.jpg|border|right|50px]]
* ... tipiska '''[[Tiroles cepure]]''' tika izgatavota no zaļa filca ar malām apmēram plaukstas platumā &lt;small&gt;(attēlā [[Loviss Korints|Lovisa Korinta]] pašportrets)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[telpaugi]]em''' ir pozitīva psiholoģiska ietekme un tie iekštelpās samazina gaisa piesārņojumu?
* ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 7. martā 6 cilvēkiem, kurus apsūdz bijušā [[Latvija]]s [[futbolists|futbolista]] un futbola aģenta '''[[Romāns Bezzubovs|Romāna Bezzubova]]''' [[slepkavība|slepkavībā]] sevišķi pastiprinošos apstākļos, ja to izdarījusi organizēta grupa, tika uzrādīta apsūdzība?

[[Attēls:Viburnum 01.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[parastā irbene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir neoficiāls [[Ukraina]]s nacionālais simbols?
* ... atšķirībā no saviem iekšējiem pretiniekiem [[boļševiki]]em, '''[[meņševiki]]''' bija pārliecināti, ka vadošā loma [[sociālisms|sociālistiskajā]] [[revolūcija|revolūcijā]] ir nevis [[partija]]i, bet strādnieku masveida kustībai?
* ... '''[[Palearktika]]''', kas pirmo reizi kā termins tika izmantots zooģeogrāfiskajā klasifikācijā 19. gadsimtā, ietver sevī visu [[Vecā Pasaule|Vecās Pasaules]] netropisko daļu?

[[Attēls:Sayano-Shushensky reservate.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Sajānu-Šušenskas dabas rezervāts]]''' [[Sibīrija]]s dienvidos, [[Sajānu kalni|Sajānu kalnos]] tika izveidots 1976. gadā pie [[ūdenskrātuve]]s &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas radīta [[Krievija]]s lielākās [[elektrostacija]]s Sajānu-Šušenskas HES darbības nodrošināšanai, un tā mērķis bez [[dabas aizsardzība|dabas vērtību saglabāšanas]] ir lielas ūdenskrātuves ietekmes uz vietējo [[ekoloģija|ekoloģiju]] izpēte?
* ... [[Latvijas basketbola izlase]]s galvenais treneris '''[[Luka Banki]]''' kā [[Sjēnas &quot;Montepaschi&quot;]] trenera asistents palīdzēja komandai iegūt sešus [[Itālijas basketbola A sērija|Itālijas A sērijas]] titulus pēc kārtas, bet pēc tam vēl divus izcīnījis kā komandas galvenais treneris ar &quot;Montepaschi&quot; un &quot;Emporio Armani Milano&quot;?
* ... [[tatāri|tatāru]] tautības [[Krievija]]s [[operdziedātāja]] '''[[Aida Garifullina]]''' 2014. gadā kļuva par [[Vīnes Valsts opera]]s solisti, bet 2017. gadā ieguva [[Austrija]]s pilsonību?

[[Attēls:Emblem of XXII Olympic Games.svg|border|right|50px]]
* ... [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|1980. gada Maskavas olimpisko spēļu]] oficiālās emblēmas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; autors ir [[Rēzekne|Rēzeknē]] dzimušais mākslinieks noformētājs '''[[Vladimirs Arsentjevs]]'''; par uzvaru konkursā viņš saņēma prēmiju — 1000 [[PSRS rublis|rubļus]]?
* ... '''[[Antiohija|Antiohiju]]''', kas ilgu laiku bija [[Seleikīdu impērija]]s galvaspilsēta, ap 300 g.p.m.e. dibinājis [[Aleksandrs Lielais|Maķedonijas Aleksandra]] armijas ģenerālis [[Seleiks I Nikators]], nosaucot to sava tēva — Antioha vārdā?
* ... par Eiropas kausa [[futbols|futbolā]] uzvarētājiem tā pirmajā '''[[1955.—1956. gada Eiropas kausa sezona|1955.—1956. gada sezonā]]''' kļuva [[Spānija]]s klubs [[Real Madrid (futbols)|''Real Madrid'']], kas finālā uzvarēja [[Francija]]s klubu ''[[Stade de Reims]]'' ar rezultātu 4—3?

[[Attēls:Aspariskiai.jpg|border|right|50px]]
* ... netālu no '''[[Asparišķi]]em''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; — ciema [[Lietuva]]s ziemeļos, [[Mēmele]]s kreisajā krastā — atrodas Lietuvas galējais ziemeļu punkts?
* ... no [[1935. gads|1935.]] līdz [[1945. gads|1945. gadam]] '''[[Genocīds pret čigāniem|genocīdā pret čigāniem]]''', ko īstenoja [[Trešais reihs]] un tā sabiedrotie, tika nogalināti vismaz 130 000 [[čigāni]], bet dažādos avotos nogalināto čigānu skaits svārstās no 200 līdz 500 tūkstošiem, un pat līdz 1,5 miljoniem?
* ... [[Lielā spēle|Centrālāzijas ekspansijas]] sākuma posmā [[1798. gads|1798. gadā]] [[Krievijas impērija]] anektēja agrākās '''[[Kazahu haniste]]s''' ziemeļrietumu daļu, bet dienvidaustrumu daļa (&quot;Lielā orda&quot;) saglabāja patstāvību līdz [[1820. gadi]]em?

[[Attēls:Колбаса в оболочке Биолон Шейп.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Krievija|Krievijā]] un citās bijušajās [[padomju republikas|padomju republikās]] populārā vārīto [[desa|desu]] šķirne '''[[doktora desa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi tika ražota [[1936. gads|1936. gadā]] pēc Viskrievijas Gaļas nozares pētniecības institūta izstrādātas desas receptūras?
* ... [[Ķīna]]s sportisti izcīnīja 7 no 14 zelta medaļām '''[[Svarcelšana 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|svarcelšanas sacensībās 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'''?
* ... '''[[glīvenes|glīveņu]]''' vairošanās notiek gan veģetatīvi, gan ar [[sēklas|sēklām]], kas izplatās ar ūdeni vai tās apēd ūdensputni; eksperimenti ir parādījuši, ka sēklas paliek dzīvotspējīgas, izejot caur putnu gremošanas traktu, un šis, iespējams, ir vienīgais dabiskais mehānisms izplatībai starp izolētām ūdenstilpēm?

[[Attēls:Drops futtert.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džungārijas kāmis|Džungārijas kāmji]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populāri [[mājdzīvnieki]], kas brīvā dabā ir sastopami [[Džungārija]]s [[stepe|stepē]] un blakus esošajās [[Kazahstāna]]s, [[Mongolija]]s un [[Sibīrija]]s stepēs?
* ... līdz [[1920. gads|1920. gada]] novembrim no [[Vladivostoka]]s ostas vairāk nekā 72 tūkstoši '''[[Čehoslovāku leģions|Čehoslovāku leģiona]]''' karavīru, kas bija karojuši [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] un [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], atgriezās Eiropā; kritušo karavīru skaits pārsniedza 4000?
* ... '''[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zemūdens peldēšana vīriešiem|zemūdens peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija vienīgā reize, kad šāda veida disciplīna bija iekļauta olimpisko spēļu peldēšanas programmā?

[[Attēls:Poku138.jpg|border|right|50px]]
* ... pateicoties nogurušo zirgu pastāvīgai maiņai, pasta karietes jeb '''[[diližanss|diližansi]]''' &lt;small&gt;(attēlā atjaunota pasta kariete mūsdienās)&lt;/small&gt; kļuva par populārāko [[sabiedriskais transports|sabiedriskā transporta]] veidu Eiropā un 19. gadsimtā arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... pārstāvot [[Krievija|Krieviju]] trīs olimpiskās medaļas ieguvusī [[riteņbraucēja]] '''[[Olga Zabeļinska]]''' 2018. gadā nomainīja sporta pilsonību uz [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]?
* ... '''[[Kaukāza Albānija]]i''' nav ne ģeogrāfiskas ne vēsturiskas saistības ar mūsdienu [[Albānija|Albāniju]] [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]]?

[[Attēls:Jacky Ickx Porträt Mille Miglia 2018.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Beļģija]]s sacīkšu pilots '''[[Žakijs Ikss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sešas reizes uzvarējis [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] (tolaik rekordists), uzvarējis astoņos ''[[Formula 1]]'' pasaules čempionāta posmos, kā arī 1983. gada [[Dakaras rallijs|Dakaras rallijā]]?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[burātājs]], rakstnieks un dēkainis '''[[Freds Rebels]]''', īstajā vārdā Paulis Sproģis, bija pirmais cilvēks, kurš vienatnē šķērsoja [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]] no [[Austrālija]]s līdz [[Kalifornija]]i?
* ... '''''[[Tele2 (Lietuva)|Tele2]]''''' ir [[Lietuva]]s lielākais mobilo sakaru operators pēc apgrozījuma un klientu skaita?

[[Attēls:Siliņupe, Ieteka jūrā, Lapmežciema pagasts, Engures novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Siliņupe (upe)|Siliņupe]]''' &lt;small&gt;(attēlā ieteka jūrā)&lt;/small&gt; sākotnēji bija [[Slocene|Slocenes upes]] notece uz jūru, iespējams, ka tā radusies jau 1667.—1668. gadā, kad pēc [[hercogs Jēkabs|hercoga Jēkaba]] rīkojuma Sloceni padziļināja un izmantoja kā kanālu starp [[Lielupe|Lielupi]] un jūru?
* ... [[1836. gads|1836. gadā]] mērierīce [[līdzstrāva]]s mērīšanai ieguva nosaukumu '''[[galvanometrs]]''' no Luidži Galvani uzvārda?
* ... '''[[2011. gada Eiropas Jaunatnes vasaras olimpiskais festivāls|2011. gada Eiropas Jaunatnes vasaras olimpiskajā festivālā]]''', kas notika [[Turcija]]s pilsētā [[Trabzona|Trabzonā]], 5 medaļas izcīnīja [[Latvija]]s jaunie sportisti?

[[Attēls:Max Verstappen 2017 Malaysia 3.jpg|border|right|50px]]
* ... par '''[[2021. gada F1 sezona]]s''' čempionu, izraujot uzvaru sezonas pēdējās sacīkstes pēdējā aplī, kļuva [[Makss Verstapens]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuram tas bija pirmais tituls karjerā, kļūstot arī par pirmo [[Nīderlande]]s pilotu, kurš kļuvis par [[F1 čempionu saraksts|Pirmās formulas pasaules čempionu]]?
* ... 2019. gadā '''[[Valstu uzskaitījums pēc oglekļa dioksīda emisijas apjoma|lielākais oglekļa dioksīda emisijas apjoms pasaulē]]''' bija [[Ķīna]]i, apsteidzot divas sekojošās valstis — [[ASV]] un [[Indija|Indiju]] — kopā ņemtas?
* ... komēdiju filmā '''&quot;[[Borats: Amerikas kultūras mācība par labu lieliskajai Kazahstānai]]&quot;''' britu komiķis [[Saša Barons Koens]] bija gan filmas [[scenārists]], gan producents, gan arī filmas galvenās lomas, [[Borats Sagdijevs|Borata Sagdijeva]], atveidotājs?

[[Attēls:Old Observatory, Tartu, April 2012.JPG|border|right|50px]]
* ... mūsdienās '''[[Tartu Universitātes Vecā observatorija|Tartu Universitātes Vecajā observatorijā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir iekārtots muzejs, bet astronomiskie pētījumi 1964. gadā tika pārcelti uz [[Tartu observatorija]]s jauno ēku Teraverē uz dienvidrietumiem no [[Tartu]]?
* ... '''[[krustā sišana]]''' kā [[nāvessods|nāvessoda]] veids dažās pasaules daļās tika izmantota vēl divdesmitajā gadsimtā, bet teorētiski tā joprojām ir viens no soda veidiem [[Irānas Islāma Republika|Irānas Islāma Republikā]], kaut arī tā pielietošanas gadījumi nav zināmi?
* ... [[Turcijas basketbola izlase]]s un [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas &quot;Cavaliers&quot;]] spēlētājs '''[[Čedi Osmans]]''' ir dzimis mūsdienu [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedonijā]], viņa tēvs ir [[turki|turks]], bet māte [[bošņaki|bošņaku]] izcelsmes; vēlāk saņēmis [[Turcija]]s pilsonību?

[[Attēls:Pallastunturi.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc teritorijas '''[[Lapzeme (reģions)|Lapzeme]]''' ir lielākais no [[Somijas reģioni]]em &lt;small&gt;(attēlā [[Pallasa-Illestunturi nacionālais parks|Pallasa-Illestunturi nacionālā parka]] ainava ziemā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[gagauzi Moldovā]]''' galvenokārt dzīvo valsts dienvidos, it īpaši [[Gagauzijas autonomā teritorija|Gagauzijas autonomajā teritorijā]], un sastāda ap 5% no [[Moldova]]s iedzīvotājiem?
* ... [[Andoras futbola izlase]]s centra [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Ildefonss Lima]]''' ir aizvadījis visvairāk spēļu un guvis visvairāk vārtu savas valsts izlases sastāvā?

[[Attēls:Alatskivi mõisa peahoone.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Igaunija]]s austrumos, [[Tartu apriņķis|Tartu apriņķī]] esošā '''[[Alatskivi pils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pēc [[nacionalizācija]]s [[1919. gads|1919. gadā]] dažādos laikos bijusi skola, kavalērijas barakas, kolhoza kantoris, kino, bibliotēka?
* ... '''[[Vrangeļa sala (rezervāts)|Vrangeļa salas rezervāta]]''' teritorijā ir apzinātas 417 [[vaskulārie augi|vaskulāro augu]] sugas, no kurām 23 ir [[endēmisms|endēmas]]; augu daudzveidība vairāk nekā divas reizes pārsniedz vidējo sugu skaitu citās [[Arktika]]s salās?
* ... '''[[skābēti kāposti]]''' ir izplatīti vairāku [[Austrumeiropa]]s un [[Centrāleiropa]]s valstu virtuvēs?

[[Attēls:20140619Nuphar lutea2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[lēpes|lēpju ģints]]''' ir tuvu radnieciska [[ūdensrozes|ūdensrozēm]], bet redzami atšķiras no tām ar 4—6 daudz mazākām ziedlapiņām spilgti [[dzeltenā krāsa|dzeltenā krāsā]] &lt;small&gt;(attēlā [[dzeltenā lēpe]])&lt;/small&gt;?
* ... [[ciems]] [[Igaunija]]s galējos dienvidaustrumos, [[Krievija]]s pierobežā '''[[Sātse]]''' un apkārtējie ciemi ir ievērojami ar to, ka svarīgākais ceļš, kas to savieno ar pārējo Igauniju, iet caur [[Krievija]]s teritoriju, tā saukto [[Sātses zābaks|Sātses zābaku]]?
* ... '''[[Kapernauma]]''' senajā [[Galileja|Galilejā]] [[Bībele|Bībelē]] ir minēta kā pilsēta, kurā savas kalpošanas laikā dzīvoja [[Jēzus Kristus|Jēzus]] un sludināja vietējā [[sinagoga|sinagogā]]?

[[Attēls:Vrangel_FP.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc tam, kad 1829. gadā [[baltvāci|baltvācu]] izcelsmes [[Krievija]]s flotes virsnieks, [[polārpētnieks]] un [[ģeogrāfs]] '''[[Ferdinands Vrangelis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika iecelts par [[Krievijas Amerika]]s 6. gubernatoru, viņš amata laikā personīgi apsekoja visu [[Ziemeļamerika]]s piekrasti no [[Beringa šaurums|Beringa šauruma]] līdz [[Kalifornija]]i?
* ... '''[[Malta Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir vienīgā valsts, kas nav uzvarējusi, bet ir ieguvusi četrus rezultātus labāko trijniekā?
* ... mācību vadības platformā '''[[Uzdevumi.lv]]''' ir reģistrējušies vairāk kā 500 000 lietotāju?

[[Attēls:Sørvágsvatn 4.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc platības lielākais ezers [[Fēru salas|Fēru salās]] '''[[Servosvatns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas tuvu okeāna krastam, tomēr tā ūdenslīmenis ir apmēram 30 metrus [[virs jūras līmeņa]]?
* ... senā [[Galileja]]s pilsēta mūsdienu [[Izraēla]]s teritorijā '''[[Magdala]]''', kas [[Bībele|Bībelē]] minēta kā [[Marija Magdalēna|Marijas Magdalēnas]] dzimtā pilsēta, kā tāda parādījusies tekstos, kas datēti ar [[6. gadsimts|6. gadsimtu]]?
* ... '''[[Nacionālo bruņoto spēku Kājnieku skola]]''' vēsturiskajās [[7. Siguldas kājnieku pulks|7. Siguldas kājnieku pulka]] [[kazarmas|kazarmās]] [[Alūksne|Alūksnē]] dibināta [[1992. gads Latvijā|1992. gada]] [[11. novembris|11. novembrī]] kā Mobilo strēlnieku bataljons, kas bija pirmā regulārā [[NBS|armijas]] vienība [[Latvija]]s austrumu daļā?

[[Attēls:Chacha.jpg|border|right|50px]]
* ... tradicionāli [[gruzīni|gruzīnu]] [[stiprais spirtotais dzēriens]] '''[[čača]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija tikai mājās gatavots dzēriens, bet mūsdienās to parasti ražo profesionāli destilētāji un lielākā daļa vīna darītavu, kas to iekļauj savu produktu klāstā?
* ... 15 kuģus, kas izrādījās iestrēguši [[Suecas kanāls|Suecas kanālā]] no [[1967. gads|1967. gada]] līdz [[1975. gads|1975. gadam]], nosauca par '''&quot;[[Dzeltenā flote|Dzelteno floti]]&quot;''' tuksneša smilšu dēļ, kas noklāja kuģus?
* ... 104 kilometrus garā '''[[dzelzceļa līnija Viļņa—Kauņa]]''' ir visintensīvāk izmantotā [[dzelzceļa līnija]] [[Lietuva|Lietuvā]]?

[[Attēls:Claire Foy in 2018.jpg|border|right|50px]]
* ... lielāko atpazīstamību britu aktrise '''[[Klēra Foja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; piesaistīja par [[Elizabete II Vindzora|karalienes Elizabetes II]] lomu ''[[Netflix]]'' seriālā &quot;[[Kronis (seriāls)|Kronis]]&quot;?
* ... 70 metrus zem jūras līmeņa '''[[Eisturojas tunelis]]''' [[Fēru salas|Fēru salās]] sadalās vairākos virzienos, un šeit ir pasaulē pirmais izbūvētais zemūdens apļveida krustojums?
* ... '''[[Slokas kaujas (1915)|1915. gada Slokas kaujas]]''' bija vienas no pirmajām [[latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] kaujām [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā pret [[Vācija]]s armijas uzbrukumu Rīgas frontē?

[[Attēls:Container Ship 'Ever Given' stuck in the Suez Canal, Egypt - March 24th, 2021 cropped.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Suecas kanāla sastrēgums (2021)|Suecas kanāla sastrēgums 2021. gadā]]''', kad [[konteinerkuģis]] ''Ever Given'' uzskrēja uz sēkļa un nobloķēja kuģu kustību [[Suecas kanāls|Suecas kanālā]] &lt;small&gt;(attēlā 24. martā)&lt;/small&gt;, apturēja vairāk nekā 300 kuģu kustību, aizkavējot ikdienas preču piegādi klientiem visā pasaulē?
* ... '''[[Liberlendas Brīvā Republika]]''' ir [[mikronācija]], kura pretendē uz neapdzīvotām zemēm [[Donava]]s labajā krastā pie [[Serbija]]s un [[Horvātija]]s robežas, teritorijā, kuru Horvātija atzīst par Serbijas daļu, bet Serbija to nav savā teritorijā iekļāvusi?
* ... rakstnieku [[Rūta Skujiņa|Rūtas Skujiņas]] un [[Jūlijs Lācis|Jūlija Lāča]] ģimenē dzimusī [[rakstniece]] un valodniece '''[[Lalita Muižniece]]''' [[1944. gads Latvijā|1944. gadā]] kopā ar māti un māsu devās bēgļu gaitās uz [[Vācija|Vāciju]], bet pēc tam izceļoja uz [[ASV]]?

[[Attēls:Coat of arms of Iultinsky Raion of Chukotka.png|border|right|50px]]
* ... pēc straujā iedzīvotāju skaita krituma 1990. gados, kad tika slēgtas polimetālu rūdu raktuves, [[Krievija]]s ziemeļaustrumos [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomajā apvidū]] esošo Misšmitas rajonu 2008. gadā apvienoja ar Iviltinas rajonu, izveidojot Austrumu rajonu, ko drīz pārdēvēja atpakaļ par '''[[Iviltinas rajons|Iviltinas rajonu]]''' &lt;small&gt;(attēlā rajona ģerbonis)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Kirkjubeūras Sv. Olafa baznīca]]''' [[Streimoja]]s salā ir senākā baznīca [[Fēru salas|Fēru salās]] un līdz [[luterisms|luterisma]] ieviešanai [[Dānija|Dānijā]] [[1537. gads|1537. gadā]] kalpoja kā Fēru salu [[bīskaps|bīskapa]] rezidence?
* ... 0,059 km&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt; lielā neapdzīvotā saliņa '''[[Notamā]]''' [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda arhipelāgā]] uz rietumiem no [[Sāremā]] salas ir tālākais [[Igaunija]]s rietumu punkts?

[[Attēls:Holly Hunter by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]]
* ... par lomu 1993. gada drāmā &quot;Klavieres&quot; '''[[Hollija Hantere]]''' &lt;small&gt;(attēlā 2015. gadā)&lt;/small&gt; saņēma [[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]], [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]] un [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] kā labākā aktrise?
* ... 1992. gadā '''[[Ļubomirs Moravčiks]]''' tika atzīts par [[Čehoslovākija]]s gada futbolistu, bet 2001. gadā par [[Slovākija]]s gada futbolistu; kopā abās izlasēs viņš ir aizvadījis 80 spēles?
* ... '''[[valsts akciju sabiedrība|valsts akciju sabiedrībās]]''' kapitāla daļu turētāja ir valsts?

[[Attēls:Enniberg.1.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Vijoja|Vijojas salas]]''' ziemeļos atrodas 754 metrus augstais [[Fēru salas|Fēru salu]] tālākais ziemeļu punkts '''[[Ennibergas rags]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas ir viena no augstākajām jūras klintīm pasaulē?
* ... '''[[agora]]''' bija tirgus laukums [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] pilsētās, un tā bija vieta pilsoņu sapulcēm?
* ... [[krievi|krievu]] [[aktieris]], [[kinorežisors]], kinoscenārists un TV raidījumu vadītājs '''[[Sergejs Bodrovs jaunākais]]''' gāja bojā ledus [[lavīna]]s nobrukumā Karmadonas aizā [[Ziemeļosetija-Alānija|Ziemeļosetijā-Alānijā]] kopā ar visu savu filmēšanas komandu un citiem tuvumā esošajiem — kopumā gāja bojā vismaz 125 cilvēki?

[[Attēls:Tartu Raekoda 2012 cropped.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Tartu rātsnams]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir jau trešā ēka, kas uzcelta šajā vietā — celts pēc [[1775. gads|1775. gada]] Lielā Tartu ugunsgrēka, kas iznīcināja pilsētas centru?
* ... 2019. gada 22. maijā [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] paziņoja ka Starptautiskās Boksa federācijas tiesības rīkot olimpisko turnīru ir anulētas, tādēļ '''[[Bokss 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|boksa turnīru 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' organizēja īpaši izveidota grupa, kuru vadīja Starptautiskās Vingrošanas federācijas prezidents Morinari Vatanabe?
* ... '''[[Longa šaurums]]''', kas atdala [[Vrangeļa sala|Vrangeļa salu]] no [[Āzija]]s kontinenta, ir nosaukts par godu amerikāņu [[vaļu mednieki|vaļu medniekam]] Tomasam Longam, kurš [[1867. gads|1867. gadā]] atkārtoti atklāja Vrangeļa salu, atzīmēja to kartē un nodēvēja to [[Ferdinands Vrangelis|Ferdinanda Vrangeļa]] vārdā?

[[Attēls:07Epidaurus Theater06.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Epidauras teātris]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vislabāk saglabājušais [[sengrieķi|sengrieķu]] [[teātris]], kas darbojas arī mūsdienās, un izceļas ar izcilu [[akustika|akustiku]] un estētiku?
* ... pārsvarā [[čukči|čukču]] un [[eveni|evenu]] apdzīvotā '''[[Kepervēma]]s''' ciema [[Krievija]]s ziemeļaustrumos, [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomajā apvidū]], pirmsākumi ir [[Austrumsibīrijas jūra]]s krastā, kur [[Raučua]]s upes deltā [[1932. gads|1932. gadā]] nodibināja Raučuas ciemu kā kolhoza ''Vperjod'' centru, taču [[1947. gads|1947. gadā]] ciemu pārcēla iekšzemē uz tagadējo vietu [[Malijaņuja]]s krastā?
* ... [[Fēru salas|Fēru salu]] augstākā kalna 880 metrus augstā '''[[Sleataratindurs|Sleataratindura]]''' nosaukums nozīmē &quot;Plakanā virsotne&quot;?

[[Attēls:Central Asian Yurt in Museum in Samarkand.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Centrālāzija]]s tautu pārvietojamo mitekli '''[[jurta|jurtu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido koka karkass un filca pārklājums?
* ... Fēru arhipelāga lielākajā salā '''[[Streimoja|Streimojā]]''' dzīvo apmēram 45% no visiem [[Fēru salas|Fēru salu]] [[iedzīvotāji]]em?
* ... [[Krievija]]s [[Arktika]]s [[Vrangeļa sala]]s augstāko virsotni precīzi uzmērīja [[1938. gads|1938. gadā]], nosakot tās augstumu {{nobr|1096 m}} un nodēvējot par godu padomju iekārtai — '''[[Sovetskaja]]'''?

[[Attēls:Alexander Skarsgard (29485267411) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[zviedri|zviedru]] aktiera '''[[Aleksandrs Skašgords|Aleksandra Skašgorda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs ir aktieris [[Stellans Skašgords]], un viņa brāļi Gustavs, Bils un Valters arī ir [[aktieri]]?
* ... '''[[Maniža]]''', kas ar dziesmu ''Russian Woman'' bija [[Krievija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Krievijas pārstāve]] [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]], ir [[tadžiki]]ete, dzimusi [[Dušanbe]] un kopā ar ģimeni dzimteni pametusi tur notiekošā pilsoņu kara dēļ?
* ... '''[[odeons|odeona]]''' konstrukcija bija līdzīga [[sengrieķi|sengrieķu]] vai [[romieši|romiešu]] [[Teātris|teātru]] konstrukcijai, taču tas bija mazāks par teātriem, un labākai [[akustika]]i tam bija [[jumts]]?

[[Attēls:Lítla Dímun, Faroe Islands.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Luitla Duimuna]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pēc platības lielākā neapdzīvotā [[sala]] [[Fēru salas|Fēru salās]]?
* ... [[PSRS]] ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējams [[kosmosa kuģis]] '''''[[Sojuz-11]]''''' nogādāja apkalpi uz pasaulē pirmo orbitālo staciju ''[[Saljut-1]]'', taču atgriežoties uz Zemes, [[1971. gads kosmonautikā|1971. gada]] 29. jūnijā apkalpe gāja bojā, nolaižamajam aparātam priekšlaicīgi dehermetizējoties?
* ... '''[[dendroloģija]]''' no [[botānika]]s atdalījusies sākot ar 16. gadsimta vidu, to sekmēja [[Lielie ģeogrāfiskie atklājumi]]?

[[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841751927).jpg|border|right|50px]]
* ... partijas &quot;[[Katram un katrai]]&quot; valdes locekle [[13. Saeima]]s deputāte '''[[Karina Sprūde]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš pārstāvējusi partijas &quot;[[Saskaņa]]&quot; un [[KPV LV]]?
* ... '''[[Antīkā Argosa]]''' iekļāva sevī divus paugurus ([[Larisa (Argosa)|Larisa]] un Aspiss), kas pildīja [[akropole]]s funkcijas, bet pAti pilsēta atradās šo pauguru austrumu un dienvidaustrumu nogāzē?
* ... mazapdzīvotā '''[[Stjuarta sala]]''' jeb Rakiura, kas atrodas 30 km uz dienvidiem no [[Dienvidsala]]s, ir trešā lielākā [[Jaunzēlande]]i piederošā [[sala]]?

[[Attēls:Maroochydore, Queensland 1.jpg|border|right|50px]]
* ... attīstība [[Austrālija]]s [[Kvīnslendas štats|Kvīnslendas štata]] pilsētā '''[[Sanšainkosta|Sanšainkostā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; notika lēni, līdz [[tūrisms]] kļuva par nozīmīgu saimniecības nozari; mūsdienās gada laikā pilsētu apmeklē vairāk nekā 3,2 miljoni tūristu?
* ... [[Sudeti|Sudetu]] kalnu sistēmas [[Krkonoše]]s kalnos [[Čehija|Čehijā]] atrodas '''[[Krkonošes nacionālais parks]]''', bet otrpus robežai [[Polija|Polijā]] — [[Karkonošu nacionālais parks]]?
* ... sauszemes ceļu uz '''[[Omolona (ciems)|Omolonas]]''' ciemu [[Krievija]]s ziemeļaustrumos, [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomā apvidus]] [[Biļibinas rajons|Biļibinas rajonā]] nav, ciema apgāde notiek ar [[aviācija]]s palīdzību vai navigācijas periodā pa upi — pie ciema beidzas [[Omolonas upe]]s kuģojamais posms?

[[Attēls:Argos08.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Argosas teātris]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas 320. gadā pr.Kr. uzcelts [[Larisa (Argosa)|Larisas]] pakājē, bija viens no ievērojamākajiem teātriem [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un ietilpības ziņā pārspēja citus [[Teātris|teātrus]]?
* ... '''[[Baltkrievija 2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā|Baltkrievijai bija plānots piedalīties 2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Nīderlande|Nīderlandē]], taču valsts dalība konkursā tika noraidīta &quot;acīmredzamā politiskā zemteksta&quot; dēļ, ar otro reizi to diskvalificējot no konkursa?
* ... tradicionāla [[gruzīni|gruzīnu]] '''[[tkemali]]''' mērce tiek gatavota pamatā no aličām, dažkārt arī no citām plūmju šķirnēm; bez plūmēm tiek izmantotas šādas sastāvdaļas: [[Ķiploks|ķiploki]], [[paleju mētra]], [[Kumīns|ķimenes]], [[koriandrs]], [[dilles]], [[čili pipari]] un [[sāls]]?

[[Attēls:Tongariro Northern Circuit, New Zealand (5).JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Ruapehu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākais aktīvais [[vulkāns]] [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]], tā augstums ir 2797 metri?
* ... 2009. gadā [[Azerbaidžāna]]s valdība memoriālu '''[[26 Baku komisāri]]em''' likvidēja, un mūsdienu Azerbaidžānas vēsturnieku skatījums uz Baku komisāru darbību ir negatīvs, tos uzskata par [[armēņi|armēņu]] nacionālistu sazvērestību pret [[Azerbaidžānas Demokrātiskā Republika|Azerbaidžānas Demokrātisko Republiku]]?
* ... '''[[Salangas tunelis]]''', kas savieno [[Afganistāna]]s ziemeļu daļu ar [[Kabula|Kabulu]] tika uzcelts ar [[PSRS]] palīdzību un ir vienīgā iespēja ar autotransportu šķērsot [[Hindukušs|Hindukušu]] ziemas apstākļos?

[[Attēls:Таллинн. 3.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Tallinas līcis]]''' &lt;small&gt;(attēlā skats uz līci no [[Tallina]]s vecpilsētas)&lt;/small&gt; ir dziļākais [[Igaunija]]s [[līcis]], kas sasniedz pat 100 metru dziļumu?
* ... senatnē pie '''[[Murgapa]]s''' iekšējās [[upes delta|deltas]] mūsdienu [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] atradās [[Merva]]s pilsēta?
* ... '''[[Līdumu kanāls]]''' tika izrakts [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]], veidojot Olaines purvā [[Uzvaras līdums|Uzvaras līduma]] viensētu kompleksu; nelielā apkaimes krituma dēļ arī [[Misa (upe)|Misa]], kurā tas ietek, lejpus kanāla tika regulēta?

[[Attēls:Bilibino 2016-04 3.JPG|border|right|50px]]
* ... pēc lielākās daļas kalnrūpniecības uzņēmumu slēgšanas [[Krievijas Federācija]]s [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomā apvidus]] pilsētā '''[[Biļibina|Biļibinā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; darbojas daži privātie [[zelts|zelta]] ieguves arteļi, bet pilsētas iedzīvotāju skaits [[kalnrūpniecība]]s nerentabilitātes dēļ kopš 1989. gada samazinājies gandrīz trīs reizes, līdzīgi strauji samazinājies arī visa '''[[Biļibinas rajons|Biļibinas rajona]]''' iedzīvotāju skaits?
* ... pēc spiega [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] tēla atveidošanas filmās &quot;[[Dzīvās ugunis]]&quot; un &quot;[[Tiesības nogalināt]]&quot; '''[[Timotijs Daltons|Timotijam Daltonam]]''' piedāvāja spēlēt Bondu arī 1995. gada filmā &quot;[[Zeltacs]]&quot;, taču viņš atteicās, un šo lomu ieguva [[Pīrss Brosnans]]?
* ... celtniecībā esošais '''[[Peļešacas tilts]]''' [[Horvātija]]s dienvidos savienos [[Peļešacas pussala|Peļešacas pussalu]] un [[Dubrovnika]]s pilsētu ar valsts pārējo daļu bez [[Bosnija-Hercegovina|Bosnijas-Hercegovinas]] teritorijas šķērsošanas?

[[Attēls:Lactarius scrobiculatus T66.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] parasti '''[[eglene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par neēdamu vai [[indīgās sēnes|indīgu sēni]], taču ziemeļu un dienvidu Eiropā tiek [[ēdamās sēnes|lietota pārtikā]] pēc novārīšanas, tāpat kā ēdamu un pārtikai ieteicamu to atzīmē [[ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija]]?
* ... no 1995. gada '''[[graciozais vārpstiņgliemezis]]''' ir ierakstīts [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas sarkanajā grāmatā]] kā 3. kategorijas aizsargājamā suga?
* ... teritoriju, kas mūsdienās ir '''[[Ķenguru sala]]''', sākotnēji apdzīvoja [[Austrālijas aborigēni]], bet pirms vairākiem tūkstošiem gadu, kad jūras līmeņa celšanās dēļ sala atdalījās no kontinenta, viņi to pameta?

[[Attēls:JoePesci-2009.jpg|border|right|50px]]
* ... amerikāņu [[aktieris]] '''[[Džo Peši]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir arī mūziķis, viņš ir ierakstījis trīs [[mūzikas albums|studijas albumus]]?
* ... par '''[[Vikipēdija baltkrievu valodā|Vikipēdijas baltkrievu valodas]]''' versijas pirmsākumu var uzskatīt 2004. gadu, taču pēc tam divarpus gadus pastāvēja lietotāju domstarpības, iekšējie konflikti un labojumu kari par [[baltkrievu valoda]]s rakstību, kas 2007. gadā beidzās ar visu līdz tam brīdim izveidoto rakstu pārcelšanu uz Vikipēdiju klasiskajā baltkrievu valodā?
* ... [[Eritreja]]s izcelsmes [[itāļi|itāļu]] dziedātāja '''[[Senita]]''' ir divreiz pārstāvējusi [[Sanmarīno]] [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]?

[[Attēls:Chaun gerb.png|border|right|50px]]
* ... no 1989. līdz 2002. gadam iedzīvotāju skaits '''[[Čaunas rajons|Čaunas rajonā]]''' [[Krievija]]s [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomajā apvidū]] &lt;small&gt;(attēlā rajona ģerbonis)&lt;/small&gt; samazinājās no 32 tūkstošiem līdz nepilniem 7 tūkstošiem, tika likvidēti (pamesti) visi kalnrūpniecības ciemati?
* ... '''[[Bārle-Nasava|Bārles-Nasavas]]''' pilsētā un pašvaldībā [[Nīderlande]]s dienvidos, [[Ziemeļbrabantes province|Ziemeļbrabantes provincē]], atrodas sarežģīta robeža ar [[Beļģija]]s komūnu Bārli-Hertogu: Bārle-Hertoga sastāv no 26 atsevišķiem zemes gabaliem, 22 no 26 zemes gabaliem atrodas Nīderlandes teritorijā, veidojot anklāvus, savukārt lielākajā Beļģijas anklāvā atrodas seši 6 Nīderlandes anklāvi, kā arī viens atrodas otrajā lielākajā Beļģijas anklāvā?
* ... viduslaiku pilsētai Horasānā '''[[Marverrūda]]i''' domājams, gāja secen izpostīšana, kādu atnesa [[mongoļi]] [[Marvalsahidžana|Marvalsahidžanā]], taču šī vieta pārvērtās drupās [[Timurīdi|Timurīdu]] valdīšanas laikā 14. gadsimtā, kad tā tika pamesta?

[[Attēls:Viggo Mortensen A (2020).jpg|border|right|50px]]
* ... starptautisku atpazīstamību amerikāņu aktieris '''[[Vigo Mortensens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva par Aragona lomas atveidošanu triloģijā &quot;[[Gredzenu pavēlnieks (filmu sērija)|Gredzenu pavēlnieks]]&quot;?
* ... '''[[Ļubļinas trīsstūris]]''' — sadarbības platforma starp [[Lietuva|Lietuvu]], [[Polija|Poliju]] un [[Ukraina|Ukrainu]] ar mērķi atbalstīt Ukrainas integrāciju [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] — tika izveidots [[Ļubļina|Ļubļinā]] kā atsauce uz viduslaiku [[Ļubļinas ūnija|Ļubļinas ūniju]], kas izveidoja [[Polijas un Lietuvas kopvalsts|Polijas un Lietuvas kopvalsti]]?
* ... pavārs un televīzijas pavārraidījumu vadītājs '''[[Lauris Aleksejevs]]''' ir mācījies [[Emīla Dārziņa mūzikas skola|Emīla Dārziņa mūzikas skolā]] [[kordiriģēšana|kordiriģēšanu]]?

[[Attēls:2019 Rui Hachimura dribble (48824158846) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... 2019. gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]] ar 9. numuru izraudzītais '''[[Rui Hačimura]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par otro NBA draftā izvēlēto [[Japāna]]s [[basketbolists|basketbolistu]] pēc 2,34 m garā Jasutakas Okajamas, ko draftēja 1981. gadā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] nebija izveidojusies sava '''[[imažinisms|imažinisma]]''' kustība, taču [[Aleksandrs Čaks|Aleksandra Čaka]] dzeja, sevišķi agrīnā, ar tās pilsētas tēliem, salīdzinājumiem un [[epiteti]]em arī ir pieskaitāma pie imažinisma?
* ... laika gaitā ir bijuši vairāki mēģinājumi apstrīdēt '''[[Pirmais termodinamikas likums|pirmo termodinamikas likumu]]''' un līdz ar to [[Enerģijas nezūdamības likums|enerģijas nezūdamības likumu]], tomēr neviens no tiem nav izdevies?

[[Attēls:2019-01-31 Maui Jetty, Coral Coast, Viti Levu, Fiji.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Fidži]] arhipelāga lielākā sala '''[[Viti Levu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir apdzīvota senāk nekā [[Vanua Levu]]?
* ... [[Norvēģija]]s [[distanču slēpotāja]]s '''[[Tīrila Venga|Tīrilas Vengas]]''' dvīņumāsa Lota Venga arī ir distanču slēpotāja, bet titulētā slēpotāja [[Heidi Venga]] ir viņu trešās pakāpes māsīca?
* ... 1964. gada Džeimsa Bonda filmu sērijas trešā filma '''&quot;[[Zelta pirksts]]&quot;''' (''Goldfinger'') ir pirmā filma, kurā [[Džeimss Bonds]] brauc ar sev tipisko, daudzām funkcijām pilno ''[[Aston Martin]] DB5''?

[[Attēls:Defense Secretary Lloyd J. Austin III (50885754687).jpg|border|right|50px]]
* ... 28. [[ASV aizsardzības sekretārs]] '''[[Loids Ostins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais [[afroamerikānis]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vēsturē, kurš atrodas šajā amatā?
* ... [[vieglatlēte]] '''[[Rūta Kate Lasmane]]''', kas ir olimpiskā čempiona [[3x3 basketbols|3x3 basketbolā]] [[Kārlis Lasmanis|Kārļa Lasmaņa]] māsa, 2021. gada [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] čempionātā laboja [[Gundega Sproģe|Gundegas Sproģes]] 1999. gada [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]] telpās?
* ... saņemot [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|&quot;Labākais režisors&quot;]] par 2020. gada filmu &quot;[[Klejotāju zeme]]&quot; ķīniešu režisore '''[[Hloja Žao]]''' kļuva par tikai otro sievieti, kas saņēmusi Kinoakadēmijas balvu kā labākā režisore pēc [[Ketrina Bigelova|Ketrinas Bigelovas]]?

[[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45056573174).jpg|border|right|50px]]
* ... [[13. Saeima]]s deputāts '''[[Ilmārs Dūrītis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[veterinārmedicīna]]s [[zinātņu doktors]]?
* ... [[Somija]]s [[distanču slēpotāja]] '''[[Johanna Matintalo]]''' augstā līmenī ir nodarbojusies arī ar [[vieglatlētika|vieglatlētiku]] — vidējo distanču skriešanu: piedalījusies Pasaules jauniešu un junioru čempionātos vieglatlētikā, kā arī 2013. gadā kļuvusi par Somijas čempioni [[800 m]] distancē?
* ... [[aktrise]], [[rakstniece]], [[filantrope]] un bijusī [[modele]] '''[[Izabella Roselīni]]''' ir [[zviedri|zviedru]] aktrises [[Ingrīda Bergmane|Ingrīdas Bergmanes]] un [[itāļi|itāļu]] kinorežisora Roberto Roselīni meita?

[[Attēls:Vienibas laukums (Cēsis).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[1951. gads Latvijā|1951. gada]] martā [[Uzvaras piemineklis Cēsīs|Uzvaras piemineklis]] [[Cēsis|Cēsīs]] tika uzspridzināts, un tā vietā [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]] uzstādīja [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] tēlu (autors [[Kārlis Jansons (tēlnieks)|Kārlis Jansons]]), bet '''[[Vienības laukums (Cēsis)|Vienības laukumu]]''' &lt;small&gt;(attēlā mūsdienās)&lt;/small&gt; pārdēvēja par Ļeņina laukumu?
* ... '''&quot;[[Dzīvās ugunis]]&quot;''' ir pirmā filma, kur [[MI6]] aģentu [[Džeimss Bonds|Džeimsu Bondu]] atveidoja britu aktieris [[Timotijs Daltons]]?
* ... par '''[[2021. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona]]s''' čempioniem kļuva [[FK RFS]], kam tas bija pirmais tituls vēsturē, bet sudrabu izcīnīja [[Valmiera FC]], kurai tas arī bija labākais panākums vēsturē?

[[Attēls:Gent Gravensteen R01.jpg|border|right|50px]]
* ... pils [[Gente|Gentē]], kas no 1180. līdz 1353. gadam bija [[Flandrija]]s grāfu rezidence, vēlākajos laikos kalpoja kā tiesas nams, cietums, naudas kaltuve un rūpnīca, bet mūsdienās '''[[Flandrijas grāfu pils|Flandrijas grāfu pilī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir iekārtots muzejs?
* ... '''[[ASV Libertāriešu partija|Libertāriešu partija]]''' ir trešā lielākā [[politiskā partija]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]?
* ... '''[[Gvatemalas futbola izlase]]''' ne reizi nav kvalificējusies [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausam]], toties trīs reizes ir piedalījusies [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]]?

[[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841652807).jpg|border|right|50px]]
* ... [[13. Saeima]]s deputāte '''[[Evija Papule]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirms pievērsās [[politika]]i ilgstoši strādājusi [[Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija|Izglītības un zinātnes ministrijā]], bijusi [[Valsts sekretārs (Latvija)|valsts sekretāra]] vietniece?
* ... '''[[lielgaballaiva]]s''' visvairāk izmantoja 19. gadsimtā kā piekrastes vai upju flotiles; [[kara flote]]s, kurām trūka lielo karakuģu, tās ar dažādiem rezultātiem izmantoja arī jūras kaujās?
* ... laikā, kad no 1910. līdz 1945. gadam '''[[Koreja Japānas varā|Koreja atradās Japānas impērijas varā]]''', pret vietējiem iedzīvotājiem tika vērsta diskriminācija un veikta japanizācija?

[[Attēls:John Malkovich at a screening of &quot;Casanova Variations&quot; in January 2015.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džons Malkovičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ne tikai [[aktieris]], [[kinorežisors]] un [[kinoproducents]], bet arī [[mode]]s dizaineris?
* ... '''[[Burgasas līcis]]''' ir vistālāk uz rietumiem novietotā [[Melnā jūra|Melnās jūras]] daļa?
* ... 2020. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] drāmas filma '''&quot;[[Klejotāju zeme]]&quot;''' (''Nomadland'') tika nominēta [[93. Kinoakadēmijas balva]]i sešās kategorijās, no kurām ieguva balvas &quot;Labākā filma&quot;, &quot;Labākais režisors&quot; ([[Hloja Žao]]) un &quot;Labākā aktrise galvenajā lomā&quot; ([[Frānsisa Makdormanda]])?

[[Attēls:Ahosuolaheinä (Rumex acetosella).jpg|border|right|50px]]
* ... visā [[Latvija]]s teritorijā savvaļā ir sastopama '''[[mazā skābene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuras lapas ir ēdamas un var tikt izmantotas [[kulinārija|kulinārijā]]?
* ... [[Cēsis|Cēsu]] pilsētas daļa '''[[Cīrulīši (Cēsis)|Cīrulīši]]''' ir nozīmīgs kūrorts jau no 20. gadsimta 30. gadiem?
* ... savulaik tika uzskatīts, ka '''[[ņencu valoda]]i''' ir divi [[dialekts|dialekti]] — tundras ņencu dialekts, kurā runā lielākā daļa [[ņenci|ņencu]], un meža ņencu dialekts, kas mūsdienās tiek uzskatīts par atsevišķu [[valoda|valodu]] — tajā runā ap 1000 cilvēku galvenokārt [[Jamalas Ņencu autonomais apvidus|Jamalas Ņencu autonomā apvidus]] [[taigas zona|taigas zonā]]?

[[Attēls:Deni Avdija 1 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Izraēla]]s un [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Vašingtonas &quot;Wizards&quot;]] [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Deni Avdija]]m''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir Izraēlas un [[Serbija]]s pilsonība, jo viņa tēvs Zufers Avdija bija profesionāls basketbolists, dzimis [[Dienvidslāvija|Dienvidslāvijā]] [[Kosova]]s musulmaņu kopienā, bet lielāko karjeras daļu spēlējis Izraēlas klubos?
* ... 1993. gadā '''[[Nūkas katedrāle]]''' ieguva [[katedrāle]]s statusu, un 1994. gadā [[Grenlande|Grenlandē]] pēc 616 gadu pārtraukuma tika iecelts [[bīskaps]] (līdz [[1378. gads|1378. gadam]] Grenlandes bīskapi rezidēja [[Gardara|Gardarā]])?
* ... '''[[Miķelis Fišers (mākslinieks)|Miķelis Fišers]]''', kurš tiek uzskatīts par vienu no mūsdienu [[Latvija]]s mākslas spilgtākajām un neordinārākajām personībām, bija Latvijas paviljona veidotājs 57. [[Venēcijas mākslas biennāle|Venēcijas mākslas biennālē]]?

[[Attēls:Rovaniemi pajakyla 2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ziemassvētku vecīša ciems]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas uz Ziemeļu [[polārais loks|polārā loka]], 8 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no [[Rovaniemi]] centra [[Somija|Somijā]], [[Lapzeme (Somija)|Lapzemē]]; līdzās atrodas arī '''[[Santa Klausa parks]]'''?
* ... '''[[Ajona]]s''' salas [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļaustrumos [[Austrumsibīrijas jūra|Austrumsibīrijas jūrā]] nosaukums ir cēlies no [[čukču valoda]]s vārda ''эйу'' — ‘atdzīvināt’ — ‘vieta, kur atspirgst [[ziemeļbrieži|briežu]] ganāmpulki’?
* ... '''[[zigomicētes]]''' ir bijusi [[sēnes|sēņu]] [[bioloģiskā valsts|bioloģiskās valsts]] klase, kuras bijušās [[suga]]s ir iekļautas divos dažādu apakšvalstu nodalījumos ''Mucoromycota'' un ''Zoopagomycota''?

[[Attēls:Hvalsey Church.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Valsajas baznīca|Valsajas baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā drupas mūsdienās)&lt;/small&gt; [[1408. gads|1408. gadā]] notika kāzas, kas ir pēdējais dokumentētais notikums [[Grenlande]]s [[vikingi|vikingu]] vēsturē, pirms 15. gadsimta vidū neskaidru iemeslu dēļ vikingu apmetnes Grenlandē iznīka?
* ... [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] visu kalumu medaļas izcīnījusī [[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpiskās komitejas]] [[distanču slēpotāja]] '''[[Natālija Ņeprjajeva]]''' 2021.—2022. gada sezonā kļuva arī par [[Pasaules kauss distanču slēpošanā|Pasaules kausa]] kopvērtējuma uzvarētāju?
* ... [[Senā Roma|romiešu]] [[Norika]]s provinces centrs '''[[Viruna]]''', kuras drupas saglabājušās [[Austrija]]s dienvidos, [[Karintija|Karintijā]] pie [[Klāgenfurte]]s, tika pamesta [[Lielā tautu staigāšana|Lielās tautu staigāšanas]] laikā?

[[Attēls:Even women.jpg|border|right|50px]]
* ... pavisam [[Sahas Republika|Sahas Republikā]] dažādos ulusos pastāv 20 nacionālo '''[[eveni|evenu]]''' &lt;small&gt;(attēlā 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; naslegu (pagastu), vairāki kopīgi ar [[evenki]]em un '''[[jukagiri]]em'''?
* ... [[Samanta Tīna]] ar dziesmu '''''[[The Moon Is Rising]]''''' [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]] savā pusfinālā dziesma ieguva 17., pēdējo, vietu, nekvalificējoties finālam?
* ... [[Latvijas PSR]] radošo savienību [[laikraksts|laikraksta]] '''&quot;[[Literatūra un Māksla]]&quot;''' pirmais galvenais redaktors no tā izveidošanas [[1945. gads Latvijā|1945. gadā]] bija dzejnieks [[Valdis Lukss]]?

[[Attēls:Sorghum bicolor03.jpg|border|right|50px]]
* ... pārtikā plaši lietotās [[Graudzāļu dzimta|graudzāles]] '''[[parastais sorgo|parastā sorgo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcelsmes vieta ir [[Āfrika]], un tā ir mākslīgas kultivācijas rezultātā veidojusies [[suga]]?
* ... '''[[Bratalida|Bratalaidā]]''' — vikinga [[Ēriks Rudais|Ērika Rudā]] mājvietā [[Grenlande]]s galējos dienvidos — viņa pēcteči dzīvoja līdz [[15. gadsimts|15. gadsimta]] vidum, līdz neskaidru iemeslu dēļ iznīka?
* ... '''[[Pihtsuskengess]]''' [[Somija]]s galējos ziemeļos ir lielākais [[ūdenskritums]] valstī?

[[Attēls:Großglockner_vom_Fuscherkarkopf.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Grosglokners]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir augstākais kalns [[Austrija|Austrijā]] un augstākā [[Alpi|Alpu]] virsotne uz austrumiem no [[Brennera pāreja]]s?
* ... '''[[Medvežju salas]]''' [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļos [[Austrumsibīrijas jūra|Austrumsibīrijas jūrā]] ir [[polārlāči|polārlāču]] ievērojamākā vairošanās vieta reģionā starp [[Vrangeļa sala|Vrangeļa salu]] un [[Taimira|Taimiru]]?
* ... '''[[Ilze Jākobsone]]''' kļuva par pirmo [[Latvija]]s [[basketboliste|basketbolisti]], kas pārstāvējusi komandu [[Meksika]]s līgā, 2022. gada pavasarī noslēdzot līgumu ar [[Agvaskaljentesa]]s klubu &quot;Panteras&quot;?

[[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841693537).jpg|border|right|50px]]
* ... pirms kļūšanas par [[13. Saeima]]s deputātu '''[[Juris Rancāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija vecākais izmeklētājs [[Valsts ieņēmumu dienests|Valsts ieņēmumu dienestā]]?
* ... '''[[Jakobshavnas šļūdonis|Jakobshavnas šļūdoņa]]''' baseins aptver 6,5% no [[Grenlande]]s [[ledus vairogs|ledus vairoga]] teritorijas un caur [[Ilulisatas ledus fjords|Ilulisatas ledus fjordu]] tas rada apmēram 10% no visiem Grenlandes [[aisbergi]]em?
* ... '''[[Ivalo lidosta]]''' ir vistālāk uz ziemeļiem novietotā [[lidosta]] [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]?

[[Attēls:Murtal_Tamsweg_20132.jpg|border|right|50px]]
* ... lejtecē '''[[Mūra (upe)|Mūra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido [[Austrija]]s—[[Slovēnija]]s, vēlāk Slovēnijas—[[Horvātija]]s, bet pašā lejtecē Horvātijas—[[Ungārija]]s robežu?
* ... '''[[Birranga]]''' [[Taimiras pussala]]s vidienē [[Krievijas Federācija]]s ziemeļos tiek uzskatīta par vistālāk ziemeļos esošo kontinentālo [[kalnu sistēma|kalnu sistēmu]]?
* ... populārais [[hokejs|hokeja]] komentētājs un sporta [[žurnālists]] '''[[Mariss Andersons]]''' aktīvi darbojies arī [[politika|politikā]], viņš bija [[5. Saeima|5.]] un [[7. Saeima]]s deputāts, pārstāvot partiju &quot;[[Latvijas Ceļš]]&quot;?

[[Attēls:GunnbjornFromAboveABC.jpg|border|right|50px]]
* ... 3694 metrus augsts [[fjelds]] un nunutaks [[Grenlande]]s austrumos, '''[[Votkinsa kalni|Votkinsa kalnos]]''', '''[[Gunnbjerna fjelds]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir augstākā virsotne [[Grenlande|Grenlandē]] un [[Dānija|Dānijas karalistē]], kā arī augstākā virsotne uz ziemeļiem no [[Ziemeļu polārais loks|polārā loka]]?
* ... '''[[Pasvīkelva]]''' jeb Pātsjoki, kas novada [[Inari ezers|Inari ezera]] ūdeņus uz [[Barenca jūra|Barenca jūru]], gandrīz visā tecējumā veido [[Krievija]]s—[[Norvēģija]]s robežu?
* ... '''[[Jaunturku revolūcija]]''' [[Osmaņu impērija|Osmaņu impērijā]] [[1908. gads|1908. gadā]] noveda pie [[1876. gads|1876. gada]] konstitūcijas atjaunošanas un [[Osmaņu impērijas otrās konstitūcijas laikmets|Otrā konstitucionālā laikmeta]]?

[[Attēls:Ghiacciaiorhone.jpg|border|right|50px]]
* ... lai nezaudētu ienākumus no [[tūrisms|tūrisma]], vasaras sezonā daļa no '''[[Ronas ledājs|Ronas ledāja]]''' [[Šveice]]s [[Alpi|Alpos]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; mēles tiek apklāta, lai bremzētu ledus kušanu?
* ... '''[[Angļu-krievu līgums (1907)|1907. gada Angļu-krievu līgums]]''' atrunāja abu pušu intereses [[Persija|Persijā]], [[Afganistāna|Afganistānā]] un [[Tibeta|Tibetā]], samazinot &quot;[[Lielā spēle|Lielās spēles]]&quot; izraisīto spriedzi?
* ... pēc ''[[Mars Global Surveyor]]'' datiem tika konstatēts, ka '''[[Lielais Sirts]]''' uz [[Marss (planēta)|Marsa]] ir [[vulkāns|vairogvulkāns]] ar zemu reljefu, lai gan arāk tas tika uzskatīts par [[Līdzenums|līdzenumu]]?

[[Attēls:Tornionjoki Kukkolankoski Vastarannalla Ruotsi.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc lielākās pietekas '''[[Muonioelvena]]s''', kura visā tecējumā veido [[Zviedrija]]s un [[Somija]]s valsts robežu, ieteces, lejtecē arī '''[[Tornelvena]]''' &lt;small&gt;(attēlā krāces pie Tornio)&lt;/small&gt; veido abu valstu robežu?
* ... [[Grenlande]]s tālākais ziemeļu punkts '''[[Morisa Džesepa rags]]''' atrodas 712 kilometrus no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]]?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāte &quot;[[Kustība Par!|Par!]]/[[Progresīvie]]&quot; frakcijā '''[[Alija Turlaja]]''' ir viena no Rīgas Apkaimju alianses idejas autorēm un dibinātājām?

[[Attēls:Matsalu laht.JPG|border|right|50px]]
* ... tā kā '''[[Matsalu līcis]]''' [[Igaunija]]s rietumos &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ievērojama migrējošo putnu uzturēšanās vieta, ap līci izveidots [[Matsalu nacionālais parks]]?
* ... no apmēram 2 miljoniem '''[[kabardieši|kabardiešu]]''' aptuveni 1,1 miljons dzīvo [[Turcija|Turcijā]] bet 516 tūkstoši [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]], galvenokārt [[Kabardas-Balkārijas Republika|Kabarda-Balkārijas Republikā]]?
* ... [[1886. gads|1886. gadā]] '''[[Rišonlecijona|Rišonlecijonā]]''' (tulkojumā &quot;Pirmais Ciānai&quot; — viena no pirmajām mūsu laiku [[ebreji|ebreju]] apmetnēm [[Palestīna]]s teritorijā) bija ap 300 iedzīvotāju, pilsētā tika nodibināta pirmā skola Palestīnā pēc vairāk nekā tūkstoš gadu pārtraukuma ar apmācību [[ivrits|ivritā]]?

[[Attēls:Melville-bay-hunting-boat.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Grenlande]]s ziemeļrietumu piekrastē, [[Bafina jūra|Bafina jūrā]] esošais '''[[Melvila līcis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; parasti atbrīvojas no [[ledus]] tikai augusta vidū, bet aizsalst — septembra beigās?
* ... '''[[anālā spura]]''' vairumam [[zivis|zivju]] tiek izmantota peldējuma stabilizēšanai, darbojoties kā kuģa ķīlis?
* ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 4. septembrī, kad [[Latvijas Republikas iekšlietu ministrs]] [[Aloizs Vaznis]] pārņēma [[Latvijas PSR]] iekšlietu ministra '''[[Bruno Šteinbriks|Bruno Šteinbrika]]''' funkcijas, viņš bija spiests atkāpties no amata, lai gan iepriekš bija solījis, ka neaizies, iekams viņu neatcels [[Padomju Savienība|PSRS]] iekšlietu ministrs?

[[Attēls:Paisaje de la Comarca.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Pīters Džeksons|Pītera Džeksona]] filmu sērijās &quot;Hobits&quot; un &quot;[[Gredzenu pavēlnieks (filmu sērija)|Gredzenu pavēlnieks]]&quot; kā [[Džons Ronalds Rūels Tolkīns|Dž. R. R. Tolkīna]] izdomātā '''[[Daliena]]''' jeb Šīra tika uzņemta lauku ainava zemnieku saimniecībā netālu no Matamatas [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]], kur uzcēla [[hobiti|hobitu]] alu mājokļus un kas tādēļ kļuva par tūristu iecienītu galamērķi &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... lielāko daļu '''[[Nogaju stepe]]s''' [[Krievijas Federācija]]s [[Ziemeļkaukāzs|Ziemeļkaukāza reģionā]], starp [[Tereka]]s un Kumas upēm, tradicionāli izmanto kā ziemas ganības [[aitas|aitām]], taču pārmērīgās ganīšanas dēļ stepes [[augsne]] ir noplicināta, un to apdraud [[pārtuksnešošanās]]?
* ... no visām '''[[Kaukāza valodas|Kaukāza valodām]]''' mazāk nekā 30 ir sava [[rakstība]]?

[[Attēls:Disko-bay-icebergs.jpg|border|right|50px]]
* ... eiropieši ieradās '''[[Disko līcis|Disko līcī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; jau [[Ēriks Rudais|Ērika Rudā]] laikā [[10. gadsimts|10. gadsimtā]] nodibinot [[vikingi|vikingu]] apmetnes [[Grenlande]]s rietumos?
* ... dažādas [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] grupas nosaukumu &quot;Redskins&quot; uzskatīja par nievājošu un aizskarošu, tādēļ [[Nacionālā futbola līga|Nacionālās futbola līgas]] klubs tika pārsaukts, un [[2022. gads sportā|2022. gadā]] tas ieguva '''[[Vašingtonas &quot;Commanders&quot;]]''' nosaukumu?
* ... cauri nelielo '''[[Kataja]]s''' jeb Inakari saliņu [[Baltijas jūra]]s [[Botnijas līcis|Botnijas līča]] ziemeļos iet [[Zviedrija]]s—[[Somija]]s robeža, kas tika novilkta [[1809. gads|1809. gadā]], kad salas vietā bija divas atsevišķas saliņas, taču kopš tā laika teritorijas izostāzijas dēļ saliņas ir saplūdušas vienā?

[[Attēls:Evening shadows on tundra.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[mežatundra]]s''' ainavām &lt;small&gt;(attēlā [[Kanāda|Kanādā]])&lt;/small&gt; raksturīga nenoteikta robeža, mežatundra stiepjas 30—300 km platā joslā [[Eirāzija]]s un [[Ziemeļamerika]]s ziemeļos?
* ... [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpisko spēļu]] bronzas medaļas ieguvēja [[Biatlons 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — vīriešu stafete|biatlona stafetē stafetē]] [[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpiskās komitejas]] komandā '''[[Saīds Karimulla Halili|Saīda Karimullas Halili]]''' tēvs [[1993. gads|1993. gadā]] pārcēlās no [[Afganistāna]]s uz [[Krievija|Krieviju]], lai studētu?
* ... '''[[sānu līnija]]''' ir visām [[zivis|zivīm]] raksturīgs [[maņu orgāns]], kas uztver ūdens svārstību stiprumu un virzienu, palīdzot orientēties vidē un pamanīt ienaidnieku tuvumu?

[[Attēls:Uummannaq-fjord-central.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ūmannakas fjords]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir otra lielākā [[Grenlande]]s [[fjords|fjordu]] sistēma aiz [[Skorsbija līcis|Skorsbija līča]]?
* ... '''[[Halti]]''' kalna nogāzē uz [[Norvēģija]]s un [[Somija]]s robežas atrodas Somijas teritorijas augstākais punkts, taču Somijas augstākā kalnu virsotne ir netālu esošā '''[[Ridničohka]]'''?
* ... [[Pārdaugava|Pārdaugavā]] esošie '''[[Mārtiņa kapi]]''' tika ierīkoti [[1773. gads|1773. gadā]] (sākotnēji saukti arī par [[Āgenskalns|Āgenskalna]] kapiem), un tādējādie tie ir vieni no vecākajiem kapiem [[Rīga|Rīgā]]?

[[Attēls:Barb gonio 080526 9681 ltn Pv.jpg|border|right|50px]]
* ... [[zivis|zivju]] '''[[vēdera spuras|vēdera spuru pāris]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; morfoloģiski atbilst citu [[mugurkaulnieki|mugurkaulnieku]] aizmugurējām ekstremitātēm, tāpat kā [[krūšu spuras]] vai priekšējais spuru pāris atbilst priekšējām ekstremitātēm?
* ... '''[[Bulunas uluss|Bulunas ulusā]]''' [[Krievija]]s [[Sahas Republika]]s ziemeļos ir aptuveni 8500 iedzīvotāju, no kuriem vairāk nekā puse dzīvo ulusa centrā [[Tiksi]] pilsētciematā?
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes padomju bērnu rakstnieks '''[[Jānis Larri]]''' ir pazīstams ar 1937. gada grāmatu bērniem &quot;Karika un Vaļas neparastie piedzīvojumi&quot;, kura sarakstīta, lai jaunākās paaudzes vidū izplatītu zināšanas par [[entomoloģija|entomoloģiju]] un rosinātu interesi par šo zinātni; šajā fantastiskajā stāstā, kas guva milzīgus panākumus un tika vairākkārt izdots, samazināti bērni profesora pavadībā ceļo pa [[kukaiņi|kukaiņu]] pasauli?

[[Attēls:Rigoberta Menchu 2009 cropped.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Gvatemala]]s [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Rigoverta Menču]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1992. gads|1992. gadā]] ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] “par viņas darbu sociālajā taisnīgumā un etnokultūras izlīgumā, kas balstās uz [[Amerikas pamatiedzīvotāji|pamatiedzīvotāju]] tiesībām”?
* ... '''[[2021. gada Pasaules U-19 čempionāts basketbolā]]''' notika no 3. jūlija līdz 11. jūlijam [[Rīga|Rīgā]] un [[Daugavpils|Daugavpilī]], un šī bija otrā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] notika šāda līmeņa turnīrs?
* ... 2020. gada decembrī [[Saulkrastu novads (2009—2021)|Saulkrastu novada]] dome nolēma apvienot '''[[Saulkrastu vidusskola|Saulkrastu vidusskolu]]''' un Zvejniekciema vidusskolu, izveidojot Vidzemes jūrmalas vidusskolu, taču arī pēc apvienošanas mācības plānoja turpināt abu skolu ēkās?

[[Attēls:Bet bet 2019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1991. gads Latvijā|1991. gadā]] dibinātās [[poproks|poproka]] grupas '''&quot;[[bet bet]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā 2019. gadā)&lt;/small&gt; nosaukumam, kas laika gaitā daudzus mulsinājis, nav konkrētas nozīmes — tas izdomāts, jo tobrīd šķitis oriģināls un amizants?
* ... {{oss|Z=2022|L=L}} [[Pekina|Pekinā]], pārstāvot [[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpisko komiteju]], trīs bronzas medaļas izcīnījušais [[biatlonists]] '''[[Eduards Latipovs]]''' 2016. gadā uz laiku bija atstādināts no sacensībām par [[meldonijs|meldonija]] lietošanu?
* ... apmēram 200 kilometrus garais '''[[Independensas fjords]]''' [[Grenlande]]s ziemeļu piekrastē, [[Vandela jūra|Vandela jūrā]], savu nosaukumu ieguva [[1892. gads|1892. gada]] [[4. jūlijs|4. jūlijā]], kad [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] polārpētnieks [[Roberts Pīrijs]] to atklāja [[ASV Neatkarības diena|ASV Neatkarības dienā]]?

[[Attēls:Truelove Lowlands Devon Island.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Devona (sala)|Devona]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas atrodas [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskajā arhipelāgā]] uz ziemeļrietumiem no [[Bafina jūra]]s, ir pasaulē lielākā [[sala]] bez pastāvīgiem [[iedzīvotāji]]em?
* ... pēc leģendas, savas '''[[95 tēzes]]''' [[Mārtiņš Luters]] [[1517. gads|1517. gada]] 31. oktobrī pienaglojis pie [[Vitenberga]]s klostera baznīcas durvīm, taču šis stāsts kļuvis pazīstams tikai pēc Lutera nāves un mūsdienās bieži tiek apšaubīts?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Grūtniecības un dzemdību atvaļinājums|grūtniecības atvaļinājumu un dzemdību atvaļinājumu]]''' aprēķina kopā un piešķir 112 kalendāra dienas, neatkarīgi no tā, cik grūtniecības atvaļinājuma dienas izmantotas līdz dzemdībām?

[[Attēls:ThreeGorgesDam-China2009.jpg|border|right|50px]]
* ... 2015. gadā '''[[hidroelektroenerģija]]''' deva 16,6% no visas pasaulē saražotās elektroenerģijas un 70% no visas atjaunojamās enerģijas, un nākamajos 25 gados bija paredzēts ikgadējs pieaugums par aptuveni 3,1% &lt;small&gt;(attēlā [[Triju aizu aizsprosts]] [[Ķīna|Ķīnā]], kas ir pasaulē lielākā [[elektrostacija]] pēc tās uzstādītās jaudas (22,5 GW))&lt;/small&gt;?
* ... [[1930. gads|1930. gadā]] [[Krievijas PFSR]] tika izveidots Anabaras nacionālais ([[evenki|evenku]]) rajons ar centru Udžas ciemā, kas mūsdienās ir '''[[Anabaras uluss]]''' [[Krievija]]s [[Sahas Republika]]s ziemeļu daļā, [[Anabara]]s lejtecē, kur 42% iedzīvotāju ir [[dolgani]], 23% evenki un 22% [[jakuti]]?
* ... [[2020. gads Latvijā|2020. gadā]] toreizējā '''[[Jaunatnes organizācija &quot;Protests&quot;|Jaunatnes organizācijas &quot;Protests&quot;]]''' valdes locekle [[Justīne Panteļējeva]] tika [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|ievēlēta Rīgas domē]] no &quot;[[Progresīvie]]/[[Attīstībai/Par!]]&quot; saraksta?

[[Attēls:CAT-D10N-pic001.jpg|border|right|50px]]
* ... parasti '''[[buldozers|buldozeri]]''' ir liela un jaudīga kāpurķēžu smagā tehnika &lt;small&gt;(attēlā ''Caterpillar'' buldozers ar āķi (riperi) smalcināšanai)&lt;/small&gt;, daudz retāki ir riteņu buldozeri, kuriem parasti ir četri riteņi, kurus vada pilnpiedziņas sistēma, un tiem ir hidrauliska, šarnīrveida stūres sistēma?
* ... [[1616. gads|1616. gadā]] jūrasbraucējs Roberts Bailots bija pirmais eiropietis, kas ieraudzīja '''[[Bailota sala|Bailota salu]]''' [[Kanāda|Kanādā]], uz ziemeļiem no [[Bafina sala]]s, un tā tika nosaukta viņa vārdā?
* ... [[Latvija]]s '''[[Valsts meža dienests]]''' tika izveidots [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]], likvidējot Meža ministriju?

[[Attēls:Чумы на берегу Кары.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc '''[[Kara (upe)|Karas upes]]''' [[Krievija]]s ziemeļos, kuras ietekas tuvumā 1736. gadā ziemoja Stepana Maligina un Alekseja Skuratova Lielās Ziemeļu ekspedīcijas rietumu grupa, nodēvēta [[Karas jūra]] &lt;small&gt;(attēlā [[čums]] Karas krastā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[2021. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2021. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' pirmo reizi programmā bija iekļautas individuālās sacensības [[ziemeļu divcīņa|ziemeļu divcīņā]] sievietēm un [[tramplīnlēkšana]] no lielā tramplīna sievietēm?
* ... nelielā '''[[Kafeklubena]]''' jeb Inuitkekertāta [[Grenlande]]s galējos ziemeļos [[Vandela jūra|Vandela jūrā]] atrodas uz austrumiem no [[Morisa Džesepa rags|Morisa Džesepa raga]] un 713,5 kilometrus uz dienvidiem no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], tādējādi pretendējot uz pasaulē vistālāk uz ziemeļiem novietotās [[sauszeme]]s nosaukumu?

[[Attēls:Colin Hanks in 2015.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Toms Henkss|Toma Henksa]] vecākais dēls '''[[Kolins Henkss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; arī ir pazīstams [[aktieris]], [[kinoproducents]] un [[režisors]]?
* ... 2019. gada jūlijā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] centra spēlētājs '''[[Robins Lopess]]''' uz pievienojās [[Milvoki &quot;Bucks&quot;]] komandai, vienu sezonu profesionālajā basketbolā aizvadot kopā ar dvīņubrāli [[Bruks Lopess|Bruku Lopesu]]?
* ... [[sengrieķi|sengrieķu]] pilsēta '''[[Tegeja]]''' bija viena no senākajām un ietekmīgākajām senās [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijas]] pilsētām?

[[Attēls:Vanatinai, Louisiade Archipelago.jpg|border|right|50px]]
* ... vispazīstamākie '''[[rifs|rifi]]''' ir tropu ūdeņu [[koraļļu rifi]] &lt;small&gt;(attēlā rifa ieskautā Vanatinai sala Luziādu arhipelāgā)&lt;/small&gt;, kas izveidojušies biotiskos procesos, kuros galveno lomu spēlējuši pārkaļķojušies [[koraļļi]] un koraļļu [[aļģes]]?
* ... 108 metrus garā un metru augstā saliņa '''[[ATOW1996]]''' [[Grenlande]]s galējos ziemeļos [[Vandela jūra|Vandela jūrā]] tika atklāta [[1996. gads|1996. gadā]] un pretendē uz pasaulē vistālāk uz ziemeļiem novietotās [[sauszeme]]s nosaukumu?
* ... [[Ķīnas Tautas Republika]]s izpratnē '''[[Pazemojumu gadsimts (Ķīna)|Pazemojumu gadsimts]]''' ir laika posms starp [[1839. gads|1839. gada]] Pirmo opija karu un ĶTR pasludināšanu [[1949. gads|1949. gadā]]?

[[Attēls:Плато Путорана 2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Putorana]]''' plato [[Krievija]]s ziemeļos ir veidots no [[bazalts|bazalta]] lavas straumēm, tā saucamajiem &quot;Sibīrijas trapiem&quot;, kas ir sastopami visā [[Vidussibīrijas plakankalne|Vidussibīrijas plakankalnē]], bet Putorana &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgais lielais reģions, kas pilnībā veidots no bazaltiem?
* ... pats '''[[Mārvins Hīmeijers]]''' izdarīja [[pašnāvība|pašnāvību]] pēc 2004. gada incidenta, kurš plašsaziņas līdzekļos un internetā ir pazīstams kā &quot;Mārvina Hīmeijera karš&quot;, kurā ar bruņām aprīkotā [[buldozers|buldozerā]] viņš sagrāva 13 administratīvas, tirdzniecības un ražošanas ēkas Grenbijas pilsētiņā [[Kolorādo štats|Kolorādo štatā]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]?
* ... '''[[Sūdezers (Ģibuļu pagasts)|Sūdezers]]''' ir neliels ezers [[Ģibuļu pagasts|Ģibuļu pagastā]], [[Talsu novads|Talsu novadā]]?

[[Attēls:Gemeine Strubbelkopfröhrling Strobilomyces strobilaceus.JPG|border|right|50px]]
* ... no vairāk nekā 40 '''[[zvīņbeku ģints]]''' sugām [[Latvija|Latvijā]] ir atrasta tikai viena — tās [[tipiskā suga]] [[melnā zvīņbeka]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[itāļi|itāļu]] ceļotājs '''[[Ludoviko di Vartema]]''' bija pirmais vai viens no pirmajiem [[Eiropa]]s [[kristieši]]em, kas 16. gadsimta sākumā nonāca [[musulmaņi|musulmaņu]] svētajā pilsētā [[Meka|Mekā]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērna kopšanas atvaļinājums|bērna kopšanas atvaļinājuma]]''' kopējais ilgums nedrīkst būt garāks par pusotru gadu, bet to var izmantot pa daļām līdz dienai, kad [[bērns]] sasniedz astoņu gadu vecumu?

[[Attēls:John David Washington.png|border|right|50px]]
* ... amerikāņu [[aktieris]] '''[[Džons Deivids Vašingtons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir spēlējis [[amerikāņu futbols|amerikāņu futbolu]] jauniešu līmenī, bet vēlāk, tāpat kā viņa tēvs [[Denzels Vašingtons]], sācis aktiera karjeru?
* ... '''[[lidars|lidara]]''' darbības princips balstās [[gaisma]]s impulsa raidīšanā (parasti izmantojot [[lāzers|lāzeri]]) mērķa virzienā, kurš atstarojas no tā un daļēji atgriežas; atstaroto impulsa daļu izmanto analīzei, bet laiks, kuru gaismas stars patērējis ceļā līdz mērķim un atpakaļ, norāda attālumu līdz tam?
* ... nelielā [[sala]] vai sēklis '''[[Odāka]]''' [[Grenlande]]s galējos ziemeļos tika atklāta [[1978. gads|1978. gadā]] un, atrodoties 705 kilometrus uz dienvidiem no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], tā pretendē uz vistālāk uz ziemeļiem novietotās [[sauszeme]]s nosaukumu; 2008. gadā, apsekojot ar [[helikopters|helikopteru]], sala gan netika konstatēta?

[[Attēls:Pascal Siakam 2018.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kamerūna]]s [[basketbolists|basketbolista]] '''[[Paskāls Siakams|Paskāla Siakama]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[Toronto &quot;Raptors&quot;]] sastāvā 2019. gadā kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] čempionu, talants tika pamanīts cita Kamerūnā dzimušā NBA spēlētāja Lukas Mbā a Mute rīkotajā jauno spēlētāju nometnē?
* ... 6 kilometrus garais un 3—4 metrus platais '''[[Diolks]]''', kas šķērsoja [[Korintas šaurums|Korintas šaurumu]], bija velkamais ceļš, pa kuru [[Antīkie laiki|antīkajos laikos]] pārvilka vieglos karakuģus un nelielus tirdzniecības kuģus starp [[Korintas līcis|Korintas līci]] un [[Saronikas līcis|Saroniku]] [[Grieķija|Grieķijā]], tādējādi nodrošinot īsāko satiksmi?
* ... neapdzīvotā '''[[Henrietas sala]]''' [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] ir vistālāk ziemeļos izvietotā [[Jaunsibīrijas salas|Jaunsibīrijas salu]] arhipelāga un [[Austrumsibīrijas jūra]]s sala?

[[Attēls:Informal meeting of competitiveness and telecommunications ministers. Arrivals Edgars Tavars (35866986341).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2021. gads Latvijā|2021. gada]] sākumā, pēc tam, kad [[13. Saeima]]s deputāte [[Dana Reizniece-Ozola]] nolika deputāta mandātu, [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] priekšsēdētājs '''[[Edgars Tavars]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi kļuva par parlamenta deputātu?
* ... '''[[Ūnartokekertaka]]''' [[Grenlande]]s austrumos par [[sala|salu]] tika atzīta 2005. gada septembrī, bet pirms tam tā ar ledāju bija savienota ar Liverpūles Zemi; salas izveidošanos zinātnieki saista [[Globālā sasilšana|globālo sasilšanu]]?
* ... '''[[somu pirts]]''' temperatūra ir no 80 līdz 110 °C, parasti 80—90 °C, un tā tiek uzturēta virs [[Rasas punkts|rasas punkta]], lai nebūtu tvaika [[kondensācija]]s?

[[Attēls:Coreus marginatus, Dock Bug.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ornamentblakšu dzimta|ornamentblaktis]]''' &lt;small&gt;(attēlā skābeņu vīgriežu ornamentblakts)&lt;/small&gt; trauksmes laikā bieži izdala sekrētu ar nepatīkamu smaku no dziedzeriem, kas atrodas uz krūtīm?
* ... 2006. gadā bijušais [[Latvijas kultūras ministrs|kultūras ministrs]] un vēstnieks '''[[Jānis Dripe]]''' kļuva par [[Rīga]]s pilsētas galveno arhitektu, būdams amatā līdz 2011. gadam, kad [[Rīgas domes priekšsēdētājs]] [[Nils Ušakovs]] viņu atbrīvoja no amata?
* ... arī [[cilvēks|cilvēkam]] ir 4 '''[[ilknis|ilkņi]]''', ko parasti sauc par acu zobiem, jo tie atrodas apmēram zem acīm?

[[Attēls:Qeqertarsuaq.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Milna Zeme]]''' ir pēc platības trešā lielākā [[sala]] Grenlandes arhipelāgā pēc pašas [[Grenlande]]s un '''[[Disko sala]]s''' &lt;small&gt;(attēlā Kekertarsuakas pilsēta Disko salā)&lt;/small&gt;?
* ... 2019. gadā par [[Latvija]]s labāko sporta [[žurnālists|žurnālisti]] atzītā '''[[Inita Kresa-Katkovska]]''' savu [[basketboliste]]s karjeru ir aizvadījusi [[Rīgas TTT]] klubā, kuras sastāvā divreiz ieguvusi Eiropas kausu, kā arī piecreiz PSRS čempiones titulu?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigās visa 600 mm dzelzceļu sistēma no [[Ogre]]s līdz [[Inčukalns (stacija)|Inčukalnam]] tika iznīcināta, arī '''[[dzelzceļa līnija Inčukalns—Allaži]]'''?

[[Attēls:Barbara_Bush_portrait.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2018. gads|2018. gadā]] mirušo [[ASV prezidentu uzskaitījums|41.]] [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Džordžs Herberts Volkers Bušs|Džordža Herberta Volkera Buša]] un '''[[Barbara Buša|Barbaras Bušas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; laulības 73 gadi ir ilgākais laiks, ko kāds no ASV prezidentiem ir nodzīvojis [[laulība|laulībā]]?
* ... [[Latvija]]s [[paukotāja]], [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000. gada vasaras olimpisko spēļu]] dalībniece '''[[Jūlija Vansoviča]]''' tagad ir paukošanas [[trenere]] [[Daugavpils]] sporta skolā?
* ... no 2019. gada latviešu [[dziedātāja]], vokālā pedagoģe un dziesmu autore '''[[Anna Zankovska]]''' ir pazīstama ar skatuves vārdu ''Katō''?

[[Attēls:Bennett-Insel 4 2014-08-25.jpg|border|right|50px]]
* ... neapdzīvoto '''[[Benneta sala|Benneta salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļos [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]], '''[[Delonga salas|Delonga salu]]''' grupā [[1881. gads|1881. gadā]], dreifējot ar ledū iesalušo kuģi ''Jeannette'', atklāja amerikāņa [[Džordžs Delongs|Džordža Delonga]] ekspedīcija un nosauca to par godu ekspedīcijas sponsoram, avīzes ''New York Herald'' izdevējam Džeimsam Bennetam?
* ... [[Latvija]]s [[džudo|džudists]], [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992. gada Barselonas olimpisko spēļu]] dalībnieks '''[[Vadims Voinovs]]''' ir bijis divkārtējs Eiropas čempions PSRS komandas sastāvā?
* ... lejtecē [[Velna grāvis (Garozes pieteka)|Velna grāvis]] savieno '''[[Garoze (upe)|Garozi]]''' ar ziemeļos tekošo [[Iecava (upe)|Iecavu]], pavasaros to aizver ar slūžu aizvaru pie bijušajām ūdensdzirnavām?

[[Attēls:Heksamilions.JPG|border|right|50px]]
* ... aizsargmūris, kas tika uzcelts šķērsām pāri visam [[Korintas šaurums|Korintas šaurumam]], lai aizsargātu vienīgo sauszemes ceļu, kas savieno [[Peloponesa|Peloponēsu]] ar kontinentālo [[Grieķija|Grieķiju]], '''[[Heksamilions]]''' &lt;small&gt;(attēlā drupas)&lt;/small&gt; ir pats lielākais [[Arheoloģiskais piemineklis|arheoloģiskais objekts]] Grieķijā?
* ... [[ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[Krievija]]s [[Futbols|futbola]] treneris un bijušais futbolists '''[[Andrejs Kančeļskis]]''' 2014. gada augustā tika apstiprināts par [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] kluba ''[[FC Jūrmala]]'' galveno treneri, tomēr pēc sezonas beigām viņš klubu pameta?
* ... [[dziedātāja]], dziesmu autore un radio personība '''''[[Patrisha]]''''' īstajā vārdā ir Patrīcija Ksenija Cuprijanoviča?

[[Attēls:Spiro_Agnew.jpg|border|right|50px]]
* ... 39. [[ASV viceprezidents]] prezidenta [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]] laikā '''[[Spiro Agņū]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija otrais [[ASV viceprezidents]], kurš ir atkāpies no amata, pirmajam esot [[Džons Kelhūns|Džonam Kelhūnam]]?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Dalasas &quot;Mavericks&quot;]] spēlētāja '''[[Tims Hārdevejs jaunākais|Tima Hārdeveja jaunākā]]''' tēvs, arī Tims Hārdevejs, tāpat ir bijis basketbolists, spēlējis NBA, aizvadot līgā trīspadsmit sezonas?
* ... '''[[Pīrija Zeme]]s''' [[Morisa Džesepa rags]] ir [[Grenlande]]s tālākais ziemeļu punkts?

[[Attēls:BU Gitega (11).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2018. gads|2018. gada]] beigās [[Burundija]]s prezidents Pjērs Nkurunziza paziņoja, ka viņš izpildīs solījumu atgriezt '''[[Gitega]]i''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bijušo politiskās [[galvaspilsēta]]s statusu, [[Bužumbura]]i paliekot kā ekonomiskajai galvaspilsētai?
* ... spēlē pret [[Polijas futbola izlase|Poliju]] [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008. gada Eiropas čempionātā]] [[Austrijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ivica Vastičs]]''' 38 gadu un 257 dienu vecumā guva vārtus, tādējādi kļūstot par vecāko spēlētāju [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] vēsturē, kas to ir paveicis?
* ... '''[[Nacionālais kopienākums|nacionālo kopienākumu]]''' iegūst, ja [[Iekšzemes kopprodukts|iekšzemes kopproduktam]] pieskaita no citām valstīm saņemtos īpašuma ienākumus, darbinieku atalgojumu un subsīdijas, un atņem citām valstīm samaksātos īpašuma ienākumus, darbinieku atalgojumu un ražošanas un importa nodokļus?

[[Attēls:Čužu purvs, 2019.08.24, krūmu čužas (Pentaphylloides fruticosa).jpg|border|right|50px]]
* ... [[1927. gads|1927. gadā]] tika izveidota aizsargājamā teritorija &quot;Kandavas sēravotu mežs&quot;, ko [[1934. gads Latvijā|1934. gadā]] paplašināja līdz 40 ha, iekļaujot [[krūmu čuža]]s atradni, kas ir vienīgā dabiskā šīs sugas atradne Latvijā, un arī mūsdienās krūmu čuža &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; lielā skaitā ir sastopama '''[[Čužu purvs (dabas liegums)|Čužu purva dabas liegumā]]'''?
* ... [[Džefs Kinijs|Džefa Kinija]] bērnu grāmatu sērija '''&quot;[[Grega dienasgrāmata]]&quot;''' kopumā Pasaulē pārdota vairāk kā 250 miljonu tirāžā, sērijas grāmatas ir tulkotas 56 valodās?
* ... [[Latvija|Latvijā]] 20. gadsimta 20. un 30. gados ebreju [[politiskā partija]] '''[[Bunds (partija)|Bunds]]''' aktīvi uzstājās kā pret labējām latviešu partijām, tā arī pret [[komunisti]]em?

[[Attēls:Larry Flynt 2009.jpg|border|right|50px]]
* ... [[pornogrāfija|pornogrāfisko]] žurnālu un videofilmu izdevēja ''Hustler'' īpašnieks '''[[Lerijs Flints]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika paralizēts 1978. gadā pēc slepkavības mēģinājuma, ko veica sērijveida slepkava Džozefs Franklins?
* ... 2011. gadā [[Itālija]]s [[futbols|futbola]] treneris '''[[Roberto Di Mateo]]''' pievienojās [[Anglijas Premjerlīga]]s klubam ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'', kā [[Andrē Villašs-Boašs|Andrē Villaša-Boaša]] asistents, bet jau 2012. gadā Di Mateo kļuva par komandas galveno treneri un uzvarēja ar ''Chelsea'' [[2012. gada UEFA Čempionu līgas fināls|UEFA Čempionu līgas finālā]]?
* ... līdz [[1994. gads Latvijā|1994. gadm]] '''[[Balbiši]]''' bija [[Ozolaines pagasts|Ozolaines pagasta]] centrs, tad tas pārcēlās prom, bet [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] Ozolaines pagasta pārvaldes administrācija pārcēlās atpakaļ uz Balbišu ciemu, šoreiz izvietojoties bijušās Ozolaines pamatskolas ēkā, kas bija slēgta skolēnu trūkuma dēļ?

[[Attēls:Nathan Walker.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Austrālija]]s [[hokejists]] '''[[Neitans Volkers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais no savas valsts, kas ir profesionāli spēlējis Eiropā, ticis izvēlēts [[NHL drafts|NHL draftā]] un arī pirmais austrālietis, kas spēlējis [[Nacionālā hokeja līga|šajā līgā]]?
* ... [[laika joslas|laika skaitīšanas]] īpatnību dēļ, šķērsojot 4923 metru virs jūras līmeņa augsto '''[[Vāhdžīras pāreja|Vāhdžīras pāreju]]''' starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Ķīna|Ķīnu]], pulksteni nepieciešams pagriezt par trīs ar pusi stundām?
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes padomju [[čekists]] '''[[Jānis Apeters]]''', kurš [[1937. gads|1937. gadā]] kļuva par pirmo Solovku īpašās nozīmes nometnes ([[Solovku salas|Solovku salās]]) vadītāju, [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā 1938. gada 22. augustā tika notiesāts par valsts nodevību un dalību pretpadomju revolucionārā organizācijā un nošauts?

[[Attēls:Sitka 84 Elev 135.jpg|border|right|50px]]
* ... agrāk, kad [[Aļaska]] piederēja [[Krievijas Impērija]]i kā [[Krievijas Amerika]], '''[[Sitka]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums bija Novoarhangeļska?
* ... [[Lietuvas Futbola federācija]]s prezidents '''[[Toms Danilevičs]]''' spēlētāja karjeras laikā ir pārstāvējis [[Lietuvas futbola izlase|Lietuvas futbola izlasi]], aizvadot 71 spēli valstsvienībā?
* ... '''[[pamežs|pamežu]]''' [[Latvija]]s apstākļos visbiežāk veido [[paegļi]], [[lazdas]], [[pīlādži]] un krūkļi, arī dažādu sugu [[kārkls|kārkli]], [[Parastā ieva|ievas]], [[plūškoki]], irbenes, segliņi, [[upene]]s, [[jāņogas]], [[Parastā zalktene|zalktenes]], vērenes, no kokiem — [[liepas]], [[gobas]], [[vīksnas]]?

[[Attēls:Punishment sisyph.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] Efīras valdnieks '''[[Sīzifs]]''' par mēģinājumu apmānīt dievus tika sodīts [[Aīds|Aīda]] valstībā, kur viņam uz visiem laikiem jāveļ kalnā akmens, kas virsotnē atkal noripo lejā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Latvijas hokeja izlase]]s visu laiku rezultatīvākā spēlētāja [[Leonīds Tambijevs|Leonīda Tambijeva]] dēls '''[[Kirils Tambijevs]]''' arī ir pazīstams hokejists, 2019. gadā ar [[Kazahstāna]]s klubu [[Karaghandi &quot;Saryarka&quot;]] kļuvis par [[Krievijas Augstākā hokeja līga|Krievijas Augstākās hokeja līgas]] čempionu?
* ... '''[[Bensakas rags]]''' [[Tunisija|Tunisijā]], kas ir [[Āfrika]]s kontinenta tālākais ziemeļu punkts, ir nobeigums lielākajam Anžela ragam?

[[Attēls:Black Hawk flying over a valley in Bamyan.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Bābi|Bābu]]''' kalnos [[Afganistāna]]s centrālajā daļā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākas daudzas no reģiona svarīgākajām upēm — [[Kabula (upe)|Kabula]], Argandaba, [[Helmanda]], Fartahrūda, [[Harīrūda]], [[Murgaba]], [[Balha (upe)|Balha]] un [[Kundūza]]?
* ... 101 spēli [[Dānijas futbola izlase]]s sastāvā aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Tomass Serensens]]''' ir piedalījies [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000.]] un [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004. gada Eiropas čempionātā]], kā arī [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002.]] un [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada FIFA Pasaules kausā]]?
* ... '''[[Jeņisejas līcis]]''' [[Krievija]]s ziemeļos, kas ir Jeņisejas upes grīvlīcis jeb estuārs, ir ap 300 km garš?

[[Attēls:Jeff Kinney Book Signing, November 2011 (1).jpg|border|right|50px]]
* ... 2009. gadā žurnāls &quot;[[Time]]&quot; nosauca rakstnieku un karikatūristu, bērnu romāna &quot;Grega dienasgrāmata&quot; un tam sekojošās grāmatu sērijas autoru '''[[Džefs Kinijs|Džefu Kiniju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par vienu no 100 ietekmīgākajiem pasaules cilvēkiem?
* ... [[1942. gads|1942. gada]] augustā pie '''[[Diksona sala]]s''' notika vācu kreisera ''Admiral Scheer'' uzbrukums, kas bija vienīgā vācu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] kaujas operācija [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] uz austrumiem no [[Urāli]]em?
* ... kinofilma '''&quot;[[Vara (2018. gada filma)|Vara]]&quot;''' par 46. [[ASV viceprezidents|ASV viceprezidentu]] [[Diks Čeinijs|Diku Čeiniju]] un viņa ceļu līdz kļūšanai par visspēcīgāko viceprezidentu ASV vēsturē tika nominēta astoņām [[91. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvām]]?

[[Attēls:Aposeris foetida m1.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[aposēres]]''' ir monotipiska augu [[Ģints (bioloģija)|ģints]], kurā ir klasificēta tikai viena augu suga — [[smirdīgā aposēre]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Anglijas futbola izlase]]s sastāvā '''[[Deivids Sīmens]]''' ir otrs ar spēlēm bagātākais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] vēsturē, atpaliekot tikai no [[Pīters Šiltons|Pītera Šiltona]]?
* ... '''[[Griķi (ģints)|griķi]]''' ir uzskatīti par pseidolabību, nevis par labību, jo tie nepieder [[graudzāļu dzimta]]i?

[[Attēls:Ish Smith 2020 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Vašingtonas &quot;Wizards&quot;]] saspēles vadītājs '''[[Išs Smits]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; savas karjeras laikā ir pārstāvējis 12 NBA komandas?
* ... 1923. gadā [[Lietuva]]s miestā '''[[Pumpēni (Lietuva)|Pumpēnos]]''' bija 1139 iedzīvotāji, no tiem 33% ebreju; 1939. gadā iedzīvotāju skaits sasniedza 1400, taču 1941. gada jūlijā visi pilsētas [[ebreji]] tika sadzīti geto un 26. augustā nogalināti [[Holokausts|Holokaustā]]?
* ... ilgu laiku '''[[Koteļnija|Koteļnijas sala]]''' [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] tika izmantota tikai [[polārlapsa|polārlapsu]] medībām un [[mamuti|mamutu]] kaulu ievākšanai (tās piekrastē bija mednieku ziemas apmetnes, bet pastāvīgo iedzīvotāju salā nebija), taču līdz ar [[Ziemeļu jūras ceļš|Ziemeļu jūras ceļa]] attīstību salā tika ierīkotas vairākas [[meteostacija]]s?

[[Attēls:Mosedis.jpg|border|right|50px]]
* ... 1979. gadā [[Lietuva]]s miestā '''[[Mosēda|Mosēdā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atklāts ārsta Vaclova Inta vecajās ūdensdzirnavās izveidotais Lietuvas [[laukakmeņi|laukakmeņu]] muzejs ar ap 5000 lieliem eksponātiem un lielu daudzumu mazāku?
* ... '''[[Gerets Berijs]]''' [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas futbola Premjerlīgā]] ir nospēlējis 653 spēles, kas ir līgas rekords?
* ... [[Igaunija]]s rietumos, '''[[Virtsu]]''' ciemā, atrodas osta, no kuras ir [[prāmis|prāmju]] satiksme ar [[Kuivastu]] ciemu [[Muhu sala|Muhu salā]] Sūrveina šauruma otrā pusē, no kurienes pa uzbērtu dambi autoceļš ved uz [[Sāremā]] salu?

[[Attēls:Lejnieki Bauska (2).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Viļa Plūdoņa muzejs]]''' [[Bauskas novads|Bauskas novada]] [[Ceraukstes pagasts|Ceraukstes pagasta]] &quot;Lejeniekos&quot; &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izveidots viensētā, kurā dzejnieks [[Vilis Plūdons]] ir dzimis un dzīvojis?
* ... [[2019. gads sportā|2019. gada]] aprīlī [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] izslēgšanas kārtas septītajā spēlē pret [[Vegasas &quot;Golden Knights&quot;]] [[Sanhosē &quot;Sharks&quot;]] spēlētājs '''[[Kevins Lebanks]]''' kļuva par pirmo spēlētāju NHL vēsturē, kas vienā periodā, septītajā spēlē ir sakrājis četrus rezultativitātes punktus?
* ... nepāliešu karavīri '''[[gurkas]]''' ir cēlušies no [[Radžastāna]]s izceļotājiem, kas 15. gadsimtā pārvietojušies uz [[Himalaji]]em, saukdami sevi par &quot;govju ganiem&quot;?

[[Attēls:Stiliyan Petrov 2011.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Stilijans Petrovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar nospēlētām 105 spēlēm ir [[Bulgārijas futbola izlase]]s rekordists aizvadīto spēļu ziņā?
* ... par '''[[Ļahova salas|Ļahova salu]]''' [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] pirmatklājēju tiek uzskatīts tirgonis Ivans Ļahovs, kurš, sekojot [[ziemeļbrieži|ziemeļbriežu]] baram, šķērsoja [[Lapteva šaurums|Lapteva jūras šaurumu]] un nonāca salās, kur atrada [[mamuti|mamutu]] kaulu un [[polārlapsa|polārlapsu]] krājumus, ziņoja par savu atklājumu uz [[Pēterburga|Pēterburgu]] un saņēma monopolu uz resursu ieguvi savā vārdā nosauktajās salās?
* ... '''[[Termālie ūdeņi|termālos ūdeņus]]''' izmanto arī apkurei un kā alternatīvu elektroenerģijas avotu, piemēram, [[Islande]]s galvaspilsētu [[Reikjavīka|Reikjavīku]] pilnībā apsilda termālie ūdeņi?

[[Attēls:2020.08.05 pie Krievupes stacijas.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Garkalnes meži|Garkalnes mežu dabas liegums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā [[zaļā vārna|zaļās vārnas]] ligzdošanas vieta [[Baltija|Baltijā]]?
* ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komandā [[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]] spēlējošais '''[[Daniels Sprongs]]''' 7 gadu vecumā pārcēlies no [[Nīderlande]]s uz [[Kanāda|Kanādu]], lai attīstītu [[hokejs|hokeja]] talantu, un nav spēlējis [[Nīderlandes hokeja izlase|Nīderlandes hokeja izlasē]], līdz ar to arī izlašu turnīros?
* ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] par nopelniem [[Latvija]]s labā kultūras [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs '''[[Andrejs Volmārs]]''' saņēma [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]?

[[Attēls:Nofretete Neues Museum.jpg|border|right|50px]]
* ... pastāv teorija, ka [[Ēģipte]]s [[faraons|faraona]] [[Ehnatons|Ehnatona]] sieva [[Nofretete]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijusi '''[[Mitānija]]s''' valdnieku meita?
* ... saskaņā ar daļā valstu, ieskaitot [[Latvija|Latviju]] un bijušo [[Padomju Savienība|PSRS]], pieņemto klasifikāciju, nogulumiežu '''[[Svīta (ģeoloģija)|svītas]]''' noteikšana ir kompleksa un iekļauj sevī gan slāņa [[fācija|faciālās]] litogrāfiskās ([[Ģeoloģija|ģeoloģiskās]]), gan [[paleontoloģija|paleontoloģiskās]] ([[bioloģija|bioloģiskās]]) īpatnības?
* ... latviešu [[Bobslejs|bobsleja]] pilots, [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|Pekinas olimpisko spēļu]] dalībnieks, '''[[Emīls Cipulis]]''' ar bobsleju sācis nodarboties 2019. gadā, bet pirms tam nodarbojies ar [[Motokross|motokrosu]]?

[[Attēls:Harry Styles November 2014.jpg|border|right|50px]]
* ... vienas no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām zēnu grupām ''[[One Direction]]'' solists '''[[Harijs Stailss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2017. gadā debitēja kino kā aktieris [[Kristofers Nolans|Kristofera Nolana]] kara filmā &quot;[[Denkerka (filma)|Denkerka]]&quot;?
* ... 2020.—2021. gada sezonā [[Rīgas &quot;Dinamo&quot;]] pārstāvējušais [[Kanāda]]s [[hokejists]] '''[[Džeisijs Lipons]]''' [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]] debitēja 2016. gadā, kopā aizvadot 9 spēles?
* ... '''[[altīno]]''' ir retākais sastopamais vīrieša balss paveids?

[[Attēls:Anzob mountains.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Hisora grēda]]s''' &lt;small&gt;(attēlā Anzoba pāreja)&lt;/small&gt; augstākā virsotne — 4643 metrus augstais '''[[Hazrati Sultons]]''' (agrākā PSKP XXII kongresa smaile) atrodas uz [[Tadžikistāna]]s un [[Uzbekistāna]]s robežas un ir Uzbekistānas augstākā virsotne?
* ... [[Īrija]]s [[futbolists|futbolistam]], centra [[Aizsargs (futbols)|aizsargam]] '''[[Ričards Danns|Ričardam Dannam]]''' pieder [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīga]]s rekords par visvairāk iesistiem vārtiem savos vārtos (10 vārti)?
* ... ar vidējo [[Gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] +8,8 °C (2,4 °C virs normas), '''[[2020. gada laikapstākļi Latvijā]]''' kļuva par siltāko gadu novērojumu vēsturē, par 0,6 °C pārspējot [[2019. gada laikapstākļi Latvijā|2019. gada]] rekordu?

[[Attēls:Unio crassus1.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[dižgliemeņu virsdzimta]]s''' pārstāvjiem, kas dzīvo tikai [[saldūdeņi|saldūdeņos]], ir raksturīgs iekšējais perlamutra slānis un savdabīga zobu uzbūve &lt;small&gt;(attēlā biezā perlamutrene)&lt;/small&gt;?
* ... [[Fidži]] dzimušais '''[[Viktors Lindbergs]]''', kura vecāki bija [[zviedri|zviedru]] un [[īri|īru]] tautības, jaunību aizvadīja [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] un uz [[Londona|Londonu]] pārcēlās īsi pirms [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]], kur izcīnīja zelta medaļu [[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ūdenspolo turnīrā]], pārstāvot Jaukto komandu, un tādējādi tiek uzskatīts par pirmo Jaunzēlandes sportistu olimpiskajās spēlēs?
* ... '''[[Pērtas naudas kaltuve|Pērtas naudas kaltuvē]]''' tiek uzglabāta lielākā un vērtīgākā [[monēta]] pasaulē — &quot;[[Austrālija]]s ķengura vienas tonnas zelta monēta&quot;, kas sver 1012 kg, ir aptuveni 80 cm plata un vairāk nekā 12 cm bieza?

[[Attēls:Mother and very small baby hippo.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1831. gads|1831. gadā]] dibinātais '''[[Antverpenes zooloģiskais dārzs]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[nīlzirgi]])&lt;/small&gt; ir viens no vecākajiem [[Zooloģiskais dārzs|zooloģiskajiem dārziem]] pasaulē?
* ... [[Trinidāda un Tobāgo|Trinidādas un Tobāgo]] [[futbolists]] '''[[Dvaits Jorks]]''' [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgā]] guva 123 vārtus, kas līdz 2018. gadam bija augstākais rādītājs spēlētājam, kas nav no [[Eiropa]]s?
* ... '''[[Rubensheisa|Rubensheisu]]''', kur mūsdienās iekārtots [[muzejs]], gleznotājs [[Pīters Pauls Rubenss]] nopirka [[1610. gads|1610. gadā]] un pārbūvēja savām vajadzībām?

[[Attēls:VadimsLasenko.jpg|border|right|50px]]
* ... 2020. gadā [[Latvijas iekšlietu ministrs]] [[Sandis Ģirģens]] kandidēja uz [[Latvijas Futbola federācija]]s prezidenta matu, taču vēlēšanās pārliecinoši uzvarēja otrs kandidāts '''[[Vadims Ļašenko]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[bailes]] no augstuma jeb '''[[akrofobija]]''' tiek uzskatītas par vieglu neirozes pakāpi, kas parasti neizraisa nekādas sekas?
* ... [[Japāna|Japānā]], kā [[vulkānisms|vulkāniski]] aktīvā valstī, ir tūkstošiem karsto avotu '''[[onsens|onsenu]]''', kas izkaisīti visās tās lielākajās salās?

[[Attēls:Tumba Belasica IMG 7972.jpg|border|right|50px]]
* ... 1880 metrus augstajā '''[[Tumba (kalns)|Tumbas kalna]]''' virsotnē [[Belasica]]s kalnu sistēmā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; satiekas triju valstu — [[Bulgārija]]s, [[Grieķija]]s un [[Ziemeļmaķedonija]]s teritorijas?
* ... brāļi [[Gērijs Nevils|Gērijs]] un '''[[Fils Nevils|Fils]]''' Nevili kopā ar labiem panākumiem spēlējuši gan [[Anglijas futbola izlase|Anglijas futbola izlasē]], gan ''[[Manchester United]]'', bet pēc spēlētāja karjeras beigām abi strādājuši par [[treneri]]em?
* ... pirmais, kas caurkuģoja '''[[Dmitrija Lapteva šaurums|Dmitrija Lapteva šaurumu]]''' [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]] [[Krievija]]s ziemeļos, bija [[Dmitrijs Laptevs]] [[1739. gads|1739. gada]] 14. augustā, kura vārdā šaurums nosaukts?

[[Attēls:RigaMeteoraIela.jpg|border|right|50px]]
* ... tagadējo nosaukumu '''[[Meteora iela]]''' [[Āgenskalns|Āgenskalnā]] [[Rīga|Rīgā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva 1961. gadā, tā ir nosaukta gumijas rūpnīcas &quot;Meteors&quot; vārdā, kas 19. gadsimta beigās izveidota šajā apkārtnē?
* ... 2017. gadā [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Žerārs Galāns]]''' kļuva par [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] kluba [[Vegasas &quot;Golden Knights&quot;]] pirmo treneri un aizveda komandu līdz [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] finālam, kurā gan piekāpās [[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]]?
* ... neapdzīvoto '''[[Anžū salas|Anžū salu]]''' grupā [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļos bieži tiek atrastas seno dzīvnieku (mamutu, degunradžu, zirgu) un augu paliekas; [[mamuti|mamutu]] kaulu ieguve ir faktiski vienīgā ekonomiskā aktivitāte salās?

[[Attēls:Zicht op het Delwaidedok.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Antverpenes osta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pēc kravu apgrozījuma otrā lielākā [[Eiropa]]s [[osta]] aiz [[Roterdama]]s?
* ... '''[[Tedijs Šerinhems]]''' ir vecākais laukuma spēlētājs, kas piedalījies [[Anglijas futbola Premjerlīga]]s mačā, kā arī vecākais [[futbolists]], kas ir guvis vārtus Premjerlīgā?
* ... kādreiz neatkarīgā '''[[Mustangas Karaliste]]''', kas valodas un kultūras ziņā ir ļoti tuva tibetiešu kultūrai, kopš [[1951. gads|1951. gada]] ir [[Nepāla]]s sastāvdaļa?

[[Attēls:2006-10-19 Rhizina undulata 1.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[uzpūstā saknene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visā [[Ziemeļu puslode|Ziemeļu puslodē]] bieži sastopama [[Saprofīti|saprofīta]] un [[parazītisms|parazītiska]] sēne, ko uzskata par mežsaimniecībai kaitīgu [[priedes|priežu]] sakņu parazītu?
* ... 2018. gada novembrī [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Kreigs Berube]]''' tika apstiprināts kā [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] komandas [[Sentluisas &quot;Blues&quot;]] galvenais treneris; gada izskaņā viņa vadītā komanda bija pēdējā vietā līgā, bet 2019. gadā tās spēle uzlabojās, komanda sezonas noslēgumā sasniedza Stenlija kausa finālu un ieguva [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]]?
* ... par [[Krievija]]s dienvidrietumos, netālu no [[Gelendžika]]s esošo pils kompleksu, kura celtniecība izmaksāja aptuveni 1,35 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], dokumentālajā filmā '''&quot;[[Pils Putinam. Stāsts par vislielāko kukuli]]&quot;''' tiek apgalvots, ka tā ir uzcelta [[Krievijas prezidents|Krievijas prezidentam]] [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]]?

[[Attēls:Dubai mall indoor.JPG|border|right|50px]]
* ... '''''[[Dubai Mall]]''''' [[Dubaija|Dubaijā]], [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienotajos Arābu Emirātos]] platības ziņā ir lielākais [[iepirkšanās centrs]] pasaulē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un kopš tā atklāšanas arī apmeklētākais lielveikals pasaulē?
* ... pēc savas dzimšanas vietas un vecāku izcelsmes [[futbolists]] '''[[Ouens Hārgrīvss]]''' varēja pārstāvēt [[Kanādas futbola izlase|Kanādas]], [[Velsas futbola izlase|Velsas]] vai [[Anglijas futbola izlase|Anglijas]] izlasi; karjeras sākumā viņš spēlēja Velsas U19 izlasē, bet pēc tam pārstāvēja Angliju, piedaloties 42 spēlēs tās sastāvā?
* ... kā patstāvīga zinātne '''[[ģeokrioloģija]]''' izveidojās [[Padomju Savienība|PSRS]] 1920. gados kā [[ģeoloģija]]s, [[ģeogrāfija]]s un [[ģeofizika]]s starpdisciplīna?

[[Attēls:Tetele.JPG|border|right|50px]]
* ... no senās '''[[Tetelmindes muiža]]s''' apbūves ir saglabājies tikai ap 1840. gadu celtais un 1992. gadā atjaunotais tornis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Džoels Kvenevils]]''' ar [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]] komandu pavadīja savas karjeras spožākos gadus, izcīnot trīs [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Stenlija kauss|Stenlija kausus]]?
* ... 1984. gada fantāzijas piedzīvojumu filma '''''[[Sheena]]''''' jeb ''Sheena: Queen of the Jungle'' piedzīvoja finansiālu neveiksmi kinoteātros un tika nominēta [[Zelta avenes balva]]i piecās nominācijās (arī kā &quot;Sliktākā filma&quot; un [[Tanja Robertsa]] kā &quot;Sliktākā aktrise&quot;), tomēr mājas video un [[DVD]] apritē tā iemantoja kulta statusu?

[[Attēls:Карта Таврической Губернии.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Oktobra revolūcija]]s [[Krievijas Impērija]]s '''[[Taurijas guberņa]]s''' teritorijā &lt;small&gt;(attēlā 1882. gada kartē)&lt;/small&gt; īslaicīgi pastāvēja Tauridas Padomju Republika?
* ... [[Horvātijas futbola izlase]]s sastāvā [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002.]] un [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī trīs [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātos]] spēlējušais '''[[Josips Šimuničs]]''' dzimis [[Austrālija|Austrālijā]], [[Bosnija]]s [[Horvāti|horvātu]] imigrantu ģimenē, tur arī sācis [[futbols|futbola]] karjeru?
* ... [[Nīderlande|Nīderlandē]] reģistrētais [[autobūve]]s uzņēmums '''''[[Stellantis]]''''' ir ceturtais lielākais autoražotājs pasaulē, kura grupā ietilpst zīmoli: ''[[Alfa Romeo]]'', ''Chrysler'', ''[[Citroën]]'', ''Dodge'', ''[[Fiat]]'', ''Jeep'', ''Lancia'', ''[[Maserati]]'', ''[[Opel]]'', ''[[Peugeot]]'' un ''Vauxhall''?

[[Attēls:Meža iela pie Nometņu ielas 2018.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Meža iela (Rīga)|Meža iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no vecākajām ielām [[Āgenskalns|Āgenskalnā]], veidojusies kā paralēls ceļš [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema ielai]] no [[Daugava]]s pārceltuvēm?
* ... [[2015. gads sportā|2015. gadā]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Maiks Salivans]]''' kļuva par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Pitsburgas &quot;Penguins&quot;]] galveno treneri un pirmajās divās sezonās ar komandu izcīnīja divus [[Stenlija kauss|Stenlija kausus]]?
* ... '''[[Silgraužu skansts]]''' [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] [[Cenu pagasts|Cenu pagastā]], [[Iecavas upe]]s labajā krastā pie [[Misa (upe)|Misas]] ietekas ir [[1812. gada karš|1812. gada kara]] laika franču armijas nocietinājumu atliekas?

[[Attēls:Oliver Bierhoff, Germany national football team (03).jpg|border|right|50px]]
* ... [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996. gada Eiropas čempionāta]] finālā pret [[Čehijas futbola izlase|Čehiju]] '''[[Olivers Bīrhofs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Vācijas futbola izlase]]s labā guva vēsturē pirmos &quot;zelta vārtus&quot; kādā no starptautiskajiem futbola turnīriem?
* ... lai arī teritoriāli [[Ķīna]] aptver piecas ģeogrāfiskās [[laika josla]]s, un tās kopējais platums pārsniedz 61 [[grāds (leņķis)|grādu]] (jeb 4 stundas), '''[[Ķīnas laiks]]''' ir noteikts pēc vienotas standarta laika nobīdes [[UTC+8|UTC+08:00]]?
* ... [[1922. gads|1922. gadā]] [[Latvija]]s pierobežā esošo '''[[Braslavas apriņķis|Braslavas apriņķi]]''' (mūsdienu [[Baltkrievija|Baltkrievijā]]) iekļāva [[Viļņas apgabals|Viļņas apgabalā]] izveidotās un starptautiski neatzītās [[Viduslietuvas Republika]]s, tad [[Viļņas Zeme]]s sastāvā?

[[Attēls:Yana Kay.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] grupas ''[[F.L.Y.]]'' sastāvā ar dziesmu ''[[Hello from Mars]]'' piedalījušās dziedātājas '''''[[Yana Kay]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; īstais vārds ir Jana Kivlenika?
* ... '''[[Neisa (Vācija)|Neisa]]''' un [[Trīre]] tiek uzskatītas par [[Vācija]]s vecākajām pilsētām?
* ... izveidojot '''[[Ķeguma ūdenskrātuve|Ķeguma ūdenskrātuvi]]''', tika applūdināti 13 km² zemes, pilnībā applūda ap 50 saimniecību, daļēji — vairāk nekā 35?

[[Attēls:Pentatoma rufipes 04.JPG|border|right|50px]]
* ... lai gan '''[[koku vairogblakts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Zālēdāji|zālēdāju]] suga un barojas ar [[augi|augu]] sulu, tās [[mute]]s aparāts var tikt izmantots uzbrukšanai [[kukaiņi]]em un to [[hemolimfa]]s sūkšanai; šī vairogblakts var adaptēties līdz [[gaļēdāji|plēsīgam]] raksturam un baroties ar kukaiņu [[Ola|olām]], [[kāpuri]]em, [[kūniņa|kūniņām]] un pieaugušiem īpatņiem?
* ... [[Vācijas futbola izlase]]s sastāvā 105 spēles aizvadījušais '''[[Jirgens Kolers]]''' ir uzvarējis [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996. gada Eiropas čempionātā]]?
* ... daudzas ziņas par '''[[amorieši]]em''' nāk no [[ebreji|senebreju]] svētajiem rakstiem — [[Vecā Derība|Vecās Derības]]?

[[Attēls:2020-01-12 IBU World Cup Biathlon Oberhof IMG 2968 by Stepro.jpg|border|right|50px]]
* ... [[zviedri|zviedru]] [[biatloniste]] '''[[Elvīra Ēberga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura 2021. gadā izcīnīja savu pirmo individuālo uzvaru [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā, ir titulētās biatlonistes [[Hanna Ēberga|Hannas Ēbergas]] jaunākā māsa?
* ... seriāla par [[šahs|šaha]] brīnumbērna ceļu uz šaha pasaules virsotni '''&quot;[[Dāmas gambīts (miniseriāls)|Dāmas gambīts]]&quot;''' pirmizrāde notika straumēšanas servisā ''[[Netflix]]'' 2020. gada 23. oktobrī, un jau pēc četrām nedēļām tas kļuva par visvairāk skatīto ''Netflix'' miniseriālu?
* ... visi '''[[ortonektīdi]]''' ir [[Bezmugurkaulnieki|bezmugurkaulnieku]] [[endoparazīti]], kam raksturīgs samērā sarežģīts dzīves cikls, kurā iekļautas plazmodija, dzimumīpatņu un [[Kāpurs|kāpuru]] stadijas?

[[Attēls:Fuligo septica - Gelbe Lohblüte - Hexenbutter - 02.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[gļotsēnes]]''' &lt;small&gt;(attēlā parastais ragansviests)&lt;/small&gt; agrāk tika klasificētas kā [[sēnes]], jo tās veido [[sporas]], bet tagad tās vairs netiek uzskatītas par šīs [[bioloģiskā valsts|bioloģiskās valsts]] daļu?
* ... [[Spānijas futbola izlase]]s sastāvā 126 spēles aizvadījušajam [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] '''[[Andoni Subisarreta]]m''' pieder rekords par visvairāk aizvadītām spēlēm ''[[La Liga]]'', kā arī par visvairāk &quot;sausajām spēlēm&quot;?
* ... [[grāmatvedība|grāmatvedībā]] ilgtermiņa nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu sākotnējās vērtības samazināšanos laika gaitā lietošanas vai novecošanas dēļ sauc par '''[[nolietojums|nolietojumu]]''' vai amortizāciju?

[[Attēls:Larry King by Gage Skidmore 2.jpg|border|right|50px]]
* ... slavenais amerikāņu [[televīzija]]s sarunu šovu vadītājs '''[[Lerijs Kings]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija precējies astoņas reizes?
* ... no 1998. gada līdz 2014. gadam '''[[Berijs Trocs]]''' bija [[Našvilas &quot;Predators&quot;]] galvenais [[treneris]], 2013. gadā kļūstot par visilgāk ar vienu komandu strādājušo treneri [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]]?
* ... vēsturiskais drāmas seriāls par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] karalienes [[Elizabete II Vindzora|Elizabetes II]] valdīšanas laiku '''&quot;[[Kronis (seriāls)|Kronis]]&quot;''' (''The Crown'') sākas ar Elizabetes laulībām ar [[Princis Filips|Filipu, Edinburgas hercogu]] [[1947. gads|1947. gadā]], bet 5. un 6. sezona noslēgs seriālu, ietverot karalienes valdīšanu 21. gadsimtā?

[[Attēls:Казанский кремль. Панорама с колеса обозрения.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Tatarstāna]]s prezidenta oficiālā rezidence '''[[Kazaņas kremlis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2000. gadā tika iekļauts [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]]?
* ... [[Portugāles futbola izlase]]s sastāvā '''[[Fernandu Koutu]]''' ir piedalījies 110 spēlēs un spēlējis [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī trijos [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātos]]?
* ... [[Daugavpils]] [[vecticībnieki|vecticībnieku]] sabiedrisko darbinieku un [[Krievijas impērijas Valsts dome]]s 3. sasaukuma deputātu '''[[Mihails Jermolajevs|Mihailu Jermolajevu]]''' [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 27. martā [[lielinieki]] Daugavpilī nošāva?

[[Attēls:BORMIO panoramica.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada olimpisko spēļu]] [[kalnu slēpošana]]s sacensības notiks [[Itālija]]s pašos ziemeļos, [[Lombardija]]s pilsētā '''[[Bormio]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Džons Tortorella]]''' ir pirmais [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dzimušais [[treneris]], kas [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]] ir izcīnījis 500 uzvaras, kā arī ieguvis divas [[Džeka Adamsa balva]]s?
* ... [[Dānija]]s sala '''[[Falstera]]''' ar tiltiem ir savienota ar [[Lollāna|Lollānu]] rietumos un [[Zēlande (sala)|Zēlandi]] ziemeļos?

[[Attēls:Gigi Riva, Italia, 1968 (cropped 2).JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Luidži Riva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar 35 vārtiem 42 spēlēs ir visu laiku labākais [[Itālijas futbola izlase]]s vārtu guvējs?
* ... lai gan '''[[2021. gada laikapstākļi Latvijā]]''' nesekoja [[2019. gada laikapstākļi Latvijā|2019.]] un [[2020. gada laikapstākļi Latvijā|2020. gada]] pēdās, un šis nekļuva par siltāko gadu novērojumu vēsturē, tas ar vidējo gaisa temperatūru +7,0 °C bija 0,2 °C siltāks par klimatisko standarta normu, līdz ar to 2021. gads bija jau 9. secīgais gads, kas ir siltāks par klimatisko normu?
* ... vēsturiski tagadējā '''[[Muižas iela (Rīga)|Muižas iela]]''' bijušās [[Anniņmuiža]]s teritorijā [[Imanta (Rīga)|Imantā]] ir bijusi ceļš, kas šķērsojis [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|dzelzceļa līniju Rīga—Tukums]] (pārbrauktuve), [[Apuzes iela]]s turpinājums?

[[Attēls:Russula emetica 117475.jpg|border|right|50px]]
* ... no vairāk par 1300 pasaulē sastopamajām '''[[bērzlapju ģints]]''' sugām [[Latvija|Latvijā]] ir sastopamas vairāk nekā 100 &lt;small&gt;(attēlā [[sīvā bērzlape]] (''Russula emetica''))&lt;/small&gt;?
* ... [[bobslejists]], [[1998. gada ziemas olimpiskās spēles|1998. gada Nagano olimpisko spēļu]] dalībnieks, '''[[Rodžers Lodziņš]]''' ir bijis pasaules junioru vicečempions trīs reizes (1989., 1993. un 1994. gadā)?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[šlāgermūzika]]s grupas '''&quot;[[Kantoris 04]]&quot;''' nosaukums radies sākotnējās mēģinājumu atrašanās vietas dēļ: pirmie mēģinājumi notikuši [[Valmiera]]s gāzes kantorī, savukārt gāzes avārijas telefons bija 04 un grupā ir četri dalībnieki?

[[Attēls:John F. Kennedy, White House color photo portrait.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1960. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1960. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ar niecīgu vēlētāju balsu pārsvaru uzvarēja [[Džons Kenedijs]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Lindons Džonsons]], pārspējot [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]]?
* ... savas paaudzes viens no labākajiem [[Itālija]]s [[futbols|futbola]] [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējiem]] '''[[Silvio Piola]]''' ir visu laiku labākais vārtu guvējs [[Itālijas Serie A|Itālijas augstākajā futbola līgā]]?
* ... viens no tiem [[Latvijas Republikas Augstākā padome|Latvijas Republikas Augstākās padome]]s deputātiem, kas nebalsoja par [[Latvijas neatkarības deklarācija|Latvijas neatkarības deklarāciju]], '''[[Ivans Ivanovs]]''' pēc tam darbojās kā deputāts septiņos [[Rīgas dome]]s sasaukumos?

[[Attēls:Irelands_history.jpg|border|right|50px]]
* ... [[aizvēsture|aizvēsturiskais]] [[arheoloģija]]s piemineklis [[Īrija]]s austrumos '''[[Ņūgreindža]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir radīts apmēram 32. gadsimtā pirms mūsu ēras, tātad tas ir vecāks par [[Stonhendža|Stonhendžu]] vai [[Heopsa piramīda|Heopsa piramīdu]]?
* ... '''[[2020.—2021. gada NHL sezona|2020.—2021. gada Nacionālās hokeja līgas sezonā]]''' [[COVID-19 pandēmija]]s, kā arī [[Kanāda]]s valdības noteikto robežu šķērsošanas noteikumu dēļ, septiņas Kanādā bāzētās komandas atradās vienā divīzijā?
* ... lai arī '''[[Iļģuciems (stacija)|Iļģuciema dzelzceļa stacija]]''' nekad nav bijusi paredzēta pasažieru apkalpošanai, [[1935. gads Latvijā|1935. gadā]] Aviācijas svētku laikā norīkoti 2 pasažieru vilcienu reisi [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīga]]—Iļģuciems, tie pieturējuši [[Torņakalns (stacija)|Torņakalnā]] un [[Zasulauks (stacija)|Zasulaukā]] un bijuši pārpildīti?

[[Attēls:20130508 Samoylov Fruehjahrsexpedition 080 TOpel.jpg|border|right|50px]]
* ... 2010. gada augustā [[polārstacija|polārstaciju]] '''[[Ostrovsamoilovskija|Arktiskais centrs &quot;Ostrovsamoilovskija&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; apmeklēja [[Krievijas premjerministrs]] [[Vladimirs Putins]], un uzreiz pēc viņa vizītes tika pieņemts lēmums par stacijas radikālu modernizēšanu, piešķirot šim mērķim 500 miljonus [[Krievijas rublis|rubļu]]?
* ... ar 56 vārtiem 93 spēlēs '''[[Alesandro Altobeli]]''' ir visu laiku labākais vārtu guvējs ''[[Coppa Italia]]'' [[futbols|futbola]] turnīrā?
* ... [[Latvija]]s ziemeļaustrumu daļā, ko aizņem [[Baltijas vairoga dienvidu nogāze]], [[Valmieras-Lokno izcilnis|Valmieras-Lokno izciļņa]] rajonā '''[[kristāliskais pamatklintājs]]''' atrodas tikai 340-350 metru dziļumā?

[[Attēls:Storebæltsbroen from Sjælland.jpg|border|right|50px]]
* ... kopš [[1998. gads|1998. gada]] pāri '''[[Lielais Belts|Lielajam Beltam]]''', vienam no trijiem [[Dāņu šaurumi]]em, ir izbūvēts Lielā Belta tilts &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... 2017. gada februārī [[Starptautiskā Biatlona savienība|Starptautiskās Biatlona savienības]] valde piespieda [[Krievija|Krieviju]] atteikties no '''[[2021. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2021. gada Pasaules čempionāta biatlonā]]''' rīkošanas tiesībām [[dopings|dopinga]] skandāla dēļ, un [[Pokļuka]] [[Slovēnija|Slovēnijā]] tika apstiprināta par čempionāta norises vietu?
* ... [[kembrijs|kembrija]] [[smilšakmens|smilšakmeņos]] '''[[Inčukalna izcilnis|Inčukalna izciļņa]]''' teritorijā ir ierīkota [[Inčukalna gāzes krātuve]]?

[[Attēls:Tim Howard Portland Timbers vs Colorado Rapids 2016-10-16.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2012. gads sportā|2012. gada]] 4. janvārī [[ASV futbola izlase]]s [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Tims Hauards]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva vārtus ''[[Everton FC]]'' labā pret ''[[Bolton Wanderers]]'', tādējādi kļūstot par tikai ceturto vārtsargu, kas ir guvis vārtus [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgā]]?
* ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] '''[[Gada sēne Latvijā]]''' ir divas brūnzobju sugas: [[rūsganā brūnzobe]] un [[Peka brūnzobe]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kompānija '''''[[Dow Chemical Company]]''''' ir viens no lielākajiem ķīmiskās rūpniecības uzņēmumiem pasaulē, dažkārt saukts par &quot;ķīmisko kompāniju ķīmisko kompāniju&quot;, jo daudzi uzņēmuma produkti ir izejvielas citām ķīmiskajām kompānijām?

[[Attēls:Biden_oath_of_office.jpg|border|right|50px]]
* ... tobrīdējais [[ASV prezidents]] [[Donalds Tramps]], kurš bija atteicies atzīt savu sakāvi [[2020. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2020. gada ASV prezidenta vēlēšanās]], nepiedalījās '''[[Džo Baidena inaugurācija]]s''' ceremonijā &lt;small&gt;(attēlā [[Džo Baidens]] nodod zvērestu)&lt;/small&gt;?
* ... tā kā [[Krievijas impērija]]s valdība neatbalstīja savas valsts sportistu dalību [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Londona|Londonā]], tad [[Anglija|Anglijā]] dzīvojošais [[latvieši|latviešu]] vieglatlēts '''[[Georgs Linds]]''' (Liepiņš) pats nolēma pieteikties un [[maratons|maratona]] skrējienā ieņēma 19. vietu?
* ... ar '''[[Kaledonijas krokojums|Kaledonijas krokojumu]]''' ir saistītas [[dzelzs]] rūdu, [[Titāns|titāna]], [[Zelts|zelta]] un daļēji arī [[Molibdēns|molibdēna]] atradnes?

[[Attēls:Vohilaid.jpg|border|right|50px]]
* ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrajam pasaules karam]] 4,48 km² lielā '''[[Vohilaida|Vohilaidas sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas atrodas [[Igaunija|Igaunijā]], 300 metrus uz austrumiem no [[Hījumā sala]]s, bija apdzīvota?
* ... [[Francijas futbola izlase]]s sastāvā 82 spēlēs 28 vārtus guvušais '''[[Juri Džorkajefs]]''' ir dzimis [[Liona|Lionā]] jauktas izcelsmes ģimenē: viņa tēvam ir [[Poļi|poļu]] un [[Kalmiki|kalmiku]] saknes, savukārt māte ir [[Armēņi|armēniete]]?
* ... pirmais [[esperanto valoda]]s popularizētājs [[Latvija|Latvijā]] bija '''[[Ints Čače]]'''; [[1922. gads Latvijā|1922. gadā]] tika izdota viņa pirmā esperanto mācību grāmata [[latviešu valoda|latviešu valodā]]?

[[Attēls:Jeanneke Pis, Brussels, Belgium (DSCF4010).jpg|border|right|50px]]
* ... [[bronza]]s [[skulptūra|skulpturālā]] [[strūklaka]] [[Beļģija]]s galvaspilsētā [[Brisele|Briselē]] '''[[Čurājošā meitenīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir radīta kā antitēze Briseles simbolam [[Čurājošais puisēns]]?
* ... [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] '''[[Birzgales luterāņu baznīca|Birzgales luterāņu baznīcu]]''' nojauca, bet tās vietā uzcēla [[Birzgales ciems|Birzgales ciema]] padomes ēku?
* ... [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ '''[[2020. gada F1 sezona]]s''' sākums tika atlikts no marta līdz jūlijam; tāpat pandēmija ieviesa būtiskas izmaiņas sacīkšu kalendārā — sezona sastāvēja no 17 kārtām (sākotnēji plānoto 22 vietā), vairākas sacīkstes tika atceltas, no kurām daļa tika aizvietotas ar citām?

[[Attēls:Ķuršu baznīcas sānskats.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Krievijas Impērija]]s laikā [[Pededzes pagasts|Pededzes pagasta]] [[Pareizticība|pareizticīgie]] pulcējās baznīcā un kapsētā [[Lavri|Lauru pagastā]] (agrāk [[Igaunija|Igaunijā]], tagad [[Krievija|Krievijā]]); tā kā pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] ieviestās robežas ierobežoja pārvietošanos, draudze uzcēla '''[[Ķuršu pareizticīgo baznīca|Ķuršu pareizticīgo baznīcu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[baski|basku]] izcelsmes bijušais [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Bisente Lizarazū]]''' ir spēlējis arī [[Basku Zeme]]s futbola izlasē, kurā lielākoties tiek pulcināti basku spēlētāji no [[Spānija]]s?
* ... [[kosmētika]]s ražošanas uzņēmums '''''[[H.A. Brieger]]''''' ir dibināts 2006. gadā kā [[Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca]]s meitas uzņēmums un 2020. gadā tas pārņēma maksātnespējīgās AS &quot;[[Dzintars (uzņēmums)|Dzintars]]&quot; ražošanu?

[[Attēls:Panorama Gorizia (tramonto).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Gorīcija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas [[Itālija]]s ziemeļaustrumos pie [[Slovēnija]]s robežas (otrpus robežai atrodas slovēņu pilsēta Nova Gorica)?
* ... [[Krievijas Pareizticīgo baznīca|pareizticīgo]] garīdznieks '''[[Aleksejs Zotovs]]''' bija vienīgais [[Latvijas Republikas Augstākā padome|Latvijas Republikas Augstākās padome]]s deputāts, kurš [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 4. maijā atturējās balsojumā par [[Latvijas neatkarības deklarācija|Latvijas neatkarības deklarāciju]]?
* ... [[zviedri|zviedru]] [[biatlonists]] '''[[Jespers Nelins]]''' karjeras sākumā nodarbojies ar [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanu]], taču panākumus nav guvis un biatlonam pievērsies 2012. gadā?

[[Attēls:Koller.jpg|border|right|50px]]
* ... ar 91 spēlē gūtajiem 55 vārtiem '''[[Jans Kollers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visu laiku labākais [[Čehijas futbola izlase]]s vārtu guvējs?
* ... luksus [[automašīna|automašīnu]] '''''[[Maserati]]''''' simbols ir trijžuburis, ko uzņēmuma dibinātāji brāļi Mazerati ņēmuši no [[Boloņa]]s centrālā laukuma [[Neptūns (mitoloģija)|Neptūna]] [[strūklaka]]s, lai gan mūsdienās uzņēmuma galvenā mītne atrodas [[Modēna|Modēnā]]?
* ... '''[[Dabas aizsardzības pārvalde]]s''' pašreizējais vadītājs ir iepriekš [[Nacionālais botāniskais dārzs|Nacionālo botānisko dārzu]] vadījušais Andrejs Svilāns?

[[Attēls:CFS Alert May 2016.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Alerta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Nunavuta]]s teritorijā, [[Kanāda|Kanādā]], [[Elsmīra sala|Elsmīra salā]] ir vistālāk uz ziemeļiem esošā apdzīvotā vieta pasaulē?
* ... sākot ar 2021.—22. gada sezonu [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Rietumu konference (NHL)|Rietumu konferences]] Klusā okeāna divīzijā spēlējošais klubs '''[[Sietlas &quot;Kraken&quot;]]''' kļuva par pirmo profesionālo [[hokejs|hokeja]] komandu, kas bāzēta [[Sietla|Sietlā]], kopš 1975. gada?
* ... vienas no visgrūtāk sasniedzamajām [[Grieķija]]s salām — '''[[Gaudosa]]s''' dienvidu punkts Tripiti rags ir [[Eiropa]]s galējais dienvidu punkts (ja Eiropā neiekļauj [[Kanāriju salas]] un [[Kipra|Kipru]])?

[[Attēls:Trinity College - Great Court 02.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kembridžas Universitāte]]s '''[[Trīsvienības koledža|Trīsvienības koledžu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1546. gads|1546. gadā]] dibinājis [[Anglijas karalis]] [[Henrijs VIII Tjudors|Henrijs VIII]]?
* ... '''[[Karels Poborskis]]''' [[Čehijas futbola izlase]]s sastāvā ir nospēlējis 118 spēles, piedaloties [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996.]], [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000.]] un [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004. gada Eiropas čempionātā]]?
* ... kā pirmais eiropietis '''[[Bugenvila sala|Bugenvila salu]]''' [[1768. gads|1768. gadā]] apmeklēja [[franči|franču]] pētnieks Luijs Antuāns de Bugenvils, kura vārdā arī sala ir nosaukta?

[[Attēls:Piran_from_the_sea.JPG|border|right|50px]]
* ... kopš [[Dienvidslāvija]]s sabrukšanas [[1991. gads|1991. gadā]] '''[[Piranas līcis|Piranas līča]]''' akvatorija &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir robežstrīda objekts starp [[Slovēnija|Slovēniju]] un [[Horvātija|Horvātiju]]; šī strīda dēļ [[2008. gads|2008. gadā]] Slovēnija bloķēja Horvātijas iestāšanās sarunas [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]?
* ... [[2021. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2021. gada Pasaules čempionātā]] [[Pokļuka|Pokļukā]] Austrijas biatloniste '''[[Līza Terēza Hauzere]]''' kļuva par čempioni distancē ar kopēju startu un ieguva divas sudraba medaļas, lai gan līdz šai sezonai Pasaules kausa posmos ne reizi nebija iekļuvusi trijniekā individuālajās distancēs?
* ... [[ziema|ziemā]] [[Somija]]i piederošo '''[[Hailuoto|Hailuoto salu]]''' [[Botnijas līcis|Botnijas līcī]] ar kontinentu savieno [[ledus ceļš]]?

[[Attēls:Nummulite Naturhistorisches Museum Basel 27102013.jpg|border|right|50px]]
* ... izmirušajā '''[[numulīti|numulītu ģintī]]''' &lt;small&gt;(attēlā čaula skatā no iekšpuses)&lt;/small&gt; ir sastopamas lielākās [[foraminīferas|foraminīferu]] formas, kas diametrā var sasniegt 16 [[centimetrs|centimetrus]]?
* ... '''[[Džimijs Grīvss]]''' ir vēsturē labākais vārtu guvējs [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas augstākajā futbola līgā]]; sešas reizes kļuvis par līgas labāko vārtu guvēju?
* ... '''[[Musala]]''' ir ne vien [[Rila|Rilas kalnu]] un [[Bulgārija]]s, bet arī visas [[Balkānu pussala]]s augstākā virsotne?

[[Attēls:Joel Embiid 2019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2014. gada NBA drafts|2014. gada Nacionālās basketbola asociācijas draftā]] [[Kamerūna]]s basketbolistu '''[[Džoels Embīds|Džoelu Embīdu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar kopējo trešo kārtas numuru izraudzījās [[Filadelfijas &quot;76ers&quot;]], taču traumu dēļ divas pirmās sezonas spēlētājs izlaida un šajā laikā iemantoja iesauku ''the Process'', jo komanda, negūstot panākumus, lietoja saukli ''Trust the process''?
* ... '''[[zinātņu doktors|zinātņu doktora]]''' grāda esamība akadēmiskajā pasaulē ir priekšnoteikums patstāvīgai pētījumu veikšanai un mācīšanai [[augstskola|augstskolās]] un pētniecības iestādēs?
* ... [[2009. gads|2009. gadā]] mūzikas producentam '''[[Fils Spektors|Filam Spektoram]]''' tika piespriests vismaz 19 gadu cietumsods par aktrises Lanas Klārksones slepkavību; viņš nomira slimnīcā [[2021. gads|2021. gada]] 16. janvārī no [[COVID-19]] radītajām komplikācijām?

[[Attēls:Marc Wilmots 20190913 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Marks Vilmotss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Beļģijas futbola izlase]]s sastāvā ir spēlējis [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990.]], [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994.]], [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998.]] un [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada FIFA Pasaules kausa finālturnīrā]], bet laika posmā no 2012. gada līdz 2016. gadam bija izlases galvenais treneris?
* ... [[2019. gads|2019. gada]] nogalē '''[[Bugenvilas autonomais reģions|Bugenvilas autonomajā reģionā]]''' norisinājās neatkarības referendums, kurā 98,31% iedzīvotāju nobalsoja par Bugenvilas neatkarību no [[Papua-Jaungvineja]]s?
* ... '''[[Apspiesto Eiropas tautu asambleja]]s''', kas darbojās [[Rietumvalstis|Rietumvalstīs]] no 1954. līdz 1972. gadam, pirmais priekšsēdis bija latviešu diplomāts '''[[Vilis Māsēns]]'''?

[[Attēls:Armillaria mellea 59252.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[parastā celmene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bieži parazitē uz dzīviem [[koki]]em, novedot pie to bojāejas, arī nodarot ievērojamus zaudējumus mežsaimniecībai un augļkopībai?
* ... pieckārtējam [[NBA Visu Zvaigžņu spēle]]s dalībniekam '''[[Džimijs Batlers|Džimijam Batleram]]''' ir bijusi smaga, nelabvēlīga bērnība: tēvs ģimeni pametis, un māte 13 gadu vecumā padzinusi viņu no mājām?
* ... '''[[Nikolajs Bulgaņins]]''' no 1955. gada līdz 1958. gadam vadīja [[Padomju Savienība|PSRS]] Ministru padomi (laika posmā starp [[Georgijs Maļenkovs|Georgiju Maļenkovu]] un [[Ņikita Hruščovs|Ņikitu Hruščovu]])?

[[Attēls:Chlorochroa pinicola 07.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[vairogblakšu dzimta]]s''' [[Anatomija|anatomiskā]] un uzvedības daudzveidība padara šo grupu interesantu pētniekiem [[Evolūcija|evolucionāros]] un [[Ekoloģija|ekoloģiskos]] jautājumos &lt;small&gt;(attēlā Latvijā sastopamā ''Chlorochroa pinicola'')&lt;/small&gt;?
* ... 16 gadu un 1 dienas vecumā [[Kamerūna|Kamerūnā]] dzimušais [[Vācija]]s [[futbolists]] '''[[Jusufa Mukoko]]''' 2020. gadā debitēja [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīgā]], līdz ar to kļūstot par visu laiku jaunāko Bundeslīgas spēlētāju?
* ... '''[[Latvijas sūkļu sugu uzskaitījums|Latvijā savvaļā ir sastopamas 5 sūkļu sugas]]''', kuras visas dzīvo [[Saldūdens|saldūdeņos]] un ietilpst krūmsūkļu dzimtā?

[[Attēls:Opekalna baznīca Štafenhāgens.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Opekalna luterāņu baznīca]]''' ir visaugstāk (235 metri virs jūras līmeņa) celtais [[dievnams]] [[Latvija|Latvijā]] &lt;small&gt;(attēlā baznīca 19. gadsimta vidū [[Vilhelms Zigfrīds Štafenhāgens|Štafenhāgena]] zīmējumā)&lt;/small&gt;?
* ... 1913. gadā '''[[Ebija Preta]]''', olimpiskās bronzas medaļas ieguvēja [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|golfā]] [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par karalisko aprindu locekli, kad apprecējās ar [[Serbija]]s princi Aleksi Karageorgeviču un pieņēma vārdu Darja, princese Karageorgeviča?
* ... privātmāju ciemata Amatciems veidotājs un idejas autors '''[[Aivars Zvirbulis]]''' (Čiris) savulaik bijis viens no &quot;Apgāda Jāņa sēta&quot; dibinātājiem un īpašniekiem?

[[Attēls:Vaivari Start 2016 (28584465830).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Nacionālais rehabilitācijas centrs &quot;Vaivari&quot;|Nacionālais rehabilitācijas centra &quot;Vaivari&quot;]]''' piramīdas formas ēku [[Jūrmala|Jūrmalā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvijas PSR|padomju gados]] tautā dēvēja par &quot;[[Kosmonauti|Kosmonautu]] sanatoriju&quot;, jo sākotnēji tā bijusi paredzēta ar kosmosa pētniecību saistīto tehnoloģiju nozares darbinieku atpūtai?
* ... [[Anglija]]s [[futbolists]] '''[[Billijs Raits]]''' bija pirmais futbolists pasaulē, kas sasniedza 100 spēļu robežu izlašu spēlēs?
* ... [[1972. gads|1972. gadā]] [[Padomju Savienība|PSRS]] televīzijas cenzori '''[[Jautro un atjautīgo klubs|Jautro un atjautīgo kluba]]''' (KVN) studentu improvizētos jokus sāka uzskatīt par aizskarošiem un pretpadomju, tādējādi klubs tika aizliegts un atjaunots tikai [[Perestroika]]s laikmetā [[1986. gads|1986. gadā]]?

[[Attēls:Váh a Revúca v Ružomberku.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Vāha]]''' &lt;small&gt;(attēlā pie [[Ružomberoka]]s)&lt;/small&gt; ir garākā [[Slovākija]]s [[upe]], kas pilnībā tek valsts teritorijā?
* ... '''[[Sandis Amoliņš]]''' tiek atzīts par [[Valmiera]]s [[basketbols|basketbola]] vēsturē visvairāk profesionālo spēļu aizvadījušo basketbolistu?
* ... [[Alsungas pilsmuiža]]s īpašnieks '''[[Johans Ulrihs fon Šverins]]''' [[1634. gads|1634. gadā]] atdeva [[Alsungas katoļu baznīca|Alšvangas baznīcu]] [[Romas katoļu baznīca]]i un veicināja vēlākā [[Suitu novads|Suitu novada]] iedzīvotāju pievēršanu katoļticībā?

[[Attēls:Polster Toni-7361-fmp (18560369719).jpg|border|right|50px]]
* ... ar 95 spēlēs gūtajiem 44 vārtiem '''[[Antons Polsters]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Austrijas futbola izlase]]s visu laiku labākais vārtu guvējs?
* ... [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] 22. decembrī '''[[Sociālās aprūpes centrs &quot;Rauda&quot;|Sociālās aprūpes centrā &quot;Rauda&quot;]]''' [[Smārdes pagasts|Smārdes pagasta]] [[Rauda (Smārdes pagasts)|Raudā]] sākās [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID-19 uzliesmojums]], kurā līdz 11. janvārim saslima 64 darbinieki un 184 klienti, un nomira 21 pozitīvs centra klients?
* ... [[2020. gads|2020. gadā]] '''[[Pasaules Pārtikas programma]]i''' tika piešķirta [[Nobela miera prēmija]] par &quot;tās centieniem apkarot badu, ieguldījumu apstākļu uzlabošanā konfliktu skartajos rajonos un rīkošanos kā dzinējspēkam centienos novērst bada izmantošanu kā kara un konflikta ieroci&quot;?

[[Attēls:Louis Bastien (sportif).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Luijs Bastjēns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] startēja gan [[paukošana]]s, gan [[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|riteņbraukšanas]] sacensībās, kurās izcīnīja zelta medaļu [[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 25 kilometri vīriešiem|25 kilometru distancē]]?
* ... 1997. gada [[Krievija]]s kriminālfilma '''&quot;[[Brālis (filma)|Brālis]]&quot;''' pirmizrādi piedzīvoja [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]] un vēlāk kļuva par par &quot;[[kulta filma|kulta filmu]]&quot;?
* ... [[žurnālists|žurnālista]], televīzijas un radio raidījumu vadītāja '''[[Arnis Krauze|Arņa Krauzes]]''' pusbrālis ir [[aktieris]], raidījumu vadītājs un komiķis Valters Krauze?

[[Attēls:Aneurus avenius 03.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Mizasblakšu dzimta|mizasblaktis]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Latvija|Latvijā]] sastopamā ''Aneurus avenius'')&lt;/small&gt; barojas ar sēnītēm, kas piedalās koku pūšanas procesos, izsūcot sēņu hifas ekstraktu?
* ... ik gadu uz Zemes '''[[Meža ugunsgrēks|meža ugunsgrēkos]]''' izdeg no 10 līdz 15 miljoniem hektāru [[mežs|meža]]?
* ... [[Nīderlandes futbola izlase]]s sastāvā dvīņu brāļi '''[[Renē van de Kerhofs|Renē]]''' un '''[[Villijs van de Kerhofs|Villijs]]''' van de Kerhofi spēlēja [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974.]] un [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978. gada FIFA Pasaules kausā]], bet 2004. gadā abi tika iekļauti [[FIFA 100]] sarakstā?

[[Attēls:Copenhagen airport from air.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kopenhāgenas lidosta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pēc pasažieru skaita lielākā [[lidosta]] [[Skandināvija|Skandināvijā]]?
* ... [[NBA|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubā [[Ņūorleānas &quot;Pelicans&quot;]] spēlējošais '''[[Garets Templs]]''' savā ilgajā karjerā spēlējis 11 dažādu NBA komandu sastāvā?
* ... sākotnēji programmatūra '''''[[Adobe Illustrator|Adobe Illustrator CC]]''''' tika izveidota ''[[Apple Macintosh]]'' lietotājiem [[1985. gads|1985. gadā]]?

[[Attēls:2007-06-16 Hygrocybe conica.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[smailā stiklene|smailās stiklenes]]''' lielā vizuālā daudzveidība &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; liek daudziem speciālistiem uzskatīt, ka patiesībā tā ir vairāku sugu kopums, taču līdz ģenētiskajai izpētei šis jautājums paliek atklāts?
* ... 2004. gadā [[Dānija]]s [[futbolists]] '''[[Brians Laudrups]]''' un viņa vecākais brālis [[Mikāls Laudrups|Mikāls]] abi tika iekļauti [[FIFA 100]] sarakstā?
* ... '''[[Veclanga]]''' ir [[Langa]]s senā gultne, kas agrāk tecējusi pretējā virzienā, novadot [[Ķīšezers|Ķīšezera]] ūdeņus uz jūru; 18. gadsimta beigās Langa lejtecē aizsērēja, un par Ķīšezera vienīgo noteci kļuva [[Mīlgrāvis (kanāls)|Mīlgrāvis]]?

[[Attēls:Jill Biden portrait (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... {{dat|1987|6|17||bez}} '''[[Džila Baidena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; apprecējās ar vēlāko [[ASV prezidents|ASV prezidentu]] [[Džo Baidens|Džo Baidenu]], ar kuru viņa iepazinās aklajā randiņā 1975. gadā?
* ... latviešu [[dambrete|dambretists]] un treneris, starptautiskais meistars [[Simtlauciņu dambrete|simtlauciņu dambretē]] '''[[Roberts Misāns]]''' ir precējies ar dambretisti [[Oļesja Abduļina|Oļesju Abduļinu]] no [[Krievija]]s, kura tagad pārstāv [[Latvija|Latviju]]?
* ... '''[[Akila]]''' ir lielākā [[Īrija]]s sala, neskaitot pašu [[Īrija (sala)|Īriju]]?

[[Attēls:MarcelDesailly.JPG|border|right|50px]]
* ... 1992. gadā [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Marsels Desajī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pievienojās [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]], kuras sastāvā izcīnīja [[UEFA Čempionu līga]]s titulu, bet nākamajā sezonā kopā ar ''[[AC Milan]]'' ieguva otro Čempionu līgas titulu divu gadu laikā?
* ... pirmo apdzīvoto vietu mūsdienu '''[[Ustjoļeņoka]]s''' vietā [[1633. gads|1633. gadā]] dibināja [[Toboļska]]s kazaks Ivans Rebrovs, un ilgu laiku tā bija šīs [[Krievija]]s [[Arktika]]s daļas administratīvais centrs?
* ... ilggadējais [[Ventspils dome]]s priekšsēdētājs [[Aivars Lembergs]] kandidēja '''[[2021. gada Ventspils domes vēlēšanas|2021. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' par spīti pirmās instances tiesas spriedumam, ar kuru viņš ir atzīts par vainīgu virknē noziegumu un ir atkārtoti nonācis apcietinājumā?

[[Attēls:Shanghai Tower 2015.jpg|border|right|50px]]
* ... 128 stāvus un 632 metrus augstais '''[[Šanhajas tornis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir augstākā ēka [[Ķīna|Ķīnā]] un otra [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā ēka pasaulē]]?
* ... '''[[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Riteņbraukšanas sacensībās 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' tika aizvadītas 95 dažādas disciplīnas, taču šobrīd [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] par &quot;olimpiskajām&quot; disciplīnām atzīst tikai trīs no tām (kopā visās sacensībās varētu būt startējuši pat aptuveni 250 dalībnieki)?
* ... 2010. gada [[Krievija]]s tautskaitē uzskaitītie 862 '''[[nganasani]]''' tiek uzskatīti par vistālāk ziemeļos mītošo [[Eirāzija]]s tautu?

[[Attēls:Giampiero Boniperti, Juventus.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džampjēro Boniperti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kā [[futbolists]] ar [[Turīnas &quot;Juventus&quot;]] ieguva piecus [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas ''Serie A'']] titulus un divus ''[[Itālijas kauss futbolā|Coppa Italia]]'' titulus, no 1994. gada līdz 1999. gadam bija [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputāts?
* ... [[2021. gads Latvijā|2021. gadā]] ekonomģeogrāfs, [[kartogrāfs]], &quot;[[Jāņa sēta (uzņēmums)|Jāņa sēta]]&quot; līdzīpašnieks '''[[Jānis Turlajs]]''' tika apbalvots ar [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]?
* ... '''&quot;[[Skats uz slepkavību]]&quot;''' 1985. gadā bija septītā un pēdējā filma [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] filmu sērijā, kurā [[Rodžers Mūrs]] atveidoja [[Slepenais izlūkošanas dienests|MI6]] aģentu Bondu?

[[Attēls:Alūksnes Mākslas skola (Vecā pils) (2).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Fītinghofi]]em celtajā '''[[Alūksnes Vecā pils|Alūksnes Vecajā pilī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; mūsdienās atrodas mākslas skola?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] rakstniece, recenzente un romānu autore '''[[Mērija Ebota]]''' startēja [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|sieviešu golfa turnīrā]], kur uzvarēja viņas meita [[Margareta Ebota]], un šī ir vienīgā reize olimpisko spēļu vēsturē, kad māte un meita vienā un tajā pašā olimpiādē startēja vienā un tajā pašā sporta veidā?
* ... lielākā daļa [[Krievija]]s ziemeļu tautas '''[[dolgani|dolganu]]''' dzīvo [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novada]] [[Taimiras Dolganu—Ņencu rajons|Taimiras Dolganu—Ņencu rajonā]], kur tie veido 15,7 % no iedzīvotāju kopskaita?

[[Attēls:Hades Altemps Inv8584.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Romiešu mitoloģija|romiešu]] pazemes dieva '''[[Plutons (mitoloģija)|Plutona]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēlam [[Grieķu mitoloģija|seno grieķu mitoloģijā]] atbilst [[Aīds]]?
* ... leģendārais [[Itālija]]s [[futbolists]] '''[[Franko Barēzi]]''' visu savu karjeru pavadīja ''[[AC Milan]]'' komandā, 15 gadus esot arī komandas [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]?
* ... [[Latvija]]s mediju uzņēmuma '''''[[All Media Latvia]]''''' (zināms arī kā ''TV3 Group'') īpašnieks ir [[Lietuva]]s sakaru uzņēmums ''[[Bite Lietuva|UAB Bite Lietuva]]'', kas pastarpināti pieder investīciju uzņēmumam ''Providence Equity Partners''?

[[Attēls:Talc schist 2 (16921632302).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[talka slāneklis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir mīksts [[iezis]], kas rodas, metamorfizējoties serpentīna iežiem, kā arī [[dolomīts|dolomīta]] metasomatozes rezultātā?
* ... '''[[krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no 20 oficiālajiem olimpiskajiem sporta veidiem; šī bija pirmā un vienīgā reize, kad [[krikets]] ir bijis iekļauts [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] programmā?
* ... mūsdienās [[Krievija]]s ziemeļu tauta '''[[enci]]''' mīt galvenokārt vairs tikai divos ciematos [[Jeņiseja]]s labajā krastā: tundras enci Voroncovas ciematā Jeņisejas grīvā, bet meža enci — 350 km uz dienvidiem Potapovas ciematā?

[[Attēls:Hong Myung-Bo.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Dienvidkorejas futbola izlase]]s sastāvā 136 spēles nospēlējušais '''[[Hons Mjonbo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no diviem [[Āzija]]s [[futbolisti]]em, kas 2004. gadā tika iekļauts [[FIFA 100]] sarakstā?
* ... 19. gadsimta otrajā pusē, sakārtojot [[dambrete]]s noteikumus, lai organizētu lielas sacensības, par populārāko pasaulē kļuva viens no simtlauciņu dambretes variantiem jeb [[starptautiskā dambrete]], tomēr daudzi varianti tika spēlēti uz 64 lauciņu galdiņa: viens no tiem bija [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] un vēlāk [[Padomju Savienība|PSRS]] populārā '''[[krievu dambrete]]'''?
* ... [[Krievija]]s ziemeļos esošās '''[[Anabara]]s''' upes baseinā ir pasaulē lielākās [[dimanti|dimantu]] atradnes ārpus [[Āfrika]]s un [[Austrālija]]s?

[[Attēls:Migma ss 2006.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[migmatīts|migmatītos]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Metamorfais iezis|metamorfo iežu]], visbiežāk [[Gneiss|gneisu]] vai amfibolītu joslas, sakārtotas paralēli ar [[Granīts|granīta]] sastāva materiālu?
* ... '''[[Anna Haselborga]]''' ([[Zviedrija]]s sieviešu izlases kapteine (skips)) ar savu komandu uzvarēja [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpisko spēļu]] sieviešu [[kērlings|kērlinga]] turnīrā, kļuva par 2018. un 2019. gada pasaules čempionāta sudraba medaļnieci un abās sezonās uzvarēja arī Eiropas čempionātā?
* ... '''[[Pripetes purvi]]''' ietilpst [[Poļesje]]s vēsturiskajā novadā, veido dabisko robežu starp [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] ziemeļos un [[Ukraina|Ukrainu]] dienvidos?

[[Attēls:Set.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Sets (mitoloģija)|Sets]]''' [[Senās Ēģiptes mitoloģija|ēģiptiešu mitoloģijā]] ir [[tuksnesis|tuksneša]] dievs un ļaunuma iemiesojums, kas tiek attēlots ar [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeni]] un [[mājas ēzelis|ēzeļa]] galvu &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Džalma Santušs]]''', [[Francs Bekenbauers]] un [[Filips Lāms]] ir vienīgie futbolisti, kas trīs reizes ir iekļauti [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa finālturnīra]] simboliskajā izlasē?
* ... ap 240 km garais '''[[Hatangas līcis]]''' faktiski ir [[Hatanga (upe)|Hatangas upes]] estuārs?

[[Attēls:Lindes muižas vārti 2017.gads.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Lindes muiža]]s''' kungu nams gāja bojā [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, netika atjaunots un tagad ir neievērojamas drupas, taču ir saglabājušies Lindes muižas vārti &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un muižas parks?
* ... '''[[Aleksandrs Merkati]]''' bija nozīmīga figūra [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] agrīnajā vēsturē — viņš iepazīstināja [[Pjērs de Kubertēns|de Kubertēnu]] ar [[Grieķija]]s kroņprinci Konstantīnu, kurš sniedza atbalstu [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|pirmajām olimpiskajām spēlēm]]; [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]] pats Merkati startēja [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|golfa turnīrā]]?
* ... dažkārt '''[[Langas kanāls|Langas kanālu]]''' dēvē un arī kartēs atzīmē kā [[Langa|Langu]], kas līdz 18. gadsimta beigām novadīja uz jūru [[Ķīšezers|Ķīšezera]] ūdeņus, nevis bija tā [[pieteka]] kā mūsdienās?

== Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) ==

&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Luigi Galvani, oil-painting.jpg|border|right|150px]]
* ... 1780. gadā [[itāļi|itāļu]] [[ārsts]], [[fiziķis]], [[biologs]] un [[filozofs]] '''[[Luidži Galvāni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un viņa sieva Lūcija atklāja, ka mirušas [[varde]]s kājas [[muskuļi]] raustās, kad tos skar elektriskā dzirkstele; šis bija viens no pirmajiem mēģinājumiem izpētīt bioelektrību?
* ... 2020. gada novembrī [[Ukraina]]s [[basketbolists]] '''[[Alekss Leņs]]''' noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Toronto &quot;Raptors&quot;]], taču jau janvārī pēc 13 aizvadītām spēlēm komanda viņu atbrīvoja, un viņš kļuva par pirmo &quot;Raptors&quot; spēlētāju, kas nav spēlējis [[Toronto]], jo [[Covid-19 pandēmija]]s dēļ komanda mājas spēles aizvadīja ''[[Amalie Arena]]'' [[Tampa|Tampā]]?
* ... otrā filma par [[Džeimss Bonds|Džeimsu Bondu]] '''&quot;[[Ar mīlestību no Krievijas]]&quot;''' guva plašu atzinību kritiķu vidū un sasniedza kopējos ienākumus 79 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of East Timor.svg|border|right|200px]]
* ... [[Austrumtimora]]s konstitūcijā aprakstīts, ka dzeltenais trijstūris '''[[Austrumtimoras karogs|Austrumtimoras karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; apraksta [[koloniālisms|koloniālisma]] pēdas valsts vēsturē; melnais trijstūris apzīmē tumsonību, kas jāpārvar; sarkanais lauks apzīmē cīņu, par neatkarības atjaunošanu; karoga zvaigznes baltā krāsa simbolizē mieru?
* ... lai gan [[Ungārija]]s karaļi viduslaiku valsti '''[[Bosnijas banats|Bosnijas banatu]]''' uzskatīja par Ungārijas kroņa zemju daļu, gandrīz visu savu pastāvēšanas laiku tā bija faktiski neatkarīga [[valsts]]?
* ... [[Francija]]s '''''[[Crédit Agricole]]''''', kas sākotnēji darbojās [[lauksaimniecība]]s jomā, ir lielākais kooperatīvo un savstarpējo [[banka|banku]] tīkls pasaulē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jeu_de_paume.jpg|border|right|150px]]
* ... '''''[[Jeu de paume]]''''' ir telpu bumbas un laukuma spēle, kuras izcelsme ir [[Francija|Francijā]]; spēle ir vairāku mūsdienās zināmu sporta veidu priekštecis, ieskaitot [[teniss|tenisu]], bijis [[Olimpiskie sporta veidi|olimpiskais sporta veids]] un tam ir šobrīd ir vecākais notiekošais ikgadējais pasaules čempionāts sportā, kas pirmoreiz tika rīkots pirms vairāk nekā 250 gadiem &lt;small&gt;(attēlā ''Jeu de paume'' 17. gadsimtā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Mihails Gavrilovs]]''', kurš [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] bija ievēlēts par [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās padomes]] deputātu un nebalsoja par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas neatkarības deklarāciju]], vēlāk četras reizes tika ievēlēts par [[Rīgas dome]]s deputātu?
* ... '''[[Sarisu ezers]]''' ir pēc platības un tilpuma lielākais [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānā]], bet lielākā [[ūdenstilpe]] ir Mingečeviras ūdenskrātuve valsts ziemeļos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Former ZIL area Moscow asv2018-01 img3.jpg|border|right|200px]]
* ... 2013. gadā ražošana '''[[Ļihačova vārdā nosauktā rūpnīca|Ļihačova vārdā nosauktajā autobūves rūpnīcā]]''' [[Maskava|Maskavā]] tika pilnībā apstādināta un pilsētas mērs Sergejs Sobjaņins paziņoja, ka bijušās ZIL rūpnīcas teritorijā būs dzīvokļi 30 tūkstošiem pilsētnieku &lt;small&gt;(attēlā pamestā rūpnīcas teritorija 2018. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[2012. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2012. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''', kas notika [[Serbija]]s galvaspilsētā [[Belgrada|Belgradā]], [[Latvija]]s sportiste [[Anastasija Grigorjeva]] izcīnīja sudraba medaļu svara kategorijā līdz 59 kg, finālā piekāpjoties [[Hanna Vasilenko|Hannai Vasilenko]] no [[Ukraina]]s?
* ... 1969. gada [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] filmu sērijas sestajā filmā '''&quot;[[Viņas augstības slepenajā dienestā]]&quot;''' pirmo un vienīgo reizi galveno varoni attēloja austrāliešu aktieris Džordžs Leizenbijs (sākotnēji bija paredzēts, ka Leizenbijs Bondu attēlos 7 filmās, taču filmas uzņemšanas gaitā viņš paziņoja, ka piedalīsies tikai vienā)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amazonita1.jpeg|border|right|200px]]
* ... '''[[amazonīts|amazonīta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir ņemts no [[Amazone]]s upes, no kuras agrāk tika iegūti zaļi akmeņi, lai gan nav zināms, vai šie akmeņi bijuši amazonīti?
* ... [[Kanāda|Kanādā]] dzimušais [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas izlases]] [[hokejists]] '''[[Džesijs Blekers]]''' [[2009. gada NHL drafts|2009. gada NHL draftā]] tika izvēlēts ar kopējo 58. numuru, taču karjeras laikā tikai vienu spēli ir spēlējis [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]], savukārt kanādiešu izcelsmes [[Kazahstāna]]s hokejists '''[[Darens Dīcs]]''' NHL ir nospēlējis 13 spēles, bet [[zviedrs]] '''[[Viktors Svedbergs]]''', kurš arī pārstāv šo [[Centrālāzija]]s valsti — 27 spēles?
* ... '''[[Letjas mežs]]''' [[Donavas delta|Donavas deltā]] [[Rumānija|Rumānijā]] ir vistālāk ziemeļos esošais subtropu mežs, kurā ir daudz staipekņu un liānu veida kāpelējošu augu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hans Bohrdt - Sieg der Lübecker.jpeg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ziemeļu septiņgadu karš]]''' noritēja [[Zviedrija]]s dienviddaļā un mūsdienu [[Igaunija|Igaunijā]] līdztekus [[Livonijas karš|Livonijas kara]] norisēm, tādēļ reizēm tiek uzskatīts par daļu no tā &lt;small&gt;(attēlā jūras kauja starp [[Lībeka]]s un Zviedrijas kuģiem pie [[Gotlande]]s 1564. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... kopējais '''[[hakasu valoda]]s''' pratēju skaits tiek lēsts ap 43 tūkstošiem, kas ir aptuveni puse no visiem hakasiem (otra daļa galvenokārt runā [[krievu valoda|krievu valodā]])?
* ... [[Rīga]]s ielu sarakstos '''[[Ganu iela (Rīga)|Ganu iela]]''' ir atrodama no 1885. gada, un tās nosaukums ir saistīts ar atrašanos līdzās pilsētas ganībām (līdzīgi netālajam [[Ganību dambis|Ganību dambim]])?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Macedonian cross.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Maķedonijas krusts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Ziemeļmaķedonija|Maķedonijas]] [[pareizticīgā baznīca|pareizticīgās baznīcas]] simbols?
* ... '''[[2010. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2010. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''', kas notika [[Azerbaidžāna]]s galvaspilsētā [[Baku]], [[Latvija]]s sportiste [[Anastasija Grigorjeva]] izcīnīja zelta medaļu svara kategorijā līdz 55 kg, finālā pārspējot [[Nataļja Goļca|Nataļju Goļcu]] no [[Krievija]]s?
* ... '''[[Latvijas Ārpolitikas institūts]]''' ir vecākā un viszināmākā iestāde, kas piedalās [[Latvija]]s ārpolitikas veidošanā; [[1992. gads Latvijā|1992. gadā]] to nodibināja tās pirmais direktors [[Atis Lejiņš]], kurš vadīja biedrību līdz [[2011. gads Latvijā|2011. gadam]], kad par direktoru kļuva Andris Sprūds?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The spiral minaret in Samarra.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sāmarra]]''' mūsdienu [[Irāka|Irākā]] no 836. līdz 892. gadam bija [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifāta]] [[galvaspilsēta]] un ir viena no retajām tā laika pilsētām, kas saglabājusi plānojumu un apbūves elementus &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[ASV]] dzimušais [[Baltkrievija]]s [[hokejists]] '''[[Šeins Prinss]]''' ir [[2011. gada NHL drafts|2011. gada NHL draftā]] izvēlēts ar kopējo 61. numuru un nospēlējis 128 spēles [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]]?
* ... '''[[anatoliešu valodas]]''' ir izmirusi [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] grupa, kuras bija izplatītas [[Anatolija|Anatolijā]], mūsdienu [[Turcija]]s teritorijā, tostarp '''[[hetu valoda]]''' izmira ap 10. gadsimtu pirms mūsu ēras?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Talgat Musabayev.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kazahstāna]]s [[kosmonauts]] '''[[Talgats Musabajevs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš trīs reizes devies kosmosa lidojumā, no 2007. līdz 2016. gadam bija Kazahstānas Nacionālās kosmosa aģentūras priekšsēdētājs, bet vēlāk kļuva par valsts prezidenta padomnieku un parlamenta deputātu?
* ... [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidenta]] [[Egils Levits|Egila Levita]] [[13. Saeima]]i iesniegtajā [[Latviešu vēsturisko zemju likums|Latviešu vēsturisko zemju likuma]] priekšlikumā bija minētas piecas vēsturiskās latviešu zemes — [[Vidzeme]], [[Latgale]], [[Kurzeme]], [[Zemgale]] un [[Sēlija]], taču deputāts [[Viktors Valainis]] iesniedza priekšlikumu izdalīt arī '''[[Rīga (vēsturiskā zeme)|Rīgu]]''' kā atsevišķu latviešu vēsturisko zemi, kas sākotnēji guva atbalstu, bet vēlāk trešajā lasījumā tika balsojumā noraidīts?
* ... '''[[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''', kas notika [[Turīna|Turīnā]], bija trešā reize [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzija]]s vēsturē, kad konkurss notika '''[[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itālijā]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Carnegie Hall - Full (48155558466).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kārnegija zāle]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas atrodas Septītās avēnijas un 57. ielas stūrī [[Manhatana|Manhatanā]], [[Ņujorka|Ņujorkā]] ir viena no prestižākajām klasiskās mūzikas koncertzālēm pasaulē?
* ... [[Zviedrijas hokeja izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Jūhans Garpenlēvs]]''' pats kā spēlētājs [[1991. gada Pasaules čempionāts hokejā|1991.]] un [[1992. gada Pasaules čempionāts hokejā|1992. gadā]] kļuva par pasaules čempionu Zviedrijas izlases sastāvā?
* ... '''[[Kārļa Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Čehija|Čehijā]], kas dibināta [[1348. gads|1348. gadā]], līdz ar to tā ir arī senākā universitāte [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maneskin 2019.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Itālija]]s [[rokmūzika|rokgrupas]] '''''[[Måneskin]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas uzvarēja [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]], nosaukums [[dāņu valoda|dāņu valodā]] nozīmē 'mēness gaisma, mēnesnīca'?
* ... '''[[Donavas—Dravas nacionālais parks]]''' [[Ungārija]]s dienviddaļā sastāv no 21 savstarpēji nesaistīta iecirkņa [[Donava]]s un [[Drava (upe)|Dravas]] upju [[paliene|palienēs]]?
* ... mūsdienās '''[[Ikšķiles muiža]]s''' kungu mājas vieta un alusdarītavas pamati atrodas [[Rīgas HES ūdenskrātuve]]s dzelmē starp Danču krogu Rīgas ielā un [[Ikšķiles baznīcas drupas|Ikšķiles baznīcas drupām]] uz salas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nord-Krim-Kanal.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Ziemeļkrimas kanāls]]''' &lt;small&gt;(attēlā kartē)&lt;/small&gt; pārvada [[Dņepra]]s ūdeņus no [[Kahovkas ūdenskrātuve]]s uz [[Krimas pussala|Krimas pussalu]], jo mazā [[nokrišņu daudzums|nokrišņu daudzuma]] un vājā upju tīkla dēļ Krimā trūkst [[saldūdens]]?
* ... avārijas gadījumā, piemēram, [[kuģis|kuģa]] nogrimšanas vai [[lidmašīna]]s avārijas gadījumā, '''[[avārijas vietu norādošā radiobāka|avārijas vietu norādošās radiobākas]]''' raidītājs tiek aktivizēts un sāk nepārtraukti raidīt radiosignālu, ko meklēšanas un glābšanas komandas izmanto, lai ātri noteiktu avārijas vietu un sniegtu palīdzību?
* ... pirmā dziedātāja, kas uz skatuves izpildīja '''&quot;[[Nakts karalienes ārija|Nakts karalienes āriju]]&quot;''' no [[Volfgangs Amadejs Mocarts|Mocarta]] operas &quot;[[Burvju flauta]]&quot;, bija viņa svaine '''[[Jozefa Vēbere]]''', kurai bija ievērojamas balss dotības un plašs balss diapazons, un, iespējams, Mocarts, zinot Vēberes labās vokālās spējas, uzrakstīja abas Nakts karalienes ārijas, lai tās parādītu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:FPSO OSX-1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[peldošā ieguves un uzglabāšanas vienība|peldošajām ieguves un uzglabāšanas vienībām]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Brazīlija]]s piekrastē)&lt;/small&gt; tiek dota priekšroka izvietošanai attālos jūras [[nafta]]s un [[dabasgāze|gāzes]] ieguves rajonos, jo kuģus ir viegli izvietot, un naftas eksportam nav nepieciešama vietējā cauruļvadu infrastruktūra?
* ... [[žurnāliste]], redaktore un [[rakstniece]] '''[[Monika Zīle]]''' ir darbojusies arī politikā, bijusi [[7. Saeima]]s deputāte no &quot;[[Latvijas Ceļš|Latvijas Ceļa]]&quot;?
* ... sākotnēji '''[[2021. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2021. gada UEFA Čempionu līgas finālu]]''' plānoja aizvadīt [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]] [[Krievija|Krievijā]], bet tā kā [[2020. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2020. gada fināls]] [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ tika pārcelts no [[Stambula]]s uz [[Lisabona|Lisabonu]], tika nolemts Stambulā rīkot 2021. gada finālu, tomēr, lai nodrošinātu finālā spēlējošo divu [[Anglija]]s klubu līdzjutēju klātbūtni, [[UEFA]] vēlreiz mainīja fināla vietu uz Portugāli, jo [[Turcija]] tika iekļauta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] COVID-19 dēļ noteikto ceļošanas ierobežojumu sarkanajā sarakstā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:COVID-19 rapid test.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ātrais antigēnu tests|ātrie antigēnu testi]]''' parasti sniedz rezultātu 5 līdz 30 minūtēs, tiem nepieciešama minimāla apmācība vai infrastruktūra, un tiem ir ievērojamas izmaksu priekšrocības &lt;small&gt;(attēlā ''[[SARS-CoV-2]]'' ātrie testi)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Ryanair lidojums 4978|''Ryanair'' lidojumam 4978]]''' 2021. gada 23. maijā no [[Atēnu starptautiskā lidosta|Atēnām]] uz [[Viļņas starptautiskā lidosta|Viļņu]], tuvojoties [[Lietuva]]s gaisa telpai, tika ziņots, ka tajā atrodoties spridzeklis, tāpēc lidmašīnu pārtvēra [[Baltkrievija]]s reaktīvais iznīcinātājs ''[[MiG-29]]'' un novirzīja uz [[Minskas Nacionālā lidosta|Minsku]], kur vienu no tās pasažieriem — [[baltkrievi|baltkrievu]] opozicionāru žurnālistu [[Ramans Pratasevičs|Ramanu Prataseviču]] — apcietināja kriminālpolicija?
* ... [[1944. gads|1944. gadā]] brāļu Sabra un Asima Ilkeru ar mazu [[maize]]s ceptuvi [[Stambula|Stambulā]] aizsāktais uzņēmums '''''[[Ülker]]''''' mūsdienās eksportē produktus uz 110 valstīm?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hélio Castroneves at the 2018 Indianapolis 500.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Brazīlija]]s [[autosportists]] '''[[Elju Kastrunevess]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no četriem braucējiem, kam ir izdevies uzvarēt ''[[Indianapolis 500]]'' sacensībās četras reizes (2001., 2002., 2009. un 2021. gadā)?
* ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 19. februāra partijas &quot;Likums un kārtība&quot; kongresa pārstāvju sapulcē, tika lemts par partijas nosaukuma maiņu no &quot;Likums un kārtība&quot; uz '''&quot;[[Katram un katrai]]&quot;''', saglabājot [[Aldis Gobzems|Aldi Gobzemu]] kā partijas priekšsēdētāju?
* ... pirmās liecības par [[cilvēks|cilvēku]] parādīšanos '''[[Maltas vēsture|Maltas vēsturē]]''' ir ap 8000 gadu vecas, un šie cilvēki jau pratuši [[zemkopība|zemkopību]]; tomēr viņu metodes noplicināja [[augsne|augsni]], un salas atkal kļuva mazapdzīvotas vai neapdzīvotas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:UPC-A-036000291452.svg|border|right|200px]]
* ... pētījumi parāda, ka '''[[universālais produkta kods|universālā produkta koda]]''' jeb UPC &lt;small&gt;(attēlā UPC svītrkods)&lt;/small&gt; pieņemšana un popularizēšana ir stimulējusi inovācijas un veicinājusi starptautisko [[mazumtirdzniecība]]s piegādes ķēžu izaugsmi?
* ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenā [[treneris|trenera]] pienākumu izpildītājs '''[[Robs Peidžs]]''' pats savulaik izlases rindās aizvadījis 41 spēli un vienā spēlē bijis izlases [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]?
* ... [[Padomju Savienība|padomju]] un [[Vācija|vācu]] [[komponists]] '''[[Alfrēds Šnitke]]''' bija dzimis [[Engelsa|Engelsā]], [[Volgas Vācu APSR]], viņa tēvs bija [[Ebreji|ebrejs]] no [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtes]], kas 1927. gadā pārcēlās uz [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]], bet māte bija [[Krievija|Krievijas]] [[Pievolga|Pievolgas]] vāciete?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Compact fluorescent light bulbs 105W 36W 11W.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[luminiscences spuldze|luminiscences spuldžu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; caurspīdīgais [[stikls|stikla]] apvalks no iekšpuses ir pārklāts ar luminoforu — materiālu, kas [[ultravioletais starojums|ultravioletā starojuma]] ietekmē [[luminiscence|luminiscē]] un tādējādi rada [[Redzamā gaisma|redzamo gaismu]]?
* ... '''[[Dānija—Norvēģija|Dānijas un Norvēģijas savienība]]''' radās [[1380. gads|1380. gadā]], kad pēc [[Norvēģijas ķēniņi|Norvēģijas ķēniņa]] Hokona VI nāves viņa sieva un [[Dānijas ķēniņi|Dānija ķēniņa]] [[Valdemārs IV|Valdemāra IV]] meita [[Margrēte I]] savu mazgadīgo dēlu Olufu II pasludināja par Dānijas un Norvēģijas ķēniņu?
* ... gadu iepriekš ar [[Latvijas PSR]] Ministru padomes rīkojumu likvidējot Zvārdes un Ķērkliņu ciemus, un lauksaimniecisko darbību pārtraucot pieciem [[kolhozs|kolhoziem]], [[1954. gads Latvijā|1954. gadā]] Zvārdē izveidoja '''[[Zvārdes poligons|PSRS kara aviācijas poligonu]]''', kur padomju kara lidotāji trenējās bumbu nomešanā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ...?
* ... 20. gadsimta 70. gadu beigās autobusu ražotājs '''''[[Biamax]]''''' bija viens no lielākajiem [[Grieķija]]s uzņēmumiem, tam bija trīs rūpnīcas ([[Atēnas|Atēnās]], [[Saloniki|Salonikos]] un [[Larisa|Larisā]]) un vairākas citas saimniecības būves visā valstī?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ...?
* ... ...?
* ... ...?</text>
      <sha1>s4rz6je4profqst11lxnnsh446rpkd8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Aivars Aksenoks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>18583</id>
    <revision>
      <id>3662103</id>
      <parentid>3564430</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T15:35:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: .gad → . gad (3), .janvār → . janvār using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5414" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Aivars Aksenoks
| vārds_orģ = 
| attēls = Daina.Skadmane.Izstade.jpg
| att_izm = 260px
| apraksts = 
| amats = [[Latvijas tieslietu ministrs]]
| term_sākums = {{dat|2002|11|07|N}}
| term_beigas = {{dat|2004|03|09|N}}
| prezidents = [[Vaira Vīķe-Freiberga]]
| premjers = [[Einars Repše]]
| priekštecis = [[Ingrīda Labucka]]
| pēctecis = [[Vineta Muižniece]]
| amats2 = [[Rīgas dome|Rīgas domes priekšsēdētājs]]
| term_sākums2 = {{dat|2005|03|29|N}}
| term_beigas2 = {{dat|2007|02|19|N}}
| prezidents2 = [[Vaira Vīķe-Freiberga]]
| premjers2 = [[Aigars Kalvītis]]
| priekštecis2 = [[Gundars Bojārs]]
| pēctecis2 = [[Jānis Birks]]
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1961|5|24}}
| dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga}}
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| partija = [[LKP]] &lt;small&gt;(?—1991)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;[[Jaunais Laiks|JL]] &lt;small&gt;(2002—2008)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;[[Tēvzemei un Brīvībai/LNNK|TB/LNNK]] &lt;small&gt;(2008—2011)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;[[VL-TB/LNNK|Nacionālā apvienība]] &lt;small&gt;(kopš 2011)&lt;/small&gt;
| dzīvesb = Ilze Aksenoka
| profesija = 
| alma_mater = [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Politehniskais institūts]]&lt;br /&gt;[[Latvijas Universitāte]]
| reliģija = 
| paraksts = 
| piezīmes = 
}}

'''Aivars Aksenoks''' (dzimis {{dat|1961|5|24}}) ir [[Latvija]]s [[politika|politiķis]], pašlaik [[VL-TB/LNNK|Nacionālās apvienības]] biedrs. Bijušais [[Latvijas tieslietu ministrs]] un [[Rīgas dome]]s priekšsēdētājs (pārstāvot partiju &quot;[[Jaunais laiks]]&quot;).

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1961. gadā Rīgā Raimonda Gunāra Aksenenoka-Aksenoka un viņa sievas [[Ritas Aksenoka]]s ģimenē.&lt;ref&gt;[https://www.vestnesis.lv/ta/id/88503 Tieslietu ministra Aivara Aksenoka Valsts amatpersonas deklarācija] [[Latvijas Vēstnesis]] 13.05.2004., Nr. 75 (3023)&lt;/ref&gt; 
Mācījās [[Rīgas 1. vidusskola|Rīgas 1. vidusskolā]]. 
Studēja [[RTU|Rīgas Politehniskā institūta]] Mehānikas un mašīnbūves fakultātē, ieguva automobiļu un automobiļu saimniecības specialitāti ([[1984]]). Padomju gados bijis [[PSKP|Komunistiskās partijas]] biedrs. Lai gan Aksenoks uzskata, ka ir beidzis darbību partijā jau [[1989]]. gadā, jo beidza maksāt biedra naudu, oficiālu iesniegumu par izstāšanos iesniedzis [[1991]]. gadā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce
 | title = Aksenoka teiktajam atliek ticēt
 | url = http://www.diena.lv/lat/arhivs/latvijas-zinas/aksenoka-teiktajam-atliek-ticet
 | first = Pāvels
 | last = Sloga, Gunta un Širovs
 | publisher = Diena
 | date = 2005. gada 24. martā
 | accessdate = 2009. gada 6. jūlijā
 | quote = ''Viņš apgalvo, ka par 1991. gada 13. janvāra notikumiem uzzinājis ar novēlošanos - toreiz vienīgais saziņas veids ar mājām bijušas vēstules. Iesniegumu par KP pamešanu uzrakstījis 1991. gada augusta puča laikā un iesniedzis to SSOD pārstāvniecībā Vjetnamā. &quot;Tas bija vienīgais veids, kā es varēju paust savu attieksmi pret notikumiem Padomju savienībā,&quot; viņš stāsta. A.Aksenoks uzskata, ka darbību KP pārtraucis jau 1989. gadā, kad vairs nemaksāja biedra naudu.''
}}&lt;/ref&gt;
Bija [[CSDD]] Rīgas nodaļas priekšnieks. Līdztekus studēja [[Latvijas Universitāte]]s Juridiskajā fakultātē, ko absolvēja [[2003. gads|2003]]. gadā.

No [[2002]]. līdz [[2004. gads|2004]]. gadam bija [[Latvijas tieslietu ministrs|tieslietu ministrs]] [[Einars Repše|E. Repšes]] [[Repšes Ministru kabinets|valdībā]]. Kopš [[2005. gads|2005]]. gada — [[Rīgas dome]]s priekšsēdētājs un [[Rīgas brīvosta]]s pārvaldes valdes loceklis. Pirmoreiz Rīgas domes vēsturē [[2007. gads|2007]]. gadā atlaists no domes priekšsēdētāja amata. [[2008. gads|2008]]. gada sākumā izstājās no JL, bet tā paša gada {{dat||12|1}} pievienojās [[TB/LNNK]].

Kopš 2009. gada oktobra Aksenoks ir [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzeja]] direktors, 2018. gadā kļuva par [[Ceļu satiksmes drošības direkcija|CSDD]] valdes locekli.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/bizness/uznemumi/csdd-valdei-pievienojies-aivars-aksenoks.d?id=49950279|title=CSDD valdei pievienojies Aivars Aksenoks|work=delfi.lv|access-date=2018-11-08|date=2018-04-18|last=Veidemanis|first=Guntars|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība | pirms = [[Ingrīda Labucka]] | virsraksts = [[Latvijas Tieslietu ministrs]] | periods = {{dat|2002|11|7|N}} — {{dat|2004|3|9|N}} | pēc = [[Vineta Muižniece]] }}
{{Amatu secība | pirms = [[Gundars Bojārs]] | virsraksts = [[Rīgas pašvaldības vadītāji|Rīgas pašvaldības vadītājs]] | periods = {{dat|2005|3|29|N}} — {{dat|2007|2|19|N}} | pēc = [[Jānis Birks]] }}
{{kastes beigas}}

{{Repšes Ministru kabinets}}
{{Rīgas pašvaldības vadītāji}}
{{Rīgas dome 2005}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Aksenoks, Aivars}}
[[Kategorija:1961. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:LKP biedri]]
[[Kategorija:&quot;Jaunā laika&quot; politiķi]]
[[Kategorija:Tēvzemei un Brīvībai/LNNK politiķi]]
[[Kategorija:Nacionālās apvienības &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot; politiķi]]
[[Kategorija:Latvijas tieslietu ministri]]
[[Kategorija:Rīgas pašvaldības vadītāji]]
[[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2005—2009)]]
[[Kategorija:Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas absolventi]]
[[Kategorija:Rīgas Politehniskā institūta absolventi]]</text>
      <sha1>f5ublp2mqlzf2pk60hcjv7k2zv6ugq8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Bresta (Baltkrievija)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>19454</id>
    <revision>
      <id>3662233</id>
      <parentid>3548150</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T16:09:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: 2.pasaules kar → Otrais pasaules kar (2), 2. pasaules kar → Otrais pasaules kar (2) using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6426" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|pilsētu Baltkrievijā|Bresta|Bresta}}
{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name                     = Bresta
| official_name            = Брэст
| image_skyline            = Brest Montage (2017).jpg
| image_caption            =
| image_flag               = Berastre stiag.svg
| image_shield             = Coat of Arms of Brest, Belarus.svg
| shield_link              = Brestas ģerbonis
| flag_link                = Brestas karogs
| shield_size              = 60px
| pushpin_map              = Belarus
| pushpin_label_position   = &lt;!-- paraksta izvietojums (left/right) --&gt;
| map_caption              = 
| subdivision_type         = Valsts
| subdivision_type1        = Apgabals
| subdivision_name         = {{BLR}}
| subdivision_name1        = [[Brestas apgabals]]
| established_title        = Pirmoreiz minēta
| established_date         = 1019. g.
| established_title1       = [[Magdeburgas tiesības]]
| established_date1        = 1390. g.
| established_title2       = Citi nosaukumi
| established_date2        = '''Брест''' — [[krievu valoda|krievu]]&lt;br /&gt;'''Brześć''' — [[poļu valoda|poļu]]&lt;br /&gt;'''Брест-Литовск''' — [[krievu valoda|krievu]] (novec.)&lt;br /&gt;'''Brześć nad Bugiem''' (poļu 1918—1939)
| government_type          = 
| leader_title             = 
| leader_name              = 
| area_total_km2           = 145
| population_as_of         = 2009
| population_footnotes     = 
| population_total         = 318000
| population_density_km2   = 2680
| timezone                 = 
| utc_offset               = +2
| timezone_DST             = 
| utc_offset_DST           = 
| latd = 52 | latm = 8 | lats =  | latNS = N
| longd = 23 | longm = 40 | longs =  | longEW = E
| elevation_footnotes      = 
| elevation_ft             = 
| elevation_m              = 
| website                  = http://www.brest.by/
| footnotes                = 
}}

'''Bresta''' ({{val-be|Брэст}}; arī ''Бе́расьце, Бярэ́сьце'') ir pilsēta [[Baltkrievija]]s galējos dienvidrietumos pie [[Polija]]s robežas [[Rietumu Buga]]s un Muhavecas upju satekas vietā, apgabala centrs. Rūpniecības un transporta centrs. Pilsēta atrodas pie [[Maskava]]s—[[Berlīne]]s [[dzelzceļš|dzelzceļa]] līnijas.

Pilsētas pievārtē atrodas liels memoriālais komplekss — [[Brestas cietoksnis]], kas veltīts cietokšņa aizstāvjiem — [[Padomju Savienība|PSRS]] kareivjiem [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]].

== Vēsture ==
Apdzīvota vieta '''Berestjes''' (''Берестье'') vārdā pirmoreiz minēta 1019. gadā [[Pagājušo gadu vēsture]]s hronikā kā [[Kijevas Krievzeme]]s pilsēta. To vairākkārt apdraudēja [[poļi]] un [[Lietuva|lietuvieši]], bet 1241. gadā nopostīja [[mongoļi]].

Vēlākos gados pilsēta bija [[Lietuvas lielkņaziste]]s sastāvā kā [[Traķu vaivadija]]s dienvidu daļa, no 1566. gada Brestļitovskas vaivadijas (''Województwo brzeskolitewskie'') pārvaldes centrs. 1596. gadā pilsētā tika noslēgta [[Brestas ūnija]], kurā Lietuvas lielkņazistes [[pareizticība|pareizticīgie]] tika pakļauti [[katolisms|katoļu]] jurisdikcijai, izveidojot [[uniāti|uniātu]] baznīcu.

[[Polijas dalīšanas|Polijas trešajā dalīšanā]] 1795. gadā Bresta tika iekļauta [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]], no 1796. gada [[Lietuvas guberņa]]s, vēlāk [[Grodņas guberņa]]s apriņķa pilsēta. [[19. gadsimts|19. gadsimtā]] pie pilsētas tika uzcelts liels cietoksnis.

[[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā Brestu ieņēma [[Vācija|vācu]] karaspēks. 1918. gada 3. martā Brestā tika parakstīts [[Brestļitovskas miera līgums]] starp padomju Krieviju un [[Centrālās valstis|Centrālajām valstīm]]. 1919. gadā Bresta nonāca jaunizveidotās [[Polija]]s kontrolē. Kaut arī [[Krievu—poļu karš|Krievu—poļu kara]] laikā Bresta nonāca padomju Krievijas kontrolē, [[Rīgas miera līgums]] iekļāva pilsētu Polijas teritorijā.

[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Polijas kampaņa]]s laikā Brestu un tās cietoksni aizstāvēja neliels poļu garnizons. Pēc četru dienu kaujām 1939. gada 17. septembrī [[Heincs Guderians|Heinca Guderiana]] vadītie spēki ieņēma pilsētu. Tomēr [[Molotova—Ribentropa pakts]] paredzēja, ka Bresta atrodas padomju interešu zonā, tāpēc padomju spēkiem tika ļauts iegūt kontroli pār pilsētu. Nodošanas brīdī vācu un padomju karaspēks pilsētā sarīkoja kopīgu improvizētu parādi. 1941. gada 22. jūnijā Vācija savukārt uzbruka PSRS, un Brestas cietoksnis izrādīja sīvu pretošanos. [[Brestas cietoksnis]] pilnīgi padevās tikai pēc sešām nedēļām.&lt;ref&gt;[http://ru.wikisource.org/wiki/%D0%A1%D0%B1%D0%BE%D1%80%D0%BD%D0%B8%D0%BA_%D0%B1%D0%BE%D0%B5%D0%B2%D1%8B%D1%85_%D0%B4%D0%BE%D0%BA%D1%83%D0%BC%D0%B5%D0%BD%D1%82%D0%BE%D0%B2/35/118 Боевое донесение штаба 4-й армии № 05 к 11:55 22 июня 1941 г.]&lt;/ref&gt; 1944. gada jūlijā pilsētu atkal ieņēma [[Sarkanā armija]].

Pēc kara Bresta bija apgabala centrs [[Baltkrievijas PSR]] sastāvā. Brestas cietokšņa drupās tika uzcelts liels memoriāls. No 1991. gada — apgabala centrs neatkarīgajā Baltkrievijā.

&lt;gallery widths=&quot;200px&quot; perrow=&quot;3&quot;&gt;
Attēls:Brest Lm.jpg|Piemineklis pirmajam ierakstam hronikā
|Brestas tūkstošgades piemineklis 
Attēls:Brest_lamplighter.jpg|Petrolejas lampu aizdedzējs vecpilsētā
&lt;/gallery&gt;

== Cilvēki ==
Iedzīvotāju etniskais sastāvs — [[baltkrievi]] (82,0%), [[krievi]] (10,7%), [[ukraiņi]] (4,2%). Bresta ir Izraēlas politiķa [[Menahems Begins|Menahema Begina]] (''מְנַחֵם בְּגִין'', ''Menachem Begin'', 1913—1992) un vieglatlētes [[Jūlija Nescjarenka|Jūlijas Nescjarenkas]] (''Юлія Несьцярэнка'', 1979) dzimtā pilsēta. Brestas pievārtē, Skokos dzimis poļu dzejnieks [[Julians Ņemcevičs]] (''Julian Ursyn Niemcewicz'', 1758—1841).

== Sports ==
* [[Brestas &quot;Dinamo&quot;]] ir [[Baltkrievija]]s [[futbola klubs]] no Brestas, kurš spēlē [[Baltkrievijas futbola čempionāta Augstākā līga|Baltkrievijas augstākajā futbola līgā]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Baltkrievijas pilsētas}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Bresta (Baltkrievija)| ]]
[[Kategorija:Baltkrievijas pilsētas]]
[[Kategorija:Brestas apgabals]]</text>
      <sha1>d1l9xwh6zwm13xm0fkd4ct90fo0lh1j</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Valencia CF</title>
    <ns>0</ns>
    <id>20894</id>
    <revision>
      <id>3661982</id>
      <parentid>3650781</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T13:20:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ludis21345</username>
        <id>50146</id>
      </contributor>
      <comment>papildināts.</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7310" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #FFFFFF
| bg_color   = #000000
| nos        = ''Valencia C.F.''
| logo       = [[Attēls:FC Valencia.svg|140px]]
| pilns      = ''Valencia Club de Fútbol''
| iesauka    = ''Los Murciélagos'' ([[Sikspārņi]])&lt;br&gt; ''Els Taronges'' (Oranžie)&lt;br&gt; ''Los Che''
| pilsēta    = {{Vieta|Spānija|Valensija|2s=Valensija (Spānija)}}
| dib        = 1919
| dib_mēn    = 3
| dib_dat    = 18
| stad       = ''[[Mestalla]]''
| ietilp     = 55 000
| prez       = {{flaga|Singapūra}} Anils Murtijs
| tren       = {{flaga|Itālija}} [[Džennāro Gatuzo]]
| līga       = [[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|Spānijas Pirmā divīzija]]
| sez        = [[2021.—2022. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2021.—2022.]]
| poz        = 9. vieta
| pattern_la1 = _valencia2021h
| pattern_b1  = _valencia2021h
| pattern_ra1 = _valencia2021h
| pattern_sh1 = 
| pattern_so1 = _nufc2021h
| leftarm1    = FFFFFF
| body1       = FFFFFF
| rightarm1   = FFFFFF
| shorts1     = 000000
| socks1      = 000000
| pattern_la2 = _valencia2021a
| pattern_b2  = _valencia2021a
| pattern_ra2 = _valencia2021a
| pattern_sh2 = _valencia2021a
| pattern_so2 = _valencia2021al
| leftarm2    = FF6600
| body2       = FF6600
| rightarm2   = FF6600
| shorts2     = FF6600
| socks2      = FF6600
| pattern_la3 = _valencia2021t
| pattern_b3  = _valencia2021t
| pattern_ra3 = _valencia2021t
| pattern_sh3 = 
| pattern_so3 = _valencia2021tl
| leftarm3    = E2E9E1
| body3       = E2E9E1
| rightarm3   = E2E9E1
| shorts3     = E2E9E1
| socks3      = E2E9E1
}}

'''''Valencia CF''''' ir [[Spānija]]s [[Futbols|futbola]] klubs, kas spēlē Spānijas futbola augstākajā līgā - [[Spānijas futbola Pirmā divīzija|Pirmajā divīzijā]]. Klubs dibināts [[1919]]. gadā un bāzējās Spānijas pilsētā [[Valensija (Spānija)|Valensijā]]. Pašlaik par kluba stadionu kalpo [[1923]]. gadā būvētais ''[[Mestalla]]'', kurā ietilpst 55 000 skatītāju, tomēr komanda cer pārvākties uz jaunuzcelto stadionu &quot;''Nou Mestalla''&quot;, kas paredzēts 61 500 skatītājiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.valenciacf.com/ver/39220/estadio-mestalla.html|title=Camp de Mestalla|accessdate={{dat|2015|10|26}}|publisher=Valencia Club de Fútbol}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://stadiumdb.com/news/2013/11/valencia_new_plan_to_deliver_nou_mestalla_smaller_and_cheaper|title=Valencia: New plan to deliver Nou Mestalla, smaller and cheaper|accessdate={{dat|2015|10|26}}|publisher=stadiumdb.com}}&lt;/ref&gt;

''Valencia'' 6 reizes ir uzvarējusi Spānijas čempionātā, pēdējā uzvara bija [[2004. gads|2004]]. gadā. Vēsturiskajā Spānijas futbola Pirmās divīzijas klasifikācijā, klubs ieņem trešo vietu - uzreiz pēc [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]] un [[FC Barcelona|&quot;Barcelona&quot;]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.laliga.es/estadisticas-historicas|title=Estadísticas históricas|accessdate={{dat|2015|10|26}}|publisher=Liga de Fútbol Profesional|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171107202027/http://www.laliga.es/estadisticas-historicas|archivedate={{dat|2017|11|07||bez}}}}&lt;/ref&gt; Komanda ir 8 reizes izcīnījusi [[Spānijas Karaļa kauss|Spānijas kausu]].

Klubam ir labi panākumi arī Eirokausos. Tas ir divas reizes spēlējis [[UEFA Čempionu līga]]s finālā, pa reizei izcīnījis [[UEFA kauss|UEFA kausu]] un [[UEFA Kausu ieguvēju kauss|UEFA Kausu ieguvēju kausu]], kā arī divas reizes uzvarējis Starppilsētu izstāžu kausā, kas bija UEFA kausa priekštecis. Kluba trofeju skaitā ir arī divi [[UEFA Superkauss|UEFA Superkausi]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.valenciacf.com/ver/10154/palmares.html|title=Palmarés|accessdate={{dat|2015|10|26}}|publisher=Valencia Club de Fútbol}}&lt;/ref&gt;

== Komandas sastāvs ==
''Atjaunots {{Dat|2022|3|23||bez}}.''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.valenciacf.com/ver/262/jugadores.html |title=Jugadores del Primer Equipo |language=es |publisher=''Valencia CF''|accessdate={{dat|2020|11|1||bez}}}}&lt;/ref&gt;
{{Fs start}}
{{Fs player|no= 1|nat=ESP|pos=GK|name=[[Haume Domeneks]]}}
{{Fs player|no= 2|nat=POR|pos=DF|name=[[Tjerī Korreja]]}}
{{Fs player|no= 3|nat=ESP|pos=DF|name=[[Toni Lato]]}}
{{Fs player|no= 4|nat=USA|pos=MF|name=[[Junuss Musā]]}}
{{Fs player|no= 5|nat=BRA|pos=DF|name=[[Gabriels Paulista]]}}
{{Fs player|no= 6|nat=ESP|pos=DF|name=[[Ugo Giljamons]]}}
{{Fs player|no= 7|nat=POR|pos=FW|name=[[Gonsalu Gedešs]]}}
{{Fs player|no= 8|nat=SRB|pos=MF|name=[[Urošs Račičs]]|}}
{{Fs player|no= 9|nat=URU|pos=FW|name=[[Maksi Gomess]]}}
{{Fs player|no=10|nat=ESP|pos=MF|name=[[Karloss Solers]]}}
{{Fs player|no=11|nat=ANG|pos=FW|name=[[Elders Košta]]|other=īrē no [[Leeds United F.C.|Leeds United]]}}
{{Fs player|no=12|nat=FRA|pos=DF|name=[[Muktars Diakabī]]}}
{{Fs mid}}
{{Fs player|no=13|nat=NED|pos=GK|name=[[Jaspers Silesens]]}}
{{Fs player|no=14|nat=ESP|pos=DF|name=[[Hosē Luiss Gaja]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}}
{{Fs player|no=15|nat=PAR|pos=DF|name=[[Omārs Alderete]]|other=īrē no [[Hertha BSC]]}}
{{Fs player|no=17|nat=RUS|pos=FW|name=[[Deniss Čeriševs]]}}
{{Fs player|no=19|nat=ESP|pos=FW|name=[[Ugo Duro]]|other=īrē no [[Getafe CF|Getafe]]}}
{{Fs player|no=20|nat=GLP|pos=DF|name=[[Dimitri Folkjē]]}}
{{Fs player|no=21|nat=ESP|pos=FW|name=[[Braians Hils]]|other=īrē no [[Tottenham Hotspur FC|Tottenham Hotspur]]}}
{{Fs player|no=22|nat=BRA|pos=FW|name=[[Markuss Andrē]]}}
{{Fs player|no=23|nat=GUI|pos=MF|name=[[Ilaišs Moriba]]|other=īrē no [[RB Leipzig]]}}
{{Fs player|no=24|nat=SUI|pos=DF|name=[[Erajs Kormē]]}}
{{Fs player|no=28|nat=GEO|pos=GK|name=[[Giorgi Mamardašvili]]}}
{{Fs end}}

== Sasniegumi ==
* '''[[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|Spānijas čempionāta Pirmā divīzija (''La Liga'')]]'''
** Čempioni (6): 1941–42, 1943–44, 1946–47, 1970–71, 2001–02, 2003–04
** Vicečempioni (6): 1947–48, 1948–49, 1952–53, 1971–72, 1989–90, 1995–96
* '''[[Spānijas Karaļa kauss]]'''
** Kausa ieguvēji (8): 1941, 1948–49, 1954, 1966–67, 1978–79, 1998–99, 2007–08, 2018–19
** Finālisti (10): 1934, 1944, 1944–45, 1946, 1952, 1969–70, 1970–71, 1971–72, 1994–95, 2021–22
* '''Spānijas Superkauss'''
** Kausa ieguvēji (1): 1999
** Finālisti (3): 2002, 2004, 2008
* '''Evas Duartes kauss'''
** Kausa ieguvēji (1): 1949
** Finālisti (1): 1947
* '''[[Spānijas futbola čempionāta Otrā divīzija|Otrā divīzija]]'''
** Čempioni (2): 1930–31, 1986–87
* '''[[UEFA Čempionu līga]]'''
** Finālisti (2): 1999–2000, 2000–01
* '''[[UEFA Kausu ieguvēju kauss]]'''
** Kausa ieguvēji (1): 1979–80
* '''[[UEFA kauss]]'''
** Kausa ieguvēji (1): 2003–04
* '''Starppilsētu izstāžu kauss'''
** Kausa ieguvēji (2): 1961–62, 1962–63
** Finālisti (1): 1963–64
* '''[[UEFA Superkauss]]'''
** Kausa ieguvēji (2): 1980, 2004
* '''[[UEFA Intertoto kauss]]'''
** Uzvarētāji (1): 1998

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
{{sporta ārējās saites}}
* [http://www.valenciacf.com/ Oficiālā kluba vietne] {{es ikona}} {{en ikona}} 

{{La Liga}}
{{futbols-stub}}
[[Kategorija:Spānijas futbola klubi]]
[[Kategorija:Valencia CF]]</text>
      <sha1>cmlcm6sg7cbbfhm3nk5hniznwdpldwn</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Papuass</title>
    <ns>3</ns>
    <id>20907</id>
    <revision>
      <id>3662506</id>
      <parentid>3659094</parentid>
      <timestamp>2022-07-29T06:47:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Aérospatiale Concorde</username>
        <id>108014</id>
      </contributor>
      <comment>/* Jautājums no Aérospatiale Concorde (2022. gada 29. jūlijs, plkst. 09.47) */ jauna sadaļa</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="120483" xml:space="preserve">{{Diskusiju arhīva infokaste
|nosaukums  = [[Lietotājs:Papuass|Papuass]] &lt;br&gt;diskusiju arhīvs
|arhivs1    = [[Lietotāja diskusija:Papuass/Arhīvs1|5.11.2006.—8.3.2015.]]
|arhivs2    = [[Lietotāja diskusija:Papuass/Arhīvs2|8.3.2015.—3.1.2017.]]
}}

== 2016. gada vērtīgākais latviešu valodas Vikipēdijas dalībnieks ==

{| style=&quot;border: 1px solid {{{border|gray}}}; background-color: {{{color|#fdffe7}}};&quot;
|rowspan=&quot;2&quot; valign=&quot;middle&quot; | {{#ifeq:{{{2}}}|alt|[[File:Royalty Barnstar Hires.png|100px]]|[[Image:Barnstar-RoyaltyNobility.png|100px]]}}

|rowspan=&quot;2&quot; |
|style=&quot;font-size: x-large; padding: 0; vertical-align: middle; height: 1.1em;&quot; | '''2016. gada vērtīgākais latviešu valodas Vikipēdijas dalībnieks'''
|-
|style=&quot;vertical-align: middle; border-top: 1px solid gray;&quot; | Saskaņā ar [[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2016/Otrā kārta|Vikipēdijas kopienas balsojumu]], esi atzīts par 2016. gada vērtīgāko latviešu valodas Vikipēdijas dalībnieku 
|}
:Paldies kopienai par atzinību. Tā kā rakstu autors esmu viduvējs un pietiekami daudz rakstu par &quot;nesvarīgajām&quot; tēmām, tad jāizceļas kaut kā citādi. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 6. februāris, plkst. 14.48 (EET)

== Blēži ! :D ==

Kur mans vikistipendijas pieteikums? [https://lv.wikipedia.org/wiki/Vikipēdija:Vikistipendijas/Pieteikumi]. --[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2017. gada 28. februāris, plkst. 18.31 (EET)
:Atvainojos, parādījās pēkšņi. Skaidrs, Big Brother uzdarbojas. --[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2017. gada 28. februāris, plkst. 18.35 (EET)

== Request ==

Hello.

Could you create the article [[:en:Sport in Azerbaijan]] in Latvian Wikipedia?

Thank you.

[[Special:Contributions/31.200.22.41|31.200.22.41]] 2017. gada 3. marts, plkst. 13.44 (EET)

== Cycling ==

Hi Papuass. I take the liberty to give you new other functions and basic documentation. If you are interested by having the name of the countries, you can follow instructions written on [[:d:Module:Cycling race]]. On another hand, about ''stageinfobox'', I am interested to know how you say a stage of a race, for example, we in French, we write ''1&lt;sup&gt;re&lt;/sup&gt; étape, Tour de France 2015'', ''2&lt;sup&gt;e&lt;/sup&gt; étape, Tour de France 2015'' or ''3&lt;sup&gt;e&lt;/sup&gt; b étape, Tour de France 2017'', is we have a half stage. [[Dalībnieks:Jérémy-Günther-Heinz Jähnick|Jérémy-Günther-Heinz Jähnick]] ([[Dalībnieka diskusija:Jérémy-Günther-Heinz Jähnick|diskusija]]) 2017. gada 8. marts, plkst. 18.49 (EET)


Sveiki, ļauju Jums tad salikt attiecīgas atļaujas (uz visām tiesībām) Pionieris bildei, lai var izmantot jebkādā veidā. Mēs nepārzinam Vikipēdiju tik labi, lai zinātu šīs lietas. Cik saprotu Jūs zināt, kas ir jāizlabo.

[[Dalībnieks:Viensvienspieci|Viensvienspieci]] ([[Dalībnieka diskusija:Viensvienspieci|diskusija]]) 2017. gada 20. aprīlis, plkst. 14.21 (EEST)

Izlaboju cik varējām. Ja Jūs varētu tieši ieteikt, kas ir jādara, lai viss būtu pareizi es būtu ļoti pateicīgs, jo īsti nesaprotu vai Jūs gribat jaunus &quot;tagus&quot; aprakstu vai ko citu.

[[Dalībnieks:Viensvienspieci|Viensvienspieci]] ([[Dalībnieka diskusija:Viensvienspieci|diskusija]]) 2017. gada 20. aprīlis, plkst. 14.27 (EEST)

== Jāņu svinēšana ==

Esi aicināts svinēt Jāņus Brencēnos! Sākums būs 10:00 pie Doles autostāvvietas, kur mēs visi kopā satiksimies un tad izplānosim kurš brauks ar mani vai arī ar kādu, kuram vēl ir mašīna bez manis. Ņemt līdzi piepūšamo telti (ja ir), portatīvo datoru, ieteicams arī fotoaparātu. Ja nav kaut kas vēl skaidrs, tad zvanīt man pa 26945318! Gaidīšu ziņu no jums! --[[Dalībnieks:Titāns|Titāns]] ([[Dalībnieka diskusija:Titāns|diskusija]]) 2017. gada 28. maijs, plkst. 10.12 (EEST)
:{{u|Titāns}}, diemžēl nevarēšu pievienoties. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 28. maijs, plkst. 21.42 (EEST)

== Thank you for participating in the [[:Meta:UNESCO Challenge|UNESCO Challenge]]! ==

Hi,

Thank you for participating in the [[:Meta:UNESCO Challenge|UNESCO Challenge]]! I hope you had as fun as we did! 

If you could take a minute to answer [https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSdHoVkx2n_Xuc0ojbqIWpj4tb8GlreHRiAQ5JcZf6Odufl8-w/viewform?usp=sf_link our survey], we would be very grateful. Your answer will help us improve our Challenges in the future.

Best,

[[Dalībnieks:John Andersson (WMSE)|John Andersson (WMSE)]] ([[Dalībnieka diskusija:John Andersson (WMSE)|diskusija]]) 2017. gada 2. jūnijs, plkst. 11.19 (EEST)

== Vikipēdijas darbnīca ==

Labdien!

6. jūnijā (otrdien) Vikipēdijas projektam latviešu valodā paliek 14 gadu. Lai to atzīmētu, aicinām visus, kas iepriekš darbojušies projektā, dienas laikā (00.00—24.00) uzrakstīt kādu jaunu rakstu. Vairāk informācijas atrodams [[Vikipēdija:Vikidarbnīca/Vikipēdijai latviešu valodā 14|iniciatīvas lapā]]. Tēma ir vēlama no [[Vikipēdija:Vajadzīgie raksti|vajadzīgo rakstu saraksta]], bet derēs arī cita. Paldies arī par Tavu iepriekšējo ieguldījumu Vikipēdijas projektā! -- [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2017. gada 5. jūnijs, plkst. 18.56 (EEST)

== Apsveikums! ==

Priecīgus Jāņus! --[[Dalībnieks:Titāns|Titāns]] ([[Dalībnieka diskusija:Titāns|diskusija]]) 2017. gada 23. jūnijs, plkst. 09.14 (EEST)

== Valdības infokaste ==
Sveiks! Vai vari man nedaudz izpalīdzēt, saistībā ar Wikipedia! Vai tu vari akurāti pārtulkot un sataisīt latviešu valodas infokasti '''Valdības kabinetiem'''. Rekur ir angļu variants: [https://en.wikipedia.org/wiki/Template:Infobox_government_cabinet Infobox government cabinet]

Lūdzu, lūdz palīdzi! [[Dalībnieks:Kleivas|Kleivas! ]] ([[Dalībnieka diskusija:Kleivas|diskusija]]) 2017. gada 29. jūlijs, plkst. 16.31 (EEST)
:{{u|Kleivas}}, nevaru apsolīt, ka varu to ātri izdarīt. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 31. jūlijs, plkst. 10.04 (EEST)
:{{u|Papuass}}. Īsti steigas nav, jau nav! Bet vēlētos, lai tu palīdzi![[Dalībnieks:Kleivas|Kleivas! ]] ([[Dalībnieka diskusija:Kleivas|diskusija]]) 2017. gada 31. jūlijs, plkst. 10.47 (EEST)
::{{u|Papuass}} Sveiks! Saprotu, jau ka ir daudz darba te! Bet es pirms vairāk kā pirms 3 mēnešiem lūdzu palīdzību! Bet pilnīgākais klusums! Vai tiešām nevari palīdzēt man pie šī? [[Dalībnieks:Kleivas|Kleivas]] ([[Dalībnieka diskusija:Kleivas|diskusija]]) 2017. gada 8. novembris, plkst. 18.56 (EET)
:::Nejūtos spēcīgs infokastēs, jo sen neesmu darbojies. Vari pamēģināt pats - nokopē anglisko versiju un iztulko &quot;label&quot; vērtības. Iespējams vēl šis tas jāpalabo, bet to jau var pēc tam. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 8. novembris, plkst. 19.00 (EET)

== Ukrainian Wikiconference 2017 ==

Hi! I invite you to visit our [[:wmua:Вікіконференція 2017|Wikiconference]] on 25-26 August in Kherson and share your experience. --[[Dalībnieks:Visem|Visem]] ([[Dalībnieka diskusija:Visem|diskusija]]) 2017. gada 30. jūlijs, plkst. 11.12 (EEST)
:Hi, {{u|Visem}}, it seems unlikely that I will come this year, but I should attend your Wikiconference one day. Do you have a location for the next year? --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 31. jūlijs, plkst. 10.55 (EEST)
:: No, not yet, I will try not to forget to tell you when we have conference next year. --[[Dalībnieks:Visem|Visem]] ([[Dalībnieka diskusija:Visem|diskusija]]) 2017. gada 31. jūlijs, plkst. 19.02 (EEST)

== Feedback request ==
Greetings,

The team that made [[mw:ORES|ORES]] is working on a new tool called [[mw:JADE|JADE]]. The new tool is for humans to review the work of ORES, to provide human feedback and oversight. The team would like to hear about how your experience using ORES has been on your wiki, and what you might expect from a tool like the one proposed. If you are interested, you can comment on [[mw:Talk:JADE|this page on mediawiki.org]]. 

The team is also interested in sharing updates with you as JADE is developed. Short messages will be sent to this talk page every month or two, linking to a page with further information. Is this something you would like to sign up for? Simply reply to me here if so and I will put your name on the list.

Happy editing to you. [[Dalībnieks:Keegan (WMF)|Keegan (WMF)]] ([[Dalībnieka diskusija:Keegan (WMF)|diskusija]]) 2017. gada 4. oktobris, plkst. 22.14 (EEST)
:You can also [[m:Global_message_delivery/Targets/JADE|sign yourself up]] for updates anytime. [[Dalībnieks:Keegan (WMF)|Keegan (WMF)]] ([[Dalībnieka diskusija:Keegan (WMF)|diskusija]]) 2017. gada 6. oktobris, plkst. 20.34 (EEST)

== Palīdzība ==

Sveiki! 
 Es veidoju futbola spēlētāju wikipēdijas rakstus. Ir vairāki ārzemnieki, kuri spēlē savas valsts futbola nacionālajā izlasē, bet nezinu kodus, kā ievietot spēlētaju piemēram GHANA futbola izlasē. Gaidu uz palīdzību, paldies!
:Vai pareizi sapratu, ka meklē šo informāciju? [[FIFA valstu kodi]]?  --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 9. oktobris, plkst. 21.44 (EEST)

== Invitation from WAM 2017 ==

[[File:Asia_(orthographic_projection).svg|right|200px]]
Hi WAM organizers!

Hope you receive your postcard successfully! Now it's a great time to '''[[:m:Wikipedia_Asian_Month_2017#Communities_and_Organizers|sign up at the 2017 WAM]]''', which will still take place in November. Here are some updates and improvements we will make for upcoming WAM. If you have any suggestions or thoughts, feel free to discuss on [[:m:Talk:Wikipedia Asian Month|the meta talk page]].

# We want to host many onsite Edit-a-thons all over the world this year. If you would like to host one in your city, please [[:m:Wikipedia Asian Month 2017/Onsite edit-a-thon|take a look and sign up at this page]]. 
# We will have many special prize provided by Wikimedia Affiliates and others. [[:m:Wikipedia Asian Month 2017/Event Partner|Take a look at here]]. Let me know if your organization also would like to offer a similar thing.
# Please encourage other organizers and participants to sign-up in this page to receive updates and news on Wikipedia Asian Month.
If you no longer want to receive the WAM organizer message, you can remove your username at [[:m:Global message delivery/Targets/Wikipedia Asian Month Organisers|this page]].

Reach out the WAM team here at the [[:m:Talk:Wikipedia Asian Month 2017|meta talk page]] if you have any questions.

Best Wishes,&lt;br /&gt;
Sailesh Patnaik
&lt;!-- Message sent by User:Saileshpat@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Wikipedia_Asian_Month_Organisers&amp;oldid=17313147 --&gt;

== JADE: topics to discuss ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
Hello,

Here are some topics the [[mw:JADE|JADE]] team would like to discuss. If you are interested, follow the link to join the conversation:
*[[mw:Topic:Tzw0uv2bucrdprm4| Judgments, Endorsements, and Preference]]
*[[mw:Topic:Tzw4ebq17wbdog74|Free text comments and suppression]]
*[[mw:Topic:Tzw3qg8qiqow10d8|Should we integrate JADE with Flow?]]
*[[mw:Topic:Tzw5fix7hbs4ui8j|Thematic and quant analysis of judgements]]

Thank you. On behalf of the Scoring Platform Team, [[m:User:Keegan (WMF)|Keegan (WMF)]]([[m:User talk:Keegan (WMF)|talk]]) 2017. gada 14. oktobris, plkst. 00.09 (EEST)&lt;/div&gt;
&lt;!-- Message sent by User:Keegan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/JADE&amp;oldid=17319199 --&gt;

== WAM Reminder ==

[[File:Asia_(orthographic_projection).svg|right|200px]]
Hi WAM organizers!

Thanks again for organizing Wikipedia Asian Month. There are only 4 days before it starts. If you haven't yet signed your language in WAM 2017, You can sign-up [[m:https://meta.wikimedia.org/wiki/Wikipedia_Asian_Month_2017#Communities_and_Organizers|here]]. Below we have provided some notices and guidelines for organizing.
;Page Setup
* Our [[m:Wikipedia Asian Month 2017/Sample|Sample page]]  is ready to be translated. There are only a few adjustments if you had this page for 2016 already.
** Article Requirement is 4
** Article criteria are 3k bytes and 300 words. NO 2k bytes for smaller Wikipedia.
** According to the tool's limit, IP users can not participate. Please encourage them to register an account.

;Localization
* Please localize '''[[:en:Template:WAM user 2016|this template]]''' and used on sign up page. I will update the template once the tool is ready to be used.
* You may localize this page, but you can also just put a link towards the meta page. [[m:Wikipedia Asian Month/QA]]

;Strategy
* You may have to invite some of your Wikipedia friends or active Wikipedians from your home WIKI to help you organize.
* You may have to send some invitation to last year participants, active Wikipedians, and Wikipedians who has a special interest.
* Central Notice will be used. You may use the Site Notice if you don't see the CN is deployed.

;Reward
*We will keep sending postcards (new design) this year, and as an organizer, you will receive an additional postcard as well.
*We will have many special prizes provided by Wikimedia Affiliates and others. [[:m:Wikipedia Asian Month 2017/Event Partner|Take a look at here]]. Let me know if your organization also would like to offer a similar thing. 
*We will send the Ambassador a regular paper copy of the certificate through the basic mail.

;Question
Please feel free to contact me or the WAM team [[m:Talk:Wikipedia Asian Month 2017|meta talk page]], send me an email by Email this User or chat with me on facebook.

If you no longer want to receive the WAM organizer message, you can remove your username at [[:m:Global message delivery/Targets/Wikipedia Asian Month Organisers|this page]].

'''Best Wishes''',&lt;br /&gt;
Sailesh Patnaik using [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2017. gada 27. oktobris, plkst. 16.38 (EEST)
&lt;!-- Message sent by User:Saileshpat@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Wikipedia_Asian_Month_Organisers&amp;oldid=17354308 --&gt;

== Wikipedia Asian Month 2017: engage with audience ==

Dear WAM organizer,

I’m Erick, the coordinator of WAM 2017. Thanks for your effort and help at [[:m:Wikipedia Asian Month 2017]]! Here are some more information about organizational matter of the event at a national level.

&lt;small&gt;You are receiving this message because you have signed up as a organizer or in the [[:m:Global_message_delivery/Targets/Wikipedia_Asian_Month_Organisers|list]].&lt;/small&gt;

; Timeline
The event has started and will end in the November 30th 23:59 (UTC). However, we are late for some matter. So we need your help:
* '''Invite''' previous participants and your community members to join. We have a [[:m:Wikipedia Asian Month 2017/SampleInvitation|template]] you can use.
* '''Translate''' [[m:Special:PrefixIndex/MediaWiki:Centralnotice-WAM_2017-|Central Notice for your community]] (more instruction below) as well as sending a notice in village pump. Go public!
* '''Become''' the jury member in a campaign on Fountain which is an amazing tool for you to supervise participants’ articles. If you don’t have the campaign set up, please contact us! And put a link to your community’s campaign page for participants’ navigation.
* '''Organize''' a [[:m:Wikipedia Asian Month 2017/Event Partner|off-site]] editathon event. A coffee bar, internet and laptops. Though it’s optional. If you want to do that, please contact me.

In the following days, you should answer the questions from your community and supervise the submissions. Hope you have fun!

; Prepare Central Notice

Central Notice shows a banner on the top of pages in your wiki project along the event timeframe. We will use this to engage with audience. Steps:

# Translate, change logo and link to event page. Find your project's Central Notice [https://meta.wikimedia.org/wiki/Special:PrefixIndex/MediaWiki:Centralnotice-WAM_2017- here]. For example, we can change the banner for Chinese Wikipedia [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&amp;group=Centralnotice-tgroup-WAM_2017&amp;filter=&amp;language=zh&amp;action=translate here].
# When you mark the 4 items (translation) as done. I'll enable the central notice in your language for this month.

; Interesting articles

Have some interesting articles in your mind or from community? Drop us a line so that we can post that [[m:Wikipedia_Asian_Month_2017/Topics|here]] to exchange the information to other communities.

; Special Prize
You can find some special prizes in [[:m:Wikipedia_Asian_Month_2017/Event_Partner|Event Partner]] page. They can be claimed by:

* Write an article about Indigenous people in Taiwan at Wikipedia Asian Month (supported by Wikimedia Taiwan).
* Write articles on monuments of Bhubaneswar (supported by Bhubaneswar Heritage Edit-a-thon).

The participants who joins for the special prize need to also report their conribution in the speical page. The link is shown in the Event Partner page.

; Looking for help

At all times, please reply me back or send me an email at erick@asianmonth.wiki.--[[m:User:Fantasticfears|Fantasticfears]] ([[m:User talk:Fantasticfears|talk]]) 2017. gada 5. novembris, plkst. 14.13 (EET)
&lt;!-- Message sent by User:Fantasticfears@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Wikipedia_Asian_Month_Organisers&amp;oldid=17385072 --&gt;

== Par izmaiņām veidnē ATSAUCE (Citation) ==
Izdarītās izmaiņas sabojājušas Ārējās saites daudzās lapās, piem: [[Maksis Lange]]. Ierakstīju vārdu Citation meklētājā uz redzu ka tādu izbojātu lapu ir daudzi simti. [[Dalībnieks:Ludis21345|Ludis21345]] ([[Dalībnieka diskusija:Ludis21345|diskusija]]) 2017. gada 10. novembris, plkst. 00.06 (EET)
:OK, labošu tūlīt. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 10. novembris, plkst. 00.08 (EET)

== What's Next (WAM) ==

Congratulations! The Wikipedia Asian Month is has ended and you've done amazing work of organizing. What we've got and what's next?
;Here are some number I would like to share with you 
:Total submitted: 7429 articles; 694 users

; Here are what will come after the end of WAM
* Make sure you judge all articles before December 12th, and participants who can improve their contribution (not submit) before December 10th. 
* Once you finish the judging, please update [[:m:Wikipedia Asian Month/Status|'''this page''']] after December 12th
* There will be three round of address collection scheduled: December 15th, December 20th, and December 25th. 
*  Please report the local Wikipedia Asian Ambassador (who has most accepted articles) [[:m:Wikipedia Asian Month/2017 Ambassadors|'''on this page''']], if the 2nd participants have more than 30 accepted articles, you will have two ambassadors.
* There will be a progress page for the postcards.

&lt;small&gt;If you no longer want to receive the WAM organizer message, you can remove your username at [[:m:Global message delivery/Targets/Wikipedia Asian Month Organisers|this page]].&lt;/small&gt;

'''Best Wishes''',&lt;br /&gt;
Sailesh Patnaik using [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2017. gada 5. decembris, plkst. 19.37 (EET)
&lt;!-- Message sent by User:Saileshpat@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Wikipedia_Asian_Month_Organisers&amp;oldid=17513917 --&gt;

== Pievienošana pasniedzēja grupai  ==

Labdien!

Esam Latvijas Univeristātes Informātika Izglītībā kursa studenti, neesam pievienoti pasniedzēja Viestura Vēža tabulai, grupai. Būtu vēlams, ja mūs pievienotu: 
Elza fisere
laima141
martazedina
zanis.zerbelis

Paldies!
Ar cieņu,
Žanis Žērbelis
:Labdien, {{u|Zanis.zerbelis}}, pievienoju. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 20. decembris, plkst. 18.24 (EET)

== WAM Address Collection ==

Congratulations! You have more than 4 accepted articles in Wikipedia Asian Month! Please submit your postal mailing address via '''[https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSdvj_9tlmfum9MkRx3ty1sJPZGXHBtTghJXXXiOVs-O_oaUbw/viewform?usp=sf_link Google form]''' or email me about that on erick@asianmonth.wiki before the end of Janauary, 2018. The Wikimedia Asian Month team only has access to this form, and we will only share your address with local affiliates to send postcards. All personal data will be destroyed immediately after postcards are sent. Please contact your local organizers if you have any question. We apologize for the delay in sending this form to you, this year we will make sure that you will receive your postcard from WAM. If you've not received a postcard from last year's WAM, Please let us know. All ambassadors will receive an electronic certificate from the team. Be sure to fill out your email if you are enlisted [[:m:Wikipedia_Asian_Month/2017_Ambassadors|Ambassadors list]].

Best, [[:m:User:fantasticfears|Erick Guan]] ([[m:User talk:fantasticfears|talk]])
&lt;!-- Message sent by User:Fantasticfears@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Fantasticfears/mass/WAM_2017&amp;oldid=17583922 --&gt;

== Faila lietojums ==
Pieņemu, ka kaut kur lokāli ir pieļauta kāda kļūda komentējot vai arī tas izdarīts tur, kur to nav iespējams izdarīt, skatīt, piemēram, [[:Attēls:Pļaviņu HES ar atvērtām slūžām.JPG|šeit]] ([https://i.imgur.com/ByIpdcn.png screen]). --[[Dalībnieks:Silraks|{{font|text=silrak|color=#4B92DB|css=font-weight:bold;}}{{font|text=s|color==#4169E1|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Dalībnieka diskusija:Silraks|{{font|text=M|color=#4B92DB|css=font-weight:bold;}}{{font|text=ana diskusij|color=#4169E1|css=font-weight:}}{{font|text=a|color=#7C9ED9|css=font-weight:}}]])}} 2018. gada 2. janvāris, plkst. 13.58 (EET)
:{{ping|Silraks}} Salaboju. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2018. gada 4. janvāris, plkst. 14.19 (EET)
::Joprojām neglīti izskatās, ka JPG ir pa virsu ārējā linka simbolam, bet tā laikam ir globāla problēma. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2018. gada 4. janvāris, plkst. 16.28 (EET)
:::Man šķiet, ka nav saistīts ar tulkojumu. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2018. gada 4. janvāris, plkst. 16.35 (EET)

== WAM Address Collection - 1st reminder ==

Hi there. This is a reminder to fill the address collection. Sorry for the inconvenience if you did submit the form before. If you still wish to receive the postcard from Wikipedia Asian Month, please submit your postal mailing address via '''[https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSdvj_9tlmfum9MkRx3ty1sJPZGXHBtTghJXXXiOVs-O_oaUbw/viewform this Google form]'''. This form is only accessed by WAM international team. All personal data will be destroyed immediately after postcards are sent. If you have problems in accessing the google form, you can use [[:m:Special:EmailUser/Saileshpat|Email This User]] to send your address to my Email.

If you do not wish to share your personal information and do not want to receive the postcard, please let us know at [[:m:Talk:Wikipedia_Asian_Month_2017|WAM talk page]] so I will not keep sending reminders to you. Best, [[:m:User:Saileshpat|Sailesh Patnaik]]
&lt;!-- Message sent by User:Saileshpat@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Fantasticfears/mass/WAM_2017&amp;oldid=17583922 --&gt;

== Confusion in the previous message- WAM ==

Hello again, I believe the earlier message has created some confusion. If you have already submitted the details in the Google form, '''it has been accepted''', you don't need to submit it again. The earlier reminder is for those who haven't yet submitted their Google form or if they any alternate way to provide their address. I apologize for creating the confusion. Thanks-[[:m:User:Saileshpat|Sailesh Patnaik]]
&lt;!-- Message sent by User:Saileshpat@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Fantasticfears/mass/WAM_2017&amp;oldid=17583922 --&gt;

== Epasts ==

Sveiks! Es redzu, ka esi man sūtījis epastu, bet neko neesmu saņēmusi. Uz gmail?--[[Dalībnieks:Ingii|Ingii]] ([[Dalībnieka diskusija:Ingii|diskusija]]) 2018. gada 22. janvāris, plkst. 17.23 (EET)
:Jāskatās [[Special:Preferences|iestatījumos]], kurš epasts uzlikts. Un tad droši vien var meklēt spamā vai tajās kategorijās, kas neiekrīt &quot;Inbox&quot;. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2018. gada 22. janvāris, plkst. 17.32 (EET)

== Ziemas OS konkurss ==
Lūdzu ieskaies Ziemas olimpisko spēlu konkursa diskusijā un padalies ar viedokli! Lūdzu!! [[Dalībnieks:Kleivas|Kleivas]] ([[Dalībnieka diskusija:Kleivas|diskusija]]) 2018. gada 3. februāris, plkst. 20.27 (EET)

== Message to the CEE Spring 2018 local organizers ==

Hello, {{PAGENAME}}! You are receiving this message as a '''[[:m:Wikimedia CEE Spring 2018|Wikimedia CEE Spring 2018]]''' coordinator for your community.

This is a friendly reminder that CEE Spring starts on March 21, the first day of spring. To make a smooth start, please ensure that you have taken care of thе following:

# Created information page of the contest in your Wikipedia.
# Created a [[:m:Wikimedia CEE Spring 2018/Article Lists|list of topics]] about your community on Meta-wiki.
# Created CEE Spring 2018 talk page template and connected to [[:d:Q48126269]].
# Published summary (in English) of [[:m:Wikimedia CEE Spring 2018/Rules|contest rules]] on Meta-wiki page.
# Promoted information about the contest (site notice, social media, personal messages).

Creating a talk page template is strongly encouraged as it would allow international organizers to track of contest progress of various topics. We will also try to provide automatically updated statistics from the very beginning based on this template. 

CEE you at the start of contest!

-------------
&lt;small&gt;''Delivered by: [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2018. gada 19. marts, plkst. 11.53 (EET) ''&lt;/small&gt;
&lt;!-- Message sent by User:Spiritia@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Wikimedia_CEE_Spring_2018/Participants/Mass_message&amp;oldid=17849048 --&gt;

== Files - paldies / Mad admin ==

Thanks for the deletion of some media files. We will try to make more files unused, so you can delete more. Just when we wanted to thank you, we found one of our IPs blocked.
-----
 Tev nav atļauts labot šo lapu šāda iemesla dēļ:
 
 Tavs lietotāja vārds vai IP adrese ir nobloķēta.
 
 Edgars2007 nobloķēja tavu lietotāja vārdu vai IP adresi. Bloķējot norādītais iemesls bija: trolling.
 
 Bloka sākums: 2018. gada 13. aprīlis, plkst. 00.19
 Bloka beigas: 2018. gada 13. aprīlis, plkst. 02.19
 Bija domāts nobloķēt: 78.55.103.5
 Tu vari sazināties ar Edgars2007 vai kādu citu administratoru lai apspriestu šo bloku.
 
 Pievērs uzmanību, tam, ka ja tu neesi norādījis derīgu e-pasta adresi savās izvēlēs, tev nedarbosies &quot;sūtīt e-pastu&quot; iespēja.
 
 Tava IP adrese ir 78.55.103.5 un bloka identifikators ir #6266. Lūdzu iekļauj vienu no tiem, vai abus, visos turpmākajos pieprasījumos.
------
Not very helpful. Admin has time to block users, but no time to clean up media files. [[Special:Contributions/77.180.25.19|77.180.25.19]] 2018. gada 13. aprīlis, plkst. 00.37 (EEST)
:Is there a reason you are not using an user account? --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2018. gada 13. aprīlis, plkst. 00.40 (EEST)
::[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] - do you think there is something in the universe without any &quot;reason&quot;? [[Special:Contributions/78.55.209.161|78.55.209.161]] 2018. gada 13. aprīlis, plkst. 04.37 (EEST)

== Vikipēdijas darbnīca ==

Labdien!

6. jūnijā (trešdien) Vikipēdijas projektam latviešu valodā paliek 15 gadu. Lai to atzīmētu, aicinām visus, kas iepriekš darbojušies projektā, dienas laikā (00.00—24.00) uzrakstīt kādu jaunu rakstu. Vairāk informācijas atrodams [[Vikipēdija:Vikidarbnīca/Vikipēdijai latviešu valodā 15|iniciatīvas lapā]]. Tēma ir vēlama no [[Vikipēdija:Vajadzīgie raksti|vajadzīgo rakstu saraksta]], bet derēs arī cita. Paldies arī par Tavu iepriekšējo ieguldījumu Vikipēdijas projektā! -- [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2018. gada 2. jūnijs, plkst. 16.35 (EEST)

== Invitation to Organize Wikipedia Asian Month 2018 ==

Hey Papuass,

My name is Yu Lun, and I’m from the Wikipedia Asian Month International Team. It’s a great pleasure to meet you and see the effort you have put into the previous editions of WAM. Thank you! On a side note, have you received your postcard? If you have yet to receive the postcard, I can help you to check our records.

We are currently preparing the 2018 edition of the Wikipedia Asian Month and would like to check with you if you are still willing to organize the WAM on the '''Latvian Wikipedia'''? On behalf of the WAM team, I will be the liaison to Latvian Wikipedia this year. So if you have any questions, requests or ideas, feel free to contact me directly.

Meanwhile, as a WAM organizer, we will put you on this mailing list (https://lists.wikimedia.org/mailman/listinfo/wam-announce) that is exclusively for organizers only. We will keep emails from that list to a minimal. But feel free to let us know if you wish to not be subscribed. Here is a survey we would like you to fill in (https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSfxUiT2RILnuOr3eacXzYwCgda6s2IcgRqSQZdYPy_GadWHxg/viewform?usp=sf_link). This survey will ensure that we will be able to better help you in WAM 2018. I’m looking forward to seeing you at this year’s event!

--[[Dalībnieks:Yulun5566|Yulun5566]] ([[Dalībnieka diskusija:Yulun5566|diskusija]]) 2018. gada 14. jūlijs, plkst. 08.35 (EEST) on behalf of WAM International Team
:Hi, {{u|Yulun5566}}! Sure, we can do it again this year. I have received my postcards (one as organizer, one as contributor). Survey filled. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2018. gada 18. jūlijs, plkst. 22.17 (EEST)

== WLM ==

Update redirect at http://www.wikilovesmonuments.lv/ please. --[[Dalībnieks:Voll|Voll]] ([[Dalībnieka diskusija:Voll|diskusija]]) 2018. gada 15. augusts, plkst. 23.22 (EEST)
:Done. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2018. gada 16. augusts, plkst. 10.24 (EEST)

== Invitation from WAM 2018 ==

[[File:Wikipedia Asian Month Logo.svg|right|200px]]

Hi WAM organizers!

Hope you receive your postcard successfully! Now it's a great time to '''[[:m:Wikipedia_Asian_Month_2018#Communities_and_Organizers|sign up at the 2018 WAM]]''', which will still take place in November. Here are some updates and improvements we will make for upcoming WAM. If you have any suggestions or thoughts, feel free to discuss on [[:m:Talk:Wikipedia Asian Month|the meta talk page]].

# We want to host many onsite Edit-a-thons all over the world this year. If you would like to host one in your city, please [[:m:Wikipedia Asian Month 2018/Onsite edit-a-thon|take a look and sign up at this page]]. 
# We will have many special prize provided by Wikimedia Affiliates and others. [[:m:Wikipedia Asian Month 2018/Event Partner|Take a look at here]]. Let me know if your organization also would like to offer a similar thing.
# Please encourage other organizers and participants to sign-up in this page to receive updates and news on Wikipedia Asian Month.
If you no longer want to receive the WAM organizer message, you can remove your username at [[:m:Global message delivery/Targets/Wikipedia Asian Month Organisers|this page]].

Reach out the WAM team here at the [[:m:Talk:Wikipedia Asian Month 2018|meta talk page]] if you have any questions.

Best Wishes,&lt;br /&gt;
[[:m:User:Saileshpat|Sailesh Patnaik]] using [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2018. gada 23. septembris, plkst. 19.03 (EEST)
&lt;!-- Message sent by User:Saileshpat@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Wikipedia_Asian_Month_Organisers&amp;oldid=18097905 --&gt;

== 27 Communities have joined WAM 2018, we're waiting for you! ==

[[File:Wikipedia Asian Month Logo.svg|right|200px]]

Dear WAM organizers!

Wikipedia Asian Month 2018 is now 26 days away! It is time to sign up for 
'''[[:m:Wikipedia_Asian_Month_2018#Communities_and_Organizers|WAM 2018]]''', 

Following are the updates on the upcoming WAM 2018:

* Follow the [[:m:Wikipedia Asian Month 2018/Organiser Guidelines|organizer guidelines]] to host the WAM successfully.
* We want to host many onsite Edit-a-thons all over the world this year. If you would like to host one in your city, please [[:m:Wikipedia Asian Month 2018/Onsite edit-a-thon|take a look and '''sign up''' at this page]]. 
* If you or your affiliate wants to organize an event partnering with WAM 2018, Please [[:m:Wikipedia Asian Month 2018/Event Partner|'''Take a look''' at here]].
* Please encourage other organizers and participants to sign-up in [[:m:Global message delivery/Targets/Wikipedia Asian Month Organisers|this page]] to receive updates and news on Wikipedia Asian Month.


If you no longer want to receive the WAM organizer message, you can remove your username at [[:m:Global message delivery/Targets/Wikipedia Asian Month Organisers|this page]].

Reach out the WAM team here at the [[:m:Talk:Wikipedia Asian Month 2018|meta talk page]] if you have any questions.

Best Wishes,&lt;br /&gt;
[[:m:User:Wikilover90|Wikilover90]] using ~~&lt;includeonly&gt;~&lt;/includeonly&gt;~~
&lt;!-- Message sent by User:Saileshpat@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Wikipedia_Asian_Month_Organisers&amp;oldid=18448358 --&gt;

== Vikidatu lietojums ==
Kā pareizi jārīkojas ar tiem vikidatiem, lai tie attēlotos mūsu infokastēs? Vikidatos salaboju Baldones iedzīvotāju skaitu, pat samainīju prioritātes, bet tie spītīgi nenāk uz infokasti. Kas nav pareizi? --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2018. gada 8. oktobris, plkst. 19.35 (EEST)
:Tik vienkārši tas nebūs. Mēs vēl neesam pieslēgušies tām infokastēm, kas ņem datus no Vikidatiem. Ārēji jāmotivē {{U|Edgars2007}} vai mani. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2018. gada 8. oktobris, plkst. 23.43 (EEST)
::No kurienes tad nāk dati, ja ir tags &lt;nowiki&gt;{{iedzsk|dati|Baldone}}&lt;/nowiki&gt;? --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2018. gada 9. oktobris, plkst. 06.07 (EEST)
:::{{u|Kikos}}: Tas ir kāds vecs eksperiments ar datiem veidnē [[Veidne:iedzsk/dati]]. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2018. gada 9. oktobris, plkst. 11.13 (EEST)
::::Un kurš ir šī eksperimenta autors? Kā tas strādā/nestrādā? --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2018. gada 9. oktobris, plkst. 11.15 (EEST)
:::::Autors ir {{u|Edgars2007}}. Atver to lapu labošanas režīmā. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2018. gada 9. oktobris, plkst. 11.17 (EEST)
::::::Nav nekāds eksperiments. Normāli strādājošs &quot;fiņtiks&quot;. Tikai reizi pusgadā jāatjaunina. Pašlaik neķeros klāt, jo mēs tāpat pārejam uz CSP datiem (kas ir mašīnlasāmi). Vikidati - vēlāk, jo Edgaram nav laika pieķerties pie šī. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2018. gada 9. oktobris, plkst. 12.33 (EEST)
:::::::Ja pieredzējušam dalībniekam nav skaidrs, no kurienes nāk dati, tad tas nav &quot;normāli strādājošs&quot;. Ja saprātīgā laikā nespējam nodrošināt svaigākos datus, jāatgriežas pie plika teksta. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2018. gada 9. oktobris, plkst. 12.52 (EEST)
::::::::Nu neko neklikšķinot/neatverot veidni (es pat nerunāju par labošanas režīmu), neko arī neuzzināsi. Atvērt {{tl|iedzsk}} veidni gan vajadzētu prast, ja jau tas pieredzējušais kolēģis pats sapratis, ka tas nāk no tā &quot;taga&quot;. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2018. gada 9. oktobris, plkst. 13.29 (EEST)
:::::::::Bāc! Kā var iedomāties, ka digitālā kosmosa laikmetā, kad visa progresīvā cilvēce izmanto vikidatus, te joprojām dažiem ir savas ''mellās grāmatiņas'', no kurām pusslepus tiek izķiņķerēti dati?! Un kāpēc tikai pilsētas? --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2018. gada 9. oktobris, plkst. 17.03 (EEST)

== USB-C ==

2018-08-08 a vandal attacked the article [[USB-C]] on several Wikipedias, including lvwiki. All Wikipedias except lvwiki have now completed the reversion of article renames.

Reverted article name:
#2018-08-08 enwiki restore title 'USB-C' https://en.wikipedia.org/w/index.php?title=USB-C&amp;diff=854051267&amp;oldid=854049713
#2018-08-08 ltwiki restore title 'USB-C' https://lt.wikipedia.org/w/index.php?title=USB-C&amp;diff=5421824&amp;oldid=5421819
#2018-08-14 cawiki restore title 'USB-C' https://ca.wikipedia.org/w/index.php?title=USB-C&amp;diff=20159165&amp;oldid=20151721
#2018-08-15 plwiki restore title 'USB-C' https://pl.wikipedia.org/w/index.php?title=USB-C&amp;diff=54236208&amp;oldid=54137844
#2018-09-09 etwiki restore title 'USB-C' https://et.wikipedia.org/w/index.php?title=USB-C&amp;diff=5093935&amp;oldid=5092894
#2018-10-16 svwiki restore title 'USB-C' https://sv.wikipedia.org/w/index.php?title=USB-C&amp;diff=43705938&amp;oldid=43705622
#2018-10-31 bewiki restore title 'USB-C' https://be.wikipedia.org/w/index.php?title=USB-C&amp;diff=3232888&amp;oldid=3202331
#2018-11-01 ptwiki restore title 'USB-C' https://pt.wikipedia.org/w/index.php?title=USB-C&amp;diff=53490168&amp;oldid=53487310
#2018-11-01 fiwiki restore title 'USB-C' https://fi.wikipedia.org/w/index.php?title=USB-C&amp;diff=17680052&amp;oldid=17558650
(in case of ca, pl the vandal went via admin board, presenting fake information)

Among the '''Latin-script Wikipedias''' 13 use &quot;USB-C&quot; and 3 use USB Type-C. Of the three one does so due to the vandalism (lv) and only one(!, tr) uses &quot;USB Type-C&quot; without any interference by the vandal. In frwiki the vandal sabotaged a rename-proposal by inserting fake information and later asking for page deletion.
 ca	USB-C
 cs	USB-C
 de	USB-C
 en	USB-C
 es	USB-C
 et	USB-C
 fi	USB-C
 fr	USB Type-C ('''fake information in talk page to prevent a rename to USB-C, talk page deleted 2018-10-31''')
 id	USB-C
 it	USB-C
 lt	USB-C
 lv	USB Type-C ('''after vandalism by frwiki-user''')
 pl	USB-C
 pt	USB-C
 sv	USB-C
 tr	USB Type-C ('''vandal tricked an admin into deleting the talk page''')

lvwiki is the last one, that uses the article title introduced through vandalism by the frwiki-user. [[Special:Contributions/77.0.218.248|77.0.218.248]] 2018. gada 1. novembris, plkst. 23.19 (EET) // add dewiki [[Special:Contributions/78.49.222.226|78.49.222.226]] 2018. gada 2. novembris, plkst. 19.56 (EET)

===Niridya===
: Hello a second time [[Special:Contributions/77.0.218.248|77.0.218.248]], I just [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?diff=18545559&amp;diffmode=source sent you a message]. Please answer before spamming [https://tools.wmflabs.org/guc/?by=date&amp;user=77.0.218.248 lots of pages] with this message you are posting everywhere since august 2018. --[[Dalībnieks:Niridya|Niridya]] ([[Dalībnieka diskusija:Niridya|diskusija]]) 2018. gada 1. novembris, plkst. 23.28 (EET)
:: Also, before you started strongly request renames, there were more USB Type-C than USB-C. I do not think it's really useful to debate this subject. --[[Dalībnieks:Niridya|Niridya]] ([[Dalībnieka diskusija:Niridya|diskusija]]) 2018. gada 1. novembris, plkst. 23.32 (EET)

== WAM Organizers Update ==

Hi WAM Organizer! Hopefully, everything works just fine so far! '''[[:m:Talk:Wikipedia Asian Month 2018|Need Help Button''', post in any language is fine]]
* Here are some recent updates and clarification of rules for you, and as always, let me know if you have any idea, thought or question.
** Additional souvenirs (e.g. postcard) will be sent to Ambassadors and active organizers.
** A participant's article count is combined on all language Wikipedias they have contributed to
** Only Wikipedia Asian Month on Wikipedia or Wikivoyage projects count (no WikiQuote, etc.)
** The global top 3 article count will only be eligible on Wikipedias where the WAM article requirement is at least 3,000 bytes and 300 words.
** If your community accepts an extension for articles, you should set up a page and allow participants to submit their contributions there.
** In case of redirection not allowed submitting in Fountain tool, a workaround is to delete it, copy and submit again. Or a submission page can be used too.
** Please make sure enforce the rules, such as proper references, notability, and length.
** International organizers will double check the top 3 users' accepted articles, so if your articles are not fulfilling the rules, they might be disqualified. We don't want it happened so please don't let us make such a decision.

Please feel free to contact me and WAM team on [[m:Talk:Wikipedia Asian Month 2018|meta talk page]], send me an email by Email this User or chat with me on facebook. For some languages, the activity for WAM is very less, If you need any help please reach out to us, still, 12 more days left for WAM, Please encourage your community members to take part in it.

If you no longer want to receive the WAM organizer message, you can remove your username at [[:m:Global message delivery/Targets/Wikipedia Asian Month Organisers|this page]].

Best Wishes,&lt;br /&gt;
Sailesh Patnaik&lt;br /&gt;
&lt;!-- Message sent by User:Saileshpat@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Wikipedia_Asian_Month_Organisers&amp;oldid=18557757 --&gt;

== Katrīna Džonsone ==

Es izveidoju lapu ar tulkojumu n angļu valodas, un man parādījās paziņojums rakstam, ka to taisās dzēst, jo esot slikts tulkojums. Pārbaudīju un atradu tikai pāris kļūdiņas (Cik manas tulkošanas prasmes to atļauj). Vai vari apskatīt rakstu un izlabot kļūdas, kuras es nepamanīju. Ļoti nevēlos, lai manu rakstu un ieguldīto darbu izdzēš pirms tas tiek novērtēts. --[[Dalībnieks:Lauruncis|Lauruncis]] ([[Dalībnieka diskusija:Lauruncis|diskusija]]) 2018. gada 1. decembris, plkst. 14.11 (EET)
:Diemžēl tas ir tipisks neizlabots mašīntulkots teksts. Reti kurš teikums tur ir bez kļūdām. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2018. gada 1. decembris, plkst. 18.36 (EET)

== What's Next (WAM)! ==

Congratulations! The Wikipedia Asian Month has ended successfully and you've done amazing work of organizing. What we've got and what's next?
; Tool problem
: If you faced problem submitting articles via judging tool, use [[:m:Wikipedia Asian Month 2018/late submit|this meta page]] to do so. Please spread this message with local participants.
; Here are what will come after the end of WAM
* Make sure you judge all articles before December 7th, and participants who can improve their contribution (not submit) before December 10th. 
* Participates still can submit their contribution of November before December 5th at [[:m:Wikipedia Asian Month 2018/late submit|'''this page''']]. Please let your local wiki participates know. Once you finish the judging, please update [[:m:Wikipedia Asian Month 2018/Status|'''this page''']] after December 7th
* There will be three round of address collection scheduled: December 15th, December 20th, and December 25th. 
*  Please report the local Wikipedia Asian Ambassador (who has most accepted articles) [[:m:Wikipedia Asian Month 2018/Ambassadors|'''on this page''']], if the 2nd participants have more than 30 accepted articles, you will have two ambassadors.
* There will be a progress page for the postcards.

; Some Questions
* In case you wondering how can you use the WAM tool (Fountain) in your own contest, contact the developer [[:m:User:Ле Лой|Le Loi]] for more information.

Thanks again, Regards &lt;br&gt;
[[User:Saileshpat|Sailesh Patnaik]] using [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2018. gada 3. decembris, plkst. 06.59 (EET)
&lt;!-- Message sent by User:Saileshpat@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Wikipedia_Asian_Month_Organisers&amp;oldid=18652404 --&gt;

== WAM Postcard collection ==

Dear organiser,

Thanks for your patience, I apologise for the delay in sending the Google form for address collection. Please share [https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLScoZU2jEj-ndH3fLwhwG0YBc99fPiWZIfBB1UlvqTawqTEsMA/viewform this form] and the message with the participants who created 4 or more than 4 articles during WAM. We will send the reminders directly to the participants from next time, but please ask the participants to fill the form before January 10th 2019. 

Things to do:
#If you're the only organiser in your language edition, Please accept your article, keeping the WAM guidelines in mind.
#Please report the local Wikipedia Asian Ambassador (who has most accepted articles) [[:m:Wikipedia Asian Month 2018/Ambassadors|'''on this page''']], if the 2nd participants have more than 30 accepted articles, you will have two ambassadors.
#Please update the status of your language edition in [[:m:Wikipedia Asian Month 2018/Status|'''this page''']].


Note: This form is only accessed by WAM international team. All personal data will be destroyed immediately after postcards are sent. If you have problems accessing the google form, you can use [[:m:Special:EmailUser/Saileshpat|Email This User]] to send your address to my Email. Thanks :) --[[:m:User:Saileshpat|Saileshpat]] using [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2018. gada 19. decembris, plkst. 23.15 (EET)
&lt;!-- Message sent by User:Saileshpat@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Wikipedia_Asian_Month_Organisers&amp;oldid=18711123 --&gt;

== IP, kas vandalizē ==

Nereģistrējies dalībnieks atkal izveido lapu ''Aivars Krūmiņš K'', kuru Tu izdzēsi. Varbūt viņu vajadzētu nobloķēt? Un noteikti vajadzētu izdzēst to lapu. Neesmu administratore, tādēļ nevaru to pati izdarīt. Un jau iepriekš paldies Tev. --[[Dalībnieks:Undiine55|Undiine55]] ([[Dalībnieka diskusija:Undiine55|diskusija]]) 2019. gada 2. janvāris, plkst. 22.03 (EET)

== Invitation to Organize Wiki Loves Love 2019 ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;

[[File:WLL Subtitled Logo subtitled b (transparent).svg|frameless|right]]

[[c:Special:MyLanguage/Commons:Wiki Loves Love 2019|Wiki Loves Love]] (WLL) is an International photography competition of Wikimedia Commons to subject love testimonials happening in the month of February 2019.

The primary goal of the competition is to document love testimonials through human cultural diversity such as monuments, ceremonies, snapshot of tender gesture, and miscellaneous objects used as symbol of love; to illustrate articles in the worldwide free encyclopedia Wikipedia, and other Wikimedia Foundation (WMF) projects. February is around the corner and Wiki Loves Love team invites you to organize and promote WLL19 in your country and join hands with us to celebrate love and document it on Wikimedia Commons. The theme of 2019 is '''Festivals, ceremonies and celebrations of love'''.

To organize Wiki Loves Love in your region, sign up at WLL [[:c:Commons:Wiki Loves Love 2019/Organise|Organizers]] page. You can also simply support and spread love by helping us [[c:Special:MyLanguage/Commons:Wiki Loves Love 2019|translate]] the commons page in your local language which is open for translation.

The contest starts runs from 1-28 February 2019. Independent from if there is a local contest organised in your country, you can help by making the photo contest Wiki Loves Love more accessible and available to more people in the world by translating the upload wizard, templates and pages to your local language. See for an overview
of templates/pages to be translated at our [[:c:Commons:Wiki Loves Love 2019/Translations|Translations page]].

Imagine...The sum of all love!

[[:c:Commons:Wiki Loves Love 2019/International Team|Wiki Loves Love team]]

--[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2019. gada 6. janvāris, plkst. 14.33 (EET)
&lt;/div&gt;
&lt;!-- Message sent by User:Tiven2240@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Wiki_Loves_Love&amp;oldid=18760999 --&gt;

== Function Startlist ==

Hi Papuass. It makes time I don't take the time to discuss with you. I just add for LV Wiki the function startlist created by Psemdel, you can see an example here : [[Diskusija:2019. gada Tour Down Under]]. Latvian is a language a little different. If you wish, you can adapt the table to your language by adding translations on [[:d:Module:Cycling race]] around line 2050 and then copy and paste the module here. [[Dalībnieks:Jérémy-Günther-Heinz Jähnick|Jérémy-Günther-Heinz Jähnick]] ([[Dalībnieka diskusija:Jérémy-Günther-Heinz Jähnick|diskusija]]) 2019. gada 12. janvāris, plkst. 12.43 (EET)
:Looks good to me, just a few translations needed. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 12. janvāris, plkst. 13.21 (EET)

== Bioloģijas portāls ==
Kas nekorekts bija nosaukumā Bioloģijas portāla izmeklētajā attēlā, kurš tika izdzēsts? --[[Dalībnieks:Jānis U.|Jānis U.]] ([[Dalībnieka diskusija:Jānis U.|diskusija]]) 2019. gada 4. marts, plkst. 13.47 (EET)
:Tas atradās rakstu vārdtelpā. Tas tobrīd nekur netika izmatots. Nevarēju saprast, kur pārvietot. Droši vien varētu veidņu vārdtelpā. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 4. marts, plkst. 14.27 (EET)
::Vai tad tas nebija tajā pašā vietā, kur pārējie izmeklētie attēli bioloģijas portālam? Es tur uzliku 7 attēlus, kuri pastāvīgi mainās, ar domu tos papildināt. --[[Dalībnieks:Jānis U.|Jānis U.]] ([[Dalībnieka diskusija:Jānis U.|diskusija]]) 2019. gada 4. marts, plkst. 17.28 (EET)
:::Tas bija [[Labot Portāls:Bioloģija/Izmeklēts attēls/7]]. Citi ir [[Portāls:Bioloģija/Izmeklēts attēls/1]]. Atjaunoju uz [[Portāls:Bioloģija/Izmeklēts attēls/7]]. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 4. marts, plkst. 17.34 (EET)
::::Paldies! --[[Dalībnieks:Jānis U.|Jānis U.]] ([[Dalībnieka diskusija:Jānis U.|diskusija]]) 2019. gada 4. marts, plkst. 20.15 (EET)

== Wikidata labels ==

What should the Wikidata labels be for [[d:Q13560423|Dove Cameron]], [[d:Q15731279|Joey Bragg]], [[d:Q437449|Kali Rocha]], and [[d:Q28843836|Lauren Lindsey Donzis]]? I mean the Latvian labels of course. [[Special:Contributions/104.58.147.208|104.58.147.208]] 2019. gada 29. aprīlis, plkst. 22.25 (EEST)
:You can try [https://www.personvarduatveide.lv/?locale=en this site], although there will not be most of surnames. In that case it takes a bit more time to lookup. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 30. aprīlis, plkst. 00.09 (EEST)

::I did what I could based on what I found, but I couldn't do them all. Like I couldn't do Kali and Donzis, as well as some of the other names. See if [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=L%C4%ABva_un_Medija&amp;type=revision&amp;diff=3055933&amp;oldid=3055108 my edit] needs revision. [[Special:Contributions/104.58.147.208|104.58.147.208]] 2019. gada 30. aprīlis, plkst. 05.04 (EEST)

== Par attēla parvietošanu ==
Kur var atrast uz vikikrātuvi pārvietoto failu Arhegonijs-2.jpg? --[[Dalībnieks:Jānis U.|Jānis U.]] ([[Dalībnieka diskusija:Jānis U.|diskusija]]) 2019. gada 8. maijs, plkst. 12.58 (EEST)
:{{u|Jānis U.}}: kļūdījos - bija pārvietots uz commons un pēc tam tur izdzēsts. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 8. maijs, plkst. 13.11 (EEST)
::Kāds tam bija mērķis? --[[Dalībnieks:Jānis U.|Jānis U.]] ([[Dalībnieka diskusija:Jānis U.|diskusija]]) 2019. gada 8. maijs, plkst. 13.22 (EEST)
:::Es dzēsu, jo failiem lieki nav jādublējas lvwiki un commons. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 8. maijs, plkst. 13.23 (EEST)
::::Spriežot pēc dzēšanas [https://commons.wikimedia.org/w/index.php?title=File:Arhegonijs-2.jpg&amp;action=edit&amp;redlink=1 pamatojuma] ''Massive bot transfer by brandnew account of unsourced files '' — kāds bots ir nepareizi pārnesis failus, nenorādot avotu. Tā ir nelāga situācija, kad legāli faili tiek vispirms pārnesti un pēc tam izdzēsti pavisam. Tikpat labi var gadīties, ka pēc tam, kad dublējošie faili izdzēsti mūsu vikipēdijā, kāds apskatīsies, ka avots vairs nav pieejams un pārbaudāms, un vieglu roku likvidēs failus arī no Vikikrātuves. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2019. gada 8. maijs, plkst. 16.14 (EEST)
:::::{{u|ScAvenger}} pie [[Special:Preferences#mw-prefsection-betafeatures|bēta iespējām]] tagad ir FileExporter, kas pārnes ar visu vēsturi. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 8. maijs, plkst. 16.27 (EEST)
::::::Tas labi, bet agrāk pārnestie faili ir bez vēstures, tikai ar linku uz sākotnējo atrašanās vietu. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2019. gada 8. maijs, plkst. 17.01 (EEST)

== How's ORES working out for you? ==


Hi Papuass, I'm working with [[User:EpochFail]] (@halfak on irc) on a research study to look into how [[mw:ORES]] is working out on wikis where it has been enabled. I was hoping to talk a little about what the kind of work you do on Latvian Wikipedia and about how the ORES edit filters and classifiers have been working out. Do you use any tools other than [[Special:RecentChanges]] or [[Special:Watchlist]] that take advantage of ORES? Do you know of any other tools that are used to patrol that do not use ORES? I'm also interested in any other observations you may have about how the ORES scores are working out. Thank you! [[Dalībnieks:Groceryheist|Groceryheist]] ([[Dalībnieka diskusija:Groceryheist|diskusija]]) 2019. gada 13. jūnijs, plkst. 08.36 (EEST)

== Invitation from WAM 2019 ==

[[File:WAM logo without text.svg|right|200px]]
Hi WAM organizers!

Hope you are all doing well! Now it's a great time to '''[[:m:Wikipedia Asian Month 2019#Communities_and_Organizers|sign up for the 2019 Wikipedia Asian Month]]''', which will take place in November this year (29 days left!). Here are some updates and improvements we will make for upcoming WAM. If you have any suggestions or thoughts, feel free to discuss on [[:m:Talk:Wikipedia Asian Month 2019|the meta talk page]].

#Please add your language project by 24th October 2019. Please indicate if you need multiple organisers by 29th October.
#Please update your community members about you being the organiser of the WAM.
#We want to host many onsite Edit-a-thons all over the world this year. If you would like to host one in your city, please [[:m:Wikipedia Asian Month 2019/Onsite edit-a-thon|take a look and sign up at this page]]. 
#Please encourage other organizers and participants to sign-up [[:m:Global message delivery/Targets/Wikipedia Asian Month Organisers|in this page]] to receive updates and news on Wikipedia Asian Month.
#If you no longer want to receive the WAM organizer message, you can remove your username at [[:m:Global message delivery/Targets/Wikipedia Asian Month Organisers|this page]].

Reach out the WAM team here at the [[:m:Talk:Wikipedia Asian Month 2019|meta talk page]] if you have any questions.

Best Wishes,&lt;br /&gt;
[[User:Saileshpat|Sailesh Patnaik]] using [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2019. gada 2. oktobris, plkst. 20.03 (EEST)
&lt;!-- Message sent by User:Saileshpat@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Wikipedia_Asian_Month_Organisers&amp;oldid=19195667 --&gt;

== Attēli ==

Labdien!
Man jautājums par attēliem.
Teiksim, ja es nofotogrāfēju kaut kādu informāciju, piemēram, no afišas, kur ir arī cilvēku bildes un es viņas ielādēju Vikipēdijā, tad tas droši vien skaitīsies kaut kāds pārkāpums, vai ne?
Paldies! [[Dalībnieks:Lietotaajs|Lietotaajs]] ([[Dalībnieka diskusija:Lietotaajs|diskusija]]) 2019. gada 30. oktobris, plkst. 13.27 (EET)
:{{u|Lietotaajs}}: jā, autortiesības te ņem diezgan stingri, no afišas pārfotografēt nevarēs. Bet iet uz spēlēm un bildēt spēlētājus drīkst, tas derēs. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 30. oktobris, plkst. 13.29 (EET)
::Skaidrs, paldies! [[Dalībnieks:Lietotaajs|Lietotaajs]] ([[Dalībnieka diskusija:Lietotaajs|diskusija]]) 2019. gada 30. oktobris, plkst. 19.57 (EET)

== Raksta reģistrēšana konkursam &quot;Āzijas mēnesis&quot; ==

Ir radusies problēma. Vēlos reģistrēt rakstu [[Džidu Krišnamūrti]] šim konkursam [[Vikipēdija:Āzijas mēnesis 2019]], bet man to neļauj. Kā iemesls tiek norādīts &quot;The article was created at 10/31/2019 11:42 PM&quot;, lai gan patiesībā rakstu izveidoju divas stundas vēlāk, nu jau 1. novembrī. Pēc šī saprotu, ka raksta radīšanas brīdis tiek ņemts pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]]. Tagad sanāk, ka mani ir apmānījuši :( Vai ir iespējams šo problēmu risināt? Vai tomēr jāsamierinās, ka konkursā šis raksts tomēr netiks ņemts vērā? --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2019. gada 2. novembris, plkst. 02.20 (EET)
: Njā, neizlasīju noteikumus līdz galam. Tur ir rakstīts, ka pēc pasaules laika, nevis Latvijas laika norisinās šis konkurss. Mana vaina! Žēl! Nu nekas, taisam jaunus rakstus! :) --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2019. gada 2. novembris, plkst. 02.25 (EET)
::Atvaino par pārpratumu, varēju vairāk uzsvērt šo faktu. Toties pēdējā dienā varēs izveidot rakstu līdz diviem naktī. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 2. novembris, plkst. 11.30 (EET)
::: Tagad izveidoju rakstu par Japānas pilsētu [[Čiba|Čibu]]. Pirms tam tā bija pāradresācija uz vienu no mūsu daudzajiem rakstiem par japāņu futbolistiem. Tā kā pāradresācija tika izveidota 2017. gadā, man atkal neļauj šo rakstu reģistrēt konkursam. Šo rakstu gan vajadzētu reģistrēt. Vai ir vēl kāds risinājums bez raksta izdzēšanas, un pēc tam iekopēšanas no jauna, lai to reģistrētu? Starp citu, abi raksti (Džidu Krišnamūrti un Čiba) bija pirmās divas vietas [https://tools.wmflabs.org/edgars/wam2019/ Edgara veidotajā sarakstā]. Šitā sagadīties :) --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2019. gada 3. novembris, plkst. 01.16 (EET)
::::Nodevu ziņu rīka autoram, būtu jāieskaita. Tu turies, ar trešo reizi sanāks :D --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 3. novembris, plkst. 14.01 (EET)
:::::Nu atvaino Treisij. Gribēju kā labāk ;) --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 3. novembris, plkst. 14.08 (EET)
::::::{{ping|Treisijs}} Čibu izdevās piereģistrēt. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 7. novembris, plkst. 10.57 (EET)

== Wikipedia Asian Month 2019 ==

&lt;div style=&quot;border:8px orange ridge;padding:6px;&gt;

[[File:Wikipedia Asian Month Logo.svg|right|frameless]]
::&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
''{{int:please-translate}}''

Greetings!

Thank you for organizing '''Wikipedia Asian Month 2019''' for your local Wikipedia language. For rules and guidelines, refer to [[:m:Wikipedia Asian Month 2019/Organiser Guidelines|this page]] on Meta. To reach out for support for the contest or ask any query, reach out to us on our [[:m:Talk:Wikipedia Asian Month 2019|Contact Us]] page. Our [[:m:Wikipedia Asian Month 2019/International Team|International Team]] will be assisting you through out the contest duration. Thank you for your efforts in making this project successful.

Best wishes,

[[:m:Wikipedia Asian Month 2019/International Team|WAM 2019 International Team]]

::::Stay Updated [[File:B&amp;W Facebook icon.png|link=https://www.facebook.com/wikiasianmonth/|50x50px]]&amp;nbsp; [[File:B&amp;W Twitter icon.png|link=https://twitter.com/wikiasianmonth|50x50px]]

&lt;/div&gt;&lt;/div&gt;
--[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2019. gada 2. novembris, plkst. 13.46 (EET)
&lt;!-- Message sent by User:Tiven2240@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Tiven2240/WAM&amp;oldid=19515825 --&gt;

== Futbola kluba logo ==

Labvakar!
Kā ir ar futbola kluba logo? Kā tos drīkst vai nedrīkst augšupielādēt?
Vai arī, teiksim, ja es izveidoju savu variantu (uzzīmēju to logo pats) tad tas skaitīsies pārkāpums?
Paldies! [[Dalībnieks:Lietotaajs|Lietotaajs]] ([[Dalībnieka diskusija:Lietotaajs|diskusija]]) 2019. gada 2. novembris, plkst. 17.06 (EET)
:{{ping|Lietotaajs}} logo ir izņēmums, tos drīkst ielādēt, norādot pie licencēm, ka tas ir logo. Zīmēt gan nav vērts, tāpat var sanākt autortiesību pārkāpums. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 3. novembris, plkst. 13.57 (EET)
::Skaidrs, liels paldies! [[Dalībnieks:Lietotaajs|Lietotaajs]] ([[Dalībnieka diskusija:Lietotaajs|diskusija]]) 2019. gada 3. novembris, plkst. 18.21 (EET)

== 1. tramvaju maršruts (Ščecina) ==

Hello, could you please tell me what has been translated wrong in my article [[1. tramvaju maršruts (Ščecina)]]? I wonder if I properly translated Polish street names into Latvian. If there are any other mistakes, I will make an effort and correct them.
[[Dalībnieks:Szczecinolog|Szczecinolog]] ([[Dalībnieka diskusija:Szczecinolog|diskusija]]) 2019. gada 25. novembris, plkst. 00.13 (EET)
:Some stop names should not be translated (definitely Dziļais, Pelēks Rindās laukuma) while others can be translated (like Riteņbraukšanas trase, Filharmonija). The ones which are not translated have to be transcribed instead. Look at this table [[Poļu īpašvārdu atveidošana]]. You should leave original spelling in parentheses like Ļubļinas ūnijas iela (''Unii Lubelskiej'') in case anyone actually tries to uses this article for navigation. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 25. novembris, plkst. 10.27 (EET)
::I have improved my article following your instructions. May I ask you to check whether everything is proper now? The article sketch is in my sandbox: [[:Dalībnieks:Szczecinolog/Smilšu kaste]]. [[Dalībnieks:Szczecinolog|Szczecinolog]] ([[Dalībnieka diskusija:Szczecinolog|diskusija]]) 2019. gada 25. novembris, plkst. 14.51 (EET)
::If &quot;plac XX&quot; is square, you can use &quot;XX laukums&quot;. Otherwise it is close enough. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 25. novembris, plkst. 15.05 (EET)
:::Thank you very much for your help. I will try to stick to rules. [[Dalībnieks:Szczecinolog|Szczecinolog]] ([[Dalībnieka diskusija:Szczecinolog|diskusija]]) 2019. gada 25. novembris, plkst. 15.19 (EET)

== Extension of Wikipedia Asian Month contest ==

In consideration of a week-long internet block in Iran, [[:m:Wikipedia Asian Month 2019|Wikipedia Asian Month 2019]] contest has been extended for a week past November. The articles submitted till 7th December 2019, 23:59 UTC will be accepted by the fountain tools of the participating wikis.

Please help us translate and spread this message in your local language. 

[[:m:Wikipedia Asian Month 2019/International Team|Wikipedia Asian Month international team]].

--[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2019. gada 27. novembris, plkst. 16.12 (EET)
&lt;!-- Message sent by User:Tiven2240@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Tiven2240/WAM&amp;oldid=19592097 --&gt;

== What's Next (WAM)! ==

Congratulations! The Wikipedia Asian Month has ended successfully and you've done amazing work of organizing. What we've got and what's next?
*We have a total of 10,186 articles made during this edition and it's the highest of all time.
*Make sure you judge all articles before December 20th, Once you finish the judging, please update [[:m:Wikipedia Asian Month 2019/Status|this page]].
*There will be two round of address collection scheduled: December 22th and December 27th 2019. 
*Please report the local Wikipedia Asian Ambassador (who has most accepted articles) on [[:m:Wikipedia Asian Month 2019/Ambassadors|this page]], if the 2nd participants have more than 30 accepted articles, you will have two ambassadors.
*In case you wondering how can you use the WAM tool (Fountain) in your own contest, contact the developer [[user:Ле Лой|Le Loy]] for more information.

Best wishes,

[[:Wikipedia Asian Month 2019/International Team|Wikipedia Asian Month International Team]]

--[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2019. gada 14. decembris, plkst. 19.30 (EET)
&lt;!-- Message sent by User:Tiven2240@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Tiven2240/WAM&amp;oldid=19638067 --&gt;

== WAM 2019 Postcard ==

Dear Participants and Organizers,

Congratulations!

It's WAM's honor to have you all participated in [[:m:Wikipedia Asian Month 2019|Wikipedia Asian Month 2019]], the fifth edition of WAM. Your achievements were fabulous, and all the articles you created make the world can know more about Asia in different languages!
Here we, the WAM International team, would like to say thank you for your contribution also cheer for you that you are eligible for the postcard of Wikipedia Asian Month 2019.
Please kindly fill [https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSdX75AmuQcIpt2BmiTSNKt5kLfMMJUePLzGcbg5ouUKQFNF5A/viewform the form], let the postcard can send to you asap!

Cheers!

Thank you and best regards,

[[:m:Wikipedia Asian Month 2019/International Team|Wikipedia Asian Month International Team]] 
--[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2020. gada 3. janvāris, plkst. 10.16 (EET)
&lt;!-- Message sent by User:Tiven2240@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/WAM_2019_Postcard&amp;oldid=19671656 --&gt;

== 2019. gada vērtīgākais Vikipēdijas latviešu valodā dalībnieks ==

{| style=&quot;border: 1px solid gray; background-color: #fdffe7;&quot;
|rowspan=&quot;2&quot; valign=&quot;middle&quot; | [[Attēls:Barnstar-RoyaltyNobility.png|100px]]

|rowspan=&quot;2&quot; |
|style=&quot;font-size: x-large; padding: 0; vertical-align: middle; height: 1.1em;&quot; | '''2019. gada vērtīgākais Vikipēdijas latviešu valodā dalībnieks'''
|-
|style=&quot;vertical-align: middle; border-top: 1px solid gray;&quot; | Saskaņā ar [[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2019|Vikipēdijas kopienas balsojumu]] esi atzīts par 2019. gada vērtīgāko dalībnieku Vikipēdijā latviešu valodā --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2020. gada 16. janvāris, plkst. 18.54 (EET)
|}

Paldies kopienai, lai arī nebija sajūta, ka šogad kaut ko būtu darījis vairāk un labāk. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2020. gada 17. janvāris, plkst. 10.09 (EET)

== WAM 2019 Postcard ==

[[File:Wikipedia Asian Month Logo.svg|right|200px|Wikipedia Asian Month 2019|link=:m:Wikipedia Asian Month 2019]]

Dear Participants and Organizers,

Kindly remind you that we only collect the information for [[:m:Wikipedia Asian Month 2019|WAM]] postcard 31/01/2019 UTC 23:59. If you haven't filled [https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSdX75AmuQcIpt2BmiTSNKt5kLfMMJUePLzGcbg5ouUKQFNF5A/viewform the google form], please fill it asap. If you already completed the form, please stay tun, wait for the postcard and tracking emails.

Cheers!

Thank you and best regards,

[[:m:Wikipedia Asian Month 2019/International Team|Wikipedia Asian Month International Team]] 2020.01


[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2020. gada 20. janvāris, plkst. 22.58 (EET)
&lt;!-- Message sent by User:-revi@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/WAM_2019_Postcard&amp;oldid=19732202 --&gt;

== WAM 2019 Postcard: All postcards are postponed due to the postal system shut down ==

[[File:Wikipedia Asian Month Logo.svg|right|200px|Wikipedia Asian Month 2019|link=:m:Wikipedia Asian Month 2019]]

Dear all participants and organizers,

Since the outbreak of COVID-19, all the postcards are postponed due to the shut down of the postal system all over the world. Hope all the postcards can arrive as soon as the postal system return and please take good care.

Best regards,

[[:m:Wikipedia Asian Month 2019/International Team|Wikipedia Asian Month International Team]] 2020.03
&lt;!-- Message sent by User:Aldnonymous@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/WAM_2019_Postcard&amp;oldid=19882731 --&gt;

== Janko Matūška ==

Sveicināti, kļūdas dēl vakar ievietoju CEE Spring veidni Jankas Matūškas pāradresācijas lapā – [https://lv.wikipedia.org/wiki/Diskusija:Janko_Matu%C5%A1ka šeit]. Tagad vienam rakstam ir divas CEE Spring veidnes. Varat lūdzu to lieko izdzēst? --[[Dalībnieks:Entuziasts|Entuziasts]] ([[Dalībnieka diskusija:Entuziasts|diskusija]]) 2020. gada 11. aprīlis, plkst. 19.17 (EEST)
:{{ping|Entuziasts}} Sakārtots. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2020. gada 12. aprīlis, plkst. 23.07 (EEST)

== Files on Commons etc. ==
Hi! Thank you for fixing {{tl|NowCommons}}. I think that [[:Kategorija:Attēli, kurus var izdzēst]] and [[:Kategorija:Db-commons]] are no longer needed. Perhaps you could check?

I like to check files and I noticed that there are some files like [[:Attēls:Bbp4.jpg]] that have no license and many files do not have a source or a {{tl|information}}. Where is the best place to look for users that could be interessted in files? --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 13. jūnijs, plkst. 11.06 (EEST)
:There are not that many users interested in maintaining files. Sometimes I do that myself, but progress is slow. Posting in [[Vikipēdija:Kopienas portāls]] is reccomended. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2020. gada 13. jūnijs, plkst. 11.15 (EEST)
:: Great! I will have a look later. 
:: I see that some of the files that have a {{tl|NowCommons}} are no longer on Commons. If you are not sure all info have been transferred correctly it is better to skip them so the info can be transferred. That greatly reduces the risk file gets deleted on Commons. 
:: I think I could use my bot here to fix files. Where do I ask for a bot flag? --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 13. jūnijs, plkst. 12.31 (EEST)
:::[[Vikipēdija:Bota statusa pieteikumi]]. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2020. gada 13. jūnijs, plkst. 12.36 (EEST)

Thank you! The files [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Dal%C4%ABbnieks:MGA73/Sandbox&amp;oldid=3234984 on this list] do not have a license. Or at least many of them don't. How would you fix that? --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 14. jūnijs, plkst. 01.16 (EEST)

: And files [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Dal%C4%ABbnieks:MGA73/Sandbox&amp;oldid=3234989 on this list] is non-free and (probably) not in use in an article. The files should either be added to an article or deleted. More work. :-) --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 14. jūnijs, plkst. 01.29 (EEST)

Some files have incomplete information on Commons. It is easy to fix with the tools in the {{tl|NowCommons}}. It does ofcourse take a little time. But it is nice to have the information on Commons (especially if author and uploader name is not the same). You can [https://commons.wikimedia.org/w/index.php?title=File%3A5._tramvaju_depo.JPG&amp;type=revision&amp;diff=427355944&amp;oldid=383549568 see an example here]. If you notice that some files are missing information you can skip them. I will they to check the first files in [[:Kategorija:Fails ir Vikikrātuvē ar tādu pašu nosaukumu]] so I will fix if i notice any problems. You can also fix it yourself. But I hope that most files have the relevant information. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 18. jūnijs, plkst. 21.23 (EEST)

: I have now checked the files in [[:Kategorija:Fails ir Vikikrātuvē ar tādu pašu nosaukumu]] from 1 to F (including) so they should be ready to delete (around 160 files). If you have a little time :-) --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 27. jūnijs, plkst. 18.21 (EEST)

== Digital Postcards and Certifications ==

[[File:Wikipedia_Asian_Month_Logo.svg|link=M:Wikipedia_Asian_Month_2019|right|217x217px|Wikipedia Asian Month 2019]]

Dear Participants and Organizers,

Because of the COVID19 pandemic, there are a lot of countries’ international postal systems not reopened yet. We would like to send all the participants digital postcards and digital certifications for organizers to your email account in the upcoming weeks. For the paper ones, we will track the latest status of the international postal systems of all the countries and hope the postcards and certifications can be delivered to your mailboxes as soon as possible.

Take good care and wish you all the best.

&lt;small&gt;This message was sent by [[:m:Wikipedia Asian Month 2019/International Team|Wikipedia Asian Month International Team]] via [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2020. gada 20. jūnijs, plkst. 21.58 (EEST)&lt;/small&gt;
&lt;!-- Message sent by User:Martin Urbanec@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/WAM_2019_Postcard&amp;oldid=20024482 --&gt;

== Checking files ==
Hi! I see that you are active in checking files. That is great! I hope to do [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Att%C4%93ls:Riga_rathaus_1.JPG&amp;curid=91796&amp;diff=3270167&amp;oldid=3269331 edits like that] with my bot when I have some time. So if you have any ideas on what to fix let me know. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 7. jūlijs, plkst. 14.20 (EEST)

: I have now fixed many of the files in [[:Kategorija:Files uploaded by User:Anonīms]]. If you see any files there that are ready to move to Commons you are very welcome to move them. 
: I like to use [https://www.mediawiki.org/wiki/Help:Extension:FileImporter FileImporter]. But it seems that it does not like &quot;Kategorija&quot; so I had to change to &quot;Category&quot;. In future I will change the name while I do other edits.
: Some of the files can't be moved because of {{tl|FoP-Latvia}}. But there are some files that are moved to Commons anyway. I have been thinking that instead of having them marked with {{tl|NowCommons}} perhaps they should be marked with a template like [[:en:Template:KeepLocal]]. Then it would be possible to separate files that can be deleted from files that should not be deleted. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 7. jūlijs, plkst. 22.44 (EEST)
::I have changed {{tl|NowCommons}} so now it is possible to add a reason to the template NOT to delete the local file. See [[:Attēls:Krisjanis Barons grave.JPG]] as an example. The benefit of that is that it warns local admins not to delete the file and it also removes the file from the category of files that should be deleted. It is partly in English or Google translated. So if you have a few moments perhaps you can fix it? --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 8. jūlijs, plkst. 20.51 (EEST)
::: About monuments I asked on Commons and got a reply on what could be accepted. The [https://commons.wikimedia.org/w/index.php?title=User_talk:Clindberg&amp;oldid=432063370#Monuments/stones answer is that stones are not copyrighted so it depends on how much work have been made on them]. So a natural stone with a short text is okay but a stone changed into a sculpture is not. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 9. jūlijs, plkst. 16.50 (EEST)
* All files in [[:Kategorija:Countries to ESC tables in Latvian]] should be ready to move to Commons. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 11. jūlijs, plkst. 01.17 (EEST)

== Deleting files that are also on Commons ==
Hi! I have made redirects on Commons where the local name on lv.wiki is not the same as Commons. So if you delete the local file then the file should still be visible in the articles here on lv.wikipedia. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 25. jūlijs, plkst. 18.58 (EEST)
: There are a few exceptions where the file names are not allowed on Commons. One of them is [[:File:Doles sala 19.-20. gs. mijā (''Insel Dahlen'').jpg]] because of the &lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;. That will sometimes mess up the wiki pages. Perhaps you could move that file so it gets the same file name as on Commons? Other names that are not allowed is names like [[:File:10943721.jpg]] that is &quot;meaningless&quot;. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 25. jūlijs, plkst. 19.16 (EEST)

== Attēli pie gleznām ==
Pamanīju, ka rakstos [[Zemnieku kāzas]], [[Mūzikas stunda]], [[Mednieki sniegā]] un [[Sardanapala nāve]] ir attēlu problēmas. Diemžēl nesaprotu, kā tās novērst! --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2020. gada 31. jūlijs, plkst. 15.55 (EEST)
:Aiziet uz angļu versiju un paņemt no turienes faila jauno nosaukumu? (Vismaz es tā darītu, bet varbūt kāds zina vieglāku ceļu...)--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 31. jūlijs, plkst. 18.54 (EEST)
::Raksta [[Mednieki sniegā]] apakšdaļā ir attēls ar to pašu nosaukumu, kas kā sarkana saite parādās infokastē. Tā būs Vikidatu problēma, jo infokaste šajā (un droši vien arī pārējos minētajos) rakstos balstīta uz Vikidatiem. -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2020. gada 31. jūlijs, plkst. 19.40 (EEST)
:::Vikidatos norādīti vairāki attēli. Pirmkārt, man vajadzētu salabot automātisko veidni, lai normāli strādā. Bet pagaidām var risināt, &lt;strike&gt;ja Vikidatos kādu attēlu uzstāda kā &quot;preffered&quot;&lt;/strike&gt; uzliekto manuāli vērtību laukam. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2020. gada 31. jūlijs, plkst. 23.55 (EEST)

== Wikipedia Asian Month 2020 ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;[[File:Wikipedia_Asian_Month_Logo.svg|link=m:Wikipedia_Asian_Month_2020|right|217x217px|Wikipedia Asian Month 2020]]

Hi WAM organizers and participants!

Hope you are all doing well! Now is the time to sign up for [[:m:Wikipedia Asian Month 2020|Wikipedia Asian Month 2020]], which will take place in this November.

'''For organizers:'''

Here are the [[:m:Wikipedia Asian Month 2020/Organiser Guidelines|basic guidance and regulations]] for organizers. Please remember to:

# use '''[https://fountain.toolforge.org/editathons/ Fountain tool]''' (you can find the [[:m:Fountain tool|usage guidance]] easily on meta page), or else you and your participants’ will not be able to receive the prize from WAM team.
# Add your language projects and organizer list to the [[:m:Wikipedia Asian Month 2020#Communities and Organizers|meta page]] before '''October 29th, 2020'''.
# Inform your community members WAM 2020 is coming soon!!!
# If you want WAM team to share your event information on [https://www.facebook.com/wikiasianmonth/ Facebook] / [https://twitter.com/wikiasianmonth twitter], or you want to share your WAM experience/ achievements on our blog, feel free to send an email to info@asianmonth.wiki or PM us via facebook.

If you want to hold a thematic event that is related to WAM, a.k.a. [[:m:Wikipedia Asian Month 2020#Subcontests|WAM sub-contest]]. The process is the same as the language one.

'''For participants:'''

Here are the [[:m:Wikipedia Asian Month 2020#How to Participate in Contest|event regulations]] and [[:m:Wikipedia Asian Month/QA|Q&amp;A information]]. Just join us! Let’s edit articles and win the prizes!

'''Here are some updates from WAM team:'''
#	Due to the [[:m:COVID-19|COVID-19]] pandemic, this year we hope all the Edit-a-thons are online not physical ones. 
#	The international postal systems are not stable enough at the moment, WAM team have decided to send all the qualified participants/ organizers extra digital postcards/ certifications. (You will still get the paper ones!) 
#	Our team has created a [[:m:Wikipedia Asian Month 2020/WAM2020 postcards and certification deliver progress (for tracking)|meta page]] so that everyone tracking the progress and the delivery status. 

If you have any suggestions or thoughts, feel free to reach out the WAM team via emailing '''info@asianmonth.wiki''' or discuss on the meta talk page. If it’s urgent, please contact the leader directly ('''jamie@asianmonth.wiki''').

Hope you all have fun in Wikipedia Asian Month 2020

Sincerely yours,

[[:m:Wikipedia Asian Month 2020/International Team|Wikipedia Asian Month International Team]] 2020.10&lt;/div&gt;
&lt;!-- Message sent by User:KOKUYO@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/WAM_2020&amp;oldid=20508138 --&gt;

== [[Wingolf]] ==
Hello [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]], 

you were not ''that wrong''[https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Wingolf&amp;diff=3309428&amp;oldid=3309374] about [[Wingolf]]: The article is the joint work of two men, one of whom studied in Riga for a year. It looks like he is no longer fluent in grammar and spelling ... I politely apologize for any inconvenience this may cause. (Info: There is also a draft in Estonian that is being supervised by Estonian students. There won't be a Lithuanian version because we don't know a speaker.)

Kind regards, [[Dalībnieks:DMF-Muster|DMF-Muster]] ([[Dalībnieka diskusija:DMF-Muster|diskusija]]) 2020. gada 6. oktobris, plkst. 21.57 (EEST)

== [[Dalībnieka_diskusija:TSchlafer|TSchlafer]] ==
Labdien [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]]! Ceru, ka šī ir pareizā vieta, kur atbildēt un jūs redzēsiet šo komentāru. Neesmu ļoti prasmīgs Vikipēdijas lietotājs (pagaidām), taču labprāt apgūtu, kur un kas un kā, jo ir interese veidot kvalitatīvus rakstus ar atsaucēm utt. Vecākajam attēlam noskaidroju [http://visualrian.ru/hier_rubric/photo_historic/822783.html autoru]. Tas ir uzņemts 1980. gada 24. jūlijā un to uzņēmis Jurijs Somovs &quot;RIA Novosti&quot; uzdevumā. Diemžēl nezināšu, zem kuras licences šis skaitītos, varbūt varat man palīdzēt. Ja tas neskaitas zem nevienas, kuru būtu atļauts publicēt Vikipēdijā, tad dzēsīsim, jā.
Par otro attēlu, kur Vītauts ir jau vecāks - tas ir no ģimenes fotoalbuma. Neesmu simtprocentīgi drošs, kurš no ģimenes locekļiem to uzņēmis, taču var nedēļas laikā noskaidrot. Jebkurā gadījumā ģimene to atļauj publicēt, varētu pielikt brīvo licenci. Vai es pareizi saprotu, ka lai to sekmīgi izdarītu, man ir jādodas uz [[:Attēls:VitautsGalinauskas1.jpeg]] lapu un jārediģē tās pirmkods un tajā apakšā jāievieto teksts: &lt;nowiki&gt;&quot;[[:Veidne:CC-BY-SA-3.0]]&quot;&lt;/nowiki&gt;?

Sveiciens, -- [[Dalībnieks:TSchlafer|TSchlafer]] ([[Dalībnieka diskusija:TSchlafer|diskusija]]) 2020. gada 19. oktobris, plkst. 17.40 (EEST)
:{{ping|TSchlafer}} Ja ar ģimeni noskaidrosiet,  =tad ievietojamais teksts ir šāds: &lt;nowiki&gt;{{CC-BY-SA-3.0}}&lt;/nowiki&gt;. Par vecāko attēlu izskatās gan, ka būs jādzēš. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2020. gada 19. oktobris, plkst. 18.21 (EEST)
:{{ping|Papuass}} Sakārtots. Skat. manā diskusiju lapā. --[[Dalībnieks:TSchlafer|TSchlafer]] ([[Dalībnieka diskusija:TSchlafer|diskusija]]) 2020. gada 21. oktobris, plkst. 21.14 (EEST)

== Kas notiek ar latviešu Wikipēdiju?! ==
Kas notiek ar latviešu Wikipēdiju?! Pilns ar kļūdām un murgiem visādiem. Piemērs, Sabīne Bukša, latviešu vieglatlēte, esot dzimusi Valmierā, bet pati Sintija saka, ka Ogres rajona Ķeipenē. 
Varbūt vajadzētu pieiet nopietnāk šim pasākumam, jo lecīgu nezinātāju administratoru šeit ir daudz un kļūdainas informācijas arī... {{unsigned|Letticus7777}}
:{{ping|Letticus7777}}: Par visām kļūdām atbildību neuzņemos :) Vikipēdijas princips ir tāds, ka kļūdas izlabot var ikviens. Administratoru (tas nav apmaksāts amats) pieākumos ir tikai pieskatīt, lai tiek ievēroti pašu pieņemtie (un no lielākām Vikipēdijāma mantotie) noteikumi. Par Sabīni — jāpārbauda vairākos avotos (par dzimšanas vietu gan uzmanīgi — vairumā gadījumu cilvēki piedzimst medicīnas iestādē un tā var neatrasties tajā pašā apdzīvotā vietā, kur vecāku dzīvesvieta). --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2020. gada 5. novembris, plkst. 10.19 (EET)
:{{ping|Letticus7777}} - Es, starp citu, savulaik aizsūtīju Bukšai vēstuli soctīklā ar jautājumu, kur viņa dzimusi, jo šādu informāciju neatradu. Atbildes nebija. Ja Tīklā ir informācija par to, ka viņa tur dzimusi (nevis kur bērnībā dzīvojusi), tad liekam to iekšā. Es redzu tikai versiju, ka [https://www.sporto.lv/sporta-veidi/viegalatletika/gan-busu-princese/ dzimusi Ogrē]. Nevis Ķeipenē.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 5. novembris, plkst. 14.36 (EET)

Žurnāls 9 vīri, novembris,  Sintija atbild uz jautājumu par dzimšanas vietu un brīnās, ka pēc Wiki datiem esot dzimusi Valmierā. 
Bet, jāatzīst, latviešu Wiki līmeņus ir tomēr graujošs. Jo lecīgi pasūtīt visi māk, lecīgi neļaut labot brutālas un katastrofālas kļūdas arī māk, bet uzturēt kaut cik normālu līmenī nemāk gan. Varbūt vajag aicināt zinošus ļaudis palīgā, tajos pašos soctīklos vai citādi. Patiesība nedaudz neērti jau paliek mo latviešu Wikipēdijas, tāds provinciālisms dveš un augstprātīga nezināšana...Piemēram, atrast kādu padziļinātu zinātnisku rakstu nebūs īsti iespējams, bet visādu jokainu un kļūdainu aprakstu būs daudz, piem, visiem labi zināmais gadījums par Raudives politiskajām &quot;simpātijām&quot; nacismam. Tas laikam arī ir latviešu Wiki līmenītis. Aiciniet talkā zinošus cilvēkus, studentus, akadēmisko personālu,utt. Caur soctīkliem vai caur paziņām aiciniet zinošos, lai sagatavo par viņu profesionālo nozari kādus pamata rakstus, piem, lai rakstu par Raudivi gatavo kāds filozofs vai filozofijas students, kurš māk atšķirt un ieraudzīt lietu būtību. Lai veicas! [[Dalībnieks:Letticus7777|Letticus7777]] ([[Dalībnieka diskusija:Letticus7777|diskusija]]) 2020. gada 6. novembris, plkst. 09.06 (EET)
:Labāk norādiet uz konkrētām kļūdām konkrētos rakstos. Ja jums būtu vēlme palīdzēt, visas savas uzskaitītās lietas būtu darījis pats, nevis visgudri ieteicis citiem. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2020. gada 6. novembris, plkst. 10.12 (EET)

== Wikipedia Asian Month 2020 Postcard ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
[[File:Wikipedia_Asian_Month_Logo.svg|link=m:Wikipedia_Asian_Month_2020|right|120px|Wikipedia Asian Month 2020]]
Dear Participants, Jury members and Organizers,

Congratulations!

It's Wikipedia Asian Month's honor to have you all participated in Wikipedia Asian Month 2020, the sixth Wikipedia Asian Month. Your achievements were fabulous, and all the articles you created make the world can know more about Asia in different languages! Here we, the Wikipedia Asian Month International team, would like to say thank you for your contribution also cheer for you that you are eligible for the postcard of Wikipedia Asian Month 2020. Please kindly fill '''[https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSftK0OwA_f1ZVtCULlyi4bKU9w2Z7QfW4Y_1v9ltdTIFKFcXQ/viewform the form]''', let the postcard can send to you asap! 

* This form will be closed at February 15.
* For tracking the progress of postcard delivery, please check '''[[:m:Wikipedia Asian Month 2020/Organizers and jury members|this page]]'''.

Cheers!

Thank you and best regards,

[[:m:Wikipedia_Asian_Month_2020/Team#International_Team|Wikipedia Asian Month International Team]], 2021.01&lt;/div&gt;
&lt;!-- Message sent by User:KOKUYO@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/WAM_2020_Postcards&amp;oldid=20923776 --&gt;

== Wikipedia Asian Month 2020 Postcard ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
[[File:Wikipedia_Asian_Month_Logo.svg|link=m:Wikipedia_Asian_Month_2020|right|120px|Wikipedia Asian Month 2020]]
Dear Participants and Organizers,

Kindly remind you that we only collect the information for Wikipedia Asian Month postcard 15/02/2021 UTC 23:59. If you haven't filled the [https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSftK0OwA_f1ZVtCULlyi4bKU9w2Z7QfW4Y_1v9ltdTIFKFcXQ/viewform Google form], please fill it asap. If you already completed the form, please stay tun, [[:m:Wikipedia Asian Month 2020/Postcards and Certification|wait for the postcard and tracking emails]].

Cheers!

Thank you and best regards,

[[:m:Wikipedia Asian Month 2020/Team#International Team|Wikipedia Asian Month International Team]], 2021.01
&lt;/div&gt;
&lt;!-- Message sent by User:KOKUYO@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/WAM_2020_Postcards&amp;oldid=20923776 --&gt;

== B. Daukšta bio ==

Rakstu Jums pēc Meistara ieteikuma. Manuprāt, nav nekāda pamata teikt, ka BD pasniedzējs bijis F. Straube. 
Minētais nav strādājis LVU un līdz ar to tas izskatās dīvaini. 
Jānis Taurēns, LU VFF {{unsigned|80.89.78.33}}
:Īsti nav viedokļa, neesmu raksta autors, bet ja faktam nav atsauces, tad to var apstrīdēt un ņemt ārā. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 15. marts, plkst. 15.39 (EET)

== Piespiedu reģistrācija ==
Paldies par rūpēm! Jāsaka gan, ka manis aprakstītais reģions ne pavisam nav centrālā un pat ne austrumu Eiropa :) Ja atgriezīšos pie ņenciem, tad varēs ieskaitīt. Ģeogrāfijā laikam esmu pūrists. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2021. gada 22. marts, plkst. 08.05 (EET)

:Es saprotu problēmu, bet Krievijas tēmas mums tāpat visas ir pieņemamas. Turklāt, nu jau piedalās arī Malta. Par reģiona robežām tajā CEE kolektīvā paspējām izstrīdēties pirms pāris gadiem un sapratām, ka labāk būt atvērtiem. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 22. marts, plkst. 09.38 (EET)

== Global templates ==

Hi Papuass,

You have been helpful with [[:m:Gathering support from local projects for global templates]]. In [https://www.youtube.com/watch?v=3QpbHBCqp1U WMF Annual Plan discussions] a question was raised about global templates. The question is at 18'37&quot; in the video, and the answer at 19'24&quot; until 21'30&quot;. Nice answer: impactful project. Work for the second half of this year i.a. creating a project plan, sorting out technical difficulties, and finding funding. Thank you for your support. [[Dalībnieks:Ad Huikeshoven|Ad Huikeshoven]] ([[Dalībnieka diskusija:Ad Huikeshoven|diskusija]]) 2021. gada 8. augusts, plkst. 18.45 (EEST)

== Attēlu pārveidošana ==

Sveiks! Man radās problēma ar šo attēlu. https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Bab%C4%ABtes_stacija.jpg. Gribu viņu pārveidot par Babītes staciju 2, bet nekas neizdodas. --[[Dalībnieks:Titāns|Titāns]] ([[Dalībnieka diskusija:Titāns|diskusija]]) 2021. gada 8. augusts, plkst. 22.52 (EEST)

Commons failus var pārvietot tikai īpaši dalībnieki. Pārējie var tikai pieprasīt pārvietošanu. Nedaudz jāuzgaida. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 8. augusts, plkst. 23.56 (EEST)

== Wikipedia Asian Month 2021 ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
Hi [[m:Wikipedia Asian Month|Wikipedia Asian Month]] organizers and participants!
Hope you are all doing well! Now is the time to sign up for [[Wikipedia Asian Month 2021]], which will take place in this November.

'''For organizers:'''

Here are the [[m:Wikipedia Asian Month 2021/Rules|basic guidance and regulations]] for organizers. Please remember to:

# use '''[https://fountain.toolforge.org/editathons/ Fountain tool]''' (you can find the [[m:Wikipedia Asian Month/Fountain tool|usage guidance]] easily on meta page), or else you and your participants' will not be able to receive the prize from Wikipedia Asian Month team.
# Add your language projects and organizer list to the [[m:Template:Wikipedia Asian Month 2021 Communities and Organizers|meta page]] before '''October 29th, 2021'''.
# Inform your community members Wikipedia Asian Month 2021 is coming soon!!!
# If you want Wikipedia Asian Month team to share your event information on [https://www.facebook.com/wikiasianmonth Facebook] / [https://twitter.com/wikiasianmonth Twitter], or you want to share your Wikipedia Asian Month experience / achievements on [https://asianmonth.wiki/ our blog], feel free to send an email to [mailto:info@asianmonth.wiki info@asianmonth.wiki] or PM us via Facebook.

If you want to hold a thematic event that is related to Wikipedia Asian Month, a.k.a. [[m:Wikipedia Asian Month 2021/Events|Wikipedia Asian Month sub-contest]]. The process is the same as the language one.

'''For participants:'''

Here are the [[m:Wikipedia Asian Month 2021/Rules#How to Participate in Contest?|event regulations]] and [[m:Wikipedia Asian Month 2021/FAQ|Q&amp;A information]]. Just join us! Let's edit articles and win the prizes!

'''Here are some updates from Wikipedia Asian Month team:'''

# Due to the [[m:COVID-19|COVID-19]] pandemic, this year we hope all the Edit-a-thons are online not physical ones.
# The international postal systems are not stable enough at the moment, Wikipedia Asian Month team have decided to send all the qualified participants/ organizers extra digital postcards/ certifications. (You will still get the paper ones!)
# Our team has created a [[m:Wikipedia Asian Month 2021/Postcards and Certification|meta page]] so that everyone tracking the progress and the delivery status.

If you have any suggestions or thoughts, feel free to reach out the Wikipedia Asian Month team via emailing '''[Mailto:info@asianmonth.wiki info@asianmonth.wiki]''' or discuss on the meta talk page. If it's urgent, please contact the leader directly ('''[Mailto:&amp;#x20;Jamie@asianmonth.wiki jamie@asianmonth.wiki]''').

Hope you all have fun in Wikipedia Asian Month 2021

Sincerely yours,

[[m:Wikipedia Asian Month 2021/Team#International Team|Wikipedia Asian Month International Team]], 2021.10
&lt;/div&gt;
&lt;!-- Message sent by User:Reke@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Wikipedia_Asian_Month_Organisers&amp;oldid=20538644 --&gt;

== Jautājums no [[User:Hagberg apsaimniekosana|Hagberg apsaimniekosana]] (2022. gada 3. janvāris, plkst. 10.32) ==

Labdien! 
Vēlamies uzzināt – kādu iemeslu dēļ ticis izdzēsts Vikpēdijā ievieitotais raksts par Latvijas uzņēmumu SIA HAGBERG? 

Raksts tika veidots identiski saturiski līdzvērtīgs citu Latvijas uzņēmumu informatīvajiem rakstiem – iekļauta informācija, balstoties uz piemēra, kā tika veidots raksts par uzņēmumu Latvijas Finieris, ar šo rakstu nav bijušas nekādas problēmas. Rakstā ir iekļauti fakti par uzņēmumu – vēsture, darbības mērķi, pakalpojuma veidi, attīstības virzieni. 

Neuzskatām, ka tas ir reklāmraksts un vēlamies ievietot rakstu no jauna. Būsim pateicīgi, ja sniegsiet atbildi, kādi bija iemesli raksta dzēšanai. --[[Dalībnieks:Hagberg apsaimniekosana|Hagberg apsaimniekosana]] ([[Dalībnieka diskusija:Hagberg apsaimniekosana|diskusija]]) 2022. gada 3. janvāris, plkst. 10.32 (EET)

:Labdien, @[[Dalībnieks:Hagberg apsaimniekosana|Hagberg apsaimniekosana]], rakstu neizdzēsu, bet šobrīd apskatot, saturs vairāk atbilda mājaslapai vai ierakstam uzņēmumu katalogā. Enciklopēdijai uzņēmuma mērķi un nākotnes plāni nav būtiskākā informācija, šeit ir vajadzīgi &quot;sausi&quot; fakti, vēstures sadaļa. Pēc darbinieku skaita un apgrozījuma uzņēmums atbilstu Vikipēdijas nozīmīguma kritērijiem, šoreiz problēma ir bijusi raksta formātā. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 3. janvāris, plkst. 10.41 (EET)
::Paldies par atbildi, ņemsim vērā! Mums raksts nerādās nevienā no meklētājiem, un mūsu pusē rādās, ka tas ir dzēsts. Vai pastāv iespēja, ka to ir izdzēsis kāds cits? [[Dalībnieks:Hagberg apsaimniekosana|Hagberg apsaimniekosana]] ([[Dalībnieka diskusija:Hagberg apsaimniekosana|diskusija]]) 2022. gada 3. janvāris, plkst. 10.57 (EET)
:::@[[Dalībnieks:Hagberg apsaimniekosana|Hagberg apsaimniekosana]] atjaunoju izdzēstās lapas saturu jūsu apakšlapā: [[Dalībnieks:Hagberg apsaimniekosana/HAGBERG]]. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 3. janvāris, plkst. 11.04 (EET)
::::Labdien! Saite uz apakšlapu strādā, bet, ierakstot meklētājā &quot;HAGBERG&quot; neparādās neviens raksts. Kā būtu jārīkojas, lai atgrieztu šo lapu, lai tā būtu pieejama visiem caur meklētāju? [[Dalībnieks:Hagberg apsaimniekosana|Hagberg apsaimniekosana]] ([[Dalībnieka diskusija:Hagberg apsaimniekosana|diskusija]]) 2022. gada 8. februāris, plkst. 16.19 (EET)
:::::{{Ping|Hagberg apsaimniekosana}} Liekas, {{ping|Papuass}} nav šo komentāru pamanījis. Komentēšu kā savu personisko viedokli (jo pats šīs lapas redaktēšanā neesmu iesaistīts): tas raksts tika atjaunots kā dalībnieka lapas apakšraksts, lai viņu jūs pie sevis sataisītu enciklopēdiskākā stilā, bez reklāmas stila frāzēm ''&quot;Vairāk nekā 10 gadu darbības laikā HAGBERG kļuvis par vienu no vadošajiem...&quot;'', un tad varētu ielikt atpakaļ kā pilntiesīgu rakstu,- tad viņš arī visur parādīsies. Stils jau ir raksta vienīgā nopietnā problēma. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 12. februāris, plkst. 19.23 (EET)
::::::Paldies par ieteikumiem! Esam koriģējuši tekstu pēc ieteiktā! [[Dalībnieks:Hagberg apsaimniekosana|Hagberg apsaimniekosana]] ([[Dalībnieka diskusija:Hagberg apsaimniekosana|diskusija]]) 2022. gada 18. februāris, plkst. 17.14 (EET)

== How we will see unregistered users ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
&lt;section begin=content/&gt;
Hi!

You get this message because you are an admin on a Wikimedia wiki.

When someone edits a Wikimedia wiki without being logged in today, we show their IP address. As you may already know, we will not be able to do this in the future. This is a decision by the Wikimedia Foundation Legal department, because norms and regulations for privacy online have changed.

Instead of the IP we will show a masked identity. You as an admin '''will still be able to access the IP'''. There will also be a new user right for those who need to see the full IPs of unregistered users to fight vandalism, harassment and spam without being admins. Patrollers will also see part of the IP even without this user right. We are also working on [[m:IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation/Improving tools|better tools]] to help.

If you have not seen it before, you can [[m:IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation|read more on Meta]]. If you want to make sure you don’t miss technical changes on the Wikimedia wikis, you can [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|subscribe]] to [[m:Tech/News|the weekly technical newsletter]].

We have [[m:IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation#IP Masking Implementation Approaches (FAQ)|two suggested ways]] this identity could work. '''We would appreciate your feedback''' on which way you think would work best for you and your wiki, now and in the future. You can [[m:Talk:IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation|let us know on the talk page]]. You can write in your language. The suggestions were posted in October and we will decide after 17 January.

Thank you. 
/[[m:User:Johan (WMF)|Johan (WMF)]]&lt;section end=content/&gt;
&lt;/div&gt;

2022. gada 4. janvāris, plkst. 20.17 (EET)
&lt;!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Johan_(WMF)/Target_lists/Admins2022(5)&amp;oldid=22532651 --&gt;

== Jautājums no [[User:LaimonsDimants|LaimonsDimants]] (2022. gada 19. janvāris, plkst. 10.46) ==

Sveiks! Nesaprotu kādēļ manis nupat veidoto lapu &quot;Mākslinieks -8&quot; uzreiz izdzēsa ar pamatojumu, ka tā esot reklāma? Nesaprotu ar ko tā atšķirās no citu mākslinieku un personu lapām un pat, ja šādas atšķirības bija, kādēļ uz tām netika norādīts, bet vienkārši tā tika izdzēsta. Es saprotu, ka dažiem uzraugiem te noteikti ir jāuztur savs ego ar autoratitatīviem paņēmieniem, bet tas nešķiet adekvāti. --[[Dalībnieks:LaimonsDimants|LaimonsDimants]] ([[Dalībnieka diskusija:LaimonsDimants|diskusija]]) 2022. gada 19. janvāris, plkst. 10.46 (EET)

:Labdien, lūdzu apskatīt [[Vikipēdija:Nozīmīguma kritēriji]], Vikipēdija nav vieta savu CV veidošanai. Rakstā nebija nevienas atsauces un teksts nerada pārliecību par atbilstību minētajiem nozīmīguma kritērijiem, piemēram, minēti vismaz kādi savas nozares apbalvojumi. Pirms pārmetam administratoriem par ego, novērtējam arī sevi. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 19. janvāris, plkst. 11.23 (EET)
::Apbalvojumi ir diezgan vājš arguments, es varu veselu rindu ielikt ar māksliniekiem, kuriem ir sava wikipēdijas lapa, bet nav neviena apbalvojuma. Otrkārt, mākslas pasaule nav sports, kur balvas ir vienīgā vai galvenā mēraukla. Ja kaut uz mirkli iedziļinās šī mākslinieka veikumā, tad arguments par nozīmības trūkumu neiztur kritiku. Treškārt, mākslinieks, par kuru bija šī lapa, atbilst pat vairākiem wikipēdijas nozīmīguma principiem, piemēram: 
::# Cilvēks ir saņēmis labi zināmu un nozīmīgu apbalvojumu vai tādam ir vairākkārt nominēts. (konkrētajā gadījumā otrais variants un mākslinieks kvalificējās tam, ja nemaldos četras reizes)
::# Cilvēks ir izveidojis vai bijis būtisks līdzdalībnieks kāda būtiska vai labi zināma darba izveidē, par ko ir uzrakstīta neatkarīga grāmata vai uzņemta pilnmetrāžas filma, vai radīti vairāki neatkarīgi periodikas raksti vai recenzijas. (šajā gadījumā recenzijas tiek rakstītas par teju katru izrādi, kurās viens no autoriem ir arī šis mākslinieks)
::# Cilvēks savas jomas profesionāļu vidū tiek uzskatīts par būtisku personu šajā jomā.  Piekritīšu par atsaucēm, taču raksts vēl tika pilnveidots un uz nepilnībām varēja norādīt, nevis dzēst bez brīdinājuma. 
::[[Dalībnieks:LaimonsDimants|LaimonsDimants]] ([[Dalībnieka diskusija:LaimonsDimants|diskusija]]) 2022. gada 20. janvāris, plkst. 09.25 (EET)
:::@[[Dalībnieks:LaimonsDimants|LaimonsDimants]] Ja ir vēlme turpināt konstruktīvi, turpiniet darbu šeit [[Dalībnieks:LaimonsDimants/Smilšu kaste]] (atjaunoju dzēsto saturu) un sagādājiet atsauces. Ja jau ir nominēts kādām balvām, tad tur būtu jābūt atsaucēm. Pēc tam, kad raksts būs kārtībā, to varēs pārvietot uz pareizo nosaukumu. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 20. janvāris, plkst. 10.14 (EET)
::::Bet jebkurā gadījumā enciklopēdijas rakstam nav jāizskatās pēc CV, un nav tik skrupulozi jāuzskaita pilnīgi viss. Tur jau tas saraksts lielāks, nekā Raimondam Paulam :)  --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 20. janvāris, plkst. 10.43 (EET)
:::::Liels paldies par atbildi, ieteikumiem un otro iespēju. Noteikti pieķeršos šim un pozitīva rezultāta gadījumā centīšos turpināt ar nākamajiem. Veidotie darbi tik tiešām tika ņemti no mākslinieka mājas lapā pieejamā CV, jo citiem māksliniekiem darbi arī tiek uzskaitīti, bet saprotu, ka ir jāizvirza kādi ķvalitatīvi ne kvantitativi kritēriji, pēc kuriem būtu tie jāatlasa. Jauku dienu! [[Dalībnieks:LaimonsDimants|LaimonsDimants]] ([[Dalībnieka diskusija:LaimonsDimants|diskusija]]) 2022. gada 21. janvāris, plkst. 10.29 (EET)

== Jautājums no [[User:Spnq|Spnq]] (2022. gada 19. janvāris, plkst. 14.31) ==

Labdien!

Es cenšos sasaistīt rakstu &quot;Oleandru dzimta&quot; ar angļu valodas wiki rakstu &quot;Apocynaceae&quot;, taču man Vikipēdija atgriež kļūdu &quot;You do not have the permissions needed to carry out this action. / Šī lapa ir aizsargāta, lai novērstu tās izmainīšanu vai citas darbības.&quot;
Šādu ziņojumu redzu pirmo reizi, man citus jaunos rakstus ir veiksmīgi izdevies sasaistīt un no modālajā logā sniegtās informācijas nevaru saprast, kas man jādara, lai rakstus sasaistītu. 

Vai tu varētu, lūdzu, palīdzēt sasaistīt šos divus rakstus? :) --[[Dalībnieks:Spnq|Spnq]] ([[Dalībnieka diskusija:Spnq|diskusija]]) 2022. gada 19. janvāris, plkst. 14.31 (EET)

:Sasaistīju. Nesastapu problēmu... [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 19. janvāris, plkst. 14.50 (EET)
:@[[Dalībnieks:Spnq|Spnq]], lūk @[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] jau palīdzēja. Iemeslu atradu - tā saite starp valodām tiek glabāta vēl citur (Vikidatu projektā: [[wikidata:Q173756|Q173756]]) un tur to lapu var labot tikai pieredzējuši dalībnieki. Vairumā gadījumu šādu problēmu nav. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 19. janvāris, plkst. 14.59 (EET)
::Liels paldies! [[Dalībnieks:Spnq|Spnq]] ([[Dalībnieka diskusija:Spnq|diskusija]]) 2022. gada 19. janvāris, plkst. 15.36 (EET)
:::{{ping|Spnq}} konkrētais Vikidatu ieraksts bija pa daļai aizsargāts (slēdzenes simbols augšā labajā pusē), tas nozīmē, ka jābūt pagājušām vismaz 4 dienām kopš dalībnieka reģistrēšanās, un jābūt veiktiem 50 labojumiem. Tā ka šī problēma ar laiku atrisināsies pati no sevis.  --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 19. janvāris, plkst. 16.17 (EET)

== Jautājums no [[User:Think Tank Creative Museum|Think Tank Creative Museum]] (2022. gada 7. februāris, plkst. 18.41) ==

Hello!
I'm trying to create a new page. The system doesn't allow to publish User:Think Tank Creative Museum/Nicolaus von Himsel
Would you be so kind to help?
Regards --[[Dalībnieks:Think Tank Creative Museum|Think Tank Creative Museum]] ([[Dalībnieka diskusija:Think Tank Creative Museum|diskusija]]) 2022. gada 7. februāris, plkst. 18.41 (EET)

:Hello, @[[Dalībnieks:Think Tank Creative Museum|Think Tank Creative Museum]]! Please try again with smaller edits. There is a restriction for new users to make big changes in articles to protec against vandalism. As you will gain more edits this restriction will go away. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 7. februāris, plkst. 23.59 (EET)

== Jautājums no [[User:Think Tank Creative Museum|Think Tank Creative Museum]] (2022. gada 8. februāris, plkst. 09.49) ==

Hi! I have been blocked by someone who calls himself crazycomputers? Is this ok? And how you suggest to proceed if I still would like to contribute and publish info about Himsel in English - such info about this person doesn't exsist in wikipedia. I have solid and edited translation. Sorry if question is stupid, I am new here on this platform. --[[Dalībnieks:Think Tank Creative Museum|Think Tank Creative Museum]] ([[Dalībnieka diskusija:Think Tank Creative Museum|diskusija]]) 2022. gada 8. februāris, plkst. 09.49 (EET)

:I am not able to help in any way on English Wikipedia. It seems that you have been blocked based on [[:en:Wikipedia:Username_policy#Promotional_usernames|Promotional username policy]]. I suggest discussing the problem on English Wikipedia in areas where you are allowed to post. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 8. februāris, plkst. 10.14 (EET)

== Maznozīmīgs temats? ==

Apšaubīji Patriks Peterson raksta nozīmīgumu, minēdams, ka Eirovīzijas atlases dalībnieiem lapas netaisat. Uzskatām, ka Patriks guvis un turpina gūt pietiekamu atpazīstamību, lai viņam tiktu saglabāta jau esošā vikipēdijas lapa un nekādas izmaiņas netiktu veiktas. Pat ja šobrīd divas esošās dziesmas, kuras bijušas un joprojām ir gan radio gan straumēšanas vietņu topos, kā arī Eirovīzijas atlases dalība līdzās Latvijas zināmākajiem mūziķiem tev nešķiet pietiekami &quot;nozīmīgi&quot;, būtu stulbi rakstu izdzēst un pēc mēneša vai diviem taisīt atkal tādu pašu jaunu, Patrika atpazīstamībai augot līdz &quot;nozīmīgi&quot; pietiekamam standartam, kurš, mūsuprāt, jau šobrīd ir sasniegts. --[[Dalībnieks:PEproduction|PEproduction]] ([[Dalībnieka diskusija:PEproduction|diskusija]]) 2022. gada 16. februāris, plkst. 03.52 (EET)PEproduction

:Ja jūs runājat par sevi daudzskaitlī, tas vien ir pietiekams Vikipēdijas noteikumu pārkāpums, lai jūs bloķētu - akauntiem jābūt individuāliem. Patiesībā, arī šāds dalībnieka vārds stingrākās valodu redakcijās var novest pie bloka, sk. augstāk esošo sarunu. Un Vikipēdijas politiku attiecībā uz nenozīmīgiem tematiem nenosaka latviešu redakcija - tā ir kopīga projekta līnija, ka šeit nav reklāmas dēlis un ka raksti par personām, kas neatbilst minimālajām nozīmības prasībām, kaitē Vikipēdijas reputācijai un tādēļ ir nevēlami. Tas vai šī politika patīk personiski Papuasam vai citiem, ir nesvarīgi, tāpat ir nesvarīgi, vai tam cilvēkam izdosies kaut ko sasniegt nākotnē. No raksta jābūt redzamai cilvēka/grupas nozīmībai, citādi viņš ir dzēšams - un kā saprotu, neviens nespēj vai negrib šādus apliecinājumus atrast. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 16. februāris, plkst. 04.40 (EET)
::Daudzskaitlī, jo ir komandas cilvēki, ar kuriem par šo esmu apspriedies. Vai tas arī ir aizliegts? 
::Mākslinieka biogrāfija, diskogrāfija un informācija, kura jau tapusi noderīga žurnālistiem preses relīžu veidošanā, it nemaz nav sevis popularizēšana.
::Tad tieši kas pietrūkst un kādu apliecinājumu tev vajag, lai mākslinieks būtu pieskaitāms šiem 'guidelines'? [[Dalībnieks:PEproduction|PEproduction]] ([[Dalībnieka diskusija:PEproduction|diskusija]]) 2022. gada 16. februāris, plkst. 12.47 (EET)
::: Šeit lietotāji runā savā, nevis kaut kādas grupas vārdā, lai uzpūstu savu nozīmību.
::: Ievietošana Vikipēdijā nav popularizēšana tad, ja popularitāte jau ir iegūta bez tās. Ja tādas nav, tā ir tikai reklāma uz sveša rēķina.
::: Pietrūkst sasniegumu, kas pierādītu personas nozīmību. Prasības tās pašas kas agrāk: [[Vikipēdija:Nozīmīguma_kritēriji#Mūzika]]. Ja kaut kas tāds bijis - gādājam par to atsauces. Neaizmirstam, ka mēs te visi esam ieinteresēti, lai būtu vairāk rakstu - bet noteikumiem atbilstošu. Pašlaik viņš tāds nav, un guglis arī nekādus sasniegumus neuzrāda. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 16. februāris, plkst. 13.06 (EET)
: Iepriekšējā reize: [[Dalībnieka diskusija:DJ EV#Lapas dzēšana]]. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 16. februāris, plkst. 04.53 (EET)
:@[[Dalībnieks:PEproduction|PEproduction]] - Arī jums labrīt! Kolēģis jau atbildēja - Vikipēdija nav sevis popularizēšanas rīks, tā ir enciklopēdija un tai ir savi kritēriji un standarti. Šobrīd rakstu neviens vēl nedzēš, tikai atzīmē kā problemātisku. Apskatot atsauces redzam tikai startu Eirovīzijas atlasē, divas preses relīzes (bez konkrēta autora) par Eirovīzijas dziesmu un viena ziņa par radošas nometnes rezultātu. Spotify divām dziesmām kopā ir ap 35 000 klausījumu. Novēlu panākumus un kad tie būs, tad arī nebūs problēmu savākt atsauces. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 16. februāris, plkst. 10.30 (EET)
::Labrīt un paldies! Apskatīšu kādas atsauces vēl varu pievienot, ja ar šīm ir par maz. [[Dalībnieks:PEproduction|PEproduction]] ([[Dalībnieka diskusija:PEproduction|diskusija]]) 2022. gada 16. februāris, plkst. 12.50 (EET)

== Jautājums no [[User:Amandazule|Amandazule]] par [[Dalībnieks:Amandazule/Smilšu kaste]] (2022. gada 10. marts, plkst. 19.57) ==

Labdien!
Esmu izveidojusi savā &quot;Smilšu kastē&quot; rakstu, taču vēlos to pārvietot uz īsto raksta veidošanas vietu, neko no jauna nepārrakstot. Kā tas būtu jāveic?
Paldies! --[[Dalībnieks:Amandazule|Amandazule]] ([[Dalībnieka diskusija:Amandazule|diskusija]]) 2022. gada 10. marts, plkst. 19.57 (EET)

:@[[Dalībnieks:Amandazule|Amandazule]] Labdien, kolēģis jau pārvietoja pareizi. Droši jautājiet, ja vēl vajadzīga palīdzība. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 11. marts, plkst. 12.06 (EET)
::Labdien!
::Manis izveidotajam un publicētajam rakstam &quot;Sirds troponīna tests&quot; ir vajadzīga kategorija. Es pievienoju kategoriju &quot;Veselība&quot;, taču redzu, ka šis paziņojums par kategorijas pievienošanu vēl joprojām nav pazudis. 
::Jautājums par raksta definīciju ievadā - Vai lūgums pēc tās nozīmē, ka man nepieciešams jau pašā ievadā norādīt, ko &quot;sirds troponīna tests&quot; nozīmē?
::Paldies. [[Dalībnieks:Amandazule|Amandazule]] ([[Dalībnieka diskusija:Amandazule|diskusija]]) 2022. gada 11. marts, plkst. 12.42 (EET)
:::Tās veidnes par nepilnībām pieliku es, pašas viņas nepazūd. Es ceru, ka kāds no mūsu medicīnas speciālistiem pamanīs un uzliks sīkāku kategoriju, tāpēc nesteidzos noņemt (nezinātājiem tais kategoriju dzīlēs grūti ko saprast). Par ievadu - jā, ja jau raksts saucas &quot;Sirds troponīna tests&quot;, tad jāraksta tieši par to, kas tas ir. Raksts apmēram par 50% vispār ir par citām tēmām, kam nav sakara ar tā nosaukumu - par troponīnu, kardiovaskulārajām slimībām utt., kas - manuprāt - būtu  pārnesami uz atsevišķiem rakstiem par šīm lietām, bet tās ir tikai manas personiskās domas, kas nav citiem obligātas. Bet ievads par nosaukuma tēmu vajadzīgs noteikti. Vēl ir pāris sīkumi, kā iekšsaišu trūkums, bet tas nav tik principiāli.
:::Piemēra pēc - raksts par līdzīgu tēmu [[Magnētiskās rezonanses tomogrāfija]], kurš veltīts tieši nosauktajai tēmai.
:::Jā, un nekrītiet pesimismā - jūsu raksts pirmajam mēģinājumam ir izcili labs, reti kuram jau no sākuma tā sanāk. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 11. marts, plkst. 13.07 (EET)

== Jautājums no [[User:Sofiaaggg|Sofiaaggg]] (2022. gada 24. aprīlis, plkst. 17.15) ==

kā man izveidot savu lapu? --[[Dalībnieks:Sofiaaggg|Sofiaaggg]] ([[Dalībnieka diskusija:Sofiaaggg|diskusija]]) 2022. gada 24. aprīlis, plkst. 17.15 (EEST)
:{{ping|Sofiaaggg}} klikšķis uz sarkanās saites šajā pašā tekstā. Eksperimentiem lūgums izmantot [[Dalībnieks:Sofiaaggg/Smilšu kaste|smilšu kasti]], nevis rakstus. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 24. aprīlis, plkst. 17.27 (EEST)

== Borgward ==

@[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] Sveiki!

lūdzu, vai varat izveidot rakstu latviešu Vikipēdijā par Borgward un izmantot saturu no citas Vikipēdijas, ja varat, vai uzrakstiet to saviem vārdiem.

Paldies [[Dalībnieks:SSHTALBI|SSHTALBI]] ([[Dalībnieka diskusija:SSHTALBI|diskusija]]) 2022. gada 3. jūlijs, plkst. 01.35 (EEST)

== Jautājums no [[User:Eremu1|Eremu1]] (2022. gada 22. jūlijs, plkst. 22.58) ==

Labdien! 
Rakstu par nepieciešamo atsauci rakstā &quot;Stabilitātei!&quot;, vienu atsauci esmu pielicis, taču otro es neesmu sapratis, vai jūs varētu paskaidrot, kādu vajag atsauci? Ja runa iet par populismu, partijas lozungi un vispārējā darbība ir diezgan populistiski (piemēram, programma kurā partija grib samazināt Saeimas deputātu skaitu vai arī vienkāršās tautas un valdošo politiķu pretnostatīšana, kura ir dzirdama jebkurā Alekseja Rosļikova runā), taču neviena partija nesauc sevi par populistiem.
Paldies! --[[Dalībnieks:Eremu1|Eremu1]] ([[Dalībnieka diskusija:Eremu1|diskusija]]) 2022. gada 22. jūlijs, plkst. 22.58 (EEST)

:Manuprāt - pats vārds &quot;populistiska&quot; ir neenciklopēdisks, jo aizskarošs un neinformatīvs (jebkura partija, kuru interesē vēlētāju atbalsts, ir populistiska). [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 23. jūlijs, plkst. 00.09 (EEST)

== Jautājums no [[User:Aérospatiale Concorde|Aérospatiale Concorde]] (2022. gada 29. jūlijs, plkst. 09.47) ==

Sveiki! Lūdzu,vai man ir atļauja izlabot kļūdainu tekstu,vai tāda ir tikai administratoriem? --[[Dalībnieks:Aérospatiale Concorde|Aérospatiale Concorde]] ([[Dalībnieka diskusija:Aérospatiale Concorde|diskusija]]) 2022. gada 29. jūlijs, plkst. 09.47 (EEST)</text>
      <sha1>fccangohqjbxyg1zbd6l12o02aa6ttt</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3662508</id>
      <parentid>3662506</parentid>
      <timestamp>2022-07-29T06:54:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <comment>/* Jautājums no Aérospatiale Concorde (2022. gada 29. jūlijs, plkst. 09.47) */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="120759" xml:space="preserve">{{Diskusiju arhīva infokaste
|nosaukums  = [[Lietotājs:Papuass|Papuass]] &lt;br&gt;diskusiju arhīvs
|arhivs1    = [[Lietotāja diskusija:Papuass/Arhīvs1|5.11.2006.—8.3.2015.]]
|arhivs2    = [[Lietotāja diskusija:Papuass/Arhīvs2|8.3.2015.—3.1.2017.]]
}}

== 2016. gada vērtīgākais latviešu valodas Vikipēdijas dalībnieks ==

{| style=&quot;border: 1px solid {{{border|gray}}}; background-color: {{{color|#fdffe7}}};&quot;
|rowspan=&quot;2&quot; valign=&quot;middle&quot; | {{#ifeq:{{{2}}}|alt|[[File:Royalty Barnstar Hires.png|100px]]|[[Image:Barnstar-RoyaltyNobility.png|100px]]}}

|rowspan=&quot;2&quot; |
|style=&quot;font-size: x-large; padding: 0; vertical-align: middle; height: 1.1em;&quot; | '''2016. gada vērtīgākais latviešu valodas Vikipēdijas dalībnieks'''
|-
|style=&quot;vertical-align: middle; border-top: 1px solid gray;&quot; | Saskaņā ar [[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2016/Otrā kārta|Vikipēdijas kopienas balsojumu]], esi atzīts par 2016. gada vērtīgāko latviešu valodas Vikipēdijas dalībnieku 
|}
:Paldies kopienai par atzinību. Tā kā rakstu autors esmu viduvējs un pietiekami daudz rakstu par &quot;nesvarīgajām&quot; tēmām, tad jāizceļas kaut kā citādi. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 6. februāris, plkst. 14.48 (EET)

== Blēži ! :D ==

Kur mans vikistipendijas pieteikums? [https://lv.wikipedia.org/wiki/Vikipēdija:Vikistipendijas/Pieteikumi]. --[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2017. gada 28. februāris, plkst. 18.31 (EET)
:Atvainojos, parādījās pēkšņi. Skaidrs, Big Brother uzdarbojas. --[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2017. gada 28. februāris, plkst. 18.35 (EET)

== Request ==

Hello.

Could you create the article [[:en:Sport in Azerbaijan]] in Latvian Wikipedia?

Thank you.

[[Special:Contributions/31.200.22.41|31.200.22.41]] 2017. gada 3. marts, plkst. 13.44 (EET)

== Cycling ==

Hi Papuass. I take the liberty to give you new other functions and basic documentation. If you are interested by having the name of the countries, you can follow instructions written on [[:d:Module:Cycling race]]. On another hand, about ''stageinfobox'', I am interested to know how you say a stage of a race, for example, we in French, we write ''1&lt;sup&gt;re&lt;/sup&gt; étape, Tour de France 2015'', ''2&lt;sup&gt;e&lt;/sup&gt; étape, Tour de France 2015'' or ''3&lt;sup&gt;e&lt;/sup&gt; b étape, Tour de France 2017'', is we have a half stage. [[Dalībnieks:Jérémy-Günther-Heinz Jähnick|Jérémy-Günther-Heinz Jähnick]] ([[Dalībnieka diskusija:Jérémy-Günther-Heinz Jähnick|diskusija]]) 2017. gada 8. marts, plkst. 18.49 (EET)


Sveiki, ļauju Jums tad salikt attiecīgas atļaujas (uz visām tiesībām) Pionieris bildei, lai var izmantot jebkādā veidā. Mēs nepārzinam Vikipēdiju tik labi, lai zinātu šīs lietas. Cik saprotu Jūs zināt, kas ir jāizlabo.

[[Dalībnieks:Viensvienspieci|Viensvienspieci]] ([[Dalībnieka diskusija:Viensvienspieci|diskusija]]) 2017. gada 20. aprīlis, plkst. 14.21 (EEST)

Izlaboju cik varējām. Ja Jūs varētu tieši ieteikt, kas ir jādara, lai viss būtu pareizi es būtu ļoti pateicīgs, jo īsti nesaprotu vai Jūs gribat jaunus &quot;tagus&quot; aprakstu vai ko citu.

[[Dalībnieks:Viensvienspieci|Viensvienspieci]] ([[Dalībnieka diskusija:Viensvienspieci|diskusija]]) 2017. gada 20. aprīlis, plkst. 14.27 (EEST)

== Jāņu svinēšana ==

Esi aicināts svinēt Jāņus Brencēnos! Sākums būs 10:00 pie Doles autostāvvietas, kur mēs visi kopā satiksimies un tad izplānosim kurš brauks ar mani vai arī ar kādu, kuram vēl ir mašīna bez manis. Ņemt līdzi piepūšamo telti (ja ir), portatīvo datoru, ieteicams arī fotoaparātu. Ja nav kaut kas vēl skaidrs, tad zvanīt man pa 26945318! Gaidīšu ziņu no jums! --[[Dalībnieks:Titāns|Titāns]] ([[Dalībnieka diskusija:Titāns|diskusija]]) 2017. gada 28. maijs, plkst. 10.12 (EEST)
:{{u|Titāns}}, diemžēl nevarēšu pievienoties. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 28. maijs, plkst. 21.42 (EEST)

== Thank you for participating in the [[:Meta:UNESCO Challenge|UNESCO Challenge]]! ==

Hi,

Thank you for participating in the [[:Meta:UNESCO Challenge|UNESCO Challenge]]! I hope you had as fun as we did! 

If you could take a minute to answer [https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSdHoVkx2n_Xuc0ojbqIWpj4tb8GlreHRiAQ5JcZf6Odufl8-w/viewform?usp=sf_link our survey], we would be very grateful. Your answer will help us improve our Challenges in the future.

Best,

[[Dalībnieks:John Andersson (WMSE)|John Andersson (WMSE)]] ([[Dalībnieka diskusija:John Andersson (WMSE)|diskusija]]) 2017. gada 2. jūnijs, plkst. 11.19 (EEST)

== Vikipēdijas darbnīca ==

Labdien!

6. jūnijā (otrdien) Vikipēdijas projektam latviešu valodā paliek 14 gadu. Lai to atzīmētu, aicinām visus, kas iepriekš darbojušies projektā, dienas laikā (00.00—24.00) uzrakstīt kādu jaunu rakstu. Vairāk informācijas atrodams [[Vikipēdija:Vikidarbnīca/Vikipēdijai latviešu valodā 14|iniciatīvas lapā]]. Tēma ir vēlama no [[Vikipēdija:Vajadzīgie raksti|vajadzīgo rakstu saraksta]], bet derēs arī cita. Paldies arī par Tavu iepriekšējo ieguldījumu Vikipēdijas projektā! -- [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2017. gada 5. jūnijs, plkst. 18.56 (EEST)

== Apsveikums! ==

Priecīgus Jāņus! --[[Dalībnieks:Titāns|Titāns]] ([[Dalībnieka diskusija:Titāns|diskusija]]) 2017. gada 23. jūnijs, plkst. 09.14 (EEST)

== Valdības infokaste ==
Sveiks! Vai vari man nedaudz izpalīdzēt, saistībā ar Wikipedia! Vai tu vari akurāti pārtulkot un sataisīt latviešu valodas infokasti '''Valdības kabinetiem'''. Rekur ir angļu variants: [https://en.wikipedia.org/wiki/Template:Infobox_government_cabinet Infobox government cabinet]

Lūdzu, lūdz palīdzi! [[Dalībnieks:Kleivas|Kleivas! ]] ([[Dalībnieka diskusija:Kleivas|diskusija]]) 2017. gada 29. jūlijs, plkst. 16.31 (EEST)
:{{u|Kleivas}}, nevaru apsolīt, ka varu to ātri izdarīt. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 31. jūlijs, plkst. 10.04 (EEST)
:{{u|Papuass}}. Īsti steigas nav, jau nav! Bet vēlētos, lai tu palīdzi![[Dalībnieks:Kleivas|Kleivas! ]] ([[Dalībnieka diskusija:Kleivas|diskusija]]) 2017. gada 31. jūlijs, plkst. 10.47 (EEST)
::{{u|Papuass}} Sveiks! Saprotu, jau ka ir daudz darba te! Bet es pirms vairāk kā pirms 3 mēnešiem lūdzu palīdzību! Bet pilnīgākais klusums! Vai tiešām nevari palīdzēt man pie šī? [[Dalībnieks:Kleivas|Kleivas]] ([[Dalībnieka diskusija:Kleivas|diskusija]]) 2017. gada 8. novembris, plkst. 18.56 (EET)
:::Nejūtos spēcīgs infokastēs, jo sen neesmu darbojies. Vari pamēģināt pats - nokopē anglisko versiju un iztulko &quot;label&quot; vērtības. Iespējams vēl šis tas jāpalabo, bet to jau var pēc tam. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 8. novembris, plkst. 19.00 (EET)

== Ukrainian Wikiconference 2017 ==

Hi! I invite you to visit our [[:wmua:Вікіконференція 2017|Wikiconference]] on 25-26 August in Kherson and share your experience. --[[Dalībnieks:Visem|Visem]] ([[Dalībnieka diskusija:Visem|diskusija]]) 2017. gada 30. jūlijs, plkst. 11.12 (EEST)
:Hi, {{u|Visem}}, it seems unlikely that I will come this year, but I should attend your Wikiconference one day. Do you have a location for the next year? --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 31. jūlijs, plkst. 10.55 (EEST)
:: No, not yet, I will try not to forget to tell you when we have conference next year. --[[Dalībnieks:Visem|Visem]] ([[Dalībnieka diskusija:Visem|diskusija]]) 2017. gada 31. jūlijs, plkst. 19.02 (EEST)

== Feedback request ==
Greetings,

The team that made [[mw:ORES|ORES]] is working on a new tool called [[mw:JADE|JADE]]. The new tool is for humans to review the work of ORES, to provide human feedback and oversight. The team would like to hear about how your experience using ORES has been on your wiki, and what you might expect from a tool like the one proposed. If you are interested, you can comment on [[mw:Talk:JADE|this page on mediawiki.org]]. 

The team is also interested in sharing updates with you as JADE is developed. Short messages will be sent to this talk page every month or two, linking to a page with further information. Is this something you would like to sign up for? Simply reply to me here if so and I will put your name on the list.

Happy editing to you. [[Dalībnieks:Keegan (WMF)|Keegan (WMF)]] ([[Dalībnieka diskusija:Keegan (WMF)|diskusija]]) 2017. gada 4. oktobris, plkst. 22.14 (EEST)
:You can also [[m:Global_message_delivery/Targets/JADE|sign yourself up]] for updates anytime. [[Dalībnieks:Keegan (WMF)|Keegan (WMF)]] ([[Dalībnieka diskusija:Keegan (WMF)|diskusija]]) 2017. gada 6. oktobris, plkst. 20.34 (EEST)

== Palīdzība ==

Sveiki! 
 Es veidoju futbola spēlētāju wikipēdijas rakstus. Ir vairāki ārzemnieki, kuri spēlē savas valsts futbola nacionālajā izlasē, bet nezinu kodus, kā ievietot spēlētaju piemēram GHANA futbola izlasē. Gaidu uz palīdzību, paldies!
:Vai pareizi sapratu, ka meklē šo informāciju? [[FIFA valstu kodi]]?  --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 9. oktobris, plkst. 21.44 (EEST)

== Invitation from WAM 2017 ==

[[File:Asia_(orthographic_projection).svg|right|200px]]
Hi WAM organizers!

Hope you receive your postcard successfully! Now it's a great time to '''[[:m:Wikipedia_Asian_Month_2017#Communities_and_Organizers|sign up at the 2017 WAM]]''', which will still take place in November. Here are some updates and improvements we will make for upcoming WAM. If you have any suggestions or thoughts, feel free to discuss on [[:m:Talk:Wikipedia Asian Month|the meta talk page]].

# We want to host many onsite Edit-a-thons all over the world this year. If you would like to host one in your city, please [[:m:Wikipedia Asian Month 2017/Onsite edit-a-thon|take a look and sign up at this page]]. 
# We will have many special prize provided by Wikimedia Affiliates and others. [[:m:Wikipedia Asian Month 2017/Event Partner|Take a look at here]]. Let me know if your organization also would like to offer a similar thing.
# Please encourage other organizers and participants to sign-up in this page to receive updates and news on Wikipedia Asian Month.
If you no longer want to receive the WAM organizer message, you can remove your username at [[:m:Global message delivery/Targets/Wikipedia Asian Month Organisers|this page]].

Reach out the WAM team here at the [[:m:Talk:Wikipedia Asian Month 2017|meta talk page]] if you have any questions.

Best Wishes,&lt;br /&gt;
Sailesh Patnaik
&lt;!-- Message sent by User:Saileshpat@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Wikipedia_Asian_Month_Organisers&amp;oldid=17313147 --&gt;

== JADE: topics to discuss ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
Hello,

Here are some topics the [[mw:JADE|JADE]] team would like to discuss. If you are interested, follow the link to join the conversation:
*[[mw:Topic:Tzw0uv2bucrdprm4| Judgments, Endorsements, and Preference]]
*[[mw:Topic:Tzw4ebq17wbdog74|Free text comments and suppression]]
*[[mw:Topic:Tzw3qg8qiqow10d8|Should we integrate JADE with Flow?]]
*[[mw:Topic:Tzw5fix7hbs4ui8j|Thematic and quant analysis of judgements]]

Thank you. On behalf of the Scoring Platform Team, [[m:User:Keegan (WMF)|Keegan (WMF)]]([[m:User talk:Keegan (WMF)|talk]]) 2017. gada 14. oktobris, plkst. 00.09 (EEST)&lt;/div&gt;
&lt;!-- Message sent by User:Keegan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/JADE&amp;oldid=17319199 --&gt;

== WAM Reminder ==

[[File:Asia_(orthographic_projection).svg|right|200px]]
Hi WAM organizers!

Thanks again for organizing Wikipedia Asian Month. There are only 4 days before it starts. If you haven't yet signed your language in WAM 2017, You can sign-up [[m:https://meta.wikimedia.org/wiki/Wikipedia_Asian_Month_2017#Communities_and_Organizers|here]]. Below we have provided some notices and guidelines for organizing.
;Page Setup
* Our [[m:Wikipedia Asian Month 2017/Sample|Sample page]]  is ready to be translated. There are only a few adjustments if you had this page for 2016 already.
** Article Requirement is 4
** Article criteria are 3k bytes and 300 words. NO 2k bytes for smaller Wikipedia.
** According to the tool's limit, IP users can not participate. Please encourage them to register an account.

;Localization
* Please localize '''[[:en:Template:WAM user 2016|this template]]''' and used on sign up page. I will update the template once the tool is ready to be used.
* You may localize this page, but you can also just put a link towards the meta page. [[m:Wikipedia Asian Month/QA]]

;Strategy
* You may have to invite some of your Wikipedia friends or active Wikipedians from your home WIKI to help you organize.
* You may have to send some invitation to last year participants, active Wikipedians, and Wikipedians who has a special interest.
* Central Notice will be used. You may use the Site Notice if you don't see the CN is deployed.

;Reward
*We will keep sending postcards (new design) this year, and as an organizer, you will receive an additional postcard as well.
*We will have many special prizes provided by Wikimedia Affiliates and others. [[:m:Wikipedia Asian Month 2017/Event Partner|Take a look at here]]. Let me know if your organization also would like to offer a similar thing. 
*We will send the Ambassador a regular paper copy of the certificate through the basic mail.

;Question
Please feel free to contact me or the WAM team [[m:Talk:Wikipedia Asian Month 2017|meta talk page]], send me an email by Email this User or chat with me on facebook.

If you no longer want to receive the WAM organizer message, you can remove your username at [[:m:Global message delivery/Targets/Wikipedia Asian Month Organisers|this page]].

'''Best Wishes''',&lt;br /&gt;
Sailesh Patnaik using [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2017. gada 27. oktobris, plkst. 16.38 (EEST)
&lt;!-- Message sent by User:Saileshpat@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Wikipedia_Asian_Month_Organisers&amp;oldid=17354308 --&gt;

== Wikipedia Asian Month 2017: engage with audience ==

Dear WAM organizer,

I’m Erick, the coordinator of WAM 2017. Thanks for your effort and help at [[:m:Wikipedia Asian Month 2017]]! Here are some more information about organizational matter of the event at a national level.

&lt;small&gt;You are receiving this message because you have signed up as a organizer or in the [[:m:Global_message_delivery/Targets/Wikipedia_Asian_Month_Organisers|list]].&lt;/small&gt;

; Timeline
The event has started and will end in the November 30th 23:59 (UTC). However, we are late for some matter. So we need your help:
* '''Invite''' previous participants and your community members to join. We have a [[:m:Wikipedia Asian Month 2017/SampleInvitation|template]] you can use.
* '''Translate''' [[m:Special:PrefixIndex/MediaWiki:Centralnotice-WAM_2017-|Central Notice for your community]] (more instruction below) as well as sending a notice in village pump. Go public!
* '''Become''' the jury member in a campaign on Fountain which is an amazing tool for you to supervise participants’ articles. If you don’t have the campaign set up, please contact us! And put a link to your community’s campaign page for participants’ navigation.
* '''Organize''' a [[:m:Wikipedia Asian Month 2017/Event Partner|off-site]] editathon event. A coffee bar, internet and laptops. Though it’s optional. If you want to do that, please contact me.

In the following days, you should answer the questions from your community and supervise the submissions. Hope you have fun!

; Prepare Central Notice

Central Notice shows a banner on the top of pages in your wiki project along the event timeframe. We will use this to engage with audience. Steps:

# Translate, change logo and link to event page. Find your project's Central Notice [https://meta.wikimedia.org/wiki/Special:PrefixIndex/MediaWiki:Centralnotice-WAM_2017- here]. For example, we can change the banner for Chinese Wikipedia [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&amp;group=Centralnotice-tgroup-WAM_2017&amp;filter=&amp;language=zh&amp;action=translate here].
# When you mark the 4 items (translation) as done. I'll enable the central notice in your language for this month.

; Interesting articles

Have some interesting articles in your mind or from community? Drop us a line so that we can post that [[m:Wikipedia_Asian_Month_2017/Topics|here]] to exchange the information to other communities.

; Special Prize
You can find some special prizes in [[:m:Wikipedia_Asian_Month_2017/Event_Partner|Event Partner]] page. They can be claimed by:

* Write an article about Indigenous people in Taiwan at Wikipedia Asian Month (supported by Wikimedia Taiwan).
* Write articles on monuments of Bhubaneswar (supported by Bhubaneswar Heritage Edit-a-thon).

The participants who joins for the special prize need to also report their conribution in the speical page. The link is shown in the Event Partner page.

; Looking for help

At all times, please reply me back or send me an email at erick@asianmonth.wiki.--[[m:User:Fantasticfears|Fantasticfears]] ([[m:User talk:Fantasticfears|talk]]) 2017. gada 5. novembris, plkst. 14.13 (EET)
&lt;!-- Message sent by User:Fantasticfears@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Wikipedia_Asian_Month_Organisers&amp;oldid=17385072 --&gt;

== Par izmaiņām veidnē ATSAUCE (Citation) ==
Izdarītās izmaiņas sabojājušas Ārējās saites daudzās lapās, piem: [[Maksis Lange]]. Ierakstīju vārdu Citation meklētājā uz redzu ka tādu izbojātu lapu ir daudzi simti. [[Dalībnieks:Ludis21345|Ludis21345]] ([[Dalībnieka diskusija:Ludis21345|diskusija]]) 2017. gada 10. novembris, plkst. 00.06 (EET)
:OK, labošu tūlīt. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 10. novembris, plkst. 00.08 (EET)

== What's Next (WAM) ==

Congratulations! The Wikipedia Asian Month is has ended and you've done amazing work of organizing. What we've got and what's next?
;Here are some number I would like to share with you 
:Total submitted: 7429 articles; 694 users

; Here are what will come after the end of WAM
* Make sure you judge all articles before December 12th, and participants who can improve their contribution (not submit) before December 10th. 
* Once you finish the judging, please update [[:m:Wikipedia Asian Month/Status|'''this page''']] after December 12th
* There will be three round of address collection scheduled: December 15th, December 20th, and December 25th. 
*  Please report the local Wikipedia Asian Ambassador (who has most accepted articles) [[:m:Wikipedia Asian Month/2017 Ambassadors|'''on this page''']], if the 2nd participants have more than 30 accepted articles, you will have two ambassadors.
* There will be a progress page for the postcards.

&lt;small&gt;If you no longer want to receive the WAM organizer message, you can remove your username at [[:m:Global message delivery/Targets/Wikipedia Asian Month Organisers|this page]].&lt;/small&gt;

'''Best Wishes''',&lt;br /&gt;
Sailesh Patnaik using [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2017. gada 5. decembris, plkst. 19.37 (EET)
&lt;!-- Message sent by User:Saileshpat@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Wikipedia_Asian_Month_Organisers&amp;oldid=17513917 --&gt;

== Pievienošana pasniedzēja grupai  ==

Labdien!

Esam Latvijas Univeristātes Informātika Izglītībā kursa studenti, neesam pievienoti pasniedzēja Viestura Vēža tabulai, grupai. Būtu vēlams, ja mūs pievienotu: 
Elza fisere
laima141
martazedina
zanis.zerbelis

Paldies!
Ar cieņu,
Žanis Žērbelis
:Labdien, {{u|Zanis.zerbelis}}, pievienoju. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 20. decembris, plkst. 18.24 (EET)

== WAM Address Collection ==

Congratulations! You have more than 4 accepted articles in Wikipedia Asian Month! Please submit your postal mailing address via '''[https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSdvj_9tlmfum9MkRx3ty1sJPZGXHBtTghJXXXiOVs-O_oaUbw/viewform?usp=sf_link Google form]''' or email me about that on erick@asianmonth.wiki before the end of Janauary, 2018. The Wikimedia Asian Month team only has access to this form, and we will only share your address with local affiliates to send postcards. All personal data will be destroyed immediately after postcards are sent. Please contact your local organizers if you have any question. We apologize for the delay in sending this form to you, this year we will make sure that you will receive your postcard from WAM. If you've not received a postcard from last year's WAM, Please let us know. All ambassadors will receive an electronic certificate from the team. Be sure to fill out your email if you are enlisted [[:m:Wikipedia_Asian_Month/2017_Ambassadors|Ambassadors list]].

Best, [[:m:User:fantasticfears|Erick Guan]] ([[m:User talk:fantasticfears|talk]])
&lt;!-- Message sent by User:Fantasticfears@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Fantasticfears/mass/WAM_2017&amp;oldid=17583922 --&gt;

== Faila lietojums ==
Pieņemu, ka kaut kur lokāli ir pieļauta kāda kļūda komentējot vai arī tas izdarīts tur, kur to nav iespējams izdarīt, skatīt, piemēram, [[:Attēls:Pļaviņu HES ar atvērtām slūžām.JPG|šeit]] ([https://i.imgur.com/ByIpdcn.png screen]). --[[Dalībnieks:Silraks|{{font|text=silrak|color=#4B92DB|css=font-weight:bold;}}{{font|text=s|color==#4169E1|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Dalībnieka diskusija:Silraks|{{font|text=M|color=#4B92DB|css=font-weight:bold;}}{{font|text=ana diskusij|color=#4169E1|css=font-weight:}}{{font|text=a|color=#7C9ED9|css=font-weight:}}]])}} 2018. gada 2. janvāris, plkst. 13.58 (EET)
:{{ping|Silraks}} Salaboju. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2018. gada 4. janvāris, plkst. 14.19 (EET)
::Joprojām neglīti izskatās, ka JPG ir pa virsu ārējā linka simbolam, bet tā laikam ir globāla problēma. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2018. gada 4. janvāris, plkst. 16.28 (EET)
:::Man šķiet, ka nav saistīts ar tulkojumu. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2018. gada 4. janvāris, plkst. 16.35 (EET)

== WAM Address Collection - 1st reminder ==

Hi there. This is a reminder to fill the address collection. Sorry for the inconvenience if you did submit the form before. If you still wish to receive the postcard from Wikipedia Asian Month, please submit your postal mailing address via '''[https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSdvj_9tlmfum9MkRx3ty1sJPZGXHBtTghJXXXiOVs-O_oaUbw/viewform this Google form]'''. This form is only accessed by WAM international team. All personal data will be destroyed immediately after postcards are sent. If you have problems in accessing the google form, you can use [[:m:Special:EmailUser/Saileshpat|Email This User]] to send your address to my Email.

If you do not wish to share your personal information and do not want to receive the postcard, please let us know at [[:m:Talk:Wikipedia_Asian_Month_2017|WAM talk page]] so I will not keep sending reminders to you. Best, [[:m:User:Saileshpat|Sailesh Patnaik]]
&lt;!-- Message sent by User:Saileshpat@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Fantasticfears/mass/WAM_2017&amp;oldid=17583922 --&gt;

== Confusion in the previous message- WAM ==

Hello again, I believe the earlier message has created some confusion. If you have already submitted the details in the Google form, '''it has been accepted''', you don't need to submit it again. The earlier reminder is for those who haven't yet submitted their Google form or if they any alternate way to provide their address. I apologize for creating the confusion. Thanks-[[:m:User:Saileshpat|Sailesh Patnaik]]
&lt;!-- Message sent by User:Saileshpat@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Fantasticfears/mass/WAM_2017&amp;oldid=17583922 --&gt;

== Epasts ==

Sveiks! Es redzu, ka esi man sūtījis epastu, bet neko neesmu saņēmusi. Uz gmail?--[[Dalībnieks:Ingii|Ingii]] ([[Dalībnieka diskusija:Ingii|diskusija]]) 2018. gada 22. janvāris, plkst. 17.23 (EET)
:Jāskatās [[Special:Preferences|iestatījumos]], kurš epasts uzlikts. Un tad droši vien var meklēt spamā vai tajās kategorijās, kas neiekrīt &quot;Inbox&quot;. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2018. gada 22. janvāris, plkst. 17.32 (EET)

== Ziemas OS konkurss ==
Lūdzu ieskaies Ziemas olimpisko spēlu konkursa diskusijā un padalies ar viedokli! Lūdzu!! [[Dalībnieks:Kleivas|Kleivas]] ([[Dalībnieka diskusija:Kleivas|diskusija]]) 2018. gada 3. februāris, plkst. 20.27 (EET)

== Message to the CEE Spring 2018 local organizers ==

Hello, {{PAGENAME}}! You are receiving this message as a '''[[:m:Wikimedia CEE Spring 2018|Wikimedia CEE Spring 2018]]''' coordinator for your community.

This is a friendly reminder that CEE Spring starts on March 21, the first day of spring. To make a smooth start, please ensure that you have taken care of thе following:

# Created information page of the contest in your Wikipedia.
# Created a [[:m:Wikimedia CEE Spring 2018/Article Lists|list of topics]] about your community on Meta-wiki.
# Created CEE Spring 2018 talk page template and connected to [[:d:Q48126269]].
# Published summary (in English) of [[:m:Wikimedia CEE Spring 2018/Rules|contest rules]] on Meta-wiki page.
# Promoted information about the contest (site notice, social media, personal messages).

Creating a talk page template is strongly encouraged as it would allow international organizers to track of contest progress of various topics. We will also try to provide automatically updated statistics from the very beginning based on this template. 

CEE you at the start of contest!

-------------
&lt;small&gt;''Delivered by: [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2018. gada 19. marts, plkst. 11.53 (EET) ''&lt;/small&gt;
&lt;!-- Message sent by User:Spiritia@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Wikimedia_CEE_Spring_2018/Participants/Mass_message&amp;oldid=17849048 --&gt;

== Files - paldies / Mad admin ==

Thanks for the deletion of some media files. We will try to make more files unused, so you can delete more. Just when we wanted to thank you, we found one of our IPs blocked.
-----
 Tev nav atļauts labot šo lapu šāda iemesla dēļ:
 
 Tavs lietotāja vārds vai IP adrese ir nobloķēta.
 
 Edgars2007 nobloķēja tavu lietotāja vārdu vai IP adresi. Bloķējot norādītais iemesls bija: trolling.
 
 Bloka sākums: 2018. gada 13. aprīlis, plkst. 00.19
 Bloka beigas: 2018. gada 13. aprīlis, plkst. 02.19
 Bija domāts nobloķēt: 78.55.103.5
 Tu vari sazināties ar Edgars2007 vai kādu citu administratoru lai apspriestu šo bloku.
 
 Pievērs uzmanību, tam, ka ja tu neesi norādījis derīgu e-pasta adresi savās izvēlēs, tev nedarbosies &quot;sūtīt e-pastu&quot; iespēja.
 
 Tava IP adrese ir 78.55.103.5 un bloka identifikators ir #6266. Lūdzu iekļauj vienu no tiem, vai abus, visos turpmākajos pieprasījumos.
------
Not very helpful. Admin has time to block users, but no time to clean up media files. [[Special:Contributions/77.180.25.19|77.180.25.19]] 2018. gada 13. aprīlis, plkst. 00.37 (EEST)
:Is there a reason you are not using an user account? --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2018. gada 13. aprīlis, plkst. 00.40 (EEST)
::[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] - do you think there is something in the universe without any &quot;reason&quot;? [[Special:Contributions/78.55.209.161|78.55.209.161]] 2018. gada 13. aprīlis, plkst. 04.37 (EEST)

== Vikipēdijas darbnīca ==

Labdien!

6. jūnijā (trešdien) Vikipēdijas projektam latviešu valodā paliek 15 gadu. Lai to atzīmētu, aicinām visus, kas iepriekš darbojušies projektā, dienas laikā (00.00—24.00) uzrakstīt kādu jaunu rakstu. Vairāk informācijas atrodams [[Vikipēdija:Vikidarbnīca/Vikipēdijai latviešu valodā 15|iniciatīvas lapā]]. Tēma ir vēlama no [[Vikipēdija:Vajadzīgie raksti|vajadzīgo rakstu saraksta]], bet derēs arī cita. Paldies arī par Tavu iepriekšējo ieguldījumu Vikipēdijas projektā! -- [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2018. gada 2. jūnijs, plkst. 16.35 (EEST)

== Invitation to Organize Wikipedia Asian Month 2018 ==

Hey Papuass,

My name is Yu Lun, and I’m from the Wikipedia Asian Month International Team. It’s a great pleasure to meet you and see the effort you have put into the previous editions of WAM. Thank you! On a side note, have you received your postcard? If you have yet to receive the postcard, I can help you to check our records.

We are currently preparing the 2018 edition of the Wikipedia Asian Month and would like to check with you if you are still willing to organize the WAM on the '''Latvian Wikipedia'''? On behalf of the WAM team, I will be the liaison to Latvian Wikipedia this year. So if you have any questions, requests or ideas, feel free to contact me directly.

Meanwhile, as a WAM organizer, we will put you on this mailing list (https://lists.wikimedia.org/mailman/listinfo/wam-announce) that is exclusively for organizers only. We will keep emails from that list to a minimal. But feel free to let us know if you wish to not be subscribed. Here is a survey we would like you to fill in (https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSfxUiT2RILnuOr3eacXzYwCgda6s2IcgRqSQZdYPy_GadWHxg/viewform?usp=sf_link). This survey will ensure that we will be able to better help you in WAM 2018. I’m looking forward to seeing you at this year’s event!

--[[Dalībnieks:Yulun5566|Yulun5566]] ([[Dalībnieka diskusija:Yulun5566|diskusija]]) 2018. gada 14. jūlijs, plkst. 08.35 (EEST) on behalf of WAM International Team
:Hi, {{u|Yulun5566}}! Sure, we can do it again this year. I have received my postcards (one as organizer, one as contributor). Survey filled. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2018. gada 18. jūlijs, plkst. 22.17 (EEST)

== WLM ==

Update redirect at http://www.wikilovesmonuments.lv/ please. --[[Dalībnieks:Voll|Voll]] ([[Dalībnieka diskusija:Voll|diskusija]]) 2018. gada 15. augusts, plkst. 23.22 (EEST)
:Done. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2018. gada 16. augusts, plkst. 10.24 (EEST)

== Invitation from WAM 2018 ==

[[File:Wikipedia Asian Month Logo.svg|right|200px]]

Hi WAM organizers!

Hope you receive your postcard successfully! Now it's a great time to '''[[:m:Wikipedia_Asian_Month_2018#Communities_and_Organizers|sign up at the 2018 WAM]]''', which will still take place in November. Here are some updates and improvements we will make for upcoming WAM. If you have any suggestions or thoughts, feel free to discuss on [[:m:Talk:Wikipedia Asian Month|the meta talk page]].

# We want to host many onsite Edit-a-thons all over the world this year. If you would like to host one in your city, please [[:m:Wikipedia Asian Month 2018/Onsite edit-a-thon|take a look and sign up at this page]]. 
# We will have many special prize provided by Wikimedia Affiliates and others. [[:m:Wikipedia Asian Month 2018/Event Partner|Take a look at here]]. Let me know if your organization also would like to offer a similar thing.
# Please encourage other organizers and participants to sign-up in this page to receive updates and news on Wikipedia Asian Month.
If you no longer want to receive the WAM organizer message, you can remove your username at [[:m:Global message delivery/Targets/Wikipedia Asian Month Organisers|this page]].

Reach out the WAM team here at the [[:m:Talk:Wikipedia Asian Month 2018|meta talk page]] if you have any questions.

Best Wishes,&lt;br /&gt;
[[:m:User:Saileshpat|Sailesh Patnaik]] using [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2018. gada 23. septembris, plkst. 19.03 (EEST)
&lt;!-- Message sent by User:Saileshpat@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Wikipedia_Asian_Month_Organisers&amp;oldid=18097905 --&gt;

== 27 Communities have joined WAM 2018, we're waiting for you! ==

[[File:Wikipedia Asian Month Logo.svg|right|200px]]

Dear WAM organizers!

Wikipedia Asian Month 2018 is now 26 days away! It is time to sign up for 
'''[[:m:Wikipedia_Asian_Month_2018#Communities_and_Organizers|WAM 2018]]''', 

Following are the updates on the upcoming WAM 2018:

* Follow the [[:m:Wikipedia Asian Month 2018/Organiser Guidelines|organizer guidelines]] to host the WAM successfully.
* We want to host many onsite Edit-a-thons all over the world this year. If you would like to host one in your city, please [[:m:Wikipedia Asian Month 2018/Onsite edit-a-thon|take a look and '''sign up''' at this page]]. 
* If you or your affiliate wants to organize an event partnering with WAM 2018, Please [[:m:Wikipedia Asian Month 2018/Event Partner|'''Take a look''' at here]].
* Please encourage other organizers and participants to sign-up in [[:m:Global message delivery/Targets/Wikipedia Asian Month Organisers|this page]] to receive updates and news on Wikipedia Asian Month.


If you no longer want to receive the WAM organizer message, you can remove your username at [[:m:Global message delivery/Targets/Wikipedia Asian Month Organisers|this page]].

Reach out the WAM team here at the [[:m:Talk:Wikipedia Asian Month 2018|meta talk page]] if you have any questions.

Best Wishes,&lt;br /&gt;
[[:m:User:Wikilover90|Wikilover90]] using ~~&lt;includeonly&gt;~&lt;/includeonly&gt;~~
&lt;!-- Message sent by User:Saileshpat@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Wikipedia_Asian_Month_Organisers&amp;oldid=18448358 --&gt;

== Vikidatu lietojums ==
Kā pareizi jārīkojas ar tiem vikidatiem, lai tie attēlotos mūsu infokastēs? Vikidatos salaboju Baldones iedzīvotāju skaitu, pat samainīju prioritātes, bet tie spītīgi nenāk uz infokasti. Kas nav pareizi? --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2018. gada 8. oktobris, plkst. 19.35 (EEST)
:Tik vienkārši tas nebūs. Mēs vēl neesam pieslēgušies tām infokastēm, kas ņem datus no Vikidatiem. Ārēji jāmotivē {{U|Edgars2007}} vai mani. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2018. gada 8. oktobris, plkst. 23.43 (EEST)
::No kurienes tad nāk dati, ja ir tags &lt;nowiki&gt;{{iedzsk|dati|Baldone}}&lt;/nowiki&gt;? --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2018. gada 9. oktobris, plkst. 06.07 (EEST)
:::{{u|Kikos}}: Tas ir kāds vecs eksperiments ar datiem veidnē [[Veidne:iedzsk/dati]]. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2018. gada 9. oktobris, plkst. 11.13 (EEST)
::::Un kurš ir šī eksperimenta autors? Kā tas strādā/nestrādā? --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2018. gada 9. oktobris, plkst. 11.15 (EEST)
:::::Autors ir {{u|Edgars2007}}. Atver to lapu labošanas režīmā. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2018. gada 9. oktobris, plkst. 11.17 (EEST)
::::::Nav nekāds eksperiments. Normāli strādājošs &quot;fiņtiks&quot;. Tikai reizi pusgadā jāatjaunina. Pašlaik neķeros klāt, jo mēs tāpat pārejam uz CSP datiem (kas ir mašīnlasāmi). Vikidati - vēlāk, jo Edgaram nav laika pieķerties pie šī. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2018. gada 9. oktobris, plkst. 12.33 (EEST)
:::::::Ja pieredzējušam dalībniekam nav skaidrs, no kurienes nāk dati, tad tas nav &quot;normāli strādājošs&quot;. Ja saprātīgā laikā nespējam nodrošināt svaigākos datus, jāatgriežas pie plika teksta. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2018. gada 9. oktobris, plkst. 12.52 (EEST)
::::::::Nu neko neklikšķinot/neatverot veidni (es pat nerunāju par labošanas režīmu), neko arī neuzzināsi. Atvērt {{tl|iedzsk}} veidni gan vajadzētu prast, ja jau tas pieredzējušais kolēģis pats sapratis, ka tas nāk no tā &quot;taga&quot;. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2018. gada 9. oktobris, plkst. 13.29 (EEST)
:::::::::Bāc! Kā var iedomāties, ka digitālā kosmosa laikmetā, kad visa progresīvā cilvēce izmanto vikidatus, te joprojām dažiem ir savas ''mellās grāmatiņas'', no kurām pusslepus tiek izķiņķerēti dati?! Un kāpēc tikai pilsētas? --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2018. gada 9. oktobris, plkst. 17.03 (EEST)

== USB-C ==

2018-08-08 a vandal attacked the article [[USB-C]] on several Wikipedias, including lvwiki. All Wikipedias except lvwiki have now completed the reversion of article renames.

Reverted article name:
#2018-08-08 enwiki restore title 'USB-C' https://en.wikipedia.org/w/index.php?title=USB-C&amp;diff=854051267&amp;oldid=854049713
#2018-08-08 ltwiki restore title 'USB-C' https://lt.wikipedia.org/w/index.php?title=USB-C&amp;diff=5421824&amp;oldid=5421819
#2018-08-14 cawiki restore title 'USB-C' https://ca.wikipedia.org/w/index.php?title=USB-C&amp;diff=20159165&amp;oldid=20151721
#2018-08-15 plwiki restore title 'USB-C' https://pl.wikipedia.org/w/index.php?title=USB-C&amp;diff=54236208&amp;oldid=54137844
#2018-09-09 etwiki restore title 'USB-C' https://et.wikipedia.org/w/index.php?title=USB-C&amp;diff=5093935&amp;oldid=5092894
#2018-10-16 svwiki restore title 'USB-C' https://sv.wikipedia.org/w/index.php?title=USB-C&amp;diff=43705938&amp;oldid=43705622
#2018-10-31 bewiki restore title 'USB-C' https://be.wikipedia.org/w/index.php?title=USB-C&amp;diff=3232888&amp;oldid=3202331
#2018-11-01 ptwiki restore title 'USB-C' https://pt.wikipedia.org/w/index.php?title=USB-C&amp;diff=53490168&amp;oldid=53487310
#2018-11-01 fiwiki restore title 'USB-C' https://fi.wikipedia.org/w/index.php?title=USB-C&amp;diff=17680052&amp;oldid=17558650
(in case of ca, pl the vandal went via admin board, presenting fake information)

Among the '''Latin-script Wikipedias''' 13 use &quot;USB-C&quot; and 3 use USB Type-C. Of the three one does so due to the vandalism (lv) and only one(!, tr) uses &quot;USB Type-C&quot; without any interference by the vandal. In frwiki the vandal sabotaged a rename-proposal by inserting fake information and later asking for page deletion.
 ca	USB-C
 cs	USB-C
 de	USB-C
 en	USB-C
 es	USB-C
 et	USB-C
 fi	USB-C
 fr	USB Type-C ('''fake information in talk page to prevent a rename to USB-C, talk page deleted 2018-10-31''')
 id	USB-C
 it	USB-C
 lt	USB-C
 lv	USB Type-C ('''after vandalism by frwiki-user''')
 pl	USB-C
 pt	USB-C
 sv	USB-C
 tr	USB Type-C ('''vandal tricked an admin into deleting the talk page''')

lvwiki is the last one, that uses the article title introduced through vandalism by the frwiki-user. [[Special:Contributions/77.0.218.248|77.0.218.248]] 2018. gada 1. novembris, plkst. 23.19 (EET) // add dewiki [[Special:Contributions/78.49.222.226|78.49.222.226]] 2018. gada 2. novembris, plkst. 19.56 (EET)

===Niridya===
: Hello a second time [[Special:Contributions/77.0.218.248|77.0.218.248]], I just [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?diff=18545559&amp;diffmode=source sent you a message]. Please answer before spamming [https://tools.wmflabs.org/guc/?by=date&amp;user=77.0.218.248 lots of pages] with this message you are posting everywhere since august 2018. --[[Dalībnieks:Niridya|Niridya]] ([[Dalībnieka diskusija:Niridya|diskusija]]) 2018. gada 1. novembris, plkst. 23.28 (EET)
:: Also, before you started strongly request renames, there were more USB Type-C than USB-C. I do not think it's really useful to debate this subject. --[[Dalībnieks:Niridya|Niridya]] ([[Dalībnieka diskusija:Niridya|diskusija]]) 2018. gada 1. novembris, plkst. 23.32 (EET)

== WAM Organizers Update ==

Hi WAM Organizer! Hopefully, everything works just fine so far! '''[[:m:Talk:Wikipedia Asian Month 2018|Need Help Button''', post in any language is fine]]
* Here are some recent updates and clarification of rules for you, and as always, let me know if you have any idea, thought or question.
** Additional souvenirs (e.g. postcard) will be sent to Ambassadors and active organizers.
** A participant's article count is combined on all language Wikipedias they have contributed to
** Only Wikipedia Asian Month on Wikipedia or Wikivoyage projects count (no WikiQuote, etc.)
** The global top 3 article count will only be eligible on Wikipedias where the WAM article requirement is at least 3,000 bytes and 300 words.
** If your community accepts an extension for articles, you should set up a page and allow participants to submit their contributions there.
** In case of redirection not allowed submitting in Fountain tool, a workaround is to delete it, copy and submit again. Or a submission page can be used too.
** Please make sure enforce the rules, such as proper references, notability, and length.
** International organizers will double check the top 3 users' accepted articles, so if your articles are not fulfilling the rules, they might be disqualified. We don't want it happened so please don't let us make such a decision.

Please feel free to contact me and WAM team on [[m:Talk:Wikipedia Asian Month 2018|meta talk page]], send me an email by Email this User or chat with me on facebook. For some languages, the activity for WAM is very less, If you need any help please reach out to us, still, 12 more days left for WAM, Please encourage your community members to take part in it.

If you no longer want to receive the WAM organizer message, you can remove your username at [[:m:Global message delivery/Targets/Wikipedia Asian Month Organisers|this page]].

Best Wishes,&lt;br /&gt;
Sailesh Patnaik&lt;br /&gt;
&lt;!-- Message sent by User:Saileshpat@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Wikipedia_Asian_Month_Organisers&amp;oldid=18557757 --&gt;

== Katrīna Džonsone ==

Es izveidoju lapu ar tulkojumu n angļu valodas, un man parādījās paziņojums rakstam, ka to taisās dzēst, jo esot slikts tulkojums. Pārbaudīju un atradu tikai pāris kļūdiņas (Cik manas tulkošanas prasmes to atļauj). Vai vari apskatīt rakstu un izlabot kļūdas, kuras es nepamanīju. Ļoti nevēlos, lai manu rakstu un ieguldīto darbu izdzēš pirms tas tiek novērtēts. --[[Dalībnieks:Lauruncis|Lauruncis]] ([[Dalībnieka diskusija:Lauruncis|diskusija]]) 2018. gada 1. decembris, plkst. 14.11 (EET)
:Diemžēl tas ir tipisks neizlabots mašīntulkots teksts. Reti kurš teikums tur ir bez kļūdām. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2018. gada 1. decembris, plkst. 18.36 (EET)

== What's Next (WAM)! ==

Congratulations! The Wikipedia Asian Month has ended successfully and you've done amazing work of organizing. What we've got and what's next?
; Tool problem
: If you faced problem submitting articles via judging tool, use [[:m:Wikipedia Asian Month 2018/late submit|this meta page]] to do so. Please spread this message with local participants.
; Here are what will come after the end of WAM
* Make sure you judge all articles before December 7th, and participants who can improve their contribution (not submit) before December 10th. 
* Participates still can submit their contribution of November before December 5th at [[:m:Wikipedia Asian Month 2018/late submit|'''this page''']]. Please let your local wiki participates know. Once you finish the judging, please update [[:m:Wikipedia Asian Month 2018/Status|'''this page''']] after December 7th
* There will be three round of address collection scheduled: December 15th, December 20th, and December 25th. 
*  Please report the local Wikipedia Asian Ambassador (who has most accepted articles) [[:m:Wikipedia Asian Month 2018/Ambassadors|'''on this page''']], if the 2nd participants have more than 30 accepted articles, you will have two ambassadors.
* There will be a progress page for the postcards.

; Some Questions
* In case you wondering how can you use the WAM tool (Fountain) in your own contest, contact the developer [[:m:User:Ле Лой|Le Loi]] for more information.

Thanks again, Regards &lt;br&gt;
[[User:Saileshpat|Sailesh Patnaik]] using [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2018. gada 3. decembris, plkst. 06.59 (EET)
&lt;!-- Message sent by User:Saileshpat@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Wikipedia_Asian_Month_Organisers&amp;oldid=18652404 --&gt;

== WAM Postcard collection ==

Dear organiser,

Thanks for your patience, I apologise for the delay in sending the Google form for address collection. Please share [https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLScoZU2jEj-ndH3fLwhwG0YBc99fPiWZIfBB1UlvqTawqTEsMA/viewform this form] and the message with the participants who created 4 or more than 4 articles during WAM. We will send the reminders directly to the participants from next time, but please ask the participants to fill the form before January 10th 2019. 

Things to do:
#If you're the only organiser in your language edition, Please accept your article, keeping the WAM guidelines in mind.
#Please report the local Wikipedia Asian Ambassador (who has most accepted articles) [[:m:Wikipedia Asian Month 2018/Ambassadors|'''on this page''']], if the 2nd participants have more than 30 accepted articles, you will have two ambassadors.
#Please update the status of your language edition in [[:m:Wikipedia Asian Month 2018/Status|'''this page''']].


Note: This form is only accessed by WAM international team. All personal data will be destroyed immediately after postcards are sent. If you have problems accessing the google form, you can use [[:m:Special:EmailUser/Saileshpat|Email This User]] to send your address to my Email. Thanks :) --[[:m:User:Saileshpat|Saileshpat]] using [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2018. gada 19. decembris, plkst. 23.15 (EET)
&lt;!-- Message sent by User:Saileshpat@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Wikipedia_Asian_Month_Organisers&amp;oldid=18711123 --&gt;

== IP, kas vandalizē ==

Nereģistrējies dalībnieks atkal izveido lapu ''Aivars Krūmiņš K'', kuru Tu izdzēsi. Varbūt viņu vajadzētu nobloķēt? Un noteikti vajadzētu izdzēst to lapu. Neesmu administratore, tādēļ nevaru to pati izdarīt. Un jau iepriekš paldies Tev. --[[Dalībnieks:Undiine55|Undiine55]] ([[Dalībnieka diskusija:Undiine55|diskusija]]) 2019. gada 2. janvāris, plkst. 22.03 (EET)

== Invitation to Organize Wiki Loves Love 2019 ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;

[[File:WLL Subtitled Logo subtitled b (transparent).svg|frameless|right]]

[[c:Special:MyLanguage/Commons:Wiki Loves Love 2019|Wiki Loves Love]] (WLL) is an International photography competition of Wikimedia Commons to subject love testimonials happening in the month of February 2019.

The primary goal of the competition is to document love testimonials through human cultural diversity such as monuments, ceremonies, snapshot of tender gesture, and miscellaneous objects used as symbol of love; to illustrate articles in the worldwide free encyclopedia Wikipedia, and other Wikimedia Foundation (WMF) projects. February is around the corner and Wiki Loves Love team invites you to organize and promote WLL19 in your country and join hands with us to celebrate love and document it on Wikimedia Commons. The theme of 2019 is '''Festivals, ceremonies and celebrations of love'''.

To organize Wiki Loves Love in your region, sign up at WLL [[:c:Commons:Wiki Loves Love 2019/Organise|Organizers]] page. You can also simply support and spread love by helping us [[c:Special:MyLanguage/Commons:Wiki Loves Love 2019|translate]] the commons page in your local language which is open for translation.

The contest starts runs from 1-28 February 2019. Independent from if there is a local contest organised in your country, you can help by making the photo contest Wiki Loves Love more accessible and available to more people in the world by translating the upload wizard, templates and pages to your local language. See for an overview
of templates/pages to be translated at our [[:c:Commons:Wiki Loves Love 2019/Translations|Translations page]].

Imagine...The sum of all love!

[[:c:Commons:Wiki Loves Love 2019/International Team|Wiki Loves Love team]]

--[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2019. gada 6. janvāris, plkst. 14.33 (EET)
&lt;/div&gt;
&lt;!-- Message sent by User:Tiven2240@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Wiki_Loves_Love&amp;oldid=18760999 --&gt;

== Function Startlist ==

Hi Papuass. It makes time I don't take the time to discuss with you. I just add for LV Wiki the function startlist created by Psemdel, you can see an example here : [[Diskusija:2019. gada Tour Down Under]]. Latvian is a language a little different. If you wish, you can adapt the table to your language by adding translations on [[:d:Module:Cycling race]] around line 2050 and then copy and paste the module here. [[Dalībnieks:Jérémy-Günther-Heinz Jähnick|Jérémy-Günther-Heinz Jähnick]] ([[Dalībnieka diskusija:Jérémy-Günther-Heinz Jähnick|diskusija]]) 2019. gada 12. janvāris, plkst. 12.43 (EET)
:Looks good to me, just a few translations needed. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 12. janvāris, plkst. 13.21 (EET)

== Bioloģijas portāls ==
Kas nekorekts bija nosaukumā Bioloģijas portāla izmeklētajā attēlā, kurš tika izdzēsts? --[[Dalībnieks:Jānis U.|Jānis U.]] ([[Dalībnieka diskusija:Jānis U.|diskusija]]) 2019. gada 4. marts, plkst. 13.47 (EET)
:Tas atradās rakstu vārdtelpā. Tas tobrīd nekur netika izmatots. Nevarēju saprast, kur pārvietot. Droši vien varētu veidņu vārdtelpā. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 4. marts, plkst. 14.27 (EET)
::Vai tad tas nebija tajā pašā vietā, kur pārējie izmeklētie attēli bioloģijas portālam? Es tur uzliku 7 attēlus, kuri pastāvīgi mainās, ar domu tos papildināt. --[[Dalībnieks:Jānis U.|Jānis U.]] ([[Dalībnieka diskusija:Jānis U.|diskusija]]) 2019. gada 4. marts, plkst. 17.28 (EET)
:::Tas bija [[Labot Portāls:Bioloģija/Izmeklēts attēls/7]]. Citi ir [[Portāls:Bioloģija/Izmeklēts attēls/1]]. Atjaunoju uz [[Portāls:Bioloģija/Izmeklēts attēls/7]]. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 4. marts, plkst. 17.34 (EET)
::::Paldies! --[[Dalībnieks:Jānis U.|Jānis U.]] ([[Dalībnieka diskusija:Jānis U.|diskusija]]) 2019. gada 4. marts, plkst. 20.15 (EET)

== Wikidata labels ==

What should the Wikidata labels be for [[d:Q13560423|Dove Cameron]], [[d:Q15731279|Joey Bragg]], [[d:Q437449|Kali Rocha]], and [[d:Q28843836|Lauren Lindsey Donzis]]? I mean the Latvian labels of course. [[Special:Contributions/104.58.147.208|104.58.147.208]] 2019. gada 29. aprīlis, plkst. 22.25 (EEST)
:You can try [https://www.personvarduatveide.lv/?locale=en this site], although there will not be most of surnames. In that case it takes a bit more time to lookup. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 30. aprīlis, plkst. 00.09 (EEST)

::I did what I could based on what I found, but I couldn't do them all. Like I couldn't do Kali and Donzis, as well as some of the other names. See if [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=L%C4%ABva_un_Medija&amp;type=revision&amp;diff=3055933&amp;oldid=3055108 my edit] needs revision. [[Special:Contributions/104.58.147.208|104.58.147.208]] 2019. gada 30. aprīlis, plkst. 05.04 (EEST)

== Par attēla parvietošanu ==
Kur var atrast uz vikikrātuvi pārvietoto failu Arhegonijs-2.jpg? --[[Dalībnieks:Jānis U.|Jānis U.]] ([[Dalībnieka diskusija:Jānis U.|diskusija]]) 2019. gada 8. maijs, plkst. 12.58 (EEST)
:{{u|Jānis U.}}: kļūdījos - bija pārvietots uz commons un pēc tam tur izdzēsts. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 8. maijs, plkst. 13.11 (EEST)
::Kāds tam bija mērķis? --[[Dalībnieks:Jānis U.|Jānis U.]] ([[Dalībnieka diskusija:Jānis U.|diskusija]]) 2019. gada 8. maijs, plkst. 13.22 (EEST)
:::Es dzēsu, jo failiem lieki nav jādublējas lvwiki un commons. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 8. maijs, plkst. 13.23 (EEST)
::::Spriežot pēc dzēšanas [https://commons.wikimedia.org/w/index.php?title=File:Arhegonijs-2.jpg&amp;action=edit&amp;redlink=1 pamatojuma] ''Massive bot transfer by brandnew account of unsourced files '' — kāds bots ir nepareizi pārnesis failus, nenorādot avotu. Tā ir nelāga situācija, kad legāli faili tiek vispirms pārnesti un pēc tam izdzēsti pavisam. Tikpat labi var gadīties, ka pēc tam, kad dublējošie faili izdzēsti mūsu vikipēdijā, kāds apskatīsies, ka avots vairs nav pieejams un pārbaudāms, un vieglu roku likvidēs failus arī no Vikikrātuves. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2019. gada 8. maijs, plkst. 16.14 (EEST)
:::::{{u|ScAvenger}} pie [[Special:Preferences#mw-prefsection-betafeatures|bēta iespējām]] tagad ir FileExporter, kas pārnes ar visu vēsturi. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 8. maijs, plkst. 16.27 (EEST)
::::::Tas labi, bet agrāk pārnestie faili ir bez vēstures, tikai ar linku uz sākotnējo atrašanās vietu. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2019. gada 8. maijs, plkst. 17.01 (EEST)

== How's ORES working out for you? ==


Hi Papuass, I'm working with [[User:EpochFail]] (@halfak on irc) on a research study to look into how [[mw:ORES]] is working out on wikis where it has been enabled. I was hoping to talk a little about what the kind of work you do on Latvian Wikipedia and about how the ORES edit filters and classifiers have been working out. Do you use any tools other than [[Special:RecentChanges]] or [[Special:Watchlist]] that take advantage of ORES? Do you know of any other tools that are used to patrol that do not use ORES? I'm also interested in any other observations you may have about how the ORES scores are working out. Thank you! [[Dalībnieks:Groceryheist|Groceryheist]] ([[Dalībnieka diskusija:Groceryheist|diskusija]]) 2019. gada 13. jūnijs, plkst. 08.36 (EEST)

== Invitation from WAM 2019 ==

[[File:WAM logo without text.svg|right|200px]]
Hi WAM organizers!

Hope you are all doing well! Now it's a great time to '''[[:m:Wikipedia Asian Month 2019#Communities_and_Organizers|sign up for the 2019 Wikipedia Asian Month]]''', which will take place in November this year (29 days left!). Here are some updates and improvements we will make for upcoming WAM. If you have any suggestions or thoughts, feel free to discuss on [[:m:Talk:Wikipedia Asian Month 2019|the meta talk page]].

#Please add your language project by 24th October 2019. Please indicate if you need multiple organisers by 29th October.
#Please update your community members about you being the organiser of the WAM.
#We want to host many onsite Edit-a-thons all over the world this year. If you would like to host one in your city, please [[:m:Wikipedia Asian Month 2019/Onsite edit-a-thon|take a look and sign up at this page]]. 
#Please encourage other organizers and participants to sign-up [[:m:Global message delivery/Targets/Wikipedia Asian Month Organisers|in this page]] to receive updates and news on Wikipedia Asian Month.
#If you no longer want to receive the WAM organizer message, you can remove your username at [[:m:Global message delivery/Targets/Wikipedia Asian Month Organisers|this page]].

Reach out the WAM team here at the [[:m:Talk:Wikipedia Asian Month 2019|meta talk page]] if you have any questions.

Best Wishes,&lt;br /&gt;
[[User:Saileshpat|Sailesh Patnaik]] using [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2019. gada 2. oktobris, plkst. 20.03 (EEST)
&lt;!-- Message sent by User:Saileshpat@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Wikipedia_Asian_Month_Organisers&amp;oldid=19195667 --&gt;

== Attēli ==

Labdien!
Man jautājums par attēliem.
Teiksim, ja es nofotogrāfēju kaut kādu informāciju, piemēram, no afišas, kur ir arī cilvēku bildes un es viņas ielādēju Vikipēdijā, tad tas droši vien skaitīsies kaut kāds pārkāpums, vai ne?
Paldies! [[Dalībnieks:Lietotaajs|Lietotaajs]] ([[Dalībnieka diskusija:Lietotaajs|diskusija]]) 2019. gada 30. oktobris, plkst. 13.27 (EET)
:{{u|Lietotaajs}}: jā, autortiesības te ņem diezgan stingri, no afišas pārfotografēt nevarēs. Bet iet uz spēlēm un bildēt spēlētājus drīkst, tas derēs. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 30. oktobris, plkst. 13.29 (EET)
::Skaidrs, paldies! [[Dalībnieks:Lietotaajs|Lietotaajs]] ([[Dalībnieka diskusija:Lietotaajs|diskusija]]) 2019. gada 30. oktobris, plkst. 19.57 (EET)

== Raksta reģistrēšana konkursam &quot;Āzijas mēnesis&quot; ==

Ir radusies problēma. Vēlos reģistrēt rakstu [[Džidu Krišnamūrti]] šim konkursam [[Vikipēdija:Āzijas mēnesis 2019]], bet man to neļauj. Kā iemesls tiek norādīts &quot;The article was created at 10/31/2019 11:42 PM&quot;, lai gan patiesībā rakstu izveidoju divas stundas vēlāk, nu jau 1. novembrī. Pēc šī saprotu, ka raksta radīšanas brīdis tiek ņemts pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]]. Tagad sanāk, ka mani ir apmānījuši :( Vai ir iespējams šo problēmu risināt? Vai tomēr jāsamierinās, ka konkursā šis raksts tomēr netiks ņemts vērā? --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2019. gada 2. novembris, plkst. 02.20 (EET)
: Njā, neizlasīju noteikumus līdz galam. Tur ir rakstīts, ka pēc pasaules laika, nevis Latvijas laika norisinās šis konkurss. Mana vaina! Žēl! Nu nekas, taisam jaunus rakstus! :) --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2019. gada 2. novembris, plkst. 02.25 (EET)
::Atvaino par pārpratumu, varēju vairāk uzsvērt šo faktu. Toties pēdējā dienā varēs izveidot rakstu līdz diviem naktī. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 2. novembris, plkst. 11.30 (EET)
::: Tagad izveidoju rakstu par Japānas pilsētu [[Čiba|Čibu]]. Pirms tam tā bija pāradresācija uz vienu no mūsu daudzajiem rakstiem par japāņu futbolistiem. Tā kā pāradresācija tika izveidota 2017. gadā, man atkal neļauj šo rakstu reģistrēt konkursam. Šo rakstu gan vajadzētu reģistrēt. Vai ir vēl kāds risinājums bez raksta izdzēšanas, un pēc tam iekopēšanas no jauna, lai to reģistrētu? Starp citu, abi raksti (Džidu Krišnamūrti un Čiba) bija pirmās divas vietas [https://tools.wmflabs.org/edgars/wam2019/ Edgara veidotajā sarakstā]. Šitā sagadīties :) --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2019. gada 3. novembris, plkst. 01.16 (EET)
::::Nodevu ziņu rīka autoram, būtu jāieskaita. Tu turies, ar trešo reizi sanāks :D --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 3. novembris, plkst. 14.01 (EET)
:::::Nu atvaino Treisij. Gribēju kā labāk ;) --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 3. novembris, plkst. 14.08 (EET)
::::::{{ping|Treisijs}} Čibu izdevās piereģistrēt. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 7. novembris, plkst. 10.57 (EET)

== Wikipedia Asian Month 2019 ==

&lt;div style=&quot;border:8px orange ridge;padding:6px;&gt;

[[File:Wikipedia Asian Month Logo.svg|right|frameless]]
::&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
''{{int:please-translate}}''

Greetings!

Thank you for organizing '''Wikipedia Asian Month 2019''' for your local Wikipedia language. For rules and guidelines, refer to [[:m:Wikipedia Asian Month 2019/Organiser Guidelines|this page]] on Meta. To reach out for support for the contest or ask any query, reach out to us on our [[:m:Talk:Wikipedia Asian Month 2019|Contact Us]] page. Our [[:m:Wikipedia Asian Month 2019/International Team|International Team]] will be assisting you through out the contest duration. Thank you for your efforts in making this project successful.

Best wishes,

[[:m:Wikipedia Asian Month 2019/International Team|WAM 2019 International Team]]

::::Stay Updated [[File:B&amp;W Facebook icon.png|link=https://www.facebook.com/wikiasianmonth/|50x50px]]&amp;nbsp; [[File:B&amp;W Twitter icon.png|link=https://twitter.com/wikiasianmonth|50x50px]]

&lt;/div&gt;&lt;/div&gt;
--[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2019. gada 2. novembris, plkst. 13.46 (EET)
&lt;!-- Message sent by User:Tiven2240@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Tiven2240/WAM&amp;oldid=19515825 --&gt;

== Futbola kluba logo ==

Labvakar!
Kā ir ar futbola kluba logo? Kā tos drīkst vai nedrīkst augšupielādēt?
Vai arī, teiksim, ja es izveidoju savu variantu (uzzīmēju to logo pats) tad tas skaitīsies pārkāpums?
Paldies! [[Dalībnieks:Lietotaajs|Lietotaajs]] ([[Dalībnieka diskusija:Lietotaajs|diskusija]]) 2019. gada 2. novembris, plkst. 17.06 (EET)
:{{ping|Lietotaajs}} logo ir izņēmums, tos drīkst ielādēt, norādot pie licencēm, ka tas ir logo. Zīmēt gan nav vērts, tāpat var sanākt autortiesību pārkāpums. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 3. novembris, plkst. 13.57 (EET)
::Skaidrs, liels paldies! [[Dalībnieks:Lietotaajs|Lietotaajs]] ([[Dalībnieka diskusija:Lietotaajs|diskusija]]) 2019. gada 3. novembris, plkst. 18.21 (EET)

== 1. tramvaju maršruts (Ščecina) ==

Hello, could you please tell me what has been translated wrong in my article [[1. tramvaju maršruts (Ščecina)]]? I wonder if I properly translated Polish street names into Latvian. If there are any other mistakes, I will make an effort and correct them.
[[Dalībnieks:Szczecinolog|Szczecinolog]] ([[Dalībnieka diskusija:Szczecinolog|diskusija]]) 2019. gada 25. novembris, plkst. 00.13 (EET)
:Some stop names should not be translated (definitely Dziļais, Pelēks Rindās laukuma) while others can be translated (like Riteņbraukšanas trase, Filharmonija). The ones which are not translated have to be transcribed instead. Look at this table [[Poļu īpašvārdu atveidošana]]. You should leave original spelling in parentheses like Ļubļinas ūnijas iela (''Unii Lubelskiej'') in case anyone actually tries to uses this article for navigation. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 25. novembris, plkst. 10.27 (EET)
::I have improved my article following your instructions. May I ask you to check whether everything is proper now? The article sketch is in my sandbox: [[:Dalībnieks:Szczecinolog/Smilšu kaste]]. [[Dalībnieks:Szczecinolog|Szczecinolog]] ([[Dalībnieka diskusija:Szczecinolog|diskusija]]) 2019. gada 25. novembris, plkst. 14.51 (EET)
::If &quot;plac XX&quot; is square, you can use &quot;XX laukums&quot;. Otherwise it is close enough. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 25. novembris, plkst. 15.05 (EET)
:::Thank you very much for your help. I will try to stick to rules. [[Dalībnieks:Szczecinolog|Szczecinolog]] ([[Dalībnieka diskusija:Szczecinolog|diskusija]]) 2019. gada 25. novembris, plkst. 15.19 (EET)

== Extension of Wikipedia Asian Month contest ==

In consideration of a week-long internet block in Iran, [[:m:Wikipedia Asian Month 2019|Wikipedia Asian Month 2019]] contest has been extended for a week past November. The articles submitted till 7th December 2019, 23:59 UTC will be accepted by the fountain tools of the participating wikis.

Please help us translate and spread this message in your local language. 

[[:m:Wikipedia Asian Month 2019/International Team|Wikipedia Asian Month international team]].

--[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2019. gada 27. novembris, plkst. 16.12 (EET)
&lt;!-- Message sent by User:Tiven2240@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Tiven2240/WAM&amp;oldid=19592097 --&gt;

== What's Next (WAM)! ==

Congratulations! The Wikipedia Asian Month has ended successfully and you've done amazing work of organizing. What we've got and what's next?
*We have a total of 10,186 articles made during this edition and it's the highest of all time.
*Make sure you judge all articles before December 20th, Once you finish the judging, please update [[:m:Wikipedia Asian Month 2019/Status|this page]].
*There will be two round of address collection scheduled: December 22th and December 27th 2019. 
*Please report the local Wikipedia Asian Ambassador (who has most accepted articles) on [[:m:Wikipedia Asian Month 2019/Ambassadors|this page]], if the 2nd participants have more than 30 accepted articles, you will have two ambassadors.
*In case you wondering how can you use the WAM tool (Fountain) in your own contest, contact the developer [[user:Ле Лой|Le Loy]] for more information.

Best wishes,

[[:Wikipedia Asian Month 2019/International Team|Wikipedia Asian Month International Team]]

--[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2019. gada 14. decembris, plkst. 19.30 (EET)
&lt;!-- Message sent by User:Tiven2240@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Tiven2240/WAM&amp;oldid=19638067 --&gt;

== WAM 2019 Postcard ==

Dear Participants and Organizers,

Congratulations!

It's WAM's honor to have you all participated in [[:m:Wikipedia Asian Month 2019|Wikipedia Asian Month 2019]], the fifth edition of WAM. Your achievements were fabulous, and all the articles you created make the world can know more about Asia in different languages!
Here we, the WAM International team, would like to say thank you for your contribution also cheer for you that you are eligible for the postcard of Wikipedia Asian Month 2019.
Please kindly fill [https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSdX75AmuQcIpt2BmiTSNKt5kLfMMJUePLzGcbg5ouUKQFNF5A/viewform the form], let the postcard can send to you asap!

Cheers!

Thank you and best regards,

[[:m:Wikipedia Asian Month 2019/International Team|Wikipedia Asian Month International Team]] 
--[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2020. gada 3. janvāris, plkst. 10.16 (EET)
&lt;!-- Message sent by User:Tiven2240@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/WAM_2019_Postcard&amp;oldid=19671656 --&gt;

== 2019. gada vērtīgākais Vikipēdijas latviešu valodā dalībnieks ==

{| style=&quot;border: 1px solid gray; background-color: #fdffe7;&quot;
|rowspan=&quot;2&quot; valign=&quot;middle&quot; | [[Attēls:Barnstar-RoyaltyNobility.png|100px]]

|rowspan=&quot;2&quot; |
|style=&quot;font-size: x-large; padding: 0; vertical-align: middle; height: 1.1em;&quot; | '''2019. gada vērtīgākais Vikipēdijas latviešu valodā dalībnieks'''
|-
|style=&quot;vertical-align: middle; border-top: 1px solid gray;&quot; | Saskaņā ar [[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2019|Vikipēdijas kopienas balsojumu]] esi atzīts par 2019. gada vērtīgāko dalībnieku Vikipēdijā latviešu valodā --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2020. gada 16. janvāris, plkst. 18.54 (EET)
|}

Paldies kopienai, lai arī nebija sajūta, ka šogad kaut ko būtu darījis vairāk un labāk. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2020. gada 17. janvāris, plkst. 10.09 (EET)

== WAM 2019 Postcard ==

[[File:Wikipedia Asian Month Logo.svg|right|200px|Wikipedia Asian Month 2019|link=:m:Wikipedia Asian Month 2019]]

Dear Participants and Organizers,

Kindly remind you that we only collect the information for [[:m:Wikipedia Asian Month 2019|WAM]] postcard 31/01/2019 UTC 23:59. If you haven't filled [https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSdX75AmuQcIpt2BmiTSNKt5kLfMMJUePLzGcbg5ouUKQFNF5A/viewform the google form], please fill it asap. If you already completed the form, please stay tun, wait for the postcard and tracking emails.

Cheers!

Thank you and best regards,

[[:m:Wikipedia Asian Month 2019/International Team|Wikipedia Asian Month International Team]] 2020.01


[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2020. gada 20. janvāris, plkst. 22.58 (EET)
&lt;!-- Message sent by User:-revi@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/WAM_2019_Postcard&amp;oldid=19732202 --&gt;

== WAM 2019 Postcard: All postcards are postponed due to the postal system shut down ==

[[File:Wikipedia Asian Month Logo.svg|right|200px|Wikipedia Asian Month 2019|link=:m:Wikipedia Asian Month 2019]]

Dear all participants and organizers,

Since the outbreak of COVID-19, all the postcards are postponed due to the shut down of the postal system all over the world. Hope all the postcards can arrive as soon as the postal system return and please take good care.

Best regards,

[[:m:Wikipedia Asian Month 2019/International Team|Wikipedia Asian Month International Team]] 2020.03
&lt;!-- Message sent by User:Aldnonymous@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/WAM_2019_Postcard&amp;oldid=19882731 --&gt;

== Janko Matūška ==

Sveicināti, kļūdas dēl vakar ievietoju CEE Spring veidni Jankas Matūškas pāradresācijas lapā – [https://lv.wikipedia.org/wiki/Diskusija:Janko_Matu%C5%A1ka šeit]. Tagad vienam rakstam ir divas CEE Spring veidnes. Varat lūdzu to lieko izdzēst? --[[Dalībnieks:Entuziasts|Entuziasts]] ([[Dalībnieka diskusija:Entuziasts|diskusija]]) 2020. gada 11. aprīlis, plkst. 19.17 (EEST)
:{{ping|Entuziasts}} Sakārtots. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2020. gada 12. aprīlis, plkst. 23.07 (EEST)

== Files on Commons etc. ==
Hi! Thank you for fixing {{tl|NowCommons}}. I think that [[:Kategorija:Attēli, kurus var izdzēst]] and [[:Kategorija:Db-commons]] are no longer needed. Perhaps you could check?

I like to check files and I noticed that there are some files like [[:Attēls:Bbp4.jpg]] that have no license and many files do not have a source or a {{tl|information}}. Where is the best place to look for users that could be interessted in files? --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 13. jūnijs, plkst. 11.06 (EEST)
:There are not that many users interested in maintaining files. Sometimes I do that myself, but progress is slow. Posting in [[Vikipēdija:Kopienas portāls]] is reccomended. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2020. gada 13. jūnijs, plkst. 11.15 (EEST)
:: Great! I will have a look later. 
:: I see that some of the files that have a {{tl|NowCommons}} are no longer on Commons. If you are not sure all info have been transferred correctly it is better to skip them so the info can be transferred. That greatly reduces the risk file gets deleted on Commons. 
:: I think I could use my bot here to fix files. Where do I ask for a bot flag? --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 13. jūnijs, plkst. 12.31 (EEST)
:::[[Vikipēdija:Bota statusa pieteikumi]]. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2020. gada 13. jūnijs, plkst. 12.36 (EEST)

Thank you! The files [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Dal%C4%ABbnieks:MGA73/Sandbox&amp;oldid=3234984 on this list] do not have a license. Or at least many of them don't. How would you fix that? --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 14. jūnijs, plkst. 01.16 (EEST)

: And files [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Dal%C4%ABbnieks:MGA73/Sandbox&amp;oldid=3234989 on this list] is non-free and (probably) not in use in an article. The files should either be added to an article or deleted. More work. :-) --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 14. jūnijs, plkst. 01.29 (EEST)

Some files have incomplete information on Commons. It is easy to fix with the tools in the {{tl|NowCommons}}. It does ofcourse take a little time. But it is nice to have the information on Commons (especially if author and uploader name is not the same). You can [https://commons.wikimedia.org/w/index.php?title=File%3A5._tramvaju_depo.JPG&amp;type=revision&amp;diff=427355944&amp;oldid=383549568 see an example here]. If you notice that some files are missing information you can skip them. I will they to check the first files in [[:Kategorija:Fails ir Vikikrātuvē ar tādu pašu nosaukumu]] so I will fix if i notice any problems. You can also fix it yourself. But I hope that most files have the relevant information. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 18. jūnijs, plkst. 21.23 (EEST)

: I have now checked the files in [[:Kategorija:Fails ir Vikikrātuvē ar tādu pašu nosaukumu]] from 1 to F (including) so they should be ready to delete (around 160 files). If you have a little time :-) --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 27. jūnijs, plkst. 18.21 (EEST)

== Digital Postcards and Certifications ==

[[File:Wikipedia_Asian_Month_Logo.svg|link=M:Wikipedia_Asian_Month_2019|right|217x217px|Wikipedia Asian Month 2019]]

Dear Participants and Organizers,

Because of the COVID19 pandemic, there are a lot of countries’ international postal systems not reopened yet. We would like to send all the participants digital postcards and digital certifications for organizers to your email account in the upcoming weeks. For the paper ones, we will track the latest status of the international postal systems of all the countries and hope the postcards and certifications can be delivered to your mailboxes as soon as possible.

Take good care and wish you all the best.

&lt;small&gt;This message was sent by [[:m:Wikipedia Asian Month 2019/International Team|Wikipedia Asian Month International Team]] via [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2020. gada 20. jūnijs, plkst. 21.58 (EEST)&lt;/small&gt;
&lt;!-- Message sent by User:Martin Urbanec@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/WAM_2019_Postcard&amp;oldid=20024482 --&gt;

== Checking files ==
Hi! I see that you are active in checking files. That is great! I hope to do [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Att%C4%93ls:Riga_rathaus_1.JPG&amp;curid=91796&amp;diff=3270167&amp;oldid=3269331 edits like that] with my bot when I have some time. So if you have any ideas on what to fix let me know. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 7. jūlijs, plkst. 14.20 (EEST)

: I have now fixed many of the files in [[:Kategorija:Files uploaded by User:Anonīms]]. If you see any files there that are ready to move to Commons you are very welcome to move them. 
: I like to use [https://www.mediawiki.org/wiki/Help:Extension:FileImporter FileImporter]. But it seems that it does not like &quot;Kategorija&quot; so I had to change to &quot;Category&quot;. In future I will change the name while I do other edits.
: Some of the files can't be moved because of {{tl|FoP-Latvia}}. But there are some files that are moved to Commons anyway. I have been thinking that instead of having them marked with {{tl|NowCommons}} perhaps they should be marked with a template like [[:en:Template:KeepLocal]]. Then it would be possible to separate files that can be deleted from files that should not be deleted. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 7. jūlijs, plkst. 22.44 (EEST)
::I have changed {{tl|NowCommons}} so now it is possible to add a reason to the template NOT to delete the local file. See [[:Attēls:Krisjanis Barons grave.JPG]] as an example. The benefit of that is that it warns local admins not to delete the file and it also removes the file from the category of files that should be deleted. It is partly in English or Google translated. So if you have a few moments perhaps you can fix it? --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 8. jūlijs, plkst. 20.51 (EEST)
::: About monuments I asked on Commons and got a reply on what could be accepted. The [https://commons.wikimedia.org/w/index.php?title=User_talk:Clindberg&amp;oldid=432063370#Monuments/stones answer is that stones are not copyrighted so it depends on how much work have been made on them]. So a natural stone with a short text is okay but a stone changed into a sculpture is not. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 9. jūlijs, plkst. 16.50 (EEST)
* All files in [[:Kategorija:Countries to ESC tables in Latvian]] should be ready to move to Commons. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 11. jūlijs, plkst. 01.17 (EEST)

== Deleting files that are also on Commons ==
Hi! I have made redirects on Commons where the local name on lv.wiki is not the same as Commons. So if you delete the local file then the file should still be visible in the articles here on lv.wikipedia. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 25. jūlijs, plkst. 18.58 (EEST)
: There are a few exceptions where the file names are not allowed on Commons. One of them is [[:File:Doles sala 19.-20. gs. mijā (''Insel Dahlen'').jpg]] because of the &lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;. That will sometimes mess up the wiki pages. Perhaps you could move that file so it gets the same file name as on Commons? Other names that are not allowed is names like [[:File:10943721.jpg]] that is &quot;meaningless&quot;. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 25. jūlijs, plkst. 19.16 (EEST)

== Attēli pie gleznām ==
Pamanīju, ka rakstos [[Zemnieku kāzas]], [[Mūzikas stunda]], [[Mednieki sniegā]] un [[Sardanapala nāve]] ir attēlu problēmas. Diemžēl nesaprotu, kā tās novērst! --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2020. gada 31. jūlijs, plkst. 15.55 (EEST)
:Aiziet uz angļu versiju un paņemt no turienes faila jauno nosaukumu? (Vismaz es tā darītu, bet varbūt kāds zina vieglāku ceļu...)--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 31. jūlijs, plkst. 18.54 (EEST)
::Raksta [[Mednieki sniegā]] apakšdaļā ir attēls ar to pašu nosaukumu, kas kā sarkana saite parādās infokastē. Tā būs Vikidatu problēma, jo infokaste šajā (un droši vien arī pārējos minētajos) rakstos balstīta uz Vikidatiem. -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2020. gada 31. jūlijs, plkst. 19.40 (EEST)
:::Vikidatos norādīti vairāki attēli. Pirmkārt, man vajadzētu salabot automātisko veidni, lai normāli strādā. Bet pagaidām var risināt, &lt;strike&gt;ja Vikidatos kādu attēlu uzstāda kā &quot;preffered&quot;&lt;/strike&gt; uzliekto manuāli vērtību laukam. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2020. gada 31. jūlijs, plkst. 23.55 (EEST)

== Wikipedia Asian Month 2020 ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;[[File:Wikipedia_Asian_Month_Logo.svg|link=m:Wikipedia_Asian_Month_2020|right|217x217px|Wikipedia Asian Month 2020]]

Hi WAM organizers and participants!

Hope you are all doing well! Now is the time to sign up for [[:m:Wikipedia Asian Month 2020|Wikipedia Asian Month 2020]], which will take place in this November.

'''For organizers:'''

Here are the [[:m:Wikipedia Asian Month 2020/Organiser Guidelines|basic guidance and regulations]] for organizers. Please remember to:

# use '''[https://fountain.toolforge.org/editathons/ Fountain tool]''' (you can find the [[:m:Fountain tool|usage guidance]] easily on meta page), or else you and your participants’ will not be able to receive the prize from WAM team.
# Add your language projects and organizer list to the [[:m:Wikipedia Asian Month 2020#Communities and Organizers|meta page]] before '''October 29th, 2020'''.
# Inform your community members WAM 2020 is coming soon!!!
# If you want WAM team to share your event information on [https://www.facebook.com/wikiasianmonth/ Facebook] / [https://twitter.com/wikiasianmonth twitter], or you want to share your WAM experience/ achievements on our blog, feel free to send an email to info@asianmonth.wiki or PM us via facebook.

If you want to hold a thematic event that is related to WAM, a.k.a. [[:m:Wikipedia Asian Month 2020#Subcontests|WAM sub-contest]]. The process is the same as the language one.

'''For participants:'''

Here are the [[:m:Wikipedia Asian Month 2020#How to Participate in Contest|event regulations]] and [[:m:Wikipedia Asian Month/QA|Q&amp;A information]]. Just join us! Let’s edit articles and win the prizes!

'''Here are some updates from WAM team:'''
#	Due to the [[:m:COVID-19|COVID-19]] pandemic, this year we hope all the Edit-a-thons are online not physical ones. 
#	The international postal systems are not stable enough at the moment, WAM team have decided to send all the qualified participants/ organizers extra digital postcards/ certifications. (You will still get the paper ones!) 
#	Our team has created a [[:m:Wikipedia Asian Month 2020/WAM2020 postcards and certification deliver progress (for tracking)|meta page]] so that everyone tracking the progress and the delivery status. 

If you have any suggestions or thoughts, feel free to reach out the WAM team via emailing '''info@asianmonth.wiki''' or discuss on the meta talk page. If it’s urgent, please contact the leader directly ('''jamie@asianmonth.wiki''').

Hope you all have fun in Wikipedia Asian Month 2020

Sincerely yours,

[[:m:Wikipedia Asian Month 2020/International Team|Wikipedia Asian Month International Team]] 2020.10&lt;/div&gt;
&lt;!-- Message sent by User:KOKUYO@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/WAM_2020&amp;oldid=20508138 --&gt;

== [[Wingolf]] ==
Hello [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]], 

you were not ''that wrong''[https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Wingolf&amp;diff=3309428&amp;oldid=3309374] about [[Wingolf]]: The article is the joint work of two men, one of whom studied in Riga for a year. It looks like he is no longer fluent in grammar and spelling ... I politely apologize for any inconvenience this may cause. (Info: There is also a draft in Estonian that is being supervised by Estonian students. There won't be a Lithuanian version because we don't know a speaker.)

Kind regards, [[Dalībnieks:DMF-Muster|DMF-Muster]] ([[Dalībnieka diskusija:DMF-Muster|diskusija]]) 2020. gada 6. oktobris, plkst. 21.57 (EEST)

== [[Dalībnieka_diskusija:TSchlafer|TSchlafer]] ==
Labdien [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]]! Ceru, ka šī ir pareizā vieta, kur atbildēt un jūs redzēsiet šo komentāru. Neesmu ļoti prasmīgs Vikipēdijas lietotājs (pagaidām), taču labprāt apgūtu, kur un kas un kā, jo ir interese veidot kvalitatīvus rakstus ar atsaucēm utt. Vecākajam attēlam noskaidroju [http://visualrian.ru/hier_rubric/photo_historic/822783.html autoru]. Tas ir uzņemts 1980. gada 24. jūlijā un to uzņēmis Jurijs Somovs &quot;RIA Novosti&quot; uzdevumā. Diemžēl nezināšu, zem kuras licences šis skaitītos, varbūt varat man palīdzēt. Ja tas neskaitas zem nevienas, kuru būtu atļauts publicēt Vikipēdijā, tad dzēsīsim, jā.
Par otro attēlu, kur Vītauts ir jau vecāks - tas ir no ģimenes fotoalbuma. Neesmu simtprocentīgi drošs, kurš no ģimenes locekļiem to uzņēmis, taču var nedēļas laikā noskaidrot. Jebkurā gadījumā ģimene to atļauj publicēt, varētu pielikt brīvo licenci. Vai es pareizi saprotu, ka lai to sekmīgi izdarītu, man ir jādodas uz [[:Attēls:VitautsGalinauskas1.jpeg]] lapu un jārediģē tās pirmkods un tajā apakšā jāievieto teksts: &lt;nowiki&gt;&quot;[[:Veidne:CC-BY-SA-3.0]]&quot;&lt;/nowiki&gt;?

Sveiciens, -- [[Dalībnieks:TSchlafer|TSchlafer]] ([[Dalībnieka diskusija:TSchlafer|diskusija]]) 2020. gada 19. oktobris, plkst. 17.40 (EEST)
:{{ping|TSchlafer}} Ja ar ģimeni noskaidrosiet,  =tad ievietojamais teksts ir šāds: &lt;nowiki&gt;{{CC-BY-SA-3.0}}&lt;/nowiki&gt;. Par vecāko attēlu izskatās gan, ka būs jādzēš. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2020. gada 19. oktobris, plkst. 18.21 (EEST)
:{{ping|Papuass}} Sakārtots. Skat. manā diskusiju lapā. --[[Dalībnieks:TSchlafer|TSchlafer]] ([[Dalībnieka diskusija:TSchlafer|diskusija]]) 2020. gada 21. oktobris, plkst. 21.14 (EEST)

== Kas notiek ar latviešu Wikipēdiju?! ==
Kas notiek ar latviešu Wikipēdiju?! Pilns ar kļūdām un murgiem visādiem. Piemērs, Sabīne Bukša, latviešu vieglatlēte, esot dzimusi Valmierā, bet pati Sintija saka, ka Ogres rajona Ķeipenē. 
Varbūt vajadzētu pieiet nopietnāk šim pasākumam, jo lecīgu nezinātāju administratoru šeit ir daudz un kļūdainas informācijas arī... {{unsigned|Letticus7777}}
:{{ping|Letticus7777}}: Par visām kļūdām atbildību neuzņemos :) Vikipēdijas princips ir tāds, ka kļūdas izlabot var ikviens. Administratoru (tas nav apmaksāts amats) pieākumos ir tikai pieskatīt, lai tiek ievēroti pašu pieņemtie (un no lielākām Vikipēdijāma mantotie) noteikumi. Par Sabīni — jāpārbauda vairākos avotos (par dzimšanas vietu gan uzmanīgi — vairumā gadījumu cilvēki piedzimst medicīnas iestādē un tā var neatrasties tajā pašā apdzīvotā vietā, kur vecāku dzīvesvieta). --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2020. gada 5. novembris, plkst. 10.19 (EET)
:{{ping|Letticus7777}} - Es, starp citu, savulaik aizsūtīju Bukšai vēstuli soctīklā ar jautājumu, kur viņa dzimusi, jo šādu informāciju neatradu. Atbildes nebija. Ja Tīklā ir informācija par to, ka viņa tur dzimusi (nevis kur bērnībā dzīvojusi), tad liekam to iekšā. Es redzu tikai versiju, ka [https://www.sporto.lv/sporta-veidi/viegalatletika/gan-busu-princese/ dzimusi Ogrē]. Nevis Ķeipenē.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 5. novembris, plkst. 14.36 (EET)

Žurnāls 9 vīri, novembris,  Sintija atbild uz jautājumu par dzimšanas vietu un brīnās, ka pēc Wiki datiem esot dzimusi Valmierā. 
Bet, jāatzīst, latviešu Wiki līmeņus ir tomēr graujošs. Jo lecīgi pasūtīt visi māk, lecīgi neļaut labot brutālas un katastrofālas kļūdas arī māk, bet uzturēt kaut cik normālu līmenī nemāk gan. Varbūt vajag aicināt zinošus ļaudis palīgā, tajos pašos soctīklos vai citādi. Patiesība nedaudz neērti jau paliek mo latviešu Wikipēdijas, tāds provinciālisms dveš un augstprātīga nezināšana...Piemēram, atrast kādu padziļinātu zinātnisku rakstu nebūs īsti iespējams, bet visādu jokainu un kļūdainu aprakstu būs daudz, piem, visiem labi zināmais gadījums par Raudives politiskajām &quot;simpātijām&quot; nacismam. Tas laikam arī ir latviešu Wiki līmenītis. Aiciniet talkā zinošus cilvēkus, studentus, akadēmisko personālu,utt. Caur soctīkliem vai caur paziņām aiciniet zinošos, lai sagatavo par viņu profesionālo nozari kādus pamata rakstus, piem, lai rakstu par Raudivi gatavo kāds filozofs vai filozofijas students, kurš māk atšķirt un ieraudzīt lietu būtību. Lai veicas! [[Dalībnieks:Letticus7777|Letticus7777]] ([[Dalībnieka diskusija:Letticus7777|diskusija]]) 2020. gada 6. novembris, plkst. 09.06 (EET)
:Labāk norādiet uz konkrētām kļūdām konkrētos rakstos. Ja jums būtu vēlme palīdzēt, visas savas uzskaitītās lietas būtu darījis pats, nevis visgudri ieteicis citiem. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2020. gada 6. novembris, plkst. 10.12 (EET)

== Wikipedia Asian Month 2020 Postcard ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
[[File:Wikipedia_Asian_Month_Logo.svg|link=m:Wikipedia_Asian_Month_2020|right|120px|Wikipedia Asian Month 2020]]
Dear Participants, Jury members and Organizers,

Congratulations!

It's Wikipedia Asian Month's honor to have you all participated in Wikipedia Asian Month 2020, the sixth Wikipedia Asian Month. Your achievements were fabulous, and all the articles you created make the world can know more about Asia in different languages! Here we, the Wikipedia Asian Month International team, would like to say thank you for your contribution also cheer for you that you are eligible for the postcard of Wikipedia Asian Month 2020. Please kindly fill '''[https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSftK0OwA_f1ZVtCULlyi4bKU9w2Z7QfW4Y_1v9ltdTIFKFcXQ/viewform the form]''', let the postcard can send to you asap! 

* This form will be closed at February 15.
* For tracking the progress of postcard delivery, please check '''[[:m:Wikipedia Asian Month 2020/Organizers and jury members|this page]]'''.

Cheers!

Thank you and best regards,

[[:m:Wikipedia_Asian_Month_2020/Team#International_Team|Wikipedia Asian Month International Team]], 2021.01&lt;/div&gt;
&lt;!-- Message sent by User:KOKUYO@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/WAM_2020_Postcards&amp;oldid=20923776 --&gt;

== Wikipedia Asian Month 2020 Postcard ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
[[File:Wikipedia_Asian_Month_Logo.svg|link=m:Wikipedia_Asian_Month_2020|right|120px|Wikipedia Asian Month 2020]]
Dear Participants and Organizers,

Kindly remind you that we only collect the information for Wikipedia Asian Month postcard 15/02/2021 UTC 23:59. If you haven't filled the [https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSftK0OwA_f1ZVtCULlyi4bKU9w2Z7QfW4Y_1v9ltdTIFKFcXQ/viewform Google form], please fill it asap. If you already completed the form, please stay tun, [[:m:Wikipedia Asian Month 2020/Postcards and Certification|wait for the postcard and tracking emails]].

Cheers!

Thank you and best regards,

[[:m:Wikipedia Asian Month 2020/Team#International Team|Wikipedia Asian Month International Team]], 2021.01
&lt;/div&gt;
&lt;!-- Message sent by User:KOKUYO@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/WAM_2020_Postcards&amp;oldid=20923776 --&gt;

== B. Daukšta bio ==

Rakstu Jums pēc Meistara ieteikuma. Manuprāt, nav nekāda pamata teikt, ka BD pasniedzējs bijis F. Straube. 
Minētais nav strādājis LVU un līdz ar to tas izskatās dīvaini. 
Jānis Taurēns, LU VFF {{unsigned|80.89.78.33}}
:Īsti nav viedokļa, neesmu raksta autors, bet ja faktam nav atsauces, tad to var apstrīdēt un ņemt ārā. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 15. marts, plkst. 15.39 (EET)

== Piespiedu reģistrācija ==
Paldies par rūpēm! Jāsaka gan, ka manis aprakstītais reģions ne pavisam nav centrālā un pat ne austrumu Eiropa :) Ja atgriezīšos pie ņenciem, tad varēs ieskaitīt. Ģeogrāfijā laikam esmu pūrists. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2021. gada 22. marts, plkst. 08.05 (EET)

:Es saprotu problēmu, bet Krievijas tēmas mums tāpat visas ir pieņemamas. Turklāt, nu jau piedalās arī Malta. Par reģiona robežām tajā CEE kolektīvā paspējām izstrīdēties pirms pāris gadiem un sapratām, ka labāk būt atvērtiem. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 22. marts, plkst. 09.38 (EET)

== Global templates ==

Hi Papuass,

You have been helpful with [[:m:Gathering support from local projects for global templates]]. In [https://www.youtube.com/watch?v=3QpbHBCqp1U WMF Annual Plan discussions] a question was raised about global templates. The question is at 18'37&quot; in the video, and the answer at 19'24&quot; until 21'30&quot;. Nice answer: impactful project. Work for the second half of this year i.a. creating a project plan, sorting out technical difficulties, and finding funding. Thank you for your support. [[Dalībnieks:Ad Huikeshoven|Ad Huikeshoven]] ([[Dalībnieka diskusija:Ad Huikeshoven|diskusija]]) 2021. gada 8. augusts, plkst. 18.45 (EEST)

== Attēlu pārveidošana ==

Sveiks! Man radās problēma ar šo attēlu. https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Bab%C4%ABtes_stacija.jpg. Gribu viņu pārveidot par Babītes staciju 2, bet nekas neizdodas. --[[Dalībnieks:Titāns|Titāns]] ([[Dalībnieka diskusija:Titāns|diskusija]]) 2021. gada 8. augusts, plkst. 22.52 (EEST)

Commons failus var pārvietot tikai īpaši dalībnieki. Pārējie var tikai pieprasīt pārvietošanu. Nedaudz jāuzgaida. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 8. augusts, plkst. 23.56 (EEST)

== Wikipedia Asian Month 2021 ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
Hi [[m:Wikipedia Asian Month|Wikipedia Asian Month]] organizers and participants!
Hope you are all doing well! Now is the time to sign up for [[Wikipedia Asian Month 2021]], which will take place in this November.

'''For organizers:'''

Here are the [[m:Wikipedia Asian Month 2021/Rules|basic guidance and regulations]] for organizers. Please remember to:

# use '''[https://fountain.toolforge.org/editathons/ Fountain tool]''' (you can find the [[m:Wikipedia Asian Month/Fountain tool|usage guidance]] easily on meta page), or else you and your participants' will not be able to receive the prize from Wikipedia Asian Month team.
# Add your language projects and organizer list to the [[m:Template:Wikipedia Asian Month 2021 Communities and Organizers|meta page]] before '''October 29th, 2021'''.
# Inform your community members Wikipedia Asian Month 2021 is coming soon!!!
# If you want Wikipedia Asian Month team to share your event information on [https://www.facebook.com/wikiasianmonth Facebook] / [https://twitter.com/wikiasianmonth Twitter], or you want to share your Wikipedia Asian Month experience / achievements on [https://asianmonth.wiki/ our blog], feel free to send an email to [mailto:info@asianmonth.wiki info@asianmonth.wiki] or PM us via Facebook.

If you want to hold a thematic event that is related to Wikipedia Asian Month, a.k.a. [[m:Wikipedia Asian Month 2021/Events|Wikipedia Asian Month sub-contest]]. The process is the same as the language one.

'''For participants:'''

Here are the [[m:Wikipedia Asian Month 2021/Rules#How to Participate in Contest?|event regulations]] and [[m:Wikipedia Asian Month 2021/FAQ|Q&amp;A information]]. Just join us! Let's edit articles and win the prizes!

'''Here are some updates from Wikipedia Asian Month team:'''

# Due to the [[m:COVID-19|COVID-19]] pandemic, this year we hope all the Edit-a-thons are online not physical ones.
# The international postal systems are not stable enough at the moment, Wikipedia Asian Month team have decided to send all the qualified participants/ organizers extra digital postcards/ certifications. (You will still get the paper ones!)
# Our team has created a [[m:Wikipedia Asian Month 2021/Postcards and Certification|meta page]] so that everyone tracking the progress and the delivery status.

If you have any suggestions or thoughts, feel free to reach out the Wikipedia Asian Month team via emailing '''[Mailto:info@asianmonth.wiki info@asianmonth.wiki]''' or discuss on the meta talk page. If it's urgent, please contact the leader directly ('''[Mailto:&amp;#x20;Jamie@asianmonth.wiki jamie@asianmonth.wiki]''').

Hope you all have fun in Wikipedia Asian Month 2021

Sincerely yours,

[[m:Wikipedia Asian Month 2021/Team#International Team|Wikipedia Asian Month International Team]], 2021.10
&lt;/div&gt;
&lt;!-- Message sent by User:Reke@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Wikipedia_Asian_Month_Organisers&amp;oldid=20538644 --&gt;

== Jautājums no [[User:Hagberg apsaimniekosana|Hagberg apsaimniekosana]] (2022. gada 3. janvāris, plkst. 10.32) ==

Labdien! 
Vēlamies uzzināt – kādu iemeslu dēļ ticis izdzēsts Vikpēdijā ievieitotais raksts par Latvijas uzņēmumu SIA HAGBERG? 

Raksts tika veidots identiski saturiski līdzvērtīgs citu Latvijas uzņēmumu informatīvajiem rakstiem – iekļauta informācija, balstoties uz piemēra, kā tika veidots raksts par uzņēmumu Latvijas Finieris, ar šo rakstu nav bijušas nekādas problēmas. Rakstā ir iekļauti fakti par uzņēmumu – vēsture, darbības mērķi, pakalpojuma veidi, attīstības virzieni. 

Neuzskatām, ka tas ir reklāmraksts un vēlamies ievietot rakstu no jauna. Būsim pateicīgi, ja sniegsiet atbildi, kādi bija iemesli raksta dzēšanai. --[[Dalībnieks:Hagberg apsaimniekosana|Hagberg apsaimniekosana]] ([[Dalībnieka diskusija:Hagberg apsaimniekosana|diskusija]]) 2022. gada 3. janvāris, plkst. 10.32 (EET)

:Labdien, @[[Dalībnieks:Hagberg apsaimniekosana|Hagberg apsaimniekosana]], rakstu neizdzēsu, bet šobrīd apskatot, saturs vairāk atbilda mājaslapai vai ierakstam uzņēmumu katalogā. Enciklopēdijai uzņēmuma mērķi un nākotnes plāni nav būtiskākā informācija, šeit ir vajadzīgi &quot;sausi&quot; fakti, vēstures sadaļa. Pēc darbinieku skaita un apgrozījuma uzņēmums atbilstu Vikipēdijas nozīmīguma kritērijiem, šoreiz problēma ir bijusi raksta formātā. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 3. janvāris, plkst. 10.41 (EET)
::Paldies par atbildi, ņemsim vērā! Mums raksts nerādās nevienā no meklētājiem, un mūsu pusē rādās, ka tas ir dzēsts. Vai pastāv iespēja, ka to ir izdzēsis kāds cits? [[Dalībnieks:Hagberg apsaimniekosana|Hagberg apsaimniekosana]] ([[Dalībnieka diskusija:Hagberg apsaimniekosana|diskusija]]) 2022. gada 3. janvāris, plkst. 10.57 (EET)
:::@[[Dalībnieks:Hagberg apsaimniekosana|Hagberg apsaimniekosana]] atjaunoju izdzēstās lapas saturu jūsu apakšlapā: [[Dalībnieks:Hagberg apsaimniekosana/HAGBERG]]. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 3. janvāris, plkst. 11.04 (EET)
::::Labdien! Saite uz apakšlapu strādā, bet, ierakstot meklētājā &quot;HAGBERG&quot; neparādās neviens raksts. Kā būtu jārīkojas, lai atgrieztu šo lapu, lai tā būtu pieejama visiem caur meklētāju? [[Dalībnieks:Hagberg apsaimniekosana|Hagberg apsaimniekosana]] ([[Dalībnieka diskusija:Hagberg apsaimniekosana|diskusija]]) 2022. gada 8. februāris, plkst. 16.19 (EET)
:::::{{Ping|Hagberg apsaimniekosana}} Liekas, {{ping|Papuass}} nav šo komentāru pamanījis. Komentēšu kā savu personisko viedokli (jo pats šīs lapas redaktēšanā neesmu iesaistīts): tas raksts tika atjaunots kā dalībnieka lapas apakšraksts, lai viņu jūs pie sevis sataisītu enciklopēdiskākā stilā, bez reklāmas stila frāzēm ''&quot;Vairāk nekā 10 gadu darbības laikā HAGBERG kļuvis par vienu no vadošajiem...&quot;'', un tad varētu ielikt atpakaļ kā pilntiesīgu rakstu,- tad viņš arī visur parādīsies. Stils jau ir raksta vienīgā nopietnā problēma. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 12. februāris, plkst. 19.23 (EET)
::::::Paldies par ieteikumiem! Esam koriģējuši tekstu pēc ieteiktā! [[Dalībnieks:Hagberg apsaimniekosana|Hagberg apsaimniekosana]] ([[Dalībnieka diskusija:Hagberg apsaimniekosana|diskusija]]) 2022. gada 18. februāris, plkst. 17.14 (EET)

== How we will see unregistered users ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
&lt;section begin=content/&gt;
Hi!

You get this message because you are an admin on a Wikimedia wiki.

When someone edits a Wikimedia wiki without being logged in today, we show their IP address. As you may already know, we will not be able to do this in the future. This is a decision by the Wikimedia Foundation Legal department, because norms and regulations for privacy online have changed.

Instead of the IP we will show a masked identity. You as an admin '''will still be able to access the IP'''. There will also be a new user right for those who need to see the full IPs of unregistered users to fight vandalism, harassment and spam without being admins. Patrollers will also see part of the IP even without this user right. We are also working on [[m:IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation/Improving tools|better tools]] to help.

If you have not seen it before, you can [[m:IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation|read more on Meta]]. If you want to make sure you don’t miss technical changes on the Wikimedia wikis, you can [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|subscribe]] to [[m:Tech/News|the weekly technical newsletter]].

We have [[m:IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation#IP Masking Implementation Approaches (FAQ)|two suggested ways]] this identity could work. '''We would appreciate your feedback''' on which way you think would work best for you and your wiki, now and in the future. You can [[m:Talk:IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation|let us know on the talk page]]. You can write in your language. The suggestions were posted in October and we will decide after 17 January.

Thank you. 
/[[m:User:Johan (WMF)|Johan (WMF)]]&lt;section end=content/&gt;
&lt;/div&gt;

2022. gada 4. janvāris, plkst. 20.17 (EET)
&lt;!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Johan_(WMF)/Target_lists/Admins2022(5)&amp;oldid=22532651 --&gt;

== Jautājums no [[User:LaimonsDimants|LaimonsDimants]] (2022. gada 19. janvāris, plkst. 10.46) ==

Sveiks! Nesaprotu kādēļ manis nupat veidoto lapu &quot;Mākslinieks -8&quot; uzreiz izdzēsa ar pamatojumu, ka tā esot reklāma? Nesaprotu ar ko tā atšķirās no citu mākslinieku un personu lapām un pat, ja šādas atšķirības bija, kādēļ uz tām netika norādīts, bet vienkārši tā tika izdzēsta. Es saprotu, ka dažiem uzraugiem te noteikti ir jāuztur savs ego ar autoratitatīviem paņēmieniem, bet tas nešķiet adekvāti. --[[Dalībnieks:LaimonsDimants|LaimonsDimants]] ([[Dalībnieka diskusija:LaimonsDimants|diskusija]]) 2022. gada 19. janvāris, plkst. 10.46 (EET)

:Labdien, lūdzu apskatīt [[Vikipēdija:Nozīmīguma kritēriji]], Vikipēdija nav vieta savu CV veidošanai. Rakstā nebija nevienas atsauces un teksts nerada pārliecību par atbilstību minētajiem nozīmīguma kritērijiem, piemēram, minēti vismaz kādi savas nozares apbalvojumi. Pirms pārmetam administratoriem par ego, novērtējam arī sevi. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 19. janvāris, plkst. 11.23 (EET)
::Apbalvojumi ir diezgan vājš arguments, es varu veselu rindu ielikt ar māksliniekiem, kuriem ir sava wikipēdijas lapa, bet nav neviena apbalvojuma. Otrkārt, mākslas pasaule nav sports, kur balvas ir vienīgā vai galvenā mēraukla. Ja kaut uz mirkli iedziļinās šī mākslinieka veikumā, tad arguments par nozīmības trūkumu neiztur kritiku. Treškārt, mākslinieks, par kuru bija šī lapa, atbilst pat vairākiem wikipēdijas nozīmīguma principiem, piemēram: 
::# Cilvēks ir saņēmis labi zināmu un nozīmīgu apbalvojumu vai tādam ir vairākkārt nominēts. (konkrētajā gadījumā otrais variants un mākslinieks kvalificējās tam, ja nemaldos četras reizes)
::# Cilvēks ir izveidojis vai bijis būtisks līdzdalībnieks kāda būtiska vai labi zināma darba izveidē, par ko ir uzrakstīta neatkarīga grāmata vai uzņemta pilnmetrāžas filma, vai radīti vairāki neatkarīgi periodikas raksti vai recenzijas. (šajā gadījumā recenzijas tiek rakstītas par teju katru izrādi, kurās viens no autoriem ir arī šis mākslinieks)
::# Cilvēks savas jomas profesionāļu vidū tiek uzskatīts par būtisku personu šajā jomā.  Piekritīšu par atsaucēm, taču raksts vēl tika pilnveidots un uz nepilnībām varēja norādīt, nevis dzēst bez brīdinājuma. 
::[[Dalībnieks:LaimonsDimants|LaimonsDimants]] ([[Dalībnieka diskusija:LaimonsDimants|diskusija]]) 2022. gada 20. janvāris, plkst. 09.25 (EET)
:::@[[Dalībnieks:LaimonsDimants|LaimonsDimants]] Ja ir vēlme turpināt konstruktīvi, turpiniet darbu šeit [[Dalībnieks:LaimonsDimants/Smilšu kaste]] (atjaunoju dzēsto saturu) un sagādājiet atsauces. Ja jau ir nominēts kādām balvām, tad tur būtu jābūt atsaucēm. Pēc tam, kad raksts būs kārtībā, to varēs pārvietot uz pareizo nosaukumu. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 20. janvāris, plkst. 10.14 (EET)
::::Bet jebkurā gadījumā enciklopēdijas rakstam nav jāizskatās pēc CV, un nav tik skrupulozi jāuzskaita pilnīgi viss. Tur jau tas saraksts lielāks, nekā Raimondam Paulam :)  --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 20. janvāris, plkst. 10.43 (EET)
:::::Liels paldies par atbildi, ieteikumiem un otro iespēju. Noteikti pieķeršos šim un pozitīva rezultāta gadījumā centīšos turpināt ar nākamajiem. Veidotie darbi tik tiešām tika ņemti no mākslinieka mājas lapā pieejamā CV, jo citiem māksliniekiem darbi arī tiek uzskaitīti, bet saprotu, ka ir jāizvirza kādi ķvalitatīvi ne kvantitativi kritēriji, pēc kuriem būtu tie jāatlasa. Jauku dienu! [[Dalībnieks:LaimonsDimants|LaimonsDimants]] ([[Dalībnieka diskusija:LaimonsDimants|diskusija]]) 2022. gada 21. janvāris, plkst. 10.29 (EET)

== Jautājums no [[User:Spnq|Spnq]] (2022. gada 19. janvāris, plkst. 14.31) ==

Labdien!

Es cenšos sasaistīt rakstu &quot;Oleandru dzimta&quot; ar angļu valodas wiki rakstu &quot;Apocynaceae&quot;, taču man Vikipēdija atgriež kļūdu &quot;You do not have the permissions needed to carry out this action. / Šī lapa ir aizsargāta, lai novērstu tās izmainīšanu vai citas darbības.&quot;
Šādu ziņojumu redzu pirmo reizi, man citus jaunos rakstus ir veiksmīgi izdevies sasaistīt un no modālajā logā sniegtās informācijas nevaru saprast, kas man jādara, lai rakstus sasaistītu. 

Vai tu varētu, lūdzu, palīdzēt sasaistīt šos divus rakstus? :) --[[Dalībnieks:Spnq|Spnq]] ([[Dalībnieka diskusija:Spnq|diskusija]]) 2022. gada 19. janvāris, plkst. 14.31 (EET)

:Sasaistīju. Nesastapu problēmu... [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 19. janvāris, plkst. 14.50 (EET)
:@[[Dalībnieks:Spnq|Spnq]], lūk @[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] jau palīdzēja. Iemeslu atradu - tā saite starp valodām tiek glabāta vēl citur (Vikidatu projektā: [[wikidata:Q173756|Q173756]]) un tur to lapu var labot tikai pieredzējuši dalībnieki. Vairumā gadījumu šādu problēmu nav. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 19. janvāris, plkst. 14.59 (EET)
::Liels paldies! [[Dalībnieks:Spnq|Spnq]] ([[Dalībnieka diskusija:Spnq|diskusija]]) 2022. gada 19. janvāris, plkst. 15.36 (EET)
:::{{ping|Spnq}} konkrētais Vikidatu ieraksts bija pa daļai aizsargāts (slēdzenes simbols augšā labajā pusē), tas nozīmē, ka jābūt pagājušām vismaz 4 dienām kopš dalībnieka reģistrēšanās, un jābūt veiktiem 50 labojumiem. Tā ka šī problēma ar laiku atrisināsies pati no sevis.  --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 19. janvāris, plkst. 16.17 (EET)

== Jautājums no [[User:Think Tank Creative Museum|Think Tank Creative Museum]] (2022. gada 7. februāris, plkst. 18.41) ==

Hello!
I'm trying to create a new page. The system doesn't allow to publish User:Think Tank Creative Museum/Nicolaus von Himsel
Would you be so kind to help?
Regards --[[Dalībnieks:Think Tank Creative Museum|Think Tank Creative Museum]] ([[Dalībnieka diskusija:Think Tank Creative Museum|diskusija]]) 2022. gada 7. februāris, plkst. 18.41 (EET)

:Hello, @[[Dalībnieks:Think Tank Creative Museum|Think Tank Creative Museum]]! Please try again with smaller edits. There is a restriction for new users to make big changes in articles to protec against vandalism. As you will gain more edits this restriction will go away. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 7. februāris, plkst. 23.59 (EET)

== Jautājums no [[User:Think Tank Creative Museum|Think Tank Creative Museum]] (2022. gada 8. februāris, plkst. 09.49) ==

Hi! I have been blocked by someone who calls himself crazycomputers? Is this ok? And how you suggest to proceed if I still would like to contribute and publish info about Himsel in English - such info about this person doesn't exsist in wikipedia. I have solid and edited translation. Sorry if question is stupid, I am new here on this platform. --[[Dalībnieks:Think Tank Creative Museum|Think Tank Creative Museum]] ([[Dalībnieka diskusija:Think Tank Creative Museum|diskusija]]) 2022. gada 8. februāris, plkst. 09.49 (EET)

:I am not able to help in any way on English Wikipedia. It seems that you have been blocked based on [[:en:Wikipedia:Username_policy#Promotional_usernames|Promotional username policy]]. I suggest discussing the problem on English Wikipedia in areas where you are allowed to post. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 8. februāris, plkst. 10.14 (EET)

== Maznozīmīgs temats? ==

Apšaubīji Patriks Peterson raksta nozīmīgumu, minēdams, ka Eirovīzijas atlases dalībnieiem lapas netaisat. Uzskatām, ka Patriks guvis un turpina gūt pietiekamu atpazīstamību, lai viņam tiktu saglabāta jau esošā vikipēdijas lapa un nekādas izmaiņas netiktu veiktas. Pat ja šobrīd divas esošās dziesmas, kuras bijušas un joprojām ir gan radio gan straumēšanas vietņu topos, kā arī Eirovīzijas atlases dalība līdzās Latvijas zināmākajiem mūziķiem tev nešķiet pietiekami &quot;nozīmīgi&quot;, būtu stulbi rakstu izdzēst un pēc mēneša vai diviem taisīt atkal tādu pašu jaunu, Patrika atpazīstamībai augot līdz &quot;nozīmīgi&quot; pietiekamam standartam, kurš, mūsuprāt, jau šobrīd ir sasniegts. --[[Dalībnieks:PEproduction|PEproduction]] ([[Dalībnieka diskusija:PEproduction|diskusija]]) 2022. gada 16. februāris, plkst. 03.52 (EET)PEproduction

:Ja jūs runājat par sevi daudzskaitlī, tas vien ir pietiekams Vikipēdijas noteikumu pārkāpums, lai jūs bloķētu - akauntiem jābūt individuāliem. Patiesībā, arī šāds dalībnieka vārds stingrākās valodu redakcijās var novest pie bloka, sk. augstāk esošo sarunu. Un Vikipēdijas politiku attiecībā uz nenozīmīgiem tematiem nenosaka latviešu redakcija - tā ir kopīga projekta līnija, ka šeit nav reklāmas dēlis un ka raksti par personām, kas neatbilst minimālajām nozīmības prasībām, kaitē Vikipēdijas reputācijai un tādēļ ir nevēlami. Tas vai šī politika patīk personiski Papuasam vai citiem, ir nesvarīgi, tāpat ir nesvarīgi, vai tam cilvēkam izdosies kaut ko sasniegt nākotnē. No raksta jābūt redzamai cilvēka/grupas nozīmībai, citādi viņš ir dzēšams - un kā saprotu, neviens nespēj vai negrib šādus apliecinājumus atrast. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 16. februāris, plkst. 04.40 (EET)
::Daudzskaitlī, jo ir komandas cilvēki, ar kuriem par šo esmu apspriedies. Vai tas arī ir aizliegts? 
::Mākslinieka biogrāfija, diskogrāfija un informācija, kura jau tapusi noderīga žurnālistiem preses relīžu veidošanā, it nemaz nav sevis popularizēšana.
::Tad tieši kas pietrūkst un kādu apliecinājumu tev vajag, lai mākslinieks būtu pieskaitāms šiem 'guidelines'? [[Dalībnieks:PEproduction|PEproduction]] ([[Dalībnieka diskusija:PEproduction|diskusija]]) 2022. gada 16. februāris, plkst. 12.47 (EET)
::: Šeit lietotāji runā savā, nevis kaut kādas grupas vārdā, lai uzpūstu savu nozīmību.
::: Ievietošana Vikipēdijā nav popularizēšana tad, ja popularitāte jau ir iegūta bez tās. Ja tādas nav, tā ir tikai reklāma uz sveša rēķina.
::: Pietrūkst sasniegumu, kas pierādītu personas nozīmību. Prasības tās pašas kas agrāk: [[Vikipēdija:Nozīmīguma_kritēriji#Mūzika]]. Ja kaut kas tāds bijis - gādājam par to atsauces. Neaizmirstam, ka mēs te visi esam ieinteresēti, lai būtu vairāk rakstu - bet noteikumiem atbilstošu. Pašlaik viņš tāds nav, un guglis arī nekādus sasniegumus neuzrāda. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 16. februāris, plkst. 13.06 (EET)
: Iepriekšējā reize: [[Dalībnieka diskusija:DJ EV#Lapas dzēšana]]. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 16. februāris, plkst. 04.53 (EET)
:@[[Dalībnieks:PEproduction|PEproduction]] - Arī jums labrīt! Kolēģis jau atbildēja - Vikipēdija nav sevis popularizēšanas rīks, tā ir enciklopēdija un tai ir savi kritēriji un standarti. Šobrīd rakstu neviens vēl nedzēš, tikai atzīmē kā problemātisku. Apskatot atsauces redzam tikai startu Eirovīzijas atlasē, divas preses relīzes (bez konkrēta autora) par Eirovīzijas dziesmu un viena ziņa par radošas nometnes rezultātu. Spotify divām dziesmām kopā ir ap 35 000 klausījumu. Novēlu panākumus un kad tie būs, tad arī nebūs problēmu savākt atsauces. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 16. februāris, plkst. 10.30 (EET)
::Labrīt un paldies! Apskatīšu kādas atsauces vēl varu pievienot, ja ar šīm ir par maz. [[Dalībnieks:PEproduction|PEproduction]] ([[Dalībnieka diskusija:PEproduction|diskusija]]) 2022. gada 16. februāris, plkst. 12.50 (EET)

== Jautājums no [[User:Amandazule|Amandazule]] par [[Dalībnieks:Amandazule/Smilšu kaste]] (2022. gada 10. marts, plkst. 19.57) ==

Labdien!
Esmu izveidojusi savā &quot;Smilšu kastē&quot; rakstu, taču vēlos to pārvietot uz īsto raksta veidošanas vietu, neko no jauna nepārrakstot. Kā tas būtu jāveic?
Paldies! --[[Dalībnieks:Amandazule|Amandazule]] ([[Dalībnieka diskusija:Amandazule|diskusija]]) 2022. gada 10. marts, plkst. 19.57 (EET)

:@[[Dalībnieks:Amandazule|Amandazule]] Labdien, kolēģis jau pārvietoja pareizi. Droši jautājiet, ja vēl vajadzīga palīdzība. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 11. marts, plkst. 12.06 (EET)
::Labdien!
::Manis izveidotajam un publicētajam rakstam &quot;Sirds troponīna tests&quot; ir vajadzīga kategorija. Es pievienoju kategoriju &quot;Veselība&quot;, taču redzu, ka šis paziņojums par kategorijas pievienošanu vēl joprojām nav pazudis. 
::Jautājums par raksta definīciju ievadā - Vai lūgums pēc tās nozīmē, ka man nepieciešams jau pašā ievadā norādīt, ko &quot;sirds troponīna tests&quot; nozīmē?
::Paldies. [[Dalībnieks:Amandazule|Amandazule]] ([[Dalībnieka diskusija:Amandazule|diskusija]]) 2022. gada 11. marts, plkst. 12.42 (EET)
:::Tās veidnes par nepilnībām pieliku es, pašas viņas nepazūd. Es ceru, ka kāds no mūsu medicīnas speciālistiem pamanīs un uzliks sīkāku kategoriju, tāpēc nesteidzos noņemt (nezinātājiem tais kategoriju dzīlēs grūti ko saprast). Par ievadu - jā, ja jau raksts saucas &quot;Sirds troponīna tests&quot;, tad jāraksta tieši par to, kas tas ir. Raksts apmēram par 50% vispār ir par citām tēmām, kam nav sakara ar tā nosaukumu - par troponīnu, kardiovaskulārajām slimībām utt., kas - manuprāt - būtu  pārnesami uz atsevišķiem rakstiem par šīm lietām, bet tās ir tikai manas personiskās domas, kas nav citiem obligātas. Bet ievads par nosaukuma tēmu vajadzīgs noteikti. Vēl ir pāris sīkumi, kā iekšsaišu trūkums, bet tas nav tik principiāli.
:::Piemēra pēc - raksts par līdzīgu tēmu [[Magnētiskās rezonanses tomogrāfija]], kurš veltīts tieši nosauktajai tēmai.
:::Jā, un nekrītiet pesimismā - jūsu raksts pirmajam mēģinājumam ir izcili labs, reti kuram jau no sākuma tā sanāk. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 11. marts, plkst. 13.07 (EET)

== Jautājums no [[User:Sofiaaggg|Sofiaaggg]] (2022. gada 24. aprīlis, plkst. 17.15) ==

kā man izveidot savu lapu? --[[Dalībnieks:Sofiaaggg|Sofiaaggg]] ([[Dalībnieka diskusija:Sofiaaggg|diskusija]]) 2022. gada 24. aprīlis, plkst. 17.15 (EEST)
:{{ping|Sofiaaggg}} klikšķis uz sarkanās saites šajā pašā tekstā. Eksperimentiem lūgums izmantot [[Dalībnieks:Sofiaaggg/Smilšu kaste|smilšu kasti]], nevis rakstus. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 24. aprīlis, plkst. 17.27 (EEST)

== Borgward ==

@[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] Sveiki!

lūdzu, vai varat izveidot rakstu latviešu Vikipēdijā par Borgward un izmantot saturu no citas Vikipēdijas, ja varat, vai uzrakstiet to saviem vārdiem.

Paldies [[Dalībnieks:SSHTALBI|SSHTALBI]] ([[Dalībnieka diskusija:SSHTALBI|diskusija]]) 2022. gada 3. jūlijs, plkst. 01.35 (EEST)

== Jautājums no [[User:Eremu1|Eremu1]] (2022. gada 22. jūlijs, plkst. 22.58) ==

Labdien! 
Rakstu par nepieciešamo atsauci rakstā &quot;Stabilitātei!&quot;, vienu atsauci esmu pielicis, taču otro es neesmu sapratis, vai jūs varētu paskaidrot, kādu vajag atsauci? Ja runa iet par populismu, partijas lozungi un vispārējā darbība ir diezgan populistiski (piemēram, programma kurā partija grib samazināt Saeimas deputātu skaitu vai arī vienkāršās tautas un valdošo politiķu pretnostatīšana, kura ir dzirdama jebkurā Alekseja Rosļikova runā), taču neviena partija nesauc sevi par populistiem.
Paldies! --[[Dalībnieks:Eremu1|Eremu1]] ([[Dalībnieka diskusija:Eremu1|diskusija]]) 2022. gada 22. jūlijs, plkst. 22.58 (EEST)

:Manuprāt - pats vārds &quot;populistiska&quot; ir neenciklopēdisks, jo aizskarošs un neinformatīvs (jebkura partija, kuru interesē vēlētāju atbalsts, ir populistiska). [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 23. jūlijs, plkst. 00.09 (EEST)

== Jautājums no [[User:Aérospatiale Concorde|Aérospatiale Concorde]] (2022. gada 29. jūlijs, plkst. 09.47) ==

Sveiki! Lūdzu,vai man ir atļauja izlabot kļūdainu tekstu,vai tāda ir tikai administratoriem? --[[Dalībnieks:Aérospatiale Concorde|Aérospatiale Concorde]] ([[Dalībnieka diskusija:Aérospatiale Concorde|diskusija]]) 2022. gada 29. jūlijs, plkst. 09.47 (EEST)
:Visiem, pat anonīmiem šāda atļauja ir, izņemot dažas īpaši aizsargātas lapas :) Administratori vairāk pieskata citu labojumus nekā labo paši. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 29. jūlijs, plkst. 09.54 (EEST)</text>
      <sha1>cu815fi9w7pvcci7yq35c886f61uwfx</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3662514</id>
      <parentid>3662508</parentid>
      <timestamp>2022-07-29T07:10:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Papuass</username>
        <id>88</id>
      </contributor>
      <comment>/* Jautājums no Aérospatiale Concorde (2022. gada 29. jūlijs, plkst. 09.47) */ Atbilde</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="121115" xml:space="preserve">{{Diskusiju arhīva infokaste
|nosaukums  = [[Lietotājs:Papuass|Papuass]] &lt;br&gt;diskusiju arhīvs
|arhivs1    = [[Lietotāja diskusija:Papuass/Arhīvs1|5.11.2006.—8.3.2015.]]
|arhivs2    = [[Lietotāja diskusija:Papuass/Arhīvs2|8.3.2015.—3.1.2017.]]
}}

== 2016. gada vērtīgākais latviešu valodas Vikipēdijas dalībnieks ==

{| style=&quot;border: 1px solid {{{border|gray}}}; background-color: {{{color|#fdffe7}}};&quot;
|rowspan=&quot;2&quot; valign=&quot;middle&quot; | {{#ifeq:{{{2}}}|alt|[[File:Royalty Barnstar Hires.png|100px]]|[[Image:Barnstar-RoyaltyNobility.png|100px]]}}

|rowspan=&quot;2&quot; |
|style=&quot;font-size: x-large; padding: 0; vertical-align: middle; height: 1.1em;&quot; | '''2016. gada vērtīgākais latviešu valodas Vikipēdijas dalībnieks'''
|-
|style=&quot;vertical-align: middle; border-top: 1px solid gray;&quot; | Saskaņā ar [[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2016/Otrā kārta|Vikipēdijas kopienas balsojumu]], esi atzīts par 2016. gada vērtīgāko latviešu valodas Vikipēdijas dalībnieku 
|}
:Paldies kopienai par atzinību. Tā kā rakstu autors esmu viduvējs un pietiekami daudz rakstu par &quot;nesvarīgajām&quot; tēmām, tad jāizceļas kaut kā citādi. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 6. februāris, plkst. 14.48 (EET)

== Blēži ! :D ==

Kur mans vikistipendijas pieteikums? [https://lv.wikipedia.org/wiki/Vikipēdija:Vikistipendijas/Pieteikumi]. --[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2017. gada 28. februāris, plkst. 18.31 (EET)
:Atvainojos, parādījās pēkšņi. Skaidrs, Big Brother uzdarbojas. --[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2017. gada 28. februāris, plkst. 18.35 (EET)

== Request ==

Hello.

Could you create the article [[:en:Sport in Azerbaijan]] in Latvian Wikipedia?

Thank you.

[[Special:Contributions/31.200.22.41|31.200.22.41]] 2017. gada 3. marts, plkst. 13.44 (EET)

== Cycling ==

Hi Papuass. I take the liberty to give you new other functions and basic documentation. If you are interested by having the name of the countries, you can follow instructions written on [[:d:Module:Cycling race]]. On another hand, about ''stageinfobox'', I am interested to know how you say a stage of a race, for example, we in French, we write ''1&lt;sup&gt;re&lt;/sup&gt; étape, Tour de France 2015'', ''2&lt;sup&gt;e&lt;/sup&gt; étape, Tour de France 2015'' or ''3&lt;sup&gt;e&lt;/sup&gt; b étape, Tour de France 2017'', is we have a half stage. [[Dalībnieks:Jérémy-Günther-Heinz Jähnick|Jérémy-Günther-Heinz Jähnick]] ([[Dalībnieka diskusija:Jérémy-Günther-Heinz Jähnick|diskusija]]) 2017. gada 8. marts, plkst. 18.49 (EET)


Sveiki, ļauju Jums tad salikt attiecīgas atļaujas (uz visām tiesībām) Pionieris bildei, lai var izmantot jebkādā veidā. Mēs nepārzinam Vikipēdiju tik labi, lai zinātu šīs lietas. Cik saprotu Jūs zināt, kas ir jāizlabo.

[[Dalībnieks:Viensvienspieci|Viensvienspieci]] ([[Dalībnieka diskusija:Viensvienspieci|diskusija]]) 2017. gada 20. aprīlis, plkst. 14.21 (EEST)

Izlaboju cik varējām. Ja Jūs varētu tieši ieteikt, kas ir jādara, lai viss būtu pareizi es būtu ļoti pateicīgs, jo īsti nesaprotu vai Jūs gribat jaunus &quot;tagus&quot; aprakstu vai ko citu.

[[Dalībnieks:Viensvienspieci|Viensvienspieci]] ([[Dalībnieka diskusija:Viensvienspieci|diskusija]]) 2017. gada 20. aprīlis, plkst. 14.27 (EEST)

== Jāņu svinēšana ==

Esi aicināts svinēt Jāņus Brencēnos! Sākums būs 10:00 pie Doles autostāvvietas, kur mēs visi kopā satiksimies un tad izplānosim kurš brauks ar mani vai arī ar kādu, kuram vēl ir mašīna bez manis. Ņemt līdzi piepūšamo telti (ja ir), portatīvo datoru, ieteicams arī fotoaparātu. Ja nav kaut kas vēl skaidrs, tad zvanīt man pa 26945318! Gaidīšu ziņu no jums! --[[Dalībnieks:Titāns|Titāns]] ([[Dalībnieka diskusija:Titāns|diskusija]]) 2017. gada 28. maijs, plkst. 10.12 (EEST)
:{{u|Titāns}}, diemžēl nevarēšu pievienoties. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 28. maijs, plkst. 21.42 (EEST)

== Thank you for participating in the [[:Meta:UNESCO Challenge|UNESCO Challenge]]! ==

Hi,

Thank you for participating in the [[:Meta:UNESCO Challenge|UNESCO Challenge]]! I hope you had as fun as we did! 

If you could take a minute to answer [https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSdHoVkx2n_Xuc0ojbqIWpj4tb8GlreHRiAQ5JcZf6Odufl8-w/viewform?usp=sf_link our survey], we would be very grateful. Your answer will help us improve our Challenges in the future.

Best,

[[Dalībnieks:John Andersson (WMSE)|John Andersson (WMSE)]] ([[Dalībnieka diskusija:John Andersson (WMSE)|diskusija]]) 2017. gada 2. jūnijs, plkst. 11.19 (EEST)

== Vikipēdijas darbnīca ==

Labdien!

6. jūnijā (otrdien) Vikipēdijas projektam latviešu valodā paliek 14 gadu. Lai to atzīmētu, aicinām visus, kas iepriekš darbojušies projektā, dienas laikā (00.00—24.00) uzrakstīt kādu jaunu rakstu. Vairāk informācijas atrodams [[Vikipēdija:Vikidarbnīca/Vikipēdijai latviešu valodā 14|iniciatīvas lapā]]. Tēma ir vēlama no [[Vikipēdija:Vajadzīgie raksti|vajadzīgo rakstu saraksta]], bet derēs arī cita. Paldies arī par Tavu iepriekšējo ieguldījumu Vikipēdijas projektā! -- [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2017. gada 5. jūnijs, plkst. 18.56 (EEST)

== Apsveikums! ==

Priecīgus Jāņus! --[[Dalībnieks:Titāns|Titāns]] ([[Dalībnieka diskusija:Titāns|diskusija]]) 2017. gada 23. jūnijs, plkst. 09.14 (EEST)

== Valdības infokaste ==
Sveiks! Vai vari man nedaudz izpalīdzēt, saistībā ar Wikipedia! Vai tu vari akurāti pārtulkot un sataisīt latviešu valodas infokasti '''Valdības kabinetiem'''. Rekur ir angļu variants: [https://en.wikipedia.org/wiki/Template:Infobox_government_cabinet Infobox government cabinet]

Lūdzu, lūdz palīdzi! [[Dalībnieks:Kleivas|Kleivas! ]] ([[Dalībnieka diskusija:Kleivas|diskusija]]) 2017. gada 29. jūlijs, plkst. 16.31 (EEST)
:{{u|Kleivas}}, nevaru apsolīt, ka varu to ātri izdarīt. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 31. jūlijs, plkst. 10.04 (EEST)
:{{u|Papuass}}. Īsti steigas nav, jau nav! Bet vēlētos, lai tu palīdzi![[Dalībnieks:Kleivas|Kleivas! ]] ([[Dalībnieka diskusija:Kleivas|diskusija]]) 2017. gada 31. jūlijs, plkst. 10.47 (EEST)
::{{u|Papuass}} Sveiks! Saprotu, jau ka ir daudz darba te! Bet es pirms vairāk kā pirms 3 mēnešiem lūdzu palīdzību! Bet pilnīgākais klusums! Vai tiešām nevari palīdzēt man pie šī? [[Dalībnieks:Kleivas|Kleivas]] ([[Dalībnieka diskusija:Kleivas|diskusija]]) 2017. gada 8. novembris, plkst. 18.56 (EET)
:::Nejūtos spēcīgs infokastēs, jo sen neesmu darbojies. Vari pamēģināt pats - nokopē anglisko versiju un iztulko &quot;label&quot; vērtības. Iespējams vēl šis tas jāpalabo, bet to jau var pēc tam. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 8. novembris, plkst. 19.00 (EET)

== Ukrainian Wikiconference 2017 ==

Hi! I invite you to visit our [[:wmua:Вікіконференція 2017|Wikiconference]] on 25-26 August in Kherson and share your experience. --[[Dalībnieks:Visem|Visem]] ([[Dalībnieka diskusija:Visem|diskusija]]) 2017. gada 30. jūlijs, plkst. 11.12 (EEST)
:Hi, {{u|Visem}}, it seems unlikely that I will come this year, but I should attend your Wikiconference one day. Do you have a location for the next year? --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 31. jūlijs, plkst. 10.55 (EEST)
:: No, not yet, I will try not to forget to tell you when we have conference next year. --[[Dalībnieks:Visem|Visem]] ([[Dalībnieka diskusija:Visem|diskusija]]) 2017. gada 31. jūlijs, plkst. 19.02 (EEST)

== Feedback request ==
Greetings,

The team that made [[mw:ORES|ORES]] is working on a new tool called [[mw:JADE|JADE]]. The new tool is for humans to review the work of ORES, to provide human feedback and oversight. The team would like to hear about how your experience using ORES has been on your wiki, and what you might expect from a tool like the one proposed. If you are interested, you can comment on [[mw:Talk:JADE|this page on mediawiki.org]]. 

The team is also interested in sharing updates with you as JADE is developed. Short messages will be sent to this talk page every month or two, linking to a page with further information. Is this something you would like to sign up for? Simply reply to me here if so and I will put your name on the list.

Happy editing to you. [[Dalībnieks:Keegan (WMF)|Keegan (WMF)]] ([[Dalībnieka diskusija:Keegan (WMF)|diskusija]]) 2017. gada 4. oktobris, plkst. 22.14 (EEST)
:You can also [[m:Global_message_delivery/Targets/JADE|sign yourself up]] for updates anytime. [[Dalībnieks:Keegan (WMF)|Keegan (WMF)]] ([[Dalībnieka diskusija:Keegan (WMF)|diskusija]]) 2017. gada 6. oktobris, plkst. 20.34 (EEST)

== Palīdzība ==

Sveiki! 
 Es veidoju futbola spēlētāju wikipēdijas rakstus. Ir vairāki ārzemnieki, kuri spēlē savas valsts futbola nacionālajā izlasē, bet nezinu kodus, kā ievietot spēlētaju piemēram GHANA futbola izlasē. Gaidu uz palīdzību, paldies!
:Vai pareizi sapratu, ka meklē šo informāciju? [[FIFA valstu kodi]]?  --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 9. oktobris, plkst. 21.44 (EEST)

== Invitation from WAM 2017 ==

[[File:Asia_(orthographic_projection).svg|right|200px]]
Hi WAM organizers!

Hope you receive your postcard successfully! Now it's a great time to '''[[:m:Wikipedia_Asian_Month_2017#Communities_and_Organizers|sign up at the 2017 WAM]]''', which will still take place in November. Here are some updates and improvements we will make for upcoming WAM. If you have any suggestions or thoughts, feel free to discuss on [[:m:Talk:Wikipedia Asian Month|the meta talk page]].

# We want to host many onsite Edit-a-thons all over the world this year. If you would like to host one in your city, please [[:m:Wikipedia Asian Month 2017/Onsite edit-a-thon|take a look and sign up at this page]]. 
# We will have many special prize provided by Wikimedia Affiliates and others. [[:m:Wikipedia Asian Month 2017/Event Partner|Take a look at here]]. Let me know if your organization also would like to offer a similar thing.
# Please encourage other organizers and participants to sign-up in this page to receive updates and news on Wikipedia Asian Month.
If you no longer want to receive the WAM organizer message, you can remove your username at [[:m:Global message delivery/Targets/Wikipedia Asian Month Organisers|this page]].

Reach out the WAM team here at the [[:m:Talk:Wikipedia Asian Month 2017|meta talk page]] if you have any questions.

Best Wishes,&lt;br /&gt;
Sailesh Patnaik
&lt;!-- Message sent by User:Saileshpat@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Wikipedia_Asian_Month_Organisers&amp;oldid=17313147 --&gt;

== JADE: topics to discuss ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
Hello,

Here are some topics the [[mw:JADE|JADE]] team would like to discuss. If you are interested, follow the link to join the conversation:
*[[mw:Topic:Tzw0uv2bucrdprm4| Judgments, Endorsements, and Preference]]
*[[mw:Topic:Tzw4ebq17wbdog74|Free text comments and suppression]]
*[[mw:Topic:Tzw3qg8qiqow10d8|Should we integrate JADE with Flow?]]
*[[mw:Topic:Tzw5fix7hbs4ui8j|Thematic and quant analysis of judgements]]

Thank you. On behalf of the Scoring Platform Team, [[m:User:Keegan (WMF)|Keegan (WMF)]]([[m:User talk:Keegan (WMF)|talk]]) 2017. gada 14. oktobris, plkst. 00.09 (EEST)&lt;/div&gt;
&lt;!-- Message sent by User:Keegan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/JADE&amp;oldid=17319199 --&gt;

== WAM Reminder ==

[[File:Asia_(orthographic_projection).svg|right|200px]]
Hi WAM organizers!

Thanks again for organizing Wikipedia Asian Month. There are only 4 days before it starts. If you haven't yet signed your language in WAM 2017, You can sign-up [[m:https://meta.wikimedia.org/wiki/Wikipedia_Asian_Month_2017#Communities_and_Organizers|here]]. Below we have provided some notices and guidelines for organizing.
;Page Setup
* Our [[m:Wikipedia Asian Month 2017/Sample|Sample page]]  is ready to be translated. There are only a few adjustments if you had this page for 2016 already.
** Article Requirement is 4
** Article criteria are 3k bytes and 300 words. NO 2k bytes for smaller Wikipedia.
** According to the tool's limit, IP users can not participate. Please encourage them to register an account.

;Localization
* Please localize '''[[:en:Template:WAM user 2016|this template]]''' and used on sign up page. I will update the template once the tool is ready to be used.
* You may localize this page, but you can also just put a link towards the meta page. [[m:Wikipedia Asian Month/QA]]

;Strategy
* You may have to invite some of your Wikipedia friends or active Wikipedians from your home WIKI to help you organize.
* You may have to send some invitation to last year participants, active Wikipedians, and Wikipedians who has a special interest.
* Central Notice will be used. You may use the Site Notice if you don't see the CN is deployed.

;Reward
*We will keep sending postcards (new design) this year, and as an organizer, you will receive an additional postcard as well.
*We will have many special prizes provided by Wikimedia Affiliates and others. [[:m:Wikipedia Asian Month 2017/Event Partner|Take a look at here]]. Let me know if your organization also would like to offer a similar thing. 
*We will send the Ambassador a regular paper copy of the certificate through the basic mail.

;Question
Please feel free to contact me or the WAM team [[m:Talk:Wikipedia Asian Month 2017|meta talk page]], send me an email by Email this User or chat with me on facebook.

If you no longer want to receive the WAM organizer message, you can remove your username at [[:m:Global message delivery/Targets/Wikipedia Asian Month Organisers|this page]].

'''Best Wishes''',&lt;br /&gt;
Sailesh Patnaik using [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2017. gada 27. oktobris, plkst. 16.38 (EEST)
&lt;!-- Message sent by User:Saileshpat@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Wikipedia_Asian_Month_Organisers&amp;oldid=17354308 --&gt;

== Wikipedia Asian Month 2017: engage with audience ==

Dear WAM organizer,

I’m Erick, the coordinator of WAM 2017. Thanks for your effort and help at [[:m:Wikipedia Asian Month 2017]]! Here are some more information about organizational matter of the event at a national level.

&lt;small&gt;You are receiving this message because you have signed up as a organizer or in the [[:m:Global_message_delivery/Targets/Wikipedia_Asian_Month_Organisers|list]].&lt;/small&gt;

; Timeline
The event has started and will end in the November 30th 23:59 (UTC). However, we are late for some matter. So we need your help:
* '''Invite''' previous participants and your community members to join. We have a [[:m:Wikipedia Asian Month 2017/SampleInvitation|template]] you can use.
* '''Translate''' [[m:Special:PrefixIndex/MediaWiki:Centralnotice-WAM_2017-|Central Notice for your community]] (more instruction below) as well as sending a notice in village pump. Go public!
* '''Become''' the jury member in a campaign on Fountain which is an amazing tool for you to supervise participants’ articles. If you don’t have the campaign set up, please contact us! And put a link to your community’s campaign page for participants’ navigation.
* '''Organize''' a [[:m:Wikipedia Asian Month 2017/Event Partner|off-site]] editathon event. A coffee bar, internet and laptops. Though it’s optional. If you want to do that, please contact me.

In the following days, you should answer the questions from your community and supervise the submissions. Hope you have fun!

; Prepare Central Notice

Central Notice shows a banner on the top of pages in your wiki project along the event timeframe. We will use this to engage with audience. Steps:

# Translate, change logo and link to event page. Find your project's Central Notice [https://meta.wikimedia.org/wiki/Special:PrefixIndex/MediaWiki:Centralnotice-WAM_2017- here]. For example, we can change the banner for Chinese Wikipedia [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&amp;group=Centralnotice-tgroup-WAM_2017&amp;filter=&amp;language=zh&amp;action=translate here].
# When you mark the 4 items (translation) as done. I'll enable the central notice in your language for this month.

; Interesting articles

Have some interesting articles in your mind or from community? Drop us a line so that we can post that [[m:Wikipedia_Asian_Month_2017/Topics|here]] to exchange the information to other communities.

; Special Prize
You can find some special prizes in [[:m:Wikipedia_Asian_Month_2017/Event_Partner|Event Partner]] page. They can be claimed by:

* Write an article about Indigenous people in Taiwan at Wikipedia Asian Month (supported by Wikimedia Taiwan).
* Write articles on monuments of Bhubaneswar (supported by Bhubaneswar Heritage Edit-a-thon).

The participants who joins for the special prize need to also report their conribution in the speical page. The link is shown in the Event Partner page.

; Looking for help

At all times, please reply me back or send me an email at erick@asianmonth.wiki.--[[m:User:Fantasticfears|Fantasticfears]] ([[m:User talk:Fantasticfears|talk]]) 2017. gada 5. novembris, plkst. 14.13 (EET)
&lt;!-- Message sent by User:Fantasticfears@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Wikipedia_Asian_Month_Organisers&amp;oldid=17385072 --&gt;

== Par izmaiņām veidnē ATSAUCE (Citation) ==
Izdarītās izmaiņas sabojājušas Ārējās saites daudzās lapās, piem: [[Maksis Lange]]. Ierakstīju vārdu Citation meklētājā uz redzu ka tādu izbojātu lapu ir daudzi simti. [[Dalībnieks:Ludis21345|Ludis21345]] ([[Dalībnieka diskusija:Ludis21345|diskusija]]) 2017. gada 10. novembris, plkst. 00.06 (EET)
:OK, labošu tūlīt. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 10. novembris, plkst. 00.08 (EET)

== What's Next (WAM) ==

Congratulations! The Wikipedia Asian Month is has ended and you've done amazing work of organizing. What we've got and what's next?
;Here are some number I would like to share with you 
:Total submitted: 7429 articles; 694 users

; Here are what will come after the end of WAM
* Make sure you judge all articles before December 12th, and participants who can improve their contribution (not submit) before December 10th. 
* Once you finish the judging, please update [[:m:Wikipedia Asian Month/Status|'''this page''']] after December 12th
* There will be three round of address collection scheduled: December 15th, December 20th, and December 25th. 
*  Please report the local Wikipedia Asian Ambassador (who has most accepted articles) [[:m:Wikipedia Asian Month/2017 Ambassadors|'''on this page''']], if the 2nd participants have more than 30 accepted articles, you will have two ambassadors.
* There will be a progress page for the postcards.

&lt;small&gt;If you no longer want to receive the WAM organizer message, you can remove your username at [[:m:Global message delivery/Targets/Wikipedia Asian Month Organisers|this page]].&lt;/small&gt;

'''Best Wishes''',&lt;br /&gt;
Sailesh Patnaik using [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2017. gada 5. decembris, plkst. 19.37 (EET)
&lt;!-- Message sent by User:Saileshpat@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Wikipedia_Asian_Month_Organisers&amp;oldid=17513917 --&gt;

== Pievienošana pasniedzēja grupai  ==

Labdien!

Esam Latvijas Univeristātes Informātika Izglītībā kursa studenti, neesam pievienoti pasniedzēja Viestura Vēža tabulai, grupai. Būtu vēlams, ja mūs pievienotu: 
Elza fisere
laima141
martazedina
zanis.zerbelis

Paldies!
Ar cieņu,
Žanis Žērbelis
:Labdien, {{u|Zanis.zerbelis}}, pievienoju. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 20. decembris, plkst. 18.24 (EET)

== WAM Address Collection ==

Congratulations! You have more than 4 accepted articles in Wikipedia Asian Month! Please submit your postal mailing address via '''[https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSdvj_9tlmfum9MkRx3ty1sJPZGXHBtTghJXXXiOVs-O_oaUbw/viewform?usp=sf_link Google form]''' or email me about that on erick@asianmonth.wiki before the end of Janauary, 2018. The Wikimedia Asian Month team only has access to this form, and we will only share your address with local affiliates to send postcards. All personal data will be destroyed immediately after postcards are sent. Please contact your local organizers if you have any question. We apologize for the delay in sending this form to you, this year we will make sure that you will receive your postcard from WAM. If you've not received a postcard from last year's WAM, Please let us know. All ambassadors will receive an electronic certificate from the team. Be sure to fill out your email if you are enlisted [[:m:Wikipedia_Asian_Month/2017_Ambassadors|Ambassadors list]].

Best, [[:m:User:fantasticfears|Erick Guan]] ([[m:User talk:fantasticfears|talk]])
&lt;!-- Message sent by User:Fantasticfears@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Fantasticfears/mass/WAM_2017&amp;oldid=17583922 --&gt;

== Faila lietojums ==
Pieņemu, ka kaut kur lokāli ir pieļauta kāda kļūda komentējot vai arī tas izdarīts tur, kur to nav iespējams izdarīt, skatīt, piemēram, [[:Attēls:Pļaviņu HES ar atvērtām slūžām.JPG|šeit]] ([https://i.imgur.com/ByIpdcn.png screen]). --[[Dalībnieks:Silraks|{{font|text=silrak|color=#4B92DB|css=font-weight:bold;}}{{font|text=s|color==#4169E1|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Dalībnieka diskusija:Silraks|{{font|text=M|color=#4B92DB|css=font-weight:bold;}}{{font|text=ana diskusij|color=#4169E1|css=font-weight:}}{{font|text=a|color=#7C9ED9|css=font-weight:}}]])}} 2018. gada 2. janvāris, plkst. 13.58 (EET)
:{{ping|Silraks}} Salaboju. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2018. gada 4. janvāris, plkst. 14.19 (EET)
::Joprojām neglīti izskatās, ka JPG ir pa virsu ārējā linka simbolam, bet tā laikam ir globāla problēma. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2018. gada 4. janvāris, plkst. 16.28 (EET)
:::Man šķiet, ka nav saistīts ar tulkojumu. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2018. gada 4. janvāris, plkst. 16.35 (EET)

== WAM Address Collection - 1st reminder ==

Hi there. This is a reminder to fill the address collection. Sorry for the inconvenience if you did submit the form before. If you still wish to receive the postcard from Wikipedia Asian Month, please submit your postal mailing address via '''[https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSdvj_9tlmfum9MkRx3ty1sJPZGXHBtTghJXXXiOVs-O_oaUbw/viewform this Google form]'''. This form is only accessed by WAM international team. All personal data will be destroyed immediately after postcards are sent. If you have problems in accessing the google form, you can use [[:m:Special:EmailUser/Saileshpat|Email This User]] to send your address to my Email.

If you do not wish to share your personal information and do not want to receive the postcard, please let us know at [[:m:Talk:Wikipedia_Asian_Month_2017|WAM talk page]] so I will not keep sending reminders to you. Best, [[:m:User:Saileshpat|Sailesh Patnaik]]
&lt;!-- Message sent by User:Saileshpat@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Fantasticfears/mass/WAM_2017&amp;oldid=17583922 --&gt;

== Confusion in the previous message- WAM ==

Hello again, I believe the earlier message has created some confusion. If you have already submitted the details in the Google form, '''it has been accepted''', you don't need to submit it again. The earlier reminder is for those who haven't yet submitted their Google form or if they any alternate way to provide their address. I apologize for creating the confusion. Thanks-[[:m:User:Saileshpat|Sailesh Patnaik]]
&lt;!-- Message sent by User:Saileshpat@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Fantasticfears/mass/WAM_2017&amp;oldid=17583922 --&gt;

== Epasts ==

Sveiks! Es redzu, ka esi man sūtījis epastu, bet neko neesmu saņēmusi. Uz gmail?--[[Dalībnieks:Ingii|Ingii]] ([[Dalībnieka diskusija:Ingii|diskusija]]) 2018. gada 22. janvāris, plkst. 17.23 (EET)
:Jāskatās [[Special:Preferences|iestatījumos]], kurš epasts uzlikts. Un tad droši vien var meklēt spamā vai tajās kategorijās, kas neiekrīt &quot;Inbox&quot;. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2018. gada 22. janvāris, plkst. 17.32 (EET)

== Ziemas OS konkurss ==
Lūdzu ieskaies Ziemas olimpisko spēlu konkursa diskusijā un padalies ar viedokli! Lūdzu!! [[Dalībnieks:Kleivas|Kleivas]] ([[Dalībnieka diskusija:Kleivas|diskusija]]) 2018. gada 3. februāris, plkst. 20.27 (EET)

== Message to the CEE Spring 2018 local organizers ==

Hello, {{PAGENAME}}! You are receiving this message as a '''[[:m:Wikimedia CEE Spring 2018|Wikimedia CEE Spring 2018]]''' coordinator for your community.

This is a friendly reminder that CEE Spring starts on March 21, the first day of spring. To make a smooth start, please ensure that you have taken care of thе following:

# Created information page of the contest in your Wikipedia.
# Created a [[:m:Wikimedia CEE Spring 2018/Article Lists|list of topics]] about your community on Meta-wiki.
# Created CEE Spring 2018 talk page template and connected to [[:d:Q48126269]].
# Published summary (in English) of [[:m:Wikimedia CEE Spring 2018/Rules|contest rules]] on Meta-wiki page.
# Promoted information about the contest (site notice, social media, personal messages).

Creating a talk page template is strongly encouraged as it would allow international organizers to track of contest progress of various topics. We will also try to provide automatically updated statistics from the very beginning based on this template. 

CEE you at the start of contest!

-------------
&lt;small&gt;''Delivered by: [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2018. gada 19. marts, plkst. 11.53 (EET) ''&lt;/small&gt;
&lt;!-- Message sent by User:Spiritia@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Wikimedia_CEE_Spring_2018/Participants/Mass_message&amp;oldid=17849048 --&gt;

== Files - paldies / Mad admin ==

Thanks for the deletion of some media files. We will try to make more files unused, so you can delete more. Just when we wanted to thank you, we found one of our IPs blocked.
-----
 Tev nav atļauts labot šo lapu šāda iemesla dēļ:
 
 Tavs lietotāja vārds vai IP adrese ir nobloķēta.
 
 Edgars2007 nobloķēja tavu lietotāja vārdu vai IP adresi. Bloķējot norādītais iemesls bija: trolling.
 
 Bloka sākums: 2018. gada 13. aprīlis, plkst. 00.19
 Bloka beigas: 2018. gada 13. aprīlis, plkst. 02.19
 Bija domāts nobloķēt: 78.55.103.5
 Tu vari sazināties ar Edgars2007 vai kādu citu administratoru lai apspriestu šo bloku.
 
 Pievērs uzmanību, tam, ka ja tu neesi norādījis derīgu e-pasta adresi savās izvēlēs, tev nedarbosies &quot;sūtīt e-pastu&quot; iespēja.
 
 Tava IP adrese ir 78.55.103.5 un bloka identifikators ir #6266. Lūdzu iekļauj vienu no tiem, vai abus, visos turpmākajos pieprasījumos.
------
Not very helpful. Admin has time to block users, but no time to clean up media files. [[Special:Contributions/77.180.25.19|77.180.25.19]] 2018. gada 13. aprīlis, plkst. 00.37 (EEST)
:Is there a reason you are not using an user account? --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2018. gada 13. aprīlis, plkst. 00.40 (EEST)
::[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] - do you think there is something in the universe without any &quot;reason&quot;? [[Special:Contributions/78.55.209.161|78.55.209.161]] 2018. gada 13. aprīlis, plkst. 04.37 (EEST)

== Vikipēdijas darbnīca ==

Labdien!

6. jūnijā (trešdien) Vikipēdijas projektam latviešu valodā paliek 15 gadu. Lai to atzīmētu, aicinām visus, kas iepriekš darbojušies projektā, dienas laikā (00.00—24.00) uzrakstīt kādu jaunu rakstu. Vairāk informācijas atrodams [[Vikipēdija:Vikidarbnīca/Vikipēdijai latviešu valodā 15|iniciatīvas lapā]]. Tēma ir vēlama no [[Vikipēdija:Vajadzīgie raksti|vajadzīgo rakstu saraksta]], bet derēs arī cita. Paldies arī par Tavu iepriekšējo ieguldījumu Vikipēdijas projektā! -- [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2018. gada 2. jūnijs, plkst. 16.35 (EEST)

== Invitation to Organize Wikipedia Asian Month 2018 ==

Hey Papuass,

My name is Yu Lun, and I’m from the Wikipedia Asian Month International Team. It’s a great pleasure to meet you and see the effort you have put into the previous editions of WAM. Thank you! On a side note, have you received your postcard? If you have yet to receive the postcard, I can help you to check our records.

We are currently preparing the 2018 edition of the Wikipedia Asian Month and would like to check with you if you are still willing to organize the WAM on the '''Latvian Wikipedia'''? On behalf of the WAM team, I will be the liaison to Latvian Wikipedia this year. So if you have any questions, requests or ideas, feel free to contact me directly.

Meanwhile, as a WAM organizer, we will put you on this mailing list (https://lists.wikimedia.org/mailman/listinfo/wam-announce) that is exclusively for organizers only. We will keep emails from that list to a minimal. But feel free to let us know if you wish to not be subscribed. Here is a survey we would like you to fill in (https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSfxUiT2RILnuOr3eacXzYwCgda6s2IcgRqSQZdYPy_GadWHxg/viewform?usp=sf_link). This survey will ensure that we will be able to better help you in WAM 2018. I’m looking forward to seeing you at this year’s event!

--[[Dalībnieks:Yulun5566|Yulun5566]] ([[Dalībnieka diskusija:Yulun5566|diskusija]]) 2018. gada 14. jūlijs, plkst. 08.35 (EEST) on behalf of WAM International Team
:Hi, {{u|Yulun5566}}! Sure, we can do it again this year. I have received my postcards (one as organizer, one as contributor). Survey filled. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2018. gada 18. jūlijs, plkst. 22.17 (EEST)

== WLM ==

Update redirect at http://www.wikilovesmonuments.lv/ please. --[[Dalībnieks:Voll|Voll]] ([[Dalībnieka diskusija:Voll|diskusija]]) 2018. gada 15. augusts, plkst. 23.22 (EEST)
:Done. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2018. gada 16. augusts, plkst. 10.24 (EEST)

== Invitation from WAM 2018 ==

[[File:Wikipedia Asian Month Logo.svg|right|200px]]

Hi WAM organizers!

Hope you receive your postcard successfully! Now it's a great time to '''[[:m:Wikipedia_Asian_Month_2018#Communities_and_Organizers|sign up at the 2018 WAM]]''', which will still take place in November. Here are some updates and improvements we will make for upcoming WAM. If you have any suggestions or thoughts, feel free to discuss on [[:m:Talk:Wikipedia Asian Month|the meta talk page]].

# We want to host many onsite Edit-a-thons all over the world this year. If you would like to host one in your city, please [[:m:Wikipedia Asian Month 2018/Onsite edit-a-thon|take a look and sign up at this page]]. 
# We will have many special prize provided by Wikimedia Affiliates and others. [[:m:Wikipedia Asian Month 2018/Event Partner|Take a look at here]]. Let me know if your organization also would like to offer a similar thing.
# Please encourage other organizers and participants to sign-up in this page to receive updates and news on Wikipedia Asian Month.
If you no longer want to receive the WAM organizer message, you can remove your username at [[:m:Global message delivery/Targets/Wikipedia Asian Month Organisers|this page]].

Reach out the WAM team here at the [[:m:Talk:Wikipedia Asian Month 2018|meta talk page]] if you have any questions.

Best Wishes,&lt;br /&gt;
[[:m:User:Saileshpat|Sailesh Patnaik]] using [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2018. gada 23. septembris, plkst. 19.03 (EEST)
&lt;!-- Message sent by User:Saileshpat@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Wikipedia_Asian_Month_Organisers&amp;oldid=18097905 --&gt;

== 27 Communities have joined WAM 2018, we're waiting for you! ==

[[File:Wikipedia Asian Month Logo.svg|right|200px]]

Dear WAM organizers!

Wikipedia Asian Month 2018 is now 26 days away! It is time to sign up for 
'''[[:m:Wikipedia_Asian_Month_2018#Communities_and_Organizers|WAM 2018]]''', 

Following are the updates on the upcoming WAM 2018:

* Follow the [[:m:Wikipedia Asian Month 2018/Organiser Guidelines|organizer guidelines]] to host the WAM successfully.
* We want to host many onsite Edit-a-thons all over the world this year. If you would like to host one in your city, please [[:m:Wikipedia Asian Month 2018/Onsite edit-a-thon|take a look and '''sign up''' at this page]]. 
* If you or your affiliate wants to organize an event partnering with WAM 2018, Please [[:m:Wikipedia Asian Month 2018/Event Partner|'''Take a look''' at here]].
* Please encourage other organizers and participants to sign-up in [[:m:Global message delivery/Targets/Wikipedia Asian Month Organisers|this page]] to receive updates and news on Wikipedia Asian Month.


If you no longer want to receive the WAM organizer message, you can remove your username at [[:m:Global message delivery/Targets/Wikipedia Asian Month Organisers|this page]].

Reach out the WAM team here at the [[:m:Talk:Wikipedia Asian Month 2018|meta talk page]] if you have any questions.

Best Wishes,&lt;br /&gt;
[[:m:User:Wikilover90|Wikilover90]] using ~~&lt;includeonly&gt;~&lt;/includeonly&gt;~~
&lt;!-- Message sent by User:Saileshpat@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Wikipedia_Asian_Month_Organisers&amp;oldid=18448358 --&gt;

== Vikidatu lietojums ==
Kā pareizi jārīkojas ar tiem vikidatiem, lai tie attēlotos mūsu infokastēs? Vikidatos salaboju Baldones iedzīvotāju skaitu, pat samainīju prioritātes, bet tie spītīgi nenāk uz infokasti. Kas nav pareizi? --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2018. gada 8. oktobris, plkst. 19.35 (EEST)
:Tik vienkārši tas nebūs. Mēs vēl neesam pieslēgušies tām infokastēm, kas ņem datus no Vikidatiem. Ārēji jāmotivē {{U|Edgars2007}} vai mani. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2018. gada 8. oktobris, plkst. 23.43 (EEST)
::No kurienes tad nāk dati, ja ir tags &lt;nowiki&gt;{{iedzsk|dati|Baldone}}&lt;/nowiki&gt;? --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2018. gada 9. oktobris, plkst. 06.07 (EEST)
:::{{u|Kikos}}: Tas ir kāds vecs eksperiments ar datiem veidnē [[Veidne:iedzsk/dati]]. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2018. gada 9. oktobris, plkst. 11.13 (EEST)
::::Un kurš ir šī eksperimenta autors? Kā tas strādā/nestrādā? --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2018. gada 9. oktobris, plkst. 11.15 (EEST)
:::::Autors ir {{u|Edgars2007}}. Atver to lapu labošanas režīmā. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2018. gada 9. oktobris, plkst. 11.17 (EEST)
::::::Nav nekāds eksperiments. Normāli strādājošs &quot;fiņtiks&quot;. Tikai reizi pusgadā jāatjaunina. Pašlaik neķeros klāt, jo mēs tāpat pārejam uz CSP datiem (kas ir mašīnlasāmi). Vikidati - vēlāk, jo Edgaram nav laika pieķerties pie šī. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2018. gada 9. oktobris, plkst. 12.33 (EEST)
:::::::Ja pieredzējušam dalībniekam nav skaidrs, no kurienes nāk dati, tad tas nav &quot;normāli strādājošs&quot;. Ja saprātīgā laikā nespējam nodrošināt svaigākos datus, jāatgriežas pie plika teksta. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2018. gada 9. oktobris, plkst. 12.52 (EEST)
::::::::Nu neko neklikšķinot/neatverot veidni (es pat nerunāju par labošanas režīmu), neko arī neuzzināsi. Atvērt {{tl|iedzsk}} veidni gan vajadzētu prast, ja jau tas pieredzējušais kolēģis pats sapratis, ka tas nāk no tā &quot;taga&quot;. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2018. gada 9. oktobris, plkst. 13.29 (EEST)
:::::::::Bāc! Kā var iedomāties, ka digitālā kosmosa laikmetā, kad visa progresīvā cilvēce izmanto vikidatus, te joprojām dažiem ir savas ''mellās grāmatiņas'', no kurām pusslepus tiek izķiņķerēti dati?! Un kāpēc tikai pilsētas? --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2018. gada 9. oktobris, plkst. 17.03 (EEST)

== USB-C ==

2018-08-08 a vandal attacked the article [[USB-C]] on several Wikipedias, including lvwiki. All Wikipedias except lvwiki have now completed the reversion of article renames.

Reverted article name:
#2018-08-08 enwiki restore title 'USB-C' https://en.wikipedia.org/w/index.php?title=USB-C&amp;diff=854051267&amp;oldid=854049713
#2018-08-08 ltwiki restore title 'USB-C' https://lt.wikipedia.org/w/index.php?title=USB-C&amp;diff=5421824&amp;oldid=5421819
#2018-08-14 cawiki restore title 'USB-C' https://ca.wikipedia.org/w/index.php?title=USB-C&amp;diff=20159165&amp;oldid=20151721
#2018-08-15 plwiki restore title 'USB-C' https://pl.wikipedia.org/w/index.php?title=USB-C&amp;diff=54236208&amp;oldid=54137844
#2018-09-09 etwiki restore title 'USB-C' https://et.wikipedia.org/w/index.php?title=USB-C&amp;diff=5093935&amp;oldid=5092894
#2018-10-16 svwiki restore title 'USB-C' https://sv.wikipedia.org/w/index.php?title=USB-C&amp;diff=43705938&amp;oldid=43705622
#2018-10-31 bewiki restore title 'USB-C' https://be.wikipedia.org/w/index.php?title=USB-C&amp;diff=3232888&amp;oldid=3202331
#2018-11-01 ptwiki restore title 'USB-C' https://pt.wikipedia.org/w/index.php?title=USB-C&amp;diff=53490168&amp;oldid=53487310
#2018-11-01 fiwiki restore title 'USB-C' https://fi.wikipedia.org/w/index.php?title=USB-C&amp;diff=17680052&amp;oldid=17558650
(in case of ca, pl the vandal went via admin board, presenting fake information)

Among the '''Latin-script Wikipedias''' 13 use &quot;USB-C&quot; and 3 use USB Type-C. Of the three one does so due to the vandalism (lv) and only one(!, tr) uses &quot;USB Type-C&quot; without any interference by the vandal. In frwiki the vandal sabotaged a rename-proposal by inserting fake information and later asking for page deletion.
 ca	USB-C
 cs	USB-C
 de	USB-C
 en	USB-C
 es	USB-C
 et	USB-C
 fi	USB-C
 fr	USB Type-C ('''fake information in talk page to prevent a rename to USB-C, talk page deleted 2018-10-31''')
 id	USB-C
 it	USB-C
 lt	USB-C
 lv	USB Type-C ('''after vandalism by frwiki-user''')
 pl	USB-C
 pt	USB-C
 sv	USB-C
 tr	USB Type-C ('''vandal tricked an admin into deleting the talk page''')

lvwiki is the last one, that uses the article title introduced through vandalism by the frwiki-user. [[Special:Contributions/77.0.218.248|77.0.218.248]] 2018. gada 1. novembris, plkst. 23.19 (EET) // add dewiki [[Special:Contributions/78.49.222.226|78.49.222.226]] 2018. gada 2. novembris, plkst. 19.56 (EET)

===Niridya===
: Hello a second time [[Special:Contributions/77.0.218.248|77.0.218.248]], I just [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?diff=18545559&amp;diffmode=source sent you a message]. Please answer before spamming [https://tools.wmflabs.org/guc/?by=date&amp;user=77.0.218.248 lots of pages] with this message you are posting everywhere since august 2018. --[[Dalībnieks:Niridya|Niridya]] ([[Dalībnieka diskusija:Niridya|diskusija]]) 2018. gada 1. novembris, plkst. 23.28 (EET)
:: Also, before you started strongly request renames, there were more USB Type-C than USB-C. I do not think it's really useful to debate this subject. --[[Dalībnieks:Niridya|Niridya]] ([[Dalībnieka diskusija:Niridya|diskusija]]) 2018. gada 1. novembris, plkst. 23.32 (EET)

== WAM Organizers Update ==

Hi WAM Organizer! Hopefully, everything works just fine so far! '''[[:m:Talk:Wikipedia Asian Month 2018|Need Help Button''', post in any language is fine]]
* Here are some recent updates and clarification of rules for you, and as always, let me know if you have any idea, thought or question.
** Additional souvenirs (e.g. postcard) will be sent to Ambassadors and active organizers.
** A participant's article count is combined on all language Wikipedias they have contributed to
** Only Wikipedia Asian Month on Wikipedia or Wikivoyage projects count (no WikiQuote, etc.)
** The global top 3 article count will only be eligible on Wikipedias where the WAM article requirement is at least 3,000 bytes and 300 words.
** If your community accepts an extension for articles, you should set up a page and allow participants to submit their contributions there.
** In case of redirection not allowed submitting in Fountain tool, a workaround is to delete it, copy and submit again. Or a submission page can be used too.
** Please make sure enforce the rules, such as proper references, notability, and length.
** International organizers will double check the top 3 users' accepted articles, so if your articles are not fulfilling the rules, they might be disqualified. We don't want it happened so please don't let us make such a decision.

Please feel free to contact me and WAM team on [[m:Talk:Wikipedia Asian Month 2018|meta talk page]], send me an email by Email this User or chat with me on facebook. For some languages, the activity for WAM is very less, If you need any help please reach out to us, still, 12 more days left for WAM, Please encourage your community members to take part in it.

If you no longer want to receive the WAM organizer message, you can remove your username at [[:m:Global message delivery/Targets/Wikipedia Asian Month Organisers|this page]].

Best Wishes,&lt;br /&gt;
Sailesh Patnaik&lt;br /&gt;
&lt;!-- Message sent by User:Saileshpat@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Wikipedia_Asian_Month_Organisers&amp;oldid=18557757 --&gt;

== Katrīna Džonsone ==

Es izveidoju lapu ar tulkojumu n angļu valodas, un man parādījās paziņojums rakstam, ka to taisās dzēst, jo esot slikts tulkojums. Pārbaudīju un atradu tikai pāris kļūdiņas (Cik manas tulkošanas prasmes to atļauj). Vai vari apskatīt rakstu un izlabot kļūdas, kuras es nepamanīju. Ļoti nevēlos, lai manu rakstu un ieguldīto darbu izdzēš pirms tas tiek novērtēts. --[[Dalībnieks:Lauruncis|Lauruncis]] ([[Dalībnieka diskusija:Lauruncis|diskusija]]) 2018. gada 1. decembris, plkst. 14.11 (EET)
:Diemžēl tas ir tipisks neizlabots mašīntulkots teksts. Reti kurš teikums tur ir bez kļūdām. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2018. gada 1. decembris, plkst. 18.36 (EET)

== What's Next (WAM)! ==

Congratulations! The Wikipedia Asian Month has ended successfully and you've done amazing work of organizing. What we've got and what's next?
; Tool problem
: If you faced problem submitting articles via judging tool, use [[:m:Wikipedia Asian Month 2018/late submit|this meta page]] to do so. Please spread this message with local participants.
; Here are what will come after the end of WAM
* Make sure you judge all articles before December 7th, and participants who can improve their contribution (not submit) before December 10th. 
* Participates still can submit their contribution of November before December 5th at [[:m:Wikipedia Asian Month 2018/late submit|'''this page''']]. Please let your local wiki participates know. Once you finish the judging, please update [[:m:Wikipedia Asian Month 2018/Status|'''this page''']] after December 7th
* There will be three round of address collection scheduled: December 15th, December 20th, and December 25th. 
*  Please report the local Wikipedia Asian Ambassador (who has most accepted articles) [[:m:Wikipedia Asian Month 2018/Ambassadors|'''on this page''']], if the 2nd participants have more than 30 accepted articles, you will have two ambassadors.
* There will be a progress page for the postcards.

; Some Questions
* In case you wondering how can you use the WAM tool (Fountain) in your own contest, contact the developer [[:m:User:Ле Лой|Le Loi]] for more information.

Thanks again, Regards &lt;br&gt;
[[User:Saileshpat|Sailesh Patnaik]] using [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2018. gada 3. decembris, plkst. 06.59 (EET)
&lt;!-- Message sent by User:Saileshpat@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Wikipedia_Asian_Month_Organisers&amp;oldid=18652404 --&gt;

== WAM Postcard collection ==

Dear organiser,

Thanks for your patience, I apologise for the delay in sending the Google form for address collection. Please share [https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLScoZU2jEj-ndH3fLwhwG0YBc99fPiWZIfBB1UlvqTawqTEsMA/viewform this form] and the message with the participants who created 4 or more than 4 articles during WAM. We will send the reminders directly to the participants from next time, but please ask the participants to fill the form before January 10th 2019. 

Things to do:
#If you're the only organiser in your language edition, Please accept your article, keeping the WAM guidelines in mind.
#Please report the local Wikipedia Asian Ambassador (who has most accepted articles) [[:m:Wikipedia Asian Month 2018/Ambassadors|'''on this page''']], if the 2nd participants have more than 30 accepted articles, you will have two ambassadors.
#Please update the status of your language edition in [[:m:Wikipedia Asian Month 2018/Status|'''this page''']].


Note: This form is only accessed by WAM international team. All personal data will be destroyed immediately after postcards are sent. If you have problems accessing the google form, you can use [[:m:Special:EmailUser/Saileshpat|Email This User]] to send your address to my Email. Thanks :) --[[:m:User:Saileshpat|Saileshpat]] using [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2018. gada 19. decembris, plkst. 23.15 (EET)
&lt;!-- Message sent by User:Saileshpat@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Wikipedia_Asian_Month_Organisers&amp;oldid=18711123 --&gt;

== IP, kas vandalizē ==

Nereģistrējies dalībnieks atkal izveido lapu ''Aivars Krūmiņš K'', kuru Tu izdzēsi. Varbūt viņu vajadzētu nobloķēt? Un noteikti vajadzētu izdzēst to lapu. Neesmu administratore, tādēļ nevaru to pati izdarīt. Un jau iepriekš paldies Tev. --[[Dalībnieks:Undiine55|Undiine55]] ([[Dalībnieka diskusija:Undiine55|diskusija]]) 2019. gada 2. janvāris, plkst. 22.03 (EET)

== Invitation to Organize Wiki Loves Love 2019 ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;

[[File:WLL Subtitled Logo subtitled b (transparent).svg|frameless|right]]

[[c:Special:MyLanguage/Commons:Wiki Loves Love 2019|Wiki Loves Love]] (WLL) is an International photography competition of Wikimedia Commons to subject love testimonials happening in the month of February 2019.

The primary goal of the competition is to document love testimonials through human cultural diversity such as monuments, ceremonies, snapshot of tender gesture, and miscellaneous objects used as symbol of love; to illustrate articles in the worldwide free encyclopedia Wikipedia, and other Wikimedia Foundation (WMF) projects. February is around the corner and Wiki Loves Love team invites you to organize and promote WLL19 in your country and join hands with us to celebrate love and document it on Wikimedia Commons. The theme of 2019 is '''Festivals, ceremonies and celebrations of love'''.

To organize Wiki Loves Love in your region, sign up at WLL [[:c:Commons:Wiki Loves Love 2019/Organise|Organizers]] page. You can also simply support and spread love by helping us [[c:Special:MyLanguage/Commons:Wiki Loves Love 2019|translate]] the commons page in your local language which is open for translation.

The contest starts runs from 1-28 February 2019. Independent from if there is a local contest organised in your country, you can help by making the photo contest Wiki Loves Love more accessible and available to more people in the world by translating the upload wizard, templates and pages to your local language. See for an overview
of templates/pages to be translated at our [[:c:Commons:Wiki Loves Love 2019/Translations|Translations page]].

Imagine...The sum of all love!

[[:c:Commons:Wiki Loves Love 2019/International Team|Wiki Loves Love team]]

--[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2019. gada 6. janvāris, plkst. 14.33 (EET)
&lt;/div&gt;
&lt;!-- Message sent by User:Tiven2240@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Wiki_Loves_Love&amp;oldid=18760999 --&gt;

== Function Startlist ==

Hi Papuass. It makes time I don't take the time to discuss with you. I just add for LV Wiki the function startlist created by Psemdel, you can see an example here : [[Diskusija:2019. gada Tour Down Under]]. Latvian is a language a little different. If you wish, you can adapt the table to your language by adding translations on [[:d:Module:Cycling race]] around line 2050 and then copy and paste the module here. [[Dalībnieks:Jérémy-Günther-Heinz Jähnick|Jérémy-Günther-Heinz Jähnick]] ([[Dalībnieka diskusija:Jérémy-Günther-Heinz Jähnick|diskusija]]) 2019. gada 12. janvāris, plkst. 12.43 (EET)
:Looks good to me, just a few translations needed. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 12. janvāris, plkst. 13.21 (EET)

== Bioloģijas portāls ==
Kas nekorekts bija nosaukumā Bioloģijas portāla izmeklētajā attēlā, kurš tika izdzēsts? --[[Dalībnieks:Jānis U.|Jānis U.]] ([[Dalībnieka diskusija:Jānis U.|diskusija]]) 2019. gada 4. marts, plkst. 13.47 (EET)
:Tas atradās rakstu vārdtelpā. Tas tobrīd nekur netika izmatots. Nevarēju saprast, kur pārvietot. Droši vien varētu veidņu vārdtelpā. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 4. marts, plkst. 14.27 (EET)
::Vai tad tas nebija tajā pašā vietā, kur pārējie izmeklētie attēli bioloģijas portālam? Es tur uzliku 7 attēlus, kuri pastāvīgi mainās, ar domu tos papildināt. --[[Dalībnieks:Jānis U.|Jānis U.]] ([[Dalībnieka diskusija:Jānis U.|diskusija]]) 2019. gada 4. marts, plkst. 17.28 (EET)
:::Tas bija [[Labot Portāls:Bioloģija/Izmeklēts attēls/7]]. Citi ir [[Portāls:Bioloģija/Izmeklēts attēls/1]]. Atjaunoju uz [[Portāls:Bioloģija/Izmeklēts attēls/7]]. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 4. marts, plkst. 17.34 (EET)
::::Paldies! --[[Dalībnieks:Jānis U.|Jānis U.]] ([[Dalībnieka diskusija:Jānis U.|diskusija]]) 2019. gada 4. marts, plkst. 20.15 (EET)

== Wikidata labels ==

What should the Wikidata labels be for [[d:Q13560423|Dove Cameron]], [[d:Q15731279|Joey Bragg]], [[d:Q437449|Kali Rocha]], and [[d:Q28843836|Lauren Lindsey Donzis]]? I mean the Latvian labels of course. [[Special:Contributions/104.58.147.208|104.58.147.208]] 2019. gada 29. aprīlis, plkst. 22.25 (EEST)
:You can try [https://www.personvarduatveide.lv/?locale=en this site], although there will not be most of surnames. In that case it takes a bit more time to lookup. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 30. aprīlis, plkst. 00.09 (EEST)

::I did what I could based on what I found, but I couldn't do them all. Like I couldn't do Kali and Donzis, as well as some of the other names. See if [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=L%C4%ABva_un_Medija&amp;type=revision&amp;diff=3055933&amp;oldid=3055108 my edit] needs revision. [[Special:Contributions/104.58.147.208|104.58.147.208]] 2019. gada 30. aprīlis, plkst. 05.04 (EEST)

== Par attēla parvietošanu ==
Kur var atrast uz vikikrātuvi pārvietoto failu Arhegonijs-2.jpg? --[[Dalībnieks:Jānis U.|Jānis U.]] ([[Dalībnieka diskusija:Jānis U.|diskusija]]) 2019. gada 8. maijs, plkst. 12.58 (EEST)
:{{u|Jānis U.}}: kļūdījos - bija pārvietots uz commons un pēc tam tur izdzēsts. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 8. maijs, plkst. 13.11 (EEST)
::Kāds tam bija mērķis? --[[Dalībnieks:Jānis U.|Jānis U.]] ([[Dalībnieka diskusija:Jānis U.|diskusija]]) 2019. gada 8. maijs, plkst. 13.22 (EEST)
:::Es dzēsu, jo failiem lieki nav jādublējas lvwiki un commons. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 8. maijs, plkst. 13.23 (EEST)
::::Spriežot pēc dzēšanas [https://commons.wikimedia.org/w/index.php?title=File:Arhegonijs-2.jpg&amp;action=edit&amp;redlink=1 pamatojuma] ''Massive bot transfer by brandnew account of unsourced files '' — kāds bots ir nepareizi pārnesis failus, nenorādot avotu. Tā ir nelāga situācija, kad legāli faili tiek vispirms pārnesti un pēc tam izdzēsti pavisam. Tikpat labi var gadīties, ka pēc tam, kad dublējošie faili izdzēsti mūsu vikipēdijā, kāds apskatīsies, ka avots vairs nav pieejams un pārbaudāms, un vieglu roku likvidēs failus arī no Vikikrātuves. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2019. gada 8. maijs, plkst. 16.14 (EEST)
:::::{{u|ScAvenger}} pie [[Special:Preferences#mw-prefsection-betafeatures|bēta iespējām]] tagad ir FileExporter, kas pārnes ar visu vēsturi. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 8. maijs, plkst. 16.27 (EEST)
::::::Tas labi, bet agrāk pārnestie faili ir bez vēstures, tikai ar linku uz sākotnējo atrašanās vietu. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2019. gada 8. maijs, plkst. 17.01 (EEST)

== How's ORES working out for you? ==


Hi Papuass, I'm working with [[User:EpochFail]] (@halfak on irc) on a research study to look into how [[mw:ORES]] is working out on wikis where it has been enabled. I was hoping to talk a little about what the kind of work you do on Latvian Wikipedia and about how the ORES edit filters and classifiers have been working out. Do you use any tools other than [[Special:RecentChanges]] or [[Special:Watchlist]] that take advantage of ORES? Do you know of any other tools that are used to patrol that do not use ORES? I'm also interested in any other observations you may have about how the ORES scores are working out. Thank you! [[Dalībnieks:Groceryheist|Groceryheist]] ([[Dalībnieka diskusija:Groceryheist|diskusija]]) 2019. gada 13. jūnijs, plkst. 08.36 (EEST)

== Invitation from WAM 2019 ==

[[File:WAM logo without text.svg|right|200px]]
Hi WAM organizers!

Hope you are all doing well! Now it's a great time to '''[[:m:Wikipedia Asian Month 2019#Communities_and_Organizers|sign up for the 2019 Wikipedia Asian Month]]''', which will take place in November this year (29 days left!). Here are some updates and improvements we will make for upcoming WAM. If you have any suggestions or thoughts, feel free to discuss on [[:m:Talk:Wikipedia Asian Month 2019|the meta talk page]].

#Please add your language project by 24th October 2019. Please indicate if you need multiple organisers by 29th October.
#Please update your community members about you being the organiser of the WAM.
#We want to host many onsite Edit-a-thons all over the world this year. If you would like to host one in your city, please [[:m:Wikipedia Asian Month 2019/Onsite edit-a-thon|take a look and sign up at this page]]. 
#Please encourage other organizers and participants to sign-up [[:m:Global message delivery/Targets/Wikipedia Asian Month Organisers|in this page]] to receive updates and news on Wikipedia Asian Month.
#If you no longer want to receive the WAM organizer message, you can remove your username at [[:m:Global message delivery/Targets/Wikipedia Asian Month Organisers|this page]].

Reach out the WAM team here at the [[:m:Talk:Wikipedia Asian Month 2019|meta talk page]] if you have any questions.

Best Wishes,&lt;br /&gt;
[[User:Saileshpat|Sailesh Patnaik]] using [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2019. gada 2. oktobris, plkst. 20.03 (EEST)
&lt;!-- Message sent by User:Saileshpat@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Wikipedia_Asian_Month_Organisers&amp;oldid=19195667 --&gt;

== Attēli ==

Labdien!
Man jautājums par attēliem.
Teiksim, ja es nofotogrāfēju kaut kādu informāciju, piemēram, no afišas, kur ir arī cilvēku bildes un es viņas ielādēju Vikipēdijā, tad tas droši vien skaitīsies kaut kāds pārkāpums, vai ne?
Paldies! [[Dalībnieks:Lietotaajs|Lietotaajs]] ([[Dalībnieka diskusija:Lietotaajs|diskusija]]) 2019. gada 30. oktobris, plkst. 13.27 (EET)
:{{u|Lietotaajs}}: jā, autortiesības te ņem diezgan stingri, no afišas pārfotografēt nevarēs. Bet iet uz spēlēm un bildēt spēlētājus drīkst, tas derēs. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 30. oktobris, plkst. 13.29 (EET)
::Skaidrs, paldies! [[Dalībnieks:Lietotaajs|Lietotaajs]] ([[Dalībnieka diskusija:Lietotaajs|diskusija]]) 2019. gada 30. oktobris, plkst. 19.57 (EET)

== Raksta reģistrēšana konkursam &quot;Āzijas mēnesis&quot; ==

Ir radusies problēma. Vēlos reģistrēt rakstu [[Džidu Krišnamūrti]] šim konkursam [[Vikipēdija:Āzijas mēnesis 2019]], bet man to neļauj. Kā iemesls tiek norādīts &quot;The article was created at 10/31/2019 11:42 PM&quot;, lai gan patiesībā rakstu izveidoju divas stundas vēlāk, nu jau 1. novembrī. Pēc šī saprotu, ka raksta radīšanas brīdis tiek ņemts pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]]. Tagad sanāk, ka mani ir apmānījuši :( Vai ir iespējams šo problēmu risināt? Vai tomēr jāsamierinās, ka konkursā šis raksts tomēr netiks ņemts vērā? --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2019. gada 2. novembris, plkst. 02.20 (EET)
: Njā, neizlasīju noteikumus līdz galam. Tur ir rakstīts, ka pēc pasaules laika, nevis Latvijas laika norisinās šis konkurss. Mana vaina! Žēl! Nu nekas, taisam jaunus rakstus! :) --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2019. gada 2. novembris, plkst. 02.25 (EET)
::Atvaino par pārpratumu, varēju vairāk uzsvērt šo faktu. Toties pēdējā dienā varēs izveidot rakstu līdz diviem naktī. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 2. novembris, plkst. 11.30 (EET)
::: Tagad izveidoju rakstu par Japānas pilsētu [[Čiba|Čibu]]. Pirms tam tā bija pāradresācija uz vienu no mūsu daudzajiem rakstiem par japāņu futbolistiem. Tā kā pāradresācija tika izveidota 2017. gadā, man atkal neļauj šo rakstu reģistrēt konkursam. Šo rakstu gan vajadzētu reģistrēt. Vai ir vēl kāds risinājums bez raksta izdzēšanas, un pēc tam iekopēšanas no jauna, lai to reģistrētu? Starp citu, abi raksti (Džidu Krišnamūrti un Čiba) bija pirmās divas vietas [https://tools.wmflabs.org/edgars/wam2019/ Edgara veidotajā sarakstā]. Šitā sagadīties :) --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2019. gada 3. novembris, plkst. 01.16 (EET)
::::Nodevu ziņu rīka autoram, būtu jāieskaita. Tu turies, ar trešo reizi sanāks :D --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 3. novembris, plkst. 14.01 (EET)
:::::Nu atvaino Treisij. Gribēju kā labāk ;) --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 3. novembris, plkst. 14.08 (EET)
::::::{{ping|Treisijs}} Čibu izdevās piereģistrēt. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 7. novembris, plkst. 10.57 (EET)

== Wikipedia Asian Month 2019 ==

&lt;div style=&quot;border:8px orange ridge;padding:6px;&gt;

[[File:Wikipedia Asian Month Logo.svg|right|frameless]]
::&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
''{{int:please-translate}}''

Greetings!

Thank you for organizing '''Wikipedia Asian Month 2019''' for your local Wikipedia language. For rules and guidelines, refer to [[:m:Wikipedia Asian Month 2019/Organiser Guidelines|this page]] on Meta. To reach out for support for the contest or ask any query, reach out to us on our [[:m:Talk:Wikipedia Asian Month 2019|Contact Us]] page. Our [[:m:Wikipedia Asian Month 2019/International Team|International Team]] will be assisting you through out the contest duration. Thank you for your efforts in making this project successful.

Best wishes,

[[:m:Wikipedia Asian Month 2019/International Team|WAM 2019 International Team]]

::::Stay Updated [[File:B&amp;W Facebook icon.png|link=https://www.facebook.com/wikiasianmonth/|50x50px]]&amp;nbsp; [[File:B&amp;W Twitter icon.png|link=https://twitter.com/wikiasianmonth|50x50px]]

&lt;/div&gt;&lt;/div&gt;
--[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2019. gada 2. novembris, plkst. 13.46 (EET)
&lt;!-- Message sent by User:Tiven2240@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Tiven2240/WAM&amp;oldid=19515825 --&gt;

== Futbola kluba logo ==

Labvakar!
Kā ir ar futbola kluba logo? Kā tos drīkst vai nedrīkst augšupielādēt?
Vai arī, teiksim, ja es izveidoju savu variantu (uzzīmēju to logo pats) tad tas skaitīsies pārkāpums?
Paldies! [[Dalībnieks:Lietotaajs|Lietotaajs]] ([[Dalībnieka diskusija:Lietotaajs|diskusija]]) 2019. gada 2. novembris, plkst. 17.06 (EET)
:{{ping|Lietotaajs}} logo ir izņēmums, tos drīkst ielādēt, norādot pie licencēm, ka tas ir logo. Zīmēt gan nav vērts, tāpat var sanākt autortiesību pārkāpums. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 3. novembris, plkst. 13.57 (EET)
::Skaidrs, liels paldies! [[Dalībnieks:Lietotaajs|Lietotaajs]] ([[Dalībnieka diskusija:Lietotaajs|diskusija]]) 2019. gada 3. novembris, plkst. 18.21 (EET)

== 1. tramvaju maršruts (Ščecina) ==

Hello, could you please tell me what has been translated wrong in my article [[1. tramvaju maršruts (Ščecina)]]? I wonder if I properly translated Polish street names into Latvian. If there are any other mistakes, I will make an effort and correct them.
[[Dalībnieks:Szczecinolog|Szczecinolog]] ([[Dalībnieka diskusija:Szczecinolog|diskusija]]) 2019. gada 25. novembris, plkst. 00.13 (EET)
:Some stop names should not be translated (definitely Dziļais, Pelēks Rindās laukuma) while others can be translated (like Riteņbraukšanas trase, Filharmonija). The ones which are not translated have to be transcribed instead. Look at this table [[Poļu īpašvārdu atveidošana]]. You should leave original spelling in parentheses like Ļubļinas ūnijas iela (''Unii Lubelskiej'') in case anyone actually tries to uses this article for navigation. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 25. novembris, plkst. 10.27 (EET)
::I have improved my article following your instructions. May I ask you to check whether everything is proper now? The article sketch is in my sandbox: [[:Dalībnieks:Szczecinolog/Smilšu kaste]]. [[Dalībnieks:Szczecinolog|Szczecinolog]] ([[Dalībnieka diskusija:Szczecinolog|diskusija]]) 2019. gada 25. novembris, plkst. 14.51 (EET)
::If &quot;plac XX&quot; is square, you can use &quot;XX laukums&quot;. Otherwise it is close enough. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 25. novembris, plkst. 15.05 (EET)
:::Thank you very much for your help. I will try to stick to rules. [[Dalībnieks:Szczecinolog|Szczecinolog]] ([[Dalībnieka diskusija:Szczecinolog|diskusija]]) 2019. gada 25. novembris, plkst. 15.19 (EET)

== Extension of Wikipedia Asian Month contest ==

In consideration of a week-long internet block in Iran, [[:m:Wikipedia Asian Month 2019|Wikipedia Asian Month 2019]] contest has been extended for a week past November. The articles submitted till 7th December 2019, 23:59 UTC will be accepted by the fountain tools of the participating wikis.

Please help us translate and spread this message in your local language. 

[[:m:Wikipedia Asian Month 2019/International Team|Wikipedia Asian Month international team]].

--[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2019. gada 27. novembris, plkst. 16.12 (EET)
&lt;!-- Message sent by User:Tiven2240@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Tiven2240/WAM&amp;oldid=19592097 --&gt;

== What's Next (WAM)! ==

Congratulations! The Wikipedia Asian Month has ended successfully and you've done amazing work of organizing. What we've got and what's next?
*We have a total of 10,186 articles made during this edition and it's the highest of all time.
*Make sure you judge all articles before December 20th, Once you finish the judging, please update [[:m:Wikipedia Asian Month 2019/Status|this page]].
*There will be two round of address collection scheduled: December 22th and December 27th 2019. 
*Please report the local Wikipedia Asian Ambassador (who has most accepted articles) on [[:m:Wikipedia Asian Month 2019/Ambassadors|this page]], if the 2nd participants have more than 30 accepted articles, you will have two ambassadors.
*In case you wondering how can you use the WAM tool (Fountain) in your own contest, contact the developer [[user:Ле Лой|Le Loy]] for more information.

Best wishes,

[[:Wikipedia Asian Month 2019/International Team|Wikipedia Asian Month International Team]]

--[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2019. gada 14. decembris, plkst. 19.30 (EET)
&lt;!-- Message sent by User:Tiven2240@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Tiven2240/WAM&amp;oldid=19638067 --&gt;

== WAM 2019 Postcard ==

Dear Participants and Organizers,

Congratulations!

It's WAM's honor to have you all participated in [[:m:Wikipedia Asian Month 2019|Wikipedia Asian Month 2019]], the fifth edition of WAM. Your achievements were fabulous, and all the articles you created make the world can know more about Asia in different languages!
Here we, the WAM International team, would like to say thank you for your contribution also cheer for you that you are eligible for the postcard of Wikipedia Asian Month 2019.
Please kindly fill [https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSdX75AmuQcIpt2BmiTSNKt5kLfMMJUePLzGcbg5ouUKQFNF5A/viewform the form], let the postcard can send to you asap!

Cheers!

Thank you and best regards,

[[:m:Wikipedia Asian Month 2019/International Team|Wikipedia Asian Month International Team]] 
--[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2020. gada 3. janvāris, plkst. 10.16 (EET)
&lt;!-- Message sent by User:Tiven2240@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/WAM_2019_Postcard&amp;oldid=19671656 --&gt;

== 2019. gada vērtīgākais Vikipēdijas latviešu valodā dalībnieks ==

{| style=&quot;border: 1px solid gray; background-color: #fdffe7;&quot;
|rowspan=&quot;2&quot; valign=&quot;middle&quot; | [[Attēls:Barnstar-RoyaltyNobility.png|100px]]

|rowspan=&quot;2&quot; |
|style=&quot;font-size: x-large; padding: 0; vertical-align: middle; height: 1.1em;&quot; | '''2019. gada vērtīgākais Vikipēdijas latviešu valodā dalībnieks'''
|-
|style=&quot;vertical-align: middle; border-top: 1px solid gray;&quot; | Saskaņā ar [[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2019|Vikipēdijas kopienas balsojumu]] esi atzīts par 2019. gada vērtīgāko dalībnieku Vikipēdijā latviešu valodā --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2020. gada 16. janvāris, plkst. 18.54 (EET)
|}

Paldies kopienai, lai arī nebija sajūta, ka šogad kaut ko būtu darījis vairāk un labāk. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2020. gada 17. janvāris, plkst. 10.09 (EET)

== WAM 2019 Postcard ==

[[File:Wikipedia Asian Month Logo.svg|right|200px|Wikipedia Asian Month 2019|link=:m:Wikipedia Asian Month 2019]]

Dear Participants and Organizers,

Kindly remind you that we only collect the information for [[:m:Wikipedia Asian Month 2019|WAM]] postcard 31/01/2019 UTC 23:59. If you haven't filled [https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSdX75AmuQcIpt2BmiTSNKt5kLfMMJUePLzGcbg5ouUKQFNF5A/viewform the google form], please fill it asap. If you already completed the form, please stay tun, wait for the postcard and tracking emails.

Cheers!

Thank you and best regards,

[[:m:Wikipedia Asian Month 2019/International Team|Wikipedia Asian Month International Team]] 2020.01


[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2020. gada 20. janvāris, plkst. 22.58 (EET)
&lt;!-- Message sent by User:-revi@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/WAM_2019_Postcard&amp;oldid=19732202 --&gt;

== WAM 2019 Postcard: All postcards are postponed due to the postal system shut down ==

[[File:Wikipedia Asian Month Logo.svg|right|200px|Wikipedia Asian Month 2019|link=:m:Wikipedia Asian Month 2019]]

Dear all participants and organizers,

Since the outbreak of COVID-19, all the postcards are postponed due to the shut down of the postal system all over the world. Hope all the postcards can arrive as soon as the postal system return and please take good care.

Best regards,

[[:m:Wikipedia Asian Month 2019/International Team|Wikipedia Asian Month International Team]] 2020.03
&lt;!-- Message sent by User:Aldnonymous@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/WAM_2019_Postcard&amp;oldid=19882731 --&gt;

== Janko Matūška ==

Sveicināti, kļūdas dēl vakar ievietoju CEE Spring veidni Jankas Matūškas pāradresācijas lapā – [https://lv.wikipedia.org/wiki/Diskusija:Janko_Matu%C5%A1ka šeit]. Tagad vienam rakstam ir divas CEE Spring veidnes. Varat lūdzu to lieko izdzēst? --[[Dalībnieks:Entuziasts|Entuziasts]] ([[Dalībnieka diskusija:Entuziasts|diskusija]]) 2020. gada 11. aprīlis, plkst. 19.17 (EEST)
:{{ping|Entuziasts}} Sakārtots. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2020. gada 12. aprīlis, plkst. 23.07 (EEST)

== Files on Commons etc. ==
Hi! Thank you for fixing {{tl|NowCommons}}. I think that [[:Kategorija:Attēli, kurus var izdzēst]] and [[:Kategorija:Db-commons]] are no longer needed. Perhaps you could check?

I like to check files and I noticed that there are some files like [[:Attēls:Bbp4.jpg]] that have no license and many files do not have a source or a {{tl|information}}. Where is the best place to look for users that could be interessted in files? --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 13. jūnijs, plkst. 11.06 (EEST)
:There are not that many users interested in maintaining files. Sometimes I do that myself, but progress is slow. Posting in [[Vikipēdija:Kopienas portāls]] is reccomended. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2020. gada 13. jūnijs, plkst. 11.15 (EEST)
:: Great! I will have a look later. 
:: I see that some of the files that have a {{tl|NowCommons}} are no longer on Commons. If you are not sure all info have been transferred correctly it is better to skip them so the info can be transferred. That greatly reduces the risk file gets deleted on Commons. 
:: I think I could use my bot here to fix files. Where do I ask for a bot flag? --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 13. jūnijs, plkst. 12.31 (EEST)
:::[[Vikipēdija:Bota statusa pieteikumi]]. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2020. gada 13. jūnijs, plkst. 12.36 (EEST)

Thank you! The files [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Dal%C4%ABbnieks:MGA73/Sandbox&amp;oldid=3234984 on this list] do not have a license. Or at least many of them don't. How would you fix that? --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 14. jūnijs, plkst. 01.16 (EEST)

: And files [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Dal%C4%ABbnieks:MGA73/Sandbox&amp;oldid=3234989 on this list] is non-free and (probably) not in use in an article. The files should either be added to an article or deleted. More work. :-) --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 14. jūnijs, plkst. 01.29 (EEST)

Some files have incomplete information on Commons. It is easy to fix with the tools in the {{tl|NowCommons}}. It does ofcourse take a little time. But it is nice to have the information on Commons (especially if author and uploader name is not the same). You can [https://commons.wikimedia.org/w/index.php?title=File%3A5._tramvaju_depo.JPG&amp;type=revision&amp;diff=427355944&amp;oldid=383549568 see an example here]. If you notice that some files are missing information you can skip them. I will they to check the first files in [[:Kategorija:Fails ir Vikikrātuvē ar tādu pašu nosaukumu]] so I will fix if i notice any problems. You can also fix it yourself. But I hope that most files have the relevant information. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 18. jūnijs, plkst. 21.23 (EEST)

: I have now checked the files in [[:Kategorija:Fails ir Vikikrātuvē ar tādu pašu nosaukumu]] from 1 to F (including) so they should be ready to delete (around 160 files). If you have a little time :-) --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 27. jūnijs, plkst. 18.21 (EEST)

== Digital Postcards and Certifications ==

[[File:Wikipedia_Asian_Month_Logo.svg|link=M:Wikipedia_Asian_Month_2019|right|217x217px|Wikipedia Asian Month 2019]]

Dear Participants and Organizers,

Because of the COVID19 pandemic, there are a lot of countries’ international postal systems not reopened yet. We would like to send all the participants digital postcards and digital certifications for organizers to your email account in the upcoming weeks. For the paper ones, we will track the latest status of the international postal systems of all the countries and hope the postcards and certifications can be delivered to your mailboxes as soon as possible.

Take good care and wish you all the best.

&lt;small&gt;This message was sent by [[:m:Wikipedia Asian Month 2019/International Team|Wikipedia Asian Month International Team]] via [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2020. gada 20. jūnijs, plkst. 21.58 (EEST)&lt;/small&gt;
&lt;!-- Message sent by User:Martin Urbanec@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/WAM_2019_Postcard&amp;oldid=20024482 --&gt;

== Checking files ==
Hi! I see that you are active in checking files. That is great! I hope to do [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Att%C4%93ls:Riga_rathaus_1.JPG&amp;curid=91796&amp;diff=3270167&amp;oldid=3269331 edits like that] with my bot when I have some time. So if you have any ideas on what to fix let me know. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 7. jūlijs, plkst. 14.20 (EEST)

: I have now fixed many of the files in [[:Kategorija:Files uploaded by User:Anonīms]]. If you see any files there that are ready to move to Commons you are very welcome to move them. 
: I like to use [https://www.mediawiki.org/wiki/Help:Extension:FileImporter FileImporter]. But it seems that it does not like &quot;Kategorija&quot; so I had to change to &quot;Category&quot;. In future I will change the name while I do other edits.
: Some of the files can't be moved because of {{tl|FoP-Latvia}}. But there are some files that are moved to Commons anyway. I have been thinking that instead of having them marked with {{tl|NowCommons}} perhaps they should be marked with a template like [[:en:Template:KeepLocal]]. Then it would be possible to separate files that can be deleted from files that should not be deleted. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 7. jūlijs, plkst. 22.44 (EEST)
::I have changed {{tl|NowCommons}} so now it is possible to add a reason to the template NOT to delete the local file. See [[:Attēls:Krisjanis Barons grave.JPG]] as an example. The benefit of that is that it warns local admins not to delete the file and it also removes the file from the category of files that should be deleted. It is partly in English or Google translated. So if you have a few moments perhaps you can fix it? --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 8. jūlijs, plkst. 20.51 (EEST)
::: About monuments I asked on Commons and got a reply on what could be accepted. The [https://commons.wikimedia.org/w/index.php?title=User_talk:Clindberg&amp;oldid=432063370#Monuments/stones answer is that stones are not copyrighted so it depends on how much work have been made on them]. So a natural stone with a short text is okay but a stone changed into a sculpture is not. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 9. jūlijs, plkst. 16.50 (EEST)
* All files in [[:Kategorija:Countries to ESC tables in Latvian]] should be ready to move to Commons. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 11. jūlijs, plkst. 01.17 (EEST)

== Deleting files that are also on Commons ==
Hi! I have made redirects on Commons where the local name on lv.wiki is not the same as Commons. So if you delete the local file then the file should still be visible in the articles here on lv.wikipedia. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 25. jūlijs, plkst. 18.58 (EEST)
: There are a few exceptions where the file names are not allowed on Commons. One of them is [[:File:Doles sala 19.-20. gs. mijā (''Insel Dahlen'').jpg]] because of the &lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;. That will sometimes mess up the wiki pages. Perhaps you could move that file so it gets the same file name as on Commons? Other names that are not allowed is names like [[:File:10943721.jpg]] that is &quot;meaningless&quot;. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 25. jūlijs, plkst. 19.16 (EEST)

== Attēli pie gleznām ==
Pamanīju, ka rakstos [[Zemnieku kāzas]], [[Mūzikas stunda]], [[Mednieki sniegā]] un [[Sardanapala nāve]] ir attēlu problēmas. Diemžēl nesaprotu, kā tās novērst! --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2020. gada 31. jūlijs, plkst. 15.55 (EEST)
:Aiziet uz angļu versiju un paņemt no turienes faila jauno nosaukumu? (Vismaz es tā darītu, bet varbūt kāds zina vieglāku ceļu...)--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 31. jūlijs, plkst. 18.54 (EEST)
::Raksta [[Mednieki sniegā]] apakšdaļā ir attēls ar to pašu nosaukumu, kas kā sarkana saite parādās infokastē. Tā būs Vikidatu problēma, jo infokaste šajā (un droši vien arī pārējos minētajos) rakstos balstīta uz Vikidatiem. -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2020. gada 31. jūlijs, plkst. 19.40 (EEST)
:::Vikidatos norādīti vairāki attēli. Pirmkārt, man vajadzētu salabot automātisko veidni, lai normāli strādā. Bet pagaidām var risināt, &lt;strike&gt;ja Vikidatos kādu attēlu uzstāda kā &quot;preffered&quot;&lt;/strike&gt; uzliekto manuāli vērtību laukam. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2020. gada 31. jūlijs, plkst. 23.55 (EEST)

== Wikipedia Asian Month 2020 ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;[[File:Wikipedia_Asian_Month_Logo.svg|link=m:Wikipedia_Asian_Month_2020|right|217x217px|Wikipedia Asian Month 2020]]

Hi WAM organizers and participants!

Hope you are all doing well! Now is the time to sign up for [[:m:Wikipedia Asian Month 2020|Wikipedia Asian Month 2020]], which will take place in this November.

'''For organizers:'''

Here are the [[:m:Wikipedia Asian Month 2020/Organiser Guidelines|basic guidance and regulations]] for organizers. Please remember to:

# use '''[https://fountain.toolforge.org/editathons/ Fountain tool]''' (you can find the [[:m:Fountain tool|usage guidance]] easily on meta page), or else you and your participants’ will not be able to receive the prize from WAM team.
# Add your language projects and organizer list to the [[:m:Wikipedia Asian Month 2020#Communities and Organizers|meta page]] before '''October 29th, 2020'''.
# Inform your community members WAM 2020 is coming soon!!!
# If you want WAM team to share your event information on [https://www.facebook.com/wikiasianmonth/ Facebook] / [https://twitter.com/wikiasianmonth twitter], or you want to share your WAM experience/ achievements on our blog, feel free to send an email to info@asianmonth.wiki or PM us via facebook.

If you want to hold a thematic event that is related to WAM, a.k.a. [[:m:Wikipedia Asian Month 2020#Subcontests|WAM sub-contest]]. The process is the same as the language one.

'''For participants:'''

Here are the [[:m:Wikipedia Asian Month 2020#How to Participate in Contest|event regulations]] and [[:m:Wikipedia Asian Month/QA|Q&amp;A information]]. Just join us! Let’s edit articles and win the prizes!

'''Here are some updates from WAM team:'''
#	Due to the [[:m:COVID-19|COVID-19]] pandemic, this year we hope all the Edit-a-thons are online not physical ones. 
#	The international postal systems are not stable enough at the moment, WAM team have decided to send all the qualified participants/ organizers extra digital postcards/ certifications. (You will still get the paper ones!) 
#	Our team has created a [[:m:Wikipedia Asian Month 2020/WAM2020 postcards and certification deliver progress (for tracking)|meta page]] so that everyone tracking the progress and the delivery status. 

If you have any suggestions or thoughts, feel free to reach out the WAM team via emailing '''info@asianmonth.wiki''' or discuss on the meta talk page. If it’s urgent, please contact the leader directly ('''jamie@asianmonth.wiki''').

Hope you all have fun in Wikipedia Asian Month 2020

Sincerely yours,

[[:m:Wikipedia Asian Month 2020/International Team|Wikipedia Asian Month International Team]] 2020.10&lt;/div&gt;
&lt;!-- Message sent by User:KOKUYO@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/WAM_2020&amp;oldid=20508138 --&gt;

== [[Wingolf]] ==
Hello [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]], 

you were not ''that wrong''[https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Wingolf&amp;diff=3309428&amp;oldid=3309374] about [[Wingolf]]: The article is the joint work of two men, one of whom studied in Riga for a year. It looks like he is no longer fluent in grammar and spelling ... I politely apologize for any inconvenience this may cause. (Info: There is also a draft in Estonian that is being supervised by Estonian students. There won't be a Lithuanian version because we don't know a speaker.)

Kind regards, [[Dalībnieks:DMF-Muster|DMF-Muster]] ([[Dalībnieka diskusija:DMF-Muster|diskusija]]) 2020. gada 6. oktobris, plkst. 21.57 (EEST)

== [[Dalībnieka_diskusija:TSchlafer|TSchlafer]] ==
Labdien [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]]! Ceru, ka šī ir pareizā vieta, kur atbildēt un jūs redzēsiet šo komentāru. Neesmu ļoti prasmīgs Vikipēdijas lietotājs (pagaidām), taču labprāt apgūtu, kur un kas un kā, jo ir interese veidot kvalitatīvus rakstus ar atsaucēm utt. Vecākajam attēlam noskaidroju [http://visualrian.ru/hier_rubric/photo_historic/822783.html autoru]. Tas ir uzņemts 1980. gada 24. jūlijā un to uzņēmis Jurijs Somovs &quot;RIA Novosti&quot; uzdevumā. Diemžēl nezināšu, zem kuras licences šis skaitītos, varbūt varat man palīdzēt. Ja tas neskaitas zem nevienas, kuru būtu atļauts publicēt Vikipēdijā, tad dzēsīsim, jā.
Par otro attēlu, kur Vītauts ir jau vecāks - tas ir no ģimenes fotoalbuma. Neesmu simtprocentīgi drošs, kurš no ģimenes locekļiem to uzņēmis, taču var nedēļas laikā noskaidrot. Jebkurā gadījumā ģimene to atļauj publicēt, varētu pielikt brīvo licenci. Vai es pareizi saprotu, ka lai to sekmīgi izdarītu, man ir jādodas uz [[:Attēls:VitautsGalinauskas1.jpeg]] lapu un jārediģē tās pirmkods un tajā apakšā jāievieto teksts: &lt;nowiki&gt;&quot;[[:Veidne:CC-BY-SA-3.0]]&quot;&lt;/nowiki&gt;?

Sveiciens, -- [[Dalībnieks:TSchlafer|TSchlafer]] ([[Dalībnieka diskusija:TSchlafer|diskusija]]) 2020. gada 19. oktobris, plkst. 17.40 (EEST)
:{{ping|TSchlafer}} Ja ar ģimeni noskaidrosiet,  =tad ievietojamais teksts ir šāds: &lt;nowiki&gt;{{CC-BY-SA-3.0}}&lt;/nowiki&gt;. Par vecāko attēlu izskatās gan, ka būs jādzēš. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2020. gada 19. oktobris, plkst. 18.21 (EEST)
:{{ping|Papuass}} Sakārtots. Skat. manā diskusiju lapā. --[[Dalībnieks:TSchlafer|TSchlafer]] ([[Dalībnieka diskusija:TSchlafer|diskusija]]) 2020. gada 21. oktobris, plkst. 21.14 (EEST)

== Kas notiek ar latviešu Wikipēdiju?! ==
Kas notiek ar latviešu Wikipēdiju?! Pilns ar kļūdām un murgiem visādiem. Piemērs, Sabīne Bukša, latviešu vieglatlēte, esot dzimusi Valmierā, bet pati Sintija saka, ka Ogres rajona Ķeipenē. 
Varbūt vajadzētu pieiet nopietnāk šim pasākumam, jo lecīgu nezinātāju administratoru šeit ir daudz un kļūdainas informācijas arī... {{unsigned|Letticus7777}}
:{{ping|Letticus7777}}: Par visām kļūdām atbildību neuzņemos :) Vikipēdijas princips ir tāds, ka kļūdas izlabot var ikviens. Administratoru (tas nav apmaksāts amats) pieākumos ir tikai pieskatīt, lai tiek ievēroti pašu pieņemtie (un no lielākām Vikipēdijāma mantotie) noteikumi. Par Sabīni — jāpārbauda vairākos avotos (par dzimšanas vietu gan uzmanīgi — vairumā gadījumu cilvēki piedzimst medicīnas iestādē un tā var neatrasties tajā pašā apdzīvotā vietā, kur vecāku dzīvesvieta). --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2020. gada 5. novembris, plkst. 10.19 (EET)
:{{ping|Letticus7777}} - Es, starp citu, savulaik aizsūtīju Bukšai vēstuli soctīklā ar jautājumu, kur viņa dzimusi, jo šādu informāciju neatradu. Atbildes nebija. Ja Tīklā ir informācija par to, ka viņa tur dzimusi (nevis kur bērnībā dzīvojusi), tad liekam to iekšā. Es redzu tikai versiju, ka [https://www.sporto.lv/sporta-veidi/viegalatletika/gan-busu-princese/ dzimusi Ogrē]. Nevis Ķeipenē.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 5. novembris, plkst. 14.36 (EET)

Žurnāls 9 vīri, novembris,  Sintija atbild uz jautājumu par dzimšanas vietu un brīnās, ka pēc Wiki datiem esot dzimusi Valmierā. 
Bet, jāatzīst, latviešu Wiki līmeņus ir tomēr graujošs. Jo lecīgi pasūtīt visi māk, lecīgi neļaut labot brutālas un katastrofālas kļūdas arī māk, bet uzturēt kaut cik normālu līmenī nemāk gan. Varbūt vajag aicināt zinošus ļaudis palīgā, tajos pašos soctīklos vai citādi. Patiesība nedaudz neērti jau paliek mo latviešu Wikipēdijas, tāds provinciālisms dveš un augstprātīga nezināšana...Piemēram, atrast kādu padziļinātu zinātnisku rakstu nebūs īsti iespējams, bet visādu jokainu un kļūdainu aprakstu būs daudz, piem, visiem labi zināmais gadījums par Raudives politiskajām &quot;simpātijām&quot; nacismam. Tas laikam arī ir latviešu Wiki līmenītis. Aiciniet talkā zinošus cilvēkus, studentus, akadēmisko personālu,utt. Caur soctīkliem vai caur paziņām aiciniet zinošos, lai sagatavo par viņu profesionālo nozari kādus pamata rakstus, piem, lai rakstu par Raudivi gatavo kāds filozofs vai filozofijas students, kurš māk atšķirt un ieraudzīt lietu būtību. Lai veicas! [[Dalībnieks:Letticus7777|Letticus7777]] ([[Dalībnieka diskusija:Letticus7777|diskusija]]) 2020. gada 6. novembris, plkst. 09.06 (EET)
:Labāk norādiet uz konkrētām kļūdām konkrētos rakstos. Ja jums būtu vēlme palīdzēt, visas savas uzskaitītās lietas būtu darījis pats, nevis visgudri ieteicis citiem. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2020. gada 6. novembris, plkst. 10.12 (EET)

== Wikipedia Asian Month 2020 Postcard ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
[[File:Wikipedia_Asian_Month_Logo.svg|link=m:Wikipedia_Asian_Month_2020|right|120px|Wikipedia Asian Month 2020]]
Dear Participants, Jury members and Organizers,

Congratulations!

It's Wikipedia Asian Month's honor to have you all participated in Wikipedia Asian Month 2020, the sixth Wikipedia Asian Month. Your achievements were fabulous, and all the articles you created make the world can know more about Asia in different languages! Here we, the Wikipedia Asian Month International team, would like to say thank you for your contribution also cheer for you that you are eligible for the postcard of Wikipedia Asian Month 2020. Please kindly fill '''[https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSftK0OwA_f1ZVtCULlyi4bKU9w2Z7QfW4Y_1v9ltdTIFKFcXQ/viewform the form]''', let the postcard can send to you asap! 

* This form will be closed at February 15.
* For tracking the progress of postcard delivery, please check '''[[:m:Wikipedia Asian Month 2020/Organizers and jury members|this page]]'''.

Cheers!

Thank you and best regards,

[[:m:Wikipedia_Asian_Month_2020/Team#International_Team|Wikipedia Asian Month International Team]], 2021.01&lt;/div&gt;
&lt;!-- Message sent by User:KOKUYO@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/WAM_2020_Postcards&amp;oldid=20923776 --&gt;

== Wikipedia Asian Month 2020 Postcard ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
[[File:Wikipedia_Asian_Month_Logo.svg|link=m:Wikipedia_Asian_Month_2020|right|120px|Wikipedia Asian Month 2020]]
Dear Participants and Organizers,

Kindly remind you that we only collect the information for Wikipedia Asian Month postcard 15/02/2021 UTC 23:59. If you haven't filled the [https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSftK0OwA_f1ZVtCULlyi4bKU9w2Z7QfW4Y_1v9ltdTIFKFcXQ/viewform Google form], please fill it asap. If you already completed the form, please stay tun, [[:m:Wikipedia Asian Month 2020/Postcards and Certification|wait for the postcard and tracking emails]].

Cheers!

Thank you and best regards,

[[:m:Wikipedia Asian Month 2020/Team#International Team|Wikipedia Asian Month International Team]], 2021.01
&lt;/div&gt;
&lt;!-- Message sent by User:KOKUYO@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/WAM_2020_Postcards&amp;oldid=20923776 --&gt;

== B. Daukšta bio ==

Rakstu Jums pēc Meistara ieteikuma. Manuprāt, nav nekāda pamata teikt, ka BD pasniedzējs bijis F. Straube. 
Minētais nav strādājis LVU un līdz ar to tas izskatās dīvaini. 
Jānis Taurēns, LU VFF {{unsigned|80.89.78.33}}
:Īsti nav viedokļa, neesmu raksta autors, bet ja faktam nav atsauces, tad to var apstrīdēt un ņemt ārā. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 15. marts, plkst. 15.39 (EET)

== Piespiedu reģistrācija ==
Paldies par rūpēm! Jāsaka gan, ka manis aprakstītais reģions ne pavisam nav centrālā un pat ne austrumu Eiropa :) Ja atgriezīšos pie ņenciem, tad varēs ieskaitīt. Ģeogrāfijā laikam esmu pūrists. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2021. gada 22. marts, plkst. 08.05 (EET)

:Es saprotu problēmu, bet Krievijas tēmas mums tāpat visas ir pieņemamas. Turklāt, nu jau piedalās arī Malta. Par reģiona robežām tajā CEE kolektīvā paspējām izstrīdēties pirms pāris gadiem un sapratām, ka labāk būt atvērtiem. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 22. marts, plkst. 09.38 (EET)

== Global templates ==

Hi Papuass,

You have been helpful with [[:m:Gathering support from local projects for global templates]]. In [https://www.youtube.com/watch?v=3QpbHBCqp1U WMF Annual Plan discussions] a question was raised about global templates. The question is at 18'37&quot; in the video, and the answer at 19'24&quot; until 21'30&quot;. Nice answer: impactful project. Work for the second half of this year i.a. creating a project plan, sorting out technical difficulties, and finding funding. Thank you for your support. [[Dalībnieks:Ad Huikeshoven|Ad Huikeshoven]] ([[Dalībnieka diskusija:Ad Huikeshoven|diskusija]]) 2021. gada 8. augusts, plkst. 18.45 (EEST)

== Attēlu pārveidošana ==

Sveiks! Man radās problēma ar šo attēlu. https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Bab%C4%ABtes_stacija.jpg. Gribu viņu pārveidot par Babītes staciju 2, bet nekas neizdodas. --[[Dalībnieks:Titāns|Titāns]] ([[Dalībnieka diskusija:Titāns|diskusija]]) 2021. gada 8. augusts, plkst. 22.52 (EEST)

Commons failus var pārvietot tikai īpaši dalībnieki. Pārējie var tikai pieprasīt pārvietošanu. Nedaudz jāuzgaida. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 8. augusts, plkst. 23.56 (EEST)

== Wikipedia Asian Month 2021 ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
Hi [[m:Wikipedia Asian Month|Wikipedia Asian Month]] organizers and participants!
Hope you are all doing well! Now is the time to sign up for [[Wikipedia Asian Month 2021]], which will take place in this November.

'''For organizers:'''

Here are the [[m:Wikipedia Asian Month 2021/Rules|basic guidance and regulations]] for organizers. Please remember to:

# use '''[https://fountain.toolforge.org/editathons/ Fountain tool]''' (you can find the [[m:Wikipedia Asian Month/Fountain tool|usage guidance]] easily on meta page), or else you and your participants' will not be able to receive the prize from Wikipedia Asian Month team.
# Add your language projects and organizer list to the [[m:Template:Wikipedia Asian Month 2021 Communities and Organizers|meta page]] before '''October 29th, 2021'''.
# Inform your community members Wikipedia Asian Month 2021 is coming soon!!!
# If you want Wikipedia Asian Month team to share your event information on [https://www.facebook.com/wikiasianmonth Facebook] / [https://twitter.com/wikiasianmonth Twitter], or you want to share your Wikipedia Asian Month experience / achievements on [https://asianmonth.wiki/ our blog], feel free to send an email to [mailto:info@asianmonth.wiki info@asianmonth.wiki] or PM us via Facebook.

If you want to hold a thematic event that is related to Wikipedia Asian Month, a.k.a. [[m:Wikipedia Asian Month 2021/Events|Wikipedia Asian Month sub-contest]]. The process is the same as the language one.

'''For participants:'''

Here are the [[m:Wikipedia Asian Month 2021/Rules#How to Participate in Contest?|event regulations]] and [[m:Wikipedia Asian Month 2021/FAQ|Q&amp;A information]]. Just join us! Let's edit articles and win the prizes!

'''Here are some updates from Wikipedia Asian Month team:'''

# Due to the [[m:COVID-19|COVID-19]] pandemic, this year we hope all the Edit-a-thons are online not physical ones.
# The international postal systems are not stable enough at the moment, Wikipedia Asian Month team have decided to send all the qualified participants/ organizers extra digital postcards/ certifications. (You will still get the paper ones!)
# Our team has created a [[m:Wikipedia Asian Month 2021/Postcards and Certification|meta page]] so that everyone tracking the progress and the delivery status.

If you have any suggestions or thoughts, feel free to reach out the Wikipedia Asian Month team via emailing '''[Mailto:info@asianmonth.wiki info@asianmonth.wiki]''' or discuss on the meta talk page. If it's urgent, please contact the leader directly ('''[Mailto:&amp;#x20;Jamie@asianmonth.wiki jamie@asianmonth.wiki]''').

Hope you all have fun in Wikipedia Asian Month 2021

Sincerely yours,

[[m:Wikipedia Asian Month 2021/Team#International Team|Wikipedia Asian Month International Team]], 2021.10
&lt;/div&gt;
&lt;!-- Message sent by User:Reke@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Wikipedia_Asian_Month_Organisers&amp;oldid=20538644 --&gt;

== Jautājums no [[User:Hagberg apsaimniekosana|Hagberg apsaimniekosana]] (2022. gada 3. janvāris, plkst. 10.32) ==

Labdien! 
Vēlamies uzzināt – kādu iemeslu dēļ ticis izdzēsts Vikpēdijā ievieitotais raksts par Latvijas uzņēmumu SIA HAGBERG? 

Raksts tika veidots identiski saturiski līdzvērtīgs citu Latvijas uzņēmumu informatīvajiem rakstiem – iekļauta informācija, balstoties uz piemēra, kā tika veidots raksts par uzņēmumu Latvijas Finieris, ar šo rakstu nav bijušas nekādas problēmas. Rakstā ir iekļauti fakti par uzņēmumu – vēsture, darbības mērķi, pakalpojuma veidi, attīstības virzieni. 

Neuzskatām, ka tas ir reklāmraksts un vēlamies ievietot rakstu no jauna. Būsim pateicīgi, ja sniegsiet atbildi, kādi bija iemesli raksta dzēšanai. --[[Dalībnieks:Hagberg apsaimniekosana|Hagberg apsaimniekosana]] ([[Dalībnieka diskusija:Hagberg apsaimniekosana|diskusija]]) 2022. gada 3. janvāris, plkst. 10.32 (EET)

:Labdien, @[[Dalībnieks:Hagberg apsaimniekosana|Hagberg apsaimniekosana]], rakstu neizdzēsu, bet šobrīd apskatot, saturs vairāk atbilda mājaslapai vai ierakstam uzņēmumu katalogā. Enciklopēdijai uzņēmuma mērķi un nākotnes plāni nav būtiskākā informācija, šeit ir vajadzīgi &quot;sausi&quot; fakti, vēstures sadaļa. Pēc darbinieku skaita un apgrozījuma uzņēmums atbilstu Vikipēdijas nozīmīguma kritērijiem, šoreiz problēma ir bijusi raksta formātā. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 3. janvāris, plkst. 10.41 (EET)
::Paldies par atbildi, ņemsim vērā! Mums raksts nerādās nevienā no meklētājiem, un mūsu pusē rādās, ka tas ir dzēsts. Vai pastāv iespēja, ka to ir izdzēsis kāds cits? [[Dalībnieks:Hagberg apsaimniekosana|Hagberg apsaimniekosana]] ([[Dalībnieka diskusija:Hagberg apsaimniekosana|diskusija]]) 2022. gada 3. janvāris, plkst. 10.57 (EET)
:::@[[Dalībnieks:Hagberg apsaimniekosana|Hagberg apsaimniekosana]] atjaunoju izdzēstās lapas saturu jūsu apakšlapā: [[Dalībnieks:Hagberg apsaimniekosana/HAGBERG]]. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 3. janvāris, plkst. 11.04 (EET)
::::Labdien! Saite uz apakšlapu strādā, bet, ierakstot meklētājā &quot;HAGBERG&quot; neparādās neviens raksts. Kā būtu jārīkojas, lai atgrieztu šo lapu, lai tā būtu pieejama visiem caur meklētāju? [[Dalībnieks:Hagberg apsaimniekosana|Hagberg apsaimniekosana]] ([[Dalībnieka diskusija:Hagberg apsaimniekosana|diskusija]]) 2022. gada 8. februāris, plkst. 16.19 (EET)
:::::{{Ping|Hagberg apsaimniekosana}} Liekas, {{ping|Papuass}} nav šo komentāru pamanījis. Komentēšu kā savu personisko viedokli (jo pats šīs lapas redaktēšanā neesmu iesaistīts): tas raksts tika atjaunots kā dalībnieka lapas apakšraksts, lai viņu jūs pie sevis sataisītu enciklopēdiskākā stilā, bez reklāmas stila frāzēm ''&quot;Vairāk nekā 10 gadu darbības laikā HAGBERG kļuvis par vienu no vadošajiem...&quot;'', un tad varētu ielikt atpakaļ kā pilntiesīgu rakstu,- tad viņš arī visur parādīsies. Stils jau ir raksta vienīgā nopietnā problēma. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 12. februāris, plkst. 19.23 (EET)
::::::Paldies par ieteikumiem! Esam koriģējuši tekstu pēc ieteiktā! [[Dalībnieks:Hagberg apsaimniekosana|Hagberg apsaimniekosana]] ([[Dalībnieka diskusija:Hagberg apsaimniekosana|diskusija]]) 2022. gada 18. februāris, plkst. 17.14 (EET)

== How we will see unregistered users ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
&lt;section begin=content/&gt;
Hi!

You get this message because you are an admin on a Wikimedia wiki.

When someone edits a Wikimedia wiki without being logged in today, we show their IP address. As you may already know, we will not be able to do this in the future. This is a decision by the Wikimedia Foundation Legal department, because norms and regulations for privacy online have changed.

Instead of the IP we will show a masked identity. You as an admin '''will still be able to access the IP'''. There will also be a new user right for those who need to see the full IPs of unregistered users to fight vandalism, harassment and spam without being admins. Patrollers will also see part of the IP even without this user right. We are also working on [[m:IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation/Improving tools|better tools]] to help.

If you have not seen it before, you can [[m:IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation|read more on Meta]]. If you want to make sure you don’t miss technical changes on the Wikimedia wikis, you can [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|subscribe]] to [[m:Tech/News|the weekly technical newsletter]].

We have [[m:IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation#IP Masking Implementation Approaches (FAQ)|two suggested ways]] this identity could work. '''We would appreciate your feedback''' on which way you think would work best for you and your wiki, now and in the future. You can [[m:Talk:IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation|let us know on the talk page]]. You can write in your language. The suggestions were posted in October and we will decide after 17 January.

Thank you. 
/[[m:User:Johan (WMF)|Johan (WMF)]]&lt;section end=content/&gt;
&lt;/div&gt;

2022. gada 4. janvāris, plkst. 20.17 (EET)
&lt;!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Johan_(WMF)/Target_lists/Admins2022(5)&amp;oldid=22532651 --&gt;

== Jautājums no [[User:LaimonsDimants|LaimonsDimants]] (2022. gada 19. janvāris, plkst. 10.46) ==

Sveiks! Nesaprotu kādēļ manis nupat veidoto lapu &quot;Mākslinieks -8&quot; uzreiz izdzēsa ar pamatojumu, ka tā esot reklāma? Nesaprotu ar ko tā atšķirās no citu mākslinieku un personu lapām un pat, ja šādas atšķirības bija, kādēļ uz tām netika norādīts, bet vienkārši tā tika izdzēsta. Es saprotu, ka dažiem uzraugiem te noteikti ir jāuztur savs ego ar autoratitatīviem paņēmieniem, bet tas nešķiet adekvāti. --[[Dalībnieks:LaimonsDimants|LaimonsDimants]] ([[Dalībnieka diskusija:LaimonsDimants|diskusija]]) 2022. gada 19. janvāris, plkst. 10.46 (EET)

:Labdien, lūdzu apskatīt [[Vikipēdija:Nozīmīguma kritēriji]], Vikipēdija nav vieta savu CV veidošanai. Rakstā nebija nevienas atsauces un teksts nerada pārliecību par atbilstību minētajiem nozīmīguma kritērijiem, piemēram, minēti vismaz kādi savas nozares apbalvojumi. Pirms pārmetam administratoriem par ego, novērtējam arī sevi. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 19. janvāris, plkst. 11.23 (EET)
::Apbalvojumi ir diezgan vājš arguments, es varu veselu rindu ielikt ar māksliniekiem, kuriem ir sava wikipēdijas lapa, bet nav neviena apbalvojuma. Otrkārt, mākslas pasaule nav sports, kur balvas ir vienīgā vai galvenā mēraukla. Ja kaut uz mirkli iedziļinās šī mākslinieka veikumā, tad arguments par nozīmības trūkumu neiztur kritiku. Treškārt, mākslinieks, par kuru bija šī lapa, atbilst pat vairākiem wikipēdijas nozīmīguma principiem, piemēram: 
::# Cilvēks ir saņēmis labi zināmu un nozīmīgu apbalvojumu vai tādam ir vairākkārt nominēts. (konkrētajā gadījumā otrais variants un mākslinieks kvalificējās tam, ja nemaldos četras reizes)
::# Cilvēks ir izveidojis vai bijis būtisks līdzdalībnieks kāda būtiska vai labi zināma darba izveidē, par ko ir uzrakstīta neatkarīga grāmata vai uzņemta pilnmetrāžas filma, vai radīti vairāki neatkarīgi periodikas raksti vai recenzijas. (šajā gadījumā recenzijas tiek rakstītas par teju katru izrādi, kurās viens no autoriem ir arī šis mākslinieks)
::# Cilvēks savas jomas profesionāļu vidū tiek uzskatīts par būtisku personu šajā jomā.  Piekritīšu par atsaucēm, taču raksts vēl tika pilnveidots un uz nepilnībām varēja norādīt, nevis dzēst bez brīdinājuma. 
::[[Dalībnieks:LaimonsDimants|LaimonsDimants]] ([[Dalībnieka diskusija:LaimonsDimants|diskusija]]) 2022. gada 20. janvāris, plkst. 09.25 (EET)
:::@[[Dalībnieks:LaimonsDimants|LaimonsDimants]] Ja ir vēlme turpināt konstruktīvi, turpiniet darbu šeit [[Dalībnieks:LaimonsDimants/Smilšu kaste]] (atjaunoju dzēsto saturu) un sagādājiet atsauces. Ja jau ir nominēts kādām balvām, tad tur būtu jābūt atsaucēm. Pēc tam, kad raksts būs kārtībā, to varēs pārvietot uz pareizo nosaukumu. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 20. janvāris, plkst. 10.14 (EET)
::::Bet jebkurā gadījumā enciklopēdijas rakstam nav jāizskatās pēc CV, un nav tik skrupulozi jāuzskaita pilnīgi viss. Tur jau tas saraksts lielāks, nekā Raimondam Paulam :)  --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 20. janvāris, plkst. 10.43 (EET)
:::::Liels paldies par atbildi, ieteikumiem un otro iespēju. Noteikti pieķeršos šim un pozitīva rezultāta gadījumā centīšos turpināt ar nākamajiem. Veidotie darbi tik tiešām tika ņemti no mākslinieka mājas lapā pieejamā CV, jo citiem māksliniekiem darbi arī tiek uzskaitīti, bet saprotu, ka ir jāizvirza kādi ķvalitatīvi ne kvantitativi kritēriji, pēc kuriem būtu tie jāatlasa. Jauku dienu! [[Dalībnieks:LaimonsDimants|LaimonsDimants]] ([[Dalībnieka diskusija:LaimonsDimants|diskusija]]) 2022. gada 21. janvāris, plkst. 10.29 (EET)

== Jautājums no [[User:Spnq|Spnq]] (2022. gada 19. janvāris, plkst. 14.31) ==

Labdien!

Es cenšos sasaistīt rakstu &quot;Oleandru dzimta&quot; ar angļu valodas wiki rakstu &quot;Apocynaceae&quot;, taču man Vikipēdija atgriež kļūdu &quot;You do not have the permissions needed to carry out this action. / Šī lapa ir aizsargāta, lai novērstu tās izmainīšanu vai citas darbības.&quot;
Šādu ziņojumu redzu pirmo reizi, man citus jaunos rakstus ir veiksmīgi izdevies sasaistīt un no modālajā logā sniegtās informācijas nevaru saprast, kas man jādara, lai rakstus sasaistītu. 

Vai tu varētu, lūdzu, palīdzēt sasaistīt šos divus rakstus? :) --[[Dalībnieks:Spnq|Spnq]] ([[Dalībnieka diskusija:Spnq|diskusija]]) 2022. gada 19. janvāris, plkst. 14.31 (EET)

:Sasaistīju. Nesastapu problēmu... [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 19. janvāris, plkst. 14.50 (EET)
:@[[Dalībnieks:Spnq|Spnq]], lūk @[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] jau palīdzēja. Iemeslu atradu - tā saite starp valodām tiek glabāta vēl citur (Vikidatu projektā: [[wikidata:Q173756|Q173756]]) un tur to lapu var labot tikai pieredzējuši dalībnieki. Vairumā gadījumu šādu problēmu nav. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 19. janvāris, plkst. 14.59 (EET)
::Liels paldies! [[Dalībnieks:Spnq|Spnq]] ([[Dalībnieka diskusija:Spnq|diskusija]]) 2022. gada 19. janvāris, plkst. 15.36 (EET)
:::{{ping|Spnq}} konkrētais Vikidatu ieraksts bija pa daļai aizsargāts (slēdzenes simbols augšā labajā pusē), tas nozīmē, ka jābūt pagājušām vismaz 4 dienām kopš dalībnieka reģistrēšanās, un jābūt veiktiem 50 labojumiem. Tā ka šī problēma ar laiku atrisināsies pati no sevis.  --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 19. janvāris, plkst. 16.17 (EET)

== Jautājums no [[User:Think Tank Creative Museum|Think Tank Creative Museum]] (2022. gada 7. februāris, plkst. 18.41) ==

Hello!
I'm trying to create a new page. The system doesn't allow to publish User:Think Tank Creative Museum/Nicolaus von Himsel
Would you be so kind to help?
Regards --[[Dalībnieks:Think Tank Creative Museum|Think Tank Creative Museum]] ([[Dalībnieka diskusija:Think Tank Creative Museum|diskusija]]) 2022. gada 7. februāris, plkst. 18.41 (EET)

:Hello, @[[Dalībnieks:Think Tank Creative Museum|Think Tank Creative Museum]]! Please try again with smaller edits. There is a restriction for new users to make big changes in articles to protec against vandalism. As you will gain more edits this restriction will go away. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 7. februāris, plkst. 23.59 (EET)

== Jautājums no [[User:Think Tank Creative Museum|Think Tank Creative Museum]] (2022. gada 8. februāris, plkst. 09.49) ==

Hi! I have been blocked by someone who calls himself crazycomputers? Is this ok? And how you suggest to proceed if I still would like to contribute and publish info about Himsel in English - such info about this person doesn't exsist in wikipedia. I have solid and edited translation. Sorry if question is stupid, I am new here on this platform. --[[Dalībnieks:Think Tank Creative Museum|Think Tank Creative Museum]] ([[Dalībnieka diskusija:Think Tank Creative Museum|diskusija]]) 2022. gada 8. februāris, plkst. 09.49 (EET)

:I am not able to help in any way on English Wikipedia. It seems that you have been blocked based on [[:en:Wikipedia:Username_policy#Promotional_usernames|Promotional username policy]]. I suggest discussing the problem on English Wikipedia in areas where you are allowed to post. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 8. februāris, plkst. 10.14 (EET)

== Maznozīmīgs temats? ==

Apšaubīji Patriks Peterson raksta nozīmīgumu, minēdams, ka Eirovīzijas atlases dalībnieiem lapas netaisat. Uzskatām, ka Patriks guvis un turpina gūt pietiekamu atpazīstamību, lai viņam tiktu saglabāta jau esošā vikipēdijas lapa un nekādas izmaiņas netiktu veiktas. Pat ja šobrīd divas esošās dziesmas, kuras bijušas un joprojām ir gan radio gan straumēšanas vietņu topos, kā arī Eirovīzijas atlases dalība līdzās Latvijas zināmākajiem mūziķiem tev nešķiet pietiekami &quot;nozīmīgi&quot;, būtu stulbi rakstu izdzēst un pēc mēneša vai diviem taisīt atkal tādu pašu jaunu, Patrika atpazīstamībai augot līdz &quot;nozīmīgi&quot; pietiekamam standartam, kurš, mūsuprāt, jau šobrīd ir sasniegts. --[[Dalībnieks:PEproduction|PEproduction]] ([[Dalībnieka diskusija:PEproduction|diskusija]]) 2022. gada 16. februāris, plkst. 03.52 (EET)PEproduction

:Ja jūs runājat par sevi daudzskaitlī, tas vien ir pietiekams Vikipēdijas noteikumu pārkāpums, lai jūs bloķētu - akauntiem jābūt individuāliem. Patiesībā, arī šāds dalībnieka vārds stingrākās valodu redakcijās var novest pie bloka, sk. augstāk esošo sarunu. Un Vikipēdijas politiku attiecībā uz nenozīmīgiem tematiem nenosaka latviešu redakcija - tā ir kopīga projekta līnija, ka šeit nav reklāmas dēlis un ka raksti par personām, kas neatbilst minimālajām nozīmības prasībām, kaitē Vikipēdijas reputācijai un tādēļ ir nevēlami. Tas vai šī politika patīk personiski Papuasam vai citiem, ir nesvarīgi, tāpat ir nesvarīgi, vai tam cilvēkam izdosies kaut ko sasniegt nākotnē. No raksta jābūt redzamai cilvēka/grupas nozīmībai, citādi viņš ir dzēšams - un kā saprotu, neviens nespēj vai negrib šādus apliecinājumus atrast. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 16. februāris, plkst. 04.40 (EET)
::Daudzskaitlī, jo ir komandas cilvēki, ar kuriem par šo esmu apspriedies. Vai tas arī ir aizliegts? 
::Mākslinieka biogrāfija, diskogrāfija un informācija, kura jau tapusi noderīga žurnālistiem preses relīžu veidošanā, it nemaz nav sevis popularizēšana.
::Tad tieši kas pietrūkst un kādu apliecinājumu tev vajag, lai mākslinieks būtu pieskaitāms šiem 'guidelines'? [[Dalībnieks:PEproduction|PEproduction]] ([[Dalībnieka diskusija:PEproduction|diskusija]]) 2022. gada 16. februāris, plkst. 12.47 (EET)
::: Šeit lietotāji runā savā, nevis kaut kādas grupas vārdā, lai uzpūstu savu nozīmību.
::: Ievietošana Vikipēdijā nav popularizēšana tad, ja popularitāte jau ir iegūta bez tās. Ja tādas nav, tā ir tikai reklāma uz sveša rēķina.
::: Pietrūkst sasniegumu, kas pierādītu personas nozīmību. Prasības tās pašas kas agrāk: [[Vikipēdija:Nozīmīguma_kritēriji#Mūzika]]. Ja kaut kas tāds bijis - gādājam par to atsauces. Neaizmirstam, ka mēs te visi esam ieinteresēti, lai būtu vairāk rakstu - bet noteikumiem atbilstošu. Pašlaik viņš tāds nav, un guglis arī nekādus sasniegumus neuzrāda. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 16. februāris, plkst. 13.06 (EET)
: Iepriekšējā reize: [[Dalībnieka diskusija:DJ EV#Lapas dzēšana]]. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 16. februāris, plkst. 04.53 (EET)
:@[[Dalībnieks:PEproduction|PEproduction]] - Arī jums labrīt! Kolēģis jau atbildēja - Vikipēdija nav sevis popularizēšanas rīks, tā ir enciklopēdija un tai ir savi kritēriji un standarti. Šobrīd rakstu neviens vēl nedzēš, tikai atzīmē kā problemātisku. Apskatot atsauces redzam tikai startu Eirovīzijas atlasē, divas preses relīzes (bez konkrēta autora) par Eirovīzijas dziesmu un viena ziņa par radošas nometnes rezultātu. Spotify divām dziesmām kopā ir ap 35 000 klausījumu. Novēlu panākumus un kad tie būs, tad arī nebūs problēmu savākt atsauces. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 16. februāris, plkst. 10.30 (EET)
::Labrīt un paldies! Apskatīšu kādas atsauces vēl varu pievienot, ja ar šīm ir par maz. [[Dalībnieks:PEproduction|PEproduction]] ([[Dalībnieka diskusija:PEproduction|diskusija]]) 2022. gada 16. februāris, plkst. 12.50 (EET)

== Jautājums no [[User:Amandazule|Amandazule]] par [[Dalībnieks:Amandazule/Smilšu kaste]] (2022. gada 10. marts, plkst. 19.57) ==

Labdien!
Esmu izveidojusi savā &quot;Smilšu kastē&quot; rakstu, taču vēlos to pārvietot uz īsto raksta veidošanas vietu, neko no jauna nepārrakstot. Kā tas būtu jāveic?
Paldies! --[[Dalībnieks:Amandazule|Amandazule]] ([[Dalībnieka diskusija:Amandazule|diskusija]]) 2022. gada 10. marts, plkst. 19.57 (EET)

:@[[Dalībnieks:Amandazule|Amandazule]] Labdien, kolēģis jau pārvietoja pareizi. Droši jautājiet, ja vēl vajadzīga palīdzība. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 11. marts, plkst. 12.06 (EET)
::Labdien!
::Manis izveidotajam un publicētajam rakstam &quot;Sirds troponīna tests&quot; ir vajadzīga kategorija. Es pievienoju kategoriju &quot;Veselība&quot;, taču redzu, ka šis paziņojums par kategorijas pievienošanu vēl joprojām nav pazudis. 
::Jautājums par raksta definīciju ievadā - Vai lūgums pēc tās nozīmē, ka man nepieciešams jau pašā ievadā norādīt, ko &quot;sirds troponīna tests&quot; nozīmē?
::Paldies. [[Dalībnieks:Amandazule|Amandazule]] ([[Dalībnieka diskusija:Amandazule|diskusija]]) 2022. gada 11. marts, plkst. 12.42 (EET)
:::Tās veidnes par nepilnībām pieliku es, pašas viņas nepazūd. Es ceru, ka kāds no mūsu medicīnas speciālistiem pamanīs un uzliks sīkāku kategoriju, tāpēc nesteidzos noņemt (nezinātājiem tais kategoriju dzīlēs grūti ko saprast). Par ievadu - jā, ja jau raksts saucas &quot;Sirds troponīna tests&quot;, tad jāraksta tieši par to, kas tas ir. Raksts apmēram par 50% vispār ir par citām tēmām, kam nav sakara ar tā nosaukumu - par troponīnu, kardiovaskulārajām slimībām utt., kas - manuprāt - būtu  pārnesami uz atsevišķiem rakstiem par šīm lietām, bet tās ir tikai manas personiskās domas, kas nav citiem obligātas. Bet ievads par nosaukuma tēmu vajadzīgs noteikti. Vēl ir pāris sīkumi, kā iekšsaišu trūkums, bet tas nav tik principiāli.
:::Piemēra pēc - raksts par līdzīgu tēmu [[Magnētiskās rezonanses tomogrāfija]], kurš veltīts tieši nosauktajai tēmai.
:::Jā, un nekrītiet pesimismā - jūsu raksts pirmajam mēģinājumam ir izcili labs, reti kuram jau no sākuma tā sanāk. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 11. marts, plkst. 13.07 (EET)

== Jautājums no [[User:Sofiaaggg|Sofiaaggg]] (2022. gada 24. aprīlis, plkst. 17.15) ==

kā man izveidot savu lapu? --[[Dalībnieks:Sofiaaggg|Sofiaaggg]] ([[Dalībnieka diskusija:Sofiaaggg|diskusija]]) 2022. gada 24. aprīlis, plkst. 17.15 (EEST)
:{{ping|Sofiaaggg}} klikšķis uz sarkanās saites šajā pašā tekstā. Eksperimentiem lūgums izmantot [[Dalībnieks:Sofiaaggg/Smilšu kaste|smilšu kasti]], nevis rakstus. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 24. aprīlis, plkst. 17.27 (EEST)

== Borgward ==

@[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] Sveiki!

lūdzu, vai varat izveidot rakstu latviešu Vikipēdijā par Borgward un izmantot saturu no citas Vikipēdijas, ja varat, vai uzrakstiet to saviem vārdiem.

Paldies [[Dalībnieks:SSHTALBI|SSHTALBI]] ([[Dalībnieka diskusija:SSHTALBI|diskusija]]) 2022. gada 3. jūlijs, plkst. 01.35 (EEST)

== Jautājums no [[User:Eremu1|Eremu1]] (2022. gada 22. jūlijs, plkst. 22.58) ==

Labdien! 
Rakstu par nepieciešamo atsauci rakstā &quot;Stabilitātei!&quot;, vienu atsauci esmu pielicis, taču otro es neesmu sapratis, vai jūs varētu paskaidrot, kādu vajag atsauci? Ja runa iet par populismu, partijas lozungi un vispārējā darbība ir diezgan populistiski (piemēram, programma kurā partija grib samazināt Saeimas deputātu skaitu vai arī vienkāršās tautas un valdošo politiķu pretnostatīšana, kura ir dzirdama jebkurā Alekseja Rosļikova runā), taču neviena partija nesauc sevi par populistiem.
Paldies! --[[Dalībnieks:Eremu1|Eremu1]] ([[Dalībnieka diskusija:Eremu1|diskusija]]) 2022. gada 22. jūlijs, plkst. 22.58 (EEST)

:Manuprāt - pats vārds &quot;populistiska&quot; ir neenciklopēdisks, jo aizskarošs un neinformatīvs (jebkura partija, kuru interesē vēlētāju atbalsts, ir populistiska). [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 23. jūlijs, plkst. 00.09 (EEST)

== Jautājums no [[User:Aérospatiale Concorde|Aérospatiale Concorde]] (2022. gada 29. jūlijs, plkst. 09.47) ==

Sveiki! Lūdzu,vai man ir atļauja izlabot kļūdainu tekstu,vai tāda ir tikai administratoriem? --[[Dalībnieks:Aérospatiale Concorde|Aérospatiale Concorde]] ([[Dalībnieka diskusija:Aérospatiale Concorde|diskusija]]) 2022. gada 29. jūlijs, plkst. 09.47 (EEST)
:Visiem, pat anonīmiem šāda atļauja ir, izņemot dažas īpaši aizsargātas lapas :) Administratori vairāk pieskata citu labojumus nekā labo paši. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 29. jūlijs, plkst. 09.54 (EEST)
:@[[Dalībnieks:Aérospatiale Concorde|Aérospatiale Concorde]] Labrīt! Labojumus droši var veikt jebkurš dalībnieks. Mēs kā administratori pieskatīsim, lai viss ir korekti. Veiksmi darbā un nekautrējaties lūgt palīdzību. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 29. jūlijs, plkst. 10.10 (EEST)</text>
      <sha1>6mxsqlboex6h0e34nkx3uremgo7dooi</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Balatons</title>
    <ns>0</ns>
    <id>21108</id>
    <revision>
      <id>3662189</id>
      <parentid>3188048</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T15:59:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Ārējās saites */sīkumi, replaced: {{britannica → {{enciklopēdiju ārējās saites}} using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4082" xml:space="preserve">{{ezera infokaste
|ezers=Balatons
|attēls=Tihany Balaton.JPG
|paraksts=Balatona ainava
|karte=Satellite Image of Lake Balaton.jpg
|kartes_paraksts=Balatons no kosmosa
| map = Ungārija
| plat_d=46 | plat_m=50 | plat_s= | plat_NS=N
| gar_d=17 | gar_m=44 | gar_s= | gar_EW=E
|vieta={{HUN}}
|platība=594
|garums=79
|Vid_dziļums=3,2
|Max_dziļums=12,2
|tilpums=1,9
|augstums_vjl=104,8
|izteka=[[Šio]]
|baseins=5181
|valstis=
|salas=
|pilsētas=[[Balatonfīreda]], [[Kestheja]],&lt;br /&gt;[[Šiofoka]]
}}
'''Balatons''' ({{val|hu|Balaton}}) ir liels [[ezers]] [[Ungārija|Ungārijā]], lielākais ezers [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]]. Garenās formas ezera vidusdaļā atrodas [[Tihaņas pussala]], kas ezeru gandrīz pārdala uz pusēm. Ziemeļu krasts ir stāvs, kalnains, dienvidu krasts — lēzens.

Ezers radies pirms apmēram {{nobr|15 000}} gadiem [[vēja erozija]]s rezultātā. Ezera apkaime ģeoloģiskā pagātnē ir bijusi vulkāniski aktīva. Tihaņas pussalā atrodas nu jau apsīkušu [[geizers|geizeru]] atliekas. Ezers ziemā aizsalst.

Seklajā, lielajā ezerā veidojas salīdzinoši lieli viļņi. Krasta tuvumā reģistrēti 1,82 m augsti viļņi, centrālajā daļā — 1,95 m augsti. Vēja ietekmē ezera vienā krastā var vērot līmeņa krišanos, otrā krastā — celšanos līdz pusmetram.

== Bioloģiskā daudzveidība ==
[[Attēls:Balaton on a rainy day.jpg|thumb|left|200px|Balatons lietainā dienā]]
Lielais ezers ietekmē apkārtnes klimatu — Balatona apkaimē klimats ir nedaudz mitrāks, maigāks, kā pārējā Ungārijā, laiks biežāk apmācies. Pret dienvidiem eksponētajās ziemeļu krasta nogāzēs aug pat mandeļkoki, [[vīģe]]s, [[granātābols|granātāboli]].

Ezera apkaimē reģistrētas vairāk kā 270 putnu sugas, liela kukaiņu daudzveidība, 50 zivju sugas. [[1997]]. gadā izveidots nacionālais parks (''Balaton-Felvidéki Nemzeti Park'') {{nobr|56 000 ha}} platībā.

Ezera dienvidrietumu daļā atrodas Kišbalatons — pārpurvojusies agrākā ezera daļa. Kādreiz ap {{nobr|60 km²}} lielais Balatona līcis tagad ir atdalīts no ezera un ūdens virsmas spogulis ir ap {{nobr|0,5 km²}}. Liela daļa šī purva ir nosusināta. Kišbalatons iekļauts [[Ramsāres saraksts|Rāmsaras sarakstā]].

20. gadsimta laikā Balatons tika ievērojami piesārņots, līdz [[1966]]. gadā notika masveida [[zilaļģes|zilaļģu]] ziedēšana. Kopš šī laika piesārņojums tiek samazināts, [[1976]]. gadā tika uzsākta arī Kišbalatona renaturalizācija.

== Tūrisms ==
[[Attēls:Map of Balaton.png|thumb|left|200px|Apdzīvotās vietas ap Balatonu]]
Jau [[1861]]. gadā gar ezera dienvidu krastu izbūvēts [[dzelzceļš]], kas savienoja [[Budapešta|Budapeštu]] ar [[Trieste|Triesti]]. [[1909]]. gadā tika izbūvēta līnija arī gar ziemeļu krastu. Ezera rietumu galā atrodas starptautiska lidosta. Jau 18. gadsimta beigās ezerā nolaida pirmos kuģus, prāmji un izpriecu kuģi ezerā kursē arī mūsdienās.

Ūdens temperatūra vasarā ir ap {{nobr|25—28&amp;nbsp;°C}}, kas padara peldēšanos ezerā patīkamu. No jūnija līdz augusta beigām ezera krastos ir daudz tūristu un atpūtnieku. Populāra atrakcija ir vīna audzēšanas reģionu apmeklējums ziemeļos no ezera un aktīvā nakts dzīve dienvidu krasta kūrortos. Vīna audzēšanai ezera ziemeļu piekrastē ir jau ap 2000 gadus sena vēsture. Populārs tūrisma objekts ir [[Tihaņas pussala]], kurā atrodas daudz vēstures pieminekļu.

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20051124104358/http://www.hungary.com/images/mtrt/tartalom/balaton/pic/terkep_de.jpg www.hungary.com Ezera karte]
* [https://web.archive.org/web/20060621052618/http://www.1ungarn.de/info/balaton_plattensee/ Informācija ceļotājiem (vāciski)]
* [http://www.bfnpi.hu Plattensee-Hochland Nationalpark Nacionālais parks - mājaslapa]
* [https://web.archive.org/web/20070129141951/http://www.blki.hu/BLRI.htm Balatona limnoloģiskās izpētes institūts]
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Ungārijas ezeri]]</text>
      <sha1>oh14rw8nlj9abwrak0xoy3g7ojznwsv</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Valmiera FC</title>
    <ns>0</ns>
    <id>22684</id>
    <revision>
      <id>3662500</id>
      <parentid>3660875</parentid>
      <timestamp>2022-07-29T06:23:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>/* Dalība UEFA turnīros */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="15993" xml:space="preserve">{{citas nozīmes|futbola klubu|Valmiera Glass VIA (nozīmju atdalīšana)|Valmiera Glass VIA}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #FFFFFF
| bg_color   = #000000
| nos = Valmiera FC
| logo = [[File:ValmieraFC-Logo.png|150px|center]]
| pilns = Valmiera Football Club
| pilsēta = {{Vieta|Latvija|Valmiera}}
| dib = 1996
| dib_mēn = 2
| dib_dat = 29
| stad = [[Jāņa Daliņa stadions]]
| ietilp = 1250
| prez = {{flaga|Latvia}} Uldis Pūcītis
| tren = {{flaga|Latvija}} [[Jurģis Kalns]]
| līga = [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]]
| sez = [[2021. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2021.]]
| poz = 2. vieta
| pattern_la1 = 
| pattern_b1 = 
| pattern_ra1 = 
| leftarm1 = 000000
| body1 = 3C8A2E
| rightarm1 = 000000
| shorts1 = 000000
| socks1 = 000000
| pattern_la2 = 
| pattern_b2 = 
| pattern_ra2 = 
| leftarm2 = 5a8ebf
| body2 = 5a8ebf
| rightarm2 = 5a8ebf
| shorts2 = 5a8ebf
| socks2 = 5a8ebf
| Viceprezezidents = {{flaga|Latvija}} Uldis Pūcītis
| mediji = {{URL|http://www.valmierafc.com/}}
}}

'''Valmiera FC''' ir [[Latvija]]s [[futbols|futbola]] klubs, kas piedalās [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgā]]. [[Valmiera|Valmieras]] klubs ar nosaukumu &quot;FK Gauja&quot; spēlēja Virslīgā no 1992. līdz 1993. un no 1997. līdz 2003. gadam, bet finansiālu apstākļu dēļ bija spiests to pamest. 2017. gadā &quot;Valmiera Glass VIA&quot; uzvarēja 1. līgā un kopš 2018. gada atkal spēlē Virslīgā. [[2021. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2021. gada sezonā]] &quot;Valmiera FC&quot; izcīnīja 2. vietu Virslīgā, kas ir kluba visu laiku lielākais panākums.

== Vēsture ==
No 1978. gada Valmierā pastāvēja '''futbola komanda &quot;Gauja&quot;''', kas 1990. gadā izcīnīja Latvijas čempionu titulu. Pēc 1993. gada sezonas &quot;Gauja&quot; faktiski iznīka — tā gan pāris sezonas vēl turpināja spēlēt [[Latvijas futbola 2. līga|2. līgas]] sacensībās.

1996. gadā tika nodibināts Valmieras futbola klubs ('''FK Valmiera'''). 1996. gadā tas izcīnīja otro vietu [[Latvijas futbola 1. līga|1. līgā]] un pārspēlēs pieveica &quot;[[Skonto FC-2|Skonto/Metāls]]&quot; vienību, izcīnot tiesības spēlēt [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgā]]. Klubā spēlēja [[Gatis Ērglis]], Dzintars Savaļnieks, Rolands Kraglihs, Viktors Baskakovs, Modris Zujevs. Debija kopumā izdevās laba, tika iegūta 7. vieta no 9 komandām.

Nākamās divas sezonas komandai Virslīgā izdevās izcīnīt pat piekto vietu. Komandas finansiālā puse gan sāk iet uz leju un līdz ar to piesaistīt labus citu pilsētu spēlētājus sāka kļūt arvien grūtāk, bet komandas līderi sāka Valmieru atstāt.

2001., 2002. un 2003. gada sezonas komanda aizvadīja pastāvīgi atrodoties uz bankrota robežas, un Virslīgā tā varēja spēlēt galvenokārt tāpēc, ka tajā bija nepieciešamas 8 komandas, lai valsts klubi varētu spēlēt Eiropas klubu turnīros, bet faktiski Valmiera bija kļuvusi par amatieru komandu. 2003. gadā Valmieras komanda spēlēja atkal kā &quot;'''Gauja'''&quot;, bet pēc šīs sezonas finansiālu apstākļu dēļ klubs bija spiests pamest Virslīgu.&lt;ref&gt;[http://www.delfi.lv/sports/news/football/news/futbols-pilseta-valmieras-futbola-vesture.d?id=20347931#ixzz3HkdkzyH4 Valmieras futbola vēsture] delfi. sports&lt;/ref&gt;

2015. gada sezonā &quot;'''Valmiera Glass/BSS'''&quot; izcīnīja 2. vietu 1. līgā un iespēju pārspēlēs cīnīties par vietu virslīgā ar Virslīgas priekšpēdējās vietas ieguvēju [[FS METTA/Latvijas Universitāte]]. Vietu Virslīgā izcīnīt tomēr neizdevās, divu spēļu summā zaudējot ar 3:9 (1:3 un 2:6).

2015. gada kluba sistēmā tika izveidota telpu futbola komanda, kura startēja Latvijas telpu futbola asociācijas 1. līgā. 2015./2016. gada sezonā startējot ar nosaukumu &quot;'''Valmiera Glass FK/SKS'''&quot;, komanda ierindojās 5. vietā.

2016. gadā klubs nomainīja nosaukumu uz '''VALMIERA GLASS ViA'''.

2016./2017. gada sezonā telpu futbola komanda izcīnīja 1. vietu Latvijas telpu futbola asociācijas 1.līgā un iespēju startēt [[Latvijas telpu futbola asociācija|Latvijas telpu futbola asociācijas]] Optibet Virslīgā.

2017. gada sezonā VALMIERA GLASS VIA komanda Komanda.lv 1.līgas čempionātā izcīnīja 1.vietu un ceļazīmi uz Synottip Virslīgu.

2019. gada sezonā komanda izcīnīja 4. vietu Virslīgā un tiesības piedalīties [[UEFA Eiropas līga|Eiropas līgā]].

2020. gadā klubs nomainīja nosaukumu uz '''Valmiera FC''' (''Valmiera Football Club''). Kā viens no iemesliem tika minēta [[Valmieras stikla šķiedra]] uzsāktais tiesiskās aizsardzības process.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://optibetvirsliga.com/news/kluba-pazinojums-par-nosaukuma-mainu-valmiera-fc|title=Kluba paziņojums par nosaukuma maiņu ''Valmiera FC''|last=|first=|website=Optibet Virslīga / Futbola Virslīga|access-date=2020-09-20|date=|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valmiera-glass.com/lv/valmiera-glass-live/jaunumi/futbola-klubs-valmiera-glass-via-maina-nosaukumu-uz-valmiera-fc|title=Futbola klubs &quot;VALMIERA GLASS VIA&quot; maina nosaukumu uz &quot;Valmiera FC&quot; - VALMIERA GLASS GRUPA|last=|first=|publisher=|website=valmiera-glass.com|access-date=|date=2020-02-17}}&lt;/ref&gt;

== Iegūtās vietas Latvijas čempionātā ==
&lt;timeline&gt;
ImageSize = width:800 height:60
PlotArea = left:10 right:10 bottom:30 top:10
TimeAxis = orientation:horizontal format:yyyy
DateFormat = dd/mm/yyyy
Period = from:01/07/1991 till:01/07/2021
ScaleMajor = unit:year increment:1 start:1992
Colors =
  id:bl1  value:rgb(0.5,0.8,0.5)
  id:bl2  value:rgb(0.9,0.9,0.3)  
  id:rs  value:rgb(0.8,0.6,0.6)
  id:rn  value:rgb(0.9,0.1,0.1)

PlotData=
  bar:Position width:15 color:white align:center

  from:01/07/1991 till:01/07/1992  shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola Virslīga 1992|10]]
  from:01/07/1992 till:01/07/1993  shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola Virslīga 1993|10]]
  from:01/07/1993 till:01/07/1994  shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 1994|7]]
  from:01/07/1994 till:01/07/1995  shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 1995|7]]
  from:01/07/1995 till:01/07/1996  shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 1996|2]]
  from:01/07/1996 till:01/07/1997  shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola Virslīga 1997|7]]
  from:01/07/1997 till:01/07/1998  shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola Virslīga 1998|5]]
  from:01/07/1998 till:01/07/1999  shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola Virslīga 1999|5]]
  from:01/07/1999 till:01/07/2000  shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola Virslīga 2000|6]]
  from:01/07/2000 till:01/07/2001  shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola Virslīga 2001|6]]
  from:01/07/2001 till:01/07/2002  shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola Virslīga 2002|5]]
  from:01/07/2002 till:01/07/2003  shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola Virslīga 2003|6]]
  from:01/07/2003 till:01/07/2004  shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2004|7 (4*)]]
  from:01/07/2004 till:01/07/2005  shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2005|6 (3*)]]
  from:01/07/2005 till:01/07/2006  shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2006|7 (2*)]]
  from:01/07/2006 till:01/07/2007  shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2007|10]]
  from:01/07/2007 till:01/07/2008  shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2008|7]]
  from:01/07/2008 till:01/07/2009  shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2009|11]]
  from:01/07/2009 till:01/07/2010  shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2010|6]]
  from:01/07/2010 till:01/07/2011  shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2011|9]]
  from:01/07/2011 till:01/07/2012  shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2012|8]]
  from:01/07/2012 till:01/07/2013  shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2013|3]]
  from:01/07/2013 till:01/07/2014  shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2014|3]]
  from:01/07/2014 till:01/07/2015  shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2015|2]]
  from:01/07/2015 till:01/07/2016  shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2016|4]]
  from:01/07/2016 till:01/07/2017  shift:(0,-4) text:[[2017. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|1]]
  from:01/07/2017 till:01/07/2018  shift:(0,-4) text:[[2018. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|8]]
  from:01/07/2018 till:01/07/2019  shift:(0,-4) text:[[2019. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|4]]
  from:01/07/2019 till:01/07/2020  shift:(0,-4) text:[[2020. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|3]]
  from:01/07/2020 till:01/07/2021  shift:(0,-4) text:[[2021. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2]]

  from:01/07/1991 till:01/07/1993  color:bl1  shift:(0,13)  text: &quot;[[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]]&quot;
  from:01/07/1993 till:01/07/1996  color:bl2  shift:(0,13)  text: &quot;[[Latvijas futbola 1. līga|1. līga]]&quot;
  from:01/07/1996 till:01/07/2003  color:bl1  shift:(0,13)  text: &quot;[[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]]&quot;
  from:01/07/2003 till:01/07/2017  color:bl2  shift:(0,13)  text: &quot;[[Latvijas futbola 1. līga|1. līga]]&quot;
  from:01/07/2017 till:01/07/2021  color:bl1  shift:(0,13)  text: &quot;[[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]]&quot;
&lt;/timeline&gt; &lt;br /&gt; &lt;small&gt;1992.-1993. un 2003. gadā spēlēja kā FK &quot;Gauja&quot; &lt;br /&gt; '''*''' Neskaitot [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] klubu otrās komandas, kuras [[Latvijas futbola 1. līga|1. līgas čempionātā]] startēja ārpus konkurences.&lt;/small&gt;

== Sasniegumi Latvijas Kausa izcīņā ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|-
!Sezona
!Kārta
|-
|[[Latvijas Kauss futbolā 1999|1999]]
| rowspan=3 |Ceturtdaļfināls
|-
|[[Latvijas Kauss futbolā 2000|2000]]
|-
|[[Latvijas Kauss futbolā 2001|2001]]
|-
|[[Latvijas Kauss futbolā 2002|2002]]
|3.kārta (Ceturtdaļfināls)
|-
|[[Latvijas Kauss futbolā 2003|2003]]
| rowspan=4 |Astotdaļfināls
|-
|[[Latvijas Kauss futbolā 2004|2004]]
|-
|[[Latvijas Kauss futbolā 2005|2005]]
|-
|[[Latvijas Kauss futbolā 2006|2006]]
|-
|[[Latvijas kauss futbolā 2007|2007]]
|3.kārta
|-
|[[Latvijas kauss futbolā 2008|2008]]
| rowspan=2 |''Nepiedalījās''
|-
|[[2009.—2010. gada Latvijas Kauss futbolā|2009—10]]
|-
|[[2010.—2011. gada Latvijas Kauss futbolā|2010—11]]
|Ceturtdaļfināls
|-
|[[2011.—2012. gada Latvijas Kauss futbolā|2011—12]]
|4.kārta (Astotdaļfināls)
|-
|[[Latvijas kauss futbolā 2012—13|2012—13]]
|3.kārta
|-
|[[2013.—2014. gada Latvijas Kauss futbolā|2013—14]]
|Astotdaļfināls
|-
|[[2014.—2015. gada Latvijas Kauss futbolā|2014—15]]
| rowspan=2 |Ceturtā kārta
|-
|[[2015.—2016. gada Latvijas Kauss futbolā|2015—16]]
|-
|[[2016.—2017. gada Latvijas Kauss futbolā|2016—17]]
|Otrā posma pirmā kārta
|-
|[[2017. gada Latvijas Kauss futbolā|2017]]
|Astotdaļfināls
|-
|[[2018. gada Latvijas Kauss futbolā|2018]]
|Ceturtdaļfināls
|}

== Dalība UEFA turnīros ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
!Sezona
!Sacensības
!Kārta
!Valsts
!Klubs
!Mājās
!Viesos
!Kopā
|-
| rowspan=&quot;1&quot; |[[2020.—2021. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2020—21]]
|align=&quot;left&quot;|[[UEFA Eiropas līga]]
| 1QR
|{{Flaga|POL}}
|align=&quot;left&quot;|[[Poznaņas &quot;Lech&quot;]]
|{{n/a}}
|style=background:#fdd|'''0:3'''
|{{n/a}}
|-
|[[2021.—2022. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona|2021—22]]
|[[UEFA Eiropas konferences līga]]
|1QR
|{{Flaga|LTU}}
|[[Marijampoles &quot;Sūduva&quot;]]
|0:0
|1:2
|style=background:#fdd|'''1:2'''
|-
|[[2022.—2023. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona|2022—23]]
|[[UEFA Eiropas konferences līga]]
|2QR
|{{Flaga|MKD}}
|align=&quot;left&quot;|[[KF Shkëndija]]
|1:2
|1:3
|style=&quot;background:#fdd;&quot;|'''2:5'''
|}

== Komandas sastāvs ==
: ''{{dat|2022|3|10||bez}}.''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://valmierafc.com/komanda/|title=Komanda|website=valmierafc.lv|access-date=10.03.2022}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/klubi/valmiera-fc-36365/?cid=11741737|title=Valmiera FC - Latvijas Futbola federācija|website=lff.lv|access-date=2022-03-10}}&lt;/ref&gt;
{{Fs start}}
{{Fs player | no= 1| nat=LAT | pos=GK| name=[[Rihards Matrevics]]}}
{{Fs player | no= 2| nat=LAT | pos=DF| name=[[Daniels Balodis]]}}
{{Fs player | no= 3| nat=UKR | pos=DF| name=[[Romans Jakuba]]}}
{{Fs player | no= 4| nat=LAT | pos=DF| name=[[Roberts Veips]]}}
{{Fs player | no= 5| nat=LAT | pos=DF| name=[[Kristers Neilands]]}}
{{Fs player | no= 6| nat=UKR | pos=MF| name=[[Ivans Želizko]]}}
{{Fs player | no= 7| nat=LAT | pos=FW| name=[[Raimonds Krollis]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}}
{{Fs player | no= 8| nat=LAT | pos=MF| name=[[Kristers Čudars]]}}
{{Fs player | no=10| nat=LAT | pos=DF| name=[[Alvis Jaunzems]]}}
{{Fs player | no=11| nat=COL | pos=MF| name=[[Kamilo Mena]]}}
{{Fs player | no=12| nat=LAT | pos=GK| name=[[Vjačeslavs Kudrjavcevs]]}}
{{Fs player | no=14| nat=GEO | pos=MF| name=[[Luka Silagadze]]}}
{{Fs player | no=17| nat=SEN | pos=DF| name=[[Pape Jare Falls]]}}
{{Fs mid}}
{{Fs player | no=18| nat=LAT | pos=MF| name=[[Niks Dusalijevs]]}}
{{Fs player | no=19| nat=SEN | pos=FW| name=[[Džibrils Gejs]]}}
{{Fs player | no=21| nat=LAT | pos=MF| name=[[Kristers Penkevics]]}}
{{Fs player | no=22| nat=SEN | pos=MF| name=[[Meisa Diops]]}}
{{Fs player | no=23| nat=LAT | pos=DF| name=[[Maksims Toņiševs]]}}
{{Fs player | no=24| nat=SEN | pos=FW| name=[[Aliuns Ndojs]]}}
{{Fs player | no=26| nat=LAT | pos=GK| name=[[Klāvs Lauva]]}}
{{Fs player | no=27| nat=LAT | pos=DF| name=[[Emīls Birka]]}}
{{Fs player | no=30| nat=LAT | pos=MF| name=[[Oļģerds Raščevskis]]}}
{{Fs player | no=41| nat=JPN | pos=MF| name=[[Daisuke Jokota]]}}
{{Fs player | no=71| nat=JPN | pos=MF| name=[[Masaki Murata]]}}
{{Fs player | no=80| nat=SEN | pos=DF| name=[[Viktors Diaņs]]}}
{{Fs player | no=91| nat=LAT | pos=FW| name=[[Kristers Lūsiņš]]}}
{{Fs end}}


== Komandas vadība ==
{{Datums|2022|03|10}}
{| class=&quot;wikitable&quot;
! Vārds, uzvārds
! Amats
|-
| {{flaga|Latvija}} Uldis Pūcītis
| Kluba prezidents
|-
|{{Flaga|Latvija}} Mārcis Savinovs
|Kluba direktors
|-
|{{Flaga|LAT}} [[Jurģis Kalns]]
|Galvenais treneris
|-
|{{Flaga|LAT}} [[Gatis Kalniņš]]
|Trenera asistents
|-
|{{Flaga|LAT}} [[Ivo Lakučs]]
|Fiziskās sagatavotības treneris
|-
| {{flaga|Latvija}} Mareks Osovskis
| Fizioterapeits
|-
|{{flaga|Latvija}} Kaspars Breģis
| Fizioterapeits
|-
|{{flaga|Latvija}} Artūrs Petrivs
|Menedžeris
|-
|{{Flaga|LAT}} Jānis Līgats
|Kluba pārstāvis
|}

== Komandas galvenie treneri ==
* {{flagicon|Latvia}} [[Romāns Sidorovs]] (līdz 2009. gadam)
* {{flagicon|Latvia}} [[Gatis Ērglis]] (2010—2018)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://sportacentrs.com/futbols/1_liga/02032010-valmieras_fk_ergla_vadiba_gatavojas_sezon |title=&quot;Valmieras FK&quot; Ērgļa vadībā gatavojas sezonai |accessdate={{dat|2010|3|2||bez}} |author=Miķelis Osis |date={{dat|2010|3|2|SK}} |publisher=SportaCentrs.com}}&lt;/ref&gt;
* {{flaga|Ukraina}} [[Nikolajs Trubačovs]] (2018)
* {{flaga|Gruzija}} [[Tamazs Pertija]] (2019—2022)
* {{flaga|Latvija}} [[Jurģis Kalns]] (2022—''pašlaik'')

== Pazīstami spēlētāji ==
* ''{{flaga|Latvija}} [[Marks Bogdanovs]]''
* {{flaga|Latvija}} '''[[Gatis Kalniņš]]'''
* ''{{flaga|Latvija}} [[Artjoms Kuzņecovs]]''
* ''{{flaga|Latvija}} '''[[Viktors Morozs]]'''''
* ''{{flaga|Latvija}} '''[[Vīts Rimkus]]'''''
* ''{{flaga|Latvija}} '''[[Deniss Romanovs]]'''''
* {{flaga|Latvija}} '''[[Verners Apiņš]]'''''
* {{flaga|Latvija}} [[Madis Oskars Miķelsons]]

Spēlētāji '''treknrakstā''' spēlē/ir spēlējuši savas valsts izlasē (ieskaitot jauniešu izlases).

Spēlētāji ''slīprakstā'' nav pašreizējā komandas sastāvā.

== Logo ==
&lt;gallery&gt;
Valmiera FC logo color 2020.png|Agrākais logo
ValmieraFC-Logo.png|Pašreizējais logo
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
*[http://www.valmierafc.com Oficiālā vietne]
*[http://www.lff.lv Latvijas Futbola federācija]
*[https://web.archive.org/web/20090507145410/http://www.valmierasfk.lv/ Valmieras FK mājaslapa (arhīvs)]


{{futbols-stub}}
{{Latvijas futbola Virslīga}}

[[Kategorija:Latvijas futbola klubi]]
[[Kategorija:Sports Valmierā]]
[[Kategorija:FK Valmiera]]
[[Kategorija:Valmiera Glass VIA]]</text>
      <sha1>lslc1ja5dz7ob1860fw0pjih4fwm3tj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Bajezids I</title>
    <ns>0</ns>
    <id>23821</id>
    <revision>
      <id>3662188</id>
      <parentid>3404733</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T15:58:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: {{mdv → {{miršanas datums un vecums using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4027" xml:space="preserve">{{Karaliskas personas infokaste
| vārds               =Bajezids I
| vārds_orģ           =بايزيد اول
| attēls              =[[Attēls:Baiazeth. P. IIII.jpg|250px]]
| apraksts            =Osmaņu impērijas sultāns (1389-1402).
| amats               =4. [[Osmaņu dianstija|Osmaņu sultāns]]
| term_sākums         =[[1389]]. gada 16 jūnijs
| term_beigas         =[[1402]]. gada 20 Jūlijs
| priekštecis         =[[Murads I]]
| pēctecis            =[[Osmaņu bezvaldnieku laiks|Bezvaldnieku laiks]]
| term_sākums2        =
| term_beigas2        =
| priekštecis2        =
| pēctecis2           =
| dzim_dati           ={{dat|1354|5|10}}
| dzim_vieta          =[[Osmanu impērija]]&lt;br&gt;(Tagad, {{TUR}})
| dzīves_vieta        =
| mir_dati            ={{miršanas datums un vecums|1403|3|8|1354|5|10}}
| mir_vieta           =Samarkandā, [[Timurīdu lielvalsts|Timuridas lielvatstī]]&lt;br&gt;(Tagad, {{UZB}})
| tēvs                =[[Murads I]]
| māte                =[[Gülçiçeka Hatuna]]
| dinastija           =[[Osmaņu dinastija]]
| dzīvesb             =
| bērni               =
| reliģija            =[[islāms]]
| apglabāts           =Bajezida I mošejā, Bursā (Tagad, {{TUR}})
| paraksts            =[[Attēls:Tughra of Bayezid I png.png|150px|Bajezida I tugra vai paraksts]]
| piezīmes            =
}}
'''Bajezids I''' ([[Osmaņu turku valoda|Osmaņu turku]]: بايزيد اول) (dzimis 1354. gadā, miris 1403. gadā) bija [[Osmaņu impērija]]s sultāns. Viņš bija [[Murads I|Murada I]] dēls. Viņš izveidoja vienu no vislielākajām armijām tajā laikā, bet viņš neveiksmīgi okupēja Konstantinopoli. Viņu pašu uzvarēja un sagūstīja [[Timurs]] [[Ankaras kauja|Ankaras kaujā]] 1402. gadā. Bajezids I nomira gūstā, martā 1403. gadā.

Viņš bija straujš kareivis un tika iesaukts &quot;''Zibens spēriens''&quot;, kaujā pret [[Karamanas emirāts|Karamanas emirātu]]. Zem Bajezida vadības tikai lielpilsētas, kā [[Konstantinopole]] un [[Atēnas]], nebija [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] kontrolē.

== Kari ==
Lai nostiprinātu Osmaņu kontroli apkārtējās jūrās, Bajezids I uzreiz kad kļuva par sultānu, personīgi vadot savus karaspēkus, uzsāka vairākus veiksmīgus karus viscaur [[Trāķija|Trāķiju]]. Osmaņi saprotot flotes svarīgumu, sāka paplašināt to lai iegūtu Konstantinopoli.

Baidoties no Osmaņu agresīvo paplašināšanos, [[Ungārijas Karaliste|Ungārijas karalis]] un vēlāk [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas imperators]] [[Sigismunds Luksemburgs|Sigismunds,]] izsauca katoļu karaspēkus no Eiropas, lai uzbruktu Osmaņiem 1396.g Nikopoles kaujā. Osmaņu armijas pārsteidzošā kārtā sakāva eiropiešus, kurus personīgi vadīja Bajezids. Pēc šīs kaujas Bajezīds veiksmīgi iekaroja gandrīz vai visu no Balkāniem, tostarp Mazāziju, Karamanu, Turkmēņu un Vidusjūras austrumu daļu. Dēļ Bajezida militārās veiklības viņu iesauca &quot;''Zibens spēriens''&quot; ('''''Yıldırım''''').

[[Attēls:Chlebowski-Bajazyt w niewoli.jpg|thumb|272x272px|'''Bajezids I''' sagūstīts pie [[Timurs|Timura]].]]
1402.g [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] un [[Timurīdu lielvalsts|Timurīdu]] armijas tikās kaujas laukā [[Ankara|Ankārā]], kur [[Timurīdu lielvalsts|Timurīdu]] armijas sakāva un sagūstīja Bajezidu. Bajezidu atveda pie [[Timurs|Timura,]] [[Samarkanda|Samarkandā]], kur vēlāk viņš nomira 1403.g.

Viņa vecāki bija [[Murads I]] un Gulčičeka Hatuna. Bajezids izveidoja vienu no tajā laikā lielākajām armijām pasaulē un neveiksmīgi centās iekarot Konstantinopoli. Viņš tika uzvarēts Cīņā par Ankaru 1402. gadā un nomira ieslodzijumā 1403. gadā.

== Avoti ==
* [https://epicworldhistory.blogspot.com/2013/10/bayezid-i.html Epic world history &quot;Blogspot&quot;] {{en ikona}}

{{Osmaņu impērija-aizmetnis}}
{{Politiķis-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:1354. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1403. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Osmaņu impērijas sultāni]]
[[Kategorija:Osmaņu dinastija]]</text>
      <sha1>m3qwft7rwnhsr9d6hnb6xhltpby9wbk</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veimāra</title>
    <ns>0</ns>
    <id>27250</id>
    <revision>
      <id>3662412</id>
      <parentid>3588044</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T19:50:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>2A02:8389:2281:C80:AD19:D737:8092:8EE0</ip>
      </contributor>
      <comment>Augstums 208 m, nevis 2008 m</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4107" xml:space="preserve">{{cita nozīme|pilsētu|periodu Vācijas vēsturē|Veimāras republika}}

{{Apdzīvotas vietas infokaste
 | name                     = Veimāra
 | official_name            = ''Weimar''
 | settlement_type          = Pilsēta
 | image_skyline            = 
 | image_caption            = 
 | image_flag               = 
 | image_seal               = 
 | image_map                = 
 | shield_link              = 
 | flag_link                = 
 | shield_size              = 50px
 | pushpin_map              = Vācija
|latd = 50 |latm = 59 |lats =  0 | latNS  = N
|longd = 11 |longm = 19 |longs =  0 | longEW = E
 | pushpin_label_position   = 
 | map_caption              = 
 | image_shield             = Wappen Weimar.svg
 | area_total_km2           = 84.48
 | elevation_m              = 208
 | population         = 65 262
 | population_footnotes     = 
 | subdivision_type         = Valsts
 | subdivision_type1        = Federālā zeme
 | subdivision_type2        = 
 | subdivision_name         = {{flag|Vācija}}
 | subdivision_name1        =[[Tīringene]]
 | established_title        =Pirmoreiz minēta rakstos
 | established_date         =[[899]]. gadā
 | website                  = http://www.weimar.de/
}}

'''Veimāra''' ({{val|de|Weimar}}) ir pilsēta [[Tīringene|Tīringenē]] [[Vācija|Vācijā]], uz ziemeļiem no [[Tīringenes mežs|Tīringenes meža]] un uz dienvidrietumiem no [[Leipciga]]s. Veimāra, salīdzinājumā ar saviem izmēriem, ieņem neproporcionāli lielu vietu [[vācieši|vācu]] un visas pasaules kultūrā.

== Vēsture ==
Veimāra pirmoreiz rakstos minēta [[899]]. gadā. Līdz [[1918]]. gadam Veimāra bija [[Saksijas—Veimāras hercogiste]]s galvaspilsēta.

Veimārā dzīvojuši daudzi no vācu kultūras izcilākajiem pārstāvjiem — [[Lūkass Krānahs Vecākais]], [[Johans Sebastiāns Bahs]], [[Johans Volfgangs fon Gēte]], [[Frīdrihs Šillers]], [[Johans Gotfrīds fon Herders]], [[Artūrs Šopenhauers]], [[Frīdrihs Nīče]]. Sevišķi, kad 18. gadsimta beigās uz dzīvi Veimārā pārcēlās [[Gēte]], pilsēta kļuva par vācu inteliģences &quot;svētceļojumu vietu&quot;.
Vācijas vēstures posmu starp [[1919]]. un [[1933]]. gadu sauc par [[Veimāras republika]]s laiku, jo [[1919]]. gadā šeit tika pieņemta jauna Vācijas konstitūcija. Valsts galvaspilsēta [[Berlīne]] tajā laikā tika uzskatīta par pārāk nedrošu vietu konstitucionālās sapulces sasaukšanai. 1920. gadā Veimāra kļuva par [[Tīringas zeme]]s galvaspilsētu.
Veimāras republikas laikā Veimāra līdz ar [[Desava|Desavu]] bija &quot;[[Bauhaus]]&quot; kustības centrs — šeit atradās ''Bauhaus'' mākslas skola.

[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā 8 kilometrus no pilsētas centra, mežā, kurā mīlēja pastaigāties Gēte, tika ierīkota [[Būhenvalde]] — nacistu koncentrācijas nometne.
No [[1949]]. līdz [[1990]]. gadam Veimāra atradās [[Vācijas Demokrātiskā Republika|VDR]].

[[2004. gads|2004]]. gada [[3. septembris|3. septembrī]] seno grāmatu krātuvē [[Hercogienes Annas Amālijas bibliotēka|Hercogienes Annas Amālijas bibliotēkā]] (''Herzogin Anna Amalia Bibliothek'') izcēlās ugunsgrēks. Lielu daļu izdevumu  izdevās glābt, to starpā [[1534]]. gada [[Mārtiņš Luters|Lutera]] [[bībele|bībeli]], tomēr aizgāja bojā apmēram 50 000 grāmatu, arī reti 16. — 18. gadsimta izdevumi.

== Cilvēki ==
Veimārā dzimuši:

* [[Kārlis Filips Emanuels Bahs]] (''Carl Philipp Emanuel Bach'', [[1714]]—[[1788]]) — komponists
* [[Augusta fon Saksena-Veimāra-Eizenaha]] (''Augusta Marie Luise Katharina von Sachsen-Weimar-Eisenach'', [[1811]]—[[1890]]) — ķeizariene
* [[Bernhards fon Saksens-Veimārs]] (''Bernhard Herzog von Sachsen-Weimar Landgraf von Thüringen'', [[1604]]—[[1639]]) — ģenerālis
* [[Baldūrs fon Širahs]] (''Baldur von Schirach'', [[1907]]—[[1974]]) — politiķis

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Vācija-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Vācijas pilsētas]]
[[Kategorija:Tīringene]]</text>
      <sha1>j7defiqaqqsmaygloo6itwunnc4pqnk</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vilhelms Lībknehts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>27878</id>
    <revision>
      <id>3662302</id>
      <parentid>3434404</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T17:29:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>2A00:23C7:DC8F:3901:5056:2999:7D9A:B40C</ip>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3242" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste 
| vārds               = Vilhelms Lībknehts
| vārds_orģ           = ''Wilhelm Liebknecht''
| attēls              = Wilhelm Liebknecht 2.jpg
| mazs_att            = 
| apraksts            =
| amats               = 
| term_sākums         = 
| term_beigas         = 
| viceprezidents      =
| vicepremjers        =
| vietnieks           =
| prezidents          =
| premjers            = 
| pēctecis            = 
| dzim_dati           = {{dat|1826|3|29|N}}
| dzim_vieta          = [[Gīsene]]
| mir_dati            = {{dat|1900|8|7|N}}
| mir_vieta           = [[Berlīne]]
| tautība             = [[vācietis]]
| partija             = [[Vācijas Sociāldemokrātiskā partija]]
| dzīvesb             =
| profesija           =
| alma_mater          =
| reliģija            =
| paraksts            =
| piezīmes            =
}}

'''Vilhelms Lībknehts''' ({{val|de|Wilhelm Liebknecht}}, dzimis {{dat|1826|3|29}} [[Gīsene|Gīsenē]], miris {{dat|1900|8|7}} [[Berlīne|Berlīnē]]) bija [[Vācija|vācu]] politiķis. Viens no [[Vācijas Sociāldemokrātiskā partija|Vācijas Sociāldemokrātiskās partijas]] dibinātājiem. [[Kārlis Lībknehts|Kārļa Lībknehta]] tēvs.

Dzimis [[Hesene|Hesenē]] [[Gīsene]]s pilsētā, ierēdņa ģimenē. Studējis [[filoloģija|filoloģiju]], [[teoloģija|teoloģiju]] un [[filozofija|filozofiju]] Gīsenē, [[Berlīne|Berlīnē]] un [[Marburga|Marburgā]]. Neilgi strādāja par skolotāju [[Cīrihe|Cīrihē]]. 1848. gada februārī piedalījās revolucionārajos notikumos [[Parīze|Parīzē]], bet tā paša gada septembrī - [[Bādene|Bādenē]]. Pēc revolūcijas sakāves Vācijā, devās uz [[Šveice|Šveici]], kur tikās ar [[Frīdrihs Engelss|Frīdrihu Engelsu]]. 1850. gadā tika izraidīts no Šveices, un devās uz [[Londona|Londonu]], tikās ar [[Kārlis Markss|Kārli Marksu]] un iesaistījās [[komunisms|komunistisko]] organizāciju darbībā. 1862. gadā, kad varas iestādes izsludināja amnestiju, atgriezās Vācijā.

Kādu laiku darbojās [[Ferdinads Lasalls|Ferdinada Lasalla]] vadītajā Vispārējā Vācu Strādnieku asociācijā (''Allgemeiner Deutscher Arbeiterverein, ADA''), tomēr vēlāk no tās izstājās. 1869. gadā kopā ar [[Augusts Bēbelis|Augustu Bēbeli]] nodibināja Vācijas Sociāldemokrātisko Strādnieku partiju (''Sozialdemokratische Arbeiterpartei Deutschlands, SDAP''). 1874. gadā Lībknehtu ievēlēja [[Reihstāgs (Vācijas impērija)|Reihstāgā]], bet 1875. gadā [[Gota|Gotā]] ADA un SDAP apvienojās, izveidojot vienotu [[Vācijas Sociālistiskā Strādnieku partija|Vācijas Sociālistisko Strādnieku partiju]] (''Sozialistische Arbeiterpartei Deutschlands, SAPD'') - mūsdienu Vācijas Sociāldemokrātiskās partijas (''SPD'') priekšteci. 1891. gadā Lībknehts kļuva par partijas avīzes &quot;[[Vorwärts]]&quot; galveno redaktoru. Miris 1900. gadā [[Berlīne|Berlīnē]], [[Šarlotenburga|Šarlotenburgā]].

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Libknehts, Vilhelms}}
[[Kategorija:1826. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1900. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Vācijas sociāldemokrāti]]
[[Kategorija:Hesenē dzimušie]]</text>
      <sha1>59lc2dn2knyelv1xv8jtxbbpu20byhr</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3662355</id>
      <parentid>3662302</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T18:12:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ScAvenger</username>
        <id>1630</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/2A00:23C7:DC8F:3901:5056:2999:7D9A:B40C|2A00:23C7:DC8F:3901:5056:2999:7D9A:B40C]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Feens</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3268" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste 
| vārds               = Vilhelms Lībknehts
| vārds_orģ           = ''Wilhelm Liebknecht''
| attēls              = Wilhelm Liebknecht 2.jpg
| mazs_att            = 
| apraksts            =
| amats               = 
| term_sākums         = 
| term_beigas         = 
| viceprezidents      =
| vicepremjers        =
| vietnieks           =
| prezidents          =
| premjers            = 
| pēctecis            = 
| dzim_dati           = {{dat|1826|3|29|N}}
| dzim_vieta          = [[Gīsene]]
| mir_dati            = {{dat|1900|8|7|N}}
| mir_vieta           = [[Berlīne]]
| tautība             = [[vācietis]]
| partija             = [[Vācijas Sociāldemokrātiskā partija]]
| dzīvesb             =
| profesija           =
| alma_mater          =
| reliģija            =
| paraksts            =
| piezīmes            =
}}

'''Vilhelms Lībknehts''' ({{val|de|Wilhelm Liebknecht}}, dzimis {{dat|1826|3|29}} [[Gīsene|Gīsenē]], miris {{dat|1900|8|7}} [[Berlīne|Berlīnē]]) bija [[Vācija|vācu]] politiķis. Viens no [[Vācijas Sociāldemokrātiskā partija|Vācijas Sociāldemokrātiskās partijas]] dibinātājiem. [[Kārlis Lībknehts|Kārļa Lībknehta]] tēvs.

Dzimis [[Hesene|Hesenē]] [[Gīsene]]s pilsētā, ierēdņa ģimenē. Studējis [[filoloģija|filoloģiju]], [[teoloģija|teoloģiju]] un [[filozofija|filozofiju]] Gīsenē, [[Berlīne|Berlīnē]] un [[Marburga|Marburgā]]. Neilgi strādāja par skolotāju [[Cīrihe|Cīrihē]]. 1848. gada februārī piedalījās revolucionārajos notikumos [[Parīze|Parīzē]], bet tā paša gada septembrī - [[Bādene|Bādenē]]. Pēc revolūcijas sakāves Vācijā, devās uz [[Šveice|Šveici]], kur tikās ar [[Frīdrihs Engelss|Frīdrihu Engelsu]]. 1850. gadā tika izraidīts no Šveices, un devās uz [[Londona|Londonu]], tikās ar [[Kārlis Markss|Kārli Marksu]] un iesaistījās [[komunisms|komunistisko]] organizāciju darbībā. 1862. gadā, kad varas iestādes izsludināja amnestiju, atgriezās Vācijā.

Kādu laiku darbojās [[Ferdinads Lasalls|Ferdinada Lasalla]] vadītajā Vispārējā Vācu Strādnieku asociācijā (''Allgemeiner Deutscher Arbeiterverein, ADA''), tomēr vēlāk no tās izstājās. 1869. gadā kopā ar [[Augusts Bēbelis|Augustu Bēbeli]] nodibināja Vācijas Sociāldemokrātisko Strādnieku partiju (''Sozialdemokratische Arbeiterpartei Deutschlands, SDAP''). 1874. gadā Lībknehtu ievēlēja [[Reihstāgs (Vācijas impērija)|Reihstāgā]], bet 1875. gadā [[Gota|Gotā]] ADA un SDAP apvienojās, izveidojot vienotu [[Vācijas Sociālistiskā Strādnieku partija|Vācijas Sociālistisko Strādnieku partiju]] (''Sozialistische Arbeiterpartei Deutschlands, SAPD'') - mūsdienu Vācijas Sociāldemokrātiskās partijas (''SPD'') priekšteci. 1891. gadā Lībknehts kļuva par partijas avīzes &quot;[[Vorwärts]]&quot; galveno redaktoru. Miris 1900. gadā [[Berlīne|Berlīnē]], [[Šarlotenburga|Šarlotenburgā]].

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Politiķis-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Libknehts, Vilhelms}}
[[Kategorija:1826. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1900. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Vācijas sociāldemokrāti]]
[[Kategorija:Hesenē dzimušie]]</text>
      <sha1>n3p7r8elkni2a930xdabdp2emxtdsig</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Hadroni</title>
    <ns>0</ns>
    <id>30060</id>
    <revision>
      <id>3662434</id>
      <parentid>3514178</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T22:03:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>2A03:EC00:B97B:6F6:0:0:0:2</ip>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2230" xml:space="preserve">{{Atsauces+}}
'''Gandoni''' (no {{val|el|ἁδρός}} (''hadrós'') — 'resns, smags, stiprs'), agrāk izdotā literatūrā arī '''adroni''' ({{val|ru|адро́ны}}), ir [[subatomāra daļiņa|subatomāras daļiņas]], kas spēj piedalīties [[stiprā mijiedarbība|stiprajā mijiedarbībā]]. Hadroni sastāv no [[kvarki]]em, kurus kopā saista [[gluons|gluoni]], tādēļ hadroni ir [[saliktās daļiņas]].

== Paveidi ==
Atkarībā no to kvarku sastāva hadroni iedalās divās pamatgrupās:

=== Mezoni ===
[[Mezoni]] ir hadronu paveids, kas sastāv no viena kvarka un viena [[antikvarki|antikvarka]] (pieder pie [[bozoni]]em un to [[barionu skaitlis]] ir 0).
Nozīmīgākie mezoni ir [[pions|pioni]] (π mezoni) un [[kaons|kaoni]] (K mezoni). Ir pazīstami arī citi, daudz smagāki un nestabilāki mezoni. Jāņem vērā, ka [[mions|mioni]] (agrāk saukti par μ mezoniem) nav hadroni, bet pieder pie [[leptoni]]em.

=== Barioni ===
[[Barioni]] ir hadronu paveids, kas sastāv no trim dažādu &quot;krāsu&quot; kvarkiem, kas veido &quot;bezkrāsainu&quot; kombināciju (pieder pie [[fermioni]]em un to [[barionu skaitlis]] ir 1).

Tieši no barioniem — [[protons|protoniem]] un [[neitrons|neitroniem]], kas veido [[atoma kodols|atomu kodolus]], kur koncentrēta to masa — galvenokārt sastāv ikdienā novērojamā mums apkārt esošā [[viela]] (tādēļ to dēvē arī par barionu [[matērija|matēriju]]).
Pie barioniem pieder arī daudzveidīgi [[hiperoni]] — nestabilas, smagas daļiņas, kuru sastāvā ietilpst [[s kvarks|dīvainie kvarki]] un ko var iegūt [[elementārdaļiņu paātrinātājs|daļiņu paātrinātājos]]. Eksistē arī citi ļoti nestabili barioni, kas satur [[c kvarks|šarmanto kvarku]] vai [[b kvarks|pamata kvarku]].

=== Citi hadroni ===
Ir atklāti vai vismaz teorētiski pamatoti arī daudzi mazizpētīti eksotiski hadroni, kas nepieder pie galvenajām pamatgrupām:
* eksotiskie mezoni (hadronu molekulas, hibrīdie mezoni, [[gluboli]], tetrakvarki),
* eksotiskie barioni (pentakvarki, kas sastāv no 4 kvarkiem un 1 antikvarka).

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Elementārdaļiņas}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Hadroni| ]]</text>
      <sha1>ksvj5tq4n38a4c8mjy4mclublg96yqe</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3662443</id>
      <parentid>3662434</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T23:50:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/2A03:EC00:B97B:6F6:0:0:0:2|2A03:EC00:B97B:6F6:0:0:0:2]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Ludis21345</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2230" xml:space="preserve">{{Atsauces+}}
'''Hadroni''' (no {{val|el|ἁδρός}} (''hadrós'') — 'resns, smags, stiprs'), agrāk izdotā literatūrā arī '''adroni''' ({{val|ru|адро́ны}}), ir [[subatomāra daļiņa|subatomāras daļiņas]], kas spēj piedalīties [[stiprā mijiedarbība|stiprajā mijiedarbībā]]. Hadroni sastāv no [[kvarki]]em, kurus kopā saista [[gluons|gluoni]], tādēļ hadroni ir [[saliktās daļiņas]].

== Paveidi ==
Atkarībā no to kvarku sastāva hadroni iedalās divās pamatgrupās:

=== Mezoni ===
[[Mezoni]] ir hadronu paveids, kas sastāv no viena kvarka un viena [[antikvarki|antikvarka]] (pieder pie [[bozoni]]em un to [[barionu skaitlis]] ir 0).
Nozīmīgākie mezoni ir [[pions|pioni]] (π mezoni) un [[kaons|kaoni]] (K mezoni). Ir pazīstami arī citi, daudz smagāki un nestabilāki mezoni. Jāņem vērā, ka [[mions|mioni]] (agrāk saukti par μ mezoniem) nav hadroni, bet pieder pie [[leptoni]]em.

=== Barioni ===
[[Barioni]] ir hadronu paveids, kas sastāv no trim dažādu &quot;krāsu&quot; kvarkiem, kas veido &quot;bezkrāsainu&quot; kombināciju (pieder pie [[fermioni]]em un to [[barionu skaitlis]] ir 1).

Tieši no barioniem — [[protons|protoniem]] un [[neitrons|neitroniem]], kas veido [[atoma kodols|atomu kodolus]], kur koncentrēta to masa — galvenokārt sastāv ikdienā novērojamā mums apkārt esošā [[viela]] (tādēļ to dēvē arī par barionu [[matērija|matēriju]]).
Pie barioniem pieder arī daudzveidīgi [[hiperoni]] — nestabilas, smagas daļiņas, kuru sastāvā ietilpst [[s kvarks|dīvainie kvarki]] un ko var iegūt [[elementārdaļiņu paātrinātājs|daļiņu paātrinātājos]]. Eksistē arī citi ļoti nestabili barioni, kas satur [[c kvarks|šarmanto kvarku]] vai [[b kvarks|pamata kvarku]].

=== Citi hadroni ===
Ir atklāti vai vismaz teorētiski pamatoti arī daudzi mazizpētīti eksotiski hadroni, kas nepieder pie galvenajām pamatgrupām:
* eksotiskie mezoni (hadronu molekulas, hibrīdie mezoni, [[gluboli]], tetrakvarki),
* eksotiskie barioni (pentakvarki, kas sastāv no 4 kvarkiem un 1 antikvarka).

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Elementārdaļiņas}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Hadroni| ]]</text>
      <sha1>m7aq9pvke3uv3plm7jgp38k7sa6g7ie</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Valsts dati Krievija</title>
    <ns>10</ns>
    <id>31007</id>
    <revision>
      <id>3662044</id>
      <parentid>3529314</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T15:26:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>CommonsDelinker</username>
        <id>1319</id>
      </contributor>
      <comment>Izņemts attēls &quot;Russian_Olympic_Committee_flag.svg&quot;, jo [[commons:User:Ellywa|Ellywa]] to ir izdzēsis no [[Vikikrātuve]]s (iemesls: per [[:c:Commons:Deletion requests/File:Russian Olympic Committee flag.svg|]]).</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1309" xml:space="preserve">{{ {{{1&lt;noinclude&gt;|valsts datus rādīt&lt;/noinclude&gt;}}}
| nos             = Krievija
| nos ģenitīvā    = Krievijas
| īsais nos       = Krievija
| karogs nos      = Flag of Russia.svg
| karogs nos-1858 = Romanov Flag.svg
| karogs nos-1914 = Russian Empire 1914 17.svg
| karogs nos-1917 = Flag RSFSR 1918.svg
| karogs nos-1991 = Flag of Russia 1991-1993.svg
| karogs nos-SFSR = Flag of the Russian SFSR.svg
| karogs nos-KOK =
| karogs nos-KCSF = RWF_logo.svg &lt;!-- Krievijas Cīņas sports federācija --&gt;
| valsts nosaukums = {{{valsts nosaukums|Krievija&lt;!-- MUST MATCH SUFFIX OF PAGENAME!! --&gt;}}}
| izmērs = {{{izmērs|}}}
| nosaukums = {{{nosaukums|}}}
| variants = {{{variants|}}}
}}&lt;noinclude&gt;
==Varianti==
* &lt;nowiki&gt;{{flaga|Krievija}}&lt;/nowiki&gt; = {{flaga|Krievija}}
* &lt;nowiki&gt;{{flaga|Krievija|1858}}&lt;/nowiki&gt; = {{flaga|Krievija|1858}}
* &lt;nowiki&gt;{{flaga|Krievija|1914}}&lt;/nowiki&gt; = {{flaga|Krievija|1914}}
* &lt;nowiki&gt;{{flaga|Krievija|1917}}&lt;/nowiki&gt; = {{flaga|Krievija|1917}}
* &lt;nowiki&gt;{{flaga|Krievija|SFSR}}&lt;/nowiki&gt; = {{flaga|Krievija|SFSR}}
* &lt;nowiki&gt;{{flaga|Krievija|1991}}&lt;/nowiki&gt; = {{flaga|Krievija|1991}}
* &lt;nowiki&gt;{{flaga|Krievija|KOK}}&lt;/nowiki&gt; = {{flaga|Krievija|KOK}}
* &lt;nowiki&gt;{{flaga|Krievija|KCSF}}&lt;/nowiki&gt; = {{flaga|Krievija|KCSF}}
[[Kategorija:Valstu datu veidnes|Krievija]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>gs9zuo8wc3clum4pcr7k0hu1bddpupe</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Alžīrijas neatkarības karš</title>
    <ns>0</ns>
    <id>32315</id>
    <revision>
      <id>3662530</id>
      <parentid>3627694</parentid>
      <timestamp>2022-07-29T08:43:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="22511" xml:space="preserve">{{atsauces+}}
{{Konflikts
| konflikts = Alžīrijas neatkarības karš&lt;br /&gt;الثورة الجزائرية
| attēls = ALN-soldier-mortar.png
| attēla izm = 200px
| paraksts = Alžīriešu kaujinieki
| sāklaiks = [[1954]]. gada [[1. novembris]]
| vieta =Francijas militārā uzvara&lt;ref&gt;[[University of North Carolina Asheville]] [http://toto.lib.unca.edu/sr_papers/history_sr/srhistory_2012/brannum_keith.pdf]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Irwin M. Wall, ''France, the United States, and the Algerian War'', pp, 68-69. [http://books.google.fr/books?id=4pCqdooCE14C&amp;printsec=frontcover&amp;hl=fr#v=onepage&amp;q&amp;f=false]&lt;/ref&gt;&lt;br&gt;FLN politiskā uzvara&lt;br&gt;Mūsdienu [[Alžīrija]]
| puse1 = 
{{flaga|Algeria|1958}} [[Nacionālās Atbrīvošanās fronte]]
| puse2 = {{FRA}}
| karavad1 = [[Ferhats Abass]]&lt;br /&gt;[[Ahmeds bin Bella]]&lt;br /&gt;[[Muhameds Budiafs]]
| karavad2 = [[Attēls:Flag of France.svg|25px]] Žaks Masū (''Jacques Massu'')
| zaud1 = vairāk kā 141 000 kritušie
| zaud2 = 18 500 kritušie&lt;br /&gt;65 000 ievainotie
| kaujas = -
| beiglaiks = [[1962]]. gada [[18. marts]]
| līgums = [[Eviānas vienošanās]]
| iznāk = [[Alžīrija]]s neatkarība
}}

'''Alžīrijas neatkarības karš''' ({{val|fr|Guerre d'Algérie}}, {{val|ar|الثورة الجزائرية}}) bija galvenokārt [[partizānu karš]] starp [[Francija]]s bruņotajiem spēkiem un [[Alžīrija]]s neatkarības piekritējiem. Kara rezultātā Francija atzina neatkarīgs Alžīrijas valsts izveidošanos&lt;ref&gt;https://books.google.lv/books?id=I9ffptE_r4YC&amp;pg=PA263&amp;redir_esc=y&lt;/ref&gt;.

Šis karš dziļi ietekmēja tālaika franču sabiedrību, un tā politiskās un sociālās sekas jūtamas joprojām. Alžīrijas karš bija viens no [[Francijas Ceturtā republika|Francijas Ceturtās republikas]] sabrukuma galvenajiem cēloņiem, un karš noveda Franciju pie pilsoņu kara sliekšņa. Krīzi pārvarēt izdevās tikai pateicoties [[Šarls de Golls|Šarla de Golla]] izlēmīgajai politikai.

== Stāvoklis pirms kara ==
{{see also|Francijas Alžīrijas iekarošana}}
Alžīrijas teritorijas iekarošanu franči sāka [[Jūlija monarhija]]s laikā 1830. gadā, atņemot to [[Osmaņu impērija]]i. Iekarošana noritēja vardarbīgi, izmantojot [[izdedzinātās zemes taktika|izdedzinātās zemes taktiku]] un represijas pret vietējiem [[Berberi|berberu]] un [[Arābi|arābu]] iedzīvotājiem. [[1834]]. gadā iekārotās piekrastes teritorijas Francija anektēja un šeit nodibināja trīs Francijas departamentus. 1865. gadā, [[Francija Otrā impērija|Otrās impērijas]] laikā, tika pieņemts Iezemiešu likums (''Code de l'indigénat''). Tas noteica, ka [[Musulmaņi|musulmaņu]] pamatiedzīvotāji ir francūži, kuriem ir tiesības iegūt Francijas pilsonību, taču, lai to iegūtu viņiem jāatsakās no [[Islāma likumdošana]]s un jāpakļaujas franču civilajai likumdošanai. Līdz 1870. gadam Francijas pilsonībai pieteicās tikai ap 700 musulmaņu.

Sākoties koloniālajam periodam, Alžīrijā no Dienvideiropas (Spānijas, Itālijas, Francijas) valstīm iebrauca un apmetās uz dzīvi ievērojams skaits eiropiešu jeb t. s. &quot;[[melnkāji|melnkāju]]&quot; (''pieds-noirs''). Tie runāja franciski un kopā ar jau no [[Rekonkista]]s laikiem šeit dzīvojošajiem [[sefardi|sefardu]] [[ebreji]]em kļuva par Alžīrijas valdošo slāni. 1959. gadā &quot;melnkāji&quot; bija 10,4 % no Alžīrijas iedzīvotājiem (1 025 000 cilvēku). Viņi apdzīvoja lielākās piekrastes pilsētas, veidojot 49,3% no [[Orāna]]s iedzīvotājiem. Eiropieši uzskatīja sevi par francūžiem, bet Alžīriju par neatņemamu Francijas daļu.

Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Alžīrijas teritorijā radās pirmās musulmaņu politiskās organizācijas, kuras aizstāvēja Alžīrijas autonomijas ideju, kurai aktīvi pretojās eiropiešu kopiena. 1936. gadā Francijas [[Francijas Tautas fronte|Tautas frontes]] valdības laikā tika pieņemts t.s. Blūma — Violeta priekšlikums par Francijas pilsonības piešķiršanu Alžīrijas musulmaņu augšējam slānim, tomēr gan &quot;melnkāju&quot;, gan musulmaņu organizāciju iebildumu dēļ to neieviesa. Musulmaņu organizāciju nostāja pamazām radikalizējās.

1945. gada 8. maijā (Uzvaras dienā) netālu no [[Konstatīna]]s pilsētas notika t. s. Setifas slaktiņš. Šeit vardarbīgi izklīdināja musulmaņu demonstrāciju, kas pieprasīja neatkarību. Atbildot, musulmaņi sāka uzbrukumus kuros bojā gāja 105 eiropieši. Šeit ieradās armija, kura sāka vispārēju musulmaņu &quot;nomierināšanas&quot; operāciju. Viens no paņēmieniem — ar aviāciju un no jūras bombardēja musulmaņu ciemus. Skaidri nav zināms nogalināto musulmaņu skaits. Tiek lēsts, ka slaktiņā dzīvību zaudēja ap 15 000 cilvēku. Šie notikumi būtiski atsvešināja musulmaņu iedzīvotājus no franču varas iestādēm. 1954. gadā izveidojas [[Nacionālā atbrīvošanās fronte]] (NAF, ''Front de Libération nationale''), kuras militārais spārns bija Nacionālās atbrīvošanās armija (''Armée de Libération Nationale''). Tajā pašā izveidojās konkurējošā organizācija — sociālistiskā Alžīrijas nacionālā kustība (ANK, ''Algérien National Mouvement''). Abu šo kustību mērķis bija neatkarīgas Alžīrijas valsts nodibināšana bruņotā cīņā.

== Karadarbības sākums ==
1954. gada 1. novembrī NAF kaujinieki (''maquisards''), franču versijā &quot;teroristi&quot;, uzbruka franču armijas militārajām būvēm, armijas un policijas posteņiem. Šie notikumi vēlāk tika nosaukti par ''Toussaint rouge'' (Asiņainā Visu svēto diena). [[Kaira]]s radio pārraidīja NAF uzsaukumu, kas aicināja iedzīvotājus pievienoties cīņai par neatkarīgu, demokrātisku, un islāma principiem balstītu Alžīriju. 12. novembrī Francijas premjers [[Pjērs Mendess - Frānss]] (''Pierre Mendès-France'') paziņoja, ka Alžīrija ir neatņemama Francijas sastāvdaļa, un par Alžīrijas atdalīšanos nevar būt nekādas runas. Konflikta sākumā kaujinieku skaits bija apmēram 500 cilvēku, un daudzi alžīrieši nemaz neatbalstīja pilnīgu Alžīrijas neatkarību.

NAF kaujinieki, izmantojot partizāna kara taktiku, lauku apvidos izvērsa uzbrukumus pret franču varas iestādēm un eiropiešu ieceļotājiem. Par NAF teorētiķi kļuva [[Martinika|Martinikā]] dzimušais psihiatrs [[Francs Fanons]], kurš atbalstīja terora izmantošanu kā cīņas līdzekli, arī pret svārstīgajiem alžīriešiem. Tas pamazām radikalizēja musulmaņu sabiedrību. Daudzi eiropiešu kolonisti pameta lauku apmetnes un patvērās lielākajās pilsētās.

== ''Kafejnīcu karš'' ==
NAF izvērta cīņu arī pret sociālistisko Alžīrijas nacionālo kustību (ANK, ''Algérien National Mouvement''), kura, tāpat kā NAF, cīnījās par Alžīrijas neatkarību. Kamēr Alžīrijā nostiprinājās NAF, Francijā dzīvojošo alžīriešu vidū ietekmīgāka bija ANK. Paralēli karadarbībai Alžīrijā, starp abām grupām noritēja bruņota cīņa Francijas teritorijā. ''Kafejnīcu karš'' nosaukts šādi, jo abi konkurējošie grupējumi &quot;rēķinus&quot; parasti &quot;kārtoja&quot; kafejnīcās, uzsākot apšaudes vai rīkojot bumbu sprādzienus. Kara laikā šādi bojā gāja ap 7000 cilvēku, dažkārt pilnīgi nejauši apmeklētāji.

== Konflikta saasinājums un Filipvilas slaktiņš ==
[[Attēls:Algeria-french-paratroopers.png|thumb|250px|Franču izpletņlēcēji Alžīrijas karā]]
1955. gadā par franču Alžīrijas ģenerālgubernatoru iecēla politiķi un antropologu Žaku Sustēlu (''Jacques Soustelle''), kurš izvērsa plašu ekonomiskās attīstības programmu, lai uzlabotu musulmaņu kopienu dzīvi, tomēr turpmākie notikumi apstādināja viņa reformas.

Līdz pat 1955. gadam franču varas iestādes neapjauta stāvokļa nopietnību, jo nemiernieki darbojās attālos lauku apvidos. Kad Nacionālās Atbrīvošanās frontes kaujinieki savu darbību izvērta arī pilsētās, Francijas varas iestādes sāka plašākas &quot;pretkaujinieku operācijas&quot;.

Par pagrieziena punktu karā var uzskatīt t.s. Filipvilas slaktiņu 1955. gada augustā, kad netālu no Filipvilas pilsētas (tagad [[Skida]]) NAF kaujinieki nogalināja 123 cilvēkus — frančus un to atbalstītājus. Sekojošajās franču armijas, policijas un &quot;melnkāju&quot; paramilitāro spēku atbildes operācijās tika nogalināti pēc franču ziņām — 1273 nemiernieki, bet pēc NAF ziņām — 12 000 alžīriešu. Pēc šiem notikumiem ģenerālgubernators Sustēls daudz biežāk akceptēja militārā spēka un represiju lietošanu pret nemierniekiem. Tas, savukārt, noskaņoja Alžīrijas musulmaņus par labu NAF.

NAF kaujinieki pamazām pārņēma savā kontrolē atsevišķus lauku rajonus, parasti kalnu un mazapdzīvotos rajonos, kur nodibināja pietiekami efektīvu varu, šādi nostiprinot savu ekonomisko bāzi. Atsevišķie lauka komandieri bieži darbojās patvaļīgi. Dažkārt izcēlās konflikti atsevišķu komandieru vadīto vienību starpā. Gan sagrābtajos rajonos, gan citur kaujinieki plaši izmantoja iebaidīšanu, teroru un slepkavības pret mierīgajiem iedzīvotājiem.

Saasinoties situācijai, franču varas iestādes un to atbalstošās &quot;melnkāju&quot; grupas izvērsa represijas pret musulmaņu iedzīvotājiem. Tika izmantots kolektīvās atbildības princips (represēja veselus ciemus, ja bija aizdomas par to sadarbību ar nemierniekiem); izmantoja iebaidīšanas slepkavības un spīdzināšanas. Neuzticamos ciemus bieži izpostīja, pārvietojot iedzīvotājus uz koncentrācijas nometnēm. Gar [[Tunisija]]s un [[Maroka]]s robežu uzcēla aizsardzības līnijas, lai traucētu kaujinieku iefiltrēšanos no šajās valstīs bāzētajiem NAF atbalsta punktiem.

1956. gada oktobrī Francijas Gaisa spēki pārtvēra [[Maroka]]s lidmašīnu, kura devās uz [[Tunisija|Tunisiju]], un piespieda to nolaisties [[Alžīra|Alžīrā]]. Lidmašīnā atradās NAF ārzemju politiskā vadība, kuru ieslodzīja franču cietumā.

== Kauja par Alžīru un pretterorisma taktika ==
Tomēr franču taktika neguva cerētos rezultātus. Pēc nostiprināšanās lauku apvidos, NAF pārcēla karadarbību uz pilsētām. NAF izdeva aicinājumu sākt [[vispārējs streiks|vispārēju streiku]]. 1956. gada 30. septembrī trīs NAF kaujinieces izvietoja spridzekļus [[Alžīra]]s centrā, un to uzskatīta par ''kaujas par Alžīru'' sākumu. Turpmāk katru mēnesi pilsētā notika vairāki simti spridzināšanu un uzbrukumu varas iestādēm. Gāja bojā ievērojams skaits civiliedzīvotāju. Lai likvidētu kaujinieku darbību, franču armijas ģenerālis Žaks Masū izvērsa plašu pretterorisma operāciju, faktiski tāpat kā NAF kaujinieki izmantojot terorisma un iebaidīšanas taktiku.

Lauku apvidos Masū sadalīja valsti atsevišķos rajonos, kuros izvietoja armijas daļas. Katra no tām bija atbildīga par kaujinieku apkarošanu attiecīgā rajonā. Tas ievērojami samazināja NAF kaujinieku aktivitātes, tomēr sasaistīja ievērojamus armijas spēkus, tāpēc 1958. gada beigās franči biežāk sāka izmantot &quot;[[atrast un iznīcināt]]&quot; (''search and destroy'') taktiku. Pirmoreiz šajā karā plaši izmantoja [[helikopters|helikopterus]] pret sauszemes kaujiniekiem. Abas šīs taktikas vēlāk plaši izmantoja citos 20. gadsimta konfliktos, piemēram [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]].

Izveidoja karaspēka vienības, kas sastāvēja no t. s. ''harkiem'' — musulmaņiem, kuri cīnījās franču pusē. Šo kaujinieku skaits sasniedza 180 000, un tos plaši izmantoja pret NAF kaujiniekiem.

== Francijas Ceturtās republikas beigas un Šarla de Golla atgriešanās pie varas ==
[[Attēls:De Gaulle-OWI.jpg|thumb|Šarls de Golls]]
Alžīrijā izvietotās armijas vadība un franču kolonisti pamazām nonāca pie slēdziena, ka Ceturtās republikas valdību vājums un politiķu darbība traucē situācijas normalizēšanai Alžīrijā. Šajos apstākļos viņi uzskatīja ka [[Šarls de Golls]], kurš no 1946. gada neieņēma publiskus amatus, ir piemērotākais kandidāts Francijas valsts vadītāja amatam. Bijušais Alžīrijas ģenerālgubernators Sostēls organizēja de Golla atgriešanos pie varas. Naktī uz 1958. gada 13. maiju Alžīrijā izvietotās Francijas armijas daļas veica apvērsumu, atceļot civilās varas iestādes un nodibinot Sabiedriskās kārtības komiteju. 24. martā armijas desanta daļas bez cīņas ieņēma [[Korsika|Korsiku]]. Dumpinieki paziņoja, ka plāno tuvāko dienu laikā ieņemt [[Parīze|Parīzi]], ja varu nenodos de Gollam. Demokrātiskā sistēma kapitulēja, un 29. maijā Francijas Nacionālā asambleja ar 329 balsīm pret 224 nobalsoja par Šarlu de Gollu kā Francijas premjerministru.

== Šarla de Golla Alžīrijas politika ==
Pēc varas iegūšanas Šarls de Golls devās vizītē uz Alžīriju, kur mītiņa laikā paziņoja ''Vive l'Algérie française'' (Lai dzīvo franču Alžīrija!). Vienlaicīgi viņš ierosināja plašas politiskas un ekonomiskas reformas Alžīrijā.

De Golls nekavējoties sasauca komisiju, kas izstrādāja jaunu Francijas konstitūciju. Tā paredzēja, ka Alžīrija turpmāk būs asociēta teritorija, nevis, kā iepriekš, neatdalāma Francijas teritorija. 1958. gada septembrī notika referendums par jauno valsts konstitūciju. Tajā pirmoreiz atļāva piedalīties arī Alžīrijas musulmaņiem. 19. septembrī NAF nodibināja Alžīrijas Republikas pagaidu valdību, ko atzina vairākas arābu valstis un [[Padomju Savienība|PSRS]]. 28. septembrī konstitūcijas referendumā ar 79% procentiem balsu pieņēma jauno konstitūciju. Arī Alžīrijas musulmaņi, noguruši no kara, ar 96% balsu (piedalījās 80% musulmaņu) atbalstīja jauno konstitūciju, kas paredzēja Alžīrijas autonomiju, nevis neatkarību. Tomēr arī iedzīvotāji Francijā aizvien vairāk nostājās pret karadarbību, kā arī pret to stingri iebilda kreisie politiskie spēki. 1959. gada septembrī de Golls pirmoreiz sāka runāt par Alžīrijas pašnoteikšanos.

== Barikāžu nedēļa un OAS nodibināšanās ==
[[Attēls:Semaine des barricades Alger 1960 Haute Qualité.jpg|250px|Barikādes Alžīras ielās|thumb]]
Alžīrijas franču kolonisti de Golla paziņojumus par Alžīrijas iespējamo neatkarību uztvēra kā nodevību. 1960. gada 24. janvārī Alžīras ielās parādījās barikādes. Militārpersonām neiejaucoties, civiliedzīvotāji sagrāba pilsētas pārvaldes ēkas. Tomēr armijas pavēlnieks, ģenerālis Moriss Šalē (''Maurice Challe'') beidzot deklarēja aplenkuma stāvokli un izdeva vairākus aresta orderus. 29. janvārī prezidents Šarls de Golls televīzijas uzrunā aicināja armiju saglabāt lojalitāti. 1. februārī kolonistu līderis Pjērs Lagajārds (''Pierre Lagaillarde'') padevās vietējai armijas vadībai.

1961. gada janvārī Lagajārds, kopā ar ģenerāli Raulu Salānu (''Raoul Salan'') [[Madride|Madridē]] nodibināja [[OAS]] (''Organisation de l'armée secrète'') — militāru organizāciju, kas ar teroristiskām metodēm centās nepieļaut Alžīrijas neatkarību, vēršoties pret Francijas varas iestādēm un mēģinot nogalināt de Gollu.

== Alžīras pučs ==
1961. gada 8. janvārī Francijas metropoles daļā (bet ne pašā Alžīrijā, kur dzīvoja ievērojams skaits franču kolonistu) notika referendums par Alžīrijas pašnoteikšanos. Vairums nobalsoja &quot;par&quot; un Francijas valdība sāka slepenas sarunas ar Alžīrijas republikas pagaidu valdību.

Uzskatot to par nodevību, naktī uz 22. aprīli daļa Alžīrijā izvietoto Francijas armijas vienību vairāku ģenerāļu vadībā pārņēma savā kontrolē stratēģiskos punktus Alžīras pilsētā, arestēja Francijas valdības civilos ierēdņus un deklarēja varas pārņemšanu Alžīrijā un Franču Sahārā.

23. aprīlī Šarls de Golls TV uzrunā tautai paziņoja, ka, pamatojoties konstitūciju, ievieš ārkārtas prezidenta pārvaldi un pilnībā pārņem valsts vadību savās rokās un kā virspavēlnieks aizliedz jebkuram Francijas pilsonim un karavīram izpildīt jebkādas dumpīgo ģenerāļu pavēles. Vairums Francijas armijas ierindnieku, kuri bija iesaukti dienestā, atteicās pakļauties un pučs izgāzās. Ģenerāļus arestēja.

== Eviānas vienošanās ==
1961. gada martā starp Francijas valdību un Alžīrijas pagaidu valdību Francijas pilsētā [[Eviāna|Eviānā]] sākās sarunas par Alžīrijas turpmāko statusu. 1962. gada 18. martā parakstīja [[Eviānas vienošanās|Eviānas vienošanos]], kas paredzēja karadarbības pārtraukšanu no 19. marta. Eviānas vienošanās noteica, ka franču kolonistiem trīs gadus saglabājas pilnas pilsoņu tiesības, bet pēc šī laika viņi drīkstēja izvēlēties — kļūt par Alžīrijas pilsoņiem vai nepilsoņiem (''aliens''), zaudējot pilsoņu tiesības.

Jūnijā Francijā notika referendums par neatkarības piešķiršanu Alžīrijai, un 91% procents nobalsoja par to. 1. jūlijā neatkarības referendums notika arī Alžīrijā. 3. jūlijā Šarls de Golls pasludināja Alžīrijas neatkarību.

== OAS teroristiskie uzbrukumi ==
Laikā starp Eviānas vienošanās parakstīšanu un referendumu par Alžīrijas neatkarību Francijā, slepenā militārā organizācija (''Organisation de l'armée secrète, OAS'') Alžīrijā izvērsa plašu terorisma kampaņu, vērstu gan pret Francijas, gan Alžīrijas varas iestādēm. Šie mēneši Alžīrā bija vieni no traģiskākajiem kara laikā. Martā OAS kaujinieki pilsētā uzspridzināja vidēji 120 bumbas, netaupot arī skolas un bibliotēkas. Tomēr teroristiskie uzbrukumi nesasniedza savu mērķi.

OAS izvērsa teroristisko darbību arī Francijas teritorijā. 1962. gada 22. augustā [[Parīze]]s priekšpilsētā [[Klamāra|Klamārā]] (''Clamart'') OAS kaujinieki atentātā mēģināja nogalināt prezidentu de Gollu. Nejaušības dēļ tas neizdevās.

== &quot;Melnkāju&quot; un ''harku'' izceļošana ==
Kaut arī Eviānas vienošanās paredzēja pilsoņu tiesību piešķiršanu franču kolonistiem, OAS darbības un vispārējās naida atmosfēras dēļ, sadursmes starp etniskajām kopienām turpinājās. Pēc neatkarības referenduma Francijas varas iestādes minimāli aizstāvēja franču kolonistu tiesības. Vairākās vietās notika franču kolonistu slaktiņi, tāpēc viņi sāka masveidā pārcelties uz Franciju. Gada laikā uz Franciju pārcēlās apmēram 1,4 miljoni bēgļu. Bieži tie izbrauca pilnīgi bez uzturlīdzekļiem, pametot savus īpašumus un iedzīvi.

Ja &quot;melnkājiem&quot; eksistēja kāda juridiska aizsardzība, tad ''harkiem'' — franču pusē karojošajiem musulmaņiem tādas nebija. Arī viņi centās pārcelties uz Franciju, tomēr franču varas iestādes tam lika dažādus šķēršļus. Apmēram 91 000 tas izdevās. Alžīrijā palikušos uzlūkoja par tautas ienaidniekiem. Tiek lēsts, ka tikai 1962. gada laikā ap 100 000 ''harkus'' notiesāja uz nāvi vai nolinčoja.

== Kara sekas ==
Kara rezultātā izveidojās neatkarīga Alžīrijas valsts, un tā laikā bojā gāja ap 700 000 iedzīvotāju. Garais un nežēlīgais karš ietekmēja valsts tālāko attīstību. Karā izmantotās metodes iesakņojās Alžīrijas politiskajā un militārajā kultūrā, kas izpaužas arī mūsdienu cīņā starp pastāvošo Alžīrijas varu un [[islāma fundamentālisms|islāma fundamentālistiem]].

Pēc atentāta mēģinājuma pret Šarlu de Gollu, OAS līderus arestēja un organizāciju sagrāva. OAS biedri izklīda pa dažādām galēji labējo organizācijām visā pasaulē. Piemēram, franču pretnemiernieku speciālisti bija vieni no galvenajiem [[Argentīna]]s militārās diktatūras konsultantiem [[Netīrais karš|Netīrā kara]] laikā.

Uz Franciju izbraukušos &quot;melnkājus&quot; un ''harkus'' Francijā uzlūkoja ar aizdomām un naidu. Tos bieži diskriminēja, kaut arī izcilākie &quot;melnkāju&quot; pārstāvji (redzamākie no tiem varētu būt filozofi [[Albērs Kamī]] un [[Žaks Deridā]]) ir devuši nepārvērtējamu ieguldījumu visas pasaules kultūrā. Tā kā &quot;melnkāji&quot; tika, sevišķi no kreisā politiskā spārna, uzlūkoti par nicināmiem kolonizatoriem, politiski viņi iekļāvās Francijas politikas labējā un galēji labējā spārnā.

Līdz pat 1999. gadam Francija neatzina, ka Alžīrijas karš vispār ir noticis, dēvējot to par &quot;sabiedriskās kārtības uzturēšanas operāciju&quot;. Kaut arī pierādīts, ka franču militāristi kara laikā plaši izmantoja spīdzināšanas un ārpustiesas slepkavības, tas oficiāli netika atzīts. Vēl aizvien nav skaidrs cik lielā mērā spīdzināšanas akceptēja Francijas augstākās varas iestādes. Alžīriešu spīdzināšanās publiski apsūdzēts arī toreizējais franču armijas leitnants [[Žans Marī Lepēns]].

Kaut arī ir izdoti pētījumi par Alžīrijas kara vēsturi, vispāratzīts, fundamentāls pētījums vēl nav uzrakstīts. Daudzi kara dokumenti vēl nav pieejami vēsturniekiem, jo tie nav atslepenoti. Nav arī neviena pētījuma, ko būtu kopīgi veikuši franču un alžīriešu vēsturnieki. Francijas sabiedrībā diskutabls ir jautājums par Alžīrijas kara mācīšanas veidu skolā.

Pastāv uzskats, ka Alžīrijas neatkarības karš bija visai līdzīgs vēlākajiem [[Afganistānas karš|Afganistānas]] un [[Irākas karš|Irākas kariem]]. [[Henrijs Kisindžers]] ieteica [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] prezidentam [[Džordžs V. Bušs|Džordžam Bušam]] studēt grāmatas par Alžīrijas karu, bet 2003. gadā [[Pentagons|Pentagonā]] tika izrādīta 1966. gada itāļu režisora [[Džillo Pontekorvo]] filma &quot;Alžīras kauja&quot; (''La battaglia di Algeri''), kuras pirmsseansa anotācijā bija rakstīts &quot;kā uzvarēt teroristus kaujas laukā, bet zaudēt ideju karā&quot;.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://web.archive.org/web/20050415041553/http://www.usfca.edu/fac-staff/webberm/algeria.htm Alžīrijas kara vēsture (angliski)]
* [http://aureschaouia.free.fr/webgallerie/index.php?/category/23 Alžīrijas karš fotogrāfijās (franciski)]
* [http://www.rand.org/pubs/monographs/MG478-1/ ''RAND Corporation'' monogrāfija &quot;Pacification in Algeria, 1956-1958&quot; (angliski, pdf)]

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Alžīrijas vēsture]]
[[Kategorija:Kari ar Franciju]]
[[Kategorija:Francijas vēsture]]
[[Kategorija:Kari Āfrikā]]
[[Kategorija:Partizānu kari]]
[[Kategorija:Neatkarības kari]]
[[Kategorija:20. gadsimta kari]]</text>
      <sha1>1bfdb1iroi5te1mihq99gk2r233cjf8</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3662533</id>
      <parentid>3662530</parentid>
      <timestamp>2022-07-29T08:47:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="22572" xml:space="preserve">{{atsauces+}}
{{Konflikts
| konflikts = Alžīrijas neatkarības karš&lt;br /&gt;الثورة الجزائرية
| attēls = ALN-soldier-mortar.png
| attēla izm = 200px
| paraksts = Alžīriešu kaujinieki
| sāklaiks = [[1954]]. gada [[1. novembris]]
| vieta =Francijas militārā uzvara&lt;ref&gt;[[University of North Carolina Asheville]] [http://toto.lib.unca.edu/sr_papers/history_sr/srhistory_2012/brannum_keith.pdf]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Irwin M. Wall, ''France, the United States, and the Algerian War'', pp, 68-69. [http://books.google.fr/books?id=4pCqdooCE14C&amp;printsec=frontcover&amp;hl=fr#v=onepage&amp;q&amp;f=false]&lt;/ref&gt;&lt;br&gt;FLN politiskā uzvara&lt;br&gt;Mūsdienu [[Alžīrija]]
| puse1 = 
{{flaga|Algeria|1958}} [[Nacionālās Atbrīvošanās fronte]]
| puse2 = {{FRA}}
| karavad1 = [[Ferhats Abass]]&lt;br /&gt;[[Ahmeds bin Bella]]&lt;br /&gt;[[Muhameds Budiafs]]
| karavad2 = [[Attēls:Flag of France.svg|25px]] Žaks Masū (''Jacques Massu'') (1956-1960)&lt;br&gt;Moriss Šalē (''Maurice Challe'')(1958-1960)
| zaud1 = vairāk kā 141 000 kritušie
| zaud2 = 18 500 kritušie&lt;br /&gt;65 000 ievainotie
| kaujas = -
| beiglaiks = [[1962]]. gada [[18. marts]]
| līgums = [[Eviānas vienošanās]]
| iznāk = [[Alžīrija]]s neatkarība
}}

'''Alžīrijas neatkarības karš''' ({{val|fr|Guerre d'Algérie}}, {{val|ar|الثورة الجزائرية}}) bija galvenokārt [[partizānu karš]] starp [[Francija]]s bruņotajiem spēkiem un [[Alžīrija]]s neatkarības piekritējiem. Kara rezultātā Francija atzina neatkarīgs Alžīrijas valsts izveidošanos&lt;ref&gt;https://books.google.lv/books?id=I9ffptE_r4YC&amp;pg=PA263&amp;redir_esc=y&lt;/ref&gt;.

Šis karš dziļi ietekmēja tālaika franču sabiedrību, un tā politiskās un sociālās sekas jūtamas joprojām. Alžīrijas karš bija viens no [[Francijas Ceturtā republika|Francijas Ceturtās republikas]] sabrukuma galvenajiem cēloņiem, un karš noveda Franciju pie pilsoņu kara sliekšņa. Krīzi pārvarēt izdevās tikai pateicoties [[Šarls de Golls|Šarla de Golla]] izlēmīgajai politikai.

== Stāvoklis pirms kara ==
{{see also|Francijas Alžīrijas iekarošana}}
Alžīrijas teritorijas iekarošanu franči sāka [[Jūlija monarhija]]s laikā 1830. gadā, atņemot to [[Osmaņu impērija]]i. Iekarošana noritēja vardarbīgi, izmantojot [[izdedzinātās zemes taktika|izdedzinātās zemes taktiku]] un represijas pret vietējiem [[Berberi|berberu]] un [[Arābi|arābu]] iedzīvotājiem. [[1834]]. gadā iekārotās piekrastes teritorijas Francija anektēja un šeit nodibināja trīs Francijas departamentus. 1865. gadā, [[Francija Otrā impērija|Otrās impērijas]] laikā, tika pieņemts Iezemiešu likums (''Code de l'indigénat''). Tas noteica, ka [[Musulmaņi|musulmaņu]] pamatiedzīvotāji ir francūži, kuriem ir tiesības iegūt Francijas pilsonību, taču, lai to iegūtu viņiem jāatsakās no [[Islāma likumdošana]]s un jāpakļaujas franču civilajai likumdošanai. Līdz 1870. gadam Francijas pilsonībai pieteicās tikai ap 700 musulmaņu.

Sākoties koloniālajam periodam, Alžīrijā no Dienvideiropas (Spānijas, Itālijas, Francijas) valstīm iebrauca un apmetās uz dzīvi ievērojams skaits eiropiešu jeb t. s. &quot;[[melnkāji|melnkāju]]&quot; (''pieds-noirs''). Tie runāja franciski un kopā ar jau no [[Rekonkista]]s laikiem šeit dzīvojošajiem [[sefardi|sefardu]] [[ebreji]]em kļuva par Alžīrijas valdošo slāni. 1959. gadā &quot;melnkāji&quot; bija 10,4 % no Alžīrijas iedzīvotājiem (1 025 000 cilvēku). Viņi apdzīvoja lielākās piekrastes pilsētas, veidojot 49,3% no [[Orāna]]s iedzīvotājiem. Eiropieši uzskatīja sevi par francūžiem, bet Alžīriju par neatņemamu Francijas daļu.

Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Alžīrijas teritorijā radās pirmās musulmaņu politiskās organizācijas, kuras aizstāvēja Alžīrijas autonomijas ideju, kurai aktīvi pretojās eiropiešu kopiena. 1936. gadā Francijas [[Francijas Tautas fronte|Tautas frontes]] valdības laikā tika pieņemts t.s. Blūma — Violeta priekšlikums par Francijas pilsonības piešķiršanu Alžīrijas musulmaņu augšējam slānim, tomēr gan &quot;melnkāju&quot;, gan musulmaņu organizāciju iebildumu dēļ to neieviesa. Musulmaņu organizāciju nostāja pamazām radikalizējās.

1945. gada 8. maijā (Uzvaras dienā) netālu no [[Konstatīna]]s pilsētas notika t. s. Setifas slaktiņš. Šeit vardarbīgi izklīdināja musulmaņu demonstrāciju, kas pieprasīja neatkarību. Atbildot, musulmaņi sāka uzbrukumus kuros bojā gāja 105 eiropieši. Šeit ieradās armija, kura sāka vispārēju musulmaņu &quot;nomierināšanas&quot; operāciju. Viens no paņēmieniem — ar aviāciju un no jūras bombardēja musulmaņu ciemus. Skaidri nav zināms nogalināto musulmaņu skaits. Tiek lēsts, ka slaktiņā dzīvību zaudēja ap 15 000 cilvēku. Šie notikumi būtiski atsvešināja musulmaņu iedzīvotājus no franču varas iestādēm. 1954. gadā izveidojas [[Nacionālā atbrīvošanās fronte]] (NAF, ''Front de Libération nationale''), kuras militārais spārns bija Nacionālās atbrīvošanās armija (''Armée de Libération Nationale''). Tajā pašā izveidojās konkurējošā organizācija — sociālistiskā Alžīrijas nacionālā kustība (ANK, ''Algérien National Mouvement''). Abu šo kustību mērķis bija neatkarīgas Alžīrijas valsts nodibināšana bruņotā cīņā.

== Karadarbības sākums ==
1954. gada 1. novembrī NAF kaujinieki (''maquisards''), franču versijā &quot;teroristi&quot;, uzbruka franču armijas militārajām būvēm, armijas un policijas posteņiem. Šie notikumi vēlāk tika nosaukti par ''Toussaint rouge'' (Asiņainā Visu svēto diena). [[Kaira]]s radio pārraidīja NAF uzsaukumu, kas aicināja iedzīvotājus pievienoties cīņai par neatkarīgu, demokrātisku, un islāma principiem balstītu Alžīriju. 12. novembrī Francijas premjers [[Pjērs Mendess - Frānss]] (''Pierre Mendès-France'') paziņoja, ka Alžīrija ir neatņemama Francijas sastāvdaļa, un par Alžīrijas atdalīšanos nevar būt nekādas runas. Konflikta sākumā kaujinieku skaits bija apmēram 500 cilvēku, un daudzi alžīrieši nemaz neatbalstīja pilnīgu Alžīrijas neatkarību.

NAF kaujinieki, izmantojot partizāna kara taktiku, lauku apvidos izvērsa uzbrukumus pret franču varas iestādēm un eiropiešu ieceļotājiem. Par NAF teorētiķi kļuva [[Martinika|Martinikā]] dzimušais psihiatrs [[Francs Fanons]], kurš atbalstīja terora izmantošanu kā cīņas līdzekli, arī pret svārstīgajiem alžīriešiem. Tas pamazām radikalizēja musulmaņu sabiedrību. Daudzi eiropiešu kolonisti pameta lauku apmetnes un patvērās lielākajās pilsētās.

== ''Kafejnīcu karš'' ==
NAF izvērta cīņu arī pret sociālistisko Alžīrijas nacionālo kustību (ANK, ''Algérien National Mouvement''), kura, tāpat kā NAF, cīnījās par Alžīrijas neatkarību. Kamēr Alžīrijā nostiprinājās NAF, Francijā dzīvojošo alžīriešu vidū ietekmīgāka bija ANK. Paralēli karadarbībai Alžīrijā, starp abām grupām noritēja bruņota cīņa Francijas teritorijā. ''Kafejnīcu karš'' nosaukts šādi, jo abi konkurējošie grupējumi &quot;rēķinus&quot; parasti &quot;kārtoja&quot; kafejnīcās, uzsākot apšaudes vai rīkojot bumbu sprādzienus. Kara laikā šādi bojā gāja ap 7000 cilvēku, dažkārt pilnīgi nejauši apmeklētāji.

== Konflikta saasinājums un Filipvilas slaktiņš ==
[[Attēls:Algeria-french-paratroopers.png|thumb|250px|Franču izpletņlēcēji Alžīrijas karā]]
1955. gadā par franču Alžīrijas ģenerālgubernatoru iecēla politiķi un antropologu Žaku Sustēlu (''Jacques Soustelle''), kurš izvērsa plašu ekonomiskās attīstības programmu, lai uzlabotu musulmaņu kopienu dzīvi, tomēr turpmākie notikumi apstādināja viņa reformas.

Līdz pat 1955. gadam franču varas iestādes neapjauta stāvokļa nopietnību, jo nemiernieki darbojās attālos lauku apvidos. Kad Nacionālās Atbrīvošanās frontes kaujinieki savu darbību izvērta arī pilsētās, Francijas varas iestādes sāka plašākas &quot;pretkaujinieku operācijas&quot;.

Par pagrieziena punktu karā var uzskatīt t.s. Filipvilas slaktiņu 1955. gada augustā, kad netālu no Filipvilas pilsētas (tagad [[Skida]]) NAF kaujinieki nogalināja 123 cilvēkus — frančus un to atbalstītājus. Sekojošajās franču armijas, policijas un &quot;melnkāju&quot; paramilitāro spēku atbildes operācijās tika nogalināti pēc franču ziņām — 1273 nemiernieki, bet pēc NAF ziņām — 12 000 alžīriešu. Pēc šiem notikumiem ģenerālgubernators Sustēls daudz biežāk akceptēja militārā spēka un represiju lietošanu pret nemierniekiem. Tas, savukārt, noskaņoja Alžīrijas musulmaņus par labu NAF.

NAF kaujinieki pamazām pārņēma savā kontrolē atsevišķus lauku rajonus, parasti kalnu un mazapdzīvotos rajonos, kur nodibināja pietiekami efektīvu varu, šādi nostiprinot savu ekonomisko bāzi. Atsevišķie lauka komandieri bieži darbojās patvaļīgi. Dažkārt izcēlās konflikti atsevišķu komandieru vadīto vienību starpā. Gan sagrābtajos rajonos, gan citur kaujinieki plaši izmantoja iebaidīšanu, teroru un slepkavības pret mierīgajiem iedzīvotājiem.

Saasinoties situācijai, franču varas iestādes un to atbalstošās &quot;melnkāju&quot; grupas izvērsa represijas pret musulmaņu iedzīvotājiem. Tika izmantots kolektīvās atbildības princips (represēja veselus ciemus, ja bija aizdomas par to sadarbību ar nemierniekiem); izmantoja iebaidīšanas slepkavības un spīdzināšanas. Neuzticamos ciemus bieži izpostīja, pārvietojot iedzīvotājus uz koncentrācijas nometnēm. Gar [[Tunisija]]s un [[Maroka]]s robežu uzcēla aizsardzības līnijas, lai traucētu kaujinieku iefiltrēšanos no šajās valstīs bāzētajiem NAF atbalsta punktiem.

1956. gada oktobrī Francijas Gaisa spēki pārtvēra [[Maroka]]s lidmašīnu, kura devās uz [[Tunisija|Tunisiju]], un piespieda to nolaisties [[Alžīra|Alžīrā]]. Lidmašīnā atradās NAF ārzemju politiskā vadība, kuru ieslodzīja franču cietumā.

== Kauja par Alžīru un pretterorisma taktika ==
Tomēr franču taktika neguva cerētos rezultātus. Pēc nostiprināšanās lauku apvidos, NAF pārcēla karadarbību uz pilsētām. NAF izdeva aicinājumu sākt [[vispārējs streiks|vispārēju streiku]]. 1956. gada 30. septembrī trīs NAF kaujinieces izvietoja spridzekļus [[Alžīra]]s centrā, un to uzskatīta par ''kaujas par Alžīru'' sākumu. Turpmāk katru mēnesi pilsētā notika vairāki simti spridzināšanu un uzbrukumu varas iestādēm. Gāja bojā ievērojams skaits civiliedzīvotāju. Lai likvidētu kaujinieku darbību, franču armijas ģenerālis Žaks Masū izvērsa plašu pretterorisma operāciju, faktiski tāpat kā NAF kaujinieki izmantojot terorisma un iebaidīšanas taktiku.

Lauku apvidos Masū sadalīja valsti atsevišķos rajonos, kuros izvietoja armijas daļas. Katra no tām bija atbildīga par kaujinieku apkarošanu attiecīgā rajonā. Tas ievērojami samazināja NAF kaujinieku aktivitātes, tomēr sasaistīja ievērojamus armijas spēkus, tāpēc 1958. gada beigās franči biežāk sāka izmantot &quot;[[atrast un iznīcināt]]&quot; (''search and destroy'') taktiku. Pirmoreiz šajā karā plaši izmantoja [[helikopters|helikopterus]] pret sauszemes kaujiniekiem. Abas šīs taktikas vēlāk plaši izmantoja citos 20. gadsimta konfliktos, piemēram [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]].

Izveidoja karaspēka vienības, kas sastāvēja no t. s. ''harkiem'' — musulmaņiem, kuri cīnījās franču pusē. Šo kaujinieku skaits sasniedza 180 000, un tos plaši izmantoja pret NAF kaujiniekiem.

== Francijas Ceturtās republikas beigas un Šarla de Golla atgriešanās pie varas ==
[[Attēls:De Gaulle-OWI.jpg|thumb|Šarls de Golls]]
Alžīrijā izvietotās armijas vadība un franču kolonisti pamazām nonāca pie slēdziena, ka Ceturtās republikas valdību vājums un politiķu darbība traucē situācijas normalizēšanai Alžīrijā. Šajos apstākļos viņi uzskatīja ka [[Šarls de Golls]], kurš no 1946. gada neieņēma publiskus amatus, ir piemērotākais kandidāts Francijas valsts vadītāja amatam. Bijušais Alžīrijas ģenerālgubernators Sostēls organizēja de Golla atgriešanos pie varas. Naktī uz 1958. gada 13. maiju Alžīrijā izvietotās Francijas armijas daļas veica apvērsumu, atceļot civilās varas iestādes un nodibinot Sabiedriskās kārtības komiteju. 24. martā armijas desanta daļas bez cīņas ieņēma [[Korsika|Korsiku]]. Dumpinieki paziņoja, ka plāno tuvāko dienu laikā ieņemt [[Parīze|Parīzi]], ja varu nenodos de Gollam. Demokrātiskā sistēma kapitulēja, un 29. maijā Francijas Nacionālā asambleja ar 329 balsīm pret 224 nobalsoja par Šarlu de Gollu kā Francijas premjerministru.

== Šarla de Golla Alžīrijas politika ==
Pēc varas iegūšanas Šarls de Golls devās vizītē uz Alžīriju, kur mītiņa laikā paziņoja ''Vive l'Algérie française'' (Lai dzīvo franču Alžīrija!). Vienlaicīgi viņš ierosināja plašas politiskas un ekonomiskas reformas Alžīrijā.

De Golls nekavējoties sasauca komisiju, kas izstrādāja jaunu Francijas konstitūciju. Tā paredzēja, ka Alžīrija turpmāk būs asociēta teritorija, nevis, kā iepriekš, neatdalāma Francijas teritorija. 1958. gada septembrī notika referendums par jauno valsts konstitūciju. Tajā pirmoreiz atļāva piedalīties arī Alžīrijas musulmaņiem. 19. septembrī NAF nodibināja Alžīrijas Republikas pagaidu valdību, ko atzina vairākas arābu valstis un [[Padomju Savienība|PSRS]]. 28. septembrī konstitūcijas referendumā ar 79% procentiem balsu pieņēma jauno konstitūciju. Arī Alžīrijas musulmaņi, noguruši no kara, ar 96% balsu (piedalījās 80% musulmaņu) atbalstīja jauno konstitūciju, kas paredzēja Alžīrijas autonomiju, nevis neatkarību. Tomēr arī iedzīvotāji Francijā aizvien vairāk nostājās pret karadarbību, kā arī pret to stingri iebilda kreisie politiskie spēki. 1959. gada septembrī de Golls pirmoreiz sāka runāt par Alžīrijas pašnoteikšanos.

== Barikāžu nedēļa un OAS nodibināšanās ==
[[Attēls:Semaine des barricades Alger 1960 Haute Qualité.jpg|250px|Barikādes Alžīras ielās|thumb]]
Alžīrijas franču kolonisti de Golla paziņojumus par Alžīrijas iespējamo neatkarību uztvēra kā nodevību. 1960. gada 24. janvārī Alžīras ielās parādījās barikādes. Militārpersonām neiejaucoties, civiliedzīvotāji sagrāba pilsētas pārvaldes ēkas. Tomēr armijas pavēlnieks, ģenerālis Moriss Šalē (''Maurice Challe'') beidzot deklarēja aplenkuma stāvokli un izdeva vairākus aresta orderus. 29. janvārī prezidents Šarls de Golls televīzijas uzrunā aicināja armiju saglabāt lojalitāti. 1. februārī kolonistu līderis Pjērs Lagajārds (''Pierre Lagaillarde'') padevās vietējai armijas vadībai.

1961. gada janvārī Lagajārds, kopā ar ģenerāli Raulu Salānu (''Raoul Salan'') [[Madride|Madridē]] nodibināja [[OAS]] (''Organisation de l'armée secrète'') — militāru organizāciju, kas ar teroristiskām metodēm centās nepieļaut Alžīrijas neatkarību, vēršoties pret Francijas varas iestādēm un mēģinot nogalināt de Gollu.

== Alžīras pučs ==
1961. gada 8. janvārī Francijas metropoles daļā (bet ne pašā Alžīrijā, kur dzīvoja ievērojams skaits franču kolonistu) notika referendums par Alžīrijas pašnoteikšanos. Vairums nobalsoja &quot;par&quot; un Francijas valdība sāka slepenas sarunas ar Alžīrijas republikas pagaidu valdību.

Uzskatot to par nodevību, naktī uz 22. aprīli daļa Alžīrijā izvietoto Francijas armijas vienību vairāku ģenerāļu vadībā pārņēma savā kontrolē stratēģiskos punktus Alžīras pilsētā, arestēja Francijas valdības civilos ierēdņus un deklarēja varas pārņemšanu Alžīrijā un Franču Sahārā.

23. aprīlī Šarls de Golls TV uzrunā tautai paziņoja, ka, pamatojoties konstitūciju, ievieš ārkārtas prezidenta pārvaldi un pilnībā pārņem valsts vadību savās rokās un kā virspavēlnieks aizliedz jebkuram Francijas pilsonim un karavīram izpildīt jebkādas dumpīgo ģenerāļu pavēles. Vairums Francijas armijas ierindnieku, kuri bija iesaukti dienestā, atteicās pakļauties un pučs izgāzās. Ģenerāļus arestēja.

== Eviānas vienošanās ==
1961. gada martā starp Francijas valdību un Alžīrijas pagaidu valdību Francijas pilsētā [[Eviāna|Eviānā]] sākās sarunas par Alžīrijas turpmāko statusu. 1962. gada 18. martā parakstīja [[Eviānas vienošanās|Eviānas vienošanos]], kas paredzēja karadarbības pārtraukšanu no 19. marta. Eviānas vienošanās noteica, ka franču kolonistiem trīs gadus saglabājas pilnas pilsoņu tiesības, bet pēc šī laika viņi drīkstēja izvēlēties — kļūt par Alžīrijas pilsoņiem vai nepilsoņiem (''aliens''), zaudējot pilsoņu tiesības.

Jūnijā Francijā notika referendums par neatkarības piešķiršanu Alžīrijai, un 91% procents nobalsoja par to. 1. jūlijā neatkarības referendums notika arī Alžīrijā. 3. jūlijā Šarls de Golls pasludināja Alžīrijas neatkarību.

== OAS teroristiskie uzbrukumi ==
Laikā starp Eviānas vienošanās parakstīšanu un referendumu par Alžīrijas neatkarību Francijā, slepenā militārā organizācija (''Organisation de l'armée secrète, OAS'') Alžīrijā izvērsa plašu terorisma kampaņu, vērstu gan pret Francijas, gan Alžīrijas varas iestādēm. Šie mēneši Alžīrā bija vieni no traģiskākajiem kara laikā. Martā OAS kaujinieki pilsētā uzspridzināja vidēji 120 bumbas, netaupot arī skolas un bibliotēkas. Tomēr teroristiskie uzbrukumi nesasniedza savu mērķi.

OAS izvērsa teroristisko darbību arī Francijas teritorijā. 1962. gada 22. augustā [[Parīze]]s priekšpilsētā [[Klamāra|Klamārā]] (''Clamart'') OAS kaujinieki atentātā mēģināja nogalināt prezidentu de Gollu. Nejaušības dēļ tas neizdevās.

== &quot;Melnkāju&quot; un ''harku'' izceļošana ==
Kaut arī Eviānas vienošanās paredzēja pilsoņu tiesību piešķiršanu franču kolonistiem, OAS darbības un vispārējās naida atmosfēras dēļ, sadursmes starp etniskajām kopienām turpinājās. Pēc neatkarības referenduma Francijas varas iestādes minimāli aizstāvēja franču kolonistu tiesības. Vairākās vietās notika franču kolonistu slaktiņi, tāpēc viņi sāka masveidā pārcelties uz Franciju. Gada laikā uz Franciju pārcēlās apmēram 1,4 miljoni bēgļu. Bieži tie izbrauca pilnīgi bez uzturlīdzekļiem, pametot savus īpašumus un iedzīvi.

Ja &quot;melnkājiem&quot; eksistēja kāda juridiska aizsardzība, tad ''harkiem'' — franču pusē karojošajiem musulmaņiem tādas nebija. Arī viņi centās pārcelties uz Franciju, tomēr franču varas iestādes tam lika dažādus šķēršļus. Apmēram 91 000 tas izdevās. Alžīrijā palikušos uzlūkoja par tautas ienaidniekiem. Tiek lēsts, ka tikai 1962. gada laikā ap 100 000 ''harkus'' notiesāja uz nāvi vai nolinčoja.

== Kara sekas ==
Kara rezultātā izveidojās neatkarīga Alžīrijas valsts, un tā laikā bojā gāja ap 700 000 iedzīvotāju. Garais un nežēlīgais karš ietekmēja valsts tālāko attīstību. Karā izmantotās metodes iesakņojās Alžīrijas politiskajā un militārajā kultūrā, kas izpaužas arī mūsdienu cīņā starp pastāvošo Alžīrijas varu un [[islāma fundamentālisms|islāma fundamentālistiem]].

Pēc atentāta mēģinājuma pret Šarlu de Gollu, OAS līderus arestēja un organizāciju sagrāva. OAS biedri izklīda pa dažādām galēji labējo organizācijām visā pasaulē. Piemēram, franču pretnemiernieku speciālisti bija vieni no galvenajiem [[Argentīna]]s militārās diktatūras konsultantiem [[Netīrais karš|Netīrā kara]] laikā.

Uz Franciju izbraukušos &quot;melnkājus&quot; un ''harkus'' Francijā uzlūkoja ar aizdomām un naidu. Tos bieži diskriminēja, kaut arī izcilākie &quot;melnkāju&quot; pārstāvji (redzamākie no tiem varētu būt filozofi [[Albērs Kamī]] un [[Žaks Deridā]]) ir devuši nepārvērtējamu ieguldījumu visas pasaules kultūrā. Tā kā &quot;melnkāji&quot; tika, sevišķi no kreisā politiskā spārna, uzlūkoti par nicināmiem kolonizatoriem, politiski viņi iekļāvās Francijas politikas labējā un galēji labējā spārnā.

Līdz pat 1999. gadam Francija neatzina, ka Alžīrijas karš vispār ir noticis, dēvējot to par &quot;sabiedriskās kārtības uzturēšanas operāciju&quot;. Kaut arī pierādīts, ka franču militāristi kara laikā plaši izmantoja spīdzināšanas un ārpustiesas slepkavības, tas oficiāli netika atzīts. Vēl aizvien nav skaidrs cik lielā mērā spīdzināšanas akceptēja Francijas augstākās varas iestādes. Alžīriešu spīdzināšanās publiski apsūdzēts arī toreizējais franču armijas leitnants [[Žans Marī Lepēns]].

Kaut arī ir izdoti pētījumi par Alžīrijas kara vēsturi, vispāratzīts, fundamentāls pētījums vēl nav uzrakstīts. Daudzi kara dokumenti vēl nav pieejami vēsturniekiem, jo tie nav atslepenoti. Nav arī neviena pētījuma, ko būtu kopīgi veikuši franču un alžīriešu vēsturnieki. Francijas sabiedrībā diskutabls ir jautājums par Alžīrijas kara mācīšanas veidu skolā.

Pastāv uzskats, ka Alžīrijas neatkarības karš bija visai līdzīgs vēlākajiem [[Afganistānas karš|Afganistānas]] un [[Irākas karš|Irākas kariem]]. [[Henrijs Kisindžers]] ieteica [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] prezidentam [[Džordžs V. Bušs|Džordžam Bušam]] studēt grāmatas par Alžīrijas karu, bet 2003. gadā [[Pentagons|Pentagonā]] tika izrādīta 1966. gada itāļu režisora [[Džillo Pontekorvo]] filma &quot;Alžīras kauja&quot; (''La battaglia di Algeri''), kuras pirmsseansa anotācijā bija rakstīts &quot;kā uzvarēt teroristus kaujas laukā, bet zaudēt ideju karā&quot;.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://web.archive.org/web/20050415041553/http://www.usfca.edu/fac-staff/webberm/algeria.htm Alžīrijas kara vēsture (angliski)]
* [http://aureschaouia.free.fr/webgallerie/index.php?/category/23 Alžīrijas karš fotogrāfijās (franciski)]
* [http://www.rand.org/pubs/monographs/MG478-1/ ''RAND Corporation'' monogrāfija &quot;Pacification in Algeria, 1956-1958&quot; (angliski, pdf)]

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Alžīrijas vēsture]]
[[Kategorija:Kari ar Franciju]]
[[Kategorija:Francijas vēsture]]
[[Kategorija:Kari Āfrikā]]
[[Kategorija:Partizānu kari]]
[[Kategorija:Neatkarības kari]]
[[Kategorija:20. gadsimta kari]]</text>
      <sha1>r37qlitpnl1fb9bnaywsz10ah303xai</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3662540</id>
      <parentid>3662533</parentid>
      <timestamp>2022-07-29T08:51:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <comment>/* &quot;Melnkāju&quot; un harku izceļošana */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="22651" xml:space="preserve">{{atsauces+}}
{{Konflikts
| konflikts = Alžīrijas neatkarības karš&lt;br /&gt;الثورة الجزائرية
| attēls = ALN-soldier-mortar.png
| attēla izm = 200px
| paraksts = Alžīriešu kaujinieki
| sāklaiks = [[1954]]. gada [[1. novembris]]
| vieta =Francijas militārā uzvara&lt;ref&gt;[[University of North Carolina Asheville]] [http://toto.lib.unca.edu/sr_papers/history_sr/srhistory_2012/brannum_keith.pdf]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Irwin M. Wall, ''France, the United States, and the Algerian War'', pp, 68-69. [http://books.google.fr/books?id=4pCqdooCE14C&amp;printsec=frontcover&amp;hl=fr#v=onepage&amp;q&amp;f=false]&lt;/ref&gt;&lt;br&gt;FLN politiskā uzvara&lt;br&gt;Mūsdienu [[Alžīrija]]
| puse1 = 
{{flaga|Algeria|1958}} [[Nacionālās Atbrīvošanās fronte]]
| puse2 = {{FRA}}
| karavad1 = [[Ferhats Abass]]&lt;br /&gt;[[Ahmeds bin Bella]]&lt;br /&gt;[[Muhameds Budiafs]]
| karavad2 = [[Attēls:Flag of France.svg|25px]] Žaks Masū (''Jacques Massu'') (1956-1960)&lt;br&gt;Moriss Šalē (''Maurice Challe'')(1958-1960)
| zaud1 = vairāk kā 141 000 kritušie
| zaud2 = 18 500 kritušie&lt;br /&gt;65 000 ievainotie
| kaujas = -
| beiglaiks = [[1962]]. gada [[18. marts]]
| līgums = [[Eviānas vienošanās]]
| iznāk = [[Alžīrija]]s neatkarība
}}

'''Alžīrijas neatkarības karš''' ({{val|fr|Guerre d'Algérie}}, {{val|ar|الثورة الجزائرية}}) bija galvenokārt [[partizānu karš]] starp [[Francija]]s bruņotajiem spēkiem un [[Alžīrija]]s neatkarības piekritējiem. Kara rezultātā Francija atzina neatkarīgs Alžīrijas valsts izveidošanos&lt;ref&gt;https://books.google.lv/books?id=I9ffptE_r4YC&amp;pg=PA263&amp;redir_esc=y&lt;/ref&gt;.

Šis karš dziļi ietekmēja tālaika franču sabiedrību, un tā politiskās un sociālās sekas jūtamas joprojām. Alžīrijas karš bija viens no [[Francijas Ceturtā republika|Francijas Ceturtās republikas]] sabrukuma galvenajiem cēloņiem, un karš noveda Franciju pie pilsoņu kara sliekšņa. Krīzi pārvarēt izdevās tikai pateicoties [[Šarls de Golls|Šarla de Golla]] izlēmīgajai politikai.

== Stāvoklis pirms kara ==
{{see also|Francijas Alžīrijas iekarošana}}
Alžīrijas teritorijas iekarošanu franči sāka [[Jūlija monarhija]]s laikā 1830. gadā, atņemot to [[Osmaņu impērija]]i. Iekarošana noritēja vardarbīgi, izmantojot [[izdedzinātās zemes taktika|izdedzinātās zemes taktiku]] un represijas pret vietējiem [[Berberi|berberu]] un [[Arābi|arābu]] iedzīvotājiem. [[1834]]. gadā iekārotās piekrastes teritorijas Francija anektēja un šeit nodibināja trīs Francijas departamentus. 1865. gadā, [[Francija Otrā impērija|Otrās impērijas]] laikā, tika pieņemts Iezemiešu likums (''Code de l'indigénat''). Tas noteica, ka [[Musulmaņi|musulmaņu]] pamatiedzīvotāji ir francūži, kuriem ir tiesības iegūt Francijas pilsonību, taču, lai to iegūtu viņiem jāatsakās no [[Islāma likumdošana]]s un jāpakļaujas franču civilajai likumdošanai. Līdz 1870. gadam Francijas pilsonībai pieteicās tikai ap 700 musulmaņu.

Sākoties koloniālajam periodam, Alžīrijā no Dienvideiropas (Spānijas, Itālijas, Francijas) valstīm iebrauca un apmetās uz dzīvi ievērojams skaits eiropiešu jeb t. s. &quot;[[melnkāji|melnkāju]]&quot; (''pieds-noirs''). Tie runāja franciski un kopā ar jau no [[Rekonkista]]s laikiem šeit dzīvojošajiem [[sefardi|sefardu]] [[ebreji]]em kļuva par Alžīrijas valdošo slāni. 1959. gadā &quot;melnkāji&quot; bija 10,4 % no Alžīrijas iedzīvotājiem (1 025 000 cilvēku). Viņi apdzīvoja lielākās piekrastes pilsētas, veidojot 49,3% no [[Orāna]]s iedzīvotājiem. Eiropieši uzskatīja sevi par francūžiem, bet Alžīriju par neatņemamu Francijas daļu.

Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Alžīrijas teritorijā radās pirmās musulmaņu politiskās organizācijas, kuras aizstāvēja Alžīrijas autonomijas ideju, kurai aktīvi pretojās eiropiešu kopiena. 1936. gadā Francijas [[Francijas Tautas fronte|Tautas frontes]] valdības laikā tika pieņemts t.s. Blūma — Violeta priekšlikums par Francijas pilsonības piešķiršanu Alžīrijas musulmaņu augšējam slānim, tomēr gan &quot;melnkāju&quot;, gan musulmaņu organizāciju iebildumu dēļ to neieviesa. Musulmaņu organizāciju nostāja pamazām radikalizējās.

1945. gada 8. maijā (Uzvaras dienā) netālu no [[Konstatīna]]s pilsētas notika t. s. Setifas slaktiņš. Šeit vardarbīgi izklīdināja musulmaņu demonstrāciju, kas pieprasīja neatkarību. Atbildot, musulmaņi sāka uzbrukumus kuros bojā gāja 105 eiropieši. Šeit ieradās armija, kura sāka vispārēju musulmaņu &quot;nomierināšanas&quot; operāciju. Viens no paņēmieniem — ar aviāciju un no jūras bombardēja musulmaņu ciemus. Skaidri nav zināms nogalināto musulmaņu skaits. Tiek lēsts, ka slaktiņā dzīvību zaudēja ap 15 000 cilvēku. Šie notikumi būtiski atsvešināja musulmaņu iedzīvotājus no franču varas iestādēm. 1954. gadā izveidojas [[Nacionālā atbrīvošanās fronte]] (NAF, ''Front de Libération nationale''), kuras militārais spārns bija Nacionālās atbrīvošanās armija (''Armée de Libération Nationale''). Tajā pašā izveidojās konkurējošā organizācija — sociālistiskā Alžīrijas nacionālā kustība (ANK, ''Algérien National Mouvement''). Abu šo kustību mērķis bija neatkarīgas Alžīrijas valsts nodibināšana bruņotā cīņā.

== Karadarbības sākums ==
1954. gada 1. novembrī NAF kaujinieki (''maquisards''), franču versijā &quot;teroristi&quot;, uzbruka franču armijas militārajām būvēm, armijas un policijas posteņiem. Šie notikumi vēlāk tika nosaukti par ''Toussaint rouge'' (Asiņainā Visu svēto diena). [[Kaira]]s radio pārraidīja NAF uzsaukumu, kas aicināja iedzīvotājus pievienoties cīņai par neatkarīgu, demokrātisku, un islāma principiem balstītu Alžīriju. 12. novembrī Francijas premjers [[Pjērs Mendess - Frānss]] (''Pierre Mendès-France'') paziņoja, ka Alžīrija ir neatņemama Francijas sastāvdaļa, un par Alžīrijas atdalīšanos nevar būt nekādas runas. Konflikta sākumā kaujinieku skaits bija apmēram 500 cilvēku, un daudzi alžīrieši nemaz neatbalstīja pilnīgu Alžīrijas neatkarību.

NAF kaujinieki, izmantojot partizāna kara taktiku, lauku apvidos izvērsa uzbrukumus pret franču varas iestādēm un eiropiešu ieceļotājiem. Par NAF teorētiķi kļuva [[Martinika|Martinikā]] dzimušais psihiatrs [[Francs Fanons]], kurš atbalstīja terora izmantošanu kā cīņas līdzekli, arī pret svārstīgajiem alžīriešiem. Tas pamazām radikalizēja musulmaņu sabiedrību. Daudzi eiropiešu kolonisti pameta lauku apmetnes un patvērās lielākajās pilsētās.

== ''Kafejnīcu karš'' ==
NAF izvērta cīņu arī pret sociālistisko Alžīrijas nacionālo kustību (ANK, ''Algérien National Mouvement''), kura, tāpat kā NAF, cīnījās par Alžīrijas neatkarību. Kamēr Alžīrijā nostiprinājās NAF, Francijā dzīvojošo alžīriešu vidū ietekmīgāka bija ANK. Paralēli karadarbībai Alžīrijā, starp abām grupām noritēja bruņota cīņa Francijas teritorijā. ''Kafejnīcu karš'' nosaukts šādi, jo abi konkurējošie grupējumi &quot;rēķinus&quot; parasti &quot;kārtoja&quot; kafejnīcās, uzsākot apšaudes vai rīkojot bumbu sprādzienus. Kara laikā šādi bojā gāja ap 7000 cilvēku, dažkārt pilnīgi nejauši apmeklētāji.

== Konflikta saasinājums un Filipvilas slaktiņš ==
[[Attēls:Algeria-french-paratroopers.png|thumb|250px|Franču izpletņlēcēji Alžīrijas karā]]
1955. gadā par franču Alžīrijas ģenerālgubernatoru iecēla politiķi un antropologu Žaku Sustēlu (''Jacques Soustelle''), kurš izvērsa plašu ekonomiskās attīstības programmu, lai uzlabotu musulmaņu kopienu dzīvi, tomēr turpmākie notikumi apstādināja viņa reformas.

Līdz pat 1955. gadam franču varas iestādes neapjauta stāvokļa nopietnību, jo nemiernieki darbojās attālos lauku apvidos. Kad Nacionālās Atbrīvošanās frontes kaujinieki savu darbību izvērta arī pilsētās, Francijas varas iestādes sāka plašākas &quot;pretkaujinieku operācijas&quot;.

Par pagrieziena punktu karā var uzskatīt t.s. Filipvilas slaktiņu 1955. gada augustā, kad netālu no Filipvilas pilsētas (tagad [[Skida]]) NAF kaujinieki nogalināja 123 cilvēkus — frančus un to atbalstītājus. Sekojošajās franču armijas, policijas un &quot;melnkāju&quot; paramilitāro spēku atbildes operācijās tika nogalināti pēc franču ziņām — 1273 nemiernieki, bet pēc NAF ziņām — 12 000 alžīriešu. Pēc šiem notikumiem ģenerālgubernators Sustēls daudz biežāk akceptēja militārā spēka un represiju lietošanu pret nemierniekiem. Tas, savukārt, noskaņoja Alžīrijas musulmaņus par labu NAF.

NAF kaujinieki pamazām pārņēma savā kontrolē atsevišķus lauku rajonus, parasti kalnu un mazapdzīvotos rajonos, kur nodibināja pietiekami efektīvu varu, šādi nostiprinot savu ekonomisko bāzi. Atsevišķie lauka komandieri bieži darbojās patvaļīgi. Dažkārt izcēlās konflikti atsevišķu komandieru vadīto vienību starpā. Gan sagrābtajos rajonos, gan citur kaujinieki plaši izmantoja iebaidīšanu, teroru un slepkavības pret mierīgajiem iedzīvotājiem.

Saasinoties situācijai, franču varas iestādes un to atbalstošās &quot;melnkāju&quot; grupas izvērsa represijas pret musulmaņu iedzīvotājiem. Tika izmantots kolektīvās atbildības princips (represēja veselus ciemus, ja bija aizdomas par to sadarbību ar nemierniekiem); izmantoja iebaidīšanas slepkavības un spīdzināšanas. Neuzticamos ciemus bieži izpostīja, pārvietojot iedzīvotājus uz koncentrācijas nometnēm. Gar [[Tunisija]]s un [[Maroka]]s robežu uzcēla aizsardzības līnijas, lai traucētu kaujinieku iefiltrēšanos no šajās valstīs bāzētajiem NAF atbalsta punktiem.

1956. gada oktobrī Francijas Gaisa spēki pārtvēra [[Maroka]]s lidmašīnu, kura devās uz [[Tunisija|Tunisiju]], un piespieda to nolaisties [[Alžīra|Alžīrā]]. Lidmašīnā atradās NAF ārzemju politiskā vadība, kuru ieslodzīja franču cietumā.

== Kauja par Alžīru un pretterorisma taktika ==
Tomēr franču taktika neguva cerētos rezultātus. Pēc nostiprināšanās lauku apvidos, NAF pārcēla karadarbību uz pilsētām. NAF izdeva aicinājumu sākt [[vispārējs streiks|vispārēju streiku]]. 1956. gada 30. septembrī trīs NAF kaujinieces izvietoja spridzekļus [[Alžīra]]s centrā, un to uzskatīta par ''kaujas par Alžīru'' sākumu. Turpmāk katru mēnesi pilsētā notika vairāki simti spridzināšanu un uzbrukumu varas iestādēm. Gāja bojā ievērojams skaits civiliedzīvotāju. Lai likvidētu kaujinieku darbību, franču armijas ģenerālis Žaks Masū izvērsa plašu pretterorisma operāciju, faktiski tāpat kā NAF kaujinieki izmantojot terorisma un iebaidīšanas taktiku.

Lauku apvidos Masū sadalīja valsti atsevišķos rajonos, kuros izvietoja armijas daļas. Katra no tām bija atbildīga par kaujinieku apkarošanu attiecīgā rajonā. Tas ievērojami samazināja NAF kaujinieku aktivitātes, tomēr sasaistīja ievērojamus armijas spēkus, tāpēc 1958. gada beigās franči biežāk sāka izmantot &quot;[[atrast un iznīcināt]]&quot; (''search and destroy'') taktiku. Pirmoreiz šajā karā plaši izmantoja [[helikopters|helikopterus]] pret sauszemes kaujiniekiem. Abas šīs taktikas vēlāk plaši izmantoja citos 20. gadsimta konfliktos, piemēram [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]].

Izveidoja karaspēka vienības, kas sastāvēja no t. s. ''harkiem'' — musulmaņiem, kuri cīnījās franču pusē. Šo kaujinieku skaits sasniedza 180 000, un tos plaši izmantoja pret NAF kaujiniekiem.

== Francijas Ceturtās republikas beigas un Šarla de Golla atgriešanās pie varas ==
[[Attēls:De Gaulle-OWI.jpg|thumb|Šarls de Golls]]
Alžīrijā izvietotās armijas vadība un franču kolonisti pamazām nonāca pie slēdziena, ka Ceturtās republikas valdību vājums un politiķu darbība traucē situācijas normalizēšanai Alžīrijā. Šajos apstākļos viņi uzskatīja ka [[Šarls de Golls]], kurš no 1946. gada neieņēma publiskus amatus, ir piemērotākais kandidāts Francijas valsts vadītāja amatam. Bijušais Alžīrijas ģenerālgubernators Sostēls organizēja de Golla atgriešanos pie varas. Naktī uz 1958. gada 13. maiju Alžīrijā izvietotās Francijas armijas daļas veica apvērsumu, atceļot civilās varas iestādes un nodibinot Sabiedriskās kārtības komiteju. 24. martā armijas desanta daļas bez cīņas ieņēma [[Korsika|Korsiku]]. Dumpinieki paziņoja, ka plāno tuvāko dienu laikā ieņemt [[Parīze|Parīzi]], ja varu nenodos de Gollam. Demokrātiskā sistēma kapitulēja, un 29. maijā Francijas Nacionālā asambleja ar 329 balsīm pret 224 nobalsoja par Šarlu de Gollu kā Francijas premjerministru.

== Šarla de Golla Alžīrijas politika ==
Pēc varas iegūšanas Šarls de Golls devās vizītē uz Alžīriju, kur mītiņa laikā paziņoja ''Vive l'Algérie française'' (Lai dzīvo franču Alžīrija!). Vienlaicīgi viņš ierosināja plašas politiskas un ekonomiskas reformas Alžīrijā.

De Golls nekavējoties sasauca komisiju, kas izstrādāja jaunu Francijas konstitūciju. Tā paredzēja, ka Alžīrija turpmāk būs asociēta teritorija, nevis, kā iepriekš, neatdalāma Francijas teritorija. 1958. gada septembrī notika referendums par jauno valsts konstitūciju. Tajā pirmoreiz atļāva piedalīties arī Alžīrijas musulmaņiem. 19. septembrī NAF nodibināja Alžīrijas Republikas pagaidu valdību, ko atzina vairākas arābu valstis un [[Padomju Savienība|PSRS]]. 28. septembrī konstitūcijas referendumā ar 79% procentiem balsu pieņēma jauno konstitūciju. Arī Alžīrijas musulmaņi, noguruši no kara, ar 96% balsu (piedalījās 80% musulmaņu) atbalstīja jauno konstitūciju, kas paredzēja Alžīrijas autonomiju, nevis neatkarību. Tomēr arī iedzīvotāji Francijā aizvien vairāk nostājās pret karadarbību, kā arī pret to stingri iebilda kreisie politiskie spēki. 1959. gada septembrī de Golls pirmoreiz sāka runāt par Alžīrijas pašnoteikšanos.

== Barikāžu nedēļa un OAS nodibināšanās ==
[[Attēls:Semaine des barricades Alger 1960 Haute Qualité.jpg|250px|Barikādes Alžīras ielās|thumb]]
Alžīrijas franču kolonisti de Golla paziņojumus par Alžīrijas iespējamo neatkarību uztvēra kā nodevību. 1960. gada 24. janvārī Alžīras ielās parādījās barikādes. Militārpersonām neiejaucoties, civiliedzīvotāji sagrāba pilsētas pārvaldes ēkas. Tomēr armijas pavēlnieks, ģenerālis Moriss Šalē (''Maurice Challe'') beidzot deklarēja aplenkuma stāvokli un izdeva vairākus aresta orderus. 29. janvārī prezidents Šarls de Golls televīzijas uzrunā aicināja armiju saglabāt lojalitāti. 1. februārī kolonistu līderis Pjērs Lagajārds (''Pierre Lagaillarde'') padevās vietējai armijas vadībai.

1961. gada janvārī Lagajārds, kopā ar ģenerāli Raulu Salānu (''Raoul Salan'') [[Madride|Madridē]] nodibināja [[OAS]] (''Organisation de l'armée secrète'') — militāru organizāciju, kas ar teroristiskām metodēm centās nepieļaut Alžīrijas neatkarību, vēršoties pret Francijas varas iestādēm un mēģinot nogalināt de Gollu.

== Alžīras pučs ==
1961. gada 8. janvārī Francijas metropoles daļā (bet ne pašā Alžīrijā, kur dzīvoja ievērojams skaits franču kolonistu) notika referendums par Alžīrijas pašnoteikšanos. Vairums nobalsoja &quot;par&quot; un Francijas valdība sāka slepenas sarunas ar Alžīrijas republikas pagaidu valdību.

Uzskatot to par nodevību, naktī uz 22. aprīli daļa Alžīrijā izvietoto Francijas armijas vienību vairāku ģenerāļu vadībā pārņēma savā kontrolē stratēģiskos punktus Alžīras pilsētā, arestēja Francijas valdības civilos ierēdņus un deklarēja varas pārņemšanu Alžīrijā un Franču Sahārā.

23. aprīlī Šarls de Golls TV uzrunā tautai paziņoja, ka, pamatojoties konstitūciju, ievieš ārkārtas prezidenta pārvaldi un pilnībā pārņem valsts vadību savās rokās un kā virspavēlnieks aizliedz jebkuram Francijas pilsonim un karavīram izpildīt jebkādas dumpīgo ģenerāļu pavēles. Vairums Francijas armijas ierindnieku, kuri bija iesaukti dienestā, atteicās pakļauties un pučs izgāzās. Ģenerāļus arestēja.

== Eviānas vienošanās ==
1961. gada martā starp Francijas valdību un Alžīrijas pagaidu valdību Francijas pilsētā [[Eviāna|Eviānā]] sākās sarunas par Alžīrijas turpmāko statusu. 1962. gada 18. martā parakstīja [[Eviānas vienošanās|Eviānas vienošanos]], kas paredzēja karadarbības pārtraukšanu no 19. marta. Eviānas vienošanās noteica, ka franču kolonistiem trīs gadus saglabājas pilnas pilsoņu tiesības, bet pēc šī laika viņi drīkstēja izvēlēties — kļūt par Alžīrijas pilsoņiem vai nepilsoņiem (''aliens''), zaudējot pilsoņu tiesības.

Jūnijā Francijā notika referendums par neatkarības piešķiršanu Alžīrijai, un 91% procents nobalsoja par to. 1. jūlijā neatkarības referendums notika arī Alžīrijā. 3. jūlijā Šarls de Golls pasludināja Alžīrijas neatkarību.

== OAS teroristiskie uzbrukumi ==
Laikā starp Eviānas vienošanās parakstīšanu un referendumu par Alžīrijas neatkarību Francijā, slepenā militārā organizācija (''Organisation de l'armée secrète, OAS'') Alžīrijā izvērsa plašu terorisma kampaņu, vērstu gan pret Francijas, gan Alžīrijas varas iestādēm. Šie mēneši Alžīrā bija vieni no traģiskākajiem kara laikā. Martā OAS kaujinieki pilsētā uzspridzināja vidēji 120 bumbas, netaupot arī skolas un bibliotēkas. Tomēr teroristiskie uzbrukumi nesasniedza savu mērķi.

OAS izvērsa teroristisko darbību arī Francijas teritorijā. 1962. gada 22. augustā [[Parīze]]s priekšpilsētā [[Klamāra|Klamārā]] (''Clamart'') OAS kaujinieki atentātā mēģināja nogalināt prezidentu de Gollu. Nejaušības dēļ tas neizdevās.

== &quot;Melnkāju&quot; un ''harku'' izceļošana ==
Kaut arī Eviānas vienošanās paredzēja pilsoņu tiesību piešķiršanu franču kolonistiem, OAS darbības un vispārējās naida atmosfēras dēļ, sadursmes starp etniskajām kopienām turpinājās. Pēc neatkarības referenduma Francijas varas iestādes minimāli aizstāvēja franču kolonistu tiesības. Vairākās vietās notika franču kolonistu slaktiņi, tāpēc viņi sāka masveidā pārcelties uz Franciju. Gada laikā uz Franciju pārcēlās apmēram 1,4 miljoni bēgļu. Bieži tie izbrauca pilnīgi bez uzturlīdzekļiem, pametot savus īpašumus un iedzīvi.

Ja &quot;melnkājiem&quot; eksistēja kāda juridiska aizsardzība, tad ''harkiem'' — franču pusē karojošajiem musulmaņiem tādas nebija. Arī viņi centās pārcelties uz Franciju, tomēr franču varas iestādes tam lika dažādus šķēršļus. Apmēram 91 000 tas izdevās. Alžīrijā palikušos uzlūkoja par tautas ienaidniekiem. Tiek lēsts, ka tikai 1962. gada laikā ap 100 000 ''harkus'' notiesāja uz nāvi vai nolinčoja.
[[File:Harki-j.jpg|thumb|130px|Jauns [[Harki]] karotājs, 1961. gada vasarā]]

== Kara sekas ==
Kara rezultātā izveidojās neatkarīga Alžīrijas valsts, un tā laikā bojā gāja ap 700 000 iedzīvotāju. Garais un nežēlīgais karš ietekmēja valsts tālāko attīstību. Karā izmantotās metodes iesakņojās Alžīrijas politiskajā un militārajā kultūrā, kas izpaužas arī mūsdienu cīņā starp pastāvošo Alžīrijas varu un [[islāma fundamentālisms|islāma fundamentālistiem]].

Pēc atentāta mēģinājuma pret Šarlu de Gollu, OAS līderus arestēja un organizāciju sagrāva. OAS biedri izklīda pa dažādām galēji labējo organizācijām visā pasaulē. Piemēram, franču pretnemiernieku speciālisti bija vieni no galvenajiem [[Argentīna]]s militārās diktatūras konsultantiem [[Netīrais karš|Netīrā kara]] laikā.

Uz Franciju izbraukušos &quot;melnkājus&quot; un ''harkus'' Francijā uzlūkoja ar aizdomām un naidu. Tos bieži diskriminēja, kaut arī izcilākie &quot;melnkāju&quot; pārstāvji (redzamākie no tiem varētu būt filozofi [[Albērs Kamī]] un [[Žaks Deridā]]) ir devuši nepārvērtējamu ieguldījumu visas pasaules kultūrā. Tā kā &quot;melnkāji&quot; tika, sevišķi no kreisā politiskā spārna, uzlūkoti par nicināmiem kolonizatoriem, politiski viņi iekļāvās Francijas politikas labējā un galēji labējā spārnā.

Līdz pat 1999. gadam Francija neatzina, ka Alžīrijas karš vispār ir noticis, dēvējot to par &quot;sabiedriskās kārtības uzturēšanas operāciju&quot;. Kaut arī pierādīts, ka franču militāristi kara laikā plaši izmantoja spīdzināšanas un ārpustiesas slepkavības, tas oficiāli netika atzīts. Vēl aizvien nav skaidrs cik lielā mērā spīdzināšanas akceptēja Francijas augstākās varas iestādes. Alžīriešu spīdzināšanās publiski apsūdzēts arī toreizējais franču armijas leitnants [[Žans Marī Lepēns]].

Kaut arī ir izdoti pētījumi par Alžīrijas kara vēsturi, vispāratzīts, fundamentāls pētījums vēl nav uzrakstīts. Daudzi kara dokumenti vēl nav pieejami vēsturniekiem, jo tie nav atslepenoti. Nav arī neviena pētījuma, ko būtu kopīgi veikuši franču un alžīriešu vēsturnieki. Francijas sabiedrībā diskutabls ir jautājums par Alžīrijas kara mācīšanas veidu skolā.

Pastāv uzskats, ka Alžīrijas neatkarības karš bija visai līdzīgs vēlākajiem [[Afganistānas karš|Afganistānas]] un [[Irākas karš|Irākas kariem]]. [[Henrijs Kisindžers]] ieteica [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] prezidentam [[Džordžs V. Bušs|Džordžam Bušam]] studēt grāmatas par Alžīrijas karu, bet 2003. gadā [[Pentagons|Pentagonā]] tika izrādīta 1966. gada itāļu režisora [[Džillo Pontekorvo]] filma &quot;Alžīras kauja&quot; (''La battaglia di Algeri''), kuras pirmsseansa anotācijā bija rakstīts &quot;kā uzvarēt teroristus kaujas laukā, bet zaudēt ideju karā&quot;.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://web.archive.org/web/20050415041553/http://www.usfca.edu/fac-staff/webberm/algeria.htm Alžīrijas kara vēsture (angliski)]
* [http://aureschaouia.free.fr/webgallerie/index.php?/category/23 Alžīrijas karš fotogrāfijās (franciski)]
* [http://www.rand.org/pubs/monographs/MG478-1/ ''RAND Corporation'' monogrāfija &quot;Pacification in Algeria, 1956-1958&quot; (angliski, pdf)]

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Alžīrijas vēsture]]
[[Kategorija:Kari ar Franciju]]
[[Kategorija:Francijas vēsture]]
[[Kategorija:Kari Āfrikā]]
[[Kategorija:Partizānu kari]]
[[Kategorija:Neatkarības kari]]
[[Kategorija:20. gadsimta kari]]</text>
      <sha1>o1eepp6yslhxyvh1bgaqxlg7pq1usl7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Bailes un iekāre</title>
    <ns>0</ns>
    <id>33672</id>
    <revision>
      <id>3662187</id>
      <parentid>2495115</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T15:58:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: {{Film date| → {{filmas datums| using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2148" xml:space="preserve">{{Filmas infokaste
| nosaukums latviski       = Bailes un iekāre
| attēls                   = Attēls:Fear and Desire poster.jpg
| paraksts                 = filmas plakāts
| nosaukums oriģinālvalodā = Fear and Desire
| žanrs                    = [[Drāma]]
| režisors                 = [[Stenlijs Kubriks]]
| producents               = Stenlijs Kubriks
| scenārija autors         = Hovards Seklers
| galvenajās lomās         = Frenks Silvera&lt;br/&gt;Kenets Hārps&lt;br/&gt;Pols Mazurskī&lt;br/&gt;Stīvs Koits&lt;br/&gt;Virdžīnija Līta
| mūzika                   = Džeralds Frīds
| operators                = Stenlijs Kubriks
| montāža                  = Stenlijs Kubriks
| studija                  = Kubrick
| izplatītājs              = Džozefs Bārstins
| izdošanas laiks          = {{filmas datums|1953|03|31}}
| ilgums                   = 72 minūtes
| valsts                   = ASV
| valoda                   = Angļu
| budžets                  = $33 000
| ienākumi                 = 
| iepriekšējā              = 
| nākamā                   = 
| imdb                     = 0045758
}}

'''&quot;Bailes un iekāre&quot;''' ({{val|en|Fear and Desire}}, 1953) ir pirmā pilnmetrāžas [[Stenlijs Kubriks|Stenlija Kubrika]] filma. Tā stāsta par karavīru komandu, kura ir iesprostota aiz ienaidnieku līnijām izdomātā karā. Filmu Kubriks pats filmēja un samontēja. Lielākā daļa naudas filmas veidošanai tika iegūta no Kubrika tēvoča, kurš bija turīgs aptiekārs.

Par spīti filmas ierobežotajam budžetam, filmas aktieru un veidotāju mazajai pieredzei, filma dabūja dažas atzīstamas atsauksmes. Tāpat kā esam Kubrika pirmajai filmai, tā ir nozīmīga arī ar to, ka tā ir filmu debija Paulam Mazurskim, vēlāk labāk pazīstamam kā režisoram.

Kubriks vēlāk filmu nosauca par ''amatiera darbu'' un uzpirka daudzas filmas kopijas, lai neviens to neredzētu. Divas atlikušās kopijas viņš neieguva un filma tagad ir plaši izplatīta internetā.

== Ārējās saites ==
{{Filmu ārējās saites}}

{{filma-aizmetnis}}

{{Stenlijs Kubriks}}

[[Kategorija:1953. gada filmas]]
[[Kategorija:Stenlija Kubrika filmas]]</text>
      <sha1>6ca4eczta9jldc7ggrjs5vqwbjuzfls</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Aleksejs Rikovs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>35756</id>
    <revision>
      <id>3662328</id>
      <parentid>3595810</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T17:48:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>2A00:23C7:DC8F:3901:5056:2999:7D9A:B40C</ip>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3323" xml:space="preserve">'''Aleksejs Rikovs''' (''Алексей Иванович Рыков'', dzimis [[1881]].gada [[1. februāris|1. februārī]] / [[13. februāris|13. februārī]], [[Saratova|Saratovā]]; miris [[1938]].gada [[15. marts|15. martā]], [[Maskava|Maskavā]]) - [[Padomju Savienība|padomju]] politiķis. Otrais [[PSRS Tautas komisāru padome]]s priekšsēdētājs (1924 - 1930), [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] pēctecis šajā amatā.

Dzimis [[Saratova|Saratovā]], tirgotāja ģimenē. Studējis [[Kazaņas universitāte|Kazaņas universitātē]]. 1898. gadā iestājās [[KSDSP]]. 1903. gadā [[KSDSP 2. kongress|KSDSP 2. kongresā]] [[Brisele|Briselē]] / [[Londona|Londonā]] iekļāvās [[boļševiki|boļševiku]] frakcijā. 1905. gadā ievēlēts partijas CK. 1908. un 1909. gadā atbalstīja Ļeņinu pret [[Aleksandrs Bogdanovs|Bogdanovu]]. 1910. - 1911. gadā - emigrācijā [[Francija|Francijā]]. Vēlāk izsūtīts uz [[Sibīrija|Sibīriju]], no kuras atgriezās 1917. gadā. [[Oktobra revolūcija]]s laikā darbojās [[Maskava|Maskavā]].

Pirmajā Padomju valdībā bija iekšlietu ministrs. 1917. gada 4. novembrī (v.s.) kopā ar [[Grigorijs Kameņevs|Kameņevu]] un [[Ļevs Zinovjevs|Zinovjevu]] demisionēja no CK un valdības, jo nepiekrita Ļeņina un [[Ļevs Trockis|Trocka]] nostājai [[&quot;Vikžel&quot; streiks|&quot;Vikžel&quot; streika]] laikā. [[Krievijas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]] laikā Tautas saimniecības Augstākās padomes vadītājs. 1920. gada 5. aprīlī atkal ievēlēts boļševiku partijas CK.

Pēc Ļeņina nāves 1924. gada 21. janvārī kļuva par PSRS un KPFSR valdības galvu - PSRS Tautas komisāru padomes prekšsēdētāju. Rikovs kopā ar [[Nikolajs Buharins|Buharinu]] un [[Mihails Tomskis|Tomski]] veidoja boļševiku partijas mēreno spērnu, kuri atbalstīja daļēju tirgus ekonomiku un [[Jaunā ekonomiskā politika|NEP]]. 1923. un 1924. gadā viņi kopā ar [[Josifs Staļins|Staļinu]], Zinovjevu un Kameņevu atbalstīja cīņu pret t. s. [[Kreisā opozīcija|Kreiso opozīciju]] Trocka vadībā. Vēlāk mērenie atbalstīja Staļinu, veicot t. s. [[Apvienotā opozīcija|Apvienotās opozīcijas]] sagrāvi. Kad Staļins bija atcēlis no amatiem šos politiskos pretiniekus, tika sagrauts arī partijas mērenais spārns jeb t. s. [[Labējā opozīcija]].

1930. gada 19. decembrī Rikovs tika atcelts no amata, bet par Tautas komisāru padomes priekšsēdētāju iecelts [[Vjačeslavs Molotovs]]. 1937. gadā Rikovs tika izslēgts no boļševiku partijas, 1938. gadā kopā ar Buharinu, [[Heinrihs Jagoda|Jagodu]], [[Kristiāns Rakovskis|Rakovski]] tiesāts [[paraugprāva|paraugprāvā]] par sazvērestību pret Staļinu un nošauts. 1988. gadā reabilitēts.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība
 | virsraksts = [[PSRS līderi|PSRS Tautas Komisāru Padomes priekšsēdētājs]]
 | periods    = 1924—1930
 | pirms      = [[Vladimirs Ļeņins]]
 | pēc        = [[Vjačeslavs Molotovs]]
}}
{{kastes beigas}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Rikovs, Aleksejs}}
[[Kategorija:Krievijas valdības vadītāji]]
[[Kategorija:PSRS valdības vadītāji]]
[[Kategorija:1881. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1938. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Ar Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie]]</text>
      <sha1>crewze51ulq48s2irumbyzweulaqm5o</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3662342</id>
      <parentid>3662328</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T18:09:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ScAvenger</username>
        <id>1630</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/2A00:23C7:DC8F:3901:5056:2999:7D9A:B40C|2A00:23C7:DC8F:3901:5056:2999:7D9A:B40C]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Ludis21345</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3364" xml:space="preserve">{{infokaste+}}
'''Aleksejs Rikovs''' (''Алексей Иванович Рыков'', dzimis [[1881]].gada [[1. februāris|1. februārī]] / [[13. februāris|13. februārī]], [[Saratova|Saratovā]]; miris [[1938]].gada [[15. marts|15. martā]], [[Maskava|Maskavā]]) - [[Padomju Savienība|padomju]] politiķis. Otrais [[PSRS Tautas komisāru padome]]s priekšsēdētājs (1924 - 1930), [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] pēctecis šajā amatā.

Dzimis [[Saratova|Saratovā]], tirgotāja ģimenē. Studējis [[Kazaņas universitāte|Kazaņas universitātē]]. 1898. gadā iestājās [[KSDSP]]. 1903. gadā [[KSDSP 2. kongress|KSDSP 2. kongresā]] [[Brisele|Briselē]] / [[Londona|Londonā]] iekļāvās [[boļševiki|boļševiku]] frakcijā. 1905. gadā ievēlēts partijas CK. 1908. un 1909. gadā atbalstīja Ļeņinu pret [[Aleksandrs Bogdanovs|Bogdanovu]]. 1910. - 1911. gadā - emigrācijā [[Francija|Francijā]]. Vēlāk izsūtīts uz [[Sibīrija|Sibīriju]], no kuras atgriezās 1917. gadā. [[Oktobra revolūcija]]s laikā darbojās [[Maskava|Maskavā]].

Pirmajā Padomju valdībā bija iekšlietu ministrs. 1917. gada 4. novembrī (v.s.) kopā ar [[Grigorijs Kameņevs|Kameņevu]] un [[Ļevs Zinovjevs|Zinovjevu]] demisionēja no CK un valdības, jo nepiekrita Ļeņina un [[Ļevs Trockis|Trocka]] nostājai [[&quot;Vikžel&quot; streiks|&quot;Vikžel&quot; streika]] laikā. [[Krievijas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]] laikā Tautas saimniecības Augstākās padomes vadītājs. 1920. gada 5. aprīlī atkal ievēlēts boļševiku partijas CK.

Pēc Ļeņina nāves 1924. gada 21. janvārī kļuva par PSRS un KPFSR valdības galvu - PSRS Tautas komisāru padomes prekšsēdētāju. Rikovs kopā ar [[Nikolajs Buharins|Buharinu]] un [[Mihails Tomskis|Tomski]] veidoja boļševiku partijas mēreno spērnu, kuri atbalstīja daļēju tirgus ekonomiku un [[Jaunā ekonomiskā politika|NEP]]. 1923. un 1924. gadā viņi kopā ar [[Josifs Staļins|Staļinu]], Zinovjevu un Kameņevu atbalstīja cīņu pret t. s. [[Kreisā opozīcija|Kreiso opozīciju]] Trocka vadībā. Vēlāk mērenie atbalstīja Staļinu, veicot t. s. [[Apvienotā opozīcija|Apvienotās opozīcijas]] sagrāvi. Kad Staļins bija atcēlis no amatiem šos politiskos pretiniekus, tika sagrauts arī partijas mērenais spārns jeb t. s. [[Labējā opozīcija]].

1930. gada 19. decembrī Rikovs tika atcelts no amata, bet par Tautas komisāru padomes priekšsēdētāju iecelts [[Vjačeslavs Molotovs]]. 1937. gadā Rikovs tika izslēgts no boļševiku partijas, 1938. gadā kopā ar Buharinu, [[Heinrihs Jagoda|Jagodu]], [[Kristiāns Rakovskis|Rakovski]] tiesāts [[paraugprāva|paraugprāvā]] par sazvērestību pret Staļinu un nošauts. 1988. gadā reabilitēts.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Politiķis-aizmetnis}}
{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība
 | virsraksts = [[PSRS līderi|PSRS Tautas Komisāru Padomes priekšsēdētājs]]
 | periods    = 1924—1930
 | pirms      = [[Vladimirs Ļeņins]]
 | pēc        = [[Vjačeslavs Molotovs]]
}}
{{kastes beigas}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Rikovs, Aleksejs}}
[[Kategorija:Krievijas valdības vadītāji]]
[[Kategorija:PSRS valdības vadītāji]]
[[Kategorija:1881. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1938. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Ar Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie]]</text>
      <sha1>ocv884ow0m176mi23cyih8alzlabecu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ņikita Hruščovs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>38228</id>
    <revision>
      <id>3662321</id>
      <parentid>3661147</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T17:42:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>2A00:23C7:DC8F:3901:5056:2999:7D9A:B40C</ip>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="65083" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds               = Ņikita Hruščovs
| vārds_orģ           = ''Никита Хрущёв''
| attēls              = Bundesarchiv Bild 183-B0628-0015-035, Nikita S. Chruschtschow.jpg
| mazs_att            =
| apraksts            = Ņikita Hruščovs 1963. gadā
| amats               = [[PSKP CK ģenerālsekretārs|PSKP CK pirmais sekretārs]]
| term_sākums         = {{dat|1953|9|14|N}} 
| term_beigas         = {{dat|1964|10|14|N}}
| priekštecis         = [[Josifs Staļins]]
| pēctecis            = [[Leonīds Brežņevs]]
| dzim_dati           = {{dat|1894|4|15}}
| dzim_vieta          = Kaļinovkas ciems, [[Kurskas guberņa]], [[Krievijas Impērija]]&lt;br /&gt;([[Kurskas apgabals]], {{RUS}})
| mir_dati            = {{miršanas datums un vecums|1971|9|11|1894|4|15}}
| mir_vieta           = [[Maskava]], [[Padomju Savienība|PSRS]]&lt;br /&gt;({{RUS}})
| tautība             = krievs
| partija             = [[PSKP]]
| dzīvesb             = 
| profesija           = komunists
| alma_mater          = 
| reliģija            = ateists
| paraksts            = Nikita_Khrushchev_Signature2.svg
| piezīmes            =
}}
'''Ņikita Hruščovs''' ({{val|ru|Никита Сергеевич Хрущёв}}; dzimis {{dat VS|{{dat|1894|4|15}}|{{dat||4|3}}}}, miris {{dat|1971|9|11}}) bija [[PSKP CK ģenerālsekretārs|PSKP CK pirmais sekretārs]] no 1953. gada, un [[PSRS Ministru padome]]s priekšsēdētājs no [[1958]]. līdz 1964. gadam. Vienpersoniskais [[Padomju Savienība|PSRS]] vadītājs no [[1957]]. līdz [[1964]]. gadam.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis [[Krievijas Impērija]]s [[Kurskas guberņa]]s zemnieku ģimenē. [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] laikā darbojās kā [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] komisārs. Pēc tam dažādos partijas amatos [[Ukraina|Ukrainā]] un Maskavā. Atbalstīja Staļinu [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā darbojās kā Sarkanās armijas komisārs, tai skaitā, [[Staļingradas kauja]]s laikā.

[[Destaļinizācija]]s posmā aktīvi iesaistījās cīņā par augstāko valsts varu. 1956. gada PSKP 20. kongresā nosodīja [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] &quot;[[personības kults|personības kultu]]&quot; un asiņaino teroru, kurā nogalināja daudzus PSRS partijas un armijas vadītājus. 1957. gadā uz īsu laiku atcelts no amata, taču spēja sakaut savus pretiniekus un kļūt par PSRS vadoni. Pazīstams ar grandioziem solījumiem par PSRS ekonomikas sasniegumiem, ASV apsteigšanu līdz 1970. gadam un [[Komunisms|komunisma]] ieviešanu pēc 1980. gada. Hruščova varas laikā [[Jurijs Gagarins]] veica pirmo lidojumu kosmosā, tika uzcelts [[Berlīnes mūris]], kā arī notika [[Kubas raķešu krīze]]. 1964. gada oktobrī tuvākie līdzgaitnieki Hruščovu atcēla no ieņemamajiem amatiem un turpmāko dzīvi viņš kā pensionārs pavadīja [[Valsts drošības komiteja|VDK]] uzraudzībā. Miris 1971. gadā no sirds slimības.

== Ceļš uz varu ==
{{main|Destaļinizācija}}
Pēc Staļina nāves 1953. gada 5. martā Padomju Savienībā izveidojās kolektīvās vadības modelis, kurā [[PSKP CK politbirojs|Politbiroja]] veterānu ietekme bija nestabilā līdzsvarā. Sākotnēji par vadoni ar [[Lavrentijs Berija|Berijas]] atbalstu izvirzījās [[Georgijs Maļenkovs]], kas kļuva par [[PSRS Ministru padomes priekšsēdētājs|PSRS Ministru padomes priekšsēdētāju]], ko tajā brīdī uzskatīja par ietekmīgāko amatu valstī. Berija piešķīra amnestiju vairāk nekā miljonam ieslodzīto; savienības republikās vadošos amatus sāka piešķirt vietējo tautību pārstāvjiem; ierosināja izbeigt sociālisma celtniecību VDR un izveidot apvienotu, neitrālu Vāciju. Liberalizācija VDR izraisīja jūnija sacelšanos, ko apspieda padomju tanki. Jau 1953. gada jūnija beigās Hruščovs panāca pārējo Prezidija locekļu atbalstu pārāk ambiciozā Berijas arestam, un nošaušanai 23. decembrī. Šis bija pēdējais nāvessods kādam no PSRS vadītājiem. Turpmāk politiskajā cīņā zaudējušos nosūtīja uz nenozīmīgiem amatiem vai pensionēja.

1953. gada septembrī Hruščovu ievēlēja par [[PSKP]] Pirmo sekretāru, un sākās Maļenkova un Hruščova cīņa par varu. Mēģinot izmainīt Staļina varas periodā izveidoto rūpniecības modeli, kura rezultātā netika attīstītas nozares, kas veicinātu iedzīvotāju labklājību, Maļenkovs aizstāvēja vieglās industrijas attīstību, kamēr Hruščovs turpināja aizstāvēt smago rūpniecību.&lt;ref name=&quot;The Khrushchev Era&quot;&gt;[http://countrystudies.us/russia/13.htm The Khrushchev Era]&lt;/ref&gt; Jau 1953. gadā Maļenkovs kolhozniekiem atcēla obligātās produktu piegādes normas, un sāka palielināt valsts noteiktās iepirkumu cenas. No 1953. līdz 1958. gadam valsts maksājumi par piegādātajiem produktiem palielinājās no 4,14È miljardiem rubļu līdz 13,41 miljardam rubļu. Tikmēr Hruščovs aizstāvēja smago rūpniecību, un kolhoznieku ekonomiskās motivācijas vietā aizstāvēja jaunu kampaņu organizēšanu. Viņa [[Neskarto zemju kampaņa]]i drīz sekoja [[Kukurūzas kampaņa]]. Kā konservatīvo spēku pārstāvis, Hruščovs ātri nostiprināja savu stāvokli partijā, un 1954. gada beigās bija gatavs atbrīvoties no Maļenkova. Pēc Maļenkova piespiedu atkāpšanās no valdības vadītāja amata 1955. gada janvāra beigās, par valdības vadītāju kļuva [[Nikolajs Bulgaņins]], kurš, lai arī publiski turpinājās kolektīvās vadības modelis, atradās Hruščova ietekmē. Hruščovs, sākotnēji lauksaimniecības politikas vadītājs, 1955. gada vasarā pārņem arī ārpolitiku, panākot Molotova atcelšanu. Cīņā pret Maļenkovu Hruščovs bija aizstāvējis nepieciešamību turpināt koncentrēties uz smago industriju un aizsardzību. Strauji pieauga tēriņi tradicionālā bruņojuma ražošanai un starpkontinentālo raķešu attīstībai, kas pārgāja kosmosa programmas veidošanā. 6. piecgades plāns koncentrējās uz Centrālāzijas, Sibīrijas un Tālo Austrumu industrializāciju, atomelektrostaciju celtniecību. 1956. gada beigās šī kursa pretinieki Politbirojā panāca smagās industrijas attīstībai paredzēto izdevumu samazinājumu, uz ko 1957. gada sākumā Hruščovs reaģēja paziņojot, ka 6. piecgade tiek pārtraukta, un uzsākts darbs pie [[PSRS Septiņgade]]s plānošanas.

1956. gada februārī PSKP 20. kongresā Hruščovs nosodīja Staļina personības kultu un [[Lielais terors|Lielo teroru]], tā vēl vairāk iedragājot partijas veterānu stāvokli Prezidijā. Hruščova reformu politika izraisīja seno Staļina līdzgaitnieku [[Vjačeslavs Molotovs|Molotova]], Maļenkova un [[Lazars Kaganovičs|Kaganoviča]] pretestību. Šī ietekmīgā grupa 1957. gada jūnijā nobalsoja par Hruščova atlaišanu no partijas vadītāja amata, taču Hruščovs uzstāja uz partijas statūtu ievērošanu, kurā partijas vadītāju no amata atcelt varēja tikai [[PSKP Centrālā komiteja]]. Ar maršala [[Georgijs Žukovs|Žukova]] atbalstu, kurš nodrošināja Centrālkomitejas locekļu transportēšanu uz Maskavu armijas lidmašīnās, Hruščovam izdevās panākt sev labvēlīgu Centrālkomitejas balsojumu, un no partijas izslēgt Molotovu, Maļenkovu un Kaganoviču, kurus nodēvēja par &quot;[[Antipartejiskā grupa|Antipartejisko grupu]]&quot;. Jau oktobrī viņš no amata atlaida arī maršalu Žukovu. 1958. gada martā, pēc valdības vadītāja Bulgaņina atkāpšanās no amatiem, Hruščovs ieņēma arī šo amatu, tā kļūstot par ietekmīgāko cilvēku valstī. 21. un 22. PSKP kongresā viņš turpināja partijas konservatīvo spēku un staļinisma kritiku. 1961. gadā no [[Ļeņina mauzolejs|Ļeņina mauzoleja]] izvāca tur 1953. gadā publiskai apskatei novietotās Staļina mirstīgās atliekas, kuras apglabāja pie Kremļa sienas.
&lt;gallery&gt;
Bundesarchiv Bild 146-1989-101-01A, Moskau, Besuch Konrad Adenauer.jpg|Hruščovs, Bulgaņins, Maļenkovs, Molotovs ar Adenaueru Maskavā, 1955
Bulganin Khrushchev India 1955.jpg|Ar Bulgaņinu Indijā, 1955
Moskau 1957 - Lenin-Stalin-Mausoleum.jpg|Ļeņina-Staļina mauzolejs, 1957
Bundesarchiv Bild 183-57000-0184, Berlin, V. SED-Parteitag, 2.Tag.jpg|Ar VDR vadītājiem, 1958
Mao Tsé-toung, portrait en buste, assis, faisant face à Nikita Khrouchtchev, pendant la visite du chef russe 1958 à Pékin.jpg|Ar Mao, 1958
John Kennedy, Nikita Khrushchev 1961.jpg|Sarunās ar [[Džons Kenedijs|Džonu Kenediju]], 1961
RIAN archive 159271 Nikita Khrushchev, Valentina Tereshkova, Pavel Popovich and Yury Gagarin at Lenin Mausoleum.jpg|Ar kosmonautiem, 1963
Avgusta 1963 je spremstvu Josipa Broza - Tita Velenje obiskal voditelj Svojetske zveze Nikita Hruščov.jpg|Ar Tito Dienvidslāvijā, 1963
Fidel en Moscu.tif|Kastro Maskavā, 1963
Bundesarchiv Bild 183-B0628-0015-023, Berlin, Fahrt von Chruschtschow und Ulbricht.jpg|Berlīnē ar Ulbrihtu, 1963
Nasser and Khrushchev, 1964.jpg|Ar Nāseru Ēģiptē, 1964
&lt;/gallery&gt;

== Ārpolitika ==
[[Attēls:High Dam Burg Memorial Wall, Aswan, Egypt, Oct 2004.jpg|thumb|Asuānas dambja memoriāls]]
[[Attēls:1961 CPA 2576.jpg|thumb|Lumumba]]
[[Attēls:1961 CPA 2566.jpg|thumb|Brīvību Āfrikas tautām]]
Jau pirmajās nedēļās pēc Staļina nāves kolektīvā vadība sāka kursu uz attiecību uzlabošanu ar Rietumvalstīm. Ātri izbeidza [[Korejas karš|Korejas karu]] un [[Pirmais Indoķīnas karš|Pirmo Indoķīnas karu]]. Normalizēja attiecības ar Turciju un Izraēlu, sākās ciešu attiecību veidošana ar Indiju. Maļenkovs sāka runāt par atomkaru kā draudu visai cilvēcei, kamēr vēlākos Hruščova varas gados draudi kapitālistiskajām valstīm ar atomieročiem kļuva par normu.

1953. gada 30. maijā Molotovs informēja Turcijas vēstnieku, ka PSRS oficiāli atsakās no 1945. gadā izvirzītajām teritoriālajām pretenzijām. Lai arī PSRS turpināja kritizēt Turciju par NATO bāzēm un izlūklidojumiem, kopumā attiecību tonis uzlabojās. 1957. gadā PSRS finansēja stikla rūpnīcas celtniecību. 1959. gada decembrī Turcijas veselības ministra apmeklēja Maskavu. Plānoto premjera [[Adnans Menderess|Menderesa]] vizīti izjauca Turcijas valsts apvērsums. 1963. gadā divu nedēļu vizītē ieradās Turcijas parlamenta delegācija. Turcijas ārlietu ministra vizīte notika divas nedēļas pēc Hruščova gāšanas.&lt;ref name=&quot;23930-pdf&quot;&gt;[http://dergiler.ankara.edu.tr/dergiler/42/2299/23930.pdf SOVIET UNION’S BALKAN OPENING DURING THE KHRUSHCHEV PERIOD: ATTEMPTS TO RESTORE RELATIONS WITH TURKEY,YUGOSLAVIA AND GREECE]&lt;/ref&gt;

1953. gada 23. jūlijā PSRS nosūtīja vēstnieku uz [[Grieķijas Karaliste|Grieķiju]], kurā 1949. gadā bija beidzies padomju atbalstīts pilsoņu karš. PSRS nodrošināja Grieķijas-Bulgārijas nesaskaņu beigšanos, kas vainagojās ar diplomātisko attiecību atjaunošanu kaimiņvalstu starpā 1954. gada maijā. 1956. gada jūnijā Atēnas apmeklēja PSRS ārlietu ministrs Šepilovs. Grieķijai svarīgajā [[Kipra]]s konfliktā Hruščovs ieņēma grieķiem labvēlīgu pozīciju.

1953. gada 6. jūnijā Molotovs [[Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika|Dievidslāvijas]] pārstāvim izteica vēlēšanos atjaunot attiecības vēstnieku līmenī. Jaunais padomju vēstnieks Belgradā ieradās jau 21. jūlijā. Apsīka pret [[Josips Brozs Tito|Tito]] vērstās propagandas kampaņas. Taču Tito saglabāja vēsumu attiecībās, ko Hruščovs mēģināja lauzt, nosūtot vairākas personīgas vēstules. 1954. gadā abas valstis noslēdza tirdzniecības līgumu. Tam sekoja vairāki kredītu līgumi un atbalsts rūpnīcu celtniecībai. No 1955. gada 26. maija līdz 2. jūnijam Hruščovs ieradās vizītē Dienvidslāvijā. PSRS apņēmās neiejaukties Dienvidslāvijas iekšlietās un respektēt tās politisko kursu. Tito atteicās nodibināt ciešākas attiecības starp abu valstu komunistiskajām partijām vai pievienoties [[Varšavas pakts|Varšavas paktam]]. Tito pozitīvi novērtēja Staļina nosodīšanu 20. kongresā. 1956. gada 1. jūnijā, dienu pirms Tito vizītes Maskavā, Molotovam nācās pamest ārlietu ministra posteni. Lai arī Tito atbalstīja padomju iebrukumu Ungārijā, attiecības ar viņu uz pāris gadiem kļuva vēsākas, PSRS cenšoties atjaunot pilnīgu kontroli pār Austrumeiropu, kurā nebija vietas neatkarīgam ceļam uz sociālismu. 1960. gada septembrī Tito un Hruščovs tikās ANO mītnē Ņujorkā, vienojoties par attiecību atjaunošanu. 1961. gada jūlijā Maskavu apmeklēja Dienvidslāvijas ārlietu ministrs, kam 1962. gadā sekoja PSRS ārlietu ministra [[Andrejs Gromiko|Gromiko]] un Brezņeva vizītes. Tito apmeklēja PSRS 1962. gada decembrī un Hruščovs Belgradu 1963. gada augustā.&lt;ref name=&quot;23930-pdf&quot; /&gt;

1955. gada pavasarī Hruščovs uzsāka cīņu ar ietekmīgo Molotovu par izmaiņām ārlietās. Kā savu ideju paudēju viņš izmantoja maršalu Žukovu, kurš savā uzvaras dienas uzrunā 30. aprīlī izvirzīja tēzi par mierīgu līdzāspastāvēšanu ar kapitālisma valstīm. Par spīti Molotova protestam, šī frāze no runas netika svītrota. Dažas dienas vēlāk, uzvarai veltītā rakstā, Žukovs pozitīvi izteicās par draudzīgu attiecību atjaunošanu ar Tito Dievidslāviju. Molotovs, kurš Tito uzskatīja par fašistu, atkal nespēja novērst raksta publicēšanu. Jau 26. maijā vizītē Belgradā ieradās Hruščovs, Bulgaņins un Mikojans. Jaunais ārpolitikas kurss, kas ļāva uzlabot attiecības arī ar valstīm, kas dogmatiski nesekoja staļinismam un komunismam, pavēra iespējas PSRS ietekmes pieaugumam Trešajā pasaulē.&lt;ref&gt;[https://books.google.lv/books?id=ASRrHHq0xtgC&amp;printsec=frontcover&amp;dq=khrushchev+foreign+policy+crisis&amp;hl=en&amp;sa=X&amp;ved=0ahUKEwixm-73yNDYAhUkJpoKHaMvD9UQ6AEIXTAJ#v=onepage&amp;q=khrushchev%20foreign%20policy%20crisis&amp;f=false Khrushchev's Cold War: The Inside Story of an American Adversary]&lt;/ref&gt;

1955. gadā PSRS vienojās ar Austriju un Rietumvalstīm par [[Austrijas valsts līgums|Austrijas valsts līgumu]], ar kuru tā atguva neatkarību. Tajā pašā gadā notika Hruščova un ASV prezidenta [[Dvaits Eizenhauers|Eizenhauera]] tikšanās, kas iesāka &quot;mierīgās līdzāspastāvēšanas&quot; politiku. Pēc [[Rietumvācija|VFR]] kanclera [[Konrāds Adenauers|Konrāda Adenauera]] vizītes Maskavā, PSRS nodibināja diplomātiskās attiecības ar VFR un sāka atbrīvot izdzīvojušos vācu karagūstekņus. Vācijas okupācija, VFR un [[Vācijas Demokrātiskā Republika|VDR]] izveidošana, un [[Rietumberlīne]]s neatrisinātais jautājums uz vairākiem gadiem radīja saspīlējumu abu bloku starpā, Hruščovam uzstājot uz Rietumberlīnes iekļaušanu VDR sastāvā, vai arī neitrālas pilsētas izveidošanu. Militāra konflikta draudi beidzās līdz ar [[Berlīnes mūris|Berlīnes mūra]] uzcelšanu 1961. gadā, un [[Berlīnes krīze]]s mierīgu atrisināšanu.

1956. gada rudenī [[Polijas Tautas Republika|Polijas Tautas Republikā]] izcēlās plaši protesti pret komunistu diktatūru, kurus izdevās izbeigt, par partijas vadītāju ievēlot [[Vladislavs Gomulka|Gomulku]], un apmierinot virkni citu prasību. Protesti [[Ungārijas Tautas Republika|Ungārijas Tautas Republikā]] drīz izvērtās asiņainā [[1956. gada Ungārijas revolūcija|ungāru revolūcijā]] pret komunistu varu. Pēc neilgas svārstīšanās, Hruščovs pieņēma lēmumu par bruņotu iebrukumu Ungārijā. Līdzās Staļina noziegumu atklāšanai 1956. gadā, iebrukums Ungārijā bija viens no faktoriem, kas uz ilgāku laiku smagi iedragāja padomju sistēmas un komunisma popularitāti pasaulē.

Sākās globālās [[padomju impērija]]s veidošana. Hruščovs kopā ar Bulgaņinu apceļoja jaunās Trešās pasaules valstis, veidojot politisku aliansi ar [[Nepievienošanās kustība|Nepievienošanās valstu]] kustību, īpaši attīstot attiecības ar Ēģiptes [[Gamāls Abdels Nāsers|Nāseru]], Indijas [[Džavāharlāls Nehru|Nehru]] un Indonēzijas [[Sukarno]]. Nehru 1955. gada jūnija lielāko daļu pavadīja vizītē PSRS, kurai sekoja Hruščova un Bulgaņina trīs nedēļu ilgs ceļojums pa Indiju novembrī-decembrī. Hruščovs atbalstīja Indijas pozīciju [[Kašmīra]]s konfliktā, un prognozēja [[Goa]]s atgūšanu no portugāļiem. 1959. gadā uzliesmojot [[Ķīnas-Indijas karš|Ķīnas-Indijas karam]], PSRS bija grūta izvēle, kuru no pusēm atbalstīt. Sākās ieroču piegādes Ēģiptei un [[Sīrijas republika]]i. Lai arī Nāsers arestēja komunistus, 1956. gada [[Suecas krīze]]s laikā PSRS nostājās Ēģiptes un arābu valstu pusē. PSRS finansēja [[Asuānas aizsprosts|Asuānas dambja]] celtniecību.

Ekonomikas attīstībai nepieciešamos līdzekļus un darbaspēku Hruščovs centās iegūt regulāri samazinot padomju armijas skaitlisko sastāvu. No 1955. līdz 1957. gadam PSRS samazināja savu armiju par 2 miljoniem kareivju, aicinot arī citas valstis uz atbruņošanos. Tā kā ASV saglabāja militāro pārspēku, lai vairotu PSRS varenības tēlu, viņš rīkoja regulārus atomizmēģinājumus un sāka starpkontinentālo raķešu ražošanu. Padomju raķešu spēka propagandā labi noderēja 1957. gada [[Sputnik-1]] palaišana kosmosā. 1963. gada 5. augustā PSRS, ASV un Lielbritānija parakstīja līgumu par daļēju atomizmēģinājumu aizliegumu, apņemoties turpmāk rīkot tikai pazemes izmēģinājumus. Ķīna, kas šajā laikā pati centās radīt savu atombumbu, līgumu kritizēja kā imperiālistu mēģinājumu saglabāt atomieroču monopolu.

1959. gada septembrī Hruščovs gandrīz divu nedēļu ilgā vizītē apceļoja ASV, gūstot jaunu iedvesmu kukurūzas audzēšanai. 1960. gadā paredzēto Eizenhauera vizīti PSRS atcēla pēc U-2 izlūklidmašīnas notriekšanas 1960. gada 1. maijā. U-2 problēma arī izgāza Parīzē notiekošo ASV, PSRS, Francijas un Lielbritānijas vadītāju tikšanos. Par spīti neveiksmīgajam 1961. gada aprīļa iebrukumam Kubā, Hruščovs jūnija sākumā Vīnē tikās ar ASV prezidentu [[Džons Kenedijs|Kenediju]].&lt;ref name=&quot;The Khrushchev Era&quot;/&gt; 1959. gada [[Kubas revolūcija]], un tās ātra kļūšana par sociālistisku diktatūru bija viens no spilgtākajiem PSRS ārpolitikas panākumiem, kas gan noveda pie 1962. gada oktobra [[Kubas raķešu krīze]]s ar ASV, kuru Hruščovs zaudēja.

Ķīnas vadonis [[Mao Dzeduns]] nepieņēma Hruščova jauno ideoloģisko kursu, un abu komunistisko lielvalstu sadarbība ātri sabruka, 1960. gadā izvēršoties [[Ķīnas—PSRS ideoloģiskās nesaskaņas|atklātā ideoloģiskā konfliktā]], kas sašķēla pasaules komunistisko kustību Maskavas un Pekinas atbalstītājos. Eiropā [[Albānijas Tautas Republika]] atklāti nostājās Ķīnas pusē. Konfliktam ar Ķīnu bija vairāki iemesli, taču ideoloģiski galvenais bija tas, ka ķīnieši nepiekrita Hrusčova &quot;mierīgās līdzāspastāvēšanas&quot; politikai ar Rietumiem. Mao bija gatavs sākt atomkaru ar kapitālistiem. Kareivīgi noskaņots bija arī Kubas līderis Kastro. Lai demonstrētu savu radikālismu, PSRS sacentās ar Ķīnu militārās palīdzības sniegšanā [[Ziemeļvjetnama]]i un neatkarības cīnītājiem Trešajā pasaulē.

Jau pirms Āfrikas [[dekolonizācija]]s viļņa, Hruščovs sāka veidot ciešākas ekonomiskās un militārās sadarbības programmas ar jaunajām Trešās pasaules valstīm. 1959. gadā dažāda veida palīdzība un kredīti jaunattīstības valstīm bija 859 miljonu USD apmērā. 1964. gadā dažādiem projektiem kredītos izsniedza 128 miljonus USD Alžīrijai, 283 miljonus USD Ēģiptei, 200 miljonus USD Indijai, kā arī 333 miljonus USD Bulgārijai un 160 miljonus USD Kubai. Mazākus kredītus saņēma arī Kenija, Nepāla, Pakistāna, Jemena un Mongolija.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/CIA-RDP79-00927A004500060001-8.pdf |title=Soviet International Economic Policy |access-date={{dat|2018|01|09||bez}} |archive-date={{dat|2017|01|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170124002638/https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/CIA-RDP79-00927A004500060001-8.pdf }}&lt;/ref&gt;

1960. gadā PSRS atzina Alžīrijas Pagaidu valdību, tā iesaistoties [[Alžīrijas neatkarības karš|Alžīrijas neatkarības karā]]. 1961. gadā Padomju Savienība piegādāja ieročus [[Laosa]]s komunistu nemierniekiem, taču tālākas piegādes izbeidza pēc vienošanās par pilsoņu kara neitralizāciju ar Kenediju 1961. gada maijā. Haotiskais [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo]] neatkarības sākums deva jaunu mocekli padomju propagandai — [[Patriss Lumumba|Patrisu Lumumbu]], kura vārdā Maskavā nosauca universitāti. PSRS simpatizējošo Gvinejas, Ganas un Mali valdošo partiju pārstāvji piedalījās PSKP 22. kongresā, un šo valstu vadītājiem vēlāk piešķīra Ļeņina Miera balvas. [[Ahmeds Seku Ture|Ahmedam Seku Ture]] 1961., [[Kvame Nkruma]] 1962. un [[Modibo Keita]] 1963.

Pēdējos varas gados Hruščovs nedēļām ilgi atradās ārvalstu vizītēs, apmeklējot daudzas pasaules valstis un ANO.

== Tautsaimniecība ==
[[Attēls:Совнархозы-1963.png|thumb|Sovnarhozu karte 1963. gadā]]
Staļina nāves brīdī PSRS atradās 5. piecgades (1951—1955) vidū, kas turpināja galveno uzmanību pievērst smagajai rūpniecībai. Maļenkovs savas varas īsajā laikā sāka mainīt šo uzsvaru par labu vieglajai rūpniecībai, plaša patēriņa preču ražošanai un dzīvokļu celtniecībai, lai uzlabotu PSRS iedzīvotāju dzīvi. Politisku iemeslu dēļ Hruščovs šo politiku kritizēja, taču, nonākot pie varas, pats to turpināja.

Viss Hruščova varas laiks pagāja zem saukļa &quot;Sasniegsim un apdzīsim Ameriku!&quot; Aprēķini, ka to izdosies paveikt līdz 1970. gadam bija nereāli un balstījās kļūdainos datos. Plānotāji rēķināja, ka PSRS rūpniecība turpinās augt par 8,7% gadā, kamēr ASV augs par 2% gadā. Viņi arī uzskatīja, ka PSRS ražošanas līmenis ir sasniedzis 50% no ASV līmeņa. Realitātē ASV auga par 4% un tās ražošanas apjoms 2,5 reizes pārsniedza PSRS līmeni, tā ka tīri matemātiski PSRS varēja sasniegt ASV līmeni 1978. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/CIA-RDP79R00890A001000080018-9.pdf |title=Soviet Seven-Year Plan  |access-date={{dat|2018|01|08||bez}} |archive-date={{dat|2017|01|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170124133843/https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/CIA-RDP79R00890A001000080018-9.pdf }}&lt;/ref&gt; Padomju industriālās ražošanas izaugsmes temps, kas no 1956. līdz 1960. gadam bija vidēji 8% gadā, no 1961. līdz 1965. gadam samazinājās uz vidēji 6% gadā. Par spīti visām kampaņām, lauksaimniecības izaugsme no 1956. līdz 1965. gadam bija vidēji 3% gadā. Saglabājoties vidējai 4,5% izaugsmei, PSRS IKP dubultotos 16 gadu laikā.&lt;ref name=&quot;the-soviet-economy&quot;&gt;[https://books.google.lv/books?id=RnYkeJXzOAoC&amp;pg=PA485&amp;dq=kosygin+liberman+reforms&amp;hl=en&amp;sa=X&amp;ved=0ahUKEwiE-vPCpKneAhWMjywKHeuoChQQ6AEIYDAJ#v=onepage&amp;q=kosygin%20liberman%20reforms&amp;f=false The Soviet Economy]&lt;/ref&gt;

Kamēr smagā rūpniecība turpināja augt, Hruščovam nepārtrauktas rūpes sagādāja lauksaimniecības problēmas, kuras viņš mēģināja atrisināt ar dažādām kampaņām un reformām, kas pakāpeniski sagrāva viņa prestižu un varu.

Lai palielinātu neapmierinošās graudu ražas, Hruščovs 1953. gada beigās sāka plānot [[Neskarto zemju kampaņa|Neskarto zemju kampaņu]], kas ar pilnu spēku izvērsās 1954. gada sākumā. Kampaņas mērķis bija ievērojami palielināt lauksaimniecībā apstrādātās zemes apjomu, iegūt pārtikas un lopbarības graudus, atslogot citus lauksaimniecības reģionus, nodrošināt graudus eksportam. Uz Kazahstānu un Sibīriju nosūtīja simtiem tūkstošu cilvēku, galvenokārt jauniešus, kas tukšās stepēs sāka sēt graudus. Līdz 1955. gadam sākotnēji bija paredzēts apgūt 13 miljonus hektāru, taču jau 1954. gada augustā pieņēma lēmumu līdz 1956. gadam apgūt 30 miljonus hektāru (līdzvērtīgi visai Kanādas lauksaimniecības teritorijai). Pirmo gadu ražas bija nestabilas, taču kopumā veiksmīgas. Ilgtermiņā neapgūto zemju kampaņa radīja jaunas problēmas — nabadzīgo stepes augšņu apstrādāšanā ieguldīja milzīgus līdzekļus, kas labāk būtu noderējuši situācijas uzlabošanai tradicionālajos lauksaimniecības rajonos, kuru ražas joprojām bija zemas saimnieciski neizdevīgās kolhozu sistēmas dēļ. Jau dažus gadus vēlāk ražas kritās, sākās ekoloģiskas problēmas un sausuma izraisītas putekļu vētras.&lt;ref&gt;[https://www.rbth.com/multimedia/history/2017/08/16/virgin-lands-campaign-how-the-ussr-tried-to-counter-food-shortages_823652 Virgin Lands Campaign: How the USSR tried to counter food shortages]&lt;/ref&gt; Kontinentālā klimata svārstības nenodrošināja stabilas ražas, sausumam un salam bieži iznīcinot ražas. 1954. gadā bija apsēti 4 miljoni hektāru, no kuriem ieguva 4 miljonus tonnas graudu. 1955. gada sausuma dēļ, no četrreiz lielākas apsētās platības ieguva tikai 8 miljonus tonnas graudu. Neskatoties uz augsnes un dabas apstākļiem, Hruščovs paziņoja, ka sagaida līdz 33 miljoniem tonnu lielas ražas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/CIA-RDP79T01049A001500300001-1.pdf |title=The Virgin Lands — An Appraisal |access-date={{dat|2018|01|06||bez}} |archive-date={{dat|2017|01|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170123062645/https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/CIA-RDP79T01049A001500300001-1.pdf }}&lt;/ref&gt;

[[Kukurūzas kampaņa]] bija nākamā Hruščova lauksaimniecības programma, kas sākās 1955. gada janvārī. Ņemot vērā strauji palielināto lauksaimniecībā apstrādātās zemes apjomu, paralēli graudiem varēja sākt audzēt kukurūzu. Kampaņas mērķis bija līdz 1960. gadam ar kukurūzu apsēt 28 miljonus hektāru. Tā kā lielākajā PSRS daļā klimata apstākļi nav piemēroti pārtikas kukurūzas iegūšanai, kukurūzu plānoja audzēt kā skābbarības materiālu ar ko barot mājlopus, tā samazinot graudu patēriņu lopbarībai un palielinot pārtikas ieguvi. Balstoties uz optimistiskiem aprēķiniem, Hruščovs paziņoja, ka pateicoties kukurūzai 1961. gadā PSRS apsteigs ASV piena, sviesta un gaļas ražošanas apjomos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/CIA-RDP79-01009A002100070008-4.pdf |title=Agroclimatic Evaluation of the Soviet Corn Program |access-date={{dat|2018|01|06||bez}} |archive-date={{dat|2017|01|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170123082548/https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/CIA-RDP79-01009A002100070008-4.pdf }}&lt;/ref&gt; Šo mērķu sasniegšanas neiespējamību demonstrēja [[Rjazaņas brīnums]]. Dažādas kukurūzas šķirnes sēja gandrīz visā PSRS teritorijā, un tipiski padomju kampaņām, kukurūzas propaganda drīz sasniedza absurdus apjomus, taču plānotais apsējamās platības daudzums netika sasniegts klimatisko apstākļu dēļ. Atšķirībā no ASV, kur Hruščovs peronīgi apmeklēja kukurūzas laukus, PSRS teritorijā kukurūzai vispiemērotākās bija Karpatu, Kaukāza, un daļēji Ukrainas un Centrālāzijas teritorijas. Pārējās valsts daļās kukurūzas ražas bija nestabilas, nespējot nodrošināt Hruščova paredzētos 4—5 reizes lielākos skābbarības apjomus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/CIA-RDP61-00391R000200250004-8.pdf |title=Main Trends in Soviet Capabilities and Policies, 1958-1963 |access-date={{dat|2018|01|06||bez}} |archive-date={{dat|2017|01|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170123112250/https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/CIA-RDP61-00391R000200250004-8.pdf }}&lt;/ref&gt;
&lt;gallery&gt;
The Soviet Union 1954 CPA 1773 stamp (Agriculture in the USSR. Planted potatoes).jpg|Pareiza kartupeļu stādīšana
Stamp of USSR 2255.jpg|Neskarto zemju kampaņa
Stamp of USSR 2007.jpg|Neskarto zemju apgūšanas kampaņa
1959 CPA 2369.jpg|Septiņgadei veltīta pastmarka
1959 CPA 2341.jpg|Septiņgades plāni
1959 CPA 2344.jpg|Septiņgades plāni
1959 CPA 2345.jpg|Septiņgades plāni
1961 CPA 2541.jpg|Kukurūzas kampaņa
1961 CPA 2540.jpg|Lopkopības kampaņa
The Soviet Union 1962 CPA 2963 stamp (Animal industries, Decisions of the XXII Congress of the Communist Party of the Soviet Union—into Life).jpg|Izaugsmes mērķi
Почтовая марка СССР № 3063. 1964. Сельскохозяйственные культуры.jpg|Kukurūzas kampaņa
Почтовая марка СССР № 3030. За высокие урожаи!.jpg|Lauksaimniecības kampaņa
&lt;/gallery&gt;
Hruščova dominētais PSKP 20. Kongress 1956. gadā apstiprināja ambiciozo 6. piecgades plānu, taču jau 1956. gada beigās kļuva skaidrs, ka to nav iespējams izpildīt. Pēc vairākiem mēģinājumiem atrisināt ekonomikas problēmas, 6. piecgadi 1957.gada beigās pārtrauca, un sākās [[PSRS Septiņgade]]s (1959—1965) plānošana, kas paredzēja izveidot komunistiskās sabiedrības pamatus, taču prognozēja mērenākus izaugsmes tempus. 1957. gada februārī, partijas vadītājs Hruščovs samazināja valdības varu, likvidējot lielās nozaru ministrijas, lēmumus par ekonomiku turpmāk piešķirot vairāk nekā 105 reģionu ekonomikas padomēm (sovnarhoziem), kas darbojās tiešā partijas pakļautībā. 1958. gadā viņš izlēma strauji attīstīt PSRS plastmasas, sintētisko materiālu un ķīmisko rūpniecību, parakstot līgumus ar Rietumu firmām par rūpnīcu piegādi un būvniecību.

1963. gada vasarā Hruščovs piedāvāja radikāli izmainīt ekonomikas modeli, samazinot tradicionāli lielās investīcijas smagajā rūpniecībā, un koncentrējoties uz minerālmēslu ražošanu, kas beidzot ļautu uzlabot lauksaimniecības ražas, pēc tam, kad iepriekšējās kampaņas nebija sasniegušas mērķus. Šī politika izraisīja neapmierinātību arī armijā, kuras budžets tiktu ievērojami samazināts. Padomju iestādes publiski atzina, ka apmēram 25% minerālmēslu tiek zaudēti paviršas pārvadāšanas un uzglabāšanas rezultātā. Minerālmēslus bieži izmantoja nepareizi, tā samazinot iegūtās ražas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/CIA-RDP79-00927A004100070005-7.pdf |title=Krushchev Advocates Major Fertilizer Program |access-date={{dat|2018|01|06||bez}} |archive-date={{dat|2017|01|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170123192604/https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/CIA-RDP79-00927A004100070005-7.pdf }}&lt;/ref&gt;

1963. gada neražas dēļ valdība pieņēma vairākus lēmumus graudu taupīšanai. Tika malti rupjākas kvalitātes milti, kas pazemināja maizes kvalitāti; ierobežoja maizes un miltu pārdošanu veikalos un sabiedriskās ēdināšanas vietās; atsāka cīņu pret maizes izbarošanu lopiem (tā bija lētāka par lopbarību); veica ar graudiem piebarojamo lopu izkaušanu. Lai arī racionāli, šo lēmumi iedzīvotājos raisīja neapmierinātību.&lt;ref name=&quot;the-soviet-economy&quot; /&gt;

=== Privātais sektors ===
Tā kā visa zeme piederēja valstij, tad kolhozieku piemājas saimniecības un pilsētnieku dārziņu kooperatīvus arī regulēja valsts. Ierobežotā daudzumā iedzīvotāji drīkstēja turēt mājlopus, galvenokārt govis, cūkas, kazas un mājputnus. Drīz pēc Staļina nāves Maļenkovs un Hruščovs ieviesa vairākus atvieglojumus mājlopu turēšanā, un jau 1954. gadā privāti turēto cūku skaits bija dubultojies. 1956. gada janvārī presē sākās kampaņa, lai kolhoznieku piemājas zemes gabalus, kas sasniedza līdz pushektāram, samazinātu uz pusi. Taču zemes gabalu samazinājums nenotika, un privāto mājlopu skaits turpināja palielināties. 1956. gada augustā valdība pieņēma lēmumu, lai ierobežotu graudu un maizes iegādi valsts veikalos un to izmantošanu lopbarībai. 1957. gada 22. maijā Hruščovs izvirzīja mērķi jau 1958. gadā apsteigt ASV piena ražošanā un gaļas ražošanā līdz 1962. gadam. Mērķi bija nereāli, un vēlāk izdotajos Hruščova runu krājumos šie datumi ir dzēsti. Uzskatot, ka kolhozi jau tuvākajā laikā spēs nodrošināt visu nepieciešamo pārtiku, Hruščovs 1958.-1960. gados īstenoja kampaņu pret piemājas saimniecībām un mājlopu turēšanu. 1959. gadā ierobežo mājlopu turēšanu pilsētās un apdzīvotās vietās. Ierobežoja mājlopu ganības. Kolhozos sākās mājlopu piespiedu atpirkšana no privātīpašniekiem. Kad izrādījās, ka PSRS nespēj sasniegt izvirzītos pārtikas plānus, spiediens pret privāto sektoru atslāba, lai ļautu iedzīvotājiem parūpēties par savu pārtiku. 1963. gadā [[Krievijas PFSR]] atkal pieņēma aizliegumu par graudu un maizes izbarošanu mājlopiem, ieviešot pat cietumsodu. Privāti atļāva turēt ne vairāk par vienu govi vai cūku, vai trīs aitas. Zemniekiem, kas turēja vairāk mājlopus, uzlika lielāku nodokli.&lt;ref&gt;[https://books.google.lv/books?id=San2vrxu3IoC&amp;pg=PA316&amp;dq=khrushchev+1964&amp;hl=en&amp;sa=X&amp;ved=0ahUKEwj3mqidwILZAhVCBywKHao1Ajk4PBDoAQhFMAU#v=onepage&amp;q=khrushchev%201964&amp;f=true The Private Sector in Soviet Agriculture]&lt;/ref&gt;

=== Neveiksmes ===
Jau uzreiz pēc Hruščova gāšanas, viņa varas periodu kritizēja kā izgāzušos. Visi viņa saukļi — miermīlīga līdzāspastāvēšana, Amerikas apdzīšana bija jau Ļeņina un Staļina laikā radīti. Hruščovam vienpersoniski pārņemot visu valsts varu radās jauns personības kults, apsīka jebkāda kritika. 1956. gada veiktā Staļina nosodīšana bija citu Prezidija locekļu, Maļenkova un Mikojana iesāktā procesa turpinājums. Šajā laika no nometnēm bija atbrīvoti tik daudzi ieslodzītie, ka sistēmas varas saglabāšanai bija jāatrod vainīgais, visu atbildību par teroru piedēvējot Staļinam. Līdz 1956. gada februārim Hruščovs kopā ar Molotovu un Kaganoviču bija lojāls staļinists. Hruščovs destaļinizāciju pat piebremzēja, atsākot to politisku iemeslu dēļ 1961. gadā. Centrālkomitejas pilnīgais atbalsts Hruščova atcelšanai 1964. gada oktobrī demonstrēja, ka notikušais nebija šauras kliķes veikts valsts apvērsums, bet visas nomenklatūras uzticību zaudējuša vadoņa atcelšana.&lt;ref name=&quot;the-failure-of-khrushchevism&quot;&gt;[https://www.marxists.org/archive/deutscher/1965/khrushchevism-failure.htm The Failure of Khrushchevism]&lt;/ref&gt;

Laiku starp Staļina nāvi un Hruščova atcelšanu var iedalīt divos posmos, kuru robeža ir 1959. gads. No 1953. gada valstī notiek aktīva destaļinizācija, ekonomiskās un politiskās reformas, kam seko pieci salīdzinošas stagnācijas un neveiksmju gadi. Pirmais posms iezīmē straujas politiskā terora beigas un gulaga nometņu slēgšanu. Tika veikti strauji uzlabojumi strādnieku un kolhoznieku dzīves apstākļos. Centralizēto ministriju kontroli aizstāja reģionālo sovnarhozu modelis. Valsts prestižu un pašapziņu cēla veiksmīgais padomju kosmosa programmas sākums. 1959. gadā sākas vairāki vāju ražu gadi, sliktākais no kuriem ir 1963. gads, atklājot padomju lauksaimniecības vājumu, ko nespēja glābt Hruščova lauksaimniecības kampaņas. Daudzās pilsētās sākās kopš kara gadiem neredzēts pārtikas trūkums. Hruščova varas pēdējos 6 gados strādnieku algas pieauga par 2-4% gadā, kamēr piena un gaļas cenas cēlās par 25-30%. Ekonomisko problēmu dēļ nenotika plānotā darba nedēļas saīsināšana un pensiju paaugstināšana. Sāka bremzēt strauji uzsāktā dzīvojamo māju celtniecības programma. Vieglā rūpniecība nespēja nodrošināt augošās produktu kvantitātes kvalitāti. Nepārdoto preču daudzums sasniedza 2 miljardus rubļu.&lt;ref name=&quot;the-failure-of-khrushchevism&quot; /&gt;

Par spīti lielajiem plāniem un reformām, salīdzinoši straujā izaugsme, kas bija sākusies 1953. gadā, pēc 1959. gada kļuva aizvien lēnāka. Starp režīma propagandu un cilvēku ikdienu sāka parādīties aizvien lielāka plaisa, ko Hruščovs mēģināja likvidēt ar aizvien jaunām reformām. Viņš bija apsolījis pārāk daudz, un sācis tērēt milzīgas summas, neņemot vērā to, ka PSRS to nevar atļauties.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/CIA-RDP67-00318R000100120001-4.pdf |title=Soviet Economic Problems Multiply |access-date={{dat|2018|01|09||bez}} |archive-date={{dat|2017|01|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170123044347/https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/CIA-RDP67-00318R000100120001-4.pdf }}&lt;/ref&gt; Padomju plānveida ekonomika turpināja ierobežot cilvēku radošo enerģiju, kontrolējot visus dzīves aspektus, ierobežojot privāto zemkopību, privātmāju celtniecību un reliģiju.

1961. gadā notika [[PSRS naudas reforma (1961)|naudas reforma]], 10 vecos rubļus pielīdzinot 1 jaunajam rublim. 1961. gadā veiktā naudas reforma nebija samazinājusi inflāciju. Hruščovam bija vairākas izvēles — celt cenas, iesaldēt algas, palielināt nodokļus, atjaunot Staļina laika obligāciju atvilkumus no algas. Viņš pieņēma lēmumu lauzt dotos solījumus par algu un pensiju celšanu, saglabāja ienākuma nodokli un līdz 30% paaugstināja pārtikas cenas. 1964. gadā viņš jau atkal varēja pieņemt lēmumu par algu palielināšanu.

1960. gadā sākās sovnarhozu apvienošanas, līdz 1963. gadam to skaitu samazinot no 105 līdz 43. Atkal pastiprinājās centrālās varas kontrole, un 1965. gadā sovnarhozus likvidēja vispār.

1963. gada novembrī [[Centrālā izlūkošanas pārvalde|CIP]] aprēķināja, ka 1962. gadā PSRS kopprodukts bija 260 miljardi USD, jeb 47% no ASV. Ņemot vērā vidējos izaugsmes tempus, kas PSRS bija 6,3% un 3,4% ASV, tad matemātiski PSRS 1970. gadā sasniegtu 70% no ASV līmeņa, un 1980. gadā 85%. Ņemot vērā [[PSRS Septiņgade]]s neveiksmi, CIP par reālāku uzskatīja to, ka 1980. gadā PSRS sasniegs 60% no ASV līmeņa. Rūpniecības izaugsme kritās no aptuveni 10% (1956—59) uz 7%. Investīciju pieaugums rūpniecībā arī pēc 1959. gada kritās no 10% uz 4-5%. Mājokļu celtniecības apjoms sāka palēnināties 1959. gadā. Ārzemēs tika iepirktas jaunas fabrikas, kuru tehnoloģijas PSRS vadība sākotnēji cerēja nokopēt pašu spēkiem, taču valsts atpalicība bija tāda, ka jauno rūpnīcu celtniecību un servisu vajadzēja veikt ārzemju tehniķiem.&lt;ref name=&quot;cia.gov&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/CIA-RDP79T00429A001400010013-7.pdf |title=Khrushchev's Recent Optimistic Remarks |access-date={{dat|2018|01|08||bez}} |archive-date={{dat|2017|01|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170123005153/https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/CIA-RDP79T00429A001400010013-7.pdf }}&lt;/ref&gt; Investīciju apjoms tautsaimniecībā šajos gados sasniedza ASV līmeni, un paralēli, PSRS attīstīja dārgu kosmosa programmu. Militārie tēriņi no 1959. līdz 1963. gadam pieauga par 30%, atņemot līdzekļus tautsaimniecībai.

1958. gadā ASV lauksaimniecībā strādāja 7,5 miljoni cilvēku, kamēr PSRS 52 miljoni. ASV lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība bija 40% mazāka par PSRS. Par spīti šiem skaitļiem, PSRS lauksaimniecības ražas sasniedza tikai 2/3 no ASV apjoma. 1963. gada beigās Hruščovs sāka jaunu minerālmēslu kampaņu, lai uzlabotu ražas, un sāka minerālmēslu rūpnīcu un inventāra iepirkšanu Rietumos ar mērķi līdz 1970. gadam četrkāršot minerālmēslu ražošanu no 20 miljoniem tonnu uz 80 miljoniem tonnu. Lai nodrošinātu tehnoloģiju iepirkšanu, no 1960. gada PSRS katru gadu pārdeva zeltu apmēram 200 miljonu USD vērtībā, ko katru gadu papildināja Rietumvalstu kredīti 300 miljonu USD vērtībā. 1962.-63. gada neraža piespieda PSRS ārzemēs iepirkt vismaz 11 miljonus tonnu graudu, par to samaksājot 800 miljonus USD, tādējādi zaudējot tehnoloģiju iepirkšanai paredzētos līdzekļus.&lt;ref name=&quot;cia.gov&quot;/&gt;

== Dzīvokļu celtniecība ==
[[Attēls:Raiņa iela 21 (Jelgava).jpg|thumb|Hruščovka Jelgavā]]
{{main|Hruščovka}}
Lai risinātu katastrofālo mājokļu trūkumu, 1948. gadā PSRS atļāva atkal celt privātmājas, kuras ideoloģisku apsvērumu dēļ sauca par &quot;individuālajām&quot; ēkām. Valsts izsniedza kredītus celtniecībai, vienlaikus ļoti stingri kontrolējot privātmāju celtniecību, nosakot izmantojamo būvmateriālu daudzumu un ēkas plānu. Tās bija vienādas, kvadrātiskas, vienstāva &quot;tintes pudeles&quot; ar ne vairāk par diviem stāviem un piecām istabām. Gandrīz 30% jauno platību turpmāk nodrošināja privātmājas. Lielie uzņēmumi cēla vienkāršas 2—3 stāvu ķieģeļu [[staļinka]]s vai kopmītnes savu strādnieku vajadzībām. Atsevišķs dzīvoklis bija privilēģija, ko piešķīra režīma elitei, pārējiem pilsētniekiem saspiežoties [[Komunālais dzīvoklis|komunālajos dzīvokļos]]. Piecstāvu ķieģeļu ēkas celtniecība aizņēma vismaz divus gadus, jo ziemā darbus pārtrauca. PSKP 19. kongress izvirzīja mērķi samazināt namu celtniecības izmaksas par 20%. Sākās paneļu ēku celtniecības plānošana, izstrādāja tipveida projektus. 1955. gadā padomju celtniecības ierēdņi apmeklēja Franciju, Angliju, Itāliju, Nīderlandi, kur jau bija sākusies paneļu ēku celtniecība.

1954. gada decembrī Hruščovs kritizēja pēckara ķieģeļu rūpnīcu celtniecību, uzsverot nepieciešamību pēc cementa fabrikām un jaunām celtniecības metodēm. 1957. gadā ar saukli &quot;celt ātri, lēti un labi&quot;, izbeidza [[Staļinisma arhitektūra]]s ēku celtniecību, dodot priekšroku [[Funkcionālisms (arhitektūra)|funkcionālismam]]. Sākās ļoti strauja dzelzsbetona dzīvojamo ēku celtniecība, valdībai solot likvidēt dzīvokļu problēmu līdz 1970. gadam, katrai ģimenei piešķirot nelielu dzīvokli. Valdība paredzēja visā valstī uzcelt 400 dzelzbetona būvpaneļu rūpnīcas. 1960. gadā Maskavā vispār aizliedza ķieģeļu ēku celtniecību. Individuāli projektētās mājas aizstāja pāris tipveida projektu variācijas. 1963. gadā 98% no Maskavas jaunceltnēm bija tipveida ēkas.&lt;ref&gt;[https://vestnik-mgou.ru/Articles/Doc/11360 Н.С.ХРУЩЁВ И ПЕРЕХОД К МАССОВОМУ ЖИЛИЩНОМУСТРОИТЕЛЬСТВУ В СОВЕТСКОМ СОЮЗЕ]&lt;/ref&gt;

1956. gadā Maskavā uz vienu iedzīvotāju bija 5,1 kv.m. dzīvojamās platības. Septiņgades plāns solīja uzcelt 650-660 miljonus kv.m. jaunu dzīvokļu, kā arī palielināt vienam cilvēkam atvēlēto dzīvojamo platību no 6,2 kv.m. uz 9 kv.m. (ASV tā bija 28 kv.m.) Līdz 1960. gadam par valsts un kooperatīvu (Dzīks) līdzekļiem uzcēla 199 miljonus kv.m. dzīvojamās platības, un par privātajiem līdzekļiem uzcēla vēl 96,8 miljonus kv.m. Hruščovs sākotnēji atbalstīja privātmāju celtniecību, kas 1958. pārsniedza plānoto apjomu par 30%, taču turpmākajos gados sākās kampaņa pret &quot;sociālismam naidīgajām&quot; privātmājām. 1960. gadā valsts izbeidza finanšu atbalstu privātmāju celtniecībai, un ierobežoja būvmateriālu pārdošanu, tā ievērojami samazinot valsts kopējo būvniecības apjomu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/CIA-RDP79T01003A001000010002-7.pdf |title=Soviet Housing Drive — The First Three Years |access-date={{dat|2018|01|09||bez}} |archive-date={{dat|2017|01|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170123180357/https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/CIA-RDP79T01003A001000010002-7.pdf }}&lt;/ref&gt; Lai dotu iedzīvotājiem ar uzkrājumiem apmierināt vēlmi pēc sava mājokļa, veicināja dzīvokļu kooperatīvu (Dzīks) ēku celtniecību, kur valsts veikto celtniecību finansēja privātpersonas ar saviem līdzekļiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/CIA-RDP79T01003A001500200003-0.pdf |title=Soviet Housing Construction Continues to Lag |access-date={{dat|2018|01|09||bez}} |archive-date={{dat|2017|01|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170123092001/https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/CIA-RDP79T01003A001500200003-0.pdf }}&lt;/ref&gt; Šis risinājums tomēr neguva lielu popularitāti, jo iztērējot uzkrājumus un paņemot kredītu (līdz 60% no dzīvokļa cenas), iedzīvotāji ieguva tādu pašu dzīvokli, kādu citiem piešķīra bez maksas. Iedzīvotājiem nebija tiesības dzīvokļus pārdot un atstāt mantojumā, taču tā kā tajos parasti bija pierakstīta visa ģimene, vecāku nāves gadījumā tajos turpināja dzīvot bērni.
 
Pēc straujā celtniecības kampaņas sākuma, 1960. gadā tempi palēninājās, jo valstij sāka aptrūkties būvmateriāli (samazinājās ķieģeļu ražošana) un būvpaneļu fabriku jauda nespēja apmierināt pieprasījumu, jo daudzas jaunās būvpaneļu fabrikas ražošanu uzsāka 2—3 gadus vēlāk par plānoto. 1961. gadā Hruščovs kritizēja situāciju, ka vienlaikus ir iesākti ļoti daudzi celtniecības projekti, jo to visu pabeigšanai nepietiek materiālu, tehnikas un celtnieku, tādējādi projektu nodošana ekspluatācijā ievelkas. Sākās kampaņa pret privātmāju celtniecību, kas esot dārga, iztērējot būvmateriālus un nelietderīgi aizņem pilsētu teritorijas. Dažviet par sākās privātmāju nojaukšana, lai atbrīvotu vietu daudzstāvu paneļu ēkām. Mazpilsētās un ciematos aktīvi turpinājās privātmāju celtniecība, taču aizvien biežāk arī šeit cēla ķieģeļu hruščovku kvartālus. Propaganda pielika lielas pūles, lai nepieļautu individuālisma attīstīšanos. Daudzdzīvokļu ēku iedzīvotājiem ieteica kopīgi uzkopt ēku iekštelpas un zaļo zonu. No 1957. līdz 1963. gadam 1/3 PSRS iedzīvotāju ievācās jaunā dzīvoklī vai mājā.&lt;ref&gt;[https://books.google.lv/books?id=iegWDgAAQBAJ&amp;pg=PA160&amp;dq=soviet+individual+housing+khrushchev&amp;hl=en&amp;sa=X&amp;ved=0ahUKEwiQztSe7u3YAhVFJlAKHf4CA70Q6AEIMTAC#v=onepage&amp;q=soviet%20individual%20housing%20khrushchev&amp;f=false Gender and Housing in Soviet Russia: Private Life in a Public Space]&lt;/ref&gt;

== Bruņotie spēki ==
[[Attēls:Roket Launcher R-7.svg|thumb|R-7 starpkontinentālo raķešu attīstība]]
Uzreiz pēc Staļina nāves padomju vadītāji sāka runāt par mierīgu līdzāspastāvēšanu ar kapitālistisko pasauli. 1955. gada 10. maijā PSRS izteica piedāvājumu visām lielvalstīm vispirms samazināt savas armijas un pēc tam aizliegt atomieročus. 1959. gada 18. septembrī Hruščovs ANO izteica 4 soļu atbruņošanās programmu, ar kuru 4 gadu laikā valstis likvidētu savus bruņotos spēkus un ieroču krājumus, raķetes paturot tikai kosmosa apgūšanai, iekšējās kārtības nodrošināšanai paturot viegli bruņotu policiju. PSRS pameta karabāzes Somijā un Ķīnā, izveda okupācijas karaspēku no Austrijas un Rumānijas, samazināja garnizonus Ungārijā, VDR un Polijā. Miera politika bija nepieciešama, lai samazinātu milzīgos finanšu izdevumus, ko prasīja padomju karaspēks un ļautu Hruščovam īstenot solījumus tautai.&lt;ref name=&quot;evestnik-mgou.ru&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://evestnik-mgou.ru/ru/Articles/Doc/148 |title=НЕЗАВЕРШЕННАЯ РЕФОРМА Н.С. ХРУЩЁВА:ПРЕОБРАЗОВАНИЯ ВООРУЖЕННЫХ СИЛ СССР В 1953-1964 гг. |access-date={{dat|2019|02|25||bez}} |archive-date={{dat|2017|12|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20171214160040/http://evestnik-mgou.ru/ru/Articles/Doc/148 }}&lt;/ref&gt;

1952. gada 1. martā padomju bruņotajos spēkos dienēja 5,39 miljoni cilvēku. Līdz 1956. gada 1. janvārim bruņotos spēkus samazināja līdz 4,4 miljoniem, 1957. gada sākumā 3,98 miljoniem un 1959. gada 1. decembrī līdz 3,63 miljoniem. 1960. gada 15. janvārī Augstākā Padome apstiprināja Hruščova ierosinājumu par bruņoto spēku samazināšanu par vēl 1,2 miljoniem, lai līdz 1962. gadam tie būtu 2,42 miljonus lieli. [[Berlīnes krīze]]s dēļ plānoto samazinājumu neveica pilnā apjomā un Hruščova gāšanas brīdī bruņotajos spēkos dienēja ap 3,3 miljoniem cilvēku.&lt;ref name=&quot;evestnik-mgou.ru&quot;/&gt;

Raķešu atbalstītājs Hruščovs uzstāja uz kara aviācijas un flotes samazināšanu. 1955. gadā viņš panāca Staļina laikā iesāktās karaflotes modernizācijas programmas izbeigšanu, kurai bija paredzēts tērēt 150 miljardus rubļu. Jau iesāktos kuģus sadalīja metāllūžņos. Tā vietā uzsvaru turpmāk lika uz zemūdeņu celtniecību, kuras vēlāk sāka apgādāt ar raķetēm. Šī konflikta dēļ 1955. gada 8. decembrī no amata atcēla karaflotes vadītāju [[Nikolajs Kuzņecovs (admirālis)|admirāli Kuzņecovu]], kuru pazemināja par viceadmirāli un pensionēja.

Hruščovs uzskatīja, ka jaunās kodolraķetes nodrošina valsts aizsardzību, tādēļ droši var samazināt kareivju un ieroču apjomu. Viņš uzskatīja, ka demobilizētajiem kareivjiem un virsniekiem lielāka vērtība būs strādājot civilajā tautsaimniecībā. 1957. gada 12. augustā Aizsardzības ministrija izdeva rīkojumu par demobilizēto militārpersonu nodarbināšanu, uzsverot, ka viņiem būtu jādodas uz Neapgūtajām zemēm vai lielajām triecienceltnēm reģionos, izvairoties no došanās uz lielajām pilsētām. Pēc 1960. gada samazināšanas lēmuma, valdība atkal paziņoja, ka demobilizētajiem jādodas strādāt uz celtniecības un lauksaimniecības darbiem ziemeļos, Sibīrijā, Tālajos Austrumos vai Kazahijā. Tomēr dati liecināja, ka liela daļa demobilizēto izvairās strādāt lauksaimniecībā un tiem ir problēmas ar dzīvokļu atrašanu. Daudzi devās uz nacionālajām republikām, kur atrada darbu rūpnīcās vai celtniecībā.

No 1953. līdz 1958. gadam demobilizēto vajadzībām ieviesa dažādus atbalstus un pensijas, tomēr lielākā daļa virsnieku, kas bija dienējuši mazāk par 20 gadiem, pabalstus un pensijas nesaņēma. No 1958. gadā demobilizētajiem 63,5 tūkstošiem virsnieku, pensijas saņēma 64,3%. 1959. gadā valdība samazināja pensijas un pārskatīja dienesta laika aprēķinus, tā ietaupot 800-900 miljonus rubļu gadā.&lt;ref name=&quot;evestnik-mgou.ru&quot;/&gt;

Bija skaidrs, ka galvenais militārais pretinieks būs ASV, kas nevis iebruks valstī ar milzīgu armiju, bet izmantos savu bumbvedēju un raķešu pārsvaru, lai iznīcinātu Padomju Savienību. Spēku samērs bija jāmēra nevis kareivju, bet atombumbu un raķešu daudzumā. Hruščovs arī pieņēma lēmumu neattīstīt taktiskos atomieročus, bet koncentrēties uz starpkontinentālajām raķetēm R-7, kuru attīstība noveda pie kosmosa iekarošanas. 1959. gada beigās izveidoja PSRS raķešu karaspēku, kā atsevišķu bruņoto spēku struktūru. Raķešu ražošana un uzturēšana bija krietni lētāka par stratēģisko bumbvedēju ražošanu.

Pēc savas ANO publiskotās idejas par armiju pakāpenisku likvidēšanu, Hruščovs regulāri izteicās ka armiju varētu pārveidot par teritoriālo zemessardzi. 1963. gada februārī viņš runāja par 300-500 000 kareivju lielu profesionālo armiju, kas koncentrētos uz 200-300 kodolraķešu izmantošanu. Pārējo karaspēku veidotu reģionālās zemessardzes. Pēc Hruščova gāšanas PSRS sāka masīvu konvencionālo un kodolieroču ražošanas programmu, kas patērēja aizvien lielāku budžeta daļu.&lt;ref name=&quot;evestnik-mgou.ru&quot;/&gt;

== Drošības dienesti ==
[[Attēls:KGB first law.jpg|thumb|Lēmums par VDK izveidošanu]]
Uzreiz pēc Staļina nāves izbeidza skaļo &quot;Ārstu lietu&quot;, un samazinājās totalitārais terors pret iedzīvotājiem. 1954. gada 13. martā izveidoja [[VDK]], kas pildīja politiskās slepenpolicijas funkcijas. Komitejas, un nevis ministrijas statuss skaidri norādīja, ka tās ietekme ir samazināta. 1955. un 1958. gadā pieņēma kriminālkodeksa izmaiņas, kas formāli samazināja milicijas un VDK patvaļas iespējas. Vienlaikus samazināja politisko noziegumu skaitu un sodus par tiem.&lt;ref&gt;[http://www.country-data.com/cgi-bin/query/r-12904.html THE SECURITY APPARATUS AND KREMLIN POLITICS]&lt;/ref&gt;

Kā atalgojumu par atbalstu cīņā pret Beriju, 1954. gadā par VDK vadītāju iecēla Ivanu Serovu un Iekšlietu ministru Sergeju Kruglovu, kuriem bija ilgstoša staļiniskā terora pieredze. 1956. gada janvārī Kruglovu atlaida, un 1960. gadā vispār izslēdza no partijas. 1958. gada decembrī Serova vietā iecēla Aleksandru Šeļepinu, kas nāca no komjaunatnes, un vecos staļinistus ātri nomainīja ar labi izglītotiem un jaunākiem darbiniekiem, kas aizvien vairāk nodarbojās ar spiegošanu. 1961. gada decembrī par VDK vadītāju kļuva Šeļepina sabiedrotais Vladimirs Semičastnijs, kas turpināja VDK modernizācijas politiku. Viņi abi 1964. gadā iesaistījās Hruščova gāšanā, un pat pretendēja uz augstākajiem valsts amatiem, taču [[Leonīds Brežņevs]] pāris gadu laikā viņus atbīdīja no varas.

=== Ieslodzījuma sistēma ===
1956. gada sākumā [[Gulags|Gulagā]] joprojām bija 781 630 ieslodzītie, no kuriem 92 000 bija politieslodzītie. Hruščovs ierosināja koncentrācijas nometnes pārveidot par soda kolonijām, kas ieslodzītos vairs nenodarbinātu nāvējošos apstākļos. 1956. gadā Gulag nosaukumu mainīja uz Galveno labošanas darba koloniju pārvaldi, bet 1959. gadā uz Galveno ieslodzījuma vietu pārvaldi. 1960. gadā ieslodzījuma vietās atradās 582 717 ieslodzītie, kas bija zemākais skaitlis kopš 1935. gada. Ieslodzītos parasti izmantoja celtniecības darbos, mežu ciršanā un zelta ieguvē.&lt;ref&gt;[https://hal.archives-ouvertes.fr/hal-00859338/document Khrushchev’s Gulag: the Soviet Penitentiary System after Stalin’s death, 1953-1964]&lt;/ref&gt;

== Izmaiņas sabiedrībā ==
[[Attēls:USSR stamp M.Tukhachevsky 1963 4k.jpg|thumb|Reabilitētajam Tuhačevskim veltīta pastmarka]]
Pēc Hruščova ierosinājuma Krievijai piederošo [[Krima]]s pussalu 1954. gadā pievienoja [[Ukrainas PSR]], tā iesākot konfliktu, kas 21. gs. izraisīja [[Krimas krīze|Krimas krīzi]]. Pēc Staļina kritikas 1956. gada PSKP 20. kongresā, Tbilisi sākās demonstrācijas un nemieri, kurus apspieda armija.

1957. gada sākumā Staļina laikā deportētajām tautām — [[kalmiki]]em, [[čečeni]]em, [[inguši]]em, [[karačaji]]em un [[balkāri]]em ļāva atgriezties dzimtenē un atjaunoja viņu autonomās republikas. Šeit izcēlās konflikti starp čečenu un ingušu trimdiniekiem, un viņu mājās izmitinātajiem jaunajiem iedzīvotājiem. [[Krimas tatāri]]em un [[Pievolgas vācieši]]em neatļāva atgriezties dzimtajos apvidos, spiežot viņus palikt Kazahijā un Uzbekijā.

1955. gada 23 novembrī atcēla 1936. gadā ieviesto abortu aizliegumu.

Staļina laika teroru un nošaušanas draudus aizstāja maigākas kontroles formas. Sākās padomju sistēmu kritizējošo cilvēku ieslodzīšanas psihiatriskajās slimnīcās. [[Boriss Pasternaks|Borisa Pasternaka]] grāmatas &quot;[[Doktors Živago]]&quot; publicēšana Rietumos 1957. gadā, izraisīja pret rakstnieku personīgi vērstu kampaņu, kuras rezultātā viņš atteicās no 1958. gada Nobela prēmijas literatūrā. Pēc Pasternaka nāves 1960. gadā, viņa dzīvesbiedreni arestēja un deportēja uz Sibīriju.

Valstī regulāri notika izolēti nemieri. Gandrīz 300 000 uz neskartajām zemēm strādāt nosūtīto dzīves apstākļi bija tik nepanesami, ka sākās vardarbīgi protesti. 1959. gadā [[Temirtau]] pilsētā nogalināja 16 protestētājus. Papildus notika jauniebraucēju sadursmes ar vietējiem iedzīvotājiem. Ekonomikas pasliktināšanās 1961. un 1962. gadā izraisīja strādnieku protestus. Pēc tam, kad 1962. gada 1. jūnijā valsts pacēla pārtikas cenas, sākās streiks un demonstrācijas [[Novočerkaska|Novočerkaskā]], kuru apspiešanas laikā nogalināja vismaz 26 cilvēkus. Septiņus nemieru vadītājus vēlāk notiesāja uz nāvi.

Reģionālo sovnarhozu izveidošana 1957. gadā vietējiem partijas vadītājiem deva ne tikai politisko, bet arī ekonomisko varu. Centrālāzijā un Kaukāzā tas noveda pie vietējās elites korumpēšanās, kamēr Baltijā parādījās nacionālisma riski. 1959. gadā Hruščovs sāka kampaņu pret &quot;nacionālismu&quot;, kas Latvijas PSR noveda pie Berijas laikā aizsāktās kadru politikas beigām, un [[Nacionālkomunisti|nacionālkomunistu]] tīrīšanām. Visā PSRS vadošos amatus atkal uzticēja krieviem. Politiskajai kontrolei sekoja arī sovnarhozu brīvības ierobežošana, un PSRS Augstākās Tautsaimniecības padomes izveidošanas 1963. gadā.&lt;ref&gt;[https://books.google.lv/books?id=yMwdWFtgV0QC&amp;pg=PA410&amp;dq=khrushchev+foreign+policy&amp;hl=en&amp;sa=X&amp;ved=0ahUKEwig1pmbooDZAhXJLVAKHV_xCGo4ChDoAQhiMAk#v=onepage&amp;q=khrushchev%20foreign%20policy&amp;f=false A History of Russia Volume 2: Since 1855, Volume 2]&lt;/ref&gt;

[[PSKP 22. kongress]] iezīmēja destaļinizācijas un mākslinieciskās brīvības augstāko punktu. 1962. gada 1. decembrī Hruščovs ar pavadoņiem, tai skaitā VDK vadītāju, apmeklē izstāžu zāli Manēžā, kur izstādīti abstrakcionistu un moderno mākslinieku darbi. Iespējams, šo apmeklējumu speciāli organizēja konservatīvie spēki, kas spēja prognozēt Hruščova reakciju. Hruščovs ir šokēts par redzēto mākslu, un nespējot savaldīties, nolamā klātesošos māksliniekus par &quot;pidariem&quot; un viņu mākslu par &quot;suņa sūdiem&quot;. Viņš piedraud tos izslēgt no mākslinieku savienības, nosūtīt uz Sibīriju, vai vispār izraidīt no PSRS. Valstī sākas plaša kampaņa pret moderno mākslu un kultūru.&lt;ref&gt;[https://books.google.lv/books?id=bw0c3wcI_34C&amp;pg=PA193&amp;dq=khrushchev+1964&amp;hl=en&amp;sa=X&amp;ved=0ahUKEwiurruqwILZAhXIjCwKHTFTBv84RhDoAQhPMAc#v=onepage&amp;q=khrushchev%201964&amp;f=false Zhivago's Children]&lt;/ref&gt;

=== Ideoloģija ===
[[Attēls:Selskoe-hozyajstvo-ic1961 .jpg|thumb|22. kongresam veltīta pastmarka]]
Hruščova laikā notika trīs PSKP kongresi. 1956. gada 20. kongress, 1959. gada 21. kongress un 1961. gada [[PSKP 22. kongress|22. kongress]], kurā izvērsa plašu destaļinizācijas kampaņu, pieņēma PSKP trešo programmu, un Hruščovs paziņoja, ka jau esošā paaudze ap 1980. gadu sāks dzīvot komunismā. Līdz 1970. gadam bija paredzēts apsteigt ASV visos ražošanas rādītājos. Nākamajos gados būtu jāizveido komunisma materiāli tehniskā bāze, iedzīvotāju vajadzības būs pilnībā apmierinātas, pēc 1980. gada notiks komunisma ieviešana.&lt;ref&gt;[http://www.e-reading.club/chapter.php/1032967/16/Shevelev_-_N.S._Hruschev.html Глава 13 Коммунизм]&lt;/ref&gt; [[Ķīnas—PSRS ideoloģiskās nesaskaņas]], kas publiski izpaudās 1960. gadā, sašķēla par monolītu uzskatīto komunistu pasauli. Hruščova radikālismu šajos gados — aktīvo palīdzību Kubai, atbalstu Āfrikas jaunajām valstīm, komunisma sasniegšanu 20 gados, var daļēji izskaidrot ar nepieciešamību demonstrēt, ka par spīti ķīniešu apvainojumiem, PSRS joprojām seko revolūcijas kursam.

== Reliģijas apspiešana ==
1954. gadā Centrālkomiteja uz īsu laiku sāka pret reliģiju vērstu kampaņu, kas gan beidzās dažu mēnešu laikā. Komunisma celtniecība nozīmēja zinātniskā ateisma veicināšanu un jaunu kampaņu pret reliģiju, kas sākās 1958. gada beigās, tā izbeidzot Otrā pasaules kara sākumā izveidoto aliansi starp Staļina režīmu un pareizticīgo baznīcu. Pēc dažādiem datiem, kampaņas laikā visā PSRS slēdza vairāk nekā pusi no esošajām baznīcām un dievnamiem, to skaitam no 22 000 1959. gadā samazinoties līdz 7873 1965. gadā. Baznīcām aizliedza zvanīt zvanus. Īpašiem ierobežojumiem pakļāva baptistus, Jehovas lieciniekus un Septītās dienas adventistus, ko dēvēja par sektantiem. Masveidā slēdza vecticībnieku lūgšanu namus. 1961. gadā aizliedza bērnu dalību baptistu, un 1963. gadā arī pareizticīgo dievkalpojumos. Reliģisko konfesiju vadītāji, daudzi no kuriem bija VDK kontrolē, pret notiekošo publiski neprotestēja. Slēgtajās baznīcās, ja tās atradās pilsētās, labākajā gadījumā ierīkoja muzeju vai koncertzāli, kas vismaz daļēji ļāva to saglabāt. Lauku baznīcas visbiežāk nodeva kolhoziem, kas tur ierīkoja garāžas un noliktavas. Daudzas baznīcas nojauca. Vērtīgākos kulta priekšmetus nodeva muzejiem, pārējo vienkārši iznīcinot. [[Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāle]] kampaņas laikā tiek slēgta, tai noņem krustus, telpās iekārto lekciju zāli, planetāriju un kafejnīcu. Plaši sāk izdot pret reliģiju vērstas grāmatas un žurnālus, uzņemt kinofilmas ([[Pieviltie]]). Vairākus simtus ticīgo arestē un notiesā par dažādiem pārkāpumiem. Ticīgajiem vecākiem atņēma vecāku tiesības, bērnus ievietojot bērnunamos. Agresīvākais kampaņas posms beidzās līdz ar Hruščova gāšanu no amatiem, taču ticības ierobežojumi turpinājās visu atlikušo padomju varas laiku.

== Varas zaudēšana ==
{{main|Hruščova gāšana (1964)}}
Hruščovs 1961. gadā bija atsācis aktīvu destaļinizācijas kampaņu, ko varēja izmantot, lai atbrīvotos no konservatīvajiem elementiem partijā, no kuriem redzamākais bija [[Mihails Suslovs]]. 1962. gada beigās viņš partiju sadalīja divās daļās, no kurām viena atbildēja par rūpniecību, bet otra par lauksaimniecību. 1964. gada 17. aprīlī Hruščovs svinēja 70. dzimšanas dienu. Par viņa ticamākajiem pēcnācējiem uzskatīja Brežņevu un [[Nikolajs Podgornijs|Nikolaju Podgorniju]], bet pārējie tuvākie līdzgaitnieki bija [[Anastass Mikojans|Mikojans]], [[Aleksejs Kosigins|Kosigins]] un [[Mihails Suslovs|Suslovs]]. Atšķirībā no Staļina, kurš ļoti reti atstāja Maskavu, Hruščovs nepārtraukti braukāja pa valsti, uz vietas sniedzot padomus par visiem dzīves jautājumiem. Lai arī lauksaimniecība nekad nesasniedza plānotos apjomus, uz 1964. gadu saražotās pārtikas apjoms bija pieaudzis par 50%. Agresīvais ārpolitikas kurss, kas sākās pēc [[Vjačeslavs Molotovs|Molotova]] atlaišanas 1957. gadā, beidzās līdz ar Kubas raķešu krīzi 1962. gadā. Turpmāk PSRS bija vairāk vēsta uz attiecību uzlabošanu ar Rietumvalstīm. Ideoloģiskais konflikts ar Ķīnu bija radījis nopietnu šķelšanos pasaules komunistiskajā kustībā, un Kubas raķešu krīzi uzskatīja par PSRS zaudējumu.

Lai arī Hruščovs kopš 1957. gada bija neapstrīdēts PSRS vadītājs, viņa nepārdomātās reformas, nepiepildāmie solījumi un ārpolitikas neveiksmes, noveda pie sazvērestības viņa tuvāko līdzstrādnieku vidū, kas vainagojās ar viņa atstādināšanu no visiem amatiem 1964. gada 14. oktobrī.

Kā īpašas šķiras pensionārs, Hruščovs saglabāja māju un vasarnīcu, piekļuvi īpašajai nomenklatūras poliklīnikai, automašīnu &quot;Volga&quot; un salīdzinoši lielu 500 rubļu pensiju. Viņa pārvietošanās brīvība bija ierobežota, un viņā atradās VDK uzraudzībā. Hruščovs nodarbojās ar dārza darbiem, un pēc ilgstošas depresijas, dažus gadus vēlāk sāka magnetofona lentē ierakstīt savus memuārus, kurus izdevās izvest no PSRS un 1970. gadā publicēt Rietumos.

== Atsauces ==
{{Atsauces|2}}

== Skatīt arī ==
{{sisterlinks-inline}}
* [[Destaļinizācija]]
* [[PSRS Septiņgade]]

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://elar.urfu.ru/bitstream/10995/213/2/hruchev.pdf &quot;О культе личности и его последствиях&quot;, Pilnais teksts]
* [http://introvertum.com/doklad-n-s-hrushheva-o-kulte-lichnosti-i-ego-posledstviyah-polnyiy-tekst/ Доклад Н.С. Хрущева «О культе личности и его последствиях». Полный текст]
* [https://www.lvi.lu.lv/lv/LVIZ_2017_files/2numurs/R_Viksne_Padomju_LVIZ_2017_2.pdf Padomju režīma antireliģiskā politika Latvijā 1954.-1964.gadā]
{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība
 | virsraksts = [[PSKP CK pirmais sekretārs]]
 | periods    = 1953-1964
 | pirms      = [[Josifs Staļins]]
 | pēc        = [[Leonīds Brežņevs]]
}}
{{Amatu secība
 | virsraksts = [[PSRS Ministru padomes priekšsēdētājs]]
 | periods    = 1958—1964
 | pirms      = [[Nikolajs Bulgaņins]]
 | pēc        = [[Aleksejs Kosigins]]
}}
{{kastes beigas}}
{{Gada cilvēks (Time) 1951—1975}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Hruszczovs, Nzikita}}
[[Kategorija:1894. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1971. gadā mirušie]]
[[Kategorija:PSRS valdības vadītāji]]
[[Kategorija:PSKP ģenerālsekretāri]]
[[Kategorija:Padomju Savienības Varoņi]]
[[Kategorija:Sociālistiskā Darba varoņi]]
[[Kategorija:Ar Ļeņina ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Kurskas apgabalā dzimušie]]
[[Kategorija:Ar Suvorova ordeni apbalvotie (PSRS)]]
[[Kategorija:Ar Kutuzova ordeni apbalvotie (PSRS)]]
[[Kategorija:Ar Tēvijas Kara ordeni apbalvotie]]</text>
      <sha1>3u6nqdqe2rlytquv2vw4ecr43rmwrd2</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3662323</id>
      <parentid>3662321</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T17:43:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>2A00:23C7:DC8F:3901:5056:2999:7D9A:B40C</ip>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="65094" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds               = Ņikita Hruščovs
| vārds_orģ           = ''Никита Хрущёв''
| attēls              = Bundesarchiv Bild 183-B0628-0015-035, Nikita S. Chruschtschow.jpg
| mazs_att            =
| apraksts            = Ņikita Hruščovs 1963. gadā
| amats               = [[PSKP CK ģenerālsekretārs|PSKP CK pirmais sekretārs]]
| term_sākums         = {{dat|1953|9|14|N}} 
| term_beigas         = {{dat|1964|10|14|N}}
| priekštecis         = [[Josifs Staļins]]
| pēctecis            = [[Leonīds Brežņevs]]
| dzim_dati           = {{dat|1894|4|15}}
| dzim_vieta          = Kaļinovkas ciems, [[Kurskas guberņa]], [[Krievijas Impērija]]&lt;br /&gt;([[Kurskas apgabals]], {{RUS}})
| mir_dati            = {{miršanas datums un vecums|1971|9|11|1894|4|15}}
| mir_vieta           = [[Maskava]], [[Padomju Savienība|PSRS]]&lt;br /&gt;({{RUS}})
| tautība             = krievs
| partija             = [[PSKP]]
| dzīvesb             = 
| profesija           = komunists
| alma_mater          = 
| reliģija            = ateists
| paraksts            = Nikita_Khrushchev_Signature2.svg
| piezīmes            =
}}
'''Ņikita Sergejevic Hruščovs''' ({{val|ru|Никита Сергеевич Хрущёв}}; dzimis {{dat VS|{{dat|1894|4|15}}|{{dat||4|3}}}}, miris {{dat|1971|9|11}}) bija [[PSKP CK ģenerālsekretārs|PSKP CK pirmais sekretārs]] no 1953. gada, un [[PSRS Ministru padome]]s priekšsēdētājs no [[1958]]. līdz 1964. gadam. Vienpersoniskais [[Padomju Savienība|PSRS]] vadītājs no [[1957]]. līdz [[1964]]. gadam.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis [[Krievijas Impērija]]s [[Kurskas guberņa]]s zemnieku ģimenē. [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] laikā darbojās kā [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] komisārs. Pēc tam dažādos partijas amatos [[Ukraina|Ukrainā]] un Maskavā. Atbalstīja Staļinu [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā darbojās kā Sarkanās armijas komisārs, tai skaitā, [[Staļingradas kauja]]s laikā.

[[Destaļinizācija]]s posmā aktīvi iesaistījās cīņā par augstāko valsts varu. 1956. gada PSKP 20. kongresā nosodīja [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] &quot;[[personības kults|personības kultu]]&quot; un asiņaino teroru, kurā nogalināja daudzus PSRS partijas un armijas vadītājus. 1957. gadā uz īsu laiku atcelts no amata, taču spēja sakaut savus pretiniekus un kļūt par PSRS vadoni. Pazīstams ar grandioziem solījumiem par PSRS ekonomikas sasniegumiem, ASV apsteigšanu līdz 1970. gadam un [[Komunisms|komunisma]] ieviešanu pēc 1980. gada. Hruščova varas laikā [[Jurijs Gagarins]] veica pirmo lidojumu kosmosā, tika uzcelts [[Berlīnes mūris]], kā arī notika [[Kubas raķešu krīze]]. 1964. gada oktobrī tuvākie līdzgaitnieki Hruščovu atcēla no ieņemamajiem amatiem un turpmāko dzīvi viņš kā pensionārs pavadīja [[Valsts drošības komiteja|VDK]] uzraudzībā. Miris 1971. gadā no sirds slimības.

== Ceļš uz varu ==
{{main|Destaļinizācija}}
Pēc Staļina nāves 1953. gada 5. martā Padomju Savienībā izveidojās kolektīvās vadības modelis, kurā [[PSKP CK politbirojs|Politbiroja]] veterānu ietekme bija nestabilā līdzsvarā. Sākotnēji par vadoni ar [[Lavrentijs Berija|Berijas]] atbalstu izvirzījās [[Georgijs Maļenkovs]], kas kļuva par [[PSRS Ministru padomes priekšsēdētājs|PSRS Ministru padomes priekšsēdētāju]], ko tajā brīdī uzskatīja par ietekmīgāko amatu valstī. Berija piešķīra amnestiju vairāk nekā miljonam ieslodzīto; savienības republikās vadošos amatus sāka piešķirt vietējo tautību pārstāvjiem; ierosināja izbeigt sociālisma celtniecību VDR un izveidot apvienotu, neitrālu Vāciju. Liberalizācija VDR izraisīja jūnija sacelšanos, ko apspieda padomju tanki. Jau 1953. gada jūnija beigās Hruščovs panāca pārējo Prezidija locekļu atbalstu pārāk ambiciozā Berijas arestam, un nošaušanai 23. decembrī. Šis bija pēdējais nāvessods kādam no PSRS vadītājiem. Turpmāk politiskajā cīņā zaudējušos nosūtīja uz nenozīmīgiem amatiem vai pensionēja.

1953. gada septembrī Hruščovu ievēlēja par [[PSKP]] Pirmo sekretāru, un sākās Maļenkova un Hruščova cīņa par varu. Mēģinot izmainīt Staļina varas periodā izveidoto rūpniecības modeli, kura rezultātā netika attīstītas nozares, kas veicinātu iedzīvotāju labklājību, Maļenkovs aizstāvēja vieglās industrijas attīstību, kamēr Hruščovs turpināja aizstāvēt smago rūpniecību.&lt;ref name=&quot;The Khrushchev Era&quot;&gt;[http://countrystudies.us/russia/13.htm The Khrushchev Era]&lt;/ref&gt; Jau 1953. gadā Maļenkovs kolhozniekiem atcēla obligātās produktu piegādes normas, un sāka palielināt valsts noteiktās iepirkumu cenas. No 1953. līdz 1958. gadam valsts maksājumi par piegādātajiem produktiem palielinājās no 4,14È miljardiem rubļu līdz 13,41 miljardam rubļu. Tikmēr Hruščovs aizstāvēja smago rūpniecību, un kolhoznieku ekonomiskās motivācijas vietā aizstāvēja jaunu kampaņu organizēšanu. Viņa [[Neskarto zemju kampaņa]]i drīz sekoja [[Kukurūzas kampaņa]]. Kā konservatīvo spēku pārstāvis, Hruščovs ātri nostiprināja savu stāvokli partijā, un 1954. gada beigās bija gatavs atbrīvoties no Maļenkova. Pēc Maļenkova piespiedu atkāpšanās no valdības vadītāja amata 1955. gada janvāra beigās, par valdības vadītāju kļuva [[Nikolajs Bulgaņins]], kurš, lai arī publiski turpinājās kolektīvās vadības modelis, atradās Hruščova ietekmē. Hruščovs, sākotnēji lauksaimniecības politikas vadītājs, 1955. gada vasarā pārņem arī ārpolitiku, panākot Molotova atcelšanu. Cīņā pret Maļenkovu Hruščovs bija aizstāvējis nepieciešamību turpināt koncentrēties uz smago industriju un aizsardzību. Strauji pieauga tēriņi tradicionālā bruņojuma ražošanai un starpkontinentālo raķešu attīstībai, kas pārgāja kosmosa programmas veidošanā. 6. piecgades plāns koncentrējās uz Centrālāzijas, Sibīrijas un Tālo Austrumu industrializāciju, atomelektrostaciju celtniecību. 1956. gada beigās šī kursa pretinieki Politbirojā panāca smagās industrijas attīstībai paredzēto izdevumu samazinājumu, uz ko 1957. gada sākumā Hruščovs reaģēja paziņojot, ka 6. piecgade tiek pārtraukta, un uzsākts darbs pie [[PSRS Septiņgade]]s plānošanas.

1956. gada februārī PSKP 20. kongresā Hruščovs nosodīja Staļina personības kultu un [[Lielais terors|Lielo teroru]], tā vēl vairāk iedragājot partijas veterānu stāvokli Prezidijā. Hruščova reformu politika izraisīja seno Staļina līdzgaitnieku [[Vjačeslavs Molotovs|Molotova]], Maļenkova un [[Lazars Kaganovičs|Kaganoviča]] pretestību. Šī ietekmīgā grupa 1957. gada jūnijā nobalsoja par Hruščova atlaišanu no partijas vadītāja amata, taču Hruščovs uzstāja uz partijas statūtu ievērošanu, kurā partijas vadītāju no amata atcelt varēja tikai [[PSKP Centrālā komiteja]]. Ar maršala [[Georgijs Žukovs|Žukova]] atbalstu, kurš nodrošināja Centrālkomitejas locekļu transportēšanu uz Maskavu armijas lidmašīnās, Hruščovam izdevās panākt sev labvēlīgu Centrālkomitejas balsojumu, un no partijas izslēgt Molotovu, Maļenkovu un Kaganoviču, kurus nodēvēja par &quot;[[Antipartejiskā grupa|Antipartejisko grupu]]&quot;. Jau oktobrī viņš no amata atlaida arī maršalu Žukovu. 1958. gada martā, pēc valdības vadītāja Bulgaņina atkāpšanās no amatiem, Hruščovs ieņēma arī šo amatu, tā kļūstot par ietekmīgāko cilvēku valstī. 21. un 22. PSKP kongresā viņš turpināja partijas konservatīvo spēku un staļinisma kritiku. 1961. gadā no [[Ļeņina mauzolejs|Ļeņina mauzoleja]] izvāca tur 1953. gadā publiskai apskatei novietotās Staļina mirstīgās atliekas, kuras apglabāja pie Kremļa sienas.
&lt;gallery&gt;
Bundesarchiv Bild 146-1989-101-01A, Moskau, Besuch Konrad Adenauer.jpg|Hruščovs, Bulgaņins, Maļenkovs, Molotovs ar Adenaueru Maskavā, 1955
Bulganin Khrushchev India 1955.jpg|Ar Bulgaņinu Indijā, 1955
Moskau 1957 - Lenin-Stalin-Mausoleum.jpg|Ļeņina-Staļina mauzolejs, 1957
Bundesarchiv Bild 183-57000-0184, Berlin, V. SED-Parteitag, 2.Tag.jpg|Ar VDR vadītājiem, 1958
Mao Tsé-toung, portrait en buste, assis, faisant face à Nikita Khrouchtchev, pendant la visite du chef russe 1958 à Pékin.jpg|Ar Mao, 1958
John Kennedy, Nikita Khrushchev 1961.jpg|Sarunās ar [[Džons Kenedijs|Džonu Kenediju]], 1961
RIAN archive 159271 Nikita Khrushchev, Valentina Tereshkova, Pavel Popovich and Yury Gagarin at Lenin Mausoleum.jpg|Ar kosmonautiem, 1963
Avgusta 1963 je spremstvu Josipa Broza - Tita Velenje obiskal voditelj Svojetske zveze Nikita Hruščov.jpg|Ar Tito Dienvidslāvijā, 1963
Fidel en Moscu.tif|Kastro Maskavā, 1963
Bundesarchiv Bild 183-B0628-0015-023, Berlin, Fahrt von Chruschtschow und Ulbricht.jpg|Berlīnē ar Ulbrihtu, 1963
Nasser and Khrushchev, 1964.jpg|Ar Nāseru Ēģiptē, 1964
&lt;/gallery&gt;

== Ārpolitika ==
[[Attēls:High Dam Burg Memorial Wall, Aswan, Egypt, Oct 2004.jpg|thumb|Asuānas dambja memoriāls]]
[[Attēls:1961 CPA 2576.jpg|thumb|Lumumba]]
[[Attēls:1961 CPA 2566.jpg|thumb|Brīvību Āfrikas tautām]]
Jau pirmajās nedēļās pēc Staļina nāves kolektīvā vadība sāka kursu uz attiecību uzlabošanu ar Rietumvalstīm. Ātri izbeidza [[Korejas karš|Korejas karu]] un [[Pirmais Indoķīnas karš|Pirmo Indoķīnas karu]]. Normalizēja attiecības ar Turciju un Izraēlu, sākās ciešu attiecību veidošana ar Indiju. Maļenkovs sāka runāt par atomkaru kā draudu visai cilvēcei, kamēr vēlākos Hruščova varas gados draudi kapitālistiskajām valstīm ar atomieročiem kļuva par normu.

1953. gada 30. maijā Molotovs informēja Turcijas vēstnieku, ka PSRS oficiāli atsakās no 1945. gadā izvirzītajām teritoriālajām pretenzijām. Lai arī PSRS turpināja kritizēt Turciju par NATO bāzēm un izlūklidojumiem, kopumā attiecību tonis uzlabojās. 1957. gadā PSRS finansēja stikla rūpnīcas celtniecību. 1959. gada decembrī Turcijas veselības ministra apmeklēja Maskavu. Plānoto premjera [[Adnans Menderess|Menderesa]] vizīti izjauca Turcijas valsts apvērsums. 1963. gadā divu nedēļu vizītē ieradās Turcijas parlamenta delegācija. Turcijas ārlietu ministra vizīte notika divas nedēļas pēc Hruščova gāšanas.&lt;ref name=&quot;23930-pdf&quot;&gt;[http://dergiler.ankara.edu.tr/dergiler/42/2299/23930.pdf SOVIET UNION’S BALKAN OPENING DURING THE KHRUSHCHEV PERIOD: ATTEMPTS TO RESTORE RELATIONS WITH TURKEY,YUGOSLAVIA AND GREECE]&lt;/ref&gt;

1953. gada 23. jūlijā PSRS nosūtīja vēstnieku uz [[Grieķijas Karaliste|Grieķiju]], kurā 1949. gadā bija beidzies padomju atbalstīts pilsoņu karš. PSRS nodrošināja Grieķijas-Bulgārijas nesaskaņu beigšanos, kas vainagojās ar diplomātisko attiecību atjaunošanu kaimiņvalstu starpā 1954. gada maijā. 1956. gada jūnijā Atēnas apmeklēja PSRS ārlietu ministrs Šepilovs. Grieķijai svarīgajā [[Kipra]]s konfliktā Hruščovs ieņēma grieķiem labvēlīgu pozīciju.

1953. gada 6. jūnijā Molotovs [[Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika|Dievidslāvijas]] pārstāvim izteica vēlēšanos atjaunot attiecības vēstnieku līmenī. Jaunais padomju vēstnieks Belgradā ieradās jau 21. jūlijā. Apsīka pret [[Josips Brozs Tito|Tito]] vērstās propagandas kampaņas. Taču Tito saglabāja vēsumu attiecībās, ko Hruščovs mēģināja lauzt, nosūtot vairākas personīgas vēstules. 1954. gadā abas valstis noslēdza tirdzniecības līgumu. Tam sekoja vairāki kredītu līgumi un atbalsts rūpnīcu celtniecībai. No 1955. gada 26. maija līdz 2. jūnijam Hruščovs ieradās vizītē Dienvidslāvijā. PSRS apņēmās neiejaukties Dienvidslāvijas iekšlietās un respektēt tās politisko kursu. Tito atteicās nodibināt ciešākas attiecības starp abu valstu komunistiskajām partijām vai pievienoties [[Varšavas pakts|Varšavas paktam]]. Tito pozitīvi novērtēja Staļina nosodīšanu 20. kongresā. 1956. gada 1. jūnijā, dienu pirms Tito vizītes Maskavā, Molotovam nācās pamest ārlietu ministra posteni. Lai arī Tito atbalstīja padomju iebrukumu Ungārijā, attiecības ar viņu uz pāris gadiem kļuva vēsākas, PSRS cenšoties atjaunot pilnīgu kontroli pār Austrumeiropu, kurā nebija vietas neatkarīgam ceļam uz sociālismu. 1960. gada septembrī Tito un Hruščovs tikās ANO mītnē Ņujorkā, vienojoties par attiecību atjaunošanu. 1961. gada jūlijā Maskavu apmeklēja Dienvidslāvijas ārlietu ministrs, kam 1962. gadā sekoja PSRS ārlietu ministra [[Andrejs Gromiko|Gromiko]] un Brezņeva vizītes. Tito apmeklēja PSRS 1962. gada decembrī un Hruščovs Belgradu 1963. gada augustā.&lt;ref name=&quot;23930-pdf&quot; /&gt;

1955. gada pavasarī Hruščovs uzsāka cīņu ar ietekmīgo Molotovu par izmaiņām ārlietās. Kā savu ideju paudēju viņš izmantoja maršalu Žukovu, kurš savā uzvaras dienas uzrunā 30. aprīlī izvirzīja tēzi par mierīgu līdzāspastāvēšanu ar kapitālisma valstīm. Par spīti Molotova protestam, šī frāze no runas netika svītrota. Dažas dienas vēlāk, uzvarai veltītā rakstā, Žukovs pozitīvi izteicās par draudzīgu attiecību atjaunošanu ar Tito Dievidslāviju. Molotovs, kurš Tito uzskatīja par fašistu, atkal nespēja novērst raksta publicēšanu. Jau 26. maijā vizītē Belgradā ieradās Hruščovs, Bulgaņins un Mikojans. Jaunais ārpolitikas kurss, kas ļāva uzlabot attiecības arī ar valstīm, kas dogmatiski nesekoja staļinismam un komunismam, pavēra iespējas PSRS ietekmes pieaugumam Trešajā pasaulē.&lt;ref&gt;[https://books.google.lv/books?id=ASRrHHq0xtgC&amp;printsec=frontcover&amp;dq=khrushchev+foreign+policy+crisis&amp;hl=en&amp;sa=X&amp;ved=0ahUKEwixm-73yNDYAhUkJpoKHaMvD9UQ6AEIXTAJ#v=onepage&amp;q=khrushchev%20foreign%20policy%20crisis&amp;f=false Khrushchev's Cold War: The Inside Story of an American Adversary]&lt;/ref&gt;

1955. gadā PSRS vienojās ar Austriju un Rietumvalstīm par [[Austrijas valsts līgums|Austrijas valsts līgumu]], ar kuru tā atguva neatkarību. Tajā pašā gadā notika Hruščova un ASV prezidenta [[Dvaits Eizenhauers|Eizenhauera]] tikšanās, kas iesāka &quot;mierīgās līdzāspastāvēšanas&quot; politiku. Pēc [[Rietumvācija|VFR]] kanclera [[Konrāds Adenauers|Konrāda Adenauera]] vizītes Maskavā, PSRS nodibināja diplomātiskās attiecības ar VFR un sāka atbrīvot izdzīvojušos vācu karagūstekņus. Vācijas okupācija, VFR un [[Vācijas Demokrātiskā Republika|VDR]] izveidošana, un [[Rietumberlīne]]s neatrisinātais jautājums uz vairākiem gadiem radīja saspīlējumu abu bloku starpā, Hruščovam uzstājot uz Rietumberlīnes iekļaušanu VDR sastāvā, vai arī neitrālas pilsētas izveidošanu. Militāra konflikta draudi beidzās līdz ar [[Berlīnes mūris|Berlīnes mūra]] uzcelšanu 1961. gadā, un [[Berlīnes krīze]]s mierīgu atrisināšanu.

1956. gada rudenī [[Polijas Tautas Republika|Polijas Tautas Republikā]] izcēlās plaši protesti pret komunistu diktatūru, kurus izdevās izbeigt, par partijas vadītāju ievēlot [[Vladislavs Gomulka|Gomulku]], un apmierinot virkni citu prasību. Protesti [[Ungārijas Tautas Republika|Ungārijas Tautas Republikā]] drīz izvērtās asiņainā [[1956. gada Ungārijas revolūcija|ungāru revolūcijā]] pret komunistu varu. Pēc neilgas svārstīšanās, Hruščovs pieņēma lēmumu par bruņotu iebrukumu Ungārijā. Līdzās Staļina noziegumu atklāšanai 1956. gadā, iebrukums Ungārijā bija viens no faktoriem, kas uz ilgāku laiku smagi iedragāja padomju sistēmas un komunisma popularitāti pasaulē.

Sākās globālās [[padomju impērija]]s veidošana. Hruščovs kopā ar Bulgaņinu apceļoja jaunās Trešās pasaules valstis, veidojot politisku aliansi ar [[Nepievienošanās kustība|Nepievienošanās valstu]] kustību, īpaši attīstot attiecības ar Ēģiptes [[Gamāls Abdels Nāsers|Nāseru]], Indijas [[Džavāharlāls Nehru|Nehru]] un Indonēzijas [[Sukarno]]. Nehru 1955. gada jūnija lielāko daļu pavadīja vizītē PSRS, kurai sekoja Hruščova un Bulgaņina trīs nedēļu ilgs ceļojums pa Indiju novembrī-decembrī. Hruščovs atbalstīja Indijas pozīciju [[Kašmīra]]s konfliktā, un prognozēja [[Goa]]s atgūšanu no portugāļiem. 1959. gadā uzliesmojot [[Ķīnas-Indijas karš|Ķīnas-Indijas karam]], PSRS bija grūta izvēle, kuru no pusēm atbalstīt. Sākās ieroču piegādes Ēģiptei un [[Sīrijas republika]]i. Lai arī Nāsers arestēja komunistus, 1956. gada [[Suecas krīze]]s laikā PSRS nostājās Ēģiptes un arābu valstu pusē. PSRS finansēja [[Asuānas aizsprosts|Asuānas dambja]] celtniecību.

Ekonomikas attīstībai nepieciešamos līdzekļus un darbaspēku Hruščovs centās iegūt regulāri samazinot padomju armijas skaitlisko sastāvu. No 1955. līdz 1957. gadam PSRS samazināja savu armiju par 2 miljoniem kareivju, aicinot arī citas valstis uz atbruņošanos. Tā kā ASV saglabāja militāro pārspēku, lai vairotu PSRS varenības tēlu, viņš rīkoja regulārus atomizmēģinājumus un sāka starpkontinentālo raķešu ražošanu. Padomju raķešu spēka propagandā labi noderēja 1957. gada [[Sputnik-1]] palaišana kosmosā. 1963. gada 5. augustā PSRS, ASV un Lielbritānija parakstīja līgumu par daļēju atomizmēģinājumu aizliegumu, apņemoties turpmāk rīkot tikai pazemes izmēģinājumus. Ķīna, kas šajā laikā pati centās radīt savu atombumbu, līgumu kritizēja kā imperiālistu mēģinājumu saglabāt atomieroču monopolu.

1959. gada septembrī Hruščovs gandrīz divu nedēļu ilgā vizītē apceļoja ASV, gūstot jaunu iedvesmu kukurūzas audzēšanai. 1960. gadā paredzēto Eizenhauera vizīti PSRS atcēla pēc U-2 izlūklidmašīnas notriekšanas 1960. gada 1. maijā. U-2 problēma arī izgāza Parīzē notiekošo ASV, PSRS, Francijas un Lielbritānijas vadītāju tikšanos. Par spīti neveiksmīgajam 1961. gada aprīļa iebrukumam Kubā, Hruščovs jūnija sākumā Vīnē tikās ar ASV prezidentu [[Džons Kenedijs|Kenediju]].&lt;ref name=&quot;The Khrushchev Era&quot;/&gt; 1959. gada [[Kubas revolūcija]], un tās ātra kļūšana par sociālistisku diktatūru bija viens no spilgtākajiem PSRS ārpolitikas panākumiem, kas gan noveda pie 1962. gada oktobra [[Kubas raķešu krīze]]s ar ASV, kuru Hruščovs zaudēja.

Ķīnas vadonis [[Mao Dzeduns]] nepieņēma Hruščova jauno ideoloģisko kursu, un abu komunistisko lielvalstu sadarbība ātri sabruka, 1960. gadā izvēršoties [[Ķīnas—PSRS ideoloģiskās nesaskaņas|atklātā ideoloģiskā konfliktā]], kas sašķēla pasaules komunistisko kustību Maskavas un Pekinas atbalstītājos. Eiropā [[Albānijas Tautas Republika]] atklāti nostājās Ķīnas pusē. Konfliktam ar Ķīnu bija vairāki iemesli, taču ideoloģiski galvenais bija tas, ka ķīnieši nepiekrita Hrusčova &quot;mierīgās līdzāspastāvēšanas&quot; politikai ar Rietumiem. Mao bija gatavs sākt atomkaru ar kapitālistiem. Kareivīgi noskaņots bija arī Kubas līderis Kastro. Lai demonstrētu savu radikālismu, PSRS sacentās ar Ķīnu militārās palīdzības sniegšanā [[Ziemeļvjetnama]]i un neatkarības cīnītājiem Trešajā pasaulē.

Jau pirms Āfrikas [[dekolonizācija]]s viļņa, Hruščovs sāka veidot ciešākas ekonomiskās un militārās sadarbības programmas ar jaunajām Trešās pasaules valstīm. 1959. gadā dažāda veida palīdzība un kredīti jaunattīstības valstīm bija 859 miljonu USD apmērā. 1964. gadā dažādiem projektiem kredītos izsniedza 128 miljonus USD Alžīrijai, 283 miljonus USD Ēģiptei, 200 miljonus USD Indijai, kā arī 333 miljonus USD Bulgārijai un 160 miljonus USD Kubai. Mazākus kredītus saņēma arī Kenija, Nepāla, Pakistāna, Jemena un Mongolija.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/CIA-RDP79-00927A004500060001-8.pdf |title=Soviet International Economic Policy |access-date={{dat|2018|01|09||bez}} |archive-date={{dat|2017|01|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170124002638/https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/CIA-RDP79-00927A004500060001-8.pdf }}&lt;/ref&gt;

1960. gadā PSRS atzina Alžīrijas Pagaidu valdību, tā iesaistoties [[Alžīrijas neatkarības karš|Alžīrijas neatkarības karā]]. 1961. gadā Padomju Savienība piegādāja ieročus [[Laosa]]s komunistu nemierniekiem, taču tālākas piegādes izbeidza pēc vienošanās par pilsoņu kara neitralizāciju ar Kenediju 1961. gada maijā. Haotiskais [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo]] neatkarības sākums deva jaunu mocekli padomju propagandai — [[Patriss Lumumba|Patrisu Lumumbu]], kura vārdā Maskavā nosauca universitāti. PSRS simpatizējošo Gvinejas, Ganas un Mali valdošo partiju pārstāvji piedalījās PSKP 22. kongresā, un šo valstu vadītājiem vēlāk piešķīra Ļeņina Miera balvas. [[Ahmeds Seku Ture|Ahmedam Seku Ture]] 1961., [[Kvame Nkruma]] 1962. un [[Modibo Keita]] 1963.

Pēdējos varas gados Hruščovs nedēļām ilgi atradās ārvalstu vizītēs, apmeklējot daudzas pasaules valstis un ANO.

== Tautsaimniecība ==
[[Attēls:Совнархозы-1963.png|thumb|Sovnarhozu karte 1963. gadā]]
Staļina nāves brīdī PSRS atradās 5. piecgades (1951—1955) vidū, kas turpināja galveno uzmanību pievērst smagajai rūpniecībai. Maļenkovs savas varas īsajā laikā sāka mainīt šo uzsvaru par labu vieglajai rūpniecībai, plaša patēriņa preču ražošanai un dzīvokļu celtniecībai, lai uzlabotu PSRS iedzīvotāju dzīvi. Politisku iemeslu dēļ Hruščovs šo politiku kritizēja, taču, nonākot pie varas, pats to turpināja.

Viss Hruščova varas laiks pagāja zem saukļa &quot;Sasniegsim un apdzīsim Ameriku!&quot; Aprēķini, ka to izdosies paveikt līdz 1970. gadam bija nereāli un balstījās kļūdainos datos. Plānotāji rēķināja, ka PSRS rūpniecība turpinās augt par 8,7% gadā, kamēr ASV augs par 2% gadā. Viņi arī uzskatīja, ka PSRS ražošanas līmenis ir sasniedzis 50% no ASV līmeņa. Realitātē ASV auga par 4% un tās ražošanas apjoms 2,5 reizes pārsniedza PSRS līmeni, tā ka tīri matemātiski PSRS varēja sasniegt ASV līmeni 1978. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/CIA-RDP79R00890A001000080018-9.pdf |title=Soviet Seven-Year Plan  |access-date={{dat|2018|01|08||bez}} |archive-date={{dat|2017|01|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170124133843/https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/CIA-RDP79R00890A001000080018-9.pdf }}&lt;/ref&gt; Padomju industriālās ražošanas izaugsmes temps, kas no 1956. līdz 1960. gadam bija vidēji 8% gadā, no 1961. līdz 1965. gadam samazinājās uz vidēji 6% gadā. Par spīti visām kampaņām, lauksaimniecības izaugsme no 1956. līdz 1965. gadam bija vidēji 3% gadā. Saglabājoties vidējai 4,5% izaugsmei, PSRS IKP dubultotos 16 gadu laikā.&lt;ref name=&quot;the-soviet-economy&quot;&gt;[https://books.google.lv/books?id=RnYkeJXzOAoC&amp;pg=PA485&amp;dq=kosygin+liberman+reforms&amp;hl=en&amp;sa=X&amp;ved=0ahUKEwiE-vPCpKneAhWMjywKHeuoChQQ6AEIYDAJ#v=onepage&amp;q=kosygin%20liberman%20reforms&amp;f=false The Soviet Economy]&lt;/ref&gt;

Kamēr smagā rūpniecība turpināja augt, Hruščovam nepārtrauktas rūpes sagādāja lauksaimniecības problēmas, kuras viņš mēģināja atrisināt ar dažādām kampaņām un reformām, kas pakāpeniski sagrāva viņa prestižu un varu.

Lai palielinātu neapmierinošās graudu ražas, Hruščovs 1953. gada beigās sāka plānot [[Neskarto zemju kampaņa|Neskarto zemju kampaņu]], kas ar pilnu spēku izvērsās 1954. gada sākumā. Kampaņas mērķis bija ievērojami palielināt lauksaimniecībā apstrādātās zemes apjomu, iegūt pārtikas un lopbarības graudus, atslogot citus lauksaimniecības reģionus, nodrošināt graudus eksportam. Uz Kazahstānu un Sibīriju nosūtīja simtiem tūkstošu cilvēku, galvenokārt jauniešus, kas tukšās stepēs sāka sēt graudus. Līdz 1955. gadam sākotnēji bija paredzēts apgūt 13 miljonus hektāru, taču jau 1954. gada augustā pieņēma lēmumu līdz 1956. gadam apgūt 30 miljonus hektāru (līdzvērtīgi visai Kanādas lauksaimniecības teritorijai). Pirmo gadu ražas bija nestabilas, taču kopumā veiksmīgas. Ilgtermiņā neapgūto zemju kampaņa radīja jaunas problēmas — nabadzīgo stepes augšņu apstrādāšanā ieguldīja milzīgus līdzekļus, kas labāk būtu noderējuši situācijas uzlabošanai tradicionālajos lauksaimniecības rajonos, kuru ražas joprojām bija zemas saimnieciski neizdevīgās kolhozu sistēmas dēļ. Jau dažus gadus vēlāk ražas kritās, sākās ekoloģiskas problēmas un sausuma izraisītas putekļu vētras.&lt;ref&gt;[https://www.rbth.com/multimedia/history/2017/08/16/virgin-lands-campaign-how-the-ussr-tried-to-counter-food-shortages_823652 Virgin Lands Campaign: How the USSR tried to counter food shortages]&lt;/ref&gt; Kontinentālā klimata svārstības nenodrošināja stabilas ražas, sausumam un salam bieži iznīcinot ražas. 1954. gadā bija apsēti 4 miljoni hektāru, no kuriem ieguva 4 miljonus tonnas graudu. 1955. gada sausuma dēļ, no četrreiz lielākas apsētās platības ieguva tikai 8 miljonus tonnas graudu. Neskatoties uz augsnes un dabas apstākļiem, Hruščovs paziņoja, ka sagaida līdz 33 miljoniem tonnu lielas ražas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/CIA-RDP79T01049A001500300001-1.pdf |title=The Virgin Lands — An Appraisal |access-date={{dat|2018|01|06||bez}} |archive-date={{dat|2017|01|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170123062645/https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/CIA-RDP79T01049A001500300001-1.pdf }}&lt;/ref&gt;

[[Kukurūzas kampaņa]] bija nākamā Hruščova lauksaimniecības programma, kas sākās 1955. gada janvārī. Ņemot vērā strauji palielināto lauksaimniecībā apstrādātās zemes apjomu, paralēli graudiem varēja sākt audzēt kukurūzu. Kampaņas mērķis bija līdz 1960. gadam ar kukurūzu apsēt 28 miljonus hektāru. Tā kā lielākajā PSRS daļā klimata apstākļi nav piemēroti pārtikas kukurūzas iegūšanai, kukurūzu plānoja audzēt kā skābbarības materiālu ar ko barot mājlopus, tā samazinot graudu patēriņu lopbarībai un palielinot pārtikas ieguvi. Balstoties uz optimistiskiem aprēķiniem, Hruščovs paziņoja, ka pateicoties kukurūzai 1961. gadā PSRS apsteigs ASV piena, sviesta un gaļas ražošanas apjomos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/CIA-RDP79-01009A002100070008-4.pdf |title=Agroclimatic Evaluation of the Soviet Corn Program |access-date={{dat|2018|01|06||bez}} |archive-date={{dat|2017|01|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170123082548/https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/CIA-RDP79-01009A002100070008-4.pdf }}&lt;/ref&gt; Šo mērķu sasniegšanas neiespējamību demonstrēja [[Rjazaņas brīnums]]. Dažādas kukurūzas šķirnes sēja gandrīz visā PSRS teritorijā, un tipiski padomju kampaņām, kukurūzas propaganda drīz sasniedza absurdus apjomus, taču plānotais apsējamās platības daudzums netika sasniegts klimatisko apstākļu dēļ. Atšķirībā no ASV, kur Hruščovs peronīgi apmeklēja kukurūzas laukus, PSRS teritorijā kukurūzai vispiemērotākās bija Karpatu, Kaukāza, un daļēji Ukrainas un Centrālāzijas teritorijas. Pārējās valsts daļās kukurūzas ražas bija nestabilas, nespējot nodrošināt Hruščova paredzētos 4—5 reizes lielākos skābbarības apjomus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/CIA-RDP61-00391R000200250004-8.pdf |title=Main Trends in Soviet Capabilities and Policies, 1958-1963 |access-date={{dat|2018|01|06||bez}} |archive-date={{dat|2017|01|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170123112250/https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/CIA-RDP61-00391R000200250004-8.pdf }}&lt;/ref&gt;
&lt;gallery&gt;
The Soviet Union 1954 CPA 1773 stamp (Agriculture in the USSR. Planted potatoes).jpg|Pareiza kartupeļu stādīšana
Stamp of USSR 2255.jpg|Neskarto zemju kampaņa
Stamp of USSR 2007.jpg|Neskarto zemju apgūšanas kampaņa
1959 CPA 2369.jpg|Septiņgadei veltīta pastmarka
1959 CPA 2341.jpg|Septiņgades plāni
1959 CPA 2344.jpg|Septiņgades plāni
1959 CPA 2345.jpg|Septiņgades plāni
1961 CPA 2541.jpg|Kukurūzas kampaņa
1961 CPA 2540.jpg|Lopkopības kampaņa
The Soviet Union 1962 CPA 2963 stamp (Animal industries, Decisions of the XXII Congress of the Communist Party of the Soviet Union—into Life).jpg|Izaugsmes mērķi
Почтовая марка СССР № 3063. 1964. Сельскохозяйственные культуры.jpg|Kukurūzas kampaņa
Почтовая марка СССР № 3030. За высокие урожаи!.jpg|Lauksaimniecības kampaņa
&lt;/gallery&gt;
Hruščova dominētais PSKP 20. Kongress 1956. gadā apstiprināja ambiciozo 6. piecgades plānu, taču jau 1956. gada beigās kļuva skaidrs, ka to nav iespējams izpildīt. Pēc vairākiem mēģinājumiem atrisināt ekonomikas problēmas, 6. piecgadi 1957.gada beigās pārtrauca, un sākās [[PSRS Septiņgade]]s (1959—1965) plānošana, kas paredzēja izveidot komunistiskās sabiedrības pamatus, taču prognozēja mērenākus izaugsmes tempus. 1957. gada februārī, partijas vadītājs Hruščovs samazināja valdības varu, likvidējot lielās nozaru ministrijas, lēmumus par ekonomiku turpmāk piešķirot vairāk nekā 105 reģionu ekonomikas padomēm (sovnarhoziem), kas darbojās tiešā partijas pakļautībā. 1958. gadā viņš izlēma strauji attīstīt PSRS plastmasas, sintētisko materiālu un ķīmisko rūpniecību, parakstot līgumus ar Rietumu firmām par rūpnīcu piegādi un būvniecību.

1963. gada vasarā Hruščovs piedāvāja radikāli izmainīt ekonomikas modeli, samazinot tradicionāli lielās investīcijas smagajā rūpniecībā, un koncentrējoties uz minerālmēslu ražošanu, kas beidzot ļautu uzlabot lauksaimniecības ražas, pēc tam, kad iepriekšējās kampaņas nebija sasniegušas mērķus. Šī politika izraisīja neapmierinātību arī armijā, kuras budžets tiktu ievērojami samazināts. Padomju iestādes publiski atzina, ka apmēram 25% minerālmēslu tiek zaudēti paviršas pārvadāšanas un uzglabāšanas rezultātā. Minerālmēslus bieži izmantoja nepareizi, tā samazinot iegūtās ražas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/CIA-RDP79-00927A004100070005-7.pdf |title=Krushchev Advocates Major Fertilizer Program |access-date={{dat|2018|01|06||bez}} |archive-date={{dat|2017|01|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170123192604/https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/CIA-RDP79-00927A004100070005-7.pdf }}&lt;/ref&gt;

1963. gada neražas dēļ valdība pieņēma vairākus lēmumus graudu taupīšanai. Tika malti rupjākas kvalitātes milti, kas pazemināja maizes kvalitāti; ierobežoja maizes un miltu pārdošanu veikalos un sabiedriskās ēdināšanas vietās; atsāka cīņu pret maizes izbarošanu lopiem (tā bija lētāka par lopbarību); veica ar graudiem piebarojamo lopu izkaušanu. Lai arī racionāli, šo lēmumi iedzīvotājos raisīja neapmierinātību.&lt;ref name=&quot;the-soviet-economy&quot; /&gt;

=== Privātais sektors ===
Tā kā visa zeme piederēja valstij, tad kolhozieku piemājas saimniecības un pilsētnieku dārziņu kooperatīvus arī regulēja valsts. Ierobežotā daudzumā iedzīvotāji drīkstēja turēt mājlopus, galvenokārt govis, cūkas, kazas un mājputnus. Drīz pēc Staļina nāves Maļenkovs un Hruščovs ieviesa vairākus atvieglojumus mājlopu turēšanā, un jau 1954. gadā privāti turēto cūku skaits bija dubultojies. 1956. gada janvārī presē sākās kampaņa, lai kolhoznieku piemājas zemes gabalus, kas sasniedza līdz pushektāram, samazinātu uz pusi. Taču zemes gabalu samazinājums nenotika, un privāto mājlopu skaits turpināja palielināties. 1956. gada augustā valdība pieņēma lēmumu, lai ierobežotu graudu un maizes iegādi valsts veikalos un to izmantošanu lopbarībai. 1957. gada 22. maijā Hruščovs izvirzīja mērķi jau 1958. gadā apsteigt ASV piena ražošanā un gaļas ražošanā līdz 1962. gadam. Mērķi bija nereāli, un vēlāk izdotajos Hruščova runu krājumos šie datumi ir dzēsti. Uzskatot, ka kolhozi jau tuvākajā laikā spēs nodrošināt visu nepieciešamo pārtiku, Hruščovs 1958.-1960. gados īstenoja kampaņu pret piemājas saimniecībām un mājlopu turēšanu. 1959. gadā ierobežo mājlopu turēšanu pilsētās un apdzīvotās vietās. Ierobežoja mājlopu ganības. Kolhozos sākās mājlopu piespiedu atpirkšana no privātīpašniekiem. Kad izrādījās, ka PSRS nespēj sasniegt izvirzītos pārtikas plānus, spiediens pret privāto sektoru atslāba, lai ļautu iedzīvotājiem parūpēties par savu pārtiku. 1963. gadā [[Krievijas PFSR]] atkal pieņēma aizliegumu par graudu un maizes izbarošanu mājlopiem, ieviešot pat cietumsodu. Privāti atļāva turēt ne vairāk par vienu govi vai cūku, vai trīs aitas. Zemniekiem, kas turēja vairāk mājlopus, uzlika lielāku nodokli.&lt;ref&gt;[https://books.google.lv/books?id=San2vrxu3IoC&amp;pg=PA316&amp;dq=khrushchev+1964&amp;hl=en&amp;sa=X&amp;ved=0ahUKEwj3mqidwILZAhVCBywKHao1Ajk4PBDoAQhFMAU#v=onepage&amp;q=khrushchev%201964&amp;f=true The Private Sector in Soviet Agriculture]&lt;/ref&gt;

=== Neveiksmes ===
Jau uzreiz pēc Hruščova gāšanas, viņa varas periodu kritizēja kā izgāzušos. Visi viņa saukļi — miermīlīga līdzāspastāvēšana, Amerikas apdzīšana bija jau Ļeņina un Staļina laikā radīti. Hruščovam vienpersoniski pārņemot visu valsts varu radās jauns personības kults, apsīka jebkāda kritika. 1956. gada veiktā Staļina nosodīšana bija citu Prezidija locekļu, Maļenkova un Mikojana iesāktā procesa turpinājums. Šajā laika no nometnēm bija atbrīvoti tik daudzi ieslodzītie, ka sistēmas varas saglabāšanai bija jāatrod vainīgais, visu atbildību par teroru piedēvējot Staļinam. Līdz 1956. gada februārim Hruščovs kopā ar Molotovu un Kaganoviču bija lojāls staļinists. Hruščovs destaļinizāciju pat piebremzēja, atsākot to politisku iemeslu dēļ 1961. gadā. Centrālkomitejas pilnīgais atbalsts Hruščova atcelšanai 1964. gada oktobrī demonstrēja, ka notikušais nebija šauras kliķes veikts valsts apvērsums, bet visas nomenklatūras uzticību zaudējuša vadoņa atcelšana.&lt;ref name=&quot;the-failure-of-khrushchevism&quot;&gt;[https://www.marxists.org/archive/deutscher/1965/khrushchevism-failure.htm The Failure of Khrushchevism]&lt;/ref&gt;

Laiku starp Staļina nāvi un Hruščova atcelšanu var iedalīt divos posmos, kuru robeža ir 1959. gads. No 1953. gada valstī notiek aktīva destaļinizācija, ekonomiskās un politiskās reformas, kam seko pieci salīdzinošas stagnācijas un neveiksmju gadi. Pirmais posms iezīmē straujas politiskā terora beigas un gulaga nometņu slēgšanu. Tika veikti strauji uzlabojumi strādnieku un kolhoznieku dzīves apstākļos. Centralizēto ministriju kontroli aizstāja reģionālo sovnarhozu modelis. Valsts prestižu un pašapziņu cēla veiksmīgais padomju kosmosa programmas sākums. 1959. gadā sākas vairāki vāju ražu gadi, sliktākais no kuriem ir 1963. gads, atklājot padomju lauksaimniecības vājumu, ko nespēja glābt Hruščova lauksaimniecības kampaņas. Daudzās pilsētās sākās kopš kara gadiem neredzēts pārtikas trūkums. Hruščova varas pēdējos 6 gados strādnieku algas pieauga par 2-4% gadā, kamēr piena un gaļas cenas cēlās par 25-30%. Ekonomisko problēmu dēļ nenotika plānotā darba nedēļas saīsināšana un pensiju paaugstināšana. Sāka bremzēt strauji uzsāktā dzīvojamo māju celtniecības programma. Vieglā rūpniecība nespēja nodrošināt augošās produktu kvantitātes kvalitāti. Nepārdoto preču daudzums sasniedza 2 miljardus rubļu.&lt;ref name=&quot;the-failure-of-khrushchevism&quot; /&gt;

Par spīti lielajiem plāniem un reformām, salīdzinoši straujā izaugsme, kas bija sākusies 1953. gadā, pēc 1959. gada kļuva aizvien lēnāka. Starp režīma propagandu un cilvēku ikdienu sāka parādīties aizvien lielāka plaisa, ko Hruščovs mēģināja likvidēt ar aizvien jaunām reformām. Viņš bija apsolījis pārāk daudz, un sācis tērēt milzīgas summas, neņemot vērā to, ka PSRS to nevar atļauties.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/CIA-RDP67-00318R000100120001-4.pdf |title=Soviet Economic Problems Multiply |access-date={{dat|2018|01|09||bez}} |archive-date={{dat|2017|01|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170123044347/https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/CIA-RDP67-00318R000100120001-4.pdf }}&lt;/ref&gt; Padomju plānveida ekonomika turpināja ierobežot cilvēku radošo enerģiju, kontrolējot visus dzīves aspektus, ierobežojot privāto zemkopību, privātmāju celtniecību un reliģiju.

1961. gadā notika [[PSRS naudas reforma (1961)|naudas reforma]], 10 vecos rubļus pielīdzinot 1 jaunajam rublim. 1961. gadā veiktā naudas reforma nebija samazinājusi inflāciju. Hruščovam bija vairākas izvēles — celt cenas, iesaldēt algas, palielināt nodokļus, atjaunot Staļina laika obligāciju atvilkumus no algas. Viņš pieņēma lēmumu lauzt dotos solījumus par algu un pensiju celšanu, saglabāja ienākuma nodokli un līdz 30% paaugstināja pārtikas cenas. 1964. gadā viņš jau atkal varēja pieņemt lēmumu par algu palielināšanu.

1960. gadā sākās sovnarhozu apvienošanas, līdz 1963. gadam to skaitu samazinot no 105 līdz 43. Atkal pastiprinājās centrālās varas kontrole, un 1965. gadā sovnarhozus likvidēja vispār.

1963. gada novembrī [[Centrālā izlūkošanas pārvalde|CIP]] aprēķināja, ka 1962. gadā PSRS kopprodukts bija 260 miljardi USD, jeb 47% no ASV. Ņemot vērā vidējos izaugsmes tempus, kas PSRS bija 6,3% un 3,4% ASV, tad matemātiski PSRS 1970. gadā sasniegtu 70% no ASV līmeņa, un 1980. gadā 85%. Ņemot vērā [[PSRS Septiņgade]]s neveiksmi, CIP par reālāku uzskatīja to, ka 1980. gadā PSRS sasniegs 60% no ASV līmeņa. Rūpniecības izaugsme kritās no aptuveni 10% (1956—59) uz 7%. Investīciju pieaugums rūpniecībā arī pēc 1959. gada kritās no 10% uz 4-5%. Mājokļu celtniecības apjoms sāka palēnināties 1959. gadā. Ārzemēs tika iepirktas jaunas fabrikas, kuru tehnoloģijas PSRS vadība sākotnēji cerēja nokopēt pašu spēkiem, taču valsts atpalicība bija tāda, ka jauno rūpnīcu celtniecību un servisu vajadzēja veikt ārzemju tehniķiem.&lt;ref name=&quot;cia.gov&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/CIA-RDP79T00429A001400010013-7.pdf |title=Khrushchev's Recent Optimistic Remarks |access-date={{dat|2018|01|08||bez}} |archive-date={{dat|2017|01|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170123005153/https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/CIA-RDP79T00429A001400010013-7.pdf }}&lt;/ref&gt; Investīciju apjoms tautsaimniecībā šajos gados sasniedza ASV līmeni, un paralēli, PSRS attīstīja dārgu kosmosa programmu. Militārie tēriņi no 1959. līdz 1963. gadam pieauga par 30%, atņemot līdzekļus tautsaimniecībai.

1958. gadā ASV lauksaimniecībā strādāja 7,5 miljoni cilvēku, kamēr PSRS 52 miljoni. ASV lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība bija 40% mazāka par PSRS. Par spīti šiem skaitļiem, PSRS lauksaimniecības ražas sasniedza tikai 2/3 no ASV apjoma. 1963. gada beigās Hruščovs sāka jaunu minerālmēslu kampaņu, lai uzlabotu ražas, un sāka minerālmēslu rūpnīcu un inventāra iepirkšanu Rietumos ar mērķi līdz 1970. gadam četrkāršot minerālmēslu ražošanu no 20 miljoniem tonnu uz 80 miljoniem tonnu. Lai nodrošinātu tehnoloģiju iepirkšanu, no 1960. gada PSRS katru gadu pārdeva zeltu apmēram 200 miljonu USD vērtībā, ko katru gadu papildināja Rietumvalstu kredīti 300 miljonu USD vērtībā. 1962.-63. gada neraža piespieda PSRS ārzemēs iepirkt vismaz 11 miljonus tonnu graudu, par to samaksājot 800 miljonus USD, tādējādi zaudējot tehnoloģiju iepirkšanai paredzētos līdzekļus.&lt;ref name=&quot;cia.gov&quot;/&gt;

== Dzīvokļu celtniecība ==
[[Attēls:Raiņa iela 21 (Jelgava).jpg|thumb|Hruščovka Jelgavā]]
{{main|Hruščovka}}
Lai risinātu katastrofālo mājokļu trūkumu, 1948. gadā PSRS atļāva atkal celt privātmājas, kuras ideoloģisku apsvērumu dēļ sauca par &quot;individuālajām&quot; ēkām. Valsts izsniedza kredītus celtniecībai, vienlaikus ļoti stingri kontrolējot privātmāju celtniecību, nosakot izmantojamo būvmateriālu daudzumu un ēkas plānu. Tās bija vienādas, kvadrātiskas, vienstāva &quot;tintes pudeles&quot; ar ne vairāk par diviem stāviem un piecām istabām. Gandrīz 30% jauno platību turpmāk nodrošināja privātmājas. Lielie uzņēmumi cēla vienkāršas 2—3 stāvu ķieģeļu [[staļinka]]s vai kopmītnes savu strādnieku vajadzībām. Atsevišķs dzīvoklis bija privilēģija, ko piešķīra režīma elitei, pārējiem pilsētniekiem saspiežoties [[Komunālais dzīvoklis|komunālajos dzīvokļos]]. Piecstāvu ķieģeļu ēkas celtniecība aizņēma vismaz divus gadus, jo ziemā darbus pārtrauca. PSKP 19. kongress izvirzīja mērķi samazināt namu celtniecības izmaksas par 20%. Sākās paneļu ēku celtniecības plānošana, izstrādāja tipveida projektus. 1955. gadā padomju celtniecības ierēdņi apmeklēja Franciju, Angliju, Itāliju, Nīderlandi, kur jau bija sākusies paneļu ēku celtniecība.

1954. gada decembrī Hruščovs kritizēja pēckara ķieģeļu rūpnīcu celtniecību, uzsverot nepieciešamību pēc cementa fabrikām un jaunām celtniecības metodēm. 1957. gadā ar saukli &quot;celt ātri, lēti un labi&quot;, izbeidza [[Staļinisma arhitektūra]]s ēku celtniecību, dodot priekšroku [[Funkcionālisms (arhitektūra)|funkcionālismam]]. Sākās ļoti strauja dzelzsbetona dzīvojamo ēku celtniecība, valdībai solot likvidēt dzīvokļu problēmu līdz 1970. gadam, katrai ģimenei piešķirot nelielu dzīvokli. Valdība paredzēja visā valstī uzcelt 400 dzelzbetona būvpaneļu rūpnīcas. 1960. gadā Maskavā vispār aizliedza ķieģeļu ēku celtniecību. Individuāli projektētās mājas aizstāja pāris tipveida projektu variācijas. 1963. gadā 98% no Maskavas jaunceltnēm bija tipveida ēkas.&lt;ref&gt;[https://vestnik-mgou.ru/Articles/Doc/11360 Н.С.ХРУЩЁВ И ПЕРЕХОД К МАССОВОМУ ЖИЛИЩНОМУСТРОИТЕЛЬСТВУ В СОВЕТСКОМ СОЮЗЕ]&lt;/ref&gt;

1956. gadā Maskavā uz vienu iedzīvotāju bija 5,1 kv.m. dzīvojamās platības. Septiņgades plāns solīja uzcelt 650-660 miljonus kv.m. jaunu dzīvokļu, kā arī palielināt vienam cilvēkam atvēlēto dzīvojamo platību no 6,2 kv.m. uz 9 kv.m. (ASV tā bija 28 kv.m.) Līdz 1960. gadam par valsts un kooperatīvu (Dzīks) līdzekļiem uzcēla 199 miljonus kv.m. dzīvojamās platības, un par privātajiem līdzekļiem uzcēla vēl 96,8 miljonus kv.m. Hruščovs sākotnēji atbalstīja privātmāju celtniecību, kas 1958. pārsniedza plānoto apjomu par 30%, taču turpmākajos gados sākās kampaņa pret &quot;sociālismam naidīgajām&quot; privātmājām. 1960. gadā valsts izbeidza finanšu atbalstu privātmāju celtniecībai, un ierobežoja būvmateriālu pārdošanu, tā ievērojami samazinot valsts kopējo būvniecības apjomu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/CIA-RDP79T01003A001000010002-7.pdf |title=Soviet Housing Drive — The First Three Years |access-date={{dat|2018|01|09||bez}} |archive-date={{dat|2017|01|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170123180357/https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/CIA-RDP79T01003A001000010002-7.pdf }}&lt;/ref&gt; Lai dotu iedzīvotājiem ar uzkrājumiem apmierināt vēlmi pēc sava mājokļa, veicināja dzīvokļu kooperatīvu (Dzīks) ēku celtniecību, kur valsts veikto celtniecību finansēja privātpersonas ar saviem līdzekļiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/CIA-RDP79T01003A001500200003-0.pdf |title=Soviet Housing Construction Continues to Lag |access-date={{dat|2018|01|09||bez}} |archive-date={{dat|2017|01|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170123092001/https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/CIA-RDP79T01003A001500200003-0.pdf }}&lt;/ref&gt; Šis risinājums tomēr neguva lielu popularitāti, jo iztērējot uzkrājumus un paņemot kredītu (līdz 60% no dzīvokļa cenas), iedzīvotāji ieguva tādu pašu dzīvokli, kādu citiem piešķīra bez maksas. Iedzīvotājiem nebija tiesības dzīvokļus pārdot un atstāt mantojumā, taču tā kā tajos parasti bija pierakstīta visa ģimene, vecāku nāves gadījumā tajos turpināja dzīvot bērni.
 
Pēc straujā celtniecības kampaņas sākuma, 1960. gadā tempi palēninājās, jo valstij sāka aptrūkties būvmateriāli (samazinājās ķieģeļu ražošana) un būvpaneļu fabriku jauda nespēja apmierināt pieprasījumu, jo daudzas jaunās būvpaneļu fabrikas ražošanu uzsāka 2—3 gadus vēlāk par plānoto. 1961. gadā Hruščovs kritizēja situāciju, ka vienlaikus ir iesākti ļoti daudzi celtniecības projekti, jo to visu pabeigšanai nepietiek materiālu, tehnikas un celtnieku, tādējādi projektu nodošana ekspluatācijā ievelkas. Sākās kampaņa pret privātmāju celtniecību, kas esot dārga, iztērējot būvmateriālus un nelietderīgi aizņem pilsētu teritorijas. Dažviet par sākās privātmāju nojaukšana, lai atbrīvotu vietu daudzstāvu paneļu ēkām. Mazpilsētās un ciematos aktīvi turpinājās privātmāju celtniecība, taču aizvien biežāk arī šeit cēla ķieģeļu hruščovku kvartālus. Propaganda pielika lielas pūles, lai nepieļautu individuālisma attīstīšanos. Daudzdzīvokļu ēku iedzīvotājiem ieteica kopīgi uzkopt ēku iekštelpas un zaļo zonu. No 1957. līdz 1963. gadam 1/3 PSRS iedzīvotāju ievācās jaunā dzīvoklī vai mājā.&lt;ref&gt;[https://books.google.lv/books?id=iegWDgAAQBAJ&amp;pg=PA160&amp;dq=soviet+individual+housing+khrushchev&amp;hl=en&amp;sa=X&amp;ved=0ahUKEwiQztSe7u3YAhVFJlAKHf4CA70Q6AEIMTAC#v=onepage&amp;q=soviet%20individual%20housing%20khrushchev&amp;f=false Gender and Housing in Soviet Russia: Private Life in a Public Space]&lt;/ref&gt;

== Bruņotie spēki ==
[[Attēls:Roket Launcher R-7.svg|thumb|R-7 starpkontinentālo raķešu attīstība]]
Uzreiz pēc Staļina nāves padomju vadītāji sāka runāt par mierīgu līdzāspastāvēšanu ar kapitālistisko pasauli. 1955. gada 10. maijā PSRS izteica piedāvājumu visām lielvalstīm vispirms samazināt savas armijas un pēc tam aizliegt atomieročus. 1959. gada 18. septembrī Hruščovs ANO izteica 4 soļu atbruņošanās programmu, ar kuru 4 gadu laikā valstis likvidētu savus bruņotos spēkus un ieroču krājumus, raķetes paturot tikai kosmosa apgūšanai, iekšējās kārtības nodrošināšanai paturot viegli bruņotu policiju. PSRS pameta karabāzes Somijā un Ķīnā, izveda okupācijas karaspēku no Austrijas un Rumānijas, samazināja garnizonus Ungārijā, VDR un Polijā. Miera politika bija nepieciešama, lai samazinātu milzīgos finanšu izdevumus, ko prasīja padomju karaspēks un ļautu Hruščovam īstenot solījumus tautai.&lt;ref name=&quot;evestnik-mgou.ru&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://evestnik-mgou.ru/ru/Articles/Doc/148 |title=НЕЗАВЕРШЕННАЯ РЕФОРМА Н.С. ХРУЩЁВА:ПРЕОБРАЗОВАНИЯ ВООРУЖЕННЫХ СИЛ СССР В 1953-1964 гг. |access-date={{dat|2019|02|25||bez}} |archive-date={{dat|2017|12|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20171214160040/http://evestnik-mgou.ru/ru/Articles/Doc/148 }}&lt;/ref&gt;

1952. gada 1. martā padomju bruņotajos spēkos dienēja 5,39 miljoni cilvēku. Līdz 1956. gada 1. janvārim bruņotos spēkus samazināja līdz 4,4 miljoniem, 1957. gada sākumā 3,98 miljoniem un 1959. gada 1. decembrī līdz 3,63 miljoniem. 1960. gada 15. janvārī Augstākā Padome apstiprināja Hruščova ierosinājumu par bruņoto spēku samazināšanu par vēl 1,2 miljoniem, lai līdz 1962. gadam tie būtu 2,42 miljonus lieli. [[Berlīnes krīze]]s dēļ plānoto samazinājumu neveica pilnā apjomā un Hruščova gāšanas brīdī bruņotajos spēkos dienēja ap 3,3 miljoniem cilvēku.&lt;ref name=&quot;evestnik-mgou.ru&quot;/&gt;

Raķešu atbalstītājs Hruščovs uzstāja uz kara aviācijas un flotes samazināšanu. 1955. gadā viņš panāca Staļina laikā iesāktās karaflotes modernizācijas programmas izbeigšanu, kurai bija paredzēts tērēt 150 miljardus rubļu. Jau iesāktos kuģus sadalīja metāllūžņos. Tā vietā uzsvaru turpmāk lika uz zemūdeņu celtniecību, kuras vēlāk sāka apgādāt ar raķetēm. Šī konflikta dēļ 1955. gada 8. decembrī no amata atcēla karaflotes vadītāju [[Nikolajs Kuzņecovs (admirālis)|admirāli Kuzņecovu]], kuru pazemināja par viceadmirāli un pensionēja.

Hruščovs uzskatīja, ka jaunās kodolraķetes nodrošina valsts aizsardzību, tādēļ droši var samazināt kareivju un ieroču apjomu. Viņš uzskatīja, ka demobilizētajiem kareivjiem un virsniekiem lielāka vērtība būs strādājot civilajā tautsaimniecībā. 1957. gada 12. augustā Aizsardzības ministrija izdeva rīkojumu par demobilizēto militārpersonu nodarbināšanu, uzsverot, ka viņiem būtu jādodas uz Neapgūtajām zemēm vai lielajām triecienceltnēm reģionos, izvairoties no došanās uz lielajām pilsētām. Pēc 1960. gada samazināšanas lēmuma, valdība atkal paziņoja, ka demobilizētajiem jādodas strādāt uz celtniecības un lauksaimniecības darbiem ziemeļos, Sibīrijā, Tālajos Austrumos vai Kazahijā. Tomēr dati liecināja, ka liela daļa demobilizēto izvairās strādāt lauksaimniecībā un tiem ir problēmas ar dzīvokļu atrašanu. Daudzi devās uz nacionālajām republikām, kur atrada darbu rūpnīcās vai celtniecībā.

No 1953. līdz 1958. gadam demobilizēto vajadzībām ieviesa dažādus atbalstus un pensijas, tomēr lielākā daļa virsnieku, kas bija dienējuši mazāk par 20 gadiem, pabalstus un pensijas nesaņēma. No 1958. gadā demobilizētajiem 63,5 tūkstošiem virsnieku, pensijas saņēma 64,3%. 1959. gadā valdība samazināja pensijas un pārskatīja dienesta laika aprēķinus, tā ietaupot 800-900 miljonus rubļu gadā.&lt;ref name=&quot;evestnik-mgou.ru&quot;/&gt;

Bija skaidrs, ka galvenais militārais pretinieks būs ASV, kas nevis iebruks valstī ar milzīgu armiju, bet izmantos savu bumbvedēju un raķešu pārsvaru, lai iznīcinātu Padomju Savienību. Spēku samērs bija jāmēra nevis kareivju, bet atombumbu un raķešu daudzumā. Hruščovs arī pieņēma lēmumu neattīstīt taktiskos atomieročus, bet koncentrēties uz starpkontinentālajām raķetēm R-7, kuru attīstība noveda pie kosmosa iekarošanas. 1959. gada beigās izveidoja PSRS raķešu karaspēku, kā atsevišķu bruņoto spēku struktūru. Raķešu ražošana un uzturēšana bija krietni lētāka par stratēģisko bumbvedēju ražošanu.

Pēc savas ANO publiskotās idejas par armiju pakāpenisku likvidēšanu, Hruščovs regulāri izteicās ka armiju varētu pārveidot par teritoriālo zemessardzi. 1963. gada februārī viņš runāja par 300-500 000 kareivju lielu profesionālo armiju, kas koncentrētos uz 200-300 kodolraķešu izmantošanu. Pārējo karaspēku veidotu reģionālās zemessardzes. Pēc Hruščova gāšanas PSRS sāka masīvu konvencionālo un kodolieroču ražošanas programmu, kas patērēja aizvien lielāku budžeta daļu.&lt;ref name=&quot;evestnik-mgou.ru&quot;/&gt;

== Drošības dienesti ==
[[Attēls:KGB first law.jpg|thumb|Lēmums par VDK izveidošanu]]
Uzreiz pēc Staļina nāves izbeidza skaļo &quot;Ārstu lietu&quot;, un samazinājās totalitārais terors pret iedzīvotājiem. 1954. gada 13. martā izveidoja [[VDK]], kas pildīja politiskās slepenpolicijas funkcijas. Komitejas, un nevis ministrijas statuss skaidri norādīja, ka tās ietekme ir samazināta. 1955. un 1958. gadā pieņēma kriminālkodeksa izmaiņas, kas formāli samazināja milicijas un VDK patvaļas iespējas. Vienlaikus samazināja politisko noziegumu skaitu un sodus par tiem.&lt;ref&gt;[http://www.country-data.com/cgi-bin/query/r-12904.html THE SECURITY APPARATUS AND KREMLIN POLITICS]&lt;/ref&gt;

Kā atalgojumu par atbalstu cīņā pret Beriju, 1954. gadā par VDK vadītāju iecēla Ivanu Serovu un Iekšlietu ministru Sergeju Kruglovu, kuriem bija ilgstoša staļiniskā terora pieredze. 1956. gada janvārī Kruglovu atlaida, un 1960. gadā vispār izslēdza no partijas. 1958. gada decembrī Serova vietā iecēla Aleksandru Šeļepinu, kas nāca no komjaunatnes, un vecos staļinistus ātri nomainīja ar labi izglītotiem un jaunākiem darbiniekiem, kas aizvien vairāk nodarbojās ar spiegošanu. 1961. gada decembrī par VDK vadītāju kļuva Šeļepina sabiedrotais Vladimirs Semičastnijs, kas turpināja VDK modernizācijas politiku. Viņi abi 1964. gadā iesaistījās Hruščova gāšanā, un pat pretendēja uz augstākajiem valsts amatiem, taču [[Leonīds Brežņevs]] pāris gadu laikā viņus atbīdīja no varas.

=== Ieslodzījuma sistēma ===
1956. gada sākumā [[Gulags|Gulagā]] joprojām bija 781 630 ieslodzītie, no kuriem 92 000 bija politieslodzītie. Hruščovs ierosināja koncentrācijas nometnes pārveidot par soda kolonijām, kas ieslodzītos vairs nenodarbinātu nāvējošos apstākļos. 1956. gadā Gulag nosaukumu mainīja uz Galveno labošanas darba koloniju pārvaldi, bet 1959. gadā uz Galveno ieslodzījuma vietu pārvaldi. 1960. gadā ieslodzījuma vietās atradās 582 717 ieslodzītie, kas bija zemākais skaitlis kopš 1935. gada. Ieslodzītos parasti izmantoja celtniecības darbos, mežu ciršanā un zelta ieguvē.&lt;ref&gt;[https://hal.archives-ouvertes.fr/hal-00859338/document Khrushchev’s Gulag: the Soviet Penitentiary System after Stalin’s death, 1953-1964]&lt;/ref&gt;

== Izmaiņas sabiedrībā ==
[[Attēls:USSR stamp M.Tukhachevsky 1963 4k.jpg|thumb|Reabilitētajam Tuhačevskim veltīta pastmarka]]
Pēc Hruščova ierosinājuma Krievijai piederošo [[Krima]]s pussalu 1954. gadā pievienoja [[Ukrainas PSR]], tā iesākot konfliktu, kas 21. gs. izraisīja [[Krimas krīze|Krimas krīzi]]. Pēc Staļina kritikas 1956. gada PSKP 20. kongresā, Tbilisi sākās demonstrācijas un nemieri, kurus apspieda armija.

1957. gada sākumā Staļina laikā deportētajām tautām — [[kalmiki]]em, [[čečeni]]em, [[inguši]]em, [[karačaji]]em un [[balkāri]]em ļāva atgriezties dzimtenē un atjaunoja viņu autonomās republikas. Šeit izcēlās konflikti starp čečenu un ingušu trimdiniekiem, un viņu mājās izmitinātajiem jaunajiem iedzīvotājiem. [[Krimas tatāri]]em un [[Pievolgas vācieši]]em neatļāva atgriezties dzimtajos apvidos, spiežot viņus palikt Kazahijā un Uzbekijā.

1955. gada 23 novembrī atcēla 1936. gadā ieviesto abortu aizliegumu.

Staļina laika teroru un nošaušanas draudus aizstāja maigākas kontroles formas. Sākās padomju sistēmu kritizējošo cilvēku ieslodzīšanas psihiatriskajās slimnīcās. [[Boriss Pasternaks|Borisa Pasternaka]] grāmatas &quot;[[Doktors Živago]]&quot; publicēšana Rietumos 1957. gadā, izraisīja pret rakstnieku personīgi vērstu kampaņu, kuras rezultātā viņš atteicās no 1958. gada Nobela prēmijas literatūrā. Pēc Pasternaka nāves 1960. gadā, viņa dzīvesbiedreni arestēja un deportēja uz Sibīriju.

Valstī regulāri notika izolēti nemieri. Gandrīz 300 000 uz neskartajām zemēm strādāt nosūtīto dzīves apstākļi bija tik nepanesami, ka sākās vardarbīgi protesti. 1959. gadā [[Temirtau]] pilsētā nogalināja 16 protestētājus. Papildus notika jauniebraucēju sadursmes ar vietējiem iedzīvotājiem. Ekonomikas pasliktināšanās 1961. un 1962. gadā izraisīja strādnieku protestus. Pēc tam, kad 1962. gada 1. jūnijā valsts pacēla pārtikas cenas, sākās streiks un demonstrācijas [[Novočerkaska|Novočerkaskā]], kuru apspiešanas laikā nogalināja vismaz 26 cilvēkus. Septiņus nemieru vadītājus vēlāk notiesāja uz nāvi.

Reģionālo sovnarhozu izveidošana 1957. gadā vietējiem partijas vadītājiem deva ne tikai politisko, bet arī ekonomisko varu. Centrālāzijā un Kaukāzā tas noveda pie vietējās elites korumpēšanās, kamēr Baltijā parādījās nacionālisma riski. 1959. gadā Hruščovs sāka kampaņu pret &quot;nacionālismu&quot;, kas Latvijas PSR noveda pie Berijas laikā aizsāktās kadru politikas beigām, un [[Nacionālkomunisti|nacionālkomunistu]] tīrīšanām. Visā PSRS vadošos amatus atkal uzticēja krieviem. Politiskajai kontrolei sekoja arī sovnarhozu brīvības ierobežošana, un PSRS Augstākās Tautsaimniecības padomes izveidošanas 1963. gadā.&lt;ref&gt;[https://books.google.lv/books?id=yMwdWFtgV0QC&amp;pg=PA410&amp;dq=khrushchev+foreign+policy&amp;hl=en&amp;sa=X&amp;ved=0ahUKEwig1pmbooDZAhXJLVAKHV_xCGo4ChDoAQhiMAk#v=onepage&amp;q=khrushchev%20foreign%20policy&amp;f=false A History of Russia Volume 2: Since 1855, Volume 2]&lt;/ref&gt;

[[PSKP 22. kongress]] iezīmēja destaļinizācijas un mākslinieciskās brīvības augstāko punktu. 1962. gada 1. decembrī Hruščovs ar pavadoņiem, tai skaitā VDK vadītāju, apmeklē izstāžu zāli Manēžā, kur izstādīti abstrakcionistu un moderno mākslinieku darbi. Iespējams, šo apmeklējumu speciāli organizēja konservatīvie spēki, kas spēja prognozēt Hruščova reakciju. Hruščovs ir šokēts par redzēto mākslu, un nespējot savaldīties, nolamā klātesošos māksliniekus par &quot;pidariem&quot; un viņu mākslu par &quot;suņa sūdiem&quot;. Viņš piedraud tos izslēgt no mākslinieku savienības, nosūtīt uz Sibīriju, vai vispār izraidīt no PSRS. Valstī sākas plaša kampaņa pret moderno mākslu un kultūru.&lt;ref&gt;[https://books.google.lv/books?id=bw0c3wcI_34C&amp;pg=PA193&amp;dq=khrushchev+1964&amp;hl=en&amp;sa=X&amp;ved=0ahUKEwiurruqwILZAhXIjCwKHTFTBv84RhDoAQhPMAc#v=onepage&amp;q=khrushchev%201964&amp;f=false Zhivago's Children]&lt;/ref&gt;

=== Ideoloģija ===
[[Attēls:Selskoe-hozyajstvo-ic1961 .jpg|thumb|22. kongresam veltīta pastmarka]]
Hruščova laikā notika trīs PSKP kongresi. 1956. gada 20. kongress, 1959. gada 21. kongress un 1961. gada [[PSKP 22. kongress|22. kongress]], kurā izvērsa plašu destaļinizācijas kampaņu, pieņēma PSKP trešo programmu, un Hruščovs paziņoja, ka jau esošā paaudze ap 1980. gadu sāks dzīvot komunismā. Līdz 1970. gadam bija paredzēts apsteigt ASV visos ražošanas rādītājos. Nākamajos gados būtu jāizveido komunisma materiāli tehniskā bāze, iedzīvotāju vajadzības būs pilnībā apmierinātas, pēc 1980. gada notiks komunisma ieviešana.&lt;ref&gt;[http://www.e-reading.club/chapter.php/1032967/16/Shevelev_-_N.S._Hruschev.html Глава 13 Коммунизм]&lt;/ref&gt; [[Ķīnas—PSRS ideoloģiskās nesaskaņas]], kas publiski izpaudās 1960. gadā, sašķēla par monolītu uzskatīto komunistu pasauli. Hruščova radikālismu šajos gados — aktīvo palīdzību Kubai, atbalstu Āfrikas jaunajām valstīm, komunisma sasniegšanu 20 gados, var daļēji izskaidrot ar nepieciešamību demonstrēt, ka par spīti ķīniešu apvainojumiem, PSRS joprojām seko revolūcijas kursam.

== Reliģijas apspiešana ==
1954. gadā Centrālkomiteja uz īsu laiku sāka pret reliģiju vērstu kampaņu, kas gan beidzās dažu mēnešu laikā. Komunisma celtniecība nozīmēja zinātniskā ateisma veicināšanu un jaunu kampaņu pret reliģiju, kas sākās 1958. gada beigās, tā izbeidzot Otrā pasaules kara sākumā izveidoto aliansi starp Staļina režīmu un pareizticīgo baznīcu. Pēc dažādiem datiem, kampaņas laikā visā PSRS slēdza vairāk nekā pusi no esošajām baznīcām un dievnamiem, to skaitam no 22 000 1959. gadā samazinoties līdz 7873 1965. gadā. Baznīcām aizliedza zvanīt zvanus. Īpašiem ierobežojumiem pakļāva baptistus, Jehovas lieciniekus un Septītās dienas adventistus, ko dēvēja par sektantiem. Masveidā slēdza vecticībnieku lūgšanu namus. 1961. gadā aizliedza bērnu dalību baptistu, un 1963. gadā arī pareizticīgo dievkalpojumos. Reliģisko konfesiju vadītāji, daudzi no kuriem bija VDK kontrolē, pret notiekošo publiski neprotestēja. Slēgtajās baznīcās, ja tās atradās pilsētās, labākajā gadījumā ierīkoja muzeju vai koncertzāli, kas vismaz daļēji ļāva to saglabāt. Lauku baznīcas visbiežāk nodeva kolhoziem, kas tur ierīkoja garāžas un noliktavas. Daudzas baznīcas nojauca. Vērtīgākos kulta priekšmetus nodeva muzejiem, pārējo vienkārši iznīcinot. [[Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāle]] kampaņas laikā tiek slēgta, tai noņem krustus, telpās iekārto lekciju zāli, planetāriju un kafejnīcu. Plaši sāk izdot pret reliģiju vērstas grāmatas un žurnālus, uzņemt kinofilmas ([[Pieviltie]]). Vairākus simtus ticīgo arestē un notiesā par dažādiem pārkāpumiem. Ticīgajiem vecākiem atņēma vecāku tiesības, bērnus ievietojot bērnunamos. Agresīvākais kampaņas posms beidzās līdz ar Hruščova gāšanu no amatiem, taču ticības ierobežojumi turpinājās visu atlikušo padomju varas laiku.

== Varas zaudēšana ==
{{main|Hruščova gāšana (1964)}}
Hruščovs 1961. gadā bija atsācis aktīvu destaļinizācijas kampaņu, ko varēja izmantot, lai atbrīvotos no konservatīvajiem elementiem partijā, no kuriem redzamākais bija [[Mihails Suslovs]]. 1962. gada beigās viņš partiju sadalīja divās daļās, no kurām viena atbildēja par rūpniecību, bet otra par lauksaimniecību. 1964. gada 17. aprīlī Hruščovs svinēja 70. dzimšanas dienu. Par viņa ticamākajiem pēcnācējiem uzskatīja Brežņevu un [[Nikolajs Podgornijs|Nikolaju Podgorniju]], bet pārējie tuvākie līdzgaitnieki bija [[Anastass Mikojans|Mikojans]], [[Aleksejs Kosigins|Kosigins]] un [[Mihails Suslovs|Suslovs]]. Atšķirībā no Staļina, kurš ļoti reti atstāja Maskavu, Hruščovs nepārtraukti braukāja pa valsti, uz vietas sniedzot padomus par visiem dzīves jautājumiem. Lai arī lauksaimniecība nekad nesasniedza plānotos apjomus, uz 1964. gadu saražotās pārtikas apjoms bija pieaudzis par 50%. Agresīvais ārpolitikas kurss, kas sākās pēc [[Vjačeslavs Molotovs|Molotova]] atlaišanas 1957. gadā, beidzās līdz ar Kubas raķešu krīzi 1962. gadā. Turpmāk PSRS bija vairāk vēsta uz attiecību uzlabošanu ar Rietumvalstīm. Ideoloģiskais konflikts ar Ķīnu bija radījis nopietnu šķelšanos pasaules komunistiskajā kustībā, un Kubas raķešu krīzi uzskatīja par PSRS zaudējumu.

Lai arī Hruščovs kopš 1957. gada bija neapstrīdēts PSRS vadītājs, viņa nepārdomātās reformas, nepiepildāmie solījumi un ārpolitikas neveiksmes, noveda pie sazvērestības viņa tuvāko līdzstrādnieku vidū, kas vainagojās ar viņa atstādināšanu no visiem amatiem 1964. gada 14. oktobrī.

Kā īpašas šķiras pensionārs, Hruščovs saglabāja māju un vasarnīcu, piekļuvi īpašajai nomenklatūras poliklīnikai, automašīnu &quot;Volga&quot; un salīdzinoši lielu 500 rubļu pensiju. Viņa pārvietošanās brīvība bija ierobežota, un viņā atradās VDK uzraudzībā. Hruščovs nodarbojās ar dārza darbiem, un pēc ilgstošas depresijas, dažus gadus vēlāk sāka magnetofona lentē ierakstīt savus memuārus, kurus izdevās izvest no PSRS un 1970. gadā publicēt Rietumos.

== Atsauces ==
{{Atsauces|2}}

== Skatīt arī ==
{{sisterlinks-inline}}
* [[Destaļinizācija]]
* [[PSRS Septiņgade]]

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://elar.urfu.ru/bitstream/10995/213/2/hruchev.pdf &quot;О культе личности и его последствиях&quot;, Pilnais teksts]
* [http://introvertum.com/doklad-n-s-hrushheva-o-kulte-lichnosti-i-ego-posledstviyah-polnyiy-tekst/ Доклад Н.С. Хрущева «О культе личности и его последствиях». Полный текст]
* [https://www.lvi.lu.lv/lv/LVIZ_2017_files/2numurs/R_Viksne_Padomju_LVIZ_2017_2.pdf Padomju režīma antireliģiskā politika Latvijā 1954.-1964.gadā]
{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība
 | virsraksts = [[PSKP CK pirmais sekretārs]]
 | periods    = 1953-1964
 | pirms      = [[Josifs Staļins]]
 | pēc        = [[Leonīds Brežņevs]]
}}
{{Amatu secība
 | virsraksts = [[PSRS Ministru padomes priekšsēdētājs]]
 | periods    = 1958—1964
 | pirms      = [[Nikolajs Bulgaņins]]
 | pēc        = [[Aleksejs Kosigins]]
}}
{{kastes beigas}}
{{Gada cilvēks (Time) 1951—1975}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Hruszczovs, Nzikita}}
[[Kategorija:1894. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1971. gadā mirušie]]
[[Kategorija:PSRS valdības vadītāji]]
[[Kategorija:PSKP ģenerālsekretāri]]
[[Kategorija:Padomju Savienības Varoņi]]
[[Kategorija:Sociālistiskā Darba varoņi]]
[[Kategorija:Ar Ļeņina ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Kurskas apgabalā dzimušie]]
[[Kategorija:Ar Suvorova ordeni apbalvotie (PSRS)]]
[[Kategorija:Ar Kutuzova ordeni apbalvotie (PSRS)]]
[[Kategorija:Ar Tēvijas Kara ordeni apbalvotie]]</text>
      <sha1>2s8yo9rl7pop3h2udb9bnwap6ulpqfd</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3662344</id>
      <parentid>3662323</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T18:09:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ScAvenger</username>
        <id>1630</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/2A00:23C7:DC8F:3901:5056:2999:7D9A:B40C|2A00:23C7:DC8F:3901:5056:2999:7D9A:B40C]], atjaunoju versiju, ko saglabāja InternetArchiveBot</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="65109" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds               = Ņikita Hruščovs
| vārds_orģ           = ''Никита Хрущёв''
| attēls              = Bundesarchiv Bild 183-B0628-0015-035, Nikita S. Chruschtschow.jpg
| mazs_att            =
| apraksts            = Ņikita Hruščovs 1963. gadā
| amats               = [[PSKP CK ģenerālsekretārs|PSKP CK pirmais sekretārs]]
| term_sākums         = {{dat|1953|9|14|N}} 
| term_beigas         = {{dat|1964|10|14|N}}
| priekštecis         = [[Josifs Staļins]]
| pēctecis            = [[Leonīds Brežņevs]]
| dzim_dati           = {{dat|1894|4|15}}
| dzim_vieta          = Kaļinovkas ciems, [[Kurskas guberņa]], [[Krievijas Impērija]]&lt;br /&gt;([[Kurskas apgabals]], {{RUS}})
| mir_dati            = {{miršanas datums un vecums|1971|9|11|1894|4|15}}
| mir_vieta           = [[Maskava]], [[Padomju Savienība|PSRS]]&lt;br /&gt;({{RUS}})
| tautība             = krievs
| partija             = [[PSKP]]
| dzīvesb             = 
| profesija           = komunists
| alma_mater          = 
| reliģija            = ateists
| paraksts            = Nikita_Khrushchev_Signature2.svg
| piezīmes            =
}}
'''Ņikita Hruščovs''' ({{val|ru|Никита Сергеевич Хрущёв}}; dzimis {{dat VS|{{dat|1894|4|15}}|{{dat||4|3}}}}, miris {{dat|1971|9|11}}) bija [[PSKP CK ģenerālsekretārs|PSKP CK pirmais sekretārs]] no 1953. gada, un [[PSRS Ministru padome]]s priekšsēdētājs no [[1958]]. līdz 1964. gadam. Vienpersoniskais [[Padomju Savienība|PSRS]] vadītājs no [[1957]]. līdz [[1964]]. gadam.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis [[Krievijas Impērija]]s [[Kurskas guberņa]]s zemnieku ģimenē. [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] laikā darbojās kā [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] komisārs. Pēc tam dažādos partijas amatos [[Ukraina|Ukrainā]] un Maskavā. Atbalstīja Staļinu [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā darbojās kā Sarkanās armijas komisārs, tai skaitā, [[Staļingradas kauja]]s laikā.

[[Destaļinizācija]]s posmā aktīvi iesaistījās cīņā par augstāko valsts varu. 1956. gada PSKP 20. kongresā nosodīja [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] &quot;[[personības kults|personības kultu]]&quot; un asiņaino teroru, kurā nogalināja daudzus PSRS partijas un armijas vadītājus. 1957. gadā uz īsu laiku atcelts no amata, taču spēja sakaut savus pretiniekus un kļūt par PSRS vadoni. Pazīstams ar grandioziem solījumiem par PSRS ekonomikas sasniegumiem, ASV apsteigšanu līdz 1970. gadam un [[Komunisms|komunisma]] ieviešanu pēc 1980. gada. Hruščova varas laikā [[Jurijs Gagarins]] veica pirmo lidojumu kosmosā, tika uzcelts [[Berlīnes mūris]], kā arī notika [[Kubas raķešu krīze]]. 1964. gada oktobrī tuvākie līdzgaitnieki Hruščovu atcēla no ieņemamajiem amatiem un turpmāko dzīvi viņš kā pensionārs pavadīja [[Valsts drošības komiteja|VDK]] uzraudzībā. Miris 1971. gadā no sirds slimības.

== Ceļš uz varu ==
{{main|Destaļinizācija}}
Pēc Staļina nāves 1953. gada 5. martā Padomju Savienībā izveidojās kolektīvās vadības modelis, kurā [[PSKP CK politbirojs|Politbiroja]] veterānu ietekme bija nestabilā līdzsvarā. Sākotnēji par vadoni ar [[Lavrentijs Berija|Berijas]] atbalstu izvirzījās [[Georgijs Maļenkovs]], kas kļuva par [[PSRS Ministru padomes priekšsēdētājs|PSRS Ministru padomes priekšsēdētāju]], ko tajā brīdī uzskatīja par ietekmīgāko amatu valstī. Berija piešķīra amnestiju vairāk nekā miljonam ieslodzīto; savienības republikās vadošos amatus sāka piešķirt vietējo tautību pārstāvjiem; ierosināja izbeigt sociālisma celtniecību VDR un izveidot apvienotu, neitrālu Vāciju. Liberalizācija VDR izraisīja jūnija sacelšanos, ko apspieda padomju tanki. Jau 1953. gada jūnija beigās Hruščovs panāca pārējo Prezidija locekļu atbalstu pārāk ambiciozā Berijas arestam, un nošaušanai 23. decembrī. Šis bija pēdējais nāvessods kādam no PSRS vadītājiem. Turpmāk politiskajā cīņā zaudējušos nosūtīja uz nenozīmīgiem amatiem vai pensionēja.

1953. gada septembrī Hruščovu ievēlēja par [[PSKP]] Pirmo sekretāru, un sākās Maļenkova un Hruščova cīņa par varu. Mēģinot izmainīt Staļina varas periodā izveidoto rūpniecības modeli, kura rezultātā netika attīstītas nozares, kas veicinātu iedzīvotāju labklājību, Maļenkovs aizstāvēja vieglās industrijas attīstību, kamēr Hruščovs turpināja aizstāvēt smago rūpniecību.&lt;ref name=&quot;The Khrushchev Era&quot;&gt;[http://countrystudies.us/russia/13.htm The Khrushchev Era]&lt;/ref&gt; Jau 1953. gadā Maļenkovs kolhozniekiem atcēla obligātās produktu piegādes normas, un sāka palielināt valsts noteiktās iepirkumu cenas. No 1953. līdz 1958. gadam valsts maksājumi par piegādātajiem produktiem palielinājās no 4,14È miljardiem rubļu līdz 13,41 miljardam rubļu. Tikmēr Hruščovs aizstāvēja smago rūpniecību, un kolhoznieku ekonomiskās motivācijas vietā aizstāvēja jaunu kampaņu organizēšanu. Viņa [[Neskarto zemju kampaņa]]i drīz sekoja [[Kukurūzas kampaņa]]. Kā konservatīvo spēku pārstāvis, Hruščovs ātri nostiprināja savu stāvokli partijā, un 1954. gada beigās bija gatavs atbrīvoties no Maļenkova. Pēc Maļenkova piespiedu atkāpšanās no valdības vadītāja amata 1955. gada janvāra beigās, par valdības vadītāju kļuva [[Nikolajs Bulgaņins]], kurš, lai arī publiski turpinājās kolektīvās vadības modelis, atradās Hruščova ietekmē. Hruščovs, sākotnēji lauksaimniecības politikas vadītājs, 1955. gada vasarā pārņem arī ārpolitiku, panākot Molotova atcelšanu. Cīņā pret Maļenkovu Hruščovs bija aizstāvējis nepieciešamību turpināt koncentrēties uz smago industriju un aizsardzību. Strauji pieauga tēriņi tradicionālā bruņojuma ražošanai un starpkontinentālo raķešu attīstībai, kas pārgāja kosmosa programmas veidošanā. 6. piecgades plāns koncentrējās uz Centrālāzijas, Sibīrijas un Tālo Austrumu industrializāciju, atomelektrostaciju celtniecību. 1956. gada beigās šī kursa pretinieki Politbirojā panāca smagās industrijas attīstībai paredzēto izdevumu samazinājumu, uz ko 1957. gada sākumā Hruščovs reaģēja paziņojot, ka 6. piecgade tiek pārtraukta, un uzsākts darbs pie [[PSRS Septiņgade]]s plānošanas.

1956. gada februārī PSKP 20. kongresā Hruščovs nosodīja Staļina personības kultu un [[Lielais terors|Lielo teroru]], tā vēl vairāk iedragājot partijas veterānu stāvokli Prezidijā. Hruščova reformu politika izraisīja seno Staļina līdzgaitnieku [[Vjačeslavs Molotovs|Molotova]], Maļenkova un [[Lazars Kaganovičs|Kaganoviča]] pretestību. Šī ietekmīgā grupa 1957. gada jūnijā nobalsoja par Hruščova atlaišanu no partijas vadītāja amata, taču Hruščovs uzstāja uz partijas statūtu ievērošanu, kurā partijas vadītāju no amata atcelt varēja tikai [[PSKP Centrālā komiteja]]. Ar maršala [[Georgijs Žukovs|Žukova]] atbalstu, kurš nodrošināja Centrālkomitejas locekļu transportēšanu uz Maskavu armijas lidmašīnās, Hruščovam izdevās panākt sev labvēlīgu Centrālkomitejas balsojumu, un no partijas izslēgt Molotovu, Maļenkovu un Kaganoviču, kurus nodēvēja par &quot;[[Antipartejiskā grupa|Antipartejisko grupu]]&quot;. Jau oktobrī viņš no amata atlaida arī maršalu Žukovu. 1958. gada martā, pēc valdības vadītāja Bulgaņina atkāpšanās no amatiem, Hruščovs ieņēma arī šo amatu, tā kļūstot par ietekmīgāko cilvēku valstī. 21. un 22. PSKP kongresā viņš turpināja partijas konservatīvo spēku un staļinisma kritiku. 1961. gadā no [[Ļeņina mauzolejs|Ļeņina mauzoleja]] izvāca tur 1953. gadā publiskai apskatei novietotās Staļina mirstīgās atliekas, kuras apglabāja pie Kremļa sienas.
&lt;gallery&gt;
Bundesarchiv Bild 146-1989-101-01A, Moskau, Besuch Konrad Adenauer.jpg|Hruščovs, Bulgaņins, Maļenkovs, Molotovs ar Adenaueru Maskavā, 1955
Bulganin Khrushchev India 1955.jpg|Ar Bulgaņinu Indijā, 1955
Moskau 1957 - Lenin-Stalin-Mausoleum.jpg|Ļeņina-Staļina mauzolejs, 1957
Bundesarchiv Bild 183-57000-0184, Berlin, V. SED-Parteitag, 2.Tag.jpg|Ar VDR vadītājiem, 1958
Mao Tsé-toung, portrait en buste, assis, faisant face à Nikita Khrouchtchev, pendant la visite du chef russe 1958 à Pékin.jpg|Ar Mao, 1958
John Kennedy, Nikita Khrushchev 1961.jpg|Sarunās ar [[Džons Kenedijs|Džonu Kenediju]], 1961
RIAN archive 159271 Nikita Khrushchev, Valentina Tereshkova, Pavel Popovich and Yury Gagarin at Lenin Mausoleum.jpg|Ar kosmonautiem, 1963
Avgusta 1963 je spremstvu Josipa Broza - Tita Velenje obiskal voditelj Svojetske zveze Nikita Hruščov.jpg|Ar Tito Dienvidslāvijā, 1963
Fidel en Moscu.tif|Kastro Maskavā, 1963
Bundesarchiv Bild 183-B0628-0015-023, Berlin, Fahrt von Chruschtschow und Ulbricht.jpg|Berlīnē ar Ulbrihtu, 1963
Nasser and Khrushchev, 1964.jpg|Ar Nāseru Ēģiptē, 1964
&lt;/gallery&gt;

== Ārpolitika ==
[[Attēls:High Dam Burg Memorial Wall, Aswan, Egypt, Oct 2004.jpg|thumb|Asuānas dambja memoriāls]]
[[Attēls:1961 CPA 2576.jpg|thumb|Lumumba]]
[[Attēls:1961 CPA 2566.jpg|thumb|Brīvību Āfrikas tautām]]
Jau pirmajās nedēļās pēc Staļina nāves kolektīvā vadība sāka kursu uz attiecību uzlabošanu ar Rietumvalstīm. Ātri izbeidza [[Korejas karš|Korejas karu]] un [[Pirmais Indoķīnas karš|Pirmo Indoķīnas karu]]. Normalizēja attiecības ar Turciju un Izraēlu, sākās ciešu attiecību veidošana ar Indiju. Maļenkovs sāka runāt par atomkaru kā draudu visai cilvēcei, kamēr vēlākos Hruščova varas gados draudi kapitālistiskajām valstīm ar atomieročiem kļuva par normu.

1953. gada 30. maijā Molotovs informēja Turcijas vēstnieku, ka PSRS oficiāli atsakās no 1945. gadā izvirzītajām teritoriālajām pretenzijām. Lai arī PSRS turpināja kritizēt Turciju par NATO bāzēm un izlūklidojumiem, kopumā attiecību tonis uzlabojās. 1957. gadā PSRS finansēja stikla rūpnīcas celtniecību. 1959. gada decembrī Turcijas veselības ministra apmeklēja Maskavu. Plānoto premjera [[Adnans Menderess|Menderesa]] vizīti izjauca Turcijas valsts apvērsums. 1963. gadā divu nedēļu vizītē ieradās Turcijas parlamenta delegācija. Turcijas ārlietu ministra vizīte notika divas nedēļas pēc Hruščova gāšanas.&lt;ref name=&quot;23930-pdf&quot;&gt;[http://dergiler.ankara.edu.tr/dergiler/42/2299/23930.pdf SOVIET UNION’S BALKAN OPENING DURING THE KHRUSHCHEV PERIOD: ATTEMPTS TO RESTORE RELATIONS WITH TURKEY,YUGOSLAVIA AND GREECE]&lt;/ref&gt;

1953. gada 23. jūlijā PSRS nosūtīja vēstnieku uz [[Grieķijas Karaliste|Grieķiju]], kurā 1949. gadā bija beidzies padomju atbalstīts pilsoņu karš. PSRS nodrošināja Grieķijas-Bulgārijas nesaskaņu beigšanos, kas vainagojās ar diplomātisko attiecību atjaunošanu kaimiņvalstu starpā 1954. gada maijā. 1956. gada jūnijā Atēnas apmeklēja PSRS ārlietu ministrs Šepilovs. Grieķijai svarīgajā [[Kipra]]s konfliktā Hruščovs ieņēma grieķiem labvēlīgu pozīciju.

1953. gada 6. jūnijā Molotovs [[Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika|Dievidslāvijas]] pārstāvim izteica vēlēšanos atjaunot attiecības vēstnieku līmenī. Jaunais padomju vēstnieks Belgradā ieradās jau 21. jūlijā. Apsīka pret [[Josips Brozs Tito|Tito]] vērstās propagandas kampaņas. Taču Tito saglabāja vēsumu attiecībās, ko Hruščovs mēģināja lauzt, nosūtot vairākas personīgas vēstules. 1954. gadā abas valstis noslēdza tirdzniecības līgumu. Tam sekoja vairāki kredītu līgumi un atbalsts rūpnīcu celtniecībai. No 1955. gada 26. maija līdz 2. jūnijam Hruščovs ieradās vizītē Dienvidslāvijā. PSRS apņēmās neiejaukties Dienvidslāvijas iekšlietās un respektēt tās politisko kursu. Tito atteicās nodibināt ciešākas attiecības starp abu valstu komunistiskajām partijām vai pievienoties [[Varšavas pakts|Varšavas paktam]]. Tito pozitīvi novērtēja Staļina nosodīšanu 20. kongresā. 1956. gada 1. jūnijā, dienu pirms Tito vizītes Maskavā, Molotovam nācās pamest ārlietu ministra posteni. Lai arī Tito atbalstīja padomju iebrukumu Ungārijā, attiecības ar viņu uz pāris gadiem kļuva vēsākas, PSRS cenšoties atjaunot pilnīgu kontroli pār Austrumeiropu, kurā nebija vietas neatkarīgam ceļam uz sociālismu. 1960. gada septembrī Tito un Hruščovs tikās ANO mītnē Ņujorkā, vienojoties par attiecību atjaunošanu. 1961. gada jūlijā Maskavu apmeklēja Dienvidslāvijas ārlietu ministrs, kam 1962. gadā sekoja PSRS ārlietu ministra [[Andrejs Gromiko|Gromiko]] un Brezņeva vizītes. Tito apmeklēja PSRS 1962. gada decembrī un Hruščovs Belgradu 1963. gada augustā.&lt;ref name=&quot;23930-pdf&quot; /&gt;

1955. gada pavasarī Hruščovs uzsāka cīņu ar ietekmīgo Molotovu par izmaiņām ārlietās. Kā savu ideju paudēju viņš izmantoja maršalu Žukovu, kurš savā uzvaras dienas uzrunā 30. aprīlī izvirzīja tēzi par mierīgu līdzāspastāvēšanu ar kapitālisma valstīm. Par spīti Molotova protestam, šī frāze no runas netika svītrota. Dažas dienas vēlāk, uzvarai veltītā rakstā, Žukovs pozitīvi izteicās par draudzīgu attiecību atjaunošanu ar Tito Dievidslāviju. Molotovs, kurš Tito uzskatīja par fašistu, atkal nespēja novērst raksta publicēšanu. Jau 26. maijā vizītē Belgradā ieradās Hruščovs, Bulgaņins un Mikojans. Jaunais ārpolitikas kurss, kas ļāva uzlabot attiecības arī ar valstīm, kas dogmatiski nesekoja staļinismam un komunismam, pavēra iespējas PSRS ietekmes pieaugumam Trešajā pasaulē.&lt;ref&gt;[https://books.google.lv/books?id=ASRrHHq0xtgC&amp;printsec=frontcover&amp;dq=khrushchev+foreign+policy+crisis&amp;hl=en&amp;sa=X&amp;ved=0ahUKEwixm-73yNDYAhUkJpoKHaMvD9UQ6AEIXTAJ#v=onepage&amp;q=khrushchev%20foreign%20policy%20crisis&amp;f=false Khrushchev's Cold War: The Inside Story of an American Adversary]&lt;/ref&gt;

1955. gadā PSRS vienojās ar Austriju un Rietumvalstīm par [[Austrijas valsts līgums|Austrijas valsts līgumu]], ar kuru tā atguva neatkarību. Tajā pašā gadā notika Hruščova un ASV prezidenta [[Dvaits Eizenhauers|Eizenhauera]] tikšanās, kas iesāka &quot;mierīgās līdzāspastāvēšanas&quot; politiku. Pēc [[Rietumvācija|VFR]] kanclera [[Konrāds Adenauers|Konrāda Adenauera]] vizītes Maskavā, PSRS nodibināja diplomātiskās attiecības ar VFR un sāka atbrīvot izdzīvojušos vācu karagūstekņus. Vācijas okupācija, VFR un [[Vācijas Demokrātiskā Republika|VDR]] izveidošana, un [[Rietumberlīne]]s neatrisinātais jautājums uz vairākiem gadiem radīja saspīlējumu abu bloku starpā, Hruščovam uzstājot uz Rietumberlīnes iekļaušanu VDR sastāvā, vai arī neitrālas pilsētas izveidošanu. Militāra konflikta draudi beidzās līdz ar [[Berlīnes mūris|Berlīnes mūra]] uzcelšanu 1961. gadā, un [[Berlīnes krīze]]s mierīgu atrisināšanu.

1956. gada rudenī [[Polijas Tautas Republika|Polijas Tautas Republikā]] izcēlās plaši protesti pret komunistu diktatūru, kurus izdevās izbeigt, par partijas vadītāju ievēlot [[Vladislavs Gomulka|Gomulku]], un apmierinot virkni citu prasību. Protesti [[Ungārijas Tautas Republika|Ungārijas Tautas Republikā]] drīz izvērtās asiņainā [[1956. gada Ungārijas revolūcija|ungāru revolūcijā]] pret komunistu varu. Pēc neilgas svārstīšanās, Hruščovs pieņēma lēmumu par bruņotu iebrukumu Ungārijā. Līdzās Staļina noziegumu atklāšanai 1956. gadā, iebrukums Ungārijā bija viens no faktoriem, kas uz ilgāku laiku smagi iedragāja padomju sistēmas un komunisma popularitāti pasaulē.

Sākās globālās [[padomju impērija]]s veidošana. Hruščovs kopā ar Bulgaņinu apceļoja jaunās Trešās pasaules valstis, veidojot politisku aliansi ar [[Nepievienošanās kustība|Nepievienošanās valstu]] kustību, īpaši attīstot attiecības ar Ēģiptes [[Gamāls Abdels Nāsers|Nāseru]], Indijas [[Džavāharlāls Nehru|Nehru]] un Indonēzijas [[Sukarno]]. Nehru 1955. gada jūnija lielāko daļu pavadīja vizītē PSRS, kurai sekoja Hruščova un Bulgaņina trīs nedēļu ilgs ceļojums pa Indiju novembrī-decembrī. Hruščovs atbalstīja Indijas pozīciju [[Kašmīra]]s konfliktā, un prognozēja [[Goa]]s atgūšanu no portugāļiem. 1959. gadā uzliesmojot [[Ķīnas-Indijas karš|Ķīnas-Indijas karam]], PSRS bija grūta izvēle, kuru no pusēm atbalstīt. Sākās ieroču piegādes Ēģiptei un [[Sīrijas republika]]i. Lai arī Nāsers arestēja komunistus, 1956. gada [[Suecas krīze]]s laikā PSRS nostājās Ēģiptes un arābu valstu pusē. PSRS finansēja [[Asuānas aizsprosts|Asuānas dambja]] celtniecību.

Ekonomikas attīstībai nepieciešamos līdzekļus un darbaspēku Hruščovs centās iegūt regulāri samazinot padomju armijas skaitlisko sastāvu. No 1955. līdz 1957. gadam PSRS samazināja savu armiju par 2 miljoniem kareivju, aicinot arī citas valstis uz atbruņošanos. Tā kā ASV saglabāja militāro pārspēku, lai vairotu PSRS varenības tēlu, viņš rīkoja regulārus atomizmēģinājumus un sāka starpkontinentālo raķešu ražošanu. Padomju raķešu spēka propagandā labi noderēja 1957. gada [[Sputnik-1]] palaišana kosmosā. 1963. gada 5. augustā PSRS, ASV un Lielbritānija parakstīja līgumu par daļēju atomizmēģinājumu aizliegumu, apņemoties turpmāk rīkot tikai pazemes izmēģinājumus. Ķīna, kas šajā laikā pati centās radīt savu atombumbu, līgumu kritizēja kā imperiālistu mēģinājumu saglabāt atomieroču monopolu.

1959. gada septembrī Hruščovs gandrīz divu nedēļu ilgā vizītē apceļoja ASV, gūstot jaunu iedvesmu kukurūzas audzēšanai. 1960. gadā paredzēto Eizenhauera vizīti PSRS atcēla pēc U-2 izlūklidmašīnas notriekšanas 1960. gada 1. maijā. U-2 problēma arī izgāza Parīzē notiekošo ASV, PSRS, Francijas un Lielbritānijas vadītāju tikšanos. Par spīti neveiksmīgajam 1961. gada aprīļa iebrukumam Kubā, Hruščovs jūnija sākumā Vīnē tikās ar ASV prezidentu [[Džons Kenedijs|Kenediju]].&lt;ref name=&quot;The Khrushchev Era&quot;/&gt; 1959. gada [[Kubas revolūcija]], un tās ātra kļūšana par sociālistisku diktatūru bija viens no spilgtākajiem PSRS ārpolitikas panākumiem, kas gan noveda pie 1962. gada oktobra [[Kubas raķešu krīze]]s ar ASV, kuru Hruščovs zaudēja.

Ķīnas vadonis [[Mao Dzeduns]] nepieņēma Hruščova jauno ideoloģisko kursu, un abu komunistisko lielvalstu sadarbība ātri sabruka, 1960. gadā izvēršoties [[Ķīnas—PSRS ideoloģiskās nesaskaņas|atklātā ideoloģiskā konfliktā]], kas sašķēla pasaules komunistisko kustību Maskavas un Pekinas atbalstītājos. Eiropā [[Albānijas Tautas Republika]] atklāti nostājās Ķīnas pusē. Konfliktam ar Ķīnu bija vairāki iemesli, taču ideoloģiski galvenais bija tas, ka ķīnieši nepiekrita Hrusčova &quot;mierīgās līdzāspastāvēšanas&quot; politikai ar Rietumiem. Mao bija gatavs sākt atomkaru ar kapitālistiem. Kareivīgi noskaņots bija arī Kubas līderis Kastro. Lai demonstrētu savu radikālismu, PSRS sacentās ar Ķīnu militārās palīdzības sniegšanā [[Ziemeļvjetnama]]i un neatkarības cīnītājiem Trešajā pasaulē.

Jau pirms Āfrikas [[dekolonizācija]]s viļņa, Hruščovs sāka veidot ciešākas ekonomiskās un militārās sadarbības programmas ar jaunajām Trešās pasaules valstīm. 1959. gadā dažāda veida palīdzība un kredīti jaunattīstības valstīm bija 859 miljonu USD apmērā. 1964. gadā dažādiem projektiem kredītos izsniedza 128 miljonus USD Alžīrijai, 283 miljonus USD Ēģiptei, 200 miljonus USD Indijai, kā arī 333 miljonus USD Bulgārijai un 160 miljonus USD Kubai. Mazākus kredītus saņēma arī Kenija, Nepāla, Pakistāna, Jemena un Mongolija.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/CIA-RDP79-00927A004500060001-8.pdf |title=Soviet International Economic Policy |access-date={{dat|2018|01|09||bez}} |archive-date={{dat|2017|01|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170124002638/https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/CIA-RDP79-00927A004500060001-8.pdf }}&lt;/ref&gt;

1960. gadā PSRS atzina Alžīrijas Pagaidu valdību, tā iesaistoties [[Alžīrijas neatkarības karš|Alžīrijas neatkarības karā]]. 1961. gadā Padomju Savienība piegādāja ieročus [[Laosa]]s komunistu nemierniekiem, taču tālākas piegādes izbeidza pēc vienošanās par pilsoņu kara neitralizāciju ar Kenediju 1961. gada maijā. Haotiskais [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo]] neatkarības sākums deva jaunu mocekli padomju propagandai — [[Patriss Lumumba|Patrisu Lumumbu]], kura vārdā Maskavā nosauca universitāti. PSRS simpatizējošo Gvinejas, Ganas un Mali valdošo partiju pārstāvji piedalījās PSKP 22. kongresā, un šo valstu vadītājiem vēlāk piešķīra Ļeņina Miera balvas. [[Ahmeds Seku Ture|Ahmedam Seku Ture]] 1961., [[Kvame Nkruma]] 1962. un [[Modibo Keita]] 1963.

Pēdējos varas gados Hruščovs nedēļām ilgi atradās ārvalstu vizītēs, apmeklējot daudzas pasaules valstis un ANO.

== Tautsaimniecība ==
[[Attēls:Совнархозы-1963.png|thumb|Sovnarhozu karte 1963. gadā]]
Staļina nāves brīdī PSRS atradās 5. piecgades (1951—1955) vidū, kas turpināja galveno uzmanību pievērst smagajai rūpniecībai. Maļenkovs savas varas īsajā laikā sāka mainīt šo uzsvaru par labu vieglajai rūpniecībai, plaša patēriņa preču ražošanai un dzīvokļu celtniecībai, lai uzlabotu PSRS iedzīvotāju dzīvi. Politisku iemeslu dēļ Hruščovs šo politiku kritizēja, taču, nonākot pie varas, pats to turpināja.

Viss Hruščova varas laiks pagāja zem saukļa &quot;Sasniegsim un apdzīsim Ameriku!&quot; Aprēķini, ka to izdosies paveikt līdz 1970. gadam bija nereāli un balstījās kļūdainos datos. Plānotāji rēķināja, ka PSRS rūpniecība turpinās augt par 8,7% gadā, kamēr ASV augs par 2% gadā. Viņi arī uzskatīja, ka PSRS ražošanas līmenis ir sasniedzis 50% no ASV līmeņa. Realitātē ASV auga par 4% un tās ražošanas apjoms 2,5 reizes pārsniedza PSRS līmeni, tā ka tīri matemātiski PSRS varēja sasniegt ASV līmeni 1978. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/CIA-RDP79R00890A001000080018-9.pdf |title=Soviet Seven-Year Plan  |access-date={{dat|2018|01|08||bez}} |archive-date={{dat|2017|01|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170124133843/https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/CIA-RDP79R00890A001000080018-9.pdf }}&lt;/ref&gt; Padomju industriālās ražošanas izaugsmes temps, kas no 1956. līdz 1960. gadam bija vidēji 8% gadā, no 1961. līdz 1965. gadam samazinājās uz vidēji 6% gadā. Par spīti visām kampaņām, lauksaimniecības izaugsme no 1956. līdz 1965. gadam bija vidēji 3% gadā. Saglabājoties vidējai 4,5% izaugsmei, PSRS IKP dubultotos 16 gadu laikā.&lt;ref name=&quot;the-soviet-economy&quot;&gt;[https://books.google.lv/books?id=RnYkeJXzOAoC&amp;pg=PA485&amp;dq=kosygin+liberman+reforms&amp;hl=en&amp;sa=X&amp;ved=0ahUKEwiE-vPCpKneAhWMjywKHeuoChQQ6AEIYDAJ#v=onepage&amp;q=kosygin%20liberman%20reforms&amp;f=false The Soviet Economy]&lt;/ref&gt;

Kamēr smagā rūpniecība turpināja augt, Hruščovam nepārtrauktas rūpes sagādāja lauksaimniecības problēmas, kuras viņš mēģināja atrisināt ar dažādām kampaņām un reformām, kas pakāpeniski sagrāva viņa prestižu un varu.

Lai palielinātu neapmierinošās graudu ražas, Hruščovs 1953. gada beigās sāka plānot [[Neskarto zemju kampaņa|Neskarto zemju kampaņu]], kas ar pilnu spēku izvērsās 1954. gada sākumā. Kampaņas mērķis bija ievērojami palielināt lauksaimniecībā apstrādātās zemes apjomu, iegūt pārtikas un lopbarības graudus, atslogot citus lauksaimniecības reģionus, nodrošināt graudus eksportam. Uz Kazahstānu un Sibīriju nosūtīja simtiem tūkstošu cilvēku, galvenokārt jauniešus, kas tukšās stepēs sāka sēt graudus. Līdz 1955. gadam sākotnēji bija paredzēts apgūt 13 miljonus hektāru, taču jau 1954. gada augustā pieņēma lēmumu līdz 1956. gadam apgūt 30 miljonus hektāru (līdzvērtīgi visai Kanādas lauksaimniecības teritorijai). Pirmo gadu ražas bija nestabilas, taču kopumā veiksmīgas. Ilgtermiņā neapgūto zemju kampaņa radīja jaunas problēmas — nabadzīgo stepes augšņu apstrādāšanā ieguldīja milzīgus līdzekļus, kas labāk būtu noderējuši situācijas uzlabošanai tradicionālajos lauksaimniecības rajonos, kuru ražas joprojām bija zemas saimnieciski neizdevīgās kolhozu sistēmas dēļ. Jau dažus gadus vēlāk ražas kritās, sākās ekoloģiskas problēmas un sausuma izraisītas putekļu vētras.&lt;ref&gt;[https://www.rbth.com/multimedia/history/2017/08/16/virgin-lands-campaign-how-the-ussr-tried-to-counter-food-shortages_823652 Virgin Lands Campaign: How the USSR tried to counter food shortages]&lt;/ref&gt; Kontinentālā klimata svārstības nenodrošināja stabilas ražas, sausumam un salam bieži iznīcinot ražas. 1954. gadā bija apsēti 4 miljoni hektāru, no kuriem ieguva 4 miljonus tonnas graudu. 1955. gada sausuma dēļ, no četrreiz lielākas apsētās platības ieguva tikai 8 miljonus tonnas graudu. Neskatoties uz augsnes un dabas apstākļiem, Hruščovs paziņoja, ka sagaida līdz 33 miljoniem tonnu lielas ražas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/CIA-RDP79T01049A001500300001-1.pdf |title=The Virgin Lands — An Appraisal |access-date={{dat|2018|01|06||bez}} |archive-date={{dat|2017|01|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170123062645/https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/CIA-RDP79T01049A001500300001-1.pdf }}&lt;/ref&gt;

[[Kukurūzas kampaņa]] bija nākamā Hruščova lauksaimniecības programma, kas sākās 1955. gada janvārī. Ņemot vērā strauji palielināto lauksaimniecībā apstrādātās zemes apjomu, paralēli graudiem varēja sākt audzēt kukurūzu. Kampaņas mērķis bija līdz 1960. gadam ar kukurūzu apsēt 28 miljonus hektāru. Tā kā lielākajā PSRS daļā klimata apstākļi nav piemēroti pārtikas kukurūzas iegūšanai, kukurūzu plānoja audzēt kā skābbarības materiālu ar ko barot mājlopus, tā samazinot graudu patēriņu lopbarībai un palielinot pārtikas ieguvi. Balstoties uz optimistiskiem aprēķiniem, Hruščovs paziņoja, ka pateicoties kukurūzai 1961. gadā PSRS apsteigs ASV piena, sviesta un gaļas ražošanas apjomos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/CIA-RDP79-01009A002100070008-4.pdf |title=Agroclimatic Evaluation of the Soviet Corn Program |access-date={{dat|2018|01|06||bez}} |archive-date={{dat|2017|01|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170123082548/https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/CIA-RDP79-01009A002100070008-4.pdf }}&lt;/ref&gt; Šo mērķu sasniegšanas neiespējamību demonstrēja [[Rjazaņas brīnums]]. Dažādas kukurūzas šķirnes sēja gandrīz visā PSRS teritorijā, un tipiski padomju kampaņām, kukurūzas propaganda drīz sasniedza absurdus apjomus, taču plānotais apsējamās platības daudzums netika sasniegts klimatisko apstākļu dēļ. Atšķirībā no ASV, kur Hruščovs peronīgi apmeklēja kukurūzas laukus, PSRS teritorijā kukurūzai vispiemērotākās bija Karpatu, Kaukāza, un daļēji Ukrainas un Centrālāzijas teritorijas. Pārējās valsts daļās kukurūzas ražas bija nestabilas, nespējot nodrošināt Hruščova paredzētos 4—5 reizes lielākos skābbarības apjomus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/CIA-RDP61-00391R000200250004-8.pdf |title=Main Trends in Soviet Capabilities and Policies, 1958-1963 |access-date={{dat|2018|01|06||bez}} |archive-date={{dat|2017|01|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170123112250/https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/CIA-RDP61-00391R000200250004-8.pdf }}&lt;/ref&gt;
&lt;gallery&gt;
The Soviet Union 1954 CPA 1773 stamp (Agriculture in the USSR. Planted potatoes).jpg|Pareiza kartupeļu stādīšana
Stamp of USSR 2255.jpg|Neskarto zemju kampaņa
Stamp of USSR 2007.jpg|Neskarto zemju apgūšanas kampaņa
1959 CPA 2369.jpg|Septiņgadei veltīta pastmarka
1959 CPA 2341.jpg|Septiņgades plāni
1959 CPA 2344.jpg|Septiņgades plāni
1959 CPA 2345.jpg|Septiņgades plāni
1961 CPA 2541.jpg|Kukurūzas kampaņa
1961 CPA 2540.jpg|Lopkopības kampaņa
The Soviet Union 1962 CPA 2963 stamp (Animal industries, Decisions of the XXII Congress of the Communist Party of the Soviet Union—into Life).jpg|Izaugsmes mērķi
Почтовая марка СССР № 3063. 1964. Сельскохозяйственные культуры.jpg|Kukurūzas kampaņa
Почтовая марка СССР № 3030. За высокие урожаи!.jpg|Lauksaimniecības kampaņa
&lt;/gallery&gt;
Hruščova dominētais PSKP 20. Kongress 1956. gadā apstiprināja ambiciozo 6. piecgades plānu, taču jau 1956. gada beigās kļuva skaidrs, ka to nav iespējams izpildīt. Pēc vairākiem mēģinājumiem atrisināt ekonomikas problēmas, 6. piecgadi 1957.gada beigās pārtrauca, un sākās [[PSRS Septiņgade]]s (1959—1965) plānošana, kas paredzēja izveidot komunistiskās sabiedrības pamatus, taču prognozēja mērenākus izaugsmes tempus. 1957. gada februārī, partijas vadītājs Hruščovs samazināja valdības varu, likvidējot lielās nozaru ministrijas, lēmumus par ekonomiku turpmāk piešķirot vairāk nekā 105 reģionu ekonomikas padomēm (sovnarhoziem), kas darbojās tiešā partijas pakļautībā. 1958. gadā viņš izlēma strauji attīstīt PSRS plastmasas, sintētisko materiālu un ķīmisko rūpniecību, parakstot līgumus ar Rietumu firmām par rūpnīcu piegādi un būvniecību.

1963. gada vasarā Hruščovs piedāvāja radikāli izmainīt ekonomikas modeli, samazinot tradicionāli lielās investīcijas smagajā rūpniecībā, un koncentrējoties uz minerālmēslu ražošanu, kas beidzot ļautu uzlabot lauksaimniecības ražas, pēc tam, kad iepriekšējās kampaņas nebija sasniegušas mērķus. Šī politika izraisīja neapmierinātību arī armijā, kuras budžets tiktu ievērojami samazināts. Padomju iestādes publiski atzina, ka apmēram 25% minerālmēslu tiek zaudēti paviršas pārvadāšanas un uzglabāšanas rezultātā. Minerālmēslus bieži izmantoja nepareizi, tā samazinot iegūtās ražas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/CIA-RDP79-00927A004100070005-7.pdf |title=Krushchev Advocates Major Fertilizer Program |access-date={{dat|2018|01|06||bez}} |archive-date={{dat|2017|01|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170123192604/https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/CIA-RDP79-00927A004100070005-7.pdf }}&lt;/ref&gt;

1963. gada neražas dēļ valdība pieņēma vairākus lēmumus graudu taupīšanai. Tika malti rupjākas kvalitātes milti, kas pazemināja maizes kvalitāti; ierobežoja maizes un miltu pārdošanu veikalos un sabiedriskās ēdināšanas vietās; atsāka cīņu pret maizes izbarošanu lopiem (tā bija lētāka par lopbarību); veica ar graudiem piebarojamo lopu izkaušanu. Lai arī racionāli, šo lēmumi iedzīvotājos raisīja neapmierinātību.&lt;ref name=&quot;the-soviet-economy&quot; /&gt;

=== Privātais sektors ===
Tā kā visa zeme piederēja valstij, tad kolhozieku piemājas saimniecības un pilsētnieku dārziņu kooperatīvus arī regulēja valsts. Ierobežotā daudzumā iedzīvotāji drīkstēja turēt mājlopus, galvenokārt govis, cūkas, kazas un mājputnus. Drīz pēc Staļina nāves Maļenkovs un Hruščovs ieviesa vairākus atvieglojumus mājlopu turēšanā, un jau 1954. gadā privāti turēto cūku skaits bija dubultojies. 1956. gada janvārī presē sākās kampaņa, lai kolhoznieku piemājas zemes gabalus, kas sasniedza līdz pushektāram, samazinātu uz pusi. Taču zemes gabalu samazinājums nenotika, un privāto mājlopu skaits turpināja palielināties. 1956. gada augustā valdība pieņēma lēmumu, lai ierobežotu graudu un maizes iegādi valsts veikalos un to izmantošanu lopbarībai. 1957. gada 22. maijā Hruščovs izvirzīja mērķi jau 1958. gadā apsteigt ASV piena ražošanā un gaļas ražošanā līdz 1962. gadam. Mērķi bija nereāli, un vēlāk izdotajos Hruščova runu krājumos šie datumi ir dzēsti. Uzskatot, ka kolhozi jau tuvākajā laikā spēs nodrošināt visu nepieciešamo pārtiku, Hruščovs 1958.-1960. gados īstenoja kampaņu pret piemājas saimniecībām un mājlopu turēšanu. 1959. gadā ierobežo mājlopu turēšanu pilsētās un apdzīvotās vietās. Ierobežoja mājlopu ganības. Kolhozos sākās mājlopu piespiedu atpirkšana no privātīpašniekiem. Kad izrādījās, ka PSRS nespēj sasniegt izvirzītos pārtikas plānus, spiediens pret privāto sektoru atslāba, lai ļautu iedzīvotājiem parūpēties par savu pārtiku. 1963. gadā [[Krievijas PFSR]] atkal pieņēma aizliegumu par graudu un maizes izbarošanu mājlopiem, ieviešot pat cietumsodu. Privāti atļāva turēt ne vairāk par vienu govi vai cūku, vai trīs aitas. Zemniekiem, kas turēja vairāk mājlopus, uzlika lielāku nodokli.&lt;ref&gt;[https://books.google.lv/books?id=San2vrxu3IoC&amp;pg=PA316&amp;dq=khrushchev+1964&amp;hl=en&amp;sa=X&amp;ved=0ahUKEwj3mqidwILZAhVCBywKHao1Ajk4PBDoAQhFMAU#v=onepage&amp;q=khrushchev%201964&amp;f=true The Private Sector in Soviet Agriculture]&lt;/ref&gt;

=== Neveiksmes ===
Jau uzreiz pēc Hruščova gāšanas, viņa varas periodu kritizēja kā izgāzušos. Visi viņa saukļi — miermīlīga līdzāspastāvēšana, Amerikas apdzīšana bija jau Ļeņina un Staļina laikā radīti. Hruščovam vienpersoniski pārņemot visu valsts varu radās jauns personības kults, apsīka jebkāda kritika. 1956. gada veiktā Staļina nosodīšana bija citu Prezidija locekļu, Maļenkova un Mikojana iesāktā procesa turpinājums. Šajā laika no nometnēm bija atbrīvoti tik daudzi ieslodzītie, ka sistēmas varas saglabāšanai bija jāatrod vainīgais, visu atbildību par teroru piedēvējot Staļinam. Līdz 1956. gada februārim Hruščovs kopā ar Molotovu un Kaganoviču bija lojāls staļinists. Hruščovs destaļinizāciju pat piebremzēja, atsākot to politisku iemeslu dēļ 1961. gadā. Centrālkomitejas pilnīgais atbalsts Hruščova atcelšanai 1964. gada oktobrī demonstrēja, ka notikušais nebija šauras kliķes veikts valsts apvērsums, bet visas nomenklatūras uzticību zaudējuša vadoņa atcelšana.&lt;ref name=&quot;the-failure-of-khrushchevism&quot;&gt;[https://www.marxists.org/archive/deutscher/1965/khrushchevism-failure.htm The Failure of Khrushchevism]&lt;/ref&gt;

Laiku starp Staļina nāvi un Hruščova atcelšanu var iedalīt divos posmos, kuru robeža ir 1959. gads. No 1953. gada valstī notiek aktīva destaļinizācija, ekonomiskās un politiskās reformas, kam seko pieci salīdzinošas stagnācijas un neveiksmju gadi. Pirmais posms iezīmē straujas politiskā terora beigas un gulaga nometņu slēgšanu. Tika veikti strauji uzlabojumi strādnieku un kolhoznieku dzīves apstākļos. Centralizēto ministriju kontroli aizstāja reģionālo sovnarhozu modelis. Valsts prestižu un pašapziņu cēla veiksmīgais padomju kosmosa programmas sākums. 1959. gadā sākas vairāki vāju ražu gadi, sliktākais no kuriem ir 1963. gads, atklājot padomju lauksaimniecības vājumu, ko nespēja glābt Hruščova lauksaimniecības kampaņas. Daudzās pilsētās sākās kopš kara gadiem neredzēts pārtikas trūkums. Hruščova varas pēdējos 6 gados strādnieku algas pieauga par 2-4% gadā, kamēr piena un gaļas cenas cēlās par 25-30%. Ekonomisko problēmu dēļ nenotika plānotā darba nedēļas saīsināšana un pensiju paaugstināšana. Sāka bremzēt strauji uzsāktā dzīvojamo māju celtniecības programma. Vieglā rūpniecība nespēja nodrošināt augošās produktu kvantitātes kvalitāti. Nepārdoto preču daudzums sasniedza 2 miljardus rubļu.&lt;ref name=&quot;the-failure-of-khrushchevism&quot; /&gt;

Par spīti lielajiem plāniem un reformām, salīdzinoši straujā izaugsme, kas bija sākusies 1953. gadā, pēc 1959. gada kļuva aizvien lēnāka. Starp režīma propagandu un cilvēku ikdienu sāka parādīties aizvien lielāka plaisa, ko Hruščovs mēģināja likvidēt ar aizvien jaunām reformām. Viņš bija apsolījis pārāk daudz, un sācis tērēt milzīgas summas, neņemot vērā to, ka PSRS to nevar atļauties.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/CIA-RDP67-00318R000100120001-4.pdf |title=Soviet Economic Problems Multiply |access-date={{dat|2018|01|09||bez}} |archive-date={{dat|2017|01|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170123044347/https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/CIA-RDP67-00318R000100120001-4.pdf }}&lt;/ref&gt; Padomju plānveida ekonomika turpināja ierobežot cilvēku radošo enerģiju, kontrolējot visus dzīves aspektus, ierobežojot privāto zemkopību, privātmāju celtniecību un reliģiju.

1961. gadā notika [[PSRS naudas reforma (1961)|naudas reforma]], 10 vecos rubļus pielīdzinot 1 jaunajam rublim. 1961. gadā veiktā naudas reforma nebija samazinājusi inflāciju. Hruščovam bija vairākas izvēles — celt cenas, iesaldēt algas, palielināt nodokļus, atjaunot Staļina laika obligāciju atvilkumus no algas. Viņš pieņēma lēmumu lauzt dotos solījumus par algu un pensiju celšanu, saglabāja ienākuma nodokli un līdz 30% paaugstināja pārtikas cenas. 1964. gadā viņš jau atkal varēja pieņemt lēmumu par algu palielināšanu.

1960. gadā sākās sovnarhozu apvienošanas, līdz 1963. gadam to skaitu samazinot no 105 līdz 43. Atkal pastiprinājās centrālās varas kontrole, un 1965. gadā sovnarhozus likvidēja vispār.

1963. gada novembrī [[Centrālā izlūkošanas pārvalde|CIP]] aprēķināja, ka 1962. gadā PSRS kopprodukts bija 260 miljardi USD, jeb 47% no ASV. Ņemot vērā vidējos izaugsmes tempus, kas PSRS bija 6,3% un 3,4% ASV, tad matemātiski PSRS 1970. gadā sasniegtu 70% no ASV līmeņa, un 1980. gadā 85%. Ņemot vērā [[PSRS Septiņgade]]s neveiksmi, CIP par reālāku uzskatīja to, ka 1980. gadā PSRS sasniegs 60% no ASV līmeņa. Rūpniecības izaugsme kritās no aptuveni 10% (1956—59) uz 7%. Investīciju pieaugums rūpniecībā arī pēc 1959. gada kritās no 10% uz 4-5%. Mājokļu celtniecības apjoms sāka palēnināties 1959. gadā. Ārzemēs tika iepirktas jaunas fabrikas, kuru tehnoloģijas PSRS vadība sākotnēji cerēja nokopēt pašu spēkiem, taču valsts atpalicība bija tāda, ka jauno rūpnīcu celtniecību un servisu vajadzēja veikt ārzemju tehniķiem.&lt;ref name=&quot;cia.gov&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/CIA-RDP79T00429A001400010013-7.pdf |title=Khrushchev's Recent Optimistic Remarks |access-date={{dat|2018|01|08||bez}} |archive-date={{dat|2017|01|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170123005153/https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/CIA-RDP79T00429A001400010013-7.pdf }}&lt;/ref&gt; Investīciju apjoms tautsaimniecībā šajos gados sasniedza ASV līmeni, un paralēli, PSRS attīstīja dārgu kosmosa programmu. Militārie tēriņi no 1959. līdz 1963. gadam pieauga par 30%, atņemot līdzekļus tautsaimniecībai.

1958. gadā ASV lauksaimniecībā strādāja 7,5 miljoni cilvēku, kamēr PSRS 52 miljoni. ASV lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība bija 40% mazāka par PSRS. Par spīti šiem skaitļiem, PSRS lauksaimniecības ražas sasniedza tikai 2/3 no ASV apjoma. 1963. gada beigās Hruščovs sāka jaunu minerālmēslu kampaņu, lai uzlabotu ražas, un sāka minerālmēslu rūpnīcu un inventāra iepirkšanu Rietumos ar mērķi līdz 1970. gadam četrkāršot minerālmēslu ražošanu no 20 miljoniem tonnu uz 80 miljoniem tonnu. Lai nodrošinātu tehnoloģiju iepirkšanu, no 1960. gada PSRS katru gadu pārdeva zeltu apmēram 200 miljonu USD vērtībā, ko katru gadu papildināja Rietumvalstu kredīti 300 miljonu USD vērtībā. 1962.-63. gada neraža piespieda PSRS ārzemēs iepirkt vismaz 11 miljonus tonnu graudu, par to samaksājot 800 miljonus USD, tādējādi zaudējot tehnoloģiju iepirkšanai paredzētos līdzekļus.&lt;ref name=&quot;cia.gov&quot;/&gt;

== Dzīvokļu celtniecība ==
[[Attēls:Raiņa iela 21 (Jelgava).jpg|thumb|Hruščovka Jelgavā]]
{{main|Hruščovka}}
Lai risinātu katastrofālo mājokļu trūkumu, 1948. gadā PSRS atļāva atkal celt privātmājas, kuras ideoloģisku apsvērumu dēļ sauca par &quot;individuālajām&quot; ēkām. Valsts izsniedza kredītus celtniecībai, vienlaikus ļoti stingri kontrolējot privātmāju celtniecību, nosakot izmantojamo būvmateriālu daudzumu un ēkas plānu. Tās bija vienādas, kvadrātiskas, vienstāva &quot;tintes pudeles&quot; ar ne vairāk par diviem stāviem un piecām istabām. Gandrīz 30% jauno platību turpmāk nodrošināja privātmājas. Lielie uzņēmumi cēla vienkāršas 2—3 stāvu ķieģeļu [[staļinka]]s vai kopmītnes savu strādnieku vajadzībām. Atsevišķs dzīvoklis bija privilēģija, ko piešķīra režīma elitei, pārējiem pilsētniekiem saspiežoties [[Komunālais dzīvoklis|komunālajos dzīvokļos]]. Piecstāvu ķieģeļu ēkas celtniecība aizņēma vismaz divus gadus, jo ziemā darbus pārtrauca. PSKP 19. kongress izvirzīja mērķi samazināt namu celtniecības izmaksas par 20%. Sākās paneļu ēku celtniecības plānošana, izstrādāja tipveida projektus. 1955. gadā padomju celtniecības ierēdņi apmeklēja Franciju, Angliju, Itāliju, Nīderlandi, kur jau bija sākusies paneļu ēku celtniecība.

1954. gada decembrī Hruščovs kritizēja pēckara ķieģeļu rūpnīcu celtniecību, uzsverot nepieciešamību pēc cementa fabrikām un jaunām celtniecības metodēm. 1957. gadā ar saukli &quot;celt ātri, lēti un labi&quot;, izbeidza [[Staļinisma arhitektūra]]s ēku celtniecību, dodot priekšroku [[Funkcionālisms (arhitektūra)|funkcionālismam]]. Sākās ļoti strauja dzelzsbetona dzīvojamo ēku celtniecība, valdībai solot likvidēt dzīvokļu problēmu līdz 1970. gadam, katrai ģimenei piešķirot nelielu dzīvokli. Valdība paredzēja visā valstī uzcelt 400 dzelzbetona būvpaneļu rūpnīcas. 1960. gadā Maskavā vispār aizliedza ķieģeļu ēku celtniecību. Individuāli projektētās mājas aizstāja pāris tipveida projektu variācijas. 1963. gadā 98% no Maskavas jaunceltnēm bija tipveida ēkas.&lt;ref&gt;[https://vestnik-mgou.ru/Articles/Doc/11360 Н.С.ХРУЩЁВ И ПЕРЕХОД К МАССОВОМУ ЖИЛИЩНОМУСТРОИТЕЛЬСТВУ В СОВЕТСКОМ СОЮЗЕ]&lt;/ref&gt;

1956. gadā Maskavā uz vienu iedzīvotāju bija 5,1 kv.m. dzīvojamās platības. Septiņgades plāns solīja uzcelt 650-660 miljonus kv.m. jaunu dzīvokļu, kā arī palielināt vienam cilvēkam atvēlēto dzīvojamo platību no 6,2 kv.m. uz 9 kv.m. (ASV tā bija 28 kv.m.) Līdz 1960. gadam par valsts un kooperatīvu (Dzīks) līdzekļiem uzcēla 199 miljonus kv.m. dzīvojamās platības, un par privātajiem līdzekļiem uzcēla vēl 96,8 miljonus kv.m. Hruščovs sākotnēji atbalstīja privātmāju celtniecību, kas 1958. pārsniedza plānoto apjomu par 30%, taču turpmākajos gados sākās kampaņa pret &quot;sociālismam naidīgajām&quot; privātmājām. 1960. gadā valsts izbeidza finanšu atbalstu privātmāju celtniecībai, un ierobežoja būvmateriālu pārdošanu, tā ievērojami samazinot valsts kopējo būvniecības apjomu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/CIA-RDP79T01003A001000010002-7.pdf |title=Soviet Housing Drive — The First Three Years |access-date={{dat|2018|01|09||bez}} |archive-date={{dat|2017|01|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170123180357/https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/CIA-RDP79T01003A001000010002-7.pdf }}&lt;/ref&gt; Lai dotu iedzīvotājiem ar uzkrājumiem apmierināt vēlmi pēc sava mājokļa, veicināja dzīvokļu kooperatīvu (Dzīks) ēku celtniecību, kur valsts veikto celtniecību finansēja privātpersonas ar saviem līdzekļiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/CIA-RDP79T01003A001500200003-0.pdf |title=Soviet Housing Construction Continues to Lag |access-date={{dat|2018|01|09||bez}} |archive-date={{dat|2017|01|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170123092001/https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/CIA-RDP79T01003A001500200003-0.pdf }}&lt;/ref&gt; Šis risinājums tomēr neguva lielu popularitāti, jo iztērējot uzkrājumus un paņemot kredītu (līdz 60% no dzīvokļa cenas), iedzīvotāji ieguva tādu pašu dzīvokli, kādu citiem piešķīra bez maksas. Iedzīvotājiem nebija tiesības dzīvokļus pārdot un atstāt mantojumā, taču tā kā tajos parasti bija pierakstīta visa ģimene, vecāku nāves gadījumā tajos turpināja dzīvot bērni.
 
Pēc straujā celtniecības kampaņas sākuma, 1960. gadā tempi palēninājās, jo valstij sāka aptrūkties būvmateriāli (samazinājās ķieģeļu ražošana) un būvpaneļu fabriku jauda nespēja apmierināt pieprasījumu, jo daudzas jaunās būvpaneļu fabrikas ražošanu uzsāka 2—3 gadus vēlāk par plānoto. 1961. gadā Hruščovs kritizēja situāciju, ka vienlaikus ir iesākti ļoti daudzi celtniecības projekti, jo to visu pabeigšanai nepietiek materiālu, tehnikas un celtnieku, tādējādi projektu nodošana ekspluatācijā ievelkas. Sākās kampaņa pret privātmāju celtniecību, kas esot dārga, iztērējot būvmateriālus un nelietderīgi aizņem pilsētu teritorijas. Dažviet par sākās privātmāju nojaukšana, lai atbrīvotu vietu daudzstāvu paneļu ēkām. Mazpilsētās un ciematos aktīvi turpinājās privātmāju celtniecība, taču aizvien biežāk arī šeit cēla ķieģeļu hruščovku kvartālus. Propaganda pielika lielas pūles, lai nepieļautu individuālisma attīstīšanos. Daudzdzīvokļu ēku iedzīvotājiem ieteica kopīgi uzkopt ēku iekštelpas un zaļo zonu. No 1957. līdz 1963. gadam 1/3 PSRS iedzīvotāju ievācās jaunā dzīvoklī vai mājā.&lt;ref&gt;[https://books.google.lv/books?id=iegWDgAAQBAJ&amp;pg=PA160&amp;dq=soviet+individual+housing+khrushchev&amp;hl=en&amp;sa=X&amp;ved=0ahUKEwiQztSe7u3YAhVFJlAKHf4CA70Q6AEIMTAC#v=onepage&amp;q=soviet%20individual%20housing%20khrushchev&amp;f=false Gender and Housing in Soviet Russia: Private Life in a Public Space]&lt;/ref&gt;

== Bruņotie spēki ==
[[Attēls:Roket Launcher R-7.svg|thumb|R-7 starpkontinentālo raķešu attīstība]]
Uzreiz pēc Staļina nāves padomju vadītāji sāka runāt par mierīgu līdzāspastāvēšanu ar kapitālistisko pasauli. 1955. gada 10. maijā PSRS izteica piedāvājumu visām lielvalstīm vispirms samazināt savas armijas un pēc tam aizliegt atomieročus. 1959. gada 18. septembrī Hruščovs ANO izteica 4 soļu atbruņošanās programmu, ar kuru 4 gadu laikā valstis likvidētu savus bruņotos spēkus un ieroču krājumus, raķetes paturot tikai kosmosa apgūšanai, iekšējās kārtības nodrošināšanai paturot viegli bruņotu policiju. PSRS pameta karabāzes Somijā un Ķīnā, izveda okupācijas karaspēku no Austrijas un Rumānijas, samazināja garnizonus Ungārijā, VDR un Polijā. Miera politika bija nepieciešama, lai samazinātu milzīgos finanšu izdevumus, ko prasīja padomju karaspēks un ļautu Hruščovam īstenot solījumus tautai.&lt;ref name=&quot;evestnik-mgou.ru&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://evestnik-mgou.ru/ru/Articles/Doc/148 |title=НЕЗАВЕРШЕННАЯ РЕФОРМА Н.С. ХРУЩЁВА:ПРЕОБРАЗОВАНИЯ ВООРУЖЕННЫХ СИЛ СССР В 1953-1964 гг. |access-date={{dat|2019|02|25||bez}} |archive-date={{dat|2017|12|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20171214160040/http://evestnik-mgou.ru/ru/Articles/Doc/148 }}&lt;/ref&gt;

1952. gada 1. martā padomju bruņotajos spēkos dienēja 5,39 miljoni cilvēku. Līdz 1956. gada 1. janvārim bruņotos spēkus samazināja līdz 4,4 miljoniem, 1957. gada sākumā 3,98 miljoniem un 1959. gada 1. decembrī līdz 3,63 miljoniem. 1960. gada 15. janvārī Augstākā Padome apstiprināja Hruščova ierosinājumu par bruņoto spēku samazināšanu par vēl 1,2 miljoniem, lai līdz 1962. gadam tie būtu 2,42 miljonus lieli. [[Berlīnes krīze]]s dēļ plānoto samazinājumu neveica pilnā apjomā un Hruščova gāšanas brīdī bruņotajos spēkos dienēja ap 3,3 miljoniem cilvēku.&lt;ref name=&quot;evestnik-mgou.ru&quot;/&gt;

Raķešu atbalstītājs Hruščovs uzstāja uz kara aviācijas un flotes samazināšanu. 1955. gadā viņš panāca Staļina laikā iesāktās karaflotes modernizācijas programmas izbeigšanu, kurai bija paredzēts tērēt 150 miljardus rubļu. Jau iesāktos kuģus sadalīja metāllūžņos. Tā vietā uzsvaru turpmāk lika uz zemūdeņu celtniecību, kuras vēlāk sāka apgādāt ar raķetēm. Šī konflikta dēļ 1955. gada 8. decembrī no amata atcēla karaflotes vadītāju [[Nikolajs Kuzņecovs (admirālis)|admirāli Kuzņecovu]], kuru pazemināja par viceadmirāli un pensionēja.

Hruščovs uzskatīja, ka jaunās kodolraķetes nodrošina valsts aizsardzību, tādēļ droši var samazināt kareivju un ieroču apjomu. Viņš uzskatīja, ka demobilizētajiem kareivjiem un virsniekiem lielāka vērtība būs strādājot civilajā tautsaimniecībā. 1957. gada 12. augustā Aizsardzības ministrija izdeva rīkojumu par demobilizēto militārpersonu nodarbināšanu, uzsverot, ka viņiem būtu jādodas uz Neapgūtajām zemēm vai lielajām triecienceltnēm reģionos, izvairoties no došanās uz lielajām pilsētām. Pēc 1960. gada samazināšanas lēmuma, valdība atkal paziņoja, ka demobilizētajiem jādodas strādāt uz celtniecības un lauksaimniecības darbiem ziemeļos, Sibīrijā, Tālajos Austrumos vai Kazahijā. Tomēr dati liecināja, ka liela daļa demobilizēto izvairās strādāt lauksaimniecībā un tiem ir problēmas ar dzīvokļu atrašanu. Daudzi devās uz nacionālajām republikām, kur atrada darbu rūpnīcās vai celtniecībā.

No 1953. līdz 1958. gadam demobilizēto vajadzībām ieviesa dažādus atbalstus un pensijas, tomēr lielākā daļa virsnieku, kas bija dienējuši mazāk par 20 gadiem, pabalstus un pensijas nesaņēma. No 1958. gadā demobilizētajiem 63,5 tūkstošiem virsnieku, pensijas saņēma 64,3%. 1959. gadā valdība samazināja pensijas un pārskatīja dienesta laika aprēķinus, tā ietaupot 800-900 miljonus rubļu gadā.&lt;ref name=&quot;evestnik-mgou.ru&quot;/&gt;

Bija skaidrs, ka galvenais militārais pretinieks būs ASV, kas nevis iebruks valstī ar milzīgu armiju, bet izmantos savu bumbvedēju un raķešu pārsvaru, lai iznīcinātu Padomju Savienību. Spēku samērs bija jāmēra nevis kareivju, bet atombumbu un raķešu daudzumā. Hruščovs arī pieņēma lēmumu neattīstīt taktiskos atomieročus, bet koncentrēties uz starpkontinentālajām raķetēm R-7, kuru attīstība noveda pie kosmosa iekarošanas. 1959. gada beigās izveidoja PSRS raķešu karaspēku, kā atsevišķu bruņoto spēku struktūru. Raķešu ražošana un uzturēšana bija krietni lētāka par stratēģisko bumbvedēju ražošanu.

Pēc savas ANO publiskotās idejas par armiju pakāpenisku likvidēšanu, Hruščovs regulāri izteicās ka armiju varētu pārveidot par teritoriālo zemessardzi. 1963. gada februārī viņš runāja par 300-500 000 kareivju lielu profesionālo armiju, kas koncentrētos uz 200-300 kodolraķešu izmantošanu. Pārējo karaspēku veidotu reģionālās zemessardzes. Pēc Hruščova gāšanas PSRS sāka masīvu konvencionālo un kodolieroču ražošanas programmu, kas patērēja aizvien lielāku budžeta daļu.&lt;ref name=&quot;evestnik-mgou.ru&quot;/&gt;

== Drošības dienesti ==
[[Attēls:KGB first law.jpg|thumb|Lēmums par VDK izveidošanu]]
Uzreiz pēc Staļina nāves izbeidza skaļo &quot;Ārstu lietu&quot;, un samazinājās totalitārais terors pret iedzīvotājiem. 1954. gada 13. martā izveidoja [[VDK]], kas pildīja politiskās slepenpolicijas funkcijas. Komitejas, un nevis ministrijas statuss skaidri norādīja, ka tās ietekme ir samazināta. 1955. un 1958. gadā pieņēma kriminālkodeksa izmaiņas, kas formāli samazināja milicijas un VDK patvaļas iespējas. Vienlaikus samazināja politisko noziegumu skaitu un sodus par tiem.&lt;ref&gt;[http://www.country-data.com/cgi-bin/query/r-12904.html THE SECURITY APPARATUS AND KREMLIN POLITICS]&lt;/ref&gt;

Kā atalgojumu par atbalstu cīņā pret Beriju, 1954. gadā par VDK vadītāju iecēla Ivanu Serovu un Iekšlietu ministru Sergeju Kruglovu, kuriem bija ilgstoša staļiniskā terora pieredze. 1956. gada janvārī Kruglovu atlaida, un 1960. gadā vispār izslēdza no partijas. 1958. gada decembrī Serova vietā iecēla Aleksandru Šeļepinu, kas nāca no komjaunatnes, un vecos staļinistus ātri nomainīja ar labi izglītotiem un jaunākiem darbiniekiem, kas aizvien vairāk nodarbojās ar spiegošanu. 1961. gada decembrī par VDK vadītāju kļuva Šeļepina sabiedrotais Vladimirs Semičastnijs, kas turpināja VDK modernizācijas politiku. Viņi abi 1964. gadā iesaistījās Hruščova gāšanā, un pat pretendēja uz augstākajiem valsts amatiem, taču [[Leonīds Brežņevs]] pāris gadu laikā viņus atbīdīja no varas.

=== Ieslodzījuma sistēma ===
1956. gada sākumā [[Gulags|Gulagā]] joprojām bija 781 630 ieslodzītie, no kuriem 92 000 bija politieslodzītie. Hruščovs ierosināja koncentrācijas nometnes pārveidot par soda kolonijām, kas ieslodzītos vairs nenodarbinātu nāvējošos apstākļos. 1956. gadā Gulag nosaukumu mainīja uz Galveno labošanas darba koloniju pārvaldi, bet 1959. gadā uz Galveno ieslodzījuma vietu pārvaldi. 1960. gadā ieslodzījuma vietās atradās 582 717 ieslodzītie, kas bija zemākais skaitlis kopš 1935. gada. Ieslodzītos parasti izmantoja celtniecības darbos, mežu ciršanā un zelta ieguvē.&lt;ref&gt;[https://hal.archives-ouvertes.fr/hal-00859338/document Khrushchev’s Gulag: the Soviet Penitentiary System after Stalin’s death, 1953-1964]&lt;/ref&gt;

== Izmaiņas sabiedrībā ==
[[Attēls:USSR stamp M.Tukhachevsky 1963 4k.jpg|thumb|Reabilitētajam Tuhačevskim veltīta pastmarka]]
Pēc Hruščova ierosinājuma Krievijai piederošo [[Krima]]s pussalu 1954. gadā pievienoja [[Ukrainas PSR]], tā iesākot konfliktu, kas 21. gs. izraisīja [[Krimas krīze|Krimas krīzi]]. Pēc Staļina kritikas 1956. gada PSKP 20. kongresā, Tbilisi sākās demonstrācijas un nemieri, kurus apspieda armija.

1957. gada sākumā Staļina laikā deportētajām tautām — [[kalmiki]]em, [[čečeni]]em, [[inguši]]em, [[karačaji]]em un [[balkāri]]em ļāva atgriezties dzimtenē un atjaunoja viņu autonomās republikas. Šeit izcēlās konflikti starp čečenu un ingušu trimdiniekiem, un viņu mājās izmitinātajiem jaunajiem iedzīvotājiem. [[Krimas tatāri]]em un [[Pievolgas vācieši]]em neatļāva atgriezties dzimtajos apvidos, spiežot viņus palikt Kazahijā un Uzbekijā.

1955. gada 23 novembrī atcēla 1936. gadā ieviesto abortu aizliegumu.

Staļina laika teroru un nošaušanas draudus aizstāja maigākas kontroles formas. Sākās padomju sistēmu kritizējošo cilvēku ieslodzīšanas psihiatriskajās slimnīcās. [[Boriss Pasternaks|Borisa Pasternaka]] grāmatas &quot;[[Doktors Živago]]&quot; publicēšana Rietumos 1957. gadā, izraisīja pret rakstnieku personīgi vērstu kampaņu, kuras rezultātā viņš atteicās no 1958. gada Nobela prēmijas literatūrā. Pēc Pasternaka nāves 1960. gadā, viņa dzīvesbiedreni arestēja un deportēja uz Sibīriju.

Valstī regulāri notika izolēti nemieri. Gandrīz 300 000 uz neskartajām zemēm strādāt nosūtīto dzīves apstākļi bija tik nepanesami, ka sākās vardarbīgi protesti. 1959. gadā [[Temirtau]] pilsētā nogalināja 16 protestētājus. Papildus notika jauniebraucēju sadursmes ar vietējiem iedzīvotājiem. Ekonomikas pasliktināšanās 1961. un 1962. gadā izraisīja strādnieku protestus. Pēc tam, kad 1962. gada 1. jūnijā valsts pacēla pārtikas cenas, sākās streiks un demonstrācijas [[Novočerkaska|Novočerkaskā]], kuru apspiešanas laikā nogalināja vismaz 26 cilvēkus. Septiņus nemieru vadītājus vēlāk notiesāja uz nāvi.

Reģionālo sovnarhozu izveidošana 1957. gadā vietējiem partijas vadītājiem deva ne tikai politisko, bet arī ekonomisko varu. Centrālāzijā un Kaukāzā tas noveda pie vietējās elites korumpēšanās, kamēr Baltijā parādījās nacionālisma riski. 1959. gadā Hruščovs sāka kampaņu pret &quot;nacionālismu&quot;, kas Latvijas PSR noveda pie Berijas laikā aizsāktās kadru politikas beigām, un [[Nacionālkomunisti|nacionālkomunistu]] tīrīšanām. Visā PSRS vadošos amatus atkal uzticēja krieviem. Politiskajai kontrolei sekoja arī sovnarhozu brīvības ierobežošana, un PSRS Augstākās Tautsaimniecības padomes izveidošanas 1963. gadā.&lt;ref&gt;[https://books.google.lv/books?id=yMwdWFtgV0QC&amp;pg=PA410&amp;dq=khrushchev+foreign+policy&amp;hl=en&amp;sa=X&amp;ved=0ahUKEwig1pmbooDZAhXJLVAKHV_xCGo4ChDoAQhiMAk#v=onepage&amp;q=khrushchev%20foreign%20policy&amp;f=false A History of Russia Volume 2: Since 1855, Volume 2]&lt;/ref&gt;

[[PSKP 22. kongress]] iezīmēja destaļinizācijas un mākslinieciskās brīvības augstāko punktu. 1962. gada 1. decembrī Hruščovs ar pavadoņiem, tai skaitā VDK vadītāju, apmeklē izstāžu zāli Manēžā, kur izstādīti abstrakcionistu un moderno mākslinieku darbi. Iespējams, šo apmeklējumu speciāli organizēja konservatīvie spēki, kas spēja prognozēt Hruščova reakciju. Hruščovs ir šokēts par redzēto mākslu, un nespējot savaldīties, nolamā klātesošos māksliniekus par &quot;pidariem&quot; un viņu mākslu par &quot;suņa sūdiem&quot;. Viņš piedraud tos izslēgt no mākslinieku savienības, nosūtīt uz Sibīriju, vai vispār izraidīt no PSRS. Valstī sākas plaša kampaņa pret moderno mākslu un kultūru.&lt;ref&gt;[https://books.google.lv/books?id=bw0c3wcI_34C&amp;pg=PA193&amp;dq=khrushchev+1964&amp;hl=en&amp;sa=X&amp;ved=0ahUKEwiurruqwILZAhXIjCwKHTFTBv84RhDoAQhPMAc#v=onepage&amp;q=khrushchev%201964&amp;f=false Zhivago's Children]&lt;/ref&gt;

=== Ideoloģija ===
[[Attēls:Selskoe-hozyajstvo-ic1961 .jpg|thumb|22. kongresam veltīta pastmarka]]
Hruščova laikā notika trīs PSKP kongresi. 1956. gada 20. kongress, 1959. gada 21. kongress un 1961. gada [[PSKP 22. kongress|22. kongress]], kurā izvērsa plašu destaļinizācijas kampaņu, pieņēma PSKP trešo programmu, un Hruščovs paziņoja, ka jau esošā paaudze ap 1980. gadu sāks dzīvot komunismā. Līdz 1970. gadam bija paredzēts apsteigt ASV visos ražošanas rādītājos. Nākamajos gados būtu jāizveido komunisma materiāli tehniskā bāze, iedzīvotāju vajadzības būs pilnībā apmierinātas, pēc 1980. gada notiks komunisma ieviešana.&lt;ref&gt;[http://www.e-reading.club/chapter.php/1032967/16/Shevelev_-_N.S._Hruschev.html Глава 13 Коммунизм]&lt;/ref&gt; [[Ķīnas—PSRS ideoloģiskās nesaskaņas]], kas publiski izpaudās 1960. gadā, sašķēla par monolītu uzskatīto komunistu pasauli. Hruščova radikālismu šajos gados — aktīvo palīdzību Kubai, atbalstu Āfrikas jaunajām valstīm, komunisma sasniegšanu 20 gados, var daļēji izskaidrot ar nepieciešamību demonstrēt, ka par spīti ķīniešu apvainojumiem, PSRS joprojām seko revolūcijas kursam.

== Reliģijas apspiešana ==
1954. gadā Centrālkomiteja uz īsu laiku sāka pret reliģiju vērstu kampaņu, kas gan beidzās dažu mēnešu laikā. Komunisma celtniecība nozīmēja zinātniskā ateisma veicināšanu un jaunu kampaņu pret reliģiju, kas sākās 1958. gada beigās, tā izbeidzot Otrā pasaules kara sākumā izveidoto aliansi starp Staļina režīmu un pareizticīgo baznīcu. Pēc dažādiem datiem, kampaņas laikā visā PSRS slēdza vairāk nekā pusi no esošajām baznīcām un dievnamiem, to skaitam no 22 000 1959. gadā samazinoties līdz 7873 1965. gadā. Baznīcām aizliedza zvanīt zvanus. Īpašiem ierobežojumiem pakļāva baptistus, Jehovas lieciniekus un Septītās dienas adventistus, ko dēvēja par sektantiem. Masveidā slēdza vecticībnieku lūgšanu namus. 1961. gadā aizliedza bērnu dalību baptistu, un 1963. gadā arī pareizticīgo dievkalpojumos. Reliģisko konfesiju vadītāji, daudzi no kuriem bija VDK kontrolē, pret notiekošo publiski neprotestēja. Slēgtajās baznīcās, ja tās atradās pilsētās, labākajā gadījumā ierīkoja muzeju vai koncertzāli, kas vismaz daļēji ļāva to saglabāt. Lauku baznīcas visbiežāk nodeva kolhoziem, kas tur ierīkoja garāžas un noliktavas. Daudzas baznīcas nojauca. Vērtīgākos kulta priekšmetus nodeva muzejiem, pārējo vienkārši iznīcinot. [[Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāle]] kampaņas laikā tiek slēgta, tai noņem krustus, telpās iekārto lekciju zāli, planetāriju un kafejnīcu. Plaši sāk izdot pret reliģiju vērstas grāmatas un žurnālus, uzņemt kinofilmas ([[Pieviltie]]). Vairākus simtus ticīgo arestē un notiesā par dažādiem pārkāpumiem. Ticīgajiem vecākiem atņēma vecāku tiesības, bērnus ievietojot bērnunamos. Agresīvākais kampaņas posms beidzās līdz ar Hruščova gāšanu no amatiem, taču ticības ierobežojumi turpinājās visu atlikušo padomju varas laiku.

== Varas zaudēšana ==
{{main|Hruščova gāšana (1964)}}
Hruščovs 1961. gadā bija atsācis aktīvu destaļinizācijas kampaņu, ko varēja izmantot, lai atbrīvotos no konservatīvajiem elementiem partijā, no kuriem redzamākais bija [[Mihails Suslovs]]. 1962. gada beigās viņš partiju sadalīja divās daļās, no kurām viena atbildēja par rūpniecību, bet otra par lauksaimniecību. 1964. gada 17. aprīlī Hruščovs svinēja 70. dzimšanas dienu. Par viņa ticamākajiem pēcnācējiem uzskatīja Brežņevu un [[Nikolajs Podgornijs|Nikolaju Podgorniju]], bet pārējie tuvākie līdzgaitnieki bija [[Anastass Mikojans|Mikojans]], [[Aleksejs Kosigins|Kosigins]] un [[Mihails Suslovs|Suslovs]]. Atšķirībā no Staļina, kurš ļoti reti atstāja Maskavu, Hruščovs nepārtraukti braukāja pa valsti, uz vietas sniedzot padomus par visiem dzīves jautājumiem. Lai arī lauksaimniecība nekad nesasniedza plānotos apjomus, uz 1964. gadu saražotās pārtikas apjoms bija pieaudzis par 50%. Agresīvais ārpolitikas kurss, kas sākās pēc [[Vjačeslavs Molotovs|Molotova]] atlaišanas 1957. gadā, beidzās līdz ar Kubas raķešu krīzi 1962. gadā. Turpmāk PSRS bija vairāk vēsta uz attiecību uzlabošanu ar Rietumvalstīm. Ideoloģiskais konflikts ar Ķīnu bija radījis nopietnu šķelšanos pasaules komunistiskajā kustībā, un Kubas raķešu krīzi uzskatīja par PSRS zaudējumu.

Lai arī Hruščovs kopš 1957. gada bija neapstrīdēts PSRS vadītājs, viņa nepārdomātās reformas, nepiepildāmie solījumi un ārpolitikas neveiksmes, noveda pie sazvērestības viņa tuvāko līdzstrādnieku vidū, kas vainagojās ar viņa atstādināšanu no visiem amatiem 1964. gada 14. oktobrī.

Kā īpašas šķiras pensionārs, Hruščovs saglabāja māju un vasarnīcu, piekļuvi īpašajai nomenklatūras poliklīnikai, automašīnu &quot;Volga&quot; un salīdzinoši lielu 500 rubļu pensiju. Viņa pārvietošanās brīvība bija ierobežota, un viņā atradās VDK uzraudzībā. Hruščovs nodarbojās ar dārza darbiem, un pēc ilgstošas depresijas, dažus gadus vēlāk sāka magnetofona lentē ierakstīt savus memuārus, kurus izdevās izvest no PSRS un 1970. gadā publicēt Rietumos.

== Atsauces ==
{{Atsauces|2}}

== Skatīt arī ==
{{sisterlinks-inline}}
* [[Destaļinizācija]]
* [[PSRS Septiņgade]]

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://elar.urfu.ru/bitstream/10995/213/2/hruchev.pdf &quot;О культе личности и его последствиях&quot;, Pilnais teksts]
* [http://introvertum.com/doklad-n-s-hrushheva-o-kulte-lichnosti-i-ego-posledstviyah-polnyiy-tekst/ Доклад Н.С. Хрущева «О культе личности и его последствиях». Полный текст]
* [https://www.lvi.lu.lv/lv/LVIZ_2017_files/2numurs/R_Viksne_Padomju_LVIZ_2017_2.pdf Padomju režīma antireliģiskā politika Latvijā 1954.-1964.gadā]
{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība
 | virsraksts = [[PSKP CK pirmais sekretārs]]
 | periods    = 1953-1964
 | pirms      = [[Josifs Staļins]]
 | pēc        = [[Leonīds Brežņevs]]
}}
{{Amatu secība
 | virsraksts = [[PSRS Ministru padomes priekšsēdētājs]]
 | periods    = 1958—1964
 | pirms      = [[Nikolajs Bulgaņins]]
 | pēc        = [[Aleksejs Kosigins]]
}}
{{kastes beigas}}

{{Politiķis-aizmetnis}}
{{Gada cilvēks (Time) 1951—1975}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Hruszczovs, Nzikita}}
[[Kategorija:1894. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1971. gadā mirušie]]
[[Kategorija:PSRS valdības vadītāji]]
[[Kategorija:PSKP ģenerālsekretāri]]
[[Kategorija:Padomju Savienības Varoņi]]
[[Kategorija:Sociālistiskā Darba varoņi]]
[[Kategorija:Ar Ļeņina ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Kurskas apgabalā dzimušie]]
[[Kategorija:Ar Suvorova ordeni apbalvotie (PSRS)]]
[[Kategorija:Ar Kutuzova ordeni apbalvotie (PSRS)]]
[[Kategorija:Ar Tēvijas Kara ordeni apbalvotie]]</text>
      <sha1>r60bugf653ipj3ukx21jm6k3ejmuk1a</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Andrea de Čezariss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>40405</id>
    <revision>
      <id>3662137</id>
      <parentid>3550519</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T15:44:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: {{mdv → {{miršanas datums un vecums using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5178" xml:space="preserve">{{Motorsportista infokaste v2
 |            vārds = Andrea de Čezariss
 |       vārds_oriģ = ''Andrea de Cesaris''
 |           attēls = 
 |          att_izm = 
 |         paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |      pilns vārds = 
 |           dz_dat = {{dat|1959|05|31}}
 |          dz_viet = {{vieta|Itālija|Roma}}
 |          mir_dat = {{miršanas datums un vecums|2014|10|5|1959|5|31}}
 |         mir_viet = {{vieta|Itālija|Roma}}
 |          tautība = 
 |             taut = {{ITA}}
 |           garums = 
 |            svars = 
 |             alga = 
 |          iesauka = 
 |        izglītība = 
&lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
 |          kar_sāk = 
 |         kar_beig = 
 |          komanda = 
 |           numurs =
 |           veids0 =
 |         treneris = 
&lt;!------ Pirmais veids ------&gt;
 |            veids = ''[[Formula 1]]''
 |        zvaigznes = 
 |          sezonas = {{f1|1980}}—{{f1|1994}}
 |        sacīkstes = 214 (208 starti)
 |           tituli = 0
 |          uzvaras = 0
 |       pjedestāli = 5
 |       p_position = 1
 |           ā_apļi = 1
 |       p_sacīkste = {{f1|1980}}. gada {{f1gp|Kanādas}}
 |         p_uzvara = 
 |     pēd_sacīkste = {{f1|1994}}. gada {{f1gp|Eiropas}}
 |       pēd_uzvara = 
&lt;!------ Klubi ------&gt;
 |          kl_sez1 = {{f1|1980}}, {{f1|1982}}—{{f1|1983}}
 |           klubs1 = ''[[Alfa Romeo F1|Alfa Romeo]]''
 |          kl_sez2 = {{f1|1981}}
 |           klubs2 = ''[[McLaren]]''
 |          kl_sez3 = {{f1|1984}}—{{f1|1985}}
 |           klubs3 = ''[[Ligier]]''
 |          kl_sez4 = {{f1|1986}}
 |           klubs4 = ''[[Minardi]]''
 |          kl_sez5 = {{f1|1987}}
 |           klubs5 = ''[[Brabham]]''
 |          kl_sez6 = {{f1|1988}}
 |           klubs6 = ''[[Rial Racing|Rial]]''
 |          kl_sez7 = {{f1|1989}}—{{f1|1990}}
 |           klubs7 = ''[[Scuderia Italia]]''
 |          kl_sez8 = {{f1|1991}}, {{f1|1994}}
 |           klubs8 = ''[[Jordan Grand Prix|Jordan]]''
 |          kl_sez9 = {{f1|1992}}—{{f1|1993}}
 |           klubs9 = ''[[Tyrrell Racing|Tyrrell]]''
 |         kl_sez10 = {{f1|1994}}
 |          klubs10 = ''[[Sauber]]''
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |       sasniegumi = 
 |           aģenti = 
 |            slavz = 
 |          dzimums = 
 |        atjaunots = 
}}
'''Andrea de Čezariss''' ({{val-it|Andrea de Cesaris}}; {{dat|1959|05|31|N}} — {{dat|2014|10|05|N}}) bija [[Itālija]]s autosportists, kas bija pazīstams ar karjeru ''[[Formula 1]]'' pasaules čempionātā. Viņam pieder rekords par visvairāk veiktajām sacīkstēm, ne reizi neuzvarot (214 sacīkstes).

== ''Formula 1'' karjera ==
Andrea de Čezariss debitēja ''[[Formula 1]]'' pasaules čempionātā {{f1|1980}}. gadā ''[[Alfa Romeo F1|Alfa Romeo]]'' komandas sastāvā pēdējās divās sezonas sacīkstēs, abās no tām izstājoties. {{f1|1981}}. gadā viņš pārstāvēja ''[[McLaren]]'' vienību, daļēji pateicoties viņa sakariem ar komandas sponsoru ''[[Marlboro]]''. Viņš sezonā izcīnīja vienu punktu un nākamās divas sezonas pavadīja ''Alfa Romeo''. Šajā laikā de Čezariss trīs reizes finišēja labāko trijniekā. {{f1|1984}}. gadā itāliešu pilots sāka sadarbību ar ''[[Ligier]]'' komandu, no kuras viņš tika atlaists piecas sacīkstes pirms {{f1|1985}}. gada sezonas beigām. {{f1|1986}}. gadā viņš pārstāvēja ''[[Minardi]]'', finišējot tikai vienā sacīkstē.

{{f1|1987}}. gadā de Čezariss pārstāvēja ''[[Brabham]]'' komandu. Vienīgajā sacīkstē, kur viņam izdevās sasniegt finišu ({{f1gp|Beļģijas}}, viņš izcīnīja trešo vietu. {{f1|1988}}. gadā ''Brabham'' nepiedalījās, tādēļ pilots pārstāvēja ''[[Rial Racing|Rial]]'' komandu. Viņa sezonas labākais sasniegums bija 4. vieta. Nākamos divus gadus de Čezariss pavadīja ''[[Scuderia Italia]]'' vienībā, ar kuru viņam izdevās pēdējo reizi savā karjerā finišēt labāko trijniekā. {{f1|1991}}. gadā de Čezariss pārstāvēja jaunizveidoto ''[[Jordan Grand Prix|Jordan]]'' komandu. Nākamās divas sezonas viņš pārstāvēja ''[[Tyrrell Racing|Tyrrell]]''. {{f1|1994}}. gadā de Čezariss aizvadīja savas pēdējās sacensības, vispirms divas sacīkstes aizvietojot diskvalificēto [[Edijs Ērvins|Ediju Ērvinu]] ''Jordan'' vienībā, bet pēc tam deviņas sacīkstes aizvietojot savainoto [[Kārlis Vendlingers|Kārli Vendlingeru]] ''[[Sauber]]'' komandā.

== Nāve ==
Andrea de Čezariss gāja bojā motocikla avārijā {{dat|2014|10|05}} [[Roma|Romā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = Perde il controllo della moto, muore sul Gra l'ex pilota di F1 De Cesaris {{it ikona}} | publisher = Repubblica | date = 2014. gada 5. oktobrī | accessdate = 2014. gada 5. oktobrī | url = http://roma.repubblica.it/cronaca/2014/10/05/news/gra-97398499/ }}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Čezariss, Andrea de}}
[[Kategorija:1959. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2014. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Ceļa negadījumos bojā gājušie]]
[[Kategorija:Formula 1 piloti]]
[[Kategorija:Formula 2 piloti]]
[[Kategorija:Formula 3 piloti]]
[[Kategorija:Itālijas autosportisti]]
[[Kategorija:Romā dzimušie]]</text>
      <sha1>myzo5667wcfehh7a1fwiq56mv5wyeul</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Braņska</title>
    <ns>0</ns>
    <id>40426</id>
    <revision>
      <id>3662230</id>
      <parentid>2729337</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T16:07:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Ārējās saites */sīkumi, replaced: {{commonscat-inline → {{sisterlinks-inline}} using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1358" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Braņska
| image_skyline = Cerkiew św. Symeona Słupnika w Brańsku 1.jpg
| image_caption = Pareizticīgo baznīca Braņskā
| image_flag = 
| image_shield = POL Brańsk COA.svg
| pushpin_map = Poland
| pushpin_label_position = bottom
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{POL}}
| subdivision_type1 = [[Polijas administratīvais iedalījums|Vojevodiste]]
| subdivision_name1 = [[Podlases vojevodiste]]
| subdivision_type2 = Apriņķis
| subdivision_name2 = [[Belskas apriņķis]]
| established_title3 = Pilsētas tiesības
| established_date3 = 1493
| area_total_km2 = 32.43
| population_as_of = 2007
| population_total = 3822
| population_density_km2 = auto
| timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]]
| utc_offset = +1
| timezone_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]]
| utc_offset_DST = +2
| latd = 52 
| latm = 44 
| lats = 00
| latNS = N 
| longd = 22 
| longm = 50 
| longs = 00
| longEW = E
| elevation_m = 
| website = http://www.bransk.podlaskie.pl/ }}
'''Braņska''' (''Brańsk'') ir pilsēta [[Polija]]s ziemeļaustrumos, [[Podlases vojevodiste|Podlases vojevodistē]], uz rietumiem no [[Belska Podlaska|Belskas Podlaskas]].

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}|Brańsk|Braņska}}

{{polija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Podlases vojevodistes pilsētas]]</text>
      <sha1>gnoi6sotcabscbe9b1khr166k79ml83</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3662231</id>
      <parentid>3662230</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T16:08:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Ārējās saites */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1339" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Braņska
| image_skyline = Cerkiew św. Symeona Słupnika w Brańsku 1.jpg
| image_caption = Pareizticīgo baznīca Braņskā
| image_flag = 
| image_shield = POL Brańsk COA.svg
| pushpin_map = Poland
| pushpin_label_position = bottom
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{POL}}
| subdivision_type1 = [[Polijas administratīvais iedalījums|Vojevodiste]]
| subdivision_name1 = [[Podlases vojevodiste]]
| subdivision_type2 = Apriņķis
| subdivision_name2 = [[Belskas apriņķis]]
| established_title3 = Pilsētas tiesības
| established_date3 = 1493
| area_total_km2 = 32.43
| population_as_of = 2007
| population_total = 3822
| population_density_km2 = auto
| timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]]
| utc_offset = +1
| timezone_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]]
| utc_offset_DST = +2
| latd = 52 
| latm = 44 
| lats = 00
| latNS = N 
| longd = 22 
| longm = 50 
| longs = 00
| longEW = E
| elevation_m = 
| website = http://www.bransk.podlaskie.pl/ }}
'''Braņska''' (''Brańsk'') ir pilsēta [[Polija]]s ziemeļaustrumos, [[Podlases vojevodiste|Podlases vojevodistē]], uz rietumiem no [[Belska Podlaska|Belskas Podlaskas]].

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}

{{polija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Podlases vojevodistes pilsētas]]</text>
      <sha1>paekinw5pvpiqw9tqvffrzpr97d88s5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Brendans Freizers</title>
    <ns>0</ns>
    <id>42450</id>
    <revision>
      <id>3661950</id>
      <parentid>3515904</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T12:25:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Karjera */sīkumi, replaced: Screen Actors Guild Awards → Ekrāna aktieru ģildes balva using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5330" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
 | vārds                   = Brendans Freizers
 | vārds_orig              = ''Brendan Fraser''
 | attēls                  = Brendan Fraser 2.jpg
 | attēla izmērs           = 
 | komentārs               = Brendans Freizers 2006. gadā
 | dz. vārds               = 
 | dz. datums              = {{dzimšanas datums un vecums|1968|12|3}}
 | dz. vieta               = {{vieta|ASV|Indiāna|Indianapolisa}}
 | miršanas datums         = 
 | miršanas vieta          = 
 | citi vārdi              = 
 | nodarbošanās            = Aktieris
 | darbības gadi           = 1983—''pašlaik''
 | dzīvesbiedrs            = 
 | mājaslapa               = 
 | paraksts                = 
 | akadēmijasbalva         = 
 | afibalva                = 
 | arielabalva             = 
 | BFTMAbalva              = 
 | cēzarabalva             = 
 | emibalva                = 
 | filmfarebalva           = 
 | geminibalva             = 
 | zeltateļabalva          = 
 | zeltaglobusabalva       = 
 | zeltaavenesbalva        = 
 | gojasbalva              = 
 | gremībalva              = 
 | iftbalva                = 
 | lorensaolivjēbalva      = 
 | NAACPbalva              = 
 | nacionālāsfilmasbalva   = 
 | SAGbalva                = 
 | tonijasbalva            = 
 | apbalvojumi             = 
 | dzimums                 = V
}}
'''Brendans Džeimss Freizers''' ({{val|en|Brendan James Fraser}}, dzimis {{dat|1968|12|3}}) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Kanāda]]s teātra un kino aktieris.

==Biogrāfija==
Freizers dzimis ASV, [[Indianapolisa|Indianapolisā]], bet, tā kā viņa tēvs bija atbildīgais par ārzemju sakariem Kanādas valdības Tūrisma birojā, viņa ģimene bieži mainīja dzīvesvietu. Brendans ir dzīvojis dažādās vietās ASV, Kanādā un [[Eiropa|Eiropā]].

Freizers ir studējis Augškanādas Koledžā [[Toronto]] (''Upper Canada College in Toronto'') un [[Sietla]]s Korniša Mākslas koledžā (''Acting at Seattle's Cornish College of the Arts'').

[[1998]]. gada 27. septembrī Freizers apprecēja Aftonu Smitu, un viņiem ir trīs bērni.

Freizera hobijs ir fotografēšana.

==Karjera==
Freozera pirmā loma kino bija epizodiska lomiņa filmā &quot;''Dogfit''&quot; [[1991]]. gadā. Pirmā nozīmīgā loma sekoja jau [[1992]]. gadā filmā &quot;Alu cilvēks&quot; (''Encino Man''). Tajā pašā gadā viņš piedalījās filmā, kurā tēloja arī lielākā mēroga zvaigznes ([[Mets Deimons]], [[Bens Afleks]], [[Kriss O'Donels]]): &quot;Skolas saites&quot; (''School Ties''). [[1997]]. gadā Brendans Freizers izpelnījās visparēju popularitāti, nospēlējot galveno lomu komēdijā &quot;Džordžs no džungļiem&quot; (''George of the Jungle''). Nozīmīgas ir arī lomas filmās &quot;[[Mūmija (filma)|Mūmija]]&quot; (''The Mummy'', [[1999]].) un &quot;Mūmija atgriežas&quot; (''The Mummy returns'', [[2001. gads|2001]].). 2008. gada augustā iznāca trešā filma, kurā Freizers tēlo Riku O'Konelu: &quot;Mūmija: Imperatora Drakona kapenes&quot; (''The Mummy: Tomb of the Dragon Emperor'').

Freizers ir arī teātra aktieris, 2001. gadā viņš spēlēja nozīmīgu lomu kādā no [[Londona]]s Vestenedas teātriem [[Tenesijs Viljams|T. Viljamsa]] lugā &quot;Kaķis uz nokaitēta skārda jumta&quot;.

2005. gadā Freizers saņēma [[Ekrāna aktieru ģildes balva|Ekrāna aktieru ģildes balvu]] kategorijā &quot;Labākais tēlojums kinofilmā&quot; par lomu filmā &quot;Sadursme&quot; (''Creash'').

==Filmogrāfija==
{| class=&quot;wikitable&quot;
!align=&quot;left&quot;|Gads
!align=&quot;left&quot;|Filmas nosaukums oriģinālvalodā
|-
|[[1991]].
|''Dogfight''
|-
|[[1992]].
|''Alu cilvēks|Encino Man''
|-
|[[1992]].
|''School Ties''
|-
|[[1994]].
|''With Honors''
|-
|[[1994]].
|''Airheads''
|-
|[[1994]].
|''The Scout''
|-
|[[1995]].
|''The Passion of Darkly Noo''  
|-
|[[1995]].
|''Now and Then''
|-
|[[1996]].
|''Brain Candy''
|-
|[[1996]].
|''Mrs. Winterbourne''
|-
|[[1997]].
|&quot;[[Džordžs no džungļiem]]&quot;
|-
|[[1998]].
|''Gods and Monsters''
|-
|[[1998]].
|''Still Breathing''
|-
|[[1999]].
|''Dudley Do-Right''
|-
|[[1999]].
|''Blast from the Past''
|-
|[[1999]].
|&quot;[[Mūmija (filma)|Mūmija]]&quot;
|-
|[[2000. gads|2000]].
|''Bedazzled''
|-
|[[2001. gads|2001]].
|''The Mummy Returns''
|-
|[[2001. gads|2001]].
|''Monkeybone''
|-
|[[2002]].
|''The Quiet American''
|-
|[[2003. gads|2003]].
|''Looney Tunes: Back in Action''
|-
|[[2003. gads|2003]].
|''Dickie Roberts: Former Child Star''
|-
|[[2005. gads|2005]].
|''Crash''
|-
|[[2006. gads|2006]].
|''The Last Time'''
|-
|[[2006. gads|2006]].
|''Journey To The End Of The Night''
|-
|[[2007. gads|2007]].
|''The Air I Breathe''
|-
|[[2008. gads|2008]].
|''Adventure at the Center of the Earth''
|-
|[[2008. gads|2008]].
|''Singularity''
|-
|[[2008. gads|2008]].
|''Inkheart''
|-
|[[2008. gads|2008]].
|''Big Bug Man''
|-
|[[2008. gads|2008]].
|''Stella''
|-
|[[2008. gads|2008]].
|''The Mummy: Tomb of the Dragon Emperor''
|-
|[[2009. gads|2009]].
|&quot;[[G. I. Joe: Kobras sacelšanās|G.I. Joe: Kobras sacelšanās]]&quot;
|-
|[[2010. gads|2010]].
|''Extraordinary Measures''
|-
|[[2010. gads|2010]].
|&quot;[[Zvēri nāk]]&quot;
|}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
{{Aktieru ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Freizers, Brendans}}
[[Kategorija:1968. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]]
[[Kategorija:Kanādiešu kinoaktieri]]</text>
      <sha1>b3zkfb5q5ld237xra1otie5twlz3xw1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jansons</title>
    <ns>0</ns>
    <id>45842</id>
    <revision>
      <id>3662446</id>
      <parentid>3538430</parentid>
      <timestamp>2022-07-29T00:29:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>MC2013</username>
        <id>40125</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2886" xml:space="preserve">'''Jansons''' ({{val|sv|Jansson}} — ‘[[Jāns|Jāna]] dēls’; sieviešu dzimtē [[Jansone]]) ir [[zviedru valoda|zviedru]] cilmes [[uzvārds]], piektais izplatītākais vīriešu uzvārds [[Latvija|Latvijā]] (aiz [[Bērziņš]], [[Ivanovs]], [[Kalniņš]], [[Ozoliņš]]).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Noskaidroti Latvijā populārākie uzvārdi |date= 2015. gada 17. jūnijs |publisher= [[Neatkarīgā Rīta Avīze]] |url= http://nra.lv/izklaide/143438-noskaidroti-latvija-popularakie-uzvardi.htm |accessdate= 2017. gada 2. marts |archiveurl= https://web.archive.org/web/20161202162449/http://nra.lv/izklaide/143438-noskaidroti-latvija-popularakie-uzvardi.htm |archivedate= {{dat|2016|12|02||bez}} }}&lt;/ref&gt; Cilvēki ar šo uzvārdu:

* [[Aigars Jansons]] (dzimis 1971) — grieķu-romiešu stila cīkstonis;
* Andrejs Jansons
** [[Andrejs Jansons]] (1937—2006) — tēlnieks;
** [[Andrejs Jansons (diriģents)|Andrejs Jansons]] (1938—2022) — komponists un kora diriģents;
*Arnolds Jansons
** [[Arnolds Jansons]] (1885—?) — inženieris, Tautas Saeimas deputāts;
** Arnolds Jansons (1912-1991) — žurnālists un rakstnieks;
* [[Arvīds Jansons]] (1914—1984) — diriģents;
* [[Didzis Jansons]] (dzimis 1992) — hokejists;
* [[Edmunds Jansons]] (dzimis 1972) — animācijas filmu režisors un mākslinieks;
* [[Eduards Hugo Jansons]] (dzimis 1997) — hokejists;
* [[Fricis Jansons]] (1881—?) — pedagogs, kaligrāfs un politiķis;
* [[Jānis Jansons]]:
** [[Jānis Jansons-Brauns]] (1872—1917) — revolucionārs un publicists;
** [[Jānis Jansons (deputāts)|Jānis Jansons]] (1908—?) — politiķis un sabiedrisks darbinieks;
** [[Jānis Jansons (florbolists)|Jānis Jansons]] (dzimis 1982), florbolists;
** [[Jānis Jansons (bobslejists)|Jānis Jansons]] (dzimis 1990), bobslejists;
* [[Jēkabs Jansons]] (1884—?) — politiķis, Satversmes sapulces deputāts;
* [[Jūlijs Jansons]] (1880—1937) — virsnieks;
* [[Juris Jansons]]:
** [[Juris Jansons (jurists)|Juris Jansons]] (1973) — jurists, [[Latvijas tiesībsargs|tiesībsargs]];
** [[Juris Jansons]] (1939-2016) — fiziķis;
* [[Kārlis Jansons]]:
** [[Kārlis Jansons (revolucionārs)|Kārlis Jansons]] (1882—1939) — revolucionārs;
** [[Kārlis Jansons (tēlnieks)|Kārlis Jansons]] (1896—1986) — tēlnieks;
* [[Ludvigs Jansons]] (1909—1958) — fiziķis;
* [[Māris Jansons]] (1936—1997) — fiziķis;
* [[Mariss Jansons]] (1943—2019) — diriģents;
* [[Oskars Jansons]] (1990) — mūziķis multiinstrumentālists un komponists;
* [[Ritvars Jansons]] (1968) — vēsturnieks un politiķis;
* [[Valdis Jansons]] (1981) — futbolists;
* [[Vilhelms Jansons]] (1896—?) — inženieris-elektriķis;
* [[Ziedonis Jansons]] (1961) — basketbolists un treneris.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Uzvārds}}

[[Kategorija:Zviedru uzvārdi]] 
[[Kategorija:Latviešu uzvārdi]]</text>
      <sha1>mi8mnphurwhyzo2ati9vd93ip1n00dm</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3662447</id>
      <parentid>3662446</parentid>
      <timestamp>2022-07-29T00:34:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>MC2013</username>
        <id>40125</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2926" xml:space="preserve">'''Jansons''' ({{val|sv|Jansson}} — ‘[[Jāns|Jāna]] dēls’; sieviešu dzimtē [[Jansone]]) ir [[zviedru valoda|zviedru]] cilmes [[uzvārds]], piektais izplatītākais vīriešu uzvārds [[Latvija|Latvijā]] (aiz [[Bērziņš]], [[Ivanovs]], [[Kalniņš]], [[Ozoliņš]]).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Noskaidroti Latvijā populārākie uzvārdi |date= 2015. gada 17. jūnijs |publisher= [[Neatkarīgā Rīta Avīze]] |url= http://nra.lv/izklaide/143438-noskaidroti-latvija-popularakie-uzvardi.htm |accessdate= 2017. gada 2. marts |archiveurl= https://web.archive.org/web/20161202162449/http://nra.lv/izklaide/143438-noskaidroti-latvija-popularakie-uzvardi.htm |archivedate= {{dat|2016|12|02||bez}} }}&lt;/ref&gt; Cilvēki ar šo uzvārdu:

* [[Aigars Jansons]] (dzimis 1971) — grieķu-romiešu stila cīkstonis;
* Andrejs Jansons
** [[Andrejs Jansons]] (1937—2006) — tēlnieks;
** [[Andrejs Jansons (diriģents)|Andrejs Jansons]] (1938—2022) — komponists un kora diriģents;
* Arnolds Jansons
** [[Arnolds Jansons]] (1885—?) — inženieris, Tautas Saeimas deputāts;
** [[Arnolds Jansons (žurnālists)|Arnolds Jansons]] (1912—1991) — žurnālists un rakstnieks;
* [[Arvīds Jansons]] (1914—1984) — diriģents;
* [[Didzis Jansons]] (dzimis 1992) — hokejists;
* [[Edmunds Jansons]] (dzimis 1972) — animācijas filmu režisors un mākslinieks;
* [[Eduards Hugo Jansons]] (dzimis 1997) — hokejists;
* [[Fricis Jansons]] (1881—?) — pedagogs, kaligrāfs un politiķis;
* [[Jānis Jansons]]:
** [[Jānis Jansons-Brauns]] (1872—1917) — revolucionārs un publicists;
** [[Jānis Jansons (deputāts)|Jānis Jansons]] (1908—?) — politiķis un sabiedrisks darbinieks;
** [[Jānis Jansons (florbolists)|Jānis Jansons]] (dzimis 1982), florbolists;
** [[Jānis Jansons (bobslejists)|Jānis Jansons]] (dzimis 1990), bobslejists;
* [[Jēkabs Jansons]] (1884—?) — politiķis, Satversmes sapulces deputāts;
* [[Jūlijs Jansons]] (1880—1937) — virsnieks;
* [[Juris Jansons]]:
** [[Juris Jansons (jurists)|Juris Jansons]] (1973) — jurists, [[Latvijas tiesībsargs|tiesībsargs]];
** [[Juris Jansons]] (1939—2016) — fiziķis;
* [[Kārlis Jansons]]:
** [[Kārlis Jansons (revolucionārs)|Kārlis Jansons]] (1882—1939) — revolucionārs;
** [[Kārlis Jansons (tēlnieks)|Kārlis Jansons]] (1896—1986) — tēlnieks;
* [[Ludvigs Jansons]] (1909—1958) — fiziķis;
* [[Māris Jansons]] (1936—1997) — fiziķis;
* [[Mariss Jansons]] (1943—2019) — diriģents;
* [[Oskars Jansons]] (1990) — mūziķis multiinstrumentālists un komponists;
* [[Ritvars Jansons]] (1968) — vēsturnieks un politiķis;
* [[Valdis Jansons]] (1981) — futbolists;
* [[Vilhelms Jansons]] (1896—?) — inženieris-elektriķis;
* [[Ziedonis Jansons]] (1961) — basketbolists un treneris.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Uzvārds}}

[[Kategorija:Zviedru uzvārdi]] 
[[Kategorija:Latviešu uzvārdi]]</text>
      <sha1>hv53zsy0r1sb5s0xv0wwuxuea47j75f</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Burts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>48447</id>
    <revision>
      <id>3662240</id>
      <parentid>3533178</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T16:11:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: .gad → . gad using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7168" xml:space="preserve">[[Attēls:A Specimen by William Caslon.jpg|thumb|right|280px|Viljama Keslona radītais burtu un valodu paraugs ''A Specimen'' no 1728.g. ''Cyclopaedia''.]]
'''Burts''' ir [[alfabēts|alfabētiskas]] rakstu sistēmas elements. Katrs burts [[rakstu valoda|rakstu valodā]] parasti tiek asociēts ar vienu [[mutvārdu valoda]]s [[fonēma|fonēmu]]. Agrīno rakstību rakstzīmes saucamas par sillabogrammām (apzīmējošas [[zilbe]]s) vai logogrammām (apzīmējošas [[vārds|vārdus]] vai [[frāze]]s).

== Apskats un pielietojums ==
Kā segmentētu runu apzīmējoši [[simbols|simboli]], burti parasti tiek asociēti ar [[fonētika|fonētiku]]. Tīri [[fonēmika|fonēmiskos]] alfabētos katra fonēma tiek apzīmēta ar atsevišķu burtu, vēsturiski un praktiski burti bieži apzīmē vairāk kā vienu fonēmu. Burtu pāri, kas apzīmē atsevišķu fonēmu, sauc par [[digrāfs|digrāfu]]. Digrāfu piemēri latviešu valodā ir &quot;dz&quot; ({{IPA|[dz]}}) un &quot;dž&quot; ({{IPA|[dʒ]}}). Fonēmu var apzīmēt arī ar triju burtu kombināciju, ko sauc par [[trigrāfs|trigrāfu]], kā piemēram [[vācu valoda]]s &quot;sch&quot; (fonēma {{IPA|[ʃ]}}).

Burts var tikt asociēts ar vairāk kā vienu fonēmu (latviešu alfabēta burts &quot;e&quot;, kas apzīmē skaņas {{IPA|[e]}} un {{IPA|[æ]}}), kā arī fonēma var būt atkarīga no apkārtējiem burtiem (latviešu alfabēta burts &quot;b&quot; var apzīmēt skaņu {{IPA|[p]}} pirms nebalsīga līdzskaņa, kā vārdā ''glābt'', vai skaņu {{IPA|[b]}} pārējās pozīcijās).

Burtiem, kā alfabēta daļai, parasti ir noteikta kārtība. Vieni un tie paši burti dažādu valodu alfabētos var tikt kārtoti atšķirīgi. Piemēram, burts &quot;ä&quot; vācu alfabētā tiek kārtots līdzvērtīgi burtam &quot;a&quot;, turpretī [[igauņu valoda|igauņu]] alfabētā tas tiek kārtots alfabēta beigās.

Burtiem var būt arī [[skaitlis]]ka vērtība, kā tas ir [[romiešu cipari]]em, kā arī citās rakstu sistēmās.

== Vēsture ==
Burtu izgudrošanas pirmsākumi meklējami rietumsemītiskajā rakstā, kas parādījās [[Kanaana|Kanaanā]] ap 1000.g. p.m.ē. To priekšteči, domājams, meklējami protokanaaniešu rakstā, kas tiek datēts ar apmēram 1800.g. p.m.ē. Pārsvarā visu alfabētu saknes meklējamas šajā rakstībā. [[Grieķu alfabēts]] izgudrots ap 800.g. p.m.ē.

Ap 1300.g. p.m.ē. burts &quot;o&quot; tika iekļauts [[Feniķiešu alfabēts|feniķiešu alfabētā]] un tas ir izdzīvojis līdz mūsdienām, padarot to par senāko burtu, kuru lieto vēl mūsdienās.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Tehnika|last=Ročāns|first=Gints|publisher=&quot;Izdevniecība Avots&quot;|year=2008. gads|isbn=978-9984-800-45-5|location=Langervaldes iela 1a, Jelgava, LV-3001|pages=12}}&lt;/ref&gt;

== Burtu veidi ==
[[Attēls:NAMA Alphabet grec.jpg|thumb|200px|right|Seni grieķu burti uz vāzes]]
Burti atšķiras gan pēc to grafiskā pielietojuma dažādās rakstu sistēmās, gan arī pēc individuālajām īpašībām šo rakstu sistēmu ietvaros.

=== Dažādas rakstības ===
Sekojošie &quot;alfabēti&quot; (ne visi no tiem, stingri ņemot, ir alfabēti) un to atsevišķie burti ir iztirzāti attiecīgajos rakstos.

[[Arābu alfabēts]]: [[Aleph|{{lang|ar|ﺍ}}]], [[Beth (letter)|{{lang|ar|ﺏ}}]], [[Taw (letter)|{{lang|ar|ﺕ}}]], [[ṯāʼ|{{lang|ar|ﺙ}}]], [[Gimel (letter)|{{lang|ar|ﺝ}}]], [[Heth (letter)|{{lang|ar|ﺡ}}]], [[ḫāʼ|{{lang|ar|ﺥ}}]], [[Dalet|{{lang|ar|ﺩ}}]], [[ḏāl|{{lang|ar|ﺫ}}]], [[Resh|{{lang|ar|ﺭ}}]], [[Zayin|{{lang|ar|ﺯ}}]], [[Shin (letter)|{{lang|ar|ﺱ}}]], [[Shin (letter)|{{lang|ar|ﺵ}}]], [[Tsade|{{lang|ar|ﺹ}}]], [[ḍād|{{lang|ar|ﺽ}}]], [[Teth|{{lang|ar|ﻁ}}]], [[ẓāʼ|{{lang|ar|ﻅ}}]], [[Ayin|{{lang|ar|ﻉ}}]], [[ġayn|{{lang|ar|ﻍ}}]], [[Pe (letter)|{{lang|ar|ﻑ}}]], [[Qoph|{{lang|ar|ﻕ}}]], [[Kaph|{{lang|ar|ﻙ}}]], [[Lamedh|{{lang|ar|ﻝ}}]], [[Mem|{{lang|ar|ﻡ}}]], [[Nun (letter)|{{lang|ar|ﻥ}}]], [[He (letter)|{{lang|ar|هـ}}]], [[Waw (letter)|{{lang|ar|ﻭ}}]], [[Yodh|{{lang|ar|ﻱ}}]]

[[Kirilica]]: [[А]], [[Б]], [[В]], [[Г]], [[Ґ]], [[Д]], [[Е]], [[Є]], [[Ж]], [[З]], [[И]], [[І]], [[Ї]], [[Й]], [[К]], [[Л]], [[М]], [[Н]], [[О]], [[П]], [[Р]], [[С]], [[Т]], [[У]], [[Ф]], [[Х]], [[Ц]], [[Ч]], [[Ш]], [[Щ]], [[Ю]], [[Я]], [[Ъ]], [[Ь]], [[Ђ]], [[Љ]], [[Њ]], [[Ћ]], [[Џ]]

[[Grieķu alfabēts]]: [[Alfa|Α]], [[Bēta|Β]], [[Gamma|Γ]], [[Delta (burts)|Δ]], [[Epsilon|Ε]], [[Zeta (letter)|Ζ]], [[Eta (letter)|Η]], [[Theta|Θ]], [[Iota|Ι]], [[Kappa (letter)|Κ]], [[Lambda|Λ]], [[Mu (letter)|Μ]], [[Nu (letter)|Ν]], [[Xi|Ξ]], [[Omicron|Ο]], [[Pi (letter)|Π]], [[Rho (letter)|Ρ]], [[Sigma (letter)|Σ]], [[Tau|Τ]], [[Upsilon|Υ]], [[Phi|Φ]], [[Chi (letter)|Χ]], [[Psi (letter)|Ψ]], [[Omega|Ω]].

[[Ebreju alfabēts]]: [[Aleph (letter)|א]], [[Beth (letter)|ב]], [[Gimel (letter)|ג]], [[Dalet|ד]], [[He (letter)|ה]], [[Waw (letter)|ו]], [[Zayin|ז]], [[Heth|ח]], [[Teth|ט]], [[Yodh|י]], [[Kaph|כ]], [[Lamedh|ל]], [[Mem|מ]], [[Nun (letter)|נ]], [[Samekh|ס]], [[Ayin|ע]], [[Pe (letter)|פ]], [[Tsade|צ]], [[Qoph|ק]], [[Resh|ר]], [[Shin (letter)|ש]], [[Taw (letter)|ת]].

[[Latīņu alfabēts]]: [[A]], [[B]], [[C]], [[D]], [[E]], [[F]], [[G]], [[H]], [[I]], [[J]], [[K]], [[L]], [[M]], [[N]], [[O]], [[P]], [[Q]], [[R]], [[S]], [[T]], [[U]], [[V]], [[W]], [[X]], [[Y]], [[Z]].

[[Attēls:Cyrillic JA.png|thumb|[[Kirilica]]s burts [[Я]] kā lielais un mazais burts taisnrakstā un slīprakstā]]

=== Lielie un mazie burti ===
Atsevišķām rakstu sistēmām ([[Latīņu alfabēts|latīņu]], [[kirilica]]s, [[grieķu alfabēts|grieķu]]) katram burtam ir divas galvenās formas: '''lielie burti''' (saukti arī par ''majuskuliem'') un '''mazie burti''' (saukti arī par ''minuskuliem''). Lielie un mazie burti attēlo vienas un tās pašas skaņas, bet tām ir dažādas funkcijas rakstībā. Lielie burti visbiežāk tiek lietoti [[teikums|teikuma]] sākumā, kā [[īpašvārds|īpašvārdu]] sākumburti, kā arī [[virsraksts|virsrakstos]].

=== Burtveidoli un fonti ===
Burti var tikt nodrukāti daudzos dažādos izmēros un formās atkarībā no izvēlētā [[burtveidols|burtveidola]] (šrifta). Burtveidols ir atsevišķs, stilistiski saskanīgs burtu (vai to [[glifs|glifu]]) sakopojums. Parasti burtveidoli atšķiras ar burtu formām, burti var tikt attēloti dažādos optiskos smagumos, tiem var tikt izmainīts leņķis vai burtu elementi. [[Fonts|Fonti]] ir burtveidolu pielietošanas veids datorizētai videi, kas nosaka ne tikai burtu izskatu, bet arī to izmērus un dažkārt arī burtu savstarpējās attiecības ([[ligatūra]]s).

== Skatīt arī ==
* [[Alfabēts]]
* [[Diakritiskā zīme]]
* [[Digrāfs]]
* [[Glifs]]
* [[Grafēma]]
* [[Ligatūra]]
* [[Ortogrāfija]]
* [[Burtveidols]]
* [[Unicode]]

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20140312143430/http://www.decodeunicode.org/ decodeunicode.org] Visi 98,884 Unicode burti (vāciski un angliski)
* [http://www.lettercount.com/ ''LetterCount.com''] Burtu skaitīšana dokumentā

{{Commons category|Letters}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Ortogrāfija]]
[[Kategorija:Tipogrāfija]]
[[Kategorija:Valodniecība]]</text>
      <sha1>75i4zcqslhz4ncwrc1dmzozdk94q46x</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>49603</id>
    <revision>
      <id>3662271</id>
      <parentid>3625161</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T16:23:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Balvas ieguvēji */sīkumi, replaced: Vestsaidas stāsts (filma) → Vestsaidas stāsts (1961. gada filma) using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="17420" xml:space="preserve">{{Infobox award
| name           = [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]] &quot;Labākā filma&quot;
| current_awards = 
| image          = 
| alt            = 
| caption        = 
| description    = &quot;gada labāko filmu&quot;
| presenter      = [[Kino mākslas un zinātnes akadēmija]]
| country        = {{USA}}
| year           = 1929
| website        = {{url|http://www.oscars.org}}
}}
'''Kinoakadēmijas balva &quot;Labākā filma&quot;''' jeb &quot;Oskara&quot; balva tiek pasniegta labākajai filmai katru gadu.&lt;ref name=&quot;Oscars1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://www.oscars.org/awards/academyawards/rules/86/rule01.html |title=Rule One: Award Definitions |accessdate=August 30, 2013 |work=Academy of Motion Picture Arts and Sciences |publisher=AMPAS |archive-date={{dat|2014|06|09||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20140609213243/http://www.oscars.org/awards/academyawards/rules/86/rule01.html }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140609213243/http://www.oscars.org/awards/academyawards/rules/86/rule01.html |date={{dat|2014|06|09||bez}} }}&lt;/ref&gt; Jebkurš Kinoakadēmijas loceklis drīkst ne tikai balsot par nominācijām, bet arī izvirzīt kādu filmu nominēšanai.&lt;ref name=&quot;Oscars6&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://www.oscars.org/awards/academyawards/rules/86/rule16.html |title=Rule Sixteen: Special Rules for the Best Picture of the Year Award |accessdate=August 30, 2013 |work=Academy of Motion Picture Arts and Sciences |publisher=AMPAS |archive-date={{dat|2013|07|17||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20130717071946/http://www.oscars.org/awards/academyawards/rules/86/rule16.html }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130717071946/http://www.oscars.org/awards/academyawards/rules/86/rule16.html |date={{dat|2013|07|17||bez}} }}&lt;/ref&gt; Labākās filmas balvu pasniedz kā pēdējo un to saņem filmas producenti un režisors, lai gan oficiāli to saņem tikai producenti.

Sākotnēji nomināciju skaits nebija stingri noteikts, balvai tika nominētas pat 10 filmas. Bet kopš [[17. Kinoakadēmijas balva|17. Kinoakadēmijas balvu]] pasniegšanas ceremonijas (par 1944. gadā iznākušajām filmām) tika ieviests noteikums, ka fināla balsošanai tiek izvirzītas tikai 5 filmas. Tomēr, sākot ar [[82. Kinoakadēmijas balva|82. Kinoakadēmijas balvu]] pasniegšanas ceremoniju (par 2009. gadu), gada labākās filmas nomināciju skaitu atkal palielināja un noteica robežās no 5 līdz 10.&lt;ref name=&quot;5to10&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.deadline.com/2011/06/oscar-academy-builds-surprise-into-best-picture-race/|title=OSCAR SHOCKER! Academy Builds Surprise &amp; Secrecy Into Best Picture Race: Now There Can Be Anywhere From 5 To 10 Nominees|author=Nikki Finke|date=2011-06-14|work=Deadline Hollywood|publisher=MMC|accessdate=June 15, 2011}}&lt;/ref&gt;

Labākā režisora balva bieži tiek piešķirta labākās filmas režisoram — no 85 labākajām filmām 62 režisori saņēmuši arī labākā režisora balvu.

== Balvas ieguvēji ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:left&quot;
|-
! Gads (ceremonija) !!  Nosaukums !! Nosaukums oriģinālvalodā
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1927/28 &lt;small&gt;[[1. Kinoakadēmijas balva|(1.)]]&lt;/small&gt; || ''[[Wings]]'' || ''Wings''
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1928/29 &lt;small&gt;[[2. Kinoakadēmijas balva|(2.)]]&lt;/small&gt; || &quot;[[Brodvejas melodija]]&quot; || ''The Broadway melody''
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1929/30 &lt;small&gt;[[3. Kinoakadēmijas balva|(3.)]]&lt;/small&gt; || &quot;[[Rietumu frontē bez pārmaiņām (filma)|Rietumu frontē bez pārmaiņām]]&quot; || ''All quiet on the western front''
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1930/31 &lt;small&gt;[[4. Kinoakadēmijas balva|(4.)]]&lt;/small&gt; || &quot;[[Simarons]]&quot; || ''Cimarron''
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1931/32 &lt;small&gt;[[5. Kinoakadēmijas balva|(5.)]]&lt;/small&gt; || &quot;[[Viesnīca (filma)|Viesnīca]]&quot; || ''Grand Hotel''
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1932/33 &lt;small&gt;[[6. Kinoakadēmijas balva|(6.)]]&lt;/small&gt; || &quot;[[Kavalkāde (1933. gada filma)|Kavalkāde]]&quot; || ''Cavalcade''
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1934 &lt;small&gt;[[7. Kinoakadēmijas balva|(7.)]]&lt;/small&gt; || ''[[It Happened One Night]]'' || ''It happened one night''
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1935 &lt;small&gt;[[8. Kinoakadēmijas balva|(8.)]]&lt;/small&gt; || &quot;[[Dumpis uz &quot;Bounty&quot;]]&quot; || ''Mutiny on the Bounty''
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1936 &lt;small&gt;[[9. Kinoakadēmijas balva|(9.)]]&lt;/small&gt; || &quot;[[Dižais Zigfelds]]&quot; || ''The Great Ziegfeld''
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1937 &lt;small&gt;[[10. Kinoakadēmijas balva|(10.)]]&lt;/small&gt; || &quot;[[Emīla Zolā dzīve]]&quot; || ''The life of Emile Zola''
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1938 &lt;small&gt;[[11. Kinoakadēmijas balva|(11.)]]&lt;/small&gt; || &quot;[[To nevar paņemt sev līdzi (filma)|To nevar paņemt sev līdzi]]&quot; || ''You can't take it with you''
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1939 &lt;small&gt;[[12. Kinoakadēmijas balva|(12.)]]&lt;/small&gt; || &quot;[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]&quot; || ''Gone with the wind''
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1940 &lt;small&gt;[[13. Kinoakadēmijas balva|(13.)]]&lt;/small&gt; || &quot;[[Rebeka (filma)|Rebeka]]&quot; || ''Rebecca''
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1941 &lt;small&gt;[[14. Kinoakadēmijas balva|(14.)]]&lt;/small&gt; || &quot;[[Cik zaļa bija mana ieleja (filma)|Cik zaļa bija mana ieleja]]&quot; || ''How green was my walley''
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1942 &lt;small&gt;[[15. Kinoakadēmijas balva|(15.)]]&lt;/small&gt; || &quot;[[Minivera kundze (filma)|Minivera kundze]]&quot; || ''Mrs. Miniver''
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1943 &lt;small&gt;[[16. Kinoakadēmijas balva|(16.)]]&lt;/small&gt; || &quot;[[Kasablanka (filma)|Kasablanka]]&quot; || ''Casablanca''
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1944 &lt;small&gt;[[17. Kinoakadēmijas balva|(17.)]]&lt;/small&gt; || &quot;[[Sava ceļa gājējs]]&quot; || ''Going my way''
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1945 &lt;small&gt;[[18. Kinoakadēmijas balva|(18.)]]&lt;/small&gt; || &quot;[[Zudusī nedēļas nogale]]&quot; || ''The lost weekend''
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1946 &lt;small&gt;[[19. Kinoakadēmijas balva|(19.)]]&lt;/small&gt; || &quot;[[Mūsu dzīves labākie gadi]]&quot; || ''The best years of our lives''
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1947 &lt;small&gt;[[20. Kinoakadēmijas balva|(20.)]]&lt;/small&gt; || &quot;[[Džentlmeņu vienošanās]]&quot; || ''Gentleman's agreement''
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1948 &lt;small&gt;[[21. Kinoakadēmijas balva|(21.)]]&lt;/small&gt; || &quot;[[Hamlets (filma)|Hamlets]]&quot; || ''Hamlet''
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1949 &lt;small&gt;[[22. Kinoakadēmijas balva|(22.)]]&lt;/small&gt; || &quot;[[Visi karaļa vīri]]&quot; || ''All the kings men''
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1950 &lt;small&gt;[[23. Kinoakadēmijas balva|(23.)]]&lt;/small&gt; || &quot;[[Viss par Ievu]]&quot; || ''All about Eve''
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1951 &lt;small&gt;[[24. Kinoakadēmijas balva|(24.)]]&lt;/small&gt; || &quot;[[Amerikānis Parīzē]]&quot; || ''An american in Paris''
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1952 &lt;small&gt;[[25. Kinoakadēmijas balva|(25.)]]&lt;/small&gt; || &quot;[[Lieliskākā izrāde uz zemes]]&quot; || ''The greatest show on earth''
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1953 &lt;small&gt;[[26. Kinoakadēmijas balva|(26.)]]&lt;/small&gt; || &quot;[[No šejienes līdz bezgalībai]]&quot; || ''From here to eternity''
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1954 &lt;small&gt;[[27. Kinoakadēmijas balva|(27.)]]&lt;/small&gt; || &quot;[[Ostā]]&quot; || ''On the waterfront''
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1955 &lt;small&gt;[[28. Kinoakadēmijas balva|(28.)]]&lt;/small&gt; || &quot;[[Mārtijs (filma)|Mārtijs]]&quot; || ''Marty''
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1956 &lt;small&gt;[[29. Kinoakadēmijas balva|(29.)]]&lt;/small&gt; ||  &quot;[[80 dienās apkārt zemeslodei (1956. gada filma)|80 dienās apkārt zemeslodei]]&quot; || ''Around the world in 80 days''
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1957 &lt;small&gt;[[30. Kinoakadēmijas balva|(30.)]]&lt;/small&gt; || &quot;[[Tilts pār Kvai upi]]&quot; || ''The bridge on the river Kwai''
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1958 &lt;small&gt;[[31. Kinoakadēmijas balva|(31.)]]&lt;/small&gt; || &quot;[[Žižī (1958. gada filma)|Žižī]]&quot; || ''Gigi''
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1959 &lt;small&gt;[[32. Kinoakadēmijas balva|(32.)]]&lt;/small&gt; || &quot;[[Ben-Hurs]]&quot; || ''Ben-Hur''
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1960 &lt;small&gt;[[33. Kinoakadēmijas balva|(33.)]]&lt;/small&gt; || &quot;[[Dzīvoklis]]&quot; || ''The apartment''
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1961 &lt;small&gt;[[34. Kinoakadēmijas balva|(34.)]]&lt;/small&gt; || &quot;[[Vestsaidas stāsts (1961. gada filma)|Vestsaidas stāsts]]&quot; || ''West Side story''
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1962 &lt;small&gt;[[35. Kinoakadēmijas balva|(35.)]]&lt;/small&gt; || &quot;[[Arābijas Lorenss (filma)|Arābijas Lorenss]]&quot; || ''Lawrence of Arabia''
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1963 &lt;small&gt;[[36. Kinoakadēmijas balva|(36.)]]&lt;/small&gt; || &quot;[[Toms Džonss (filma)|Toms Džonss]]&quot; || ''Tom Jones''
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1964 &lt;small&gt;[[37. Kinoakadēmijas balva|(37.)]]&lt;/small&gt; || &quot;[[Mana skaistā lēdija (filma)|Mana skaistā lēdija]]&quot; || ''My fair lady''
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1965 &lt;small&gt;[[38. Kinoakadēmijas balva|(38.)]]&lt;/small&gt; || &quot;[[Mūzikas skaņas]]&quot; || ''The sound of music''
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1966 &lt;small&gt;[[39. Kinoakadēmijas balva|(39.)]]&lt;/small&gt; || &quot;[[Cilvēks katrai situācijai (1966. gada filma)|Cilvēks katrai situācijai]]&quot; || ''A man for all seasons''
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1967 &lt;small&gt;[[40. Kinoakadēmijas balva|(40.)]]&lt;/small&gt; || &quot;[[Nakts karstumā]]&quot; || ''In the Heat of the Night''
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1968 &lt;small&gt;[[41. Kinoakadēmijas balva|(41.)]]&lt;/small&gt; || &quot;[[Oliver! (filma)|Oliver!]]&quot; || ''Oliver!''
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1969 &lt;small&gt;[[42. Kinoakadēmijas balva|(42.)]]&lt;/small&gt; || &quot;[[Pusnakts kovbojs]]&quot; || ''Midnight cowboy''
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1970 &lt;small&gt;[[43. Kinoakadēmijas balva|(43.)]]&lt;/small&gt; || &quot;[[Patons (filma)|Patons]]&quot; || ''Patton''
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1971 &lt;small&gt;[[44. Kinoakadēmijas balva|(44.)]]&lt;/small&gt; || &quot;[[Franču sakarnieks]]&quot; || ''The french connection''
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1972 &lt;small&gt;[[45. Kinoakadēmijas balva|(45.)]]&lt;/small&gt; || &quot;[[Krusttēvs (filma)|Krusttēvs]]&quot; || ''The godfather''
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1973 &lt;small&gt;[[46. Kinoakadēmijas balva|(46.)]]&lt;/small&gt; || &quot;[[Dzelonis (filma)|Dzelonis]]&quot; || ''The sting''
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1974 &lt;small&gt;[[47. Kinoakadēmijas balva|(47.)]]&lt;/small&gt; || &quot;[[Krusttēvs 2]]&quot; || ''The godfather Part II''
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1975 &lt;small&gt;[[48. Kinoakadēmijas balva|(48.)]]&lt;/small&gt; || &quot;[[Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu (filma)|Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu]]&quot; ||''One Flew Over the Cuckoo's Nest''
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1976 &lt;small&gt;[[49. Kinoakadēmijas balva|(49.)]]&lt;/small&gt; || &quot;[[Rokijs]]&quot; || ''Rocky''
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1977 &lt;small&gt;[[50. Kinoakadēmijas balva|(50.)]]&lt;/small&gt; || &quot;[[Enija Hola]]&quot; || ''Annie Hall''
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1978 &lt;small&gt;[[51. Kinoakadēmijas balva|(51.)]]&lt;/small&gt; || &quot;[[Briežu mednieks]]&quot; || ''The deer hunter''
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1979 &lt;small&gt;[[52. Kinoakadēmijas balva|(52.)]]&lt;/small&gt; || &quot;[[Krāmers pret Krāmeri]]&quot; || ''Kramer vs. Kramer''
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1980 &lt;small&gt;[[53. Kinoakadēmijas balva|(53.)]]&lt;/small&gt; || &quot;[[Parastie cilvēki]]&quot; || ''Ordinary people''
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1981 &lt;small&gt;[[54. Kinoakadēmijas balva|(54.)]]&lt;/small&gt; || &quot;[[Ugunīgie kaujas rati]]&quot; || ''Chariots of fire''
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1982 &lt;small&gt;[[55. Kinoakadēmijas balva|(55.)]]&lt;/small&gt; || &quot;[[Gandijs (filma)|Gandijs]]&quot; || ''Gandhi''
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1983 &lt;small&gt;[[56. Kinoakadēmijas balva|(56.)]]&lt;/small&gt; || &quot;[[Mīlestības apliecinājumi]]&quot; || ''Terms of endearment''
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1984 &lt;small&gt;[[57. Kinoakadēmijas balva|(57.)]]&lt;/small&gt; || &quot;[[Amadejs]]&quot; || ''Amadeus''
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1985 &lt;small&gt;[[58. Kinoakadēmijas balva|(58.)]]&lt;/small&gt; || &quot;[[Prom no Āfrikas (filma)|Prom no Āfrikas]]&quot; || ''Out of Africa''
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1986 &lt;small&gt;[[59. Kinoakadēmijas balva|(59.)]]&lt;/small&gt; || &quot;[[Armijas vads]]&quot; || ''Platoon''
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1987 &lt;small&gt;[[60. Kinoakadēmijas balva|(60.)]]&lt;/small&gt; || &quot;[[Pēdējais imperators]]&quot; || ''The last emperor''
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1988 &lt;small&gt;[[61. Kinoakadēmijas balva|(61.)]]&lt;/small&gt; || &quot;[[Lietus cilvēks]]&quot; || ''Rain man''
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1989 &lt;small&gt;[[62. Kinoakadēmijas balva|(62.)]]&lt;/small&gt; || &quot;[[Deizijas kundzes šoferis]]&quot; || ''Driving miss Daisy''
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1990 &lt;small&gt;[[63. Kinoakadēmijas balva|(63.)]]&lt;/small&gt; || &quot;[[Dejas ar vilkiem]]&quot; || ''Dances with wolves''
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1991 &lt;small&gt;[[64. Kinoakadēmijas balva|(64.)]]&lt;/small&gt; || &quot;[[Jēru klusēšana]]&quot; || ''The Silence of the lambs''
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1992 &lt;small&gt;[[65. Kinoakadēmijas balva|(65.)]]&lt;/small&gt; || &quot;[[Nepiedots]]&quot; || ''Unforgiven''
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1993 &lt;small&gt;[[66. Kinoakadēmijas balva|(66.)]]&lt;/small&gt; || &quot;[[Šindlera saraksts]]&quot; || ''Schindler's list''
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1994 &lt;small&gt;[[67. Kinoakadēmijas balva|(67.)]]&lt;/small&gt; || &quot;[[Forests Gamps]]&quot; || ''Forrest Gump''
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1995 &lt;small&gt;[[68. Kinoakadēmijas balva|(68.)]]&lt;/small&gt; || &quot;[[Drošsirdis]]&quot; || ''Braveheart''
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1996 &lt;small&gt;[[69. Kinoakadēmijas balva|(69.)]]&lt;/small&gt; || &quot;[[Angļu pacients (filma)|Angļu pacients]]&quot; || ''The english patient''
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1997 &lt;small&gt;[[70. Kinoakadēmijas balva|(70.)]]&lt;/small&gt; || &quot;[[Titāniks (filma)|Titāniks]]&quot; || ''Titanic''
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1998 &lt;small&gt;[[71. Kinoakadēmijas balva|(71.)]]&lt;/small&gt; || &quot;[[Iemīlējies Šekspīrs]]&quot; || ''Shakespeare in love''
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1999 &lt;small&gt;[[72. Kinoakadēmijas balva|(72.)]]&lt;/small&gt; || &quot;[[Amerikāņu skaistums]]&quot; || ''American beauty''
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 2000 &lt;small&gt;[[73. Kinoakadēmijas balva|(73.)]]&lt;/small&gt; || &quot;[[Gladiators (filma)|Gladiators]]&quot; || ''Gladiator''
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 2001 &lt;small&gt;[[74. Kinoakadēmijas balva|(74.)]]&lt;/small&gt; || &quot;[[Brīnišķais prāts]]&quot; || ''A beautiful mind''
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 2002 &lt;small&gt;[[75. Kinoakadēmijas balva|(75.)]]&lt;/small&gt; || &quot;[[Čikāga (filma)|Čikāga]]&quot; || ''Chicago''
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 2003 &lt;small&gt;[[76. Kinoakadēmijas balva|(76.)]]&lt;/small&gt; || &quot;[[Gredzenu pavēlnieks: Karaļa atgriešanās]]&quot; || ''The lord of the rings: The return of the king''
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 2004 &lt;small&gt;[[77. Kinoakadēmijas balva|(77.)]]&lt;/small&gt; || &quot;[[Miljons dolāru mazulīte]]&quot; || ''Million dollar baby''
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 2005 &lt;small&gt;[[78. Kinoakadēmijas balva|(78.)]]&lt;/small&gt; || &quot;[[Sadursme (2004. gada filma)|Sadursme]]&quot; || ''Crash''
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 2006 &lt;small&gt;[[79. Kinoakadēmijas balva|(79.)]]&lt;/small&gt; || &quot;[[Atkritēji]]&quot; || ''The Departed''
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 2007 &lt;small&gt;[[80. Kinoakadēmijas balva|(80.)]]&lt;/small&gt; || &quot;[[Kur sirmgalvjiem nav vietas]]&quot; || ''No Country for Old Men''
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 2008 &lt;small&gt;[[81. Kinoakadēmijas balva|(81.)]]&lt;/small&gt; || &quot;[[Graustu miljonārs]]&quot; || ''Slumdog Millionaire''
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 2009 &lt;small&gt;[[82. Kinoakadēmijas balva|(82.)]]&lt;/small&gt; || &quot;[[Sapieris (filma)|Sapieris]]&quot; || ''The Hurt Locker''
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 2010 &lt;small&gt;[[83. Kinoakadēmijas balva|(83.)]]&lt;/small&gt; || &quot;[[Karaļa runa]]&quot; || ''The King's Speech''
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 2011 &lt;small&gt;[[84. Kinoakadēmijas balva|(84.)]]&lt;/small&gt; || &quot;[[Mākslinieks (filma)|Mākslinieks]]&quot; || ''The Artist''
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 2012 &lt;small&gt;[[85. Kinoakadēmijas balva|(85.)]]&lt;/small&gt; || &quot;[[Argo (filma)|Argo]]&quot; || ''Argo''
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 2013 &lt;small&gt;[[86. Kinoakadēmijas balva|(86.)]]&lt;/small&gt; || &quot;[[12 gadi verdzībā]]&quot; || ''12 Years a Slave''
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 2014 &lt;small&gt;[[87. Kinoakadēmijas balva|(87.)]]&lt;/small&gt; || &quot;[[Putncilvēks]]&quot; || ''Birdman''
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 2015 &lt;small&gt;[[88. Kinoakadēmijas balva|(88.)]]&lt;/small&gt; || &quot;[[Uzmanības centrā]]&quot; || ''Spotlight''
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 2016 &lt;small&gt;[[89. Kinoakadēmijas balva|(89.)]]&lt;/small&gt; || &quot;[[Mēnessgaisma]]&quot; || ''Moonlight''
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 2017 &lt;small&gt;[[90. Kinoakadēmijas balva|(90.)]]&lt;/small&gt; || &quot;[[Ūdens forma]]&quot; || ''The Shape of Water''
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 2018 &lt;small&gt;[[91. Kinoakadēmijas balva|(91.)]]&lt;/small&gt; || &quot;[[Ceļvedis]]&quot; || ''Green Book''
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 2019 &lt;small&gt;[[92. Kinoakadēmijas balva|(92.)]]&lt;/small&gt; || &quot;[[Parazīts (filma)|Parazīts]]&quot; || ''기생충''
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 2020 &lt;small&gt;[[93. Kinoakadēmijas balva|(93.)]]&lt;/small&gt; || &quot;[[Klejotāju zeme]]&quot; || ''Nomadland''
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 2021 &lt;small&gt;[[94. Kinoakadēmijas balva|(94.)]]&lt;/small&gt; || &quot;[[CODA]]&quot; || ''CODA''
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.oscars.org/ Oscars.org] Oficiālā Kinoakadēmijas mājaslapa {{en ikona}}
* [http://www.oscars.org/awardsdatabase/index.html Oficiālā Kinoakadēmijas balvu datubāze] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080913120840/http://www.oscars.org/awardsdatabase/index.html |date={{dat|2008|09|13||bez}} }} {{en ikona}}

{{Oskara balva}}
{{Labākā filma (Oskars)}}

[[Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvējas filmas| ]]</text>
      <sha1>axexaobvm121i3l1wjx9dogs9bm7vo3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>49610</id>
    <revision>
      <id>3662269</id>
      <parentid>3654703</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T16:23:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Balvas ieguvēji */sīkumi, replaced: Vestsaidas stāsts (filma) → Vestsaidas stāsts (1961. gada filma) using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="22737" xml:space="preserve">{{Apbalvojuma infokaste
| name           = [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]] &quot;Labākais režisors&quot;
| current_awards = 
| image          = 
| alt            = 
| caption        = 
| description    = &quot;izcilu kinorežisora sniegumu&quot;
| presenter      = [[Kino mākslas un zinātnes akadēmija]]
| country        = {{USA}}
| year           = 1929
| website        = {{URL|http://www.oscars.org}}
}}
''' [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Kinoakadēmijas balva]] &quot;Labākais režisors&quot;''' jeb &quot;Oskara&quot; balva labākajam režisoram tiek pasniegta katru gadu.&lt;ref name=&quot;Oscars1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.oscars.org/awards/academyawards/rules/86/rule01.html |title=Rule One: Award Definitions |accessdate=August 30, 2013 |work=Academy of Motion Picture Arts and Sciences |publisher=AMPAS |archive-date={{dat|2014|06|09||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20140609213243/http://www.oscars.org/awards/academyawards/rules/86/rule01.html }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140609213243/http://www.oscars.org/awards/academyawards/rules/86/rule01.html |date={{dat|2014|06|09||bez}} }}&lt;/ref&gt; Nominācijas izvirza Kinoakadēmijas režijas nodaļa, bet par uzvarētājiem balso visi Kinoakadēmijas locekļi.&lt;ref name=&quot;Oscars6&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.oscars.org/awards/academyawards/rules/86/rule10.html |title=Rule Ten: Special Rules for the Directing Award |accessdate=August 30, 2013 |work=Academy of Motion Picture Arts and Sciences |publisher=AMPAS |archive-date={{dat|2013|09|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20130921141055/http://www.oscars.org/awards/academyawards/rules/86/rule10.html }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130921141055/http://www.oscars.org/awards/academyawards/rules/86/rule10.html |date={{dat|2013|09|21||bez}} }}&lt;/ref&gt;

Amerikas Kinorežisoru ģildes noteikumi nosaka, ka filmas režisors ir viens cilvēks — šis noteikums ieviests, lai izvairītos no dažādām juridiskām peripetijām, taču izņēmuma gadījumā balvai var tikt nominēta tā sauktā &quot;līdzrežisoru vienība&quot;, ja šie režisori ir jau ieguvuši sabiedrības atzinību. Līdzrežisori ieguvuši balvas divas reizes — 34. balvas pasniegšanā (Roberts Vaizs un Džeroms Robinss par filmu &quot;[[Vestsaidas stāsts]]&quot;) un 80. balvas pasniegšanā ([[Brāļi Koeni|Džoels un Ītans Koeni]] par filmu &quot;[[Kur sirmgalvjiem nav vietas]]&quot;).

== Balvas ieguvēji ==

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:left&quot;
|-
! Gads (ceremonija) !! Vārds !! Vārds oriģinālvalodā !! Filma
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1927/28 &lt;small&gt;[[1. Kinoakadēmijas balva|(1.)]] (drāma)&lt;/small&gt; || [[Frenks Borzeigi]] || ''Frank Borzage'' || ''[[7th Heaven]]''
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1927/28 &lt;small&gt;[[1. Kinoakadēmijas balva|(1.)]] (komēdija)&lt;/small&gt; || [[Luiss Mailstouns]] || ''Lewis Milestone'' || ''[[Two Arabian Knights]]''
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1928/29 &lt;small&gt;[[2. Kinoakadēmijas balva|(2.)]]&lt;/small&gt; || [[Frenks Loids]] || ''Frank Lloyd'' || &quot;[[Dievišķā lēdija]]&quot; (''The Divine Lady'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1929/30 &lt;small&gt;[[3. Kinoakadēmijas balva|(3.)]]&lt;/small&gt; || [[Luiss Mailstouns]] || ''Lewis Milestone'' || &quot;[[Rietumu frontē bez pārmaiņām (filma)|Rietumu frontē bez pārmaiņām]]&quot; (''All quiet on the western front'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1930/31 &lt;small&gt;[[4. Kinoakadēmijas balva|(4.)]]&lt;/small&gt; || [[Normens Taurogs]] || ''Norman Taurog'' || &quot;[[Skipijs (1931. gada filma)|Skipijs]]&quot; (''Skippy'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1931/32 &lt;small&gt;[[5. Kinoakadēmijas balva|(5.)]]&lt;/small&gt; || [[Frenks Borzeigi]] || ''Frank Borzage'' || &quot;[[Slikta meitene (1931. gada filma)|Slikta meitene]]&quot; (''Bad Girl'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1932/33 &lt;small&gt;[[6. Kinoakadēmijas balva|(6.)]]&lt;/small&gt; || [[Frenks Loids]] || ''Frank Lloyd'' || &quot;[[Kavalkāde (1933. gada filma)|Kavalkāde]]&quot; (''Cavalcade'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1934 &lt;small&gt;[[7. Kinoakadēmijas balva|(7.)]]&lt;/small&gt; || [[Frenks Kapra]] || ''Frank Capra'' || &quot;[[Tas notika kādā naktī]]&quot; (''It Happened One Night'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1935 &lt;small&gt;[[8. Kinoakadēmijas balva|(8.)]]&lt;/small&gt; || [[Džons Fords]] || ''John Ford'' || &quot;[[Ziņotājs (1935. gada filma)|Ziņotājs]]&quot; (''The Informer'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1936 &lt;small&gt;[[9. Kinoakadēmijas balva|(9.)]]&lt;/small&gt; || [[Frenks Kapra]] || ''Frank Capra'' || &quot;[[Misters Dīdss pārceļas uz pilsētu]]&quot; (''Mr. Deeds Goes to Town'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1937 &lt;small&gt;[[10. Kinoakadēmijas balva|(10.)]]&lt;/small&gt; || [[Leo Makerijs]] || ''Leo McCarey'' || &quot;[[Šausmīgā patiesība]]&quot; (''The Awful Truth'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1938 &lt;small&gt;[[11. Kinoakadēmijas balva|(11.)]]&lt;/small&gt; || [[Frenks Kapra]] || ''Frank Capra'' || &quot;[[To nevar paņemt sev līdzi (filma)|To nevar paņemt sev līdzi]]&quot; (''You can't take it with you'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1939 &lt;small&gt;[[12. Kinoakadēmijas balva|(12.)]]&lt;/small&gt; || [[Viktors Flemings]] || ''Victor Fleming'' || &quot;[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]&quot; (''Gone with the wind'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1940 &lt;small&gt;[[13. Kinoakadēmijas balva|(13.)]]&lt;/small&gt; || [[Džons Fords]] || ''John Ford'' || &quot;[[Naida augļi (filma)|Naida augļi]]&quot; (''The Grapes of Wrath'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1941 &lt;small&gt;[[14. Kinoakadēmijas balva|(14.)]]&lt;/small&gt; || [[Džons Fords]] || ''John Ford'' || &quot;[[Cik zaļa bija mana ieleja (filma)|Cik zaļa bija mana ieleja]]&quot; (''How green was my walley'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1942 &lt;small&gt;[[15. Kinoakadēmijas balva|(15.)]]&lt;/small&gt; || [[Viljams Vailers]] || ''William Wyler'' || &quot;[[Minivera kundze (filma)|Minivera kundze]]&quot; (''Mrs. Miniver'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1943 &lt;small&gt;[[16. Kinoakadēmijas balva|(16.)]]&lt;/small&gt; || [[Maikls Kertics]] || ''Michael Curtiz'' || &quot;[[Kasablanka (filma)|Kasablanka]]&quot; (''Casablanca'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1944 &lt;small&gt;[[17. Kinoakadēmijas balva|(17.)]]&lt;/small&gt; || [[Leo Makerijs]] || ''Leo McCarey'' || &quot;[[Sava ceļa gājējs]]&quot; (''Going my way'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1945 &lt;small&gt;[[18. Kinoakadēmijas balva|(18.)]]&lt;/small&gt; || [[Billijs Vailders]] || ''Billy Wilder'' || &quot;[[Zudusī nedēļas nogale (filma)|Zudusī nedēļas nogale]]&quot; (''The lost weekend'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1946 &lt;small&gt;[[19. Kinoakadēmijas balva|(19.)]]&lt;/small&gt; || [[Viljams Vailers]] || ''William Wyler'' || &quot;[[Mūsu dzīves labākie gadi]]&quot; (''The best years of our lives'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1947 &lt;small&gt;[[20. Kinoakadēmijas balva|(20.)]]&lt;/small&gt; || [[Elija Kazans]] || ''Elia Kazan'' || &quot;[[Džentlmeņu vienošanās]]&quot; (''Gentleman's agreement'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1948 &lt;small&gt;[[21. Kinoakadēmijas balva|(21.)]]&lt;/small&gt; || [[Džons Hjūstons]] || ''John Huston'' || &quot;[[Sjerra Madres bagātības (filma)|Sjerra Madres bagātības]]&quot; (''The Treasure of the Sierra Madre'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1949 &lt;small&gt;[[22. Kinoakadēmijas balva|(22.)]]&lt;/small&gt; || [[Džozefs Mankevičs]] || ''Joseph L. Mankiewicz'' || &quot;[[Vēstule trim sievām]]&quot; (''A Letter to Three Wives'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1950 &lt;small&gt;[[23. Kinoakadēmijas balva|(23.)]]&lt;/small&gt; || [[Džozefs Mankevičs]] || ''Joseph L. Mankiewicz'' || &quot;[[Viss par Ievu]]&quot; (''All about Eve'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1951 &lt;small&gt;[[24. Kinoakadēmijas balva|(24.)]]&lt;/small&gt; || [[Džordžs Stīvenss]] || ''George Stevens'' || &quot;[[Vieta zem saules (filma)|Vieta zem saules]]&quot; (''A Place in the Sun'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1952 &lt;small&gt;[[25. Kinoakadēmijas balva|(25.)]]&lt;/small&gt; || [[Džons Fords]] || ''John Ford'' || &quot;[[Klusais cilvēks]]&quot; (''The Quiet Man'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1953 &lt;small&gt;[[26. Kinoakadēmijas balva|(26.)]]&lt;/small&gt; || [[Freds Cinemans]] || ''Fred Zinnemann'' || &quot;[[No šejienes līdz bezgalībai]]&quot; (''From here to eternity'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1954 &lt;small&gt;[[27. Kinoakadēmijas balva|(27.)]]&lt;/small&gt; || [[Elija Kazans]] || ''Elia Kazan'' || &quot;[[Ostā]]&quot; (''On the waterfront'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1955 &lt;small&gt;[[28. Kinoakadēmijas balva|(28.)]]&lt;/small&gt; || [[Delberts Menns]] || ''Delbert Mann'' || &quot;[[Mārtijs (filma)|Mārtijs]]&quot; (''Marty'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1956 &lt;small&gt;[[29. Kinoakadēmijas balva|(29.)]]&lt;/small&gt; || [[Džordžs Stīvenss]] || ''George Stevens'' || &quot;[[Gigants (1956. gada filma)|Gigants]]&quot; (''Giant'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1957 &lt;small&gt;[[30. Kinoakadēmijas balva|(30.)]]&lt;/small&gt; || [[Deivids Līns]] || ''David Lean'' || &quot;[[Tilts pār Kvai upi]]&quot; (''The bridge on the river Kwai'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1958 &lt;small&gt;[[31. Kinoakadēmijas balva|(31.)]]&lt;/small&gt; || [[Vinsente Minelli]] || ''Vincente Minnelli'' || &quot;[[Žižī (1958. gada filma)|Žižī]]&quot; (''Gigi'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1959 &lt;small&gt;[[32. Kinoakadēmijas balva|(32.)]]&lt;/small&gt; || [[Viljams Vailers]] || ''William Wyler'' || &quot;[[Ben-Hurs]]&quot; (''Ben-Hur'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1960 &lt;small&gt;[[33. Kinoakadēmijas balva|(33.)]]&lt;/small&gt; || [[Billijs Vailders]] || ''Billy Wilder'' || &quot;[[Dzīvoklis]]&quot; (''The apartment'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1961 &lt;small&gt;[[34. Kinoakadēmijas balva|(34.)]]&lt;/small&gt; || [[Džeroms Robinss]] un [[Roberts Vaizs]] || ''Jerome Robbins'', ''Robert Wise'' || &quot;[[Vestsaidas stāsts (1961. gada filma)|Vestsaidas stāsts]]&quot; (''West Side story'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1962 &lt;small&gt;[[35. Kinoakadēmijas balva|(35.)]]&lt;/small&gt; || [[Deivids Līns]] || ''David Lean'' || &quot;[[Arābijas Lorenss (filma)|Arābijas Lorenss]]&quot; (''Lawrence of Arabia'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1963 &lt;small&gt;[[36. Kinoakadēmijas balva|(36.)]]&lt;/small&gt; || [[Tonijs Ričardsons]] || ''Tony Richardson'' || &quot;[[Toms Džonss (filma)|Toms Džonss]]&quot; (''Tom Jones'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1964 &lt;small&gt;[[37. Kinoakadēmijas balva|(37.)]]&lt;/small&gt; || [[Džordžs Kjūkors]] || ''George Cukor'' || &quot;[[Mana skaistā lēdija (filma)|Mana skaistā lēdija]]&quot; (''My fair lady'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1965 &lt;small&gt;[[38. Kinoakadēmijas balva|(38.)]]&lt;/small&gt; || [[Roberts Vaizs]] || ''Robert Wise'' || &quot;[[Mūzikas skaņas]]&quot; (''The sound of music'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1966 &lt;small&gt;[[39. Kinoakadēmijas balva|(39.)]]&lt;/small&gt; || [[Freds Cinemans]] || ''Fred Zinnemann'' || &quot;[[Cilvēks katrai situācijai (1966. gada filma)|Cilvēks katrai situācijai]]&quot; (''A man for all seasons'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1967 &lt;small&gt;[[40. Kinoakadēmijas balva|(40.)]]&lt;/small&gt; || [[Maiks Nikolss]] || ''Mike Nichols'' || &quot;[[Absolvents (filma)|Absolvents]]&quot; (''The Graduate'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1968 &lt;small&gt;[[41. Kinoakadēmijas balva|(41.)]]&lt;/small&gt; || [[Kerols Rīds]] || ''Carol Reed'' || &quot;[[Oliver! (filma)|Oliver!]]&quot; (''Oliver!'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1969 &lt;small&gt;[[42. Kinoakadēmijas balva|(42.)]]&lt;/small&gt; || [[Džons Šlēzingers]] || ''John Schlesinger'' || &quot;[[Pusnakts kovbojs]]&quot; (''Midnight cowboy'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1970 &lt;small&gt;[[43. Kinoakadēmijas balva|(43.)]]&lt;/small&gt; || [[Franklins Šafners]]|| ''Franklin J. Schaffner'' || &quot;[[Patons (filma)|Patons]]&quot; (''Patton'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1971 &lt;small&gt;[[44. Kinoakadēmijas balva|(44.)]]&lt;/small&gt; || [[Viljams Frīdkins]] || ''William Friedkin'' || &quot;[[Franču sakarnieks]]&quot; (''The french connection'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1972 &lt;small&gt;[[45. Kinoakadēmijas balva|(45.)]]&lt;/small&gt; || [[Bobs Foss]] || ''Bob Fosse'' || &quot;[[Kabarē (filma)|Kabarē]]&quot; (''Cabaret'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1973 &lt;small&gt;[[46. Kinoakadēmijas balva|(46.)]]&lt;/small&gt; || [[Džordžs Rojs Hills]] || ''George Roy Hill'' || &quot;[[Dzelonis (filma)|Dzelonis]]&quot; (''The sting'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1974 &lt;small&gt;[[47. Kinoakadēmijas balva|(47.)]]&lt;/small&gt; || [[Frānsiss Fords Kopola]] || ''Francis Ford Coppola'' || &quot;[[Krusttēvs 2]]&quot; (''The godfather Part II'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1975 &lt;small&gt;[[48. Kinoakadēmijas balva|(48.)]]&lt;/small&gt; || [[Milošs Formans]] || ''Miloš Forman'' || &quot;[[Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu (filma)|Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu]]&quot; (''One Flew Over the Cuckoo's Nest'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1976 &lt;small&gt;[[49. Kinoakadēmijas balva|(49.)]]&lt;/small&gt; || [[Džons Evildsens]] || ''John G. Avildsen'' || &quot;[[Rokijs]]&quot; (''Rocky'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1977 &lt;small&gt;[[50. Kinoakadēmijas balva|(50.)]]&lt;/small&gt; || [[Vudijs Allens]] || ''Woody Allen'' || &quot;[[Enija Hola]]&quot; (''Annie Hall'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1978 &lt;small&gt;[[51. Kinoakadēmijas balva|(51.)]]&lt;/small&gt; || [[Maikls Čimino]] || ''Michael Cimino'' || &quot;[[Briežu mednieks]]&quot; (''The deer hunter'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1979 &lt;small&gt;[[52. Kinoakadēmijas balva|(52.)]]&lt;/small&gt; || [[Roberts Bentons]] || ''Robert Benton'' || &quot;[[Krāmers pret Krāmeri]]&quot; (''Kramer vs. Kramer'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1980 &lt;small&gt;[[53. Kinoakadēmijas balva|(53.)]]&lt;/small&gt; || [[Roberts Redfords]] || ''Robert Redford'' || &quot;[[Parastie cilvēki]]&quot; (''Ordinary people'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1981 &lt;small&gt;[[54. Kinoakadēmijas balva|(54.)]]&lt;/small&gt; || [[Vorens Bītijs]] || ''Warren Beatty'' || &quot;[[Sarkanie (filma)|Sarkanie]]&quot; (''Reds'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1982 &lt;small&gt;[[55. Kinoakadēmijas balva|(55.)]]&lt;/small&gt; || [[Ričards Atenboro]] || ''Richard Attenborough'' || &quot;[[Gandijs (filma)|Gandijs]]&quot; (''Gandhi'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1983 &lt;small&gt;[[56. Kinoakadēmijas balva|(56.)]]&lt;/small&gt; || [[Džeimss Brūkss|Džeimss Brukss]] || ''James L. Brooks'' || &quot;[[Mīlestības apliecinājumi]]&quot; (''Terms of endearment'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1984 &lt;small&gt;[[57. Kinoakadēmijas balva|(57.)]]&lt;/small&gt; || [[Milošs Formans]] || ''Miloš Forman'' || &quot;[[Amadejs]]&quot; (''Amadeus'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1985 &lt;small&gt;[[58. Kinoakadēmijas balva|(58.)]]&lt;/small&gt; || [[Sidnijs Polaks]] || ''Sydney Pollack'' || &quot;[[Prom no Āfrikas (filma)|Prom no Āfrikas]]&quot; (''Out of Africa'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1986 &lt;small&gt;[[59. Kinoakadēmijas balva|(59.)]]&lt;/small&gt; || [[Olivers Stouns]] || ''Oliver Stone'' || &quot;[[Armijas vads]]&quot; (''Platoon'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1987 &lt;small&gt;[[60. Kinoakadēmijas balva|(60.)]]&lt;/small&gt; || [[Bernardo Bertoluči]] || ''Bernardo Bertolucci'' || &quot;[[Pēdējais imperators]]&quot; (''The last emperor'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1988 &lt;small&gt;[[61. Kinoakadēmijas balva|(61.)]]&lt;/small&gt; || [[Berijs Levinsons]] || ''Barry Levinson'' || &quot;[[Lietus cilvēks]]&quot; (''Rain man'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1989 &lt;small&gt;[[62. Kinoakadēmijas balva|(62.)]]&lt;/small&gt; || [[Olivers Stouns]] || ''Oliver Stone'' || &quot;[[Dzimis 4. jūlijā (filma)|Dzimis 4. jūlijā]]&quot; (''Born on the Fourth of July'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1990 &lt;small&gt;[[63. Kinoakadēmijas balva|(63.)]]&lt;/small&gt; || [[Kevins Kostners]] || ''Kevin Costner'' || &quot;[[Dejas ar vilkiem]]&quot; (''Dances with wolves'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1991 &lt;small&gt;[[64. Kinoakadēmijas balva|(64.)]]&lt;/small&gt; || [[Džonatans Demijs]]|| ''Jonathan Demme'' || &quot;[[Jēru klusēšana]]&quot; (''The Silence of the lambs'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1992 &lt;small&gt;[[65. Kinoakadēmijas balva|(65.)]]&lt;/small&gt; || [[Klints Īstvuds]] || ''Clint Eastwood'' || &quot;[[Nepiedots]]&quot; (''Unforgiven'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1993 &lt;small&gt;[[66. Kinoakadēmijas balva|(66.)]]&lt;/small&gt; || [[Stīvens Spīlbergs]] || ''Steven Spielberg'' || &quot;[[Šindlera saraksts]]&quot; (''Schindler's List'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1994 &lt;small&gt;[[67. Kinoakadēmijas balva|(67.)]]&lt;/small&gt; || [[Roberts Zemekis]] || ''Robert Zemeckis'' || &quot;[[Forests Gamps]]&quot; (''Forrest Gump'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1995 &lt;small&gt;[[68. Kinoakadēmijas balva|(68.)]]&lt;/small&gt; || [[Mels Gibsons]] || ''Mel Gibson'' || &quot;[[Drošsirdis]]&quot; (''Braveheart'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1996 &lt;small&gt;[[69. Kinoakadēmijas balva|(69.)]]&lt;/small&gt; || [[Entonijs Mingeila]] || ''Anthony Minghella'' || &quot;[[Angļu pacients (filma)|Angļu pacients]]&quot; (''The english patient'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1997 &lt;small&gt;[[70. Kinoakadēmijas balva|(70.)]]&lt;/small&gt; || [[Džeimss Kemerons]] || ''James Cameron'' || &quot;[[Titāniks (filma)|Titāniks]]&quot; (''Titanic'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1998 &lt;small&gt;[[71. Kinoakadēmijas balva|(71.)]]&lt;/small&gt; || [[Stīvens Spīlbergs]] || ''Steven Spielberg'' || &quot;[[Glābjot ierindnieku Raienu]]&quot; (''Saving private Ryan'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1999 &lt;small&gt;[[72. Kinoakadēmijas balva|(72.)]]&lt;/small&gt; || [[Sems Mendess]] || ''Sam Mendes'' || &quot;[[Amerikāņu skaistums]]&quot; (''American beauty'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 2000 &lt;small&gt;[[73. Kinoakadēmijas balva|(73.)]]&lt;/small&gt; || [[Stīvens Soderbergs]] || ''Steven Soderbergh'' || &quot;[[Satiksme (2000. gada filma)|Satiksme]]&quot; (''Traffic'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 2001 &lt;small&gt;[[74. Kinoakadēmijas balva|(74.)]]&lt;/small&gt; || [[Rons Hauards]] || ''Ron Howard'' || &quot;[[Brīnišķais prāts]]&quot; (''A beautiful mind'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 2002 &lt;small&gt;[[75. Kinoakadēmijas balva|(75.)]]&lt;/small&gt; || [[Romans Polaņskis]]&lt;ref&gt;Romans Polaņskis kopš 1978. gada ASV atrodas meklēšanā un nebija ieradies uz ceremoniju. Viņa vietā balvu pieņēma aktieris [[Harisons Fords]]&lt;/ref&gt; || ''Roman Polanski'' || &quot;[[Pianists (filma)|Pianists]]&quot; (''The pianist'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 2003 &lt;small&gt;[[76. Kinoakadēmijas balva|(76.)]]&lt;/small&gt; || [[Pīters Džeksons]] || ''Peter Jackson'' || &quot;[[Gredzenu pavēlnieks: Karaļa atgriešanās]]&quot; (''The lord of the rings: The return of the king'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 2004 &lt;small&gt;[[77. Kinoakadēmijas balva|(77.)]]&lt;/small&gt; || [[Klints Īstvuds]] || ''Clint Eastwood'' || &quot;[[Miljons dolāru mazulīte]]&quot; (''Million dollar baby'') 
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 2005 &lt;small&gt;[[78. Kinoakadēmijas balva|(78.)]]&lt;/small&gt; || [[Ans Lī]] || ''Ang Lee'' || &quot;[[Kuprainais kalns]]&quot; (''Brokeback Mountain'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 2006 &lt;small&gt;[[79. Kinoakadēmijas balva|(79.)]]&lt;/small&gt; || [[Mārtins Skorsēze]] || ''Martin Scorsese'' || &quot;[[Atkritēji]]&quot; (''The Departed'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 2007 &lt;small&gt;[[80. Kinoakadēmijas balva|(80.)]]&lt;/small&gt; || [[Brāļi Koeni|Ītans Koens]] un [[Brāļi Koeni|Džoels Koens]] || ''Ethan Coel'', ''Joel Coel'' || &quot;[[Kur sirmgalvjiem nav vietas]]&quot; (''No Country for Old Men'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 2008 &lt;small&gt;[[81. Kinoakadēmijas balva|(81.)]]&lt;/small&gt; || [[Denijs Boils]] || ''Danny Boyle'' || &quot;[[Graustu miljonārs]]&quot; (''Slumdog Millionaire'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 2009 &lt;small&gt;[[82. Kinoakadēmijas balva|(82.)]]&lt;/small&gt; || [[Ketrina Bigelova]] || ''Kathryn Bigelow'' || &quot;[[Sapieris (filma)|Sapieris]]&quot; (''The Hurt Locker'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 2010 &lt;small&gt;[[83. Kinoakadēmijas balva|(83.)]]&lt;/small&gt; || [[Toms Hūpers]] || ''Tom Hooper'' || &quot;[[Karaļa runa]]&quot; (''The King's Speech'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 2011 &lt;small&gt;[[84. Kinoakadēmijas balva|(84.)]]&lt;/small&gt; || [[Mišels Hazanavičs]] || ''Michel Hazanavicius'' || &quot;[[Mākslinieks (filma)|Mākslinieks]]&quot; (''The Artist'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 2012 &lt;small&gt;[[85. Kinoakadēmijas balva|(85.)]]&lt;/small&gt; || [[Ans Lī]] || ''Ang Lee'' || &quot;[[Pī dzīve]]&quot; (''Life of Pi'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 2013 &lt;small&gt;[[86. Kinoakadēmijas balva|(86.)]]&lt;/small&gt; || [[Alfonso Kuarons]] || ''Alfonso Cuarón'' || &quot;[[Gravitācija (2013. gada filma)|Gravitācija]]&quot; (''Gravity'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 2014 &lt;small&gt;[[87. Kinoakadēmijas balva|(87.)]]&lt;/small&gt; || [[Alehandro Gonsaless Injaritu]] || ''Alejandro González Iñárritu'' || &quot;[[Putncilvēks]]&quot; (''Birdman'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 2015 &lt;small&gt;[[88. Kinoakadēmijas balva|(88.)]]&lt;/small&gt; || [[Alehandro Gonsaless Injaritu]] || ''Alejandro González Iñárritu'' || &quot;[[Cilvēks, kurš izdzīvoja]]&quot; (''The Revenant'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 2016 &lt;small&gt;[[89. Kinoakadēmijas balva|(89.)]]&lt;/small&gt; || [[Damjēns Šazels]] || ''Damien Chazelle'' || &quot;[[La La Land: Kalifornijas sapņi]]&quot; (''La La Land'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 2017 &lt;small&gt;[[90. Kinoakadēmijas balva|(90.)]]&lt;/small&gt; || [[Giljermo del Toro]] || ''Guillermo del Toro'' || &quot;[[Ūdens forma]]&quot; (''The Shape of Water'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 2018 &lt;small&gt;[[91. Kinoakadēmijas balva|(91.)]]&lt;/small&gt; || [[Alfonso Kuarons]] || ''Alfonso Cuarón'' || &quot;[[Roma (2018. gada filma)|Roma]]&quot; (''Roma'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 2019 &lt;small&gt;[[92. Kinoakadēmijas balva|(92.)]]&lt;/small&gt; || [[Pons Čunho]]|| ''봉준호'' || &quot;[[Parazīts (filma)|Parazīts]]&quot; (''기생충'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 2020 &lt;small&gt;[[93. Kinoakadēmijas balva|(93.)]]&lt;/small&gt; || [[Hloja Žao]] || ''赵婷'' || &quot;[[Klejotāju zeme]]&quot; (''Nomadland'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 2021 &lt;small&gt;[[94. Kinoakadēmijas balva|(94.)]]&lt;/small&gt; || [[Džeina Kempione]] || ''Jane Campion'' || ''[[The Power of the Dog]]'' 
|}

== Vairākkārtējie balvas ieguvēji ==
Vairāk kā vienu reizi Amerikas Kinoakadēmijas balvu šajā kategorijā ieguvuši:

{{div col}}
;4 balvas
* [[Džons Fords]] (no 5 nominācijām)

;3 balvas
* [[Viljams Vailers]] (no 12 nominācijām)
* [[Frenks Kapra]] (no 6 nominācijām)

;2 balvas
* [[Billijs Vailders]] (no 8 nominācijām)
* [[Stīvens Spīlbergs]] (no 8 nominācijām)
* [[Deivids Līns]] (no 7 nominācijām)
* [[Freds Cinemans]] (no 7 nominācijām)
* [[Elija Kazans]] (no 5 nominācijām)
* [[Džordžs Stīvenss]] (no 5 nominācijām)
* [[Frenks Loids]] (no 5 nominācijām)
* [[Klints Īstvuds]] (no 4 nominācijām)
* [[Džozefs Mankevičs]] (no 4 nominācijām)
* [[Milošs Formans]] (no 3 nominācijām)
* [[Ans Lī]] (no 3 nominācijām)
* [[Leo Makerijs]] (no 3 nominācijām)
* [[Luiss Mailstouns]] (no 3 nominācijām)
* [[Olivers Stouns]] (no 3 nominācijām)
* [[Roberts Vaizs]] (no 3 nominācijām)
* [[Alehandro Gonsaless Injaritu]] (no 3 nominācijām)
* [[Frenks Borzeigi]] (no 2 nominācijām)
* [[Alfonso Kuarons]] (no 2 nominācijām)
{{div col end}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.oscars.org/ Oscars.org] Oficiālā Kinoakadēmijas mājaslapa {{en ikona}}
* [http://www.oscars.org/awardsdatabase/index.html Oficiālā Kinoakadēmijas balvu datubāze] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080913120840/http://www.oscars.org/awardsdatabase/index.html |date={{dat|2008|09|13||bez}} }} {{en ikona}}

{{Oskara_balva}}
{{Labākais režisors (Oskars)}}

[[Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvēji režisori| ]]</text>
      <sha1>qxqt4nxhotv7eyix7albciygrjlkgna</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Labākais aktieris otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>49635</id>
    <revision>
      <id>3662268</id>
      <parentid>3625164</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T16:23:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Balvas ieguvēji */sīkumi, replaced: Vestsaidas stāsts (filma) → Vestsaidas stāsts (1961. gada filma) using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="17065" xml:space="preserve">{{Infobox award
| name           = [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]] &quot;Labākais aktieris otrā plāna lomā&quot;
| current_awards = 
| image          = 
| alt            = 
| caption        = 
| description    = &quot;labāko aktiera sniegumu otrā plāna lomā&quot;
| presenter      = [[Kino mākslas un zinātnes akadēmija]]
| country        = {{USA}}
| year           = 1937
| website        = {{URL|http://www.oscars.org}}
}}
'''Kinoakadēmijas balva &quot;Labākais aktieris otrā plāna lomā&quot;''' jeb &quot;Oskara&quot; balva labākajam aktierim otrā plāna lomā tiek pasniegta katru gadu.&lt;ref name=&quot;Oscars1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.oscars.org/awards/academyawards/rules/86/rule01.html |title=Rule One: Award Definitions |accessdate=August 30, 2013 |work=Academy of Motion Picture Arts and Sciences |publisher=AMPAS |archive-date={{dat|2014|06|09||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20140609213243/http://www.oscars.org/awards/academyawards/rules/86/rule01.html }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140609213243/http://www.oscars.org/awards/academyawards/rules/86/rule01.html |date={{dat|2014|06|09||bez}} }}&lt;/ref&gt; Nominācijas izvirza tikai tie Kinoakadēmijas locekļi, kas paši ir vai nu aktieri vai aktrises, bet uzvarētāju izvēlas visi Kinoakadēmijas locekļi.&lt;ref name=&quot;Oscars6&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.oscars.org/awards/academyawards/rules/86/rule06.html |title=Rule Six: Special Rules for the Acting Awards |accessdate=August 30, 2013 |work=Academy of Motion Picture Arts and Sciences |publisher=AMPAS |archive-date={{dat|2013|12|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20131224005853/http://www.oscars.org/awards/academyawards/rules/86/rule06.html }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131224005853/http://www.oscars.org/awards/academyawards/rules/86/rule06.html |date={{dat|2013|12|24||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Balvas ieguvēji ==

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:left&quot;

|-
! Gads (ceremonija) !! Vārds !! Filma
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1936 &lt;small&gt;[[9. Kinoakadēmijas balva|(9.)]]&lt;/small&gt;
| [[Volters Brenans]]
| ''[[Come and Get It (filma)|Come and Get It]]''
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1937 &lt;small&gt;[[10. Kinoakadēmijas balva|(10.)]]&lt;/small&gt;
| [[Jozefs Šildkrauts]]
| &quot;[[Emīla Zolā dzīve]]&quot; (''The Life of Emile Zola'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1938 &lt;small&gt;[[11. Kinoakadēmijas balva|(11.)]]&lt;/small&gt;
| [[Volters Brenans]]
| &quot;[[Kentuki (filma)|Kentuki]]&quot; (''Kentucky'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1939 &lt;small&gt;[[12. Kinoakadēmijas balva|(12.)]]&lt;/small&gt;
| [[Tomass Mičels]]
| ''[[Stagecoach (1939. gada filma)|Stagecoach]]''
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1940 &lt;small&gt;[[13. Kinoakadēmijas balva|(13.)]]&lt;/small&gt;
| [[Volters Brenans]]
| ''[[The Westerner (filma)|The Westerner]]''
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1941 &lt;small&gt;[[14. Kinoakadēmijas balva|(14.)]]&lt;/small&gt;
| [[Donalds Krisps]]
| &quot;[[Cik zaļa bija mana ieleja (filma)|Cik zaļa bija mana ieleja]]&quot; (''How Green Was My Valley'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1942 &lt;small&gt;[[15. Kinoakadēmijas balva|(15.)]]&lt;/small&gt;
| [[Vans Heflins]]
| &quot;[[Džonijs Īgers]]&quot; (''Johnny Eager'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1943 &lt;small&gt;[[16. Kinoakadēmijas balva|(16.)]]&lt;/small&gt;
| [[Čārlzs Kobērns]]
| ''[[The More the Merrier]]''
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1944 &lt;small&gt;[[17. Kinoakadēmijas balva|(17.)]]&lt;/small&gt;
| [[Berijs Ficdžeralds]]
| &quot;[[Iet savu ceļu]]&quot; (''Going My Way'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1945 &lt;small&gt;[[18. Kinoakadēmijas balva|(18.)]]&lt;/small&gt;
| [[Džeimss Dans]]
| &quot;[[Koks aug Bruklinā (filma)|Koks aug Bruklinā]]&quot; (''A Tree Grows in Brooklyn'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1946 &lt;small&gt;[[19. Kinoakadēmijas balva|(19.)]]&lt;/small&gt;
| [[Herolds Rasels]]
| &quot;[[Mūsu dzīves labākie gadi]]&quot; (''The best years of our lives'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1947 &lt;small&gt;[[20. Kinoakadēmijas balva|(20.)]]&lt;/small&gt;
| [[Edmunds Gvens]]
| &quot;[[Brīnums 34. ielā]]&quot; (''Miracle on 34th Street'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1948 &lt;small&gt;[[21. Kinoakadēmijas balva|(21.)]]&lt;/small&gt;
| [[Volters Hjūstons]]
| &quot;[[Sjerra Madres bagātības (filma)|Sjerra Madres bagātības]]&quot; (''The Treasure of the Sierra Madre'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1949 &lt;small&gt;[[22. Kinoakadēmijas balva|(22.)]]&lt;/small&gt;
| [[Dīns Džegers]]
| ''[[Twelve O'Clock High]]''
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1950 &lt;small&gt;[[23. Kinoakadēmijas balva|(23.)]]&lt;/small&gt;
| [[Džordžs Sanderss]]
| &quot;[[Viss par Ievu]]&quot; (''All about Eve'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1951 &lt;small&gt;[[24. Kinoakadēmijas balva|(24.)]]&lt;/small&gt;
| [[Karls Maldens]]
| &quot;[[Ilgu tramvajs (filma)|Ilgu tramvajs]]&quot; (''A Streetcar Named Desire'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1952 &lt;small&gt;[[25. Kinoakadēmijas balva|(25.)]]&lt;/small&gt;
| [[Entonijs Kvinns]]
| &quot;[[Viva Sapata!]]&quot; (''Viva Zapata!'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1953 &lt;small&gt;[[26. Kinoakadēmijas balva|(26.)]]&lt;/small&gt;
| [[Frenks Sinatra]]
| &quot;[[No šejienes līdz bezgalībai]]&quot; (''From Here to Eternity'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1954 &lt;small&gt;[[27. Kinoakadēmijas balva|(27.)]]&lt;/small&gt;
| [[Edmonds O’Braiens]]
| &quot;[[Baskājainā grāfiene]]&quot; (''The Barefoot Contessa'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1955 &lt;small&gt;[[28. Kinoakadēmijas balva|(28.)]]&lt;/small&gt;
| [[Džeks Lemons]]
| &quot;[[Misters Robertss]]&quot; (''Marty'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1956 &lt;small&gt;[[29. Kinoakadēmijas balva|(29.)]]&lt;/small&gt;
| [[Entonijs Kvinns]]
| ''[[Lust for Life]]''
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1957 &lt;small&gt;[[30. Kinoakadēmijas balva|(30.)]]&lt;/small&gt;
| [[Reds Batonss]]
| ''[[Sayonara (filma)|Sayonara]]''
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1958 &lt;small&gt;[[31. Kinoakadēmijas balva|(31.)]]&lt;/small&gt;
| [[Bērls Aivss]]
| &quot;[[Lielā valsts]]&quot; (''The Big Country'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1959 &lt;small&gt;[[32. Kinoakadēmijas balva|(32.)]]&lt;/small&gt;
| [[Hjū Grifits]]
| &quot;[[Ben-Hurs]]&quot; (''Ben-Hur'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1960 &lt;small&gt;[[33. Kinoakadēmijas balva|(33.)]]&lt;/small&gt;
| [[Pīters Ustinovs]]
| &quot;[[Spartaks (filma)|Spartaks]]&quot; (''Spartacus'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1961 &lt;small&gt;[[34. Kinoakadēmijas balva|(34.)]]&lt;/small&gt;
| [[Džordžs Čakiris]]
| &quot;[[Vestsaidas stāsts (1961. gada filma)|Vestsaidas stāsts]]&quot; (''West Side story'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1962 &lt;small&gt;[[35. Kinoakadēmijas balva|(35.)]]&lt;/small&gt;
| [[Eds Beglijs]]
| ''[[Sweet Bird of Youth (filma)|Sweet Bird of Youth]]''
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1963 &lt;small&gt;[[36. Kinoakadēmijas balva|(36.)]]&lt;/small&gt;
| [[Melvins Daglass]]
| ''[[Hud]]''
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1964 &lt;small&gt;[[37. Kinoakadēmijas balva|(37.)]]&lt;/small&gt;
| [[Pīters Ustinovs]]
| ''[[Topkapi (filma)|Topkapi]]''
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1965 &lt;small&gt;[[38. Kinoakadēmijas balva|(38.)]]&lt;/small&gt;
| [[Mārtins Bolsems]]
| &quot;[[Tūkstoš klaunu]]&quot; (''A Thousand Clowns'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1966 &lt;small&gt;[[39. Kinoakadēmijas balva|(39.)]]&lt;/small&gt;
| [[Volters Mattau]]
| ''[[The Fortune Cookie]]''
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1967 &lt;small&gt;[[40. Kinoakadēmijas balva|(40.)]]&lt;/small&gt;
| [[Džordžs Kenedijs]]
| &quot;[[Vēsais Lūks]]&quot; (''Cool Hand Luke'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1968 &lt;small&gt;[[41. Kinoakadēmijas balva|(41.)]]&lt;/small&gt;
| [[Džeks Albertsons]]
| ''[[The Subject Was Roses]]''
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1969 &lt;small&gt;[[42. Kinoakadēmijas balva|(42.)]]&lt;/small&gt;
| [[Gigs Jangs]]
| &quot;[[Nodzītus zirgus arī nošauj, vai ne? (filma)|Nodzītus zirgus arī nošauj, vai ne?]]&quot; (''They Shoot Horses, Don't They?'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1970 &lt;small&gt;[[43. Kinoakadēmijas balva|(43.)]]&lt;/small&gt;
| [[Džons Milss]]
| &quot;[[Raiena meita]]&quot; (''Ryan's Daughter'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1971 &lt;small&gt;[[44. Kinoakadēmijas balva|(44.)]]&lt;/small&gt;
| [[Bens Džonsons (aktieris)|Bens Džonsons]]
| &quot;[[Pēdējais kinoseanss]]&quot; (''The Last Picture Show'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1972 &lt;small&gt;[[45. Kinoakadēmijas balva|(45.)]]&lt;/small&gt;
| [[Džoels Grejs]]
| &quot;[[Kabarē (filma)|Kabarē]]&quot; (''Cabaret'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1973 &lt;small&gt;[[46. Kinoakadēmijas balva|(46.)]]&lt;/small&gt;
| [[Džons Hausmens]]
| ''[[The Paper Chase]]''
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1974 &lt;small&gt;[[47. Kinoakadēmijas balva|(47.)]]&lt;/small&gt;
| [[Roberts De Niro]]
| &quot;[[Krusttēvs 2]]&quot; (''The Godfather Part II'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1975 &lt;small&gt;[[48. Kinoakadēmijas balva|(48.)]]&lt;/small&gt;
| [[Džordžs Bērnss]]
| &quot;[[Saulainie zēni]]&quot; (''The Sunshine Boys'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1976 &lt;small&gt;[[49. Kinoakadēmijas balva|(49.)]]&lt;/small&gt;
| [[Džeisons Robardss]]
| &quot;[[VIsi prezidenta vīri]]&quot; (''All the President's Men'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1977 &lt;small&gt;[[50. Kinoakadēmijas balva|(50.)]]&lt;/small&gt;
| [[Džeisons Robardss]]
| &quot;[[Džūlija]]&quot; (''Julia'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1978 &lt;small&gt;[[51. Kinoakadēmijas balva|(51.)]]&lt;/small&gt;
| [[Kristofers Volkens]]
| &quot;[[Briežu mednieks]]&quot; (''The Deer Hunter'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1979 &lt;small&gt;[[52. Kinoakadēmijas balva|(52.)]]&lt;/small&gt;
| [[Melvins Daglass]]
| ''[[Being There]]''
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1980 &lt;small&gt;[[53. Kinoakadēmijas balva|(53.)]]&lt;/small&gt;
| [[Timotijs Hatons]]
| &quot;[[Parastie cilvēki]]&quot; (''Ordinary People'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1981 &lt;small&gt;[[54. Kinoakadēmijas balva|(54.)]]&lt;/small&gt;
| [[Džons Gilguds]]
| &quot;[[Arturs (filma)|Arturs]]&quot; (''Arthur'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1982 &lt;small&gt;[[55. Kinoakadēmijas balva|(55.)]]&lt;/small&gt;
| [[Luijs Gossets]]
| &quot;[[Virsnieks un džentlmenis]]&quot; (''An Officer and a Gentleman'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1983 &lt;small&gt;[[56. Kinoakadēmijas balva|(56.)]]&lt;/small&gt;
| [[Džeks Nikolsons]]
| &quot;[[Mīlestības apliecinājumi]]&quot; (''Terms of endearment'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1984 &lt;small&gt;[[57. Kinoakadēmijas balva|(57.)]]&lt;/small&gt;
| ''[[Haing S. Ngor]]''
| &quot;[[Nogalinošās zemes]]&quot; (''The Killing Fields'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1985 &lt;small&gt;[[58. Kinoakadēmijas balva|(58.)]]&lt;/small&gt;
| [[Dons Amiči]]
| ''[[Cocoon]]''
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1986 &lt;small&gt;[[59. Kinoakadēmijas balva|(59.)]]&lt;/small&gt;
| [[Maikls Keins]]
| &quot;[[Hanna un viņas māsas]]&quot; (''Hannah and Her Sisters'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1987 &lt;small&gt;[[60. Kinoakadēmijas balva|(60.)]]&lt;/small&gt;
| [[Šons Konerijs]]
| &quot;[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]&quot; (''The Untouchables'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1988 &lt;small&gt;[[61. Kinoakadēmijas balva|(61.)]]&lt;/small&gt;
| [[Kevins Klains]]
| &quot;[[Zivtiņa vārdā Vanda]]&quot; (''A Fish Called Wanda'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1989 &lt;small&gt;[[62. Kinoakadēmijas balva|(62.)]]&lt;/small&gt;
| [[Denzels Vašingtons]]
| &quot;[[Slava (filma)|Slava]]&quot; (''Glory'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1990 &lt;small&gt;[[63. Kinoakadēmijas balva|(63.)]]&lt;/small&gt;
| [[Džo Peši]]
| &quot;[[Labie puiši]]&quot; (''Goodfellas'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1991 &lt;small&gt;[[64. Kinoakadēmijas balva|(64.)]]&lt;/small&gt;
| [[Džeks Palanss]]
| &quot;[[Pilsētas blēži]]&quot; (''City Slickers'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1992 &lt;small&gt;[[65. Kinoakadēmijas balva|(65.)]]&lt;/small&gt;
| [[Džīns Hekmens]]
| &quot;[[Nepiedots]]&quot; (''Unforgiven'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1993 &lt;small&gt;[[66. Kinoakadēmijas balva|(66.)]]&lt;/small&gt;
| [[Tomijs Lī Džonss]]
| &quot;[[Bēglis (1993. gada filma)|Bēglis]]&quot; (''The Fugitive'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1994 &lt;small&gt;[[67. Kinoakadēmijas balva|(67.)]]&lt;/small&gt;
| [[Mārtins Landau]]
| &quot;[[Eds Vuds (filma)|Eds Vuds]]&quot; (''Ed Wood'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1995 &lt;small&gt;[[68. Kinoakadēmijas balva|(68.)]]&lt;/small&gt;
| [[Kevins Speisijs]]
| &quot;[[Parastie aizdomās turamie]]&quot; (''The Usual Suspects'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1996 &lt;small&gt;[[69. Kinoakadēmijas balva|(69.)]]&lt;/small&gt;
| [[Kuba Gudings]]
| &quot;[[Džerijs Magvairs]]&quot; (''Jerry Maguire'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1997 &lt;small&gt;[[70. Kinoakadēmijas balva|(70.)]]&lt;/small&gt;
| [[Robins Viljamss]]
| &quot;[[Krietnais Vils Hantings]]&quot; (''Good Will Hunting'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1998 &lt;small&gt;[[71. Kinoakadēmijas balva|(71.)]]&lt;/small&gt; || [[Džeimss Kobērns]] || &quot;[[Ciešanas (filma)|Ciešanas]]&quot; (''Affliction'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1999 &lt;small&gt;[[72. Kinoakadēmijas balva|(72.)]]&lt;/small&gt; || [[Maikls Keins]] || &quot;[[Sidra nama likumi (filma)|Sidra nama likumi]]&quot; (''The cider house rules'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 2000 &lt;small&gt;[[73. Kinoakadēmijas balva|(73.)]]&lt;/small&gt; || [[Benisio del Toro]] || &quot;[[Satiksme (filma)|Satiksme]]&quot; (''Traffic'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 2001 &lt;small&gt;[[74. Kinoakadēmijas balva|(74.)]]&lt;/small&gt; || [[Džims Brodbents]] || &quot;[[Airisa (filma)|Airisa]]&quot; (''Iris'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 2002 &lt;small&gt;[[75. Kinoakadēmijas balva|(75.)]]&lt;/small&gt; || [[Kriss Kūpers]] || &quot;[[Adaptācija (filma)|Adaptācija]]&quot; (''Adaptation'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 2003 &lt;small&gt;[[76. Kinoakadēmijas balva|(76.)]]&lt;/small&gt; || [[Tims Robinss]] || &quot;[[Noslēpumu upe]]&quot; (''Mystic river'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 2004 &lt;small&gt;[[77. Kinoakadēmijas balva|(77.)]]&lt;/small&gt; || [[Morgans Frīmens]] || &quot;[[Miljons dolāru mazulīte]]&quot; (''Million dollar baby'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 2005 &lt;small&gt;[[78. Kinoakadēmijas balva|(78.)]]&lt;/small&gt; || [[Džordžs Klūnijs]] || &quot;[[Sīriana]]&quot; (''Syriana'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 2006 &lt;small&gt;[[79. Kinoakadēmijas balva|(79.)]]&lt;/small&gt; || [[Alans Ārkins]] || &quot;[[Mis Saulstariņš]]&quot; (''Little miss Sunshine'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 2007 &lt;small&gt;[[80. Kinoakadēmijas balva|(80.)]]&lt;/small&gt; || [[Havjers Bardems]] || &quot;[[Kur sirmgalvjiem nav vietas]]&quot; (''No Country for Old Men'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 2008 &lt;small&gt;[[81. Kinoakadēmijas balva|(81.)]]&lt;/small&gt; || [[Hīts Ledžers]] &lt;small&gt;(pēc nāves)&lt;/small&gt; || &quot;[[Tumšais bruņinieks]]&quot; (''The Dark Knight'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 2009 &lt;small&gt;[[82. Kinoakadēmijas balva|(82.)]]&lt;/small&gt; || [[Kristofs Valcs]] || &quot;[[Bēdīgi slavenie mērgļi]]&quot; (''Inglourious Basterds'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 2010 &lt;small&gt;[[83. Kinoakadēmijas balva|(83.)]]&lt;/small&gt; || [[Kristians Beils]] || &quot;[[Cīnītājs]]&quot; (''The Fighter'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 2011 &lt;small&gt;[[84. Kinoakadēmijas balva|(84.)]]&lt;/small&gt; || [[Kristofers Plamers]] || &quot;[[Iesācēji (filma)|Iesācēji]]&quot; (''Beginners'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 2012 &lt;small&gt;[[85. Kinoakadēmijas balva|(85.)]]&lt;/small&gt; || [[Kristofs Valcs]] || &quot;[[Atsvabinātais Džango]]&quot; (''Django Unchained'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 2013 &lt;small&gt;[[86. Kinoakadēmijas balva|(86.)]]&lt;/small&gt; || [[Džēreds Leto]] || &quot;[[Dalasas pircēju klubs]]&quot; (''Dallas Buyers Club'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 2014 &lt;small&gt;[[87. Kinoakadēmijas balva|(87.)]]&lt;/small&gt; || [[Dž. K. Simonss]] || &quot;[[Atsitiens]]&quot; (''Whiplash'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 2015 &lt;small&gt;[[88. Kinoakadēmijas balva|(88.)]]&lt;/small&gt; || [[Marks Railenss]] || &quot;[[Spiegu tilts]]&quot; (''Bridge of Spies'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 2016 &lt;small&gt;[[89. Kinoakadēmijas balva|(89.)]]&lt;/small&gt; || [[Maheršala Ali]] || &quot;[[Mēnessgaisma]]&quot; (''Moonlight'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 2017 &lt;small&gt;[[90. Kinoakadēmijas balva|(90.)]]&lt;/small&gt; || [[Sems Rokvels]] || &quot;[[Trīs paziņojumi pie Ebingas Misūri štatā]]&quot; (''Three Billboards Outside Ebbing, Missouri'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 2018 &lt;small&gt;[[91. Kinoakadēmijas balva|(91.)]]&lt;/small&gt; || [[Maheršala Ali]] || &quot;[[Ceļvedis]]&quot; (''Green Book'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 2019 &lt;small&gt;[[92. Kinoakadēmijas balva|(92.)]]&lt;/small&gt; || [[Breds Pits]] || &quot;[[Reiz Holivudā]]&quot; (''Once Upon a Time in Hollywood'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 2020 &lt;small&gt;[[93. Kinoakadēmijas balva|(93.)]]&lt;/small&gt; || [[Denjels Kaluja]] || &quot;[[Jūda un Melnais Mesija]]&quot; (''Judas and the Black Messiah'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 2021 &lt;small&gt;[[94. Kinoakadēmijas balva|(94.)]]&lt;/small&gt; || [[Trojs Kotsars]] || &quot;[[CODA]]&quot;
|}

== Vairākkārtējie balvas ieguvēji ==
Vairāk kā vienu reizi Amerikas Kinoakadēmijas balvu šajā kategorijā ieguvuši:

{{div col}}
;3 balvas
* [[Volters Brenans]] (no 4 nominācijām)

;2 balvas
* [[Maikls Keins]] (no 2 nominācijām)
* [[Melvins Daglass]] (no 2 nominācijām)
* [[Entonijs Kvinns]] (no 2 nominācijām)
* [[Džeisons Robardss]] (no 3 nominācijām)
* [[Pīters Ustinovs]] (no 3 nominācijām)
* [[Kristofs Valcs]] (no 2 nominācijām)
* [[Maheršala Ali]] (no 2 nominācijām)
{{div col end}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.oscars.org/ Oscars.org] Oficiālā Kinoakadēmijas mājaslapa {{en ikona}}
* [http://www.oscars.org/awardsdatabase/index.html Oficiālā Kinoakadēmijas balvu datubāze] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080913120840/http://www.oscars.org/awardsdatabase/index.html |date={{dat|2008|09|13||bez}} }} {{en ikona}}

{{Oskara balva}}
{{Labākais aktieris otrā plāna lomā (Oskars)}}

[[Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvēji aktieri| ]]</text>
      <sha1>t1na0l4wsx0bujuwcbcawrha5p6md1p</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>49637</id>
    <revision>
      <id>3662270</id>
      <parentid>3625165</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T16:23:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Balvas ieguvējas */sīkumi, replaced: Vestsaidas stāsts (filma) → Vestsaidas stāsts (1961. gada filma) using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="17185" xml:space="preserve">{{Infobox award
| name           = [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]] &quot;Labākā aktrise otrā plāna lomā&quot;
| current_awards = 
| image          = 
| alt            = 
| caption        = 
| description    = &quot;labāko aktrises sniegumu otrā plāna lomā&quot;
| presenter      = [[Kino mākslas un zinātnes akadēmija]]
| country        = {{USA}}
| year           = 1937
| website        = {{url|http://www.oscars.org}}
}}
'''Kinoakadēmijas balva &quot;Labākā aktrise otrā plāna lomā&quot;''' jeb &quot;Oskara&quot; balva labākajai aktrisei otrā plāna lomā tiek pasniegta katru gadu.&lt;ref name=&quot;Oscars1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://www.oscars.org/awards/academyawards/rules/86/rule01.html |title=Rule One: Award Definitions |accessdate=August 30, 2013 |work=Academy of Motion Picture Arts and Sciences |publisher=AMPAS |archive-date={{dat|2014|06|09||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20140609213243/http://www.oscars.org/awards/academyawards/rules/86/rule01.html }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140609213243/http://www.oscars.org/awards/academyawards/rules/86/rule01.html |date={{dat|2014|06|09||bez}} }}&lt;/ref&gt; Nominācijas izvirza tikai tie Kinoakadēmijas locekļi, kas paši ir vai nu aktieri vai aktrises, bet uzvarētāju izvēlas visi Kinoakadēmijas locekļi.&lt;ref name=&quot;Oscars6&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://www.oscars.org/awards/academyawards/rules/86/rule06.html |title=Rule Six: Special Rules for the Acting Awards |accessdate=August 30, 2013 |work=Academy of Motion Picture Arts and Sciences |publisher=AMPAS |archive-date={{dat|2013|12|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20131224005853/http://www.oscars.org/awards/academyawards/rules/86/rule06.html }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131224005853/http://www.oscars.org/awards/academyawards/rules/86/rule06.html |date={{dat|2013|12|24||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Balvas ieguvējas ==

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:left&quot;

|-
! Gads (ceremonija) !! Vārds !! Filma
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1936 &lt;small&gt;[[9. Kinoakadēmijas balva|(9.)]]&lt;/small&gt;
| [[Geila Sondergārda]]
| ''[[Anthony Adverse]]''
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1937 &lt;small&gt;[[10. Kinoakadēmijas balva|(10.)]]&lt;/small&gt;
| [[Elisa Bredija]]
| &quot;[[Vecajā Čikāgā]]&quot; (''In Old Chicago'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1938 &lt;small&gt;[[11. Kinoakadēmijas balva|(11.)]]&lt;/small&gt;
| [[Feja Beintere]]
| ''[[Jezebel (filma)|Jezebel]]''
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1939 &lt;small&gt;[[12. Kinoakadēmijas balva|(12.)]]&lt;/small&gt;
| [[Hetija Makdeniela]]
| &quot;[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]&quot; (''Gone with the Wind'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1940 &lt;small&gt;[[13. Kinoakadēmijas balva|(13.)]]&lt;/small&gt;
| [[Džeina Dārvela]]
| &quot;[[Naida augļi (filma)|Naida augļi]]&quot; (''The Grapes of Wrath'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1941 &lt;small&gt;[[14. Kinoakadēmijas balva|(14.)]]&lt;/small&gt;
| [[Mērija Astore]]
| &quot;[[Lielie meli]]&quot; (''The Great Lie'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1942 &lt;small&gt;[[15. Kinoakadēmijas balva|(15.)]]&lt;/small&gt;
| [[Terēza Raita]]
| &quot;[[Minivera kundze (filma)|Minivera kundze]]&quot; (''Mrs. Miniver'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1943 &lt;small&gt;[[16. Kinoakadēmijas balva|(16.)]]&lt;/small&gt;
| [[Katina Paksīno]]
| &quot;[[Kam skanēs zvans (filma)|Kam skanēs zvans]]&quot; (''For Whom the Bell Tolls'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1944 &lt;small&gt;[[17. Kinoakadēmijas balva|(17.)]]&lt;/small&gt;
| [[Etele Berimora]]
| &quot;[[Tikai vientuļa sirds]]&quot; (''None but the Lonely Heart'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1945 &lt;small&gt;[[18. Kinoakadēmijas balva|(18.)]]&lt;/small&gt;
| [[Ena Revīra]]
| &quot;[[Nacionālais samts (filma)|Nacionālais samts]]&quot; (''National Velvet'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1946 &lt;small&gt;[[19. Kinoakadēmijas balva|(19.)]]&lt;/small&gt;
| [[Ena Bekstere]]
| ''[[The Razor's Edge (1946. gada filma)|The Razor's Edge]]''
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1947 &lt;small&gt;[[20. Kinoakadēmijas balva|(20.)]]&lt;/small&gt;
| [[Seleste Holma]]
| &quot;[[Džentlmeņu vienošanās]]&quot; (''Gentleman's agreement'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1948 &lt;small&gt;[[21. Kinoakadēmijas balva|(21.)]]&lt;/small&gt;
| [[Klēra Trevora]]
| ''[[Key Largo (filma)|Key Largo]]''
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1949 &lt;small&gt;[[22. Kinoakadēmijas balva|(22.)]]&lt;/small&gt;
| [[Mersedesa Makembridža]]
| &quot;[[Visi karaļa vīri]]&quot; (''All the King's Men'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1950 &lt;small&gt;[[23. Kinoakadēmijas balva|(23.)]]&lt;/small&gt;
| [[Džozefīna Halla]]
| &quot;[[Hārvijs (filma)|Hārvijs]]&quot; (''Harvey'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1951 &lt;small&gt;[[24. Kinoakadēmijas balva|(24.)]]&lt;/small&gt;
| [[Kima Hantere]]
| &quot;[[Ilgu tramvajs (filma)|Ilgu tramvajs]]&quot; (''A Streetcar Named Desire'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1952 &lt;small&gt;[[25. Kinoakadēmijas balva|(25.)]]&lt;/small&gt;
| [[Glorija Greiema]]
| &quot;[[Sliktais un skaistā]]&quot; (''The Bad and the Beautiful'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1953 &lt;small&gt;[[26. Kinoakadēmijas balva|(26.)]]&lt;/small&gt;
| [[Donna Rīda]]
| &quot;[[No šejienes līdz bezgalībai]]&quot; (''From Here to Eternity'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1954 &lt;small&gt;[[27. Kinoakadēmijas balva|(27.)]]&lt;/small&gt;
| [[Eva Marija Seinta]]
| &quot;[[Ostā]]&quot; (''On the waterfront'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1955 &lt;small&gt;[[28. Kinoakadēmijas balva|(28.)]]&lt;/small&gt;
| [[Džo Van Flīta]]
| &quot;[[Austrumos no paradīzes (filma)|Austrumos no paradīzes]]&quot; (''East of Eden'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1956 &lt;small&gt;[[29. Kinoakadēmijas balva|(29.)]]&lt;/small&gt;
| [[Dorotija Malone]]
| ''[[Written on the Wind]]''
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1957 &lt;small&gt;[[30. Kinoakadēmijas balva|(30.)]]&lt;/small&gt;
| [[Mijoši Umeki]]
| ''[[Sayonara (filma)|Sayonara]]''
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1958 &lt;small&gt;[[31. Kinoakadēmijas balva|(31.)]]&lt;/small&gt;
| [[Vendija Hillere]]
| ''[[Separate Tables]]''
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1959 &lt;small&gt;[[32. Kinoakadēmijas balva|(32.)]]&lt;/small&gt;
| [[Šellija Vintersa]]
| &quot;[[Annas Frankas dienasgrāmata (1959. gada filma)|Annas Frankas dienasgrāmata]]&quot; (''The Diary of Anne Frank'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1960 &lt;small&gt;[[33. Kinoakadēmijas balva|(33.)]]&lt;/small&gt;
| [[Šērlija Džonsa]]
| &quot;[[Elmers Gentrijs (filma)|Elmers Gentrijs]]&quot; (''Elmer Gantry'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1961 &lt;small&gt;[[34. Kinoakadēmijas balva|(34.)]]&lt;/small&gt;
| [[Rita Moreno]]
| &quot;[[Vestsaidas stāsts (1961. gada filma)|Vestsaidas stāsts]]&quot; (''West Side story'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1962 &lt;small&gt;[[35. Kinoakadēmijas balva|(35.)]]&lt;/small&gt;
| [[Petija Djūka]]
| ''[[The Miracle Worker]]''
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1963 &lt;small&gt;[[36. Kinoakadēmijas balva|(36.)]]&lt;/small&gt;
| [[Mārgarita Raterforda]]
| ''[[The V.I.P.s]]''
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1964 &lt;small&gt;[[37. Kinoakadēmijas balva|(37.)]]&lt;/small&gt;
| [[Lila Kedrova]]
| &quot;[[Grieķis Zorba (filma)|Grieķis Zorba]]&quot; (''Zorba the Greek'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1965 &lt;small&gt;[[38. Kinoakadēmijas balva|(38.)]]&lt;/small&gt;
| [[Šellija Vintersa]]
| ''[[A Patch of Blue]]''
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1966 &lt;small&gt;[[39. Kinoakadēmijas balva|(39.)]]&lt;/small&gt;
| [[Sendija Denisa]]
| &quot;[[Kurš baidās no Virdžīnijas Vulfas? (filma)|Kurš baidās no Virdžīnijas Vulfas?]]&quot; (''Who's Afraid of Virginia Woolf?'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1967 &lt;small&gt;[[40. Kinoakadēmijas balva|(40.)]]&lt;/small&gt;
| [[Estella Pārsone]]
| &quot;[[Bonija un Klaids (filma)|Bonija un Klaids]]&quot; (''Bonnie and Clyde'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1968 &lt;small&gt;[[41. Kinoakadēmijas balva|(41.)]]&lt;/small&gt;
| [[Rūta Gordona]]
| &quot;[[Rozmarijas bērns (filma)|Rozmarijas bērns]]&quot; (''Rosemary's Baby'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1969 &lt;small&gt;[[42. Kinoakadēmijas balva|(42.)]]&lt;/small&gt;
| [[Goldija Hona]]
| &quot;[[Kaktusa zieds (filma)|Kaktusa zieds]]&quot; (''Cactus Flower'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1970 &lt;small&gt;[[43. Kinoakadēmijas balva|(43.)]]&lt;/small&gt;
| [[Helēna Heisa]]
| &quot;[[Lidosta (1970. gada filma)|Lidosta]]&quot; (''Airport'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1971 &lt;small&gt;[[44. Kinoakadēmijas balva|(44.)]]&lt;/small&gt;
| [[Klorisa Ličmena]]
| &quot;[[Pēdējais kinoseanss]]&quot; (''The Last Picture Show'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1972 &lt;small&gt;[[45. Kinoakadēmijas balva|(45.)]]&lt;/small&gt;
| [[Ailīna Hekarta]]
| &quot;[[Taureņi ir brīvi]]&quot; (''Butterflies Are Free'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1973 &lt;small&gt;[[46. Kinoakadēmijas balva|(46.)]]&lt;/small&gt;
| [[Tatuma O'Nīla]]
| &quot;[[Papīra Mēness (filma)|Papīra Mēness]]&quot; (''Paper Moon'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1974 &lt;small&gt;[[47. Kinoakadēmijas balva|(47.)]]&lt;/small&gt;
| [[Ingrīda Bergmane]]
| &quot;[[Slepkavība Austrumu ekspresī (1974. gada filma)|Slepkavība Austrumu ekspresī]]&quot; (''Murder on the Orient Express'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1975 &lt;small&gt;[[48. Kinoakadēmijas balva|(48.)]]&lt;/small&gt;
| [[Lī Grānta]]
| &quot;[[Šampūns (filma)|Šampūns]]&quot; (''Shampoo'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1976 &lt;small&gt;[[49. Kinoakadēmijas balva|(49.)]]&lt;/small&gt;
| [[Beatrise Streita]]
| &quot;[[Tīkls (filma)|Tīkls]]&quot; (''Network'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1977 &lt;small&gt;[[50. Kinoakadēmijas balva|(50.)]]&lt;/small&gt;
| [[Vanesa Redgreiva]]
| &quot;[[Džūlija (filma)|Džūlija]]&quot; (''Julia'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1978 &lt;small&gt;[[51. Kinoakadēmijas balva|(51.)]]&lt;/small&gt;
| [[Megija Smita]]
| &quot;[[Kalifornijas viesnīca (filma)|Kalifornijas viesnīca]]&quot; (''California Suite'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1979 &lt;small&gt;[[52. Kinoakadēmijas balva|(52.)]]&lt;/small&gt;
| [[Merila Strīpa]]
| &quot;[[Krāmers pret Krāmeri]]&quot; (''Kramer vs. Kramer'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1980 &lt;small&gt;[[53. Kinoakadēmijas balva|(53.)]]&lt;/small&gt;
| [[Mērija Stīnbērgena]]
| &quot;[[Melvins and Hovards]]&quot; (''Melvin and Howard'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1981 &lt;small&gt;[[54. Kinoakadēmijas balva|(54.)]]&lt;/small&gt;
| [[Morīna Stapltona]]
| &quot;[[Sarkanie (filma)|Sarkanie]]&quot; (''Reds'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1982 &lt;small&gt;[[55. Kinoakadēmijas balva|(55.)]]&lt;/small&gt;
| [[Džesika Lenga]]
| &quot;[[Sirdspuķīte]]&quot; (''Tootsie'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1983 &lt;small&gt;[[56. Kinoakadēmijas balva|(56.)]]&lt;/small&gt;
| [[Linda Hanta]]
| &quot;[[Gads bīstamas dzīves (filma)|Gads bīstamas dzīves]]&quot; (''The Year of Living Dangerously'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1984 &lt;small&gt;[[57. Kinoakadēmijas balva|(57.)]]&lt;/small&gt;
| [[Pegija Eškrofta]]
| &quot;[[Brauciens uz Indiju (filma)|Brauciens uz Indiju]]&quot; (''A Passage to India'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1985 &lt;small&gt;[[58. Kinoakadēmijas balva|(58.)]]&lt;/small&gt;
| [[Andželika Hjūstone]]
| &quot;[[Prici ģimenes gods]]&quot; (''Prizzi's Honor'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1986 &lt;small&gt;[[59. Kinoakadēmijas balva|(59.)]]&lt;/small&gt;
| [[Diāna Viesta]]
| &quot;[[Hanna un viņas māsas]]&quot; (''Hannah and Her Sisters'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1987 &lt;small&gt;[[60. Kinoakadēmijas balva|(60.)]]&lt;/small&gt;
| [[Olimpija Dukakis]]
| &quot;[[Mēnessērdzīgais (filma)|Mēnessērdzīgais]]&quot; (''Moonstruck'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1988 &lt;small&gt;[[61. Kinoakadēmijas balva|(61.)]]&lt;/small&gt;
| [[Džīna Deivisa]]
| ''[[The Accidental Tourist (filma)|The Accidental Tourist]]''
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1989 &lt;small&gt;[[62. Kinoakadēmijas balva|(62.)]]&lt;/small&gt;
| [[Brenda Frikere]]
| &quot;[[Mana kreisā kāja]]&quot; (''My Left Foot'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1990 &lt;small&gt;[[63. Kinoakadēmijas balva|(63.)]]&lt;/small&gt;
| [[Vūpija Goldberga]]
| &quot;[[Spoks (filma)|Spoks]]&quot; (''Ghost'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1991 &lt;small&gt;[[64. Kinoakadēmijas balva|(64.)]]&lt;/small&gt;
| [[Mersedesa Ruela]]
| &quot;[[Zvejnieku karalis]]&quot; (''The Fisher King'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1992 &lt;small&gt;[[65. Kinoakadēmijas balva|(65.)]]&lt;/small&gt;
| [[Marisa Tomeja]]
| &quot;[[Mans brālēns Vinnijs]]&quot; (''My Cousin Vinny'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1993 &lt;small&gt;[[66. Kinoakadēmijas balva|(66.)]]&lt;/small&gt;
| [[Anna Pakvina]]
| &quot;[[Klavieres (filma)|Klavieres]]&quot; (''The Piano'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1994 &lt;small&gt;[[67. Kinoakadēmijas balva|(67.)]]&lt;/small&gt;
| [[Diāna Viesta]]
| &quot;[[Lodes pār Brodveju]]&quot; (''Bullets Over Broadway'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1995 &lt;small&gt;[[68. Kinoakadēmijas balva|(68.)]]&lt;/small&gt; || [[Mira Sorvino]] || &quot;[[Varenā Afrodīte]]&quot; (''Mighty Aphrodite'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1996 &lt;small&gt;[[69. Kinoakadēmijas balva|(69.)]]&lt;/small&gt; || [[Žiljeta Binoša]] || &quot;[[Angļu pacients (filma)|Angļu pacients]]&quot; (''The english patient'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1997 &lt;small&gt;[[70. Kinoakadēmijas balva|(70.)]]&lt;/small&gt; || [[Kima Beisingere]] || &quot;[[Losandželosa konfidenciāli]]&quot; (''L.A. Confidential'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1998 &lt;small&gt;[[71. Kinoakadēmijas balva|(71.)]]&lt;/small&gt; || [[Džūdija Denča]] || &quot;[[Iemīlējies Šekspīrs]]&quot; (''Shakespeare in love'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 1999 &lt;small&gt;[[72. Kinoakadēmijas balva|(72.)]]&lt;/small&gt; || [[Andželīna Džolija]] || &quot;[[Dzīve, pārtraukta]]&quot; (''Girl, interrupted'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 2000 &lt;small&gt;[[73. Kinoakadēmijas balva|(73.)]]&lt;/small&gt; || [[Mārsija Geja Hārdena]]  || &quot;[[Polloks (filma)|Polloks]]&quot; (''Pollock'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 2001 &lt;small&gt;[[74. Kinoakadēmijas balva|(74.)]]&lt;/small&gt; || [[Dženifere Konelija]] || &quot;[[Brīnišķais prāts]]&quot; (''A beautiful mind'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 2002 &lt;small&gt;[[75. Kinoakadēmijas balva|(75.)]]&lt;/small&gt; || [[Ketrina Zeta-Džonsa]] || &quot;[[Čikāga (filma)|Čikāga]]&quot; (''Chicago'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 2003 &lt;small&gt;[[76. Kinoakadēmijas balva|(76.)]]&lt;/small&gt; || [[Renē Zelvēgere]] || &quot;[[Aukstais kalns]]&quot; (''Cold mountain'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 2004 &lt;small&gt;[[77. Kinoakadēmijas balva|(77.)]]&lt;/small&gt; || [[Keita Blanšeta]] || &quot;[[Aviators (filma)|Aviators]]&quot; (''The aviator'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 2005 &lt;small&gt;[[78. Kinoakadēmijas balva|(78.)]]&lt;/small&gt; || [[Reičela Vaisa]] || &quot;[[Uzticīgais dārznieks (filma)|Uzticīgais dārznieks]]&quot; (''The constant gardner'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 2006 &lt;small&gt;[[79. Kinoakadēmijas balva|(79.)]]&lt;/small&gt; || [[Dženifere Hadsone]] || &quot;[[Sapņu meitenes (filma)|Sapņu meitenes]]&quot; (''Dreamgirls'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 2007 &lt;small&gt;[[80. Kinoakadēmijas balva|(80.)]]&lt;/small&gt; || [[Tilda Svintone]] || &quot;[[Maikls Kleitons (filma)|Maikls Kleitons]]&quot; (''Michael Clayton'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 2008 &lt;small&gt;[[81. Kinoakadēmijas balva|(81.)]]&lt;/small&gt;
| [[Penelope Krusa]]
| &quot;[[Vikija, Kristīna, Barselona]]&quot; (''Vicky Cristina Barcelona'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 2009 &lt;small&gt;[[82. Kinoakadēmijas balva|(82.)]]&lt;/small&gt;
| [[Mo'Nika]]
| &quot;[[Dārgumiņš (filma)|Dārgumiņš]]&quot; (''Precious'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 2010 &lt;small&gt;[[83. Kinoakadēmijas balva|(83.)]]&lt;/small&gt;
| [[Melisa Leo]]
| &quot;[[Cīnītājs]]&quot; (''The Fighter'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 2011 &lt;small&gt;[[84. Kinoakadēmijas balva|(84.)]]&lt;/small&gt;
| [[Oktāvija Spensere]]
| &quot;[[Kalpone]]&quot; (''The Help'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 2012 &lt;small&gt;[[85. Kinoakadēmijas balva|(85.)]]&lt;/small&gt;
| [[Anna Hetaveja]]
| &quot;[[Nožēlojamie (2012. gada filma)|Nožēlojamie]]&quot; (''Les Misérables'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 2013 &lt;small&gt;[[86. Kinoakadēmijas balva|(86.)]]&lt;/small&gt;
| [[Lupita Ņono]]
| &quot;[[12 gadi verdzībā]]&quot; (''12 Years a Slave'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 2014 &lt;small&gt;[[87. Kinoakadēmijas balva|(87.)]]&lt;/small&gt;
| [[Patrīcija Ārkete]]
| &quot;[[Puikas gadi]]&quot; (''Boyhood'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 2015 &lt;small&gt;[[88. Kinoakadēmijas balva|(88.)]]&lt;/small&gt;
| [[Alīsia Vīkandere]]
| &quot;[[Dāņu meitene]]&quot; (''The Danish Girl'')
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 2016 &lt;small&gt;[[89. Kinoakadēmijas balva|(89.)]]&lt;/small&gt;
| [[Vaiola Deivisa]]
| ''[[Fences]]''
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 2017 &lt;small&gt;[[90. Kinoakadēmijas balva|(90.)]]&lt;/small&gt;
| [[Elisone Dženija]]
| &quot;[[Es, Tonija]]&quot;
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 2018 &lt;small&gt;[[91. Kinoakadēmijas balva|(91.)]]&lt;/small&gt;
| [[Redžina Kinga]]
| ''[[Ja Bīlstrīta spētu runāt]]''
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 2019 &lt;small&gt;[[92. Kinoakadēmijas balva|(92.)]]&lt;/small&gt;
| [[Lora Derna]]
| ''[[Marriage Story]]''
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 2020 &lt;small&gt;[[93. Kinoakadēmijas balva|(93.)]]&lt;/small&gt;
| [[Juna Južuna]]
| ''[[Minari]]''
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; | 2021 &lt;small&gt;[[94. Kinoakadēmijas balva|(94.)]]&lt;/small&gt;
| [[Ariana Debosa]]
| &quot;[[Vestsaidas stāsts (2021. gada filma)|Vestsaidas stāsts]]&quot;
|}

== Vairākkārtējās balvas ieguvējas ==
Vairāk kā vienu reizi Amerikas Kinoakadēmijas balvu šajā kategorijā ieguvušas:

;2 balvas
* [[Šellija Vintersa]] (no 3 nominācijām)
* [[Diāna Viesta]] (no 3 nominācijām)

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.oscars.org/ Oscars.org] Oficiālā Kinoakadēmijas mājaslapa {{en ikona}}
* [http://www.oscars.org/awardsdatabase/index.html Oficiālā Kinoakadēmijas balvu datubāze] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080913120840/http://www.oscars.org/awardsdatabase/index.html |date={{dat|2008|09|13||bez}} }} {{en ikona}}

{{Oskara balva}}
{{Labākā aktrise otrā plāna lomā (Oskars)}}

[[Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvējas aktrises| ]]</text>
      <sha1>pdo6atpamm53f5i21kjdplb1vsdp66d</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Tupaka Šakura diskogrāfija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>51759</id>
    <revision>
      <id>3662014</id>
      <parentid>3436656</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T15:11:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: .gad → . gad (2) using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="13867" xml:space="preserve">Šī ir amerikāņu repera '''[[2Pac|Tupaka Šakura]] diskogrāfija'''. Viņa skaņdarbu ieraksti ir pasaulē visvairāk pārdotie repa žanrā{{Nepieciešama atsauce}} - vairāk kā 80 miljoni pārdotu albumu. Šakuram ir 12 studijas albumi, no kuriem seši ir pirmsnāves albumi un seši ir pēcnāves albumi.

== Albumi ==
=== Studijas ===
{|class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot;
|-
!Gads
!Vāks
!Nosaukums
!Izdevējs
|-
|[[1991]]
|
|[[2Pacalypse Now]]
|[[Interscope]]
|-
|[[1993]]
|
|[[Strictly 4 My N.I.G.G.A.Z.]]
|[[Interscope]]
|-
|[[1994]]
|
|[[Thug Life Vol. 1]]
|[[Out Da Gutta Records]]/[[Interscope]]
|-
|[[1995]]
|
|[[Me Against the World]]
|[[Out Da Gutta Records]]/[[Interscope]]
|-
|[[1996]]
|
|[[All Eyez On Me]]
|[[Death Row]]/[[Interscope]]
|-
|[[1996]]
|
|[[The Don Killuminati: 7 Day Theory]]
|[[Death Row]]/[[Interscope]]/[[Makaveli]]
|}

=== Pēcnāves albumi ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Izdots
! Nosaukums
! ASV topa augstākā pozīcija
! Pārdošanas skaits
|-
| {{Dat|1997|11|25|N}}
| [[R U Still Down]]
| 2
| ?
|-
| {{Dat|1999|12|19|N}}
| [[Still I Rise]]
| 6
| ?
|-
| {{Dat|2001|3|27|N}}
| [[Until The End of Time]]
| 1
| ?
|-
| {{Dat|2002|11|26|N}}
| [[Better Dayz]]
| 5
| ?
|-
| {{Dat|2004|12|14|N}}
| [[Loyal to the Game]]
| 1
| ?
|-
| {{Dat|2006|11|21|N}}
| [[Pac's Life]]
| 9
| ?
|}

=== Labāko hītu kompilācijas un citi ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Izdots
! Nosaukums
! ASV topa augstākā pozīcija
! Pārdošanas skaits
|-
| {{Dat|1998|11|24|N}}
| [[Greatest Hits]]
| 3
| 4x platīna
|-
| {{Dat|2000|10|17|N}}
| [[The Rose That Grew From Concrete]]
| Neiekļuva
| 
|-
| [[2003. gads]]
| [[The Prophet: The Best of the Works]]
| Neiekļuva
| 
|-
| {{Dat|2003|10|7|N}}
| [[Nu-Mixx Klazzics]]
| 15
| 
|-
| {{Dat|2004|8|6|N}}
| [[2Pac Live]]
| 54
|
|-
| {{Dat|2005|1|31|N}}
| [[Ready 2 Die]]
| Neiekļuva
| 
|-
| {{Dat|2005|9|20|N}}
| [[The Rose Vol. 2]]
| Neiekļuva
|
|-
| {{Dat|2005|10|2|N}}
| [[Tupac: Live at House of Blues]]
| 159
| Platīna
|-
| {{Dat|2006|4|24|N}}
| [[A Decade of Silence]]
| Neiekļuva
|
|-
| {{Dat|2006|8|16|N}}
| [[Tupac Shakur Speaks]]
| Neiekļuva
|
|-
| {{Dat|2007|6|12|N}}
| [[Beginnings: The Lost Tapes 1988-1991]]
| Neiekļuva
|
|-
| {{Dat|2007|8|14|N}}
| [[Nu-Mixx Klazzics Vol. 2]]
| 45
| 21,000 Eksemplāri
|-
| {{Dat|2007|12|4|N}}
| [[Best of 2Pac Part 1: Thug]]
| 65
| 94,429 Eksemplari
|-
| {{Dat|2007|12|4|N}}
| [[Best of 2Pac Part 2: Life]]
| 77
|-
| [[2008. gads]]
| [[2Pac - The Prophet Returns]]
| 
|}

== Skaņasceliņi ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Izdots
! Nosaukums
! ASV topa augstākā pozīcija
! Oriģinālās 2Pac dziesmas
|-
| {{Dat|1993|6|29|N}}
| [[Poetic Justice]]
| 23
| &quot;Defifnition of a Thug Nigga&quot;
|-
| {{Dat|1994|3|22|N}}
| [[Above the Rim]]
| 1
| &quot;Poor Out a Little Liquor&quot;, &quot;Pain&quot;
|-
| {{Dat|1995|8|15|N}}
| [[The Show]]
| 4
| &quot;My Block&quot;
|-
| {{Dat|1997|1|17|N}}
| [[Gridlock'd]]
| 1
| &quot;Wanted Dead or Alive&quot;, &quot;Out the Moon&quot;, &quot;Never Had a Friend Like Me&quot;, &quot;Life's a Traffic Jam&quot;
|-
| {{Dat|1997|10|17|N}}
| [[Gang Releated]]
| 1
| &quot;Life So Hard&quot;, &quot;Starin' Through My Rear View&quot;, &quot;Made Niggaz&quot;, &quot;Lost Souls&quot;
|-
| {{Dat|2003|11|11|N}}
| [[Tupac: Resurrection (skaņasceliņš)|Tupac: Resurrection]]
| 2
| &quot;Runnin&quot;, &quot;One Day At a Time&quot;
|}

== Albumi kuros ir parādijies 2Pac ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
!Gads
!Dziesma
!Izpildītājs
!Albums
|-
|rowspan=&quot;2&quot;|1993
|&quot;Gotta Get Mine&quot;
|[[MC Breed]]
|''[[The New Breed]]''
|-
|&quot;Call It What U Want&quot;
|[[Above the Law (group)|Above the Law]]
|''[[Black Mafia Life]]''
|-
|rowspan=&quot;3&quot;|1994
|&quot;Let's Get It On&quot;
|[[Eddie F]], [[The Notorious B.I.G.]]
|''[[Let's Get It On]]''
|-
|&quot;Gangsta Team&quot;
|[[South Central Cartel]]
|''[['N Gatz We Truss]]''
|-
|&quot;Jealous Got Me Strapped&quot;
|[[Spice 1]]
|''[[AmeriKKKa's Nightmare]]''
|-
|rowspan=&quot;4&quot;|1995
|&quot;Throw Your Hands Up&quot;
|Various
|''[[Pump Ya Fist]]''
|-
|&quot;[[My Block]]&quot;
|Various
|''[[The Show (Original Soundtrack)|The Show]]''
|-
|&quot;We Do This&quot;
|[[Too Short]]
|''[[Cocktails (albums)|Cocktails]]''
|-
|&quot;Dusted n Disgusted&quot;
|[[E-40]]
|''[[In a Major Way]]''
|-
|rowspan=&quot;3&quot;|1996
|&quot;Million Dollar Spot&quot;
|E-40
|''[[Tha Hall of Game]]''
|-
|&quot;Gotta Survive&quot;
|[[Young Lay]]
|''Black n Dangerous''
|-
|&quot;Niggaz Done Changed&quot;
|[[Richie Rich (rapper)|Richie Rich]]
|''[[Seasoned Veteran]]''
|-
|rowspan=&quot;5&quot;|1997
|&quot;Big Bad Lady&quot;
|[[The Lady of Rage]]
|''[[Necessary Roughness (albums)|Necessary Roughness]]''
|-
|&quot;[[Thug Luv]]&quot;
|[[Bone Thugs-n-Harmony]]
|''[[The Art of War (albums)|The Art of War]]''
|-
|&quot;Runnin'&quot;
|The Notorious B.I.G.
|''[[One Million Strong]]''
|-
|&quot;Smile&quot;
|[[Scarface (rapper)|Scarface]]
|''[[The Untouchable]]''
|-
|&quot;4 Tha Hustlas&quot;
|[[Ant Banks]]
|''[[Big Thangs]]''
|-
|rowspan=&quot;2&quot;|1998
|&quot;Initiated&quot;
|[[Daz Dillinger]]
|''[[Retaliation, Revenge &amp; Get Back]]''
|-
|&quot;[[Me &amp; My Homies]]&quot;
|[[Nate Dogg]]
|''[[G-Funk Classics, Vol. 1 &amp; 2]] ''
|-
|2000
|&quot;Deadly Combination&quot;
|[[Big L]]
|''[[The Big Picture (albums)|The Big Picture]]''
|-
|rowspan=&quot;2&quot;|2001
|&quot;So Much Pain&quot;
|[[Ja Rule]]
|''[[Pain Is Love]]''
|-
|&quot;Untouchable&quot;
|[[Lisa Lopes]]
|''[[Supernova (albums)|Supernova]]''
|-
|2005
|&quot;My homeboys (Back to Back)&quot;
|[[Kurupt]]
|''[[Against tha Grain]]''
|-
|2007
|&quot;Against All Odds&quot;
|[[Trae]]
|''[[Life Goes On (Trae albums)|Life Goes On]]''
|-
|}

== Singli ==
{|class=&quot;wikitable&quot;
!rowspan=&quot;2&quot;|Gads
!rowspan=&quot;2&quot;|Dziesma
!colspan=&quot;4&quot;|Topa pozīcija&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20070929145702/http://www.billboard.com/bbcom/retrieve_chart_history.do?model.vnuArtistId=37157&amp;model.vnuAlbumId=807092 Artist Chart History]. ''Billboard''. Accessed [[September 26]] [[2007. gads|2007]].&lt;/ref&gt;
!rowspan=&quot;2&quot;|Albums
|-
!width=&quot;40&quot;|&lt;small&gt;[[Billboard Hot 100|U.S. Hot 100]]&lt;/small&gt;
!width=&quot;40&quot;|&lt;small&gt;[[Hot R&amp;B/Hip-Hop Songs|U.S. R&amp;B]]&lt;/small&gt;
!width=&quot;40&quot;|&lt;small&gt;[[Hot Rap Tracks|U.S. Rap]]&lt;/small&gt;
!width=&quot;40&quot;|&lt;small&gt;[[UK Singles Chart|UK]]&lt;/small&gt;
|-
|align=&quot;center&quot; rowspan=&quot;2&quot;|1991
|align=&quot;left&quot;|&quot;[[Brenda's Got a Baby]]&quot; 
|align=&quot;center&quot;|—
|align=&quot;center&quot;|23
|align=&quot;center&quot;|3
|align=&quot;center&quot;|—
|align=&quot;left&quot; rowspan=&quot;3&quot;|''[[2Pacalypse Now]]''
|-
|align=&quot;left&quot;|&quot;[[If My Homie Calls]]&quot;
|align=&quot;center&quot;|—
|align=&quot;center&quot;|—
|align=&quot;center&quot;|3
|align=&quot;center&quot;|—
|-
|align=&quot;center&quot;|1992
|align=&quot;left&quot;|&quot;[[Trapped (2Pac song)|Trapped]]&quot;
|align=&quot;center&quot;|—
|align=&quot;center&quot;|—
|align=&quot;center&quot;|—
|align=&quot;center&quot;|—
|-
|align=&quot;center&quot; rowspan=3|1993
|align=&quot;left&quot;|&quot;[[I Get Around (2Pac song)|I Get Around]]&quot; &lt;small&gt;(feat. [[Digital Underground]])&lt;/small&gt;
|align=&quot;center&quot;|11
|align=&quot;center&quot;|5
|align=&quot;center&quot;|8
|align=&quot;center&quot;|—
|align=&quot;left&quot; rowspan=&quot;4&quot;|''[[Strictly 4 My N.I.G.G.A.Z.]]''
|-
|align=&quot;left&quot;|&quot;[[Keep Ya Head Up]]&quot;
|align=&quot;center&quot;|12
|align=&quot;center&quot;|7
|align=&quot;center&quot;|2
|align=&quot;center&quot;|—
|-
|align=&quot;left&quot;|&quot;[[Papa'z Song]]&quot;
|align=&quot;center&quot;|87
|align=&quot;center&quot;|82
|align=&quot;center&quot;|24
|align=&quot;center&quot;|—
|-
|align=&quot;center&quot; rowspan=4|1994
|align=&quot;left&quot;|&quot;[[Holla If Ya Hear Me]]&quot;
|align=&quot;center&quot;|—
|align=&quot;center&quot;|—
|align=&quot;center&quot;|—
|align=&quot;center&quot;|—
|-
|align=&quot;left&quot;|&quot;[[Cradle to the Grave]]&quot; &lt;small&gt;(feat. [[Thug Life]])&lt;/small&gt;
|align=&quot;center&quot;|—
|align=&quot;center&quot;|91
|align=&quot;center&quot;|25
|align=&quot;center&quot;|—
|align=&quot;left&quot; rowspan=&quot;3&quot;|''[[Thug Life|Thug Life: Volume 1]]''
|-
|align=&quot;left&quot;|&quot;[[Pour Out a Little Liquor]]&quot; &lt;small&gt;(feat. Thug Life)&lt;/small&gt;
|align=&quot;center&quot;|—
|align=&quot;center&quot;|—
|align=&quot;center&quot;|—
|align=&quot;center&quot;|—
|-
|align=&quot;left&quot;|&quot;[[How Long Will They Mourn Me?]]&quot; &lt;small&gt;(feat. Thug Life)&lt;/small&gt;
|align=&quot;center&quot;|—
|align=&quot;center&quot;|—
|align=&quot;center&quot;|—
|align=&quot;center&quot;|—
|-
|align=&quot;center&quot; rowspan=4|1995
|align=&quot;left&quot;|&quot;[[Dear Mama]]&quot;
|align=&quot;center&quot;|9
|align=&quot;center&quot;|3
|align=&quot;center&quot;|1
|align=&quot;center&quot;|27
|align=&quot;left&quot; rowspan=&quot;4&quot;|''[[Me Against the World]]''
|-
|align=&quot;left&quot;|&quot;[[Old School (2Pac song)|Old School]]&quot;
|align=&quot;center&quot;|9
|align=&quot;center&quot;|—
|align=&quot;center&quot;|1
|align=&quot;center&quot;|—
|-
|align=&quot;left&quot;|&quot;[[So Many Tears]]&quot;
|align=&quot;center&quot;|44
|align=&quot;center&quot;|21
|align=&quot;center&quot;|6
|align=&quot;center&quot;|—
|-
|align=&quot;left&quot;|&quot;[[Temptations (song)|Temptations]]&quot;
|align=&quot;center&quot;|68
|align=&quot;center&quot;|35
|align=&quot;center&quot;|13
|align=&quot;center&quot;|—
|-
|align=&quot;center&quot; rowspan=8|1996
|align=&quot;left&quot;|&quot;[[California Love]]&quot; &lt;small&gt;(feat. [[Dr. Dre]] &amp; [[Roger Troutman]])&lt;/small&gt;
|align=&quot;center&quot;|1
|align=&quot;center&quot;|1
|align=&quot;center&quot;|1
|align=&quot;center&quot;|6
|align=&quot;left&quot; rowspan=&quot;3&quot;|''[[All Eyez on Me]]''
|- 
|align=&quot;left&quot;|&quot;[[2 of Amerikaz Most Wanted]]&quot; &lt;small&gt;(feat. [[Snoop Dogg]])&lt;/small&gt;
|align=&quot;center&quot;|—
|align=&quot;center&quot;|—
|align=&quot;center&quot;|—
|align=&quot;center&quot;|—
|-
|align=&quot;left&quot;|&quot;[[How Do U Want It]]&quot; &lt;small&gt;(feat. [[K-Ci and JoJo]])&lt;/small&gt; 
|align=&quot;center&quot;|1
|align=&quot;center&quot;|1
|align=&quot;center&quot;|1
|align=&quot;center&quot;|6
|-
|align=&quot;left&quot;|&quot;[[Hit 'Em Up]]&quot; &lt;small&gt;(feat. [[Outlawz]])&lt;/small&gt;
|align=&quot;center&quot;|—
|align=&quot;center&quot;|—
|align=&quot;center&quot;|—
|align=&quot;center&quot;|—
|align=&quot;left&quot;|''[[Greatest Hits (2Pac albums)|Greatest Hits]]''
|-
|align=&quot;left&quot;|&quot;[[All Bout U]]&quot; &lt;small&gt;(feat. [[Nate Dogg]], Snoop Dogg, [[Hussein Fatal]] &amp; [[Yaki Kadafi]])&lt;/small&gt;
|align=&quot;center&quot;|—
|align=&quot;center&quot;|—
|align=&quot;center&quot;|—
|align=&quot;center&quot;|—
|align=&quot;left&quot; rowspan=&quot;3&quot;|''All Eyez on Me''
|-
|align=&quot;left&quot;|&quot;[[I Ain't Mad at Cha]]&quot; &lt;small&gt;(feat. [[Danny Boy (artist)|Danny Boy]])&lt;/small&gt;
|align=&quot;center&quot;|—
|align=&quot;center&quot;|—
|align=&quot;center&quot;|—
|align=&quot;center&quot;|13
|-
|align=&quot;left&quot;|&quot;[[Life Goes On (song)|Life Goes On]]&quot; 
|align=&quot;center&quot;|—
|align=&quot;center&quot;|—
|align=&quot;center&quot;|—
|align=&quot;center&quot;|15
|-
|align=&quot;left&quot;|&quot;[[Toss It Up]]&quot; &lt;small&gt;(feat. Danny Boy, K-Ci &amp; JoJo)&lt;/small&gt;
|align=&quot;center&quot;|—
|align=&quot;center&quot;|—
|align=&quot;center&quot;|—
|align=&quot;center&quot;|15
|align=&quot;left&quot; rowspan=&quot;3&quot;|''[[The Don Killuminati: The 7 Day Theory]]''
|-
|align=&quot;center&quot; rowspan=6|1997
|align=&quot;left&quot;|&quot;[[To Live &amp; Die in LA]]&quot; 
|align=&quot;center&quot;|—
|align=&quot;center&quot;|—
|align=&quot;center&quot;|—
|align=&quot;center&quot;|10
|-
|align=&quot;left&quot;|&quot;[[Hail Mary (2Pac song)|Hail Mary]]&quot; 
|align=&quot;center&quot;|—
|align=&quot;center&quot;|—
|align=&quot;center&quot;|8
|align=&quot;center&quot;|43
|-
|align=&quot;left&quot;|&quot;[[Wanted Dead or Alive (2Pac song)|Wanted Dead or Alive]]&quot; &lt;small&gt;(feat. Snoop Dogg)&lt;/small&gt;
|align=&quot;center&quot;|—
|align=&quot;center&quot;|—
|align=&quot;center&quot;|—
|align=&quot;center&quot;|16
|''[[Gridlock'd (soundtrack)|Gridlock'd]]''
|-
|align=&quot;left&quot;|&quot;[[Made Niggaz]]&quot; &lt;small&gt;(feat. Tha Outlawz)&lt;/small&gt;
|align=&quot;center&quot;|75
|align=&quot;center&quot;|—
|align=&quot;center&quot;|1
|align=&quot;center&quot;|—
|''[[Gang Related (soundtrack)|Gang Related]]''
|-
|align=&quot;left&quot;|&quot;[[I Wonder If Heaven Got a Ghetto]]&quot;
|align=&quot;center&quot;|67
|align=&quot;center&quot;|14
|align=&quot;center&quot;|18
|align=&quot;center&quot;|21
|align=&quot;left&quot; rowspan=&quot;2&quot;|''[[R U Still Down? (Remember Me)]]''
|-
|align=&quot;left&quot;|&quot;[[Do for Love]]&quot;
|align=&quot;center&quot;|21
|align=&quot;center&quot;|10
|align=&quot;center&quot;|2
|align=&quot;center&quot;|12
|-
|align=&quot;center&quot; rowspan=&quot;3&quot;|1998
|align=&quot;left&quot;|&quot;[[Changes (2Pac song)|Changes]]&quot;
|align=&quot;center&quot;|5
|align=&quot;center&quot;|3
|align=&quot;center&quot;|3
|align=&quot;center&quot;|3
|align=&quot;left&quot;|''Greatest Hits''
|-
|align=&quot;left&quot;|&quot;[[Runnin']]&quot; &lt;small&gt;(feat. The Notorious B.I.G. &amp; Stretch)&lt;/small&gt;
|align=&quot;center&quot;|—
|align=&quot;center&quot;|—
|align=&quot;center&quot;|—
|align=&quot;center&quot;|15
|''[[One Million Strong]]''
|-
|align=&quot;left&quot;|&quot;[[Happy Home]]&quot;
|align=&quot;center&quot;|—
|align=&quot;center&quot;|—
|align=&quot;center&quot;|—
|align=&quot;center&quot;|17
|align=&quot;left&quot;|''[[Until the End of Time]]''
|-
|align=&quot;center&quot;|1999
|align=&quot;left&quot;|&quot;[[Unconditional Love]]&quot;
|align=&quot;center&quot;|—
|align=&quot;center&quot;|—
|align=&quot;center&quot;|—
|align=&quot;center&quot;|—
|align=&quot;left&quot;|''Greatest Hits''
|-
|align=&quot;center&quot;|2000
|align=&quot;left&quot;|&quot;[[Baby Don't Cry (Keep Ya Head Up II)]]&quot; &lt;small&gt;(feat. Tha Outlawz)&lt;/small&gt;
|align=&quot;center&quot;|72
|align=&quot;center&quot;|36
|align=&quot;center&quot;|—
|align=&quot;center&quot;|—
|align=&quot;left&quot;|''[[Still I Rise]]''
|-
|align=&quot;center&quot; rowspan=&quot;2&quot;|2001
|align=&quot;left&quot;|&quot;[[Until the End of Time (2Pac song)|Until the End of Time]]&quot;
|align=&quot;center&quot;|52
|align=&quot;center&quot;|21
|align=&quot;center&quot;|—
|align=&quot;center&quot;|4
|align=&quot;left&quot; rowspan=&quot;2&quot;|''Until the End of Time''
|-
|align=&quot;left&quot;|&quot;[[Letter 2 My Unborn]]&quot;
|align=&quot;center&quot;|—
|align=&quot;center&quot;|64
|align=&quot;center&quot;|—
|align=&quot;center&quot;|21
|-
|align=&quot;center&quot;|2002
|align=&quot;left&quot;|&quot;[[Thugz Mansion]]&quot; &lt;small&gt;(feat. [[Nas]])&lt;/small&gt;
|align=&quot;center&quot;|19
|align=&quot;center&quot;|10
|align=&quot;center&quot;|4
|align=&quot;center&quot;|24
|align=&quot;left&quot; rowspan=&quot;2&quot;|''[[Better Dayz]]''
|-
|align=&quot;center&quot; rowspan=&quot;3&quot;|2003
|align=&quot;left&quot;|&quot;[[Still Ballin]] (Nitty remix)&quot; &lt;small&gt;(feat. [[Trick Daddy]])&lt;/small&gt;
|align=&quot;center&quot;|69
|align=&quot;center&quot;|31
|align=&quot;center&quot;|15
|align=&quot;center&quot;|—
|-
|align=&quot;left&quot;|&quot;[[Runnin' (Dying to Live)]]&quot; &lt;small&gt;(feat. The Notorious B.I.G.)&lt;/small&gt;
|align=&quot;center&quot;|19
|align=&quot;center&quot;|11
|align=&quot;center&quot;|5
|align=&quot;center&quot;|17
|align=&quot;left&quot; rowspan=&quot;2&quot;|''[[Tupac: Resurrection (soundtrack)|Tupac: Resurrection]]''
|-
|align=&quot;left&quot;|&quot;[[One Day at a Time (Em's Version)]]&quot; &lt;small&gt;(feat. [[Eminem]] &amp; Tha Outlawz)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
|align=&quot;center&quot;|50
|align=&quot;center&quot;|51
|align=&quot;center&quot;|22
|align=&quot;center&quot;|—
|-
|align=&quot;center&quot;|2004
|align=&quot;left&quot;|&quot;[[Thugs Get Lonely Too]]&quot; &lt;small&gt;(feat. Nate Dogg)&lt;/small&gt;
|align=&quot;center&quot;|98
|align=&quot;center&quot;|55
|align=&quot;center&quot;|—
|align=&quot;center&quot;|—
|align=&quot;left&quot; rowspan=&quot;2&quot;|''[[Loyal to the Game]]''
|-
|align=&quot;center&quot;|2005
|align=&quot;left&quot;|&quot;[[Ghetto Gospel]]&quot; &lt;small&gt;(feat. [[Elton John]])&lt;/small&gt;
|align=&quot;center&quot;|—
|align=&quot;center&quot;|— 
|align=&quot;center&quot;|1
|align=&quot;center&quot;|1
|-
|align=&quot;center&quot; rowspan=&quot;2&quot;|2006
|align=&quot;left&quot;|&quot;[[Untouchable (2Pac song)|Untouchable]] (Swizz Beatz Remix)&quot; &lt;small&gt;(feat. [[Bone Thugs-N-Harmony]])&lt;/small&gt;
|align=&quot;center&quot;|—
|align=&quot;center&quot;|—
|align=&quot;center&quot;|—
|align=&quot;center&quot;|—
|align=&quot;left&quot; rowspan=&quot;2&quot;|''[[Pac's Life]]''
|-
|align=&quot;left&quot;|&quot;[[Pac's Life (song)|Pac's Life]]&quot; &lt;small&gt;(feat. [[T.I.]] &amp; [[Ashanti (singer)|Ashanti]])&lt;/small&gt;
|align=&quot;center&quot;|-
|align=&quot;center&quot;|104
|align=&quot;center&quot;|—
|align=&quot;center&quot;|21
|-
|}

== Piezīmes un atsauces ==

{{atsauces}}

[[Kategorija:Diskogrāfijas]]
[[Kategorija:Tupaka Šakura albumi|*]]

[[sr:Тупак Шакур#Албуми]]</text>
      <sha1>1n208cnc7a8rt0td3o436ww7x6zr1jy</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>1. maijs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>53278</id>
    <revision>
      <id>3662020</id>
      <parentid>3644519</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T15:22:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Svētku un piemiņas dienas */sīkumi, replaced: {{Commons category → {{Commons using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4590" xml:space="preserve">'''1. maijs''' ir gada 121. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (122. [[garais gads|garajā gadā]]). Līdz gada beigām ir atlikušas 244 dienas.

== Vārda dienas ==
[[Ziedonis (personvārds)|Ziedonis]]

== Notikumi ==
* [[1707. gads]] — beidza pastāvēt [[Skotijas karaliste]].
* [[1851. gads]] — tika atklāta [[Lielā izstāde]] [[Kristāla pils|Kristāla pilī]], [[Londona|Londonā]].
* [[1898. gads]] — [[Spānijas—ASV karš]]: [[ASV Jūras kara flote]] sakāva [[Spānija|spāņu]] floti [[Manilas līča kauja|Manilas līča kaujā]].
* [[1920. gads Latvijā|1920. gads]] — uz pirmo sēdi sanāca [[Latvijas Satversmes sapulce]].
* [[1931. gads]] — [[Ņujorka|Ņujorkā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] pabeigta ''[[Empire State Building]]'' ēkas celtniecība.
* [[1945. gads]] — [[Otrais pasaules karš]]:
** [[Hamburgas Radio]] paziņoja, ka [[Ādolfs Hitlers]] ir kritis kaujā, &quot;...cīnoties ar boļševismu līdz pēdējam elpas vilcienam&quot;;
** [[Jozefs Gebelss]] un viņa sieva izdarīja pašnāvību pēc tam, kad bija nogalinājuši sešus savus bērnus;
** [[Dienvidslāvija]]s 4. armijas karavīri kopā ar slovēņu 9. korpusu iegāja [[Trieste|Triestē]].
* [[1948. gads]] — dibināta [[Ziemeļkoreja|Korejas Tautas Demokrātiskā Republika]].
* [[1960. gads]] — [[Padomju Savienība|PSRS]] teritorijā notriekta ASV izlūklidmašīna [[U-2]] ar pilotu [[Frensiss Pauerss|Frensisu Pauersu]], kas izraisīja diplomātisku krīzi.
* [[1979. gads]]:
** [[Grenlande]] ieguva pašpārvaldes tiesības;
** pieņemts pašreizējais [[Māršalu salu karogs]].
* [[2004. gads]] — [[Čehija]], [[Igaunija]], [[Kipra]], [[Latvija]], [[Lietuva]], [[Malta]], [[Polija]], [[Slovākija]], [[Slovēnija]] un [[Ungārija]] kļuva par pilntiesīgām [[Eiropas Savienība]]s dalībvalstīm.

== Dzimuši ==
* [[1218. gads]] — [[Rūdolfs I Hābsburgs|Rūdolfs I]] (''Rudolf'' I), Vācijas karalis (miris 1291. gadā)
* [[1769. gads]] — [[Arturs Velzlijs]] (''Arthur Wellesley''), britu karavīrs un politiķis (miris 1852. gadā)
* [[1875. gads]] — [[Deivids Hols]] (''David Hall''), amerikāņu vieglatlēts, olimpiskās bronzas medaļas ieguvējs vieglatlētikā (miris 1972. gadā)
* [[1895. gads]] — [[Nikolajs Ježovs]] (''Николай Ежов''), padomju drošības dienesta darbinieks (miris 1940. gadā)
* [[1909. gads]] — [[Endels Pūseps]] (''Endel Puusepp''), igauņu PSRS lidotājs, politiķis (miris 1996. gadā)
* [[1916. gads]] — [[Glenns Fords]] (''Glenn Ford''), kanādiešu aktieris (miris 2006. gadā)
* [[1923. gads]] — [[Džozefs Hellers]] (''Joseph Heller''), ASV rakstnieks (miris 1999. gadā)
* [[1925. gads]] — [[Skots Kārpenters]] (''Scott Carpenter''), ASV kosmonauts (miris 2013. gadā)
* [[1948. gads Latvijā|1948. gads]] — [[Mihails Vasiļonoks]], Latvijas hokejists
* [[1957. gads Latvijā|1957. gads]] — [[Kaspars Dimiters]], latviešu mūziķis
* [[1969. gads]] — [[Vess Andersons]] (''Wes Anderson''), ASV kinoscenārists
* [[1981. gads]] — [[Aļaksandrs Hļebs]] (''Аляксандр Глеб''), Baltkrievijas futbolists

== Miruši ==
* [[408. gads]] — [[Arkādijs]] (Ἀρκάδιος), Austrumromas imperators (dzimis 377. gadā)
* [[1308. gads]] — [[Albrehts I Hābsburgs|Albrehts I]] (''Albrecht I.''), Vācijas karalis (dzimis 1255. gadā)
* [[1555. gads]] — [[Marcels II]] (''Marcellus II''), Romas pāvests (dzimis 1501. gadā)
* [[1574. gads]] — [[Pijs V]] (''Pius V''), Romas pāvests (dzimis 1504. gadā)
* [[1904. gads]] — [[Antonīns Dvoržāks]] (''Antonín Dvořák''), čehu komponists (dzimis 1841. gadā)
* [[1945. gads]]:
** [[Vilhelms Burgdorfs]] (''Wilhelm Burgdorf''), vācu ģenerālis (dzimis 1895. gadā)
** [[Jozefs Gebelss]] (''Joseph Goebbels''), vācu politiķis (dzimis 1897. gadā)
* [[1950. gads]] — [[Žoržs Leijē]] (''Georges Leuillieux''), franču peldētājs un ūdenspolo spēlētājs, olimpiskās bronzas medaļas ieguvējs (dzimis 1879. gadā)
* [[1994. gads]] — [[Airtons Senna]] (''Ayrton Senna''), Brazīlijas autosportists (dzimis 1960. gadā)
* [[2011. gads]] — [[Osama bin Ladens]] (أسامة بن محمد بن عوض بن لادن), arābu terorists (dzimis 1957. gadā)
* [[2021. gads]] — Īvs Šeilans (Yves Cheylan), franču šaha problēmists (dzimis 1938. gadā)

== Svētku un piemiņas dienas ==
* [[Darba svētki]]
* [[Latvijas Satversmes sapulce]]s sasaukšanas diena ([[Konstitūcijas diena]]) ([[Latvija]])

{{Commons|1 May|1. maijs}}
{{Viss gads}}

[[Kategorija:Maijs]]</text>
      <sha1>8zppsug6uqtp9qjoy4526i8ji5aclbc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Augustovas baznīca</title>
    <ns>0</ns>
    <id>56738</id>
    <revision>
      <id>3662176</id>
      <parentid>3508369</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T15:56:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* top */sīkumi, replaced: 1. Pasaules kar → Pirmais pasaules kar using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5316" xml:space="preserve">{{Reliģiskas ēkas infokaste
| building_name         = Augustovas Svētās Elizabetes Romas katoļu baznīca
| infobox_width         = 300px
| image                 = Kapunes baznīca 2000-07-28.jpg
| image_size            = 250px
| caption               = Augustovas katoļu baznīca
| map_type              = Latvia
| map_size              = 250
|map_label = Augustovas baznīca
| position        = left
| latd  =56 | latm  =57 | lats  =41  | latNS  = N
| longd =27  | longm =4  | longs =12  | longEW = E
| location              = {{Flag|Latvija}}, [[Balvu novads]], [[Lazdukalna pagasts]], [[Kapūne]]
| religious_affiliation = [[Romas katoļu baznīca]]
| consecration_year     = [[1828]] indults
| status                = [[Rēzeknes-Aglonas diecēze]]
| functional_status     = [[Baznīca (celtne)|baznīca]]
| leadership            = [[prāvests]] Oļģerts Misjūns
| website               = 
| architecture_style    = 
| facade_direction      = R
| groundbreaking        = 
| year_completed        = [[1828]]
| length                = 12 m
| width                 = 8 m
| width_nave            = 
| height_max            = 
| materials             = [[koks]] 
}}
'''Augustovas Svētās Elizabetes Romas katoļu baznīca''', saukta arī '''Kapūnes baznīca''' ir Romas katoļu [[Rīgas metropolija]]s [[Rēzeknes-Aglonas diecēze]]s draudzes baznīca.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.catholic.lv/main.php?parent=235&amp;show=1 |title=www.catholic.lv |access-date={{dat|2011|09|15||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120310042930/http://www.catholic.lv/main.php?parent=235&amp;show=1#sub450 |archivedate={{dat|2012|03|10||bez}} }}&lt;/ref&gt; Tā atrodas [[Balvu novads|Balvu novada]] [[Lazdukalna pagasts|Lazdukalna pagasta]] [[Kapūne]]s [[ciems|ciemā]].Vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis (Nr. 2854).

Baznīca ir koka celtne, apšūta ar dēļiem, 12 m gara un 8 m plata viennavas telpa ar cementa grīdu.

Celta 1828. gadā (pēc citiem avotiem 1826. g.) no kā [[Bērži|Bēržu]] [[draudze]]s [[kapela]]. Kapelā bija arī [[kapliča]], kurā noturēt [[Dievkalpojums|dievkalpojumus]] tika atļauts no 1828. gada (atļauju deva toreizējais [[Magiļeva|Mogiļovas]] [[arhibīskaps]]). Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] nodibinājās patstāvīga [[Augustova (Latvija)|Augustovas]] [[draudze]], kapelu pārveidojot par [[baznīca (celtne)|baznīcu]].

Baznīcas priekšā atrodas arī viens no lielākajiem brīvdabas [[Krucifikss|krucifiksiem]] [[Latvija|Latvijā]]: gandrīz 4 m augstais ozolkoka krusts pa kreisi no ieejas baznīcā (brusas šķērsgriezums ir 18x18&amp;nbsp;cm). Pie krusta piestiprināta 70&amp;nbsp;cm augsta, kokā griezta, krāsota [[Kristus]] figūra.

== Augustovas draudzē kalpojušie priesteri ==
* 1920.-1921. - [[prāvests]] Felikss Laizāns
* 1926. g. - prāvests Francisks Stulginskis
* 1929.-1931. - prāvests Aloizs Kalve
* 1931.-1932. - prāvests Aleksandrs Pekšs
* 1932.-1933. - prāvests Stefans Locāns
* 1934.-1936. - [[Bēržu baznīca]]s prāvests Ādolfs Tarbunas
* 1936.-1938. - prāvests Jāzeps Krumpāns
* 1938.-1942. - prāvests Pēteris Tumans (vēlāk kā [[Rugāju baznīca]]s prāvests)
* 1943.-1948. - prāvests Jānis Ostrovskis
* 1948.-1949. - [[Rugāju baznīca]]s prāvests Antons Geriņš
* 1949.-1956. - [[Rugāju baznīca]]s prāvests Ādams Ivbulis
* 1956.-1957. - prāvests Jānis Kokars
* 1957.-1959. - prāvests Eduards Ūsāns
* 1959.-1962. - [[Rugāju baznīca]]s prāvests Ādams Ivbulis
* 1962.-1964. - prāvests Eduards Beķers
* 1964.-1975. - prāvests Pēteris Liepnieks
* 1975.-1984. - [[Rugāju baznīca]]s prāvests Eduards Kopeiks
* 1984.-1997. - [[Bēržu baznīca]]s prāvests Vaclavs Ereļs
* 1997.-2002. - [[Bikavas baznīca]]s prāvests Felikss Šneveļs
* 2002.-2005. - [[Bikavas baznīca]]s prāvests Kupčs Jānis
* 2005.-2007. - [[Bikavas baznīca]]s prāvests Mārtiņš Klušs
* no 2007. gada prāvests Oļģerts Misjuns

== Literatūra ==
* Pr. J. Svilāns. Latvijas Romas — katoļu baznīcas un kapelas. [1975] — I. daļa. — Rīgas Metropolijas kūrija: Rīga, 1995., 24. lpp.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.zalais-celvedis.org/index.php?page=shop.product_details&amp;flypage=shop.flypage&amp;product_id=343&amp;category_id=596&amp;manufacturer_id=0&amp;option=com_virtuemart&amp;Itemid=1 Augustovas sv. Elizabetes katoļu baznīca, Kopyunes (Kapūnes) baznīca]{{Novecojusi saite}}
* [https://web.archive.org/web/20080529143332/http://paxvobis.lv/augustova/ Augustovas baznīca]
* [https://web.archive.org/web/20080415085416/http://foto.eks.lv/baznicas/augustova/index.html Augustovas Sv. Elizabetes baznīca fotogrāfijās 1]
* [http://paxvobis.lv/augustova/htm/x_foto02.htm Augustovas Sv. Elizabetes baznīca fotogrāfijās 2]{{Novecojusi saite}}
* [https://web.archive.org/web/20080919134551/http://foto.eks.lv/Dokumenti/rezekne-aglona.htm Rēzeknes-Aglonas diecēzes baznīcu saraksts]
* [https://web.archive.org/web/20160305034635/http://www.balvurcb.lv/kb/?View=entry&amp;EntryID=111 Balvu rajona kultūrvēstures pieminekļu datu bāze]

{{Rēzeknes-Aglonas diecēzes baznīcas}}
{{Latvijas baznīcas}}

[[Kategorija:Romas katoļu baznīcas Latvijā]]
[[Kategorija:Kapūne]]
[[Kategorija:Lazdukalna pagasts]]
[[Kategorija:Rēzeknes-Aglonas diecēzes baznīcas]]</text>
      <sha1>fgqo9e0pxzmo5q3fz16g4zsetny87uw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Celiakija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>58641</id>
    <revision>
      <id>3662250</id>
      <parentid>3478161</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T16:16:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: .gad → . gad using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5969" xml:space="preserve">{{Medicīniskais brīdinājums}}

'''Celiakija''' jeb '''glutēna enteropātija''' ir [[tievā zarna|tievās zarnas]] [[autoimūna slimība]], kurai raksturīga [[graudi|graudu]] [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] ([[glutēns|glutēna]]) nepanesamība. Glutēns nav viena olbaltumviela, bet dažādu [[polipeptīdi|polipeptīdu]] ([[gliadīns|gliadīnu]] un [[glutenīns|glutenīnu]]) maisījums. Tievo zarnu bojājumus izsauc nevis šī olbaltumviela, bet gan [[antivielas]], kas pārmērīgi agresīvas [[imūnsistēma]]s darbības dēļ rodas pret cilvēka paša [[audi]]em.

== Vēsture un izplatība ==

Lai arī celiakijai līdzīga slimība aprakstīta jau 2. gadsimtā, pirmais skaidrais apraksts ir veikts 1888. gadā un tā autors ir [[Semjuels Džī]]. Tobrīd cēloņi bija neskaidri, taču jau bija ideja par ārstēšanu ar uztura maiņu, līdz 20. gadsimta Vidum tika izmēģinātas dažādas diētas ar zināmiem panākumiem, līdz [[Vims Dike]] 1950. gadā promocijas darbā pierādīja, ka ievērojamus uzlabojumus dod [[kvieši|kviešu]], [[rudzi|rudzu]] un [[auzas|auzu]] izslēgšana no uztura. 1954. gadā tika aprakstīta zarnas iekšējā pārklājuma [[histoloģija]]. 1968. gadā Anglijā tika dibināta Celiakijas biedrība un šobrīd līdzīgas biedrības ir visā pasaulē.

Celiakijas izplatība pasaulē ir svārstīga. Celiakija biežāk novērota sievietēm kā vīriešiem 2:1 līdz 3:1, bērniem izplatība ir robežās no 0,31—0,9 %, kamēr pieaugušajiem 1—2 % Eiropā, 0,4—0,95 % ASV.

== Diagnosticēšana un simptomi ==

Celiakijas diagnostikas iespējas mūsdienās ir krietni paplašinājušās. “Zelta standarts” joprojām ir [[biopsija]], taču diagnozes noteikšanā iespējams izmantot arī asins seroloģiskos testus un ģenētisko testu. [[Endoskopija|Endoskopijā]] biopsijas rezultātus novērtē saskaņā ar [[Mārša kritēriji]]em, kur [[gļotāda]] tiek novērtēta ar atzīmi sākot no 0 (pilnībā vesela gļotāda) līdz atzīmei III (smagi gļotādas bojājumi).

Celiakijas gadījumā cilvēkam ir traucēta [[uzturvielas|uzturvielu]] uzsūkšanās [[organisms|organismā]]. Bieži vien šīs slimības simptomus ([[caureja]], [[nogurums]], [[vemšana]]) uzskata par kādas citas slimības simptomiem, tādēļ bieži vien tā netiek diagnosticēta. Bērniem un pieaugušajiem celiakijas simptomi atšķiras, bērniem biežāk novērojami klasiskie celiakijas simptomi, kamēr pieaugušajiem biežāk ir atipiskie celiakijas simptomi.

Celiakija, ja netiek ārstēta, saistīta ar nopietnām ilgtermiņa komplikācijām. Salīdzinot ar pamatpopulāciju, noteiktas šādas novirzes:
* palielināts [[barības vads|barības vada]] plakanšūnu [[karcinoma]]s risks (iespējams, saistīts ar mikroelementu trūkumu);
* palielināts tievās zarnas [[adenokarcinoma]]s risks;
* palielināts [[nehodžkina limfoma]]s attīstības risks, jo īpaši [[enterohemorāģiskā T-šūnu limfoma|enterohemorāģiskās T-šūnu limfomas]] attīstības risks, kas pārsvarā raksturīga tikai celiakijas pacientiem.

Vismaz 5 gadus ilga stingra bezglutēna diētas ievērošana šos riskus samazina.
Celiakijas galvenā ārstēšanas metode ir stingra bezglutēna diēta uz mūžu. Bezglutēna diētu ieteicams papildināt ar [[uztura bagātinātāji]]em ([[dzelzs]], [[cinks]], [[magnijs]], [[kalcijs]], īpaši B grupas vitamīni). Dažiem celiakijas pacientiem var būt nepieciešama [[steroīdi|steroīdu]] terapija, lai panāktu klīnisku un histoloģisku uzlabošanos. Bezglutēna diēta aizliedz uzturā lietot kviešus, rudzus, [[mieži|miežus]] un tos saturošus produktus. Šobrīd šaubīgs produkts ir auzas — lielākā daļa pārdošanā pieejamo auzu ir piesārņotas ar glutēnu. Tirgū ir ieejamas speciālas bezglutēna auzas, kas lielākajai daļai pacientu ir drošas. Ir aprakstīti atsevišķi pētījumi, kad celiakijas pacienti izrādījušies intoleranti arī pret bezglutēna auzām.

Celiakijas pacienti uzturā var lietot neapstrādātus [[augļi|augļus]] un dārzeņus, neapstrādātu, svaigu gaļu, pienu, riekstus un sēklas. Jāuzmanās no rūpnieciski apstrādātiem produktiem — tajos var būt pievienotas glutēnu saturošas sastāvdaļas (piemēram, kviešu šķiedras kūpinātai gaļai vai miežu [[iesals]] kukurūzas pārslām). Produktiem, kas ražoti rūpnieciski, rūpīgi jālasa etiķete, jo pat žāvēti augļi var būt apkaisīti ar [[milti]]em, lai novērstu mitrumu, [[krējums|krējumam]] var būt pievienota kviešu [[ciete]], dažiem produktiem glutēnu pievieno pašu par sevi, jo tam piemīt labas saistītāja spējas. Tāpat nedrīkst iegādāties dabiski glutēnu nesaturošu augu miltus bez atzīmes “Nesatur glutēnu”, jo tie var būt malti vienās dzirnavās ar glutēnu saturošiem augiem, tādējādi tos piesārņojot.

Ir pieejami speciāli bezglutēna diētai paredzēti produkti, kas ir attiecīgi marķēti. Eiropas Savienībā uzraksts “Nesatur glutēnu” atļauts lietošanai produktiem, kuros glutēna saturs ir mazāk par 20 mg glutēna uz 1 kg produkta.

== Ārējās saites ==
* [http://www.calis.lv/berni/bernu-veseliba/bernu-slimibu-enciklopedija/c/celiakija/ Celiakija]

== Literatūra ==
* Anatolijs Danilāns. Gastroenteroloģija. Nacionālais apgāds. 2007.
* Grīnberga B., Kaže I., Funka K., Zariņš Z. Dzīve bez glutēna. [https://www.vm.gov.lv/lv/media/5693/download Ieteikumi ar celiakiju slimu bērnu ēdināšanai pirmsskolas un vispārējās izglītības iestādēs]. [[Latvijas Republikas Veselības ministrija]].

{{Medical resources
| DiseasesDB = 2922
| ICD10 = {{ICD10|K|90|0|k|90}}
| ICD9 = {{ICD9|579.0}}
| ICDO = 
| OMIM = 212750
| MedlinePlus = 000233
| eMedicineSubj = med
| eMedicineTopic = 308
| eMedicine_mult = {{eMedicine2|ped|2146}} {{eMedicine2|radio|652}}
| MeshID = D002446
| GeneReviewsNBK = NBK1727
| GeneReviewsName = Celiac Disease
}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Slimības]]</text>
      <sha1>8jh7o8ldyexg9rlxxl6njrt28no0y1o</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Bioētika</title>
    <ns>0</ns>
    <id>59640</id>
    <revision>
      <id>3662213</id>
      <parentid>3265329</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T16:04:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Darbības lauks */sīkumi, replaced: ref&gt;, → ref&gt; using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11301" xml:space="preserve">'''Bioētika''' ir [[filozofija]]s un [[lietišķā ētika|lietišķās ētikas]] nozare, kas aplūko [[Ētika|ētiskas]] dabas jautājumus, kuri rodas saskaroties tādām nozarēm kā [[dabaszinātnes]], [[biotehnoloģija]], [[medicīna]], [[politika]], [[tiesību zinātne]], [[filozofija]] un [[teoloģija]].

== Darbības lauks ==
Zinātniskā darbība sniedz ne tikai labumu sabiedrībai, bet rada arī aizvien jaunas ētikas problēmas. Sabiedrības uzmanību šiem jautājumiem pievērsa [[biomedicīna|biomedicīniskie]] eksperimenti, īpaši tie, kas tika veikti [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā. [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesa]] ietvaros 1947. gadā tika izveidots īpašs ētikas kodekss ([[Nirnbergas kodekss]]), pēc kura vēlāk tiesāja ārstus un zinātniekus, kas veica eksperimentus ar koncentrācijas nometnēs ieslodzītajiem. Uz šo kodeksu bieži atsaucas kā sākumu starpdisciplinārajai nozarei, kas šobrīd pazīstama kā bioētika.

Viens no nozīmīgākajiem dokumentiem bioētikas jomā ir Pasaules Medicīnas asociācijas [[Helsinku deklarācija]], kas tika pieņemta 1964. gadā,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.wma.net/policies-post/wma-declaration-of-helsinki-ethical-principles-for-medical-research-involving-human-subjects/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2017|04|05||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170625083834/https://www.wma.net/policies-post/wma-declaration-of-helsinki-ethical-principles-for-medical-research-involving-human-subjects/ |archivedate={{dat|2017|06|25||bez}} }}&lt;/ref&gt; un tās mērķis ir noteikt galvenos ētikas principus medicīnas pētījumiem arī cilvēku iesaisti. Helsinku deklarācija ir vairākas reizes papildināta (1975., 1983., 1989., 1996., 2000., 2002., 2004., 2008. un 2013. gadā).

1974. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] tika izveidota komisija, kas nodarbojas ar bioētikas jautājumiem. Viens no tās uzdevumiem bija definēt [[Bioētikas principi|bioētikas principus]], ko būtu jāņem vērā, iesaistot cilvēkus biomedicīniskos un psiholoģijas pētījumos. 1979. gadā šie ētikas pamatprincipi un vadlīnijas tika publiskoti kā [[Belmontas ziņojums]]. Uzmanība tajā bija pievērsta trim vispārīgiem principiem:

# [[Cieņa]]i pret personas [[autonomija|autonomiju]]
# [[Laba darīšanas princips|Laba darīšanas principam]]
# [[Taisnīgums|Taisnīgumam]]

Lai šos vispārīgos principus attiecinātu uz pētījumiem ar cilvēku iesaisti, Belmontas ziņojumā bija ieteikts: saņemt pētījuma dalībnieku informētu piekrišanu, veikt risku novērtējumu un veikt taisnīgu pētījuma subjektu atlasi.

Attīstoties biotehnoloģijām un papildinoties uzskatiem par sabiedrības veselību un veselības aizsardzības politiku, bioētika mūsdienās ir kļuvusi par strauji augošu akadēmisko un profesionālo pētījumu sfēru. Kopš 1980. gadu beigām Eiropā šajā nozarē ir iznākuši vismaz ducis žurnālu. Turklāt daudzos akadēmiskos medicīnas centros un universitātēs tiek piedāvātas iespējas specializēties bioētikā.

Šobrīd notiek diskusijas par to, uz cik plašu pētījumu lauku attiecināt bioētikas jēdzienu. Vai tiem būtu jābūt visiem ētiskas dabas jautājumiem, kas rodas bioloģijā un medicīnā? Daži bioētiķi uzskata, ka šo jautājumu loku vajadzētu sašaurināt tikai uz medicīnu vai [[tehnoloģija|tehnoloģiskajiem]] [[jaunievedumi]]em. Citi šo loku gribētu paplašināt, ietverot jebkuru rīcību, kas var ietekmēt [[justspēja|justspējīgus]] organismus un ekosistēmas.

== Bioētikas mērķi ==
Bioētikas jautājumu risinājumus lielā mērā nosaka iespējas veidot dialogu un panākt vienošanos starp dažādām sabiedrības grupām. Mūsdienās bioētiķus nereti iesaista diskusijās nevis viņu pašu viedokļu dēļ vai tāpēc, ka tiem būtu īpašas spriešanas spējas, bet tāpēc, ka tie pārzina plašu pētījumu un diskusiju lauku un spēj veicināt dialogu, kas rada taisnīgus, godīgus un saprātīgus risinājumus, izmantojot zināšanas par dažādām iesaistītajām nozarēm.

Mūsdienās ir tikpat kā neiespējami īstenot pētījumus medicīnā un bioloģijā bez ētikas speciālistu dalības. Pirmkārt, tie nepieciešami pētījumu plānošanā, lai noteiktu pētījumu veicēju atbildību un aizsargātu pētījuma subjektu tiesības. Otrkārt, bioētiķi var palīdzēt apzināt pētījumu potenciālās sociālās, ētiskās un ekonomiskās sekas.

== Ideoloģija un metodoloģija ==
Bioētiķi nereti fokusējas uz [[filozofija|filosofiju]], lai analizētu konkrētos jautājumus, un bioētikā specializējušies filosofi, piemēram, [[Pīters Singers]] šo jautājumu loku skata kā [[ētika|morāles filosofiju]]. Tomēr šādai pieejai nereti tiek pretstatītas citas, tādējādi padarot bioētiku par aizvien lielākā mērā starpdisciplināru. Daudzi bioētiķi nav akadēmiski filosofi, un daži pat uzskata, ka analītiskās filosofijas metodes ir negatīvi iespaidojušas nozares attīstību. Laika gaitā bioētikā iesaistījušies aizvien vairāk profesionāļu ar izglītību medicīnā.

Daļa bioētiķu, īpaši tie, kas sniedz ētikas konsultācijas par klīniskiem jautājumiem, uzsver bioētikas praktiskos aspektus un uzlūko nozari kā vairāk saistītu ar klīnisko praksi vai sabiedrības veselību nekā filosofiju.

Reliģiskas ievirzes bioētiķi ir izstrādājuši morāles noteikumus un vadlīnijas konkrētiem gadījumiem atkarībā no viņu reliģiskajiem uzskatiem. Daudzi no tiem ir [[Jūdaisms|ebreju]] un [[kristietība|kristiešu]] pedagogi (sholāri). Tā kā [[hinduisms|hinduisma]], [[budisms|budisma]] un [[džainisms|džainisma]] tradīcijās tiek uzvērts dzīvības svētums, tad tajās ir daudz filosofiskas literatūras par dzīvības tēmu. Arī aizvien vairāk [[islāms|islāma]] sholāru iesaistās šajā sfērā. Daži liberālie musulmaņi ir izteikuši kritiku par to, ka bioētikā ir dzirdami tikai konservatīvo musulmaņu viedokļi.

Kaut arī ir daudz augsti kvalificētu filosofu, kas aplūko bioētikas tēmas no reliģiskās perspektīvas, daži sekulārie Rietumu bioētiķi pauž kritiku par to, ka reliģiskajiem bioētiķiem nereti nav akadēmiskas izglītības, piemēram, filosofijā, bioloģijā vai medicīnā, tomēr tie iesaistās diskusijās par šīm nozarēm cieši piesaistītiem jautājumiem. No sekulāro bioētiķu viedokļa trauksme ir ceļama par to, ka reliģiskie bioētiķi vispirms pauž viedokli par problēmu un tikai pēc tam meklē pamatojumus. Protams, šī kritika neattiecas uz visām tēmām, kuros iesaistās reliģiskie bioētiķi.

Izņemot rietumvalstis, lielākajā daļā pasaules valstu reliģija nav strikti nošķirta no filosofijas. Daudzās Āzijas kultūrās pastāv aktīvas (un nereti mazāk dogmatiskas, bet vairāk pragmatiskas) diskusijas par bioētikas jautājumiem. Diskusijas nereti attiecas uz konkrēto valstu demogrāfisko politiku, piemēram, [[Ķīna]]s gadījumā. [[Budisms|Budistu]] bioētiķiem kopumā ir raksturīgs naturālistisks skatījums, kas veido racionālistisku un pragmatisku pieeju. [[Āfrika|Āfrikā]] un daļēji arī [[Latīņamerika|Latīņamerikā]] bioētikas diskusijas bieži fokusējas uz to praktisko ietekmi uz neadekvāti vadītu politiku un varas attiecībām.

== Tēmas ==
Ar medicīnu un bioloģiju saistītās tēmas, kas atrodas bioētikas uzmanības lokā:
{|
|width=300 valign=top|
* [[Aborts]]
* [[Apgraizīšana]]
* [[Asinis|Asins]] (tirdzniecība)
* [[Atsāpināšana]]
* [[Biopirātisms]]
* [[Bioterorisms]]
* [[Cilmes šūna|Cilmes šūnu pētījumi]]
* [[Divējāda lietojuma tehnoloģija]]
* [[Dzimstības kontrole]]
* [[Dzīves paildzināšana]]
* [[Dzīvnieku aizstāvības ētika]]
* [[Eigēnika]]
* [[Eitanāzija]] (cilvēku, dzīvnieku)
* [[Gēnu terapija]]
* [[Ģenētiski modificēta pārtika]]
* [[Ģenētiski modificēti organismi]]
* [[Ģenētiskā inženierija]]
* [[Himēra ģenētikā|Himēra (ģenētika)]]
* [[Jastroģenēze]]
* [[Klonēšana]]
* [[Konfidencialitāte]] (medicīniskās informācijas)
* [[Kontracepcija]]
* [[Krionika]]
* [[Ksenotransplantācija]]
* [[Ķermeņa pārveidošana]]
* [[Lielo pērtiķu projekts]]
* [[Lobotomija]]
|width=300 valign=top|
* [[Mākslīgā apaugļošana]]
* [[Mākslīgā dzemde]]
* [[Mākslīgā dzīvība]]
* [[Medicīniskie pētījumi]]
* [[Morālais pienākums]]
* [[Neauglība]]
* [[Nanomedicīna]]
* [[Narkotiku lietošana]]
* [[Nāvessods]]
* [[Orgānu donors]] (godīga sadale, šķiru un rasu aizspriedumi)
* [[Orgānu tirdzniecība]]
* [[Orgānu transplantācija]]
* [[Pacienta tiesības]]
* [[Partenoģenēze]]
* [[Pašnāvība]]
* [[Piesardzības princips]]
* [[Placebo efekts|Placebo]]
* [[Profesionālā ētika]]
* [[Psihoķirurģija]]
* [[Reproduktīvās tiesības]]
* [[Reproģenētika]]
* [[Smadzeņu nāve]]
* [[Sperma]] un [[olšūna]] (ziedošana)
* [[Sudzisms]]
* [[Surogasija]]
* [[Transhumānisms]]
* [[Transseksualitāte]]
|
|}

== Bibliogrāfija ==

* Ķilkuts G., Mežinska S., Neiders I., Sīlis V., Sīle V., Biomedicīnas ētika: teorija un prakse. — Rīgas Stradiņa universitāte, Rīga, 2006.
* Beauchamp, Tom &amp; Childress, James (2001), ''Principles of Biomedical Ethics'', Oxford, New York: Oxford University Press, {{ISBN|0-19-514332-9}}
* Jonsen, Albert; Veatch, Robert &amp; Walters, leRoy (1998), ''SourceBook in Bioethics'', Washington: Georgetown University Press, {{ISBN|0-87840-685-9}}
* Khushf, Tom (ed) (2004), ''Handbook of Bioethics: taking stock of the field from a philosophical perspective'', Dordrecht, Boston, London: Kluwer Academic Publishers, {{ISBN|1-4020-1893-2}}
* McGee, Glenn (2003), ''Pragmatic Bioethics'', Cambridge: Massachusetts Institute of Technology Press, {{ISBN|0-262-63272-1}}
* Sugarman, Jeremy &amp; Sulmasy, Daniel (2001), ''Methods in Medical Ethics'', Washington: Georgetown University Press, {{ISBN|0-87840-873-8}}
* Andre, Judith (2002), ''Bioethics as Practice'', Chapel Hill and London: University of North Carolina Press, {{ISBN|0-8078-2733-9}}
* Emanuel, Ezekiel; Crouch, Robert; Arras, John; Moreno, Jonathan &amp; Grady, Christine (2003), ''Ethical and Regulatory Aspects of Clinical Research'', Baltimore, London: Johns Hopkins University Press, {{ISBN|0-8018-7813-6}}
* Aulisio, Mark; Arnold, Robert &amp; Younger, Stuart (2003), ''Ethics Consultation; from theory to practice'', Baltimore, London: Johns Hopkins University Press, {{ISBN|0-8018-7165-4}}
* Singer, Peter A. &amp; Viens, Adrian M. (2008), ''Cambridge Textbook of Bioethics'', Cambridge: Cambridge University Press, {{ISBN|978-0-521-69443-8}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.unesco.org/new/en/social-and-human-sciences/themes/bioethics/international-bioethics-committee/ UNESCO Starptautiskā Bioētikas komiteja]
* [http://filozofija.lu.lv/brazma.html Gunārs Brāzma &quot;Bioētikas aktualitātes Latvijā&quot;]
* [https://web.archive.org/web/20030116082747/http://www.coe.int/t/e/legal_affairs/legal_co-operation/Bioethics/ Informācija par starptautiskajām norisēm Eiropas Padomē un saites uz konvencijām] {{angliski}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Bioētika| ]]
[[Kategorija:Starpdisciplināras nozares]]
[[Kategorija:Ētikas pamatproblēmas|*]]</text>
      <sha1>qf2xlimjzn4d5gw6zrdaknb8tteisfy</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Abolicionisms (kustība par verdzības atcelšanu)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>62187</id>
    <revision>
      <id>3662089</id>
      <parentid>3480727</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T15:33:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* top */sīkumi, replaced: ref&gt;, → ref&gt; using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3072" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|verdzības atcelšanu|Abolicionisms|abolicionisms}}
[[Attēls:BrotherSlave.jpg|thumb|250px|right|''Vai tad es neesmu cilvēks un brālis?'']]
'''Abolicionisms''' ({{val|en|abolitionism}}, no {{val|la|abolitio}} — 'atcelšana') jeb '''kustība par verdzības atcelšanu''' bija sabiedriski politiska kustība [[18. gadsimts|18.]] un [[19. gadsimts|19. gadsimtā]], kas centās panākt [[verdzība]]s atcelšanu. Šī kustība bija izplatīta galvenokārt [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kur verdzības atcelšanu izdevās panākt [[1865]]. gadā pēc [[ASV pilsoņu karš|ASV pilsoņu kara]] (dažādos štatos verdzība tika atcelta dažādos laikos no 1777. līdz 1864. gadam).

Mūsdienās cilvēku turēšana verdzībā un [[piespiedu darbs]] ir aizliegts lielākajā daļā valstu, kā arī saskaņā ar [[starptautiskās tiesības|starptautiskajām tiesībām]]. Tā kā verdzība nelegāli joprojām pastāv (tiek uzskatīts, ka visā pasaulē verdzībā tiek turēti 27 miljoni cilvēku),&lt;ref&gt;[https://archive.is/20121204171342/www.un.org/Pubs/chronicle/2005/issue3/0305p28.html &quot;Slavery in the Twenty-First Century&quot;], ''UN Chronicle'', 2005, Issue 3. (angliski)&lt;/ref&gt; tad pēdējā laikā izveidojusies jauna starptautiska abolicionisma kustība.

== Skatīt arī ==
* [[Verdzība]]
* [[Dzimtbūšana]]
* [[Rasisms]]
* [[Cilvēktiesības]]
* [[Verdzība ASV]]
* [[Verdzība Romas impērijā]]
* [[Mameluks]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20051029170656/http://americanabolitionist.liberalarts.iupui.edu/ American Abolitionism]
* [https://web.archive.org/web/20060618001421/http://www.kshs.org/places/johnbrown/index.htm John Brown Museum]
* [https://web.archive.org/web/20070703222035/http://www.realnews-online.com/rn0112.htm The slavery debate]
* [http://www.tls.timesonline.co.uk/article/0,,25340-2597455,00.html &quot;John Brown's body and blood&quot; by Ari Kelman]
* [http://www.altonweb.com/history/lovejoy/ Elijah Parish Lovejoy: A Martyr on the Altar of American Liberty] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210629142128/http://www.altonweb.com/history/lovejoy/ |date={{dat|2021|06|29||bez}} }}
* [http://www.blackhistory4schools.com/slavetrade/ Teaching resources about Slavery and Abolition on blackhistory4schools.com]
* [http://www.nationalarchives.gov.uk/pathways/blackhistory/rights/abolition.htm The National Archives (UK): The Abolition of the Slave Trade]
* [https://web.archive.org/web/20110721201821/http://www.africultures.com/anglais/Edito%20anglais/Edito6.htm The slave trade: myths and preconceptions]
* [http://anti-slaverysociety.addr.com/huk-history.htm History of the British abolitionist movement by Right Honourable Lord Archer of Sandwell] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070406041043/http://www.anti-slaverysociety.addr.com/huk-history.htm |date={{dat|2007|04|06||bez}} }}

{{sabiedrība-aizmetnis}}
{{ASV-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Verdzība]]
[[Kategorija:ASV vēsture]]
[[Kategorija:Pretošanās kustības]]</text>
      <sha1>jkn7lrk60b6v7hssnym2ygmvir5ot4l</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Andrejs Krastkalns</title>
    <ns>0</ns>
    <id>62365</id>
    <revision>
      <id>3662138</id>
      <parentid>3562201</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T15:44:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: .gad → . gad (2), Pasaules kar → pasaules kar (2) using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6995" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|             platums = 
|               vārds = Andrejs Krastkalns
|          vārds_orig = 
|              attēls = Andrejs Krastkalns.jpg
|          att_izmērs = 
|       att_nosaukums = 
|          dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1868
| dz_mēnesis = 12
| dz_diena = 25
| dz_vieta = {{vieta|Krievijas impērija|Kurzemes guberņa|Talsu apriņķis|Nurmuižas pagasts}}&lt;br /&gt;(tagad {{LAT}})
| m_dat_alt = 
| m_gads = 1939
| m_mēnesis = 2
| m_diena = 14
| m_vieta = [[Rīga]] {{LAT}}
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = 
| tautība = [[latvietis]]
| paraksts = 
| piezīmes = 
| kategorijas = 
}}
'''Andrejs Krastkalns''' ({{dat|1868|12|25|N}} — {{dat|1939|2|14|N}}) bija latviešu sabiedriskais darbinieks un zvērināts advokāts. 
[[Rīgas Latviešu biedrība]]s sekretārs, priekšsēdētāja biedrs, priekšsēdētājs ([[1898]]-[[1939]]). Rīgas pilsētas galvas biedrs ([[1916]]-[[1917|17]]), Vidzemes komisārs Pagaidu valdības laikā ([[1917]]), [[Baltijas hercogiste]]s Reģentu padomes loceklis ([[1918]]).  
[[Latvijas Saeima|2. Saeimas]] deputāts no [[Kristīgā Nacionālā savienība|Kristīgās Nacionālās savienības]].

== Dzīvesgājums ==
[[Attēls:Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotās Zemes padomes prezidijs 1918.jpeg|thumb|270px|[[Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome|Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotās Zemes padomes]] delegācija Berlīnē (1918). Sēž: [[Eduards fon Delingshauzens|E. Delingshauzens]] (vidū), [[Heinrihs fon Štriks|H. Štriks]], [[Karls fon Breverns|K. Breverns]], A. Rehenkampfs, T. Hāns. Stāv:  [[Vilhelms Roberts fon Bulmerinks|V. Bulmerinks]], A. Krastkalns, E. Dehio, P. Tarasks, J. Valdmanis, G. Nurms, Otass.]]
Dzimis [[Talsu apriņķis|Talsu apriņķa]] [[Nurmuižas pagasts|Nurmuižas pagasta]] &quot;Lejaslāčos&quot; (tagad - [[Lībagu pagasts|Lībagu pagastā]]) lauksaimnieka ģimenē. Mācījās [[Kārlis Mīlenbahs|Kārļa Mīlenbaha]] vadītajā skolā Talsos, bet pēc tam [[Vidzemes guberņas ģimnāzija|Vidzemes guberņas ģimnāzijā]] Rīgā. No 1891. gada studēja [[Maskavas Universitāte|Maskavas Universitātē]], kur bija viens no studentu korporācijas &quot;Fraternitas Moscoviensis&quot; (&quot;[[Fraternitas Lettica]]&quot; no [[1920]]) dibinātājiem. 1895. gadā viņš ieguva augstāko izglītību tiesību zinātnē, atgriezās Rīgā un strādāja [[advokatūra|advokatūrā]]. Šajā periodā atradās [[Krišjānis Valdemārs|Krišjāņa Valdemāra]] ideju stiprā ietekmē. 
Andrejs Krastkalns lielāko sava mūža daļu (40 gadus) veltīja Rīgas Latviešu biedrības vadīšanai, būdams tās sekretārs (1898-1904), priekšnieka biedrs (1904-1919) un priekšnieks. [[1907]]. gadā viņu ievēlēja Rīgas pilsētas valdē, 1910. gadā par Rīgas-Valmieras goda miertiesnesi. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā 1916. gadā Krastkalnu ievēlēja par [[Rīgas pilsētas galva]]s biedru, 1917. gadā viņš pildīja pilsētas galvas pienākumus, pārtikas deficīta apstākļos ievedot kartīšu sistēmu. Pēc [[Februāra revolūcija]]s bija [[Vidzemes guberņa]]s komisārs, bet pēc Rīgas nokļūšanas Vācijas pakļautībā viņš 1918. gada martā atbalstīja [[Apvienotā Baltijas hercogiste|Baltijas valsts]] dibināšanu.

1918. gada novembrī Krastkalns tika ievēlēts Vidzemes landesrātā un Baltijas hercogvalsts valdībā (''Regentschaftsrat''), kur panāca [[latviešu valoda]]s atļaušanu miertiesās. [[1919]]. gadā [[Andrievs Niedra|Andrieva Niedras]] vadītajā [[Latvijas Pagaidu valdība (A.Niedras kabinets)|Latvijas Pagaidu valdībā]] ieņēma apgādes ministra vietu, pēc lielinieku padzīšanas no Rīgas ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] noslēdza līgumu par bada cietēju apgādi pārtiku.&lt;ref&gt;[[Latviešu Konversācijas vārdnīca]]s IX. sējuma 17 900-17 901 slejas, 1933.&lt;/ref&gt; 
1925. - 1928. gadā Andrejs Krastkalns bija 2. Saeimas deputāts, strādāja juridiskajā komisijā. 1932. gadā viņš veicināja Zinātņu komitejas dibināšanu pie Rīgas Latviešu biedrības profesora [[Pēteris Šmits|Pētera Šmita]] vadībā, kurai bija jākalpo kā privātai &quot;Latviešu zinātņu akadēmijai&quot; (latīņu: ''Academia Scientiarum Latviensis'').

Andrejs Krastkalns ir miris 1939. gada 14. februārī no sirdstriekas savās mājās pie rakstāmgalda. Apglabāts [[Rīgas Meža kapi|Rīgas Meža kapos]].

== Rīgas Latviešu biedrības vadīšana ==
Andrejs Krastkalns bija Rīgas Latviešu biedrības (RLB) priekšnieks gandrīz 20 gadus - no 1919. gada augusta līdz 1939. gada februārim. Pēc Latvijas Republikas nodibināšanas viņa vadībā tika pārstrādāti RLB statūti (1923. un 1938. gadā), nodibināta Nacionālās un politiskās audzināšanas nodaļa (1929. gadā), Zinātņu komiteja (1932. gadā) un pārbūvēts biedrības nams Merķeļa ielā (1938. gadā).
Viņa vadītā biedrība bija Latvijas valsts amatpersonu, vadošo juristu, virsniecības un nacionāli politisko aprindu pulcēšanās vieta, kur tikās Rīgas Rotari klubs, darbojās Sabiedriskais klubs.&lt;ref&gt;[http://www.rlb.lv/?p=9120&amp;pp=12860&amp;lang=1509 Rīgas Latviešu biedrības mājas lapa]&lt;/ref&gt;

== Brīvmūrnieciskā darbība ==
Andrejs Krastkalns bija viens no Rīgas ložas [[Rīgas loža &quot;Jāņuguns&quot;|Jāņuguns]] dibinātājiem un vadītājiem, pildīja 2. pārrauga pienākumus ([[1924]]-[[1937]]). 1924. gadā viņš palīdzēja izveidot un piereģistrēt savas ložas statūtus, bet [[1926]].-[[1927|27]]. gadā vadīja [[Liepājas loža &quot;Enkurs&quot;|Liepājas ložas &quot;Enkurs&quot;]] aizstāvību sakarā ar tās apsūdzību atkarībā no Vācijas lielložas &quot;Royal York zur Freundschaft&quot;. Brīvmūrnieku Andreja ložas meistars ([[1931]]).

== Apbalvojumi un pagodinājumi ==
* II šķiras [[Atzinības krusts]] Nr. 9 (1938.g. 16. novembrī)&lt;ref&gt;[https://www.vestnesis.lv/ta/id/13114 Ar Atzinības Krustu apbalvotie] Latvijas vēstnesis Nr. 426/429 no 28.11.2000&lt;/ref&gt;
* Rīgas Latviešu biedrības goda biedrs ([[1928]])
* Rīgas Latviešu biedrības Zinātņu komitejas goda biedrs ([[1932]])

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://data.lnb.lv/nba01/LatvijasKareivis/1939/LatvijasKareivis1939-039.pdf &quot;A.Krastkalna piemiņai&quot; Latvijas Kareivis (16.02.39.)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305030813/http://data.lnb.lv/nba01/LatvijasKareivis/1939/LatvijasKareivis1939-039.pdf |date={{dat|2016|03|05||bez}} }}
* [http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/?doc=47604&amp;ins_print &quot;1939. gada 14. februāris&quot; Latvijas Avīze (14.02.09.)]{{Novecojusi saite}}

{{2. Saeima}}

{{DEFAULTSORT:Krastkalns, Andrejs}}
[[Kategorija:Talsu novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Kristīgās nacionālās savienības politiķi]]
[[Kategorija:2. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Brīvmūrnieki]]
[[Kategorija:Latvijas advokāti]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]]
[[Kategorija:Atzinības krusta lielvirsnieki]]
[[Kategorija:Rīgas Meža kapos apbedītie]]</text>
      <sha1>71ve55bgskqsgab0vtkf03d3opwd9c6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Billboard Tops</title>
    <ns>0</ns>
    <id>62984</id>
    <revision>
      <id>3662212</id>
      <parentid>3417464</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T16:04:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* top */sīkumi, replaced: /&gt;. → /&gt; using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3347" xml:space="preserve">[[Attēls:Billboard.com mājas lapa 02.2013.jpg|thumb|300px|Billboard &quot;Hot 100&quot; lapas billboard.com ekrānuzņēmums. 2013. gada februāris.]]

'''''Billboard'' Tops''' ir mūzikas albumu un singlu tops [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas katru nedēļu tiek publicēts žurnālā ''Billboard Magazine''. Tops tiek sastādīts balstoties uz singlu pārdošanas rezultātiem un atskaņošanas daudzumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] radiostacijās, kā arī skatijumiem portālā ''[[YouTube]]''.&lt;ref name=&quot;TVNET&quot; /&gt; Uzskates periods pārdotajiem singliem ir no pirmdienas rīta līdz svētdienas vakaram, bet radiostaciju atskaņošanas rezultāti tiek uzskaitīti no vienas nedēļas trešdienas līdz nākamās nedēļas otrdienai. Pats tops tiek publicēts ceturtdienās.

== Vēsture ==
==='' YouTube'' un ''Vevo'' ===
2013. gada 20. februārī mūzikas un video pārdošanas apjomu izsekošanas sistēma &quot;Nielsen SoundScan&quot; un &quot;Billboard&quot; paziņoja, ka turpmāk, lai noteiktu pieprasītākās dziesmas, ņems vērā arī video vietņu ''[[Vevo]]'' un ''[[YouTube]]'' skatījumus. Ir izveidota īpaša formula, kas saskaita ciparu lejupielādes, fiziskos formātus, radio atskaņošanas biežumu, audio straumēšanu, interneta radio,''Vevo'' un ''YouTube'' skatījumus.&lt;ref name=&quot;TVNET&quot;&gt;[http://www.tvnet.lv/muzika/jaunumi/454716-veidojot_topus_nems_vera_youtube_ieguvejs_harlem_shake Veidojot topus, ņems vērā «Youtube». Ieguvējs - «Harlem Shake»], tvnet.lv, {{dat|2013|2|22|SK}}&lt;/ref&gt;

== Topi ==
Populārākie Billboard žurnāla topi ir:
=== Singli ===
* [[Billboard Hot 100]]
* [[Billboard Hot 100 Airplay]]
* [[Billboard Hot 100 Single Sales]]
* [[Billboard Pop 100]]
* [[Billboard Bubbling Under Hot 100]]
* [[Billboard Hot Dance/Club Play]]
* [[Billboard Hot Dance Airplay]]
* [[Billboard Hot R&amp;B/Hip-Hop Songs]]
* [[Billboard Hot R&amp;B/Hip-Hop Airplay]]
* [[Billboard Hot Adult Contemporary Tracks]]
* [[Billboard Top 40 Mainstream]]
* [[Billboard Hot Modern Rock Tracks]]
* [[Billboard Hot Mainstream Rock Tracks]]

=== Albumi ===
* [[Billboard 200]]
* [[Billboard Top R&amp;B/Hip-Hop Albums]]
* Billboard Top R&amp;B/Hip-Hop Catalog Albums
* Billboard Top Rock Albums
* Billboard Top Hard Rock Albums
* Billboard Top Modern Rock/Alternative Albums
* Billboard Top Country Albums
* Billboard Top Bluegrass Albums
* Billboard Top Electronic Albums

== Ārējās saites ==
* [http://www.billboard.com/bbcom/charts/chart_display.jsp?g=Singles&amp;f=The+Billboard+Hot+100 Šīs nedēļas Top 100 - Top 50 pozīcijas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080106162106/http://www.billboard.com/bbcom/charts/chart_display.jsp?g=Singles&amp;f=The+Billboard+Hot+100 |date={{dat|2008|01|06||bez}} }}
* [https://web.archive.org/web/20051124102834/http://www.billboard.com/bbcom/about_us/bbmethodology.jsp Billboard Topu sastādīšanas metodika]
* [https://archive.is/20120525025310/www.billboard.com/bbcom/charts/yearend_chart_index.jsp Gada Top 100 vēture un citi topi]
* [http://www.billboardradio.com/billboardradio/radiojava.jsp Billboard oficiālais radio un pilns iknedēļas Top 100 saraksts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090105163135/http://billboardradio.com/billboardradio/radiojava.jsp |date={{dat|2009|01|05||bez}} }}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{mūzika-aizmetnis}}

[[Kategorija:Mūzikas topi]]</text>
      <sha1>23q9wz759wyq2f3l2nc0f50sv56m8ek</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jurijs Andropovs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>66510</id>
    <revision>
      <id>3662313</id>
      <parentid>3660605</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T17:37:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>2A00:23C7:DC8F:3901:5056:2999:7D9A:B40C</ip>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10523" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds               = Jurijs Andropovs
| vārds_orģ           = ''Юрий Андропов''
| attēls              = RIAN archive 101740 Yury Andropov, Chairman of KGB.jpg
| mazs_att            =  
| apraksts            = Andropovs kā [[VDK]] priekšsēdētājs (1974)
| amats               = PSKP CK ģenerālsekretārs
| term_sākums         = {{dat|1982|11|12|N}}
| term_beigas         = {{dat|1984|02|09|N}}
| priekštecis         = [[Leonīds Brežņevs]]
| pēctecis            = [[Konstantīns Čerņenko]]
| dzim_dati           = {{dat|1914|06|12}}
| dzim_vieta          = [[Stavropole|Stavropolē]], [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]]
| mir_dati            = {{dat|1984|02|09}}
| mir_vieta           = [[Maskava|Maskavā]], [[Krievijas PFSR]], [[Padomju Savienība|PSRS]]
| tautība             = [[krievs]]
| partija             = [[PSKP]]
| dzīvesb             = Ņina (Jengaličeva), Tatjana (Ļebedeva) 
| profesija           = 
| alma_mater          =
| reliģija            = bez reliģijas ([[ateists]])
| paraksts            = Yuri Andropov Signature.svg
| piezīmes            =
}}
'''Jurijs Andropovs''' ({{val-ru|Юрий Владимирович Андропов}}; dzimis {{dat|1914|06|15}}, miris {{dat|1984|02|9}}) bija [[Padomju Savienība|padomju]] [[politiķis]], [[Padomju Savienības komunistiskā partija|Padomju Savienības komunistiskās partijas]] [[PSKP CK ģenerālsekretārs|CK ģenerālsekretārs]] no {{dat|1982|11|12|Ģ}} līdz viņa nāvei 15 mēnešus vēlāk &lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/men/life/article.php?id=78510 Noslēpumu glabātājs Jurijs Andropovs], Arvīds Kuģis, Mājas viesis, raksts pārpublicēts portālā TVNET ({{dat|2008|04|16|SK}}), informācija iegūta {{dat|2008|10|08|SK}}&lt;/ref&gt;. [[Padomju Savienība|PSRS]] [[Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētājs ([[1967]]-[[1982]]), kas [[Brežņevs|Brežņeva]] vadības laikā pakāpeniski palielināja [[VDK]] kontroli pār [[Padomju Savienība]]s iekšpolitiku un ārpolitiku.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis īsi pirms Pirmā pasaules kara sākuma 1914. gadā [[Stavropoles novads|Stavropoles guberņa]]s Nagutskas stacijā. Viņa izcelsme vēl arvien ir neskaidra, pēc paša rakstītās autobiogrāfijas datiem viņa tēvs bijis dzelzceļa telegrāfists Vladimirs Andropovs, bet māte Jevgēņija Flekenšteine (''Евгения Карловна Флекенштейн''), kas esot cēlusies no bagātu [[Somijas lielhercogiste|Somijas]] [[ebreji|ebreju]] juvelieru ģimenes (viņa partijas iesauka vēlāk bijusi &quot;juvelieris&quot;). Tomēr Maskavas adrešu grāmatas liecina, ka viņa māte 1914. un 1915. gadā ir strādājusi par Minsbaha sieviešu ģimnāzijas mūzikas skolotāju Maskavā. Lai slēptu ārlaulības grūtniecību, viņa salaulājusies ar telegrāfistu Andropovu.&lt;ref&gt;[http://obozrevatel.com/news/2006/6/13/118103.htm Андропов фальсифицировал свою биографию] Обозреватель: новости Украины и мира. 13 июня 2006 г. (krieviski)&lt;/ref&gt; Neilgi pēc dēla piedzimšanas māte pametusi viņa tēvu un aizbraukusi uz [[Tvera]]s guberņu. Pēc [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] beigām viņa 1921. gadā atgriezās Ziemeļkaukāzā, apprecējās ar dzelzceļnieku Viktoru Fjodorovu un apmetās uz dzīvi [[Mozdoka]]s pilsētā tagadējās [[Ziemeļosetija-Alānija|Ziemeļosetijas-Alānijas]] teritorijā, mirusi 1927. gadā. 

1930. gadā Andropovs sāka strādāt par telegrāfistu Mozdokā, 1932. gadā iestājās [[Ribinska]]s jūrskolā, kur sāka savu komjauniešu funkcionāra karjeru. 1937. gadā kļuva par [[VK(b)P]] kandidātu, tomēr vairākus gadus tika pētītas viņa vecāku biogrāfijas, tādēļ Andropovam nācās attaisnoties un veikli falsificēt datus par savu izcelsmi. Viņš pārcēlās uz [[Jaroslavļa]]s pilsētu, kur 1938. gadā izvirzījās par komjaunatnes komitejas pirmo sekretāru un 1939. gadā tika beidzot uzņemts komunistiskajā partijā.

Pēc [[Ziemas karš|Ziemas kara]] 1940. gadā pārcēlās uz jaundibinātās [[Karēļu-somu PSR]] galvaspilsētu [[Petrozavodska|Petrozavodsku]], kur darbojās kā Republikas komjaunatnes komitejas pirmais sekretārs. Pēc Otrā pasaules kara beigām 1947. gadā kļuva par Karēļu-Somu PSR VK(b)P CK otro sekretāru, 1951. gadā neklātienes studiju ceļā  pabeidza Petrozavodskas Valsts Universitātes Vēstures un filoloģijas fakultāti. Studēja arī Maskavas partijas augstskolā, bet nespēja iegūt diplomu līdz pat 1967. gadam, kad kļuva par VDK priekšsēdētāju.        

Pēc [[Staļins|Staļina]] nāves 1954. gadā viņu iecēla par PSRS vēstnieku Ungārijā, organizēja [[Ungāru sacelšanās|Ungārijas revolūcijas]] militāru apspiešanu 1956. gadā. 1957. gadā viņu iecēla par atbildīgo par sakariem ar [[Austrumu bloks|Austrumu bloka]] valstu komunistiskajām partijām pie PSKP CK, 1961. gadā ievēlēja par PSKP CK locekli. 
Neilgi pēc [[Hruščovs|Hruščova]] atstādināšanas no amata Andropovu 1967. gadā iecēla par VDK priekšsēdētāju un [[PSKP CK politbirojs|PSKP CK Politbiroja]] locekļa kandidātu, viņš spēlēja izšķirošo lomu lēmuma pieņemšanā par [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasara]] militāro apspiešanu 1968. gadā. 1973. gadā viņš kļuva par PSKP CK Politbiroja locekli. 1979. gadā iniciēja valdības gāšanu [[Kabula|Kabulā]], kas izraisīja [[Afganistānas karš (1979—1989)|Afganistānas kara]] sākšanos. Veicināja karastāvokļa ieviešanu [[Solidaritāte (arodbiedrība)|Polijas arodbiedrību kustības]] apspiešanai 1981. gadā, tomēr šoreiz neatbalstīja Padomju armijas invāziju.  

Pēc Brežņeva nāves 1982. gadā viņš kļuva par [[PSKP CK ģenerālsekretārs|CK ģenerālsekretāru]] un pastiprināja disidentu kustības apkarošanu Padomju Savienībā. Miris 1984. gadā Maskavā.

==Andropova reformas==
Savas varas 15 mēnešos Andropovs pieņēma vairākus lēmumus ar mērķi likvidēt korupciju nomenklatūras vidū un celt darba disciplīnu strādnieku vidū. Andropovu Politbirojā atbalstīja ietekmīgie Ustinovs un Gromiko, kā arī jaunākie Gorbačovs, Romanovs, Ševardnadze un Alijevs. Par viņa vietnieku kļuva Čerņenko, kurš bija uzticams brežņevists un pats bija cerējis uz varu pēc Brežņeva nāves. 

1982. gada 22. novembrī Andropovs sasauca Centrālkomitejas plēnumu, kurā signalizēja neapmierinātību ar jauno tehnoloģiju ieviešanas problēmām un pasludināja ekonomikas &quot;paātrinājuma&quot; saukli. Viņš signalizēja kadru izmaiņas un kritizēja transporta, metalurģijas un celtniecības ministrijas.&lt;ref&gt;[https://www.e-reading.club/bookreader.php/140055/Ot_%22zastoya%22_k_reformam._SSSR_v_1917-1985_gg.pdf От «застоя» к реформам. СССР в 1977—1985 гг.]&lt;/ref&gt;

1982. gada decembrī izvērsās ārpus darbavietām esošo cilvēku tvarstīšana. Milicija sāka tvarstīt cilvēkus uz ielām, kinoteātros un veikalos, lai noskaidrotu, kāpēc viņi neatrodas darbā. Ražošanā ieviesa reformas, kas atgādināja 1965. gada Kosigina reformas, uzņēmumiem ļāva paturēt daļu peļņas un būs neatkarīgākiem no centrālās plānošanas norādījumiem.&lt;ref&gt;[http://www.csmonitor.com/1983/0802/080237.html Andropov grapples with communism's economic flaws]&lt;/ref&gt; Pārtikas veikalu plauktos parādījās lētāks degvīns un liels daudzums Austrumeiropā ražotu plaša patēriņa preču.

Sākās korumpēto amatpersonu aresti un veiktas tīrīšanas augstākajos varas ešelonos. 1983. gadā sākas cīņa pret sistēmisko korupciju [[Uzbekijas PSR]]. 

Andropovs sāka augstāko partijas un valdības darbinieku maiņu, kas turpinājās Čerņenko varas laikā. Ilgstoši amatus ieņēmušos ar godu nosūtīja pensijā, vai aizrotēja uz prestiža amatiem. Kopumā Centrālkomitejā un PSRS valdībā nomainīja 30% darbinieku, bet republiku un reģionu vadībā 20%. No 10 PSKP sekretāriem nomainīja 3, no 23 PSKP Centrālkomitejas departamentu vadītājiem nomainīja 8, no 153 apgabalu vadītājiem nomainīja 35. No 64 valdības ministriem nomainīja 12, no 24 valsts komiteju vadītājiem nomainīja 12. No aptuveni 300 Centrālkomitejas locekļiem 8 nomira, 18 devās pensijā, 42 pārcēla citos amatos un 2 atbrīvoja no amata. Jaunieceltie darbinieki vidēji bija 10 - 15 gadus jaunāki par iepriekšējiem. Novecojošos pensionārus aizvietojot ar pusmūža vadītājiem. Daudzi no jaunieceltajiem Gorbačova varas laikā ieņēma augstākos amatus, kā nākamais PSRS Ministru padomes priekšsēdētājs [[Nikolajs Rižkovs]] un Gorbačova padomnieks [[Jegors Ļigačovs]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/CIA-RDP85T00287R001400500001-3.pdf |title=Cadre Policy Under Andropov and Chernenko |access-date={{dat|2019|02|24||bez}} |archive-date={{dat|2017|01|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170123082915/https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/CIA-RDP85T00287R001400500001-3.pdf }}&lt;/ref&gt; 

Andropovs par savu politisko pēcnācēju vēlējās redzēt Mihailu Gorbačovu, kurš bija jaunākais Politbirojā. Patiesie viņa plānoto reformu apjomi un mērķi nav zināmi, jo Andropovs drīz mira, taču PSRS pastāvēšanas aizstāvji uzskata, ka viņam būtu mēģinājis valsti attīstīt līdzīgi Ķīnai – vienlaicīgi liberalizēt ekonomiku un saglabāt partijas diktatūru.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}


{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība
 | virsraksts = [[PSKP CK ģenerālsekretārs]]
 | periods    = 1982-1984
 | pirms      = [[Leonīds Brežņevs]]
 | pēc        = [[Konstantīns Čerņenko]]
}}
{{Amatu secība
 | virsraksts = [[VDK priekšsēdētājs]]
 | periods    = 1967-1982
 | pirms      = [[Vladimirs Semičastnijs]]
 | pēc        = [[Vitālijs Fedorčuks]]
}}
{{kastes beigas}}

{{Gada cilvēks (Time) 1976—2000}}
{{autoritatīvā vadība}}
{{DEFAULTSORT:Andropovs, Jurijs}}

[[Kategorija:1914. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1984. gadā mirušie]]
[[Kategorija:PSKP ģenerālsekretāri]]
[[Kategorija:Sociālistiskā Darba varoņi]]
[[Kategorija:Ar Ļeņina ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Ateisti]]
[[Kategorija:Stavropoles novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Ar Oktobra Revolūcijas ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Ar Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie]]</text>
      <sha1>0f33a47df9sez30o3oypet0n6yzokvw</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3662316</id>
      <parentid>3662313</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T17:38:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>2A00:23C7:DC8F:3901:5056:2999:7D9A:B40C</ip>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10537" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds               = Jurijs Andropovs
| vārds_orģ           = ''Юрий Андропов''
| attēls              = RIAN archive 101740 Yury Andropov, Chairman of KGB.jpg
| mazs_att            =  
| apraksts            = Andropovs kā [[VDK]] priekšsēdētājs (1974)
| amats               = PSKP CK ģenerālsekretārs
| term_sākums         = {{dat|1982|11|12|N}}
| term_beigas         = {{dat|1984|02|09|N}}
| priekštecis         = [[Leonīds Brežņevs]]
| pēctecis            = [[Konstantīns Čerņenko]]
| dzim_dati           = {{dat|1914|06|12}}
| dzim_vieta          = [[Stavropole|Stavropolē]], [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]]
| mir_dati            = {{dat|1984|02|09}}
| mir_vieta           = [[Maskava|Maskavā]], [[Krievijas PFSR]], [[Padomju Savienība|PSRS]]
| tautība             = [[krievs]]
| partija             = [[PSKP]]
| dzīvesb             = Ņina (Jengaličeva), Tatjana (Ļebedeva) 
| profesija           = 
| alma_mater          =
| reliģija            = bez reliģijas ([[ateists]])
| paraksts            = Yuri Andropov Signature.svg
| piezīmes            =
}}
'''Jurijs Vladimirovics Andropovs''' ({{val-ru|Юрий Владимирович Андропов}}; dzimis {{dat|1914|06|15}}, miris {{dat|1984|02|9}}) bija [[Padomju Savienība|padomju]] [[politiķis]], [[Padomju Savienības komunistiskā partija|Padomju Savienības komunistiskās partijas]] [[PSKP CK ģenerālsekretārs|CK ģenerālsekretārs]] no {{dat|1982|11|12|Ģ}} līdz viņa nāvei 15 mēnešus vēlāk &lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/men/life/article.php?id=78510 Noslēpumu glabātājs Jurijs Andropovs], Arvīds Kuģis, Mājas viesis, raksts pārpublicēts portālā TVNET ({{dat|2008|04|16|SK}}), informācija iegūta {{dat|2008|10|08|SK}}&lt;/ref&gt;. [[Padomju Savienība|PSRS]] [[Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētājs ([[1967]]-[[1982]]), kas [[Brežņevs|Brežņeva]] vadības laikā pakāpeniski palielināja [[VDK]] kontroli pār [[Padomju Savienība]]s iekšpolitiku un ārpolitiku.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis īsi pirms Pirmā pasaules kara sākuma 1914. gadā [[Stavropoles novads|Stavropoles guberņa]]s Nagutskas stacijā. Viņa izcelsme vēl arvien ir neskaidra, pēc paša rakstītās autobiogrāfijas datiem viņa tēvs bijis dzelzceļa telegrāfists Vladimirs Andropovs, bet māte Jevgēņija Flekenšteine (''Евгения Карловна Флекенштейн''), kas esot cēlusies no bagātu [[Somijas lielhercogiste|Somijas]] [[ebreji|ebreju]] juvelieru ģimenes (viņa partijas iesauka vēlāk bijusi &quot;juvelieris&quot;). Tomēr Maskavas adrešu grāmatas liecina, ka viņa māte 1914. un 1915. gadā ir strādājusi par Minsbaha sieviešu ģimnāzijas mūzikas skolotāju Maskavā. Lai slēptu ārlaulības grūtniecību, viņa salaulājusies ar telegrāfistu Andropovu.&lt;ref&gt;[http://obozrevatel.com/news/2006/6/13/118103.htm Андропов фальсифицировал свою биографию] Обозреватель: новости Украины и мира. 13 июня 2006 г. (krieviski)&lt;/ref&gt; Neilgi pēc dēla piedzimšanas māte pametusi viņa tēvu un aizbraukusi uz [[Tvera]]s guberņu. Pēc [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] beigām viņa 1921. gadā atgriezās Ziemeļkaukāzā, apprecējās ar dzelzceļnieku Viktoru Fjodorovu un apmetās uz dzīvi [[Mozdoka]]s pilsētā tagadējās [[Ziemeļosetija-Alānija|Ziemeļosetijas-Alānijas]] teritorijā, mirusi 1927. gadā. 

1930. gadā Andropovs sāka strādāt par telegrāfistu Mozdokā, 1932. gadā iestājās [[Ribinska]]s jūrskolā, kur sāka savu komjauniešu funkcionāra karjeru. 1937. gadā kļuva par [[VK(b)P]] kandidātu, tomēr vairākus gadus tika pētītas viņa vecāku biogrāfijas, tādēļ Andropovam nācās attaisnoties un veikli falsificēt datus par savu izcelsmi. Viņš pārcēlās uz [[Jaroslavļa]]s pilsētu, kur 1938. gadā izvirzījās par komjaunatnes komitejas pirmo sekretāru un 1939. gadā tika beidzot uzņemts komunistiskajā partijā.

Pēc [[Ziemas karš|Ziemas kara]] 1940. gadā pārcēlās uz jaundibinātās [[Karēļu-somu PSR]] galvaspilsētu [[Petrozavodska|Petrozavodsku]], kur darbojās kā Republikas komjaunatnes komitejas pirmais sekretārs. Pēc Otrā pasaules kara beigām 1947. gadā kļuva par Karēļu-Somu PSR VK(b)P CK otro sekretāru, 1951. gadā neklātienes studiju ceļā  pabeidza Petrozavodskas Valsts Universitātes Vēstures un filoloģijas fakultāti. Studēja arī Maskavas partijas augstskolā, bet nespēja iegūt diplomu līdz pat 1967. gadam, kad kļuva par VDK priekšsēdētāju.        

Pēc [[Staļins|Staļina]] nāves 1954. gadā viņu iecēla par PSRS vēstnieku Ungārijā, organizēja [[Ungāru sacelšanās|Ungārijas revolūcijas]] militāru apspiešanu 1956. gadā. 1957. gadā viņu iecēla par atbildīgo par sakariem ar [[Austrumu bloks|Austrumu bloka]] valstu komunistiskajām partijām pie PSKP CK, 1961. gadā ievēlēja par PSKP CK locekli. 
Neilgi pēc [[Hruščovs|Hruščova]] atstādināšanas no amata Andropovu 1967. gadā iecēla par VDK priekšsēdētāju un [[PSKP CK politbirojs|PSKP CK Politbiroja]] locekļa kandidātu, viņš spēlēja izšķirošo lomu lēmuma pieņemšanā par [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasara]] militāro apspiešanu 1968. gadā. 1973. gadā viņš kļuva par PSKP CK Politbiroja locekli. 1979. gadā iniciēja valdības gāšanu [[Kabula|Kabulā]], kas izraisīja [[Afganistānas karš (1979—1989)|Afganistānas kara]] sākšanos. Veicināja karastāvokļa ieviešanu [[Solidaritāte (arodbiedrība)|Polijas arodbiedrību kustības]] apspiešanai 1981. gadā, tomēr šoreiz neatbalstīja Padomju armijas invāziju.  

Pēc Brežņeva nāves 1982. gadā viņš kļuva par [[PSKP CK ģenerālsekretārs|CK ģenerālsekretāru]] un pastiprināja disidentu kustības apkarošanu Padomju Savienībā. Miris 1984. gadā Maskavā.

==Andropova reformas==
Savas varas 15 mēnešos Andropovs pieņēma vairākus lēmumus ar mērķi likvidēt korupciju nomenklatūras vidū un celt darba disciplīnu strādnieku vidū. Andropovu Politbirojā atbalstīja ietekmīgie Ustinovs un Gromiko, kā arī jaunākie Gorbačovs, Romanovs, Ševardnadze un Alijevs. Par viņa vietnieku kļuva Čerņenko, kurš bija uzticams brežņevists un pats bija cerējis uz varu pēc Brežņeva nāves. 

1982. gada 22. novembrī Andropovs sasauca Centrālkomitejas plēnumu, kurā signalizēja neapmierinātību ar jauno tehnoloģiju ieviešanas problēmām un pasludināja ekonomikas &quot;paātrinājuma&quot; saukli. Viņš signalizēja kadru izmaiņas un kritizēja transporta, metalurģijas un celtniecības ministrijas.&lt;ref&gt;[https://www.e-reading.club/bookreader.php/140055/Ot_%22zastoya%22_k_reformam._SSSR_v_1917-1985_gg.pdf От «застоя» к реформам. СССР в 1977—1985 гг.]&lt;/ref&gt;

1982. gada decembrī izvērsās ārpus darbavietām esošo cilvēku tvarstīšana. Milicija sāka tvarstīt cilvēkus uz ielām, kinoteātros un veikalos, lai noskaidrotu, kāpēc viņi neatrodas darbā. Ražošanā ieviesa reformas, kas atgādināja 1965. gada Kosigina reformas, uzņēmumiem ļāva paturēt daļu peļņas un būs neatkarīgākiem no centrālās plānošanas norādījumiem.&lt;ref&gt;[http://www.csmonitor.com/1983/0802/080237.html Andropov grapples with communism's economic flaws]&lt;/ref&gt; Pārtikas veikalu plauktos parādījās lētāks degvīns un liels daudzums Austrumeiropā ražotu plaša patēriņa preču.

Sākās korumpēto amatpersonu aresti un veiktas tīrīšanas augstākajos varas ešelonos. 1983. gadā sākas cīņa pret sistēmisko korupciju [[Uzbekijas PSR]]. 

Andropovs sāka augstāko partijas un valdības darbinieku maiņu, kas turpinājās Čerņenko varas laikā. Ilgstoši amatus ieņēmušos ar godu nosūtīja pensijā, vai aizrotēja uz prestiža amatiem. Kopumā Centrālkomitejā un PSRS valdībā nomainīja 30% darbinieku, bet republiku un reģionu vadībā 20%. No 10 PSKP sekretāriem nomainīja 3, no 23 PSKP Centrālkomitejas departamentu vadītājiem nomainīja 8, no 153 apgabalu vadītājiem nomainīja 35. No 64 valdības ministriem nomainīja 12, no 24 valsts komiteju vadītājiem nomainīja 12. No aptuveni 300 Centrālkomitejas locekļiem 8 nomira, 18 devās pensijā, 42 pārcēla citos amatos un 2 atbrīvoja no amata. Jaunieceltie darbinieki vidēji bija 10 - 15 gadus jaunāki par iepriekšējiem. Novecojošos pensionārus aizvietojot ar pusmūža vadītājiem. Daudzi no jaunieceltajiem Gorbačova varas laikā ieņēma augstākos amatus, kā nākamais PSRS Ministru padomes priekšsēdētājs [[Nikolajs Rižkovs]] un Gorbačova padomnieks [[Jegors Ļigačovs]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/CIA-RDP85T00287R001400500001-3.pdf |title=Cadre Policy Under Andropov and Chernenko |access-date={{dat|2019|02|24||bez}} |archive-date={{dat|2017|01|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170123082915/https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/CIA-RDP85T00287R001400500001-3.pdf }}&lt;/ref&gt; 

Andropovs par savu politisko pēcnācēju vēlējās redzēt Mihailu Gorbačovu, kurš bija jaunākais Politbirojā. Patiesie viņa plānoto reformu apjomi un mērķi nav zināmi, jo Andropovs drīz mira, taču PSRS pastāvēšanas aizstāvji uzskata, ka viņam būtu mēģinājis valsti attīstīt līdzīgi Ķīnai – vienlaicīgi liberalizēt ekonomiku un saglabāt partijas diktatūru.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}


{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība
 | virsraksts = [[PSKP CK ģenerālsekretārs]]
 | periods    = 1982-1984
 | pirms      = [[Leonīds Brežņevs]]
 | pēc        = [[Konstantīns Čerņenko]]
}}
{{Amatu secība
 | virsraksts = [[VDK priekšsēdētājs]]
 | periods    = 1967-1982
 | pirms      = [[Vladimirs Semičastnijs]]
 | pēc        = [[Vitālijs Fedorčuks]]
}}
{{kastes beigas}}

{{Gada cilvēks (Time) 1976—2000}}
{{autoritatīvā vadība}}
{{DEFAULTSORT:Andropovs, Jurijs}}

[[Kategorija:1914. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1984. gadā mirušie]]
[[Kategorija:PSKP ģenerālsekretāri]]
[[Kategorija:Sociālistiskā Darba varoņi]]
[[Kategorija:Ar Ļeņina ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Ateisti]]
[[Kategorija:Stavropoles novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Ar Oktobra Revolūcijas ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Ar Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie]]</text>
      <sha1>i1x155nl4k3v3qc35dkx6nywijaogm9</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3662345</id>
      <parentid>3662316</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T18:10:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ScAvenger</username>
        <id>1630</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/2A00:23C7:DC8F:3901:5056:2999:7D9A:B40C|2A00:23C7:DC8F:3901:5056:2999:7D9A:B40C]], atjaunoju versiju, ko saglabāja InternetArchiveBot</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10548" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds               = Jurijs Andropovs
| vārds_orģ           = ''Юрий Андропов''
| attēls              = RIAN archive 101740 Yury Andropov, Chairman of KGB.jpg
| mazs_att            =  
| apraksts            = Andropovs kā [[VDK]] priekšsēdētājs (1974)
| amats               = PSKP CK ģenerālsekretārs
| term_sākums         = {{dat|1982|11|12|N}}
| term_beigas         = {{dat|1984|02|09|N}}
| priekštecis         = [[Leonīds Brežņevs]]
| pēctecis            = [[Konstantīns Čerņenko]]
| dzim_dati           = {{dat|1914|06|12}}
| dzim_vieta          = [[Stavropole|Stavropolē]], [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]]
| mir_dati            = {{dat|1984|02|09}}
| mir_vieta           = [[Maskava|Maskavā]], [[Krievijas PFSR]], [[Padomju Savienība|PSRS]]
| tautība             = [[krievs]]
| partija             = [[PSKP]]
| dzīvesb             = Ņina (Jengaličeva), Tatjana (Ļebedeva) 
| profesija           = 
| alma_mater          =
| reliģija            = bez reliģijas ([[ateists]])
| paraksts            = Yuri Andropov Signature.svg
| piezīmes            =
}}
'''Jurijs Andropovs''' ({{val-ru|Юрий Владимирович Андропов}}; dzimis {{dat|1914|06|15}}, miris {{dat|1984|02|9}}) bija [[Padomju Savienība|padomju]] [[politiķis]], [[Padomju Savienības komunistiskā partija|Padomju Savienības komunistiskās partijas]] [[PSKP CK ģenerālsekretārs|CK ģenerālsekretārs]] no {{dat|1982|11|12|Ģ}} līdz viņa nāvei 15 mēnešus vēlāk &lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/men/life/article.php?id=78510 Noslēpumu glabātājs Jurijs Andropovs], Arvīds Kuģis, Mājas viesis, raksts pārpublicēts portālā TVNET ({{dat|2008|04|16|SK}}), informācija iegūta {{dat|2008|10|08|SK}}&lt;/ref&gt;. [[Padomju Savienība|PSRS]] [[Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētājs ([[1967]]-[[1982]]), kas [[Brežņevs|Brežņeva]] vadības laikā pakāpeniski palielināja [[VDK]] kontroli pār [[Padomju Savienība]]s iekšpolitiku un ārpolitiku.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis īsi pirms Pirmā pasaules kara sākuma 1914. gadā [[Stavropoles novads|Stavropoles guberņa]]s Nagutskas stacijā. Viņa izcelsme vēl arvien ir neskaidra, pēc paša rakstītās autobiogrāfijas datiem viņa tēvs bijis dzelzceļa telegrāfists Vladimirs Andropovs, bet māte Jevgēņija Flekenšteine (''Евгения Карловна Флекенштейн''), kas esot cēlusies no bagātu [[Somijas lielhercogiste|Somijas]] [[ebreji|ebreju]] juvelieru ģimenes (viņa partijas iesauka vēlāk bijusi &quot;juvelieris&quot;). Tomēr Maskavas adrešu grāmatas liecina, ka viņa māte 1914. un 1915. gadā ir strādājusi par Minsbaha sieviešu ģimnāzijas mūzikas skolotāju Maskavā. Lai slēptu ārlaulības grūtniecību, viņa salaulājusies ar telegrāfistu Andropovu.&lt;ref&gt;[http://obozrevatel.com/news/2006/6/13/118103.htm Андропов фальсифицировал свою биографию] Обозреватель: новости Украины и мира. 13 июня 2006 г. (krieviski)&lt;/ref&gt; Neilgi pēc dēla piedzimšanas māte pametusi viņa tēvu un aizbraukusi uz [[Tvera]]s guberņu. Pēc [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] beigām viņa 1921. gadā atgriezās Ziemeļkaukāzā, apprecējās ar dzelzceļnieku Viktoru Fjodorovu un apmetās uz dzīvi [[Mozdoka]]s pilsētā tagadējās [[Ziemeļosetija-Alānija|Ziemeļosetijas-Alānijas]] teritorijā, mirusi 1927. gadā. 

1930. gadā Andropovs sāka strādāt par telegrāfistu Mozdokā, 1932. gadā iestājās [[Ribinska]]s jūrskolā, kur sāka savu komjauniešu funkcionāra karjeru. 1937. gadā kļuva par [[VK(b)P]] kandidātu, tomēr vairākus gadus tika pētītas viņa vecāku biogrāfijas, tādēļ Andropovam nācās attaisnoties un veikli falsificēt datus par savu izcelsmi. Viņš pārcēlās uz [[Jaroslavļa]]s pilsētu, kur 1938. gadā izvirzījās par komjaunatnes komitejas pirmo sekretāru un 1939. gadā tika beidzot uzņemts komunistiskajā partijā.

Pēc [[Ziemas karš|Ziemas kara]] 1940. gadā pārcēlās uz jaundibinātās [[Karēļu-somu PSR]] galvaspilsētu [[Petrozavodska|Petrozavodsku]], kur darbojās kā Republikas komjaunatnes komitejas pirmais sekretārs. Pēc Otrā pasaules kara beigām 1947. gadā kļuva par Karēļu-Somu PSR VK(b)P CK otro sekretāru, 1951. gadā neklātienes studiju ceļā  pabeidza Petrozavodskas Valsts Universitātes Vēstures un filoloģijas fakultāti. Studēja arī Maskavas partijas augstskolā, bet nespēja iegūt diplomu līdz pat 1967. gadam, kad kļuva par VDK priekšsēdētāju.        

Pēc [[Staļins|Staļina]] nāves 1954. gadā viņu iecēla par PSRS vēstnieku Ungārijā, organizēja [[Ungāru sacelšanās|Ungārijas revolūcijas]] militāru apspiešanu 1956. gadā. 1957. gadā viņu iecēla par atbildīgo par sakariem ar [[Austrumu bloks|Austrumu bloka]] valstu komunistiskajām partijām pie PSKP CK, 1961. gadā ievēlēja par PSKP CK locekli. 
Neilgi pēc [[Hruščovs|Hruščova]] atstādināšanas no amata Andropovu 1967. gadā iecēla par VDK priekšsēdētāju un [[PSKP CK politbirojs|PSKP CK Politbiroja]] locekļa kandidātu, viņš spēlēja izšķirošo lomu lēmuma pieņemšanā par [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasara]] militāro apspiešanu 1968. gadā. 1973. gadā viņš kļuva par PSKP CK Politbiroja locekli. 1979. gadā iniciēja valdības gāšanu [[Kabula|Kabulā]], kas izraisīja [[Afganistānas karš (1979—1989)|Afganistānas kara]] sākšanos. Veicināja karastāvokļa ieviešanu [[Solidaritāte (arodbiedrība)|Polijas arodbiedrību kustības]] apspiešanai 1981. gadā, tomēr šoreiz neatbalstīja Padomju armijas invāziju.  

Pēc Brežņeva nāves 1982. gadā viņš kļuva par [[PSKP CK ģenerālsekretārs|CK ģenerālsekretāru]] un pastiprināja disidentu kustības apkarošanu Padomju Savienībā. Miris 1984. gadā Maskavā.

==Andropova reformas==
Savas varas 15 mēnešos Andropovs pieņēma vairākus lēmumus ar mērķi likvidēt korupciju nomenklatūras vidū un celt darba disciplīnu strādnieku vidū. Andropovu Politbirojā atbalstīja ietekmīgie Ustinovs un Gromiko, kā arī jaunākie Gorbačovs, Romanovs, Ševardnadze un Alijevs. Par viņa vietnieku kļuva Čerņenko, kurš bija uzticams brežņevists un pats bija cerējis uz varu pēc Brežņeva nāves. 

1982. gada 22. novembrī Andropovs sasauca Centrālkomitejas plēnumu, kurā signalizēja neapmierinātību ar jauno tehnoloģiju ieviešanas problēmām un pasludināja ekonomikas &quot;paātrinājuma&quot; saukli. Viņš signalizēja kadru izmaiņas un kritizēja transporta, metalurģijas un celtniecības ministrijas.&lt;ref&gt;[https://www.e-reading.club/bookreader.php/140055/Ot_%22zastoya%22_k_reformam._SSSR_v_1917-1985_gg.pdf От «застоя» к реформам. СССР в 1977—1985 гг.]&lt;/ref&gt;

1982. gada decembrī izvērsās ārpus darbavietām esošo cilvēku tvarstīšana. Milicija sāka tvarstīt cilvēkus uz ielām, kinoteātros un veikalos, lai noskaidrotu, kāpēc viņi neatrodas darbā. Ražošanā ieviesa reformas, kas atgādināja 1965. gada Kosigina reformas, uzņēmumiem ļāva paturēt daļu peļņas un būs neatkarīgākiem no centrālās plānošanas norādījumiem.&lt;ref&gt;[http://www.csmonitor.com/1983/0802/080237.html Andropov grapples with communism's economic flaws]&lt;/ref&gt; Pārtikas veikalu plauktos parādījās lētāks degvīns un liels daudzums Austrumeiropā ražotu plaša patēriņa preču.

Sākās korumpēto amatpersonu aresti un veiktas tīrīšanas augstākajos varas ešelonos. 1983. gadā sākas cīņa pret sistēmisko korupciju [[Uzbekijas PSR]]. 

Andropovs sāka augstāko partijas un valdības darbinieku maiņu, kas turpinājās Čerņenko varas laikā. Ilgstoši amatus ieņēmušos ar godu nosūtīja pensijā, vai aizrotēja uz prestiža amatiem. Kopumā Centrālkomitejā un PSRS valdībā nomainīja 30% darbinieku, bet republiku un reģionu vadībā 20%. No 10 PSKP sekretāriem nomainīja 3, no 23 PSKP Centrālkomitejas departamentu vadītājiem nomainīja 8, no 153 apgabalu vadītājiem nomainīja 35. No 64 valdības ministriem nomainīja 12, no 24 valsts komiteju vadītājiem nomainīja 12. No aptuveni 300 Centrālkomitejas locekļiem 8 nomira, 18 devās pensijā, 42 pārcēla citos amatos un 2 atbrīvoja no amata. Jaunieceltie darbinieki vidēji bija 10 - 15 gadus jaunāki par iepriekšējiem. Novecojošos pensionārus aizvietojot ar pusmūža vadītājiem. Daudzi no jaunieceltajiem Gorbačova varas laikā ieņēma augstākos amatus, kā nākamais PSRS Ministru padomes priekšsēdētājs [[Nikolajs Rižkovs]] un Gorbačova padomnieks [[Jegors Ļigačovs]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/CIA-RDP85T00287R001400500001-3.pdf |title=Cadre Policy Under Andropov and Chernenko |access-date={{dat|2019|02|24||bez}} |archive-date={{dat|2017|01|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170123082915/https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/CIA-RDP85T00287R001400500001-3.pdf }}&lt;/ref&gt; 

Andropovs par savu politisko pēcnācēju vēlējās redzēt Mihailu Gorbačovu, kurš bija jaunākais Politbirojā. Patiesie viņa plānoto reformu apjomi un mērķi nav zināmi, jo Andropovs drīz mira, taču PSRS pastāvēšanas aizstāvji uzskata, ka viņam būtu mēģinājis valsti attīstīt līdzīgi Ķīnai – vienlaicīgi liberalizēt ekonomiku un saglabāt partijas diktatūru.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}


{{Politiķis-aizmetnis}}
{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība
 | virsraksts = [[PSKP CK ģenerālsekretārs]]
 | periods    = 1982-1984
 | pirms      = [[Leonīds Brežņevs]]
 | pēc        = [[Konstantīns Čerņenko]]
}}
{{Amatu secība
 | virsraksts = [[VDK priekšsēdētājs]]
 | periods    = 1967-1982
 | pirms      = [[Vladimirs Semičastnijs]]
 | pēc        = [[Vitālijs Fedorčuks]]
}}
{{kastes beigas}}

{{Gada cilvēks (Time) 1976—2000}}
{{autoritatīvā vadība}}
{{DEFAULTSORT:Andropovs, Jurijs}}

[[Kategorija:1914. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1984. gadā mirušie]]
[[Kategorija:PSKP ģenerālsekretāri]]
[[Kategorija:Sociālistiskā Darba varoņi]]
[[Kategorija:Ar Ļeņina ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Ateisti]]
[[Kategorija:Stavropoles novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Ar Oktobra Revolūcijas ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Ar Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie]]</text>
      <sha1>q2mulavun0egs8024emo7az6a51nkqi</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Aleksandrs Puškins</title>
    <ns>0</ns>
    <id>67308</id>
    <revision>
      <id>3662119</id>
      <parentid>3573829</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T15:38:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: ref&gt;. → ref&gt;, ref&gt;, → ref&gt; using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4339" xml:space="preserve">{{nepilnīgs}}
{{Rakstnieka infokaste
|        platums = 
|          vārds = Aleksandrs Puškins
|     vārds_orig = ''Александр Пушкин''
|         attēls = Kiprensky Pushkin.jpg
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = Aleksandrs Puškins 1827. gada Kiprenska gleznā
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1799
|     dz_mēnesis = 6
|       dz_diena = 6
|       dz_vieta = {{vieta|Krievijas impērija|Maskava}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 1837
|      m_mēnesis = 2
|        m_diena = 10
|        m_vieta = {{vieta|Krievijas impērija|Sanktpēterburga}}
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = [[krievi|krievs]]
|        dzimums = 
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas =
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni =
|       paraksts = 
|     pseidonīms = 
|   nodarbošanās = [[dzejnieks]], [[prozaiķis]], [[dramaturgs]]
|rakstīšanas valoda = krievu
|        periods =
|          žanri = [[dzeja]], [[proza]], [[drama]]
|         temati =
|   lit virzieni = 
|slavenākie darbi =
|    ietekmējies =
|     ietekmējis =
|     alma_mater = [[Carskoje Selo licejs]] 
|    apbalvojumi = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas =    
}}
'''Aleksandrs Puškins''' ({{val-ru|Александр Сергеевич Пушкин}}; {{dat|1799|6|6|N}} — {{dat|1837|2|10|N}}) bija [[krievu literatūra|krievu]] [[dzeja|dzejnieks]], [[dramaturģija|dramaturgs]] un [[proza]]iķis, krievu literārās valodas reformators, vēsturiski kritisku sacerējumu autors. Puškins tiek uzskatīts par vienu no izcilākajiem krievu rakstniekiem&lt;ref&gt;[http://slovari.yandex.ru/dict/krugosvet/article/4/4e/1011719.htm Raksts par Puškinu enciklopēdijā &quot;Кругосвет&quot;] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20081028192203/http://slovari.yandex.ru/dict/krugosvet/article/4/4e/1011719.htm |date={{dat|2008|10|28||bez}} }} {{ru ikona}}&lt;/ref&gt; un dzejniekiem&lt;ref&gt;[http://slovari.yandex.ru/dict/litenc/article/le9/le9-3781.htm Aleksandrs Puškins Literatūras enciklopēdijā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20081028192334/http://slovari.yandex.ru/dict/litenc/article/le9/le9-3781.htm |date={{dat|2008|10|28||bez}} }} {{ru ikona}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.rulex.ru/01160751.htm Par Puškinu Krievu biogrāfiskajā vārdnīcā] {{ru ikona}}&lt;/ref&gt; Viņa teksti tiek uzskatīti par vieniem no nozīmīgākajiem krievu literatūras sacerējumu paraugiem, tāpat kā [[Dante Aligjēri]] [[Itālija|Itālijā]] vai [[Johans Volfgangs fon Gēte]] [[Vācija|Vācijā]]&lt;ref&gt;С. С. Аверинцев. Филология. — Краткая литературная энциклопедия, т. 7, столбец 975&lt;/ref&gt; Puškinu jau dzīves laikā sauca par [[ģenialitāte|ģēniju]]&lt;ref&gt;А. И. Рейтблат. Как Пушкин вышел в гении. М.: НЛО, 2001, с. 53&lt;/ref&gt; un no [[1820. gadi|1820. gadu]] otrās puses viņu sāka uzskatīt par &quot;varenāko&quot; krievu dzejnieku, un viņa personība ap sevi izveidoja kultu.

== Biogrāfija ==
Puškins ir cēlies no senas aristokrātu dzimtas, kas pēc dzimtas hronikas leģendām ir cēlusies no &quot;godīga vīra&quot; Radšes, kurš bijis [[Aleksandrs Ņevskis|Aleksandra Ņevska]] laikabiedrs. Puškins par savu dzimtu nereti rakstīja gan dzejā, gan prozā. Viņa senči Puškinam bija senas dzimtas paraugs, kas godprātīgi kalpo tēvzemei, bet neliecas dažādu varu vējos. Ne reizi vien savā dzejā Puškins vēršas pie [[Abrams Gannibals|Ābrama Hannibala]] (mātes dzimtas ciltstēvs), kas bija Pētera I skolnieks un kalps, un vēlāk — kara inženieris un ģenerālis.

Dzejnieka māte ir Nadežda Osipovna (1775—1836), Hannibala mazmeita, savukārt tēvs — Sergejs Ļvovičs (1767—1848), elites asvārdis un amatierdzejnieks. Bija māsa Olga un brālis Ļevs. Puškina tēvocis Vasilijs Ļvovičs bija pazīstams dzejnieks.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Puškins, Aleksandrs}}
[[Kategorija:1799. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Maskavā dzimušie]]
[[Kategorija:Krievu dramaturgi]]
[[Kategorija:Krievu dzejnieki]]
[[Kategorija:Krievu rakstnieki]]
[[Kategorija:Dueļos nogalinātie]]
[[Kategorija:Nogalinātie rakstnieki]]
[[Kategorija:Krievu valodā rakstošie]]</text>
      <sha1>mpaw22sw86eda1sb8kj5biz94uypb8b</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Austrumeiropas laiks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>72257</id>
    <revision>
      <id>3662181</id>
      <parentid>3015485</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T15:57:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Lietošana */sīkumi, replaced: 2. pasaules kar → Otrais pasaules kar using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1735" xml:space="preserve">{{Eiropas laika joslas}}
'''Austrumeiropas laiks''' ('''EET''') ir viens no [[UTC+2]] [[laika josla]]s nosaukumiem. Tas ir 2 stundas priekšā [[Coordinated Universal Time|UTC]] laikam. To izmanto daļā [[Eiropa]]s, [[Ziemeļāfrika]]s un [[Tuvie austrumi|Tuvo austrumu]] valstu. Vairums no tām izmanto arī [[Austrumeiropas vasaras laiks|Austrumeiropas vasaras laiku]] ([[UTC+3]]) kā [[vasaras laiks|vasaras laiku]].

== Lietošana ==
Austrumeiropas laiku lieto visu gadu:
* {{flag|Krievijas Federācija}}s [[Kaļiņingradas apgabals]]
* {{flag|Lībija}}

Valstis, valstu daļas un teritorijas, kas izmanto Austrumeiropas laiku tikai vasarā:

* {{flag|Baltkrievija}} (1922—1930, 1991—2011)
* {{flag|Bulgārija}} (kopš 1894. gada)
* {{flag|Kipra}}
* {{flag|Ēģipte}}
* {{flag|Igaunija}} (1921—1940 un kopš 1989. gada)
* {{flag|Somija}} (kopš 1921. gada)
* {{flag|Grieķija}} (kopš 1916. gada)
* {{flag|Izraēla}} (kopš 1948. gada)
* {{flag|Jordānija}} (līdz 28.10.2012.)
* {{flag|Latvija}} (1926—1940 un kopš 1989. gada)
* {{flag|Libāna}}
* {{flag|Lietuva}} (1920. un kopš 1989. gada ar pārtraukumu 1998—1999)
* {{flag|Moldova}} (1924—1940 un kopš 1991. gada)
* {{flag|Palestīna}}
* {{flag|Polija}} (1918—1922)
* {{USSR}} ([[Maskavas laiks|Maskavas laika joslā]] 1922—1930 un 1991—1992)
* {{flag|Rumānija}} (kopš 1931. gada)
* {{flag|Sīrija}}
* {{flag|Turcija}} (kopš 1910. gada ar pārtraukumu 1978—1985)
* {{flag|Ukraina}} (1924—1930 un kopš 1990. gada)

[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais Reihs]] ieviesa MET ([[Centrāleiropas laiks|CET]]) [[Austrumu fronte (Otrais pasaules karš)|Austrumu frontē]] okupētajās teritorijās.

[[Kategorija:Laika joslas]]</text>
      <sha1>87eojftiowja0qp8a3uwisausafxg62</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Konstantīns Čerņenko</title>
    <ns>0</ns>
    <id>72748</id>
    <revision>
      <id>3662317</id>
      <parentid>3632891</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T17:38:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>2A00:23C7:DC8F:3901:5056:2999:7D9A:B40C</ip>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6165" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds               = Konstantīns Čerņenko
| vārds_orģ           = ''Константин Устинович Черненко''
| attēls              = Bust of Konstantin Chernenko at Kremlin Wall Necropolis (cropped).jpg
| mazs_att            =
| apraksts            = Konstantīns Čerņenko 
| amats               = [[PSKP CK ģenerālsekretārs]]
| term_sākums         = {{dat|1984|02|13|N}}
| term_beigas         = {{dat|1985|03|10|N}}
| priekštecis         = [[Jurijs Andropovs]]
| pēctecis            = [[Mihails Gorbačovs]]
| dzim_dati           = {{dat VS|{{dat|1911|09|24}}|{{dat||9|11}}}}
| dzim_vieta = [[Jeņisejas guberņa]], [[Krievijas impērija]]
| mir_dati = {{dat|1985|03|10}}
| mir_vieta = [[Maskava|Maskavā]], [[Krievijas PFSR]], [[Padomju Savienība|PSRS]]
| tautība = [[krievs]]
| partija = [[PSKP]]
| dzīvesb = Faina Čerņenko &lt;br /&gt;Anna Čerņenko
| profesija = 
| alma_mater =
| reliģija = bez reliģijas ([[ateists]])
| paraksts =Chernenko signature.svg
| piezīmes =
}}

'''Konstantīns Čerņenko''' ({{val|ru|Константин Устинович Черненко}}; dzimis {{dat VS|{{dat|1911|09|24}}|{{dat||9|11}}}}, miris {{dat|1985|03|10}}) bija [[Padomju Savienība|PSRS]] [[politiķis]], [[Padomju Savienības komunistiskā partija|Padomju Savienības komunistiskās partijas]] CK ģenerālsekretārs no {{dat|1984|02|13|Ģ}} līdz {{dat|1985|03|10|D}}. [[PSRS Augstākā Padome|PSRS Augstākās Padomes]] Prezidija priekšsēdētājs no {{dat|1984|04|11|Ģ}} līdz {{dat|1985|03|10|D}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://ussr.km.ru/rulers/chernenko/ |title=Īsa biogrāfija (krieviski) |access-date={{dat|2008|12|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090326193652/http://ussr.km.ru/rulers/chernenko/ |archivedate={{dat|2009|03|26||bez}} }}&lt;/ref&gt;.

== Čerņenko valdīšana ==
72 gadus vecais Čerņenko bija smagi slims un viņa ievēlēšana bija pēdējais Politbiroja vecās gvardes mēģinājums noturēt varu. Centrālkomitejas veterāns Čerņenko daļēji apturēja Andropova iesāktās korupcijas izmeklēšanas un vērienīgās darbinieku izmaiņas. Taču Čerņenko uzstāja, ka jāturpina palielināt vieglās rūpniecības preču ražošana un jāsamazina aizsardzības budžets. Šo nesaskaņu dēļ Čerņenko no amata atbrīvoja PSRS Ģenerālštāba priekšnieku maršalu Nikolaju Ogarkovu.&lt;ref&gt;[http://countrystudies.us/russia/15.htm The Leadership Transition Period]&lt;/ref&gt; 1984. gada maijā Ogarkovs publicēja rakstu, kurā aizstāvēja militārās varenības pieaugumu. Tas bija pretrunā ar partijas vadības centieniem vairāk uzmanības veltīt civilajai ražošanai.

Čerņenko turpināja Andropova iesāktās runas pret varas koncentrēšanos partijas nomenklatūras un birokrātijas rokās, brīdinot, ka iesāktajām ekonomiskajām izmaiņām (ko parasti dēvēja par zinātniski-tehnisko revolūciju) drīz sekos politiskās. Tādējādi jau pirms Gorbačova nākšanas pie varas partijas augstākā vadība ideoloģiski bija gatava reformām.

Čerņenko turpināja Andropova iesākto cīņu pret korupciju un sociālistiskā īpašuma izzagšanu. Tika piespriesti un izpildīti vairāki nāvessodi. Nošāvās Brežņeva draugs, Iekšlietu ministrs Ščolokovs. Turpinājās aresti Uzbekijas PSR, kur kokvilnas krāpniecības rezultātā valstij bija nozagti 2 miljardi rubļu. Lai arī augsta līmeņa korupcija bija izplatīta daudzās republikās, politiskā līdzsvara dēļ izmeklēšanas aprobežojās ar Vidusāziju un Aizkaukāzu.&lt;ref name=&quot;e-reading.club&quot;&gt;[https://www.e-reading.club/bookreader.php/140055/Ot_%22zastoya%22_k_reformam._SSSR_v_1917-1985_gg.pdf От «застоя» к реформам. СССР в 1977—1985 гг.]&lt;/ref&gt;

Čerņenko vēlējās panākt Gorbačova ievēlēšanu par Centrālkomitejas otro sekretāru, taču tam pretojās daļa Politbiroja, premjera Tihonova vadībā, kas uzskatīja par lauksaimniecību atbildīgo Gorbačovu par nepieredzējušu lielajā politikā. Tihonovs pats cerēja uz ģenerālsekretāra posteni, kuru varētu mantot viņa atbalstītāji Politbirojā Romanovs un Dolgihs. Gorbačovu atbalstīja ietekmīgais Aizsardzības ministrs Ustinovs. Lai arī formāls lēmums izpalika, slimā Čerņenko vietā sapulces parasti vadīja Gorbačovs. Kā atbildīgais par lauksaimniecību, viņš bieži kritizēja pārtikas pārstrādes nozari par lielajiem ražas zaudējumiem, par problēmām ar produktu pārstrādi un uzglabāšanu, kas padara bezjēdzīgas visas lielās investīcijas ražu celšanā.

Lai nodrošinātu ražošanu ar darbaspēku, skolās ieviesa vienu darba dienu, kad mācību vietā skolēni devās uz ražotnēm apgūt amatu un veikt fizisku darbu. Tas pasliktināja izglītības kvalitāti. Lai izbrīvētu šo dienu, skolu programmās samazināja humanitāro stundu skaitu. Skolēnus par darbaspēku pārvērst neizdevās, toties smagi cieta izglītības kvalitāte. Vienīgie ieguvēji bija skolotāji, kam algas pieauga par aptuveni 30%.&lt;ref name=&quot;e-reading.club&quot;/&gt;
  
1985. gada 9. janvārī Politbirojs piedāvāja Čerņenko doties pensijā. Ierosinājumu kā parasti noraidīja. Februāra beigās TV parādīja knapi dzīvo Čerņenko piedalāmies Augstākās Padomes vēlēšanās. 10. martā viņš beidzot nomira.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība
 | virsraksts = [[PSKP CK ģenerālsekretārs]]
 | periods    = 1984-1985
 | pirms      = [[Jurijs Andropovs]]
 | pēc        = [[Mihails Gorbačovs]]
}}
{{kastes beigas}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Čerņenko, Konstantīns}}
[[Kategorija:1911. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1985. gadā mirušie]]
[[Kategorija:PSKP ģenerālsekretāri]]
[[Kategorija:Sociālistiskā Darba varoņi]]
[[Kategorija:Ar Ļeņina ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Ateisti]]
[[Kategorija:Krasnojarskas novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Ļeņina prēmijas laureāti]]
[[Kategorija:PSRS Valsts prēmijas laureāti]]</text>
      <sha1>pvit003v975ww9r2j5nlxoiujr8ggi8</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3662319</id>
      <parentid>3662317</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T17:40:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>2A00:23C7:DC8F:3901:5056:2999:7D9A:B40C</ip>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6176" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds               = Konstantīns Čerņenko
| vārds_orģ           = ''Константин Устинович Черненко''
| attēls              = Bust of Konstantin Chernenko at Kremlin Wall Necropolis (cropped).jpg
| mazs_att            =
| apraksts            = Konstantīns Čerņenko 
| amats               = [[PSKP CK ģenerālsekretārs]]
| term_sākums         = {{dat|1984|02|13|N}}
| term_beigas         = {{dat|1985|03|10|N}}
| priekštecis         = [[Jurijs Andropovs]]
| pēctecis            = [[Mihails Gorbačovs]]
| dzim_dati           = {{dat VS|{{dat|1911|09|24}}|{{dat||9|11}}}}
| dzim_vieta = [[Jeņisejas guberņa]], [[Krievijas impērija]]
| mir_dati = {{dat|1985|03|10}}
| mir_vieta = [[Maskava|Maskavā]], [[Krievijas PFSR]], [[Padomju Savienība|PSRS]]
| tautība = [[krievs]]
| partija = [[PSKP]]
| dzīvesb = Faina Čerņenko &lt;br /&gt;Anna Čerņenko
| profesija = 
| alma_mater =
| reliģija = bez reliģijas ([[ateists]])
| paraksts =Chernenko signature.svg
| piezīmes =
}}

'''Konstantīns Ustinovics Čerņenko''' ({{val|ru|Константин Устинович Черненко}}; dzimis {{dat VS|{{dat|1911|09|24}}|{{dat||9|11}}}}, miris {{dat|1985|03|10}}) bija [[Padomju Savienība|PSRS]] [[politiķis]], [[Padomju Savienības komunistiskā partija|Padomju Savienības komunistiskās partijas]] CK ģenerālsekretārs no {{dat|1984|02|13|Ģ}} līdz {{dat|1985|03|10|D}}. [[PSRS Augstākā Padome|PSRS Augstākās Padomes]] Prezidija priekšsēdētājs no {{dat|1984|04|11|Ģ}} līdz {{dat|1985|03|10|D}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://ussr.km.ru/rulers/chernenko/ |title=Īsa biogrāfija (krieviski) |access-date={{dat|2008|12|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090326193652/http://ussr.km.ru/rulers/chernenko/ |archivedate={{dat|2009|03|26||bez}} }}&lt;/ref&gt;.

== Čerņenko valdīšana ==
72 gadus vecais Čerņenko bija smagi slims un viņa ievēlēšana bija pēdējais Politbiroja vecās gvardes mēģinājums noturēt varu. Centrālkomitejas veterāns Čerņenko daļēji apturēja Andropova iesāktās korupcijas izmeklēšanas un vērienīgās darbinieku izmaiņas. Taču Čerņenko uzstāja, ka jāturpina palielināt vieglās rūpniecības preču ražošana un jāsamazina aizsardzības budžets. Šo nesaskaņu dēļ Čerņenko no amata atbrīvoja PSRS Ģenerālštāba priekšnieku maršalu Nikolaju Ogarkovu.&lt;ref&gt;[http://countrystudies.us/russia/15.htm The Leadership Transition Period]&lt;/ref&gt; 1984. gada maijā Ogarkovs publicēja rakstu, kurā aizstāvēja militārās varenības pieaugumu. Tas bija pretrunā ar partijas vadības centieniem vairāk uzmanības veltīt civilajai ražošanai.

Čerņenko turpināja Andropova iesāktās runas pret varas koncentrēšanos partijas nomenklatūras un birokrātijas rokās, brīdinot, ka iesāktajām ekonomiskajām izmaiņām (ko parasti dēvēja par zinātniski-tehnisko revolūciju) drīz sekos politiskās. Tādējādi jau pirms Gorbačova nākšanas pie varas partijas augstākā vadība ideoloģiski bija gatava reformām.

Čerņenko turpināja Andropova iesākto cīņu pret korupciju un sociālistiskā īpašuma izzagšanu. Tika piespriesti un izpildīti vairāki nāvessodi. Nošāvās Brežņeva draugs, Iekšlietu ministrs Ščolokovs. Turpinājās aresti Uzbekijas PSR, kur kokvilnas krāpniecības rezultātā valstij bija nozagti 2 miljardi rubļu. Lai arī augsta līmeņa korupcija bija izplatīta daudzās republikās, politiskā līdzsvara dēļ izmeklēšanas aprobežojās ar Vidusāziju un Aizkaukāzu.&lt;ref name=&quot;e-reading.club&quot;&gt;[https://www.e-reading.club/bookreader.php/140055/Ot_%22zastoya%22_k_reformam._SSSR_v_1917-1985_gg.pdf От «застоя» к реформам. СССР в 1977—1985 гг.]&lt;/ref&gt;

Čerņenko vēlējās panākt Gorbačova ievēlēšanu par Centrālkomitejas otro sekretāru, taču tam pretojās daļa Politbiroja, premjera Tihonova vadībā, kas uzskatīja par lauksaimniecību atbildīgo Gorbačovu par nepieredzējušu lielajā politikā. Tihonovs pats cerēja uz ģenerālsekretāra posteni, kuru varētu mantot viņa atbalstītāji Politbirojā Romanovs un Dolgihs. Gorbačovu atbalstīja ietekmīgais Aizsardzības ministrs Ustinovs. Lai arī formāls lēmums izpalika, slimā Čerņenko vietā sapulces parasti vadīja Gorbačovs. Kā atbildīgais par lauksaimniecību, viņš bieži kritizēja pārtikas pārstrādes nozari par lielajiem ražas zaudējumiem, par problēmām ar produktu pārstrādi un uzglabāšanu, kas padara bezjēdzīgas visas lielās investīcijas ražu celšanā.

Lai nodrošinātu ražošanu ar darbaspēku, skolās ieviesa vienu darba dienu, kad mācību vietā skolēni devās uz ražotnēm apgūt amatu un veikt fizisku darbu. Tas pasliktināja izglītības kvalitāti. Lai izbrīvētu šo dienu, skolu programmās samazināja humanitāro stundu skaitu. Skolēnus par darbaspēku pārvērst neizdevās, toties smagi cieta izglītības kvalitāte. Vienīgie ieguvēji bija skolotāji, kam algas pieauga par aptuveni 30%.&lt;ref name=&quot;e-reading.club&quot;/&gt;
  
1985. gada 9. janvārī Politbirojs piedāvāja Čerņenko doties pensijā. Ierosinājumu kā parasti noraidīja. Februāra beigās TV parādīja knapi dzīvo Čerņenko piedalāmies Augstākās Padomes vēlēšanās. 10. martā viņš beidzot nomira.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība
 | virsraksts = [[PSKP CK ģenerālsekretārs]]
 | periods    = 1984-1985
 | pirms      = [[Jurijs Andropovs]]
 | pēc        = [[Mihails Gorbačovs]]
}}
{{kastes beigas}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Čerņenko, Konstantīns}}
[[Kategorija:1911. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1985. gadā mirušie]]
[[Kategorija:PSKP ģenerālsekretāri]]
[[Kategorija:Sociālistiskā Darba varoņi]]
[[Kategorija:Ar Ļeņina ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Ateisti]]
[[Kategorija:Krasnojarskas novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Ļeņina prēmijas laureāti]]
[[Kategorija:PSRS Valsts prēmijas laureāti]]</text>
      <sha1>sea15ur4ubw3h8vcjve1xl0o94prq80</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3662325</id>
      <parentid>3662319</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T17:45:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>nav nepieciešamības latviešu valodā pēc tēvavārda</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6165" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds               = Konstantīns Čerņenko
| vārds_orģ           = ''Константин Устинович Черненко''
| attēls              = Bust of Konstantin Chernenko at Kremlin Wall Necropolis (cropped).jpg
| mazs_att            =
| apraksts            = Konstantīns Čerņenko 
| amats               = [[PSKP CK ģenerālsekretārs]]
| term_sākums         = {{dat|1984|02|13|N}}
| term_beigas         = {{dat|1985|03|10|N}}
| priekštecis         = [[Jurijs Andropovs]]
| pēctecis            = [[Mihails Gorbačovs]]
| dzim_dati           = {{dat VS|{{dat|1911|09|24}}|{{dat||9|11}}}}
| dzim_vieta = [[Jeņisejas guberņa]], [[Krievijas impērija]]
| mir_dati = {{dat|1985|03|10}}
| mir_vieta = [[Maskava|Maskavā]], [[Krievijas PFSR]], [[Padomju Savienība|PSRS]]
| tautība = [[krievs]]
| partija = [[PSKP]]
| dzīvesb = Faina Čerņenko &lt;br /&gt;Anna Čerņenko
| profesija = 
| alma_mater =
| reliģija = bez reliģijas ([[ateists]])
| paraksts =Chernenko signature.svg
| piezīmes =
}}

'''Konstantīns Čerņenko''' ({{val|ru|Константин Устинович Черненко}}; dzimis {{dat VS|{{dat|1911|09|24}}|{{dat||9|11}}}}, miris {{dat|1985|03|10}}) bija [[Padomju Savienība|PSRS]] [[politiķis]], [[Padomju Savienības komunistiskā partija|Padomju Savienības komunistiskās partijas]] CK ģenerālsekretārs no {{dat|1984|02|13|Ģ}} līdz {{dat|1985|03|10|D}}. [[PSRS Augstākā Padome|PSRS Augstākās Padomes]] Prezidija priekšsēdētājs no {{dat|1984|04|11|Ģ}} līdz {{dat|1985|03|10|D}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://ussr.km.ru/rulers/chernenko/ |title=Īsa biogrāfija (krieviski) |access-date={{dat|2008|12|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090326193652/http://ussr.km.ru/rulers/chernenko/ |archivedate={{dat|2009|03|26||bez}} }}&lt;/ref&gt;.

== Čerņenko valdīšana ==
72 gadus vecais Čerņenko bija smagi slims un viņa ievēlēšana bija pēdējais Politbiroja vecās gvardes mēģinājums noturēt varu. Centrālkomitejas veterāns Čerņenko daļēji apturēja Andropova iesāktās korupcijas izmeklēšanas un vērienīgās darbinieku izmaiņas. Taču Čerņenko uzstāja, ka jāturpina palielināt vieglās rūpniecības preču ražošana un jāsamazina aizsardzības budžets. Šo nesaskaņu dēļ Čerņenko no amata atbrīvoja PSRS Ģenerālštāba priekšnieku maršalu Nikolaju Ogarkovu.&lt;ref&gt;[http://countrystudies.us/russia/15.htm The Leadership Transition Period]&lt;/ref&gt; 1984. gada maijā Ogarkovs publicēja rakstu, kurā aizstāvēja militārās varenības pieaugumu. Tas bija pretrunā ar partijas vadības centieniem vairāk uzmanības veltīt civilajai ražošanai.

Čerņenko turpināja Andropova iesāktās runas pret varas koncentrēšanos partijas nomenklatūras un birokrātijas rokās, brīdinot, ka iesāktajām ekonomiskajām izmaiņām (ko parasti dēvēja par zinātniski-tehnisko revolūciju) drīz sekos politiskās. Tādējādi jau pirms Gorbačova nākšanas pie varas partijas augstākā vadība ideoloģiski bija gatava reformām.

Čerņenko turpināja Andropova iesākto cīņu pret korupciju un sociālistiskā īpašuma izzagšanu. Tika piespriesti un izpildīti vairāki nāvessodi. Nošāvās Brežņeva draugs, Iekšlietu ministrs Ščolokovs. Turpinājās aresti Uzbekijas PSR, kur kokvilnas krāpniecības rezultātā valstij bija nozagti 2 miljardi rubļu. Lai arī augsta līmeņa korupcija bija izplatīta daudzās republikās, politiskā līdzsvara dēļ izmeklēšanas aprobežojās ar Vidusāziju un Aizkaukāzu.&lt;ref name=&quot;e-reading.club&quot;&gt;[https://www.e-reading.club/bookreader.php/140055/Ot_%22zastoya%22_k_reformam._SSSR_v_1917-1985_gg.pdf От «застоя» к реформам. СССР в 1977—1985 гг.]&lt;/ref&gt;

Čerņenko vēlējās panākt Gorbačova ievēlēšanu par Centrālkomitejas otro sekretāru, taču tam pretojās daļa Politbiroja, premjera Tihonova vadībā, kas uzskatīja par lauksaimniecību atbildīgo Gorbačovu par nepieredzējušu lielajā politikā. Tihonovs pats cerēja uz ģenerālsekretāra posteni, kuru varētu mantot viņa atbalstītāji Politbirojā Romanovs un Dolgihs. Gorbačovu atbalstīja ietekmīgais Aizsardzības ministrs Ustinovs. Lai arī formāls lēmums izpalika, slimā Čerņenko vietā sapulces parasti vadīja Gorbačovs. Kā atbildīgais par lauksaimniecību, viņš bieži kritizēja pārtikas pārstrādes nozari par lielajiem ražas zaudējumiem, par problēmām ar produktu pārstrādi un uzglabāšanu, kas padara bezjēdzīgas visas lielās investīcijas ražu celšanā.

Lai nodrošinātu ražošanu ar darbaspēku, skolās ieviesa vienu darba dienu, kad mācību vietā skolēni devās uz ražotnēm apgūt amatu un veikt fizisku darbu. Tas pasliktināja izglītības kvalitāti. Lai izbrīvētu šo dienu, skolu programmās samazināja humanitāro stundu skaitu. Skolēnus par darbaspēku pārvērst neizdevās, toties smagi cieta izglītības kvalitāte. Vienīgie ieguvēji bija skolotāji, kam algas pieauga par aptuveni 30%.&lt;ref name=&quot;e-reading.club&quot;/&gt;
  
1985. gada 9. janvārī Politbirojs piedāvāja Čerņenko doties pensijā. Ierosinājumu kā parasti noraidīja. Februāra beigās TV parādīja knapi dzīvo Čerņenko piedalāmies Augstākās Padomes vēlēšanās. 10. martā viņš beidzot nomira.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība
 | virsraksts = [[PSKP CK ģenerālsekretārs]]
 | periods    = 1984-1985
 | pirms      = [[Jurijs Andropovs]]
 | pēc        = [[Mihails Gorbačovs]]
}}
{{kastes beigas}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Čerņenko, Konstantīns}}
[[Kategorija:1911. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1985. gadā mirušie]]
[[Kategorija:PSKP ģenerālsekretāri]]
[[Kategorija:Sociālistiskā Darba varoņi]]
[[Kategorija:Ar Ļeņina ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Ateisti]]
[[Kategorija:Krasnojarskas novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Ļeņina prēmijas laureāti]]
[[Kategorija:PSRS Valsts prēmijas laureāti]]</text>
      <sha1>pvit003v975ww9r2j5nlxoiujr8ggi8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Mihails Gorbačovs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>72789</id>
    <revision>
      <id>3662320</id>
      <parentid>3491089</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T17:41:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>2A00:23C7:DC8F:3901:5056:2999:7D9A:B40C</ip>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8857" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds               = Mihails Gorbačovs
| vārds_orģ           = ''Михаил Сергеевич Горбачёв''
| attēls              = Mikhail Gorbachev - May 2010.jpg
| mazs_att            =
| apraksts            = Mihails Gorbačovs 2010. gada maijā
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
| amats               = [[PSKP CK ģenerālsekretārs]]
| term_sākums         = {{dat|1985|03|11|N}}
| term_beigas         = {{dat|1991|08|24|N}}
| priekštecis         = [[Konstantīns Čerņenko]]
| pēctecis            = [[Vladimirs Ivaško]]
&lt;!------ Otrais amats ------&gt;
| amats2              = [[Padomju Savienība]]s prezidents
| term_sākums2        = {{dat|1990|3|15|N}}
| term_beigas2        = {{dat|1991|12|25|N}}
| viceprezidents2     = [[Genādijs Janajevs]]
| priekštecis2        = ''izveidots''
| pēctecis2           = ''likvidēts''
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati           = {{dzimšanas datums un vecums|1931|3|2}}
| dzim_vieta          = {{vieta|Padomju Savienība|Ziemeļkaukāza novads|Privoļnoje|3s=Privoļnoje (Krievija)|td=Krievija}}
| mir_dati            = 
| mir_vieta           = 
| tautība             = [[krievs]]
| partija             = 
* [[Padomju Savienības komunistiskā partija|PSKP]]
* [[Krievijas Apvienotā Sociāldemokrātiskā partija]]
* [[Krievijas Sociāldemokrātiskā partija]]
| dzīvesb             = [[Raisa Gorbačova]] (1953-1999, mirusi)
| profesija           = jurists, agronoms-ekonomists
| alma_mater          = [[Maskavas Valsts universitāte]]
| reliģija            = 
| paraksts            = Gorbachev Signature.svg
| piezīmes            =
}}

'''Mihails Sergeyevics Gorbačovs''' ({{val-ru|Михаил Сергеевич Горбачёв}}, {{izrunā|mʲɪxɐˈil sʲɪrˈɡʲejɪvʲɪt͡ɕ ɡərbɐˈt͡ɕɵf}}; dzimis {{dat|1931|03|02}}) ir [[Padomju Savienība|padomju]], vēlāk [[Krievija]]s [[politiķis]]. Bijis [[Padomju Savienības komunistiskā partija|Padomju Savienības komunistiskās partijas]] CK ģenerālsekretārs no {{dat|1985|03|11|Ģ}} līdz {{dat|1991|08|24|D}}, [[PSRS Augstākā Padome|PSRS Augstākās Padomes]] Prezidija priekšsēdētājs no {{dat|1988|10|01|Ģ}} līdz {{dat|1989|05|25|D}}, PSRS Augstākās Padomes priekšsēdētājs no {{dat|1989|05|25|Ģ}} līdz {{dat|1990|03|15|D}}, kā arī pirmais un vienīgais PSRS prezidents no {{dat|1990|03|15|Ģ}} līdz {{dat|1991|12|25|D}}.

1990. gadā Gorbačovs saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] &quot;kā līderis, kuram ir ļoti svarīga loma pasaules miera procesa attīstībā&quot;.&lt;ref name=&quot;nobelprize&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;Latvijas Jaunatne&quot;/&gt;

== Biogrāfija ==
Mihails Gorbačovs ir dzimis {{dat|1931|03|02||bez}} [[Privoļnoje (Krievija)|Privoļnojes]] ciematā, tolaik [[Ziemeļkaukāza novads|Ziemeļkaukāza novadā]] (mūsdienās [[Stavropoles novads|Stavropoles novadā]]). Viņa tēvs bija lauksaimniecības mehāniķis vietējā [[kolhozs|kolhozā]]. 1942. gadā [[Trešais reihs]] okupēja Privoļnojes ciemu. 1945. gadā Mihails Gorbačovs sāka strādāt par [[kombainieris|kombainiera]] palīgu. 1949. gadā viņš tika apbalvots ar [[Darba Sarkanā karoga ordenis|Darba Sarkanā Karoga ordeni]] (''Орден Трудового Красного Знамени'').

1950. gadā Gorbačovs iestājās [[Maskavas Valsts universitāte]]s Tieslietu fakultātē. 1952. gadā viņš kļuva par [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] (PSKP) biedru. No 1955. līdz 1960. gadam [[Stavropole|Stavropolē]] viņš bija viens no [[komjaunatne]]s vadītājiem. 1955. gadā Mihails apprecējās ar [[Raisa Gorbačova|Raisu Titarenko]]. 1957. gadā piedzima Irina (tagad Irina Virganska), Gorbačovu vienīgais bērns.

1961. gadā Mihails Gorbačovs tika deleģēts kā Stavropoles pārstāvis uz 22. [[PSKP kongress|PSKP kongresu]]. 1962. gadā ieņēma nozīmīgus amatus komunistiskajā partijā Stavropolē, atbildot par darbaļaudīm, lauksaimniecību un rūpniecību. No 1964. līdz 1967. gadam studēja [[Stavropoles Lauksaimniecības institūts|Stavropoles Lauksaimniecības institūtā]]. 1970. gadā kļuva par Stavropoles pirmo sekretāru. 1971. gadā Gorbačovs kļuva par [[PSKP Centrālā komiteja|PSKP Centrālās komitejas]] (PSKP CK) biedru.

1978. gadā pārcēlās uz [[Maskava|Maskavu]], kur kļuva par Centrālās komitejas lauksaimniecības sekretāru. 1980. gadā kļuva par [[politbirojs|politbiroja]] jaunāko biedru. {{dat|1985|3|11||bez}} tika ievēlēts par [[PSKP CK ģenerālsekretārs|PSKP CK ģenerālsekretāru]] (par [[Padomju Savienība]]s līderi). Viņš uzsāka [[perestroika]]s politiku, kur viens no pamatelementiem bija ''[[glasnostj]]''. Pēcāk sākās [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukums]]. Viņš bija arī pirmais un vienīgais Padomju Savienības prezidents. Šo amatu viņš zaudēja {{dat|1991|12|25||bez}}.

===Varas sākums===
10. martā Gorbačovs pirmais uzzināja par [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] nāvi. Viņš uzreiz sāka rīkoties, lai nodrošinātu savu ievēlēšanu. Rīkoties vajadzēja ātri, kamēr Maskavā nebija Politbiroja veterāni, [[Kazahijas PSR]] vadītājs Kunajevs un [[Ukrainas PSR]] vadītājs Ščerbickis. Gorbačovu ievēlēja par Čerņenko bēru komisijas vadītāju. 11. marta Politbiroja sēdē pēc abu iepriekšējas sarunas [[Andrejs Gromiko]] pirmais izvirzīja Gorbačova kandidatūru ģenerālsekretāra amatam. Vienotības vārdā arī pārējie viņu atbalstīja. Politbiroja sastāvs nozīmēja kolektīvās vadības turpināšanos.&lt;ref name=&quot;e-reading.club&quot;&gt;[https://www.e-reading.club/bookreader.php/140055/Ot_%22zastoya%22_k_reformam._SSSR_v_1917-1985_gg.pdf От «застоя» к реформам. СССР в 1977—1985 гг.]&lt;/ref&gt;

Gorbačovs turpināja Andropova tēmas par kārtības ieviešanu, darba intensifikāciju un paātrinājumu. Ražošanā sāka ieviest divu un pat trīs maiņu darbu. Lai rūpnīcu vadītājiem dotu iniciatīvas iespējas, viņš aizstāvēja centrālo ministriju kontroles samazināšanu. 1985. gada aprīļa plēnumā viņš uzstājās ar paša gatavotu runu, kurā paziņoja, ka Andropova iesākto eksperimentu fāze beigusies un jāpāriet uz visas saimnieciskās un pārvaldes sistēmas pārveidošanu (perestroiku). Gorbačovs ātri panāca savu atbalstītāju ievēlēšanu Politbirojā, tā nodrošinot savu varu uz vairākiem gadiem. Ļigačovs kļuva par partijas otro sekretāru, Rižkovs — par valdības vadītāju. Iepazīstoties ar slepeno informāciju, ka aizsardzībai tērē nevis 16%, bet 40% valsts budžeta, Gorbačovs pieņēma lēmumu par nepieciešamību izdevumus samazināt. To var nodrošināt tikai miera politika un attiecību uzlabošana ar ASV, rietumvalstīm un Ķīnu.&lt;ref name=&quot;e-reading.club&quot;/&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;nobelprize&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce | url= http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1990/ | title= The Nobel Peace Prize 1990 | publisher= Nobel Foundation}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;Latvijas Jaunatne&quot;&gt;{{laikraksta atsauce | title= 1990. gada Nobela miera prēmija piešķirta M. Gorbačovam | journal= Latvijas Jaunatne | date= 1990. gada 16. oktobris | url= http://www.barikadopedija.lv/raksti/226792 | access-date= 2014. gada 28. Decembris | archive-url= https://web.archive.org/web/20150602054500/http://www.barikadopedija.lv/raksti/226792 | archive-date= 2015. gada 2. Jūnijs }}&lt;/ref&gt;
}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1990/gorbachev-bio.html Mihaila Gorbačova biogrāfija Nobela prēmijas mājaslapā] {{en ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20140416024008/http://www.gorby.ru/ Gorbačova fonda oficiālā mājaslapa] {{ru ikona}} {{en ikona}}

{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība
 | virsraksts = [[PSKP CK ģenerālsekretārs]]
 | periods    = 1985-1991
 | pirms      = [[Konstantīns Čerņenko]]
 | pēc        = [[Vladimirs Ivaško]]
}}
{{s-balvas}}
{{Amatu secība
 | virsraksts = [[Nobela miera prēmija]]
 | periods    = 1990. gads
 | pirms      = [[Tenzins Gjaco|14. Dalailama]]
 | pēc        = [[Auna Sana Su Či]]}}
{{kastes beigas}}

{{Nobela miera prēmijas laureāti}}
{{Gada cilvēks (Time) 1976—2000}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Gorbačovs, Mihails}}
[[Kategorija:1931. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:PSKP ģenerālsekretāri]]
[[Kategorija:Ar Ļeņina ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Ar ordeni &quot;Goda Zīme&quot; apbalvotie]]
[[Kategorija:Nobela miera prēmijas laureāti]]
[[Kategorija:Grammy balvas ieguvēji]]
[[Kategorija:Ar Goda ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Stavropoles novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Ar Oktobra Revolūcijas ordeni apbalvotie]]</text>
      <sha1>8h459tg0onxou12xqumg798o7uadgt6</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3662322</id>
      <parentid>3662320</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T17:42:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/2A00:23C7:DC8F:3901:5056:2999:7D9A:B40C|2A00:23C7:DC8F:3901:5056:2999:7D9A:B40C]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Ludis21345</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8871" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds               = Mihails Gorbačovs
| vārds_orģ           = ''Михаил Сергеевич Горбачёв''
| attēls              = Mikhail Gorbachev - May 2010.jpg
| mazs_att            =
| apraksts            = Mihails Gorbačovs 2010. gada maijā
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
| amats               = [[PSKP CK ģenerālsekretārs]]
| term_sākums         = {{dat|1985|03|11|N}}
| term_beigas         = {{dat|1991|08|24|N}}
| priekštecis         = [[Konstantīns Čerņenko]]
| pēctecis            = [[Vladimirs Ivaško]]
&lt;!------ Otrais amats ------&gt;
| amats2              = [[Padomju Savienība]]s prezidents
| term_sākums2        = {{dat|1990|3|15|N}}
| term_beigas2        = {{dat|1991|12|25|N}}
| viceprezidents2     = [[Genādijs Janajevs]]
| priekštecis2        = ''izveidots''
| pēctecis2           = ''likvidēts''
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati           = {{dzimšanas datums un vecums|1931|3|2}}
| dzim_vieta          = {{vieta|Padomju Savienība|Ziemeļkaukāza novads|Privoļnoje|3s=Privoļnoje (Krievija)|td=Krievija}}
| mir_dati            = 
| mir_vieta           = 
| tautība             = [[krievs]]
| partija             = 
* [[Padomju Savienības komunistiskā partija|PSKP]]
* [[Krievijas Apvienotā Sociāldemokrātiskā partija]]
* [[Krievijas Sociāldemokrātiskā partija]]
| dzīvesb             = [[Raisa Gorbačova]] (1953-1999, mirusi)
| profesija           = jurists, agronoms-ekonomists
| alma_mater          = [[Maskavas Valsts universitāte]]
| reliģija            = 
| paraksts            = Gorbachev Signature.svg
| piezīmes            =
}}

'''Mihails Gorbačovs''' ({{val-ru|Михаил Сергеевич Горбачёв}}, {{izrunā|mʲɪxɐˈil sʲɪrˈɡʲejɪvʲɪt͡ɕ ɡərbɐˈt͡ɕɵf}}; dzimis {{dat|1931|03|02}}) ir [[Padomju Savienība|padomju]], vēlāk [[Krievija]]s [[politiķis]]. Bijis [[Padomju Savienības komunistiskā partija|Padomju Savienības komunistiskās partijas]] CK ģenerālsekretārs no {{dat|1985|03|11|Ģ}} līdz {{dat|1991|08|24|D}}, [[PSRS Augstākā Padome|PSRS Augstākās Padomes]] Prezidija priekšsēdētājs no {{dat|1988|10|01|Ģ}} līdz {{dat|1989|05|25|D}}, PSRS Augstākās Padomes priekšsēdētājs no {{dat|1989|05|25|Ģ}} līdz {{dat|1990|03|15|D}}, kā arī pirmais un vienīgais PSRS prezidents no {{dat|1990|03|15|Ģ}} līdz {{dat|1991|12|25|D}}.

1990. gadā Gorbačovs saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] &quot;kā līderis, kuram ir ļoti svarīga loma pasaules miera procesa attīstībā&quot;.&lt;ref name=&quot;nobelprize&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;Latvijas Jaunatne&quot;/&gt;

== Biogrāfija ==
Mihails Gorbačovs ir dzimis {{dat|1931|03|02||bez}} [[Privoļnoje (Krievija)|Privoļnojes]] ciematā, tolaik [[Ziemeļkaukāza novads|Ziemeļkaukāza novadā]] (mūsdienās [[Stavropoles novads|Stavropoles novadā]]). Viņa tēvs bija lauksaimniecības mehāniķis vietējā [[kolhozs|kolhozā]]. 1942. gadā [[Trešais reihs]] okupēja Privoļnojes ciemu. 1945. gadā Mihails Gorbačovs sāka strādāt par [[kombainieris|kombainiera]] palīgu. 1949. gadā viņš tika apbalvots ar [[Darba Sarkanā karoga ordenis|Darba Sarkanā Karoga ordeni]] (''Орден Трудового Красного Знамени'').

1950. gadā Gorbačovs iestājās [[Maskavas Valsts universitāte]]s Tieslietu fakultātē. 1952. gadā viņš kļuva par [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] (PSKP) biedru. No 1955. līdz 1960. gadam [[Stavropole|Stavropolē]] viņš bija viens no [[komjaunatne]]s vadītājiem. 1955. gadā Mihails apprecējās ar [[Raisa Gorbačova|Raisu Titarenko]]. 1957. gadā piedzima Irina (tagad Irina Virganska), Gorbačovu vienīgais bērns.

1961. gadā Mihails Gorbačovs tika deleģēts kā Stavropoles pārstāvis uz 22. [[PSKP kongress|PSKP kongresu]]. 1962. gadā ieņēma nozīmīgus amatus komunistiskajā partijā Stavropolē, atbildot par darbaļaudīm, lauksaimniecību un rūpniecību. No 1964. līdz 1967. gadam studēja [[Stavropoles Lauksaimniecības institūts|Stavropoles Lauksaimniecības institūtā]]. 1970. gadā kļuva par Stavropoles pirmo sekretāru. 1971. gadā Gorbačovs kļuva par [[PSKP Centrālā komiteja|PSKP Centrālās komitejas]] (PSKP CK) biedru.

1978. gadā pārcēlās uz [[Maskava|Maskavu]], kur kļuva par Centrālās komitejas lauksaimniecības sekretāru. 1980. gadā kļuva par [[politbirojs|politbiroja]] jaunāko biedru. {{dat|1985|3|11||bez}} tika ievēlēts par [[PSKP CK ģenerālsekretārs|PSKP CK ģenerālsekretāru]] (par [[Padomju Savienība]]s līderi). Viņš uzsāka [[perestroika]]s politiku, kur viens no pamatelementiem bija ''[[glasnostj]]''. Pēcāk sākās [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukums]]. Viņš bija arī pirmais un vienīgais Padomju Savienības prezidents. Šo amatu viņš zaudēja {{dat|1991|12|25||bez}}.

===Varas sākums===
10. martā Gorbačovs pirmais uzzināja par [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] nāvi. Viņš uzreiz sāka rīkoties, lai nodrošinātu savu ievēlēšanu. Rīkoties vajadzēja ātri, kamēr Maskavā nebija Politbiroja veterāni, [[Kazahijas PSR]] vadītājs Kunajevs un [[Ukrainas PSR]] vadītājs Ščerbickis. Gorbačovu ievēlēja par Čerņenko bēru komisijas vadītāju. 11. marta Politbiroja sēdē pēc abu iepriekšējas sarunas [[Andrejs Gromiko]] pirmais izvirzīja Gorbačova kandidatūru ģenerālsekretāra amatam. Vienotības vārdā arī pārējie viņu atbalstīja. Politbiroja sastāvs nozīmēja kolektīvās vadības turpināšanos.&lt;ref name=&quot;e-reading.club&quot;&gt;[https://www.e-reading.club/bookreader.php/140055/Ot_%22zastoya%22_k_reformam._SSSR_v_1917-1985_gg.pdf От «застоя» к реформам. СССР в 1977—1985 гг.]&lt;/ref&gt;

Gorbačovs turpināja Andropova tēmas par kārtības ieviešanu, darba intensifikāciju un paātrinājumu. Ražošanā sāka ieviest divu un pat trīs maiņu darbu. Lai rūpnīcu vadītājiem dotu iniciatīvas iespējas, viņš aizstāvēja centrālo ministriju kontroles samazināšanu. 1985. gada aprīļa plēnumā viņš uzstājās ar paša gatavotu runu, kurā paziņoja, ka Andropova iesākto eksperimentu fāze beigusies un jāpāriet uz visas saimnieciskās un pārvaldes sistēmas pārveidošanu (perestroiku). Gorbačovs ātri panāca savu atbalstītāju ievēlēšanu Politbirojā, tā nodrošinot savu varu uz vairākiem gadiem. Ļigačovs kļuva par partijas otro sekretāru, Rižkovs — par valdības vadītāju. Iepazīstoties ar slepeno informāciju, ka aizsardzībai tērē nevis 16%, bet 40% valsts budžeta, Gorbačovs pieņēma lēmumu par nepieciešamību izdevumus samazināt. To var nodrošināt tikai miera politika un attiecību uzlabošana ar ASV, rietumvalstīm un Ķīnu.&lt;ref name=&quot;e-reading.club&quot;/&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;nobelprize&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce | url= http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1990/ | title= The Nobel Peace Prize 1990 | publisher= Nobel Foundation}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;Latvijas Jaunatne&quot;&gt;{{laikraksta atsauce | title= 1990. gada Nobela miera prēmija piešķirta M. Gorbačovam | journal= Latvijas Jaunatne | date= 1990. gada 16. oktobris | url= http://www.barikadopedija.lv/raksti/226792 | access-date= 2014. gada 28. Decembris | archive-url= https://web.archive.org/web/20150602054500/http://www.barikadopedija.lv/raksti/226792 | archive-date= 2015. gada 2. Jūnijs }}&lt;/ref&gt;
}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1990/gorbachev-bio.html Mihaila Gorbačova biogrāfija Nobela prēmijas mājaslapā] {{en ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20140416024008/http://www.gorby.ru/ Gorbačova fonda oficiālā mājaslapa] {{ru ikona}} {{en ikona}}

{{Politiķis-aizmetnis}}

{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība
 | virsraksts = [[PSKP CK ģenerālsekretārs]]
 | periods    = 1985-1991
 | pirms      = [[Konstantīns Čerņenko]]
 | pēc        = [[Vladimirs Ivaško]]
}}
{{s-balvas}}
{{Amatu secība
 | virsraksts = [[Nobela miera prēmija]]
 | periods    = 1990. gads
 | pirms      = [[Tenzins Gjaco|14. Dalailama]]
 | pēc        = [[Auna Sana Su Či]]}}
{{kastes beigas}}

{{Nobela miera prēmijas laureāti}}
{{Gada cilvēks (Time) 1976—2000}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Gorbačovs, Mihails}}
[[Kategorija:1931. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:PSKP ģenerālsekretāri]]
[[Kategorija:Ar Ļeņina ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Ar ordeni &quot;Goda Zīme&quot; apbalvotie]]
[[Kategorija:Nobela miera prēmijas laureāti]]
[[Kategorija:Grammy balvas ieguvēji]]
[[Kategorija:Ar Goda ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Stavropoles novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Ar Oktobra Revolūcijas ordeni apbalvotie]]</text>
      <sha1>9s08snd877xu8us9vcjzhve47gh98tj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>FK RFS</title>
    <ns>0</ns>
    <id>73507</id>
    <revision>
      <id>3662501</id>
      <parentid>3652992</parentid>
      <timestamp>2022-07-29T06:25:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>/* Dalība UEFA turnīros */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="19219" xml:space="preserve">{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #FFFFFF
| bg_color   = #0066B3
| nos        = RFS
| logo       = [[Attēls:RFS logo.png|180px]]
| pilns      = Rīgas futbola skola, BDR
| iesauka    = 
| pilsēta    = {{Vieta|Latvija|Rīga}}
| līga       = [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]]
| sez        = [[2021. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2021.gadā]]
| poz        = 1. vieta
| dib        = 2005
| dib_mēn    =
| dib_dat    =
| dib_com    =
| stad       = [[Jāņa Skredeļa stadions]]
| ietilp     = 250 sēdvietas
| krāsas     = Zila
| īpašn      = {{flaga|Latvija}} [[LNK Group]]
| prez       = {{flaga|Latvija}} [[Artjoms Milovs]]
| menedžeris = {{flaga|Latvija}} [[Māris Verpakovskis]]
| tren       = {{flaga|Latvija}} [[Viktors Morozs]]
| kapteinis  = {{flaga|Horvātija}} Tomislavs Šaričs
| mediji     = [http://www.fkrfs.lv WWW] [https://www.youtube.com/channel/UC6pduD1aLwITdxztf27UIdA Youtube] [https://www.facebook.com/fkrfs/ Facebook] [https://www.instagram.com/fk_rfs/ Instagram] [https://twitter.com/rfsdaily Twitter]
| sadarbojas =
&lt;!------ Nosaukuma vēsture -------&gt;
| name1   = FSK Daugava 90
| dates1  = 2005
| name2   = FK Daugava
| dates2  = 2008
| name3   = Daugava/RFS
| dates3  = 2010
| name4   = Rīgas futbola skola
| dates4  = 2011
| name5   = RFS
| dates5  = 2016
| name6   = 
| dates6  = 
| name7   = 
| dates7  = 
| name8   = 
| dates8  = 
| name9   = 
| dates9  = 
| name10  = 
| dates10 =
| current =
&lt;!------ Čempiontituli -------&gt;
| līga1    = [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]]
| uzvaras1 = 1
| līga2    = [[Latvijas futbola 1. līga|1. līgas]]
| uzvaras2 = 1
| līga3    = [[Latvijas Kauss futbolā|Latvijas]]
| uzvaras3 = 2
| līga4    = 
| uzvaras4 = 
| līga5    = 
| uzvaras5 = 
| līga6    = 
| uzvaras6 = 
&lt;!------ Tērpu krāsas -------&gt;
| pattern_la1 =
| pattern_b1  =
| pattern_ra1 =
| pattern_sh1 =
| pattern_so1 =
| leftarm1    = 0A64C0
| body1       = 0A64C0
| rightarm1   = 0A64C0
| shorts1     = 0A64C0
| socks1      = 0A64C0
|
| pattern_la2 =
| pattern_b2  =
| pattern_ra2 =
| pattern_sh2 =
| pattern_so2 =
| leftarm2    = FFFFFF
| body2       = FFFFFF
| rightarm2   = FFFFFF
| shorts2     = FFFFFF
| socks2      = FFFFFF
|
| pattern_la3 =
| pattern_b3  =
| pattern_ra3 =
| pattern_sh3 =
| pattern_so3 =
| leftarm3    = 000000
| body3       = 000000
| rightarm3   = 000000
| shorts3     = 000000
| socks3      = 000000
}}

'''RFS''' (akronīms no '''&quot;Rīgas Futbola Skola&quot;''') ir [[Latvija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Rīga]]s, kas spēlē [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgā]]. Klubs dibināts 2005. gadā. [[2021. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2021. gada Virslīgas sezonā]] pirmo reizi RFS kļuva par Latvijas čempioniem. Klubs divreiz ir izcīnījis arī [[Latvijas Kauss futbolā|Latvijas kausu]] ([[2019. gada Latvijas Kauss futbolā|2019]], [[2021. gada Latvijas Kauss futbolā|2021]]).

== Vēsture ==
Līdz 2003. gadam tagadējāis Futbola klubs RFS bija 1990. un 1991. gadā dzimušo zēnu vecuma grupas komanda [[JFC Skonto]] sastāvā, tobrīd šīs vecuma grupas un visa JFC Skonto galvenais treneris bija [[Vladimirs Beļajevs]]. 2003. gadā Vladimirs Beļajevs aiziet no darba &quot;Skonto&quot; un tajā pašā gadā viņš dibina futbola sporta skolu &quot;Daugava&quot;, līdzi ņemot savus audzēkņus.

Divus gadus vēlāk, {{dat|2005|5|19}}, tiek izveidots pusprofesionāls futbola klubs '''FSK Daugava 90'''. Sporta klubs dibināts uz futbola sporta skolas &quot;Daugava&quot; bāzes, kuras audzēkņi ir dzimuši no 1989. līdz 1999. gadam. 2007. gadā klubs piedalās [[Latvijas futbola 1. līga|1. līgā]], bet pirms [[2008. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|2008. gada sezonas]] nomaina savu nosaukumu uz '''FK Daugava'''. Tajā pašā sezonā izcīna 1. vietu un ieguva tiesības spēlēt [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgā]]. Tomēr 2009. gadā FK Daugava nespēja noturēties Virslīgā. 2011. gadā kluba nosaukums tika mainīts uz &quot;Rīgas futbola skola&quot;.

2015. gada sezonā &quot;Rīgas Futbola Skola&quot; izcīnīja 3. vietu 1. līgā, kas nedeva tiesības pacelties uz Virslīgu, taču 2016. gada sākumā Latvijas futbola federācija nolēma nepiešķirt licenci [[Skonto FC|futbola klubam &quot;Skonto&quot;]] dalībai Virslīgā, līdz ar to Virslīgā varēja startēt Futbola klubs Rīgas Futbola skola, kas 2016. gada sezonu uzsāka ar jaunu vizuālo tēlu un nosaukumu RFS.&lt;ref&gt;
{{Tīmekļa atsauce |url=https://fkrfs.lv |title=RFS mājaslapa |website=fkrfs.lv}}&lt;/ref&gt; Klubam ir jauna vadība un par tā ģenerālsponsoru kļūst [[pārvaldītājsabiedrība]] ''[[LNK Group]].'' 2019. gadā kļuva par [[2019. gada Latvijas Kauss futbolā|Latvijas kausa]] ieguvējiem. [[2021. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2021. gada sezonā]] pirmoreiz izcīnīja Latvijas Virslīgas čempiontitulu.

== Iegūtās vietas Latvijas čempionātā ==
&lt;timeline&gt;
ImageSize = width:600 height:60
PlotArea = left:10 right:10 bottom:30 top:10
TimeAxis = orientation:horizontal format:yyyy
DateFormat = dd/mm/yyyy
Period = from:01/07/2005 till:01/07/2021
ScaleMajor = unit:year increment:1 start:2006
Colors =
  id:bl1  value:rgb(0.5,0.8,0.5)
  id:bl2  value:rgb(0.9,0.9,0.3)
  id:bl3  value:rgb(0.9,0.5,0.5)
  id:rs  value:rgb(0.8,0.6,0.6)
  id:rn  value:rgb(0.9,0.1,0.1)

PlotData=
  bar:Position width:15 color:white align:center

  from:01/07/2005 till:01/07/2006  shift:(0,-4) text:[[Rīgas futbola čempionāts 2006|7]]
  from:01/07/2006 till:01/07/2007  shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2007|11]]
  from:01/07/2007 till:01/07/2008  shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2008|1]]
  from:01/07/2008 till:01/07/2009  shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola Virslīga 2009|8]]
  from:01/07/2009 till:01/07/2010  shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2010|3]]
  from:01/07/2010 till:01/07/2011  shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2011|4]]
  from:01/07/2011 till:01/07/2012  shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2012|5]]
  from:01/07/2012 till:01/07/2013  shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2013|7]]
  from:01/07/2013 till:01/07/2014  shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2014|5]]
  from:01/07/2014 till:01/07/2015  shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2015|3]]
  from:01/07/2015 till:01/07/2016  shift:(0,-4) text:[[2016. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|6]]
  from:01/07/2016 till:01/07/2017  shift:(0,-4) text:[[2017. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|5]]
  from:01/07/2017 till:01/07/2018  shift:(0,-4) text:[[2018. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|3]]
  from:01/07/2018 till:01/07/2019  shift:(0,-4) text:[[2019. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2]]
  from:01/07/2019 till:01/07/2020  shift:(0,-4) text:[[2020. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2]]
  from:01/07/2020 till:01/07/2021  shift:(0,-4) text:[[2021. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1]]

  from:01/07/2005 till:01/07/2006  color:bl3  shift:(0,13)  text: &quot;[[Rīgas futbola čempionāts|Rīga]]&quot;
  from:01/07/2006 till:01/07/2008  color:bl2  shift:(0,13)  text: &quot;[[Latvijas futbola 1. līga|1. līga]]&quot;
  from:01/07/2008 till:01/07/2009  color:bl1  shift:(0,13)  text: &quot;[[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]]&quot;
  from:01/07/2009 till:01/07/2015  color:bl2  shift:(0,13)  text: &quot;[[Latvijas futbola 1. līga|1. līga]]&quot;
  from:01/07/2015 till:01/07/2021  color:bl1  shift:(0,13)  text: &quot;[[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]]&quot;
&lt;/timeline&gt;

== Sasniegumi Latvijas kausa izcīņā ==
* [[Latvijas kauss futbolā 2009—10|2009/10]] — [[Latvijas kauss futbolā 2009—10#Ceturtdaļfināli|ceturtdaļfināls]]
* [[Latvijas kauss futbolā 2008|2008]] — ''nepiedalījās''
* [[Latvijas kauss futbolā 2007|2007]] — [[Latvijas kauss futbolā 2007#Trešā kārta|3. kārta]]

== Dalība UEFA turnīros ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
!Sezona
!Sacensības
!Kārta
!Valsts
!Klubs
!Mājās
!Viesos
!Kopā
|-
|2019—20
|[[UEFA Eiropas līga]]
|1QR
|{{Flaga|SLO}}
|[[Ļubļanas &quot;Olimpija&quot; (futbols)|Ļubļanas &quot;Olimpija&quot;]]
|style=&quot;text-align:center;&quot;|0:2
|style=&quot;text-align:center;&quot;|3:2
|style=&quot;text-align:center;background:#fdd&quot;&quot;|'''3:4'''
|-
|2020—21
|[[UEFA Eiropas līga]]
|1QR
|{{Flaga|SRB}}
|[[FK Partizan|Partizan]]
|{{n/a}}
|style=&quot;text-align:center;background:#fdd&quot;&quot;|'''0:1'''
|{{n/a}}
|-
| rowspan=&quot;3&quot; |2021—22
| rowspan=&quot;3&quot; |[[UEFA Eiropas konferences līga]]
|1QR
|{{Flaga|FRO}}
|[[Klaksvíkar Ítróttarfelag|KÍ]]
|style=&quot;text-align:center;&quot;|2:3
|style=&quot;text-align:center;&quot;|4:2 ({{piezīme|pap.|papildlaikā}})
|style=&quot;text-align:center;background:#dfd&quot;|'''6:5'''
|-
|2QR
|{{Flaga|HUN}}
|[[Puskás Akadémia FC|Puskás Akadémia]]
|style=&quot;text-align:center;&quot;|3:0
|style=&quot;text-align:center;&quot;|2:0
|style=&quot;text-align:center;background:#dfd&quot;|'''5:0'''
|-
|3QR
|{{Flaga|BEL}}
|[[KAA Gent|Gent]]
|style=&quot;text-align:center;&quot;|0:1
|style=&quot;text-align:center;&quot;|2:2
|style=&quot;text-align:center;background:#fdd&quot;|'''2:3'''
|-
| rowspan=&quot;2&quot;|2022—23
|[[UEFA Čempionu līga]]
|2QR
|{{Flaga|FIN}}
|[[Helsingin Jalkapalloklubi|HJK]]
|style=&quot;text-align:center;&quot;|0:1
|style=&quot;text-align:center;&quot;|2:1
|style=&quot;text-align:center;background:#fdd&quot;|'''2:2 ({{piezīme|p.|pēcspēlēs 11 metru sitienu sērijā}})'''
|-
|[[UEFA Eiropas konferences līga]]
|3QR
|{{flaga|MLT}}
|[[Hibernians F.C.|Hibernians]]
|
|
|
|}

== Spēlētāji ==
=== Pamatsastāvs ===
: ''{{dat|2022|7|1||bez}}.''&lt;ref&gt;
{{Tīmekļa atsauce |url=https://fkrfs.lv/lv/komanda |title=RFS komanda |accessdate={{dat|2022|7|1||bez}} |website=fkrfs.lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
{{Tīmekļa atsauce |url=https://lff.lv/klubi/rfs-36395/?cid=11741737 |title=RFS sastāvs |accessdate={{dat|2022|7|1||bez}} |website=lff.lv}}
&lt;/ref&gt;
{{Fs start}}
{{Fs player | no= 1 | nat=LTU | pos=GK | name=Vītauts Čerņausks}}
{{Fs player | no= 2 | nat=LAT | pos=DF | name=[[Vladislavs Sorokins]]}}
{{Fs player | no= 3 | nat=LAT | pos=MF | name=[[Artūrs Zjuzins]]}}
{{Fs player | no= 4 | nat=LAT | pos=DF | name=[[Vitālijs Maksimenko]]}}
{{Fs player | no= 6 | nat=GAM | pos=MF | name=Alfuseinijs Džata}}
{{Fs player | no= 7 | nat=CIV | pos=FW | name=Ismaēls Diomande&lt;ref&gt;
{{Tīmekļa atsauce |url=https://fkrfs.lv/ismaels-atgriezas-komanda-jaunie-speletaji-dodas-uz-iri/ |title=Ismaels atgriežas komandā, jaunie spēlētāji dodas uz īri |accessdate={{dat|2022|3|8||bez}} |website=fkrfs.lv}}&lt;/ref&gt;}}
{{Fs player | no= 8 | nat=LTU | pos=MF | name=Karolis Uzēla&lt;ref&gt;
{{Tīmekļa atsauce |url=https://fkrfs.lv/rfs-pievienojas-perspektivais-lietuvietis-k-uzela/ |title=RFS pievienojas perspektīvais lietuvietis K. Uzēla |accessdate={{dat|2022|1|25||bez}} |website=fkrfs.lv}}&lt;/ref&gt;}}
{{Fs player | no= 9 | nat=BRA | pos=FW | name=Emersons Deoklesianu}}
{{Fs player | no=10 | nat=LAT | pos=FW | name=[[Deniss Rakels]]}}
{{Fs player | no=12 | nat=LAT | pos=GK | name=[[Pāvels Šteinbors]]&lt;ref&gt;
{{Tīmekļa atsauce |url=https://fkrfs.lv/rfs-pievienojas-pieredzejusais-vartsargs-p-steinbors/ |title=RFS pievienojas pieredzējušais vārtsargs P.Šteinbors |accessdate={{dat|2022|6|16||bez}} |website=fkrfs.lv}}&lt;/ref&gt;}}
{{Fs player | no=13 | nat=LAT | pos=GK | name=[[Jevgeņijs Nerugals]]}}
{{Fs player | no=14 | nat=LAT | pos=MF | name=[[Renārs Varslavāns]]}}
{{Fs player | no=17 | nat=CIV | pos=FW | name=Sedriks Kuadio}}
{{Fs player | no=19 | nat=SRB | pos=FW | name=Andrejs Iličs}}
{{Fs mid}}
{{Fs player | no=21 | nat=LAT | pos=DF | name=[[Elvis Stuglis]]}}
{{Fs player | no=23 | nat=LAT | pos=MF | name=Ņikita Pašņevs}}
{{Fs player | no=24 | nat=CRO | pos=MF | name=Tomislavs Šaričs               | other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]&lt;ref&gt;
{{Tīmekļa atsauce |url=https://lff.lv/speles/rfs-bfc-daugavpils-11773276/ |title=RFS - BFC Daugavpils spēles protokols |accessdate={{dat|2022|6|39||bez}} |website=lff.lv}}&lt;/ref&gt;}}
{{Fs player | no=25 | nat=CZE | pos=DF | name=Petrs Marešs}}
{{Fs player | no=27 | nat=LAT | pos=DF | name=[[Vladislavs Fjodorovs]]}}
{{Fs player | no=28 | nat=SRB | pos=MF | name=Stefans Paničs&lt;ref&gt;
{{Tīmekļa atsauce |url=https://fkrfs.lv/rfs-pastiprina-s-panics/ |title=RFS pastiprina S. Paničs |accessdate={{dat|2022|6|17||bez}} |website=fkrfs.lv}}&lt;/ref&gt;}}
{{Fs player | no=30 | nat=AUT | pos=FW | name=Kevins Frīzenbihlers}}
{{Fs player | no=43 | nat=SVN | pos=DF | name=Žiga Lipuščeks}}
{{Fs player | no=66 | nat=SRB | pos=DF | name=Jovans Vlalukins&lt;ref&gt;
{{Tīmekļa atsauce |url=https://fkrfs.lv/rfs-pastiprina-perspektivs-aizsargs-no-serbijas-superligas/ |title=RFS pastiprina perspektīvs aizsargs no Serbijas Superlīgas |accessdate={{dat|2022|6|4||bez}} |website=fkrfs.lv}}&lt;/ref&gt;}}
{{Fs player | no=77 | nat=LAT | pos=DF | name=[[Kaspars Dubra]]&lt;ref&gt;
{{Tīmekļa atsauce |url=https://fkrfs.lv/rfs-atgriezas-latvijas-izlases-aizsargs-k-dubra/ |title=RFS atgriežas Latvijas izlases aizsargs K.Dubra |accessdate={{dat|2022|3|7||bez}} |website=fkrfs.lv}}&lt;/ref&gt;}}
{{Fs player | no=86 | nat=SRB | pos=MF | name=Stefans Cvetkovičs&lt;ref&gt;
{{Tīmekļa atsauce |url=https://fkrfs.lv/rfs-pastiprina-serbu-pussargs-s-cvetkovics/ |title=RFS pastiprina serbu pussargs S. Cvetkovičs |accessdate={{dat|2022|6|14||bez}} |website=fkrfs.lv}}&lt;/ref&gt;}}
{{Fs player | no=92 | nat=LAT | pos=DF | name=[[Vitālijs Jagodinskis]]}}
{{Fs player | no=99 | nat=LAT | pos=MF | name=Gļebs Žaleiko}}
{{Fs end}}

=== Komandu atstājušie spēlētāji ===
{{Fs start}}
{{Fs player | no=11 | nat=RUS | pos=MF | name=Vladislavs Galkins | other=īrē no [[FC Dynamo Moscow|FK Maskavas Dinamo]]&lt;ref&gt;
{{Tīmekļa atsauce |url=https://fkrfs.lv/v-galkins-un-a-sestjuks-atgriezusies-savos-klubos-j-krautmanis-speles-tukuma/ |title=V.Galkins un A.Šestjuks atgriezušies savos klubos, J.Krautmanis spēlēs Tukumā |accessdate={{dat|2022|7|15||bez}} |website=fkrfs.lv}}&lt;/ref&gt;}}
{{Fs player | no=22 | nat=BLR | pos=MF | name=Aleksandrs Šestjuks | other=īrē no [[FC Nizhny Novgorod|FK Ņižņijnovgoroda]]&lt;ref&gt;
{{Tīmekļa atsauce |url=https://fkrfs.lv/v-galkins-un-a-sestjuks-atgriezusies-savos-klubos-j-krautmanis-speles-tukuma/ |title=V.Galkins un A.Šestjuks atgriezušies savos klubos, J.Krautmanis spēlēs Tukumā |accessdate={{dat|2022|7|15||bez}} |website=fkrfs.lv}}&lt;/ref&gt;}}
{{Fs end}}

=== Izīrētie spēlētāji ===
{{Fs start}}
{{Fs player | no=72 | nat=LAT | pos=FW | name=Valērijs Lizunovs | other=izīrēts [[BFC Daugavpils]]&lt;ref&gt;
{{Tīmekļa atsauce |url=https://fkrfs.lv/ismaels-atgriezas-komanda-jaunie-speletaji-dodas-uz-iri/ |title=Ismaels atgriežas komandā, jaunie spēlētāji dodas uz īri |accessdate={{dat|2022|3|8||bez}} |website=fkrfs.lv}}&lt;/ref&gt;}}
{{Fs player | no=   | nat=BRA | pos=FW | name=Leu Gaušu | other=izīrēts [[FK Spartaks Jūrmala]]&lt;ref&gt;
{{Tīmekļa atsauce |url=https://fkrfs.lv/leu-gausu-izirets-spartakam/ |title=Leu Gaušu izīrēts “Spartakam” |accessdate={{dat|2022|6|30||bez}} |website=fkrfs.lv}}&lt;/ref&gt;}}
{{Fs player | no=   | nat=LAT | pos=GK | name=Sergejs Vilkovs | other=izīrēts [[FK Tukums 2000|FK Tukums 2000/Telms]]&lt;ref&gt;
{{Tīmekļa atsauce |url=https://fkrfs.lv/ismaels-atgriezas-komanda-jaunie-speletaji-dodas-uz-iri/ |title=Ismaels atgriežas komandā, jaunie spēlētāji dodas uz īri |accessdate={{dat|2022|3|8||bez}} |website=fkrfs.lv}}&lt;/ref&gt;}}
{{Fs player | no=   | nat=LAT | pos=DF | name=Niks Sliede                    | other=izīrēts [[FK Tukums 2000|FK Tukums 2000/Telms]]&lt;ref&gt;
{{Tīmekļa atsauce |url=https://fkrfs.lv/ismaels-atgriezas-komanda-jaunie-speletaji-dodas-uz-iri/ |title=Ismaels atgriežas komandā, jaunie spēlētāji dodas uz īri |accessdate={{dat|2022|3|8||bez}} |website=fkrfs.lv}}&lt;/ref&gt;}}
{{Fs player | no=   | nat=LAT | pos=DF | name=Jānis Krautmanis | other=izīrēts [[FK Tukums 2000|FK Tukums 2000/Telms]]&lt;ref&gt;
{{Tīmekļa atsauce |url=https://fkrfs.lv/v-galkins-un-a-sestjuks-atgriezusies-savos-klubos-j-krautmanis-speles-tukuma/ |title=V.Galkins un A.Šestjuks atgriezušies savos klubos, J.Krautmanis spēlēs Tukumā |accessdate={{dat|2022|7|15||bez}} |website=fkrfs.lv}}&lt;/ref&gt;}}
{{Fs end}}

== Komandas vadība ==
:''{{dat|2022|7|1||bez}}.''&lt;ref&gt;
{{Tīmekļa atsauce | url=https://fkrfs.lv/vadiba/ | title=RFS personāls | accessdate={{dat|2022|7|1||bez}} | website=fkrfs.lv}}
&lt;/ref&gt;
{| class=&quot;wikitable&quot;
! Amats
! Vārds, uzvārds
|-
| Galvenais treneris
| {{flaga|Latvija}} [[Viktors Morozs]]
|-
| Treneris
| {{flaga|Latvija}} [[Vladimirs Žavoronkovs]]&lt;ref&gt;
{{Tīmekļa atsauce | url=https://fkrfs.lv/rfs-treneru-stabam-pievienojies-v-zavoronkovs/ | title=RFS treneru štābam pievienojies V.Žavoronkovs | accessdate={{dat|2022|1|4||bez}} | website=fkrfs.lv}}
&lt;/ref&gt;
|-
| Vārtsargu treneris
| {{flaga|Krievija}} Antons Savčenkovs
|-
| Fiziskās sagatavotības treneris
| {{flaga|Latvija}} Oļegs Semjonovs
|-
| Ģenerāldirektors
| {{flaga|Latvija}} [[Māris Verpakovskis]]
|-
| Sporta direktors
| {{flaga|Latvija}} Aleksandrs Usovs
|-
| Izpilddirektors
| {{flaga|Latvija}} Nikolajs Kulmanakovs
|-
| Futbola analītiķis
| {{flaga|Latvija}} Ilja Ščaņicins
|-
| Ārsts
| {{flaga|Latvija}} Jelena Dmitrieva&lt;ref&gt;
{{Tīmekļa atsauce | url=https://lff.lv/klubi/rfs-36395/?cid=11741737 | title=RFS oficiālās personas | accessdate={{dat|2022|7|1||bez}} | website=lff.lv}}
&lt;/ref&gt;
|-
| Fizioterapeits
| {{flaga|Latvija}} Dmitrijs Jefremenkovs
|-
| Fizioterapeits
| {{flaga|Latvija}} Rihards Ūdris
|-
| Komandas administrators
| {{flaga|Latvija}} Kirils Butovskis
|-
| Komunikācijas speciālists
| {{flaga|Lietuva}} Paulius Jakelis
|-
| Video satura veidotājs
| {{flaga|Latvija}} Edgars Vērpe
|-
| Spēļu organizators 
| {{flaga|Latvija}} Artemijs Mišins
|-
| Menedžeris
| {{flaga|Latvija}} Raimonds Grants&lt;ref&gt;
{{Tīmekļa atsauce | url=https://lff.lv/klubi/rfs-36395/?cid=11741737 | title=RFS oficiālās personas | accessdate={{dat|2022|7|1||bez}} | website=lff.lv}}
&lt;/ref&gt;
|}

== Treneri ==
* {{flaga|Latvija}} [[Vladimirs Beļajevs]] (2003—2009)
* {{flaga|Latvija}} [[Sergejs Semjonovs]] (2009—2012)
* {{flaga|Latvija}} [[Igors Stepanovs (futbolists, 1966)|Igors Stepanovs]] (2013—2014)
* {{flaga|Latvija}} [[Jurijs Popkovs]] (2015—2016)
* {{flaga|Latvija}} [[Jurijs Ševļakovs]] (pienākumu izpildītājs) (2016)
* {{flaga|Krievija}} [[Oļegs Vasiļenko]] (2016)
* {{flaga|Latvija}} [[Jurijs Ševļakovs]] (2016)
* {{flaga|Latvija}} [[Andrejs Kaļiņins]] (2017)
* {{flaga|Lietuva}} [[Valds Dambrausks]] (2017—2020)
* {{flaga|Latvija}} [[Viktors Morozs]] (2020—pašlaik)

== Rekordi ==
* Visvairāk gūto vārtu sezonā — 2007/2008. gadā [[Eduards Višņakovs]] — 30.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://fkrfs.lv Kluba oficiālā mājaslapa]
* [http://lff.lv/lv/turniri/viriesu-turniri/synottip-virsliga/sastavi/rfs/ Kluba lapa] [http://www.lff.lv Latvijas Futbola Federācijas mājaslapā]
* [https://www.facebook.com/fkrfs/ Kluba Facebook lapa]
* [https://www.instagram.com/fk_rfs/ Kluba Instagram lapa]
* [https://twitter.com/RFSDaily Kluba Twitter lapa]
* [https://www.youtube.com/channel/UCSV-iL8B4ICN_kRcoliiiGw Kluba Youtube lapa]
* [http://www.digitalkarma.lv/portfolio/razrabotka-logotipa-rfs RFS logo izstrāde]

{{futbols-aizmetnis}}

{{Latvijas futbola Virslīga}}
{{Latvijas čempioni futbolā}}

{{DEFAULTSORT:Rīgas Futbola skola}}

[[Kategorija:Latvijas futbola klubi]]
[[Kategorija:Sports Rīgā]]
[[Kategorija:FK RFS]]</text>
      <sha1>gfzzv6e5qj8a61s8qkooi2neegyfs2h</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>1680. gads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>74613</id>
    <revision>
      <id>3662033</id>
      <parentid>2396220</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T15:23:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Miruši */sīkumi, replaced: {{commonscat → {{Commons using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="459" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|1680. gadu|1680 (nozīmju atdalīšana)|1680}}
{{Gadu navigācija|1680}}
{{Gads citos kalendāros|1680}}

'''1680'''. ({{Rom sk gadam|1680}}) bija garais gads, kas sākās [[pirmdiena|pirmdienā]].

== Notikumi ==

== Dzimuši ==

== Miruši ==
* [[28. novembris]] - [[Džovanni Lorenco Bernīni]] (''Giovanni Lorenzo Bernini''), itāliešu gleznotājs, arhitekts un tēlnieks (dzimis [[1598]].)

{{Commons|1680}}

[[Kategorija:1680. gads| ]]</text>
      <sha1>aqydlcrm0e41igxbu92etwyf2w99m60</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>1677. gads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>74672</id>
    <revision>
      <id>3662032</id>
      <parentid>2608180</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T15:23:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Miruši */sīkumi, replaced: {{commonscat → {{Commons using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="821" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|1677. gadu|1677 (nozīmju atdalīšana)|1677}}
{{Gadu navigācija|1677}}
{{Gads citos kalendāros|1677}}

'''1677'''. ({{Rom sk gadam|1677}}) bija parastais gads, kas sākās [[piektdiena|piektdienā]].

== Notikumi ==

== Dzimuši ==
* [[20. oktobris]] — [[Staņislavs Leščiņskis]] (''Stanisław Leszczyński''), [[Polija]]s karalis (miris [[1766]].)

== Miruši ==
* [[21. februāris]] — [[Benedikts Spinoza]] (ברוך שפינוזה‎; ''Benedictus de Spinoza''), Nīderlandes ebreju Nīderlandes folizofs (dzimis [[1632]].)
* [[9. jūlijs]] — [[Angeluss Silēziuss]] (''Angelus Silesius''), silēziešu dzejnieks (dzimis [[1624]].)
* [[11. novembris]] — [[Barbara Stroci]] (''Barbara Strozzi''), itāļu mūziķe (dzimusi [[1619]].)

{{pg5}}
{{Commons|1677}}

[[Kategorija:1677. gads| ]]</text>
      <sha1>es3nyur26c99v2kjhv81lbpj7g0bh80</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>1643. gads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>74867</id>
    <revision>
      <id>3662031</id>
      <parentid>2616975</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T15:23:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Miruši */sīkumi, replaced: {{commonscat → {{Commons using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1084" xml:space="preserve">{{Gadu navigācija|1643}}
{{Gads citos kalendāros|1643}}
'''1643. gads''' ({{Rom sk gadam|1643}}) bija parastais gads, kas sākās [[ceturtdiena|ceturtdienā]].

== Notikumi ==
* [[21. janvāris]] — nīderlandiešu jūrasbraucējs [[Ābels Tasmans]] atklāja [[Tonga|Tongu]].
* [[6. februāris]] — Ābels Tasmans kļuva par pirmo eiropieti, kas sasniedza [[Fidži]].

== Dzimuši ==
* [[4. janvāris]] - [[Īzaks Ņūtons]] (''Isaac Newton''), angļu matemātiķis, fiziķis (miris [[1727]].)
* [[25. februāris]] - [[Ahmeds II]], Osmaņu impērijas sultāns (miris [[1695]].)
* datums nezināms - [[Marks Antuāns Šarpentjē]] (''Marc-Antoine Charpentier''), franču komponists (miris [[1727]].)

== Miruši ==
* [[1. marts]] — [[Džirolamo Freskobaldi]] (''Girolamo Frescobaldi)''), itāļu komponists (dzimis [[1583]].)
* [[14. maijs]] - [[Luijs XIII]] (''Louis XIII''), Francijas karalis (dzimis [[1601]].)
* [[29. novembris]] — [[Klaudio Monteverdi]] (''Claudio Monteverdi''), itāļu komponists (dzimis [[1567]].)

{{pg4}}
{{Commons|1643}}

[[Kategorija:1643. gads| ]]</text>
      <sha1>9cqv4xa191430umm8ipaadzzue45rco</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>1632. gads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>74893</id>
    <revision>
      <id>3662030</id>
      <parentid>3601510</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T15:23:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Miruši */sīkumi, replaced: {{commonscat → {{Commons using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1457" xml:space="preserve">{{Gadu navigācija|1632}}
{{Gads citos kalendāros|1632}}
'''1632. gads''' ({{Rom sk gadam|1632}}) bija garais gads, kas sākās [[ceturtdiena|ceturtdienā]].

== Notikumi ==
* Dibināta [[Tartu Universitāte]].
* Pēc [[Mogulu impērija]]s valdnieka [[Šahs Džahāns|Šaha Džahāna]] pavēles [[Āgra|Āgrā]] sākās [[Tadžmahāls|Tadžmahāla]] celtniecība.

== Dzimuši ==
* [[29. augusts]] — [[Džons Loks]] (''John Locke''), angļu filozofs (miris [[1704]].)
* [[20. oktobris]] — [[Kristofers Rens]] (''Christopher Wren''), angļu arhitekts (miris [[1723]].)
* [[31. oktobris]] — [[Jans Vermērs]] (''Jan Vermeer''), nīderlandiešu gleznotājs (miris [[1675]].)
* [[24. novembris]] — [[Benedikts Spinoza]] (ברוך שפינוזה‎; ''Benedictus de Spinoza''), nīderlandiešu/ebreju filozofs (miris [[1677]].)
* [[28. novembris]] — [[Žans Batists Lulli]] (''Jean-Baptiste Lully''), franču komponists (miris [[1687]].)

== Miruši ==
* [[30. aprīlis]] — 
** [[Johans Cerklass fon Tillī]] (''Johann t’Serclaes von Tilly''), katoļu karavadonis (dzimis [[1559]].)
** [[Sigismunds III Vāsa]] (''Zygmunt III Waza''), Polijas un Zviedrijas karalis (dzimis [[1566]].) 
* [[16. novembris]] — [[Gustavs II Ādolfs]] (''Gustav II Adolf''), Zviedrijas karalis (dzimis [[1594]].)
* [[29. novembris]] — [[Pfalcas Frīdrihs]] (''Fridrich Falcký''), Bohēmijas karalis (dzimis [[1596]].)

{{Commons|1632}}

[[Kategorija:1632. gads| ]]</text>
      <sha1>adihikr3veol2w1w6vkf33eyn9pvpfl</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>1609. gads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>75150</id>
    <revision>
      <id>3662028</id>
      <parentid>3502012</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T15:23:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Miruši */sīkumi, replaced: {{commonscat → {{Commons using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="645" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|1609. gadu|1609 (nozīmju atdalīšana)|1609}}
{{Gadu navigācija|1609}}
{{Gads citos kalendāros|1609}}

'''1609'''. ({{Rom sk gadam|1609}}) bija parastais gads, kas sākās [[ceturtdiena|ceturtdienā]].

== Notikumi ==

== Dzimuši ==
* [[22. marts]] — [[Jans II Kazimirs]] (''Jan II Kazimierz Waza''), Polijas karalis (miris 1672. gadā)
* [[25. novembris]] — [[Francijas Henrieta Marija]] (''Henrietta Maria of France''), Anglijas karaliene-konsorte (mirusi 1669. gadā)

== Miruši ==
*[[17. septembris]] — [[Jūda Lēvs]], Prāgas rabīns (dzimis ap 1520. gadu)

{{pg4}}
{{Commons|1609}}

[[Kategorija:1609. gads| ]]</text>
      <sha1>o7sixfawd9himej7p7ksgajjm319iqf</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Antons Drekslers</title>
    <ns>0</ns>
    <id>77802</id>
    <revision>
      <id>3662306</id>
      <parentid>3636177</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T17:32:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>2A00:23C7:DC8F:3901:5056:2999:7D9A:B40C</ip>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3883" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|politiķi|Drekslers (nozīmju atdalīšana)|Drekslers}}
[[Attēls:Antons Drekslers.jpg|200px|right|thumb]]
'''Antons Drekslers''' ({{val-de|Anton Drexler}}; {{dat|1884|6|13|N}} — {{dat|1942|2|24|N}}) Vācu strādnieku partijas dibinātājs (vēlākā [[NSDAP]]).

== Biogrāfija ==

Dzimis [[Minhene|Minhenē]] (Vācijā). Viņa tēvs bija dzelzceļa strādnieks. Strādāja par atslēdznieku Minhenē, bet 1902. gadā kļuva par dzelzceļa atslēdznieku Berlīnē. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā iestājās [[Vācijas Tēvzemes partija|Vācijas Tēvzemes partijā]] ({{val-de|Deutsche Vaterlandspartei}}).&lt;ref name=&quot;ie2&quot;&gt;“Trešais Reihs” Ričards Dž. Evanss, Rīga: Atēna, 2006 (176. lpp.)&lt;/ref&gt; 1918. gada martā ar saviem kolēģiem nodibināja “Brīvo strādnieku komiteju par labāku pasauli” ({{val-de|Freier Arbeiterausschuß für einen guten Frieden}}), bet vēlāk, šai pat gadā - [[Konservatīvisms|konservatīvo]] “Strādnieku politisko pulciņu” ({{val-de|Politischer Arbeitszirkel}}). Drekslers sevi sauca par sociālistu, strādnieku, kurš iestājas pret kapitālismu, tomēr tas vairāk bija sociālisms ar nacionālisma nokrāsu.&lt;ref name=&quot;ie2&quot;/&gt;

1918. gada 5. janvārī kopā ar [[Karls Harera|Karlu Hareru]], [[Godfrīds Fedrs|Gotfrīdu Federu]] un [[Dītrihs Ekarts|Dītrihu Ekartu]] Minhenē nodibināja Vācu strādnieku partiju, DAP ({{val-de|Deutsche Arbeiterpartei, DAP}}), kuru 1920. gada 24. februārī tika pārdēvēta par Vācu nacionālsocialistisko strādnieku partiju, [[NSDAP]] ({{val-de|Nationalsozialistische Deutsche Arbeiterpartei,  NSDAP}}). 1919. gada janvārī Antons publicēja rakstu “Proletāriešu Internacionāļu sabrukums un brālības idejas krahs”. Tajā pat gadā parādījās viņa pamflets “Mana politiskā... No vācu strādnieka politiskās dienasgrāmatas”, kura piesaistīja [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] uzmanību.

1919. gadā Hitlers no savas vadības puses ([[Reihsvērs|Reihsvēra]]) tika nosūtīts uz Drekslera partijas sanāksmi, lai pārbaudītu tās politiskos uzskatus un tās nostāju. Ievērību partijas biedru starpā viņš ieguva 1919. gada 12. septembrī, kad no publikas teica runu pret runātāju no tribīnes, kurš aizstāvēja [[Bavārija]]s atdalīšanos no [[Vācija]]s.&lt;ref&gt;“Trešais Reihs” Ričards Dž. Evanss, Rīga: Atēna, 2006 (177. lpp.)&lt;/ref&gt; Drīz pēc tam Hitlers iestājās partijā. 1921. gadā viņš tika ievēlēts par tās priekšsēdētāju. Drekslers, kurš sāka zaudēt savu ietekmi partijā, centās vest sarunas ar citām labējām partijām par iespējamo apvienošanos, bet neveiksmīgi. 1921. gada 25. martā Dekslers vērsās policijā, kurā sūdzējās par Hitlera provokatorisku rīcību. Pēc Hitlera nākšanas pie varas NSDAP Drekslers kļuva par tās “goda priekšsēdētāju”.

Šo amatu viņš saglabāja līdz 1923. gadam, kad notika [[Alus pučs]]. Viņš tajā nepiedalījās un pēc partijas aizliegšanas iestājās Tautas blokā. No tā viņš tika ievēlēts Bavārijas [[landtāgs|landtāgā]] (1924 -1928). 1925. gadā, kad tika atjaunota NSDAP darbība, nepiedalījās tās darbībās un distancējās no tās. 1933. gadā, kad pie varas Vācijā nāca NSDAP, atkal iestājās tajā. 1934. gadā apbalvots ar “[[Asiņu ordenis|Asiņu ordeni]]”, kurš tika izveidots, lai atminētos 1923. gada puču, tomēr partijā viņš nebija vairs politiski svarīgs. 1942. gadā miris Minhenē.

== Piezīmes un atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Drekslers Antons}}
[[Kategorija:1884. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1942. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Vācijas politiķi]]
[[Kategorija:Trešais reihs]]
[[Kategorija:NSDAP biedri]]
[[Kategorija:Minhenē dzimušie]]</text>
      <sha1>hze0qkqd5oacqyaktixe2z6dmb6k3c8</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3662352</id>
      <parentid>3662306</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T18:12:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ScAvenger</username>
        <id>1630</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/2A00:23C7:DC8F:3901:5056:2999:7D9A:B40C|2A00:23C7:DC8F:3901:5056:2999:7D9A:B40C]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Ludis21345</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3946" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|politiķi|Drekslers (nozīmju atdalīšana)|Drekslers}}
{{infokaste+}}
[[Attēls:Antons Drekslers.jpg|200px|right|thumb]]
'''Antons Drekslers''' ({{val-de|Anton Drexler}}; {{dat|1884|6|13|N}} — {{dat|1942|2|24|N}}) Vācu strādnieku partijas dibinātājs (vēlākā [[NSDAP]]).

== Biogrāfija ==

Dzimis [[Minhene|Minhenē]] (Vācijā). Viņa tēvs bija dzelzceļa strādnieks. Strādāja par atslēdznieku Minhenē, bet 1902. gadā kļuva par dzelzceļa atslēdznieku Berlīnē. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā iestājās [[Vācijas Tēvzemes partija|Vācijas Tēvzemes partijā]] ({{val-de|Deutsche Vaterlandspartei}}).&lt;ref name=&quot;ie2&quot;&gt;“Trešais Reihs” Ričards Dž. Evanss, Rīga: Atēna, 2006 (176. lpp.)&lt;/ref&gt; 1918. gada martā ar saviem kolēģiem nodibināja “Brīvo strādnieku komiteju par labāku pasauli” ({{val-de|Freier Arbeiterausschuß für einen guten Frieden}}), bet vēlāk, šai pat gadā - [[Konservatīvisms|konservatīvo]] “Strādnieku politisko pulciņu” ({{val-de|Politischer Arbeitszirkel}}). Drekslers sevi sauca par sociālistu, strādnieku, kurš iestājas pret kapitālismu, tomēr tas vairāk bija sociālisms ar nacionālisma nokrāsu.&lt;ref name=&quot;ie2&quot;/&gt;

1918. gada 5. janvārī kopā ar [[Karls Harera|Karlu Hareru]], [[Godfrīds Fedrs|Gotfrīdu Federu]] un [[Dītrihs Ekarts|Dītrihu Ekartu]] Minhenē nodibināja Vācu strādnieku partiju, DAP ({{val-de|Deutsche Arbeiterpartei, DAP}}), kuru 1920. gada 24. februārī tika pārdēvēta par Vācu nacionālsocialistisko strādnieku partiju, [[NSDAP]] ({{val-de|Nationalsozialistische Deutsche Arbeiterpartei,  NSDAP}}). 1919. gada janvārī Antons publicēja rakstu “Proletāriešu Internacionāļu sabrukums un brālības idejas krahs”. Tajā pat gadā parādījās viņa pamflets “Mana politiskā... No vācu strādnieka politiskās dienasgrāmatas”, kura piesaistīja [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] uzmanību.

1919. gadā Hitlers no savas vadības puses ([[Reihsvērs|Reihsvēra]]) tika nosūtīts uz Drekslera partijas sanāksmi, lai pārbaudītu tās politiskos uzskatus un tās nostāju. Ievērību partijas biedru starpā viņš ieguva 1919. gada 12. septembrī, kad no publikas teica runu pret runātāju no tribīnes, kurš aizstāvēja [[Bavārija]]s atdalīšanos no [[Vācija]]s.&lt;ref&gt;“Trešais Reihs” Ričards Dž. Evanss, Rīga: Atēna, 2006 (177. lpp.)&lt;/ref&gt; Drīz pēc tam Hitlers iestājās partijā. 1921. gadā viņš tika ievēlēts par tās priekšsēdētāju. Drekslers, kurš sāka zaudēt savu ietekmi partijā, centās vest sarunas ar citām labējām partijām par iespējamo apvienošanos, bet neveiksmīgi. 1921. gada 25. martā Dekslers vērsās policijā, kurā sūdzējās par Hitlera provokatorisku rīcību. Pēc Hitlera nākšanas pie varas NSDAP Drekslers kļuva par tās “goda priekšsēdētāju”.

Šo amatu viņš saglabāja līdz 1923. gadam, kad notika [[Alus pučs]]. Viņš tajā nepiedalījās un pēc partijas aizliegšanas iestājās Tautas blokā. No tā viņš tika ievēlēts Bavārijas [[landtāgs|landtāgā]] (1924 -1928). 1925. gadā, kad tika atjaunota NSDAP darbība, nepiedalījās tās darbībās un distancējās no tās. 1933. gadā, kad pie varas Vācijā nāca NSDAP, atkal iestājās tajā. 1934. gadā apbalvots ar “[[Asiņu ordenis|Asiņu ordeni]]”, kurš tika izveidots, lai atminētos 1923. gada puču, tomēr partijā viņš nebija vairs politiski svarīgs. 1942. gadā miris Minhenē.

== Piezīmes un atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Vācija-aizmetnis}}
{{Politiķis-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Drekslers Antons}}
[[Kategorija:1884. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1942. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Vācijas politiķi]]
[[Kategorija:Trešais reihs]]
[[Kategorija:NSDAP biedri]]
[[Kategorija:Minhenē dzimušie]]</text>
      <sha1>puk6lu41y52svdob6raqko763dhz8bu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>1615. gads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>77980</id>
    <revision>
      <id>3662029</id>
      <parentid>2396178</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T15:23:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Miruši */sīkumi, replaced: {{commonscat → {{Commons using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="744" xml:space="preserve">{{Gadu navigācija|1615}}
{{Gads citos kalendāros|1615}}
'''1615'''. ({{Rom sk gadam|1615}}) bija parastais gads, kas sākās [[ceturtdiena|ceturtdienā]].

== Notikumi ==

* [[4. jūnijs]] - Tokugavas Jejasu [[karaspēks]] ieņem [[Osakas pils|Osakas pili]] [[Japāna|Japānā]], ar to iesākot miera periodu, kas ilgst 250 gadus.

=== Nezināms datums ===
* Pabeidza celt [[Svētā Pētera bazilika|Svētā Pētera baziliku]]

== Dzimuši ==

* [[13. marts]] - [[Inocents XII]], [[Romas pāvests]] (miris [[1700]].) 
* [[5. novembris]] - [[Ibrahims I]], Otomāņu [[sultāns]] (miris [[1648]].)

== Miruši ==

* [[4. marts]] - [[Hanss fon Āhens]], vācu māklinieks (dzimis [[1552]].) 
{{pg4}}
{{Commons|1615}}

[[Kategorija:1615. gads| ]]</text>
      <sha1>lo0bhfqn35gez9z8q0hukiarmr6yotm</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Horsts Vesels</title>
    <ns>0</ns>
    <id>78408</id>
    <revision>
      <id>3662305</id>
      <parentid>3488477</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T17:31:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>2A00:23C7:DC8F:3901:5056:2999:7D9A:B40C</ip>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1509" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|nacistu ideologu|Vesels|Vesels}}
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 119-0025B, Horst Wessel.jpg|thumb|right|150px]]
'''Horsts Vesels''' ({{val-de|Horst Wessel}}; {{Dat|1907|11|9|N}}—{{Dat|1930|2|23|N}}) bija [[NSDAP]] aktīvists, [[Sturmabteilung|SA]] [[šturmfīrers]]. Viņš sarakstīja dziesmu &quot;[[Die Fahne hoch]]&quot;, kura kļuva par NSDAP un vēlāk [[Trešais reihs|Trešā reiha]] himnu. Viņa slepkavība, kuru izdarīja komunistu partijas biedrs 1930. gadā,&lt;ref&gt;Ričards Dž. Evanss, Trešais Reihs, Atēna, Rīga, 2006.&lt;/ref&gt; radīja mocekļa oreolu, ko veikli izmantoja NSDAP propagandists [[Jozefs Gebelss]].

Dzimis [[Bīlefelde|Bīlefeldē]], tēvs bija [[luterāņi|luterāņu]] mācītājs. 1926. gadā iestājās NSDAP rindās un ātri vien kļuva par vietējās partijas nodaļas vadītāju. Konflikta rezultātā 1930. gada 14. janvārī viņu ievainoja komunists Albrehts Hēlers. 23. februārī [[Berlīne|Berlīnē]] viņš nomira no ievainojuma sekām. Nacistu ideoloģijā Horsts Vesels simbolizēja pašaizliedzību, kādai jābūt ikvienam nacionālsociālistam, kurš gatavs mirt par savām idejām.

== Piezīmes un atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}} 

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Vesels, Horsts}}
[[Kategorija:1907. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1930. gadā mirušie]]
[[Kategorija:NSDAP biedri]]
[[Kategorija:Slepkavību upuri]]
[[Kategorija:Ziemeļreinā-Vestfālenē dzimušie]]</text>
      <sha1>5niku6aj5d57apoqcjjcy60my58co0e</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3662353</id>
      <parentid>3662305</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T18:12:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ScAvenger</username>
        <id>1630</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/2A00:23C7:DC8F:3901:5056:2999:7D9A:B40C|2A00:23C7:DC8F:3901:5056:2999:7D9A:B40C]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Apekribo</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1554" xml:space="preserve">{{infokaste+}}
{{Citas nozīmes|nacistu ideologu|Vesels|Vesels}}
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 119-0025B, Horst Wessel.jpg|thumb|right|150px]]
'''Horsts Vesels''' ({{val-de|Horst Wessel}}; {{Dat|1907|11|9|N}}—{{Dat|1930|2|23|N}}) bija [[NSDAP]] aktīvists, [[Sturmabteilung|SA]] [[šturmfīrers]]. Viņš sarakstīja dziesmu &quot;[[Die Fahne hoch]]&quot;, kura kļuva par NSDAP un vēlāk [[Trešais reihs|Trešā reiha]] himnu. Viņa slepkavība, kuru izdarīja komunistu partijas biedrs 1930. gadā,&lt;ref&gt;Ričards Dž. Evanss, Trešais Reihs, Atēna, Rīga, 2006.&lt;/ref&gt; radīja mocekļa oreolu, ko veikli izmantoja NSDAP propagandists [[Jozefs Gebelss]].

Dzimis [[Bīlefelde|Bīlefeldē]], tēvs bija [[luterāņi|luterāņu]] mācītājs. 1926. gadā iestājās NSDAP rindās un ātri vien kļuva par vietējās partijas nodaļas vadītāju. Konflikta rezultātā 1930. gada 14. janvārī viņu ievainoja komunists Albrehts Hēlers. 23. februārī [[Berlīne|Berlīnē]] viņš nomira no ievainojuma sekām. Nacistu ideoloģijā Horsts Vesels simbolizēja pašaizliedzību, kādai jābūt ikvienam nacionālsociālistam, kurš gatavs mirt par savām idejām.

== Piezīmes un atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}} 


{{Trešā Reiha-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Vesels, Horsts}}
[[Kategorija:1907. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1930. gadā mirušie]]
[[Kategorija:NSDAP biedri]]
[[Kategorija:Slepkavību upuri]]
[[Kategorija:Ziemeļreinā-Vestfālenē dzimušie]]</text>
      <sha1>h569vybdr25o7l0vffigy0ue14mg7v4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Haubice</title>
    <ns>0</ns>
    <id>78802</id>
    <revision>
      <id>3662192</id>
      <parentid>3617630</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T15:59:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>2804:14C:5B74:A117:156A:2BD0:903F:ADC7</ip>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6890" xml:space="preserve">[[Attēls:152mm m09-30 fortress howitzer schneider 01.jpg|thumb|right|200px|152 mm haubice]]
[[Attēls:Museu da FEB em Belo Horizonte - Foto antiga.jpg|thumb|[[Belo Horizonte]], [[Minas Gerais]]]]

'''Haubice''' ({{val|de|Haubitze}}) ir [[artilērija]]s ieroča veids, kurš paredzēts šaušanai pa mērķiem, kuri neatrodas tiešas redzamības zonā, ir aiz šķēršļiem. Pēc šaušanas veida, atrodas pa vidu starp lauka lielgabaliem (garš [[stobrs]], šauj zemā leņķi ar lielu šāviņa sākumātrumu) un [[mortīra|mortīrām]] (īss [[stobrs]], šauj stāvā leņķī). Haubices raksturīgās pazīmes ir relatīvi īss stobrs (15 — 30 kalibri), [[kalibrs]] ir lielāks par 100 [[Milimetrs|mm]], [[šāviņš|šāviņus]] izšauj [[trajektorija|trajektorijās]] ar stāvu krišanas leņķi, šaušanas ātrums 1 — 6 šāvieni minūtē, šaušanas attālums līdz 17 [[Kilometrs|km]]. Mūsdienu haubices šauj pat līdz 10 — 12 šāvieniem minūtē attālumā līdz 50 km un vairāk.
== Vēsture ==
[[Husītu kari|Husītu karu]] laikā 15. gadsimtā pretinieka grupu apšaudei lietoja lielgabalus, kurus čehiski dēvēja par ''houfnice'', vāciski par ''Hauffnitz''. Vēlākajos gadsimtos franciski tos dēvēja par ''obusier'', holandiski par ''houwitser'', bet angliski par ''howitzer''. Plašāk haubices lietoja [[Zviedrija]]s karaspēks 17. gadsimta karos. 

Atšķirībā no lauka lielgabaliem, tām bija īsāka atbalsta daļa. Tas nozīmēja, ka šie lielgabali bija nestabilāki šaušanā, tiem vajadzēja mazāku pulvera lādiņu un, lai šāviņš lidotu pietiekami tālu, to vajadzēja izšaut stāvākā leņķī. Šādi izšauts šāviņš arī krita stāvākā leņķī.
Haubices tika radītas kā aplenkuma ieroči. Sevišķi noderīgas tās bija ienaidnieka cietokšņu iekšienes apšaudei. Atšķirībā no tā laika [[mortīra|mortīrām]], kuras varēja šaut tikai noteiktā leņķī un šaušanas attālumu regulēja ar pulvera lādiņa lielumu, haubices varēja šaut dažādos leņķos.

[[18. gadsimts|18. gs]]. vidū vairākas Eiropas valstu armijas sāka izmantot haubices, jo tās bija pietiekami mobilas, lai pavadītu karaspēku kaujas laukā. Sevišķi tika novērtēta to spēja izšaut sprāgstošos šāviņus, ko nevarēja parastie lauka lielgabali.
[[19. gadsimts|19. gs]]. vidū dažu valstu armijas sāka vienkāršot savu artilēriju, ieviešot [[gludstobra ierocis|gludstobra]] lielgabalus, kuri varēja izšaut gan sprāgstošos šāviņus, gan [[lielgaballode]]s. Slavenākais no tā laika lielgabaliem bija Napoleona 12-mārciņu lielgabals.

[[1859]]. gadā Eiropas armijas sāka lauka bateriju ieroču nomaiņu uz [[vītņstobra ierocis|vītņstobru]] lauka lielgabaliem. Šajos lielgabalos izmantoja cilindriskus šāviņus, kuri, lai arī bija mazāka kalibra kā apaļie gludstobra haubiču šāviņi, tomēr saturēja pietiekošu sprāgstvielu daudzumu. Šie ieroči ne tikai spēja paveikt to pašu, ko gludstobra haubices, bet arī šāva tālāk. Tādējādi, armijas nevis nomainīja gludstobra lauka haubices ar vītņstobru haubicēm, bet aizvietoja ar vītņstobru lauka lielgabaliem, gan gludstobru lauka lielgabalus, gan haubices.

Stobru vītņojuma ietekme uz aplenkuma ieročiem bija savādāka. 1860. gados artilērijas virsnieki atklāja, ka vītņstobru aplenkuma haubices ir daudz efektīvākas aizsargmūru iznīcināšanai kā aplenkuma lielgabali vai mortīras. Tā, armijām noņemot no lauka bateriju bruņojuma viena veida haubices, tās ieviesa jauna tipa haubices fortu aizsardzības un aplenkuma ieroču bruņojumā. Mazākie no šiem ieročiem (vieglās aplenkuma haubices) bija ar kalibru ap 150 mm, šāviņu svars ap 40 — 50 kg. Lielākie (vēlāk pazīstami kā vidējās aplenkuma haubices) bija ar kalibriem no 200 līdz 220 mm, ar šāviņu svaru ap 100 kg.
1880. gados tika izveidotas trešā veida aplenkuma haubices - smagās aplenkuma haubices. To kalibri bija robežās no 240 līdz 270 mm, šāviņu svars lielāks par 150 kg.

[[Krievu-turku karš (1877—1878)|Krievu-turku kara]] laikā atkal parādījās vajadzība pēc lauka haubicēm, jo vītņstobru lauka lielgabali nespēja nodarīt pietiekamu kaitējumu pretinieku nocietinājumiem. 1890. gados Eiropas armijas ieviesa vai nu vieglās (105 — 127 mm kalibrs), vai smagās (149 — 155 mm kalibrs) lauka haubices. Vācija ieviesa bruņojumā abu veidu haubices. Šīs lauka haubices spēja izšaut šāviņus stāvās trajektorijās, panākot arī stāvas krišanas trajektorijas. Tās varēja izšaut šāviņus, kuri bija divas reizes lielāki, kā to spēja līdzīga svara lauka lielgabali. Tā, kamēr 75 mm lauka lielgabals, kurš svēra apmēram tonnu, nespēja izšaut šāviņus smagākus par 8 kg, tāda paša svara 105 mm haubice šāva 15 kg smagus šāviņus. Tomēr haubiču šaušanas attālums bija mazāks.

[[20. gadsimts|20. gs]]. sākumā parādījās vēl lielāki ieroči — supersmagās aplenkuma haubices. Pie šīs grupas piederēja slavenā [[Lielā Berta]]. Šīs grupas ieročus pārvietoja izjauktā veidā kā vairākas kravas un šaušanai sagatavoja uz vietas pozīcijā. [[Attēls:Dicke Bertha.Big Bertha.jpg|thumb|right|200px|[[Lielā Berta]] tiek gatavota šaušanai]]

Tā kā smagās lauka haubices un vieglās aplenkuma haubices izmantoja viena izmēra un tipa munīciju, parādījās šo ieroču veidu saplūšanas tendence. 20. gs. sākumā starpība starp lauka lielgabaliem un haubicēm vairs nebija tik izteikta un izpaudās galvenokārt to raksturojumā:
* lauka lielgabals — lielāks šāviņa sākumātrums un šaušanas attālums, viena veida lādiņš, maksimālais stobra pacēlums mazāks par 35&lt;sup&gt;o&lt;/sup&gt;
* haubice — zemāks šāviņa sākumātrums un šaušanas attālums, maināms lādiņa lielums, maksimālais stobra pacēlums lielāks par 45&lt;sup&gt;o&lt;/sup&gt;
[[Attēls:155fire.jpg|thumb|right|200px|M198 haubice, ASV]]
Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] armiju rīcībā esošie artilērijas lielgabali, kuri atrodas uz sauszemes un paredzēti mērķiem uz sauszemes, sevī apvieno abu tipu (lauka lielgabals un haubice) lielgabalu īpašības: liels šāviņa sākumātrums, garš stobrs, liels šaušanas attālums, maināms lādiņu lielums un maksimālais stobra pacēlums lielāks par 45&lt;sup&gt;o&lt;/sup&gt;.

== Veidi ==
* Pašgājējhaubice — uzmontēta uz motorizētas šasijas ar riteņu vai kāpurķēžu piedziņu, parasti nodrošināta ar bruņām, vizuāli atgādina [[tanks|tanku]].
* Kalnu haubice — relatīvi viegla haubice, paredzēta izmantošanai kalnainā apvidū. Ir sadalāma atsevišķos gabalos, vieglākai transportēšanai.
* Aplenkuma haubice — domāta šaušanai no speciālas platformas.
* Lauka haubice — Pietiekoši mobila, lai sekotu sauszemes karaspēkam.

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Artilērija]]</text>
      <sha1>g0z2xki538ludhtgmiz4giode1zzg2q</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3662366</id>
      <parentid>3662192</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T18:42:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <comment>Atcēlu [[Special:Contributions/2804:14C:5B74:A117:156A:2BD0:903F:ADC7|2804:14C:5B74:A117:156A:2BD0:903F:ADC7]] ([[User talk:2804:14C:5B74:A117:156A:2BD0:903F:ADC7|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 3662192 Bildes var parakstīt arī saprotamāk...</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6785" xml:space="preserve">[[Attēls:152mm m09-30 fortress howitzer schneider 01.jpg|thumb|right|200px|152 mm haubice]]
'''Haubice''' ({{val|de|Haubitze}}) ir [[artilērija]]s ieroča veids, kurš paredzēts šaušanai pa mērķiem, kuri neatrodas tiešas redzamības zonā, ir aiz šķēršļiem. Pēc šaušanas veida, atrodas pa vidu starp lauka lielgabaliem (garš [[stobrs]], šauj zemā leņķi ar lielu šāviņa sākumātrumu) un [[mortīra|mortīrām]] (īss [[stobrs]], šauj stāvā leņķī). Haubices raksturīgās pazīmes ir relatīvi īss stobrs (15 — 30 kalibri), [[kalibrs]] ir lielāks par 100 [[Milimetrs|mm]], [[šāviņš|šāviņus]] izšauj [[trajektorija|trajektorijās]] ar stāvu krišanas leņķi, šaušanas ātrums 1 — 6 šāvieni minūtē, šaušanas attālums līdz 17 [[Kilometrs|km]]. Mūsdienu haubices šauj pat līdz 10 — 12 šāvieniem minūtē attālumā līdz 50 km un vairāk.
== Vēsture ==
[[Husītu kari|Husītu karu]] laikā 15. gadsimtā pretinieka grupu apšaudei lietoja lielgabalus, kurus čehiski dēvēja par ''houfnice'', vāciski par ''Hauffnitz''. Vēlākajos gadsimtos franciski tos dēvēja par ''obusier'', holandiski par ''houwitser'', bet angliski par ''howitzer''. Plašāk haubices lietoja [[Zviedrija]]s karaspēks 17. gadsimta karos. 

Atšķirībā no lauka lielgabaliem, tām bija īsāka atbalsta daļa. Tas nozīmēja, ka šie lielgabali bija nestabilāki šaušanā, tiem vajadzēja mazāku pulvera lādiņu un, lai šāviņš lidotu pietiekami tālu, to vajadzēja izšaut stāvākā leņķī. Šādi izšauts šāviņš arī krita stāvākā leņķī.
Haubices tika radītas kā aplenkuma ieroči. Sevišķi noderīgas tās bija ienaidnieka cietokšņu iekšienes apšaudei. Atšķirībā no tā laika [[mortīra|mortīrām]], kuras varēja šaut tikai noteiktā leņķī un šaušanas attālumu regulēja ar pulvera lādiņa lielumu, haubices varēja šaut dažādos leņķos.

[[18. gadsimts|18. gs]]. vidū vairākas Eiropas valstu armijas sāka izmantot haubices, jo tās bija pietiekami mobilas, lai pavadītu karaspēku kaujas laukā. Sevišķi tika novērtēta to spēja izšaut sprāgstošos šāviņus, ko nevarēja parastie lauka lielgabali.
[[19. gadsimts|19. gs]]. vidū dažu valstu armijas sāka vienkāršot savu artilēriju, ieviešot [[gludstobra ierocis|gludstobra]] lielgabalus, kuri varēja izšaut gan sprāgstošos šāviņus, gan [[lielgaballode]]s. Slavenākais no tā laika lielgabaliem bija Napoleona 12-mārciņu lielgabals.

[[1859]]. gadā Eiropas armijas sāka lauka bateriju ieroču nomaiņu uz [[vītņstobra ierocis|vītņstobru]] lauka lielgabaliem. Šajos lielgabalos izmantoja cilindriskus šāviņus, kuri, lai arī bija mazāka kalibra kā apaļie gludstobra haubiču šāviņi, tomēr saturēja pietiekošu sprāgstvielu daudzumu. Šie ieroči ne tikai spēja paveikt to pašu, ko gludstobra haubices, bet arī šāva tālāk. Tādējādi, armijas nevis nomainīja gludstobra lauka haubices ar vītņstobru haubicēm, bet aizvietoja ar vītņstobru lauka lielgabaliem, gan gludstobru lauka lielgabalus, gan haubices.

Stobru vītņojuma ietekme uz aplenkuma ieročiem bija savādāka. 1860. gados artilērijas virsnieki atklāja, ka vītņstobru aplenkuma haubices ir daudz efektīvākas aizsargmūru iznīcināšanai kā aplenkuma lielgabali vai mortīras. Tā, armijām noņemot no lauka bateriju bruņojuma viena veida haubices, tās ieviesa jauna tipa haubices fortu aizsardzības un aplenkuma ieroču bruņojumā. Mazākie no šiem ieročiem (vieglās aplenkuma haubices) bija ar kalibru ap 150 mm, šāviņu svars ap 40 — 50 kg. Lielākie (vēlāk pazīstami kā vidējās aplenkuma haubices) bija ar kalibriem no 200 līdz 220 mm, ar šāviņu svaru ap 100 kg.
1880. gados tika izveidotas trešā veida aplenkuma haubices - smagās aplenkuma haubices. To kalibri bija robežās no 240 līdz 270 mm, šāviņu svars lielāks par 150 kg.

[[Krievu-turku karš (1877—1878)|Krievu-turku kara]] laikā atkal parādījās vajadzība pēc lauka haubicēm, jo vītņstobru lauka lielgabali nespēja nodarīt pietiekamu kaitējumu pretinieku nocietinājumiem. 1890. gados Eiropas armijas ieviesa vai nu vieglās (105 — 127 mm kalibrs), vai smagās (149 — 155 mm kalibrs) lauka haubices. Vācija ieviesa bruņojumā abu veidu haubices. Šīs lauka haubices spēja izšaut šāviņus stāvās trajektorijās, panākot arī stāvas krišanas trajektorijas. Tās varēja izšaut šāviņus, kuri bija divas reizes lielāki, kā to spēja līdzīga svara lauka lielgabali. Tā, kamēr 75 mm lauka lielgabals, kurš svēra apmēram tonnu, nespēja izšaut šāviņus smagākus par 8 kg, tāda paša svara 105 mm haubice šāva 15 kg smagus šāviņus. Tomēr haubiču šaušanas attālums bija mazāks.

[[20. gadsimts|20. gs]]. sākumā parādījās vēl lielāki ieroči — supersmagās aplenkuma haubices. Pie šīs grupas piederēja slavenā [[Lielā Berta]]. Šīs grupas ieročus pārvietoja izjauktā veidā kā vairākas kravas un šaušanai sagatavoja uz vietas pozīcijā. [[Attēls:Dicke Bertha.Big Bertha.jpg|thumb|right|200px|[[Lielā Berta]] tiek gatavota šaušanai]]

Tā kā smagās lauka haubices un vieglās aplenkuma haubices izmantoja viena izmēra un tipa munīciju, parādījās šo ieroču veidu saplūšanas tendence. 20. gs. sākumā starpība starp lauka lielgabaliem un haubicēm vairs nebija tik izteikta un izpaudās galvenokārt to raksturojumā:
* lauka lielgabals — lielāks šāviņa sākumātrums un šaušanas attālums, viena veida lādiņš, maksimālais stobra pacēlums mazāks par 35&lt;sup&gt;o&lt;/sup&gt;
* haubice — zemāks šāviņa sākumātrums un šaušanas attālums, maināms lādiņa lielums, maksimālais stobra pacēlums lielāks par 45&lt;sup&gt;o&lt;/sup&gt;
[[Attēls:155fire.jpg|thumb|right|200px|M198 haubice, ASV]]
Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] armiju rīcībā esošie artilērijas lielgabali, kuri atrodas uz sauszemes un paredzēti mērķiem uz sauszemes, sevī apvieno abu tipu (lauka lielgabals un haubice) lielgabalu īpašības: liels šāviņa sākumātrums, garš stobrs, liels šaušanas attālums, maināms lādiņu lielums un maksimālais stobra pacēlums lielāks par 45&lt;sup&gt;o&lt;/sup&gt;.

== Veidi ==
* Pašgājējhaubice — uzmontēta uz motorizētas šasijas ar riteņu vai kāpurķēžu piedziņu, parasti nodrošināta ar bruņām, vizuāli atgādina [[tanks|tanku]].
* Kalnu haubice — relatīvi viegla haubice, paredzēta izmantošanai kalnainā apvidū. Ir sadalāma atsevišķos gabalos, vieglākai transportēšanai.
* Aplenkuma haubice — domāta šaušanai no speciālas platformas.
* Lauka haubice — Pietiekoši mobila, lai sekotu sauszemes karaspēkam.

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Artilērija]]</text>
      <sha1>mjchimpn95qdeqf69q4ii5rl2prli63</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Portāls:Kosmonautika/Nākamie starti</title>
    <ns>100</ns>
    <id>80630</id>
    <revision>
      <id>3662467</id>
      <parentid>3660811</parentid>
      <timestamp>2022-07-29T05:36:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dainis</username>
        <id>876</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4025" xml:space="preserve">&lt;noinclude&gt;
:''Piezīme informācijas ievietotājam. Tuvākie notikumi ir augšā, tālākie — lejā. Šeit ievietot informāciju par nākamajos divos mēnešos plānotajiem startiem.''
:''Izdzēstos (startējuši) obligāti ievietot [[Portāls:Kosmonautika/Jaunumi]]''.
&lt;/noinclude&gt;
* [[2. augusts]] — militārais pavadonis ''[[RASR-4]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''.
* [[4. augusts]] — Mēness orbitālais aparāts ''[[Danuri]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''.
* [[4. augusts]] — militārais pavadonis ''[[SBIRS GEO-6]]'', nesējraķete ''[[Atlas V 421]]''.
* [[9. augusts]] — nezināma krava un pavadoņi [[Belgorodas ceriņu projekts]], ''[[ReshUCube-1]]'', nesējraķete ''[[Sojuz-2.1a / Fregat]]''.
* [[9. augusts]] — 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''.
* [[29. augusts]] — kosmiskie aparāti ''[[Artemis 1]]'', ''[[ArgoMoon]]'', ''[[BioSentinel]]'', ''[[CuSP]]'', ''[[EQUULEUS]]'', ''[[LunaH-Map]]'', ''[[Lunar IceCube]]'', ''[[LunIR]]'', ''[[Near-Earth Asteroid Scout]]'', ''[[OMOTENASHI]]'', ''[[Team Miles]]'', nesējraķetes ''[[Space Launch System|SLS]] Block 1'' pirmais starts.
* Augusts — nesējraķetes ''[[RS1]]'' pirmais izmēģinājumu lidojums.
* Augusts — 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''.
* [[6. septembris]] — sakaru pavadonis ''[[EUTELSAT KONNECT VHTS]]'', nesējraķete ''[[Ariane 5 ECA]]''.
* [[8. septembris]] — pavadoņi ''[[Amber-1]]'', ''[[CIRCE A]]'', ''[[CIRCE B]]'', ''[[ForgeStar-0]]'', ''[[Kernow Sat 1]]'', ''[[Prometheus 2A]]'', ''[[Prometheus 2B]]'', [[Pirmais Omānas pavadonis]], nesējraķete ''[[LauncherOne]]''.
* [[21. septembris]] — kosmosa kuģis ''[[Sojuz MS-22]]'', nesējraķete ''[[Sojuz-2.1a]]''.
* [[24. septembris]] — militārie sakaru pavadoņi 10 ''[[Transport Layer Tranche 0]]'' un 4 ''[[Tracking Layer Tranche 0]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''.
* [[29. septembris]] — kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-5]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''.
&lt;!--

* Septembris — kravas kuģis ''[[NG-18|Cygnus NG-18]]'', tā kravā arī pavadonis ''[[PearlAfricaSat-1]]'', nesējraķete ''[[Antares 230+]]''.
* [[17. jūlijs]] — pavadoņi ''[[Sapling-1]]'', ''[[Spinnaker3]]'', ''[[GENESIS-G]]'', ''[[GENESIS-J]]'', 4 × ''[[QUBIK]]'', nesējraķete ''[[Firefly Alpha]]''.
* [[15. augusts]] — sakaru pavadonis ''[[BlueWalker 3]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''.
* Aprīlis — okeanogrāfijas pavadonis ''[[EOS-06]]'' (''Oceansat-3''), nanopavadoņi ''[[Guardian-Alpha]]'', ''[[Pixxel 1]]'', nesējraķete ''[[PSLV-CA]]''.
* Decembris — nanopavadoņi ''[[AuroraSat-1]]'', ''[[WISA Woodsat]]'', ''[[MyRadar-1]]'', ''[[TRSI-2]]'', ''[[TRSI-3]]'', ''[[Unicorn 2]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''.
* [[8. oktobris]] — nesējraķetes ''[[EcoRocket]]'' pirmais izmēģinājumu lidojums.
* [[9. oktobris]] — militārais sakaru pavadonis ''[[USSF-44]]'', kosmiskais velkonis ''[[LDPE-2]]'', pavadoņi ''[[LINUSS Chase]]'', ''[[LINUSS RSO]]'', ''[[TETRA-1]]'', nesējraķete ''[[Falcon Heavy]]''.
* [[1. oktobris]] — Mēness nolaižamais aparāts ''[[Luna-25]]'', nesējraķete ''[[Sojuz-2.1b / Fregat-M]]''.
* Februāris — 4 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Hainan-1]]'', nesējraķete ''[[Jielong 1]]''.
* Janvāris — pavadonis ''[[Ark-2]]'' (''Fangzhou-2''), nesējraķete ''[[Shuang Quxian 1]]'' (''Hyperbola-1'').
* [[25. novembris]] — navigācijas pavadonis ''[[GLONASS-M 761]]'', nesējraķete ''[[Sojuz-2.1b / Fregat]]''.
* Septembris — radioamatieru  pavadoņi ''[[CAS-5B]]'', ''[[CAS-7A]]'', ''[[CAS-7C]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng]]''.
* [[25. februāris]] — pavadoņi  ''[[Jilin-1 Optical-B]]'', ''[[Xiaoxiang 4]]'', ''[[Xiangrikui 1A]]'', ''[[Xiangrikui 1B]]'', ''[[Ouke-Micro 1]]'', ''[[Zhongwei 1]]'', nesējraķete ''[[Kuaizhou 11]]''.
* [[4. novembris]] — 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''.
--&gt;</text>
      <sha1>d7hg3k3uev05iaaqnatkl49eacoiitf</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Knuts Skujenieks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>81993</id>
    <revision>
      <id>3662555</id>
      <parentid>3660897</parentid>
      <timestamp>2022-07-29T09:51:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>/* Dzīvesgājums */ pap.</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="15567" xml:space="preserve">{{Rakstnieka infokaste
|        platums = 
|         attēls =Knuts Skujenieks 2012.jpg
|          vārds = Knuts Skujenieks
|        dz_gads = 1936
|     dz_mēnesis = 9
|       dz_diena = 5
|       dz_vieta = [[Rīga]], {{LAT}}
|         m_gads = 2022
|      m_mēnesis = 7
|        m_diena = 25
|        m_vieta = 
|        tautība = [[latvietis]]
|        dzimums = V
|   nodarbošanās = dzejnieks, tulkotājs
|rakstīšanas valoda = [[latviešu valoda]]
|        periods = kopš 1950
|          žanri = dzeja, atdzeja, kritika
|    apbalvojumi = [[Baltijas Asamblejas Balva literatūrā|Baltijas Asamblejas Balva]] (2008)
}}

'''Knuts Skujenieks''' (dzimis {{dat|1936|09|05|}}, miris {{dat|2022|07|25|}}) bija latviešu [[dzeja|dzejnieks]], atdzejotājs un kritiķis, publicists.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1936. gada 5. septembrī [[Rīga|Rīgā]] rakstnieka [[Emīls Skujenieks|Emīla Skujenieka]] ģimenē. Tēvs 1944. gadā devās bēgļu gaitās uz [[Vācija|Vāciju]], bet vēlāk izceļoja uz [[ASV]]. Pēc mātes nāves K. Skujenieks dzīvoja pie vecvecākiem [[Kurmenes pagasts|Kurmenes pagasta]] Mūru dzirnavās. No 1942. līdz 1948. gadam mācījās Mūru pamatskolā, 1949. gadā pabeidza [[Taurkalne]]s septiņgadīgo skolu. No 1949. līdz 1950. gadam mācījās [[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolā]], no 1951. līdz 1954. gadam — [[Rīgas Valsts 2. ģimnāzija|Rīgas 2. vidusskolā]].

No 1954. līdz 1956. gadam K. Skujenieks studēja [[Latvijas Universitāte|Latvijas Valsts universitātes]] [[Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāte|Vēstures un filoloģijas fakultātē]], 1956.—1961. gadā [[Maskava|Maskavā]] [[Gorkija Literatūras institūts|Gorkija Literatūras institūtā]].

1962. gada aprīlī viņu apcietināja un apsūdzēja par pretpadomju aģitāciju un propagandu, par neziņošanu par sarunu ar personu, kura stāstīja savas idejas par Latvijas atbrīvošanu, un par darbību grupā [[Baltijas federācija]]. Notiesāts uz septiņiem gadiem stingra režīma kolonijā ([[Mordvija|Mordovijā]], 1962.—1969. gads).&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Letonika.lv. Literatūras bibliotēka. Skujenieks Knuts|url=http://www.letonika.lv/literatura/section.aspx?f=1&amp;id=3111716|accessdate={{dat|2016|12|5||bez}}}}&lt;/ref&gt;
Pēc atgriešanās no izsūtījuma 1972. gadā viņu uzņēma [[Latvijas Rakstnieku savienība|Latvijas PSR padomju rakstnieku savienībā]], 1978. gadā tika publicēta pirmā Skujenieka dzejoļu grāmata.
1989. gadā Skujenieku uzņēma [[Latvijas PEN klubs|Latvijas PEN klubā]], tajā pašā gadā viņš kļuva par tā Rīgas nodaļas vadītāju.
1989. gada 6. jūnijā viņš tika [[Reabilitācija|reabilitēts]].

Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s viņš 1991.—2003. gadā bija Latvijas Psoriāzes biedrības valdes priekšsēdis, 1992. gadā kļuva par Latvijas P.E.N. kluba priekšsēdi, organizācijai pārceļot centru no [[Stokholma]]s uz Rīgu. Pēc pārtraukuma (1995—1996) turpināja priekšsēža darbu līdz 2002. gadam.
Kopš 2003. gada brīvas profesijas pārstāvis bez sabiedriskiem pienākumiem.

Viņa darbi ir atdzejoti [[zviedru valoda|zviedru]], [[ukraiņu valoda|ukraiņu]], [[armēņu valoda|armēņu]], [[lietuviešu valoda|lietuviešu]], [[Angļu valoda|angļu]], [[Krievu valoda|krievu]] un citās valodās. Skujenieka dzejoļu krājumi ir izdoti Zviedrijā, Ukrainā un Armēnijā.
Pats viņš ir atdzejojis no krievu, senebreju, ukraiņu, spāņu, [[grieķu valoda|grieķu]], lietuviešu, maķedoniešu, [[somu valoda|somu]], [[zviedru valoda|zviedru]], [[dāņu valoda|dāņu]] un [[poļu valoda]]s.

== Apbalvojumi un pagodinājumi ==
* [[Latvijas PSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks]]
* [[Triju Zvaigžņu ordenis]] (1995)
* [[Literatūras gada balva]] par labāko atdzejas grāmatu (2001) un par mūža ieguldījumu literatūrā (2010)

== Bibliogrāfija ==

=== Dzejoļu krājumi ===
* ''Lirika un balsis''. Rīga: [[Liesma (izdevniecība)|Liesma]], 1978 [arī atdzeja]
* ''Iesien baltā lakatiņā''. Rīga: Liesma, 1986.
* ''Sēkla sniegā''. Dzejoļi 1963-1969. Rīga: Liesma, 1990.
* ''Mūsu dzīve nokalpotā''. Rīga: Nordik, 2007.

'''Citi krājumi un izlases'''
* ''Kā putu zīmes''. Rīga: Teātra anekdotes, 1992.
* ''Mūžīgs pusmēness''. Rīga: Teātra anekdotes, 1993.
* ''Uzvarētājs nāk pa ķēķa durvīm''. Rīga, 1994.
* ''Patiesīgs, bet ne pilnīgs dzīvesstāsts ar 33 smukiem un nesmukiem dzejoļiem 33 gadu garumā''. Rīga: Likteņstāsti, 1996.
* ''Līdz kailai rokai''. Rīga: [[Zvaigzne ABC]], 1996 [izlase]
* ''Parkā par solu''. Rīga: Likteņstāsti, 1997.
* ''Tagad es esmu Aleksandrs''. Rīga: [[Neputns]], 2006.
* ''Nekā personīga''. Rīga: Neputns, 2010.
* ''Poga''. Rīga: Neputns, 2011.
* ''Simts''. Rīga: Zvaigzne ABC, 2011.
* ''Kārtis: virtuāls ceļojums caur dzeloņdrātīm'' [kopā ar Bruno Javoišu]. Rīga: Neputns, 2013.

=== Literatūras kritika ===
* ''Paša austs krekls''. Rīga: Liesma, 1987.

=== Kopotie raksti ===
* Raksti 8 sējumos. Rīga: Nordik, 2003-2008.

=== Knuta Skujenieka citu autoru atdzejojumi latviski ===
* Genādijs Aihī. ''Paklanīšanās dziesmai''. Rīga: Pētergailis, 2016 [krievu/čuvašu].
* ''[[Teika par Igora karagaitu]]'' (kopā ar [[Uldis Bērziņš|U. Bērziņu]]). Rīga: [[Zinātne]], 2014.
* [[Volts Vitmens]]. ''Zāles stiebri'' (līdzautors). Rīga: Neputns, 2011.
* Bengts Bergs. ''No meža tu esi nācis''. Rīga: Mansards, 2008 [zviedru, kopā ar J. Kronbergu].
* ''Kipras dzeja'' (kopā ar [[Uldis Bērziņš|U. Bērziņu]]). Rīga: Adria, 2007 [grieķu].
* Sigits Geda. ''Sokrats runā ar vēju''. Rīga: Tapals, 2005 [lietuviešu].
* S.J. Ļecs. Nesaķemmētas domas: aforismi. R.: Tapals, 2004 [poļu].
* ''Dziesma, ej viegli pa manu sirdi'': XX gs. Eiropas tautu dzeja oriģinālos un atdzejojumos. Rīga: Tapals, 2001.
* B. Andersens. ''Svantes dziesmas''. Rīga: Atēna, 1999 [dāņu, prozas tekstu tulkojis P. Ankravs]
* Ingera Kristensena. ''Tauriņu ieleja''. Rīga: Atēna, 1998 [dāņu].
* K. M. Belmans. ''Dziesmas, vīns un mazā nāve''. Rīga: Nordik, 1997 [zviedru].
* ''101 dziesma par mīlestību 27 balsīs'': Eiropas tautu tautasdziesmas. Rīga: 1995.
* ''Arfas vara'': skandināvu viduslaiku balādes. Rīga: Nordik, 1994.
* E. Lēnrots. ''Kanteletara jeb somu tautas senās dziesmas un balādes''. Rīga: Nordik, 1993.
* ''[[Dziesmu dziesma]]''. Rīga: Zinātne, 1993 [senebreju].
* Zeme cēla zāli: lietuviešu tautasdziesmas. Rīga: Liesma, 1986.
* ''Ābelīte'': poļu tautasdziesmas. Rīga: Liesma, 1984.
* Gustavs Frēdings. ''Ģitāra un ermoņika''. Rīga: Liesma, 1983.
* ''Tilts pār Artu'': grieķu tautasdziesmas. Rīga: Liesma, 1981.
* Gabriela Mistrāla. ''Vīnspiede''. Rīga: Liesma, 1977 [spāņu].
* Janis Ricos. ''Liecinājumi''. Rīga: Liesma, 1977 [grieķu].
* [[:mk:Ацо Шопов|Šopovs A.]] . [http://www.acosopov.com/par-acu-sopovu-un-vina-dzeju?lang=lv ''Ugunsmīlestība''.] Rīga: Liesma, 1974 [maķedoniešu].
* N. Giljēns. ''Sensemaijā''. Rīga: Liesma, 1974 [spāņu].
* Desanka Maksimoviča. ''Es prasu žēlastību''. Rīga: Liesma, 1972 [serbu].
* [[Federiko Garsija Lorka]]. ''Kliedziens''. Rīga: Liesma, 1971 [spāņu].
* O. Župančičs. ''Bezmiegs''. Rīga: Liesma, 1971 [slovēņu].
* [[Ļesja Ukrainka]]. ''Pērkona māsa''. Rīga: Liesma, 1970 [ukraiņu].
* ''Pasaules tautu lirika''. Rīga: LVI, 1959 [līdzautors].

=== Knuta Skujenieka dzejas publikācijas antoloģijās ===
* Igauniski — Läti uuema luule valimik. Eesti Raamat, Tallinn, 1997, p p. 166-183
* Īslandiski — Vængstýfđir draumar. Hlér 1999, p.p.39—57
* Norvēģiski — Uten svaner uten sne. Dreyer. Oslo, 1986, p.p. 98-113
* Dāniski — 11 lettiske digtere. Husets Forlag / S.O.... Århus 1980, p.p. 95-101
* Zviedriski — Nặra röster över vatten. En bok för alla, 1997, p.p. 180-184
* Baltkrieviski — Latišskaja saveckaja paezija Tam.1. Mastackaja literatura. Minsk. 1984. p. P. 224-231
* Itāliski — Realismi a cupole d’oro. Prova d’autore, Catania. 1988. p.p. 247-252; Poetit d’Europa. 10 Maggio 2004. Libri Scheiwiller. Milano. 2004. p.p. 99-105
* Franciski — La littérature lettonne au XXe siécle. Nordik. Riga, 1997, p.p.41-47; Rose-Marie François. Pieds nus dans I’herbe. L’arbre a’paroles, p.p.102-119
* Čehiski — Les duší. Bohemika, Praha, 2001, p.p.118-120; 15x poezie lotyšsko fra, Praha. 2006, p.p. 21-29
* Vāciski — Riga im Waser. Tapals. Riga, 2004, p.p. 207-227; Sonnengeflecht, Nordik, Riga, 1997, p.p. 122-123
* Moldāviski (rumāniski) — Poetii letoni. Literaturã artistiche. Chişinău. 1983, p.p. 145-148
* Ukrainiski — Jurij Zavhorodņij. Z latvijsjkoho bereha. Kijiv. 1998, p.p. 213-235
* Krieviski — Molņija v kamņe. Tapals, Rīga. 2002, p.p. 37-65; Božij prijomiš. Daugava, Rīga. 2003, p.p. 4-52
* Angliski — All Birds know This. Tapals. Riga. 2001.p.p. 182-194
* Ārpus antoloģijām atsevišķas publikācijas arī bulgāru, gruzīnu, armēņu, azerbaidžānu, tatāru, kazahu, altajiešu, poļu, serbu, maķedoniešu, grieķu, čuvašu, somu, rumāņu, ungāru, nīderlandiešu, slovēņu, turku, ķīniešu u.c. valodās.

=== Knuta Skujenieka dzejas grāmatas citās valodās ===
* ''Ett frö i snön'' [Sēkla sniegā]. Zviedru valodā atdz. Juris Kronbergs. Stockholm: Fripress, 1991.
* ''Nasinņa v sņihu'' [Sēkla sniegā]. Ukraiņu valodā. Kiiv: Ukrainsjkij pisjmennik, 1994.
* ''Bitter hand, bitter mun'' [Rūgta roka, rūgta mute]. Zviedru valodā atdz. Juris Kronbergs. Uppsala: Edda, 2003.
* ''Aš esu toli viešejęs'' [Es pabiju tālos ciemos]. Lietuviešu valodā atdz. Vladas Braziūnas, Sigitas Geda, Jonas Strielkūnas. Vilnius: Lietuvos Rašytojų sajungos leidykla, 2004.
* ''Som ekens rot till vatten''. Zviedru valodā atdz. Juris Kronbergs. Torsby: Heidrun, 2008.
* ''Innego mosto nie będzie'' [Cita tilta vairs nebūs]. Poļu valodā atdz. Justyna Spychalska. Warszawa: Anagram, 2009.
* ''Корен в хоризонта'' [Sakne apvārsnī]. Bulgāru valodā atdz. Aksīnija Mihailova. Sofija: Foundation for Bulgarian Literature, 2009.
* ''Tornato da un altro mondo''. Itāļu valodā atdz. Pietro Umberto Dini. Novi Ligure: Joker, 2010.
* ''Poga'' [viens dzejolis 33 valodās]. Rīga: Neputns, 2011.
* ''El botón y otros poemas'' [Poga un citi dzejoļi]. Itāļu valodā atdz. Pjetro Umberto Dini. Barcelona Digital, 2012.
* ''Un Seme Nella Neve'' [Sēkla sniegā]. Itāļu valodā atdz. Paolo Pantaleo. Ediciones Damocle, 2015.
* ''Samen im Schnee'' [Sēkla sniegā]. Vācu valodā atdz. Valdis Bisenieks. Rīga: Jumava/Klagenfurt: Wieser, 2016.
* ''Босые звезды'' [Basās zvaigznes]. Krievu valodā atdz. Olga Pētersone. Rīga: Pētergailis, 2016.
* ''Seed in Snow'' [Sēkla sniegā]. Angļu valodā atdz. Bitite Vinklers. BOA Editions, 2016.
* ''Мала моя батьківщина'' [Maza mana tēvu zeme]. Ukraiņu valodā atdz. Jurko Sadlovskis. Krok, 2016.
* ''​Lyrik och Röster'' [Lirika un balsis]. Zviedru valodā atdz. Juris Kronbergs. Uppsala: Bokforlaget Edda, 2017.
* ''Seeme lume all'' [Sēkla sniegā]. Igauņu valodā atdz. Mats Trāts. Tallin: Libri Livoniae, 2018.
* ''All I Have Is Words''. Angļu valodā atdz. Margita Gailitis. Guernica Editions, 2018.

=== Antoloģijas (sastādītas un atdzejotas) ===
* 101 dziesma par mīlestību 27 balsīs (Eiropas tautu folkloras izlase).
* Arfas vara (Skandināvijas tautu balādes).
* Dziesma, ej viegli pa manu sirdi ...) Go lightly over my heart, song ...)
* Eiropas dzejas antoloģijā ar 72 paraugiem oriģinālvalodās un to latviskajiem atdzejojumiem.
* Daži ievērojamākie tulkotie autori no kopkrājumiem un atsevišķām publikācijām: William Shakespeare (sonnets), Dante Alighieri (I Canto no “La Commedia Divina”), Walt Whitman, Carl Sendburg, Edgar Lee Masters. Benny Andersen (Dānija), Tomas Tranströmer (Zviedrija) Konstandinos Kavafis, Jorgos Seferis, Odiseas Elitis (Grieķija). Antonio Machado, Angel Ganivet (Spānija) César Vallejo (Peru) Léopold Sédar Senghor (Senegāla), Salvatore Quasimodo (Itālija) Nordahl Grieg, Olav H.Hauge, Rolf Jacobsen (Norvēģija) Aleksis Kivi, Eino Leino (Somija) Meczyslaw Jastrun, Konstanty Ildefons Galczyński (Polija) u.c. “Dziesmu Dziesma” — Vecās Derības “Zālamana Augstās dziesma” versija.
* Publikācijas avīzēs un žurnālos aptuveni 40 valodās: angliski, vāciski, franciski, zviedriski, islandiski, somiski, krieviski, baltkrieviski, ukrainiski, poliski, čehiski, serbiski, slovēniski, maķedoniski, rumāniski, ungāriski, itāliski, gruzīniski, igauniski, leitiski, armēniski u.c.

== Pētījumi par Knutu Skujenieku ==
* [[Jānis Rokpelnis]] ''Smagi urbjas tinte: grāmata par Knutu Skujenieku''. Rīga: Pētergailis, 2006.
* [[Inta Čaklā|Intas Čaklās]] apcere “Ieskats Knuta Skujenieka dzejā” (Kopoto rakstu 8. Sējums), Rīga: Nordik, 2008.

== Apbalvojumi un prēmijas ==
Apbalvojumi:

* 1989.- Latvijas PSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks;
* 1994.- Spānijas Katoļu Izabellas ordeņa komandors;
* 1996.- Latvijas Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks;
* 1998.- Norvēģijas Karaliskā Nopelnu ordeņa bruņinieks;
* 1999.- [[Lietuvas Dižkunigaiša Ģedimina ordenis|Lietuvas Dižkunigaiša Ģedimina ordeņa]] virsnieks;
* 1999.- Zviedrijas Ziemeļzvaigznes ordeņa bruņinieks;
* 2001.- Barikāžu aizstāvja piemiņas zīme;
* 2006.- Ukrainas Rakstnieku savienības goda zīme;
* 2009.- Latvijas Atzinības krusta lielvirsnieks;
* 2009.- Zviedrijas Ziemeļzvaigznes ordeņa bruņinieks (atkārtoti);
* 2014.- Polijas Kultūras ministrijas medaļa “Par nopelniem poļu kultūrā”.

Prēmijas:
* 1979.- Dzejas dienu balva par grāmatu “Lirika un balsis”;
* 1986.- A.Upīša un Dzejas dienu balva par grāmatu “iesien baltā lakatiņā”;
* 1993.- Jātvingu prēmija (Lietuva);
* 1994.- Ivana Franko prēmija (Ukraina);
* 1996.- Sorosa fonda Saskaņas balva (kopā ar R. Haradžaņjanu);
* 1996.- Tomasa Transtrēmera prēmija (Vesterosa, Zviedrija, kopā ar V. Belševicu);
* 2001.- Literatūras gada balva;
* 2007.- Ed. Veidenbauma prēmija par grāmatu “Mūsu dzīve nokalpotā”
* 2010.- Literatūras gada balva par mūža ieguldījumu;
* 2012.- Latvijas Ministru kabineta balva literatūrā.
* 2016.- Ikšķiles pašvaldības [[Dzintars Sodums|Dzintara Soduma]] balva par novatorismu literatūrā.
* Latvijas Zinātņu Akadēmijas goda loceklis (1992);
* Biedrība NORDEN LATVIJA (1999);
* Biedrība AUSTRĀLIJA-LATVIJA (2001);
* Kārļa Universitātes Baltistikas pulciņš (Prāga, 1995);
* Lietuvas Rakstnieku savienības goda biedrs (2002);
* Salaspils Goda pilsonis.

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{rakstnieks-aizmetnis}}

{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Skujenieks, Knuts}}

[[Kategorija:1936. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2022. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latvijas rakstnieki]]
[[Kategorija:Latviešu rakstnieki]]
[[Kategorija:Latvijas dzejnieki]]
[[Kategorija:Latvijas tulkotāji]]
[[Kategorija:Latviešu tulkotāji]]
[[Kategorija:Tulkotāji uz latviešu valodu]]
[[Kategorija:Latviešu valodā rakstošie]]
[[Kategorija:20. gadsimta rakstnieki]]
[[Kategorija:21. gadsimta rakstnieki]]
[[Kategorija:Disidenti]]
[[Kategorija:Padomju represijās cietušie]]
[[Kategorija:Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas absolventi]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]]
[[Kategorija:Atzinības krusta lielvirsnieki]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]</text>
      <sha1>i0kfmh14jgb3yq48doai6v66jepugmg</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3662556</id>
      <parentid>3662555</parentid>
      <timestamp>2022-07-29T09:54:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Dzīvesgājums */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="15600" xml:space="preserve">{{Rakstnieka infokaste
|        platums = 
|         attēls =Knuts Skujenieks 2012.jpg
|          vārds = Knuts Skujenieks
|        dz_gads = 1936
|     dz_mēnesis = 9
|       dz_diena = 5
|       dz_vieta = [[Rīga]], {{LAT}}
|         m_gads = 2022
|      m_mēnesis = 7
|        m_diena = 25
|        m_vieta = 
|        tautība = [[latvietis]]
|        dzimums = V
|   nodarbošanās = dzejnieks, tulkotājs
|rakstīšanas valoda = [[latviešu valoda]]
|        periods = kopš 1950
|          žanri = dzeja, atdzeja, kritika
|    apbalvojumi = [[Baltijas Asamblejas Balva literatūrā|Baltijas Asamblejas Balva]] (2008)
}}

'''Knuts Skujenieks''' (dzimis {{dat|1936|09|05|}}, miris {{dat|2022|07|25|}}) bija latviešu [[dzeja|dzejnieks]], atdzejotājs un kritiķis, publicists.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1936. gada 5. septembrī [[Rīga|Rīgā]] rakstnieka [[Emīls Skujenieks|Emīla Skujenieka]] ģimenē. Tēvs 1944. gadā devās bēgļu gaitās uz [[Vācija|Vāciju]], bet vēlāk izceļoja uz [[ASV]]. Pēc mātes nāves K. Skujenieks dzīvoja pie vecvecākiem [[Kurmenes pagasts|Kurmenes pagasta]] Mūru dzirnavās. No 1942. līdz 1948. gadam mācījās Mūru pamatskolā, 1949. gadā pabeidza [[Taurkalnes septiņgadīgā skola|Taurkalnes septiņgadīgo skolu]]. No 1949. līdz 1950. gadam mācījās [[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolā]], no 1951. līdz 1954. gadam — [[Rīgas Valsts 2. ģimnāzija|Rīgas 2. vidusskolā]].

No 1954. līdz 1956. gadam K. Skujenieks studēja [[Latvijas Universitāte|Latvijas Valsts universitātes]] [[Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāte|Vēstures un filoloģijas fakultātē]], 1956.—1961. gadā [[Maskava|Maskavā]] [[Gorkija Literatūras institūts|Gorkija Literatūras institūtā]].

1962. gada aprīlī viņu apcietināja un apsūdzēja par pretpadomju aģitāciju un propagandu, par neziņošanu par sarunu ar personu, kura stāstīja savas idejas par Latvijas atbrīvošanu, un par darbību grupā [[Baltijas federācija]]. Notiesāts uz septiņiem gadiem stingra režīma kolonijā ([[Mordvija|Mordovijā]], 1962.—1969. gads).&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Letonika.lv. Literatūras bibliotēka. Skujenieks Knuts|url=http://www.letonika.lv/literatura/section.aspx?f=1&amp;id=3111716|accessdate={{dat|2016|12|5||bez}}}}&lt;/ref&gt;
Pēc atgriešanās no izsūtījuma 1972. gadā viņu uzņēma [[Latvijas Rakstnieku savienība|Latvijas PSR padomju rakstnieku savienībā]], 1978. gadā tika publicēta pirmā Skujenieka dzejoļu grāmata.
1989. gadā Skujenieku uzņēma [[Latvijas PEN klubs|Latvijas PEN klubā]], tajā pašā gadā viņš kļuva par tā Rīgas nodaļas vadītāju.
1989. gada 6. jūnijā viņš tika [[Reabilitācija|reabilitēts]].

Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s viņš 1991.—2003. gadā bija Latvijas Psoriāzes biedrības valdes priekšsēdis, 1992. gadā kļuva par Latvijas P.E.N. kluba priekšsēdi, organizācijai pārceļot centru no [[Stokholma]]s uz Rīgu. Pēc pārtraukuma (1995—1996) turpināja priekšsēža darbu līdz 2002. gadam.
Kopš 2003. gada brīvas profesijas pārstāvis bez sabiedriskiem pienākumiem.

Viņa darbi ir atdzejoti [[zviedru valoda|zviedru]], [[ukraiņu valoda|ukraiņu]], [[armēņu valoda|armēņu]], [[lietuviešu valoda|lietuviešu]], [[Angļu valoda|angļu]], [[Krievu valoda|krievu]] un citās valodās. Skujenieka dzejoļu krājumi ir izdoti Zviedrijā, Ukrainā un Armēnijā.
Pats viņš ir atdzejojis no krievu, senebreju, ukraiņu, spāņu, [[grieķu valoda|grieķu]], lietuviešu, maķedoniešu, [[somu valoda|somu]], [[zviedru valoda|zviedru]], [[dāņu valoda|dāņu]] un [[poļu valoda]]s.

== Apbalvojumi un pagodinājumi ==
* [[Latvijas PSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks]]
* [[Triju Zvaigžņu ordenis]] (1995)
* [[Literatūras gada balva]] par labāko atdzejas grāmatu (2001) un par mūža ieguldījumu literatūrā (2010)

== Bibliogrāfija ==

=== Dzejoļu krājumi ===
* ''Lirika un balsis''. Rīga: [[Liesma (izdevniecība)|Liesma]], 1978 [arī atdzeja]
* ''Iesien baltā lakatiņā''. Rīga: Liesma, 1986.
* ''Sēkla sniegā''. Dzejoļi 1963-1969. Rīga: Liesma, 1990.
* ''Mūsu dzīve nokalpotā''. Rīga: Nordik, 2007.

'''Citi krājumi un izlases'''
* ''Kā putu zīmes''. Rīga: Teātra anekdotes, 1992.
* ''Mūžīgs pusmēness''. Rīga: Teātra anekdotes, 1993.
* ''Uzvarētājs nāk pa ķēķa durvīm''. Rīga, 1994.
* ''Patiesīgs, bet ne pilnīgs dzīvesstāsts ar 33 smukiem un nesmukiem dzejoļiem 33 gadu garumā''. Rīga: Likteņstāsti, 1996.
* ''Līdz kailai rokai''. Rīga: [[Zvaigzne ABC]], 1996 [izlase]
* ''Parkā par solu''. Rīga: Likteņstāsti, 1997.
* ''Tagad es esmu Aleksandrs''. Rīga: [[Neputns]], 2006.
* ''Nekā personīga''. Rīga: Neputns, 2010.
* ''Poga''. Rīga: Neputns, 2011.
* ''Simts''. Rīga: Zvaigzne ABC, 2011.
* ''Kārtis: virtuāls ceļojums caur dzeloņdrātīm'' [kopā ar Bruno Javoišu]. Rīga: Neputns, 2013.

=== Literatūras kritika ===
* ''Paša austs krekls''. Rīga: Liesma, 1987.

=== Kopotie raksti ===
* Raksti 8 sējumos. Rīga: Nordik, 2003-2008.

=== Knuta Skujenieka citu autoru atdzejojumi latviski ===
* Genādijs Aihī. ''Paklanīšanās dziesmai''. Rīga: Pētergailis, 2016 [krievu/čuvašu].
* ''[[Teika par Igora karagaitu]]'' (kopā ar [[Uldis Bērziņš|U. Bērziņu]]). Rīga: [[Zinātne]], 2014.
* [[Volts Vitmens]]. ''Zāles stiebri'' (līdzautors). Rīga: Neputns, 2011.
* Bengts Bergs. ''No meža tu esi nācis''. Rīga: Mansards, 2008 [zviedru, kopā ar J. Kronbergu].
* ''Kipras dzeja'' (kopā ar [[Uldis Bērziņš|U. Bērziņu]]). Rīga: Adria, 2007 [grieķu].
* Sigits Geda. ''Sokrats runā ar vēju''. Rīga: Tapals, 2005 [lietuviešu].
* S.J. Ļecs. Nesaķemmētas domas: aforismi. R.: Tapals, 2004 [poļu].
* ''Dziesma, ej viegli pa manu sirdi'': XX gs. Eiropas tautu dzeja oriģinālos un atdzejojumos. Rīga: Tapals, 2001.
* B. Andersens. ''Svantes dziesmas''. Rīga: Atēna, 1999 [dāņu, prozas tekstu tulkojis P. Ankravs]
* Ingera Kristensena. ''Tauriņu ieleja''. Rīga: Atēna, 1998 [dāņu].
* K. M. Belmans. ''Dziesmas, vīns un mazā nāve''. Rīga: Nordik, 1997 [zviedru].
* ''101 dziesma par mīlestību 27 balsīs'': Eiropas tautu tautasdziesmas. Rīga: 1995.
* ''Arfas vara'': skandināvu viduslaiku balādes. Rīga: Nordik, 1994.
* E. Lēnrots. ''Kanteletara jeb somu tautas senās dziesmas un balādes''. Rīga: Nordik, 1993.
* ''[[Dziesmu dziesma]]''. Rīga: Zinātne, 1993 [senebreju].
* Zeme cēla zāli: lietuviešu tautasdziesmas. Rīga: Liesma, 1986.
* ''Ābelīte'': poļu tautasdziesmas. Rīga: Liesma, 1984.
* Gustavs Frēdings. ''Ģitāra un ermoņika''. Rīga: Liesma, 1983.
* ''Tilts pār Artu'': grieķu tautasdziesmas. Rīga: Liesma, 1981.
* Gabriela Mistrāla. ''Vīnspiede''. Rīga: Liesma, 1977 [spāņu].
* Janis Ricos. ''Liecinājumi''. Rīga: Liesma, 1977 [grieķu].
* [[:mk:Ацо Шопов|Šopovs A.]] . [http://www.acosopov.com/par-acu-sopovu-un-vina-dzeju?lang=lv ''Ugunsmīlestība''.] Rīga: Liesma, 1974 [maķedoniešu].
* N. Giljēns. ''Sensemaijā''. Rīga: Liesma, 1974 [spāņu].
* Desanka Maksimoviča. ''Es prasu žēlastību''. Rīga: Liesma, 1972 [serbu].
* [[Federiko Garsija Lorka]]. ''Kliedziens''. Rīga: Liesma, 1971 [spāņu].
* O. Župančičs. ''Bezmiegs''. Rīga: Liesma, 1971 [slovēņu].
* [[Ļesja Ukrainka]]. ''Pērkona māsa''. Rīga: Liesma, 1970 [ukraiņu].
* ''Pasaules tautu lirika''. Rīga: LVI, 1959 [līdzautors].

=== Knuta Skujenieka dzejas publikācijas antoloģijās ===
* Igauniski — Läti uuema luule valimik. Eesti Raamat, Tallinn, 1997, p p. 166-183
* Īslandiski — Vængstýfđir draumar. Hlér 1999, p.p.39—57
* Norvēģiski — Uten svaner uten sne. Dreyer. Oslo, 1986, p.p. 98-113
* Dāniski — 11 lettiske digtere. Husets Forlag / S.O.... Århus 1980, p.p. 95-101
* Zviedriski — Nặra röster över vatten. En bok för alla, 1997, p.p. 180-184
* Baltkrieviski — Latišskaja saveckaja paezija Tam.1. Mastackaja literatura. Minsk. 1984. p. P. 224-231
* Itāliski — Realismi a cupole d’oro. Prova d’autore, Catania. 1988. p.p. 247-252; Poetit d’Europa. 10 Maggio 2004. Libri Scheiwiller. Milano. 2004. p.p. 99-105
* Franciski — La littérature lettonne au XXe siécle. Nordik. Riga, 1997, p.p.41-47; Rose-Marie François. Pieds nus dans I’herbe. L’arbre a’paroles, p.p.102-119
* Čehiski — Les duší. Bohemika, Praha, 2001, p.p.118-120; 15x poezie lotyšsko fra, Praha. 2006, p.p. 21-29
* Vāciski — Riga im Waser. Tapals. Riga, 2004, p.p. 207-227; Sonnengeflecht, Nordik, Riga, 1997, p.p. 122-123
* Moldāviski (rumāniski) — Poetii letoni. Literaturã artistiche. Chişinău. 1983, p.p. 145-148
* Ukrainiski — Jurij Zavhorodņij. Z latvijsjkoho bereha. Kijiv. 1998, p.p. 213-235
* Krieviski — Molņija v kamņe. Tapals, Rīga. 2002, p.p. 37-65; Božij prijomiš. Daugava, Rīga. 2003, p.p. 4-52
* Angliski — All Birds know This. Tapals. Riga. 2001.p.p. 182-194
* Ārpus antoloģijām atsevišķas publikācijas arī bulgāru, gruzīnu, armēņu, azerbaidžānu, tatāru, kazahu, altajiešu, poļu, serbu, maķedoniešu, grieķu, čuvašu, somu, rumāņu, ungāru, nīderlandiešu, slovēņu, turku, ķīniešu u.c. valodās.

=== Knuta Skujenieka dzejas grāmatas citās valodās ===
* ''Ett frö i snön'' [Sēkla sniegā]. Zviedru valodā atdz. Juris Kronbergs. Stockholm: Fripress, 1991.
* ''Nasinņa v sņihu'' [Sēkla sniegā]. Ukraiņu valodā. Kiiv: Ukrainsjkij pisjmennik, 1994.
* ''Bitter hand, bitter mun'' [Rūgta roka, rūgta mute]. Zviedru valodā atdz. Juris Kronbergs. Uppsala: Edda, 2003.
* ''Aš esu toli viešejęs'' [Es pabiju tālos ciemos]. Lietuviešu valodā atdz. Vladas Braziūnas, Sigitas Geda, Jonas Strielkūnas. Vilnius: Lietuvos Rašytojų sajungos leidykla, 2004.
* ''Som ekens rot till vatten''. Zviedru valodā atdz. Juris Kronbergs. Torsby: Heidrun, 2008.
* ''Innego mosto nie będzie'' [Cita tilta vairs nebūs]. Poļu valodā atdz. Justyna Spychalska. Warszawa: Anagram, 2009.
* ''Корен в хоризонта'' [Sakne apvārsnī]. Bulgāru valodā atdz. Aksīnija Mihailova. Sofija: Foundation for Bulgarian Literature, 2009.
* ''Tornato da un altro mondo''. Itāļu valodā atdz. Pietro Umberto Dini. Novi Ligure: Joker, 2010.
* ''Poga'' [viens dzejolis 33 valodās]. Rīga: Neputns, 2011.
* ''El botón y otros poemas'' [Poga un citi dzejoļi]. Itāļu valodā atdz. Pjetro Umberto Dini. Barcelona Digital, 2012.
* ''Un Seme Nella Neve'' [Sēkla sniegā]. Itāļu valodā atdz. Paolo Pantaleo. Ediciones Damocle, 2015.
* ''Samen im Schnee'' [Sēkla sniegā]. Vācu valodā atdz. Valdis Bisenieks. Rīga: Jumava/Klagenfurt: Wieser, 2016.
* ''Босые звезды'' [Basās zvaigznes]. Krievu valodā atdz. Olga Pētersone. Rīga: Pētergailis, 2016.
* ''Seed in Snow'' [Sēkla sniegā]. Angļu valodā atdz. Bitite Vinklers. BOA Editions, 2016.
* ''Мала моя батьківщина'' [Maza mana tēvu zeme]. Ukraiņu valodā atdz. Jurko Sadlovskis. Krok, 2016.
* ''​Lyrik och Röster'' [Lirika un balsis]. Zviedru valodā atdz. Juris Kronbergs. Uppsala: Bokforlaget Edda, 2017.
* ''Seeme lume all'' [Sēkla sniegā]. Igauņu valodā atdz. Mats Trāts. Tallin: Libri Livoniae, 2018.
* ''All I Have Is Words''. Angļu valodā atdz. Margita Gailitis. Guernica Editions, 2018.

=== Antoloģijas (sastādītas un atdzejotas) ===
* 101 dziesma par mīlestību 27 balsīs (Eiropas tautu folkloras izlase).
* Arfas vara (Skandināvijas tautu balādes).
* Dziesma, ej viegli pa manu sirdi ...) Go lightly over my heart, song ...)
* Eiropas dzejas antoloģijā ar 72 paraugiem oriģinālvalodās un to latviskajiem atdzejojumiem.
* Daži ievērojamākie tulkotie autori no kopkrājumiem un atsevišķām publikācijām: William Shakespeare (sonnets), Dante Alighieri (I Canto no “La Commedia Divina”), Walt Whitman, Carl Sendburg, Edgar Lee Masters. Benny Andersen (Dānija), Tomas Tranströmer (Zviedrija) Konstandinos Kavafis, Jorgos Seferis, Odiseas Elitis (Grieķija). Antonio Machado, Angel Ganivet (Spānija) César Vallejo (Peru) Léopold Sédar Senghor (Senegāla), Salvatore Quasimodo (Itālija) Nordahl Grieg, Olav H.Hauge, Rolf Jacobsen (Norvēģija) Aleksis Kivi, Eino Leino (Somija) Meczyslaw Jastrun, Konstanty Ildefons Galczyński (Polija) u.c. “Dziesmu Dziesma” — Vecās Derības “Zālamana Augstās dziesma” versija.
* Publikācijas avīzēs un žurnālos aptuveni 40 valodās: angliski, vāciski, franciski, zviedriski, islandiski, somiski, krieviski, baltkrieviski, ukrainiski, poliski, čehiski, serbiski, slovēniski, maķedoniski, rumāniski, ungāriski, itāliski, gruzīniski, igauniski, leitiski, armēniski u.c.

== Pētījumi par Knutu Skujenieku ==
* [[Jānis Rokpelnis]] ''Smagi urbjas tinte: grāmata par Knutu Skujenieku''. Rīga: Pētergailis, 2006.
* [[Inta Čaklā|Intas Čaklās]] apcere “Ieskats Knuta Skujenieka dzejā” (Kopoto rakstu 8. Sējums), Rīga: Nordik, 2008.

== Apbalvojumi un prēmijas ==
Apbalvojumi:

* 1989.- Latvijas PSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks;
* 1994.- Spānijas Katoļu Izabellas ordeņa komandors;
* 1996.- Latvijas Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks;
* 1998.- Norvēģijas Karaliskā Nopelnu ordeņa bruņinieks;
* 1999.- [[Lietuvas Dižkunigaiša Ģedimina ordenis|Lietuvas Dižkunigaiša Ģedimina ordeņa]] virsnieks;
* 1999.- Zviedrijas Ziemeļzvaigznes ordeņa bruņinieks;
* 2001.- Barikāžu aizstāvja piemiņas zīme;
* 2006.- Ukrainas Rakstnieku savienības goda zīme;
* 2009.- Latvijas Atzinības krusta lielvirsnieks;
* 2009.- Zviedrijas Ziemeļzvaigznes ordeņa bruņinieks (atkārtoti);
* 2014.- Polijas Kultūras ministrijas medaļa “Par nopelniem poļu kultūrā”.

Prēmijas:
* 1979.- Dzejas dienu balva par grāmatu “Lirika un balsis”;
* 1986.- A.Upīša un Dzejas dienu balva par grāmatu “iesien baltā lakatiņā”;
* 1993.- Jātvingu prēmija (Lietuva);
* 1994.- Ivana Franko prēmija (Ukraina);
* 1996.- Sorosa fonda Saskaņas balva (kopā ar R. Haradžaņjanu);
* 1996.- Tomasa Transtrēmera prēmija (Vesterosa, Zviedrija, kopā ar V. Belševicu);
* 2001.- Literatūras gada balva;
* 2007.- Ed. Veidenbauma prēmija par grāmatu “Mūsu dzīve nokalpotā”
* 2010.- Literatūras gada balva par mūža ieguldījumu;
* 2012.- Latvijas Ministru kabineta balva literatūrā.
* 2016.- Ikšķiles pašvaldības [[Dzintars Sodums|Dzintara Soduma]] balva par novatorismu literatūrā.
* Latvijas Zinātņu Akadēmijas goda loceklis (1992);
* Biedrība NORDEN LATVIJA (1999);
* Biedrība AUSTRĀLIJA-LATVIJA (2001);
* Kārļa Universitātes Baltistikas pulciņš (Prāga, 1995);
* Lietuvas Rakstnieku savienības goda biedrs (2002);
* Salaspils Goda pilsonis.

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{rakstnieks-aizmetnis}}

{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Skujenieks, Knuts}}

[[Kategorija:1936. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2022. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latvijas rakstnieki]]
[[Kategorija:Latviešu rakstnieki]]
[[Kategorija:Latvijas dzejnieki]]
[[Kategorija:Latvijas tulkotāji]]
[[Kategorija:Latviešu tulkotāji]]
[[Kategorija:Tulkotāji uz latviešu valodu]]
[[Kategorija:Latviešu valodā rakstošie]]
[[Kategorija:20. gadsimta rakstnieki]]
[[Kategorija:21. gadsimta rakstnieki]]
[[Kategorija:Disidenti]]
[[Kategorija:Padomju represijās cietušie]]
[[Kategorija:Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas absolventi]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]]
[[Kategorija:Atzinības krusta lielvirsnieki]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]</text>
      <sha1>6t24sp25eaodjz6c43h3cgfe4g1tr11</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Beberbeķi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>88401</id>
    <revision>
      <id>3662200</id>
      <parentid>3586472</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T16:01:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: {{commonscat-inline → {{sisterlinks-inline}}, Pasaules kar → pasaules kar (6) using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="13716" xml:space="preserve">{{citas nozīmes|Rīgas pilsētas daļu|Beberbeķi (nozīmju atdalīšana)|Beberbeķi}}
{{Pilsētas daļas infokaste
|nosaukums          = Beberbeķi
|attels             = [[Attēls:Turlavas iela (Beberbeki).JPG|250px]]
|paraksts           = Turlavas iela.
|karte              = [[Attēls:Beberbeki_karte.png|250px]]
|paraksts2          = 
|pilseta            = [[Attēls:Flag of Riga.gif|24px|border]] [[Rīga]]
|priekspilseta      = [[Zemgales priekšpilsēta]]
|apaksrajoni        = 
|platiba            = 1,204 km²
|iedzivotaju_skaits = 462 ([[2019. gads|2019]])
|iever_celtnes      = 
|udenstilpnes       = 
|parki              = 
|autobuss           = [[32. autobusu maršruts (Rīga)|32.]], [[43. autobusu maršruts (Rīga)|43.]]
|trolejbuss         = 
|tramvajs           = 
|mikroautobuss      = 
|cits               = 
|pasta_indekss      = 
|areja_saite        = [https://apkaimes.lv/beberbeki/ apkaimes.lv]
}}

'''Beberbeķi''' ir [[Rīga]]s pilsētas [[apkaime]] [[Pārdaugava|Pārdaugavā]], [[Zemgales priekšpilsēta|Zemgales priekšpilsētā]]. Beberbeķu apkaime atrodas [[Rīga]]s R daļā. Tā robežojas ar [[Imanta]]s, [[Zolitūde]]s un [[Mūkupurvs|Mūkupurva]] apkaimēm, kā arī [[Mārupes novads|Mārupes novada]] [[Babītes pagasts|Babītes]] un [[Mārupes pagasts|Mārupes pagastu]], kas ieskauj Beberbeķu apkaimi no ZR un DR puses.

Beberbeķu apkaimes robežas ir pilsētas robeža, dzelzceļš ([[Čuguna iela]]), [[Gaviezes iela]], [[Kārļa Ulmaņa gatve]], paralēla līnija [[Beberbeķu 5. līnija]]i, [[Krotes iela]], līnija gar dzīvojamo masīvu.

Beberbeķu apkaimes kopējā platība ir 1,204 km², un tādējādi tā ierindojas starp vismazākajām [[Rīga]]s apkaimēm. Neskatoties uz šo relatīvi mazo apkaimes platību telpiski un funkcionāli Beberbeķu apkaimi sašķeļ K. Ulmaņa gatve, kas šķērso apkaimi tās Z daļā. Pa perimetru apkaimes robežas garums ir 6859 metri.

Beberbeķu apkaime iekļauta [[Rīga]]s pilsētas administratīvajā teritorijā 1922. gada 24. oktobrī.

== Vēsture ==
Apkaimes nosaukums cēlies no [[Neriņa]]s upītes, kas kādreiz tika dēvēta Bebra vārdā un atradās vidus kalnu (kāpu rindu) purvā, lejasvācu valodā šo vietu apzīmēja ar ''Beberbekke'' (&quot;Bebru leja&quot;).&lt;ref&gt;Broce J.K. Rīgas priekšpilsētas un tuvākā apkārtne. 2. sējums. Sēj. red. Zeids T.- Rīga : Zinātne, 1992. - 329. lpp.&lt;/ref&gt; Beberbeķu apkārtnes muižu zemes atradās [[Rīgas patrimoniālais apgabals|Rīgas patrimoniālajā apgabalā]] pie [[Kurzemes hercogiste]]s robežām, 16. un 17. gadsimta mijā tā sākās tūliņ aiz Kalnciema ceļa līdz [[Lielupe]]i pie [[Gāte]]s iztekas.&lt;ref&gt;Jakovļeva M. Robežas un administratīvais iedalījums Latvijas teritorijā 16. gs. otrajā pusē un 17. gs.// Latvijas zemju robežas 1000. gados. Rad. Caune A.- Rīga: Latvijas Vēstures institūta apgāds, 1999.- 105. lpp.&lt;/ref&gt; Tāpat Beberbeķi ilgu laiku bijis stratēģiski svarīgs punkts Kalnciema ceļā, no kura vēlāk varēja doties uz [[Sloka (Jūrmala)|Sloku]] gar [[Babītes ezers|Babītes ezera]] dienvidu krastu.

Beberbeķi atradās to [[Rīgas patrimoniālais apgabals|Rīgas lauku teritoriju]] vidū, ko pāvesta sūtnis Modenas Viļums 1225. gadā ierādījis Rīgas pilsētai.&lt;ref&gt;Ķempelis G. Rīgas pilsētas zemju nomnieki// Rīga kā Latvijas galvaspilsēta.- Rīga: Latvijas kultūra, 1932. -332. lpp.&lt;/ref&gt; Ir zināms, ka jau [[Viduslaiki|viduslaikos]] [[Beberbeķu dzirnavezers|Beberbeķu ezera]] apkārtnē bija namnieku pļavas un lauki, kā arī muižiņas, piemēram 1565. gadā,&lt;ref&gt;Šterns I. Viduslaiku Rīga ārpus Rīgas// Senā Rīga. Pētījumi pilsētas arheoloģijā un vēsturē. 1. sēj.- Rīga: Latvijas Vēstures institūta apgāds, 1998.-371. lpp.&lt;/ref&gt; taču pirmā reize, kad tiek pieminēta konkrētas muižiņas, ir meklējama 16. gadsimta beigās. Pie Neriņas upītes atradās muižas, kuras piederēja Rīgas patricietim L.Cimmermanim. Vēlāk 1587. gadā viņa pēcnācēji divas no muižiņām pārdeva Rīgas varkaļu cunftes meistaram H. Veteram, kurš iegādājās vēl pāris tuvējos īpašumus. 1662. gadā H. Veters nopirka arī neapdzīvoto Baložu sētu un ierīkoja ūdensdzirnavas. Tās ne tikai pārstrādāja graudus, bet arī darbināja vara apstrādes — manufaktūras ierīces līdz 1702. gadam, kad dzirnavas tika pārdēvētas par Kuperšmīda muižu un nonāca Rīgas pilsētas īpašumā. 1742. gadā muižiņai pievienoja arī Šulca jeb Skultes muižu un ierīkoja Mūra krogu. Dzirnavu ēkas kritiskais stāvoklis 1757. gadā pamudināja uz jaunu dzirnavu celtniecību.&lt;ref&gt;Broce J.K. Op. cit.- 330. lpp.&lt;/ref&gt;

1776. gadā Beberbeķu muiža nonāca Rīgas pilsētas īpašumā, apvienojot sīkās namnieku — Rīgemaņa, Ekes, Hovena, Šulca, Kuperšmīda, Drustu — muižiņas un izveidojot jauno Beberbeķu patrimoniālmuižu. 1776. gadā muižas saimniecība bija iespaidīga, to apkalpoja 16 zemnieku sētas, bet ar ienākumiem papildināja četri krogi. Nedaudz vēlāk 1805. gadā, kad muižai pievienoja arī daļu no netālās Piņķu muižas zemnieku sētām, tās saimniecības pārziņā bija 38 zemnieku sētas, trīs krogi, ūdensdzirnavas un divas pusmuižas. Zemnieki, kuri galvenokārt nodarbojās ar lauksaimniecību, bija pietiekoši turīgi, lai ar muižas īpašniekiem norēķinātos naudā.&lt;ref&gt;Broce J.K.Op. cit. - 329. lpp.&lt;/ref&gt; Vēlāk šī situācija mainījās, pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], kad tika izmainītas nomas maksas pilsētai, Beberbeķu un citi apkaimes zemnieki 1927. gada vasarā iesniedz 7 lūgumrakstus ar lūgumu izskatīt šīs sūdzības bezpartejiskiem cilvēkiem:

:''&quot;Sūdzības rakstos minēts, ka 1927. gada 27. aprīlī tie noturējuši Beberbekas muižā sapulci un konstatējuši, ka Rīgas pilsētas zemju nomnieki nonākuši vēl līdz šim nepiedzīvotā kritiskā stāvoklī, ko radījuši pārmērīgi augstās nomas un nedzirdēti smagie nomas noteikumi. Salīdzinot ar priekškara nomām, tās pieaugušas vairāk kā trīskārtīgi turpretim ražošanas spējas mazinājušās vairāk kā uz pusi.&quot;'' &lt;ref&gt;Ķempelis G. Op. cit. - 224. lpp.&lt;/ref&gt;

Par saimniecības panīkuma iemeslu var minēt [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] postījumu sekas. Pirmās [[Latvija]]s brīvvalsts laikā šajā teritorijā turpināja pastāvēt dažādas saimniecības un lauku sētas:

:''&quot;Vēl gadus 30-40 atpakaļ katru trešdienu un sestdienu Rīgā iebrauca apkārtējās lauku saimnieces ar svaigu pienu, balti noberztās koka muciņās, no kurām pārdeva to uz ielām saviem patērētājiem un viesnīcām (vīnūžiem). Nevar teikt, ka šī Rīgas braukšana, kas ilgusi vairākus gadsimteņus, būtu visur pacēlusi Rīgas apkārtnes saimniecību labklājību un izglītības līmeni. Ar koppienotavu ierīkošanu tagad šis piena piegādes veids gandrīz izbeidzies.&quot;'' &lt;ref&gt;Ķempelis G.Op. cit. - 333. lpp.&lt;/ref&gt;

Par apkaimes kontigentu liecina atspoguļotie notikumu attiecīgā laika periodikā, kad Beberbeķu ielā 2 īrnieks Jūlijs Kotka nozadzis saimniecei cūku dzeršanai &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.periodika.lv/ |title=Galvas pilsēta // Latvijas kareivis. 1925. gada 9. marts. Latvijas Nacionālās digitālās bibliotēkas kolekcija. |access-date=2009. gada 28. Jūnijs |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200203203741/http://periodika.lv/ |archivedate=2020. gada 3. Februāris }}&lt;/ref&gt; vai kad Beberbeķu ielas 38 sētā atrasta nedzīva, pamesta, jaunpiedzimusi meitenīte.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.periodika.lv/ |title=Galvas pilsēta // Latvijas kareivis. 1925. gada 29. janvāris. Latvijas Nacionālās digitālās bibliotēkas kolekcija. |access-date=2009. gada 28. Jūnijs |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200203203741/http://periodika.lv/ |archivedate=2020. gada 3. Februāris }}&lt;/ref&gt;

Pašreizējā apkaime ir tikai pavisam neliela daļa no kādreizējās Beberbeķu muižas teritorijas. Tās labajā pusē atrodas priežu mežs ar kāpu joslu, bet tālāk ceļš caur Liberiem ved uz Beberbeķu dzirnavu ezeru. Gar apkaimes robežu no Beberbeķu ielas uz augšu atrodas Beberbeķu dabas liegums. Dabas liegums savu statusu ieguva 1977. gadā. Dabas aizsardzības pārvalde, izceļot dabas vērtības norāda: ''&quot;Teritorija izveidota bioloģiski vērtīgu priežu audžu aizsardzībai. Dominē priežu sils un priežu mētrājs, daļu no tiem veido vecas vērtīgas priežu audzes. Dabas parks ir nozīmīga vieta arī galvaspilsētas iedzīvotāju rekreācijai un izglītībai.&quot;'' &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.dap.gov.lv/ |title=Beberbeķu dabas parks. Dabas aizsardzības pārvaldes mājas lapa. |access-date={{dat|2009|06|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090223071900/http://www.dap.gov.lv/ |archivedate={{dat|2009|02|23||bez}} }}&lt;/ref&gt; Rīgas pilsētai tuvējais dabas parks ir aprīkots ar atpūtas soliņiem un ērtām pastaigu takām, tāpat daudzi rīdzinieki ir iecienījuši vasaras peldi Beberbeķu dzirnavu ezerā. Beberbeķu meža piedāvātais dabas baudīšanas prieks bijis pazīstams arī senāk, kad 19. gadsimta beigās Konstantīns Metings vienā no populārākajiem Rīgas ilustrētajiem ceļvežiem vācu valodā aprakstīja kājāmgājēju maršrutus pa Slokas ielu līdz Pūpei jeb Krējuma krogam, kurā pamielojies var doties tālāk uz Piņķu baznīcu vai arī ''&quot;cauri skaistam, vecam mežam uz jauko Beberbeķi un no turienes tālāk uz Babītes ezeru, uz mūsu Rīgas Elerado. Naski ejot Beberbeķe sasniedzama ¾ stundās. Atspirdzinājums (piens un maize) pieejams turienes ūdensdzirnavās.&quot;'' &lt;ref&gt;Caune A. Rīgas Pārdaugava pirms 100 gadiem. Pārdaugavas iedzīvotāji 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma atklātnēs. Rīga : Zinātne, 1998. - 178. lpp.&lt;/ref&gt;

Beberbeķu vārds vēl nesenā pagātnē tika piešķirts 2007. gada 22. septembrī iesvētītajiem karavīru kapiem Beberbeķu mežā [[Babītes novads|Babītes novada]] [[Piņķi|Piņķos]].&lt;ref&gt;[http://www.riga.diplo.de Bundesvēra ģenerālinspektora vizīte sakarā ar karavīru kapu &quot;beberbeķi&quot; iesvētīšanu // latvijas vēstniecības rīgā mājas lapa. Vācijas vēstniecības rīgā mājas lapa.]&lt;/ref&gt; Tur tika pārapbedīti Rīgas reģionā un Latvijas centrālajos un dienvidu rajonos [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] kritušie vācu karavīri.

Beberbeķu iela ir pašreizējās apkaimes teritorijas lielākā iela, kurai šāds nosaukums piešķirts jau 1910. gada miertiesneša iecirkņu ielu sarakstā.&lt;ref&gt;Beberbeķu iela / Rīgas ielas: enciklopēdija. 2. sēj. Sagat. Zalcmanis R., u.c. - Rīga: Priedaines, 2008.&lt;/ref&gt; Sākotnēji iela bez pārtraukumiem vedusi no Slokas ielas līdz pat Beberbeķu apkaimes galam, iezīmējot pilsētas robežu, bet vēlāk, tā tika sadalīta posmos, piekāpjoties lielo maģistrāļu — Kārkļa Ulmaņa un Jūrmalas gatvei, kā arī dzelzceļam. Septiņas no apkaimes ielām ir nosauktas vārdos — Čuguna, Nīgrandes, Virgas, Gaviezas, Krotes un Turlavas — pārējām deviņām 1926. gadā tika piešķirts Beberbeķu līniju nosaukums.

== Infrastruktūra un apbūve ==
Apkaimes apbūve ir ļoti neviendabīga — līdzās nelielajiem mazdārziņiem un pavisam necilajām būdiņām, kurās cilvēki mitinās arī ziemā, ir atrodamas lielas, agrāk vai vēlāk celtas, pārsvarā divstāvu savrupmājas ar iežogotu dārza teritoriju. Iespējams, ka tieši dabas tuvums ir par iemeslu, kāpēc pēdējos gados ir intensificējusies privātmāju apbūve šajā rajonā, piemēram, 6. Beberbeķu līnijas galā un Krotes ielas sākumā. Interesanti, ka ievērojamais pirmās [[Latvija]]s brīvvalsts pilsētas attīstības plāna veidotājs Arnolds Lamze jau [[1930]]. gados norādīja uz Beberbeķu priekšrocībām, uzsverot, ka tā būtu viena no vietām, kur būvēt skaistus mājokļus.&lt;ref&gt;Lamze A. Lielrīgas teritorijas problēma // Rīga kā Latvijas galvaspilsēta.- Rīga: Latvijas kultūra, 1932. - 798. lpp.&lt;/ref&gt;

Starp Beberbeķu 6. un 7. līniju uz Beberbeķu ielas redzamas tikai daļēji funkcionējošas, bet pārsvarā sabrukušas siltumnīcas. Kādreiz tās bija [[1969]]. gadā dibinātā Rīgas pilsētas Tautas deputātu padomes izpildkomitejas Labiekārtošanas pārvaldes uzņēmuma Rīgas zieds 11. iecirkņa pārziņā, celtas [[1979]]. gadā. Rīgas zieds bija viens no lielākajiem zemstikla rožu kultivēšanas uzņēmumiem, kas loloja ne tikai vairāk kā 40 dažādu šķirņu ziedus, bet arī koku un krūmu stādus audzēšanai.&lt;ref&gt;Rīgas zieds // Rīga. Enciklopēdija. Galv. red. P. Jērāns. Rīga: Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988.&lt;/ref&gt;

Rīga Domes Satiksmes departaments, atbildot uz iedzīvotāju lūgumu, izbūvēja gājēju tiltu pār K. Ulmaņa gatvei. Tāpat, neraugoties uz netālo [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|lidostas]] atrašanās vietu, Beberbeķu apkaime kļuva aizvien vilinošāka dzīvošanai.

== Sabiedriskais transports ==
=== Autobuss ===
* 32. Abrenes iela — (Beberbeķu iela) — Piņķi
* 43. Abrenes iela — (Beberbeķu iela) — Skulte

== Skatīt arī ==
* [[Rīga]]
* [[Zemgales priekšpilsēta]]
* [[Sabiedriskais transports Rīgā]]
* [[Rīgas klimats]]
* [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;]]

== Piezīmes un atsauces ==
* Izmantoti materiāli no [http://www.rdpad.lv/ Rīgas Domes pilsētas attīstības departamenta mājas lapas].
* Izmantoti materiāli no [http://www.riga.lv/ Rīgas pašvaldības portāla].
&lt;div class=&quot;reflist4&quot; style=&quot;height: 220px; overflow: auto; padding: 3px&quot; &gt;
{{sisterlinks-inline}}
{{atsauces}}
&lt;/div&gt;

{{Rīga-aizmetnis}}
{{Rīgas pilsētas daļas}}

[[Kategorija:Beberbeķi| ]]</text>
      <sha1>acctsi2y2wg8tj185ye71dvp5dz51by</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:Ugandas ģeogrāfija</title>
    <ns>14</ns>
    <id>88478</id>
    <revision>
      <id>3662428</id>
      <parentid>1994598</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T20:57:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>jauna [[Kategorija:Uganda]] atslēga: &quot;Ģeogrāfija&quot;, izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="147" xml:space="preserve">{{Commonscat|Geography of Uganda}}

[[Kategorija:Uganda|Ģeogrāfija]]
[[Kategorija:Āfrikas ģeogrāfija]]
[[Kategorija:Ģeogrāfija pēc valsts]]</text>
      <sha1>h4mwhu5znmza4yq5fqkr8soa2z7y29g</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Botnijas līcis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>88665</id>
    <revision>
      <id>3662228</id>
      <parentid>3440016</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T16:07:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: {{cite web → {{tīmekļa atsauce using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3910" xml:space="preserve">{{Līča infokaste
| līcis        = Botnijas jūras līcis
  | citvalsts         = FIN
  | citnosaukums      = Lejas līcis
  | citvaloda         = fi
  | citvaloriģin      = Pohjanlahti
| attēls       = Auringonlasku Kalajoella.jpg
| paraksts     = Saulriets pie Kalajoki [[Somija]]s piekrastē
| karte        = 
  | vietaskarte          = Baltijas jūra
  | alt_karte = Relief Map of Baltic Sea.png
  | label                = &lt;!-- &quot;līcis&quot; atšķirīga vērtība --&gt;
  | paraksta_izvietojums = bottom
  | mark                 = &lt;!-- cits marķieris --&gt;
  | kartes_paraksts      = Botnijas jūras līcis [[Baltijas jūra]]s kartē
| vieta        = {{FIN}}&lt;br /&gt;{{SWE}}
| vieta2       = &lt;!-- novads/province/apgabals; ja vairāki, caur &quot;&lt;br /&gt;&quot;  --&gt;
| vieta3       = &lt;!-- pagasts; ja vairāki, caur &quot;&lt;br /&gt;&quot;  --&gt;
| ietilpst     = [[Baltijas jūra]]
| plat_d=63 | plat_m= | plat_s= | plat_NS=N 
| gar_d=20 | gar_m= | gar_s= | gar_EW=E
| platība      = 117 000
| platība_ha   = &lt;!-- tikai skatli; ha --&gt;
| garums       = 725
| platums      = 80—240
| Vid_dziļums  = 60
| Max_dziļums  = 295
| tilpums      = 
| tilpums_m3   = &lt;!-- tikai skatli; kubikmetros --&gt;
| baseins      = &lt;!-- platība km²; tikai skatli --&gt;
| valstis      = &lt;!-- ja vairākas, caur &quot;&lt;br /&gt;&quot; --&gt;
| salas        = 
| pilsētas     = 
}}
'''Botnijas jūras līcis''' ({{Val-sv|Bottniska viken}}, {{Val-fi|Pohjanlahti}}) ir [[Baltijas jūra]]s [[līcis]] tās ziemeļos starp [[Somija]]s un [[Zviedrija]]s krastiem.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.iho-ohi.net/iho_pubs/standard/S-23/S23_1953.pdf|title=Limits of Oceans and Seas, 3rd edition|year=1953|publisher=International Hydrographic Organization|accessdate=6 February 2010|archiveurl=https://web.archive.org/web/20111008191433/http://www.iho-ohi.net/iho_pubs/standard/S-23/S23_1953.pdf|archivedate={{dat|2011|10|08||bez}}}}&lt;/ref&gt; Atdala [[Skandināvijas pussala|Skandināvijas pussalu]] rietumos no  [[Eiropa]]s kontinentālās daļas. Botnijas jūras līci bieži dala [[Botnijas jūra|Botnijas jūrā]] tā dienviddaļā un [[Peremeri|Botnijas līcī]] ziemeļdaļā, kurus atdala 80 km platais [[Kvarkens]]. [[Olandes jūra]] un [[Sāristomeri]] dienvidos līci savieno ar Baltijas jūru.

== Ģeogrāfija ==
[[Attēls:Kuivasmeri in Winter.JPG|left|thumb|250px|Botnijas līcis ziemā]]
Līča garums ziemeļu—dienvidu virzienā ir 725 km, lielākais platums ir 240 km. Līča platība ir {{nobr|117 000}} km&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt;. Lielākais dziļums ziemeļu daļā ir 112 m, bet dienviddaļā — 295 m. Ūdens virsmas slānī ūdens straumju virziens ir pret pulksteņrādīrāja kustības virzienam. Jūras dibena slānī vērojama sāļu pārnese no Baltijas jūras vidienes uz Botnijas līci.

Līča ūdens sāļums būtiski samazinās virzienā no dienvidiem uz ziemeļiem. Ja dienvidos tas atbilst pārējās jūras sāļumam, tad līča ziemeļos ūdens sāļums ir tik niecīgs, ka to nav iespējams pateikt pēc ūdens garšas un tur dzīvo saldūdens [[zivis]]. Ūdens temperatūra februārī ir ap 0&amp;nbsp;°C, bet augustā 12—13&amp;nbsp;°C. Liels saldūdens pieplūdums no [[upe|upēm]] (135 km&lt;sup&gt;3&lt;/sup&gt; gadā) un [[nokrišņi]] (26 km&lt;sup&gt;3&lt;/sup&gt; gadā) nosaka līča ūdens mazo sāļumu (ziemeļos 1—2 promiles, bet dienvidos 4—5 promiles). [[Ledus]] sega rodas oktobrī un novembrī un ziemeļos var noturēties pat līdz jūnija sākumam. [[plūdmaiņas|Plūdmaiņu]] augstums ir neliels, ziemeļdaļā to augstums ir tikai ap 10 cm.

Galvenās pilsētas līča krastos ir [[Rauma]], [[Pori]], [[Vāsa (pilsēta)|Vāsa]], [[Kokola]], [[Oulu]], [[Kemi]], [[Hudiksvalla]], [[Sundsvalla]], [[Ūmeo]], [[Lūleo]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Baltijas jūras līči]]
[[Kategorija:Zviedrijas līči]]
[[Kategorija:Somijas līči]]</text>
      <sha1>4wp04sedrphgt07ptdusqhwmv3chch1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>1919. gads Latvijā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>88954</id>
    <revision>
      <id>3662036</id>
      <parentid>3436873</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T15:24:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Dzimuši */sīkumi, replaced: .august → . august using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8291" xml:space="preserve">{{Gadukaste-citi|1919|Latvijā|Latvija}}
Šajā lapā ir apkopoti '''[[1919. gads|1919. gada]] notikumi [[Latvija|Latvijā]]'''.

== Notikumi ==
* [[Latvija]] pārgāja uz [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāru]].

=== Janvāris ===
* [[1. janvāris]]:
** pēdējā Pagaidu valdības sēde [[Rīga|Rīgā]] pirms tās evakuācijas uz Jelgavu.
** ar [[Baltijas landesvērs|Latvijas zemessardzes (landesvēra)]] sakāvi beidzās [[Inčukalna kauja]].
* [[2. janvāris]] — Ulmaņa vadītā Pagaidu valdība un tai lojālā [[Atsevišķā studentu rota|Studentu rota]] vilcienā atstāja Rīgu un pārcēlās uz Jelgavu.
* [[3. janvāris]] — Rīgu atstāja pārējās Pagaidu valdības karaspēka vienības.
* [[4. janvāris]] — ar [[Krievijas Revolucionārā kara padome|Krievijas Revolucionārās kara padomes]] lēmumu tika izveidota [[Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika|LSPR]] armija, kuru līdz [[Marts|martam]] vadīja [[Jukums Vācietis]].
* [[5. janvāris]] — Izveidots [[1. latviešu atsevišķais bataljons|Latviešu atsevišķais bataljons]], kuru komandēja [[Oskars Kalpaks]], pagaidu valdība atkāpās no [[Jelgava]]s uz [[Liepāja|Liepāju]].
* [[13. janvāris|13.]]—[[15. janvāris]] — Rīgā notika Strādnieku, bezzemnieku un strēlnieku padomju I kongress.
* [[21. janvāris]] — [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Latvijas Nacionālā opera]] izrāda savu pirmo iestudējumu – [[Rihards Vāgners|Riharda Vāgnera]] operu [[&quot;Klīstošais holandietis&quot;]].
* [[30. janvāris]] — [[Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika|Stučkas valdība]] izdeva pavēli par Revolucionārā kara tribunāla izveidi, kurā tiesu sprieda trīs cilvēki.
* [[31. janvāris]] — [[Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika|Padomju Latvijas]] spēki ir iekarojuši praktiski visu Latvijas teritoriju, Latvijas Republikas valdība un vācu spēki kontrolē tikai [[Kurzeme]]s daļu uz rietumiem no [[Venta]]s. Stučkas valdība pieņēma dekrētu &quot;Par vienlaicīgo ārkārtējo nodokli no Latvijas mantīgo šķiras&quot; un visām personām un iestādēm bija jāiesniedz paziņojumi par saviem ienākumiem.

=== Februāris ===
* [[8. februāris]]  
**Latvijas SPR valdība parakstīja dekrētu par Baltijas Tehniskās augstskolas likvidēšanu un uz tās bāzes valsts Latvijas Augstskolas dibināšanu ar izglītību [[Latviešu valoda|latviešu valodā]].
**[[Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika|LSPR]] Valdības priekšsēdētājs [[Pēteris Stučka]] parakstīja dekrētu par Rīgas pilsētas 2. teātra nacionalizāciju un šo ēku piešķīra latviešu Strādnieku teātrim,  kas dibināts 1917. gada 17. jūlijā. Teātra vadītājs bija Izglītības komisariāta Mākslas nodaļas priekšnieks rakstnieks [[Andrejs Upīts]],  finansējums tika nodrošināts no valsts budžeta.
* [[18. februāris]] — LSPR tika izdots dekrēts par banku nacionalizāciju un visi noguldījumi, kas pārsniedza 10 000 rubļus, tika konfiscēti.
* [[20. februāris]] — LSPR teritorijā [[Kristīgā baznīca|baznīca]] tika atdalīta no [[valsts]], kā rezultātā īpašs [[terorisms|terors]] tika vērsts pret mācītājiem.
*[[23. februāris]] — notika  latviešu Strādnieka teātra pirmizrāde ar [[Leons Paegle|Leona Paegles]] lugu &quot;Augšāmcelšanās&quot; ([[Alfreds Amtmanis-Briedītis|Alfreda Amtmaņa-Briedīša]] režijā).

=== Marts ===
* [[3. marts]] — sākās apvienoto [[vācieši|vācu]] un [[latvieši|latviešu]] spēku pretuzbrukums [[boļševiki]]em Kurzemes frontē.
* [[4. marts]] — [[Latvija|Latvijā]] tika izveidots Latvijas preses birojs &quot;Latopress&quot;.
* [[6. marts]] — nejaušā apšaudē ar vācu spēkiem krita pirmais Latviešu atsevišķā bataljona pavēlnieks [[Oskars Kalpaks]]. Viņa vietā stājās [[Jānis Balodis (ģenerālis)|Jānis Balodis]].
* [[10. marts]] — tika atbrīvota [[Saldus]] pilsēta. [[Zaļie partizāni]] uzbruka Balvu stacijai.
* [[21. marts]] — Latviešu atsevišķo bataljonu pārformēja par brigādi.

=== Aprīlis ===
* [[16. aprīlis]] — [[Liepāja|Liepājā]] notika apvērsums, [[Latvijas Pagaidu valdība]] patvērās uz kuģa [[Saratov]].
* [[25. aprīlis]] — [[Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika|Stučkas valdība]] izdeva rīkojumu par vāciešu izraidīšanu uz [[Sibīrija|Sibīriju]].

=== Maijs ===
* [[6. maijs]] — tika izstrādāti Latvijas telegrāfa aģentūras &quot;LETA&quot; statūti.
* [[22. maijs]] — [[Niedras valdība]]s spēki (landesvērs un [[dzelzsdivīzija]]) triecienā ieņēma Rīgu. [[Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika|P. Stučkas padomju valdība]] pameta pilsētu. [[Baltijas landesvērs|Landesvērs]] [[Rīga|Rīgā]] izvērsa ''balto teroru''.
* [[23. maijs]] — Rīgā iesoļoja [[Latviešu atsevišķā brigāde]].

=== Jūnijs ===
* [[3. jūnijs]] — Vācu spēki sasniedza Cēsis.
* [[6. jūnijs]] — sākās [[Cēsu kaujas]], kuras ilga līdz 3. jūlijam. Pret vācu karaspēku cīnījās igauņu armija un Ziemeļlatvijas brigāde.
* [[10. jūnijs]] — stājās spēkā [[pamiers]] (līdz 19. jūnijam) starp igauņu un vācu spēkiem.
* [[19. jūnijs]] — beidzās pamiera termiņš. Vācu spēki uzbruka [[Limbaži]]em.
* [[20. jūnijs]] — sākās kaujas pie [[Straupe]]s.
* [[21. jūnijs]] — [[Baltijas landesvērs|landesvērs]] sāka uzbrukumu pie Cēsīm.
* [[22. jūnijs]] — sākās Cēsu atbrīvošanas operācija no vācu karaspēka.
* [[23. jūnijs]] — Cēsu pulks ienāca [[Cēsis|Cēsīs]].
* [[26. jūnijs]] — sākās kaujas Rīgas pievārtē.

=== Jūlijs ===
[[Attēls:Kugis Saratov.jpg|thumb|Latvijas Pagaidu valdība uz kuģa ''Saratov'' atgriežas Rīgā 1919. gada 8. jūlijā]]
* [[3. jūlijs]] — [[Jugla (Rīga)|Strazdumuižā]] tika noslēgts [[Strazdumuižas pamiers]].
* [[6. jūlijs]] — [[Rīga|Rīgā]] ienāca [[Ziemeļlatvijas brigāde]].
* [[8. jūlijs]] — [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vadītā [[Latvijas Pagaidu valdība]] uz kuģa [[Saratov]] atgriezās [[Rīga|Rīgā]].

=== Augusts ===
* [[29. augusts]] — dibināta [[Latvijas Nacionālā bibliotēka]].

=== Septembris ===
* [[28. septembris]] — notika Latvijas Augstskolas (tagad [[Latvijas Universitāte]]) atklāšana.

=== Oktobris ===
* [[5. oktobris]] — Vācijas misija slepeni atstāja Rīgu un pārcēlās uz Jelgavu, lai gatavotu bermontiešu uzbrukumu Rīgai.
* [[8. oktobris]] — Bermontieši sāka uzbrukumu Rīgai un drīz vien ieņēma [[Pārdaugava|Pārdaugavu]].

=== Novembris ===
* [[Latvija|Latvijā]] plosījās spēcīga rudens [[vētra]]. [[Rīga|Rīgā]] applūda ielas.
* [[3. novembris]] — sākās Latvijas Republikas armijas pretuzbrukums bermontiešu spēkiem.
* [[11. novembris]] — Latvijas armija atbrīvoja [[Rīga|Rīgu]] no [[Pāvels Bermonts|Bermonta]] karaspēka.
* [[25. novembris]] — [[Latvija]] pieteica karu [[Vācija]]i.

=== Decembris ===
* [[1. decembris]]: Latvija tika pilnībā atbrīvota no bermontiešu karaspēka.

== Dzimuši ==
* [[22. februāris]] — [[Eduards Freimanis]], futbolists (miris 1993. gadā)
* [[21. marts]] — [[Aleksandrs Vanags (sportists)|Aleksandrs Vanags]], futbolists un basketbolists (miris 1986. gadā)
* [[22. marts]] — [[Konstantīns Titovs]], aktieris, teātra pedagogs (miris 2020. gadā)
* [[24. aprīlis]] — [[Pēteris Strautmanis]], padomju politiķis (miris 2007. gadā)
*[[11. augusts]] — [[Elvīra Baldiņa]], teātra un kino aktrise
* [[22. septembris]] — [[Edgars Vinters]], gleznotājs (miris 2014. gadā)
* [[30. oktobris]] — [[Augusts Voss]], padomju politiķis (miris 1994. gadā)
* [[11. novembris]] — [[Roberts Ancāns]], virsnieks (miris 1982. gadā)

== Miruši ==
* [[6. marts]]:
** [[Nikolajs Grundmanis]], virsnieks (dzimis 1896. gadā)
** [[Oskars Kalpaks]], virsnieks (dzimis 1882. gadā)
* [[13. marts]] — [[Fricis Bārda]], dzejnieks (dzimis 1880. gadā)
* [[15. jūlijs]] — [[Indriķis Zīle]], diriģents, ērģelnieks, komponists (dzimis 1841. gadā)
* [[9. decembris]] — [[Jānis Zālītis]], politiķis (dzimis 1874. gadā)

== Skatīt arī ==
* [[Latvija]]
* [[Latvijas vēsture]]
* [[Latvijas klimats]]
&lt;!-- 
==Piezīmes un atsauces==
{{atsauces}} --&gt;

{{vēsture-aizmetnis}}

[[Kategorija:1919. gads|Latvija]]
[[Kategorija:1919. gads Latvijā| ]]
[[Kategorija:Notikumi Latvijā pēc gada]]</text>
      <sha1>dz5j0r5dq04nqjk7as8b290u2z8arvx</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieks:Edgars2007/Plāni</title>
    <ns>2</ns>
    <id>89191</id>
    <revision>
      <id>3661935</id>
      <parentid>2304122</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T12:18:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: {{cite news → {{ziņu atsauce (2), People's Choice Awards → People's Choice balva using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="91678" xml:space="preserve">= Eirolīga =
[[:en:Euroleague Basketball#Finals]]
= Dansta =
== Filmogrāfija ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:90%&quot;
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
! style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | Gads
! style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | Filma
! style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | Loma
! style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | Piezīmes
|-
|| 1989
| &quot;[[Ņujorkas stāsti]]&quot; (''New York Stories'')
| Lisa's daughter
| Uncredited
|-
|| 1990
| &quot;[[Godkāres ugunskurs]]&quot; ''[[The Bonfire of the Vanities (film)|The Bonfire of the Vanities]]''
| Campbell McCoy
|
|-
|| 1991
| &quot;[[Spriedze (filma)|Spriedze]]&quot; ''[[High Strung]]''
| Young Girl
|
|-
|rowspan=&quot;3&quot;| 1993
| ''Darkness Before Dawn''
| Sandra Guard
|
|-
| ''[[Sisters (TV series)|Sisters]]''
| Kitten Margolis
| Episode: &quot;Dear Georgie&quot;&lt;br /&gt; Episode: &quot;The Land of the Lost Children&quot;
|-
| &quot;[[Zvaigžņu ceļš: Nākamā paaudze]]&quot;''[[Star Trek: The Next Generation]]''
| Hedril
| Episode: &quot;[[Dark Page]]&quot;
|-
|rowspan=&quot;3&quot;| 1994
| &quot;[[Alkatība]]&quot; ''[[Greedy (film)|Greedy]]''
| Jolene
|
|-
| &quot;[[Intervija ar vampīru]]&quot; (''Interview with the Vampire: The Vampire Chronicles'')
| Claudia
|[[Boston Society of Film Critics Award for Best Supporting Actress]]&lt;br /&gt;[[Chicago Film Critics Association Awards 2002|Chicago Film Critics Association Award for Most Promising Actress]]&lt;br /&gt; [[MTV Movie Award]] for [[1995 MTV Movie Awards#Best Breakthrough Performance|Best Breakthrough Performance]]&lt;br /&gt; Nominated – [[Chicago Film Critics Association Award for Best Supporting Actress]]&lt;br /&gt;Nominated – [[Golden Globe Award for Best Supporting Actress – Motion Picture]]&lt;br /&gt; Nominated – [[Chlotrudis Award for Best Supporting Actress]]
|-
| &quot;[[Mazā sieviete]]&quot; (''Little Women'')
| Younger Amy March
|Boston Society of Film Critics Award for Best Supporting Actress&lt;br /&gt; Nominated – Chlotrudis Award for Best Supporting Actress
|-
| 1995
| &quot;[[Džumandži]]&quot; ''[[Jumanji (film)|Jumanji]]''
| Judy Shepherd
| Nominated – [[Saturn Awards|Saturn Award for Best Performance by a Younger Actor]]
|-
|rowspan=&quot;4&quot;|1996
| ''The Siege at Ruby Ridge'' (aka &lt;br /&gt;''Ruby Ridge: An American Tragedy'')
| Sara Weaver
| YoungStar Awards 1997: Best Performance by a Young Actress in a Made For TV Movie
|-
| &quot;[[Māte nakts]]&quot; ''[[Mother Night (film)|Mother Night]]''
| Young Resi Noth
|
|-
| &quot;[[Eņģeļa pieskāriens]]&quot; ''[[Touched by an Angel]]''
| Amy Ann McCoy
| Episode: &quot;[[List of Touched by an Angel episodes|Into the Light]]&quot;
|-
| ''[[ER (TV series)|ER]]''
| Charlie Chiemingo
| Episode: &quot;[[List of ER episodes#Season 3: 1996–1997|Ghosts]]&quot;&lt;br /&gt; Episode: &quot;[[List of ER episodes#Season 3: 1996–1997|Union Station]]&quot;&lt;br /&gt; Episode: &quot;[[List of ER episodes#Season 3: 1996–1997|Homeless for the Holidays]]&quot;&lt;br /&gt; Episode: &quot;[[List of ER episodes#Season 3: 1996–1997|Night Shift]]&quot;&lt;br /&gt; Episode: &quot;[[List of ER episodes#Season 3: 1996–1997|Post Mortem]]&quot;&lt;br /&gt; Episode: &quot;[[List of ER episodes#Season 3: 1996–1997|One More for the Road]]&quot;
|-
|rowspan=&quot;6&quot;| 1997
| ''[[The Outer Limits (1995 TV series)|The Outer Limits]]''
| Joyce Taylor
| Episode: &quot;[[Music of the Spheres (The Outer Limits)|Music of the Spheres]]&quot;
|-
| ''[[Tower of Terror (film)|Tower of Terror]]''
| Anna Petterson
|
|-
| ''[[Anastasia (1997 film)|Anastasia]]''
| [[Grand Duchess Anastasia Nikolaevna of Russia|Young Anastasia]]
| Voice
|-
| ''[[Gun (TV Series)|Gun]]''
| Sondra
| Episode: &quot;The Hole&quot;
|-
| &quot;[[Aste māj ar suni]]&quot; ''[[Wag the Dog]]''
| Tracy Limes
|-
| &quot;[[Piedzīvojums ar lāci]]&quot; ''[[True Heart]]''
| Bonnie
|-
|rowspan=&quot;6&quot;| 1998
| ''Stories from My Childhood''
| Alice/Gerta
| Episode: &quot;The Snow Queen&quot;&lt;br /&gt; Episode: &quot;Alice and the Mystery of the Third&quot;
|-
| ''[[Fifteen and Pregnant]]''
| Tina Spangler
| [[Television movie]]
|-
| ''[[Kiki's Delivery Service]]''
| Kiki
| [[Voice acting|Voice]] in [[English language]] dubbed version
|-
| ''[[Small Soldiers]]''
| Christy Fimple
|
|-
| ''[[The Hairy Bird]]''
| Verena von Stefan
|-
| ''The Animated Adventures of Tom Sawyer''
| Becky Thatcher
| Voice
|-
|rowspan=&quot;4&quot;| 1999
| ''[[The Devil's Arithmetic (film)|The Devil's Arithmetic]]''
| Hannah Stern
| Television movie
|-
| ''[[The Virgin Suicides (film)|The Virgin Suicides]]''
| Lux Lisbon
| Nominated – [[Teen Choice Awards|Teen Choice Award for Film – Choice Actress]]
|-
| ''[[Drop Dead Gorgeous (film)|Drop Dead Gorgeous]]''
| Amber Atkins
|
|-
| ''[[Dick (film)|Dick]]''
| Betsy Jobs
|
|-
|rowspan=&quot;5&quot;| 2000
| ''All Forgotten''
| Zinaida
|
|-
| ''[[The Crow: Salvation]]''
| Erin Randall
|
|-
| ''[[Luckytown]]''
| Lidda Doyles
|
|-
| ''[[Bring It On (film)|Bring It On]]''
| Torrance Shipman
|
|-
| ''[[Deeply]]''
| Silly
|
|-
|rowspan=&quot;3&quot;| 2001
| ''[[Get Over It (film)|Get Over It]]''
| Kelly Woods/Helena
| Nominated – Teen Choice Award for Film—Choice Chemistry
|-
| ''[[Crazy/Beautiful]]''
| Nicole Oakley
|
|-
| ''[[The Cat's Meow]]''
| [[Marion Davies]]
|[[Mar del Plata Film Festival|Mar del Plata Film Festival for Best Actress]]
|-
| 2002
| ''[[Spider-Man (film)|Spider-Man]]''
| [[Mary Jane Watson#Films|Mary Jane Watson]]
|[[Sony Ericsson Empire Awards|Empire Movie Award for Best Actress]]&lt;br /&gt; MTV Movie Award for Best Female Performance&lt;br /&gt; MTV Movie Award for Best Kiss&lt;br /&gt; Teen Choice Award for Film – Choice Lip Lock&lt;br /&gt; Nominated – Teen Choice Award for Film—Choice Chemistry&lt;br /&gt; Nominated – Teen Choice Award for Film—Choice Actress, Drama/Action Adventure
|-
|rowspan=&quot;4&quot;| 2003
| ''The Death and Life of Nancy Eaton''
|
| TV
|-
| ''[[Levity (film)|Levity]]''
| Sofia Mellinger
|
|-
| ''[[Kaena: The Prophecy]]''
| Kaena
| Voice
|-
| ''[[Mona Lisa Smile]]''
| Betty Warren
| Nominated – Teen Choice Award for Choice Movie Sleazebag
|-
|rowspan=&quot;3&quot;| 2004
| ''[[Eternal Sunshine of the Spotless Mind]]''
| Mary Svevo
|
|-
| ''[[Spider-Man 2]]''
| Mary Jane Watson
| Empire Movie Award for Best Actress&lt;br /&gt; Nominated – [[People's Choice balva|People's Choice Award for Favorite On-Screen Chemistry]]
|-
| &quot;[[Vimbldona (filma)|Vimbldona]]&quot; (''Wimbledon'')
| Lizzie Bradbury
|
|-
| 2005
| ''[[Elizabethtown (film)|Elizabethtown]]''
| Claire Colburn
|
|-
| 2006
| ''[[Marie Antoinette (2006 film)|Marie Antoinette]]''&lt;!-- DO NOT change back to Marie-Antoinette. See IMDb or the article which both list it without dash --&gt;
| [[Marie Antoinette]]
|
|-
| 2007
|''[[Spider-Man 3]]''
| Mary Jane Watson
| Nominated – People's Choice Award for Favorite On Screen Match-up&lt;br /&gt; Nominated – Teen Choice Award for Choice Movie: Liplock&lt;br /&gt; Nominated – Teen Choice Award for Choice Movie Actress: Action Adventure&lt;br /&gt; Nominated – [[National Movie Awards|National Movie Award for Best Performance by a Female]]
|-
| 2008
|''[[How to Lose Friends &amp; Alienate People (film)|How to Lose Friends and Alienate People]]''
| Alison Olsen
|-
|rowspan=&quot;2&quot;| 2010
|''[[All Good Things (film)|All Good Things]]''
| Katie McCarthy
| ''completed''
|-
|''The Second Bakery Attack''
| Nat
| ''post-production'' - Short Film&lt;ref name=&quot;The Second Bakery Attack&quot;&gt;{{ziņu atsauce|url=http://www.smu.edu/Meadows/NewsAndEvents/2010/100316-Levy.aspx|title=Alumnus Dan Carrillo Levy to Present Feature Film at Dallas Internal Film Festival|date=March 16, 2010|publisher=SMU Medaows|accessdate=August 4, 2010}}&lt;/ref&gt;
|-
|rowspan=&quot;3&quot;| 2011
|''[[Upside Down (film)|Upside Down]]''
| Eve
| ''post-production'' 
|-
|''[[Melancholia (film)|Melancholia]]''
| Justine
| 
|-
|''[[On the Road (2011 film)|On the Road]]''
| Camille
| ''filming''&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Eric|last=Ditzian|url=http://www.mtv.com/news/articles/1639950/20100525/story.jhtml|title=Kristen Stewart To Shoot 'On The Road' In August|accessdate=August 3, 2010|date=May 25, 2010|publisher=[[MTV News]]}}&lt;/ref&gt;
|}

= NBA =
* 6. {{Tīmekļa atsauce|url= http://espn.go.com/nba/recap?gameId=310612014|title= Mavericks win 1st NBA crown, handle Heat and prolong LeBron's wait for ring|accessdate= {{dat|2011|6|17||bez}}|author= |date= |publisher= [[ESPN]]}} {{en ikona}}
* 5. {{Tīmekļa atsauce|url= http://espn.go.com/nba/recap?gameId=310609006|title= Dallas pulls away in 4th quarter, takes 3-2 lead in Finals|accessdate= {{dat|2011|6|17||bez}}|author= |date= |publisher= [[ESPN]]}} {{en ikona}}
* 4. {{Tīmekļa atsauce|url= http://espn.go.com/nba/recap?gameId=310607006|title= Dirk Nowitzki fights off fever to rally Mavs past Heat, even Finals at 2|accessdate= {{dat|2011|6|17||bez}}|author= |date= |publisher= [[ESPN]]}} {{en ikona}}
* 3. {{Tīmekļa atsauce|url= http://espn.go.com/nba/recap?gameId=310605006|title= Dirk Nowitzki's late charge comes one shot short as Heat take 2-1 Finals lead|accessdate= {{dat|2011|6|17||bez}}|author= |date= |publisher= [[ESPN]]}} {{en ikona}}
* 2. {{Tīmekļa atsauce|url= http://espn.go.com/nba/recap?gameId=310602014|title= Dirk Nowitzki, Mavericks rally in fourth quarter to even Finals at 1-1|accessdate= {{dat|2011|6|17||bez}}|author= |date= |publisher= [[ESPN]]}} {{en ikona}}
* 1. {{Tīmekļa atsauce|url= http://espn.go.com/nba/recap?gameId=310531014|title= LeBron James, Dwyane Wade step up in 4th, stake Heat to 1-0 Finals lead|accessdate= {{dat|2011|6|17||bez}}|author= |date= |publisher= [[ESPN]]}} {{en ikona}}


== Kalendārs ==
{|class=&quot;wikitable&quot;
|-
! # !! Datums !! Laiks !! Viesi !! Mājinieki
|-
! 1. || {{dat||5|31|N|bez}} || 21.00 || [[Dalasas &quot;Mavericks&quot;]] || [[Maiami &quot;Heat&quot;]]
|-
! 2. || {{dat||6|2|N|bez}} || 21.00 || [[Dalasas &quot;Mavericks&quot;]] || [[Maiami &quot;Heat&quot;]]
|-
! 3. || {{dat||6|5|N|bez}} || 20.00 || [[Maiami &quot;Heat&quot;]] || [[Dalasas &quot;Mavericks&quot;]]
|-
! 4. || {{dat||6|7|N|bez}} || 21.00 || [[Maiami &quot;Heat&quot;]] || [[Dalasas &quot;Mavericks&quot;]]
|-
! 5.{{nobold|*}} || {{dat||6|9|N|bez}} || 21.00 || [[Maiami &quot;Heat&quot;]] || [[Dalasas &quot;Mavericks&quot;]]
|-
! 6.{{nobold|*}} || {{dat||6|12|N|bez}} || 20.00 || [[Dalasas &quot;Mavericks&quot;]] || [[Maiami &quot;Heat&quot;]]
|-
! 7.{{nobold|*}} || {{dat||6|14|N|bez}} || 21.00 || [[Dalasas &quot;Mavericks&quot;]] || [[Maiami &quot;Heat&quot;]]
|-
|align=&quot;center&quot;| Avots&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://sports.espn.go.com/nba/playoffs/2011/news/story?id=6597610|title= NBA Finals Schedule|accessdate= {{dat|2011|6|17||bez}}|author= |date= |publisher= ESPN.com}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
|}

;Piezīmes:
* &lt;nowiki&gt;*&lt;/nowiki&gt; — ja nepieciešams.
* Visi laiki [[UTC−4]].


== Spēles ==
:''Visi laiki [[UTC−4]].''

=== 1. spēle ===
{{Basketbola spēle|fons=#eee |datums=31. maijs |laiks=21.00 |vieta=''American Airlines Arena'', [[Maiami]], [[Florida]] |TV=[[ABC (TV kanāls)|ABC]]
|komanda1=[[Dalasas &quot;Mavericks&quot;]] |rez1=84
|komanda2='''[[Maiami &quot;Heat&quot;]]''' |rez2='''92'''
|informacija=http://www.nba.com/games/20110531/DALMIA/gameinfo.html
|Q1='''17'''—16 |Q2=27—27 |Q3=17—'''22''' |Q4=23—'''27'''
|punkti1= [[Dirks Novickis]] 27 |punkti2=[[Lebrons Džeimss]] 24
|atl1=[[Šons Merions]] 10 |atl2=[[Dveins Veids]] 10
|piespeles1=[[Džeisons Kids]] 6 |piespeles2=[[Dveins Veids]] 6
|skatitaji=20 003
|tiesnesis1=[[Stīvs Džeivijs]], Maiks Kelehans, Bils Kenedijs
|series= &quot;Heat&quot; vadībā, 1—0
}}
&quot;Heat&quot; spēlētāji spēles pirmajā ceturtdaļā meta ar 28,6% zemu precizitāti, kas ļāva &quot;Mavericks&quot; izvirzīties vadībā un trešo ceturtdaļu uzsākt ar astoņu punktu pārsvaru. Taču spēles otrajā puslaikā Maiami klubs spēlēja veiksmīgi, veica izrāvienu ar 22—10 un pirms spēles pēdējās ceturtdaļas izvirzījās vadībā ar 65—61. &quot;Mavericks&quot; spēka uzbrucējs [[Dirks Novickis]] pirms 4. ceturtdaļas pēdējām četrām minūtēm savainoja pirkstu, taču turpināja spēlēt.&lt;ref name=finger&gt;{{ziņu atsauce|last=MacMahon|first=Tim|title=Dirk Nowitzki: Finger 'not that sore'|url=http://sports.espn.go.com/dallas/nba/news/story?id=6615940|accessdate=7 June 2011|newspaper=ESPN Dallas|date=2 June 2011}}&lt;/ref&gt; Neskatoties uz zemo metienu precizitāti spēles sākumā, divi komandas līderi [[Dveins Veids]] un [[Lebrons Džeimss]] palīdzēja Maiami gūt uzvaru pirmajā spēlē ar 92—84.&lt;ref name=game1recap&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Thomsen|first=Ian|title=Opportunistic Heat take Game 1 as Mavericks struggle to find rhythm|url=http://sportsillustrated.cnn.com/2011/writers/ian_thomsen/05/31/finals.game1/index.html?eref=sihp&amp;sct=hp_t11_a1|accessdate=7 June 2011|newspaper=[[Sports Illustrated]]|date=1 June 2011}}&lt;/ref&gt;

=== 2. spēle ===
{{Basketbola spēle |fons=#eee |datums=2. jūnijs |laiks=21.00 |vieta=''American Airlines Arena'', [[Maiami]], [[Florida]] |TV=[[ABC (TV kanāls)|ABC]]
|komanda1='''[[Dalasas &quot;Mavericks&quot;]]''' |rez1= '''95'''
|komanda2=[[Maiami &quot;Heat&quot;]] |rez2=93
|informacija=http://www.nba.com/games/20110602/DALMIA/gameinfo.html
|Q1=28—28 |Q2=23—23 |Q3=20—'''24''' |Q4='''24'''—18
|punkti1= [[Dirks Novickis]] 24 |punkti2=[[Dveins Veids]] 36
|atl1= [[Dirks Novickis]] 11 |atl2= [[Lebrons Džeimss|Džeimss]], [[Kriss Bošs|Bošs]] 8
|piespeles1= [[Džeisons Terijs|Terijs]], [[Džeisons Kids|Kids]] 5 |piespeles2= [[Dveins Veids]] 6
|skatitaji=20 003
|tiesnesis1=Džo Kraufords, Eds Melojs, Kens Mauers
|series=Neizšķirts, 1—1
}}
&quot;Mavericks&quot; atspēlēšanās no 15 punktu deficīta ceturtajā ceturtdaļā bija veiksmīgākā atspēlēšanās NBA vēsturē pēc 1992. gada finālsērijas 6. spēlē Čikāgas &quot;Bulls&quot; paveiktā pret Portlendas &quot;Trail Blazers&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://sports.espn.go.com/dallas/nba/columns/story?columnist=macmahon_tim&amp;id=6621293 |title=Mavericks' duo pull off the incredible |date=June 3, 2011 |last=MacMahon |first=Tim |work=ESPNDallas.com |accessdate=June 5, 2011}}&lt;/ref&gt; D. Novickis ar trīspunktnieku izvirzīja savu komandu vadībā ar trīs punktu pārsvaru, taču M. Čālmers rezultātu izlīdzināja ar vēl vienu trīspunktu metienu. Spēles pēdējās sekundēs D. Novickis atkal izvirzīja vadībā &quot;Mavericks&quot; un D. Veida izmestais trīspunktu metiens bija neprecīzs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://espn.go.com/nba/recap?gameId=310602014|title= Dirk Nowitzki, Mavericks rally in fourth quarter to even Finals at 1-1|accessdate= {{dat|2011|6|17||bez}}|author= |date= |publisher= [[ESPN]]}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; &quot;Mavericks&quot; uzvarēja spēlē, tādējādi pārtraucot &quot;Heat&quot; deviņas spēles ilgo uzvaru sēriju izslēgšanas spēlēs mājās un klubs zaudēja iespēju atkārtot &quot;Bulls&quot; 1996. gadā spēto 10 uzvaru sēriju mājas laukumā izslēgšanas spēlēs. Šī bija otrā finālsērija pēc kārtas, kad rezultāts sērijā ir neizšķirts pēc pirmajām divām spēlēm, pirms tam piecus gadus pēc kārtas bija kādas komandas pārsvars 2—0 (2005—2009).

=== 3. spēle ===
{{Basketbola spēle|fons=#eee |datums=5. jūnijs |laiks=20.00 |vieta=''American Airlines Center'', [[Dalasa]], [[Teksasa]] |TV=[[ABC (TV kanāls)|ABC]]
|komanda1='''[[Maiami &quot;Heat&quot;]]''' |rez1='''88'''
|komanda2=[[Dalasas &quot;Mavericks&quot;]] |rez2=86
|informacija=http://www.nba.com/games/20110605/MIADAL/gameinfo.html
|Q1='''29'''—22 |Q2=18—'''20''' |Q3=20—'''22''' |Q4=21—'''22'''
|punkti1=[[Dveins Veids]] 29 |punkti2=[[Dirks Novickis]] 34
|atl1=[[Dveins Veids]] 11 |atl2=[[Taisons Čāndlers|Čāndlers]], [[Dirks Novickis|Novickis]] 11
|piespeles1=[[Lebrons Džeimss]] 9 |piespeles2=[[Džeisons Kids]] 10
|skatitaji=20 340
|tiesnesis1=Dens Kraufords, Skots Fosters, Deriks Stefords
|series=&quot;Heat&quot; vadībā, 2—1
}}
&quot;Heat&quot; bija vadībā lielāko daļu spēles, taču &quot;Mavericks&quot; atspēlējās no 14 punktu deficīta. 39,6 sekundes līdz pamatlaika beigām L. Džeimss atdeva piespēli K. Bošam, kurš ___ 20 pēdu___ metienu lēcienā, D. Novickim bija iespēja izlīdzināt rezultātu, taču viņš neguva punktus. Tādējādi Maiami komanda izvirzījās vadībā sērijā ar 2—1.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://espn.go.com/nba/recap?gameId=310605006 |title=Dirk Nowitzki's late charge comes one shot short as Heat take 2–1 Finals lead |work=ESPN.com wires |publisher=[[ESPN]] |date=June 5, 2011 |accessdate=June 13, 2011}}&lt;/ref&gt; Šī bija &quot;Heat&quot; 6. uzvara pēdējās 7 NBA finālsēriju spēlēs, 4 no tām tika gūtas ar 6 vai mazāk punktu pārsvaru.

=== 4. spēle ===
{{Basketbola spēle|fons=#eee |datums=7. jūnijs |laiks=21.00 |vieta=''American Airlines Center'', [[Dalasa]], [[Teksasa]] |TV=[[ABC (TV kanāls)|ABC]]
|komanda1=[[Maiami &quot;Heat&quot;]] |rez1=83
|komanda2='''[[Dalasas &quot;Mavericks&quot;]]''' |rez2='''86'''
|informacija=http://www.nba.com/games/20110607/MIADAL/gameinfo.html
|Q1=21—21 |Q2='''26'''—24 |Q3='''22'''—20 |Q4=14—'''21'''
|punkti1=[[Dveins Veids]] 32 |punkti2=[[Dirks Novickis]] 21
|atl1=[[Lebrons Džeimss]] 9 |atl2=[[Taisons Čāndlers]] 16
|piespeles1=[[Lebrons Džeimss]] 7 |piespeles2=[[Hosē Huans Barea]] 4
|skatitaji=20 430
|tiesnesis1=Montijs Makkutčens, Marks Deiviss, Gregs Vilārds
|series=Neizšķirts, 2—2
}}
Sērijas 4. spēlē 12 reizes mainījās līderi un 15 reizes bija neizšķirts. &quot;Heat&quot; izvirzījās vadībā 4. ceturtdaļas sākumā ar 74—65, kas bija kluba lielākais pārsvars spēlē. Pēc minūtes pārtraukuma &quot;Mavericks&quot; spēlētājs Dž. Terijs guva 4 punktus pēc kārtas. Dalasa izvirzījās vadībā pirmoreiz ceturtajā ceturtdaļā, kad līdz tās beigām bija palikušas 5:15 minūtes. &quot;Mavericks&quot; noturēja vadību līdz pat spēles beigām, lai arī &quot;Heat&quot; vairākkārt pietuvojās līdz viena punkta deficītam. Dalasa uzvarēja ar 86—83.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://espn.go.com/nba/recap?gameId=310607006 |title=Dirk Nowitzki fights off fever to rally Mavs past Heat, even Finals at 2 |work=[[Associated Press]] |publisher=[[ESPN]] |date=June 7, 2011 |accessdate=June 13, 2011}}&lt;/ref&gt;

=== 5. spēle ===
{{Basketbola spēle|fons=#eee |datums=9. jūnijs |laiks=21.00 |vieta=''American Airlines Center'', [[Dalasa]], [[Teksasa]] |TV=[[ABC (TV kanāls)|ABC]]
|komanda1=[[Maiami &quot;Heat&quot;]] |rez1=103
|komanda2='''[[Dalasas &quot;Mavericks&quot;]]''' |rez2='''112'''
|informacija=http://www.nba.com/games/20110609/MIADAL/gameinfo.html
|Q1='''31'''—30 |Q2=26—'''30''' |Q3=22—'''24''' |Q4=24—'''28'''
|punkti1=[[Dveins Veids]] 23 |punkti2=[[Dirks Novickis]] 29
|atl1=[[Lebrons Džeimss|James]], [[Kriss Bošs|Bošs]] 10 each |atl2=[[Taisons Čāndlers]] 7
|piespeles1=[[Lebrons Džeimss]] 10 |piespeles2=[[Džeisons Kids|Kids]], [[Džeisons Terijs|Terijs]] 6
|skatitaji=20 433
|tiesnesis1=Džo Kraufords, Maiks Kelehans, Bils Kenedijs
|series=&quot;Mavericks&quot; vadībā, 3—2
}}

Dallas connected 13 times out of their 19 tries from 3-point range. [[Jason Terry]], [[Jason Kidd]], and [[Jose Juan Barea]] combined to make 10 out of those 13 made three pointers, hitting 3, 3, and 4 three pointers, respectively. Late in the first quarter, [[Dwayne Wade]] was bumped by [[Brian Cardinal]] and had to go to the bench; he eventually returned and scored on a three-pointer to end a 6–0 run with the score at 99–95. The Mavericks rallied late, with Kidd scoring on a three-pointer, and Nowitzki dunking the ball to give Dallas the lead. [[LeBron James]] was called for an offensive foul, and Terry scored on a three-pointer to put the game away; the Mavericks won 112–103 and took a 3–2 series lead back to Miami.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://espn.go.com/nba/recap?gameId=310609006 |title=Dallas pulls away in 4th quarter, takes 3–2 lead in Finals |work=[[Associated Press]] |publisher=[[ESPN]] |date=June 9, 2011 |accessdate=June 13, 2011}}&lt;/ref&gt;

=== 6. spēle ===
{{Basketbola spēle|fons=#eee |datums=12. jūnijs |laiks=20.00 |vieta=''American Airlines Arena'', [[Maiami]], [[Florida]] |TV=[[ABC (TV kanāls)|ABC]]
|komanda1='''[[Dalasas &quot;Mavericks&quot;]] |rez1=105'''
|komanda2=[[Maiami &quot;Heat&quot;]] |rez2=95
|informacija=http://www.nba.com/games/20110612/DALMIA/gameinfo.html
|Q1='''32'''—27 |Q2=21—'''24''' |Q3='''28'''—21 |Q4='''24'''—23
|punkti1=[[Džeisons Terijs]] 27 |punkti2=[[Lebrons Džeimss]] 21
|atl1=[[Dirks Novickis]] 11 |atl2=[[Udoniss Haslems]] 9
|piespeles1=[[Džeisons Kids]] 8 |piespeles2=[[Mario Čālmers]] 7
|skatitaji=20 003
|tiesnesis1=Stīvs Džeivijs, Skots Fosters, Deriks Stefords
|series=&quot;Mavericks&quot; uzvar, 4—2
}}

LeBron James made his first four shots to contribute to the Heat taking a 20–11&amp;nbsp;lead. The Mavericks went to a zone defense that perplexed Miami and Dallas went on a 21–4&amp;nbsp;run in a span of 5 ½ minutes. They made 9&amp;nbsp;of 12&amp;nbsp;shots during the stretch. DeShawn Stevenson made two 3-pointers in a 24&amp;nbsp;second duration to give Dallas a 40–28&amp;nbsp;lead with 9:42&amp;nbsp;left in the first half. Dallas turned Miami's first six turnovers into 14&amp;nbsp;points. Miami scored the next 14&amp;nbsp;points to pull ahead 42–40. With 6:25&amp;nbsp;left in the half, Stevenson along with Udonis Haslem and Mario Chalmers received technical fouls after a scuffle occurred at midcourt during a timeout. In the second half, James did not score until making a layup with 1:49 remaining in the third quarter. Jason Kidd made a 3–pointer to give Dallas a 79–71&amp;nbsp;lead. The fourth quarter started with the Mavericks leading 81–72. The Mavericks took a 12-point lead with 8:12&amp;nbsp;remaining. With 2:27&amp;nbsp;left, Nowitzki made a jump shot to help build the Mavericks insurmountable lead to 99&amp;nbsp;89. The Mavericks, who led for the final 22&amp;nbsp;minutes in the game, won their first championship in franchise history.&lt;ref&gt;{{citeweb|url=http://www.usatoday.com/sports/basketball/nba/2011-06-12-mavericks-heat-game-6_N.htm?csp=ipmps|title=Mavericks finish off Heat 4–2 as Dallas wins its first NBA title|date=13 June 2011|work=USA Today|accessdate=13 June 2011}}&lt;/ref&gt;
Nowitzki was named the NBA Finals MVP.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|author=[[Associated Press]]|url=http://www.cleveland.com/cavs/index.ssf/2011/06/heat-mavericks_game_6.html|title=Dallas Mavericks take their talents to South Beach, leave with NBA championship, 105–95, over Miami|publisher = ''[[The Plain Dealer]]''|accessdate=2011-06-13|date=2011-06-13}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Beck|first=Howard|url=http://www.nytimes.com/2011/06/13/sports/basketball/nba-finals-mavericks-defeats-heat-for-first-championship.html?_r=1&amp;hp=&amp;pagewanted=all|title=Mavericks Defeat Heat for First Title|publisher = ''[[The New York Times]]''|accessdate=2011-06-13|date=2011-06-12}}&lt;/ref&gt; He had a poor shooting performance in the first half but managed to score 18 points in the second half.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Rapid Reaction: Mavericks win NBA title|url=http://espn.go.com/blog/dallas/mavericks/post/_/id/4679806/page/rapidreaction/rapid-react-mavs-105-heat-95|accessdate=13 June 2011|work=[[ESPN.com]] |last=MacMahon |first=Tim |date=June 12, 2011}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Washington Post&quot;&gt;&lt;/ref&gt;

= Teniss =
{|
|- style=&quot;vertical-align: top;&quot;
|width=50%|

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:90%&quot;
|-
! colspan=&quot;5&quot; | ATP Rankings (singles), as of June 11, 2012&lt;ref name=ATPSinglesRankingsCurrent&gt;{{Tīmekļa atsauce|work=atpworldtour.com|publisher=ATP Tour, Inc.|title=Current ATP Rankings (singles)| url =http://www.atpworldtour.com/Rankings/Singles.aspx}}&lt;/ref&gt;&lt;br /&gt;[[:en:Template:Current Men's Singles ATP Rankings|Template:Current Men's Singles ATP Rankings]]
|-
! width=&quot;20&quot; | #
! width=&quot;222&quot; | Player
! width=&quot;50&quot; | Points
! width=&quot;40&quot; | Prev
! width=&quot;50&quot; | Move
|-
|1||align=left|{{flagathlete|[[Novak Djokovic]]|SRB}}||12,280||1||{{steady}} =
|-
|2||align=left|{{flagathlete|[[Rafael Nadal]]|ESP}}||10,060||2||{{steady}} =
|-
|3||align=left|{{flagathlete|[[Roger Federer]]|SUI}}||9,310||3||{{steady}} =
|-
|4||align=left|{{flagathlete|[[Andy Murray]]|GBR}}||6,980||4||{{steady}} =
|-
|5||align=left|{{flagathlete|[[Jo-Wilfried Tsonga]]|FRA}}||5,230||5||{{steady}} =
|-
|6||align=left|{{flagathlete|[[David Ferrer]]|ESP}}||5,180||6||{{steady}} =
|-
|7||align=left|{{flagathlete|[[Tomáš Berdych]]|CZE}}||4,865||7||{{steady}} =
|-
|8||align=left|{{flagathlete|[[Janko Tipsarević]]|SRB}}||3,200||8||{{steady}} =
|-
|9||align=left|{{flagathlete|[[Juan Martín del Potro]]|ARG}}||3,180||9||{{steady}} =
|-
|10||align=left|{{flagathlete|[[John Isner]]|USA}}||2,655||11||{{increase}} 1
|-
|11||align=left|{{flagathlete|[[Nicolás Almagro]]|ESP}}||2,605||13||{{increase}} 2
|-
|12||align=left|{{flagathlete|[[Mardy Fish]]|USA}}||2,535||10||{{decrease}} 2
|-
|13||align=left|{{flagathlete|[[Gilles Simon]]|FRA}}||2,525||12||{{decrease}} 1
|-
|14||align=left|{{flagathlete|[[Juan Mónaco]]|ARG}}||2,115||15||{{increase}} 1
|-
|15||align=left|{{flagathlete|[[Gaël Monfils]]|FRA}}||1,805||14||{{decrease}} 1
|-
|16||align=left|{{flagathlete|[[Fernando Verdasco]]|ESP}}||1,765||16||{{steady}} =
|-
|17||align=left|{{flagathlete|[[Feliciano López]]|ESP}}||1,725||17||{{steady}} =
|-
|18||align=left|{{flagathlete|[[Kei Nishikori]]|JPN}}||1,645||18||{{steady}} =
|-
|19||align=left|{{flagathlete|[[Richard Gasquet]]|FRA}}||1,600||20||{{increase}} 1
|-
|20||align=left|{{flagathlete|[[Alexandr Dolgopolov]]|UKR}}||1,585||19||{{decrease}} 1
|}

|

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:90%&quot;
|-
! colspan=&quot;5&quot; | WTA Rankings (Singles), as of June 11, 2012&lt;ref name=WTASinglesRankingsCurrent&gt;{{Tīmekļa atsauce|work=wtatour.com|publisher=WTA Tour, Inc.|title=Current WTA Rankings (singles)|url=http://www.wtatour.com/page/RankingsSingles/0,,12781~0~1~100,00.html}}&lt;/ref&gt;&lt;br /&gt;[[:en:Template:Current Women's Singles WTA Rankings|Template:Current Women's Singles WTA Rankings]]
|-
! width=&quot;20&quot; | #
! width=&quot;222&quot; | Player
! width=&quot;50&quot; | Points
! width=&quot;40&quot; | Prev
! width=&quot;50&quot; | Move
|-align=&quot;center&quot;
| 1 || align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Maria Sharapova]]|RUS}} || 9,490 || 2 || {{increase}} 1
|-align=&quot;center&quot;
| 2 || align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Victoria Azarenka]]|BLR}} || 8,800 || 1 || {{decrease}} 1
|-align=&quot;center&quot;
| 3 || align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Agnieszka Radwańska]]|POL}} || 7,230 || 3 || {{steady}} =
|-align=&quot;center&quot;
| 4 || align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Petra Kvitová]]|CZE}} || 6,895 || 4 || {{steady}} =
|-align=&quot;center&quot;
| 5 || align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Samantha Stosur]]|AUS}} || 6,180 || 6 || {{increase}} 1
|-align=&quot;center&quot;
| 6 || align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Serena Williams]]|USA}} || 5,700 || 5 || {{decrease}} 1
|-align=&quot;center&quot;
| 7 || align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Caroline Wozniacki]]|DEN}} || 4,366 || 9 || {{increase}} 2
|-align=&quot;center&quot;
| 8 || align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Marion Bartoli]]|FRA}} || 4,070 || 8 || {{steady}} =
|-align=&quot;center&quot;
| 9 || align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Angelique Kerber]]|GER}} || 4,055 || 10 || {{increase}} 1
|-align=&quot;center&quot;
| 10 || align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Sara Errani]]|ITA}} || 3,350 || 24 || {{increase}} 14
|-align=&quot;center&quot;
| 11 || align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Li Na]]|CHN}} || 3,245 || 7 || {{decrease}} 4
|-align=&quot;center&quot;
| 12 || align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Dominika Cibulková]]|SVK}} || 3,180 || 16 || {{increase}} 4
|-align=&quot;center&quot;
| 13 || align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Vera Zvonareva]]|RUS}} || 3,160 || 11 || {{decrease}} 2
|-align=&quot;center&quot;
| 14 || align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Ana Ivanovic]]|SRB}} || 3,070 || 14 || {{steady}} =
|-align=&quot;center&quot;
| 15 || align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Sabine Lisicki]]|GER}} || 2,697 || 13 || {{decrease}} 2
|-align=&quot;center&quot;
| 16 || align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Kaia Kanepi]]|EST}} ||2,519 || 23 || {{increase}} 7
|-align=&quot;center&quot;
| 17 || align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Flavia Pennetta]]|ITA}} || 2,470 || 20 || {{increase}} 3
|-align=&quot;center&quot;
| 18 || align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Andrea Petkovic]]|GER}} || 2,421 || 15 || {{decrease}} 3
|-align=&quot;center&quot;
| 19 || align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Maria Kirilenko]]|RUS}} || 2,295 || 17 || {{decrease}} 2
|-align=&quot;center&quot;
| 20 || align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Roberta Vinci]]|ITA}} || 2,165 || 19 || {{decrease}} 1
|-align=&quot;center&quot;
|}
|}

= Latvijas pilsētas =
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|-
! Pilsēta !! Gads !! Iedzīvotāji !! Piezīmes
|-
| [[Rīga]] || 1225. gads |&lt;!--gads--&gt;| 699 203 |&lt;!--piezīmes--&gt;| R
|-
| [[Daugavpils]] || 1582. gads |&lt;!--gads--&gt;| 101 057 |&lt;!--piezīmes--&gt;| R
|-
| [[Liepāja]] || 1625. gads |&lt;!--gads--&gt;| 82 413 |&lt;!--piezīmes--&gt;| R
|-
| [[Jelgava]] || 1573. gads |&lt;!--gads--&gt;| 63 534 |&lt;!--piezīmes--&gt;| R
|-
| [[Jūrmala]] || 1959. gads |&lt;!--gads--&gt;| 56 307 |&lt;!--piezīmes--&gt;| R
|-
| [[Ventspils]] || 1378. gads |&lt;!--gads--&gt;| 41 998 |&lt;!--piezīmes--&gt;| R
|-
| [[Rēzekne]] || 1773. gads |&lt;!--gads--&gt;| 33 936 |&lt;!--piezīmes--&gt;| R
|-
| [[Valmiera]] || 1323. gads |&lt;!--gads--&gt;| 26 674 |&lt;!--piezīmes--&gt;| R
|-
| [[Ogre]] || 1928. gads |&lt;!--gads--&gt;| 26 579 |&lt;!--piezīmes--&gt;| 
|-
| [[Jēkabpils]] || 1670. gads |&lt;!--gads--&gt;| 25 883 |&lt;!--piezīmes--&gt;| R
|-
| [[Tukums]] || 1795. gads |&lt;!--gads--&gt;| 19 729 |&lt;!--piezīmes--&gt;| 
|-
| [[Salaspils]] || 1993. gads |&lt;!--gads--&gt;| 18 039 |&lt;!--piezīmes--&gt;| 
|-
| [[Cēsis]] || 1323. gads |&lt;!--gads--&gt;| 17 673 |&lt;!--piezīmes--&gt;| 
|-
| [[Kuldīga]] || 1378. gads |&lt;!--gads--&gt;| 12 494 |&lt;!--piezīmes--&gt;| 
|-
| [[Olaine]] || 1967. gads |&lt;!--gads--&gt;| 12 367 |&lt;!--piezīmes--&gt;| 
|-
| [[Saldus]] || 1917. gads |&lt;!--gads--&gt;| 12 085 |&lt;!--piezīmes--&gt;| 
|-
| [[Sigulda]] || 1928. gads |&lt;!--gads--&gt;| 11 368 |&lt;!--piezīmes--&gt;| 
|-
| [[Talsi]] || 1917. gads |&lt;!--gads--&gt;| 10 962 |&lt;!--piezīmes--&gt;| 
|-
| [[Dobele]] || 1917. gads |&lt;!--gads--&gt;| 10 895 |&lt;!--piezīmes--&gt;| 
|-
| [[Krāslava]] || 1923. gads |&lt;!--gads--&gt;| 9857 |&lt;!--piezīmes--&gt;| 
|-
| [[Bauska]] || 1609. gads |&lt;!--gads--&gt;| 9796 |&lt;!--piezīmes--&gt;| 
|-
| [[Ludza]] || 1777. gads |&lt;!--gads--&gt;| 9380 |&lt;!--piezīmes--&gt;| 
|-
| [[Līvāni]] || 1926. gads |&lt;!--gads--&gt;| 8663 |&lt;!--piezīmes--&gt;| 
|-
| [[Madona]] || 1926. gads |&lt;!--gads--&gt;| 8653 |&lt;!--piezīmes--&gt;| 
|-
| [[Alūksne]] || 1920. gads |&lt;!--gads--&gt;| 8653 |&lt;!--piezīmes--&gt;| 
|-
| [[Gulbene]] || 1928. gads |&lt;!--gads--&gt;| 8588 |&lt;!--piezīmes--&gt;| 
|-
| [[Aizkraukle]] || 1967. gads |&lt;!--gads--&gt;| 8403 |&lt;!--piezīmes--&gt;|
|-
| [[Limbaži]] || 1385. gads |&lt;!--gads--&gt;| 8290 |&lt;!--piezīmes--&gt;| 
|-
| [[Balvi]] || 1928. gads |&lt;!--gads--&gt;| 7738 |&lt;!--piezīmes--&gt;| 
|-
| [[Preiļi]] || 1928. gads |&lt;!--gads--&gt;| 7734 |&lt;!--piezīmes--&gt;| 
|-
| [[Lielvārde]] || 1992. gads |&lt;!--gads--&gt;| 6666 |&lt;!--piezīmes--&gt;| 
|-
| [[Valka]] || 1584. gads |&lt;!--gads--&gt;| 5891 |&lt;!--piezīmes--&gt;| 
|-
| [[Baloži (pilsēta)|Baloži]] || 1991. gads |&lt;!--gads--&gt;| 5867 |&lt;!--piezīmes--&gt;| 
|-
| [[Smiltene]] || 1920. gads |&lt;!--gads--&gt;| 5711 |&lt;!--piezīmes--&gt;| 
|-
| [[Aizpute]] || 1378. gads |&lt;!--gads--&gt;| 4983 |&lt;!--piezīmes--&gt;| 
|-
| [[Kandava]] || 1917. gads |&lt;!--gads--&gt;| 4202 |&lt;!--piezīmes--&gt;| 
|-
| [[Grobiņa]] || 1695. gads |&lt;!--gads--&gt;| 4184 |&lt;!--piezīmes--&gt;| 
|-
| [[Ikšķile]] || 1992. gads |&lt;!--gads--&gt;| 4063 |&lt;!--piezīmes--&gt;| 
|-
| [[Vangaži]] || 1991. gads |&lt;!--gads--&gt;| 3958 |&lt;!--piezīmes--&gt;| 
|-
| [[Pļaviņas]] || 1927. gads |&lt;!--gads--&gt;| 3619 |&lt;!--piezīmes--&gt;| 
|-
| [[Viļāni]] || 1928. gads |&lt;!--gads--&gt;| 3360 |&lt;!--piezīmes--&gt;| 
|-
| [[Rūjiena]] || 1920. gads |&lt;!--gads--&gt;| 3342 |&lt;!--piezīmes--&gt;| 
|-
| [[Saulkrasti]] || 1991. gads |&lt;!--gads--&gt;| 3303 |&lt;!--piezīmes--&gt;| 
|-
| [[Brocēni]] || 1992. gads |&lt;!--gads--&gt;| 3278 |&lt;!--piezīmes--&gt;| 
|-
| [[Salacgrīva]] || 1928. gads |&lt;!--gads--&gt;| 3205 |&lt;!--piezīmes--&gt;| 
|-
| [[Auce]] || 1924. gads |&lt;!--gads--&gt;| 2981 |&lt;!--piezīmes--&gt;| 
|-
| [[Ilūkste]] || 1917. gads |&lt;!--gads--&gt;| 2809 |&lt;!--piezīmes--&gt;| 
|-
| [[Dagda]] || 1992. gads |&lt;!--gads--&gt;| 2447 |&lt;!--piezīmes--&gt;| 
|-
| [[Ķegums]] || 1993. gads |&lt;!--gads--&gt;| 2433 |&lt;!--piezīmes--&gt;| 
|-
| [[Skrunda]] || 1996. gads |&lt;!--gads--&gt;| 2415 |&lt;!--piezīmes--&gt;| 
|-
| [[Kārsava]] || 1928. gads |&lt;!--gads--&gt;| 2386 |&lt;!--piezīmes--&gt;| 
|-
| [[Priekule]] || 1928. gads |&lt;!--gads--&gt;| 2377 |&lt;!--piezīmes--&gt;| 
|-
| [[Baldone]] || 1991. gads |&lt;!--gads--&gt;| 2368 |&lt;!--piezīmes--&gt;| 
|-
| [[Jaunjelgava]] || 1647. gads |&lt;!--gads--&gt;| 2221 |&lt;!--piezīmes--&gt;| 
|-
| [[Varakļāni]] || 1928. gads |&lt;!--gads--&gt;| 2083 |&lt;!--piezīmes--&gt;| 
|-
| [[Stende]] || 1991. gads |&lt;!--gads--&gt;| 1871 |&lt;!--piezīmes--&gt;| 
|-
| [[Lubāna]] || 1992. gads |&lt;!--gads--&gt;| 1851 |&lt;!--piezīmes--&gt;| 
|-
| [[Viesīte]] || 1928. gads |&lt;!--gads--&gt;| 1836 |&lt;!--piezīmes--&gt;| 
|-
| [[Zilupe]] || 1931. gads |&lt;!--gads--&gt;| 1730 |&lt;!--piezīmes--&gt;| 
|-
| [[Cesvaine]] || 1991. gads |&lt;!--gads--&gt;| 1637 |&lt;!--piezīmes--&gt;| 
|-
| [[Viļaka]] || 1945. gads |&lt;!--gads--&gt;| 1519 |&lt;!--piezīmes--&gt;| 
|-
| [[Seda]] || 1991. gads |&lt;!--gads--&gt;| 1519 |&lt;!--piezīmes--&gt;| 
|-
| [[Mazsalaca]] || 1928. gads |&lt;!--gads--&gt;| 1427 |&lt;!--piezīmes--&gt;| 
|-
| [[Sabile]] || 1917. gads |&lt;!--gads--&gt;| 1402 |&lt;!--piezīmes--&gt;| 
|-
| [[Strenči]] || 1928. gads |&lt;!--gads--&gt;| 1372 |&lt;!--piezīmes--&gt;| 
|-
| [[Valdemārpils]] || 1917. gads |&lt;!--gads--&gt;| 1365 |&lt;!--piezīmes--&gt;| 
|-
| [[Aloja]] || 1992. gads |&lt;!--gads--&gt;| 1346 |&lt;!--piezīmes--&gt;| 
|-
| [[Līgatne]] || 1993. gads |&lt;!--gads--&gt;| 1212 |&lt;!--piezīmes--&gt;| 
|-
| [[Aknīste]] || 1991. gads |&lt;!--gads--&gt;| 1210 |&lt;!--piezīmes--&gt;| 
|-
| [[Staicele]] || 1992. gads |&lt;!--gads--&gt;| 1149 |&lt;!--piezīmes--&gt;| 
|-
| [[Pāvilosta]] || 1991. gads |&lt;!--gads--&gt;| 1127 |&lt;!--piezīmes--&gt;| 
|-
| [[Ape]] || 1928. gads |&lt;!--gads--&gt;| 1043 |&lt;!--piezīmes--&gt;| 
|-
| [[Piltene]] || 1557. gads |&lt;!--gads--&gt;| 1026 |&lt;!--piezīmes--&gt;| 
|-
| [[Ainaži]] || 1925. gads |&lt;!--gads--&gt;| 945 |&lt;!--piezīmes--&gt;| 
|-
| [[Subate]] || 1917. gads |&lt;!--gads--&gt;| 743 |&lt;!--piezīmes--&gt;| 
|-
| [[Durbe]] || 1893. gads |&lt;!--gads--&gt;| 612 |&lt;!--piezīmes--&gt;| 
|}

= Biatlons =
== Vīrieši ==
{| class=&quot;wikitable&quot;  style=&quot;text-align:center; font-size: 90%;&quot;
|-
! # !! Name !! ÖST &lt;br /&gt;IN!! ÖST &lt;br /&gt;SP!! HOC &lt;br /&gt;SP!! HOC &lt;br /&gt;PU!!  ANN&lt;br /&gt;SP!!  ANN&lt;br /&gt;PU!!OBE &lt;br /&gt;SP!! OBE &lt;br /&gt;PU!! OBE &lt;br /&gt;MS!!RUH&lt;br /&gt;IN!!RUH&lt;br /&gt;PU !!ANT&lt;br /&gt;SP!!ANT&lt;br /&gt;PU!!POK &lt;br /&gt;SP!!POK &lt;br /&gt;PU!!POK &lt;br /&gt;MS!! KON&lt;br /&gt; SP!! KON&lt;br /&gt; SP!! KON&lt;br /&gt; PU!! HOL &lt;br /&gt;SP!! HOL &lt;br /&gt;PU!! HOL&lt;br /&gt;MS !! Total&lt;ref&gt;[http://services.biathlonresults.com/Cups.aspx 2013–14 Biathlon World Cup]&lt;/ref&gt;
|-
| 1 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Martin Fourcade]]|FRA}} || bgcolor=&quot;gold&quot;|60 || bgcolor=&quot;gold&quot;|60 || bgcolor=&quot;silver&quot;|54 || bgcolor=&quot;gold&quot;|60 || bgcolor=CC9966|48 || 24 || bgcolor=CC9966|48 || bgcolor=CC9966|48 || bgcolor=&quot;gold&quot;|60 || — || — || 40 || 32 || 36 || 36 || bgcolor=&quot;silver&quot;|54 || bgcolor=&quot;silver&quot;|54 || 30 || bgcolor=&quot;silver&quot;|54 || 30 || 40 || bgcolor=&quot;gold&quot;|60 || '''928'''
|-
| 2 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Emil Hegle Svendsen]]|NOR}} || 23 || 30 || 36 || bgcolor=&quot;silver&quot;|54 || — || — || bgcolor=&quot;gold&quot;|60 || bgcolor=&quot;gold&quot;|60 || 30 || bgcolor=&quot;gold&quot;|60 || bgcolor=&quot;gold&quot;|60 || — || — || 8 || 21 || 43 || 34 || 38 || 0 ||  31
||  21
||  27
|| '''636'''
|-
| 3 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Johannes Bø]]|NOR}} || 14 || 32 || — || — || bgcolor=&quot;gold&quot;|60 || bgcolor=&quot;gold&quot;|60 || 31 || 38 || 23 || 34 || 23 || — || — || 11 || 14 || 40 || bgcolor=&quot;gold&quot;|60 || bgcolor=&quot;gold&quot;|60 || bgcolor=&quot;gold&quot;|60 ||  23
||  29
||  19
|| '''631'''
|-
| 4 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Dominik Landertinger]]|AUT}} || 17 || 31 || 14 || &lt;s&gt;2&lt;/s&gt; || 27 || 19 || 32 || 32 || 38 || 40 || 36 || 43 || 34 || 40 || 40 || 17 || 19 || 26 || 34 || 18 || &lt;s&gt;8&lt;/s&gt; || bgcolor=&quot;silver&quot;|54 || '''611'''
|-
| 5 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Simon Eder]]|AUT}} || bgcolor=&quot;silver&quot;|54 || 34 || 23 || 18 || 20 || 28 || 27 || 18 || &lt;s&gt;0&lt;/s&gt; || 25 || 43 || &lt;s&gt;8&lt;/s&gt; || 20 || 21 || 34 || 26 || 25 || 28 || 14 || 38 || bgcolor=&quot;gold&quot;|60 || 22 || '''578'''
|-
| 6 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Ole Einar Bjørndalen]]|NOR}} || 10 || 29 || bgcolor=CC9966|48 || 40 || — || — || bgcolor=&quot;silver&quot;|54 || bgcolor=&quot;silver&quot;|54 || 20 || — || — || 21 || 43 || 38 || bgcolor=CC9966|48 || 32 || 40 || 1 || — ||  29
||  9
||  40
|| '''556'''
|-
| 7 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Arnd Peiffer]]|GER}} || 3 || 40 || 30 || 30 || 1 || &lt;s&gt;0&lt;/s&gt; || 34 || 29 || — || 11 || 3 || bgcolor=CC9966|48 || 40 || bgcolor=CC9966|48 || 22 || 24 || bgcolor=CC9966|48 || 16 || 29 ||  21
||  36
||  34
|| '''547'''
|-
| 8 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Anton Shipulin]]|RUS}} || — || 20 || 27 || 24 || 31 || bgcolor=CC9966|48 || 28 || 36 || 29 || 21 || 15 || 27 || — || bgcolor=&quot;silver&quot;|54 || bgcolor=&quot;gold&quot;|60 || — || 29 || 8 || 26 ||  8
||  25
||  28
|| '''544'''
|-
| 9 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Björn Ferry]]|SWE}} || 2 || 1 || 2 || 5 || 12 || 21 || — || — || — || 26 || 19 || 38 || 38 || bgcolor=&quot;gold&quot;|60 || bgcolor=&quot;silver&quot;|54 || bgcolor=&quot;gold&quot;|60 || 17 || 25 || bgcolor=CC9966|48 || bgcolor=CC9966|48 || bgcolor=CC9966|48 || 18 || '''542'''
|-
| 10 ||align=&quot;left&quot; |{{flagathlete|[[Simon Schempp]]|GER}} || — || 0 || 34 || 38 || 40 || 22 || 16 || 19 || 19 || 32 || 30 || bgcolor=&quot;gold&quot;|60 || bgcolor=&quot;gold&quot;|60 || — || — || 15 || 31 || 20 || 32 ||  10
||  17
||  26
|| '''521'''
|-
| 11 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Dmitry Malyshko]]|RUS}} || 0 || 17 || 26 || 29 || 43 || 27 || 16 || 26 || 31 || 38 || 32 || — || — || 43 || 43 || 23 || 43 || 32 || 22 ||  56
||  —
||  17
|| '''508'''
|-
| 12 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Jakov Fak]]|SLO}} || 0 || 13 || 19 || 25 || — || — || — || — || — || 43 || bgcolor=&quot;silver&quot;|54 || 30 || 24 || 26 || 38 || 22 || 16 || 24 || 16 || bgcolor=&quot;gold&quot;|60 || 34 || bgcolor=CC9966|48 || '''492'''
|-
| 13 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Jean-Guillaume Béatrix]]|FRA}} || 16 || 43 || 22 || 31 || 5 || 7 || 1 || 22 || 24 || &lt;s&gt;0&lt;/s&gt; || — || 36 || bgcolor=&quot;silver&quot;|54 || 31 || 19 || 38 || 26 || 18 || 8 ||  27
||  19
||  31
|| '''478'''
|-
| 14 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Lukas Hofer]]|ITA}} || 38 || 24 || 0 || — || 36 || 31 || 10 || 3 || 36 || 0 || &lt;s&gt;0&lt;/s&gt; || bgcolor=&quot;gold&quot;|60 || 21 || 34 || 20 || 12 || 22 || 36 || 25 ||  5
||  22
||  30
|| '''465'''
|-
| 15 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Ondřej Moravec]]|CZE}} || 36 || 4 || &lt;s&gt;0&lt;/s&gt; || &lt;s&gt;0&lt;/s&gt; || bgcolor=&quot;silver&quot;|54 || 29 || 12 || 27 || 40 || 12 || 26 || 24 || 28 || 15 || 7 || 29 || 38 || 43 || 0 ||  13
||  12
||  16
|| '''465'''
|-
| 16 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Andrejs Rastorgujevs]]|LAT}} || 0 || 0 || 15 || 32 || 8 || 9 || 13 || 43 || 27 || 23 || 22 || — || — || 32 || 32 || 30 || 30 || 0 || 38 ||  40
||  14
||  36
|| '''445'''
|-
| 17 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Fredrik Lindström (biathlete)|Fredrik Lindström]]|SWE}} || 7 || bgcolor=&quot;silver&quot;|54 || 20 || 13 || 34 || 23 || — || — || 26 || 22 || 21 || 0 || 3 || 27 || 29 || 25 || 36 || 12 || 28 ||  9
||  28
||  21
|| '''438'''
|-
| 18 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Evgeny Ustyugov]]|RUS}} || 28 || 38 || 24 || 43 || — || — || 43 || 31 || 17 || bgcolor=CC9966|48 || 28 || — || — || 28 || 27 || bgcolor=CC9966|48 || 18 || 3 || 10 ||  0
||  0
||  —
|| '''434'''
|-
| 19 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Lowell Bailey]]|USA}} || 22 || 27 || 25 || 11 || 6 || 26 || — || — || — || 16 || 20 || 22 || 29 || 29 || 31 || 21 || 12 || bgcolor=CC9966|48 || 27 ||  22
||  27
||  13
|| '''434'''
|-
| 20 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Alexandr Loginov]]|RUS}} || 26 || 0 || 0 || — || 24 || 38 || 22 || 16 || 34 || 20 || 27 || 0 || — || 0 || — || 31 || 2 || bgcolor=&quot;silver&quot;|54 || 17 || 43 || bgcolor=&quot;silver&quot;|54 || 14 || '''422'''
|-
| 21 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Simon Desthieux]]|FRA}} || 20 || 23 || 16 || 12 || 11 || 15 || 20 || 24 || 28 || 18 || 10 || 2 || 19 || &lt;s&gt;0&lt;/s&gt; || 8 || 28 || &lt;s&gt;0&lt;/s&gt; || 23 || 23 ||  36
||  6
||  43
|| '''385'''
|-
| 22 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Alexey Volkov (biathlete)|Alexey Volkov]]|RUS}} || 21 || 0 || 8 || 22 || 16 || 18 || 36 || 23 || bgcolor=&quot;silver&quot;|54 || bgcolor=&quot;silver&quot;|54 || 24 || — || — || 10 || 12 || 16 || — || — || — ||  17
||  38
||  0
|| '''369'''
|-
| 23 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Serhiy Semenov]]|UKR}} || 30 || 14 || 32 || 23 || 0 || 0 || 24 || 0 || 18 || 27 || 16 || — || — || 9 || 11 || 27 || 21 || 10 || 9 ||  26
||  30
||  25
|| '''352'''
|-
| 24 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Daniel Böhm]]|GER}} || 40 || 26 || 31 || 28 || — || — || 17 || 21 || 16 || 19 || 18 || 0 || 8 || 16 || 25 || 34 || — || — || — ||  17
||  23
||  12
|| '''351'''
|-
| 25 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Tim Burke (biathlete)|Tim Burke]]|USA}} || 0 || bgcolor=CC9966|48 || 17 || 20 || 13 || 25 || 0 || — || 32 || 0 || 7 || 0 || — || 25 || 28 || 36 || 6 || 22 || 24 ||  0
||  —
||  32
|| '''335'''
|-
| 26 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Evgeniy Garanichev]]|RUS}} || 0 || — || 18 || 7 || 18 || 32 || 0 || 0 || — || 30 || bgcolor=CC9966|48 || 12 || 16 || 0 || 0 || — || 5 || 9 || 11 || bgcolor=&quot;silver&quot;|54 || 32 || 38 || '''330'''
|-
| 27 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Lars Berger]]|NOR}} || — || — || bgcolor=&quot;gold&quot;|60 || 27 || 29 || 20 || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || 23 || 15 || 18 ||  36
||  20
||  23
|| '''271'''
|-
| 28 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Erik Lesser]]|GER}} || 31 || 36 || 0 || — || 32 || bgcolor=&quot;silver&quot;|54 || — || — || 21 || 2 || 12 || 23 || 25 || — || — || — || 28 || 0 || 4 ||  0
||  3
||  —
|| '''271'''
|-
| 29 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Tarjei Bø]]|NOR}} || 4 || 11 || 43 || bgcolor=CC9966|48 || — || — || 9 || 28 || bgcolor=CC9966|48 || 4 || 38 || — || — || 12 || 18 || — || — || — || — ||  —
||  —
||  —
|| '''263'''
|-
| 30 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Christoph Sumann]]|AUT}} || — || — || 40 || 36 || 22 || 17 || — || — || — || 14 || 34 || 4 || 12 || — || — || — || 14 || 0 || 30 ||  20
||  18
||  —
|| '''261'''
|-
! # !! Name !! ÖST &lt;br /&gt;IN!! ÖST &lt;br /&gt;SP!! HOC &lt;br /&gt;SP!! HOC &lt;br /&gt;PU!!  ANN&lt;br /&gt;SP!!  ANN&lt;br /&gt;PU!!OBE &lt;br /&gt;SP!! OBE &lt;br /&gt;PU!! OBE &lt;br /&gt;MS!!RUH&lt;br /&gt;IN!!RUH&lt;br /&gt;PU !!ANT&lt;br /&gt;SP!!ANT&lt;br /&gt;PU!!POK &lt;br /&gt;SP!!POK &lt;br /&gt;PU!!POK &lt;br /&gt;MS!! KON&lt;br /&gt; SP!! KON&lt;br /&gt; SP!! KON&lt;br /&gt; PU!! HOL &lt;br /&gt;SP!! HOL &lt;br /&gt;PU!! HOL&lt;br /&gt;MS !! Total
|-
| 31 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Jaroslav Soukup]]|CZE}} || 0 || 15 || 11 || 1 || 0 || 0 || 0 || 11 || — || 31 || 29 || 0 || — || 22 || 30 || 18 || 10 || 0 || 0 ||  32
||  31
||  20
|| '''261'''
|-
| 32 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Nathan Smith (biathlete)|Nathan Smith]]|CAN}} || 25 || 0 || 0 || 14 || 25 || 34 || — || — || — || 1 || 25 || 19 || 15 || 0 || 5 || — || 20 || 34 || 31 ||  0
||  0
||  —
|| '''248'''
|-
| 33 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Klemen Bauer]]|SLO}} || 32 || 19 || 0 || — || 0 || 3 || 19 || 17 || — || 0 || 0 || 0 || — || 24 || 23 || 14 || 24 || 29 || 40 ||  0
||  —
||  —
|| '''244'''
|-
| 34 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Daniel Mesotitsch]]|AUT}} || bgcolor=CC9966|48 || 0 || 22 || 8 || 38 || 30 || — || — || — || 0 || 5 || 0 || 4 || 0 || 6 || — || 0 || 21 || 15 ||  15
||  26
||  —
|| '''228'''
|-
| 35 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Carl Johan Bergman]]|SWE}} || 0 || 2 || 0 || 0 || 14 || 43 || — || — || — || — || — || — || — || 0 || 9 || — || 9 || 40 || 12 ||  24
||  43
||  24
|| '''220'''
|-
| 36 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Friedrich Pinter]]|AUT}} || 27 || 0 || 0 || — || 26 || 16 || — || — || — || 0 || — || 28 || 13 || 30 || 26 || 13 || 8 || 17 || 0 ||  1
||  4
||  —
|| '''209'''
|-
| 37 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Benjamin Weger]]|SUI}} || 0 || 0 || 0 || 15 || 30 || 40 || 30 || 34 || 14 || 7 || 0 || 0 || 5 || — || — || — || 27 || 0 || 0 ||  0
||  2
||  —
|| '''204'''
|-
| 38 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Christoph Stephan]]|GER}} || 15 || 25 || — || — || 19 || 36 || 23 || 30 || 25 || 0 || — || 29 || — || — || — || — || — || — || — ||  0
||  1
||  —
|| '''203'''
|-
| 39 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Simon Fourcade]]|FRA}} || 29 || 6 || 0 || — || 0 || 0 || 7 || 20 || — || 36 || 40 || 26 || 31 || 0 || 0 || — || — || 0 || — ||  —
||  —
||  —
|| '''195'''
|-
| 40 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Alexis Bœuf]]|FRA}} || 12 || 8 || 13 || 34 || 21 || 11 || 14 || 14 || 0 || 28 || 31 || 0 || — || — || — || — || — || — || — ||  —
||  —
||  —
|| '''186'''
|-
| 41 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Andreas Birnbacher]]|GER}} || — || — || 8 || 26 || 0 || 14 || 21 || 25 || 43 || 3 || 17 || 0 || 14 || — || — || — || — || — || — ||  —
||  —
||  —
|| '''171'''
|-
| 42 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Brendan Green]]|CAN}} || — || — || 10 || 0 || — || — || — || — || — || — || — || 34 || 23 || 20 || 15 || 20 || 15 || 13 || 21 ||  0
||  0
||  —
|| '''171'''
|-
| 43 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Henrik L'Abée-Lund]]|NOR}} || 9 || 0 || 9 || 4 || 28 || 12 || 0 || 12 || — || 0 || 4 || 31 || bgcolor=CC9966|48 || 3 || — || — || — || — || — ||  —
||  —
||  —
|| '''160'''
|-
| 44 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Krasimir Anev]]|BUL}} || 1 || 0 || 0 || 6 || 0 || — || — || — || — || 0 || 0 || 32 || 36 || 23 || 24 || — || 0 || 11 || 20 ||  0
||  —
||  —
|| '''153'''
|-
| 45 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Florian Graf]]|GER}} || 0 || 21 || 29 || 21 || 23 || 0 || — || — || — || — || — || — || — || 4 || 1 || — || 13 || 5 || 2 ||  14
||  5
||  —
|| '''138'''
|-
| 46 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Dominik Windisch]]|ITA}} || 0 || 0 || 12 || 16 || 0 || 0 || 0 || — || — || 0 || — || — || — || 17 || 17 || — || 7 || 27 || 13 ||  11
||  11
||  —
|| '''131'''
|-
| 47 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Michal Šlesingr]]|CZE}} || — || — || — || — || — || — || 29 || 40 || 22 || 17 || 14 || 0 || — || — || — || — || — || — || — ||  —
||  —
||  —
|| '''122'''
|-
| 48 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Lars Helge Birkeland]]|NOR}} || — || — || — || — || 0 || — || — || — || — || — || — || 14 || — || — || — || — || 0 || 31 || 43 ||  7
||  26
||  —
|| '''121'''
|-
| 49 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Dmytro Pidruchnyi]]|UKR}} || 0 || — || 38 || 17 || — || 0 || 0 || 10 || — || 0 || — || — || — || 20 || 16 || 19 || 0 || 0 || 1 ||  0
||  —
||  —
|| '''121'''
|-
| 50 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Benedikt Döll]]|GER}} || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || 0 || 3 || — || 32 || 19 || 36 ||  12
||  0
||  —
|| '''102'''
|-
| 51 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Quentin Fillon Maillet]]|FRA}} || — || — || — || — || 0 || 4 || 0 || 0 || — || 0 || 0 || 9 || 27 || 0 || 0 || — || 1 || 2 || 0 ||  28
||  15
||  15
|| '''101'''
|-
| 52 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Jean-Philippe Leguellec]]|CAN}} || 43 || 0 || 28 || 9 || 0 || 7 || — || — || — || 0 || 9 || — || — || — || — || — || — || — || — ||  —
||  —
||  —
|| '''97'''
|-
| 53 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Andriy Deryzemlya]]|UKR}} || 0 || 22 || 5 || 19 || 0 || 9 || 0 || 7 || — || 9 || 0 || — || — || 6 || — || — || 4 || 7 || — ||  0
||  —
||  —
|| '''88'''
|-
| 54 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Sjastad Vetle Christiansen]]|NOR}} || 24 || 12 || 0 || 10 || — || — || 26 || 5 || — || 0 || — || — || — || — || — || — || — || — || — ||  0
||  0
||  —
|| '''77'''
|-
| 55 ||align=&quot;left&quot; |{{flagathlete|[[Artem Pryma]]|UKR}} || 0 || 5 || 0 || — || 7 || 0 || 40 || 9 || 13 || 0 || — || — || — || 2 || 0 || — || 0 || 0 || 0 ||  0
||  0
||  —
|| '''76'''
|-
| 56 ||align=&quot;left&quot; |{{flagathlete|[[Christian De Lorenzi]]|ITA}} || 36 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || — || — || — || 29 || 11 || 0 || 0 || 0 || — || — || — || — || — ||  —
||  —
||  —
|| '''76'''
|-
| 57 ||align=&quot;left&quot; |{{flagathlete|[[David Komatz]]|AUT}} || — || — || — || — || — || — || 0 || 0 || — || — || — || — || — || 0 || — || — || — || — || — || 25 || 13 || 29 || '''67'''
|-
| 58 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Tobias Arwidson]]|SWE}} || 19 || — || — || — || 2 || 0 || — || — || — || 24 || 8 || 11 || — || 0 || — || — || 0 || — || — ||  —
||  —
||  —
|| '''64'''
|-
| 59 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Tomas Kaukenas]]|LTU}} || 0 || 0 || 0 || — || — || — || 0 || — || — || 0 || 0 || — || — || 18 || 13 || — || — || 6 || 19 ||  4
||  0
||  —
|| '''56'''
|-
| 60 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Timofey Lapshin]]|RUS}} || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || 25 || 30 || — || — || — || 0 || 0 || — ||  0
||  —
||  —
|| '''55'''
|-
! # !! Name !! ÖST &lt;br /&gt;IN!! ÖST &lt;br /&gt;SP!! HOC &lt;br /&gt;SP!! HOC &lt;br /&gt;PU!!  ANN&lt;br /&gt;SP!!  ANN&lt;br /&gt;PU!!OBE &lt;br /&gt;SP!! OBE &lt;br /&gt;PU!! OBE &lt;br /&gt;MS!!RUH&lt;br /&gt;IN!!RUH&lt;br /&gt;PU !!ANT&lt;br /&gt;SP!!ANT&lt;br /&gt;PU!!POK &lt;br /&gt;SP!!POK &lt;br /&gt;PU!!POK &lt;br /&gt;MS!! KON&lt;br /&gt; SP!! KON&lt;br /&gt; SP!! KON&lt;br /&gt; PU!! HOL &lt;br /&gt;SP!! HOL &lt;br /&gt;PU!! HOL &lt;br /&gt; MS!! Total
|-
| 169 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Kauri Koiv]]|EST}} || 0 || 0 || 0 || — || — || — || 38 || 0 || 15 || — || — || 0 || 0 || — || — || — || — || — || — ||  0
||  —
||  —
|| '''53'''
|-
| 62 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Evgeny Abramenko]]|BLR}} || 18 || 0 || 0 || — || 0 || 5 || 0 || 0 || — || 15 || 13 || — || — || — || — || — || 0 || 0 || — ||  0
||  —
||  —
|| '''51'''
|-
| 63 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Erlend Bjoentegaard]]|NOR}} || — || — || — || — || 0 || 1 || — || — || — || 0 || — || 17 || 22 || — || — || — || — || — || — ||  0
||  10
||  —
|| 5'''0'''
|-
| 64 ||align=&quot;left&quot; |{{flagathlete|[[Vladimir Chepelin]]|BLR}} || 0 || 0 || 0 || — || 0 || — || 11 || 15 || — || 8 || 2 || — || — || 1 || 2 || — || 0 || 4 || 5 ||  0
||  0
||  —
|| '''48'''
|-
| 65 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Matej Kazar]]|SVK}} || 8 || 0 || 0 || — || 15 || 2 || — || — || — || — || — || 0 || — || 13 || 0 || — || 3 || 0 || 3 ||  0
||  0
||  —
|| '''44'''
|-
| 66 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Vladimir Iliev]]|BUL}} || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || — || — || — || 0 || — || 13 || 26 || 0 || 0 || — || 0 || 0 || 0 ||  3
||  0
||  —
|| '''43'''
|-
| 67 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Julian Eberhard]]|AUT}} || 0 || 0 || — || — || — || — || 0 || 6 || — || — || — || — || — || 0 || 0 || — || 0 || 0 || — ||  2
||  24
||  —
|| '''43'''
|-
| 68 ||align=&quot;left&quot; |{{flagathlete|[[Ivan Tcherezov]]|RUS}} || 13 || 16 || — || — || 0 || 13 || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — ||  —
||  —
||  —
|| '''42'''
|-
| 69 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Alexander Os]]|NOR}} || — || — || — || — || 0 || 6 || — || — || — || — || — || 15 || 17 || — || — || — || — || — || — ||  —
||  —
||  —
|| '''38'''
|-
| 70 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Pavol Hurajt]]|SVK}} || 0 || 18 || 0 || — || 4 || 0 || — || — || — || 13 || 0 || 0 || — || — || — || — || — || — || — ||  —
||  —
||  —
|| '''35'''
|-
| 71 ||align=&quot;left&quot; |{{flagathlete|[[Magnus Jonsson (biathlete)|Magnus Jonsson]]|SWE}} || — || 0 || — || — || — || — || 25 || 8 || — || 0 || — || 0 || — || — || — || — || — || — || — ||  —
||  —
||  —
|| '''33'''
|-
| 72 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Alexey Slepov]]|RUS}} || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || 1 || 6 || — || — || — || — || — || — ||  19
||  7
||  —
|| '''33'''
|-
| 73 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Jarkko Kauppinen]]|FIN}} || 0 || 0 || 0 || — || 0 || 0 || 0 || — || — || 0 || — || 20 || 11 || — || — || — || 0 || 0 || — ||  —
||  —
||  —
|| '''31'''
|-
| 74 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Leif Nordgren]]|USA}} || 0 || 0 || — || — || 0 || — || 0 || 0 || — || 0 || 0 || — || — || 0 || 10 || — || 0 || 14 || 7 ||  0
||  —
||  —
|| '''31'''
|-
| 75 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Baptiste Jouty]]|FRA}} || 0 || 28 || 0 || — || — || — || — || — || — || 0 || — || — || — || — || — || — || — || — || — ||  —
||  —
||  —
|| '''28'''
|-
| 76 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Yan Savitskiy]]|KAZ}} || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || — || — || — || — || 0 || 0 || 18 || 10 || — || — || — || — || — || — ||  —
||  —
||  —
|| '''28'''
|-
| 77 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Scott Perras]]|CAN}} || 0 || 7 || — || — || 10 || 0 || — || — || — || 5 || 6 || 0 || — || — || — || — || — || — || — ||  —
||  —
||  —
|| '''28'''
|-
| 78 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Tobias Eberhard]]|AUT}} || 0 || 0 || 4 || 0 || 0 || 0 || 6 || 13 || — || 0 || — || 3 || 0 || — || — || — || — || — || — ||  —
||  —
||  —
|| '''26'''
|-
| 79 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Tomas Krupcik]]|CZE}} || 0 || 3 || 0 || 0 || — || — || 2 || 0 || — || 0 || — || 16 || 0 || — || — || — || — || — || — ||  —
||  —
||  —
|| '''21'''
|-
| 80 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Tomáš Hasilla]]|SVK}} || 0 || 0 || 0 || 0 || 9 || 0 || 0 || 0 || — || — || — || — || — || 7 || 4 || — || 0 || 0 || — ||  0
||  0
||  —
|| '''20'''
|-
| 81 ||align=&quot;left&quot; |{{flagathlete|[[Janez Marič]]|SLO}} || 0 || 0 || 0 || — || 0 || — || 18 || 0 || — || 0 || — || 0 || — || 0 || 0 || — || — || — || — ||  —
||  —
||  —
|| '''18'''
|-
| 82 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Andrei Makoveev]]|RUS}} || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || 0 || 18 || — || — || — || — || — || — ||  —
||  —
||  —
|| '''18'''
|-
| 83 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Markus Windisch]]|ITA}} || — || — || 0 || — || 0 || 0 || 3 || 0 || — || 0 || 1 || 5 || 9 || — || — || — || — || — || — ||  —
||  —
||  —
|| '''18'''
|-
| 84 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Michal Krčmář]]|CZE}} || — || — || 0 || 0 || 17 || 0 || 0 || — || — || 0 || 0 || 0 || — || 0 || 0 || — || 0 || 0 || — ||  0
||  0
||  —
|| '''17'''
|-
| 85 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Aliksandr Darozhka]]|BLR}} || — || — || —  || — || — || — || 0 || 2 || — || 0 || — || 0 || 0 || 14 || 0 || — || 0 || — || — ||  0
||  —
||  —
|| '''16'''
|-
| 86 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Milanko Petrović]]|SRB}} || 0 || 10 || 0 || — || — || — || 0 || 0 || — || 6 || 0 || 0 || — || — || — || — || — || — || — ||  —
||  —
||  —
|| '''16'''
|-
| 87 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Serafin Wiestner]]|SUI}} || — || — || — || — || — || — || 0 || 0 || — || — || — || — || — || — || — || — || 12 || 0 || — ||  0
||  0
||  —
|| '''12'''
|-
| 88 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Olli Hiidensalo]]|FIN}} || 11 || — || 0 || — || — || — || — || — || — || 0 || — || 0 || — || 0 || 0 || — || 0 || 0 || — ||  0
||  —
||  —
|| '''11'''
|-
| 89 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Anton Pantov]]|KAZ}} || — || — || — || — || 0 || — || — || — || — || 10 || 0 || 0 || 1 || — || — || — || 0 || 0 || — ||  0
||  —
||  —
|| '''11'''
|-
| 90 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Sergey Novikov (biathlete)|Sergey Novikov]]|BLR}} || 0 || 0 || 0 || — || — || — || 0 || 0 || — || 0 || 0 || 10 || 0 || 0 || — || — || — || 0 || — ||  —
||  —
||  —
|| '''10'''
|-
! # !! Name !! ÖST &lt;br /&gt;IN!! ÖST &lt;br /&gt;SP!! HOC &lt;br /&gt;SP!! HOC &lt;br /&gt;PU!!  ANN&lt;br /&gt;SP!!  ANN&lt;br /&gt;PU!!OBE &lt;br /&gt;SP!! OBE &lt;br /&gt;PU!! OBE &lt;br /&gt;MS!!RUH&lt;br /&gt;IN!!RUH&lt;br /&gt;PU !!ANT&lt;br /&gt;SP!!ANT&lt;br /&gt;PU!!POK &lt;br /&gt;SP!!POK &lt;br /&gt;PU!!POK &lt;br /&gt;MS!! KON&lt;br /&gt; SP!! KON&lt;br /&gt; SP!! KON&lt;br /&gt; PU!! HOL &lt;br /&gt;SP!! HOL &lt;br /&gt;PU!! HOL&lt;br /&gt;MS !! Total
|-
| 91 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Danil Steptsenko]]|EST}} || 6 || 0 || — || — || 0 || 0 || 4 || 0 || — || 0 || — || — || — || — || — || — || — || — || — ||  —
||  —
||  —
|| '''10'''
|-
| 92 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Maxim Tsvetkov]]|RUS}} || — || 9 || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — ||  —
||  —
||  —
|| '''9'''
|-
| 93 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Serguei Sednev]]|UKR}} || 0 || 0 || 0 || — || 0 || — || 8 || 1 || — || 0 || 0 || — || — || 0 || — || — || — || 0 || — ||  —
||  —
||  —
|| '''9'''
|-
| 94 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Simon Hallenbarter]]|SUI}} || — || — || 3 || 3 || 3 || 0 || 0 || — || — || — || — || 0 || — || — || — || — || — || — || — ||  0
||  —
||  —
|| '''9'''
|-
| 95 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Vitaliy Klichytskyy]]|UKR}} || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || 6 || 2 || — || — || — || — || — || — ||  —
||  —
||  —
|| '''8'''
|-
| 96 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Christian Martinelli]]|ITA}} || — || — || — || — || 0 || — || — || — || — || — || — || 7 || 0 || — || — || — || — || — || — ||  —
||  —
||  —
|| '''7'''
|-
| 97 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Martin Eng]]|NOR}} || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || 0 || 7 || — || — || — || — || — || — ||  —
||  —
||  —
|| '''7'''
|-
| 98 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Claudio Böckli]]|SUI}} || 0 || 0 || 6 || 0 || 0 || 0 || — || — || — || 0 || — || 0 || 0 || 0 || 0 || — || 0 || 0 || 0 ||  —
||  —
||  —
|| '''6'''
|-
| 99 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Scott Gow]]|CAN}} || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || 0 || 0 || 0 || 6 || — || '''6'''
|-
| 100 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Michail Kletcherov]]|BUL}} || 5 || 0 || 0 || — || 0 || — || — || — || — || 0 || — || 0 || — || 0 || — || — || 0 || 0 || 0 ||  0
||  —
||  —
|| '''5'''
|-
| 101 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Mario Dolder]]|SUI}} || — || — || — || — || — || — || 5 || 0 || — || 0 || — || — || — || 0 || — || — || 0 || 0 || 0 ||  0
||  —
||  —
|| '''5'''
|-
| 102 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Sven Grossegger]]|AUT}} || — || — || — || — || — || — || 0 || 4 || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — ||  —
||  —
||  —
|| '''4'''
|}

== Sievietes ==
{| class=&quot;wikitable&quot;  style=&quot;text-align:center; font-size: 90%;&quot;
|-
! # !! Name !! ÖST &lt;br /&gt;IN!! ÖST &lt;br /&gt;SP!! ÖST &lt;br /&gt;PU!!HOC &lt;br /&gt;SP!! HOC &lt;br /&gt;PU!!HOC &lt;br /&gt;SP!!HOC &lt;br /&gt;PU!!  OBE &lt;br /&gt;SP!! OBE &lt;br /&gt;MS!!NME&lt;br /&gt;IN!!NME&lt;br /&gt;SP !! NME&lt;br /&gt;PU  !!ANT&lt;br /&gt;SP!!ANT&lt;br /&gt;MS!! HOL &lt;br /&gt;SP!! HOL &lt;br /&gt;PU!! HOL&lt;br /&gt;MS !!  KON&lt;br /&gt;SP!!  KON&lt;br /&gt;PU!! WCH &lt;br /&gt;SP!! WCH &lt;br /&gt;PU!! WCH &lt;br /&gt;IN!! WCH &lt;br /&gt;MS!! KHM&lt;br /&gt; SP!! KHM&lt;br /&gt; PU!! KHM&lt;br /&gt; MS!! Total&lt;ref&gt;[http://services.biathlonresults.com/Cups.aspx]&lt;/ref&gt;
|-
| 1 || align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Magdalena Neuner]]|GER}} || bgcolor=&quot;CC9966&quot;|48 || bgcolor=&quot;gold&quot;|60 || bgcolor=&quot;CC9966&quot;|48 || bgcolor=&quot;gold&quot;|60 || bgcolor=&quot;CC9966&quot;|48 || 43 || 29 || bgcolor=&quot;gold&quot;|60 || bgcolor=&quot;gold&quot;|60 || bgcolor=&quot;CC9966&quot;|48 || bgcolor=&quot;CC9966&quot;|48 || 36 || bgcolor=&quot;gold&quot;|60 || bgcolor=&quot;CC9966&quot;|48 || bgcolor=&quot;gold&quot;|60 || bgcolor=&quot;gold&quot;|60 || — || bgcolor=&quot;gold&quot;|60 || bgcolor=&quot;silver&quot;|54 || bgcolor=&quot;gold&quot;|60 || bgcolor=&quot;silver&quot;|54 || &lt;s&gt;18&lt;/s&gt; || 31 || bgcolor=&quot;gold&quot;|60 || 43 || 38 || '''1216'''
|-
| 2 || align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Darya Domracheva]]|BLR}} || bgcolor=&quot;gold&quot;|60 || 40 || &lt;s&gt;25&lt;/s&gt; || 40 || bgcolor=&quot;gold&quot;|60 || bgcolor=&quot;silver&quot;|54 || bgcolor=&quot;CC9966&quot;|48 || bgcolor=&quot;silver&quot;|54 || 36 || 40 || 31 || 43 || bgcolor=&quot;CC9966&quot;|48 || bgcolor=&quot;gold&quot;|60 || bgcolor=&quot;silver&quot;|54 || bgcolor=&quot;CC9966&quot;|48 || bgcolor=&quot;silver&quot;|54 || bgcolor=&quot;CC9966&quot;|48 || bgcolor=&quot;CC9966&quot;|48 || bgcolor=&quot;silver&quot;|54 || bgcolor=&quot;gold&quot;|60 || &lt;s&gt;16&lt;/s&gt; || 40 || bgcolor=&quot;CC9966&quot;|48 || bgcolor=&quot;gold&quot;|60 || bgcolor=&quot;gold&quot;|60 || '''1188'''
|-
| 3 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Tora Berger]]|NOR}} || &lt;s&gt;12&lt;/s&gt; || bgcolor=&quot;silver&quot;|54 || bgcolor=&quot;gold&quot;|60 || 25 || 32 || &lt;s&gt;17&lt;/s&gt; || 43 || 27 || bgcolor=&quot;silver&quot;|54 || 36 || bgcolor=&quot;silver&quot;|54 || bgcolor=&quot;gold&quot;|60 || 43 || 43 || bgcolor=&quot;CC9966&quot;|48 || 43 || 30 || 31 || 40 || 38 || 43 || bgcolor=&quot;gold&quot;|60 || bgcolor=&quot;gold&quot;|60 || 36 || 40 || bgcolor=&quot;silver&quot;|54 || '''1054'''
|-
| 4 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Kaisa Mäkäräinen]]|FIN}} || 43 || bgcolor=&quot;CC9966&quot;|48 || bgcolor=&quot;silver&quot;|54 || bgcolor=&quot;silver&quot;|54 || 30 || 32 || 40 || 43 || 29 || bgcolor=&quot;gold&quot;|60 || 27 || 31 || bgcolor=&quot;silver&quot;|54 || 30 || 32 || 40 || 32 || bgcolor=&quot;silver&quot;|54 || bgcolor=&quot;gold&quot;|60 || &lt;s&gt;14&lt;/s&gt; || 21 || &lt;s&gt;13&lt;/s&gt; || bgcolor=&quot;CC9966&quot;|48 || 43 || bgcolor=&quot;silver&quot;|54 || bgcolor=&quot;CC9966&quot;|48 || '''1007'''
|-
| 5 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Helena Ekholm]]|SWE}} || 36 || &lt;s&gt;16&lt;/s&gt; || 34 || 43 || 29 || bgcolor=&quot;CC9966&quot;|48 || bgcolor=&quot;silver&quot;|54 || &lt;s&gt;10&lt;/s&gt; || 40 || bgcolor=&quot;silver&quot;|54 || 32 || bgcolor=&quot;silver&quot;|54 || 40 || 34 || 17 || 25 || 43 || 28 || 29 || 43  || 40 || bgcolor=&quot;CC9966&quot;|48 || 26 || 40 || 30 || 26 || '''893'''
|-
| 6 || align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Olga Zaitseva]]|RUS}} || 27 || 12 || 26 || bgcolor=&quot;CC9966&quot;|48 || bgcolor=&quot;silver&quot;|54 || bgcolor=&quot;gold&quot;|60 || bgcolor=&quot;gold&quot;|60 || bgcolor=&quot;CC9966&quot;|48 || 43 || 43 || bgcolor=&quot;gold&quot;|60 || 40 || 0 || 36 || 38 || bgcolor=&quot;silver&quot;|54 || 23 || 43 || 43 || 25 || 36 || 38 || 0 || — || — || —|| '''857'''
|-
| 7 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Marie Laure Brunet]]|FRA}} || 26 || 40 || 36 || 24 || 34 || 13 || 27 || 24 || 38 || 0 || 43 || bgcolor=&quot;CC9966&quot;|48 || &lt;s&gt;6&lt;/s&gt; || 26 || 31 || 36 || 40 || 13 || 14 || 40 || 38 || bgcolor=&quot;silver&quot;|54 || bgcolor=&quot;silver&quot;|54 || 30 || 38 || 40 || '''807'''
|-
| 8 || align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Andrea Henkel]]|GER}} || 24 || 34 || 31 || 34 || 43 || 27 || 38 || 40 || bgcolor=&quot;CC9966&quot;|48 || 25 || 26 || 34 || — || 28 || 40 || 30 || bgcolor=&quot;gold&quot;|60 || 25 || 34 || &lt;s&gt;7&lt;/s&gt; || 30 || 21 || 29 || 38 || 36 || 31 || '''806'''
|-
| 9 || align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Marie Dorin Habert]]|FRA}} || 30 || 31 || 23 || 29 || 36 || 38 || 34 || 0 || 34 || 34 || 12 || 27 || &lt;s&gt;10&lt;/s&gt; || 32 || 43 || 34 || 34 || 18 || 26 || 32 || 32 || 43 || 38 || 21 || 34 || 34 || '''749'''
|-
| 10 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Anastasiya Kuzmina]]|SVK}} || 34 || 22 || 32 || 38 || 31 || 18 || 21 || 30 || 20 || 20 || &lt;s&gt;3&lt;/s&gt; || &lt;s&gt;13&lt;/s&gt; || 34 || bgcolor=&quot;silver&quot;|54 || 36 || 20 || 29 || 40 || 31 || 31 || 22 || 31 || 34 || 22 || 28 || 43 || '''721'''
|-
| 11 || align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Olga Vilukhina]]|RUS}} || 17 || 11 || 4 || 36 || 38 || 30 || 32 || 31 || 23 || 19 || 40 || 23 || 38 || 21 || 22 || 38 || 38 || 32 || 36 || 34 || bgcolor=&quot;CC9966&quot;|48 || 34 || 22 || — || — || — || '''667'''
|-
| 12 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Vita Semerenko]]|UKR}} || 8 || 25 || 28 || 1 || — || 40 || 31 || 29 || 32 || 14 || 21 || 24 || 25 || 38 || — || — || — || 11 || 20 || bgcolor=&quot;CC9966&quot;|48 || 34 || 25 || 36 || bgcolor=&quot;silver&quot;|54 || bgcolor=&quot;CC9966&quot;|48 || 30  || '''622'''
|-
| 13 || align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Synnøve Solemdal]]|NOR}} || 28 || 43 || 24 || 32 || 16 || 24 || 26 || 23 || 21 || 32 || 15 || 21 || 36 || 25 || 34 || 24 || 36 || 14 || 27 || &lt;s&gt;9&lt;/s&gt; || 17 || &lt;s&gt;2&lt;/s&gt; || 23 || 29 || 22 || 14 || '''606'''
|-
| 14 || align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Tina Bachmann]]|GER}} || 19 || 14 || 38 || 27 || 27 || 4 || — || 9 || 24 || 10 || 0 || 12 || 32 || 18 || 25 || 31 || 28 || 34 || 38 || 19 || 27 || 0 || 43 || 19 || 27 || 21 || '''546'''
|-
| 15 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Teja Gregorin]]|SLO}} || 29 || 0 || 16 || 20 || 19 || 0 || 0 || 38 || 27 || 27 || 29 || 28 || 30 || 31 || 3 || 11 ||bgcolor=&quot;CC9966&quot;|48 || 24 || 28 || 30 || 29 || 30 || 28 || 0 || — || — || '''525'''
|-
| 16 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Svetlana Sleptsova]]|RUS}}  || 0 || 32 || 40 || 5 || 23 || 14 || 16 || 28 || 25 || 29 || 17 || 29 || 31 || 40 || 0 || — || 14 || — || — || 36 || 25 || 36 || 17 || 10 || 24 || 20 || '''511'''
|-
| 17 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Krystyna Palka]]|POL}}  || 21 || 27 || 27 || 30 || 24 || 23 || 28 || 11 || 14 || 0 || 25 || 32 || 1 || 27 || 0 || 10 || 31 || 9 || 18 || 20 || 14 || 0 || 16 || 27 || 31 || 29 || '''495'''
|-
| 18 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Anna Bogaliy-Titovets]]|RUS}} || 1 || 29 || 30 || 28 || 40 || 19 || 36 || 19 || 30 || 9 || 24 || 8 || 14 || 15 || — || — || — || 36 || 24 || 0 || 18 || — || — || 6 || 14 || 28 || '''428'''
|-
| 19 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Zina Kocher]]|CAN}}  || 6 || 26 || 17 || 9 || 18 || 0 || 11 || — || — || 26 || 18 || 11 || 0  || — || 16 || 12 || 12 || 29 || 32 || 23 || 15 || 15 || 18 || 32 || 29 || 32 || '''407'''
|-
| 20 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Michela Ponza]]|ITA}}  || 11 || 2 || 15 || 23 || 20 || 29 || 22 || 26 || 26 || 0 || 0 || 14 || 13 || 19 || 0 || 7 || 24 || 7 || 12 || 18 || 1 || 32 || 13 || 9 || 25 || 17 || '''385'''
|-
| 21 || align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Natalya Burdyga]]|UKR}} || 5 || 4 || 13 || 0 || 8 || 0 || 5 || 34 || 16 || 23 || 30 || 38 || 22 || 17 || 13 || 15 || 20 || 15 || 19 || 0 || — || 29 || — || 16 || 18 || 18 || '''378'''
|-
| 22 || align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Valj Semerenko]]|UKR}} || 32 || 36 || 43 || 19 || 17 || 0 || — || 28 || 17 || 0 || 0 || 22 || 28 || 22 || — || — || — || 0 || 17 || 0 || 0 || 0 || — || 29 || 23 || 23 || '''356'''
|-
| 23 || align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Franziska Hildebrand]]|GER}} || 38 || 23 || 14 || — || — || 16 || 18 || 0 || 15 || 31 || 0 || — || 29 || 16 || 28 || 29 || 26 || 0 || 0 || 12 || 0 || — || — || 15 || 19 || 27 || '''356'''
|-
| 24 || align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Weronika Nowakowska-Ziemniak]]|POL}} || 0 || 7 || 1 || 3 || 10 || 34 || 20 || 13 || — || 11 || 36 || 26 || 23 || 24 || — || — || — || 5 || 9 || 21 || 24 || 20 || 32 || 0 || 6 || 15 || '''340'''
|-
| 25 || align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Veronika Vitkova]]|CZE}} || — || — || — || 18 || 22 || 0 || 0 || 14 || — || 0 || 28 || 20 || 7 || — || 30 || 32 || 27 || — || — || 16 || 23 || 26 || 27 || 20 || 2 || 24 || '''336'''
|-
| 26 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Elise Ringen]]|NOR}} || 9 || 21 || 29 || 31 || 26 || — || — || 12 || 13 || 13 || 2 || 10 || 11 || 13 || 0 || 13 || 19 || 0 || 0 || 27 || 20 || 0 || 19 || 14 || 0 || 25 || '''327'''
|-
| 27 || align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Miriam Gossner]]|GER}} || 0 || 19 || 3 || 0 || 3 || 0 || 13 || 4 || — || 0 || 4 || 30 || 26  || 11 || 26 || 22 || 21 || 38 || 21 || 4 || 19 || 5 || — || 25 || 16 || 12 || '''322'''
|-
| 28 || align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Jana Gerekova]]|SVK}} || 10 || 0 || 0 || 8 || 6 || 0 || — || 0 || — || 0 || 23 || 15 || 15 || — || 29 || 1 || — || 27 || 22 || 0 || 10 || 28 || 30 || 34 || 26 || 22 || '''306'''
|-
| 29 || align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Selina Gasparin]]|SUI}} || 0 || 15 || 0 || 26 || 11 || 0 || 23 || — || — || — || — || — || 2 || — || 27 || 19 || 17 || 10 || 3 || 29 || 28  || 0 || 15 || 19 || 9 || — || '''253'''
|-
| 30 || align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Anais Bescond]]|FRA}} || 0 || 17 || 12 || 17 || 1 || 0 || 0 || 16 || — || 22 || 0 || 2 || 8 || — || 9 || 23 || — || 30 || 25 || 22 || 13 || 0 || 24 || 0 || 10 || — || '''251'''
|-
! # !! Name !! ÖST &lt;br /&gt;IN!! ÖST &lt;br /&gt;SP!! ÖST &lt;br /&gt;PU!!HOC &lt;br /&gt;SP!! HOC &lt;br /&gt;PU!!HOC &lt;br /&gt;SP!!HOC &lt;br /&gt;PU!!  OBE &lt;br /&gt;SP!! OBE &lt;br /&gt;MS!!NME&lt;br /&gt;IN!!NME&lt;br /&gt;SP !! NME&lt;br /&gt;PU  !!ANT&lt;br /&gt;SP!!ANT&lt;br /&gt;MS!! HOL &lt;br /&gt;SP!! HOL &lt;br /&gt;PU!! HOL&lt;br /&gt;MS !!  KON&lt;br /&gt;SP!!  KON&lt;br /&gt;PU!! WCH &lt;br /&gt;SP!! WCH &lt;br /&gt;PU!! WCH &lt;br /&gt;IN!! WCH &lt;br /&gt;MS!! KHM&lt;br /&gt; SP!! KHM&lt;br /&gt; PU!! KHM&lt;br /&gt; MS!! Total
|-
| 31 || align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Anna Maria Nilsson]]|SWE}} || bgcolor=&quot;silver&quot;|54 || 9 || 0 || 21 || 12 || 0 || 14 || 0 || 22 || 24 || 1 || 0 || 0 || — || 0 || 0 || — || — || — || 28 || 31 || 0 || 21 || 5 || 0 || — || '''242'''
|-
| 32 || align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Olena Pidhrushna]]|UKR}} || 40 || 20 || 18 || 0 || — || 0 || — || 20 || 19 || 15 || 16 || 9 || 27 || 29 || — || — || — || 0 || 0 || — || — || 27 || — || — || — || — || '''240'''
|-
| 33 || align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Nastassia Dubarezava]]|BLR}} || 0 || 0 || 8 || 0 || 0 || 31 || 8 || 36 || 31 || 16 || 34 || 5 || 0 || — || 7 || 0 || 15 || 1 || 7 || 6 || 8 || 12 || — || 11 || 0 || — || '''236'''
|-
| 34 || align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Susan Dunklee]]|USA}} || 0 || 13 || 9 || 4 || 0 || 0 || — || 6 || — || 0 || 0 || — || 24 || 14 || 6 || 6 || — || 0 || — || 0 || 5 || 40 || 25 || 31 || 32 || 13 || '''228'''
|-
| 35 || align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Sophie Boilley]]|FRA}} || 4 || 28 || 19 || 2 || 5 || 8 || 25 || 0 || — || 2 || 0 || 6 || 0  || — || 23 || 18 || 22 || 17 || 16 || 1 || 0 || 14 || — || 0 || — || — || '''210'''
|-
| 36 || align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Mari Laukkanen]]|FIN}} || 0 || 0 || 7 || 0 || 0 || 9 || 9 || — || — || 0 || 7 || 0 || 9 || — || 21 || 27 || 16 || 22 || 0 || 26 || 16 || 0 || 14 || 12 || 0 || — || '''195'''
|-
| 37 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Ekaterina Yurlova]]|RUS}} || 31 || 0 || — || 10 || 21 || 21 || 19 || 8 || 18 || 0 || — || — || 19 || 23 || 0 || — || 18 || — || — || — || — || — || — || — || — || — || '''188'''
|-
| 38 || align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Ekaterina Glazyrina]]|RUS}} || — || — || — || — || — || — || — || — || — || 38 || 38 || 25 || 17 || — || 2 || 9 || — || — || — || — || — || — || — || 23 || 13 || 19 || '''184'''
|-
| 39 || align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Eva Tofalvi]]|ROU}} || 0 || 24 || 21 || 15 || 28 || 5 || 0 || 0 || — || 30 || 20 || 18 || 4 || — || 0 || — || 13 || 0 || — || 0 || — || 0 || — || 0 || — || — || '''178'''
|-
| 40 || align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Nadezhda Skardino]]|BLR}} || 0 || 0 || 0 || 12 || 0 || 0 || 0 || 18 || — || 28 || 14 || 0 || 20 || 20 || 0 || 4 || — || 4 || 2 || 10 || 12 || 7 || — || 1 || 7 || — || '''159'''
|-
| 41 || align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Magdalena Gwizdon]]|POL}} || 0 || 3 || 0 || 0 || — || 26 || 7 || 0 || — || 0 || 0 || — || 0  || — || 4 || 14 || — || 19 || 1 || 24 || 26 || 17 || 12 || — || — || — || '''153'''
|-
| 42 || align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Liudmila Kalinchik]]|BLR}} || — || 0 || — || 0 || 0 || 28 || 10 || — || — || — || 19 || 19 || 21 || — || 0 || 5 || — || 8 || 10 || 13 || 11 || — || — || 0 || 1 || — || '''145'''
|-
| 43 || align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Andreja Mali]]|SLO}} || 0 || 0 || 5 || 13 || 0 || 11 || 4 || 2 || — || 3 || 8 || 0 || 0 || —  || 11 || 8 || — || 0 || 6 || 15 || 7 || 0 || — || 13 || 20 || 11 || '''137'''
|-
| 44 || align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Agnieszka Cyl]]|POL}} || 22 || 0 || 22 || 22 || 25 || 12 || — || — || — || — || — || — || 16  || — || 0 || 2 || — || 0 || — || 11 || 3 || — || — || — || — || — || '''135'''
|-
| 45 || align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Karin Oberhofer]]|ITA}} || 0 || 10 || 0 || 11 || 4 || 22 || 24 || 21 || — || 7 || 22 || 3 || 0 || — || — || — || — || 0 || 0 || — || — || — || — || — || — || — || '''124'''
|-
| 46 || align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Diana Rasimoviciute]]|LTU}} || — || 18 || 6 || 0 || — || 0 || — || 32 || 12 || 0 || 0 || 0 || 0 || — || — || — || — || 0 || 4 || 0 || 0 || 0 || — || 26 || 5 || 16 || '''119'''
|-
| 47 ||align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Fanny Welle-Strand Horn]]|NOR}}  || 23 || 30 || 20 || 0 || — || 0 || — || 22 || 11 || 4 || — || — || — || — || 0 || 0 || — || 0 || — || — || — || 8 || — || — || — || — || '''118'''
|-
| 48 || align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Kadri Lehtla]]|EST}} || — || — || — || — || — || — || — || — || — || 17 || 0 || — || 0 || — || 12 || 21 || — || 20 || 23 || 0 || 0 || 19 || — || — || — || — || '''112'''
|-
| 49 || align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Laure Soulie]]|AND}} || 7 || 5 || — || 14 || 9 || 0 || 0 || 15 || — || 5 || 10 || 0 || 12 || — || 10 || 0 || — || 6 || 0 || 8 || 4 || 0 || — || 0 || — || — || '''105'''
|-
| 50 || align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Iana Romanova]]|RUS}} || 0 || — || — || 0 || 7 || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || 23 || 30 || — || — || 24 || — || 3 || 12 || — || '''99'''
|-
| 51 || align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Megan Imrie]]|CAN}} || 0 || 8 || 0 || 0 || — || 16 || 17 || — || — || 21 || 0 || 0 || 0 || — || 24 || 0 || — || — || — || 0 || 2 || 0 || — || 0 || 0 || — || '''88'''
|-
| 52 || align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Anna Karin Strömstedt]]|SWE}} || — || 0 || 0 || 0 || — || 25 || 12 || 0 || — || 0 || 9 || 0 || 0 || — || 14 || 26 || — || 0 || — || 0 || 0 || 0 || — || 0 || 0 || — || '''86'''
|-
| 53 || align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Katja Haller]]|ITA}} || 16 || 0 || — || 0 || — || 0 || — || — || — || 0 || 0 || 0 || 18 || 12 || 19 || 17 || — || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || — || — || — || — || '''82'''
|-
| 54 || align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Tiril Eckhoff]]|NOR}} || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || 17 || 21 || 36 || '''74'''
|-
| 55 || align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Sara Studebaker]]|USA}} || 0 || 0 || 2 || 0 || 0 || 0 || — || 0 || — || 0 || 0 || 0 || 0 || — || 18 || 16 || — || 26 || 5 || 0 || 0 || 3 || — || 4 || 0 || — || '''74'''
|-
| 56 || align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Fuyuko Suzuki]]|JPN}} || 2 || 0 || — || 0 || — || 0 || 0 || 6 || — || 0 || 0 || 0 || 0 || — || 0 || 0 || — || 0 || 0 || 17 || 6 || 23 || 20 || — || — || — || '''74'''
|-
| 57 || align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Anna Boulygina]]|RUS}} || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || 20 || 28 || 25 || — || — || — || — || — || — || — || — || — || '''73'''
|-
| 58 || align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Bente Landheim]]|NOR}} || 0 || 0 || 0 || 0 || 14 || — || — || 0 || — || 0 || 0 || 16 || 0 || — || 5 || 0 || — || 16 || 13 || 0 || 9 || — || — || 0 || 0 || — || '''73'''
|-
| 59 || align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Jialin Tang]]|CHN}} || — || — || — || 0 || — || 38 || 30 || — || — || — || — || — || — || — || 0 || — || — || 0 || — || 0 || — || 0 || — || — || — || — || '''68'''
|-
| 60 || align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Juliya Dzhyma]]|UKR}} || — || — || — || — || — || — || — || 7 || — || — || — || — || — || — || — || — || — || 22 || 8 || 2 || 0 || — || — || 24 || 3 || — || '''66'''
|-
! # !! Name !! ÖST &lt;br /&gt;IN!! ÖST &lt;br /&gt;SP!! ÖST &lt;br /&gt;PU!!HOC &lt;br /&gt;SP!! HOC &lt;br /&gt;PU!!HOC &lt;br /&gt;SP!!HOC &lt;br /&gt;PU!!  OBE &lt;br /&gt;SP!! OBE &lt;br /&gt;MS!!NME&lt;br /&gt;IN!!NME&lt;br /&gt;SP !! NME&lt;br /&gt;PU  !!ANT&lt;br /&gt;SP!!ANT&lt;br /&gt;MS!! HOL &lt;br /&gt;SP!! HOL &lt;br /&gt;PU!! HOL&lt;br /&gt;MS !!  KON&lt;br /&gt;SP!!  KON&lt;br /&gt;PU!! WCH &lt;br /&gt;SP!! WCH &lt;br /&gt;PU!! WCH &lt;br /&gt;IN!! WCH &lt;br /&gt;MS!! KHM&lt;br /&gt; SP!! KHM&lt;br /&gt; PU!! KHM&lt;br /&gt; MS!! Total
|-
| 61 || align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Jenny Jonsson]]|SWE}} || 25 || 0 || 0 || 0 || — || — || — || 1 || — || 18 || 0 || — || 0 || — || 0 || — || — || 4 || 11 || 0 || 0 || 0 || — || — || — || — || '''59'''
|-
| 62 || align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Marine Bolliet]]|FRA}} || 0 || 0 || — || 6 || 2 || 0 || 2 || 25 || 17 || 0 || — || — || 3 || — || 1 || 0 || — || 0 || — || — || — || — || — || 0 || 0 || — || '''56'''
|-
| 63 || align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Ekaterina Shumilova]]|RUS}} || — || — || — || — || — || — || — || 0 || — || — || 11 || 17 || — || — || — || — || — || 0 || 0 || — || — || — || — || 0 || 11 || — || '''39'''
|-
| 64 || align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Romana Schrempf]]|AUT}} || 15 || 0 || — || 0 || — || 20 || 0 || 0 || — || 0 || 0 || — || 0  || — || — || — || — || 0 || — || — || — || 1 || — || — || — || — || '''36'''
|-
| 65 || align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Olga Poltoranina]]|KAZ}} || 0 || 0 || — || 0 || 0 || 10 || 15 || — || — || 8 || 0 || 1 ||  0 || — || — || — || — || — || — || 0 || — || 0 || — || — || — || — || '''34'''
|-
| 66 || align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Carolin Hennecke]]|GER}} || — || — || — || 16 || 15 || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || '''31'''
|-
| 67 || align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Sabrina Buchholz]]|GER}} || 18 || 0 || — || — || — || — || — || 0 || — || 12 || 0 || — || —  || — || 0 || 0 || — || 0 || — || — || — || — || — || — || — || — || '''30'''
|-
| 68 || align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Elena Khrustaleva]]|KAZ}} || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || 4 || — || 22 || — || — || — || — || '''26'''
|-
| 69 || align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Marina Korovina]]|RUS}} || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || 8 || 17 || — || '''25'''
|-
| 70 || align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Anastasia Zagoruiko]]|RUS}} || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || 0 || 15 || — || — || — || — || 0 || 8 || — || '''23'''
|-
| 71 || align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Monika Hojnisz]]|POL}} || — || 0 || 10 || 0 || 13 || — || — || 0 || — || 0 || 0 || — || — || — || — || — || — || — || — || —  || —  || — || — || — || — || — || '''23'''
|-
| 72 || align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Maren Hammerschmidt]]|GER}} || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || 7 || 15 || — || '''22'''
|-
| 73 || align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Luminita Piscoran]]|ROU}} || 0 || 0 || — || 0 || — || 0 || — || 0 || — || 0 || 6 || 0 || 0 || — || 15 || 0 || — || 0 || 0 || 0 || —  || 0 || — || 0 || 0 || — || '''21'''
|-
| 74 || align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Emelie Larsson]]|SWE}} || 20 || 0 || — || 0 || — || 0 || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || —  || —  || — || — || — || — || — || '''20'''
|-
| 75 || align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Laure Bosc]]|FRA}} || 13 || 0 || 0 || 7 || 0 || 0 || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || —  || — || — || — || — || — || — || '''20'''
|-
| 76 || align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Elisabeth Högberg]]|SWE}} || 0 || — || — || 0 || — || 0 || — || — || — || 0 || 13 || 7 || 0 || — || 0 || — || — || 0 || — || — || — || 0 || — || — || — || — || '''20'''
|-
| 77 || align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Paulina Bobak]]|POL}} || 0 || — || — || — || — || 3 || 0 || — || — || — || — || — || 0 || — || 0 || 0 || — || 12 || 0 || — || — || 0 || — || — || — || — || '''15'''
|-
| 78 || align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Jori Mørkve]]|NOR}} || 14 || 0 || — || 0 || 0 || 0 || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || '''14'''
|-
| 79 || align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Natalia Sorokina]]|RUS}} || — || 0 || 11 || — || — || 0 || 3 || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || '''14'''
|-
| 80 || align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Nadine Horchler]]|GER}} || — || — || — || — || — || 2 || 6 || — || — || — || — || — || 5 || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || '''13'''
|-
| 81 || align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Megan Heinicke]]|CAN}} || — || — || — || — || — || — || — || — || 0 || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || 0 || 0 || 11 || — || — || — || — || '''11'''
|-
| 82 || align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Reka Ferencz]]|ROU}} || 0 || 1 || 0 || 0 || — || 0 || — || 0 || — || 0 || 0 || — || 0 || — || — || — || — || — || — || 0 || 0 || 10 || — || — || — || — || '''11'''
|-
| 83 || align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Annalies Cook]]|USA}} || — || — || — || — || — || 0 || 0 || 0 || — || 0 || 0 || 0 || 0 || — || 8 || 0 || — || 2 || 0 || 0 || —  || 0 || — || — || — || — || '''10'''
|-
| 84 || align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Iris Waldhuber]]|AUT}} || 0 || 0 || 0 || 0 || — || 0 || — || — || — || — || — || — || 0 || — || — || — || — || — || — || 0 || — || 9 || — || 0 || 0 || — || '''9'''
|-
| 85 || align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Ane Skrove Nossum]]|NOR}} || — || — || — || — || — || 7 || 0 || 0 || — || 0 || 0 || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || 0 || 0 || — || '''7'''
|-
| 86 || align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Ekaterina Vinogradova]]|ARM}} || 0 || 0 || — || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || — || 6 || 0 || — || 0 || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || '''7'''
|-
| 87 || align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Darya Usanova]]|KAZ}} || 0 || 6 || 0 || 0 || — || 0 || 0 || — || — || — || — || — || 0 || — || — || — || — || — || — || 0 || — || 0 || — || — || — || — || '''6'''
|-
| 88 || align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Birgitte Roeksund]]|NOR}} || — || — || — || — || — || 6 || 0 || — || — || — || — || — || 0 || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || '''6'''
|-
| 89 || align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Eveli Saue]]|EST}} || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || 0 || — || — || — || — || — || — || 6 || — || — || — || — || '''6'''
|-
| 90 || align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Aleksandra Alkina]]|RUS}} || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || 2 || 4 || — || '''6'''
|-
! # !! Name !! ÖST &lt;br /&gt;IN!! ÖST &lt;br /&gt;SP!! ÖST &lt;br /&gt;PU!!HOC &lt;br /&gt;SP!! HOC &lt;br /&gt;PU!!HOC &lt;br /&gt;SP!!HOC &lt;br /&gt;PU!!  OBE &lt;br /&gt;SP!! OBE &lt;br /&gt;MS!!NME&lt;br /&gt;IN!!NME&lt;br /&gt;SP !! NME&lt;br /&gt;PU  !!ANT&lt;br /&gt;SP!!ANT&lt;br /&gt;MS!! HOL &lt;br /&gt;SP!! HOL &lt;br /&gt;PU!! HOL&lt;br /&gt;MS !!  KON&lt;br /&gt;SP!!  KON&lt;br /&gt;PU!! WCH &lt;br /&gt;SP!! WCH &lt;br /&gt;PU!! WCH &lt;br /&gt;IN!! WCH &lt;br /&gt;MS!! KHM&lt;br /&gt; SP!! KHM&lt;br /&gt; PU!! KHM&lt;br /&gt; MS!! Total
|-
| 91 || align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Dorothea Wierer]]|ITA}} || 0 || 0 || — || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || — || 0 || 5 || 0 || 0 || — || 0 || 0 || — || 0 || — || 0 || —  || 0 || — || — || — || — || '''5'''
|-
| 92 || align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Amanda Lightfoot]]|GBR}} || — || — || — || — || — || — || — || 0 || — || 0 || 0 || — || 0 || — || — || — || — || — || — || 5 || 0 || 0 || — || — || — || — || '''5'''
|-
| 93 || align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Gabriela Soukalova]]|CZE}} || — || — || — || — || — || — || — || — || — || 0 || 0 || 4 || 0  || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || '''4'''
|-
| 94 || align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Lanny Barnes]]|USA}} || 0 || 0 || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || 0 || — || 4 || — || — || — || — || '''4'''
|-
| 95 || align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Kristel Viigipuu]]|EST}} || 3 || 0 || — || 0 || — || 0 || — || 0 || — || 1 || 0 || — || — || — || — || — || — || 0 || 0 || 0 || — || 0 || — || — || — || — || '''4'''
|-
| 96 || align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Emilia Yordanova]]|BUL}} || 0 || 0 || — || 0 || — || 0 || — || 0 || — || 0 || 0 || 0 || 0 || — || 0 || 3 || — || 0 || — || 0 || 0 || 0 || — || 0 || — || — || '''3'''
|-
| 97 || align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Pauline Macabies]]|FRA}} || — || — || — || — || — || — || — || 3 || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || '''3'''
|-
| 98 || align=&quot;left&quot; | {{flagathlete|[[Iryna Kryuko]]|BLR}} || — || — || — || — || — || 0 || 1 || 0 || — || — || 0 || 0 || 0 || — || 0 || 0 || — || 0 || — || — || — || 0 || — || 0 || 0 || — || '''1'''
|}

= Latvijas futbola izlase =
== Players ==
=== Current squad ===
3 June 2012

{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Andris Vaņins]] ''([[Captain (association football)|captain]])|age={{Dzimšanas datums un vecums|1980|4|30|df=y}}|caps=48|goals=0|club=[[FC Sion|Sion]]|clubnat=SUI}}
{{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Pāvels Doroševs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums|1980|10|9|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[Free agent]]|clubnat=}}
{{nat fs g player|no=30|pos=GK|name=[[Germans Māliņš]]|age={{Dzimšanas datums un vecums|1987|10|12|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[Skonto FC|Skonto Riga]]|clubnat=LVA}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; | 
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Igors Savčenkovs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums|1982|11|3|df=y}}|caps=4|goals=0|club=[[Skonto FC|Skonto Riga]]|clubnat=LVA}}
{{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Oskars Kļava]]|age={{Dzimšanas datums un vecums|1983|8|8|df=y}}|caps=57|goals=1|club=[[FK Liepājas Metalurgs|Liepājas Metalurgs]]|clubnat=LAT}}
{{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Ritus Krjauklis]]|age={{Dzimšanas datums un vecums|1986|4|23|df=y}}|caps=18|goals=0|club=[[FK Liepājas Metalurgs|Liepājas Metalurgs]]|clubnat=LVA}}
{{nat fs g player|no=13|pos=DF|name=[[Nauris Bulvītis]]|age={{Dzimšanas datums un vecums|1987|3|15|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[FK Spartaks Jūrmala|Spartaks Jūrmala]]|clubnat=LAT}}
{{nat fs g player|no=18|pos=DF|name=[[Antons Jemeļins]]|age={{Dzimšanas datums un vecums|1984|2|19|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[FK Spartaks Jūrmala|Spartaks Jūrmala]]|clubnat=LAT}}
{{nat fs g player|no=20|pos=DF|name=[[Vitālijs Smirnovs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums|1986|6|28|df=y}}|caps=5|goals=1|club=[[FK Ventspils|Ventspils]]|clubnat=LAT}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; | 
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{nat fs g player|no=5|pos=MF|name=[[Oļegs Laizāns]]|age={{Dzimšanas datums un vecums|1987|3|28|df=y}}|caps=9|goals=0|club=[[ŁKS Łódź]]|clubnat=POL}}
{{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Aleksandrs Fertovs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums|1987|6|16|df=y}}|caps=12|goals=0|club=[[Skonto FC|Skonto Riga]]|clubnat=LVA}}
{{nat fs g player|no=7|pos=MF|name=[[Arturs Zjuzins]]|age={{Dzimšanas datums un vecums|1991|6|18|df=y}}|caps=3|goals=0|club=[[FC Baltika Kaliningrad|Baltika Kaliningrad]]|clubnat=RUS}}
{{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Aleksandrs Cauņa]]|age={{Dzimšanas datums un vecums|1988|1|19|df=y}}|caps=32|goals=9|club=[[PFC CSKA Moscow|CSKA Moscow]]|clubnat=RUS}}
{{nat fs g player|no=9|pos=MF|name=[[Aleksejs Višņakovs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums|1984|2|3|df=y}}|caps=43|goals=7|club=[[KS Cracovia (football)|Cracovia]]|clubnat=POL}}
{{nat fs g player|no=11|pos=MF|name=[[Ivans Lukjanovs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums|1987|1|24|df=y}}|caps=10|goals=0|club=[[Lechia Gdańsk]]|clubnat=POL}}
{{nat fs g player|no=15|pos=MF|name=[[Artis Lazdiņš]]|age={{Dzimšanas datums un vecums|1986|5|3|df=y}}|caps=9|goals=0|club=[[FK Jelgava|Jelgava]]|clubnat=LVA}}
{{nat fs g player|no=16|pos=MF|name=[[Alans Siņeļņikovs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums|1990|5|14|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[Skonto FC|Skonto Riga]]|clubnat=LVA}}
{{nat fs g player|no=21|pos=MF|name=[[Igors Tarasovs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums|1988|10|16|df=y}}|caps=3|goals=0|club=[[Simurq PFC|Simurq]]|clubnat=AZE}}
|----- 
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{nat fs g player|no=10|pos=FW|name=[[Vladimirs Kamešs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums|1988|10|28|df=y}}|caps=3|goals=0|club=[[FK Liepājas Metalurgs|Liepājas Metalurgs]]|clubnat=LVA}}
{{nat fs g player|no=14|pos=FW|name=[[Andrejs Perepļotkins]]|age={{Dzimšanas datums un vecums|1984|12|27|df=y}}|caps=36|goals=3|club=[[Nasaf Qarshi]]|clubnat=UZB}}
{{nat fs g player|no=17|pos=FW|name=[[Edgars Gauračs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums|1988|3|10|df=y}}|caps=10|goals=3|club=[[FC Yenisey Krasnoyarsk|Yenisey Krasnoyarsk]]|clubnat=RUS}}
{{nat fs g player|no=19|pos=FW|name=[[Vladislavs Kozlovs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums|1987|11|30|df=y}}|caps=3|goals=0|club=[[FK Jelgava|Jelgava]]|clubnat=LVA}}
{{nat fs end}}

=== Recent callups ===
''Players called-up within last 12 months.''

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 95%; width:99%; text-align: left;&quot;
|-
!|Name
!|Date of Birth (Age)
!|Club
!|Caps
!|Goals
|- bgcolor=#EEEEEE
|align=center colspan=7|'''Goalkeepers'''
|-
|| [[Andrejs Pavlovs]] || {{Dzimšanas datums un vecums|1979|2|22|df=y}} || {{flaga|LAT}} [[FK Spartaks Jūrmala|Spartaks Jūrmala]] ||align=center| 2 ||align=center| 0
|-
|| [[Deniss Romanovs]] || {{Dzimšanas datums un vecums|1978|9|2|df=y}} || {{flaga|IDN}} [[Arema FC|Arema]] ||align=center| 5 ||align=center| 0
|-
|- bgcolor=#EEEEEE
|align=center colspan=7|'''Defenders'''
|-
|| [[Ritvars Rugins]] &lt;sup&gt;INJ&lt;/sup&gt; || {{Dzimšanas datums un vecums|1989|10|17|df=y}} || {{flaga|UKR}} [[FC Illichivets Mariupol|Illichivets Mariupol]] ||align=center| 7 ||align=center| 0
|-
|| [[Kaspars Gorkšs]] ([[Captain (association football)|c]]) || {{Dzimšanas datums un vecums|1981|11|6|df=y}} ||  {{flaga|ENG}} [[Reading F.C.|Reading]] ||align=center| 44 ||align=center| 4
|-
|| [[Deniss Ivanovs]] || {{Dzimšanas datums un vecums|1984|1|11|df=y}} ||  {{flaga|AZE}} [[FC Baku|Baku]] ||align=center| 50 ||align=center| 2
|-
|| [[Vladimirs Bespalovs]] || {{Dzimšanas datums un vecums|1988|6|22|df=y}} || {{flaga|LAT}} [[FK Ventspils|Ventspils]] ||align=center| 1 ||align=center| 0
|-
|| [[Deniss Kačanovs]] || {{Dzimšanas datums un vecums|1979|11|27|df=y}} ||  {{flaga|IDN}} [[Persema Malang]] ||align=center| 29 ||align=center| 0
|-
|| [[Pāvels Mihadjuks]] || {{Dzimšanas datums un vecums|1980|5|27|df=y}} || {{flaga|LAT}} [[FK Liepājas Metalurgs|Liepājas Metalurgs]] ||align=center| 14 ||align=center| 1
|-

|-
|-bgcolor=#EEEEEE
|align=center colspan=7|'''Midfielders'''
|-
|| [[Andrejs Rubins]] || {{Dzimšanas datums un vecums|1978|11|26|df=y}} || {{flaga|AZE}} [[Simurq PFC|Simurq]] ||align=center| 117 ||align=center| 10
|-
|| [[Andrejs Kovaļovs]] || {{Dzimšanas datums un vecums|1989|3|23|df=y}} || {{flaga|LAT}} [[FC Daugava|Daugava Daugavpils]] ||align=center| 2 ||align=center| 0
|-
|| [[Jurijs Žigajevs]] || {{Dzimšanas datums un vecums|1985|11|14|df=y}} || {{flaga|POL}} [[Widzew Łódź]] ||align=center| 26 ||align=center| 1
|-
|| [[Maksims Rafaļskis]] || {{Dzimšanas datums un vecums|1984|5|14|df=y}} || {{flaga|LAT}} [[FC Daugava|Daugava Daugavpils]] ||align=center| 13 ||align=center| 0
|-

|-
|align=center colspan=7|'''Forwards'''
|-
|| [[Artjoms Rudņevs]] || {{Dzimšanas datums un vecums|1988|1|13|df=y}} || {{flaga|GER}} [[Hamburger SV]] ||align=center| 18 ||align=center| 1
|-
|| [[Māris Verpakovskis]] || {{Dzimšanas datums un vecums|1979|10|15|df=y}} || {{flaga|AZE}} [[FC Baku|Baku]] ||align=center| 90 ||align=center| 28
|-
|| [[Daniils Turkovs]] || {{Dzimšanas datums un vecums|1988|2|17|df=y}} || {{flaga|LAT}} [[FK Ventspils|Ventspils]] ||align=center| 4 ||align=center| 0
|}
;Notes
&lt;sup&gt;INJ&lt;/sup&gt; Player withdrew from the squad due to an injury.

= Atsauces =
{{Atsauces}}</text>
      <sha1>ndy67la9hpjww7g54rehvkhtvbdm3zz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Bergmaņa lācis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>90987</id>
    <revision>
      <id>3662207</id>
      <parentid>3483078</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T16:02:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* top */sīkumi, replaced: /&gt;. → /&gt;, /&gt;, → /&gt; using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2980" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
| attēls =
| att_nosaukums = 
| valsts =Animalia
| valsts_lv =Dzīvnieki
| valsts_r =Dzīvnieki
| tips =Chordata
| tips_lv =Hordaiņi
| klase =Mammalia
| klase_lv =Zīdītāji
| kārta =Carnivora
| kārta_lv =Plēsēji
| dzimta =Ursidae
| dzimta_lv =Lāču dzimta
| ģints =Ursus
| ģints_lv =Lāči
| suga =Ursus arctos
| suga_lv =Brūnais lācis
| pasuga =Ursus arctos piscator
| pasuga_lv = Bergmaņa lācis
| binomial =† Ursus arctos piscator &lt;br /&gt;&lt;small&gt;([[Sten Bergman|Bergman]], 1920)&lt;/small&gt;
| izplatība =
| kategorijas =nē
}}
'''Bergmaņa lācis''' (''Ursus arctos piscator'') ir [[lāču dzimta]]s (''Ursidae'') viena no [[brūnais lācis|brūno lāču]] (''Ursus arctos'') pasugām. Bergmaņa lācis, iespējams, ir izmirusi pasuga un tas dzīvoja [[Kamčatkas pussala|Kamčatkas pussalā]]. Šo pasugu identificēja [[zviedri|zviedru]] zoologs Stens Bergmans [[1920]]. gadā.&lt;ref name=&quot;ap&quot;&gt;[http://www.cryptozoology.com/cryptids/godbear.php Cryptozoology.com&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt;]&lt;/ref&gt;

Bergmaņa lācis tika klasificēts kā atsevišķa pasuga, jo to kažoka [[krāsa]] bija atšķirīga no pārējiem [[Kamčatkas brūnais lācis|Kamčatkas brūnajiem lāčiem]], kažoks tiem bija absolūti [[melns]], kā arī pēdu nospiedumi zemē bija milzīgi, 36 x 25 [[Centimetrs|cm]].&lt;ref name=&quot;ap&quot;/&gt; Bergmaņa lāča pēdu nospiedumi bija izteikti lielāki nekā pārējiem lāčiem. Kopš [[1936]]. gada šie lāči vairs netika novēroti. Daudzi entuziasti uzskata, ka [[aukstais karš|aukstā kara]] laikā, laikā, kad [[Padomju vara]] šo teritoriju bija slēgusi jebkādām aktivitātēm, lācis ir varējis atjaunot savu [[populācija|populāciju]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.strangeark.com/bfr/historical/bille-mystery-bears.html |title=Mystery Bears {{!}} BioFortean Review&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt; |access-date={{dat|2009|08|02||bez}} |archive-date={{dat|2008|09|17||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20080917174519/http://www.strangeark.com/bfr/historical/bille-mystery-bears.html }}&lt;/ref&gt;

Interese par Bergmaņa lāci atjaunojās {{g_dek|1960|L}}. Vietējais mednieks Rodions Sivobolovs ziņoja, ka reizēm var sastapt neparasti lielus lāčus. Vietējie tos sauc par &quot;dieva lāčiem&quot;, jo tie ir ļoti lieli. Balstoties uz Sivobolova apraksta, biologs N.K. Vereščagins izteica minējumu, ka ''dieva lāči'' varētu būt izmirušie [[Milzu īssejas lācis|milzu īssejas lāči]] (''Arctodus simus''). Pārējie [[zinātnieks|zinātnieki]] nepieņēma [[krievi|krievu]] biologa versiju, jo milzu īssejas lāča [[fosilija]]s nekad nav atrastas ārpus [[Amerika]]s,&lt;ref name=&quot;ap&quot;/&gt; lai gan cilvēkiem patīk ieklausīties krievu biologa teiktajā.&lt;ref&gt;[http://www.angelfire.com/bc2/cryptodominion/bears.html Cryptid bears]&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

[[Kategorija:Lāču dzimta]]
[[Kategorija:Āzijas fauna]]
[[Kategorija:Austrumāzijas fauna]]
[[Kategorija:Krievijas fauna]]</text>
      <sha1>ddh3evkriac2b06duegciqdj78fgb0q</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Cēsu Bertolds</title>
    <ns>0</ns>
    <id>91534</id>
    <revision>
      <id>3662256</id>
      <parentid>3176470</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T16:17:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: ref&gt;. → ref&gt; using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1656" xml:space="preserve">{{Infokaste+}}
'''Cēsu Bertolds''' (latīņu tekstā: ''Bertholdus de Wenden'') bija viens no pirmajiem [[Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordeņa]] brāļiem&lt;ref&gt;Ritterbrüder im livländischen Zweig des Deutschen Ordens. Köln: Böhlau, 1993. Nr. 66 (lk 114). 
&lt;/ref&gt; un pēc [[Vikberts no Zēstes|Vikberta]] sodīšanas [[Cēsu komturi|Cēsu pils pārvaldnieks]] (1208-1217). 1208. gadā viņš noslēdza militāru savienību ar [[Tālava]]s un [[Autine]]s letu vecākajiem. Organizējis vairākus [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] karagājienus pret igauņiem. Kritis kaujā pret [[Novgoroda]]s krievu karaspēku 1217. gada [[kauja pie Otepē (1217)|kaujā pie Otepē]] pilskalna.

== Dzīvesgājums ==

Bertolda izcelsme nav zināma, bet tiek uzskatīts, ka viņš cēlies no dižciltīgās Birenes (''Büren'') dzimtas Zēstes-Kaseles apkārtnē Vestfālenē (Benninghoven, 1965). Pirmo reizi viņš pieminēts sakarā ar nocietinātu dzirnavu ([[Brāļa Bertolda dzirnavas|Bertolda dzirnavu]]) uzcelšanu pie Rīgas. Bertolds ar citiem ordeņa bruņiniekiem vēlāk apmetās [[vendi|vendu]] pilskalnā Cēsīs, kur uzcēla jauno mūra pili, kas Novgorodas hronikā 1218. gadā tika dēvēta viņa vārdā par ''Pertujevu''. &lt;ref&gt;Новгородская первая летопись Старшего и Младшего изводов - под 6726, 6727 г.&lt;/ref&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Livonijas krusta kari]]
* [[Cēsu komturi]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Livonijas cilvēki]]
[[Kategorija:Zobenbrāļu ordenis]]
[[Kategorija:Latvijas vēsture]]
[[Kategorija:Igaunijas vēsture]]
[[Kategorija:Kaujās kritušie]]</text>
      <sha1>sa190ys2g2usuyb232wyd7f4fy3v407</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Manitoba</title>
    <ns>0</ns>
    <id>91546</id>
    <revision>
      <id>3662553</id>
      <parentid>3624998</parentid>
      <timestamp>2022-07-29T09:24:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>DaceX</username>
        <id>96827</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4780" xml:space="preserve">{{cita nozīme|Kanādas provinci|ezeru|Manitobas ezers}}
{{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste
 | name                    = Manitoba
 | native_name             = ''Manitoba''
 | settlement_type         = [[Kanādas provinces un teritorijas|Kanādas province]]
 | image_skyline           = 
 | imagesize               = 
 | image_caption           = [[Fudžitas—Pīrsona tornādo skala|F5]] [[virpuļviesulis]] Manitobā
 | image_flag              = Flag of Manitoba.svg
 | image_shield            = Coat of arms of Manitoba.svg
 | capital                 = [[Vinipega]]
 | largest_city            = 
 | official_language       = 
 | spoken_language         = 
 | image_map               = Manitoba in Canada.svg
 | mapsize                 = 
 | map_caption             = Manitobas atrašanās vieta Kanādā
 | subdivision_type        = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]]
 | subdivision_name        = {{CAN}}
 | established_title       = 
 | established_date        = 
 | government_footnotes    = 
 | government_type         = 
 | governing_body          = 
 | leader_party            = PC
 | leader_title            = Premjerministrs
 | leader_name             = Heather Stefanson
 | area_footnotes          = 
 | area_magnitude          = 
 | area_total_km2          = 649950
 | area_land_km2           = 
 | area_water_km2          = 
 | area_water_percent      = 
 | area_rank               = 
 | elevation_max_m         = 
 | elevation_min_m         = 
 | population_footnotes    = 
 | population_total        = 1208268
 | population_as_of        = 2011. gadā
 | population_rank         = 
 | population_density_km2  = auto
 | timezone                = [[Centrālā laika zona]]
 | utc_offset              = -6
 | timezone_DST            = [[UTC-5]]
 | utc_offset_DST          = -5
 | website                 = {{url|http://www.gov.mb.ca/}}
 | blank_name              = [[ISO 3166-2]]
 | blank_info              = CA-MB
 | footnotes               = 
}}

'''Manitoba''' ({{val-en|Manitoba}}, {{izrunā|ˌmænɨˈtoʊbə}}) ir [[Kanāda]]s province valsts vidusdaļā. Tās administratīvais centrs un vislielākā pilsēta ir [[Vinipega]]. Manitobā 2021. gadā dzīvoja 1,342,153 miljoni iedzīvotāju&lt;ref&gt;https://www12.statcan.gc.ca/census-recensement/2021/dp-pd/prof/details/page.cfm?Lang=E&amp;SearchText=Manitoba&amp;DGUIDlist=2021A000246&amp;GENDERlist=1&amp;STATISTIClist=1&amp;HEADERlist=0&lt;/ref&gt;. Tās platība ir {{nobr|649 950}} km&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt;. Provinces devīze ir &quot;Draudzīgā Manitoba&quot; (''Friendly Manitoba''). Ziemeļos Manitoba robežojas ar [[Nunavuta|Nunavutu]], austrumos ar [[Ontārio]], rietumos ar [[Saskačevana|Saskačevanu]], bet dienvidos ar [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] štatiem [[Minesota|Minesotu]] un [[Ziemeļdakota|Ziemeļdakotu]]. Ziemeļrietumos provinci apskalo [[Hudzona līcis]].

Vairāk nekā 90% no Manitobas iedzīvotājiem dzīvo provinces dienvidos, kur atrodas arī vairums lielo pilsētu. 2011. gadā lielākās pilsētas provincē bija [[Vinipega]] (660 tūkstoši iedzīvotāju), [[Brendona]] (46 tūkstoši), [[Šteinbaha]] (14 tūkstoši), [[Portidžlaprērī]] (13 tūkstoši) un [[Tompsona]] (13 tūkstoši). Tompsona ir lielākā pilsēta Manitobas ziemeļu teritorijā, kas pēc platības ir aptuveni 70% no provinces.

Manitobā dzīvo daudzas etniskās grupas. Turpmākajā uzskaitījumā ir procentuālais sastāvs pēc 2006. gada tautas skaitīšanas datiem, kad cilvēki paši sevi identificēja kā kādas konkrētas etniskās grupas pārstāvi. Pēc šiem datiem Manitobā no kopējā iedzīvotāju skaita dzīvoja 22,9% [[angļi]], 19,1% [[vācieši]], 18,5% [[skoti]], 14,7% [[ukraiņi]], 13,4% [[īri]] un 10,6% [[Amerikas pamatiedzīvotāji]]. Aptuveni viena piektdaļa no iedzīvotājiem vienlaicīgi norādīja, ka viņi ir [[kanādieši]].

Manitobā atrodas trīs lieli ezeri — [[Vinipegs]] ([[pasaules lielāko ezeru saraksts|12. lielākais pasaulē]]), [[Vinipegosiss]] un [[Manitobas ezers]], kā arī daudzi mazāki ezeri. Pēc [[Kopena klimata klasifikācija]]s Manitobas dienvidos valda izteikts [[kontinentālais klimats]], bet ziemeļu daļā — [[subarktiskais klimats]].

Manitobā savas mājas atraduši četri profesionālie sporta klubi — [[Vinipegas &quot;Jets&quot;]] ([[Nacionālā hokeja līga|NHL]]), [[Vinipegas &quot;Blue Bombers&quot;]] ([[Kanādiešu futbola līga]]), [[Manitobas &quot;Moose&quot;]] ([[Amerikas hokeja līga|AHL]]) un [[Vinipegas &quot;Goldeyes&quot;]] ([[Amerikas neatkarīgā profesionālā beisbola asociācija]]).

== Atsauces ==
{{atsauces+}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Kanāda-aizmetnis}}

{{Kanādas provinces un teritorijas}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Kanādas provinces un teritorijas]]</text>
      <sha1>lh4g03cdfqki4ddvtphjddpdbv6uhdt</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Als Pačīno</title>
    <ns>0</ns>
    <id>92834</id>
    <revision>
      <id>3661998</id>
      <parentid>3525336</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T14:43:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10425" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
| vārds                   = Als Pačīno
| vārds_orig              = ''Al Pacino''
| attēls                  = Al Pacino.jpg
| attēla izmērs           = 220 px
| komentārs               = Als Pačīno 2004. gadā
| dz. datums              = {{dzimšanas datums un vecums|1940|4|25}}
| dz. vieta               = {{flaga|ASV}} [[Ņujorka]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]
| miršanas datums         = 
| miršanas vieta          = 
| citi vārdi              = 
| nodarbošanās            = [[aktieris]], [[kinorežisors]], [[kinoproducents]]
| darbības gadi           = 1967—pašlaik
| dzīvesbiedrs            = 
| mājaslapa               = 
| akadēmijasbalva         = 1992 — &quot;[[Labākais aktieris galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]&quot;
| zeltaavenesbalva        = 
| zeltaglobusabalva       = [[Attēls:Golden Globe icon.svg|left|15 px]] 1973, 1992 - labākais aktieris drāmā &lt;br /&gt; 2003, 2010 - labākais aktieris miniseriālā
| apbalvojumi             = 
| dzimums                 = V
}}

'''Alfredo Džeimss &quot;Als&quot; Pačīno''' ({{val|en|Alfredo James &quot;Al&quot; Pacino}}, dzimis {{dat|1940|4|25}}) ir [[itāļi|itāļu]] izcelsmes amerikāņu [[Kinofilma|kino]] un [[teātris|teātra]] [[aktieris]], kā arī [[kinorežisors|režisors]].

Als Pačīno slavu ieguva ar [[Maikls Korleone|Maikla Korleones]] lomu filmā &quot;[[Krusttēvs (filma)|Krusttēvs]]&quot; un tās turpinājumos, kā arī ar lomām filmās &quot;[[Karstākais dienas laiks]]&quot;, &quot;[[Seja ar rētu (1983. gada filma)|Seja ar rētu]]&quot;, &quot;[[Karlito ceļš]]&quot; un &quot;[[Sievietes smarža]]&quot;. Pačīno 1992. gadā ieguva [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kā labākais aktieris filmā &quot;[[Sievietes smarža]]&quot;, bet pirms tam viņš jau septiņas reizes bija nominēts šai balvai. Devīto reizi Amerikas Kinoakadēmijas balvai tika nominēts par otrā plāna lomu filmā &quot;[[Īrs (filma)|Īrs]]&quot;.

== Dzīves sākums un izglītība ==
Als Pačīno ir dzimis [[Īsthārlema|Īsthārlemā]], [[Manhatana|Manhatanā]], [[Ņujorka|Ņujorkā]]. Viņa vecāki bija italoamerikāņi Rouza (meitas uzvārds Džerardi) un Salvatore Alfrēds Pačīno, kuri izšķīrās, kad Alam Pačīno bija tikai divi gadi.&lt;ref&gt;{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce|url=http://www.filmreference.com/film/33/Al-Pacino.html|title=Al Pacino Biography (1940-)|accessdate=2007-12-25|work=filmreference.com}}&lt;/ref&gt; Brāļu un māsu Pačīno nebija. Pēc tam viņa māte, lai nopelnītu naudu dzīvošanai, pārcēlās uz nabadzīgo [[Bronksa]]s dienvidu daļu un dzīvoja kopā ar saviem vecākiem Keitu un Džeimsu Džerardiem, kuri savukārt bija ieceļojuši [[Amerikas Savienotās Valstis|Savienotajās Valstīs]] no [[Korleone]]s mazpilsētas [[Sicīlija|Sicīlijā]].&lt;ref&gt;{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce|url=http://movies.yahoo.com/movie/contributor/1800017701/bio|title=Al Pacino Biography|publisher=Yahoo! Movies|accessdate=2007-12-25|archive-date=2009-10-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20091024021234/http://movies.yahoo.com/movie/contributor/1800017701/bio}}&lt;/ref&gt; A. Pačīno tēvs pārcēlās uz [[Kovina|Kovinu]], [[Kalifornija|Kalifornijā]], kur strādāja par [[apdrošināšana]]s aģentu un bija īpašnieks [[restorāns|restorānam]] &quot;''Pacino's Lounge''&quot;, kuru slēdza 1992. gadā.

A. Pačīno apmeklēja Dramatiskās mākslas skolu (''High School of Performing Arts'') Ņujorkā. Viņam nepadevās neviens priekšmets, izņemot angļu valodu, tādēļ viņš izstājās no skolas 17 gadu vecumā. Māte nebija apmierina ar šādu dēla lēmumu, tādēļ A. Pačīno pameta mājas. Viņš strādāja vairākos maz apmaksātos darbos, kādu laiku strādāja teātrī par sargu, biļešu pārdevēju un apkopēju vienlaicīgi, bet paralēli darbam viņš apmeklēja arī aktiermeistarības privātstundas.&lt;ref name=biochannel&gt;{{en ikona}} [http://www.thebiographychannel.co.uk/biography_story/50:25/1/Al_Pacino.htm The Biography Channel (UK): &quot;Al Pacino&quot;] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090715075322/http://www.thebiographychannel.co.uk/biography_story/50:25/1/Al_Pacino.htm |date={{dat|2009|07|15||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Karjera ==
Als Pačīno aktiera karjeru uzsāka Ņujorkas teātros. Viņš iesaistījās Herberta Berghofa studijā (''HB Studio''), kur apguva aktiermākslas pamatus. Vēlāk, 1966. gadā Pačīno kļuva par [[Lī Strasbergs|Lī Strasberga]] aktieru studijas dalībnieku. Pačīno savās intervijās ir uzsvēris Lī Strāsberga nozīmīgo ietekmi savas aktiermākslas attīstībā.

Debiju kino piedzīvojis 1969. gadā, A. Pačīno tikai dažus gadus vēlāk nofilmējās savas karjeras nozīmīgākajā [[Maikls Korleone|Maikla Korleones]] lomā filmā &quot;[[Krusttēvs (filma)|Krusttēvs]]&quot; (1972. gadā), par šo spoži nospēlēto lomu pirmo reizi tika nominēts [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kā labākais otrā plāna aktieris. Par šo pašu lomu filmas turpinājumā &quot;[[Krusttēvs 2]]&quot; viņš tika nominēts Amerikas Kinoakadēmijas balvai kā labākais aktieris 1974. gadā. bet par lomu filmā &quot;[[Krusttēvs 3]]&quot; 1990. gadā Pačīno tika nominēts [[Zelta globusa balva]]i kā labākais aktieris dramatiskā filmā.

Als Pačīno saņēmis [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]] kā labākais aktieris galvenajā lomā filmās &quot;[[Krusttēvs 2]]&quot; un &quot;[[Karstākais dienas laiks]]&quot;.

Saņēmis četras [[Zelta globusa balva]]s par lomām filmās &quot;[[Serpiko]]&quot; (''Serpico'') (1973), &quot;[[Sievietes smarža]]&quot; (1992), ''[[Angels in America]]'' (2003, TV miniseriāls) un ''[[You Don't Know Jack]]'' (2010, TV filma), kā arī 2001. gadā apbalvots ar [[Sesila de Milla balva|Sesila de Milla balvu]]. Par lomām televīzijā (''Angels in America'', ''You Don't Know Jack'') ieguvis arī divas [[Emmy balva|''Emmy'' balvas]]. Par lomām teātri ieguvis divas [[Tony balva|''Tony'' balvas]].

1992. gadā Als Pačīno par akla atvaļināta ASV armijas pulkvežleitnanta lomu filmā &quot;Sievietes smarža&quot; saņēma Amerikas Kinoakadēmijas balvu kā labākais aktieris.

Als Pačīno darbojies arī kā režisors (četrās filmās), scenārija autors (2 filmās) un producents (3 filmās).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.imdb.com/name/nm0000199/?ref_=nv_sr_1|title=Al Pacino|publisher=IMDb}}&lt;/ref&gt; Par savu vispersonīgāko projektu Pačīno nosauc 2011. gadā uzņemto filmu ''[[Wilde Salome]]'', kurā viņš ir gan scenārija autors un režisors, gan aktieris.

== Filmogrāfija ==
* 1968 [[N.Y.P.D.]] (TV seriāls)
* 1969 ''[[Me, Natalie]]''
* 1971 ''[[The Panic in Needle Park]]''
* 1972 &quot;[[Krusttēvs (filma)|Krusttēvs]]&quot; (''The Godfather'')
* 1973 ''[[Scarecrow]]''
* 1973 &quot;[[Serpiko]]&quot; (''Serpico'')
* 1974 &quot;[[Krusttēvs 2]]&quot; (''The Godfather Part II'')
* 1975 &quot;[[Karstākais dienas laiks]]&quot; (''Dog Day Afternoon'')
* 1977 ''[[Bobby Deerfield]]''
* 1977 ''[[The Godfather: A Novel for Television]]'' (TV miniseriāls)
* 1979 ''[[...and justice for all.]]''
* 1980 ''[[Cruising]]''
* 1982 ''[[Author! Author!]]''
* 1983 &quot;[[Seja ar rētu (1983. gada filma)|Seja ar rētu]]&quot; (''Scarface'')
* 1985 ''[[Revolution]]''
* 1989 &quot;[[Mīlas jūra]]&quot; (''Sea of Love'')
* 1990 ''[[The Local Stigmatic]]'' — arī producents
* 1990 &quot;[[Diks Treisijs]]&quot; (''Dick Tracy'')
* 1990 &quot;[[Krusttēvs 3]]&quot; (''The Godfather Part III'')
* 1991 ''[[Frankie and Johnny]]''
* 1992 &quot;[[Glengarijs Glens Ross]]&quot; (''Glengarry Glen Ross'')
* 1992 &quot;[[Sievietes smarža]]&quot; (''Scent of a Woman'') — [[Labākais aktieris galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais aktieris galvenajā lomā]] ([[65. Kinoakadēmijas balva]])
* 1993 &quot;[[Karlito ceļš]]&quot; (''Carlito's Way'')
* 1995 &quot;[[Kvartiņš]] (''Two Bits'')
* 1995 &quot;[[Sadursme (1995. gada filma)|Sadursme]]&quot; (''Heat'')
* 1996 ''[[Looking for Richard]]'' — arī scenārija autors, producents un režisors
* 1996 ''[[City Hall]]''
* 1997 &quot;[[Donijs Brasko]]&quot; (''Donnie Brasco'')
* 1997 &quot;[[Sātana advokāts]]&quot; (''The Devil's Advocate'')
* 1999 &quot;[[Savs cilvēks]]&quot; (''The Insider'')
* 1999 &quot;[[Katrā dotajā svētdienā]]&quot; (''Any Given Sunday'')
* 2000 ''[[Chinese Coffee]]'' — arī režisors (filmēts 1997. gadā)
* 2002 &quot;[[Bezmiegs (2002. gada filma)|Bezmiegs]]&quot; (''Insomnia'')
* 2002 &quot;[[Simona (filma)|Simona]]&quot; (''S1m0ne'')
* 2002 ''[[People I Know]]''
* 2003 &quot;[[Rekrūtis]]&quot; (''The Recruit'')
* 2003 &quot;[[Gigli]]&quot;
* 2003 ''[[Angels in America]]'' (TV miniseriāls)
* 2004 &quot;[[Venēcijas tirgotājs]]&quot; (''The Merchant of Venice'')
* 2005 &quot;[[Nauda diviem]]&quot; (''Two for the Money'')
* 2007 &quot;[[Oušena velna ducis]]&quot; (''Ocean's Thirteen'')
* 2008 &quot;[[88 minūtes]]&quot; (''88 Minutes'')
* 2008 &quot;[[Taisnīga atmaksa]]&quot; (''Righteous Kill'')
* 2010 ''[[You Don't Know Jack]]'' (TV filma)
* 2011 ''[[The Son of No One]]''
* 2011 &quot;[[Džeks un Džila]]&quot; (''Jack and Jill'')
* 2011 ''[[Wilde Salome]]'' — arī scenārija autors un režisors
* 2012 &quot;[[Reāli veči]]&quot; (''Stand Up Guys'')
* 2013 &quot;[[Fils Spektors (filma)|Fils Spektors]]&quot; (TV filma)
* 2013 ''[[Salomé (filma)|Salomé]]'' — arī režisors
* 2014 ''[[The Humbling]]'' — arī producents
* 2014 ''[[Manglehorn]]''
* 2015 &quot;[[Denijs Kolinss]]&quot; (''Danny Collins'')
* 2016 &quot;[[Neuzticība]]&quot; (''Misconduct'')
* 2017 &quot;[[Somālijas pirāti]]&quot; (''The Pirates of Somalia'')
* 2017 ''[[Hangman]]''
* 2018 ''[[Paterno]]'' (TV filma)
* 2019 &quot;[[Reiz Holivudā]]&quot; (''Once Upon a Time... in Hollywood'')
* 2019 &quot;[[Īrs (filma)|Īrs]]&quot; (''The Irishman'')
* 2020 ''[[Hunters]]'' (TV seriāls)
* 2021 ''[[American Traitor: The Trial of Axis Sally]]''
* 2021 &quot;[[Guči nams]]&quot; (''House of Gucci'')

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Commons|Al Pacino|Als Pačino}}
{{Aktieru ārējās saites}}
* [http://www.tcm.com/tcmdb/person/146251|8390/Al-Pacino Als Pačīno],TCM Tērnera Klasiskās filmas (''TCM Turner Classic Movies'') {{en ikona}}
* [http://www.emmys.com/celebrities/al-pacino  Als Pačīno],emmys.com {{en ikona}}

{{Labākais aktieris galvenajā lomā (Oskars)}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Pačīno, Als}}
[[Kategorija:1940. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Ņujorkā dzimušie]]
[[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]]
[[Kategorija:Amerikāņu kinorežisori]]
[[Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvēji aktieri]]
[[Kategorija:Zelta globusa balvas ieguvēji]]
[[Kategorija:BAFTA kino balvas ieguvēji (cilvēki)]]
[[Kategorija:Tony balvas ieguvēji]]
[[Kategorija:Emmy balvas ieguvēji]]</text>
      <sha1>imxv6xnyt6gr5x3c3qrm9u93xvtlrnt</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Abū Dabī</title>
    <ns>0</ns>
    <id>94855</id>
    <revision>
      <id>3662093</id>
      <parentid>3412346</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T15:33:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* top */sīkumi, replaced: {{Cite web → {{tīmekļa atsauce (2) using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3719" xml:space="preserve">{{cita nozīme|pilsētu AAE|emirātu|Abū Dabī (emirāts)}}
{{Apdzīvotas vietas infokaste
 | name                     = Abū Dabī
 | native_name              = أبوظبي 
 | settlement_type          = pilsēta
 | other_name               = 
 | nickname                 = 
 | motto                    = 
 | image_skyline            = Abu Dhabi Corniche Mall.jpg
 | image_caption            =
 | image_flag               = Flag of Abu Dhabi.svg|thumb|300px|right
 | flag_size                =
 | image_shield             =
 | shield_size              =
 |pushpin_map               = Apvienotie Arābu Emirāti
 | latd  = 24| latm  = 28| lats  = 00| latNS  = N
 | longd = 54| longm = 22| longs = 00| longEW = E
  | subdivision_type         = Valsts
 | subdivision_name         = '''{{karogs|Apvienotie Arābu Emirāti}}'''
 | subdivision_type1        = Emirāts
 | subdivision_name1        = [[Abū Dabī (emirāts)|Abū Dabī]]
 | subdivision_type2        =
 | subdivision_name2        = 
 | seat_type                =
 | seat                     = 
 | leader_title             =
 | leader_name              =
 | established_title        = &lt;!-- Pirmoreiz minēta --&gt;
  | established_date         = &lt;!-- {{dat|xxxx}} --&gt;
 | area_footnotes           = 
 | area_total_km2           = 67.34
 | area_water_percent       = 
 | area_rank                = 
 | population_footnotes     =
 | population_total         = 921000
 | population_as_of         = 2013
 | population_rank          = 
 | population_urban         =
 | population_metro         =
 | population_density       = 9.221.9
 | population_density_rank  = 
 | elevation_m              =
 | timezone                 = 
 | utc_offset               = +4
 | postal_code_type         =
 | postal_code              =
 | website                  = [http://www.abudhabi.ae  abudhabi.ae]
 | footnotes                = 
}}
'''Abū Dabī''' ({{val-ar|أبو ظبي‎}}, ''Abū Ẓabī'', burtiskā tulkojumā &quot;[[gazele]]s tēvs&quot;) ir [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] (AAE) otra lielākā pilsēta un valsts [[galvaspilsēta]], atrodas [[Abū Dabī (emirāts)|Abū Dabī emirātā]], pie [[Persijas līcis|Persijas līča]] uz T-veida formas pussalas. Pilsētā dzīvo ap 921 000 iedzīvotāju.

Abū Dabī ir galvenais politikas, kultūras, izglītības un tirdzniecības centrs valstī. 2012. gadā pilsēta tika atzīta par 67. dārgāko pilsētu pasaulē.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.citymayors.com/features/cost_survey.html|title=City Mayors: Cost of living - The world's most expensive cities 2012|website=www.citymayors.com}}&lt;/ref&gt; 2007. gadā ''[[CNN]]'' pasludināja Abū Dabī par bagātāko pilsētu pasaulē.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://money.cnn.com/magazines/fortune/fortune_archive/2007/03/19/8402357/|title=The richest�city in the world.�(No, it's not Dubai.) - March 19, 2007|website=money.cnn.com}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Abū Dabī ir atrasti arheoloģiski pierādījumi, kas norāda uz apdzīvotību no trešās tūkstošgades pirms mūsu ēras.{{fact}}

Agrāk pilsētā nodarbojās ar [[pērles|pērļu]] tirgošanu un apstrādāšanu. Pērles tika iegūtas [[Persijas līcis|Persijas līcī]].

1930. gados, kad pērļu tirdzniecība samazinājās, pieauga interese par [[nafta]]s atradnēm reģionā. 1962. gadā atklāja naftas krājumus.{{fact}}

== Skatīt arī ==
* [[Abū Dabī Grand Prix|Abū Dabī ''Grand Prix'']]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Āzija-aizmetnis}}

{{Āzijas galvaspilsētas}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Apvienoto Arābu Emirātu pilsētas]]
[[Kategorija:Āzijas galvaspilsētas]]</text>
      <sha1>9590jyk0cd83dw7w0g9mprokde4v8yk</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca</title>
    <ns>0</ns>
    <id>95088</id>
    <revision>
      <id>3662257</id>
      <parentid>3464304</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T16:18:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Vēsture */sīkumi, replaced: Pasaules kar → pasaules kar (2) using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8995" xml:space="preserve">{{Reliģiskas ēkas infokaste
| building_name         = Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca 
| infobox_width         = 250px
| image                 = Cesu Jana baznica.JPG
| image_size            = 200px
| caption               = Cēsu Svētā Jāņa baznīca 
| map_type              = Latvia
| label = Cēsu Svētā Jāņa&lt;br /&gt;baznīca
| map_size              = 250
| map_caption           = atrašanās
| latd  =57  | latm  = 18  | lats  = 44 | latNS  = N
| longd = 25 | longm = 16  | longs = 19 | longEW = E
| location              = {{Flag|Latvija}}, [[Cēsu novads]], [[Cēsis]] 
| religious_affiliation = [[Latvijas evaņģēliski luteriskā Baznīca|luterāņu]] 
| consecration_year     = [[1284]]
| status                = 
| functional_status     = 
| leadership            = 
| website               = [http://cesujana.lelb.lv Cēsu Sv. Jāņa draudze]
| architecture_style    = [[gotika]]
| facade_direction      = 
| groundbreaking        = 
| year_completed        = 
| length                = 65
| width                 = 32
| width_nave            = 
| height_max            = 80
| materials             = mūra
}}
'''Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca''' ir [[luterāņi|luterāņu]] [[dievnams]], kas atrodas [[Cēsis|Cēsīs]]. Tā ir viena no vecākajām [[gotika|gotiskajām]] mūra baznīcām [[Latvija|Latvijā]] un lielākā viduslaiku [[bazilika]] Latvijā ārpus [[Rīga]]s. [[16. gadsimts|16. gadsimtā]] tā kļuva par vienu no Ziemeļlatvijas reformācijas centriem. [[1582]]. gadā baznīca kļuva par [[katoļi|katoļu]] [[katedrāle|katedrāli]], bet kopš [[1629]]. gada tā ir luterāņu baznīca. Baznīcā ir apglabāti daudzi 15. un 16. gadsimta [[Livonija]]s valstsvīri — vairāki [[Livonijas ordeņa mestri]] — [[Johans Freitāgs fon Loringhofe]] (1494), [[Valters fon Pletenbergs]] (1535), [[Hermans fon Brigenejs]] (1549) un Cēsu bīskaps [[Andrejs Patrīcijs Nideckis]] (1587).

== Vēsture ==
Baznīca celta 13. gadsimta otrajā pusē un veltīta [[Jānis Kristītājs|Jānim Kristītājam]].&lt;ref&gt;Caune, Andris; Ose, Ieva. Latvijas viduslaiku mūra baznīcas. 12. gs.beigas — 16. gs.sākums. Latvijas vēstures institūta apgāds. 2010. {{ISBN|9789984824178}} 112. lpp.&lt;/ref&gt; Tā iesvētīta [[1284]]. gada 24. jūnijā kā Livonijas ordeņa Doma baznīca. 16. gadsimta sākumā, sākoties [[reformācija]]i, baznīcu izdemolēja paši pilsētnieki. [[Svētbilžu grautiņi (Livonija)|Svētbilžu grautiņos]] tika iznīcinātas svētbildes un svēto statujas.{{nepieciešama atsauce}} Cēsis un Sv. Jāņa baznīca bija viena no pirmajām vietām Latvijas teritorijā, kur pilsētnieki pievērsās reformācijai un baznīca kļuva par vienu no reformācijas centriem Ziemeļlatvijā. [[Kontrreformācija]]s laikā no [[1582]]. līdz [[1621]]. gadam tā kļuva par katoļu bīskapu rezidenci. Šajā periodā baznīcā aktīvi darbojās [[jezuītu ordenis]], kura kolēģija tika izvietota Cēsīs. Sv. Jāņa baznīcā darbojās [[Vidzemes, Cēsu un Latgales-Piltenes bīskapi|Cēsu katoļu bīskapi]] [[Andreass Patrīcijs Nideckis]] (1583—1587) un [[Oto Šenkings]] (1587—1621). [[1620]]. gadā šeit tika apglabāts jezuītu kolēģijas loceklis [[Ērdmans Tolgsdorfs]], kas latviešu literatūras vēsturē pazīstams kā pirmās līdz mūsu dienām nonākušās latviešu grāmatas — Pētera Kanīzija katoļu katehisma tulkotājs. Šajā laikā Cēsīs strādāja arī katoļu garīdznieks [[Georgs Eglers]], kurš izveidoja un sakārtoja pirmo katoļu dziesmu grāmatu latviešu valodā. [[Poļu—zviedru karš (1600—1629)|Poļu—zviedru kara]] laikā baznīcu izdemolēja poļu karaspēks, un pēc 1607. gada ugunsgrēka no tās bija palikuši tikai kaili mūri. No [[1626]]. gada, pēc [[Zviedru Vidzeme|Vidzemes]] superintendanta [[Hermanis Samsons|Hermaņa Samsona]] rīkojuma, Cēsīs sākās luterticības atjaunošana un [[1629]]. gadā Sv. Jāņa baznīca tika atdota luterāņiem. 1630. gados notika apjomīgi baznīcas atjaunošanas darbi.&lt;ref&gt;Mašnovskis, Vitolds. Latvijas luterāņu baznīcas. 1. sējums. Due. 2005. {{ISBN|9984-19-829-4}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Cesu Jana baznica.jpg|thumb|left|300px|Jāņa baznīca 19. gadsimta sākumā.]]

Baznīca ir degusi [[1568]]., [[1607]]., [[1640]]., [[1665]]., [[1671]]., [[1686]]. [[1694]]., [[1746]]. un [[1748]]. gadā. Pēc pēdējā lielā ugunsgrēka 1748. gadā baznīcas sienas nostiprināja ar [[kontrforss|kontrforsiem]]. Torni nosedza ar zemu pagaidu jumtu. [[1787]]. gadā baznīcā uzstādīja [[Heinrihs Andreass Konciuss|Heinriha Andreasa Konciusa]] gatavotās ērģeles. [[1853]]. gadā būvmeistara [[Mārcis Sārums|Mārča Podiņa-Sāruma]] vadībā neogotiskā stilā tika uzbūvēts jauns tornis. Par šī torņa modeli Sārums tajā pašā gadā saņēma mazo sudraba medaļu lauksaimniecības izstādē [[Rīga|Rīgā]]. [[1884]]. gadā notika pēdējā nozīmīgā baznīcas pārbūve, kad lielākai daļai logu izveidoja tagadējo gotisko formu. [[1907]]. gadā uzstādīja jaunas [[ērģeles]], kā arī pēc arhitekta [[Vilhelms Neimanis|Vilhelma Neimaņa]] projekta tika atjaunots polihromo velvju nervīru krāsojums. Tika nojauktas arī baznīcas piebūves. [[1937]].—[[1938]]. gados pēc arhitekta [[Pauls Kundziņš|Paula Kundziņa]] projekta uzcēla tagadējo [[sakristeja|sakristeju]] un veica plašus baznīcas remontdarbus.

[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, [[1941]]. gadā sprāgstot munīcijas vilcienam, cieta baznīcas [[vitrāža]]s. Taču pēc seniem zīmējumiem [[1942]]. gadā tās tika atjaunotas. Logus gleznoja Cēsu mākslinieks [[Jānis Rozenbergs (mākslinieks)|Jānis Rozenbergs]] un vēsturnieks [[Kārlis Dzirkalis]]. [[1944]]. gadā, pilsētas bombardēšanas laikā, tika izpostīts baznīcas dienvidu puses sānu joms, sagraujot velvi un nodarot postījumus ērģelēm. [[1945]].—[[1947]]. gados postījumi tika likvidēti. [[1995]]. gadā tika pabeigts baznīcas jumta remonts. [[2003. gads|2003]]. gadā tika pabeigta altārdaļas vitrāžu [[restaurācija]].

== Arhitektūra ==
Sv. Jāņa baznīca ir trīsjomu bazilika ar poligonālu [[Apsīda (arhitektūrā)|apsīdu]], izvirzītu taisnstūra torni un ziemeļu daļā piebūvētu sakristeju. Bazilika ir 65 m gara, 32 m plata ar 65 m augstu neogotisko torni, kuram ir 15 m augsta smaile. Ar 1000 sēdvietām Cēsu baznīca ir lielākā kulta celtne Ziemeļlatvijā. Akmens-ķieģeļu sienās iebūvētas augstas pusloka arkām tuvas smailloka [[arka]]s. Daudzkārtējo ugunsgrēku dēļ baznīcas sienas nostiprinātas ar masīviem [[kontrforss|kontrforsiem]], kā arī vidusjomā iemontētas metāla [[savilce]]s. Garenfasādes un altārdaļas fasādes rotā arkatūras joslas. Tagadējo daudzstāvu 65m augsto torni, kuru augšdaļā grezno četri tornīši un trīsstūrveida [[frontoni]], noslēdz augsta poligonāla smaile. Dienvidu sānujoma konrforsā izveidots poļu magnāta grāfa Andžeja Zavišas ģerboņa [[cilnis]]. Baznīcas dienvidu pusē pie torņa iemūrēts [[saules pulkstenis]] ar gada skaitli — [[1744]]. Bazilikas lielo draudzes telpu seši masīvi [[pīlārs|pīlāri]] dala trīs jomos. Vidējais joms paaugstināts, bet sānu jomi zemāki. Vidusjoms paaugstināts 15. gs. otrajā pusē. Jomus sedz ķieģeļu krusta [[velve]]s. Altārdaļu no draudzes telpas atdala smailloka arka. Zem draudzes telpas un altārdaļas ir bijušas [[kapenes]]. Baznīcas logus grezno logu vitrāžas un gleznojumi uz stikla. Baznīcas altārgleznu pēc [[Cēsu pilsmuiža|Cēsu pils]] ipašnieka [[Emanuels fon Zīverss|Emanuela fon Zīversa]] pasūtījuma 1858. gadā gleznojis igauņu glezniecības pamatlicējs [[Johans Kēlers]].

== Sv. Jāņa baznīcas fotogalerija ==
&lt;gallery&gt;
Attēls:Cesu bazn tornis.JPG|Sv. Jāņa baznīcas zvanu tornis.
Attēls:Cesu bazn ziemelu joms.JPG|Sv. Jāņa baznīcas ziemeļu joms ar kontrforsiem.
Attēls:Cesu bazn dienvidu joms.JPG|Sv. Jāņa baznīcas dienvidu joms ar kontrforsiem.
Attēls:Cesu smilsu pulkstenis.JPG|Sv. Jāņa baznīcas saules pulkstenis (1744. gads).
Attēls:Cesu bazn altartelpa.JPG|Sv. Jāņa baznīcas altārtelpa.
Attēls:Cesis_Jaani_kirik_altar.jpg|Sv. Jāņa baznīcas altārtelpa.
Attēls:Cesu bazn krusta velves.JPG|Sv. Jāņa baznīcas sānu joma krusta velves ar polihromo krāsojumu.
Attēls:Cesu bazn vitraza.JPG|Sv. Jāņa baznīcas logu vitrāža (1938. gads).
Attēls:Cesu bazn kapakmeni.JPG|Sv. Jāņa baznīcas viduslaiku kapakmens plāksnes.
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.vietas.lv/index.php?p=10&amp;id=799 Cēsu Sv.Jāņa baznīcas vēsture un apraksts]
* [http://www.tourism.cesis.lv/index.php?id=134&amp;kods=1328&amp;a=viss Cēsu Sv.Jāņa baznīcas vēsture]
* [http://cesujana.lelb.lv/?ct=14563 Cēsu Sv.Jāņa baznīcas draudze]

{{Latvijas baznīcas}}

[[Kategorija:Baznīcas Cēsīs]]
[[Kategorija:Luterāņu baznīcas Latvijā]]
[[Kategorija:Cēsis]]</text>
      <sha1>1vimq3t6bqqel0w0g2ppttycmr55gp1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>1598. gads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>96606</id>
    <revision>
      <id>3662027</id>
      <parentid>2948497</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T15:23:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: {{commonscat → {{Commons using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1236" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|1598. gadu|1598 (nozīmju atdalīšana)|1598}}
{{Gadu navigācija|1598}}
{{Gada citi notikumi|1598}}
{{Gads citos kalendāros|1598}}

'''1598'''. ({{Rom sk gadam|1598}}) bija parastais gads, kas sākās [[ceturtdiena|ceturtdienā]].

== Notikumi ==
* [[7. janvāris]] — [[Boriss Godunovs]] sagrāba [[Krievija]]s troni pēc cara [[Fjodors I|Fjodora I]] nāves, līdz ar to sākās [[Krievijas juku laiki]].
* [[30. aprīlis]] — [[Anrī IV]] izdeva [[Nantes edikts|Nantes ediktu]], ar kuru noteica [[hugenoti]]em līdzīgas tiesības ar [[katoļi]]em; ar to beidzās [[Francija]]s reliģiskie kari.
* [[1. septembris]] — [[Boriss Godunovs]] oficiāli kronēts par Krievijas caru.

== Dzimuši ==
* [[13. aprīlis]] — [[Džovanni Batista Ričolli]] (''Giovanni Battista Riccioli''), itāliešu astronoms (miris [[1671]].)
* [[7. decembris]] — [[Džovanni Lorenco Bernīni]] (''Gian Lorenzo Bernini''), itāliešu skulptors, arhitekts (miris [[1680]].)

== Miruši ==
* [[6. janvāris]] — [[Fjodors I]] (''Фёдор I''), Krievijas cars (dzimis [[1557]].)
* [[28. jūnijs]] — [[Abrahams Ortēlijs]] (''Abraham Ortelius''), flāmu kartogrāfs (dzimis [[1527]].)

{{Commons|1598}}

[[Kategorija:1598. gads| ]]</text>
      <sha1>dpbn4cqu25lvdt91wpl1gms8l7v65zm</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Lodes grūšana</title>
    <ns>0</ns>
    <id>99379</id>
    <revision>
      <id>3662377</id>
      <parentid>3575136</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T18:56:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4846" xml:space="preserve">[[Attēls:Remigius Machura senior CZ championships in athletics Kladno 2005.jpg|thumb|300px|Čehu lodes grūdējs Remigius Mahura pirms mēģinājuma izpildīšanas]]

'''Lodes grūšana''' ir [[vieglatlētika]]s mešanas disciplīna, kurā dalībniekiem pēc iespējas tālāk jāaizgrūž 7,257 kg (sievietēm — 4 kg) smaga [[lode]]. Lodes grūdējiem ir jābūt apveltītiem ar lielu spēku un labu koordināciju, bieži tie ir arī smagākie vieglatlētikas sacensību dalībnieki. Lodes grūšana ir [[Olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] programmā kopš [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|1896. gada]] vīriešiem un [[1948. gada vasaras olimpiskās spēles|1948. gada]] sievietēm. Tā ir viena no vīriešu [[desmitcīņa]]s un sieviešu [[septiņcīņa]]s disciplīnām.

[[Pasaules rekordi vieglatlētikā|Pasaules rekords]] lodes grūšanā vīriešiem vairāk nekā 30 gadus bija 23,12 m, ko [[Rendijs Bārnss]] no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzstādīja {{dat|1990|5|20||bez}} [[Losandželosa|Losandželosā]]. 2021. gada 18. jūnijā [[Jūdžīna|Jūdžīnā]] rekordu labija cits ASV sportists [[Raiens Krauzers]]; jaunais rekords ir 23,37 m. Pasaules rekords lodes grūšanā sievietēm ir 22,63 m un pieder [[Natālija Lisovska|Natālijai Lisovskai]] no [[Padomju Savienība|PSRS]], uzstādīts [[Maskava|Maskavā]] {{dat|1987|6|7||bez}}.

[[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekords]] lodes grūšanā vīriešiem ir 21,74 m un to {{dat|1984|7|14||bez}} [[Rīga|Rīgā]] uzstādīja [[Jānis Bojārs]]. Latvijas rekords lodes grūšanā sievietēm ir 18,75 un tas pieder [[Skaidrīte Baikova|Skaidrītei Baikovai]], tāpat uzstādīts Rīgā, {{dat|1984|4|2||bez}}.

== Augstākie rezultāti ==

=== Vīriešiem ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:95%&quot;
! !!Rezultāts!!Atlēts!!Valsts!!Vieta!!Datums
|-
| 1. || 23,37 || [[Raiens Krauzers]] || {{USA}} || {{vieta|ASV|Oregona|Jūdžīna}} || {{dat|2021|06|18|SK|bez}}
|-
| 2. || 23,12 || [[Rendijs Bārnss]] || {{USA}} || {{vieta|ASV|Kalifornija|Losandželosa}} || {{dat|1990|05|20|SK|bez}}
|-
| 3. || 23,06 || [[Ulfs Timmermanis]] || {{GDR}} || {{vieta|Grieķija|Hanija}} || {{dat|1988|05|22|SK|bez}}
|-
| 4. || 22,91 || [[Alesandro Andrei]] || {{ITA}} || {{vieta|Itālija|Viaredžio}} || {{dat|1987|08|12|SK|bez}}
|-
| 4. || 22,91 || [[Džo Kovāčs]] || {{USA}} || {{vieta|Katara|Doha}} || {{dat|2019|10|05|SK|bez}}
|-
| 6. || 22,90 || [[Tomass Volšs]] || {{NZL}} || {{vieta|Katara|Doha}} || {{dat|2019|10|05|SK|bez}}
|-
| 7. || 22,86 || [[Braiens Oldfīlds]] || {{USA}} || {{vieta|ASV|Teksasa|Elpaso}} || {{dat|1975|05|10|SK|bez}}
|-
| 8. || 22,75 || [[Verners Ginters]] || {{SUI}} || {{vieta|Šveice|Berne}} || {{dat|1988|08|23|SK|bez}}
|-
| 9. || 22,67 || [[Kevins Tots]] || {{USA}} || {{vieta|ASV|Kanzasa|Lorensa}} || {{dat|2003|04|19|SK|bez}}
|-
| 10. || 22,64 || [[Udo Beiers]] || {{GDR}} || {{vieta|VDR|Berlīne}} || {{dat|1986|08|20|SK|bez}}
|-
| 11. || 22,61 || [[Darlans Romani]] || {{BRA}} || {{vieta|ASV|Kalifornija|Stenforda}} || {{dat|2019|06|30|SK|bez}}
|-
| 12. || 22,54 || [[Kristians Kentvels]] || {{USA}} || {{vieta|ASV|Oregona|Grešema}} || {{dat|2004|06|05|SK|bez}}
|-
| 13. || 22,52 || [[Džons Brenners]] || {{USA}} || {{vieta|ASV|Kalifornija|Volnata}} || {{dat|1987|04|26|SK|bez}}
|-
| 14. || 22,51 || [[Ādams Nelsons]] || {{USA}}|| {{vieta|ASV|Oregona|Grešema}} || {{dat|2002|05|18|SK|bez}}
|-
| 15. || 22,44 || [[Derels Hills]] || {{USA}}|| {{vieta|Beļģija|Brisele}} || {{dat|2017|08|31|SK|bez}}
|}

=== Sievietēm ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:95%&quot;
! !!Rezultāts!!Atlēts!!Valsts!!Vieta!!Datums
|-
| 1. || 22,63 || [[Natālija Lisovska]] || {{URS}} || [[Maskava]] || {{dat|1987|06|07|SK|bez}}
|-
| 2. || 22,45 || [[Ilona Briesenika]] &lt;!-- Ilona Briesenick --&gt;|| {{GDR}} || [[Potsdama]] || {{dat|1980|05|11|SK|bez}}
|-
| 3. || 22,32 || [[Helēna Fibingerova]] || {{TCH}} || [[Nitra]] || {{dat|1977|08|20|SK|bez}}
|-
| 4. || 22,19 || [[Klaudija Loša]] || {{FRG}} || [[Hainfelda]] || {{dat|1987|08|23|SK|bez}}
|-
| 5. || 21,89 || [[Ivanka Hristova]] || {{BUL}} || [[Belmekena]] || {{dat|1976|07|04|SK|bez}}
|-
| 6. || 21,86 || [[Marianna Adama]] || {{GDR}} || [[Leipciga]] || {{dat|1979|06|23|SK|bez}}
|-
| 7. || 21,76 || [[Li Meisu]] || {{CHN}} || [[Šidzjadžuana]] || {{dat|1988|04|23|SK|bez}}
|-
| 8. || 21,73 || [[Natālija Ahrimenko]] || {{URS}} || [[Leselidze]] || {{dat|1988|05|21|SK|bez}}
|-
| 9. || 21,69 || [[Vita Pavliša]] || {{UKR}} || [[Budapešta]] || {{dat|1998|08|15|SK|bez}}
|-
| 10. || 21,66 || [[Sui Siņmei]] &lt;!-- Sui Xinmei --&gt;|| {{CHN}} || [[Pekina]] || {{dat|1990|06|09|SK|bez}}
|}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Vieglatlētika-aizmetnis}}

{{Vieglatlētikas Disciplīnas}}

[[Kategorija:Vieglatlētikas disciplīnas]]</text>
      <sha1>qykthfveb72ojn89wlnr3j4ybags42r</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Alsungas Ziemeļu stacija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>101020</id>
    <revision>
      <id>3662124</id>
      <parentid>3355578</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T15:40:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Ārējās saites */sīkumi, replaced: {{cite web → {{tīmekļa atsauce using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2182" xml:space="preserve">{{Dzelzceļa stacijas infokaste
| nosaukums           = Alsunga - Ziemeļu
| tips                = stacija
| attēls              = Alsunga banitis.PNG
| attēla_apraksts     = Stacija 2020. gada oktobrī
| līnijā              = [[dzelzceļa līnija Liepāja—Ventspils|Liepāja—Ventspils]]
| atvērta             = 
| slēgta              = 
| citi_nosaukumi      = Alsunga
| stacijas_tips       = 
| arhitekts           = 
| arhitekts2          = 
| platformas          = 
| platformu_tips      = 
| sliežu_ceļi         = 
| adrese              = 
| tuvākās_stacijas    = [[Almale (stacija)|Almale]], [[Alsungas Dienvidu stacija]]
| tuvākie_pp_un_cp    = 
| attālums_līdz_Rīgai = 
}}
'''Alsunga''' bija dzelzceļa stacija [[dzelzceļa līnija Liepāja—Ventspils|līnijā Liepāja—Kuldīga]]. Stacijas kods 10740 (pēc [[Padomju Savienība|PSRS]] klasifikācijas). [[1935]]. gadā šeit uzbūvēta divstāvu stacijas ēka. Kopš [[1944]]. gada, kad vācu armija savienoja šo līniju ar Ventspili, nosaukta par '''Alsungas Ziemeļu staciju''', jo tika ierīkots jauns sadales punkts ([[Alsungas Dienvidu stacija|Alsunga-Dienvidu]]), tā kā Ventspils dzelzceļš atzarojās no esošās Kuldīgas līnijas kilometru pirms Ziemeļu stacijas.

== Literatūra ==
* T. Altbergs, K. Augustāne, I. Pētersone. Dzelzceļi Latvijā. R: Jumava, 2009, 171. lpp. {{ISBN|978-9984-38-698-0}}

== Ārējās saites ==
* {{tīmekļa atsauce|url=http://narrow.parovoz.com/newgallery/pg_view.php?ID=13025&amp;LNG=RU|title=Alsungas Ziemeļu stacija|archiveurl=https://archive.today/20130630025534/http://narrow.parovoz.com/newgallery/pg_view.php?ID=13025&amp;LNG=RU|archivedate=2013-06-30|access-date=2012-12-09}} {{ru ikona}}
* [http://kartes.gisnet.lv/?zoom=9&amp;lat=56.97602&amp;lon=21.57585&amp;layers=B00000000FFFFFFFTTT Alsungas Ziemeļu stacija PSRS ģenerālštāba kartē]
* [http://www.flickr.com/photos/lienestr/8130533530/lightbox/ Alsungas Ziemeļu stacija 2012. gadā]

{{Latvijas dzelzceļš-aizmetnis}}

{{Dzelzceļa līnija Liepāja—Ventspils}}

[[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Liepāja—Ventspils stacijas un pieturas punkti]]
[[Kategorija:Bijušās dzelzceļa stacijas Latvijā]]</text>
      <sha1>gdsxsulzl1kb2mahj26p1lf900o7nvd</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Graustu miljonārs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>101474</id>
    <revision>
      <id>3662265</id>
      <parentid>3638687</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T16:22:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Ārējās saites */sīkumi, replaced: {{Oficiālā mājaslapa| → {{Oficiālā tīmekļa vietne| using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7120" xml:space="preserve">{{Filmas infokaste
| nosaukums latviski       = Graustu miljonārs
| attēls                   = Attēls:Slumdog millionaire ver2.jpg
| paraksts                 = 
| nosaukums oriģinālvalodā = '''Slumdog Millionaire'''
| žanrs                    = Drāma
| valsts                   = {{karogs|Apvienotā Karaliste}}
| režisors                 = [[Denijs Boils]]
| producents               = [[Kristians Kolsons]]&lt;br /&gt;[[Fransuā Ivernels]]&lt;br /&gt;[[Ivana Makinoja]]&lt;br /&gt;[[Kamerūns Makkrekens]]
| scenārija autors         = [[Saimons Bjūfojs]]
| galvenajās lomās         = [[Devs Patels]]&lt;br /&gt;[[Frida Pinto]]&lt;br /&gt;[[Mahdurs Mitals]]&lt;br /&gt;[[Anils Kapors]]&lt;br /&gt;[[Irfans Kāns]]
| mūzika                   = [[Alla Raka Ramans|A. R. Ramans]]
| operators                = [[Antonijs Dods Mantls]]
| montāža                  = [[Kriss Dikens]]
| izdošanas laiks          = {{filmas datums|2008|11|12|ASV|2009|2|27|Latvija}}
| ilgums                   = 121 minūtes
| valoda                   = [[Angļu valoda|angļu]]&lt;br /&gt;[[hindi]]
| budžets                  = {{ASV dolārs|15,1 miljoni}}
| ienākumi                 = {{ASV dolārs|378,4 miljoni}}
| imdb                     = 1010048
}}
'''&quot;Graustu miljonārs&quot;''' ({{val|en|Slumdog Millionaire}}) ir 2008. gadā izdota [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] filma, kuras režisors ir [[Denijs Boils]]. Filma uzņemta pēc [[Indija|indiešu]] autora [[Vikas Svarups|Vikasa Svarupa]] 2005. gadā sarakstītās [[novele]]s ''[[O &amp; A]]''. Filmas darbība notiek [[Indija|Indijā]] 2006. gadā, kur Indijas variantā spēlei [[Gribi būt miljonārs?]] piedalās zēns no [[Mumbaja]]s graustiem.

Filma iznāca {{dat|2008|11|12||bez}} [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], taču Latvijā filmas pirmizrāde notika {{dat|2009|2|27||bez}}. Filma tika nominēta 10 [[81. Kinoakadēmijas balva|Kinoakadēmijas balvām]] 2009. gadā, no kurām saņēma 8 balvas, to skaitā balvu par [[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labāko filmu]], [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labāko režiju]] un [[Labākais adaptētais scenārijs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labāko adaptēto scenāriju]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://kultura.delfi.lv/news/movies/article.php?id=23307260|title= 'Graustu Miljonārs' saņem astoņus 'Oskarus'|accessdate= {{dat|2009|12|21|SK}}|author= |date= {{dat|2009|2|23|SK}}|publisher= delfi.lv}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Filma saņēmusi lielākoties pozitīvas kritiķu atsauksmes.

== Aktieri ==
* [[Devs Patels]] tēlo Džamalu Maliku.
* [[Frida Pinto]] tēlo Latiku.
* [[Mahdurs Mitals]] tēlo Salimu Maliku.
* [[Anils Kapors]] tēlo Premu Kumaru.
* [[Irfans Kāns]] tēlo policijas inspektoru.

== Saņemtās balvas ==
{|class=&quot;wikitable&quot;
|-
!Balva
!Kategorija
!Piezīmes
|-
|rowspan=&quot;4&quot; | [[Zelta globusa balva]]
|Labākā filma—drāma
|
|-
|Labākais režisors
|[[Denijs Boils]]
|-
|Labākais scenārijs
|[[Saimons Befuā]]
|-
|Labākais skaņu celiņš
|[[Alla Raka Ramans|A. R. Ramans]]
|-
|rowspan=&quot;8&quot; | [[81. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balva]]
|[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]
|
|-
|[[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais režisors]]
|Denijs Boils
|-
|[[Labākais adaptētais scenārijs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais adaptētais scenārijs]]
|Saimons Befuā &lt;small&gt;(Oriģinālavots: Vikasa Svarupa novele &quot;Q &amp; A&quot;)&lt;/small&gt;
|-
|[[Labākā oriģinālmūzika (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā oriģinālmūzika]]
|A. R. Ramans
|-
|[[Labākā dziesma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā dziesma]]
|&quot;[[Jai Ho! (You Are My Destiny)]]&quot; &lt;small&gt;(Mūzika: A. R. Ramans, vārdi: Gulzars)&lt;/small&gt;
|-
|[[Labākais operatora darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais operatora darbs]]
|[[Antonijs Dods Mantls]]
|-
|[[Labākā montāža (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā montāža]]
|[[Kriss Dikenss]]
|-
|[[Labākā skaņa (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā skaņa]]
|Īans Taps, Ričards Praiks, Resula Pūkatija
|-
|rowspan=&quot;7&quot; | [[BAFTA kino balva]]
|Labākā filma
|
|-
|Labākais režisors
|Denijs Boils
|-
|Labākais adaptētais scenārijs
|Saimons Befuā &lt;small&gt;(Oriģinālavots: Vikasa Svarupa novele &quot;Q &amp; A&quot;)&lt;/small&gt;
|-
|Labākais operatora darbs
|Antonijs Dods Mantls
|-
|Labākā montāža
|Kriss Dikenss
|-
|Labākā mūzika
|A. R. Ramans
|-
|Labākā skaņa
|Īans Taps, Ričards Praiks, Resula Pūkatija
|}

== Filmas skaņu celiņš ==
{{Albuma infokaste
| Nosaukums             = ''Slumdog Millionaire''
| Izpildītājs           = [[Alla Raka Ramans|A. R. Ramana]] [[Filmas skaņu celiņš|skaņu celiņš]]
| Vāks                  = Sdmsoundtrack.jpg
| Background            = #C4C2C2
| Izdots                = {{dat|2008|11|25}}
| Ierakstīts            = 
| Žanrs                 = [[Popmūzika|pops]]&lt;br /&gt;[[hiphops]]
| Garums                = 51:01
| Skaits                = 13
| Valoda                = 
| Kataloga Nr.          = 
| Ierakstu kompānija    = [[N.E.E.T.]]
| Producents            = A. R. Ramans
| Izpildītājsģen        = A. R. Ramana albumu
| Iepriekšējais albums  = ''[[Ghajini]]''&lt;br /&gt;(2008)
| Šis albums            = '''Slumdog Millionaire'''&lt;br /&gt;(2008)
| Nākamais albums       = ''[[Delhi-6]]''&lt;br /&gt;(2009)
}}
Filmas skaņu celiņu sacerēja [[Alla Raka Ramans|A. R. Ramans]]. Tas tika izdots {{dat|2008|11|25||bez}}. Skaņu celiņš tika sakomponēts 2 nedēļu laikā, lai gan autors paredzēja sacerēt to 2 mēnešu laikā. Skaņu celiņš ir saņēmis daudz balvas, tai skaitā [[81. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] par [[Labākā oriģinālmūzika (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labāko oriģinālmūziku]] un dziesma &quot;[[Jai Ho! (You Are My Destiny)|Jai Ho]]&quot; saņēma balvu kā &quot;[[Labākā dziesma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā dziesma]]&quot;.

# &quot;O Saya&quot; — [[Alla Raka Ramans|A. R. Ramans]] &amp; M.I.A.
# &quot;Riots&quot; (instrumentāla kompozīcija)
# &quot;Mausam &amp; Escape&quot; (instrumentāla kompozīcija)
# &quot;Paper Planes&quot; — M.I.A.
# &quot;Paper Planes DFA REMIX&quot; — M.I.A.
# &quot;Ringa Ringa&quot; — Alka Jagniks &amp; Ilans Aruns
# &quot;Liquid Dance&quot; — Palakads Srirams &amp; Madhumitha
# &quot;Latika’s Theme&quot; — Suzanna D'Mello
# &quot;Aaj Ki Raat&quot; — Sonu Nigams, Mahalaksmijs Liers &amp; Ališa Kinoi
# &quot;Millionaire&quot; — Madhumitha
# &quot;Gangsta Blues&quot; — BlaaZe &amp; Tanvijs Šahs
# &quot;Dreams on Fire&quot; — Suzzanna D'Mello
# &quot;[[Jai Ho! (You Are My Destiny)|Jai Ho]]&quot; — Sukhvinders Saings, Tanvijs Šahs &amp; Mahalaksmi Ijers

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{Oficiālā tīmekļa vietne|http://www.slumdogmillionairemovie.co.uk}}
{{Filmu ārējās saites}}

{{Filma-aizmetnis}}
{{Labākā filma (Oskars)}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:2008. gada filmas]]
[[Kategorija:Apvienotās Karalistes romantikas filmas]]
[[Kategorija:Drāmas]]
[[Kategorija:Warner Bros. filmas]]
[[Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvējas filmas]]
[[Kategorija:Eiropas Kino balvas ieguvējas filmas]]
[[Kategorija:BAFTA kino balvas ieguvēji (filmas)]]
[[Kategorija:Denija Boila filmas]]</text>
      <sha1>9ci7lf1d6fkyc8ikwvsew7fc6fefnty</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>1587. gads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>101477</id>
    <revision>
      <id>3662026</id>
      <parentid>2396160</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T15:22:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: .maij → . maij, {{commonscat → {{Commons using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1249" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|1587. gadu|1587 (nozīmju atdalīšana)|1587}}
{{Gadu navigācija|1587}}
{{Gads citos kalendāros|1587}}

'''1587'''. ({{Rom sk gadam|1587}}) bija parastais gads, kas sākās [[Ceturtdiena|ceturtdienā]].

== Notikumi ==
===Februāris===
* [[8. februāris]] — tiek sodīta ar nāvi Skotijas karaliene [[Marija I Stjuarte]], nocērtot galvu.

=== Maijs ===
* [[17. maijs]] — par [[Kurzemes hercogi|Kurzemes hercogu]] kļuva [[Vilhelms Ketlers]].

===Septembris ===
* [[18. septembris]] — par [[Polijas karalis|Polijas karali]] un [[Lietuvas lielkņazs|Lietuvas lielkņazu]] kļuva [[Sigismunds III Vāsa]].

=== Oktobris ===
* [[1. oktobris]] — par [[Persija]]s šahu kļuva [[Abbāss I]].

=== Nezināms datums ===

== Dzimuši ==
* [[17. novembris]] — [[Josts van den Vondels]] (''Joost van den Vondel''), nīderlandiešu dzejnieks (miris [[1679]].)

== Miruši ==
* [[Gothards Ketlers]] - (''Gotthard Kettler'') pēdējais Livonijas ordeņa mestrs un pirmais Kurzemes hercogs (dzimis [[1517.]])
* [[Marija I Stjuarte]] - Skotijas karaliene no 1542. gada līdz 1567. gadam un Francijas karaliene - konsorte 1559. gada līdz 1560. gadam (dzimusi [[1542]]. gada 8. decembrī).

{{Commons|1587}}

[[Kategorija:1587. gads| ]]</text>
      <sha1>0ujwom6ea8e6pjtovsol4tlu1w28c2q</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Anna Kurņikova</title>
    <ns>0</ns>
    <id>104144</id>
    <revision>
      <id>3662143</id>
      <parentid>3555495</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T15:45:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Ārējās saites */sīkumi, replaced: {{oficiālā mājaslapa| → {{Oficiālā tīmekļa vietne| using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8161" xml:space="preserve">{{Tenisista infokaste
| playername                        = Anna Kurņikova
| image                             = [[Attēls:Anna Kournikova-Bagram Airfield 2009.jpg|200px]]
| caption                           = 
| nickname                          = 
| country                           = {{flag|Krievija}}
| residence                         = {{flag|ASV}}
| datebirth                         = {{dzimšanas datums un vecums|1981|6|7}}
| placebirth                        = {{flaga|Krievija}} [[Maskava]], [[Krievija]]
| datedeath                         = 
| placedeath                        = 
| height                            = 1,72 [[metrs|m]]
| weight                            = 56 [[kilograms|kg]]
| turnedpro                         = [[1995]]
| retired                           = 
| plays                             = ar labo roku
| careerprizemoney                  = 3 584 662 [[ASV dolārs|USD]]
| singlesrecord                     = 209-129
| singlestitles                     = 0 [[WTA]], 2 [[ITF]]
| highestsinglesranking             = 8. ({{dat|2000|11|20|SK}})
| AustralianOpenresult              = QT ([[2001. gads|2001]])
| FrenchOpenresult                  = 4R ([[1998]], [[1999]])
| Wimbledonresult                   = SF ([[1997]])
| USOpenresult                      = 4R ([[1996]], [[2002]])
| Othertournaments                  = Lielākie turnīri
| MastersCupresult                  = 
| WTAChampionshipsresult            = SF ([[2000. gads|2000]])
| Olympicsresult                    = 1R ([[1996]])
| doublesrecord                     = 200-71
| doublestitles                     = 16 [[WTA]]
| highestdoublesranking             = 1. ({{dat|1999|11|22|SK}})
| AustralianOpenDoublesresult       = W ([[1999]], [[2002]])
| FrenchOpenDoublesresult           = F ([[1999]])
| WimbledonDoublesresult            = SF ([[2000. gads|2000]], [[2002]])
| USOpenDoublesresult               = QF ([[1996]], [[2002]])
| OthertournamentsDoubles           = Lielākie dubulspēļu turnīri
| MastersCupDoublesresult           = 
| WTAChampionshipsDoublesresult     = W ([[1999]], [[2000. gads|2000]])
| OlympicsDoublesresult             = 
| updated                           = {{dat|2008|10|29}}
}}
'''Anna Kurņikova''' ({{val|ru|Анна Сергеевна Ку́рникова}}; dzimusi {{dat|1981|6|7}} [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]]) ir bijusī [[Krievija|krievu]] [[Teniss|tenisiste]] un modele. Annas Kurņikovas labākais sasniegums WTA vienspēļu rangā ir 8. vieta, kas tika sasniegta {{dat|2000|11|20}}. Annas stiprākā puse ir bijusi dubultspēles, ko pierāda sasniegtā 1. pozīcija WTA dubultspēļu rangā. Kopā ar [[Martina Hingisa|Martinu Hingisu]] viņa uzvarēja [[Austrālijas Atklātais čempionāts|Austrālijas atklātajā čempionātā]] [[1999]]. un [[2002]]. gadā. Anna profesionāles karjeru noslēdza 2003. gadā muguras savainojumu dēļ. Pašlaik viņa dzīvo [[Florida|Floridā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un spēlē [[Pasaules tenisa komanda]]s sastāvā.

Anna ir visjaunākā [[Olimpiskās spēles|Olimpisko spēļu]] dalībniece [[Krievija]]s sastāvā, savā debijā [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996. gada Olimpiskajās spēlēs]] viņa bija 15 gadus un 47 dienas veca.&lt;ref&gt;http://www.sports-reference.com/olympics/countries/RUS/ {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080729140521/http://www.sports-reference.com/olympics/countries/RUS/ |date={{dat|2008|07|29||bez}} }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

Annas Kurņikovas tēvs, Sergejs Kurņikovs, ir bijušais [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] cīkstonis.

== Grand Slam fināli ==
=== Dubultspēlēs ===
==== Uzvaras (2) ====
{|class=&quot;wikitable&quot;
|-
!Gads !! Čempionāts !! Partnere !! Pretinieces finālā !! Rezultāts finālā
|-bgcolor=&quot;#CCCCFF&quot;
|[[1999]]
|[[Austrālijas Atklātais čempionāts tenisā|Austrālijas Atklātais]]
|{{flaga|Šveice}} [[Martina Hingisa]]
|{{flaga|ASV}} [[Lindseja Devenporte]]&lt;br /&gt;{{flaga|Baltkrievija}} [[Nataša Zvereva]]
|7-5, 6-3
|-bgcolor=&quot;#CCCCFF&quot;
|[[2002]]
|[[Austrālijas Atklātais čempionāts tenisā|Austrālijas Atklātais]] &lt;small&gt;(2)&lt;/small&gt;
|{{flaga|Šveice}} [[Martina Hingisa]]
|{{flaga|Slovākija}} [[Daniela Hantuhova]]&lt;br /&gt;{{flaga|Spānija}} [[Aranča Sančesa-Vikario]]
|6-2, 6-7(4), 6-1
|}

==== Zaudējumi (1) ====
{|class=&quot;wikitable&quot;
|-
!Gads !! Čempionāts !! Partnere !! Pretinieces finālā !! Rezultāts finālā
|-bgcolor=&quot;#EBC2AF&quot;
|[[1999]]
|[[Francijas Atklātais čempionāts tenisā|Francijas Atklātais]]
|{{flaga|Šveice}} [[Martina Hingisa]]
|{{flaga|ASV}} [[Serena Viljamsa]]&lt;br /&gt;{{flaga|ASV}} [[Venusa Viljamsa]]
|3-6, 7-6(2), 6-8
|}

== Panākumi Grand Slam vienspēļu turnīros ==
{{Tenisa apzīmējumi}}
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:95%;&quot;
|- bgcolor=&quot;#efefef&quot;
! Čempionāts !! [[1996]] !! [[1997]] !! [[1998]] !! [[1999]] !! [[2000. gads|2000]] !! [[2001. gads|2001]] !! [[2002]] !! [[2003. gads|2003]]
|-
|style=&quot;background:#EFEFEF;&quot;|[[Austrālijas Atklātais čempionāts tenisā|Austrālijas Atklātais čempionāts]]
|align=&quot;center&quot; |A{{ref label|N|A|}}
|align=&quot;center&quot; style=&quot;background:#afeeee;&quot;|1R
|align=&quot;center&quot; style=&quot;background:#afeeee;&quot;|3R
|align=&quot;center&quot; style=&quot;background:#afeeee;&quot;|4R
|align=&quot;center&quot; style=&quot;background:#afeeee;&quot;|4R
|align=&quot;center&quot; style=&quot;background:#ffebcd;&quot;|QT
|align=&quot;center&quot; style=&quot;background:#afeeee;&quot;|1R
|align=&quot;center&quot; style=&quot;background:#afeeee;&quot;|2R
|-
|style=&quot;background:#EFEFEF;&quot;|[[Francijas Atklātais čempionāts tenisā|Francijas Atklātais čempionāts]]
|align=&quot;center&quot; |A{{ref label|N|A|}}
|align=&quot;center&quot; style=&quot;background:#afeeee;&quot;|3R
|align=&quot;center&quot; style=&quot;background:#afeeee;&quot;|4R
|align=&quot;center&quot; style=&quot;background:#afeeee;&quot;|4R
|align=&quot;center&quot; style=&quot;background:#afeeee;&quot;|2R
|align=&quot;center&quot; style=&quot;background:#afeeee;&quot;|{{ref label|S|B|}}
|align=&quot;center&quot; style=&quot;background:#afeeee;&quot;|1R
|align=&quot;center&quot; |A{{ref label|N|A|}}
|-
|style=&quot;background:#EFEFEF;&quot;|[[Vimbldonas čempionāts]]
|align=&quot;center&quot; |A{{ref label|N|A|}}
|align=&quot;center&quot; style=&quot;background:yellow;&quot;|SF
|align=&quot;center&quot; style=&quot;background:#afeeee;&quot;|{{ref label|S|B|}}
|align=&quot;center&quot; style=&quot;background:#afeeee;&quot;|4R
|align=&quot;center&quot; style=&quot;background:#afeeee;&quot;|3R
|align=&quot;center&quot; style=&quot;background:#afeeee;&quot;|{{ref label|S|B|}}
|align=&quot;center&quot; style=&quot;background:#afeeee;&quot;|1R
|align=&quot;center&quot; |A{{ref label|N|A|}}
|-
|style=&quot;background:#EFEFEF;&quot;|[[ASV Atklātais čempionāts tenisā|ASV Atklātais čempionāts]]
|align=&quot;center&quot; style=&quot;background:#afeeee;&quot;|4R
|align=&quot;center&quot; style=&quot;background:#afeeee;&quot;|2R
|align=&quot;center&quot; style=&quot;background:#afeeee;&quot;|4R
|align=&quot;center&quot; style=&quot;background:#afeeee;&quot;|{{ref label|S|B|}}
|align=&quot;center&quot; style=&quot;background:#afeeee;&quot;|{{ref label|S|B|}}
|align=&quot;center&quot; style=&quot;background:#afeeee;&quot;|{{ref label|S|B|}}
|align=&quot;center&quot; style=&quot;background:#afeeee;&quot;|1R
|align=&quot;center&quot; |A{{ref label|N|A|}}
|}

* '''A'''{{Note|N}} Nepiedalījās
* '''B'''{{Note|S}} Nepiedalījās savainojuma dēļ

== Apbalvojumi ==
* [[1996]]: WTA gada debitante
* [[1999]]: WTA gada labākais dubultspēļu pāris (kopā ar [[Martina Hingisa|Martinu Hingisu]])
* [[2000. gads|2000]]: ESPN skaistākā sportiste

== Piezīmes un atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{commonscat|Anna Kournikova|Anna Kurņikova}}
* {{Oficiālā tīmekļa vietne|http://www.kournikova.com/}} {{en ikona}}
{{Sporta ārējās saites}}
{{aktieru ārējās saites}}
* [http://www.annasquare.com/ Annas Kurņikovas galerija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100514092616/http://www.annasquare.com/ |date={{dat|2010|05|14||bez}} }}

{{kastes sākums}}
{{s-balvas}}
{{Amatu secība | pirms = | virsraksts = ESPN skaistākā sportiste | periods = [[2002]] | pēc = {{flaga|ASV}} [[Dženija Linna Finča]]}}
{{kastes beigas}}

{{Olimpisko spēļu dalībnieks-aizmetnis}}
{{Krievijas sportists-aizmetnis}}
{{Tenisists-aizmetnis}}
{{Pirmā rakete sieviešu tenisā}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Kurnzikova, Anna}}
[[Kategorija:1981. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Maskavā dzimušie]]
[[Kategorija:Krievijas tenisisti]]
[[Kategorija:1996. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]</text>
      <sha1>s5mzo9rit5jbj5mijqamtyz6timzhzc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Teniss olimpiskajās spēlēs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>104317</id>
    <revision>
      <id>3662128</id>
      <parentid>3546727</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T15:41:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>CommonsDelinker</username>
        <id>1319</id>
      </contributor>
      <comment>Izņemts attēls &quot;Russian_Olympic_Committee_flag.svg&quot;, jo [[commons:User:Ellywa|Ellywa]] to ir izdzēsis no [[Vikikrātuve]]s (iemesls: per [[:c:Commons:Deletion requests/File:Russian Olympic Committee flag.svg|]]).</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="86247" xml:space="preserve">[[Attēls:Tennis pictogram.svg|200px|thumb|Tenisa piktogramma olimpiskajās spēlēs]]

'''[[Teniss]]''' ir [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpisko spēļu]] [[olimpiskie sporta veidi|sporta veids]]. Pirmo reizi tas [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] programmā bija iekļauts [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|1896. gada Atēnas spēlēs]] līdz [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|1924. gada Parīzes spēlēm]], kad strīda dēļ starp [[Starptautiskā zāliena tenisa federācija|Starptautisko zāliena tenisa federāciju]] un [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|Starptautisko Olimpisko komiteju]] par to kā definēt amatiera spēlētājus.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce | author=Soltis, Greg | date=July 27, 2012 |  url=http://www.livescience.com/2782-olympic-events-history.html | title=Olympic Events Through History | publisher=[[LiveScience]] | accessdate=2012-08-01}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce | author=Williams, Wythe | date=July 27, 1928 | url=https://www.nytimes.com/1928/07/27/archives/soccer-and-tennis-barred-in-olympics-international-body-by-1614.html | title=SOCCER AND TENNIS BARRED IN OLYMPICS | publisher=[[The New York Times]] | accessdate=2012-08-01}}&lt;/ref&gt; Pēc tam teniss olimpiskajās spēlēs kā demonstrācijas sporta veids tika iekļauts divas reizes — [[1968. gada vasaras olimpiskās spēles|1968. gada Mehiko spēlēs]] un [[1984. gada vasaras olimpiskās spēles|1984. gada Losandželosas spēlēs]] (ar U-21 gadu limitu).&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce | url=http://www.itftennis.com/olympics/history/history/overview.aspx | title=Olympic Tennis Event – History: Overview | publisher=[[International Tennis Federation]] | accessdate=2012-08-01}}&lt;/ref&gt; Kopš [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|1988. gada Seulas spēlēm]] teniss ir atjaunots kā olimpisko spēļu sporta veids un tajā drīkst piedalīties jebkurš tenisists, kas izturējis kvalifikāciju neatkarīgi no vecuma, dzimuma un statusa.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce | url=https://www.nytimes.com/1981/10/02/sports/2-more-olympic-games.html | title=2 More Olympic Games | publisher=[[The New York Times]] | date=October 2, 1981 | accessdate=2012-08-01}}&lt;/ref&gt;

Pašlaik olimpisko spēļu ietveros tenisā notiek 5 disciplīnas: vīrieši un sieviešu vienspēles, vīriešu un sieviešu dubultspēles un jaukto pāru dubultspēles.

[[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908. gada Londonas]] un [[1912. gada vasaras olimpiskās spēles|1912. gada Stokholmas]] spēlēs notika tenisa turnīri ne tikai ārpus telpām, bet bija arī vairāki iekštelpu notikumi. 1896. gada Atēnu, [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada Parīzes]], [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada Sentluisas]], 1988. gada Seulas un [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992. gada Barselonas]] spēlēs bronzas medaļu saņēma abi pusfināla zaudētāji. Taču pārējos gados, kad ir noticis turnīrs, ir bijusi spēle par [[bronza]]s medaļām.

No [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004. gada Atēnu spēlēm]] līdz [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012. gada Londonas spēlēm]] nopelnītie ranga punkti tika ieskaitīti [[Tenisa profesionāļu asociācija]]s (ATP) vai [[Sieviešu Tenisa asociācija]]s (WTA) pasaules rangos. [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016. gada Riodežaneiro]] spēlēs vairs netika piešķirti punkti. Spēlētājs, kurš izcīna olimpisko zelta medaļu un visus četrus Grand Slam turnīrus tajā pašā gadā iegūst ''[[Golden Slam]]''. Kopš 2016. gada [[Štefija Grāfa]] ir vienīgā tenisiste, kura ir izpildījusi šo sasniegumu.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|last1=Tignor|first1=Steve|title=1988: Steffi Graf wins the Golden Slam|url=http://www.tennis.com/pro-game/2015/07/1988-steffi-graf-wins-golden-slam/55786/|accessdate=17 September 2017|publisher=[[Tennis (magazine)|Tennis.com]]|date=30 July 2015|archive-date={{dat|2017|09|18||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170918021906/http://www.tennis.com/pro-game/2015/07/1988-steffi-graf-wins-golden-slam/55786/}}&lt;/ref&gt;

Visvairāk medaļas tenisā ir izcīnījuši [[Lielbritānija olimpiskajās spēlēs|Lielbritānijas]] sportisti — 43 olimpiskās medaļas (17 zelta, 14 sudraba un 12 bronzas nedaļas. Taču [[ASV olimpiskajās spēlēs|ASV]] tenisisti olimpiskajās spēlēs ir izcīnījuši vairāk zelta medaļas — 21. [[Venusa Viljamsa]] olimpiskajās spēlēs ir izcīnījusi visvairāk medaļas — 5 medaļas (4 zelta un 1 sudraba). Viņas māsa, [[Serīna Viljamsa]] olimpiskajās spēlēs ir izcīnījusi 4 zelta medaļas. Savukārt vēl 4 medaļas (3 zelta un 1 bronzas medaļas) ir izcīnījis britu tenisists [[Redžinalds Dohertijs]].

== Disciplīnas ==
Pašreizējā programmā ir 5 tenisa turnīra disciplīnas: viensspēles vīriešiem un sievietēm, dubultspēles vīriešiem un sievietēm kā arī jauktās dubultspēles. 1908. gada Londonas un 1912. gada Stokholmas spēlēs notika tenisa turnīri ne tikai ārpus telpām, bet bija arī vairāki iekštelpu notikumi.

(''D'') — demonstrāciju sporta veids; (''E'') — izstādes sporta veids

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! colspan=25| Pašreizējās disciplīnas
|-
! colspan=2| Disciplīnas || [[Teniss 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1896]] || [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1900]] || [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1904]] || [[Teniss 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1908]] || [[Teniss 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1912]] || [[Teniss 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]] || [[Teniss 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1924]] || 1928—1964 || ''[[Teniss 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1968]]'' || 1972—1980 || ''[[Teniss 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1984]]'' || [[Teniss 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1988]] || [[Teniss 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1992]] || [[Teniss 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1996]] || [[Teniss 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2000]] || [[Teniss 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2004]] || [[Teniss 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2008]] || [[Teniss 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2012]] || [[Teniss 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2016]] || ''[[Teniss 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2020]]'' || Reizes
|-
| rowspan=2 align=left| Vienspēles || align=left| Vīrieši || [[Teniss 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Vīriešu vienspēles|X]] || [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Vīriešu vienspēles|X]] || [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Vīriešu vienspēles|X]] || [[Teniss 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs - Vīriešu vienspēles|X]] || [[Teniss 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs - Vīriešu vienspēles|X]] || [[Teniss 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs - Vīriešu vienspēles|X]] || [[Teniss 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs - Vīriešu vienspēles|X]] || style=&quot;background:lightgray| || ''[[Teniss 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs - Demonstrācija, vīriešu vienspēles|D]], [[Teniss 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs - Izstāde, vīriešu vienspēles|E]]'' || style=&quot;background:lightgray| || [[Teniss 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs - Vīriešu vienspēles|''D'']] || [[Teniss 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs - Vīriešu vienspēles|X]] || [[Teniss 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs - Vīriešu vienspēles|X]] || [[Teniss 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs - Vīriešu vienspēles|X]] || [[Teniss 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs - Vīriešu vienspēles|X]] || [[Teniss 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs - Vīriešu vienspēles|X]] || [[Teniss 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs - Vīriešu vienspēles|X]] || [[Teniss 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs - Vīriešu vienspēles|X]] || [[Teniss 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs - Vīriešu vienspēles|X]] || [[Teniss 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs - Vīriešu vienspēles|X]] || '''16''' + ''2''
|-
| align=left| Sievietes || — || [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Sieviešu vienspēles|X]] || — || [[Teniss 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs - Sieviešu vienspēles|X]] || [[Teniss 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs - Sieviešu vienspēles|X]] || [[Teniss 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs - Sieviešu vienspēles|X]] || [[Teniss 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs - Sieviešu vienspēles|X]] || style=&quot;background:lightgray| || ''[[Teniss 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs - Demonstrācija, sieviešu vienspēles|D]], [[Teniss 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs - Izstāde, sieviešu vienspēles|E]]'' || style=&quot;background:lightgray| || [[Teniss 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs - Sieviešu vienspēles|''D'']] || [[Teniss 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs - Sieviešu vienspēles|X]] || [[Teniss 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs - Sieviešu vienspēles|X]] || [[Teniss 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs - Sieviešu vienspēles|X]] || [[Teniss 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs - Sieviešu vienspēles|X]] || [[Teniss 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs - Sieviešu vienspēles|X]] || [[Teniss 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs - Sieviešu vienspēles|X]] || [[Teniss 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs - Sieviešu vienspēles|X]] || [[Teniss 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs - Sieviešu vienspēles|X]] || [[Teniss 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs - Sieviešu vienspēles|X]] || '''14''' + ''2''
|-
| rowspan=3 align=left| Dubultspēles || align=left| Vīrieši || [[Teniss 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Vīriešu dubultspēles|X]] || [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Vīriešu dubultspēles|X]] || [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs - Vīriešu dubultspēles|X]] || [[Teniss 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs - Vīriešu dubultspēles|X]] || [[Teniss 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs - Vīriešu dubultspēles|X]] || [[Teniss 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs - Vīriešu dubultspēles|X]] || [[Teniss 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs - Vīriešu dubultspēles|X]] || style=&quot;background:lightgray| || ''[[Teniss 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs - Demonstrācija, vīriešu dubultspēles|D]], [[Teniss 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs - Izstāde, vīriešu dubultspēles|E]]'' || style=&quot;background:lightgray| || — || [[Teniss 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs - Vīriešu dubultspēles|X]] || [[Teniss 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs - Vīriešu dubultspēles|X]] || [[Teniss 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs - Vīriešu dubultspēles|X]] || [[Teniss 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs - Vīriešu dubultspēles|X]] || [[Teniss 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs - Vīriešu dubultspēles|X]] || [[Teniss 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs - Vīriešu dubultspēles|X]] || [[Teniss 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs - Vīriešu dubultspēles|X]] || [[Teniss 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs - Vīriešu dubultspēles|X]] || [[Teniss 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs - Vīriešu dubultspēles|X]] || '''16''' + ''1''
|-
| align=left| Sievietes || — || — || — || — || — || [[Teniss 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Sieviešu dubultspēles|X]] || [[Teniss 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs - Sieviešu dubultspēles|X]] || style=&quot;background:lightgray| || ''[[Teniss 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs - Demonstrācija, sieviešu dubultspēles|D]], [[Teniss 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs - Izstāde, sieviešu dubultspēles|E]]'' || style=&quot;background:lightgray| || — || [[Teniss 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs - Sieviešu dubultspēles|X]] || [[Teniss 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs - Sieviešu dubultspēles|X]] || [[Teniss 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs - Sieviešu dubultspēles|X]] || [[Teniss 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs - Sieviešu dubultspēles|X]] || [[Teniss 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs - Sieviešu dubultspēles|X]] || [[Teniss 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs - Sieviešu dubultspēles|X]] || [[Teniss 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs - Sieviešu dubultspēles|X]] || [[Teniss 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs - Sieviešu dubultspēles|X]] || [[Teniss 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs - Sieviešu dubultspēles|X]] || '''11''' + ''1''
|-
| align=left| Jaukti || — || [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Jauktās dubultspēles|X]] || — || — || [[Teniss 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs - Jauktās dubultspēles|X]] || [[Teniss 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs - Jauktās dubultspēles|X]] || [[Teniss 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs - Jauktās dubultspēles|X]] || style=&quot;background:lightgray| || ''[[Teniss 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs - Demonstrācija, jauktās dubultspēles|D]], [[Teniss 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs - Izstāde, jauktās dubultspēles|E]]'' || style=&quot;background:lightgray| || — || — || — || — || — || — || — || [[Teniss 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs - Jauktās dubultspēles|X]] || [[Teniss 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs - Jauktās dubultspēles|X]] || [[Teniss 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs - Jauktās dubultspēles|X]] || '''8''' + ''1''
|-
! colspan=25| Bijušās disciplīnas
|-
| rowspan=2 align=left| Vienspēles &lt;br /&gt; iekštelpās|| align=left| Vīrieši || — || — || — || [[Teniss 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs - Vīriešu vienspēles iekštelpās|X]] || [[Teniss 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs - Vīriešu vienspēles iekštelpās|X]] || — || — || style=&quot;background:lightgray| || — || style=&quot;background:lightgray| || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || '''2'''
|-
| align=left| Sievietes || — || — || — || [[Teniss 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs - Sieviešu vienspēles iekštelpās|X]] || [[Teniss 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs - Sieviešu vienspēles iekštelpās|X]] || — || — || style=&quot;background:lightgray| || — || style=&quot;background:lightgray| || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || '''2'''
|-
| rowspan=2 align=left| Dubultspēles &lt;br /&gt; iekštelpās|| align=left| Vīrieši || — || — || — || [[Teniss 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs - Vīriešu dubultspēles iekštelpās|X]] || [[Teniss 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs - Vīriešu dubultspēles iekštelpās|X]] || — || — || style=&quot;background:lightgray| || — || style=&quot;background:lightgray| || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || '''2'''
|-
| align=left| Jauktās || — || — || — || — || [[Teniss 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs - Jauktās dubultspēles iekštelpās|X]] || — || — || style=&quot;background:lightgray| || — || style=&quot;background:lightgray| || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || '''1'''
|- bgcolor=#bbb
| colspan=25|
|-
| colspan=2 align=right| ''Kopā:'' || 2 || 4 || 2 || 6 || 8 || 5 || 5 || style=&quot;background:lightgray| || ''5'' || style=&quot;background:lightgray| || ''2'' || 4 || 4 || 4 || 4 || 4 || 4 || 5 || 5 || 5 ||
|}

== Segumi ==
Tenisa spēles laukums olimpiskajās spēlēs ir bijis atšķirīgs. No 1896. gada Atēnas spēlēm līdz 1924. gada Parīzes spēlēm tenisa turnīri lielākoties notika māla seguma kortos. Savukārt kopš 1984. gada Losandželosas spēlēm teniss galvenokārt ir aizvadīts cietā seguma kortos. Savukārt 1908. gada Londonas, [[1920. gada vasaras olimpiskās spēles|1920. gada Antverpenes]] un 2012. gada Londonas spēlēs tenisa turnīri notika zāles seguma kortos. 1908. gada Londonas un 1912. gada Stokholmas spēlēs tenisa turnīrs notika arī uz koka seguma kortiem

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Segums || [[Teniss 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1896]] || [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1900]] || [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1904]] || [[Teniss 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1908]] || [[Teniss 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1912]] || [[Teniss 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]] || [[Teniss 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1924]] || 1928—1964 || ''[[Teniss 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1968]]'' || 1972—1980 || ''[[Teniss 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1984]]'' || [[Teniss 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1988]] || [[Teniss 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1992]] || [[Teniss 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1996]] || [[Teniss 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2000]] || [[Teniss 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2004]] || [[Teniss 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2008]] || [[Teniss 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2012]] || [[Teniss 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2016]] || ''[[Teniss 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2020]]'' || ''[[Teniss 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024]]'' || ''[[Teniss 2028. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2028]]'' ||Reizes
|-
| align=left| Iekštelpas || — || — || — || X || X || — || — || style=&quot;background:lightgray| || — || style=&quot;background:lightgray| || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — ||'''2'''
|-
| align=left| Ārpus || X || X || X || X || X || X || X || style=&quot;background:lightgray| || X || style=&quot;background:lightgray| || X || X || X || X || X || X || X || X || X || X || X || X ||'''19'''
|- bgcolor=#bbb
| colspan=25|
|-
| align=left| Cietais segums || — || — || — || — || — || — || — || style=&quot;background:lightgray| || — || style=&quot;background:lightgray| || X || X || — || X || X || X || X || — || X || X ||  — || X || '''9'''
|-
| align=left| Koka segums || — || — || — || X || X || — || — || style=&quot;background:lightgray| || — || style=&quot;background:lightgray| || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — ||  — || — ||'''2'''
|-
| align=left| Māla segums || X || X || X || — || X || — || X || style=&quot;background:lightgray| || X || style=&quot;background:lightgray| || — || — || X || — || — || — || — || — || — || — || X || — ||'''8'''
|-
| align=left| Zāles segums || — || — || — || X || — || X || — || style=&quot;background:lightgray| || — || style=&quot;background:lightgray| || — || — || — || — || — || — ||  — || X || — || — || — || — || '''3'''
|}

== Norises vietas ==
{{pamatraksts|Olimpisko spēļu norises vietu uzskaitījums tenisā}}
{{colbegin|2}}
* ''{{flaga|ASV}} [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028 Losandželosa]]'' — ''[[Digniti Helta sporta parks|Digniti Helta sporta parka]] tenisa korti''
* ''{{flaga|Francija}} [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024 Parīze]]'' — ''[[Rolāngarosa stadions]] ''
* ''{{flaga|Japāna}} [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020 Tokija]]'' — ''[[Ariakes tenisa centrs]]''
* {{flaga|Brazīlija}} [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016 Riodežaneiro]] — [[Olimpiskais tenisa centrs (Riodežaneiro)|Olimpiskais tenisa centrs]]
* {{flaga|Lielbritānija}} [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012 Londona]] — [[Visanglijas lauka tenisa un kroketa klubs]]
* {{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]] — [[Nacionālais tenisa centrs (Pekina)|Nacionālais tenisa centrs]]
* {{flaga|Grieķija}} [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004 Atēnas]] — [[Atēnu olimpiskais tenisa centrs]]
* {{flaga|Austrālija}} [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000 Sidneja]] — [[Sidnejas olimpiskā parka tenisa centrs]]
* {{flaga|ASV}} [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996 Atlanta]] — [[Stounmonteinas tenisa centrs]]
* {{flaga|Spānija}} [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992 Barselona]] — ''[[Vall d'Hebron Tennis]]''
* {{flaga|Dienvidkoreja}} [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|1988 Seula]] — [[Seulas olimpiskā parka tenisa centrs]]
* ''{{flaga|ASV}} [[1984. gada vasaras olimpiskās spēles|1984 Losandželosa]]'' — [[Losandželosas tenisa centrs]] (''demonstrācija'')
* ''{{flaga|Meksika}} [[1968. gada vasaras olimpiskās spēles|1968 Mehiko]]'' — [[Rafaela Osuna stadions]] (''izstāde'') un [[Gvadalaharas štata klubs]] (''demonstrācija'')
* {{flaga|Francija}} [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|1924 Francija]] — [[Īva du Manuāra olimpiskais stadions]]
* {{flaga|Beļģija}} [[1920. gada vasaras olimpiskās spēles|1920 Atverpene]] — [[Bēršota tenisa klubs]]
* {{flaga|Zviedrija}} [[1912. gada vasaras olimpiskās spēles|1912 Stokholma]] — [[Estermalmas tenisa paviljons]]
* {{flaga|Lielbritānija}} [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908 Londona]] — [[Karalienes klubs]] un [[Visanglijas lauka tenisa un kroketa klubs]]
* {{flaga|ASV}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Sentluisa]] — [[Frānsisa laukums]]
* {{flaga|Francija}} [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900 Parīze]] — [[Puto sala]]
* {{flaga|Grieķija|old}} [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|1896 Atēnas]] — [[Atēnu lauka tenisa klubs]]
{{colend}}

== Zelta medaļnieki (pašreizējās disciplīnās) ==
{{pamatraksts|Olimpisko medaļnieku uzskaitījums tenisā}}

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! rowspan=2 | Spēles
! colspan=5 | Zelta medaļnieki
|-
! Vīriešu vienspēles
! Sievietes vienspēles
! Vīriešu dubultspēles
! Sieviešu dubultspēles
! Jauktās dubultspēles
|-
| align=left| {{flaga|Japāna}} [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020 Tokija]] &lt;br /&gt; (''[[Teniss 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|raksts]]'') ||{{flagathlete|[[Aleksandrs Zverevs]]|GER}} ||{{flagathlete|[[Belinda Benčiča]]|SUI}} || {{flagathlete|[[Nikolā Mektičs]] un &lt;br&gt; [[Mate Pavičs]]|CRO}}|| {{flagathlete|[[Barbora Krejčīkova]] un &lt;br /&gt;[[Kateržina Sinjakova]]|CZE}}|| [[Anastasija Pavļučenkova]]&lt;br /&gt; un [[Andrejs Rubļevs]] {{Piezīme|&lt;small&gt;(KOK)&lt;/small&gt;|Krievijas Olimpiskā komiteja}}
|-
| align=left| {{flaga|Brazīlija}} [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016 Riodežaneiro]] &lt;br /&gt; (''[[Teniss 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|raksts]]'') || {{flagathlete|[[Endijs Marejs]]|GBR}} || {{flagathlete|[[Monika Puiga]]|PUR}} || {{flagathlete|[[Marks Lopess]] un &lt;br /&gt; [[Rafaels Nadals]]|ESP}} || {{flagathlete|[[Jekaterina Makarova]] un &lt;br /&gt; [[Jeļena Vesņina]]|RUS}} || {{flagathlete|[[Betānija Mateka-Sendsa]] &lt;br /&gt; un [[Džeks Soks]]|USA}}
|-
| align=left| {{flaga|Lielbritānija}} [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012 Londona]] &lt;br /&gt; (''[[Teniss 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|raksts]]'') || {{flagathlete|[[Endijs Marejs]]|GBR}} || {{flagathlete|[[Serēna Viljamsa]]|USA}} || {{flagathlete|[[Bobs Braiens]] &lt;br /&gt; [[Maiks Braiens]]|USA}} || {{flagathlete|[[Venusa Viljamsa]] un &lt;br /&gt; [[Serēna Viljamsa]]|USA}} || {{flagathlete|[[Viktorija Azarenka]] un &lt;br /&gt; [[Maksims Mirnijs]]|BLR}}
|-
| align=left| {{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]] &lt;br /&gt; (''[[Teniss 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|raksts]]'') || {{flagathlete|[[Rafaels Nadals]]|ESP}} || {{flagathlete|[[Jeļena Dementjeva]]|RUS}} || {{flagathlete|[[Rodžers Federers]] un &lt;br /&gt; [[Stanislass Vavrinka]]|SUI}} || {{flagathlete|[[Venusa Viljamsa]] un &lt;br /&gt; [[Serēna Viljamsa]]|USA}} || rowspan=6 bgcolor=#bbb|
|-
| align=left| {{flaga|Grieķija}} [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004 Atēnas]] &lt;br /&gt; (''[[Teniss 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|raksts]]'') || {{flagathlete|[[Nikolass Masū]]|CHI}} || {{flagathlete|[[Žustīne Enāna]]|BEL}} || {{flagathlete|[[Fernando Gonsaless]] un &lt;br /&gt; [[Nikolass Masū]]|CHI}} || {{flagathlete|[[Li Tina]] un &lt;br /&gt; [[Suņa Tiaņtiaņa]]|CHN}}
|-
| align=left| {{flaga|Austrālija}} [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000 Sidneja]] &lt;br /&gt; (''[[Teniss 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|raksts]]'') || {{flagathlete|[[Jevgeņijs Kafeļņikovs]]|RUS}} || {{flagathlete|[[Venusa Viljamsa]]|USA}} || {{flagathlete|[[Sebastjēns Laro]] un &lt;br /&gt; [[Daniels Nestors]]|CAN}} || {{flagathlete|[[Venusa Viljamsa]] un &lt;br /&gt; [[Serēna Viljamsa]]|USA}}
|-
| align=left| {{flaga|ASV}} [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996 Atlanta]] &lt;br /&gt; (''[[Teniss 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|raksts]]'') || {{flagathlete|[[Andrē Agasi]]|USA}} ||{{flagathlete|[[Lindsija Devenporta]]|USA}}|| {{flagathlete|[[Tods Vudbridžs]] un &lt;br /&gt; [[Marks Vudfords]]|AUS}} || {{flagathlete|[[Džidži Fernandesa]] un &lt;br /&gt; [[Mērija Džo Fernandesa]]|USA}}
|-
| align=left| {{flaga|Spānija}} [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992 Barselona]] &lt;br /&gt; (''[[Teniss 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|raksts]]'')|| {{flagathlete|[[Marks Rosē]]|SUI}} || {{flagathlete|[[Dženifere Kapriati]]|USA}} || {{flagathlete|[[Boriss Bekers]] un &lt;br /&gt; [[Mihaels Štihs]]|GER}} || {{flagathlete|[[Džidži Fernandesa]] un &lt;br /&gt; [[Mērija Džo Fernandesa]]|USA}}
|-
| align=left| {{flaga|Dienvidkoreja}} [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|1988 Seula]] &lt;br /&gt; (''[[Teniss 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|raksts]]'') || {{flagathlete|[[Miloslavs Mečiržs]]|TCH}} || {{flagathlete|[[Štefija Grāfa]]|FRG}} || {{flagathlete|[[Kens Fleks]] un &lt;br /&gt; [[Roberts Seguso]]|USA}} || {{flagathlete|[[Pema Šraivere]] un &lt;br /&gt; [[Zina Garisone]]|USA}}
|- bgcolor=#bbb
|colspan=6|
|-
| align=left| {{flaga|Francija}} [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|1924 Francija]] &lt;br /&gt; (''[[Teniss 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|raksts]]'') || {{flagathlete|[[Vinsents Ričardss]]|USA}} || {{flagathlete|[[Helēna Vilsa]]|USA}} || {{flagathlete|[[Vinsents Ričardss]] un &lt;br /&gt; [[Frēnsiss Hanters]]|USA}} || {{flagathlete|[[Helēna Vilsa]] un &lt;br /&gt; [[Heizela Vaitmena]]|USA}} || {{flagathlete|[[Heizela Vaitmena]] un &lt;br /&gt; [[R. Noriss Viljamss]]|USA}}
|-
| align=left| {{flaga|Beļģija}} [[1920. gada vasaras olimpiskās spēles|1920 Atverpene]] &lt;br /&gt; (''[[Teniss 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|raksts]]'') || {{flagathlete|[[Luiss Reimonds]]|RSA|1912}} || {{flagathlete|[[Sjūzena Lenglena]]|FRA}} || {{flagathlete|[[Noels Tērbulls]] un &lt;br /&gt; [[Makss Vusnams]]|GBR}} || {{flagathlete|[[Ketlīna Makkeina-Godfrī]] un &lt;br /&gt; [[Vinifreda Makneira]]|GBR}} || {{flagathlete|[[Suzanna Lenglena]] un &lt;br /&gt; [[Makss Dekužī]]|FRA}}
|-
| align=left| {{flaga|Zviedrija}} [[1912. gada vasaras olimpiskās spēles|1912 Stokholma]] &lt;br /&gt; (''[[Teniss 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|raksts]]'') || {{flagathlete|[[Čārlzs Vilsons (tenisists)|Čārlzs Vilsons]]|RSA|1801}} || {{flagathlete|[[Margarita Brokdi]]|FRA}} || {{flagathlete|[[Harolds Kitsons]] un &lt;br /&gt; [[Čārlzs Vilsons (tenisists)|Čārlzs Vilsons]]|RSA|1801}} || rowspan=5 bgcolor=#bbb| || {{flagathlete|[[Doroteja Kēringa]] un &lt;br /&gt; [[Heinrihs Šomburgks]]|GER|empire}}
|-
| align=left| {{flaga|Lielbritānija}} [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908 Londona]] &lt;br /&gt; (''[[Teniss 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|raksts]]'') || {{flagathlete|[[Džosija Ričijs]]|GBR}} || {{flagathlete|[[Doroteja Lamberta-Čambersa]]|GBR}} || {{flagathlete|[[Redžinalds Dohertijs]] un &lt;br /&gt; [[Džordžs Hiljards]]|GBR}} || rowspan=2 bgcolor=#bbb|
|-
| align=left| {{flaga|ASV}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Sentluisa]] &lt;br /&gt; (''[[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|raksts]]'') || {{flagathlete|[[Bilss Raits]]|USA}} || bgcolor=#bbb| || {{flagathlete|[[Bilss Raits]] un &lt;br /&gt; [[Edgars Leonards]]|USA}}
|-
| align=left| {{flaga|Francija}} [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900 Parīze]] &lt;br /&gt; (''[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|raksts]]'') || {{flagathlete|[[Lorenss Dohertijs]]|GBR}} || {{flagathlete|[[Šarlote Kūpere]]|GBR}} || {{flagathlete|[[Lorenss Dohertijs]] un &lt;br /&gt; [[Redžinalds Dohertijs]]|GBR}} || {{flagathlete|[[Šarlote Kūpere]] un &lt;br /&gt; [[Redžinalds Dohertijs]]|GBR}}
|-
| align=left| {{flaga|Grieķija|old}} [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|1896 Atēnas]] &lt;br /&gt; (''[[Teniss 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|raksts]]'') || {{flagathlete|[[Džons Bolands]]|GBR}} || bgcolor=#bbb| || {{flagathlete|[[Džons Bolands]]|GBR}} un &lt;br /&gt; {{flagathlete|[[Frīdrihs Trauns]]|GER|empire}} || bgcolor=#bbb|
|}

== Medaļu kopvērtējumu tabulas ==

=== Visi gadi (1896 — 1924, 1988 — 2016) ===
''Slīprakstā'' norādītas tās valstis, kuras vairs neeksistē.

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Valsts !! style=&quot;background:gold&quot; | Zelts !! style=&quot;background:silver&quot; | Sudrabs !! style=&quot;background:#cc9966&quot; | Bronza !! Kopā
|-
| 1 || align=left| {{flagIOCteam|USA}} || '''21''' || 6 || '''12''' || 39
|-
| 2 || align=left| {{flagIOCteam|GBR}} || 17 || '''14''' || '''12''' || 43
|-
| 3 || align=left| {{flagIOCteam|FRA}} || 5 || 6 || 8 || 19
|-
| 4 || align=left| {{flagIOCteam|RUS}} || 3 || 3 || 2 || 8
|-
| 5 || align=left| {{flagIOCteam|RSA}} || 3 || 2 || 1 || 6
|-
| 6 || align=left| {{flagIOCteam|ESP}} || 2 || 7 || 3 || 12
|-
| 7 || align=left| {{flagIOCteam|GER}} || 2 || 6 || 2 || 10
|-
| 8 || align=left| {{flagIOCteam|SUI}} || 2 || 2 || — || 4
|-
| 9 || align=left| {{flagIOCteam|CHI}} || 2 || 1 || 1 || 4
|-
| 10 || align=left| ''{{flagIOCteam|ZZX}}'' || 1 || 3 || 3 || 7
|-
| 11 || align=left| {{flagIOCteam|AUS}} || 1 || 1 || 3 || 5
|-
| 12 || align=left| ''{{flagIOCteam|TCH}}'' || 1 || 1 || 2 || 4
|-
| rowspan=4| 13/16 || align=left| {{flagIOCteam|BLR}} || 1 || — || 1 || 2
|-
| align=left| {{flagIOCteam|BEL}} || 1 || — || 1 || 2
|-
| align=left| {{flagIOCteam|CHN}} || 1 || — || 1 || 2
|-
| align=left| ''{{flagIOCteam|FRG}}'' || 1 || — || 1 || 2
|-
| rowspan=2| 17/18 || align=left| {{flagIOCteam|CAN}} || 1 || — || — || 1
|-
| align=left| {{flagIOCteam|PUR}} || 1 || — || — || 1
|-
| 19 || align=left| {{flagIOCteam|SWE}} || — || 3 || 5 || 8
|-
| 20 || align=left| {{flagIOCteam|CZE}} || — || 3 || 4 || 7
|-
| 21 || align=left| {{flagIOCteam|ARG}} || — || 2 || 4 || 6
|-
| 22 || align=left| {{flagIOCteam|JPN}} || — || 2 || 1 || 3
|-
| rowspan=2| 23/24 || align=left| {{flagIOCteam|GRE}} || — || 1 || 1 || 2
|-
| align=left| {{flagIOCteam|PUR}} || — || 1 || 1 || 2
|-
| rowspan=3| 25/27 || align=left| {{flagIOCteam|AUT}} || — || 1 || — || 1
|-
| align=left| {{flagIOCteam|DEN}} || — || 1 || — || 1
|-
| align=left| {{flagIOCteam|ROM}} || — || 1 || — || 1
|-
| 28 || align=left| {{flagIOCteam|CRO}} || — || — || 3 || 3
|-
| 29 || align=left| ''{{flagIOCteam|EUN}}'' || — || — || 2 || 2
|-
| rowspan=8| 30/37 || align=left| ''{{flagIOCteam|ANZ}}'' || — || — || 1 || 1
|-
| align=left| ''{{flagIOCteam|BOH}}'' || — || — || 1 || 1
|-
| align=left| {{flagIOCteam|BUL}} || — || — || 1 || 1
|-
| align=left| {{flagIOCteam|IND}} || — || — || 1 || 1
|-
| align=left| {{flagIOCteam|ITA}} || — || — || 1 || 1
|-
| align=left| {{flagIOCteam|NOR}} || — || — || 1 || 1
|-
| align=left| {{flagIOCteam|SRB}} || — || — || 1 || 1
|-
| align=left| {{flagIOCteam|HUN}} || — || — || 1 || 1
|-
! colspan=2| Kopā (37 valstis) || 66 || 67 || 82 || 215
|}

{{col-begin}}
{{col-2}}

=== 1988 — 2016 ===
''Slīprakstā'' norādītas tās valstis, kuras vairs neeksistē.
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Valsts !! style=&quot;background:gold&quot; | Zelts !! style=&quot;background:silver&quot; | Sudrabs !! style=&quot;background:#cc9966&quot; | Bronza !! Kopā
|-
| 1 || align=left| {{flagIOCteam|USA}} || '''14''' || 3 || '''7''' || 24
|-
| 2 || align=left| {{flagIOCteam|RUS}} || 3 || 3 || 2 || 8
|-
| 3 || align=left| {{flagIOCteam|ESP}} || 2 || '''7''' || 3 || 12
|-
| 4 || align=left| {{flagIOCteam|GER}} || 2 || 4 || 2 || 8
|-
| rowspan=2| 5/6 || align=left| {{flagIOCteam|GBR}} || 2 || 2 || — || 4
|-
| align=left| {{flagIOCteam|SUI}} || 2 || 2 || — || 4
|-
| 7 || align=left| {{flagIOCteam|CHI}} || 2 || 1 || 1 || 4
|-
| 8 || align=left| {{flagIOCteam|AUS}} || 1 || 1 || 3 || 5
|-
| 9 || align=left| ''{{flagIOCteam|TCH}}'' || 1 || 1 || 1 || 3
|-
| rowspan=4| 10/13 || align=left| {{flagIOCteam|BLR}} || 1 || — || 1 || 2
|-
| align=left| {{flagIOCteam|BEL}} || 1 || — || 1 || 2
|-
| align=left| ''{{flagIOCteam|FRG}}'' || 1 || — || 1 || 2
|-
| align=left| {{flagIOCteam|CHN}} || 1 || — || 1 || 2
|-
| rowspan=2| 14/15 || align=left| {{flagIOCteam|CAN}} || 1 || — || — || 1
|-
| align=left| {{flagIOCteam|PUR}} || 1 || — || — || 1
|-
| 16 || align=left| {{flagIOCteam|CZE}} || — || 3 || 4 || 7
|-
| 17 || align=left| {{flagIOCteam|ARG}} || — || 2 || 3 || 5
|-
| 18 || align=left| {{flagIOCteam|FRA}} || — || 2 || 2 || 4
|-
| 19 || align=left| {{flagIOCteam|SWE}} || — || 1 || 2 || 3
|-
| rowspan=3| 20/22 || align=left| {{flagIOCteam|RSA}} || — || 1 || — || 1
|-
| align=left| {{flagIOCteam|NED}} || — || 1 || — || 1
|-
| align=left| {{flagIOCteam|ROM}} || — || 1 || — || 1
|-
| 23 || align=left| {{flagIOCteam|CRO}} || — || — || 3 || 3
|-
| 24 || align=left| ''{{flagIOCteam|EUN}}'' || — || — || 2 || 2
|-
| rowspan=4| 25/28 || align=left| {{flagIOCteam|BUL}} || — || — || 1 || 1
|-
| align=left| {{flagIOCteam|IND}} || — || — || 1 || 1
|-
| align=left| {{flagIOCteam|JPN}} || — || — || 1 || 1
|-
| align=left| {{flagIOCteam|SRB}} || — || — || 1 || 1
|-
! colspan=2| Kopā (27 valstis) || 34 || 34 || 42 || 110
|}
{{col-2}}

=== 1896 — 1924 ===
''Slīprakstā'' norādītas tās valstis, kuras vairs neeksistē.

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Nācija !! style=&quot;background:gold&quot; | Zelts !! style=&quot;background:silver&quot; | Sudrabs !! style=&quot;background:#cc9966&quot; | Bronza !! Kopā
|-
| 1 || align=left| {{flagIOCteam|GBR}} || '''15''' || '''12''' || '''12''' || 39
|-
| 2 || align=left| {{flagIOCteam|USA}} || 7 || 3 || 5 || 15
|-
| 3 || align=left| {{flagIOCteam|FRA}} || 5 || 4 || 6 || 15
|-
| 4 || align=left| {{flagIOCteam|RSA}} || 3 || 1 || 1 || 5
|-
| 5 || align=left| ''{{flagIOCteam|ZZX}}'' || 1 || 3 || 3 || 7
|-
| 6 || align=left| {{flagIOCteam|GER}} || 1 || 2 || 1 || 4
|-
| 7 || align=left| {{flagIOCteam|SWE}} || — || 2 || 3 || 5
|-
| 8 || align=left| {{flagIOCteam|JPN}} || — || 2 || — || 2
|-
| 9 || align=left| {{flagIOCteam|GRE}} || — || 1 || 1 || 2
|-
| rowspan=2| 10/11 || align=left| {{flagIOCteam|AUT}} || — || 1 || — || 1
|-
| align=left| {{flagIOCteam|DEN}} || — || 1 || — || 1
|-
| rowspan=7| 12/18 || align=left| ''{{flagIOCteam|ANZ}}'' || — || — || 1 || 1
|-
| align=left| ''{{flagIOCteam|BOH}}'' || — || — || 1 || 1
|-
| align=left| ''{{flagIOCteam|TCH}}'' || — || — || 1 || 1
|-
| align=left| {{flagIOCteam|ITA}} || — || — || 1 || 1
|-
| align=left| {{flagIOCteam|NED}} || — || — || 1 || 1
|-
| align=left| {{flagIOCteam|NOR}} || — || — || 1 || 1
|-
| align=left| {{flagIOCteam|HUN}} || — || — || 1 || 1
|-
! colspan=2| Kopā (18 valstis) || 32 || 32 || 39 || 103
|}
{{col-2}}
{{col-end}}

=== Medaļu sadalījums pa valstīm ===
''Slīprakstā'' norādītas tās Valsts/Komandas, kuras vairs neeksistē.

;Paskaidrojumi
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
|align=center| # || Medaļu skaits
|-
|align=center| — || Neviens sportists valstij neizcīnija medaļas
|-
|bgcolor=lightgray| || Valsts/Komanda nebija pārstāvēta tenisa turnīrā olimpiskajās spēlēs
|-
|bgcolor=#bbb| || Sporta veids nebija iekļauts olimpisko spēļu programmā
|}

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Valsts/Komanda || [[Teniss 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1896]] || [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1900]] || [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1904]] || [[Teniss 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1908]] || [[Teniss 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1912]] || [[Teniss 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]] || [[Teniss 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1924]] || 1928 — 1984 || [[Teniss 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1988]] || [[Teniss 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1992]] || [[Teniss 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1996]] || [[Teniss 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2000]] || [[Teniss 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2004]] || [[Teniss 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2008]] || [[Teniss 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2012]] || [[Teniss 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2016]] || [[Teniss 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2020]] || rowspan=33 style=&quot;background:black| || Kopā
|-
|align=left| ''{{flagIOCteam|EUN}}'' || colspan=7 style=&quot;background:lightgray| || style=&quot;background:#bbb| || style=&quot;background:lightgray| || 2 || colspan=7 style=&quot;background:lightgray| || '''2'''
|-
|align=left| {{flagIOCteam|ARG}} || colspan=6 style=&quot;background:lightgray| || — || style=&quot;background:#bbb| || 1 || 1 || — || || || || || 1 || ||
|-
|align=left| {{flagIOCteam|USA}} || — || 1 || 8 || — || — || — || 5 || style=&quot;background:#bbb| || 5 || 3 || 3 || || || || || 3 || ||
|-
|align=left| {{flagIOCteam|AUS}} || — || — || colspan=3 style=&quot;background:lightgray| || — || — || style=&quot;background:#bbb| || 1 || 1 || 1 || || || || || — || ||
|-
|align=left| ''{{flagIOCteam|ANZ}}'' || colspan=4 style=&quot;background:lightgray| || 1 || colspan=2 style=&quot;background:lightgray| || style=&quot;background:#bbb| || colspan=9 style=&quot;background:lightgray| || '''1'''
|-
|align=left| {{flagIOCteam|AUT}} || colspan=3 style=&quot;background:lightgray| || — || 1 || colspan=2 style=&quot;background:lightgray| || style=&quot;background:#bbb| || — || — || — || — || — || — || — || — ||  ||'''1'''
|-
|align=left| ''{{flagIOCteam|BOH}}'' || style=&quot;background:lightgray| || 1 || style=&quot;background:lightgray| || — || — || colspan=2 style=&quot;background:lightgray| || style=&quot;background:#bbb| || colspan=9 style=&quot;background:lightgray| || '''1'''
|-
|align=left| {{flagIOCteam|BUL}} || colspan=7 style=&quot;background:lightgray| || style=&quot;background:#bbb| || 1 || — || — || — || — || — || — || — ||  || '''1'''
|-
|align=left| {{flagIOCteam|CZE}} || colspan=7 style=&quot;background:lightgray| || style=&quot;background:#bbb| || colspan=2 style=&quot;background:lightgray| || 2 || || || || || 3 ||  ||
|-
|align=left| ''{{flagIOCteam|TCH}}'' || colspan=5 style=&quot;background:lightgray| || 1 || — || style=&quot;background:#bbb| || 3 || — || colspan=7 style=&quot;background:lightgray| || '''4'''
|-
|align=left| {{flagIOCteam|RSA}} || colspan=3 style=&quot;background:lightgray| || — || 3 || 2 || — || style=&quot;background:#bbb| || — || 1 || — || || || || || — || ||
|-
|align=left| {{flagIOCteam|DEN}} || colspan=4 style=&quot;background:lightgray| || 1 || — || — || style=&quot;background:#bbb| || — || — || — || — || — || — || — || — || || '''1'''
|-
|align=left| {{flagIOCteam|FRA}} || — || 2 || style=&quot;background:lightgray| || — || 5 || 4 || 4 || style=&quot;background:#bbb| || — || — || — || || || || || — || ||
|-
|align=left| {{flagIOCteam|GRE}} || 2 || colspan=4 style=&quot;background:lightgray| || — || — || style=&quot;background:#bbb| || — || — || — || — || — || — || — || — || || '''2'''
|-
|align=left| {{flagIOCteam|CRO}} || colspan=7 style=&quot;background:lightgray| || style=&quot;background:#bbb| || style=&quot;background:lightgray| || 2 || — || || || || || — || ||
|-
|align=left| {{flagIOCteam|IND}} || colspan=6 style=&quot;background:lightgray| || — || style=&quot;background:#bbb| || — || — || 1 || || || || || — || ||
|-
|align=left| {{flagIOCteam|ITA}} || colspan=5 style=&quot;background:lightgray| || — || 1 || style=&quot;background:#bbb| || — || — || — || || || || || — || ||
|-
|align=left| {{flagIOCteam|JPN}} || colspan=5 style=&quot;background:lightgray| || 2 || — || style=&quot;background:#bbb| || — || — || — || || || || || 1 || ||
|-
|align=left| ''{{flagIOCteam|ZZX}}'' || 3 || 4 || colspan=5 style=&quot;background:lightgray| || style=&quot;background:#bbb| ||colspan=9 style=&quot;background:lightgray| || '''7'''
|-
|align=left| {{flagIOCteam|RUS}} || colspan=7 style=&quot;background:lightgray| || style=&quot;background:#bbb| || colspan=2 style=&quot;background:lightgray| || — || || || || || 1 || ||
|-
|align=left| {{flagIOCteam|GBR}} || 1 || 8 || — || 15 || 6 || 6 || 3 || style=&quot;background:#bbb| || — || — || 1 || || || || || 1 || ||
|-
|align=left| {{flagIOCteam|NED}} || colspan=3 style=&quot;background:lightgray| || — || — || style=&quot;background:lightgray| || 1 || style=&quot;background:#bbb| || — || — || — || || || || || — || ||
|-
|align=left| {{flagIOCteam|NOR}} || colspan=4 style=&quot;background:lightgray| || 1 || — || — || style=&quot;background:#bbb| || — || — || — || || || || || — || ||
|-
|align=left| {{flagIOCteam|PUR}} || colspan=7 style=&quot;background:lightgray| || style=&quot;background:#bbb| || style=&quot;background:lightgray| || — || colspan=2 style=&quot;background:lightgray| || — || colspan=2 style=&quot;background:lightgray| || 1 ||  || '''1'''
|-
|align=left| ''{{flagIOCteam|FRG}}'' || colspan=7 style=&quot;background:lightgray| || style=&quot;background:#bbb| || 2 || colspan=8 style=&quot;background:lightgray| || '''2'''
|-
|align=left| {{flagIOCteam|ROU}} || colspan=7 style=&quot;background:lightgray| || style=&quot;background:#bbb| || style=&quot;background:lightgray| || — || — || — || — || — || — || 1 || || '''1'''
|-
|align=left| {{flagIOCteam|ESP}} || colspan=5 style=&quot;background:lightgray| || — || — || style=&quot;background:#bbb| || 1 || 3 || 3 || || || || || 1 || ||
|-
|align=left| {{flagIOCteam|SUI}} || colspan=5 style=&quot;background:lightgray| || — || — || style=&quot;background:#bbb| || — || 1 || — || || || || || 1 || ||
|-
|align=left| {{flagIOCteam|HUN}} || 1 || colspan=2 style=&quot;background:lightgray| || — || — || style=&quot;background:lightgray| || — || style=&quot;background:#bbb| || — || — || — || — || — || — || — || — || || '''1'''
|-
|align=left| {{flagIOCteam|GER}} || — || style=&quot;background:lightgray| || — || 1 || 3 || colspan=2 style=&quot;background:lightgray| || style=&quot;background:#bbb| || style=&quot;background:lightgray| || 2 || 1 || || || || || 1 || ||
|-
|align=left| {{flagIOCteam|SWE}} || colspan=3 style=&quot;background:lightgray| || 2 || 3 || — || — || style=&quot;background:#bbb| || 2 || — || — || || || || || — || ||
|-
! Valsts/Komanda || [[Teniss 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1896]] || [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1900]] || [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1904]] || [[Teniss 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1908]] || [[Teniss 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1912]] || [[Teniss 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]] || [[Teniss 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1924]] || 1928 — 1984 || [[Teniss 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1988]] || [[Teniss 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1992]] || [[Teniss 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1996]] || [[Teniss 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2000]] || [[Teniss 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2004]] || [[Teniss 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2008]] || [[Teniss 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2012]] || [[Teniss 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2016]] || [[Teniss 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2020]] || Kopā
|}

== Titulētākie sportisti ==
[[Attēls:Venus Williams 2012.jpg|200px|thumb|[[Venusa Viljamsa]] ir visu lauku vistitulētākā tenisiste olimpiskajās spēlēs.]]
''Tabulā iekļauti tikai tie tenisisti, kuri tenisā olimpiskajās spēlēs ir izcīnījuši vismaz divas zelta medaļas.''

{| class=&quot;wikitable sortable&quot;  style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Vārds, Uzvārds !! Pārstāvētā valsts !! Spēles !! Dzimums !! style=&quot;background:gold&quot; | Zelts !! style=&quot;background:silver&quot; | Sudrabs !! style=&quot;background:#cc9966&quot; | Bronza !! Kopā
|-
| 1 || align=left| {{sortname|Venusa|Viljamsa}} || align=left| {{flagIOCteam|USA}} || 2000; 2008 — 2016 || Sieviete || 4 || 1 || — || 5
|-
| 2 || align=left| {{sortname|Serīna|Viljamsa}} || align=left| {{flagIOCteam|USA}} || 2000; 2008 — 2012 || Sieviete || 4 || — || — || 4
|-
| 3 || align=left| {{sortname|Redžinalds|Dohertijs}} || align=left| {{flagIOCteam|GBR}} || 1900; 1908 || Vīrietis || 3 || — || 1 || 4
|-
| rowspan=2| 4/5 || align=left| {{sortname|Vinsents|Ričardss}} || align=left| {{flagIOCteam|USA}} || 1924 || Vīrietis || 2 || 1 || — || 3
|-
| align=left| {{sortname|Endijs|Marejs}} || align=left| {{flagIOCteam|GBR}} || 2012 — 2016 || Vīrietis || 2 || 1 || — || 3
|-
| rowspan=4| 6/9 || align=left| {{sortname|Lorenss|Dohertijs}} || align=left| {{flagIOCteam|GBR}} || 1900 || Vīrietis || 2 || — || 1 || 3
|-
| align=left| {{sortname|Mērija Džo|Fernandesa}} || align=left| {{flagIOCteam|USA}} || 1992 — 1996 || Sieviete || 2 || — || 1 || 3
|-
| align=left| {{sortname|Suzanna|Lenglēna}} || align=left| {{flagIOCteam|FRA}} || 1920 || Sieviete || 2 || — || 1 || 3
|-
| align=left| {{sortname|Čārlzs|Vinslovs}} || align=left| {{flagIOCteam|RSA|1912}} || 1912; 1920 || Vīrietis || 2 || — || 1 || 3
|-
| rowspan=11| 10/20 || align=left| {{sortname|Rafaels|Nadals}} || align=left| {{flagIOCteam|ESP}} || 2008; 2016 || Vīrietis || 2 || — || — || 2
|-
| align=left| {{sortname|Džons Pijs|Bolands}} || align=left| {{flagIOCteam|GBR}} || 1896 || Vīrietis || 2 || — || — || 2
|-
| align=left| {{sortname|Šarlote|Kūpere}} || align=left| {{flagIOCteam|GBR}} || 1900 || Sieviete || 2 || — || — || 2
|-
| align=left| {{sortname|Džidžī|Fernandesa}} || align=left| {{flagIOCteam|USA}} || 1992 — 1996 || Sieviete || 2 || — || — || 2
|-
| align=left| {{sortname|Andrē|Gobērs}} || align=left| {{flagIOCteam|FRA}} || 1912 || Vīrietis || 2 || — || — || 2
|-
| align=left| {{sortname|Artūrs|Gors}} || align=left| {{flagIOCteam|GBR}} || 1908 || Vīrietis || 2 || — || — || 2
|-
| align=left| {{sortname|Edīte|Hannama}} || align=left| {{flagIOCteam|GBR}} || 1912 || Sieviete || 2 || — || — || 2
|-
| align=left| {{sortname|Nikolass|Masū}} || align=left| {{flagIOCteam|CHI}} || 2004 || Vīrietis || 2 || — || — || 2
|-
| align=left| {{sortname|Heizela|Vaitmena}} || align=left| {{flagIOCteam|USA}} || 1924 || Sieviete || 2 || — || — || 2
|-
| align=left| {{sortname|Helēna|Vilsa}} || align=left| {{flagIOCteam|USA}} || 1924 || Sieviete || 2 || — || — || 2
|-
| align=left| {{sortname|Bīlss|Vraits}} || align=left| {{flagIOCteam|USA}} || 1904 || Vīrietis || 2 || — || — || 2
|}

== Pārstāvniecība ==
{{pamatraksts|Tenisistu uzskaitījums olimpiskajās spēlēs}}

=== Dalībnieku skaits un sadalījums ===

=== Pārstāvētās valstis ===
''Slīprakstā'' norādītas tās Valsts/Komandas, kuras vairs neeksistē.

;Paskaidrojumi
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
|align=center| # || Sportistu skaits
|-
|align=center| — || Neviens sportists valsti sporta veidā nepārstāvēja
|-
|bgcolor=lightgray| || Valsts/Komanda nebija pārstāvēta olimpiskajās spēlēs
|-
|bgcolor=#bbb| || Sporta veids nebija iekļauts olimpisko spēļu programmā
|}

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Valsts/Komanda (A — D) ↓ \ Gadi → || [[Tenisistu uzskaitījums 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1896]] || [[Tenisistu uzskaitījums 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1900]] || [[Tenisistu uzskaitījums 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1904]] || [[Tenisistu uzskaitījums 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1908]] || [[Tenisistu uzskaitījums 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1912]] || [[Tenisistu uzskaitījums 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]] || [[Tenisistu uzskaitījums 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1924]] || 1928—1964 || ''[[Tenisistu uzskaitījums 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1968]]'' || 1972—1980 || ''[[Tenisistu uzskaitījums 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1984]]'' || [[Tenisistu uzskaitījums 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1988]] || [[Tenisistu uzskaitījums 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1992]] || [[Tenisistu uzskaitījums 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1996]] || [[Tenisistu uzskaitījums 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2000]] || [[Tenisistu uzskaitījums 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2004]] || [[Tenisistu uzskaitījums 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2008]] || [[Tenisistu uzskaitījums 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2012]] || [[Tenisistu uzskaitījums 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2016]] || rowspan=106 style=&quot;background:black| || Reizes
|-
| align=left| {{flagIOCteam|ALG}} || colspan=7 style=&quot;background:lightgray| || style=&quot;background:#bbb| || — || style=&quot;background:#bbb| || — || 1 || — || — || — || 1 || — || — || — || 2
|-
| align=left| ''{{flagIOCteam|EUN}}'' || colspan=7 style=&quot;background:lightgray| || style=&quot;background:#bbb| || style=&quot;background:lightgray| || style=&quot;background:#bbb| || colspan=2 style=&quot;background:lightgray| || 5 || colspan=6 style=&quot;background:lightgray| || 1
|-
| align=left| {{flagIOCteam|ARG}} || style=&quot;background:lightgray| || — || style=&quot;background:lightgray| || — || style=&quot;background:lightgray| || — || 5 || style=&quot;background:#bbb| || — || style=&quot;background:#bbb| || ''1'' || 5 || 6 || 8 || 8 || 9 || 6 || 7 || 6 || 10
|-
| align=left| {{flagIOCteam|ARM}} || colspan=7 style=&quot;background:lightgray| || style=&quot;background:#bbb| || style=&quot;background:lightgray| || style=&quot;background:#bbb| || colspan=3 style=&quot;background:lightgray| || 1 || 1 || 1 || — || — || — || 3
|-
| align=left| {{flagIOCteam|USA}} || — || 5 || 35 || — || 1 || — || 9 || style=&quot;background:#bbb| || ''8'' || style=&quot;background:#bbb| || ''8'' || 7 || 7 || 7 || 10 || 10 || 10 || 12 || 11 || 14
|-
| align=left| ''{{flagIOCteam|ANZ}}'' || colspan=3 style=&quot;background:lightgray| || — || 1 || colspan=2 style=&quot;background:lightgray| || style=&quot;background:#bbb| || style=&quot;background:lightgray| || style=&quot;background:#bbb| || colspan=9 style=&quot;background:lightgray| || 1
|-
| align=left| {{flagIOCteam|AUS}} || 1 || — || — || colspan=2 style=&quot;background:lightgray| || 1 || 2 || style=&quot;background:#bbb| || — || style=&quot;background:#bbb| || ''2'' || 6 || 7 || 7 || 10 || 7 || 8 || 6 || 10 || 12
|-
| align=left| {{flagIOCteam|AUT}} || — || — || — || 3 || 3 || style=&quot;background:lightgray| || — || style=&quot;background:#bbb| || — || style=&quot;background:#bbb| || ''3'' || 3 || 5 || 1 || 3 || 1 || 3 || 3 || 2 || 11
|-
| align=left| {{flagIOCteam|BAH}} || colspan=7 style=&quot;background:lightgray| || style=&quot;background:#bbb| || — || style=&quot;background:#bbb| || — || — || 2 || 2 || 2 || 2 || 2 || — || — || 5
|-
| align=left| {{flagIOCteam|BLR}} || colspan=7 style=&quot;background:lightgray| || style=&quot;background:#bbb| || style=&quot;background:lightgray| || style=&quot;background:#bbb| || colspan=3 style=&quot;background:lightgray| || 2 || 4 || 2 || 5 || 3 || 2 || 6
|-
| align=left| {{flagIOCteam|BAR}} || colspan=7 style=&quot;background:lightgray| || style=&quot;background:#bbb| || — || style=&quot;background:#bbb| || — || — || — || — || — || — || — || — || 1 || 1
|-
| align=left| {{flagIOCteam|BEL}} || — || — || style=&quot;background:lightgray| || — || — || 16 || 8 || style=&quot;background:#bbb| || — || style=&quot;background:#bbb| || — || — || 1 || 3 || 3 || 3 || 2 || 5 || 3 || 9
|-
| align=left| {{flagIOCteam|BEN}} || colspan=7 style=&quot;background:lightgray| || style=&quot;background:#bbb| || style=&quot;background:lightgray| || style=&quot;background:#bbb| || — || — || — || — || 1 || — || — || — || — || 1
|-
| align=left| {{flagIOCteam|BER}} || colspan=7 style=&quot;background:lightgray| || style=&quot;background:#bbb| || — || style=&quot;background:#bbb| || — || 1 || — || — || — || — || — || — || — || 1
|-
| align=left| ''{{flagIOCteam|BOH}}'' || style=&quot;background:lightgray| || 1 || style=&quot;background:lightgray| || 4 || 8 || colspan=2 style=&quot;background:lightgray| || style=&quot;background:#bbb| || style=&quot;background:lightgray| || style=&quot;background:#bbb| || colspan=9 style=&quot;background:lightgray| || 3
|-
| align=left| {{flagIOCteam|BOL}} || colspan=7 style=&quot;background:lightgray| || style=&quot;background:#bbb| || — || style=&quot;background:#bbb| || — || — || — || — || 1 || — || — || — || — || 1
|-
| align=left| {{flagIOCteam|BIH}} || colspan=7 style=&quot;background:lightgray| || style=&quot;background:#bbb| || style=&quot;background:lightgray| || style=&quot;background:#bbb| || colspan=2 style=&quot;background:lightgray| || — || — || — || 1 || — || — || 2 || 2
|-
| align=left| {{flagIOCteam|BRA}} || colspan=5 style=&quot;background:lightgray| || — || — || style=&quot;background:#bbb| || ''1'' || style=&quot;background:#bbb| || ''1'' || 3 || 4 || 3 || 4 || 3 || 4 || 4 || 7 || 10
|-
| align=left| {{flagIOCteam|BUL}} || — || colspan=5 style=&quot;background:lightgray| || — || style=&quot;background:#bbb| || — || style=&quot;background:#bbb| || — || 2 || 3 || 2 || — || 1 || 1 || 2 || 2 || 7
|-
| align=left| {{flagIOCteam|CZE}} || colspan=7 style=&quot;background:lightgray| || style=&quot;background:#bbb| || style=&quot;background:lightgray| || style=&quot;background:#bbb| || colspan=3 style=&quot;background:lightgray| || 4 || 7 || 8 || 11 || 8 || 7 || 6
|-
| align=left| ''{{flagIOCteam|TCH}}'' || colspan=5 style=&quot;background:lightgray| || 7 || 5 || style=&quot;background:#bbb| || — || style=&quot;background:#bbb| || — || 4 || 5 || colspan=6 style=&quot;background:lightgray| || 4
|-
| align=left| {{flagIOCteam|CHI}} || — || colspan=3 style=&quot;background:lightgray| || — || — || 2 || style=&quot;background:#bbb| || — || style=&quot;background:#bbb| || — || — || 1 || 2 || 2 || 2 || 2 || — || 2 || 7
|-
| align=left| {{flagIOCteam|DEN}} || — || — || style=&quot;background:lightgray| || — || 10 || 3 || 5 || style=&quot;background:#bbb| || ''2'' || style=&quot;background:#bbb| || ''1'' || 3 || 2 || 2 || 1 || — || 1 || 1 || 1 || 12
|-
| align=left| {{flagIOCteam|RSA}} || colspan=2 style=&quot;background:lightgray| || — || 3 || 3 || 5 || 4 || style=&quot;background:#bbb| || — || style=&quot;background:#bbb| || — || — || 6 || 6 || 5 || — || 2 || — || — || 8
|-
| align=left| {{flagIOCteam|KOR}} || colspan=7 style=&quot;background:lightgray| || style=&quot;background:#bbb| || — || style=&quot;background:#bbb| || ''2'' || 5 || 4 || 5 || 4 || 2 || 1 || — || — || 7
|-
| align=left| ''{{flagIOCteam|YUG}}'' || colspan=5 style=&quot;background:lightgray| || — || 1 || style=&quot;background:#bbb| || — || style=&quot;background:#bbb| || ''2'' || 3 || — || — || — || colspan=4 style=&quot;background:lightgray| || 3
|-
| align=left| {{flagIOCteam|DOM}} || colspan=7 style=&quot;background:lightgray| || style=&quot;background:#bbb| || — || style=&quot;background:#bbb| || — || — || — || 1 || — || — || — || — || 1 || 2
|-
! Valsts/Komanda (E — H) ↓ \ Gadi → || [[Tenisistu uzskaitījums 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1896]] || [[Tenisistu uzskaitījums 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1900]] || [[Tenisistu uzskaitījums 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1904]] || [[Tenisistu uzskaitījums 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1908]] || [[Tenisistu uzskaitījums 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1912]] || [[Tenisistu uzskaitījums 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]] || [[Tenisistu uzskaitījums 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1924]] || 1928—1964 || ''[[Tenisistu uzskaitījums 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1968]]'' || 1972—1980 || ''[[Tenisistu uzskaitījums 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1984]]'' || [[Tenisistu uzskaitījums 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1988]] || [[Tenisistu uzskaitījums 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1992]] || [[Tenisistu uzskaitījums 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1996]] || [[Tenisistu uzskaitījums 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2000]] || [[Tenisistu uzskaitījums 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2004]] || [[Tenisistu uzskaitījums 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2008]] || [[Tenisistu uzskaitījums 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2012]] || [[Tenisistu uzskaitījums 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2016]] || Reizes
|-
| align=left| {{flagIOCteam|ECU}} || colspan=6 style=&quot;background:lightgray| || — || style=&quot;background:#bbb| || ''5'' || style=&quot;background:#bbb| || — || — || — || 3 || — || — || 1 || — || — || 3
|-
| align=left| {{flagIOCteam|PHI}} || colspan=6 style=&quot;background:lightgray| || — || style=&quot;background:#bbb| || — || style=&quot;background:#bbb| || ''1'' || — || — || — || — || — || — || — || — || 1
|-
| align=left| {{flagIOCteam|FRA}} || 1 || 14 || — || 1 || 6 || 10 || 9 || style=&quot;background:#bbb| || ''2'' || style=&quot;background:#bbb| || ''4'' || 5 || 7 || 4 || 7 || 9 || 8 || 7 || 9 || 16
|-
| align=left| {{flagIOCteam|GEO}} || colspan=7 style=&quot;background:lightgray| || style=&quot;background:#bbb| || style=&quot;background:lightgray| || style=&quot;background:#bbb| || colspan=3 style=&quot;background:lightgray| || — || — || — || — || 2 || 1 || 2
|-
| align=left| {{flagIOCteam|GRE}} || 7 || — || — || — || — || 1 || 3 || style=&quot;background:#bbb| || — || style=&quot;background:#bbb| || ''2'' || 3 || 4 || 2 || 1 || 4 || 2 || — || — || 10
|-
| align=left| {{flagIOCteam|HAI}} || style=&quot;background:lightgray| || — || colspan=4 style=&quot;background:lightgray| || — || style=&quot;background:#bbb| || — || style=&quot;background:#bbb| || ''1'' || 1 || — || 1 || 1 || — || — || — || — || 4
|-
| align=left| {{flagIOCteam|HKG}} || colspan=7 style=&quot;background:lightgray| || style=&quot;background:#bbb| || — || style=&quot;background:#bbb| || ''1'' || — || — || — || — || — || — || — || — || 1
|-
| align=left| {{flagIOCteam|CRO}} || colspan=7 style=&quot;background:lightgray| || style=&quot;background:#bbb| || style=&quot;background:lightgray| || style=&quot;background:#bbb| || colspan=2 style=&quot;background:lightgray| || 2 || 4 || 5 || 5 || 1 || 2 || 4 || 7
|-
! Valsts/Komanda (I — L) ↓ \ Gadi → || [[Tenisistu uzskaitījums 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1896]] || [[Tenisistu uzskaitījums 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1900]] || [[Tenisistu uzskaitījums 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1904]] || [[Tenisistu uzskaitījums 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1908]] || [[Tenisistu uzskaitījums 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1912]] || [[Tenisistu uzskaitījums 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]] || [[Tenisistu uzskaitījums 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1924]] || 1928—1964 || ''[[Tenisistu uzskaitījums 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1968]]'' || 1972—1980 || ''[[Tenisistu uzskaitījums 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1984]]'' || [[Tenisistu uzskaitījums 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1988]] || [[Tenisistu uzskaitījums 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1992]] || [[Tenisistu uzskaitījums 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1996]] || [[Tenisistu uzskaitījums 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2000]] || [[Tenisistu uzskaitījums 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2004]] || [[Tenisistu uzskaitījums 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2008]] || [[Tenisistu uzskaitījums 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2012]] || [[Tenisistu uzskaitījums 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2016]] || Reizes
|-
| align=left| {{flagIOCteam|EST}} || colspan=5 style=&quot;background:lightgray| || — || — || style=&quot;background:#bbb| || style=&quot;background:lightgray| || style=&quot;background:#bbb| || colspan=2 style=&quot;background:lightgray| || — || — || — || 2 || 2 || — || — || 2
|-
| align=left| {{flagIOCteam|IND}} || style=&quot;background:lightgray| || — || colspan=3 style=&quot;background:lightgray| || — || 6 || style=&quot;background:#bbb| || — || style=&quot;background:#bbb| || ''1'' || 3 || 2 || 2 || 4 || 2 || 4 || 7 || 4 || 10
|-
| align=left| {{flagIOCteam|INA}} || colspan=7 style=&quot;background:lightgray| || style=&quot;background:#bbb| || — || style=&quot;background:#bbb| || ''1'' || 3 || 5 || 2 || 2 || 2 || — || — || — || 6
|-
| align=left| {{flagIOCteam|ITA}} || — || — || style=&quot;background:lightgray| || — || — || 4 || 5 || style=&quot;background:#bbb| || ''3'' || style=&quot;background:#bbb| || ''4'' || 5 || 8 || 8 || 6 || 6 || 8 || 7 || 7 || 12
|-
| align=left| {{flagIOCteam|ISR}} || colspan=7 style=&quot;background:lightgray| || style=&quot;background:#bbb| || — || style=&quot;background:#bbb| || ''1'' || 4 || 1 || — || — || 3 || 4 || 3 || 1 || 7
|-
| align=left| {{flagIOCteam|IRL}} || colspan=6 style=&quot;background:lightgray| || 4 || style=&quot;background:#bbb| || — || style=&quot;background:#bbb| || — || 2 || 2 || 2 || — || — || — || — || — || 4
|-
| align=left| {{flagIOCteam|JPN}} || colspan=4 style=&quot;background:lightgray| || — || 2 || 4 || style=&quot;background:#bbb| || ''2'' || style=&quot;background:#bbb| || ''2'' || 4 || 5 || 7 || 5 || 4 || 3 || 3 || 6 || 12
|-
| align=left| {{flagIOCteam|NZL}} || colspan=5 style=&quot;background:lightgray| || — || — || style=&quot;background:#bbb| || — || style=&quot;background:#bbb| || — || 3 || — || 1 || — || — || 1 || 1 || 2 || 5
|-
| align=left| {{flagIOCteam|CAN}} || — || — || — || 3 || — || — || — || style=&quot;background:#bbb| || — || style=&quot;background:#bbb| || ''1'' || 7 || 5 || 6 || 4|| 2 || 3 || 5 || 4 || 10
|-
| align=left| {{flagIOCteam|KAZ}} || colspan=7 style=&quot;background:lightgray| || style=&quot;background:#bbb| || style=&quot;background:lightgray| || style=&quot;background:#bbb| || colspan=3 style=&quot;background:lightgray| || — || — || — || — || 3 || 2 || 2
|-
| align=left| {{flagIOCteam|KEN}} || colspan=7 style=&quot;background:lightgray| || style=&quot;background:#bbb| || ''2'' || style=&quot;background:#bbb| || — || — || — || — || — || — || — || — || — || 1
|-
| align=left| {{flagIOCteam|CYP}} || colspan=7 style=&quot;background:lightgray| || style=&quot;background:#bbb| || style=&quot;background:lightgray| || style=&quot;background:#bbb| || — || — || — || — || — || 1 || — || 1 || — || 2
|-
| align=left| {{flagIOCteam|COL}} || colspan=7 style=&quot;background:lightgray| || style=&quot;background:#bbb| || — || style=&quot;background:#bbb| || — || — || — || — || 2 || 2 || — || 4 || 3 || 4
|-
| align=left| {{flagIOCteam|CRC}} || colspan=7 style=&quot;background:lightgray| || style=&quot;background:#bbb| || — || style=&quot;background:#bbb| || — || — || — || — || 1 || — || — || — || — || 1
|-
| align=left| {{flagIOCteam|CIV}} || colspan=7 style=&quot;background:lightgray| || style=&quot;background:#bbb| || — || style=&quot;background:#bbb| || — || 1 || — || 2 || — || — || — || — || — || 2
|-
| align=left| {{flagIOCteam|RUS}} || colspan=7 style=&quot;background:lightgray| || style=&quot;background:#bbb| || style=&quot;background:lightgray| || style=&quot;background:#bbb| || colspan=3 style=&quot;background:lightgray| || 4 || 5 || 9 || 9 || 10 || 8 || 6
|-
| align=left| ''{{flagIOCteam|RU1}}'' || style=&quot;background:lightgray| || — || style=&quot;background:lightgray| || — || 2 || colspan=2 style=&quot;background:lightgray| || style=&quot;background:#bbb| || style=&quot;background:lightgray| || style=&quot;background:#bbb| || colspan= 9 style=&quot;background:lightgray| || 1
|-
| align=left| {{flagIOCteam|CUB}} || style=&quot;background:lightgray| || — || — || colspan=3 style=&quot;background:lightgray| || — || style=&quot;background:#bbb| || ''2'' || style=&quot;background:#bbb| || — || — || — || — || — || — || — || — || — || 1
|-
| align=left| {{flagIOCteam|CHN}} || colspan=7 style=&quot;background:lightgray| || style=&quot;background:#bbb| || — || style=&quot;background:#bbb| || ''1'' || 2 || 5 || 4 || 3 || 4 || 8 || 4 || 5 || 9
|-
| align=left| ''{{flagIOCteam|ROC}}'' || colspan=6 style=&quot;background:lightgray| || 4 || style=&quot;background:#bbb| || — || style=&quot;background:#bbb| || colspan= 9 style=&quot;background:lightgray| || 1
|-
| align=left| {{flagIOCteam|TPE}} || colspan=7 style=&quot;background:lightgray| || style=&quot;background:#bbb| || — || style=&quot;background:#bbb| || ''1'' || — || — || 3 || 2 || 1 || 3 || 3 || 3 || 7
|-
| align=left| {{flagIOCteam|LAT}} || colspan=6 style=&quot;background:lightgray| || — || style=&quot;background:#bbb| || style=&quot;background:lightgray| || style=&quot;background:#bbb| || colspan=2 style=&quot;background:lightgray| || 2 || — || — || — || 1 || — || 1 || 3
|-
| align=left| {{flagIOCteam|GBR}} || 4 || 6 || — || 22 || 11 || 8 || 10 || style=&quot;background:#bbb| || — || style=&quot;background:#bbb| || ''3'' || 4 || 6 || 5 || 6 || 1 || 2 || 8 || 7 || 15
|-
| align=left| {{flagIOCteam|LIE}} || colspan=7 style=&quot;background:lightgray| || style=&quot;background:#bbb| || — || style=&quot;background:#bbb| || — || — || — || — || − || — || — || 1 || 1 || 2
|-
| align=left| {{flagIOCteam|LTU}} || colspan=6 style=&quot;background:lightgray| || — || style=&quot;background:#bbb| || style=&quot;background:lightgray| || style=&quot;background:#bbb| || colspan=2 style=&quot;background:lightgray| || — || — || — || — || — || — || 1 || 1
|-
| align=left| {{flagIOCteam|LUX}} || style=&quot;background:lightgray| || — || colspan=2 style=&quot;background:lightgray| || — || — || 1 || style=&quot;background:#bbb| || — || style=&quot;background:#bbb| || — || — || — || 1 || 1 || 2 || — || 1 || 1 || 6
|-
! Valsts/Komanda (M — R) ↓ \ Gadi → || [[Tenisistu uzskaitījums 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1896]] || [[Tenisistu uzskaitījums 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1900]] || [[Tenisistu uzskaitījums 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1904]] || [[Tenisistu uzskaitījums 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1908]] || [[Tenisistu uzskaitījums 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1912]] || [[Tenisistu uzskaitījums 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]] || [[Tenisistu uzskaitījums 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1924]] || 1928—1964 || ''[[Tenisistu uzskaitījums 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1968]]'' || 1972—1980 || ''[[Tenisistu uzskaitījums 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1984]]'' || [[Tenisistu uzskaitījums 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1988]] || [[Tenisistu uzskaitījums 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1992]] || [[Tenisistu uzskaitījums 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1996]] || [[Tenisistu uzskaitījums 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2000]] || [[Tenisistu uzskaitījums 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2004]] || [[Tenisistu uzskaitījums 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2008]] || [[Tenisistu uzskaitījums 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2012]] || [[Tenisistu uzskaitījums 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2016]] || Reizes
|-
| align=left| {{flagIOCteam|MAD}} || colspan=7 style=&quot;background:lightgray| || style=&quot;background:#bbb| || — || style=&quot;background:#bbb| || — || — || 2 || 2 || — || 1 || — || — || — || 3
|-
| align=left| {{flagIOCteam|MAR}} || colspan=7 style=&quot;background:lightgray| || style=&quot;background:#bbb| || — || style=&quot;background:#bbb| || ''1'' || — || 2 || 1 || 1 || 2 || — || — || — || 5
|-
| align=left| {{flagIOCteam|MEX}} || style=&quot;background:lightgray| || — || colspan=4 style=&quot;background:lightgray| || 2 || style=&quot;background:#bbb| || ''7'' || style=&quot;background:#bbb| || ''1'' || 5 || 4 || 3 || 2 || — || — || — || 2 || 8
|-
| align=left| {{flagIOCteam|MNE}} || colspan=7 style=&quot;background:lightgray| || style=&quot;background:#bbb| || style=&quot;background:lightgray| || style=&quot;background:#bbb| || colspan=6 style=&quot;background:lightgray| || — || — || 1 || 1
|-
| align=left| {{flagIOCteam|MDA}} || colspan=7 style=&quot;background:lightgray| || style=&quot;background:#bbb| || style=&quot;background:lightgray| || style=&quot;background:#bbb| || colspan=3 style=&quot;background:lightgray| || — || — || — || — || — || 1 || 1
|-
| align=left| {{flagIOCteam|IOP}} || colspan=7 style=&quot;background:lightgray| || style=&quot;background:#bbb| || style=&quot;background:lightgray| || style=&quot;background:#bbb| || colspan=2 style=&quot;background:lightgray| || 1 || style=&quot;background:lightgray| || — || colspan=2 style=&quot;background:lightgray| || — || — || 1
|-
| align=left| {{flagIOCteam|NGR}} || colspan=7 style=&quot;background:lightgray| || style=&quot;background:#bbb| || — || style=&quot;background:#bbb| || ''1'' || 3 || — || 1 || — || — || — || — || — || 3
|-
| align=left| {{flagIOCteam|NED}} || — || — || style=&quot;background:lightgray| || 2 || 1 || — || 5 || style=&quot;background:#bbb| || — || style=&quot;background:#bbb| || ''1'' || 1 || 5 || 5 || 3 || — || — || 2 || 3 || 10
|-
| align=left| {{flagIOCteam|NOR}} || style=&quot;background:lightgray| || — || style=&quot;background:lightgray| || — || 7 || 3 || 4 || style=&quot;background:#bbb| || — || style=&quot;background:#bbb| || — || — || 2 || 1 || 1 || — || — || — || — || 6
|-
| align=left| ''{{flagIOCteam|URS}}'' || colspan=7 style=&quot;background:lightgray| || style=&quot;background:#bbb| || ''4'' || style=&quot;background:#bbb| || — || 7 || colspan=7 style=&quot;background:lightgray| || 2
|-
| align=left| {{flagIOCteam|PAR}} || colspan=7 style=&quot;background:lightgray| || style=&quot;background:#bbb| || — || style=&quot;background:#bbb| || — || 2 || 2 || — || 1 || — || — || 1 || 1 || 5
|-
| align=left| {{flagIOCteam|PER}} || style=&quot;background:lightgray| || — || colspan=5 style=&quot;background:lightgray| || style=&quot;background:#bbb| || — || style=&quot;background:#bbb| || ''3'' || — || 2 || — || — || 1 || — || — || — || 3
|-
| align=left| {{flagIOCteam|POL}} || colspan=6 style=&quot;background:lightgray| || — || style=&quot;background:#bbb| || — || style=&quot;background:#bbb| || — || 1 || 3 || 2 || — || 2 || 6 || 7 || 7 || 7
|-
| align=left| {{flagIOCteam|POR}} || colspan=4 style=&quot;background:lightgray| || — || — || 1 || style=&quot;background:#bbb| || — || style=&quot;background:#bbb| || — || — || 2 || 2 || 2 || — || —|| — || 2 || 5
|-
| align=left| {{flagIOCteam|PUR}} || colspan=7 style=&quot;background:lightgray| || style=&quot;background:#bbb| || ''2'' || style=&quot;background:#bbb| || ''1'' || — || 2 || — || — || 1 || — || — || 1 || 5
|-
| align=left| ''{{flagIOCteam|FRG}}'' || colspan=7 style=&quot;background:lightgray| || style=&quot;background:#bbb| || ''4'' || style=&quot;background:#bbb| || ''3'' || 5 || colspan=7 style=&quot;background:lightgray| || 3
|-
| align=left| {{flagIOCteam|ROU}} || style=&quot;background:lightgray| || — || colspan=4 style=&quot;background:lightgray| || 3 || style=&quot;background:#bbb| || — || style=&quot;background:#bbb| || — || — || 5 || 4 || 3 || 2 || 2 || 5 || 6 || 8
|-
! Valsts/Komanda (S — Ž) ↓ \ Gadi → || [[Tenisistu uzskaitījums 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1896]] || [[Tenisistu uzskaitījums 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1900]] || [[Tenisistu uzskaitījums 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1904]] || [[Tenisistu uzskaitījums 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1908]] || [[Tenisistu uzskaitījums 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1912]] || [[Tenisistu uzskaitījums 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]] || [[Tenisistu uzskaitījums 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1924]] || 1928—1964 || ''[[Tenisistu uzskaitījums 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1968]]'' || 1972—1980 || ''[[Tenisistu uzskaitījums 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1984]]'' || [[Tenisistu uzskaitījums 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1988]] || [[Tenisistu uzskaitījums 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1992]] || [[Tenisistu uzskaitījums 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1996]] || [[Tenisistu uzskaitījums 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2000]] || [[Tenisistu uzskaitījums 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2004]] || [[Tenisistu uzskaitījums 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2008]] || [[Tenisistu uzskaitījums 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2012]] || [[Tenisistu uzskaitījums 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2016]] || Reizes
|-
| align=left| {{flagIOCteam|ESA}} || colspan=7 style=&quot;background:lightgray| || style=&quot;background:#bbb| || — || style=&quot;background:#bbb| || — || — || — || — || — || — || 1 || — || — || 1
|-
| align=left| ''{{flagIOCteam|SCG}}'' || colspan=7 style=&quot;background:lightgray| || style=&quot;background:#bbb| || style=&quot;background:lightgray| || style=&quot;background:#bbb| || colspan=5 style=&quot;background:lightgray| || 1 || colspan=3 style=&quot;background:lightgray| || 1
|-
| align=left| {{flagIOCteam|SRB}} || colspan=4 style=&quot;background:lightgray| || — || colspan=2 style=&quot;background:lightgray| || style=&quot;background:#bbb| || style=&quot;background:lightgray| || style=&quot;background:#bbb| || colspan=6 style=&quot;background:lightgray| || 4 || 6 || 6 || 3
|-
| align=left| {{flagIOCteam|SVK}} || colspan=7 style=&quot;background:lightgray| || style=&quot;background:#bbb| || style=&quot;background:lightgray| || style=&quot;background:#bbb| || colspan=3 style=&quot;background:lightgray| || 5 || 5 || 7 || 4 || 4 || 3 || 6
|-
| align=left| {{flagIOCteam|SLO}} || colspan=7 style=&quot;background:lightgray| || style=&quot;background:#bbb| || style=&quot;background:lightgray| || style=&quot;background:#bbb| || colspan=2 style=&quot;background:lightgray| || 4 || — || 3 || 4 || — || 4 || 1 || 5
|-
| align=left| {{flagIOCteam|FIN}} || colspan=3 style=&quot;background:lightgray| || — || — || — || 4 || style=&quot;background:#bbb| || — || style=&quot;background:#bbb| || ''1'' || — || — || — || — || 1 || 1 || 1 || — || 5
|-
| align=left| {{flagIOCteam|ESP}} || style=&quot;background:lightgray| || — || colspan=3 style=&quot;background:lightgray| || 4 || 8 || style=&quot;background:#bbb| || ''3'' || style=&quot;background:#bbb| || ''2'' || 4 || 6 || 7 || 7 || 11 || 9 || 12 || 9 || 12
|-
| align=left| {{flagIOCteam|SUI}} || — || — || — || — || — || 3 || 4 || style=&quot;background:#bbb| || — || style=&quot;background:#bbb| || ''2'' || 2 || 4 || 3 || 3 || 4 || 5 || 2 || 2 || 11
|-
| align=left| {{flagIOCteam|THA}} || colspan=7 style=&quot;background:lightgray| || style=&quot;background:#bbb| || — || style=&quot;background:#bbb| || — || — || 2 || 2 || 3 || 2 || 1 || — || 2 || 6
|-
| align=left| {{flagIOCteam|TOG}} || colspan=7 style=&quot;background:lightgray| || style=&quot;background:#bbb| || style=&quot;background:lightgray| || style=&quot;background:#bbb| || — || — || — || — || — || — || 1 || — || — || 1
|-
| align=left| {{flagIOCteam|TUN}} || colspan=7 style=&quot;background:lightgray| || style=&quot;background:#bbb| || — || style=&quot;background:#bbb| || — || — || — || 1 || — || — || 1 || 2 || 2 || 4
|-
| align=left| {{flagIOCteam|TUR}} || colspan=3 style=&quot;background:lightgray| || — || — || style=&quot;background:lightgray| || — || style=&quot;background:#bbb| || — || style=&quot;background:#bbb| || — || — || — || — || — || — || — || — || 1 || 1
|-
| align=left| {{flagIOCteam|UKR}} || colspan=7 style=&quot;background:lightgray| || style=&quot;background:#bbb| || style=&quot;background:lightgray| || style=&quot;background:#bbb| || colspan=3 style=&quot;background:lightgray| || — || 2 || 2 || 4 || 2 || 6 || 5
|-
| align=left| {{flagIOCteam|HUN}} || 1 || — || — || 3 || 6 || style=&quot;background:lightgray| || 5 || style=&quot;background:#bbb| || — || style=&quot;background:#bbb| || — || 2 || 2 || 5 || 5 || 4 || 2 || 2 || 2 || 12
|-
| align=left| {{flagIOCteam|URU}} || colspan=7 style=&quot;background:lightgray| || style=&quot;background:#bbb| || — || style=&quot;background:#bbb| || — || — || — || 1 || — || — || — || — || 1 || 2
|-
| align=left| {{flagIOCteam|UZB}} || colspan=7 style=&quot;background:lightgray| || style=&quot;background:#bbb| || style=&quot;background:lightgray| || style=&quot;background:#bbb| || colspan=3 style=&quot;background:lightgray| || 2 || 1 || — || 1 || 1 || 1 || 5
|-
| align=left| {{flagIOCteam|GER}} || 1 || — || 1 || 5 || 7 || — || — || style=&quot;background:#bbb| || style=&quot;background:lightgray| || style=&quot;background:#bbb| || — || — || 6 || 3 || 5 || 4 || 2 || 7 || 8 || 11
|-
| align=left| {{flagIOCteam|VEN}} || colspan=7 style=&quot;background:lightgray| || style=&quot;background:#bbb| || — || style=&quot;background:#bbb| || — || — || — || 3 || 4 || 1 || 1 || — || — || 4
|-
| align=left| {{flagIOCteam|ZIM}} || colspan=7 style=&quot;background:lightgray| || style=&quot;background:#bbb| || style=&quot;background:lightgray| || style=&quot;background:#bbb| || ''1'' || 3 || 2 || 2 || 3 || 3 || 1 || — || — || 7
|-
| align=left| {{flagIOCteam|SWE}} || — || — || style=&quot;background:lightgray| || 4 || 16 || 8 || 4 || style=&quot;background:#bbb| || ''1'' || style=&quot;background:#bbb| || ''2'' || 3 || 6 || 4 || 5 || 4 || 5 || 3 || 1 || 14
|-
! Valsts/Komanda↑ \ Gadi → || [[Tenisistu uzskaitījums 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1896]] || [[Tenisistu uzskaitījums 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1900]] || [[Tenisistu uzskaitījums 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1904]] || [[Tenisistu uzskaitījums 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1908]] || [[Tenisistu uzskaitījums 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1912]] || [[Tenisistu uzskaitījums 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]] || [[Tenisistu uzskaitījums 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1924]] || 1928—1964 || ''[[Tenisistu uzskaitījums 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1968]]'' || 1972—1980 || ''[[Tenisistu uzskaitījums 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1984]]'' || [[Tenisistu uzskaitījums 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1988]] || [[Tenisistu uzskaitījums 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1992]] || [[Tenisistu uzskaitījums 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1996]] || [[Tenisistu uzskaitījums 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2000]] || [[Tenisistu uzskaitījums 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2004]] || [[Tenisistu uzskaitījums 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2008]] || [[Tenisistu uzskaitījums 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2012]] || [[Tenisistu uzskaitījums 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2016]] || Reizes
|-
! Valsts/Komandas || 6 || 4 || 2 || 10 || 14 || 14 || 27 || style=&quot;background:#bbb| || ''15'' || style=&quot;background:#bbb| || ''34'' || 38 || 48 || 55 || 52 || 52 || 48 || 44 || 55 || 98
|-
! Spēlētāji || 15 || 26 || 36 || 50 || 82 || 75 || 127 || style=&quot;background:#bbb| || ''48'' || style=&quot;background:#bbb| || ''64'' || 128 || 178 || 176 || 182 || 170 || 169 || 184 || 196 || —
|}

=== Debitējošās valstis ===
Līdz šim olimpisko spēļu tenisa turnīrā ir startējušas 98 valsts/komandas.
 
{| class=&quot;wikitable&quot;
! Spēles
! Dalībvalstu &lt;br /&gt; skaits
! Debitantu &lt;br /&gt; skaits
! Debitējošās valstis
|-
| {{flaga|Brazīlija}} [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016 Riodežaneiro]] || align=center| 55 || align=center| 5 || [[Barbadosa olimpiskajās spēlēs|Barbadosa]], [[Lietuva olimpiskajās spēlēs|Lietuva]], [[Melnkalne olimpiskajās spēlēs|Melnkalne]], [[Moldova olimpiskajās spēlēs|Moldova]] un [[Turcija olimpiskajās spēlēs|Turcija]]
|-
| {{flaga|Lielbritānija}} [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012 Londona]] || align=center| 44 || align=center| 3 || [[Gruzija olimpiskajās spēlēs|Gruzija]], [[Kazahstāna olimpiskajās spēlēs|Kazahstāna]] un [[Liktenšteina olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteina]]
|-
| {{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]] || align=center| 48 || align=center| 3 || [[Salvadora olimpiskajās spēlēs|Salvadora]], [[Serbija olimpiskajās spēlēs|Serbija]] un [[Togo olimpiskajās spēlēs|Togo]]
|-
| {{flaga|Grieķija}} [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004 Atēnas]] || align=center| 52 || align=center| 4 || [[Bosnija un Hercegovina olimpiskajās spēlēs|Bosnija un Hercegovina]], [[Igaunija olimpiskajās spēlēs|Igaunija]], [[Kipra olimpiskajās spēlēs|Kipra]] un [[Serbija un Melnkalne olimpiskajās spēlēs|Serbija un Melnkalne]]
|-
| {{flaga|Austrālija}} [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000 Sidneja]] || align=center| 52 || align=center| 5 || [[Benina olimpiskajās spēlēs|Benina]], [[Bolīvija olimpiskajās spēlēs|Bolīvija]], [[Kolumbija olimpiskajās spēlēs|Kolumbija]], [[Kostarika olimpiskajās spēlēs|Kostarika]] un [[Ukraina olimpiskajās spēlēs|Ukraina]]
|-
| {{flaga|ASV}} [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996 Atlanta]] || align=center| 55 || align=center| 10 || [[Armēnija olimpiskajās spēlēs|Armēnija]], [[Baltkrievija olimpiskajās spēlēs|Baltkrievija]], [[Čehija olimpiskajās spēlēs|Čehija]], [[Dominikāna olimpiskajās spēlēs|Dominikāna]], [[Krievija olimpiskajās spēlēs|Krievija]], [[Slovākija olimpiskajās spēlēs|Slovākija]], [[Tunisija olimpiskajās spēlēs|Tunisija]], [[Urugvaja olimpiskajās spēlēs|Urugvaja]], [[Uzbekistāna olimpiskajās spēlēs|Uzbekistāna]] un [[Venecuēla olimpiskajās spēlēs|Venecuēla]]
|-
| {{flaga|Spānija}} [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992 Barselona]] || align=center| 48 || align=center| 8 || [[Apvienotā komanda olimpiskajās spēlēs|Apvienotā komanda]], [[Bahamas olimpiskajās spēlēs|Bahamas]], [[Latvija olimpiskajās spēlēs|Latvija]], [[Madagaskara olimpiskajās spēlēs|Madagaskara]], [[Neatkarīgie olimpiskie dalībnieki olimpiskajās spēlēs|Neatkarīgie olimpiskie dalībnieki]], [[Sanmarīno olimpiskajās spēlēs|Sanmarīno]], [[Slovēnija olimpiskajās spēlēs|Slovēnija]] un [[Taizeme olimpiskajās spēlēs|Taizeme]]
|-
| {{flaga|Dienvidkoreja}} [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|1988 Seula]] || align=center| 38 || align=center| 7 || [[Alžīrija olimpiskajās spēlēs|Alžīrija]], [[Bermuda olimpiskajās spēlēs|Bermuda]], [[Bulgārija olimpiskajās spēlēs|Bulgārija]], [[Jaunzēlande olimpiskajās spēlēs|Jaunzēlande]], [[Kotdivuāra olimpiskajās spēlēs|Kotdivuāra]], [[Paragvaja olimpiskajās spēlēs|Paragvaja]] un [[Polija olimpiskajās spēlēs|Polija]]
|-
| {{flaga|ASV}} [[1984. gada vasaras olimpiskās spēles|1984 Losandželosa]] (''demon. un izst.'') || align=center| 34 || align=center| 12 || [[Dienvidkoreja olimpiskajās spēlēs|Dievidkoreja]], [[Filipīnas olimpiskajās spēlēs|Filipīnas]], [[Haiti olimpiskajās spēlēs|Haiti]], [[Honkonga olimpiskajās spēlēs|Honkonga]], [[Indonēzija olimpiskajās spēlēs|Indonēzija]], [[Izraēla olimpiskajās spēlēs|Izraēla]], [[Ķīna olimpiskajās spēlēs|Ķīna]], [[Ķīnas Taipeja olimpiskajās spēlēs|Ķīnas Taipeja]], [[Maroka olimpiskajās spēlēs|Maroka]], [[Nigērija olimpiskajās spēlēs|Nigērija]], [[Peru olimpiskajās spēlēs|Peru]] un [[Zimbabve olimpiskajās spēlēs|Zimbabve]]
|-
| {{flaga|Meksika}} [[1968. gada vasaras olimpiskās spēles|1968 Mehiko]] (''demon.'') || align=center| 15 || align=center| 7 || [[Brazīlija olimpiskajās spēlēs|Brazīlija]], [[Ekvadora olimpiskajās spēlēs|Ekvadora]], [[Kenija olimpiskajās spēlēs|Kenija]], [[Kuba olimpiskajās spēlēs|Kuba]], [[Padomju Savienība olimpiskajās spēlēs|Padomju Savienība]], [[Puertoriko olimpiskajās spēlēs|Puertoriko]] un [[Rumānija olimpiskajās spēlēs|Rumānija]]
|-
| {{flaga|Francija}} [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|1924 Francija]] || align=center| 27 || align=center| 11 || [[Argentīna olimpiskajās spēlēs|Argentīna]], [[Čīle olimpiskajās spēlēs|Čīle]], [[Dienvidslāvija olimpiskajās spēlēs|Dienvislāvija]], [[Indija olimpiskajās spēlēs|Indija]], [[Īrija olimpiskajās spēlēs|Īrija]], [[Ķīnas Republika olimpiskajās spēlēs|Ķīnas Republika]], [[Luksemburga olimpiskajās spēlēs|Luksemburga]], [[Meksika olimpiskajās spēlēs|Meksika]], [[Portugāle olimpiskajās spēlēs|Portugāle]], [[Rumānija olimpiskajās spēlēs|Rumānija]] un [[Somija olimpiskajās spēlēs|Somija]]
|-
| {{flaga|Beļģija}} [[1920. gada vasaras olimpiskās spēles|1920 Atverpene]] || align=center| 14 || align=center| 6 || [[Beļģija olimpiskajās spēlēs|Beļģija]], [[Čehoslovākija olimpiskajās spēlēs|Čehoslovākija]], [[Itālija olimpiskajās spēlēs|Itālija]], [[Japāna olimpiskajās spēlēs|Japāna]], [[Spānija olimpiskajās spēlēs|Spānija]] un [[Šveice olimpiskajās spēlēs|Šveice]]
|-
| {{flaga|Zviedrija}} [[1912. gada vasaras olimpiskās spēles|1912 Stokholma]] || align=center| 14 || align=center| 4 || [[Austrālāzija olimpiskajās spēlēs|Austrālāzija]], [[Dānija olimpiskajās spēlēs|Dānija]], [[Krievijas Impērija olimpiskajās spēlēs|Krievijas Impērija]] un [[Norvēģija olimpiskajās spēlēs|Norvēģija]]
|-
| {{flaga|Lielbritānija}} [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908 Londona]] || align=center| 10 || align=center| 5 || [[Austrija olimpiskajās spēlēs|Austrija]], [[Dienvidāfrika olimpiskajās spēlēs|Dienvidāfrika]], [[Kanāda olimpiskajās spēlēs|Kanāda]], [[Nīderlande olimpiskajās spēlēs|Nīderlande]] un [[Zviedrija olimpiskajās spēlēs|Zviedrija]]
|-
| {{flaga|ASV}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Sentluisa]] || align=center| 2 || align=center| 0 || —
|-
| {{flaga|Francija}} [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900 Parīze]] || align=center| 4 || align=center| 2 || [[ASV olimpiskajās spēlēs|ASV]] un [[Bohēmija olimpiskajās spēlēs|Bohēmija]]
|-
| {{flaga|Grieķija|old}} [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|1896 Atēnas]] || align=center| 6 || align=center| 6 || [[Austrālija olimpiskajās spēlēs|Austrālija]], [[Francija olimpiskajās spēlēs|Francija]], [[Grieķija olimpiskajās spēlēs|Grieķija]], [[Lielbritānija olimpiskajās spēlēs|Lielbritānija]], [[Ungārija olimpiskajās spēlēs|Ungārija]] un [[Vācija olimpiskajās spēlēs|Vācija]]
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Teniss olimpiskajās spēlēs}}
{{Tenisa disciplīnas olimpiskajās spēlēs}}
{{Sporta veidi olimpiskajās spēlēs}}

[[Kategorija:Teniss olimpiskajās spēlēs| ]]
[[Kategorija:Sporta veidi olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Teniss|Olimpiskās spēles]]</text>
      <sha1>7px2lrgupx19qz9xzl5a7eb7h0y8yqs</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Avatars</title>
    <ns>0</ns>
    <id>105029</id>
    <revision>
      <id>3662185</id>
      <parentid>3630519</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T15:58:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Ārējās saites */sīkumi, replaced: {{Oficiālā mājaslapa| → {{Oficiālā tīmekļa vietne| using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12961" xml:space="preserve">{{cita nozīme|filmu|inkarnācijām hinduismā|avatāra}}
{{Filmas infokaste
| nosaukums latviski       = Avatars
| attēls                   = Avatar-Teaser-Poster.jpg
| att_izm                  = 
| paraksts                 = 
| nosaukums oriģinālvalodā = ''Avatar''
| žanrs                    = zinātniskā fantastika
| režisors                 = [[Džeimss Kemerons]]
| producents               = 
* Džeimss Kemerons
* Džons Lando
| scenārija autors         = Džeimss Kemerons
| galvenajās lomās         = 
* [[Sems Vortingtons]]
* [[Zoja Saldana]]
* [[Stīvens Langs]]
* [[Mišela Rodrigesa]]
* [[Sigurnija Vīvere]]
* [[Džoels Deivids Mūrs]]
* [[Džiovani Ribisi]]
| mūzika                   = [[Džeimss Horners]]
| operators                = [[Mauro Fiors]]
| montāža                  = 
* Džeimss Kemerons
* Džons Refo
* Stīvens Rivkins
| studija                  = 
* ''[[Lightstorm Entertainment]]''
* ''Dune Entertainment''
* ''[[Ingenious Media|Ingenious Film Partners]]''
| izplatītājs              = ''[[20th Century Studios|20th Century Fox]]''
| izdošanas laiks          = {{Filmas datums|2009|12|10|{{piezīme|Londona|Londonas pirmizrāde}}|2009|12|18|ASV}}
| ilgums = 162 minūtes&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | url= http://www.bbfc.co.uk/website/Classified.nsf/ClassifiedWorks/d41e437d8c39c12d80257685004dba11 | title= BBFC rating and classification details for Avatar | date= December 7, 2009 | quote= Feature Film. Classified 07 December 2009. Run Time 161m 35s | accessdate= August 26, 2010 | archiveurl= https://www.webcitation.org/68FxT0ess?url=http://www.bbfc.co.uk/website/Classified.nsf/ClassifiedWorks/d41e437d8c39c12d80257685004dba11 | archivedate= {{dat|2012|06|08||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;br /&gt;171 minūte (pārizdevums)&lt;ref name=bandwagon&gt;{{Tīmekļa atsauce|author=James Wigney|url=http://www.heraldsun.com.au/entertainment/avatar-director-slams-bandwagon-jumpers/story-e6frf96f-1225905342936|title=Avatar director slams bandwagon jumpers|work=[[Herald Sun]]|date=August 15, 2010|accessdate=August 16, 2010|archive-date={{dat|2011|06|15||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20110615021522/http://www.heraldsun.com.au/entertainment/avatar-director-slams-bandwagon-jumpers/story-e6frf96f-1225905342936}}&lt;/ref&gt;
| valsts = {{USA}}
| valoda = [[Angļu valoda|Angļu]]
| budžets = {{ASV dolārs|237 miljoni}}&lt;ref name=&quot;Patten (2009)&quot;/&gt;&lt;br /&gt;vairāk nekā $9 miljoni (pārizdevums)&lt;ref name=bandwagon /&gt;
| ienākumi = {{ASV dolārs|2,847 miljardi}}&lt;ref name=&quot;Boxofficemojo&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.boxofficemojo.com/title/tt0499549/?ref_=bo_cso_table_2|accessdate={{dat|2022|6|5||bez}}|title=Box Office Mojo|publisher=[[Internet Movie Database]]}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;boxoffice2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.the-numbers.com/movies/2009/AVATR.php|title=Avatar|accessdate=March 27, 2011|work=The-Numbers|publisher=Nash Information Services}}&lt;/ref&gt;
| iepriekšējā = 
| nākošā = &quot;[[Avatars: Ūdensceļš]]&quot;
| imdb = 0499549
}}
'''&quot;Avatars&quot;''' ({{val|en|Avatar}}) ir 2009. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]]&lt;ref name=&quot;country1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;country2&quot; /&gt; episka [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] filma, kuras režisors ir [[Džeimss Kemerons]].

Filmas darbība notiek 2154. gadā uz dabiska planētas pavadoņa Pandoras [[Centaura Alfa]]s zvaigžņu sistēmā.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|first=Charles Q.|last=Choi|title=Moons like Avatar's Pandora could be found|publisher=[[MSNBC]]|date=December 28, 2009|accessdate=February 27, 2010|url=http://www.msnbc.msn.com/id/34610604/ns/technology_and_science-space/|archive-date={{dat|2012|06|08||bez}}|archive-url=https://www.webcitation.org/68FxWCRl9?url=http://www.msnbc.msn.com/id/34610604/ns/technology_and_science-space/}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce |last= Wilhelm |first= Maria |author2=Dirk Mathison |title= James Cameron's Avatar: A Confidential Report on the Biological and Social History of Pandora |url= https://archive.org/details/jamescameronsava0000wilh |publisher= [[HarperCollins]] |year= 2009 |month= November |page= [https://archive.org/details/jamescameronsava0000wilh/page/4 4]|isbn= 0-0618-9675-6}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name='Horwitz2009'/&gt; Galvenās lomas filmā atveido [[Sems Vortingtons]], [[Zoja Saldana]], [[Sigurnija Vīvere]], [[Mišela Rodrigesa]] un [[Stīvens Langs]].

Ideja par filmu radās 1994. gadā, kad Dž. Kemerons uzrakstīja 80 lappušu garu manuskriptu.&lt;ref name=&quot;QA&quot;&gt;{{ziņu atsauce|author=Jeff Jensen|url=http://www.ew.com/ew/article/0,,20007998,00.html|title=Great Expectations|work=[[Entertainment Weekly]]|publisher=[[WarnerMedia|Time Warner]]|date=January 10, 2007|accessdate=January 28, 2007}}&lt;/ref&gt; Filmu vajadzēja sākt filmēt pēc viņa līdz tam ienesīgākās filmas &quot;[[Titāniks (filma)|Titāniks]]&quot; uzņemšanas, taču tā laika tehnoloģiskās iespējas nebija tādas, lai apmierinātu režisora vēlmes un filmu sāka filmēt tikai 2006. gada vasarā. &quot;Avatara&quot; oficiālais budžets ir 237 miljoni [[ASV dolārs|ASV dolāru]], taču vairākos avotos tiek minēti dažādi skaitļi — par filmas producēšanu izmaksas mērojot no 280 līdz 310 miljoniem dolāru un 150 miljonus par filmas reklamēšanu.&lt;ref name=&quot;www.nytimes.com&quot;&gt;{{ziņu atsauce|first=Brooks|last=Barnes|title='Avatar' Is No. 1 but Without a Record|work=The New York Times|publisher=The New York Times Company|date=December 20, 2009|accessdate=December 20, 2009|url=http://www.nytimes.com/2009/12/21/movies/21box.html}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;latimes budget&quot;&gt;{{ziņu atsauce| url=http://latimesblogs.latimes.com/entertainmentnewsbuzz/2009/12/could-avatar-hit-1-billion.html|title= Could 'Avatar' hit $1&amp;nbsp;billion?|work=Los Angeles Times|publisher=[[Tribune Company]]|author= Fritz, Ben| date=December 20, 2009|accessdate=December 20, 2009}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;vanityfair&quot;/&gt;

Filma ir iznākusi tradicionālajā 2-D formātā, kā arī [[Trīsdimensiju telpa|3D]] skatā (izmantojot [[RealD 3D]], [[Dolby 3D]], [[XpanD 3D]] un [[IMAX 3D]] formātus) un &quot;4-D&quot; skatā.&lt;ref name=4-D /&gt;

Filmas pirmizrāde notika {{dat|2009|12|10||bez}} [[Londona|Londonā]], [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]].&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/izklaide/kino/56740-londona_notikusi_avatar_pasaules_pirmizrade Londonā notikusi &quot;Avatar&quot; pasaules pirmizrāde]&lt;/ref&gt; ASV filma tiek izrādīta kopš {{dat|2009|12|16|ģ|bez}}, Latvijā filmas pirmizrāde notika {{dat|2009|12|18||bez}}. &quot;Avatars&quot; ir saņēmis pozitīvas kritiķu atsauksmes,&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|author=David Germain|title=&quot;Avatar&quot; wins Golden Globes|work=[[Chicago Sun-Times]]|publisher=rogerebert.com|date=January 17, 2010|accessdate=November 8, 2010|url=http://rogerebert.suntimes.com/apps/pbcs.dll/article?AID=/20100117/COMMENTARY/100119976|quote=...[Cameron] has become king of an alien landscape, elevating space fantasy to enormous critical acclaim.|archive-date={{dat|2012|10|11||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20121011153926/http://rogerebert.suntimes.com/apps/pbcs.dll/article?AID=%2F20100117%2FCOMMENTARY%2F100119976}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|author=D.E. Williams|title=&quot;Avatar&quot; director James Cameron back in spotlight |work=[[Reuters]]|date=December 18, 2009|accessdate=November 9, 2010|url=http://www.reuters.com/article/idUSTRE5BH0RW20091218}}&lt;/ref&gt; kā arī guvis labus komerciālos panākumus.&lt;ref name='D' /&gt;&lt;ref name=&quot;www.comingsoon.net&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;www.reuters.com&quot; /&gt; Tā ir [[Visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākā filma]] pasaulē, pārspējot paša Dž. Kemerona uzņemto &quot;[[Titāniks (filma)|Titāniku]]&quot;, kas bija ienesīgākā filma iepriekšējos 12 gadus.&lt;ref name=&quot;boxofficemojoalltime&quot; /&gt; Tāpat tā kļuva par pirmo filmu, kuras ieņēmumi pārsnieguši {{nobr|2 miljardus}} ASV dolāru.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://abcnews.go.com/Entertainment/wireStory?id=9711561|title='Avatar' Wins Box Office, Nears Domestic Record|accessdate=February 2, 2010|publisher=ABC News}}&lt;/ref&gt;

&quot;Avatars&quot; tika nominēts deviņām [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvām]], tai skaitā par [[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labāko filmu]] un [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labāko režisoru]].&lt;ref name=&quot;List of Academy Award nominations&quot; /&gt; Taču tā ieguva vienīgi trīs balvas — par [[Labākais operatora darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labāko operatora darbu]], [[Labākie vizuālie efekti (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākajiem vizuālajiem efektiem]] un [[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labāko mākslinieka darbu]]. Prestižākajās nominācijās tā piekāpās [[Ketrina Bigelova|Ketrinas Bigelovas]] filmai &quot;[[Sapieris (filma)|Sapieris]]&quot;.

== Atsauces ==
{{atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;Patten (2009)&quot;&gt;{{ziņu atsauce |last=Patten |first=D. |title='Avatar's' True Cost&amp;nbsp;– and Consequences |url=http://www.thewrap.com/article/true-cost-and-consequences-avatar-11206?page=1 |date=December 3, 2009 |publisher=The Wrap |accessdate=December 12, 2009 |archiveurl=https://www.webcitation.org/5m4EySibe?url=http://www.thewrap.com/article/true-cost-and-consequences-avatar-11206 |archivedate={{dat|2009|12|16||bez}} }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;country1&quot;&gt;{{ziņu atsauce |author=French, Philip|title=Avatar was the year's real milestone, never mind the results|date=March 14, 2010|publisher=[[The Guardian|guardian.co.uk]]|url =http://www.guardian.co.uk/film/2010/mar/14/avatar-kathryn-bigelow-hollywood-history| work =[[The Observer]]|accessdate = March 29, 2010|location=London}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;country2&quot;&gt;{{ziņu atsauce|first=Rich|last=Johnston|title=Review: AVATAR&amp;nbsp;– The Most Expensive American Film Ever... And Possibly The Most Anti-American One Too.|date=December 11, 2009|publisher=[[Bleeding Cool]]|url =http://www.bleedingcool.com/2009/12/11/review-avatar-the-most-expensive-american-film-ever-and-the-most-anti-american-one-too/| accessdate = March 29, 2010|language =}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name='Horwitz2009'&gt;{{ziņu atsauce|first=Jane|last=Horwitz|title=Family Filmgoer|date=December 24, 2009|publisher=[[The New York Times Company]]|url =http://www.boston.com/lifestyle/family/articles/2009/10/29/family_filmgoer/?page=3|work =[[The Boston Globe]]|accessdate = January 9, 2010|language =}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;vanityfair&quot;&gt;{{ziņu atsauce |last=Keegan |first=R. |title=How Much Did Avatar Really Cost? |url=http://www.vanityfair.com/online/oscars/2009/12/how-much-did-avatar-really-cost.html |date=December 3, 2009 |publisher=Vanity Fair |accessdate=December 23, 2009 |archive-date={{dat|2010|01|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20100114015407/http://www.vanityfair.com/online/oscars/2009/12/how-much-did-avatar-really-cost.html }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;4-D&quot;&gt;{{ziņu atsauce|author=Han Sunhee |url=http://www.variety.com/article/VR1118014803.html |title= 'Avatar' goes 4D in Korea|date=February 5, 2010 |accessdate=February 8, 2010|work=Variety}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name='D'&gt;{{ziņu atsauce|first=Anthony|last=D'Alessandro|title='Avatar' takes $27&amp;nbsp;million in its first day|date=December 19, 2009|publisher=[[Reed Business Information]]|url=http://www.variety.com/article/VR1118012989.html?categoryid=3762&amp;cs=1|work=[[Variety]]|accessdate=January 11, 2010|archiveurl=https://www.webcitation.org/68FxZvo2f?url=http://www.variety.com/article/VR1118012989?refCatId=3762|archivedate={{dat|2012|06|08||bez}}}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;www.comingsoon.net&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|first=Edward|last=Douglas|title= Avatar Soars Despite Heavy Snowstorms|work=ComingSoon.net|publisher=[[CraveOnline]]|date=December 21, 2009|accessdate=December 21, 2009|url=http://www.comingsoon.net/news/movienews.php?id=61739}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;www.reuters.com&quot;&gt;{{ziņu atsauce|author=Reporting by Dean Goodman; editing by Anthony Boadle|title=&quot;Avatar&quot; leads box office, despite blizzard|work=[[Reuters]]|publisher=[[Thomson Reuters]]|date=December 20, 2009|accessdate=December 20, 2009|url=http://www.reuters.com/article/idUSN2021595320091220?type=marketsNews}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;boxofficemojoalltime&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=All Time Worldwide Box Office Grosses|publisher=Box Office Mojo|url=http://www.boxofficemojo.com/alltime/world/|accessdate=January 27, 2010}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;List of Academy Award nominations&quot;&gt;{{ziņu atsauce|work=CNN|title=List of Academy Award nominations|url=http://www.cnn.com/2010/SHOWBIZ/Movies/02/02/academy.award.nominations.list/index.html?hpt=C1|date=February 2, 2010|accessdate=February 2, 2010}}&lt;/ref&gt;
}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{Oficiālā tīmekļa vietne|http://www.avatarmovie.com}}
{{Filmu ārējās saites}}

{{filma-aizmetnis}}
{{Džeimss Kemerons}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:2009. gada filmas]]
[[Kategorija:ASV zinātniskās fantastikas filmas]]
[[Kategorija:Filmas par ārpuszemes dzīvību]]
[[Kategorija:Džeimsa Kemerona filmas]]
[[Kategorija:20th Century Fox filmas]]
[[Kategorija:ASV piedzīvojumu filmas]]</text>
      <sha1>deyc82nvn52596zhu59uza0aab364j7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Brāļu draudze</title>
    <ns>0</ns>
    <id>105566</id>
    <revision>
      <id>3662236</id>
      <parentid>3512239</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T16:09:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: ref&gt;. → ref&gt;, Pasaules kar → pasaules kar (2) using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="25255" xml:space="preserve">[[Attēls:Moravian mission.jpg|thumb|300px|Kristīšanas ceremonija brāļu draudzē ASV.]]

'''Brāļu draudze''' jeb '''hernhūtieši''' ({{val|la|Unitas Fratrum}}, {{val|de|Herrnhuter Brüdergemeine}}, ''Erneuerte Brüder-Unität'', {{val|en|Moravian Church}}) ir uz [[piētisms|piētisma]] pamatiem balstīts kristīgā [[protestantisms|protestantisma]] novirziens, kas deva spēcīgu impulsu arī latviešu garīgajai un politiskajai attīstībai jeb pirmajai tautiskajai atmodai.

== Izcelsme ==
[[Attēls:USVAMoravianChurch.svg|thumb|left|Brāļu draudzes senais simbols — Dieva jērs.]]
Brāļu draudzes priekšgājēji bija sena reliģiska kustība, kas tagadējās [[Čehija]]s teritorijā pastāvēja kopš 14. gadsimta. Pēc [[Jans Huss|Jana Husa]] sadedzināšanas uz sārta un [[Husīti|husītu]] sacelšanās apspiešanas viņa reliģiskie sekotāji 1457. gadā Kunvaldē nodibināja neatkarīgu draudzi, ko dēvēja par &quot;Bohēmijas brāļiem&quot; (čehiski: ''Čeští bratři'') jeb &quot;Brāļu savienību&quot; (latīniski: ''Unitas Fratrum''). Pēc pirmo kristiešu parauga viņi viens otru sauca par brāļiem un māsām, tomēr pieņēma katoļu sakramentus un pakļāvās savam bīskapam. [[Trīsdesmitgadu karš|Trīsdesmitgadu kara]] un [[kontrreformācija]]s dēļ pēc 1620. gada vairums brāļu savienības locekļu bīskapa [[Jans Amoss Komenskis|Jana Amosa Komenska]] vadībā bija spiesti emigrēt uz citām Eiropas valstīm.

== Atdzimšana ==
[[Attēls:Nikolaus_Ludwig_von_Zinzendorf_(portrait_by_Balthasar_Denner).jpg|thumb|Atjaunotās brāļu draudzes bīskaps Nikolajs Ludvigs fon Cincendorfs (1700—1760).]]
Brāļu draudzes atdzimšana sākās pēc [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] beigām 1722. gadā, kad grāfs [[Nikolauss Cincendorfs|Nikolajs Ludvigs fon Cincendorfs]] savos zemes īpašumos [[Saksija]]s austrumos atļāva apmesties vajātajiem brāļu draudzes locekļiem no dažādām zemēm un nodibināt [[Hernhūte]]s koloniju. Nosaukums ''Herrnhut'' cēlies no vārdu savienojuma ''Herrn Hut'', kas nozīmē &quot;Dieva (tā Kunga) aizsardzība&quot;. Pats grāfs ar ģimeni dzīvoja netālajā Bertelsdorfas pilī un aktīvi iesaistījās kopienas dzīvē. Pārvarot uzskatu pretišķības, Cincendorfam līdz 1727. gadam izdevās saliedēt bēgļus vienotā draudzē ar iekšējās un ārējās dzīves statūtiem, kas balstījās idejā par draudzi kā lielu ģimeni. No Hernhūtes brāļu draudzes locekļi sāka doties sludināšanas misijās. Pirmā misija 1729. gadā bija uz Vidzemi, kur vēlāk tika uzcelts lūgšanu nams [[Valmiermuiža]]s Jēra kalnā. 1732. gadā brāļi devās uz [[Barbadosa|Barbadosu]] salu [[Karību jūra]]s salās, 1733. gadā — uz [[Grenlande|Grenlandi]], 1734. gadā — uz Ziemeļameriku, kur [[Pensilvānija|Pensilvānijā]] tika izveidota Bētlemes kolonija, 1735. gadā — uz [[Surinama|Surinamu]] Dienvidamerikā, 1736. gadā — uz Dienvidāfriku.&lt;ref&gt;[http://www.robertsfeldmanis.lv/lv/?ct=bvesture&amp;fu=read&amp;id=1219785380 Roberts Feldmanis. Brāļu draudze]&lt;/ref&gt;

Neraugoties uz īpatnējo iekšējo disciplīnu un dievkalpojumu kārtību, ko viņi uzskatīja par senās brāļu draudzes rituālu atjaunošanu, Hernhūtes draudze piederēja Saksijas luterāņu baznīcai. Attiecības ar luterāņu baznīcu pasliktinājās un 1735. gadā Hernhūtes brāļu draudze kļuva neatkarīga un tika ievēlēts savs bīskaps. Grāfs Cincendorfs 1736. gadā tika izraidīts no Saksijas un 1737. gadā Berlīnē tika iesvētīts par atjaunotās brāļu draudzes bīskapu. Brāļu draudzes locekļi izceļoja no Hernhūtes un dibināja jaunas brāļu draudzes [[Prūsija]]s teritorijā, kur brāļu draudzes tika oficiāli atzītas 1742. gadā un [[Anglija|Anglijā]], kur tās tika atzītas 1749. gadā.&lt;ref&gt;Latviešu konversācijas vārdnīcas 2. sējums, 2766.—2768. slejas. Rīga, 1928.—1929. gads&lt;/ref&gt;

Pēc Cincendorfa nāves brāļu draudzes 1764. gadā saņēma mantojumā Bertelsdorfas pili un muižu. Tika izstrādāta brāļu draudzu satversme un 1779. gadā nokārtotas attiecības ar evaņģēliski luterisko baznīcu.

== Mūsdienās ==
Patlaban kopējo brāļu draudzes locekļu skaitu 19 patstāvīgās baznīcās lēš uz 825 000, no kuriem lielākā daļa ir Āfrikā (ap 600 000), bet arī Ziemeļamerikā ([[Pensilvānija]]s un [[Ziemeļkarolīna]]s štatos) un Dienvidamerikā. Eiropā ir tikai 22 500 brāļu draudzes locekļu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.vef.info/herrnhut.phtml |title=Vereinigung Evangelischer Freikirchen: ''Evangelische Brüder-Unität, Herrnhuter Brüdergemeine.'' |access-date={{dat|2010|02|14||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100224065727/http://www.vef.info/herrnhut.phtml |archivedate={{dat|2010|02|24||bez}} }}&lt;/ref&gt; Starptautiskie centri atrodas Hernhūtē un Badbolā Vācijā. Katrus septiņus gadus notiek brāļu draudzes baznīcu sinode.

== Brāļu draudze Latvijā ==

=== Sākotne (1729—1736) ===
Atjaunotās brāļu draudzes vēsture Latvijas teritorijā aizsākās [[1729. gads Latvijā|1729]]. gadā, kad Lielā Ziemeļu kara un mēra izpostītajā Vidzemē izplatījās piētisma uzskati. Halles universitātē studējušais [[Krimulda]]s luterāņu mācītājs Johans Grīners 1728. gadā bija sastapies ar grāfu Cincendorfu un aicinājis no Hernhūtes uz Vidzemi brāļu draudzes misionārus. 1729. gada novembrī Rīgā no Hernhūtes ieradās brāļu draudzes vadītājs namdaris [[Kristiāns Dāvids]] (1690—1751) un divi audēji — Timotejs Fīdlers un J.Grasmanis, kas pēc ģenerāļa fon Hallarta atraitnes [[Magdalēna Elizabete fon Hallarte|Magdalēnas Elizabetes Hallartes]] aicinājuma devās uz [[Valmiermuiža|Valmiermuižu]], lai veidotu kopienu pēc Hernhūtes draudzes paraugiem. Pirmo brāļu draudzi Rīgā dibināja un līdz savai nāvei 1734. gadā vadīja mastu šķirotāju amata vecākais [[Šteinhaueru dzimta|Matīss Šteinhauers]], draudzes saieti notika viņa mājā. 1735. gadā M. E. fon Hallarte sūtīja vēstuli Cincendorfam un aicināja sūtīt no Hernhūtes papildus brāļus evaņģēlija sludināšanai. No Saksijas izraidītais grāfs Cincendorfs izlēma pats doties uz Valmieru. 1736. gada septembrī viņš ieradās Rīgā un ar lieliem panākumiem sprediķoja gan Rīgas, gan Valmieras un Tallinas baznīcās, gūstot daudz draugu un atbalstītāju, ieskaitot Vidzemes ģenerālsuperintendentu Fišeru. Viņš ieguva atļauju sūtīt uz Vidzemi brāļus un māsas, kas varētu darīt labu iespaidu uz tautas tikumību. Valmiermuižā notika plašākas apspriedes par mācību iestādes dibināšanu. Vidzemē otrreiz ieradās Kristiāns Dāvids ar apmēram 50 brāļiem amatniekiem, kas sadalījās pa muižām latviešu un igauņu daļā.

=== Straujais uzplaukums (1738—1743) ===
1738. gadā ar [[Vidzemes ģenerālsuperintendents|Vidzemes ģenerālsuperintendenta]] [[Johans Benjamins Fišers (1684-1744)|Johana Benjamina Fišera (1684—1744)]] atļauju M. E. fon Hallarte ar Vidzemes landrāta [[Johans Baltazars fon Kampenhauzens|Johana Baltazara fon Kampenhauzena]] atbalstu Valmierā atvēra skolotāju sagatavošanas skolu. Tika uzcelta jauna māja Valmieras draudzes palīgmācītāju diakonāta vajadzībām. Tā tika uzcelta plašāka, lai varētu būt telpas ne tikai mācītāja dzīvoklim, bet arī semināram. Par semināra vadītāju izraudzījās Magnusu Fridrichu Buntebartu (1717—1750), kurš ātri apguva latviešu valodu. 1739. gadā seminārā bija 15 audzēkņu, bet 1740. gada rudenī jau bija ap 100, nākamajos gados skaits vēl pieauga. Semināram bija liela piekrišana, un tas kļuva par jaunās atmodas kustības viduspunktu. Semināra pirmie beidzēji bijuši Šķesteru Pēteris, Ķīšu Pēteris un citi, kas veidoja jaunas brāļu draudzes grupas un organizējās draudzes dažādos novados. Brāļu draudze izdeva otro latviešu Bībeles izdevumu un dziesmu grāmatu. 1741. gadā Rīgas namnieks un brāļu draudzes vadītājs [[Jānis Šteinhauers]] vadīja ap 50 brāļu lielās draudzes saietus savā [[Zasulauks|Zasulauka]] muižiņā. Viņš atjaunoja Zāļu vakara svinēšanu, kas kļuva par vienu no Rīgas tradīcijām.

Blakus diakonātam Valmieras Jēra kalnā uzcēla mazāku saiešanas namu atmodināto latviešu sapulcēm, pēc tam pēc Hernhūtes parauga lielāku ar divām lielām zālēm sapulcēm vācu un latviešu valodās. Kopā ar saimniecības ēkām un netālo riju izveidojās vesels ēku puduris pakalnā upes krastā, ko nosauca par Jēra kalnu. Valmieras saiešanas nams noderēja par paraugu citiem saiešanas namiem jeb kambariem Latvijā. Plaša, gaiša telpa — zāle ar vienkāršiem koka soliem un ar sacītāju galdiem priekšā. Gar sienām — zaru lukturi, pie griestiem — kroņlukturi. Vīrieši sēdēja vienā telpas pusē un sievietes — otrā. Sacītāju sols atradās priekšā aiz sacītāju galda, kas stāvēja pret plašāku, nereti arī saulainu logu. Jēra kalnā strādāja abi Valmieras mācītāji un septiņi brāļu draudzes locekļi.

1742. gadā tika izdota brāļu draudzes dziesmu grāmata ar 234 dziesmām. Līdz 1742. gada vasarai pēc Valmieras draudzes parauga tika nodibinātas vēl trīs brāļu draudzes [[Straupe|Straupē]], [[Liepa|Liepā]] un [[Mārsnēni|Mārsnēnos]]. 1743. gadā Valmierā bija 700, Straupē — 800, Liepā — 800, Mārsnēnos — 400 brāļu draudzes locekļu. Vēlāk draudzes tika izveidotas [[Smiltene|Smiltenē]] un [[Trikāta|Trikātā]].&lt;ref&gt;[http://www.robertsfeldmanis.lv/lv/?ct=bvesture&amp;fu=read&amp;id=1219785419 Roberts Feldmanis. Brāļu draudzes vēsture Latvijā]&lt;/ref&gt;

Visas Vidzemes brāļu draudzes priekšgalā bija prezbiters, tautā saukts &quot;lielais tētiņš&quot; ar 12 palīgiem diakoniem jeb &quot;sacītāju tētiņiem&quot;. Katrai draudzei bija savi ievēlēti vecākie, darbinieki un palīgi, tajās noturēja mācības stundas, Bībeles stundas, draudzes stundas, kārtu jeb koru stundas. Liela loma bija nelielajām grupām jeb pulciņiem, kas noturēja pārrunas ar katru grupas dalībnieku atsevišķi, tā sauktās “caurrunas”. Brāļu draudzes ietekmē mazinājās žūpība, māņticība un noziedzība, tomēr brāļu draudzēs sāka arvien vairāk parādīties arī parādību redzēšana un nonākšana ekstāzē. Līdztekus mazinājās luterāņu baznīcu apmeklēšana un zemnieki ieguva nacionālo pašapziņu.

=== &quot;Klusais gājiens&quot; (1743—1770) ===
1743. gadā Vidzemes landtāga rosināta evaņģēliski luteriskās baznīcas konsistorija izveidoja izmeklēšanas komisiju hernhūtiešu brāļu draudzes lietā. Muižnieku un mācītāju sūdzību rezultātā 1743. gada 16. aprīlī Krievijas ķeizariene [[Elizabete Romanova]] pavēlēja slēgt lūgšanu namus un aizliedza sapulces Krievijas impērijā. Laikmets no 1744. gada līdz 1770. gadam pazīstams kā brāļu draudzes &quot;klusais gājiens&quot;. Tika slēgts un aizzīmogts Jērakalns u. c. brāļu draudzes saiešanu vietas, atņemtas grāmatas, vajāti nepakļāvīgie. 1744. gada pavasarī grāfiene Cincendorfa personīgi ieradās Pēterburgā un bez panākumiem centās pārliecināt ķeizarieni atcelt rīkojumu. 1744. gada decembrī Rīgā ieradies arī grāfs Cincendorfs, taču ticis ieslodzīts [[Rīgas citadele]]s cietumā un izraidīts no Vidzemes.
[[Attēls:Sassenhof.jpg|thumb|400px|right|Zasumuiža (''Sassenhof'') ar papīrfabriku — Rīgas brāļu draudzes nelegālo saiešanu vieta 18.gs. vidū ([[Johans Kristofs Broce]], 1795).]]

1744. gadā slēdza Valmieras diakoniju, tomēr tā audzēkņi turpināja darboties Vidzemē un Igaunijā. 1745. gadā no Krievijas impērijas tika izraidīti visi hernhūtiešu vācbrāļi. Tiem līdzi devās arī nedaudz latviešu, kas apmetās uz dzīvi Eiropas un Ziemeļamerikas brāļu draudzēs. Izveidojās nelegālo brāļu draudzes sarakste ar Eiropas brāļiem un tika stimulēta pašizglītība. 1746. gadā brāļu draudžu sinodē Holandē tiks nolemts, ka latviešiem un igauņiem pašiem jāuzņemas savu draudžu vadība.
1747. gadā Rīgas brāļu draudzes vadītājs Jānis Šteinhauers iesniedza prasību Rīgas rātei atcelt diskriminējošos Lielās ģildes statūtus, kas aizliedza dzimtcilvēku izcelsmes latviešiem iegādāties īpašumus un nodarboties ar tirdzniecību. Pēc šīs prasības noraidīšanas viņš vērsās pie [[Vidzemes guberņa|Vidzemes ģenerālgubernatora]] Dolgorukija un 1757. gadā piespieda Lielo ģildi atcelt iepriekšējos ierobežojumus. Jānis Šteinhauers 1754. gadā nopirka 4000 akru zemes Ziemeļamerikā, lai tur nodibinātu Vahovijas brāļu draudzi (tagad Vinstona-Salema [[Ziemeļkarolīna]]s štatā).&lt;ref&gt;Martha Helen Haywood, Hubert Haywood, Mary Hilliard Hinton, E. E. Moffitt, General Society of the Daughters of the Revolution North Carolina Society, The North Carolina Booklet: Great Events in North Carolina History V 9-10 (Capital Printing Company, 1909), Volume IX April 1910 Nr. 4, Page 204-205; Der north Carolina Land und Colonie Establissement; http://books.google.com/books?id=84MUAAAAYAAJ&amp;printsec=toc#PPA203,M1.&quot; Strangely enough, almost all the contracts and certificates issued by the Society are preserved in the Herrnhut Archives, and after the lapse of more than a century it is possible to compile a complete list of the original shareholders, to note their places of residence, and the order in which they subscribed : ...5. 1754. Johann Steinhauer, Riga&quot;&lt;/ref&gt;

1750. gadā pēc M.E. fon Hallartes nāves Jēra kalna ēkas nonāca citu īpašnieku rokās un 1753. gada 14. martā sākās ēku nojaukšana. No 1755. gada sākās regulāras bērnu saiešanas un mērķtiecīgs darbs ar bērnu vecākiem. No 1756. gada zināmas saiešanas slepus mežā Doles salā un citviet. 1761. gadā kā mērķis izvirzītas «caurrunas» ar katru un visiem par sevi. 1762. gada septembrī notika pirmie laulāto kārtas svētki un bērnu svētki kopā ar dziedāšanas stundām.

=== Darbības atjaunošana (1770—1861) ===
[[Attēls:Brāļu draudžu meiteņu skola un diakonāts Jaunveļķos.jpg|thumb|300px|Baltijas brāļu draudzes centrs ar meiteņu skolu un diakonātu Jaunveļķos (uz [[Vaidava (Vaidavas pagasts)|Veļķu muižas]] zemes, 1814).]]
1770. gadā pēc Vidzemes evaņģēliski luteriskās baznīcas ģenerālsuperintendanta J. A. Cimmermaņa nāves mazinājās spiediens pret Brāļu draudzēm Vidzemē un Krievijas ķeizariene [[Katrīna II]] atļāva atjaunot brāļu draudžu darbību Krievijas impērijā.

1776.—1777. gadā Vidzemes brāļu draudzes novados notika zemnieku nemieri. 1777. gada rudenī divi [[Vidzemes guberņa]]s zemnieki — Žagatas Lauris un Bisnieka Pēteris — nokļuva [[Pēterburga|Pēterburgā]], lai iesniegtu [[Ķikuļu Jēkabs|Ķikuļu Jēkaba]] sacerētus lūgumrakstus [[Katrīna II|Katrīnai II]]. Viņus apcietināja un sodīja, bet aizvestie iesniegumi ir saglabājušies, tie ir divi sūdzību raksti un divas dziesmas.

1782. gadā par Vidzemes brāļu draudzes presbitera palīgu sāka strādāt kurzemnieks [[Georgs Heinrihs Loskīls]], kas bija beidzis Barbijas brāļu draudzes mācītāju semināru Vācijā un jaunā līmenī pacēla garīgās dziedāšanas un meditācijas kultūru. No 1785. līdz 1789. gadam viņš bija brāļu draudzes presbiters Vidzemē, bet pēc tam devās dibināt brāļu draudzi Pēterburgā. Pēc 1790. gada sākas jauns Vidzemes atmodas vilnis. 1802. gadā notika [[Kauguru nemieri]], par to cēloni valdības izmeklēšanas komisija uzskatīja brāļu draudzei piederīgos. Pēc Vidzemes zemnieku brīvlaišanas 1817. gadā brāļu draudžu kustība sasniedza savas darbības virsotni. Kustība aptvēra vairāk nekā 30 draudzes, bija uzcelti apmēram 100 saiešanas nami un dalībnieku skaits Vidzemē sasniedza 20 000 cilvēku.&lt;ref&gt;Kristietības vēsture. Zvaigzne ABC. Rīga. 2005. {{ISBN|9984-22-821-5}} 440.lpp.&lt;/ref&gt;
1819. gadā J. Ēvalds tika apstiprināts par pirmo Baltijas Brāļu draudzes diasporas vadītāju ar sēdekli Vaidavā, [[Rubenes draudzes novads|Rubenes draudzes novadā]]. 1827. gadā ķeizars [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] oficiāli atzina [[Vidzemes guberņa]]s un [[Igaunijas guberņa]]s brāļu draudžu apvienības par patstāvīgu konfesiju. Šajā laikā šajās guberņās bija reģistrētas 144 draudzes ar 31 000 locekļu. 1830. gada 5. jūnijā iesvētīja Rīgas Brāļu draudzes namu Kalēju ielā 8. Vidzemes evaņģēliski luteriskā baznīca centās mazināt brāļu draudzes ietekmi, ko sekmēja arī dzimtbūšanas atcelšana un turīgo zemnieku slāņa veidošanās. 1839. gadā brāļu draudzei aizliedza uzņemt jaunus dalībniekus, tētiņi drīkstēja lasīt tikai mācītāju apstiprinātus tekstus, tika noteiktas atļautās dziesmas.

1840. gadā no savām mājām [[Madliena|Madlienā]] izliktais sacītājs [[Dāvids Balodis]] saka sludināt Brāļu draudzes idejas sāka sludināt Rīgas [[Vidzemes priekšpilsēta|Pēterburgas priekšpilsētā]] dzīvojošajiem strādniekiem. Kad šīs sapulces aizliedza, Rīgas pareizticīgo bīskaps [[Irinarhs]] atļāva saietus noturēt [[Pokrova kapi|Rīgas Dievmātes patvēruma (Pokrova) kapsētas]] baznīcā. Kad vēlāk D. Balodim paziņoja, ka saieti vai nu japārtrauc, vai arī draudzei jāpāriet pareizticībā, viņš izvēlējās pēdējo. 1845. gada sākumā pareizticībā uzņēma veselu Rīgas brāļu draudzi.
1861. gadā lielākā daļa brāļu draudžu pievienojās luterāņu baznīcai, daļa pārgāja [[Latvijas pareizticīgā baznīca|krievu ortodoksajā ticībā]], tomēr brāļu draudzes turpināja darboties. [[Kurzemes guberņa]]s teritorijā brāļu draudzi izveidot neatļāva, tomēr tās vietumis tika nodibinātas kā [[baptisti|baptistu]] draudzes.

=== Brāļu draudze Latvijas Republikā ===
Pirmā pasaules kara sākumā 1914. gadā par Vidzemes brāļu draudzes diakonu (&quot;tētiņu&quot;) tika iecelts [[Jānis Malvess]], kas pēc Latvijas Republikas dibināšanas nodeva savas pilnvaras Latvijas evaņģēliskās brāļu sadraudzības biedrībai. 1928. gadā Vidzemē vēl bija ap 50 saiešanas nami, kuros darbojās brāļu draudzes ar 3000 locekļiem&lt;ref&gt;Latviešu konversācijas vārdnīcas 2. sējums, 2768-2774 slejas. Rīga, 1928.-1929. gads&lt;/ref&gt;
Pēc Otrā pasaules kara PSRS okupācijas laikā saiešanu namus likvidēja, bet nodibinoties [[kolhozs|kolhoziem]] un [[padomju saimniecība|padomju saimniecībām]], tos pārveidoja par dzīvojamām mājām, bet reizēm arī cūku kūtīm vai krogiem (piemēram, [[Cepļi (Vecpiebalgas pagasts)|Cepļu]] saiešanas namu [[Vecpiebalgas pagasts|Vecpiebalgas pagastā]]).

Brāļu draudzes sadraudzības kustība Latvijā tika atjaunota 1997. gadā, kad Straupē notika pirmā konference par Brāļu draudzes kustību Latvijā. Brāļu draudzes dienas notika arī Krimuldā, Cēsīs, Burtniekos, Smiltenē, Mūrmuižā, Cēsīs, Dalbē, Dzērbenē, Raunā, Cimzā, Grostonā un citur. Dažviet tika atjaunoti vīru vakari (parasti piektdienās), kuros notika lūgšanas, Bībeles lasījumi un dziesmu dziedāšana, kam sekoja sadraudzības mielasts. Misijas darbā tika iesaistītas divas skolas un vairākas luterāņu draudzes. Brāļu draudžu sadraudzības sinode 2006. gadā uzņēma Latvijas brāļu draudzes kontinentālās Eiropas Brāļu draudžu savienībā. 2007. gada aprīlī Valmierā notika starptautiska zinātniskā konference &quot;Vidzeme. Baznīca. Sabiedrība.&quot; par Brāļu draudzes kustības vēsturi Vidzemē, ko organizēja Valmieras Novadpētniecības muzejs un Vidzemes augstskola sadarbībā ar Helsinku universitāti un Valmieras pilsētas pašvaldību. 2009. gada 26.—29. maijā Hernhūtē (Vācijā) notika starptautiska zinātniskā konference &quot;Latviešu kultūra un Hernhūtes brāļu draudze&quot; (''Lettische Kultur und Herrnhuter Brüdergemeine''), kurā uzstājās arī vairāki runātāji no Latvijas.&lt;ref&gt;[http://www.leuenberg.net/side.php?news_id=9693&amp;part_id=0&amp;navi=10 Eine internationale Tagung vom 26. bis 29. Mai in Herrnhut.]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Saiešanu nami ==
[[Attēls:Saiešanas nams Spalvās.jpg|thumb|280px|1863. gada iesvētītais brāļu draudzes saiešanas nams [[Vecgulbenes pagasts|Vecgulbenes pagasta]] &quot;Spalvās&quot; (1931. gada foto).]]
Vecākais Vidzemes saiešanu nams kopš 1738. gada atradās Jērakalnā pie Valmieras, kur atradās arī skolotāju seminārs. Senākie latviešu zemnieku būvētie saiešanu nami bija [[Kauguru pagasts|Kauguru pagasta]] &quot;Gaidēs&quot; (1765) un [[Plāņu pagasts|Plāņu pagasta]] &quot;Mežuļos&quot; (1769). Reizēm tie saukti arī par lūgšanu namiem, saiešanas kambariem, ciemakambariem vai draudzībām. Saiešanu nami atradās uz zemnieku sētu zemes un tika saukti to vārdos, tomēr tos cēla visi draudzes locekļi, rīkojot brīvprātīgas talkas un ziedojot gan naudu, gan būvmateriālus. Celtnes bija orientētas austrumu-rietumu virzienā un ap tām stādīja ozolus un liepas.

Namu plašākā telpa bija Dieva vārdu zāle, kuras austrumu galā atradās sacītāja galdiņš ar soliņu, aiz kura mēdza novietot ierāmētu Svēto rakstu citātu. Zāli aizpildīja divas solu rindas, uz kuriem labajā puse sēdēja vīrieši, bet kreisajā sievietes. Sacītājtētiņa istaba atradās ēkas rietumu galā, kur atradās arī vīriešu un sieviešu priekšnami jeb &quot;pieejas&quot; ar vadžiem drēbju uzkāršanai.
Līdz 1933. gadam Aizsargājamo arhitektūras pieminekļu sarakstā bija uzņemti šādi Vidzemes brāļu draudzes saiešanu nami, kas pasargāja tos no patvaļīgas pārbūves vai nojaukšanas:&lt;ref&gt;Gundars Ceipe. Latvijas Brāļu draudzes vēsture 1918—1940. — LU Akadēmiskais apgāds, Rīga, 2010. — 199. lpp.&lt;/ref&gt;

=== Cēsu apriņķī ===
* [[Druvienas pagasts|Druvienas pagasta]] &quot;Tirzieši&quot;
* [[Dzērbenes pagasts|Dzērbenes pagasta]] &quot;Doles&quot; un &quot;Jaunītes&quot;
* [[Gatartas pagasts|Gatartas pagasta]] &quot;Ješkas&quot; un &quot;Viļumi&quot;
* [[Jaunpiebalgas pagasts|Jaunpiebalgas pagasta]] &quot;Augstāri&quot;
* [[Launkalnes pagasts|Launkalnes pagasta]] &quot;Liedulieši&quot;
* [[Lielstraupes pagasts|Lielstraupes pagasta]] &quot;Līņi&quot;
* [[Priekuļu pagasts|Priekuļu pagasta]] &quot;Pinderi&quot;
* [[Sērmūkšu pagasts|Sērmūkšu pagasta]] &quot;Šukāti&quot;
* [[Taurenes pagasts|Taurenes pagasta]] &quot;Gulbji&quot;
* [[Vecpiebalgas pagasts|Vecpiebalgas pagasta]] &quot;Greiveri&quot;, &quot;Cepļi&quot; un &quot;Prīzēni&quot;

=== Valkas apriņķī ===
* [[Bilskas pagasts|Bilskas pagasta]] &quot;Baltači&quot; un &quot;Liepiņas&quot;
* [[Blomes pagasts|Blomes pagasta]] &quot;Riņģi&quot;
* [[Plāņu pagasts|Plāņu pagasta]] &quot;Knapes&quot; un &quot;Mežuļi&quot; (tagad Brīvdabas muzejā)
* [[Smiltenes pagasts|Smiltenes pagasta]] &quot;Macuļi&quot;
* [[Trapenes pagasts|Trapenes pagasta]] &quot;Mikuži&quot;
* [[Trikātas pagasts|Trikātas pagasta]] &quot;Ķepīši&quot;
* [[Veclaicenes pagasts|Veclaicenes pagasta]] &quot;Vistiņas&quot; un &quot;Ādiņas&quot;
* [[Vijciema pagasts|Vijciema pagasta]] &quot;Kalējiņi&quot;

=== Valmieras apriņķī ===
* [[Brenguļu pagasts|Brenguļu pagasta]] &quot;Daudži&quot;
* [[Kauguru pagasts|Kauguru pagasta]] &quot;Gaides&quot;

=== Madonas apriņķī ===
* [[Vecgulbenes pagasts|Vecgulbenes pagasta]] &quot;Spalvas&quot;

=== Rīgas apriņķī ===
* [[Skultes pagasts|Skultes pagasta]] &quot;Krastiņi&quot; un &quot;Zīvarti&quot;

== Literatūra ==
* [[Matīss Kaudzītis]]. Brāļu draudzes Vidzemē. Rīga, 1878
* [[Gvido Straube]], Latvijas brāļu draudzes diārijs (jaunākais noraksts) jeb hernhūtiešu brāļu draudzes vēsture Latvijā. — Rīga: SIA
“N.I.M.S.”, 2000. — 317 lpp.
* Gundars Ceipe. Latvijas Brāļu draudzes vēsture 1918—1940. — LU Akadēmiskais apgāds, Rīga, 2010. — 320. lpp.
* [http://www.lnb.lv/lv/bibliotekariem/konferencu-materiali/20051123/GvidoStraube.pdf Ceļā uz nacionālu valsti. Gvido Straubes priekšlasījums starptautiskā konferencē &quot;Informācija, revolūcija, reakcija 1905.-2005.&quot;]{{Novecojusi saite}}
* Ludwig, Ralph. Der Herrnhuter. Wie Nikolaus von Zinzendorf die Losungen erfand. Berlin: Wichern Verlag 2009 (vāciski)
* Meyer, Dietrich. Zinzendorf und die Herrnhuter Brüdergemeine. 1700-2000. Göttingen: Vandenhoeck &amp; Ruprecht 2009 (vāciski)
* Richter, Hedwig. Pietismus im Sozialismus. Die Herrnhuter Brüdergemeine in der DDR. Göttingen 2009 (vāciski)

== Ārējās saites ==
* [http://www.apollo.lv/portal/life/1664/articles/61627 Lelde Stumbre. Brāļu draudzes — pirmā garīgās atmodas kustība Latvijā. Apollo.lv portāls]{{Novecojusi saite}}
* [http://www.lelb.lv/lv/?ct=draudzes&amp;fu=i&amp;id=137 Liepājas brāļu draudzes mājas lapa]
* [http://www.ebu.de/ Evangelische Brüder-Unität] {{de ikona}}
* [http://www.herrnhuter.ch/ Herrnhuter Brüdergemeine in der Schweiz]
* [http://www.losungen.de Die Losungen] {{de ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20090202135322/http://zinzendorfschloss.de/ff/geschichte/1721.html Zur Geschichte des Schlosses des Grafen von Zinzendorf] {{de ikona}}
* [http://www.zeit.de/2007/52/Lsp-Herrnhuter?page=all Mit Jesus an die Front, Die Zeit Nr. 52 vom 19. Dezember 2007] {{de ikona}}

=== Video ===
* [https://web.archive.org/web/20141002104310/http://www.vissnotiek.lv/bralu-draudzu-kulturvesturiskas-nozimes-isais-kurss/ Brāļu draudžu kultūrvēsturiskās nozīmes īsais kurss] Viss Notiek

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Latvijas vēsture]]
[[Kategorija:Reliģija]]</text>
      <sha1>sdc37r7sbx7iuadpnjxbkpvgia5b98t</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Aino Kaisa Sārinena</title>
    <ns>0</ns>
    <id>106575</id>
    <revision>
      <id>3662100</id>
      <parentid>3652902</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T15:34:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: {{o-mlapa| → {{Oficiālā tīmekļa vietne| using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4503" xml:space="preserve">{{Sportista infokaste
 |               vārds = Aino Kaisa Sārinena
 |       piktogramma_1 = Cross country skiing pictogram.svg
 |   piktogramma_1 izm = 26px
 | piktogramma_1 saite = Distanču slēpošana
 |          vārds_orig = ''Aino-Kaisa Saarinen''
 |              attēls = SAARINEN Aino Kaisa Tour de Ski 2010.jpg
 |             att_izm = 
 |            paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |         pilns vārds = 
 |      dzimtais vārds = 
 |              dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1979|2|1}}
 |             dz_viet = {{vieta|Somija|Hollola}}
 |             mir_dat = 
 |            mir_viet = 
 |             tautība = 
 |         dzīvesvieta = 
 |              garums = {{mērvienība|cm=167}}
 |               svars = {{mērvienība|kg=58}}
 |            karj ieņ = 
 |             iesauka = 
 |           mājaslapa = 
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
 |          vidusskola = 
 |             koledža = 
 |          augstskola = 
 |        universitāte = 
 |          izgl iest1 = 
 |      izgl iest1_nos = 
 |          izgl iest2 = 
 |      izgl iest2_nos = 
&lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
 |   pārstāvētā valsts = {{FIN}}
 |        sporta veids = [[Distanču slēpošana]]
 |          disciplīna = 
 |             kar_sāk = 
 |            kar_beig = 
 |        kar_sāk_amat = 
 |       kar_beig_amat = 
 |            treneris = 
 |         bij_treneri = 
 |           partneris = 
&lt;!------ Pasaules kausa informācija ------&gt;
 |           PK1_saite = Pasaules kauss distanču slēpošanā
 |           pk_debija = 1998
 |           pk_beigas = 
 |              pk_sez = 
 |          pk_uzvaras = 
 |       pk_pjedestāli = 
 |           pk_tituli = 
 |         dist_tituli = 
 |         pk_lab sasn = 
&lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |           os_dalība = 
 |          os_medaļas = 
 |         os_lab sasn = 
&lt;!------ PČ informācija ------&gt;
 |            PČ_saite = 
 |           pč_dalība = 
 |          pč_medaļas = 
 |         pč_lab sasn = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |              tituli = 
 |         augst rangs = 
 |              aģenti = 
 |          sasniegumi = 
 |               slavz = 
 |             dzimums = S
 |           atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |       rādīt_medaļas = 
 |         headercolor = 
 |       medaļu tabula = 
{{Medal|Sport|Sieviešu [[distanču slēpošana]]}}
{{Medal|Country|{{karogs|Somija}}}}
{{Medal|ZOS}}
{{Medal|Bronze|[[2006. gada ziemas olimpiskās spēles|Turīna 2006]]|Komandu sprints}}
{{Medal|Bronze|[[2010. gada ziemas olimpiskās spēles|Vankūvera 2010]]|[[Distanču slēpošana 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|4×5 km stafete]]}}
{{Medal|Bronze|[[2010. gada ziemas olimpiskās spēles|Vankūvera 2010]]|[[Distanču slēpošana 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|30 km distance]]}}
}}
'''Aino Kaisa Sārinena''' ({{val|fi|Aino-Kaisa Saarinen}}; dzimusi {{dat|1979|2|1}}) ir [[Somija]]s [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]]. Sacensībās startē kopš 1998. gada. Viņa ir izcīnījusi astoņas medaļas Pasaules čempionātos. 2009. gadā atzīta par Somijas gada sportisti.

Savās otrajās [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[2010. gada ziemas olimpiskās spēles|2006. gadā Turīnā]] viņa izcīnīja bronzas medaļu komandu sprintā, taču pēc četriem gadiem [[2010. gada ziemas olimpiskās spēles|Vankūverā]] izcīnīja bronzas medaļu 4×5 km stafetē un 30 km distancē.

== Ārējās saites ==
* {{Oficiālā tīmekļa vietne|http://www.ainokaisa.com/}} {{en ikona}}/{{fi ikona}}
{{Sporta ārējās saites}}

{{Ziemas sports-aizmetnis}}
{{Somija-aizmetnis}}
{{Sportists-aizmetnis}}
{{Olimpisko spēļu laureāts-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Sarinena, Aino Kaisa}}
[[Kategorija:1979. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Somijas distanču slēpotāji]]
[[Kategorija:Distanču slēpotāji 2002. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Distanču slēpotāji 2006. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Distanču slēpotāji 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Olimpiskās bronzas medaļas ieguvēji]]
[[Kategorija:Distanču slēpotāji 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Distanču slēpotāji 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Olimpiskās sudraba medaļas ieguvēji]]
[[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki distanču slēpošanā]]
[[Kategorija:Olimpiskie bronzas medaļnieki distanču slēpošanā]]</text>
      <sha1>mfepr5n1yg2c3nu5sc9ewvubpdfd1yv</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Titāniks (filma)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>107086</id>
    <revision>
      <id>3662278</id>
      <parentid>3477524</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T16:23:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Ārējās saites */sīkumi, replaced: {{Oficiālā mājaslapa| → {{Oficiālā tīmekļa vietne| using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4833" xml:space="preserve">{{Filmas infokaste
| nosaukums latviski       = Titāniks
| attēls                   = Attēls:Titanic poster.jpg
| att_izm                  = 
| paraksts                 = 
| nosaukums oriģinālvalodā = ''Titanic''
| žanrs                    = {{ubl|romantiska filma|katastrofu filma|melodrāma}}
| režisors                 = [[Džeimss Kemerons]]
| producents               = Džeimss Kemerons
| scenārija autors         = Džeimss Kemerons
| galvenajās lomās         = {{ubl|[[Leonardo Di Kaprio]]|[[Keita Vinsleta]]|[[Billijs Zeins]]}}
| mūzika                   = [[Džeimss Horners]]
| operators                = [[Rasels Karpenters]]
| montāža                  = 
| studija                  = ''[[Lightstorm Entertainment]]''
| izplatītājs              = {{ubl|''[[Paramount Pictures]]''|''[[20th Century Studios|20th Century Fox]]''}}
| izdošanas laiks          = {{filmas datums|1997|12|19}}
| ilgums                   = 194 [[minūte]]s
| valsts                   = {{USA}}
| valoda                   = [[angļu valoda]]
| budžets                  = {{ASV dolārs|200 miljoni}}
| ienākumi                 = {{ASV dolārs|2,471 miljards}}&lt;ref name=bom&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Titanic (1997)|publisher=[[Box Office Mojo]]|url=https://www.boxofficemojo.com/title/tt0120338/?ref_=bo_cso_table_3|accessdate=December 24, 2020}}&lt;/ref&gt;
| iepriekšējā              = 
| nākošā                   = 
| imdb                     = 0120338
}}

'''“Titāniks”''' ({{val|en|Titanic}}) ir 1997. gadā izdota [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] romantiska katastrofu [[kinofilma]], kuras režisors, scenārija autors un producents ir [[Džeimss Kemerons]]. Filma vēsta par lainera “[[Titāniks]]” traģisko nogrimšanu. Galvenās lomas filmā atveido [[Leonardo Di Kaprio]] un [[Keita Vinsleta]], viņu atveidotie tēli ir divi cilvēki, kas pārstāv divas atšķirīgas sociālās grupas.

Filmai vajadzēja iznākt {{dat|1997|7|2||bez}}, taču dažādu iemeslu dēļ filma iznāca {{dat|1997|12|19||bez}}. “Titāniks” kļuva par visienesīgāko filmu kino industrijas vēsturē līdz pat 2010. gadam, kad iznāca Džeimsa Kemerona filma &quot;[[Avatars]]&quot;. 2021. gadā tā bija [[visu laiku ienesīgākās filmas|trešā visu laiku ienesīgākā filma]].

Filma ir guvusi galvenokārt pozitīvas kritiķu atsauksmes, tai skaitā tā ir saņēmusi 11 [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s.

== Sižets ==
1996. gadā uz izpētes kuģa ''[[Akademik Mstislav Keldysh]]'' Broks Lovets (''Brock Lovett'') un viņa komanda pārmeklē RMS Titānika [[vraks|vraku]]. Viņi iegūst [[seifs|seifu]], kurā cerams ir [[kaklarota]] ar lielu [[dimants|dimantu]], kas pazīstams ar nosaukumu Okeāna sirds. Tā vietā viņi atrod tikai kādas jaunas, kailas sievietes zīmējumu ar šo kaklarotu. Skice datēta ar 1912. gada 14. aprīli, tajā pašā dienā, kad Titāniks uzdūrās [[aisbergs|aisbergam]]. Roza Dausone Kalverte, zīmējumā redzamā sieviete, un viņas mazmeita arī atrodas uz šī izpētes kuģa. Roza atceras savu pieredzi uz Titānika.

1912. gadā no [[Sauthemptona]]s okeānā dodas “Titāniks”, uz kura klāja atrodas 17 gadus vecā Roza Devita Bukatere (''Rose DeWitt Bukater''), viņas bagātais līgavainis Kels Hoklijs (''Cal Hockley''), un Rozas māte Ruta (''Ruth''). Ruta uzsver, ka Rozas laulība ar Kelu atrisinās ģimenes finansiālās problēmas un saglabās viņu augstākās sabiedrības šķiras statusu. Tajā pašā laikā trūcīgais un jaunais mākslinieks Džeks Dausons (''Jack Dawson'') uzvar [[pokers|pokera]] spēlē, iegūstot trešās klases biļeti uz Titānika. Pēc kuģa ieiešanas okeānā Roza, izmisusi par savu piespiedu saderināšanos, uzkāpj uz kuģa [[reliņi]]em, lai veiktu [[pašnāvība|pašnāvību]], ielecot aukstajos okeāna ūdeņos. Šo Rozas nodomu novērš Džeks, atgriežot Rozu uz klāja. Starp abiem jauniešiem izveidojas draudzība, pret kuru iebilst gan līgavainis Kels, gan Rozas māte Ruta. Pati Roza drīz vien saprot, ka priekšroku dod Džekam, nevis Kelam.

{{nepilnīga sadaļa}}

== Skatīt arī ==
* ''[[My Heart Will Go On]]''

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{Oficiālā tīmekļa vietne|http://www.titanicmovie.com/menu.html}}
{{Filmu ārējās saites}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* {{facebook|TitanicMovie}}

{{ASV-aizmetnis}}
{{filma-aizmetnis}}

{{Labākā filma (Oskars)}}
{{Džeimss Kemerons}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:1997. gada filmas]]
[[Kategorija:ASV romantikas filmas]]
[[Kategorija:Džeimsa Kemerona filmas]]
[[Kategorija:Filmas par Titāniku]]
[[Kategorija:20th Century Fox filmas]]
[[Kategorija:Paramount Pictures filmas]]
[[Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvējas filmas]]
[[Kategorija:ASV katastrofu filmas]]</text>
      <sha1>lkohfw51gdur5md2kfpjpwsg7i6oa06</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Sapieris (filma)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>107360</id>
    <revision>
      <id>3662277</id>
      <parentid>3632428</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T16:23:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Ārējās saites */sīkumi, replaced: {{oficiālā mājaslapa| → {{Oficiālā tīmekļa vietne| using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2749" xml:space="preserve">{{Filmas infokaste
| nosaukums latviski       = Sapieris
| attēls                   = HLposterUSA2.jpg
| att_izm                  = 
| paraksts                 = 
| nosaukums oriģinālvalodā = ''The Hurt Locker''
| žanrs                    = 
* kara drāma
* trilleris
* asa sižeta filma
| režisors                 = [[Ketrina Bigelova]]
| producents               = 
* Ketrina Bigelova
* [[Marks Bols]]
| scenārija autors         = Marks Bols
| galvenajās lomās         = 
* [[Džeremijs Renners]]
* [[Entonijs Makijs]]
* [[Braians Geratijs]]
* [[Evandželīna Lilī]]
| mūzika                   = [[Marko Beltrami]]
| operators                = [[Berijs Akroids]]
| montāža                  = [[Krisa Innisa]]
| studija                  = 
| izplatītājs              = ''[[Summit Entertainment]]''
| izdošanas laiks          = {{filmas datums|2008|9|4}}
| ilgums                   = 131 minūte
| valsts                   = {{USA}}
| valoda                   = [[Angļu valoda|angļu]]
| budžets                  = {{ASV dolārs|11 miljoni}}
| ienākumi                 = {{ASV dolārs|49,2 miljoni}}&lt;ref name=&quot;bom&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | url=http://www.boxofficemojo.com/movies/?id=hurtlocker.htm | title=The Hurt Locker (2009) | work=[[Box Office Mojo]] | accessdate= 2021. gada 23. janvāris}}&lt;/ref&gt;
| iepriekšējā              = 
| nākošā                   = 
| imdb                     = 0887912
}}
'''&quot;Sapieris&quot;''' ({{val|en|The Hurt Locker}}) ir 2008. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[kinofilma]], kara trilleris. Filmas režisore ir [[Ketrina Bigelova]], scenāriju sarakstīja [[Marks Bols]]. Filmas darbība lielākoties notiek [[Irāka|Irākā]], bet filmēšana norisinājās [[Jordānija|Jordānijā]], netālu no Irākas robežas.

Filma tika nominēta deviņām [[82. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvām]] un sešās nominācijās tā uzvarēja, tajā skaitā arī nominācijās [[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā filma]], [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākais režisors]] un labākais oriģinālscenārijs.&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/izklaide/kino/306863-oskaru_par_labako_filmu_sanem_sapieris TvNet.lv]&lt;/ref&gt; Šī ir ''[[Summit Entertainment]]'' veiksmīgākā filma.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{Oficiālā tīmekļa vietne|http://www.thehurtlocker-movie.com/}} {{en ikona}}
{{Filmu ārējās saites}}

{{Filma-aizmetnis}}
{{Labākā filma (Oskars)}}

[[Kategorija:ASV filmas]]
[[Kategorija:2008. gada filmas]]
[[Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvējas filmas]]
[[Kategorija:BAFTA kino balvas ieguvēji (filmas)]]
[[Kategorija:Summit Entertainment filmas]]
[[Kategorija:Ketrinas Bigelovas filmas]]</text>
      <sha1>42gsryme6e3gocinmr4h0vwmzrq3kx1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Frīdrihs Eberts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>110230</id>
    <revision>
      <id>3662299</id>
      <parentid>3433249</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T17:28:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>2A00:23C7:DC8F:3901:5056:2999:7D9A:B40C</ip>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4128" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste 
| vārds               =Frīdrihs Eberts
| vārds_orģ           =Friedrich Ebert
| attēls              =Bundesarchiv Bild 102-00015, Friedrich Ebert.jpg 
| amats               =[[Vācijas kanclers]]
| term_sākums         ={{Dat|1918|11|9|N}}
| term_beigas         ={{Dat|1918|11|10|N}}
| priekštecis         =[[Maksimilians fon Bādens]]
| amats2              =Vācijas Pagaidu valdības (Tautas pilnvaroto padomes) priekšsēdis
| term_sākums2        ={{Dat|1918|11|10|N}}
| term_beigas2        ={{Dat|1919|02|13|N}}
| amats3              =Vācijas Valsts prezidents
| term_sākums3        ={{Dat|1919|02|11|N}}
| term_beigas3        ={{Dat|1925|02|28|N}}
| priekštecis3        =[[Vilhelms II Hohencollerns]] (kā [[Vācijas impērija]]s galva)
| pēctecis3           =[[Pauls fon Hindenburgs]]
| dzim_dati           ={{dat|1871|02|04}}
| dzim_vieta          ={{flag|Vācijas impērija}}, [[Heidelberga]]
| mir_dati            ={{mdv|1925|02|28|1871|02|04}}
| mir_vieta           ={{flaga|Vācija}} [[Veimāras republika]], [[Berlīne]]
| tautība             =[[vācieši|vācietis]]
| partija             =[[Vācijas Sociāldemokrātiskā partija|SPD]]
| dzīvesb             =
| profesija           =politiķis
| alma_mater          =
| reliģija            =
| paraksts            =
| piezīmes            =
}}
'''Frīdrihs Eberts''' ({{val|de|Friedrich Ebert}}; {{dat|1871|02|04|N}} — {{dat|1925|02|28|N}}) bija [[Vācija|vācu]] [[sociāldemokrātija|sociāldemokrāts]], viens no [[Vācijas Sociāldemokrātiskā partija|Vācijas Sociāldemokrātiskās partijas]] līderiem, kurš pārstāvēja partijas labējo spārnu. Pirmais reihskancelers  [[Novembra revolūcija]]s laikā (1918), pirmais Vācijas ([[Veimāras republika]]s) prezidents (1919—1925).

== Dzīvesgājums ==
Dzimis [[Heidelberga|Heidelbergā]] skrodera ģimenē. Darbība arodbiedrību kustībā ļāva viņam iegūt atzinību Vācijas sociāldemokrātiskajā partijā. [[1905]]. gadā viņu ievēlēja par šīs partijas ģenerālsekretāru, bet [[1913]]. gadā par priekšsēdētāju. 1914. gadā Eberts spēja iegūt vienotu partijas atbalstu papildus militārajām [[asignācija|asignācijām]]. Eberts apgalvoja, ka [[Pirmais pasaules karš]] bija nepieciešams, lai &quot;aizsargātos&quot; no citu valstu agresijas. Šāda attieksme no partijas vadības puses noveda pie tā, ka partijā notikās šķelšanās. 1917. gadā partiju pameta kreisais un kreisi centriskais spārns, kas izveidojas Neatkarīgo Vācijas Sociāldemokrātisko partiju.

[[Novembra revolūcija]]s sākumā 9. novembrī Frīdrihs Eberts tika iecelts Vācijas impērijas reihskanclera amatā, taču tajā pašā dienā tika proklamēta Vācijas republika. 10. novembra agrā pēcpusdienā tika panākta vienošanās starp Vācijas sociāldemokrātiem un Neatkarīgo sociāldemokrātisko partiju, kuras rezultātā uz paritātes principiem tika izveidota “Tautas pilnvaroto padome” (''Rat der Volksbeauftragten'') Eberta vadībā, kas tika apstiprināta par provizorisko Vācijas valdību.  

1918. gada beigās, jūtot radikāli kreiso spēku ietekmes pieaugumu, Eberts noslēdza slepenu vienošanos ar armijas vadību par sadarbību. Armija turpmāk piedalījās dažādu dumpju apspiešanā un nepieļāva Krievijas [[Oktobra revolūcija]]s scenārija atkārtošanos Vācijā. 11. feruārī viņu ievēlēja par Vācijas Valsts prezidentu (''Reichspräsident des Deutschen Reichs''). Kā valsts prezidentam viņam nācās saskarties ar smagām problēmām, kas tobrīd valdīja Vācijas ekonomikā un politikā. Eberts bieži vien nokļuva konfliktā ar saviem partijas biedriem un līdzgaitniekiem, jo aktīvi pretdarbojās pret marksistiski noskaņotiem spēkiem.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Eberts, Frīdrihs}}
[[Kategorija:1871. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1925. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Vācijas politiķi]]
[[Kategorija:Vācijas prezidenti]]
[[Kategorija:Vācijas kancleri]]
[[Kategorija:Bādenē-Virtembergā dzimušie]]</text>
      <sha1>ky0kbdnzgis11nas5yuz1i6en0dh4nc</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3662356</id>
      <parentid>3662299</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T18:12:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ScAvenger</username>
        <id>1630</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/2A00:23C7:DC8F:3901:5056:2999:7D9A:B40C|2A00:23C7:DC8F:3901:5056:2999:7D9A:B40C]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Feens</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4199" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste 
| vārds               =Frīdrihs Eberts
| vārds_orģ           =Friedrich Ebert
| attēls              =Bundesarchiv Bild 102-00015, Friedrich Ebert.jpg 
| amats               =[[Vācijas kanclers]]
| term_sākums         ={{Dat|1918|11|9|N}}
| term_beigas         ={{Dat|1918|11|10|N}}
| priekštecis         =[[Maksimilians fon Bādens]]
| amats2              =Vācijas Pagaidu valdības (Tautas pilnvaroto padomes) priekšsēdis
| term_sākums2        ={{Dat|1918|11|10|N}}
| term_beigas2        ={{Dat|1919|02|13|N}}
| amats3              =Vācijas Valsts prezidents
| term_sākums3        ={{Dat|1919|02|11|N}}
| term_beigas3        ={{Dat|1925|02|28|N}}
| priekštecis3        =[[Vilhelms II Hohencollerns]] (kā [[Vācijas impērija]]s galva)
| pēctecis3           =[[Pauls fon Hindenburgs]]
| dzim_dati           ={{dat|1871|02|04}}
| dzim_vieta          ={{flag|Vācijas impērija}}, [[Heidelberga]]
| mir_dati            ={{mdv|1925|02|28|1871|02|04}}
| mir_vieta           ={{flaga|Vācija}} [[Veimāras republika]], [[Berlīne]]
| tautība             =[[vācieši|vācietis]]
| partija             =[[Vācijas Sociāldemokrātiskā partija|SPD]]
| dzīvesb             =
| profesija           =politiķis
| alma_mater          =
| reliģija            =
| paraksts            =
| piezīmes            =
}}
'''Frīdrihs Eberts''' ({{val|de|Friedrich Ebert}}; {{dat|1871|02|04|N}} — {{dat|1925|02|28|N}}) bija [[Vācija|vācu]] [[sociāldemokrātija|sociāldemokrāts]], viens no [[Vācijas Sociāldemokrātiskā partija|Vācijas Sociāldemokrātiskās partijas]] līderiem, kurš pārstāvēja partijas labējo spārnu. Pirmais reihskancelers  [[Novembra revolūcija]]s laikā (1918), pirmais Vācijas ([[Veimāras republika]]s) prezidents (1919—1925).

== Dzīvesgājums ==
Dzimis [[Heidelberga|Heidelbergā]] skrodera ģimenē. Darbība arodbiedrību kustībā ļāva viņam iegūt atzinību Vācijas sociāldemokrātiskajā partijā. [[1905]]. gadā viņu ievēlēja par šīs partijas ģenerālsekretāru, bet [[1913]]. gadā par priekšsēdētāju. 1914. gadā Eberts spēja iegūt vienotu partijas atbalstu papildus militārajām [[asignācija|asignācijām]]. Eberts apgalvoja, ka [[Pirmais pasaules karš]] bija nepieciešams, lai &quot;aizsargātos&quot; no citu valstu agresijas. Šāda attieksme no partijas vadības puses noveda pie tā, ka partijā notikās šķelšanās. 1917. gadā partiju pameta kreisais un kreisi centriskais spārns, kas izveidojas Neatkarīgo Vācijas Sociāldemokrātisko partiju.

[[Novembra revolūcija]]s sākumā 9. novembrī Frīdrihs Eberts tika iecelts Vācijas impērijas reihskanclera amatā, taču tajā pašā dienā tika proklamēta Vācijas republika. 10. novembra agrā pēcpusdienā tika panākta vienošanās starp Vācijas sociāldemokrātiem un Neatkarīgo sociāldemokrātisko partiju, kuras rezultātā uz paritātes principiem tika izveidota “Tautas pilnvaroto padome” (''Rat der Volksbeauftragten'') Eberta vadībā, kas tika apstiprināta par provizorisko Vācijas valdību.  

1918. gada beigās, jūtot radikāli kreiso spēku ietekmes pieaugumu, Eberts noslēdza slepenu vienošanos ar armijas vadību par sadarbību. Armija turpmāk piedalījās dažādu dumpju apspiešanā un nepieļāva Krievijas [[Oktobra revolūcija]]s scenārija atkārtošanos Vācijā. 11. feruārī viņu ievēlēja par Vācijas Valsts prezidentu (''Reichspräsident des Deutschen Reichs''). Kā valsts prezidentam viņam nācās saskarties ar smagām problēmām, kas tobrīd valdīja Vācijas ekonomikā un politikā. Eberts bieži vien nokļuva konfliktā ar saviem partijas biedriem un līdzgaitniekiem, jo aktīvi pretdarbojās pret marksistiski noskaņotiem spēkiem.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Vēsture-aizmetnis}}
{{Vācija-aizmetnis}}
{{Politiķis-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Eberts, Frīdrihs}}
[[Kategorija:1871. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1925. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Vācijas politiķi]]
[[Kategorija:Vācijas prezidenti]]
[[Kategorija:Vācijas kancleri]]
[[Kategorija:Bādenē-Virtembergā dzimušie]]</text>
      <sha1>lk7bsql64z7y934fbrqynh32kedbzvx</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Amundsenskota-Sautpola</title>
    <ns>0</ns>
    <id>110457</id>
    <revision>
      <id>3662130</id>
      <parentid>3242005</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T15:41:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: {{commonscat-inline → {{sisterlinks-inline}} using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10422" xml:space="preserve">{{Polārstacijas infokaste
| nosaukums            = Amundsenskota-Sautpola
| oriģinālnosaukums    = Amundsen-Scott South Pole Station
| oriģinālnosaukums1   =
| attēls               = SPSM.05.jpg
| paraksts             = Stacija 2005. gada janvārī
| karte                = Antarktīda
| paraksta_izvietojums = bottom
| valsts               = {{USA}}
| latd=90 | latm=00 | lats= | latNS=S
| longd=139 | longm=16 | longs= | longEW=W
| novietojums          = [[Dienvidpols]]
| tips                 = vissezonas
| atvērta              = 1956
| atvērta_piezīme      = &lt;!-- komentārs (pārņemšana, aizstāšana) --&gt;
| slēgta               = &lt;!-- tikai gadaskaitlis --&gt;
| slēgta_piezīme       = &lt;!-- komentārs (nodošana, aizstāšana) --&gt;
| pieder               = &lt;!-- pārraugošā institūcija --&gt;
| pers_vasara          = ~200
| pers_ziema           = 40-80
| augstums             = 2835
| vid_t                = -49
| vas_t                = -13,6
| ziem_t               = -82,8
| laika_zona           = UTC+12
| mājaslapa            = www.southpolestation.com
}}
'''Amundsenskota-Sautpola''' ({{val-en|Amundsen-Scott South Pole Station}}) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vissezonas [[polārstacija]] [[Dienvidpols|Dienvidpolā]], [[Antarktīda|Antarktīdā]]. Tā ir vistālāk uz dienvidiem esošā cilvēku pastāvīgi apdzīvotā vieta uz [[Zeme]]s. Stacija ierīkota 1956. gadā un sākotnēji bija paredzēta [[SĢG|Starptautiskā ģeofizikas gada]] programmas īstenošanai. Nosaukta par godu diviem polārpētniekiem, kuri kā pirmie sasniedza Dienvidpolu — [[Norvēģija|norvēģim]] [[Roalds Amundsens|Roaldam Amundsenam]], kas sasniedza polu 1911. gada decembrī un [[Lielbritānija|britam]] [[Roberts Skots|Robertam Skotam]], kas sasniedza polu mēnesi vēlāk un atceļā gāja bojā. Pašlaik &lt;small&gt;([[2010. gads|2010]])&lt;/small&gt; stacija atrodas ~100 m no ģeogrāfiskā pola un ledāja pārvietošanās rezultātā tuvojas polam par ~10 m gadā. Kaut arī stacija ir nepārtraukti apdzīvota vairāk kā 50 gadus, tās ēkas vairākkārt ir nomainītas un pārvietotas.

Stacija atrodas 2835 m augstumā (lidlauka meteotorņa koordinātās) uz apmēram 2850 m bieza [[ledus]] vairoga. [[Temperatūra]] pola apvidū pastāvīgi ir zem nulles. Augstākā novērotā temperatūra ir bijusi −13,6&amp;nbsp;°C, zemākā −82,8&amp;nbsp;°C. Gada vidējā temperatūra ir −49&amp;nbsp;°C, mēneša vidējā temperatūra variējas no −28&amp;nbsp;°C decembrī līdz −60&amp;nbsp;°C jūlijā. Vidējais vēja ātrums ir 5,5 m/s, ātrākā izmērītā brāzma ir 27 m/s. Vidējais nokrišņu daudzums ir 60-80 mm (ūdens ekvivalentā) gadā.

== Pirmā stacija (1956—1975) ==
Pirmo Dienvidpola staciju, sauktu par &quot;Veco Polu&quot; ''(Old Pole)'', izbūvēja [[ASV Kara flote]]s 18 vīru komanda 1956.-1957. gada polārajā vasarā. Ekspedīcija izsēdās polā 1956. gada oktobrī un arī bija pirmā, kas polā pārziemoja. Staciju oficiāli nosauca par '''Amundsena-Skota SĢG Dienvidpola Staciju''' ''(Amundsen-Scott IGY South Pole Station)''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.southpolestation.com/trivia/igy1/igy1.html |title=South Pole Station. The first 10 years |access-date={{dat|2010|04|15||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120306013324/http://www.southpolestation.com/trivia/igy1/igy1.html |archivedate={{dat|2012|03|06||bez}} }}&lt;/ref&gt; Tā kā polārās [[ziema]]s [[laikapstākļi]] šajā apvidū nekad nebija mērīti, stacija daļēji tika izbūvēta iegremdēta ledū, lai pasargātu to no skarbajiem apstākļiem. Zemākā temperatūra 1957. gada ziemā bija {{nobr|−74&amp;nbsp;°C}}, kas kopā ar zemo [[mitrums|mitrumu]] un zemo [[atmosfēra]]s spiedienu bija galvenie apgrūtinājumi pārziemošanai.

Dienvidpola apvidū ik gadus sniega segas biezums palielinās par ~20 cm, kā rezultātā visas uz virsmas izvietotās būves salīdzinoši ātri tiek ieputinātas sniegā. Vecā stacija kopš 1975. gada ir pamesta un atrodas dziļi zem sniega. Tā spiediena rezultātā ir daļēji sagruvusi un tā apmeklēšana ir aizliegta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.south-pole.com/p0000022.htm |title=The Old South Pole |access-date={{dat|2010|04|15||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090328130203/http://www.south-pole.com/p0000022.htm |archivedate={{dat|2009|03|28||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Kupols (1975-2003) ==
[[Attēls:Amundsen-Scott South Pole Station (dome).jpg|thumb|left|250px|Kupols 2007. gada februārī ar ''Skylab'' torni labajā pusē.]]

Stacija tika izbūvēta no jauna netālu no vecās stacijas. To sāka būvēt 1970. gadā un nodeva ekspluatācijā 1975. gada 9. janvārī. Stacijas galvenās ēkas tika izvietotas zem [[sfēra|sfēriska]] [[kupols|kupola]]. Kupola izmēri bija 50 m diametrā un 16 m augstumā un tas tika konstruēts no 14×24 m tērauda karkasa moduļiem. Kupola iekšpusē tika izvietotas lielākā daļa stacijas ēku un laboratoriju. Ārpus kupola atradās par kupolu nedaudz augstāks un ar to ar [[tunelis|tuneli]] savienots atmosfērisko un astronomisko novērojumu [[tornis]] ''(Skylab)''. Ārpus kupola vienotā ar kupolu ar tuneli savienotā kompleksā atradās arī noliktavas, galdniecība, energostacija un citas saimnieciskas struktūras. Jaunajā stacijā ziemas personāla skaits variējās starp 17 un 28 cilvēkiem.&lt;ref&gt;[http://www.southpolestation.com/trivia/history/history.html The Dome is Home. South Pole history 1975-90]&lt;/ref&gt;

Vasaras sezonām, kad stacijā bija ievērojams apmeklētāju pieplūdums, kurus visus pamatstacijā nevarēja izvietot, blakus kupolam tika ierīkota vasaras nometne, kas sastāvēja no cilindriskas formas teltīm ar koka karkasu, tā sauktajām ''Jamesway hut''. Pakāpeniski vasaras nometne palielinājās no divām līdz vienpadsmit teltīm, katrā no kurām varēja izmitināties ap 10 cilvēku. Papildus tam vasaras sezonas personālam tika izbūvēta uz pāļiem balstīta divstāvu kopmītne, kā arī vairākas zinātniskiem eksperimentiem un novērojumiem paredzētas struktūras.&lt;ref&gt;[http://www.southpolestation.com/trivia/90s/pole90s.html Pole: The 90's...]&lt;/ref&gt;

Kopš 1990. gadiem vairākās jomās Dienvidpola stacijas darbība sāka dot ievērojamus praktiskus rezultātus. Sevišķi tas attiecās uz [[astrofizika]]s pētījumiem, ko noteica labvēlīgie atmosfēras apstākļi. Šādos eksperimentos tika izmantoti ''Python'', ''Viper'' un ''DASI'' teleskopi, kā arī speciāli projektētais desmitmetrīgais Dienvidpola teleskops. 1995. gadā tika izbūvēta Mārtina Pomeranca ''(Martin A. Pomerantz)'' observatorija (MAPO).

Kupola staciju pārtrauca izmantot līdz ar trešās stacijas atklāšanu 2008. gadā. Kupolu un visas tajā esošās struktūras nojauca un izveda no kontinenta.&lt;ref&gt;[http://antarcticsun.usap.gov/features/contenthandler.cfm?id=1984 Deconstruction of the Dome]&lt;/ref&gt;

== Paceltā stacija (kopš 2003. gada) ==
[[Attēls:Amundsen-Scott South Pole Station (left side).jpg|thumb|left|250px|Stacija 2007. gadā.]]
Jaunas stacijas būve tika uzsākta 1999. gadā. Lielākās grūtības Dienvidpola stacijā (līdzīgi, kā citās uz ledus vairoga izvietotajās polārstacijās) sagādā pastāvīgā [[sniegs|sniega]] segas palielināšanās. Katru gadu sniega segas biezums vidēji palielinās par aptuveni 20 cm, kā rezultātā 1957. gadā izbūvētās stacijas nepārvietotās struktūras mūsdienās atrodas 10 m zem sniega. Arī kupola stacija tās darbības laikā &quot;iegrima&quot; par vairākiem metriem. Jaunā stacija tika būvēta pēc ''Ferraro Choi &amp; Associates'' 1992. gadā izstrādātā projekta un tās kopējās izmaksas ir ap 150 mlj. USD. Stacija tika būvēta pēc tagad bieži izmantotās &quot;paceltās&quot; stacijas principa. Pēc šādas shēmas būvētas arī [[Vācija|vācu]] [[Neimaijere III]] un [[Konene]], [[DĀR|dienvidāfrikāņu]] [[SANAE IV]], [[Francija|franču]]/[[Itālija|itāļu]] [[Konkordija]]. Ēkas tiek būvētas uz regulējamām kolonām noteiktā augstumā no ledāja virsmas. Sniegam uzkrājoties, staciju ar [[domkrats|domkratu]] palīdzību regulāri paceļ augstāk un kolonnas pagarina. Papildus tam moduļu apakšējās šķautnes ir nošķeltas noteiktā leņķī, kas veido aerodinamisku efektu, samazinot sniega uzkrāšanos zem ēkām.

Divstāvu kompleksa kopējā platība ir 7400 m&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt;. Jaunās stacijas dažādos moduļus sāka izmantot jau kopš 2003. gada, bet oficiāli atklāja 2008. gada 12. janvārī.
{{jaunarinda}}

== Aktivitātes ==
[[Attēls:South pole spt dsl.jpg|thumb|250px|Dienvidpola teleskops un &quot;Tumšā sektora&quot; laboratorija]]
Vasaras sezonā stacijas iedzīvotāju skaits parasti ir lielāks par 200. Lielākā daļa staciju pamet februārī un stacijā pārziemot paliek tikai daži desmiti (47 2010. gada ziemā) cilvēku. Tas parasti ir tehniskais personāls un daži zinātnieki nepārtraukto zinātnisko programmu nodrošināšanai. Pārziemotāju komandas ir pilnībā izolētas no ārpasaules no februāra vidus līdz oktobra beigām.

Stacijas pētījumu programmas ietver sekojošas nozares:
* [[glacioloģija]],
* [[ģeofizika]],
* [[meteoroloģija]],
* [[augšējās atmosfēras fizika]], &lt;!-- upper atmosphere physics --&gt;
* [[astronomija]],
* [[astrofizika]],
* [[biomedicīna]].

== Transports un komunikācijas ==
Stacijas apgādi ar materiāliem un personāla transportēšanu galvenokārt nodrošina ar [[aviācija]]s palīdzību. Pie stacijas atrodas 3658 m garš skrejceļš ([[ICAO]] kods '''NZSP'''), kur vasaras sezonā tiek veikti vidēji trīs reisi dienā no [[Makmerdo]] stacijas. Lidojumus pārsvarā veic ar sliecēm aprīkotas [[LC-130 Hercules]] lidmašīnas. Lielgabarīta kravas un degviela kopš 2006. gada tiek piegādāta arī ar kāpurķēžu traktortehikas karavānām pa [[Makmerdo — Dienvidpola lielceļš|Makmerdo — Dienvidpola lielceļu]].

Elektroniskās komunikācijas starp Dienvidpola staciju un ārpasauli tiek nodrošinātas ar satelītu palīdzību: [[TDRS]]-F1, [[Marisat]], [[LES 9]], [[GOES]], [[Iridium satellite constellation]]. Kopš 2007./2008. gada tiek nodrošināta datu apmaiņa ar ātrumu 50 Mbit/s.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}

{{ASV polārstacijas}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Antarktiskās polārstacijas]]
[[Kategorija:Starptautiskā ģeofizikas gada polārstacijas]]
[[Kategorija:Vissezonas polārstacijas]]</text>
      <sha1>804dzq7zgr0l5f9g4eam5ggx1ekw2cq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2020. gada vasaras olimpiskās spēles</title>
    <ns>0</ns>
    <id>111008</id>
    <revision>
      <id>3662133</id>
      <parentid>3635904</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T15:42:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>CommonsDelinker</username>
        <id>1319</id>
      </contributor>
      <comment>Izņemts attēls &quot;Russian_Olympic_Committee_flag.svg&quot;, jo [[commons:User:Ellywa|Ellywa]] to ir izdzēsis no [[Vikikrātuve]]s (iemesls: per [[:c:Commons:Deletion requests/File:Russian Olympic Committee flag.svg|]]).</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="79237" xml:space="preserve">{{Olimpisko spēļu infokaste|2020|Vasara
 | Logo                   = 2020_Summer_Olympics_logo_new.svg
 | Izmērs                 = 200
 | Nosaukums              = 2020. gada vasaras olimpisko spēļu oficiālais logo
 | Apraksts               = 
 | Dalībvalstis           = 205 + [[Bēgļu olimpiskā komanda 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|bēgļu komanda]]
 | Sportisti              = 11 989
 | Disciplīnas            = 339 notikumi, 33 [[olimpiskie sporta veidi|sporta veidos]] (50 disciplīnas)
 | Atklāšanas ceremonija  = {{dat|2021|7|23}}
 | Noslēguma ceremonija   = {{dat|2021|8|8}}
 | Oficiāli atklāja       = Imperators [[Naruhito]]
 | Sportistu zvērests     = 
 | Tiesnešu zvērests      = 
 | Olimpiskā lāpa         = [[Naomi Osaka]]
 | Stadions               = [[Jaunais nacionālais stadions (Tokija)|Jaunais nacionālais stadions]]
 | Iepriekšējās           = {{flaga|Brazīlija}} '''[[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016 Rio]]'''
 | Nākamās                = '''[[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024 Parīze]]''' {{flaga|Francija}}
}}

'''2020. gada vasaras olimpiskās spēles''' jeb '''XXXII olimpiskās spēles''' ({{val|ja|第三十二回オリンピック競技大会}}; ''Dai Sanjūni-kai Orinpikku Kyōgi Taikai''), plašāk pazīstamas arī kā '''Tokija 2020''', bija trīsdesmit otrās [[vasaras olimpiskās spēles]]. Tās notika [[Japāna]]s galvaspilsētā [[Tokija|Tokijā]] no {{dat|2021|7|23|Ģ|bez}} līdz {{dat||8|8|d|bez}}, bet atsevišķi notikumi norisinājās jau no 21. jūlija. Sākotnēji spēles bija paredzēts aizvadīt no {{dat|2020|7|24|Ģ|bez}} līdz {{dat||8|9|d|bez}}, taču [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ 2020. gada martā pieņēma lēmumu spēles pārcelt gadu vēlāk.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Oficiāli: Tokijas OS jaunais sākums paredzēts 2021. gada 23. jūlijā |url=http://sportacentrs.com/tokija_2020/30032020-oficiali_tokijas_os_jaunais_sakums_paredz |accessdate={{dat|2020|4|13||bez}} |website=[[sportacentrs.com]] |date={{dat|2020|3|30||bez}}}}&lt;/ref&gt; Neskatoties uz pārcelšanu, spēles saglabāja nosaukumā gadskaitli 2020.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Joint Statement from the International Olympic Committee and the Tokyo 2020 Organising Committee  |url=https://www.olympic.org/news/joint-statement-from-the-international-olympic-committee-and-the-tokyo-2020-organising-committee |language=en |accessdate={{dat|2020|4|13||bez}} |website=olympic.org |date={{dat|2020|3|30||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Vairāki esošie sporta veidi bija papildināti ar jaunām disciplīnām, piemēram, [[3x3 basketbols]], [[BMX frīstails]] un [[medisons (riteņbraukšana)|medisons riteņbraukšanā]], kā arī ar vairākiem jauktajiem pasākumiem. Saskaņā ar jauno SOK politiku, kas atļauj spēļu programmai pievienot jaunus sporta veidus, šajās olimpiskajās spēlēs pirmo reizi bija [[karatē 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|karatē]], [[Klinšu kāpšana 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|klinšu kāpšana]], [[Sērfings 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|sērfings]] un [[Skeitbordings 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|skeitbordings]], kā arī olimpisko spēļu programmā atgriezās [[beisbols 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|beisbols]] un [[softbols 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|softbols]] (pēdējoreiz bija iekļauts [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008. gada Pekinas vasaras olimpiskajās spēlēs]]).

Šīs bija otrās vasaras olimpiskās spēles, kas tika rīkotas Tokijā (pirmās spēles tika rīkotas [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles|1964. gadā]]). Tādējādi Tokija ir pirmā [[Āzija]]s pilsēta, kas divas reizes organizējusi vasaras olimpiskās spēles. Tāpat šīs bija ceturtās olimpiskās spēles, kas tika rīkotas Japānā. Tokija ir trešā Āzijas pilsēta pēc [[Pekina]]s un [[Phjončhana]]s, kas organizēja olimpiskās spēles [[21. gadsimts|21. gadsimtā]].

[[Latvija 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latvijas komandai]] šīs bija 12. vasaras olimpiskās spēles. To pārstāvēja 33 sportisti 14 sporta veidos. Latvijas komanda izcīnīja zelta medaļu 3x3 [[Basketbols 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|basketbolā]] vīriešiem un [[Artūrs Plēsnieks]] bronzas medaļu [[Svarcelšana 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|svarcelšanā]] svara kategorijā līdz 109 kg.

== Norises vietas izvēle ==
[[Attēls:Tokyo 2020 Olympic bid logo.png|150px|thumb|2020. gada Tokijas olimpisko spēļu pieteikuma logo]]
{{main|2020. gada vasaras olimpisko spēļu rīkotājpilsētas izvēle}}
Tokija par olimpisko spēļu rīkotājvalsti tika izvēlēta {{dat|2013|9|7||bez}} 125. [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|Starptautiskās Olimpiskās komitejas]] sesijas laikā [[Buenosairesa|Buenosairesā]], [[Argentīna|Argentīnā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/sport/0/olympics/24002795|title=Olympics 2020: Tokyo wins race to host Games|date=7 September 2013|publisher=BBC Sport|access-date=13 February 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20150607051921/http://www.bbc.co.uk/sport/0/olympics/24002795|archive-date=7 June 2015|dead-url=no}}&lt;/ref&gt;

2020. gada vasaras olimpisko spēļu rīkošanai bija trīs kandidātpilsētas: Tokija, [[Stambula]] un [[Madride]]. Bez šim pilsētām pieteikumus bija iesniegušas arī [[Baku]] un [[Doha]], taču tās kandidātpilsētas statusam netika apstiprinātas. Savukārt [[Roma]] savu pieteikumu atsauca.

=== Rīkotājpilsētas balsošana ===
[[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] par 2020. gada vasaras olimpisko spēļu rīkotājpilsētas izvēli lēma 2013. gada 7. septembrī SOK 125. sesijā laikā, kas norisinājās [[Buenosairesa|Buenosairesā]], [[Argentīna|Argentīnā]]. Neviena no kandidātpilsētām balsošanas pirmajā kārtā neieguva vairāk par 50% balsu, tādēļ bija nepieciešamas divas balsošanas kārtas. Balsošanas otrajā kārtā sacentās arī [[Stambula]]. Galīgajā balsojumā Tokija uzvarēja ar 60 balsīm, pārspējot Stambulu, kam bija 36 balsis.

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|-
! colspan=&quot;5&quot; | 2020. gada vasaras olimpisko spēļu rīkotājpilsētas izvēles balsošanas rezultāti&lt;ref name=&quot;Statesman-AP&quot;&gt;{{Ziņu atsauce |last1=Wilson |first1=Stephen |title=Results of the IOC vote to host the 2020 Summer Olympics |url=https://www.newspapers.com/clip/26134743/results_of_the_ioc_vote_to_host_the/ |accessdate=11 December 2018 |work=Austin American-Statesman |agency=Associated Press |date=8 September 2013}}&lt;/ref&gt;
|-
! Pilsēta
! Valsts
! 1. kārta
! Pārbalsojums
! 2. kārta
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Tokija]]
| style=&quot;text-align:left;&quot;| {{JPN}}
| '''42'''
| —
| '''60'''
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Stambula]]
| style=&quot;text-align:left;&quot;| {{TUR}}
| 26
| '''49'''
| 36
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Madride]]
| style=&quot;text-align:left;&quot;| {{ESP}}
| 26
| 45
| —
|}

== Olimpisko spēļu lāpas stafete ==
[[Attēls:Tokyo 2020 Olympic Torch Relay Emblem.png|150px|thumb|2020. gada Tokijas vasaras olimpisko spēļu lāpas stafetes logo]]
Bija paredzēts, ka 2020. gada vasaras olimpisko spēļu lāpas stafete sāksies 2020. gada 12. martā ar tradicionālo liesmu iedegšanas ceremoniju [[Hēras templis|Hēras templī]] [[Olimpija|Olimpijā]], [[Grieķija|Grieķijā]].
Lāpas stafetes sauklis bija &quot;Cerība iedegas mūsu ceļā&quot;.&lt;ref name=&quot;IOC2020 Torch Relay&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/news/tokyo-2020-unveils-details-of-greek-torch-relay-events |title=Tokyo 2020 unveils details of Greek torch relay events |date=2019-11-11 |publisher=[[International Olympic Committee|IOC]] |website=Olympic.org |access-date=2020-02-28 |archive-url=https://web.archive.org/web/20191113131150/https://www.olympic.org/news/tokyo-2020-unveils-details-of-greek-torch-relay-events |archive-date=2019-11-13}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Tokyo2020 Torch Relay&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://tokyo2020.org/en/torch/news/journey-begins |title=With the concept of 'Hope Lights Our Way,' a 121-day journey begins in Fukushima |date=2020-02-03 |website=Tokyo2020.org |publisher=[[Tokyo Organising Committee of the Olympic and Paralympic Games|TOCOG]] |access-date=2020-02-28 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200228171015/https://tokyo2020.org/en/torch/news/journey-begins |archive-date=2020-02-28}}&lt;/ref&gt;
Iedegtā lāpa devās uz Atēnām, kur 19. martā [[Panatinaiko stadions]] notika tās nodošanas ceremonija Japānas delegācijai.&lt;ref name=&quot;IOC2020 Torch Relay&quot; /&gt; Lāpai savu ceļojumu pa Japānu bija jāsāk 20. martā, pārvietojoties pa trīs [[2011. gada Tohoku zemestrīce]]s un [[cunami]] visvairāk skartajām vietām — [[Mijagi]], [[Ivate]] un [[Fukusima]].
Sakarā ar COVID-19 pandēmiju Japānā ar lidmašīnu nogādāto lāpu ievietoja īpašā laternā un glabāja vairāk nekā gadu.
Lāpas stafete noslēdzās 2021. gada 23. jūlijā, kad japāņu [[tenisiste]] [[Naomi Osaka]] [[Jaunais nacionālais stadions (Tokija)|Tokijas Jaunajā nacionālajā stadionā]] ar to iededzināja centrālo olimpisko spēļu lāpu [[2020. gada vasaras olimpisko spēļu atklāšanas ceremonija]]s laikā.

== Sporta veidi un disciplīnas ==
{{see also|Olimpiskie sporta veidi}}

Starptautiskās olimpiskās komitejas valde 2017. gada 9. jūnijā apstiprināja oficiālo programmu 2020. gada vasaras olimpiskajām spēlēm. Starptautiskās olimpiskās komitejas prezidents [[Tomass Bahs]] paziņoja, ka Tokijas vasaras olimpisko spēļu mērķis ir padarīt tās &quot;jauneklīgākas&quot; un &quot;pilsētnieciskākas&quot;, kā arī palielināt sieviešu, sportistu skaitu.&lt;ref name=&quot;cbc-3on32020&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|title=3-on-3 basketball officially added to Tokyo Olympics|url=http://www.cbc.ca/sports/olympics/summer/3-on-3-basketball-to-be-part-of-tokyo-olympics-1.4153400|website=CBC Sports|access-date=9 June 2017|archive-url=https://web.archive.org/web/20170610171532/http://www.cbc.ca/sports/olympics/summer/3-on-3-basketball-to-be-part-of-tokyo-olympics-1.4153400|archive-date=10 June 2017}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;bbc-mixedgender2020&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Tokyo 2020: Mixed-gender events added to Olympic Games|url=https://www.bbc.com/sport/olympics/40226990|work=BBC Sport|date=2017-06-09 |access-date=9 June 2017|archive-url=https://web.archive.org/web/20170610094726/http://www.bbc.com/sport/olympics/40226990|archive-date=10 June 2017}}&lt;/ref&gt;

Šajās olimpiskajās spēlēs paredzēti 339 notikumi 33 dažādos sporta veidos, aptverot 50 disciplīnas. Līdztekus jauniem sporta veidiem ([[karatē]], [[klinšu kāpšana]], [[sērfings]] un [[skeitbordings]]), kas tiks ieviesti Tokijā, pastāvošo sporta veidu starpā ir arī piecpadsmit jaunas disciplīnas un notikumi, tostarp [[3x3 basketbols]], [[BMX frīstails]] un [[medisons (riteņbraukšana)|medisons riteņbraukšanā]], kā arī jauni jaukti notikumi vairākos sporta veidos. Salīdzinot ar iepriekšējām [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012. gada Londonas spēlēm]] un [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016. gada Riodežaneiro spēlēm]] olimpisko spēļu programmā tika atjaunots [[beisbols]] un [[softbols]].

=== Sporta veidu un disciplīnu statistika ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center
|-
! colspan=2 rowspan=2|Sporta veids/Disciplīna !! colspan=4| Notikumi !! rowspan=2| Pārstāvēto &lt;br /&gt; valstis !! colspan=3| Dalībnieku skaits !! rowspan=2| Ats.
|-
! Kopā !! Vīrieši !! Sievietes !! Jaukti !! Kopā !! Vīrieši !! Sievietes
|-
| align=left colspan=2| [[Attēls:Tokyo2020 Rowing.svg|20px]] {{osv|Airēšana|2020|vasaras}} || 14 || 7 || 7 || — || 79|| 526 || 263 || 263 || [https://tokyo2020.org/en/sports/rowing/]
|-
| align=left colspan=2| [[Attēls:Tokyo2020 Badminton.svg|20px]] {{osv|Badmintons|2020|vasaras}} || 5 || 2 || 2 || 1 ||50 || 172|| 86 || 86 || [https://tokyo2020.org/en/sports/badminton/]
|-
| rowspan=2 align=left| {{osv|Basketbols|2020|vasaras}} || align=left| [[Attēls:Tokyo2020 Basketball.svg|20px]] Basketbols || 2 || 1 || 1 || — || 18 || 288 || 144 || 144 || [https://tokyo2020.org/en/sports/basketball/]
|-
| align=left| [[Attēls:Tokyo2020 3x3Basketball.svg|20px]] 3x3 Basketbols || 2 || 1 || 1 || — || 13 || 64 || 32 || 32 || [https://tokyo2020.org/en/sports/basketball/]
|-
| align=left colspan=2| [[Attēls:Tokyo2020 Baseball.svg|20px]] {{osv|Beisbols|2020|vasaras}} || 1 || 1 || — || — || 6 || 144 || 144 || — || [https://tokyo2020.org/en/sports/baseball-softball/#oly-discipline-description-baseball-softball-baseball]
|-
| align=left colspan=2| [[Attēls:Tokyo2020 Boxing.svg|20px]] {{osv|Bokss|2020|vasaras}} || 13 || 8 || 5 || — || 81 || 289 || 187 || 102 || [https://tokyo2020.org/en/sports/boxing/]
|-
| align=left colspan=2| [[Attēls:Tokyo2020 Sailing.svg|20px]] {{osv|Burāšana|2020|vasaras}} || 10 || 5 || 4 || 1 || 65 || 350 || 175 || 175 || [https://tokyo2020.org/en/sports/sailing/]
|-
| align=left rowspan=2| [[Attēls:Tokyo2020 Wrestling.svg|20px]] {{osv|Cīņas sports|2020|vasaras}} || align=left| Brīvā cīņa || 12 || 6 || 6 || — || 52  || 192 || 96 || 96 || rowspan=2| [https://tokyo2020.org/en/sports/wrestling/]
|-
| align=left| Grieķu-romiešu cīņa || 6 || 6 || — || — || 39 || 97 || 97 || —
|-
| align=left colspan=2| [[Attēls:Tokyo2020 Diving.svg|20px]] {{osv|Daiļlēkšana|2020|vasaras}} || 8 || 4 || 4 || — || 30 || 143 || 71  || 72 || [https://tokyo2020.org/en/sports/diving/]
|-
| align=left colspan=2| [[Attēls:Tokyo2020 Judo.svg|20px]] {{osv|Džudo|2020|vasaras}} || 15 || 7 || 7 || 1 || 128 || 393 || 201 || 192 || [https://tokyo2020.org/en/sports/judo/]
|-
| align=left colspan=2| [[Attēls:Tokyo2020 Football.svg|20px]] {{osv|Futbols|2020|vasaras}} || 2 || 1 || 1 || — || 24 || 608 || 344 || 264 || [https://tokyo2020.org/en/sports/football/]
|-
| align=left colspan=2| [[Attēls:Tokyo2020 TableTennis.svg|20px]] {{osv|Galda teniss|2020|vasaras}} || 5 || 2 || 2 || 1 || 54 || 174 || 86 || 88 || [https://tokyo2020.org/en/sports/table-tennis/]
|-
| align=left colspan=2| [[Attēls:Tokyo2020 Golf.svg|20px]] {{osv|Golfs|2020|vasaras}} || 2 || 1 || 1 || — || 42 || 120 || 60 || 60 || [https://tokyo2020.org/en/sports/golf/]
|-
| rowspan=3 align=left| {{osv|Jāšana|2020|vasaras}} || align=left| [[Attēls:Tokyo2020 EquestrianDressage.svg|20px]] Iejāde || 2 || — || — || 2 || 30 || 60 || 23 || 37 || rowspan=3| [https://tokyo2020.org/en/sports/equestrian/]
|-
| align=left| [[Attēls:Tokyo2020 EquestrianJumping.svg|20px]] Konkūrs || 2 || — || — || 2 || 36 || 75 || 63 || 12
|-
| align=left| [[Attēls:Tokyo2020 EquestrianEventing.svg|20px]] Trīscīņa || 2 || — || — || 2 || 29 || 69 || 44 || 25
|-
| rowspan=2 align=left| {{osv|Karatē|2020|vasaras}} || align=left| [[Attēls:Tokyo2020 KarateKata.svg|20px]] Solo vingrinājumi (kata) || 2 || 1 || 1 || — || 15 || 21 || 11 || 10 || rowspan=2| [https://tokyo2020.org/en/sports/karate/]
|-
| align=left| [[Attēls:Tokyo2020 KarateKumite.svg|20px]] Divcīņa (kumite) || 6 || 3 || 3 || — || 30 || 60 || 31 || 29
|-
| align=left colspan=2| [[Attēls:Tokyo2020 SportClimbing.svg|20px]] {{osv|Klinšu kāpšana|2020|vasaras}} || 2 || 1 || 1 || — || 19 || 40 || 20 || 20 || [https://tokyo2020.org/en/sports/sport-climbing/]
|-
| align=left colspan=2| [[Attēls:Tokyo2020 Hockey.svg|20px]] {{osv|Lauka hokejs|2020|vasaras}} || 2 || 1 || 1 || — || 14 || 384 || 192 || 192 || [https://tokyo2020.org/en/sports/hockey/]
|-
| align=left colspan=2| [[Attēls:Tokyo2020 Archery.svg|20px]] {{osv|Loka šaušana|2020|vasaras}} || 5 || 2 || 2 || 1 || 51 || 128 || 64 || 64 || [https://tokyo2020.org/en/sports/archery/]
|-
| align=left colspan=2| [[Attēls:Tokyo2020 ArtisticSwimming.svg|20px]] {{osv|Mākslas peldēšana|2020|vasaras}} || 2 || — || 2 || — || 22 || 104 || — || 104 || [https://tokyo2020.org/en/sports/artistic-swimming/]
|-
| align=left colspan=2| [[Attēls:Tokyo2020 ModernPentathlon.svg|20px]] {{osv|Modernā pieccīņa|2020|vasaras}} || 2 || 1 || 1 || — || 31 || 72 || 36 || 36 || [https://tokyo2020.org/en/sports/modern-pentathlon/]
|-
| align=left colspan=2| [[Attēls:Tokyo2020 Fencing.svg|20px]] {{osv|Paukošana|2020|vasaras}} || 12 || 6 || 6 || — || 42 || 212 || 108 || 104 || [https://tokyo2020.org/en/sports/fencing/]
|-
| rowspan=2 align=left| {{osv|Peldēšana|2020|vasaras}} || align=left| [[Attēls:Tokyo2020 Swimming.svg|20px]] Peldēšana || 35 || 17 || 17 || 1 || 183 || 880 || 479 || 401 || [https://tokyo2020.org/en/sports/swimming/]
|-
| align=left| [[Attēls:Tokyo2020 MarathonSwimming.svg|20px]] Maratonpeldēšana || 2 || 1 || 1 || — || 31 || 51 || 26 || 25 || [https://tokyo2020.org/en/sports/marathon-swimming/]
|-
| rowspan=5 align=left| {{osv|Riteņbraukšana|2020|vasaras}} || align=left| [[Attēls:Tokyo2020 CyclingBMXRacing.svg|20px]] BMX || 2 || 1 || 1 || — || 21 || 48 || 24 || 24 || [https://tokyo2020.org/en/sports/cycling-bmx-racing/]
|-
| align=left| [[Attēls:Tokyo2020 CyclingBMXFreestyle.svg|20px]] BMX frīstails || 2 || 1 || 1 || — || 11 || 18 || 9 || 9 || [https://tokyo2020.org/en/sports/cycling-bmx-freestyle/]
|-
| align=left| [[Attēls:Tokyo2020 CyclingMountainBike.svg|20px]] Kalnu riteņbraukšana || 2 || 1 || 1 || — || 29 || 76 || 38 || 38 || [https://tokyo2020.org/en/sports/cycling-mountain-bike/]
|-
| align=left| [[Attēls:Tokyo2020 CyclingRoad.svg|20px]] Šosejas riteņbraukšana || 4 || 2 || 2 || — || 68 || 201 || 130 || 71 || [https://tokyo2020.org/en/sports/cycling-road/]
|-
| align=left| [[Attēls:Tokyo2020 CyclingTrack.svg|20px]] Treka riteņbraukšana || 12 || 6 || 6 || — || 36 || 195 || 103 || 92 || [https://tokyo2020.org/en/sports/cycling-track/]
|-
| align=left colspan=2| [[Attēls:Tokyo2020 Handball.svg|20px]] {{osv|Rokasbumba|2020|vasaras}} || 2 || 1 || 1 || — || 18 || 345 || 172 || 173 || [https://tokyo2020.org/en/sports/handball/]
|-
| align=left colspan=2| [[Attēls:Tokyo2020 Rugby.svg|20px]] {{osv|Regbijs-7|2020|vasaras}} || 2 || 1 || 1 || — || 16 || 288 || 144 || 144 || [https://tokyo2020.org/en/sports/rugby/]
|-
| align=left colspan=2| [[Attēls:Tokyo2020 Surfing.svg|20px]] {{osv|Sērfings|2020|vasaras}} || 2 || 1 || 1 || — || 17 || 40 || 20 || 20 || [https://tokyo2020.org/en/sports/surfing/]
|-
| align=left colspan=2| [[Attēls:Tokyo2020 Skateboarding.svg|20px]] {{osv|Skeitbordings|2020|vasaras}} || 4 || 2 || 2 || — || 25 || 80 || 40 || 40 || [https://tokyo2020.org/en/sports/skateboarding/]
|-
| rowspan=2 align=left| {{osv|Smaiļošana un kanoe airēšana|2020|vasaras}} || align=left| [[Attēls:Tokyo2020 CanoeSprint.svg|20px]] Sprinta airēšana || 12 || 6 || 6 || — || 51 || 248 || 126|| 122 || [https://tokyo2020.org/en/sports/canoe-sprint/]
|-
| align=left| [[Attēls:Tokyo2020 CanoeSlalom.svg|20px]] Slaloma airēšana || 4 || 2 || 2 || — || 34 || 82 || 41 || 41 || [https://tokyo2020.org/en/sports/canoe-slalom/]
|-
| align=left colspan=2| [[Attēls:Tokyo2020 Softball.svg|20px]] {{osv|Softbols|2020|vasaras}} || 1 || — || 1 || — || 6 || 90 || — || 90 || [https://tokyo2020.org/en/sports/baseball-softball/#oly-discipline-description-baseball-softball-softball]
|-
| align=left colspan=2| [[Attēls:Tokyo2020 Weightlifting.svg|20px]] {{osv|Svarcelšana|2020|vasaras}} || 14 || 7 || 7 || — || 77 || 197 || 99 || 98 || [https://tokyo2020.org/en/sports/weightlifting/]
|-
| align=left colspan=2| [[Attēls:Tokyo2020 Shooting.svg|20px]] {{osv|Šaušana|2020|vasaras}} || 15 || 6 || 6 || 3 || 98 || 360 || 180 || 180 || [https://tokyo2020.org/en/sports/shooting/]
|-
| align=left colspan=2| [[Attēls:Tokyo2020 Taekwondo.svg|20px]] {{osv|Tekvondo|2020|vasaras}} || 8 || 4 || 7 || — || 62 || 131 || 65 || 66 || [https://tokyo2020.org/en/sports/taekwondo/]
|-
| align=left colspan=2| [[Attēls:Tokyo2020 Tennis.svg|20px]] {{osv|Teniss|2020|vasaras}} || 5 || 2 || 2 || 1 || 42 || 191 || 96 || 95 || [https://tokyo2020.org/en/sports/tennis/]
|-
| align=left colspan=2| [[Attēls:Tokyo2020 Triathlon.svg|20px]] {{osv|Triatlons|2020|vasaras}} || 3 || 1 || 1 || 1 || 38 || 110 || 55 || 55 || [https://tokyo2020.org/en/sports/triathlon/]
|-
| align=left colspan=2| [[Attēls:Tokyo2020 WaterPolo.svg|20px]] {{osv|Ūdenspolo|2020|vasaras}} || 2 || 1 || 1 || — || 16 || 286 || 156 || 130 || [https://tokyo2020.org/en/sports/water-polo/]
|-
| align=left colspan=2| [[Attēls:Tokyo2020 Athletics.svg|20px]] {{osv|Vieglatlētika|2020|vasaras}} || 48 || 24 || 23 || 1 || 197 || 2017 || 1066 || 951 || [https://tokyo2020.org/en/sports/athletics/]
|-
| rowspan=3 align=left| {{osv|Vingrošana|2020|vasaras}} || align=left| [[Attēls:Tokyo2020 RythmicGymnastics.svg|20px]] Mākslas vingrošana || 2 || — || 2 || — || 20 || 96 || — || 96 || [https://tokyo2020.org/en/sports/rhythmic-gymnastics/]
|-
| align=left| [[Attēls:Tokyo2020 ArtisticGymnastics.svg|20px]] Sporta vingrošana || 14 || 8 || 5 || — || 60 || 196 || 98 || 98 || [https://tokyo2020.org/en/sports/artistic-gymnastics/]
|-
| align=left| [[Attēls:Tokyo2020 TrampolineGymnastics.svg|20px]] Batuts || 2 || 1 || 1 || — || 15 || 32 || 16 || 16 || [https://tokyo2020.org/en/sports/trampoline-gymnastics/]
|-
| rowspan=2 align=left| {{osv|Volejbols|2020|vasaras}} || align=left| [[Attēls:Tokyo2020 Volleyball.svg|20px]] Volejbols || 2 || 1 || 1 || — || 18 || 288 || 144 || 144|| [https://tokyo2020.org/en/sports/volleyball/]
|-
| align=left| [[Attēls:Tokyo2020 BeachVolleyball.svg|20px]] Pludmales volejbols || 2 || 1 || 1 || — || 23 || 96 || 48 || 48 || [https://tokyo2020.org/en/sports/beach-volleyball/]
|}
&lt;!--

== Medaļu kopvērtējums ==
{{pamatraksts|2020. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula}}
{{:2020. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula}}
--&gt;

== Kalendārs ==
Starptautiskās olimpiskās komitejas izpilddirekcija 2020. gada vasaras olimpisko spēļu kalendāru apstiprināja 2018. gada 18. jūlijā. Taču vēlāk tika veiktas korekcijas atsevišķos sporta veidos un disciplīnās.&lt;ref&gt;[https://tokyo2020.org/en/schedule/ 2020. gada vasaras olimpisko spēļu kalendārs]&lt;/ref&gt;

Sākotnējais grafiks bija no 2020. gada 22. jūlija līdz 9. augustam. Atliekot olimpiskās spēles uz 2021. gadu, visi pasākumi tika pārcelti par 364 dienām (par vienu dienu mazāk nekā pilnu gadu, lai saglabātu tās pašas nedēļas dienas).

: ''Visi datumi norādīti pēc Japānas laika ([[UTC+9]])''

{| class=wikitable style=&quot;margin:0.5em auto; position:relative;&quot;
|-8
|style=&quot;background-color:#00cc33;text-align:center;&quot;| '''AC''' || Atklāšanas ceremonija
|style=&quot;background-color:#3399ff;text-align:center;&quot;| ● || Sacensības
|style=&quot;background-color:#ffcc00;text-align:center;&quot;| '''1''' || Zelta medaļu izcīņa
|style=&quot;background-color:#ffdead;text-align:center;&quot;| '''EG''' || Svinību izrāde
|style=&quot;background-color:#ee3333;text-align:center;&quot;| '''NC''' || Noslēguma ceremonija
|style=&quot;border: 3px solid red&quot;| Startē Latvijas sportisti
|}

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center
|-
! rowspan=2 colspan=2| Sporta veids / Disciplīna ↓ !!  colspan=&quot;11&quot;| Jūlijs || colspan=&quot;8&quot;| Augusts !! rowspan=2| Notikumu skaits
|-
! 21 &lt;br /&gt; (Tre) !! 22 &lt;br /&gt; (Cet) !! 23 &lt;br /&gt; (Pie) !! 24 &lt;br /&gt; (Ses) !! 25 &lt;br /&gt; (Svē) !! 26 &lt;br /&gt; (Pir) !! 27 &lt;br /&gt; (Otr) !! 28 &lt;br /&gt; (Tre) !! 29 &lt;br /&gt; (Cet) !! 30 &lt;br /&gt; (Pie) !! 31 &lt;br /&gt; (Ses) !! 1 &lt;br /&gt; (Svē) !! 2 &lt;br /&gt; (Pir)!! 3 &lt;br /&gt; (Otr) !! 4 &lt;br /&gt; (Tre) !! 5 &lt;br /&gt; (Cet) !! 6 &lt;br /&gt; (Pie) !! 7 &lt;br /&gt; (Ses) !! 8 &lt;br /&gt; (Svē)
|-
| rowspan=2  align=left| [[Attēls:Olympic Rings Icon.svg|20px]] Ceremonijas || [[2020. gada vasaras olimpisko spēļu atklāšanas ceremonija|Atklāšanas ceremonija]] || || || style=&quot;background-color:#00cc33;text-align:center;&quot; |'''AC'''|| || || || || || || || || || || || || || || || || {{n/a}}
|-
| [[2020. gada vasaras olimpisko spēļu noslēguma ceremonija|Noslēguma ceremonija]] || || || || || || || || || || || || || || || || || || || style=&quot;background-color:#ee3333;text-align:center;&quot; |'''NC'''|| {{n/a}}
|-
| align=left colspan=2| [[Attēls:Tokyo2020 Rowing.svg|20px]] {{osv|Airēšana|2020|vasaras}} || || || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● || style=&quot;background-color:#ffcc00;&quot; |'''2''' || style=&quot;background-color:#ffcc00;&quot; |'''4''' || style=&quot;background-color:#ffcc00;&quot; |'''4''' || style=&quot;background-color:#ffcc00;&quot; |'''4''' || || || || || || ||  || || || '''14'''
|-
| align=left colspan=2| [[Attēls:Tokyo2020 Badminton.svg|20px]] {{osv|Badmintons|2020|vasaras}} || || || || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● || style=&quot;background-color:#ffcc00;&quot; |'''1''' || style=&quot;background-color:#ffcc00;&quot; |'''1''' || style=&quot;background-color:#ffcc00;&quot; |'''1''' || style=&quot;background-color:#ffcc00;&quot; |'''2''' || || || || || || || '''5'''
|-
| rowspan=2 align=left| {{osv|Basketbols|2020|vasaras}} || align=left| [[Attēls:Tokyo2020 Basketball.svg|20px]] Basketbols || || || || || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● || style=&quot;background-color:#ffcc00;&quot; |'''1''' || style=&quot;background-color:#ffcc00;&quot; |'''1''' || rowspan=2| '''4'''
|-
| align=left| [[Attēls:Tokyo2020 3x3Basketball.svg|20px]] 3x3 Basketbols || || || || style=&quot;background-color:#3399ff; border: 3px solid red&quot;|● || style=&quot;background-color:#3399ff; border: 3px solid red&quot; |● || style=&quot;background-color:#3399ff; border: 3px solid red&quot; |● || style=&quot;background-color:#3399ff; border: 3px solid red&quot; |● || style=&quot;background-color:#ffcc00;&quot; |'''2''' || || || || || || || || || || ||
|-
| align=left colspan=2| [[Attēls:Tokyo2020 Baseball.svg|20px]] {{osv|Beisbols|2020|vasaras}} || || || || || || || || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |●|| || style=&quot;background-color:#ffcc00;&quot; |'''1''' || || '''1'''
|-
| align=left colspan=2| [[Attēls:Tokyo2020 Boxing.svg|20px]] {{osv|Bokss|2020|vasaras}} || || || || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● || || style=&quot;background-color:#ffcc00;&quot; |'''2''' || style=&quot;background-color:#ffcc00;&quot; |'''1''' || style=&quot;background-color:#ffcc00;&quot; |'''1''' || style=&quot;background-color:#ffcc00;&quot; |'''1''' || style=&quot;background-color:#ffcc00;&quot; |'''4''' || style=&quot;background-color:#ffcc00;&quot; |'''4''' || '''13'''
|-
| align=left colspan=2| [[Attēls:Tokyo2020 Sailing.svg|20px]] {{osv|Burāšana|2020|vasaras}} || || || || || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● || style=&quot;background-color:#ffcc00;&quot; |'''2''' || style=&quot;background-color:#ffcc00;&quot; |'''2''' || style=&quot;background-color:#ffcc00;&quot; |'''2''' || style=&quot;background-color:#ffcc00;&quot; |'''2''' || style=&quot;background-color:#ffcc00;&quot; |'''2''' || || || || || '''10'''
|-
| align=left rowspan=2| [[Attēls:Tokyo2020 Wrestling.svg|20px]] {{osv|Cīņas sports|2020|vasaras}} || align=left| Brīvā cīņa || || || || || || || || || || || || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● || style=&quot;background-color:#ffcc00;&quot; |'''1''' || style=&quot;background-color:#ffcc00; border: 3px solid red&quot; |'''1''' || style=&quot;background-color:#ffcc00; border: 3px solid red&quot; |'''1''' || style=&quot;background-color:#ffcc00;&quot; |'''3''' || style=&quot;background-color:#ffcc00;&quot; |'''3''' || style=&quot;background-color:#ffcc00;&quot; |'''3''' || || rowspan=2| '''18'''
|-
| align=left| Grieķu-romiešu cīņa || || || || || || || || || || || || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● || style=&quot;background-color:#ffcc00;&quot; |'''2''' || style=&quot;background-color:#ffcc00;&quot; |'''2''' || style=&quot;background-color:#ffcc00;&quot; |'''2''' || || || ||
|-
| align=left colspan=2| [[Attēls:Tokyo2020 Diving.svg|20px]] {{osv|Daiļlēkšana|2020|vasaras}} || || || || || style=&quot;background-color:#ffcc00;&quot; |'''1''' || style=&quot;background-color:#ffcc00;&quot; |'''1''' || style=&quot;background-color:#ffcc00;&quot; |'''1''' || style=&quot;background-color:#ffcc00;&quot; |'''1''' || || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● || style=&quot;background-color:#ffcc00;&quot; |'''1''' || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● || style=&quot;background-color:#ffcc00;&quot; |'''1''' || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● || style=&quot;background-color:#ffcc00;&quot; |'''1''' || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● || style=&quot;background-color:#ffcc00;&quot; |'''1''' || || '''8'''
|-
| align=left colspan=2| [[Attēls:Tokyo2020 Judo.svg|20px]] {{osv|Džudo|2020|vasaras}} || || || || style=&quot;background-color:#ffcc00;&quot; |'''2''' || style=&quot;background-color:#ffcc00;&quot; |'''2''' || style=&quot;background-color:#ffcc00;&quot; |'''2''' || style=&quot;background-color:#ffcc00;&quot; |'''2''' || style=&quot;background-color:#ffcc00;&quot; |'''2''' || style=&quot;background-color:#ffcc00; border: 3px solid red&quot; |'''2''' || style=&quot;background-color:#ffcc00;&quot; |'''2''' || style=&quot;background-color:#ffcc00;&quot; |'''1''' || || || || || || || || || '''15'''
|-
| align=left colspan=2| [[Attēls:Tokyo2020 Football.svg|20px]] {{osv|Futbols|2020|vasaras}} || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● ||  || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● ||  || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● ||  || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● ||  || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● ||  || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● || style=&quot;background-color:#ffcc00;&quot; |'''1''' || style=&quot;background-color:#ffcc00;&quot; |'''1''' || || '''2'''
|-
| align=left colspan=2| [[Attēls:Tokyo2020 TableTennis.svg|20px]] {{osv|Galda teniss|2020|vasaras}} || || || || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● || style=&quot;background-color:#ffcc00;&quot; |'''1''' || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● || style=&quot;background-color:#ffcc00;&quot; |'''1''' || style=&quot;background-color:#ffcc00;&quot; |'''1''' || || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● || style=&quot;background-color:#ffcc00;&quot; |'''1''' || style=&quot;background-color:#ffcc00;&quot; |'''1''' || || || '''5'''
|-
| align=left colspan=2| [[Attēls:Tokyo2020 Golf.svg|20px]] {{osv|Golfs|2020|vasaras}} || || || || || || || || || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● ||  style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● || style=&quot;background-color:#ffcc00;&quot; |'''1''' || || || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● ||  style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● || style=&quot;background-color:#ffcc00;&quot; |'''1''' || || '''2'''
|-
| rowspan=3 align=left| {{osv|Jāšana|2020|vasaras}} || align=left| [[Attēls:Tokyo2020 EquestrianDressage.svg|20px]] Iejāde || || || || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● || || style=&quot;background-color:#ffcc00;&quot; |'''1''' || style=&quot;background-color:#ffcc00;&quot; |'''1''' || || || || || || || || || || || || rowspan=3| '''6'''
|-
| align=left| [[Attēls:Tokyo2020 EquestrianEventing.svg|20px]] Trīscīņa || || || || || || || || || || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● || style=&quot;background-color:#ffcc00;&quot; |'''2''' || || || || || ||
|-
| align=left| [[Attēls:Tokyo2020 EquestrianJumping.svg|20px]] Konkūrs || || || || || || || || || || || || || || style=&quot;background-color:#3399ff;border: 3px solid red&quot; |● || style=&quot;background-color:#ffcc00;&quot; |'''1''' || || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● || style=&quot;background-color:#ffcc00;&quot; |'''1''' ||
|-
| rowspan=2 align=left| {{osv|Karatē|2020|vasaras}} || align=left| [[Attēls:Tokyo2020 KarateKata.svg|20px]] Solo vingrinājumi (kata) || || || || || || || || || || || || || ||  || || style=&quot;background-color:#ffcc00;&quot; |'''1''' || style=&quot;background-color:#ffcc00;&quot; |'''1''' || || ||  rowspan=2|'''8'''
|-
| align=left| [[Attēls:Tokyo2020 KarateKumite.svg|20px]] Divcīņa (kumite) || || || || || || || || || || || || || || || || style=&quot;background-color:#ffcc00;border: 3px solid red&quot; |'''2''' || style=&quot;background-color:#ffcc00;&quot; |'''2''' || style=&quot;background-color:#ffcc00;&quot; |'''2'''
|-
| align=left colspan=2| [[Attēls:Tokyo2020 SportClimbing.svg|20px]] {{osv|Klinšu kāpšana|2020|vasaras}} || || || || || || || || || || || || || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● || style=&quot;background-color:#ffcc00;&quot; |'''1''' || style=&quot;background-color:#ffcc00;&quot; |'''1''' || style=&quot;background-color:#ffcc00;&quot; |'''1''' || || || '''2'''
|-
| align=left colspan=2| [[Attēls:Tokyo2020 Hockey.svg|20px]] {{osv|Lauka hokejs|2020|vasaras}} || || || || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● || style=&quot;background-color:#ffcc00;&quot; |'''1''' || style=&quot;background-color:#ffcc00;&quot; |'''1''' || || || || '''2'''
|-
| align=left colspan=2| [[Attēls:Tokyo2020 Archery.svg|20px]] {{osv|Loka šaušana|2020|vasaras}} || || || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● || style=&quot;background-color:#ffcc00;&quot; |'''1''' || style=&quot;background-color:#ffcc00;&quot; |'''1''' || style=&quot;background-color:#ffcc00;&quot; |'''1''' || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● || style=&quot;background-color:#ffcc00;&quot; |'''1''' || style=&quot;background-color:#ffcc00;&quot; |'''1''' || || || || || || || || || '''5'''
|-
| align=left colspan=2| [[Attēls:Tokyo2020 ArtisticSwimming.svg|20px]] {{osv|Mākslas peldēšana|2020|vasaras}} || || || || || || ||  || || || || || || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● || style=&quot;background-color:#ffcc00;&quot; |'''1''' || || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● || style=&quot;background-color:#ffcc00;&quot; |'''1''' || || '''2'''
|-
| align=left colspan=2| [[Attēls:Tokyo2020 ModernPentathlon.svg|20px]] {{osv|Modernā pieccīņa|2020|vasaras}} || || || || || || || || || || || || || || || || style=&quot;background-color:#3399ff;border: 3px solid red&quot; |● || style=&quot;background-color:#ffcc00;&quot; |'''1''' || style=&quot;background-color:#ffcc00;border: 3px solid red&quot; |'''1''' || || '''2'''
|-
| align=left colspan=2| [[Attēls:Tokyo2020 Fencing.svg|20px]] {{osv|Paukošana|2020|vasaras}} || || || || style=&quot;background-color:#ffcc00;&quot; |'''2''' || style=&quot;background-color:#ffcc00;&quot; |'''2''' || style=&quot;background-color:#ffcc00;&quot; |'''2''' || style=&quot;background-color:#ffcc00;&quot; |'''1''' || style=&quot;background-color:#ffcc00;&quot; |'''1''' || style=&quot;background-color:#ffcc00;&quot; |'''1''' || style=&quot;background-color:#ffcc00;&quot; |'''1''' || style=&quot;background-color:#ffcc00;&quot; |'''1''' || style=&quot;background-color:#ffcc00;&quot; |'''1''' || || || || || || || || '''12'''
|-
| rowspan=2 align=left| {{osv|Peldēšana|2020|vasaras}} || align=left| [[Attēls:Tokyo2020 Swimming.svg|20px]] Peldēšana || || || || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● || style=&quot;background-color:#ffcc00;&quot; |'''4''' || style=&quot;background-color:#ffcc00;border: 3px solid red&quot;  |'''4''' || style=&quot;background-color:#ffcc00;border: 3px solid red&quot;  |'''4''' || style=&quot;background-color:#ffcc00;border: 3px solid red&quot;  |'''5''' || style=&quot;background-color:#ffcc00;&quot; |'''5''' || style=&quot;background-color:#ffcc00;&quot; |'''4''' || style=&quot;background-color:#ffcc00;&quot; |'''4''' || style=&quot;background-color:#ffcc00;&quot; |'''5''' || || || || || || || || rowspan=2| '''37'''
|-
| align=left| [[Attēls:Tokyo2020 MarathonSwimming.svg|20px]] Maratonpeldēšana || || || || || || || || || || || || || || || style=&quot;background-color:#ffcc00;&quot; |'''1''' || style=&quot;background-color:#ffcc00;&quot; |'''1''' || || ||
|-
| rowspan=5 align=left| {{osv|Riteņbraukšana|2020|vasaras}} || align=left| [[Attēls:Tokyo2020 CyclingBMXRacing.svg|20px]] BMX || || || || || || || || || || || style=&quot;background-color:#3399ff;border: 3px solid red&quot; |● || style=&quot;background-color:#ffcc00;&quot; |'''2''' || || || || || || || || rowspan=5| '''22'''
|-
| align=left| [[Attēls:Tokyo2020 CyclingBMXFreestyle.svg|20px]] BMX frīstails || || || || || || || || || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● || style=&quot;background-color:#ffcc00;&quot; |'''2''' || || || || || || || || ||
|-
| align=left| [[Attēls:Tokyo2020 CyclingMountainBike.svg|20px]] Kalnu riteņbraukšana || || || || || || style=&quot;background-color:#ffcc00;&quot; |'''1''' || style=&quot;background-color:#ffcc00;&quot; |'''1''' || || || || || || || || || || || ||
|-
| align=left| [[Attēls:Tokyo2020 CyclingRoad.svg|20px]] Šosejas riteņbraukšana || || || || style=&quot;background-color:#ffcc00;border: 3px solid red&quot; |'''1''' || style=&quot;background-color:#ffcc00;&quot; |'''1''' || || || style=&quot;background-color:#ffcc00;border: 3px solid red&quot; |'''2''' || || || || || || || || || || ||
|-
| align=left| [[Attēls:Tokyo2020 CyclingTrack.svg|20px]] Treka riteņbraukšana || || || || || || || || || || || || || style=&quot;background-color:#ffcc00;&quot; |'''1''' || style=&quot;background-color:#ffcc00;&quot; |'''2''' || style=&quot;background-color:#ffcc00;&quot; |'''1''' || style=&quot;background-color:#ffcc00;&quot; |'''2''' || style=&quot;background-color:#ffcc00;&quot; |'''2''' || style=&quot;background-color:#ffcc00;&quot; |'''1''' || style=&quot;background-color:#ffcc00;&quot; |'''3'''
|-
| align=left colspan=2| [[Attēls:Tokyo2020 Handball.svg|20px]] {{osv|Rokasbumba|2020|vasaras}} || || || || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● || style=&quot;background-color:#ffcc00;&quot; |'''1''' || style=&quot;background-color:#ffcc00;&quot; |'''1''' || '''2'''
|-
| align=left colspan=2| [[Attēls:Tokyo2020 Rugby.svg|20px]] {{osv|Regbijs-7|2020|vasaras}} || || || || || || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● || style=&quot;background-color:#ffcc00;&quot; |'''1''' || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● || style=&quot;background-color:#ffcc00;&quot; |'''1''' || || || || || || || || || '''2'''
|-
| align=left colspan=2| [[Attēls:Tokyo2020 Surfing.svg|20px]] {{osv|Sērfings|2020|vasaras}} || || || || || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● || style=&quot;background-color:#ffcc00;&quot; |'''2''' || || || || || || || || || || || || '''2'''
|-
| align=left colspan=2| [[Attēls:Tokyo2020 Skateboarding.svg|20px]] {{osv|Skeitbordings|2020|vasaras}} || || || || || style=&quot;background-color:#ffcc00;&quot; |'''1''' ||  style=&quot;background-color:#ffcc00;&quot; |'''1''' ||  || || || || || || || || style=&quot;background-color:#ffcc00;&quot; |'''1''' ||  style=&quot;background-color:#ffcc00;&quot; |'''1''' || || || || '''4'''
|-
| rowspan=2 align=left| {{osv|Smaiļošana un kanoe airēšana|2020|vasaras}} || align=left| [[Attēls:Tokyo2020 CanoeSprint.svg|20px]] Sprinta airēšana || || || || || || || || || || || || || style=&quot;background-color:#3399ff;border: 3px solid red&quot;  |● || style=&quot;background-color:#ffcc00;&quot; |'''4''' || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● || style=&quot;background-color:#ffcc00;&quot; |'''4''' || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● || style=&quot;background-color:#ffcc00;&quot; |'''4''' || || rowspan=2| '''16'''
|-
| align=left| [[Attēls:Tokyo2020 CanoeSlalom.svg|20px]] Slaloma airēšana || || || || || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● || style=&quot;background-color:#ffcc00;&quot; |'''1''' || style=&quot;background-color:#ffcc00;&quot; |'''1''' || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● || style=&quot;background-color:#ffcc00;&quot; |'''1''' || style=&quot;background-color:#ffcc00;&quot; |'''1''' || || || || || || || || ||
|-
| align=left colspan=2| [[Attēls:Tokyo2020 Softball.svg|20px]] {{osv|Softbols|2020|vasaras}} || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● || || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● || style=&quot;background-color:#ffcc00;&quot; |'''1''' || || || || || || || || || || || || || '''1'''
|-
| align=left colspan=2| [[Attēls:Tokyo2020 Weightlifting.svg|20px]] {{osv|Svarcelšana|2020|vasaras}} || || || || style=&quot;background-color:#ffcc00;&quot; |'''1''' || style=&quot;background-color:#ffcc00;&quot; |'''2''' || style=&quot;background-color:#ffcc00;&quot; |'''1''' || style=&quot;background-color:#ffcc00;&quot; |'''2''' || style=&quot;background-color:#ffcc00;&quot; |'''1''' || || || style=&quot;background-color:#ffcc00;border: 3px solid red&quot;&quot; |'''2''' || style=&quot;background-color:#ffcc00;&quot; |'''1''' || style=&quot;background-color:#ffcc00;&quot; |'''2''' || style=&quot;background-color:#ffcc00;border: 3px solid red&quot; |'''1''' || style=&quot;background-color:#ffcc00;&quot; |'''1''' || || || || || '''14'''
|-
| align=left colspan=2| [[Attēls:Tokyo2020 Shooting.svg|20px]] {{osv|Šaušana|2020|vasaras}} || || || || style=&quot;background-color:#ffcc00;&quot; |'''2''' || style=&quot;background-color:#ffcc00;&quot; |'''2''' || style=&quot;background-color:#ffcc00;&quot; |'''2''' || style=&quot;background-color:#ffcc00;&quot; |'''2''' || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● || style=&quot;background-color:#ffcc00;border: 3px solid red&quot; |'''2''' || style=&quot;background-color:#ffcc00;&quot; |'''1''' || style=&quot;background-color:#ffcc00;&quot; |'''2''' || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● || style=&quot;background-color:#ffcc00;&quot; |'''2''' || || || || || || || '''15'''
|-
| align=left colspan=2| [[Attēls:Tokyo2020 Taekwondo.svg|20px]] {{osv|Tekvondo|2020|vasaras}} || || || || style=&quot;background-color:#ffcc00;&quot; |'''2''' || style=&quot;background-color:#ffcc00;&quot; |'''2''' || style=&quot;background-color:#ffcc00;&quot; |'''2''' || style=&quot;background-color:#ffcc00;&quot; |'''2''' || || || || || || || || || || || || || '''8'''
|-
| align=left colspan=2| [[Attēls:Tokyo2020 Tennis.svg|20px]] {{osv|Teniss|2020|vasaras}} || || || || style=&quot;background-color:#3399ff;border: 3px solid red&quot;  |● || style=&quot;background-color:#3399ff;border: 3px solid red&quot;  |● || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● || style=&quot;background-color:#ffcc00;&quot; |'''1''' || style=&quot;background-color:#ffcc00;&quot; |'''1''' || style=&quot;background-color:#ffcc00;&quot; |'''3''' || || || || || || || || '''5'''
|-
| align=left colspan=2| [[Attēls:Tokyo2020 Triathlon.svg|20px]] {{osv|Triatlons|2020|vasaras}} || || || || || || style=&quot;background-color:#ffcc00;&quot; |'''1''' || style=&quot;background-color:#ffcc00;&quot; |'''1''' || || || || style=&quot;background-color:#ffcc00;&quot; |'''1''' || || || || || || || || || '''3'''
|-
| align=left colspan=2| [[Attēls:Tokyo2020 WaterPolo.svg|20px]] {{osv|Ūdenspolo|2020|vasaras}} || || || || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● || style=&quot;background-color:#ffcc00;&quot; |'''1''' || style=&quot;background-color:#ffcc00;&quot; |'''1''' || '''2'''
|-
| align=left colspan=2| [[Attēls:Tokyo2020 Athletics.svg|20px]] {{osv|Vieglatlētika|2020|vasaras}} || || || || || || || || || || style=&quot;background-color:#ffcc00;border: 3px solid red&quot;  |'''2''' || style=&quot;background-color:#ffcc00;&quot; |'''3''' || style=&quot;background-color:#ffcc00;border: 3px solid red&quot;  |'''5''' || style=&quot;background-color:#ffcc00;&quot; |'''5''' || style=&quot;background-color:#ffcc00;border: 3px solid red&quot;  |'''6''' || style=&quot;background-color:#ffcc00;border: 3px solid red&quot; |'''5''' || style=&quot;background-color:#ffcc00;&quot; |'''7''' || style=&quot;background-color:#ffcc00;border: 3px solid red&quot;  |'''7''' || style=&quot;background-color:#ffcc00;&quot; |'''7''' || style=&quot;background-color:#ffcc00;&quot; |'''1''' || '''48'''
|-
| rowspan=3 align=left| {{osv|Vingrošana|2020|vasaras}} || align=left| [[Attēls:Tokyo2020 RythmicGymnastics.svg|20px]] Mākslas vingrošana || || || || || || || || || || || || || || || || || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● || style=&quot;background-color:#ffcc00;&quot; |'''1''' || style=&quot;background-color:#ffcc00;&quot; |'''1''' || rowspan=3| '''18'''
|-
| align=left| [[Attēls:Tokyo2020 ArtisticGymnastics.svg|20px]] Sporta vingrošana || || || || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● || style=&quot;background-color:#ffcc00;&quot; |'''1''' || style=&quot;background-color:#ffcc00;&quot; |'''1''' || style=&quot;background-color:#ffcc00;&quot; |'''1''' || style=&quot;background-color:#ffcc00;&quot; |'''1''' || || || style=&quot;background-color:#ffcc00;&quot; |'''4''' || style=&quot;background-color:#ffcc00;&quot; |'''3''' || style=&quot;background-color:#ffcc00;&quot; |'''3''' || style=&quot;background-color:#ffdead;text-align:center;&quot;| '''EG''' || || || ||
|-
| align=left| [[Attēls:Tokyo2020 TrampolineGymnastics.svg|20px]] Batuts || || || || || || || || || || style=&quot;background-color:#ffcc00;&quot; |'''1''' || style=&quot;background-color:#ffcc00;&quot; |'''1''' || || || || || || || ||
|-
| rowspan=2 align=left| {{osv|Volejbols|2020|vasaras}} || align=left| [[Attēls:Tokyo2020 Volleyball.svg|20px]] Volejbols || || || || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● || style=&quot;background-color:#ffcc00;&quot; |'''1''' || style=&quot;background-color:#ffcc00;&quot; |'''1''' || rowspan=2| '''4'''
|-
| align=left| [[Attēls:Tokyo2020 BeachVolleyball.svg|20px]] Pludmales volejbols || || || || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● || style=&quot;background-color:#3399ff;&quot; |● || style=&quot;background-color:#ffcc00;&quot; |'''1''' || style=&quot;background-color:#ffcc00;&quot; |'''1''' ||
|-
! align=left colspan=2| Notikumu skaits (pa dienām) || — || — || — || 11 || 18 || 21 || 22 || 23 || 17 || 22 || 19 || 26 || 22 || 24 || 17 || 28 || 22 || 34 || 13 || 339
|-
! colspan=2| Sporta veids / Disciplīna ↑ !! 21 &lt;br /&gt; (Tre) !! 22 &lt;br /&gt; (Cet) !! 23 &lt;br /&gt; (Pie) !! 24 &lt;br /&gt; (Ses) !! 25 &lt;br /&gt; (Svē) !! 26 &lt;br /&gt; (Pir) !! 27 &lt;br /&gt; (Otr) !! 28 &lt;br /&gt; (Tre) !! 29 &lt;br /&gt; (Cet) !! 30 &lt;br /&gt; (Pie) !! 31 &lt;br /&gt; (Ses) !! 1 &lt;br /&gt; (Svē) !! 2 &lt;br /&gt; (Pir)!! 3 &lt;br /&gt; (Otr) !! 4 &lt;br /&gt; (Tre) !! 5 &lt;br /&gt; (Cet) !! 6 &lt;br /&gt; (Pie) !! 7 &lt;br /&gt; (Ses) !! 8 &lt;br /&gt; (Svē) !! Notikumu skaits
|}

== Norises vietas un arēnas ==
{{main|2020. gada vasaras olimpisko un paraolimpisko spēļu norises vietas}}
[[Attēls:New national stadium tokyo 1.jpg|250px|thumb|Jaunais nacionālais stadions]]
2012. gadā kļuva zināms, ka 2020. gada vasaras olimpisko spēļu centrālais stadions būs [[Nacionālais stadions (Tokija)|Nacionālais stadions Tokijā]],&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics2020live.com/tokyo-games-olympics-2020-opening-closing-ceremony/|title=National Stadium in Tokyo, where opening &amp; Closing Ceremonies will take place, officially opened|date=2019-12-29|website=olympics2020live.com|language=en-US|access-date=2020-01-19|archive-date=2020-03-04|archive-url=https://web.archive.org/web/20200304122344/https://olympics2020live.com/tokyo-games-olympics-2020-opening-closing-ceremony/}}&lt;/ref&gt; kurš tiks pilnībā rekonstruktēts. Vecais stadions tika pilnībā nojaukts un uzbūvēts [[Jaunais nacionālais stadions (Tokija)|Jaunais nacionālais stadions]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.reuters.com/article/rugby-japan-olympics/rugby-tokyo-stadium-set-for-billion-dollar-facelift-idUSL4E8D65NM20120206|last=Himmer|first=Alastair|title=Rugby-Tokyo stadium set for billion dollar facelift|work=Reuters|date=6 February 2012|accessdate=17 September 2017|archive-url=https://web.archive.org/web/20170918110500/http://www.reuters.com/article/rugby-japan-olympics/rugby-tokyo-stadium-set-for-billion-dollar-facelift-idUSL4E8D65NM20120206|archive-date=18 September 2017}}&lt;/ref&gt; Jauna stadiona būvniecība noslēdzās 2019. gada 30. novembrī, bet atvērts tas tika 2019. gada 21. decembrī. Vecajā Nacionālajā stadionā notika arī [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles|1964. gada Tokijas olimpisko spēļu]] ceremonijas un [[2019. gada Pasaules kauss regbijā]].

2018. gada oktobrī Revīzijas padome izdeva ziņojumu, norādot, ka pasākumu norises vietu sakārtošanas un uzlabošanas kopējās izmaksas varētu pārsniegt 25 miljardus ASV dolāru.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|url=http://www.sportspromedia.com/news/tokyo-2020-olympics-cost-25-billion|title=Tokyo 2020 costs skyrocket to US$25 billion|date=2018-10-09 |first=Nick |last=Friend |work=[[SportsPro|SportsPro Media]] |access-date=4 November 2018|language=en|archive-url=https://web.archive.org/web/20181030114842/http://www.sportspromedia.com/news/tokyo-2020-olympics-cost-25-billion|archive-date=30 October 2018}}&lt;/ref&gt;

No 33 sacensību vietām Tokijā 28 norises vietas/arēnas atrodas 8 kilometru attālumā no Olimpiskā ciemata. No šīm 11 norises vietas/arēnas tika plānots izveidot pilnīgi no jauna.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://tokyo2020.jp/en/plan/candidature/dl/tokyo2020_candidate_section_8_enfr.pdf |title=Tokyo 2020 candidature file&amp;nbsp;– section 8&amp;nbsp;– Sports and Venues |publisher=Tokyo 2020 |accessdate=10 September 2013 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130405194932/http://tokyo2020.jp/en/plan/candidature/dl/tokyo2020_candidate_section_8_enfr.pdf |archivedate=5 April 2013 }}&lt;/ref&gt; Starptautiskā olimpiskā komiteja 2019. gada 16. oktobrī paziņoja, ka karstuma problēmu dēļ ir plānots maratonu un vieglatlētikas soļošanas sacensības pārcelt uz [[Saporo]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|url=https://www.japantimes.co.jp/sports/2019/10/16/more-sports/track-field/ioc-planning-move-tokyo-olympic-marathon-north-sapporo-bid-avoid-heat/|title=IOC planning to move Tokyo Olympic marathon north to Sapporo in bid to avoid heat|date=2019-10-17|work=The Japan Times |first=Ryusei |last=Takahashi |access-date=2019-10-16|language=en-US|issn=0447-5763|archive-url=https://web.archive.org/web/20191016164012/https://www.japantimes.co.jp/sports/2019/10/16/more-sports/track-field/ioc-planning-move-tokyo-olympic-marathon-north-sapporo-bid-avoid-heat/|archive-date=16 October 2019}}&lt;/ref&gt; Plāni tika oficiāli paziņoti 2019. gada 1. novembrī pēc tam, kad Tokijas gubernators [[Juriko Koike]] apstiprināja Starptautiskās Olimpiskās komitejas lēmumu, neskatoties uz viņas pārliecību, ka šīm sacensībām vajadzētu tomēr notikt Tokijā.&lt;ref name=WP110119&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.washingtonpost.com/world/asia_pacific/cool-runnings-after-heated-dispute-tokyo-agrees-to-shift-olympic-marathons-to-more-clement-climes/2019/11/01/3d7ae294-fc57-11e9-9e02-1d45cb3dfa8f_story.html|title=Cool runnings: After heated dispute, Tokyo agrees to shift Olympic marathons to more clement climes|last=Denyer|first=Simon|last2=Kashiwagi|first2=Akiko|date=1 November 2019|website=washingtonpost.com|publisher=Washington Post|access-date=1 November 2019|archive-url=https://web.archive.org/web/20191101121019/https://www.washingtonpost.com/world/asia_pacific/cool-runnings-after-heated-dispute-tokyo-agrees-to-shift-olympic-marathons-to-more-clement-climes/2019/11/01/3d7ae294-fc57-11e9-9e02-1d45cb3dfa8f_story.html|archive-date=1 November 2019}}&lt;/ref&gt;

=== Mantojuma zona ===
Septiņas sacensību vietas deviņiem sporta veidiem atradās Tokijas centrālajā biznesa rajonā, uz ziemeļrietumiem no Olimpiskā ciemata. Dažas no šīm vietām bija uzceltas jau uz [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles|1964. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]].

{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Norises vieta/Arēna !! Notikumi !! Kapacitāte !! Statuss !! Ats.
|-
| [[Jaunais nacionālais stadions (Tokija)|Jaunais nacionālais stadions (Olimpiskais stadions)]] || Atklāšanas un noslēguma ceremonija, &lt;br /&gt; Vieglatlētika (skrejceļa un laukuma sacensības), &lt;br /&gt; Futbols (fināls sievietēm) || 68 000 || No jauna uzbūvēta būve || [https://tokyo2020.org/en/venues/olympic-stadium]
|-
| [[Jojogi nacionālā sporta zāle]] || Rokasbumba || 10 200 || Esoša būve || [https://tokyo2020.org/en/venues/yoyogi-national-stadium]
|-
| [[Musašinonomori parks]] || Šosejas riteņbraukšana || — || Pagaidu būve || [https://tokyo2020.org/en/venues/musashinonomori-park]
|-
| ''[[Nippon Budokan]]'' || Džudo, &lt;br /&gt; Karatē || 11 000 || Esoša būve || [https://tokyo2020.org/en/venues/nippon-budokan]
|-
| ''[[Ryogoku Kokugikan]]'' || Bokss || 7 300 || Esoša būve || [https://tokyo2020.org/en/venues/kokugikan-arena]
|-
| [[Tokijas metropolitēna ģimnāzija]] || Galda teniss || 7 000 || Esoša būve || [https://tokyo2020.org/en/venues/tokyo-metropolitan-gym]
|-
| [[Tokijas Starptautiskā foruma centrs]] || Svarcelšana || 5 000 || Esoša būve || [https://tokyo2020.org/en/venues/tokyo-international-forum]
|}

=== Tokijas līča zona ===
13 sacensību vietas 15 sporta veidiem bija Tokijas līča zonā, uz dienvidaustrumiem no Olimpiskā ciemata, galvenokārt [[Ariake]], [[Odaiba]] un apkārtējām mākslīgajām salām.

{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Norises vieta/Arēna !! Notikumi !! Kapacitāte !! Statuss !! Ats.
|-
| [[Aomi urbānais sporta parks]] || 3x3 basketbols, &lt;br /&gt; klinšu kāpšana || 7 100 (3x3 basketbols), &lt;br /&gt; 8 400 (klinšu kāpšana) || Tiek būvēts || [https://tokyo2020.org/en/venues/aomi-urban-sports-park]
|-
| [[Ariakes arēna]] || Volejbols || 15 000 || Uzbūvēta būve || [https://tokyo2020.org/en/venues/ariake-arena]
|-
| [[Ariakes tenisa parks]] || Teniss || 19 000 || Esoša, rekonstruēta būve || [https://tokyo2020.org/en/venues/ariake-tennis-park]
|-
| [[Ariakes urbānais sporta parks]] || BMX, &lt;br /&gt; BMX frīstails, &lt;br /&gt; Skeitbordings || 5 000 (BMX), &lt;br /&gt; 6 600 (BMX frīstails), &lt;br /&gt; 7 000 (skeitbordings) || Tiek būvēts || [https://tokyo2020.org/en/venues/ariake-urban-sports-park]
|-
| [[Ariakes vingrošanas centrs]] || Vingrošana (sporta, mākslas un batuts) || 12 000 || Rekonstruēta būve || [https://tokyo2020.org/en/venues/ariake-gymnastics-centre]
|-
| [[Jumenosimas parks|Jumenosimas parka loka šaušanas laukums]] || Loka šaušana || 5 600 || Tiek būvēts || [https://tokyo2020.org/en/venues/yumenoshima-archery-field]
|-
| [[Odaiba|Odaibas jūras parks]] || Peldēšana (maratons), &lt;br /&gt; Triatlons || 5 500 || Esoša būve || [https://tokyo2020.org/en/venues/odaiba-marine-park]
|-
| [[Oi hokeja stadions]] || Lauka hokejs || 15 000 || Tiek būvēts || [https://tokyo2020.org/en/venues/oi-hockey-stadium]
|-
| [[Sea Forest jāšanas trase|''Sea Forest'' jāšanas trase]] || Jāšana (trīscīņa) || 16 000 || Esoša būve ar pagaidu infrastruktūru || [https://tokyo2020.org/en/venues/sea-forest-xc-course]
|-
| [[Sea Forest ūdensceļš|''Sea Forest'' ūdensceļš]] || Airēšana, &lt;br /&gt; Smaiļošana un kanoe airēšana (sprints) || 16 000 (airēšana), &lt;br /&gt; 12 800 (sprinta airēšana) || Esoša būve ar pagaidu infrastruktūru || [https://tokyo2020.org/en/venues/sea-forest-waterway]
|-
| [[Šiokazes parks]] || Pludmales volejbols || 12 000 || Tiek būvēts || [https://tokyo2020.org/en/venues/shiokaze-park]
|-
| [[Tokijas Starptautiskais Tacumi ūdenspolo centrs|Tacumi ūdenspolo centrs]] || Ūdenspolo || 4 700 || Esoša būve || [https://tokyo2020.org/en/venues/tatsumi-water-polo-centre]
|-
| [[Tokijas ūdensporta centrs]] || Daiļlēkšana, &lt;br /&gt; Mākslas peldēšana, &lt;br /&gt; Peldēšana || 15 000 || Tiek būvēts || [https://tokyo2020.org/en/venues/tokyo-aquatics-centre]
|}

=== Attālākās vietas Tokijā ===
Divpadsmit sacensību vietas 16 sporta veidiem atradās tālāk par 8 kilometriem no Olimpiskā ciemata.

{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Norises vieta/Arēna !! Notikumi !! Kapacitāte !! Statuss !! Ats.
|-
| [[Asakas bāze]] || Šaušana || 3 200 (kvalifikācija — 800 un fināls — 2 400), &lt;br /&gt; 3 000 (māla segumos) || Esoša, rekonstruēta būve || [https://tokyo2020.org/en/venues/asaka-shooting-range]
|-
| [[Curigasaki sērfinga pludmale]] || Sērfings || 6 000 || Esoša || [https://tokyo2020.org/en/venues/tsurigasaki-surfing-beach]
|-
| [[Enošima|Enošimas jahtu osta]] || Burāšana || 3 600 || Esoša, pagaidu norises vieta || [https://tokyo2020.org/en/venues/enoshima-yacht-harbour]
|-
| [[Fudži trase]] || Šosejas roteņbraukšana || 22 000 || Esoša būve || [https://tokyo2020.org/en/venues/fuji-int-speedway]
|-
| [[Fukušimas Azuma beisbola stadions]] || Beisbols (atvēršanas mačs), &lt;br /&gt; Softbols (atvēršanas mačs) || 14 300 || Esoša rekonstruēta sporta būve || [https://tokyo2020.org/en/venues/fukushima-azuma-stadium]
|-
| [[Izu MTB trase]] || Kalnu riteņbraukšana || 11 500 || Esoša būve || [https://tokyo2020.org/en/venues/izu-mtb-course]
|-
| [[Izu velodroms]] || Treka riteņbraukšana || 3 600 || Esoša būve, paplašināta || [https://tokyo2020.org/en/venues/izu-velodrome]
|-
| [[Jāšanas parks (Tokija)|Jāšanas parks]] (Baji Kōen) || Jāšana (iejāde, kontūra) || 9 300 || Esoša, pagaidu norises vieta || [https://tokyo2020.org/en/venues/equestrian-park]
|-
| [[Jokohamas stadions]] || Beisbols, &lt;br /&gt; Softbols || 35 000 || Esoša būve || [https://tokyo2020.org/en/venues/yokohama-baseball-stadium]
|-
| [[Kasai slaloma airēšanas centrs]] || Smaiļošana un kanoe airēšana (slaloms) || 7500 || Uzbūvēta vieta || [https://tokyo2020.org/en/venues/kasai-canoe-slalom-centre]
|-
| [[Kasumigaseki golfa klubs]] || Golfs || 25 000 || Esoša būve || [https://tokyo2020.org/en/venues/kasumigaseki-country-club]
|-
| [[Makuhari Mese|Makuhari Messe konferenču centrs]] || Cīņas sports, &lt;br /&gt; Paukošana, &lt;br /&gt; Tekvondo || 10 000 (cīņas sports un tekvondo), &lt;br /&gt; 8 000 (paukošana) || Esoša būve || [https://tokyo2020.org/en/venues/makuhari-messe-hall]
|-
| [[Musashino Forest sporta pils|''Musashino Forest'' sporta pils]] || Badmintons, &lt;br /&gt; Modernā pieccīņa (paukošana) || 7 200 || Uzbūvēta teritorija || [https://tokyo2020.org/en/venues/musashino-forest-sp-plaza]
|-
| [[Odori parks|Odori parks, Saporo]] || Vieglatlētika (maratons un soļošana) || || Esoša teritorija || [https://tokyo2020.org/en/venues/sapporo-odori-park]
|-
| ''[[Saitama Super Arena]]'' || Basketbols || 21 000 || Esoša būve || [https://tokyo2020.org/en/venues/saitama-super-arena]
|-
| [[Tokijas stadions]] || Futbols (atklāšanas mači sievietēm un vīriešiem), &lt;br /&gt; Modernā pieccīņa, &lt;br /&gt; Regbijs-7 || 48 000 || Esoša būve || [https://tokyo2020.org/en/venues/tokyo-stadium]
|}

=== Futbola norises vietas ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Norises vieta/Arēna !! Pilsēta !! Notikumi !! Spēles !! Ietilpība !! Statuss !! Ats.
|-
| [[Ibaraki Kasimas stadions]] || [[Kasima]] || Grupu turnīru spēles, ceturdaļfināls un pusfināls vīriešiem un sievietēm un cīņa par bronzas medaļu sievietēm ||align=&quot;center&quot;| 10 || 40 000 || Esoša būve || [https://tokyo2020.org/en/venues/ibaraki-kashima-stadium]
|-
| [[Jaunais nacionālais stadions (Tokija)|Japānas nacionālais stadions (Olimpiskais stadions)]] || Tokija || Fināls sievietēm ||align=&quot;center&quot;| 1 || 68 000 || No jauna uzbūvēta būve || [https://tokyo2020.org/en/venues/olympic-stadium]
|-
| [[Mijagi stadions]] || [[Sendai]] || Grupu turnīru spēles un ceturdaļfināls vīriešiem un sievietēm ||align=&quot;center&quot;| 10 || 49 000 || Esoša būve || [https://tokyo2020.org/en/venues/miyagi-stadium]
|-
| [[Nissan stadions (Jokohama)|Starptautiskais Jokohamas stadions]] || [[Jokohama]] || Grupu turnīru spēles un ceturdaļfināls vīriešiem un sievietēm, pusfināls sievietēm, fināls vīriešiem ||align=&quot;center&quot;| 10 || 72 000 || Esoša būve || [https://tokyo2020.org/en/venues/internat-stad-yokohama]
|-
| [[Saitamas stadions]] || [[Saitama]] || Grupu turnīru spēles un ceturdaļfināls vīriešiem un sievietēm, pusfināls un cīņa par trešo vietu vīriešiem ||align=&quot;center&quot;| 11 || 64 000 || Esoša būve || [https://tokyo2020.org/en/venues/saitama-stadium]
|-
| [[Saporo Dome]] || [[Saporo]] || Grupu turnīru spēles vīriešiem un sievietēm ||align=&quot;center&quot;| 10 || 41 000 || Esoša būve || [https://tokyo2020.org/en/venues/sapporo-dome]
|-
| [[Tokijas stadions]] || Tokija || Grupu turnīru atklāšanas spēles vīriešiem un sievietēm ||align=&quot;center&quot;| 4 || 49 000 || Esoša būve || [https://olympics.com/tokyo-2020/en/venues/tokyo-stadium] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210718211913/https://olympics.com/tokyo-2020/en/venues/tokyo-stadium |date={{dat|2021|07|18||bez}} }}
|}

=== Citas vietas ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Norises vieta/Arēna !! Notikumi
|-
| [[Harumi Futo]] || Olimpiskais ciemats
|-
| [[Imperiālā viesnīca, Tokija]] || Starptautiskās olimpiskās komitejas viesnīcas
|-
| [[Tokijas Big Sight]] || Starptautiskais apraides centrs, &lt;br /&gt; Mediju preses centrs
|}

== Dalībnieki ==
Kvalifikāciju ieguva šādas 205 nacionālās olimpiskās komitejas un Bēgļu olimpiskā komanda. Iekavās norādīts plānotais sportistu skaits no attiecīgās nacionālās olimpiskās komitejas.

{| class=&quot;wikitable mw-collapsible&quot; style=&quot;width:100%;&quot;
|-
! Nacionālās olimpiskās komitejas 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs
|-
|{{div col|colwidth=18em}}
* {{flagIOC|AFG|2020. gada vasaras|5}}
* {{flagIOC|ALB|2020. gada vasaras|9}}
* {{flagIOC|ALG|2020. gada vasaras|44}}
* {{flagIOC|ASA|2020. gada vasaras|6}}
* {{flagIOC|AND|2020. gada vasaras|2}}
* {{flagIOC|ANG|2020. gada vasaras|20}}
* {{flagIOC|ANT|2020. gada vasaras|6}}
* {{flagIOC|UAE|2020. gada vasaras|5}}
* {{flagIOC|ARG|2020. gada vasaras|174}}
* {{flagIOC|ARM|2020. gada vasaras|17}}
* {{flagIOC|ARU|2020. gada vasaras|3}}
* {{flagIOC|USA|2020. gada vasaras|613}}
* {{flagIOC|ISV|2020. gada vasaras|4}}
* {{flagIOC|AUS|2020. gada vasaras|478}}
* {{flagIOC|AUT|2020. gada vasaras|60}}
* {{flagIOC|TLS|2020. gada vasaras|3}}
* {{flagIOC|AZE|2020. gada vasaras|44}}
* {{flagIOC|BAH|2020. gada vasaras|16}}
* {{flagIOC|BRN|2020. gada vasaras|32}}
* {{flagIOC|BLR|2020. gada vasaras|101}}
* {{flagIOC|BAN|2020. gada vasaras|6}}
* {{flagIOC|BAR|2020. gada vasaras|8}}
* [[Attēls:Olympic flag.svg|22px]] [[Bēgļu olimpiskā komanda 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Bēgļu olimpiskā komanda]] (29)
* {{flagIOC|BIZ|2020. gada vasaras|3}}
* {{flagIOC|BEL|2020. gada vasaras|121}}
* {{flagIOC|BEN|2020. gada vasaras|7}}
* {{flagIOC|BER|2020. gada vasaras|2}}
* {{flagIOC|BOL|2020. gada vasaras|5}}
* {{flagIOC|BIH|2020. gada vasaras|7}}
* {{flagIOC|BOT|2020. gada vasaras|13}}
* {{flagIOC|BRA|2020. gada vasaras|301}}
* {{flagIOC|IVB|2020. gada vasaras|3}}
* {{flagIOC|BRU|2020. gada vasaras|2}}
* {{flagIOC|BUL|2020. gada vasaras|42}}
* {{flagIOC|BUR|2020. gada vasaras|7}}
* {{flagIOC|BDI|2020. gada vasaras|6}}
* {{flagIOC|BHU|2020. gada vasaras|4}}
* {{flagIOC|CAF|2020. gada vasaras|2}}
* {{flagIOC|CHA|2020. gada vasaras|3}}
* {{flagIOC|CZE|2020. gada vasaras|115}}
* {{flagIOC|CHI|2020. gada vasaras|57}}
* {{flagIOC|DEN|2020. gada vasaras|107}}
* {{flagIOC|RSA|2020. gada vasaras|177}}
* {{flagIOC|KOR|2020. gada vasaras|236}}
* {{flagIOC|SSD|2020. gada vasaras|2}}
* {{flagIOC|DMA|2020. gada vasaras|2}}
* {{flagIOC|DOM|2020. gada vasaras|62}}
* {{flagIOC|DJI|2020. gada vasaras|4}}
* {{flagIOC|ECU|2020. gada vasaras|48}}
* {{flagIOC|GEQ|2020. gada vasaras|3}}
* {{flagIOC|ERI|2020. gada vasaras|13}}
* {{flagIOC|ETH|2020. gada vasaras|38}}
* {{flagIOC|EGY|2020. gada vasaras|133}}
* {{flagIOC|FIJ|2020. gada vasaras|30}}
* {{flagIOC|PHI|2020. gada vasaras|19}}
* {{flagIOC|FRA|2020. gada vasaras|398}}
* {{flagIOC|GAB|2020. gada vasaras|5}}
* {{flagIOC|GUY|2020. gada vasaras|7}}
* {{flagIOC|GAM|2020. gada vasaras|4}}
* {{flagIOC|GHA|2020. gada vasaras|14}}
* {{flagIOC|GRN|2020. gada vasaras|6}}
* {{flagIOC|GRE|2020. gada vasaras|83}}
* {{flagIOC|GEO|2020. gada vasaras|35}}
* {{flagIOC|GUM|2020. gada vasaras|5}}
* {{flagIOC|GUA|2020. gada vasaras|24}}
* {{flagIOC|GUI|2020. gada vasaras|5}}
* {{flagIOC|GBS|2020. gada vasaras|4}}
* {{flagIOC|HAI|2020. gada vasaras|6}}
* {{flagIOC|HON|2020. gada vasaras|22}}
* {{flagIOC|HKG|2020. gada vasaras|42}}
* {{flagIOC|CRO|2020. gada vasaras|59}}
* {{flagIOC|EST|2020. gada vasaras|33}}
* {{flagIOC|IND|2020. gada vasaras|120}}
* {{flagIOC|INA|2020. gada vasaras|28}}
* {{flagIOC|IRQ|2020. gada vasaras|4}}
* {{flagIOC|IRI|2020. gada vasaras|66}}
* {{flagIOC|ISL|2020. gada vasaras|4}}
* {{flagIOC|ITA|2020. gada vasaras|372}}
* {{flagIOC|ISR|2020. gada vasaras|90}}
* {{flagIOC|IRL|2020. gada vasaras|116}}
* {{flagIOC|JAM|2020. gada vasaras|50}}
* {{flagIOC|JPN|2020. gada vasaras|552}} (''mājinieki'')
* {{flagIOC|NZL|2020. gada vasaras|223}}
* {{flagIOC|YEM|2020. gada vasaras|5}}
* {{flagIOC|JOR|2020. gada vasaras|14}}
* {{flagIOC|CPV|2020. gada vasaras|6}}
* {{flagIOC|CAY|2020. gada vasaras|5}}
* {{flagIOC|CAM|2020. gada vasaras|3}}
* {{flagIOC|CMR|2020. gada vasaras|12}}
* {{flagIOC|CAN|2020. gada vasaras|370}}
* {{flagIOC|QAT|2020. gada vasaras|16}}
* {{flagIOC|KAZ|2020. gada vasaras|93}}
* {{flagIOC|KEN|2020. gada vasaras|85}}
* {{flagIOC|CYP|2020. gada vasaras|15}}
* {{flagIOC|KGZ|2020. gada vasaras|16}}
* {{flagIOC|KIR|2020. gada vasaras|3}}
* [[KOK 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|KOK]] (328){{efn|Krievijas sportisti startē zem Krievijas Olimpiskās komitejas karoga kā neitrālie sportisti.}}
* {{flagIOC|COL|2020. gada vasaras|70}}
* {{flagIOC|COM|2020. gada vasaras|3}}
* {{flagIOC|COD|2020. gada vasaras|7}}
* {{flagIOC|CGO|2020. gada vasaras|3}}
* {{flagIOC|KOS|2020. gada vasaras|11}}
* {{flagIOC|CRC|2020. gada vasaras|12}}
* {{flagIOC|CIV|2020. gada vasaras|28}}
* {{flagIOC|CUB|2020. gada vasaras|70}}
* {{flagIOC|COK|2020. gada vasaras|6}}
* {{flagIOC|KUW|2020. gada vasaras|11}}
* {{flagIOC|CHN|2020. gada vasaras|406}}
* {{flagIOC|TPE|2020. gada vasaras|68}}
* {{flagIOC|LAO|2020. gada vasaras|4}}
* {{flagIOC|LAT|2020. gada vasaras|33}}
* {{flagIOC|LES|2020. gada vasaras|2}}
* {{flagIOC|LBN|2020. gada vasaras|6}}
* {{flagIOC|LBR|2020. gada vasaras|3}}
* {{flagIOC|GBR|2020. gada vasaras|376}}
* {{flagIOC|LTU|2020. gada vasaras|41}}
* {{flagIOC|LIE|2020. gada vasaras|5}}
* {{flagIOC|LBA|2020. gada vasaras|4}}
* {{flagIOC|LUX|2020. gada vasaras|12}}
* {{flagIOC|MAD|2020. gada vasaras|6}}
* {{flagIOC|MAS|2020. gada vasaras|30}}
* {{flagIOC|MAW|2020. gada vasaras|5}}
* {{flagIOC|MDV|2020. gada vasaras|4}}
* {{flagIOC|MLI|2020. gada vasaras|4}}
* {{flagIOC|MLT|2020. gada vasaras|6}}
* {{flagIOC|MAR|2020. gada vasaras|50}}
* {{flagIOC|MTN|2020. gada vasaras|2}}
* {{flagIOC|MRI|2020. gada vasaras|8}}
* {{flagIOC|MHL|2020. gada vasaras|2}}
* {{flagIOC|MEX|2020. gada vasaras|164}}
* {{flagIOC|MNE|2020. gada vasaras|34}}
* {{flagIOC|FSM|2020. gada vasaras|3}}
* {{flagIOC|MYA|2020. gada vasaras|3}}
* {{flagIOC|MDA|2020. gada vasaras|20}}
* {{flagIOC|MON|2020. gada vasaras|6}}
* {{flagIOC|MGL|2020. gada vasaras|43}}
* {{flagIOC|MOZ|2020. gada vasaras|10}}
* {{flagIOC|NAM|2020. gada vasaras|11}}
* {{flagIOC|NRU|2020. gada vasaras|2}}
* {{flagIOC|NEP|2020. gada vasaras|5}}
* {{flagIOC|NIG|2020. gada vasaras|7}}
* {{flagIOC|NGR|2020. gada vasaras|60}}
* {{flagIOC|NCA|2020. gada vasaras|8}}
* {{flagIOC|NED|2020. gada vasaras|274}}
* {{flagIOC|NOR|2020. gada vasaras|75}}
* {{flagIOC|OMA|2020. gada vasaras|5}}
* {{flagIOC|PAK|2020. gada vasaras|10}}
* {{flagIOC|PLW|2020. gada vasaras|3}}
* {{flagIOC|PLE|2020. gada vasaras|5}}
* {{flagIOC|PAN|2020. gada vasaras|10}}
* {{flagIOC|PNG|2020. gada vasaras|8}}
* {{flagIOC|PAR|2020. gada vasaras|8}}
* {{flagIOC|PER|2020. gada vasaras|35}}
* {{flagIOC|POL|2020. gada vasaras|210}}
* {{flagIOC|POR|2020. gada vasaras|92}}
* {{flagIOC|PUR|2020. gada vasaras|37}}
* {{flagIOC|RWA|2020. gada vasaras|6}}
* {{flagIOC|ROU|2020. gada vasaras|101}}
* {{flagIOC|ESA|2020. gada vasaras|5}}
* {{flagIOC|SAM|2020. gada vasaras|8}}
* {{flagIOC|SMR|2020. gada vasaras|5}}
* {{flagIOC|STP|2020. gada vasaras|3}}
* {{flagIOC|KSA|2020. gada vasaras|29}}
* {{flagIOC|SEY|2020. gada vasaras|5}}
* {{flagIOC|SEN|2020. gada vasaras|9}}
* {{flagIOC|SKN|2020. gada vasaras|2}}
* {{flagIOC|LCA|2020. gada vasaras|5}}
* {{flagIOC|VIN|2020. gada vasaras|3}}
* {{flagIOC|SRB|2020. gada vasaras|86}}
* {{flagIOC|SGP|2020. gada vasaras|23}}
* {{flagIOC|SYR|2020. gada vasaras|6}}
* {{flagIOC|SLE|2020. gada vasaras|4}}
* {{flagIOC|SVK|2020. gada vasaras|41}}
* {{flagIOC|SLO|2020. gada vasaras|53}}
* {{flagIOC|SOM|2020. gada vasaras|2}}
* {{flagIOC|FIN|2020. gada vasaras|29}}
* {{flagIOC|ESP|2020. gada vasaras|334}}
* {{flagIOC|SUD|2020. gada vasaras|5}}
* {{flagIOC|SUR|2020. gada vasaras|3}}
* {{flagIOC|SWZ|2020. gada vasaras|4}}
* {{flagIOC|SRI|2020. gada vasaras|9}}
* {{flagIOC|SUI|2020. gada vasaras|107}}
* {{flagIOC|TJK|2020. gada vasaras|11}}
* {{flagIOC|THA|2020. gada vasaras|42}}
* {{flagIOC|TAN|2020. gada vasaras|3}}
* {{flagIOC|TOG|2020. gada vasaras|4}}
* {{flagIOC|TGA|2020. gada vasaras|6}}
* {{flagIOC|TTO|2020. gada vasaras|22}}
* {{flagIOC|TUN|2020. gada vasaras|63}}
* {{flagIOC|TUR|2020. gada vasaras|108}}
* {{flagIOC|TKM|2020. gada vasaras|9}}
* {{flagIOC|TUV|2020. gada vasaras|2}}
* {{flagIOC|UGA|2020. gada vasaras|25}}
* {{flagIOC|UKR|2020. gada vasaras|155}}
* {{flagIOC|HUN|2020. gada vasaras|166}}
* {{flagIOC|URU|2020. gada vasaras|11}}
* {{flagIOC|UZB|2020. gada vasaras|63}}
* {{flagIOC|VAN|2020. gada vasaras|3}}
* {{flagIOC|GER|2020. gada vasaras|425}}
* {{flagIOC|VEN|2020. gada vasaras|44}}
* {{flagIOC|VIE|2020. gada vasaras|18}}
* {{flagIOC|ZAM|2020. gada vasaras|26}}
* {{flagIOC|SOL|2020. gada vasaras|3}}
* {{flagIOC|MKD|2020. gada vasaras|8}}
* {{flagIOC|ZIM|2020. gada vasaras|5}}
* {{flagIOC|SWE|2020. gada vasaras|134}}
{{div col end}}
|}
{{notelist}}

Šīs bija pirmās olimpiskās spēles, kur Maķedonijas komanda startēja kā &quot;Ziemeļmaķedonija&quot;, jo 2019. gada februārī tā [[Grieķija]]s iebildumu dēļ mainīja savu nosaukumu. Līdz šīm olimpiskajām spēlēm Maķedonija izmantoja pagaidu nosaukumu &quot;Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika&quot;.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.insidethegames.biz/articles/1077274/ioc-approve-name-change-to-north-macedonia-national-olympic-committee|title=IOC approve name change to North Macedonia National Olympic Committee|last=Mackay|first=Duncan|date=27 March 2019|website=insidethegames.biz|access-date=4 February 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20190709163930/https://www.insidethegames.biz/articles/1077274/ioc-approve-name-change-to-north-macedonia-national-olympic-committee|archive-date=9 July 2019}}&lt;/ref&gt;

[[Pasaules Antidopinga aģentūra]] (WADA) 2019. gada 9. decembrī uz četriem gadiem aizliedza Krievijai startēt visos starptautiskajos sporta veidus pēc tam, kad tika atklāts, ka Krievijas valdība ir sagrozījusi laboratorijas datus, ko tā kā sniedza WADA 2019. gada janvārī par [[Krievijas Antidopinga aģentūra]]s atjaunošanu.

Aizlieguma dēļ WADA ļāva tikai atsevišķiem Krievijas sportistiem piedalīties 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs zem olimpisko spēļu karoga, kā jau tas tika darīts [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]. Pēc šī lēmuma Krievijai nebūtu atļauts startēt komandu sporta veidos. WADA atbilstības pārskata komitejas vadītājs Džonatans Teilors paziņoja, ka Starptautiskā Olimpiskā komiteja nevarēs izmantot nosaukumu &quot;Olimpiskie sportisti no Krievijas&quot; (OAR), kā tas tika darīts 2018. gadā, uzsverot, ka neitrālos sportistus nevar saistīt ar kādas konkrētas valsts pārstāvjiem.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/sport/2019/dec/09/russia-banned-from-tokyo-olympics-and-football-world-cup|title=Russia banned from Tokyo Olympics and football World Cup|last=MacInnes|first=Paul|date=2019-12-09|work=The Guardian|access-date=2019-12-09|language=en-GB|issn=0261-3077|archive-url=https://web.archive.org/web/20191209155622/https://www.theguardian.com/sport/2019/dec/09/russia-banned-from-tokyo-olympics-and-football-world-cup|archive-date=9 December 2019}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/olympics/50710598|title=Russia banned for four years to include 2020 Olympics and 2022 World Cup|work=BBC Sport|date=2019-12-09|access-date=2019-12-09|language=en-GB |archive-url=https://web.archive.org/web/20191211171354/https://www.bbc.com/sport/olympics/50710598 |archive-date=2019-12-11}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.japantimes.co.jp/sports/2019/12/13/olympics/wada-lawyer-defends-lack-blanket-ban-russia/#.Xfknqej7S00 |title=WADA lawyer defends lack of blanket ban on Russia |date=2019-12-13 |access-date=2019-12-17 |agency=[[Associated Press|AP]] |work=[[The Japan Times]] |archive-url=https://web.archive.org/web/20191214162048/https://www.japantimes.co.jp/sports/2019/12/13/olympics/wada-lawyer-defends-lack-blanket-ban-russia/#.Xfknqej7S00 |archive-date=14 December 2019}}&lt;/ref&gt; Vēlāk Krievija par WADA lēmumu iesniedza apelācijas sūdzību [[Sporta arbitrāžas tiesa|Sporta arbitrāžas tiesā]] (CAS).&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://time.com/5756077/russia-olympic-ban-appeal/ |title=Russia Confirms It Will Appeal 4-Year Olympic Ban |date=27 December 2019 |website=[[Time]] |agency=[[Associated Press|AP]] |archive-url=https://web.archive.org/web/20191227213853/https://time.com/5756077/russia-olympic-ban-appeal/ |archive-date=27 December 2019 }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191227213853/https://time.com/5756077/russia-olympic-ban-appeal/ |date={{dat|2019|12|27||bez}} }}&lt;/ref&gt;

2020. gada 17. decembrī Sporta arbitrāžas tiesa nolēma samazināt sodu, ko WADA piemēroja Krievijai. Lēmums ļāva Krievijai piedalīties olimpiādē un citos starptautiskos pasākumos, taču divu gadu laikā komanda nevarēja izmantot Krievijas nosaukumu, karogu vai himnu, un tai bija jāuzrāda sevi kā &quot;Neitrāls sportists&quot; vai &quot;Neitrālā komanda&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | url = https://apnews.com/article/russia-banned-name-flag-olympic-games-a8bd342806883f66152859701d5ae5d4 | title=  Russia can't use its name and flag at the next 2 Olympics |date = 17 December 2020 | access-date= 17 December 2020 | website=apnews.com |language=en}}&lt;/ref&gt;

2021. gada 19. februārī tika paziņots, ka Krievija izmantos [[Krievijas Olimpiskā komiteja]]s nosaukuma saīsinājumu KOK ({{val|en|ROC}}), bet pašas komitejas nosaukumu pilnībā nevar izmantot, lai atsauktos uz delegāciju. Krievijas sportisti startēja zem Krievijas Olimpiskās komitejas karoga.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Olympics: Russia to compete under ROC acronym in Tokyo as part of doping sanctions |url=https://www.reuters.com/article/us-olympics-2020-russia/olympics-russia-to-compete-under-roc-acronym-in-tokyo-as-part-of-doping-sanctions-idUSKBN2AJ1UZ |access-date=20 February 2021 |website=reuters.com |date=19 February 2021 |language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Latvija 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs ===
{{galvenais|Latvija 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
[[Latvija 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latvijai]] šīs bija 12. vasaras olimpiskās spēles. To pārstāvēja 33 sportisti 14 sporta veidos. Latvijas komanda izcīnīja zelta medaļu 3x3 [[Basketbols 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|basketbolā]] vīriešiem un [[Artūrs Plēsnieks]] bronzas medaļu [[Svarcelšana 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|svarcelšanā]] svara kategorijā līdz 109 kg.

== Skatīt arī ==
* [[Olimpiskās spēles]]
* [[Vasaras olimpiskās spēles]]
* [[SOK valstu un teritoriju kodi|Starptautiskās Olimpiskās komitejas valstu un teritoriju kodi]]
* Japānā notikušās olimpiskās spēles
** [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles]] — [[Tokija]]
** [[1972. gada ziemas olimpiskās spēles]] — [[Saporo]]
** [[1998. gada ziemas olimpiskās spēles]] — [[Nagano]]
** 2020. gada vasaras olimpiskās spēles — [[Tokija]]

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{Oficiālā tīmekļa vietne|https://tokyo2020.org/en/}}

{{2020. gada vasaras olimpiskās spēles}}
{{2020. gada vasaras olimpisko spēļu norises vietas}}
{{olimpiskās spēles}}

[[Kategorija:2020. gada vasaras olimpiskās spēles| ]]</text>
      <sha1>2uw4ylyh8jk2469yylel3u6nnecapsm</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kursīšu pagasts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>112781</id>
    <revision>
      <id>3662521</id>
      <parentid>3555726</parentid>
      <timestamp>2022-07-29T08:16:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <comment>/* Iedzīvotāji */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3145" xml:space="preserve">{{Latvijas novada infokaste
| nosaukums         = Kursīšu pagasts
| karte             = Kursīšu pagasts LocMap.png
| karte2            = &lt;!-- karte ar kaimiņpagastiem --&gt;
| ģerboņa_attēls    = &lt;!-- tikai faila nosaukums --&gt;
| ģerboņa_nosaukums = Xxx ģerbonis &lt;!-- pirms ģerboņa norādīt pagastu, kuram tas pieder --&gt;
| ģerboņa_platums   = &lt;!-- tikai gadījumos, kad nepieciešams nestandarta izmērs (YYpx)--&gt;
| karoga_attēls     = &lt;!-- tikai faila nosaukums --&gt;
| karoga_nosaukums  = Xxx karogs &lt;!-- pirms karoga norādīt pagastu, kuram tas pieder --&gt;
| novads            = Novads
| novada_nosaukums  = Saldus novads
| centrs            = Kursīši
| platība           = 170,86
| iedzīvotāji       = 955&lt;ref&gt;{{pmlp2010}}&lt;/ref&gt;
| iedzīvotāji_gads  = 2010
| blīvums           = {{#expr: 955 / 170.86 round 1}}
| izveidots         = &lt;!-- tikai gadaskaitlis --&gt;
| likvidēts         = &lt;!-- tikai ja likvidēts sadalot vai iekļaujot citā pagastā --&gt;
| mājaslapa         = www.kursisi.lv
}}
'''Kursīšu pagasts''' ir viena no [[Saldus novads|Saldus novada]] administratīvajām teritorijām tā vidienē. Robežojas ar sava novada [[Novadnieku pagasts|Novadnieku]], [[Zvārdes pagasts|Zvārdes]], [[Rubas pagasts|Rubas]], [[Ezeres pagasts|Ezeres]], [[Zaņas pagasts|Zaņas]] un [[Pampāļu pagasts|Pampāļu]] pagastiem. 

== Daba ==
=== Hidrogrāfija ===
==== Purvi ====
[[Baložu purvs]] un citi.

== Vēsture ==
Mūsdienu Kursīšu pagasta teritorijā vēsturiski atradās Bruzilu muiža (''Gut Bresilgen'', [[Bruzilas]]), Kursīšu muiža (''Gut Kursiten'', uz ziemeļiem no [[Kursīši]]em).

1935. gadā [[Kuldīgas apriņķis|Kuldīgas apriņķa]] Kursīšu pagasta platība bija 188 km² un tajā dzīvoja 2819 iedzīvotāji.&lt;ref&gt;{{EncLP}}&lt;/ref&gt; 1945. gadā pagastā izveidoja Kursīšu, [[Bāliņu ciems|Bāliņu]] un [[Evaržu ciems|Evaržu]] [[ciema padome]]s, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. [[Saldus rajons|Saldus rajona]] '''Kursīšu ciemam''' 1951. gadā pievienoja likvidētā Evaržu ciema [[kolhozs|kolhoza]] «Cīņa» teritoriju, 1954. gadā Kursīšu ciemam pievienoja likvidētā Bāliņu ciema teritoriju, bet kolhoza «Ļeņina ceļš» teritoriju pievienoja [[Ezeres ciems|Ezeres ciemam]]. 1977. gadā pievienoja daļu Ezeres un [[Rubas ciems|Rubas]] ciemu teritorijas.&lt;ref&gt;{{Latvijas PSR iedalījums}}&lt;/ref&gt; 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva [[Saldus novads|Saldus novadā]].

== Iedzīvotāji ==
=== Apdzīvotās vietas ===
Lielākās apdzīvotās vietas ir [[Kursīši]] (pagasta centrs), [[Bruzilas]], [[Grietēni]], [[Pļuras]], [[Brūzilas]].
=== Ievērojamas personības ===

== Saimniecība ==
=== Transports ===
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Izglītība un kultūra ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latvijas pagasts-aizmetnis}}

{{Saldus novads}}
{{Navboxes
|title=Vēsturiskā administratīvā piederība
|list1=
{{Saldus rajons}}
{{Kuldīgas apriņķis}}
}}

{{DEFAULTSORT:Kursiszu pagasts}}
[[Kategorija:Kurzeme]]
[[Kategorija:Saldus novada pagasti]]
[[Kategorija:Kursīšu pagasts| ]]</text>
      <sha1>o2ce38fhw0paph2f7e3x6p8jhxo3nks</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3662522</id>
      <parentid>3662521</parentid>
      <timestamp>2022-07-29T08:17:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <comment>/* Ievērojamas personības */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3386" xml:space="preserve">{{Latvijas novada infokaste
| nosaukums         = Kursīšu pagasts
| karte             = Kursīšu pagasts LocMap.png
| karte2            = &lt;!-- karte ar kaimiņpagastiem --&gt;
| ģerboņa_attēls    = &lt;!-- tikai faila nosaukums --&gt;
| ģerboņa_nosaukums = Xxx ģerbonis &lt;!-- pirms ģerboņa norādīt pagastu, kuram tas pieder --&gt;
| ģerboņa_platums   = &lt;!-- tikai gadījumos, kad nepieciešams nestandarta izmērs (YYpx)--&gt;
| karoga_attēls     = &lt;!-- tikai faila nosaukums --&gt;
| karoga_nosaukums  = Xxx karogs &lt;!-- pirms karoga norādīt pagastu, kuram tas pieder --&gt;
| novads            = Novads
| novada_nosaukums  = Saldus novads
| centrs            = Kursīši
| platība           = 170,86
| iedzīvotāji       = 955&lt;ref&gt;{{pmlp2010}}&lt;/ref&gt;
| iedzīvotāji_gads  = 2010
| blīvums           = {{#expr: 955 / 170.86 round 1}}
| izveidots         = &lt;!-- tikai gadaskaitlis --&gt;
| likvidēts         = &lt;!-- tikai ja likvidēts sadalot vai iekļaujot citā pagastā --&gt;
| mājaslapa         = www.kursisi.lv
}}
'''Kursīšu pagasts''' ir viena no [[Saldus novads|Saldus novada]] administratīvajām teritorijām tā vidienē. Robežojas ar sava novada [[Novadnieku pagasts|Novadnieku]], [[Zvārdes pagasts|Zvārdes]], [[Rubas pagasts|Rubas]], [[Ezeres pagasts|Ezeres]], [[Zaņas pagasts|Zaņas]] un [[Pampāļu pagasts|Pampāļu]] pagastiem. 

== Daba ==
=== Hidrogrāfija ===
==== Purvi ====
[[Baložu purvs]] un citi.

== Vēsture ==
Mūsdienu Kursīšu pagasta teritorijā vēsturiski atradās Bruzilu muiža (''Gut Bresilgen'', [[Bruzilas]]), Kursīšu muiža (''Gut Kursiten'', uz ziemeļiem no [[Kursīši]]em).

1935. gadā [[Kuldīgas apriņķis|Kuldīgas apriņķa]] Kursīšu pagasta platība bija 188 km² un tajā dzīvoja 2819 iedzīvotāji.&lt;ref&gt;{{EncLP}}&lt;/ref&gt; 1945. gadā pagastā izveidoja Kursīšu, [[Bāliņu ciems|Bāliņu]] un [[Evaržu ciems|Evaržu]] [[ciema padome]]s, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. [[Saldus rajons|Saldus rajona]] '''Kursīšu ciemam''' 1951. gadā pievienoja likvidētā Evaržu ciema [[kolhozs|kolhoza]] «Cīņa» teritoriju, 1954. gadā Kursīšu ciemam pievienoja likvidētā Bāliņu ciema teritoriju, bet kolhoza «Ļeņina ceļš» teritoriju pievienoja [[Ezeres ciems|Ezeres ciemam]]. 1977. gadā pievienoja daļu Ezeres un [[Rubas ciems|Rubas]] ciemu teritorijas.&lt;ref&gt;{{Latvijas PSR iedalījums}}&lt;/ref&gt; 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva [[Saldus novads|Saldus novadā]].

== Iedzīvotāji ==
=== Apdzīvotās vietas ===
Lielākās apdzīvotās vietas ir [[Kursīši]] (pagasta centrs), [[Bruzilas]], [[Grietēni]], [[Pļuras]], [[Brūzilas]].
=== Ievērojamas personības ===
*[[Jānis Rudzutaks]] (krievu: Ян Э́рнестович Ру́дзутак; 1887—1938), latviešu marksists un profesionāls revolucionārs, viens no vadošajiem PSRS politiķiem un arodbiedrību darbiniekiem pirms Otrā pasaules kara.

== Saimniecība ==
=== Transports ===
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Izglītība un kultūra ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latvijas pagasts-aizmetnis}}

{{Saldus novads}}
{{Navboxes
|title=Vēsturiskā administratīvā piederība
|list1=
{{Saldus rajons}}
{{Kuldīgas apriņķis}}
}}

{{DEFAULTSORT:Kursiszu pagasts}}
[[Kategorija:Kurzeme]]
[[Kategorija:Saldus novada pagasti]]
[[Kategorija:Kursīšu pagasts| ]]</text>
      <sha1>qypo9bnvd2j8gw24y2srx9ob089ils6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jugla (stacija)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>114656</id>
    <revision>
      <id>3662489</id>
      <parentid>3610144</parentid>
      <timestamp>2022-07-29T06:02:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>77.219.14.14</ip>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2783" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|dzelzceļa staciju [[Rīga|Rīgā]]|Jugla|Jugla}}
{{Dzelzceļa stacijas infokaste
| nosaukums           = Jugla
| tips                = stacija
| attēls              = Juglas stacija 2021 (2).jpg
| attēla_apraksts     = Juglas stacija 2021. gadā
| karte               = Rīga
| līnijā              = [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Rīga—Lugaži]]
| atvērta             = 1900
| slēgta              = &lt;!-- tikai, ja tika slēgta --&gt;
| citi_nosaukumi      = Jegel
| stacijas_tips       = pasažieru
| arhitekts           = &lt;!-- arhitekta vārds, uzvārds --&gt;
| platformas          = &lt;!-- tikai skaitlis --&gt;
| platformu_tips      = 
| sliežu_ceļi         = &lt;!-- tikai skaitlis --&gt;
| adrese              = 
| latd  = 56 | latm  = 59 | lats  = 31 | latNS  = N
| longd = 24 | longm = 14 | longs = 3 | longEW = E
| tuvākās_stacijas    = [[Čiekurkalns (stacija)|Čiekurkalns]] (4 km) &lt;br /&gt; [[Zemitāni (stacija)|Zemitāni]] (6 km)
| tuvākie_pp_un_cp    = [[Baltezers (stacija)|Baltezers]] (7 km)
| attālums_līdz_Rīgai = 10
}}

'''Jugla''' ir dzelzceļa stacija [[Rīga]]s [[Vidzemes priekšpilsēta|Vidzemes priekšpilsētā]]. Juglas stacijā pietur dīzeļvilcieni, kas kursē līnijā [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Rīga—Lugaži]]. Oficiāli Jugla ir Zemitānu stacijas līnijas parks.&lt;ref&gt;[http://www.ldz.lv/texts_files/2014%20tikla_parskats.pdf Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārskats 2014; VAS Latvijas Dzelzceļš]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Jugla ir A biļešu zonas gala stacija. Pieturā nav biļešu kases.

== Vēsture ==
[[1900]]. gadā tika izveidots [[izmaiņas punkts]] ''Jegel''. [[1919]]. gadā stacija pārdēvēta par Juglu&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ldz.lv/?object_id=3907 |title=&quot;Līnijai Rīga-Valka 120 gadi&quot; Latvijas Dzelzceļš |access-date={{dat|2010|06|22||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20101227123231/http://ldz.lv/?object_id=3907 |archivedate={{dat|2010|12|27||bez}} }}&lt;/ref&gt;. 

== Attēlu galerija ==
&lt;gallery widths=&quot;150px&quot; heights=&quot;90px&quot; perrow=&quot;3&quot;&gt;
Attēls:Juglas stacija 1.JPG|Dzelzceļa stacija [[2009]]. gadā
File:Juglas stacija.jpg|Dzelzceļa stacija  [[2011]]. gadā
Attēls:Juglas stacija.JPG|Dzelzceļa stacija [[2012]]. gadā
File:DR1AM-291 Juglā.jpg|Dīzeļvilciens DR1AM-291 izbrauc no Juglas stacijas
File:Sliežu ceļi Juglā 3.jpg|Sliežu ceļi Rīgas virzienā
File:Sliežu ceļi Juglā 4.jpg|Sliežu ceļi Siguldas virzienā
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces un piezīmes ==
{{atsauces}}

{{Latvijas dzelzceļš-aizmetnis}}

{{Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži}}

[[Kategorija:Dzelzceļa satiksme Rīgā]]
[[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]]
[[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Rīga—Lugaži stacijas un pieturas punkti]]
[[Kategorija:Jugla]]</text>
      <sha1>cjcrvxsul8nsvb1nm8x0a6ya3jh6tvt</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>1996. gada vasaras olimpiskās spēles</title>
    <ns>0</ns>
    <id>115140</id>
    <revision>
      <id>3662043</id>
      <parentid>3607794</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T15:26:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: .gad → . gad (2) using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12930" xml:space="preserve">{{Olimpisko spēļu infokaste|1996|Vasara
 | Logo                   = 1996 Summer Olympics.svg
 | Izmērs                 = 142
 | Nosaukums              = 1996. gada vasaras olimpisko spēļu oficiālais logo
 | Apraksts               = 
 | Dalībvalstis           = 197
 | Sportisti              = 10 318
 | Atklāšanas ceremonija  = {{dat||7|19}}
 | Noslēguma ceremonija   = {{dat||8|4}}
 | Oficiāli atklāja       = [[Bills Klintons]]
 | Sportistu zvērests     = [[Terēza Edvardsa]]
 | Tiesnešu zvērests      = 
 | Olimpiskā lāpa         = [[Muhameds Ali]]
}}

'''1996. gada vasaras olimpiskās spēles''' jeb '''Atlantas olimpiskās spēles''' bija divdesmit sestās&lt;ref group=&quot;P&quot;&gt;Šīs bija tikai divdesmit trešās vasaras olimpiskās spēles, kuras notika. Trīs vasaras olimpiskās spēles nenotika [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] un [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] dēļ.&lt;/ref&gt; [[vasaras olimpiskās spēles]]. Tās no {{dat|1996|7|19|ģ|bez}} līdz {{dat||8|4|d|bez}} notika [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] pilsētā [[Atlanta|Atlantā]], [[Džordžija]]s štatā. Oficiāli spēles atklāja [[Bills Klintons]], [[ASV prezidents]]. [[Olimpiskā uguns|olimpisko uguni]] iededzināja leģendārais amerikāņu bokseris [[Muhameds Ali]]. Amerikas Savienotās Valstis olimpiskās spēles rīkoja septīto reizi. Šīs bija jubilejas olimpiskās spēles, jo [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|pirmās mūsdienu olimpiskās spēles]] notika tieši pirms simts gadiem, 1896. gadā [[Atēnas|Atēnās]], [[Grieķija|Grieķijā]].

Atlantas olimpiskajās spēlēs piedalījās 10&amp;nbsp;318 sportisti no 197 valstīm,&lt;ref name=&quot;Official&quot;&gt;{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url= http://web.archive.org/web/20080822100835/http://www.olympic.org/uk/games/past/index_uk.asp?OLGT=1&amp;OLGY=1996 | title= Olympics OFFICIAL Recap | accessdate= 2010-07-07 | archive-date= 2008-08-22 | archive-url= https://web.archive.org/web/20080822100835/http://www.olympic.org/uk/games/past/index_uk.asp?OLGT=1&amp;OLGY=1996 }}&lt;/ref&gt; par 28 valstīm vairāk nekā [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|iepriekšējās spēlēs]], kas notika 1992. gadā. 24 valstīm šīs bija pirmās vasaras olimpiskās spēles, bet 14 valstīm tās vispār bija pirmās olimpiskās spēles. Kopā tika sadalīti 271 medaļu komplekts 26 sporta veidos.

Atlantas olimpiskās spēles tika kritizētas par ne īpaši augstu organizācijas kvalitāti&lt;ref name=&quot;Atlanta criticism&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|title=The Coca Cola Olympics|newspaper=Irish Times|date=5 August 1996|page=15}}&lt;/ref&gt; un toreizējais [[SOK]] prezidents [[Huans Antonio Samarančs]] vienīgo reizi savas prezidentūras laikā noslēguma ceremonijā nenosauca olimpiskās spēles par labākajām spēļu vēsturē.&lt;ref name=&quot;Best ever&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|first=Simon|last=Kuper|url=http://www.ft.com/cms/s/0/be6c3c56-6e64-11dc-b818-0000779fd2ac.html|title=Beijing strikes gold in the propaganda Olympics|newspaper=Financial Times|date=29 September 2007|page=10}}&lt;/ref&gt;

Visvairāk zelta medaļas šajās olimpiskajās spēlēs izcīnīja ASV [[peldēšana|peldētāja]] [[Emija van Dikena]] (4), savukārt visvairāk medaļu ieguva [[Krievija]]s [[vingrošana|vingrotājs]] [[Aleksejs Ņemovs]] (6).&lt;ref&gt;[http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1996/ Sports-Reference profils] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080707092812/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1996/ |date={{dat|2008|07|07||bez}} }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

== Spēļu rīkošanas vietas izvēle ==
Atlanta par 26. vasaras olimpisko spēļu mājvietu tika izvēlēta {{dat|1990|9|18||bez}} [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|Starptautiskās Olimpiskās komitejas]] sesijas laikā [[Tokija|Tokijā]], [[Japāna|Japānā]]. Atlanta pārspēja [[Atēnas]], [[Belgrada|Belgradu]], [[Mančestra|Mančestru]], [[Toronto]] un [[Melburna|Melburnu]].

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|-
! colspan=&quot;7&quot; | 1996. gada vasaras olimpisko spēļu rīkotājpilsētas izvēles balsošanas rezultāti
|-
! Pilsēta
! Valsts
! 1. kārta
! 2. kārta
! 3. kārta
! 4. kārta
! 5. kārta
|-
|align=&quot;left&quot;| [[Atlanta]] ||align=&quot;left&quot;|  {{USA}}
||19||20||'''26'''||'''34'''||'''51'''
|-
|align=&quot;left&quot;| [[Atēnas]] ||align=&quot;left&quot;|  {{GRE}}
|'''23'''||'''23'''||'''26'''||30||35
|-
|align=&quot;left&quot;| [[Toronto]] ||align=&quot;left&quot;|  {{CAN}}
||14||17||18||22||—
|-
|align=&quot;left&quot;| [[Melburna]] ||align=&quot;left&quot;|  {{AUS}}
|12||21||16||—||—
|-
|align=&quot;left&quot;| [[Mančestra]] ||align=&quot;left&quot;|  {{GBR}}
|11||5||—||—||—
|-
|align=&quot;left&quot;| [[Belgrada]] ||align=&quot;left&quot;|  {{flaga|Serbija un Melnkalne}} [[Serbija un Melnkalne|Dienvidslāvija]]
|7||—||—||—||—
|}
&lt;!--
== Dalībvalstis ==
 {|
|-
|valign=top|
*{{AFG}} (1)
*{{ALB}} (7)
*{{ALG}} (45)
*{{ASA}} (7)
*{{AND}} (8)
*{{ANG}} (28)
*{{ANT}} (13)
*{{ARG}} (178)
*{{ARM}} (32)
*{{ARU}} (3)
*{{AUS}} (424)
*{{AUT}} (72)
*{{AZE}} (23)
*{{BAH}} (26)
*{{BRN}} (5)
*{{BAN}} (4)
*{{BAR}} (13)
*{{BLR}} (157)
*{{BEL}} (61)
*{{BIZ}} (5)
*{{BEN}} (5)
*{{BER}} (9)
*{{BHU}} (2)
*{{BOL}} (8)
*{{BIH}} (9)
*{{BOT}} (7)
*{{BRA}} (225)
*{{IVB}} (7)
*{{BRU}} (1)
*{{BUL}} (110)
*{{BUR}} (5)
*{{BDI}} (7)
*{{CAM}} (5)
*{{CMR}} (15)
*{{CAN}} (303)
*{{CPV}} (4)
*{{CAY}} (9)
*{{CAF}} (5)
*{{CHA}} (4)
*{{CHI}} (21)
*{{CHN}} (294)
*{{COL}} (48)
*{{COM}} (4)
*{{CGO}} (5)
*{{COK}} (3)
*{{CRC}} (49)
*{{CIV}} (11)
*{{CRO}} (84)
*{{CUB}} (164)
|valign=top|
*{{CYP}} (17)
*{{CZE}} (115)
*{{DEN}} (119)
*{{DJI}} (5)
*{{DMA}} (6)
*{{DOM}} (16)
*{{ECU}} (19)
*{{EGY}} (29)
*{{ESA}} (7)
*{{GEQ}} (5)
*{{EST}} (43)
*{{ETH}} (18)
*{{FIJ}} (17)
*{{FIN}} (76)
*{{FRA}} (299)
*{{GAB}} (7)
*{{GAM}} (9)
*{{GEO}} (34)
*{{GER}} (465)
*{{GHA}} (35)
*{{GBR}} (300)
*{{GRE}} (121)
*{{GRN}} (5)
*{{GUM}} (8)
*{{GUA}} (26)
*{{GUI}} (5)
*{{GBS}} (3)
*{{GUY}} (7)
*{{HAI}} (7)
*{{HON}} (7)
*{{HKG}} (23)
*{{HUN}} (214)
*{{ISL}} (9)
*{{IND}} (49)
*{{INA}} (40)
*{{IRI}} (18)
*{{IRQ}} (3)
*{{IRL}} (78)
*{{ISR}} (25)
*{{ITA}} (346)
*{{JAM}} (45)
*{{JPN}} (306)
*{{JOR}} (5)
*{{KAZ}} (96)
*{{KEN}} (52)
*{{PRK}} (24)
*{{KOR}} (300)
*{{KUW}} (25)
*{{KGZ}} (33)
|valign=top|
*{{LAO}} (5)
*{{LAT}} (48)
*{{LIB}} (1)
*{{LES}} (9)
*{{LBR}} (5)
*{{LBA}} (5)
*{{LIE}} (2)
*{{LTU}} (61)
*{{LUX}} (6)
*{{MKD}} (11)
*{{MAD}} (11)
*{{MAW}} (2)
*{{MAS}} (35)
*{{MDV}} (6)
*{{MLI}} (3)
*{{MLT}} (7)
*{{MTN}} (4)
*{{MRI}} (26)
*{{MEX}} (97)
*{{MDA}} (40)
*{{MON}} (3)
*{{MGL}} (16)
*{{MAR}} (34)
*{{MOZ}} (3)
*{{MYA}} (3)
*{{NAM}} (8)
*{{NRU}} (3)
*{{NEP}} (6)
*{{NED}} (235)
*{{AHO}} (6)
*{{NZL}} (97)
*{{NCA}} (26)
*{{NIG}} (3)
*{{NGR}} (65)
*{{NOR}} (98)
*{{OMA}} (4)
*{{PAK}} (24)
*{{PLE}} (2)
*{{PAN}} (7)
*{{PNG}} (11)
*{{PAR}} (7)
*{{PER}} (29)
*{{PHI}} (12)
*{{POL}} (165)
*{{POR}} (106)
*{{PUR}} (69)
*{{QAT}} (12)
*{{ROU}} (165)
*{{RUS}} (390)
|valign=top|
*{{RWA}} (4)
*{{SKN}} (10)
*{{LCA}} (6)
*{{VIN}} (8)
*{{SAM}} (5)
*{{SMR}} (1)
*{{STP}} (2)
*{{KSA}} (29)
*{{SEN}} (11)
*{{SEY}} (9)
*{{SLE}} (14)
*{{SIN}} (14)
*{{SVK}} (71)
*{{SLO}} (37)
*{{SOL}} (1)
*{{SOM}} (4)
*{{RSA}} (84)
*{{ESP}} (294)
*{{SRI}} (9)
*{{SUD}} (4)
*{{SUR}} (7)
*{{SWZ}} (6)
*{{SWE}} (177)
*{{SUI}} (114)
*{{SYR}} (7)
*{{TPE}} (74)
*{{TJK}} (8)
*{{TAN}} (7)
*{{THA}} (37)
*{{TOG}} (5)
*{{TGA}} (5)
*{{TRI}} (12)
*{{TUN}} (51)
*{{TUR}} (53)
*{{TKM}} (7)
*{{UGA}} (10)
*{{UKR}} (231)
*{{UAE}} (4)
*{{USA}} (646)
*{{URU}} (14)
*{{UZB}} (71)
*{{VAN}} (4)
*{{VEN}} (39)
*{{VIE}} (6)
*{{ISV}} (12)
*{{YEM}} (4)
*{{YUG}} (68)
*{{ZAI}} (14)
*{{ZAM}} (8)
*{{ZIM}} (13)
|}

--&gt;

== Olimpisko spēļu spilgtākie momenti ==
* Amerikāņu sprinteris [[Maikls Džonsons]] uzvarēja gan 200 m, gan 400 m distancēs. 200 metru sprintā viņš sasniedza jaunu Pasaules rekordu (19,32 s), kas noturējās 12 gadus līdz 2008. gadam, kad to pārspēja jamaikietis [[Useins Bolts]].
* Amerikāņu vieglatlēts [[Karls Lūiss]] Atlantā uzvarēja tāllēkšanā un ieguva savu pēdējo, devīto, zelta medaļu olimpiskajās spēlēs.

== Bumbas sprādziens ==
Olimpisko spēļu astotajā dienā, 27. jūlijā, olimpiskajā parkā ''Centennial'' notika [[terora akts]] — bumbas sprādziens. Sprādzienu sarīkoja [[Ēriks Roberts Rūdolfs]],&lt;ref&gt;&quot;Eric Rudolph lays out the arguments that fueled his two-year bomb attacks&quot;; By Doug Gross; ASSOCIATED PRESS; SignonSanDiego.com by the Union-Tribune; April 14, 2005 [http://www.signonsandiego.com/news/nation/20050414-0149-ericrudolph.html]&lt;/ref&gt; kurš vēlāk iemantoja iesauku &quot;Olimpiskā parka bombardieris&quot;. Terora akta rezultātā mira divi cilvēki un 111 tika ievainoti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/olimpiska-kustiba/olimpiskais-zibsnis-1996.gads-atlanta-asv.a193427/|title=«Olimpiskais zibsnis»: 1996. gads - Atlanta, ASV|website=www.lsm.lv|access-date=2019-10-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Latvija olimpiskajās spēlēs ==
{{pamatraksts|Latvija 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
Latviju 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs pārstāvēja 48 sportisti. Karogu atklāšanas ceremonijā nesa [[vieglatlētika|vieglatlēts]] [[Einārs Tupurītis]]. Latvijas sportisti izcīnīja tikai vienu medaļu: sudrabu [[smaiļošana un kanoe airēšana|kanoe airēšanā]] ieguva [[Ivans Klementjevs]]. Tādējādi medaļu kopvērtējuma tabulā Latvija ierindojās 61. vietā. Šajās olimpiskajās spēlēs startēja visu laiku jaunākā Latvijas olimpiete — [[Margarita Kalmikova]] piedalījās peldēšanas sacensībās 15 gadu vecumā un izcīnīja 34. vietu 200 metru brasa distancē.&lt;ref&gt;{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url= http://www.sports-reference.com/olympics/athletes/ka/margarita-kalmikova-1.html | title= Margaritas Kalmikovas profils Sports-Reference.com | accessdate= 2010-07-07 | archiveurl= https://web.archive.org/web/20110125220328/http://www.sports-reference.com/olympics/athletes/ka/margarita-kalmikova-1.html | archivedate= 2011-01-25 }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110125220328/http://www.sports-reference.com/olympics/athletes/ka/margarita-kalmikova-1.html |date=2011-01-25 }}&lt;/ref&gt;

== Medaļu kopvērtējums ==
{{pamatraksts|1996. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula}}
{|class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
!Vieta!!width=&quot;160&quot;|Valsts!!width=&quot;95&quot;|{{Zelta medaļa}}!!width=&quot;95&quot;|{{Sudraba medaļa}}!!width=&quot;95&quot;|{{Bronzas medaļa}}!!width=&quot;95&quot;|Kopā
|-style=&quot;background:#ccf;&quot;
| 1 ||align=left| {{USA}} (mājinieki) || 44 || 32 || 25|| 101
|-
| 2 ||align=left| {{RUS}} || 26 || 21 || 16 || 63
|-
| 3 ||align=left| {{GER}} || 20 || 18 || 27 || 65
|-
| 4 ||align=left| {{CHN}} || 16 || 22 || 12 || 50
|-
| 5 ||align=left| {{FRA}} || 15 || 7 || 15 || 37
|-
| 6 ||align=left| {{ITA}} || 13 || 10 || 12 || 35
|-
| 7 ||align=left| {{AUS}} || 9 || 9 || 23 || 41
|-
| 8 ||align=left| {{CUB}} || 9 || 8 || 8 || 25
|-
| 9 ||align=left| {{UKR}} || 9 || 2 || 12 || 23
|-
| 10 ||align=left| {{KOR}} || 7 || 15 || 5 || 27
|-bgcolor=pink
| 61 ||align=left| {{LAT}} || 0 || 1 || 0 || 1
|}

== Skatīt arī ==
* [[Olimpiskās spēles]]
* [[Vasaras olimpiskās spēles]]
* [[SOK valstu un teritoriju kodi|Starptautiskās Olimpiskās komitejas valstu un teritoriju kodi]]
* ASV notikušās olimpiskās spēles
** [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles]] — [[Sentluisa]]
** [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles]] — [[Losandželosa]]
** [[1932. gada ziemas olimpiskās spēles]] — [[Leikplesida]]
** [[1960. gada ziemas olimpiskās spēles]] — [[Skvoveli]]
** [[1980. gada ziemas olimpiskās spēles]] — [[Leikplesida]]
** [[1984. gada vasaras olimpiskās spēles]] — [[Losandželosa]]
** 1996. gada vasaras olimpiskās spēles — [[Atlanta]]
** [[2002. gada ziemas olimpiskās spēles]] — [[Soltleiksitija]]

== Piezīmes un atsauces ==
=== Piezīmes ===
{{atsauces|group=P}}

=== Atsauces ===
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{commons category|1996 Summer Olympics|1996. gada vasaras olimpiskās spēles}}
* [http://www.olympic.org/en/content/Olympic-Games/All-Past-Olympic-Games/Summer/Atlanta-1996 SOK jumtalapa par Atlantas olimpiskajām spēlēm] {{en ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20080707092812/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1996/ Sports-Reference profils] {{en ikona}}
* Oficiālais ziņojums: [http://www.la84foundation.org/6oic/OfficialReports/1996/1996v1.pdf 1. daļa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080528011846/http://www.la84foundation.org/6oic/OfficialReports/1996/1996v1.pdf |date={{dat|2008|05|28||bez}} }}, [https://web.archive.org/web/20100707155107/http://www.la84foundation.org/6oic/OfficialReports/1996/1996v2.pdf 2. daļa], [http://www.la84foundation.org/6oic/OfficialReports/1996/1996v3.pdf 3. daļa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070927222634/http://www.la84foundation.org/6oic/OfficialReports/1996/1996v3.pdf |date={{dat|2007|09|27||bez}} }}

{{olimpiskās spēles}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:1996. gada vasaras olimpiskās spēles]]</text>
      <sha1>1owe2w0ev8y3sk8kw2lo9sgt0r3nw4f</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ausekļa iela (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>115905</id>
    <revision>
      <id>3662178</id>
      <parentid>3316334</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T15:56:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Vēsture */sīkumi, replaced: ref&gt;. → ref&gt; using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3322" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|ielu Rīgā|Ausekļa iela|Ausekļa iela}}
{{Ielas infokaste
|nosaukums        = Ausekļa iela
|attēls           = Ausekla iela.jpg
|pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]]
|karte            = Riga Ausekla iela karte.png
|pilsēta          = [[Attēls:Flag_of_Riga.svg|24px|border]] [[Rīga]]
|priekšpilsēta    = [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajons]]
|apkaime          = [[Centrs (Rīga)|Centrs]]
|ielas garums     = 367 m&lt;ref name=&quot;opendata-riga&quot;&gt;{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}&lt;/ref&gt;
|atklāta          = 
|vēst nosaukumi   = Ķeizara dārza iela&lt;br /&gt;2. Ķeizara dārza iela&lt;br /&gt;Ķeizardārza iela
|joslu skaits     = 
|ielas segums     = [[asfaltbetons|asfalts]]
|ievēr celtnes    = 
|autobuss         = 
|trolejbuss       = 
|tramvajs         = 
|mikroautobuss    = 
|cits             = nav
}}

'''Ausekļa iela''' ir [[Rīga]]s iela, [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajonā]], [[Centrs (Rīga)|Centra]] apkaimē. Ausekļa iela sākas krustojumā ar [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Hanzas iela (Rīga)|Hanzas ielu]]. Ielas kopējais garums ir 367 metri.&lt;ref name=&quot;opendata-riga&quot;/&gt; Ausekļa iela ir vienvirziena iela, pa to var braukt virzienā no Hanzas ielas uz Elizabetes ielu.

== Vēsture ==

Ausekļa iela veidojusies tā sauktajā Forburgas (Priekšpils) teritorijā, kas atradās lejpus [[Citadele]]s nocietinājumiem. Pēc [[Ķeizardārzs|Ķeizardārza]] izveides iela kopš [[19. gadsimts|19. gadsimta]] pirmās puses tika saukta par '''Ķeizara dārza ielu''' ({{val-de|Kaiserliche Garten Strasse}}). [[1861]]. gadā to pārdēvēja par '''2. Ķeizara dārza ielu''' (par 1. Ķeizara dārza ielu tolaik sauca [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes ielas]] sākumu līdz Ganību dambja krustojumam), [[1885]]. gadā atkal par Ķeizara dārza ielu. [[1923]]. gadā ielu par godu latviešu dzejniekam [[Auseklis (rakstnieks)|Auseklim]] nosauca par Ausekļa ielu.&lt;ref&gt;{{enc riga}}&lt;/ref&gt;
&lt;gallery&gt;
Elizabetes un Ausekļa ielas stūris Rīgā.jpg|[[Ķeizardārza iela|Ķeizardārza]] (''Kaisergartenstrasse'') un Elizabetes ielas stūris
&lt;/gallery&gt;

== Ielas raksturojums ==
Ausekļa iela ir 365 metrus gara asfaltēta iela [[Centrs (Rīga)|Rīgas centrā]]. Tā sākas krustojumā ar [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes ielu]] un iet ziemeļu virzienā. Ausekļa ielai ir savienojumi ar [[Sakaru iela (Rīga)|Sakaru]] un [[Vidus iela (Rīga)|Vidus ielām]], savukārt, [[Vašingtona laukums (Rīga)|Vašingtona laukuma]] tuvumā — ar [[Valkas iela (Rīga)|Valkas]] un [[Hanzas iela (Rīga)|Hanzas ielām]]. Ausekļa iela beidzas krustojumā ar Hanzas ielu.

== Ielu savienojumi ==
Ausekļa iela ir savienota ar šādām ielām:
* [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes iela]]
* [[Sakaru iela (Rīga)|Sakaru iela]] (&quot;T&quot; veida krustojums)
* [[Vidus iela (Rīga)|Vidus iela]] (&quot;T&quot; veida krustojums)
* [[Valkas iela (Rīga)|Valkas iela]] (&quot;T&quot; veida krustojums)
* [[Hanzas iela (Rīga)|Hanzas iela]]

== Skatīt arī ==
* [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajons]]
* [[Centrs (Rīga)|Centrs]]
* [[Ausekļa iela|Ausekļa iela citās Latvijas pilsētās]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Rīga-aizmetnis}}
{{ceļš-aizmetnis}}

{{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu A}}

[[Kategorija:Ielas Rīgas centrā]]
[[Kategorija:Ziemeļu rajons]]</text>
      <sha1>k8kop3xo7w163c5cqfe84p2kew7ubc7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Brazīlijas basketbola izlase</title>
    <ns>0</ns>
    <id>116927</id>
    <revision>
      <id>3662229</id>
      <parentid>1970965</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T16:07:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Ārējās saites */sīkumi, replaced: {{o-mlapa| → {{Oficiālā tīmekļa vietne| using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3151" xml:space="preserve">{{Sporta izlases infokaste
 | valsts         = Brazīlija
 | valsts_angl    = Brazil
 | att_izm        = 
 | logo           = 
 | logo_izm       = 
 | dibin          = 
 | federācija     = Brazīlijas basketbola konfederācija
 | iest gads      = 1935
 | iest kom       = [[Starptautiskā basketbola federācija|FIBA]]
 | konfederācija  = [[FIBA Americas]]
 | vieta rangā    = 13.
 | rangs max      = 
 | rangs max date = 
 | rangs min      = 
 | rangs min date = 
 | iesauka        = 
 | stadions       = 
 | arēna          = 
 | laukums        = 
 | halle          = 
&lt;!--- Personāls ---&gt;
 | treneris       = 
 | kapteinis      = 
 | visv spēles    = 
 | visv punktu    = 
&lt;!--- OS ---&gt;
 | OS reizes      = 13
 | OS medaļas     = Bronza: 1948, 1960, 1964
 | OS lab sasn    = 
&lt;!--- PČ ---&gt;
 | PČ nos         = [[Pasaules čempionāts basketbolā|Pasaules čempionāts]]
 | PČ reizes      = 15
 | PČ medaļas     = {{ubl
|Zelts: 1959, 1963
|Sudrabs: 1954, 1970
|Bronza: 1967, 1978
}}
 | PČ lab sasn    = 
&lt;!--- Zona ---&gt;
 | zona nos       = [[Amerikas čempionāts basketbolā|Amerikas čempionāts]]
 | zona reizes    = 15
 | zona medaļas   = {{ubl
|Zelts: 1984, 1988, 2005, 2009
|Sudrabs: 2001, 2011
|Bronza: 1989, 1992, 1995, 1997
}}
 | zona lab sasn  = 
&lt;!--- Turn ---&gt;
 | turn nos       = 
 | turn reizes    = 
 | turn medaļas   = 
 | turn lab sasn  = 
}}
'''Brazīlijas basketbola izlase''' ir komanda, kas pārstāv [[Brazīlija|Brazīliju]] tādās starptautiskās [[Basketbols|basketbola]] sacensībās kā [[Basketbols Olimpiskajās spēlēs|Olimpiskās spēles]], [[Pasaules čempionāts basketbolā|Pasaules čempionāts]] un [[Amerikas čempionāts basketbolā|Amerikas čempionāts]].

Izlases lielākais panākums ir zelts divos Pasaules čempionātos.

Pašlaik (2012. gada marts) Brazīlijas izlase [[FIBA Pasaules rangs|FIBA Pasaules izlašu rangā]] ieņem 13. vietu.&lt;ref name=&quot;FIBA rangs&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fiba.com/pages/eng/fc/even/rank/p/rankMen.html|title=FIBA Ranking for Men after all 2011 FIBA Zones Championships|accessdate={{dat|2012|3|24||bez}}|publisher=Starptautiskā basketbola federācija}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

== Sasniegumi ==
{{OSB tabula
| dzimums = V
| 1936 = 9
| 1948 = 3
| 1952 = 6
| 1956 = 6
| 1960 = 3
| 1964 = 3
| 1968 = 4
| 1972 = 7
| 1976 = ''nepiedalījās''
| 1980 = 5
| 1984 = 9
| 1988 = 5
| 1992 = 5
| 1996 = 6
| 2000 = ''nepiedalījās''
| 2004 = ''nepiedalījās''
| 2008 = ''nepiedalījās''
| 2012 = 5
}}
{{PČB tabula
| dzimums = V
| 1950 = 4
| 1954 = 2
| 1959 = 1
| 1963 = 1
| 1967 = 3
| 1970 = 2
| 1974 = 6
| 1978 = 3
| 1982 = 8
| 1986 = 4
| 1990 = 5
| 1994 = 11
| 1998 = 10
| 2002 = 8
| 2006 = 19
| 2010 = 9
}}
{{AČB tabula
| dzimums = V
| 1980 = 4
| 1984 = 1
| 1988 = 1
| 1989 = 3
| 1992 = 3
| 1993 = 4
| 1995 = 3
| 1997 = 3
| 1999 = 6
| 2001 = 2
| 2003 = 7
| 2005 = 1
| 2007 = 4
| 2009 = 1
| 2011 = 2
}}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{Oficiālā tīmekļa vietne|http://www.cbb.com.br/index.asp|Brazīlijas basketbola konfederācija}}

{{Basketbols-aizmetnis}}

[[Kategorija:Basketbola izlases]]
[[Kategorija:Basketbols Brazīlijā]]</text>
      <sha1>51jm1glqq86zcccwjf32i296qabvjel</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Garkalne (stacija)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>117150</id>
    <revision>
      <id>3662483</id>
      <parentid>3530929</parentid>
      <timestamp>2022-07-29T05:57:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>77.219.14.14</ip>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6268" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|dzelzceļa staciju|Garkalne (nozīmju atdalīšana)|Garkalne}}
{{Dzelzceļa stacijas infokaste
| nosaukums           = Garkalne
| tips                = stacija
| attēls              = File:Garkalnes stacija 2021.jpg
| attēla_apraksts     = Garkalnes stacija 2021. gadā
| karte               = Latvijas dzelzceļi
| līnijā              = [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Rīga—Lugaži]]
| atvērta             = &lt;!-- tikai gadskaitlis --&gt;
| citi_nosaukumi      = Ropaži, Rodenpoisa
| stacijas_tips       = pasažieru
| arhitekts           = &lt;!-- arhitekta vārds, uzvārds --&gt;
| platformas          = &lt;!-- tikai skaitlis --&gt;
| platformu_tips      = 
| sliežu_ceļi         = &lt;!-- tikai skaitlis --&gt;
| adrese              = 
| latd  = 57| latm  = 2| lats  = 46.6296| latNS  = N
| longd = 24| longm = 24| longs = 45.9288| longEW = E
| tuvākās_stacijas    = [[Krievupe (stacija)|Krievupe]] (6 km) &lt;br /&gt; [[Vangaži (stacija)|Vangaži]] (11 km) &lt;br /&gt; [[Jugla (stacija)|Jugla]] (13 km)
| tuvākie_pp_un_cp    = [[Baltezers (stacija)|Baltezers]] (6 km)
| attālums_līdz_Rīgai = 23
}}

'''Garkalne''' (līdz 2011. gadam '''Ropaži''') ir [[dzelzceļš|dzelzceļa]] [[dzelzceļa stacija|stacija]] [[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Garkalnes pagasts|Garkalnes pagasta]], [[Garkalne|Garkalnē]]. Garkalnes stacijā pietur dīzeļvilcieni, kas kursē līnijā [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Rīga—Lugaži]].

Garkalnes stacija ir vienīgā militārās tehnikas pārkraušanai speciāli paredzētā stacija Latvijā&lt;ref&gt;[https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/sliedem-bus-jaiztur-tanku-smagums-14098190 Sliedēm būs jāiztur tanku smagums]&lt;/ref&gt;, jo tā atrodas netālu no [[Ādažu poligons|Ādažu poligona]].

== Vēsture ==
[[Attēls:Ropažu stacija Brīvības cīņu laikā 1919.jpg|thumb|left|200px|Ropažu stacija [[Latvijas brīvības cīņas|Brīvības cīņu]] laikā. Redzams vilciens ar 1919. gada Cēsu kaujā sakautā landesvēra bruņojumu.]]  
[[Attēls:Latvijas dzelzceļu shematiskās kartes fragments 1925.jpg|thumb|left|200px|Ropažu stacija ar 750 mm (dzeltenā krāsā) un 600 mm (zaļā krāsā) platajiem dzelzceļiem (1925).]] 
Staciju ierīkoja līdz ar dzelzceļa izbūvi 1889. gadā, neapdzīvotā mežainā apvidū kā izmaiņas punktu, lai varētu samainīties vilcieni garajā posmā starp [[Jugla (stacija)|Juglas]] un [[Inčukalns (stacija)|Inčukalna]] stacijām. Stacija tika nosaukta par ''Rodenpois'' pēc tuvākās lielākās apdzīvotās vietas Rodenpoisas (tagad [[Ropaži]]). 

Pirmā pasaules kara laikā kokmateriālu izvešanai no šīs stacijas bija izbūvēti vairāki šaursliežu dzelzceļi. Ap 1916. gadu izbūvēja [[Dzelzceļa līnija Ropaži—Endzeliņmežs|dzelzceļa līniju 750 mm platumā]] ar pieturas punktiem [[Bāliņi (Garkalnes novads)|Bāliņi]] – [[Podkājas]] – [[Endzeliņkrogs]] – Nikolajs – Endzeliņmuiža (tagad Endzeliņi),&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://ropazi.lv/lv/novads/vesture/i-pasaules-kars-19141918g/ |title=Ropažu novada pašvaldības mājas lapa |access-date={{dat|2021|01|04||bez}} |archive-date={{dat|2021|04|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210428044758/https://ropazi.lv/lv/novads/vesture/i-pasaules-kars-19141918g/ }}&lt;/ref&gt; bet vācu okupācijas laikā arī 600 mm platumā Gaujasmuižas ([[Ādaži|Ādažu]]) virzienā. Šaursliežu dzelzceļu ritošā sastāva apkalpošanai stacijā ierīkoja depo. 1919. gadā staciju pārdēvēja par Ropažu staciju&lt;ref&gt;[https://www.ldz.lv/lv/content/ropa%C5%BEu-staciju-p%C4%81rsauks-par-garkalni Ropažu staciju pārsauks par Garkalni]&lt;/ref&gt;.

1980. gadu beigās Valkas virziena līniju bija plānots elektrificēt līdz [[Sigulda (stacija)|Siguldai]]&lt;ref&gt;[http://www.citariga.lv/lat/jugla/infrastruktura/stacija/ Juglas dzelzceļa stacija]&lt;/ref&gt; un kontakttīkls tika uzbūvēts līdz Ropažu stacijai&lt;ref&gt;[https://railwayz.info/photolines/photo/16070 Станция Гаркалне]{{krieviski}}&lt;/ref&gt;. 90. gados posmā [[Jugla (stacija)|Jugla]]—Ropaži vadi tika demontēti.

Ar satiksmes ministra 2011. gada 24. janvāra rīkojumu Nr. 01-03/31 no 2011. gada 29. maija dzelzceļa stacija „Ropaži” pārdēvēta par dzelzceļa '''staciju „Garkalne”'''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.garkalne.lv/raksts.html?id=567 |title=Nākamā pietura – Garkalne |access-date={{dat|2018|11|10||bez}} |archive-date={{dat|2020|08|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200805222505/http://www.garkalne.lv/raksts.html?id=567 }}&lt;/ref&gt;

2016. gadā Latvijas valdība atbalstīja [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija|Aizsardzības ministrijas]] lūgumu atļaut [[ASV Armija|ASV armijai]] izmantot Garkalnes staciju.&lt;ref&gt;[https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/asv-remontes-dzelzcela-staciju-garkalne-lai-varetu-parvietot-brunutehniku/ ASV remontēs dzelzceļa staciju Garkalnē, lai varētu pārvietot bruņutehniku]&lt;/ref&gt; 2018. gadā tika pabeigts Garkalnes stacijas modernizācijas projekts — izbūvētas jaunas, militārās tehnikas pārkraušanai piemērotākas rampas un jauns dzelzceļa posms.&lt;ref&gt;[http://www.la.lv/garkalne-militarajam-vajadzibam-izbuvets-dzelzcela-posms Garkalnē militārajām vajadzībām izbūvēts dzelzceļa posms]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/6449019/noskaties-amerikanu-tanki-iemegina-militarajam-vajadzibam-pielagoto-garkalnes-dzelzcela-posmu Noskaties: amerikāņu tanki iemēģina militārajām vajadzībām pielāgoto Garkalnes dzelzceļa posmu]&lt;/ref&gt;


== Attēlu galerija ==
&lt;gallery widths=&quot;150px&quot; heights=&quot;90px&quot; perrow=&quot;3&quot;&gt;
File:Sliežu ceļi Garkalnē 3.jpg|Sliežu ceļi Siguldas virzienā
File:Sliežu ceļi Garkalnē 4.jpg|Sliežu ceļi Rīgas virzienā
File:Piemineklis Garkalnes stacijā 2.jpg|Piemineklis Garkalnes stacijā 2021. gadā
Attēls:Garkalne, piemineklis represētajiem Ropažu stacijā 2000-07-02.jpg|Piemineklis Garkalnes (tobrīd Ropažu) stacijā 2000. gadā
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{Latvijas dzelzceļš-aizmetnis}}

{{Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži}}

[[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]]
[[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Rīga—Lugaži stacijas un pieturas punkti]]
[[Kategorija:Ropažu novads]]
[[Kategorija:Garkalnes novads]]</text>
      <sha1>1ayaisaxhramm5i7fcmueh5rrtkyca3</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3662490</id>
      <parentid>3662483</parentid>
      <timestamp>2022-07-29T06:03:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>77.219.14.14</ip>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6303" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|dzelzceļa staciju|Garkalne (nozīmju atdalīšana)|Garkalne}}
{{Dzelzceļa stacijas infokaste
| nosaukums           = Garkalne
| tips                = stacija
| attēls              = File:Garkalnes stacija 2021.jpg
| attēla_apraksts     = Garkalnes stacija 2021. gadā
| karte               = Latvijas dzelzceļi
| līnijā              = [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Rīga—Lugaži]]
| atvērta             = &lt;!-- tikai gadskaitlis --&gt;
| citi_nosaukumi      = Ropaži, Rodenpoisa
| stacijas_tips       = pasažieru
| arhitekts           = &lt;!-- arhitekta vārds, uzvārds --&gt;
| platformas          = &lt;!-- tikai skaitlis --&gt;
| platformu_tips      = 
| sliežu_ceļi         = &lt;!-- tikai skaitlis --&gt;
| adrese              = 
| latd  = 57| latm  = 2| lats  = 46.6296| latNS  = N
| longd = 24| longm = 24| longs = 45.9288| longEW = E
| tuvākās_stacijas    = [[Krievupe (stacija)|Krievupe]] (6 km) &lt;br /&gt; [[Vangaži (stacija)|Vangaži]] (11 km) &lt;br /&gt; [[Jugla (stacija)|Jugla]] (13 km)
| tuvākie_pp_un_cp    = [[Baltezers (stacija)|Baltezers]] (6 km)
| attālums_līdz_Rīgai = 23
}}

'''Garkalne''' (līdz 2011. gadam '''Ropaži''') ir [[dzelzceļš|dzelzceļa]] [[dzelzceļa stacija|stacija]] [[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Garkalnes pagasts|Garkalnes pagasta]], [[Garkalne|Garkalnē]]. Garkalnes stacijā pietur dīzeļvilcieni, kas kursē līnijā [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Rīga—Lugaži]]. Stacijā biļešu kase ir slēgta.

Garkalnes stacija ir vienīgā militārās tehnikas pārkraušanai speciāli paredzētā stacija Latvijā&lt;ref&gt;[https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/sliedem-bus-jaiztur-tanku-smagums-14098190 Sliedēm būs jāiztur tanku smagums]&lt;/ref&gt;, jo tā atrodas netālu no [[Ādažu poligons|Ādažu poligona]].

== Vēsture ==
[[Attēls:Ropažu stacija Brīvības cīņu laikā 1919.jpg|thumb|left|200px|Ropažu stacija [[Latvijas brīvības cīņas|Brīvības cīņu]] laikā. Redzams vilciens ar 1919. gada Cēsu kaujā sakautā landesvēra bruņojumu.]]  
[[Attēls:Latvijas dzelzceļu shematiskās kartes fragments 1925.jpg|thumb|left|200px|Ropažu stacija ar 750 mm (dzeltenā krāsā) un 600 mm (zaļā krāsā) platajiem dzelzceļiem (1925).]] 
Staciju ierīkoja līdz ar dzelzceļa izbūvi 1889. gadā, neapdzīvotā mežainā apvidū kā izmaiņas punktu, lai varētu samainīties vilcieni garajā posmā starp [[Jugla (stacija)|Juglas]] un [[Inčukalns (stacija)|Inčukalna]] stacijām. Stacija tika nosaukta par ''Rodenpois'' pēc tuvākās lielākās apdzīvotās vietas Rodenpoisas (tagad [[Ropaži]]). 

Pirmā pasaules kara laikā kokmateriālu izvešanai no šīs stacijas bija izbūvēti vairāki šaursliežu dzelzceļi. Ap 1916. gadu izbūvēja [[Dzelzceļa līnija Ropaži—Endzeliņmežs|dzelzceļa līniju 750 mm platumā]] ar pieturas punktiem [[Bāliņi (Garkalnes novads)|Bāliņi]] – [[Podkājas]] – [[Endzeliņkrogs]] – Nikolajs – Endzeliņmuiža (tagad Endzeliņi),&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://ropazi.lv/lv/novads/vesture/i-pasaules-kars-19141918g/ |title=Ropažu novada pašvaldības mājas lapa |access-date={{dat|2021|01|04||bez}} |archive-date={{dat|2021|04|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210428044758/https://ropazi.lv/lv/novads/vesture/i-pasaules-kars-19141918g/ }}&lt;/ref&gt; bet vācu okupācijas laikā arī 600 mm platumā Gaujasmuižas ([[Ādaži|Ādažu]]) virzienā. Šaursliežu dzelzceļu ritošā sastāva apkalpošanai stacijā ierīkoja depo. 1919. gadā staciju pārdēvēja par Ropažu staciju&lt;ref&gt;[https://www.ldz.lv/lv/content/ropa%C5%BEu-staciju-p%C4%81rsauks-par-garkalni Ropažu staciju pārsauks par Garkalni]&lt;/ref&gt;.

1980. gadu beigās Valkas virziena līniju bija plānots elektrificēt līdz [[Sigulda (stacija)|Siguldai]]&lt;ref&gt;[http://www.citariga.lv/lat/jugla/infrastruktura/stacija/ Juglas dzelzceļa stacija]&lt;/ref&gt; un kontakttīkls tika uzbūvēts līdz Ropažu stacijai&lt;ref&gt;[https://railwayz.info/photolines/photo/16070 Станция Гаркалне]{{krieviski}}&lt;/ref&gt;. 90. gados posmā [[Jugla (stacija)|Jugla]]—Ropaži vadi tika demontēti.

Ar satiksmes ministra 2011. gada 24. janvāra rīkojumu Nr. 01-03/31 no 2011. gada 29. maija dzelzceļa stacija „Ropaži” pārdēvēta par dzelzceļa '''staciju „Garkalne”'''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.garkalne.lv/raksts.html?id=567 |title=Nākamā pietura – Garkalne |access-date={{dat|2018|11|10||bez}} |archive-date={{dat|2020|08|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200805222505/http://www.garkalne.lv/raksts.html?id=567 }}&lt;/ref&gt;

2016. gadā Latvijas valdība atbalstīja [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija|Aizsardzības ministrijas]] lūgumu atļaut [[ASV Armija|ASV armijai]] izmantot Garkalnes staciju.&lt;ref&gt;[https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/asv-remontes-dzelzcela-staciju-garkalne-lai-varetu-parvietot-brunutehniku/ ASV remontēs dzelzceļa staciju Garkalnē, lai varētu pārvietot bruņutehniku]&lt;/ref&gt; 2018. gadā tika pabeigts Garkalnes stacijas modernizācijas projekts — izbūvētas jaunas, militārās tehnikas pārkraušanai piemērotākas rampas un jauns dzelzceļa posms.&lt;ref&gt;[http://www.la.lv/garkalne-militarajam-vajadzibam-izbuvets-dzelzcela-posms Garkalnē militārajām vajadzībām izbūvēts dzelzceļa posms]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/6449019/noskaties-amerikanu-tanki-iemegina-militarajam-vajadzibam-pielagoto-garkalnes-dzelzcela-posmu Noskaties: amerikāņu tanki iemēģina militārajām vajadzībām pielāgoto Garkalnes dzelzceļa posmu]&lt;/ref&gt;


== Attēlu galerija ==
&lt;gallery widths=&quot;150px&quot; heights=&quot;90px&quot; perrow=&quot;3&quot;&gt;
File:Sliežu ceļi Garkalnē 3.jpg|Sliežu ceļi Siguldas virzienā
File:Sliežu ceļi Garkalnē 4.jpg|Sliežu ceļi Rīgas virzienā
File:Piemineklis Garkalnes stacijā 2.jpg|Piemineklis Garkalnes stacijā 2021. gadā
Attēls:Garkalne, piemineklis represētajiem Ropažu stacijā 2000-07-02.jpg|Piemineklis Garkalnes (tobrīd Ropažu) stacijā 2000. gadā
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{Latvijas dzelzceļš-aizmetnis}}

{{Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži}}

[[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]]
[[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Rīga—Lugaži stacijas un pieturas punkti]]
[[Kategorija:Ropažu novads]]
[[Kategorija:Garkalnes novads]]</text>
      <sha1>7p2pgo6bt1e9onqymnkm9li9njqtgnp</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vangaži (stacija)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>117209</id>
    <revision>
      <id>3662469</id>
      <parentid>3564144</parentid>
      <timestamp>2022-07-29T05:48:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>77.219.14.14</ip>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2662" xml:space="preserve">{{Cita nozīme|dzelzceļa staciju|pilsētu|Vangaži}}
{{Dzelzceļa stacijas infokaste
| nosaukums           = Vangaži
| tips                = stacija
| attēls              = File:Vangažu stacija 2021.jpg
| attēla_apraksts     = Vangažu stacija 2021. gadā
| karte               = Latvijas dzelzceļi
| līnijā              = [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Rīga—Lugaži]]
| atvērta             = &lt;!-- tikai gadskaitlis --&gt;
| citi_nosaukumi      = Stoke, Stoķi
| stacijas_tips       = pasažieru
| arhitekts           = &lt;!-- arhitekta vārds, uzvārds --&gt;
| platformas          = &lt;!-- tikai skaitlis --&gt;
| platformu_tips      = 
| sliežu_ceļi         = &lt;!-- tikai skaitlis --&gt;
| adrese              = 
| latd  = 57| latm  = 4| lats  = 40.5804| latNS  = N
| longd = 24| longm = 35| longs = 2.4432| longEW = E
| tuvākās_stacijas    = [[Krievupe (stacija)|Krievupe]] (5 km) &lt;br /&gt; [[Inčukalns (stacija)|Inčukalns]] (6 km) &lt;br /&gt; [[Garkalne (stacija)|Garkalne]] (11 km)
| tuvākie_pp_un_cp    = [[Egļupe (stacija)|Egļupe]] (9 km)&lt;br /&gt; [[Silciems (stacija)|Silciems]] (13 km)
| attālums_līdz_Rīgai = 35
}}

'''Vangaži''' ir dzelzceļa [[dzelzceļa stacija|stacija]] [[Siguldas novads|Siguldas novada]] [[Inčukalna pagasts|Inčukalna pagastā]]. Tā atrodas netālu no [[Vangaži|Vangažiem]], bet tā ir daudz tuvāk ciemam [[Meža Miers]] Tajā pietur dīzeļvilcieni, kas kursē līnijā [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Rīga—Lugaži]]. Vangaži ir B biļešu zonas gala stacija.

== Vēsture ==
Jau [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] kartēs un [[Dzelzceļa līnija Rīga—Pleskava|dzelzceļa līnijas Rīga—Pleskava]] vilcienu sarakstos ir atrodama stacija ''Stoke''. [[1919]]. gadā tās nosaukums bija ''Stoķi'', bet [[1927]]. gadā tā tika pārsaukta par Vangažiem&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ldz.lv/?object_id=3907 |title=&quot;Līnijai Rīga-Valka 120 gadi&quot; Latvijas Dzelzceļš |access-date={{dat|2010|07|01||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20101227123231/http://ldz.lv/?object_id=3907 |archivedate={{dat|2010|12|27||bez}} }}&lt;/ref&gt;. 

== Attēlu galerija ==
&lt;gallery widths=&quot;150px&quot; heights=&quot;90px&quot; perrow=&quot;3&quot;&gt;
Vangažu stacija.JPG|Vangažu stacijas ēka 2011. gadā
File:Sliežu ceļi Vangažos.jpg|Sliežu ceļi Siguldas virzienā
File:Sliežu ceļi Vangažos 2.jpg|Sliežu ceļi Rīgas virzienā
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces un piezīmes ==
{{atsauces}}


{{Latvijas dzelzceļš-aizmetnis}}

{{Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži}}

[[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]]
[[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Rīga—Lugaži stacijas un pieturas punkti]]
[[Kategorija:Siguldas novads]]</text>
      <sha1>2o7va97d58wiehdbpfxi0mrslglty2e</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3662470</id>
      <parentid>3662469</parentid>
      <timestamp>2022-07-29T05:49:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>77.219.14.14</ip>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2687" xml:space="preserve">{{Cita nozīme|dzelzceļa staciju|pilsētu|Vangaži}}
{{Dzelzceļa stacijas infokaste
| nosaukums           = Vangaži
| tips                = stacija
| attēls              = File:Vangažu stacija 2021.jpg
| attēla_apraksts     = Vangažu stacija 2021. gadā
| karte               = Latvijas dzelzceļi
| līnijā              = [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Rīga—Lugaži]]
| atvērta             = &lt;!-- tikai gadskaitlis --&gt;
| citi_nosaukumi      = Stoke, Stoķi
| stacijas_tips       = pasažieru
| arhitekts           = &lt;!-- arhitekta vārds, uzvārds --&gt;
| platformas          = &lt;!-- tikai skaitlis --&gt;
| platformu_tips      = 
| sliežu_ceļi         = &lt;!-- tikai skaitlis --&gt;
| adrese              = 
| latd  = 57| latm  = 4| lats  = 40.5804| latNS  = N
| longd = 24| longm = 35| longs = 2.4432| longEW = E
| tuvākās_stacijas    = [[Krievupe (stacija)|Krievupe]] (5 km) &lt;br /&gt; [[Inčukalns (stacija)|Inčukalns]] (6 km) &lt;br /&gt; [[Garkalne (stacija)|Garkalne]] (11 km)
| tuvākie_pp_un_cp    = [[Egļupe (stacija)|Egļupe]] (9 km)&lt;br /&gt; [[Silciems (stacija)|Silciems]] (13 km)
| attālums_līdz_Rīgai = 35
}}

'''Vangaži''' ir dzelzceļa [[dzelzceļa stacija|stacija]] [[Siguldas novads|Siguldas novada]] [[Inčukalna pagasts|Inčukalna pagastā]]. Tā atrodas netālu no [[Vangaži|Vangažiem]], bet tā ir daudz tuvāk apdzīvotai vietai ar nosaukumu[[Meža Miers]]. Tajā pietur dīzeļvilcieni, kas kursē līnijā [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Rīga—Lugaži]]. Vangaži ir B biļešu zonas gala stacija.

== Vēsture ==
Jau [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] kartēs un [[Dzelzceļa līnija Rīga—Pleskava|dzelzceļa līnijas Rīga—Pleskava]] vilcienu sarakstos ir atrodama stacija ''Stoke''. [[1919]]. gadā tās nosaukums bija ''Stoķi'', bet [[1927]]. gadā tā tika pārsaukta par Vangažiem&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ldz.lv/?object_id=3907 |title=&quot;Līnijai Rīga-Valka 120 gadi&quot; Latvijas Dzelzceļš |access-date={{dat|2010|07|01||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20101227123231/http://ldz.lv/?object_id=3907 |archivedate={{dat|2010|12|27||bez}} }}&lt;/ref&gt;. 

== Attēlu galerija ==
&lt;gallery widths=&quot;150px&quot; heights=&quot;90px&quot; perrow=&quot;3&quot;&gt;
Vangažu stacija.JPG|Vangažu stacijas ēka 2011. gadā
File:Sliežu ceļi Vangažos.jpg|Sliežu ceļi Siguldas virzienā
File:Sliežu ceļi Vangažos 2.jpg|Sliežu ceļi Rīgas virzienā
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces un piezīmes ==
{{atsauces}}


{{Latvijas dzelzceļš-aizmetnis}}

{{Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži}}

[[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]]
[[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Rīga—Lugaži stacijas un pieturas punkti]]
[[Kategorija:Siguldas novads]]</text>
      <sha1>r097rbnrcm40ejxx5n6g6fij0gmx6n0</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3662471</id>
      <parentid>3662470</parentid>
      <timestamp>2022-07-29T05:49:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>77.219.14.14</ip>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2688" xml:space="preserve">{{Cita nozīme|dzelzceļa staciju|pilsētu|Vangaži}}
{{Dzelzceļa stacijas infokaste
| nosaukums           = Vangaži
| tips                = stacija
| attēls              = File:Vangažu stacija 2021.jpg
| attēla_apraksts     = Vangažu stacija 2021. gadā
| karte               = Latvijas dzelzceļi
| līnijā              = [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Rīga—Lugaži]]
| atvērta             = &lt;!-- tikai gadskaitlis --&gt;
| citi_nosaukumi      = Stoke, Stoķi
| stacijas_tips       = pasažieru
| arhitekts           = &lt;!-- arhitekta vārds, uzvārds --&gt;
| platformas          = &lt;!-- tikai skaitlis --&gt;
| platformu_tips      = 
| sliežu_ceļi         = &lt;!-- tikai skaitlis --&gt;
| adrese              = 
| latd  = 57| latm  = 4| lats  = 40.5804| latNS  = N
| longd = 24| longm = 35| longs = 2.4432| longEW = E
| tuvākās_stacijas    = [[Krievupe (stacija)|Krievupe]] (5 km) &lt;br /&gt; [[Inčukalns (stacija)|Inčukalns]] (6 km) &lt;br /&gt; [[Garkalne (stacija)|Garkalne]] (11 km)
| tuvākie_pp_un_cp    = [[Egļupe (stacija)|Egļupe]] (9 km)&lt;br /&gt; [[Silciems (stacija)|Silciems]] (13 km)
| attālums_līdz_Rīgai = 35
}}

'''Vangaži''' ir dzelzceļa [[dzelzceļa stacija|stacija]] [[Siguldas novads|Siguldas novada]] [[Inčukalna pagasts|Inčukalna pagastā]]. Tā atrodas netālu no [[Vangaži|Vangažiem]], bet tā ir daudz tuvāk apdzīvotai vietai ar nosaukumu [[Meža Miers]]. Tajā pietur dīzeļvilcieni, kas kursē līnijā [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Rīga—Lugaži]]. Vangaži ir B biļešu zonas gala stacija.

== Vēsture ==
Jau [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] kartēs un [[Dzelzceļa līnija Rīga—Pleskava|dzelzceļa līnijas Rīga—Pleskava]] vilcienu sarakstos ir atrodama stacija ''Stoke''. [[1919]]. gadā tās nosaukums bija ''Stoķi'', bet [[1927]]. gadā tā tika pārsaukta par Vangažiem&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ldz.lv/?object_id=3907 |title=&quot;Līnijai Rīga-Valka 120 gadi&quot; Latvijas Dzelzceļš |access-date={{dat|2010|07|01||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20101227123231/http://ldz.lv/?object_id=3907 |archivedate={{dat|2010|12|27||bez}} }}&lt;/ref&gt;. 

== Attēlu galerija ==
&lt;gallery widths=&quot;150px&quot; heights=&quot;90px&quot; perrow=&quot;3&quot;&gt;
Vangažu stacija.JPG|Vangažu stacijas ēka 2011. gadā
File:Sliežu ceļi Vangažos.jpg|Sliežu ceļi Siguldas virzienā
File:Sliežu ceļi Vangažos 2.jpg|Sliežu ceļi Rīgas virzienā
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces un piezīmes ==
{{atsauces}}


{{Latvijas dzelzceļš-aizmetnis}}

{{Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži}}

[[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]]
[[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Rīga—Lugaži stacijas un pieturas punkti]]
[[Kategorija:Siguldas novads]]</text>
      <sha1>cb7xkv5g5ds0o65ba4otowjovfmnf71</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3662472</id>
      <parentid>3662471</parentid>
      <timestamp>2022-07-29T05:50:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>77.219.14.14</ip>
      </contributor>
      <comment>/* Vēsture */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2713" xml:space="preserve">{{Cita nozīme|dzelzceļa staciju|pilsētu|Vangaži}}
{{Dzelzceļa stacijas infokaste
| nosaukums           = Vangaži
| tips                = stacija
| attēls              = File:Vangažu stacija 2021.jpg
| attēla_apraksts     = Vangažu stacija 2021. gadā
| karte               = Latvijas dzelzceļi
| līnijā              = [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Rīga—Lugaži]]
| atvērta             = &lt;!-- tikai gadskaitlis --&gt;
| citi_nosaukumi      = Stoke, Stoķi
| stacijas_tips       = pasažieru
| arhitekts           = &lt;!-- arhitekta vārds, uzvārds --&gt;
| platformas          = &lt;!-- tikai skaitlis --&gt;
| platformu_tips      = 
| sliežu_ceļi         = &lt;!-- tikai skaitlis --&gt;
| adrese              = 
| latd  = 57| latm  = 4| lats  = 40.5804| latNS  = N
| longd = 24| longm = 35| longs = 2.4432| longEW = E
| tuvākās_stacijas    = [[Krievupe (stacija)|Krievupe]] (5 km) &lt;br /&gt; [[Inčukalns (stacija)|Inčukalns]] (6 km) &lt;br /&gt; [[Garkalne (stacija)|Garkalne]] (11 km)
| tuvākie_pp_un_cp    = [[Egļupe (stacija)|Egļupe]] (9 km)&lt;br /&gt; [[Silciems (stacija)|Silciems]] (13 km)
| attālums_līdz_Rīgai = 35
}}

'''Vangaži''' ir dzelzceļa [[dzelzceļa stacija|stacija]] [[Siguldas novads|Siguldas novada]] [[Inčukalna pagasts|Inčukalna pagastā]]. Tā atrodas netālu no [[Vangaži|Vangažiem]], bet tā ir daudz tuvāk apdzīvotai vietai ar nosaukumu [[Meža Miers]]. Tajā pietur dīzeļvilcieni, kas kursē līnijā [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Rīga—Lugaži]]. Vangaži ir B biļešu zonas gala stacija.

== Vēsture ==
Jau [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] kartēs un [[Dzelzceļa līnija Rīga—Pleskava|dzelzceļa līnijas Rīga—Pleskava]] vilcienu sarakstos ir atrodama stacija ''Stoke''. [[1919]]. gadā tās nosaukums bija ''Stoķi'', bet [[1927]]. gadā tā tika pārsaukta par Vangažiem&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ldz.lv/?object_id=3907 |title=&quot;Līnijai Rīga-Valka 120 gadi&quot; Latvijas Dzelzceļš |access-date={{dat|2010|07|01||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20101227123231/http://ldz.lv/?object_id=3907 |archivedate={{dat|2010|12|27||bez}} }}&lt;/ref&gt;. Biļešu kases ēkā nav.

== Attēlu galerija ==
&lt;gallery widths=&quot;150px&quot; heights=&quot;90px&quot; perrow=&quot;3&quot;&gt;
Vangažu stacija.JPG|Vangažu stacijas ēka 2011. gadā
File:Sliežu ceļi Vangažos.jpg|Sliežu ceļi Siguldas virzienā
File:Sliežu ceļi Vangažos 2.jpg|Sliežu ceļi Rīgas virzienā
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces un piezīmes ==
{{atsauces}}


{{Latvijas dzelzceļš-aizmetnis}}

{{Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži}}

[[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]]
[[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Rīga—Lugaži stacijas un pieturas punkti]]
[[Kategorija:Siguldas novads]]</text>
      <sha1>ftcrcy16t8yc4gv8taj0du1gpd72f1y</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3662473</id>
      <parentid>3662472</parentid>
      <timestamp>2022-07-29T05:50:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>77.219.14.14</ip>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2711" xml:space="preserve">{{Cita nozīme|dzelzceļa staciju|pilsētu|Vangaži}}
{{Dzelzceļa stacijas infokaste
| nosaukums           = Vangaži
| tips                = stacija
| attēls              = File:Vangažu stacija 2021.jpg
| attēla_apraksts     = Vangažu stacija 2021. gadā
| karte               = Latvijas dzelzceļi
| līnijā              = [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Rīga—Lugaži]]
| atvērta             = &lt;!-- tikai gadskaitlis --&gt;
| citi_nosaukumi      = Stoke, Stoķi
| stacijas_tips       = pasažieru
| arhitekts           = &lt;!-- arhitekta vārds, uzvārds --&gt;
| platformas          = &lt;!-- tikai skaitlis --&gt;
| platformu_tips      = 
| sliežu_ceļi         = &lt;!-- tikai skaitlis --&gt;
| adrese              = 
| latd  = 57| latm  = 4| lats  = 40.5804| latNS  = N
| longd = 24| longm = 35| longs = 2.4432| longEW = E
| tuvākās_stacijas    = [[Krievupe (stacija)|Krievupe]] (5 km) &lt;br /&gt; [[Inčukalns (stacija)|Inčukalns]] (6 km) &lt;br /&gt; [[Garkalne (stacija)|Garkalne]] (11 km)
| tuvākie_pp_un_cp    = [[Egļupe (stacija)|Egļupe]] (9 km)&lt;br /&gt; [[Silciems (stacija)|Silciems]] (13 km)
| attālums_līdz_Rīgai = 35
}}

'''Vangaži''' ir dzelzceļa [[dzelzceļa stacija|stacija]] [[Siguldas novads|Siguldas novada]] [[Inčukalna pagasts|Inčukalna pagastā]]. Tā atrodas netālu no [[Vangaži|Vangažiem]], bet tā ir daudz tuvāk apdzīvotai vietai ar nosaukumu [[Meža Miers]]. Tajā pietur dīzeļvilcieni, kas kursē līnijā [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Rīga—Valga]]. Vangaži ir B biļešu zonas gala stacija.

== Vēsture ==
Jau [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] kartēs un [[Dzelzceļa līnija Rīga—Pleskava|dzelzceļa līnijas Rīga—Pleskava]] vilcienu sarakstos ir atrodama stacija ''Stoke''. [[1919]]. gadā tās nosaukums bija ''Stoķi'', bet [[1927]]. gadā tā tika pārsaukta par Vangažiem&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ldz.lv/?object_id=3907 |title=&quot;Līnijai Rīga-Valka 120 gadi&quot; Latvijas Dzelzceļš |access-date={{dat|2010|07|01||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20101227123231/http://ldz.lv/?object_id=3907 |archivedate={{dat|2010|12|27||bez}} }}&lt;/ref&gt;. Biļešu kases ēkā nav.

== Attēlu galerija ==
&lt;gallery widths=&quot;150px&quot; heights=&quot;90px&quot; perrow=&quot;3&quot;&gt;
Vangažu stacija.JPG|Vangažu stacijas ēka 2011. gadā
File:Sliežu ceļi Vangažos.jpg|Sliežu ceļi Siguldas virzienā
File:Sliežu ceļi Vangažos 2.jpg|Sliežu ceļi Rīgas virzienā
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces un piezīmes ==
{{atsauces}}


{{Latvijas dzelzceļš-aizmetnis}}

{{Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži}}

[[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]]
[[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Rīga—Lugaži stacijas un pieturas punkti]]
[[Kategorija:Siguldas novads]]</text>
      <sha1>twinqxk3nrz1p80osmth3ak9yr1fyor</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3662477</id>
      <parentid>3662473</parentid>
      <timestamp>2022-07-29T05:53:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2713" xml:space="preserve">{{Cita nozīme|dzelzceļa staciju|pilsētu|Vangaži}}
{{Dzelzceļa stacijas infokaste
| nosaukums           = Vangaži
| tips                = stacija
| attēls              = File:Vangažu stacija 2021.jpg
| attēla_apraksts     = Vangažu stacija 2021. gadā
| karte               = Latvijas dzelzceļi
| līnijā              = [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Rīga—Lugaži]]
| atvērta             = &lt;!-- tikai gadskaitlis --&gt;
| citi_nosaukumi      = Stoke, Stoķi
| stacijas_tips       = pasažieru
| arhitekts           = &lt;!-- arhitekta vārds, uzvārds --&gt;
| platformas          = &lt;!-- tikai skaitlis --&gt;
| platformu_tips      = 
| sliežu_ceļi         = &lt;!-- tikai skaitlis --&gt;
| adrese              = 
| latd  = 57| latm  = 4| lats  = 40.5804| latNS  = N
| longd = 24| longm = 35| longs = 2.4432| longEW = E
| tuvākās_stacijas    = [[Krievupe (stacija)|Krievupe]] (5 km) &lt;br /&gt; [[Inčukalns (stacija)|Inčukalns]] (6 km) &lt;br /&gt; [[Garkalne (stacija)|Garkalne]] (11 km)
| tuvākie_pp_un_cp    = [[Egļupe (stacija)|Egļupe]] (9 km)&lt;br /&gt; [[Silciems (stacija)|Silciems]] (13 km)
| attālums_līdz_Rīgai = 35
}}

'''Vangaži''' ir dzelzceļa [[dzelzceļa stacija|stacija]] [[Siguldas novads|Siguldas novada]] [[Inčukalna pagasts|Inčukalna pagastā]]. Tā atrodas netālu no [[Vangaži|Vangažiem]], bet tā ir daudz tuvāk apdzīvotai vietai ar nosaukumu [[Meža Miers]]. Tajā pietur dīzeļvilcieni, kas kursē līnijā [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Rīga—Lugaži]]. Vangaži ir B biļešu zonas gala stacija.

== Vēsture ==
Jau [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] kartēs un [[Dzelzceļa līnija Rīga—Pleskava|dzelzceļa līnijas Rīga—Pleskava]] vilcienu sarakstos ir atrodama stacija ''Stoke''. [[1919]]. gadā tās nosaukums bija ''Stoķi'', bet [[1927]]. gadā tā tika pārsaukta par Vangažiem&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ldz.lv/?object_id=3907 |title=&quot;Līnijai Rīga-Valka 120 gadi&quot; Latvijas Dzelzceļš |access-date={{dat|2010|07|01||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20101227123231/http://ldz.lv/?object_id=3907 |archivedate={{dat|2010|12|27||bez}} }}&lt;/ref&gt;. Biļešu kases ēkā nav.

== Attēlu galerija ==
&lt;gallery widths=&quot;150px&quot; heights=&quot;90px&quot; perrow=&quot;3&quot;&gt;
Vangažu stacija.JPG|Vangažu stacijas ēka 2011. gadā
File:Sliežu ceļi Vangažos.jpg|Sliežu ceļi Siguldas virzienā
File:Sliežu ceļi Vangažos 2.jpg|Sliežu ceļi Rīgas virzienā
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces un piezīmes ==
{{atsauces}}


{{Latvijas dzelzceļš-aizmetnis}}

{{Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži}}

[[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]]
[[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Rīga—Lugaži stacijas un pieturas punkti]]
[[Kategorija:Siguldas novads]]</text>
      <sha1>ftcrcy16t8yc4gv8taj0du1gpd72f1y</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Krievupe (stacija)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>117211</id>
    <revision>
      <id>3662474</id>
      <parentid>3509564</parentid>
      <timestamp>2022-07-29T05:52:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>77.219.14.14</ip>
      </contributor>
      <comment>/* Vēsture */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3120" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|dzelzceļa staciju|Krievupe (nozīmju atdalīšana)|Krievupe}}
{{Dzelzceļa stacijas infokaste
| nosaukums           = Krievupe
| tips                = stacija
| attēls              = File:Krievupes stacija 2021 (2).jpg
| attēla_apraksts     = Krievupes stacijas ēka 2021. gadā
| karte               = Latvijas dzelzceļi
| līnijā              = [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Rīga—Lugaži]]
| atvērta             = &lt;!-- tikai gadskaitlis --&gt;
| citi_nosaukumi      = &lt;!-- stacijas vēsturiskie nosaukumi --&gt;
| stacijas_tips       = pasažieru, kravas
| arhitekts           = &lt;!-- arhitekta vārds, uzvārds --&gt;
| platformas          = 2
| platformu_tips      = 
| sliežu_ceļi         = 5
| adrese              =  
| latd  = 57| latm  = 3| lats  = 53.08914| latNS  = N
| longd = 24| longm = 30| longs = 33.66| longEW = E
| tuvākās_stacijas    = [[Vangaži (stacija)|Vangaži]] (5 km) &lt;br /&gt; [[Garkalne (stacija)|Garkalne]] (7 km) &lt;br /&gt; [[Inčukalns (stacija)|Inčukalns]] (11 km)
| tuvākie_pp_un_cp    = [[Baltezers (stacija)|Baltezers]] (12 km) &lt;br /&gt; [[Egļupe (stacija)|Egļupe]] (15 km) &lt;br /&gt; [[Silciems (stacija)|Silciems]] (18 km)
| attālums_līdz_Rīgai = 30
}}

'''Krievupe''' ir dzelzceļa [[dzelzceļa stacija|stacija]] [[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Garkalnes pagasts|Garkalnes pagastā]]. Tā atrodas netālu no [[A2|Vidzemes šosejas]] posma [[Rīga]]—[[Sigulda]]. Krievupes stacijā pietur dīzeļvilcieni, kas kursē līnijā [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Rīga—Lugaži]].

== Vēsture ==
Krievupes [[izmaiņas punkts]] uzbūvēts [[2. pasaules karš|2. pasaules kara]] laikā. [[1959]]. gadā uz toreizējo Dzelzsbetona konstrukciju rūpnīcu [[Vangaži|Vangažos (Garkalnē)]] uzbūvēts dzelzceļa atzars 3 kilometru garumā. Atzars daļēji nojaukts 2013. gadā, pilnībā demontēts 2017. gadā. Pieturā nav biļešu kases.

== Attēlu galerija ==
&lt;gallery widths=&quot;150px&quot; heights=&quot;90px&quot; perrow=&quot;3&quot;&gt;
Krievupes stacija.JPG|Krievupes stacijas ēka 2009. gadā
File:Sliežu ceļi Krievupē.jpg|Sliežu ceļi Rīgas virzienā
File:Sliežu ceļi Krievupē 2.jpg|Sliežu ceļi Siguldas virzienā
File:Krievupes stacija 2021.jpg|Stacijas ēka 2021. gadā
Attēls:Sliežu ceļi Krievupes stacijā.JPG|Sliežu ceļi un preču vagoni Krievupes stacijā.
Attēls:Sliežu ceļi Krievupes stacijā2.JPG|Krievupes stacijas sliežu ceļu izvērsums Vangažu virzienā.
Attēls:Sliežu ceļi Krievupes stacijā3.JPG|Pa kreisi - rūpnīcas dzelzceļa atzars.
Attēls:DR1A Krievupes stacijā.JPG|Dīzeļvilciens DR1A Krievupes stacijā
Attēls:Krievupes stacija, 2020.08.jpg|Krievupes stacija 2020. gada vasarā
Attēls:2020.04.10 Krievupes stacija.jpg|Stacijas ēkas 2020. gada vasarā.
&lt;/gallery&gt;

== Literatūra ==
* T. Altbergs, K. Augustāne, I. Pētersone. Dzelzceļi Latvijā. R: Jumava, 2009, 77. lpp. {{ISBN|978-9984-38-698-0}}

{{Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži}}

[[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]]
[[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Rīga—Lugaži stacijas un pieturas punkti]]
[[Kategorija:Ropažu novads]]
[[Kategorija:Garkalnes novads]]</text>
      <sha1>a0d86wo8h37i4xeqj37c3choiwfewfh</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3662475</id>
      <parentid>3662474</parentid>
      <timestamp>2022-07-29T05:53:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>77.219.14.14</ip>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3170" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|dzelzceļa staciju|Krievupe (nozīmju atdalīšana)|Krievupe}}
{{Dzelzceļa stacijas infokaste
| nosaukums           = Krievupe
| tips                = stacija
| attēls              = File:Krievupes stacija 2021 (2).jpg
| attēla_apraksts     = Krievupes stacijas ēka 2021. gadā
| karte               = Latvijas dzelzceļi
| līnijā              = [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Rīga—Lugaži]]
| atvērta             = &lt;!-- tikai gadskaitlis --&gt;
| citi_nosaukumi      = &lt;!-- stacijas vēsturiskie nosaukumi --&gt;
| stacijas_tips       = pasažieru, kravas
| arhitekts           = &lt;!-- arhitekta vārds, uzvārds --&gt;
| platformas          = 2
| platformu_tips      = 
| sliežu_ceļi         = 5
| adrese              =  
| latd  = 57| latm  = 3| lats  = 53.08914| latNS  = N
| longd = 24| longm = 30| longs = 33.66| longEW = E
| tuvākās_stacijas    = [[Vangaži (stacija)|Vangaži]] (5 km) &lt;br /&gt; [[Garkalne (stacija)|Garkalne]] (7 km) &lt;br /&gt; [[Inčukalns (stacija)|Inčukalns]] (11 km)
| tuvākie_pp_un_cp    = [[Baltezers (stacija)|Baltezers]] (12 km) &lt;br /&gt; [[Egļupe (stacija)|Egļupe]] (15 km) &lt;br /&gt; [[Silciems (stacija)|Silciems]] (18 km)
| attālums_līdz_Rīgai = 30
}}

'''Krievupe''' ir dzelzceļa [[dzelzceļa stacija|stacija]] [[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Garkalnes pagasts|Garkalnes pagastā]]. Tā atrodas netālu no [[A2|Vidzemes šosejas]] posma [[Rīga]]—[[Sigulda]]. Krievupes stacijā pietur dīzeļvilcieni, kas kursē līnijā [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Rīga—Lugaži]]. Stacija atrodas netālu no [[Krievupe|Krievupes]]

== Vēsture ==
Krievupes [[izmaiņas punkts]] uzbūvēts [[2. pasaules karš|2. pasaules kara]] laikā. [[1959]]. gadā uz toreizējo Dzelzsbetona konstrukciju rūpnīcu [[Vangaži|Vangažos (Garkalnē)]] uzbūvēts dzelzceļa atzars 3 kilometru garumā. Atzars daļēji nojaukts 2013. gadā, pilnībā demontēts 2017. gadā. Pieturā nav biļešu kases.

== Attēlu galerija ==
&lt;gallery widths=&quot;150px&quot; heights=&quot;90px&quot; perrow=&quot;3&quot;&gt;
Krievupes stacija.JPG|Krievupes stacijas ēka 2009. gadā
File:Sliežu ceļi Krievupē.jpg|Sliežu ceļi Rīgas virzienā
File:Sliežu ceļi Krievupē 2.jpg|Sliežu ceļi Siguldas virzienā
File:Krievupes stacija 2021.jpg|Stacijas ēka 2021. gadā
Attēls:Sliežu ceļi Krievupes stacijā.JPG|Sliežu ceļi un preču vagoni Krievupes stacijā.
Attēls:Sliežu ceļi Krievupes stacijā2.JPG|Krievupes stacijas sliežu ceļu izvērsums Vangažu virzienā.
Attēls:Sliežu ceļi Krievupes stacijā3.JPG|Pa kreisi - rūpnīcas dzelzceļa atzars.
Attēls:DR1A Krievupes stacijā.JPG|Dīzeļvilciens DR1A Krievupes stacijā
Attēls:Krievupes stacija, 2020.08.jpg|Krievupes stacija 2020. gada vasarā
Attēls:2020.04.10 Krievupes stacija.jpg|Stacijas ēkas 2020. gada vasarā.
&lt;/gallery&gt;

== Literatūra ==
* T. Altbergs, K. Augustāne, I. Pētersone. Dzelzceļi Latvijā. R: Jumava, 2009, 77. lpp. {{ISBN|978-9984-38-698-0}}

{{Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži}}

[[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]]
[[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Rīga—Lugaži stacijas un pieturas punkti]]
[[Kategorija:Ropažu novads]]
[[Kategorija:Garkalnes novads]]</text>
      <sha1>lcxj7pzt1obur3rhyofi39e19tsqm90</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3662476</id>
      <parentid>3662475</parentid>
      <timestamp>2022-07-29T05:53:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>77.219.14.14</ip>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3171" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|dzelzceļa staciju|Krievupe (nozīmju atdalīšana)|Krievupe}}
{{Dzelzceļa stacijas infokaste
| nosaukums           = Krievupe
| tips                = stacija
| attēls              = File:Krievupes stacija 2021 (2).jpg
| attēla_apraksts     = Krievupes stacijas ēka 2021. gadā
| karte               = Latvijas dzelzceļi
| līnijā              = [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Rīga—Lugaži]]
| atvērta             = &lt;!-- tikai gadskaitlis --&gt;
| citi_nosaukumi      = &lt;!-- stacijas vēsturiskie nosaukumi --&gt;
| stacijas_tips       = pasažieru, kravas
| arhitekts           = &lt;!-- arhitekta vārds, uzvārds --&gt;
| platformas          = 2
| platformu_tips      = 
| sliežu_ceļi         = 5
| adrese              =  
| latd  = 57| latm  = 3| lats  = 53.08914| latNS  = N
| longd = 24| longm = 30| longs = 33.66| longEW = E
| tuvākās_stacijas    = [[Vangaži (stacija)|Vangaži]] (5 km) &lt;br /&gt; [[Garkalne (stacija)|Garkalne]] (7 km) &lt;br /&gt; [[Inčukalns (stacija)|Inčukalns]] (11 km)
| tuvākie_pp_un_cp    = [[Baltezers (stacija)|Baltezers]] (12 km) &lt;br /&gt; [[Egļupe (stacija)|Egļupe]] (15 km) &lt;br /&gt; [[Silciems (stacija)|Silciems]] (18 km)
| attālums_līdz_Rīgai = 30
}}

'''Krievupe''' ir dzelzceļa [[dzelzceļa stacija|stacija]] [[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Garkalnes pagasts|Garkalnes pagastā]]. Tā atrodas netālu no [[A2|Vidzemes šosejas]] posma [[Rīga]]—[[Sigulda]]. Krievupes stacijā pietur dīzeļvilcieni, kas kursē līnijā [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Rīga—Lugaži]]. Stacija atrodas netālu no [[Krievupe|Krievupes]].

== Vēsture ==
Krievupes [[izmaiņas punkts]] uzbūvēts [[2. pasaules karš|2. pasaules kara]] laikā. [[1959]]. gadā uz toreizējo Dzelzsbetona konstrukciju rūpnīcu [[Vangaži|Vangažos (Garkalnē)]] uzbūvēts dzelzceļa atzars 3 kilometru garumā. Atzars daļēji nojaukts 2013. gadā, pilnībā demontēts 2017. gadā. Pieturā nav biļešu kases.

== Attēlu galerija ==
&lt;gallery widths=&quot;150px&quot; heights=&quot;90px&quot; perrow=&quot;3&quot;&gt;
Krievupes stacija.JPG|Krievupes stacijas ēka 2009. gadā
File:Sliežu ceļi Krievupē.jpg|Sliežu ceļi Rīgas virzienā
File:Sliežu ceļi Krievupē 2.jpg|Sliežu ceļi Siguldas virzienā
File:Krievupes stacija 2021.jpg|Stacijas ēka 2021. gadā
Attēls:Sliežu ceļi Krievupes stacijā.JPG|Sliežu ceļi un preču vagoni Krievupes stacijā.
Attēls:Sliežu ceļi Krievupes stacijā2.JPG|Krievupes stacijas sliežu ceļu izvērsums Vangažu virzienā.
Attēls:Sliežu ceļi Krievupes stacijā3.JPG|Pa kreisi - rūpnīcas dzelzceļa atzars.
Attēls:DR1A Krievupes stacijā.JPG|Dīzeļvilciens DR1A Krievupes stacijā
Attēls:Krievupes stacija, 2020.08.jpg|Krievupes stacija 2020. gada vasarā
Attēls:2020.04.10 Krievupes stacija.jpg|Stacijas ēkas 2020. gada vasarā.
&lt;/gallery&gt;

== Literatūra ==
* T. Altbergs, K. Augustāne, I. Pētersone. Dzelzceļi Latvijā. R: Jumava, 2009, 77. lpp. {{ISBN|978-9984-38-698-0}}

{{Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži}}

[[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]]
[[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Rīga—Lugaži stacijas un pieturas punkti]]
[[Kategorija:Ropažu novads]]
[[Kategorija:Garkalnes novads]]</text>
      <sha1>73c51xx2y9r7bhlidx0hszwk44hb2s7</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3662479</id>
      <parentid>3662476</parentid>
      <timestamp>2022-07-29T05:55:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/77.219.14.14|77.219.14.14]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Lasks</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3091" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|dzelzceļa staciju|Krievupe (nozīmju atdalīšana)|Krievupe}}
{{Dzelzceļa stacijas infokaste
| nosaukums           = Krievupe
| tips                = stacija
| attēls              = File:Krievupes stacija 2021 (2).jpg
| attēla_apraksts     = Krievupes stacijas ēka 2021. gadā
| karte               = Latvijas dzelzceļi
| līnijā              = [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Rīga—Lugaži]]
| atvērta             = &lt;!-- tikai gadskaitlis --&gt;
| citi_nosaukumi      = &lt;!-- stacijas vēsturiskie nosaukumi --&gt;
| stacijas_tips       = pasažieru, kravas
| arhitekts           = &lt;!-- arhitekta vārds, uzvārds --&gt;
| platformas          = 2
| platformu_tips      = 
| sliežu_ceļi         = 5
| adrese              =  
| latd  = 57| latm  = 3| lats  = 53.08914| latNS  = N
| longd = 24| longm = 30| longs = 33.66| longEW = E
| tuvākās_stacijas    = [[Vangaži (stacija)|Vangaži]] (5 km) &lt;br /&gt; [[Garkalne (stacija)|Garkalne]] (7 km) &lt;br /&gt; [[Inčukalns (stacija)|Inčukalns]] (11 km)
| tuvākie_pp_un_cp    = [[Baltezers (stacija)|Baltezers]] (12 km) &lt;br /&gt; [[Egļupe (stacija)|Egļupe]] (15 km) &lt;br /&gt; [[Silciems (stacija)|Silciems]] (18 km)
| attālums_līdz_Rīgai = 30
}}

'''Krievupe''' ir dzelzceļa [[dzelzceļa stacija|stacija]] [[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Garkalnes pagasts|Garkalnes pagastā]]. Tā atrodas netālu no [[A2|Vidzemes šosejas]] posma [[Rīga]]—[[Sigulda]]. Krievupes stacijā pietur dīzeļvilcieni, kas kursē līnijā [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Rīga—Lugaži]].

== Vēsture ==
Krievupes [[izmaiņas punkts]] uzbūvēts [[2. pasaules karš|2. pasaules kara]] laikā. [[1959]]. gadā uz toreizējo Dzelzsbetona konstrukciju rūpnīcu [[Vangaži|Vangažos (Garkalnē)]] uzbūvēts dzelzceļa atzars 3 kilometru garumā. Atzars daļēji nojaukts 2013. gadā, pilnībā demontēts 2017. gadā.

== Attēlu galerija ==
&lt;gallery widths=&quot;150px&quot; heights=&quot;90px&quot; perrow=&quot;3&quot;&gt;
Krievupes stacija.JPG|Krievupes stacijas ēka 2009. gadā
File:Sliežu ceļi Krievupē.jpg|Sliežu ceļi Rīgas virzienā
File:Sliežu ceļi Krievupē 2.jpg|Sliežu ceļi Siguldas virzienā
File:Krievupes stacija 2021.jpg|Stacijas ēka 2021. gadā
Attēls:Sliežu ceļi Krievupes stacijā.JPG|Sliežu ceļi un preču vagoni Krievupes stacijā.
Attēls:Sliežu ceļi Krievupes stacijā2.JPG|Krievupes stacijas sliežu ceļu izvērsums Vangažu virzienā.
Attēls:Sliežu ceļi Krievupes stacijā3.JPG|Pa kreisi - rūpnīcas dzelzceļa atzars.
Attēls:DR1A Krievupes stacijā.JPG|Dīzeļvilciens DR1A Krievupes stacijā
Attēls:Krievupes stacija, 2020.08.jpg|Krievupes stacija 2020. gada vasarā
Attēls:2020.04.10 Krievupes stacija.jpg|Stacijas ēkas 2020. gada vasarā.
&lt;/gallery&gt;

== Literatūra ==
* T. Altbergs, K. Augustāne, I. Pētersone. Dzelzceļi Latvijā. R: Jumava, 2009, 77. lpp. {{ISBN|978-9984-38-698-0}}

{{Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži}}

[[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]]
[[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Rīga—Lugaži stacijas un pieturas punkti]]
[[Kategorija:Ropažu novads]]
[[Kategorija:Garkalnes novads]]</text>
      <sha1>kokb0w5ypzruokxfamr78wx938bs73a</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3662486</id>
      <parentid>3662479</parentid>
      <timestamp>2022-07-29T06:00:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>77.219.14.14</ip>
      </contributor>
      <comment>Pārlaboju pats savu kļūdainu teikumu. Paldies lietotājam Egilus.</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3126" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|dzelzceļa staciju|Krievupe (nozīmju atdalīšana)|Krievupe}}
{{Dzelzceļa stacijas infokaste
| nosaukums           = Krievupe
| tips                = stacija
| attēls              = File:Krievupes stacija 2021 (2).jpg
| attēla_apraksts     = Krievupes stacijas ēka 2021. gadā
| karte               = Latvijas dzelzceļi
| līnijā              = [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Rīga—Lugaži]]
| atvērta             = &lt;!-- tikai gadskaitlis --&gt;
| citi_nosaukumi      = &lt;!-- stacijas vēsturiskie nosaukumi --&gt;
| stacijas_tips       = pasažieru, kravas
| arhitekts           = &lt;!-- arhitekta vārds, uzvārds --&gt;
| platformas          = 2
| platformu_tips      = 
| sliežu_ceļi         = 5
| adrese              =  
| latd  = 57| latm  = 3| lats  = 53.08914| latNS  = N
| longd = 24| longm = 30| longs = 33.66| longEW = E
| tuvākās_stacijas    = [[Vangaži (stacija)|Vangaži]] (5 km) &lt;br /&gt; [[Garkalne (stacija)|Garkalne]] (7 km) &lt;br /&gt; [[Inčukalns (stacija)|Inčukalns]] (11 km)
| tuvākie_pp_un_cp    = [[Baltezers (stacija)|Baltezers]] (12 km) &lt;br /&gt; [[Egļupe (stacija)|Egļupe]] (15 km) &lt;br /&gt; [[Silciems (stacija)|Silciems]] (18 km)
| attālums_līdz_Rīgai = 30
}}

'''Krievupe''' ir dzelzceļa [[dzelzceļa stacija|stacija]] [[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Garkalnes pagasts|Garkalnes pagastā]]. Tā atrodas netālu no [[A2|Vidzemes šosejas]] posma [[Rīga]]—[[Sigulda]]. Krievupes stacijā pietur dīzeļvilcieni, kas kursē līnijā [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Rīga—Lugaži]]. Stacijā biļešu kase ir slēgta.

== Vēsture ==
Krievupes [[izmaiņas punkts]] uzbūvēts [[2. pasaules karš|2. pasaules kara]] laikā. [[1959]]. gadā uz toreizējo Dzelzsbetona konstrukciju rūpnīcu [[Vangaži|Vangažos (Garkalnē)]] uzbūvēts dzelzceļa atzars 3 kilometru garumā. Atzars daļēji nojaukts 2013. gadā, pilnībā demontēts 2017. gadā.

== Attēlu galerija ==
&lt;gallery widths=&quot;150px&quot; heights=&quot;90px&quot; perrow=&quot;3&quot;&gt;
Krievupes stacija.JPG|Krievupes stacijas ēka 2009. gadā
File:Sliežu ceļi Krievupē.jpg|Sliežu ceļi Rīgas virzienā
File:Sliežu ceļi Krievupē 2.jpg|Sliežu ceļi Siguldas virzienā
File:Krievupes stacija 2021.jpg|Stacijas ēka 2021. gadā
Attēls:Sliežu ceļi Krievupes stacijā.JPG|Sliežu ceļi un preču vagoni Krievupes stacijā.
Attēls:Sliežu ceļi Krievupes stacijā2.JPG|Krievupes stacijas sliežu ceļu izvērsums Vangažu virzienā.
Attēls:Sliežu ceļi Krievupes stacijā3.JPG|Pa kreisi - rūpnīcas dzelzceļa atzars.
Attēls:DR1A Krievupes stacijā.JPG|Dīzeļvilciens DR1A Krievupes stacijā
Attēls:Krievupes stacija, 2020.08.jpg|Krievupes stacija 2020. gada vasarā
Attēls:2020.04.10 Krievupes stacija.jpg|Stacijas ēkas 2020. gada vasarā.
&lt;/gallery&gt;

== Literatūra ==
* T. Altbergs, K. Augustāne, I. Pētersone. Dzelzceļi Latvijā. R: Jumava, 2009, 77. lpp. {{ISBN|978-9984-38-698-0}}

{{Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži}}

[[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]]
[[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Rīga—Lugaži stacijas un pieturas punkti]]
[[Kategorija:Ropažu novads]]
[[Kategorija:Garkalnes novads]]</text>
      <sha1>4fosfa5fw1mclo5je6lbju97xahpzdd</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Silciems (stacija)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>117212</id>
    <revision>
      <id>3662481</id>
      <parentid>3509568</parentid>
      <timestamp>2022-07-29T05:55:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>77.219.14.14</ip>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2442" xml:space="preserve">{{Dzelzceļa stacijas infokaste
| nosaukums           = Silciems
| tips                = pieturas punkts
| attēls              = Silciema stacija.JPG
| attēla_apraksts     = Silciema pieturas punkta nojume
| map = Latvijas dzelzceļi
| līnijā              = [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Rīga—Lugaži]]
| atvērta             = 1926
| citi_nosaukumi      = &lt;!-- stacijas vēsturiskie nosaukumi --&gt;
| stacijas_tips       = pasažieru
| arhitekts           = &lt;!-- arhitekta vārds, uzvārds --&gt;
| platformas          = &lt;!-- tikai skaitlis --&gt;
| platformu_tips      = 
| sliežu_ceļi         = &lt;!-- tikai skaitlis --&gt;
| adrese              = 
| latd  = 57.1251090 | latNS  = N
| longd = 24.7867488 | longEW = E
| tuvākās_stacijas    = [[Sigulda (stacija)|Sigulda]] (5 km) &lt;br /&gt; [[Inčukalns (stacija)|Inčukalns]] (7 km) &lt;br /&gt; [[Vangaži (stacija)|Vangaži]] (13 km) &lt;br /&gt; [[Krievupe (stacija)|Krievupe]] (18 km) &lt;br /&gt; [[Garkalne (stacija)|Garkalne]] (24 km) &lt;br /&gt; [[Jugla (stacija)|Jugla]] (36 km)
| tuvākie_pp_un_cp    = [[Egļupe (stacija)|Egļupe]] (3 km)
| attālums_līdz_Rīgai = 48
| slēgta              = 2019
}}

'''Silciems''' bija [[pieturas punkts]] līnijā [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Rīga—Lugaži]]. Tas atradās [[Siguldas novads|Siguldas novada]] [[Inčukalna pagasts|Inčukalna pagastā]], pie [[Allažu pagasts|Allažu pagasta]] un [[Siguldas pagasts|Siguldas pagasta]] robežas. Pieturas punkts atradās netālu no [[A2|Vidzemes šosejas]] posma [[Rīga]]—[[Sigulda]]. 
2018. gadā Silciema pieturā darbadienās pieturēja 9 dīzeļvilcienu pāri, bet brīvdienās — 8 pāri.

No 2019. gada decembra Silciema pieturā vilcieni vairs neapstājas.&lt;ref&gt;[http://www.atd.lv/sites/default/files/STPLemumi_20092019.pdf#overlay-context=lv/jaunumi/sabiedrisk%25C4%2581-transporta-padomes-l%25C4%2593mumi Sabiedriskā transporta padomes lēmums Nr.1 2019.gada 20.septembrī]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/6794138/no-decembra-vilcieni-vairs-neapstasies-astonas-stacijas No decembra vilcieni vairs neapstāsies astoņās stacijās]&lt;/ref&gt;
Šobrīd pieturas nojume izdemolēta.

== Vēsture ==
Pieturas punkts atklāts 1926. gadā.

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{Latvijas dzelzceļš-aizmetnis}}

{{Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži}}

[[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]]
[[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Rīga—Lugaži stacijas un pieturas punkti]]
[[Kategorija:Inčukalna pagasts]]</text>
      <sha1>dfavhxcip1j78ktjnr5zbp0wkj1tfsg</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3662485</id>
      <parentid>3662481</parentid>
      <timestamp>2022-07-29T05:59:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2450" xml:space="preserve">{{Dzelzceļa stacijas infokaste
| nosaukums           = Silciems
| tips                = pieturas punkts
| attēls              = Silciema stacija.JPG
| attēla_apraksts     = Silciema pieturas punkta nojume
| map = Latvijas dzelzceļi
| līnijā              = [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Rīga—Lugaži]]
| atvērta             = 1926
| citi_nosaukumi      = &lt;!-- stacijas vēsturiskie nosaukumi --&gt;
| stacijas_tips       = pasažieru
| arhitekts           = &lt;!-- arhitekta vārds, uzvārds --&gt;
| platformas          = &lt;!-- tikai skaitlis --&gt;
| platformu_tips      = 
| sliežu_ceļi         = &lt;!-- tikai skaitlis --&gt;
| adrese              = 
| latd  = 57.1251090 | latNS  = N
| longd = 24.7867488 | longEW = E
| tuvākās_stacijas    = [[Sigulda (stacija)|Sigulda]] (5 km) &lt;br /&gt; [[Inčukalns (stacija)|Inčukalns]] (7 km) &lt;br /&gt; [[Vangaži (stacija)|Vangaži]] (13 km) &lt;br /&gt; [[Krievupe (stacija)|Krievupe]] (18 km) &lt;br /&gt; [[Garkalne (stacija)|Garkalne]] (24 km) &lt;br /&gt; [[Jugla (stacija)|Jugla]] (36 km)
| tuvākie_pp_un_cp    = [[Egļupe (stacija)|Egļupe]] (3 km)
| attālums_līdz_Rīgai = 48
| slēgta              = 2019
}}

'''Silciems''' bija [[pieturas punkts]] līnijā [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Rīga—Lugaži]]. Tas atradās [[Siguldas novads|Siguldas novada]] [[Inčukalna pagasts|Inčukalna pagastā]], pie [[Allažu pagasts|Allažu pagasta]] un [[Siguldas pagasts|Siguldas pagasta]] robežas. Pieturas punkts atradās netālu no [[A2|Vidzemes šosejas]] posma [[Rīga]]—[[Sigulda]]. 
2018. gadā Silciema pieturā darbadienās pieturēja 9 dīzeļvilcienu pāri, bet brīvdienās — 8 pāri.

No 2019. gada decembra Silciema pieturā vilcieni vairs neapstājas.&lt;ref&gt;[http://www.atd.lv/sites/default/files/STPLemumi_20092019.pdf#overlay-context=lv/jaunumi/sabiedrisk%25C4%2581-transporta-padomes-l%25C4%2593mumi Sabiedriskā transporta padomes lēmums Nr.1 2019.gada 20.septembrī]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/6794138/no-decembra-vilcieni-vairs-neapstasies-astonas-stacijas No decembra vilcieni vairs neapstāsies astoņās stacijās]&lt;/ref&gt;
2022. gadā pieturas nojume bija izdemolēta.

== Vēsture ==
Pieturas punkts atklāts 1926. gadā.

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{Latvijas dzelzceļš-aizmetnis}}

{{Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži}}

[[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]]
[[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Rīga—Lugaži stacijas un pieturas punkti]]
[[Kategorija:Inčukalna pagasts]]</text>
      <sha1>q9tyotqfs9ghv8r8tarbrqlg4ehq63q</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Egļupe (stacija)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>117236</id>
    <revision>
      <id>3662378</id>
      <parentid>3498142</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T18:56:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>78.84.11.13</ip>
      </contributor>
      <comment>Pievienoju aktuālo informāciju.</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2583" xml:space="preserve">{{Dzelzceļa stacijas infokaste
| nosaukums           = Egļupe
| tips                = pieturas punkts
| attēls              = File:Egļupes stacija 2021.jpg
| attēla_apraksts     = Egļupes pieturas ēka 2021. gadā
| map = Latvijas dzelzceļi
| līnijā              = [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Rīga—Lugaži]]
| atvērta             = 1981
| citi_nosaukumi      = &lt;!-- stacijas vēsturiskie nosaukumi --&gt;
| stacijas_tips       = pasažieru
| arhitekts           = &lt;!-- arhitekta vārds, uzvārds --&gt;
| platformas          = &lt;!-- tikai skaitlis --&gt;
| platformu_tips      = 
| sliežu_ceļi         = &lt;!-- tikai skaitlis --&gt;
| adrese              = 
| latd  = 57.1079809 | latNS  = N
| longd = 24.7426979 | longEW = E
| tuvākās_stacijas    = [[Inčukalns (stacija)|Inčukalns]] (4 km) &lt;br /&gt; [[Vangaži (stacija)|Vangaži]] (9 km) &lt;br /&gt; [[Sigulda (stacija)|Sigulda]] (10 km) &lt;br /&gt; [[Krievupe (stacija)|Krievupe]] (15 km) &lt;br /&gt; [[Garkalne (stacija)|Garkalne]] (21 km) &lt;br /&gt; [[Jugla (stacija)|Jugla]] (33 km)
| tuvākie_pp_un_cp    = [[Silciems (stacija)|Silciems]] (3 km)
| attālums_līdz_Rīgai = 45
}}

'''Egļupe''' ir [[pieturas punkts]] līnijā [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Rīga—Lugaži]]. Tas atrodas [[Siguldas novads|Siguldas novada]] [[Inčukalna pagasts|Inčukalna pagastā]]. Pieturas punkts atrodas netālu no [[A2|Vidzemes šosejas]] posma [[Rīga]]—[[Sigulda]]. Darbdienās Egļupē pietur 10 vilcienu pāri, brīvdienās — nedaudz mazāk. Egļupē pietur dīzeļvilcieni maršrutos Rīga—Sigulda, Rīga—Valmiera un Rīga—Valga (tikai viens reiss virzienā uz Valgu). Pieturas punktā nav biļešu kases.

== Vēsture ==
Vilcieni Egļupes pieturas punktā pietur kopš [[1981]]. gada&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ldz.lv/?object_id=3907 |title=&quot;Līnijai Rīga-Valka 120 gadi&quot; Latvijas Dzelzceļš |access-date={{dat|2010|07|01||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20101227123231/http://ldz.lv/?object_id=3907 |archivedate={{dat|2010|12|27||bez}} }}&lt;/ref&gt;.

== Attēlu galerija ==
&lt;gallery widths=&quot;150px&quot; heights=&quot;90px&quot; perrow=&quot;3&quot;&gt;
Egļupes stacija.JPG|Egļupes stacijas ēka 2013. gadā
File:Sliežu ceļi Egļupē.jpg|Sliežu ceļi Rīgas virzienā
File:Sliežu ceļi Egļupē 2.jpg|Sliežu ceļi Siguldas virzienā
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces un piezīmes ==
{{atsauces}}


{{Latvijas dzelzceļš-aizmetnis}}

{{Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži}}

[[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]]
[[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Rīga—Lugaži stacijas un pieturas punkti]]
[[Kategorija:Inčukalna pagasts]]</text>
      <sha1>dzsn6gs7mozurqnwsw5vtul2xgfyjbh</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3662478</id>
      <parentid>3662378</parentid>
      <timestamp>2022-07-29T05:54:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>77.219.14.14</ip>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2620" xml:space="preserve">{{Dzelzceļa stacijas infokaste
| nosaukums           = Egļupe
| tips                = pieturas punkts
| attēls              = File:Egļupes stacija 2021.jpg
| attēla_apraksts     = Egļupes pieturas ēka 2021. gadā
| map = Latvijas dzelzceļi
| līnijā              = [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Rīga—Lugaži]]
| atvērta             = 1981
| citi_nosaukumi      = &lt;!-- stacijas vēsturiskie nosaukumi --&gt;
| stacijas_tips       = pasažieru
| arhitekts           = &lt;!-- arhitekta vārds, uzvārds --&gt;
| platformas          = &lt;!-- tikai skaitlis --&gt;
| platformu_tips      = 
| sliežu_ceļi         = &lt;!-- tikai skaitlis --&gt;
| adrese              = 
| latd  = 57.1079809 | latNS  = N
| longd = 24.7426979 | longEW = E
| tuvākās_stacijas    = [[Inčukalns (stacija)|Inčukalns]] (4 km) &lt;br /&gt; [[Vangaži (stacija)|Vangaži]] (9 km) &lt;br /&gt; [[Sigulda (stacija)|Sigulda]] (10 km) &lt;br /&gt; [[Krievupe (stacija)|Krievupe]] (15 km) &lt;br /&gt; [[Garkalne (stacija)|Garkalne]] (21 km) &lt;br /&gt; [[Jugla (stacija)|Jugla]] (33 km)
| tuvākie_pp_un_cp    = [[Silciems (stacija)|Silciems]] (3 km)
| attālums_līdz_Rīgai = 45
}}

'''Egļupe''' ir [[pieturas punkts]] līnijā [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Rīga—Lugaži]]. Tas atrodas [[Siguldas novads|Siguldas novada]] [[Inčukalna pagasts|Inčukalna pagastā]]. Pieturas punkts atrodas netālu no [[A2|Vidzemes šosejas]] posma [[Rīga]]—[[Sigulda]]. Darbdienās Egļupē pietur 10 vilcienu pāri, brīvdienās — nedaudz mazāk. Egļupē pietur dīzeļvilcieni maršrutos [[Dzelzceļa līnija Rīga—Sigulda|Rīga-Sigulda]], Rīga—Valmiera un Rīga—Valga (tikai viens reiss virzienā uz Valgu). Pieturas punktā nav biļešu kases.

== Vēsture ==
Vilcieni Egļupes pieturas punktā pietur kopš [[1981]]. gada&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ldz.lv/?object_id=3907 |title=&quot;Līnijai Rīga-Valka 120 gadi&quot; Latvijas Dzelzceļš |access-date={{dat|2010|07|01||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20101227123231/http://ldz.lv/?object_id=3907 |archivedate={{dat|2010|12|27||bez}} }}&lt;/ref&gt;.

== Attēlu galerija ==
&lt;gallery widths=&quot;150px&quot; heights=&quot;90px&quot; perrow=&quot;3&quot;&gt;
Egļupes stacija.JPG|Egļupes stacijas ēka 2013. gadā
File:Sliežu ceļi Egļupē.jpg|Sliežu ceļi Rīgas virzienā
File:Sliežu ceļi Egļupē 2.jpg|Sliežu ceļi Siguldas virzienā
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces un piezīmes ==
{{atsauces}}


{{Latvijas dzelzceļš-aizmetnis}}

{{Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži}}

[[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]]
[[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Rīga—Lugaži stacijas un pieturas punkti]]
[[Kategorija:Inčukalna pagasts]]</text>
      <sha1>6mv981z7n87pd71m0y8ll9wplbncq7w</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3662480</id>
      <parentid>3662478</parentid>
      <timestamp>2022-07-29T05:55:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>77.219.14.14</ip>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2581" xml:space="preserve">{{Dzelzceļa stacijas infokaste
| nosaukums           = Egļupe
| tips                = pieturas punkts
| attēls              = File:Egļupes stacija 2021.jpg
| attēla_apraksts     = Egļupes pieturas ēka 2021. gadā
| map = Latvijas dzelzceļi
| līnijā              = [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Rīga—Lugaži]]
| atvērta             = 1981
| citi_nosaukumi      = &lt;!-- stacijas vēsturiskie nosaukumi --&gt;
| stacijas_tips       = pasažieru
| arhitekts           = &lt;!-- arhitekta vārds, uzvārds --&gt;
| platformas          = &lt;!-- tikai skaitlis --&gt;
| platformu_tips      = 
| sliežu_ceļi         = &lt;!-- tikai skaitlis --&gt;
| adrese              = 
| latd  = 57.1079809 | latNS  = N
| longd = 24.7426979 | longEW = E
| tuvākās_stacijas    = [[Inčukalns (stacija)|Inčukalns]] (4 km) &lt;br /&gt; [[Vangaži (stacija)|Vangaži]] (9 km) &lt;br /&gt; [[Sigulda (stacija)|Sigulda]] (10 km) &lt;br /&gt; [[Krievupe (stacija)|Krievupe]] (15 km) &lt;br /&gt; [[Garkalne (stacija)|Garkalne]] (21 km) &lt;br /&gt; [[Jugla (stacija)|Jugla]] (33 km)
| tuvākie_pp_un_cp    = [[Silciems (stacija)|Silciems]] (3 km)
| attālums_līdz_Rīgai = 45
}}

'''Egļupe''' ir [[pieturas punkts]] līnijā [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Rīga—Lugaži]]. Tas atrodas [[Siguldas novads|Siguldas novada]] [[Inčukalna pagasts|Inčukalna pagastā]]. Pieturas punkts atrodas netālu no [[A2|Vidzemes šosejas]] posma [[Rīga]]—[[Sigulda]]. Darbdienās Egļupē pietur 10 vilcienu pāri, brīvdienās — nedaudz mazāk. Egļupē pietur dīzeļvilcieni maršrutos Rīga-Sigulda, Rīga—Valmiera un Rīga—Valga (tikai viens reiss virzienā uz Valgu). Pieturas punktā nav biļešu kases.

== Vēsture ==
Vilcieni Egļupes pieturas punktā pietur kopš [[1981]]. gada&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ldz.lv/?object_id=3907 |title=&quot;Līnijai Rīga-Valka 120 gadi&quot; Latvijas Dzelzceļš |access-date={{dat|2010|07|01||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20101227123231/http://ldz.lv/?object_id=3907 |archivedate={{dat|2010|12|27||bez}} }}&lt;/ref&gt;.

== Attēlu galerija ==
&lt;gallery widths=&quot;150px&quot; heights=&quot;90px&quot; perrow=&quot;3&quot;&gt;
Egļupes stacija.JPG|Egļupes stacijas ēka 2013. gadā
File:Sliežu ceļi Egļupē.jpg|Sliežu ceļi Rīgas virzienā
File:Sliežu ceļi Egļupē 2.jpg|Sliežu ceļi Siguldas virzienā
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces un piezīmes ==
{{atsauces}}


{{Latvijas dzelzceļš-aizmetnis}}

{{Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži}}

[[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]]
[[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Rīga—Lugaži stacijas un pieturas punkti]]
[[Kategorija:Inčukalna pagasts]]</text>
      <sha1>f52emoefuu0zl5tvaxrks9lrbud79n8</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3662482</id>
      <parentid>3662480</parentid>
      <timestamp>2022-07-29T05:56:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/77.219.14.14|77.219.14.14]], atjaunoju versiju, ko saglabāja 78.84.11.13</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2583" xml:space="preserve">{{Dzelzceļa stacijas infokaste
| nosaukums           = Egļupe
| tips                = pieturas punkts
| attēls              = File:Egļupes stacija 2021.jpg
| attēla_apraksts     = Egļupes pieturas ēka 2021. gadā
| map = Latvijas dzelzceļi
| līnijā              = [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Rīga—Lugaži]]
| atvērta             = 1981
| citi_nosaukumi      = &lt;!-- stacijas vēsturiskie nosaukumi --&gt;
| stacijas_tips       = pasažieru
| arhitekts           = &lt;!-- arhitekta vārds, uzvārds --&gt;
| platformas          = &lt;!-- tikai skaitlis --&gt;
| platformu_tips      = 
| sliežu_ceļi         = &lt;!-- tikai skaitlis --&gt;
| adrese              = 
| latd  = 57.1079809 | latNS  = N
| longd = 24.7426979 | longEW = E
| tuvākās_stacijas    = [[Inčukalns (stacija)|Inčukalns]] (4 km) &lt;br /&gt; [[Vangaži (stacija)|Vangaži]] (9 km) &lt;br /&gt; [[Sigulda (stacija)|Sigulda]] (10 km) &lt;br /&gt; [[Krievupe (stacija)|Krievupe]] (15 km) &lt;br /&gt; [[Garkalne (stacija)|Garkalne]] (21 km) &lt;br /&gt; [[Jugla (stacija)|Jugla]] (33 km)
| tuvākie_pp_un_cp    = [[Silciems (stacija)|Silciems]] (3 km)
| attālums_līdz_Rīgai = 45
}}

'''Egļupe''' ir [[pieturas punkts]] līnijā [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Rīga—Lugaži]]. Tas atrodas [[Siguldas novads|Siguldas novada]] [[Inčukalna pagasts|Inčukalna pagastā]]. Pieturas punkts atrodas netālu no [[A2|Vidzemes šosejas]] posma [[Rīga]]—[[Sigulda]]. Darbdienās Egļupē pietur 10 vilcienu pāri, brīvdienās — nedaudz mazāk. Egļupē pietur dīzeļvilcieni maršrutos Rīga—Sigulda, Rīga—Valmiera un Rīga—Valga (tikai viens reiss virzienā uz Valgu). Pieturas punktā nav biļešu kases.

== Vēsture ==
Vilcieni Egļupes pieturas punktā pietur kopš [[1981]]. gada&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ldz.lv/?object_id=3907 |title=&quot;Līnijai Rīga-Valka 120 gadi&quot; Latvijas Dzelzceļš |access-date={{dat|2010|07|01||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20101227123231/http://ldz.lv/?object_id=3907 |archivedate={{dat|2010|12|27||bez}} }}&lt;/ref&gt;.

== Attēlu galerija ==
&lt;gallery widths=&quot;150px&quot; heights=&quot;90px&quot; perrow=&quot;3&quot;&gt;
Egļupes stacija.JPG|Egļupes stacijas ēka 2013. gadā
File:Sliežu ceļi Egļupē.jpg|Sliežu ceļi Rīgas virzienā
File:Sliežu ceļi Egļupē 2.jpg|Sliežu ceļi Siguldas virzienā
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces un piezīmes ==
{{atsauces}}


{{Latvijas dzelzceļš-aizmetnis}}

{{Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži}}

[[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]]
[[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Rīga—Lugaži stacijas un pieturas punkti]]
[[Kategorija:Inčukalna pagasts]]</text>
      <sha1>dzsn6gs7mozurqnwsw5vtul2xgfyjbh</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3662487</id>
      <parentid>3662482</parentid>
      <timestamp>2022-07-29T06:01:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>77.219.14.14</ip>
      </contributor>
      <comment>Ir,ir biļešu kase,bet ir slēgta.</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2589" xml:space="preserve">{{Dzelzceļa stacijas infokaste
| nosaukums           = Egļupe
| tips                = pieturas punkts
| attēls              = File:Egļupes stacija 2021.jpg
| attēla_apraksts     = Egļupes pieturas ēka 2021. gadā
| map = Latvijas dzelzceļi
| līnijā              = [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Rīga—Lugaži]]
| atvērta             = 1981
| citi_nosaukumi      = &lt;!-- stacijas vēsturiskie nosaukumi --&gt;
| stacijas_tips       = pasažieru
| arhitekts           = &lt;!-- arhitekta vārds, uzvārds --&gt;
| platformas          = &lt;!-- tikai skaitlis --&gt;
| platformu_tips      = 
| sliežu_ceļi         = &lt;!-- tikai skaitlis --&gt;
| adrese              = 
| latd  = 57.1079809 | latNS  = N
| longd = 24.7426979 | longEW = E
| tuvākās_stacijas    = [[Inčukalns (stacija)|Inčukalns]] (4 km) &lt;br /&gt; [[Vangaži (stacija)|Vangaži]] (9 km) &lt;br /&gt; [[Sigulda (stacija)|Sigulda]] (10 km) &lt;br /&gt; [[Krievupe (stacija)|Krievupe]] (15 km) &lt;br /&gt; [[Garkalne (stacija)|Garkalne]] (21 km) &lt;br /&gt; [[Jugla (stacija)|Jugla]] (33 km)
| tuvākie_pp_un_cp    = [[Silciems (stacija)|Silciems]] (3 km)
| attālums_līdz_Rīgai = 45
}}

'''Egļupe''' ir [[pieturas punkts]] līnijā [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Rīga—Lugaži]]. Tas atrodas [[Siguldas novads|Siguldas novada]] [[Inčukalna pagasts|Inčukalna pagastā]]. Pieturas punkts atrodas netālu no [[A2|Vidzemes šosejas]] posma [[Rīga]]—[[Sigulda]]. Darbdienās Egļupē pietur 10 vilcienu pāri, brīvdienās — nedaudz mazāk. Egļupē pietur dīzeļvilcieni maršrutos Rīga—Sigulda, Rīga—Valmiera un Rīga—Valga (tikai viens reiss virzienā uz Valgu). Pieturas punktā biļešu kase ir slēgta.

== Vēsture ==
Vilcieni Egļupes pieturas punktā pietur kopš [[1981]]. gada&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ldz.lv/?object_id=3907 |title=&quot;Līnijai Rīga-Valka 120 gadi&quot; Latvijas Dzelzceļš |access-date={{dat|2010|07|01||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20101227123231/http://ldz.lv/?object_id=3907 |archivedate={{dat|2010|12|27||bez}} }}&lt;/ref&gt;.

== Attēlu galerija ==
&lt;gallery widths=&quot;150px&quot; heights=&quot;90px&quot; perrow=&quot;3&quot;&gt;
Egļupes stacija.JPG|Egļupes stacijas ēka 2013. gadā
File:Sliežu ceļi Egļupē.jpg|Sliežu ceļi Rīgas virzienā
File:Sliežu ceļi Egļupē 2.jpg|Sliežu ceļi Siguldas virzienā
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces un piezīmes ==
{{atsauces}}


{{Latvijas dzelzceļš-aizmetnis}}

{{Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži}}

[[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]]
[[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Rīga—Lugaži stacijas un pieturas punkti]]
[[Kategorija:Inčukalna pagasts]]</text>
      <sha1>dlto8t2i89hdcr6izf8i0970shectf0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Šugarlendas ekspresis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>118882</id>
    <revision>
      <id>3661957</id>
      <parentid>3306608</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T12:28:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Balvas un nominācijas */ :</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3300" xml:space="preserve">{{Filmas infokaste
| nosaukums latviski       = Šugarlendas ekspresis
| attēls                   = Attēls:Sugar Land Express poster 01.jpg
| att_izm                  = 
| paraksts                 = Filmas plakāts.
| nosaukums oriģinālvalodā = The Sugarland Express
| žanrs                    = [[Drāma]]
| režisors                 = [[Stīvens Spīlbergs]]
| producents               = 
* [[Ričards D. Zanuks]]
* [[Deivids Brauns]]
| scenārija autors         = 
* [[Hals Barvuds]]
* [[Metjū Robinsons]]
| galvenajās lomās         = 
* [[Goldija Hona]]
* [[Bens Džonsons (aktieris)|Bens Džonsons]]
* [[Viljams Atertons]]
| mūzika                   = [[Džons Viljamss]]
| operators                = [[Vilmošs Žigmonds]]
| montāža                  = 
* Edvards M. Ebroms
* [[Verna Fīlds]]
| studija                  = ''[[Universal Pictures]]''
| izplatītājs              = 
| izdošanas laiks          = {{Filmas datums|1974|4|5}}
| ilgums                   = 110 minūtes
| valsts                   = {{USA}}
| valoda                   = [[Angļu valoda|angļu]]
| budžets                  = {{ASV dolārs|3 miljoni}}
| ienākumi                 = {{ASV dolārs|12,8 miljoni}}
| imdb = 0072226
}}

'''&quot;Šugarlendas ekspresis&quot;''' ({{val|en|The Sugarland Express}}) ir 1974. gada [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] mākslas filma ar [[Goldija Hona|Goldiju Honu]] un [[Viljams Atertons|Viljamu Atertonu]] galvenajās lomās. Šī filma ir Stīvena Spīlberga debija uz lielā ekrāna kā profesionālam [[Kinorežisors|kinorežisoram]]. Filma izpelnījusies pozitīvas kritiķu atsauksmes. Filma balstīta uz patiesu notikumu, kas norisinājās [[Teksasa|Teksasā]], 1969. gadā, ar noziedznieku pāri.

== Sižets ==
25 gadus vecā Lū Džīna Poplina pārliecina savu līgavaini, kas ir ieslodzīts [[Teksasa]]s cietumā, bēgt, lai varētu savākt viņu dēlu no audžuvecāku ģimenes. Viņi nozog patruļnieku kopā ar automašīnu un policijas eskorta pavadībā dodas uz [[Šugarlenda]]s pilsētiņu, cauri visai [[Teksasa]]s teritorijai.

== Galvenajās lomās ==
* [[Goldija Hona]] — ''Lū Džīna Poplina''
* [[Bens Džonsons (aktieris)|Bens Džonsons]] — ''kapteinis Harlins Taners''
* [[Viljams Atertons]] — ''Kloviss Maikls Poplins''
* [[Maikls Sakss]] — ''policists Maksvels Slaids''
* [[Gregorijs Velkots]] — ''policists Ernijs Mešbērns''
* [[Stīvs Kenelijs]] — ''policists Džesaps''
* [[Luīze Letema]] — ''Lūbijas kundze''

== Balvas un nominācijas ==
'''[[Kannu kinofestivāls]] — 1974'''
* balva par labāko scenāriju
* nominācija &quot;[[Zelta palmas zars]]
'''[[Amerikas scenāristu ģildes balva]] — 1975'''
* nominācija kino kategorijas balvai

== Interesanti fakti ==
* Spīlberga filmēšanas komandu konsultēja patieso notikumu dalībnieks — patruļnieks Kenets Krouns, kurš bija noziedznieku ķīlnieks.
* Filma tika uzņemta brīvā dabā [[Teksasa|Teksasā]] — Del Rio, Florsvilā, Plezentonē, Sanantonio un Šugarlendā Džestera cietuma teritorijā.

== Ārējās saites ==
{{Filmu ārējās saites}}


{{Stīvens Spīlbergs}}
{{DEFAULTSORT:Šugarlendas ekspresis}}

[[Kategorija:1974. gada filmas]]
[[Kategorija:ASV filmas]]
[[Kategorija:Stīvena Spīlberga filmas]]
[[Kategorija:Universal Pictures filmas]]</text>
      <sha1>jjvxh8c4r8lhhx0bcehng75mmnevcpt</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ciskādi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>128466</id>
    <revision>
      <id>3662255</id>
      <parentid>3354667</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T16:17:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* top */sīkumi, replaced: /&gt;, → /&gt;, .gad → . gad (4), .janvār → . janvār (3) using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3678" xml:space="preserve">{{līdzīgs|Tiskādi}}
{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Ciskādi
| settlement_type = Vidējciems
| image_skyline = Ciskādu Sv. Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca.jpg
| image_caption = [[Ciskādu Svētā Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca]]
| pushpin_map = Latvia
| pushpin_label_position = left
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_type1 = Novads
| subdivision_type2 = Pagasts
| subdivision_name = {{LAT}}
| subdivision_name1 = [[Rēzeknes novads]]
| subdivision_name2 = [[Sakstagala pagasts]]
| established_title = &lt;!-- Pirmoreiz minēts --&gt;
| established_date = &lt;!-- datums, kad pirmoreiz minēts --&gt;
| established_title2 = 
| established_date2 = 
| area_total_km2 = 
| area_land_km2 = &lt;!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --&gt;
| population_as_of = 2020
| population_footnotes = &lt;ref name=LGIA&gt;[http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=4657&amp;p_back=0** LĢIA vietvārdu datubāze]&lt;/ref&gt;
| population_total = 136
| population_density_km2 = &lt;!-- apdzīvotības blīvums --&gt;
| latd = 56
| latm = 29
| lats = 31
| latNS = N
| longd = 27
| longm = 08
| longs = 07
| longEW = E
| elevation_m = 185
| website = &lt;!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --&gt;
| postal_code_type = Pasta nodaļa
| postal_code = LV-4638 Sakstagals
| footnotes = &lt;!-- specpiezīmes --&gt;
}}

'''Ciskādi''' (arī '''Ciskods''',&lt;ref&gt;{{topokarte}}&lt;/ref&gt; '''Ciskodi''',&lt;ref name=LGIA/&gt; agrāk '''Tiskadi'''; {{val-ltg|Cyskods}}) ir ciems [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novada]] [[Sakstagala pagasts|Sakstagala pagastā]]. Ciems izvietojies pagasta dienviddaļā ceļu krustojumā 5 km no pagasta centra [[Sakstagals|Sakstagala]], 15 km no novada centra [[Rēzekne]]s un 234 km no [[Rīga]]s.

Ciskādi zināmi kā vistālāk ziemeļos esošā [[lietuviešu valoda]]s sala.&lt;ref&gt;Kazimieras Garšva. Ciskodas. Visuotinė lietuvių enciklopedija, T. IV. V.: Mokslo ir enciklopedijų leidybos institutas, 2003&lt;/ref&gt; 1851. gadā Ciskādos un apkaimes 64 sētās dzīvoja ap 400 lietuviešu; vēl 1977. gadā Ciskādos lietuviski runāja 10 cilvēki.

1933. gadā Ciskādiem (tolaik '''Tiskadiem''') tika piešķirts [[biezi apdzīvota vieta|biezi apdzīvotas vietas]] (ciema) statuss.

Ciemā atrodas vietējās nozīmes [[arhitektūras piemineklis]] &lt;sup&gt;_&lt;/sup&gt; [[Vītolu pamatskola]] un valsts nozīmes arhitektūras piemineklis &lt;sup&gt;_&lt;/sup&gt; [[Ciskādu Svētā Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca]], baznīcas ērģeles&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.music.lv/lek/ciskadi_apraksts.htm|title=Latvijas ērģeļu katalogs. Ciskādu baznīcas ērģeles|last=|first=|website=music.lv|access-date=2021. gada 20. janvārī|date=}}&lt;/ref&gt; ir valsts nozīmes mākslas piemineklis.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://is.mantojums.lv/?id=&amp;title=&amp;type_group=&amp;value_group=&amp;dating=&amp;address=Sakstagala+pagasts%2C+Cisk%C4%81di&amp;region=2|title=Ciskādu kultūras pieminekļi|last=|first=|website=is.mantojums|access-date=2021. gada 20. janvārī|date=}}&lt;/ref&gt;

Vītolu pamatskola kā mācību iestāde likvidēta 2009. gadā, tās telpās izveidots muzejs&lt;sup&gt;_&lt;/sup&gt;izstāžu zāle&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgale.travel/listing/izstazu-zale-nostalgija/|title=Izstāžu zāle &quot;Nostaļģija&quot;|last=|first=|website=latgale.travel|access-date=2021. gada 20. janvārī|date=}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20100702055914/http://www.sakstagals.lv/ Sakstagala pagasta mājaslapa]
* [http://www.rezeknesnovads.lv/ Rēzeknes novada informatīvais portāls]

{{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}}

{{Sakstagala pagasta ciemi}}
{{Rēzeknes apriņķis}}

[[Kategorija:Ciskādi| ]]</text>
      <sha1>135kyp7k7sf9uwde164zbljy3eulq13</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Asiņainais sports</title>
    <ns>0</ns>
    <id>129948</id>
    <revision>
      <id>3662170</id>
      <parentid>2606703</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T15:54:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* top */sīkumi, replaced: {{film date| → {{filmas datums| using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5005" xml:space="preserve">{{Filmas infokaste
| nosaukums latviski       = Asiņainais sports
| attēls                   = Attēls:Bloodsport.jpg
| att_izm                  = 
| paraksts                 = 
| nosaukums oriģinālvalodā = Bloodsport
| žanrs                    = grāvējs
| režisors                 = [[Ņūjits Arnolds]]
| producents               = Marks Disale
| scenārija autors         = [[Kristofers Kosbijs]], [[Šeldons Letičs]]
| galvenajās lomās         = [[Žans Klods van Damme]]&lt;br /&gt;[[Bolo Jengs]]
| mūzika                   = [[Pols Hercogs]]
| operators                = 
| montāža                  = 
| studija                  = [[Cannon Group]]
| izplatītājs              = 
| izdošanas laiks          = {{filmas datums|1988|2|26}}
| ilgums                   = 92 [[minūte]]s
| valsts                   = {{karogs|ASV}}
| valoda                   = [[Angļu valoda|angļu]]
| budžets                  = [[ASV dolārs|$]]1,5 miljoni
| ienākumi                 = $11 806 119
| iepriekšējā              = 
| nākošā                   = 
| imdb                     = 0092675
}}
'''&quot;Asiņainais sports&quot;''' ({{val|en|Bloodsport}}) ir [[1988]]. gada asa sižeta filma. Šī filma ir balstīta uz patiesiem notikumiem no Frenka Djūksa dzīves.

== Sižets ==

Amerikāņu [[virsnieks]] Frenks Djūks ([[Žans Klods van Damme]]), kuru [[Japāna]]s sensejs Šidoši Sendzo Tanaka jau no bērnības apmāca [[nindzutsu]] kaujas mākslu, dezertējis no armijas, dodas uz [[Honkonga|Honkongu]], lai piedalītos nelikumīgajā pagrīdes [[kumitē]] čempionātā, kurā piedalās pasaules labākie cīnītāji.

Ierodoties Honkongā, Djūks sadraudzējas ar citu amerikāņu cīnītāju – iedomīgu un pašpārliecinātu, taču labsirdīgo Reju Džeksonu, kurš māk citu cīņas stilu. Frenks arī iepazīstas ar amerikāņu žurnālisti Dženisu, ar kuru laika gaitā tam sākās romāns. Dženisa vēlas uzrakstīt rakstu par kumitē, ko arī godīgi pasaka Frenkam. Divi armijas virsnieki ir nosūtīti, lai saņemtu viņu ciet Honkongā, bet Frenku viņiem neapstādināt.

Cīņu laikā Frenks pieveic visus savus pretiniekus, tai skaitā [[Sīrija]]s cīnītāju, kuru nokautē jau 12. sekundē, [[Muai Thai]] meistaru un fiziski spēcīgo [[sumo]] cīkstoni. Frenks tiek līdz trešajai un izšķirošajai sacensību dienai, lai finālā tiktos ar daudzkārtējo kumitē čempionu Čongu Lī, kuram sakropļot vai pat nogalināt savus pretiniekus neliekas nekas neparasts. Vienā no cīņām Čongs Lī smagi piekauj arī Reju Džeksonu, kuru nogādā slimnīcā. Finālcīņu Djūks uzsāk labāk un vada kautiņu, bet Lī, jūtot, ka pamazām zaudē, nemanot iemet Frenkam acīs nedaudz pulvera, uz kādu laiku padarot pretinieku pilnīgi aklu. Čongs Lī sāk smagi sist Frenku, taču tad Frenks atcerējās, kā sensejs Tanaka mācīja viņu kauties ar aizsietām acīm. Pieredze veiksmīgi tika likta lietā un pat aklam Frenkam izdodas uzvarēt Čongu Lī, beigās piespiežot to pateikt „Matte! jeb Padodos!”. Tieši tad arī redze atgriezās. Frenks kļūst par pirmo kumitē čempionu no Rietumiem.

Djūks atgriežas [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Pēc tam titros parāda statistiku ar reāli eksistējošā Frenka Djūksa cīņas rekordiem.

== Lomās ==
* [[Žans Klods van Damme]]: [[Frenks Djūks]] 
* [[Donalds Gibbs]]: Rejs Džeksons 
* Ken Siu: Viktors (Kennets Siu)
* [[Bolo Jengs]]: Čongs Lī

== Filmā dzirdamā mūzika ==
* 1. &quot;Steal the Night&quot; (04:28) - performed by [[Michael Bishop]]
* 2. Kumite (02:25)
* 3. Captain (00:23)
* 4. Flashback/Martial Science/Father &amp; Son/Training/Tree &amp; Sword (10:20)
* 5. In Hong Kong (00:58)
* 6. The Walled City (01:53)
* 7. Dim Mak (00:42)
* 8. Police (00:14)
* 9. First Day: Ceremony/ First Fight/Good, Bad, Ugly/Dux vs Arab (04:31)
* 10. &quot;Fight to Survive&quot; (02:02) - performed by Stan Bush
* 11. Morning After (01:55)
* 12. Second Day (04:25)
* 13. Samoan Balls (02:16)
* 14. Jackson Falls (01:28)
* 15. &quot;On My Own - Alone&quot; (02:12) - performed by Stan Bush
* 16. Here for the Final?/Inspector, No! (00:57)
* 17. Paco vs Dux (02:20)
* 18. Chong Li Kills (01:29)
* 19. Preparation (00:49)
* 20. Finals/Powder/Triumph (07:28)
* 21. &quot;Fight to Survive&quot; (End Title) (02:40) - performed by Stan Bush
* 22. &quot;Steal the Night&quot; (instrumental version) (04:32)

== Interesanti fakti ==
* Reāli eksistējošais Frenks Djūks filmā bija cīņas ainu koordinators.
* Filmas uzņemšanas brīdī aktieris Bolo Jengs, kurš filmā tēlo [[kuimitē]] čempionu un Djūka pretinieku finālā Čongu Lī, bija 48 gadi. Viņi ar [[Žans Klods van Damme|van Dammi]] vēl tiksies pēc četriem gadiem filmā „[[Dubultsitiens]]”, kur atkal cīnīsies savā starpā.
* Sitiens ar dūri špagatā, ko izpilda videospēļu sērijas [[Mortal Kombat]] varonis [[Džonijs Keidžs]] ir noskatīts tieši no šīs filmas.

== Ārējās saites ==
{{Filmu ārējās saites}}

[[Kategorija:1988. gada filmas]]
[[Kategorija:ASV filmas]]</text>
      <sha1>rpgqmpwtwjptzxfs6dwmvdtkcuz5jbu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Antra Liedskalniņa</title>
    <ns>0</ns>
    <id>130171</id>
    <revision>
      <id>3662155</id>
      <parentid>3493374</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T15:49:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: /&gt;. → /&gt;, ref&gt;. → ref&gt; (3), ref&gt;, → ref&gt; using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10229" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
 | vārds                   = Antra Liedskalniņa
 | attēls                  = Antra Liedskalniņa.jpg
 | attēla izmērs           = 180px
 | komentārs               = Latvijas Nacionālā teātra aktrise
 | dz. vārds               = 
 | dz. datums              = {{dat|1930|10|22}}
 | dz. vieta               = {{flaga|Latvija}} [[Jaungulbenes pagasts]], [[Madonas apriņķis]], [[Latvija]]
 | miršanas datums         = {{miršanas datums un vecums|2000|4|20|1930|10|22}}
 | miršanas vieta          = {{flaga|Latvija}} [[Rīga]], [[Latvija]]
 | citi vārdi              = 
 | nodarbošanās            = aktrise
 | darbības gadi           = 
 | dzīvesbiedrs            = Elmārs Ozols&lt;br /&gt;Kārlis Amoliņš
 | bērni                   = [[Harijs Ozols]]
 | apbalvojumi             =
* [[Latvijas PSR Nopelniem bagātais skatuves mākslinieks|Latvijas PSR Nopelniem bagātā skatuves māksliniece]] (1965) 
* Latvijas PSR Tautas skatuves māksliniece (1973)
* [[Andrejs Pumpurs|Andreja Pumpura]] prēmija (1987)
* [[Latvijas kultūras kanons|Latvijas kultūras kanona]] kultūras vērtība
 | dzimums                 = S
}}

'''Antra Liedskalniņa''' (dzimusi {{dat|1930|10|22}}, mirusi {{dat|2000|04|20}}) bija [[Latvija]]s aktrise. Ilggadēja [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālā teātra]] prīma, kas ir iekļauta [[Latvijas kultūras kanons|Latvijas kultūras kanonā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.kulturaskanons.lv/lv/1/6/ |title=Latvijas Kultūras Kanons&lt;!-- Bota izveidots nosaukums- --&gt; |access-date={{dat|2010|10|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120617114125/http://www.kulturaskanons.lv/lv/1/6/ |archivedate={{dat|2012|06|17||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Biogrāfija ==
Dzimusi Jaungulbenes pagasta &quot;Stūrās&quot; (tagad [[Līgo pagasts|Līgo pagastā]]) Arvīda un Annas Liedskalniņu ģimenē. Tēvs — Arvīds Liedskalniņš (1904—1944),&lt;ref&gt;[https://www.geni.com/people/Arv%C4%ABds-Liedskalni%C5%86%C5%A1/6000000014673511162 Arvīds Liedskalniņš - Geni]&lt;/ref&gt; [[Latvijas Komunistiskā partija|komunistiskās partijas]] biedrs, 2 gadus pavadījis ieslodzījumā par politisko darbību, 1. Jaungulbenes pagasta izpildkomitejas priekšsēdētājs 1940./41. g. 1926. gadā precējies ar Annu Veroniku Kupču (1908—1990).&lt;ref&gt;[https://www.geni.com/people/Anna-Veronika-Liedskalni%C5%86a/6000000005434510562 Anna Veronika Kupčs - Geni]&lt;/ref&gt; Antras jaunākā māsa Jogita (prec. Krūmiņa) — skolotāja Jaungulbenē.&lt;ref name=&quot;Burtniece, Anda 1984&quot;&gt;Burtniece, Anda. Antra Liedskalniņa. R., 1984.&lt;/ref&gt;

Antra sākusi mācīties Siltāju skolā.&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.gulbenesbiblioteka.lv/old/novads/novadnieki_aktieri.htm |title=Gulbenes bibliotēka&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt; |access-date={{dat|2010|10|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20091205231749/http://www.gulbenesbiblioteka.lv/old/novads/novadnieki_aktieri.htm |archivedate={{dat|2009|12|05||bez}} }}&lt;/ref&gt; Abas ar māsu bijušas skolas pirmās pionieres 1940. gadā. Sākoties [[Otrais pasaules karš|Otrājam pasaules karam]], tēvs iestājies strādnieku gvardē, neilgu laiku frontē, pēc tam strādnieks padomju armijas aizmugurē. Māte kopā ar meitām arī evakuējusies uz [[Krievija|Krieviju]], kur apmetusies [[Čeļabinska]]s apgabala Petuhovas rajonā (tagad [[Kurgānas apgabals|Kurgānas apgabalā]]).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.spotnet.lv/news/id/4477/arhgva_persongba:_antra_liedskalnina_ |title=www.spotnet.lv | | SPOTNET&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt; |access-date={{dat|2010|05|02||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090826225725/http://www.spotnet.lv/news/id/4477/arhgva_persongba:_antra_liedskalnina_ |archivedate={{dat|2009|08|26||bez}} }}&lt;/ref&gt; Tēvs miris no slimības Petuhovas rajonā 1944. gadā.&lt;ref name=&quot;Burtniece, Anda 1984&quot;/&gt;

Māte ar meitām pēc kara atgriezusies Jaungulbenes pagastā, māte bijusi pagasta partordze. Antra atsākusi mācīties Siltāju skolā, pēc tam [[Madona]]s vidusskolā un [[Gulbenes vidusskola|Gulbenes vidusskolā]], kur piedalījusies dramatiskajā kolektīvā. 1951. gadā iestājusies Teātra institūtā, bet 1955. gadā beigusi Latvijas Konservatorijas Teātra fakultāti.&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot; /&gt; Latvijas Nacionālajā teātrī strādājusi no 1955. gada, bet 1958. gadā sākusi filmēties [[kino]]. No 1962. gada [[Padomju Savienības komunistiskā partija|komunistiskās partijas]] biedre. 1965. gadā ieguvusi [[Latvijas PSR Nopelniem bagātais skatuves mākslinieks|Latvijas PSR Nopelniem bagātās skatuves mākslinieces]] goda nosaukumu, 1973. gadā ieguvusi [[Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieks|Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieces]] goda nosaukumu, 1987. gadā ir kļuvusi par [[Andrejs Pumpurs|Andreja Pumpura]] prēmijas laureāti.&lt;ref&gt;[http://kultura.delfi.lv/news/entertainment/art/article.php?id=111579 Mirusi Latvijas Nacionālā teātra aktrise Antra Liedskalniņa - DELFI&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt;]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

1. vīrs - aktieris [[Elmārs Ozols]]. Dēls — aktieris un dziedātājs [[Harijs Ozols]] (1963—2015).

2. vīrs - aktieris [[Kārlis Amoliņš]]. Šķīrušies 1980. gadā.&lt;ref name=&quot;Burtniece, Anda 1984&quot;/&gt;

Mirusi 69 gadu vecumā, apbedīta Mākslinieku kalniņā [[Rīgas Meža kapi|Rīgas 1. Meža kapos]].

== Mākslinieciskā darbība ==
Antra Liedskalniņa ir bijusi daudzkrāsaina un spilgta drāmas un komēdijas aktrise. Viņas veidotie skatuves tēli bija apveltīti ar sievišķu šarmu un spēles prieku, kā arī piesātināti ar pārdzīvojumā vibrējošu dvēseli un patiesu jūtu dzīvi. Viena no viņas izcilākajām lomām bija Blānša &quot;Ilgu tramvajā&quot; (no 1969. gada), kas teātra repertuārā noturējās 12 gadus. Citas nozīmīgākās lomas bija lugās: [[Rūdolfs Blaumanis|Rūdolfa Blaumaņa]] &quot;Pazudušais dēls&quot;, [[Rainis|Raiņa]] &quot;Pūt vējiņi&quot;, [[Viljams Šekspīrs|Viljama Šekspīra]] &quot;Ričards III&quot;, [[Andrejs Upīts|Andreja Upīša]] &quot;Žanna d'Arka&quot;, [[Tenesijs Viljamss|Tenesija Viljamsa]] &quot;Ilgu tramvajs&quot;, [[Īvs Žamiaks|Īva Žamiaka]] &quot;Hamilkāra kungs&quot;, [[Aleksejs Arbuzovs|Alekseja Arbuzova]] &quot;Mans nabaga Marats&quot; un [[Pauls Putniņš|Paula Putniņa]] &quot;Paši pūta, paši dega&quot;, &quot;Ar būdu uz baznīcu&quot; un &quot;Ar Dievu pie zemes&quot;. Pēdējā Antras Liedskalniņas loma teātrī bija Annas Manjani monologs A. Mefra &quot;Grēksūdzes laiks&quot;.&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot; /&gt; Nozīmīgākās kino lomas filmās: &quot;[[Vētra (filma)|Vētra]]&quot;, &quot;[[Pūt, vējiņi (filma)|Pūt, vējiņi]]&quot;, &quot;[[Šīs bīstamās balkona durvis]]&quot;, &quot;[[Akmens un šķembas]]&quot; un &quot;[[Tarāns (filma)|Tarāns]]&quot;.&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot; /&gt;

=== Filmogrāfija ===
* 1958 — &quot;[[Svešiniece ciemā]]&quot;, ''epizodē''
* 1960 — &quot;[[Vētra (filma)|Vētra]]&quot; — ''Aija''
* 1966 — &quot;[[Akmens un šķembas]]&quot; — ''Antra''
* 1968 — &quot;[[24-25 neatgriežas]]&quot; — ''medmāsa Irēna''
* 1969 — &quot;[[Stari stiklā]]&quot; — ''Vera''
* 1970 — &quot;[[Uzbērums (filma)|Uzbērums]]&quot; — ''Olga''
* 1971 — &quot;[[Meldru mežs]]&quot; — ''Anna''
* 1973 — &quot;[[Pūt, vējiņi (filma)|Pūt, vējiņi]]&quot; — ''Ciepa''
* 1973 — &quot;Čināra&quot; (3 sērijas) (&quot;Uzbekfiļm&quot;) — ''frau Umaidere''
* 1975 — &quot;[[Liktenim spītējot]]&quot;, ''epizodē''
* 1976 — &quot;[[Šīs bīstamās balkona durvis]]&quot; — ''Anita Pumpure''
* 1978 — &quot;[[Tavs dēls]]&quot;, ''epizodē''
* 1979 — &quot;[[Agrā rūsa]]&quot;, ''epizodē''
* 1979 — &quot;[[Sitiens (filma)|Sitiens]]&quot; — ''māte''
* 1980 — &quot;[[Vasara bija tikai vienu dienu]]&quot; — ''Šnepstu Silvija''
* 1981 — &quot;[[Laikmetu griežos]]&quot; — ''stārastiene''
* 1981 — &quot;Amerikāņu traģēdija&quot; (4 sērijas) (Lietuvas kinostudija) — ''Robertas māte''
* 1982 — &quot;[[Tarāns (filma)|Tarāns]]&quot; — ''Marta''
* 1982 — &quot;[[Īsa pamācība mīlēšanā]]&quot; — ''Pīpētāja''
* 1982 — &quot;[[Lietus blūzs]]&quot; — ''Velga''
* 1982 — &quot;M-me Butterfly atgriešanās&quot; (Dovženko kinostudija) — ''Solomija Krušeļņicka''
* 1982 — &quot;Apvērsums pēc instrukcijas Nr.107&quot; (&quot;Uzbekfiļm&quot;) — ''medmāsa''
* 1983 —  &quot;[[Dārzs ar spoku]]&quot; — ''sieviete autoostā''
* 1983 — &quot;[[Šāviens mežā]]&quot;, ''epizodē''
* 1984 — &quot;Uzvara&quot; (2 sērijas) (&quot;Mosfiļm&quot;, VDR) — ''Klementīne Čerčila''
* 1984 —  &quot;[[Pēdējā vizīte]]&quot; — ''Nikija, Džerija Čīvera meita''
* 1984 — &quot;[[Fronte tēva pagalmā]]&quot; — ''Marija''
* 1985 —  &quot;[[Sprīdītis (filma)|Sprīdītis]]&quot; — ''Ragana''
* 1986 — &quot;[[Dubultnieks]]&quot; — ''Ērika māte''
* 1987 — &quot;[[Aija (filma)|Aija]]&quot; (2 sērijas) — ''Balodiene, Jāņa māte''
* 1987 — &quot;[[Apstākļu sakritība]]&quot; — ''Veronikas māte''
* 1988 — &quot;[[Viktorija (filma)|Viktorija]]&quot;, ''epizodē''
* 1989 — &quot;[[Zītaru dzimta (filma)|Zītaru dzimta]]&quot;, ''epizodē''
* 1990 — &quot;[[Maija un Paija (filma)|Maija un Paija]]&quot; — ''Zīle''
* 1990 — &quot;[[Vilkaču mantiniece (filma)|Vilkaču mantiniece]]&quot; — ''Zīlīte''
* 1991 — &quot;[[Simts verstis pa upi]]&quot;, ''epizodē''
* 1992 — &quot;[[Pa baltā furgona pēdām]]&quot; — ''Purviņa''
* 1992 — &quot;Šopēna noktirne&quot; (Krievija, ASV), ''epizodē''
* 1998 — &quot;[[Izpostītā ligzda]]&quot; — ''Gusta māte''
* 2000 — &quot;[[Baiga vasara]]&quot;, ''epizodē''

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20101030010010/http://kino-teatr.ru/kino/acter/w/post/18651/bio/ Biogrāfija] {{ru ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20091205231749/http://www.gulbenesbiblioteka.lv/old/novads/novadnieki_aktieri.htm Biogrāfija]
* {{imdb|0509569}}

{{Latvijas kultūras kanons}}
{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Liedskalniņa, Antra}}
[[Kategorija:1930. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2000. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latviešu kinoaktieri]]
[[Kategorija:Latviešu teātra aktieri]]
[[Kategorija:Latvijas kinoaktieri]]
[[Kategorija:Latvijas teātra aktieri]]
[[Kategorija:Latvijas Nacionālā teātra aktieri]]
[[Kategorija:Latvijas kultūras kanonā ietvertās vērtības]]
[[Kategorija:Rīgas Meža kapos apbedītie]]
[[Kategorija:Gulbenes novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas PSR Nopelniem bagātie skatuves mākslinieki]]
[[Kategorija:Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieki]]
[[Kategorija:Ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie]]</text>
      <sha1>1xe4g3364d08wubzwuo2593vih1z63q</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kur sirmgalvjiem nav vietas</title>
    <ns>0</ns>
    <id>131557</id>
    <revision>
      <id>3662267</id>
      <parentid>3528026</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T16:22:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Ārējās saites */sīkumi, replaced: {{Oficiālā mājaslapa| → {{Oficiālā tīmekļa vietne| using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4243" xml:space="preserve">{{Filmas infokaste
| nosaukums latviski       = Kur sirmgalvjiem nav vietas
| attēls                   = Attēls:No Country for Old Men poster.jpg
| att_izm                  = 
| paraksts                 = 
| nosaukums oriģinālvalodā = ''No Country for Old Men''
| žanrs                    = Krimināltrilleris
| režisors                 = [[Brāļi Koeni|Ītans Koens un Džoels Koens]]
| producents               = 
| scenārija autors         = 
| galvenajās lomās         = 
* [[Tomijs Lī Džonss]]
* [[Havjers Bardems]]
* [[Džošs Brolins]]
* [[Kellija Makdonalda]]
| mūzika                   = 
| operators                = 
| montāža                  = 
| studija                  = 
| izplatītājs              = 
| izdošanas laiks          = {{dat|2007|11|9|N|bez}}
| ilgums                   = 122 min
| valsts                   = {{USA}}
| valoda                   = [[Angļu valoda|angļu]]
| budžets                  = {{ASV dolārs|25 miljoni}}
| ienākumi                 = {{ASV dolārs|171 627 166}}
| iepriekšējā              = 
| nākošā                   = 
| imdb                     = 0477348
}}
'''&quot;Kur sirmgalvjiem nav vietas&quot;''' ({{val|en|No Country for Old Men}}) ir 2007. gadā izdots [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] krimināltrilleris, kura režisori ir [[Brāļi Koeni|Ītans Koens un Džoels Koens]]. Filmas pamatā ir Kormaka Makkartnija [[Kur sirmgalvjiem nav vietas (grāmata)|tāda paša nosaukuma romāns]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.philly.com/dailynews/columnists/gary_thompson/11139467.html|title=Creep in the heart of Texas|first=Gary|last=Thompson|date=November 9, 2007|publisher=''[[Philadelphia Daily News]]''|accessdate=January 4, 2004}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ew.com/ew/article/0,,20158940,00.html|title=No Country for Old Men|first=Lisa|last=Schwarzbaum|date=November 7, 2007|publisher=''[[EW.com]]''|accessdate=January 4, 2004}}&lt;/ref&gt; Filmā galvenās lomas atveido [[Tomijs Lī Džonss]], [[Havjers Bardems]], [[Džošs Brolins]], [[Kellija Makdonalda]].

Filma ir stāsts par kādu mednieku, kurš, atradis 2 miljonus ASV dolāru un koferi ar [[heroīns|heroīnu]], savāc laupījumu un bēg. Viņu izseko maniaks, kurš mednieku atrod pēc koferī paslēptās raidītājierīces.

Filma saņēma galvenokārt pozitīvus kritiķu vērtējumus. &quot;Kur sirmgalvjiem nav vietas&quot; ieguva 4 [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s par labāko filmu, labāko režisoru, labāko adaptēto scenāriju un labāko otrā plāna aktieri, kopumā tā tika nominēta 8 balvām.&lt;ref name=nom80aa&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Nominees - 80th Annual Academy Awards |url=http://www.oscars.org/80academyawards/nominees/index.html |accessdate=January 22, 2008 |publisher=''Academy of Motion Picture Arts and Sciences'' |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080123152423/http://www.oscars.org/80academyawards/nominees/index.html |archivedate={{dat|2008|01|23||bez}} }}&lt;/ref&gt; Vēl tā saņēma 3 Britu Kinoakadēmijas balvas&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Film Award Winners in 2008 |publisher=''BAFTA.org'' |url=http://www.bafta.org/awards/film/film-awards-nominees-in-2008,224,BA.html |accessdate=February 25, 2008 |archiveurl=https://www.webcitation.org/662qUu2zg?url=http://www.bafta.org/film/awards/2008,2380,BA.html |archivedate={{dat|2012|03|09||bez}} }}&lt;/ref&gt; un 2 Zelta Globusus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.goldenglobes.org/nominations/year/2007 |title=65th Golden Globe Awards Nominations &amp; Winners |accessdate=January 13, 2008 |publisher=''goldenglobes.org'' |archive-date={{dat|2010|03|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20100304143659/http://www.goldenglobes.org/nominations/year/2007 }}&lt;/ref&gt;

Filmas pirmizrāde notika {{dat|2007|5|19||bez}} Kannu kinofestivālā, {{dat|2007|11|9||bez}} tika uzsākta izrādīšana ASV kinoteātros.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{Oficiālā tīmekļa vietne|http://miramax.com/nocountryforoldmen/}} {{en ikona}}
{{Filmu ārējās saites}}

{{Filma-aizmetnis}}
{{Brāļi Koeni}}
{{Labākā filma (Oskars)}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:2007. gada filmas]]
[[Kategorija:ASV filmas]]
[[Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvējas filmas]]</text>
      <sha1>9vvxr9tfchrckavqsvv3efkft3v1w3b</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vinipega</title>
    <ns>0</ns>
    <id>131783</id>
    <revision>
      <id>3662552</id>
      <parentid>3607137</parentid>
      <timestamp>2022-07-29T09:23:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>DaceX</username>
        <id>96827</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4824" xml:space="preserve">{{cita nozīme|pilsētu|ezeru|Vinipegs}}
{{Apdzīvotas vietas infokaste
 | name                     = Vinipega
 | native_name              = Winnipeg
 | settlement_type          = Pilsēta
 | other_name               = 
 | nickname                 = Vinterpega, Kontinenta sirds, Pega
 | motto                    = 
 | image_skyline            = 444 Winnipeg montage.jpg
 | image_caption            = Vinipegas kolāža
 | image_flag               = Flag_of_Winnipeg.svg
 | image_shield             =Coat of arms of Winnipeg.svg
 | pushpin_map              = Kanāda
 | pushpin_label_position   = 
|latd=49 |latm=54 |lats=0 |latNS=N
|longd=97 |longm=08 |longs=0 |longEW=W
 | subdivision_type         = Valsts
 | subdivision_name         = '''{{karogs|Kanāda}}'''
 | subdivision_type1        = Province
 | subdivision_name1        = [[Manitoba]]
 | leader_title             = Mērs
 | leader_name              = [[Braiens Boumens]]
 | area_total_km2           = 
 | area_total_sq_mi         = 
 | area_land_km2            = 464.01
 | area_urban_km2           = 448.92
 | area_metro_km2           = 5302.98
 | elevation_m              = 238
 | elevation_ft             = 
 | elevation_max_m          = 
 | elevation_max_ft         = 
 | elevation_min_m          = 
 | elevation_min_ft         = 
 | population_footnotes     = &lt;ref name=&quot;2006CensMuniPops&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www12.statcan.ca/english/census06/data/popdwell/Table.cfm?T=301&amp;S=3&amp;O=D |title=Population and dwelling counts, for Canada and census subdivisions (municipalities), 2006 and 2001 censuses - 100% data |work=[[Statistics Canada]], 2006 Census of Population |date=2007-03-13 |accessdate=2007-03-13 |archive-date=2018-12-25 |archive-url=https://web.archive.org/web/20181225002148/https://www12.statcan.gc.ca/census-recensement/2006/dp-pd/hlt/97-550/Index.cfm?TPL=P3C&amp;Page=INDX&amp;LANG=Eng }}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;2006CensCSDPop&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www12.statcan.ca/english/census06/data/popdwell/Table.cfm?T=303&amp;SR=1&amp;S=3&amp;O=D&amp;RPP=25&amp;CMA=602 |title=Winnipeg Census Metropolitan Area (CMA) with census subdivision (municipal) population breakdowns |work=[[Statistics Canada]], 2006 Census of Population |date=2007-03-13 |accessdate=2007-03-13 |archive-date=2008-05-26 |archive-url=https://web.archive.org/web/20080526084846/http://www12.statcan.ca/english/census06/data/popdwell/Table.cfm?T=303&amp;SR=1&amp;S=3&amp;O=D&amp;RPP=25&amp;CMA=602 }}&lt;/ref&gt;
 | population_total         = 633 451
 | population_as_of         = 2006
 | population_rank          = 
 | population_density_km2   = 1365
 | population_density_sq_mi = 
 | population_metro         = 694 668
 | population_density       = 
 | population_density_rank  = 
 | population_urban         = 641483
 | timezone                 = [[CST]]
 | utc_offset               = −6
 | timezone_DST             = [[CDT]]
 | utc_offset_DST           = −5
 | postal_code_type         = Pasta indeksi
 | postal_code              = R2C–R3Y
 | area_code                = 204
 | website                  = [http://www.winnipeg.ca/interhom/ winnipeg.ca]
 | footnotes                = 
}}

'''Vinipega''' ({{val|en|Winnipeg}}) ir pilsēta [[Kanāda|Kanādā]], [[Manitoba]]s provinces administratīvais centrs un lielākā pilsēta provincē. Laikaposmā no 19. līdz 20. gadsimtam šī bija viena no visstraujāk attīstošajām&lt;!--- labskanības dēļ prasās kāds cits vārds ---&gt; pilsētām Ziemeļamerikā. [[Manitobas Universitāte]], kas izveidojās šajā laikā, pašlaik ir vislielākā provinces universitāte.

Vinipegā ir attīstīta [[saimniecība]] ar finanšu, ražošanas, [[pārtikas rūpniecība]]s, kultūras, tūrisma un [[mazumtirdzniecība]]s sektoriem. Tāpat tas ir nozīmīgs transporta centrs ar Ričardsona starptautisko lidostu.

Vinipega ir sestā lielākā municipalitāte Kanādā ar 633 451 iedzīvotāju pēc 2006. gada Kanādas tautas skaitīšanas datiem.

Pilsētā bāzējas vairāki sporta klubi: [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] klubs [[Vinipegas &quot;Jets&quot;]], Kanādas futbola līgas klubs [[Vinipegas &quot;Blue Bombers&quot;]] (10 izcīnīti čempiontituli), līdz 2011. gadam arī [[Amerikas hokeja līga|AHL]] klubs [[Manitobas &quot;Moose&quot;]]. Šeit ir divreiz notikušas [[Panamerikas spēles]] -  1967. un 1999. gadā.

Vinipegā tiek runāts vairāk nekā 100 dažādās valodās, vispopulārākā ir [[angļu valoda]], kurā runā vairākums pilsētas iedzīvotāju. Vēl populāras ir [[franču valoda|franču]], [[vācu valoda|vācu]], [[ukraiņu valoda|ukraiņu]], [[spāņu valoda|spāņu]], [[ķīniešu valoda|ķīniešu]] un [[poļu valoda]].

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [http://www.winnipeg.ca/ Oficiālā pilsētas mājaslapa] {{en ikona}}

{{Kanāda-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Kanādas pilsētas]]</text>
      <sha1>5d9fgosnrf5i1utk7z7qirc1kq9upq2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Autoceļš P86</title>
    <ns>0</ns>
    <id>132983</id>
    <revision>
      <id>3662184</id>
      <parentid>3509265</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T15:58:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: {{commonscat-inline → {{sisterlinks-inline}} using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3237" xml:space="preserve">{{Latvijas P ceļa infokaste
| numurs         = 86
| nosaukums      = Sērene—Kalnieši
| karte          = Road P86 Latvia.svg
| leģenda        =
| garums         = 37,9
| ārpus_pilsētas = 37,9
| ceļš_pilsētā   = 0
| sakrīt         = 
| segums         = asfalts
| reģions        = [[Sēlija]]
| attēls         = P86 ziema viesites upe.jpg
| paraksts       = Autoceļš P86 šķērsojot [[Viesīte (upe)|Viesītes]] upi
}}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{pilsētas zīme}} [[Sērene]] {{P ceļš|87}}}}
{{Maršruta tabula/aplis||{{ceļš pa kreisi}} [[Daudzeva]] }}
{{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Daudzese]] }}
{{Maršruta tabula/upe||[[Viesīte (upe)|Viesīte]] }}
{{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Zalve]] }}
{{Maršruta tabula/krustojums||Kalnieši {{P ceļš|73}} }}
|}
|}
'''P86''' autoceļš '''Sērene—Kalnieši''' ir [[reģionālie Latvijas autoceļi|Latvijas reģionālais autoceļš]], kas savieno autoceļu [[P87]] [[Sērene|Sērenē]] pie [[Aizkraukle]]s caur [[Daudzeva|Daudzevu]] un [[Zalve|Zalvi]] ar autoceļu [[P73]] 8 km no [[Nereta]]s.&lt;ref&gt;{{valsts ceļi}}&lt;/ref&gt; Autoceļa kopējais garums ir 37,9 km un visā garumā klāts ar [[asfaltbetons|asfaltbetona]] segumu. Pie [[Daudzeva|Daudzevas ciema]] autoceļš šķērso [[Latvijas dzelzceļš|dzelzceļa]] līniju [[dzelzceļa līnija Jelgava I—Krustpils|Jelgava I—Krustpils]]. Ceļš šķērso [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novadu]].

== Apdzīvotas vietas pie autoceļa ==
* [[Sērene]]
* [[Daudzeva]]
* [[Daudzese]]
* [[Zalve]]

== Attēlu galerija ==
&lt;gallery widths=&quot;100px&quot; heights=&quot;70px&quot; perrow=&quot;5&quot;&gt;
Attēls:P86 beles.JPG‎ |&lt;center&gt;&lt;small&gt;Ceļš P86 pie Daudzeses&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:P86 migla.JPG‎ |&lt;center&gt;&lt;small&gt;Ceļš P86 pie Tutēniem&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:P86 menta.JPG‎ |&lt;center&gt;&lt;small&gt;Ceļš P86 pie pagrieziena uz [[Menta (stacija)|Mentas staciju]]&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:P86 serene.JPG‎ |&lt;center&gt;&lt;small&gt;Ceļš P86 pie Sērenes&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Zalves pagastnams.jpg|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Ceļš P86 un Zalves pagastnams&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:zalve4.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Ceļš P86 pie Zalves&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:P86 erberge.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Pagrieziens uz Ērberġi pie Zalves&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:P86 Neretas pagr.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Ceļa P86 pēdējais kilometrs pie Kalniešiem&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:P86 Viesite.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Autobusa pietura &quot;Viesītes upe&quot;&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:cela meistars.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Autobusa pietura &quot;Ceļa meistars&quot; pie Zalves&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:P86 Zalve.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Ceļš P86 Zalvē&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:P86 ziema.jpg|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Ceļš P86 ziemā&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:P86 neretas pagasts.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Ceļš P86 starp Zalvi un Kalniešiem&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:P86 daudzeva.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Ceļš P86 pie Daudzevas&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Ceļš P86 pie Daudzeses.jpg|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Ceļš P86 pie Daudzeses ziemā&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Pagr uz vertuziem.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Pagrieziens uz [[Vērtūži]]em&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}

{{Latvijas reģionālie autoceļi}}

[[Kategorija:Valsts reģionālie autoceļi|P086]]</text>
      <sha1>27xhcw25g0kmo6fq7fnlj3qa6a2jvei</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Latvijas Republikas Zemkopības ministrija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>133925</id>
    <revision>
      <id>3662504</id>
      <parentid>3636673</parentid>
      <timestamp>2022-07-29T06:45:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>LVMI Silava</username>
        <id>72224</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Padotībā esošās iestādes */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4391" xml:space="preserve">{{Infobox Government agency
|agency_name     = Latvijas Republikas Zemkopības ministrija
|logo            = Latvijas Zemkopības ministrijas logo.JPG
|logo_width      = 200px
|logo_caption    = Ministrijas logo
|seal            = 
|seal_width      = 
|seal_caption    = 
|picture         = 
|picture_width   = 
|picture_caption = 
|agency_type     = Ministrijas
|formed          = 
|date1           = 
|date1_name      = 
|date2           = 
|date2_name      = 
|preceding1      = 
|preceding2      = 
|dissolved       = 
|superseding     = 
|jurisdiction    = 
|headquarters    = [[Republikas laukums|Republikas laukums 2]], [[Rīga]]
|coordinates    = {{coord|56.9544|24.0993|type:landmark_region:LV-RIX|display=inline,title}}
|employees       = 206&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://visasalgas.com/valsts-iestades/zemkopibas-ministrija/atalgojums|title=2019.gada janvārī izmaksātais atalgojums {{!}} Zemkopības ministrija|website=VisasAlgas.com|access-date=2021-04-15}}&lt;/ref&gt;
|budget          = 
|minister1_name  = [[Kaspars Gerhards]]
|minister1_pfo   = [[Latvijas zemkopības ministrs|zemkopības ministrs]]
|chief2_name     = 
|chief2_position = 
|chief3_name     = 
|chief3_position = 
|parent_agency   = 
|child1_agency   = 
|child2_agency   = 
|website         = {{URL|zm.gov.lv}}
|footnotes       = 
}}
'''Latvijas Republikas Zemkopības ministrija''' ir vadošā [[valsts]] pārvaldes iestāde, kas izstrādā un realizē [[Latvijas Republika]]s politiku lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā. Ministrijas darbu vada [[valsts sekretārs (Latvija)|valsts sekretārs]], bet politiskā līmenī nozari pārstāv [[Latvijas Republikas zemkopības ministrs]]. 
Zemkopības ministrija ir atbildīga par Latvijas lauksaimniecību, meža nozari, zivsaimniecību un arī lauku attīstību.

== Vēsture ==
Izveidota pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 1990. gada 31. jūlijā ar [[Latvijas Republikas Ministru padome]]s lēmumu kā '''Latvijas Republikas Lauksaimniecības ministrija''', kas koordinēja agrārās reformas norisi un pāreju uz tirgus cenām, atjaunoja [[kadastrs|kadastru]] sistēmu. 

1993. gada 1. augustā Latvijas Republikas Lauksaimniecības ministrija tika pārdēvēta par Latvijas Republikas Zemkopības ministriju.  Ministrijas struktūrā saglabājās augkopības, lopkopības un mehanizācijas nodaļas.
1997. gada februārī tika izveidots Lauksaimniecības stratēģijas un kooperācijas departaments, Produkcijas kvalitātes vadības departaments, Tirgus politikas departaments un Valsts īpašuma uzskaites un saglabāšanas departaments. 
2000. gada sākumā izveidoja Lauku atbalsta dienestu (LAD) ar reģionālās lauksaimniecības pārvaldēm.&lt;ref&gt;[https://www.zm.gov.lv/zemkopibas-ministrija/statiskas-lapas/par-ministriju/vesture?nid=937#jump zm.gov.lv]&lt;/ref&gt;

== Struktūra ==
* Lauksaimniecības departaments, 
* Meža departaments, 
* Zivsaimniecības departaments, 
* Veterinārais un pārtikas departaments, 
* Starptautisko lietu un stratēģijas analīzes departaments, 
* Juridiskais departaments, 
* Budžeta un finanšu departaments, 
* Lauku attīstības atbalsta departaments, 
* Tirgus un tiešā atbalsta departaments, 
* Administratīvais departaments.

== Padotībā esošās iestādes ==
{{Pamatraksts|Valsts pārvaldes iestādes Latvijā}}
* Lauku atbalsta dienests (LAD)
* [[Valsts meža dienests]] (VMD)
* Valsts augu aizsardzības dienests
* Lauksaimniecības datu centrs (LDC)
* [[Latvijas Lauksaimniecības universitāte]]
* Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra
* [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts &quot;Silava&quot;]]
* Pārtikas un veterinārais dienests (PVD)
* [[BIOR|Valsts zinātniskais institūts &quot;Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības vides zinātniskais institūts BIOR&quot;]]

==== Kapitālsabiedrības ====
* VSIA Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi (ZMNĪ)
*VSIA Meliorprojekts
*SIA Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs
*[[Latvijas valsts meži|AS Latvijas valsts meži]] (konsolidēts)
*[[Jaunmoku pils|SIA Jaunmoku pils]]

== Skatīt arī ==
* [[Zemkopības ministrijas augstceltne]]

== Ārējās saites ==
* [http://www.zm.gov.lv/ Latvijas Republikas Zemkopības ministrijas oficiālā mājaslapa]

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{Latvija-aizmetnis}}

[[Kategorija:Latvijas Republikas ministrijas|Zemkopiba]]
[[Kategorija:Lauksaimniecība Latvijā]]</text>
      <sha1>egubznj6ro6nhsw7hkpil0k025vqil6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>NanoSail-D</title>
    <ns>0</ns>
    <id>135056</id>
    <revision>
      <id>3662484</id>
      <parentid>3450218</parentid>
      <timestamp>2022-07-29T05:59:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3303" xml:space="preserve">'''NanoSail-D''' ir [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] [[saules bura]]s demonstrators, kuru izstrādāja [[Eimsa pētījumu centrs]] un [[Māršala kosmisko lidojumu centrs]]. Pirmais eksemplārs tika zaudēts nesēja kļūmes dēļ 2008. gadā. Otrais tika palaists {{dat|2010|11|20||bez}}, tas veiksmīgi izvērsa buru {{dat|2011|1|20||bez}}.

''NanoSail-D'' starta konfigurācijā ir trīs [[CubeSat]] lieluma pavadonis ar sānu malām 30 × 10 × 10 cm un 4 kg masu.&lt;ref name=&quot;gsp&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://space.skyrocket.de/doc_sdat/nanosail-d.htm|title=NanoSail D|last=Krebs|first=Gunter|work=Gunter's Space Page|accessdate=2010-12-18|language=angliski}}&lt;/ref&gt; Pēc buras izvēršanas tās laukums ir 10 m³. Bura veidota no polimēra CP1, kas nav biezāks par zīdpapīru.

Pavadonis paredzēts septiņu dienu misijai zemā ģeocentriskā orbītā. Tas darbotos tik ilgi, kamēr izsīktu elektroenerģija. Viens no projekta uzdevumiem bija demonstrēt iespēju mazā konteinerā sapakot un izvērst lielu buras struktūru, kuru nākotnē varētu izmantot lielu struktūru izvēršanai kosmosā, piemēram, sakaru antenas, saules baterijas paneļi u.c.

== Pirmais eksemplārs ==
Pirmais ''NanoSail-D'' eksemplārs tika palaists {{dat|2008|8|3}} 03:34 [[Universālais koordinētais laiks|UTC]] no [[Omelekas sala]]s ar nesējraķeti [[Falcon 1]] kā sekundārā krava. Divas minūtes pēc starta otrā pakāpe atdalījās, bet pirmā pakāpe sadūrās ar otro. Rezultātā raķete novirzījās no kursa un nespēja sasniegt orbītu. Raķetes otrā pakāpe ar derīgo kravu iekrita Klusajā okeānā.

== Otrais eksemplārs ==
{{galvenais|Nanosail-D2}}
Uz zemes palikušais otrais rezerves eksemplārs tika sagatavots kosmiskajai misijai. Tas orbītā tika palaists {{dat|2010|11|20}} 01:25 UTC no Kodiakas salas ar nesējraķeti [[Minotaur IV]] pavadoņa [[FASTSAT]] sastāvā. {{dat|2010|12|6|bez}} 06:31 UTC tika dota komanda atdalīt saules buru no ''FASTSAT'', bet tomēr tas neatdalījās. 
Pavisam negaidīti {{dat|2011|1|19||bez}} ''NanoSail-D'' tika izmests. Pēc [[Taimeris|taimera]] komandas saules bura atvērās 20. janvārī aptuveni 03:00 UTC.&lt;ref&gt;[http://www.nasa.gov/mission_pages/smallsats/11-010.html NASA's First Solar Sail NanoSail-D Deploys in Low-Earth Orbit] NASA Marshall Space Flight Center 2011-01-21 {{en ikona}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://science.nasa.gov/science-news/science-at-nasa/2011/24jan_solarsail/ Solar Sail Stunner] Dr. Tony Phillips, Science@NASA, 2011-01-24 {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
Pavadoņa baterija nebija uzlādējama un nebija paredzēta ilgai misijai, tā pamazām izlādējās. 21. janvārī 13:54 UTC tika uztverts pēdējais signāls no ''NanoSail-D''.&lt;ref&gt;[http://nanosaild.engr.scu.edu/dashboard.htm Aktuālā informācija no nanosaild.engr.scu.edu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110720042302/http://nanosaild.engr.scu.edu/dashboard.htm |date={{dat|2011|07|20||bez}} }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.nasa.gov/mission_pages/smallsats/nanosaild.html ''NanoSail-D'' NASA mājaslapā] {{en ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20110720042302/http://nanosaild.engr.scu.edu/dashboard.htm NanoSail-D2 sekošanas dati] {{en ikona}}

[[Kategorija:Saules buras]]</text>
      <sha1>98r29urimu5t57w9q2d7w94d279o6oj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Bobs Petits</title>
    <ns>0</ns>
    <id>136500</id>
    <revision>
      <id>3662220</id>
      <parentid>3345691</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T16:06:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: {{cite web → {{tīmekļa atsauce using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8821" xml:space="preserve">{{Basketbolista infokaste
 |            vārds = Bobs Petits
 |       vārds_orig = ''Bob Pettit''
 |           attēls = 
 |          att_izm = 
 |         paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |      pilns vārds = 
 |           dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1932|12|12}}
 |          dz_viet = {{Vieta|ASV|Luiziāna|Batonrūža}}
 |          mir_dat = 
 |         mir_viet = 
 |          tautība = Amerikānis
 |           garums = 206 [[centimetrs|cm]]
 |            svars = 98 [[kilograms|kg]]
 |              poz = [[Spēka uzbrucējs]]&lt;br /&gt;[[Centrs (basketbols)|Centrs]]
 |          kar_sāk = 1954
 |         kar_beig = 1965
 |             alga = 
 |          iesauka = 
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
 |       vidusskola = ''Baton Rouge High School''
 |          koledža = 
 |       augstskola = 
 |     universitāte = Luiziānas štata universitāte
 |       izgl iest1 = 
 |   izgl iest1_nos = 
 |       izgl iest2 = 
 |   izgl iest2_nos = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |              kom = 
 |           numurs = 
 |            amats = 
 |             līga = 
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |          b_klubs = 
 |           drafts = 2., pirmajā kārtā
 |          dr_gads = [[1954. gada NBA drafts|1954]]
 |          dr_līga = [[NBA]]
 |           dr_kom = [[Milvoki &quot;Hawks&quot;]]
&lt;!------ Profesionālie klubi ------&gt;
 |         kl_sez 1 = 1954—1965
 |          klubs 1 = [[Atlantas &quot;Hawks&quot;|Milvoki/Sentluisas &quot;Hawks&quot;]]
&lt;!------ Karjeras statistika ------&gt;
 |   karj stat līga = 
 |      karj stat 1 = 
 | karj stat 1_dati = 
 |      karj stat 2 = 
 | karj stat 2_dati = 
 |      karj stat 3 = 
 | karj stat 3_dati = 
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |       taut_sez 1 = 
 |           taut 1 = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |       sasniegumi = 
* [[NBA čempioni|NBA čempions]] ({{nbafy|1958}})
* 2× [[NBA Most Valuable Player Award|NBA sezonas vērtīgākais spēlētājs]] ({{nbay|1955|end}}, {{nbay|1958|end}})
* 4× [[NBA All-Star Game Most Valuable Player Award|NBA Visu zvaigžņu spēles MVP]] ({{nasg|1956}}, {{nasg|1958}}–{{nasg|1959}}, {{nasg|1962}})
* 11× [[NBA All-Star spēle]] ({{nasg|1955}}–{{nasg|1965}})
* [[NBA Rookie of the Year Award|NBA sezonas labākais debitants]] ({{nbay|1954|end}})
* 10× [[All-NBA Team|NBA simboliskā pirmā izlase]] ({{nbay|1954|end}}–{{nbay|1963|end}})
* [[All-NBA Second Team|NBA simboliskā otrā izlase]] ({{nbay|1964|end}})
* 2× [[List of National Basketball Association season scoring leaders|NBA sezonas rezultatīvākais spēlētājs]] ({{nbay|1956|end}}, {{nbay|1958|end}})
* [[50 izcilākie NBA spēlētāji]]
 |           aģenti = 
 |            slavz = [[Basketbola slavas zāle]] (1970)
 |          dzimums = 
 |        atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |    rādīt_medaļas = 
 |      headercolor = 
 |   medaltemplates = 
}}
'''Bobs Petits''' ({{val|en|Robert E. Lee &quot;Bob&quot; Pettit Jr.}}; dzimis {{dat|1932|12|12}} [[Batonrūža|Batonrūžā]], [[Luiziāna|Luiziānas štatā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]) ir bijušais amerikāņu [[basketbolists]]. Viņš bija pirmais [[NBA sezonas vērtīgākais spēlētājs|NBA sezonas vērtīgākais spēlētāja]] balvas ieguvējs (1956. gads), kopumā šo balvu saņēmis 2 reizes. Savas 11 gadus ilgās profesionāļa karjeras laikā spēlēja [[Atlantas &quot;Hawks&quot;|Milvoki/Sentluisas &quot;Hawks&quot;]] kluba sastāvā. [[1954. gada NBA drafts|1954. gada NBA draftā]] viņu ar kopējo 2. kārtas numuru izraudzījās [[Milvoki &quot;Hawks&quot;]]. 1958. gadā viņš kļuva par [[NBA čempioni|NBA čempionu]], 11 reizes ir piedalījies [[NBA All-Star spēle|Visu zvaigžņu spēlēs]]. Savā debijas sezonā tika atzīts par [[NBA labākais debitants|labāko debitantu]]. 1970. gadā uzņemts [[Basketbola slavas zāle|basketbola slavas zālē]]. 1996. gadā tika nosaukts par vienu no [[50 izcilākie NBA spēlētāji|50 izcilākajiem NBA spēlētājiem]] visā līgas vēsturē. Viņa vārdā ir nosaukts bulvāris (''Bob Pettit Boulevard'') Batonrūžā.

== Statistika NBA ==
{{NBA player statistics legend|champion=y|leader=y}}

=== Regulārā sezona ===

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;font-size:95%; text-align:right;&quot;
|-
! Year
! Team
! GP
! MPG
! FG%
! FT%
! RPG
! APG
! PPG
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;| {{nbay|1954|full=yes}}
| style=&quot;text-align:left;&quot;| Milwaukee Hawks
| 72 || 36,9 || 40,7 || 75,1 || 13,8 || 3,2 || 20,4
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;| {{nbay|1955|full=yes}}
| style=&quot;text-align:left;&quot;| St, Louis Hawks
| 72 || 38,8 || 42,9 || 73,6 || 16,2 || 2,6 || style=&quot;background:#CFECEC;&quot;|25,7*
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;| {{nbay|1956|full=yes}}
| style=&quot;text-align:left;&quot;| St, Louis Hawks
| 71 || 35,1 || 41,5 || 77,3 || 14,6 || 1,9 || 24,7
|-
|style=&quot;text-align:left;background:#afe6ba;&quot;| NBA
| style=&quot;text-align:left;&quot;| St, Louis Hawks
| 70 || 36,1 || 41,0 || 74,9 || 17,4 || 2,2 || 24,6
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;| {{nbay|1958|full=yes}}
| style=&quot;text-align:left;&quot;| St, Louis Hawks
| 72 || 39,9 || 43,8 || 75,9 || 16,4 || 3,1 || style=&quot;background:#CFECEC;&quot;|29,2*
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;| {{nbay|1959|full=yes}}
| style=&quot;text-align:left;&quot;| St, Louis Hawks
| 72 || 40,2 || 43,8 || 75,3 || 17,0 || 3,6 || 26,1
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;| {{nbay|1960|full=yes}}
| style=&quot;text-align:left;&quot;| St, Louis Hawks
| 76 || 39,8 || 44,7 || 72,4 || '''20,3''' || 3,4 || 27,9
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;| {{nbay|1961|full=yes}}
| style=&quot;text-align:left;&quot;| St, Louis Hawks
| 78 || '''42,1''' || 45,0 || 77,1 || 18,7 || '''3,7''' || '''31,1'''
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;| {{nbay|1962|full=yes}}
| style=&quot;text-align:left;&quot;| St, Louis Hawks
| 79 || 39,1 || 44,6 || 77,4 || 15,1 || 3,1 || 28,4
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;| {{nbay|1963|full=yes}}
| style=&quot;text-align:left;&quot;| St, Louis Hawks
| '''80''' || 41,2 || '''46,3''' || 78,9 || 15,3 || 3,2 || 27,4
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;| {{nbay|1964|full=yes}}
| style=&quot;text-align:left;&quot;| St, Louis Hawks
| 50 || 35,1 || 42,9 || '''82,0''' || 12,4 || 2,6 || 22,5
|-
| colspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:left;&quot; | Karjera|| 792 || 38,8 || 43,6 || 76,1 || 16,2 || 3 || 26,4
|-
|}

=== Izslēgšanas spēles ===

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;font-size:95%; text-align:right;&quot;
|-
! Year
! Team
! GP
! MPG
! FG%
! FT%
! RPG
! APG
! PPG
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[1956. gada NBA izslēgšanas spēles|1956]]
| style=&quot;text-align:left;&quot;| St, Louis Hawks
| 8 || 34,3 || 36,7 || '''84,3''' || 10,5 || 2,3 || 19,1
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[1957. gada NBA izslēgšanas spēles|1957]]
| style=&quot;text-align:left;&quot;| St, Louis Hawks
| 10 || 43,0 || 41,4 || 76,7 || 16,8 || 2,5 || 29,8
|-
|style=&quot;text-align:left;background:#afe6ba;&quot;| [[1958. gada NBA izslēgšanas spēles|1958]]†
| style=&quot;text-align:left;&quot;|  St, Louis Hawks
| 11 || 39,1 || 39,1 || 72,9 || 16,5 || 1,8 || 24,2
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[1959. gada NBA izslēgšanas spēles|1959]]
| style=&quot;text-align:left;&quot;| St, Louis Hawks
| 6 || 42,8 || 42,3 || 78,5 || 12,5 || 2,3 || 27,8
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[1960. gada NBA izslēgšanas spēles|1960]]
| style=&quot;text-align:left;&quot;| St, Louis Hawks
| '''14''' || 41,1 || 44,2 || 75,4 || 15,8 || '''3,7''' || 26,1
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[1961. gada NBA izslēgšanas spēles|1961]]
| style=&quot;text-align:left;&quot;| St, Louis Hawks
| 12 || '''43,8''' || 41,2 || 75,7 || '''17,6''' || 3,2 || 28,6
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[1963. gada NBA izslēgšanas spēles|1963]]
| style=&quot;text-align:left;&quot;| St, Louis Hawks
| 11 || 42,1 || '''45,9''' || 77,8 || 15,1 || 3 || '''31,8'''
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[1964. gada NBA izslēgšanas spēles|1964]]
| style=&quot;text-align:left;&quot;| St, Louis Hawks
| 12 || 41,2 || 41,2 || 83,5 || 14,5 || 2,8 || 21,0
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[1965. gada NBA izslēgšanas spēles|1965]]
| style=&quot;text-align:left;&quot;| St, Louis Hawks
| 4 || 23,8 || 36,6 || 80,0 || 6 || 2 || 11,5
|-
| colspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:left;&quot; | Karjera
| 88 || 40,3 || 41,8 || 77,4 || 14,8 || 2,7 || 25,5
|}
Source:&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Bob Pettit|publisher=Basketball-Reference|url=https://www,basketball-reference,com/players/p/pettibo01,html|accessdate=February 25, 2020}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Basketbola profili
| oficmlapa  = 
| nba        = history/players/pettit_summary.html
| br         = players/p/pettibo01.html
| sr         = 
| hooph      = hall-of-famers/tag/robert-l-bob-pettit
}}

{{ASV basketbolists-aizmetnis}}
{{NBA50}}
{{NBA25}}

{{DEFAULTSORT:Petits, Bobs}}
[[Kategorija:1932. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:ASV basketbolisti]]
[[Kategorija:Atlantas &quot;Hawks&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Basketbola centri]]
[[Kategorija:Spēka uzbrucēji]]
[[Kategorija:NBA sezonas vērtīgākie spēlētāji]]
[[Kategorija:NBA čempioni]]
[[Kategorija:Basketbola slavas zālē uzņemtie]]</text>
      <sha1>m4b2njox6vcjwx9yumo0emqooojjv1k</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>1981. gada NHL drafts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>136885</id>
    <revision>
      <id>3662041</id>
      <parentid>3353945</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T15:25:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* 6. kārta */sīkumi, replaced: {{hokejs-stub}} → {{Hokejs-aizmetnis}} using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1450" xml:space="preserve">'''1981. gada NHL drafts''' bija 19. [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] drafts, kurš notika [[1981]]. gada [[10. jūnijs|10. jūnijā]] [[Monreāla|Monreālā]].

== 1. kārta ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! width=30px |Nr.
! width=210px |Spēlētājs
! width=180px |Komanda
|-
|1
|{{flaga|Kanāda}} [[Deils Haverčuks]]
|[[Vinipegas &quot;Jets&quot; (agrākie)|Vinipegas &quot;Jets&quot;]]
|-
|2
|{{flaga|Kanāda}} [[Dags Smits]]
|[[Losandželosas &quot;Kings&quot;]]
|-
|3
|{{flaga|ASV}} [[Bobijs Karpentjē]]
|[[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]]
|-
|4
|{{flaga|Kanāda}} [[Rons Frensiss]]
|[[Hartfordas &quot;Whalers&quot;]]
|-
|5
|{{flaga|Kanāda}} [[Džo Sirella]]
|[[Kolorādo &quot;Rockies&quot;]]
|-
|6
|{{flaga|Kanāda}} [[Džims Benings]]
|[[Toronto &quot;Maple Leafs&quot;]]
|-
|7
|{{flaga|Kanāda}} [[Marks Hanters]]
|[[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]]
|-
|8
|{{flaga|Kanāda}} [[Grants Fūrs]]
|[[Edmontonas &quot;Oilers&quot;]]
|-
|15
|{{flaga|Kanāda}} [[Als Makinniss]]
|[[Kalgari &quot;Flames&quot;]]
|}

== 2. kārta ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! width=30px |Nr.
! width=210px |Spēlētājs
! width=180px |Komanda
|-
|40
|{{flaga|ASV}} [[Kriss Čelioss]]
|[[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]]
|}

== 6. kārta ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! width=30px |Nr.
! width=210px |Spēlētājs
! width=180px |Komanda
|-
|107
|{{flaga|Kanāda}} [[Žerārs Galāns]]
|[[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]]
|-
|113
|{{flaga|Kanāda}} [[Marks Habšeids]]
|[[Edmontonas &quot;Oilers&quot;]]
|}

{{Hokejs-aizmetnis}}
{{NHLdrafts}}

[[Kategorija:1981. gads sportā]]
[[Kategorija:NHL drafts]]</text>
      <sha1>nwoe9j5i3d2c1muk1ntvyaesal2t042</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Labākā filma (Oskars)</title>
    <ns>10</ns>
    <id>139355</id>
    <revision>
      <id>3662280</id>
      <parentid>3592454</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T16:24:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* top */sīkumi, replaced: Vestsaidas stāsts (filma) → Vestsaidas stāsts (1961. gada filma) using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4567" xml:space="preserve">{{Navbox 
| name       = Labākā filma (Oskars)
| title      = [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s ieguvēji nominācijā &quot;[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]&quot;
| state      = {{{state|autocollapse}}}
| bodyclass  = hlist
| titlestyle = background-color: #EEDD82;
| groupstyle = background-color: #EEDD82;
| belowstyle = background-color: #EEDD82;

| group1     = 1928—1940
| list1      = 
* ''[[Wings]]'' (1928)
* &quot;[[Brodvejas melodija]]&quot; (1929)
* &quot;[[Rietumu frontē bez pārmaiņām (filma)|Rietumu frontē bez pārmaiņām]]&quot; (1930)
* &quot;[[Simarons]]&quot; (1931)
* &quot;[[Viesnīca (filma)|Viesnīca]]&quot; (1932)
* &quot;[[Kavalkāde (1933. gada filma)|Kavalkāde]]&quot; (1933)
* &quot;[[Tas notika kādā naktī]]&quot; (1934)
* &quot;[[Dumpis uz &quot;Bounty&quot;]]&quot; (1935)
* &quot;[[Dižais Zigfelds]]&quot; (1936)
* &quot;[[Emīla Zolā dzīve]]&quot; (1937)
* &quot;[[To nevar paņemt sev līdzi (filma)|To nevar paņemt sev līdzi]]&quot; (1938)
* &quot;[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]&quot; (1939)
* &quot;[[Rebeka (filma)|Rebeka]]&quot; (1940)

| group2 = 1941—1960
| list2  = 
* &quot;[[Cik zaļa bija mana ieleja (filma)|Cik zaļa bija mana ieleja]]&quot; (1941)
* &quot;[[Minivera kundze (filma)|Minivera kundze]]&quot; (1942)
* &quot;[[Kasablanka (filma)|Kasablanka]]&quot; (1943)
* &quot;[[Sava ceļa gājējs]]&quot; (1944)
* &quot;[[Zudusī nedēļas nogale]]&quot; (1945)
* &quot;[[Mūsu dzīves labākie gadi]]&quot; (1946)
* &quot;[[Džentlmeņu vienošanās]]&quot; (1947)
* &quot;[[Hamlets (filma)|Hamlets]]&quot; (1948)
* &quot;[[Visi karaļa vīri]]&quot; (1949)
* &quot;[[Viss par Ievu]]&quot; (1950)
* &quot;[[Amerikānis Parīzē]]&quot; (1951)
* &quot;[[Lieliskākā izrāde uz zemes]]&quot; (1952)
* &quot;[[No šejienes līdz bezgalībai]]&quot; (1953)
* &quot;[[Ostā]]&quot; (1954)
* &quot;[[Mārtijs (filma)|Mārtijs]]&quot; (1955)
* &quot;[[80 dienās apkārt zemeslodei (1956. gada filma)|80 dienās apkārt zemeslodei]]&quot; (1956)
* &quot;[[Tilts pār Kvai upi]]&quot; (1957)
* &quot;[[Žižī (1958. gada filma)|Žižī]]&quot; (1958)
* &quot;[[Ben-Hurs]]&quot; (1959)
* &quot;[[Dzīvoklis (filma)|Dzīvoklis]]&quot; (1960)

| group3 = 1961—1980
| list3  = 
* &quot;[[Vestsaidas stāsts (1961. gada filma)|Vestsaidas stāsts]]&quot; (1961)
* &quot;[[Arābijas Lorenss (filma)|Arābijas Lorenss]]&quot; (1962)
* &quot;[[Toms Džonss (filma)|Toms Džonss]]&quot; (1963)
* &quot;[[Mana skaistā lēdija (filma)|Mana skaistā lēdija]]&quot; (1964)
* &quot;[[Mūzikas skaņas]]&quot; (1965)
* &quot;[[Cilvēks katrai situācijai (1966. gada filma)|Cilvēks katrai situācijai]]&quot; (1966)
* &quot;[[Nakts karstumā]]&quot; (1967)
* &quot;[[Oliver! (filma)|Oliver!]]&quot; (1968)
* &quot;[[Pusnakts kovbojs]]&quot; (1969)
* &quot;[[Patons (filma)|Patons]]&quot; (1970)
* &quot;[[Franču sakarnieks]]&quot; (1971)
* &quot;[[Krusttēvs (filma)|Krusttēvs]]&quot; (1972)
* &quot;[[Dzelonis (filma)|Dzelonis]]&quot; (1973)
* &quot;[[Krusttēvs 2]]&quot; (1974)
* &quot;[[Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu (filma)|Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu]]&quot; (1975)
* &quot;[[Rokijs]]&quot; (1976)
* &quot;[[Enija Hola]]&quot; (1977)
* &quot;[[Briežu mednieks]]&quot; (1978)
* &quot;[[Krāmers pret Krāmeri]]&quot; (1979)
* &quot;[[Parastie cilvēki]]&quot; (1980)

| group4 = 1981—2000
| list4  = 
* &quot;[[Liesmu rati]]&quot; (1981)
* &quot;[[Gandijs (filma)|Gandijs]]&quot; (1982)
* &quot;[[Mīlestības apliecinājumi]]&quot; (1983)
* &quot;[[Amadejs]]&quot; (1984)
* &quot;[[Prom no Āfrikas]]&quot; (1985)
* &quot;[[Armijas vads]]&quot; (1986)
* &quot;[[Pēdējais imperators]]&quot; (1987)
* &quot;[[Lietus cilvēks]]&quot; (1988)
* &quot;[[Deizijas kundzes šoferis]]&quot; (1989)
* &quot;[[Dejas ar vilkiem]]&quot; (1990)
* &quot;[[Jēru klusēšana]]&quot; (1991)
* &quot;[[Nepiedots]]&quot; (1992)
* &quot;[[Šindlera saraksts]]&quot; (1993)
* &quot;[[Forests Gamps]]&quot; (1994)
* &quot;[[Drošsirdis]]&quot; (1995)
* &quot;[[Angļu pacients (filma)|Angļu pacients]]&quot; (1996)
* &quot;[[Titāniks (filma)|Titāniks]]&quot; (1997)
* &quot;[[Iemīlējies Šekspīrs]]&quot; (1998)
* &quot;[[Amerikāņu skaistums]]&quot; (1999)
* &quot;[[Gladiators (filma)|Gladiators]]&quot; (2000)

| group5 = 2001—2020
| list5  = 
* &quot;[[Brīnišķais prāts]]&quot; (2001)
* &quot;[[Čikāga (filma)|Čikāga]]&quot; (2002)
* &quot;[[Gredzenu pavēlnieks: Karaļa atgriešanās]]&quot; (2003)
* &quot;[[Miljons dolāru mazulīte]]&quot; (2004)
* &quot;[[Sadursme (2004. gada filma)|Sadursme]]&quot; (2005)
* &quot;[[Atkritēji]]&quot; (2006)
* &quot;[[Kur sirmgalvjiem nav vietas]]&quot; (2007)
* &quot;[[Graustu miljonārs]]&quot; (2008)
* &quot;[[Sapieris (filma)|Sapieris]]&quot; (2009)
* &quot;[[Karaļa runa]]&quot; (2010)
* &quot;[[Mākslinieks (filma)|Mākslinieks]]&quot; (2011)
* &quot;[[Argo (filma)|Argo]]&quot; (2012)
* &quot;[[12 gadi verdzībā]]&quot; (2013)
* &quot;[[Putncilvēks]]&quot; (2014)
* &quot;[[Uzmanības centrā]]&quot; (2015)
* &quot;[[Mēnessgaisma]]&quot; (2016)
* &quot;[[Ūdens forma]]&quot; (2017)
* &quot;[[Ceļvedis]]&quot; (2018)
* &quot;[[Parazīts (filma)|Parazīts]]&quot; (2019)
* &quot;[[Klejotāju zeme]]&quot; (2020)

| group6 = 2021—pašlaik
| list6  =
* &quot;[[CODA]]&quot; (2021)
}}&lt;noinclude&gt;
{{collapsible option}}

[[Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvējas filmas| ]]
[[Kategorija:Navigācijas veidnes]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>igzk7dqb4bh4v3265v4wleuehog8abj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Bikava</title>
    <ns>0</ns>
    <id>139984</id>
    <revision>
      <id>3662211</id>
      <parentid>3357364</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T16:03:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* top */sīkumi, replaced: ref&gt;. → ref&gt; (2), .gad → . gad (4), .janvār → . janvār (3) using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3333" xml:space="preserve">{{Cita nozīme|pašreizēju pastāvošo apdzīvotu vietu ar tādu nosaukumu|apdzīvotu vietu ar agrāku tādu nosaukumu|Gaigalava}}
{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Bikava
| settlement_type = skrajciems
| image_skyline = Gaigalavas baznīca 2000-07-28.jpg
| image_caption = [[Bikovas Vissvētās Jēzus Sirds Romas katoļu baznīca]]
| pushpin_map = Latvia
| pushpin_label_position = left
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_type1 = Novads
| subdivision_type2 = Pagasts
| subdivision_name = {{LAT}}
| subdivision_name1 = [[Rēzeknes novads]]
| subdivision_name2 = [[Gaigalavas pagasts]]
| established_title = &lt;!-- Pirmoreiz minēts --&gt;
| established_date = &lt;!-- datums, kad pirmoreiz minēts --&gt;
| established_title2 = 
| established_date2 = 
| area_total_km2 = 
| area_land_km2 = &lt;!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --&gt;
| population_as_of = 2020
| population_footnotes = &lt;ref&gt;http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=119583&lt;/ref&gt;
| population_total = 77
| population_density_km2 = &lt;!-- apdzīvotības blīvums --&gt;
| latd = 56
| latm = 44
| lats = 15
| latNS = N
| longd = 27
| longm = 04
| longs = 01
| longEW = E
| elevation_footnotes = &lt;!-- piezīmes par augstumu vjl --&gt;
| elevation_m = &lt;!-- augstums vjl (var ņemt no Google Earth) --&gt;
| website = &lt;!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --&gt;
| postal_code_type = Pasta nodaļa
| postal_code = LV-4618 Gaigalava
| footnotes = &lt;!-- specpiezīmes --&gt;
}}

'''Bikava''' ({{val-ltg|Bykova}}) ir [[skrajciems]] [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novada]] [[Gaigalavas pagasts|Gaigalavas pagastā]],&lt;ref&gt;[http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=119583&amp;p_back=0** LĢIA vietvārdu datubāze]&lt;/ref&gt; [[Krēsle (upe)|Krēsles]] upes krastā. Ciems ir pilnībā saplūdis ar blakus esošo pagasta centru [[Gaigalava|Gaigalavu]].&lt;ref&gt;[https://www.kadastrs.lv/varis/100381076?type=street# Meža ielas numerācija Gaigalavā. Valsts zemes dienests]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.kadastrs.lv/varis/100438226?type=street# Meža ielas numerācija Bikavā. Valsts zemes dienests]&lt;/ref&gt; Ciemā atrodas [[Bikovas Vissvētās Jēzus Sirds Romas katoļu baznīca]], kas tāpat kā Bikavas muiža&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://rezeknesnovads.lv/bikovas-muiza/|title=Bikovas muiža|last=|first=|website=rezeknesnovads.lv|access-date=2021. gada 4. janvārī|date=|archive-date={{dat|2019|12|30||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20191230165147/http://rezeknesnovads.lv/bikovas-muiza/}}&lt;/ref&gt; (tās apbūve, parks, pārvaldnieka māja) ir vietējās nozīmes [[arhitektūras piemineklis]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://is.mantojums.lv/?id=&amp;title=&amp;type_group=&amp;value_group=&amp;dating=&amp;address=Gaigalavas+pagasts&amp;region=2|title=Gaigalavas pagasta kultūras pieminekļi|last=|first=|website=is.mantojums|access-date=2021. gada 4. janvārī|date=}}&lt;/ref&gt; Bikovas muižā kopš 1937. gada atrodas Gaigalavas pamatskola.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://skola.gaigalava.lv/history|title=Gaigalavas pamatskola|last=|first=|website=skola.gaigalava.lv|access-date=2021. gada 4. janvārī|date=|archive-date={{dat|2020|10|22||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20201022181452/http://skola.gaigalava.lv/history}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}}

{{Gaigalavas pagasta ciemi}}</text>
      <sha1>81lhoxhf19qmqhs20pmrp52gv3to5d3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Anrī Bekerels</title>
    <ns>0</ns>
    <id>140679</id>
    <revision>
      <id>3662148</id>
      <parentid>3652455</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T15:45:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: {{cite web → {{tīmekļa atsauce using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4537" xml:space="preserve">{{Zinātnieka infokaste
|        platums = 
|          vārds = Anrī Bekerels
|     vārds_orig = ''Henri Becquerel''
|         attēls = Paul Nadar - Henri Becquerel.jpg
|     att_izmērs = 200px
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1852
|     dz_mēnesis = 12
|       dz_diena = 15
|       dz_vieta = {{Vieta|Francija|Parīze}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 1908
|      m_mēnesis = 8
|        m_diena = 25
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = [[franči|francūzis]]
|        dzimums = 
|         vecāki = [[Aleksandrs Edmonds Bekerels]]
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = [[Žans Bekerels]]
|       paraksts = Henri Becquerel signature.svg
|   darba_vietas = 
|     alma_mater = 
|        zinātne = [[fizika]], [[ķīmija]]
|    pasniedzēji = 
|       studenti = [[Marija Sklodovska-Kirī]]
|     sasniegumi = [[radioaktivitāte]]s atklāšana
|    apbalvojumi = [[Nobela prēmija fizikā]] (1903)
|       piezīmes = 
|    kategorijas = nē
}}

'''Antuāns Anrī Bekerels''' ({{val-fr|Antoine Henri Becquerel}}; dzimis {{dat|1852|12|15}}, miris {{dat|1908|8|25}}) bija franču fiziķis. [[1903]]. gadā viņš kopā ar [[Pjērs Kirī|Pjēru Kirī]] un [[Marija Sklodovska-Kirī|Mariju Sklodovsku-Kirī]] saņēma [[Nobela prēmija fizikā|Nobela prēmiju fizikā]] par spontānās [[radioaktivitāte]]s atklāšanu.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=The Nobel Prize in Physics 1903 |publisher=Nobel Foundation |url=http://nobelprize.org/nobel_prizes/physics/laureates/1903/index.html}}&lt;/ref&gt;

Anrī tēvs [[Aleksandrs Edmonds Bekerels]] (''Alexander Edmond'') bija praktiskās fizikas profesors un veica pētījumus par [[Saules starojums|Saules starojumu]] un [[fosforescence|fosforescenci]], savukārt vectēvs [[Antuāns Sezārs Bekerels]] (''Antoine César'') izgudroja [[elektrolīts|elektrolītisku]] metodi, kā atdalīt [[metāls|metālus]] no to [[rūda|rūdām]].&lt;ref&gt;{{en ikona}} {{tīmekļa atsauce | url= http://nobelprize.org/nobel_prizes/physics/laureates/1903/becquerel.html | title= Biography of Antoine Henri Becquerel | publisher= The Nobel Foundation | accessdate= 2011-02-01}}&lt;/ref&gt; Arī Anrī dēls [[Žans Bekerels]] (''Jean'') ceturtajā paaudzē bija fiziķis.

[[Radioaktivitāte|Radioaktivitāti]] Bekerels nejauši atklāja [[1896]]. gadā, kad pētīja Saules [[gaisma]]s iedarbību uz dažādiem luminiscējošiem materiāliem. Viens no šiem materiāliem bija [[urāns (elements)|urāna]] sāļu ([[kālija uranilsulfāts|kālija uranilsulfāta]]) kristālu plāksnītes. Viņš šīs plāksnītes ietina melnā papīrā uz [[fotoplate]]s un novietoja Saules gaismā. Kārtējo reizi veicot sagatavošanās darbus, debesis apmācās, un Bekerels nolēma eksperimentu pārtraukt, novietojot sagatavoto materiālu atvilktnē. Pēc divām dienām viņš attīstīja fotoplati, necerot iegūt labu uzņēmumu, bet izrādījās, ka uz fotoplates bija redzams ass zīmējums. Viņš tūlīt pievērsās urāna plāksnīšu pētīšanai tumsā, un atklāja, ka tās emitē starojumu, kas vēlāk tika nosaukts par radioaktivitāti.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce |title= Fizikas un tehnikas vēstures lappuses |last= Rēvalds |first= Valdis |year= 2006 |publisher= Latvijas Universitāte |location= |isbn= 9984-802-20-5 |page= 308 |pages= |url= }}&lt;/ref&gt;

Anrī Bekerela vārdā ir nosaukta [[Starptautiskā mērvienību sistēma|Starptautiskās mērvienību sistēmas]] radioaktivitātes mērvienība [[bekerels]] (Bq).

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/physics/laureates/1903/becquerel-bio.html Anrī Bekerela biogrāfija Nobela prēmijas oficiālajā mājaslapā] {{en ikona}}

{{cilvēks-aizmetnis}}
{{fizika-aizmetnis}}

{{kastes sākums}}
{{s-balvas}}
{{Amatu secība | pirms = [[Hendriks Lorencs]]&lt;br /&gt;[[Pīters Zēmanis]] | virsraksts = [[Nobela prēmija fizikā]]&lt;br /&gt;kopā ar [[Pjērs Kirī|Pjēru Kirī]] un [[Marija Sklodovska-Kirī|Mariju Sklodovsku-Kirī]] | periods = [[1903. gads|1903]] | pēc = [[Džons Strats]]}}
{{kastes beigas}}

{{Nobela prēmijas laureāti fizikā}}
{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Bekerels, Anri}}
[[Kategorija:1852. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1908. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Parīzē dzimušie]]
[[Kategorija:Franču fiziķi]]
[[Kategorija:Franču ķīmiķi]]
[[Kategorija:Nobela prēmijas laureāti fizikā]]</text>
      <sha1>mdx2gkllf8iz0qod9p0o3agp0spzwp0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Blūms</title>
    <ns>0</ns>
    <id>141675</id>
    <revision>
      <id>3662218</id>
      <parentid>3545628</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T16:06:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: ref&gt;, → ref&gt; using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1121" xml:space="preserve">'''Blūms''' ir vācu/ebreju ({{val-yi|''blum''}} — 'zieds') vai arī [[anglosakši|anglosakšu]] ({{val-ang|bloma}} — '[dzelzs] stienis') cilmes uzvārds,&lt;ref&gt;[http://www.surnamedb.com/Surname/Bloom Surname Database: Bloom Last Name Origin] {{en ikona}}&lt;/ref&gt; kas sastopams arī Latvijā (siev. dz. '''Blūma'''). Cilvēki ar šo uzvārdu:

* [[Elmārs Blūms]] (1936) — latviešu fiziķis;
* [[Haimens Blūms]] (''Hyman Bloom'', 1913-2009) - Latvijā dzimis amerikāņu gleznotājs;
* [[Jānis Blūms]]:
** [[Jānis Blūms (mūziķis)]] (1936–1986), latviešu mūziķis;
** [[Jānis Blūms (basketbolists)]] (1982) — latviešu basketbolists;
* [[Kārlis Blūms]] (''Carl Blum'', 1841-1906) — luterāņu mācītājs;
* [[Leons Blūms]] (''Léon Blum'', 1872-1950) — franču politiķis;
* [[Mārtiņš Blūms]] (1995) — Latvijas riteņbraucējs;
* [[Orlando Blūms]] (''Orlando Bloom'', 1977) — angļu aktieris;
* [[Rafaels Blūms]] (1914–1998), Latvijas ebreju žurnālists.
== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Nozīmju atdalīšana}}

[[Kategorija:Vācu uzvārdi]]
[[Kategorija:Anglosakšu uzvārdi]]</text>
      <sha1>fcgfs9ds4sac8p0vqf9dh6rex5ravua</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Karaļa runa</title>
    <ns>0</ns>
    <id>142082</id>
    <revision>
      <id>3662266</id>
      <parentid>3617838</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T16:22:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Ārējās saites */sīkumi, replaced: {{oficiālā mājaslapa| → {{Oficiālā tīmekļa vietne| using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5856" xml:space="preserve">{{Filmas infokaste
| nosaukums latviski = Karaļa runa
| attēls = Kings speech ver3.jpg
| att_izm = 
| paraksts = 
| nosaukums oriģinālvalodā = ''The King's Speech''
| žanrs = vēsturiska drāma
| režisors = [[Toms Hūpers]]
| producents = * Jans Kenings
* Emīls Šermans
* Gerets Anvins
* [[Džefrijs Rašs]]
| scenārija autors = [[Deivids Seidlers]]
| galvenajās lomās = * [[Kolins Fērts]]
* [[Džefrijs Rašs]]
* [[Helēna Bonema Kārtere]]
* [[Maikls Gembons]]
* [[Gajs Pērss]]
* [[Timotijs Spols]]
* [[Dereks Džekobi]]
* [[Dženifere Ehle]]
| mūzika = [[Aleksandrs Desplats]]
| operators = Denijs Koens
| montāža = Teriks Anvars
| studija = * ''[[See-Saw Films]]''
* ''Bedlam Productions''
| izplatītājs = * ''[[Paramount Pictures]]'' &lt;small&gt;(Austrālija)&lt;/small&gt;
* ''[[The Weinstein Company]]'' &lt;small&gt;(ASV)&lt;/small&gt;
* ''[[Momentum Pictures]]'' &lt;small&gt;(Lielbritānija)&lt;/small&gt;
| izdošanas laiks = {{filmas datums|2010|12|23}}
| ilgums = 118 minūtes
| valsts = {{GBR}}&lt;ref&gt;Smith, N. (28 February 2011). [http://www.bbc.co.uk/news/entertainment-arts-12593892 &quot;Oscars 2011: Film Council basks in King's Speech glory&quot;]. ''[[BBC News]]''. Retrieved 28 February 2011.&lt;/ref&gt;
| valoda = [[Angļu valoda|angļu]]
| budžets = {{ASV dolārs|15 miljoni}}&lt;ref name=&quot;boxofficemojo&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://boxofficemojo.com/movies/?id=kingsspeech.htm |title=The King's Speech (2010) |publisher=Box Office Mojo |date= |accessdate=2011-02-14}}&lt;/ref&gt;
| ienākumi = {{ASV dolārs|423,9 miljoni}}&lt;ref name=&quot;boxofficemojo&quot;/&gt;
| iepriekšējā = 
| nākošā = 
| imdb = 1504320
}}
'''&quot;Karaļa runa&quot;''' ({{val|en|The King's Speech}}) ir 2010. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vēsturiskā drāma, kuras režisors ir [[Toms Hūpers]] un scenārija autors ir [[Deivids Seidlers]]. Galvenās lomas filmā atveido [[Kolins Fērts]], [[Džefrijs Rašs]], [[Helēna Bonema Kārtere]], [[Maikls Gembons]], [[Gajs Pērss]], [[Timotijs Spols]], [[Dereks Džekobi]] un [[Dženifere Ehle]].

Filma ir stāsts par [[Džordžs VI Vindzors|Džordžu VI]], kurš [[stostīšanās]] dēļ tiek iepazīstināts ar runas defektus ārstējošu speciālistu Laionelu Logu, kas viņam palīdz nestostīties. Viņi kļūst par labiem draugiem un pēc Džordža VI brāļa atteikšanās no troņa, viņš lūdz L. Logam sagatavot radio runu tautai pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]].

Filmas pirmizrāde notika {{dat|2010|9|4||bez}} ''Telluride'' filmu festivālā ASV.&lt;ref name=&quot;Hoyle&quot;&gt;{{ziņu atsauce|author=Hoyle, Ben|date={{dat|2010|9|9||bez}}|title= Story of the King who was lost for words is an Oscar favourite|work= The Times|publisher= Times Newspapers|location=London|page= 23}}&lt;/ref&gt; ASV tā tika izdota {{dat|2010|12|10||bez}}, Lielbritānijā — {{dat|2011|1|7||bez}} un Latvijā — {{dat|2011|1|21||bez}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tvnet.lv/izklaide/kino_afisa/3245 |title=Karaļa runa (The King’s Speech) |publisher=Tvnet.lv |date=2011-01-21 |accessdate=2011-11-23}}&lt;/ref&gt; &quot;Karaļa runas&quot; filmēšana galvenokārt notika [[Londona|Londonā]], kā arī citās Lielbritānijas pilsētās, laika posmā no 2009. gada decembrim līdz 2010. gada janvārim.

&quot;Karaļa runa&quot; tika nominēta 14 [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvām]], no kurām ieguva septiņas, tai skaitā kā labākā filma.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.bafta.org/awards/film/2011-film-awards,1572,BA.html |title=2011 Film Awards Winners and Nominees |publisher=Bafta.org |date= |accessdate=2011-11-23 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110110061729/http://www.bafta.org/awards/film/2011-film-awards,1572,BA.html |archivedate=2011-01-10 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|author=TVNET |url=http://www.tvnet.lv/izklaide/kino/365874-karala_runa_triumfe_britu_kinobalvu_ceremonija |title=&quot;Karaļa runa&quot; triumfē britu kinobalvu ceremonijā |publisher=Tvnet.lv |date= |accessdate=2011-11-23}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|author=DELFI |url=http://kultura.delfi.lv/news/movies/britu-kinoakademijas-balvas-ceremonija-triumfe-karala-runa.d?id=36812189 |title=Britu kinoakadēmijas balvas ceremonijā triumfē 'Karaļa runa' |publisher=Kultura.delfi.lv |date= |accessdate=2011-11-23}}&lt;/ref&gt; Tāpat tā tika nominēta divpadsmit [[83. Kinoakadēmijas balva|83. Amerikas Kinoakadēmijas balvām]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.oscars.org/awards/academyawards/83/nominees.html |title=Nominees for the 83rd Academy Awards |publisher=Oscars.org |date= |accessdate=2011-11-23}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|author=DELFI |url=http://kultura.delfi.lv/news/movies/nosauktas-oskara-nominacijas.d?id=36447263 |title=Nosauktas 'Oskara' nominācijas |publisher=Kultura.delfi.lv |date= |accessdate=2011-11-23}}&lt;/ref&gt; no kurām ieguva 4, tai skaitā kā [[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā filma]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|author=TVNET |url=http://www.tvnet.lv/izklaide/kino/367690-oskarus_sanem_ferts_portmane_un_karala_runa |title=&quot;Oskarus&quot; saņem Fērts, Portmane un &quot;Karaļa runa&quot; |publisher=Tvnet.lv |date= |accessdate=2011-11-23}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/41250/oskaru-pasniegsanas-ceremonija-triumfe-filma-karala-runa |title=&quot;Oskaru&quot; pasniegšanas ceremonijā triumfē filma &quot;Karaļa runa&quot; |publisher=Kasjauns.lv |date=2011-02-28 |accessdate=2011-11-23}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{Oficiālā tīmekļa vietne|http://kingsspeech.com/}} {{en ikona}}
{{Filmu ārējās saites}}

{{Filma-aizmetnis}}
{{Labākā filma (Oskars)}}

[[Kategorija:2010. gada filmas]]
[[Kategorija:Apvienotās Karalistes filmas]]
[[Kategorija:ASV filmas]]
[[Kategorija:Austrālijas filmas]]
[[Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvējas filmas]]
[[Kategorija:Eiropas Kino balvas ieguvējas filmas]]
[[Kategorija:BAFTA kino balvas ieguvēji (filmas)]]</text>
      <sha1>enhe7io5tanqexulfiioowkw52e5a49</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieks:Sveicējs</title>
    <ns>2</ns>
    <id>143639</id>
    <revision>
      <id>3662518</id>
      <parentid>3145901</parentid>
      <timestamp>2022-07-29T07:46:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirbins</username>
        <id>105807</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Pareizāk izklausās</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="383" xml:space="preserve">[[Sveicējam]] patīk ar visiem sveicināties, bet palīdzību labāk meklēt [[Vikipēdija:Kopienas portāls|citur]] ;)&lt;br/&gt;
Sveicējs is generating welcome messages automatically, if you need help ask [[Vikipēdija:Kopienas portāls|here]] or on your own talk page, or contact another user.

{{bot|Jaunpienācējiem|site=lv|codebase=[[:mw:Extension:NewUserMessage]]|status=active}}</text>
      <sha1>j4z6avs210u9lt9mu14leyx86bvijzs</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3662529</id>
      <parentid>3662518</parentid>
      <timestamp>2022-07-29T08:42:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Papuass</username>
        <id>88</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/Pirbins|Pirbins]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Papuass</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="371" xml:space="preserve">Sveicējam patīk ar visiem sveicināties, bet palīdzību labāk meklēt [[Vikipēdija:Kopienas portāls|citur]] ;)&lt;br/&gt;
Sveicējs is generating welcome messages automatically, if you need help ask [[Vikipēdija:Kopienas portāls|here]] or on your own talk page, or contact another user.

{{bot|Sveicējs|site=lv|codebase=[[:mw:Extension:NewUserMessage]]|status=active}}</text>
      <sha1>rnffilixle9b04czgsijd99cyj5isgo</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Austrālijas Nacionālā bibliotēka</title>
    <ns>0</ns>
    <id>145275</id>
    <revision>
      <id>3662182</id>
      <parentid>3443187</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T15:57:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: ref&gt;, → ref&gt;, .gad → . gad (4) using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="13695" xml:space="preserve">{{Bibliotēkas infokaste
| nosaukums        = Austrālijas Nacionālā bibliotēka&lt;br /&gt;National Library of Australia
| logo             = [[Attēls:NLA Canberra-01JAC.JPG|250px]]
| vieta            = [[Kanbera]], [[Austrālija]]
| dibināta         = 1960
| website          = http://www.nla.gov.au
}}
'''Austrālijas Nacionālās bibliotēkas''' uzdevums ir uzturēt un attīstīt [[Austrālija]]s kultūrvēsturisko mantojumu, aptverot vispusīgu materiālu kolekciju, kura attiecas uz [[Austrālija|Austrāliju]] un austrāliešiem. Tās krājums ietver vairāk kā 5 miljonus nosaukumu, kuros ietilpst [[grāmata]]s, [[žurnāls|žurnāli]], [[Laikraksts|laikraksti]], [[Ģeogrāfiskā karte|kartes]], mūzikas materiāli, [[manuskripts|manuskripti]], [[Attēls|attēli]], [[mutvārdu daiļrade]]s materiāli, īslaicīgās izmantošanas materiāli (angļu: ''ephemera'') un [[elektroniskie resursi]]. Lai gan tās galvenā prioritāte ir uzkrāt materiālus, kas izdoti [[Austrālija|Austrālijā]] vai par [[Austrālija|Austrāliju]], tās kolekcijās ietilpst arī citu kategoriju ārvalstu izdevumi, kuru atlasi nosaka krājuma komplektēšanas politika.&lt;ref&gt;[http://www.nla.gov.au/collect/ Collections | National Library of Australia&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt;]&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
[[Austrālija]]s nacionālajām kolekcijām ir salīdzinoši jauna [[vēsture]] - to aizsākumi meklējami ~200 gadus senā pagātnē, kad līdz ar [[Lielie ģeogrāfiskie atklājumi|Lielajiem Ģeogrāfiskajiem atklājumiem]] aizsākas eiropiešu [[kolonizācija]] [[Austrālija (kontinents)|Austrālijas kontinentā]]. Pirmo koloniju nodibina [[angļi]] 1788. gadā, un līdz pat 19. gs. vidum [[Austrālija]] bija beztiesīga katorgas zeme. 19. gs. otrajā pusē zelta drudža laikā strauji pieaug [[Austrālija]]s iedzīvotāju skaits un līdz ar to attīstās arī [[ekonomika]]. Par sistemātisku nacionālo kolekciju uzkrāšanu var sākt runāt kopš 1901. gada, kad nodibinājās Austrālijas Savienība (''Commonwealth of Australia'') un tika izveidota Parlamentārā bibliotēka (''Parliamentary Library''), kuras funkcijās atspoguļojās nacionālajām bibliotēkām raksturīgas iezīmes. Kopš tā laika bibliotēkas Austrālijas kolekcijas attīstījušās kā nācijas vissvarīgākais resurss Austrālijas kultūras mantojuma materiāliem. 1960. gadā Austrālijas Nacionālā bibliotēka formāli tiek nodalīta no Parlamentārās bibliotēkas, tās jaunā ēka galvaspilsētā [[Kanbera|Kanberā]] tiek atklāta 1968. gada augustā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nla.gov.au/library/history.html |title=History {{!}} National Library of Australia&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt; |access-date={{dat|2011|03|20||bez}} |archive-date={{dat|2011|03|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20110319033043/https://www.nla.gov.au/library/history.html }}&lt;/ref&gt;

== Nozīmīgākās kolekcijas ==
Dažas lieliskas jau noformētas kolekcijas, piederīgas [[Austrālija]]i un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] reģionam, to vidū Edvarda Augustusa Peterika (''Edward Augustus Petherick''), Sera Džona Fergusona (''Sir John Ferguson'') un Sera Reksa Nana Kivella (''Sir Rex Nan Kivell'') kolekcijas, radīja pamatbāzi Austrālijas nacionālajām kolekcijām.

=== Peterika kolekcija ===
[[Edvards Augustuss Peteriks]] (1847-1917) bija grāmatu tirgotājs, grāmatu kolekcionārs un bibliogrāfs, kurš sāka vākt materiālus piederīgus [[Austrālija]]i, [[Jaunzēlande]]i un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] reģionam apmēram 30 gadus pirms savienības nodibināšanas 1901. gadā, cerībā, ka viņa kolekcija kļūs par Austrālijas Nacionālās bibliotēkas sastāvdaļu. Apmēram 16 500 nosaukumu no šīs Peterika kolekcijas kļuva par Austrālijas nacionālās kolekcijas jeb ''Australianas'' kodolu.&lt;ref&gt;[http://www.nla.gov.au/collect/petheric.html The Petherick collection | National Library of Australia&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt;]&lt;/ref&gt;

=== Fergusona kolekcija ===
[[Džons Fergusons|Džona Fergusona]] (1881-1969) - bibliofila, kurš dzimis [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]], bet kopš 13 gadu vecuma audzis [[Austrālija|Austrālijā]] un mūžu pavadījis, kolekcionējot un aprakstot bibliotēkas materiālus, kolekcija, kas satur ap 34 000 nosaukumu ir lielākā privātā kolekcija Austrālijas Nacionālās bibliotēkas krājumā. Viņa kolekcijas [[grāmata]]s, [[manuskripts|manuskripti]] un [[Attēls|attēli]], kas piederīgi [[Austrālija]]i un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] reģionam, bibliotēkas kolekcijā tika sistemātiski iekļauti kopš 1946. gada, un šie materiāli aptver plaša spektra dokumentus, ieskaitot ļoti vecus un retus eksemplārus. Fergusona kolekcijas bagātības aprakstītas viņa darbā „Austrālijas Bibliogrāfija” septiņās daļās, tā sakārtota nodaļās par [[socioloģija|socioloģiju]], [[ekonomika|ekonomiku]], austrāliešu [[dzeja|dzeju]], [[baznīca (celtne)|baznīcu]] vēsturi, Angusa un Robertsona publikācijām (''Angus&amp;Robertson''), materiālos [[Klusā okeāna salas|Klusā okeāna salu]] dzimtajās valodās un [[karš|kara]] materiālos, kuri piederīgi [[Austrālija]]i. Viens no vecākajiem materiāliem viņa kolekcijā ir [[Džeimss Burnejs|Džeimsa Burneja]] (''James Burney'') žurnāla manuskripts [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] otrā ceļojuma uz [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]] laikā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nla.gov.au/collect/ferguson.html |title=Ferguson collection {{!}} National Library of Australia&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt; |access-date={{dat|2011|03|20||bez}} |archive-date={{dat|2011|03|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20110321154722/https://www.nla.gov.au/collect/ferguson.html }}&lt;/ref&gt;

=== Reksa Nana Kivella kolekcija ===
Viena no patiesi lieliskām Nacionālās bibliotēkas kolekcijām ir [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] dzimušā [[Rekss Nans Kivells|Reksa Nana Kivella]] (1898-1977) kolekcija, kurš lielāko sava mūža daļu pavadījis [[Londona|Londonā]] kā mākslas dīleris. Kolekcija satur ~ 15 000 nosaukumu, kuri visi ir kataloģizēti un pieejami pētniekiem. Veidojot savu kolekciju, Kivells vāca ilustrācijas, manuskriptus un drukātus materiālus par senāko [[Austrālija]]s, [[Jaunzēlande]]s un [[Klusā okeāna salas|Klusā okeāna salu]] vēsturi, kas attiecas uz šo reģionu atklāšanu, izpēti un kolonizāciju. Tajā, piemēram, ietilpst kapteiņa [[Semjuels Valliss|Semjuela Vallisa]] (''Samual Wallis'') skices, kas tapušas viņa ceļojuma pa [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]] laikā 1767. gadā, kā arī daudzi materiāli saistīti ar kapteiņa [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trīs ceļojumiem. Daudzos kolekcijās ietvertajos materiālos dokumentēts eiropiešu kolonizācijas progress šajos reģionos. Apmēram 8000 ilustrētu darbu no Kivella kolekcijas ir digitalizēti un apskatāmi tiešsaistē bibliotēkas attēlu katalogā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nla.gov.au/collect/kivell.html |title=Formed Collection - Rex Nan Kivell Collection {{!}} National Library f Australia&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt; |access-date={{dat|2011|03|20||bez}} |archive-date={{dat|2011|03|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20110321154632/https://www.nla.gov.au/collect/kivell.html }}&lt;/ref&gt;

== Bibliogrāfija ==
Austrālijas nacionālā [[bibliogrāfija]], sākotnēji iespiesta kā „Grāmatas, kas publicētas Austrālijā” un „Ikgadējais Austrālijas publikāciju katalogs” iespiestā veidā tika publicēta no 1936. gada līdz 1996. gadam. Sākumā tā tika publicēta iknedēļas (vēlāk ik pārnedēļas), ikmēneša un ikgadējos drukātos izdevumos. Ik pēc 4 mēnešiem iznāca arī apkopojošs [[mikrofiša]]s izdevums. 1988. gadā Austrālijas Nacionālā bibliotēka publicēja izdevumu „Austrālijas nacionālā bibliogrāfija, 1901-1950”, lai aizpildītu tukšumu starp Fergusona sastādīto bibliogrāfiju un Austrālijas nacionālās bibliogrāfijas aizsākumu bibliotēkas dibināšanas gadā.

Sākot ar 80. gadu vidu veidi, kādos bija pieejama iespiestā nacionālā bibliogrāfija samazinājās, ko veicināja pieaugošās iespiešanas un izplatīšanas izmaksas, kā arī [[elektroniskie resursi|elektronisko resursu]] un [[Datubāze|datubāzu]] attīstība. Ik pārnedēļas iznākošo izdevumu izdošana tika pārtraukta 1985. gadā. Ikgadējās nacionālās bibliogrāfijas izdošanu pārtrauca 1993. gadā dēļ mazā pieprasījuma pēc šī produkta. Arī ikmēneša izdevumu abonementu skaits turpināja kristies, un 1996. gadā Austrālijas Nacionālā bibliotēka nāca klajā ar paziņojumu, ka iespiestās nacionālās bibliogrāfijas izdošana tiek pārtraukta, tāpēc šobrīd tā ir pieejama tikai elektroniskā formātā kā [[Austrālijas Nacionālās Bibliogrāfijas datubāze]] jeb ANBD (''The Australian National Bibliografic Database''). Tajā ir iekļauti apraksti no vairāk kā 850 Austrālijas bibliotēkām un tā ir pieejama caur Austrālijas bibliotēku servisu (''Librarie Australia sevice'').

Sākotnēji nacionālajā bibliogrāfijā tika iekļauti tikai to dokumentu apraksti, kurus bija saņēmusi un [[kataloģizācija|kataloģizējusi]] bibliotēka, bet no 1993. gada tika iekļautas arī tās vienības, kuras nebija bibliotēkas īpašumā un kuras [[kataloģizācija|kataloģizējušas]] citas bibliotēkas. Arī ārzemju publikācijas ar [[Austrālija]]i nozīmīgu saturu vai autorību tiek pievienotas nacionālajai bibliogrāfijai, kad tiek atpazītas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nla.gov.au/ANBreport.html |title=National Library of Australia - ANB Report&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt; |access-date={{dat|2011|03|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110331143542/http://www.nla.gov.au/ANBreport.html |archivedate={{dat|2011|03|31||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Obligātais eksemplārs ==
[[Likums]] par [[obligātais eksemplārs|obligāto eksemplāru]] [[Austrālija|Austrālijā]] pastāv jau no 1912. gada,&lt;ref&gt;[http://www.ifla.org/IV/ifla65/papers/016-123e.htm National bibliography in Australia: moving into the next millennium - 65th IFLA Council and General Conference - Conference Programme and Proceedings&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt;]&lt;/ref&gt; pašreizējais spēkā esošais likums tika pieņemts 1968. gadā saskaņā ar Autortiesību likumu un vairākiem štatu likumiem, kuri nosaka, ka jebkura [[Austrālija|Austrālijā]] izdota dokumenta eksemplāram jānonāk Austrālijas Nacionālajā bibliotēkā un atbilstošajā štata bibliotēkā. Jaundienvidvelsā, Kvīnslendā un Dienvidaustrālijā obligātā eksemplāra likumdošana attiecas arī uz citām bibliotēkām un eksemplārs jāpiegādā arī tām. Obligātais eksemplārs attiecas ne tikai uz komerciālajiem izdevējiem, bet arī uz privātpersonām, klubiem, [[baznīca (celtne)|baznīcām]], asociācijām, savienībām un organizācijām. Materiālu obligātā eksemplāra nodošana ir tieša publicētāja vai autora atbildība.

Likuma noteikumi nosaka, uz kādiem materiālu tipiem attiecināms obligātais eksemplārs. Materiāls var būt [[grāmata]], [[periodisks izdevums|periodiskais izdevums]], tāds kā gadskārtējie ziņojumi, [[biļetens|biļeteni]] un tml., [[laikraksts]], [[notis]], [[Ģeogrāfiskā karte|karte]], plāns, [[diagramma]], [[tabula]], [[programma]], [[katalogs]], [[pamflets]]. Dažos štatos obligātais eksemplārs attiecas arī uz materiāliem publicētiem elektroniskā formā tādā kā [[Kompaktdisks|CD]] vai [[DVD]].

[[Obligātais eksemplārs]] attiecas uz jebkuru publicēto materiālu, un par publicētu materiāls uzskatāms, ja tā [[reprodukcija]]s kļuvušas publiski pieejamas pārdošanas vai citā ceļā. Likums arīdzan nosaka, ka materiāla kopijai jābūt tādai kopijai, kas patiešām aptver visu publicēto materiālu, un tai jābūt vislabākajai kopijai, kas jebkad publicēta. Piemēram, ja grāmata tiek izdota gan cietos vākos, gan plānos, kā obligātais eksemplārs jānodrošina izdevums cietajos vākos.

Otro vai vēlāko izdevumu kopijas nav jādepozitē, ja vien tās nesatur papildinājumus vai izmaiņas tekstā vai ilustrācijās. Ja izdevums satur papildinājumus vai izmaiņas, tad labākais no eksemplāriem ir jādepozitē. Ja [[grāmata]] tiek izdota ar citu nosaukumu vai ar izmaiņām satura rādītājā, vai, ja to izdevis cits izdevējs, grāmata uzskatāma par jaunu izdevumu, kuras eksemplārs jādepozitē. Ja bibliotēka uzzina, ka tā nav saņēmusi kāda publicēta materiāla [[obligātais eksemplārs|obligāto eksemplāru]], tai jāpieprasa šī publikācija no izdevēja. Tas nodrošina, ka ''Australianas'' kolekcija ir maksimāli pilnīga un vienlaicīgi atgādina izdevējiem par [[obligātais eksemplārs|obligātā eksemplāra]] noteikumiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nla.gov.au/services/ldeposit.html |title=Legal Deposit&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt; |access-date={{dat|2011|03|20||bez}} |archive-date={{dat|2011|03|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20110319032229/https://www.nla.gov.au/services/ldeposit.html }}&lt;/ref&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Latvijas Nacionālā bibliotēka]]
* [[Baltkrievijas Nacionālā bibliotēka]]
* [[Zviedrijas nacionālā bibliotēka]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20110314015436/https://www.nla.gov.au/ Austrālijas Nacionālās bibliotēkas tīmekļa vietne]
* [http://www.nla.gov.au/digicoll/// Austrālijas Nacionālās bibliotēkas digitālās kolekcijas]

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Austrālija]]
[[Kategorija:Nacionālās bibliotēkas]]</text>
      <sha1>cxsk2psegrns35zaeuuj5yvp3r3m4hj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2022. gads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>145584</id>
    <revision>
      <id>3662379</id>
      <parentid>3661835</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T18:59:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>/* Jūlijs */ Pols Sorvino</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="31614" xml:space="preserve">{{notiek}}
{{Cita nozīme|2022. gadu|šī gada notikumiem Latvijā|2022. gads Latvijā}}
{{Gads|2022}}
{{Gada citi notikumi|2022}}
{{Gads citos kalendāros|2022}}
'''2022. gads''' ({{Rom sk gadam|2022}}) ir parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[sestdiena|sestdienā]]. Tas ir mūsu ēras [[21. gadsimts|divdesmit pirmā gadsimta]] un [[3. tūkstošgade|trešās tūkstošgades]] 22. gads, kā arī 2. gads divdesmit pirmā gadsimta trešajā desmitgadē.

[[Apvienoto Nāciju Organizācija]] pasludinājusi 2022. gadu par starptautisko amatnieciskās zivsaimniecības un [[akvakultūra]]s gadu&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://undocs.org/A/RES/72/72|title=International Year of Artisanal Fisheries and Aquaculture|website=United Nations|access-date=February 15, 2020}}&lt;/ref&gt; un starptautisko [[stikls|stikla]] gadu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://undocs.org/A/RES/75/279|title=International Year of Glass|website=United Nations|access-date=July 17, 2021}}&lt;/ref&gt;

Tāpat kā [[2020. gads|2020]]. un [[2021. gads|2021. gadu]], arī 2022. gadu ir ļoti ietekmējusi [[COVID-19 pandēmija]]. Pasaulē sāka atcelt COVID ierobežojumus, kā rezultātā atkārtoti atvērtas starptautiskās robežas, kā arī turpinājās COVID-19 variantu parādīšanās atsevišķās pasaules valstīs. [[COVID-19 vakcīna|COVID-19 vakcīnu]] globālā izplatīšana, kas sākās 2020. gada beigās, turpinās visu šo gadu.

2022. gadā sākās [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukums Ukrainā]], kas izraisīja starptautiskus nosodījumus un sankcijas, {{nobr|13,7 miljonu}} [[ukraiņi|ukraiņu]] došanos prom no mājām ({{nobr|7,7 miljoni}} iekšzemē pārvietoto personu un {{nobr|6 miljoni}} [[bēgļi|bēgļu]]) un tas ir lielākais bruņotais konflikts [[Eiropa|Eiropā]] kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]].

== Notikumi ==

=== Janvāris ===
* [[1. janvāris]]:
** stājās spēkā brīvās tirdzniecības līgums [[Reģionālā visaptverošā ekonomiskā partnerība]], kurā apvienojušās [[Austrālija]], [[Bruneja]], [[Japāna]], [[Kambodža]], [[Ķīna]], [[Laosa]], [[Jaunzēlande]], [[Singapūra]], [[Taizeme]], [[Vjetnama]];
** [[Šveice]]s prezidenta amatā stājās [[Ignazio Kasiss]], nomainot [[Gijs Parmelēns|Giju Parmelēnu]].
* [[2. janvāris]]:
** [[Sudāna]]s premjerministrs [[Abdalla Hamdoks]] paziņoja par atkāpšanos no amata pēc tam, kad demokrātijas atbalsta protestos tika nogalināti cilvēki.
** [[Kazahstāna|Kazahstānā]] sākās masveida protesti pret gāzes cenu pieaugumu, kas izvērtās par grautiņiem visā valstī.
* [[5. janvāris]] — [[Kazahstāna]]s premjerministrs [[Askars Mamins]] paziņoja par atkāpšanos no amata, turpinoties protestiem visā valstī; par premjerministra pienākumu izpildītāju iecelts viņa vietnieks [[Elihans Smaiilovs]].
* [[7. janvāris]] — [[COVID-19 pandēmija]]: pasaulē ar [[COVID-19]] oficiāli reģistrēto saslimšanas gadījumu skaits pārsniedza 300 miljonus.
* [[10. janvāris]] — ASV veikta pirmā veiksmīgā [[sirds transplantācija]] no [[Ksenotransplantācija|cūkas cilvēkam]],&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |date=10 January 2022|title=University of Maryland School of Medicine Faculty Scientists and Clinicians Perform Historic First Successful Transplant of Porcine Heart into Adult Human with End-Stage Heart Disease| url=https://www.umms.org/ummc/news/2022/first-successful-transplant-of-porcine-heart-into-adult-human-heart|work=University of Maryland Medical Center|access-date=11 January 2022}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |date=10 January 2022|title=Man gets genetically-modified pig heart in world-first transplant| url=https://www.bbc.co.uk/news/world-us-canada-59944889|work=BBC News|access-date=11 January 2022}}&lt;/ref&gt; pēc diviem mēnešiem gan viņš nomira.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.umms.org/ummc/news/2022/in-memoriam-david-bennett|title=In Memoriam: David Bennett|website=www.umms.org|access-date=2022-03-14|language=en}}&lt;/ref&gt;
* [[11. janvāris]] — par [[Kazahstāna]]s premjerministru kļuva [[Elihans Smaiilovs]].
* [[15. janvāris]] — [[Hungas Tongas]] zemūdens vulkāna izvirdums izraisīja postījumus [[Tonga|Tongā]] un [[cunami]] draudus [[Austrālija|Austrālijā]], [[Kanāda|Kanādā]], [[Čīle|Čīlē]], [[Fidži]], [[Japāna|Japānā]], [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]], [[Samoa|Samoā]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]].
* [[16. janvāris]] — par [[Ziemeļmaķedonija]]s premjerministru kļuva [[Dimitars Kovačevski]], nomainot [[Zorans Zaevs|Zoranu Zaevu]].
* [[23. janvāris]]:
** [[Tropiskā vētra Ana|Tropiskās vētras Ana]] rezultātā 88 cilvēki gāja bojā [[Madagaskara|Madagaskarā]], [[Malāvija|Malāvijā]] un [[Mozambika|Mozambikā]]; 
** apvērsuma laikā [[Burkinafaso]] tika gāzts prezidents [[Roks Marks Kristians Kaborē]]; apvērsums tika pamatots ar valdības nespēju ierobežot [[Islāma terorisms|islāmistu kaujinieku]] aktivitātes valstī.
* [[29. janvāris]] — [[Serdžo Matarella]] tika pārvēlēts par [[Itālijas prezidents|Itālijas prezidentu]].

=== Februāris ===
* {{dat||2|3|n}} — ASV militārā reida laikā [[Sīrija]]s rietumos tika nogalināts [[Islāma valsts]] līderis [[Abu Ibrahimu al Hašimi al Kuraiši]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|date=3 February 2022|title=Islamic State leader Abu Ibrahim al-Qurayshi killed in Syria, US says|language=en-GB|work=BBC News|url=https://www.bbc.co.uk/news/world-middle-east-60246129|access-date=3 February 2022}}&lt;/ref&gt;
* no {{dat||2|4|ģ}} līdz {{dat||2|20|d}} — [[Pekina|Pekinā]], [[Ķīna|Ķīnā]] notiek [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskās spēles]].
* {{dat||2|5|n}} — [[Tropiskais ciklons Batsirai|Tropiskā ciklona Batsirai]] rezultātā [[Madagaskara|Madagaskarā]], [[Maurīcija|Maurīcijā]] un [[Reinjona|Reinjonā]] bojā gāja 123 cilvēki.
* {{dat||2|13|n}} — par [[Vācijas prezidents|Vācijas prezidentu]] pārvēlēts [[Franks Valters Šteinmeiers]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|date=2022-02-13|title=Steinmeier elected for second term as German president|url=https://www.euronews.com/2022/02/13/steinmeier-elected-for-second-term-as-german-president|access-date=2022-02-13|website=Euronews|language=en}}&lt;/ref&gt;
* {{dat||2|14|n}} — [[Brīvības konvojs]]: [[Kanāda]]s premjerministrs [[Žistēns Trido]], pirmo reizi Kanādas vēsturē, izsludināja Ārkārtējās situācijas likuma iedarbināšanu, lai apspiestu valsts mēroga protestus un blokādes.
* {{dat||2|21|n}} — [[Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (2021—2022)|Krievijas—Ukrainas—NATO krīze]]: [[Krievijas prezidents]] [[Vladimirs Putins]] parakstīja [[Luhanskas tautas republika|Luganskas]] un [[Doņeckas tautas republika]]s atzīšanas deklarāciju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-izvirza-ultimatu-ukrainai-pazino-par-doneckas-un-luhanskas-tautas-republiku-atzisanu.a444638/|title=Putins izvirza ultimātu Ukrainai, paziņo par Doneckas un Luhanskas «tautas republiku» atzīšanu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-24|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* {{dat||2|24|n}} — [[Krievija]]s karaspēks sāka [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|iebrukumu Ukrainā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putina-rezims-sacis-masivu-uzbrukumu-ukrainai.a445043/|title=Putina režīms sācis masīvu uzbrukumu Ukrainai|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-24|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* {{dat||2|28|n}} — [[Ēģipte|Ēģiptē]] atzīmēja 100. gadadienu kopš tika pasludināta neatkarība no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.ees.ac.uk/news/celebrating-egyptology-in-2022|title=Celebrating Egyptology in 2022|work=ees.ac.uk|publisher=Egypt Exploration Society|date=|accessdate=29 December 2021}}&lt;/ref&gt;

=== Marts ===
* [[2. marts]] — Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā: [[Starptautiskā krimināltiesa]] oficiāli paziņoja, ka izmeklēs [[Kara noziegumi|kara noziegumus]], kas pastrādāti [[Starptautiskās Krimināltiesas izmeklēšana Ukrainā|pret Ukrainu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://bnn.lv/starptautiska-kriminaltiesa-izmekles-noziegumus-krievijas-kara-pret-ukrainu-396733|title=Starptautiskā Krimināltiesa izmeklēs noziegumus Krievijas karā pret Ukrainu|website=BNN - ZIŅAS AR VĒRTĪBU|access-date=2022-05-04|date=2022-03-01|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;
* [[4. marts]] — Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā: ārvalstu mediji, tostarp [[CNN]] un [[BBC]], apturēja darbību Krievijā pēc grozījumiem Kriminālkodeksā, kas paredz līdz 15 gadiem ilgu cietumsodu par &quot;viltus ziņu&quot; izplatīšanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ari-cnn-bbc-un-bloomberg-aptur-darbibu-krievija.a446552/|title=Arī CNN, BBC un «Bloomberg» aptur darbību Krievijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[7. marts]] — [[COVID-19 pandēmija]]: pasaulē no COVID-19 oficiāli reģistrēto mirušo skaits sasniedza 6 miljonus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cnn.com/2022/03/07/health/global-covid-deaths-surpass-six-million/index.html|title=Global Covid-19 deaths surpass 6 million|last=CNN|first=Deidre McPhillips|website=CNN|access-date=2022-03-30}}&lt;/ref&gt;
* [[9. marts]] — notika 2022. gada [[Dienvidkoreja]]s prezidenta vēlēšanas, kurās par prezidentu tika ievēlēts [[Tautas varas partija]]s kandidāts [[Juns Sukjols]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/dienvidkorejas-prezidenta-velesanas-uzvar-konservativas-opozicijas-kandidats-juns-sukjols|title=Dienvidkorejas prezidenta vēlēšanās uzvar konservatīvās opozīcijas kandidāts Juns Sukjols|website=LA.LV|access-date=2022-05-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Aprīlis ===
* [[3. aprīlis]] — par [[Ungārija]]s premjerministru tika atkārtoti ievēlēts [[Viktors Orbāns]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/hungarians-vote-orbans-12-year-rule-tight-ballot-overshadowed-by-ukraine-war-2022-04-03/|title=Orban scores crushing victory as Ukraine war solidifies support|work=Reuters|access-date=2022-04-13|date=2022-04-04|last=Pawlak|first=Justyna|language=en}}&lt;/ref&gt;
* [[7. aprīlis]] — [[ANO Ģenerālā asambleja]] nolēma par Krievijas dalības apturēšanu [[Cilvēktiesību padome|Cilvēktiesību padomē]]. Par šo lēmumu nobalsoja 93 valstis, 24 pret, 58 atturējās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ano-nobalso-par-krievijas-darbibas-apturesanu-cilvektiesibu-padome.a451513/|title=ANO nobalso par Krievijas darbības apturēšanu Cilvēktiesību padomē|website=www.lsm.lv|access-date=2022-04-13|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/live/2022/apr/07/russia-ukraine-war-nato-foreign-ministers-to-meet-as-zelenskiy-dismisses-fresh-sanctions-live-news?page=with%3Ablock-624f08fa8f0887d7b40d5d7e|title=Ukraine braces for a renewed Russian offensive on its eastern front – as it happened|work=The Guardian|access-date=2022-04-13|date=2022-04-08|last=Singh|first=Samantha Lock (now); Maanvi|issn=0261-3077|language=en-GB}}&lt;/ref&gt;
* [[10. aprīlis]] — notika [[2022. gada Francijas prezidenta vēlēšanas|2022. gada Francijas prezidenta vēlēšanu]] pirmā kārta.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/second-round-french-election-could-see-conservative-pecresse-level-with-macron-2022-01-12/|title=Second round of French election could see conservative Pecresse level with Macron -poll|work=Reuters|access-date=2022-04-13|date=2022-01-12|last=Reuters|language=en}}&lt;/ref&gt;
* [[13. aprīlis]] — COVID-19 pandēmija: pasaulē ar COVID-19 oficiāli reģistrēto saslimšanas gadījumu skaits pārsniedza 500 miljonus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.axios.com/world-covid-cases-surpass-500-million-67de52f9-5230-42f2-b61d-5cf195b6dd57.html|title=World surpasses half a billion confirmed COVID cases|last=Falconer|first=Rebecca|website=Axios|access-date=2022-05-03|date=2022-04-13|language=en}}&lt;/ref&gt;
* [[20. aprīlis]] — [[Eiropas Dienvidu Observatorija]]s astronomi paziņoja, ka ir novērota jauna veida [[Nova|eksplodējoša zvaigzne]] — [[mikronova]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://earthsky.org/space/micronovas-small-mighty-like-nova-explosions/|title=EarthSky {{!}} Micronovas are new! They’re small, but mighty|website=earthsky.org|access-date=2022-05-20|date=2022-04-25|language=en-US}}&lt;/ref&gt;
* [[24. aprīlis]]:
** notika 2022. gada Francijas prezidenta vēlēšanu otrā kārta, kurās tika atkārtoti ievēlēts [[Emanuels Makrons]], tādējādi kļūstot par pirmo Francijas prezidentu 20 gadu laikā, kurš tika pārvēlēts uz otro termiņu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/2022/apr/24/emmanuel-macron-wins-french-presidential-election-say-projected-results|title=Victorious Macron vows to unite France after fending off Le Pen threat|website=the Guardian|access-date=2022-04-25|date=2022-04-24|language=en}}&lt;/ref&gt;
** notika 2022. gada [[Slovēnija]]s parlamenta vēlēšanas, kurās par lielāko partiju kļuva &quot;Brīvības kustība&quot;, iegūstot 41 no 90 deputātu vietām parlamentā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.euronews.com/2022/04/24/slovenians-out-to-vote-with-no-single-party-projected-to-rule-without-coalition|title=Slovenia's Janša defeated by opposition liberal Freedom Movement|website=euronews|access-date=2022-05-03|date=2022-04-24|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/slovenias-populist-pm-faces-close-election-race-against-environmentalist-party-2022-04-23/|title=Slovenia's populist PM loses election to environmentalist party-election commission|work=Reuters|access-date=2022-05-03|date=2022-04-24|last=Lihtenvalner|first=Katja|language=en}}&lt;/ref&gt;
* [[28. aprīlis]] — [[Melnkalne]]s parlaments ievēlēja jauno mazākuma valdību ar [[Dritans Abazovičs|Dritanu Abazoviču]] kā premjerministru.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/arzemes/melnkalne-apstiprina-jaunu-mazakuma-valdibu-jaunais-premjers-velas-valsts-tuvinasanos-es.d?id=54295616|title=Melnkalnē apstiprina jaunu mazākuma valdību; jaunais premjers vēlas valsts tuvināšanos ES|last=www.DELFI.lv|website=delfi.lv|access-date=2022-05-03|date=2022-04-29|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Maijs ===
* no {{dat||5|10|ģ}} līdz {{dat||5|14|d}} — [[Turīna|Turīnā]], [[Itālija|Itālijā]] notika [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkurss]].

== Paredzētie notikumi ==

=== Jūnijs ===

=== Jūlijs ===

=== Augusts ===

=== Septembris ===

=== Oktobris ===

=== Novembris ===
* no {{dat||11|21|ģ}} līdz {{dat||12|18|d}} — [[Katara|Katarā]] notiks [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kauss]].

=== Decembris ===

== Miruši ==

=== Janvāris ===
* {{dat||1|2|n}}:
** [[Ēriks Valters Elsts]] (''Eric Walter Elst''), Beļģijas astronoms (dzimis 1936. gadā)
** [[Ričards Līkijs]] (''Richard Leakey''), Kenijas paleoantrpologs un politiķis (dzimis 1944. gadā)
* {{dat||1|3|n}} — [[Viktors Saņejevs]] (''Виктор Санеев''), Padomju Savienības vieglatlēts (dzimis 1945. gadā)
* {{dat||1|6|n}}:
** [[Pīters Bogdanovičs]] (''Peter Bogdanovich''), amerikāņu režisors un scenārists (dzimis 1939. gadā)
** [[Sidnijs Puatjē]] (''Sidney Poitier''), bahamiešu-amerikāņu aktieris, kinorežisors, autors un diplomāts (dzimis 1927. gadā)
* {{dat||1|9|n}}:
** [[Tosiki Kaifu]] (海部 俊樹, ''Kaifu Toshiki''), Japānas politiķis (dzimis 1931. gadā)
** [[Bobs Segets]] (''Bob Saget''), amerikāņu aktieris un komiķis (dzimis 1956. gadā)
* {{dat||1|10|n}} — [[Herberts Ahternbušs]] (''Herbert Achternbusch''), vāciešu kinorežisors, rakstnieks un gleznotājs (dzimis 1938. gadā)
* {{dat||1|11|n}}:
** [[Anatolijs Aļabjevs]] (''Анатолий Алябьев''), PSRS biatlonists (dzimis 1951. gadā)
** [[Davids Sasoli]] (''David Sassoli''), itāļu politiķis, 16. Eiropas Parlamenta prezidents (dzimis 1956. gadā)
** [[Ernests Šonekans]] (''Ernest Shonekan''), Nigērijas politiķis (dzimis 1936. gadā)
* {{dat||1|12|n}} — [[Ronija Spektore]] (''Ronnie Spector''), ASV dziedātāja (dzimusi 1943. gadā)
* {{dat||1|13|n}} — [[Žans Žaks Benekss]] (''Jean-Jacques Beineix''), franču kinorežisors (dzimis 1946. gadā)
* {{dat||1|14|n}} — [[Rikardu Bufils]] (''Ricardo Bofill''), spāņu arhitekts (dzimis 1939. gadā)
* {{dat||1|16|n}} — [[Ibrahims Bubakars Keita]] (''Ibrahim Boubacar Keïta''), Mali politiķis, 5. Mali prezidents (dzimis 1945. gadā)
* {{dat||1|18|n}}:
** [[Fransisko Gento]] (''Francisco Gento''), spāņu futbolists (dzimis 1933. gadā)
** [[Lūsija Herisa]] (''Lusia Harris''), ASV basketboliste (dzimusi 1955. gadā)
** [[Deivids Kokss]] (''David Cox''), britu statistiķis (dzimis 1924. gadā)
** [[Iveta Mimo]] (''Yvette Mimieux''), amerikāņu kino un televīzijas aktrise (dzimusi 1942. gadā)
* {{dat||1|19|n}}:
** [[Hārdijs Krīgers]] (''Hardy Krüger''), vācu aktieris (dzimis 1928. gadā)
** [[Gaspārs Uljēls]] (''Gaspard Ulliel''), franču aktieris (dzimis 1984. gadā)
* {{dat||1|20|n}}:
** [[Haidija Bibla]] (''Heidi Biebl''), vācu slēpotāja (dzimusi 1941. gadā)
** ''[[Meat Loaf]]'' (Maikls Lī Adejs), ASV dziedātājs un aktieris (dzimis 1947. gadā)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/muziba-devies-amerikanu-muzikis-un-aktieris-meat-loaf.a439891/|title=Mūžībā devies amerikāņu mūziķis un aktieris Meat Loaf|website=www.lsm.lv|access-date=2022-01-21|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* {{dat||1|21|n}} — [[Luijs Andersons]] (''Louis Anderson''), amerikāņu komiķis un aktieris (dzimis 1953. gadā)
* {{dat||1|22|n}}:
** [[Thiķ Ņat Haņs]] (''Thích Nhất Hạnh''), vjetnamiešu dzenbudisma mūks un cilvēktiesību aktīvists (dzimis 1926. gadā)
* {{dat||1|23|n}}:
** [[Keto Losaberidze]] (ქეთევან ლოსაბერიძე), padomju un gruzīnu loka šāvējs (dzimis 1949. gadā)
** [[Tjerī Muglers]] (''Thierry Mugler''), franču modes mākslinieks (dzimis 1948. gadā)
* {{dat||1|24|n}} — [[Silvesters Čolāns]] (''Szilveszter Csollány''), ungāru vingrotājs (dzimis 1970. gadā)
* {{dat||1|25|n}} — [[Vims Jansens]] (''Wim Jansen''), Nīderlandes futbolists (dzimis 1946. gadā)
* {{dat||1|30|n}} — [[Leonīds Kuravļovs]] (''Леонид Куравлёв''), PSRS un Krievijas aktieris (dzimis 1936. gadā)
&lt;gallery&gt;
Richard Leakey (1986).jpg|[[Ričards Līkijs]]
Peter Bogdanovich (cropped).jpg|[[Pīters Bogdanovičs]]
Sidney Poitier-NPS.jpg|[[Sidnijs Puatjē]]
Bob Saget, Behind The Velvet Rope TV .05.jpg|[[Bobs Segets]]
Official portrait of David Sassoli, president of the European Parliament.jpg|[[Davids Sasoli]]
Thich Nhat Hanh 12 (cropped).jpg|[[Thiķ Ņat Haņs]]
Kuravlev (cropped).jpg|[[Leonīds Kuravļovs]]
&lt;/gallery&gt;

=== Februāris ===
* {{dat||2|2|n}} — [[Monika Viti]] (''Monica Vitti''), itāļu aktrise (dzimusi 1931. gadā)
* {{dat||2|3|n}}:
** [[Kristoss Sartzetakis]] (''Χρήστος Σαρτζετάκης''), [[Grieķijas valsts vadītāju uzskaitījums|9. Grieķijas prezidents]] (dzimis 1929. gadā)
** [[Abu Ibrahimu al Hašimi al Kuraiši]] (أبو إبراهيم الهاشمي القرشي), [[Islāma valsts]] līderis (dzimis 1976. gadā)
* {{dat||2|5|n}} — [[Boriss Meļņikovs]] (''Борис Мельников''), PSRS paukotājs (dzimis 1938. gadā)
* {{dat||2|6|n}}:
** [[Ronijs Helstrems]] (''Ronnie Hellström''), zviedru futbolists (dzimis 1949. gadā)
** [[Lata Mangeškara]] (लता मंगेशकर, ''Latā Maṅgeśkar''), indiešu dziedātāja (dzimusi 1929. gadā)
* {{dat||2|8|n}} — [[Liks Montaņjē]] (''Luc Montagnier''), franču virusologs, Nobela prēmijas laureāts fizioloģijā vai medicīnā (dzimis 1932. gadā)
* {{dat||2|12|n}} — [[Aivans Raitmans]] (''Ivan Reitman''), Čehoslovākijā dzimis Kanādas režisors un scenārists (dzimis 1946. gadā)
* {{dat||2|14|n}} — [[Borislavs Ivkovs]] (''Борислав Ивков''), Serbijas šahists (dzimis 1933. gadā)
* {{dat||2|19|n}} — [[Kakuiči Mimura]] (三村 恪), japāņu futbolists (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||2|24|n}}:
** [[Dmitrijs Debelka]] (''Дзмітрый Дебелка''), baltkrievu cīkstonis (dzimis 1976. gadā)
** [[Selija Kelermane]] (''Sally Kellerman''), amerikāņu aktrise un dziedātāja (dzimusi 1937. gadā)
** [[Vitālijs Skakuns]] (''Віталій Скакун''), ukraiņu karavīrs, sapieris (dzimis 1996. gadā)
* {{dat||2|25|n}} — [[Oleksandrs Oksančenko]] (''Олександр Оксанченко''), ukraiņu militārās aviācijas pilots (dzimis 1968. gadā)
* {{dat||2|28|n}} — [[Andrejs Suhoveckis]] (''Андрей Суховецкий''), Krievijas virsnieks, ģenerālmajors (dzimis 1974. gadā)
&lt;gallery&gt;
Monica Vitti (1965) (cropped).jpg|[[Monika Viti]]
Christos Sartzetakis (1989) cropped.jpg|[[Kristoss Sartzetakis]]
Lata Mangeshkar - still 29065 crop.jpg|[[Lata Mangeškara]]
Borislav Ivkov 1972.jpg|[[Borislavs Ivkovs]]
Sally Kellerman at Boston University, 2009.jpg|[[Selija Kelermane]]
&lt;/gallery&gt;

=== Marts ===
* {{dat||3|1|n}} — [[Konrads Janis]] (''Conrad Janis''), ASV džeza mūziķis (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||3|4|n}}:
** [[Vitālijs Gerasimovs]] (''Виталий Герасимов''), Krievijas virsnieks, ģenerālmajors (dzimis 1977. gadā)
** [[Šeins Varns]] (''Shane Warne''), Austrālijas kriketa spēlētājs (dzimis 1969. gadā)
* {{dat||3|5|n}} — [[Vladimirs Žoga]] (''Владимир Жога''), Austrumukrainas prokrievisko separātistu komandieris (dzimis 1993. gadā)
* {{dat||3|6|n}} — [[Pavlo Li]] (''Павло Лі''), ukraiņu aktieris (dzimis 1988. gadā)
* {{dat||3|7|n}} — [[Muhamads Rafiks Tarars]] (محمد رفیق تارڑ, ''Muhammad Rafiq Tarar''), Pakistānas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1929. gadā)
* {{dat||3|11|n}}:
** [[Rupija Banda]] (''Rupiah Banda''), Zambijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1937. gadā)
** [[Andrejs Koļesņikovs]] (''Андрей Колесников''), Krievijas virsnieks, ģenerālmajors (dzimis 1977. gadā)
* {{dat||3|13|n}}:
** [[Brents Reno]] (''Brent Renaud''), ASV žunālists (dzimis 1971. gadā)
** [[Viljams Hērts]] (''William Hurt''), ASV aktieris (dzimis 1950. gadā)
* {{dat||3|15|n}}:
** [[Oļegs Mitjajevs]] (''Олег Митяев''), Krievijas virsnieks, ģenerālmajors (dzimis 1974. gadā)
** [[Jūdžīns Pārkers]] (''Eugene Parker''), ASV fiziķis (dzimis 1927. gadā)
* {{dat||3|16|n}} — [[Andrejs Mordvičevs]] (''Андрей Мордвичев''), Krievijas virsnieks, ģenerālleitnants (dzimis 1976. gadā)
* {{dat||3|17|n}} — [[Oksana Šveca]] (''Оксана Швець''), ukraiņu aktrise (dzimusi 1955. gadā)
* {{dat||3|21|n}}:
** [[Ivans Kolonna]] (''Ivanu Colonna''), korsikāņu nacionālists, terorists (dzimis 1960. gadā)
** [[Sumeilu Bubeje Maiga]] (''Soumeylou Boubèye Maïga''), Mali politiķis, premjerministrs (dzimis 1954. gadā)
* {{dat||3|23|n}} — [[Medlina Olbraita]] (''Madeleine Albright''), čehu izcelsmes ASV politiķe (dzimusi 1937. gadā)
* {{dat||3|25|n}}:
** [[Teilors Hokinss]] (''Taylor Hawkins''), ASV mūziķis (dzimis 1972. gadā)
** [[Jakovs Rezancevs]] (''Яков Резанцев''), Krievijas virsnieks, ģenerālleitnants (dzimis 1973. gadā)
* [[27. marts]] — [[Ajazs Mitellibovs]] (''Ayaz Mütəllibov''), Azerbaidžānas prezidents (dzimis 1938. gadā)
&lt;gallery&gt;
Павло Лі.jpg|[[Pavlo Li]]
William Hurt (2005) (cropped).jpg|[[Viljams Hērts]]
Madeleine Albright 1997.jpg|[[Medlina Olbraita]]
&lt;/gallery&gt;

=== Aprīlis ===
* {{dat||4|1|n}} — [[Makss Levins]] (''Макс Левін''), Ukrainas fotogrāfs (dzimis 1981. gadā)
* {{dat||4|2|n}}:
** [[Estele Herisa]] (''Estelle Harris''), amerikāņu aktrise un komiķe (dzimusi 1928. gadā)
** [[Mants Kvedaravičs]] (''Mantas Kvedaravičius''), lietuviešu filmu veidotājs, antropologs un arheologs (dzimis 1976. gadā)
* {{dat||4|5|n}}:
** [[Nehemija Persofs]] (''Nehemiah Persoff''), amerikāņu aktieris un gleznotājs (dzimis 1919. gadā)
** [[Bjarni Trigvasons]] (''Bjarni Tryggvason''), islandiešu izcelsmes ASV astronauts (dzimis 1945. gadā)
* {{dat||4|6|n}} — [[Vladimirs Žirinovskis]] (''Владимир Жириновский''), Krievijas politiķis (dzimis 1946. gadā)
* {{dat||4|12|n}} — [[Gilberts Gotfrīds]] (''Gilbert Gottfried''), ASV estrādes komiķis un aktieris (dzimis 1955. gadā)
* {{dat||4|13|n}} — [[Mišels Bukē]] (''Michel Bouquet''), franču teātra un kino aktieris (dzimis 1925. gadā)
&lt;!-- * pirms {{dat||4|13|n}} vai {{dat||4|14|n}} — [[Antons Kuprins]] (''Антон Куприн''), Krievijas kara jūrnieks, kuģa kapteinis (dzimis 1978. gadā) --&gt;
* {{dat||4|14|n}} — [[Maiks Bosī]] (''Mike Bossy''), Kanādas hokejists (dzimis 1957. gadā)
* {{dat||4|15|n}} — [[Liza Šeridane]] (''Liz Sheridan''), amerikāņu aktrise (dzimusi 1929. gadā)
&lt;!-- * pirms {{dat||4|16|n}} — [[Vladimirs Frolovs]] (''Владимир Фролов''), Krievijas virsnieks, ģenerālmajors (dzimis ?) --&gt;
* {{dat||4|17|n}} — [[Katrīna Spaka]] (''Catherine Spaak''), franču un itāļu aktrise un dziedātāja (dzimusi 1945. gadā)
* {{dat||4|20|n}} — [[Roberts Morss]] (''Robert Morse''), amerikāņu aktieris (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||4|21|n}}:
** [[Mvai Kibaki]] (''Mwai Kibaki''), Kenijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1931. gadā)
** [[Žaks Perēns]] (''Jacques Perrin''), franču aktieris (dzimis 1941. gadā)
* {{dat||4|22|n}} — [[Gijs Leflērs]] (''Guy Lafleur''), Kanādas hokejists (dzimis 1951. gadā)
* {{dat||4|23|n}} — [[Orins Hečs]] (''Orrin Hatch''), ASV jurists un politiķis (dzimis 1934. gadā)
* {{dat||4|26|n}} — [[Klauss Šulce]] (''Klaus Schulze''), vācu mūziķis (dzimis 1947. gadā)
* {{dat||4|29|n}} — [[Andrejs Simonovs]] (''Андрей Симонов''), Krievijas virsnieks, ģenerālmajors (dzimis 1966. gadā)
&lt;gallery&gt;
Владимир Жириновский (25-09-2021) (cropped).jpg|[[Vladimirs Žirinovskis]]
Gilbert Gottfried 2016.jpg|[[Gilberts Gotfrīds]]
&lt;/gallery&gt;

=== Maijs ===
* {{dat||5|3|n}} — [[Staņislavs Šuškevičs]] (''Станісла́ў Шушке́віч''), Baltkrievijas zinātnieks un politiķis, Baltkrievijas Augstākās Padomes priekšsēdētājs (dzimis 1934. gadā)
* {{dat||5|8|n}} — [[Freds Vords]] (''Fred Ward''), amerikāņu aktieris (dzimis 1942. gadā)
* {{dat||5|10|n}} — [[Leonīds Kravčuks]] (''Леонід Кравчук''), PSRS un Ukrainas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1934. gadā)
* {{dat||5|11|n}} — [[Širīna Abu Akleha]] (شيرين أبو عاقلة), palestīniešu žurnāliste (dzimusi 1971. gadā)
* {{dat||5|13|n}}:
** [[Halīfa bin Zājids al Nahjāns]] (خليفة بن زايد بن سلطان آل نهيان), Abū Dabī šeihs un AAE prezidents (dzimis 1948. gadā)
** [[Bens Rojs Motelsons]] (''Ben Roy Mottelson''), ASV un Dānijas kodolfiziķis (dzimis 1926. gadā)
* {{dat||5|17|n}} — [[Vangelis]] (''Βαγγέλης''), grieķu komponists (dzimis 1943. gadā)
* {{dat||5|18|n}} — [[Rolands Kalniņš]], latviešu kinorežisors (dzimis 1922. gadā)
* {{dat||5|22|n}} — [[Kanamats Botaševs]] (''Канамат Боташев''), Krievijas virsnieks, ģenerālmajors (dzimis 1959. gadā)
* {{dat||5|26|n}}:
** [[Endrū Flečers]] (''Andrew Fletcher''), angļu mūziķis (dzimis 1961. gadā)
** [[Čiriako De Mita]] (''Ciriaco De Mita''), itāļu politiķis, premjerministrs (dzimis 1928. gadā)
** [[Rejs Liota]] (''Ray Liotta''), ASV aktieris (dzimis 1954. gadā)
* {{dat||5|28|n}} — [[Bujars Nišani]] (''Bujar Nishani''), Albānijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1966. gadā)
&lt;gallery&gt;
Šuškievič bchd.jpg|[[Staņislavs Šuškevičs]]
Leonid Kravchuk 2013-06-18.JPG|[[Leonīds Kravčuks]]
VangelisElGrecopremiereDE2.jpg|[[Vangelis]]
Andy Fletcher t.jpg|[[Endrū Flečers]]
Ray Liotta (8140672892).jpg|[[Rejs Liota]]
Буяр Нишани.jpg|[[Bujars Nišani]]
&lt;/gallery&gt;

=== Jūnijs ===
* [[6. jūnijs]] — [[Valērijs Rjumins]] (''Валерий Рюмин''), PSRS un Krievijas kosmonauts (dzimis 1939. gadā)
* [[12. jūnijs]] — [[Filips Beikers Hols]] (''Philip Baker Hall''), ASV aktieris (dzimis 1931. gadā)
* [[17. jūnijs]] — [[Žans Luijs Trentiņāns]] (''Jean-Louis Trintignant''), Francijas aktieris un kinorežisors (dzimis 1930. gadā)
* [[19. jūnijs]]:
** [[Ufe Ellemans-Jensens]] (''Uffe Ellemann-Jensen''), Dānijas politiķis (dzimis 1941. gadā)
** [[Genādijs Burbulis]] (''Геннадий Бурбулис''), lietuviešu izcelsmes Krievijas politiķis (dzimis 1945. gadā)
* [[20. jūnijs]] — [[Reģimants Adomaitis]] (''Regimantas Adomaitis''), Lietuvas aktieris (dzimis 1937. gadā)
* [[27. jūnijs]] — [[Džo Tērkels]] (''Joe Turkel''), amerikāņu aktieris (dzimis 1927. gadā)
* [[28. jūnijs]] — [[Džinejts Arkins]] (''Cüneyt Arkın''), turku kinoaktieris un režisors (dzimis 1937. gadā)
&lt;!-- * [[29. jūnijs]] — [[Heršels V. Viljams]] (''Hershel Woodrow Williams''), ASV militārpersona&lt;ref&gt;https://www.washingtonpost.com/obituaries/2022/06/29/hershel-williams-wwii-medal-honor-dead/&lt;/ref&gt; (dzimis 1923. gadā) --&gt;
&lt;gallery&gt;
Valery Victorovitch2.jpg|[[Valērijs Rjumins]]
Philip Baker Hall at the 2009 Tribeca Film Festival.jpg|[[Filips Beikers Hols]]
Jean-Louis Trintignant Cannes 2012.jpg|[[Žans Luijs Trentiņāns]]
&lt;/gallery&gt;

=== Jūlijs ===
* [[2. jūlijs]]:
** [[Pīters Bruks]] (''Peter Brook''), angļu teātra un kino režisors (dzimis 1925. gadā)
** [[Susana Dosamantesa]] (''Susana Dosamantes''), meksikāņu aktrise (dzimusi 1948. gadā)
* [[6. jūlijs]] — [[Džeimss Kāns]] (''James Caan''), ASV aktieris (dzimis 1940. gadā)
* [[8. jūlijs]]:
** [[Šindzo Abe]] (安倍 晋三), japāņu politiķis, premjerministrs (dzimis 1954. gadā)
** [[Žuzē Eduardu duš Santušs]] (''José Eduardo dos Santos''), Angolas politiķis, prezidents (dzimis 1942. gadā)
** [[Tonijs Siriko]] (''Tony Sirico''), ASV aktieris (dzimis 1942. gadā)
* [[14. jūlijs]] — [[Ivana Trampa]] (''Ivana Trump''), čehu izcelsmes ASV uzņēmēja un modele, [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] pirmā sieva (dzimusi 1949. gadā)
* [[18. jūlijs]] — [[Klāss Oldenburgs]] (''Claes Oldenburg''), zviedru izcelsmes ASV skulptors (dzimis 1929. gadā)
* [[21. jūlijs]] — [[Ūve Zēlers]] (''Uwe Seeler''), Vācijas futbolists (dzimis 1936. gadā)
* [[25. jūlijs]]:
** [[Pols Sorvino]] (''Paul Sorvino''), ASV aktieris un mūziķis (dzimis 1939. gadā)
** [[Deivids Trimbls]] (''David Trimble''), britu politiķis, Ziemeļīrijas pirmais ministrs (dzimis 1944. gadā)
&lt;gallery&gt;
Peter Brook.JPG|[[Pīters Bruks]]
James_Caan_1976.jpg|[[Džeimss Kāns]]
Shinzō Abe Official (cropped 2).jpg|[[Šindzo Abe]]
José Eduardo dos Santos 3 (cropped).jpg|[[Žuzē Eduardu duš Santušs]]
Ivana Trump cropped retouched.jpg|[[Ivana Trampa]]
Uwe Seeler – Tag der Legenden 2016 03.jpg|[[Ūve Zēlers]]
&lt;/gallery&gt;
&lt;!--

== Svarīgi reliģiski svētki ==

== Nobela prēmijas ==
* [[Nobela prēmija ekonomikā|Ekonomikā]] —
* [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] —
* [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] —
* [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] —
* [[Nobela prēmija Literatūrā|Literatūrā]] —
* [[Nobela miera prēmija|Miera veicināšanā]] —
--&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Pg6}}
{{Commons|2022}}

[[Kategorija:2022. gads| ]]</text>
      <sha1>evpda24gk00dpcvfa1b60ogkfzdd2ct</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Arodbiedrības Eiropā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>145641</id>
    <revision>
      <id>3662162</id>
      <parentid>3279179</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T15:51:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: .gad → . gad (9), Pasaules kar → pasaules kar using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6631" xml:space="preserve">{{atsauces+}}
Arodbiedrības ir viena no galvenajām sociālajām institūcijām industriālajā sabiedrībā. 
[[Eiropas Arodbiedrību konfederācija]] tika izveidota 1973. gadā, lai veicinātu darbinieku interešu īstenošanu Eiropas līmenī un pārstāvētu tās Eiropas Savienības institūcijās. To ir atzinusi Eiropas Komisija un Eiropas Padome kā vienīgo starpnozaru arodbiedrību organizāciju Eiropas līmenī.
Latvijā viena no vadošām arodbiedrībām ir Arodbiedrība LVIPUFDA - Latvijas valsts iestāžu, pašvaldību, uzņēmumu un finanšu darbinieku arodbiedrība.

== Vēsturiskā attīstība ==
19. gadsimta brīvprātīgajām apvienībām, tajā skaitā, arodbiedrībām, nebija juridiska eksistences pamata. Apvienošanās arodbiedrībās varēja tikt kvalificēta kā noziedzīgs nodarījums, vai arī šādas organizācijas nevarēja iegūt juridisku statusu un slēgt līgumus. Kontinentālajā Eiropā tika aizliegta apvienošanās brīvība un tiesības uz apvienošanos. Lai izvairītos no tirdzniecības ierobežojumiem, darba ņēmējiem un darba devējiem tika noteikts apvienošanās aizliegums. Arodbiedrības tika dekriminalizētas un ieguva juridiskās personas status tikai – 19. vai pat 20. gadsimtā, pārvarot pirmo slieksni, Eiropas valstis, reaģējot uz jauniem darba - kapitāla konfliktiem agrīnā industrializācijas stadijā pēc korporatīvās ģildes likvidācijas. [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānija]] piešķīra tiesības veidot apvienības, taču ierobežoja tiesības apvienoties (tas ietekmēja arī Īriju). Šveicē, Nīderlandē (netika īstenots likums) ,bet Skandināvijas valstīs tika īstenots liberālais ceļš, piešķirot apvienošanās brīvību un tiesības apvienoties pēc 1848. gada.

Izšķirami vairāki periodi:
* Pirmā pasaules kara laikā un īsi pēc tā valstu valdības vilcinās atzīt arodbiedrības kā (jaunākos) partnerus krīzes pārvarēšanai un sociālās drošības administrēšanai (piemēram, Francijā, Nīderlandē un Austrijā).
* Pēc 1945. gada darbība sociāli-ekonomiskās politikas veidošanā, tiesību akti nodrošināja to vietu darba vispārējo prasību un koplīgumu slēgšanā, parasti nozares līmenī. Daudzas no šodienas apvienībām atskatās atpakaļ laikā, kad tās parādījās un sāka savu ceļu pirms 1945. gada.
* Līdz 1968. gadam, visas valstis, izņemot Franciju, Itāliju, kā arī Portugāli un Spāniju vēlāk , ieskaitot Lielbritāniju, kuras Konservatīvā valdība 1962. gadā izveidoja Nacionālo ekonomikas attīstības padomi, ar arodbiedrībām un darba devējiem - eksperimentēja ar demokrātiskajām apvienībām dažās jomās sociāli ekonomiskajā politikā. 
* 1970. gados šie mēģinājumi bija izšķiroši, un daudz tika apspriestas ienākumu politikas daļas. Arodbiedrības un arodbiedrību galvenās apvienības tika pakļautas demokrātisko apvienību darbības principiem. Ekonomiskās grūtības pēc 1970. gada izraisīja smagas sekas pēckara periodā. Uzreiz pēc naftas krīzes 1970. gados, pieauga inflācija un bezdarba līmenis, Rietumeiropā tika meklēti risinājumi, lai turpmāk izvārītos no strukturāla rakstura ekonomiskās krīzes. Ekonomiskā situācija lika arodbiedrībām meklēt jaunas darbības formas saistītas ar arodbiedrību partnerību darba attiecībās starp darba devējiem un darba ņēmējiem. Īpaši lietderīgi bija apskatīt Vācijas un Skandināvijas valstu arodbiedrību pieredzi. 
* ''Eiropas Arodbiedrību konfederācija'' tika izveidota 1973. gadā, lai veicinātu darbinieku interešu īstenošanu Eiropas līmenī un tās pārstāvēt Eiropas Savienības institūcijās. To ir atzinusi [[Eiropas Komisija]] un [[Eiropas Padome]] ka vienīgo starpnozaru arodbiedrību organizāciju Eiropas līmenī. Dažās valstīs, piemēram, Vācijā, Beļģijā, Zviedrijā, Somijā un citās Ziemeļvalstīs, ir spēcīgas, centralizētas arodbiedrības, kur katru tautsaimniecības nozare pastāv arodbiedrību savienība, kas ir visas nacionālās valsts savienības sastāvā. Lielākās arodbiedrību konfederācijas: vislielākā Eiropā ir Vācijas arodbiedrību konfederācija. Lielākās Zviedrijas arodbiedrību konfederācijas ir Zviedrijas Arodbiedrību konfederācija, kur ir gandrīz divi miljoni dalībnieku, kas ir vairāk nekā piektā daļa Zviedrijas iedzīvotāju. Somijā ir centrālā Somijas Arodbiedrību organizācija, aptuveni viens miljons dalībnieku. Salīdzinājumam, Francijā ir viens no zemākajiem savienības rādītājiem Eiropā, tikai aptuveni 10% no strādājošo pieder arodbiedrībām. Dalība arodbiedrībās, ir īpaši koncentrēta valsts sektorā.

== Nozīmīgākie informācijas avoti ==
No dažādiem avotiem ir pieejams ļoti daudz informācijas par arodbiedrībām. Tomēr noteikti ir jāpiemin sekojoši vissvarīgākie Eiropas Komisijas oficiālie izdevumi:
# EC Working Document. Consultation on the Future” EU 2020” Strategy Brussels, 24.11.2009 COM(2009)647 final 
# European Social Charter, Council of Europe Treaty, adopted in 1961, revised in 1996 
# C 87 Convention Concerning Freedom of Association and Protection of the Right to Organise&quot;(4 May 1990)
# C 98 The Right to Organise and Collective Bargaining&quot; (4 May 1990) 
# C 144 Convention Concerning Tripartite Consultations to Promote the Implementation of International Labour Standards&quot;(5 July 1994) EU Employment Contracts Act, June 2001
# ILO (1997), World Labour Report 1997-98: Industrial Relations, Democracy and Social Stability. Geneva: International Labour Office

== Atsauces ==
# Hyman R., Trade Unions and the Politics of the European Social Model, Economic and Industrial Democracy, 2005,Vol. 26, No. 1, pp. 9-10.
# Ignace Ng, The Economic and Political Determinants of Trade Union Growth in Selected OECD Countries, Journal of Industrial Relations, 1987,Vol. 29, No. 2, pp.233-242.

== Ārējās saites ==
ETUI Documentation Centre http://www.etui.org/About-ETUI/Documentation-Centre{{Novecojusi saite}}&lt;br /&gt;
European Federation of Public Service Unions https://web.archive.org/web/20140701062508/http://www.epsu.org/&lt;br /&gt;
European Commission DG Employment Social Affairs and Inclusion http://ec.europa.eu/social/home.jsp

Arodbiedrība LVIPUFDA Latvijas valsts iestāžu, pašvaldību, uzņēmumu un finanšu darbinieku arodbiedrība https://web.archive.org/web/20180826060951/https://www.arodbiedriba.eu/

[[Kategorija:Eiropas Savienība]]
[[Kategorija:Eiropas Savienības ekonomika]]
[[Kategorija:Apvienotās Karalistes saimniecība]]
[[Kategorija:Eiropas Komisija]]
[[Kategorija:Eiropas Padome]]</text>
      <sha1>2rucaqt6bjs0tq8xf04qi1ow4tfu1j7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Als Kapone</title>
    <ns>0</ns>
    <id>148529</id>
    <revision>
      <id>3662008</id>
      <parentid>3644664</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T15:07:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: .gad → . gad using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5055" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = Als Kapone
|     vārds_orig = ''Al Capone''
|         attēls = Al Capone in 1930.jpg
|     att_izmērs = 225px
|  att_nosaukums = Als Kapone 1930. gadā
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1899
|     dz_mēnesis = 1
|       dz_diena = 17
|       dz_vieta = [[Bruklina]], [[Ņujorka]] {{USA}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 1947
|      m_mēnesis = 1
|        m_diena = 25
|        m_vieta = Palmu sala, [[Florida]] {{USA}}
|   dzīves_vieta = [[Čikāga]]
|      pilsonība = ASV
|        tautība = itālis
|   nodarbošanās = [[Gangsteris]]
|        dzimums = 
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = 
|    citas daļas = 
}}

'''Alfonss &quot;Als&quot; Gabriels Kapone''' (''Alphonse &quot;Al&quot; Gabriel Capone'', {{dat|1899|01|17|N}} — {{dat|1947|01|25|N}}) bija itāļu izcelsmes [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[gangsteris]], kurš &quot;[[prohibīcija|Sausā likuma]]&quot; laikā izveidoja noziedzīgu sindikātu, kas nodarbojās ar [[rekets|reketu]], [[kontrabanda|kontrabandu]], tobrīd aizliegtā alkohola tirgošanu, [[sutenerisms|sutenerismu]] un citiem noziedzīgiem nodarījumiem. Kapone bija [[Čikāga]]s organizētās noziedzības galva. Pazīstams arī ar iesauku ''Rētainais'' (''Scarface''), jo no kāda kautiņa jaunībā viņa sejā bija palikusi plaša rēta.

== Dzīvesgājums ==
Als Kapone dzimis itāļu emigrantu ģimenē [[Ņujorka|Ņujorkā]], [[Bruklina]]s rajonā. Jau no 14 gadu vecuma, kad tika izslēgts no skolas, iesaistījies [[banda|bandu]] aktivitātēs.&lt;ref&gt;[http://www.biography.com/notorious/crimefiles.do?catId=259452&amp;action=view&amp;profileId=262834 ''&quot;Notorious Crime Files: Al Capone&quot;''] {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Pēc pilngadības sasniegšanas viņš devās uz Čikāgu, kur &quot;Sausā likuma&quot; periodā nodarbojās ar alkohola pārvadāšanu un izplatīšanu. Paralēli Kapone iesaistījās arī citās noziedzības sfērās, piemēram, sutenerismā, politiķu uzpirkšanā. Čikāgā izveidojās viņam pakļauts organizētās noziedzības sindikāts, kas bija saistīts ar organizētās noziedzības grupām visā valstī. Lai arī Kaponem nebija legālas profesijas, tomēr drīz vien viņš kļuva par sabiedrībā plaši pazīstamu personu. Viņš centās radīt sev &quot;mūsdienu [[Robins Huds|Robina Huda]]&quot; tēlu, piedaloties dažādos labdarības pasākumos.&lt;ref&gt;[http://www.alcatrazhistory.com/cap1.htm ''&quot;Al Capone at Alcatraz&quot;''] {{en ikona}}&lt;/ref&gt; 20. gados Kapones sindikāta ''štābs'' atradās Leksingtonas viesnīcā Čikāgas centrā. Kapones vadītajā sindikātā darbojās galvenokārt [[Itāļi|itāļu]] izcelsmes gangsteri, bet viņa lielākie konkurenti, t.s. ''Ziemeļu banda'' (North Side gang) pamatā veidojās no [[Īrija|īru]] izcelsmes gangsteriem. Pēc vairākiem pret viņu vērstiem atentātiem Kapone iegādājās īpašu kadiljaku ar ložu drošiem stikliem.

Kapones reputācija tika sabojāta pēc tam, kad atklātībā nāca fakti, kas apliecināja viņa saistību ar [[Valentīndienas slaktiņš|Valentīndienas slaktiņu]] 1929. gadā, kurā tika nogalināti septiņi gangsteri no Kapones konkurentu grupējuma.&lt;ref&gt;[http://books.google.com/books?id=5nAt6N8iQnYC&amp;printsec=frontcover&amp;source=gbs_summary_r&amp;cad=0 ''The Five Families''] {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Kapones ēra beidzās līdz ar viņa apcietināšanu un notiesāšanu. Lai arī Kapone ilgus gadus bija darbojies organizētajā noziedzībā, tomēr viņa notiesāšanas iemesls bija izvairīšanās no nodokļu nomaksas. Sākotnēji viņš tika ieslodzīts salīdzinoši viegla režīma cietumā [[Filadelfija|Filadelfijā]], bet vēlāk sakarā ar regulāru cietuma vadības uzpirkšanu tika pārvests uz [[Alkatraza]]s cietumu [[Sanfrancisko]], kur viņa mentālā un fiziskā veselība pasliktinājās no jaunībā iegūta [[Sifiliss|sifilisa]]. No ieslodzījuma pirms termiņa tika atbrīvots 1939. gadā, bet viņa psihiskais stāvoklis vairs neatļāva turpināt iepriekšējās aktivitātes. Pēdējos mūža gadus Kapone pavadīja vecāku mājās [[Florida|Floridā]] un cieta no slimības izraisītām mentālām problēmām. 1947. gada 25. janvārī Kapone mira no sirds apstāšanās, kas sekoja pēc [[trieka]]s.&lt;ref name=&quot;cstdivill&quot;&gt;{{ziņu atsauce |url=https://www.newspapers.com/clip/14735502/al_capone_dies/ |work=Chicago Sunday Tribune |agency=Associated Press |title=Al Capone dies in Florida villa |date=January 26, 1947 |page=1}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.myalcaponemuseum.com/ Mario Gomesa tīmekļa vietne valtīta Alam Kaponem]
* [http://vault.fbi.gov/Al%20Capone FIB dokumenti par Alu Kaponi]

{{Cilvēks-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Kapone Als}}
[[Kategorija:1899. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1947. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Ņujorkā dzimušie]]
[[Kategorija:ASV noziedznieki]]</text>
      <sha1>ghzhn5m3msmq4kao36tbocuekgtceoj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Miljons dolāru mazulīte</title>
    <ns>0</ns>
    <id>150495</id>
    <revision>
      <id>3662272</id>
      <parentid>3618349</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T16:23:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* top */sīkumi, replaced: [[Dolārs|$]] → {{ASV dolārs| using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2668" xml:space="preserve">{{Filmas infokaste
| nosaukums latviski       = Miljons dolāru mazulīte
| attēls                   = Million Dollar Baby poster.jpg
| att_izm                  = 
| paraksts                 = Filmas plakāts
| nosaukums oriģinālvalodā = ''Million Dollar Baby''
| žanrs                    = Sporta drāma
| režisors                 = [[Klints Īstvuds]]
| producents               = [[Klints Īstvuds]]&lt;br&gt;[[Alberts S. Rudijs]]&lt;br&gt;[[Tom Rosenberg]]&lt;br&gt;[[Paul Haggis]]
| scenārija autors         = [[Paul Haggis]]
| galvenajās lomās         = [[Klints Īstvuds]]&lt;br&gt;[[Hilarija Svanka]]&lt;br&gt;[[Morgans Frīmens]]
| mūzika                   = [[Klints Īstvuds]]
| operators                = 
| montāža                  = [[Džoels Kokss]]
| studija                  = [[Lakeshore Entertainment]]&lt;br&gt;[[Malpaso Productions]]
| izplatītājs              = [[Warner Bros.|Warner Bros. Pictures]]
| izdošanas laiks          = {{dat|2004|12|15|N|bez}}
| ilgums                   = 132 min
| valsts                   = {{USA}}
| valoda                   = [[Angļu valoda|Angļu]]
| budžets                  = 30 miljoni [[ASV dolārs|ASV dolāru]]
| ienākumi                 = {{ASV dolārs|216 763 646}}
| iepriekšējā              = 
| nākošā                   = 
| imdb                     = 0405159
}}
'''&quot;Miljons dolāru mazulīte&quot;''' ({{val|en|Million Dollar Baby}}) ir 2004. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] sporta drāma, kuras režisors ir [[Klints Īstvuds]]. Filmas sižeta pamatā ir Džerija Boida (zināms kā F.X. Toole) stāsti.

Galvenās lomas filmā atveido [[Klints Īstvuds]], [[Hilarija Svonka]], [[Morgans Frīmens]], [[Džejs Baručels]].

Filma saņēma četras [[78. Kinoakadēmijas balva]]s kategorijās [[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā filma]], K. Īstvuds kā [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākais režisors]], [[Hilarija Svonka]] kā [[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā aktrise]] un [[Morgans Frīmens]] kā [[Labākais aktieris otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākais otrā plāna aktieris]].

Filmas pirmizrāde notika {{dat|2005|1|28||bez}} ASV.

== Ārējās saites ==
{{Filmu ārējās saites}}
* [https://web.archive.org/web/20110207114007/http://www.sportsinmovies.com/boxing/million-dollar-baby.asp Sports Movie Database profils] {{en ikona}}

{{Filma-aizmetnis}}
{{Labākā filma (Oskars)}}

[[Kategorija:2004. gada filmas]]
[[Kategorija:ASV filmas]]
[[Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvējas filmas]]
[[Kategorija:Cēzara balvas ieguvēji]]
[[Kategorija:Klinta Īstvuda filmas]]</text>
      <sha1>3vfj5txdktdev12ndqc843xjzk3d97n</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Bīstamā metode</title>
    <ns>0</ns>
    <id>151097</id>
    <revision>
      <id>3662242</id>
      <parentid>3437926</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T16:12:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Ārējās saites */sīkumi, replaced: {{oficiālā mājaslapa| → {{Oficiālā tīmekļa vietne| using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2586" xml:space="preserve">{{Filmas infokaste
  | nosaukums latviski        = Bīstamā metode
  | attēls                    = A-dangerous-method-poster.jpg
  | paraksts                  =
  | nosaukums oriģinālvalodā  = ''A Dangerous Method''
  | žanrs                     = 
  | valsts                    = 
* {{DEU}}
* {{CAN}}
  | režisors                  = [[Deivids Kronenbergs]]
  | producents                = [[Džeremijs Tomass]]
  | scenārija autors          = [[Kristofers Hemptons]]
  | galvenajās lomās          = 
* [[Vigo Mortensens]]
* [[Maikls Fasbenders]]
* [[Kīra Naitlija]]
* [[Vinsents Kasels]]
  | mūzika                    = [[Hauards Šors]]
  | studija                   = 
* ''[[Recorded Picture Company]]''
* ''[[Téléfilm Canada]]''*
* ''[[Corus Entertainment]]''
* ''[[Astral Media]]''
  | izplatītājs               = 
* ''[[Universal Pictures]]''
* ''[[Lions Gate Entertainment|Lionsgate]]''
  | izdošanas laiks           = 
  | ilgums                    = 94 minūtes
  | valoda                    = angļu
  | budžets                   = {{€|15 miljoni}}
  | ienākumi                  = {{ASV dolārs|30,5 miljoni}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://boxofficemojo.com/movies/?id=dangerousmethod.htm |title=A Dangerous Method (2011) |work=[[Box Office Mojo]] |publisher=[[Internet Movie Database|IMDb]] |accessdate=2012. gada 13. marts}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
  | imdb                      = 1571222
}}

'''&quot;Bīstamā metode&quot;''' ({{val|en|A Dangerous Method}}) ir [[Deivids Kronenbergs|Deivida Kronenberga]] režisēta 2011. gada filma. Tajā galvenajās lomās spēlē [[Vigo Mortensens]], [[Maikls Fasbenders]], [[Kīra Naitlija]] un [[Vinsents Kasels]]. Scenārijs tika veidots pēc [[Kristofers Hemptons|Kristofera Hemptona]] 2002. gada lugas ''The Talking Cure'' motīviem. Filmas pirmizrāde notika [[Venēcijas kinofestivāls|68. Venēcijas kinofestivālā]] {{dat|2011|9|2||bez}}.

Filmas notikumi risinās īsi pirms [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] un atspoguļo attiecības starp jauno [[psihiatrs|psihiatru]] [[Kārlis Gustavs Jungs|Kārli Jungu]], viņa skolotāju [[Zigmunds Freids|Zigmundu Freidu]] un [[Sabina Špilreina|Sabinu Špilreinu]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{Oficiālā tīmekļa vietne|http://adangerousmethod-themovie.com}} {{en ikona}}
{{Filmu ārējās saites}}

{{filma-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Vācijas filmas]]
[[Kategorija:Kanādas filmas]]
[[Kategorija:2011. gada filmas]]
[[Kategorija:Deivida Kronenberga filmas]]
[[Kategorija:Universal Pictures filmas]]</text>
      <sha1>fh711z5wz04xrr08ivwhqaeuyglqich</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>1993. gada Pasaules čempionāts hokejā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>154182</id>
    <revision>
      <id>3662042</id>
      <parentid>3161405</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T15:25:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: {{hokejs-stub}} → {{Hokejs-aizmetnis}} using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3082" xml:space="preserve">{{Starptautiska sporta turnīra infokaste
 |             sports = hokejs
 |          nosaukums = 1993. gada Pasaules čempionāts hokejā
 |             valsts = {{GER}}
 |            pilsēta = [[Minhene]] un [[Dortmunde]]
 |              laiks = {{dat||4|18|n|bez}}—{{dat||5|2|n|bez}}
 |     komandu_skaits = 12
 |             arēnas = 2
 |           pilsētas = 2
 |           čempioni = {{ih|RUS|1991}}
 |             tituls = 1
 |              otrie = {{ih|SWE}}
 |             trešie = {{ih|CZE}}
 |           ceturtie = {{ih|CAN}}
 |             spēles = 40
 |    rezultatīvākais = {{flaga|Kanāda}} [[Ēriks Lindross]]
}}
'''1993. gada Pasaules čempionāts hokejā''' notika [[Minhene|Minhenē]] un [[Dortmunde|Dortmundē]], [[Vācija|Vācijā]] no 1993. gada 18. aprīļa līdz 2. maijam. Tas bija 57. [[Pasaules hokeja čempionāts|Pasaules čempionāts hokejā]].

== Vietu sadalījums un statistika ==
=== Vietu sadalījums ===
# {{ih|RUS|1991}}
# {{ih|SWE}}
# {{ih|CZE}}
# {{ih|CAN}}
# {{ih|GER}}
# {{ih|USA}}
# {{ih|FIN}}
# {{ih|ITA}}
# {{ih|AUT}}
# {{ih|FRA}}
# {{ih|NOR}}
# {{ih|SUI}} — ''pazemināta uz 1. divīziju''

=== Turnīra apbalvojumi ===
* '''Labākie hokejisti:'''
** Labākais vārtsargs: {{flaga|CZE}} [[Petrs Bržīza]]
** Labākais aizsargs: {{flaga|RUS|1991}} [[Dmitrijs Juškevičs]]
** Labākais uzbrucējs: {{flaga|CAN}} [[Ēriks Lindross]]
* '''Simboliskā izlase:'''
** Vārtsargs: {{flaga|CZE}} [[Petrs Bržīza]]
** Aizsargi: {{flaga|RUS|1991}} [[Iļja Bjakins]] un {{flaga|CAN}} [[Deivs Mensons]]
** Uzbrucēji:  {{flaga|SWE}} [[Ulfs Dālens]], {{flaga|CAN}} [[Ēriks Lindross]] un {{flaga|SWE}} [[Mikaels Renbergs]]

=== Rezultatīvākie spēlētāji ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align: center;&quot;
|-
!width=30|Vieta
!width=150|Spēlētājs
!width=120|Valsts
!width=20|{{Piezīme|V|Vārti}}
!width=20|{{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}}
!width=30|{{Piezīme|P-ti|Punkti}}
|-
| 1 || align=left|[[Ēriks Lindross]] || align=left|{{ih|CAN}} || 11 || 6 || '''17'''
|- 
| 2 || align=left|[[Andrejs Homutovs]] || align=left|{{ih|RUS|1991}} || 5 || 7 || '''12'''
|- 
| 3 || align=left|[[Šeins Korsons]] || align=left|{{ih|CAN}} || 3 || 7 || '''10'''
|-
| 3 || align=left|[[Deivs Mensons]] || align=left|{{ih|CAN}} || 3 || 7 || '''10'''
|- 
| 5 || align=left|[[Petrs Rosols]] || align=left|{{ih|CZE}} || 4 || 5 || '''9''' 
|-
| 5 || align=left|[[Valērijs Karpovs]] || align=left|{{ih|RUS|1991}} || 4 || 5 || '''9''' 
|- 
| 7 || align=left|[[Pols Karija]] || align=left|{{ih|CAN}} || 2 || 7 || '''9'''
|- 
| 8 || align=left|[[Dīters Hēgens]] || align=left|{{ih|GER}} || 6 || 2 || '''8'''
|- 
| 9 || align=left|[[Mikaels Renbergs]] || align=left|{{ih|SWE}} || 5 || 3 || '''8'''
|-
| 10 || align=left|[[Martins Hostāks]] || align=left|{{ih|CZE}} || 4 || 4 || '''8'''
|}

== Ārējās saites ==
* [http://www.iihf.com/ IIHF mājaslapa] {{en ikona}}

{{Hokejs-aizmetnis}}

{{Pasaules čempionāts hokejā}}

[[Kategorija:Hokejs Vācijā]]
[[Kategorija:1993. gads sportā]]
[[Kategorija:Pasaules čempionāts hokejā]]</text>
      <sha1>8wny93pkobgjkqwte6b58bc9y09mwq4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jāņavārti</title>
    <ns>0</ns>
    <id>154708</id>
    <revision>
      <id>3662491</id>
      <parentid>3496756</parentid>
      <timestamp>2022-07-29T06:06:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>77.219.14.14</ip>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6652" xml:space="preserve">{{cita nozīme|dzelzceļa staciju|klinšu atsegumu|Jāņavārti (iezis)}}
{{Dzelzceļa stacijas infokaste
| nosaukums           = Jāņavārti
| tips                = stacija
| attēls              = File:Jāņavārtu stacija 2021 (2).jpg
| attēla_apraksts     = Jāņavārtu stacijas pasažieru ēka 2021. gadā
| karte = Rīga
| līnijā              = [[Dzelzceļa līnija Rīga—Krustpils|Rīga—Krustpils]]
[[Dzelzceļa līnija Rīga Preču—Ērgļi|Rīga—Ērgļi]]
| atvērta             = 1935
| citi_nosaukumi      = 
| stacijas_tips       = pasažieru, kravas
| arhitekts           = &lt;!-- arhitekta vārds, uzvārds --&gt;
| platformas          = 3 (1 neizmantota)
| platformu_tips      = 
| sliežu_ceļi         = 18 ceļi + 8 strupceļi
| adrese              = Rīga, Salaspils iela 18, LV-1057&lt;ref&gt;[https://foursquare.com/venue/9894694 Dzelzceļa stacija &quot;Jāņavārti&quot;]&lt;/ref&gt;
| latd  = 56 | latm  = 55 | lats  = 08 | latNS  = N
| longd = 24 | longm = 11 | longs = 09 | longEW = E
| tuvākās_stacijas    = [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīga]] (4 km) &lt;br /&gt; [[Šķirotava (stacija)|Šķirotava]] (4 km) &lt;br /&gt; [[Rīga Preču]] (3 km) 
| tuvākie_pp_un_cp    = [[Vagonu parks]] (2 km) &lt;br /&gt; [[Daugmale (stacija)|Daugmale]] (2 km)
| attālums_līdz_Rīgai = 4
}}
{{Rīga — Daugavpils|collapse=yes}}
'''Jāņavārti''' jeb Šķirotavas stacijas J parks ir [[dzelzceļa stacija]] [[Rīga|Rīgā]], [[Dzelzceļa līnija Rīga—Krustpils|līnijā Rīga—Krustpils]]. No Jāņavārtiem atzarojas arī slēgtā [[dzelzceļa līnija Rīga Preču—Ērgļi|Ērgļu dzelzceļa līnija]] (mūsdienās darbojas posmā no Jāņavārtiem līdz [[Saurieši (stacija)|Sauriešiem]]). Jāņavārtos pietur visi Aizkraukles virziena elektrovilcieni un lielākā daļa dīzeļvilcienu, izņemot ekspresreisus. Jāņavārtu parks jeb J parks ir paredzēts kravas vilcienu nosūtīšanai. Tajā atrodas arī dažādas dienesta ēkas (vagonu tehniskās apkopes un komercapkopes punkti, automātisko bremžu centralizētās pārbaudes posteņa operatora telpas, maršrutu releju centralizācija, Šķirotavas ceļu distances kantoris un darbnīcu ēkas). Aizlaišanas parkā tiek veikta [[vagons|vagonu]] tehniskā stāvokļa kontrole un vagonu bojāto detaļu un mezglu nomaiņa vai remonts, kā arī automātisko bremžu pārbaude pirms vilcienu aizlaišanas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.vpvb.gov.lv/lv/piesarnojums/a-b-atlaujas/?download=636 |title=B kategorijas atļauja Nr. RI 10 IB 0063 |access-date={{dat|2011|06|26||bez}} |archive-date={{dat|2020|10|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20201028074921/http://www.vpvb.gov.lv/lv/piesarnojums/a-b-atlaujas/?download=636 }}&lt;/ref&gt; Stacijā darbojas biļešu kase.

== Vēsture ==
Mūsdienu dzelzceļa stacijas nosaukums cēlies no daudz senākā [[Rīgas nocietinājumi|Rīgas priekšpilsētas nocietinājumu]] Jāņa vārtu nosaukuma, kas uzcelti ap 1626. gadu  palisādē Lielās Riepnieku ielas (tagadējās [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu ielas]]) stūrī, bet pēc kara inženiera [[Rodenburgs|Rodenburga]] projekta [[1650]]. gadā līdz tiem uzbūvēja Jāņa dambi (''Johannis-Damm''), pa kura augšu veda pasta ceļš. Līdz ar priekšpilsētas paplašināšanu Jāņavārtus 1789. gadā pārcēla apmēram uz tagadējo Maskavas un Pirts ielu stūri, kur vēlāk atradās pilsētas dezinfekcijas iestāde.

[[Rīgas-Ērgļu dzelzceļa līnija]]s būvēšanas laikā izveidoja pieturas punktu &quot;Jāņavārti&quot;. Krustpils virziena pasažieru vilcieni Jāņavārtos sāka pieturēt [[1957]]. gadā (sākumā tikai Šķirotavas darba vilcieni).&lt;ref&gt;T. Altbergs, K. Augustāne, I. Pētersone. Dzelzceļi Latvijā. R: Jumava, 2009, 28. lpp. {{ISBN|978-9984-38-698-0}}&lt;/ref&gt; No [[Salaspils iela]]s puses uz Ērgļu virziena perona varēja nokļūt pa gājēju tiltu, kas sliktā tehniskā stāvokļa dēļ 2003. gadā slēgts.&lt;ref&gt;[http://www.diena.lv/arhivs/gajeju-tilta-apsaimniekosana-grib-iesaistit-ari-domi-12084000 Gājēju tilta apsaimniekošanā grib iesaistīt arī domi]&lt;/ref&gt; 2010. gadā drošības dēļ izbūvēti nožogojumi gar sliedēm&lt;ref&gt;[http://www.leta.lv/foto/sources/leta/album/F798D1B4-EBC4-4AF0-8738-B33CAB5018DC/ Elektrovilciena sliežu ceļu nožogojums stacijas &quot;Jāņavārti&quot; rajonā]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;, tādējādi gājēji no Jāņavārtu stacijas uz [[Krustpils iela|Krustpils ielu]] var nokļūt vai nu nelegāli pa dzelzceļa darbiniekiem paredzētām ejām, vai arī pa [[Slāvu tilts|Slāvu tiltu]] vai gājēju tiltu pie [[Daugmale (stacija)|Daugmales stacijas]]. Ērgļu virziena perons ir saglabājies, kaut arī pasažieru vilcienu kustība kopš [[2007. gads|2007]]. gada nenotiek.

== Attēlu galerija ==
&lt;gallery widths=&quot;150px&quot; heights=&quot;150px&quot; perrow=&quot;4&quot;&gt;
Attēls:Jāņavārtu stacija.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Jāņavārtu stacijas pasažieru ēka 2010. gadā&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
File:Sliežu ceļi Jāņavārtos.jpg|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Sliežu ceļi Krustpils virzienā&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
File:Sliežu ceļi Jāņavārtos 2.jpg|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Sliežu ceļi Rīgas virzienā&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Jāņavārti 1.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Sliežu ceļi un pārmijas Jāņavārtu stacijā&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Jāņavārti 2.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Dīzeļlokomotīve ТЭП70 Jāņavārtu stacijā&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Jāņavārti 3.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Elektrovilciens ER2T-7114 atiet no Jāņavārtu stacijas&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Jāņavārti 4.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Šķirotavas stacijas administrācijas ēka&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Jāņavārti 5.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Savienojošie ceļi starp B parku un J parku&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Jāņavārti 6.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Jāņavārtu stacijas ēka no gājēju tiltiņa&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Jāņavārti 7.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;J parks&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Jāņavārti 8.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Slēgtais gājēju tilts&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Jāņavārti 9.jpg|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Ērgļu virziena perons&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Jāņavārti 10.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Sauriešu virziena sliedes un administrācijas ēka&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Jāņavārti 11.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Sauriešu atzara sliedes, skatoties Vagonu parka virzienā&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Jāņavārti 12.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Ērgļu perons 2004. gadā&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.ldz.lv/?object_id=3990 Rīgas—Daugavpils līnijas vēsture]


{{Dzelzceļa līnija Rīga—Krustpils}}


[[Kategorija:Dzelzceļa satiksme Rīgā]]
[[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]]
[[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Rīga—Krustpils stacijas un pieturas punkti]]</text>
      <sha1>heq6xcq4zgy55rycabuc1mwkqmkm4ax</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Alans Džons Persivals Teilors</title>
    <ns>0</ns>
    <id>155843</id>
    <revision>
      <id>3662105</id>
      <parentid>3573705</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T15:35:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Otrais pasaules karš un darbība šai laikā */sīkumi, replaced: 2. pasaules kar → Otrais pasaules kar using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12663" xml:space="preserve">{{atsauces+}}
{{Zinātnieka infokaste
|             platums = 
|               vārds = Alans Teilors
|          vārds_orig = ''Alan Taylor''
|              attēls = 
|          att_izmērs = 
|       att_nosaukums = 
|             dz_gads = 1906
|          dz_mēnesis = 03
|            dz_diena = 26
|            dz_vieta = [[Birkdeila]], [[Lankašīra]] (tagad [[Mersisaida]]), {{GBR}}
|              m_gads = 1990
|           m_mēnesis = 09
|             m_diena = 07
|             m_vieta = [[Londona]], {{GBR}}
|        dzīves_vieta = 
|           pilsonība = 
|             tautība = 
|            paraksts = 
|        darba_vietas = [[Mančestras Universitāte]], [[Oksfordas Universitāte]], [[Londonas Universitātes koledža]], [[Ziemeļlondonas Universitāte]]
|          alma_mater = [[Oksfordas Universitāte]]
|             zinātne = [[vēsture]]
|         pasniedzēji = 
|            studenti = [[Normans Deiviss]], [[Pols Kenedijs]]
|          sasniegumi = 
|         apbalvojumi = 
|            piezīmes = 
|         kategorijas =   
}}

'''Alans Džons Persivals Teilors''' ({{val|en|Alan John Percivale Taylor}}; {{dat|1906|03|26}}, miris {{dat|1990|09|07}}) ir [[20. gadsimts|20. gadsimta]] angļu vēsturnieks, kurš kļuva populārs ar piedalīšanos [[televīzija]]s pārraidēs. Iespējams, vispazīstamākā un vispretrunīgāk vērtētā Teilora grāmata ir 1961. gadā iznākusī &quot;Otrā pasaules kara izcelsme&quot; (''The Origins of the Second World War'').

== Biogrāfija ==
=== Dzīves pirmais posms ===

Dzimis Birkdeilas pilsētā Anglijā, uzaudzis [[Lankašīra]]s grāfistē kreisi noskaņotā ģimenē. Jaunībā bija amatieris [[arheologs]] un pētīja baznīcu vēsturi un ieguva vispārēju interesi par vēsturi, tādēļ nolēma turpināt apgūt to pastprināti. No 1924. gada mācījies Ariela [[koledža|koledžā]] jaunāko laiku vēsturi. Tā kā viņa vecākiem bija kreisi uzskati, protestējot pret [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] notikumiem, viņi nosūtīja dēlu uz [[Kvēkeri|kvēkeru]] skolu. Divdesmitajos gados Teilora māte Konstance bija viena no komunistiskās partijas veidotājām [[Lielbritānija|Lielbritānijā]]. Pašu Teiloru [[komunisti|komunistu]] partijā iesaistīja ģimenes draugs Toms Vintringams. Teilors bija tās [[Lielbritānijas Komunistiskā partija|Lielbritānijas Komunistiskās partijas]] biedrs no 1924. līdz 1926. gadam, kad izstājās no tās, reaģējot pret, viņaprāt, neefektīvo pozīciju 1926. gada streikos. Pārējo dzīves daļu bija leiboristu partijas atbalstītājs.

=== Akadēmiskā karjera un tālākās studijas ===

1927. gadā Teilors beidzis [[Oksfordas Universitāte|Oksfordas Universitāti]]. Vēlāk iestājās universitātē [[Vīne|Vīnē]], kur pētīja [[čartisti|čartistu]] ietekmi uz 1848. gada revolūciju [[Vīne|Vīnē]]. Vēlāk pētīja Itālijas apvienošanās vēsturi, kas 1934. gadā rezultējās grāmatā ''The Italian Problem in European Diplomacy, 1847–49'' (''Itālijas problēma Eiropas diplomātijā:1847-49'') 1934. gadā. No 1930. līdz 1938. gadam kā [[lektors]] uzstājās [[Mančestras Universitāte|Mančestras Universitātē]]. [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Magdalēnas koledža]]s, [[Oksforda|Oksfordā]] locekli, to saglabājot līdz 1976. gadam. No  [[1938. gads|1938. gada]] līdz [[1963. gads|1963. gadam]] bija pasniedzējs Oksfordā. Tur bija ļoti populārs profesors, jo sāka lekcijas jau 8.30 pirms telpa bija kļūvusi pārpildīta. Saistībā ar pretrunīgi vērtēto grāmatu ''The origins of the Second World War'' bija spiests Oksfordu pamest un kļuva par pasniedzēju [[Londona]]s [[Vēsture]]s institūtā, Tehniskajā koledžā Londonā, [[Universitātes koledža|Universitātes koledžā]] Londonā. Nozīmīgs solis Teilora reabilitēšanā bija [[Martins Gilberts|Martina Gilberta]] organizētā ''[[Festschrift]]''. [[1976. gads|1976. gadā]] un [[1986. gads|1986. gadā]] viņš tika pagodināts ar vēl diviem ''Festschrift''. To piešķir studenti, un tā iegūšana pierāda pasniedzēja augstu profesionalitāti.

=== Otrais pasaules karš un darbība šai laikā ===

Kara laikā Teilors sadraudzējās ar emigrācijas politiķiem [[Čehoslovākija|čehoslovāku]] [[Edvards Benešs|Edvardu Benešu]] un [[Ungārija|ungāru]] [[Mihājs Kāroji|Mihāju Kāroji]]. Šī draudzības palīdzēja nostiprināt zināšanas par [[Austrumeiropa]]s reģionu. Kāroji Teilors nepamatoti uzskatīja par savā ziņā svētu figūru. Tai pašā laikā Teilors ieņēma politiskā kara lietu administratora amatu, bieži uzstājoties radio. Kara laikā lobēja [[Dienvidslāvija|dienvidslāvu]] komunistu līderi [[Josips Brozs Tito|Josipu Brozu Tito]].

=== Plaši pazīstams lektors un intelektuālis, uzskati, ko pauda. ===

Savas dzīves laikā aktīvi darbojās savu uzskatu aizstāvībā. [[1930. gadi|1930. gadu]] sākumā bija kreisā spārna intelektuāļu ar nosaukumu ''Mančestras miera padome'' sastāvā. Līdz 1936. gadam viņš bija opozīcijā britu atbruņošanās plāniem. Vēlāk atbalstīja [[Padomju Savienība|PSRS]] draudzīgu politiku. Kopš 1936. gada aktīvi pretojās [[nomierināšanas politika]]i. 1938. gadā daudz rakstīja un uzstājās ar runām, kritizējot [[Minhenes vienošanās|Minhenes vienošanos]].

Lai arī draudzīgs [[Padomju Savienība|PSRS]], dzīves laikā Teilors vairākkārt, sevišķi pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], kritizēja [[staļinisms|staļinismu]]. Tomēr Teilors bija pret [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kā Lielbritānijas sabiedrotā izvēlei. Bieži kritizēja ASV politiku, un tā arī nekad nedevās uz ASV. Bieži bija kritisks pret Lielbritānijas politiku daudzos jautājumos - [[Korejas karš|Korejas]] un [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]], [[Suecas krīze]]s laikā un tamlīdzīgos jautājumos, kā dēļ daudzos avotos saukts par ''mazo angli'' (īpaši attiecībā uz Lielbritānijas politiku pret [[Ziemeļīrija|Ziemeļīriju]] .

== Darbība un uzskati ==

1954. gadā viņš publicējis darbu ''The Struggle for Mastery in Europe 1848–1918'' un tam sekoja ''The Trouble Makers'' 1957. gadā, kur kritiski vērsies pret britu ārpolitiku. ''The Trouble makers'' bija darbs par viņam īpaši tuvu tēmu. Tāpat ir autors lieliskai [[Bismarks|Bismarka]] [[biogrāfija]]i, lorda Bīverbruka biogrāfijai. Pētīja [[Reihstāga dedzināšana|Reihstāga dedzināšanu]], ko esot paveicis nelīdzsvarotais komunists [[der Lube]] bez [[nacisti|nacistu]] iesaistīšanās. Kritizēts par uzskatiem sakarā ar otrā pasaules kara izcelšanos, [[Musolīni]] atainojumu vienkārši par &quot;šovmeni&quot; bez uzskatu sistēmas, kā arī [[Francijas Trešā republika|Francijas Trešās republikas]] un tās politiķu kritiku. Tālāk minētie darbi plašāk atspoguļo vēsturnieka milzīgo interešu lauku.

=== Populisms ===
 
Teilors daudz tiek kritizēts par populistisko pieeju uz vēstures zinātni. Viņš uzskatīja, ka vēsturei j;ab;ut pieejamai visiem, kas vēlāk kļuva pazīstams ar domu par ''Ikdienišķā cilvēka vēsturi'', ko vēlāk apspēlējuši citi vēsturnieki. Teilors uzskatīja, ka valstu līderi neveido vēsturi.

Kā pozitīvi izņēmumi Teiloram bija [[Deivids Loids Džordžs]] un [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņins]]. Viņam simpatizēja vēsturnieka E.Dž. Karra uzskati, kuru viņš uzskatīja par savas paaudzes labāko vēsturnieku.

=== Teilora [[ironija]] un humora izjūta ===

Viņa savdabīgā humora izjūtas ar tās izpausmēm iegājusi vēsturē kā ''teilōrismi''. Viņš uzskatīja, ka vēsturniekam jāprot gaumīgi par sevi paironizēt. Pie viņa spilgtākajiem izteicieniem par pasaules vēsturi pieder: &quot;[[Musolīni]] turpinājis savu politiku, kas precīzi nozīmē - atstāt visu pašplūsmā&quot; vai, runājot par Austroungārijas diplomāta prinča [[Klements fon Meternihs|Klementa fon Meterniha]] ārpolitisko darbību un uzskatiem - &quot;Daudzi vīrieši labāk veiktu pienākumus skujoties&quot;. Šie izteikumi padarījuši Teiloru slavenu un palīdzēja iedzīvināt [[diplomātija]]s vēsturi kā dinamisku, interesantu procesu. Runājot par vēsturnieka konceptuāliem uzskatiem, Teilors neuzskatīja, ka vēstures paredzēšana būtu viens no tiem un ka jau ikdienas dzīves problemātika ir pietiekoši nopietna.

== Personīgā dzīve ==

Teilors bija precējies trīskārt. 1931. gadā pirmoreiz apprecējās ar Margaretu Adamsu, ar kuru viņam bija trīs bērni. 20. gadsimta trīsdesmitajos gados viņš ar sievu dalīja māju ar rakstnieku [[Malkolms Mageridžs|Malkolmu Mageridžu]], šai laikā sākās nebeidzami strīdi ar viņu par [[Padomju Savienība|PSRS]], tomēr šie [[disputs|disputi]] neietekmēja viņu draudzību. Otrā Teilora sieva bija Īva Kroslanda, kuru viņš apprecēja 1951. gadā un izšķīrās 1974. gadā, ar šo sievieti viņam bija divi bērni. Trešā sieva bija [[ungāri|ungāru]] [[izcelsme]]s vēsturniece [[Eva Harači]], ar kuru viņš apprecējās 1976. gadā.

1984. gadā Teilors smagi cieta autokatastrofā. Negadījuma sekas, vēl summējot tās ar [[insults|smadzeņu insulta]] komplikācijām, noveda pie aiziešanas pensijā 1985. gadā. Vēlāk smagi slimojis ar Pārkinsona slimību, kādēļ nebija spējīgs pilnvērtīgi rakstīt. Viņa pēdējā publiskā parādīšanās bija 80. dzimšanas dienā, kad grupa viņa studentu, piemēram sers [[Martins Gilberts]], [[Alans Skeids]], [[Normans Deiviss]] un [[Pols Kenedijs]] organizēja publisku pieņemšanu, lai godinātu vēsturnieku. Diemžēl jau tad vēsturnieka un cienījamā cilvēka apziņu spēcīgi bija ietekmējis piedzīvotais insults.1987. gadā Teilors nokļuva aprūpes mājā Londonā, kur nomira 1990. gadā, 84 gadu vecumā.

== Bibliogrāfija ==

* The Italian Problem in European Diplomacy, 1847–1849, 1934.
* ([[redaktors]]) The Struggle for Supremacy in Germany, 1859–1866 by Heinrich Friedjung, 1935.
* Germany's First Bid for Colonies 1884–1885: a Move in Bismarck's European Policy, 1938.
* The Habsburg Monarchy 1809–1918, 1941, pārkārtots izd. 1948. (izdots latviski)
* The Course of German history: a Survey of the Development of Germany since 1815, 1945.
* British Pamphleteers, 1948.(Sastādīts kopā ar R.Reinoldsu, turpmāk saīsinājumā sast.)
* A Select List of Books on European History, 1949.(Sast. kopā ar A.Bulloku)
* From Napoleon to Stalin, 1950.
* Rumours of Wars, 1952.
* The Struggle for Mastery in Europe 1848–1918 (Oxford History of Modern Europe), 1954.
* Bismarck: the Man and Statesman, 1955.
* Englishmen and Others, 1956.
* Essays Presented to Sir Lewis Namier, 1956.(sastādīts kopā ar seru Ričardu Paresu)
* The Trouble Makers: Dissent over Foreign Policy, 1792–1939, 1957.
* Lloyd George, 1961.
* The Origins of the Second World War, 1961.
* The First World War: an Illustrated History, 1963.
* Politics In Wartime, 1964.
* English History 1914–1945 (15. izdevums no Oxford History of England), 1965.
* From Sarajevo to Potsdam, 1966.
* From Napoleon to Lenin, 1966.
* The Abdication of King Edward VIII (Lorda Bīverbruka darbs, (sast.) 1966.
* Europe: Grandeur and Decline, 1967.
* Ievads darbam 1848: The Opening of an Era , 1967.
* War by Timetable, 1969.
* Churchill Revised: A Critical Assessment, 1969.
* (sast.) Lloyd George: Twelve Essays, 1971.
* (sast.) Lloyd George: A Diary by Frances Steveson, 1971.
* Beaverbrook, 1972.
* (sast.) Off the Record: Political Interviews, 1933–43 by W.P. Corzier, 1973.
* A History of World War Two: 1974.
* The Second World War: an Illustrated History, 1975.
* (sast.) My Darling Pussy: The Letters of Lloyd George and Frances Stevenson, 1975.
* The Last of Old Europe: a Grand Tour, 1976.
* Essays in English History, 1976.
* The War Lords, 1977.
* The Russian War, 1978.
* How Wars Begin, 1979.
* Politicians, Socialism, and Historians, 1980.
* Revolutions and Revolutionaries, 1980.
* A Personal History, 1983.
* An Old Man's Diary, 1984.
* How Wars End, 1985.
* Letters to Eva: 1969–1983, sakārtojusi Eva Harači Teilore, 1991.
* From Napoleon to the Second International: Essays on Nineteenth-century Europe. sakārtots .1993.
* From the Boer War to the Cold War: Essays on Twentieth-century Europe. Ed. 1995.

== Ārējās saites ==
* [http://www.screenonline.org.uk/people/id/838462/ Alans Džons Persivals Teilors BFI screenonline] {{en ikona}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Teilors, Alans Dzzons Persivals}}
[[Kategorija:1906. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1990. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Mersisaidā dzimušie]]
[[Kategorija:Vēsturnieki]]
[[Kategorija:Anglijas cilvēki]]</text>
      <sha1>t5prmpnkw8brn1piglonjycggt909lg</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Žaks Kusto</title>
    <ns>0</ns>
    <id>156008</id>
    <revision>
      <id>3662523</id>
      <parentid>3639420</parentid>
      <timestamp>2022-07-29T08:18:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kasp2008</username>
        <id>5841</id>
      </contributor>
      <comment>pareizais dz/datums 11/06</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6579" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = 
|     vārds_orig = 
|         attēls = Jacques-Yves Cousteau.jpg
|     att_izmērs = 200px
|  att_nosaukums = Žaks Kusto 1976. gadā
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1910
|     dz_mēnesis = 06
|       dz_diena = 11
|       dz_vieta = 
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 1997
|      m_mēnesis = 06
|        m_diena = 25
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = [[franči|francūzis]]
|   nodarbošanās = [[okeanogrāfija|okeanogrāfs]]
|  darbības_gadi = 
|        dzimums = V
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 4
|       paraksts = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = nē
|    citas daļas = 
}}
'''Žaks Īvs Kusto''' ({{val-fr|Jacques-Yves Cousteau}}, {{dat|1910|06|11|N}}—{{dat|1997|06|25|N}}) bija franču zinātnieks [[okeanogrāfija|okeanogrāfs]], jūras flotes virsnieks, autors dokumentālām filmām un televīzijas seriāliem par zemūdens pasauli.

== Biogrāfija ==
Kusto kopš bērnības aizrāvās ar niršanu, viņam radās interese par tehnisku palīglīdzekļu izgudrošanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.questia.com/magazine/1G1-11666707/jacques-yves-cousteau |title=Jacques-Yves Cousteau|publisher=questia.com}}&lt;/ref&gt; 1933. gadā viņš pabeidza Jūras skolu (''École Navale''). Pēc militārās izglītības iegūšanas dienēja Francijas bruņotajos spēkos vienībā, kas bija saistīta ar pirmajām [[akvalangs|akvalanga]] izstrādēm. 1943. gadā Kusto kopā ar franču inženieri Emīlu Gaņanu (''Emile Gagnan'') izstrādāja zemūdens elpošanas ierīci, kas ļauj nirējam atrasties zem ūdens, elpojot saspiestu gaisu. Šī ierīce vēl joprojām ir mūsdienu moderno akvalangu sastāvdaļa.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nndb.com/people/250/000085992/|title=Jacques Cousteau|publisher=nndb.com }}&lt;/ref&gt;

[[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules kara]] laikā Kusto cīnījās par Franciju. Pēc kara piedalījās Francijas piekrastes atmīnēšanas darbos. 1946. gadā nodibināja Francijas Jūras spēku Zemūdens pētniecības grupu. Viens no mīnu traleriem kļuva par Kusto pētniecisko kuģi &quot;Kalipso&quot;.&lt;ref name=&quot;cmas&quot; /&gt;
[[Attēls:Soucoupe Plongeante.jpg|thumb|left|Žaka Kusto zemūdene ''SP-350 Diving Saucer'']]
Pēc Jūras spēku pamešanas (1949. gadā) Kusto nodarbojās ar okeanogrāfijas pētījumiem. 50. gados kopā ar inženieri Žanu Molāru (''Jean Mollard'') Kusto izstrādāja divvietīgu [[zemūdene|zemūdeni]] SP-350, kas varēja nolaisties līdz 350 m dziļumam. 1965. gadā tapa uzlabots modelis SP-500, kas varēja sasniegt 500 m dziļumu.

1950. gadā Kusto vadīja kampaņu pret [[Kodolatkritumi|kodolatkritumu]] izgāšanu [[Vidusjūra|Vidusjūrā]]. No 1957. līdz 1988. gadam Kusto bija [[Monako Okeanogrāfijas muzejs|Monako Okeanogrāfijas muzeja]] direktors. 1959. gadā kļuva par pasaulē lielākās nirēju biedrības ''CMAS (Confédération mondiale des Activités sous-marins'') pirmo prezidentu un vadīja to līdz pat 1973. gadam. Bet 1973. gadā Kusto kopā ar saviem diviem dēliem nodibināja &quot;Kusto biedrību&quot;, kas nodarbojas ar ekosistēmu pētniecību un ūdens resursu aizsardzību, un kuras darbībā mūsdienās piedalās ap 300 000 biedru dažādās pasaules valstīs.&lt;ref name=&quot;cmas&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://history.cmas.org/jacques-yves-cousteau-1959-1973-130328095802|title=Jacques-Yves Cousteau|publisher=cmas.org|access-date={{dat|2014|11|21||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150603002152/http://history.cmas.org/jacques-yves-cousteau-1959-1973-130328095802|archivedate={{dat|2015|06|03||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Okeanogrāfijas popularizēšana ==
Ar grāmatām, fotogrāfijām, dokumentālajām filmām un televīzijas seriāliem Kusto popularizēja okeanogrāfiju un radīja inreresi par zemūdens pasauli. Kusto kopā ar Frederiku Dimā (''Frédéric Dumas'') sarakstītā grāmata ''[[The Silent World (grāmata)|The Silent World]]'' (1953) kļuva par starptautisku bestselleru. Pēc šīs grāmatas tika uzņemta arī tāda paša nosaukuma dokumentālā filma. Kusto producējis dokumentālās filmas par okeonogrāfiskajiem pētījumiem uz kuģa &quot;Kalipso&quot;.

Trīs no Kusto veidotajām filmām ieguvušas [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s — ''[[The Silent World]]'' (''Le monde du silence'', 1956) un ''[[World Without Sun]]'' (''Le monde sans soleil'', 1964) apbalvotas kategorijā &quot;[[Labākā dokumentālā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā dokumentālā filma]]&quot;, bet īsfilma ''[[The Golden Fish]]'' (''Histoire d'un poisson rouge'', 1959) ieguva balvu &quot;[[Labākā īsfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā īsfilma]]&quot;. Par dokumentālo filmu ''The Silent World'' Kusto kopā ar otru režisoru [[Luijs Mals|Luiju Malu]] (''Louis Malle'') ieguva arī augstāko apbalvojumu [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]] [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]].

Kusto saņēmis daudzus apbalvojumus, tai skaitā [[Goda Leģiona ordenis|Goda Leģiona ordeni]], Komandiera pakāpi. 1985. gadā [[ASV prezidents]] [[Ronalds Reigans]] pasniedza viņam Prezidenta Brīvības medaļu par okeāna pētījumiem. 1988. gadā Kusto ievēlēja [[Francijas Zinātņu akadēmija|Francijas Zinātņu akadēmijā]]. 
[[Attēls:Pres. Kennedy Awards the National Geographic Society's Gold Medal to Jacques Cousteau.jpg|thumb|ASV prezidents [[Džons Kenedijs]] pasniedz Žakam Kusto [[Nacionālā ģeogrāfijas biedrība|Nacionālās ģeogrāfijas biedrības]] zelta medaļu]]
Kusto nomira 87 gadu vecumā [[Parīze|Parīzē]] 1997. gada 25. jūnijā no [[Miokarda infarkts|sirdstriekas]]. Viņam par godu nosaukta iela Parīzē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.findagrave.com/cgi-bin/fg.cgi?page=gr&amp;GRid=9889|title=Jacques-Yves Cousteau|publisher=''Find a Grave''}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [https://web.archive.org/web/20150316034936/http://www.cousteau.org/ Kusto biedrības oficiālā mājas lapa]
{{aktieru ārējās saites}}

{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Kusto, Zaks}}
[[Kategorija:1910. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1997. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Žirondā dzimušie]]
[[Kategorija:Okeanogrāfi]]
[[Kategorija:Franču zinātnieki]]
[[Kategorija:Francijas izgudrotāji]]
[[Kategorija:Franču kinoproducenti]]
[[Kategorija:BAFTA Fellowship balvas ieguvēji]]
[[Kategorija:Ar Goda Leģiona ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Zelta palmas zara ieguvēji]]</text>
      <sha1>n3ldlln9fecn6vjxoi2892itd0ignxu</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3662526</id>
      <parentid>3662523</parentid>
      <timestamp>2022-07-29T08:32:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kasp2008</username>
        <id>5841</id>
      </contributor>
      <comment>/* Okeanogrāfijas popularizēšana */ nosaukums latviski</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6566" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = 
|     vārds_orig = 
|         attēls = Jacques-Yves Cousteau.jpg
|     att_izmērs = 200px
|  att_nosaukums = Žaks Kusto 1976. gadā
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1910
|     dz_mēnesis = 06
|       dz_diena = 11
|       dz_vieta = 
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 1997
|      m_mēnesis = 06
|        m_diena = 25
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = [[franči|francūzis]]
|   nodarbošanās = [[okeanogrāfija|okeanogrāfs]]
|  darbības_gadi = 
|        dzimums = V
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 4
|       paraksts = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = nē
|    citas daļas = 
}}
'''Žaks Īvs Kusto''' ({{val-fr|Jacques-Yves Cousteau}}, {{dat|1910|06|11|N}}—{{dat|1997|06|25|N}}) bija franču zinātnieks [[okeanogrāfija|okeanogrāfs]], jūras flotes virsnieks, autors dokumentālām filmām un televīzijas seriāliem par zemūdens pasauli.

== Biogrāfija ==
Kusto kopš bērnības aizrāvās ar niršanu, viņam radās interese par tehnisku palīglīdzekļu izgudrošanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.questia.com/magazine/1G1-11666707/jacques-yves-cousteau |title=Jacques-Yves Cousteau|publisher=questia.com}}&lt;/ref&gt; 1933. gadā viņš pabeidza Jūras skolu (''École Navale''). Pēc militārās izglītības iegūšanas dienēja Francijas bruņotajos spēkos vienībā, kas bija saistīta ar pirmajām [[akvalangs|akvalanga]] izstrādēm. 1943. gadā Kusto kopā ar franču inženieri Emīlu Gaņanu (''Emile Gagnan'') izstrādāja zemūdens elpošanas ierīci, kas ļauj nirējam atrasties zem ūdens, elpojot saspiestu gaisu. Šī ierīce vēl joprojām ir mūsdienu moderno akvalangu sastāvdaļa.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nndb.com/people/250/000085992/|title=Jacques Cousteau|publisher=nndb.com }}&lt;/ref&gt;

[[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules kara]] laikā Kusto cīnījās par Franciju. Pēc kara piedalījās Francijas piekrastes atmīnēšanas darbos. 1946. gadā nodibināja Francijas Jūras spēku Zemūdens pētniecības grupu. Viens no mīnu traleriem kļuva par Kusto pētniecisko kuģi &quot;Kalipso&quot;.&lt;ref name=&quot;cmas&quot; /&gt;
[[Attēls:Soucoupe Plongeante.jpg|thumb|left|Žaka Kusto zemūdene ''SP-350 Diving Saucer'']]
Pēc Jūras spēku pamešanas (1949. gadā) Kusto nodarbojās ar okeanogrāfijas pētījumiem. 50. gados kopā ar inženieri Žanu Molāru (''Jean Mollard'') Kusto izstrādāja divvietīgu [[zemūdene|zemūdeni]] SP-350, kas varēja nolaisties līdz 350 m dziļumam. 1965. gadā tapa uzlabots modelis SP-500, kas varēja sasniegt 500 m dziļumu.

1950. gadā Kusto vadīja kampaņu pret [[Kodolatkritumi|kodolatkritumu]] izgāšanu [[Vidusjūra|Vidusjūrā]]. No 1957. līdz 1988. gadam Kusto bija [[Monako Okeanogrāfijas muzejs|Monako Okeanogrāfijas muzeja]] direktors. 1959. gadā kļuva par pasaulē lielākās nirēju biedrības ''CMAS (Confédération mondiale des Activités sous-marins'') pirmo prezidentu un vadīja to līdz pat 1973. gadam. Bet 1973. gadā Kusto kopā ar saviem diviem dēliem nodibināja &quot;Kusto biedrību&quot;, kas nodarbojas ar ekosistēmu pētniecību un ūdens resursu aizsardzību, un kuras darbībā mūsdienās piedalās ap 300 000 biedru dažādās pasaules valstīs.&lt;ref name=&quot;cmas&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://history.cmas.org/jacques-yves-cousteau-1959-1973-130328095802|title=Jacques-Yves Cousteau|publisher=cmas.org|access-date={{dat|2014|11|21||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150603002152/http://history.cmas.org/jacques-yves-cousteau-1959-1973-130328095802|archivedate={{dat|2015|06|03||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Okeanogrāfijas popularizēšana ==
Ar grāmatām, fotogrāfijām, dokumentālajām filmām un televīzijas seriāliem Kusto popularizēja okeanogrāfiju un radīja inreresi par zemūdens pasauli. Kusto kopā ar Frederiku Dimā (''Frédéric Dumas'') sarakstītā grāmata &quot;Klusuma valstībā&quot; (''The Silent World'') (1953) kļuva par starptautisku bestselleru. Pēc šīs grāmatas tika uzņemta arī tāda paša nosaukuma dokumentālā filma. Kusto producējis dokumentālās filmas par okeonogrāfiskajiem pētījumiem uz kuģa &quot;Kalipso&quot;.

Trīs no Kusto veidotajām filmām ieguvušas [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s — &quot;Klusuma valstībā&quot; (''Le monde du silence'', 1956) un ''[[World Without Sun]]'' (''Le monde sans soleil'', 1964) apbalvotas kategorijā &quot;[[Labākā dokumentālā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā dokumentālā filma]]&quot;, bet īsfilma ''[[The Golden Fish]]'' (''Histoire d'un poisson rouge'', 1959) ieguva balvu &quot;[[Labākā īsfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā īsfilma]]&quot;. Par dokumentālo filmu &quot;Klusuma valstībā&quot; Kusto kopā ar otru režisoru [[Luijs Mals|Luiju Malu]] (''Louis Malle'') ieguva arī augstāko apbalvojumu [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]] [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]].

Kusto saņēmis daudzus apbalvojumus, tai skaitā [[Goda Leģiona ordenis|Goda Leģiona ordeni]], Komandiera pakāpi. 1985. gadā [[ASV prezidents]] [[Ronalds Reigans]] pasniedza viņam Prezidenta Brīvības medaļu par okeāna pētījumiem. 1988. gadā Kusto ievēlēja [[Francijas Zinātņu akadēmija|Francijas Zinātņu akadēmijā]]. 
[[Attēls:Pres. Kennedy Awards the National Geographic Society's Gold Medal to Jacques Cousteau.jpg|thumb|ASV prezidents [[Džons Kenedijs]] pasniedz Žakam Kusto [[Nacionālā ģeogrāfijas biedrība|Nacionālās ģeogrāfijas biedrības]] zelta medaļu]]
Kusto nomira 87 gadu vecumā [[Parīze|Parīzē]] 1997. gada 25. jūnijā no [[Miokarda infarkts|sirdstriekas]]. Viņam par godu nosaukta iela Parīzē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.findagrave.com/cgi-bin/fg.cgi?page=gr&amp;GRid=9889|title=Jacques-Yves Cousteau|publisher=''Find a Grave''}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [https://web.archive.org/web/20150316034936/http://www.cousteau.org/ Kusto biedrības oficiālā mājas lapa]
{{aktieru ārējās saites}}

{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Kusto, Zaks}}
[[Kategorija:1910. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1997. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Žirondā dzimušie]]
[[Kategorija:Okeanogrāfi]]
[[Kategorija:Franču zinātnieki]]
[[Kategorija:Francijas izgudrotāji]]
[[Kategorija:Franču kinoproducenti]]
[[Kategorija:BAFTA Fellowship balvas ieguvēji]]
[[Kategorija:Ar Goda Leģiona ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Zelta palmas zara ieguvēji]]</text>
      <sha1>kiyuab5fazsyjoo6aor0lt1k509podg</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3662546</id>
      <parentid>3662526</parentid>
      <timestamp>2022-07-29T08:56:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kasp2008</username>
        <id>5841</id>
      </contributor>
      <comment>grāmatas latviski</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7169" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = 
|     vārds_orig = 
|         attēls = Jacques-Yves Cousteau.jpg
|     att_izmērs = 200px
|  att_nosaukums = Žaks Kusto 1976. gadā
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1910
|     dz_mēnesis = 06
|       dz_diena = 11
|       dz_vieta = 
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 1997
|      m_mēnesis = 06
|        m_diena = 25
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = [[franči|francūzis]]
|   nodarbošanās = [[okeanogrāfija|okeanogrāfs]]
|  darbības_gadi = 
|        dzimums = V
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 4
|       paraksts = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = nē
|    citas daļas = 
}}
'''Žaks Īvs Kusto''' ({{val-fr|Jacques-Yves Cousteau}}, {{dat|1910|06|11|N}}—{{dat|1997|06|25|N}}) bija franču zinātnieks [[okeanogrāfija|okeanogrāfs]], jūras flotes virsnieks, autors dokumentālām filmām un televīzijas seriāliem par zemūdens pasauli.

== Biogrāfija ==
Kusto kopš bērnības aizrāvās ar niršanu, viņam radās interese par tehnisku palīglīdzekļu izgudrošanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.questia.com/magazine/1G1-11666707/jacques-yves-cousteau |title=Jacques-Yves Cousteau|publisher=questia.com}}&lt;/ref&gt; 1933. gadā viņš pabeidza Jūras skolu (''École Navale''). Pēc militārās izglītības iegūšanas dienēja Francijas bruņotajos spēkos vienībā, kas bija saistīta ar pirmajām [[akvalangs|akvalanga]] izstrādēm. 1943. gadā Kusto kopā ar franču inženieri Emīlu Gaņanu (''Emile Gagnan'') izstrādāja zemūdens elpošanas ierīci, kas ļauj nirējam atrasties zem ūdens, elpojot saspiestu gaisu. Šī ierīce vēl joprojām ir mūsdienu moderno akvalangu sastāvdaļa.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nndb.com/people/250/000085992/|title=Jacques Cousteau|publisher=nndb.com }}&lt;/ref&gt;

[[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules kara]] laikā Kusto cīnījās par Franciju. Pēc kara piedalījās Francijas piekrastes atmīnēšanas darbos. 1946. gadā nodibināja Francijas Jūras spēku Zemūdens pētniecības grupu. Viens no mīnu traleriem kļuva par Kusto pētniecisko kuģi &quot;Kalipso&quot;.&lt;ref name=&quot;cmas&quot; /&gt;
[[Attēls:Soucoupe Plongeante.jpg|thumb|left|Žaka Kusto zemūdene ''SP-350 Diving Saucer'']]
Pēc Jūras spēku pamešanas (1949. gadā) Kusto nodarbojās ar okeanogrāfijas pētījumiem. 50. gados kopā ar inženieri Žanu Molāru (''Jean Mollard'') Kusto izstrādāja divvietīgu [[zemūdene|zemūdeni]] SP-350, kas varēja nolaisties līdz 350 m dziļumam. 1965. gadā tapa uzlabots modelis SP-500, kas varēja sasniegt 500 m dziļumu.

1950. gadā Kusto vadīja kampaņu pret [[Kodolatkritumi|kodolatkritumu]] izgāšanu [[Vidusjūra|Vidusjūrā]]. No 1957. līdz 1988. gadam Kusto bija [[Monako Okeanogrāfijas muzejs|Monako Okeanogrāfijas muzeja]] direktors. 1959. gadā kļuva par pasaulē lielākās nirēju biedrības ''CMAS (Confédération mondiale des Activités sous-marins'') pirmo prezidentu un vadīja to līdz pat 1973. gadam. Bet 1973. gadā Kusto kopā ar saviem diviem dēliem nodibināja &quot;Kusto biedrību&quot;, kas nodarbojas ar ekosistēmu pētniecību un ūdens resursu aizsardzību, un kuras darbībā mūsdienās piedalās ap 300 000 biedru dažādās pasaules valstīs.&lt;ref name=&quot;cmas&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://history.cmas.org/jacques-yves-cousteau-1959-1973-130328095802|title=Jacques-Yves Cousteau|publisher=cmas.org|access-date={{dat|2014|11|21||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150603002152/http://history.cmas.org/jacques-yves-cousteau-1959-1973-130328095802|archivedate={{dat|2015|06|03||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Okeanogrāfijas popularizēšana ==
Ar grāmatām, fotogrāfijām, dokumentālajām filmām un televīzijas seriāliem Kusto popularizēja okeanogrāfiju un radīja inreresi par zemūdens pasauli. Kusto kopā ar Frederiku Dimā (''Frédéric Dumas'') sarakstītā grāmata &quot;Klusuma valstībā&quot; (''The Silent World'') (1953) kļuva par starptautisku bestselleru. Pēc šīs grāmatas tika uzņemta arī tāda paša nosaukuma dokumentālā filma. Kusto producējis dokumentālās filmas par okeonogrāfiskajiem pētījumiem uz kuģa &quot;Kalipso&quot;.

Trīs no Kusto veidotajām filmām ieguvušas [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s — &quot;Klusuma valstībā&quot; (''Le monde du silence'', 1956) un ''[[World Without Sun]]'' (''Le monde sans soleil'', 1964) apbalvotas kategorijā &quot;[[Labākā dokumentālā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā dokumentālā filma]]&quot;, bet īsfilma ''[[The Golden Fish]]'' (''Histoire d'un poisson rouge'', 1959) ieguva balvu &quot;[[Labākā īsfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā īsfilma]]&quot;. Par dokumentālo filmu &quot;Klusuma valstībā&quot; Kusto kopā ar otru režisoru [[Luijs Mals|Luiju Malu]] (''Louis Malle'') ieguva arī augstāko apbalvojumu [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]] [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]].

Kusto saņēmis daudzus apbalvojumus, tai skaitā [[Goda Leģiona ordenis|Goda Leģiona ordeni]], Komandiera pakāpi. 1985. gadā [[ASV prezidents]] [[Ronalds Reigans]] pasniedza viņam Prezidenta Brīvības medaļu par okeāna pētījumiem. 1988. gadā Kusto ievēlēja [[Francijas Zinātņu akadēmija|Francijas Zinātņu akadēmijā]]. 
[[Attēls:Pres. Kennedy Awards the National Geographic Society's Gold Medal to Jacques Cousteau.jpg|thumb|ASV prezidents [[Džons Kenedijs]] pasniedz Žakam Kusto [[Nacionālā ģeogrāfijas biedrība|Nacionālās ģeogrāfijas biedrības]] zelta medaļu]]
Kusto nomira 87 gadu vecumā [[Parīze|Parīzē]] 1997. gada 25. jūnijā no [[Miokarda infarkts|sirdstriekas]]. Viņam par godu nosaukta iela Parīzē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.findagrave.com/cgi-bin/fg.cgi?page=gr&amp;GRid=9889|title=Jacques-Yves Cousteau|publisher=''Find a Grave''}}&lt;/ref&gt;

== Grāmatas ==
* Haizivs - varenā jūras plēsoņa (''The Shark: Splendid Savage of the Sea'') (kopā ar Filipu Kusto, 1970) (latviski &quot;Zinātne&quot;, [[1978]], sērija &quot;Apvārsnis&quot;)
* Nogrimušie dārgumi (''Un tresor englouti'') (kopā ar Filipu Diolē, 1971) (latviski &quot;Zinātne&quot;, [[1980]], sērija &quot;Apvārsnis&quot;)
* Klusuma valstībā / Dzīvā jūra (''The Silent World'' kopā ar Frederiku Dimā, 1953) (''The Living Sea'' kopā ar Džeimsu Dugenu, 1963) (latviski &quot;Zinātne&quot;, [[1980]], sērija &quot;Apvārsnis&quot;)
* Atlantīdas meklējumos (''A la recherche de l’Atlantide'') (1981) (latviski [[1997]])

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [https://web.archive.org/web/20150316034936/http://www.cousteau.org/ Kusto biedrības oficiālā mājas lapa]
{{aktieru ārējās saites}}

{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Kusto, Zaks}}
[[Kategorija:1910. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1997. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Žirondā dzimušie]]
[[Kategorija:Okeanogrāfi]]
[[Kategorija:Franču zinātnieki]]
[[Kategorija:Francijas izgudrotāji]]
[[Kategorija:Franču kinoproducenti]]
[[Kategorija:BAFTA Fellowship balvas ieguvēji]]
[[Kategorija:Ar Goda Leģiona ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Zelta palmas zara ieguvēji]]</text>
      <sha1>9aaizoevt41g65ey0ewb916vn2ukjwl</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Alberts Filka</title>
    <ns>0</ns>
    <id>156346</id>
    <revision>
      <id>3662108</id>
      <parentid>2927017</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T15:36:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: ref&gt;, → ref&gt; using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4341" xml:space="preserve">{{Mākslinieka infokaste
| name          = Alberts Filka
| image         = 
| imagesize     = 135px
| caption       = 
| birthname     = Alberts Pilkus
| birthdate     = {{dat|1891|08|03}}
| location      = [[Majori]], [[Latvija]] 
| deathdate     = {{miršanas datums un vecums|1938|09|18|1891|08|03}}
| deathplace    = [[Rīga]], [[Latvija]]
| nationality   = [[latvietis]]
| field         = [[glezniecība]]
| training      = 
| movement      = 
| famous works  = 
| patrons       =
| awards        =  
 }}

'''Alberts Filka''' (dzimis {{dat|1891|08|03}} [[Majori|Majoros]], miris {{dat|1938|09|18}} ) bija [[latvieši|latviešu]] gleznotājs, [[Neatkarīgo mākslinieku vienība]]s biedrs un skolotājs.

== Biogrāfija ==
Alberts Filka dzimis 1891. gada 3. augustā Majoros zemnieku ģimenē. Mākslinieka izglītību ieguvis [[Jūlija Madernieka studija|Jūlija Madernieka studijā]](1909-1911,)&lt;ref&gt;Red. Romis Bēms. ''Latviešu tēlotāja māksla. 1860 — 1940.'' Rīga:Zinātne, 1986. 75.lpp.&lt;/ref&gt; [[Kazaņa]]s mākslas skolā (1911-1912), Pēterburgas [[Ķeizariskās mākslas veicināšanas biedrības skola|Ķeizariskās mākslas veicināšanas biedrības skolā]] (1913-1915).&lt;ref&gt;Red. Romis Bēms. ''Latviešu tēlotāja māksla. 1860 — 1940.'' Rīga:Zinātne, 1986. 12.lpp.&lt;/ref&gt; Iesaukts [[karaspēks|armijā]] pēdējā kursa laikā, piedalījies [[Ziemassvētku kaujas|Ziemassvētku kaujās]], kur 1916. gadā smagi ievainots un atbrīvots no dienesta. Devies uz Ziemeļkaukāzu, kur nodarbojies ar [[māksla|mākslu]]. [[Latvija|Latvijā]] atgriezies 1920. gadā. Strādājis par dekoratoru [[Latvijas Nacionālā opera|Latvijas Nacionālajā operā]] un Latgales teātrī (1926-1927) un skolotāju Rīgā, [[Daugavpils|Daugavpilī]] un Rēzeknē.&lt;ref&gt;Red. Romis Bēms. ''Latviešu tēlotāja māksla. 1860 — 1940.'' Rīga:Zinātne, 1986. 312.lpp.&lt;/ref&gt; Darbojies arī satīriskajā izdevumā &quot;Rūgtās drapes&quot;.&lt;ref&gt;Red. Romis Bēms. ''Latviešu tēlotāja māksla. 1860 — 1940.'' Rīga:Zinātne, 1986. 410.lpp.&lt;/ref&gt; Bijis Neatkarīgo māksinieku vienības biedrs no 1920. līdz 1931. gadam.&lt;ref&gt;Red. Romis Bēms. ''Latviešu tēlotāja māksla. 1860 — 1940.'' Rīga:Zinātne, 1986. 241.lpp.&lt;/ref&gt; Miris 1938. gada 18. septembrī, apbedīts Rīgā, [[Raiņa kapi|Raiņa kapos]].&lt;ref&gt;Red. Vilsons, A.'' Māksla un arhitektūra biogrāfijās''. Rīga: Latvijas enciklopēdija, 1995. 154. lpp.&lt;/ref&gt;

== Mākslinieciskā darbība ==
Gleznojis galvenokārt žanriskas [[ainava]]s, attēlojot zvejnieku un zemnieku ikdienu un darbu, kā arī [[Rīga]]s un [[Rēzekne]]s [[iela]]s un [[tirgus]] skatus, [[osta]]s, zvejniekciemus un [[zirgs|zirgus]].&lt;ref&gt;Red. Romis Bēms. ''Latviešu tēlotāja māksla. 1860 — 1940.'' Rīga:Zinātne, 1986. 320.lpp.&lt;/ref&gt;

=== Izstādes ===
Izstādēs piedalījies no 1913. gada. Personālizstādes noritējušas [[Rīga|Rīgā]] 1922. gadā, kur izstādīti arī [[kokgrebums|kokgrebumi]] un [[zīmējums|zīmējumi]], 1928., 1935., 1938/1939. gadā (pēcnāves izstāde), Rēzeknē 1924. gadā, kur norisinājās divas izstādes, no kurām viena bija kopā ar [[Francisks Varslavāns|Francisku Varslavānu]], [[Madliena|Madlienā]] 1935. gadā, [[Valmiera|Valmierā]] 1936. gadā. Piedalījies Neatkarīgo mākslinieku vienības organizētajās izstādēs no 1924. gada.&lt;ref&gt;[http://www.paintings.lv/gallery/artist.html?sid=450592432&amp;artist__id=179 www.paintings.lv]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Izmantotā literatūra ==
* Red. Vilsons, A.'' Māksla un arhitektūra biogrāfijās''. Rīga: Latvijas enciklopēdija, 1995. 239. lpp.
* Red. Romis Bēms. ''Latviešu tēlotāja māksla. 1860 — 1940.'' Rīga:Zinātne, 1986. 500lpp.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.paintings.lv/gallery/artist.html?sid=450592432&amp;artist__id=179 Biogrāfija]{{Novecojusi saite}}
* [http://www.antonia.lv/lv/index.php?nod=2&amp;id=64 Biogrāfija un darbi]

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Filka, Alberts}}
[[Kategorija:1891. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1938. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latvijas mākslinieki]]
[[Kategorija:Latvijas gleznotāji]]
[[Kategorija:Latviešu mākslinieki]]
[[Kategorija:Latvijas pedagogi]]
[[Kategorija:Neatkarīgo mākslinieku vienības mākslinieki]]
[[Kategorija:Raiņa kapos apbedītie]]
[[Kategorija:Jūrmalā dzimušie]]</text>
      <sha1>659szxc8a8mud6s5ubm84j42fy3tnnx</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Mišela Feifere</title>
    <ns>0</ns>
    <id>156375</id>
    <revision>
      <id>3661999</id>
      <parentid>3385063</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T14:44:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2712" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
 | vārds                   = Mišela Feifere
 | vārds_orig              = ''Michelle Pfeiffer''
 | attēls                  = Michelle Pfeiffer Ant-Man &amp; The Wasp premiere.jpg
 | attēla izmērs           = 
 | komentārs               = Mišela Feifere 2018. gadā
 | dz. vārds               = 
 | dz. datums              = {{dzimšanas datums un vecums|1958|4|29}}
 | dz. vieta               = {{vieta|ASV|Kalifornija|Santana}}
 | miršanas datums         = 
 | miršanas vieta          = 
 | citi vārdi              = 
 | nodarbošanās            = aktrise, dziedātāja
 | darbības gadi           = 1978—pašlaik
 | dzīvesbiedrs            = 
 | mājaslapa               = 
 | paraksts                = 
 | akadēmijasbalva         = 
 | afibalva                = 
 | arielabalva             = 
 | BFTMAbalva              = 
 | cēzarabalva             = 
 | emibalva                = 
 | filmfarebalva           = 
 | geminibalva             = 
 | zeltateļabalva          = 
 | zeltaglobusabalva       = 
 | zeltaavenesbalva        = 
 | gojasbalva              = 
 | gremībalva              = 
 | iftbalva                = 
 | lorensaolivjēbalva      = 
 | NAACPbalva              = 
 | nacionālāsfilmasbalva   = 
 | SAGbalva                = 
 | tonijasbalva            = 
 | apbalvojumi             = 
 | dzimums                 = S
}}
'''Mišela Marija Feifere''' (''Michelle Marie Pfeiffer''; dzimusi {{dat|1958|4|29}}) ir amerikāņu aktrise un dziedātāja. Kino debitējusi 1980. gadā ar lomu filmā &quot;[[Holivudas bruņinieki]]&quot; (''The Hollywood Knights''), taču ievērību guva ar filmēšanos 1983. gada filmā &quot;[[Seja ar rētu (1983. gada filma)|Seja ar rētu]]&quot; (''Scarface'').

Par saviem darbiem ir saņēmusi vairākus apbalvojumus. Mišela Feifere tikusi nominēta sešām [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvām]] pēc kārtas, 1990. gadā arī ieguva šo balvu kā labākā aktrise par lomu filmā &quot;[[Lieliskie brāļi Beikeri]]&quot; (''The Fabulous Baker Boys'', 1989). Viņa saņēma [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]] ka labākā otrā plāna aktrise par lomu filmā &quot;[[Bīstamie sakari]]&quot; (''Dangerous Liaisons'') un [[Berlīnes starptautiskais kinofestivāls|&quot;Sudraba lāci&quot;]] kā labākā aktrise par lomu filmā ''[[Love Field]]''. Tāpat trīs reizes tikusi nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{aktieru ārējās saites}}

{{Aktieris-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Feifere, Miszela}}
[[Kategorija:1958. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Amerikāņu kinoaktrises]]
[[Kategorija:Zelta globusa balvas ieguvēji]]
[[Kategorija:BAFTA kino balvas ieguvēji (cilvēki)]]</text>
      <sha1>qct7yj018q3utiffnwriieqpgatjcbk</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3662013</id>
      <parentid>3661999</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T15:11:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* top */sīkumi, removed: Scarface using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2697" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
 | vārds                   = Mišela Feifere
 | vārds_orig              = ''Michelle Pfeiffer''
 | attēls                  = Michelle Pfeiffer Ant-Man &amp; The Wasp premiere.jpg
 | attēla izmērs           = 
 | komentārs               = Mišela Feifere 2018. gadā
 | dz. vārds               = 
 | dz. datums              = {{dzimšanas datums un vecums|1958|4|29}}
 | dz. vieta               = {{vieta|ASV|Kalifornija|Santana}}
 | miršanas datums         = 
 | miršanas vieta          = 
 | citi vārdi              = 
 | nodarbošanās            = aktrise, dziedātāja
 | darbības gadi           = 1978—pašlaik
 | dzīvesbiedrs            = 
 | mājaslapa               = 
 | paraksts                = 
 | akadēmijasbalva         = 
 | afibalva                = 
 | arielabalva             = 
 | BFTMAbalva              = 
 | cēzarabalva             = 
 | emibalva                = 
 | filmfarebalva           = 
 | geminibalva             = 
 | zeltateļabalva          = 
 | zeltaglobusabalva       = 
 | zeltaavenesbalva        = 
 | gojasbalva              = 
 | gremībalva              = 
 | iftbalva                = 
 | lorensaolivjēbalva      = 
 | NAACPbalva              = 
 | nacionālāsfilmasbalva   = 
 | SAGbalva                = 
 | tonijasbalva            = 
 | apbalvojumi             = 
 | dzimums                 = S
}}
'''Mišela Marija Feifere''' (''Michelle Marie Pfeiffer''; dzimusi {{dat|1958|4|29}}) ir amerikāņu aktrise un dziedātāja. Kino debitējusi 1980. gadā ar lomu filmā &quot;[[Holivudas bruņinieki]]&quot; (''The Hollywood Knights''), taču ievērību guva ar filmēšanos 1983. gada filmā &quot;[[Seja ar rētu (1983. gada filma)|Seja ar rētu]]&quot;.

Par saviem darbiem ir saņēmusi vairākus apbalvojumus. Mišela Feifere tikusi nominēta sešām [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvām]] pēc kārtas, 1990. gadā arī ieguva šo balvu kā labākā aktrise par lomu filmā &quot;[[Lieliskie brāļi Beikeri]]&quot; (''The Fabulous Baker Boys'', 1989). Viņa saņēma [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]] ka labākā otrā plāna aktrise par lomu filmā &quot;[[Bīstamie sakari]]&quot; (''Dangerous Liaisons'') un [[Berlīnes starptautiskais kinofestivāls|&quot;Sudraba lāci&quot;]] kā labākā aktrise par lomu filmā ''[[Love Field]]''. Tāpat trīs reizes tikusi nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{aktieru ārējās saites}}

{{Aktieris-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Feifere, Miszela}}
[[Kategorija:1958. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Amerikāņu kinoaktrises]]
[[Kategorija:Zelta globusa balvas ieguvēji]]
[[Kategorija:BAFTA kino balvas ieguvēji (cilvēki)]]</text>
      <sha1>4j463hp9kjuwyk51kvye8g2ehzryozb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Moriss Meterlinks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>156687</id>
    <revision>
      <id>3662438</id>
      <parentid>3514739</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T22:15:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Teatrālis</username>
        <id>82063</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4601" xml:space="preserve">{{Rakstnieka infokaste
|            platums = 
|              vārds = Moriss Meterlinks
|         vārds_orig = ''Maurice Maeterlinck''
|             attēls = Maurice Maeterlinck 2.jpg
|         att_izmērs = 220px
|      att_nosaukums = 
|         dz_dat_alt = 
|            dz_gads = 1862
|         dz_mēnesis = 8
|           dz_diena = 29
|           dz_vieta = {{vieta|Beļģija|Gente}}
|          m_dat_alt = 
|             m_gads = 1949
|          m_mēnesis = 5
|            m_diena = 6
|            m_vieta = {{vieta|Francija|Nica}}
|       dzīves_vieta = 
|          pilsonība = 
|            tautība = 
|            dzimums = V
|           paraksts = 
|         pseidonīms = 
|       nodarbošanās = [[dramaturgs]], [[dzejnieks]], [[esejists]]
| rakstīšanas valoda = 
|            periods = 
|              žanri = [[simbolisms]]
|             temati = 
|       lit virzieni = 
|   slavenākie darbi = 
|        ietekmējies = 
|         ietekmējis = 
|         alma_mater = 
|        apbalvojumi = 
|           piezīmes = 
|        kategorijas = 
}}

'''Moriss Meterlinks''' (''Maurice Maeterlinck''; dzimis {{dat|1862|8|29}}, miris {{dat|1949|5|6}}) bija beļģu dramaturgs, dzejnieks un esejists. Ievērojamākie Meterlinka darbi bija viņa sarakstītās lugas, kas tiek uzskatītas par vieniem no svarīgākajiem [[simbolisms|simbolisma]] kustības darbiem. Rakstnieks savos darbos apcerēja nāvi un dzīves jēgu, izrādot ticību cilvēka ētisko principu pārspēkam pār ļaunumu,&lt;ref&gt;[http://valoda.ailab.lv/kultura/vesture/kultura/k1920/teksts.htm Eiropas un ASV kultūra XIX gs. beigās un XX gs. sākumā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120406190312/http://valoda.ailab.lv/kultura/vesture/kultura/k1920/teksts.htm |date={{dat|2012|04|06||bez}} }}. Valoda.ailab.lv. Atjaunots: {{dat|2011|7|16}}.&lt;/ref&gt; savus darbus rakstīja [[franču valoda|franču valodā]]. Nozīmīgākie Meterlinka darbi ir &quot;[[Peleass un Melizande]]&quot;, &quot;[[Svešie]]&quot;, &quot;[[Aklie]]&quot; un &quot;[[Zilais putns]]&quot;. 1911. gadā Meterlinks saņēma [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Lugas ==
{{div col}}
* &quot;Princese Malēna&quot; (1889);
* &quot;Neaicinātā&quot; (1890);
* &quot;Aklie&quot; (1890);
* &quot;Septiņas princeses&quot; (1891);
* &quot;Peleass un Melizande&quot; (1892);
* &quot;Aladina un Palomīds&quot; (1894);
* &quot;Tur, iekšā&quot; (1894);
* &quot;Tentažila nāve&quot; (1894);
* &quot;Aglavene un Selizete&quot; (1896);
* &quot;Ariana un Zilbārdis&quot; (1899);
* &quot;Māsa Beatrise&quot; (1901);
* &quot;Monna Vanna&quot; (1902);
* &quot;Žuazelle&quot; (1903);
* &quot;Svētā Antonija brīnums&quot; (1904);
* &quot;Zilais putns&quot; (1908);
* &quot;Marija Magdalēna&quot; (1910);
* &quot;Stilmondas birģermeistars&quot; (1918)
{{div col end}}

== Darbi latviešu valodā ==
* ''Monna Vanna''. Tulk. E. Treimanis. ''Apskats'', 1903, Nr. 8.-10.
* ''Piecpadsmit dziesmas''. Atdz. K. Jēkabsons. Rīga: Burtnieks, 1906.
* ''Monna Vanna''. Tulk. J. Janševskis. ''&quot;Rīgas Avīzes&quot; feļetona pielikums,'' 1909, 229.-258. lpp.
* ''Peleass un Melizande''. Tulk. J. Asars. Rīga: A. Raņķis, 1910.
* ''Zilais putns''. Tulk. A. Baltpurviņš. 1908.
* ''Māsa Beatrise''. Tulk. J. Akuraters. Rīga: A. Gulbis, 1913.

== Literatūra ==
* W. L. Courtney, ''The Development of M. Maeterlinck'' (London, 1904)
* M. J. Moses, ''Maurice Maeterlinck: A Study'' (New York, 1911)
* E. Thomas, ''Maurice Maeterlinck'', (New York, 1911)
* J. Bethell, ''The life and Works of Maurice Maeterlinck'' (New York, 1913)
* A. Henderson, ''European Dramatists'' (Cincinnati, 1913)
* E. E. Slosson, ''Major Prophets of To-Day'' (Boston, 1914)
* G. F. Sturgis, ''The Psychology of Maeterlinck as Shown in his Dramas'' (Boston, 1914)
* P. McGuinness, &quot;Maeterlinck and the making of Modern Theatre&quot; (Oxford, 2000)

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* {{Nobel}}
* [http://onlinebooks.library.upenn.edu/webbin/book/search?amode=start&amp;author=Maeterlinck%2c%20Maurice Meterlinka literāro darbu saraksts] {{en ikona}}

{{rakstnieks-aizmetnis}}

{{kastes sākums}}
{{s-balvas}}
{{Amatu secība | pirms = [[Pauls Heize]] | virsraksts = [[Nobela prēmija literatūrā]] | periods = [[1911]] | pēc = [[Gerharts Hauptmanis]]}}
{{kastes beigas}}
{{Nobela prēmijas laureāti literatūrā}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Meterlinks, Moriss}}
[[Kategorija:1862. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1949. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Dzejnieki]]
[[Kategorija:Dramaturgi]]
[[Kategorija:Franču valodā rakstošie]]
[[Kategorija:Simbolisma rakstnieki]]
[[Kategorija:Nobela prēmijas laureāti literatūrā]]
[[Kategorija:Austrumflandrijā dzimušie]]</text>
      <sha1>k6vj3e2elxcdg5wu4xju8seuwq23mn7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Šķirotava (stacija)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>160102</id>
    <revision>
      <id>3662492</id>
      <parentid>3495177</parentid>
      <timestamp>2022-07-29T06:09:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>77.219.14.14</ip>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8603" xml:space="preserve">{{citas nozīmes|dzelzceļa staciju Rīgā|Šķirotava (nozīmju atdalīšana)|Šķirotava}}
{{Dzelzceļa stacijas infokaste
| nosaukums           = Šķirotava
| tips                = stacija
| attēls              = File:Šķirotavas stacija 2021 (2).jpg
| attēla_apraksts     = Šķirotavas stacijas ēka 2021. gadā
| karte = Rīga
| līnijā              = [[Dzelzceļa līnija Rīga—Krustpils|Rīga—Krustpils]]
| atvērta             = 1905
| citi_nosaukumi      = Platforma Nr.8, Dreiliņi, Šķirošana
| stacijas_tips       = pasažieru, kravas, šķirošanas
| arhitekts           = &lt;!-- arhitekta vārds, uzvārds --&gt;
| platformas          = 2
| platformu_tips      = 
| sliežu_ceļi         = daudz (5 parki, neskaitot Sauriešu atzaru)
| adrese              = Rīga, Krustpils iela 20, LV-1057&lt;ref&gt;[http://www.viss.lv/?p=115434 Šķirotava, dzelzceļa stacija]&lt;/ref&gt;&lt;br /&gt;Lokomotīves iela 71 (pasažieru ēka)
| latd  = 56 | latm  = 54 | lats  = 17 | latNS  = N
| longd = 24 | longm = 12 | longs = 40 | longEW = E
| tuvākās_stacijas    = [[Jāņavārti]] (4 km) &lt;br /&gt; [[Salaspils (stacija)|Salaspils]] (10 km) &lt;br /&gt; [[Rīga Preču]] (3 km) 
| tuvākie_pp_un_cp    = [[Daugmale (stacija)|Daugmale]] (2 km) &lt;br /&gt; [[Gaisma (stacija)|Gaisma]] (2 km)
| attālums_līdz_Rīgai = 8
}}
{{Rīga — Daugavpils|collapse=yes}}
'''Šķirotava''' ir [[šķirošanas stacija]] [[Rīga|Rīgā]], [[Dzelzceļa līnija Rīga—Krustpils|līnijā Rīga—Krustpils]]. Tās vidējais apgrozījums ir 5000—5600 kravas [[vagons|vagonu]] diennaktī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.vpvb.gov.lv/lv/piesarnojums/a-b-atlaujas/?download=636 |title=B kategorijas atļauja Nr. RI 10 IB 0063 |access-date={{dat|2011|08|21||bez}} |archive-date={{dat|2020|10|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20201028074921/http://www.vpvb.gov.lv/lv/piesarnojums/a-b-atlaujas/?download=636 }}&lt;/ref&gt; Šķirotavas stacija apkalpo vagonu plūsmu no visām [[Rīga]]s dzelzceļa mezgla stacijām, kā arī pienākošos vagonus no [[Krustpils (stacija)|Krustpils]], [[Valga (stacija)|Valgas]], [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] un [[Ventspils (stacija)|Ventspils]] virzieniem. Šķirotavā tiek formēti kravas vilcieni (arī no [[pusvagons|pusvagoniem]] un [[cisterna (vagons)|cisternām]]), notiek sastāvu tehniskā apskate un komercapskate, vagonu tehniskā apskate un atkabes remonts, kā arī pasažieru vilcienu caurlaišana un pasažieru vagonu aizlaišana uz [[Vagonu parks|Rīgas-Tehnisko]] staciju. Šķirotavā pietur visi Aizkraukles virziena elektrovilcieni, kā arī Rīga—Krustpils maršruta dīzeļvilcieni.&lt;ref&gt;[http://www.1188.lv/satiksme/vilcieni/saraksti?from=R%C4%ABga&amp;from-id=&amp;fc=0&amp;to=%C5%A0%C4%B7irotava&amp;to-id=2051468&amp;tc=0&amp;date=2013-06-22 Rīga—Šķirotava. Vilcienu saraksts.]&lt;/ref&gt; Šķirotavas stacijas teritorijā atrodas arī pasažieru pieturas un stacijas [[Jāņavārti]], [[Daugmale (stacija)|Daugmale]] un [[Gaisma (stacija)|Gaisma]]. Kā līnijas parks Šķirotavā ietilpst arī [[Rīga Preču|Rīgas Preču stacija]] un savienojošie ceļi [[dzelzceļa līnija Rīga—Ērgļi|Jāņavārti—Rīga Preču]] un [[dzelzceļa līnija Šķirotava—Rīga Preču|Šķirotava—Rīga Preču]]. Biļešu kase stacijā slēgta.

== Vēsture ==
Kā šķirošanas stacija Šķirotava uzbūvēta [[1905]]. gadā. Nav noskaidrots, kad Šķirotavā sākuši pieturēt pasažieru vilcieni, bet pirms [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] izdotās kartēs atrodama ''Platforma Nr.8'' apmēram Šķirotavas vietā. [[1919]]. gadā pietura nosaukta par Dreiliņiem, pēc gada pārdēvēta par Šķirošanu un vēl pēc gada (1921) tai piešķirts tagadējais nosaukums.&lt;ref&gt;T. Altbergs, K. Augustāne, I. Pētersone. Dzelzceļi Latvijā. R: Jumava, 2009, 29. lpp. {{ISBN|978-9984-38-698-0}}&lt;/ref&gt;

2016. gada 8. marta atklāts modernizētais Šķirotavas stacijas šķirošanas uzkalns. Tā pārstrādes spēja palielināta līdz 3500 vagoniem diennaktī, samazināts trokšņu līmenis, izbūvēti 5 km jaunu sliežu ceļu, modernizēta vadības un kontroles sistēma, uzstādīta jauna vagonu bremzēšanas sistēma. Projekta kopējās izmaksas pārsniedza 40,3 miljonus eiro. Projekta ģenerāluzņēmējs bija AS ''BMGS'', bet uzkalna centralizācijas un vadības sistēmas piegādāja uzņēmums ''[[Siemens]]''.&lt;ref name=&quot;modernizēts uzkalns&quot; /&gt;

== Parki ==
=== A parks ===
A parks ir paredzēts vilcienu pieņemšanai, tajā ir 9 pieņemšanas ceļi un 10 strupceļi, kas paredzēti [[refrižeratorvagons|refrižeratorvagonu]] stāvēšanai. A parkā atrodas arī maršrutu-releju centralizācijas posteņa ēka un vagonu tehniskās apkopes punkts. Blakus A parkam atrodas Šķirotavas stacijas pasažieru ēka.

=== B parks ===
B parks ir šķirošanas parks ar automatizēto šķirošanas uzkalnu. B parkā veic vagonu uzkrāšanu un sastāvu formēšanu un izformēšanu. Tajā ir 26 sliežu ceļi. Rīgas pusē tie apvienoti četrās grupās, bet uzkalna pusē (pāra jeb Krustpils virzienā) — trijās grupās. 

=== J parks ===
{{pamatraksts|Jāņavārti}}
J parks ir vilcienu nosūtīšanas parks, tajā atrodas arī dažādas dienesta telpas un ēkas.

=== C parks ===
C parks ir plānots kā tranzīta parks, pārsvarā tiek izmantots vagonu stāvēšanai. Pie C parka atrodas Daugmales pasažieru vilcienu pieturas punkts.

=== E parks ===
E parks atrodas Šķirotavas stacijas Krustpils pusē, tas kalpo kā vietējo kravu izvadāšanas parks. Tā pievedceļos izkrauj un iekrauj vagonos vietējiem saņēmējiem un nosūtītājiem paredzētās kravas. E parka tuvumā atrodas Gaismas pieturas punkts.

== Attēlu galerija ==
&lt;gallery widths=&quot;150px&quot; heights=&quot;150px&quot; perrow=&quot;4&quot;&gt;
Attēls:Šķirotavas stacija.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Šķirotavas stacijas ēka 2010. gadā&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
File:Sliežu ceļi Šķirotavā.jpg|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Sliežu ceļi Rīgas virzienā&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
File:Sliežu ceļi Šķirotavā 2.jpg|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Sliežu ceļi Krustpils virzienā&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:ER2 pienāk Šķirotavas stacijā.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Elektrovilciens ER2-1342 pienāk Šķirotavas stacijā&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Šķirotavas MRC posteņa ēka.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Maršrutu-releju centralizācijas posteņa ēka&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Šķirotava 1.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Šķirotavas B parks un pasažieru dīzeļvilciens starp Jāņavārtu un Daugmales pieturām&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Šķirotava 2.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Šķirotavas perons un pasažieru ēka&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Šķirotava 3.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Refrižeratorvagoni A parkā&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Šķirotava 4.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Sliežu izvērsums Krustpils virzienā&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Šķirotava 5.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Manevrējošs sastāvs ar cisternām&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:P7160136.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;B parka šķirošanas uzkalns &lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Šķirotava 6.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Vagoni Šķirotavas stacijā&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Šķirotava 7.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Skats uz Šķirotavas staciju&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Šķirotava 8.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Administratīvās ēkas&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Šķirotava 9.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Sastāvs ar cisternām un B parks&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;modernizēts uzkalns&quot;&gt;[http://www.ldz.lv/lv/%E2%80%9Elatvijas-dzelzce%C4%BC%C5%A1%E2%80%9D-atkl%C4%81j-rekonstru%C4%93to-%C5%A1%C4%B7irotavas-stacijas-%C5%A1%C4%B7iro%C5%A1anas-uzkalnu-r%C4%ABg%C4%81 „Latvijas dzelzceļš” atklāj rekonstruēto Šķirotavas stacijas šķirošanas uzkalnu Rīgā] 08.03.2016, Latvijas dzelzceļš&lt;/ref&gt;
}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.ldz.lv/?object_id=3990 Rīgas—Daugavpils līnijas vēsture]
* [http://1.bp.blogspot.com/_EHbf-gkQ3Hc/SnXUuSW05bI/AAAAAAAAEiM/2Y9fTxWsYVg/s1600-h/skirotava.jpg Šķirotavas stacija no putna lidojuma]
* {{cite web|url=http://parovoz.com/newgallery/pg_view.php?ID=275728&amp;LNG=RU#picture|title=Skats uz A parku|archiveurl=https://archive.today/20130630024854/http://parovoz.com/newgallery/pg_view.php?ID=275728&amp;LNG=RU%23picture#picture|archivedate=2013-06-30|access-date=2011-08-21}} {{krieviski}}
* [http://www.delfi.lv/bizness/transports-logistika/fotoreportaza-asv-vestnieks-iepazistas-ar-as-latvijas-dzelzcels-darbu.d?id=43566977#dgslv-4229:3786652 Šķirotavas stacijas lokomotīvju griezulis (foto)]


{{Dzelzceļa līnija Rīga—Krustpils}}

[[Kategorija:Dzelzceļa satiksme Rīgā]]
[[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]]
[[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Rīga—Krustpils stacijas un pieturas punkti]]</text>
      <sha1>4dvv4bmaf2m4d1nxmrm6jpbxct38u1c</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Gaisma (stacija)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>160213</id>
    <revision>
      <id>3662493</id>
      <parentid>3536563</parentid>
      <timestamp>2022-07-29T06:09:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>77.219.14.14</ip>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2760" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|dzelzceļa pieturas punktu|Gaisma (nozīmju atdalīšana)|Gaisma}}

{{Dzelzceļa stacijas infokaste
| nosaukums           = Gaisma
| tips                = pieturas punkts
| attēls              = File:Gaismas stacija 2021 (2).jpg
| attēla_apraksts     = Gaismas pieturas nojume 2021. gadā
| karte = Rīga
| līnijā              = [[Dzelzceļa līnija Rīga—Krustpils|Rīga—Krustpils]]
| atvērta             = 1961
| citi_nosaukumi      = E parks
| stacijas_tips       = pasažieru
| arhitekts           = &lt;!-- arhitekta vārds, uzvārds --&gt;
| platformas          = 2
| platformu_tips      = 
| sliežu_ceļi         = 2 (neskaitot blakus esošo&lt;br /&gt; Šķirotavas strupceļu un pievedceļus)
| adrese              = Rīga
| latd  = 56 | latm  = 53 | lats  = 44 | latNS  = N
| longd = 24 | longm = 13 | longs = 55| longEW = E
| tuvākās_stacijas    = [[Šķirotava (stacija)|Šķirotava]] (2 km)  &lt;br /&gt; [[Salaspils (stacija)|Salaspils]] (8 km) 
| tuvākie_pp_un_cp    = [[Daugmale (stacija)|Daugmale]] (4 km) &lt;br /&gt; [[Rumbula (stacija)|Rumbula]] (1 km)
| attālums_līdz_Rīgai = 10
}}

{{Rīga — Daugavpils|collapse=yes}}
'''Gaisma''' ir dzelzceļa [[pieturas punkts]] [[Rīga|Rīgā]], [[Dzelzceļa līnija Rīga—Krustpils|līnijā Rīga—Krustpils]]. Gaismā pietur Aizkraukles virziena elektrovilcieni (daži rīta reisi uz Aizkraukli un Lielvārdi nepietur).&lt;ref&gt;[http://www.1188.lv/satiksme/vilcieni/?date=date&amp;selected_from=9578&amp;selected_to=9458 Rīga—Gaisma. Vilcienu saraksts.]&lt;/ref&gt; Biļešu kase pieturā ir slēgta.

== Vēsture ==
Pieturas punkts ierīkots [[1961]]. gadā, tā sākotnējais nosaukums bija E parks, bet [[1970]]. gadā tas pārdēvēts par Gaismu.&lt;ref&gt;T. Altbergs, K. Augustāne, I. Pētersone. Dzelzceļi Latvijā. R: Jumava, 2009, 29. lpp. {{ISBN|978-9984-38-698-0}}&lt;/ref&gt;

== Attēlu galerija ==
&lt;gallery widths=&quot;150px&quot; heights=&quot;150px&quot; perrow=&quot;3&quot;&gt;
Attēls:Gaismas stacija.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Gaismas pieturas nojume 2011. gadā&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Gaisma (stacija).jpg|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Gaismas pieturas nojume 2013. gadā&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
File:Sliežu ceļi Gaismā 4.jpg|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Sliežu ceļi Rīgas virzienā&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
File:Sliežu ceļi Gaismā 3.jpg|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Sliežu ceļi Krustpils virzienā&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
File:ER2-1310 Gaismas pieturā.jpg|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Elektrovilciens ER2-1310 Gaismas pieturā&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.ldz.lv/?object_id=3990 Rīgas—Daugavpils līnijas vēsture]

{{Dzelzceļa līnija Rīga—Krustpils}}

[[Kategorija:Dzelzceļa satiksme Rīgā]]
[[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]]
[[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Rīga—Krustpils stacijas un pieturas punkti]]</text>
      <sha1>ogs9dwm4fmpcz8og3tt7a155oyo2w65</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Bobijs Robsons</title>
    <ns>0</ns>
    <id>161494</id>
    <revision>
      <id>3662219</id>
      <parentid>3575707</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T16:06:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Ārējās saites */sīkumi, replaced: {{Commonscat-inline → {{sisterlinks-inline}} using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4106" xml:space="preserve">{{Infokaste futbolists
| playername          = Bobijs Robsons
| image               = [[Attēls:Bobby Robson Cropped.jpg|220px]]
| fullname            = Roberts Viljams Robsons
| dateofbirth         = {{dat|1933|2|18}}
| cityofbirth         = 
| countryofbirth      = {{vieta|Anglija|Daremas grāfiste|Sakristona}}
| dateofdeath         = {{miršanas datums un vecums|2009|7|31|1933|2|18}}
| cityofdeath         = 
| countryofdeath      = {{vieta|Anglija|Daremas grāfiste}}
| position            = ''Inside forward''
| youthyears1         =
| youthclubs1         =
| years1              = 1950–1956
| years2              = 1955
| years3              = 1956–1962
| years4              = 1962–1967
| years5              = 1967–1968
| clubs1              = {{flaga|Anglija}} [[Fulham F.C.|Fulham]]
| clubs2              = {{flaga|Anglija}} [[London XI|London]]
| clubs3              = {{flaga|Anglija}} [[West Bromwich Albion F.C.|West Bromwich Albion]]
| clubs4              = {{flaga|Anglija}} [[Fulham F.C.|Fulham]]
| clubs5              = {{flaga|Kanāda}} [[Vancouver Royals]]
| caps1               = 152
| caps2               = 1
| caps3               = 239
| caps4               = 192
| caps5               = 0
| goals1              = 68
| goals2              = 1
| goals3              = 56
| goals4              = 9
| goals5              = 0
| totalcaps           = 583
| totalgoals          = 133
| nationalyears1      = 1957–1962
| nationalteam1       = {{fb|ENG}}
| nationalcaps1       = 20
| nationalgoals1      = 4
| manageryears1       = 1968
| manageryears2       = 1969–1982
| manageryears3       = 1982–1990
| manageryears4       = 1990–1992
| manageryears5       = 1992–1994
| manageryears6       = 1994–1996
| manageryears7       = 1996–1997
| manageryears8       = 1998–1999
| manageryears9       = 1999–2004
| manageryears10      = 2006–2007
| managerclubs1       = {{flaga|Anglija}} [[Fulham F.C.|Fulham]]
| managerclubs2       = {{flaga|Anglija}} [[Ipswich Town F.C.|Ipswich Town]]
| managerclubs3       = {{fb|ENG}}
| managerclubs4       = {{flaga|Nīderlande}} [[PSV Eindhoven]]
| managerclubs5       = {{flaga|Portugāle}} [[Sporting Clube de Portugāle|Sporting CP]]
| managerclubs6       = {{flaga|Portugāle}} [[F.C. Porto|Porto]]
| managerclubs7       = {{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona|Barcelona]]
| managerclubs8       = {{flaga|Nīderlande}} [[PSV Eindhoven]]
| managerclubs9       = {{flaga|Anglija}} [[Newcastle United F.C.|Newcastle United]]
}}
'''Roberts Viljams Robsons''' ({{val|en|Sir Robert William &quot;Bobby&quot; Robson}}; dzimis {{dat|1933|2|18}}, miris {{dat|2009|7|31}}) bija angļu [[futbolists]] un futbola treneris.

Spēlētāja karjeras laikā pārstāvēja trīs klubus: [[Fulham F.C.|Fulham]], [[West Bromwich Albion F.C.|West Bromwich Albion]], kā arī [[Vancouver Royals]], kā sastāvā gan neaizvadīja nevienu spēli. Tāpat 20 spēles aizvadīja Anglijas izlases sastāvā.

Pēc futbolista karjeras beigām viņš kļuva par veiksmīgu treneri, izcīnīja uzvaru [[Nīderlande]]s un [[Portugāle]]s nacionālajos čempionātos, bija Anglijas izlases galvenais treneris [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā, kur izlase kvalificējās pusfinālam.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}

{{Anglijas futbolists-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Robsons, Bobijs}}
[[Kategorija:1933. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2009. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Daremas grāfistē dzimušie]]
[[Kategorija:Anglijas futbolisti]]
[[Kategorija:Anglijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Anglijas futbola treneri]]
[[Kategorija:Anglijas futbola izlases treneri]]
[[Kategorija:1958. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:1962. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:1986. gada FIFA Pasaules kausa treneri]]
[[Kategorija:1990. gada FIFA Pasaules kausa treneri]]
[[Kategorija:1988. gada Eiropas čempionāta futbolā treneri]]
[[Kategorija:Fulham FC spēlētāji]]
[[Kategorija:West Bromwich Albion F.C. spēlētāji]]</text>
      <sha1>bytmt730x4d0w14qb60xjjqeegtukd6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vjačeslavs Molotovs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>163570</id>
    <revision>
      <id>3662329</id>
      <parentid>3563979</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T17:48:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>2A00:23C7:DC8F:3901:5056:2999:7D9A:B40C</ip>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4812" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds               = Vjačeslavs Molotovs
| vārds_orģ           = ''Вячеслав Молотов''
| attēls              = Molotov.bra.jpg
| mazs_att            = 
| apraksts            = 
| amats               = PSRS Ministru Padomes priekšsēdētāja pirmais vietnieks
| term_sākums         = {{dat|1942|8|16|N}}
| term_beigas         = {{dat|1957|6|29|N}}
| viceprezidents      = 
| vicepremjers        = 
| vietnieks           = 
| prezidents          = 
| premjers            = 
| priekštecis         = 
| pēctecis            = 
| amats2              = PSRS ārlietu ministrs
| term_sākums2        = {{dat|1953|3|5|N}}
| term_beigas2        = {{dat|1956|6|1|N}}
| viceprezidents2     = 
| vicepremjers2       = 
| vietnieks2          = 
| prezidents2         = 
| premjers2           = 
| priekštecis2        = [[Andrejs Višinskis]]
| pēctecis2           = [[Dmitrijs Šepilovs]]
| amats3              = 
| term_sākums3        = {{dat|1939|5|3|N}}
| term_beigas3        = {{dat|1949|3|4|N}}
| viceprezidents3     = 
| vicepremjers3       = 
| vietnieks3          = 
| prezidents3         = 
| premjers3           = 
| priekštecis3        = [[Maksims Ļitvinovs]]
| pēctecis3           = [[Andrejs Višinskis]]
| amats4              = Tautas Komisāru Padomes priekšsēdētājs
| term_sākums4        = {{dat|1930|12|19|N}}
| term_beigas4        = {{dat|1941|5|6|N}}
| viceprezidents4     = 
| vicepremjers4       = 
| vietnieks4          = 
| prezidents4         = 
| premjers4           = 
| priekštecis4        = [[Aleksejs Rikovs]]
| pēctecis4           = [[Josifs Staļins]]
| amats5              = 
| term_sākums5        = 
| term_beigas5        = 
| viceprezidents5     = 
| vicepremjers5       = 
| vietnieks5          = 
| prezidents5         = 
| premjers5           = 
| priekštecis5        = 
| pēctecis5           = 
| dzim_dati           = {{dat|1890|3|9}}
| dzim_vieta          = {{vieta|Krievijas impērija|Kukarka}}
| dzīves_vieta        = 
| mir_dati            = {{miršanas datums un vecums|1986|11|8|1890|3|9}}
| mir_vieta           = {{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Maskava}}
| apglabāts           = 
| tautība             = Krievs
| partija             = [[Padomju Savienības komunistiskā partija|PSKP]]
| dinastija           = 
| tēvs                = 
| māte                = 
| dzīvesb             = 
| bērni               = 
| profesija           = 
| alma_mater          = 
| reliģija            = [[Ateists]]
| paraksts            = Vyacheslav Molotov Signature 1944.png
| paraksts_izm        = 
| piezīmes            = 
}}
'''Vjačeslavs Skrjabins''' ({{val|ru|Вячеслав Михайлович Скря́бин}}; dzimis {{dat|1890|3|9}}; miris {{dat|1986|11|8}}), plašāk pazīstams kā '''Vjačeslavs Molotovs''' ({{val|ru|Вячеслав Михайлович Молотов}}), bija padomju [[politiķis]] un diplomāts, 1930. gadu PSRS valdības galvenā persona. Vēlāk viņš kļuva par [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] ''protežē''. Laikā no 1942. līdz 1957. gadam V. Molotovs bija PSRS Ministru Padomes priekšsēdētāja pirmais vietnieks, tāpat ir bijis PSRS ārlietu ministrs divas reizes (1939—1949; 1953—1956).

Ar Vācijas ārlietu ministru [[Joahims fon Ribentrops|Joahimu fon Ribentropu]] [[1939]]. gada [[23. augusts|23. augustā]] [[Maskava|Maskavā]] viņš parakstīja [[Molotova-Ribentropa pakts|neuzbrukšanas līgumu starp Vāciju un PSRS]] (pazīstams arī kā Molotova—Ribentropa pakts). 
1940. gada novembrī viņš veda slepenas [[sarunas par PSRS pievienošanos Ass valstīm]], kas neizdevās domstarpību dēļ [[Turcija]]s un [[Bulgārija]]s piederības jautājumā.&lt;ref&gt;Nekrich, Aleksandr Moiseevich; Ulam, Adam Bruno; Freeze, Gregory L. (1997), Pariahs, Partners, Predators: German–Soviet Relations, 1922–1941, Columbia University Press, {{ISBN|0-231-10676-9}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://web.archive.org/web/20100709022051/http://vip.latnet.lv/lpra/molotovs.htm Biogrāfija]

{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība
 | virsraksts = [[PSRS līderi|PSRS Tautas Komisāru Padomes priekšsēdētājs]]
 | periods    = 1930—1941
 | pirms      = [[Aleksejs Rikovs]]
 | pēc        = [[Josifs Staļins]]
}}
{{kastes beigas}}

{{autoritatīvā vadība}}
{{DEFAULTSORT:Molotovs, Vjačeslavs}}
[[Kategorija:1890. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1986. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Kirovas apgabalā dzimušie]]
[[Kategorija:PSKP CK locekļi]]
[[Kategorija:PSRS valdības vadītāji]]
[[Kategorija:Ārlietu ministri]]
[[Kategorija:Sociālistiskā Darba varoņi]]
[[Kategorija:Ar Ļeņina ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Ar ordeni &quot;Goda Zīme&quot; apbalvotie]]</text>
      <sha1>f86odx468mmbiisyayc6uj49pcuhw4v</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3662341</id>
      <parentid>3662329</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T18:09:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ScAvenger</username>
        <id>1630</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/2A00:23C7:DC8F:3901:5056:2999:7D9A:B40C|2A00:23C7:DC8F:3901:5056:2999:7D9A:B40C]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Montenois</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4858" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds               = Vjačeslavs Molotovs
| vārds_orģ           = ''Вячеслав Молотов''
| attēls              = Molotov.bra.jpg
| mazs_att            = 
| apraksts            = 
| amats               = PSRS Ministru Padomes priekšsēdētāja pirmais vietnieks
| term_sākums         = {{dat|1942|8|16|N}}
| term_beigas         = {{dat|1957|6|29|N}}
| viceprezidents      = 
| vicepremjers        = 
| vietnieks           = 
| prezidents          = 
| premjers            = 
| priekštecis         = 
| pēctecis            = 
| amats2              = PSRS ārlietu ministrs
| term_sākums2        = {{dat|1953|3|5|N}}
| term_beigas2        = {{dat|1956|6|1|N}}
| viceprezidents2     = 
| vicepremjers2       = 
| vietnieks2          = 
| prezidents2         = 
| premjers2           = 
| priekštecis2        = [[Andrejs Višinskis]]
| pēctecis2           = [[Dmitrijs Šepilovs]]
| amats3              = 
| term_sākums3        = {{dat|1939|5|3|N}}
| term_beigas3        = {{dat|1949|3|4|N}}
| viceprezidents3     = 
| vicepremjers3       = 
| vietnieks3          = 
| prezidents3         = 
| premjers3           = 
| priekštecis3        = [[Maksims Ļitvinovs]]
| pēctecis3           = [[Andrejs Višinskis]]
| amats4              = Tautas Komisāru Padomes priekšsēdētājs
| term_sākums4        = {{dat|1930|12|19|N}}
| term_beigas4        = {{dat|1941|5|6|N}}
| viceprezidents4     = 
| vicepremjers4       = 
| vietnieks4          = 
| prezidents4         = 
| premjers4           = 
| priekštecis4        = [[Aleksejs Rikovs]]
| pēctecis4           = [[Josifs Staļins]]
| amats5              = 
| term_sākums5        = 
| term_beigas5        = 
| viceprezidents5     = 
| vicepremjers5       = 
| vietnieks5          = 
| prezidents5         = 
| premjers5           = 
| priekštecis5        = 
| pēctecis5           = 
| dzim_dati           = {{dat|1890|3|9}}
| dzim_vieta          = {{vieta|Krievijas impērija|Kukarka}}
| dzīves_vieta        = 
| mir_dati            = {{miršanas datums un vecums|1986|11|8|1890|3|9}}
| mir_vieta           = {{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Maskava}}
| apglabāts           = 
| tautība             = Krievs
| partija             = [[Padomju Savienības komunistiskā partija|PSKP]]
| dinastija           = 
| tēvs                = 
| māte                = 
| dzīvesb             = 
| bērni               = 
| profesija           = 
| alma_mater          = 
| reliģija            = [[Ateists]]
| paraksts            = Vyacheslav Molotov Signature 1944.png
| paraksts_izm        = 
| piezīmes            = 
}}
'''Vjačeslavs Skrjabins''' ({{val|ru|Вячеслав Михайлович Скря́бин}}; dzimis {{dat|1890|3|9}}; miris {{dat|1986|11|8}}), plašāk pazīstams kā '''Vjačeslavs Molotovs''' ({{val|ru|Вячеслав Михайлович Молотов}}), bija padomju [[politiķis]] un diplomāts, 1930. gadu PSRS valdības galvenā persona. Vēlāk viņš kļuva par [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] ''protežē''. Laikā no 1942. līdz 1957. gadam V. Molotovs bija PSRS Ministru Padomes priekšsēdētāja pirmais vietnieks, tāpat ir bijis PSRS ārlietu ministrs divas reizes (1939—1949; 1953—1956).

Ar Vācijas ārlietu ministru [[Joahims fon Ribentrops|Joahimu fon Ribentropu]] [[1939]]. gada [[23. augusts|23. augustā]] [[Maskava|Maskavā]] viņš parakstīja [[Molotova-Ribentropa pakts|neuzbrukšanas līgumu starp Vāciju un PSRS]] (pazīstams arī kā Molotova—Ribentropa pakts). 
1940. gada novembrī viņš veda slepenas [[sarunas par PSRS pievienošanos Ass valstīm]], kas neizdevās domstarpību dēļ [[Turcija]]s un [[Bulgārija]]s piederības jautājumā.&lt;ref&gt;Nekrich, Aleksandr Moiseevich; Ulam, Adam Bruno; Freeze, Gregory L. (1997), Pariahs, Partners, Predators: German–Soviet Relations, 1922–1941, Columbia University Press, {{ISBN|0-231-10676-9}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://web.archive.org/web/20100709022051/http://vip.latnet.lv/lpra/molotovs.htm Biogrāfija]


{{Politiķis-aizmetnis}}
{{PSRS-aizmetnis}}

{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība
 | virsraksts = [[PSRS līderi|PSRS Tautas Komisāru Padomes priekšsēdētājs]]
 | periods    = 1930—1941
 | pirms      = [[Aleksejs Rikovs]]
 | pēc        = [[Josifs Staļins]]
}}
{{kastes beigas}}

{{autoritatīvā vadība}}
{{DEFAULTSORT:Molotovs, Vjačeslavs}}
[[Kategorija:1890. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1986. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Kirovas apgabalā dzimušie]]
[[Kategorija:PSKP CK locekļi]]
[[Kategorija:PSRS valdības vadītāji]]
[[Kategorija:Ārlietu ministri]]
[[Kategorija:Sociālistiskā Darba varoņi]]
[[Kategorija:Ar Ļeņina ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Ar ordeni &quot;Goda Zīme&quot; apbalvotie]]</text>
      <sha1>tnaouxjqph2kvfb20c8q7m9qwfjmjos</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Bīstamās mājsaimnieces</title>
    <ns>0</ns>
    <id>163737</id>
    <revision>
      <id>3661948</id>
      <parentid>3495645</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T12:24:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: {{oficiālā mājaslapa| → {{Oficiālā tīmekļa vietne|, SAG balva → Ekrāna aktieru ģildes balva using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4639" xml:space="preserve">{{Infobox television
| show_name = Desperate Housewives
| image = [[Attēls:Desperate Housewives Logo.svg|250px]]
| caption =
| genre = Komēdijdrāma
| picture_format = ([[Standard-definition television|SDTV]]),&lt;br /&gt;[[576i]] ([[Standard-definition television|SDTV]]) [[Channel 4]] and [[E4 (channel)|E4]] &lt;br /&gt;[[720p]] ([[Augstas izšķirtspējas televīzija|HDTV]]) [[ABC HD]], &lt;br /&gt;[[1080i]] (HDTV) [[Channel 4 HD]]
| country = {{USA}}
| language = Angļu
| network = [[American Broadcasting Company|ABC]]
| audio_format = 5.1-channel [[surround sound]]
| camera = [[Single camera]]
| first_aired = {{dat|2004|10|3}}
| last_aired = {{dat|2012|5|13}}
| creator = [[Marks Čerijs]]
| starring = 
* [[Teri Hečere]]
* [[Felisitija Hafmena]]
* [[Mārsija Krosa]]
* [[Eva Longorija]]
* [[Nikoleta Šeridana]]
* [[Brenda Stronga]]
* [[Džeimss Dentons]]
* [[Stīvens Kalps]]
* [[Rikardo Antonio Čavira]]
* [[Marks Mozess]]
* [[Andrea Bovena]]
* [[Džesijs Metkalfs]]
* [[Kodijs Kešs]]
* [[Elfrija Vudarda]]
* [[Dags Sevants]]
* [[Ričards Bērdžijs]]
* [[Kails Maklahlens]]
* [[Dana Dileinija]]
* [[Ketrina Džustena]]
| narrated = [[Brenda Stronga]]
| theme_music_composer = [[Denijs Elfmans]]
| composer = [[Stīvs Barteks]]&lt;br /&gt;[[Stjuarts Koplends]]&lt;br /&gt;[[Stīvs Jablonskijs]]
| story_editor = 
| num_seasons = 8 
| num_episodes = 180
| list_episodes = 
| executive_producer = 
| company = Cherry Alley Productions&lt;br /&gt;[[Cherry Productions]]&lt;br /&gt;[[ABC Studios|Touchstone Television/ABC Studios]]
| related = 
| website = http://abc.go.com/shows/desperate-housewives
}}
'''&quot;Bīstamās mājsaimnieces&quot;''' ({{val|en|Desperate Housewives}}) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] komēdijdrāmas seriāls, ko izveidojis [[Marks Čerijs]] un producējušas studijas ''[[ABC Studios]]'' un ''[[Cherry Productions]]''. Seriāls tika demonstrēts no 2004. gada 3. oktobra līdz 2012. gada 13. maijam ASV televīzijas kanālā [[American Broadcasting Company|ABC]]. Seriālam ir 8 sezonas, kopā 180 sērijas.

Seriāla darbība notiek izdomātā pilsētā Fērvju, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Seriāla galvenās varones ir četras sievietes, kas dzīvo kaimiņos viena otrai. Galvenās lomas tēlo [[Teri Hečere]], [[Felisitija Hafmena]], [[Mārsija Krosa]] un [[Eva Longorija]]. Svarīga loma seriālā ir arī viņu bijušai kaimiņienei un draudzenei (attēlo aktrise [[Brenda Stronga]]), kas izdarījusi pašnāvību, bet parādās seriālā attēlotajos pagātnes notikumos, kā arī ir aizkadra stāstītāja visā seriāla garumā.

Pirmā seriāla sērija iznāca 2004. gada 3. oktobrī, šo sēriju noskatījās 21,6 miljoni skatītāju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mediaweek.com/mw/esearch/article_display.jsp?vnu_content_id=1000724800 |title=Adweek&lt;!-- Bota izveidots nosaukums- --&gt; |access-date={{dat|2009|08|16||bez}} |archiveurl=https://archive.is/20120911190033/http://www.mediaweek.com/mw/esearch/article_display.jsp?vnu_content_id=1000724800 |archivedate={{dat|2012|09|11||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce| url=http://www.boston.com/news/globe/living/articles/2004/10/06/abcs_housewives_starts_strong | work=The Boston Globe | first=David | last=Bauder | title=ABC's 'Housewives' starts strong | date=October 6, 2004}}&lt;/ref&gt; &quot;Bīstamās mājsaimnieces&quot; ir pozitīvi novērtējuši kritiķi un skatītāji. Tas ir saņēmis trīs [[Zelta globusa balva]]s, vairākas [[Emmy balva|''Emmy'' balvas]]  un [[Ekrāna aktieru ģildes balva]]s. Tas ir viens no skatītākajiem un pārraidītākajiem seriāliem pasaulē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/entertainment/5231334.stm|title=CSI show 'most popular in world'|publisher=BBC News}}&lt;/ref&gt;

2011. gada septembrī tika uzsākta astotā sezona. Tika paziņots, ka tā ir seriāla pēdējā sezona.&lt;ref name=final&gt;[http://www.deadline.com/2011/08/exclusive-abc-will-end-desperate-housewives-in-may-2012-after-8th-season EXCLUSIVE: ABC Will End &quot;Desperate Housewives&quot; In May 2012 After 8th Season], ''Deadline Hollywood'', August 5, 2011&lt;/ref&gt;&lt;ref name=official&gt;[http://www.tvline.com/2011/08/abc-press-tour-desperate-housewives-ending ABC Boss Confirms &quot;Desperate Housewives&quot; to End: &quot;We Wanted It To Have Its Victory Lap&quot;], ''TV Line'', August 7, 2011&lt;/ref&gt; Seriāla veidotājs Marks Čerijs parādījās epizodiskā lomā pēdējās sērijas pēdējā ainā.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{Oficiālā tīmekļa vietne|http://abc.go.com/shows/desperate-housewives}} {{en ikona}}
{{Filmu ārējās saites}}

{{TV-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:ASV televīzijas seriāli]]</text>
      <sha1>bia34827d99lxs9tapi9371ra580bwc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Beluorizonti</title>
    <ns>0</ns>
    <id>164189</id>
    <revision>
      <id>3662204</id>
      <parentid>3475794</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T16:01:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: {{oficiālā mājaslapa| → {{Oficiālā tīmekļa vietne| using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5046" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
 | name                     = Beluorizonti
 | native_name              = ''Belo Horizonte''
 | settlement_type          = pilsēta
 | image_skyline            = 
 | image_caption            = 
 | image_flag               = Bandeira de Belo Horizonte.svg
 | image_shield             = Brasão de Belo Horizonte (Minas Gerais).svg
 | shield_size              = 75px
 | pushpin_map              = Brazīlija#Dienvidamerika
 | pushpin_label_position   = 
 | map_caption              = 
 | subdivision_type         = Valsts
 | subdivision_name         = {{BRA}}
 | subdivision_type1        = Reģions
 | subdivision_name1        = [[Dienvidaustrumu reģions (Brazīlija)|Dienvidaustrumu reģions]]
 | subdivision_type2        = Štats
 | subdivision_name2        = {{flagicon image|Bandeira de Minas Gerais.svg}} [[Minasžeraisa]]
 | established_title        = Pilsētas tiesības
 | established_date         = {{dat|1987|12|12||bez}}
 | government_type          = 
 | leader_title             = 
 | leader_name              = 
 | area_magnitude           = 
 | area_total_km2           = 330.9
 | area_land_km2            = 
 | area_water_km2           = 
 | area_urban_km2           = 
 | area_metro_km2           = 
 | population_as_of         = 2018. gadā
 | population_footnotes     = 
 | population_total         = 2501576
 | population_urban         = 
 | population_metro         = 
 | population_density_km2   = auto
 | timezone                 = [[laiks Brazīlijā|BRT]]
 | utc_offset               = -3
 | timezone_DST             = 
 | utc_offset_DST           = 
 | latd = 19 | latm = 55 | lats =  | latNS = S
 | longd = 43 | longm = 56 | longs =  | longEW = W
 | postal_code_type         = Pasta indekss
 | postal_code              = 30000-000
 | elevation_footnotes      = 
 | elevation_m              = 760–1196
 | website                  = {{URL|http://www.pbh.gov.br/}}
 | footnotes                = 
}}

'''Beluorizonti''',&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce | title= Portugāļu īpašvārdu atveide latviešu valodā | author= Alla Placinska | year= 2015 | publisher= Latviešu valodas aģentūra |location=Rīga |page=100 | url= https://www.personvarduatveide.lv/uploads/sources/10/pdf/portugalu_ipasvardu_atveide_latviesu_valoda.pdf#page=100 | isbn= 978-9984-829-20-3}}&lt;/ref&gt; arī '''Belu Orizonti''' ({{val|pt-br|Belo Horizonte}}, {{izrunā|bɛloɾiˈzõntʃi}}{{efn|Šī ir vietējo iedzīvotāju izruna. Citur Brazīlijā šo pilsētas nosaukumu izrunā kā [bɛlu oɾiˈzõtʃi], [bɛlu oɾiˈzõti] vai [bɛlu oɾiˈzõte]}} — “Skaistais apvārsnis”) ir pilsēta [[Brazīlija]]s dienvidaustrumos, [[Minasžeraisa]]s štata administratīvais centrs un lielākā pilsēta. 2018. gadā tajā dzīvoja aptuveni 2,5 miljoni iedzīvotāju, līdz ar to tā ir [[Brazīlijas pilsētu uzskaitījums|Brazīlijas sestā lielākā pilsēta]], un trešā lielākā [[Dienvidaustrumu reģions (Brazīlija)|Brazīlijas Dienvidaustrumu reģionā]] (aiz [[Sanpaulu]] un [[Riodežaneiro]]).&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce | url= https://cidades.ibge.gov.br/brasil/mg/belo-horizonte/panorama | title=IBGE {{!}} Brasil em Síntese |accessdate= 2019. gada 1. jūlijā | publisher= cidades.ibge.gov.br | language= pt}}&lt;/ref&gt; Beluorizonti platība ir 331 km², un ir gan līdzenas teritorijas, gan kalni. Atrodas 716 km attālumā no Brazīlijas galvaspilsētas [[Brazilja]]s.

Reģionā pirmās apmetnes tika veidotas 18. gadsimta sākumā, taču pilsēta tādā izskatā, kādā ir mūsdienās, tika plānota 1890. gados, lai aizvietotu [[Ourupretu]] kā štata administratīvo centru. Beluorizonti ir [[plānota pilsēta]], to cēla laikā kad Brazīlijā valdīja [[pozitīvisms]] un [[Brazīlijas Pirmā Republika|spēcīga republikas ideoloģija]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce | url= http://www.fiemg.com.br/bh100/bh-1.htm | title= A cidade planejada | publisher= FIEMG | accessdate= 2019. gada 1. jūlijā | archiveurl= https://web.archive.org/web/20090106194914/http://www.fiemg.com.br/bh100/bh-1.htm | archivedate= {{dat|2009|01|06||bez}} }}&lt;/ref&gt; Pilsētas tiesības ieguva {{dat|1897|12|12||bez}}. Pilsētā ir mūsdienu un klasisko ēku sajaukums, tāpat tajā atrodas vairāki modernās Brazīlijas arhitektūras mākslas darbi. Pilsēta tika būvēta uz vairākiem pakalniem un to pilnībā ieskauj [[Kurralas kalni]], kas kalpo kā dabiska pilsētas robeža.

Beluorizonti ir bāzēti trīs profesionāli futbola klubi — ''[[América Futebol Clube (MG)|América]]'', ''[[Clube Atlético Mineiro|Atlético Mineiro]]'' un ''[[Cruzeiro Esporte Clube|Cruzeiro]]''. Tāpat pilsēta bija viena no [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gada FIFA Pasaules kausa]] norises vietām.

== Piezīmes ==
{{notelist}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* {{Oficiālā tīmekļa vietne|http://portalpbh.pbh.gov.br/pbh/}}

{{Brazīlija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Brazīlijas pilsētas]]
[[Kategorija:Plānotas pilsētas]]</text>
      <sha1>g45dcirchsyy6ee51n1imny8s8opwsj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Čikāga (filma)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>164505</id>
    <revision>
      <id>3662281</id>
      <parentid>3461742</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T16:24:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: [[Dolārs|$]] → {{ASV dolārs| (2), {{oficiālā mājaslapa| → {{Oficiālā tīmekļa vietne| using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2032" xml:space="preserve">{{Filmas infokaste
| nosaukums latviski       = &quot;Čikāga&quot;
| attēls                   = Chicagopostercast.jpg
| att_izm                  = 
| paraksts                 = 
| nosaukums oriģinālvalodā = ''Chicago''
| žanrs                    = Mūzikls
| režisors                 = [[Robs Māršals]]
| producents               = 
| scenārija autors         = 
| galvenajās lomās         = 
| mūzika                   = 
| operators                = 
| montāža                  = 
| studija                  = 
| izplatītājs              = ''[[Miramax|Miramax Films]]''
| izdošanas laiks          = {{dat|2002|12|27|N|bez}}
| ilgums                   = 113 min
| valsts                   = {{USA}}
| valoda                   = [[Angļu valoda|Angļu]]
| budžets                  = {{ASV dolārs|45 miljoni}}
| ienākumi                 = {{ASV dolārs|306 776 732}}
| iepriekšējā              = 
| nākošā                   = 
| imdb                     = 
}}
'''&quot;Čikāga&quot;''' ({{val|en|Chicago}}) ir 2002. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[mūzikls]], kuras režisors ir [[Robs Māršals]].

Filmas darbība notiek 1920. gados [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Lomas tajā attēlo [[Renē Zelvēgere]], [[Ričards Gīrs]], [[Ketrina Zeta-Džonsa]].

Filmas pamatā ir Boba Foses tāda paša nosaukuma Brodvejas [[Čikāga (mūzikls)|mūzikls]] (1975). Filma ieguva sešas [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s 2003. gadā, tai skaitā tā tika atzīta par gada labāko filmu. &quot;Čikāga&quot; kļuva par pirmo mūziklu, kas saņem Amerikas Kinoakadēmijas balvu kā labākā filma pēc ''[[Oliver!]]'' (1969).

Filmas pirmizrāde notika {{dat|2002|12|27||bez}}.

== Ārējās saites ==
* {{Oficiālā tīmekļa vietne|http://www.miramax.com/movie/chicago}}
{{Filmu ārējās saites}}

{{Filma-aizmetnis}}
{{Labākā filma (Oskars)}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:2002. gada filmas]]
[[Kategorija:ASV filmas]]
[[Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvējas filmas]]</text>
      <sha1>1hd1no14okd3suu4vdhqv5abyf82jzd</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Valsts drošības komiteja</title>
    <ns>0</ns>
    <id>168143</id>
    <revision>
      <id>3662314</id>
      <parentid>3598411</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T17:37:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>2A00:23C7:DC8F:3901:5056:2999:7D9A:B40C</ip>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7017" xml:space="preserve">{{Organizācijas infokaste
|name         = Valsts drošības komiteja
|bgcolor      = &lt;!-- header background color --&gt;
|fgcolor      = &lt;!-- header text color --&gt;
|image        = Emblema KGB.svg
|image_border = 
|size         = 120px
|alt          = &lt;!-- alt text; see [[WP:ALT]] --&gt;
|caption      = 
|map          = &lt;!-- optional --&gt;
|msize        = &lt;!-- map size, optional, default 200px --&gt;
|malt         = &lt;!-- map alt text --&gt;
|mcaption     = &lt;!-- optional --&gt;
|abbreviation = VDK
|motto        = 
|formation    = {{dat|1954|3|13}}
|extinction   = {{dat|1991|12|3}}
|type         = Valsts aģentūra
|status       = 
|purpose      = Valsts drošība
|headquarters = [[Maskava]], {{URS}}
|location     = 
|coords       = 
|region_served = {{URS}}
|membership   = 
|language     = 
|leader_title = 
|leader_name  = 
|main_organ   =
|parent_organization = 
|affiliations = 
|num_staff    = 
|num_volunteers = 
|budget       = 
|website      = 
|remarks      = 
|}}
'''Valsts drošības komiteja''', saīsinājumā '''VDK''' ({{val|ru|Комитет государственной безопасности}}, ''КГБ''), bija [[Padomju Savienība|PSRS]] valsts drošības aģentūra. Izveidota {{dat|1954|3|13||bez}}, atdalot no [[Valsts drošības ministrija]]s vairākas pārvaldes, dienestus un nodaļas. VDK sastāvā ietilpa valsts drošības institūcijas, robežsardzes karaspēks, valdības sakaru karaspēks, pretizlūkošanas institūcijas, mācību iestādes un zinātniski pētnieciskās iestādes. Sākotnēji tā bija pakļauta [[PSRS Ministru Padome|Ministru Padomei]], bet 1978. gadā, kad VDK priekšsēdētājs bija [[Jurijs Andropovs]], tika panākta komitejas statusa paaugstināšana un nepakļaušana Ministru Padomei. Likvidēta {{dat|1991|12|3||bez}}.

Okupācijas periodā Latvijas Republikas teritorijā darbojās [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]], kura formāli bija pakļauta [[Latvijas PSR]] [[Latvijas PSR Ministru padome|Ministru padomei]].

Uz VDK pamatiem 1992. gadā pēc prezidenta [[Jeļcins|Jeļcina]] rīkojuma izveidoja Krievijas Federācijas Drošības ministriju (''Министерство безопасности Российской Федерации''), ko 1993. gadā pārveidoja par Krievijas Federācijas Federālo pretizlūkošanas dienestu (''Федеральная служба контрразведки Российской Федерации''), bet 1995. gadā par [[Krievijas Federācijas Federālais drošības dienests|Krievijas Federācijas Federālo drošības dienestu]] (''Федеральная служба безопасности Российской Федерации, (ФСБ России)'').

== Padomju drošības dienesta nosaukumu maiņa ==
* 1917.—1922. gadā: [[KSFPR]] Tautas komisāru padomes '''[[Viskrievijas Ārkārtas komisija|Viskrievijas ārkārtas komisija]]''' cīņai pret kontrrevolūciju un sabotāžu (''ВЧК СНК РСФСР'')
* 1922.—1923. gadā: [[KSFPR]] Iekšlietu tautas komisariāta '''[[Valsts politiskā pārvalde]]''' (''ГПУ при НКВД РСФСР'') 
* 1923.—1934. gadā: [[PSRS]] Tautas komisāru padomes '''[[Apvienotā valsts politiskā pārvalde]]''' (''ОГПУ при СНК СССР'')
* 1934.—1943. gadā: [[PSRS]] '''[[Iekšlietu tautas komisariāts]]''' (''НКВД СССР'')
* 1943.—1954. gadā: [[PSRS]] '''[[PSRS Valsts drošības ministrija|Valsts drošības ministrija]]''' (''МГБ СССР'') 
* 1954.—1991. gadā: [[PSRS]] '''Valsts drošības komiteja''' (''КГБ СССР'')

== VDK priekšsēdētāji ==
* [[Ivans Serovs]] (''Иван Александрович Серов''; 1954—1958)
* [[Aleksandrs Šeļepins]] (''Александр Николаевич Шелепин''; 1958—1961)
* [[Vladimirs Semičastnijs]] (''Владимир Ефимович Семичастный''; 1961—1967)
* [[Jurijs Andropovs]] (''Юрий Владимирович Андропов''; 1967—1982)
* [[Vitālijs Fedorčuks]] (''Виталий Васильевич Федорчук''; 1982)
* [[Viktors Čebrikovs]] (''Виктор Михайлович Чебриков''; 1982—1988)
* [[Vladimirs Krjučkovs]] (''Владимир Александрович Крючков''; 1988—1991)
* [[Vadims Bakatins]] (''Вадим Викторович Бакатин''; 1991)

== VDK pārvaldes ==
* Pirmā galvenā pārvalde — ārējā izlūkošana
* Otrā galvenā pārvalde — iekšējā drošība un pretizlūkošana
* Trešā galvenā pārvalde (Īpašā nodaļa) — militārā pretizlūkošana
* 4. pārvalde — cīņa ar pretpadomju elementiem (1954. — 1960.), drošība transportā (1981. — 1991.)
* 5. pārvalde — ekonomiskā drošība (1954. — 1960.), cīņa ar pretpadomju elementiem, baznīcu, sektām u.c. (1967. — 1989.)
* 6. pārvalde — drošība transportā (1954. — 1960.), ekonomiskā pretizlūkošana un rūpnieciskā drošība (1982. — 1991.)
* 7. pārvalde — operatīvie meklēšanas darbi
* 8. galvenā pārvalde — šifrēšana—dešifrēšana un sakaru nodrošināšana
* 9. pārvalde — partijas un valdības vadītāju apsardze 
* 10. pārvalde — Maskavas Kremļa komendanta pārvalde (1954. — 1958.) 
* 14. pārvalde — medicīna, veselības aizsardzība
* 15. pārvalde — aizsargājamu objektu darbības nodrošināšana
* 16. pārvalde — elektroniskā izlūkošana, radiopārtveršana un dešifrēšana (1973. — 1991.) 
* Robežsardzes karaspēka galvenā pārvalde
* Operatīvi tehniskā pārvalde
* Militāro objektu celtniecības pārvalde

== Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja ==
{{galvenais|Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja}}
Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s gadiem ilgi notika diskusijas par [[Latvijas PSR]] [[VDK kartotēka]]s (&quot;Čekas maisu&quot;) publiskošanu. VDK zinātniskās izpētes komisija 2015. gadā pieņēma lēmumu, ka vēsturiskās patiesības, vārda brīvības un sabiedrības saliedētības vārdā [[Latvijas PSR VDK]] dokumentus jānodod atklātībai un brīvai pētniecībai&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.la.lv/sadarbibu-ar-vdk-atzinusi-andrejevs-lacis-taivans-rokpelnis-ko-gaida-parejie-500/|title=Sadarbību ar VDK atzinuši Andrejevs, Lācis, Taivans, Rokpelnis. Ko gaida pārējie 500?|last=KUSIŅA -ŠULCE|first=Linda|website=LA.lv|access-date=2018-12-27|date=27.12.2017|language=lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180928010441/http://www.la.lv/sadarbibu-ar-vdk-atzinusi-andrejevs-lacis-taivans-rokpelnis-ko-gaida-parejie-500|archivedate=2018-09-28}}&lt;/ref&gt;. 2018. gada 20.decembrī kartotēka tika atvērta publiskai apskatei [[internets|internetā]]. &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/norises/301007-papildinats-publisko-vdk-dokumentus-2018|title=Papildināts: Publisko VDK dokumentus - LV portāls|last=Laganovskis|first=Guntars|website=lvportals.lv|access-date=2018-12-27|date=19.12.2018|language=lv}}&lt;/ref&gt;
== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Valsts drošības komiteja| ]]</text>
      <sha1>66m29stkcki7g07h8uyxxhu0a9zs3r1</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3662346</id>
      <parentid>3662314</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T18:11:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ScAvenger</username>
        <id>1630</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/2A00:23C7:DC8F:3901:5056:2999:7D9A:B40C|2A00:23C7:DC8F:3901:5056:2999:7D9A:B40C]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Otovi</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7066" xml:space="preserve">{{Organizācijas infokaste
|name         = Valsts drošības komiteja
|bgcolor      = &lt;!-- header background color --&gt;
|fgcolor      = &lt;!-- header text color --&gt;
|image        = Emblema KGB.svg
|image_border = 
|size         = 120px
|alt          = &lt;!-- alt text; see [[WP:ALT]] --&gt;
|caption      = 
|map          = &lt;!-- optional --&gt;
|msize        = &lt;!-- map size, optional, default 200px --&gt;
|malt         = &lt;!-- map alt text --&gt;
|mcaption     = &lt;!-- optional --&gt;
|abbreviation = VDK
|motto        = 
|formation    = {{dat|1954|3|13}}
|extinction   = {{dat|1991|12|3}}
|type         = Valsts aģentūra
|status       = 
|purpose      = Valsts drošība
|headquarters = [[Maskava]], {{URS}}
|location     = 
|coords       = 
|region_served = {{URS}}
|membership   = 
|language     = 
|leader_title = 
|leader_name  = 
|main_organ   =
|parent_organization = 
|affiliations = 
|num_staff    = 
|num_volunteers = 
|budget       = 
|website      = 
|remarks      = 
|}}
'''Valsts drošības komiteja''', saīsinājumā '''VDK''' ({{val|ru|Комитет государственной безопасности}}, ''КГБ''), bija [[Padomju Savienība|PSRS]] valsts drošības aģentūra. Izveidota {{dat|1954|3|13||bez}}, atdalot no [[Valsts drošības ministrija]]s vairākas pārvaldes, dienestus un nodaļas. VDK sastāvā ietilpa valsts drošības institūcijas, robežsardzes karaspēks, valdības sakaru karaspēks, pretizlūkošanas institūcijas, mācību iestādes un zinātniski pētnieciskās iestādes. Sākotnēji tā bija pakļauta [[PSRS Ministru Padome|Ministru Padomei]], bet 1978. gadā, kad VDK priekšsēdētājs bija [[Jurijs Andropovs]], tika panākta komitejas statusa paaugstināšana un nepakļaušana Ministru Padomei. Likvidēta {{dat|1991|12|3||bez}}.

Okupācijas periodā Latvijas Republikas teritorijā darbojās [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]], kura formāli bija pakļauta [[Latvijas PSR]] [[Latvijas PSR Ministru padome|Ministru padomei]].

Uz VDK pamatiem 1992. gadā pēc prezidenta [[Jeļcins|Jeļcina]] rīkojuma izveidoja Krievijas Federācijas Drošības ministriju (''Министерство безопасности Российской Федерации''), ko 1993. gadā pārveidoja par Krievijas Federācijas Federālo pretizlūkošanas dienestu (''Федеральная служба контрразведки Российской Федерации''), bet 1995. gadā par [[Krievijas Federācijas Federālais drošības dienests|Krievijas Federācijas Federālo drošības dienestu]] (''Федеральная служба безопасности Российской Федерации, (ФСБ России)'').

== Padomju drošības dienesta nosaukumu maiņa ==
* 1917.—1922. gadā: [[KSFPR]] Tautas komisāru padomes '''[[Viskrievijas Ārkārtas komisija|Viskrievijas ārkārtas komisija]]''' cīņai pret kontrrevolūciju un sabotāžu (''ВЧК СНК РСФСР'')
* 1922.—1923. gadā: [[KSFPR]] Iekšlietu tautas komisariāta '''[[Valsts politiskā pārvalde]]''' (''ГПУ при НКВД РСФСР'') 
* 1923.—1934. gadā: [[PSRS]] Tautas komisāru padomes '''[[Apvienotā valsts politiskā pārvalde]]''' (''ОГПУ при СНК СССР'')
* 1934.—1943. gadā: [[PSRS]] '''[[Iekšlietu tautas komisariāts]]''' (''НКВД СССР'')
* 1943.—1954. gadā: [[PSRS]] '''[[PSRS Valsts drošības ministrija|Valsts drošības ministrija]]''' (''МГБ СССР'') 
* 1954.—1991. gadā: [[PSRS]] '''Valsts drošības komiteja''' (''КГБ СССР'')

== VDK priekšsēdētāji ==
* [[Ivans Serovs]] (''Иван Александрович Серов''; 1954—1958)
* [[Aleksandrs Šeļepins]] (''Александр Николаевич Шелепин''; 1958—1961)
* [[Vladimirs Semičastnijs]] (''Владимир Ефимович Семичастный''; 1961—1967)
* [[Jurijs Andropovs]] (''Юрий Владимирович Андропов''; 1967—1982)
* [[Vitālijs Fedorčuks]] (''Виталий Васильевич Федорчук''; 1982)
* [[Viktors Čebrikovs]] (''Виктор Михайлович Чебриков''; 1982—1988)
* [[Vladimirs Krjučkovs]] (''Владимир Александрович Крючков''; 1988—1991)
* [[Vadims Bakatins]] (''Вадим Викторович Бакатин''; 1991)

== VDK pārvaldes ==
* Pirmā galvenā pārvalde — ārējā izlūkošana
* Otrā galvenā pārvalde — iekšējā drošība un pretizlūkošana
* Trešā galvenā pārvalde (Īpašā nodaļa) — militārā pretizlūkošana
* 4. pārvalde — cīņa ar pretpadomju elementiem (1954. — 1960.), drošība transportā (1981. — 1991.)
* 5. pārvalde — ekonomiskā drošība (1954. — 1960.), cīņa ar pretpadomju elementiem, baznīcu, sektām u.c. (1967. — 1989.)
* 6. pārvalde — drošība transportā (1954. — 1960.), ekonomiskā pretizlūkošana un rūpnieciskā drošība (1982. — 1991.)
* 7. pārvalde — operatīvie meklēšanas darbi
* 8. galvenā pārvalde — šifrēšana—dešifrēšana un sakaru nodrošināšana
* 9. pārvalde — partijas un valdības vadītāju apsardze 
* 10. pārvalde — Maskavas Kremļa komendanta pārvalde (1954. — 1958.) 
* 14. pārvalde — medicīna, veselības aizsardzība
* 15. pārvalde — aizsargājamu objektu darbības nodrošināšana
* 16. pārvalde — elektroniskā izlūkošana, radiopārtveršana un dešifrēšana (1973. — 1991.) 
* Robežsardzes karaspēka galvenā pārvalde
* Operatīvi tehniskā pārvalde
* Militāro objektu celtniecības pārvalde

== Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja ==
{{galvenais|Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja}}
Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s gadiem ilgi notika diskusijas par [[Latvijas PSR]] [[VDK kartotēka]]s (&quot;Čekas maisu&quot;) publiskošanu. VDK zinātniskās izpētes komisija 2015. gadā pieņēma lēmumu, ka vēsturiskās patiesības, vārda brīvības un sabiedrības saliedētības vārdā [[Latvijas PSR VDK]] dokumentus jānodod atklātībai un brīvai pētniecībai&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.la.lv/sadarbibu-ar-vdk-atzinusi-andrejevs-lacis-taivans-rokpelnis-ko-gaida-parejie-500/|title=Sadarbību ar VDK atzinuši Andrejevs, Lācis, Taivans, Rokpelnis. Ko gaida pārējie 500?|last=KUSIŅA -ŠULCE|first=Linda|website=LA.lv|access-date=2018-12-27|date=27.12.2017|language=lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180928010441/http://www.la.lv/sadarbibu-ar-vdk-atzinusi-andrejevs-lacis-taivans-rokpelnis-ko-gaida-parejie-500|archivedate=2018-09-28}}&lt;/ref&gt;. 2018. gada 20.decembrī kartotēka tika atvērta publiskai apskatei [[internets|internetā]]. &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/norises/301007-papildinats-publisko-vdk-dokumentus-2018|title=Papildināts: Publisko VDK dokumentus - LV portāls|last=Laganovskis|first=Guntars|website=lvportals.lv|access-date=2018-12-27|date=19.12.2018|language=lv}}&lt;/ref&gt;
== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{PSRS-aizmetnis}}
{{organizācija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Valsts drošības komiteja| ]]</text>
      <sha1>i2cdbrie4b1imdbk9npm6j8pg8iem5o</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Antarktīdas pussala</title>
    <ns>0</ns>
    <id>169013</id>
    <revision>
      <id>3662150</id>
      <parentid>3565833</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T15:46:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: {{commonscat-inline → {{sisterlinks-inline}} using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5597" xml:space="preserve">{{Salu infokaste
|nosaukums           = Antarktīdas pussala
|attēls              = 2010 Spring on the Antarctic Peninsula.jpg
|attēla paraksts     = Antarktīdas pussala no kosmosa 2010. gada pavasarī
|attēla izmērs       =
|vietaskarte         = Antarktīda
| reljefa_karte= jā
|mark                = Orange_pog.svg
|position            = 
|vietējais nosaukums = 
|izvietojums         = 
|arhipelāgs          = 
|latd=69|latm=30 |lats= |latNS=S 
|longd=65|longm= 00|longs= |longEW=W
|platība             = 522 000
|garums              = 1350
|platums             = 500
|krasta līnija       = 
|augstākais kalns    = [[Džeksona kalns]]
|augstums            = 3050
|salu skaits         =
|valsts              =
|valsts adm vienības tips = Kontinents
|valsts adm vienība       = {{ATA}}
|valsts adm vienības tips1 = 
|valsts adm vienība1       = 
|iedzīvotāji         = 
|iedzīvotāju gads    = 
|blīvums             =
|pamatiedzīvotāji    = 
|valsts lielpilsēta  = 
|piezīme =
}}
'''Antarktīdas pussala''' ({{val|en|Antarctic Peninsula}}, {{val|es|Península Antártica}}) ir vistālāk uz ziemeļiem izvirzītā [[Antarktīda]]s kontinenta daļa. Tās garums ir ap {{nobr|1350 km}}, platums — līdz {{nobr|500 km}}. Galējais ziemeļu punkts [[Praimheds]] ir arī galējais Antarktīdas kontinentālās daļas punkts. Pussalas dienvidu robeža nosacīti tiek vilkta no [[Ridberga pussala]]s [[Belinshauzena jūra]]s dienvidu piekrastē līdz [[Evansa ledus straume]]s pamatnes līnijai pie [[Ronnes šelfa ledājs|Ronnes šelfa ledaja]] rietumu malas.&lt;ref&gt;[http://data.aad.gov.au/aadc/gaz/scar/display_name.cfm?gaz_id=107532 SCAR Composite Gazetteer]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Līdz 2009. gadam par pussalas dienvidu robežu tika uzskatīta līnija no [[Adamsa rags|Adamsa raga]] pie [[Ronnes šelfa ledājs|Ronnes šelfa ledāja]] frontes rietumu malas līdz punktam iepretī [[Eklunda sala]]i pie [[Džordža VI šaurums|Džordža VI šauruma]] dienvidu gala. Dienvidos pussala robežojas ar [[Elsvērta Zeme|Elsvērta Zemi]]. Pussalu austrumos apskalo [[Vedela jūra]], rietumos — [[Belinshauzena jūra]]. Ziemeļos [[Brensfīlda šaurums]] pussalu atdala no [[Dienvidšetlendas salas|Dienvidšetlendas salām]]. Augstākais punkts ir {{nobr|3050 m}} augstais [[Džeksona kalns]] pussalas vidusdaļā. Krasta līnija stipri izrobota ar daudziem līčiem un fjordiem. Piekrastē daudz salu; daļu no piekrastes klāj [[šelfa ledājs|šelfa ledāji]].

== Atklāšana un nosaukumi ==
Pussalas piekraste tika atklāta 1820. gadā 27. janvārī. Pirmatklājēji bija [[Krievija]]s Kara flotes ekspedīcija [[Fabiāns fon Belinshauzens|Fabiāna fon Belinshauzena]] vadībā. Trīs dienas vēlāk, 30. janvārī, pussalas ziemeļu daļu nokartēja [[Edvards Brensfīlds|Edvarda Brensfīlda]] un [[Viljams Smits|Viljama Smita]] [[Lielbritānija|britu]] ekspedīcija apvidū, kas tagad tiek saukts par [[Triniti pussala|Triniti pussalu]]. Pirmais cilvēks, kas spēris kāju Antarktīdas kontinentā, iespējams, ir amerikāņu [[roņi|roņu]] mednieks [[Džons Deiviss (roņu mednieks)|Džons Deiviss]] 1831. gada 7. februārī, bet tā laika roņu mednieku kuģu grāmatas ir ar zemu ticamību, jo maršruti tika šifrēti, lai pasargātu jaunatklātos medību apgabalus no konkurentiem.

1832. gadā pussalas piekrasti pētīja angļu kuģotājs [[Džons Bisko]] un to nosauca par '''Greiema Zemi''' par godu tā laika Admiralitātes pirmajam lordam seram Džeimsam Greiemam ''(Sir James R. G. Graham)''.&lt;ref name=&quot;Stewart2011a&quot;&gt;Stewart, J. (2011) Antarctic An Encyclopedia McFarland &amp; Company Inc, New York. 1776 pp. {{ISBN|978-0-7864-3590-6}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;aga1&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce |title=The Australian Geographic book of Antarctica |last=Scott |first=Keith |year=1993 |publisher=[[Australian Geographic]] |location=Terrey Hills, New South Wales |isbn=1862760101 |pages=114—118}}&lt;/ref&gt; Amerikāņu avotos pussala tika dēvēta par '''Pālmera Zemi''' vai '''Pālmera pussalu''' par godu roņu medniekam [[Natenjels Pālmers|Natenjelam Pālmeram]], kura kuģis ''Hero'' 1820. gada 17. novembrī bija trešais (un pirmais amerikāņu), kas sasniedza Antarktīdu. [[Čīle|Čīliešu]] avotos pussala tiek saukta par '''O’Higinsa Zemi''' ''(Tierra de O'Higgins)'' par godu Čīles neatkarības cīņu varonim [[Bernardo O'Higinss|Bernardo O'Higinsam]]. [[Argentīna|Argentīniešu]] avotos — '''Sanmartina Zemi''' ''(Tierra de San Martín)'' par godu argentīniešu neatkarības cīņu militārajam līderim [[Hosē de Sanmartins|Hosē de Sanmartinam]].

1964. gadā tika panākta vienošanās starp ASV Antarktikas nosaukumu pārraudzības komisiju (ACAN) un Apvienotās Karalistes Antarktikas vietvārdu komisiju, pussalai piešķirot starptautisko nosaukumu '''Antarktīdas pussala''', [[Greiema Zeme]]s nosaukumu saglabājot tās ziemeļu daļai un [[Pālmera Zeme]]s — dienvidu daļai.&lt;ref&gt;{{gnis|type=antarid|489}}&lt;/ref&gt;

== Izpēte ==
Antarktīdas pussala ietilpst triju valstu teritoriālajās pretenzijās, kas šajā teritorijā pārklājas: [[Čīles Antarktiskā teritorija]], [[Argentīnas Antarktīda]] un [[Britu Antarktiskā teritorija]]. Pussalā (neskaitot piekrastes salas) atrodas 3 vissezonas ([[Argentīna]]s [[Esperansa]] un [[Sanmartina]], [[Čīle]]s [[Henerala Bernardo Ohiginsa]]) un 4 vasaras polārstacijas.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Antarktīdas pussala| ]]
[[Kategorija:Antarktīdas pussalas]]
[[Kategorija:Antarktīdas ģeogrāfija]]</text>
      <sha1>qvv4fkrku39wn9pfgquxddyyojqvt24</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Chrysler Building</title>
    <ns>0</ns>
    <id>175150</id>
    <revision>
      <id>3662253</id>
      <parentid>3501696</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T16:16:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: {{cite book → {{grāmatas atsauce, {{britannica → {{enciklopēdiju ārējās saites}} using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5446" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Ēkas infokaste
| name                = ''Chrysler Building''
| native_name         = 
| former_names        = 
| alternate_names     = 
| status              = 
| image               = Chrysler Building by David Shankbone Retouched.jpg
| image_alt           = 
| image_size          = 215px
| caption             = 
| altitude            = 
| highest_prev        = ''[[40 Wall Street]]''
| highest_next        = ''[[Empire State Building]]''
| highest_start       = {{dat|1930|5|27|Ģ|bez}}
| highest_end         = {{dat|1931|4|30|D|bez}}
| building_type       = Biroju ēka
| architectural_style = ''[[Art Deco]]''
| structural_system   = 
| cost                = 
| ren_cost            = 
| client              = 
| owner               = ''[[Abu Dhabi Investment Council]]''
| current_tenants     = 
| landlord            = 
| location            = {{vieta|ASV|Ņujorka|Manhatana}}
| pushpin_map         = Ņujorka
| latd  = 40 | latm  = 45 | lats  =  6.12 | latNS  = N
| longd = 73 | longm = 58 | longs = 31.08 | longEW = W
| map_caption         = 
| map_alt             = 
| pushpin_image       = 
| pushpin_relief      = 
| map_size            = 215px
| map_label           = 
| label_position      = 
| mark                = 
| mark_width          = 
| groundbreaking_date = 
| start_date          = 1928
| completion_date     = 1930
| opened_date         = 
| inauguration_date   = 
| renovation_date     = 
| demolition_date     = 
| destruction_date    = 
| height              = 
| architectural       = 
| tip                 = 
| antenna_spire       = 319 m&lt;ref name=skyscraperCenter/&gt;
| roof                = 282 m
| top_floor           = 274 m&lt;ref name=skyscraperCenter/&gt;
| observatory         = 
| other_dimensions    = 
| floor_count         = 77&lt;ref name=skyscraperCenter&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://skyscrapercenter.com/new-york-city/chrysler-building/ |title=Chrysler Building - The Skyscraper Center |work=Council on Tall Buildings and Urban Habitat |access-date={{dat|2013|06|06||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130606124241/http://skyscrapercenter.com/new-york-city/chrysler-building/ |archivedate={{dat|2013|06|06||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=Nash&gt;{{grāmatas atsauce |last = Nash | first = Eric Peter | last2 = McGrath | first2 = Norman | title = Manhattan Skyscrapers | publisher=Princeton Architectural Press | year = 1999 | page = 63 | isbn = 978-1-56898-181-9 | url = http://books.google.com/?id=l3aAA2Di1YkC&amp;pg=PA63&amp;dq=Chrysler+building+number+of+stories&amp;q= | accessdate = April 20, 2012 }}&lt;/ref&gt;
| floor_area          = 111 000 m{{sup|2}}
| seating_type        = 
| seating_capacity    = 
| elevator_count      = 32&lt;ref name=skyscraperCenter/&gt;
| architect           = [[Viljams Van Elens]]
| architecture_firm   = 
| structural_engineer = 
| services_engineer   = 
| civil_engineer      = 
| other_designers     = 
| quantity_surveyor   = 
| main_contractor     = 
| awards              = 
| designations        = 
| ren_architect       = 
| ren_firm            = 
| ren_str_engineer    = 
| ren_serv_engineer   = 
| ren_civ_engineer    = 
| ren_oth_designers   = 
| ren_qty_surveyor    = 
| ren_awards          = 
| rooms               = 
| parking             = 
| url                 = 
| embedded            = 
{{designation list | embed=yes
| designation1 = NRHP
| designation1_offname = 
| designation1_date = {{dat|1976|||N|bez}}
| designation1_number = 76001237
}}
| references          = 
}}
'''''Chrysler Building''''' ir ''[[Art Deco]]'' stilā celts [[debesskrāpis]], kas atrodas [[Manhatana|Manhatanā]], [[Ņujorka|Ņujorkā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Debesskrāpim ir 77 stāvi,&lt;ref name=Nash /&gt; augstums līdz jumtam ir 282 metri, bet kopā ar jumta smaili celtnes augstums sasniedz 319 metrus.&lt;ref name=&quot;Map&quot;&gt;&quot;[http://www.turtlebay-nyc.org/map.html Map] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150524171414/http://www.turtlebay-nyc.org/map.html |date={{dat|2015|05|24||bez}} }}.&quot; ''[[Turtle Bay, Manhattan|Turtle Bay Association]]''. Retrieved on January 25, 2009.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=Skyscraperpage1&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://skyscraperpage.com/cities/?buildingID=83 |title=The Chrysler Building – |publisher=Skyscraperpage.com |accessdate=September 27, 2010}}&lt;/ref&gt;

Debesskrāpi sāka celt {{dat|1928||||bez}} un pabeidza celt {{dat|1930||||bez}}. ''Chrysler Building'' laikā no {{dat|1930|5|27|ģ|bez}} līdz {{dat|1931|4|30|d|bez}} bija augstākā ēka pasaulē, pirms tam augstākā ēka bija [[Eifeļa tornis]], savukārt pēc tam augstākā ēka bija ''[[Empire State Building]]''. Pašlaik tā ir viena no augstākajām ēkām Ņujorkā. ''Chrysler Building'' ir klasisks ''[[Art Deco]]'' stila paraugs. 2007. gadā šī ēka Amerikas arhitektu institūta vērtējumā ierindojās septītajā vietā ''List of America's Favorite Architecture'' sarakstā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://favoritearchitecture.org/afa150.php |title=FavoriteArchitecture.org |publisher=FavoriteArchitecture.org |accessdate=September 27, 2010 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110510000000/http://favoritearchitecture.org/afa150.php |archivedate={{dat|2011|05|10||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{Commons category-inline|Chrysler Building}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{ASV-aizmetnis}}
{{Arhitektūra-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Augstceltnes Ņujorkā]]</text>
      <sha1>ffg86e6lhfspqo5hyqap4sk4i5zbdt8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Mākslinieks (filma)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>177109</id>
    <revision>
      <id>3662273</id>
      <parentid>3615012</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T16:23:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Ārējās saites */sīkumi, replaced: {{oficiālā mājaslapa| → {{Oficiālā tīmekļa vietne| using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4878" xml:space="preserve">{{Filmas infokaste
| nosaukums latviski       = Mākslinieks
| attēls                   = The-Artist-poster.png
| att_izm                  = 
| paraksts                 = 
| nosaukums oriģinālvalodā = ''The Artist''
| žanrs                    = romantiska kinokomēdija
| režisors                 = [[Mišels Hazanavičs]]
| producents               = Tomass Langmans
| scenārija autors         = Mišels Hazanavičs
| galvenajās lomās         = 
* [[Žans Dižardēns]]
* [[Berenise Bežo]]
| mūzika                   = Ludoviss Buršs
| operators                = Gijoms Šifmans
| montāža                  = 
* Anna Sofija Biona
* Mišels Hazanavičs
| studija                  = 
* ''La Petite Reine''
* ''ARP Sélection''
| izplatītājs              = 
* ''[[Warner Bros.]]'' (Francija)
* ''[[The Weinstein Company]]'' (ASV)
| izdošanas laiks          = {{filmas datums|2011|5|15|Kannas|2011|10|12|Francija}}
| ilgums                   = 100 minūtes
| valsts                   = {{FRA}}
| valoda                   = 
| budžets                  = {{ASV dolārs|15 miljoni}}&lt;ref name=&quot;box office&quot; /&gt;
| ienākumi                 = {{ASV dolārs|133,4 miljoni}}&lt;ref name=&quot;box office&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.boxofficemojo.com/movies/?id=artist.htm|title=The Artist|publisher=Boxofficemojo.com|accessdate={{dat|2021|12|19||bez}}}}&lt;/ref&gt;
| iepriekšējā = 
| nākošā = 
| imdb = 1033575
}}
'''&quot;Mākslinieks&quot;''' ({{val|en|The Artist}}) ir 2011. gada Francijas&lt;ref name=CannesArtist&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.festival-cannes.com/en/archives/ficheFilm/id/11169584/year/2011.html|title=Festival de Cannes: ''The Artist''|work=Cannes|accessdate=24 January 2012}}&lt;/ref&gt; romantiskā komēdijdrāmas filma,&lt;ref name=ACEFilmEditors&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://ace-filmeditors.org/ace-eddie-awards/nominees-recipients/ |title=Nominees &amp; Recipients: ACE Film Editors |work=ACE Film Editors |accessdate=26 February 2012 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120322183147/http://ace-filmeditors.org/ace-eddie-awards/nominees-recipients/ |archivedate={{dat|2012|03|22||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.goldenglobes.org/nominations/ |title=Golden Globe nominations |access-date={{dat|2012|02|27||bez}} |archive-date={{dat|2012|01|31||bez}} |archive-url=https://www.webcitation.org/656OXQnv3?url=http://www.goldenglobes.org/nominations/ }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.rottentomatoes.com/m/the_artist/ ''The Artist'' on Rotton Tomatoes]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://archive.is/20120723052713/www.chicagotribune.com/entertainment/movies/sc-mov-1220-the-artist-20111220,0,2703056.column 'The Artist' is artful in the way it wins you over -- 3 1/2 stars] ''[[Chicago Tribune]]''&lt;/ref&gt; kuras režisors ir [[Mišels Hazanavičs]]&lt;!-- Michel Hazanavicius --&gt;. Galvenās lomas filmā atveido franču aktieri [[Žans Dižardēns]] un [[Berenise Bežo]].

Filma ir stāsts par slavas zenītā esošu kinozvaigzni un aktrisi, kas vēl tikai sāk gūt panākumus, kā arī par pakāpenisku [[mēmais kino|mēmā kino]] popularitātes samazināšanos līdz ar skaņas kino parādīšanos. Filmas darbība notiek starp 1927. un 1932. gadu. Lielākā filmas daļa ir melnbaltais mēmais kino. Filmas pirmizrāde notika {{dat|2011|5|15||bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]]. Filma ir nominēta desmit [[84. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvām]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://kultura.delfi.lv/news/screen/visvairak-oskara-nominaciju-sanem-skorsezes-hugo-1633.d?id=42079182|title=Visvairāk 'Oskara' nomināciju saņem Skorsēzes 'Hugo' (16:33)|date={{dat|2012|1|24||bez}}|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2012|1|24||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=BBCOscar&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bbc.co.uk/news/entertainment-arts-16699960|title=Martin Scorsese's ''Hugo'' leads Oscar charge with 11 nods|work=BBC News|publisher=BBC |accessdate=24 January 2012}}&lt;/ref&gt; no kurām saņēma piecas balvas, tai skaitā tā tika atzīta par gada labāko filmu. Tā saņēma [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] kā labākā filma kategorijā &quot;komēdija vai mūzikls&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://kultura.delfi.lv/news/movies/movies/zelta-globusa-ceremonija-triumfe-the-descendants-un-the-artist.d?id=42055360|title='Zelta globusa' ceremonijā triumfē 'The Descendants' un 'The Artist'|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2012|1|24||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{Oficiālā tīmekļa vietne|http://www.theartistmovie.net/}}
{{Filmu ārējās saites}}

{{Filma-aizmetnis}}
{{Labākā filma (Oskars)}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:2011. gada filmas]]
[[Kategorija:Francijas filmas]]
[[Kategorija:Mēmā kino filmas]]
[[Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvējas filmas]]
[[Kategorija:Cēzara balvas ieguvēji]]
[[Kategorija:Romantikas filmas]]</text>
      <sha1>452q8gne675w6nb7h706oa1c7u1izw7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Romāns Naudiņš</title>
    <ns>0</ns>
    <id>178837</id>
    <revision>
      <id>3662408</id>
      <parentid>3656850</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T19:36:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>90.133.112.98</ip>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11745" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Romāns Naudiņš
| vārds_orģ = 
| attēls = 13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45781552091).jpg
| att_izm = 275px
| mazs_att = 
| apraksts = Romāns Naudiņš 2018. gadā
| amats = [[13. Saeima]]s deputāts
| term_sākums = {{dat|2018|11|6|N|bez}}
| term_beigas = 
| viceprezidents = 
| vicepremjers = 
| prezidents = 
* [[Raimonds Vējonis]] 
* [[Egils Levits]]
| premjers = [[Arturs Krišjānis Kariņš]]
| priekštecis = 
| pēctecis = 
| amats2 = [[12. Saeima]]s deputāts
| term_sākums2 = {{dat|2014|11|4|N|bez}}
| term_beigas2 = {{dat|2018|11|6|N|bez}}
| viceprezidents2 = 
| vicepremjers2 = 
| prezidents2 =
* [[Raimonds Vējonis]] 
* [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]]
| premjers2 = 
* [[Māris Kučinskis]] 
* [[Laimdota Straujuma]]
| priekštecis2 = 
| pēctecis2 = 
| amats3 = [[11. Saeima]]s deputāts
| term_sākums3 = {{dat|2011|10|17|N|bez}}
| term_beigas3 = {{dat|2014|4|10|N|bez}}
| viceprezidents3 = 
| vicepremjers3 = 
| prezidents3 = [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]]
| premjers3 = 
* [[Laimdota Straujuma]]
* [[Valdis Dombrovskis]] 
| priekštecis3 = 
| pēctecis3 =
| amats4 = [[Latvijas Republikas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs]]
| term_sākums4 = {{Dat|2014|03|27|N}}
| term_beigas4 = {{Dat|2014|11|5|N}}
| prezident4s = [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]]
| premjers4 = [[Laimdota Straujuma]]
| priekštecis4 = [[Einārs Cilinskis]]
| pēctecis4 = [[Kaspars Gerhards]]
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1980|10|21}}
| dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Valmiera|td=Latvija}}
| dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Valmiera}}
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| apglabāts = 
| tautība = [[latvietis]]
| partija = 
* [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā apvienība]] (2005—2022)
* [[Latvijas Zemnieku savienība]] (2022-pašlaik)
| dinastija = 
| tēvs = 
| māte = 
| dzīvesb = Santa Naudiņa
| bērni = 
| profesija = policists, uzņēmējs
| alma_mater = [[Latvijas Policijas akadēmija|Policijas akadēmija]]
| reliģija = 
| paraksts = 
| paraksts_izm = 
| piezīmes = 
}}
'''Romāns Naudiņš''' (dzimis '''Romāns Ibragimovs'''&lt;ref name=&quot;diena&quot; /&gt; {{dat|1980|10|21}} [[Valmiera|Valmierā]])&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tb.lv/jaunums/iepazisimies-jaunie-deputati-romans-naudins|title=Iepazīsimies - jaunie deputāti: Romāns Naudiņš|publisher=Tb.lv|accessdate={{dat|2012|3|11||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20111216085741/http://www.tb.lv/jaunums/iepazisimies-jaunie-deputati-romans-naudins|archivedate={{dat|2011|12|16||bez}}}}&lt;/ref&gt; ir  [[latvieši|latviešu]]&lt;ref name=&quot;CVK10&quot; /&gt; [[uzņēmējs]], policists un [[politiķis]], šobrīd — pie frakcijām nepiederošs [[13. Saeima]]s deputāts (iepriekš pārstāvēja [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālo apvienību &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;]]). 2014. gadā bijis [[Latvijas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs]].

== Biogrāfija ==
R. Naudiņš ir dzimis jauktā ģimenē: māte — [[latviete]], tēvs — [[azerbaidžānis]] (šobrīd dzīvo [[Smoļenska|Smoļenskā]], [[Krievija|Krievijā]]).&lt;ref&gt;[http://www.romansnaudins.lv/publikacija-prese/latvietim-jabut-latvija Latvietim jābūt Latvijā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304231230/http://www.romansnaudins.lv/publikacija-prese/latvietim-jabut-latvija |date={{dat|2016|03|04||bez}} }} Romāns Naudiņš intervijā žurnālam &quot;Praktiskais Latvietis&quot; 2012. gada izskaņā&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/dienas-zurnali/sestdiena/romans-naudins-svarigs-ciekurs-14051077|title=Romāns Naudiņš - svarīgs čiekurs|publisher=Diena.lv|accessdate={{dat|2014|4|4||bez}}}}&lt;/ref&gt; Dzimis un audzis [[Valmiera|Valmierā]]. Izglītību ieguvis [[Valmieras Viestura vidusskola|Valmieras Viestura vidusskolā]], Selmas Policijas institūtā Vācijā&lt;ref name=&quot;delna&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.deputatiuzdelnas.lv/deputati/romans-naudins.html?tab=1#tabs|title=Deputātu uz delnas profils|publisher=Deputatiuzdelnas.lv|accessdate={{dat|2012|2|11||bez}}}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; un [[Latvijas Policijas akadēmija|Latvijas Policijas akadēmijā]]. Pēc tam strādājis Valsts policijā par izmeklētāju, saņēmis virsleitanta dienesta pakāpi.&lt;ref name=&quot;biografija&quot; /&gt; Dibinājis ražošanas uzņēmumu.&lt;ref name=&quot;biografija&quot; /&gt;

Dzīvesbiedre Santa Naudiņa, ģimenē aug divi dēli.

Apbalvots ar goda zīmi &quot;Lāčplēsis&quot;.&lt;ref name=&quot;delna&quot; /&gt;

== Politiskā darbība ==
2008. gadā kļuva par [[Latvijas Republikas īpašu uzdevumu ministrs Eiropas Savienības līdzekļu apguves lietās|īpašu uzdevumu ministra Eiropas Savienības līdzekļu apguves lietās]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentāro sekretāru]]. Tāpat bijis [[Latvijas Republikas ekonomikas ministrs|ekonomikas]] un [[Latvijas Republikas satiksmes ministrs|satiksmes ministra]] ārštata padomnieks reģionālos un sadarbības ar [[NVS]] valstīm jautājumos.&lt;ref name=&quot;biografija&quot; /&gt;

2005. gadā neveiksmīgi kandidēja [[2005. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|Valmieras pilsētas domes vēlēšanās]] no apvienības [[Tēvzemei un Brīvībai/LNNK|&quot;Tēvzemei un Brīvībai&quot;/LNNK]] saraksta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2005.pv2005_rezult_plus.kand_raj?nr=9601|title=2005. gada 12. marta pašvaldību vēlēšanas|publisher=CVK.lv|accessdate={{dat|2012|2|11||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2006. gadā kandidēja [[9. Saeimas vēlēšanas|9. Saeimas vēlēšanās]] no TB/LNNK saraksta,&lt;ref name=&quot;diena&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/latvija/politika/nacionala-apvieniba-11-saeima-pieaudzejusi-muskulus-13906508|title=Nacionālā apvienība 11. Saeimā pieaudzējusi muskuļus|last=Atis Rozentāls|publisher=Diena.lv|accessdate={{dat|2012|2|11||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/saeima9.cvkand9.kandid2?NR1=&amp;cbutton=63324034077|title=CVK 9. Saeimas vēlēšanu profils|publisher=CVK.lv|accessdate={{dat|2012|2|11||bez}}}}&lt;/ref&gt; taču netika ievēlēts. [[2009. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2009. gada pašvaldību vēlēšanās]] tika [[2009. gada Valmieras domes vēlēšanas|ievēlēts Valmieras domē]] no &quot;[[TB/LNNK]]/[[Visu Latvijai!]]&quot; saraksta (bija saraksta līderis). 2010. gadā neveiksmīgi kandidēja [[10. Saeimas vēlēšanas|10. Saeimas vēlēšanās]] no [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] saraksta,&lt;ref name=&quot;CVK10&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/komisijas2010.CVKAND10.kandid2?NR1=1&amp;cbutton=63324034077|title=CVK 10. Saeimas vēlēšanu profils|publisher=CVK.lv|accessdate={{dat|2012|2|11||bez}}}}&lt;/ref&gt; toties [[11. Saeimas vēlēšanas|2011. gada ārkārtas Saeimas vēlēšanās]] tika ievēlēts [[11. Saeima|11. Saeimā]].

2014. gada sākumā, kamēr [[Einārs Cilinskis]] bija [[Latvijas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs|Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs]], R. Naudiņš pildīja šīs ministrijas [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāra]] pienākumus. Pēc E. Cilinska atstādināšanas no amata R. Naudiņš tika izvirzīts un 27. martā ievēlēts par jauno [[Latvijas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs|vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru]] [[Laimdotas Straujumas 1. valdība|Laimdotas Straujumas valdībā]]. Ministrs nesaņēma pielaidi valsts noslēpumam, ko piešķir [[Satversmes aizsardzības birojs|Satversmes aizsardzībs birojs]], tomēr darbu valdībā turpināja&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/naudins-bez-pielaides-valsts-noslepumam-turpinas-darbu-lidz-jaunajai-valdibai.a101477/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme|title=Naudiņš bez pielaides valsts noslēpumam turpinās darbu līdz jaunajai valdībai|last=LSM}}&lt;/ref&gt; līdz tās pilnvaru beigām rudenī pēc Saeimas vēlēšanām.

Rudenī [[12. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[12. Saeima|12. Saeimā]]. 2018. gada rudenī [[13. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] arī [[13. Saeima|13. Saeimā]].

2021. gada novembrī R. Naudinš bija viens no trim Saeimas deputātiem, kas [[Covid-19]] vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta trūkuma dēļ tika atstādināts no darba Saeimā. 2022. gada janvārī, pēc sadarbspējīga sertifikāta iegūšanas, deputāts atgriezās pilnvērtīgā parlamenta darbā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pec-covid-19-sertifikata-uzradisanas-deputats-naudins-drikst-piedalities-saeimas-darba.a439668/?utm_source=AKpoust&amp;utm_campaign=news&amp;utm_medium=soc|title=Pēc Covid-19 sertifikāta uzrādīšanas deputāts Naudiņš drīkst piedalīties Saeimas darbā|last=LSM}}&lt;/ref&gt; 2022. gada 24. janvārī R. Naudiņš pameta Nacionālo apvienību un politiskā spēka veidoto Saeimas frakciju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/romans-naudins-pamet-nacionalas-apvienibas-frakciju.d?id=53982432|title=Romāns Naudiņš pamet Nacionālās apvienības frakciju|last=delfi.lv}}&lt;/ref&gt;

2022. gadā pievienojies [[Latvijas Zemnieku savienība|Latvijas Zemnieku savienībai]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://zzs.lv/no-zzs-saraksta-vidzeme-saeimas-velesanas-kandides-deputats-romans-naudins|title=No ZZS saraksta Vidzemē Saeimas vēlēšanās kandidēs deputāts Romāns Naudiņš|website=zzs.lv|access-date=2022-07-19|language=lv}}&lt;/ref&gt; R. Naudiņš [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] startēs no [[Zaļo un Zemnieku savienība|Zaļo un Zemnieku savienības]] saraksta, jo nolēmis turpināt aktīvi darboties politiskajā dzīvē un kandidēt vēlēšanās no Vidzemes vēlēšanu apgabala.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeimas-deputats-naudins-velesanas-startes-no-zzs-saraksta.a465984/|title=Saeimas deputāts Naudiņš vēlēšanās startēs no ZZS saraksta|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-19|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;biografija&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.romansnaudins.lv/biografija|title=Romāna Naudiņa biogrāfija|publisher=Romansnaudins.lv|accessdate={{dat|2012|2|11||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110725225029/http://www.romansnaudins.lv/biografija|archivedate={{dat|2011|07|25||bez}}}}&lt;/ref&gt;
}}

== Ārējās saites ==
{{Commons category|Romāns Naudiņš}}
* {{Oficiālā tīmekļa vietne|romansnaudins.lv}}
* [http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/Saeima11.cvkand11.kandid2?NR1=8&amp;cbutton=63324034077 CVK profils]

{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība
 | virsraksts = [[Latvijas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs]]
 | periods    = {{dat|2014|03|27|N}} — {{dat|2014|11|5|N}}
 | pirms      = [[Einārs Cilinskis]]
 | pēc        = [[Kaspars Gerhards]]
}}
{{kastes beigas}}

{{Straujumas Ministru kabinets}}
{{13. Saeima}}
{{12. Saeima}}
{{11. Saeima}}

{{DEFAULTSORT:Naudiņš, Romans}}
[[Kategorija:1980. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Valmierā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas uzņēmēji]]
[[Kategorija:11. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:12. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Latvijas parlamentārie sekretāri]]
[[Kategorija:Latvijas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministri]]
[[Kategorija:Latvijas policisti]]
[[Kategorija:Valmieras Viestura vidusskolas absolventi]]
[[Kategorija:13. Saeimas deputāti]]</text>
      <sha1>rs6qx0g294v7cy6redry76yc7kaoan7</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3662409</id>
      <parentid>3662408</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T19:38:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>90.133.112.98</ip>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11814" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Romāns Naudiņš
| vārds_orģ = 
| attēls = 13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45781552091).jpg
| att_izm = 275px
| mazs_att = 
| apraksts = Romāns Naudiņš 2018. gadā
| amats = [[13. Saeima]]s deputāts
| term_sākums = {{dat|2018|11|6|N|bez}}
| term_beigas = 
| viceprezidents = 
| vicepremjers = 
| prezidents = 
* [[Raimonds Vējonis]] 
* [[Egils Levits]]
| premjers = [[Arturs Krišjānis Kariņš]]
| priekštecis = 
| pēctecis = 
| amats2 = [[12. Saeima]]s deputāts
| term_sākums2 = {{dat|2014|11|4|N|bez}}
| term_beigas2 = {{dat|2018|11|6|N|bez}}
| viceprezidents2 = 
| vicepremjers2 = 
| prezidents2 =
* [[Raimonds Vējonis]] 
* [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]]
| premjers2 = 
* [[Māris Kučinskis]] 
* [[Laimdota Straujuma]]
| priekštecis2 = 
| pēctecis2 = 
| amats3 = [[11. Saeima]]s deputāts
| term_sākums3 = {{dat|2011|10|17|N|bez}}
| term_beigas3 = {{dat|2014|4|10|N|bez}}
| viceprezidents3 = 
| vicepremjers3 = 
| prezidents3 = [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]]
| premjers3 = 
* [[Laimdota Straujuma]]
* [[Valdis Dombrovskis]] 
| priekštecis3 = 
| pēctecis3 =
| amats4 = [[Latvijas Republikas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs]]
| term_sākums4 = {{Dat|2014|03|27|N}}
| term_beigas4 = {{Dat|2014|11|5|N}}
| prezident4s = [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]]
| premjers4 = [[Laimdota Straujuma]]
| priekštecis4 = [[Einārs Cilinskis]]
| pēctecis4 = [[Kaspars Gerhards]]
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1980|10|21}}
| dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Valmiera|td=Latvija}}
| dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Valmiera}}
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| apglabāts = 
| tautība = [[latvietis]]
| partija = 
* [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā apvienība]] (2005—2022)
* [[Latvijas Zemnieku savienība]] (2022-pašlaik)
| dinastija = 
| tēvs = 
| māte = 
| dzīvesb = Santa Naudiņa
| bērni = 
| profesija = policists, uzņēmējs
| alma_mater = [[Latvijas Policijas akadēmija|Policijas akadēmija]]
| reliģija = 
| paraksts = 
| paraksts_izm = 
| piezīmes = 
}}
'''Romāns Naudiņš''' (dzimis '''Romāns Ibragimovs'''&lt;ref name=&quot;diena&quot; /&gt; {{dat|1980|10|21}} [[Valmiera|Valmierā]], vēlāk pieņēmis sava vectēva Jūlija dzimtas uzvārdu Naudiņš)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tb.lv/jaunums/iepazisimies-jaunie-deputati-romans-naudins|title=Iepazīsimies - jaunie deputāti: Romāns Naudiņš|publisher=Tb.lv|accessdate={{dat|2012|3|11||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20111216085741/http://www.tb.lv/jaunums/iepazisimies-jaunie-deputati-romans-naudins|archivedate={{dat|2011|12|16||bez}}}}&lt;/ref&gt; ir  [[latvieši|latviešu]]&lt;ref name=&quot;CVK10&quot; /&gt; [[uzņēmējs]], policists un [[politiķis]], šobrīd — pie frakcijām nepiederošs [[13. Saeima]]s deputāts (iepriekš pārstāvēja [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālo apvienību &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;]]). 2014. gadā bijis [[Latvijas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs]].

== Biogrāfija ==
R. Naudiņš ir dzimis jauktā ģimenē: māte — [[latviete]], tēvs — [[azerbaidžānis]] (šobrīd dzīvo [[Smoļenska|Smoļenskā]], [[Krievija|Krievijā]]).&lt;ref&gt;[http://www.romansnaudins.lv/publikacija-prese/latvietim-jabut-latvija Latvietim jābūt Latvijā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304231230/http://www.romansnaudins.lv/publikacija-prese/latvietim-jabut-latvija |date={{dat|2016|03|04||bez}} }} Romāns Naudiņš intervijā žurnālam &quot;Praktiskais Latvietis&quot; 2012. gada izskaņā&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/dienas-zurnali/sestdiena/romans-naudins-svarigs-ciekurs-14051077|title=Romāns Naudiņš - svarīgs čiekurs|publisher=Diena.lv|accessdate={{dat|2014|4|4||bez}}}}&lt;/ref&gt; Dzimis un audzis [[Valmiera|Valmierā]]. Izglītību ieguvis [[Valmieras Viestura vidusskola|Valmieras Viestura vidusskolā]], Selmas Policijas institūtā Vācijā&lt;ref name=&quot;delna&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.deputatiuzdelnas.lv/deputati/romans-naudins.html?tab=1#tabs|title=Deputātu uz delnas profils|publisher=Deputatiuzdelnas.lv|accessdate={{dat|2012|2|11||bez}}}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; un [[Latvijas Policijas akadēmija|Latvijas Policijas akadēmijā]]. Pēc tam strādājis Valsts policijā par izmeklētāju, saņēmis virsleitanta dienesta pakāpi.&lt;ref name=&quot;biografija&quot; /&gt; Dibinājis ražošanas uzņēmumu.&lt;ref name=&quot;biografija&quot; /&gt;

Dzīvesbiedre Santa Naudiņa, ģimenē aug divi dēli.

Apbalvots ar goda zīmi &quot;Lāčplēsis&quot;.&lt;ref name=&quot;delna&quot; /&gt;

== Politiskā darbība ==
2008. gadā kļuva par [[Latvijas Republikas īpašu uzdevumu ministrs Eiropas Savienības līdzekļu apguves lietās|īpašu uzdevumu ministra Eiropas Savienības līdzekļu apguves lietās]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentāro sekretāru]]. Tāpat bijis [[Latvijas Republikas ekonomikas ministrs|ekonomikas]] un [[Latvijas Republikas satiksmes ministrs|satiksmes ministra]] ārštata padomnieks reģionālos un sadarbības ar [[NVS]] valstīm jautājumos.&lt;ref name=&quot;biografija&quot; /&gt;

2005. gadā neveiksmīgi kandidēja [[2005. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|Valmieras pilsētas domes vēlēšanās]] no apvienības [[Tēvzemei un Brīvībai/LNNK|&quot;Tēvzemei un Brīvībai&quot;/LNNK]] saraksta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2005.pv2005_rezult_plus.kand_raj?nr=9601|title=2005. gada 12. marta pašvaldību vēlēšanas|publisher=CVK.lv|accessdate={{dat|2012|2|11||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2006. gadā kandidēja [[9. Saeimas vēlēšanas|9. Saeimas vēlēšanās]] no TB/LNNK saraksta,&lt;ref name=&quot;diena&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/latvija/politika/nacionala-apvieniba-11-saeima-pieaudzejusi-muskulus-13906508|title=Nacionālā apvienība 11. Saeimā pieaudzējusi muskuļus|last=Atis Rozentāls|publisher=Diena.lv|accessdate={{dat|2012|2|11||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/saeima9.cvkand9.kandid2?NR1=&amp;cbutton=63324034077|title=CVK 9. Saeimas vēlēšanu profils|publisher=CVK.lv|accessdate={{dat|2012|2|11||bez}}}}&lt;/ref&gt; taču netika ievēlēts. [[2009. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2009. gada pašvaldību vēlēšanās]] tika [[2009. gada Valmieras domes vēlēšanas|ievēlēts Valmieras domē]] no &quot;[[TB/LNNK]]/[[Visu Latvijai!]]&quot; saraksta (bija saraksta līderis). 2010. gadā neveiksmīgi kandidēja [[10. Saeimas vēlēšanas|10. Saeimas vēlēšanās]] no [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] saraksta,&lt;ref name=&quot;CVK10&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/komisijas2010.CVKAND10.kandid2?NR1=1&amp;cbutton=63324034077|title=CVK 10. Saeimas vēlēšanu profils|publisher=CVK.lv|accessdate={{dat|2012|2|11||bez}}}}&lt;/ref&gt; toties [[11. Saeimas vēlēšanas|2011. gada ārkārtas Saeimas vēlēšanās]] tika ievēlēts [[11. Saeima|11. Saeimā]].

2014. gada sākumā, kamēr [[Einārs Cilinskis]] bija [[Latvijas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs|Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs]], R. Naudiņš pildīja šīs ministrijas [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāra]] pienākumus. Pēc E. Cilinska atstādināšanas no amata R. Naudiņš tika izvirzīts un 27. martā ievēlēts par jauno [[Latvijas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs|vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru]] [[Laimdotas Straujumas 1. valdība|Laimdotas Straujumas valdībā]]. Ministrs nesaņēma pielaidi valsts noslēpumam, ko piešķir [[Satversmes aizsardzības birojs|Satversmes aizsardzībs birojs]], tomēr darbu valdībā turpināja&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/naudins-bez-pielaides-valsts-noslepumam-turpinas-darbu-lidz-jaunajai-valdibai.a101477/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme|title=Naudiņš bez pielaides valsts noslēpumam turpinās darbu līdz jaunajai valdībai|last=LSM}}&lt;/ref&gt; līdz tās pilnvaru beigām rudenī pēc Saeimas vēlēšanām.

Rudenī [[12. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[12. Saeima|12. Saeimā]]. 2018. gada rudenī [[13. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] arī [[13. Saeima|13. Saeimā]].

2021. gada novembrī R. Naudinš bija viens no trim Saeimas deputātiem, kas [[Covid-19]] vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta trūkuma dēļ tika atstādināts no darba Saeimā. 2022. gada janvārī, pēc sadarbspējīga sertifikāta iegūšanas, deputāts atgriezās pilnvērtīgā parlamenta darbā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pec-covid-19-sertifikata-uzradisanas-deputats-naudins-drikst-piedalities-saeimas-darba.a439668/?utm_source=AKpoust&amp;utm_campaign=news&amp;utm_medium=soc|title=Pēc Covid-19 sertifikāta uzrādīšanas deputāts Naudiņš drīkst piedalīties Saeimas darbā|last=LSM}}&lt;/ref&gt; 2022. gada 24. janvārī R. Naudiņš pameta Nacionālo apvienību un politiskā spēka veidoto Saeimas frakciju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/romans-naudins-pamet-nacionalas-apvienibas-frakciju.d?id=53982432|title=Romāns Naudiņš pamet Nacionālās apvienības frakciju|last=delfi.lv}}&lt;/ref&gt;

2022. gadā pievienojies [[Latvijas Zemnieku savienība|Latvijas Zemnieku savienībai]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://zzs.lv/no-zzs-saraksta-vidzeme-saeimas-velesanas-kandides-deputats-romans-naudins|title=No ZZS saraksta Vidzemē Saeimas vēlēšanās kandidēs deputāts Romāns Naudiņš|website=zzs.lv|access-date=2022-07-19|language=lv}}&lt;/ref&gt; R. Naudiņš [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] startēs no [[Zaļo un Zemnieku savienība|Zaļo un Zemnieku savienības]] saraksta, jo nolēmis turpināt aktīvi darboties politiskajā dzīvē un kandidēt vēlēšanās no Vidzemes vēlēšanu apgabala.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeimas-deputats-naudins-velesanas-startes-no-zzs-saraksta.a465984/|title=Saeimas deputāts Naudiņš vēlēšanās startēs no ZZS saraksta|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-19|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;biografija&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.romansnaudins.lv/biografija|title=Romāna Naudiņa biogrāfija|publisher=Romansnaudins.lv|accessdate={{dat|2012|2|11||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110725225029/http://www.romansnaudins.lv/biografija|archivedate={{dat|2011|07|25||bez}}}}&lt;/ref&gt;
}}

== Ārējās saites ==
{{Commons category|Romāns Naudiņš}}
* {{Oficiālā tīmekļa vietne|romansnaudins.lv}}
* [http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/Saeima11.cvkand11.kandid2?NR1=8&amp;cbutton=63324034077 CVK profils]

{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība
 | virsraksts = [[Latvijas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs]]
 | periods    = {{dat|2014|03|27|N}} — {{dat|2014|11|5|N}}
 | pirms      = [[Einārs Cilinskis]]
 | pēc        = [[Kaspars Gerhards]]
}}
{{kastes beigas}}

{{Straujumas Ministru kabinets}}
{{13. Saeima}}
{{12. Saeima}}
{{11. Saeima}}

{{DEFAULTSORT:Naudiņš, Romans}}
[[Kategorija:1980. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Valmierā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas uzņēmēji]]
[[Kategorija:11. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:12. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Latvijas parlamentārie sekretāri]]
[[Kategorija:Latvijas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministri]]
[[Kategorija:Latvijas policisti]]
[[Kategorija:Valmieras Viestura vidusskolas absolventi]]
[[Kategorija:13. Saeimas deputāti]]</text>
      <sha1>m5rhe2xbzrswnornoz064ivc0ich5wx</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3662410</id>
      <parentid>3662409</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T19:45:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11853" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Romāns Naudiņš
| vārds_orģ = 
| attēls = 13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45781552091).jpg
| att_izm = 275px
| mazs_att = 
| apraksts = Romāns Naudiņš 2018. gadā
| amats = [[13. Saeima]]s deputāts
| term_sākums = {{dat|2018|11|6|N|bez}}
| term_beigas = 
| viceprezidents = 
| vicepremjers = 
| prezidents = 
* [[Raimonds Vējonis]] 
* [[Egils Levits]]
| premjers = [[Arturs Krišjānis Kariņš]]
| priekštecis = 
| pēctecis = 
| amats2 = [[12. Saeima]]s deputāts
| term_sākums2 = {{dat|2014|11|4|N|bez}}
| term_beigas2 = {{dat|2018|11|6|N|bez}}
| viceprezidents2 = 
| vicepremjers2 = 
| prezidents2 =
* [[Raimonds Vējonis]] 
* [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]]
| premjers2 = 
* [[Māris Kučinskis]] 
* [[Laimdota Straujuma]]
| priekštecis2 = 
| pēctecis2 = 
| amats3 = [[11. Saeima]]s deputāts
| term_sākums3 = {{dat|2011|10|17|N|bez}}
| term_beigas3 = {{dat|2014|4|10|N|bez}}
| viceprezidents3 = 
| vicepremjers3 = 
| prezidents3 = [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]]
| premjers3 = 
* [[Laimdota Straujuma]]
* [[Valdis Dombrovskis]] 
| priekštecis3 = 
| pēctecis3 =
| amats4 = [[Latvijas Republikas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs]]
| term_sākums4 = {{Dat|2014|03|27|N}}
| term_beigas4 = {{Dat|2014|11|5|N}}
| prezident4s = [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]]
| premjers4 = [[Laimdota Straujuma]]
| priekštecis4 = [[Einārs Cilinskis]]
| pēctecis4 = [[Kaspars Gerhards]]
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1980|10|21}}
| dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Valmiera|td=Latvija}}
| dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Valmiera}}
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| apglabāts = 
| tautība = [[latvietis]]
| partija = 
* [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā apvienība]] (2005—2022)
* [[Latvijas Zemnieku savienība]] (2022-pašlaik)
| dinastija = 
| tēvs = 
| māte = 
| dzīvesb = Santa Naudiņa
| bērni = 
| profesija = policists, uzņēmējs
| alma_mater = [[Latvijas Policijas akadēmija|Policijas akadēmija]]
| reliģija = 
| paraksts = 
| paraksts_izm = 
| piezīmes = 
}}
'''Romāns Naudiņš''' (dzimis '''Romāns Ibragimovs'''&lt;ref name=&quot;diena&quot; /&gt; {{dat|1980|10|21}} [[Valmiera|Valmierā]], vēlāk pieņēmis sava vectēva Jūlija dzimtas uzvārdu Naudiņš)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tb.lv/jaunums/iepazisimies-jaunie-deputati-romans-naudins|title=Iepazīsimies - jaunie deputāti: Romāns Naudiņš|publisher=Tb.lv|accessdate={{dat|2012|3|11||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20111216085741/http://www.tb.lv/jaunums/iepazisimies-jaunie-deputati-romans-naudins|archivedate={{dat|2011|12|16||bez}}}}&lt;/ref&gt; ir [[Azerbaidžāņi|azerbaidžāņu]] — [[latvieši|latviešu]]&lt;ref name=&quot;CVK10&quot; /&gt; [[uzņēmējs]], policists un [[politiķis]], šobrīd — pie frakcijām nepiederošs [[13. Saeima]]s deputāts (iepriekš pārstāvēja [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālo apvienību &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;]]). 2014. gadā bijis [[Latvijas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs]].

== Biogrāfija ==
R. Naudiņš ir dzimis jauktā ģimenē: māte — [[latviete]], tēvs — [[azerbaidžānis]] (šobrīd dzīvo [[Smoļenska|Smoļenskā]], [[Krievija|Krievijā]]).&lt;ref&gt;[http://www.romansnaudins.lv/publikacija-prese/latvietim-jabut-latvija Latvietim jābūt Latvijā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304231230/http://www.romansnaudins.lv/publikacija-prese/latvietim-jabut-latvija |date={{dat|2016|03|04||bez}} }} Romāns Naudiņš intervijā žurnālam &quot;Praktiskais Latvietis&quot; 2012. gada izskaņā&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/dienas-zurnali/sestdiena/romans-naudins-svarigs-ciekurs-14051077|title=Romāns Naudiņš - svarīgs čiekurs|publisher=Diena.lv|accessdate={{dat|2014|4|4||bez}}}}&lt;/ref&gt; Dzimis un audzis [[Valmiera|Valmierā]]. Izglītību ieguvis [[Valmieras Viestura vidusskola|Valmieras Viestura vidusskolā]], Selmas Policijas institūtā Vācijā&lt;ref name=&quot;delna&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.deputatiuzdelnas.lv/deputati/romans-naudins.html?tab=1#tabs|title=Deputātu uz delnas profils|publisher=Deputatiuzdelnas.lv|accessdate={{dat|2012|2|11||bez}}}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; un [[Latvijas Policijas akadēmija|Latvijas Policijas akadēmijā]]. Pēc tam strādājis Valsts policijā par izmeklētāju, saņēmis virsleitanta dienesta pakāpi.&lt;ref name=&quot;biografija&quot; /&gt; Dibinājis ražošanas uzņēmumu.&lt;ref name=&quot;biografija&quot; /&gt;

Dzīvesbiedre Santa Naudiņa, ģimenē aug divi dēli.

Apbalvots ar goda zīmi &quot;Lāčplēsis&quot;.&lt;ref name=&quot;delna&quot; /&gt;

== Politiskā darbība ==
2008. gadā kļuva par [[Latvijas Republikas īpašu uzdevumu ministrs Eiropas Savienības līdzekļu apguves lietās|īpašu uzdevumu ministra Eiropas Savienības līdzekļu apguves lietās]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentāro sekretāru]]. Tāpat bijis [[Latvijas Republikas ekonomikas ministrs|ekonomikas]] un [[Latvijas Republikas satiksmes ministrs|satiksmes ministra]] ārštata padomnieks reģionālos un sadarbības ar [[NVS]] valstīm jautājumos.&lt;ref name=&quot;biografija&quot; /&gt;

2005. gadā neveiksmīgi kandidēja [[2005. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|Valmieras pilsētas domes vēlēšanās]] no apvienības [[Tēvzemei un Brīvībai/LNNK|&quot;Tēvzemei un Brīvībai&quot;/LNNK]] saraksta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2005.pv2005_rezult_plus.kand_raj?nr=9601|title=2005. gada 12. marta pašvaldību vēlēšanas|publisher=CVK.lv|accessdate={{dat|2012|2|11||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2006. gadā kandidēja [[9. Saeimas vēlēšanas|9. Saeimas vēlēšanās]] no TB/LNNK saraksta,&lt;ref name=&quot;diena&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/latvija/politika/nacionala-apvieniba-11-saeima-pieaudzejusi-muskulus-13906508|title=Nacionālā apvienība 11. Saeimā pieaudzējusi muskuļus|last=Atis Rozentāls|publisher=Diena.lv|accessdate={{dat|2012|2|11||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/saeima9.cvkand9.kandid2?NR1=&amp;cbutton=63324034077|title=CVK 9. Saeimas vēlēšanu profils|publisher=CVK.lv|accessdate={{dat|2012|2|11||bez}}}}&lt;/ref&gt; taču netika ievēlēts. [[2009. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2009. gada pašvaldību vēlēšanās]] tika [[2009. gada Valmieras domes vēlēšanas|ievēlēts Valmieras domē]] no &quot;[[TB/LNNK]]/[[Visu Latvijai!]]&quot; saraksta (bija saraksta līderis). 2010. gadā neveiksmīgi kandidēja [[10. Saeimas vēlēšanas|10. Saeimas vēlēšanās]] no [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] saraksta,&lt;ref name=&quot;CVK10&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/komisijas2010.CVKAND10.kandid2?NR1=1&amp;cbutton=63324034077|title=CVK 10. Saeimas vēlēšanu profils|publisher=CVK.lv|accessdate={{dat|2012|2|11||bez}}}}&lt;/ref&gt; toties [[11. Saeimas vēlēšanas|2011. gada ārkārtas Saeimas vēlēšanās]] tika ievēlēts [[11. Saeima|11. Saeimā]].

2014. gada sākumā, kamēr [[Einārs Cilinskis]] bija [[Latvijas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs|Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs]], R. Naudiņš pildīja šīs ministrijas [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāra]] pienākumus. Pēc E. Cilinska atstādināšanas no amata R. Naudiņš tika izvirzīts un 27. martā ievēlēts par jauno [[Latvijas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs|vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru]] [[Laimdotas Straujumas 1. valdība|Laimdotas Straujumas valdībā]]. Ministrs nesaņēma pielaidi valsts noslēpumam, ko piešķir [[Satversmes aizsardzības birojs|Satversmes aizsardzībs birojs]], tomēr darbu valdībā turpināja&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/naudins-bez-pielaides-valsts-noslepumam-turpinas-darbu-lidz-jaunajai-valdibai.a101477/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme|title=Naudiņš bez pielaides valsts noslēpumam turpinās darbu līdz jaunajai valdībai|last=LSM}}&lt;/ref&gt; līdz tās pilnvaru beigām rudenī pēc Saeimas vēlēšanām.

Rudenī [[12. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[12. Saeima|12. Saeimā]]. 2018. gada rudenī [[13. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] arī [[13. Saeima|13. Saeimā]].

2021. gada novembrī R. Naudinš bija viens no trim Saeimas deputātiem, kas [[Covid-19]] vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta trūkuma dēļ tika atstādināts no darba Saeimā. 2022. gada janvārī, pēc sadarbspējīga sertifikāta iegūšanas, deputāts atgriezās pilnvērtīgā parlamenta darbā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pec-covid-19-sertifikata-uzradisanas-deputats-naudins-drikst-piedalities-saeimas-darba.a439668/?utm_source=AKpoust&amp;utm_campaign=news&amp;utm_medium=soc|title=Pēc Covid-19 sertifikāta uzrādīšanas deputāts Naudiņš drīkst piedalīties Saeimas darbā|last=LSM}}&lt;/ref&gt; 2022. gada 24. janvārī R. Naudiņš pameta Nacionālo apvienību un politiskā spēka veidoto Saeimas frakciju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/romans-naudins-pamet-nacionalas-apvienibas-frakciju.d?id=53982432|title=Romāns Naudiņš pamet Nacionālās apvienības frakciju|last=delfi.lv}}&lt;/ref&gt;

2022. gadā pievienojies [[Latvijas Zemnieku savienība|Latvijas Zemnieku savienībai]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://zzs.lv/no-zzs-saraksta-vidzeme-saeimas-velesanas-kandides-deputats-romans-naudins|title=No ZZS saraksta Vidzemē Saeimas vēlēšanās kandidēs deputāts Romāns Naudiņš|website=zzs.lv|access-date=2022-07-19|language=lv}}&lt;/ref&gt; R. Naudiņš [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] startēs no [[Zaļo un Zemnieku savienība|Zaļo un Zemnieku savienības]] saraksta, jo nolēmis turpināt aktīvi darboties politiskajā dzīvē un kandidēt vēlēšanās no Vidzemes vēlēšanu apgabala.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeimas-deputats-naudins-velesanas-startes-no-zzs-saraksta.a465984/|title=Saeimas deputāts Naudiņš vēlēšanās startēs no ZZS saraksta|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-19|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;biografija&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.romansnaudins.lv/biografija|title=Romāna Naudiņa biogrāfija|publisher=Romansnaudins.lv|accessdate={{dat|2012|2|11||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110725225029/http://www.romansnaudins.lv/biografija|archivedate={{dat|2011|07|25||bez}}}}&lt;/ref&gt;
}}

== Ārējās saites ==
{{Commons category|Romāns Naudiņš}}
* {{Oficiālā tīmekļa vietne|romansnaudins.lv}}
* [http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/Saeima11.cvkand11.kandid2?NR1=8&amp;cbutton=63324034077 CVK profils]

{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība
 | virsraksts = [[Latvijas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs]]
 | periods    = {{dat|2014|03|27|N}} — {{dat|2014|11|5|N}}
 | pirms      = [[Einārs Cilinskis]]
 | pēc        = [[Kaspars Gerhards]]
}}
{{kastes beigas}}

{{Straujumas Ministru kabinets}}
{{13. Saeima}}
{{12. Saeima}}
{{11. Saeima}}

{{DEFAULTSORT:Naudiņš, Romans}}
[[Kategorija:1980. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Valmierā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas uzņēmēji]]
[[Kategorija:11. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:12. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Latvijas parlamentārie sekretāri]]
[[Kategorija:Latvijas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministri]]
[[Kategorija:Latvijas policisti]]
[[Kategorija:Valmieras Viestura vidusskolas absolventi]]
[[Kategorija:13. Saeimas deputāti]]</text>
      <sha1>myz0jddezpqsc1ncou4lao4qy3x77c9</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3662459</id>
      <parentid>3662410</parentid>
      <timestamp>2022-07-29T04:30:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11758" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Romāns Naudiņš
| vārds_orģ = 
| attēls = 13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45781552091).jpg
| att_izm = 275px
| mazs_att = 
| apraksts = Romāns Naudiņš 2018. gadā
| amats = [[13. Saeima]]s deputāts
| term_sākums = {{dat|2018|11|6|N|bez}}
| term_beigas = 
| viceprezidents = 
| vicepremjers = 
| prezidents = 
* [[Raimonds Vējonis]] 
* [[Egils Levits]]
| premjers = [[Arturs Krišjānis Kariņš]]
| priekštecis = 
| pēctecis = 
| amats2 = [[12. Saeima]]s deputāts
| term_sākums2 = {{dat|2014|11|4|N|bez}}
| term_beigas2 = {{dat|2018|11|6|N|bez}}
| viceprezidents2 = 
| vicepremjers2 = 
| prezidents2 =
* [[Raimonds Vējonis]] 
* [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]]
| premjers2 = 
* [[Māris Kučinskis]] 
* [[Laimdota Straujuma]]
| priekštecis2 = 
| pēctecis2 = 
| amats3 = [[11. Saeima]]s deputāts
| term_sākums3 = {{dat|2011|10|17|N|bez}}
| term_beigas3 = {{dat|2014|4|10|N|bez}}
| viceprezidents3 = 
| vicepremjers3 = 
| prezidents3 = [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]]
| premjers3 = 
* [[Laimdota Straujuma]]
* [[Valdis Dombrovskis]] 
| priekštecis3 = 
| pēctecis3 =
| amats4 = [[Latvijas Republikas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs]]
| term_sākums4 = {{Dat|2014|03|27|N}}
| term_beigas4 = {{Dat|2014|11|5|N}}
| prezident4s = [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]]
| premjers4 = [[Laimdota Straujuma]]
| priekštecis4 = [[Einārs Cilinskis]]
| pēctecis4 = [[Kaspars Gerhards]]
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1980|10|21}}
| dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Valmiera|td=Latvija}}
| dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Valmiera}}
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| apglabāts = 
| tautība = [[latvietis]]
| partija = 
* [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā apvienība]] (2005—2022)
* [[Latvijas Zemnieku savienība]] (2022-pašlaik)
| dinastija = 
| tēvs = 
| māte = 
| dzīvesb = Santa Naudiņa
| bērni = 
| profesija = policists, uzņēmējs
| alma_mater = [[Latvijas Policijas akadēmija|Policijas akadēmija]]
| reliģija = 
| paraksts = 
| paraksts_izm = 
| piezīmes = 
}}
'''Romāns Naudiņš''' (dzimis '''Romāns Ibragimovs'''&lt;ref name=&quot;diena&quot; /&gt; {{dat|1980|10|21}} [[Valmiera|Valmierā]]; vēlāk pieņēmis sava vectēva Jūlija dzimtas uzvārdu Naudiņš)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tb.lv/jaunums/iepazisimies-jaunie-deputati-romans-naudins|title=Iepazīsimies - jaunie deputāti: Romāns Naudiņš|publisher=Tb.lv|accessdate={{dat|2012|3|11||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20111216085741/http://www.tb.lv/jaunums/iepazisimies-jaunie-deputati-romans-naudins|archivedate={{dat|2011|12|16||bez}}}}&lt;/ref&gt; ir [[Azerbaidžāņi|azerbaidžāņu]]-[[latvieši|latviešu]]&lt;ref name=&quot;CVK10&quot; /&gt; [[uzņēmējs]], policists un [[politiķis]], šobrīd — pie frakcijām nepiederošs [[13. Saeima]]s deputāts (iepriekš pārstāvēja [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālo apvienību &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;]]). 2014. gadā bijis [[Latvijas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs]].

== Biogrāfija ==
R. Naudiņš ir dzimis jauktā ģimenē: māte — [[latviete]], tēvs — [[azerbaidžānis]] (šobrīd dzīvo [[Smoļenska|Smoļenskā]], [[Krievija|Krievijā]]).&lt;ref&gt;[http://www.romansnaudins.lv/publikacija-prese/latvietim-jabut-latvija Latvietim jābūt Latvijā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304231230/http://www.romansnaudins.lv/publikacija-prese/latvietim-jabut-latvija |date={{dat|2016|03|04||bez}} }} Romāns Naudiņš intervijā žurnālam &quot;Praktiskais Latvietis&quot; 2012. gada izskaņā&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/dienas-zurnali/sestdiena/romans-naudins-svarigs-ciekurs-14051077|title=Romāns Naudiņš - svarīgs čiekurs|publisher=Diena.lv|accessdate={{dat|2014|4|4||bez}}}}&lt;/ref&gt; Dzimis un audzis [[Valmiera|Valmierā]]. Izglītību ieguvis [[Valmieras Viestura vidusskola|Valmieras Viestura vidusskolā]], Selmas Policijas institūtā Vācijā&lt;ref name=&quot;delna&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.deputatiuzdelnas.lv/deputati/romans-naudins.html?tab=1#tabs|title=Deputātu uz delnas profils|publisher=Deputatiuzdelnas.lv|accessdate={{dat|2012|2|11||bez}}}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; un [[Latvijas Policijas akadēmija|Latvijas Policijas akadēmijā]]. Pēc tam strādājis Valsts policijā par izmeklētāju, saņēmis virsleitanta dienesta pakāpi.&lt;ref name=&quot;biografija&quot; /&gt; Dibinājis ražošanas uzņēmumu.&lt;ref name=&quot;biografija&quot; /&gt;

Dzīvesbiedre Santa Naudiņa, ģimenē aug divi dēli.

Apbalvots ar goda zīmi &quot;Lāčplēsis&quot;.&lt;ref name=&quot;delna&quot; /&gt;

== Politiskā darbība ==
2008. gadā kļuva par [[Latvijas Republikas īpašu uzdevumu ministrs Eiropas Savienības līdzekļu apguves lietās|īpašu uzdevumu ministra Eiropas Savienības līdzekļu apguves lietās]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentāro sekretāru]]. Tāpat bijis [[Latvijas Republikas ekonomikas ministrs|ekonomikas]] un [[Latvijas Republikas satiksmes ministrs|satiksmes ministra]] ārštata padomnieks reģionālos un sadarbības ar [[NVS]] valstīm jautājumos.&lt;ref name=&quot;biografija&quot; /&gt;

2005. gadā neveiksmīgi kandidēja [[2005. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|Valmieras pilsētas domes vēlēšanās]] no apvienības [[Tēvzemei un Brīvībai/LNNK|&quot;Tēvzemei un Brīvībai&quot;/LNNK]] saraksta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2005.pv2005_rezult_plus.kand_raj?nr=9601|title=2005. gada 12. marta pašvaldību vēlēšanas|publisher=CVK.lv|accessdate={{dat|2012|2|11||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2006. gadā kandidēja [[9. Saeimas vēlēšanas|9. Saeimas vēlēšanās]] no TB/LNNK saraksta,&lt;ref name=&quot;diena&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/latvija/politika/nacionala-apvieniba-11-saeima-pieaudzejusi-muskulus-13906508|title=Nacionālā apvienība 11. Saeimā pieaudzējusi muskuļus|last=Atis Rozentāls|publisher=Diena.lv|accessdate={{dat|2012|2|11||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/saeima9.cvkand9.kandid2?NR1=&amp;cbutton=63324034077|title=CVK 9. Saeimas vēlēšanu profils|publisher=CVK.lv|accessdate={{dat|2012|2|11||bez}}}}&lt;/ref&gt; taču netika ievēlēts. [[2009. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2009. gada pašvaldību vēlēšanās]] tika [[2009. gada Valmieras domes vēlēšanas|ievēlēts Valmieras domē]] no &quot;[[TB/LNNK]]/[[Visu Latvijai!]]&quot; saraksta (bija saraksta līderis). 2010. gadā neveiksmīgi kandidēja [[10. Saeimas vēlēšanas|10. Saeimas vēlēšanās]] no [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] saraksta,&lt;ref name=&quot;CVK10&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/komisijas2010.CVKAND10.kandid2?NR1=1&amp;cbutton=63324034077|title=CVK 10. Saeimas vēlēšanu profils|publisher=CVK.lv|accessdate={{dat|2012|2|11||bez}}}}&lt;/ref&gt; toties [[11. Saeimas vēlēšanas|2011. gada ārkārtas Saeimas vēlēšanās]] tika ievēlēts [[11. Saeima|11. Saeimā]].

2014. gada sākumā, kamēr [[Einārs Cilinskis]] bija [[Latvijas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs|Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs]], R. Naudiņš pildīja šīs ministrijas [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāra]] pienākumus. Pēc E. Cilinska atstādināšanas no amata R. Naudiņš tika izvirzīts un 27. martā ievēlēts par jauno [[Latvijas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs|vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru]] [[Laimdotas Straujumas 1. valdība|Laimdotas Straujumas valdībā]]. Ministrs nesaņēma pielaidi valsts noslēpumam, ko piešķir [[Satversmes aizsardzības birojs|Satversmes aizsardzībs birojs]], tomēr darbu valdībā turpināja&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/naudins-bez-pielaides-valsts-noslepumam-turpinas-darbu-lidz-jaunajai-valdibai.a101477/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme|title=Naudiņš bez pielaides valsts noslēpumam turpinās darbu līdz jaunajai valdībai|last=LSM}}&lt;/ref&gt; līdz tās pilnvaru beigām rudenī pēc Saeimas vēlēšanām.

Rudenī [[12. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[12. Saeima|12. Saeimā]]. 2018. gada rudenī [[13. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] arī [[13. Saeima|13. Saeimā]].

2021. gada novembrī R. Naudinš bija viens no trim Saeimas deputātiem, kas [[Covid-19]] vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta trūkuma dēļ tika atstādināts no darba Saeimā. 2022. gada janvārī, pēc sadarbspējīga sertifikāta iegūšanas, deputāts atgriezās pilnvērtīgā parlamenta darbā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pec-covid-19-sertifikata-uzradisanas-deputats-naudins-drikst-piedalities-saeimas-darba.a439668/?utm_source=AKpoust&amp;utm_campaign=news&amp;utm_medium=soc|title=Pēc Covid-19 sertifikāta uzrādīšanas deputāts Naudiņš drīkst piedalīties Saeimas darbā|last=LSM}}&lt;/ref&gt; 2022. gada 24. janvārī R. Naudiņš pameta Nacionālo apvienību un politiskā spēka veidoto Saeimas frakciju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/romans-naudins-pamet-nacionalas-apvienibas-frakciju.d?id=53982432|title=Romāns Naudiņš pamet Nacionālās apvienības frakciju|last=delfi.lv}}&lt;/ref&gt;

2022. gadā pievienojies [[Latvijas Zemnieku savienība|Latvijas Zemnieku savienībai]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://zzs.lv/no-zzs-saraksta-vidzeme-saeimas-velesanas-kandides-deputats-romans-naudins|title=No ZZS saraksta Vidzemē Saeimas vēlēšanās kandidēs deputāts Romāns Naudiņš|website=zzs.lv|access-date=2022-07-19|language=lv}}&lt;/ref&gt; R. Naudiņš [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] kandidē no [[Zaļo un Zemnieku savienība|Zaļo un Zemnieku savienības]] saraksta Vidzemes vēlēšanu apgabalā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeimas-deputats-naudins-velesanas-startes-no-zzs-saraksta.a465984/|title=Saeimas deputāts Naudiņš vēlēšanās startēs no ZZS saraksta|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-19|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;biografija&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.romansnaudins.lv/biografija|title=Romāna Naudiņa biogrāfija|publisher=Romansnaudins.lv|accessdate={{dat|2012|2|11||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110725225029/http://www.romansnaudins.lv/biografija|archivedate={{dat|2011|07|25||bez}}}}&lt;/ref&gt;
}}

== Ārējās saites ==
{{Commons category|Romāns Naudiņš}}
* {{Oficiālā tīmekļa vietne|romansnaudins.lv}}
* [http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/Saeima11.cvkand11.kandid2?NR1=8&amp;cbutton=63324034077 CVK profils]

{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība
 | virsraksts = [[Latvijas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs]]
 | periods    = {{dat|2014|03|27|N}} — {{dat|2014|11|5|N}}
 | pirms      = [[Einārs Cilinskis]]
 | pēc        = [[Kaspars Gerhards]]
}}
{{kastes beigas}}

{{Straujumas Ministru kabinets}}
{{13. Saeima}}
{{12. Saeima}}
{{11. Saeima}}

{{DEFAULTSORT:Naudiņš, Romans}}
[[Kategorija:1980. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Valmierā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas uzņēmēji]]
[[Kategorija:11. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:12. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Latvijas parlamentārie sekretāri]]
[[Kategorija:Latvijas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministri]]
[[Kategorija:Latvijas policisti]]
[[Kategorija:Valmieras Viestura vidusskolas absolventi]]
[[Kategorija:13. Saeimas deputāti]]</text>
      <sha1>pv5psgod98pmsnngub6t950nu24nkla</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>CBS</title>
    <ns>0</ns>
    <id>178926</id>
    <revision>
      <id>3662243</id>
      <parentid>3495647</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T16:12:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Ārējās saites */sīkumi, replaced: {{oficiālā mājaslapa| → {{Oficiālā tīmekļa vietne| using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3005" xml:space="preserve">{{Televīzijas infokaste
|nosaukums          = CBS
|logo               = CBS logo.svg
|logo izmērs        = 150px
|paraksts           = 
|formāts            = 
|attēla formāts     = [[480i]] ([[16:9]] [[Standard-definition television|SDTV]])&lt;br /&gt;[[720p]]/[[1080i]] ([[Augstas izšķirtspējas televīzija|HDTV]])
|valsts             = {{USA}}
|valoda             = [[Angļu valoda|Angļu]]
|adrese             = 
|dibināta           = 
|raida-kopš         = {{dat|1927|1|27|ģ|bez}}
|pārtrauca raidīt   = 
|sauklis            = ''America's Most Watched Network''
|īpašnieks          = 
|ģenerāldirektors   =
|redzam-cilvēki     = 
|popular-raidījumi  = 
|apraide            = 
|kanāli             = 
|tirgus-daļa        = 
|mājas-lapa         = {{url|http://www.cbs.com/}}
}}
'''''CBS Broadcasting Inc.''''' ('''CBS''') ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] komerciālais [[televīzija]]s. Pašreizējais kanāla nosaukums sastāv no iepriekšējā nosaukuma pirmajiem burtiem — ''Columbia Broadcasting System''. ''CBS'' īpašnieks ir mediju konglomerāts ''[[ViacomCBS]]''.

''CBS'' pirmsākumi datējami ar 1927. gada 27. janvāri, kad tika izveidots radiostaciju tīkls '''''United Independent Broadcasters'''''. Kad par investoru kļuva ''[[Columbia Records]]'', 1927. gada 18. septembrī radiostaciju tīkls tika pārdēvēts par '''''Columbia Phonographic Broadcasting System'''''. Tas 1928. gadā pārtapa par '''''Columbia Broadcasting System'''''. 1941. gadā, 1. jūlijā notika ''CBS'' pirmā televīzijas pārraide.

2017. gada 17. novembrī radio staciju tīkls ''CBS Radio'' tika pārdots ''[[Entercom]]''.

2019. gadā par ''CBS'' īpašnieku kļuva ''[[ViacomCBS]]''.

== Seriāli ==
{{jāuzlabo|nav pamatoti iekļaušanas kritēriji; iekļauti tikai jaunāko laiku seriāli}}
* &quot;[[NCIS: izmeklēšanas dienests]]&quot; (2003—pašlaik)
* ''[[The Big Bang Theory]]'' (2007—pašlaik)
* &quot;[[Labā sieva]]&quot; (2009—pašlaik)
* &quot;[[CSI Lasvegasa]]&quot; (2000—pašlaik)
* ''[[NCIS: Losandželosa]]'' (2009—pašlaik)
* &quot;[[Elementāri, Vatson!]]&quot; (2012—pašlaik)
* &quot;[[Noziedzīgie prāti]]&quot; (2005—pašlaik)
* &quot;[[Mentālists]]&quot; (2008—2015)
* &quot;[[Dzimuši policisti]]&quot; (2010—pašlaik)
* &quot;[[Divarpus vīri]]&quot; (2003—2015)
* &quot;[[Īpašo uzdevumu vienība Hawaii 5-0]]&quot; (2010—pašlaik)
* &quot;[[Hawaii Five-O]]&quot; (1968-1980)
* &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot; (1987—pašlaik)
* ''[[2 Broke Girls]]'' (2011—pašlaik)
* ''[[Person of Interest]]'' (2011—2016)
* &quot;[[Zem kupola]]&quot; (2013—pašlaik)
* &quot;[[Kā es satiku jūsu māti]]&quot; (2005—2014)
* &quot;[[Izdzīvotājs]]&quot; (2000—pašlaik)
* &quot;[[CSI: kibernoziegumi]]&quot; (2015—2016)
* &quot;[[CSI Maiami]]&quot; (2002—2010)
* &quot;[[CSI Ņujorka]]&quot; (2004—2013)
* &quot;[[Visi mīl Reimondu]]&quot; (1996—2005)

== Ārējās saites ==
* {{Oficiālā tīmekļa vietne|http://www.cbs.com/}} {{en ikona}}
* {{youtube|user=CBS}}

{{TV-aizmetnis}}
{{organizācija-aizmetnis}}
{{ASV-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:ASV televīzijas kanāli]]</text>
      <sha1>8v4ur35xmm6scorgngju29213d59wsa</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>11. Saeimas deputāti</title>
    <ns>0</ns>
    <id>180051</id>
    <revision>
      <id>3662025</id>
      <parentid>3460414</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T15:22:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: {{commonscat → {{Commons using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="17110" xml:space="preserve">[[Attēls:11.Saeimas Prezidijs.jpg|thumb|300px|[[11. Saeima]]s prezidijs: [[Jānis Vucāns]], [[Dzintars Rasnačs]], [[Solvita Āboltiņa]], [[Inga Bite]], [[Andrejs Klementjevs]]]]
'''[[11. Saeima|11. Saeimā]]''' tika ievēlēti 100 deputāti, kas darbību sāka {{dat|2011|10|17||bez}}.

== 11. Saeimas deputātu saraksts ==
Sarakstā ir 107 cilvēki alfabēta kārtībā, kuri ir bijuši 11. Saeimas deputāti. Slīprakstā rakstītie ir nolikuši mandātu pilnībā vai uz laiku.

{| class=&quot;sortable wikitable&quot; cellpadding=&quot;3&quot; style=&quot;text-align: center;&quot;
|-
!width=&quot;200px&quot;| Deputāts
!width=&quot;200px&quot;| Frakcija
!width=&quot;200px&quot;| Darbības laiks
!width=&quot;200px&quot;| Amats
|-
|align=&quot;left&quot;| {{Sortname|Dzintars|Ābiķis}} || [[Vienotība]] || {{sort|1|{{dat|2011|10|17|SK|bez}}}} — {{dat|2014|11|03|SK|bez}}|| 
|-
|align=&quot;left&quot;| {{Sortname|Solvita|Āboltiņa}} || [[Vienotība]] || {{dat|2011|10|17|SK|bez}} — {{dat|2014|11|03|SK|bez}} || Priekšsēdētāja
|-
|align=&quot;left&quot;| {{Sortname|Jānis|Ādamsons}} || [[Saskaņas Centrs]] || {{dat|2011|10|17|SK|bez}} — {{dat|2014|11|03|SK|bez}} || 
|-
|align=&quot;left&quot;| {{Sortname|Valērijs|Agešins}} || [[Saskaņas Centrs]] || {{dat|2011|10|17|SK|bez}} — {{dat|2014|11|03|SK|bez}} || 
|-
|align=&quot;left&quot;| {{Sortname|Arvils|Ašeradens}} || [[Vienotība]] || {{dat|2011|11|3|SK|bez}} — {{dat|2014|11|03|SK|bez}} || 
|-
|align=&quot;left&quot;| {{Sortname|Uldis|Augulis}} || [[Zaļo un Zemnieku savienība]] || {{dat|2011|10|17|SK|bez}} — {{dat|2014|11|03|SK|bez}} || 
|-
|align=&quot;left&quot;| {{Sortname|Aija|Barča}} || [[Zaļo un Zemnieku savienība]] || {{dat|2011|10|17|SK|bez}} — {{dat|2014|11|03|SK|bez}} || 
|-
|align=&quot;left&quot;| {{Sortname|Andris|Bērziņš|link=Andris Bērziņš (politiķis, 1955)}} || [[Zaļo un Zemnieku savienība]] || {{dat|2011|10|17|SK|bez}} — {{dat|2014|11|03|SK|bez}} || 
|-
|align=&quot;left&quot;| ''{{Sortname|Gaidis|Bērziņš}}'' || [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā apvienība]] || {{dat|2011|10|17|SK|bez}} — {{dat|2011|11|3|SK|bez}} || 
|-
|align=&quot;left&quot;| {{Sortname|Guntars|Bilsēns}} || [[Zatlera Reformu partija]] || {{dat|2011|10|17|SK|bez}} — {{dat|2014|11|03|SK|bez}}|| 
|-
|align=&quot;left&quot;| {{Sortname|Inita|Bišofa}} || [[Zatlera Reformu partija]] || {{dat|2011|10|17|SK|bez}} — {{dat|2014|11|03|SK|bez}}|| 
|-
|align=&quot;left&quot;| {{Sortname|Inga|Bite}} || [[Zatlera Reformu partija]] || {{dat|2011|10|17|SK|bez}} — {{dat|2014|11|03|SK|bez}} || Priekšsēdētājas biedre līdz 2012. gada 14. jūnijam
|-
|align=&quot;left&quot;| {{Sortname|Raivis|Blumfelds}} || [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā apvienība]] || {{dat|2011|11|3|SK|bez}} — {{dat|2014|11|03|SK|bez}} || 
|-
|align=&quot;left&quot;| {{Sortname|Augusts|Brigmanis}} || [[Zaļo un Zemnieku savienība]] || {{dat|2011|10|17|SK|bez}} — {{dat|2014|11|03|SK|bez}} || 
|-
|align=&quot;left&quot;| {{Sortname|Andris|Buiķis}} || [[Vienotība]] || {{dat|2011|10|17|SK|bez}} — {{dat|2014|11|03|SK|bez}} || 
|-
|align=&quot;left&quot;| {{Sortname|Boriss|Cilevičs}} || [[Saskaņas Centrs]] || {{dat|2011|10|17|SK|bez}} — {{dat|2014|11|03|SK|bez}}|| 
|-
|align=&quot;left&quot;| {{Sortname|Einārs|Cilinskis}} || [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā apvienība]] || {{dat|2011|10|17|SK|bez}} — {{dat|2014|11|03|SK|bez}} || 
|-
|align=&quot;left&quot;| {{Sortname|Irina|Cvetkova}} || [[Saskaņas Centrs]] || {{dat|2011|10|17|SK|bez}} — {{dat|2014|11|03|SK|bez}} || 
|-
|align=&quot;left&quot;| {{Sortname|Ingmārs|Čaklais}} || [[Vienotība]] || {{dat|2011|11|3|SK|bez}} — {{dat|2014|11|03|SK|bez}} || 
|-
|align=&quot;left&quot;| {{Sortname|Ilma|Čepāne}} || [[Vienotība]] || {{dat|2011|10|17|SK|bez}} — {{dat|2014|11|03|SK|bez}}|| 
|-
|align=&quot;left&quot;| {{Sortname|Lolita|Čigāne}} || [[Vienotība]] || {{dat|2011|11|3|SK|bez}} — {{dat|2014|11|03|SK|bez}} || 
|-
|align=&quot;left&quot;| {{Sortname|Edmunds|Demiters}} || [[Zatlera Reformu partija]] || {{dat|2011|10|17|SK|bez}} — {{dat|2014|11|03|SK|bez}} || 
|-
|align=&quot;left&quot;| {{Sortname|Sergejs|Dolgopolovs}} || [[Saskaņas Centrs]] || {{dat|2011|10|17|SK|bez}} — {{dat|2014|11|03|SK|bez}} || 
|-
|align=&quot;left&quot;| {{Sortname|Jānis|Dombrava}} || [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā apvienība]] || {{dat|2011|10|17|SK|bez}} — {{dat|2014|11|03|SK|bez}} || 
|-
|align=&quot;left&quot;| ''{{Sortname|Valdis|Dombrovskis}}'' || [[Vienotība]] || {{dat|2011|10|17|SK|bez}} — {{dat|2011|11|3|SK|bez}} || 
|-
|align=&quot;left&quot;| {{Sortname|Vjačeslavs|Dombrovskis}} || [[Zatlera Reformu partija]] || {{dat|2011|10|17|SK|bez}} — {{dat|2014|11|03|SK|bez}} || 
|-
|align=&quot;left&quot;| {{Sortname|Ina|Druviete}} || [[Vienotība]] || {{dat|2011|10|17|SK|bez}} — {{dat|2014|11|03|SK|bez}}|| 
|-
|align=&quot;left&quot;| {{Sortname|Jānis|Dūklavs}} || [[Zaļo un Zemnieku savienība]] || {{dat|2011|10|17|SK|bez}} — {{dat|2014|11|03|SK|bez}} || 
|-
|align=&quot;left&quot;| {{Sortname|Raivis|Dzintars}} || [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā apvienība]] || {{dat|2011|10|17|SK|bez}} — {{dat|2014|11|03|SK|bez}}|| 
|-
|align=&quot;left&quot;| {{Sortname|Rihards|Eigims}} || [[Zaļo un Zemnieku savienība]] || {{dat|2011|10|17|SK|bez}} — {{dat|2014|11|03|SK|bez}} || 
|-
|align=&quot;left&quot;| {{Sortname|Andrejs|Elksniņš}} || [[Saskaņas Centrs]] || {{dat|2011|10|17|SK|bez}} — {{dat|2014|11|03|SK|bez}} || 
|-
|align=&quot;left&quot;| {{Sortname|Kārlis|Eņģelis}} || [[Zatlera Reformu partija]] || {{dat|2011|10|17|SK|bez}} — {{dat|2014|11|03|SK|bez}} || 
|-
|align=&quot;left&quot;| {{Sortname|Iveta|Grigule}} || [[Zaļo un Zemnieku savienība]] || {{dat|2011|10|17|SK|bez}} — {{dat|2014|11|03|SK|bez}} || 
|-
|align=&quot;left&quot;| {{Sortname|Gunārs|Igaunis}} || [[Zatlera Reformu partija]] || {{dat|2011|10|17|SK|bez}} — {{dat|2014|11|03|SK|bez}}|| 
|-
|align=&quot;left&quot;| {{Sortname|Marjana|Ivanova-Jevsejeva}} || [[Saskaņas Centrs]] || {{dat|2011|10|17|SK|bez}} — {{dat|2014|11|03|SK|bez}} || 
|-
|align=&quot;left&quot;| {{Sortname|Aleksandrs|Jakimovs}} || [[Saskaņas Centrs]] || {{dat|2011|10|17|SK|bez}} — {{dat|2014|11|03|SK|bez}} || 
|-
|align=&quot;left&quot;| {{Sortname|Viktors|Jakovļevs}} || [[Saskaņas Centrs]] || {{dat|2011|10|17|SK|bez}} — {{dat|2014|11|03|SK|bez}} || 
|-
|align=&quot;left&quot;| {{Sortname|Andrejs|Judins}} || [[Vienotība]] || {{dat|2011|10|17|SK|bez}} — {{dat|2014|11|03|SK|bez}} || 
|-
|align=&quot;left&quot;| {{Sortname|Jānis|Junkurs}} || Bez frakcijas || {{dat|2011|10|17|SK|bez}} — {{dat|2014|11|03|SK|bez}} || 
|-
|align=&quot;left&quot;| ''{{Sortname|Ilona|Jurševska}}'' || [[Zaļo un Zemnieku savienība]] || {{dat|2011|10|20|SK|bez}} — {{dat|2012|3|8|SK|bez}} || 
|-
|align=&quot;left&quot;| {{Sortname|Nikolajs|Kabanovs}} || [[Saskaņas Centrs]] || {{dat|2011|10|17|SK|bez}} — {{dat|2014|11|03|SK|bez}} || 
|-
|align=&quot;left&quot;| {{Sortname|Zanda|Kalniņa-Lukaševica}} || [[Zatlera Reformu partija]] || {{dat|2011|10|17|SK|bez}} — {{dat|2014|11|03|SK|bez}} || 
|-
|align=&quot;left&quot;| {{Sortname|Ojārs Ēriks|Kalniņš}} || [[Vienotība]] || {{dat|2011|10|17|SK|bez}} — {{dat|2014|11|03|SK|bez}}|| 
|-
|align=&quot;left&quot;| {{Sortname|Rasma|Kārkliņa}} || [[Vienotība]] || {{dat|2011|11|3|SK|bez}} — {{dat|2014|11|03|SK|bez}}|| 
|-
|align=&quot;left&quot;| {{Sortname|Daina|Kazāka}} || [[Zatlera Reformu partija]] || {{dat|2011|11|3|SK|bez}} — {{dat|2014|11|03|SK|bez}} || 
|-
|align=&quot;left&quot;| {{Sortname|Jānis|Klaužs}} || [[Zaļo un Zemnieku savienība]] || {{dat|2011|10|17|SK|bez}} — {{dat|2014|11|03|SK|bez}}|| 
|-
|align=&quot;left&quot;| {{Sortname|Andrejs|Klementjevs}} || [[Saskaņas Centrs]] || {{dat|2011|10|17|SK|bez}} — {{dat|2014|11|03|SK|bez}} || Priekšsēdētājas biedrs
|-
|align=&quot;left&quot;| {{Sortname|Ivans|Klementjevs}} || [[Saskaņas Centrs]] || {{dat|2011|10|17|SK|bez}} — {{dat|2014|11|03|SK|bez}} || 
|-
|align=&quot;left&quot;| {{Sortname|Kārlis|Krēsliņš}} || [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā apvienība]] || {{dat|2011|10|17|SK|bez}} — {{dat|2014|11|03|SK|bez}} || 
|-
|align=&quot;left&quot;| {{Sortname|Dzintars|Kudums}} || [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā apvienība]] || {{dat|2011|10|17|SK|bez}} — {{dat|2014|11|03|SK|bez}} || 
|-
|align=&quot;left&quot;| {{Sortname|Janīna|Kursīte-Pakule}} || [[Vienotība]] || {{dat|2011|10|17|SK|bez}} — {{dat|2014|11|03|SK|bez}} || 
|-
|align=&quot;left&quot;| {{Sortname|Jānis|Lāčplēsis}} || [[Vienotība]] || {{dat|2011|10|17|SK|bez}} — {{dat|2014|11|03|SK|bez}} || 
|-
|align=&quot;left&quot;| {{Sortname|Inese|Laizāne}} || [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā apvienība]] || {{dat|2011|10|17|SK|bez}} — {{dat|2014|11|03|SK|bez}}|| 
|-
|align=&quot;left&quot;| {{Sortname|Ainars|Latkovskis}} || [[Vienotība]] || {{dat|2011|10|17|SK|bez}} — {{dat|2014|11|03|SK|bez}}|| 
|-
|align=&quot;left&quot;| {{Sortname|Ilmārs|Latkovskis}} || [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā apvienība]] || {{dat|2011|10|17|SK|bez}} — {{dat|2014|11|03|SK|bez}} || 
|-
|align=&quot;left&quot;| {{Sortname|Jeļena|Lazareva}} || [[Saskaņas Centrs]] || {{dat|2011|10|17|SK|bez}} — {{dat|2014|11|03|SK|bez}} || 
|-
|align=&quot;left&quot;| {{Sortname|Atis|Lejiņš}} || [[Vienotība]] || {{dat|2011|10|17|SK|bez}} — {{dat|2014|11|03|SK|bez}} || 
|-
|align=&quot;left&quot;| {{Sortname|Inese|Lībiņa-Egnere}} || [[Zatlera Reformu partija]] || {{dat|2011|10|17|SK|bez}} — {{dat|2014|11|03|SK|bez}} || Priekšsēdētājas biedre no 2012. gada 14. jūnija
|-
|align=&quot;left&quot;| {{Sortname|Ingmārs|Līdaka}} || [[Zaļo un Zemnieku savienība]] || {{dat|2011|10|17|SK|bez}} — {{dat|2014|11|03|SK|bez}} || 
|-
|align=&quot;left&quot;| {{Sortname|Valdis|Liepiņš}} || [[Zatlera Reformu partija]] || {{dat|2011|10|17|SK|bez}} — {{dat|2014|11|03|SK|bez}} || 
|-
|align=&quot;left&quot;| {{Sortname|Aleksejs|Loskutovs}} || [[Vienotība]] || {{dat|2011|10|17|SK|bez}} — {{dat|2014|11|03|SK|bez}} || 
|-
|align=&quot;left&quot;| {{Sortname|Igors|Meļņikovs}} || [[Saskaņas Centrs]] || {{dat|2011|10|17|SK|bez}} — {{dat|2014|11|03|SK|bez}} || 
|-
|align=&quot;left&quot;| {{Sortname|Sergejs|Mirskis}} || [[Saskaņas Centrs]] || {{dat|2011|10|17|SK|bez}} — {{dat|2014|11|03|SK|bez}} || 
|-
|align=&quot;left&quot;| {{Sortname|Ināra|Mūrniece}} || [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā apvienība]] || {{dat|2011|10|17|SK|bez}} — {{dat|2014|11|03|SK|bez}}|| 
|-
|align=&quot;left&quot;| {{Sortname|Romāns|Naudiņš}} || [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā apvienība]] || {{dat|2011|10|17|SK|bez}} — {{dat|2014|11|03|SK|bez}}|| 
|-
|align=&quot;left&quot;| {{Sortname|Vladimirs|Nikonovs}} || [[Saskaņas Centrs]] || {{dat|2011|10|17|SK|bez}} — {{dat|2014|11|03|SK|bez}} || 
|-
|align=&quot;left&quot;| {{Sortname|Ņikita|Ņikiforovs}} || [[Saskaņas Centrs]] || {{dat|2011|10|17|SK|bez}} — {{dat|2014|11|03|SK|bez}}|| 
|-
|align=&quot;left&quot;| {{Sortname|Klāvs|Olšteins}} || Bez frakcijas || {{dat|2011|10|17|SK|bez}} — {{dat|2014|11|03|SK|bez}} || 
|-
|align=&quot;left&quot;| {{Sortname|Vitālijs|Orlovs}} || [[Saskaņas Centrs]] || {{dat|2011|10|17|SK|bez}} — {{dat|2014|11|03|SK|bez}} || 
|-
|align=&quot;left&quot;| {{Sortname|Jānis|Ozoliņš|dab=politiķis}} || [[Zatlera Reformu partija]] || {{dat|2011|10|17|SK|bez}} — {{dat|2014|11|03|SK|bez}} || 
|-
|align=&quot;left&quot;| ''{{Sortname|Artis|Pabriks}}'' || [[Vienotība]] || {{dat|2011|10|17|SK|bez}} — {{dat|2011|11|3|SK|bez}} || 
|-
|align=&quot;left&quot;| {{Sortname|Imants|Parādnieks}} || [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā apvienība]] || {{dat|2011|10|17|SK|bez}} — {{dat|2014|11|03|SK|bez}} || 
|-
|align=&quot;left&quot;| {{Sortname|Igors|Pimenovs}} || [[Saskaņas Centrs]] || {{dat|2011|10|17|SK|bez}} — {{dat|2014|11|03|SK|bez}} || 
|-
|align=&quot;left&quot;| {{Sortname|Vineta|Poriņa}} || [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā apvienība]] || {{dat|2011|10|17|SK|bez}} — {{dat|2014|11|03|SK|bez}}|| 
|-
|align=&quot;left&quot;| {{Sortname|Sergejs|Potapkins}} || [[Saskaņas Centrs]] || {{dat|2011|10|17|SK|bez}} — {{dat|2014|11|03|SK|bez}} || 
|-
|align=&quot;left&quot;| {{Sortname|Dzintars|Rasnačs}} || [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā apvienība]] || {{dat|2011|10|17|SK|bez}} — {{dat|2014|11|03|SK|bez}}|| Sekretārs
|-
|align=&quot;left&quot;| {{Sortname|Romualds|Ražuks}} || [[Zatlera Reformu partija]] || {{dat|2011|10|17|SK|bez}} — {{dat|2014|11|03|SK|bez}}|| 
|-
|align=&quot;left&quot;| {{Sortname|Jānis|Reirs}} || [[Vienotība]] || {{dat|2011|10|17|SK|bez}} — {{dat|2014|11|03|SK|bez}}|| 
|-
|align=&quot;left&quot;| {{Sortname|Dana|Reizniece-Ozola}} || [[Zaļo un Zemnieku savienība]] || {{dat|2011|10|17|SK|bez}} — {{dat|2011|10|20|SK|bez}}&lt;br /&gt;{{dat|2012|3|8|SK|bez}} — {{dat|2014|11|03|SK|bez}} || 
|-
|align=&quot;left&quot;| {{Sortname|Vladimirs|Reskājs}} || [[Saskaņas Centrs]] || {{dat|2011|10|17|SK|bez}} — {{dat|2014|11|03|SK|bez}}|| 
|-
|align=&quot;left&quot;| {{Sortname|Ivans|Ribakovs}} || [[Saskaņas Centrs]] || {{dat|2011|10|17|SK|bez}} — {{dat|2014|11|03|SK|bez}} || 
|-
|align=&quot;left&quot;| {{Sortname|Inguna|Rībena}} || [[Vienotība]] || {{dat|2011|10|17|SK|bez}} — {{dat|2014|11|03|SK|bez}} || 
|-
|align=&quot;left&quot;| {{Sortname|Dmitrijs|Rodionovs}} || [[Saskaņas Centrs]] || {{dat|2011|10|17|SK|bez}} — {{dat|2014|11|03|SK|bez}} || 
|-
|align=&quot;left&quot;| {{Sortname|Artūrs|Rubiks}} || [[Saskaņas Centrs]] || {{dat|2011|10|17|SK|bez}} — {{dat|2014|11|03|SK|bez}} || 
|-
|align=&quot;left&quot;| {{Sortname|Raimonds|Rubiks}} || [[Saskaņas Centrs]] || {{dat|2011|10|17|SK|bez}} — {{dat|2014|11|03|SK|bez}}|| 
|-
|align=&quot;left&quot;| {{Sortname|Gunārs|Rusiņš}} || Bez frakcijas || {{dat|2011|10|17|SK|bez}} — {{dat|2014|11|03|SK|bez}} || 
|-
|align=&quot;left&quot;| {{Sortname|Aleksandrs|Sakovskis}} || [[Saskaņas Centrs]] || {{dat|2011|10|17|SK|bez}} — {{dat|2014|11|03|SK|bez}} || 
|-
|align=&quot;left&quot;| {{Sortname|Kārlis|Seržants}} || [[Zaļo un Zemnieku savienība]] || {{dat|2011|10|17|SK|bez}} — {{dat|2014|11|03|SK|bez}} || 
|-
|align=&quot;left&quot;| {{Sortname|Elīna|Siliņa}} || Bez frakcijas || {{dat|2011|10|17|SK|bez}} — {{dat|2014|11|03|SK|bez}} || 
|-
|align=&quot;left&quot;| {{Sortname|Edvards|Smiltēns}} || [[Vienotība]] || {{dat|2011|10|17|SK|bez}} — {{dat|2014|11|03|SK|bez}} || 
|-
|align=&quot;left&quot;| ''{{Sortname|Edmunds|Sprūdžs}}'' || [[Zatlera Reformu partija]] || {{dat|2011|10|17|SK|bez}} — {{dat|2011|11|3|SK|bez}} || 
|-
|align=&quot;left&quot;| {{Sortname|Dāvis|Stalts}} || [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā apvienība]] || {{dat|2011|10|17|SK|bez}} — {{dat|2014|11|03|SK|bez}} || 
|-
|align=&quot;left&quot;| {{Sortname|Jānis|Tutins}} || [[Saskaņas Centrs]] || {{dat|2011|10|17|SK|bez}} — {{dat|2014|11|03|SK|bez}} || 
|-
|align=&quot;left&quot;| {{Sortname|Jānis|Upenieks}} || Bez frakcijas || {{dat|2011|10|17|SK|bez}} — {{dat|2014|11|03|SK|bez}} || 
|-
|align=&quot;left&quot;| {{Sortname|Jānis|Urbanovičs}} || [[Saskaņas Centrs]] || {{dat|2011|10|17|SK|bez}} — {{dat|2014|11|03|SK|bez}} || 
|-
|align=&quot;left&quot;| {{Sortname|Viktors|Valainis}} || Bez frakcijas || {{dat|2011|10|17|SK|bez}} — {{dat|2014|11|03|SK|bez}} || 
|-
|align=&quot;left&quot;| {{Sortname|Inga|Vanaga}} || [[Zatlera Reformu partija]] || {{dat|2011|10|17|SK|bez}} — {{dat|2014|11|03|SK|bez}} || 
|-
|align=&quot;left&quot;| {{Sortname|Raimonds|Vējonis}} || [[Zaļo un Zemnieku savienība]] || {{dat|2011|10|17|SK|bez}} — {{dat|2014|11|03|SK|bez}} || 
|-
|align=&quot;left&quot;| ''{{Sortname|Andris|Vilks}}'' || [[Vienotība]] || {{dat|2011|10|17|SK|bez}} — {{dat|2011|11|3|SK|bez}} || 
|-
|align=&quot;left&quot;| {{Sortname|Juris|Viļums}} || [[Zatlera Reformu partija]] || {{dat|2011|10|17|SK|bez}} — {{dat|2014|11|03|SK|bez}} || 
|-
|align=&quot;left&quot;| ''{{Sortname|Ilze|Viņķele}}'' || [[Vienotība]] || {{dat|2011|10|17|SK|bez}} — {{dat|2011|11|3|SK|bez}} || 
|-
|align=&quot;left&quot;| {{Sortname|Jānis|Vucāns}} || [[Zaļo un Zemnieku savienība]] || {{dat|2011|10|17|SK|bez}} — {{dat|2014|11|03|SK|bez}} || Sekretāra biedrs
|-
|align=&quot;left&quot;| {{Sortname|Dzintars|Zaķis}} || [[Vienotība]] || {{dat|2011|10|17|SK|bez}} — {{dat|2014|11|03|SK|bez}} || 
|-
|align=&quot;left&quot;| {{Sortname|Ivars|Zariņš}} || [[Saskaņas Centrs]] || {{dat|2011|10|17|SK|bez}} — {{dat|2014|11|03|SK|bez}}|| 
|-
|align=&quot;left&quot;| {{Sortname|Valdis|Zatlers}} || [[Zatlera Reformu partija]] || {{dat|2011|10|17|SK|bez}} — {{dat|2014|11|03|SK|bez}} || 
|-
|align=&quot;left&quot;| {{Sortname|Mihails|Zemļinskis}} || [[Saskaņas Centrs]] || {{dat|2011|10|17|SK|bez}} — {{dat|2014|11|03|SK|bez}} || 
|-
|align=&quot;left&quot;| {{Sortname|Igors|Zujevs}} || [[Saskaņas Centrs]] || {{dat|2011|10|17|SK|bez}} — {{dat|2014|11|03|SK|bez}} || 
|}

== Skatīt arī ==
* [[11. Saeima]]

== Ārējās saites ==
{{Commons|Deputies of the 11th Saeima|11. Saeimas deputāti}}
* [http://titania.saeima.lv/Personal/Deputati/Saeima11_DepWeb_Public.nsf/deputies?OpenView&amp;lang=LV&amp;count=1000 Deputāti Saeimas mājaslapā]

{{11. Saeima}}

[[Kategorija:11. Saeimas deputāti| ]]
[[Kategorija:11. Saeima|Deputati]]
[[Kategorija:Saeimas deputātu uzskaitījumi]]</text>
      <sha1>0h6cju13i9j9prr59njg3457tgq5ni8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>1938. gada Latvijas čempionāts šahā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>183238</id>
    <revision>
      <id>3662038</id>
      <parentid>3016856</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T15:25:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Turnīra gaita */sīkumi, replaced: Pasaules kar → pasaules kar (2) using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="26159" xml:space="preserve">'''1938. gada Latvijas šaha čempionāts''' - VII Latvijas šaha kongress un 4. [[Latvijas šaha čempionāts]].

== Turnīra gaita ==
VII Latvijas šaha kongress un 4. Latvijas šaha čempionāts notika [[Rīga|Rīgā]] Ziemassvētku brīvdienu laikā no 1938. gada 24. decembra līdz 1939. gada 1. janvārim.

Sacensību reglaments kārtējo reizi bija mainīts un kļuvis sarežģītāks. Vīriešu turnīra dalībnieki sacentās divās priekšsacīkšu grupās. Par finālu Latvijas čempionāta izcīņā tika uzskatīts [[Ķemeri|Ķemeru]] - [[Rīga]]s 2. starptautiskais šaha turnīrs, kurā no katras grupas iekļuva 3 Latvijas šahisti (G.Bezručko, [[Volfgangs Hāzenfuss|V.Hāzenfuss]], [[Kārlis Ozols (šahists)|Ozols K.]], [[Fricis Apšenieks|Fr. Apšenieks]], [[Tenis Melngailis|T.Melngailis]], [[Leonīds Dreibergs|L.Dreibergs]]). Latvijas čempions [[Vladimirs Petrovs (šahists)|Vladimirs Petrovs]] tika pielaists finālam bez atlases sacensībām. Taču 1939. gadā no 4. līdz 20. martam notikušais Ķemeru - Rīgas turnīrs neguva plašu ārzemju labāko šahistu atsaucību, kālab turnīrā varēja piedalīties vēl trīs Latvijas šahisti ([[Movša Feigins|M.Feigins]], [[Aleksandrs Koblencs|A.Koblencs]], [[Zigfrīds Solmanis|Z.Solmanis]]), kuri nebija ieguvuši šādas tiesības Latvijas čempionātā. Viņi kopā ar ārzemniekiem nepiedalījās Latvijas čempionāta vietu sadalē. Pēc tādiem noteikumiem čempiona titulu atkal izcīnīja Petrovs, jo ieņēma augstāko vietu starp konkurencē spēlējošiem Latvijas šahistiem, lai gan no visiem Latvijas šahistiem augstāko vietu ieguva Feigins. Latvijas čempionāta fināls kā Ķemeru - Rīgas starptautiskā turnīra sastāvdaļa neveicināja labus rezultātus Latvijas šahistu cīņās ar ārzemniekiem, un Latvijas čempions Petrovs turnīra kopvērtējumā ieņēma tikai 8. vietu.

Jau otro reizi noritēja Latvijas čempionāts sievietēm. Sakarā ar [[Milda Lauberte|Mildas Laubertes]] paredzēto startu 1939. gada Pasaules šaha čempionātā [[Buenosairesa|Buenosairesā]], Latvijas Šaha savienība nolēma, ka jaunajai Latvijas meistarei vērtīgāk būtu piedalīties vienā no vīriešu čempionāta apakšgrupām, kurā Lauberte gan spēja izcīnīt tikai vienu neizšķirtu. Pārējās Latvijas šahistes atkal nespēja uzreiz noteikt uzvarētāju, jo šoreiz pirmo vietu dalīja trīs dalībnieces: [[Elīza Fogele]], [[Emīlija Šmite]] un [[Marta Krūmiņa-Vitrupe|Marta Krūmiņa]]. 1939. gada Ķemeru - Rīgas 2. starptautiskā turnīra laikā no 15. līdz 20. martam notika divu apļu papildturnīrs starp trim uzvarētājām, kurā izpaudās Fogeles lielākā pieredze, un viņa kļuva par otro Latvijas šaha meistari.

VII Latvijas šaha kongress un 2. starptautiskais Ķemeru - Rīgas turnīrs bija pēdējās lielās sacensības, kuras organizēja Latvijas Šaha savienība pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]].

== Latvijas vīriešu šaha čempionāta turnīru tabulas ==
:{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align: left&quot;
|+ Latvijas čempionāta 1. priekšsacīkšu grupa 1938. gadā
|-
! !! Dalībnieks !! 1 !! 2 !! 3 !! 4 !! 5 !! 6 !! 7 !! 8 !! 9 !! 10 !! 11 !! 12 !! 13 !! 14 !! Punkti !! Vieta
|-style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 1 || align=left | Bezručko G. || - ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: red&quot;|1 || '''9½'''|| '''1.-2.'''
|-style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 2 || align=left | [[Volfgangs Hāzenfuss|Hāzenfuss V. R.]] ||style=&quot;color: green&quot;|½ || - ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: red&quot;|1 || '''9½''' || '''1.-2.'''
|-style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 3 || align=left | [[Kārlis Ozols (šahists)|Ozols K.]] ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: green&quot;|½ || - ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: red&quot;|1 || '''8½''' || '''3.'''
|-
| 4 || align=left | [[Lūcijs Endzelīns|Endzelīns L.]] ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: green&quot;|½ || - ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: red&quot;|1 || 8 || 4.
|-
| 5 || align=left | [[Movša Feigins|Feigins M.]] ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: red&quot;|1 || - ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: red&quot;|1 || 7½ || 5.-6.
|-
| 6 || align=left | [[Zigfrīds Solmanis|Solmanis Z.]] ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: red&quot;|1 || - ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: red&quot;|1 || 7½ || 5.-6.
|-
| 7 || align=left | [[Augusts Raņķis (šahists)|Raņķis A.]] ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 || - ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: red&quot;|1 || 6½ || 7.
|-
| 8 || align=left | [[Georgs Šiliņš|Šiliņš J.]] ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: green&quot;|½ || - ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: green&quot;|½ || 6 || 8.
|-
| 9 || align=left | [[Georgs Hodakovskis|Hodakovskis G.]] ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 || - ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: red&quot;|1 || 5½ || 9.-10.
|-
| 10 || align=left | Zvirbulis M. ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: blue&quot;|0 || - ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: red&quot;|1 || 5½ || 9.-10.
|-
| 11 || align=left | [[Jānis Frīde|Frīde J.]] ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: green&quot;|½ || - ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 || 5 || 11.-12.
|-
| 12 || align=left | [[Arnolds Kalniņš (šahists)|Kalniņš A.]] ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: blue&quot;|0 || - ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: red&quot;|1 || 5 || 11.-12.
|-
| 13 || align=left | [[Roberts Skuja|Skuja R.]] ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: green&quot;|½ || - ||style=&quot;color: blue&quot;|0 || 4½ || 13.
|-
| 14 || align=left | [[Ēriks Lazdiņš|Lazdiņš Ē.]] ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: red&quot;|1 || - || 2½ || 14.
|}

:{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align: left&quot;
|+ Latvijas čempionāta 2. priekšsacīkšu grupa 1938. gadā
|-
! !! Dalībnieks !! 1 !! 2 !! 3 !! 4 !! 5 !! 6 !! 7 !! 8 !! 9 !! 10 !! 11 !! 12 !! 13 !! 14 !! Punkti !! Vieta
|-style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 1 || align=left | [[Fricis Apšenieks|Apšenieks Fr.]] || - ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: red&quot;|1 || '''10½'''|| '''1.'''
|-style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 2 || align=left | [[Tenis Melngailis|Melngailis T.]] ||style=&quot;color: blue&quot;|0 || - ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: red&quot;|1 || '''10''' || '''2.'''
|-style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 3 || align=left | [[Leonīds Dreibergs|Dreibergs L.]] ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: blue&quot;|0 || - ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: red&quot;|1 || '''9½''' || '''3.'''
|-
| 4 || align=left | [[Georgs Meiers|Meijers G.]] ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: red&quot;|1 || - ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: red&quot;|1 || 9 || 4.
|-
| 5 || align=left | [[Aleksandrs Koblencs|Koblencs A.]] ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: green&quot;|½ || - ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: red&quot;|1 || 8½ || 5.
|-
| 6 || align=left | Brakmanis M. ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: red&quot;|1 || - ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: red&quot;|1 || 8 || 6.
|-
| 7 || align=left | [[Indriķis Kalniņš|Kalniņš I.]] ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: green&quot;|½ || - ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: red&quot;|1 || 7 || 7.
|-
| 8 || align=left | [[Augusts Strautmanis|Strautmanis A.]] ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: green&quot;|½ || - ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: red&quot;|1 || 6½ || 8.
|-
| 9 || align=left | Vite V. ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: red&quot;|1 || - ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: red&quot;|1 || 5 || 9.
|-
| 10 || align=left | Muižnieks V. ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: green&quot;|½ || - ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: red&quot;|1 || 4½ || 10.-11.
|-
| 11 || align=left | Salmiņš B. ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: red&quot;|1 || - ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: green&quot;|½ || 4½ || 10.-11.
|-
| 12 || align=left | [[Artēmijs Stabiņš|Stabiņš A.]] ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: green&quot;|½ || - ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: red&quot;|1 || 4 || 12.
|-
| 13 || align=left | [[Igors Ždanovs|Ždanovs I.]] ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: green&quot;|½ || - ||style=&quot;color: red&quot;|1 || 3½ || 13.
|-
| 14 || align=left | [[Milda Lauberte|Lauberte M.]] ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 || - ||½ || 14.
|}

== Ķemeru - Rīgas starptautiskā turnīra tabula ==
:{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align: left&quot;
|+ 2. starptautiskais šaha turnīrs Ķemeri - Rīga 1939. gadā
|-
! !! Dalībnieks !! 1 !! 2 !! 3 !! 4 !! 5 !! 6 !! 7 !! 8 !! 9 !! 10 !! 11 !! 12 !! 13 !! 14 !! 15 !! 16 !! Punkti !! Vieta
|-
| 1 || align=left | {{flagathlete|[[Salo Flors|Flors S.]]|Čehoslovākija}} || - ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: green&quot;|½ || '''12''' || '''1.'''
|-
| 2 || align=left | {{flagathlete|[[Gideons Štālbergs|Štālbergs G.]]|Zviedrija}} ||style=&quot;color: green&quot;|½ || - ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: green&quot;|½ || 11 || 2.-3.
|-
| 3 || align=left | {{flagathlete|[[Lāslo Sabo|Sabo L.]]|Ungārija}} ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 || - ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: red&quot;|1 || 11 || 2.-3.
|-
| 4 || align=left | {{flagathlete|[[Vladas Mikenas|Mikenas V.]]|Lietuva}} ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 || - ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: red&quot;|1 || 10½ || 4.
|-
| 5 || align=left | {{flagathlete|[[Ēro Bēks|Bēks Ē.]]|Somija}} ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: red&quot;|1 || - ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: green&quot;|½ || 10 || 5.
|-
| 6 || align=left | {{flagathlete|[[Movša Feigins|Feigins M.]]|Latvija}} ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: green&quot;|½ || - ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: red&quot;|1 || 9 || 6.
|-
| 7 || align=left | {{flagathlete|[[Jefims Bogoļubovs|Bogoļubovs J.]]|Vācija|Nazi}} ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: green&quot;|½ || - ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: red&quot;|1 || 8½ || 7.
|-
| 8 || align=left | {{flagathlete|[[Vladimirs Petrovs (šahists)|Petrovs V.]]|Latvija}} ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: green&quot;|½ || - ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: red&quot;|1 || 8 || 8.
|-
| 9 || align=left | {{flagathlete|[[Leonīds Dreibergs|Dreibergs L.]]|Latvija}} ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: red&quot;|1 || - ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: red&quot;|1 || 6½ || 9.
|-
| 10 || align=left | {{flagathlete|[[Volfgangs Hāzenfuss|Hāzenfuss V. R.]]|Latvija}} ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: green&quot;|½ || - ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: green&quot;|½ || 6 || 10.
|-
| 11 || align=left | {{flagathlete|[[Fricis Apšenieks|Apšenieks Fr.]]|Latvija}} ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: blue&quot;|0 || - ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: red&quot;|1 || 5½ || 11.-12.
|-
| 12 || align=left | {{flagathlete|[[Tenis Melngailis|Melngailis T.]]|Latvija}} ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 || - ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: red&quot;|1 || 5½ || 11.-12.
|-
| 13 || align=left | {{flagathlete|[[Zigfrīds Solmanis|Solmanis Z.]]|Latvija}} ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 || - ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: red&quot;|1 || 5 || 13.-14.
|-
| 14 || align=left | {{flagathlete|[[Aleksandrs Koblencs|Koblencs A.]]|Latvija}} ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 || - ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: green&quot;|½ || 5 || 13.-14.
|-
| 15 || align=left | {{flagathlete|Bezručko G.|Latvija}} ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: green&quot;|½ || - ||style=&quot;color: red&quot;|1 || 4 || 15.
|-
| 16 || align=left | {{flagathlete|[[Kārlis Ozols (šahists)|Ozols K.]]|Latvija}} ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: blue&quot;|0 || - || 2½ || 16.
|}

== Latvijas sieviešu šaha čempionāta turnīra tabulas ==
:{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align: left&quot;
|+ Latvijas čempionāts sievietēm 1938. gadā
|-
! !! Dalībniece !! 1 !! 2 !! 3 !! 4 !! 5 !! 6 !! 7 !! 8 !! Punkti !! Vieta
|-style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 1 || align=left | [[Elīza Fogele|Fogele E.]] || - ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: red&quot;|1 || '''5½'''|| '''1.-3.'''
|-style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 2 || align=left | [[Marta Krūmiņa-Vitrupe|Krūmiņa M.]] ||style=&quot;color: red&quot;|1 || - ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: red&quot;|1 || '''5½'''|| '''1.-3.'''
|-style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 3 || align=left | [[Emīlija Šmite|Šmite E.]] ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: red&quot;|1 || - ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: red&quot;|1 || '''5½''' || '''1.-3.'''
|-
| 4 || align=left | Grasmane M. ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 || - ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: red&quot;|1 || 4 || 4.
|-
| 5 || align=left | [[Lūcija Kaiva|Lipste (Kaiva) L.]] ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 || - ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: red&quot;|1 || 3 || 5.
|-
| 6 || align=left | Miltiņa O. ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: red&quot;|1 || - ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: red&quot;|1 || 2½ || 6.
|-
| 7 || align=left | Luše L. ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: red&quot;|1 || - ||style=&quot;color: red&quot;|1 || 2 || 7.
|-
| 8 || align=left | Birka J. ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 || - || 0 || 8.
|}

:{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align: left&quot;
|+ Papildturnīrs par čempiones nosaukumu 1939. gadā
|-
! !! Dalībniece !! colspan=2 | 1 !! colspan=2 | 2 !! colspan=2 | 3 !! Punkti !! Vieta
|-
| 1 || align=left | [[Elīza Fogele|Fogele E.]] || colspan=2 | ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 || '''3'''|| '''1.'''
|-
| 2 || align=left | [[Emīlija Šmite|Šmite E.]] ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 || colspan=2 | ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: red&quot;|1 || 2 || 2.
|-
| 3 || align=left | [[Marta Krūmiņa-Vitrupe|Krūmiņa M.]] ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 || colspan=2 | || 1 || 3.
|}

== Ārējās saites ==
* {{citation
 | title=Kemeri 1939 - 365Chess.com Tournaments
 | url=http://www.365chess.com/tournaments/Kemeri_1939
 | nopp=true}} 1939. gada Ķemeru - Rīgas starptautiskā šaha turnīra partijas

== Literatūra ==
* K.Bētiņš, A.Kalniņš, V.Petrovs &quot;Šachs Latvijā līdz 1940. gadam&quot;, Rīga, Valters un Rapa, 1940.
* [[Ģedimins Salmiņš|Ģ.Salmiņš]] &quot;Fricis Apšenieks (1894 - 1941)&quot;, Liepāja, LiePA, 2006, {{ISBN|9984-754-71-5}}.
* [[Ģedimins Salmiņš|Ģ.Salmiņš]], [[Valdemārs Zemītis|V.Zemītis]] &quot;Sudraba važiņa no Stokholmas. Milda Lauberte šaha cīņās&quot;, Liepāja, LiePA, 2007, {{ISBN|9984-754-90-1}}.
* [[Zigfrīds Trenko|Z.Trenko]] &quot;Latvijas pirmā šacha karaliene&quot;, Rīga, autora izdevums, 2011, {{ISBN|978-9984-49-308-4}}.

{{Latvijas šaha čempionāti}}

[[Kategorija:Šahs Latvijā]]
[[Kategorija:1938. gads sportā]]
[[Kategorija:1938. gads Latvijā]]
[[Kategorija:Latvijas čempionāts šahā]]</text>
      <sha1>2hs7dx7u5826povu9x1wl1j3ba4qi59</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>ASV Jūras kara flote</title>
    <ns>0</ns>
    <id>184928</id>
    <revision>
      <id>3662086</id>
      <parentid>3596629</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T15:33:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Ārējās saites */sīkumi, replaced: {{Commonscat-inline → {{sisterlinks-inline}}, {{o-mlapa| → {{Oficiālā tīmekļa vietne| using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2438" xml:space="preserve">[[Attēls:Seal of the United States Department of the Navy (alternate).svg|thumb|ASV Jūras kara flotes zīmogs]]
'''ASV Jūras kara flote''' ({{val|en|United States Navy}}) ir viena no piecām [[ASV bruņotie spēki|ASV bruņoto spēku]] daļām un viens no septiņiem uniformas valkājošajiem ASV dienestiem. ASV Jūras kara flote ir lielākā pasaulē, kara flotes kopējā tonnāža ir lielāka par nākamo 13 valstu kara flotu tonnāžu kopā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://fullaccess.foreignaffairs.org/20090101faessay88103-p20/robert-m-gates/a-balanced-strategy.html|title=A Balanced Strategy: Reprogramming the Pentagon for a New Age|last=Gates|first=Robert M|publisher=Council On Foreign Relations|accessdate=8 December 2008|archive-date={{dat|2020|03|15||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200315013350/http://fullaccess.foreignaffairs.org/20090101faessay88103-p20/robert-m-gates/a-balanced-strategy.html}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200315013350/http://fullaccess.foreignaffairs.org/20090101faessay88103-p20/robert-m-gates/a-balanced-strategy.html |date={{dat|2020|03|15||bez}} }}&lt;/ref&gt; Tāpat tai ir lielākais [[Aviācijas bāzes kuģis|aviācijas bāzes kuģu]] skaits pasaulē (11 no tiem ir aktīvi, viens tiek konstruēts un viens ir rezervē). Pašlaik ASV Jūras kara flotei ir 328 516 cilvēku liels aktīvais personāls. Tas darbojas ar 286 kuģiem un vairāk nekā 3700 [[gaisa kuģis|gaisa kuģiem]].&lt;ref name = &quot;status&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.navy.mil/navydata/navy_legacy_hr.asp?id=146 |title=Status of the Navy |publisher=U.S. Navy |date=12 January 2011 |accessdate=12 January 2011 |archive-date={{dat|2010|12|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20101221114823/http://www.navy.mil/navydata/navy_legacy_hr.asp?id=146 }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101221114823/http://www.navy.mil/navydata/navy_legacy_hr.asp?id=146 |date={{dat|2010|12|21||bez}} }}&lt;/ref&gt; ASV Jūras kara flotes vadība atrodas [[Ārlingtonas apgabals|Ārlingtonā]], [[Virdžīnija|Virdžīnijā]]. Kara flotes vadītājs ir Jūras kara flotes sekretārs [[Rejs Mebuss]].

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{Oficiālā tīmekļa vietne|http://www.navy.mil/}}

{{Militārisms-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Jūras spēki pēc valsts]]
[[Kategorija:ASV]]
[[Kategorija:ASV uniformētie dienesti]]</text>
      <sha1>2mdl2poc5lb6y2evdsysnbkh6csbjlo</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vikiprojekts:Cilvēki/Vajadzīgie raksti</title>
    <ns>102</ns>
    <id>188139</id>
    <revision>
      <id>3661941</id>
      <parentid>3643435</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T12:21:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Created Sat, 13 Jun 2015 11:28:52 +0000 by [//tools.wmflabs.org/missingtopics/ the MissingTopics tool] ([//tools.wmflabs.org/missingtopics/?language=lv&amp;project=wikipedia&amp;depth=10&amp;category=Cilv%C4%93ki&amp;article=&amp;wikimode=1 using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="52841" xml:space="preserve">== Created Sat, 13 Jun 2015 11:28:52 +0000 by [//tools.wmflabs.org/missingtopics/ the MissingTopics tool] ([//tools.wmflabs.org/missingtopics/?language=lv&amp;project=wikipedia&amp;depth=10&amp;category=Cilv%C4%93ki&amp;article=&amp;wikimode=1&amp;limitnum=4&amp;notemplatelinks=1&amp;nosingles=1 run again with these settings]) ==
{|
!Wanted!!Title
|-
! 105
| [[Satellite Catalog Number]]
|-
! 85
| [[ESRB]]
|-
! 82
| [[PEGI]]
|-
! 62
| [[Režisors]]
|-
! 60
| [[Deju mūzika]]
|-
! 44
| [[Kontrolieris]]
|-
! 44
| [[Kopvērtējums Vuelta a España]]
|-
! 41
| [[Kopvērtējums Giro d'Italia]]
|-
! 40
| [[Kapitālsabiedrība]]
|-
! 34
| [[2005. gada Pasaules čempionāts biatlonā]]
|-
! 31
| [[2004. gada Pasaules čempionāts biatlonā]]
|-
! 29
| [[Nintendo DS]]
|-
! 28
| [[Ģenerālmajors]]
|-
! 28
| [[Kompozīcija]]
|-
! 27
| [[2005. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā]]
|-
! 26
| [[2010. gada Japānas Grand Prix]]
|-
! 26
| [[2010. gada Kanādas Grand Prix]]
|-
! 26
| [[2010. gada Eiropas Grand Prix]]
|-
! 26
| [[2010. gada Austrālijas Grand Prix]]
|-
! 26
| [[2010. gada Lielbritānijas Grand Prix]]
|-
! 26
| [[2010. gada Itālijas Grand Prix]]
|-
! 26
| [[Enerģētika]]
|-
! 26
| [[Pianists]]
|-
! 26
| [[2010. gada Ungārijas Grand Prix]]
|-
! 26
| [[2010. gada Vācijas Grand Prix]]
|-
! 26
| [[2010. gada Ķīnas Grand Prix]]
|-
! 26
| [[2010. gada Turcijas Grand Prix]]
|-
! 26
| [[2010. gada Spānijas Grand Prix]]
|-
! 26
| [[2010. gada Monako Grand Prix]]
|-
! 26
| [[2010. gada Singapūras Grand Prix]]
|-
! 26
| [[Leipcigas Universitāte]]
|-
! 26
| [[2010. gada Malaizijas Grand Prix]]
|-
! 26
| [[Elektropops]]
|-
! 25
| [[OFLC]]
|-
! 25
| [[Virsnieks]]
|-
! 24
| [[Kongresa Polija]]
|-
! 24
| [[Kontiolahti]]
|-
! 24
| [[Personvārds]]
|-
! 24
| [[Mācītājs]]
|-
! 24
| [[Persieši]]
|-
! 24
| [[Electronic Arts]]
|-
! 23
| [[Dziesmu autors]]
|-
! 23
| [[2003. gada Pasaules čempionāts biatlonā]]
|-
! 23
| [[Klaviermūzika]]
|-
! 23
| [[Vāvelas katedrāle]]
|-
! 22
| [[2013. gada Vācijas Grand Prix]]
|-
! 22
| [[2013. gada ASV Grand Prix]]
|-
! 22
| [[2009. gada Ķīnas Grand Prix]]
|-
! 22
| [[2013. gada Ungārijas Grand Prix]]
|-
! 22
| [[2013. gada Singapūras Grand Prix]]
|-
! 22
| [[2013. gada Itālijas Grand Prix]]
|-
! 22
| [[2013. gada Indijas Grand Prix]]
|-
! 22
| [[2013. gada Beļģijas Grand Prix]]
|-
! 22
| [[2013. gada Japānas Grand Prix]]
|-
! 22
| [[2013. gada Korejas Grand Prix]]
|-
! 22
| [[2009. gada Beļģijas Grand Prix]]
|-
! 22
| [[2013. gada Lielbritānijas Grand Prix]]
|-
! 22
| [[Columbia (kosmoplāns)]]
|-
! 22
| [[2009. gada Bahreinas Grand Prix]]
|-
! 22
| [[2009. gada Japānas Grand Prix]]
|-
! 22
| [[2013. gada Brazīlijas Grand Prix]]
|-
! 22
| [[2009. gada Singapūras Grand Prix]]
|-
! 22
| [[2009. gada Spānijas Grand Prix]]
|-
! 22
| [[2009. gada Lielbritānijas Grand Prix]]
|-
! 22
| [[2009. gada Eiropas Grand Prix]]
|-
! 22
| [[2009. gada Brazīlijas Grand Prix]]
|-
! 22
| [[2009. gada Monako Grand Prix]]
|-
! 22
| [[2009. gada Turcijas Grand Prix]]
|-
! 22
| [[2009. gada Itālijas Grand Prix]]
|-
! 21
| [[2013. gada Abū Dabī Grand Prix]]
|-
! 21
| [[Allmusic]]
|-
! 21
| [[Getingenes Universitāte]]
|-
! 21
| [[Nīderlandieši]]
|-
! 20
| [[Pasuga]]
|-
! 20
| [[Lorenco Bandīni]]
|-
! 20
| [[Londonas Universitāte]]
|-
! 19
| [[2003. gada NBA drafts]]
|-
! 19
| [[2004. gada NBA drafts]]
|-
! 19
| [[2001. gada Pasaules čempionāts biatlonā]]
|-
! 19
| [[Trauma]]
|-
! 19
| [[Rožu rinda]]
|-
! 19
| [[ATP World Tour fināli]]
|-
! 18
| [[V10 dzinējs]]
|-
! 18
| [[Komiķis]]
|-
! 18
| [[Automašīnu piedziņas veidi]]
|-
! 18
| [[Ģenerālfeldmaršals]]
|-
! 18
| [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās]]
|-
! 18
| [[BBC News]]
|-
! 18
| [[Holmenkollena]]
|-
! 18
| [[Svētā Mise]]
|-
! 18
| [[Treneris]]
|-
! 17
| [[2008. gada Ķīnas Grand Prix]]
|-
! 17
| [[Navigācija]]
|-
! 17
| [[PSRS Augstākā Padome]]
|-
! 17
| [[2008. gada Singapūras Grand Prix]]
|-
! 17
| [[Tituls]]
|-
! 17
| [[2008. gada Kanādas Grand Prix]]
|-
! 17
| [[2008. gada Austrālijas Grand Prix]]
|-
! 17
| [[Simfoniskā mūzika]]
|-
! 17
| [[Bohēmijas karalis]]
|-
! 17
| [[Lielbritānijas F3]]
|-
! 17
| [[2008. gada Beļģijas Grand Prix]]
|-
! 17
| [[2008. gada Lielbritānijas Grand Prix]]
|-
! 17
| [[2008. gada Eiropas Grand Prix]]
|-
! 17
| [[2008. gada Malaizijas Grand Prix]]
|-
! 17
| [[2008. gada Bahreinas Grand Prix]]
|-
! 17
| [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās]]
|-
! 17
| [[Asteru rinda]]
|-
! 17
| [[Formula Renault]]
|-
! 17
| [[Pasaules čempionāts kamaniņu braukšanā]]
|-
! 17
| [[Rumāņi]]
|-
! 17
| [[Pārtikas rūpniecība]]
|-
! 16
| [[Minhenes Universitāte]]
|-
! 16
| [[2003. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā]]
|-
! 16
| [[A-puse un B-puse]]
|-
! 16
| [[2000. gada Pasaules čempionāts biatlonā]]
|-
! 16
| [[Billboard (magazine)]]
|-
! 16
| [[2007. gada Kanādas Grand Prix]]
|-
! 16
| [[Personība]]
|-
! 16
| [[Valsts reliģija]]
|-
! 16
| [[Ķīnas Kosmosa tehnoloģiju akadēmija]]
|-
! 16
| [[Dance-pop]]
|-
! 16
| [[Sjičanas pavadoņu palaišanas centrs]]
|-
! 16
| [[Ungārijas valdnieku uzskaitījums]]
|-
! 16
| [[Pasaules kauss distanču slēpošanā]]
|-
! 15
| [[2006. gada Monako Grand Prix]]
|-
! 15
| [[2006. gada Malaizijas Grand Prix]]
|-
! 15
| [[2006. gada Lielbritānijas Grand Prix]]
|-
! 15
| [[2006. gada Sanmarīno Grand Prix]]
|-
! 15
| [[2006. gada Ungārijas Grand Prix]]
|-
! 15
| [[A&amp;M Records]]
|-
! 15
| [[2006. gada Kanādas Grand Prix]]
|-
! 15
| [[2006. gada Turcijas Grand Prix]]
|-
! 15
| [[2006. gada Spānijas Grand Prix]]
|-
! 15
| [[2006. gada Japānas Grand Prix]]
|-
! 15
| [[2006. gada Bahreinas Grand Prix]]
|-
! 15
| [[Decca Records]]
|-
! 15
| [[2006. gada Austrālijas Grand Prix]]
|-
! 15
| [[2006. gada Brazīlijas Grand Prix]]
|-
! 15
| [[2006. gada Eiropas Grand Prix]]
|-
! 15
| [[2006. gada ASV Grand Prix]]
|-
! 15
| [[2006. gada Itālijas Grand Prix]]
|-
! 15
| [[2006. gada Francijas Grand Prix]]
|-
! 15
| [[CERO]]
|-
! 15
| [[2007. gada Francijas Grand Prix]]
|-
! 15
| [[2007. gada Turcijas Grand Prix]]
|-
! 15
| [[2007. gada Spānijas Grand Prix]]
|-
! 15
| [[2007. gada Monako Grand Prix]]
|-
! 15
| [[2007. gada Malaizijas Grand Prix]]
|-
! 15
| [[2007. gada Ungārijas Grand Prix]]
|-
! 15
| [[GPRS]]
|-
! 15
| [[Bads]]
|-
! 15
| [[Naturālisms]]
|-
! 15
| [[Doktors]]
|-
! 15
| [[Analītiskā filozofija]]
|-
! 15
| [[2007. gada Lielbritānijas Grand Prix]]
|-
! 15
| [[2007. gada Japānas Grand Prix]]
|-
! 15
| [[2007. gada Bahreinas Grand Prix]]
|-
! 15
| [[2007. gada Austrālijas Grand Prix]]
|-
! 15
| [[2007. gada ASV Grand Prix]]
|-
! 15
| [[2006. gada Ķīnas Grand Prix]]
|-
! 15
| [[2007. gada Beļģijas Grand Prix]]
|-
! 15
| [[2007. gada Brazīlijas Grand Prix]]
|-
! 15
| [[2007. gada Itālijas Grand Prix]]
|-
! 15
| [[Volīnija]]
|-
! 15
| [[2007. gada Eiropas Grand Prix]]
|-
! 15
| [[2006. gada Vācijas Grand Prix]]
|-
! 15
| [[2007. gada Ķīnas Grand Prix]]
|-
! 15
| [[Heckler &amp; Koch]]
|-
! 15
| [[Pogaļa]]
|-
! 15
| [[Rietumu fronte]]
|-
! 15
| [[Krievijas Kosmiskais karaspēks]]
|-
! 15
| [[Proton-M/Briz-M]]
|-
! 15
| [[The Independent]]
|-
! 15
| [[Ģenerālleitnants]]
|-
! 15
| [[Starptautiskais meistars]]
|-
! 14
| [[Reibonis]]
|-
! 14
| [[1999. gada Pasaules čempionāts biatlonā]]
|-
! 14
| [[Valmet]]
|-
! 14
| [[Brīvā Zeme]]
|-
! 14
| [[SK Rīga 18]]
|-
! 14
| [[Solidaritāte]]
|-
! 14
| [[Kon Live Distribution]]
|-
! 14
| [[Miervaldis Ozoliņš]]
|-
! 14
| [[Vokālā mūzika]]
|-
! 14
| [[Padomju Jaunatne]]
|-
! 14
| [[Bonnas Universitāte]]
|-
! 14
| [[Baškīri]]
|-
! 14
| [[1997. gada Pasaules čempionāts biatlonā]]
|-
! 14
| [[Formula Ford]]
|-
! 14
| [[Entertainment Weekly]]
|-
! 14
| [[Bohēmijas karaliste]]
|-
! 14
| [[Uztvere]]
|-
! 14
| [[Cīrihes Universitāte]]
|-
! 14
| [[Osrbli]]
|-
! 14
| [[Vācijas karalis]]
|-
! 13
| [[Marburgas Universitāte]]
|-
! 13
| [[Sprints]]
|-
! 13
| [[Teodors Bergtāls]]
|-
! 13
| [[Hainiņa]]
|-
! 13
| [[1996. gada Pasaules čempionāts biatlonā]]
|-
! 13
| [[Teodors Ūdris]]
|-
! 13
| [[2008. gada NBA Visu zvaigžņu spēle]]
|-
! 13
| [[Sojuz TMA-M]]
|-
! 13
| [[Frīdrihs Konradi]]
|-
! 13
| [[Ģenerālpulkvedis]]
|-
! 13
| [[Galms]]
|-
! 13
| [[Fridrihs Jekelns]]
|-
! 13
| [[Franciskāņi]]
|-
! 13
| [[FIBA Dimanta bumba]]
|-
! 13
| [[Arista Records]]
|-
! 13
| [[Garšaugs]]
|-
! 13
| [[Poļu-padomju karš]]
|-
! 13
| [[Jānis Balodis (senators)]]
|-
! 13
| [[Jānis Ankravs]]
|-
! 13
| [[Lords]]
|-
! 13
| [[Jānis Skudre]]
|-
! 13
| [[PSRS maršals]]
|-
! 13
| [[Eiropas čempionāts kamaniņu braukšanā]]
|-
! 13
| [[1999. gada NBA drafts]]
|-
! 13
| [[2009 Vuelta a España]]
|-
! 13
| [[Osvalds Ozoliņš]]
|-
! 13
| [[2005. gada NBA drafts]]
|-
! 13
| [[Spēļu konsole]]
|-
! 13
| [[2006. gada NBA drafts]]
|-
! 13
| [[Strasbūras Universitāte]]
|-
! 13
| [[Dainis Āzens]]
|-
! 12
| [[Slovēņi]]
|-
! 12
| [[Kapelāns]]
|-
! 12
| [[2005. gada Monako Grand Prix]]
|-
! 12
| [[Austrijas erchercogiste]]
|-
! 12
| [[2005. gada Lielbritānijas Grand Prix]]
|-
! 12
| [[2005. gada Malaizijas Grand Prix]]
|-
! 12
| [[2005. gada Sanmarīno Grand Prix]]
|-
! 12
| [[2005. gada Spānijas Grand Prix]]
|-
! 12
| [[2005. gada Vācijas Grand Prix]]
|-
! 12
| [[2005. gada Ķīnas Grand Prix]]
|-
! 12
| [[Jumava]]
|-
! 12
| [[2010 Giro d'Italia]]
|-
! 12
| [[Vainaglapa]]
|-
! 12
| [[2005. gada Turcijas Grand Prix]]
|-
! 12
| [[2005. gada Kanādas Grand Prix]]
|-
! 12
| [[Daily Mail]]
|-
! 12
| [[2005. gada Japānas Grand Prix]]
|-
! 12
| [[2005. gada Austrālijas Grand Prix]]
|-
! 12
| [[2005. gada Bahreinas Grand Prix]]
|-
! 12
| [[2005. gada Beļģijas Grand Prix]]
|-
! 12
| [[Panātru rinda]]
|-
! 12
| [[Pusmaratons]]
|-
! 12
| [[Arkalika]]
|-
! 12
| [[Rektors]]
|-
! 12
| [[Rīgas apgabaltiesa]]
|-
! 12
| [[Kults]]
|-
! 12
| [[Elektra Records]]
|-
! 12
| [[Akmens]]
|-
! 12
| [[2005. gada Francijas Grand Prix]]
|-
! 12
| [[2005. gada Itālijas Grand Prix]]
|-
! 12
| [[Pieredze]]
|-
! 12
| [[Scenogrāfija]]
|-
! 12
| [[2005. gada Eiropas Grand Prix]]
|-
! 12
| [[2005. gada Brazīlijas Grand Prix]]
|-
! 12
| [[Soļošana]]
|-
! 12
| [[Eksperimentālā mūzika]]
|-
! 12
| [[Metodisms]]
|-
! 12
| [[2005. gada Ungārijas Grand Prix]]
|-
! 12
| [[1996. gada NBA drafts]]
|-
! 12
| [[Mančestras Universitāte]]
|-
! 12
| [[Breslavas Universitāte]]
|-
! 12
| [[2007. gada NBA drafts]]
|-
! 12
| [[Dibināta]]
|-
! 12
| [[2002. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā]]
|-
! 11
| [[Gagauzi]]
|-
! 11
| [[Maršals]]
|-
! 11
| [[Mūzikas producents]]
|-
! 11
| [[Gaisa balons]]
|-
! 11
| [[Kora mūzika]]
|-
! 11
| [[Harijs Šīrers]]
|-
! 11
| [[Orators]]
|-
! 11
| [[Holšteina]]
|-
! 11
| [[2007. gada NBA Visu zvaigžņu spēle]]
|-
! 11
| [[Hakasi]]
|-
! 11
| [[2002. gada NBA Visu zvaigžņu spēle]]
|-
! 11
| [[Daudzspēlētāju]]
|-
! 11
| [[Hermanis Vazdiks]]
|-
! 11
| [[Cilts (bioloģija)]]
|-
! 11
| [[Pasaules kauss tramplīnlēkšanā]]
|-
! 11
| [[Kumiki]]
|-
! 11
| [[Diecēze]]
|-
! 11
| [[Finanšu pakalpojumi]]
|-
! 11
| [[Ansamblis]]
|-
! 11
| [[Harijs Gulbis]]
|-
! 11
| [[Vircburgas Universitāte]]
|-
! 11
| [[Podolija]]
|-
! 11
| [[Rokenrola slavas zāle]]
|-
! 11
| [[Helsinku Universitāte]]
|-
! 11
| [[Tuvieši]]
|-
! 11
| [[Tālivaldis Āboliņš]]
|-
! 11
| [[1998. gada Pasaules čempionāts biatlonā]]
|-
! 11
| [[Reimatisms]]
|-
! 11
| [[Kauslapa]]
|-
! 11
| [[Doktora grāds]]
|-
! 11
| [[2000. gada NBA Visu zvaigžņu spēle]]
|-
! 11
| [[Testaments]]
|-
! 11
| [[Londonas Ekonomikas skola]]
|-
! 11
| [[Groteska]]
|-
! 11
| [[TFT]]
|-
! 11
| [[Melodrāma]]
|-
! 11
| [[Ierakstu producents]]
|-
! 11
| [[Okinava]]
|-
! 11
| [[Informatīvās pavadoņu sistēmas]]
|-
! 11
| [[Ļeņina prēmija]]
|-
! 11
| [[2009 Giro d'Italia]]
|-
! 11
| [[Konditoreja]]
|-
! 11
| [[Stokholmas Universitāte]]
|-
! 11
| [[Dzīve]]
|-
! 11
| [[KSDSP]]
|-
! 11
| [[Jānis Grantiņš]]
|-
! 11
| [[Zinātnes filozofija]]
|-
! 11
| [[Politehniskā skola]]
|-
! 11
| [[Laikmetīgā mūzika]]
|-
! 11
| [[Ģimnāzija]]
|-
! 11
| [[Sitaminstrumenti]]
|-
! 11
| [[19 Entertainment]]
|-
! 10
| [[Ekspedīcija]]
|-
! 10
| [[Saksijas karaliste]]
|-
! 10
| [[Velta Vintera]]
|-
! 10
| [[Redaktors]]
|-
! 10
| [[Pasaules kauss kamaniņu braukšanā]]
|-
! 10
| [[Cīņas spēle]]
|-
! 10
| [[PSRS Gaisa spēki]]
|-
! 10
| [[Eduskunta]]
|-
! 10
| [[Latvijas Lauksaimniecības universitātes Pārtikas tehnoloģijas fakultāte]]
|-
! 10
| [[Vienspēlētāja]]
|-
! 10
| [[Borodinas kauja]]
|-
! 10
| [[Darbības spēle]]
|-
! 10
| [[Pēterburgas konservatorija]]
|-
! 10
| [[Augstskola]]
|-
! 10
| [[Uragan-M]]
|-
! 10
| [[Reforma]]
|-
! 10
| [[1995. gada Pasaules čempionāts biatlonā]]
|-
! 10
| [[Augstākā normālskola]]
|-
! 10
| [[Varšavas Universitāte]]
|-
! 10
| [[Bīskapija]]
|-
! 10
| [[Believe]]
|-
! 10
| [[Saturna balva]]
|-
! 10
| [[Diena (akciju sabiedrība)]]
|-
! 10
| [[Disney Channel]]
|-
! 10
| [[DFH-3]]
|-
! 10
| [[Koledža]]
|-
! 10
| [[Vidusskola]]
|-
! 10
| [[DirectX]]
|-
! 10
| [[Neļķu rinda]]
|-
! 10
| [[Digitālā lejupielāde]]
|-
! 10
| [[Elektroenerģija]]
|-
! 10
| [[Disertācija]]
|-
! 10
| [[Kaulenis]]
|-
! 10
| [[2004. gada ASV Grand Prix]]
|-
! 10
| [[Jakuti]]
|-
! 10
| [[Juris Pļaviņš]]
|-
! 10
| [[2006. gada NBA Visu zvaigžņu spēle]]
|-
! 10
| [[2003. gada Vācijas Grand Prix]]
|-
! 10
| [[Telemetrija]]
|-
! 10
| [[2003. gada Ungārijas Grand Prix]]
|-
! 10
| [[2004. gada Austrālijas Grand Prix]]
|-
! 10
| [[Gramatizācija]]
|-
! 10
| [[2004. gada Brazīlijas Grand Prix]]
|-
! 10
| [[Zigrīda Stungure]]
|-
! 10
| [[2004. gada Eiropas Grand Prix]]
|-
! 10
| [[2004. gada Beļģijas Grand Prix]]
|-
! 10
| [[2003. gada Lielbritānijas Grand Prix]]
|-
! 10
| [[2011 Giro d'Italia]]
|-
! 10
| [[2004. gada Bahreinas Grand Prix]]
|-
! 10
| [[MCA Records]]
|-
! 10
| [[Tembrs]]
|-
! 10
| [[2003. gada Malaizijas Grand Prix]]
|-
! 10
| [[2006 Vuelta a España]]
|-
! 10
| [[2003. gada ASV Grand Prix]]
|-
! 10
| [[Sirds mazspēja]]
|-
! 10
| [[Hamburgas Universitāte]]
|-
! 10
| [[Maģistrs]]
|-
! 10
| [[Nogajieši]]
|-
! 10
| [[2003. gada Monako Grand Prix]]
|-
! 10
| [[Gustavs VI Ādolfs]]
|-
! 10
| [[2003. gada Brazīlijas Grand Prix]]
|-
! 10
| [[2003. gada Eiropas Grand Prix]]
|-
! 10
| [[Improvizācija]]
|-
! 10
| [[2003. gada Spānijas Grand Prix]]
|-
! 10
| [[Manuālā transmisija]]
|-
! 10
| [[2003. gada Austrālijas Grand Prix]]
|-
! 10
| [[2003. gada Sanmarīno Grand Prix]]
|-
! 10
| [[Karakalpaki]]
|-
! 10
| [[Getingenes Universitāte]]
|-
! 10
| [[2005. gada NBA Visu zvaigžņu spēle]]
|-
! 10
| [[1998. gada NBA Visu zvaigžņu spēle]]
|-
! 10
| [[2004. gada Ķīnas Grand Prix]]
|-
! 10
| [[2004. gada Monako Grand Prix]]
|-
! 10
| [[UMD]]
|-
! 10
| [[Alvis Lapiņš]]
|-
! 10
| [[2004. gada Malaizijas Grand Prix]]
|-
! 10
| [[2004. gada Vācijas Grand Prix]]
|-
! 10
| [[2003. gada Itālijas Grand Prix]]
|-
! 10
| [[2004. gada Sanmarīno Grand Prix]]
|-
! 10
| [[2003. gada Kanādas Grand Prix]]
|-
! 10
| [[Semba]]
|-
! 10
| [[2003. gada Japānas Grand Prix]]
|-
! 10
| [[2004. gada Ungārijas Grand Prix]]
|-
! 10
| [[2004. gada Spānijas Grand Prix]]
|-
! 10
| [[2004. gada Lielbritānijas Grand Prix]]
|-
! 10
| [[Franciskāņu ordenis]]
|-
! 10
| [[Karotīns]]
|-
! 10
| [[Karps Klētnieks]]
|-
! 10
| [[2004. gada Japānas Grand Prix]]
|-
! 10
| [[2004. gada Itālijas Grand Prix]]
|-
! 10
| [[2004. gada Francijas Grand Prix]]
|-
! 10
| [[2003. gada Francijas Grand Prix]]
|-
! 10
| [[Karačajieši]]
|-
! 10
| [[Hierarhija]]
|-
! 10
| [[Galda spēle]]
|-
! 10
| [[Kavendiša laboratorija]]
|-
! 10
| [[Turpinājuma karš]]
|-
! 10
| [[Rīgas 50. vidusskola]]
|-
! 10
| [[Rīgas &quot;Juniors&quot;]]
|-
! 10
| [[Aktīvists]]
|-
! 10
| [[2004. gada Kanādas Grand Prix]]
|-
! 10
| [[Reģionu alianse]]
|-
! 9
| [[Varšavas hercogiste]]
|-
! 9
| [[Sapindu rinda]]
|-
! 9
| [[Kutaisi]]
|-
! 9
| [[Coupe de la Ligue]]
|-
! 9
| [[Ciparu lejupielāde]]
|-
! 9
| [[Cietoksnis]]
|-
! 9
| [[Vestminstera]]
|-
! 9
| [[Deju pops]]
|-
! 9
| [[Demokrātiskā Centra partija]]
|-
! 9
| [[Vecāki]]
|-
! 9
| [[Dekadence]]
|-
! 9
| [[Deportācija]]
|-
! 9
| [[IBF]]
|-
! 9
| [[Tīklene]]
|-
! 9
| [[Kokapstrāde]]
|-
! 9
| [[Sony BMG]]
|-
! 9
| [[Kartridžs]]
|-
! 9
| [[Galileo (navigācijas sistēma)]]
|-
! 9
| [[Gatis Šmits]]
|-
! 9
| [[Leksingtona]]
|-
! 9
| [[Garastāvoklis]]
|-
! 9
| [[Formula Nippon]]
|-
! 9
| [[Sony Computer Entertainment]]
|-
! 9
| [[Upsalas Universitāte]]
|-
! 9
| [[Mstislavs Vladimirovičs]]
|-
! 9
| [[Filantrops]]
|-
! 9
| [[Flāmi]]
|-
! 9
| [[Scenārijs]]
|-
! 9
| [[Sv. Vita katedrāle]]
|-
! 9
| [[Erotika]]
|-
! 9
| [[Eslingene]]
|-
! 9
| [[Solna]]
|-
! 9
| [[Kanādas kausa izcīņa hokejā]]
|-
! 9
| [[Ultrasonogrāfija]]
|-
! 9
| [[Iesals]]
|-
! 9
| [[Igaunijas bruņniecība]]
|-
! 9
| [[Mecenāts]]
|-
! 9
| [[Neapoles karaliste]]
|-
! 9
| [[Higiēna]]
|-
! 9
| [[Horvātijas karalis]]
|-
! 9
| [[Hugenoti]]
|-
! 9
| [[Sižets]]
|-
! 9
| [[Kontradmirālis]]
|-
! 9
| [[Sēklotne]]
|-
! 9
| [[Solfedžo]]
|-
! 9
| [[Lielauce]]
|-
! 9
| [[Savojas dinastija]]
|-
! 9
| [[Stīga]]
|-
! 9
| [[Luijs Šmits]]
|-
! 9
| [[Nate Dogg]]
|-
! 9
| [[Nakteņu rinda]]
|-
! 9
| [[Dienvidāfrikas GP]]
|-
! 9
| [[Operācija]]
|-
! 9
| [[Australian Recording Industry Association]]
|-
! 9
| [[2001. gada Vācijas Grand Prix]]
|-
! 9
| [[Vācijas Komunistiskā partija]]
|-
! 9
| [[2008. gada NBA drafts]]
|-
! 9
| [[2002. gada ASV Grand Prix]]
|-
! 9
| [[2001. gada Ungārijas Grand Prix]]
|-
! 9
| [[Padziļināto studiju institūts]]
|-
! 9
| [[Atmateņu rinda]]
|-
! 9
| [[Ārpādu dinastija]]
|-
! 9
| [[2001. gada Spānijas Grand Prix]]
|-
! 9
| [[Atpūta]]
|-
! 9
| [[2002. gada Austrijas Grand Prix]]
|-
! 9
| [[2002. gada Austrālijas Grand Prix]]
|-
! 9
| [[Ordinācija]]
|-
! 9
| [[Ītona]]
|-
! 9
| [[2002. gada Eiropas Grand Prix]]
|-
! 9
| [[2002. gada Vācijas Grand Prix]]
|-
! 9
| [[Boļeslavs Ružs]]
|-
! 9
| [[2002. gada Brazīlijas Grand Prix]]
|-
! 9
| [[Virsleitnants]]
|-
! 9
| [[Oslo Universitāte]]
|-
! 9
| [[Viršu rinda]]
|-
! 9
| [[2002. gada Beļģijas Grand Prix]]
|-
! 9
| [[Publicists]]
|-
! 9
| [[2001. gada Sanmarīno Grand Prix]]
|-
! 9
| [[Parīzes konservatorija]]
|-
! 9
| [[2001. gada Austrālijas Grand Prix]]
|-
! 9
| [[2001. gada Beļģijas Grand Prix]]
|-
! 9
| [[2001. gada Japānas Grand Prix]]
|-
! 9
| [[3000 m]]
|-
! 9
| [[2001. gada ASV Grand Prix]]
|-
! 9
| [[Pirotehnika]]
|-
! 9
| [[Rīgas Centrālcietums]]
|-
! 9
| [[2001. gada Eiropas Grand Prix]]
|-
! 9
| [[2001. gada Itālijas Grand Prix]]
|-
! 9
| [[2001. gada Brazīlijas Grand Prix]]
|-
! 9
| [[A1 Grand Prix]]
|-
! 9
| [[2001. gada Kanādas Grand Prix]]
|-
! 9
| [[2001. gada Lielbritānijas Grand Prix]]
|-
! 9
| [[2002. gada Kanādas Grand Prix]]
|-
! 9
| [[2001. gada Monako Grand Prix]]
|-
! 9
| [[2008 Vuelta a España]]
|-
! 9
| [[2008 Giro d'Italia]]
|-
! 9
| [[Romiešu karalis]]
|-
! 9
| [[Roc-A-Fella Records]]
|-
! 9
| [[Pasaules čempionāts kalnu slēpošanā]]
|-
! 9
| [[2001. gada Malaizijas Grand Prix]]
|-
! 9
| [[2000. gada NBA drafts]]
|-
! 9
| [[2011 Vuelta a España]]
|-
! 9
| [[2001. gada Francijas Grand Prix]]
|-
! 9
| [[2002. gada Francijas Grand Prix]]
|-
! 9
| [[Bakalaurs (grāds)]]
|-
! 9
| [[2002. gada Sanmarīno Grand Prix]]
|-
! 9
| [[Action]]
|-
! 9
| [[Saindēšanās]]
|-
! 9
| [[2002. gada Spānijas Grand Prix]]
|-
! 9
| [[2002. gada Itālijas Grand Prix]]
|-
! 9
| [[2002. gada Japānas Grand Prix]]
|-
! 9
| [[2002. gada Monako Grand Prix]]
|-
! 9
| [[2002. gada Malaizijas Grand Prix]]
|-
! 9
| [[Centrālcietums]]
|-
! 9
| [[Ūdeņraža māzers]]
|-
! 9
| [[2002. gada Lielbritānijas Grand Prix]]
|-
! 9
| [[Šveicieši]]
|-
! 9
| [[Capcom]]
|-
! 9
| [[2002. gada Ungārijas Grand Prix]]
|-
! 9
| [[Olga Krūmiņa]]
|-
! 8
| [[Feldmaršals]]
|-
! 8
| [[Vigi]]
|-
! 8
| [[Mstislavs Vladimirovičs Lielais]]
|-
! 8
| [[Indy Racing League]]
|-
! 8
| [[Industrializācija]]
|-
! 8
| [[United Artists]]
|-
! 8
| [[Victoria's Secret]]
|-
! 8
| [[Pētera un Pāvila katedrāle]]
|-
! 8
| [[2003. gada Austrijas Grand Prix]]
|-
! 8
| [[Juris Lisners]]
|-
! 8
| [[Cista]]
|-
! 8
| [[Kvantu elektrodinamika]]
|-
! 8
| [[Stīgu instrumenti]]
|-
! 8
| [[Apakšģints]]
|-
! 8
| [[Stipendija]]
|-
! 8
| [[Stils]]
|-
! 8
| [[Entertainment Software Rating Board]]
|-
! 8
| [[2001. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā]]
|-
! 8
| [[Kārlis VI Hābsburgs]]
|-
! 8
| [[Toskānas lielhercogiste]]
|-
! 8
| [[Pasaules čempionāts daiļslidošanā]]
|-
! 8
| [[Literatūra un Māksla]]
|-
! 8
| [[Livonijas vēsture]]
|-
! 8
| [[Sojuz-STB/Fregat-MT]]
|-
! 8
| [[2011. gada Vuelta a España]]
|-
! 8
| [[Kvinta]]
|-
! 8
| [[Andrejs Ēķis]]
|-
! 8
| [[Monolīts kodols]]
|-
! 8
| [[Nogurums]]
|-
! 8
| [[Alfrēds Sausne]]
|-
! 8
| [[Ceremonija]]
|-
! 8
| [[Miza]]
|-
! 8
| [[The Hollywood Reporter]]
|-
! 8
| [[Brandenburgas kūrfirsts]]
|-
! 8
| [[Tronis]]
|-
! 8
| [[Institūts]]
|-
! 8
| [[GameCube]]
|-
! 8
| [[Challenger (kosmoplāns)]]
|-
! 8
| [[Freiburgas Universitāte]]
|-
! 8
| [[Želatīns]]
|-
! 8
| [[Dekrēts]]
|-
! 8
| [[UK Singles Chart]]
|-
! 8
| [[Formula BMW]]
|-
! 8
| [[WBA]]
|-
! 8
| [[Ķīmijterapija]]
|-
! 8
| [[Anda Zaice]]
|-
! 8
| [[Celibāts]]
|-
! 8
| [[Ingrīda Jurševica]]
|-
! 8
| [[2001. gada Austrijas Grand Prix]]
|-
! 8
| [[Nobela prēmija medicīnā vai fizioloģijā]]
|-
! 8
| [[Francijas F3]]
|-
! 8
| [[WBC]]
|-
! 8
| [[Tromboze]]
|-
! 8
| [[Uzturvielas]]
|-
! 8
| [[Sinsinati &quot;Mighty Ducks&quot;]]
|-
! 8
| [[Ģenerālgubernatūra]]
|-
! 8
| [[Ārstniecības augs]]
|-
! 8
| [[Process]]
|-
! 8
| [[Naturalizācija]]
|-
! 8
| [[Death Row]]
|-
! 8
| [[Ridarsholmas baznīca]]
|-
! 8
| [[Future plc]]
|-
! 8
| [[Intoksikācija]]
|-
! 8
| [[Kas jauns?]]
|-
! 8
| [[Katalonijas futbola izlase]]
|-
! 8
| [[Satversmes aizsardzības birojs]]
|-
! 8
| [[Bakalaura grāds]]
|-
! 8
| [[Leidenes Universitāte]]
|-
! 8
| [[Death Row Records]]
|-
! 8
| [[Čubu]]
|-
! 8
| [[Activision]]
|-
! 8
| [[Kopleja medaļa]]
|-
! 8
| [[Zvaigzne ABC]]
|-
! 8
| [[Virtemberga]]
|-
! 8
| [[Velta Straume]]
|-
! 8
| [[Legendary Pictures]]
|-
! 8
| [[Dreamcast]]
|-
! 8
| [[1998. gada NBA drafts]]
|-
! 8
| [[Kūrija]]
|-
! 8
| [[Vara]]
|-
! 8
| [[Domīnija]]
|-
! 8
| [[Aškenazi]]
|-
! 8
| [[EDGE]]
|-
! 8
| [[Krampji]]
|-
! 8
| [[Pēteris Cepurnieks]]
|-
! 8
| [[Marieši]]
|-
! 8
| [[Henks Azarija]]
|-
! 8
| [[Dievkalpojums]]
|-
! 8
| [[LPSR Valsts prēmija]]
|-
! 8
| [[OMX]]
|-
! 8
| [[Bērnu literatūra]]
|-
! 8
| [[Skatuve]]
|-
! 8
| [[Sanktpēterburgas konservatorija]]
|-
! 8
| [[Meksikāņi]]
|-
! 8
| [[Rehabilitācija]]
|-
! 8
| [[VGA]]
|-
! 8
| [[2008. gada NBA finālsērija]]
|-
! 8
| [[Korejieši]]
|-
! 8
| [[Edo periods]]
|-
! 8
| [[Minesotas Universitāte]]
|-
! 8
| [[Princese Sibilla]]
|-
! 8
| [[Padujas Universitāte]]
|-
! 8
| [[Riteņbraukšanas sprinteris]]
|-
! 8
| [[Datortomogrāfija]]
|-
! 8
| [[Korporācija]]
|-
! 8
| [[Vidusaugšvācu valoda]]
|-
! 8
| [[Austrijas Anna]]
|-
! 8
| [[Latvijas Kinematogrāfistu savienība]]
|-
! 8
| [[Egons Līvs]]
|-
! 7
| [[Interjers]]
|-
! 7
| [[Termins]]
|-
! 7
| [[How Do U Want It]]
|-
! 7
| [[Horvātijas SR]]
|-
! 7
| [[Ierēdnis]]
|-
! 7
| [[Impīčments]]
|-
! 7
| [[Sky Sports]]
|-
! 7
| [[Inaugurācija]]
|-
! 7
| [[Instrumentālā mūzika]]
|-
! 7
| [[Kantripops]]
|-
! 7
| [[Latvijas Teātra darbinieku savienība]]
|-
! 7
| [[Svjatoslavs Jaroslavičs]]
|-
! 7
| [[Sulfīdi]]
|-
! 7
| [[Pākšaugu rinda]]
|-
! 7
| [[Ķīles Universitāte]]
|-
! 7
| [[1997. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā]]
|-
! 7
| [[Kaļiņingradas &quot;Baltika&quot;]]
|-
! 7
| [[Čehijas valdnieku uzskaitījums]]
|-
! 7
| [[Praporščiks]]
|-
! 7
| [[Portugāles karaliste]]
|-
! 7
| [[Svētā Jura ordenis]]
|-
! 7
| [[Preston North End F.C.]]
|-
! 7
| [[Kaspars Pūce]]
|-
! 7
| [[Prezbiterisms]]
|-
! 7
| [[Strutas]]
|-
! 7
| [[Sporta spēle]]
|-
! 7
| [[Stock Car Brasil]]
|-
! 7
| [[Radzene]]
|-
! 7
| [[Kritika]]
|-
! 7
| [[Krustziežu rinda]]
|-
! 7
| [[Stallis]]
|-
! 7
| [[Ku josla]]
|-
! 7
| [[Spāņu Nīderlande]]
|-
! 7
| [[Šaijeni]]
|-
! 7
| [[Pļeseckas kosmodroms]]
|-
! 7
| [[Ķīmiskie ieroči]]
|-
! 7
| [[Ļubļanas &quot;Olimpija&quot;]]
|-
! 7
| [[QWERTY]]
|-
! 7
| [[Koru mūzika]]
|-
! 7
| [[Recepšu zāles]]
|-
! 7
| [[Kapucīņu kapenes]]
|-
! 7
| [[Kapenes]]
|-
! 7
| [[Jaroslavļas &quot;Šiņņik&quot;]]
|-
! 7
| [[Sods]]
|-
! 7
| [[Londonas Ekonomikas skola]]
|-
! 7
| [[Tablete]]
|-
! 7
| [[2000. gada Vācijas Grand Prix]]
|-
! 7
| [[Juris Bartkevičs]]
|-
! 7
| [[Jagaiļa Universitāte]]
|-
! 7
| [[Izjaslavs Mstislavičs]]
|-
! 7
| [[Island Def Jam Music Group]]
|-
! 7
| [[Teen Choice Award]]
|-
! 7
| [[Tautas mūzika]]
|-
! 7
| [[Itālijas karalis]]
|-
! 7
| [[Izdevniecība Avots]]
|-
! 7
| [[So Many Tears]]
|-
! 7
| [[2000. gada Ungārijas Grand Prix]]
|-
! 7
| [[2000. gada Malaizijas Grand Prix]]
|-
! 7
| [[Politiskā filozofija]]
|-
! 7
| [[20. jūlija sazvērestība]]
|-
! 7
| [[Kantrīpops]]
|-
! 7
| [[PolyGram]]
|-
! 7
| [[Kanādas kosmiskā aģentūra]]
|-
! 7
| [[Popkultūra]]
|-
! 7
| [[2000. gada ASV Grand Prix]]
|-
! 7
| [[2000. gada Beļģijas Grand Prix]]
|-
! 7
| [[Jānis Matulis]]
|-
! 7
| [[2000. gada Kanādas Grand Prix]]
|-
! 7
| [[2000. gada Japānas Grand Prix]]
|-
! 7
| [[2000. gada Itālijas Grand Prix]]
|-
! 7
| [[2000. gada Francijas Grand Prix]]
|-
! 7
| [[Ipatjeva nams]]
|-
! 7
| [[Getingenes Universitāte]]
|-
! 7
| [[Dejotājs]]
|-
! 7
| [[Saseksa]]
|-
! 7
| [[British Phonographic Industry]]
|-
! 7
| [[E vitamīns]]
|-
! 7
| [[Andrē Derēns]]
|-
! 7
| [[Anglijas karalis]]
|-
! 7
| [[Anžū]]
|-
! 7
| [[British Aerospace]]
|-
! 7
| [[Antons Rubinšteins]]
|-
! 7
| [[Angļu literatūra]]
|-
! 7
| [[Pauls Dambis]]
|-
! 7
| [[Pauni]]
|-
! 7
| [[Alfons Kalpaks]]
|-
! 7
| [[BBC News Online]]
|-
! 7
| [[Valdis Rēvalds]]
|-
! 7
| [[Kultūraugs]]
|-
! 7
| [[Venta Vecumniece]]
|-
! 7
| [[Bronhi]]
|-
! 7
| [[ETH Cīrihe]]
|-
! 7
| [[Ubisoft]]
|-
! 7
| [[Francijas Zinātņu akadēmija]]
|-
! 7
| [[Altona]]
|-
! 7
| [[Fakts]]
|-
! 7
| [[Brigādes ģenerālis]]
|-
! 7
| [[Artūrs Kalējs]]
|-
! 7
| [[Deģeneratīvā māksla]]
|-
! 7
| [[Endokrinoloģija]]
|-
! 7
| [[Urinēšana]]
|-
! 7
| [[Hipertensija]]
|-
! 7
| [[Parīzes observatorija]]
|-
! 7
| [[Dienvidvjetnama]]
|-
! 7
| [[Vilhelms Vunts]]
|-
! 7
| [[Rūtu dzimta]]
|-
! 7
| [[Ekskomunikācija]]
|-
! 7
| [[Arikari]]
|-
! 7
| [[VH1]]
|-
! 7
| [[Apsaroki]]
|-
! 7
| [[FA Premier League 2006-07]]
|-
! 7
| [[Multiinstrumentālists]]
|-
! 7
| [[Anžū dinastija]]
|-
! 7
| [[Sefardi]]
|-
! 7
| [[Vsevolods Mstislavičs]]
|-
! 7
| [[Pasaules mūzika]]
|-
! 7
| [[Detmolda]]
|-
! 7
| [[Bragansas dinastija]]
|-
! 7
| [[Aleksandrs Ostrovskis]]
|-
! 7
| [[Walt Disney Records]]
|-
! 7
| [[HK G3]]
|-
! 7
| [[Dogma]]
|-
! 7
| [[California Love]]
|-
! 7
| [[Otrā Francijas impērija]]
|-
! 7
| [[The WB Television Network]]
|-
! 7
| [[Meksikas revolūcija]]
|-
! 7
| [[Wii optiskais disks]]
|-
! 7
| [[Cyclingnews.com]]
|-
! 7
| [[Diversifikācija]]
|-
! 7
| [[Dzeltenā prese]]
|-
! 7
| [[Beku rinda]]
|-
! 7
| [[Berlīnes Tehniskā universitāte]]
|-
! 7
| [[Herberts Zommers]]
|-
! 7
| [[Hetmanis]]
|-
! 7
| [[Northemptona]]
|-
! 7
| [[Heyday Films]]
|-
! 7
| [[Matemātiskā fizika]]
|-
! 7
| [[Chang Zheng 3C]]
|-
! 7
| [[Harija Potera pasaule]]
|-
! 7
| [[Nitrāti]]
|-
! 7
| [[Ciešanas]]
|-
! 7
| [[Chevrolet]]
|-
! 7
| [[Nieze]]
|-
! 7
| [[Zigurds Mežavilks]]
|-
! 7
| [[GameSpot]]
|-
! 7
| [[Vestpointa]]
|-
! 7
| [[Milicija]]
|-
! 7
| [[Bērnība]]
|-
! 7
| [[PSRS Augstākā padome]]
|-
! 7
| [[Big Machine Records]]
|-
! 7
| [[People (magazine)]]
|-
! 7
| [[Sergejs Djagiļevs]]
|-
! 7
| [[Airbus A320]]
|-
! 7
| [[Persona]]
|-
! 7
| [[Metropolīts]]
|-
! 7
| [[Gars]]
|-
! 7
| [[2 of Amerikaz Most Wanted]]
|-
! 7
| [[Microsoft Game Studios]]
|-
! 7
| [[Bernadotu dinastija]]
|-
! 7
| [[Variety]]
|-
! 7
| [[Dzimtene]]
|-
! 7
| [[Giro dell'Emilia]]
|-
! 7
| [[3G]]
|-
! 7
| [[Ginvils (Jurijs)]]
|-
! 6
| [[Need for Speed (sērija)]]
|-
! 6
| [[Latvijas Kultūras fonds]]
|-
! 6
| [[STS-95]]
|-
! 6
| [[Punktu klasifikācija Vuelta a España]]
|-
! 6
| [[Sadzīves elektronika]]
|-
! 6
| [[Sparģeļu rinda]]
|-
! 6
| [[RC Strasbourg]]
|-
! 6
| [[Nāves nometne]]
|-
! 6
| [[Raja Gosnells]]
|-
! 6
| [[Kārlis Pamše]]
|-
! 6
| [[Nīderlandes GP]]
|-
! 6
| [[Newell's Old Boys]]
|-
! 6
| [[Rasma Garne]]
|-
! 6
| [[Saksijas kūrfirste]]
|-
! 6
| [[Kuņģa vēzis]]
|-
! 6
| [[Kuņģa čūla]]
|-
! 6
| [[Saksijas kūrfirstiste]]
|-
! 6
| [[Stade Rennais F.C.]]
|-
! 6
| [[Real Valladolid]]
|-
! 6
| [[Olga Lejaskalne]]
|-
! 6
| [[Labās rokas]]
|-
! 6
| [[Neogotika]]
|-
! 6
| [[Nekroze]]
|-
! 6
| [[Pēterburgas kara medicīnas akadēmija]]
|-
! 6
| [[Organiskā sintēze]]
|-
! 6
| [[Opus]]
|-
! 6
| [[Optiskais disks]]
|-
! 6
| [[New Line Cinema]]
|-
! 6
| [[Kārlis Zušmanis]]
|-
! 6
| [[Opozīcija]]
|-
! 6
| [[Repsol Honda]]
|-
! 6
| [[Organiskās skābes]]
|-
! 6
| [[Mākslas vēsture]]
|-
! 6
| [[Pienskābes baktērijas]]
|-
! 6
| [[Slavenā revolūcija]]
|-
! 6
| [[Lūcija Baumane]]
|-
! 6
| [[Romualds Grīnblats]]
|-
! 6
| [[Meņševiki]]
|-
! 6
| [[Serie A 2002-03]]
|-
! 6
| [[Runāšana]]
|-
! 6
| [[Serie A 1999-00]]
|-
! 6
| [[Mohāčas kauja]]
|-
! 6
| [[Sojuz-2.1b/Fregat]]
|-
! 6
| [[Pašapziņa]]
|-
! 6
| [[Senkrievu valoda]]
|-
! 6
| [[Smadzeņu audzējs]]
|-
! 6
| [[Penthouse]]
|-
! 6
| [[Pjērs Žozefs Prudons]]
|-
! 6
| [[Skleroze]]
|-
! 6
| [[Podporučiks]]
|-
! 6
| [[Severija]]
|-
! 6
| [[Mauzolejs]]
|-
! 6
| [[Romantika]]
|-
! 6
| [[Sitamie instrumenti]]
|-
! 6
| [[Matiāss Hābsburgs]]
|-
! 6
| [[Plūmes]]
|-
! 6
| [[Pleirīts]]
|-
! 6
| [[Madrides Masters]]
|-
! 6
| [[Metastāze]]
|-
! 6
| [[Novgorodas guberņa]]
|-
! 6
| [[Polifonija]]
|-
! 6
| [[Romas kūrija]]
|-
! 6
| [[Sengrieķu filozofija]]
|-
! 6
| [[Londonas Universitātes koledža]]
|-
! 6
| [[Mēklenburga-Šverīne]]
|-
! 6
| [[NEC]]
|-
! 6
| [[Roberts Bunzens]]
|-
! 6
| [[SKS 12. Krievijas viesekspedīcija]]
|-
! 6
| [[Leo Štrauss]]
|-
! 6
| [[Portiks]]
|-
! 6
| [[PSRS Zinātņu akadēmija]]
|-
! 6
| [[SKS 44. ekspedīcija]]
|-
! 6
| [[Leipcigas Universitāte]]
|-
! 6
| [[Leidenes Universitāte]]
|-
! 6
| [[Nature]]
|-
! 6
| [[Leipcigas kauja]]
|-
! 6
| [[Oušena ducis]]
|-
! 6
| [[Solidaritāte (arodbiedrība)]]
|-
! 6
| [[Pamatskola]]
|-
! 6
| [[Sekss un lielpilsēta]]
|-
! 6
| [[Mušmiru dzimta]]
|-
! 6
| [[Loma]]
|-
! 6
| [[Sekulārisms]]
|-
! 6
| [[Sempleris]]
|-
! 6
| [[Monotonija]]
|-
! 6
| [[Pasaules salonautomobiļu čempionāts]]
|-
! 6
| [[Liezēre]]
|-
! 6
| [[Scenogrāfs]]
|-
! 6
| [[Portartūra]]
|-
! 6
| [[Rīgas estrādes orķestris]]
|-
! 6
| [[Liepājas 1. vidusskola]]
|-
! 6
| [[Lietuvas pilskalni]]
|-
! 6
| [[Programmatūras ietvars]]
|-
! 6
| [[Universal Republic]]
|-
! 6
| [[Bukovina]]
|-
! 6
| [[Bulla]]
|-
! 6
| [[Buboņu mēris]]
|-
! 6
| [[Brīvais tirgus]]
|-
! 6
| [[Bosnieši]]
|-
! 6
| [[Bromlija]]
|-
! 6
| [[Bungu mašīna]]
|-
! 6
| [[Burboni]]
|-
! 6
| [[Viceadmirālis]]
|-
! 6
| [[Chang Zheng 3A]]
|-
! 6
| [[CSTN]]
|-
! 6
| [[CD Tenerife]]
|-
! 6
| [[CBA]]
|-
! 6
| [[CBS Interactive]]
|-
! 6
| [[Vindzora]]
|-
! 6
| [[Boriss II Vseslavičs]]
|-
! 6
| [[Austrumu frontes medaļa]]
|-
! 6
| [[Volfa prēmija]]
|-
! 6
| [[Attīstība]]
|-
! 6
| [[Atco Records]]
|-
! 6
| [[Asiniboini]]
|-
! 6
| [[Aspirantūra]]
|-
! 6
| [[Vodeviļa]]
|-
! 6
| [[Vitālijs Urbanovičs]]
|-
! 6
| [[Bengāļi]]
|-
! 6
| [[Bloomberg L.P.]]
|-
! 6
| [[Baznīcas doktors]]
|-
! 6
| [[Bauda]]
|-
! 6
| [[Basketbols 1992. gada Olimpiskajās spēlēs]]
|-
! 6
| [[Cherrytree Records]]
|-
! 6
| [[Cietvielu fizika]]
|-
! 6
| [[Embolija]]
|-
! 6
| [[Uzturvērtība]]
|-
! 6
| [[Ekspansija]]
|-
! 6
| [[Eklektika]]
|-
! 6
| [[VHS]]
|-
! 6
| [[Edvardsa Gaisa spēku bāze]]
|-
! 6
| [[Erceņģeļa katedrāle]]
|-
! 6
| [[Euronext]]
|-
! 6
| [[Filantropija]]
|-
! 6
| [[Uldis Pauzers]]
|-
! 6
| [[Unitārisms]]
|-
! 6
| [[Universal Motown]]
|-
! 6
| [[Eurosport]]
|-
! 6
| [[Unreal Engine 3]]
|-
! 6
| [[EA Canada]]
|-
! 6
| [[Džons Eklss]]
|-
! 6
| [[Standarts]]
|-
! 6
| [[Vecsaule]]
|-
! 6
| [[Daniels Romanovičs]]
|-
! 6
| [[Dabiskās tiesības]]
|-
! 6
| [[Veterinārārsts]]
|-
! 6
| [[Dabas vēsture]]
|-
! 6
| [[Derby County F.C.]]
|-
! 6
| [[Varšavas sacelšanās]]
|-
! 6
| [[Dziesmu autore]]
|-
! 6
| [[Valodas filozofija]]
|-
! 6
| [[Duets]]
|-
! 6
| [[Valters Krauze]]
|-
! 6
| [[Varis Vētra]]
|-
! 6
| [[Arnolds Stubavs]]
|-
! 6
| [[Arnolds Milbrets]]
|-
! 6
| [[1999. gada Francijas Grand Prix]]
|-
! 6
| [[1999. gada Itālijas Grand Prix]]
|-
! 6
| [[1999. gada Eiropas Grand Prix]]
|-
! 6
| [[1999. gada Brazīlijas Grand Prix]]
|-
! 6
| [[1999. gada Austrālijas Grand Prix]]
|-
! 6
| [[1999. gada Beļģijas Grand Prix]]
|-
! 6
| [[1999. gada Japānas Grand Prix]]
|-
! 6
| [[1999. gada Kanādas Grand Prix]]
|-
! 6
| [[1999. gada Spānijas Grand Prix]]
|-
! 6
| [[1999. gada Ungārijas Grand Prix]]
|-
! 6
| [[1999. gada Sanmarīno Grand Prix]]
|-
! 6
| [[1999. gada Monako Grand Prix]]
|-
! 6
| [[1999. gada Lielbritānijas Grand Prix]]
|-
! 6
| [[1999. gada Malaizijas Grand Prix]]
|-
! 6
| [[Ārstēšana]]
|-
! 6
| [[Čemurziežu rinda]]
|-
! 6
| [[Ņujorkas Pilsētas universitāte]]
|-
! 6
| [[1995. gada NBA drafts]]
|-
! 6
| [[1989. gada NBA Visu zvaigžņu spēle]]
|-
! 6
| [[Šlēzviga]]
|-
! 6
| [[Štābs]]
|-
! 6
| [[Šons Levijs]]
|-
! 6
| [[1995 Vuelta a España]]
|-
! 6
| [[Ķīnas Nacionālā kosmosa administrācija]]
|-
! 6
| [[Ģenerālštābs]]
|-
! 6
| [[Čeroki]]
|-
! 6
| [[1997. gada NBA Visu zvaigžņu spēle]]
|-
! 6
| [[Ķekars]]
|-
! 6
| [[Ķirbju rinda]]
|-
! 6
| [[1999. gada Vācijas Grand Prix]]
|-
! 6
| [[Ārpolitika]]
|-
! 6
| [[Algotnis]]
|-
! 6
| [[Allmänna Svenska Elektriska Aktiebolaget]]
|-
! 6
| [[Aleksejs Nikolajevičs]]
|-
! 6
| [[Windows Update]]
|-
! 6
| [[Adjunkts]]
|-
! 6
| [[Alans Hodžkins]]
|-
! 6
| [[Amaru]]
|-
! 6
| [[American Airlines]]
|-
! 6
| [[Vīnes konservatorija]]
|-
! 6
| [[Armands Reinfelds]]
|-
! 6
| [[Apsolītā zeme]]
|-
! 6
| [[Vītauta Dižā universitāte]]
|-
! 6
| [[Anamnēze]]
|-
! 6
| [[Ananji]]
|-
! 6
| [[Zars]]
|-
! 6
| [[A capella]]
|-
! 6
| [[2004 Vuelta a España]]
|-
! 6
| [[2007. gada NBA finālsērija]]
|-
! 6
| [[Zviedrijas 1. divīzija hokejā]]
|-
! 6
| [[2003. gada NBA Visu zvaigžņu spēle]]
|-
! 6
| [[2000. gada Austrijas Grand Prix]]
|-
! 6
| [[Āraiši]]
|-
! 6
| [[2007 Vuelta a España]]
|-
! 6
| [[Zinātne (izdevniecība)]]
|-
! 6
| [[AGS]]
|-
! 6
| [[AL KO]]
|-
! 6
| [[7,62 x 51 mm]]
|-
! 6
| [[60 m]]
|-
! 6
| [[2010 Vuelta a España]]
|-
! 6
| [[Finanšu un kapitāla tirgus komisija]]
|-
! 6
| [[Darba Sarkanā Karoga ordenis]]
|-
! 6
| [[Hospitālis]]
|-
! 6
| [[The CW Television Network]]
|-
! 6
| [[Kompleksā analīze]]
|-
! 6
| [[Stīgu kvartets]]
|-
! 6
| [[Subaru (WRC komanda)]]
|-
! 6
| [[Kalversitija]]
|-
! 6
| [[Hugo balva]]
|-
! 6
| [[Kapliča]]
|-
! 6
| [[Konkurss]]
|-
! 6
| [[Ivars Ošiņš]]
|-
! 6
| [[Ukrainas prezidenti]]
|-
! 6
| [[Izjaslavs Jaroslavičs]]
|-
! 6
| [[Hard Rock Hallelujah]]
|-
! 6
| [[HarperCollins]]
|-
! 6
| [[Konveijers]]
|-
! 6
| [[Konstance]]
|-
! 6
| [[The Observer]]
|-
! 6
| [[Kontrabanda]]
|-
! 6
| [[Hīdatsi]]
|-
! 6
| [[Svētās Annas ordenis]]
|-
! 6
| [[Ilustrācija]]
|-
! 6
| [[Teen pop]]
|-
! 6
| [[Ints Burāns]]
|-
! 6
| [[Imants Krenbergs]]
|-
! 6
| [[Ingmārs Jurisons]]
|-
! 6
| [[Inkubācijas periods]]
|-
! 6
| [[Kembridžas apustuļi]]
|-
! 6
| [[Katedra]]
|-
! 6
| [[Irbulis]]
|-
! 6
| [[Igors Jakovļevs]]
|-
! 6
| [[Teozofija]]
|-
! 6
| [[Kislovodska]]
|-
! 6
| [[IGN]]
|-
! 6
| [[Kaprālis]]
|-
! 6
| [[Surrey Satellite Technology]]
|-
! 6
| [[Kardinālu kolēģija]]
|-
! 6
| [[Igaunijas pilskalni]]
|-
! 6
| [[Kantrī pops]]
|-
! 6
| [[Sāga]]
|-
! 6
| [[Jānis Liepa]]
|-
! 6
| [[Jēkabpils Vēstures muzejs]]
|-
! 6
| [[Galli]]
|-
! 6
| [[Trešās personas šaujamspēle]]
|-
! 6
| [[Starptautiska organizācija]]
|-
! 6
| [[1. Baltijas fronte]]
|-
! 6
| [[Glāzgovas Universitāte]]
|-
! 6
| [[Haralds Topsis]]
|-
! 6
| [[Kritiķis]]
|-
! 6
| [[Krāsns]]
|-
! 6
| [[Francijas premjerministrs]]
|-
! 6
| [[Star Alliance]]
|-
! 6
| [[Kujāvija]]
|-
! 6
| [[Tēls (māksla)]]
|-
! 6
| [[Sūkalas]]
|-
! 6
| [[Krāteris]]
|-
! 6
| [[Frīdlandes kauja]]
|-
! 6
| [[Gospeļmūzika]]
|-
! 6
| [[Krievijas kauss futbolā]]
|-
! 6
| [[Getingene]]
|-
! 6
| [[Jaunauce]]
|-
! 6
| [[Krievijas Zinātņu akadēmija]]
|-
! 6
| [[Kanoniķis]]
|-
! 6
| [[Taktika]]
|-
! 6
| [[Jihlavas &quot;Dukla&quot;]]
|-
! 6
| [[Jaroslavs II Vsevolodovičs]]
|-
! 6
| [[Touchstone Pictures]]
|-
! 6
| [[Gunta Virkava]]
|-
! 6
| [[Krievijas Gaisa spēki]]
|-
! 6
| [[THQ]]
|-
! 5
| [[Zelta leģenda]]
|-
! 5
| [[Zorro maska]]
|-
! 5
| [[Svētki]]
|-
! 5
| [[Zlēkas]]
|-
! 5
| [[Rutku Tēvs]]
|-
! 5
| [[Runa]]
|-
! 5
| [[Sāmsalas bruņniecība]]
|-
! 5
| [[Somijas rallijs]]
|-
! 5
| [[Xbox Live]]
|-
! 5
| [[XL Recordings]]
|-
! 5
| [[Rozenheima]]
|-
! 5
| [[Ziemeļvjetnama]]
|-
! 5
| [[Wired (magazine)]]
|-
! 5
| [[Roberts Mustaps]]
|-
! 5
| [[Ērģeļmūzika]]
|-
! 5
| [[Ēšana]]
|-
! 5
| [[Ģenerālgubernators]]
|-
! 5
| [[Rekonstrukcija]]
|-
! 5
| [[Ēriks Strauss]]
|-
! 5
| [[Strazdumuiža]]
|-
! 5
| [[Čestera]]
|-
! 5
| [[Četru imperatoru gads]]
|-
! 5
| [[Ģenerālštati]]
|-
! 5
| [[Ītonas koledža]]
|-
! 5
| [[Ņūtona]]
|-
! 5
| [[Šampaņa]]
|-
! 5
| [[Stadhaulders]]
|-
! 5
| [[Staraja Rusa]]
|-
! 5
| [[Ņūmārketa]]
|-
! 5
| [[Starpkontinentālais kauss (futbols)]]
|-
! 5
| [[Ļubarts]]
|-
! 5
| [[Spānijas premjerministrs]]
|-
! 5
| [[Čehoslovākijas Komunistiskā partija]]
|-
! 5
| [[Svjatopolks Vladimirovičs]]
|-
! 5
| [[Sviestmaize]]
|-
! 5
| [[Sorbonnas Universitāte]]
|-
! 5
| [[Rockstar London]]
|-
! 5
| [[Rockstar Toronto]]
|-
! 5
| [[Svētais Grāls]]
|-
! 5
| [[Āris Rozentāls]]
|-
! 5
| [[Soļikamska]]
|-
! 5
| [[Sunākste]]
|-
! 5
| [[Rietumbaltu valodas]]
|-
! 5
| [[Struktūra]]
|-
! 5
| [[Čehijas prezidents]]
|-
! 5
| [[Rietumu filozofija]]
|-
! 5
| [[Spazmas]]
|-
! 5
| [[Suns, kas mācēja dziedāt]]
|-
! 5
| [[Sukse]]
|-
! 5
| [[Svētie raksti]]
|-
! 5
| [[Rīgas lietišķās mākslas vidusskola]]
|-
! 5
| [[The Royal Tenenbaums]]
|-
! 5
| [[Vergu tirdzniecība]]
|-
! 5
| [[Sicīlijas karaliste]]
|-
! 5
| [[Velsas rallijs]]
|-
! 5
| [[Serie A 2003-04]]
|-
! 5
| [[Varšavas geto]]
|-
! 5
| [[Thriller (dziesma)]]
|-
! 5
| [[Satiša Dhavana kosmosa centrs]]
|-
! 5
| [[Vestsaidas stāsts]]
|-
! 5
| [[San Francisco Chronicle]]
|-
! 5
| [[Sinestēzija]]
|-
! 5
| [[The New York Times Company]]
|-
! 5
| [[Sirakjūsa]]
|-
! 5
| [[The New Yorker]]
|-
! 5
| [[Veļas mašīna]]
|-
! 5
| [[Vetīnu dinastija]]
|-
! 5
| [[Večella Varslavāne]]
|-
! 5
| [[The Official Charts Company]]
|-
! 5
| [[Tip Top]]
|-
! 5
| [[Vanilīns]]
|-
! 5
| [[Serbijas SR]]
|-
! 5
| [[Turbāns]]
|-
! 5
| [[Urbīno]]
|-
! 5
| [[Reabilitācija]]
|-
! 5
| [[Turīnas Universitāte]]
|-
! 5
| [[Uldis Lieldidžs]]
|-
! 5
| [[Semjons Timošenko]]
|-
! 5
| [[Ugunskurs]]
|-
! 5
| [[Tumšie brieži]]
|-
! 5
| [[Sergejs Mihalkovs]]
|-
! 5
| [[Valsts nodevība]]
|-
! 5
| [[Valstsvīrs]]
|-
! 5
| [[Toshiba]]
|-
! 5
| [[Tour of Belgium]]
|-
! 5
| [[Serie A 2001-02]]
|-
! 5
| [[Tulks]]
|-
! 5
| [[Savonlinna]]
|-
! 5
| [[Serie A 2000-01]]
|-
! 5
| [[Vides aizsardzības klubs]]
|-
! 5
| [[Vidusatlantiskais reģionālais kosmoports]]
|-
! 5
| [[Taustiņi]]
|-
! 5
| [[Vāsu dinastija]]
|-
! 5
| [[Sociālā fobija]]
|-
! 5
| [[SC Bastia]]
|-
! 5
| [[SC Heerenveen]]
|-
! 5
| [[Voldemārs Šoriņš]]
|-
! 5
| [[Vārti]]
|-
! 5
| [[Vāsa (pilsēta)]]
|-
! 5
| [[Tanderbeja]]
|-
! 5
| [[Talantīgais misters Riplijs]]
|-
! 5
| [[T-Pain]]
|-
! 5
| [[W un Z bozoni]]
|-
! 5
| [[Sīrijas federācija]]
|-
! 5
| [[Vīzija]]
|-
! 5
| [[Rīgas Skolotāju institūts]]
|-
! 5
| [[Vāģi]]
|-
! 5
| [[Vīnes pulciņš]]
|-
! 5
| [[Vīri melnā]]
|-
! 5
| [[Telefunken]]
|-
! 5
| [[Vloclavekas &quot;Anwil&quot;]]
|-
! 5
| [[Vija Beinerte]]
|-
! 5
| [[Vilhelms Diltejs]]
|-
! 5
| [[Viljams Berouzs]]
|-
! 5
| [[Vidējā izglītība]]
|-
! 5
| [[Sadzīves tehnika]]
|-
! 5
| [[The Art Newspaper]]
|-
! 5
| [[Situācija]]
|-
! 5
| [[Thank Me Later]]
|-
! 5
| [[Skara]]
|-
! 5
| [[Teofilīns]]
|-
! 5
| [[Skotijas karaliste]]
|-
! 5
| [[Vizma Kvēpa]]
|-
! 5
| [[Vjatiči]]
|-
! 5
| [[Viterbo]]
|-
! 5
| [[Vitelsbahu dinastija]]
|-
! 5
| [[Viskonsinas Universitāte]]
|-
! 5
| [[STS-109]]
|-
! 5
| [[Sīpolu apakšdzimta]]
|-
! 5
| [[Kanclers]]
|-
! 5
| [[Deutschland Tour]]
|-
! 5
| [[Denveras &quot;Broncos&quot;]]
|-
! 5
| [[Diapazons]]
|-
! 5
| [[Dienvidamerikas F3]]
|-
! 5
| [[Dinastija]]
|-
! 5
| [[Delta Air Lines]]
|-
! 5
| [[Dekorācija]]
|-
! 5
| [[Darbības]]
|-
! 5
| [[De Graafschap]]
|-
! 5
| [[Deivids Jetess]]
|-
! 5
| [[Dejo ar zvaigzni]]
|-
! 5
| [[Dita Krenberga]]
|-
! 5
| [[Donalds Sleitons]]
|-
! 5
| [[Džons Votsons (F1 pilots)]]
|-
! 5
| [[EA Black Box]]
|-
! 5
| [[EA Sports]]
|-
! 5
| [[Edgars Zīle]]
|-
! 5
| [[Dīzeļdzinējs]]
|-
! 5
| [[Dīzeļdegviela]]
|-
! 5
| [[DreamWorks]]
|-
! 5
| [[Drošsirdības zīme ar šķēpiem Austrumtautu piederīgiem]]
|-
! 5
| [[Dziedi ar zvaigzni]]
|-
! 5
| [[Dzimumhormoni]]
|-
! 5
| [[Dainis Porgants]]
|-
! 5
| [[Daily Mirror]]
|-
! 5
| [[Brainstorm Records]]
|-
! 5
| [[Brandenburgas markgrāfiste]]
|-
! 5
| [[Brenda's Got a Baby]]
|-
! 5
| [[Bretoņi]]
|-
! 5
| [[Bragansas dinastijas panteons]]
|-
! 5
| [[Bostonas Universitāte]]
|-
! 5
| [[Biržas indekss]]
|-
! 5
| [[Bohēma]]
|-
! 5
| [[Boroveca]]
|-
! 5
| [[Boržomi]]
|-
! 5
| [[British Film Institute]]
|-
! 5
| [[Brīnums]]
|-
! 5
| [[Color Force (film company)]]
|-
! 5
| [[Copa do Brasil]]
|-
! 5
| [[Cygnus (kosmosa kuģis)]]
|-
! 5
| [[Dace Eversa]]
|-
! 5
| [[Cilvēce]]
|-
! 5
| [[Channel 4]]
|-
! 5
| [[Bāzeles Universitāte]]
|-
! 5
| [[Bērzlapju dzimta]]
|-
! 5
| [[Canadian Recording Industry Association]]
|-
! 5
| [[Ceļojums]]
|-
! 5
| [[Eklektisms]]
|-
! 5
| [[Ekonometrija]]
|-
! 5
| [[Garīgā mūzika]]
|-
! 5
| [[Garnizons]]
|-
! 5
| [[General Electric Company]]
|-
! 5
| [[Ghetto Gospel]]
|-
! 5
| [[Glikozīdi]]
|-
! 5
| [[Gaiļezera slimnīca]]
|-
! 5
| [[Gabriels Marsels]]
|-
! 5
| [[Frankfurtes Universitāte]]
|-
! 5
| [[Franšīze]]
|-
! 5
| [[Frederiks II]]
|-
! 5
| [[Freibergas Universitāte]]
|-
! 5
| [[Gliksburgu dinastija]]
|-
! 5
| [[Gobelēns]]
|-
! 5
| [[HBO]]
|-
! 5
| [[HC Litvīnova]]
|-
! 5
| [[Heidelbergas Universitāte]]
|-
! 5
| [[Heinrihs II]]
|-
! 5
| [[Gīsene]]
|-
! 5
| [[Gunārs Rozenbergs]]
|-
! 5
| [[Gota]]
|-
! 5
| [[Grandrapidsa]]
|-
! 5
| [[Grācas Universitāte]]
|-
! 5
| [[Gulbju ezers (balets)]]
|-
! 5
| [[Francis I Stefans]]
|-
! 5
| [[Francijas koledža]]
|-
! 5
| [[Evanstona]]
|-
! 5
| [[FC Dynamo Moscow]]
|-
! 5
| [[FC Torpedo Moscow]]
|-
! 5
| [[FK ASK]]
|-
! 5
| [[Etioloģija]]
|-
! 5
| [[Engelberts]]
|-
! 5
| [[Electronic Arts Canada]]
|-
! 5
| [[Empire]]
|-
! 5
| [[Emīlija Bērziņa]]
|-
! 5
| [[Endrū Hakslijs]]
|-
! 5
| [[Fasāde]]
|-
! 5
| [[Ferdinands III Hābsburgs]]
|-
! 5
| [[Ford (WRC komanda)]]
|-
! 5
| [[Fosfāti]]
|-
! 5
| [[Four Days of Dunkirk]]
|-
! 5
| [[Francijas hokeja līga]]
|-
! 5
| [[Fizikālķīmija]]
|-
! 5
| [[Financial Times]]
|-
! 5
| [[Fibroze]]
|-
! 5
| [[Filistieši]]
|-
! 5
| [[Filozofu akmens]]
|-
! 5
| [[Filtrācijas nometne]]
|-
! 5
| [[Big Syke]]
|-
! 5
| [[Beļģi]]
|-
! 5
| [[1998. gada Beļģijas Grand Prix]]
|-
! 5
| [[1998. gada Austrālijas Grand Prix]]
|-
! 5
| [[1998. gada Brazīlijas Grand Prix]]
|-
! 5
| [[1998. gada Francijas Grand Prix]]
|-
! 5
| [[1998. gada Itālijas Grand Prix]]
|-
! 5
| [[1998. gada Argentīnas Grand Prix]]
|-
! 5
| [[1997. gada Vācijas Grand Prix]]
|-
! 5
| [[1997. gada NBA drafts]]
|-
! 5
| [[1997. gada Sanmarīno Grand Prix]]
|-
! 5
| [[1997. gada Spānijas Grand Prix]]
|-
! 5
| [[1997. gada Ungārijas Grand Prix]]
|-
! 5
| [[1998. gada Japānas Grand Prix]]
|-
! 5
| [[1998. gada Kanādas Grand Prix]]
|-
! 5
| [[1998. gada Vācijas Grand Prix]]
|-
! 5
| [[1999. gada Austrijas Grand Prix]]
|-
! 5
| [[1999. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā]]
|-
! 5
| [[1999 Giro d'Italia]]
|-
! 5
| [[1998. gada Ungārijas Grand Prix]]
|-
! 5
| [[1998. gada Spānijas Grand Prix]]
|-
! 5
| [[1998. gada Lielbritānijas Grand Prix]]
|-
! 5
| [[1998. gada Luksemburgas Grand Prix]]
|-
! 5
| [[1998. gada Monako Grand Prix]]
|-
! 5
| [[1998. gada Sanmarīno Grand Prix]]
|-
! 5
| [[1997. gada Monako Grand Prix]]
|-
! 5
| [[1997. gada Luksemburgas Grand Prix]]
|-
! 5
| [[1986. gada NBA Visu zvaigžņu spēle]]
|-
! 5
| [[1987. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā]]
|-
! 5
| [[1988. gada NBA Visu zvaigžņu spēle]]
|-
! 5
| [[1992. gada NBA Visu zvaigžņu spēle]]
|-
! 5
| [[1985. gada NBA finālsērija]]
|-
! 5
| [[1985. gada NBA drafts]]
|-
! 5
| [[1848. gada revolūcijas]]
|-
! 5
| [[1972. gada NBA Visu zvaigžņu spēle]]
|-
! 5
| [[1978. gada NBA Visu zvaigžņu spēle]]
|-
! 5
| [[1984. gada NBA drafts]]
|-
! 5
| [[1993. gada Pasaules čempionāts biatlonā]]
|-
! 5
| [[1993 Giro d'Italia]]
|-
! 5
| [[1997. gada Itālijas Grand Prix]]
|-
! 5
| [[1997. gada Japānas Grand Prix]]
|-
! 5
| [[1997. gada Kanādas Grand Prix]]
|-
! 5
| [[1997. gada Lielbritānijas Grand Prix]]
|-
! 5
| [[1997. gada Francijas Grand Prix]]
|-
! 5
| [[1997. gada Eiropas Grand Prix]]
|-
! 5
| [[1997. gada Argentīnas Grand Prix]]
|-
! 5
| [[1997. gada Austrālijas Grand Prix]]
|-
! 5
| [[1997. gada Beļģijas Grand Prix]]
|-
! 5
| [[1997. gada Brazīlijas Grand Prix]]
|-
! 5
| [[2001 Vuelta a España]]
|-
! 5
| [[2002 Giro d'Italia]]
|-
! 5
| [[Augstākā Rada]]
|-
! 5
| [[Austrijas erchercogs]]
|-
! 5
| [[Austrumbaltu valodas]]
|-
! 5
| [[Austrumu pareizticība]]
|-
! 5
| [[Atonalitāte]]
|-
! 5
| [[Atomisms]]
|-
! 5
| [[Areva]]
|-
! 5
| [[Arista Nashville]]
|-
! 5
| [[Artūrs Paulausks]]
|-
! 5
| [[Astrīda Gulbe]]
|-
! 5
| [[Autonomija]]
|-
! 5
| [[Ave Sol]]
|-
! 5
| [[Basketbols 1996. gada Olimpiskajās spēlēs]]
|-
! 5
| [[Basketbols 2000. gada Olimpiskajās spēlēs]]
|-
! 5
| [[Berijas &quot;Colts&quot;]]
|-
! 5
| [[Berlīnes kara akadēmija]]
|-
! 5
| [[Basketbols 1960. gada Olimpiskajās spēlēs]]
|-
! 5
| [[Barka (kuģis)]]
|-
! 5
| [[BBC Radio 1]]
|-
! 5
| [[B vitamīns]]
|-
! 5
| [[Baltijas Asambleja]]
|-
! 5
| [[Baltā Kalna kauja]]
|-
! 5
| [[Aranžētājs]]
|-
! 5
| [[Apziednis]]
|-
! 5
| [[2009. gada NBA finālsērija]]
|-
! 5
| [[2013. gada Pasaules čempionāts kamaniņu braukšanā]]
|-
! 5
| [[AFA Olaine]]
|-
! 5
| [[ARIA Charts]]
|-
! 5
| [[2008. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās]]
|-
! 5
| [[2008. gada Pasaules čempionāts kamaniņu braukšanā]]
|-
! 5
| [[2003 Giro d'Italia]]
|-
! 5
| [[2004. gada NBA Visu zvaigžņu spēle]]
|-
! 5
| [[2004. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās]]
|-
! 5
| [[2007 Giro d'Italia]]
|-
! 5
| [[Abu Sicīliju karaliste]]
|-
! 5
| [[Adīšana]]
|-
! 5
| [[Amariļļu dzimta]]
|-
! 5
| [[American Le Mans Series]]
|-
! 5
| [[Amputācija]]
|-
! 5
| [[Angļu-frīzu valodas]]
|-
! 5
| [[All Bout U]]
|-
! 5
| [[Aleksandrs Ribo]]
|-
! 5
| [[Aeronautika]]
|-
! 5
| [[Afēnija Šakura]]
|-
! 5
| [[Albrehts II]]
|-
! 5
| [[Aleksandrs Glazunovs]]
|-
! 5
| [[Hengelo]]
|-
! 5
| [[Hit 'Em Up]]
|-
! 5
| [[Mākslinieku savienība]]
|-
! 5
| [[Mākslas filma]]
|-
! 5
| [[Mātes kompānija]]
|-
! 5
| [[NME]]
|-
! 5
| [[Nacionālā Asambleja]]
|-
! 5
| [[My Number One]]
|-
! 5
| [[Mute Records]]
|-
! 5
| [[Monsinjors]]
|-
! 5
| [[Motete]]
|-
! 5
| [[Mstislavs III Romanovičs]]
|-
! 5
| [[MultiMediaCard]]
|-
! 5
| [[Nebula]]
|-
! 5
| [[Neoromantisms]]
|-
! 5
| [[Nuncijs]]
|-
! 5
| [[Nīlsa Bora institūts]]
|-
! 5
| [[Omahi]]
|-
! 5
| [[Opiāti]]
|-
! 5
| [[Nintendo optiskais disks]]
|-
! 5
| [[Nintendo 3DS]]
|-
! 5
| [[Nepotisms]]
|-
! 5
| [[Nerčinskas katorga]]
|-
! 5
| [[New York Post]]
|-
! 5
| [[Newsweek]]
|-
! 5
| [[Monmartrs]]
|-
! 5
| [[Molotovas apgabals]]
|-
! 5
| [[Maska]]
|-
! 5
| [[Maskavas &quot;Torpedo&quot;]]
|-
! 5
| [[Maskavas guberņa]]
|-
! 5
| [[Matemātikas filozofija]]
|-
! 5
| [[Maserati F1]]
|-
! 5
| [[Marlboro]]
|-
! 5
| [[Magones]]
|-
! 5
| [[Maikls Kāns]]
|-
! 5
| [[Mandžūri]]
|-
! 5
| [[Marija Aleksandrovna (Aleksandra II sieva)]]
|-
! 5
| [[Mauritānijas reģioni]]
|-
! 5
| [[Maybe]]
|-
! 5
| [[Minesotas &quot;Lynx&quot;]]
|-
! 5
| [[Minhenes Tehniskā universitāte]]
|-
! 5
| [[Minhenes Universitāte]]
|-
! 5
| [[Misionārs]]
|-
! 5
| [[Militāra aristokrātija]]
|-
! 5
| [[Miegainība]]
|-
! 5
| [[Maģistra grāds]]
|-
! 5
| [[Mediji]]
|-
! 5
| [[Mežsaimniecība]]
|-
! 5
| [[Midlseksa]]
|-
! 5
| [[Orķestra mūzika]]
|-
! 5
| [[Osetīni]]
|-
! 5
| [[Premiere Ligapokal]]
|-
! 5
| [[Preses brīvība]]
|-
! 5
| [[Pretošanās kustība]]
|-
! 5
| [[Princis Gustavs Ādolfs]]
|-
! 5
| [[Prado]]
|-
! 5
| [[Portugāles kauss]]
|-
! 5
| [[Policijas FK]]
|-
! 5
| [[Polijas mantojuma karš]]
|-
! 5
| [[Polijas premjerministrs]]
|-
! 5
| [[Polisa]]
|-
! 5
| [[Priors]]
|-
! 5
| [[Privātīpašums]]
|-
! 5
| [[Pāvels Skoropadskis]]
|-
! 5
| [[Pīterboro &quot;Petes&quot;]]
|-
! 5
| [[Radikālā partija]]
|-
! 5
| [[Radinieks]]
|-
! 5
| [[Pārgalvis (filma)]]
|-
! 5
| [[Pāksts]]
|-
! 5
| [[Problēma]]
|-
! 5
| [[Prokurors]]
|-
! 5
| [[Proton-K/Blok DM-2M]]
|-
! 5
| [[Publikācija]]
|-
! 5
| [[Polarizācija]]
|-
! 5
| [[PlayStation Vita]]
|-
! 5
| [[Pantomīma]]
|-
! 5
| [[Pasadena]]
|-
! 5
| [[Pasadīna]]
|-
! 5
| [[Pasaules čempionāts slēpošanā]]
|-
! 5
| [[Panika]]
|-
! 5
| [[Pan European Game Information]]
|-
! 5
| [[Osvalds Bērziņš]]
|-
! 5
| [[Otrais Itālijas neatkarības karš]]
|-
! 5
| [[PSLV-XL]]
|-
! 5
| [[Pagaidu valdība]]
|-
! 5
| [[Pasniedzējs]]
|-
! 5
| [[Pazudušais dēls]]
|-
! 5
| [[Pilots]]
|-
! 5
| [[Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde]]
|-
! 5
| [[Pizas Universitāte]]
|-
! 5
| [[Plastika]]
|-
! 5
| [[Piedzīvojumu spēle]]
|-
! 5
| [[Perugia Calcio]]
|-
! 5
| [[Pelni]]
|-
! 5
| [[People's Choice balva]]
|-
! 5
| [[Perkusijas]]
|-
! 5
| [[Personības kults]]
|-
! 5
| [[MSNBC]]
|-
! 5
| [[MPV]]
|-
! 5
| [[Kapri]]
|-
! 5
| [[Kanzassitijas &quot;Blades&quot;]]
|-
! 5
| [[Karalis Līrs]]
|-
! 5
| [[Karburators]]
|-
! 5
| [[Kazaņas Universitāte]]
|-
! 5
| [[Kanoniskās tiesības]]
|-
! 5
| [[Kamakura]]
|-
! 5
| [[Jūtas]]
|-
! 5
| [[Jūtas &quot;Grizzlies&quot;]]
|-
! 5
| [[Kairas Universitāte]]
|-
! 5
| [[Kalifornijas Universitāte, Losandželosa]]
|-
! 5
| [[Kašūbi]]
|-
! 5
| [[Keep Ya Head Up]]
|-
! 5
| [[Klaustrofobija]]
|-
! 5
| [[Klīvlendas &quot;Barons&quot;]]
|-
! 5
| [[Kokteilis]]
|-
! 5
| [[Komercbanka]]
|-
! 5
| [[Kingstonas &quot;Frontenacs&quot;]]
|-
! 5
| [[Kilikija]]
|-
! 5
| [[Kemlūpas &quot;Blazers&quot;]]
|-
! 5
| [[Kensingtona]]
|-
! 5
| [[Ketlīna Kenedija]]
|-
! 5
| [[Kijevas guberņa]]
|-
! 5
| [[Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskola]]
|-
! 5
| [[Jānis Dripe]]
|-
! 5
| [[Ieraugs]]
|-
! 5
| [[Igaunijas basketbola izlase]]
|-
! 5
| [[Ilustrators]]
|-
! 5
| [[Imants Skrastiņš]]
|-
! 5
| [[IG Farben]]
|-
! 5
| [[I-4]]
|-
! 5
| [[Holandes liepa]]
|-
! 5
| [[Horeogrāfija]]
|-
! 5
| [[Horkrusts]]
|-
! 5
| [[Hot Rap Tracks]]
|-
! 5
| [[Indīpops]]
|-
! 5
| [[Informacionnye sputnikovye sistemy]]
|-
! 5
| [[Jagellona Universitāte]]
|-
! 5
| [[Japānas kauss (riteņbraukšana)]]
|-
! 5
| [[Japānas premjerministrs]]
|-
! 5
| [[Jirgens Hābermass]]
|-
! 5
| [[Itālijas premjerministrs]]
|-
! 5
| [[Itālijas F3]]
|-
! 5
| [[Inguši]]
|-
! 5
| [[Institūcija]]
|-
! 5
| [[Intel Pentium III]]
|-
! 5
| [[Irina Tomsone]]
|-
! 5
| [[Komisārs]]
|-
! 5
| [[Komūna]]
|-
! 5
| [[Lektors]]
|-
! 5
| [[Leo Blehs]]
|-
! 5
| [[Lestera Patrika balva]]
|-
! 5
| [[Leļļu teātris]]
|-
! 5
| [[Leicester City F.C.]]
|-
! 5
| [[Leibgvarde]]
|-
! 5
| [[Lankastera]]
|-
! 5
| [[Latvijas]]
|-
! 5
| [[Legāts]]
|-
! 5
| [[Legņicas kauja]]
|-
! 5
| [[Liepājas &quot;Zvejnieks&quot;]]
|-
! 5
| [[Limfmezgli]]
|-
! 5
| [[Ludvigsburga]]
|-
! 5
| [[Luksemburgu dinastija]]
|-
! 5
| [[Lundas Universitāte]]
|-
! 5
| [[Lužica]]
|-
! 5
| [[Ludvigs Feierbahs]]
|-
! 5
| [[Losalamosas Nacionālā laboratorija]]
|-
! 5
| [[Limfoma]]
|-
! 5
| [[Londonas Universitātes koledža]]
|-
! 5
| [[Lopbarība]]
|-
! 5
| [[Los Angeles Galaxy]]
|-
! 5
| [[Labklājības valsts]]
|-
! 5
| [[La Liga 2008—09]]
|-
! 5
| [[Krievijas Pagaidu valdība]]
|-
! 5
| [[Krievijas sociāldemokrātiskā strādnieku partija]]
|-
! 5
| [[Krievu-turku karš (1710—1711)]]
|-
! 5
| [[Krimināllikums]]
|-
! 5
| [[Krievijas Federācijas Varonis]]
|-
! 5
| [[Koscjuško sacelšanās]]
|-
! 5
| [[Koncepcija]]
|-
! 5
| [[Konrāds III]]
|-
! 5
| [[Koplija medaļa]]
|-
! 5
| [[Kortikosteroīdi]]
|-
! 5
| [[Kriss Kolumbuss]]
|-
! 5
| [[Kristofs Beks]]
|-
! 5
| [[Kvebekas &quot;Remparts&quot;]]
|-
! 5
| [[Kārlis XIII]]
|-
! 5
| [[Kārļa Universitāte]]
|-
! 5
| [[Kāršu spēle]]
|-
! 5
| [[Kvarta]]
|-
! 5
| [[Kurts fon Šleihers]]
|-
! 5
| [[Krēslas zona]]
|-
! 5
| [[Ksenofobija]]
|-
! 5
| [[Kultūraugi]]
|-
! 5
| [[Kupeja]]
|-
! 5
| [[Radioastronomija]]
|}</text>
      <sha1>dqd7e3vqlefkik20v1baw2rz8vc8wy3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ābele</title>
    <ns>0</ns>
    <id>189046</id>
    <revision>
      <id>3661978</id>
      <parentid>3661846</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T13:12:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Eremu1</username>
        <id>102242</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Dažreiz domās kaut-kur aizlidoju un viss aiziet greizi :(</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2226" xml:space="preserve">{{citas nozīmes|rožu dzimtas koku|ābele (nozīmju atdalīšana)|ābele}}
{{BioTakso infokaste
|          platums = 235px
|        nosaukums = Dārza (kultūras) ābele&lt;ref name=&quot;nosaukums&quot;/&gt;
|           attēls = Cleaned-Illustration Malus domestica.jpg
|       att_izmērs = 235px
|    att_nosaukums = 
|           valsts = Plantae
|        valsts_lv = Augi
|       nodalījums = Magnoliophyta
|    nodalījums_lv = Segsēkļi
|            klase = Magnoliopsida
|         klase_lv = Divdīgļlapji
|            rinda = Rosales
|         rinda_lv = Rožu rinda
|           dzimta = Rosaceae
|        dzimta_lv = Rožu dzimta
|      apakšdzimta = Maloideae
|   apakšdzimta_lv = Ābeļu apakšdzimta
|            ģints = Malus
|         ģints_lv = Ābeles
|             suga = M. domestica
|          suga_lv = Dārza ābele
|           suga_r = Ābele
|         binomial = Malus domestica
|         sinonīmi =
|        izplatība = 
|  izcelsmes_vieta = 
|       iedalījums = 
|      kategorijas = nē
}}

'''Dārza (kultūras) ābele'''&lt;ref name=&quot;nosaukums&quot;&gt;{{lv ikona}} {{tīmekļa atsauce | url= http://termini.lza.lv/term.php?term=Malus%20domestica&amp;list=&amp;lang= | title= Malus domestica | publisher= Akadēmiskā terminu datubāze | accessdate= 2011-07-19 | archiveurl= https://web.archive.org/web/20151023105343/http://termini.lza.lv/term.php?term=Malus%20domestica&amp;list=&amp;lang= | archivedate= 2015-10-23 }}&lt;/ref&gt; ({{val|la|Malus domestica}}) ir [[rožu dzimta]]s [[koks]], kas plaši tiek kultivēts [[mērenā josla|mērenajā joslā]], lai iegūtu tā ēdamos [[Auglis|augļus]] — [[ābols|ābolus]].

Koks ir neliels ar ieapaļu vainagu. [[Lapas|Lapu]] virspuse ir tumšzaļa, bet apakšpuse gaiši zaļa, mala — zobaina. Smaržīgie [[Zieds|ziedi]] balti vai sārti (ar laiku izbalējoši), ar 5 [[Vainaglapa|vainaglapām]]. Koks mēdz būt līdz 10 [[Metrs|metriem]] augsts, auglis ir līdz 10 centimetriem [[Diametrs|diametrā]].&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Rokasgrāmata dabā. Koki|last=Tonijs|first=Rasels|pages=57}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{botānika-aizmetnis}}


[[Kategorija:Ābeļu apakšdzimta]]</text>
      <sha1>g8vgi47i70tk7jlald3gzuu2dovvi5g</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3661980</id>
      <parentid>3661978</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T13:16:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Eremu1</username>
        <id>102242</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Tas bija domāts par lapām</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2278" xml:space="preserve">{{citas nozīmes|rožu dzimtas koku|ābele (nozīmju atdalīšana)|ābele}}
{{BioTakso infokaste
|          platums = 235px
|        nosaukums = Dārza (kultūras) ābele&lt;ref name=&quot;nosaukums&quot;/&gt;
|           attēls = Cleaned-Illustration Malus domestica.jpg
|       att_izmērs = 235px
|    att_nosaukums = 
|           valsts = Plantae
|        valsts_lv = Augi
|       nodalījums = Magnoliophyta
|    nodalījums_lv = Segsēkļi
|            klase = Magnoliopsida
|         klase_lv = Divdīgļlapji
|            rinda = Rosales
|         rinda_lv = Rožu rinda
|           dzimta = Rosaceae
|        dzimta_lv = Rožu dzimta
|      apakšdzimta = Maloideae
|   apakšdzimta_lv = Ābeļu apakšdzimta
|            ģints = Malus
|         ģints_lv = Ābeles
|             suga = M. domestica
|          suga_lv = Dārza ābele
|           suga_r = Ābele
|         binomial = Malus domestica
|         sinonīmi =
|        izplatība = 
|  izcelsmes_vieta = 
|       iedalījums = 
|      kategorijas = nē
}}

'''Dārza (kultūras) ābele'''&lt;ref name=&quot;nosaukums&quot;&gt;{{lv ikona}} {{tīmekļa atsauce | url= http://termini.lza.lv/term.php?term=Malus%20domestica&amp;list=&amp;lang= | title= Malus domestica | publisher= Akadēmiskā terminu datubāze | accessdate= 2011-07-19 | archiveurl= https://web.archive.org/web/20151023105343/http://termini.lza.lv/term.php?term=Malus%20domestica&amp;list=&amp;lang= | archivedate= 2015-10-23 }}&lt;/ref&gt; ({{val|la|Malus domestica}}) ir [[rožu dzimta]]s [[koks]], kas plaši tiek kultivēts [[mērenā josla|mērenajā joslā]], lai iegūtu tā ēdamos [[Auglis|augļus]] — [[ābols|ābolus]].

Koks ir neliels ar ieapaļu vainagu. [[Lapas|Lapu]] virspuse ir tumšzaļa, bet apakšpuse gaiši zaļa, mala — zobaina. Smaržīgie [[Zieds|ziedi]] balti vai sārti (ar laiku izbalējoši), ar 5 [[Vainaglapa|vainaglapām]]. Koks mēdz būt līdz 10 [[Metrs|metriem]] augsts, lapas līdz 12 [[Centimetrs|centimetriem]] garas un auglis ir līdz 10 centimetriem [[Diametrs|diametrā]].&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Rokasgrāmata dabā. Koki|last=Tonijs|first=Rasels|pages=57}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{botānika-aizmetnis}}


[[Kategorija:Ābeļu apakšdzimta]]</text>
      <sha1>p50sy256awc63aix7xv3vu4pj1fqndg</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Metjū Morisons</title>
    <ns>0</ns>
    <id>192848</id>
    <revision>
      <id>3661930</id>
      <parentid>3523107</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T12:16:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Ārējās saites */sīkumi, replaced: {{oficiālā mājaslapa| → {{Oficiālā tīmekļa vietne| using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2788" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
 | vārds                   = Metjū Morisons
 | vārds_orig              = ''Matthew Morrison''
 | attēls                  = Matthew Morrison Peabody 2010 (cropped).jpg
 | attēla izmērs           = 
 | komentārs               = Metjū Morisons 2010. gadā
 | dz. vārds               = 
 | dz. datums              = {{dzimšanas datums un vecums|1978|10|30}}
 | dz. vieta               = {{vieta|ASV|Kalifornija|Fortorda}}
 | miršanas datums         = 
 | miršanas vieta          = 
 | citi vārdi              = 
 | nodarbošanās            = aktieris, dejotājs, mūziķis, dziedātājs, dziesmu autors
 | darbības gadi           = 1999—pašlaik
 | dzīvesbiedrs            = [[Renē Puente]] (prec. 2014)
 | bērni                   = 
1 (Revels Džeimss Makai Morrisons)
 | mājaslapa               = 
 | paraksts                = 
 | akadēmijasbalva         = 
 | afibalva                = 
 | arielabalva             = 
 | BFTMAbalva              = 
 | cēzarabalva             = 
 | emibalva                = 
 | filmfarebalva           = 
 | geminibalva             = 
 | zeltateļabalva          = 
 | zeltaglobusabalva       = 
 | zeltaavenesbalva        = 
 | gojasbalva              = 
 | gremībalva              = 
 | iftbalva                = 
 | lorensaolivjēbalva      = 
 | NAACPbalva              = 
 | nacionālāsfilmasbalva   = 
 | SAGbalva                = 
 | tonijasbalva            = 
 | apbalvojumi             = 
 | dzimums                 = V
}}
'''Metjū Morisons''' ({{val|en|Matthew James Morrison}}; dzimis {{dat|1978|10|30}}) ir amerikāņu aktieris, dejotājs, mūziķis, dziedātājs, dziesmu autors.

Karjeru sācis 1998. gadā ar lomu Brodvejas mūziklā ''Footloose''. Viņš ir pazīstams ar vairākām lomām [[Brodvejas teātris|Brodvejas]] izrādēs, kā arī ar [[Vills Šusters|Villa Šustera]] lomu ''[[Fox Broadcasting Company|Fox]]'' seriālā &quot;[[Radīti skatuvei]]&quot;. Par V. Šustera attēlošanu ir saņēmis [[Satellite balva|''Satellite'' balvu]] kā labākais komēdijseriālu aktieris 2009. gadā, tāpat bijis nominēts vairākām balvām par šo lomu (''[[Primetime Emmy Award]]'', [[Zelta globusa balva]], ''[[People's Choice Award]]''). Vēl ir filmējies tādās filmās kā &quot;[[Kas gaidāms, kad gaidāms bērns]]&quot; un &quot;[[Mūzika un vārdi]]&quot; (''Music and Lyrics'').

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{Oficiālā tīmekļa vietne|http://www.matthewmorrison.net}}
{{aktieru ārējās saites}}
* {{twitter|matt_morrison}}

{{Aktieris-aizmetnis}}
{{Mūziķis-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Morisons, Metju}}
[[Kategorija:1978. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Kalifornijā dzimušie]]
[[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]]
[[Kategorija:Amerikāņu dziedātāji]]</text>
      <sha1>a6mkatmwjy4egyqgu21hzgnkcw3y1ti</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3661939</id>
      <parentid>3661930</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T12:20:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* top */sīkumi, replaced: People's Choice Award → People's Choice balva using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2810" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
 | vārds                   = Metjū Morisons
 | vārds_orig              = ''Matthew Morrison''
 | attēls                  = Matthew Morrison Peabody 2010 (cropped).jpg
 | attēla izmērs           = 
 | komentārs               = Metjū Morisons 2010. gadā
 | dz. vārds               = 
 | dz. datums              = {{dzimšanas datums un vecums|1978|10|30}}
 | dz. vieta               = {{vieta|ASV|Kalifornija|Fortorda}}
 | miršanas datums         = 
 | miršanas vieta          = 
 | citi vārdi              = 
 | nodarbošanās            = aktieris, dejotājs, mūziķis, dziedātājs, dziesmu autors
 | darbības gadi           = 1999—pašlaik
 | dzīvesbiedrs            = [[Renē Puente]] (prec. 2014)
 | bērni                   = 
1 (Revels Džeimss Makai Morrisons)
 | mājaslapa               = 
 | paraksts                = 
 | akadēmijasbalva         = 
 | afibalva                = 
 | arielabalva             = 
 | BFTMAbalva              = 
 | cēzarabalva             = 
 | emibalva                = 
 | filmfarebalva           = 
 | geminibalva             = 
 | zeltateļabalva          = 
 | zeltaglobusabalva       = 
 | zeltaavenesbalva        = 
 | gojasbalva              = 
 | gremībalva              = 
 | iftbalva                = 
 | lorensaolivjēbalva      = 
 | NAACPbalva              = 
 | nacionālāsfilmasbalva   = 
 | SAGbalva                = 
 | tonijasbalva            = 
 | apbalvojumi             = 
 | dzimums                 = V
}}
'''Metjū Morisons''' ({{val|en|Matthew James Morrison}}; dzimis {{dat|1978|10|30}}) ir amerikāņu aktieris, dejotājs, mūziķis, dziedātājs, dziesmu autors.

Karjeru sācis 1998. gadā ar lomu Brodvejas mūziklā ''Footloose''. Viņš ir pazīstams ar vairākām lomām [[Brodvejas teātris|Brodvejas]] izrādēs, kā arī ar [[Vills Šusters|Villa Šustera]] lomu ''[[Fox Broadcasting Company|Fox]]'' seriālā &quot;[[Radīti skatuvei]]&quot;. Par V. Šustera attēlošanu ir saņēmis [[Satellite balva|''Satellite'' balvu]] kā labākais komēdijseriālu aktieris 2009. gadā, tāpat bijis nominēts vairākām balvām par šo lomu (''[[Primetime Emmy Award]]'', [[Zelta globusa balva]], [[People's Choice balva|''People's Choice'' balva]]). Vēl ir filmējies tādās filmās kā &quot;[[Kas gaidāms, kad gaidāms bērns]]&quot; un &quot;[[Mūzika un vārdi]]&quot; (''Music and Lyrics'').

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{Oficiālā tīmekļa vietne|http://www.matthewmorrison.net}}
{{aktieru ārējās saites}}
* {{twitter|matt_morrison}}

{{Aktieris-aizmetnis}}
{{Mūziķis-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Morisons, Metju}}
[[Kategorija:1978. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Kalifornijā dzimušie]]
[[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]]
[[Kategorija:Amerikāņu dziedātāji]]</text>
      <sha1>9a08sy4qdwvmsoj4c86mbg5kjbktamc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kriss Kolfers</title>
    <ns>0</ns>
    <id>193001</id>
    <revision>
      <id>3661936</id>
      <parentid>3480057</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T12:19:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* top */sīkumi, replaced: People's Choice Award → People's Choice balva using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3382" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
 | vārds                   = Kriss Kolfers
 | vārds_orig              = ''Chris Colfer''
 | attēls                  = Chris Colfer 2012 Shankbone.JPG
 | attēla izmērs           = 
 | komentārs               = Kriss Kolfers 2012. gadā
 | dz. vārds               = 
 | dz. datums              = {{dzimšanas datums un vecums|1990|5|27}}
 | dz. vieta               = {{vieta|ASV|Kalifornija|Hlovisa}}
 | miršanas datums         = 
 | miršanas vieta          = 
 | citi vārdi              = 
 | nodarbošanās            = Aktieris, dziedātājs, producents, rakstnieks
 | darbības gadi           = 2009—pašlaik
 | dzīvesbiedrs            = 
 | mājaslapa               = 
 | paraksts                = 
 | akadēmijasbalva         = 
 | afibalva                = 
 | arielabalva             = 
 | BFTMAbalva              = 
 | cēzarabalva             = 
 | emibalva                = 
 | filmfarebalva           = 
 | geminibalva             = 
 | zeltateļabalva          = 
 | zeltaglobusabalva       = 
 | zeltaavenesbalva        = 
 | gojasbalva              = 
 | gremībalva              = 
 | iftbalva                = 
 | lorensaolivjēbalva      = 
 | NAACPbalva              = 
 | nacionālāsfilmasbalva   = 
 | SAGbalva                = 
 | tonijasbalva            = 
 | apbalvojumi             = 
 | dzimums                 = V
}}
'''Kristofers Pols &quot;Kriss&quot; Kolfers''' ({{val|en|Christopher Paul &quot;Chris&quot; Colfer}};&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce| url=http://latimesblogs.latimes.com/showtracker/2009/09/glee-creator-and-executive-producer-ryan-murphy-discovered-chris-colfer-but-dont-tell-the-young-actor-that-it-makes-him-feel.html | work=Los Angeles Times | title=Show Tracker}}&lt;/ref&gt; dzimis {{dat|1990|5|27}})&lt;ref name=Bday&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.afterelton.com/blog/dennis/chris-colfer-birthday|title=Chris Colfer, Birthday Boy|publisher=AfterElton.com|author=Ayers, Dennis|date=May 27, 2010|accessdate=May 1, 2011}}&lt;/ref&gt; ir amerikāņu aktieris, dziedātājs, producents un rakstnieks.

Kino debitējis ar lomu īsfilmā ''Russel Fish: The Sausage and Eggs Incident'' 2009. gadā. Viņš ir pazīstams ar Kērta Hammela lomu ''[[Fox Broadcasting Company|Fox]]'' seriālā &quot;[[Radīti skatuvei]]&quot; (''Glee''). Par viņa attēlošanu ir saņēmis [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] kā labākais otrā plāna aktieris, tāpat bijis nominēts ''[[Primetime Emmy Award]]'', [[Ekrāna aktieru ģildes balva]]i un [[People's Choice balva|''People's Choice'' balvai]]. Žurnāls ''[[Time]]'' viņu atzina par vienu no simts 2011. gada ietekmīgākajām personām pasaulē.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=The 2011 Time 100|url=http://www.time.com/time/specials/packages/completelist/0,29569,2066367,00.html|publisher=Time Magazine|accessdate=October 18, 2011|archive-date={{dat|2011|07|25||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20110725004700/http://www.time.com/time/specials/packages/completelist/0%2C29569%2C2066367%2C00.html}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{aktieru ārējās saites}}
* {{twitter|chriscolfer}}

{{Aktieris-aizmetnis}}
{{Mūziķis-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Kolfers, Kriss}}
[[Kategorija:1990. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Kalifornijā dzimušie]]
[[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]]
[[Kategorija:Amerikāņu dziedātāji]]</text>
      <sha1>ahtyft3ekpthfnlwwlh6npb19l9db4m</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Reičela Berija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>193448</id>
    <revision>
      <id>3661940</id>
      <parentid>3585027</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T12:21:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* top */sīkumi, replaced: People's Choice Award → People's Choice balva using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2993" xml:space="preserve">{{Infobox character
| series           = &quot;[[Radīti skatuvei]]&quot;
| image            = [[Attēls:Lea Michele by David Shankbone.jpg|245px]]
| caption          = Lomas atveidotāja [[Lija Mišela]]
| first            = ''[[Pilot (Radīti skatuvei)|Pilot]]''
| creator          = [[Raiens Mērfijs]]&lt;br /&gt;[[Breds Falčuks]]&lt;br /&gt;[[Jans Brennans]]
| portrayer        = [[Lija Mišela]]
| name             = Reičela Berija
| occupation       = NYADA studente, WMHS, aktrise Brodvejā, dziedātāja 
| family           = [[Hirams Berijs]] (tēvs) &lt;br&gt;[[Līrojs Berijs]] (tēvs)&lt;br&gt;[[Šelbija Korkorana]] (bioloģiskā māte) &lt;br&gt;[[Beta Korkorana]] (adoptētā māsa) 
| significantother = [[Finns Hadsons]] &lt;small&gt;(saderinājusies)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;[[Džesījs Sentdžeimss]] (precējušies) 
| religion         = [[Jūdaisms]]
| nationality      = [[amerikāņi (nācija)|amerikāniete]]
}}
'''Reičela Bārbra Berija''' ({{val|en|Rachel Barbra Berry}}) ir izdomāts tēls [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] televīzijas seriālā &quot;[[Radīti skatuvei]]&quot; (''Glee''). Viņu attēlo aktrise [[Lija Mišela]]. Pirmoreiz televīzijā R. Berija parādījās seriāla ''pilot'' sērijā {{dat|2009|5|19||bez}}. Viņu izveidoja un tālāk attīstīja &quot;Radīti skatuvei&quot; veidotāji [[Raiens Mērfijs]], [[Breds Falčuks]] un [[Jans Brennans]].

R. Berija ir Ņujorkas teātra mākslas akadēmijas (''New York Academy of the Dramatic Arts''; NYADA) studente, absolvējusi izdomāto Viljama Makinlija skolu, kur bija skolas ansambļa &quot;Jaunais virziens&quot; dalībniece un viena no tā līderēm. Seriāla laikā viņai ir bijušas attiecības ar vairākiem tēliem, ar skolas amerikāņu futbola komandas saspēles vadītāju un vienu no ansambļa līderiem [[Finns Hadsons|Finnu Hadsonu]] (attēlo [[Korijs Montīts]]) viņi arī saderinās. Tāpat seriāla attīstības laikā R. Berija sāk kļūt no individuālistes līdz &quot;komandas dalībniecei&quot;. Viņas tēvi viņu nosauca seriāla &quot;[[Draugi (seriāls)|Draugi]]&quot; [[Reičela Grīna|Reičelas Grīnas]] vārdā. Par lomas attēlošanu L. Mišela ir saņēmusi 2009. gada ''[[Satellite Award]]'' balvu kā labākā aktrise muzikālajā vai komēdiju seriālā, 2012. gada [[People's Choice balva|''People's Choice''  balvu]] kā labākā aktrise, kā daļa no seriāla aktieru sastāva saņēmusi arī [[Ekrāna aktieru ģildes balva|Ekrāna aktieru ģildes balvu]]. Vēl aktrise bijusi nominēta vairākām balvām, tai skaitā [[Zelta globusa balva]]i un ''[[Grammy]]'' balvai.

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20100925072333/http://www.fox.com/glee/bios/lea-michele/ Fox profils] {{en ikona}}
* [http://www.imdb.com/character/ch0144740/ IMDb profils] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120101152027/http://www.imdb.com/character/ch0144740/ |date={{dat|2012|01|01||bez}} }} {{en ikona}}

{{kultūra-aizmetnis}}
{{Radīti skatuvei}}

{{DEFAULTSORT:Berija, Reičela}}
[[Kategorija:Tēli]]
[[Kategorija:Radīti skatuvei]]</text>
      <sha1>bmhutatd7fjnq0kc6zeerk85g82atza</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Lauka atmatene</title>
    <ns>0</ns>
    <id>193957</id>
    <revision>
      <id>3662496</id>
      <parentid>2817362</parentid>
      <timestamp>2022-07-29T06:14:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ludis21345</username>
        <id>50146</id>
      </contributor>
      <comment>papildināts.</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1962" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
| nosaukums = Agaricus campestris L. (1753)
| attēls = 2012-02-13 Agaricus campestris L 199588.jpg
| att_nosaukums= 
| valsts =Fungi
| valsts_lv =Sēnes
| nodalījums =Basidiomycota
| nodalījums_lv =Bazīdijsēnes
| klase = Hymenomycetes
| klase_lv = Himēnijsēnes
| rinda = Agaricales
| rinda_lv = Atmateņu rinda
| dzimta = Agaricaceae
| dzimta_lv = Atmateņu dzimta
| ģints = Agaricus
| ģints_lv = Atmateņu ģints
| suga = Agaricus campestris
| suga_lv = Lauka atmatene
| sinonīmi =
* ''Agaricus campester'' L., 1753, orth. var.
* ''Pratella campestris'' (L.) Gray, 1821
* ''Pluteus campestris'' (L.) Fr., 1836
* ''Psalliota campestris'' (L.) P.Kumm., 1871
* ''Fungus campestris'' (L.) Kuntze, 1898
| iedalījums=
}}
'''Lauka atmatene''' ({{val|la|Agaricus campestris}}) ir [[ēdamās sēnes|ēdamā sēne]]. Cepurīte balta, lapiņas sākumā bālganas, vēlāk brūnganas. Jāuzmanās nesajaukt ar nāvīgi indīgo [[baltā mušmire|balto mušmiri]] vai indīgo atmateni. Lauka atmateni izmanto pēc visām iespējamām receptēm: Cep, marinē, sāla, žāvē un vāra zupās. Sēnes mīkstumam ir patīkama [[anīss|anīsa]] smarža un saldena [[rieksti|riekstu]] garša. Sauc arī par '''šampinjoniem'''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Tās pašas atmatenes… |publisher= [[Latvijas Avīze]] |author= Ilona Klovāne |url= http://la.lv/index.php?option=com_content&amp;view=article&amp;id=313910:ts-paas-atmatenes&amp;catid=123&amp;Itemid=144 |accessdate= 2012. gada 14. novembrī}}&lt;/ref&gt; Sastopama bieži klajās vietās, retāk mežā.
Uz sēnes kātiņa ir sīks un trausls gredzens. Cepurītes platums 4—10 cm. Sporas tumši brūnas. Aug bieži lielā skaitā [[pļava|pļavās]], [[tīrums|tīrumos]] un [[zāliens|zālienos]], veido tā sauktos [[raganu apļi|raganu apļus]]. 

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{sēne-aizmetnis}}

[[Kategorija:Sēnes]]</text>
      <sha1>aoklz8njxp96y20n19gf6zrvtxvc0wc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Anvera</title>
    <ns>0</ns>
    <id>196237</id>
    <revision>
      <id>3662158</id>
      <parentid>2845422</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T15:50:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* top */sīkumi, replaced: .gad → . gad using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2966" xml:space="preserve">{{cita nozīme|salu Antarktikā|pilsētu|Antverpene}}
{{Salu infokaste
|nosaukums           = Anvera
|attēls              = Anvers Island.jpg
|attēla paraksts     =
|attēla izmērs       =
|vietaskarte        = Antarktīda-fiziskā
|map_custom = no
|vietējais nosaukums =
|izvietojums = [[Pālmera arhipelāgs]]
|arhipelāgs = 
|latd=64|latm=36|lats=0|latNS=S |longd=63|longm=30|longs=0|longEW=W
|platība = 2432&lt;ref&gt;[http://islands.unep.ch/INY.htm#56 UN SYSTEM-WIDE EARTHWATCH Web Site. ISLAND DIRECTORY]&lt;/ref&gt;
|garums = 71
|platums = 46
|krasta līnija = 379
|augstākais kalns = [[Fransē kalns]]
|augstums = 2821
|valsts = Antarktika
|valsts adm vienības tips = Pretenzija
|valsts adm vienība = [[Britu Antarktiskā teritorija]], [[Argentīnas Antarktīda]], [[Čīles Antarktiskā teritorija]]
|iedzīvotāji =~20
|piezīme =
}}
'''Anvera''' ({{val|fr|Île Anvers}}, {{val|en|Anvers Island}}, {{val|es|Isla Anvers}}) ir ap 70 km gara un līdz 40 km plata sala [[Antarktīda|Antarktīdā]]. Izvietojusies [[Pālmera arhipelāgs|Pālmera arhipelāga]] dienviddaļā. [[Žerlaša šaurums]] to šķir no [[Antarktīdas pussala]]s [[Danko krasts|Danko krasta]], [[Dalmaņa līcis]] — no [[Brabanta]]s salas un [[Neimaijera šaurums]] — no [[Vīnkes sala|Vīnkes]] un [[Dumēra sala|Dumēra]] salām. Krasta līnija stipri izrobota, daudz līču un pussalu. Salas austrumu daļa kalnaina, augstākais punkts ir [[Fransē kalns]] (2821 m). Rietumu un ziemeļu daļu aizņem [[Marra ledājs|Marra piekalnes ledājs]].

Salu atklāja [[Lielbritānija|britu]] ekspedīcija [[Džons Bisko|Džona Bisko]] vadībā, kas 1832. gada 21. februārī izkāpa krastā tagadējā [[Bisko līcis|Bisko līcī]], domādami atklājuši [[Antarktīda]]s cietzemi. Salas rietumu un dienvidu krastus aptuveni nokartēja [[Vācija|vācu]] ekspedīcija [[Eduards Dalmanis|Eduarda Dalmaņa]] vadībā 1874. gada janvārī. Austrumu krastu 1898. gada janvārī aptuveni nokartēja [[Beļģija]]s Antarktiskā ekspedīcija [[Adriens Žerlašs|Adriena de Žerlaša]] vadībā un kā salu noteikto cietzemi nosauca par godu [[Antverpene]]s ({{val|fr|Anvers}}; {{ipa2|ɑ̃vɛʁ}}) pilsētai un provincei, kas daļēji finansēja viņa ekspedīciju.&lt;ref&gt;[http://data.aad.gov.au/aadc/gaz/scar/display_name.cfm?gaz_id=107538 SCAR Composite Gazetteer] Antarktikas digitālā datubāze&lt;/ref&gt;

Salas dienvidu piekrastē [[Artura līcis|Artura līča]] krastā 1955. gadā tika izveidota [[Lielbritānija|britu]] [[polārstacija]] [[Bāze N]]. Tai līdzās 1965. gadā tika izbūvēta [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[Pālmera]]s pagaidu stacija. 1968. gadā 1,5 km tālāk tika izbūvēta tagadējā pastāvīgā stacija.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Anvera| ]]
[[Kategorija:Antarktīdas salas]]
[[Kategorija:Pālmera arhipelāgs]]
[[Kategorija:Britu Antarktiskā teritorija]]
[[Kategorija:Argentīnas Antarktīda]]
[[Kategorija:Čīles Antarktiskā teritorija]]</text>
      <sha1>95qwrormgh3ek5s4ibttx64eioudvja</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Bjērns Borgs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>196859</id>
    <revision>
      <id>3662215</id>
      <parentid>3632838</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T16:04:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* top */sīkumi, replaced: {{ddv → {{dzimšanas datums un vecums, {{cite news → {{ziņu atsauce using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6460" xml:space="preserve">{{Tenisista infokaste
 |                       playername = Bjērns Borgs
 |                       vārds_orig = ''Björn Borg''
 |                           attēls = Björn Borg.jpg
 |                          att_izm = 
 |                          caption = 
&lt;!--------- Personas dati -----------&gt;
 |                         nickname = 
 |                          country = {{SWE}}
 |                        residence = 
 |                        datebirth = {{dzimšanas datums un vecums|1956|6|6}}
 |                       placebirth = {{vieta|Zviedrija|Sēdertelje}}
 |                        datedeath = 
 |                       placedeath = 
 |                           height = {{mērvienība|cm=180}}
 |                           weight = {{mērvienība|kg=73}}
 |                        turnedpro = 1973
 |                          retired = 1983 (atgriezās no 1991. līdz 1993. gadam)
 |                            plays = Ar labo roku, divrocīgs kreisais sitiens
 |                 careerprizemoney = {{US$|3 655 751}}
&lt;!------------ Vienspēles -----------&gt;
 |                    singlesrecord = 608—127
 |                    singlestitles = 64
 |            highestsinglesranking = 1. ({{dat|1977|8|23|N|bez}})
 |             AustralianOpenresult = 3R (1974)
 |                 FrenchOpenresult = W (1974, 1975, 1978, 1979, 1980, 1981)
 |                  Wimbledonresult = W (1976, 1977, 1978, 1979, 1980)
 |                     USOpenresult = F (1976, 1978, 1980, 1981)
 |                 MastersCupresult = 
 |           WTAChampionshipsresult = 
 |                   Olympicsresult = 
&lt;!--------- Dubultspēles ------------&gt;
 |                    doublesrecord = 87—82
 |                    doublestitles = 4
 |            highestdoublesranking = 890. ({{dat|1993|3|22|N|bez}})
 |      AustralianOpenDoublesresult = 
 |          FrenchOpenDoublesresult = 
 |           WimbledonDoublesresult = 
 |              USOpenDoublesresult = 
 |          MastersCupDoublesresult = 
 |    WTAChampionshipsDoublesresult = 
 |            OlympicsDoublesresult = 
&lt;!--------- Jauktās dubultspēles ------------&gt;
 |                      mixedrecord = 
 |                      mixedtitles = 
 |              highestmixedranking = 
 |        AustralianOpenMixedresult = 
 |            FrenchOpenMixedresult = 
 |             WimbledonMixedresult = 
 |                USOpenMixedresult = 
 |            MastersCupMixedresult = 
 |      WTAChampionshipsMixedresult = 
 |              OlympicsMixedresult = 
&lt;!--------- Citas sadaļas -----------&gt;
 |                          updated = 
 |                            slavz = Tenisa slavas zāle
&lt;!-------------- Medaļas ------------&gt;
 |                    rādīt_medaļas = 
 |                      headercolor = 
 |                   medaltemplates = 
}}
'''Bjērns Rūne Borgs''' ({{val|sv|Björn Rune Borg}}; dzimis {{dat|1956|6|6}}) ir bijušais [[zviedri|zviedru]] [[tenisists]], bijis [[ATP ranga pirmo numuru saraksts|ATP ranga līderis]].

Karjerā B. Borgs ir uzvarējis 64 ATP vienspēļu turnīros, tāpat laikā no 1974. līdz 1981. gadam viņš izcīnīja 11 uzvaras ''[[Grand Slam]]'' turnīros. Viņš piecus gadus pēc kārtas uzvarēja Vimbldonā (rekords, ko ir atkārtojis [[Rodžers Federers]])&lt;ref name=Wimbledon&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Wimbledon – Championships History|url=http://www.wimbledon.com/heritage/history/championships-history|accessdate=2012-02-04|publisher=Wimbledon.com|archiveurl=https://web.archive.org/web/20111116064410/http://www.wimbledon.com/heritage/history/championships-history|archivedate=2011-11-16}}&lt;/ref&gt; un sešas reizes uzvarēja Francijas atklātajā čempionātā (šo rekordu ir pārspējis [[Rafaels Nadals]]).&lt;ref&gt;[http://sportsillustrated.cnn.com/inside_game/jon_wertheim/news/2002/09/23/mailbag/ &quot;Compare and contrast&quot;] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121024055359/http://sportsillustrated.cnn.com/inside_game/jon_wertheim/news/2002/09/23/mailbag/ |date={{dat|2012|10|24||bez}} }}, Jon Wertheim, ''[[Sports Illustrated]]'', 23 September 2002&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.usatoday.com/sports/tennis/2006-05-24-borg-cover_x.htm &quot;Borg still making the shots&quot;], Douglas Robson, ''[[USA Today]]'', 25 May 2006&lt;/ref&gt; Viņš tiek uzskatīts par vienu no visu laiku izcilākajiem tenisistiem.&lt;ref&gt;[http://www.timesonline.co.uk/article/0,,9910-1165988,00.html &quot;Navratilova joins Laver and Borg on the shortlist (as voted for by . . . Navratilova)&quot;] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191017151020/https://www.thetimes.co.uk/ |date={{dat|2019|10|17||bez}} }}, Alastair Campbell, ''[[The Times]]'', 3 July 2004&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://observer.guardian.co.uk/osm/story/0,6903,1496703,00.html &quot;When he was king&quot;], Tim Pears, ''[[The Observer]], 5 June 2005&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Top 10 Men's Tennis Players of All Time|work=Sports Illustrated|url=http://sportsillustrated.cnn.com/multimedia/photo_gallery/1009/top.ten.tennis/content.1.html|accessdate=23 September 2010|archive-date={{dat|2010|09|18||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20100918225840/http://sportsillustrated.cnn.com/multimedia/photo_gallery/1009/top.ten.tennis/content.1.html}}&lt;/ref&gt; 1979. gadā B. Borgs kļuva par pirmo tenisistu, kas vienas sezonas laikā kā naudas balvu saņem vairāk nekā vienu miljonu dolāru.

Tas, ka Borgs neskuva bārdu [[Vimbldonas čempionāts|Vimbldonas čempionāta]] laikā, ir viens no iespējamajiem bārdas neskūšanas NHL izslēgšanas spēļu laikā tradīcijas aizsākšanas iemesliem.&lt;ref&gt;Podnieks, Andrew. ''Hockey Superstitions: From Playoff Beards to Crossed Sticks and Lucky Socks'', McClelland &amp; Stewart Ltd., 2010, {{ISBN|0-7710-7108-9}}, pp. 8-9.&lt;/ref&gt;

== Vietas Grand Slam turnīros ==
{{Tenisa apzīmējumi}}

{{Tenisa stats|Galvene}}
{{Tenisa stats|Gadi|1973|1974|1975|1976|1977|1978|1979|1980|1981}}
{{Tenisa stats|Austrālija|pg=1973|A|3R|A|A|A|A|A|A|A}}
{{Tenisa stats|Francija|pg=1973|4R|W|W|QF|A|W|W|W|W}}
{{Tenisa stats|Vimbldona|pg=1973|QF|3R|QF|W|W|W|W|W|F}}
{{Tenisa stats|ASV|pg=1973|4R|2R|SF|F|4R|F|QF|F|F}}
|}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
{{Sporta ārējās saites}}

{{Tenisists-aizmetnis}}
{{Pirmā rakete vīriešu tenisā}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Borgs, Bjērns}}
[[Kategorija:1956. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Zviedrijas tenisisti]]
[[Kategorija:Stokholmā dzimušie]]</text>
      <sha1>sjz9rcyftkgexq8m4uf6gee5muii9zz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Anibals Kavaku Silva</title>
    <ns>0</ns>
    <id>199787</id>
    <revision>
      <id>3662142</id>
      <parentid>2744770</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T15:45:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* top */sīkumi, replaced: {{ddv → {{dzimšanas datums un vecums using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2746" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds               = Anibals Kavaku Silva
| vārds_orģ           = ''Aníbal Cavaco Silva''
| attēls              = Aníbal Cavaco Silva Senate of Poland 01.jpg
| mazs_att            = 
| apraksts            = 
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
| amats               = 19. [[Portugāles prezidents]]
| term_sākums         = {{dat|2006|3|9|N|bez}}
| term_beigas         = {{dat|2016|3|9|N|bez}}
| viceprezidents      = 
| vicepremjers        = 
| vietnieks           = 
| prezidents          = 
| premjers            = 
| priekštecis         = 
| pēctecis            = 
&lt;!------ Otrais amats ------&gt;
| amats2              = [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]]
| term_sākums2        = {{dat|1985|11|5|N|bez}}
| term_beigas2        = {{dat|1995|10|28|N|bez}}
| viceprezidents2     = 
| vicepremjers2       = 
| vietnieks2          = 
| prezidents2         = 
| premjers2           = 
| priekštecis2        = 
| pēctecis2           = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati           = {{dzimšanas datums un vecums|1939|7|15}}
| dzim_vieta          = {{vieta|Portugāle|Bolikvaima}}
| dzīves_vieta        = 
| mir_dati            = 
| mir_vieta           = 
| apglabāts           = 
| tautība             = [[portugāļi|Portugālis]]
| partija             = Sociāldemokrātiskā partija
| apvienība           = 
| dinastija           = 
| tēvs                = 
| māte                = 
| dzīvesb             = 
| bērni               = 
| profesija           = 
| alma_mater          = Lisabonas Tehniskā universitāte&lt;br/&gt;Jorkas universitāte
| reliģija            = 
| paraksts            = Signature Aníbal Cavaco Silva-edit.svg
| paraksts_izm        = 
| piezīmes            = 
}}
'''Anibals Antoniu Kavaku Silva''' ({{val|pt|Aníbal António Cavaco Silva}}; dzimis {{dat|1939|7|15}}) ir [[portugāļi|portugāļu]] politiķis. No 2006. līdz 2016. gadam bijis [[Portugāles prezidents]].

Studējis Lisabonas Tehniskajā universitātē un Jorkas universitātē Anglijā. Laikā no 1980. gada janvāra līdz 1981. gada janvārim viņš bija Portugāles Finanšu ministrs, no 1985. gada novembra līdz 1995. gada oktobrim pildīja valsts premjerministra amata pienākumus. {{dat|2006|3|9||bez}} A. Kanaku Silva stājās Portugāles prezidenta amatā, 2011. gadā ticis pārvēlēts šajā amatā. 2016. gada 9. martā viņu prezidenta amatā nomainīja [[Marselu Rebelu di Soza]].

{{Politiķis-aizmetnis}}
{{Portugāles prezidenti}}
{{Portugāles premjerministri}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Kavaku Silva, Anibals}}
[[Kategorija:1939. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Portugāles prezidenti]]
[[Kategorija:Portugāles premjerministri]]</text>
      <sha1>2l76ltl1vy7lhqxlc9wwb4p5uxwilu2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dāvids Hieronīms Grindelis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>204873</id>
    <revision>
      <id>3662561</id>
      <parentid>3523617</parentid>
      <timestamp>2022-07-29T10:26:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>2A03:EC00:B155:395C:2858:4F21:2E7:8C9A</ip>
      </contributor>
      <comment>/* Dzīvesgājums */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6970" xml:space="preserve">{{Zinātnieka infokaste
|             platums = 
|               vārds = Dāvids Hieronīms Grindelis
|          vārds_orig = 
|              attēls = Fo3395 3b david hieronymus grindel.jpg
|          att_izmērs = 200px
|       att_nosaukums = 
|             dz_gads = 1776 
|          dz_mēnesis = 09
|            dz_diena = 28
|            dz_vieta = [[Zaķusala]], [[Rīgas guberņa]] (tagad {{LAT}})
|              m_gads = 1836   
|           m_mēnesis = 01
|             m_diena = 08
|             m_vieta = [[Rīga]], [[Vidzemes guberņa]] (tagad {{LAT}})
|        dzīves_vieta = 
|           pilsonība = 
|            tautības = latvietis, vācbaltietis
|            paraksts = 
|        darba_vietas =
|          alma_mater = [[Jēnas universitāte]], [[Tērbatas Universitāte]]
|             zinātne = [[Botānika]], [[ķīmija]]
|         pasniedzēji = 
|            studenti =
|          sasniegumi = 
|         apbalvojumi = 
|            piezīmes = 
|         kategorijas =   
}}
'''Dāvids Hieronīms Grindelis''' ({{val|de|David Hieronymus Grindel}}, {{val|ru|Давид Иероним Гриндель}}; 1776-1836) bija [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Rīga]]s aptiekārs, botāniķis, ķīmiķis un izdevējs. [[Tērbatas Universitāte]]s ķīmijas un farmācijas profesors (1804), rektors (1810-1812).

== Izcelsme un ģimene ==
Dāvids Hieronīms Grindelis cēlies no Rīgā ieceļojušu latviešu namnieku Grunduļu dzimtas. Viņa vectēvs Mārtiņš Grundulis piedzima kā zemnieks, bet tēvs Miķelis Grundulis (Grindelis) bija Rīgas [[brāļu draudzes]] loceklis, turīgs mastu šķirotājs, kas ieguva Rīgas pilsoņa tiesības. Māte - Katrīne Mānikene (''Katharina Mahniken''). Grindelis 1802. gada 11. maijā apprecējās ar Viktoriju Regīnu Volejdu (''Viktoria Regina Wolleyd'') no [[Kēnigsberga]]s. Pēc sievas nāves 1808. gadā, tā paša gada 26. jūnijā apprecējies otrreiz - ar Amāliju Elizabeti Šmiti (''Amalie Elisabeth Schmidt'') no [[Pērnava]]s. 1810. gadā ģimenē piedzima dēls Georgs (''Georg von Grindel'', 1810-1845), vēlāk Krievijas armijas ārsts un dzejnieks vācu valodā. Grindeli ir pieņemts uzskatīt par pirmo latviešu zinātnieku.&lt;ref&gt;A.Vīksna. „Vecās aptiekas”. Rīga: 1993. 74.-77. lpp.&lt;/ref&gt;

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1776. gada 28. septembrī, [[Zaķusala|Zaķusalā]], [[Daugava]]s salā pie [[Rīga]]s. Mācījās [[Rīgas Domskola|Rīgas Domskolā]], pēc tam bija aptiekāra Johana Gotlība Strūves māceklis Rīgas „Ziloņa aptiekā” (1789-1795). Studēja medicīnu un dabas zinātnes [[Jēnas universitāte|Jēnas universitātē]] (1796-1798), kur iestājās Jēnas dabaspētnieku biedrībā. Pēc Krievijas imperatora [[Pāvils I|Pāvila]] izdotā aizlieguma studēt ārzemēs viņš bija spiests studijas pārtraukt, atgriezās Rīgā un strādāja par aptiekāra Strūves palīgu. Publicēja grāmatu &quot;Jaunākās ķīmijas vispārējs apskats&quot; (''Allgemeine Übersicht der neuen Chemie''). 
1800. gadā viņš [[Pēterburga|Pēterburgā]] nokārtoja eksāmenu aptiekāra tiesību iegūšanai. 1802. gadā Jēnas universitāte viņam piešķīra doktora grādu.

Pēc atgriešanās dzimtenē Grindelis kļuva par „Ziloņa aptiekas&quot; līdzīpašnieku, 1803. gadā viņu uzņēma par [[Rīgas literāri praktiskā pilsoņu savienība|Rīgas literāri praktiskās pilsoņu savienības]] locekli, viņš piedalījās Rīgas Farmaceitu un ķīmiķu biedrības dibināšanā un izdeva zinātnisko gadagrāmatu ''Russisches Jahrbuch der Pharmazie'' (1803. – 1808. un 1810. gadā).
1804. gadā Grindeli ievēlēja par [[Tērbatas Universitāte]]s ķīmijas un farmācijas profesoru, tad par Tērbatas Universitātes rektoru (1810-1812). 
Pēc atgriešanās Rīgā 1814. gadā Dāvids Hieronims Grindelis nodevās pētniecībai un izdevniecībai. Viņš bija periodisko izdevumu ''Rigaische Stadtblätter'' (1818–1821) un ''Medizinisch-pharmazeutische Blätter'' (1819–1822) redaktors. 

1820. gadā Grindelis atsāka medicīnas studijas Tērbatas universitātē un 1822. gadā ieguva ārsta tiesības. Strādāja par Rīgas apriņķa ārstu, organizēja holēras epidēmijas ārstēšanu 1831. gadā.&lt;ref&gt;[[Jānis Stradiņš]]. „Zinātnes un augstskolu sākotne Latvijā&quot;. Latvijas vēstures institūta apgāds, Rīga: 2009., 327. - 337. lpp. &lt;/ref&gt;

Miris 1836. gada 8. janvārī Rīgā.

== Biedrības ==
* Rīgas Farmaceitu un ķīmiķu biedrības goda biedrs,
* Pēterburgas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis (1807), 
* [[Rīgas literāri praktiskā pilsoņu savienība]] (1810),
* Pēterburgas farmaceitu biedrības goda biedrs,
* [[Kurzemes literatūras un mākslas biedrība]]s biedrs (1817), 
* Pēterburgas medicīnas un ķirurģijas akadēmijas korespondētājloceklis,
* Maskavas dabaspētnieku biedrības biedrs,  

Vairāku zinātnisko biedrību biedrs Vācijā.

== Galvenie atklājumi ==
* Baltijas zemju botānikas rokasgrāmata, kas saturēja ziņas par 1083 augu sugām,
* Ķemeru sērūdeņu ķīmiskā analīze, kas lika pamatus [[Jūrmala]]s kūrotiem.

== Publikācijas (nepilns saraksts) ==
* ''Allgemeine Übersicht der neuen Chemie'' (Mitau : gedruckt bey Johann Friedrich Steffenhagen, 1798)
* ''Botanisches Taschenbuch für Livland, Kurland und Estland'' (Riga : C. J. G. Hartmann, 1803)
* ''Russisches Jahrbuch der Pharmacie'' (1803—1810)
* ''Handbuch der theoretischen Chemie zu akademischen Vorlesungen'' (Dorpat : Gauger, 1808)
* ''Taschenbuch für prüfende Ärzte und Apotheker'' (Riga : Hartmann, Leipzig 1808)
* ''Chinasurrogat oder ein neues Arzneymittel'' (Leipzig : J. F. Hartknoch, 1809)
* ''Russisches Jahrbuch für die Chemie und Pharmacie'' (1809, 1810).
* ''Briefe ueber die Chemie zur belehrenden Unterhaltung für Dilettanten'' (Dorpat, 1812 (Dorpat : M. G. Grenzius))
* ''Briefe ueber die Chemie zur belehrenden Unterhaltung fuer Dilettanten / Bd. 2. /'' (Riga : C. J. G. Hartmann, 1814 ([Mitau : Steffenhagen u. Sohn]))

== Piemiņa ==
* augu ģints ''Grindelia'' un no šiem augiem izolētā grindeļskābe, kā arī tās atvasinājumi (grindelāti, grindeļaldehīds u.c.)&lt;ref&gt;[http://www.lettonia.lv/?lapa=publik&amp;id=18 Tērbatas universitāte Latvijas zinātnes un kultūras kontekstā]&lt;/ref&gt;;
* Grindeļa piemiņas medaļa (no 1995);
* no Grindeļa uzvārda veidots Latvijas farmācijas uzņēmuma [[Grindeks]] nosaukums.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==

*[https://web.archive.org/web/20150619090411/http://www.bbl-digital.de/eintrag/Grindel-David-Hieronymus-1776-1836/ Deutschbaltische Biographische Lexikon] {{de ikona}}
*[http://isik2.tlulib.ee/index.php?id=117 TLÜAR rahvusbibliograafia isikud] {{ee ikona}}

{{DEFAULTSORT:Grindelis, Davids Hieronims}}
{{Autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Latviešu zinātnieki]]
[[Kategorija:Latviešu ķīmiķi]]
[[Kategorija:Latvijas ķīmiķi]]
[[Kategorija:Tartu Universitātes darbinieki]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]</text>
      <sha1>ligzg7mjnnt17jfaidpu629ady6l0ku</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3662564</id>
      <parentid>3662561</parentid>
      <timestamp>2022-07-29T10:33:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>2A03:EC00:B155:395C:2858:4F21:2E7:8C9A</ip>
      </contributor>
      <comment>/* Dzīvesgājums */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6967" xml:space="preserve">{{Zinātnieka infokaste
|             platums = 
|               vārds = Dāvids Hieronīms Grindelis
|          vārds_orig = 
|              attēls = Fo3395 3b david hieronymus grindel.jpg
|          att_izmērs = 200px
|       att_nosaukums = 
|             dz_gads = 1776 
|          dz_mēnesis = 09
|            dz_diena = 28
|            dz_vieta = [[Zaķusala]], [[Rīgas guberņa]] (tagad {{LAT}})
|              m_gads = 1836   
|           m_mēnesis = 01
|             m_diena = 08
|             m_vieta = [[Rīga]], [[Vidzemes guberņa]] (tagad {{LAT}})
|        dzīves_vieta = 
|           pilsonība = 
|            tautības = latvietis, vācbaltietis
|            paraksts = 
|        darba_vietas =
|          alma_mater = [[Jēnas universitāte]], [[Tērbatas Universitāte]]
|             zinātne = [[Botānika]], [[ķīmija]]
|         pasniedzēji = 
|            studenti =
|          sasniegumi = 
|         apbalvojumi = 
|            piezīmes = 
|         kategorijas =   
}}
'''Dāvids Hieronīms Grindelis''' ({{val|de|David Hieronymus Grindel}}, {{val|ru|Давид Иероним Гриндель}}; 1776-1836) bija [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Rīga]]s aptiekārs, botāniķis, ķīmiķis un izdevējs. [[Tērbatas Universitāte]]s ķīmijas un farmācijas profesors (1804), rektors (1810-1812).

== Izcelsme un ģimene ==
Dāvids Hieronīms Grindelis cēlies no Rīgā ieceļojušu latviešu namnieku Grunduļu dzimtas. Viņa vectēvs Mārtiņš Grundulis piedzima kā zemnieks, bet tēvs Miķelis Grundulis (Grindelis) bija Rīgas [[brāļu draudzes]] loceklis, turīgs mastu šķirotājs, kas ieguva Rīgas pilsoņa tiesības. Māte - Katrīne Mānikene (''Katharina Mahniken''). Grindelis 1802. gada 11. maijā apprecējās ar Viktoriju Regīnu Volejdu (''Viktoria Regina Wolleyd'') no [[Kēnigsberga]]s. Pēc sievas nāves 1808. gadā, tā paša gada 26. jūnijā apprecējies otrreiz - ar Amāliju Elizabeti Šmiti (''Amalie Elisabeth Schmidt'') no [[Pērnava]]s. 1810. gadā ģimenē piedzima dēls Georgs (''Georg von Grindel'', 1810-1845), vēlāk Krievijas armijas ārsts un dzejnieks vācu valodā. Grindeli ir pieņemts uzskatīt par pirmo latviešu zinātnieku.&lt;ref&gt;A.Vīksna. „Vecās aptiekas”. Rīga: 1993. 74.-77. lpp.&lt;/ref&gt;

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1776. gada 9. oktobrī, [[Zaķusala|Zaķusalā]], [[Daugava]]s salā pie [[Rīga]]s. Mācījās [[Rīgas Domskola|Rīgas Domskolā]], pēc tam bija aptiekāra Johana Gotlība Strūves māceklis Rīgas „Ziloņa aptiekā” (1789-1795). Studēja medicīnu un dabas zinātnes [[Jēnas universitāte|Jēnas universitātē]] (1796-1798), kur iestājās Jēnas dabaspētnieku biedrībā. Pēc Krievijas imperatora [[Pāvils I|Pāvila]] izdotā aizlieguma studēt ārzemēs viņš bija spiests studijas pārtraukt, atgriezās Rīgā un strādāja par aptiekāra Strūves palīgu. Publicēja grāmatu &quot;Jaunākās ķīmijas vispārējs apskats&quot; (''Allgemeine Übersicht der neuen Chemie''). 
1800. gadā viņš [[Pēterburga|Pēterburgā]] nokārtoja eksāmenu aptiekāra tiesību iegūšanai. 1802. gadā Jēnas universitāte viņam piešķīra doktora grādu.

Pēc atgriešanās dzimtenē Grindelis kļuva par „Ziloņa aptiekas&quot; līdzīpašnieku, 1803. gadā viņu uzņēma par [[Rīgas literāri praktiskā pilsoņu savienība|Rīgas literāri praktiskās pilsoņu savienības]] locekli, viņš piedalījās Rīgas Farmaceitu un ķīmiķu biedrības dibināšanā un izdeva zinātnisko gadagrāmatu ''Russisches Jahrbuch der Pharmazie'' (1803. – 1808. un 1810. gadā).
1804. gadā Grindeli ievēlēja par [[Tērbatas Universitāte]]s ķīmijas un farmācijas profesoru, tad par Tērbatas Universitātes rektoru (1810-1812). 
Pēc atgriešanās Rīgā 1814. gadā Dāvids Hieronims Grindelis nodevās pētniecībai un izdevniecībai. Viņš bija periodisko izdevumu ''Rigaische Stadtblätter'' (1818–1821) un ''Medizinisch-pharmazeutische Blätter'' (1819–1822) redaktors. 

1820. gadā Grindelis atsāka medicīnas studijas Tērbatas universitātē un 1822. gadā ieguva ārsta tiesības. Strādāja par Rīgas apriņķa ārstu, organizēja holēras epidēmijas ārstēšanu 1831. gadā.&lt;ref&gt;[[Jānis Stradiņš]]. „Zinātnes un augstskolu sākotne Latvijā&quot;. Latvijas vēstures institūta apgāds, Rīga: 2009., 327. - 337. lpp. &lt;/ref&gt;

Miris 1836. gada 8. janvārī Rīgā.

== Biedrības ==
* Rīgas Farmaceitu un ķīmiķu biedrības goda biedrs,
* Pēterburgas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis (1807), 
* [[Rīgas literāri praktiskā pilsoņu savienība]] (1810),
* Pēterburgas farmaceitu biedrības goda biedrs,
* [[Kurzemes literatūras un mākslas biedrība]]s biedrs (1817), 
* Pēterburgas medicīnas un ķirurģijas akadēmijas korespondētājloceklis,
* Maskavas dabaspētnieku biedrības biedrs,  

Vairāku zinātnisko biedrību biedrs Vācijā.

== Galvenie atklājumi ==
* Baltijas zemju botānikas rokasgrāmata, kas saturēja ziņas par 1083 augu sugām,
* Ķemeru sērūdeņu ķīmiskā analīze, kas lika pamatus [[Jūrmala]]s kūrotiem.

== Publikācijas (nepilns saraksts) ==
* ''Allgemeine Übersicht der neuen Chemie'' (Mitau : gedruckt bey Johann Friedrich Steffenhagen, 1798)
* ''Botanisches Taschenbuch für Livland, Kurland und Estland'' (Riga : C. J. G. Hartmann, 1803)
* ''Russisches Jahrbuch der Pharmacie'' (1803—1810)
* ''Handbuch der theoretischen Chemie zu akademischen Vorlesungen'' (Dorpat : Gauger, 1808)
* ''Taschenbuch für prüfende Ärzte und Apotheker'' (Riga : Hartmann, Leipzig 1808)
* ''Chinasurrogat oder ein neues Arzneymittel'' (Leipzig : J. F. Hartknoch, 1809)
* ''Russisches Jahrbuch für die Chemie und Pharmacie'' (1809, 1810).
* ''Briefe ueber die Chemie zur belehrenden Unterhaltung für Dilettanten'' (Dorpat, 1812 (Dorpat : M. G. Grenzius))
* ''Briefe ueber die Chemie zur belehrenden Unterhaltung fuer Dilettanten / Bd. 2. /'' (Riga : C. J. G. Hartmann, 1814 ([Mitau : Steffenhagen u. Sohn]))

== Piemiņa ==
* augu ģints ''Grindelia'' un no šiem augiem izolētā grindeļskābe, kā arī tās atvasinājumi (grindelāti, grindeļaldehīds u.c.)&lt;ref&gt;[http://www.lettonia.lv/?lapa=publik&amp;id=18 Tērbatas universitāte Latvijas zinātnes un kultūras kontekstā]&lt;/ref&gt;;
* Grindeļa piemiņas medaļa (no 1995);
* no Grindeļa uzvārda veidots Latvijas farmācijas uzņēmuma [[Grindeks]] nosaukums.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==

*[https://web.archive.org/web/20150619090411/http://www.bbl-digital.de/eintrag/Grindel-David-Hieronymus-1776-1836/ Deutschbaltische Biographische Lexikon] {{de ikona}}
*[http://isik2.tlulib.ee/index.php?id=117 TLÜAR rahvusbibliograafia isikud] {{ee ikona}}

{{DEFAULTSORT:Grindelis, Davids Hieronims}}
{{Autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Latviešu zinātnieki]]
[[Kategorija:Latviešu ķīmiķi]]
[[Kategorija:Latvijas ķīmiķi]]
[[Kategorija:Tartu Universitātes darbinieki]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]</text>
      <sha1>t87yk86qlgjkhwtbj4anfunabbb0k2p</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Agnese Ozoliņa</title>
    <ns>0</ns>
    <id>211377</id>
    <revision>
      <id>3662096</id>
      <parentid>3596714</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T15:34:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: {{ddv → {{dzimšanas datums un vecums using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6155" xml:space="preserve">{{Peldētāja infokaste
 |               vārds = Agnese Ozoliņa
 |          vārds_orig = 
 |              attēls = 
 |             att_izm = 
 |            paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |         pilns vārds = 
 |      dzimtais vārds = 
 |              dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1979|11|12}}
 |             dz_viet = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Jelgava}}
 |             mir_dat = 
 |            mir_viet = 
 |             tautība = [[Latviete]]
 |              garums = {{mērvienība|cm=180}}
 |               svars = {{mērvienība|kg=75}}
 |            karj ieņ = 
 |             iesauka = 
 |           mājaslapa = 
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
 |          vidusskola = [[Jelgavas 2.vidusskola]]
 |             koledža = 
 |          augstskola = 
 |        universitāte = Kenjonas koledžā, ASV
 |          izgl iest1 = 
 |      izgl iest1_nos = 
 |          izgl iest2 = 
 |      izgl iest2_nos = 
&lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
 |   pārstāvētā valsts = {{LAT}}
 |               veidi = [[Brīvais stils]]
 |             kar_sāk = [[1996]]
 |            kar_beig = [[2004]]
 |            treneris = 
 |         bij_treneri = [[Zelma Ozoliņa]], [[Viktors Saltikovs]], [[Gaļina Broka]]
 |               trenē = 
 |               klubs = [[Jelgavas specializētā peldēšanas skola]]
 |         karj spēles = 
 |          karj cīņas = 
&lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |           os_dalība = 3 ({{oss|V=1996}}, {{oss|V=2000}}, {{oss|V=2004}})
 |          os_medaļas = 
 |         os_lab sasn = 
&lt;!------ PČ informācija ------&gt;
 |           pč_dalība = 
 |          pč_medaļas = 
 |         pč_lab sasn = 
&lt;!------ Personiskie rekordi ------&gt;
 |                 PR1 = 
 |               PR1_d = 
 |                 PR2 = 
 |               PR2_d = 
 |                 PR3 = 
 |               PR3_d = 
 |                 PR4 = 
 |               PR4_d = 
 |                 PR5 = 
 |               PR5_d = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |              tituli = 
 |         augst rangs = 
 |              aģenti = 
 |          sasniegumi = 
 |               slavz = 
 |             dzimums = S
 |           atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |       rādīt_medaļas = 
 |         headercolor = 
 |       medaļu tabula = 
}}
'''Agnese Ozoliņa''' (dzimusi {{dat|1979|11|12}} [[Jelgava|Jelgavā]])&lt;ref name=&quot;lok&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.olimpiade.lv/lat/lok/olimpiesi/olimpietis/348/|title=LOK profils|publisher=Olimpiade.lv|accessdate={{dat|2013|1|10||bez}}|archive-date={{dat|2013|01|08||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20130108225537/http://www.olimpiade.lv/lat/lok/olimpiesi/olimpietis/348/}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130108225537/http://www.olimpiade.lv/lat/lok/olimpiesi/olimpietis/348/ |date={{dat|2013|01|08||bez}} }}&lt;/ref&gt; ir bijusī [[latvieši|latviešu]] [[peldētāja]].

Piedalījusies trijās [[Vasaras Olimpiskās spēles|Vasaras Olimpiskajās spēlēs]] ({{oss|V=1996}}, {{oss|V=2000}}, {{oss|V=2004}}). 1996. gadā Atlantā izcīnījusi 47. vietu 50 m brīvajā stilā, pēc četriem gadiem Sidnejā — 44. vietu 50 m brīvajā stilā un 45. vietu divreiz garākā distancē. 2004. gadā Atēnās ieņēma 43. vietu 100 m brīvajā stilā. Augstākais sasniegums Pasaules čempionātā ir 1998. gadā izcīnītā 37. vieta 200 m brīvajā stilā.&lt;ref name=&quot;lok&quot; /&gt; 2000. gada Eiropas čempionātā izcīnījusi 21. vietu 200 m kompleksajā peldējumā.&lt;ref name=&quot;lok&quot; /&gt; Vairāk nekā 50 reizes izcīnījusi Latvijas čempiontitulu.&lt;ref name=&quot;lok&quot; /&gt; Ozoliņai pieder vairāki [[Latvijas rekordi peldēšanā|Latvijas rekordi]].

Studējusi Kenjona koledžā ASV (''Kenyon College'').&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://bulletin.kenyon.edu/x948.xml|title=Latvian Lightnin'|publisher=Kenyon.edu|accessdate={{dat|2013|1|10||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120604232833/http://bulletin.kenyon.edu/x948.xml|archivedate={{dat|2012|06|04||bez}}}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120604232833/http://bulletin.kenyon.edu/x948.xml |date={{dat|2012|06|04||bez}} }}&lt;/ref&gt; Guvusi panākumus ''North Coast Athletic Conference'' ([[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] trešā divīzija) — 2002. gadā kļuvusi par NCAA čempioni 100 m brīvajā stilā, divas reizes par čempioni 200 m brīvajā stilā (2003, 2004).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www2.northcoast.org/swimming/w%27syear-by-yearresults|title=Women's Year-By-Year NCAC Championship Event Winners|publisher=Northcoast.org|accessdate={{dat|2013|1|10||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20140314160119/http://www2.northcoast.org/swimming/w%27syear-by-yearresults|archivedate={{dat|2014|03|14||bez}}}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140314160119/http://www2.northcoast.org/swimming/w%27syear-by-yearresults |date={{dat|2014|03|14||bez}} }}&lt;/ref&gt; Tika iekļauta 1993.—2004. gada simboliskajā dekādes izlasē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.northcoast.org/20/20swim.html#Women%27s%2020th%20Anniversary%20Team|title=NCAC 20th Anniversary|publisher=Northcoast.org|accessdate={{dat|2013|1|10||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20130224081555/http://www.northcoast.org/20/20swim.html#Women%27s%2020th%20Anniversary%20Team|archivedate={{dat|2013|02|24||bez}}}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130224081555/http://www.northcoast.org/20/20swim.html#Women%27s%2020th%20Anniversary%20Team |date={{dat|2013|02|24||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}

{{Latvijas sportists-aizmetnis}}
{{Peldētājs-aizmetnis}}
{{OS dalībnieks-aizmetnis}}
{{Navboxes
| title      = Olimpiskās spēles
| list       = 
{{Latvija 2004 VOS}}
{{Latvija 2000 VOS}}
{{Latvija 1996 VOS}}
}}

{{DEFAULTSORT:Ozoliņa, Agnese}}
[[Kategorija:1979. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Jelgavā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas peldētāji]]
[[Kategorija:1996. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:2000. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:2004. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]</text>
      <sha1>07bo1zggtndc08qedi9zkge97xfnb20</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Bjarozavka</title>
    <ns>0</ns>
    <id>212184</id>
    <revision>
      <id>3662214</id>
      <parentid>3422567</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T16:04:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: {{commonscat-inline → {{sisterlinks-inline}} using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1734" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Bjarozavka
| native_name = ''Бярозаўка, Берёзовка''
| image_skyline = Byarozavka1.JPG
| imagesize = 300px
| image_caption = Stikla rūpnīca &quot;Ņeman&quot; Bjarozavkā
| image_flag = Flag of Biarozaŭka, Belarus.svg
| image_shield = Coat of Arms of Biarozaŭka, Belarus.svg
| pushpin_map = Belarus
| pushpin_label_position = right
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{BLR}}
| subdivision_type1 = Apgabals
| subdivision_name1 = [[Grodņas apgabals]]
| subdivision_type2 = Rajons
| subdivision_name2 = [[Ļidas rajons]]
| established_title3 = Pilsētas tiesības
| established_date3 = 1990
| area_total_km2 = 
| population_as_of = 2006
| population_blank1_title = 
| population_blank1 = 
| population_total = 11800
| population_density_km2 = 
| timezone=[[Austrumeiropas laiks|EET]]
| utc_offset=+3
| latd = 53
| latm = 43 
| lats = 00 
| latNS = N 
| longd = 25 
| longm = 30
| longs = 00
| longEW = E
| elevation_m =
| website = }}

'''Bjarozavka''' ({{val-be|Бярозаўка}}) jeb '''Berjozovka''' ({{val-ru|Берёзовка}}) ir pilsēta [[Baltkrievija]]s rietumos uz austrumiem no [[Grodņa]]s pie [[Nemuna]]s upes.

Bjarozavkā atrodas liela stikla rūpnīca &quot;Ņeman&quot;. Pilsēta radās 19. gadsimta beigās ap šo [[stikls|stikla]] rūpnīcu.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [http://globus.tut.by/berezovka_lid/index.htm Bjarozavka vietnē &quot;Baltkrievijas globuss&quot;] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070311121802/http://globus.tut.by/berezovka_lid/index.htm |date={{dat|2007|03|11||bez}} }} {{ru ikona}}

== Atsauces ==

{{atsauces}}

{{Baltkrievija-aizmetnis}}
{{Baltkrievijas pilsētas}}

[[Kategorija:Baltkrievijas pilsētas]]</text>
      <sha1>7udq9wvo4542aitou87u5j2glvxslb7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Melisa Metisone</title>
    <ns>0</ns>
    <id>214514</id>
    <revision>
      <id>3661958</id>
      <parentid>3659906</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T12:30:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Balvas un nominācijas */ :</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4311" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
 | vārds                   = Melisa Metisone
 | vārds_orig              = ''Melissa Mathison''
 | attēls                  =
 | attēla izmērs           = 
 | komentārs               = 
 | dz. vārds               = ''Melissa Mathison''
 | dz. datums              = {{dat|1950|6|3}}
 | dz. vieta               = {{vieta|ASV|Kalifornija|Losandželosa}}
 | miršanas datums         = {{miršanas datums un vecums|2015|11|4|1950|6|3}}
 | miršanas vieta          = 
 | citi vārdi              = 
 | nodarbošanās            = [[Scenārists|Scenāriste]], [[Kinoproducents|kinoproducente]]
 | darbības gadi           = 
 | dzīvesbiedrs            = 
 | mājaslapa               = 
 | akadēmijasbalva         = 
 | afibalva                = 
 | arielabalva             = 
 | BFTMAbalva              = 
 | cēzarabalva             = 
 | emibalva                = 
 | filmfarebalva           = 
 | geminibalva             = 
 | zeltateļabalva          = 
 | zeltaglobusabalva       = 
 | zeltaavenesbalva        = 
 | gojasbalva              = 
 | gremībalva              = 
 | iftbalva                = 
 | lorensaolivjēbalva      = 
 | NAACPbalva              = 
 | nacionālāsfilmasbalva   = 
 | SAGbalva                = 
 | tonijasbalva            = 
 | apbalvojumi             = 
 | dzimums                 = S
}}
'''Melisa Metisone''' ({{val|en|Melissa Mathison}}, dzimusi {{dat|1950|6|3}}, mirusi {{dat|2015|11|4}}) bija amerikāņu [[Scenārists|scenāriste]] un [[Kinoproducents|kinoproducente]], plašāk zināma ar scenāriju filmai &quot;[[Citplanētietis]]&quot;, par kuru viņa tika nominēta vairākām prestižam kino balvām, tajā skaitā arī [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i.

== Biogrāfija ==
Dzimusi 1950. gada 3. jūnijā [[Losandželosa|Losandželosā]], [[Kalifornija|Kalifornijā]]. Beigusi [[Bērbanka]]s vidusskolu. No 1983. līdz 2004. gadam bija precējusies ar aktieri [[Harisons Fords|Harisonu Fordu]], kopīgi divi bērni, dēls Malkolms (dzimis 1987. gadā) un meita Džordžija (dzimusi 1990. gadā).

== Filmogrāfija ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
!Gads ||Filma ||Nosaukums oriģinālvalodā ||Amats
|-
|1979||&quot;[[Melnais ērzelis]]&quot;||''The Black Stallion''||scenāriste
|-
|1982||&quot;[[Citplanētietis]]&quot;||''E.T. the Extra-Terrestrial''||scenāriste un producente
|-
|1982||&quot;[[Bēgšanas meistars]]&quot;||''The Escape Artist''||scenāriste
|-
|1983||&quot;[[Krēslas zona (filma)|Krēslas zona]]&quot; (2. daļa) ||''Twilight Zone: The Movie''||scenāriste (titros norādītā kā Džoša Rogana (''Josh Rogan'')
|-
|1991||&quot;[[Rīta Zvaigznes dēls]]&quot; (TV) ||''Son of the Morning Star''||scenāriste
|-
|1995||&quot;[[Indiānis skapī]]&quot;||''The Indian in the Cupboard''||scenāriste
|-
|1997||&quot;[[Kunduns]]&quot;||''Kundun''||scenāriste un producente
|-
|2008||&quot;[[Zivtiņa Ponjū uz jūras klints]]&quot;||''Ponyo on the Cliff by the Sea''||scenāriste un konsultante
|-
|2016||''[[The BFG]]''||||scenāriste
|}

== Balvas un nominācijas ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Nominētais darbs
! Balva
! Gads
! Kategorija
! Rezultāts
|-
|rowspan=5 align=center|&quot;[[Citplanētietis]]&quot;&lt;br /&gt;''E.T. the Extra-Terrestrial''
|[[Amerikas Kinoakadēmijas balva|&quot;Oskars&quot;]]
|[[56. Kinoakadēmijas balva|1983]]
|[[Labākais oriģinālscenārijs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais oriģinālscenārijs]]
|{{nominēts}}
|-
|[[Zelta globusa balva|&quot;Zelta Globuss&quot;]]
|[[40. Zelta globusa balva|1983]]
|[[Labākais scenārijs (Zelta globusa balva)|Labākais scenārijs]]
|{{nominēts}}
|-
|[[Britu Kino un televīzijas mākslas akadēmija|BAFTA]]
|[[36. Britu Kino un televīzijas mākslas akadēmijas balva|1983]]
|[[Labākais scenārijs (BAFTA)|Labākais scenārijs]]
|{{nominēts}}
|-
|[[Saturna balva|&quot;Saturns&quot;]]
|[[10. Saturna balva|1983]]
|[[Labākais scenārijs (Saturna balva)|Labākais scenārijs]]
|{{iegūts}}
|-
|[[Amerikas scenāristu ģildes balva|WGA balva]]
|1983
|''Best Drama Written Directly for the Screen''
|{{iegūts}}
|}

== Ārējās saites ==
* {{aktieru ārējās saites}}
* [http://www.imdb.com/name/nm0558953/awards Balvas ''IMDb'' vietnē]

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Metisone, Melisa}}
[[Kategorija:1950. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Kalifornijā dzimušie]]
[[Kategorija:2015. gadā mirušie]]
[[Kategorija:ASV scenāristi]]
[[Kategorija:ASV kinoproducenti]]</text>
      <sha1>ikffd1sxdp8a89rq5iiq2cmk482c0jx</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Argo (filma)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>214673</id>
    <revision>
      <id>3662263</id>
      <parentid>3417420</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T16:22:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Ārējās saites */sīkumi, replaced: {{Oficiālā mājaslapa| → {{Oficiālā tīmekļa vietne| using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3402" xml:space="preserve">{{Filmas infokaste
| nosaukums latviski       = Argo
| attēls                   = Argo2012Poster.jpg
| att_izm                  = 
| paraksts                 = 
| nosaukums oriģinālvalodā = ''Argo''
| žanrs                    = 
| režisors                 = [[Bens Afleks]]
| producents               = 
| scenārija autors         = 
| galvenajās lomās         = 
* [[Bens Afleks]]
* [[Braians Krenstons]]
* [[Alans Ārkins]]
* [[Džons Gudmens]]
| mūzika                   = 
| operators                = 
| montāža                  = 
| studija                  = 
* ''[[Graham King|GK Films]]''
* ''[[Smokehouse Pictures]]''
| izplatītājs              = ''[[Warner Bros.]]''
| izdošanas laiks          = {{Filmas datums|2012|8|31|Tellurides filmu festivāls|2012|10|12|ASV|2012|11|9|Latvija}}
| ilgums                   = 120 minūtes&lt;ref&gt;[http://www.bbfc.co.uk/AFF290034 &quot;Argo&quot;]. British Board of Film Classification (BBFC). Retrieved September 18, 2012.&lt;/ref&gt;
| valsts                   = {{USA}}
| valoda                   = Angļu
| budžets                  = {{ASV dolārs|44,5 miljoni}}&lt;ref name=&quot;Mojo&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.boxofficemojo.com/movies/?id=argo.htm |title=Argo (2012) |publisher=Box Office Mojo |date=2012-01-09 |accessdate=2013-02-03}}&lt;/ref&gt;
| ienākumi                 = {{ASV dolārs|232,3 miljoni}}&lt;ref name=&quot;Mojo&quot; /&gt;
| iepriekšējā              = 
| nākošā                   = 
| imdb                     = 1024648
}}
'''&quot;Argo&quot;''' ({{val|en|Argo}}) ir 2012. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[trilleris]], kura režisors ir [[Bens Afleks]]. Filmā stāstīts par 1980. gadā notikušo [[Centrālā izlūkošanas pārvalde|CIP]] veikto ASV [[diplomāti|diplomātu]] izvešanas operāciju no [[Teherāna]]s [[Irāna|Irānā]], kur 1979. gadā sākās vairāk nekā gadu ilga [[Irānas ķīlnieku krīze|ķīlnieku krīze]]. Galvenās lomas atveido pats Bens Afleks, kā arī [[Braians Krenstons]], [[Alans Ārkins]] un [[Džons Gudmens]].

Filmas pirmizrāde notika {{dat|2012|8|31||bez}}, ASV kinoteātros izrādīšana sākta {{dat|2012|10|12|l|bez}}. &quot;Argo&quot; saņēma pozitīvas kritiķu atsauksmes un [[Amerikas Kinoinstitūts]] to nosauca par vienu no desmit 2012. gada labākajām filmām. &quot;Argo&quot; tika nominēta septiņām [[85. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvām]], no kurām ieguva trīs, tai skaitā [[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākās filmas nominācijā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=&quot;Argo&quot; beats &quot;Lincoln&quot; to Best Picture Oscar|url=http://www.reuters.com/article/2013/02/25/us-oscars-idUSBRE91M07X20130225|accessdate=2013-02-25|date=2013-2-25|publisher=''[[Reuters]]''|archiveurl=|archivedate=}}{{Novecojusi saite}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Filma ir saņēmusi arī vairākas citas balvas, tai skaitā [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]], [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], ASV Režisoru ģildes balvu, ''Critic's Choice Award'' balvu.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{Oficiālā tīmekļa vietne|http://argothemovie.warnerbros.com}}
{{Filmu ārējās saites}}

{{Filma-aizmetnis}}
{{Labākā filma (Oskars)}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:2012. gada filmas]]
[[Kategorija:ASV filmas]]
[[Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvējas filmas]]
[[Kategorija:Cēzara balvas ieguvēji]]
[[Kategorija:BAFTA kino balvas ieguvēji (filmas)]]</text>
      <sha1>qa6yubuvfz5vm8inzovtiy6m0kaxw8o</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Brodu rajons</title>
    <ns>0</ns>
    <id>215497</id>
    <revision>
      <id>3662234</id>
      <parentid>3580426</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T16:09:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Ārējās saites */sīkumi, replaced: {{commonscat-inline → {{sisterlinks-inline}} using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2000" xml:space="preserve">{{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste
| name =Brodu rajons
| native_name = ''Бродівський район''
| image_skyline = Podkamien 2008 cmentarz mala panorama.JPG
| imagesize = 300px
| image_caption = Tipiska rajona ainava (Pidkaminas ciems Brodu rajonā)
| settlement_type = [[Ukrainas administratīvais iedalījums|rajons]]
| total_type = Kopā
| image_flag =Flag of Brody raion.svg
| image_shield = Coat of Arms of Brody Raion.png
| image_map = Lviv in Ukraine.svg
| image_map1 = Map of Lviv Oblast highlighting Brody Raion.png
| map_caption = 
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{UKR}}
| subdivision_type1 = Apgabals
| subdivision_name1 = [[Ļvivas apgabals]]
| area_total_km2 =  1157
| population_total = 60194
| population_as_of = 2012
| population_density_km2 = auto
| coor_pinpoint = 
| latd = 
| latm = 
| lats =
| latNS = 
| longd = 
| longm = 
| longs =
| longEW = 
| seat_type = Centrs
| seat = [[Brodi (Ukraina)|Brodi]]
| parts_type = Administratīvais iedalījums
| parts = [[Brodi (Ukraina)|Brodi]], 1 ciemata padome un 23 lauku padomes
| population_blank02_title = etniskais sastāvs
| population_blank02 = 
| website = http://www.brody-rda.gov.ua/}}

'''Brodu rajons''' ({{val-uk|Бродівський район}}) ir [[Ļvivas apgabals|Ļvivas apgabala]] administratīvā iedalījuma vienība [[Ukraina|Ukrainā]]. Robežojas ar [[Ļvivas apgabals|Ļvivas apgabala]] [[Zoločivas rajons (Ļvivas apgabals)|Zoločivas]], [[Buskas rajons|Buskas]] un [[Radehivas rajons|Radehivas rajoniem]], [[Volīnijas apgabals|Volīnijas apgabala]] [[Horohivas rajons|Horohivas rajonu]], [[Rivnes apgabals|Rivnes apgabala]] [[Radiviļivas rajons|Radiviļivas rajonu]], kā arī [[Ternopiļas apgabals|Ternopiļas apgabala]] [[Kremenecas rajons|Kremenecas]] un [[Zborivas rajons|Zborivas rajoniem]].

==Ārējās saites==
{{sisterlinks-inline}}

{{Ukraina-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Brodu rajons}}
[[Kategorija:Ļvivas apgabala administratīvais iedalījums]]</text>
      <sha1>2miw6v5nzwsnffy61f0rd0eno97ytth</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Marks Hermons</title>
    <ns>0</ns>
    <id>216325</id>
    <revision>
      <id>3661937</id>
      <parentid>3572456</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T12:20:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* top */sīkumi, replaced: People's Choice Award → People's Choice balva using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2693" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
 | vārds                   = Marks Hermons
 | vārds_orig              = ''Mark Harmon''
 | attēls                  = Mark Harmon 1 edit1.jpg
 | attēla izmērs           = 
 | komentārs               = Marks Hermons 2005. gadā
 | dz. vārds               = 
 | dz. datums              = {{dzimšanas datums un vecums|1951|9|2}}
 | dz. vieta               = {{vieta|ASV|Kalifornija|Bērbanka}}
 | miršanas datums         = 
 | miršanas vieta          = 
 | citi vārdi              = 
 | nodarbošanās            = Aktieris
 | darbības gadi           = 1973—pašlaik
 | dzīvesbiedrs            = 
 | mājaslapa               = 
 | paraksts                = 
 | akadēmijasbalva         = 
 | afibalva                = 
 | arielabalva             = 
 | BFTMAbalva              = 
 | cēzarabalva             = 
 | emibalva                = 
 | filmfarebalva           = 
 | geminibalva             = 
 | zeltateļabalva          = 
 | zeltaglobusabalva       = 
 | zeltaavenesbalva        = 
 | gojasbalva              = 
 | gremībalva              = 
 | iftbalva                = 
 | lorensaolivjēbalva      = 
 | NAACPbalva              = 
 | nacionālāsfilmasbalva   = 
 | SAGbalva                = 
 | tonijasbalva            = 
 | apbalvojumi             = 
 | dzimums                 = V
}}
'''Tomass Marks Hermons''' ({{val|en|Thomas Mark Harmon}}; dzimis {{dat|1951|9|2}}) ir amerikāņu aktieris.

Viņa tēvs Toms Hermons ir spēlējis amerikāņu futbolu universitātes laikā, saņēmis Heismana balvu (tā tiek piešķirta gada labākajam amerikāņu futbola spēlētājām koledžu futbolā), viņa māte Elīze Noksa ir bijusi māksliniece un aktrise. Pats Marks arī universitātē spēlēja amerikāņu futbolu, bija saspēles vadītājs, spēlējis [[Kalifornijas Universitāte (Losandželosa)|UCLA]] &quot;Bruins&quot;. Aktiera karjeru televīzijā sācis 1973. gadā ar lomu vienā no seriāla ''Ozzie's Girls'' sērijām. Vēlāk piedalījās vairāku seriālu vienas sērijas filmēšanā, 1977. gadā debitēja filmā ''[[Eleanor and Franklin: The White House Years]]'', tāpat bijis galveno lomu atveidotājs vairākos seriālos. Kopš 2003. gada filmējas seriālā &quot;[[NCIS: militārās izmeklēšanas dienests]]&quot; (''NCIS''). Vairākkārt ticis nominēts [[People's Choice balva|''People's Choice'' balvai]], ''[[Screen Actors Guild Award]]'' un [[Zelta globusa balva]]i.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{aktieru ārējās saites}}

{{Aktieris-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Hermons, Marks}}
[[Kategorija:1951. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Kalifornijā dzimušie]]
[[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]]</text>
      <sha1>09ymk4rch93dpsu4thodsnflg9cx4hr</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3661945</id>
      <parentid>3661937</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T12:22:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* top */sīkumi, replaced: Screen Actors Guild Award → Ekrāna aktieru ģildes balva using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2694" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
 | vārds                   = Marks Hermons
 | vārds_orig              = ''Mark Harmon''
 | attēls                  = Mark Harmon 1 edit1.jpg
 | attēla izmērs           = 
 | komentārs               = Marks Hermons 2005. gadā
 | dz. vārds               = 
 | dz. datums              = {{dzimšanas datums un vecums|1951|9|2}}
 | dz. vieta               = {{vieta|ASV|Kalifornija|Bērbanka}}
 | miršanas datums         = 
 | miršanas vieta          = 
 | citi vārdi              = 
 | nodarbošanās            = Aktieris
 | darbības gadi           = 1973—pašlaik
 | dzīvesbiedrs            = 
 | mājaslapa               = 
 | paraksts                = 
 | akadēmijasbalva         = 
 | afibalva                = 
 | arielabalva             = 
 | BFTMAbalva              = 
 | cēzarabalva             = 
 | emibalva                = 
 | filmfarebalva           = 
 | geminibalva             = 
 | zeltateļabalva          = 
 | zeltaglobusabalva       = 
 | zeltaavenesbalva        = 
 | gojasbalva              = 
 | gremībalva              = 
 | iftbalva                = 
 | lorensaolivjēbalva      = 
 | NAACPbalva              = 
 | nacionālāsfilmasbalva   = 
 | SAGbalva                = 
 | tonijasbalva            = 
 | apbalvojumi             = 
 | dzimums                 = V
}}
'''Tomass Marks Hermons''' ({{val|en|Thomas Mark Harmon}}; dzimis {{dat|1951|9|2}}) ir amerikāņu aktieris.

Viņa tēvs Toms Hermons ir spēlējis amerikāņu futbolu universitātes laikā, saņēmis Heismana balvu (tā tiek piešķirta gada labākajam amerikāņu futbola spēlētājām koledžu futbolā), viņa māte Elīze Noksa ir bijusi māksliniece un aktrise. Pats Marks arī universitātē spēlēja amerikāņu futbolu, bija saspēles vadītājs, spēlējis [[Kalifornijas Universitāte (Losandželosa)|UCLA]] &quot;Bruins&quot;. Aktiera karjeru televīzijā sācis 1973. gadā ar lomu vienā no seriāla ''Ozzie's Girls'' sērijām. Vēlāk piedalījās vairāku seriālu vienas sērijas filmēšanā, 1977. gadā debitēja filmā ''[[Eleanor and Franklin: The White House Years]]'', tāpat bijis galveno lomu atveidotājs vairākos seriālos. Kopš 2003. gada filmējas seriālā &quot;[[NCIS: militārās izmeklēšanas dienests]]&quot; (''NCIS''). Vairākkārt ticis nominēts [[People's Choice balva|''People's Choice'' balvai]], [[Ekrāna aktieru ģildes balva]]i un [[Zelta globusa balva]]i.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{aktieru ārējās saites}}

{{Aktieris-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Hermons, Marks}}
[[Kategorija:1951. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Kalifornijā dzimušie]]
[[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]]</text>
      <sha1>oxvjutwq58v9vwrxoujhbygaegd9esj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ēdamās sēnes</title>
    <ns>0</ns>
    <id>218543</id>
    <revision>
      <id>3662495</id>
      <parentid>2764537</parentid>
      <timestamp>2022-07-29T06:13:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ludis21345</username>
        <id>50146</id>
      </contributor>
      <comment>papildināts.</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1804" xml:space="preserve">[[Attēls:Edible fungi in basket 2009 G1.jpg|thumb|250px|Sēņu grozs ar ēdamām sēnēm]]
'''Ēdamās sēnes''' ir [[sēnes|sēņu valsts]] organismu grupa, kuru [[sēne|augļķermeņus]] cilvēki var izmantot [[uzturs|uzturā]]. Augļķermeņi var atrasties zem zemes (piemēram, [[trifeles]]) vai arī virs zemes (piemēram, dažādas [[bērzlapes]]), kur cilvēki tos nolasa. Nav noteiktas definīcijas, ko var uzskatīt par ēdamām sēnēm, tomēr parasti ar ēdamām sēnēm saprot sēnes, kas nesatur indīgas vielas un ir pietiekami gardas un aromātiskas, lai tās būtu vērts lietot kā pārtikas produktus.

Ēdamās sēnes tiek lasītas [[sēņošana|sēņojot]], daudzas sugas kultivē mājas apstākļos. Pirms sēnes ielasīšanas sēņojot, sēne ir jāidentificē kā ēdama. Ēšanai drīkst lasīt tikai tās sēnes, par kurām ir zināms, ka tās ir ēdamas. Neskatoties uz to, dažas ēdamas sēnes atsevišķiem cilvēkiem var izraisīt [[alerģija|alerģiskas reakcijas]], bet ar nepareizi uzglabātām vai vecām ēdamajām sēnēm ir iespējams [[saindēšanās|saindēties]]. Ēdamās sēnes sēņotāji var sajaukt ar nāvējoši [[indīgās sēnes|indīgām sēnēm]], tai skaitā ļoti bīstamo [[zaļā mušmire|zaļo mušmiri]].

Sēnes, kas aug pilsētas vidē, nav ieteicams lietot uzturā, jo tās satur [[piesārņojums|piesārņojumu]], piemēram, [[smagais metāls (ķīmija)|smagos metālus]].

Populārākās ēdamās sēnes ir [[baravika]], [[parastā gailene]], [[parastā apšubeka]], [[lauka atmatene]], [[austeru sānause]] un [[lielā dižsardzene]].

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}


{{sēne-aizmetnis}}
{{pārtika-aizmetnis}}


{{DEFAULTSORT:Edamas sēnes}}
[[Kategorija:Sēnes]]
[[Kategorija:Pārtika]]</text>
      <sha1>5luupqwbjlyoagip1r1fol12sw43jjl</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Bēdīgi slavenie mērgļi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>220478</id>
    <revision>
      <id>3662241</id>
      <parentid>3522076</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T16:12:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Ārējās saites */sīkumi, replaced: {{oficiālā mājaslapa| → {{Oficiālā tīmekļa vietne| using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4658" xml:space="preserve">{{Filmas infokaste
| nosaukums latviski       = Bēdīgi slavenie mērgļi
| attēls                   = Inglourious Basterds poster.jpg
| att_izm                  = 
| paraksts                 = 
| nosaukums oriģinālvalodā = ''Inglourious Basterds''
| žanrs                    = 
| režisors                 = [[Kventins Tarantīno]]
| producents               = 
| scenārija autors         = 
| galvenajās lomās         = 
* [[Breds Pits]]
* [[Kristofs Valcs]]
* [[Maikls Fasbenders]]
* [[Eli Rots]]
* [[Diāna Krīgere]]
* [[Daniels Brīls]]
* [[Tils Šveigers]]
* [[Melānija Lorāna]]
| mūzika                   = 
| operators                = 
| montāža                  = 
| studija                  = 
* ''[[A Band Apart]]''
* ''[[Studio Babelsberg]]''
| izplatītājs              = 
* ''[[The Weinstein Company]]''
* ''[[Universal Pictures]]''
| izdošanas laiks          = {{filmas datums|2009|05|20|Kannas|2009|08|20|Vācija|2009|08|21|ASV}}
| ilgums                   = 153 minūtes&lt;!--U.S. theatrical release: 152:40--&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Inglourious Basterds (18)|url=http://www.bbfc.co.uk/AFF257159/|work=[[Britu filmu klasifikācijas padome]]|date=July 27, 2009|accessdate=November 12, 2012}}&lt;/ref&gt;
| valsts                   = 
* {{USA}}&lt;ref name=variety/&gt;&lt;ref name=screen&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.screendaily.com/reviews/cannes-reviews/inglourious-basterds/5001437.article|title=Inglourious Basterds|author=Goodridge, Mike|publisher=[[Screen International]]|date=2009-05-25}}&lt;/ref&gt;
* {{GER}}&lt;ref name=variety&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.variety.com/review/VE1117940323/?refCatId=31|title=Film Reviews: Inglourious Basterds|publisher=[[Variety]]|author=McCarthy, Todd|date=2009-05-20}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=screen/&gt;&lt;ref name=Kulish&gt;{{tīmekļa atsauce | url = http://www.nytimes.com/2009/02/16/world/europe/16germany.html | first = Nicholas | last = Kulish | title = Winslet and Cruise Star in a German Studio's Latest Act | work = [[The New York Times]] | date = February 15, 2009 | accessdate = January 20, 2010 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20171230115358/http://www.nytimes.com/2009/02/16/world/europe/16germany.html | archivedate = {{dat|2017|12|30||bez}} }}&lt;/ref&gt;
| valoda                   = angļu, franču, vācu, itāļu
| budžets                  = {{ASV dolārs|70 miljoni&lt;ref name=budget&gt;{{ziņu atsauce|url=http://weblogs.variety.com/thompsononhollywood/2009/06/weinstein-co-editing-not-cutting-inglourious-basterds.html?query=70+million+Basterds|title=Weinstein Co. Up Against the Wall|work=[[Variety]]|publisher=[[Reed Business Information]]|date=June 8, 2009|accessdate=August 6, 2009 &lt;!-- | archiveurl=http://www.webcitation.org/5nE3i1bLR | archivedate=February 1, 2010 --&gt;|first=Anne|last=Thompson|archiveurl=https://web.archive.org/web/20090828075147/http://weblogs.variety.com/thompsononhollywood/2009/06/weinstein-co-editing-not-cutting-inglourious-basterds.html?query=70+million+Basterds|archivedate={{dat|2009|08|28||bez}}}}&lt;/ref&gt;}}
| ienākumi                 = {{ASV dolārs|321,4 miljoni}}&lt;ref name=&quot;BoxOfficeMojo&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://boxofficemojo.com/movies/?id=inglouriousbasterds.htm | title=Inglourious Basterds (2009)|work=[[Box Office Mojo]]|publisher=[[Amazon|Amazon.com]]|accessdate={{dat|2021|12|19||bez}}}}&lt;/ref&gt;
| iepriekšējā              = 
| nākamā                   = 
| imdb                     = 0361748
}}
'''&quot;Bēdīgi slavenie mērgļi&quot;''' ({{val|en|Inglourious Basterds}}) ir 2009. gada kara filma, kuras scenārists un režisors ir [[Kventins Tarantīno]]. Filmā tiek parādīta divu izdomātu [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] vadoņu slepkavība. Galvenās lomas filmā atveido [[Breds Pits]], [[Kristofs Valcs]], [[Maikls Fasbenders]], [[Eli Rots]], [[Diāna Krīgere]], [[Daniels Brīls]], [[Tils Šveigers]] un [[Melānija Lorāna]].

Filma guva komerciālus panākumus, gūstot 321 miljonu ASV dolāru lielus ieņēmumus, tādējādi tā tobrīd bija Tarantīno visvairāk nopelnījusī filma. &quot;Bēdīgi slavenie mērgļi&quot; tika nominēti astoņām [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvām]], tai skaitā kā labākā filma, tomēr saņēma tikai vienu balvu (Kristofs Valcs par labāko otrā plāna lomu).

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{Oficiālā tīmekļa vietne|http://inglouriousbasterds-movie.com/}}
{{Filmu ārējās saites}}

{{Filma-aizmetnis}}
{{Kventins Tarantīno}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:2009. gada filmas]]
[[Kategorija:ASV filmas]]
[[Kategorija:Vācijas filmas]]
[[Kategorija:Kventina Tarantīno filmas]]</text>
      <sha1>78t7reu15zhjxuffh3tp3afvd1ei52t</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Darela savvaļas parks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>225994</id>
    <revision>
      <id>3662429</id>
      <parentid>3661887</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T21:08:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Algonkins</username>
        <id>30993</id>
      </contributor>
      <comment>/* Vēsture */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="35852" xml:space="preserve">{{inuse}}
{{Zoo infokaste
|zoo_name      = Darela zooloģiskais dārzs 
|image         = Darela Zoo Ieeja.JPG
|image_width   = 300px
|image_caption = Ieeja Džērsijas zoodārzā
|date_opened   = 1959. gada 26. marts
|location      = [[Džērsija]] {{flaga|Džērsija}} &lt;br&gt;{{karogs|Lielbritānija}} 
|area          = 13 ha
|coordinates   = 
|num_animals   = 1400+
|num_species   = 130+
|members
|exhibits
|annual_visitors = 169 000 (2009)
|website        = [https://www.durrell.org www.durrell.org]
}}
'''Darela zooloģiskais dārzs''' (arī '''Džērsijas zooloģiskais dārzs''' ir [[zooloģiskais dārzs]], kuru 1959. gadā [[Džērsija|Džērsijas]] salā nodibināja dabas pētnieks un [[rakstnieks]] [[Džeralds Darels]]. Tas atrodas Triniti apriņķī salas ziemeļaustrumos vairākus gadsimtus senas [[muiža]]s teritorijā. Kopš 1964. gada zoodārza vadību īsteno [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]. Zoodārzs aizņem 13 [[ha|hektāru]] platību. Kolekciju veido aptuveni 130 [[zīdītāji|zīdītāju]], [[putni|putnu]], [[rāpuļi|rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] [[suga]]s. Galvenā vērība tiek pievērsta [[izmirstošas sugas|izmirstošo]] sugu pavairošanai nebrīvē un atgriešanai savvaļā.

==Vēsture==
[[Attēls:Manor Durrell Zoo.JPG|350px|thumb|Muižas komplekss, kas kļuva par pamatu Džērsijas zoodārzam]]
[[Attēls:Durrell Monument at Jersey.JPG|thumb|250px|Piemineklis [[Džeralds Darels|Darelam]] Džērsijas zoodārzā]]
Jaunībā Darels vairākus gadus [[Kamerūna|Kamerūnā]] un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]] vāca dzīvniekus Lielbritānijas zoodārziem. Pamazām viņš nonāca pie secinājuma, ka zoodārziem galvenā uzmanība būtu jāveltī [[izmirstoša suga|apdraudēto sugu]] saglabāšanai. Ienākumi no grāmatām deva iespēja Darelam īstenot sapni un izveidot savu zoodārzu, kurš sniegtu patvērumu [[izmirstošas sugas|izmirstošām sugām]]. Lai ievāktu kolekciju iecerētajam zvērudārzam, Darels kopā ar sievu [[Džekija Darela|Džekiju]] organizēja kārtējo ekspedīciju un 1956. gada beigās ar tirdzniecības kuģi devās ceļā uz [[Kamerūna|Kamerūnu]]. 7. janvārī kuģis lēni ieslīdēja nelielajā [[Ambas līcis|Ambas līcī]]. Pateicoties [[Ačirimbi II|Bafutas Fona]] gādībai, maija vidū visa viesu mājas veranda bija pārpilna ar dzīvniekiem. Jūnija sākumā Dareli pameta [[Āfrika]]s krastus. Kolekciju veidoja simtiem būru ar visdažādākajiem vietējās [[fauna]]s pārstāvjiem. 1957. gada 7. jūlijā kuģis piestāja [[Liverpūle|Liverpūlē]]. Darels iepriekšējās četrās ekspedīcijās bija pārvedis aptuveni divus tūkstošus dzīvniekus, ieskaitot četrdesmit trīs sugas, kas vēl nekad nebija pārstāvētas pasaules zoodārzos. Tomēr šī atgriešanās atšķīrās no iepriekšējām, jo dzīvniekiem vajadzēja veidot pamatu ieplānotajam savam zoodārzam.  ''[[The Daily Telegraph]]'' rakstīja:

&lt;blockquote&gt;&quot;''Misters Džeralds Darels, 32 gadus vecais rakstnieks-zoologs cer izveidot zoodārzu [[Bornmuta|Bornmutā]]. &quot;Mēs ceram, ka dome būs atsaucīga un iznomās mums kādu zemes gabalu&quot;, teica misters Darels. &quot;Ja viņi piekritīs, es ziemā uzsāktu sagatavošanās darbus un nākamajā pavasarī to atvērtu&quot;. Misters Darels un viņa sieva Džekija ir tikko atgriezušies no septiņus mēnešus ilgās ekspedīcijas Britu Kamerūnā. Viņi ir pārveduši 200 [[rāpuļi|rāpuļus]], 50 [[putni|putnus]], 18 [[pērtiķi|pērtiķus]], 47 [[galago|bušbēbijus]], jaunu [[ūdensbriedītis|ūdensbriedīti]]... un deviņus mēnešus vecu [[šimpanzes|šimpanzi]]''.&quot;&lt;/blockquote&gt;

Centieni sameklēt zoodārzam piemērotu vietu [[Anglija]]s cietzemē sadūrās ar varasiestāžu pilnīgu neizpratni. Sekojot sava izdevēja ieteikumam, Dareli ieradās Džērsijas salā. Pēc nesekmīgiem gadu ilgiem meklējumiem, Darels stundas laikā atrada brīnišķīgu vietu nākotnes zoodārzam, noslēdza līgumu un kļuva par jauno vietējo &quot;muižkungu&quot; vienā krāšņākajām muižām salā. Viņš rakstīja: ''&quot;Muiža bija celta E veidā... un divām masīvām [[arka|arkām]], kas veda pagalmā. Šīs brīnišķīgās arkas, gluži kā pārējās ēkas, bija celtas ap 1660. gadu no skaistā vietējā [[granīts|granīta]]. Mums tika izrādīta senā granīta sidra spiestuve un govju nojume, milzīgs dārzs, neliels ezers ar skrandainām [[meldri|meldru]] bārkstīm un dūksnaina, nelielu tērcīšu caurausta [[pļava]]''&quot;. 

Dienu vēlāk, 1958. gada 18. oktobrī Darels kopā ar sievu, māti un sekretāri iesēdās kuģī, kas no [[Plimuta]]s devās uz [[Buenosairesa|Buenosairesu]]. Viņš bija &quot;ieķīlājis&quot; savu nākotni zoodārzā, taču to nenožēloja: viņu vairāk uztrauca nevis paša, bet apkārtējās vides nākotne. Ekspedīcijai bija divi galvenie mērķi – ievākt kolekciju zoodārzam un nofilmēt sēriju virkni par [[Argentīna]]s dabu. Buenosairesā Darels satikās ar [[dabaszinātnes|dabaszinātnieku]] [[Deivids Atenboro|Deividu Atenboro]], kas bija atgriezies no dzīvnieku vākšanas un filmēšanas ekspedīcijas [[Paragvaja|Paragvajā]]. Atenboro atceras, ka ''&quot;Džerijs stāstīja aizvien vairāk par saviem plāniem un sava zoodārza sākumu&quot;''.  Darels skaidroja, ka visbiežāk krātiņi un aploki piemēroti apmeklētāju vajadzībām un ignorē dzīvnieku vajadzības. Viņš kritizēja zoodārzu lielāko daļu, kas nedomā par iemītnieku pavairošanu un neapgrūtina sevi ar pāru veidošanu un norādīja, ka kolekcijas parasti sastāv no liela izmēra dzīvniekiem kā [[lauva]]s vai [[degunradži|degunradžus]]. To turēšana ir ļoti dārga un aizņem lielu platību. Darela norādīja, ka &quot;''[[Kalitriksu dzimta|kalitriksi]], [[skorpioni]], [[tauriņi]] un pat [[skudras]] būs interesanti apmeklētājiem, ja tiks pienācīgi un pareizi izrādīti''&quot;.  

Par jaunizveidotā lolojuma simbolu bija izvēlēts [[dodo]] jeb Maurīcijas dronts, - putns, kuru cilvēki iznīcināja 17. gadsimtā. Par šo izvēli Darels rakstīja: &quot;''Emblēmai izvēlējāmies drontu — lielu, balodim līdzīgu soļotājputnu; šie putni kādreiz dzīvoja Maurīcijas salā un ļoti strauji tika iznīcināti tūliņ pēc salas atklāšanas. Ar to gribējām simboliski parādīt, cik viegli un cik īsā laika sprīdī cilvēku nesaprātīgā rīcība un alkatība spēj izdzēst dzīvnieku sugu no zemes virsas tā, ka pat pēdas nepaliek''&quot;.

==Ekspozīcijas un darbība==
===Meža dārgakmeņi===
[[Attēls:Jewels of the Forest Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Plakāts blakus ieejai aviārijā &quot;Meža dārgakmeņi&quot;]]
[[Attēls:Mindanao bleeding-heart Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Mindanao sarkankrūšu balodis aviārijā &quot;Meža dārgakmeņi&quot;]]
Ekspozīcijā atklāta 2004. gadā. Tajā pārstāvētas dienvidaustrumu [[Āzija]]s putnu sugas, kuru pastāvēšanu apdraud medības, nelegālā tirdzniecība un dzīvesvietu izzušana. Āzijas kontinentā putni tiek ne tikai eksportēti un lietoti uzturā, bet arī izmantoti tradicionālajā medicīnā. Daudzas no šīm paražām sakņojas vietējās kultūrās, un ekspozīcijai līdzīgu aktivitāšu mērķis ir veicināt zināšanas un apziņu citu zoodārzu un dabas aizsardzības organizāciju vidū. Mākslīgi atveidotā tropu mežā aplūkojamas sekojošas sugas: 

*[[Nikobaras balodis]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org./species/22690974/178136167 Nicobar Pigeon ''Caloenas nicobarica''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;
*[[Zilā irēna]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/103775156/93991401 Asian Fairy-bluebird ''Irena puella''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; 
*[[Baltastes žagatčakstīte]]&lt;ref&gt;[https://iucnredlist.org/species/103894856/183077961 White-rumped Shama ''Kittacincla malabarica''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;
*[[Palavanas pāvfazāns]]&lt;ref&gt;[https://iucnredlist.org/species/22679398/132051467 Palawan Peacock-pheasant ''Polyplectron napoleonis''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;
*[[Zilgalvas smējējstrazds]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22732350/131890764 Blue-crowned Laughingthrush ''Pterorhinus courtoisi''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;
*[[Sarkanastes smējējstrazds]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22715764/94468047 Red-tailed Laughingthrush ''Trochalopteron milnei''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;
*[[Kastaņmuguras mežastrazds]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22708361/131947428 Chestnut-backed Thrush ''Geokichla dohertyi''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;
*[[Emeišana mušķērājs]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22715770/117063025 Emei Shan Liocichla ''Liocichla omeiensis''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;
*[[Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22690991/93298783 Mindanao Bleeding-heart ''Gallicolumba crinigera''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;
*[[Sarkanknābja mandarīnrīklīte]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22716522/111107050 Red-billed Leiothrix ''Leiothrix lutea''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;
*[[Smaragda balodis]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22725538/94895385 Grey-capped Emerald Dove ''Chalcophaps indica''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;
*[[Melngalvas pita]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/103656903/93693998 Western Hooded Pitta ''Pitta sordida''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;
*[[Sumatras smējējstrazds]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22734448/177430305 Sumatran Laughingthrush ''Garrulax bicolor''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;
*[[Javas punduržubīte]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22719912/183133210 Java Sparrow ''Lonchura oryzivora''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;
*[[Baltkakla irbīte]]&lt;ref&gt;[https://iucnredlist.org/species/22679050/92801007 Collared Partridge ''Arborophila gingica''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;

Viens no uzkrītošākajiem ir zilgalvas smējējstrazds. Suga sākotnēji bija zināma tikai no muzeja izbāzeņiem, kas ievākti Ķīnā. 1988. gadā ornitologi bija ļoti pārsteigti, kad šie putni tika atrasti nebrīvē [[Eiropa|Eiropā]]. Galu galā 2000. gadā zilgalvas smējējstrazdus atklāja savvaļā. Nelielo populāciju veido ap 200 putnu, un to apdraud dzīvesvietas izzušana un ķeršana tirdzniecības nolūkos. Lai palīdzētu pētīt sugas uzvedību un ekoloģiju, Ķīnu apmeklēja Darela zoodārza personāls. Džērsijā suga vairojas kopš 2001. gada. Aviārijā šie smējējstrazdi bieži lidinās nelielos bariņos. Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis sastopams tikai Filipīnu dienvidos. Tropisko mežu izzušanas rezultātā ievērojami samazinājies sugas areāls.

Viens no ārēji neparastākajiem aviārija iemītniekiem ir Nikobara balodis. [[Mitohondriji|Mitohondriju]] [[DNS]] [[kladistika|kladistikās]] analīzes liecina, ka tas visvairāk līdzinās dodo. Sugu apdraud mežu izciršana, medības un ievestie svešzemju plēsēji. Šie paši iemesli kļuva liktenīgi gan dodo, gan citām Maurīcijas putnu sugām.

===Mākoņu mežs===
[[Attēls:Andean Bear at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Briļļainais lācis|Andu lācis]] ekspozīcijā &quot;Mākoņu mežs&quot; ]]
[[Attēls:Black and Gold Howlers at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Melnie bļauri]] ekspozīcijā &quot;Mākoņu mežs&quot; ]]
Tropiskie mākoņu meži jeb miglas meži parasti plešas kalnu nogāzēs un vērsti [[valdošie vēji|valdošo vēju]] virzienā. Šajos mežos vairums [[nokrišņi|nokrišņu]] nolīst nevis tradicionālā [[lietus]] veidā, bet gan absorbējot mitrumu no [[mākoņi]]em. Mākoņu mežos valda īpašs mikroklimats. Salīdzinājumā ar [[zemiene|zemieņu]] [[lietus mežs|lietus mežu]] šeit ir mitrāks un vēsāks, temperatūras svārstības starp dienu un nakti ir izlīdzinātākas, bet koku [[stumbrs|stumbri]] ir blīvi klāti ar dažādiem [[vaskulārie augi|vaskulāriem augiem]]-epifītiem, kā arī [[sūnas|sūnām]] un [[ķērpji]]em. Redzamība mākoņu mežos ir slikta. Bieži tur valda dziļš klusums, kad vienīgās skaņas rada pilošais ūdens. Tomēr tā kalpo par mājasvietu neskaitāmām sugām. Ekspozīcijā atsevišķās platībās pārstāvētas trīs [[Dienvidamerika]]s mākoņu mežu sugas – [[Briļļainais lācis|Andu lācis]], [[gredzenastes degunlācītis]] un [[melnais bļauris]]. Šāda vairāku sugu eksponēšana sniedz reālistiskāku ekosistēmas iespaidu. Tāpat tamlīdzīga vide padara dzīvnieku dzīvi interesantāku un var tos pamudināt uzvesties dabiskāk. Kā minēts ''The Durrell Guidebook'', &quot;''šķiet, ka Darela zoodārzā lāči, bļauri un degunlācīši sadzīvo tīri labi''&quot;.  

Savvaļā šīs sugas apdraud jaunu apmetņu izveidošana un mākoņu mežu [[ekosistēma]]s pārveidošana jaunu ganību izveidei. Lai arī Andu lāči ir bikli, pamatā pārtiek no augļiem un citiem augiem un neapdraud cilvēkus, tos nereti apsūdz uzbrukumos ganāmpulkiem. Tamdēļ dažviet lāči tiek vajāti un medīti. Zoodārzā aplūkojamie gredzenastes degunlācīši mitinās Dienvidamerikas centrālajā daļā un ir tuvi radniecīgi mazāk pētītam un retāk novērojamam [[kalnu degunlācītis|kalnu degunlācītim]], kura areāls mākoņu mežos pārklājas ar Andu lāču dzīvesvietām.

Bļauru spēcīgās balsis dzirdamas kilometriem tālu, un agros rītos arī zoodārza bars iezīmē sava &quot;iecirkņa robežas&quot;. Savvaļā bļauru areāls var sniegties līdz 2000 m [[v.j.l.]]. Melniem bļauriem spilgti izteikts [[dzimumdimorfisms]]. Vecākie tēviņi var kļūt pilnībā melni, kamēr mātītes saglabājas zeltaini brūnganas. Melno bļauru sugas patlaban nav apdraudētas. Darela zoodārzs paturēja bļaurus, lai iegūtu zināšanas par radniecīgu dzīvnieku aprūpēšanu nākotnē. Piemēram, [[Andi|Andu]] mākoņu mežos dzīvo arī vairākas [[rūsganie bļauri|rūsgano bļauru]] sugas, kamēr [[Koiba salas bļauris|Koiba salas bļauri]] un [[brūnais bļauris|brūnie bļauri]] ir kritiski apdraudēti.

=== Darela atklājumu centrs ===
Darela atklājumu centru atklāja [[princese Anna]] 1970. gadā, un tā lielāko daļu veido konferenču zāle. Atklājumu centrā tiek rādītas filmas, kas apraksta tresta darbību, kā arī uzskatāmi aplūkojama tresta darbība [[Karību jūra]]s salās, Dienvidamerikā, [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salās un dienvidaustrumu Āzijā.

===Rāpuļu &amp; Abinieku saglabāšanas centrs===
[[Attēls:Reptile Centre Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Ieeja [[Rāpuļi|Rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] saglabāšanas centrā]] 
Centru atklāja 1976.gadā. Tas nosaukts par godu kanādiešu filantropam un [[herpetologam]] Džerijam Gaertijam, kas ziedoja naudu rāpuļu mītnes būvei. Darels grāmatā par šo ēku rakstīja: &quot;''Un tā es sāku īstenot to, kas, manuprāt, izvērtīsies par unikālu centru šo apbrīnojamo un galīgi aplam novērētēto būtņu — rāpuļu — pētīšanai un audzēšanai. Jau pašā sākumā piebildīšu, ka mums nav ne mazākās vēlēšanās iekārtot kādu no parastajām zooloģisko dārzu rāpuļu mītnēm, kur ļoti dažādi īpatņi tiek turēti augu gadu vienādā diennakts temperatūrā. Mēs esam savākuši nelielu skaitu čūsku, ķirzaku un bruņurupuču no sugām, kurām draud iznīcība... Daudzos gadījumos ir grūti, pat neiespējami audzēt rāpuļus parastos mītņu krātiņos, jo tur nevar pietiekami kontrolēt vides apstākļus. Mūsu audzētavā būs speciāli konstruēti krātiņi, kuros varēs kontrolēt mitruma piegādi un radīt gaismas un temperatūras ritmisku maiņu diennaktī un gadalaikos''&quot;.

Salīdzinājumā ar katastrofālu daudzu sugu skaita samazināšanos, herpetoloģija – rāpuļu un abinieku studijas – sastopas ar īpašu lielu izaicinājumu. Izšķirošas bioloģiskas informācijas ieguve aizsardzības programmas ietvaros par šiem noslēpumainiem dzīvniekiem savvaļā ir gandrīz neiespējama. Spraigi un rūpīgi pētījumi Darela zoodārzā dod iespēju gūt daudzas fundamentālas atbildes un paātrina lauku pētījumus.


*[[Starainais bruņurupucis]] ''(Astrochelys radiata)''  
*[[Galapagu bruņurupucis]] ''(Chelonoidis nigra)''
*[[Jamaikas žņaudzējčūska]] ''(Epicrates subflavus)'' 
*[[Platmuguras zirnekļu bruņurupucis]] ''(Pyxis planicauda)'' 
*[[Mazo Antiļu iguāna]] ''(Iguana delicatissima)'' 
*[[Haiti bruņurupucis]] ''(Trachemys decorata)'' 
*[[Raundas salas scinks]] ''(Leiolopisma telfairii)'' 
*[[Utilas salas iguāna]] ''(Ctenosaura bakeri)'' 
*[[Leoparda hameleons]] ''(Furcifer pardalis)''
*[[Fuertes upes indesķirzaka]] ''(Heloderma horridum xasperatum)''
*[[Zilā dzeloņu ķirzaka]] ''(Sceloporus serrifer)'' 
*[[Mazais nakts gekons]] ''(Nactus coindemirensis)'' 
*[[Martinikas anole]] ''(Anolis roquet)''
*[[Parastā odze]] ''(Vipera berus)'' 
*[[Zemeņu raibvarde]] ''(Oophaga pumilio)'' 
*[[Zilā raibvarde]] ''(Dendrobates azureus)'' 
*[[Zeltainā raibvarde]] ''(Phyllobates terribilis)'' 
*[[Gigantiskā grāvja varde]] ''(Leptodactylus fallax)'' 
*[[Maranonas upes raibvarde]] ''(Ranitomeya mysteriosus)'' 
*[[Amazones piena varde]] ''(Trachycephalus resinifictrix)'' 
*[[Svītrainā raibvarde]] ''(Phyllobates vittatus)'' 
*[[Kaulgalvas krupis]] ''(Ingerophrynus galeatus)''

===Atklājumu tuksnesis===
Atklājumu tuksnesi veido plaša ekspozīcija, kurā aplūkojama [[surikats|surikatu]] saime.

===Gorillas===
[[Attēls:Gorilla-Darela_zoo.JPG|thumb|250px|Gorillas tēviņš Darela zoodārzā.]]
Darels ieguldījums [[Gorillas|rietumu zemieņu gorillas]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/9404/136250858 Western Gorilla ''Gorilla gorilla''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; pavairošanā iesākās 1973. gadā, kad uz Džērsiju no Bāzeles zoodārza pārveda desmitgadīgo tēviņu vārdā Džambo. Viņam jau bija izveidojusies galvenā brieduma pazīme – sidrabaini pelēks muguras apspalvojums. Iepriekš tur dzīvoja divas šīs [[pasuga]]s mātītes kuras 1972. gadā tika pārvietotas uz jauno gorillu kompleksu. Džambo kļuva par ciltstēvu četrpadsmit mazuļiem līdz savai nāvei 31 gada vecumā 1992. gadā. Desmit kolekcijās astoņās dažādās valstīs mitinās ap 100 viņa pēcteču, kas pazīstami kā &quot;Džambo līnija&quot;. Viņš kļuva plaši pazīstams visā pasaulē 1986. gadā, kad gorillu aplokā iekrita kāds piecgadīgs zoodārza apmeklētājs. Pagātnē gorillas bieži uzskatīja par biedējošiem plēsoņām. Agrīnie ceļotāji aprakstīja kā mežoņus, un spēcīgu iespaidu cilvēku apziņā varēja atstāt filmas (piemēram, &quot;Kingkongs&quot;). Džambo uzmanīgi pietuvojās zēnam, neļaujot pienākt tuvāk jaunākām, trakulīgākām gorillām.

Trests atbalsta ''Projet Grands Singes'', ilglaicīgu [[bušmīts|bušmīta]] krīzes pētījumu Kamerūnā, kas ļautu sameklēt savvaļas dzīvniekiem alternatīvas pārtikas iegādi vietējās komūnās. Viens no projekta mērķiem ir labāk izprast, kā ļaudis ietekmē gorillu un šimpanzu dzīvi un ''vice versa''. Tas ļautu atrast labāku veidu, lai labāk aizsargātu savvaļā dzīvojošos [[primāti|primātus]].

Džērsijā tiek sagatavoti 'Gorillu sargi' no Kamerūnas, [[Nigērija]]s un [[Kongo Republika]]s – [[nacionālais parks|nacionālo parku]] darbinieki primātu apdzīvotajos apgabalos. Apmācība ietver efektīvu dzīvnieku uzraudzību un darbu ar vietējiem iedzīvotājiem. Pirmais sargs no Džērsijas 2011. gadā ieradās [[Kahuzi-Bjegas nacionālais parks|Kahuzi-Bjegas nacionālajā parkā]]. Tā ir ļoti nozīmīga patvēruma vieta austrumu zemieņu gorillām, kā arī citām sugām. Gorillu tūrisms ir izšķirošs ienākumu avots šī parka darbībai.

===Tamarīni un miko===
Jaunās Pasaules sugas — zeltainie lauvpērtiķi un imperatora tamarīni mitinās divos salīdzini plašos apmežotos zoodārza nodalījumos. Pārējie Dienvidamerikas primāti apdzīvo mazākus mežainus voljērus, kuros izveidotie apstākļi ļauj tiem sekmīgi vairoties.
*[[Sudrabainais miko]] ''(Mico argentatus)'' 
*[[Geldi kalimiko]] ''(Callimico goeldii)'' 
*[[Zeltainais lauvtamarīns]] ''(Leontopithecus rosalia)''
*[[Zeltgalvas lauvtamarīns]] ''(Leontopithecus chrysomelas)'' 
*[[Imperatora tamarīns]] ''(Saguinus imperator)''
*[[Melnais lauvtamarīns]] ''(Saguinus chrysopygus)'' 
*[[Divkrāsainais tamarīns]] ''(Saguinus bicolor)''    

===Ieleja===
[[Attēls:Flamingi-Darela_zoo.JPG|thumb|250px|Čīles flamingi]]
Ieleja caurauž zoodārza centrālo daļu. Caur tās [[niedres|niedru]] [[klāni]]em pastāvīgi cirkulē attīrīts ūdens. Ielejas dīķos kuplā skaitā mitinās putni. Spilgtākais un pamanāmākais ir sārto [[Čīles flamingi|Čīles flamingu]] bars. Kopā ar flamingiem mitinās [[sarkankakla zoss|sarkankakla zosis]] – visapdraudētākā [[zoss|zosu]] suga, kuras skaits satraucoši samazinās. Putni ligzdo [[Sibīrija]]s ziemeļu [[tundra|tundrā]], bet ziemo pārsvarā [[Melnā jūra|Melnās jūras]] reģionā. Pārlidojumu laikā Krievijā sarkankakla zosis tiek ne vien nesaudzīgi nogalinātas, bet tāpat iztraucēti bari, traucējot putniem baroties.

Viena no apdraudētākajām putnu [[dzimta (bioloģija)|dzimtām]] ir [[dzērvju dzimta|dzērves]] – no 15 sugām 12 ir apdraudētas. Ielejā novērojamas [[pelēkā vainagdzērve|pelēkās vainagdzērves]], [[Daurijas dzērve]]s&lt;ref&gt;[https://iucnredlist.org/species/22692073/131927305 White-naped Crane ''Grus vipio''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; un [[paradīzes dzērve]]s.&lt;ref&gt;[https://iucnredlist.org/species/22692109/177514877 Blue Crane ''Anthropoides paradiseus''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; Brīvi klaiņojoši bariņi ir viena no Darela zoodārza iezīmēm, un izšķīlušies dzērvju mazuļi pēdējos gados tiek sekmīgi izaudzēti. Kuplajā augājā, mitrājos un ūdeņos raduši mājvietu dažādi vietējās faunas pārstāvji — [[zivju dzenīši]], [[tauriņi]], [[spāres]] un vairākas ūdensputnu sugas. Šeit ir ieaudzētas divas reti sastopamas [[orhideju dzimta|orhideju]] sugas — [[Džērsijas orhideja]] un [[purvāju dienvidu orhideja]].

Atsevišķa ekspozīcija ar caurtekošu ūdeni un nelielu ūdenskritumu atvēlēta [[Āzijas īsnagu ūdrs|Āzijas īsnagu ūdriem]] – mazākai [[ūdri|ūdru]] sugai pasaulē. Lai arī šie aktīvie zivju ķērāji plaši izplatīti Āzijas tropos, tos apdraud piesārņojums un biežās medības vērtīgā kažoka dēļ.

===Aviāriji===
Putnu aviāriji novietoti iepretim Centrālai ielejai. Plašākais no tiem ir komplekss, kurā mitinās [[kailgalvas vientuļniekibiss|kailgalvas vientuļniekibisi]]. Suga savulaik bija parasta Eiropā, Ziemeļāfrikā un [[Tuvie Austrumi|Tuvos Austrumos]]. Plaukstošās kolonijas gadsimtu gaitā izzuda līdz ar [[Vidusjūra]]s reģiona mežu bojāeju, kurus pamazām nograuza miljoniem [[kaza|kazu]]. Procesu paātrināja nesaudzīgās medības, jo mazuļi daudzviet tika uzskatīti par izcilu delikatesi. Līdz mūsdienām vienīgā nelielā populācija bija izdzīvojusi klintīm un nabadzīgu krūmāju klātos [[Maroka]]s pustuksnešos.  Pirmo šo apdraudēto putnu pāri zoodārzs iegādājās 1972. gadā. Lai izveidotu vairoties spējīgu koloniju, 1975. gadā iepirka vēl divus pārus un uzcēla jaunu aviāriju ar dīķi, klinti ar dabiskām dzejām un plašu telpu lidošanai. Patlaban tiek īstenots ļoti inovatīvs projekts, kas ļautu sugu atgriezt savvaļā. No Darela zoodārza divpadsmit vientuļniekibisus 2006. gadā kopīgas programmas ietvaros aizsūtīja uz [[Spānija|Spāniju]], kas ļāva [[Andalūzija|Andalūzijā]] atjaunot vairoties spējīgu populāciju. Kopā ar vientuļniekibisiem aviāriju apdzīvo [[baltacis|baltači]], [[marmora krīklis|marmora krīkļi]] un [[baltgalvas sarkankrūšu čakstīte]]s.

Darels lielu vērību veltīja dabas aizsardzības pasākumiem salās. Vairāki vērienīgi projekti jau teju pusgadsimtu tiek īstenoti dodo dzimtenē Maurīcijā. Zoodārza aviārijos aplūkojamas divas šī reģiona putnu sugas – [[sārtais balodis]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22690392/179390191 Pink Pigeon ''Nesoenas mayeri''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; un [[Maurīcijas gredzenkakla papagailis]]. Kad Darels 1976. gadā pirmo reizi apmeklēja salu, tur bija izdzīvojuši 20–30 putni. Maurīcijā tika iedibināta pavairošanas programma, bet 1977. gadā Darels pārveda piecus sārtos baložus uz Džērsiju. Tie sekmīgi vairojās, un 1984. gadā pirmie nebrīvē izaugušie putni tika izlaisti brīvībā [[Pamplemuses botāniskais dārzs|Pamplemuses botāniskā dārza]] teritorijā. Tresta un [[Maurīcijas savvaļas fonds|Maurīcijas savvaļas fonda]] kopīgu pūliņu rezultātā savvaļā putnu skaits ir pieaudzis no aptuveni 30 līdz 400, un putni veido sešas atsevišķas populācijas dažādās salas vietās. Maurīcijas gredzenkakla papagailis bija vienīgā no septiņām [[papagaiļveidīgie|papagaiļveidīgo]] sugām, kas neizmira kolonizācijas gaitā. 1980. gados bija saglabājušies tikai desmit putni, bet mūsdienās to skaits dabā pārsniedz 500.

1995. gadā [[Montserrata]]s saliņu piemeklēja postoši [[vulkāns|vulkāna]] izvirdumi, kas atkārtojās turpmākajos gados. 1999. gadā uz Džērsiju tika nogādātas astoņas [[Montserratas vālodze]]s. Tika noskaidrots, kā sugu pavairot nebrīvē jaunu izvirdumu vai [[viesuļvētra|tropisko ciklonu]] gadījumā. Atsevišķiem meža pleķīšiem un vālodzēm izdevās pārdzīvot [[dabas katastrofa|dabas katastrofu]]. Darela trests uzsāka plašu [[bioloģiskā daudzveidība|bioloģiskās daudzveidības]] novērtējumu un šobrīd ir noskaidrots, kā rīkoties iespējamo izvirdumu gadījumā. Patlaban savvaļas populācija ir pietiekami stabila. Darela tresta pārvaldībā Montserratas vālodzes pavairošanas programmai nebrīvē iesaistījušies arī daži citi Eiropas zoodārzi.

Gandrīz pilnībā baltais [[Bali strazds]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22710912/183006359 Bali Myna ''Leucopsar rothschildi''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; malumedniecības un nelegālas tirdzniecības rezultātā dzimtajā [[Bali sala|Bali salā]] ir teju pilnībā izmiris. Darela zoodārzā suga tiek turēta daudzus gadus, piedaloties Eiropā īstenotā pavairošanas programmā. Putnu reintrodukcija dabā ir problemātiska, jo izlaistos putnus bieži uzreiz sagūsta malumednieki. 

*[[Kongo pāvs]] ''(Afropavo congensis)'' 
*[[Vjetnamas fazāns]] ''(Lophura hatinhensis)'' 
*[[Sarkancekula turaks]] ''(Tauraco erythrolophus)'' 
*[[Melnais bulbuls]] ''(Hypsipetes leucocephalus)''
*[[Grumbainais degunragputns]] ''(Aceros corrugatus)'' 
*[[Indonēzijas krīklis]] ''(Anas gibberifrons)''

===Orangutani un giboni===
Orangutanu saime zoodārzā mājo kopš 1968. gada. Primātiem ir liela brīvdabas platība un plaša galvenā mītne. Zoodārzā pārstāvēts Sumatras orangutans, kas ir vairāk apdraudēts par Borneo salā sastopamo sugu. Šobrīd Džērsijā mitinās septiņi orangutani. Blakus dzīvo gibonu pāris. 
*[[Orangutani|Sumatras orangutans]] 
*[[Baltroku gibons]] 

===Makaki===
Zoodārzā Sulavesi cekulaino makaku saime ir kopš 1963. gada. Kopš 1971. gada Džērsijā ir nākuši pasaulē ap 70 šīs kritiski apdraudētās sugas pārstāvju.
*[[Sulavesi melnais cekulainais makaks]] ''(Macaca nigra)''  

===Krīkļu aviārijs===
*[[Madagaskaras krīklis]] ''(Anas bernieri)'' 
*[[Mellera pīle]] ''(Anas melleri)'' 
*[[Lāsumainā pīle]] ''(Marmaronetta anguistirostris)'' 
*[[Rūsganais brūnkaklis]] ''(Aythya nyroca)'' 
*[[Hotentotu krīklis]] ''(Anas hottentota)'' 

===Lemuri===
Zoodārzs ir mājas sešu sugu lemuriem. Daļa no tiem mīt Madagaskarai veltītajā ekspozīcijā ''Kirindi Mežs''. 
*[[Kaķu lemurs]] ''(Lemur catta)'' 
*[[Melnbaltais apkakles vari]] ''(Varecia variegata)'' 
*[[Sarkanais vari]] ''(Varecia rubra)''
*[[Alaotras pelēkais bambuslemurs]] 
*[[Madagaskaras slaidpirkstainis]]  
*[[Sarkanpieres brūnais lemurs]] ''(Eulemur rufifrons)'' 

===Kirindi Mežs===
Lielākais pārbūves darbs zoodārza teritorijā bija Kirindi Meža izveide. Tajā pārstāvētās Madagaskaras sugas mitinās apstākļos, kas pietuvināti Madagaskaras sausajiem mežiem.
*[[Kaķu lemurs]] ''(Lemur catta)''
*[[Sarkanpieres brūnais lemurs]] ''(Eulemur rufifrons)'' 
*[[Madagaskaras slaidpirkstainis]] ''(Daubentonia madagascariensis)'' 
*[[Šaurstrīpu mangusts]] ''(Mungotictis decemlineata)'' 
*[[Madagaskaras gigantiskā žurka]] ''(Hypogeomys antimena)''
*[[Madagaskaras krīklis]] ''(Anas bernieri)''
*[[Melnspārnu garstilbis]] ''(Himantopus himantopus)''  
*[[Dūkurpīle|Madagaskaras dūkurpīle]] ''(Thalassornis leuconotus insularis)'' 
*[[Baltvaigu svilpējpīle]] ''(Dendrocygna viduata)'' 
*[[Āfrikas pundurzoss]] ''(Nettapus auritus)'' 
*[[Madagaskaras bruņurupuču ūdele]] ''(Nesoenas picturata)'' 
*[[Madagaskaras cekulainais ibiss]] ''(Lophotibis cristata)'' 
*[[Sarkanais fodi audējputns]] ''(Foudia madagascariensis)'' 
*[[Āmurgalvis]] ''(Scopus umbretta)'' 

===Salu augļēdājsikspārņu ēka===
[[Attēls:Pteropus rodricensis (Zurich Zoo) - back.JPG|thumb|180px|Darela zoodārzs iesāka [[Rodrigesas augļēdājsikspārnis|Rodrigesas augļēdājsikspārņu]] pavairošanu nebrīvē]]
Augļēdājsikspārņi ir viena no 'atslēgas sugām' ekoloģijā – tie apputeksnē ziedus un izkaisa daudzu augu sēklas. Sikspārņu izzušana ir potenciāli postoša visai ekosistēmai – šos zīdītājus zaudējuši meži drīzumā zaudē arī citas sugas. Plašā augļēdājsikspārņu ēka jeb &quot;lakta&quot; ir 800 [[kvadrātmetrs|m²]] plašs iežogojums, kurā kopā uzturas divas apdraudētas sikspārņu sugas no [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salām – [[Rodrigesas augļēdājsikspārnis]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/18755/22087057 Rodrigues Flying Fox ''Pteropus rodricensis''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; no [[Rodrigesa]]s un [[Livingstona augļēdājsikspārnis]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/18732/22081502 Livingstone's Flying Fox ''Pteropus livingstonii''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; no [[Komoru salas|Komoru salām]]. Ekspozīcija tika pabeigta 2011. gada pavasarī. Visiem plašā iežogojuma augiem nepieciešamo dabisko mēslojumu nodrošina sikspārņu ekskrementi. Lielā platība ļauj dzīvniekiem veikt nelimitēti garus lidojumus. 

Livingstona augļēdājsikspārņi mežu izciršanas rezultātā savā dabiskajā vidē atrodas uz izmiršanas sliekšņa. Savvaļā saglabājusies tikai viena cilvēka darbības rezultātā neietekmēta kolonija. Šādas neskaidras nākotnes dēļ nebrīvē turēta populācija ir vitāli svarīga, lai šo pasaulē visapdraudētāko augļēdājsikspārņu sugu pasargātu no izzušanas. Darels iesaistījās sugas aizsardzībā 1990. gadā, izveidojot pirmo vairoties spējīgu koloniju nebrīvē. Sadarbībā ar Komoru brīvprātīgo vides aizsardzības organizāciju un [[Bristoles zoodārzs|Bristoles zoodārzu]] tika īstenoti pasākumi, lai nodrošinātu sugas dabisko dzīvesvietu saglabāšanu. Darels vadīja un nodrošināja Komoru brīvprātīgo apmācības, kuri spētu uz vietas īstenot augļēdājsikspārņu aizsardzību. Savvaļā tobrīd bija saglabājušies pāris simti īpatņu. Pūliņi deva rezultātus, un 2010. gadā brīvā vidē dzīvoja jau ap 1200 sikspārņu. Darela zoodārza populācija iekļauj vairāk nekā deviņas desmitdaļas no visiem sugas īpatņiem, kas tiek turēti nebrīvē. Dzīvnieki šeit katru gadu sekmīgi vairojas.&lt;ref&gt;!ts time. News from Durrell. 50th Anniversary Issue. ''Community action for the bats of the Comores''. 16–17 pages., [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Conservation Action Plan for Livingstone's Flying Fox. ''A Strategy for an Endangered Species, a Diverse Forest, and the Comorian People''. 2016. [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]], [[Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība]], Globālais vides fonds, Bristoles zoodārzs&lt;/ref&gt; 

1976. gadā Darela vadībā trests iesāka nelielajā Rodrigesas saliņā mītošo augļsikspārņu pavairošanas programmu. Tolaik ap 350 indivīdu veidoja visu šīs sugas populāciju, kuru apdraudēja mežu izciršana, vētras un vietējie mednieki. Mūsdienās ir ap 10 000 Rodrigesas augļsikspārņu, daļa no kuriem atrodas arī vairākos Ziemeļamerikas zoodārzos.

===Maurīcijas piekūns===
Kā pierādījums sekmīgai zoodārza un tresta darbībai ir dažas sugas, kuras pēc pavairošanas nebrīvē ir atgrieztas to dabiskajā vidē. Viena no šādām sugām ir [[Maurīcijas piekūns]].

1974. gadā bija palikuši vairs tikai četri šīs salas piekūni, un to uzskatīja par pasaulē retāko putnu. 1979. gadā ar Darela palīdzību Maurīcijā izveidoja savvaļas rezervātu. No ligzdas izņemtajām un inkubatorā ievietotajām olām sekmīgi izšķīlās un tika izaudzēta jauna piekūnu paaudze. Mūsdienās jau ir vairāk kā 800 pieaugušu Maurīcijas piekūnu, kas apdzīvo atlikušos salas mežus.

==Darbība aizjūras zemēs== 

*[[Pundurcūka]] ''(Porcula salvania)'' 
:Lai arī tā vairs netiek turēta Džērsijā, trests joprojām pārrauga tā aizsardzību [[Asama|Asamā]] un citviet. 2008. gadā vairākas pundurcūkas tika sekmīgi palaistas savvaļā.
*[[Zilā iguāna]] ''(Cyclura lewisi)'' 
:Endēma [[Kaimanu Salas|Lielajai Kaimanu salai]]. 2003. gadā bija atlikušas 5-15 zilās iguānas; aizsardzības pasākumu rezultātā Darela tresta vadībā kopš 2004. gada vairāki simti nebrīvē dzimušu iguānu ir izlaistas Lielās Kaimanu salas rezervātā. 2008. gadā neprātīgi noziedznieki parka teritorijā nogalināja sešas iguānas. 2012. gada beigās savvaļā bija jau ap 750 indivīdu, un [[Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība|IUCN]] sugu no kritiski apdraudētas pārklasificēja kā apdraudētu.
*[[Madagaskaras brūnkaklis]] ''(Aythya innotata)'' 
:20. gadsimta beigās tika uzskatīts par izmirušu, taču 2013. gadā salas ziemeļaustrumos tika jaunatklāta neliela populācija. Džērsijas trests sugas glābšanā iesaistījās 2009. gadā. 2013. gadā putnu skaits bija palielinājies līdz 80.  
*[[Antigvas zalktis]] ''(Alsophis antiguae)'' 
:Apdzīvo sīciņo [[Lielo Putnu salu]] pie [[Antigva un Barbuda|Antigvas]] krastiem. 1995. gadā tika atzīta par pasaulē retāko čūsku sugu. Lai arī mēģinājumi to pavairot Džērsijā bija neveiksmīgi, pēc žurku un mangustu izskaušanas un čūsku pārvietošanu uz blakus saliņām, sugas populācija no 15 indivīdiem sasniegusi 500. 
*[[Haiti hutija]] ''(Plagiodontia aedium)'' 
*[[Haiti solenodons]] ''(Solenodon paradoxus)''  
*[[Kubas solenodons]] ''(Solenodon cubanus)'' 
*[[Baltkāju tamarīns]] ''(Saguinus leucopus)'' 
*[[Maurīcijas olīvkrāsas briļļuputns]] ''(Zosterops chloronothos)'' 
*[[Floreanas salas zobgaļputns]] ''(Mimus trifasciatus)'' 
*[[Galapagu mangroves žubīte]] ''(Camarhynchus heliobates)'' 
*[[Stūrainais bruņurupucis]] ''(Astrochelys yniphora)'' 
*[[Haiti celestķirzaka]] ''(Celestus warreni)''

==Atsauces==
{{atsauces}}

==Literatūra==
* Muiža dzīvniekiem. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1971
* Zooģeogrāfija. Nora Sloka. Rīga. Zvaigzne. 1979
* Noenkurotais šķirsts. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981
* Zeltainie sikspārņi un sārtie baloži. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981
* Gerald Durrell. The Authorized Biography. Douglas Botting. HarperCollins''Publishers''. 1999. ISBN 978-0-00-638730-5
* Ai-ai un es. Džeralds Darels. Nordik. 2002. ISBN 9984-675-63-7
* Šķirsta jubileja. Džeralds Darels. Nordik. 2003. ISBN 9984-751-12-0
* The Durrell Guidebook. Saving Species From Extinction. Durrell Wildlife Conservation Trust

==Ārējās saites==
*[https://www.durrell.org Darela savvaļas parka oficiālā mājas lapa]
*[https://web.archive.org/web/20150909022643/http://www.durrell.org/animals/mammals/rodrigues-fruit-bat/ Durrell Wildlife Conservation Trust: Rodrigues fruit bat]

[[Kategorija:Zoodārzi]]
[[Kategorija:Džeralds Darels]]</text>
      <sha1>amtjtqq5jxangh5rwf5sl6yrjjqsz65</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3662560</id>
      <parentid>3662429</parentid>
      <timestamp>2022-07-29T09:59:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Algonkins</username>
        <id>30993</id>
      </contributor>
      <comment>/* Salu augļēdājsikspārņu ēka */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="35925" xml:space="preserve">{{inuse}}
{{Zoo infokaste
|zoo_name      = Darela zooloģiskais dārzs 
|image         = Darela Zoo Ieeja.JPG
|image_width   = 300px
|image_caption = Ieeja Džērsijas zoodārzā
|date_opened   = 1959. gada 26. marts
|location      = [[Džērsija]] {{flaga|Džērsija}} &lt;br&gt;{{karogs|Lielbritānija}} 
|area          = 13 ha
|coordinates   = 
|num_animals   = 1400+
|num_species   = 130+
|members
|exhibits
|annual_visitors = 169 000 (2009)
|website        = [https://www.durrell.org www.durrell.org]
}}
'''Darela zooloģiskais dārzs''' (arī '''Džērsijas zooloģiskais dārzs''' ir [[zooloģiskais dārzs]], kuru 1959. gadā [[Džērsija|Džērsijas]] salā nodibināja dabas pētnieks un [[rakstnieks]] [[Džeralds Darels]]. Tas atrodas Triniti apriņķī salas ziemeļaustrumos vairākus gadsimtus senas [[muiža]]s teritorijā. Kopš 1964. gada zoodārza vadību īsteno [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]. Zoodārzs aizņem 13 [[ha|hektāru]] platību. Kolekciju veido aptuveni 130 [[zīdītāji|zīdītāju]], [[putni|putnu]], [[rāpuļi|rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] [[suga]]s. Galvenā vērība tiek pievērsta [[izmirstošas sugas|izmirstošo]] sugu pavairošanai nebrīvē un atgriešanai savvaļā.

==Vēsture==
[[Attēls:Manor Durrell Zoo.JPG|350px|thumb|Muižas komplekss, kas kļuva par pamatu Džērsijas zoodārzam]]
[[Attēls:Durrell Monument at Jersey.JPG|thumb|250px|Piemineklis [[Džeralds Darels|Darelam]] Džērsijas zoodārzā]]
Jaunībā Darels vairākus gadus [[Kamerūna|Kamerūnā]] un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]] vāca dzīvniekus Lielbritānijas zoodārziem. Pamazām viņš nonāca pie secinājuma, ka zoodārziem galvenā uzmanība būtu jāveltī [[izmirstoša suga|apdraudēto sugu]] saglabāšanai. Ienākumi no grāmatām deva iespēja Darelam īstenot sapni un izveidot savu zoodārzu, kurš sniegtu patvērumu [[izmirstošas sugas|izmirstošām sugām]]. Lai ievāktu kolekciju iecerētajam zvērudārzam, Darels kopā ar sievu [[Džekija Darela|Džekiju]] organizēja kārtējo ekspedīciju un 1956. gada beigās ar tirdzniecības kuģi devās ceļā uz [[Kamerūna|Kamerūnu]]. 7. janvārī kuģis lēni ieslīdēja nelielajā [[Ambas līcis|Ambas līcī]]. Pateicoties [[Ačirimbi II|Bafutas Fona]] gādībai, maija vidū visa viesu mājas veranda bija pārpilna ar dzīvniekiem. Jūnija sākumā Dareli pameta [[Āfrika]]s krastus. Kolekciju veidoja simtiem būru ar visdažādākajiem vietējās [[fauna]]s pārstāvjiem. 1957. gada 7. jūlijā kuģis piestāja [[Liverpūle|Liverpūlē]]. Darels iepriekšējās četrās ekspedīcijās bija pārvedis aptuveni divus tūkstošus dzīvniekus, ieskaitot četrdesmit trīs sugas, kas vēl nekad nebija pārstāvētas pasaules zoodārzos. Tomēr šī atgriešanās atšķīrās no iepriekšējām, jo dzīvniekiem vajadzēja veidot pamatu ieplānotajam savam zoodārzam.  ''[[The Daily Telegraph]]'' rakstīja:

&lt;blockquote&gt;&quot;''Misters Džeralds Darels, 32 gadus vecais rakstnieks-zoologs cer izveidot zoodārzu [[Bornmuta|Bornmutā]]. &quot;Mēs ceram, ka dome būs atsaucīga un iznomās mums kādu zemes gabalu&quot;, teica misters Darels. &quot;Ja viņi piekritīs, es ziemā uzsāktu sagatavošanās darbus un nākamajā pavasarī to atvērtu&quot;. Misters Darels un viņa sieva Džekija ir tikko atgriezušies no septiņus mēnešus ilgās ekspedīcijas Britu Kamerūnā. Viņi ir pārveduši 200 [[rāpuļi|rāpuļus]], 50 [[putni|putnus]], 18 [[pērtiķi|pērtiķus]], 47 [[galago|bušbēbijus]], jaunu [[ūdensbriedītis|ūdensbriedīti]]... un deviņus mēnešus vecu [[šimpanzes|šimpanzi]]''.&quot;&lt;/blockquote&gt;

Centieni sameklēt zoodārzam piemērotu vietu [[Anglija]]s cietzemē sadūrās ar varasiestāžu pilnīgu neizpratni. Sekojot sava izdevēja ieteikumam, Dareli ieradās Džērsijas salā. Pēc nesekmīgiem gadu ilgiem meklējumiem, Darels stundas laikā atrada brīnišķīgu vietu nākotnes zoodārzam, noslēdza līgumu un kļuva par jauno vietējo &quot;muižkungu&quot; vienā krāšņākajām muižām salā. Viņš rakstīja: ''&quot;Muiža bija celta E veidā... un divām masīvām [[arka|arkām]], kas veda pagalmā. Šīs brīnišķīgās arkas, gluži kā pārējās ēkas, bija celtas ap 1660. gadu no skaistā vietējā [[granīts|granīta]]. Mums tika izrādīta senā granīta sidra spiestuve un govju nojume, milzīgs dārzs, neliels ezers ar skrandainām [[meldri|meldru]] bārkstīm un dūksnaina, nelielu tērcīšu caurausta [[pļava]]''&quot;. 

Dienu vēlāk, 1958. gada 18. oktobrī Darels kopā ar sievu, māti un sekretāri iesēdās kuģī, kas no [[Plimuta]]s devās uz [[Buenosairesa|Buenosairesu]]. Viņš bija &quot;ieķīlājis&quot; savu nākotni zoodārzā, taču to nenožēloja: viņu vairāk uztrauca nevis paša, bet apkārtējās vides nākotne. Ekspedīcijai bija divi galvenie mērķi – ievākt kolekciju zoodārzam un nofilmēt sēriju virkni par [[Argentīna]]s dabu. Buenosairesā Darels satikās ar [[dabaszinātnes|dabaszinātnieku]] [[Deivids Atenboro|Deividu Atenboro]], kas bija atgriezies no dzīvnieku vākšanas un filmēšanas ekspedīcijas [[Paragvaja|Paragvajā]]. Atenboro atceras, ka ''&quot;Džerijs stāstīja aizvien vairāk par saviem plāniem un sava zoodārza sākumu&quot;''.  Darels skaidroja, ka visbiežāk krātiņi un aploki piemēroti apmeklētāju vajadzībām un ignorē dzīvnieku vajadzības. Viņš kritizēja zoodārzu lielāko daļu, kas nedomā par iemītnieku pavairošanu un neapgrūtina sevi ar pāru veidošanu un norādīja, ka kolekcijas parasti sastāv no liela izmēra dzīvniekiem kā [[lauva]]s vai [[degunradži|degunradžus]]. To turēšana ir ļoti dārga un aizņem lielu platību. Darela norādīja, ka &quot;''[[Kalitriksu dzimta|kalitriksi]], [[skorpioni]], [[tauriņi]] un pat [[skudras]] būs interesanti apmeklētājiem, ja tiks pienācīgi un pareizi izrādīti''&quot;.  

Par jaunizveidotā lolojuma simbolu bija izvēlēts [[dodo]] jeb Maurīcijas dronts, - putns, kuru cilvēki iznīcināja 17. gadsimtā. Par šo izvēli Darels rakstīja: &quot;''Emblēmai izvēlējāmies drontu — lielu, balodim līdzīgu soļotājputnu; šie putni kādreiz dzīvoja Maurīcijas salā un ļoti strauji tika iznīcināti tūliņ pēc salas atklāšanas. Ar to gribējām simboliski parādīt, cik viegli un cik īsā laika sprīdī cilvēku nesaprātīgā rīcība un alkatība spēj izdzēst dzīvnieku sugu no zemes virsas tā, ka pat pēdas nepaliek''&quot;.

==Ekspozīcijas un darbība==
===Meža dārgakmeņi===
[[Attēls:Jewels of the Forest Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Plakāts blakus ieejai aviārijā &quot;Meža dārgakmeņi&quot;]]
[[Attēls:Mindanao bleeding-heart Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Mindanao sarkankrūšu balodis aviārijā &quot;Meža dārgakmeņi&quot;]]
Ekspozīcijā atklāta 2004. gadā. Tajā pārstāvētas dienvidaustrumu [[Āzija]]s putnu sugas, kuru pastāvēšanu apdraud medības, nelegālā tirdzniecība un dzīvesvietu izzušana. Āzijas kontinentā putni tiek ne tikai eksportēti un lietoti uzturā, bet arī izmantoti tradicionālajā medicīnā. Daudzas no šīm paražām sakņojas vietējās kultūrās, un ekspozīcijai līdzīgu aktivitāšu mērķis ir veicināt zināšanas un apziņu citu zoodārzu un dabas aizsardzības organizāciju vidū. Mākslīgi atveidotā tropu mežā aplūkojamas sekojošas sugas: 

*[[Nikobaras balodis]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org./species/22690974/178136167 Nicobar Pigeon ''Caloenas nicobarica''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;
*[[Zilā irēna]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/103775156/93991401 Asian Fairy-bluebird ''Irena puella''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; 
*[[Baltastes žagatčakstīte]]&lt;ref&gt;[https://iucnredlist.org/species/103894856/183077961 White-rumped Shama ''Kittacincla malabarica''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;
*[[Palavanas pāvfazāns]]&lt;ref&gt;[https://iucnredlist.org/species/22679398/132051467 Palawan Peacock-pheasant ''Polyplectron napoleonis''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;
*[[Zilgalvas smējējstrazds]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22732350/131890764 Blue-crowned Laughingthrush ''Pterorhinus courtoisi''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;
*[[Sarkanastes smējējstrazds]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22715764/94468047 Red-tailed Laughingthrush ''Trochalopteron milnei''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;
*[[Kastaņmuguras mežastrazds]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22708361/131947428 Chestnut-backed Thrush ''Geokichla dohertyi''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;
*[[Emeišana mušķērājs]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22715770/117063025 Emei Shan Liocichla ''Liocichla omeiensis''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;
*[[Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22690991/93298783 Mindanao Bleeding-heart ''Gallicolumba crinigera''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;
*[[Sarkanknābja mandarīnrīklīte]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22716522/111107050 Red-billed Leiothrix ''Leiothrix lutea''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;
*[[Smaragda balodis]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22725538/94895385 Grey-capped Emerald Dove ''Chalcophaps indica''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;
*[[Melngalvas pita]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/103656903/93693998 Western Hooded Pitta ''Pitta sordida''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;
*[[Sumatras smējējstrazds]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22734448/177430305 Sumatran Laughingthrush ''Garrulax bicolor''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;
*[[Javas punduržubīte]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22719912/183133210 Java Sparrow ''Lonchura oryzivora''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;
*[[Baltkakla irbīte]]&lt;ref&gt;[https://iucnredlist.org/species/22679050/92801007 Collared Partridge ''Arborophila gingica''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;

Viens no uzkrītošākajiem ir zilgalvas smējējstrazds. Suga sākotnēji bija zināma tikai no muzeja izbāzeņiem, kas ievākti Ķīnā. 1988. gadā ornitologi bija ļoti pārsteigti, kad šie putni tika atrasti nebrīvē [[Eiropa|Eiropā]]. Galu galā 2000. gadā zilgalvas smējējstrazdus atklāja savvaļā. Nelielo populāciju veido ap 200 putnu, un to apdraud dzīvesvietas izzušana un ķeršana tirdzniecības nolūkos. Lai palīdzētu pētīt sugas uzvedību un ekoloģiju, Ķīnu apmeklēja Darela zoodārza personāls. Džērsijā suga vairojas kopš 2001. gada. Aviārijā šie smējējstrazdi bieži lidinās nelielos bariņos. Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis sastopams tikai Filipīnu dienvidos. Tropisko mežu izzušanas rezultātā ievērojami samazinājies sugas areāls.

Viens no ārēji neparastākajiem aviārija iemītniekiem ir Nikobara balodis. [[Mitohondriji|Mitohondriju]] [[DNS]] [[kladistika|kladistikās]] analīzes liecina, ka tas visvairāk līdzinās dodo. Sugu apdraud mežu izciršana, medības un ievestie svešzemju plēsēji. Šie paši iemesli kļuva liktenīgi gan dodo, gan citām Maurīcijas putnu sugām.

===Mākoņu mežs===
[[Attēls:Andean Bear at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Briļļainais lācis|Andu lācis]] ekspozīcijā &quot;Mākoņu mežs&quot; ]]
[[Attēls:Black and Gold Howlers at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Melnie bļauri]] ekspozīcijā &quot;Mākoņu mežs&quot; ]]
Tropiskie mākoņu meži jeb miglas meži parasti plešas kalnu nogāzēs un vērsti [[valdošie vēji|valdošo vēju]] virzienā. Šajos mežos vairums [[nokrišņi|nokrišņu]] nolīst nevis tradicionālā [[lietus]] veidā, bet gan absorbējot mitrumu no [[mākoņi]]em. Mākoņu mežos valda īpašs mikroklimats. Salīdzinājumā ar [[zemiene|zemieņu]] [[lietus mežs|lietus mežu]] šeit ir mitrāks un vēsāks, temperatūras svārstības starp dienu un nakti ir izlīdzinātākas, bet koku [[stumbrs|stumbri]] ir blīvi klāti ar dažādiem [[vaskulārie augi|vaskulāriem augiem]]-epifītiem, kā arī [[sūnas|sūnām]] un [[ķērpji]]em. Redzamība mākoņu mežos ir slikta. Bieži tur valda dziļš klusums, kad vienīgās skaņas rada pilošais ūdens. Tomēr tā kalpo par mājasvietu neskaitāmām sugām. Ekspozīcijā atsevišķās platībās pārstāvētas trīs [[Dienvidamerika]]s mākoņu mežu sugas – [[Briļļainais lācis|Andu lācis]], [[gredzenastes degunlācītis]] un [[melnais bļauris]]. Šāda vairāku sugu eksponēšana sniedz reālistiskāku ekosistēmas iespaidu. Tāpat tamlīdzīga vide padara dzīvnieku dzīvi interesantāku un var tos pamudināt uzvesties dabiskāk. Kā minēts ''The Durrell Guidebook'', &quot;''šķiet, ka Darela zoodārzā lāči, bļauri un degunlācīši sadzīvo tīri labi''&quot;.  

Savvaļā šīs sugas apdraud jaunu apmetņu izveidošana un mākoņu mežu [[ekosistēma]]s pārveidošana jaunu ganību izveidei. Lai arī Andu lāči ir bikli, pamatā pārtiek no augļiem un citiem augiem un neapdraud cilvēkus, tos nereti apsūdz uzbrukumos ganāmpulkiem. Tamdēļ dažviet lāči tiek vajāti un medīti. Zoodārzā aplūkojamie gredzenastes degunlācīši mitinās Dienvidamerikas centrālajā daļā un ir tuvi radniecīgi mazāk pētītam un retāk novērojamam [[kalnu degunlācītis|kalnu degunlācītim]], kura areāls mākoņu mežos pārklājas ar Andu lāču dzīvesvietām.

Bļauru spēcīgās balsis dzirdamas kilometriem tālu, un agros rītos arī zoodārza bars iezīmē sava &quot;iecirkņa robežas&quot;. Savvaļā bļauru areāls var sniegties līdz 2000 m [[v.j.l.]]. Melniem bļauriem spilgti izteikts [[dzimumdimorfisms]]. Vecākie tēviņi var kļūt pilnībā melni, kamēr mātītes saglabājas zeltaini brūnganas. Melno bļauru sugas patlaban nav apdraudētas. Darela zoodārzs paturēja bļaurus, lai iegūtu zināšanas par radniecīgu dzīvnieku aprūpēšanu nākotnē. Piemēram, [[Andi|Andu]] mākoņu mežos dzīvo arī vairākas [[rūsganie bļauri|rūsgano bļauru]] sugas, kamēr [[Koiba salas bļauris|Koiba salas bļauri]] un [[brūnais bļauris|brūnie bļauri]] ir kritiski apdraudēti.

=== Darela atklājumu centrs ===
Darela atklājumu centru atklāja [[princese Anna]] 1970. gadā, un tā lielāko daļu veido konferenču zāle. Atklājumu centrā tiek rādītas filmas, kas apraksta tresta darbību, kā arī uzskatāmi aplūkojama tresta darbība [[Karību jūra]]s salās, Dienvidamerikā, [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salās un dienvidaustrumu Āzijā.

===Rāpuļu &amp; Abinieku saglabāšanas centrs===
[[Attēls:Reptile Centre Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Ieeja [[Rāpuļi|Rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] saglabāšanas centrā]] 
Centru atklāja 1976.gadā. Tas nosaukts par godu kanādiešu filantropam un [[herpetologam]] Džerijam Gaertijam, kas ziedoja naudu rāpuļu mītnes būvei. Darels grāmatā par šo ēku rakstīja: &quot;''Un tā es sāku īstenot to, kas, manuprāt, izvērtīsies par unikālu centru šo apbrīnojamo un galīgi aplam novērētēto būtņu — rāpuļu — pētīšanai un audzēšanai. Jau pašā sākumā piebildīšu, ka mums nav ne mazākās vēlēšanās iekārtot kādu no parastajām zooloģisko dārzu rāpuļu mītnēm, kur ļoti dažādi īpatņi tiek turēti augu gadu vienādā diennakts temperatūrā. Mēs esam savākuši nelielu skaitu čūsku, ķirzaku un bruņurupuču no sugām, kurām draud iznīcība... Daudzos gadījumos ir grūti, pat neiespējami audzēt rāpuļus parastos mītņu krātiņos, jo tur nevar pietiekami kontrolēt vides apstākļus. Mūsu audzētavā būs speciāli konstruēti krātiņi, kuros varēs kontrolēt mitruma piegādi un radīt gaismas un temperatūras ritmisku maiņu diennaktī un gadalaikos''&quot;.

Salīdzinājumā ar katastrofālu daudzu sugu skaita samazināšanos, herpetoloģija – rāpuļu un abinieku studijas – sastopas ar īpašu lielu izaicinājumu. Izšķirošas bioloģiskas informācijas ieguve aizsardzības programmas ietvaros par šiem noslēpumainiem dzīvniekiem savvaļā ir gandrīz neiespējama. Spraigi un rūpīgi pētījumi Darela zoodārzā dod iespēju gūt daudzas fundamentālas atbildes un paātrina lauku pētījumus.


*[[Starainais bruņurupucis]] ''(Astrochelys radiata)''  
*[[Galapagu bruņurupucis]] ''(Chelonoidis nigra)''
*[[Jamaikas žņaudzējčūska]] ''(Epicrates subflavus)'' 
*[[Platmuguras zirnekļu bruņurupucis]] ''(Pyxis planicauda)'' 
*[[Mazo Antiļu iguāna]] ''(Iguana delicatissima)'' 
*[[Haiti bruņurupucis]] ''(Trachemys decorata)'' 
*[[Raundas salas scinks]] ''(Leiolopisma telfairii)'' 
*[[Utilas salas iguāna]] ''(Ctenosaura bakeri)'' 
*[[Leoparda hameleons]] ''(Furcifer pardalis)''
*[[Fuertes upes indesķirzaka]] ''(Heloderma horridum xasperatum)''
*[[Zilā dzeloņu ķirzaka]] ''(Sceloporus serrifer)'' 
*[[Mazais nakts gekons]] ''(Nactus coindemirensis)'' 
*[[Martinikas anole]] ''(Anolis roquet)''
*[[Parastā odze]] ''(Vipera berus)'' 
*[[Zemeņu raibvarde]] ''(Oophaga pumilio)'' 
*[[Zilā raibvarde]] ''(Dendrobates azureus)'' 
*[[Zeltainā raibvarde]] ''(Phyllobates terribilis)'' 
*[[Gigantiskā grāvja varde]] ''(Leptodactylus fallax)'' 
*[[Maranonas upes raibvarde]] ''(Ranitomeya mysteriosus)'' 
*[[Amazones piena varde]] ''(Trachycephalus resinifictrix)'' 
*[[Svītrainā raibvarde]] ''(Phyllobates vittatus)'' 
*[[Kaulgalvas krupis]] ''(Ingerophrynus galeatus)''

===Atklājumu tuksnesis===
Atklājumu tuksnesi veido plaša ekspozīcija, kurā aplūkojama [[surikats|surikatu]] saime.

===Gorillas===
[[Attēls:Gorilla-Darela_zoo.JPG|thumb|250px|Gorillas tēviņš Darela zoodārzā.]]
Darels ieguldījums [[Gorillas|rietumu zemieņu gorillas]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/9404/136250858 Western Gorilla ''Gorilla gorilla''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; pavairošanā iesākās 1973. gadā, kad uz Džērsiju no Bāzeles zoodārza pārveda desmitgadīgo tēviņu vārdā Džambo. Viņam jau bija izveidojusies galvenā brieduma pazīme – sidrabaini pelēks muguras apspalvojums. Iepriekš tur dzīvoja divas šīs [[pasuga]]s mātītes kuras 1972. gadā tika pārvietotas uz jauno gorillu kompleksu. Džambo kļuva par ciltstēvu četrpadsmit mazuļiem līdz savai nāvei 31 gada vecumā 1992. gadā. Desmit kolekcijās astoņās dažādās valstīs mitinās ap 100 viņa pēcteču, kas pazīstami kā &quot;Džambo līnija&quot;. Viņš kļuva plaši pazīstams visā pasaulē 1986. gadā, kad gorillu aplokā iekrita kāds piecgadīgs zoodārza apmeklētājs. Pagātnē gorillas bieži uzskatīja par biedējošiem plēsoņām. Agrīnie ceļotāji aprakstīja kā mežoņus, un spēcīgu iespaidu cilvēku apziņā varēja atstāt filmas (piemēram, &quot;Kingkongs&quot;). Džambo uzmanīgi pietuvojās zēnam, neļaujot pienākt tuvāk jaunākām, trakulīgākām gorillām.

Trests atbalsta ''Projet Grands Singes'', ilglaicīgu [[bušmīts|bušmīta]] krīzes pētījumu Kamerūnā, kas ļautu sameklēt savvaļas dzīvniekiem alternatīvas pārtikas iegādi vietējās komūnās. Viens no projekta mērķiem ir labāk izprast, kā ļaudis ietekmē gorillu un šimpanzu dzīvi un ''vice versa''. Tas ļautu atrast labāku veidu, lai labāk aizsargātu savvaļā dzīvojošos [[primāti|primātus]].

Džērsijā tiek sagatavoti 'Gorillu sargi' no Kamerūnas, [[Nigērija]]s un [[Kongo Republika]]s – [[nacionālais parks|nacionālo parku]] darbinieki primātu apdzīvotajos apgabalos. Apmācība ietver efektīvu dzīvnieku uzraudzību un darbu ar vietējiem iedzīvotājiem. Pirmais sargs no Džērsijas 2011. gadā ieradās [[Kahuzi-Bjegas nacionālais parks|Kahuzi-Bjegas nacionālajā parkā]]. Tā ir ļoti nozīmīga patvēruma vieta austrumu zemieņu gorillām, kā arī citām sugām. Gorillu tūrisms ir izšķirošs ienākumu avots šī parka darbībai.

===Tamarīni un miko===
Jaunās Pasaules sugas — zeltainie lauvpērtiķi un imperatora tamarīni mitinās divos salīdzini plašos apmežotos zoodārza nodalījumos. Pārējie Dienvidamerikas primāti apdzīvo mazākus mežainus voljērus, kuros izveidotie apstākļi ļauj tiem sekmīgi vairoties.
*[[Sudrabainais miko]] ''(Mico argentatus)'' 
*[[Geldi kalimiko]] ''(Callimico goeldii)'' 
*[[Zeltainais lauvtamarīns]] ''(Leontopithecus rosalia)''
*[[Zeltgalvas lauvtamarīns]] ''(Leontopithecus chrysomelas)'' 
*[[Imperatora tamarīns]] ''(Saguinus imperator)''
*[[Melnais lauvtamarīns]] ''(Saguinus chrysopygus)'' 
*[[Divkrāsainais tamarīns]] ''(Saguinus bicolor)''    

===Ieleja===
[[Attēls:Flamingi-Darela_zoo.JPG|thumb|250px|Čīles flamingi]]
Ieleja caurauž zoodārza centrālo daļu. Caur tās [[niedres|niedru]] [[klāni]]em pastāvīgi cirkulē attīrīts ūdens. Ielejas dīķos kuplā skaitā mitinās putni. Spilgtākais un pamanāmākais ir sārto [[Čīles flamingi|Čīles flamingu]] bars. Kopā ar flamingiem mitinās [[sarkankakla zoss|sarkankakla zosis]] – visapdraudētākā [[zoss|zosu]] suga, kuras skaits satraucoši samazinās. Putni ligzdo [[Sibīrija]]s ziemeļu [[tundra|tundrā]], bet ziemo pārsvarā [[Melnā jūra|Melnās jūras]] reģionā. Pārlidojumu laikā Krievijā sarkankakla zosis tiek ne vien nesaudzīgi nogalinātas, bet tāpat iztraucēti bari, traucējot putniem baroties.

Viena no apdraudētākajām putnu [[dzimta (bioloģija)|dzimtām]] ir [[dzērvju dzimta|dzērves]] – no 15 sugām 12 ir apdraudētas. Ielejā novērojamas [[pelēkā vainagdzērve|pelēkās vainagdzērves]], [[Daurijas dzērve]]s&lt;ref&gt;[https://iucnredlist.org/species/22692073/131927305 White-naped Crane ''Grus vipio''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; un [[paradīzes dzērve]]s.&lt;ref&gt;[https://iucnredlist.org/species/22692109/177514877 Blue Crane ''Anthropoides paradiseus''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; Brīvi klaiņojoši bariņi ir viena no Darela zoodārza iezīmēm, un izšķīlušies dzērvju mazuļi pēdējos gados tiek sekmīgi izaudzēti. Kuplajā augājā, mitrājos un ūdeņos raduši mājvietu dažādi vietējās faunas pārstāvji — [[zivju dzenīši]], [[tauriņi]], [[spāres]] un vairākas ūdensputnu sugas. Šeit ir ieaudzētas divas reti sastopamas [[orhideju dzimta|orhideju]] sugas — [[Džērsijas orhideja]] un [[purvāju dienvidu orhideja]].

Atsevišķa ekspozīcija ar caurtekošu ūdeni un nelielu ūdenskritumu atvēlēta [[Āzijas īsnagu ūdrs|Āzijas īsnagu ūdriem]] – mazākai [[ūdri|ūdru]] sugai pasaulē. Lai arī šie aktīvie zivju ķērāji plaši izplatīti Āzijas tropos, tos apdraud piesārņojums un biežās medības vērtīgā kažoka dēļ.

===Aviāriji===
Putnu aviāriji novietoti iepretim Centrālai ielejai. Plašākais no tiem ir komplekss, kurā mitinās [[kailgalvas vientuļniekibiss|kailgalvas vientuļniekibisi]]. Suga savulaik bija parasta Eiropā, Ziemeļāfrikā un [[Tuvie Austrumi|Tuvos Austrumos]]. Plaukstošās kolonijas gadsimtu gaitā izzuda līdz ar [[Vidusjūra]]s reģiona mežu bojāeju, kurus pamazām nograuza miljoniem [[kaza|kazu]]. Procesu paātrināja nesaudzīgās medības, jo mazuļi daudzviet tika uzskatīti par izcilu delikatesi. Līdz mūsdienām vienīgā nelielā populācija bija izdzīvojusi klintīm un nabadzīgu krūmāju klātos [[Maroka]]s pustuksnešos.  Pirmo šo apdraudēto putnu pāri zoodārzs iegādājās 1972. gadā. Lai izveidotu vairoties spējīgu koloniju, 1975. gadā iepirka vēl divus pārus un uzcēla jaunu aviāriju ar dīķi, klinti ar dabiskām dzejām un plašu telpu lidošanai. Patlaban tiek īstenots ļoti inovatīvs projekts, kas ļautu sugu atgriezt savvaļā. No Darela zoodārza divpadsmit vientuļniekibisus 2006. gadā kopīgas programmas ietvaros aizsūtīja uz [[Spānija|Spāniju]], kas ļāva [[Andalūzija|Andalūzijā]] atjaunot vairoties spējīgu populāciju. Kopā ar vientuļniekibisiem aviāriju apdzīvo [[baltacis|baltači]], [[marmora krīklis|marmora krīkļi]] un [[baltgalvas sarkankrūšu čakstīte]]s.

Darels lielu vērību veltīja dabas aizsardzības pasākumiem salās. Vairāki vērienīgi projekti jau teju pusgadsimtu tiek īstenoti dodo dzimtenē Maurīcijā. Zoodārza aviārijos aplūkojamas divas šī reģiona putnu sugas – [[sārtais balodis]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22690392/179390191 Pink Pigeon ''Nesoenas mayeri''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; un [[Maurīcijas gredzenkakla papagailis]]. Kad Darels 1976. gadā pirmo reizi apmeklēja salu, tur bija izdzīvojuši 20–30 putni. Maurīcijā tika iedibināta pavairošanas programma, bet 1977. gadā Darels pārveda piecus sārtos baložus uz Džērsiju. Tie sekmīgi vairojās, un 1984. gadā pirmie nebrīvē izaugušie putni tika izlaisti brīvībā [[Pamplemuses botāniskais dārzs|Pamplemuses botāniskā dārza]] teritorijā. Tresta un [[Maurīcijas savvaļas fonds|Maurīcijas savvaļas fonda]] kopīgu pūliņu rezultātā savvaļā putnu skaits ir pieaudzis no aptuveni 30 līdz 400, un putni veido sešas atsevišķas populācijas dažādās salas vietās. Maurīcijas gredzenkakla papagailis bija vienīgā no septiņām [[papagaiļveidīgie|papagaiļveidīgo]] sugām, kas neizmira kolonizācijas gaitā. 1980. gados bija saglabājušies tikai desmit putni, bet mūsdienās to skaits dabā pārsniedz 500.

1995. gadā [[Montserrata]]s saliņu piemeklēja postoši [[vulkāns|vulkāna]] izvirdumi, kas atkārtojās turpmākajos gados. 1999. gadā uz Džērsiju tika nogādātas astoņas [[Montserratas vālodze]]s. Tika noskaidrots, kā sugu pavairot nebrīvē jaunu izvirdumu vai [[viesuļvētra|tropisko ciklonu]] gadījumā. Atsevišķiem meža pleķīšiem un vālodzēm izdevās pārdzīvot [[dabas katastrofa|dabas katastrofu]]. Darela trests uzsāka plašu [[bioloģiskā daudzveidība|bioloģiskās daudzveidības]] novērtējumu un šobrīd ir noskaidrots, kā rīkoties iespējamo izvirdumu gadījumā. Patlaban savvaļas populācija ir pietiekami stabila. Darela tresta pārvaldībā Montserratas vālodzes pavairošanas programmai nebrīvē iesaistījušies arī daži citi Eiropas zoodārzi.

Gandrīz pilnībā baltais [[Bali strazds]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22710912/183006359 Bali Myna ''Leucopsar rothschildi''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; malumedniecības un nelegālas tirdzniecības rezultātā dzimtajā [[Bali sala|Bali salā]] ir teju pilnībā izmiris. Darela zoodārzā suga tiek turēta daudzus gadus, piedaloties Eiropā īstenotā pavairošanas programmā. Putnu reintrodukcija dabā ir problemātiska, jo izlaistos putnus bieži uzreiz sagūsta malumednieki. 

*[[Kongo pāvs]] ''(Afropavo congensis)'' 
*[[Vjetnamas fazāns]] ''(Lophura hatinhensis)'' 
*[[Sarkancekula turaks]] ''(Tauraco erythrolophus)'' 
*[[Melnais bulbuls]] ''(Hypsipetes leucocephalus)''
*[[Grumbainais degunragputns]] ''(Aceros corrugatus)'' 
*[[Indonēzijas krīklis]] ''(Anas gibberifrons)''

===Orangutani un giboni===
Orangutanu saime zoodārzā mājo kopš 1968. gada. Primātiem ir liela brīvdabas platība un plaša galvenā mītne. Zoodārzā pārstāvēts Sumatras orangutans, kas ir vairāk apdraudēts par Borneo salā sastopamo sugu. Šobrīd Džērsijā mitinās septiņi orangutani. Blakus dzīvo gibonu pāris. 
*[[Orangutani|Sumatras orangutans]] 
*[[Baltroku gibons]] 

===Makaki===
Zoodārzā Sulavesi cekulaino makaku saime ir kopš 1963. gada. Kopš 1971. gada Džērsijā ir nākuši pasaulē ap 70 šīs kritiski apdraudētās sugas pārstāvju.
*[[Sulavesi melnais cekulainais makaks]] ''(Macaca nigra)''  

===Krīkļu aviārijs===
*[[Madagaskaras krīklis]] ''(Anas bernieri)'' 
*[[Mellera pīle]] ''(Anas melleri)'' 
*[[Lāsumainā pīle]] ''(Marmaronetta anguistirostris)'' 
*[[Rūsganais brūnkaklis]] ''(Aythya nyroca)'' 
*[[Hotentotu krīklis]] ''(Anas hottentota)'' 

===Lemuri===
Zoodārzs ir mājas sešu sugu lemuriem. Daļa no tiem mīt Madagaskarai veltītajā ekspozīcijā ''Kirindi Mežs''. 
*[[Kaķu lemurs]] ''(Lemur catta)'' 
*[[Melnbaltais apkakles vari]] ''(Varecia variegata)'' 
*[[Sarkanais vari]] ''(Varecia rubra)''
*[[Alaotras pelēkais bambuslemurs]] 
*[[Madagaskaras slaidpirkstainis]]  
*[[Sarkanpieres brūnais lemurs]] ''(Eulemur rufifrons)'' 

===Kirindi Mežs===
Lielākais pārbūves darbs zoodārza teritorijā bija Kirindi Meža izveide. Tajā pārstāvētās Madagaskaras sugas mitinās apstākļos, kas pietuvināti Madagaskaras sausajiem mežiem.
*[[Kaķu lemurs]] ''(Lemur catta)''
*[[Sarkanpieres brūnais lemurs]] ''(Eulemur rufifrons)'' 
*[[Madagaskaras slaidpirkstainis]] ''(Daubentonia madagascariensis)'' 
*[[Šaurstrīpu mangusts]] ''(Mungotictis decemlineata)'' 
*[[Madagaskaras gigantiskā žurka]] ''(Hypogeomys antimena)''
*[[Madagaskaras krīklis]] ''(Anas bernieri)''
*[[Melnspārnu garstilbis]] ''(Himantopus himantopus)''  
*[[Dūkurpīle|Madagaskaras dūkurpīle]] ''(Thalassornis leuconotus insularis)'' 
*[[Baltvaigu svilpējpīle]] ''(Dendrocygna viduata)'' 
*[[Āfrikas pundurzoss]] ''(Nettapus auritus)'' 
*[[Madagaskaras bruņurupuču ūdele]] ''(Nesoenas picturata)'' 
*[[Madagaskaras cekulainais ibiss]] ''(Lophotibis cristata)'' 
*[[Sarkanais fodi audējputns]] ''(Foudia madagascariensis)'' 
*[[Āmurgalvis]] ''(Scopus umbretta)'' 

===Salu augļēdājsikspārņu ēka===
[[Attēls:Pteropus rodricensis (Zurich Zoo) - back.JPG|thumb|180px|Darela zoodārzs iesāka [[Rodrigesas augļēdājsikspārnis|Rodrigesas augļēdājsikspārņu]] pavairošanu nebrīvē]]
Augļēdājsikspārņi ir viena no 'atslēgas sugām' ekoloģijā – tie apputeksnē ziedus un izkaisa daudzu augu sēklas. Sikspārņu izzušana ir potenciāli postoša visai ekosistēmai – šos zīdītājus zaudējušie meži drīzumā zaudē arī citas sugas. Atšķirībā no kukaiņēdājiem [[sīksikspārņi]]em, dižsikspārņi neizmanto eholokāciju.  Plašā zoodārza ēka jeb &quot;lakta&quot; ir 800 [[kvadrātmetrs|m²]] liels iežogojums, kurā kopā uzturas divas apdraudētas sugas no [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salām – [[Rodrigesas augļēdājsikspārnis]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/18755/22087057 Rodrigues Flying Fox ''Pteropus rodricensis''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; no [[Rodrigesa]]s un [[Livingstona augļēdājsikspārnis]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/18732/22081502 Livingstone's Flying Fox ''Pteropus livingstonii''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; no [[Komoru salas|Komoru salām]]. Ekspozīcija tika pabeigta 2011. gada pavasarī. Visiem plašā iežogojuma augiem nepieciešamo dabisko mēslojumu nodrošina sikspārņu ekskrementi. Lielā platība ļauj dzīvniekiem veikt nelimitēti garus lidojumus. 

Livingstona augļēdājsikspārņi mežu izciršanas rezultātā savā dabiskajā vidē atrodas uz izmiršanas sliekšņa. Savvaļā saglabājusies tikai viena cilvēka darbības rezultātā neietekmēta kolonija. Šādas neskaidras nākotnes dēļ nebrīvē turēta populācija ir vitāli svarīga, lai šo pasaulē visapdraudētāko augļēdājsikspārņu sugu pasargātu no izzušanas. Darels iesaistījās sugas aizsardzībā 1990. gadā, izveidojot pirmo vairoties spējīgu koloniju nebrīvē. Sadarbībā ar Komoru brīvprātīgo vides aizsardzības organizāciju un [[Bristoles zoodārzs|Bristoles zoodārzu]] tika īstenoti pasākumi, lai nodrošinātu sugas dabisko dzīvesvietu saglabāšanu. Darels vadīja un nodrošināja Komoru brīvprātīgo apmācības, kuri spētu uz vietas īstenot augļēdājsikspārņu aizsardzību. Savvaļā tobrīd bija saglabājušies pāris simti īpatņu. Pūliņi deva rezultātus, un 2010. gadā brīvā vidē dzīvoja jau ap 1200 sikspārņu. Darela zoodārza populācija iekļauj vairāk nekā deviņas desmitdaļas no visiem sugas īpatņiem, kas tiek turēti nebrīvē. Dzīvnieki šeit katru gadu sekmīgi vairojas.&lt;ref&gt;!ts time. News from Durrell. 50th Anniversary Issue. ''Community action for the bats of the Comores''. 16–17 pages., [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Conservation Action Plan for Livingstone's Flying Fox. ''A Strategy for an Endangered Species, a Diverse Forest, and the Comorian People''. 2016. [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]], [[Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība]], Globālais vides fonds, Bristoles zoodārzs&lt;/ref&gt; 

1976. gadā Darela vadībā trests iesāka nelielajā Rodrigesas saliņā mītošo augļsikspārņu pavairošanas programmu. Tolaik ap 350 indivīdu veidoja visu šīs sugas populāciju, kuru apdraudēja mežu izciršana, vētras un vietējie mednieki. Mūsdienās ir ap 10 000 Rodrigesas augļsikspārņu, daļa no kuriem atrodas arī vairākos Ziemeļamerikas zoodārzos.

===Maurīcijas piekūns===
Kā pierādījums sekmīgai zoodārza un tresta darbībai ir dažas sugas, kuras pēc pavairošanas nebrīvē ir atgrieztas to dabiskajā vidē. Viena no šādām sugām ir [[Maurīcijas piekūns]].

1974. gadā bija palikuši vairs tikai četri šīs salas piekūni, un to uzskatīja par pasaulē retāko putnu. 1979. gadā ar Darela palīdzību Maurīcijā izveidoja savvaļas rezervātu. No ligzdas izņemtajām un inkubatorā ievietotajām olām sekmīgi izšķīlās un tika izaudzēta jauna piekūnu paaudze. Mūsdienās jau ir vairāk kā 800 pieaugušu Maurīcijas piekūnu, kas apdzīvo atlikušos salas mežus.

==Darbība aizjūras zemēs== 

*[[Pundurcūka]] ''(Porcula salvania)'' 
:Lai arī tā vairs netiek turēta Džērsijā, trests joprojām pārrauga tā aizsardzību [[Asama|Asamā]] un citviet. 2008. gadā vairākas pundurcūkas tika sekmīgi palaistas savvaļā.
*[[Zilā iguāna]] ''(Cyclura lewisi)'' 
:Endēma [[Kaimanu Salas|Lielajai Kaimanu salai]]. 2003. gadā bija atlikušas 5-15 zilās iguānas; aizsardzības pasākumu rezultātā Darela tresta vadībā kopš 2004. gada vairāki simti nebrīvē dzimušu iguānu ir izlaistas Lielās Kaimanu salas rezervātā. 2008. gadā neprātīgi noziedznieki parka teritorijā nogalināja sešas iguānas. 2012. gada beigās savvaļā bija jau ap 750 indivīdu, un [[Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība|IUCN]] sugu no kritiski apdraudētas pārklasificēja kā apdraudētu.
*[[Madagaskaras brūnkaklis]] ''(Aythya innotata)'' 
:20. gadsimta beigās tika uzskatīts par izmirušu, taču 2013. gadā salas ziemeļaustrumos tika jaunatklāta neliela populācija. Džērsijas trests sugas glābšanā iesaistījās 2009. gadā. 2013. gadā putnu skaits bija palielinājies līdz 80.  
*[[Antigvas zalktis]] ''(Alsophis antiguae)'' 
:Apdzīvo sīciņo [[Lielo Putnu salu]] pie [[Antigva un Barbuda|Antigvas]] krastiem. 1995. gadā tika atzīta par pasaulē retāko čūsku sugu. Lai arī mēģinājumi to pavairot Džērsijā bija neveiksmīgi, pēc žurku un mangustu izskaušanas un čūsku pārvietošanu uz blakus saliņām, sugas populācija no 15 indivīdiem sasniegusi 500. 
*[[Haiti hutija]] ''(Plagiodontia aedium)'' 
*[[Haiti solenodons]] ''(Solenodon paradoxus)''  
*[[Kubas solenodons]] ''(Solenodon cubanus)'' 
*[[Baltkāju tamarīns]] ''(Saguinus leucopus)'' 
*[[Maurīcijas olīvkrāsas briļļuputns]] ''(Zosterops chloronothos)'' 
*[[Floreanas salas zobgaļputns]] ''(Mimus trifasciatus)'' 
*[[Galapagu mangroves žubīte]] ''(Camarhynchus heliobates)'' 
*[[Stūrainais bruņurupucis]] ''(Astrochelys yniphora)'' 
*[[Haiti celestķirzaka]] ''(Celestus warreni)''

==Atsauces==
{{atsauces}}

==Literatūra==
* Muiža dzīvniekiem. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1971
* Zooģeogrāfija. Nora Sloka. Rīga. Zvaigzne. 1979
* Noenkurotais šķirsts. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981
* Zeltainie sikspārņi un sārtie baloži. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981
* Gerald Durrell. The Authorized Biography. Douglas Botting. HarperCollins''Publishers''. 1999. ISBN 978-0-00-638730-5
* Ai-ai un es. Džeralds Darels. Nordik. 2002. ISBN 9984-675-63-7
* Šķirsta jubileja. Džeralds Darels. Nordik. 2003. ISBN 9984-751-12-0
* The Durrell Guidebook. Saving Species From Extinction. Durrell Wildlife Conservation Trust

==Ārējās saites==
*[https://www.durrell.org Darela savvaļas parka oficiālā mājas lapa]
*[https://web.archive.org/web/20150909022643/http://www.durrell.org/animals/mammals/rodrigues-fruit-bat/ Durrell Wildlife Conservation Trust: Rodrigues fruit bat]

[[Kategorija:Zoodārzi]]
[[Kategorija:Džeralds Darels]]</text>
      <sha1>pmgr6qpsgxcx1iiff4o40qk1hsgwtmk</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Aleksandrs (Aleksandrs Kudrjašovs)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>228465</id>
    <revision>
      <id>3662112</id>
      <parentid>3525385</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T15:37:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* top */sīkumi, replaced: {{ddv → {{dzimšanas datums un vecums using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4538" xml:space="preserve">{{Bīskapa infokaste
|vārds                                    = Aleksandrs Kudrjašovs
|ģerbonis                                 = 
|ģerboņa attēls                           = 
|ģerboņa izmērs                           = 
|devīze                                   = 
|valsts                                   = 
|dzimšanas datums                         = {{dzimšanas datums un vecums|1939|10|3}}
|dzimšanas vieta                          = [[Rudzētu pagasts]], [[Daugavpils apriņķis]], {{LAT}} 
|nāves datums                             = 
|nāves vieta                              = 
|apglabāts                                = 
|baznīcas piešķirtā vārda nosaukums       = Aleksandrs
|tituls                                   = 
|bīskapa pastorālie amati                 = 
|1.amats                                  = 
|1.amata laiks                            = 
|2.amats                                  = 
|2.amata laiks                            = 
|3.amats                                  = 
|3.amata laiks                            = 
|attēls                                   = Metropolīts Aleksandrs 2011.jpg
|attēla izmērs                            = 
|attēla nosaukums                         = Aleksandrs 2011. gadā
|bīskapijas bīskaps                       = 
|inkardinācija                            = 
|ticība                                   = 
|rits                                     = 
|nosaukums                                = 
|ordinācija                               = 
|ordinēšanas diakonā datums               = 
|ordinēšanas diakonā vieta                = 
|diakonu ordinējis                        = 
|ordinēšanas priesterī datums             = 
|ordinēšanas priesterī vieta              = 
|priesteri ordinējis                      = 
|bīskapa nominācijas datums               = 
|bīskapa konsekrācijas datums             = 
|bīskapa konsekrācijas vieta              = 
|bīskapu konsekrējis                      = 
|apbalvojumi                              = 
}}
'''Aleksandrs''' (dzimis {{dat|1939|10|3}}),&lt;ref name=&quot;lat&quot;&gt;{{LAT e|1|146}}&lt;/ref&gt; pilsoniskais vārds — '''Aleksandrs Kudrjašovs''', ir [[Latvijas Pareizticīgā Baznīca|Latvijas Pareizticīgās Baznīcas]] garīdznieks, [[Rīgas un visas Latvijas metropolīts]].

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1939. gada 3. oktobrī [[Rudzētu pagasts|Rudzētu pagasta]] [[Rudzāti|Rudzētu]] ciemā (tagad [[Līvānu novads|Līvānu novadā]]).
1964. gadā beidza [[Daugavpils Universitāte|Daugavpils Pedagoģisko institūtu]],&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt; bija skolotājs [[Kalupe|Kalupē]], [[Biķernieki|Biķerniekos]] un [[krievu valoda]]s skolotājs [[Rīgas 4. vidusskola|Rīgas 4. vidusskolā]].&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt; 1970. gadā Kudrjašovs strādāja restorānā &quot;Tallina&quot; par oficiantu.&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt;

1982. gadā [[Permas novads|Permas apgabala]] Ustj-Sinu (''Усть-Сыны'') sādžas Sv. Elijas baznīcā tika iesvētīts par [[priesteris|priesteri]], 1983. gadā iecelts par virspriesteri un Rīgas Kristus Apskaidrošanās draudzes pārzini.&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt; 1989. gadā viņš beidza [[Maskava]]s Garīgo semināru un kļuva par [[mūks|mūku]], [[arhimandrīts|arhimandrītu]], pēc kāda laika arī par vikāro bīskapu.&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt;  Kopš 1990. gada oktobra ir [[Rīgas un visas Latvijas metropolīts]].&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt;

2002. gadā saņēma otrās šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]],&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt; 2010. gadā — I šķiras [[Atzinības krusts|Atzinības krustu]]. Apbalvots ar LPB Svētā svētmocekļa Rīgas arhibīskapa Jāņa ordeņa pirmo šķiru.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/pieskir-sveta-ordeni/|title=Pareizticīgā baznīca apbalvo mērus un uzņēmējus. Kas saņēmis svētmocekļa ordeni, kas medaļu?|last=Volkova|first=Vivanta|website=LA.LV|access-date=2020-07-26|date=2020. gada 27. septembrī|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.russkije.lv/lv/lib/read/metropolitan-of-riga-and-all-latvia.html Biogrāfija]

{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}
{{Reliģija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:1939. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas pareizticīgo bīskapi]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa lielvirsnieki]]
[[Kategorija:Atzinības krusta lielkrusta komandieri]]
[[Kategorija:Līvānu novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Ar Draudzības ordeni apbalvotie (Krievija)]]
[[Kategorija:Latvijas PSR VDK kartotēkā minētās personas]]</text>
      <sha1>q94zau9uttyaxfza8bw008r0vjbukff</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>LZ 129 Hindenburg</title>
    <ns>0</ns>
    <id>229334</id>
    <revision>
      <id>3662298</id>
      <parentid>2925456</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T17:28:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>2A00:23C7:DC8F:3901:5056:2999:7D9A:B40C</ip>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1774" xml:space="preserve">[[Attēls:Hindenburg at lakehurst.jpg|thumb|250px|''LZ 129 Hindenburg'']]
[[Attēls:1937-05-10 Special Release - Zeppelin Explodes Scores Dead.ogv|thumb|250px|Dirižabļa avārija]]
'''''LZ 129 Hindenburg''''' bija [[Vācija]]s komerciālais [[dirižablis]], kas paredzēts pasažieru pārvadājumiem. Tas bija ''Hindenburg'' klases dirižabļu ievērojamākais, vadošais lidaparāts un savas uzbūvēšanas brīdī lielākais lidaparāts pasaulē. Dirižablim bija [[dūralumīnijs|dūralumīnija]] struktūra. Vienlaikus tas varēja uzņemt 50—72 pasažierus.&lt;ref name=&quot;specs&quot;&gt;[http://www.airships.net/hindenburg/size-speed &quot;Hindenburg Statistics.&quot;] ''airships.net'', 2009. Retrieved: May 6, 2010.&lt;/ref&gt; ''Hindenburg'' bija 245 metrus garš, tā diametrs bija 41,18 metri.&lt;ref name=&quot;specs&quot; /&gt; Tas varēja attīstīt 135 km/h lielu ātrumu.&lt;ref name=&quot;specs&quot; /&gt;

Gaisa kuģis nosaukts [[Vācijas prezidents|Vācijas prezidenta]] [[Pauls fon Hindenburgs|Paula fon Hindenburga]] vārdā.

''LZ 129 Hindenburg'' projektēja un būvēja [[cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnu]] uzņēmums ''Luftschiffbau Zeppelin''. To būvēja laikā no 1931. līdz 1936. gadam. Pirmais lidojums ar to notika {{dat|1936|3|4||bez}}, kopumā līdz 1937. gadam notika 63 lidojumi, līdz {{dat||5|6||bez}} tas avarēja un nodega, nosēžoties Leikhērstā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.apollo.lv/zinas/76-gadus-pec-tragedijas-atklaj-kapec-avareja-dirizablis-hindenburgs/556635|title=76 gadus pēc traģēdijas atklāj, kāpēc avarēja dirižablis «Hindenburgs»|publisher=Apollo.lv|accessdate={{dat|2013|7|19||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{commons category|LZ 129 Hindenburg}}
{{Atsauces}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Lidaparāti]]</text>
      <sha1>5p93xg3il2jba8kqhup9zfscqfex9ld</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3662357</id>
      <parentid>3662298</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T18:12:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ScAvenger</username>
        <id>1630</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/2A00:23C7:DC8F:3901:5056:2999:7D9A:B40C|2A00:23C7:DC8F:3901:5056:2999:7D9A:B40C]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Baisulis</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1821" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
[[Attēls:Hindenburg at lakehurst.jpg|thumb|250px|''LZ 129 Hindenburg'']]
[[Attēls:1937-05-10 Special Release - Zeppelin Explodes Scores Dead.ogv|thumb|250px|Dirižabļa avārija]]
'''''LZ 129 Hindenburg''''' bija [[Vācija]]s komerciālais [[dirižablis]], kas paredzēts pasažieru pārvadājumiem. Tas bija ''Hindenburg'' klases dirižabļu ievērojamākais, vadošais lidaparāts un savas uzbūvēšanas brīdī lielākais lidaparāts pasaulē. Dirižablim bija [[dūralumīnijs|dūralumīnija]] struktūra. Vienlaikus tas varēja uzņemt 50—72 pasažierus.&lt;ref name=&quot;specs&quot;&gt;[http://www.airships.net/hindenburg/size-speed &quot;Hindenburg Statistics.&quot;] ''airships.net'', 2009. Retrieved: May 6, 2010.&lt;/ref&gt; ''Hindenburg'' bija 245 metrus garš, tā diametrs bija 41,18 metri.&lt;ref name=&quot;specs&quot; /&gt; Tas varēja attīstīt 135 km/h lielu ātrumu.&lt;ref name=&quot;specs&quot; /&gt;

Gaisa kuģis nosaukts [[Vācijas prezidents|Vācijas prezidenta]] [[Pauls fon Hindenburgs|Paula fon Hindenburga]] vārdā.

''LZ 129 Hindenburg'' projektēja un būvēja [[cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnu]] uzņēmums ''Luftschiffbau Zeppelin''. To būvēja laikā no 1931. līdz 1936. gadam. Pirmais lidojums ar to notika {{dat|1936|3|4||bez}}, kopumā līdz 1937. gadam notika 63 lidojumi, līdz {{dat||5|6||bez}} tas avarēja un nodega, nosēžoties Leikhērstā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.apollo.lv/zinas/76-gadus-pec-tragedijas-atklaj-kapec-avareja-dirizablis-hindenburgs/556635|title=76 gadus pēc traģēdijas atklāj, kāpēc avarēja dirižablis «Hindenburgs»|publisher=Apollo.lv|accessdate={{dat|2013|7|19||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{commons category|LZ 129 Hindenburg}}
{{Atsauces}}

{{Avio-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Lidaparāti]]</text>
      <sha1>afsb8liurpgxbp0729btj6yji810vca</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Lužņiku stadions</title>
    <ns>0</ns>
    <id>230341</id>
    <revision>
      <id>3661991</id>
      <parentid>3582641</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T13:24:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ludis21345</username>
        <id>50146</id>
      </contributor>
      <comment>/* Ārējās saites */ papildināts.</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2682" xml:space="preserve">{{Infobox stadium
| stadium_name      = Lužņiku stadions
| nickname          = 
| image             = Luzhniki Stadium1.jpg
| UEFA_rating       = 4
| location          = {{vieta|Krievija|Maskava}}
| map_type          = Maskava
| latd  = 55 | latm  = 42 | lats  = 57 | latNS  = N
| longd = 37 | longm = 33 | longs = 14 | longEW = E
| opened            = {{dat|1956|7|31|N|bez}}
| closed            = 
| demolished        = 
| broke_ground      = 1955
| expanded          = 1997
| owner             = 
| operator          = 
| surface           = 
| construction_cost = 
| tenants           = 
| seating_capacity  = 78 360 (2012)
| record_attendance   = 102 538 (PSRS–Itālijas futbola izlase, {{dat|1963|10|13|N|bez}})
}}
'''Lužņiku stadions''' ({{val|ru|Стадион &quot;Лужники&quot;}}) ir [[sports|sporta]] [[stadions]] [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]]. Ar 78 360 skatītāju sēdvietām tas ir lielākais stadions Krievijā. Lužņiku stadions ietilpst Lužņiku olimpiskajā kompleksā.

Stadionā ir notikušas {{oss|V=1980|L=N}} un [[2013. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā]] un tiks aizvadītas [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gada FIFA Pasaules kausa]] spēles, ieskaitot finālspēli.

== 1982. gada traģēdija ==
1982. gada 20. oktobrī Lužņiku stadiona gaitenī, skatītājiem pēc futbola spēles starp [[Maskavas &quot;Spartak&quot; (futbols)|Maskavas &quot;Spartak&quot;]] un [[HFC Haarlem]] pametot tribīnes, pūlī tika nospiesti 66 cilvēki. Šī traģēdija tiek uzskatīta par  smagāko šāda veida negadījumu Krievijas un PSRS sporta vēsturē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/si-diena-vesture-tragedija-luzniku-stadiona-maskava.a426463/|title=Šī diena vēsturē: Traģēdija Lužņiku stadionā Maskavā|website=www.lsm.lv|access-date=2021-10-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
{{sporta ārējās saites}}
* {{O-mlapa|http://www.luzhniki.ru/}}


{{olimpiskās spēles-aizmetnis}}
{{Krievija-aizmetnis}}
{{arhitektūra-aizmetnis}}

{{Vasaras olimpisko spēļu stadioni}}
{{Olimpiskās norises vietas futbolā}}
{{Olimpiskās norises vietas jāšanā}}
{{Olimpiskās norises vietas vieglatlētikā}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Futbola stadioni Krievijā]]
[[Kategorija:Maskava]]
[[Kategorija:Olimpiskie stadioni]]
[[Kategorija:1980. gada vasaras olimpiskās spēles]]
[[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa stadioni]]
[[Kategorija:Olimpiskās norises vietas futbolā]]
[[Kategorija:Olimpiskās norises vietas jāšanā]]
[[Kategorija:Olimpiskās norises vietas vieglatlētikā]]</text>
      <sha1>d5hrgnprb8q2059kvtg8wj778h3zw7f</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Albērs Lebrēns</title>
    <ns>0</ns>
    <id>231515</id>
    <revision>
      <id>3662110</id>
      <parentid>3490195</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T15:36:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: {{Commonscat-inline → {{sisterlinks-inline}}, {{mdv → {{miršanas datums un vecums using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2637" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds               = Albērs Lebrēns
| vārds_orģ           = ''Albert Lebrun''
| attēls              = Albert Lebrun 1932 (2).jpg
| att_izm         =  	
| apraksts            = 
| amats               = [[Francijas prezidentu uzskaitījums|Francijas prezidents]]
| term_sākums         = {{dat|1932|05|10|N}}
| term_beigas         = {{dat|1940|07|11|N}}
| priekštecis         = [[Pols Dumērs]]
| pēctecis            = [[Filips Petēns]]
| dzim_dati           = {{dat|1871|8|29}}
| dzim_vieta          = [[Mersīleo]] (''Mercy-le-Haut''), [[Merta un Mozele]], {{FRA}}
| dzīves_vieta        = 
| mir_dati            = {{miršanas datums un vecums|1950|3|6|1871|8|29}}
| mir_vieta           = [[Parīze]], {{FRA}}
| apglabāts           = 
| tautība             = 
| partija             = [[Demokrātisko republikāņu partija]]
| dinastija           = 
| tēvs                = 
| māte                = 
| dzīvesb             = 
| bērni               = 
| profesija           = inženieris
| alma_mater          = [[École polytechnique|Politehniskā skola]] (''École Polytechnique''), ''[[École nationale supérieure des mines de Paris|Mines ParisTech]]''
| reliģija            = 
| paraksts            = 
| piezīmes            = 
}}

'''Albērs Fransuā Lebrēns''' ({{val-fr|Albert François Lebrun}}; dzimis {{dat|1871|8|29}}, miris {{dat|1950|3|6}}) bija [[Francijas prezidents]] no 1932. līdz 1940. gadam. Pēdējais [[Francijas Trešā republika|Francijas Trešās republikas]] prezidents.

Ieguvis inženiera izglītību. 1900. gadā kļuva par parlamenta deputātu. Bija koloniju ministrs (1912-1914), kara ministrs (1913) un atbrīvoto teritoriju ministrs (1917-1919). 1920. gadā tika ievēlēts Senātā. No 1931. līdz 1932. gadam - Senāta priekšsēdētājs. Tika ievēlēts par Francijas prezidentu pēc prezidenta [[Pols Dumērs|Pola Dumēra]] slepkavības 1932. gada 6. maijā. Pēc Francijas sakāves, 1940. gada 10. jūlijā ar parlamenta balsojumu par prezidentu kļuva [[Filips Petēns]], kaut arī Lebrēns formāli neatteicās no amata. No 1943. gada augusta līdz oktobrim ieslodzījumā pilī [[Tirole|Tirolē]]. Pēc Francijas atbrīvošanas atzina [[Šarls de Golls|Šarlu de Gollu]] par Francijas līderi.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}

{{Politiķis-aizmetnis}}
{{Francija-aizmetnis}}

{{Francijas prezidenti}}
{{Andoras līdzprinči}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Lebrēns, Albērs}}
[[Kategorija:1871. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1950. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Francijas politiķi]]
[[Kategorija:Francijas prezidenti]]</text>
      <sha1>ryidkoo3bsmm8e54o8da2tl3bjli767</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Brīnišķā dzīve</title>
    <ns>0</ns>
    <id>231557</id>
    <revision>
      <id>3662237</id>
      <parentid>2724101</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T16:10:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* top */sīkumi, replaced: {{Film date| → {{filmas datums|, {{cite web → {{tīmekļa atsauce using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2487" xml:space="preserve">{{Filmas infokaste
| nosaukums latviski       = Brīnišķā dzīve
| attēls                   = Its A Wonderful Life Movie Poster.jpg
| att_izm                  = 
| paraksts                 = 
| nosaukums oriģinālvalodā = ''It's a Wonderful Life''
| žanrs                    = 
| režisors                 = [[Frenks Kapra]]
| producents               = 
| scenārija autors         = 
| galvenajās lomās         = 
* [[Džeimss Stjuarts]]
* [[Donna Rīda]]
* [[Laionels Berimors]]
* [[Henrijs Traverss]]
| mūzika                   = 
| operators                = 
| montāža                  = 
| studija                  = [[Liberty Films]]
| izplatītājs              = [[RKO Radio Pictures]]
| izdošanas laiks          = {{filmas datums|1946|12|20}}
| ilgums                   = 130 minūtes
| valsts                   = {{USA}}
| valoda                   = Angļu
| budžets                  = {{US$|3,18 miljoni}}
| ienākumi                 = {{US$|3 300 000}}
| iepriekšējā              = 
| nākamā                   = 
| imdb                     = 
}}
'''&quot;Brīnišķā dzīve&quot;''' ({{val|en|It's a Wonderful Life}}) ir 1946. gada ASV [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] [[drāma]], kuras režisors ir [[Frenks Kapra]]. Filmas sižets veidots pēc Filipa Van Dorena Sterna īsā stāsta ''[[The Greatest Gift]]''.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce| url= http://www.afi.com/100years/movies10.aspx/|title=AFI's 100 YEARS...100 MOVIES 10TH ANNIVERSARY EDITION|publisher= American Film Institute|accessdate=2012-07-15}}&lt;/ref&gt;

&quot;Brīnišķā dzīve&quot; ir par Džordžu Beiliju (attēlo [[Džeimss Stjuarts]]), vīru, kas ir pametis novārtā savus sapņus, lai palīdzētu citiem cilvēkiem un kura nenovēršamā [[pašnāvība]] [[Ziemassvētku vakars|Ziemassvētku vakarā]] izraisa viņa sargeņģeļa Klerensa Odbodija (attēlo [[Henrijs Treverss]]) ierašanos. Viņš Beilijam parāda to Bedfordfalsā dzīvojošo cilvēku dzīves, kuras Beilijs bija ietekmējis, pasaulē, kurā viņa nav.

Filma tika nominēta piecām [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvām]], tai skaitā kā labākā filma, tomēr nevienu balvu nesaņēma. [[Amerikas Kinoinstitūts]] to ierindoja starp 100 labākajām ASV filmām, tāpat tā tika ierindota institūta iedvesmojošāko filmu saraksta pirmajā vietā.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Filmu ārējās saites}}

{{filma-aizmetnis}}

[[Kategorija:1946. gada filmas]]
[[Kategorija:ASV filmas]]</text>
      <sha1>5fpuhsppp9s5p24og4qnzxwccmw3kjn</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Carnikavas grāfiene Agripīne</title>
    <ns>0</ns>
    <id>233772</id>
    <revision>
      <id>3662248</id>
      <parentid>3530488</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T16:15:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* top */sīkumi, replaced: {{Cite web → {{tīmekļa atsauce (2), /&gt;. → /&gt;, ref&gt;. → ref&gt; (5), ref&gt;, → ref&gt; (4) using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5971" xml:space="preserve">{{infokaste+}}
'''Carnikavas grāfiene Agripīne''', dzimusi '''Apgripīne Džaparidze''' ({{val-ka|აგრაფინა ჯაფარიძე, გრაფინია ფონ ზარნეკაუ}}), arī '''Agripīne Dadiani'''; dzimusi 1855. gada 25. oktobrī (6. novembrī) [[Imeretija]]&lt;nowiki/&gt;s dižciltīgo Konstatīna un Melānijas Džaparidžu ģimenē, kas zināma no 15. gadsimta&lt;ref&gt;Toumanoff, Cyril (1967). Studies in Christian Caucasian History, p. 272. Georgetown University Press.&lt;/ref&gt; un par kuru pēdējā gruzīnu Kartvelu-Kahetijas cara Georgija XII dēls princis Joanu Bagrationu (1768-1830) izpētījis, ka tā cēlusies no mongoļu karavadoņa Džapara (''Jap'ar''), kas pārgāja Tbilisi patriarha austrumu ortodoksālajā kristietībā,&lt;ref&gt;[[princis Joans Bagrations]] (1768-1830). [http://www.geogen.ge/indexen.php?id_menu=12&amp;id_menu_up=2&amp;lang=en&amp;id_let=35&amp;abc=1 Japaridze (Princes of Imereti)]. ''The Brief Description of the Georgian Noble Houses''. Retrieved on December 19, 2007.&lt;/ref&gt; kuru Krievijas impērijas dižciltīgo sarakstos atzina 1850. gadā.&lt;ref&gt;{{ru icon}} [http://www.rulex.ru/01050389.htm Джапаридзе]. ''Russian Biographic Lexicon''. Retrieved on December 19, 2007.&lt;/ref&gt; 1876. gadā Apgripīne apprecēja gruzīnu dižciltīgo Tarielu Dadiani, no kura laulībā viņiem piedzima Mikels, Levanti un Nino.
[[File:Georgian Nobility - Agrippina Japaridze, Countess Zarnekau.jpg|thumb|left|250px|Carinikavas grāfiene Agripīne]]

[[Carnikavas grāfi]]enes titulu gruzīnu princesei Apgripīnai Džaparidzei (''принцесса Агриппина (Аграфеноа) Константиновна Зарникау'') piešķīra Konstatīna brālis Oldenburgas lielhercogs, [[Aleksandrs III Romanovs|Aleksandra III]] ģenerāldjutants [[Aleksandrs Petrovičs Oldenburgs]] (1844-1932) 1882. gada 20. oktobrī, pēc tam, kad tā paša gada 8. oktobrī [[Konstantīns Petrovičs Oldenburgs]] viņu apprecēja.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://regiment.ru/bio/O/9.htm|title=принц Ольденбургский Константин Петрович|website=regiment.ru|access-date={{dat|2013|09|24||bez}}|archive-date={{dat|2012|11|15||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20121115113526/http://www.regiment.ru/bio/O/9.htm}}&lt;/ref&gt;  
Konstantīns Petrovičs &quot;atpirka&quot; Agripīni no pirmā vīra par astronomisku atkāpšanās naudu - vienu miljonu zelta rubļu.&lt;ref&gt;[[Radio Free Europe/Radio Liberty]], [http://www.radiotavisupleba.ge/articleprintview/1790078.html  რა კოლექციას ინახავს თბილისის ერთ-ერთი ულამაზესი შენობა?] January 8, 2009&lt;/ref&gt; Laulībā ar Konstantīnu Petroviču piedzima trīs dēli un trīs meitas - [[Carnikavas grāfiene Aleksandra|Aleksandra Nariškina]] (1888. gada 10. maijs - 1957. gada 28. maijs), [[Carnikavas grāfiene Katrīna|Katrīna]] (1988. gada 16. septembris - 1963. gada 24. decembris), [[Carnikavas grāfs Nikolajs|Nikolajs]] (1885. gada 7. maijs - 1976. gads), [[Carnikavas grāfs Aleksejs|Aleksejs]] (1887. gada 16. jūlijā - 1918. gada 16. septembrī), [[Carnikavas grāfs Pēteris|Pēteris]] (1889. gada 26. maijs - 1961. gada 1. novembris), [[Carnikavas grāfiene Nina|Nina]] (1892. gada 13. augusts - 1922. gads).&lt;ref&gt;C. Arnold McNaughton, ''The Book of Kings: A Royal Genealogy'', in 3 volumes (London, U.K.: Garnstone Press, 1973), volume 1, page 214-217.&lt;/ref&gt; Lai arī Agripīne neptietiekami labi runāja franciski,&lt;ref name=&quot;japaridze.ucoz.com&quot;&gt;Japaridze, Gocha. [http://japaridze.ucoz.com/publ/ist_39_oriuli_st_39_at_39_iebi/agrapina_japaridze/2-1-0-8 &quot;აგრაფინა კისკისაო&quot; ''ჩვენი მწერლობა''], №20, 2011&lt;/ref&gt; tomēr apbūra Krievijas imperatora galmu, par viņu pat [[Nikolajs II]] rakstīja: &quot;izcili, ārkārtīgi skaista meitene, no gleznainākajiem reģioniem&quot;.&lt;ref&gt;[[The Washington Post]], 12 April 1906, p. 2&lt;/ref&gt; Carnikavas grāfiene Agripīne 1896. gadā organizēja skandalozo Nikolaja II brāļa, carēviča lielkņaza [[lielkņazs Georgijs Aleksandrovičs|Georgija Aleksandroviča]] (1871-1899) laulību ar savu māsīcu Nakašidzi, kuras rads princis Viktors Nakašidze bija gruzīnu nacionālists, kas piedalījās 1885. gada atentāta mēģinājumā pret Georgija Aleksandroviča tēvu, imperatoru [[Aleksandrs III|Aleksandru III]] spridzinot,&lt;ref&gt;&quot;Nihilists arrested&quot;, ''The Church Weekly'', 18 January 1901, p. 44, Col. 3&lt;/ref&gt; un plānoja atentātu pret Georgija Aleksandroviča brāli Nikolaju II ar indi.&lt;ref&gt;&quot;Nihilists Resort to Borgia's Art: Plot to Kill the Czar by Impregnating His Gloves with Poison Almost Succeeds,&quot; ''New York World'', 6 September 1896, p. 25, col. 5&lt;/ref&gt; Apgripīne mira 1926. gada 18. oktobrī un ir apglabāta [[Kutaisi]].

Apgripīnes pēcteči, no kuriem 2013. gadā dzīvi ir divpadsmit&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://heinbruins.nl/Nassau.html|title=Descendants of Duke Wilhelm of Nassau|website=heinbruins.nl}}&lt;/ref&gt; ir Carnikavas grāfi, jo nevienlīdzīgās laulības dēļ nevarēja saņemt augsto Holšteinu-Gottropu Oldenburgas hercogu titulu. Agripīne kļuva tieši par Carnikavas grāfieni, jo iepriekš atteicās no vāciskā  ''von Bose'', jo gruzīnu valodā tas skan līdzīgi vārdam ''bozi'' (ბოზი) jeb &quot;mauka&quot;.&lt;ref name=&quot;japaridze.ucoz.com&quot;/&gt; Pēc 1917. gada apvērsuma Agripīnes bērni aizbēga uz Franciju, izņemot divus - Alekseju, kuru noslepkavoja boļševiki, kā arī psihiski slimo meitu Ninu, kura bija slavena ar it kā esošo spēju izsaukt garus&lt;ref&gt;Igor Obolensky. &quot;The Palace with the Unicord: The Walls of the Past.&quot; ''Modi Magazine'', Summer Edition, p. 53.&lt;/ref&gt; un mira 1922. gadā pēc boļševiku veiktās [[Gruzija]]&lt;nowiki/&gt;s okupācijas.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:1855. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1926. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Krievijas dižciltīgie]]</text>
      <sha1>cehurp1s7c1gz9jwzo49m4y0eoyzn6w</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pols Veslijs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>238400</id>
    <revision>
      <id>3661931</id>
      <parentid>3526339</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T12:16:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Apbalvojumi un nominācijas */sīkumi, replaced: People's Choice Awards → People's Choice balva (2) using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8860" xml:space="preserve">{{jāuzlabo|Jāizņem saites uz angļu Vikipēdiju, tāpat atsauces jānoformē kā pienākas}}
{{Aktiera infokaste
| vārds        = Pols Veslijs
| attēls        = Paul Wesley by Gage Skidmore 2.jpg
| komentārs      = Paul Wesley at the 2012 Comic-Con in San Diego.
| dz. vārds    = Pols Vasilevskis
| dz. datums    = {{birth date and age|1982|7|23}}
| dz. vieta  = [[Ņūbrūnsvika]], [[Ņūdžersija]], [[Savienotās Valstis|ASV]]
| nodarbošanās    = Aktieris, modelis
| darbības gadi   = 1999–pašlaik
| dzīvesbiedrs        = [[Torija DeVito]] &lt;br&gt;&lt;small&gt;(2011– 2013 )&lt;/small&gt;&lt;!-- Do NOT change to 2013. Legally still married; divorce not pronounced --&gt;&lt;ref&gt;[http://www.people.com/people/article/0,,20721633,00.html Paul Wesley and Torrey DeVitto to Divorce], Aili Nahas, July 30, 2013, People Magazine&lt;/ref&gt;
 | dzimums                 = V
}}

'''Pols Veslijs''' ({{val|en|Paul Wesley}}; dzimis Pols Vasilevskis 1982. gada 23. jūlijā Ņūdžersijā) ir amerikāņu aktieris un modelis, vislabāk pazīstams kā [https://en.wikipedia.org/wiki/Stefan_Salvatore Stefans Salvatore] The CW kanāla seriālā [https://en.wikipedia.org/wiki/The_Vampire_Diaries Vampīru Dienasgrāmatas]. No sākuma Pols vēlējās iegūt Deimona lomu, jo uzskatīja, ka viņš nebūs piemērots labā brāļa attēlošanai, taču seriāla vadošā komanda bija citās domās un iedalīja viņam Stefana lomu, kas pēcāk arī izrādījās daudz piemērotāka Polam. [https://web.archive.org/web/20131204115033/http://www.wetpaint.com/vampire-diaries/articles/10-things-you-need-to-know-about-paul-wesley] Veslijs atbalsta [http://ejaf.org/ Eltona Džona AIDS Fondu] [https://web.archive.org/web/20130826114008/http://www.looktothestars.org/celebrity/paul-wesley], kā arī viņš ir liels dzīvnieku mīļotājs, tādēļ Pols atbalsta arī [https://web.archive.org/web/20131115165400/http://www.looktothestars.org/charity/the-humane-society Humane sabiedrību], kas aizsargā un glābj dzīvniekus no vardarbīgiem cilvēkiem.[https://web.archive.org/web/20131115165400/http://www.looktothestars.org/charity/the-humane-society]

== Bērnība ==

Veslijs piedzima [https://en.wikipedia.org/wiki/New_Brunswick,_New_Jersey Ņūbrunsvikā, Ņūdžersijā] poļu vecākiem Tomasam un Agnieškai Vasilevskiem (angļu. Wasilewski), uzauga viņš [https://en.wikipedia.org/wiki/Marlboro_Township,_New_Jersey Marlboro Taunšipā, Ņūdžersijā]. Viņam ir vecāka māsa Monika un divas jaunākas māsas - Džūlija un Lia [https://archive.is/20160312054302/http://ns.gmnews.com/news/2009-09-10/front_page/025.html]. Bez angļu valodas Pols pārzin arī poļu valodu, jo līdz 16 gadu vecumam viņš katru gadu vismaz 4 mēnešus pavadīja Polijā.[http://articles.chicagotribune.com/2010-01-27/entertainment/1001260750_1_vampire-expensive-school-stefan] {{Webarchive|url=https://www.webcitation.org/6Dxx4pNzf?url=http://articles.chicagotribune.com/2010-01-27/entertainment/1001260750_1_vampire-expensive-school-stefan |date=2013-01-26 }}

Viņš mācījās [https://en.wikipedia.org/wiki/Christian_Brothers_Academy_(New_Jersey) Kristiešu Brāļu Akadēmijā] Linkroftā Ņūdžersijā un nedaudz apmeklēja arī [https://en.wikipedia.org/wiki/Marlboro_High_School Marlboro vidusskolu] savos vidusskolas gados. Savā junioru vidusskolas gadā Veslijs ieguva lomu seriālā [https://en.wikipedia.org/wiki/Guiding_Light Vaduguns], atveidojot Maksu Nikersonu. 2000. gadā viņš uzsāka studijas Ratgersas Universitātē, taču ar vecāku piekrišanu izstājās pēc pirmā semestra, saprotot, ka ar aktiermākslu viņš varētu pelnīt iztiku. [https://archive.is/20160312054302/http://ns.gmnews.com/news/2009-09-10/front_page/025.html][https://web.archive.org/web/20131228124909/http://www.seventeen.com/entertainment/celebrity-scene/feeds/paul-wesley/]

== Karjera ==

[[Attēls:The Vampire Diaries Cast Comic-Con 2012.jpg|thumb|250px|left|Paul Wesley, [[Nina Dobrev]] and [[Ian Somerhalder]] in 2012.]]
2005. gadā viņš uzsāka savas karjeras gaitas kā Pols Veslijs. Jautājot viņam, kādēļ viņš nomainīja savu īsto uzvārdu, viņš atbildēja: &quot;To ir pārāk grūti izrunāt. Es lūdzu ģimenes atļauju, un tas tiešām palīdzēja manai karjerai.&quot;[https://web.archive.org/web/20100125125939/http://www.soapoperadigest.com/features/guiding-light/where/paulwesley/]

Viņš ir piedalījies vairākos TV šovos, kā piemēram, [https://en.wikipedia.org/wiki/24_(TV_series) 24], [https://en.wikipedia.org/wiki/8_Simple_Rules 8 Vienkārši Noteikumi], [https://en.wikipedia.org/wiki/American_Dreams Amerikāņu Sapņi], [https://en.wikipedia.org/wiki/Army_Wives Armijas Sievas], [https://en.wikipedia.org/wiki/Smallville_(TV_series) Smolvila. Leģenda Par Supermenu], kā arī [https://en.wikipedia.org/wiki/The_O.C. O.C]. Pašlaik Veslijs atveido vampīru Stefanu Salvatori Vampīru Dienasgrāmatās, kas pirmizrādi [https://en.wikipedia.org/wiki/The_CW_Television_Network CW] kanālā piedzīvoja 2009. gada septembrī. Seriālā viņš atveido jaunāko brāli [https://en.wikipedia.org/wiki/Damon_Salvatore Deimonam Salvatorem] (atveido [https://en.wikipedia.org/wiki/Ian_Somerhalder Ians Somerhalders]), kā arī [https://en.wikipedia.org/wiki/Elena_Gilbert Elēnas Gilbertes] (atveido [https://en.wikipedia.org/wiki/Nina_Dobrev Ņina Dobreva]) mīļoto. Viņa bijusī sieva [https://en.wikipedia.org/wiki/Torrey_Devitto Torija DeVito] arī filmējās ''Vampīru Dienasgrāmatās'', seriāla trešajā sezonā atveidojot Meriditu Felu, ārsti Mistikfālā. Filmējoties seriālā ''Vampīru Dienasgrāmatas'', Pols ir ieguvis dažādus apbalvojumus.

== Personiskā dzīve ==

[[Attēls:Paul Wesley, Torrey DeVitto 2012.jpg|thumb|right|Paul Wesley and [[Torrey DeVitto]] in 2012.]]
2007. gadā Veslijs, filmas [https://en.wikipedia.org/wiki/Killer_Movie Slepkavu Filma] uzņemšanas laukumā satika Toriju DeVito un uzsāka attiecības. 2011. gada aprīlī Ņujorkā viņi slēgtā ceremonijā apprecējās [https://web.archive.org/web/20130206080022/http://www.lifeandstylemag.com/news/vampire-diaries-paul-wesley-and-actress-torrey-devitto-married],  taču 2 gadus vēlāk tika paziņots, ka pāris izlēmis šķirt laulību.[http://www.people.com/people/article/0,,20721633,00.html] 2013. gada novembrī paklīda baumas, ka Pols uzsācis attiecības ar ''Vampīru Dienasgrāmatu'' kolēģi [https://en.wikipedia.org/wiki/Phoebe_Tonkin Fībiju Tonkinu].

== Filmogrāfija ==

{| class=&quot;wikitable sortable plainrowheaders&quot;
|+ Filma
|-
! scope=&quot;col&quot; | Gads
! scope=&quot;col&quot; | Nosaukums
! scope=&quot;col&quot; | Loma
|-
| 2004
| ''The Last Run''
| Sets
|
|-
| 2005
| ''[https://en.wikipedia.org/wiki/Roll_Bounce Roll Bounce]''
| Trojs
|
|-
|rowspan=&quot;3&quot;| 2006
| ''[https://en.wikipedia.org/wiki/Cloud_9_(film) Cloud 9]''
| Džeksons Fargo
|
|-
| ''[https://en.wikipedia.org/wiki/Peaceful_Warrior Peacful Warrior]''
| Trevors
|
|-
| ''[https://web.archive.org/web/20141124035032/http://en.wikipedia.org/wiki/Lenexa,_1_Mile Lenexa, 1 Mile]''
| Riks Lausiers
|
|-
| 2008
| ''[https://en.wikipedia.org/wiki/Killer_Movie Killer Movie]''
| Džeiks Teners
|
|-
| 2009
| ''Elsewhere''
| Billijs
|
|-
| 2010
| ''[https://en.wikipedia.org/wiki/Beneath_the_Blue Beneath the Blue]''
| Kregs Morisons
|
|-
| 2013
| ''[https://en.wikipedia.org/wiki/The_Baytown_Outlaws The Baytown Outlaws]''
| Entonijs Rīzs
|
|}

=== Apbalvojumi un nominācijas ===

{| class=&quot;sortable&quot; border=&quot;2&quot; cellpadding=&quot;4&quot; cellspacing=&quot;0&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; background: #f9f9f9; border: 1px #aaa solid; border-collapse: collapse; font-size: 90%;&quot;
|-style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;
|-
! Gads !! Apbalvojums !! Kategorija !! Darbs !! Rezultāts
|-
| rowspan=&quot;2&quot;| [[2010 Teen Choice Awards|2010]] || rowspan=&quot;6&quot;| [[Teen Choice Awards]] || Uzlēcošā Zvaigne, Vīrietis  || rowspan=&quot;7&quot;| ''[[Vampīru Dienasgrāmatas]]'' || {{Ieguva}}
|-
| rowspan=&quot;2&quot;|  Fantastikas žanra Aktieris || {{Ieguva}}
|-
| rowspan=&quot;2&quot;|[[2011 Teen Choice Awards|2011]] || {{Nominēts}}
|-
||  Vampīrs || {{Nominēts}}
|-
| rowspan=&quot;1&quot;|[[2012 Teen Choice Awards|2012]] || rowspan=&quot;2&quot;|  Fantastikas žanra Aktieris || {{Nominēts}}
|-
| rowspan=&quot;1&quot;|[[2013 Teen Choice Awards|2013]] || {{Nominēts}}
|-
| rowspan=&quot;1&quot;|[[39. People's Choice balva|2013]] || [[People's Choice balva|''People's Choice'' balva]] ||  Labākais TV Drāmas Aktieris || {{Nominēts}}
|-
| rowspan=&quot;2&quot;|[[Young Hollywood Awards|2010]] || [[Young Hollywood Awards]] || Labākā Aktieru grupa (Ar Ienu Somerhalderu un Ņinu Dobrevu) || rowspan=&quot;7&quot;| ''[[Vampīru Dienasgrāmatas]]'' || {{Ieguva}}
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{aktieru ārējās saites}}
* {{Twitter|paulwesley}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Veslijs, Pols}}
[[Kategorija:1982. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]]</text>
      <sha1>8sarb4e3z7uc1ae0qagyxt89vym0z16</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>280-B. latviešu policijas bataljons</title>
    <ns>0</ns>
    <id>238725</id>
    <revision>
      <id>3662080</id>
      <parentid>2254188</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T15:32:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: /&gt;. → /&gt;, ref&gt;. → ref&gt; using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4352" xml:space="preserve">{{Militārās vienības infokaste
| nosaukums                = 280-B. latviešu policijas bataljons
| attēls                   = [[Attēls:Ordnungspolizei flag.svg|150px]]
| virsraksts               = 
| valsts                   = {{flaga|Vācija|Nazi}}[[Trešais reihs]]
| pastāvēšana              = 1943—1944
| pakļautība               = SS un policijas vadītājs [[Ostlande|Ostlandē]]
| karaspēka veids          = Sauszemes spēki
| krāsas                   = 
| devīze                   = 
| militārās operācijas     = Partizānu apkarošana [[Baltkrievija|Baltkrievijā]]&lt;br /&gt; Kaujas pie Nevedro ezera
| pašreizējais komandieris = 
| komandieri               = [[Eduards Hermanis Ozoliņš]]&lt;br /&gt; [[Fricis Nātiņš]]&lt;br /&gt; [[Ansis Voldemārs Eglītis]]
}}
'''280-B. latviešu policijas bataljons''' ({{val-de|280-B. Schutzmannschaft Bataillon}}) bija militāra [[latvieši|latviešu]] brīvprātīgo vienība [[Trešais reihs|Trešā reiha]] pakļautībā [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]]. Kaujas gaitas beidza ar iekļaušanu [[2. Liepājas latviešu brīvprātīgo policijas pulks|2. Liepājas latviešu brīvprātīgo policijas pulkā]] 1944. gada 4. februārī.&lt;ref name=&quot;dv&quot;&gt;Daugavas Vanagu Centrālās Pārvaldes Izdevums - Latviešu kaŗavīrs Otra pasaules kaŗa laikā, Toronto: 1972, 2.sējums, 102. lpp&lt;/ref&gt;

== Izveidošana ==
280-B. latviešu policijas bataljonu saformēja kapteinis Eduards Hermanis Ozoliņš 1943. gada 2. augustā [[Rīga|Rīgā]] no [[Vidzeme]]s apriņķa policijas darbiniekiem un [[Aizsargi (organizācija)|aizsargiem]], lielākā daļa virsnieku bija ar [[Latvijas bruņotie spēki|Latvijas armijas]] dienesta pieredzi, taču pārējā daļa vīru bija jauna un nepieredzējusi vai arī gados vecāka. Izveidošanas brīdī bataljonā bija 25 virsnieki, 139 instruktori un 439 kareivis, bruņojumā bija franču šautenes un dažādi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] ložmetēji. Bataljons lietoja vācu policijas formas tērpus ar rumāņu bruņu cepurēm.

== Dienesta gaitas ==
Jau pēc nedēļas, 11. augusta naktī, bataljons kopā ar [[282-A. latviešu policijas bataljons|282-A. policijas bataljonu]] devās uz [[Viļņa|Viļņu]], kur bataljonu iesaistīja operācijā &quot;K&quot; — lopu rekvizēšanas un cilvēku arestēšanas operācijā kādā no [[Lietuva]]s apgabaliem. Šajā uzdevumā latviešu karavīri bieži izlikušies nemanām lietuviešu civiliedzīvotājus ar visu to mantību, pasargājot tos no vācu varas iestādēm. Viļņā bataljons uzņēma draudzīgus sakarus ar [[lietuvieši|lietuviešu]] policijas bataljoniem. Trūcīgās apgādes dēļ bija izplatīta dezertēšana, vīriem paslepus atgriežoties [[Latvija|Latvijā]].

Pēc šī uzdevuma apšaubāmās veikšanas 280-B. bataljonu līdz ar 282-A. bataljonu iesaistīja [[partizāni|partizānu]] apkarošanas operācijā &quot;Heinrich&quot;, kas bija plānota no 1. novembra, 280-B. bataljonam darbojoties [[Veļikaja]]s rajonā, taču operāciju nācās pārtraukt jau 9. novembrī, [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] frontes pārrāvuma dēļ. Bataljons ieņēma aizsardzības pozīcijas pie Nevedro ezera. Šajās pozīcijās, atvairot mazākus ienaidnieka uzbrukumus, bataljons pavadīja novembra mēnesi, īsi pirms decembra sākuma to nomainīja vācu vienības. Bataljons bija nosoļojis 18 kilometrus prom no frontes, kad to pārtvēra kāds augsts vācu virsnieks un, pamatojot ar kritisku stāvokli frontē, pavēlēja doties atpakaļ, jau pēc stundas to iesaistīja pretuzbrukumā ienaidniekam.

1944. gada 12. janvārī notika smags ienaidnieka uzbrukums ar artilērijas atbalstu, nodarot būtiskus dzīvā spēka zaudējumus. 16. janvāra naktī bataljons saņēma pavēli atgriezties Latvijā, taču vācu virspavēlniecība nebija spējīga nodrošināt tam vilciena ešalonu, kādēļ bataljons ceļā devās kājām, caur [[Sebeža|Sebežu]] nonākot [[Rēzekne|Rēzeknē]], kur 21. janvārī beidzot saņēma transportu un devās ceļā uz [[Rīga|Rīgu]].

1944. gada 4. februārī 280-B. bataljonu pārsauca par 316-F. bataljonu, pēc tam iekļāva [[2. Liepājas latviešu brīvprātīgo policijas pulks|2. Liepājas latviešu brīvprātīgo policijas pulkā]] kā IV bataljonu.&lt;ref name=&quot;dv&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latviešu policijas bataljoni}}</text>
      <sha1>rvf4m6btnsa977fidim5nzg2zxmpr1m</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Billunda</title>
    <ns>0</ns>
    <id>239765</id>
    <revision>
      <id>3661966</id>
      <parentid>2712364</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T12:52:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6463" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
 | name                     = Billunda
 | official_name            = ''Billund''
 | nickname                 = 
 | motto                    = 
 | settlement_type          = pilsēta
 | image_skyline            = Billund Kro - (1).jpg
 | image_caption            = 
 | image_flag               = 
 | image_seal               = 
 | image_shield             = 
 | shield_link              = 
 | flag_link                = 
 | shield_size              =
 | image_map                = 
 | pushpin_map              = Dānija
 | pushpin_label_position   = 
 | map_caption              = 
 | subdivision_type         = Valsts
 | subdivision_type1        = Reģions
 | subdivision_type2        = 
 | subdivision_name         = {{karogs|Dānija}}
 | subdivision_name1        = [[Dienviddānijas reģions]]
 | subdivision_name2        = 
 | established_title        = Dibināta
 | established_date         = 1700
 | established_title2       = 
 | established_date2        = 
 | government_type          = 
 | leader_title             = 
 | leader_name              = 
 | area_total_km2           = 
 | area_land_km2            = 
 | area_water_km2           =  
 | area_urban_km2           = 
 | area_metro_km2           = 
 | population_as_of         = 2013
 | population_total         = 6155
 | population_urban         = 
 | population_metro         = 
 | population_density_km2   = 
 | timezone                = [[Centrāleiropas laiks|CET]]
 | utc_offset              = +1
 | timezone_DST            = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]]
 | utc_offset_DST          = +2
 | latd =55  | latm =43  | lats =51  | latNS =N 
 | longd =9  | longm =6  | longs =55  | longEW =E 
 | postal_code_type         = Pasta kods
 | postal_code              = 7190
 | elevation_m              = 
 | website                  = {{url|http://www.billund-grindsted.dk/}}
}}
'''Billunda''' ({{val|da|Billund}}) ir pilsēta [[Dānija]]s dienvidaustrumos, [[Dienviddānijas reģions|Dienviddānijas reģionā]]. Ar 6155 iedzīvotājiem tā ir otrā lielākā pilsēta Billundas pašvaldībā. Atrodas 56 kilometru attālumā no [[Esbjerga]]s un 27 kilometrus no [[Vejle]]s.

Billunda ir populārs tūrisma galamērķis, it īpaši ģimenēm ar bērniem. Vislabāk pazīstama ar to, ka Billundā atrodas &quot;[[Lego]]&quot; galvenā mītne un rūpnīca, kurā saražo 90% no visas &quot;Lego&quot; produkcijas. Tā ir pazīstama arī ar [[Legolande]]s atrakciju parku un [[Billundas lidosta|Billundas lidostu]], kas ir otrā lielākā lidosta Dānijā aiz [[Kopenhāgena]]s lidostas.

== Vēsture ==
Mūsdienu Billundas teritorija ilgstoši atradās tā sauktās &quot;Birzs baznīcas&quot; ({{val-da|Grene Kirke}}) pakļautībā, kuras [[Romānisms|romānisma]] stilā celtais dievnams zināms jau kopš [[1291]]. gada. Pati pilsēta vēstures avotos pirmoreiz ar nosaukumu ''Byllundt'' minēta [[1454]]. gadā, pusgadsimtu vēlāk tā pieminēta ar esošo nosaukumu ''Billund''.

[[1880]]. gadā netālu no pilsētas, ceļa [[Vejle]]-Varde malā, tika uzbūvētas [[vējdzirnavas]]. Diemžēl [[1895]]. gadā tās pilnībā nodega, neskatoties uz to, divus gadus vēlāk vietā tika uzceltas jaunas holandiešu tipa vējdzirnavas. Tajā pašā gadā atklāja dzelzceļa līniju, kas savienoja Vejli ar Billundu. Vēlāk to pagarināja līdz Grinellai.

[[1916]]. gadā [[Ole Kirks Kristiansens]], vēlākais [[Lego]] klucīšu izgudrotājs, nopirka [[1895]]. gadā atklāto Billundas mēbeļu fabriku. Viņa vadībā pilsētā tika atklāta [[pienotava]], kā arī uz dienvidiem no Billundas uzcelta Skjoldbergas baznīca. [[1930]]. gadā Kristiansens uzsāka dažādu saimniecībā noderīgu preču ražošanu no koka. Līdztekus tam no ražošanas atgriezumiem tika izgatavotas arī maza izmēra rotaļlietas. Divus gadus vēlāk viņš uzsāka rotaļļietu ražošanu, neizmantojot koka atgriezumus. [[1934]]. gadā fabrika ieguva savu tagadējo nosaukumu &quot;Lego&quot;.

[[Industrializācija]]s rezultātā pilsēta [[1930. gadi|1930. gadu]] beigās piedzīvoja uzplaukumu - tika ierīkots [[ūdensvads]], uzceltas ģimnāzijas un pilsētas administrācijas ēkas, kā arī slēgta un pēcāk pārvietota vietējā spēkstacija.

[[Otrais pasaules karš|Otrā Pasaules kara]] laikā Billundā ienāca [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] karaspēks. Veco Lego fabrikas ēku [[1942]]. gadā nopostīja ugungrēks, taču nekavējoties vietā tika uzbūvēts jauns ražošanas cehs. Pirmajos pēckara gados tika izveidots dzelzceļa atzars no Grinellas līdz Lego rūpnīcas teritorijai. Pirmie plastmasas Lego klucīši no konveijera noripoja [[1949]]. gadā.

Attīstības tempus [[1950. gadi|1950. gados]] strauji palēnināja dzelzceļa līnijas slēgšana. Lai samazinātu pieaugošās nabadzības radītās sekas, pilsētā tika uzsākta pansionātu un lētu mājokļu celtniecība. [[1959]]. gadā uzņēmums &quot;Lego&quot; pilsētas ziemeļos izveidoja plašu parku ar bērnu rotaļu laukumu, brīvdabas skatuvi, ragaviņu trasi un mākslīgi veidotu ezeru. Trīs gadus vēlāk tika atklāta [[Billundas lidosta]], kura sākotnēji kā privāta lidosta kalpoja tikai kompānijas &quot;[[Lego Group]]&quot; vajadzībām. Pasaulslavenā [[Legolande]]s atrakciju parka atklāšana notika [[1968]]. gadā, ļaujot pilsētai atsākt ekonomisko izaugsmi.

== Ģeogrāfija ==
Billunda atrodas 13 kilometru attālumā no [[Grindsteda]]s, 56 kilometru attālumā no [[Esbjerga]]s un 27 kilometrus no reģiona galvaspilsētas [[Vejle]]s. Attālums līdz [[Dānija]]s galvaspilsētai [[Kopenhāgena]]i - 260 kilometri.

== Iedzīvotāji ==
[[20. gadsimts|20. gadsimta]] sākumā Billunda vēl bija mazs [[Ciems|lauku ciematiņš]], tā [[1930. gadi|1930. gados]] pilsētā dzīvoja vien aptuveni 300 cilvēku.  [[1950. gadi|1950. gados]] sākās strauja iedzīvotāju skaita palielināšanās, kam par pamatu kalpoja &quot;[[Lego]]&quot; rūpnīcas attīstība. [[1970]]. gadā tika pārsniegts 2000 iedzīvotāju slieksnis. Jaunākie dati liecina, ka [[2013]]. gadā Billundā bija reģistrēti 6155 iedzīvotāji.

Nedaudz vairāk kā viena ceturtdaļa (27,3%) iedzīvotāju ir ģimenes ar bērniem, kas attiecīgi ir vairāk nekā reģiona vidējais rādītājs. Vairums pilsētas iedzīvotāju dzīvo privātmājās.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

==Ārējās saites==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Dānija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}


[[Kategorija:Dānijas pilsētas]]</text>
      <sha1>omzbkrb9vpt7r4nseu230481o1usfrn</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dītrihs Ekarts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>239910</id>
    <revision>
      <id>3662307</id>
      <parentid>3434060</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T17:32:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>2A00:23C7:DC8F:3901:5056:2999:7D9A:B40C</ip>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2677" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|          vārds = Dītrihs Ekarts
|     vārds_orig = ''Dietrich Eckart''
|         attēls = Dietrich Eckart 01.jpg
|     att_izmērs = 200
|  att_nosaukums = D.Ekarts 1890. gados
|        dz_gads = 1868
|     dz_mēnesis = 3
|       dz_diena = 23
|       dz_vieta = 
|         m_gads = 1923
|      m_mēnesis = 12
|        m_diena = 26
|        m_vieta = 
|        tautība = [[vācietis]]
|   nodarbošanās = 
|        dzimums = V
|       piezīmes = 
|    kategorijas = jā
|    citas daļas = 
}}

'''Dītrihs Ekarts''' ({{val-de|Dietrich Eckart}}, {{dat|1868|3|23|N}} — {{dat|1923|12|26|N}}) bija [[vācieši|vācu]] [[žurnālists]] un [[dzejnieks]]. Viens no [[NSDAP]] dibinātājiem un vadošajiem biedriem.

Neveiksmīgi studējis [[jurisprudence|jurisprudenci]], vēlāk — [[medicīna|medicīnu]]. Finansiālu apsvērumu dēļ sācis nodarboties ar žurnālistisku. Paralēli rakstījis dzeju, lugas.

Kopš 1917.—1918. gada Ekarts aktīvi darbojās labējo radikāļu aprindās. Pārstāvējis [[antisemītisms|antisemītiskus]] un [[rasisms|rasistiskus]] uzskatus. Izdevis politisko nedēļas žurnālu ''Auf gut deutsch'', kuru finansēja [[Bavārija]]s uzņēmēji un daļēji arī [[Reihsvērs]]. Žurnāls pauda antisemītiskus uzskatus, tajā darbojās arī [[Alfrēds Rozenbergs]], [[Godfrīds Fedrs]]. 1920. gada decembrī finansiāli atbalstīja biedrību ''[[Thule]]'' laikraksta ''[[Völkischer Beobachter]]'' iegādē. Vadījis minēto laikrakstu līdz 1923. gada martam, kad pēc nesaskaņām ar partiju atlaists no redaktora amata.

1918. gada 5. janvārī kopā ar [[Karls Harera|Karlu Hareru]], Gotfrīdu Federu un [[Antons Drekslers|Antonu Dreksleru]] Minhenē nodibināja Vācu strādnieku partiju ({{val-de|Deutsche Arbeiterpartei}}), kas 1920. gada 24. februārī tika pārdēvēta par Vācu nacionālsociālistisko strādnieku partiju ({{val-de|Nationalsozialistische Deutsche Arbeiterpartei, NSDAP}}). Ievedis partijā vairākus biedru, kuri vēlāk ieguva nozīmīgu lomu nacistu aprindās, piemēram, [[Alfrēds Rozenbergs|Alfrēdu Rozenbergu]], [[Hanss Franks|Hansu Franku]].

1923. gada 9. novembrī piedalījies [[Alus pučs|Alus pučā]]. Pēc puča izgāšanās arestēts un kopā ar citiem nacistiem ievietots [[Landsbergas cietums|Landsbergas cietumā]], bet drīz atbrīvots veselības stāvokļa dēļ. Tā paša gada 26. decembrī miris no [[sirdstrieka]]s.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Ekarts, Ditrihs}}
[[Kategorija:Vācijas politiķi]]
[[Kategorija:Trešais reihs]]
[[Kategorija:Bavārijā dzimušie]]</text>
      <sha1>b3j0m8pqnzet8a45c1xkzuo7zbs83xq</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3662351</id>
      <parentid>3662307</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T18:12:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ScAvenger</username>
        <id>1630</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/2A00:23C7:DC8F:3901:5056:2999:7D9A:B40C|2A00:23C7:DC8F:3901:5056:2999:7D9A:B40C]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Feens</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2703" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|          vārds = Dītrihs Ekarts
|     vārds_orig = ''Dietrich Eckart''
|         attēls = Dietrich Eckart 01.jpg
|     att_izmērs = 200
|  att_nosaukums = D.Ekarts 1890. gados
|        dz_gads = 1868
|     dz_mēnesis = 3
|       dz_diena = 23
|       dz_vieta = 
|         m_gads = 1923
|      m_mēnesis = 12
|        m_diena = 26
|        m_vieta = 
|        tautība = [[vācietis]]
|   nodarbošanās = 
|        dzimums = V
|       piezīmes = 
|    kategorijas = jā
|    citas daļas = 
}}

'''Dītrihs Ekarts''' ({{val-de|Dietrich Eckart}}, {{dat|1868|3|23|N}} — {{dat|1923|12|26|N}}) bija [[vācieši|vācu]] [[žurnālists]] un [[dzejnieks]]. Viens no [[NSDAP]] dibinātājiem un vadošajiem biedriem.

Neveiksmīgi studējis [[jurisprudence|jurisprudenci]], vēlāk — [[medicīna|medicīnu]]. Finansiālu apsvērumu dēļ sācis nodarboties ar žurnālistisku. Paralēli rakstījis dzeju, lugas.

Kopš 1917.—1918. gada Ekarts aktīvi darbojās labējo radikāļu aprindās. Pārstāvējis [[antisemītisms|antisemītiskus]] un [[rasisms|rasistiskus]] uzskatus. Izdevis politisko nedēļas žurnālu ''Auf gut deutsch'', kuru finansēja [[Bavārija]]s uzņēmēji un daļēji arī [[Reihsvērs]]. Žurnāls pauda antisemītiskus uzskatus, tajā darbojās arī [[Alfrēds Rozenbergs]], [[Godfrīds Fedrs]]. 1920. gada decembrī finansiāli atbalstīja biedrību ''[[Thule]]'' laikraksta ''[[Völkischer Beobachter]]'' iegādē. Vadījis minēto laikrakstu līdz 1923. gada martam, kad pēc nesaskaņām ar partiju atlaists no redaktora amata.

1918. gada 5. janvārī kopā ar [[Karls Harera|Karlu Hareru]], Gotfrīdu Federu un [[Antons Drekslers|Antonu Dreksleru]] Minhenē nodibināja Vācu strādnieku partiju ({{val-de|Deutsche Arbeiterpartei}}), kas 1920. gada 24. februārī tika pārdēvēta par Vācu nacionālsociālistisko strādnieku partiju ({{val-de|Nationalsozialistische Deutsche Arbeiterpartei, NSDAP}}). Ievedis partijā vairākus biedru, kuri vēlāk ieguva nozīmīgu lomu nacistu aprindās, piemēram, [[Alfrēds Rozenbergs|Alfrēdu Rozenbergu]], [[Hanss Franks|Hansu Franku]].

1923. gada 9. novembrī piedalījies [[Alus pučs|Alus pučā]]. Pēc puča izgāšanās arestēts un kopā ar citiem nacistiem ievietots [[Landsbergas cietums|Landsbergas cietumā]], bet drīz atbrīvots veselības stāvokļa dēļ. Tā paša gada 26. decembrī miris no [[sirdstrieka]]s.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Politiķis-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Ekarts, Ditrihs}}
[[Kategorija:Vācijas politiķi]]
[[Kategorija:Trešais reihs]]
[[Kategorija:Bavārijā dzimušie]]</text>
      <sha1>44j1rf13y5a9atdenvrbk6xk6rayitj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Antons fon Arko-Vallijs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>239958</id>
    <revision>
      <id>3662153</id>
      <parentid>3393954</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T15:48:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* top */sīkumi, replaced: 1. pasaules kar → Pirmais pasaules kar using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3329" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = Antons fon Arko-Vallijs
|     vārds_orig = ''Anton von Padua Alfred Emil Hubert Georg Graf von Arco auf Valley ''
|         attēls = Anton Graf von Arco auf Valley.png
|     att_izmērs = 220px
|  att_nosaukums = Antons fon Arko-Vallijs Pirmā pasaules kara laikā. 
|     dz_dat_alt =
|        dz_gads = 1897
|     dz_mēnesis = 2
|       dz_diena = 5
|       dz_vieta = [[Sanmartina]], [[Augšaustrija]], [[Austroungārijas Impērija]]&lt;br /&gt;(Tagad {{AUT}})
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 1945
|      m_mēnesis = 6
|        m_diena = 29
|        m_vieta = [[Zalcburga]], {{AUT}}
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = [[vācietis]]
|        dzimums = V
|         vecāki = 
|          brāļi =
|          māsas =
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas =   
}}

'''Antons fon Arko-Vallijs''' ({{val-de|Anton von Arco auf Valley}}, {{dat|1897|2|5|N}} — {{dat|1945|6|29|N}}) bija vācu [[monarhisms|monarhists]], pazīstams kā [[Kurts Eisners|Kurta Eisnera]], pirmā [[Bavārija]]s premjerministra, slepkava.

Cēlies no [[aristokrātija|aristokrātiskas]] ģimenes, [[grāfs]]. Piedalījies [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]]. Pēc atgriešanās no [[Kara fronte|frontes]] devies uz [[Minhene|Minheni]], kurs iestājies [[universitāte|universitātē]]. Iesaistījies politiskajos notikumos, pieslejoties [[nacionālisms|nacionālistiem]] un monarhistiem. Paudis [[antisemītisms|antisemītiskus]] uzskatus. Centies iestāties biedrībā ''[[Thule]]'', tomēr saņēmis atteikumu, jo fon Arko-Vallija māte nāca no [[ebreji|ebreju]] ģimenes.

[[1919]]. gada [[21. februāris|21. februārī]], darbodamies viens, fon Arko-Vallijs nošāva Bavārijas premjerministru, [[sociālisms|sociālistu]] Kurtu Eisneru, kurš tobrīd devās paziņot par atkāpšanos no amata. Eisners pēc izcelsmes arī bija ebrejs. Labējās aprindās slepkavība izsauca sajūsmu un fon Arko-Vallijs tika uzskatīts par varoni. Turpretī sociālistu un [[anarhisms|anarhistu]] aprindās sākās nemieri, kas pārauga sadursmēs ar pretējās politiskās nometnes pārstāvjiem. Notikumiem eskalējoties, kreisie spēki pārņēma varu Minhenē un visā Bavārijā, izveidojot [[Bavārijas Padomju republika|Bavārijas Padomju republiku]].

[[1920]]. gada janvārī Antonu fon Arko-Valliju notiesāja, piespriežot [[nāvessods|nāvessodu]], bet tiesnesis grozīja soda mēru uz piecu gadu cietumsodu. [[1925]]. gadā atbrīvots un līdz [[1927]]. gadam, kad viņu [[amnestija|amnestēja]], atradies [[probācija]]s uzraudzībā.

Pēc atbrīvošanas darbojies žurnālistikā, strādājis uzņēmumā. Politiski fon Arko-Vallijam bija otršķirīga loma. Federālas Vācijas ideja to norobežoja no [[nacisms|nacistiem]]. Pēc to nākšanas pie varas par izteikumiem pret [[Ādolfs Hitlers|Hitleru]] apcietināts, bet drīz atbrīvots, apsoloties nevērsties pret Hitleru. Miris 1945. gadā auto negadījumā.

{{Cilvēks-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Arko-Vallijs, Antons Fon}}
[[Kategorija:1897. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1945. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Slepkavas]]
[[Kategorija:Austrijas cilvēki]]
[[Kategorija:Augšaustrijā dzimušie]]</text>
      <sha1>h3um9kyy9d3800tiiffaouftehf0ukr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Baltijas valstu sadarbība starpkaru periodā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>242218</id>
    <revision>
      <id>3662195</id>
      <parentid>3597948</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T16:00:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: .mart → . mart, [[PSRS]] → [[Padomju Savienība|PSRS]], Pasaules kar → pasaules kar (2) using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="26872" xml:space="preserve">[[Attēls:Baltijas valstu paviljons 1937. gada Pasaules izstādē.jpg|thumb|350px|Baltijas valstu kopīgais paviljons [[Pasaules izstāde Parīzē (1937)|1937. gada Pasaules izstādē]].]]
[[Attēls:London-geographical-institute the-peoples-atlas 1920 poland-and-the-new-baltic-states.jpg|thumb|right|Neskaidrās jauno valstu robežas, 1920]]
'''Baltijas valstu sadarbība starpkaru periodā''' attiecas uz Latviju, Lietuvu un Igauniju, kā arī [[Polijas Otrā republika|Polijas Otro republiku]] un [[Somija|Somiju]], kuras arī uzskatīja par [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]].

==Viļņas apgabala problēma==
Visām Baltijas valstīm bija divas iespējas izveidot aliansi vēl pirms [[Viļņas apgabals|Viļņas apgabala]] strīda sākšanās. 1920. gada 6. janvārī [[Valka|Valkā]] Baltijas armiju vadītāji vienojās par ciešu sadarbību, un 1920. gada 6. augustā sākās [[Bulduru konference]].&lt;ref name=&quot;Toward the Baltic Union, 1920-27&quot;&gt;[http://www.lituanus.org/1966/66_2_03Anderson.htm Toward the Baltic Union, 1920-27]&lt;/ref&gt; Turpmākajos gados, līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākumam, dažādas Baltijas valstu konferences un ārlietu ministru tikšanās notika gandrīz katru gadu, taču jebkādu progresu vienmēr traucēja Viļņas apgabala konflikts un lielvalstu savstarpējā diplomātiskā cīņa par ietekmi Baltijas reģionā.

1920. gada oktobrī poļi okupēja Viļņas apgabalu, un cerības uz lielu Baltijas savienību sabruka. Turpmākās sarunas koncentrējās uz Igaunijas, Latvijas un Lietuvas aliansi, kurā varētu piedalīties arī Somija. Igauņi nevēlējās bojāt attiecības ar poļiem, tāpēc bija gatavi aliansei tikai ar Latviju. Lietuvai lielā Baltijas alianse bija ļoti nepieciešama kā pretspēks Polijai. Attiecīgi, Polija darīja visu iespējamo, lai šāda Baltijas alianse neizveidotos. Turpmāko gadu laikā tika noslēgti dažādi sadarbības līgumi, kas reti tika izpildīti. Lietuva pieprasīja pārējo Baltijas valstu diplomātisko un pat militāro palīdzību Viļņas jautājuma risināšanā. Nedz Somijai, nedz Igaunijai nebija vēlēšanās iesaistīties šajā konfliktā.

Polija centās dominēt Baltijas reģionā gan savu vēsturisko lielvalsts ambīciju dēļ, gan tāpēc, ka tā ar Francijas atbalstu vēlējās radīt plašu pretpadomju aliansi. Latvijai reģiona valstu militārā alianse sniegtu drošību, un kaimiņvalstu militāro palīdzību, kas jau bija sevi pierādījusi brīvības cīņu laikā. Neatkarību ieguvušo valstu savienība arī nodrošinātu Latviju pret situāciju, kurā baltā vai sarkanā Krievija vēlētos atjaunot impērijas robežas. [[Latvijas-Polijas attiecības (1919-1939)|Latvijai ar Poliju]] sākotnēji bija salīdzinoši labas attiecības, ņemot vērā Polijas karaspēka palīdzību [[Latgales atbrīvošana|Latgales atbrīvošanā]] no lieliniekiem. Starp [[Trešais reihs|Trešais reihu]] un [[Padomju Savienība|PSRS]] esošās Baltijas valstis nevēlējās Lietuvas dēļ sanaidoties ar reģiona lielvalsti Poliju. Tādēļ Somija aizvien noteiktāk attālinājās no Baltijas, un meklēja ciešākas sadarbības iespējas ar [[Skandināvija]]s valstīm.
 
== Alianses veidošanas neveiksmes (1921-1925) ==
Igaunijas, Somijas, Latvijas, Lietuvas un Polijas konferencē [[Tallina|Tallinā]], 1921. gada 24. februārī Latvijas Ārlietu ministrs [[Zigfrīds Anna Meierovics|Meierovics]] izvirzīja trīs tēzes reģiona alianses izveidošanai:
*visām dalībvalstīm jābūt miera stāvoklī (Polija un Lietuva vēl atradās karastāvoklī)
*Bulduru konferencē noslēgtās vienošanas ir vai nu jālauž, vai arī visām valstīm tās jāratificē un jāīsteno
*visi esošie strīdi starp valstīm jāatrisina pirms tiek sasaukta nākamā konference.&lt;ref name=&quot;Toward the Baltic Union, 1920-27&quot;/&gt;

Tiekoties 1921. gada 2. un 3. jūlijā, Meierovics un Igaunijas ārlietu ministrs [[Ants Pīps]] vienojās par Igaunijas-Latvijas militāro aliansi. Polijai draudzīgā Igaunija uzstāja, ka Viļņas konflikta dēļ Lietuvu aliansē nevar iekļaut. 1921. gada 7. jūlijā Latvija un Igaunija parakstīja militārās savienības līgumu.

1921. gada 25.-30. jūlijā Helsinkos notika Polijas, Latvijas, Somijas, Igaunijas konference, kurā Polija nesekmīgi centās panākt militāras savienības izveidošanu. Igaunija un Latvija atteicās tādu noslēgt bez Lietuvas dalības. 1921. gada 16.-18. decembrī Tallinā notika Lietuvas, Latvijas, Igaunijas un Somijas konference kurā apsprieda ekonomiskās un militārās sadarbības jautājumus. 1922. gada 13.-17. martā Varšavā notika šo valstu konference, kurā tās vienojās atzīt savus miera līgumus ar Padomju Krieviju, kā arī atbalstīt viena otru ārēja uzbrukuma gadījumā. Šo vienošanos par alianses izveidošanu negatīvi uztvēra ne tikai Padomju Krievija, bet arī Vācija, kas to uztvēra par franču mēģinājumu radīt otro fronti pret Vāciju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308101747{{!}}article:DIVL214{{!}}page:100{{!}}issueType:B |title=Slepenā diplomātija |access-date={{dat|2018|09|17||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308101747{{!}}article:DIVL214{{!}}page:100{{!}}issueType:B }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308101747{{!}}article:DIVL214{{!}}page:100{{!}}issueType:B |date={{dat|2019|04|21||bez}} }}&lt;/ref&gt; Latvijas, Igaunijas un Polijas parlamenti Varšavas līgumu ratificēja, bet Somija atteicās to ratificēt, atliekot lēmuma pieņemšanu uz rudeni, kad jāsanāk jaunam parlamentam. Līgums tā arī nestājās spēkā nevienā valstī. 
 
1923. gada 14. martā Rietumu sabiedrotie atzina Polijas austrumu robežas un attiecīgi, arī Viļņas iekļaušanu Polijas sastāvā. Polija iesniedza prasību Rietumiem tai nodot arī sešus poļu apdzīvotus pagastus [[Ilūkstes apriņķis|Ilūkstes apriņķī]], kas gan tika noraidīta.

Polijas, Latvijas, Igaunijas un Polijas konference Rīgā 1923. gada 9.-11. jūlijā beidzās bez rezultātiem. Latvija un Igaunija tad uzsāka sarunas par divpusēju savienību. No 1923. gada 25. oktobrim līdz 1. novembrim Tallinā notika Igaunijas — Latvijas konference, kuras laikā tika noslēgti seši līgumi — par [[Latvijas-Igaunijas robeža|galīgajām abu valstu robežām]]; savstarpējo prasību nokārtošanu par Neatkarības kara izmaksām; pagaidu vienošanos par ekonomiskajām attiecībām un muitas tarifiem; kuģošanas jautājumiem un ostu nodevām; un visbeidzot — līgums par abpusēju aizsardzības aliansi, kas tika ratificēts 1924. gada 1. februārī. Latvija atteicās no Roņu salas un apņēmās izmaksāt 30 miljonus igauņu kronu Ziemeļvidzemē karojošo igauņu kara invalīdu un kritušo ģimenēm. Lai arī Lietuva vēlējās pievienoties šim līgumam, Polijas ietekmē Igaunija to noraidīja. Arī turpmākajos gados Polija traucēja trīs mazo Baltijas valstu savienības mēģinājumiem, nevēlēdamās zaudēt savu ietekmi reģionā.

1924. gada 19. maijā [[Kauņa|Kauņā]] notika trīs Baltijas valstu konference, kurā Lietuvas ārlietu ministrs Galvanauskas norādīja, ka Baltijas valstīm ir tikai trīs izvēles: 1) Tās var pievienoties vienas vai vairāku lielvalstu blokam. Tas būtu izdevīgi, taču arī riskanti. 2) Ieviest absolūtu neitralitāti un izolēties no apkārtējās situācijas. Tas agrāk vai vēlāk novestu pie tā, ka lielās valstis sagrābtu mazās. 3) Tās var apvienoties un kopīgi strādāt pie savas neatkarības un drošības nodrošināšanas.

Pēc 1924. gada decembra komunistu sacelšanās Tallinā, reģiona valstis atkal pievērsa lielāku uzmanību kopējai sadarbībai drošības jautājumos, un iespējām saņemt militāru palīdzību no Lielbritānijas un Francijas. 1925. gada 16.-17. janvārī Helsinkos notika Baltijas valstu (bez Lietuvas) konference, kas nepanāca progresu militārās savienības jautājumā, bet vienojās par sadarbību cīņā pret komunistu pagrīdi.

Paralēli oficiālajām diplomātu konferencēm, regulāri notika vairāk vai mazāk slepenas reģiona valstu ģenerālštābu pārstāvju tikšanās, kas militārās alianses trūkumu aizvietoja ar tiešu sadarbību. 1925. gada 11. martā Rīgā notika Latvijas, Igaunijas un Polijas ģenerālštābu pārstāvju tikšanās. 31. marta-2. aprīļa ģenerālštābu konferencei pievienojās arī Rumānijas pārstāvji un Somijas novērotājs.

Lielbritānijas un Francijas atšķirīgās intereses neveicināja mieru reģionā. Abas lielvalstis izdarīja spiedienu uz Lietuvu, lai tā piekāptos Viļņas apgabala jautājumā. 1925. gada jūlijā Meierovics apmeklēja Parīzi un Londonu, kas uzsvēra nepieciešamību izveidot Baltijas un Polijas militāro savienību. To aktīvi aizstāvēja arī Igaunija, kamēr Somija aizvien noraidošāk izturējās pret šādiem plāniem. Francija atbalstīja Poliju līdz laikam, kad sāka uzlaboties franču-padomju attiecības, un Francija sāka interesēties par Lietuvu. Lielbritānijai nepatika Francijas un tā sabiedrotās Polijas dominance reģionā, tā priekšroku deva Skandināvijas un Baltijas savienībai, vai tikai Baltijas savienībai bez Polijas.

1925. gada 25. augustā autoavārijā mira Meierovics. 6.-11. septembrī Ženēvā notika Baltijas valstu kārtējā konference, kurā Polija un Igaunija cerēja vienoties par militāro savienību. Šis mēģinājums atkal izgāzās, un Ženēvas konference bija pēdējā regulārā visu Baltijas valstu kopīgā konference.

===Austrumu Lokarno projekts===
1925. gada 16. oktobrī [[Lokarno konference]]s noslēgumā Rietumeiropas valstis noslēdza [[Lokarno līgumi|Lokarno līgumus]], ar kuriem Vācija garantēja savu rietumu kaimiņu robežu neaizskaramību. Vācija atteicās garantēt savas robežas ar Poliju, [[Čehoslovākija|Čehoslovākiju]] un Lietuvu. Tā kā Austrumeiropas valstu robežas netika garantētas, radās idejas par &quot;Austrumu Lokarno&quot;. Lielbritānija ierosināja reģiona valstīm noslēgt Austrumu garantiju līgumu. Latvijas [[Hermanis Albats]] paredzēja, ka šādu līgumu vispirms varētu noslēgt Baltijas jaunās valstis, un pēc tam to robežas garantētu PSRS, Vācija un pēc Somijas ierosmes, arī Skandināvijas valstis. PSRS pret šādiem plāniem izturējās negatīvi, līdzīgi kā pret iepriekšējiem Baltijas militārās alianses noslēgšanas mēģinājumiem. Tā kā Lokarno līgumi negarantēja Vācijas-Polijas robežas, militāra savienība ar Poliju pārējām Baltijas valstīm radīja risku, ka tās varētu tikt ierautas karā ne tikai pret PSRS bet arī Vāciju. Šīs bažas pastiprināja Somijas atsvešināšanos no kopējiem Baltijas projektiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308101747{{!}}article:DIVL411{{!}}page:152{{!}}issueType:B |title=Slepenā diplomātija |access-date={{dat|2018|09|17||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308101747{{!}}article:DIVL411{{!}}page:152{{!}}issueType:B }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308101747{{!}}article:DIVL411{{!}}page:152{{!}}issueType:B |date={{dat|2019|04|21||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Sarunas ar lielvalstīm (1925-1934) ==
Pēc Lokarno Rietumu interese par Austrumeiropu samazinājās, jo tiem svarīgo robežu jautājums bija atrisināts. Izskanēja dažādi priekšlikumi par Skandināvijas-Baltijas bloka veidošanu. Zviedrijai par to nebija intereses, Lielbritānija negribēja sniegt garantijas Baltijas valstīm, un PSRS jebkāda bloka veidošanu uzskatīja par sev naidīgu koalīciju. Lai mazinātu šādas alianses izveidošanās iespēju, 1925. gadā PSRS piedāvāja noslēgt divpusējus neuzbrukšanas līgumus ar Poliju, Somiju, Igauniju, Latviju un Lietuvu. Francijas mudināta, 1925. gada sākumā Polija sāka sarunas ar PSRS par neuzbrukšanas līguma noslēgšanu, taču Lielbritānija izmantoja savu ietekmi reģionā, lai šādu līgumu noslēgšanu nepieļautu. Polija un Igaunija centās sasaukt jaunu Baltijas valstu konferenci, taču Latvija un Somija ierosinājumam nepiekrita. Polija atsāka mēģinājumus noslēgt militāru savienību ar Latviju un Igauniju. Latvija aizstāvēja ideju par Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Somijas kopīgu neuzbrukšanas līgumu ar PSRS, tā izslēdzot Poliju. Šāda daudzpusēja līguma projektu valstis 1926. gada 5. maijā iesniedza PSRS. Padomju puse šo ierosinājumu nepieņēma, un maija otrajā pusē piedāvāja Latvijai un Igaunijai neuzbrukšanas līgumu projektus. Abas valstis nolēma sniegt atbildi pēc Somijas-PSRS sarunu beigām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308101747{{!}}article:DIVL433{{!}}page:162{{!}}issueType:B |title=Slepenā diplomātija |access-date={{dat|2018|09|17||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308101747{{!}}article:DIVL433{{!}}page:162{{!}}issueType:B }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308101747{{!}}article:DIVL433{{!}}page:162{{!}}issueType:B |date={{dat|2019|04|21||bez}} }}&lt;/ref&gt; 1926. gada 13.-14. jūlijā Tallinā notika šo trīs valstu konference, kurā pieņēma lēmumu censties noslēgt kolektīvo neuzbrukšanas līgumu, bet PSRS atteikšanās gadījumā panākt, lai visu līgumu teksti ir identiski un tiek noslēgti vienlaikus. 25. augustā PSRS atbildēja, ka uzsāks individuālas sarunas ar katru valsti. 21. oktobrī Rīgā sākās sarunas ar PSRS delegāciju, taču ņemot vērā [[Alberinga Ministru kabinets|Alberinga valdības]] krīzi, 8. decembrī tās pārtrauca. 19. decembrī izveidojās kreisā spārna [[Skujenieka 1. Ministru kabinets|Skujenieka valdība]]. 1927. gada janvāra vidū ārlietu ministrs [[Fēlikss Cielēns]] atsāka sarunas ar PSRS. Kreisā valdība bija pārāk nestabila, lai strauji pabeigtu sarunas, kurām pretojās visa opozīcija. Cielēns arī uzturēja ciešu kontaktu ar Igauniju, kas šajā laikā nesteidzās noslēgt līgumu ar PSRS. Tomēr 9. martā Latvija un PSRS vienojās (parafēja) līguma tekstu, ko bija paredzēts noslēgt uz pieciem gadiem. Abas puses apņēmās neiesaistījās koalīcijās, kas būtu vērstas pret otru pusi. Taču abām pusēm saglabājās konflikti par citiem abpusējo attiecību jautājumiem, un līguma noslēgšana nenotika.

Tikmēr Lietuva, kas lielā mērā bija izslēgta no Baltijas konferencēm un baidījās no Polijas, uzreiz bija gatava noslēgt neitralitātes un neuzbrukšanas līgumu ar PSRS, ko parakstīja 1926. gada 28. septembrī.

Vācijas politiku pret Lietuvu raksturo 1927. gada 14. februāra dokuments. Vācija lieto Lietuvu kā līdzekli pret Poliju, taču neveido pārāk ciešas attiecības ar to. Lietuvai jābūt vājai, bet ne tik vājai, lai sabruktu. Lietuva jāattur no kara ar Poliju, jo tas novestu pie tās sagrāves un Vācija to vairs nevarētu izmantot savai diplomātijai. Lietuvas iekarošanas gadījumā Polijas nākamais mērķis varētu būt Austrumprūsija ([[Versaļas līgums|Versaļas miera līgums]] liedza Vācijai turēt lielu armiju).

Divdesmito gadu beigās Igaunija un Latvija sekojot Somijai centās tuvoties Skandināvijas valstīm, sevišķi Zviedrijai. 1929. gada 27. un 28. maijā Valsts Prezidents [[Gustavs Zemgals]] bija vizītē Zviedrijā. No 27. jūnija līdz 1. jūlijam Zviedrijas karalis [[Gustavs V]] apmeklēja Igauniju un Latviju. 1929. gada 5. decembrī Somija pirmo reizi piedalījās Ziemeļeiropas aizsardzības konferencē, uz kuru Latvija un Igaunija netika ielūgtas. Vēsturnieks Edgars Andersons raksta, ka: &quot;''Par spīti savai nepatikai un bailēm no Krievijas, Skandināvu valstis nevēlējās būt tieši iesaistītas Baltijas problēmās. Zviedrija jūtās glaimota par to, kā Baltijas valstis to aplido un uzskata par vēlamāko līderi Baltijas reģionā, bet viņa saprata savas ierobežotās iespējas un jutās droša savā pussalas izolācijā''.&lt;ref&gt;[http://www.lituanus.org/1967/67_1_01Anderson.html Toward the Baltic Union, 1927-1934]&lt;/ref&gt;

1930. gada rudenī Latvijas un Igaunijas Kara akadēmijas vienojās par kopējiem vasaras manevriem, taču tādi notika tikai 1931. un 1932. gadā. 1930. un 1931. gadā notika Latvijas un Igaunijas flotes manevri, kuros piedalījās arī Somijas kara kuģi. Diemžēl turpmāk tie vairs nenotika. 1932. gada rudenī Latvija un Polija sarīkoja kopīgus manevrus padomju pierobežā.

1929. gada jūnijā Rīgā sāka darboties Latvijas un PSRS tautu kulturālās tuvināšanās biedrība par kuras priekšsēdētāju ievēlēja [[Rainis|Raini]]. Biedrības piesegā PSRS attīstīja spiegošanas darbību.

Šajā laikā Latvijas vēstniecības darbiniekus Maskavā apsūdzēja diplomātiskā pasta izmantošanā, lai veiktu spekulatīvu preču tirdzniecību ar Latviju. Vēstnieku Ozolu apvainoja kaviāra tirgošanā. Gandrīz 20 vēstniecības darbiniekus aizturēja par spekulāciju un tiem nācās pamest PSRS. 1929. gada maijā Ozols atgriezās Latvijā un oktobrī par vēstnieku kļuva [[Jānis Seskis]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308101747{{!}}article:DIVL553{{!}}page:200{{!}}issueType:B |title=Slepenā diplomātija |access-date={{dat|2018|09|17||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308101747{{!}}article:DIVL553{{!}}page:200{{!}}issueType:B }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308101747{{!}}article:DIVL553{{!}}page:200{{!}}issueType:B |date={{dat|2019|04|21||bez}} }}&lt;/ref&gt;

[[Briāna-Keloga pakts|Briāna-Keloga pakta]] parakstīšana 1928. gadā atjaunoja PSRS mēģinājumus noslēgt neuzbrukšanas līgumus ar Eiropas robežvalstīm. PSRS piedāvāja vienoties par Briāna-Keloga pakta priekšlaicīgu stāšanos spēkā, tā kā citas pasaules valstis to vēl nebija ratificējušas. Tas atkal aizsāka reģionālo interešu un konfliktu ķēdi, valstīm vai nu aizstāvot kolektīvas vienošanās parakstīšanu, individuālus līgumus, vai vispār atsakoties parakstīt vienošanos ar PSRS. 1929. gada 9. februārī Maskavā Polija, Latvija, Igaunija un Rumānija parakstīja protokolu ar PSRS. Vēlāk tam pievienojās Turcija, Irāna un Lietuva. Oktobra beigās Saeima protokolu ratificēja.

1931. gada 10. augustā Francija un PSRS parafēja (saskaņoja) neuzbrukšanas līguma tekstu, kas nozīmēja, ka Francija atsakās no pēdējām idejām par boļševiku varas gāšanu militāras intervences ceļā. Francija attiecīgi uzskatīja, ka tās ciešajām sabiedrotajām Polijai un Rumānijai arī jāparaksta šādi līgumi. Franči arī Baltijas valstīm rosināja noslēgt šādus līgumus. Polija, līdzīgi kā 1927. gadā, uzstāja, ka šādi līgumi jānoslēdz vienlaikus visām reģiona valstīm. PSRS sarunas ar Somiju un Igauniju sākās 1931. gada decembrī. 16. decembrī Latvijas Ārlietu ministrija piekrita divpusēju sarunu sākšanai, apņemoties līguma tekstu iepriekš saskaņot ar Igauniju. No savas puses, igauņi 15. decembrī Latviju iepazīstināja ar Igaunijas-PSRS līguma tekstu, kas bija identisks Polijas-PSRS līguma tekstam. Arī Latvija savu līgumu balstīja uz poļu līguma bāzes, dažus punktus pārņemot no franču-padomju līguma. 29. decembrī Seskis informēja Ļitvinovu par gatavību noslēgt neuzbrukšanas līgumu. Pēc Latvijas lūguma sarunas 5. janvārī sākās Rīgā. No Latvijas puses galvenais sarunu vedējs bija [[Hermanis Albats]]. Padomju pusi neapmierināja Latvijas iesniegtais līguma projekts, un tā piedāvāja parakstīt 1927. gadā izstrādāto līguma tekstu, ko Latvija neuzskatīja par iespējamu, ņemot vērā reģiona valstu apņemšanos noslēgt līgumus ar jauniem tekstiem. 1932. gada 21. janvārī PSRS parakstīja neuzbrukšanas līgumu ar Somiju (stājās spēkā 9. augustā) un 25. janvārī parafēja līgumu ar Poliju. 27. janvārī bija gatavs Latvijas līguma teksts, taču 28. janvārī Polija un Igaunija veica diplomātisku spiedienu uz ārlietu ministriju un Valsts prezidentu Kviesi, lai neļautu līguma parakstīšanu esošajā versijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308101747{{!}}article:DIVL730{{!}}page:234{{!}}issueType:B |title=Slepenā diplomātija |access-date={{dat|2018|09|17||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308101747{{!}}article:DIVL730{{!}}page:234{{!}}issueType:B }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308101747{{!}}article:DIVL730{{!}}page:234{{!}}issueType:B |date={{dat|2019|04|21||bez}} }}&lt;/ref&gt; Pēc Saeimas komisijas iejaukšanās un Ministru prezidenta Skujenieka iesaistīšanās sarunās, 5. februārī izdevās parakstīt [[Latvijas un PSRS līgums par neuzbrukšanu un konfliktu nokārtošanu miera ceļā|Latvijas un PSRS līgumu par neuzbrukšanu un konfliktu nokārtošanu miera ceļā]]. Līguma termiņš bija trīs gadi ar automātisku pagarinājumu uz diviem gadiem. Saeima līgumu ratificēja 21. jūnijā un 28. jūlijā notika līgumu apmaiņa Maskavā. Igaunija līgumu ar PSRS parakstīja 4. maijā un tas stājās spēkā 18. augustā. Pēc tam, kad izgāzās Rumānijas un PSRS sarunas, Polija līgumu parakstīja 25. jūlijā un 23. decembrī apmainījās ar ratifikācijas dokumentiem. Francija līgumu parakstīja 29. novembrī.

Lai iebiedētu PSRS, Vācija 1933. gada novembrī uzsāka sarunas ar Poliju par neuzbrukšanas līguma noslēgšanu. PSRS uz Vācijas ietekmes pieaugumu reaģēja ar pēkšņu piedāvājumu Polijai kopīgi garantēt Baltijas valstu drošību. PSRS Ārlietu Tautas komisārs [[Maksims Ļitvinovs]] Polijas vēstniecībai Maskavā 1933. gada 21. decembrī ieteica izplatīt kopēju deklarāciju iepriekš neinformējot Baltijas valstis. Ļitvinova piedāvātais teksts paredzēja, ka gandrīz jebkurš notikums Baltijas valstu iekšpolitikā būtu iemesls bruņotai intervencei. Polija principā bija ieinteresēta, taču nevēlējās piekrist modelim, kurā valstu drošība tiek garantēta bez to piekrišanas. Tāda uzvedība grautu Polijas prestižu un novestu pie Maskavas dominances. 23. decembri PSRS par savu plānu informēja Latviju, Igauniju un Somiju. Somija to noraidīja uzreiz. Latvijai un Igaunijā radās aizdomas par Polijas uzvedību, tās vēlējās saņemt garantijas arī no Vācijas un citām valstīm. Janvāra vidū abas valstis galīgi noraidīja šo piedāvājumu. 1934. gada 26. janvārī Vācija un Polija parakstīja neuzbrukšanas līgumu uz desmit gadiem.

1934. gada 20. martā PSRS piedāvāja pagarināt neuzbrukšanas līgumus uz vēl desmit gadiem. Pēc saskaņošanas ar Lietuvu un Igauniju, Latvija 28. martā atbildēja piekrītoši. Tā kā PSRS nebija Polijai izteikusi šādu piedāvājumu, poļu diplomāti centās atturēt Baltijas valstīs no līgumu pagarināšanas. Pēc veiksmīgām Polijas-PSRS sarunām, Baltijas valstis vienošanos par neuzbrukšanas līgumu pagarināšanu parakstīja Maskavā 1934. gada 4. aprīlī.

== Pēc Lietuvas pievienošanās Baltijas aliansei (1934-1940) ==

Igaunija un Latvija 1934. gada 17. februārī noslēdza vēl ciešāku militāro aliansi un aicināja tajā piedalīties arī Lietuvu. Alianse paredzēja kopīgu pozīciju starptautiskajās konferencēs, regulāras ārlietu ministru tikšanās, kā arī kopīgas komitejas izveidošanu, kas pārraudzītu likumdošanu, politiskos un ekonomiskos jautājumus. Alianses līgums tika veidots līdzīgs 1934. gada 9. februāra [[Balkānu pakts|Balkānu paktam]] un 1933. gada 16. februāra [[Mazā Antante|Mazās Anantes]] paktam.

Kamēr starp Poliju, Vāciju un PSRS pastāvēja saspīlētas attiecības, Lietuvai nebija jāuztraucas. Pēc Polijas-PSRS un Polijas-Vācijas neuzbrukšanas paktu noslēgšanas, kā arī nacistiem izrādot interese par [[Klaipēdas apgabals|Klaipēdas apgabala]] atgūšanu, Lietuva nonāca diplomātiskā izolācijā. 1934. gada 24. februārī un 25. aprīlī Lietuva izteica vēlēšanos izveidot ciešāku savienību ar Latviju un Igauniju.

1934. gada 28. martā Ļitvinovs piedāvāja Vācijas vēstniecībai, ka PSRS un Vācija kopīgi varētu sniegt garantijas Baltijas valstīm. 11. aprīlī Vācija atteicās no piedāvājuma, Baltijas valstis par šo piedāvājumu uzzināja tikai 23. aprīlī.

Ņemot vērā, ka Centrālās un Austrumeiropas kopējā drošības pakta ideja acīmredzot neīstenosies, 1934. gada 27. augustā PSRS vēstnieks Latvijā informēja, ka PSRS vairs nav iebildumu pret Latvijas, Lietuvas un Igaunijas aliansi. 29. augustā notika Baltijas konference Rīgā un jau tās pašas dienas vakarā tika panākta vienošanās par Baltijas Antantes izveidošanu.

1934. gada 12. septembrī trīs Baltijas valstis Ženēvā parakstīja [[Saprašanās un sadarbības līgums starp Latviju, Lietuvu un Igauniju|Saprašanās un Sadarbības līgumu]] ar kuru formāli tiek izveidota [[Baltijas Antante]]. 14. novembrī tas tika ratificēts Rīgā.

==Skatīt arī==
* [[Latvijas—Polijas attiecības (1919—1939)]]
* [[Latvijas—Padomju Krievijas attiecības (1920—1940)]]
* [[Latvijas—Igaunijas attiecības (1919—1940)]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Baltijas valstis}}
{{Vēsture-aizmetnis}}

[[Kategorija:Latvijas vēsture]]
[[Kategorija:Lietuvas vēsture]]
[[Kategorija:Igaunijas vēsture]]
[[Kategorija:Polijas vēsture]]
[[Kategorija:Somijas vēsture]]</text>
      <sha1>rp67i9zqri8nng5gtl55wrw8p8takht</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Alona bicolor</title>
    <ns>0</ns>
    <id>242576</id>
    <revision>
      <id>3662123</id>
      <parentid>2844503</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T15:40:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* top */sīkumi, replaced: /&gt;, → /&gt; using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1526" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
| attēls =
| att_nosaukums =
| valsts =Animalia
| valsts_lv =Dzīvnieki
| tips =Arthropoda
| tips_lv =Posmkāji
| apakštips =Crustacea
| apakštips_lv =Vēžveidīgie
| klase =Branchiopoda
| klase_lv =Žaunkājvēži
| kārta =Cladocera
| kārta_lv =Ūdensblusas
| dzimta =Chydoridae
| dzimta_lv =
| ģints =Alona
| ģints_lv =
| suga =Alona bicolor
| suga_lv =
| iedalījums= 
| binomial=Alona bicolor &lt;small&gt;Frey, 1965&lt;/small&gt;
| kategorijas = nē
}}
'''''Alona bicolor''''' ir [[ūdensblusas|ūdensblusu]] suga. Sastopama austrumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ([[Meina]],&lt;ref name=&quot;Frey1965&quot;/&gt; [[Ņūhempšīra]]&lt;ref name=&quot;Frey1969&quot;/&gt;). Šīs sugas ūdensblusu mātītes ir [[Partenoģenēze|partenoģenētiskas]].&lt;ref name=&quot;Frey1965&quot;/&gt;

''Alona bicolor'' ir morfoloģiski radnieciska ''[[Alona rustica]]'' Scott, 1895 un ''[[Alona costata]]'' Sars, 1862 sugām, kuriem piemīt līdzīga pazīme: trīs šķērsi izstieptas laterālas poras uz galvas.&lt;ref name=&quot;Frey1965&quot;/&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;Frey1965&quot;&gt;David G. Frey. ''Differentiation of Alona costata Sars from two related species (Cladocera, Chydoridae)''. Crustaceana,  Vol. 8, No. 2, Mar., 1965. Published by BRILL.&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;Frey1969&quot;&gt;David G. Frey. Further Notes on Alona bicolor Frey, 1965 (Cladocera, Chydoridae), with a Description of the Male. Transactions of the American Microscopical Society, Vol. 88, No. 3 (Jul., 1969), pp. 380-386.&lt;/ref&gt;
}}

{{bioloģija-aizmetnis}}

[[Kategorija:Chydoridae]]</text>
      <sha1>abapjcd4syvf1d4ag07us9v4xr25il4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ceļā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>244507</id>
    <revision>
      <id>3662252</id>
      <parentid>3468549</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T16:16:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: {{cite web → {{tīmekļa atsauce (3), {{cite news → {{ziņu atsauce using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4497" xml:space="preserve">{{Filmas infokaste
| nosaukums latviski       = Ceļā
| attēls                   = On the Road FilmPoster.jpeg
| paraksts                 = 
| nosaukums oriģinālvalodā = ''On the Road''
| žanrs                    = piedzīvojumu filma, drāma
| režisors                 = [[Volters Seless]]
| producents               = Natenjels Karmics&lt;br /&gt;Čārlzs Džiliberts&lt;br /&gt;Rebeka Jeldema
| scenārija autors         = ''José Rivera''&lt;br /&gt;pēc [[Džeks Keruaks|Džeka Keruaka]] romāna &quot;[[Ceļā (romāns)|Ceļā]]&quot;
| galvenajās lomās         = [[Sems Railijs]]&lt;br /&gt;[[Garets Hedlunds]]&lt;br /&gt;[[Kristena Stjuarta]]&lt;br /&gt;[[Eimija Adamsa]]&lt;br /&gt;[[Toms Stēridžs]]&lt;br /&gt;[[Denijs Morgans]]&lt;br /&gt;[[Alise Braga]]&lt;br /&gt;[[Elizabete Mosa]]&lt;br /&gt;[[Kirstena Dansta]]&lt;br /&gt;[[Vigo Mortensens]]
| mūzika                   = ''Gustavo Santaolalla''
| operators                = ''Éric Gautier''
| montāža                  = ''François Gédigier''
| studija                  = ''American Zoetrope''&lt;br /&gt;''Marin Karmitz''&lt;br /&gt;''Film4 Productions''&lt;br /&gt;''France Télévisions''&lt;br /&gt;''Canal+''&lt;br /&gt;''CinéCinéma Classic''&lt;br /&gt;''France 2''&lt;br /&gt;''Vanguard Films''
| izplatītājs              = ''[[IFC Films]]''
| izdošanas laiks          = {{dat|2012|05|23}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]]&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.allocine.fr/film/fichefilm_gen_cfilm=181593.html?nopub=1 |title=Sur la route - released|publisher=[[AlloCiné|AlloCiné.fr]]|accessdate=August 5, 2012}}&lt;/ref&gt;&lt;br /&gt;{{dat|2012|10|12}} [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]&lt;br /&gt;{{dat|2012|12|21}} [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]
| ilgums                   = 137 [[minūtes|min]] {{small|(Kannu kinofestivālā)}}&lt;br /&gt;124 [[minūtes|min]] {{small|(Toronto starptautiskajā kinofestivālā)}}&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=''ON THE ROAD'' (15)|url=http://www.bbfc.co.uk/releases/road-2012-0|work=[[British Board of Film Classification]]|accessdate=2013-04-04|archive-date=2014-10-30|archive-url=https://web.archive.org/web/20141030144136/http://www.bbfc.co.uk/releases/road-2012-0}}&lt;/ref&gt;
| valsts                   = [[Brazīlija]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Kanāda]]
| valoda                   = [[angļu valoda|angļu]]
| budžets                  = 25 miljoni [[USD]]
| ienākumi                 = 8 760 850 [[USD]] &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://boxofficemojo.com/movies/?id=ontheroad.htm |title=On the Road (2012) |publisher=Box Office Mojo |date= |accessdate=2012-11-05}}&lt;/ref&gt;
| iepriekšējā              = 
| nākošā                   = 
| imdb                     = 0337692
}}
'''&quot;Ceļā&quot;''' ({{val|en|On the Road}}) ir 2012. gada [[Brazīlija]]s, [[Francija]]s, [[Kanāda]]s kopražojuma filma, piedzīvojumu drāmas žanrā. Filmas režisors ir [[Volters Seless]]. Filmas scenārijs balstās uz [[Džeks Keruaks|Džeka Keruaka]] grāmatu &quot;[[Ceļā (romāns)|Ceļā]]&quot; (''On the Road'', 1957).&lt;ref name=&quot;Kemp&quot;&gt;{{ziņu atsauce | last = Kemp | first = Stuart | title = Kristen Stewart goes ''On the Road'' | work =[[The Hollywood Reporter]] | pages = | language = | date = May 6, 2010 | url = http://www.hollywoodreporter.com/news/kristen-stewart-goes-road-23342 | accessdate = 2010-05-07 }}&lt;/ref&gt;

== Sižets ==
Filmas galvenie varoņi Sals Paradaizs ([[Sems Railijs]]) un Dīns Moriartijs ([[Garets Hedlunds]]) ir tipiski [[bītu paaudze]]s pārstāvji.

Pēc tēva nāves Sals Paradaizs meklē savu turpmāko dzīves ceļu. Viņš būtu ieinteresēts kļūt par rakstnieku, taču, nespējot atrast tematu, viņš lielāko tiesu laika pavada ar draugiem bāros, klausīdamies [[džezs|džezu]]. Drīz viņš iepazīstas ar Dīnu Moriartiju un tā 16 gadus veco sievu Mērilovu ([[Kristena Stjuarta]]). Sals un Dīns smēķē marihuānu, apmeklē džeza nakstklubus, izmanto ikvienu iespēju. Dīns ar kādu draugu Karlo ([[Toms Stēridžs]]) sarunā doties uz [[Denvera|Denveru]]. Vēlāk Sals arī izlemj viņiem pievienoties un dodas ceļojumā pa ASV ar gadījuma transportu. Tālākie viņu kopējie ceļojumi saistās ar uzdzīvi, alkoholu un narkotikām, centienos izdzīvot dzīves jēgu, kā arī tās bezjēdzību. Ceļojumu papildina arī sievietes, kuru lomas tēlo [[Kristena Stjuarta]], [[Kirstena Dansta]], [[Eimija Adamsa]], [[Elizabete Mosa]] un [[Alise Braga]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Filmu ārējās saites}}

{{Filma-aizmetnis}}

[[Kategorija:2012. gada filmas]]</text>
      <sha1>5zg2lfh61ysnwbegos719in1m3hgqra</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>FK Liepāja</title>
    <ns>0</ns>
    <id>246526</id>
    <revision>
      <id>3662499</id>
      <parentid>3652341</parentid>
      <timestamp>2022-07-29T06:21:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>/* Dalība UEFA turnīros */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11078" xml:space="preserve">{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #FFFFFF
| bg_color = #008000
| nos = FK Liepāja
| logo_links = Fkliepajalogo.png
| logo_izm = 163px
| pilns = Futbola klubs Liepāja
| iesauka = 
| pilsēta = {{vieta|Latvija|Liepāja}}
| līga = [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]]
| sez = [[2021. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2021.]]
| poz = 3. vieta
| dib = 2014
| dib_mēn = 
| dib_dat = 
| dib_com = &lt;!-- Komentārs pie ailes &quot;Dibināts&quot; --&gt;
| beidza_pastāvēt = 
| darbojās = 
| stad = {{flaga|Latvija}} [[Daugavas stadions (Liepāja)|Daugavas stadions]], [[Liepāja]]
| ietilp = 5000
| krāsas = 
| īpašn = 
| prez = {{flaga|Latvija}} [[Oļegs Hramovs]]
| menedžeris = 
| tren = {{flaga|Gruzija}} [[Tamazs Pertija]]
| kapteinis = 
| mediji = 
| sadarbojas = 
| current = &lt;!------ Nosaukuma vēsture -------&gt;
| name1 = FK Liepāja
| dates1 = 2014—2017
| name2 = FK Liepāja/Mogo
| dates2 = 2017—2019
| līga1 = [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]]
| uzvaras1 = 1
| līga2 = [[Latvijas Kauss futbolā|Latvijas]]
| uzvaras2 = 2
&lt;!------ Tērpu krāsas -------&gt;
| pattern_la1 =
| pattern_b1 = 
| pattern_ra1 = 
| pattern_sh1 = 
| pattern_so1 = 
| leftarm1 = FF0000
| body1 = FF0000
| rightarm1 = FF0000
| shorts1 = 000000
| socks1 = 000000

| pattern_la2 = 
| pattern_b2 = 
| pattern_ra2 = 
| pattern_sh2 = 
| pattern_so2 = 
| leftarm2 = 000000
| body2 = 000000
| rightarm2 = 000000
| shorts2 = 000000
| socks2 = 000000

| pattern_la3 = 
| pattern_b3 = 
| pattern_ra3 = 
| pattern_sh3 = 
| pattern_so3 = 
| leftarm3 = FFFFFF
| body3 = FFFFFF
| rightarm3 = FFFFFF
| shorts3 = FFFFFF
| socks3 = FFFFFF
| dates3 = 2019—
&lt;!------ Čempiontituli -------&gt;| name3 = FK Liepāja
}}
'''FK Liepāja''' ir [[futbols|futbola]] klubs no [[Liepāja]]s, kas spēlē [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]]. Tas tika dibināts 2014. gadā ar nosaukumu '''FK Liepāja''' kā mantinieks [[FK Liepājas Metalurgs|futbola klubam &quot;Liepājas Metalurgs&quot;]], kurš savu darbību pārtrauca 2014. gada janvārī pēc uzņēmuma īpašnieka &quot;[[Liepājas Metalurgs]]&quot; bankrota. [[2015. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2015. gadā]] klubs kļuva par Latvijas čempioniem, bet [[2017. gada Latvijas Kauss futbolā|2017. gadā]] ieguva Latvijas kausu. Kluba prezidents līdz 2018.gada beigām bija bijušais Liepājas futbolists [[Māris Verpakovskis]]. 

2017. gada martā pirms otrās [[2017. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|Virslīgas]] kārtas FK Liepāja paziņoja par sponsora Mogo.lv piesaisti un tā iekļaušanu kluba nosaukumā,&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|last1=Novickis|first1=Edmunds|title=&quot;Liepāja&quot; paziņo par kluba jauno nosaukumu - &quot;Liepāja/Mogo&quot;|url=http://sportacentrs.com/futbols/virsliga/16032017-liepaja_pazino_par_kluba_jauno_nosaukumu_|accessdate={{dat|2017|3|17||bez}}|work=[[sportacentrs.com]]|date={{dat|2017|3|16||bez}}}}&lt;/ref&gt;
bet 2019. gada janvārī klubs paziņoja, ka sezonu sāks ar veco nosaukumu FK Liepāja.

== Iegūtie tituli ==
* '''[[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas čempioni]] (1):''' [[2015. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2015]]
* '''[[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kausa ieguvēji]] (2):''' [[2017. gada Latvijas Kauss futbolā|2017]], [[2020. gada Latvijas Kauss futbolā|2020]]

== Komandas sastāvs ==
: ''{{dat|2022|6|27||bez}}.''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://fkliepaja.lv/lv/team/fk-liepaja/|title=FK Liepāja – FK Liepāja – Futbola klubs|website=fkliepaja.lv|access-date={{dat|2021|9|19||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/klubi/fk-liepaja-11927/?cid=9852303|title=FK Liepāja|website=lff.lv|access-date={{dat|2021|9|19||bez}}}}&lt;/ref&gt;
{{Fs start}}
{{Fs player|no= 4|nat=BRA|pos=DF|name=[[Markiņoss Pedroso]]}}
{{Fs player|no= 5|nat=ARG|pos=MF|name=[[Leonels Strumija]]}}
{{Fs player|no= 6|nat=LAT|pos=DF|name=[[Krišs Kārkliņš]]}}
{{Fs player|no= 7|nat=BRA|pos=MF|name=[[Lukass Villela]]}}
{{Fs player|no= 8|nat=SRB|pos=MF|name=[[Nemaņa Belakovičs]]|other=īrē no ''[[FK Spartaks Jūrmala|Spartaks Jūrmala]]''}}
{{Fs player|no= 9|nat=BRA|pos=MF|name=[[Luišs Paulu Hilariu|Dodo]]}}
{{Fs player|no=10|nat=ALB|pos=MF|name=[[Ardits Deliu]]}}
{{Fs player|no=11|nat=LAT|pos=DF|name=[[Roberts Savaļnieks]]}}
{{Fs player|no=12|nat=LAT|pos=GK|name=[[Krišjānis Zviedris]]}}
{{Fs player|no=13|nat=SRB|pos=GK|name=[[Luka Radotičs]]}}
{{Fs player|no=18|nat=LAT|pos=FW|name=[[Ēriks Punculs]]|other=īrē no ''[[Valmiera FC]]''}}
{{Fs player|no=21|nat=URY|pos=DF|name=[[Martins Marta]]}}
{{Fs mid}}
{{Fs player|no=22|nat=NGA|pos=MF|name=[[Hogans Ukpa]]}}
{{Fs player|no=23|nat=SLO|pos=MF|name=[[Niks Kapuns]]}}
{{Fs player|no=25|nat=LAT|pos=FW|name=[[Artūrs Karašausks]]}}
{{Fs player|no=27|nat=LAT|pos=DF|name=[[Vjačeslavs Isajevs]]}}
{{Fs player|no=32|nat=LAT|pos=GK|name=[[Ņikita Pinčuks]]}}
{{Fs player|no=33|nat=SEN|pos=DF|name=[[Seidina Keita]]}}
{{Fs player|no=44|nat=BIH|pos=DF|name=[[Kenans Hreļičs]]}}
{{Fs player|no=49|nat=LAT|pos=MF|name=[[Mārtiņš Ķigurs]]}}
{{Fs player|no=55|nat=MNE|pos=DF|name=[[Marko Simičs]]}}
{{Fs player|no=77|nat=LAT|pos=MF|name=[[Gļebs Kļuškins]]}}
{{Fs player|no=97|nat=LAT|pos=MF|name=[[Aleksejs Grjaznovs]]}}
{{Fs player|no=98|nat=BEL|pos=FW|name=[[Žordī Soladio]]}}
{{Fs end}}


== Iegūtās vietas Latvijas čempionātā ==
&lt;timeline&gt;
ImageSize = width:600 height:60
PlotArea = left:10 right:10 bottom:30 top:10
TimeAxis = orientation:horizontal format:yyyy
DateFormat = dd/mm/yyyy
Period = from:01/07/2013 till:01/07/2021
ScaleMajor = unit:year increment:1 start:2014 
Colors =
  id:bl1  value:rgb(0.5,0.8,0.5)
  id:bl2  value:rgb(0.9,0.9,0.3)  
  id:rs  value:rgb(0.8,0.6,0.6)
  id:rn  value:rgb(0.9,0.1,0.1)

PlotData= 
  bar:Position width:17 color:white align:center

  from:01/07/2013 till:01/07/2014  shift:(0,-4) text:[[2014. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|4]]
  from:01/07/2014 till:01/07/2015  shift:(0,-4) text:[[2015. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1]]
  from:01/07/2015 till:01/07/2016  shift:(0,-4) text:[[2016. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|4]]
  from:01/07/2016 till:01/07/2017  shift:(0,-4) text:[[2017. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2]]
  from:01/07/2017 till:01/07/2018  shift:(0,-4) text:[[2018. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|4]]
  from:01/07/2018 till:01/07/2019  shift:(0,-4) text:[[2019. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|6]]
  from:01/07/2019 till:01/07/2020  shift:(0,-4) text:[[2020. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|5]]
  from:01/07/2020 till:01/07/2021  shift:(0,-4) text:[[2021. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|3]]

  from:01/07/2013 till:01/07/2021  color:bl1  shift:(0,13)  text: &quot;[[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]]&quot;
&lt;/timeline&gt;

== Dalība UEFA turnīros ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+
!Sezona
!Sacensības
!Kārta
!Valsts
!Klubs
!Mājās
!Viesos
!Summā
|-
|2016—17
|[[UEFA Čempionu līga]]
|2QR
|{{Flaga|AUT}}
|[[FC Red Bull Salzburg]]
|style=&quot;text-align:center;&quot;|0:2
|style=&quot;text-align:center;&quot;|0:1
|style=&quot;text-align:center;background:#fdd&quot;|'''0:3'''
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2017—18
| rowspan=&quot;2&quot; |[[UEFA Eiropas līga]]
|1QR
|{{Flaga|NIR}}
|[[Crusaders F.C.]]
|style=&quot;text-align:center;&quot;|2:0
|style=&quot;text-align:center;&quot;|1:3
|style=&quot;text-align:center;background:#dfd&quot;|'''3:3''' ({{piezīme|i|pēc gūtiem vārtiem izbraukumā}})
|-
|2QR
|{{Flaga|LTU}}
|[[Marijampoles &quot;Sūduva&quot;]]
|style=&quot;text-align:center;&quot;|0:2
|style=&quot;text-align:center;&quot;|1:0
|style=&quot;text-align:center;background:#fdd&quot;|'''1:2'''
|-
|2018—19
|[[UEFA Eiropas līga]]
|1QR
|{{Flaga|SWE}}
|[[BK Häcken]]
|style=&quot;text-align:center;&quot;|0:3
|style=&quot;text-align:center;&quot;|2:1
|style=&quot;text-align:center;background:#fdd&quot;|'''2:4'''
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2019—20
| rowspan=&quot;2&quot; |[[UEFA Eiropas līga]]
|1QR
|{{Flaga|BLR}}
|[[Minskas &quot;Dinamo&quot; (futbols)|Minskas &quot;Dinamo&quot;]]
|style=&quot;text-align:center;&quot;|1:1
|style=&quot;text-align:center;&quot;|2:1
|style=&quot;text-align:center;background:#dfd&quot;|'''3:2'''
|-
|2QR
|{{Flaga|SWE}}
|[[IFK Norrköping]]
|style=&quot;text-align:center;&quot;|0:1
|style=&quot;text-align:center;&quot;|0:2
|style=&quot;text-align:center;background:#fdd&quot;|'''0:3'''
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2021—22
| rowspan=&quot;2&quot; |[[UEFA Eiropas konferences līga]]
|1QR
|{{Flaga|MKD}}
|[[FC Struga]]
|style=&quot;text-align:center;&quot;|1:1
|style=&quot;text-align:center;&quot;|4:1
|style=&quot;text-align:center;background:#dfd&quot;|'''5:2'''
|-
|2QR
|{{Flaga|BUL}}
|[[Sofijas CSKA]]
|style=&quot;text-align:center;&quot;|0:0
|style=&quot;text-align:center;&quot;|0:0
|style=&quot;text-align:center;background:#fdd&quot;|'''0:0''' &lt;small&gt;(11 m: 1:3)&lt;/small&gt;
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2022—23
| rowspan=&quot;2&quot; |[[UEFA Eiropas konferences līga]]
|1QR
|{{Flaga|Kosova}}
|[[KF Gjilani]]
|style=&quot;text-align:center;&quot;|3:1
|style=&quot;text-align:center;&quot;|0:1
|style=&quot;text-align:center;background:#dfd&quot;|'''3:2'''
|-
|2QR
|{{Flaga|Šveice}}
|[[BSC Young Boys]]
|style=&quot;text-align:center;&quot;|0:1
|style=&quot;text-align:center;&quot;|0:3
|style=&quot;text-align:center;background:#fdd&quot;|'''0:4'''
|}

== Komandas vadība ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! Amats 
! Vārds, uzvārds
|-
| Kluba prezidents 
| [[Oļegs Hramovs]]
|-
| Galvenais treneris
| {{flaga|Gruzija}} [[Tamazs Pertija]]
|-
| Trenera asistents
| {{flaga|Latvija}} [[Mareks Zuntners]]
|-
| Vārtsargu treneris
| {{flaga|Latvija}} [[Viktors Spole]]
|-
| Komandas ārsts
| {{flaga|Latvija}} Jurijs Ksenzovs
|-
| Ģenerālmenedžeris
| {{flaga|Latvija}} Dāvids Jansons
|}

== Komandas galvenie treneri ==
* {{flaga|Latvija}} [[Viktors Dobrecovs]] (2014. gada marts — 2016. gada novembris)
* {{flaga|Gruzija}} [[Tamazs Pertija]] (2016. gada novembris — 2018. gada jūlijs)
* {{flaga|Argentīna}} [[Karloss Dario Aurelio]] (2018. gada augusts — septembris){{efn|Karlosam Dario Aurellio bija Dienvidamerikas Futbola konfederācija (CONMEBOL) licence, taču tā nav derīga darbam Eiropā, tāpēc viņš nevarēja palikt galvenā trenera amatā ilgstoši}}
* {{flaga|Skotija}} [[Gordons Jangs]] (2018. gada septembris — 2019.gada aprīlis)
* {{flaga|Latvija}} [[Aleksandrs Starkovs]] (2019. gada aprīlis — 2019. gada septembris)
* {{flaga|Latvija}} [[Mareks Zuntners]] (pienākumu izpildītājs) (2019. gada septembris — 2019. gada novembris)
* {{flaga|Latvija}} [[Andrejs Kaļiņins]] (2020. gada janvāris — 2020. gada jūnijs)
* {{flaga|Baltkrievija}} [[Dmitrijs Mološs]] (2020. gada jūnijs — 2021. gada jūnijs)
* {{flaga|Serbija}} [[Nebojša Vigņevičs]] (2021. gada jūlijs — 2022. gada februāris)
* {{flaga|Baltkrievija}} [[Kirils Aļševskis]] (2022. gada februāris — 2022. gada jūnijs)
* {{flaga|Gruzija}} [[Tamazs Pertija]] (2022. gada jūnijs — pašlaik)
:'''Piezīmes:'''
{{notelist}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{official|http://www.fkliepaja.lv/}}
* {{twitter|LiepajaFK}}
* {{facebook|FKLiepaja}}
* [https://web.archive.org/web/20140427011204/http://instagram.com/fkliepaja Komandas Instagram profils]


{{futbols-aizmetnis}}

{{Latvijas futbola Virslīga}}
{{Latvijas čempioni futbolā|state=collapsed}}
{{DEFAULTSORT:Liepāja, FK}}

[[Kategorija:Sports Liepājā]]
[[Kategorija:FK Liepāja]]
[[Kategorija:Latvijas futbola klubi]]</text>
      <sha1>p3m8cwbgn1oguopzbf1nf06f60z218p</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>19. ieroču SS zenītartilērijas divizions</title>
    <ns>0</ns>
    <id>247600</id>
    <revision>
      <id>3662035</id>
      <parentid>2947300</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T15:24:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: ref&gt;. → ref&gt; (3) using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4529" xml:space="preserve">{{Militārās vienības infokaste
| nosaukums                = 19. ieroču SS zenītartilērijas divizions
| attēls                   = [[Attēls:19th SS Division Logo.svg|150px]]
| virsraksts               = 
| valsts                   = {{flaga|Vācija|Nazi}}[[Trešais reihs]]
| pastāvēšana              = 1943—1944
| pakļautība               = [[19. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 2)|19. ieroču SS grenadieru divīzija]]
| karaspēka veids          = Sauszemes spēki, zenītartilērija
| krāsas                   = 
| devīze                   = 
| militārās operācijas     = Kaujas [[Veļikaja]]s pozīcijās&lt;br /&gt; Kaujas [[Opočka]]s pozīcijās&lt;br /&gt; Kaujas Latvijas pierobežā
| pašreizējais komandieris = 
| komandieri               = [[Pēteris Rudzītis]]&lt;br /&gt; SS-hauptšturmfīrers Keiks&lt;br /&gt; [[Harijs Gusevs]]
}}
'''19. ieroču SS zenītartilērijas divizions''' ({{val-de|Waffen-Flak-Abteilung der SS 19}}) bija [[Latviešu leģions|Latviešu leģiona]] pretgaisa aizsardzības vienība [[19. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 2)|19. ieroču SS grenadieru divīzijas]] sastāvā. Kaujas gaitas beidza 1944. gada vasarā, kad ar [[15. ieroču SS zenītartilērijas divizions|15. zenītartilērijas divizionu]] tika apvienots [[VI SS brīvprātīgo armijas korpuss (latviešu)|VI armiju korpusam]] pakļautajā [[506. SS zenītartilērijas divizions|506. zenītartilērijas divizionā]].&lt;ref name=&quot;dv&quot;&gt;Daugavas Vanagu Centrālās Pārvaldes Izdevums - Latviešu kaŗavīrs Otra pasaules kaŗa laikā, Toronto: 1976, 4.sējums, 90. lpp&lt;/ref&gt;

== Izveidošana ==

19. zenītartilērijas diviziona formēšanu 1943. gada 14. oktobrī uzsāka kapteinis Pēteris Rudzītis, pirmos kadrus saņemot no zenītartilērijas kursiem [[Vācija|Vācijā]] - 7 virsniekus, 18 instruktorus un 145 kareivjus. Novembra beigās divizions saņēma papildinājumus no [[15. SS-grenadieru apmācības un papildinājumu brigāde|apmācības vienībām Jelgavā]], sasniedzot štatā noteikto personālsastāvu - 685 vīrus. Novembrī diviziona bruņojumā bija četri 88 mm FlaK 88 zenītlielgabali, deviņi 20 mm FlaK 38 zenītlielgabali, divi četrstobru 20 mm FlaK 38 zenītlielgabali un deviņi vienstobra 37 mm zenītlielgabali, taču trūka munīcijas apmācībām un motorizētu vilcēju to pārvietošanai.

Līdz 1944. gada marta sākumam apgādes problēmas daļēji bija atrisinātas, trūka vairs tikai atbilstošas FlaK 88 mērierīces, un tika saņemta pavēle daļai diviziona - 37 mm un 20 mm baterijām - 2. martā sagatavoties izbraukšanai uz fronti.&lt;ref name=&quot;dv2&quot;&gt;Daugavas Vanagu Centrālās Pārvaldes Izdevums - Latviešu kaŗavīrs Otra pasaules kaŗa laikā, Toronto: 1976, 4.sējums, 164. lpp&lt;/ref&gt;

== Kaujas darbība ==

Ar ierašanos frontē diviziona vienības jau 7. martā ieņēma pozīcijas Panther līnijā kājnieku atbalstam zemes mērķu apkarošanā. Pēc novietojuma un struktūras diviziona vienības novietojās šādi:

*1. baterija
**1. vads - Luški—Šivogljadovo rajonā, kājnieku atbalsts;
**2. vads - Mamicio—Stečki rajonā, artilērijas aizsardzība;
**3. vads (četrstobru 20&amp;nbsp;mm zenītlielgabali) - Sachodi—Pestovo rajonā, rezerve un munīcijas krājumu aizsardzība;
*2. baterija
**1. vads - Šteglin rajonā, kājnieku atbalsts (tostarp [[15. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1)]] vienību);
**2. vads - Svinorojevo telpā, salaidnes nodrošināšana ar 21. vācu Luftvaffes lauka divīziju;
**3. vads - Navdaši un Bobili, tilta nodrošināšana;
*3. baterija - iesaistāma kaujas darbībā pēc artilērijas priekšnieka pavēlēm

20. martā diviziona vadību pārņēma vācu SS-hauptšturmfīrers Keiks, 19. zenītartilērijas divizions ciešā sasaistē ar kājnieku vienībām piedalījās kaujās līdz pat atiešanai uz Latvijas teritoriju. Pēdējais tā komandieris bija leitnants Harijs Gusevs.

1944. gada 28. jūnijā divizionu nodeva VI SS armiju korpusa rīcībā un augusta sākumā tas, atdalot 20 mm zenītlielgabalu bateriju, tika apvienots ar [[15. ieroču SS zenītartilērijas divizions|15. zenītartilērijas divizionu]], izveidojot [[506. SS zenītartilērijas divizions|506. zenītartilērijas divizionu]] leitnanta Harija Guseva vadībā.&lt;ref&gt;Hans Stöber - Die Flugabwehrverbände der Waffen-SS, K.W. Schütz (1983), 356. lpp&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{19. ieroču SS grenadieru divīzijas vienības}}

[[Kategorija:19. ieroču SS grenadieru divīzija|zenītartilērijas]]</text>
      <sha1>bqnefgj3mqvugekzc2fqh4o1qdbbzpk</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Arvīds Prēdelis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>249510</id>
    <revision>
      <id>3662169</id>
      <parentid>2490449</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T15:53:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: {{mdv → {{miršanas datums un vecums using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1498" xml:space="preserve">{{Mūzikas izpildītāja infokaste
|           Vārds = Arvīds Prēdelis
|          Attēls = Predelis Arvids.PNG
|         Att_izm = 200px
|        Apraksts = 
|            Fons = personāls
|      Pseidonīms = 
|          Dzimis = {{dat|1902|11|3}}
|        Vieta_dz = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Valkas apriņķis|Stāmerienas pagasts|td=Latvija}}
|           Miris = {{miršanas datums un vecums|1960|4|24|1902|11|3}}
|        Vieta_mr = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}}
|     Instrumenti = [[ērģeles]]
|           Žanrs = 
|    Nodarbošanās = [[ērģeles|ērģelnieks]]  
|            Gadi = 
|Izdevējkompānija = 
|   Darbojies_arī = 
|           Mlapa = 
|         Dzimums = V
}}
'''Arvīds Prēdelis''' (dzimis 1902. gada 3. novembrī, miris 1960. gada 24. aprīlī) bija latviešu mūziķis, [[ērģeles|ērģelnieks]]. Viens no 1944. gada 17. marta [[Latvijas Centrālās padomes memorands|Latvijas Centrālās padomes memoranda]] parakstītājiem.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1902. gadā Stāmerienas pagastā.&lt;ref&gt;{{EncLP}}&lt;/ref&gt;
1921. gadā beidza [[Alūksne]]s ģimnāziju. Bija ērģelnieks, koru diriģents, skolotājs [[Rīgas Valsts 3. ģimnāzija|Rīgas 3. vidusskolā]]. Miris Rīgā 1960. gada 24. aprīlī.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{mūziķis-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Predelis, Arvids}}
[[Kategorija:1902. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1960. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latvijas ērģelnieki]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]</text>
      <sha1>gzf5io324446rmz8ub73yr1arxgukbu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Melissa &amp; Joey</title>
    <ns>0</ns>
    <id>252680</id>
    <revision>
      <id>3661929</id>
      <parentid>3495700</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T12:16:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: {{oficiālā mājaslapa| → {{Oficiālā tīmekļa vietne|, People's Choice Awards → People's Choice balva using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2620" xml:space="preserve">{{Infobox television
| show_name            = Melissa &amp; Joey
| image                = 
| caption              = 
| show_name_2          = 
| genre                = Situāciju komēdija
| format               = 
| creator              = [[Deivids Kendals]]&lt;br /&gt;[[Bobs Jangs]]
| starring             = [[Melisa Džoana Hārta]]&lt;br /&gt;[[Džoijs Lorenss]]&lt;br /&gt;[[Teilore Spreitlere]]&lt;br /&gt;[[Niks Robinsons]]
| theme_music_composer = 
| opentheme            = 
| composer             = 
| endtheme             = 
| country              = {{USA}}
| language             = Angļu
| num_seasons          = 4
| producer             = 
| num_episodes         = 98
| list_episodes        = 
| executive_producer   = 
| location             = 
| camera               = [[Multi-camera setup|Multi-camera]]
| runtime              = 22 minūtes
| company              = Hartbreak Films&lt;br /&gt;[[ABC Family|ABC Family Original Productions]]&lt;br /&gt;JL Vertias
| distributor          = [[Disney–ABC Domestic Television]]
| channel              = [[ABC Family]]
| picture_format       = [[1080i]] [[16:9]] ([[Augstas izšķirtspējas televīzija|HDTV]])
| audio_format         = [[Dolby Digital|Dolby Digital 5.1]]
| first_aired          = {{dat|2010|8|17|N|bez}}
| last_aired           = pašlaik
| status               = 
| followed_by          = 
| related              = 
| website              = http://abcfamily.go.com/shows/melissa-joey
| production_website   = 
| production_website_title = 
}}
'''''Melissa &amp; Joey'''''&lt;!-- Fox/Fox Life pārraida ar nosaukumu &quot;Melisa un Džoijs&quot; --&gt; ir [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] situāciju komēdijseriāls, kura autori ir Deivids Kendals un Bobs Jangs. Seriāls ''[[ABC Family]]'' televīzijas kanālā tiek pārraidīts kopš {{dat|2010|8|17|ģ|bez}}. Tam ir četras sezonas un vairāk nekā 90 sērijas.

''Melissa &amp; Joey'' ir par pilsētas padomes politiķi Melu Bērku un bijušo uzņēmēju Džo Longo, kuru Bērka nolīgst kā aukli saviem māsas bērniem, kas pēc vecāku saistības ar [[Ponci shēma|Ponci shēmu]], kurā cieta arī Longo, sāk dzīvot pie Melas.

Seriālā galvenās lomas attēlo [[Melisa Džoana Hārta]], [[Džoijs Lorenss]], [[Teilore Spreitlere]] un [[Niks Robinsons]]. ''Melissa &amp; Joey'' ticis nominēts divām [[People's Choice balva|''People's Choice'' balvām]] kā iemīļotākais kabeļtelevīzijas komēdijseriāls.

== Ārējās saites ==
* {{Oficiālā tīmekļa vietne|http://abcfamily.go.com/shows/melissa-joey}}
{{Filmu ārējās saites}}

{{TV-aizmetnis}}

[[Kategorija:ASV televīzijas seriāli]]
[[Kategorija:Situāciju komēdijas]]</text>
      <sha1>4n0xpqt1wua60dr9tap3soxrcede0yu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Anna Poļitkovska</title>
    <ns>0</ns>
    <id>252686</id>
    <revision>
      <id>3662145</id>
      <parentid>3579639</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T15:45:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: {{britannica → {{enciklopēdiju ārējās saites}} using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3965" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = Anna Poļitkovska
|     vārds_orig = ''Анна Политковская''
|         attēls = Anna Politkovskaja im Gespräch mit Christhard Läpple.jpg
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = Anna Poļitkovska 2005. gadā
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1958
|     dz_mēnesis = 8
|       dz_diena = 30
|       dz_vieta = {{vieta|ASV|Ņujorka}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 2006
|      m_mēnesis = 10
|        m_diena = 7
|        m_vieta = {{vieta|Krievija|Maskava}}
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = {{USA}}, {{USSR}}, {{RUS}}
|        tautība = [[ukrainiete]]
|   nodarbošanās = [[žurnāliste]], [[rakstniece]]
|       ienākumi = 
|  darbības_gadi = 
|        dzimums = siev
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts = 
|  paraksts_plat = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = nē
|    citas daļas = 
}}
'''Anna Poļitkovska''' ({{val|ru|Анна Степановна Политковская}}, {{val|uk|Ганна Степанівна Політковська}}; dzimusi '''Anna Mazepa''' {{dat|1958|8|30}}, mirusi {{dat|2006|10|7}}) bija [[ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[Krievija]]s žurnāliste, rakstniece un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aizstāve.

== Dzīvesgājums ==
Dzimusi 1958. gadā Ņujorkā PSRS diplomāta Stepana Mazepas (1927–2006) un viņa sievas Raisas (1929–2021) ģimenē. Pēc atgriešanās no ASV viņas vecāku ģimene dzīvoja Maskavā.
Studēja [[Maskavas Valsts universitāte]]s žurnānistikas fakultātē, apprecējās ar studiju biedru Aleksandru Poļitkovski. Aizstāvēja zinātņu kandidāta grādu par [[Marina Cvetajeva|Marinas Cvetajevas]] dzeju.

Kļuva pazīstama ar reportāžām no [[Čečenijas karš|Čečenijas kara]].&lt;ref&gt;[http://www.guardian.co.uk/news/2006/oct/09/guardianobituaries.russia &quot;Anna Politkovskaya, crusading Russian journalist&quot;, obituary (David Hearst), 9 October, ''Guardian'']&lt;/ref&gt; No publikācijām, kas tapušas pēc 1999. gada par apstākļiem Čečenijā, tika izveidotas grāmatas. Strādājusi Krievijas laikrakstā ''Novaya Gazeta'' (''Новая газета'').

2006. gada oktobrī Poļitkovska tika nošauta savas dzīvesvietas [[lifts|liftā]] Maskavā.

== Slepkavības izmeklēšana == 
2014. gada jūnijā par slepkavību notiesāja piecas personas, tomēr īstais slepkavības pasūtītājs netika noskaidrots.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nytimes.com/2014/06/10/world/europe/moscow-court-sentences-5-to-prison-for-contract-killing-of-anna-politkovskaya.html|title=Prison for 5 in Murder of Journalist|publisher=nytimes.com}}&lt;/ref&gt;
Pēc izmeklētāju domām, slepkavību organizēja Magomeds Dimeļhanovs, kurš 2006. gada pavasarī saņēma pavēli no &quot;lielajiem cilvēkiem Čečenijā&quot;, pasūtījuma slepkavību izpildīja brāļi Mahmudovi. [[FSB]] pulkvežleitnants Pāvels Rjaguzovs sniedza bandai informāciju par žurnālistes adresi un telefonsarunām. Poļitkovskas novērošanā iesaistītie Maskavas policijas pārvaldes operatīvās meklēšanas nodaļas darbinieki Dmitrijs Ļebedevs, Dmitrijs Gračevs un Oļegs Alimovs “nezināja, par ko īsti ir runa, nebija pazīstami ar slepkavu un pasūtītāju un veica kreiso darbu par naudu”. Izmeklēšanā par tiešo slepkavības izpildītāju atzina Rustamu Mahmudovu.

== Apbalvojumi ==
Kopš 2000. gada saņēma vairākus starptautiskus apbalvojumus.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Biogrāfija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Poļitkovska, Anna}}
[[Kategorija:1958. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Ņujorkā dzimušie]]
[[Kategorija:2006. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Maskavā mirušie]]
[[Kategorija:Slepkavību upuri]]
[[Kategorija:Krievijas žurnālistes]]
[[Kategorija:Ukrainas žurnālistes]]
[[Kategorija:ASV žurnālistes]]</text>
      <sha1>etlqogz4ojynusy7ka8chthdy2a4egu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>1098. gads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>254393</id>
    <revision>
      <id>3662024</id>
      <parentid>3629731</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T15:22:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Miruši */sīkumi, replaced: {{commonscat → {{Commons using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="639" xml:space="preserve">{{Gadu navigācija|1098}}
{{Gads citos kalendāros|1098}}
'''1098'''. ({{Rom sk gadam|1098}}) bija parastais gads, kas pēc [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendāra]] sākās [[piektdiena|piektdienā]].

== Notikumi ==
* Dibināts [[Cisterciešu ordenis]].
* [[Itālija]]s pilsēta [[Kremona]] kļūst par neatkarīgu komūnu.
== Dzimuši ==
* [[Hildegarde no Bingenas]] (''Hildegard von Bingen'') - vācu rakstniece, komponiste, filozofe, kristiešu mistiķe, [[Benediktiešu ordenis|Benediktiešu ordeņa]] [[abate]], sapņotāja un [[Polimāts|polimāte]] (mirusi [[1179]].)
== Miruši ==
*

{{Commons|1098}}

[[Kategorija:1098. gads| ]]</text>
      <sha1>dc5r672asj8rgvzx3dcbzmfw12l6n8p</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>1048. gads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>256370</id>
    <revision>
      <id>3662022</id>
      <parentid>2759668</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T15:22:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Miruši */sīkumi, replaced: {{commonscat → {{Commons using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="616" xml:space="preserve">{{Gadu navigācija|1048}}
{{Gads citos kalendāros|1048}}
'''1048'''. ({{Rom sk gadam|1048}}) bija parastais gads, kas pēc [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendāra]] sākās [[svētdiena|svētdienā]].

== Notikumi ==
* 
== Dzimuši ==
* [[Omars Haijāms]] (''عمر خیام ’Omar-e Khayyām'') — persiešu dzejnieks, astronoms un matemātiķis (miris [[1131]].)
== Miruši ==
* [[Abū Raihāns Bīrūnī]] (''بوریحان بیرونی, Abū Raiḥān Bīrūnī'') — [[Horezma|Horezmā]] dzimis [[persieši|persiešu]] zinātnieks un erudīts (dzimis [[973]].)

{{Commons|1048}}

[[Kategorija:1048. gads| ]]</text>
      <sha1>5gsn4gxfdp3keg5a0ur81hm200bcjvi</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>1935. gada Vuelta a España</title>
    <ns>0</ns>
    <id>258848</id>
    <revision>
      <id>3662037</id>
      <parentid>3114695</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T15:25:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* top */sīkumi, replaced: {{cite web → {{tīmekļa atsauce, {{cite news → {{ziņu atsauce using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2869" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā|string=Vuelta a España}}
{{Infobox cycling race report
| name             = 1935. gada ''Vuelta a España''
| image            = 
| image_caption    = 
| image_alt        = 
| date             = {{dat|1935|4|29|N}}—{{dat|1935|5|15|N}}
| stages           = 14
| distance         = 3425
| unit             = km
| time             = 120h 00' 07&quot;
| speed            = 28,54
| first            = [[Gistāfs Delors]]
| first_nat        = BEL
| first_color      = orange
| first_team       = Colin–Wolber
| second           = [[Mariano Kanjardo]]
| second_nat       = ESP
| second_natvar    = 1931 
| second_team      = Orbea
| third            = [[Antuāns Dinjēfs]]
| third_nat        = BEL
| third_team       = Colin–Wolber
| mountains        = [[Edoardo Molinars]]
| mountains_nat    = ITA
| mountains_natvar = 1861
| mountains_color  = green
| mountains_team   =
| next             = [[1936. gada Vuelta a España|1936]]
}}

'''1935. gada ''[[Vuelta a España]]''''' bija pirmā reize, kad notika šīs šosejas riteņbraukšanas sacensības. Tās sākās 1935. gada 29. aprīlī un noslēdzās 15. maijā, sastāvēja no 14 posmiem un 3425&amp;nbsp;km kopējās distances. Uzvarētāja vidējais ātrums bija 28,54&amp;nbsp;km/h. ''Vuelta'' sākās un noslēdzās [[Madride|Madridē]].

Sacensībās piedalījās 50 braucēji, ieskaitot 32 Spānijas pārstāvjus, 29 sasniedza finišu. Tika apgalvots, ka laika apstākļi (lietains un auksts) devuši priekšrocības [[Beļģija]]s braucējiem. Beļģijas pārstāvis [[Gistāfs Delors]] trešajā posmā pārņēma līdera krekliņu ar deviņu minūšu pārsvaru. Deloram izaicinājumu meta [[Mariano Kanjardo]]. Tomēr trīspadsmitajā posmā Kanjardo krita un zaudēja piecas minūtes. Pēdējā posmā ar finišu Madridē Delors pierādīja savu pārākumu, uzbrūkot un gūstot uzvaru gan posmā, gan kopvērtējumā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.cyclingrevealed.com/timeline/Race%20Snippets/VaE/VaE1935.htm|title=The Beginning of a Grand Event|publisher=Cycling Revealed.com|accessdate=2007-12-15}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;elm final&quot;&gt;{{ziņu atsauce |url=http://hemeroteca.mundodeportivo.com/preview/1935/05/16/pagina-2/634672/pdf.html |title=Gustavo Deloor, el vencedor de la Vuelta, entro primero en Madrid al sprint, con Mariano Cañardo y Max Bulla |language=Spanish |date=16 May 1935 |page=2 |publisher=El Mundo Deportivo |accessdate=27 May 2012 |format=PDF |trans_title=Gustaaf Deloor, the winner of the Tour, came first in the sprint in Madrid, with Mariano Cañardo and Max Bulla |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140811204548/http://hemeroteca.mundodeportivo.com/preview/1935/05/16/pagina-2/634672/pdf.html |archivedate={{dat|2014|08|11||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Vuelta a España}}

[[Kategorija:Vuelta a España]]
[[Kategorija:1935. gads sportā]]</text>
      <sha1>3u64tlvngumfwz6lm55as72yryf4uk5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Beda Cienījamais</title>
    <ns>0</ns>
    <id>259143</id>
    <revision>
      <id>3662201</id>
      <parentid>2740417</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T16:01:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Ārējās saites */sīkumi, replaced: {{commonscat-inline → {{sisterlinks-inline}} using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2408" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|          vārds = Beda Cienījamais
|     vārds_orig = ''Bede the Venerable''
|         attēls = Depiction of St. Bede the Venerable (at St. Bede's school, Chennai) - Image has been cropped for better presentation.jpg
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = [[672]]./[[673]].
|        dz_gads = 
|     dz_mēnesis = 
|       dz_diena =
|       dz_vieta = [[Monktona]] pie [[Džarova]]s{{nz}}, [[Nortambrija]]&lt;br /&gt;([[Taina un Vīra]], {{GBR}})
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 735
|      m_mēnesis = 5
|        m_diena = 26
|        m_vieta = [[Džarova]], [[Nortambrija]]&lt;br /&gt;([[Taina un Vīra]], {{GBR}})
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = 
|   nodarbošanās = mūks, vēsturnieks
|        dzimums = V
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = 
|    citas daļas = 
}}

'''Svētais Beda Cienījamais ''' ({{val-en|Saint Bede the Venerable}}, dzimis [[672]]./[[673]]. gadā, miris {{dat|735|5|26}}) bija [[benediktieši|benediktiešu]] [[Monkvīrmutas-Džarovas abatija]]s (''Monkwearmouth–Jarrow Abbey'') mūks [[Anglija]]s ziemeļaustrumos. Mūsdienās no klostera saglabājusies [[Svētā Pētera baznīca (Sanderlenda)|Svētā Pētera baznīca Sanderlendā]].

Līdzās citiem darbiem, Bedas pazīstamākais darbs ir 731. gadā pabeigtā &quot;[[Anglu tautas baznīcas vēsture]]&quot; (''Historia ecclesiastica gentis Anglorum''), kas ir svarīgs Anglijas vēstures avots. Kaut arī laika skaitīšanu no ''[[Anno Domini]]'' izgudroja [[Dobrudža]]s mūks [[Dionīsijs Mazais]], līdz ar Bedas baznīcas vēsturi tā plaši ieviesās vēstures literatūrā. Vēsturiski Bedas rakstos pirmoreiz ir minēti [[Bībele]]s trīs gudro vārdi [[Kaspars, Melhiors un Baltazars]].

Pēc nāves tika apglabāts Daremas baznīcā, ap 1020. gadu pīšļi tika pārcelti uz [[Daremas katedrāle|Daremas katedrāli]]. 1899. gadā pāvests [[Leons XIII]] atzina Bedu par [[baznīcas doktors|baznīcas doktoru]].

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}

{{Lielbritānija-aizmetnis}}
{{vēsture-aizmetnis}}
{{biogrāfija-aizmetnis}}
{{Autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:672. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:735. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Lielbritānijas vēsture]]
[[Kategorija:Latīņu valodā rakstošie]]</text>
      <sha1>cijrmax672d6j5bvskd0cdakxjjmfku</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Bruņukuģis &quot;Potjomkins&quot; (filma)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>259553</id>
    <revision>
      <id>3662235</id>
      <parentid>3384981</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T16:09:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* top */sīkumi, replaced: [[PSRS]] → [[Padomju Savienība|PSRS]] using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2301" xml:space="preserve">{{Filmas infokaste
|      nosaukums = &quot;Bruņukuģis &quot;Potjomkins&quot;&quot;
|    oriģinālnos = ''Броненосец «Потёмкин»''
|         attēls = Vintage Potemkin.jpg
|        att_izm = 
|       paraksts = 
|          žanrs = 
|       režisors = [[Sergejs Eizenšteins]]
|     producents = 
|      scenārijs = 
|        aktieri = 
|         mūzika = 
|      operators = 
|        montāža = 
|        studija = 
|    izplatītājs = 
|       izdošana = {{filmas datums|1925|12|21|[[Padomju Savienība|PSRS]]|1926|12|5|[[Ņujorka]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]}}
|         ilgums = 75 minūtes
|         valsts = 
|         valoda = 
|        budžets = 
|       ienākumi = 
|    iepriekšējā = 
|         nākamā = 
|           imdb = 
}}
'''&quot;Bruņukuģis &quot;Potjomkins&quot;&quot;''' ({{val|ru|Броненосец «Потёмкин»}}) ir 1925. gada [[mēmā filma]], kuras režisors ir [[Sergejs Eizenšteins]].

Filma ir par 1905. gadā notikušo matrožu dumpi uz kuģa &quot;Potjomkins&quot; un tā apspiešanu. Tā tiek uzskatīta par vienu no visu laiku labākajām [[propaganda]]s filmām.&lt;ref name=review1&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.filmcritic.com/reviews/1925/battleship-potemkin/|title=Battleship Potemkin|accessdate=2010-11-28|archiveurl=https://web.archive.org/web/20111123151406/http://www.filmcritic.com/reviews/1925/battleship-potemkin/|archivedate=2011-11-23}}&lt;/ref&gt; 1958. gada Vispasaules izstādē Briselē tā tika atzīta par visu laiku izcilāko filmu.&lt;ref name=&quot;Potem&quot;&gt;[http://www.film.com/features/story/whats-big-deal-battleship-potemkin/42684110 What's the Big Deal?: Battleship Potemkin (1925)]. Retrieved November 28, 2010.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=EbertFest&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.ebertfest.com/one/battleship_rev.htm|title=Battleship Potemkin by Roger Ebert|accessdate=2010-11-28|archiveurl=https://web.archive.org/web/20101122192943/http://ebertfest.com/one/battleship_rev.htm|archivedate=2010-11-22}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.filmsite.org/greatfilmssummary.html|title=Top Films of All-Time|accessdate=2010-11-28}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Filmu ārējās saites}}

{{filma-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:1925. gada filmas]]
[[Kategorija:PSRS filmas]]</text>
      <sha1>hoypwqa3he9eg7263b10uyojk507vom</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Alupka</title>
    <ns>0</ns>
    <id>262836</id>
    <revision>
      <id>3662126</id>
      <parentid>3608050</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T15:40:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: {{commonscat-inline → {{sisterlinks-inline}} using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3665" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name                     = Alupka
| official_name            = ''Alupka, Алупка''
| image_skyline            = Alupka centrum.jpg
| image_caption            = Iela Alupkas centrā
| image_flag               = Flag of Alupka (Crimea).png
| image_shield             = Alupka gerb new.png
| shield_link              = 
| flag_link                = 
| shield_size              = 80px
 | pushpin_map              = Ukraina
 | pushpin_label_position   = left
 | pushpin_map_caption      = Alupka Ukrainas kartē
 | pushpin_image            = Crimea Autonomous Republic in Ukraine (de jure).svg
 | pushpin_map1              = Krima
 | pushpin_label_position1   = right
 | pushpin_map_caption1      = Alupka Krimas kartē
| subdivision_type         = Valsts
| subdivision_type1        = Republika
| subdivision_type2        = 
| subdivision_name         = {{UKR}}
| subdivision_name1        = [[Krimas Autonomā Republika]]
| subdivision_name2        = 
| established_title        = Dibināta
| established_date         = 10. gadsimts
| established_title1       = Pilsētas tiesības
| established_date1        = 1938. gads
| established_title2       = 
| established_date2        = 
| government_type          = 
| leader_title             = 
| leader_name              = 
| area_total_km2           = 4
| population_as_of         = 2013
| population_footnotes     = 
| population_total         = 8520
| population_density_km2   = auto
| timezone                 = MSK
| utc_offset               = +4
| timezone_DST             = 
| utc_offset_DST           = 
| latd = 44| latm = 25| lats =18  | latNS = N
| longd = 34| longm = 2| longs =50| longEW = E
| elevation_footnotes      = 
| elevation_ft             = 
| elevation_m              = 90
| website                  = {{url|http://alupkarada.org/}}
| footnotes                = 
}}
'''Alupka''' ([[ukraiņu valoda|ukraiņu]] un {{val|ru|Алупка}}, {{val-crh|Alupka}}) ir kūrortpilsēta [[Ukraina|Ukrainā]], [[Krima]]s pussalas dienvidos [[Melnā jūra|Melnās jūras]] krastā 100 km no republikas galvaspilsētas [[Simferopole]]s. Piejūras klimata kūrorts Krimas [[subtropi|subtropu]] joslā starp jūru un [[Krimas kalni]]em.&lt;ref&gt;{{PZT|32}}&lt;/ref&gt; Administratīvi pakļauta [[Jalta]]s pilsētas padomei. Kopš 2014. gada marta faktiski atrodas [[Krievija]]s anektētās [[Krimas Republika]]s sastāvā.

Pirmoreiz vēstures avotos Alupka minēta ap 960. gadu [[hazāri|hazāru]] valdīšanas laikā kā '''Alubika'''. Nosaukums, domājams, cēlies no [[sengrieķu valoda]]s ''alepu'', kas nozīmē ‘lapsa’. 14.—15. gadsimtā šeit atradās [[Dženova|dženoviešu]] atbalsta punkts ar nosaukumu '''Lupiko'''. No 1447. līdz 1774. gadam Alupka bija Osmaņu sultānu kroņa īpašums. Pēc Krimas pievienošanas [[Krievija]]i 1783. gadā Alupka piederēja kņazam [[Grigorijs Potjomkins|Grigorijam Potjomkinam]], bet kopš 1823. gada — ģenerālfeldmaršalam Mihailam Voroncovam, kurš šeit uzbūvēja pili, kas ir galvenais pilsētas tūrisma objekts. Kopš 20. gadsimta sākuma Alupka attīstās kā moderns kūrorts.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://alupkarada.org/index.php?option=com_content&amp;view=article&amp;id=1068&amp;Itemid=269 |title=О городе Алупка |access-date={{dat|2014|10|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140818013855/http://alupkarada.org/index.php?option=com_content&amp;view=article&amp;id=1068&amp;Itemid=269 |archivedate={{dat|2014|08|18||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Krimas pilsētas]]
[[Kategorija:Ukrainas pilsētas]]</text>
      <sha1>lgvao9s982efsk9hf6x4bwqrm01oy7u</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Austrieši</title>
    <ns>0</ns>
    <id>264521</id>
    <revision>
      <id>3662179</id>
      <parentid>3455094</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T15:56:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* top */sīkumi, replaced: {{cite web → {{tīmekļa atsauce using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2834" xml:space="preserve">{{Tautas infokaste
| attēls = {{image array|perrow=3
| image1 = Haydn portrait by Thomas Hardy (small).jpg | caption1 = [[Jozefs Haidns|Haidns]]
| image2 = Franz Joseph, circa 1915.JPG | caption2 = [[Francis Jozefs I]]
| image3 = Johann Strauss II (3).jpg | caption3 = [[Johans Štrauss II|Štrauss]]
| image4 =| caption4 = [[Ervīns Šrēdingers|Šrēdingers]]
| image5 = Bertha-von-Suttner-1906.jpg | caption5 = [[Berta fon Zutnere|fon Zutnere]]
| image6 = Bundesarchiv_Bild_102-13774,_Adolf_Hitler.jpg | caption6 = [[Ādolfs Hitlers|Hitlers]]
| image7 = Sigmund Freud LIFE.jpg | caption7 = [[Zigmunds Freids|Freids]]
| image8 = Anefo 933-1302 Huub Rothengatter, Alain Prost, Niki Lauda 29.10.1984 Lauda crop.jpg | caption8 = [[Nikijs Lauda|Lauda]]
| image9 = SchwarzeneggerJan2010.jpg | caption9 = [[Arnolds Švarcenegers|Švarcenegers]]
}}
| tauta     = Austrieši&lt;br&gt;''Österreicher''
| skaits    = 7,5 miljoni
| vieta     = [[Austrija]] 7,3 miljoni&lt;br&gt;[[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] 0,7 miljoni&lt;br&gt;[[Kanāda]] 0,2 miljoni&lt;br&gt;[[Vācija]] 0,18 miljoni&lt;br&gt;[[Šveice]]&lt;br&gt;[[Itālija]]&lt;br&gt;[[Austrālija]] u.c.
| valoda    = [[vācu valoda]]
| reliģija  = katoļi — 66%&lt;br&gt;protestanti — 4%
| grupas    = 
| radi      = [[vācieši]], [[šveicieši]]
}}

'''Austrieši''' ({{val|de|Österreicher}}) ir viena no Eiropas [[nācija|nācijām]], [[Austrija]]s pamatiedzīvotāji. Pieder pie [[ģermāņi|ģermāņu]] tautām, runā [[vācu valoda|vācu valodā]], sadzīvē lieto vairākus augšvācu ([[bavāriešu valoda|austriešu—bavāriešu]] un [[alemaņu valoda|alemaņu]]) dialektus.&lt;ref&gt;{{PZT|71}}&lt;/ref&gt;

Vēsturiski austrieši tika uzskatīti par [[vācieši]]em. Austriešu zemes bija daļa no vācu [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]], kā arī [[Vācu Savienība]]s (1815—1866), un tikai pēc 1866. gada [[Austrijas—Prūsijas karš|Austrijas—Prūsijas kara]] tā no šīs konfederācijas tika izslēgta. Pēc [[Austroungārija]]s sabrukuma ar speciālu [[Tautu Savienība]]s lēmumu austriešu zemēm tika liegts apvienoties ar pārējo [[Vācija|Vāciju]]. Austrija Vācijai tika pievienota 1938. gada [[anšluss|anšlusa]] rezultātā. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] austrieši izveidoja paši savu nacionālo identitāti, un mūsdienās lielākā daļa sevi neidentificē ar [[vācieši]]em.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|author=derStandard.at |url=http://derstandard.at/3261105 |title=Österreicher fühlen sich heute als Nation - Februar 1934 - derStandard.at › Wissenschaft |publisher=Derstandard.at |date= |accessdate=2014-07-14}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Eiropas tautas]]
[[Kategorija:Ģermāņi]]
[[Kategorija:Austrijas tautas]]</text>
      <sha1>hgwxgul004v7zoagshr12vq6r9ruq1e</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>3MV-1 № 2</title>
    <ns>0</ns>
    <id>264992</id>
    <revision>
      <id>3662082</id>
      <parentid>2232830</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T15:32:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: [[PSRS]] → [[Padomju Savienība|PSRS]] using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2576" xml:space="preserve">{{Kosmiskā aparāta infokaste
| Nosaukums              = ''3MV-1 № 2''
| Nosaukums_orig         = 
| Attēls                 = 
| Attēla_izmērs          = 250px
| Att_virsraksts         = 
| KA_veids               = [[starpplanētu zonde]]
| Bāzes platforma        = ''[[3MV|3MV-1]]''
| KA sērijas Nr          = 2
| Īpašnieks              = 
| Operators              = {{URS}}
| Lielākie_izgatavotāji  = ''[[RKK Energija|OKB-1]]'', {{URS}}
| Starta_gads            = 1964
| Starts                 = {{dat|1964|2|19|SK}} 05:47:40 [[UTC]]
| Nesējs                 = ''[[Molnija (nesējraķete)|Molnija]]'', {{URS}}
| Starta_vieta           = [[Baikonuras kosmodroms|Tjuratama]]
| Starta_laukums         = ''1/5''
| Starta_valsts          = {{URS}}
| Palaists_kopā_ar       = 
| Darbības_beigu_gads    = 1964
| Darbības_beigu_datums  = {{dat|1964|2|19|SK}}
| Darbības_ilgums        = 
| Beigu_gads             = 
| Beigu_datums           = 
| Lidojuma_ilgums        = 
| NSSDC_ID               = 
| NSSDC_ID 2             = 
| Tīmekļa_vietne         = 
| Masa                   = 
| Sausmasa               = 
| Pilna_masa             = 
| Zinātnisko_instr_masa  = 
| Enerģija               = 
| Raidītāji              = 
| Pārlidojums            = 
| Pārlidojuma_datums     = 
| Orbītas_elementi       = nē
| Centr_ķermenis         = 
| Centr_ķermenis_parādīt = 
| Orbītas_piezīmes       = 
| Orbītas_veids          = 
| GEO_punkts             = 
| Lielā_pusass           = 
| Ekscentricitāte        = 
| Inklinācija            = 
| Periods                = 
| Apoapsīda              = 
| Periapsīda             = 
| Apriņķojumi            = 
| Orbītā_ieiešanas_dat   = 
| Programma              = ''Venera''
| KA_iepr                = ''[[Kosmos-21]]''
| KA_nāk                 = ''[[Kosmos-27]]''
}}
'''''3MV-1 № 2''''' bija [[Padomju Savienība|PSRS]] [[starpplanētu zonde]], kuras uzdevums bija [[Venera (planēta)|Veneras]] pārlidojums un kapsulas nolaišanās uz planētas virsmas. Zaudēta nesējraķetes kļūmes dēļ.

''3MV-1 № 2'' tika palaista {{dat|1964|2|19||bez}} 05:47:40  [[UTC]] ar [[nesējraķete|nesējraķeti]] ''[[Molnija (nesējraķete)|Molnija]]'' no [[Baikonuras kosmodroms|Baikonuras kosmodroma]]. Šis bija pirmais raķetes modifikācijas ''8K78M'' starts. Trešās pakāpes (''Blok I'') kļūmes dēļ raķete ar zondi uzsprāga.

== Ārējās saites ==
* [http://space.skyrocket.de/doc_sdat/zond-3mv-1a.htm Zond (3MV-1A #1, 2)] Gunter Dirk Krebs

{{1964. gada orbitālie starti}}

[[Kategorija:3MV]]</text>
      <sha1>5ytp1hqlqx7m6pdwyufgw2agq9t18cu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Atons (mitoloģija)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>265194</id>
    <revision>
      <id>3662173</id>
      <parentid>2374077</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T15:54:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Ārējās saites */sīkumi, replaced: {{britannica → {{enciklopēdiju ārējās saites}} using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1140" xml:space="preserve">[[Attēls:Aten.svg|thumb|250px|Atons]]
'''Atons''' [[ēģiptiešu mitoloģija|ēģiptiešu mitoloģijā]] un reliģijā ir [[saule]]s diska [[personifikācija]].&lt;ref name=&quot;enc&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Mitoloģijas enciklopēdija 1|publisher=[[Galvenā enciklopēdiju redakcija|Latvijas enciklopēdija]]|pages=121}}&lt;/ref&gt;

Atonu pielūdzu kā pastāvīgu saules [[dievs|dievu]] 18. dinastijas [[faraons|faraona]] [[Amenhoteps III|Amenhotepa III]] valdīšanas laikā 15. gadsimtā p.m.ē., tomēr nākamā valdnieka [[Amenhoteps IV|Amenhotepa IV]] laikā tika aizliegts [[Amons|Amona]] kults, kā arī citu dievu pielūgšana; Atons tika pasludināts par Ēģiptes un ēģiptiešu vienīgo dievu — tika ieviests [[atonisms]].&lt;ref name=&quot;enc&quot; /&gt; Pats Amenhoteps IV (&quot;Amons apmierināts&quot;) savu vārdu nomainīja uz [[Ehnatons|Ehnatonu]] (&quot;Atonam patīkamais&quot;), kā arī pasludināja sevi par Atona kulta virspriesteri.&lt;ref name=&quot;enc&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{commonscat|Aten|Atons}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Reliģija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Ēģiptiešu dievi]]</text>
      <sha1>auyf3xiwvsn03li8s0j952t1fv1r73b</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Bada spēles: Zobgaļsīlis. 2. daļa</title>
    <ns>0</ns>
    <id>265423</id>
    <revision>
      <id>3662186</id>
      <parentid>3382564</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T15:58:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Ārējās saites */sīkumi, replaced: {{Oficiālā mājaslapa| → {{Oficiālā tīmekļa vietne| using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3769" xml:space="preserve">{{Filmas infokaste
| nosaukums latviski       = Bada spēles: Zobgaļsīlis. 2. daļa
| attēls                   = Zobgalsilis 2 dala.jpg
| att_izm                  = 
| paraksts                 = 
| nosaukums oriģinālvalodā = The Hunger Games: Mockingjay – Part 2
| žanrs                    = 
| režisors                 = [[Frānsiss Lorenss]]
| producents               = 
* [[Nina Jacobson|Nina Džeikobsona]]
* Džons Kiliks
| scenārija autors         = 
* [[Peter Craig|Pīters Kreigs]]
* [[Danny Strong|Denijs Strongs]]
| galvenajās lomās         = 
* [[Dženifere Lorensa]]
* [[Josh Hutcherson|Džošs Hatčersons]]
* [[Liams Hemsvorts]]
* [[Vudijs Harelsons]]
* [[Elizabete Benksa]]
* [[Džūliana Mora]]
* [[Filips Sīmors Hofmans]]
* [[Jeffrey Wright|Džefrijs Raits]]
* [[Stanley Tucci|Stenlijs Tuči]]
* [[Donalds Saterlends]]
| mūzika                   = [[James Newton Howard|Džeimss Ņutons Hovards]]
| operators                = Džo Vilemss
| montāža                  = 
* Elans Edvards Bels
* Marks Jošikava
| studija                  = ''[[Color Force]]''
| izplatītājs              = ''[[Lionsgate Films|Lionsgate]]''
| izdošanas laiks          = {{Filmas datums|2015|11|04|Vācija|2015|11|20|ASV}}
| ilgums                   = 37 minūtes&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce| url=http://www.bbfc.co.uk/releases/hunger-games-mockingjay-part-2-film-0 | title=''THE HUNGER GAMES: MOCKINGJAY - PART 2'' [2D] (12A) | work=[[Britu filmu klasifikācijas padome]] | date=October 26, 2015 | accessdate=October 26, 2015}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce| url=http://www.digitalspy.co.uk/movies/news/a672047/the-hunger-games-mockingjay-part-2s-running-time-final-film-looks-to-be-the-longest-movie-of-the-series.html#~pqfS1RP0w4ywfi|title=The Hunger Games: Mockingjay - Part 2's running time is NOT 147 minutes|publisher=Digital Spy|date=October 5, 2015|last=Sandwell|first=Ian}}&lt;/ref&gt;
| valsts                   = {{USA}}
| valoda                   = Angļu
| budžets                  = {{ASV dolārs|160 miljoni}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.latimes.com/entertainment/envelope/cotown/la-et-ct-hunger-games-projector-box-office-20151118-story.html|title='Hunger Games' finale expected to gross $120 million in opening weekend|author=Ryan Faughnder|work=[[Los Angeles Times]]|date=November 18, 2015|accessdate=November 18, 2015}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.wsj.com/articles/BL-SEB-92292|title='Mockingjay Part 2' Has Lowest Box-Office Opening of 'The Hunger Games' Series|author=Ben Fritz|work=[[The Wall Street Journal]]|date=November 22, 2015|accessdate=November 22, 2015}}&lt;/ref&gt;
| ienākumi                 = {{ASV dolārs|658,3 miljoni}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.boxofficemojo.com/movies/?id=hungergames4.htm |title=The Hunger Games: Mockingjay – Part 2 (2015) |website=Box Office Mojo |accessdate=Mart 16, 2021}}&lt;/ref&gt;
| iepriekšējā              = [[Bada spēles: Zobgaļsīlis. 1. daļa]]
| nākošā                   = 
| imdb                     = 1951266
}}
'''&quot;Bada spēles: Zobgaļsīlis. 2. daļa&quot;''' ({{val|en|The Hunger Games: Mockingjay – Part 2}}) ir 2015. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] fantastikas filma, kuras režisors ir [[Frānsiss Lorenss]]. Filmas sižets veidots pēc [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] grāmatas &quot;[[Zobgaļsīlis]]&quot;.

Filmas pirmizrāde notika {{dat|2015|11|20||bez}}. Šī ir pēdējā daļa [[Bada spēles (filmu sērija)|&quot;Bada spēļu&quot; filmu sērijā]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{Oficiālā tīmekļa vietne|http://www.thehungergamesexclusive.com/}}
{{Filmu ārējās saites}}

{{Filma-aizmetnis}}
{{Bada spēles}}

[[Kategorija:ASV filmas]]
[[Kategorija:2015. gada filmas]]
[[Kategorija:Bada spēles]]</text>
      <sha1>7dh5dzk6k98rryj1hc9crm1dj3itipb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Bezengi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>267327</id>
    <revision>
      <id>3662208</id>
      <parentid>2678097</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T16:02:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: {{commonscat-inline → {{sisterlinks-inline}} using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1698" xml:space="preserve">{{Ledāja infokaste
| ledājs        = Bezengi
| attēls       = 
| paraksts     = 
| karte        = &lt;!-- karte kā attēls --&gt;
| vietaskarte  = Kaukāzs
| alt = 
| paraksta_izvietojums = right
| kontinents   = [[Eiropa]]
| atrodas      = [[Lielais Kaukāzs]]
| sākas        = 
| ieplūst      = 
| plat_d=43 | plat_m=03 | plat_s=25| plat_NS=N 
| gar_d=43| gar_m=05| gar_s=49| gar_EW=E
| platība      = &gt;40
| garums       = ~14
| platums      = 
| kritums      = 
| ātrums       = &lt;!-- tikai skatli; km/gadā --&gt;
| caurplūde    = 
| tilpums      = &lt;!-- tikai skatli; kubikkilometros --&gt;
| baseins      = 
| pietekas     = &lt;!-- galvenās pietekas --&gt;
| valstis      = &lt;!-- ja vairākas, caur &quot;&lt;br /&gt;&quot; --&gt;
| salas        = &lt;!-- ja vairākas, caur &quot;&lt;br /&gt;&quot; --&gt;
}} 
'''Bezengi''' ({{val|ru|Безенги}}) vai '''Ullučirans''' ({{val-krc|Уллу чыран}} — ‘Lielais ledājs’) ir [[šļūdonis]] [[Lielais Kaukāzs|Lielā Kaukāza]] grēdas ziemeļu nogāzē.&lt;ref&gt;{{PZT|110}}&lt;/ref&gt; Izvietojies [[Krievija]]s dienvidrietumos [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] republikā. Sākas no [[Bezengi siena]]s, plūst ziemeļaustrumu virzienā aptuveni 14 km garumā. Noslīd līdz aptuveni 2000 m vjl, kur no tā sākas Bezengi Čerekas upe. Austrumos no ledāja atrodas Lielā Kaukāza otra augstākā virsotne [[Dihtau]].

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
&lt;!-- {{sisterlinks-inline}} --&gt;
* [http://mapk38.narod.ru/map1/ik38027.html Bezengi topogrāfiskajā kartē]
* [http://www.mountain.ru/expeditions/caucaus/bezengi/bezengiMP/bezengiMP.htm Mountain.RU Безенги]

[[Kategorija:Eiropas ledāji]]
[[Kategorija:Krievijas ģeogrāfija]]
[[Kategorija:Kaukāzs]]</text>
      <sha1>ehkl23v6dqoapeji4hk1eeclblrafpa</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Putncilvēks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>269852</id>
    <revision>
      <id>3662274</id>
      <parentid>3617337</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T16:23:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Ārējās saites */sīkumi, replaced: {{Oficiālā mājaslapa| → {{Oficiālā tīmekļa vietne| using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14872" xml:space="preserve">{{Filmas infokaste
|      nosaukums = Putncilvēks
|    oriģinālnos = ''Birdman''
|         attēls = Birdman poster.jpg
|        att_izm = 
|       paraksts = 
|          žanrs = 
|       režisors = [[Alehandro Gonsaless Injaritu]]
|     producents = 
* [[Alehandro Gonsaless Injaritu]]
* Džons Lešers
* [[Arnon Milchan|Arnons Milčans]]
* Džeimss Skotčdopols
|      scenārijs = 
* [[Alehandro Gonsaless Injaritu]]
* Nikolass Gjakobone
* Aleksandrs Dinelariss
* Armando Bo
|        aktieri = 
* [[Maikls Kītons]]
* [[Zaks Galifjanakis]]
* [[Edvards Nortons]]
* [[Andrea Raisboro]]
* [[Eimija Raiena]]
* [[Emma Stouna]]
* [[Naomi Votsa]]
|         mūzika = [[Antonio Sančess]]
|      operators = [[Emanuels Luveski]]
|        montāža = 
* [[Daglass Kraiss]]
* [[Stephen Mirrione|Stīvens Mirjone]]
|        studija = 
|    izplatītājs = ''[[Searchlight Pictures|Fox Searchlight Pictures]]''
|       izdošana = {{Filmas datums|2014|08|27|Venēcijas festivāls|2014|10|17|ASV|2015|1|16|Latvija}}
|         ilgums = 119 minūtes&lt;!--Theatrical runtime: 119:12--&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | url=http://bbfc.co.uk/releases/birdman-film | title=''BIRDMAN'' (15) | work=[[Britu filmu klasifikācijas padome]] | date=September 11, 2014 | accessdate=October 29, 2014 | archive-date={{dat|2014|10|30||bez}} | archive-url=https://web.archive.org/web/20141030092812/http://bbfc.co.uk/releases/birdman-film }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.labiennale.org/en/cinema/71st-festival/screenings/aug27.html|title=La Biennale di Venezia - 27 August|accessdate=August 17, 2014|archiveurl=https://web.archive.org/web/20141026084204/http://www.labiennale.org/en/cinema/71st-festival/screenings/aug27.html|archivedate={{dat|2014|10|26||bez}}}}&lt;/ref&gt;
|         valsts = {{USA}}
|         valoda = Angļu
|        budžets = {{ASV dolārs|16,5 miljoni}}&lt;ref name=financiers&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=How 'Birdman' Got Made: Fox Searchlight and New Regency Partners Tell All (Keaton, Norton, Stone VIDEOS) |last=Thompson |first=Anne |date=21 October 2014 |publisher=Thompson on Hollywood |url=http://blogs.indiewire.com/thompsononhollywood/how-birdman-got-made-fox-searchlight-and-new-regency-partners-tell-all-keaton-norton-stone-videos-20141021 |accessdate=15 February 2015 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150225134236/http://blogs.indiewire.com/thompsononhollywood/how-birdman-got-made-fox-searchlight-and-new-regency-partners-tell-all-keaton-norton-stone-videos-20141021 |archivedate={{dat|2015|02|25||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|       ienākumi = {{ASV dolārs|76,5 miljoni}}&lt;ref name=&quot;Mojo&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Birdman (2014) |url=http://www.boxofficemojo.com/movies/?id=birdman.htm |publisher=[[Box Office Mojo]] |accessdate=February 22, 2015}}&lt;/ref&gt;
|    iepriekšējā = 
|         nākamā = 
|           imdb = 2562232
}}
'''&quot;Putncilvēks&quot;''' ({{val|en|Birdman or (The Unexpected Virtue of Ignorance)}}) ir 2014. gada amerikāņu [[melnā komēdija]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.reuters.com/article/2014/07/24/us-filmfestival-venice-idUSKBN0FT1MC20140724|title=Venice film festival to kick off with black comedy 'Birdman'|agency=Reuters|date=July 24, 2014|access-date={{dat|2015|01|10||bez}}|archive-date={{dat|2014|10|17||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20141017165544/http://www.reuters.com/article/2014/07/24/us-filmfestival-venice-idUSKBN0FT1MC20140724}}&lt;/ref&gt; kuras režisors, viens no scenārija autoriem un producentiem ir [[Alehandro Gonsaless Injaritu]].

Filma ir par [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudas]] aktieri, kas ir slavens ar supervaroņa lomu filmā un cenšas izveidot Reimonda Kārvera stāsta adaptāciju [[Brodvejas teātris|Brodvejā]]. Tajā galvenās lomas attēlo [[Maikls Kītons]], [[Zaks Galifjanakis]], [[Edvards Nortons]], [[Andrea Raisboro]], [[Eimija Raiena]], [[Emma Stouna]], [[Naomi Votsa]].

Filmas pirmizrāde notika {{dat|2014|8|27||bez}} [[Venēcijas kinofestivāls|Venēcijas starptautiskajā kinofestivālā]], kinoteātros ASV — {{dat|2014|10|17||bez}}, kinoteātros Latvijā — {{dat|2015|1|16||bez}}. Filma guva labus panākumus, tāpat tika atzīta par vienu no 2014. gada labākajām filmām, vairāku desmitu kritiķu vērtējumā — labākā filma.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|author= |url=http://www.metacritic.com/feature/film-critic-top-10-lists-best-movies-of-2014|title= Film Critic Top 10 Lists|publisher=Metacritic |date= |accessdate=2014-12-26 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|author= |url=http://criticstop10.com/|title= Best of 2014|publisher=CriticsTop10 |date= |accessdate=2014-12-29 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |author= |url=http://moviecitynews.com/2014/12/the-top-ten-lists-theres-boyhood-and-then-the-rest-of-the-list// |title=The Top Ten Lists |publisher=Movie City News |date= |accessdate=2015-01-01 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150102081830/http://moviecitynews.com/2014/12/the-top-ten-lists-theres-boyhood-and-then-the-rest-of-the-list/ |archivedate=2015-01-02 }}&lt;/ref&gt; &quot;Putncilvēks&quot; ticis nominēts dažādiem apbalvojumiem. Filma tika nominēta [[87. Kinoakadēmijas balva]]i 9 nominācijās, 4 nominācijās — &quot;[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]&quot;, &quot;[[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais režisors]]&quot;, &quot;[[Labākais oriģinālscenārijs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais oriģinālscenārijs]]&quot; un &quot;[[Labākais operatora darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais operatora darbs]]&quot; — tika gūta uzvara.&lt;ref name=&quot;bbc oscars&quot; /&gt; [[Amerikas Kinoinstitūts]] to atzina par vienu no 11 gada labākajām filmām.&lt;ref name=&quot;AFI&quot; /&gt;

== Sižets ==
{{Filmas satura brīdinājums}}
Rigans Tompsons ([[Maikls Kītons]]) ir agrāk populārs [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudas]] aktieris, kas slavu iemantojis ar [[supervaronis|supervaroņa]] Putncilvēka attēlošanu filmās pirms dažām desmitgadēm. Riganu moka Putncilvēka balss, kas viņu kritizē. Rigans cenšas atgūt slavu, [[Brodvejas teātris|Brodvejā]] iestudējot [[Reimonds Kārvers|Reimonda Kārvera]] īsā stāstā ''What We Talk About When We Talk About Love'' adaptāciju. Rigans ir izrādes autors, režisors un aktieris. Izrādes producents ir Rigana draugs un jurists Džeiks ([[Zaks Galifjanakis]]), izrādē vēl piedalās Rigana draudzene Lora ([[Andrea Raisboro]]) un Brodvejā savu pirmo lomu spēlējošā Leslija ([[Naomi Votsa]]). Rigana meita Sema ([[Emma Stouna]]), kas atkopjas no atkarības, ir tēva asistente.

Mēģinājuma laikā aktierim Ralfam, kura aktierspēli Rigans un Džeiks uzskata par briesmīgu, uzkrīt gaismas armatūra. Rigans vēlāk atzīstas, ka negadījumu izraisījis viņš, lai varētu aizstāt Ralfu. Viņš tiek aizstāts ar Maiku ([[Edvards Nortons]]). Pirmie mēģinājumi skatītāju priekšā ir visai neveiksmīgi. Kad uz skatuves džins tiek samainīts ar ūdeni, Maiku tas sanikno, viņš sāk strīdu ar Riganu izrādes laikā. Izrādes laikā, izspēlējot ainu gultā, Maiks cenšas pa īstam pārgulēt ar Lesliju, kura vēlāk sarīko skandālu. Pēc izrādes Rigans izlasa sākotnējo preses apskatu un saprot, ka Maiks ir nozadzis publikas uzmanību. Tomēr Džeiks mudina turpināt darbu. Rigans sastrīdas ar savu meitu Semu, kad pieķer viņu, lietojot marihuānu. Sema atbild ar pārmetumiem Riganam, kritizē viņa iestudējumu.

Aizkulisēs pēdējā mēģinājuma laikā pirms pirmizrādes Rigans pamana flirtējošos Semu un Maiku. Pauzes laiā Rigans uz brīdi iziet ārpus teātra un nejauši aizver durvis no ārpuses. Viņa halāts iespiežas durvīs, to nevar izvilkt un Rigans paliek puskails. Lai nokļūtu atpakaļ teātrī un paspētu laikā uz skatuves, Riganam nākas šķērsot [[Taimskvērs|Taimskvēru]]. Garāmgājēji viņu atpazīst kā Putncilvēku. Rigana popularitāte strauji ceļas tiešsaistē. Pēc mēģinājuma izrādes Rigans satiek ietekmīgu kritiķi Tabitu Dikinsoni. Viņa izturas nedraudzīgi, saka, ka ienīst Holivudas slavenības, kas izliekas par aktieriem. Riganam viņa apsola &quot;iznīcināt&quot; izrādi ar negatīvu recenziju. Rigans piedzeras un atslēdzas uz ielas. Nākamajā dienā viņš redz halucinācijas — viņš sarunājas ar Putncilvēku, kas cenšas pārliecināt viņu uzņemt vēl vienu filma par Putncilvēku. Halucināciju ietekmē Riganam dažkārt arī liekas, ka viņš var lidot kā Putncilvēks.

Pirmizrādes laikā Rigans izmanto īstu pistoli izrādes noslēdzošajai ainai, kurā viņa tēls nogalina sevi. Rigans uz skatuves iešauj sev galvā, bet īsti netrāpa. Lode sakropļo viņa degunu. Riganam visa zāle velta ovācijas, izņemot kritiķi Tabitu, kas pamet telpu aplausu laikā. Vēlāk slimnīcā Džeiks Riganam izklāsta, ka Tabita savā recenzijā [[pašnāvība]]s mēģinājumu nosaukusi par jaunu tēlošanas metodi, ko apzīmējusi kā &quot;superreālismu&quot;. Arī Sema apciemo tēvu slimnīcā. Bet kamēr Sema uz brīdi iziet, Rigans uzkāpj uz palodzes. Kad Sema atgriežas palātā, Rigans ir pazudis. Viņa satraukta paskatās lejup, bet tad augšup debesīs un pasmaida, it kā būtu tur ieraudzījusi tēvu lidojam.

== Aktieru sastāvs ==
* [[Maikls Kītons]] attēlo Riganu Tompsonu/Putncilvēku
* [[Edvards Nortons]] attēlo Maiku Šaineru, pazīstamu Brodvejas aktieri
* [[Emma Stouna]] attēlo Semu Tompsoni, Rigana meitu un asistenti
* [[Naomi Votsa]] attēlo Lesliju, Maika bijušo draudzeni un aktrisi
* [[Zaks Galifjanakis]] attēlo Džeiku, Rigana advokātu un draugu
* [[Andrea Raisboro]] attēlo Loru, aktrisi un Rigana draudzeni
* [[Eimija Raiena]] attēlo Silviju Tomsoni, Semas māti un Rigana bijušo sievu
* [[Lindsija Dankane]] attēlo Tabitu Dikinsoni, teātra kritiķi
* [[Merita Vīvere]] attēlo Eniju, skatuves menedžeri
* Džeremijs Šamoss attēlo Ralfu, aktieri
* Frenks Ridlijs attēlo Rota kungu
* Ketrīna O'Salivana attēlo kostīmu asistenti
* Demjens Jangs attēlo Gabrielu

== Apbalvojumi un nominācijas ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;width:77%; font-size:95%;&quot;
|-
|- style=&quot;background:#ccc; text-align:center;&quot;
! Balvu ceremonija
! Kategorija
! Saņēmēji/nominētie
! Rezultāts
! class=&quot;unsortable&quot; | {{Piezīme|Ats.|Atsauces}}
|-
| rowspan=&quot;9&quot; |[[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]
| [[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]
| [[Alehandro Gonsaless Injaritu]], Džons Lešers, Džeimss Skotčdopols
| {{Iegūts}}
| style=&quot;text-align:center;&quot; rowspan=&quot;9&quot; |&lt;ref name=&quot;bbc oscars&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bbc.com/news/entertainment-arts-30835975|title=Oscars 2015: Winners list|date={{dat|2015|2|23||bez}}|publisher=BBC|accessdate={{dat|2015|2|23||bez}}}}&lt;/ref&gt;
|-
| [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais režisors]]
| [[Alehandro Gonsaless Injaritu]]
| {{Iegūts}}
|-
| [[Labākais oriģinālscenārijs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais oriģinālscenārijs]]
| [[Alehandro Gonsaless Injaritu]], Nikolass Gjakobone, Aleksandrs Dinelariss, Armando Bo
| {{Iegūts}}
|-
| [[Labākais aktieris galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]
| [[Maikls Kītons]]
| {{Nominēts}}
|-
| [[Labākais aktieris otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais aktieris otrā plāna lomā]]
| [[Edvards Nortons]]
| {{Nominēts}}
|-
| [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]
| [[Emma Stouna]]
| {{Nominēts}}
|-
| [[Labākais operatora darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais operatora darbs]]
| Emanuels Luveski
| {{Iegūts}}
|-
| [[Labākā skaņas montāža (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā skaņas montāža]]
| Martins Ernandess, Ārons Glaskoks
| {{Nominēts}}
|-
| [[Labākā skaņa (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā skaņa]]
| Džons Teilors, Frenks Montanjo, Tomass Varga
| {{Nominēts}}
|-
| [[Amerikas Kinoinstitūts|AFI]] balvas
| Gada labākās desmit filmas
| &quot;Putncilvēks&quot;
| {{Iegūts}}
| style=&quot;text-align:center;&quot; rowspan=&quot;1&quot; |&lt;ref name=&quot;AFI&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.hollywoodreporter.com/news/afi-list-top-ten-films-754933|title=AFI List of Top Ten Films Expands to Include 11 Movies|publisher=[[The Hollywood Reporter]]|date=December 9, 2014|accessdate=December 9, 2014}}&lt;/ref&gt;
|-
| rowspan=&quot;10&quot; |[[BAFTA kino balva]]
| Labākā filma
| &quot;Putncilvēks&quot;
| {{Nominēts}}
| style=&quot;text-align:center;&quot; rowspan=&quot;10&quot; |&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://deadline.com/2015/01/bafta-nominations-2015-baftas-nominees-full-list-1201344262/ |title=BAFTA Nominations: ‘Grand Budapest Hotel’ Leads With 11 – Full List |publisher=Deadline.com |date=January 8, 2015 |accessdate=January 9, 2015 }}&lt;/ref&gt;
|-
| Labākais režisors
| Alehandro Gonsaless Injaritu
| {{Nominēts}}
|-
| Labākais oriģinālscenārijs
| [[Alehandro Gonsaless Injaritu]], Nikolass Gjakobone, Aleksandrs Dinelariss, Armando Bo
| {{Nominēts}}
|-
| Labākais aktieris galvenajā lomā
| Maikls Kītons
| {{Nominēts}}
|-
| Labākais aktieris otrā plāna lomā
| Edvards Nortons
| {{Nominēts}}
|-
| Labākā aktrise otrā plāna lomā
| Emma Stouna
| {{Nominēts}}
|-
| Labākā mūzika filmai
| Antonio Sančess
| {{Nominēts}}
|-
| Labākais operatora darbs
| Emanuels Luveski
| {{Iegūts}}
|-
| Labākā montāža
| Daglass Kraiss, Stīvens Mirjone
| {{Nominēts}}
|-
| Labākā skaņa
| Tomass Varga, Martins Ernandess, Ārons Glaskoks, Džons Teilors, Frenks Montanjo
| {{Nominēts}}
|-
| rowspan=&quot;7&quot; |[[Zelta globusa balva]]
| Labākā filma — mūzikls vai komēdija
| [[Alehandro Gonsaless Injaritu]],  Džons Lešers, Arnons Milčans, Džeimss Skotčdopols
| {{Nominēts}}
| style=&quot;text-align:center;&quot; rowspan=&quot;7&quot; |&lt;ref name=&quot;Voice of America&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|title='Birdman' Tops Golden Globe Field With 7 Nominations|url=http://www.voanews.com/content/birdman-tops-golden-globes-seven-nominations/2555569.html|publisher=[[Voice of America]]|date=December 14, 2014|accessdate=December 14, 2014}}&lt;/ref&gt;
|-
| Labākais režisors
| [[Alehandro Gonsaless Injaritu]]
| {{Nominēts}}
|-
| Labākais aktieris filmā — mūzikls vai komēdija
| [[Maikls Kītons]]
| {{Iegūts}}
|-
| Labākais aktieris otrā plāna lomā
| [[Edvards Nortons]]
| {{Nominēts}}
|-
| Labākā aktrise otrā plāna lomā
| [[Emma Stouna]]
| {{Nominēts}}
|-
| Labākais scenārijs
| [[Alehandro Gonsaless Injaritu]], Nikolass Gjakobone, Aleksandrs Dinelariss, Armando Bo
| {{Iegūts}}
|-
| Labākais oriģinālais skaņu celiņš
| Antonio Sančess
| {{Nominēts}}
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{Oficiālā tīmekļa vietne|http://www.birdmanthemovie.com}}
{{Filmu ārējās saites}}

{{Labākā filma (Oskars)}}

[[Kategorija:2014. gada filmas]]
[[Kategorija:ASV filmas]]
[[Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvējas filmas]]
[[Kategorija:Alehandro Gonsalesa Injaritu filmas]]</text>
      <sha1>ekz3kmlg32r70xtfd2i5bsigympfz7y</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Augsti integrētā prakse</title>
    <ns>0</ns>
    <id>270131</id>
    <revision>
      <id>3662175</id>
      <parentid>3265854</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T15:56:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: ref&gt;, → ref&gt;, .gad → . gad (4) using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="19410" xml:space="preserve">{{Izolēts raksts|date=2015. gada martā,}}
{{pareizrakstība+}}	
{{noformējums+}}	
{{enciklopēdiskais stils}}
'''Augsti Integrētā prakse''' (AIP)({{val-en| Advanced Integrated Practice}}) ir [[projektēšana]]s un [[būvniecība]]s process, kas apvieno sadarbības un integrācijas metodes, lai ar interaktīvu, visaptverošu prakses izmantošanu uzlabotu produktivitāti šajā nozarē. Šis partnerības process ļauj komandai darboties integrētā vidē, izmantojot progresīvās piegādes metodikas projektu nodošanai, radot augstas veiktspējas komandas ar sadarbības rīkiem, kā piemēram, būves informācijas [[modelēšana]] ([[BIM]]) un [[virtuālā projektēšana]] un [[būvniecība]] (VDC), ilgtspējas un LEAN būvniecības procesi. Citas AIP jomas un procesi ir šādas:
{{div col}}
* [[Integrācija]]
* [[Inovācija]]s
* [[Kultūra]]
* [[Rūpnieciskā ražošana]]
* Projektēšanas atbalsta process
* [[Biznesa modelis]]
* Darbības sfēra un [[programmēšana]]
* Paredzamā attīstība
* [[Izmaksu kontrole]]
* Kvalitāte &amp; drošības uzlabojumi
* [[Līgumi]]
{{div col end}}

== Aizsākumi==

19. gadsimta 2. pusē un gandrīz visu 20. gadsimtu, bija pāreja uz [[skābbarība]]s torņu projektēšanu un būvniecības komandu projektiem, kur komandas piedzīvoja paaugstinātu risku, zemāku būvniecības produktivitāti, komunikācijas trūkumu starp īpašnieku un komandu, un bieži vien īpašnieks arī samazināja projekta vērtību. Šis solis nozīmēja to, ka komandu starpā bija sacensības starp uzņēmumiem, komandas biedriem un īpašniekiem. Savukārt tas bieži vien nozīmēja to, ka projekts neatbilst īpašnieka projekta vīzijai. Tika atzīmēts, ka kopš 1960. gada būvniecības nozare piedzīvoja būvniecības ražīgumu kritumu, ko pēc tam Steven G. Allen dokumentēja.&lt;ref&gt;[http://ideas.repec.org/p/nbr/nberwo/1555.html ”Why Construction Industry Productivity is Declining,”]  Steven G. Allen, [[National Bureau of Economic Research]], nr. 1555, 1985. gada februāris, iegūti 2008-11-17&lt;/ref&gt; Šajā pašā laikposmā, ražošanas laikā ASV arī piedzīvoja ražošanas produktivitātes kritumu.&lt;ref&gt;[http://www.jstor.org/discover/10.2307/1803315?uid=3739552&amp;uid=2&amp;uid=4&amp;uid=3739256&amp;sid=21102374306131 “Reģionālā ražīguma pieaugums ASV ražošanā: 1951-78”],  Charles R. Hulten un Robert M. Schwab, Amerikas ekonomijas pārskats, 74 izdevums , Nr. 1 (1984. gada marts), lpp:152–162, Amerikas ekonomikas asociācijas publikācija&lt;/ref&gt; Ņemot vērā šo ietekmi, būvniecības nozare saskārās ar pieaugošām problēmām projektēšanā un būvniecībā. 2004. gadā Paul Teicholz &lt;ref&gt;[http://www.aecbytes.com/viewpoint/2004/issue_4.html “Labor Productivity Declines in the Construction Industry: Causes and Remedies”] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150204121302/http://www.aecbytes.com/viewpoint/2004/issue_4.html |date={{dat|2015|02|04||bez}} }}, #4 (2004. gada 14. aprīlis), Paul Teicholz&lt;/ref&gt;  veiktais pētījums parādīja, ka [[būvniecība]]s nozare joprojām bija vienīgā lielā nozare, kas 2004. gadā bija mazāk produktīva nekā tā bija 1964. gadā.

Sākot strādāt projektētājam kopā ar [[ģenerāluzņēmējs|ģenerāluzņēmēju]], būvniecības procesa laikā, bija izaicinājums. Uzlabojumi būvniecības metodikā, produktivitātē, izmaksu samazināšanā un grafiku saīsināsanā, kļuva par iezīmēm tādiem projektiem, kas izmanto šīs sadarbības pieejas, un nozare sāka aptvert šādus sadarbības veidus. Pasūtītāji, redzot ieguvumus, sāka izvēlēties tos uzņēmumus, kas uzrādīja izcilus sniegumus, izmantojot jaunās mācību metodes. Pēdējo desmit gadu laikā, būtiski uzlabojumi ir veikti, lai izmantotu šos sadarbības procesus. Nesen pierādītas koncepcijas būvniecības nozarē, ka izmantojot sadarbības programmatūru, tehnoloģiju rīkus un integrācijas metodes vertikālo un horizontālo projektu ietvaros iebūvētajā-vidē. Piemēram, naftas un gāzes, vai [[mikroelektronika]]s nozares,  izmantojušas līdzīgus procesus savos uzņēmumos, izmantojot [[&quot;vertikālo integrāciju&quot;]] (Vertical integration) kā metodi integrēt dažas vai visas specializētās [[tehnoloģijas]], lai panāktu uzlabojumus savā darbībā. Būvniecības nozare nav atšķirīga. Lai uzlabotu produktivitāti, tagad ir jāsāk izmantot integrētās metodes [[projektēšana|projektēšanā]] un būvniecībā. No tiem viens veids ir identificēts kā integrētā projekta nodošanas (no angļu valodas: Integrated Project Delivery  - IPD) metode.

== Vēsture ==

AIP ir procesu un instrumentu apkopojums, kas adresē pieaugošo komandu sadarbību un partnerattiecību metodes un paver veidus kā pārvaldīt projektu attistību un izpildi, piemēram, būvdarbu vadītājs (no angļu val.:  Construction Manager-at-Risk (CMAR)), projektēšana – būvniecība (no angļu val. : Design-Build (D/B)) un integrētā projekta nodošana (no angļu val.: Integrated project delivery - (IPD)). AIP ietver mehānismu/darbarīku pielietošanu, kas tiek lietoti dizaina un konstrukciju izstrādei dažādos projektos. Augstākminēto izpildes metožu un hibrīd-metožu rezultātā , Būvniecības Izcilības Alianse (no angļu valodas: Alliance for Construction Excellence (ACE)), kas ir programma sasniegumiem izglītībā, kopā ar Arizonas Štata Universitātes fakulitātēm (Arizona State University- (ASU)) -  Del E. Webb Būvniecības skolu (Del E. Webb School of Construction) &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://ssebe.engineering.asu.edu/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2015|01|12||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150109114800/http://ssebe.engineering.asu.edu/ |archivedate={{dat|2015|01|09||bez}} }}&lt;/ref&gt;  un Ira A. Fulton Inzhenieru skolu (Ira A. Fulton Schools of Engineering),&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://engineering.asu.edu/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2015|01|12||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150111113133/http://engineering.asu.edu/ |archivedate={{dat|2015|01|11||bez}} }}&lt;/ref&gt; ieviesa AIP procesu 2010. gadā, ko pielieto gan publiskiem/atklātajiem, gan privātiem buvniecības projektiem attiecīgajā industrijā.

2011. gadā tapa mēģinājumi attīstīt AIP programmu. Šajā attīstības procesā piedalījās atlasīta cilvēku grupa, kuras sastāvā bija pasūtītāji, [[projektēšana]]s un [[būvindustrija]]s profesionāļi. Šie profesionāļi dokumentēja attīstības procesu un ieviesa vadlīnijas, kuras ļauj darba grupām funkcionēt sadarbības vidē, identificējot šķēršļus, kuriem pakļauti komandas locekļi, rezultātā sniedzot risinājumus, kur projektu izpildē tiek pielietotas [[integratīvās metodes]], kas tiek ņemtas no iepriekšminētajām projektu izpildes sistēmām (CMAR, D/B, IPD). Šādi sadarbības mēģinājumi šo procesu identificēšanai ir meklējami “Augsti Integrētā prakse” (“Advanced Integrated Practice” &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ace4aec.com/course/aip-ebook-epub-format |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2015|01|12||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140812070212/http://www.ace4aec.com/course/aip-ebook-epub-format# |archivedate={{dat|2014|08|12||bez}} }}&lt;/ref&gt;), kuru publicēja Arizonas Šata Unversitātes “Būvniecības Izcilības Alianse” (ACE) 2013. gadā.

Papildus “Augsti integrētā prakse” publikācijai tika izveidotas vēl divas e-rokasgrāmatas tādejādi pilnveidojot [[AIP]] programmu. Šīs rokasgrāmatas identificē galvenos sadarbības procesus, kuri var tikt lietoti papildus dažādajām projektu izpildes metodēm, kā piemēram – CMAR, D/B un IPD. No ACE minētajiem sadarbības procesiem kā visefektīvākie un svarīgākie tiek norādīti [[BIM]]&amp;VDC un projektēšanas atbalsta (no angļu valodas: Design-Assist )procesi.&lt;ref&gt;[http://www.ace4aec.com/file/bim-vdcan-%E2%80%98update%E2%80%99-introduction-and-best-methods-approach%E2%80%9D-ebook BIM&amp;VDC - “An ‘Update’ to the Introduction and Best Methods Approach”] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140812070119/http://www.ace4aec.com/file/bim-vdcan-%E2%80%98update%E2%80%99-introduction-and-best-methods-approach%E2%80%9D-ebook |date={{dat|2014|08|12||bez}} }}, 2013. gada, 8. maija Arizonas Šata Unversitātes “Būvniecības Izcilības Alianse” publikācija&lt;/ref&gt;

ACE (Būvniecības Izcilības Alianse) izstrādāja pirmās [[BIM]] vadlīnijas 2008. gadā, kas tika paredzētas būvniecības industrijai. Šis notikums aizsāka svarīgāku procesu, kura mērķis bija identificēt [[programmatūra|programmatūru]], metodes, procesus un rīkus, kas ļautu pielietot [[BIM]] [[būvneicības projektēšana|būvniecības projektēšanai]]. ACE turpināja attīstīt šo programmu caur ciešu sadarbību ar projektētājiem, [[būvinženieri]]em un projektu pasūtītājiem, lai radītu atjauninātu versiju BIM&amp;VDC e-rokasgrāmatai, kas tika izdota 2013. gadā. E-rokasgrāmata ir resursu kopums, kas palīdz analizēt rīkus un procesu vadlīnijas, kurus lieto projektētāji, pasūtītāji un būvinženieri, kad [[BIM]] &amp;VDC tiek pielietots katrā no būvēšanas stadijām, sākot no sākuma koncepcijas līdz nodošanai pasūtītājam, kopā ar konkrētiem ieteicamajiem projekta gala produktiem. Šī rokasgrāmata adresē [[BIM]] &amp;VID pielietojumu katrā no būvniecības fāzēm – plānošana, projekta posmu noteikšana, līguma izstrāde, detalizācija, izmaksu kontrole, kā arī analīzē pielietojumu un metodiku izmantošana.

Pirmo reizi projektēšanas atbalsta (no angļu valodas: Design-Assist (D-A)) process tika dokumentēts 2007. gadā caur ACE (Būvniecības Izcilības Alianse). Projektēšanas atbalsts (D-A) tika attīstīts caur ciešu sadarbību ar būvniecības speciālistiem. Šis process turpmāk tiktu lietots līdztekus CMAR, D/B vai arī IPD metodikām. Projektēšanas atbalsta process (D-A) tika ātri identificēts, kā uz komandas sadarbību orientēta projektu īstenošanas metode, kas materializējas ar ieguvumiem D-A apakšuzņēmējiem. Tās mērķis ir samazināt ar projektētājiem un [[konstruktors|konstruktoriem]] saistītus jautājumus pirms būvniecības, palielinot projekta kopējo vērtību. Līdz 2013. gadam, ACE, atbildot pasūtītāja vajadzībām, lai uzlabotu būvniecību, mazinātu risku un strīda izmaksas sakarā ar problēmām būvniecības laikā, uzlaboja D-A procesu un iekļāva to kā daļu no AIP programmas. E-rokasgrāmata (no angļu valodas: eManual) koncentrējas uz ieguvumiem, izaicinājumiem, un komandas vadībai izvērtēt projektēsanas atbalsta programmas vajadzību un piemērošanu pasūtījumiem.

== AIP loma projektēšanā un būvniecībā ==
[[File:This idea of culture change puts people at the top the inverted pyramid saying that infinite potential is within the people.jpg|thumbnail|left|Šī ideja par kultūras izmaiņām, novieto cilvēkus apgrieztas [[piramīda]]s augšpusē, paužot domu, ka bezgalīgais potenciāls ir [[cilvēks|cilvēkos]].]]

=== Kultūra ===

Ikviens [[uzņēmums]] tiek daļēji raksturots kā attiecības ar [[klients|klientiem]]. Lielākajā daļā [[celtniecība]]s uzņēmumu attiecības ar [[klients|klientiem]] ir pasniegtas kā [[pakalpojums]] par samaksāto servisu. Šādu pakalpojumu darījumu mērķis ir vērsts galvenokārt uz cenu nevis vērtību. Šī attieksme, ja tā saistīta ar iepriekš lietotu risinājumu (D-B-B) pielietojumu problēmām, bieži rada pakalpojumu pārvēršanos precēs. Lietojot šo metodi, [[vertikāla integrācija]] starp partneriem parasti netiek sasniegta. [[Dizains|Dizaina]] profesionāļu un konsultantu attiecības tādējādi parasti ir kā vienkāršas līgumattiecības uz katru konkrēto projektu, balstītas uz [[cena|cenu]], nevis izcilu servisa kvalitāti. Šī situācija rada to, ka konsultanti reti kad sasniedz daudzfunkcionālu sadarbību ar dizaina profesionāļiem.

Kad uz zināšanu ieguvi balstītas attiecības tiek radītas starp partneriem, komandas var radīt lielāku pievienoto vērtību saviem klientiem, sabiedrībai un partneru uzņēmumu darbiniekiem. Šāda kompānijas kultūras izmaiņa novieto abus sabiedrotos uzņēmumus augšgalā, salīdzinot ar citiem partneriem, tādējādi mēs varam secināt, ka nebeidzami uzlabojumi ir meklējami tieši cilvēkos. Šī ideja par kultūras izmaiņām, novieto cilvēkus apgrieztas [[piramīda]]s augšpusē, paužot domu, ka bezgalīgais potenciāls ir [[cilvēks|cilvēkos]] (skat. Figure 1). [[Uzņēmums|Uzņēmumi]], kas atzīst cilvēkus kā savus lielākos resursus rada uzņēmumā vidi, kurā nemitīgi tiek radīti nebeidzami radošie procesi un idejas, tādējādi nodrošinot pievienoto vērtību saviem projektiem.

=== Komandu veidošana === 
Komandu [[kultūra]]i nepieciešams mainīties un attīstīties, lai uzlabotu uzticības veidošanos starp ieinteresētajām personām un komandas locekļiem. Lai pārmaiņas būtu iespējamas, būs nepieciešams atrast cilvēkus, kuri ir gatavi izrādīt iniciatīvu. Tāpat, būtisks faktors ir pareizā laika izvēle, kurā konkrētā cilvēku grupa ir gatava pārmaiņām un to atbalstam. Šī ir daļa no mainīgās paradigmas, kas sevī ietver izmaiņas kā biznesa modeļos, tā teorijā par to, kā tiek veidotas un vadītas komandas. Tas nozimē, ka cenu konkurence vairs nav noteicošais faktors, lai garantētu labāko projektu un darījumu iegūsānu.

Arīdzan, kad projekta realizācijai nepieciešams veidot augstas klases profesionālu komandu, ikvienam komandas locekliem jābūt gatavam pielāgoties pārmaiņam un veikt pienākumus, vienlaicīgi sadarbojoties un pielietojot tehnoloģiskus rīkus un metodes, neatkarīgi no tā, vai šie priekšnosacījumi norādīti līgumā vai komandas vienotajās nostādnēs. Ja kāds no komandas locekļiem nav gatavs vai spējīgs pielāgoties, tas automātiski rada grūtības pārējai grupai sadarboties ar konkrēto cilvēku projekta realizācijas gaitā.

=== Tehnoloğija ===

Tehnoloģijas daļa arvien attīstās [[projektēšana]]s un [[būvniecība]]s projekta ietvaros. Pirmkārt, [[izmaksas]], kam seko darbinieku [[apmācība]] un [[ekspluatācija]]s izmaksas, ir traucēklis vairākumam projektēšanas un būvniecības komandu, lai izmantotu sadarbības rīkus, piemēram, BIM&amp;VDC, vai procesus, kā arī LEAN un būvniecības sadarbības tehnoloģiju (Construction collaboration technology) (kā Adobe Acrobat, Google Apps, Heystack, WebEx, utt).

Nav arī ticams, ka daudzi pasūtītāji vai projektu vadītāji ieviesīs šos procesus savos projektos. Nav teikts, ka tas nenotiks, bet ir mazāk ticams, ka viņi tos izmantos kādā jaunā projektā. Iemesls ir daudzu pasūtītāju uzskats &quot;viņi to negrib vai nevar atļauties maksāt par šo papildus servisu&quot;. Tas parasti ir, pirmkārt, izmaksu un [[budžets|budžeta]] ierobežojumi (uztvertās [[izmaksas]] par papildus sevisiem par projektēšanas profesionāļiem vai būvnieku grupām), programmatūras un aprīkojuma izmaksas, trūkums pēc izglītotiem strādniekiem (viņiem nav aprīkojuma vai darbinieki, kuriem ir [[BIM]] zināšanas), kā arī fakts, ka vairākumam darbības budžetos nav piešķirtas resursi turpmākai darbinieku apmācībai. [[Projektēšana]]s vai būvniecības daļā ir nepārtraukta maiņa modeļu attīstības tehnoloģijā, papildus izmaksas par atjaunotām iekārtām/ programmām un plašas izvēles web-atbalstītiem risinājumiem un rīkiem, lai to pārvaldītu. Arī šī ir kā pretestība no būvniecības sektora uzņēmumiem.

Attiecībā uz tehnoloģijas izmantošanu starp komandām, arī tas raisa daudz izaicinājumus starp uzņēmumiem un individuāliem projekta dalībniekiem. Ne visi komandas dalībnieki ir lietpratēji [[programmatūra]]s izmantošanā vai ir pietiekami tehniskās kapacitātes izmantot sadarbības līdzekļus, lai efektīvi veiktu projektēšanu un būvniecības darbus. Katram uzņēmumam un katram  dalībniekam ir dažāda līmeņa zināšanas un spējas.

Risinājumi ir veidoti, lai aptvertu [[tehnoloģijas]]. To var darīt pakāpeniski vai visu, lai palielinātu priekšrocības, ko tas sniedz projektam un komandai, kā arī pievienoto vērtību pasūtītājam.

=== Uzņēmējdarbības modeļa attīstība ===

Integrētajos sadarbības procesos, piemēram, AIP izmantošana var būt spēcīga metode, lai sniegtu projektēšanas un būvniecības pakalpojumus. Īstajai komandai ir jāizveido un jāatlasa īsto projektu. Starp komandas locekļiem ir jābūt cienījamām un izpildītām saistībām. Ir jāuztur uzticība un starp visām pusēm. [[Komunikācijas]] un sadarbības metodes jāizmanto visiem projekta dalībniekiem. Visiem partneriem jābūt izpildītiem finanšu pasākumiem, lai pārvaldītu risku un, lai varētu dalīties ar projekta atlīdzību. Turklāt, pasūtītājam ir nepieciešams būt procesā, lai gūtu veiksmīgu projekta iznākumu. Tas viss prasa padziļinātu izpratni par [[uzņēmējdarbība]]s modeli, dalībniekiem un pareizus sagatavošanās darbus, lai gūtu daudzas  AIP priekšrocības.

== Atsauces ==
{{reflist}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20160303232311/http://www.ace4aec.com/file/design-assist-ebook-manual Design-Assist — &quot;An ‘Update’ to the Introduction and Best Methods Approach&quot;], 2013. gada, 8. maija Arizonas Šata Unversitātes &quot;Būvniecības Izcilības Alianse&quot; publikācija
* [https://web.archive.org/web/20130325222234/http://www.bim.construction.com/research/pdfs/2009_IPD.pdf &quot;IPD — Integrated Project Delivery&quot;]- BIM-Spēcīga sadarbība, McGraw-Hill publikācija, Būvniecība 2009, gads
* [https://web.archive.org/web/20131101231820/http://cmaanet.org/files/shared/ng_Integrated_Project_Delivery__11-19-09__2_.pdf &quot;Managing Integrated Project Delivery&quot;], Amerikas Būvniecības Vadības asociācijas ceļvedis, (CMAA), 2010. gads, Chuck Thompsen, Joel Darrlington, Dennis Dunne, u. c.
* [https://web.archive.org/web/20120515133248/http://www.agc.org/galleries/projectd/IPD%20for%20Public%20and%20Private%20Owners.pdf &quot;Integrated Project Delivery For Public and Private Owners&quot;], 2010. gads, Valsts Nacionālās asociācijas Iespējas administrācija (NASFA) ; Amērikas Būcniecības associācija (COAA) ; APPA :Augstākās izglītības virsnieku asociācija ; (AGC); un Amerikas Arhitektu institūts (AIA) kopīgs darbs.
* [https://web.archive.org/web/20110725092351/http://www.waterstons.com/NR/rdonlyres/C0E3A78D-241D-4518-AEAA-2975C6806CA0/0/Adoptingcommunicationandcollaboration_construction.pdf &quot;Adopting Communication and Collaboration technology for greater visibility &amp; quality information throughout project delivery&quot;], Alistair McLoed publikācija, 2010. gada marts
* [http://www.gnycuc.org/media/curt.pdf &quot;Integrated Information, and the Project Lifecycle in Building Design, Construction and Operation&quot;]{{Novecojusi saite}}, Papīrraksts (Nr WP -1201) 5. augusts 2004. gads, Curt publikācija
* [https://web.archive.org/web/20090206182913/http://www.aia.org/aiaucmp/groups/ek_members/documents/document/aiap029127.pdf &quot;The Basics of Design-Assist Contracting&quot;], raksts — &quot;Labākās prakses&quot; David Hart , 2007. gada oktobrī, publicēts AIA®

[[Kategorija:Projektēšana]]
[[Kategorija:BIM]]
[[Kategorija:Arhitektūra]]</text>
      <sha1>s72c1sy9cnw9ohock2e71i48d5utfle</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dž. K. Simonss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>273808</id>
    <revision>
      <id>3661981</id>
      <parentid>3465400</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T13:20:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* ievads */ nedaudz papildināts....</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3152" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
 | vārds                   = Dž. K. Simonss
 | vārds_orig              = ''J. K. Simmons''
 | attēls                  = JKSimmons07TIFF (cropped).jpg
 | att_izmērs              = 
 | komentārs               = Dž. K. Simonss 2007. gadā
 | dz vārds                = 
 | dz datums               = {{dzimšanas datums un vecums|1955|1|9}}
 | dz vieta                = 
 | mirš datums             = 
 | mirš vieta              = 
 | citi vārdi              = 
 | nodarbošanās            = aktieris
 | darbības gadi           = 
 | vecāki                  = 
 | brāļi                   = 
 | māsas                   = 
 | dzīvesbiedrs            = 
 | bērni                   = 
 | mājaslapa               = 
 | paraksts                = 
 | paraksts_izm            = 
 | akadēmijasbalva         = 
 | afibalva                = 
 | arielabalva             = 
 | BFTMAbalva              = 
 | cēzarabalva             = 
 | emibalva                = 
 | filmfarebalva           = 
 | geminibalva             = 
 | zeltapalmaszars         = 
 | zeltateļabalva          = 
 | zeltaglobusabalva       = 
 | zeltaavenesbalva        = 
 | gojasbalva              = 
 | gremībalva              = 
 | iftbalva                = 
 | lorensaolivjēbalva      = 
 | NAACPbalva              = 
 | nacionālāsfilmasbalva   = 
 | SAGbalva                = 
 | tonijasbalva            = 
 | spēlmaņu_nakts          = 
 | kristaps                = 
 | apbalvojumi             = 
 | dzimums                 = V
}}
'''Džonatans Kimbls &quot;Dž. K.&quot; Simonss''' ({{val|en|Jonathan Kimble &quot;J. K.&quot; Simmons}}; dzimis {{dat|1955|1|9}}) ir amerikāņu aktieris.

Pazīstams ar Emīla Skodas lomu NBC seriālā &quot;[[Likums un kārtība (seriāls)|Likums un kārtība]]&quot; (un citos &quot;Likums un kārtība&quot; sērijas seriālos), Džona Džeimsona lomu Sema Reimi režisētajā &quot;[[Zirnekļcilvēks (filmu sērija)|Zirnekļcilvēka]]&quot; triloģijā, lomām seriālos ''[[Oz (seriāls)|Oz]]'' un ''[[The Closer]]''. Par lomu 2014. gada filmā &quot;[[Atsitiens]]&quot; saņēmis vairākus apbalvojumus, tai skaitā [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kā labākais otrā plāna aktieris.

Piedalījies filmās &quot;[[Nāvi večiņai]]&quot; (2004), &quot;[[Džuno (filma)|Džuno]]&quot; (2007), &quot;[[Es mīlu tevi, vecīt]]&quot; (2008), &quot;[[Dženiferas augums]]&quot; (2009), &quot;[[Neredzamā zīme]]&quot; (2010), &quot;[[Džobss (filma)|Džobss]]&quot; (2013), &quot;[[Terminators: Genisys]]&quot; (2015), &quot;[[Grāmatvedis (filma)|Grāmatvedis]]&quot; (2016), &quot;[[Sniegavīrs (filma)|Sniegavīrs]]&quot; (2017) un &quot;[[Pālmspringsa (filma)|Pālmspringsa]]&quot;, kā arī ierunājis tēlus animācijas filmās &quot;[[Zootropole]]&quot; (2016), &quot;[[Rokzvaigzne (2016)|Rokzvaigzne]]&quot; (2016) un &quot;[[Klauss (filma)|Klauss]]&quot; (2019).

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{aktieru ārējās saites}}

{{aktieris-aizmetnis}}
{{Labākais aktieris otrā plāna lomā (Oskars)}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Simonss, Dž. K.}}
[[Kategorija:1955. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]]
[[Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvēji aktieri]]
[[Kategorija:Zelta globusa balvas ieguvēji]]</text>
      <sha1>mlxuzuy5vbetreaiyozs040vji821js</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3661983</id>
      <parentid>3661981</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T13:20:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>pievienoju [[Kategorija:ASV televīzijas aktieri]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3192" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
 | vārds                   = Dž. K. Simonss
 | vārds_orig              = ''J. K. Simmons''
 | attēls                  = JKSimmons07TIFF (cropped).jpg
 | att_izmērs              = 
 | komentārs               = Dž. K. Simonss 2007. gadā
 | dz vārds                = 
 | dz datums               = {{dzimšanas datums un vecums|1955|1|9}}
 | dz vieta                = 
 | mirš datums             = 
 | mirš vieta              = 
 | citi vārdi              = 
 | nodarbošanās            = aktieris
 | darbības gadi           = 
 | vecāki                  = 
 | brāļi                   = 
 | māsas                   = 
 | dzīvesbiedrs            = 
 | bērni                   = 
 | mājaslapa               = 
 | paraksts                = 
 | paraksts_izm            = 
 | akadēmijasbalva         = 
 | afibalva                = 
 | arielabalva             = 
 | BFTMAbalva              = 
 | cēzarabalva             = 
 | emibalva                = 
 | filmfarebalva           = 
 | geminibalva             = 
 | zeltapalmaszars         = 
 | zeltateļabalva          = 
 | zeltaglobusabalva       = 
 | zeltaavenesbalva        = 
 | gojasbalva              = 
 | gremībalva              = 
 | iftbalva                = 
 | lorensaolivjēbalva      = 
 | NAACPbalva              = 
 | nacionālāsfilmasbalva   = 
 | SAGbalva                = 
 | tonijasbalva            = 
 | spēlmaņu_nakts          = 
 | kristaps                = 
 | apbalvojumi             = 
 | dzimums                 = V
}}
'''Džonatans Kimbls &quot;Dž. K.&quot; Simonss''' ({{val|en|Jonathan Kimble &quot;J. K.&quot; Simmons}}; dzimis {{dat|1955|1|9}}) ir amerikāņu aktieris.

Pazīstams ar Emīla Skodas lomu NBC seriālā &quot;[[Likums un kārtība (seriāls)|Likums un kārtība]]&quot; (un citos &quot;Likums un kārtība&quot; sērijas seriālos), Džona Džeimsona lomu Sema Reimi režisētajā &quot;[[Zirnekļcilvēks (filmu sērija)|Zirnekļcilvēka]]&quot; triloģijā, lomām seriālos ''[[Oz (seriāls)|Oz]]'' un ''[[The Closer]]''. Par lomu 2014. gada filmā &quot;[[Atsitiens]]&quot; saņēmis vairākus apbalvojumus, tai skaitā [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kā labākais otrā plāna aktieris.

Piedalījies filmās &quot;[[Nāvi večiņai]]&quot; (2004), &quot;[[Džuno (filma)|Džuno]]&quot; (2007), &quot;[[Es mīlu tevi, vecīt]]&quot; (2008), &quot;[[Dženiferas augums]]&quot; (2009), &quot;[[Neredzamā zīme]]&quot; (2010), &quot;[[Džobss (filma)|Džobss]]&quot; (2013), &quot;[[Terminators: Genisys]]&quot; (2015), &quot;[[Grāmatvedis (filma)|Grāmatvedis]]&quot; (2016), &quot;[[Sniegavīrs (filma)|Sniegavīrs]]&quot; (2017) un &quot;[[Pālmspringsa (filma)|Pālmspringsa]]&quot;, kā arī ierunājis tēlus animācijas filmās &quot;[[Zootropole]]&quot; (2016), &quot;[[Rokzvaigzne (2016)|Rokzvaigzne]]&quot; (2016) un &quot;[[Klauss (filma)|Klauss]]&quot; (2019).

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{aktieru ārējās saites}}

{{aktieris-aizmetnis}}
{{Labākais aktieris otrā plāna lomā (Oskars)}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Simonss, Dž. K.}}
[[Kategorija:1955. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]]
[[Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvēji aktieri]]
[[Kategorija:Zelta globusa balvas ieguvēji]]
[[Kategorija:ASV televīzijas aktieri]]</text>
      <sha1>anf0wfoqt83x5tkklk0gs1nfbe3vbgp</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3661984</id>
      <parentid>3661983</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T13:20:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>pievienoju [[Kategorija:ASV balss aktieri]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3225" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
 | vārds                   = Dž. K. Simonss
 | vārds_orig              = ''J. K. Simmons''
 | attēls                  = JKSimmons07TIFF (cropped).jpg
 | att_izmērs              = 
 | komentārs               = Dž. K. Simonss 2007. gadā
 | dz vārds                = 
 | dz datums               = {{dzimšanas datums un vecums|1955|1|9}}
 | dz vieta                = 
 | mirš datums             = 
 | mirš vieta              = 
 | citi vārdi              = 
 | nodarbošanās            = aktieris
 | darbības gadi           = 
 | vecāki                  = 
 | brāļi                   = 
 | māsas                   = 
 | dzīvesbiedrs            = 
 | bērni                   = 
 | mājaslapa               = 
 | paraksts                = 
 | paraksts_izm            = 
 | akadēmijasbalva         = 
 | afibalva                = 
 | arielabalva             = 
 | BFTMAbalva              = 
 | cēzarabalva             = 
 | emibalva                = 
 | filmfarebalva           = 
 | geminibalva             = 
 | zeltapalmaszars         = 
 | zeltateļabalva          = 
 | zeltaglobusabalva       = 
 | zeltaavenesbalva        = 
 | gojasbalva              = 
 | gremībalva              = 
 | iftbalva                = 
 | lorensaolivjēbalva      = 
 | NAACPbalva              = 
 | nacionālāsfilmasbalva   = 
 | SAGbalva                = 
 | tonijasbalva            = 
 | spēlmaņu_nakts          = 
 | kristaps                = 
 | apbalvojumi             = 
 | dzimums                 = V
}}
'''Džonatans Kimbls &quot;Dž. K.&quot; Simonss''' ({{val|en|Jonathan Kimble &quot;J. K.&quot; Simmons}}; dzimis {{dat|1955|1|9}}) ir amerikāņu aktieris.

Pazīstams ar Emīla Skodas lomu NBC seriālā &quot;[[Likums un kārtība (seriāls)|Likums un kārtība]]&quot; (un citos &quot;Likums un kārtība&quot; sērijas seriālos), Džona Džeimsona lomu Sema Reimi režisētajā &quot;[[Zirnekļcilvēks (filmu sērija)|Zirnekļcilvēka]]&quot; triloģijā, lomām seriālos ''[[Oz (seriāls)|Oz]]'' un ''[[The Closer]]''. Par lomu 2014. gada filmā &quot;[[Atsitiens]]&quot; saņēmis vairākus apbalvojumus, tai skaitā [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kā labākais otrā plāna aktieris.

Piedalījies filmās &quot;[[Nāvi večiņai]]&quot; (2004), &quot;[[Džuno (filma)|Džuno]]&quot; (2007), &quot;[[Es mīlu tevi, vecīt]]&quot; (2008), &quot;[[Dženiferas augums]]&quot; (2009), &quot;[[Neredzamā zīme]]&quot; (2010), &quot;[[Džobss (filma)|Džobss]]&quot; (2013), &quot;[[Terminators: Genisys]]&quot; (2015), &quot;[[Grāmatvedis (filma)|Grāmatvedis]]&quot; (2016), &quot;[[Sniegavīrs (filma)|Sniegavīrs]]&quot; (2017) un &quot;[[Pālmspringsa (filma)|Pālmspringsa]]&quot;, kā arī ierunājis tēlus animācijas filmās &quot;[[Zootropole]]&quot; (2016), &quot;[[Rokzvaigzne (2016)|Rokzvaigzne]]&quot; (2016) un &quot;[[Klauss (filma)|Klauss]]&quot; (2019).

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{aktieru ārējās saites}}

{{aktieris-aizmetnis}}
{{Labākais aktieris otrā plāna lomā (Oskars)}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Simonss, Dž. K.}}
[[Kategorija:1955. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]]
[[Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvēji aktieri]]
[[Kategorija:Zelta globusa balvas ieguvēji]]
[[Kategorija:ASV televīzijas aktieri]]
[[Kategorija:ASV balss aktieri]]</text>
      <sha1>gjh1jgkdo6xlw0xuz7l0ohp1ghkhv0n</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3661988</id>
      <parentid>3661984</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T13:22:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* top */sīkumi, replaced: Rokzvaigzne (2016) → Rokzvaigzne (animācijas filma) using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3238" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
 | vārds                   = Dž. K. Simonss
 | vārds_orig              = ''J. K. Simmons''
 | attēls                  = JKSimmons07TIFF (cropped).jpg
 | att_izmērs              = 
 | komentārs               = Dž. K. Simonss 2007. gadā
 | dz vārds                = 
 | dz datums               = {{dzimšanas datums un vecums|1955|1|9}}
 | dz vieta                = 
 | mirš datums             = 
 | mirš vieta              = 
 | citi vārdi              = 
 | nodarbošanās            = aktieris
 | darbības gadi           = 
 | vecāki                  = 
 | brāļi                   = 
 | māsas                   = 
 | dzīvesbiedrs            = 
 | bērni                   = 
 | mājaslapa               = 
 | paraksts                = 
 | paraksts_izm            = 
 | akadēmijasbalva         = 
 | afibalva                = 
 | arielabalva             = 
 | BFTMAbalva              = 
 | cēzarabalva             = 
 | emibalva                = 
 | filmfarebalva           = 
 | geminibalva             = 
 | zeltapalmaszars         = 
 | zeltateļabalva          = 
 | zeltaglobusabalva       = 
 | zeltaavenesbalva        = 
 | gojasbalva              = 
 | gremībalva              = 
 | iftbalva                = 
 | lorensaolivjēbalva      = 
 | NAACPbalva              = 
 | nacionālāsfilmasbalva   = 
 | SAGbalva                = 
 | tonijasbalva            = 
 | spēlmaņu_nakts          = 
 | kristaps                = 
 | apbalvojumi             = 
 | dzimums                 = V
}}
'''Džonatans Kimbls &quot;Dž. K.&quot; Simonss''' ({{val|en|Jonathan Kimble &quot;J. K.&quot; Simmons}}; dzimis {{dat|1955|1|9}}) ir amerikāņu aktieris.

Pazīstams ar Emīla Skodas lomu NBC seriālā &quot;[[Likums un kārtība (seriāls)|Likums un kārtība]]&quot; (un citos &quot;Likums un kārtība&quot; sērijas seriālos), Džona Džeimsona lomu Sema Reimi režisētajā &quot;[[Zirnekļcilvēks (filmu sērija)|Zirnekļcilvēka]]&quot; triloģijā, lomām seriālos ''[[Oz (seriāls)|Oz]]'' un ''[[The Closer]]''. Par lomu 2014. gada filmā &quot;[[Atsitiens]]&quot; saņēmis vairākus apbalvojumus, tai skaitā [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kā labākais otrā plāna aktieris.

Piedalījies filmās &quot;[[Nāvi večiņai]]&quot; (2004), &quot;[[Džuno (filma)|Džuno]]&quot; (2007), &quot;[[Es mīlu tevi, vecīt]]&quot; (2008), &quot;[[Dženiferas augums]]&quot; (2009), &quot;[[Neredzamā zīme]]&quot; (2010), &quot;[[Džobss (filma)|Džobss]]&quot; (2013), &quot;[[Terminators: Genisys]]&quot; (2015), &quot;[[Grāmatvedis (filma)|Grāmatvedis]]&quot; (2016), &quot;[[Sniegavīrs (filma)|Sniegavīrs]]&quot; (2017) un &quot;[[Pālmspringsa (filma)|Pālmspringsa]]&quot;, kā arī ierunājis tēlus animācijas filmās &quot;[[Zootropole]]&quot; (2016), &quot;[[Rokzvaigzne (animācijas filma)|Rokzvaigzne]]&quot; (2016) un &quot;[[Klauss (filma)|Klauss]]&quot; (2019).

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{aktieru ārējās saites}}

{{aktieris-aizmetnis}}
{{Labākais aktieris otrā plāna lomā (Oskars)}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Simonss, Dž. K.}}
[[Kategorija:1955. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]]
[[Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvēji aktieri]]
[[Kategorija:Zelta globusa balvas ieguvēji]]
[[Kategorija:ASV televīzijas aktieri]]
[[Kategorija:ASV balss aktieri]]</text>
      <sha1>g2ltjf5olrpw3jpwhuam8ggynrj81p1</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3661989</id>
      <parentid>3661988</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T13:22:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* ievads */ :</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3245" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
 | vārds                   = Dž. K. Simonss
 | vārds_orig              = ''J. K. Simmons''
 | attēls                  = JKSimmons07TIFF (cropped).jpg
 | att_izmērs              = 
 | komentārs               = Dž. K. Simonss 2007. gadā
 | dz vārds                = 
 | dz datums               = {{dzimšanas datums un vecums|1955|1|9}}
 | dz vieta                = 
 | mirš datums             = 
 | mirš vieta              = 
 | citi vārdi              = 
 | nodarbošanās            = aktieris
 | darbības gadi           = 
 | vecāki                  = 
 | brāļi                   = 
 | māsas                   = 
 | dzīvesbiedrs            = 
 | bērni                   = 
 | mājaslapa               = 
 | paraksts                = 
 | paraksts_izm            = 
 | akadēmijasbalva         = 
 | afibalva                = 
 | arielabalva             = 
 | BFTMAbalva              = 
 | cēzarabalva             = 
 | emibalva                = 
 | filmfarebalva           = 
 | geminibalva             = 
 | zeltapalmaszars         = 
 | zeltateļabalva          = 
 | zeltaglobusabalva       = 
 | zeltaavenesbalva        = 
 | gojasbalva              = 
 | gremībalva              = 
 | iftbalva                = 
 | lorensaolivjēbalva      = 
 | NAACPbalva              = 
 | nacionālāsfilmasbalva   = 
 | SAGbalva                = 
 | tonijasbalva            = 
 | spēlmaņu_nakts          = 
 | kristaps                = 
 | apbalvojumi             = 
 | dzimums                 = V
}}
'''Džonatans Kimbls &quot;Dž. K.&quot; Simonss''' ({{val|en|Jonathan Kimble &quot;J. K.&quot; Simmons}}; dzimis {{dat|1955|1|9}}) ir amerikāņu aktieris.

Pazīstams ar Emīla Skodas lomu NBC seriālā &quot;[[Likums un kārtība (seriāls)|Likums un kārtība]]&quot; (un citos &quot;Likums un kārtība&quot; sērijas seriālos), Džona Džeimsona lomu Sema Reimi režisētajā &quot;[[Zirnekļcilvēks (filmu sērija)|Zirnekļcilvēka]]&quot; triloģijā, lomām seriālos ''[[Oz (seriāls)|Oz]]'' un ''[[The Closer]]''. Par lomu 2014. gada filmā &quot;[[Atsitiens]]&quot; saņēmis vairākus apbalvojumus, tai skaitā [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kā labākais otrā plāna aktieris.

Piedalījies filmās &quot;[[Nāvi večiņai]]&quot; (2004), &quot;[[Džuno (filma)|Džuno]]&quot; (2007), &quot;[[Es mīlu tevi, vecīt]]&quot; (2008), &quot;[[Dženiferas augums]]&quot; (2009), &quot;[[Neredzamā zīme]]&quot; (2010), &quot;[[Džobss (filma)|Džobss]]&quot; (2013), &quot;[[Terminators: Genisys]]&quot; (2015), &quot;[[Grāmatvedis (filma)|Grāmatvedis]]&quot; (2016), &quot;[[Sniegavīrs (filma)|Sniegavīrs]]&quot; (2017) un &quot;[[Pālmspringsa (filma)|Pālmspringsa]]&quot; (2022), kā arī ierunājis tēlus animācijas filmās &quot;[[Zootropole]]&quot; (2016), &quot;[[Rokzvaigzne (animācijas filma)|Rokzvaigzne]]&quot; (2016) un &quot;[[Klauss (filma)|Klauss]]&quot; (2019).

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{aktieru ārējās saites}}

{{aktieris-aizmetnis}}
{{Labākais aktieris otrā plāna lomā (Oskars)}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Simonss, Dž. K.}}
[[Kategorija:1955. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]]
[[Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvēji aktieri]]
[[Kategorija:Zelta globusa balvas ieguvēji]]
[[Kategorija:ASV televīzijas aktieri]]
[[Kategorija:ASV balss aktieri]]</text>
      <sha1>198u70mzi2c7cm4l2m6359i728993ln</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Antonijs Zunda</title>
    <ns>0</ns>
    <id>274797</id>
    <revision>
      <id>3662151</id>
      <parentid>3554847</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T15:48:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: /&gt;. → /&gt; (3), ref&gt;. → ref&gt; (2), [[PSRS]] → [[Padomju Savienība|PSRS]] using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7054" xml:space="preserve">{{Zinātnieka infokaste
|             platums = 
|               vārds = Antonijs Zunda
|          vārds_orig = 
|              attēls = 
|          att_izmērs = 
|       att_nosaukums = 
|          dz_dat_alt =
|             dz_gads = 1947
|          dz_mēnesis = 09
|            dz_diena = 16
|            dz_vieta = [[Latvijas PSR]], [[Padomju Savienība|PSRS]] (tagad {{LAT}})
|           m_dat_alt =
|              m_gads = 
|           m_mēnesis = 
|             m_diena = 
|             m_vieta = 
|        dzīves_vieta = 
|           pilsonība = 
|             tautība = [[Latvietis]]
|            paraksts = 
|        darba_vietas =
|          alma_mater = [[Latvijas Universitāte]] 
|             zinātne = [[Latvijas vēsture]] 
|         pasniedzēji =
|            studenti = 
|          sasniegumi = 
|         apbalvojumi = 
|            piezīmes = 
|         kategorijas = nē
}}

'''Antonijs Zunda''' (dzimis 1947. gada 16. septembrī) ir latviešu [[vēsturnieks]], habilitēts vēstures zinātņu doktors, [[Latvijas Universitāte|LU]] [[profesors]] un Latvijas valsts prezidenta padomnieks vēstures un mazākumtautību jautājumos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.president.lv/pk/content/?cat_id=9335 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2015|03|05||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160828024222/http://president.lv/pk/content/?cat_id=9335# |archivedate={{dat|2016|08|28||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Biogrāfija ==

Dzimis 1947. gada 16. septembrī [[Ezernieki|Ezerniekos]], Rēzeknes novadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgalesdati.du.lv/persona/6493|title=Antonijs Zunda|last=Latgales dati|website=latgalesdati.du.lv|access-date=2021-05-12}}&lt;/ref&gt;

Antonijs Zunda no 1969. līdz 1974. gadam studējis Latvijas Universitātes [[Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāte|Vēstures un Filozofijas fakultātē]]. 1976. gadā uzsācis studijas aspirantūrā un 1979. gadā ieguvis vēstures zinātņu kandidāta grādu.

Darba gaitas uzsācis 1974. gadā kā vēstures skolotājs [[Saldus 1. vidusskola|Saldus 1. vidusskolā]]. 1978. gadā sācis strādāt par pasniedzēju Vēstures un Filozofijas fakultātē. No 1984. gada docents. No 1984 līdz 1988. gadam bijis Vēstures un Filozofijas fakultātes dekāns.

1992. gadā [[nostrifikācija]]s kārtā piešķirts doktora grāds. 1999. gadā kļuvis par habilitētu vēstures doktoru. Kopš 2000. gada ir Latvijas valsts prezidenta padomnieks vēstures un mazākumtautību jautājumos.

[[Latvijas vēsturnieku komisija]]s loceklis kopš tās izveides 1998. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lu.lv/par/kontaktinformacija/meklesana/persona/082925bd6347f8309fa790aa78d86f34/|title=Arhivēta kopija|access-date={{dat|2015|03|05||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305075352/http://www.lu.lv/par/kontaktinformacija/meklesana/persona/082925bd6347f8309fa790aa78d86f34/|archivedate={{dat|2016|03|05||bez}}}}&lt;/ref&gt;

2002. gadā ievēlēts par LU profesoru Rietumeiropas un Amerikas jauno un jaunāko laiku vēstures katedrā.

No 2003. gada regulāri kvalifikācijas celšanas nolūkos strādājis Lielbritānijas nacionālajā arhīvā (''The National Archive''), [[Londona|Londonā]].

2018.g. decembrī publiskotajos &quot;[[Čekas maisi|čekas maisos]]&quot; redzams Antonija Zundas vārds, kurš esot bijis kā kandidāts īpašiem periodiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/vdk-interesejusi-dazadu-socialo-slanu-cilveki-14211275|title=VDK interesējuši dažādu sociālo slāņu cilvēki|last=LETA|website=www.diena.lv|access-date=2021-05-12|date=2018-12-21}}&lt;/ref&gt;

== Zinātniskā darbība ==
Antonija Zundas galvenā interešu sfēra ir [[Rietumeiropa]]s un Amerikas jaunāko laiku un mūsdienu vēsture. Īpaši pētījis Liebritānijas un Latvijas attiecības starpkaru periodā. 8 zinātnisko monogrāfiju autors (vai līdzautors).

== Bibliogrāfija ==
А.Я. Варславан, А. Л. Зунда. ''Британский империализм и буржуазная Латвия в годы мирового экономического кризиса: экономические и политико-дипломатические взаимоотношения, 1929-1933. //'' Рига: Зинатне, 1981. - 199 с.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://worldcat.org/identities/lccn-n85192757/|title=Zunda, Antonijs 1947-|last=WorldCat|access-date=2021-05-12|date=2021}}&lt;/ref&gt;

Antonijs Zunda. ''Lielbritānija un Baltijas valstis, 1933.g.-1935.g.'' // Rīga, 1989.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Antonijs Zunda. ''Latvijas un Lielbritānijas attiecības 1930-1940: realitāte un ilūzijas''. // Rīga, 1998. - 267 lp.

Starptautisko attiecību problēmas : Latvija, Baltija, Eiropa : profesoram Albertam Varslavānam 75: jubilejas rakstu krājums.// Rīga, 2005.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Nacionālā pretošanās komunistiskajiem režīmiem Austrumeiropā pēc Otrā pasaules kara: starptautiskās konferences materiāli, 2005. gada 7.-8. jūnijs, Rīga = National resistance to Communist regimes in Eastern Europe after World War II: materials of an international conference 7-8 June 2005, Riga.// Rīga, 2006.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Antonijs Zunda. ''Baltijas valstu jautājums: 1940-1991.''// Rīga, 2011 un 2012.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Zunda Antonijs. ''Latvijas ārpolitikas pētniecība pēc valsts neatkarības atjaunošanas: rezultāti un problēmjautājumi.'' / Latvijas vēsture krustcelēs un jaunu pieeju meklējumos: Latvijas vēsturnieku I kongresa materiāli / Zinātniskie redaktori Inesis Feldmanis, Jānis Taurēns.// Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2014. 118.-124.lpp.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://publikacijas.lu.lv/sample-page/vestures-un-filozofijas-fakultate/zunda-antonijs-latvijas-arpolitikas-petnieciba-pec-valsts-neatkaribas-atjaunosanas-rezultati-un-problemjautajumi/|title=Zunda Antonijs. Latvijas ārpolitikas pētniecība pēc valsts neatkarības atjaunošanas: rezultāti un problēmjautājumi – Publikācijas 2014|access-date=2021-05-12|language=lv}}&lt;/ref&gt;

A.Zunda, I.Feldmanis. ''Latvijas ārpolitika un diplomātija 20. gadsimtā.'' // Rīga, 2015.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Butulis, Ilgvars. Zunda, Antonijs. Lielā Latvijas vēstures grāmata. // Rīga 2015.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Lielā Latvijas vēstures grāmata|last=Butulis|first=Ilgvars|publisher=Jumava|year=2015|isbn=978-9934-11-823-4|location=Rīga|last2=Zunda|first2=Antonijs}}&lt;/ref&gt;

Butulis Ilgvars, Zunda Antonijs. ''Latvijas vēsture./ 3. izdevums.'' // Rīga: [[Jumava]], 2019. - 264 lp.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Zunda, Antonijs}}
[[Kategorija:1947. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas vēsturnieki]]
[[Kategorija:Latviešu vēsturnieki]]
[[Kategorija:Latvijas PSR vēsturnieki]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes darbinieki]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes pasniedzēji]]
[[Kategorija:Latvijas PSR VDK kartotēkā minētās personas]]</text>
      <sha1>io146z34wn4x52ku4sd13hq0lnqp1ar</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>CSI: kibernoziegumi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>274800</id>
    <revision>
      <id>3662246</id>
      <parentid>3495665</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T16:12:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Ārējās saites */sīkumi, replaced: {{oficiālā mājaslapa| → {{Oficiālā tīmekļa vietne| using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2445" xml:space="preserve">{{Infobox television
| show_name          = CSI: Cyber
| image              = CSI-Cyber-Logo.jpg
| image_size         = 250
| image_alt          = 
| caption            = 
| genre              = 
| creator            = 
| starring           = 
| opentheme          = ''[[The Who]]'' — ''[[I Can See For Miles]]''
| country            = {{USA}}
| language           = Angļu
| num_seasons        = 2
| num_episodes       = 31
| list_episodes      = 
| executive_producer = 
| producer           = 
| cinematography     = 
| camera             = 
| runtime            = 
| company            = 
* ''[[Jerry Bruckheimer|Jerry Bruckheimer Television]]''
* ''[[Entertainment One]]''
* ''[[CBS Television Studios]]''
| distributor        = 
| network            = [[CBS]]
| picture_format     = [[Augstas izšķirtspējas televīzija|HDTV]] [[1080i]]
| first_aired        = {{dat|2015|3|4|N|bez}}
| last_aired         = {{dat|2016|3|13|N|bez}}
| related            = &quot;[[CSI Lasvegasa]]&quot;
| website            = http://www.cbs.com/shows/csi-cyber/
| production_website = 
}}
'''&quot;CSI: kibernoziegumi&quot;''' ({{val|en|CSI: Cyber}}, ''Crime Scene Investigation: Cyber'') ir amerikāņu noziegumu izmeklēšanas seriāls. Šis ir tiešs seriāla &quot;[[CSI Lasvegasa]]&quot; atvasinājums, ceturtais seriāls CSI sērijā. Seriāls no {{dat|2015|3|4|ģ|bez}} līdz {{dat|2016|3|13|d|bez}} tika pārraidīts [[CBS]] televīzijas kanālā.

Seriāls ir [[FIB]] [[kibernoziegums|kibernoziegumu]] izmeklēšanas komandu, kuru vada speciālā aģente Everija Raiena (attēlo [[Patrīcija Ārkete]]). Tā pilotsērija bija &quot;CSI Lasvegasa&quot; 14. sezonas sērija ''Kitty''.

Pēc paziņošanas par seriāla &quot;[[CSI Lasvegasa]]&quot; filmēšanas pārtraukšanu 2015. gadā tika paziņots arī par Teda Densona (galvenās lomas attēlotājs seriāla &quot;CSI Lasvegasa&quot; pēdējās sezonās) pievienošanos &quot;CSI: kibernoziegumi&quot; aktieru sastāvam.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.cbsnews.com/news/cbs-unveils-2015-2016-primetime-tv-season/|title=CBS unveils 2015–2016 primetime TV schedule|publisher=[[CBS News]]|last=Derschowitz|first=Jessica|date=May 13, 2015|accessdate=May 14, 2015}}&lt;/ref&gt; 2016. gada 12. martā CBS paziņoja par seriāla filmēšanas pārtraukšanu.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{Oficiālā tīmekļa vietne|http://www.cbs.com/shows/csi-cyber}}
{{Filmu ārējās saites}}

{{TV-aizmetnis}}

[[Kategorija:ASV televīzijas seriāli]]</text>
      <sha1>ija427q6ru2q0978t9achx1kfnko47g</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Antons Dzenis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>274891</id>
    <revision>
      <id>3662152</id>
      <parentid>3560810</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T15:48:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: {{mdv → {{miršanas datums un vecums using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4361" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste 
| vārds               =Antons Dzenis
| attēls              =Antons Dzenis.png
| amats               =[[Saeima]]s deputāts
| dzim_dati           ={{dat|1893|4|7}}
| dzim_vieta          ={{vieta|Krievijas impērija|Vitebskas guberņa|Daugavpils apriņķis|Vārkavas pagasts|td=Latvija}}
| mir_dati            ={{miršanas datums un vecums|1942|8|4|1893|4|7}}
| mir_vieta           ={{vieta|PSRS|Usoļlags|td=Krievija}}
| tautība             =[[latvieši|latvietis]]
| partija             =[[Latgales Kristīgo zemnieku savienība]], [[Latgales Demokrātu partija]], [[Latgales Demokrātiskā zemnieku apvienība]], [[Latgales Progresīvā zemnieku apvienība]]
| dzīvesb             =
| profesija           =
| alma_mater          =
| reliģija            =
| paraksts            =
| piezīmes            =
}}'''Antons Dzenis''' ({{dat|1893|04|07|N|bez}} — {{dat|1942|08|04|N|bez}}) bija [[Latvija]]s politiķis. Bijis [[1. Saeima|1.]], [[2. Saeima|2.]], [[3. Saeima|3.]] un [[4. Saeima]]s deputāts. Pārstāvējis vairākas Latgales partijas. No 1923. līdz 1925. gadam bija [[Latvijas Republikas iekšlietu ministrs|iekšlietu ministra]] biedrs, 1926. gadā — [[Latvijas Republikas finanšu ministrs|finanšu ministra]] biedrs.

== Biogrāfija ==
Dzimis {{dat|1893|04|07||bez}} [[Vārkavas pagasts|Vārkavas pagasta]] &quot;Dzeņos&quot; lauksaimnieku ģimenē.&lt;ref name=&quot;ld&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = Antons Dzenis (Ontons Dzeņs) | publisher = Latgales dati | accessdate = 2015. gada 6. martā | url = http://latgalesdati.du.lv/persona/270 }}&lt;/ref&gt; Absolvējis [[Pēterburga]]s komercskolu, studējis Pēterburgas politehnikumā un Pēterburgas komercinstitūtā. Beidzis kara inženieru akadēmiju un Konstantīna artilērijas skolu Pēterburgā.&lt;ref name=&quot;ldg&quot;&gt;{{LDG 1918|45}}&lt;/ref&gt;

Piedalījies [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas neatkarības karā]].&lt;ref name=&quot;ldg&quot; /&gt; 1922. gadā ticis ievēlēts [[1. Saeima|1. Saeimā]], pārstāvējis [[Latgales Kristīgo zemnieku savienība|Latgales Kristīgo zemnieku savienību]].&lt;ref name=&quot;ld&quot; /&gt; 1924. gada aprīlī kopā ar [[Francis Trasuns|Franci Trasunu]] un [[Jezups Roskošs|Jezupu Roskošu]] no partijas atšķēlies un izveidojis Latgales Demokrātu frakciju. Paralēli darbībai parlamentā, Dzenis visās 1. Saeimas apstiprinātajos Ministru kabinetos (no 1923. gada janvāra līdz 1924. gada decembrim) bija [[Latvijas Republikas iekšlietu ministrs|iekšlietu ministra]] biedrs ar balsošanas tiesībām valdībā.&lt;ref name=&quot;ld&quot; /&gt; Iekšlietu ministra biedra amatā palicis līdz 1925. gada decembrim, bet bez balsošanas tiesībām valdībā.&lt;ref name=&quot;ldg&quot; /&gt;

1925. gadā notikušajās [[2. Saeima]]s vēlēšanās [[Latgales Demokrātu partija]]s saraksts ieguva 2 vietas, taču Dzenis netika ievēlēts. Viņš saņēma mandātu 1926. gadā pēc Franča Trasuna nāves. Bijis arī [[Latvijas Republikas finanšu ministrs|finanšu ministra]] biedrs, bet bez tiesībām balsot.&lt;ref name=&quot;ld&quot; /&gt; 1928. gadā notikušajās [[3. Saeima]]s vēlēšanās un 1931. gadā notikušajās [[4. Saeima]]s vēlēšanās ticis ievēlēts.&lt;ref name=&quot;ld&quot; /&gt; Parlamentārā darbība pārtrūka līdz ar {{dat|1934|05|15|Ģ|bez}} [[Ulmaņa apvērsums|apvērsumu]], kura rezultātā Saeima tika atlaista.

1941. gadā deportēts uz [[Sibīrija|Sibīriju]]. Miris izsūtījumā [[Usoļlags|Usoļlagā]] {{dat|1942|08|04||bez}}.&lt;ref name=&quot;ld&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{navboxes|title=Latvijas valdības|list={{Pauļuka Ministru kabinets}}
{{Meierovica 3. Ministru kabinets}}
{{Zāmuēla Ministru kabinets}}}}
{{navboxes|title=Latvijas parlamenti|list={{1. Saeima}}
{{2. Saeima}}
{{3. Saeima}}
{{4. Saeima}}}}

{{Latvijas politiķis-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Dzenis, Antons}}
[[Kategorija:1893. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1942. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Preiļu novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Kristīgo zemnieku un katoļu partijas politiķi]]
[[Kategorija:Latgales Demokrātu partijas politiķi]]
[[Kategorija:Latgales Demokrātiskās zemnieku apvienības politiķi]]
[[Kategorija:Latgales Zemnieku progresīvās apvienības politiķi]]
[[Kategorija:1. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:2. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:3. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:4. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Latvijas uzņēmēji]]
[[Kategorija:Padomju represiju upuri]]</text>
      <sha1>2nco8d9rjmbe45smizcjltvd257yzc5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Amerikāņu šausmu stāsts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>280538</id>
    <revision>
      <id>3662127</id>
      <parentid>3615510</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T15:41:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: {{cite web → {{tīmekļa atsauce, {{commonscat-inline → {{sisterlinks-inline}}, {{Official website| → {{Oficiālā tīmekļa vietne| using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2292" xml:space="preserve">{{Infobox television
| show_name = American Horror Story
| image = [[File:American Horror Story.svg|frameless|upright=1.1]]
| caption = 
| genre = *Šausmu seriāls
*Erotiskais trilleris&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.allmovie.com/movie/american-horror-story-tv-series-v554165|publisher=[[AllMovie]]|title=American Horror Story [TV Series (2011)]|accessdate=January 26, 2015|last=Droesch|first=Paul}}&lt;/ref&gt;
| runtime = 39–63 minūtes
| opentheme = 
| theme_music_composer = 
| composer = 
| creator = * [[Raiens Mērfijs]]
* [[Breds Falčuks]]
| developer = 
| director = 
| location = * [[Losandželosa]] &lt;small&gt;(1.–2. sezona)&lt;/small&gt;
* [[Ņūorleāna]] &lt;small&gt;(3. sezona–pašlaik)&lt;/small&gt;
| country = {{USA}}
| language = Angļu
| num_seasons = 10&lt;!-- Do not change season count until a new season has premiered.--&gt;
| num_episodes = 113&lt;!-- Do not change episode count until a new episode has aired.--&gt;
| list_episodes = 
| starring = 
| executive_producer = 
| producer = 
| cinematography = 
| camera = [[Single camera setup|Single camera]]
| company = *''[[20th Century Fox Television]]''
*''Ryan Murphy Productions''
*''Brad Falchuk Teley-Vision''
| network = [[FX]]
| first_aired = {{dat|2011|10|5|N|bez}}
| last_aired = pašlaik
| related = ''[[American Crime Story]]''
| website = http://www.fxnetworks.com/ahs
| production_website = 
}}
'''&quot;Amerikāņu šausmu stāsts&quot;''' ({{val|en|American Horror Story}}) ir amerikāņu šausmu televīzijas seriāls, kura autori ir [[Raiens Mērfijs]] un [[Breds Falčuks]]. Seriālu kopš {{dat|2011|10|5|Ģ|bez}} pārraida televīzijas kanāls FX. Tam kopumā ir iznākušas deviņas sezonas (103 sērijas).

Katrā sezonā ir sava darbības vieta, lielākā daļa aktieru un stāsts. Piemēram, pirmā sezona ir par ģimeni, kas ievācas mājā, kurā spokojas tās mirušie bijušie iedzīvotāji, un ceturtā sezona par vienu no pēdējiem frīku šoviem ASV. &quot;Amerikāņu šausmu stāsts&quot; ir guvis kritiķu atzinību, tas ir saņēmis vairākus apbalvojumus. Seriāls tiek izrādīts arī Latvijā.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{Oficiālā tīmekļa vietne|http://www.fxnetworks.com/ahs}}
{{Filmu ārējās saites}}

{{TV-aizmetnis}}

[[Kategorija:ASV televīzijas seriāli]]</text>
      <sha1>mxsr37ym6z9jgy4qfi5wdrsw07m5rbq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Triju Zvaigžņu ordeņa saņēmēju uzskaitījums (III šķira)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>283305</id>
    <revision>
      <id>3662019</id>
      <parentid>3574479</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T15:16:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Laureātu uzskaitījums (pēc 1995) */sīkumi, replaced: Pasaules kar → pasaules kar (4) using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="77562" xml:space="preserve">Šajā uzskaitījumā apkopotas personas, kas apbalvotas ar '''[[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeņa]] III šķiru''' un tiek dēvētas par '''komandieriem'''. Triju Zvaigžņu ordenis ir dibināts [[1924]]. gada [[24. marts|24. martā]] par piemiņu [[Latvijas Republika]]s tapšanai. Līdz 1940. gadam ar III šķiras ordeni tika apbalvotas 1323 personām, savukārt no 1995. līdz 2015. gada maijam ar ordeni tika apbalvotas 504 personas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.president.lv/pk/content/?cat_id=9359 |title=Triju Zvaigžņu ordenis (Statistika) (www.president.lv) |access-date={{dat|2015|05|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160119215030/http://www.president.lv/pk/content/?cat_id=9359 |archivedate={{dat|2016|01|19||bez}} }}&lt;/ref&gt; Ordeņa devīze ir: ''Per aspera ad astra'', kas tulkojumā no latīņu valodas nozīmē &quot;Caur ērkšķiem uz zvaigznēm&quot;. Pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas ar [[1994]]. gada [[25. oktobris|25. oktobra]] likumu &quot;Par Triju Zvaigžņu ordeni&quot; ordenis tiek atjaunots. Atjaunotais ordenis pirmo reizi piešķirts 1994. gadā.&lt;ref&gt;[http://likumi.lv/doc.php?id=57654 Par Triju Zvaigžņu ordeni (www.likumi.lv)]&lt;/ref&gt;

== Laureātu uzskaitījums (pēc 1995) ==
Laureāti tabulā sakārtoti alfabētiskā secībā pēc uzvārda.

{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
!Saņēmējs
!Dzīves dati
!Ordeņa piešķiršanas brīdī&lt;br /&gt;ieņemtais amats, nodarbošanās
!Ordeņa&lt;br /&gt;piešķiršanas&lt;br /&gt;gads
!Valsts
!Piezīmes
|-
| '''[[Juris Aizezers]]''' || 1954 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''[[Skaidrīte Albertiņa]]''' || 1934 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''Frančesko Alfonso''' || || Itālijas Republikas Prezidenta kancelejas vadītājs || 2004 || {{karogs|Itālija}} ||
|-
| '''[[Leonīds Alksnis]]''' || 1936 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''[[Georgs Andrejevs]]''' || 1932 || ārsts || 1998 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''[[Valentīna Andrejeva]]''' || 1953 || [[Latvijas Republikas Finanšu ministrija]]s valsts sekretāre || 2003 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''Valters Andrušišins''' || || [[ASV Nacionālās drošības padome]]s [[Centrāleiropa|Centrālā]]s un [[Ziemeļeiropa]]s lietu direktors || 2004 || {{karogs|ASV}} ||
|-
| '''Bente Angells-Hansens''' || 1951 || [[Norvēģijas Ārlietu ministrija]]s ģenerāldirektors, protokola vadītājs || 1998 || {{karogs|Norvēģija}} ||
|-
| '''Ilona Antoņišina-Klika''' || 1975 || Polijas Republikas Ekonomikas ministrijas valsts sekretāre || 2012 || {{karogs|Polija}} ||
|-
| '''Augusts Vilems Hērards Marī Apels''' || || Nīderlandes Karaliskā un diplomātiskā drošības dienesta komandieris, pulkvedis || 2006 || {{karogs|Nīderlande}} ||
|-
| '''[[Aleksejs Apīnis]]''' || 1926 — 2004 || [[Grāmatniecība]]s vēsturnieks un literatūrvēsturnieks || 1996 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''[[Andris Apinītis]]''' || 1956 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''[[Igors Apokins]]''' || || Latvijas ārkārtējas un pilnvarotais vēstnieks Uzbekistānā || 2013 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''[[Romāns Apsītis]]''' || 1939 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''Jadviga Arcehovska''' || 1924 || Cilvēks, kurš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara laikā]] no [[Holokausts|Holokausta]] izglāba vairākus [[ebreji|ebrejus]] || 2000 || {{karogs|Latvija}}
|-
| '''[[Mārtiņš Arnītis]]''' || 1953 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''[[Ronalds Asmuss]]''' || 1957 — 2011 || ASV politologs un Valsts departamenta darbinieks, pētnieks [[NATO]] paplašināšanās jautājumos || 2004 || {{karogs|ASV}} ||
|-
| '''[[Pjotrs Avens]]''' || 1955 || banku grupas „Alfa-Bank” direktoru padomes priekšsēdētājs || 2012 || {{karogs|Krievija}} ||TZO atņemts 2022. gada martā
|-
| '''[[Luīza Avona]]''' || || Francijas vēstniece Latvijā || 2001 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''[[Dzintars Ābiķis]]''' || 1952 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''[[Sanita Bajāre]]''' || 1972 || [[Latvijas Finanšu ministrija]]s valsts sekretāre || 2014 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''[[Vilnis Baltiņš]]''' || 1942 || [[Latvijas Olimpiskā komiteja|Latvijas Olimpiskās komitejas]] prezidents (1988—2004) || 2005 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''[[Fransuā Baruēns]]''' || 1965 || Francijas prezidenta padomnieks, [[Truā]] pilsētas mērs (1994 — pašlaik) || 1997 || {{karogs|Francija}} ||
|-
| '''[[Mārtiņš Bariss]]''' || || Grupas „[[Helsinki-86]]” dibinātājs || 1996 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''[[Arvīds Barševskis]]''' || 1965 || [[Daugavpils Universitāte]]s rektors, profesors, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s akadēmiķis || 2014 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''Antonio Bassolīno''' || 1947 || Itālijas Republikas [[Kampānija]]s apgabala priekšsēdētājs (2000—2010) || 2005 || {{karogs|Itālija}} ||
|-
| '''[[Oļegs Batarevskis]]''' || 1951 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''[[Aivars Baumanis]]''' || 1937—2019|| Latvijas vēstnieks Dānijā un Islandē || 2003 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''[[Baiba Bāne]]''' || || [[Latvijas Republikas Finanšu ministrija]]s valsts sekretāre (2014 — pašlaik) || 2015 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''Ježijs Bārs''' || 1944 || Polijas Prezidenta kancelejas valsts sekretārs,Nacionālās Drošības Padomes vadītājs || 2005 || {{karogs|Polija}} ||
|-
| '''Ričards Bārts''' || || [[ASV Tēvzemes drošības departaments|ASV Tēvzemes drošības departamenta]] sekretāra vietnieks politiku veidošanas jautājumos || 2009 || {{karogs|ASV}} ||
|-
| '''[[Jānis Visvaldis Bārzdiņš]]''' || 1937 || [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s akadēmiķis, [[Latvijas Universitāte]]s profesors || 2012 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''Endrjū Beikers''' || || [[Amerikas Ebreju komiteja]]s Starptautisko [[ebreji|ebreju]] lietu direktors, [[rabīns]] || 2007 || {{karogs|ASV}} ||
|-
| '''Ketrīna Toda Beilija''' || 1951 || ASV ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Latvijā || 2007 || {{karogs|ASV}} ||
|-
| '''Jērns Bekmans''' || || Zviedrijas ģenerālmajors || 1995 || {{karogs|Zviedrija}} ||
|-
| '''[[Alberts Bels]]''' || 1938 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''[[Normunds Beļskis]]''' || 1959 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''Odeds Ben-Hurs''' || || Izraēlas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā || 1999 || {{karogs|Izraēla}} ||
|-
| '''[[Eduards Berklavs]]''' || 1914 — 2004 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''Gražina Marija Bernatoviča''' || 1946 || [[Polijas Ārlietu ministrija]]s valsts sekretāra vietniece parlamentārajos, [[Eiropa]]s politikas un cilvēktiesību jautājumos || 2012 || {{karogs|Polija}} ||
|-
| '''Gustavs Berners''' || || Dānijas karaļnama kambarkungs || 1997 || {{karogs|Dānija}} ||
|-
| '''Tomass Bertelmans''' || 1945 || Zviedrijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks || 2005 || {{karogs|Zviedrija}} ||
|-
| '''Kirstena Melinga Bēringa''' || 1951 || Dānijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Latvijas Republikā || 1995 || {{karogs|Dānija}} ||
|-
| '''Nikolass Bērnss''' || 1956 || ASV vēstnieks [[NATO]] (2001—2005) || 2004 || {{karogs|ASV}} ||
|-
| '''[[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]]''' || 1944 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''[[Indulis Bērziņš]]''' || 1957 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''Juris Bērziņš''' || || Cilvēks, kurš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara laikā]] no [[Holokausts|Holokausta]] izglāba vairākus [[ebreji|ebrejus]] || 2000 || {{karogs|Latvija}}
|-
| '''[[Mārtiņš Bērziņš]]''' || || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''[[Valdis Bērziņš]]''' || 1935 || pedagogs, [[Rīgas 3. vidusskola]]s direktors || 1999 || {{karogs|Latvija}}
|-
| '''[[Arnolds Bērzs (vēsturnieks)|Arnolds Bērzs]]''' || 1940 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''Nikolāss Bētss''' || || Nīderlandes ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā || 2005 || {{karogs|Nīderlande}} ||
|-
| '''[[Jānis Biezais]]''' || 1940 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''[[Valdis Biķis]]''' || 1940 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''[[Ilmārs Bišers]]''' || 1930 — 2011 || neatkarīgās Latvijas Republikas [[Ministru Padome]]s (1990.-1993.g.) priekšsēdētāja pirmais vietnieks || 2008 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''[[Eva Biteniece]]''' || || Grupas „[[Helsinki-86]]” dalībniece || 1997 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''[[Raimonds Bitenieks]]''' || 1944 || Grupas „[[Helsinki-86]]” dibinātājs || 1996 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''Kristofers Bīzlijs''' || 1952 || [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputāts, [[Baltija]]s interešu grupas vadītājs || 2009 || {{karogs|Apvienotā Karaliste}} ||
|-
| '''Anderss Bjurners''' || 1942 || Zviedrijas valsts sekretāra vietnieka palīgs || 1995 || {{karogs|Zviedrija}} ||
|-
| '''[[Jānis Blažēvics]]''' || 1947 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''[[Ojārs Blumbergs]]''' || 1941 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''[[Juris Bojārs]]''' || 1938 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''Ingera Marianne Bola''' || || Dānijas karalienes galma dāma || 1997 || {{karogs|Dānija}} ||
|-
| '''Karmēla Dekaro Bonella''' || || Itālijas Prezidenta kancelejas ģenerālsekretāra vietniece || 2005 || {{karogs|Itālija}} ||
|-
| '''Maisena Bonnevi''' || 1948 || Norvēģijas galma dāma || 1998 || {{karogs|Norvēģija}} ||
|-
| '''Džo Borgs''' || 1952 || Maltas ārlietu ministrs || 2004 || {{karogs|Malta}} ||
|-
| '''[[Juris Borzovs]]''' || 1950 || [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte]]s dekāns, profesors, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s korespondētājloceklis || 2014 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''Deniss Bošārs''' || || Francijas ārlietu ministra kabineta direktors || 1997 || {{karogs|Francija}} ||
|-
| '''Knuts Brakstāds''' || 1956 || Norvēģijas karaļa privātsekretāra palīgs || 2000 || {{karogs|Norvēģija}} ||
|-
| '''Jaroslavs Bratkevičs''' || 1955 || Polijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā || 2002 || {{karogs|Polija}} ||
|-
| '''[[Vilnis Edvīns Bresis]]''' || 1938 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''Kristofels Brēdfelds''' || || Nīderlandes Valdības informācijas dienesta ģenerāldirektora vietnieks || 2006 || {{karogs|Nīderlande}} ||
|-
| '''[[Ivars Briedis]]''' || 1940 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''[[Ārvaldis Andrejs Brumanis]]''' || 1926 || [[Romas Katoļu baznīca]]s [[Liepājas diecēze]]s emeritētais [[bīskaps]] || 2013 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''[[Māris Budovskis]]''' || || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''[[Emerita Buķele]]''' || 1941 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''[[Antons Buls]]''' || 1934 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''[[Ivars Caune (politiķis)|Ivars Caune]]''' || 1933 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''[[Ints Cālītis]]''' || 1931 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''[[Juris Celmiņš]]''' || 1950 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''[[Juris Cibulis]]''' || 1951 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''[[Einārs Cilinskis]]''' || 1963 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''[[Arnis Cimdars]]''' || 1962 || Latvijas [[Centrālā vēlēšanu komisija|Centrālās vēlēšanu komisijas]] priekšsēdētājs (1997—2019) || 2014 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''[[Mārcis Cīrulis]]''' || 1946 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''[[Ivans Cupruns]]''' || 1951 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''[[Velta Čebotarenoka]]''' || 1949 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''Čārlzs Čeiss''' || || Maltas Republikas Prezidentūras sekretārs || 2004 || {{karogs|Malta}} ||
|-
| '''[[Ilma Čepāne]]''' || 1947 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''[[Alfrēds Čepānis]]''' || 1943 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''[[Raits Černajs]]''' || 1948 || [[Latvijas Republikas Valsts kontrole|Valsts kontrolieris]] (1993—2004) || 1998 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''[[Leonīds Černovetskijs]]''' || 1951 || [[Kijeva]]s pilsētas mērs || 2008 || {{karogs|Ukraina}} ||
|-
| '''Rauls Čilačava''' || || Ukrainas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā || 2008 || {{karogs|Ukraina}} ||
|-
| '''Pāvels Dakovskis''' || || Polijas Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks || 2005 || {{karogs|Polija}} ||
|-
| '''[[Imants Daudišs]]''' || 1945 — 2002 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''Žans Marks de la Sablijērs''' || 1948 || Francijas prezidenta diplomātiskais padomnieks || 2001 || {{karogs|Francija}} ||
|-
| '''Žanna Debenē''' || || Francijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Latvijā || 1996 || {{karogs|Francija}} ||
|-
| '''Džovanna Debono''' || 1956 || Maltas Republikas [[Gozo|Godzo]] ministre (1998—2013) || 2004 || {{karogs|Malta}} ||
|-
| '''[[Helēna Demakova]]''' || 1959 || Latvijas Republikas kultūras ministre (2004—2009), mākslas zinātniece un mākslas projektu kuratore|| 2014 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''Ruslans Demčenko''' || || Ukrainas prezidenta biroja vadītājs || 2008 || {{karogs|Ukraina}} ||
|-
| '''[[Ausma Derkevica]]''' || 1929 — 2011 || diriģente || 1995 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''[[Jānis Dinēvičs]]''' || 1948 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''[[Juris Dobelis]]''' || 1940 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''[[Roalds Dobrovenskis]]''' || 1936 || rakstnieks, tulkotājs, publicists, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s goda loceklis || 2013 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
|'''[[Jānis Domburs]]'''
|1972
|žurnālists, producents
|2021
|{{karogs|Latvija}}
|
|-
| '''[[Vladlens Dozorcevs]]''' || 1939 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''[[Ina Druviete]]''' || 1958 || [[Latvijas izglītības un zinātnes ministre]], Saeimas deputāte || 2012 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''Valdemārs Dubaņovskis''' || || Polijas prezidenta biroja vadītājs, valsts sekretārs || 2005 || {{karogs|Polija}} ||
|-
| '''[[Dainis Dukurs]]''' || 1954 || [[skeletons|skeletona]] treneris, SIA „Bobsleja un kamaniņu trase Sigulda” valdes priekšsēdētājs || 2012 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''[[Jānis Dūklavs]]''' || 1952 || politiķis un lauksaimnieks || 2013 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''Ferdinando Dzedza''' || || Itālijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā || 2005 || {{karogs|Itālija}} ||
|-
| '''[[Brūss Džeksons]]''' || 1952 || ASV [[NATO]] Komitejas prezidents || 2004 || {{karogs|ASV}} ||
|-
| '''Garijs Džonsons''' || || ģenerālis, sers || 1999 || {{karogs|ASV}} ||
|-
| '''[[Kārlis Eihenbaums]]''' || || Latvijas vēstnieks Igaunijā || 2013 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''[[Juris Eihmanis]]''' || || [[Nacionālie bruņotie spēki|Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera pienākumu izpildītājs, [[Zemessardze]]s pulkvedis || 1995 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''[[Vladimirs Einiņš]]''' || 1936 — 2014 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''[[Juris Ekmanis]]''' || 1941 || [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s prezidents, Fizikālās enerģētikas institūta direktors, akadēmiķis || 2009 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''[[Indulis Emsis]]''' || 1952 || [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partija]]s līdzpriekšsēdētājs || 1996 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''[[Jānis Endele]]''' || 1939 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''[[Aivars Endziņš]]''' || 1940 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''Patriks Engelbergs''' || || [[Luksemburgas Ārlietu ministrija]]s Protokola vadītājs || 2006 || {{karogs|Luksemburga}} ||
|-
| '''[[Teodors Eniņš]]''' || 1934 — 2008 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''Kirsti Eskelinena''' || || Somijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Latvijā || 2005 || {{karogs|Somija}} ||
|-
| '''[[Sarmīte Ēlerte]]''' || 1957 || Žurnāliste, laikraksta „Diena” galvenā redaktore || 1999 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''[[Ivars Ēlerts]]''' || 1944 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''Johaness Vilems Sālomonam fan Ēnennāms''' || || Nīderlandes Karalienes galma maršals || 2006 || {{karogs|Nīderlande}} ||
|-
| '''Jorgens Ēriksons''' || 1953 || Zviedrijas Karalistes galma pirmais adjutants, kontradmirālis || 2005 || {{karogs|Zviedrija}} ||
|-
| '''Marks Mičeli Farudžs''' || || Maltas Republikas vēstnieks Latvijā || 2004 || {{karogs|Malta}} ||
|-
| '''[[Ābrams Feldhūns]]''' || 1915 — 2009 || Antīkās literatūras tulkotājs || 2001 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''[[Andris Felss]]''' || 1957 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''Vans Fensjans''' || || Ķīnas Tautas Republikas vēstnieks Latvijā || 1998 || {{karogs|Ķīna}} ||
|-
| '''Kristians Ferdonks''' || || Beļģijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā || 2007 || {{karogs|Beļģija}} ||
|-
| '''Arnolds Kristians de Fine Skibsteds''' || || Dānijas vēstnieks Latvijā || 2008 || {{karogs|Dānija}} ||
|-
| '''[[Džūlija Finlija]]''' || || ASV [[NATO]] komitejas valdes priekšsēdētāja || 2004 || {{karogs|ASV}} ||
|-
| '''Pēters fon Firstenbergs''' || || [[Neatkarīgais Maltas Bruņinieku ordenis|Neatkarīgā Militārā Hospitāliešu Maltas Bruņinieku Ordeņa]] vēstnieks Latvijā || 2007 || {{karogs|Vācija}} ||
|-
| '''Tadeušs Fišbahs''' || 1935 || Polijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā || 2005 || {{karogs|Polija}} ||
|-
| '''Prebens Fo Ogods''' || || Dānijas VI militārās daļas komandieris, [[Kopenhāgena]]s komandants, pulkvedis || 1997 || {{karogs|Dānija}} ||
|-
| '''[[Hercs Franks|Gerceļs (Hercs) Franks]]''' || 1926—2013|| Latvijas dokumentālā kino režisors, operators un scenārists, [[Latvijas Kultūras akadēmija]]s goda profesors || 2011 || {{karogs|Izraēla}} ||
|-
| '''Larss Fredēns''' || 1951 || zviedru diplomāts || 1995 || {{karogs|Zviedrija}} ||
|-
| '''[[Jānis Freimanis]]''' || 1936 || zinātnieks, valsts un politiskais darbinieks || 1999 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''[[Malkolms Frēzers]]''' || 1930 — 2015 || Austrālijas Ministru padomes prezidents || 1999 || {{karogs|Austrālija}} ||
|-
| '''Daniels Frīds''' || 1952 || [[ASV Nacionālās drošības padome]]s [[Eiropa]]s un [[Eirāzija]]s lietu direktors, vēstnieks, ASV prezidenta [[Džordžs V. Bušs|Džordža Buša]] speciālais padomnieks || 2004 || {{karogs|ASV}} ||
|-
| '''Žilbērs Anrī Andrē Mono de Frodevils''' || || Nīderlandes Karalienes ceremonijmeistars || 2006 || {{karogs|Nīderlande}} ||
|-
| '''Mišels Fušē''' || 1946 || Francijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā || 2006 || {{karogs|Francija}} ||
|-
| '''[[Pēteris Gabrānovs]]''' || 1941 — 2007 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''[[Silvestrs Gaižūns]]''' || || valodnieks, kultūras darbinieks || 1998 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''[[Inese Galante]]''' || 1954 || operdziedātāja || 2005 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''Henriks Gams''' || || Dānijas karalienes privātsekretāra vietnieks || 1997 || {{karogs|Dānija}} ||
|-
| '''Husto Mujors Garsija''' || 1932 || Svētā Krēsla vēstnieks Latvijas Republikā, Apustuliskais nuncijs || 1997 || {{karogs|Spānija}} ||
|-
| '''[[Jānis Gavars]]''' || 1957 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''Džūdita Gārbere''' || 1961 || ASV ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Latvijā || 2012 || {{karogs|ASV}} ||
|-
| '''[[Imants Geidāns]]''' || 1942 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''[[Ilmārs Geige]]''' || 1942 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''[[Eugēnijs Gentvils]]''' || 1960 || Lietuvas Republikas ekonomikas ministrs || 2001 || {{karogs|Lietuva}} ||
|-
| '''Eiriks Glenne''' || || [[Norvēģijas Ārlietu ministrija]]s ģenerālsekretāra vietnieks || 1998 || {{karogs|Norvēģija}} ||
|-
| '''Luijs Godarts''' || 1945 || Itālijas Republikas prezidenta padomnieks kultūras un mākslas jautājumos || 2004 || {{karogs|Itālija}} ||
|-
| '''Henriks Golembievskis''' || || Polijas Izglītības un sporta ministrijas valsts sekretāra vietnieks || 2005 || {{karogs|Polija}} ||
|-
| '''[[Alfrēds Gomolka]]''' || 1942 || [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] Ārlietu komisijas loceklis || 2005 || {{karogs|Vācija}} ||
|-
| '''Antonino Mena Gonsalvešs''' || || Brazīlijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā || 2011 ||  {{karogs|Brazīlija}} ||
|-
| '''Frederiks Grasē''' || || Francijas Protokola šefs || 2001 || {{karogs|Francija}} ||
|-
| '''Jenss Greve''' || || Dānijas Karaliskās gvardes vadītājs, kambarkungs, pulkvedis || 1997 || {{karogs|Dānija}} ||
|-
| '''[[Aleksejs Grigorjevs]]''' || 1954 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''[[Pāvels Gruziņš]]''' || || Latvijas Augstākās tiesas senators, Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs || 2010 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''[[Guntis Grūbe]]''' || 1953 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''[[Andris Grūtups]]''' || 1949 — 2014 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''[[Harijs Gulbis]]''' || 1926 || dramaturgs || 2012 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''[[Jānis Gulbis]]''' || 1940 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''[[Andris Guļāns]]''' || 1952 || [[Latvijas Augstākā tiesa|Latvijas Augstākās tiesas]] priekšsēdētājs || 2005 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''[[Oto fon Habsburgs]]''' || 1912 — 2011 || Sabiedriski politiskais darbinieks || 2003 || {{karogs|Austrija}} ||
|-
| '''Volodimirs Handogijs''' || 1953 || Ukrainas ārlietu ministra pirmais vietnieks || 2008 || {{karogs|Ukraina}} ||
|-
| '''Adams Halamskis''' || 1975 || [[Polijas Ārlietu ministrija]]s Eiropas departamenta direktors, vēstnieks || 2005 || {{karogs|Polija}} ||
|-
| '''[[Jons Baldvins Hanibalsons]]''' || 1939 || Islandes ārlietu ministrs (1988—1995) || 1996 || {{karogs|Islande}} ||
|-
| '''Vigo Hansens''' || 1942 || Dānijas karalienes flotes vadītājs || 1997 || {{karogs|Dānija}} ||
|-
| '''Lise Harlems''' || || Norvēģijas karaliskās saimniecības pārzinis || 1998 || {{karogs|Norvēģija}} ||
|-
| '''Miko Hautala''' || 1972 || Somijas prezidenta ārlietu padomnieks || 2013 || {{karogs|Somija}} ||
|-
| '''Ingvards Havnens''' || 1951 || Norvēģijas Ārlietu ministrijas ģenerāldirektora vietnieks || 1998 || {{karogs|Norvēģija}} ||
|-
| '''Jans Vesels Hegs''' || 1938 || Norvēģijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks || 2005 || {{karogs|Norvēģija}} ||
|-
| '''[[Žermēna Heine-Vāgnere]]''' || 1923 || Latvijas Operas un baleta teātra soliste || 1995 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''Tova Hercla''' || || Izraēlas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Latvijā || 1996 || {{karogs|Izraēla}} ||
|-
| '''[[Alvis Hermanis]]''' || 1965 || [[Jaunais Rīgas teātris|Jaunā Rīgas teātra]] mākslinieciskais vadītājs un režisors || 2007 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''[[Bils Heidens]]''' || 1933 || Austrālijas ģenerālgubernators (1989—1996) || 1999 || {{karogs|Austrālija}} ||
|-
| '''Katerina von Heidenštama''' || 1943 || [[Zviedrijas Ārlietu ministrija]]s Protokola vadītāja, vēstniece || 2005 || {{karogs|Zviedrija}} ||
|-
| '''Pirko Hemeleinena''' || 1959 || Somijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Latvijā || 2013 || {{karogs|Somija}} ||
|-
| '''Hannu Hemeleinens''' || || Somijas vēstnieks Latvijā || 2000 || {{karogs|Somija}} ||
|-
| '''Jans Andreass Marija Hendrikss''' || || Nīderlandes Karalistes [[Overaisela]]s provinces Karalienes komisārs || 2000 || {{karogs|Nīderlande}} ||
|-
| '''Deivids A. Heriss ''' || || [[Amerikas Ebreju komiteja]]s izpilddirektors || 2007 || {{karogs|ASV}} ||
|-
| '''Ekarts Herolds''' || || Vācijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā || 2005 || {{karogs|Vācija}} ||
|-
| '''Čo Hijons''' || || Korejas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā || 2011 || {{karogs|Dienvidkoreja}} ||
|-
| '''Jorans Hokansons''' || || Zviedrijas vēstnieks Latvijā || 2005 || {{karogs|Zviedrija}} ||
|-
| '''Džeims Holms''' || 1955 || ASV ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā || 2002 || {{karogs|ASV}} ||
|-
| '''Ulfs Hūsebe''' || 1948 || Norvēģijas Gaisa spēku galvenais adjutants, brigadieris || 2000 || {{karogs|Norvēģija}} ||
|-
| '''Rašids Ibrajevs''' || || Kazahstānas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā || 2006 || {{karogs|Itālija}} ||
|-
| '''[[Ilze Indrāne]] ('''īst. v. '''Undina Jātniece)'''|| 1927 || rakstniece || 2012 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''[[Dainis Īvāns]]''' || 1955 || žurnālists || 1995 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''[[Aleksandrs Jakovļevs (akadēmiķis)|Aleksandrs Jakovļevs]]''' || || akadēmiķis || 2001 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''[[Agris Jaunkļaviņš]]''' || 1939 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''[[Jānis Jerumanis]]''' || || Beļģijas Latviešu nacionālās komitejas priekšsēdētājs || 1996 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''[[Roza Ruso Jervolīno]]''' || 1936 || Itālijas Republikas [[Neapole]]s pilsētas mērs (2001—2011) || 2005 || {{karogs|Itālija}} ||
|-
| '''Jāks Jērīts''' || || Igaunijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijas Republikā || 2009 || {{karogs|Igaunija}} ||
|-
| '''Svens Jirgensons''' || || Igaunijas Valsts prezidenta padomnieks ārlietu jautājumos || 2009 || {{karogs|Igaunija}} ||
|-
| '''Patss Johansons''' || 1951 || Zviedrijas laikraksta ''“Svenska Dagbladet”'' politiskais redaktors, mediju speciālists || 2005 || {{karogs|Zviedrija}} ||
|-
| '''[[Ilze Juhansone]]''' || 1971 || Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Latvijas Pastāvīgajā pārstāvniecībā [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] || 2014 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''[[Tālavs Jundzis]]''' || 1951 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''Marīta Junga''' || 1962 || Zviedrijas Uzņēmējdarbības, enerģētikas un komunikāciju ministrijas valsts sekretāre || 2014 || {{karogs|Zviedrija}} ||
|-
| '''[[Egils Einārs Jurševics]]''' || 1959 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''Vans Kaivens''' || || Ķīnas Tautas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā || 2004 || {{karogs|Ķīna}} ||
|-
| '''Ernesto Kakavale''' || 1963 || [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputāts || 1998 || {{karogs|Itālija}} ||
|-
| '''[[Viktors Kalnbērzs]]''' || 1928 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''[[Sandra Kalniete]]''' || 1952 || Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece pastāvīgajā pārstāvniecībā [[ANO]] [[Ženēva|Ženēvā]] || 1995 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''[[Arnis Kalniņš]]''' || 1935 || atjaunotās neatkarīgās Latvijas Republikas Ministru Padomes (1990.-1993.g.) priekšsēdētāja vietnieks || 2008 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''[[Imants Kalniņš]]''' || 1941 || komponists || 1998 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''[[Ojārs Ēriks Kalniņš]]''' || 1949 || Latvijas Republikas vēstnieks [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] (1993—1999) || 1998 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''[[Dainis Kalns]]''' || 1944 || [[Sigulda]]s opersvētku organizētājs, ķirurgs || 1997 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''Džovanni Karačolo''' || || Itālijas Republikas Ārlietu ministrijas Eiropas valstu direktorāta ģenerāldirektors || 2004 || {{karogs|Itālija}} ||
|-
| '''Rimants Karazija''' || 1936 — 2012 || Lietuvas vēstnieks Latvijā || 1999 || {{karogs|Lietuva}} ||
|-
| '''Andžejs Karkoška''' || || Polijas Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra vietnieks || 2005 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''Braiens Karlsons''' || || ASV ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā || 2006 || {{karogs|ASV}} ||
|-
| '''[[Juris Karlsons]]''' || 1948 || mūzikas pedagogs, komponists || 1998 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''[[Juris Karlsons (politiķis)|Juris Karlsons]]''' || 1946 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''Anti Karpinens''' || || Somijas diplomāts || 1997 || {{karogs|Somija}} ||
|-
| '''Ričards Kakijs Karuans''' || || Maltas Premjerministra sekretariāta vadītājs || 2004 || {{karogs|Malta}} ||
|-
| '''Džovanni Kastellaneta''' || 1942 || Itālijas Ministru Padomes priekšsēdētāja padomnieks ārlietu jautājumos || 2005 || {{karogs|Itālija}} ||
|-
| '''[[Marija Kārkla]]''' || 1954 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''Vernfrīds Keflers''' || || Austrijas vēstnieks Latvijā || 2008 || {{karogs|Austrija}} ||
|-
| '''[[Ojārs Kehris]]''' || 1956 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''[[Edvīns Kide]]''' || 1934 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''[[Jānis Kinna]]''' || 1952 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''[[Aleksandrs Kiršteins]]''' || 1948 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''Kazimežs Kleins''' || || Polijas Senāta senators, Polijas un Latvijas parlamentārās sadarbības grupas priekšsēdētājs || 2015 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''[[Gunārs Klidžāns]]''' || 1956 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''Maciejs Klimčaks''' || 1956 || Polijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā || 2010 || {{karogs|Polija}} ||
|-
| '''[[Vija Zaiga Kluša]]''' || 1940 || [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte]]s [[Farmakoloģija]]s katedras vadītāja, profesore, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s akadēmiķe || 2013 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''[[Artūrs Kodoliņš]]''' || 1948 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''[[Imants Kokars]]''' || 1921 — 2011 || diriģents || 1995 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''Martens Koks''' || || [[Igaunijas Ārlietu ministrija]]s ģenerālsekretārs, vēstnieks || 2009 || {{karogs|Igaunija}} ||
|-
| '''[[Tatjana Koķe]]''' || 1955 || politiķe un pedagoģe, [[Rīgas Stradiņa universitāte]]s mācību prorektore, profesore, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s korespondētājlocekle || 2013 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''Katrīna Kolonā''' || 1956 || Francijas prezidenta preses sekretāre || 2001 || {{karogs|Francija}} ||
|-
| '''Mete Kongshema''' || 1941 || Norvēģijas Ārlietu ministrijas ģenerāldirektore || 2000 || {{karogs|Norvēģija}} ||
|-
| '''Konstantīns Korkelija''' || || Gruzijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā || 2013 || {{karogs|Gruzija}} ||
|-
| '''[[Pēteris Koroševskis]]''' || 1940 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''Heiki Koski''' || 1940 || Somijas valsts un sabiedriskais darbinieks || 1997 || {{karogs|Somija}} ||
|-
| '''[[Odisejs Kostanda]]''' || 1963 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''Antons Kozusniks''' || || Austrijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā || 2001 || {{karogs|Austrija}} ||
|-
| '''Kšištofs Krajevskis''' || 1963 || Polijas Ārlietu ministrijas Diplomātiskā protokola direktors || 2012 || {{karogs|Polija}} ||
|-
| '''[[Andrejs Krastiņš]]''' || 1951 — 2008 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''[[Edmunds Krastiņš]]''' || 1958 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''[[Ivars Krastiņš]]''' || 1955 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''Juriāns Krāks''' || 1951 || Nīderlandes ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā || 2012 || {{karogs|Nīderlande}} ||
|-
| '''[[Ģirts Valdis Kristovskis]]''' || 1962 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''[[Vilis Krištopans]]''' || 1954 || uzņēmējs, politiķis, Latvijas Ministru prezidents (1998—1999) || 2015 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''[[Voldemārs Krustiņš]]''' || 1932—2020 || sabiedriskais darbinieks, publicists, SIA „Latvijas Avīze” valdes priekšsēdētājs || 1999 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''[[Pēteris Krūgaļaužs]]''' || 1953 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''[[Ģirts Krūmiņš]]''' || 1965 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''[[Jānis Krūmiņš (politiķis)|Jānis Krūmiņš]]''' || 1955 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''[[Raimonds Krūmiņš]]''' || 1965 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''[[Olga Krūzmane]]''' || 1917 || Cilvēks, kurš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara laikā]] no [[Holokausts|Holokausta]] izglāba vairākus [[ebreji|ebrejus]] || 2000 || {{karogs|Latvija}}
|-
| '''[[Gunārs Kusiņš]]''' || 1963 || Latvijas [[Saeima]]s Juridiskā biroja vadītājs || 2010 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''[[Maija Kūle]]''' || 1951 || [[Latvijas Universitāte]]s Filozofijas un socioloģijas institūta direktore, Latvijas Universitātes profesore, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s īstenā locekle || 2012 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''[[Jānis Kvēps]]''' || 1940 || [[Latvijas hokeja izlase|Latvijas vīriešu hokeja izlases]] komandas sporta ārsts || 2014 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''[[Andris Ķesteris]]''' || || Latvijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijas Pastāvīgajā pārstāvniecībā [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] || 2003 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''[[Teodors Ķirsis]]''' || 1943 — 2003 || alpīnists || 1996 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''[[Jānis Lagzdiņš]]''' || 1952 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''Margus Laidre''' || 1959 || Igaunijas prezidenta ārlietu padomnieks || 2012 || {{karogs|Igaunija}} ||
|-
| '''[[Pēteris Laķis]]''' || 1952 — 2003 || zinātnieks, [[Latvijas Kultūras akadēmija]]s rektors || 1999 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''[[Katrīna Lalumjēra]]''' || 1935 || Eiropas Parlamenta locekle, [[Eiropas Padome]]s ģenerālsekretāre (1989—1994) || 2004 || {{karogs|Francija}} ||
|-
| '''Hāgens grāfs Lambsdorfs''' || 1935 || Vācijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā, grāfs || 1995 || {{karogs|Vācija}} ||
|-
| '''Eneko Landaburu''' || || [[Eiropas Komisija]]s Ārējo attiecību Ģenerāldirektorāta ģenerāldirektors || 2004 || {{karogs|Portugāle}} ||
|-
| '''Kārls Henriks Jākobs Landerholms''' || 1963 || Zviedrijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā || 2014 || {{karogs|Zviedrija}} ||
|-
| '''Bertrāns Landrijē''' || 1945 || Francijas Valsts prezidenta kabineta direktors || 1997 || {{karogs|Francija}} ||
|-
| '''[[Aleksandrs Lange]]''' || 1957 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''Čārlzs Larsons''' || 1968 || ASV ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā || 2009 || {{karogs|ASV}} ||
|-
| '''[[Ieva Lase]]''' || 1916—2002|| tulkotāja, kultūras darbiniece || 1999 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''Anti Juhani Lasila''' || || Somijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā || 2015 || {{karogs|Somija}} ||
|-
| '''Peters Arndals Lauritcens''' || || Dānijas karalienes militārā personāla vadītājs, kambarkungs, pulkvedis || 1997 || {{karogs|Dānija}} ||
|-
| '''[[Paulis Lazda]]''' || 1938 || Viens no [[Okupācijas muzejs|Okupācijas muzeja]] dibinātājiem, profesors || 2000 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''[[Pēteris Lazda]]''' || 1936 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''[[Aivars Lembergs]]''' || 1953 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''Žans Dāvids Levits''' || 1946 || Francijas Valsts prezidenta diplomātiskais padomnieks || 1997 || {{karogs|Francija}} ||
|-
| '''Frederiks Lēvenjelms''' || || Zviedrijas karaļa ordeņu vicekanclers || 1995 || {{karogs|Zviedrija}} ||
|-
| '''Andrē Žans Liburels''' || || Francijas vēstnieks Latvijā || 2008 || {{karogs|Francija}} ||
|-
| '''[[Kārlis Liepiņš (politiķis)|Kārlis Liepiņš]]''' || 1942 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''Jaroslavs Lindenbergs''' || 1956 || Polijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā || 1996 || {{karogs|Polija}} ||
|-
| '''[[Larss Ulofs Lindgrēns]]''' || 1949 || [[Zviedrijas Rūpniecības ministrija]]s valsts sekretārs || 2005 || {{karogs|Zviedrija}} ||
|-
| '''[[Lins Linkēvičs]]''' || 1961 || Lietuvas Republikas aizsardzības ministrs (2000—20004) || 2001 || {{karogs|Lietuva}} ||
|-
| '''Ole Haralds Lisborgs''' || || Dānijas Karalistes ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā || 2005 || {{karogs|Dānija}} ||
|-
| '''Arigo Levi''' || 1943 || Itālijas Republikas prezidenta ārējo attiecību padomnieks || 2004 || {{karogs|Itālija}} ||
|-
| '''Mauricio Lo Re''' || || Itālijas Republikas vēstnieks Latvijas Republikā || 2004 || {{karogs|Itālija}} ||
|-
|'''[[Nellija Ločmele|Nellija Tjarve (Ločmele)]]'''
|1973
|žurnāliste, izdevniecības “[[Ir (žurnāls)|Ir]]” galvenā redaktore
|2021
|{{karogs|Latvija}}
|
|-
| '''[[Jānis Lovniks]]''' || 1954 — 2009 || Latvijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā || 2005 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''[[Dace Lucaua]]''' || || [[Latvijas Republikas Zemkopības ministrija]]s valsts sekretāre (2007 — pašlaik) || 2015 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''[[Jānis Lucāns]]''' || 1937 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''[[Anna Ludiņa]]''' || 1906 — 1998 || [[Latvijas Nacionālā opera|Latvijas Nacionālās operas]] soliste || 1997 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''[[Māris Ludviks]]''' || 1948 || teologs || 1999 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''Tomass Lukks''' || 1962 || Igaunijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā || 2005 || {{karogs|Igaunija}} ||
|-
| '''Tomass Lumans''' || 1959 || [[Igaunijas Ārlietu ministrija]]s ģenerālsekretārs || 2005 || {{karogs|Igaunija}} ||
|-
| '''[[Jānis Lūsis (vieglatlēts)|Jānis Lūsis]]''' || 1939 || sportists, treneris || 1999 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''Džanfranko Macuoli''' || || Profesors, Itālijas Republikas prezidenta kancelejas sanitāro un medicīnas struktūru koordinators || 2004 || {{karogs|Itālija}} ||
|-
| '''[[Alfrēds Mačtams]]''' || 1937 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''Andžejs Majkovskis''' || || Polijas Prezidenta kancelejas valsts sekretāra vietnieks || 2005 || {{karogs|Polija}} ||
|-
| '''Hans Magnusons''' || 1946 || Zviedrijas vēstnieks Latvijā || 2000 || {{karogs|Zviedrija}} ||
|-
| '''[[Ruta Marjaša]]''' || 1927 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāte || 2000 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''Daniels S. Marjašins''' || || ASV organizācijas ''“B’Nai B’Rith International”'' izpildviceprezidents || 2007 || {{karogs|ASV}} ||
|-
| '''Maits Martinsons''' || || [[Igaunijas Ārlietu ministrija]]s Protokola departamenta vadītājs, vēstnieks || 2009 || {{karogs|Igaunija}} ||
|-
| '''[[Jānis Mažeiks]]''' || || Latvijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijas Pastāvīgajā pārstāvniecībā [[ANO]] (2013 — pašlaik) || 2015 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''[[Sarmis Mednis]]''' || 1935 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''[[Gunārs Meierovics]]''' || 1920 || Valsts ministrs Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbības jautājumos || 1995 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''[[Manfreds Meiers-Prešani]]''' || 1929 — 2014 || Vācijas finanšu un ekonomikas darbinieks || 1998 || {{karogs|Vācija}} ||
|-
| '''[[Markuss Mekels]]''' || 1952 || Vācijas [[Bundestāgs|Bundestāga]] deputāts, Vācijas delegācijas [[NATO]] Parlamentārajā Asamblejā priekšsēdētājs || 2004 || {{karogs|Vācija}} ||
|-
| '''Rauls Melks''' || 1952 || [[Igaunijas Ārlietu ministrija]]s valsts sekretāra vietnieks || 2005 || {{karogs|Igaunija}} ||
|-
| '''Larss Mellers''' || 1954 || [[Dānijas Ārlietu ministrija]]s departamenta vadītājs, vēstnieks || 1997 || {{karogs|Dānija}} ||
|-
| '''Pjērs Menā''' || || Francijas Valsts prezidenta tehniskais padomnieks ārlietās || 1997 || {{karogs|Francija}} ||
|-
| '''Tarmo Mends''' || 1950 || Igaunijas Prezidenta kancelejas direktors || 2005 || {{karogs|Igaunija}} ||
|-
| '''Leopolds Merkss''' || || Beļģijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā || 2012 || {{karogs|Beļģija}} ||
|-
| '''Viktors Mihailovskis''' || || Ukrainas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā || 2004 || {{karogs|Ukraina}} ||
|-
| '''Jaceks Mihalovskis''' || 1955 || Polijas Prezidenta kancelejas vadītājs || 2012 || {{karogs|Polija}} ||
|-
| '''Marko Mihkelsons''' || 1969 || Igaunijas parlamenta (Riigikogu) Ārlietu komisijas priekšsēdētājs || 2012 || {{karogs|Igaunija}} ||
|-
| '''[[Tālis Millers]]''' || 1929 || zinātnieks, ķīmiķis || 1998 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''[[Vorens L. Millers]]''' || || [[ASV Kultūras mantojums|ASV Kultūras mantojuma]] ārzemēs saglabāšanas komisijas priekšsēdētājs || 2004 || {{karogs|ASV}} ||
|-
| '''Tīna Millintausta''' || || Somijas ārlietu ministrijas Protokola vadītāja || 2013 || {{karogs|Somija}} ||
|-
| '''Džovanni Moči''' || || Ģenerālis, Itālijas Republikas Prezidenta kancelejas Militārās pārvaldes direktors || 2004 || {{karogs|Itālija}} ||
|-
| '''Leonardo Viskonti di Modrone''' || || Itālijas Valsts protokola padomnieks || 2005 || {{karogs|Itālija}} ||
|-
| '''[[Igors Movels]]''' || 1949 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''Timotijs Movs''' || || Īrijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā || 2009 || {{karogs|Īrija}} ||
|-
| '''[[Visvaldis Mucenieks]]''' || 1938 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''[[Linards Muciņš]]''' || 1951 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''[[Aina Nagobads-Ābola|Aina Nagobada-Ābola]]''' || 1920 || Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā || 1995 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''[[Kārlis Neretnieks]]''' || 1949 || [[Zviedrijas Aizsardzības ministrija]]s padomnieks, ģenerālmajors || 2004 || {{karogs|Zviedrija}} ||
|-
| '''Ole Nerings''' || || Dānijas pils pārvaldnieks, kambarkungs, pulkvedis || 1997 || {{karogs|Dānija}} ||
|-
| '''Klāss Nordstrēms''' || || Zviedrijas galma maršals || 1995 || {{karogs|Zviedrija}} ||
|-
| '''Ježijs Mareks Novakovskis''' || 1959 || Polijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijas Republikā || 2012 || {{karogs|Polija}} ||
|-
| '''Kristians Oigens-Olsens''' || 1941 || Dānijas Karaliskās kancelejas ceremonijmeistars, kambarkungs, pulkvežleitnants || 1997 || {{karogs|Dānija}} ||
|-
| '''Torbjerns Olbu''' || 1939 || Norvēģijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā || 1995 || {{karogs|Norvēģija}} ||
|-
| '''Holgers Olsens''' || || Dānijas karalisko huzāru komandieris, kambarkungs, pulkvedis || 1997 || {{karogs|Dānija}} ||
|-
| '''Tomašs Orlovskis''' || 1956 || [[Polijas Ārlietu ministrija]]s diplomātiskā protokola direktors, vēstnieks || 2005 || {{karogs|Polija}} ||
|-
| '''Seičiro Otsuka''' || || Japānas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā || 2007 || {{karogs|Japāna}} ||
|-
|'''[[Aivars Ozoliņš]]'''
|1957
|žurnālists, komentētājs
|2021
|{{karogs|Latvija}}
|
|-
| '''[[Aldis Ozoliņš]]''' || 1964 — 2003 || [[Latvijas Valsts policija|Valsts policijas]] [[Valmieras rajons|Valmieras rajona]] policijas nodaļas priekšnieka vietnieks || 1998 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''[[Sandis Ozoliņš]]''' || 1972 || hokejists, Latvijas Olimpiskās hokeja izlases kapteinis [[XXII ziemas olimpiskās spēlēs|XXII ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Soči|Sočos]] || 2014 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''[[Indulis Ozols]]''' || 1933 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''Umberto Lukezi Palli''' || 1944 || Itālijas Valsts protokola vadītāja vietnieks || 2005 || {{karogs|Itālija}} ||
|-
| '''Dino Di Palma''' || || Itālijas [[Neapoles province]]s priekšsēdētājs || 2005 || {{karogs|Itālija}} ||
|-
| '''[[Andrejs Panteļejevs]]''' || 1961 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''[[Kārlis Pamše]]''' || 1917 || aktieris, režisors, teātra vēsturnieks un rakstnieks || 2011 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''[[Radegasts Paroleks]]''' || 1920 || čehu literatūrzinātnieks, tulkotājs || 1997 || {{karogs|Čehija}} ||
|-
| '''[[Edīte Paula-Vīgnere]]''' || 1939 || tekstilmāksliniece || 2014 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''[[Raimonds Pauls]]''' || 1936 || komponists || 1995 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''[[Oļģerts Pavlovskis]]''' || 1934 || sabiedriskais darbinieks || 1996 || {{karogs|ASV}} ||
|-
| '''[[Valdis Pavlovskis]]''' || 1934 || sabiedriskais un politiskais darbinieks || 1997 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''[[Stīvens Peins]]''' || 1964 || Latvijas Goda konsuls [[Teksasa|Teksasā]], [[Ārkanzasa|Ārkanzasā]], [[Luiziāna|Luiziānā]], [[Oklahoma|Oklahomā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]] || 2004 || {{karogs|ASV}} ||
|-
| '''Paolo Peluffo''' || 1963 || Itālijas Republikas Prezidenta kancelejas Preses un informācijas pārvaldes direktors || 2004 || {{karogs|Itālija}} ||
|-
| '''[[Kšištofs Pendereckis]]''' || 1933 || poļu komponists un diriģents || 2006 || {{karogs|Polija}} ||
|-
| '''Bernardo Futčers Pereira''' || || Portugāles prezidenta diplomātiskais padomnieks || 2003 || {{karogs|Portugāle}} ||
|-
| '''Uberto Pestaloca''' || || Itālijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā || 1996 || {{karogs|Itālija}} ||
|-
| '''[[Jānis Peters]]''' || 1939 || Latvijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Krievijā, dzejnieks || 1996 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''Štefans Pēringers''' || || Austrijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā || 2014 || {{karogs|Austrija}} ||
|-
| '''[[Kārina Pētersone]]''' || 1954 || politiķe, kultūras un sabiedriskā darbiniece || 2011 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''Alesandro Pjetromarki''' || || Itālijas vēstnieks Latvijā || 2000 || {{karogs|Itālija}} ||
|-
| '''[[Modris Plāte]]''' || 1951 || teologs, baznīcas reformu kustības &quot;Atdzimšana un atjaunošanās&quot; biedrs || 1998 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''[[Andris Plotnieks]]''' || 1938 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''Durajs Polats''' || || Turcijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijas Republikā || 2010 || {{karogs|Turcija}} ||
|-
| '''Bernārs Ponsetī''' || || Francijas vēstnieks Latvijā || 1997 || {{karogs|Francija}} ||
|-
| '''Hermīne Popellere''' || || Austrijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Latvijas Republikā || 2011 || {{karogs|Austrija}} ||
|-
| '''[[Gunārs Preinbergs]]''' || 1931 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} || 1998.g. apbalvots ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni
|-
| '''Heincs Jirgens Preiss-Daimlers''' || || vācu uzņēmējs, akciju sabiedrības „[[Valmieras stikla šķiedra]]” Uzraudzības padomes priekšsēdētājs || 2013 || {{karogs|Vācija}} ||
|-
| '''[[Anna Priede]]''' || 1920 — 2007 || [[Latvijas Nacionālā opera|Latvijas Nacionālās operas]] primabalerīna || 1997 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''Šantāla Puarē''' || || Francijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Latvijas Republikā || 2013 || {{karogs|Francija}} ||
|-
| '''Frančesko Pučo''' || || Itālijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā || 2012 || {{karogs|Itālija}} ||
|-
| '''Pols Pudada''' || || Francijas Ārlietu ministrijas Eiropas departamenta direktors || 1997 || {{karogs|Francija}} ||
|-
| '''Herberts Pundriks''' || || Dāņu publicists, laikraksta „Politiken” galvenais redaktors || 2000 || {{karogs|Dānija}} ||
|-
| '''[[Artūrs Punovskis]]''' || 1957 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''[[Pauls Putniņš]]''' || 1937 || dramaturgs || 2012 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''[[Andris Puzo]]''' || 1954 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''Svens Ēriks Ragnars''' || || Zviedrijas Karaliskā galma kungs || 2005 || {{karogs|Zviedrija}} ||
|-
| '''Venke Rascha''' || || Norvēģijas Karaliskās pils informācijas nodaļas vadītāja || 2000 || {{karogs|Norvēģija}} ||
|-
| '''[[Artis Rasmanis]]''' || 1971 || Sportists || 1997 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''[[Andris Rāviņš]]''' || 1955 || Ilggadējais pašvaldības darbinieks, [[Jelgava]]s pilsētas domes priekšsēdētājs || 2014 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''[[Stefans Rāzna]]''' || 1951 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''[[Rolands Repša]]''' || 1956 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''[[Einars Repše]]''' || 1961 || Latvijas Bankas prezidents (1991—2001) || 1997 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''[[Oli Rēns]]''' || 1962 || [[Eiropas Komisija]]s priekšsēdētāja vietnieks un Ekonomikas un monetāro lietu komisārs (2010—2014) || 2014 || {{karogs|Somija}} ||
|-
| '''[[Leonīds Ribickis]]''' || 1947 || [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskās universitātes]] rektors, profesors, Industriālās elektronikas un elektrotehnoloģiju katedras vadītājs, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s akadēmiķis || 2012 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''[[Māris Riekstiņš]]''' || 1963 || Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas valsts sekretārs (1993—2004) || 2003 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''[[Rolands Rikards]]''' || 1942 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''[[Ilmārs Rimšēvičs]]''' || 1965 || [[Latvijas Banka]]s prezidents (2001 — pašlaik) || 2014 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''Žans Šarls Robiljards''' || || Ziemeļatlantijas līguma organizācijas ([[NATO]]) Drošības biroja vadītājs || 2007 || {{karogs|Kanāda}} ||
|-
| '''[[Fēlikss Rodiuss]]''' || 1945 || Nīderlandes Karalienes Karaliskās kancelejas direktors || 2006 || {{karogs|Nīderlande}} ||
|-
| '''Adams Daniels Rotfelds''' || || Polijas valsts, sabiedriskais un politiskais darbinieks, [[Varšavas Universitāte]]s profesors || 2009 || {{karogs|Polija}} ||
|-
| '''[[Bruno Rozentāls]]''' || 1925 — 2008 || Cilvēks, kurš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara laikā]] no [[Holokausts|Holokausta]] izglāba vairākus [[ebreji|ebrejus]] || 2000 || {{karogs|Latvija}}
|-
| '''[[Elmārs Ernsts Rozītis]]''' || 1948 || [[Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca|Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas]] ārpus Latvijas [[arhibīskaps]] || 1999 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''Alberto Rufo''' || || Prefekts, Itālijas Republikas Prezidenta kancelejas Iekšlietu pārvaldes direktors || 2004 || {{karogs|Itālija}} ||
|-
| '''Gaudencs B. Rulfs''' || || Šveices ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā || 1995 || {{karogs|Šveice}} ||
|-
| '''Stafans Rusēns''' || || Zviedrijas Karalistes ordeņu vicekanclers, profesors || 2014 || {{karogs|Zviedrija}} ||
|-
| '''Pjotrs Rutkovskis''' || || [[Polijas Ekonomikas un darba ministrija]]s valsts sekretāra vietnieks || 2005 || {{karogs|Polija}} ||
|-
| '''Bjērns Rūds''' || || Norvēģijas Karaļa bruņoto spēku pavēlnieks, brigadieris || 2000 || {{karogs|Norvēģija}} ||
|-
| '''[[Velta Rūķe-Draviņa]]''' || 1917 — 2003 || valodniece, folkloriste || 1996 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''Jons Karls fon Rūsens''' || 1929 || Zviedrijas galma kungs || 1995 || {{karogs|Zviedrija}} ||
|-
| '''Martins Sajdiks''' || 1949 || [[Austrijas Ārlietu ministrija]]s [[Eiropas Savienība]]s integrācijas direkcijas vadītājs, vēstnieks || 2004 || {{karogs|Austrija}} ||
|-
| '''Rainers Sakss''' || || Igaunijas Valsts prezidenta kancelejas vadītājs || 2009 || {{karogs|Igaunija}} ||
|-
| '''[[Broņislavs Salītis]]''' || 1938 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''Tors Sandli''' || || Norvēģijas karaļa galvenais adjutants || 1998 || {{karogs|Norvēģija}} ||
|-
| '''Johans Pīters de Savornēns Lomans''' || || [[Nīderlandes Ārlietu ministrija]]s Protokola vadītājs || 2006 || {{karogs|Nīderlande}} ||
|-
| '''[[Antons Seiksts]]''' || 1946 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''[[Anna Seile]]''' || 1939 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''[[Vilis Seleckis]]''' || 1950 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''[[Einars Semanis]]''' || 1957 || Latvijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Polijā || 2012 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''[[Aigars Semēvics]]''' || 1948 || Latvijas Radio darbinieks || 1997 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''Ričards Semjuels''' || || [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]s misijas vadītājs || 1998 || {{karogs|Apvienotā Karaliste}} ||
|-
| '''Pīters Semnebijs''' || 1959 || [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]s pārstāvniecības Latvijā vadītājs, vēstnieks || 2005 || {{karogs|Zviedrija}} ||
|-
| '''Marija Sereniusa''' || || Somijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Latvijas Republikā || 2013 || {{karogs|Somija}} ||
|-
| '''[[Jānis Serģis]]''' || 1938 || treneris || 1997 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''[[Kristers Serģis]]''' || 1973 || sportists || 1997 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''Emilio Lorenso Serra''' || || Spānijas vēstnieks Latvijā || 2004 || {{karogs|Spānija}} ||
|-
| '''Masimo Sgrelli''' || || Itālijas Ministru Padomes Protokola departamenta vadītājs || 2005 || {{karogs|Itālija}} ||
|-
| '''Roberts Shideboms''' || || Nīderlandes ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā || 2006 || {{karogs|Nīderlande}} ||
|-
| '''Rolands Silaraups''' || || Grupas „Helsinki-86” dalībnieks || 1997 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''[[Ivars Silārs]]''' || 1938 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''Ints Siliņš''' || || ASV vēstnieks Latvijā || 1995 || {{karogs|ASV}} ||
|-
| '''Žoao da Silva Leitao''' || || Portugāles Ārlietu ministrijas Divpusējo attiecību departamenta ģenerāldirektora vietnieks || 2003 || {{karogs|Portugāle}} ||
|-
| '''[[Pēteris Simsons]]''' || 1948 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''[[Ludis Skosta]]''' || 1936 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''Jānis Skrastiņš''' || || Latvijas ģenerālprokurors || 1995 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''Edgars Skuja''' || || Latvijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Krievijā, Latvijasārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Austrijā || 2013 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''Juris Skujāns''' || 1952 || [[Latvijas Lauksaimniecības universitāte]]s rektors, profesors, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s korespondētājloceklis || 2013 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''[[Ādolfs Skulte]]''' || 1909 — 2000 || komponists || 1995 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''[[Druvis Skulte]]''' || 1955 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''Jaromirs Sokolovskis''' || 1971 || Polijas Prezidenta kancelejas valsts sekretāra vietnieks || 2012 || {{karogs|Polija}} ||
|-
| '''[[Džordžs Soross]]''' || 1933 || filantrops || 2002 || {{karogs|ASV}} ||
|-
| '''Stīvens Springfīlds''' || 1923 || sabiedriskais un politiskais darbinieks || 2002 || {{karogs|ASV}} ||
|-
| '''Gordons Stamps''' || || ASV [[Mičigana]]s štata Nacionālās gvardes ģenerāladjutants || 2000 || {{karogs|ASV}} ||
|-
| '''[[Margarita Stāraste]]''' || 1914 — 2014 || rakstniece, māksliniece || 1999 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''Nils Ūlavs Stāva''' || || Norvēģijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā || 2009 || {{karogs|Norvēģija}} ||
|-
| '''Lorāns Stefanini''' || || Francijas Valsts protokola vadītāja vietnieks || 1997 || {{karogs|Francija}} ||
|-
| '''[[Mihails Stepičevs]]''' || 1932 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''[[Jānis Streičs]]''' || 1936 || kinorežisors, scenārists, aktieris || 1998 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''[[Voldemārs Strīķis]]''' || 1936 || pedagogs, [[Latvijas Lauksaimniecības universitāte]]s rektors || 1998 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''[[Roberts Strīpnieks]]''' || || AS „Latvijas valsts meži” valdes priekšsēdētājs, prezidents || 2014 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''Bū Sundkvists''' || || [[Upsalas Universitāte]]s rektors || 2005 || {{karogs|Zviedrija}} ||
|-
|'''Svens Ēriks Svēdmans'''
|
|
|
|
|
|-
| || 1946 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''[[Ādolfs Šapiro]]''' || 1939 || krievu teātra režisors un pedagogs || 2011 || {{karogs|Krievija}} ||
|-
| '''Žozefs Šikluns''' || || Maltas Republikas Kabineta sekretārs || 2004 || {{karogs|Malta}} ||
|-
| '''Kloda Širaka''' || 1962 || Francijas Valsts prezidenta padomniece || 1997 || {{karogs|Francija}} ||
|-
| '''[[Jānis Škapars]]''' || 1927 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} || 1998.g. apbalvots ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni
|-
| '''[[Kazimirs Šļakota]]''' || 1947 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''Kristiāns Šmits''' || 1957 || Vācijas [[Bundestāgs|Bundestāga]] deputāts, [[Kristīgi demokrātiskā savienība (Vācija)|Kristīgi demokrātiskās savienības]] un Kristīgi sociālās savienības Bundestāga frakcijas drošības politikas vadītājs || 2004 || {{karogs|Vācija}} ||
|-
| '''Ivans Špilda''' || || Slovākijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā || 2010 || {{karogs|Slovākija}} ||
|-
| '''[[Kazimirs Špoģis]]''' || 1927 — 2010 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''[[Inna Šteinbuka]]''' || 1952 || [[Eiropas Savienība]]s Statistikas biroja „[[Eurostat]]” Ekonomiskās un reģionālās statistikas departamenta direktore, valsts profesore, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s korespondētājlocekle || 2008 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''[[Valdis Šteins]]''' || 1948 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''[[Volfgangs fon Štetens]]''' || 1941 || Vācijas parlamenta Bundestāga dalībnieks || 2002 || {{karogs|Vācija}} ||
|-
| '''Eberhards Šupiuss''' || || Vācijas vēstnieks Latvijā || 2008 || {{karogs|Vācija}} ||
|-
| '''Džordžs Švābs''' || 1931 || Zinātnieks un politiskais darbinieks || 2002 || {{karogs|ASV}} ||
|-
| '''[[Andris Teikmanis]]''' || 1959 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''[[Ludvigs Teteris]]''' || 1943 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''Nils Kristians Tillīšs''' || 1934 || Dānijas protokola vadītājs, vēstnieks || 1997 || {{karogs|Dānija}} ||
|-
| '''[[Tomass Tīvels]]''' || 1952 || Igaunijas vēstnieks Latvijā || 1998 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''[[Vilens Tolpežņikovs]]''' || 1928 — 2008 || Sabiedriskais darbinieks || 1996 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''[[Andris Tomašūns]]''' || 1958 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''[[Ārijs Tomašūns]]''' || || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''[[Kalvis Torgāns]]''' || 1939 || [[Latvijas Augstākā tiesa|Latvijas Augstākās tiesas]] Senāta Civillietu departamenta senators, [[Latvijas Universitāte]]s Civiltiesisko zinātņu katedras profesors, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s akadēmiķis || 2009 || {{karogs|Latvija}}
|-
| '''[[Veljo Tormiss]]''' || 1930 || igauņu komponists || 2005 || {{karogs|Igaunija}} ||
|-
| '''Pērs Tornits''' || || Dānijas Karalisko ordeņu nodaļas sekretariāta vadītājs, kambarkungs || 1997 || {{karogs|Dānija}} ||
|-
| '''Perti Torstila''' || 1946 || Somijas Ārlietu ministrijas valsts sekretārs || 2013 || {{karogs|Somija}} ||
|-
| '''[[Larisa Tuisova]]''' || 1948 || [[Latvijas Nacionālā opera|Latvijas Nacionālās operas]] baleta soliste || 2012 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''Margarēta Tūrgrēna''' || || Zviedrijas Karaliskā galma Informācijas un preses departamenta direktore || 2014 || {{karogs|Zviedrija}} ||
|-
| '''Berits Tverslands''' || 1950 || Norvēģijas karaļa privātsekretāra vietnieks || 1998 || {{karogs|Norvēģija}} ||
|-
| '''[[Juris Ulmanis]]''' || || uzņēmējs, „[[Motorola]]” pārstāvis Baltijas valstīs || 1999 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''[[Arvīds Ulme]]''' || 1947 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''Ints Upmacis''' || || [[Latvijas Ārlietu ministrija]]s Konsulārā departamenta direktors, vēstnieks || 2008 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''[[Juris Tālivaldis Urtāns]]''' || 1952 || [[Latvijas Kultūras akadēmija]]s profesors, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s akadēmiķis || 2013 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''[[Jānis Vaivads]]''' || 1946 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''Petrs Vaitiekūns''' || 1953 || Lietuvas Republikas vēstnieks || 2001 || {{karogs|Lietuva}} ||
|-
| '''[[Andžejs Vajda]]''' || 1926 || poļu kino, teātra un televīzijas režisors || 2010 || {{karogs|Polija}} ||
|-
| '''[[Kārlis Valdemiers]]''' || || [[Latgale]]s apgabaltiesas priekšsēdētājs, tiesnesis, [[Rēzeknes Augstskola]]s docents || 2009 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''Pēteris Vallenbergs''' || 1926 — 2015 || Starptautiskās ekonomiskās sadarbības veicinātājs || 2001 || {{karogs|Zviedrija}} ||
|-
| '''[[Raimonds Valters]]''' || 1938 || [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskās universitāte]]s Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes [[Ķīmija]]s katedras organiskās ķīmijas emeritētais profesors, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s īstenais loceklis || 2012 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''[[Antans Vaļonis]]''' || 1950 || Lietuvas Republikas ārlietu ministrs || 2001 || {{karogs|Lietuva}} ||
|-
| '''Lodeveiks van Uldens''' || || Nīderlandes rezidējošais vēstnieks Latvijā || 2000 || {{karogs|Nīderlande}} ||
|-
| '''[[Dainis Vanags]]''' || 1952 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''[[Pēteris Vasks]]''' || 1946 || Komponists, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s goda biedrs || 2001 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''Mati Vārmans''' || 1951 || Igaunijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā || 2012 || {{karogs|Igaunija}} ||
|-
| '''Ginters Ervīns Veiss''' || || Eiropas Savienības Eiropas Komisijas delegācijas Latvijā vadītājs || 2002 || {{karogs|Vācija}} ||
|-
| '''Horsts Veizels''' || || Vācijas vēstnieks Latvijā || 1999 || {{karogs|Vācija}} ||
|-
| '''Trivimi Velliste''' || 1947 || [[Baltijas Asambleja]]s Igaunijas delegācijas priekšsēdētājs || 2010 || {{karogs|Igaunija}} ||
|-
| '''[[Valters Veltroni]]''' || 1955 || [[Roma]]s pilsētas mērs || 2005 || {{karogs|Itālija}} ||
|-
| '''Karolīne Vičīni''' || || [[Zviedrijas Ārlietu ministrija]]s Protokola departamenta vadītāja, vēstniece || 2014 || {{karogs|Zviedrija}} ||
|-
| '''Hokans Vilkenss''' || 1937 || Zviedrijas protokola vadītājs, vēstnieks || 1995 || {{karogs|Zviedrija}} ||
|-
| '''Deimons Vilsons''' || || [[ASV Nacionālās drošības padome]]s [[Eiropa]]s jautājumu ģenerāldirektors || 2009 || {{karogs|ASV}} ||
|-
| '''[[Aleksandrs Viļumanis (diriģents)|Aleksandrs Viļumanis]]''' || 1942 || diriģents || 2010 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''Antanas Vinkus''' || || Lietuvas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā || 2008 || {{karogs|Lietuva}} ||
|-
| '''Knuts Martins Voge''' || || Norvēģijas Akershusas cietokšņa komandants, brigadieris || 2000 || {{karogs|Norvēģija}} ||
|-
| '''Jakubs Volskis''' || 1950 || Polijas Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks || 2005 || {{karogs|Itālija}} ||
|-
| '''Aleksandrs Vondra''' || 1949 || Čehijas vēstnieks ASV, Čehijas prezidenta [[Vāclavs Havels|Vāclava Havela]] pilnvaroto [[Prāga]]s samita sagatavošanas grupas vadītājs || 2004 || {{karogs|Čehija}} ||
|-
| '''[[Jānis Vucāns]]''' || 1956 || politiķis un pedagogs, bijušais [[Ventspils Augstskola]]s rektors, profesors || 2013 || {{karogs|Latvija}}
|-
| '''[[Mavriks Vulfsons]]''' || 1918 — 2004 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''Peka Vuoristo''' || || Somijas vēstnieks Latvijā || 2008 || {{karogs|Somija}} ||
|-
| '''[[Jevgēņijs Zaščerinskis]]''' || 1938 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''[[Indulis Zālīte]]''' || || [[Satversmes aizsardzības birojs|Satversmes aizsardzības biroja]] [[Totalitārisms|Totalitārisma]] seku dokumentēšanas centra vadītājs || 2007 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''[[Valentīna Zeile]]''' || 1937 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''[[Brigita Zeltkalne]]''' || 1937 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''[[Gvido Zemrībo]]''' || || neatkarīgās Latvijas Republikas Augstākās tiesas pirmais priekšsēdētājs, zvērināts advokāts || 2011 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''[[Ziedonis Ziediņš]]''' || 1953 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''[[Artūrs Zoks]]''' || 1968 || [[Viļņa]]s pilsētas mērs (2003 — 2007, 2011 — 2015) || 2001 || {{karogs|Lietuva}} ||
|-
| '''[[Aleksejs Žilko]]''' || 1945 || Latvijas Vecticībnieku Pomoras Baznīcas Centrālās Padomes priekšsēdētājs, Daugavpils Jaunbūves vecticībnieku draudzes mācītājs un padomes priekšsēdētājs || 2011 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''[[Anna Žīgure]]''' || 1948 || Latvijas vēstniece Somijā || 1995 || {{karogs|Latvija}} ||
|-
| '''Daniels Žuano''' || || Francijas Valsts protokola vadītājs || 1997 || {{karogs|Francija}} ||
|-
| '''Aļģirds Žvirens''' || || Lietuvas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā || 1995 || {{karogs|Lietuva}} ||
|}

== Laureātu skaits pa gadiem ==
{| class=&quot;wikitable plainrowheaders sortable&quot; border=1
|-
!scope=col| Gads
!scope=col| Skaits
|-
| [[1940]] — [[1994]] || ''Ordenis netika pasniegts''
|-
| [[1995]] || 25
|-
| [[1996]] || 15
|-
| [[1997]] || 38
|-
| [[1998]] || 23
|-
| [[1999]] || 17
|-
| [[2000]] || 139
|-
| [[2001]] || 14
|-
| [[2002]] || 7
|-
| [[2003]] || 7
|-
| [[2004]] || 33
|-
| [[2005]] || 44
|-
| [[2006]] || 12
|-
| [[2007]] || 10
|-
| [[2008]] || 14
|-
| [[2009]] || 15
|-
| [[2010]] || 8
|-
| [[2011]] || 9
|-
| [[2012]] || 25
|-
| [[2013]] || 19
|-
| [[2014]] || 19
|-
| [[2015]] || 5
|}

== Laureātu sadalījums pa valstīm ==
{| class=&quot;wikitable plainrowheaders sortable&quot; border=1
|-
!scope=col| Valsts
!scope=col| 1924 — 1940
!scope=col| 1994 — pašlaik
!scope=col| Kopā
|-
| {{karogs|Apvienotā Karaliste}} || || 2 || 2
|-
| {{karogs|ASV}} || || 25 || 25
|-
| {{karogs|Austrālija}} || || 2 || 2
|-
| {{karogs|Austrija}} || || 6 || 6
|-
| {{karogs|Beļģija}} || || 2 || 2
|-
| {{karogs|Brazīlija}} || || 1 || 1
|-
| {{karogs|Čehija}} || || 2 || 2
|-
| {{karogs|Dānija}} || || 17 || 17
|-
| {{karogs|Dienvidkoreja}} || || 1 || 1
|-
| {{karogs|Francija}} || || 18 || 18
|-
| {{karogs|Gruzija}} || || 1 || 1
|-
| {{karogs|Igaunija}} || || 14 || 14
|-
| {{karogs|Islande}} || || 1 || 1
|-
| {{karogs|Itālija}} || || 25 || 25
|-
| {{karogs|Izraēla}} || || 3 || 3
|-
| {{karogs|Īrija}} || || 1 || 1
|-
| {{karogs|Japāna}} || || 1 || 1
|-
| {{karogs|Kanāda}} || || 1 || 1
|-
| {{karogs|Krievija}} || || 2 || 2
|-
| {{karogs|Ķīna}} || || 2 || 2
|-
| {{karogs|Latvija}} || || 250 || 250
|-
| {{karogs|Lietuva}} || || 8 || 8
|-
| {{karogs|Luksemburga}} || || 1 || 1
|-
| {{karogs|Malta}} || || 6 || 6
|-
| {{karogs|Nīderlande}} || || 11 || 11
|-
| {{karogs|Norvēģija}} || || 8 || 8
|-
| {{karogs|Polija}} || || 21 || 21
|-
| {{karogs|Portugāle}} || || 3 || 3
|-
| {{karogs|Slovākija}} || || 1 || 1
|-
| {{karogs|Somija}} || || 12 || 12
|-
| {{karogs|Spānija}} || || 2 || 2
|-
| {{karogs|Šveice}} || || 1 || 1
|-
| {{karogs|Turcija}} || || 1 || 1
|-
| {{karogs|Ukraina}} || || 5 || 5
|-
| {{karogs|Vācija}} || || 12 || 12
|-
| {{karogs|Zviedrija}} || || 24 || 24
|-
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==

* [https://www.president.lv/lv/valsts-apbalvojumi/apbalvotie-un-statistika#gsc.tab=0 Apbalvotie un statistika — Valsts prezidenta kanceleja]
{{Triju Zvaigžņu ordenis}}

[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri|*]]</text>
      <sha1>pvy1rdujsrnrci1n2vyuk8ymph0u328</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Black Smoke</title>
    <ns>0</ns>
    <id>284730</id>
    <revision>
      <id>3662216</id>
      <parentid>3392624</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T16:05:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: {{cite web → {{tīmekļa atsauce (4) using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4201" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Singla infokaste
|Nosaukums        = Black Smoke
|Attēls           = Ann Sophie Black Smoke.jpeg
|Attēla izmērs    = 
|Border           = 
|Caption          = 
|Izpildītājs      = [[Anna Sofija|Annas Sofijas]]
|Albums           = [[Silver Into Gold]]
|A-puse           = 
|B-puse           = 
|Izdots           = 2015. gada 2. martā
|Formāts          = [[Ciparu lejupielāde]]
|Ierakstīts       = 2014. gadā
|Žanrs            = [[Soulmūzika]], [[popmūzika]]
|Garums           = 3:12
|Izdevējs         = [[Polydor Records|Polydor]], [[Island Records|Island]]
|Autors           = [[Ella Eira]], [[Maikls Hārvuds]], Tonino Speciāle
|Komponists       = 
|Vardi            = 
|Producents       = Matiass Ramsons, Johaness Šmālenbahs, ''Brix''
|Sertifikāts      = 
|Iepriekšējais singls  = ''Jump the Gun''&lt;br /&gt;(2015)
|Šis singls            = '''''Black Smoke'''''&lt;br /&gt;(2015)
|Nākamais singls       = 
|Youtube          = 
|Citi             = &lt;!-- 
{{Eirovīzijas dziesmas infokaste
|dziesmas_nosaukums   = Black Smoke
|karogs               = [[Attēls:Flag of Germany.svg|25px]]
|attēls               = 
|gads                 = 2015
|valsts               = {{flag|Vācija}}
|izpildītājs          = [[Anna Sofija]]
|grupa                = 
|albums               = 
|izdots               = 
|formāts              = 
|valoda               = [[Angļu valoda]]
|autors               = 
|komponists           = 
|teksta_autors        = 
|producents           = 
|žanrs                = 
|garums               = 
|izdevējs             = 
|kataloga nr.         = 
|pusfināla_vieta      = 
|punkti_pusfinālā     = 
|fināla_vieta         = 27
|punkti_finālā        = 0
|audio                = 
}} --&gt;
}}
'''''Black Smoke''''' ir [[soulmūzika]]s dziesma ar [[popmūzika|popa]] un [[džezs|džeza]] iezīmēm, kuru izpilda [[vācieši|vācu]] dziedātāja [[Anna Sofija]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.mdr.de/brisant/promi-klatsch/eurovision-song-contest100.html|title=Eurovision Song Contest: Kümmert gewinnt - und sagt ab|work=eurovision.de|accessdate=6 March 2015|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150307122758/http://www.mdr.de/brisant/promi-klatsch/eurovision-song-contest100.html|archivedate={{dat|2015|03|07||bez}}}}&lt;/ref&gt; Mūziķe ar šo dziesmu piedalījās [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], kur finālā neieguva nevienu punktu. Dziesma ieguva 2. vietu Vācijas atlasē [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursam]] ''[[Unser Song für Österreich]]'', bet pirmās vietas ieguvējs [[Andreass Kimmerts]] atteicās piedalīties dziesmu konkursā, tāpēc šī dziesma tika izvēlēta, lai pārstāvētu [[Vācija|Vāciju]] dziesmu konkursā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://escxtra.com/2015/03/05/confusion-in-germany-but-ann-sophie-goes-to-vienna/|title=Germany: Confusion in Germany, but Ann Sophie goes to Vienna!|work=escXtra.com|first=Nick|last=van Lith|date=5 February 2015|accessdate=5 February 2015}}&lt;/ref&gt; Dziesma tika sarakstīta sadarbībā ar [[Lielbritānija]]s dziedātāju [[Ella Eira|Ellu Eiru]]. ''Black Smoke'' ir trešā dziesma, kas, pārstāvot Vāciju, Eirovīzijā nav ieguvusi nevienu punktu. Neliels dziesmas fragments tika publicēts jau 2015. gada 27. februārī,&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.de/ESC-Vorentscheid-Song-Ann-Sophie-Black-Smoke,audio234726.html|title=Ann Sophie: &quot;Black Smoke&quot;|accessdate=27 February 2015|work=eurovision.de}}&lt;/ref&gt; bet dziesma kļuva pieejama [[ciparu lejupielāde]]i 2015. gada 2. martā, pāris dienas pirms Vācijas atlases konkursa.

== Panākumi mūzikas topos ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
! Tops
! Vieta
|-
|style=&quot;text-align:left;&quot;| {{flag|Vācija}}s singlu tops
| 29&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.offiziellecharts.de/titel-details-1399227|title=Ann Sophie: &quot;Black Smoke&quot;|accessdate=24-05-2015|work=Offiziellecharts.de}}&lt;/ref&gt;
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Vācijas Eirovīzijas dziesmu konkursa dziesmas]]
[[Kategorija:2015. gada singli]]
[[Kategorija:2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa dziesmas]]</text>
      <sha1>5debhem87wdautdodk0qakmqlrwzxfz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Vai tu zināji/Sagatave</title>
    <ns>10</ns>
    <id>286204</id>
    <revision>
      <id>3662453</id>
      <parentid>3661743</parentid>
      <timestamp>2022-07-29T03:05:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Edgars2007</username>
        <id>9590</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Bots: faktu pievienošana Sākumlapai</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="13939" xml:space="preserve">{{#switch:{{{1|}}}
&lt;!--17. datums
--&gt;|17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:John David Washington.png|border|right|150px]]}}
* ... amerikāņu [[aktieris]] '''[[Džons Deivids Vašingtons]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir spēlējis [[amerikāņu futbols|amerikāņu futbolu]] jauniešu līmenī, bet vēlāk, tāpat kā viņa tēvs [[Denzels Vašingtons]], sācis aktiera karjeru?
* ... '''[[lidars|lidara]]''' darbības princips balstās [[gaisma]]s impulsa raidīšanā (parasti izmantojot [[lāzers|lāzeri]]) mērķa virzienā, kurš atstarojas no tā un daļēji atgriežas; atstaroto impulsa daļu izmanto analīzei, bet laiks, kuru gaismas stars patērējis ceļā līdz mērķim un atpakaļ, norāda attālumu līdz tam?
* ... nelielā [[sala]] vai sēklis '''[[Odāka]]''' [[Grenlande]]s galējos ziemeļos tika atklāta [[1978. gads|1978. gadā]] un, atrodoties 705 kilometrus uz dienvidiem no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], tā pretendē uz vistālāk uz ziemeļiem novietotās [[sauszeme]]s nosaukumu; 2008. gadā, apsekojot ar [[helikopters|helikopteru]], sala gan netika konstatēta?
&lt;!--18. datums
--&gt;|18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Claire Foy in 2018.jpg|border|right|150px]]}}
* ... lielāko atpazīstamību britu aktrise '''[[Klēra Foja]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} piesaistīja ar [[Elizabete II Vindzora|karalienes Elizabetes II]] lomu ''[[Netflix]]'' seriālā &quot;[[Kronis (seriāls)|Kronis]]&quot;?
* ... 70 metrus zem jūras līmeņa '''[[Eisturojas tunelis]]''' [[Fēru salas|Fēru salās]] sadalās vairākos virzienos, un šeit ir pasaulē pirmais izbūvētais zemūdens apļveida krustojums?
* ... '''[[Slokas kaujas (1915)|1915. gada Slokas kaujas]]''' bija vienas no pirmajām [[latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] kaujām [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā pret [[Vācija]]s armijas uzbrukumu Rīgas frontē?
&lt;!--19. datums
--&gt;|19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Chacha.jpg|border|right|150px]]}}
* ... tradicionāli [[gruzīni|gruzīnu]] [[stiprais spirtotais dzēriens]] '''[[čača]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} bija tikai mājās gatavots dzēriens, bet mūsdienās to parasti ražo profesionāli destilētāji un lielākā daļa vīna darītavu, kas to iekļauj savu produktu klāstā?
* ... 15 kuģus, kas izrādījās iestrēguši [[Suecas kanāls|Suecas kanālā]] no [[1967. gads|1967. gada]] līdz [[1975. gads|1975. gadam]], nosauca par '''&quot;[[Dzeltenā flote|Dzelteno floti]]&quot;''' tuksneša smilšu dēļ, kas noklāja kuģus?
* ... 104 kilometrus garā '''[[dzelzceļa līnija Viļņa—Kauņa]]''' ir visintensīvāk izmantotā [[dzelzceļa līnija]] [[Lietuva|Lietuvā]]?
&lt;!--20. datums
--&gt;|20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:David Duchovny by Gage Skidmore.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[aktieris]], [[kinorežisors]], [[kinoproducents]] un [[rakstnieks]] '''[[Deivids Duhovnijs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} vislabāk pazīstams no seriāla &quot;[[X-faili. Slepenās lietas]]&quot; (1993—2018), kur viņš attēloja [[Federālais izmeklēšanas birojs|FIB]] aģentu Foksu Malderu?
* ... '''[[Nerodimka (upe)|Nerodimka]]''' [[Kosova]]s Nerodimljes reģionā ir vienīgais [[Eiropa]]s upju bifurkācijas gadījums, kas ieplūst divās jūrās: kreisais atzars ieplūst [[Melnā jūra|Melnajā jūrā]], bet labais — [[Egejas jūra|Egejas jūrā]]?
* ... '''[[saules iedegums]]''' ir [[Melanīni|melanīna]] daudzuma palielināšanās [[āda]]s virsslānī ([[Epiderma|epidermā]]) ilgstošas atrašanās tiešā [[saules gaisma]]s ietekmē?
&lt;!--21. datums
--&gt;|21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Hausspinne Tegenaria atrica.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[milzu mājas zirneklis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir viens no lielākajiem [[Centrālā Eiropa|Centrālās]] un [[Ziemeļeiropa]]s [[zirnekļi]]em?
* ... '''[[Horvātijas Neatkarīgā valsts]]''' bija [[Trešais reihs|Trešā reiha]] un [[Fašistiskā Itālija|Fašistiskās Itālijas]] marionešu valsts [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, kas tika izveidota 1941. gadā okupētās [[Dienvidslāvijas karaliste]]s teritorijā pēc [[Ass valstis|Ass valstu]] iebrukuma?
* ... '''[[2021. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2021. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''' [[Varšava|Varšavā]] [[Latvija]]s sportisti izcīnīja divas bronzas medaļas: [[brīvā cīņa|brīvajā cīņā]] [[Alans Amirovs]] (79 kg) un [[grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu cīņā]] [[Aleksandrs Jurkjans]] (63 kg)?
&lt;!--22. datums
--&gt;|22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ana Brnabic, July 3, 2018.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Ana Brnabiča]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir pirmā sieviete [[Serbija]]s [[premjerministrs|premjerministra]] amatā un pirmā [[Homoseksualitāte|homoseksuālā]] persona šajā amatā?
* ... '''[[Madrides klubs]]''' apvieno vairāk nekā 120 bijušos valstu [[prezidents|prezidentus]] un [[valdības vadītājs|valdību vadītājus]]?
* ... '''[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4000 metri brīvajā stilā vīriešiem|4000 metru peldēšanas distance 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija garākā olimpiskā [[peldēšana]]s disciplīna vairāk nekā gadsimta garumā, līdz [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008. gada olimpiskajām spēlēm]] [[Pekina|Pekinā]], kad tika ieviesta 10 kilometru maratonpeldēšana atklātā ūdenī?
&lt;!--23. datums
--&gt;|23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kusttram2.jpg|border|right|200px]]}}
* ... 67 kilometrus garā '''[[Krasta tramvajs|Krasta tramvaja]]''' līnija [[Beļģija|Beļģijā]] ir garākā ekspluatācijā esošā [[tramvajs|tramvaja]] līnija pasaulē{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}?
* ... '''[[2006. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2006. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''' [[Maskava|Maskavā]] [[Latvija]]s sportiste [[Kristīne Odriņa-Urbova]] izcīnīja sudraba medaļu [[brīvā cīņa|brīvajā cīņā]] svara kategorijā līdz 67 kg?
* ... [[Šveice|Šveicē]] dzimušais [[Itālija]]s [[farmakologs]] '''[[Daniels Bovē]]''' [[1957. gads|1957. gadā]] saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] &quot;par viņa atklājumiem saistībā ar sintētiskiem savienojumiem, kas kavē noteiktu ķermeņa vielu darbību, un jo īpaši to iedarbību uz asinsvadu sistēmu un skeleta muskuļiem&quot;?
&lt;!--24. datums
--&gt;|24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:ParkPatriot2015part13-375.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[kravas automašīna]]s '''[[ZIL-164]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} un ZIL-164A ilgus gadus bija galvenās darba automašīnas gandrīz visās [[PSRS]] autosaimniecībās; uz to bāzes specializētās rūpnīcas lielos daudzumos izlaida furgonus, cisternas, ugunsdzēsības automašīnas, autoceltņus un citu veidu speciālo tehniku?
* ... [[Francija]]s uzņēmumu grupa '''[[LVMH]]''', kas apvieno ''[[Louis Vuitton]]'', ''Moët Hennessy'', ''Moët et Chandon'' un ''Hennessy'', ir pasaules līderis luksusa nozarē pēc apgrozījuma?
* ... 1900. gadā '''[[Frederiks Leins]]''' piedalījās [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]], kur startēja divās [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|peldēšanas]] disciplīnās, abās izcīnot zelta medaļas — [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem|200 metru brīvajā stilā]] un [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru šķēršļu josla vīriešiem|200 metru šķēršļu joslas peldēšanā]]; līdz ar to viņš kļuva par pirmo [[Austrālija]]s sportistu, kurš ieguvis olimpiskās medaļas peldēšanā?
&lt;!--25. datums
--&gt;|25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Reutemann 1981.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Argentīna]]s sacīkšu pilots '''[[Karloss Reutemans]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}, kurš uzvarēja 12 ''[[Formula 1]]'' pasaules čempionāta posmos, vēlāk kļuva par ievērojamu politiķi: kļuva par [[Santafē province]]s gubernatoru un tika ievēlēts Argentīnas senātā?
* ... '''[[Aijūbidu dinastija]]s''' valsts, kas Tuvajos Austrumos pastāvēja no 1171. līdz 1341. gadam, dibinātājs bija [[Saladīns]], un tās centrs atradās mūsdienu [[Ēģipte]]s teritorijā?
* ... '''[[Kislovodska]]''' [[Krievija]]s dienvidos, [[Lielais Kaukāzs|Lielā Kaukāza]] ziemeļu priekškalnēs, ir kūrortpilsēta, kurā attīstīta [[terapija]] ar ārstnieciskajiem [[minerālūdeņi]]em un [[dūņas|dūņām]]?
&lt;!--26. datums
--&gt;|26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Zis 150 museum.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[1956. gads|1956. gadā]], pēc XX [[PSKP]] kongresa, [[Staļins|Staļina]] vārdā nosauktā rūpnīca jeb ZIS (''Завод имени Сталина'') tika pārdēvēta par [[Ļihačova vārdā nosauktā rūpnīca|Ļihačova vārdā nosaukto rūpnīcu]] jeb ZIL (''Завод имени Лихачёва''), līdz ar to arī automašīnu marka tika mainīta, tādējādi daļai no pēdējiem '''[[ZIS-150]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} modeļiem dzinēja pārsegā tika iespiests ''ЗИЛ'' iepriekšējā ''ЗИС'' vietā?
* ... [[ungāri|ungāru]] [[peldētājs]] '''[[Zoltāns Halmai]]''' piedalījās trijās vasaras olimpiskajās spēlēs (1900—1908) un katrās izcīnīja olimpiskās medaļas — kopsummā septiņas olimpiskās medaļas, kā arī divas medaļas [[1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles|1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs]]?
* ... [[Francija|Francijā]] bāzētā kompānija '''''[[L'Oréal]]''''' ir pasaules lielākais [[kosmētika]]s uzņēmums?
&lt;!--27. datums
--&gt;|27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Tom Kuhnhackl 2017-10-04.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Vācijas hokeja izlase]]s sastāvā divkārtējais [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] ieguvējs '''[[Toms Kīnhakls]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} debitēja [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpisko spēļu]] kvalifikācijas turnīrā, kur pēdējā spēlē pret [[Latvijas hokeja izlase|Latviju]] guva uzvaras vārtus, nodrošinot Vācijas izlasei dalību olimpiskajās spēlēs?
* ... '''[[Pidriķis]]''' ir [[ciems]] [[Valmieras novads|Valmieras novada]] [[Burtnieku pagasts|Burtnieku pagastā]]?
* ... '''[[ļeņinisms]]''' ir [[marksisms|marksisma]] variants, kurā ietverto uzskatu kopums apgalvo, ka arī revolucionārā situācijā rūpniecības [[proletariāts|proletariātam]] bez stingras vadības nevar izveidoties īsteni [[revolucionārs|revolucionāra]] apziņa?
&lt;!--28. datums
--&gt;|28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Spaltblättlinge.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[parastā skaldlapīte|parastajai skaldlapītei]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir daudz īpatnību, kas attiecas uz tās dzimumvairošanos, lapiņu noslēgšanās sistēmu, ārstnieciskajām īpašībām un spēju augt dažādās vietās, ieskaitot [[cilvēks|cilvēka]] organisma iekšieni, tāpēc tā izsauc paaugstinātu zinātnieku un mediķu uzmanību?
* ... [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] un [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņās]] kritušajiem karavīriem veltītais '''[[Dobeles atbrīvošanas piemineklis]]''' tika uzspridzināts, bet pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s pieminekli atjaunoja un otrreiz atklāja [[1996. gads Latvijā|1996. gadā]]?
* ... [[1982. gads|1982. gadā]] '''[[Zolderas trase|Zolderas trasē]]''' [[Beļģija|Beļģijā]] kvalifikācijas braucienā gāja bojā ''[[Formula 1]]'' [[Kanāda]]s pilots [[Žils Vilnēvs]]?
&lt;!--29. datums
--&gt;|29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Foļvarkas vecticībnieku baznīca.jpg|border|right|200px]]}}
* ... daudzi no '''[[Latvijas vecticībnieki]]em''' mitinās [[Daugavpils|Daugavpilī]], kurā pašlaik ir sešas draudzes, tādēļ baznīcas aprindās tā tiek dēvēta par &quot;Vecticībnieku [[Jeruzaleme|Jeruzalemi]]&quot;{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā [[Foļvarka (Kastuļinas pagasts)|Foļvarka]]s vecticībnieku baznīca [[Krāslavas novads|Krāslavas novadā]])&lt;/small&gt;}}?
* ... '''[[Bizantija (pilsēta)|Bizantijas pilsētas]]''' nosaukumu 330. gadā [[Romas imperators]] [[Konstantīns I]] mainīja imperatora vārdā uz [[Konstantinopole|Konstantinopoli]]?
* ... [[Vācija]]s uzņēmējs '''[[Rūdolfs Daslers]]''' dibināja uzņēmumu ''[[Puma (uzņēmums)|Puma]]'', bet viņa jaunākais brālis Ādolfs Daslers uzņēmumu — ''[[Adidas]]''; abu uzņēmumu galvenie biroji vēl joprojām atrodas [[Bavārija]]s pilsētā '''[[Hercogenauraha|Hercogenaurahā]]'''?
&lt;!--30. datums
--&gt;|30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Лес вокруг г.Ямантау.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Dienvidurāli|Dienvidurālu]]''' pakājes plešas līdz 250 km platumā, kas ir ievērojami vairāk nekā pārējā [[Urāli|Urālu]] daļā, kur grēdas platums ir no 40 līdz 150 km{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā Dienvidurālu augstākā virsotne [[Jamantau]])&lt;/small&gt;}}?
* ... '''[[Latvijas futbola izlase 2019. gadā]]''' [[Slovēnija]]s trenera [[Slaviša Stojanovičs|Slavišas Stojanoviča]] vadībā zaudēja pirmajās deviņās spēlēs [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] kvalifikācijas turnīrā, tikai pēdējā spēlē pret [[Austrijas futbola izlase|Austriju]] izcīnot uzvaru ar 1:0; visa gada laikā [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlase]] guva tikai 3 vārtus?
* ... [[Francija]]s uzņēmums '''''[[Michelin]]''''' ir pasaulē vadošais [[riepa|riepu]] ražotājs?
}}&lt;noinclude&gt;
{{dokumentācija|Veidne:Vai tu zināji/doc}}&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>j8jeul57jzaxz1n6ugaa5u700bmx4ib</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Aleksandrs Glazunovs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>286227</id>
    <revision>
      <id>3662114</id>
      <parentid>3420469</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T15:37:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: [[PSRS]] → [[Padomju Savienība|PSRS]] using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2135" xml:space="preserve">{{Komponista infokaste
|               vārds = Aleksandrs Glazunovs
|          vārds_orig = ''Александр Константинович Глазунов''
|              attēls = Федецкий А.К.Глазунов 1899.jpg 
|          att_izmērs = 
|       att_nosaukums = 
|             dz_gads = 1865
|          dz_mēnesis = 8
|            dz_diena = 10
|            dz_vieta = [[Sanktpēterburga]], [[Krievijas impērija]]&lt;br /&gt;(tagad {{RUS}}) 
|              m_gads = 1936
|           m_mēnesis = 3
|             m_diena = 21
|             m_vieta = {{FRA}}, [[Neijī pie Sēnas]]
|        dzīves_vieta = 
|           pilsonība = 
|             tautība = 
|            paraksts = 
|               stils = 
|               žanrs = [[simfoniskā mūzika]], [[balets]], [[kamermūzika]], [[klaviermūzika]], [[vokālā mūzika]]
|            mācījies = [[Nikolajs Rimskis-Korsakovs]]
|           skolnieki = [[Dmitrijs Šostakovičs]]
|         apbalvojumi = 
|            piezīmes =  
}}

'''Aleksandrs Glazunovs''' ({{val-ru|Александр Константинович Глазунов}}; dzimis {{dat VS|{{dat|1865|8|10}}|{{dat||7|29}}}}, miris {{dat|1936|3|21}}) bija krievu komponists, diriģents un mūzikas pedagogs. [[Beļajeva pulciņš|Beļajeva pulciņa]] dalībnieks (tajā ietilpa arī [[Jāzeps Vītols]]). [[Sanktpēterburgas konservatorija]]s direktors no 1907. līdz 1928. gadam. Baleta &quot;[[Raimonda]]&quot; (1898. gads) autors. [[Dmitrijs Šostakovičs|Dmitrija Šostakoviča]] skolotājs. No 1928. gada darbojās ārpus [[Padomju Savienība|PSRS]].

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.allmusic.com/artist/alexander-glazunov-mn0001180258 Aleksandrs Glazunova profils ''AllMusic''] {{en ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20150822111533/http://imslp.org/wiki/Category:Glazunov,_Aleksandr Aleksandrs Glazunova notis ''IMSLP''] {{en ikona}}

{{biogrāfija-aizmetnis}}
{{Krievija-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Glazunovs, Aleksandrs}}
[[Kategorija:Krievu komponisti]]
[[Kategorija:Sanktpēterburgā dzimušie]]</text>
      <sha1>tbzgf4kphb82u6u7kw32510ajq2izdw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ance (ciems)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>288227</id>
    <revision>
      <id>3662136</id>
      <parentid>3082508</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T15:44:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: {{commonscat-inline → {{sisterlinks-inline}}, .gad → . gad using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2454" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name                     = Ance
| settlement_type          = vidējciems
| image_skyline            = Ances muižas pils 2000-09-17.jpg
| image_caption            = Ances muižas pils
| pushpin_map              = Latvia
| pushpin_label_position   = &lt;!-- paraksta izvietojums (left/right) --&gt;
| subdivision_type         = Valsts
| subdivision_type1        = Novads
| subdivision_type2        = Pagasts
| subdivision_name         = {{LAT}}
| subdivision_name1        = [[Ventspils novads]]
| subdivision_name2        = [[Ances pagasts]]
| established_title        = Pirmoreiz minēta
| established_date         = 
| area_total_km2           = 
| area_land_km2            = &lt;!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --&gt;
| population_as_of         = 2015
| population_footnotes     = &lt;ref&gt;[http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=3350&amp;p_back=0** LĢIA Vietvārdu datubāze]&lt;/ref&gt;
| population_total         = 391
| population_density_km2   = &lt;!-- apdzīvotības blīvums --&gt;
| latd = 57 | latm = 30 | lats = 59 | latNS = N
| longd = 22 | longm = 01 | longs = 26 | longEW = E
| elevation_m              = 21
| website                  = &lt;!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --&gt;
| postal_code_type         = Pasta nodaļa 
| postal_code              = 
| footnotes                = &lt;!-- specpiezīmes --&gt;
}}

'''Ance''' ir ciems [[Kurzeme|Kurzemē]], [[Ventspils novads|Ventspils novada]] [[Ances pagasts|Ances pagasta]] centrs pie [[Stende (upe)|Stendes]] upes. Atrodas autoceļu [[P77]] ([[Ventspils]] — [[Dundaga]]), [[V1339]] (Ance — [[Trumpi]]) un [[V1311]] ([[Ugāle]] — Ance) krustojumā. Ancē atrodas kultūras nams, bibliotēka, [[Ances pamatskola]] un pirmsskolas izglītības iestāde.

Apdzīvotā vieta veidojusies ap muižas, vēlāk kolhoza centru. Muiža tradicionāli piederējusi [[Bēri|Bēru]] dzimtai. 1798. gadā Ances muižā miris ''[[Academia Petrina]]''  profesors [[Johans Nikolajs Tīlings]]. 1812. gadā Ances muižu stipri nopostīja franču karaspēks.&lt;ref&gt;[http://www.ventspilsnovads.lv/ct-menu-item-2/ct-menu-item-18/ct-menu-item-20 www.ventspilsnovads.lv]&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites==
{{sisterlinks-inline}}

{{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}}
{{Ances pagasta ciemi}}

[[Kategorija:Ances pagasts]]
[[Kategorija:Ventspils novada ciemi]]
[[Kategorija:Latvijas ciemi]]
[[Kategorija:Latvijas pagastu centri]]</text>
      <sha1>1lx022rps9uidpa9tdw9j791s99h5qt</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Belizas administratīvais iedalījums</title>
    <ns>0</ns>
    <id>288926</id>
    <revision>
      <id>3662202</id>
      <parentid>2587437</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T16:01:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Distrikti */sīkumi, replaced: {{cite web → {{tīmekļa atsauce using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2684" xml:space="preserve">[[Attēls:BLZ orthographic.svg|250px|thumbnail|[[Beliza]]s novietojums]]
'''[[Beliza]]s administratīvo iedalījumu''' veido '''6 distrikti''' ([[angļu valoda|angļu]]: ''district''). Distrikti sīkāk tiek sadalīti '''31 vēlēšanu apgabalos''' (angļu: ''Constituencies'').

== Administratīvo līmeņu shēma ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! 1. līmenis !! 2. līmenis
|-
| 6 distrikti || 31 vēlēšanu apgabali
|}

== Pirmā līmeņa administratīvais iedalījums ==
{| width=300px align=center
|-
|
{{Image label begin|image=Belize location map.svg|width=300|float=none}}
{{Image label small|x=0.48|y=0.57|scale=300|text=[[Belizas distrikts|Beliza]]}}
{{Image label small|x=0.31|y=0.83|scale=300|text=[[Kajo distrikts|Kajo]]}}
{{Image label small|x=0.52|y=0.31|scale=300|text=[[Korosalas distrikts|Korosala]]}}
{{Image label small|x=0.26|y=0.54|scale=300|text=[[Orindžvokas distrikts|Orindžvoka]]}}
{{Image label small|x=0.44|y=0.87|scale=300|text=[[Stankrīkas distrikts|Stankrīka]]}}
{{Image label small|x=0.31|y=1.06|scale=300|text=[[Toledo distrikts|Toledo]]}}
{{Image label end}}
|}

=== Distrikti ===
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Karte !! Distrikts !! Distrikts&lt;br /&gt;angļu valodā !! Administratīvais&lt;br/&gt;centrs !! Platība (km²) !! Iedzīvotāju&lt;br/&gt;skaits (2010)&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce| title= Mid‐Year Population by District and Sex, 2009 | url= http://www.statisticsbelize.org.bz/dms20uc/dynamicdata/docs/20100112164405_2.pdf | publisher= Statistical Institute of Belize}}&lt;/ref&gt; !! Vēlēšanu apgabalu&lt;br/&gt;skaits!! ISO 3166
|-
| [[File:Belize in Belize.svg|70px]] || '''[[Belizas distrikts]]''' || ''Belize District'' || [[Beliza (pilsēta)|Beliza]] || {{nts|4204}} || {{nts|89247}} || 13 || BZ-BZ
|-
| [[File:Cayo in Belize.svg|70px]] || '''[[Kajo distrikts]]''' || ''Cayo District'' || [[Sanignasio]] || {{nts|5338}} || {{nts|73202}} || 6 || BZ-CY
|-
| [[File:Corozal in Belize.svg|70px]] || '''[[Korosalas distrikts]]''' || ''Corozal District'' || [[Korosala]] || {{nts|1860}} || {{nts|48324}} || 4 || BZ-CZ
|-
| [[File:Orange Walk in Belize.svg|70px]] || '''[[Orindžvokas distrikts]]''' || ''Orange Walk District'' || [[Orindžvoka]] || {{nts|4737}} || {{nts|45419}} || 4 || BZ-OW
|-
| [[File:Stann Creek in Belize.svg|70px]] || '''[[Stankrīkas distrikts]]''' || ''Stann Creek District'' || [[Dangriga]] || {{nts|2176}} || {{nts|32166}} || 2 || BZ-SC
|-
| [[File:Toledo in Belize.svg|70px]] || '''[[Toledo distrikts]]''' || ''Toledo District'' || [[Puntagorda]] || {{nts|4649}} || {{nts|30538}} || 2 || BZ-TO
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Ziemeļamerikas valstu administratīvie iedalījumi}}

[[Kategorija:Belizas administratīvais iedalījums| ]]</text>
      <sha1>31smk6n2vn306xwhyd0ztpwngpl6of4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ainažu bāka</title>
    <ns>0</ns>
    <id>289452</id>
    <revision>
      <id>3662099</id>
      <parentid>3647436</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T15:34:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* top */sīkumi, replaced: [[PSRS]] → [[Padomju Savienība|PSRS]], Pasaules kar → pasaules kar using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2723" xml:space="preserve">{{Infobox lighthouse
| name            = Ainažu bāka
| image_name      = Ainaži Lighthouse.jpg
| image_width     = 
| caption         = 
| location        = [[Ainaži]], [[Salacgrīvas novads]], {{LAT}}
| coordinates     = {{Coord|57|51|59.04|N|24|21|37.44|E|display=inline,title}}
| yearbuilt       = {{Start date|1930}}
| yearlit         = 
| automated       = 
| yeardeactivated = 
| foundation      = 
| construction    = 
| shape           = 
| marking         = 
| height          = 
| focalheight     = 
| lens            = 
| lightsource     = 
| intensity       = 
| range           = 
| characteristic  = 
| fogsignal       = 
| racon           = 
| admiralty       = 
| canada          = 
| NGA             = 
| ARLHS           = 
| USCG            = 
| country         = 
| countrynumber   = 
| countrylink     = 
| managingagent   = 
| heritage        = 
| module          = 
}}

'''Ainažu bāka''' ir [[bāka]], kas atrodas [[Ainaži|Ainažos]] pie [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Tourism in the North-Central Regions|url=http://www.latvia.travel/en/tourism-center/ainazi-tourism-information-centre|website=Latvia Travel (Official)|accessdate=10 May 2015|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150518100048/http://www.latvia.travel/en/tourism-center/ainazi-tourism-information-centre|archivedate={{dat|2015|05|18||bez}}}}&lt;/ref&gt; Bāka uzbūvēta 1930. gadā, iesākumā netālās Ainažu ostas vajadzībām. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā ostu sabombardēja [[Nacistiskā Vācija|Vācijas]] bumbvedēji, iznīcinot arī pārstrādes rūpnīcu un citu zvejas infrastruktūru, padarot bāku maznozīmīgu. [[Padomju Savienība|PSRS]] laikā pilsēta un osta tika atjaunoti un arī bāka tika uzturēta darba kārtībā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Ainazi Lighthouse|url=http://www.lightphotos.net/photos/displayimage.php?pid=4960|website=Lightphotos|accessdate=10 May 2015}}&lt;/ref&gt; 1990. gados bāka tika rekonstruēta un atjaunota. Šobrīd tā ir pieejama publikai un ir ievērojams apkārtnes apskates objekts.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Ainažu bāka|url=http://www.bakas.lv/lv/bakas/25/|website=Bākas|accessdate=10 May 2015|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150811122451/http://bakas.lv/lv/bakas/25/|archivedate={{dat|2015|08|11||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Bākas augstums ir 18 metri, uguns augstums 22 metri, bet redzamība 12 [[jūras jūdzes]] (22 km).

2014. gada 12. septembrī [[Latvijas Pasts]] izdeva [[Pastmarka|pastmarku]] un pirmās dienas aploksni ar Ainažu bākas attēlu.

== Atsauces ==
{{Reflist}}

{{Latvija-aizmetnis}}
{{Latvijas bākas}}

[[Kategorija:Ainaži]]
[[Kategorija:Bākas Latvijā]]</text>
      <sha1>t3ze976cr7txnuqiovvpev663yvd98c</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Bucks Fizz</title>
    <ns>0</ns>
    <id>289628</id>
    <revision>
      <id>3662239</id>
      <parentid>3391711</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T16:11:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Ārējās saites */sīkumi, replaced: {{commonscat-inline → {{sisterlinks-inline}} using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2512" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Mūzikas izpildītāja infokaste
|            Fons = grupa
|           Vārds = ''Bucks Fizz''
|          Attēls = Bucks Fizz 1984.jpg
|         Att_izm = 
|        Apraksts = ''Bucks Fizz'' 1984. gadā
|           Vieta = {{vieta|Apvienotā Karaliste}}
|           Žanrs = [[popmūzika]]
|            Gadi = 1981—pašlaik
|Izdevējkompānija = 
|           Mlapa =
|      Dalībnieki = Šerila Bakere (''Cheryl Baker'')&lt;br /&gt; Maiks Nolans (''Mike Nolan'')&lt;br /&gt; Džeja Eštone (''Jay Aston'')&lt;br /&gt; Bobija G. (''Bobbie G.'')
|  Bij_dalībnieki = 
}}
'''''Bucks Fizz''''' ir [[Lielbritānija|britu]] [[popmūzika|popgrupa]], kas guva panākumus 20. gadsimta 80. gados, uzvarot [[1981. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1981. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[Making Your Mind Up]]''. Tā tika izveidota [[1981. gads|1981. gada]] janvārī, speciāli [[Eirovīzija]]s dziesmu konkursam, grupa ietvēra 4 vokālistus: [[Bobijs G.|Bobiju G.]], [[Šerila Beikere|Šerilu Beikeri]], [[Maiks Nolans|Maiku Nolanu]] un [[Džeja Eštone|Džeju Eštoni]]. Uzvarēt Eirovīzijā grupai Bucks Fizz izdevās, izmantojot atraktīvas deju kustības.

Tas bija tikai karjeras sākums. Popgrupai ir divi sastāvi — oriģinālais sastāvs, kas sastāv no pirmajiem grupas dalībniekiem, un jaunais sastāvs, kurā ir tikai viens no &quot;vecajiem&quot; grupas dalībniekiem.

Grupa izjuka 1985. gadā, kad no grupas aizgāja Džeja Eštone, kura tika aizstāta ar Šelliju Prestoni.

== Grupas biedru hronoloģija ==
Šajā grupā kopā ir bijuši 16 dalībnieki. No 1990. gada līdz 1993. gadam ''Bucks Fizz'' uzstājās kā trio.

* Bobijs G. 1981—pašlaik
* Maiks Nolans 1981—1996
* Šerila Bakere 1981—1993
* Džeja Eštone 1981—1985
* Šellija Preštone 1985—1990
* Heidija Mantone 1994—pašlaik
* Amanda Švarca 1994—1996
* Dāvida Van Daja 1996—1997
* Kārena Logana 1996
* Luiza Hārta 1996—2002
* Grahams Crisps 1997—2002
* Nikkijs Vinters 2003
* Veins Chinerijs 2003—2006
* Tammija Choata 2004—pašlaik
* Pauls Fordhams 2006—2012
* Pauls Jeits 2012—pašlaik

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}

{{mūzikas grupa-aizmetnis}}
{{Eirovīzijas uzvarētāji}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Apvienotās Karalistes popgrupas]]
[[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursa uzvarētāji]]
[[Kategorija:1981. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki‎‎]]
[[Kategorija:Lielbritānijas Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki]]</text>
      <sha1>jkhe029u24a8czgv9867yeq17b8gyep</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Aleksandrs Kannenbergs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>290497</id>
    <revision>
      <id>3662116</id>
      <parentid>3599508</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T15:38:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: .gad → . gad using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3955" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = Aleksandrs Kannenbergs
|     vārds_orig = 
|         attēls = 
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1895
|     dz_mēnesis = 6
|       dz_diena = 28 
|       dz_vieta = {{vieta|Krievijas impērija|Harkova|td=Ukraina}} 
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 1939
|      m_mēnesis = 6
|        m_diena = 30
|        m_vieta = [[Rīga]], {{LAT}}
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = 
|   nodarbošanās = finanšu darbinieks, šahists
|       ienākumi = 
|  darbības_gadi = 
|        dzimums = 
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|     alma_mater = 
}}
'''Aleksandrs Kannenbergs''' (dzimis {{dat|1895|06|28}} [[Harkova|Harkovā]], miris {{dat|1939|06|30}} [[Rīga|Rīgā]]) bija latviešu finanšu darbinieks un šahists.&lt;ref&gt;Encyclopedia of Latvian chessplayers : 1900-2000 / compiled by Val Zemitis ; editors, J. Vitomskis ... [et al.]. [ASV : b.n.], 2009 2 sēj. : il., portr. ; 29 cm.--1. sējums, kolonna: K-31&lt;/ref&gt;

== Dzīves gājums ==
A. Kannenbergs mācījies Jelgavas reālskolā. Pēc tās beigšanas no 1912. līdz 1918. gadam viņš studējis Rīgas politehnikuma komerczinību nodaļā. Piedalījies arī atbrīvošanas cīņās. Vēlāk strādājis vairākos lielos uzņēmumos, bet no 1936. gada finanšu ministrijā kā finanšu ministrijas valsts apdrošināšanas uzņēmuma personu apdrošināšanas daļas vadītājs un bijis AS „Vairogs&quot; revīzijas komisijas priekšsēdētājs.&lt;ref&gt;Žurnāls &quot;Stāsti un Romāni&quot; Nr.28/1939, 23.lpp.&lt;/ref&gt; 
No 1935. gada bijis Latvijas Grāmatvežu savienības biedrs.&lt;ref&gt;Žurnāls &quot;Latvijas Grāmatvedis un Eksperts&quot; Nr. 5 - 6 /1935, 123.lpp.&lt;/ref&gt;
 
== Aktivitātes šaha laukā ==
Ar šaha spēli viņš iepazinies jau skolas gados. Šeit arī sākusies viņa sirsnīga draudzība ar [[Hermanis Matisons|Hermani Matisonu]], kas turpinājās līdz pat meistara nāvei. Neraugoties uz daudzajiem pienākumiem Kannenbergs vienmēr pratis atlicināt laiku šaham. Viņš piedalījies Latvijas šaha dzīves pirmsākumu izveidošanā un šaha biedrību noorganizēšanā. 1920. gada 23. aprīlī iestājies [[Latvijas Šaha biedrība|2. Rīgas Šaha biedrībā]] un no 1921. gada 28. janvāra līdz 1924. gada beigām bijis biedrības priekšsēdētāja H. Matisona vietnieks. Kad biedrību pārdēvēja par Rīgas šaha klubu, viņš ticis ievēlēts par tā priekšnieku. Vairākus gadus viņš vadījis gan Latvijas meistarības izcīņas turnīrus, gan dažāda cita veida sarīkojumus un sacīkstes. Aktīvi darbojies Senioru Kluba spēles komitejā kopā ar [[Kārlis Bētiņš|K. Bētiņu]], prof. Dr. [[Arvīds Kalniņš (ķīmiķis)|Arvīdu Kalniņu]], arhitektu [[Pāvils Dreijmanis|P. Dreimani]] un komponistu [[Emilis Melngailis|E. Melngaili]] korespondencšaha mačos ar Stokholmas šaha klubiem, izcīnot Rīgai pārliecinošu uzvaru  un nostiprinot [[Latviešu gambīts|Latviešu gambītam]] paliekošu vietu starptautiskā mērogā. Ar labiem panākumiem Kannenbergs piedalījies arī ierēdņu turnīros, spēlējot finanšu ministrijas pirmā komandā pie pirmā galdiņa.

Darbojies arī kā problēmists un sastādījis vairākus uzdevumus, sevišķi vērtīgs bijis viņa kā Latvijas komandas dalībnieka devums 5. starptautiskajās šaha problēmu risināšanas sacīkstēs 1934. gadā.&lt;ref&gt;Bētiņš, Kārlis, Šahs Latvijā līdz 1940. gadam / Kārlis Bētiņš, Arv[īds] Kalniņš un V. Petrovs. Rīga : Valters un Rapa, 1940. 15.--20. un 226. lpp.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[[Šaha Māksla]] :Latvijas Šaha savienības oficiāls orgāns [žurnāls]. Rīga : Seglenieks, N., 1937-1939.--№ 51, 179. lpp.&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Kannenbergs, Aleksandrs}}
[[Kategorija:Latvijas šahisti]]
[[Kategorija:Šaha problēmisti]]
[[Kategorija:Harkivā dzimušie]]</text>
      <sha1>1idlhbhirkhn59rk91dcxmlwsckvvxy</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Bosnijas un Hercegovinas administratīvais iedalījums</title>
    <ns>0</ns>
    <id>296202</id>
    <revision>
      <id>3662227</id>
      <parentid>3598294</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T16:07:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Kantoni (Bosnijas un Hercegovinas federācija) */sīkumi, replaced: {{cite web → {{tīmekļa atsauce using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6796" xml:space="preserve">[[Attēls:Location Bosnia-Herzegovina Europe.png|thumbnail|[[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] novietojums]]
'''[[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] administratīvo iedalījumu''' veido '''2 vienības''' un '''1 apgabals'''. [[Bosnijas un Hercegovinas Federācija]] sīkāk sadalās '''10 kantonos''' (''kantona''), kuri sīkāk iedalās '''79 pašvaldībās''' (''općine''). [[Serbu Republika]] sīkāk tiek iedalīta '''63 pašvaldībās''' (''opštine'').

== Administratīvo līmeņu shēma ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! 1. līmenis || 2. līmenis || 3. līmenis 
|-
| {{flaga|Bosnija un Hercegovina}} [[Bosnijas un Hercegovinas federācija]] || 10 kantoni || 79 pašvaldības
|-
| [[Attēls:Flag of Republika Srpska.svg|25px]] [[Serbu Republika]] || 7 reģioni || 62 pašvaldības
|-
| colspan=&quot;3&quot;|  [[Brčko apgabals]]
|}

== Pirmā līmeņa administratīvais iedalījums ==
{| width=400px align=center
|-
|
{{Image label begin|image=Bosnia and Herzegovina location map.svg|width=300|float=none}}
{{Image label small|x=0.3|y=0.35|scale=400|text='''[[Bosnijas un Hercegovinas federācija|Bosnijas un&lt;br /&gt;Hercegovinas&lt;br /&gt;federācija]]'''}}
{{Image label small|x=0.28|y=0.15|scale=400|text='''[[Serbu republika|Serbu&lt;br /&gt;republika]]'''}}
{{Image label small|x=0.53|y=0.35|scale=400|text='''[[Serbu republika|Serbu&lt;br /&gt;republika]]'''}}
{{Image label small|x=0.52|y=0.13|scale=400|text='''[[Brčko apgabals|Brčko&lt;br /&gt;apgabals]]'''}}
{{Image label end}}
|}

=== Vienības ===
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
|-
! Karte !! Karogs !! Ģerbonis !! Apgabals !! Nosaukums&lt;br /&gt;serbu/horvātu un&lt;br /&gt;bosniešu valodā !! Administratīvais centrs !! Platība (km²) !! Iedzīvotāju skaits&lt;br /&gt;(2011) !! Sīkāks iedalījums !! ISO 3166-2
|-
| [[File:Federation of Bosnia and Herzegovina in Bosnia and Herzegovina.svg|90px]] || || || '''[[Bosnijas un Hercegovinas federācija]]''' || ''Федерација Босне и Херцеговине'' || [[Sarajeva]] || {{nts|26110.5}} || {{nts|2371603}} || 10 kantoni || BA-BIH
|-
| [[File:Republika Srpska in Bosnia and Herzegovina.svg|90px]] || [[File:Flag of Republika Srpska.svg|70px]] || [[File:Seal of Republika Srpska.svg|50px]] || '''[[Serbu Republika]]''' || ''Република Српска'' || [[Banja Luka]] || {{nts|24811}} || {{nts|1439673}} || 79 pašvaldības || BA-SRP
|}

=== Apgabals ===
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
|-
! Karte !! Apgabals !! Nosaukums&lt;br /&gt;serbu valodā !! Administratīvais centrs !! Platība (km²) !! Iedzīvotāju skaits&lt;br /&gt;(2013) !! ISO 3166-2
|-
| [[File:Brcko District in Bosnia and Herzegovina.svg|90px]] || '''[[Brčko apgabals]]''' || ''Брчко дистрикт'' || [[Brčko]] || {{nts|493}} || {{nts|93028}} || BA-BRC
|}

== Otrā līmeņa administratīvais iedalījums ==
=== Kantoni (Bosnijas un Hercegovinas federācija)===
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
|-
! Karte !! Karogs !! Ģerbonis !! Kantons !! Nosaukums bosniešu valodā !! Administratīvais centrs !! Platība (km²) !! Iedzīvotāju skaits&lt;br /&gt;(2013)&lt;ref name=FZS&gt;{{tīmekļa atsauce|publisher=Federal Office of Statistics, Federation of Bosnia and Herzegovina|url=http://www.fzs.ba/saopcenja/2011/14.2.1.pdf|title=First release|date=June 30, 2011|access-date={{dat|2011|08|31||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20130511043530/http://www.fzs.ba/saopcenja/2011/14.2.1.pdf|archivedate={{dat|2013|05|11||bez}}}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130511043530/http://www.fzs.ba/saopcenja/2011/14.2.1.pdf |date={{dat|2013|05|11||bez}} }}&lt;/ref&gt; !! Pašvaldību&lt;br /&gt;skaits !! ISO 3166-2
|-
| [[File:Bosnian Podrinje in Federation of Bosnia and Herzegovina.svg|80px]] || [[File:Flag of Bosnian Podrinje.svg|70px]] || [[File:Coat of arms of Bosnian Podrinje.svg|50px]] || '''[[Bosniešu Podriņes kantons Goražde]]''' || ''Bosansko-podrinjski kanton Goražde'' || [[Goražde]] || {{nts|504.6}} || {{nts|25336}} || 3 || BA-05
|-
| [[File:Central Bosnia in Federation of Bosnia and Herzegovina.svg|80px]] || [[File:Flag of Central Bosnia.svg|70px]] || [[File:Coat of arms of Central Bosnia.svg|50px]] || '''[[Centrālās Bosnijas kantons]]''' || ''Srednjobosanski kanton'' || [[Travnika]] || {{nts|3189}} || {{nts|273149}} || 11 || BA-06
|-
| [[File:Herzegovina-Neretva in Federation of Bosnia and Herzegovina.svg|80px]] || [[File:Flag of Herzegovina-Neretva.svg|70px]] || [[File:Coat of arms of Herzegovina-Neretva.svg|50px]] || '''[[Hercegovinas-Neretvas kantons]]''' || ''Hercegovačko-neretvanski kanton'' || [[Mostara]] || {{nts|4401}} || {{nts|236278}} || || BA-07
|-
| [[File:Canton 10 in Federation of Bosnia and Herzegovina.svg|80px]] || || || '''[[Kantons 10]]''' || ''Kanton 10'' || [[Livna]]/[[Tomislavgrada]] || {{nts|4934.1}} || {{nts|90727}} || 6 || BA-10
|-
| [[File:Posavina in Federation of Bosnia and Herzegovina.svg|80px]] || [[File:Flag of Posavina.svg|70px]] || [[File:Coat of arms of Posavina.svg|50px]] || '''[[Posavinas kantons]]''' || ''Posavski kanton'' || [[Orašje]] || {{nts|325}} || {{nts|48089}} || || BA-02
|-
| [[File:West Herzegovina in Federation of Bosnia and Herzegovina.svg|80px]] || [[File:Flag of the Croatian Republic of Herzeg-Bosnia.svg|70px]] || [[File:Coat of arms of the Croatian Republic of Herzeg-Bosnia.svg|50px]] || '''[[Rietumhercegovinas kantons]]''' || ''Zapadnohercegovački kanton'' || [[Široki Brijega]] || {{nts|1362}} || {{nts|97893}} || 4 || BA-08
|-
| [[File:Sarajevo in Federation of Bosnia and Herzegovina.svg|80px]] || [[File:Flag of Sarajevo Canton.png|70px]] || [[File:Coat of arms of Sarajevo Canton.png|50px]] || '''[[Sarejavas kantons]]''' || ''Kanton Sarajevo'' || [[Sarajeva]] || {{nts|1276.9}} || {{nts|438443}} || 9 || BA-09
|-
| [[File:Tuzla in Federation of Bosnia and Herzegovina.svg|80px]] || [[File:Flag of Tuzla Canton.svg|70px]] || [[File:Coat of arms of Tuzla Canton.svg|50px]] || '''[[Tuzlas kantons]]''' || ''Tuzlanski kanton'' || [[Tuzla]] || {{nts|2649.0}} || {{nts|477278}} || 13 || BA-03
|-
| [[File:Una-Sana in Federation of Bosnia and Herzegovina.svg|80px]] || [[File:Flag of Una-Sana.svg|70px]] || [[File:Coat of arms of Una-Sana.svg|50px]] || '''[[Unas-Sanas kantons]]''' || ''Unsko-sanski kanton'' || [[Bihača]] || {{nts|4125}} || {{nts|299343}} || 8 || BA-01
|-
| [[File:Zenica-Doboj in Federation of Bosnia and Herzegovina.svg|80px]] || [[File:Flag of Zenica-Doboj Canton.gif|70px]] || [[File:Coat of arms of Zenica-Doboj Canton.png|50px]] || '''[[Zenicas-Dobojas kantons]]''' || ''Zeničko-dobojski kanto'' || [[Zenica]] || {{nts|3415.3}} || {{nts|385067}} || 12 || BA-04
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Eiropas valstu administratīvie iedalījumi}}

[[Kategorija:Bosnijas un Hercegovinas ģeogrāfija|Administratīvais iedalījums]]
[[Kategorija:Valstu administratīvais iedalījums]]</text>
      <sha1>9mzlwznikdt56weip92fk7j2b74cokp</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pontebedra</title>
    <ns>0</ns>
    <id>297416</id>
    <revision>
      <id>3662419</id>
      <parentid>3540717</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T20:30:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Papuass</username>
        <id>88</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3267" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
 | name                     = Pontebedra
 | official_name            = ''Pontevedra''
 | settlement_type          = [[Spānijas pilsētu uzskaitījums|Pilsēta]]
 | image_skyline            = Pontevedra 07.jpg
 | image_caption            = Pontebedras vecpilsētā
 | image_flag               = 
 | image_seal               = 
 | image_shield             = 
 | shield_link              = 
 | flag_link                = 
 | shield_size              = 
 | pushpin_map              = Spānija 
 | pushpin_label_position   = 
 | map_caption              = 
 | subdivision_type         = Valsts
 | subdivision_name         = {{karogs|Spānija}}
 | subdivision_type1        = [[Spānijas autonomie apgabali|Autonomais novads]]
 | subdivision_name1        = [[Attēls:Flag of Galicia.svg|23px]] [[Galisija]]
 | subdivision_type2        = [[Spānijas provinces|Province]]
 | subdivision_name2        = [[Pontebedras province]]
 | established_title        = 
 | established_date         = 
 | government_type          = 
 | leader_title             = 
 | leader_name              = 
 | area_magnitude           = 
 | area_total_km2           = 118.3
 | area_land_km2            = 
 | area_water_km2           = 
 | area_urban_km2           = 
 | area_metro_km2           = 
 | population_as_of         = 2014
 | population_footnotes     = 
 | population_total         = 82946
 | population_urban         = 
 | population_metro         = 
 | population_density_km2   = auto
 | timezone                 = 
 | utc_offset               = 
 | timezone_DST             = 
 | utc_offset_DST           = 
 | latd =42  | latm =26  | lats =  | latNS = N
 | longd =8  | longm =38  | longs =  | longEW = W
 | postal_code_type         = 
 | postal_code              = 
 | elevation_footnotes      = 
 | elevation_m              = 20
 | website                  = {{URL|http://www.pontevedra.gal/}}
 | footnotes                = 
}}
'''Pontebedra''' ({{val|es|Pontevedra}}) ir pilsēta [[Spānija|Spānijā]] pilsēta, kas atrodas [[Pireneju pussala]]s ziemeļrietumu daļā, pie Tomezas un Lerezas upes. Pilsēta atrodas [[Galisija|Galisijas autonomajā novadā]] un [[Pontebedras province|Pontebedras provincē]], 614 km attālumā no Spānijas galvaspilsētas [[Madride]]s un 30 km attālumā no Galisijas autonomā novada lielākās pilsētas [[Bigo]].

Tā ir Pontebedras provinces administratīvais centrs un lielākā pilsēta, tā ir arī sestā lielākā Galisijas autonomā novada pilsēta pēc iedzīvotāju skaita. Pilsētas kopējā platība ir 118,3 km&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt;, pēc 2014. gada datiem pilsētā dzīvo 82 946 iedzīvotāji.

Pilsētas vēsturiskajā centrā un lielā daļā pārējās pilsētas ir aizliegta autosatiksme, ierobežojumi pastāv arī pārējā pilsētā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.politico.eu/article/pontevedra-city-pioneer-europe-car-free-future/|title=The city that pioneered Europe’s car-free future|website=POLITICO|access-date=2022-07-28|date=2022-07-27|language=en-US}}&lt;/ref&gt; Pontebedra ir atzīta par vienu no pasaulē pieejamākajām pilsētām cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{Spānija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Galisijas pilsētas]]</text>
      <sha1>srm5r5ogm4syaglrjpbcf51blcrr1kh</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Andrejs Čmiļs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>297798</id>
    <revision>
      <id>3662140</id>
      <parentid>3413994</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T15:44:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: [[PSRS]] → [[Padomju Savienība|PSRS]], {{ddv → {{dzimšanas datums un vecums, {{cite news → {{ziņu atsauce using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5459" xml:space="preserve">{{Infobox cyclist
| name        = Andrejs Čmiļs
| vārds_orig  = ''Андрей Чмиль''
| piktogramma = Cycling (road) pictogram.svg
| piktogramma izm = 26px
| piktogramma saite = šosejas riteņbraukšana
| image       = Andreï TCHMIL.jpg
| caption     = Čmiļs 1994. gadā
| fullname    = 
| nickname    = Dre
| birth_date  = {{dzimšanas datums un vecums|1963|1|22}}
| birth_place = {{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Habarovska|td=Krievija}}
| currentteam = 
| discipline  = [[šosejas riteņbraukšana|šoseja]]
| role        = braucējs
| ridertype   = klasiku speciālists
| proyear 1   = 1989-1990
| proteam 1   = [[Alfa Lum]]
| proyear 2   = 1991
| proteam 2   = SEFB
| proyear 3   = 1992-1993
| proteam 3   = [[GB-MG Maglifico|GB-MG]]
| proyear 4   = 1994-2002
| proteam 4   = [[Lotto (riteņbraukšanas komanda)|Lotto]]
| majorwins   = '''[[Klasiskās riteņbraukšanas sacensības|Viendienas un klasikas]]'''
:''[[GP Ouest-France]]'' (1994)
:[[Milāna—Sanremo]] (1999)
:[[Parīze—Rubē]] (1994)
:[[Parīze—Tūra]] (1997)
:[[Flandrijas tūre]] (2000)
'''Citi'''
:[[UCI Road World Cup|UCI pasaules kauss]] (1999)
}}

'''Andrejs Čmiļs''' ({{val|ru|Андрей Чмиль}}; dzimis {{dat|1963|1|22}} [[Habarovska|Habarovskā]]) ir bijušais [[krievi|krievu]] [[šosejas riteņbraucējs]], kurš starptautiskajās sacensībās pārstāvēja [[Padomju Savienība|PSRS]], [[Ukraina|Ukrainu]], [[Moldova|Moldovu]] un [[Beļģija|Beļģiju]].

== Riteņbraukšanas karjera ==
Čmiļs dzimis [[Habarovska|Habarovskā]], [[Krievijas PFSR]]. Viņa ģimene pārcēlās uz [[Ukrainas PSR]]. Viņš sāka nodarboties ar riteņbraukšanu un uzrādīja labus panākumus, tiekot uzņemts riteņbraukšanas skolā [[Moldāvijas PSR|Moldāvijā]]. PSRS sabrukums 1989. gadā ļāva viņam uzsākt profesionāļa karjeru [[Itālija]]s komandā ''[[Alfa Lum]]''.&lt;ref name=&quot;cn99&quot;&gt;[http://autobus.cyclingnews.com/teamprofiles/1999/tchmil99.shtml Andrei Tchmil By Tomas Nilsson]&lt;/ref&gt;

Pēc PSRS sabrukuma Čmiļs kļuva par [[Ukraina]]s pilsoni, lai arī jau profesionāļa karjeras sākumā viņš pārcēlās uz dzīvi [[Beļģija|Beļģijā]]. Intervijā ''Cycle Sport'' Čmiļs izteicās: ''&quot;Cilvēki ri ciniski, kad es runāju par Beļģiju. Viņi domā, ka esmu beļģis tikai uz papīra. Tas nav tiesa. Jā, es esmu krievs un ar to lepojos... Tagad es esmu lepns būt beļģis. Pirmā lieta, ko es izdarīju, bija franču valodas iemācīšanās. Šobrīd manā čemodānā ir pāris grāmatas, lai mācītos flāmu valodu. Tas nav viegli&quot;.''

Čmiļs piecas reizes piedalījās ''[[Tour de France]]'', taču tikai divas reizes sasniedza finišu, karjeras laikā neuzvarot nevienā posmā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.letour.fr/HISTO/us/TDF/coureur/911.html |title=The Tour: Andreï Tchmil |access-date={{dat|2015|10|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160303175329/http://www.letour.fr/HISTO/us/TDF/coureur/911.html |archivedate={{dat|2016|03|03||bez}} }}&lt;/ref&gt;

Čmiļs bija pazīstams kā klasisko [[Bruģētās klasikas|bruģēto klasiku]] speciālists, uzrādot labus panākumus [[Flandrijas tūre|Flandrijas tūrē]], [[Gente–Vevelgema]], [[Omloop &quot;Het Volk&quot;]] un [[Parīze–Rubē]]. Pirmā viņa [[UCI Road World Cup|UCI Pasaules kausa]] uzvara bija 1994. gadā Parīze–Rubē. 1997. gadā viņš uzvarēja [[Parīze–Tūra]] un 1999. gadā [[Milāna–Sanremo]]. Pēdējā viņa lielā uzvara bija 2000. gada Flandrijas tūrē, kad viņš finišā pārspēja [[Johans Musēvs|Johanu Musēvu]]. Sacensībās viņš bija viegli atpazīstams pēc īpašas sejas grimases, vecā stila ķiveres un spēcīgā braukšanas stila. 1999. gadā viņš uzvarēja arī UCI Pasaules kausa kopvērtējumā.

Čmiļs karjeru beidza 2002. gadā, kad bija spiests izstāties no ''[[Driedaagse van De Panne]]'' sacensībām pēc kritiena, kurā viņš savainoja augšstilbu.

== Pēc sportista karjeras beigām ==
Pēc profesionāla riteņbraucēja karjeras noslēgšanas Čmiļs pievienojās ''[[Chocolade Jacques]]'' komandai kā konsultants, bet šo amatu pameta, jo uzskatīja, ka braucēji neņem vērā viņa padomus. 2004. gadā UCI viņam piedāvāja vadīt riteņbraukšanas centra izveidi un viņš šos pienākumus uzņēmās.&lt;ref name=&quot;cn07&quot;&gt;[http://www.cyclingnews.com/news/tchmil-managing-moldavian-sport Tchmil managing Moldavian sport]&lt;/ref&gt;

2006. gada augustā Čmiļs kļuva par [[Moldova]]s sporta ministru.&lt;ref&gt;[http://www.cyclingnews.com/news/minister-of-sport-andrei-tchmil Minister of sport Andrei Tchmil]&lt;/ref&gt; 2009. gadā viņš kļuva par jaunizveidotās ''[[Team Katusha|Katusha]]'' komandas vadītāju.&lt;ref&gt;[http://www.cyclingnews.com/news/katusha-presented-on-home-soil Katusha presented on home soil]&lt;/ref&gt; Šo amatu viņš pameta 2011. gada beigās.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|url=http://www.cyclingnews.com/news/holczer-announced-as-katusha-general-manager|title=Holczer announced as Katusha General Manager|work=Cycling News|publisher=Future Publishing Limited|date=15 September 2011|accessdate=3 January 2012}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}

{{UCI World Tour uzvarētāji}}

{{DEFAULTSORT:Čmiļs, Andrejs}}
[[Kategorija:1963. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Ukrainas riteņbraucēji]]
[[Kategorija:Moldovas riteņbraucēji]]
[[Kategorija:Beļģijas riteņbraucēji]]
[[Kategorija:Moldovas politiķi]]
[[Kategorija:Habarovskas novadā dzimušie]]</text>
      <sha1>91oeiiu2hvlqcumexlqfe9pd6m26dan</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Oto fon Kurzells</title>
    <ns>0</ns>
    <id>300017</id>
    <revision>
      <id>3662309</id>
      <parentid>2941675</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T17:32:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>2A00:23C7:DC8F:3901:5056:2999:7D9A:B40C</ip>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2910" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|          vārds = Oto fon Kurzells
|     vārds_orig = ''Otto von Kursell''
|         attēls = KursellOttovon.jpg
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1884
|     dz_mēnesis = 11
|       dz_diena = 27
|       dz_vieta = [[Sanktpēterburga]], [[Krievijas impērija]]&lt;br /&gt;({{RUS}})
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 1967
|      m_mēnesis = 8
|        m_diena = 30
|        m_vieta = [[Minhene]], [[Bavārija]], {{GER}}
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = 
|   nodarbošanās = mākslinieks, valsts darbinieks
|        dzimums = V
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = 
|    citas daļas = 
}}

'''Oto Konstantīns Gotlībs fon Kurzells''' ({{val-de|Otto Konstantin Gottlieb von Kursell}}, dzimis {{dat|1884|11|27}}, miris {{dat|1967|8|30}}) bija [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]] dzimis [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] izcelsmes vācu mākslinieks, agrīns [[NSDAP]] biedrs un valsts darbinieks. [[Nacisms|Nacistu]] laikā bija [[Reihstāgs|reihstāga]] deputāts, [[Berlīnes Mākslas augstskola]]s direktors un Prūsijas Mākslas akadēmijas senators.

No 1903. līdz 1905. gadam studēja arhitektūru [[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1919)|Rīgas Politehniskajā institūtā]], kur, tāpat kā vēlāk [[Alfrēds Rozenbergs]], bija korporācijas [[Rubonia]] biedrs. No 1907. līdz 1911. gadam studēja [[Minhene]]s mākslas akadēmijā, kur viņa skolotājs bija [[Francis fon Štuks]]. Pirmā pasaules kara laikā strādāja [[Rīga|Rīgā]] preses dienestā, kur viņa priekšnieks bija [[Makss fon Šeibners-Rihters]], un strādāja arī [[Arno Šikedancs]] un [[Makss Hildeberts Bēms]]. Ap 1918. gada nogali devās uz Vāciju, 1921. gadā ieguva Vācijas pilsonību. 1922. gadā iestājās [[NSDAP]]. Bija pazīstams kā karikatūru autors nacistu presē. Piedalījās [[Alus pučs|Alus pučā]]. 

Izvirzījās kā viens vadošajiem nacistu mākslas procesu funkcionāriem. 1936. gadā pēc [[Heinrihs Himlers|Himlera]] rīkojuma tika likvidēta t.s. Baltiešu brālība (''Baltischen Brüderschaft''), kuras līderis bija Kurzells. Pēc kara, līdz 1950. gadam, Kurzells pavadīja [[NKVD]] ieslodzījumā Vācijā.  

Apbalvots ar nacistu partijā augsti prestižajiem [[Asins ordenis|Asins ordeni]] (''Blutorden'') un [[NSDAP Zelta biedra nozīme|NSDAP Zelta biedra nozīmi]] (''Goldene Parteiabzeichen der NSDAP'').

== Ārējās saites ==
*[https://web.archive.org/web/20160305200540/http://www.bbl-digital.de/eintrag/Kursell-Otto-Konstantin-Gottlieb-1884-1967/ Kurzells BBL digital] {{de ikona}}
{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Kurzells, Oto}}
[[Kategorija:1884. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1967. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Vācbaltieši]]</text>
      <sha1>tp93down1qxszodwwbqjjty3vrr18vx</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3662349</id>
      <parentid>3662309</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T18:11:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ScAvenger</username>
        <id>1630</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/2A00:23C7:DC8F:3901:5056:2999:7D9A:B40C|2A00:23C7:DC8F:3901:5056:2999:7D9A:B40C]], atjaunoju versiju, ko saglabāja InternetArchiveBot</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2937" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|          vārds = Oto fon Kurzells
|     vārds_orig = ''Otto von Kursell''
|         attēls = KursellOttovon.jpg
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1884
|     dz_mēnesis = 11
|       dz_diena = 27
|       dz_vieta = [[Sanktpēterburga]], [[Krievijas impērija]]&lt;br /&gt;({{RUS}})
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 1967
|      m_mēnesis = 8
|        m_diena = 30
|        m_vieta = [[Minhene]], [[Bavārija]], {{GER}}
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = 
|   nodarbošanās = mākslinieks, valsts darbinieks
|        dzimums = V
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = 
|    citas daļas = 
}}

'''Oto Konstantīns Gotlībs fon Kurzells''' ({{val-de|Otto Konstantin Gottlieb von Kursell}}, dzimis {{dat|1884|11|27}}, miris {{dat|1967|8|30}}) bija [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]] dzimis [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] izcelsmes vācu mākslinieks, agrīns [[NSDAP]] biedrs un valsts darbinieks. [[Nacisms|Nacistu]] laikā bija [[Reihstāgs|reihstāga]] deputāts, [[Berlīnes Mākslas augstskola]]s direktors un Prūsijas Mākslas akadēmijas senators.

No 1903. līdz 1905. gadam studēja arhitektūru [[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1919)|Rīgas Politehniskajā institūtā]], kur, tāpat kā vēlāk [[Alfrēds Rozenbergs]], bija korporācijas [[Rubonia]] biedrs. No 1907. līdz 1911. gadam studēja [[Minhene]]s mākslas akadēmijā, kur viņa skolotājs bija [[Francis fon Štuks]]. Pirmā pasaules kara laikā strādāja [[Rīga|Rīgā]] preses dienestā, kur viņa priekšnieks bija [[Makss fon Šeibners-Rihters]], un strādāja arī [[Arno Šikedancs]] un [[Makss Hildeberts Bēms]]. Ap 1918. gada nogali devās uz Vāciju, 1921. gadā ieguva Vācijas pilsonību. 1922. gadā iestājās [[NSDAP]]. Bija pazīstams kā karikatūru autors nacistu presē. Piedalījās [[Alus pučs|Alus pučā]]. 

Izvirzījās kā viens vadošajiem nacistu mākslas procesu funkcionāriem. 1936. gadā pēc [[Heinrihs Himlers|Himlera]] rīkojuma tika likvidēta t.s. Baltiešu brālība (''Baltischen Brüderschaft''), kuras līderis bija Kurzells. Pēc kara, līdz 1950. gadam, Kurzells pavadīja [[NKVD]] ieslodzījumā Vācijā.  

Apbalvots ar nacistu partijā augsti prestižajiem [[Asins ordenis|Asins ordeni]] (''Blutorden'') un [[NSDAP Zelta biedra nozīme|NSDAP Zelta biedra nozīmi]] (''Goldene Parteiabzeichen der NSDAP'').

== Ārējās saites ==
*[https://web.archive.org/web/20160305200540/http://www.bbl-digital.de/eintrag/Kursell-Otto-Konstantin-Gottlieb-1884-1967/ Kurzells BBL digital] {{de ikona}}

{{biogrāfija-aizmetnis}}
{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Kurzells, Oto}}
[[Kategorija:1884. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1967. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Vācbaltieši]]</text>
      <sha1>t3u0tlg0w0rtouva0oulhe95gt9hzf0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Arno Šikedancs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>300069</id>
    <revision>
      <id>3662308</id>
      <parentid>2760959</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T17:32:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>2A00:23C7:DC8F:3901:5056:2999:7D9A:B40C</ip>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3159" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|          vārds = Arno Šikedancs
|     vārds_orig = ''Arno Schickedanz''
|         attēls = SchickedanzArno.jpg
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1892
|     dz_mēnesis = 12
|       dz_diena = 27
|       dz_vieta = [[Rīga]], [[Vidzemes guberņa]], [[Krievijas impērija]]&lt;br /&gt;({{LAT}})
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 1945
|      m_mēnesis = 4
|        m_diena = 15
|        m_vieta = [[Berlīne]], [[Trešais reihs]]&lt;br /&gt;({{GER}})
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = 
|   nodarbošanās = žurnālists, ierēdnis
|        dzimums = V
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = 
|    citas daļas = 
}}

'''Arno Šikedancs''' ({{val-de|Arno Schickedanz}}, dzimis {{dat|1892|12|27}}, miris {{dat|1945|4|12}}) bija [[Rīga|Rīgā]] dzimis un uzaudzis [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] izcelsmes agrīns [[NSDAP]] biedrs, žurnālists un valsts darbinieks. [[Nacisms|Nacistu]] laikā NSDAP ārējās pārvaldes štāba vadītājs, kādu laiku [[Kaukāzs|Kaukāza]] reihskomisārs, kā arī [[Reihstāgs|reihstāga]] deputāts.

Dzimis uzņēmēja ģimenē. Bērnību pavadīja [[Āgenskalns|Āgenskalnā]]. 1910. gadā beidza [[Biržas komercskola|Biržas komercskolu]]. Pēc skolas beigšanas studēja ķīmiju [[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1919)|Rīgas Politehniskajā institūtā]], kur sadraudzējās ar [[Alfrēds Rozenbergs|Alfrēdu Rozenbergu]], bija korporācijas [[Rubonia|''Rubonia'']] biedrs. Pirmā pasaules kara laikā strādāja [[Rīga|Rīgā]] preses dienestā, kur viņa priekšnieks bija [[Makss fon Šeibners-Rihters]], tur strādāja arī [[Oto fon Kurzells]] un [[Makss Hildeberts Bēms]]. [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā iestājās [[landesvērs|landesvērā]]. 

1919. gadā pārcēlās uz Vāciju, strādāja [[Augusts Vinnigs|Augusta Vinniga]] preses dienestā. 1923. gadā iestājās [[NSDAP]]. Rakstīja materialus nacistu avīzei ''[[Völkischer Beobachter]]''. Piedalījās [[Alus pučs|Alus pučā]], pēc kura sakāves tika izsūtīts no [[Bavārija|Bavārijas]], apmetās [[Berlīne|Berlīnē]]. No 1930. līdz 1933. gadam - ''Völkischer Beobachter'' Berlīnes biroja vadītājs. 

1933. gadā, Šikedanca jaunības draugam Alfrēdam Rozenbergam kļūstot par NSDAP ārējās pārvaldes vadītāju, Šikedancs ieņēma pārvaldes štāba vadītāja amatu. Pēc iebrukuma [[PSRS]] Šikedancs sāka strādāt Rozenberga vadītajā [[Okupēto austrumu teritoriju ministrija]]s (''Reichsministerium für die besetzten Ostgebiete'') aparātā. 

Apbalvots ar nacistu partijā augsti prestižajo [[Asins ordenis|Asins ordeni]] (''Blutorden''). Izdarījis pašnāvību, padomju karaspēkam tuvojoties Berlīnei.

== Ārējās saites ==
{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Šikedancs, Arno}}
[[Kategorija:1892. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1945. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Vācbaltieši]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Pašnāvnieki]]</text>
      <sha1>rba3lhyzcau7sj0dp4idegs88iv3ts4</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3662350</id>
      <parentid>3662308</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T18:11:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ScAvenger</username>
        <id>1630</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/2A00:23C7:DC8F:3901:5056:2999:7D9A:B40C|2A00:23C7:DC8F:3901:5056:2999:7D9A:B40C]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Semigall</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3186" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|          vārds = Arno Šikedancs
|     vārds_orig = ''Arno Schickedanz''
|         attēls = SchickedanzArno.jpg
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1892
|     dz_mēnesis = 12
|       dz_diena = 27
|       dz_vieta = [[Rīga]], [[Vidzemes guberņa]], [[Krievijas impērija]]&lt;br /&gt;({{LAT}})
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 1945
|      m_mēnesis = 4
|        m_diena = 15
|        m_vieta = [[Berlīne]], [[Trešais reihs]]&lt;br /&gt;({{GER}})
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = 
|   nodarbošanās = žurnālists, ierēdnis
|        dzimums = V
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = 
|    citas daļas = 
}}

'''Arno Šikedancs''' ({{val-de|Arno Schickedanz}}, dzimis {{dat|1892|12|27}}, miris {{dat|1945|4|12}}) bija [[Rīga|Rīgā]] dzimis un uzaudzis [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] izcelsmes agrīns [[NSDAP]] biedrs, žurnālists un valsts darbinieks. [[Nacisms|Nacistu]] laikā NSDAP ārējās pārvaldes štāba vadītājs, kādu laiku [[Kaukāzs|Kaukāza]] reihskomisārs, kā arī [[Reihstāgs|reihstāga]] deputāts.

Dzimis uzņēmēja ģimenē. Bērnību pavadīja [[Āgenskalns|Āgenskalnā]]. 1910. gadā beidza [[Biržas komercskola|Biržas komercskolu]]. Pēc skolas beigšanas studēja ķīmiju [[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1919)|Rīgas Politehniskajā institūtā]], kur sadraudzējās ar [[Alfrēds Rozenbergs|Alfrēdu Rozenbergu]], bija korporācijas [[Rubonia|''Rubonia'']] biedrs. Pirmā pasaules kara laikā strādāja [[Rīga|Rīgā]] preses dienestā, kur viņa priekšnieks bija [[Makss fon Šeibners-Rihters]], tur strādāja arī [[Oto fon Kurzells]] un [[Makss Hildeberts Bēms]]. [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā iestājās [[landesvērs|landesvērā]]. 

1919. gadā pārcēlās uz Vāciju, strādāja [[Augusts Vinnigs|Augusta Vinniga]] preses dienestā. 1923. gadā iestājās [[NSDAP]]. Rakstīja materialus nacistu avīzei ''[[Völkischer Beobachter]]''. Piedalījās [[Alus pučs|Alus pučā]], pēc kura sakāves tika izsūtīts no [[Bavārija|Bavārijas]], apmetās [[Berlīne|Berlīnē]]. No 1930. līdz 1933. gadam - ''Völkischer Beobachter'' Berlīnes biroja vadītājs. 

1933. gadā, Šikedanca jaunības draugam Alfrēdam Rozenbergam kļūstot par NSDAP ārējās pārvaldes vadītāju, Šikedancs ieņēma pārvaldes štāba vadītāja amatu. Pēc iebrukuma [[PSRS]] Šikedancs sāka strādāt Rozenberga vadītajā [[Okupēto austrumu teritoriju ministrija]]s (''Reichsministerium für die besetzten Ostgebiete'') aparātā. 

Apbalvots ar nacistu partijā augsti prestižajo [[Asins ordenis|Asins ordeni]] (''Blutorden''). Izdarījis pašnāvību, padomju karaspēkam tuvojoties Berlīnei.

== Ārējās saites ==

{{biogrāfija-aizmetnis}}
{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Šikedancs, Arno}}
[[Kategorija:1892. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1945. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Vācbaltieši]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Pašnāvnieki]]</text>
      <sha1>tvda4673c96ytg956oxzfsxtqncjyjm</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Tenu Karma</title>
    <ns>0</ns>
    <id>301994</id>
    <revision>
      <id>3662294</id>
      <parentid>2938702</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T17:22:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ed1974LT</username>
        <id>28051</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4174" xml:space="preserve">{{Zinātnieka infokaste
|        platums = 
|          vārds = Tenu Karma
|     vārds_orig = ''Tõnu Karma''
|         attēls = 
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1924
|     dz_mēnesis = 5
|       dz_diena = 1
|       dz_vieta = {{vieta|Igaunija|Tartu}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 2014
|      m_mēnesis = 9
|        m_diena = 9
|        m_vieta = {{vieta|Latvija|Tukums}}&lt;ref&gt;{{cite web|title=Tenu Karma|url=https://www.mazsalaca.lv/index.php?zoomzina=3528&amp;title=Tenu+Karma&amp;lielbirka=30Kult%C5%ABra&amp;birka=60No%20v%C4%93stures&amp;subbirka=&amp;mazbirka=&amp;depth=3|publisher=mazsalaca.lv|date=2019-04-15|accessdate=2022-07-28}}&lt;/ref&gt;
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = [[Igauņi|Igaunis]]
|        dzimums = V
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = [[Marta Rudzīte]]
|          bērni = [[Rūta Karma]]
|       paraksts = 
|        zinātne = [[Valodniecība]]
|          grāds = 
|   darba_vietas = [[Latvijas Universitātes bibliotēka]]
|     akad_amats = 
|     alma_mater = [[Tartu Valsts universitāte]]
|    pasniedzēji = 
|       studenti = 
|     sasniegumi = 
|    apbalvojumi = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = nē
}}
'''Tenu Karma''' ({{val|et|Tõnu Karma}}; dzimis {{dat|1924|5|1}}, miris {{dat|2014|9|9}})&lt;ref name=&quot;lza memoriam&quot; /&gt; bija igauņu [[valodnieks]], [[tulkotājs]]. No 1995. gada — [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis.&lt;ref name=&quot;valodnieciba&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|last1=Bankavs|first1=Andrejs|last2=Jansone|first2=Ilga|title=Valodniecība Latvijā: fakti un biogrāfijas|year=2010|publisher=LU Akadēmiskais apgāds|isbn=978-9984-45-183-1|page=156.—157}}&lt;/ref&gt;

Dzimis skolotāju ģimenē.&lt;ref name=&quot;lrb&quot;&gt;{{LRB|287}}&lt;/ref&gt; 1951. gadā absolvējis [[Tartu Valsts universitāte|Tartu Valsts universitāti]]. Līdz 1954. gadam strādājis laikrakstā ''Traktoristi Hääl'' (&quot;Traktorista Balss&quot;), pēc tam — tipogrāfijā. 1956. gadā pārcēlies uz dzīvi Rīgā. No 1956. līdz 1994. gadam strādājis [[Latvijas Universitātes bibliotēka|Latvijas Universitātes bibliotēkā]], kur vadījis sistematizācijas grupu.&lt;ref name=&quot;valodnieciba&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;lza memoriam&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&amp;task=view&amp;id=2217&amp;Itemid=72|title=Tenu Karma – in memoriam (01.05.1924.-9.09.2014.)|publisher=Latvijas Zinātņu akadēmija|accessdate={{dat|2015|12|15||bez}}}}&lt;/ref&gt; [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]] pasniedzis lībiešu filoloģiju.&lt;ref name=&quot;livones&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.livones.net/intro/?raksts=8859|title=Mūžībā aizgājis Tenu Karma|date={{dat|2014|9|9||bez}}|publisher=livones.net|accessdate={{dat|2015|12|15||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160307003627/http://www.livones.net/intro/?raksts=8859|archivedate={{dat|2016|03|07||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Pētījis [[lībiešu valoda|lībiešu valodu]], līvu kultūru. Uzmanību pievērsis līvu, igauņu un latviešu sakariem. Ap 200 zinātnisku publikāciju autors.&lt;ref name=&quot;valodnieciba&quot; /&gt;

1997. gadā apbalvots ar ceturtās šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]], 1998. gadā — Igaunijas [[Baltās Zvaigznes ordenis|Baltās Zvaigznes ordeni]].&lt;ref name=&quot;valodnieciba&quot; /&gt; 2006. gadā saņēmis Valsts kultūrkapitāla fonda mūža stipendiju, 2007. gadā — Ministru kabineta Atzinības rakstu.&lt;ref name=&quot;la.lv&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.la.lv/muziba-aizgajis-libiesu-kulturvestures-petnieks-tenu-karma/|title=Mūžībā aizgājis lībiešu kultūrvēstures pētnieks Tenu Karma|publisher=Latvijas Avīze|accessdate={{dat|2015|12|15||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{Igaunija-aizmetnis}}
{{cilvēks-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Karma, Tenu}}
[[Kategorija:1924. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2014. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Igaunijas valodnieki]]
[[Kategorija:Tartu Universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes darbinieki]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]]
[[Kategorija:Rīgas Meža kapos apbedītie]]
[[Kategorija:Latvijas igauņi]]</text>
      <sha1>2lg9g76z1s4fyhr90y2y454f0jh626p</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Anastasija Neretniece</title>
    <ns>0</ns>
    <id>302452</id>
    <revision>
      <id>3662135</id>
      <parentid>3597442</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T15:43:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: /&gt;. → /&gt; (8), ref&gt;. → ref&gt; (5), ref&gt;, → ref&gt;, .gad → . gad using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14973" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = Anastasija Neretniece
|     vārds_orig = 
|         attēls = 
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1931
|     dz_mēnesis = 11
|       dz_diena = 14
|       dz_vieta = [[Preiļu pagasts]], {{LAT}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 
|      m_mēnesis = 
|        m_diena = 
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = Lielvārde
|      pilsonība = 
|        tautība = [[Latvieši|latviete]]
|   nodarbošanās = skolotāja, muzejniece, kultūras darbiniece
|       ienākumi = 
|  darbības_gadi = 
|        dzimums = S
|         vecāki = Dārta Vaivode, Aloizs Bečs
|          brāļi = Pēteris Bečs
|          māsas = Anna Beča, Monika Deksne, Antoņina Gorenko
|   dzīvesbiedrs = Guntis Neretnieks
|          bērni = Andris Neretnieks, Juris Neretnieks
|       paraksts = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = nē
|    citas daļas = 
}}

'''Anastasija Neretniece''' (dzimusi Beča {{dat|1931|11|14}}) ir [[latvieši|latviešu]] skolotāja, muzejniece un kultūras darbiniece, [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeņa]] virsniece.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | title=Ar Triju Zvaigžņu ordeni apbalvotie 1994.-2004. | url=http://www.president.lv/images/modules/items/PDF/20130611_1994_2004tzo.doc | publisher=president.lv | accessdate={{dat|2015|12|23}} | archiveurl=https://web.archive.org/web/20131210031613/http://www.president.lv/images/modules/items/PDF/20130611_1994_2004tzo.doc | archivedate={{dat|2013|12|10||bez}} }} {{lv ikona}}&lt;/ref&gt;

Nospēlējusi 23 lomas,&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce| title= ANASTASIJA NERETNIECE SVIN 50 DARBA GADUS | url=http://www.ordenubraliba.lv/publikacijas/anastasija-neretniece-svin-50-darba-gadus- | publisher=ordenubraliba.lv, Dzintra Mozule | accessdate={{dat|2015|12|23}}}} {{lv ikona}}&lt;/ref&gt; nodibinājusi [[Andreja Pumpura Lielvārdes muzejs|Andreja Pumpura Lielvārdes muzeju]].&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

== Biogrāfija ==
Dzimusi {{dat|1931|11|14}} Preiļu rajona Preiļu pagasta Plivdu sādžas „Vizbuļos” Dārtas Vaivodes un Aloiza Beča ģimenē.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | title=Dieva izredzētā Anastasija Neretniece | url=http://www.kbvestnesis.lv/index.php/sakums-jaunumi/intervija/1997-dieva-izredzeta-anastasija-neretniece | publisher=Katoļu Baznīcas Vēstnesis, Inese Matisāne | accessdate={{dat|2015|12|23}} | archiveurl=https://web.archive.org/web/20170201125906/http://kbvestnesis.lv/index.php/sakums-jaunumi/intervija/1997-dieva-izredzeta-anastasija-neretniece | archivedate={{dat|2017|02|01||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170201125906/http://kbvestnesis.lv/index.php/sakums-jaunumi/intervija/1997-dieva-izredzeta-anastasija-neretniece |date={{dat|2017|02|01||bez}} }} {{lv ikona}}&lt;/ref&gt;

Kristīta [[Preiļu Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas Romas katoļu baznīca|Preiļu baznīcā]], kristīja priesteris [[Pēteris Apšenieks]].&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;
Iestiprināja [[Aglonas Romas katoļu bazilika|Aglonas]] bīskaps [[Jāzeps Rancāns]], stiprinātā krustmāte bija profesiore [[Anastasija Stikāne]].&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

1960. gadā salaulājās ar vīru Gunti Neretnieku [[Preiļu Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas Romas katoļu baznīca|Preiļu baznīcā]], laulāja priesteris [[Pēteris Vilcāns]].&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Laulībā dzimuši 2 dēli — [[Andris Neretnieks]] un [[Juris Neretnieks]].

Mazbērni — [[Arnis Neretnieks]].&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

=== Izglītība ===
Mācījusies [[Šaurupes pamatskola|Šaurupes pamatskolā]], [[Pieniņu pamatskola|Pieniņu pamatskolā]] un [[Preiļu 1. vidusskola|Preiļu 1. vidusskolā]].&lt;ref name=&quot;:4&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce| title= Novadnieku enciklopēdija | url=http://www.preilubiblioteka.lv/?menu=21&amp;smenu=15 | publisher=Preiļu galvenā bibliotēka | accessdate={{dat|2015|12|23}}}} {{lv ikona}}&lt;/ref&gt;

Studēja [[Latvijas Valsts pedagoģiskais institūts|Latvijas Valsts pedagoģiskajā institūtā]].&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

=== Profesionālā darbība ===
[[Ķeipenes septiņgadīgā skola|Ogres rajona Ķeipenes septiņgadīgajā skolā]] strādāja 2 gadus. Tur bija pionieru vadītāja, latviešu valodas skolotāja, vadīja leļļu teātri un sienas avīzi.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

[[Lielvārdes vidusskola|Lielvārdes vidusskolā]] bija latviešu valodas un literatūras skolotāja, pionieru vadītāja, strādāja skolas bibliotēkā.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

Bija deputāte, strādāja Lielvārdes Kultūras komisijā.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

1970. gadā nodibināja un atklāja [[Andreja Pumpura Lielvārdes muzejs|Andreja Pumpura Lielvārdes muzeju]]. Muzejā par vadītāju nostrādāja 31 gadu. Viņas vadībā novadīti 32 gadskārtējie A. Pumpura muzeja svētki un 26 zinātniskās konferences.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

Darbojās Lielvārdes pensionāru biedrības senioru teātrī „Paši”.&lt;ref name=&quot;:5&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce| title=Senioru teātris „Paši”. | url=http://www.kegumanovads.lv/lv/dzivessituacijas/kultura/1108-senioru-teatris-pasi | publisher=Ķeguma Novads | accessdate={{dat|2015|10|27}}}} {{lv ikona}}&lt;/ref&gt;

== Apbalvojumi ==
1988. gadā atzīta par Nopelniem bagāto kultūras darbinieci.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

1990. gadā saņēmusi prēmiju &quot;Sējējs&quot; par latviešu kultūras popularizēšanu.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

1995. gadā ar Ordeņu kapitula lēmumu piešķirts IV šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis]] (virsniece, ordeņa numurs 66)&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | title=Ar Triju Zvaigžņu ordeni apbalvotās personas | url=http://www.latvijaslaudis.lv/old-data/3zvg1.htm | publisher=latvijaslaudis.lv | accessdate={{dat|2015|12|23}} | archiveurl=https://web.archive.org/web/20151207055006/http://www.latvijaslaudis.lv/old-data/3zvg1.htm | archivedate={{dat|2015|12|07||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20151207055006/http://www.latvijaslaudis.lv/old-data/3zvg1.htm |date={{dat|2015|12|07||bez}} }} {{lv ikona}}&lt;/ref&gt; kā [[Andreja Pumpura muzejs|Andreja Pumpura muzeja]] vadītājai.

2007. gadā pasniegts apbalvojums &quot;Goda Lielvārdietis&quot;.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;&lt;ref&gt;Agita Grīnvalde-Iruka / Apbalvo pirmos Goda lielvārdiešus / Ogres Ziņas. — ISSN 1691-0729. — Nr.138 (2007, 22.nov.), [1.], 3.lpp.&lt;/ref&gt;

2012. gadā piešķirts &quot;Latvijas Ordeņu brālības&quot; godabiedres nosaukums.&lt;ref&gt;Ritvars Raits / Anastasijai Neretniecei &quot;Latvijas Ordeņu brālības&quot; godabiedres nosaukums / Ogres Vēstis Visiem. — ISSN 1691-2454. — Nr.36 (2012, 11. maijs), [1.], 3.lpp.&lt;/ref&gt;

== Publikācijas ==
* Anastasija Neretniece / Tautas atmiņa kā granīts / Padomju Ceļš. — 1976, 7.febr.
* Anastasija Neretniece / Ko deva svētki (Dzejnieka Andreja Pumpura muzeja svētki Lielvārdē (Ogres raj.)) / Padomju Ceļš. — 1979, 29.sept.
* Anastasija Neretniece / Dziļi iesakņojies spēks (Par Ogres raj. kolhoza &quot;Lāčplēsis&quot; jaukto kori : Sakarā ar gatavošanos Latvijas PSR Dziesmu un deju svētkiem) / Padomju Ceļš. — 1980, 5.apr.
* Anastasija Neretniece / &quot;Skolēnu estētiskā audzināšana novada izpētes gaitā&quot; krājumā &quot;Literārās novadpētniecības darbs skolā&quot; / Rīga, Zvaigzne, 1986
* Anastasija Neretniece / Andreja Pumpura [memoriālais] muzejs strādā / Karogs. — Nr.9 (1988), 24.lpp.
* Anastasija Neretniece / Lielvārdē jauna [katoļu] baznīca / Ogres Vēstis. — 1992, 21.okt. [1.]lpp.
* Anastasija Neretniece / Ieskats Lielvārdes baznīcas vēsturē / Katōļu Dzeive. — 1995, Nr. 12. — 16.-17.lpp.
* Anastasija Neretniece / Latviešu valodas gads / Neatkarīgā Rīta Avīze. — 1997, 18.okt. 5.lpp.
* Anastasija Neretniece, Saulcerīte Viese, Gunārs Priede / Atklāta vēstule jums, lasītāj! : Aicinājums izsludināt 1998.g. par Latv. val. gadu / Diena. — 1997, 23.okt. 12.lpp.
* Ruta Marjaša un citi / Mēs — par sevi, par dzīvi, par laiku / Latvijas Vēstnesis. — 1999, 5.febr., 6.lpp. ; 12., 19.febr., 8.lpp. ; 26.febr., 4.lpp.
* Anastasija Neretniece / Lielvārdes dižvīram Jānim Kalniņam-Sarmam — 115 / Ogres Vēstis. — 1999, 20.febr. [1.]lpp.
* Anastasija Neretniece / [[Lāčplēsis]] — Somijā, Leti — Latvijā / Muzeju vēstnesis. — ISSN 1407-2637. — 2000, Nr.6 (jūn.) 3.lpp.
* Anastasija Neretniece / Vēlreiz par katoļu baznīcu Lielvārdē / Ogres Vēstis. — 2000, 16.sept. 3.lpp.
* Andris Grīnbergs, Rūta Koluža, Anastasija Neretniece / Tautas rakstīta grāmata / Lauku Avīze. — ISSN 1407-3331. — 2001, 9.jūn. 12.lpp.
* Anastasija Neretniece / Mons. Zigfrīds Naglis mūžībā / Katoļu Dzeive. — ISSN 1407-6020. — Nr.9 (2002), 45.lpp.
* Anastasija Neretniece / [[Jānis Baltvilks]] dzejā un atmiņās / Ogres Ziņas. — ISSN 1691-0729. — Nr.89 (2004, 3.aug.), 8.lpp.
* Anastasija Neretniece / [[Jānis Baltvilks]] dzejā un atmiņās / Karogs. — ISSN 0132-6295. — Nr.9 (2004, sept..), 209.-219.lpp.
* [[Arnolds Viesis]] un citi / [[Saulcerīte Viese|Saulcerītes Vieses]] mūža audi / Rīga, Jaunā Daugava, 2008. {{ISBN|9789984726401}}
* Anastasija Neretniece / Vērtīga tikšanās ar akadēmiķi [[Janīna Kursīte-Pakule|Janīnu Kursīti]] / Ogres Vēstis. — ISSN 1691-2454. — Nr.127 (2008, 30.okt.), 4.lpp.
* {{Tīmekļa atsauce| title= Uz svētumu | url=http://www.meinardadraudze.lv/?p=53 | publisher=Ogres Svētā Meinarda Romas katolu draudze, Anastasija Neretniece | accessdate={{dat|2010|11|30}}}} {{lv ikona}}
* Anastasijas Neretniece / Klasesbiedri tiekas pēc 60 gadiem: par Preiļu 1.vidusskolas 1951.g. 11.b kl. absolventu salidojumu Preiļu novada Plivdu &quot;Vizbuļos&quot; / Vietējā. — ISSN 1407-950X. — Nr.26 (2011, 1.jūl.), 17.lpp.
* Andrejs Grāpis un citi / Stāja: Voldemāra Kalpiņa laiks / Rīga, Pils, 2011. {{ISBN|9789934814112}}
* Anastasija Neretniece / Preiļos pulcēsies apbalvotie : [par Latvijas Ordeņu brālības plānoto 17.salidojumu Preiļos] / Vietējā Latgales Avīze. — ISSN 2255-9418. — Nr.28 (2015, 17.jūl.), 6.lpp.

== Dalība redkolēģijā ==
* Rūta Koluža / Lielvārde laiku lokos / Lielvārde, Lielvārds, 1999. {{ISBN|9984110206}}
* Rūta Koluža / Ķikuraina valodiņa / Rīga, Kamene, 2001. {{ISBN|998463647X}}

== Publikācijas par Anastasiju Neretnieci ==
* E. Gžibovska / Viena diena pie Daugavas... : [Par Ogres raj. Lielvārdes vidussk. latv. val. un literatūras skolotāju Dz.Bļodones, R.Kolužas un A.Neretnieces darba pieredzi] / Skola un Ģimene. — 1972. — 1972, Nr.5, 24.-25.lpp.
* S. Lesiņa / Daugavas malā, Ķeguma galā...&quot; : [Par dzejn. A.Pumpura muzeju Lielvārdē (Ogres raj.) un muzeja dibinātāju un vad. A.Neretnieci] / Padomju Ceļš (Ogre). — 1980, 9.okt.
* Dzintra Ciekurzne / Ordeņa virsniece Anastasija Neretniece / Latvijas Vēstnesis. — 1997, 21. maijs.
* Kultūrkapitāla fonda mūža stipendiāti / Diena. — 1999, 23.apr. 14.lpp.
* Aina Rozniece / Triju Zvaigžņu gaisma — Lāčplēša un Spīdolas zemē Lielvārdē : atzīmējot Triju Zvaigžņu ordeņa 75. gadskārtu, Lielvārde 21.aug. pošas uz ordeņa nesēju tikšanos / Latvijas Vēstnesis. — 1999, 17.aug. [1.], 3.lpp.
* Ita Ziediņa / Vieta, kur justies labi / Sieviete. — 1999, Nr. [6] 36.-38.lpp.
* Lilita Juhno / Lielvārdes motīvs : [par Andreja Pumpura muzeja darbiniecēm Anastasiju Neretnieci un Dzidru Bļodoni] / Treji Vārti (Īstlensinga). — 1999, Nr. 188.- 68.lpp.
* Dace Klipa / Anastasija / Ogres Vēstis. — 2000, 8.sept., 4.-5.lpp. ; 14.sept., 4.lpp. ; 22.sept., 5.lpp.
* Natālija Daugaviete / &quot;Es lūdzu liktenim un laikam mūs vējiem līdzi neaizpūst...&quot; / Ogres Vēstis. — 2000, 8.sept., 4.-5.lpp. ; 14.sept., 4.lpp. ; 22.sept., 5.lpp.
* Aija Lulle / Lielvārde svin 800 gadu jubileju / Neatkarīgā Rīta Avīze. — ISSN 1407-3463. — 2001, 4.aug. [1.], 3.lpp.
* Anija Pelūde / Triju Zvaigžņu ordeņa virsniece Anastasija Neretniece un viņas ģimene / Ieva. — ISSN 1407-2033. — Nr.42 (2002, 16.okt.), [8.]-9.lpp.
* Valija Berkina / Lielvārdes mūzejam — jubileja / Brīvā Latvija. — ISSN 0934-6759. — Londona. — Nr.40 (2005, 8./14.okt.), 9.lpp.
* Agita Grīnvalde-Iruka / Apbalvo pirmos Goda lielvārdiešus / Ogres Ziņas. — ISSN 1691-0729. — Nr.138 (2007, 22.nov.), [1.], 3.lpp.
* Ilze Atvara / Anastasija Neretniece svin divas jubilejas : [par Triju zvaigžņu ordeņa virsnieces, A.Pumpura muzeja bij. direktores jubilejas izstādi Preiļu Vēstures un lietišķās mākslas muzejā : sakarā ar 75.dz.d. / Vietējā. — ISSN 1407-950X. — Nr.47 (2008, 21.nov.), 18.lpp.
* Lidija Kirillova / Viņa piešķir pasaulei savas krāsas / Novadnieks. — ISSN 1407-9321. — Nr.87 (2008, 25.nov.), 3.lpp.
* Dzintra Mozule / Anastasija Neretniece: &quot;Es ticu, ka atnāks mīlestības civilizācija&quot; / Ogres Vēstis. — ISSN 1691-2454. — Nr.136 (2008, 22.nov.), [1.]lpp.
* Ritvars Raits / Anastasijai Neretniecei &quot;Latvijas Ordeņu brālības&quot; godabiedres nosaukums / Ogres Vēstis Visiem. — ISSN 1691-2454. — Nr.36 (2012, 11. maijs), [1.], 3.lpp.
* {{Tīmekļa atsauce| title= Intervija ar bijušo Andreja Pumpura muzeja vadītāju Anastasiju Neretnieci | url=http://gaismasdarzs.blogspot.com/2013/02/intervija-ar-bijuso-andreja-pumpura.html | publisher=Zinību biedrība &quot;Gaismas Dārzs&quot;, Sandra Sabīne Jaundaldere| accessdate={{dat|2013|2|3}}}} {{lv ikona}}
* {{Tīmekļa atsauce| title= Gaismas dārzā izdejoti Lielvārdes jostas raksti | url=http://www.delfi.lv/novados/lielvardes-novads/lielvarde/zinas/gaismas-darza-izdejoti-lielvardes-jostas-raksti.d?id=43011622 | publisher=DELFI Novados, Lielvārdes novada pašvaldība | accessdate={{dat|2013|01|29}}}} {{lv ikona}}
* {{Tīmekļa atsauce | title=Lielvārdē grāmatas &quot;Latvijas leģendas&quot; atvēršanas svētki | url=http://www.ogrenet.lv/lielvarde/30361 | publisher=Ogrenet | accessdate={{dat|2014|11|15}} | archive-date={{dat|2016|03|04||bez}} | archive-url=https://web.archive.org/web/20160304191658/http://www.ogrenet.lv/lielvarde/30361 }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304191658/http://www.ogrenet.lv/lielvarde/30361 |date={{dat|2016|03|04||bez}} }} {{lv ikona}}
* {{Tīmekļa atsauce| title= Lāčplēša korim – 150. Atmiņās par kori dalās Anastasija Neretniece. | url=http://news.lv/Lielvardes-Novada-Zinas/2015/03/12/lacplesa-korim-150/print | publisher=news.lv, Lielvārdes Novada Ziņas| accessdate={{dat|2015|3|12}}}} {{lv ikona}}
* Inese Matisāne / Publikācija &quot;Lielvārdes Asja&quot; grāmatā Katoļu kalendārs 2016 / Rīga, Katoļu Baznīcas Vēstnesis, 2015. {{ISBN|9789934804595}}. 254.lpp.

== Skatīt arī ==
* [[Lāčplēsis]]
* [[Edgars Kauliņš]]
* [[Lielvārdes novads]]
* [[Lielvārdes josta]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Neretniece, Anastasija}}
[[Kategorija:1931. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]]
[[Kategorija:Latvijas cilvēki]]
[[Kategorija:Preiļu novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas pedagogi]]
[[Kategorija:Preiļu 1. vidusskolas absolventi]]</text>
      <sha1>33yt7p4rg1gs3pgyfgtze7s0x119kjo</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Cilvēks, kurš izdzīvoja</title>
    <ns>0</ns>
    <id>304010</id>
    <revision>
      <id>3662254</id>
      <parentid>3617338</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T16:16:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Ārējās saites */sīkumi, replaced: {{Oficiālā mājaslapa| → {{Oficiālā tīmekļa vietne| using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3652" xml:space="preserve">{{Filmas infokaste
|      nosaukums = Cilvēks, kurš izdzīvoja
|    oriģinālnos = ''The Revenant''
|         attēls = Cilvēks, kurš izdzīvoja plakāts.jpg
|        att_izm = 
|       paraksts = 
|          žanrs = drāma
|       režisors = [[Alehandro Gonsaless Injaritu]]
|     producents = 
|      scenārijs = 
|        aktieri = 
* [[Leonardo Di Kaprio]]
* [[Toms Hārdijs]]
* [[Vills Poltērs]]
* [[Domnels Glīsons]]
|         mūzika = 
|      operators = 
|        montāža = 
|        studija = 
* ''[[Anonymous Content]]''
* ''[[Appian Way Productions|Appian Way]]''
* ''M Productions''
* ''[[Regency Enterprises|New Regency Pictures]]''
* ''[[RatPac-Dune Entertainment]]''
* ''[[Regency Enterprises]]''
|    izplatītājs = ''[[20th Century Studios|20th Century Fox]]''
|       izdošana = {{Filmas datums|2015|12|16|Losandželosas pirmizrāde|2015|12|25|ASV}}
|         ilgums = 156 minūtes&lt;!--Theatrical runtime: 156:10--&gt;&lt;ref&gt;{{Laikraksta atsauce |url=http://www.boxofficemojo.com/movies/?id=revenant.htm| title=The Revenant | author=BBFC | date = December 28, 2015 | journal = | publisher = Britu filmu klasifikācijas padome | location = London, ENG | accessdate= December 28, 2015}}&lt;/ref&gt;
|         valsts = {{USA}}
|         valoda = angļu
|        budžets = {{ASV dolārs|135 miljoni}}&lt;ref name=&quot;TheWrap&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.thewrap.com/revenant-budget-soars-to-165-million-with-new-regency-footing-most-of-bill-exclusive/|title='The Revenant' Budget Soars to $135 Million As New Regency Foots the Bill (Exclusive)|author=Waxman, Sharon |date=October 16, 2015|work=TheWrap|accessdate=December 28, 2015}}&lt;/ref&gt;
|       ienākumi = {{ASV dolārs|532,9 miljoni}}
|    iepriekšējā = 
|         nākamā = 
|           imdb = 
}}
'''&quot;Cilvēks, kurš izdzīvoja&quot;''' ({{val|en|The Revenant}}) ir 2015. gada amerikāņu biogrāfiskais [[vesterns]], kura režisors ir [[Alehandro Gonsaless Injaritu]]. Filmas sižets daļēji veidots pēc Maikla Punkes romāna ''The Revenant: A Novel of Revenge''.

Filma ir par mednieku [[Hjū Glāss|Hjū Glasu]], kuru savainoja [[grizlilācis]] un citi mednieki pameta vienu mežā. Tajā galvenās lomas attēlo [[Leonardo Di Kaprio]], [[Toms Hārdijs]], [[Vills Poltērs]] un [[Domnels Glīsons]].

Filmas pirmizrāde notika [[Losandželosa|Losandželosā]] {{dat|2015|12|16||bez}}, {{dat||12|25||bez}} tika sākta filmas izrādīšana kinoteātros ASV. Filmu &quot;Cilvēks, kurš izdzīvoja&quot; atzinīgi novērtējuši kritiķi, kas atzīmējuši Di Kaprio un Hārdija tēlojumu, Injaritu režiju un Lubecka operatora darbu. Filma tikusi nominēta dažādiem apbalvojumiem, tā tika atzīta par gada labāko drāmu [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]] pasniegšanas ceremonijā. [[88. Kinoakadēmijas balva]]i filma tika izvirzīta 12 nominācijās, no kurām ieguva trīs: [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|&quot;Labākais režisors&quot;]] ([[Alehandro Gonsaless Injaritu]]), [[Labākais aktieris galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|&quot;Labākais aktieris galvenajā lomā&quot;]] ([[Leonardo Di Kaprio]]) un [[Labākais operatora darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|&quot;Labākais operatora darbs&quot;]] ([[Emanuels Ļubeckis]]).

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{Oficiālā tīmekļa vietne|http://www.foxmovies.com/movies/the-revenant}}
{{Filmu ārējās saites}}

{{filma-aizmetnis}}

[[Kategorija:2015. gada filmas]]
[[Kategorija:ASV vesterni]]
[[Kategorija:20th Century Fox filmas]]
[[Kategorija:BAFTA kino balvas ieguvēji (filmas)]]
[[Kategorija:Alehandro Gonsalesa Injaritu filmas]]</text>
      <sha1>r03tps3ls0z6s0rb16m2x7uex8jce6c</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Uzmanības centrā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>305306</id>
    <revision>
      <id>3662279</id>
      <parentid>3463232</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T16:23:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Ārējās saites */sīkumi, replaced: {{Oficiālā mājaslapa| → {{Oficiālā tīmekļa vietne| using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3567" xml:space="preserve">{{Filmas infokaste
|      nosaukums = Uzmanības centrā
|    oriģinālnos = ''Spotlight''
|         attēls = Spotlight (film) poster.jpg
|        att_izm = 
|       paraksts = 
|          žanrs = 
|       režisors = [[Toms Makārtijs]]
|     producents = 
|      scenārijs = 
|        aktieri = 
* [[Marks Rafalo]]
* [[Maikls Kītons]]
* [[Reičela Makadamsa]]
* [[Līvs Šreibers]]
* [[Džons Sleterijs]]
* [[Stenlijs Tuči]]
|         mūzika = 
|      operators = 
|        montāža = 
|        studija = 
* ''[[Anonymous Content]]''
* ''[[First Look Media]]''
* ''[[Participant Media]]''
* ''Rocklin/Faust''
|    izplatītājs = ''[[Open Road Films]]''
|       izdošana = {{Filmas datums|2015|09|03|Venēcijas kinofestivāls|2015|11|06|ASV}}
|         ilgums = 129 minūtes&lt;!--Theatrical runtime: 128:33--&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | url=http://www.bbfc.co.uk/releases/spotlight-film | title=''SPOTLIGHT'' (15) | work=[[Britu filmu klasifikācijas padome]] | date=October 27, 2015 | accessdate=October 27, 2015 | archive-date={{dat|2015|12|24||bez}} | archive-url=https://web.archive.org/web/20151224190932/http://www.bbfc.co.uk/releases/spotlight-film }}&lt;/ref&gt;
|         valsts = {{USA}}
|         valoda = Angļu
|        budžets = {{ASV dolārs|20 miljoni}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.vulture.com/2015/11/tom-mccarthy-on-spotlight-oscars.html |title= Watching the Watchers: Tom McCarthy on Making Spotlight |website=Vulture.com|accessdate=November 7, 2015}}&lt;/ref&gt;
|       ienākumi = {{ASV dolārs|32,8 miljoni}}&lt;ref name=&quot;BOM&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.boxofficemojo.com/movies/?id=spotlight.htm |title=Spotlight (2015) |website=Box Office Mojo |accessdate=January 23, 2016}}&lt;/ref&gt;
|    iepriekšējā = 
|         nākamā = 
|           imdb = 
}}
'''&quot;Uzmanības centrā&quot;''' ({{val|en|Spotlight}}) ir 2015. gada amerikāņu biogrāfiskā drāma, kuras režisors ir [[Toms Makārtijs]]. Filmas sižets veidots pēc patiesiem notikumiem.

Filma ir par ''[[The Boston Globe]]'' izmeklējošās žurnālistikas komandu, kas izmeklē bērnu [[pedofilija]]s skandālu katoļu baznīcā. Tajā galvenās lomas attēlo [[Marks Rafalo]], [[Maikls Kītons]], [[Reičela Makadamsa]], [[Līvs Šreibers]], [[Džons Sleterijs]] un [[Stenlijs Tuči]].

Īstā laikraksta izmeklējošās žurnālistikas komanda par šīs lietas rakstiem saņēma 2003. gada [[Pulicera balva|Pulicera balvu]]. Filmas pirmizrāde notika [[Venēcijas kinofestivāls|Venēcijas starptautiskajā kinofestivālā]]. Vairāki kritiķi šo ir ierindojuši starp 2015. gada labākajām filmām.&lt;ref name=&quot;auto&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.metacritic.com/feature/film-critics-list-the-top-10-movies-of-2015|title=Best of 2015: Film Critic Top Ten Lists|website=Metacritic|accessdate=December 15, 2015}}&lt;/ref&gt; ''Spotlight'' ir saņēmusi vairākus apbalvojumus, tai skaitā [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kā labākā filma un par labāko oriģinālscenāriju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/kd/kino-tv/leonardo-di-kaprio-beidzot-iegust-oskara-balvu-14131670|title=Leonardo di Kaprio beidzot iegūst Oskara balvu|date={{dat|2016|2|29||bez}}|publisher=Diena.lv|accessdate={{dat|2016|2|29||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{Oficiālā tīmekļa vietne|http://spotlightthefilm.com/}}
{{Filmu ārējās saites}}

{{filma-aizmetnis}}
{{Labākā filma (Oskars)}}

[[Kategorija:2015. gada filmas]]
[[Kategorija:ASV filmas]]
[[Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvējas filmas]]</text>
      <sha1>1fe33yxlpedaq0fsy26681bdcxnp6a6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Andrejs Rubļovs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>307378</id>
    <revision>
      <id>3662139</id>
      <parentid>3570867</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T15:44:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Ārējās saites */sīkumi, replaced: {{oficiālā mājaslapa| → {{Oficiālā tīmekļa vietne| using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5119" xml:space="preserve">{{cita nozīme|mākslinieku|filmu|Andrejs Rubļovs (filma)}}
{{Mākslinieka infokaste
 |        bgcolour = 
 |            name = Andrejs Rubļovs
 |       name_orig = ''Андре́й Рублёв''
 |           image = Andrei Rublev (miniature, 16 c).jpg
 |       imagesize = 252px
 |         caption = Andrejs Rubļovs apglezno Androņikova klostera Spaskas katedrāli (XVI gadsimta miniatūra)
 |       birthname = 
 |       birthdate = ap 1360. gadu
 |        location = 
 |       deathdate = 1428. gada 17. oktobrī
 |      deathplace = Maskava
 |          places = 
 |     nationality = krievs
 |           field = ikonas
 |        training = 
 |        movement = 
 |    famous works = &quot;Svētā Trīsvienība&quot;
 |        paraksts = 
 |         patrons = 
 |   influenced by = 
 |        teachers = 
 |          pupils = 
 |      influenced = 
 |          awards = 
}}

'''Andrejs Rubļovs''' ({{val|ru|Андре́й Рублёв}}; dzimis ap 1360. gadu,&lt;ref name=&quot;prav-enc&quot;&gt;Православная энциклопедия. 380—387&lt;/ref&gt; miris 1428. gada 17. oktobrī&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.voskres.ru/bogoslovie/ulyanov.htm|title=«Деисус Андреева писма Рублева» из Благовещенского храма Московского Кремля|publisher=voskres.ru|access-date={{dat|2016|02|19||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160303205827/http://www.voskres.ru/bogoslovie/ulyanov.htm|archivedate={{dat|2016|03|03||bez}}}}&lt;/ref&gt; [[Maskava|Maskavā]]) bija viens no slavenākajiem Maskavas skolas ikonogrāfijas, grāmatu mākslas un monumentālās glezniecības meistariem.

== Biogrāfija ==
[[Attēls:Angelsatmamre-trinity-rublev-1410.jpg|thumb|left|Svētā Trīsvienība. Andrejs Rubļovs.]]
Ziņas par Andreja Rubļova biogrāfiju ir visai skopas: visticamāk, viņš dzimis [[Maskavas kņaziste|Maskavas kņazistē]] (pēc citiem avotiem — [[Veļikijnovgoroda|Veļikijnovgorodā]]), iespējams, ap 1360. gadu.&lt;ref name=&quot;inauka63771&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.inauka.ru/discovery/article63771.html |title=Найдены останки Андрея Рублёва и Даниила Чёрного |access-date={{dat|2010|09|12||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090130043458/http://www.inauka.ru/discovery/article63771.html |archivedate={{dat|2009|01|30||bez}} }}&lt;/ref&gt; Viņa iesauka &quot;Rubļovs&quot; (no krievu vārda ''рубель'' — rievots koka dēlītis, darbarīks veļas gludināšanai) liecina, ka viņš varētu būt nācis no amatnieku ģimenes.&lt;ref&gt;''Веселовский С. Б.'' Ономастикон: Древнерусские имена, прозвища и фамилии. М., 1974. С. 272.&lt;/ref&gt; Kļūdams par [[Mūks|mūku]] Andronika klosterī, pieņēmis vārdu Andrejs. Viņa laicīgais vārds nav zināms, iespējams, pēc tolaiku tradīcijām arī tas sākas ar &quot;A&quot;. Andreja Rubļova daiļrade balstījās uz Maskavas kņazistes mākslinieciskajām tradīcijām, labi pazīstama viņam bijusi arī slāvu mākslas pieredze. Pirmoreiz Andrejs [[Hronikas|hronikās]] pieminēts tikai 1405. gadā, ieraksti liecina, ka viņš kopā ar [[Teofans Grieķis|Teofanu Grieķi]] un Prohoru Vecāko veicis apdares darbus [[Maskavas kremlis|Maskavas kremļa]] Pasludināšanas katedrālē. Acīmredzot jau 1405. gadā Andreja Rubļova [[Ikona (svētbilde)|ikonu]] gleznošanas prasmes bija pietiekami augstā līmenī, ja viņam ticis uzticēts tik atbildīgs darbs, pie tam kopā ar Teofanu Grieķi. Otrreiz Andrejs hronikās pieminēts 1408. gadā, kad viņš kopā ar [[Daniils Melnais|Daniilu Melno]] (''Даниил Чёрный'') veica gleznojumus [[Uspenskas katedrāle|Uspenskas katedrālē]], [[Vladimira|Vladimirā]]. Bija pagājuši tikai 3 gadi, bet Andrejam jau bija palīgi un mācekļi, tai laikā jau pilnībā bija izveidojies viņa individuālais stils.

15. gadsimta 20. gados Andrejs hronikās tiek pieminēts trešo reizi: kopā ar Daniilu Melno viņš veicis darbus [[Troicas-Sergija klosteris|Troicas-Sergija klosterī]], šie gleznojumi nav saglabājušies. Savu [[Meistardarbs|šedevru]] — ikonu ”[[Svētā trīsvienība (ikona)|Svētā trīsvienība]]” — viņš radījis 1411. vai 1425.-27. gadā.

Andrejs Rubļovs nomira [[Mēris|mēra]] [[epidēmija]]s laikā 1428. gada 17. oktobrī Maskavā, Andronika klosterī, kur 1428. gada pavasarī bija veicis savu, pēc rakstiem spriežot, ceturto darbu — gleznojumus Andronika [[Spaskas baznīca|Spaskas baznīcā]].

Apglabāts Andronika klosterī netālu no baznīcas zvanu torņa.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{Oficiālā tīmekļa vietne|http://andrey-rublev.ru}} {{ru icon}}
* [http://www.pravenc.ru/text/115312.html ''Андрей Рублёв''] ''Православная энциклопедия'' {{ru icon}}

{{Gleznotājs-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Rubļovs, Andrejs}}
[[Kategorija:Krievu mākslinieki]]
[[Kategorija:1360. gados dzimušie]]
[[Kategorija:1428. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Pareizticīgo svētie]]
[[Kategorija:Anglikāņu svētie]]</text>
      <sha1>gsil5zn113gq304adtkv0c8gfi8z4fx</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Aleksandrs Arnis-Arnītis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>309750</id>
    <revision>
      <id>3662113</id>
      <parentid>3411145</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T15:37:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: {{mdv → {{miršanas datums un vecums using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2672" xml:space="preserve">{{Mūzikas izpildītāja infokaste
|            Fons = instrumentālists_bez_vokāla
|           Vārds = Aleksandrs Arnis-Arnītis
|      Vārds_orig = 
|          Attēls = 
|         Att_izm = 
|          Ainava = 
|        Apraksts = 
|        Dz_vārds = 
|      Pseidonīms = 
|          Dzimis = {{dat|1900|9|27}}
|        Vieta_dz = {{vieta|Krievijas impērija|Vidzemes guberņa|Rīga|td=Latvija}}
|           Miris = {{miršanas datums un vecums|1973|1|10|1900|9|27}}
|        Vieta_mr = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}}
|           Vieta = 
|           Žanrs = [[klasiskā mūzika]]
|    Nodarbošanās = mūziķis, pasniedzējs
|     Instrumenti = [[vijole]]
|            Gadi = 
|Izdevējkompānija = 
|   Darbojies_arī = 
|           Mlapa = 
|         Dzimums = 
}}

'''Aleksandrs Arnis-Arnītis''' (dzimis {{dat|1900|9|27}}, miris {{dat|1973|1|10}}) bija [[latvieši|latviešu]] vijolnieks, koncertmeistars un augstskolas pasniedzējs

Aleksandrs Arnītis 1926. gadā absolvējis [[Latvijas Mūzikas akadēmija|Latvijas Mūzikas akadēmiju]]. Vijoļspēli mācījies pie [[Jāzeps Mediņš|Jāzepa Mediņa]].

Aleksandrs Arnītis bija [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Latvijas Nacionālās operas]] orķestra pirmais vijolnieks (1919—23 un 1940—46)&lt;ref&gt;[http://letonika.lv/groups/default.aspx?r=1&amp;q=arn%C4%ABtis,%20aleksandrs&amp;id=932146g=1 letonika.lv]&lt;/ref&gt; un no 1925. līdz 1938. gadam — Latvijas Radio simfoniskā orķestra koncertmeistars.
No 1944. līdz 1951. gadam bija mācībspēks Latvijas Valsts konservatorijā. Dažādu kameransambļu dalībnieks.

1967. gadā Aleksandram Arnim-Arnītim piešķīra Latvijas PSR Nopelniem bagātā mākslas darbinieka goda nosaukumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/p_001_xlak1973n007%7carticle:DIVL293%7cquery:ARN%C4%AATIS%20Aleksandrs%20Arn%C4%ABtis%7cissueType:P |title=periodika.lv |access-date={{dat|2016|03|12||bez}} |archive-date={{dat|2016|04|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160406095631/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/p_001_xlak1973n007%7carticle:DIVL293%7cquery:ARN%C4%AATIS%20Aleksandrs%20Arn%C4%ABtis%7cissueType:P }}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Arnis-Arnītis, Aleksandrs}}
[[Kategorija:Latvijas vijolnieki]]
[[Kategorija:1900. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:1973. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latvijas PSR Nopelniem bagātie mākslas darbinieki]]
[[Kategorija:Latvijas Mūzikas akadēmijas absolventi]]
[[Kategorija:Latvijas mūzikas pedagogi]]</text>
      <sha1>k1i8lqw7aoe78bq2d80q7nzx7l30k8z</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Bolderājas katoļu baznīca</title>
    <ns>0</ns>
    <id>310553</id>
    <revision>
      <id>3662222</id>
      <parentid>2588664</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T16:06:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Ārējās saites */sīkumi, replaced: {{o-mlapa| → {{Oficiālā tīmekļa vietne| using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2809" xml:space="preserve">{{Reliģiskas ēkas infokaste
| building_name         = Bolderājas katoļu baznīca
| image                 = Katol bazn.JPG
| image_size            = 
| caption               = 
| map_type              = Rīga
| map_caption           = 
| map_alt               = 
| map_size              = 
| latd  = 57.033121961798 | latm  = | lats  = | latNS  = N
| longd = 24.049461317627 | longm = | longs = | longEW = E
| religious_affiliation = [[Romas katoļu baznīca]]
| rite                  = 
| location              = {{vieta|Latvija|Rīga|Gobas iela 17|3s=Gobas iela (Rīga)}}
| consecration_year     = 
| status                = 
| functional_status     = 
| heritage_designation  = 
| leadership            = 
| website               = 
| architecture          = 
| architect             = [[Edgars Frīzendorfs]]
| architecture_type     = 
| architecture_style    = 
| general_contractor    = 
| facade_direction      = 
| groundbreaking        = 1908
| year_completed        = 
| construction_cost     = 
| specifications        = 
| capacity              = 
| length                = 
| width                 = 
| width_nave            = 
| height_max            = 
| dome_quantity         = 
| dome_height_outer     = 
| dome_height_inner     = 
| dome_dia_outer        = 
| dome_dia_inner        = 
| minaret_quantity      = 
| minaret_height        = 
| spire_quantity        = 
| spire_height          = 
| materials             = 
| embedded              = {{VKPAI objekta infokaste
|       embed = yes
|    ofic_nos = Sv.Marijas baznīca
|      numurs = 7720
|       grupa = Vietējas
| tipol_grupa = Arhitektūra
|   vēstnesis = {{dat|1998|12|18|N|bez}}
}}
}}
'''Bolderājas Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas Romas katoļu baznīca''' ir [[Romas Katoļu baznīca]]s dievnams [[Gobas iela (Rīga)|Gobas ielā]] 17, [[Rīga|Rīgā]]. [[Vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]].

Celtniecība tika sākta 1908. gadā pēc arhitekta [[Edgars Voldemārs Frīzendorfs|Edgara Frīzendorfa]] projekta. Tai ir viens joms, rietumu pusē atrodas četrstāvu tornis. Ēka celta no dzeltenajiem ķieģeļiem. Draudzes telpu un altāra apsīdu sedz divslīpju jumts. 1919. gadā ēkai nodarīti nelieli bojājumi, apšaudē cietis tornis un fasādes daļas. 1944. gadā, [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, apšaudē cietis tornis un sienas.&lt;ref name=&quot;lat&quot;&gt;{{LAT e|1|729.—730}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{commons category-inline|Church of the Assumption of Mary in Bolderāja, Riga|Bolderājas katoļu baznīca}}
* {{Oficiālā tīmekļa vietne|http://www.catholic.lv/bolderaja/}}

{{Reliģija-aizmetnis}}
{{arhitektūra-aizmetnis}}
{{Rīga-aizmetnis}}

{{Latvijas baznīcas}}

[[Kategorija:Katoļu baznīcas Rīgā]]
[[Kategorija:Bolderāja]]</text>
      <sha1>rt49o138gi7hrrygutjpqgrp1bmimjw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Riga FC</title>
    <ns>0</ns>
    <id>312694</id>
    <revision>
      <id>3662497</id>
      <parentid>3649907</parentid>
      <timestamp>2022-07-29T06:18:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>/* Dalība UEFA turnīros */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14385" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color      = #FFFFFF
| bg_color        = #1D2951
| nos             = ''Riga FC''
| logo            = [[Attēls:Riga FC logo.png|180px]]
| pilns           = ''Riga Football Club''
| iesauka         = 
| pilsēta         = {{Vieta|Latvija|Rīga}}
| līga            = [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]]
| sez             = [[2021. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2021.]]
| poz             = 4. vieta
| dib             = 2014
| dib_mēn         = 
| dib_dat         = 
| dib_com         = &lt;!-- Komentārs pie ailes &quot;Dibināts&quot; --&gt;
| beidza_pastāvēt = 
| darbojās        = 
| stad            = [[Skonto stadions]]
| ietilp          = 8 087
| krāsas          = 
| īpašn           = 
| prez            = 
| tren            = {{flaga|Horvātija}} [[Sandro Perkovičs]]
| kapteinis       = {{flaga|Latvija}} [[Antonijs Černomordijs]]
| mediji          = [https://twitter.com/clubriga/ Kluba &quot;Twitter&quot; konts]
[http://www.rigafc.lv/ Kluba mājaslapa]
| sadarbojas      = 
| pattern_la1   = _riga1819h
| pattern_b1    = _riga1819h
| pattern_ra1   =_riga1819h
| pattern_sh1   = _riga1819h
| pattern_so1   = _riga1819h
| leftarm1      = FFFFFF
| body1         = FFFFFF
| rightarm1     = FFFFFF
| shorts1       = FFFFFF
| socks1        = FFFFFF
| pattern_la2   =_riga1819a
| pattern_b2    =_riga1819a
| pattern_ra2   =_riga1819a
| leftarm2      = 5BB8F8
| body2         = 5BB8F8
| rightarm2     = 5BB8F8
| shorts2       = 5BB8F8
| socks2        = 1D2951
}}
'''''Riga FC''''' ir 2014. gadā dibināts [[Latvija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Rīga]]s, kas pašlaik spēlē [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgā]]. Kluba futbolisti ir trīs reizes kļuvuši par Latvijas čempioniem ([[2018. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2018]], [[2019. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2019]], [[2020. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2020]]). Mājas spēles klubs aizvada [[Skonto stadions|Skonto stadionā]].

== Kluba vēsture ==
Klubs oficiāli ir reģistrēts [[2014. gads|2014]]. gada 30. aprīlī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/riga-football-club/40008223802|title=Riga Football Club , 40008223802 - par uzņēmumu|last=|website=Lursoft|access-date=2021-08-09|date=2021-08-09|language=lv}}&lt;/ref&gt; Pirms 2015. gada sezonas tika izveidota apvienotā komanda ''Caramba/Dinamo'', kas piedalījās [[Latvijas futbola 1. līga|Latvijas 1. līgas]] čempionātā, izmanojot 2014. gadā dibinātā kluba ''[[FC Caramba]]'' iegūto vietu pēc uzvaras [[Latvijas futbola 2. līga|2. līgā]] (abas komandas ir nesaistītas).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/26022016-virsligas_kluba_rfs_parstavji_ar_entuzias|title=Virslīgas kluba RFS pārstāvji ar entuziasmu: &quot;Šis projekts 100% ir ilgtermiņa!&quot;|last=Novickis|first=Edmunds|website=Sportacentrs.com|access-date=2021-08-09|date=2016-02-26|language=lv}}&lt;/ref&gt; Uzreiz debijas sezonā tika izcīnīta 1. vieta un iegūta ceļazīme uz Virslīgu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|title=FC Caramba/Dinamo kļūst par komanda.lv Pirmās līgas čempioniem|url=http://lff.lv/lv/turniri/viriesu-turniri/komanda-lv-pirma-liga/jaunumi/fc-caramba-dinamo-klust-par-komanda-lv-pirmas-ligas-cempioniem|work=lff.lv|date=24 October 2015|accessdate={{dat|2016|4|12||bez}}}}&lt;/ref&gt; 

Pēc iekļūšanas Virslīgā klubs nomainīja nosaukumu uz ''Riga FC''.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|title=&quot;Caramba/Dinamo&quot; pārmaiņas: jauns treneris, cits nosaukums un stadions|url=http://sportacentrs.com/futbols/virsliga/22122015-caramba_dinamo_lielas_parmainas_jauns_tre|work=sportacentrs.com|date=22 December 2015|accessdate={{dat|2016|4|12||bez}}}}&lt;/ref&gt; [[2016. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2016. gada sezonā]] kā mājas spēļu pamatlaukumu ir plānots izmantot [[Skonto stadions|Skonto stadionu]], bet kluba rezerves laukums ir [[Kauguru vidusskola|Kauguru vidusskolas]] sporta laukums.&lt;ref name=&quot;pieteikums&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://lff.lv/lv/turniri/viriesu-turniri/synottip-virsliga/sastavi/riga-fc/ |title=Riga FC |accessdate={{dat|2016|04|12||bez}} |publisher=''lff.lv''}}&lt;/ref&gt; 

== Iegūtie tituli ==
* '''[[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]'''
** Čempioni (3): 2018, 2019, 2020
* '''[[Latvijas futbola 1. līga|Latvijas 1. līga]]'''
** Čempioni (1): [[2015. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|2015]]
* '''[[Latvijas Kauss futbolā|Latvijas kauss]]'''
** Kausa ieguvēji (1): [[2018. gada Latvijas Kauss futbolā|2018]]

== Iegūtās vietas Latvijas čempionātā ==
&lt;timeline&gt;
ImageSize = width:600 height:60
PlotArea = left:10 right:10 bottom:30 top:10
TimeAxis = orientation:horizontal format:yyyy
DateFormat = dd/mm/yyyy
Period = from:01/07/2014 till:01/07/2021
ScaleMajor = unit:year increment:1 start:2015 
Colors =
  id:bl1  value:rgb(0.5,0.8,0.5)
  id:bl2  value:rgb(0.9,0.9,0.3)  
  id:rs  value:rgb(0.8,0.6,0.6)
  id:rn  value:rgb(0.9,0.1,0.1)

PlotData= 
  bar:Position width:15 color:white align:center

  from:01/07/2014 till:01/07/2015  shift:(0,-4) text:[[2015. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|1]]
  from:01/07/2015 till:01/07/2016  shift:(0,-4) text:[[2016. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|5]]
  from:01/07/2016 till:01/07/2017  shift:(0,-4) text:[[2017. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|3]]
  from:01/07/2017 till:01/07/2018  shift:(0,-4) text:[[2018. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1]]
  from:01/07/2018 till:01/07/2019  shift:(0,-4) text:[[2019. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1]]
  from:01/07/2019 till:01/07/2020  shift:(0,-4) text:[[2020. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1]]
  from:01/07/2020 till:01/07/2021  shift:(0,-4) text:[[2021. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|4]]

  from:01/07/2014 till:01/07/2015  color:bl2  shift:(0,13)  text: &quot;[[Latvijas futbola 1. līga|1. līga]]&quot;
  from:01/07/2015 till:01/07/2021  color:bl1  shift:(0,13)  text: &quot;[[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]]&quot;
&lt;/timeline&gt;

== Sasniegumi Latvijas kausa izcīņā ==
* [[2015.—2016. gada Latvijas Kauss futbolā|2015/16]] — astotdaļfināls
* [[2016.—2017. gada Latvijas Kauss futbolā|2016/17]] — finālisti
* [[2017. gada Latvijas Kauss futbolā|2017]] — finālisti
* [[2018. gada Latvijas Kauss futbolā|2018]] — '''kausa ieguvēji'''
*2019 – Pusfināls

== Dalība UEFA turnīros ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
!Sezona
!Sacensības
!Kārta
!Valsts
!Klubs
!Mājās
!Viesos
!Kopā
|-
|2018—19
|align=&quot;left&quot;|[[2018.—2019. gada UEFA Eiropas līgas sezona|UEFA Eiropas līga]]
| 1QR
|{{Flaga|BUL}}
|align=&quot;left&quot;|[[Sofijas CSKA]]
|1:0
|0:1
|style=background:#fdd|'''1:1''' &lt;small&gt;(11 m: 3:5)&lt;/small&gt;
|-
|rowspan=&quot;4&quot;|2019—20
|align=&quot;left&quot;|[[2019.—2020. gada UEFA Čempionu līgas sezona|UEFA Čempionu līga]]
|1QR
|{{Flaga|Īrija}}
|align=&quot;left&quot;|[[Dundalk F.C.]]
|0:0
|0:0
|style=background:#fdd|'''0:0''' &lt;small&gt;(11 m: 4:5)&lt;/small&gt;
|-
|rowspan=&quot;3&quot; align=&quot;left&quot;|[[2019.—2020. gada UEFA Eiropas līgas sezona|UEFA Eiropas līga]]
|2QR
|{{Flaga|Polija}}
|align=&quot;left&quot;|[[Glivices &quot;Piast&quot;]]
|2:1
|2:3
|style=background:#dfd|'''4:4'''
|-
|3QR
|{{Flaga|Finland}}
|align=&quot;left&quot;|[[Helsingin Jalkapalloklubi|HJK]]
|1:1
|2:2
|style=background:#dfd|'''3:3'''
|-
|PO
|{{Flaga|Dānija}}
|align=&quot;left&quot;|[[FC København]]
|1:0
|1:3
|style=background:#fdd|'''2:3'''
|-
| rowspan=&quot;3&quot; |2020—21
|align=&quot;left&quot;|[[2020.—2021. gada UEFA Čempionu līgas sezona|UEFA Čempionu līga]]
| 1QR
|{{Flaga|ISR}}
|align=&quot;left&quot;|[[Telavivas &quot;Maccabi&quot; (futbols)|Telavivas &quot;Maccabi&quot;]]
|{{n/a}}
|style=background:#fdd|0:2
|{{n/a}}
|-
| rowspan=&quot;2&quot; align=&quot;left&quot; |[[2020.—2021. gada UEFA Eiropas līgas sezona|UEFA Eiropas līga]]
|2QR
|{{flaga|SMR}}
|align=&quot;left&quot;|[[Tre Fiori FC|Tre Fiori]]
|style=background:#dfd|1:0
|{{n/a}}
|{{n/a}}
|-
|3QR
|{{flaga|SCO}}
|align=&quot;left&quot;|[[Glāzgovas &quot;Celtic&quot;]]
|style=background:#fdd|0:1
|{{n/a}}
|{{n/a}}
|-
| rowspan=&quot;4&quot; |2021—22
|align=&quot;left&quot;|[[2021.—2022. gada UEFA Čempionu līgas sezona|UEFA Čempionu līga]]
| 1QR
|{{Flaga|SWE}}
|align=&quot;left&quot;|[[Malmö FF]]
|1:1
|0:1
|style=background:#fdd|'''1:2'''
|-
| rowspan=&quot;3&quot; align=&quot;left&quot; |[[2021.—2022. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona|UEFA Eiropas konferences līga]]
|2QR
|{{flaga|MKD}}
|align=&quot;left&quot;|[[KF Shkëndija]]
|2:0
|1:0
|style=background:#dfd|'''3:0'''
|-
|3QR
|{{flaga|MLT}}
|align=&quot;left&quot;|[[Hibernians F.C.|Hibernians]]
|0:1
|4:1
|style=background:#dfd|'''4:2''' ({{piezīme|pap.|papildlaikā}})
|-
|PO
|{{flaga|GIB}}
|align=&quot;left&quot;|[[Lincoln Red Imps F.C.|Lincoln Red Imps]]
|1:1
|1:3
|style=background:#fdd|'''2:4''' ({{piezīme|pap.|papildlaikā}})
|-
|rowspan=&quot;3&quot;|2022—23
|align=&quot;left&quot; rowspan=&quot;3&quot;|[[2022.—2023. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona|UEFA Eiropas konferences līga]]
|1QR
|{{flaga|IRL}}
|align=&quot;left&quot;|[[Derry City F.C.|Derry City]]
|2:0
|2:0
|style=background:#dfd|'''4:0'''
|-
|2QR
|{{flaga|SVK}}
|align=&quot;left&quot;|[[MFK Ružomberok]]
|3:0
|2:1
|style=background:#dfd|'''5:1'''
|-
|3QR
|{{flaga|POR}}
|align=&quot;left&quot;|[[Gil Vicente FC|Gil Vicente]]
|
|
|
|}

== Komandas sastāvs ==
''Atjaunots {{dat|2022|7|6||bez}}.''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/klubi/riga-fc-11950/?cid=9852303|title=Riga FC - Latvijas Futbola federācija|website=lff.lv|access-date={{dat|2021|9|12||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://rigafc.lv/lv/members/1|title=Komanda|website=rigafc.lv|access-date={{dat|2021|9|12||bez}}}}&lt;/ref&gt;

{{Fs start}}
{{Fs player | no=  1 | nat=LAT  | pos=GK | name= [[Dāvis Ošs]]}}
{{Fs player | no=  3 | nat=LAT  | pos=DF | name= [[Antons Kurakins]]}}
{{Fs player | no=  5 | nat=GRE  | pos=DF | name= [[Tanoss Pecoss]]}}
{{Fs player | no=  6 | nat=SWE  | pos=DF | name= [[Duglass Bergkvists]]}}
{{Fs player | no=  7 | nat=UKR  | pos=MF | name= [[Jurijs Vakulko]]}}
{{Fs player | no=  8 | nat=LAT  | pos=MF | name= [[Ritvars Rugins]]}}
{{Fs player | no=  9 | nat=LAT  | pos=MF | name= [[Armands Pētersons]]}}
{{Fs player | no= 10 | nat=BRA  | pos=MF | name= [[Gabriels Ramoss]]}}
{{Fs player | no= 11 | nat=FIN  | pos=MF | name= [[Mikaels Soisalo]]}}
{{Fs player | no= 12 | nat=LAT  | pos=GK | name= [[Roberts Ozols (futbolists)|Roberts Ozols]]}}
{{Fs player | no= 13 | nat=LAT  | pos=DF | name= [[Raivis Andris Jurkovskis]]}}
{{Fs player | no= 15 | nat=LAT  | pos=MF | name= [[Raivis Ķiršs]]}}
{{Fs player | no= 16 | nat=LAT  | pos=GK | name= [[Nils Toms Puriņš]]}}
{{Fs player | no= 17 | nat=NGA  | pos=MF | name= [[Olabandžo Ogundži]]}}
{{Fs player | no= 18 | nat=FRA  | pos=FW | name= [[Brīss Tutū]]}}
{{Fs mid}}
{{Fs player | no= 19 | nat=GHA  | pos=FW | name= [[Džoselfo Bārnss]]}}
{{Fs player | no= 20 | nat=NED  | pos=MF | name= [[Karīms Lukilī]]}}
{{Fs player | no= 21 | nat=GHA  | pos=DF | name= [[Baba Musā]]}}
{{Fs player | no= 22 | nat=LAT  | pos=DF | name= [[Iļja Korotkovs]]}}
{{Fs player | no= 25 | nat=COD  | pos=DF | name= [[Glodī Ngondā]]}}
{{Fs player | no= 29 | nat=FRA  | pos=FW | name= [[Žans Batists Leo]]}}
{{Fs player | no= 30 | nat=POR  | pos=MF | name= [[Duglašs Aureliu]]}}
{{Fs player | no= 32 | nat=BRA  | pos=MF | name= [[Veslijs Nata]]}}
{{Fs player | no= 33 | nat=LAT  | pos=MF | name= [[Vladimirs Kamešs]]}}
{{Fs player | no= 34 | nat=LAT  | pos=DF | name= [[Antonijs Černomordijs]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}}
{{Fs player | no= 36 | nat=SEN  | pos=DF | name= [[Muhameds Ngoms]]}}
{{Fs player | no= 77 | nat=BLR  | pos=MF | name= [[Jurijs Kendišs]]}}
{{Fs player | no= 80 | nat=UKR  | pos=MF | name= [[Vladlens Jurčenko]]}}
{{Fs player | no= 90 | nat=UKR  | pos=FW | name= [[Oleksands Fiļipovs]]|other=īrē no ''[[Sint-Truidense V.V.|Sint-Truidense]]''}}
{{Fs player | no= 91 | nat=BUL  | pos=FW | name= [[Georgi Minčevs]]}}
{{Fs end}}

== Komandas personāls ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! Amats
! Vārds, uzvārds&lt;ref name=&quot;sastavs&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/klubi/riga-fc-11950/?cid=5535771|title=Riga FC|website=lff.lv|accessdate={{dat|2020|9|20||bez}}}}&lt;/ref&gt;
|- 
| Galvenais treneris
| {{flaga|Horvātija}} [[Sandro Perkovičs]]
|-
| Treneris
| {{flaga|Latvija}} [[Kristaps Blanks]]
|-
| Vārtsargu treneris
| {{flaga|Latvija}} [[Andrejs Piedels]]
|-
| Dublieru komandas treneris
| {{flaga|Latvija}} [[Mihails Koņevs]]
|-
| Ģenerāldirektors
| {{flaga|Latvija}} Aleksandrs Proņins
|-
| Izpilddirektors
| {{flaga|Latvija}} Romāns Lajuks
|-
| Sporta direktors
| {{flaga|Latvija}} Aleksandrs Romašins
|-
| TMS menedžeris
| {{flaga|Latvija}} Mārcis Savinovs
|-
| Administrators
| {{flaga|Latvija}} Deniss Čerņikovs
|-
| Preses sekretārs
| {{flaga|Latvija}} Krišs Upenieks
|-
| Ārsts
| {{flaga|Latvija}} Viktors Simonovičs
|-
| Fizioterapeits
| {{flaga|Latvija}} Rolands Brencāns
|-
|}

== Komandas galvenie treneri ==
* {{flaga|Latvija}} [[Mihails Koņevs]] (2015)
* {{flaga|Krievija}} [[Kirils Kurbatovs]] (2016)
* {{flaga|Turkmenistāna}}/{{flaga|Krievija}} [[Dmitrijs Homuha]] (2016)
* {{flaga|Krievija}} [[Vladimirs Volčeks]] (2016—2017)
* {{flaga|Latvija}} [[Mihails Koņevs]] (2017) (pienākumu izpildītājs)
* {{flaga|Krievija}} [[Jevgeņijs Perevertailo]] (2017)
* {{flaga|Slovēnija}} [[Slaviša Stojanovičs]] (2017)
* {{flaga|Maķedonija}} [[Goce Sedloskis]] (2018)
* {{flaga|Latvija}} [[Mihails Koņevs]] (2018) (pienākumu izpildītājs)
* {{flaga|Ukraina}} [[Viktors Skripņiks]] (2018)
* {{flaga|Portugāle}} [[Luišs Pimenta]] (2019)
* {{flaga|Latvija}} [[Mihails Koņevs]] (2019) (pienākumu izpildītājs)
* {{flaga|Baltkrievija}} [[Oļegs Kubarevs]] (2019)
* {{flaga|Latvija}} [[Mihails Koņevs]] (2019)
* {{flaga|Krievija}} [[Oļegs Kononovs]] (2020)
* {{flaga|Latvija}} [[Mihails Koņevs]] (2020)
* {{flaga|Krievija}} [[Deniss Laktionovs]] (2021)
* {{flaga|Latvija}} [[Andris Riherts]] (2021)
* {{flaga|Vācija}} [[Torstens Finks]] (2022)
* {{flaga|Horvātija}} [[Sandro Perkovičs]] (2022—)

==Atsauces ==
{{atsauces|http://www.rigafc.lv/galvena-komanda/=}}

== Ārējās saites ==
* [https://rigafc.lv Kluba oficiālā vietne]
* [https://www.facebook.com/rigafootballclub/ Kluba oficiālais profils vietnē &quot;Facebook&quot;]
* [https://twitter.com/RigaFC_Official/ Kluba oficiālais konts vietnē &quot;Twitter&quot;] 
* [http://www.lff.lv/ Latvijas Futbola federācija]

{{Futbols-aizmetnis}}
{{Latvijas futbola Virslīga}}
{{Latvijas čempioni futbolā}}

[[Kategorija:Latvijas futbola klubi]]
[[Kategorija:Sports Rīgā]]
[[Kategorija:Riga FC]]</text>
      <sha1>3qfz2yeyifmhg3n2f997wmppir5mzis</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3662498</id>
      <parentid>3662497</parentid>
      <timestamp>2022-07-29T06:19:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Dalība UEFA turnīros */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14385" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color      = #FFFFFF
| bg_color        = #1D2951
| nos             = ''Riga FC''
| logo            = [[Attēls:Riga FC logo.png|180px]]
| pilns           = ''Riga Football Club''
| iesauka         = 
| pilsēta         = {{Vieta|Latvija|Rīga}}
| līga            = [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]]
| sez             = [[2021. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2021.]]
| poz             = 4. vieta
| dib             = 2014
| dib_mēn         = 
| dib_dat         = 
| dib_com         = &lt;!-- Komentārs pie ailes &quot;Dibināts&quot; --&gt;
| beidza_pastāvēt = 
| darbojās        = 
| stad            = [[Skonto stadions]]
| ietilp          = 8 087
| krāsas          = 
| īpašn           = 
| prez            = 
| tren            = {{flaga|Horvātija}} [[Sandro Perkovičs]]
| kapteinis       = {{flaga|Latvija}} [[Antonijs Černomordijs]]
| mediji          = [https://twitter.com/clubriga/ Kluba &quot;Twitter&quot; konts]
[http://www.rigafc.lv/ Kluba mājaslapa]
| sadarbojas      = 
| pattern_la1   = _riga1819h
| pattern_b1    = _riga1819h
| pattern_ra1   =_riga1819h
| pattern_sh1   = _riga1819h
| pattern_so1   = _riga1819h
| leftarm1      = FFFFFF
| body1         = FFFFFF
| rightarm1     = FFFFFF
| shorts1       = FFFFFF
| socks1        = FFFFFF
| pattern_la2   =_riga1819a
| pattern_b2    =_riga1819a
| pattern_ra2   =_riga1819a
| leftarm2      = 5BB8F8
| body2         = 5BB8F8
| rightarm2     = 5BB8F8
| shorts2       = 5BB8F8
| socks2        = 1D2951
}}
'''''Riga FC''''' ir 2014. gadā dibināts [[Latvija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Rīga]]s, kas pašlaik spēlē [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgā]]. Kluba futbolisti ir trīs reizes kļuvuši par Latvijas čempioniem ([[2018. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2018]], [[2019. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2019]], [[2020. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2020]]). Mājas spēles klubs aizvada [[Skonto stadions|Skonto stadionā]].

== Kluba vēsture ==
Klubs oficiāli ir reģistrēts [[2014. gads|2014]]. gada 30. aprīlī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/riga-football-club/40008223802|title=Riga Football Club , 40008223802 - par uzņēmumu|last=|website=Lursoft|access-date=2021-08-09|date=2021-08-09|language=lv}}&lt;/ref&gt; Pirms 2015. gada sezonas tika izveidota apvienotā komanda ''Caramba/Dinamo'', kas piedalījās [[Latvijas futbola 1. līga|Latvijas 1. līgas]] čempionātā, izmanojot 2014. gadā dibinātā kluba ''[[FC Caramba]]'' iegūto vietu pēc uzvaras [[Latvijas futbola 2. līga|2. līgā]] (abas komandas ir nesaistītas).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/26022016-virsligas_kluba_rfs_parstavji_ar_entuzias|title=Virslīgas kluba RFS pārstāvji ar entuziasmu: &quot;Šis projekts 100% ir ilgtermiņa!&quot;|last=Novickis|first=Edmunds|website=Sportacentrs.com|access-date=2021-08-09|date=2016-02-26|language=lv}}&lt;/ref&gt; Uzreiz debijas sezonā tika izcīnīta 1. vieta un iegūta ceļazīme uz Virslīgu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|title=FC Caramba/Dinamo kļūst par komanda.lv Pirmās līgas čempioniem|url=http://lff.lv/lv/turniri/viriesu-turniri/komanda-lv-pirma-liga/jaunumi/fc-caramba-dinamo-klust-par-komanda-lv-pirmas-ligas-cempioniem|work=lff.lv|date=24 October 2015|accessdate={{dat|2016|4|12||bez}}}}&lt;/ref&gt; 

Pēc iekļūšanas Virslīgā klubs nomainīja nosaukumu uz ''Riga FC''.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|title=&quot;Caramba/Dinamo&quot; pārmaiņas: jauns treneris, cits nosaukums un stadions|url=http://sportacentrs.com/futbols/virsliga/22122015-caramba_dinamo_lielas_parmainas_jauns_tre|work=sportacentrs.com|date=22 December 2015|accessdate={{dat|2016|4|12||bez}}}}&lt;/ref&gt; [[2016. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2016. gada sezonā]] kā mājas spēļu pamatlaukumu ir plānots izmantot [[Skonto stadions|Skonto stadionu]], bet kluba rezerves laukums ir [[Kauguru vidusskola|Kauguru vidusskolas]] sporta laukums.&lt;ref name=&quot;pieteikums&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://lff.lv/lv/turniri/viriesu-turniri/synottip-virsliga/sastavi/riga-fc/ |title=Riga FC |accessdate={{dat|2016|04|12||bez}} |publisher=''lff.lv''}}&lt;/ref&gt; 

== Iegūtie tituli ==
* '''[[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]'''
** Čempioni (3): 2018, 2019, 2020
* '''[[Latvijas futbola 1. līga|Latvijas 1. līga]]'''
** Čempioni (1): [[2015. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|2015]]
* '''[[Latvijas Kauss futbolā|Latvijas kauss]]'''
** Kausa ieguvēji (1): [[2018. gada Latvijas Kauss futbolā|2018]]

== Iegūtās vietas Latvijas čempionātā ==
&lt;timeline&gt;
ImageSize = width:600 height:60
PlotArea = left:10 right:10 bottom:30 top:10
TimeAxis = orientation:horizontal format:yyyy
DateFormat = dd/mm/yyyy
Period = from:01/07/2014 till:01/07/2021
ScaleMajor = unit:year increment:1 start:2015 
Colors =
  id:bl1  value:rgb(0.5,0.8,0.5)
  id:bl2  value:rgb(0.9,0.9,0.3)  
  id:rs  value:rgb(0.8,0.6,0.6)
  id:rn  value:rgb(0.9,0.1,0.1)

PlotData= 
  bar:Position width:15 color:white align:center

  from:01/07/2014 till:01/07/2015  shift:(0,-4) text:[[2015. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|1]]
  from:01/07/2015 till:01/07/2016  shift:(0,-4) text:[[2016. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|5]]
  from:01/07/2016 till:01/07/2017  shift:(0,-4) text:[[2017. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|3]]
  from:01/07/2017 till:01/07/2018  shift:(0,-4) text:[[2018. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1]]
  from:01/07/2018 till:01/07/2019  shift:(0,-4) text:[[2019. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1]]
  from:01/07/2019 till:01/07/2020  shift:(0,-4) text:[[2020. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1]]
  from:01/07/2020 till:01/07/2021  shift:(0,-4) text:[[2021. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|4]]

  from:01/07/2014 till:01/07/2015  color:bl2  shift:(0,13)  text: &quot;[[Latvijas futbola 1. līga|1. līga]]&quot;
  from:01/07/2015 till:01/07/2021  color:bl1  shift:(0,13)  text: &quot;[[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]]&quot;
&lt;/timeline&gt;

== Sasniegumi Latvijas kausa izcīņā ==
* [[2015.—2016. gada Latvijas Kauss futbolā|2015/16]] — astotdaļfināls
* [[2016.—2017. gada Latvijas Kauss futbolā|2016/17]] — finālisti
* [[2017. gada Latvijas Kauss futbolā|2017]] — finālisti
* [[2018. gada Latvijas Kauss futbolā|2018]] — '''kausa ieguvēji'''
*2019 – Pusfināls

== Dalība UEFA turnīros ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
!Sezona
!Sacensības
!Kārta
!Valsts
!Klubs
!Mājās
!Viesos
!Kopā
|-
|2018—19
|align=&quot;left&quot;|[[2018.—2019. gada UEFA Eiropas līgas sezona|UEFA Eiropas līga]]
| 1QR
|{{Flaga|BUL}}
|align=&quot;left&quot;|[[Sofijas CSKA]]
|1:0
|0:1
|style=background:#fdd|'''1:1''' &lt;small&gt;(11 m: 3:5)&lt;/small&gt;
|-
|rowspan=&quot;4&quot;|2019—20
|align=&quot;left&quot;|[[2019.—2020. gada UEFA Čempionu līgas sezona|UEFA Čempionu līga]]
|1QR
|{{Flaga|Īrija}}
|align=&quot;left&quot;|[[Dundalk F.C.]]
|0:0
|0:0
|style=background:#fdd|'''0:0''' &lt;small&gt;(11 m: 4:5)&lt;/small&gt;
|-
|rowspan=&quot;3&quot; align=&quot;left&quot;|[[2019.—2020. gada UEFA Eiropas līgas sezona|UEFA Eiropas līga]]
|2QR
|{{Flaga|Polija}}
|align=&quot;left&quot;|[[Glivices &quot;Piast&quot;]]
|2:1
|2:3
|style=background:#dfd|'''4:4'''
|-
|3QR
|{{Flaga|Finland}}
|align=&quot;left&quot;|[[Helsingin Jalkapalloklubi|HJK]]
|1:1
|2:2
|style=background:#dfd|'''3:3'''
|-
|PO
|{{Flaga|Dānija}}
|align=&quot;left&quot;|[[FC København]]
|1:0
|1:3
|style=background:#fdd|'''2:3'''
|-
| rowspan=&quot;3&quot; |2020—21
|align=&quot;left&quot;|[[2020.—2021. gada UEFA Čempionu līgas sezona|UEFA Čempionu līga]]
| 1QR
|{{Flaga|ISR}}
|align=&quot;left&quot;|[[Telavivas &quot;Maccabi&quot; (futbols)|Telavivas &quot;Maccabi&quot;]]
|{{n/a}}
|style=background:#fdd|0:2
|{{n/a}}
|-
| rowspan=&quot;2&quot; align=&quot;left&quot; |[[2020.—2021. gada UEFA Eiropas līgas sezona|UEFA Eiropas līga]]
|2QR
|{{flaga|SMR}}
|align=&quot;left&quot;|[[Tre Fiori FC|Tre Fiori]]
|style=background:#dfd|1:0
|{{n/a}}
|{{n/a}}
|-
|3QR
|{{flaga|SCO}}
|align=&quot;left&quot;|[[Glāzgovas &quot;Celtic&quot;]]
|style=background:#fdd|0:1
|{{n/a}}
|{{n/a}}
|-
| rowspan=&quot;4&quot; |2021—22
|align=&quot;left&quot;|[[2021.—2022. gada UEFA Čempionu līgas sezona|UEFA Čempionu līga]]
| 1QR
|{{Flaga|SWE}}
|align=&quot;left&quot;|[[Malmö FF]]
|1:1
|0:1
|style=background:#fdd|'''1:2'''
|-
| rowspan=&quot;3&quot; align=&quot;left&quot; |[[2021.—2022. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona|UEFA Eiropas konferences līga]]
|2QR
|{{flaga|MKD}}
|align=&quot;left&quot;|[[KF Shkëndija]]
|2:0
|1:0
|style=background:#dfd|'''3:0'''
|-
|3QR
|{{flaga|MLT}}
|align=&quot;left&quot;|[[Hibernians F.C.|Hibernians]]
|0:1
|4:1
|style=background:#dfd|'''4:2''' ({{piezīme|pap.|papildlaikā}})
|-
|PO
|{{flaga|GIB}}
|align=&quot;left&quot;|[[Lincoln Red Imps F.C.|Lincoln Red Imps]]
|1:1
|1:3
|style=background:#fdd|'''2:4''' ({{piezīme|pap.|papildlaikā}})
|-
|rowspan=&quot;3&quot;|2022—23
|align=&quot;left&quot; rowspan=&quot;3&quot;|[[2022.—2023. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona|UEFA Eiropas konferences līga]]
|1QR
|{{flaga|IRL}}
|align=&quot;left&quot;|[[Derry City F.C.|Derry City]]
|2:0
|2:0
|style=background:#dfd|'''4:0'''
|-
|2QR
|{{flaga|SVK}}
|align=&quot;left&quot;|[[MFK Ružomberok]]
|2:1
|3:0
|style=background:#dfd|'''5:1'''
|-
|3QR
|{{flaga|POR}}
|align=&quot;left&quot;|[[Gil Vicente FC|Gil Vicente]]
|
|
|
|}

== Komandas sastāvs ==
''Atjaunots {{dat|2022|7|6||bez}}.''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/klubi/riga-fc-11950/?cid=9852303|title=Riga FC - Latvijas Futbola federācija|website=lff.lv|access-date={{dat|2021|9|12||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://rigafc.lv/lv/members/1|title=Komanda|website=rigafc.lv|access-date={{dat|2021|9|12||bez}}}}&lt;/ref&gt;

{{Fs start}}
{{Fs player | no=  1 | nat=LAT  | pos=GK | name= [[Dāvis Ošs]]}}
{{Fs player | no=  3 | nat=LAT  | pos=DF | name= [[Antons Kurakins]]}}
{{Fs player | no=  5 | nat=GRE  | pos=DF | name= [[Tanoss Pecoss]]}}
{{Fs player | no=  6 | nat=SWE  | pos=DF | name= [[Duglass Bergkvists]]}}
{{Fs player | no=  7 | nat=UKR  | pos=MF | name= [[Jurijs Vakulko]]}}
{{Fs player | no=  8 | nat=LAT  | pos=MF | name= [[Ritvars Rugins]]}}
{{Fs player | no=  9 | nat=LAT  | pos=MF | name= [[Armands Pētersons]]}}
{{Fs player | no= 10 | nat=BRA  | pos=MF | name= [[Gabriels Ramoss]]}}
{{Fs player | no= 11 | nat=FIN  | pos=MF | name= [[Mikaels Soisalo]]}}
{{Fs player | no= 12 | nat=LAT  | pos=GK | name= [[Roberts Ozols (futbolists)|Roberts Ozols]]}}
{{Fs player | no= 13 | nat=LAT  | pos=DF | name= [[Raivis Andris Jurkovskis]]}}
{{Fs player | no= 15 | nat=LAT  | pos=MF | name= [[Raivis Ķiršs]]}}
{{Fs player | no= 16 | nat=LAT  | pos=GK | name= [[Nils Toms Puriņš]]}}
{{Fs player | no= 17 | nat=NGA  | pos=MF | name= [[Olabandžo Ogundži]]}}
{{Fs player | no= 18 | nat=FRA  | pos=FW | name= [[Brīss Tutū]]}}
{{Fs mid}}
{{Fs player | no= 19 | nat=GHA  | pos=FW | name= [[Džoselfo Bārnss]]}}
{{Fs player | no= 20 | nat=NED  | pos=MF | name= [[Karīms Lukilī]]}}
{{Fs player | no= 21 | nat=GHA  | pos=DF | name= [[Baba Musā]]}}
{{Fs player | no= 22 | nat=LAT  | pos=DF | name= [[Iļja Korotkovs]]}}
{{Fs player | no= 25 | nat=COD  | pos=DF | name= [[Glodī Ngondā]]}}
{{Fs player | no= 29 | nat=FRA  | pos=FW | name= [[Žans Batists Leo]]}}
{{Fs player | no= 30 | nat=POR  | pos=MF | name= [[Duglašs Aureliu]]}}
{{Fs player | no= 32 | nat=BRA  | pos=MF | name= [[Veslijs Nata]]}}
{{Fs player | no= 33 | nat=LAT  | pos=MF | name= [[Vladimirs Kamešs]]}}
{{Fs player | no= 34 | nat=LAT  | pos=DF | name= [[Antonijs Černomordijs]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}}
{{Fs player | no= 36 | nat=SEN  | pos=DF | name= [[Muhameds Ngoms]]}}
{{Fs player | no= 77 | nat=BLR  | pos=MF | name= [[Jurijs Kendišs]]}}
{{Fs player | no= 80 | nat=UKR  | pos=MF | name= [[Vladlens Jurčenko]]}}
{{Fs player | no= 90 | nat=UKR  | pos=FW | name= [[Oleksands Fiļipovs]]|other=īrē no ''[[Sint-Truidense V.V.|Sint-Truidense]]''}}
{{Fs player | no= 91 | nat=BUL  | pos=FW | name= [[Georgi Minčevs]]}}
{{Fs end}}

== Komandas personāls ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! Amats
! Vārds, uzvārds&lt;ref name=&quot;sastavs&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/klubi/riga-fc-11950/?cid=5535771|title=Riga FC|website=lff.lv|accessdate={{dat|2020|9|20||bez}}}}&lt;/ref&gt;
|- 
| Galvenais treneris
| {{flaga|Horvātija}} [[Sandro Perkovičs]]
|-
| Treneris
| {{flaga|Latvija}} [[Kristaps Blanks]]
|-
| Vārtsargu treneris
| {{flaga|Latvija}} [[Andrejs Piedels]]
|-
| Dublieru komandas treneris
| {{flaga|Latvija}} [[Mihails Koņevs]]
|-
| Ģenerāldirektors
| {{flaga|Latvija}} Aleksandrs Proņins
|-
| Izpilddirektors
| {{flaga|Latvija}} Romāns Lajuks
|-
| Sporta direktors
| {{flaga|Latvija}} Aleksandrs Romašins
|-
| TMS menedžeris
| {{flaga|Latvija}} Mārcis Savinovs
|-
| Administrators
| {{flaga|Latvija}} Deniss Čerņikovs
|-
| Preses sekretārs
| {{flaga|Latvija}} Krišs Upenieks
|-
| Ārsts
| {{flaga|Latvija}} Viktors Simonovičs
|-
| Fizioterapeits
| {{flaga|Latvija}} Rolands Brencāns
|-
|}

== Komandas galvenie treneri ==
* {{flaga|Latvija}} [[Mihails Koņevs]] (2015)
* {{flaga|Krievija}} [[Kirils Kurbatovs]] (2016)
* {{flaga|Turkmenistāna}}/{{flaga|Krievija}} [[Dmitrijs Homuha]] (2016)
* {{flaga|Krievija}} [[Vladimirs Volčeks]] (2016—2017)
* {{flaga|Latvija}} [[Mihails Koņevs]] (2017) (pienākumu izpildītājs)
* {{flaga|Krievija}} [[Jevgeņijs Perevertailo]] (2017)
* {{flaga|Slovēnija}} [[Slaviša Stojanovičs]] (2017)
* {{flaga|Maķedonija}} [[Goce Sedloskis]] (2018)
* {{flaga|Latvija}} [[Mihails Koņevs]] (2018) (pienākumu izpildītājs)
* {{flaga|Ukraina}} [[Viktors Skripņiks]] (2018)
* {{flaga|Portugāle}} [[Luišs Pimenta]] (2019)
* {{flaga|Latvija}} [[Mihails Koņevs]] (2019) (pienākumu izpildītājs)
* {{flaga|Baltkrievija}} [[Oļegs Kubarevs]] (2019)
* {{flaga|Latvija}} [[Mihails Koņevs]] (2019)
* {{flaga|Krievija}} [[Oļegs Kononovs]] (2020)
* {{flaga|Latvija}} [[Mihails Koņevs]] (2020)
* {{flaga|Krievija}} [[Deniss Laktionovs]] (2021)
* {{flaga|Latvija}} [[Andris Riherts]] (2021)
* {{flaga|Vācija}} [[Torstens Finks]] (2022)
* {{flaga|Horvātija}} [[Sandro Perkovičs]] (2022—)

==Atsauces ==
{{atsauces|http://www.rigafc.lv/galvena-komanda/=}}

== Ārējās saites ==
* [https://rigafc.lv Kluba oficiālā vietne]
* [https://www.facebook.com/rigafootballclub/ Kluba oficiālais profils vietnē &quot;Facebook&quot;]
* [https://twitter.com/RigaFC_Official/ Kluba oficiālais konts vietnē &quot;Twitter&quot;] 
* [http://www.lff.lv/ Latvijas Futbola federācija]

{{Futbols-aizmetnis}}
{{Latvijas futbola Virslīga}}
{{Latvijas čempioni futbolā}}

[[Kategorija:Latvijas futbola klubi]]
[[Kategorija:Sports Rīgā]]
[[Kategorija:Riga FC]]</text>
      <sha1>ezeyms2dshn5ac5urub9lbhku3jsan1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Apvienoto Arābu Emirātu hokeja izlase</title>
    <ns>0</ns>
    <id>315054</id>
    <revision>
      <id>3662159</id>
      <parentid>3627930</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T15:50:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: ref&gt;, → ref&gt;, {{hokejs-stub}} → {{Hokejs-aizmetnis}} using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3157" xml:space="preserve">{{atveidošana+}}
{{Sporta izlases infokaste
 | valsts         = Apvienoto Arābu Emirāti
 | valsts_angl    = 
 | att_izm        = 
 | logo           = 
 | logo_izm       = 
 | dibin          = 
 | federācija     = [[AAE Hokeja federācija]]
 | iest gads      = 
 | iest kom       = 
 | konfederācija  = 
 | vieta rangā    = {{Nft rank|44|up||date=2022. gada 30. marts}}
 | rangs max      = 44.&lt;ref&gt;https://www.iihf.com/en/worldranking&lt;/ref&gt;
 | rangs max date = 2015
 | rangs min      = 47.
 | rangs min date = 2010
 | iesauka        = 
 | stadions       = 
 | arēna          =	Abu Dhabi Ice Rink
&lt;!---Personāls---&gt; 
 | laukums        =
 | halle          = 
&lt;!--- Personāls ---&gt;
 | treneris       = {{flaga|Kanāda}} [[Deivs Ričs]]
 | pers01         = Asistents
 | pers01_vārds   = {{flaga|Baltkrievija}} [[Dmitrijs Pancirevs]]
 | pers02         = Ģenerālmenedžeris
 | pers02_vārds   = [[Hamels Al-Kubaisi]]
 | kapteinis      = [[Juma al-Dāheri]]
 | visv spēles    = [[Juma al-Dāheri]] (65)&lt;br/&gt;[[Omārs Al-Šamisi]] (65)
 | visv vārtu     = 
 | visv punktu    = [[Juma al-Dāheri]] (136)
&lt;!--- OS ---&gt;
 | OS reizes      = 
 | OS medaļas     = 
 | OS lab sasn    = 
&lt;!--- PČ ---&gt;
 | PČ nos         = [[Pasaules čempionāts hokejā]]
 | PČ reizes      = 8 (Pirmoreiz 2010)
 | PČ medaļas     = 
 | PČ lab sasn    = 37. (2022)
&lt;!--- Zona ---&gt;
 | zona nos       = 
 | zona reizes    = 
 | zona medaļas   = 
 | zona lab sasn  = 
&lt;!--- Spēles ---&gt;
 | pirmā spēle    = {{ih|UAE}} 4—0 {{ih-rt|THA}}&lt;br /&gt;([[Čančuņa]], [[Ķīna]]; {{dat|2007|1|26|N}})
 | pēdējā spēle   = 
 | liel uzvara    = {{ih|UAE}} 25—0 {{ih-rt|BHR}}&lt;br /&gt;([[Astana]], [[Kazahstāna]]; {{dat|2011|1|31|N}})
 | liel zaud      = {{ih|KAZ}} 38—0 {{ih-rt|UAE}}&lt;br /&gt;([[Čančuņa]], [[Ķīna]]; {{dat|2007|1|27|N}})
 | pašreizējais   = 
}}
'''Apvienoto Arābu Emirātu hokeja izlase''' ir nacionālā hokeja izlase, kas pārstāv [[AAE|Apvienotos Arābu Emirātus]] starptautiskajās [[hokejs|hokeja]] spēlēs. 
2021. gadā tā bija iedalīta [[IIHF]] Pasaules čempionāta III divīzijā.
2022. gada aprīlī, III divīzijas A grupas turnīrā, kas notika Luksemburgā,&lt;ref&gt;https://www.iihf.com/en/events/2022/wmiiia/teams/statistics/26843/ua_emirates&lt;/ref&gt; [[AAE|Apvienoto Arābu Emirātu]] izlase izcīnīja 1.vietu.&lt;ref&gt;https://www.iihf.com/en/events/2022/wmiiia/news/32749/united_arab_emirates_win_division_iii&lt;/ref&gt;

[[AAE|Apvienotos Arābu Emirātu]] izlases sastāvā spēlē arī latvietis [[Nils Remess]].&lt;ref&gt;https://www.apollo.lv/7496725/latvietis-palidz-apvienoto-arabu-emiratu-hokeja-izlasei-uzvaret-pasaules-cempionata?utm_source=draugiem.lv&amp;utm_medium=social&amp;utm_campaign=cms_share&lt;/ref&gt;

== Rezultāti nozīmīgākajos turnīros ==
=== Pasaules čempionāts ===
* 2010 – 46. vieta
* 2013 – 46. vieta
* 2014 – 45. vieta
* 2015 – 46. vieta
* 2017 - 47. vieta
* 2018 – 49. vieta
* 2019 – 47. vieta
* 2022 – 37. vieta (uzvara III Divīzijas A Grupā)

== Ārējās saites ==
* Http://www.uaeisf.com/

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Hokejs-aizmetnis}}
{{īss aizmetnis}}
{{Hokejaizlases}}

[[Kategorija:Āzijas hokeja izlases]]</text>
      <sha1>l0uk7wsi2pyd8he95czx3xjnrlsduo8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Auri (stacija)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>321213</id>
    <revision>
      <id>3662177</id>
      <parentid>3232314</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T15:56:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: ref&gt;, → ref&gt; using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3201" xml:space="preserve">{{cita nozīme|dzelzceļa staciju|apdzīvotu vietu|Auri}}
{{Dzelzceļa stacijas infokaste
| nosaukums           = Auri
| tips                = pieturas punkts
| attēls              = Auru stacija.JPG
| attēla_apraksts     = Auru stacijas ēka
| karte               = Latvijas dzelzceļi
| pushpin_label_position = right
| līnijā              = [[Dzelzceļa līnija Glūda—Reņģe|Glūda—Reņģe]]
| atvērta             = 1929
| slēgta              = 
| citi_nosaukumi      = 
| stacijas_tips       = pasažieru
| arhitekts           = &lt;!-- arhitekta vārds, uzvārds --&gt;
| platformas          = 1
| platformu_tips      = malas
| sliežu_ceļi         = 1
| adrese              = 
| latd  = 56 | latm  = 32 | lats  = 52.2 | latNS  = N
| longd = 23 | longm = 18 | longs = 11.2 | longEW = E
| tuvākās_stacijas    = [[Glūda (stacija)|Glūda]] (13 km)) &lt;br /&gt; [[Bēne (stacija)|Bēne]] (16 km)
| tuvākie_pp_un_cp    = [[Krimūnas (stacija)|Krimūnas]] (6 km) &lt;br /&gt; [[Apgulde (stacija)|Apgulde]] (4 km)
| attālums_līdz_Rīgai = 71
}}
'''Auri''' ir neizmantots [[pieturas punkts]] dzelzceļa līnijā [[Dzelzceļa līnija Glūda—Reņģe|Glūda—Reņģe]]. Tas atrodas [[Auru pagasts|Auru pagastā]] apmēram 2 km uz dienvidiem no [[Auri|Auru]] ciema. Saglabājusies 1932. gadā būvētā stacijas ēka, kas mūsdienās tiek izmantota kā dzīvojamā ēka &quot;Auru stacija&quot;. Apmēram puskilometru no stacijas Glūdas virzienā atrodas autoceļa [[P103]] Dobele—Bauska pārbrauktuve.

{|
|{{Glūda — Mažeiķi|collapse=yes}}
|}

== Vēsture ==
Pietura atvērta 1929. gadā,&lt;ref&gt;Toms Altbergs, Karīna Augustāne, Ieva Pētersone. ''Dzelzceļi Latvijā''. Rīga : Jumava, 2009, 64. lpp. {{ISBN|978-9984-38-698-0}}&lt;/ref&gt; bet vēl pirms tam aptuveni šajā vietā bijusi Pēternieku pietura. Stacijas ēka uzbūvēta 1932. gadā. Pasažieru vilcieni šeit kursēja līdz 2010. gada 22. februārim. Drīz pēc tam nojaukta arī pasažieru nojume no koka dēļiem. Saglabājies perons ar apgaismošanas laternām.

== Attēlu galerija ==
&lt;gallery widths=&quot;200px&quot; heights=&quot;150px&quot; perrow=&quot;3&quot;&gt;
Attēls:Auru stacija 01.jpg|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Skats Glūdas virzienā, pa labi stacijas ēka&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Auru stacija 02.jpg|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Perons un stacijas ēka&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Auru stacija 03.jpg|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Skats Reņģes virzienā&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Auru stacija 04.jpg|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Stacijas ēka no Reņģes puses&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Auru stacija 05.jpg|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Pasažieru nojumes atrašanās vieta&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Auru stacija 06.jpg|&lt;center&gt;&lt;small&gt;P103 pārbrauktuve, stacija tālāk pa kreisi&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20151018014941/http://railwayz.info/photolines/station/1088 Auru stacijas fotogrāfijas] {{krieviski}}
* [http://kartes.gisnet.lv/?zoom=7&amp;lat=56.5472&amp;lon=23.30554&amp;layers=0B000000FFFFFFF0TTT Auru stacija padomju laika kartē]{{Novecojusi saite}}

{{Dzelzceļa līnija Glūda—Reņģe}}

[[Kategorija:Auru pagasts]]
[[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]]
[[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Glūda—Reņģe stacijas un pieturas punkti]]</text>
      <sha1>7l0m53juc7289x2fxw4m77m4chltrhb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Arkadiušs Miliks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>321395</id>
    <revision>
      <id>3662425</id>
      <parentid>3617376</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T20:52:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Niegodzisie</username>
        <id>82429</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4337" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Arkadiušs Miliks
| image = Arkadiusz Milik 2016.jpg
| caption = 
| fullname = Arkadiušs Miliks
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1994|2|28|df=y}}
| birth_place = [[Tihi]], [[Polija]]
| height = 186
| position = [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]]
| currentclub = {{īre}} {{flaga|Francija}} [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]]
| clubnumber = 19
| youthyears1 = 
| youthclubs1 = Rozwój Katowice
| years1 = 2010–2011
| clubs1 = {{flaga|Polija}} Rozwój Katowice
| caps1 = 10
| goals1 = 4
| years2 = 2011–2012
| clubs2 = {{flaga|Polija}} [[KS Gornik Zabže|Górnik Zabrze]]
| caps2 = 38
| goals2 = 11
| years3 = 2012–2015
| clubs3 = {{flaga|Vācija}} [[Leverkūzenes &quot;Bayer&quot;|Bayer 04 Leverkusen]]
| caps3 = 6
| goals3 = 0
| years4 = 2013–2014
| clubs4 = {{īre}} {{flaga|Vācija}} [[FC Augsburg]]
| caps4 = 18
| goals4 = 2
| years5 = 2014–2015
| clubs5 = {{īre}} {{flaga|Nīderlande}} [[Amsterdamas &quot;Ajax&quot;|Ajax]]
| caps5 = 21
| goals5 = 11
| years6 = 2015–2016
| clubs6 = {{flaga|Nīderlande}} [[Amsterdamas &quot;Ajax&quot;|Ajax]]
| caps6 = 31
| goals6 = 21
| years7 = 2016–
| clubs7 = {{flaga|Itālija}} [[SSC Napoli|Napoli]]
| caps7 = 93
| goals7 = 38
| nationalyears1 = 2011
| nationalteam1 = {{flaga|Polija}} Polijas U17
| nationalcaps1 = 5
| nationalgoals1 = 1
| nationalyears2 = 2011–2012
| nationalteam2 = {{flaga|Polija}} Polijas U19
| nationalcaps2 = 11
| nationalgoals2 = 3
| nationalyears3 = 2012–2014
| nationalteam3 = {{flaga|Polija}} Polijas U21
| nationalcaps3 = 15
| nationalgoals3 = 3
| nationalyears4 = 2012–
| nationalteam4 = {{fb|POL}}
| nationalcaps4 = 62
| nationalgoals4 = 16
| club-update = 08.05.2022.
| ntupdate = 08.05.2022.
| caps8 = 37
| clubs8 = {{īre}} {{flaga|Francija}} [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]]
| goals8 = 16
| years8 = 2021–
}}
'''Arkadiušs Krystians Miliks''' ({{val|pl|Arkadiusz Krystian Milik}}, dzimis {{dat|1994|2|28}} [[Tihi|Tihos]], [[Polija|Polijā]]) ir [[Polija|poļu]] [[futbols|futbolists]], spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā, [[Polijas futbola izlase]]s spēlētājs. Pašlaik (2021) Miliks pārstāv ''[[Ligue 1]]'' komandu [[Marseļas &quot;Olympique&quot;|Marseļas &quot;''Olympique''&quot;]], kas viņu īrē no ''[[SSC Napoli]]''.

Spēlētāja gaitas sācis [[Katovice]]s kluba ''Rozwój Katowice'' jauniešu komandās. 2010. gadā 16 gadu vecumā debitējis pieaugušo komandā Polijas 3. līgas spēlē, kurā guvis 2 vārtus. 2011. gadā Miliks pārgāja uz ''[[KS Gornik Zabže|Górnik Zabrze]]'' un debitēja Polijas [[Ekstralīga|Ekstralīgā]]. 2012. gadā Miliks pārgāja uz [[Vācija]]s Bundeslīgas klubu ''[[Leverkūzenes &quot;Bayer&quot;|Bayer Leverkusen]]''. 2013. gadā tika izīrēts ''[[FC Augsburg]]'', bet 2014. gadā — ''[[Amsterdamas &quot;Ajax&quot;|Ajax]]''. 2015. gadā ar ''Ajax'' tika parakstīts pastāvīgs līgums. {{Dat|2016|8|1|5=bez}} Miliks pievienojās ''[[SSC Napoli]]''. 2021. gada janvārī ''Napoli'' uz 18 mēnešiem izīrēja Miliku uz Francijas komandu [[Marseļas &quot;Olympique&quot;|Marseļas &quot;''Olympique''&quot;]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.om.fr/en/news/4808/club/46666-arkadiusz-milik-olympien|title=Arkadiusz Milik is an Olympien|website=OM|access-date=2021-01-22|language=en}}&lt;/ref&gt;

Miliks spēlējis dažāda vecuma Polijas jauniešu un junioru izlasēs. Pieaugušo izlasē debitējis 2012. gada oktobrī mačā pret [[Dienvidāfrikas futbola izlase|Dienvidāfriku]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|url=http://www.uefa.com/under21/season=2015/matches/round=2000412/match=2011523/postmatch/report/|title=Poland 3-1 Greece|accessdate=14 June 2015|work=UEFA}}&lt;/ref&gt;

== Sasniegumi ==
'''Napoli'''

* [[Coppa Italia]]: 2019–20

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Miliks, Arkadiušs}}
[[Kategorija:1994. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Polijas futbolisti]]
[[Kategorija:Polijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:Amsterdamas &quot;Ajax&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Leverkūzenes &quot;Bayer&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:SSC Napoli spēlētāji]]
[[Kategorija:FC Augsburg spēlētāji]]
[[Kategorija:Marseļas &quot;Olympique&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Silēzijas vojevodistē dzimušie]]</text>
      <sha1>f36dcrko3zn176xaum9r1agh88j542s</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>1. sieviešu šaha olimpiāde</title>
    <ns>0</ns>
    <id>322517</id>
    <revision>
      <id>3662021</id>
      <parentid>2944356</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T15:22:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: [[PSRS]] → [[Padomju Savienība|PSRS]] using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5254" xml:space="preserve">[[Attēls:Finale wereldschaaktournooi voor dames landenteams-517813.ogv|thumb|260px|1. sieviešu šaha olimpiāde Emenā.]]
'''1. sieviešu [[šaha olimpiāde]]''' notika no 1957. gada 25. oktobra līdz 12. novembrim [[Nīderlande]]s pilsētā [[Emena|Emenā]].&lt;ref name=ENC&gt;{{ŠE|287}}&lt;/ref&gt;

== Olimpiādes rezultāti ==
=== Priekšsacīkstes ===
Olimpiādē piedalījās 21 valsts komanda. Komandas sacentās divos etapos: priekšsacīkstēs un finālos. Priekšsacīkstēs komandas tika sadalītas trīs grupās, no katras grupas trīs labākās iekļuva &quot;A&quot; finālā, nākamās divas &quot;B&quot; finālā utt. Priekšsacīkšu rezultāti starp komandām netika pārnesti uz finālu, tāpēc komandas, kas kvalificējās vienā fināla grupa no vienas priekšsacīkšu grupas, šīs olimpiādes turnīros tikās savā starpā divreiz. Visas komandas gan priekšsacīkšu grupās un finālos spēlēja katra ar katru pēc apļa sistēmas. Priekšsacīkstēs komandas savās grupās izcīnīja šādas vietas:
* '''1. grupa:''' 1. [[Padomju Savienība|PSRS]], 2. [[Nīderlande]],  3. [[Rumānija]], 4. [[Čehoslovākija]], 5. [[Īrija]], 6. [[Francija]], 7. [[Somija]]. 
* '''2. grupa:''' 1. [[Vācijas Demokrātiskā Republika]] (VDR) , 2. [[Bulgārija]], 3. [[Ungārija]], 4. [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], 5. [[Skotija]], 6. [[Austrija]], 7. [[Luksemburga]].
* '''3. grupa:''' 1. [[Dienvidslāvija]], 2. [[Vācija|Vācijas Federatīvā Republika (VFR)]], 3. [[Anglija]], 4. [[Polija]], 5. [[Dānija]], 6. [[Norvēģija]], 7. [[Beļģija]].&lt;ref name=ENC /&gt;

=== Fināls ===
==== &quot;A&quot; fināls ====
Komandu &quot;A&quot; finālā sasniegtie rezultāti  sakopoti tabulā:
:{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
!V||Komanda||width=20|1||width=20|2||width=20|3||width=20|4||width=20|5||width=20|6||width=20|7||width=20|8||width=20|9||width=30|P||width=30|KP||BK||+||=||-
|-
|1||style=&quot;text-align:left;&quot;|PSRS||●||1||1½||1||1||1||1½||1½||2||10½||12||44.25||4||4||0
|-
|2||style=&quot;text-align:left;&quot;|Rumānija||1||●||1||1||1||2||½||2||2||10½||10||36.00||3||4||1
|-
|3||style=&quot;text-align:left;&quot;|VDR||½||1||●||1½||1½||1½||1½||1||1½||10||12||43.25||5||2||1
|-
|4||style=&quot;text-align:left;&quot;|Ungārija||1||1||½||●||½||1||1½||1½||1½||8½||9||31.25||3||3||2
|-
|5||style=&quot;text-align:left;&quot;|Bulgārija||1||1||½||1½||●||1||1||0||2||8||8||30.25||2||4||2
|-
|6||style=&quot;text-align:left;&quot;|Dienvidslāvija||1||0||½||1||1||●||1½||2||½||7½||7||26.50||2||3||3
|-
|7||style=&quot;text-align:left;&quot;|Anglija||½||1½||½||½||1||½||●||1||1½||7||6||21.50||2||2||4
|-
|8||style=&quot;text-align:left;&quot;|VFR||½||0||1||½||2||0||1||●||1||6||5||18.50||1||3||4
|-
|9||style=&quot;text-align:left;&quot;|Nīderlande||0||0||½||½||0||1½||½||1||●||4||3||10.50||1||1||6
|}

Apzīmējumi: '''V''' — vieta; '''P''' — komandas dalībnieku iegūto punktu summa; '''KP''' — komandas iegūto punktu summa (2 punkti — uzvarēts, 1 — neizšķirts, 0 — zaudēts mačs); '''BK''' — [[Bergera koeficients]];  '''+''' (uzvarēto), '''=''' (neizšķirto), '''-''' (zaudēto) maču skaits.

==== &quot;B&quot; fināls ====
10. ASV, 11. Čehoslovākija, 12. Polija, 13. Dānija, 14. Īrija, 15. Skotija.&lt;ref name=ENC /&gt;

==== &quot;C&quot; fināls ====
16. Francija, 17. Austrija, 18. Somija, 19. Norvēģija, 20. Beļģija, 21. Luksemburga.&lt;ref name=ENC /&gt;

=== Labākās pie galdiņiem ===
Priekšsacīkšu un fināla kopējais rezultāts:

:{| class=&quot;wikitable&quot;
!Galdiņš, Vieta||Dalībniece||Valsts||Grupa||Rezultāts||Procenti
|-
|1. galdiņš
|-
|1||[[Kristīna Radzikovska|Kristīna Holuja]]||Polija||B||9 no 11||81.8
|-
|2|| [[Edīte Kellere-Hermane]]||VDR||A||10½ no 14||75.0
|-
|3||[[Gizela Gresere]]||ASV||B||7½ no 11||68.2
|-
|2. galdiņš
|-
|1||[[Kira Zvorikina]]||PSRS||A||12 no 14||85.7
|-
|2||[[Kveta Eretova]]||Čehoslovākija||B||8½ no 11||77.3
|-
|3||[[Žaklīna Pjatigorska]]||ASV||B||7½ no 11||68.2
|}

=== Godalgoto komandu dalībnieču individuālie rezultāti ===
Godalgoto komandu dalībnieču individuālie rezultāti redzami tabulās:&lt;ref name=ENC /&gt;

==== 1. vieta — PSRS ====
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
! Galdiņš !! Dalībniece !! + !! - !! = !! Spēles !! Punkti 
|-
|1||style=&quot;text-align:left;&quot;|[[Olga Rubcova]]||6||1||7||14||9½
|-
|2||style=&quot;text-align:left;&quot;|[[Kira Zvorikina]]||10||0||4||14||12
|}

==== 2. vieta — Rumānija ====
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
! Galdiņš !! Dalībniece !! + !! - !! = !! Spēles !! Punkti
|-
|1||style=&quot;text-align:left;&quot;|[[Marija Albuleca|Marija Pogoreviči]]||6||3||5||14||8½
|-
|2||style=&quot;text-align:left;&quot;|[[Margareta Teodoresku]]||6||2||6||14||9
|}

==== 3. vieta — VDR ====
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
! Galdiņš !! Dalībniece !! + !! - !! = !! Spēles !! Punkti
|-
|1||style=&quot;text-align:left;&quot;|[[Edīte Kellere-Hermane]]||8||1||5||14||10½
|-
|2||style=&quot;text-align:left;&quot;|[[Urzula Līberta|Urzula Altrihtere]]||6||1||7||14||9½
|}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://cluster003.ovh.net/~bartelsk/olimpbase/1957w/1957in.html 1st Women's Chess Olympiad: Emmen 1957] {{en ikona}}

{{Šaha olimpiādes}}

[[Kategorija:Šaha olimpiādes]]
[[Kategorija:1957. gads sportā]]
[[Kategorija:Šahs Nīderlandē]]</text>
      <sha1>6h4b0feyav0o48j8g66um4k0hcg3na1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ceipu upurozols</title>
    <ns>0</ns>
    <id>324679</id>
    <revision>
      <id>3662249</id>
      <parentid>3524682</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T16:16:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: ref&gt;. → ref&gt; using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3522" xml:space="preserve">{{Ģeogrāfiska objekta infokaste
|        nosaukums = Ceipu upurozols
|      krāsu_shēma = koks
|           attēls = Ceipu upurozols.JPG
|          att_izm = 
|     att_paraksts = 
|      vietaskarte = Latvija
|vietaskartes_izmērs = 
|reljefa_vietaskarte = jā
| plat_d = 57 | plat_m  = 54 | plat_s = 5 | plat_NS = N
| gar_d  = 25 | gar_m   = 2 | gar_s  = 48 | gar_EW  = E
|        atrašanās = {{vieta|Latvija|Mazsalacas novads|Mazsalacas pagasts}}
|   tuvākā_pilsēta = 
|             tips = 
|             suga = [[Parastais ozols]]
|           vecums = 250 gadi
|            svars = 
|         augstums = 18 m
|           garums = 
|          platums = 
|          dziļums = 
|          tilpums = 
|       apkārtmērs = 7 m&lt;ref name=&quot;retumi&quot;/&gt;
|  aizsardz_valsts = 
|      apmeklētāji = 
|    autostāvvieta = 
|       transports = 
|         piekļuve = 
|      sarežģītība = 
|        mājaslapa = 
|      citas_daļas = {{VKPAI objekta infokaste
|       embed = yes
|    ofic_nos = Ceipu upurozols
|      numurs = 2461
|       grupa = Vietējas nozīmes
| tipol_grupa = Arheoloģija
|   vēstnesis = {{dat|1998|12|18|N|bez}}
}}
}}
'''Ceipu upurozols''' ir dižozols, [[parastais ozols]] (''Quercus robur''), kas aug [[Mazsalacas novads|Mazsalacas novada]] [[Mazsalacas pagasts|Mazsalacas pagastā]], ap 5 km no [[Mazsalaca]]s pie ceļa [[V164]] ([[Mazsalaca]]–[[Ramata]]), iepretim Jaunceipu mājām, laukā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ancientsites.eu/lv/objects/tree/553-ceipi-sacrificial-oak-ceipu-upurozols |title=ancientsites.eu Ceipu upurozols |access-date={{dat|2016|07|19||bez}} |archive-date={{dat|2019|05|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190514054847/http://www.ancientsites.eu/lv/objects/tree/553-ceipi-sacrificial-oak-ceipu-upurozols }}&lt;/ref&gt;

Valsts nozīmes [[Kultūras piemineklis|arheoloģijas piemineklis]] (VKPAI 2461) un [[dižkoks]]. Izcils, ainavisks ozols. Saukts arī par Zviedru Ķēniņa ozolu. Stumbra apkārtmērs 7 m, augstums 18 m, vainaga projekcija 420 m&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt;, vecums ap 250 gadu. Piederīgs ne tikai kulta kokiem, bet arī tā sauktajai Zviedru koku grupai. Pie ozola atrodas liels granīta laukakmens, kur [[Latvijas PSR|padomju]] laikos atradusies plāksne ar uzrakstu „Ceipu Upurozols. Šeit 1919. gada maijā cīņā pret baltgvardiem kritis Mazsalacas strādnieku deputātu padomes loceklis Eduards Sīpols (1899–1919)”.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.videsvestis.lv/content.asp?ID=106&amp;what=28 |title=Videsvestis.lv 100 dižākie un svētākie |access-date={{dat|2016|07|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160817083101/http://videsvestis.lv/content.asp?ID=106&amp;what=28 |archivedate={{dat|2016|08|17||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;retumi&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.dabasretumi.lv/Pieminekli/Koki/Ceipu.htm |title=Ceipu upurozols |publisher=Dabasretumi.lv |accessdate={{dat|2016|7|19||bez}} |archive-date={{dat|2013|07|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20130725040121/http://www.dabasretumi.lv/Pieminekli/Koki/Ceipu.htm }}&lt;/ref&gt;
}}

== Ārējās saites ==
* [http://dziedava.lv/daba/koka_info.php?id=398 Dziedava.lv informācija]
* [http://www.dabasretumi.lv/Pieminekli/Koki/Ceipu.htm Dabasretumi.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130725040121/http://www.dabasretumi.lv/Pieminekli/Koki/Ceipu.htm |date={{dat|2013|07|25||bez}} }}

{{Latvija-aizmetnis}}

[[Kategorija:Latvijas dižkoki]]
[[Kategorija:Mazsalacas pagasts]]</text>
      <sha1>cz7i1kdx1vwrxce1og4qonwbv86t5gs</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Aktuāls notikums sākumlapā/Skatītākie raksti</title>
    <ns>10</ns>
    <id>326752</id>
    <revision>
      <id>3662455</id>
      <parentid>3661745</parentid>
      <timestamp>2022-07-29T03:05:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Edgars2007</username>
        <id>9590</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>bots: atjaunināts</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="612" xml:space="preserve">{{hlist|''Vakardien skatītākais'': ''[[Detlavs Brantkalns]]''|
''[[Ukraina]]''|
''[[Georgs Andrejevs]]''|
''[[Tinis]]''|
''[[Krievija]]''|
''[[Jukums Vācietis]]''|
''[[Andrejs Upīts]]''|
''[[Knuts Skujenieks]]''}}&lt;noinclude&gt;{{dokumentācija|content=Saraksts tiek atjaunināts no [https://wikimedia.org/api/rest_v1/metrics/pageviews/top/lv.wikipedia.org/all-access/2022/07/28 šiem datiem] (kategoriju &quot;Krievija&quot; un &quot;Ukraina&quot; raksti ar dziļumu 4). No liekamajiem rakstiem tiek ignorēti šie izvēlētie raksti:
* [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]]
}}
[[Kategorija:Vikipēdijas veidnes]]&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>fzq5jef82k4bz0tb2krl9o45fmi70zb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ceļu satiksmes drošības direkcija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>331517</id>
    <revision>
      <id>3662251</id>
      <parentid>2673904</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T16:16:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Ārējās saites */sīkumi, replaced: {{Oficiālā mājaslapa| → {{Oficiālā tīmekļa vietne| using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="847" xml:space="preserve">'''Ceļu satiksmes drošības direkcija''' (CSDD) ir valsts [[akciju sabiedrība]], kas saskaņā ar Ceļu satiksmes likumu un saviem statūtiem pārrauga [[Latvija]]s ceļu satiksmes drošību. CSDD nodarbojas ar [[transportlīdzekļi|transportlīdzekļu]] reģistrāciju, autovadītāju kvalifikācijas eksāmenu pieņemšanu un vadītāja apliecību izsniegšanu un tehniskās apskates nodrošināšanu, kā arī pārrauga un veic ceļu drošības [[audits|auditus]], veido un uztur transportlīdzekļu un to vadītāju reģistru. Akciju sabiedrība arī nodrošina [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzeja]], tā [[Bauska]]s filiāles un [[Biķernieku trase]]s darbību.

== Ārējās saites ==
* {{Oficiālā tīmekļa vietne|https://www.csdd.lv/}}

{{aizmetnis}}

[[Kategorija:Transports Latvijā]]
[[Kategorija:Latvijas organizācijas]]</text>
      <sha1>51l6dgt3epviez9slzc5got3p8ziy52</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>AFI 10 Top 10</title>
    <ns>0</ns>
    <id>337214</id>
    <revision>
      <id>3662017</id>
      <parentid>3637429</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T15:15:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* 10 labākās gangsteru filmas */sīkumi, replaced: de Palm → De Palm using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="13491" xml:space="preserve">'''AFI 10 Top 10''' godina desmit labākās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] filmas desmit klasiskajos [[Kinofilma|filmu]] žanros. Šo sarakstu izveidoja [[Amerikas Kinoinstitūts]] (AFI) un publicēja 2008. gada 17. jūnijā. Uzvarētājus atlasīja žūrija, ko veidoja 1500 režisori, kritiķi un kino vēsturnieki. Labākās filmas tika izvēlētas no 500 nominētajām filmām (50 katrā žanrā). Visveiksmīgākais filmu režisors šajā vērtējumā ir [[Alfreds Hičkoks]], kuram sarakstā ir 4 filmas. Viņam seko [[Stīvens Spīlbergs]] un [[Stenlijs Kubriks]] ar 3 filmām. Sarakstā iekļautās filmas tika paziņotas kanālā [[CBS]] un starp cilvēkiem, kas nolasīja sarakstu, bija slaveni aktieri, režisori un producenti:
* [[Dženifere Lava Hjūita]] — 10 labākās [[animācijas filma]]s;
* [[Sīns Astins]] — 10 labākās [[fantāzijas filma]]s;
* [[Kventins Tarantīno]] — 10 labākās gangsteru filmas;
* [[Sigurnija Vīvere]] — 10 labākās [[zinātniskās filma]]s;
* [[Klints Īstvuds]] — 10 labākie amerikāņu [[vesterns|vesterni]];
* [[Kuba Gudings]] — 10 labākās sporta filmas;
* [[Gabriels Bīrns]] — 10 labākās detektīvu filmas;
* [[Džesika Alba]] — 10 labākās romantiskās [[komēdija]]s;
* [[Džeimss Vudss]] — 10 labākās tiesu drāmu filmas;
* [[Kērks Daglass]] — 10 labākās episkās filmas.

== 10 labākās animācijas filmas ==
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
|-
! # !! Filma !! Gads !! Režisors !! Kinostudija
|-
| 1 || [[Sniegbaltīte un septiņi rūķīši]] || 1937 || [[Deivids Hends]] || ''[[Walt Disney Pictures]]''
|-
| 2 || [[Pinokio (1940. gada filma)|Pinokio]] || 1940 || [[Bens Šerpstīns]] un [[Hamiltons Laski]] || ''Walt Disney Pictures''
|-
| 3 || [[Bembijs]] || 1942 || [[Deivids Hends]] || ''Walt Disney Pictures''
|-
| 4 || [[Karalis Lauva]] || 1994 || [[Rodžers Elers]] un [[Robs Minkofs]] || ''Walt Disney Pictures''
|-
| 5 || [[Fantāzija (filma)|Fantāzija]] || 1940 || [[Semuels Ārmstrongs]] un citi || ''Walt Disney Pictures''
|-
| 6 || [[Rotaļlietu stāsts]] || 1995 || [[Džons Laseters]] || ''Walt Disney Pictures'' — ''[[Pixar Animation Studios|Pixar]]''
|-
| 7 || [[Skaistule un briesmonis (1991. gada filma)|Skaistule un briesmonis]] || 1991 || [[Gerijs Trūzdeils]] un [[Kīrks Vaizs]] || ''Walt Disney Pictures''
|-
| 8 || [[Šreks]] || 2001 || [[Endrū Adamsons]] un [[Vikija Džensone]] || ''[[DreamWorks]]''
|-
| 9 || [[Pelnrušķīte (1950. gada filma)|Pelnrušķīte]] || 1950 || [[Vilfrēds Džeksons]] un citi || ''Walt Disney Pictures''
|-
| 10 || [[Meklējot Nemo]] || 2003 || [[Endrū Stentons]] || ''Walt Disney Pictures'' — ''Pixar''
|}

== 10 labākās fantāzijas filmas ==
[[Attēls:WIZARD OF OZ ORIGINAL POSTER 1939.jpg|180px|thumb|Filmas &quot;[[Oza zemes burvis (filma)|Oza zemes burvis]]&quot; 1939. gada plakāts]]
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
|-
! # !! Filma !! Gads !! Režisors !! Kinostudija
|-
| 1 || [[Oza zemes burvis (filma)|Oza zemes burvis]] || 1939 || [[Viktors Flemings]] || ''[[Metro-Goldwyn-Mayer]]''
|-
| 2 || [[Gredzenu pavēlnieks: Gredzena brālība]] || 2001 || [[Pīters Džeksons]] || ''[[New Line Cinema]]''
|-
| 3 || [[Brīnišķā dzīve]] || 1946 || [[Frenks Kapra]] || ''[[RKO Radio Pictures]]''
|-
| 4 || [[Karalis Kongs (1933. gada filma)|Karalis Kongs]] || 1933 || [[Meriana Kūpere]] un [[Ernests Šodsaks]] || ''RKO Radio Pictures''
|-
| 5 || [[Brīnums 34. ielā]] || 1947 || [[Džoržs Sītons]] || ''[[20th Century Studios|20th Century Fox]]''
|-
| 6 || [[Brīnumu lauks]] || 1989 || [[Fils Oldens Robinsons]] || ''[[Universal Pictures]]''
|-
| 7 || [[Hārvijs (filma)|Hārvijs]] || 1950 || [[Henrijs Kosters]] || ''Universal Pictures''
|-
| 8 || [[Murkšķa diena]] || 1993 || [[Herolds Reimiss]] || ''[[Columbia Pictures]]''
|-
| 9 || ''[[The Thief of Bagdad]]'' || 1924 || [[Aleksandrs Korda]] || ''[[United Artists]]''
|-
| 10 || [[Lielais (filma)|Lielais]] || 1988 || [[Penija Māršala]] || ''20th Century Fox''
|}

== 10 labākās gangsteru filmas ==
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
|-
! # !! Filma !! Gads !! Režisors !! Kinostudija
|-
| 1 || [[Krusttēvs (filma)|Krusttēvs]] || 1972 || [[Frānsiss Fords Kopola]] || ''[[Paramount Pictures]]''
|-
| 2 || [[Labie puiši]] || 1990 || [[Mārtins Skorsēze]] || ''[[Warner Bros.]]''
|-
| 3 || [[Krusttēvs 2]] || 1974 || [[Frānsiss Fords Kopola]] || ''Paramount Pictures''
|-
| 4 || ''[[White Heat]]'' || 1949 || [[Pols Volšs]] || ''Warner Bros.''
|-
| 5 || [[Bonija un Klaids]] || 1967 || [[Artūrs Penns]] || ''Warner Bros.''
|-
| 6 || [[Seja ar rētu (1932. gada filma)|Seja ar rētu]] || 1932 || [[Hovards Houkss]] un [[Ričards Rosons]] || ''[[United Artists]]''
|-
| 7 || [[Lubene]] || 1994 || [[Kventins Tarantīno]] || ''[[Miramax|Miramax Films]]''
|-
| 8 || [[Sabiedrības ienaidnieks]] || 1931 || [[Viljams Velmens]] || ''Warner Bros.''
|-
| 9 || ''[[Little Caesar]]'' || 1931 || [[Mārvins Lerojs]] || ''Warner Bros.''
|-
| 10 || [[Seja ar rētu (1983. gada filma)|Seja ar rētu]] || 1983 || [[Braiens De Palma]] || ''[[Universal Pictures]]''
|}

== 10 labākās zinātniskās filmas ==
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
|-
! # !! Filma !! Gads !! Režisors !! Kinostudija
|-
| 1 || [[2001: Kosmosa odiseja]] || 1968 || [[Stenlijs Kubriks]] || ''[[Metro-Goldwyn-Mayer]]''
|-
| 2 || [[Zvaigžņu kari: Jaunā cerība|Zvaigžņu kari]] || 1977 || [[Džordžs Lūkass]] || ''[[20th Century Studios|20th Century Fox]]''
|-
| 3 || [[Citplanētietis]] || 1982 || [[Stīvens Spīlbergs]] || ''[[Universal Pictures]]''
|-
| 4 || [[Mehāniskais apelsīns (filma)|Mehāniskais apelsīns]] || 1971 || [[Stenlijs Kubriks]] || ''[[Warner Bros.]]''
|-
| 5 || [[Diena, kad apstājās Zeme]] || 1951 || [[Roberts Vaizs]] || ''20th Century Fox''
|-
| 6 || [[Pa asmeni skrejošais]] || 1982 || [[Ridlijs Skots]] || ''Warner Bros.''
|-
| 7 || [[Svešais (1979. gada filma)|Svešais]] || 1979 || [[Ridlijs Skots]] || ''20th Century Fox''
|-
| 8 || [[Terminators 2: Pastarā diena]] || 1991 || [[Džeimss Kemerons]] || ''TriStar Pictures'' un ''Carolco Pictures''
|-
| 9 || ''[[Invasion of the Body Snatchers]]'' || 1956 || [[Dons Sīgals]] || ''[[Allied Artists Pictures Corporation]]''
|-
| 10 || [[Atpakaļ nākotnē]] || 1985 || [[Roberts Zemekis]] || ''Universal Pictures''
|}

== 10 labākie amerikāņu vesterni ==
[[Attēls:SearchersPoster-BillGold.jpg|180px|thumb|Filmas &quot;[[Meklētāji]]&quot; plakāts]]
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
|-
! # !! Filma !! Gads !! Režisors !! Kinostudija
|-
| 1 || [[Meklētāji]] || 1956 || [[Džons Fords]] || ''[[Warner Bros.]]''
|-
| 2 || ''[[High Noon]]'' || 1952 || [[Freds Cinemans]] || ''[[United Artists]]''
|-
| 3 || [[Šeins (films)|Šeins]] || 1953 || [[Džordžs Stīvenss]] || ''[[Paramount Pictures]]''
|-
| 4 || [[Nepiedots]] || 1992 || [[Klints Īstvuds]] || ''Warner Bros.''
|-
| 5 || [[Sarkanā upe (1948. gada filma)|Sarkanā upe]] || 1948 || [[Hovards Houkss]] un [[Artūrs Rosons]] || ''United Artists''
|-
| 6 || [[Mežonīgais bars]] || 1969 || [[Sems Pekinpā]] || ''Warner Bros.''
|-
| 7 || [[Bučs Kesidijs un Sandenss Kids]] || 1969 || [[Džordžs Rojs Hills]] || ''[[20th Century Studios|20th Century Fox]]''
|-
| 8 || [[Makkeibs &amp; Mrs. Millere]] || 1971 || [[Roberts Altmens]] || ''Warner Bros.''
|-
| 9 || [[Pasta kariete]] || 1939 || [[Džons Fords]] || ''United Artists''
|-
| 10 || [[Keta Belli]] || 1965 || [[Eliots Silverstains]] || ''[[Columbia Pictures]]''
|}

== 10 labākās sporta filmas ==
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
|-
! # !! Filma !! Gads !! Režisors !! Kinostudija
|-
| 1 || [[Satrakotais vērsis]] || 1980 || [[Mārtins Skorsēze]] || ''[[United Artists]]''
|-
| 2 || [[Rokijs]] || 1976 || [[Džons Evildsens]] || ''United Artists''
|-
| 3 || ''[[The Pride of the Yankees]]'' || 1942 || [[Sems Vuds]] || ''[[RKO Pictures]]''
|-
| 4 || ''[[Hoosiers]]'' || 1986 || [[Deivids Anslo]] || ''[[Orion Pictures]]''
|-
| 5 || [[Darheimas bullis]] || 1988 || [[Rons Šeltons]] || ''[[Metro-Goldwyn-Mayer]]''
|-
| 6 || [[Blēdis]] || 1961 || [[Roberts Rosens]] || ''[[20th Century Studios|20th Century Fox]]''
|-
| 7 || [[Golfa klubs]] || 1980 || [[Herolds Reimss]] || ''Orion Pictures'' un ''Warner Bros.''
|-
| 8 || ''[[Breaking Away]]'' || 1979 || [[Pīters Jeitss]] || ''20th Century Fox''
|-
| 9 || [[Nacionālais samts]] || 1944 || [[Klārenss Brauns]] || ''Metro-Goldwyn-Mayer''
|-
| 10 || [[Džerijs Magvaiers]] || 1996 || [[Kemerons Krou]] || ''[[TriStar Pictures]]''
|}

== 10 labākās detektīvu filmas ==
[[Attēls:Vertigomovie restoration.jpg|180px|thumb|Filmas ''&quot;[[Vertigo]]&quot;'' plakāts]]
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
|-
! # !! Filma !! Gads !! Režisors !! Kinostudija
|-
| 1 || ''[[Vertigo]]'' || 1958 || [[Alfreds Hičkoks]] || ''[[Paramount Pictures]]''
|-
| 2 || [[Ķīniešu kvartāls]] || 1974 || [[Romans Polaņskis]] || ''Paramount Pictures''
|-
| 3 || [[Logs uz sētu]] || 1954 || [[Alfreds Hičkoks]] || ''Paramount Pictures'' un ''[[Universal Pictures]]''
|-
| 4 || [[Lora]] || 1944 || [[Oto Premingers]] || ''[[20th Century Studios|20th Century Fox]]''
|-
| 5 || [[Trešais cilvēks]] || 1949 || [[Kerols Rīds]] || ''[[Selznick International Pictures]]''
|-
| 6 || [[Maltas piekūns]] || 1941 || [[Džons Hjūstons]] || ''[[Warner Bros.]]''
|-
| 7 || [[Uz ziemeļiem caur ziemeļrietumiem]] || 1959 || [[Alfreds Hičkoks]] || ''[[Metro-Goldwyn-Mayer]]''
|-
| 8 || [[Zilais samts]] || 1986 || [[Deivids Linčs]] || ''[[De Laurentiis Entertainment Group]]''
|-
| 9 || [[Slepkavības gadījumā uzgriez M]] || 1954 || [[Alfreds Hičkoks]] || ''Warner Bros.''
|-
| 10 || [[Parastie aizdomās turamie]] || 1995 || [[Braiens Singers]] || ''Metro-Goldwyn-Mayer''
|}

== 10 labākās romantiskās komēdijas ==
[[Attēls:Chaplin City Lights still.jpg|180px|thumb|Kadrs no filmas &quot;[[Pilsētas ugunis]]&quot;]]
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
|-
! # !! Filma !! Gads !! Režisors !! Kinostudija
|-
| 1 || [[Pilsētas ugunis]] || 1931 || [[Čārlijs Čaplins]] || ''[[United Artists]]''
|-
| 2 || [[Enija Hola]] || 1977 || [[Vudijs Allens]] || ''United Artists''
|-
| 3 || ''[[It Happened One Night]]'' || 1934 || [[Frenks Kapra]] || ''[[Columbia Pictures]]''
|-
| 4 || [[Romas brīvdienas]] || 1953 || [[Viljams Vailers]] || ''[[Paramount Pictures]]''
|-
| 5 || [[Filadelfijas stāsts]] || 1940 || [[Džordžs Kjūkors]] || ''[[Metro-Goldwyn-Mayer]]''
|-
| 6 || [[Kad Harijs satika Salliju...]] || 1989 || [[Robs Reiners]] || ''Columbia Pictures''
|-
| 7 || [[Ādama ribas]] || 1949 || [[Džordžs Kjūkors]] || ''Metro-Goldwyn-Mayer''
|-
| 8 || [[Mēnessērdzīgā]] || 1987 || [[Normans Džeisons]] || ''Metro-Goldwyn-Mayer''
|-
| 9 || [[Herolds un Moda]] || 1971 || [[Hels Ešbijs]] || ''Paramount Pictures''
|-
| 10 || [[Bezmiegs Sietlā]] || 1993 || [[Nora Efrona]] || ''[[TriStar Pictures]]''
|}

== 10 labākās tiesu drāmas ==
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
|-
! # !! Filma !! Gads !! Režisors !! Kinostudija
|-
| 1 || [[Kas nogalina lakstīgalu... (filma)|Kas nogalina lakstīgalu...]] || 1962 || [[Roberts Maligans]] || ''[[Universal Pictures]]''
|-
| 2 || [[Divpadsmit saniknotu vīru]] || 1957 || [[Sidnijs Lūmets]] || ''[[United Artists]]''
|-
| 3 || [[Krāmers pret Krāmeri]] || 1979 || [[Roberts Bentons]] || ''[[Columbia Pictures]]''
|-
| 4 || [[Verdikts]] || 1982 || [[Sidnijs Lūmets]] || ''[[20th Century Studios|20th Century Fox]]''
|-
| 5 || [[Daži labi vīri]] || 1992 || [[Robs Reiners]] || ''Columbia Pictures''
|-
| 6 || [[Apsūdzības lieciniece (filma)|Apsūdzības lieciniece]]|| 1957 || [[Billijs Vailders]] || ''United Artists''
|-
| 7 || [[Slepkavas anatomija]] || 1959 || [[Oto Premingers]] || ''Columbia Pictures''
|-
| 8 || [[Gluži aukstasinīgi]] || 1967 || [[Ričards Brūkss]] || ''Columbia Pictures''
|-
| 9 || [[Tumsā raudāt]] || 1988 || [[Freds Šepisi]] || ''[[Warner Bros.]]'' un ''[[The Cannon Group]]''
|-
| 10 || [[Nirnbergas prāva (1961. gada filma)|Nirnbergas prāva]] || 1961 || [[Stenlijs Krāmers]] || ''[[Roxlom Films Inc.]]''
|}

== 10 labākās episkās filmas ==
[[Attēls:Lawrence of arabia ver3 xxlg.jpg|180px|thumb|Filmas &quot;[[Arābijas Lorenss (filma)|Arābijas Lorenss]]&quot; plakāts]]
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
|-
! # !! Filma !! Gads !! Režisors !! Kinostudija
|-
| 1 || [[Arābijas Lorenss (filma)|Arābijas Lorenss]] || 1962 || [[Deivids Līns]] || ''[[Columbia Pictures]]''
|-
| 2 || [[Ben-Hurs]] || 1959 || [[Viljams Vailers]] || ''[[Metro-Goldwyn-Mayer]]''
|-
| 3 || [[Šindlera saraksts]] || 1993 || [[Stīvens Spīlbergs]] || ''[[Universal Pictures]]''
|-
| 4 || [[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]] || 1939 || [[Viktors Flemings]] || ''Metro-Goldwyn-Mayer''
|-
| 5 || [[Spartaks (filma)|Spartaks]] || 1960 || [[Stenlijs Kubriks]] || ''Universal Pictures''
|-
| 6 || [[Titāniks (filma)|Titāniks]] || 1997 || [[Džeimss Kemerons]] || ''[[20th Century Studios|20th Century Fox]]'' un ''[[Paramount Pictures]]''
|-
| 7 || [[Rietumu frontē bez pārmaiņām (filma)|Rietumu frontē bez pārmaiņām]] || 1930 || [[Luiss Mailstouns]] || ''Universal Pictures''
|-
| 8 || [[Glābjot ierindnieku Raienu]] || 1998 || [[Stīvens Spīlbergs]] || ''Paramount Pictures'' un ''[[DreamWorks]]''
|-
| 9 || ''[[Reds (filma)|Reds]]'' || 1981 || [[Vorens Bitijs]] || ''Paramount Pictures''
|-
| 10 || [[Desmit baušļi (filma)|Desmit baušļi]] || 1956 || [[Sesils B. de Mails]] || ''Paramount Pictures''
|}

== Ārējās saites ==
* [http://www.afi.com/10top10/ AFI's 10 Top 10] {{en ikona}}

[[Kategorija:Uzskaitījumi]]</text>
      <sha1>cu2o1udm3pcgt8i60ihgna7dfoyer81</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>IMDb Top 250</title>
    <ns>0</ns>
    <id>340395</id>
    <revision>
      <id>3662012</id>
      <parentid>3660437</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T15:10:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Saraksts */sīkumi, removed: Scarface (2) using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="15426" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
'''''IMDb Top 250''''' ir 250 visu laiku labāko filmu saraksts interneta mājaslapā ''[[Internet Movie Database]]''. Sarakstu veido portālā reģistrēto regulāro balsotāju vērtējums. Pašreizējā saraksta līdere ir 1994. gada filma &quot;[[Bēgšana no Šoušenkas]]&quot;.

''IMDb'' netiek atklāts, par cik darbiem lietotājam ir jānobalso, lai viņš tiktu uzskatīts par regulāru balsotāju un viņa balss tiktu ieskaitīta saraksta veidošanā. Tāpat arī netiek atklāta precīza formula, pēc kuras tiek noteikts svērtais rādītājs. Sarakstā netiek iekļautas TV seriālu sērijas un īsfilmas.

== Saraksts ==
&lt;!-- filmu tulkojums latviešu valodā tiks dzēsts nākamajā saraksta atjaunināšanas reizē. Ja vēlies palīdzēt, skaties diskusiju lapu --&gt;
&lt;!-- LIST START --&gt;
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! scope=&quot;col&quot;| {{piezīme|V|Vieta}} !! style=&quot;width:300px;&quot;| Filma !! Gads !! Vērtējums
|-
| 1
| &quot;[[Bēgšana no Šoušenkas]]&quot; || 1994 || 9,234
|-
| 2
| &quot;[[Krusttēvs (filma)|Krusttēvs]]&quot; || 1972 || 9,156
|-
| 3
| &quot;[[Tumšais bruņinieks]]&quot; || 2008 || 8,987
|-
| 4
| &quot;[[Krusttēvs 2]]&quot; || 1974 || 8,985
|-
| 5
| &quot;[[Divpadsmit saniknotu vīru]]&quot; || 1957 || 8,949
|-
| 6
| &quot;[[Šindlera saraksts]]&quot; || 1993 || 8,936
|-
| 7
| &quot;[[Gredzenu pavēlnieks: Karaļa atgriešanās]]&quot; || 2003 || 8,922
|-
| 8
| &quot;[[Lubene]]&quot; || 1994 || 8,850
|-
| 9
| &quot;[[Gredzenu pavēlnieks: Gredzena brālība]]&quot; || 2001 || 8,804
|-
| 10
| &quot;[[Labais, ļaunais un neglītais]]&quot; || 1966 || 8,793
|-
| 11
| &quot;[[Forests Gamps]]&quot; || 1994 || 8,768
|-
| 12
| &quot;[[Cīņas klubs (filma)|Cīņas klubs]]&quot; || 1999 || 8,750
|-
| 13
| &quot;[[Pirmsākums]]&quot; || 2010 || 8,733
|-
| 14
| &quot;[[Gredzenu pavēlnieks: Divi torņi]]&quot; || 2002 || 8,729
|-
| 15
| &quot;[[Zvaigžņu kari: Impērija dod atbildes triecienu]]&quot; || 1980 || 8,702
|-
| 16
| &quot;[[Matrikss]]&quot; || 1999 || 8,671
|-
| 17
| &quot;[[Labie puiši]]&quot; || 1990 || 8,652
|-
| 18
| &quot;[[Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu (filma)|Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu]]&quot; || 1975 || 8,641
|-
| 19
| &quot;[[Septiņi (filma)|Septiņi]]&quot; || 1995 || 8,604
|-
| 20
| &quot;[[Septiņi samuraji]]&quot; || 1954 || 8,599
|-
| 21
| &quot;[[Brīnišķā dzīve]]&quot; || 1946 || 8,597
|-
| 22
| &quot;[[Jēru klusēšana]]&quot; || 1991 || 8,588
|-
| 23
| ''[[City of God (2002 film)|City of God]]'' || 2002 || 8,579
|-
| 24
| &quot;[[Glābjot ierindnieku Raienu]]&quot; || 1998 || 8,578
|-
| 25
| &quot;[[Dzīve ir skaista]]&quot; || 1997 || 8,566
|-
| 26
| &quot;[[Zaļā jūdze]]&quot; || 1999 || 8,560
|-
| 27
| &quot;[[Starp zvaigznēm]]&quot; || 2014 || 8,558
|-
| 28
| &quot;[[Zvaigžņu kari: Jaunā cerība]]&quot; || 1977 || 8,554
|-
| 29
| &quot;[[Terminators 2: Pastarā diena]]&quot; || 1991 || 8,536
|-
| 30
| &quot;[[Atpakaļ nākotnē]]&quot; || 1985 || 8,518
|-
| 31
| &quot;[[Gariem līdzi]]&quot; || 2001 || 8,515
|-
| 32
| &quot;[[Psiho]]&quot; || 1960 || 8,509
|-
| 33
| &quot;[[Pianists (filma)|Pianists]]&quot; || 2002 || 8,505
|-
| 34
| &quot;[[Leons (filma)|Leons]]&quot; || 1994 || 8,500
|-
| 35
| &quot;[[Parazīts (filma)|Parazīts]]&quot; || 2019 || 8,495
|-
| 36
| &quot;[[Karalis Lauva]]&quot; || 1994 || 8,489
|-
| 37
| &quot;[[Gladiators (filma)|Gladiators]]&quot; || 2000 || 8,486
|-
| 38
| ''[[American History X]]'' || 1998 || 8,484
|-
| 39
| &quot;[[Parastie aizdomās turamie]]&quot; || 1995 || 8,476
|-
| 40
| &quot;[[Atkritēji]]&quot; || 2006 || 8,475
|-
| 41
| &quot;[[Ilūzija (filma)|Ilūzija]]&quot; || 2006 || 8,468
|-
| 42
| &quot;[[Kasablanka (filma)|Kasablanka]]&quot; || 1942 || 8,465
|-
| 43
| &quot;[[Atsitiens]]&quot; || 2014 || 8,461
|-
| 44
| &quot;[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]&quot; || 2011 || 8,454
|-
| 45
| ''[[Harakiri (1962 film)|Harakiri]]'' || 1962 || 8,450
|-
| 46
| ''[[Modern Times (filma)|Modern Times]]'' || 1936 || 8,450
|-
| 47
| ''[[Grave of the Fireflies]]'' || 1988 || 8,449
|-
| 48
| &quot;[[Top Gun: Maveriks]]&quot; || 2022 || 8,448
|-
| 49
| &quot;[[Reiz rietumos]]&quot; || 1968 || 8,448
|-
| 50
| &quot;[[Logs uz sētu]]&quot; || 1954 || 8,437
|-
| 51
| &quot;[[Svešais (1979. gada filma)|Svešais]]&quot; || 1979 || 8,435
|-
| 52
| &quot;[[Pilsētas ugunis]]&quot; || 1931 || 8,435
|-
| 53
| ''[[Cinema Paradiso]]'' || 1988 || 8,430
|-
| 54
| &quot;[[Memento]]&quot; || 2000 || 8,425
|-
| 55
| ''[[Apocalypse Now Redux]]'' || 1979 || 8,425
|-
| 56
| &quot;[[Pazudušā šķirsta meklējumos]]&quot; || 1981 || 8,411
|-
| 57
| &quot;[[Atsvabinātais Džango]]&quot; || 2012 || 8,403
|-
| 58
| &quot;[[VALL-E]]&quot; || 2008 || 8,393
|-
| 59
| &quot;[[Citu dzīves]]&quot; || 2006 || 8,386
|-
| 60
| &quot;[[Saulrieta bulvāris]]&quot; || 1950 || 8,383
|-
| 61
| &quot;[[Slavas ceļi]]&quot; || 1957 || 8,372
|-
| 62
| &quot;[[Mirdzums]]&quot; || 1980 || 8,368
|-
| 63
| &quot;[[Lielais diktators]]&quot; || 1940 || 8,367
|-
| 64
| &quot;[[Apsūdzības lieciniece (filma)|Apsūdzības lieciniece]]&quot; || 1957 || 8,359
|-
| 65
| &quot;[[Atriebēji: Bezgalības karš]]&quot; || 2018 || 8,357
|-
| 66
| ''[[Aliens (filma)|Aliens]]'' || 1986 || 8,345
|-
| 67
| &quot;[[Amerikāņu skaistums]]&quot; || 1999 || 8,337
|-
| 68
| &quot;[[Doktors Streindžlavs]]&quot; || 1964 || 8,333
|-
| 69
| &quot;[[Zirnekļcilvēks: Ceļojums Zirnekļpasaulē]]&quot; || 2018 || 8,330
|-
| 70
| &quot;[[Tumšais bruņinieks atgriežas]]&quot; || 2012 || 8,328
|-
| 71
| ''[[Oldboy (2003 film)|Oldboy]]'' || 2003 || 8,320
|-
| 72
| &quot;[[Džokers (2019. gada filma)|Džokers]]&quot; || 2019 || 8,319
|-
| 73
| &quot;[[Amadejs]]&quot; || 1984 || 8,316
|-
| 74
| &quot;[[Drošsirdis]]&quot; || 1995 || 8,316
|-
| 75
| &quot;[[Rotaļlietu stāsts]]&quot; || 1995 || 8,315
|-
| 76
| &quot;[[Koko noslēpums]]&quot; || 2017 || 8,313
|-
| 77
| ''[[Das Boot]]'' || 1981 || 8,313
|-
| 78
| &quot;[[Bēdīgi slavenie mērgļi]]&quot; || 2009 || 8,312
|-
| 79
| &quot;[[Princese Mononoke]]&quot; || 1997 || 8,304
|-
| 80
| &quot;[[Atriebēji: Noslēgums]]&quot; || 2019 || 8,302
|-
| 81
| &quot;[[Reiz Amerikā]]&quot; || 1984 || 8,300
|-
| 82
| &quot;[[Krietnais Vils Hantings]]&quot; || 1997 || 8,287
|-
| 83
| &quot;[[Your Name]]&quot; || 2016 || 8,276
|-
| 84
| &quot;[[Rotaļlietu stāsts 3]]&quot; || 2010 || 8,276
|-
| 85
| &quot;[[Rekviēms sapnim]]&quot; || 2000 || 8,276
|-
| 86
| &quot;[[Dziedot lietū]]&quot; || 1952 || 8,274
|-
| 87
| ''[[3 Idiots]]'' || 2009 || 8,270
|-
| 88
| &quot;[[Zvaigžņu kari: Džedu atgriešanās]]&quot; || 1983 || 8,268
|-
| 89
| &quot;[[2001: Kosmosa odiseja]]&quot; || 1968 || 8,265
|-
| 90
| &quot;[[Gaišo atmiņu mūžīgais starojums]]&quot; || 2004 || 8,264
|-
| 91
| ''[[High and Low (1963 film)|High and Low]]'' || 1963 || 8,264
|-
| 92
| &quot;[[Trakie suņi]]&quot; || 1992 || 8,264
|-
| 93
| &quot;[[Kapernauma (filma)|Kapernauma]]&quot; || 2018 || 8,259
|-
| 94
| &quot;[[Pilsonis Keins]]&quot; || 1941 || 8,257
|-
| 95
| &quot;[[Arābijas Lorenss (filma)|Arābijas Lorenss]]&quot; || 1962 || 8,257
|-
| 96
| &quot;[[Medības (2012. gada filma)|Medības]]&quot; || 2012 || 8,255
|-
| 97
| &quot;[[M (filma)|M]]&quot; || 1931 || 8,254
|-
| 98
| &quot;[[Uz ziemeļiem caur ziemeļrietumiem]]&quot; || 1959 || 8,253
|-
| 99
| &quot;[[Vertigo]]&quot; || 1958 || 8,248
|-
| 100
| ''[[Come and See]]'' || 1985 || 8,246
|-
| 101
| &quot;[[Amēlija (2001. gada filma)|Amēlija]]&quot; || 2001 || 8,245
|-
| 102
| &quot;[[Mehāniskais apelsīns (filma)|Mehāniskais apelsīns]]&quot; || 1971 || 8,244
|-
| 103
| &quot;[[Pilns bruņojums]]&quot; || 1987 || 8,240
|-
| 104
| &quot;[[Dubultā apdrošināšana]]&quot; || 1944 || 8,239
|-
| 105
| &quot;[[Dzīvoklis (filma)|Dzīvoklis]]&quot; || 1960 || 8,238
|-
| 106
| &quot;[[Seja ar rētu (1983. gada filma)|Seja ar rētu]]&quot; || 1983 || 8,236
|-
| 107
| ''[[Ikiru]]'' || 1952 || 8,234
|-
| 108
| ''[[The Sting]]'' || 1973 || 8,230
|-
| 109
| &quot;[[Kas nogalina lakstīgalu... (filma)|Kas nogalina lakstīgalu...]]&quot; || 1962 || 8,229
|-
| 110
| &quot;[[Taksists]]&quot; || 1976 || 8,227
|-
| 111
| &quot;[[Augšup]]&quot; || 2009 || 8,225
|-
| 112
| &quot;[[Losandželosa konfidenciāli]]&quot; || 1997 || 8,224
|-
| 113
| &quot;[[Sadursme (1995. gada filma)|Sadursme]]&quot; || 1995 || 8,224
|-
| 114
| &quot;[[Metropole (filma)|Metropole]]&quot; || 1927 || 8,222
|-
| 115
| ''[[A Separation]]'' || 2011 || 8,221
|-
| 116
| ''[[Incendies]]'' || 2010 || 8,220
|-
| 117
| &quot;[[Cietais rieksts]]&quot; || 1988 || 8,220
|-
| 118
| &quot;[[Ķēriens]]&quot; || 2000 || 8,220
|-
| 119
| ''[[Hamilton (2020 film)|Hamilton]]'' || 2020 || 8,220
|-
| 120
| &quot;[[Indiana Džonss un pēdējais krustakarš]]&quot; || 1989 || 8,219
|-
| 121
| &quot;[[Velosipēdu zagļi]]&quot; || 1948 || 8,218
|-
| 122
| &quot;[[1917 (filma)|1917]]&quot; || 2019 || 8,212
|-
| 123
| ''[[Taare Zameen Par]]'' || 2007 || 8,208
|-
| 124
| &quot;[[Sakāve]]&quot; || 2004 || 8,205
|-
| 125
| ''[[For a Few Dollars More]]'' || 1965 || 8,203
|-
| 126
| &quot;[[Betmens: Sākums]]&quot; || 2005 || 8,202
|-
| 127
| ''[[Dangal (filma)|Dangal]]'' || 2016 || 8,199
|-
| 128
| ''[[The Kid (1921 film)|The Kid]]'' || 1921 || 8,195
|-
| 129
| &quot;[[Džezā tikai meitenes]]&quot; || 1959 || 8,192
|-
| 130
| &quot;[[Zirnekļcilvēks: Mājupceļa nav]]&quot; || 2021 || 8,190
|-
| 131
| &quot;[[Viss par Ievu]]&quot; || 1950 || 8,181
|-
| 132
| &quot;[[Tēvs (filma)|Tēvs]]&quot; || 2020 || 8,181
|-
| 133
| &quot;[[Ceļvedis]]&quot; || 2018 || 8,174
|-
| 134
| &quot;[[Volstrītas vilks]]&quot; || 2013 || 8,173
|-
| 135
| ''[[Judgment at Nuremberg]]'' || 1961 || 8,170
|-
| 136
| &quot;[[Ran]]&quot; || 1985 || 8,165
|-
| 137
| &quot;[[Nepiedots]]&quot; || 1992 || 8,164
|-
| 138
| &quot;[[Kazino (filma)|Kazino]]&quot; || 1995 || 8,164
|-
| 139
| ''[[Pan's Labyrinth]]'' || 2006 || 8,163
|-
| 140
| &quot;[[Plūdīs asinis]]&quot; || 2007 || 8,156
|-
| 141
| &quot;[[Sestais prāts]]&quot; || 1999 || 8,154
|-
| 142
| &quot;[[Brīnišķais prāts]]&quot; || 2001 || 8,153
|-
| 143
| &quot;[[Trūmena šovs]]&quot; || 1998 || 8,153
|-
| 144
| &quot;[[Montijs Paitons un Svētais Grāls]]&quot; || 1975 || 8,152
|-
| 145
| ''[[Yojimbo]]'' || 1961 || 8,150
|-
| 146
| ''[[The Treasure of the Sierra Madre (filma)|The Treasure of the Sierra Madre]]'' || 1948 || 8,149
|-
| 147
| &quot;[[Slēgtā sala]]&quot; || 2010 || 8,144
|-
| 148
| &quot;[[Juras laikmeta parks]]&quot; || 1993 || 8,143
|-
| 149
| &quot;[[Rasomons]]&quot; || 1950 || 8,143
|-
| 150
| ''[[The Great Escape (filma)|The Great Escape]]'' || 1963 || 8,143
|-
| 151
| &quot;[[Nogalināt Bilu 1. daļa]]&quot; || 2003 || 8,138
|-
| 152
| &quot;[[Kur sirmgalvjiem nav vietas]]&quot; || 2007 || 8,136
|-
| 153
| &quot;[[Meklējot Nemo]]&quot; || 2003 || 8,131
|-
| 154
| &quot;[[Ziloņcilvēks]]&quot; || 1980 || 8,131
|-
| 155
| &quot;[[Ķīniešu kvartāls]]&quot; || 1974 || 8,130
|-
| 156
| &quot;[[Satrakotais vērsis]]&quot; || 1980 || 8,130
|-
| 157
| &quot;[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]&quot; || 1939 || 8,127
|-
| 158
| &quot;[[Radījums]]&quot; || 1982 || 8,126
|-
| 159
| &quot;[[V ir vendeta (filma)|V ir vendeta]]&quot; || 2006 || 8,126
|-
| 160
| &quot;[[Prāta spēles]]&quot; || 2015 || 8,124
|-
| 161
| ''[[Lock, Stock and Two Smoking Barrels]]'' || 1998 || 8,123
|-
| 162
| &quot;[[Viss visur vienlaikus]]&quot; || 2022 || 8,122
|-
| 163
| &quot;[[Dial M for Murder]]&quot; || 1954 || 8,120
|-
| 164
| ''[[The Secret in Their Eyes]]'' || 2009 || 8,118
|-
| 165
| &quot;[[Ceļojošā pils]]&quot; || 2004 || 8,115
|-
| 166
| &quot;[[Tilts pār Kvai upi]]&quot; || 1957 || 8,114
|-
| 167
| &quot;[[Trīs paziņojumi pie Ebingas Misūri štatā]]&quot; || 2017 || 8,111
|-
| 168
| &quot;[[Vilcienvakte]]&quot; || 1996 || 8,111
|-
| 169
| &quot;[[Cīnītājs (2011. gada filma)|Cīnītājs]]&quot; || 2011 || 8,105
|-
| 170
| ''[[Gran Torino]]'' || 2008 || 8,105
|-
| 171
| &quot;[[Fārgo (filma)|Fārgo]]&quot; || 1996 || 8,103
|-
| 172
| &quot;[[Gūsteknes]]&quot; || 2013 || 8,097
|-
| 173
| ''[[My Neighbor Totoro]]'' || 1988 || 8,095
|-
| 174
| &quot;[[Miljons dolāru mazulīte]]&quot; || 2004 || 8,090
|-
| 175
| ''[[The Gold Rush]]'' || 1925 || 8,088
|-
| 176
| &quot;[[Noķer mani, ja vari]]&quot; || 2002 || 8,087
|-
| 177
| &quot;[[Pa asmeni skrejošais]]&quot; || 1982 || 8,086
|-
| 178
| &quot;[[Ostā]]&quot; || 1954 || 8,085
|-
| 179
| ''[[Children of Heaven]]'' || 1997 || 8,083
|-
| 180
| &quot;[[Trešais cilvēks]]&quot; || 1949 || 8,082
|-
| 181
| &quot;[[Ben-Hurs]]&quot; || 1959 || 8,079
|-
| 182
| &quot;[[12 gadi verdzībā]]&quot; || 2013 || 8,078
|-
| 183
| ''[[Wild Strawberries (filma)|Wild Strawberries]]'' || 1957 || 8,078
|-
| 184
| ''[[Before Sunrise]]'' || 1995 || 8,078
|-
| 185
| &quot;[[Ģenerālis (filma)|Ģenerālis]]&quot; || 1926 || 8,078
|-
| 186
| &quot;[[Neatrodamā]]&quot; || 2014 || 8,077
|-
| 187
| &quot;[[Harijs Poters un Nāves dāvesti: Otrā daļa]]&quot; || 2011 || 8,076
|-
| 188
| &quot;[[Briežu mednieks]]&quot; || 1978 || 8,076
|-
| 189
| ''[[In the Name of the Father (filma)|In the Name of the Father]]'' || 1993 || 8,075
|-
| 190
| &quot;[[Viesnīca &quot;Diženā Budapešta&quot;]]&quot; || 2014 || 8,073
|-
| 191
| &quot;[[Misters Smits brauc uz Vašingtonu]]&quot; || 1939 || 8,072
|-
| 192
| ''[[The Wages of Fear]]'' || 1953 || 8,071
|-
| 193
| &quot;[[Berijs Lindons]]&quot; || 1975 || 8,070
|-
| 194
| ''[[Sherlock Jr.]]'' || 1924 || 8,069
|-
| 195
| ''[[Memories of Murder]]'' || 2003 || 8,068
|-
| 196
| &quot;[[Klauss (filma)|Klauss]]&quot; || 2019 || 8,068
|-
| 197
| &quot;[[Kauja par Heksoridžu]]&quot; || 2016 || 8,068
|-
| 198
| &quot;[[Septītais zīmogs]]&quot; || 1957 || 8,066
|-
| 199
| &quot;[[Istaba (filma)|Istaba]]&quot; || 2015 || 8,066
|-
| 200
| &quot;[[Mežonīgie stāsti]]&quot; || 2014 || 8,066
|-
| 201
| &quot;[[Trakais Makss: Skarbais ceļš]]&quot; || 2015 || 8,062
|-
| 202
| &quot;[[Lielais Lebovskis]]&quot; || 1998 || 8,062
|-
| 203
| &quot;[[Kā pieradināt pūķi]]&quot; || 2010 || 8,062
|-
| 204
| ''[[Mary and Max]]'' || 2009 || 8,061
|-
| 205
| &quot;[[Mošķīši]]&quot; || 2001 || 8,059
|-
| 206
| &quot;[[Žokļi (filma)|Žokļi]]&quot; || 1975 || 8,058
|-
| 207
| ''[[The Passion of Joan of Arc]]'' || 1928 || 8,056
|-
| 208
| ''[[Tokyo Story]]'' || 1953 || 8,054
|-
| 209
| &quot;[[Mirušo dzejnieku biedrība]]&quot; || 1989 || 8,053
|-
| 210
| ''[[Hotel Rwanda]]'' || 2004 || 8,052
|-
| 211
| &quot;[[Rokijs]]&quot; || 1976 || 8,048
|-
| 212
| &quot;[[Armijas vads]]&quot; || 1986 || 8,047
|-
| 213
| &quot;[[Lemāna-'66: Lielais izaicinājums]]&quot; || 2019 || 8,046
|-
| 214
| ''[[Pather Panchali]]'' || 1955 || 8,046
|-
| 215
| &quot;[[Paliec pie manis]]&quot; || 1986 || 8,042
|-
| 216
| &quot;[[Terminators (filma)|Terminators]]&quot; || 1984 || 8,041
|-
| 217
| &quot;[[Uzmanības centrā]]&quot; || 2015 || 8,040
|-
| 218
| &quot;[[Sacīkste]]&quot; || 2013 || 8,039
|-
| 219
| &quot;[[Tīkls (filma)|Tīkls]]&quot; || 1976 || 8,037
|-
| 220
| &quot;[[Savvaļā (filma)|Savvaļā]]&quot; || 2007 || 8,037
|-
| 221
| &quot;[[Logans (filma)|Logans]]&quot; || 2017 || 8,036
|-
| 222
| &quot;[[Oza zemes burvis (filma)|Oza zemes burvis]]&quot; || 1939 || 8,035
|-
| 223
| &quot;[[Gardēdis]]&quot; || 2007 || 8,034
|-
| 224
| &quot;[[Murkšķa diena]]&quot; || 1993 || 8,032
|-
| 225
| ''[[Before Sunset]]'' || 2004 || 8,029
|-
| 226
| ''[[The Exorcist]]'' || 1973 || 8,028
|-
| 227
| ''[[The Best Years of Our Lives]]'' || 1946 || 8,027
|-
| 228
| &quot;[[Lieliskie]]&quot; || 2004 || 8,026
|-
| 229
| ''[[To Be or Not to Be (1942 film)|To Be or Not to Be]]'' || 1942 || 8,024
|-
| 230
| &quot;[[Rebeka (filma)|Rebeka]]&quot; || 1940 || 8,023
|-
| 231
| ''[[The Battle of Algiers]]'' || 1966 || 8,023
|-
| 232
| ''[[The Grapes of Wrath (filma)|The Grapes of Wrath]]'' || 1940 || 8,023
|-
| 233
| &quot;[[Hatiko — uzticamais draugs]]&quot; || 2009 || 8,022
|-
| 234
| ''[[Cool Hand Luke]]'' || 1967 || 8,022
|-
| 235
| ''[[Amores perros]]'' || 2000 || 8,021
|-
| 236
| &quot;[[Karību jūras pirāti: Melnās pērles lāsts]]&quot; || 2003 || 8,020
|-
| 237
| ''[[La Haine]]'' || 1995 || 8,018
|-
| 238
| ''[[The 400 Blows]]'' || 1959 || 8,017
|-
| 239
| &quot;[[Persona (filma)|Persona]]&quot; || 1966 || 8,016
|-
| 240
| ''[[My Father and My Son]]'' || 2005 || 8,016
|-
| 241
| &quot;[[It Happened One Night]]&quot; || 1934 || 8,015
|-
| 242
| &quot;[[Braiena dzīve]]&quot; || 1979 || 8,014
|-
| 243
| &quot;[[Mūzikas skaņas]]&quot; || 1965 || 8,014
|-
| 244
| &quot;[[Dersu Uzala]]&quot; || 1975 || 8,012
|-
| 245
| ''[[The Handmaiden]]'' || 2016 || 8,010
|-
| 246
| ''[[Gandhi (filma)|Gandhi]]'' || 1982 || 8,007
|-
| 247
| &quot;[[Aladins (1992. gada filma)|Aladins]]&quot; || 1992 || 8,007
|-
| 248
| &quot;[[Kalpone]]&quot; || 2011 || 8,005
|-
| 249
| ''[[Jai Bhim (filma)|Jai Bhim]]'' || 2021 || 8,004
|-
| 250
| &quot;[[Skaistule un briesmonis (1991. gada filma)|Skaistule un briesmonis]]&quot; || 1991 || 8,003
|}
&lt;!-- LIST END --&gt;

== Ārējās saites ==
* [http://www.imdb.com/chart/top Saraksts] {{en ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20161119151300/http://top250.info/ ''IMDb Top250.Informer''] {{en ikona}}

{{kino-aizmetnis}}

[[Kategorija:Uzskaitījumi]]</text>
      <sha1>gfleddchurg94r3jbi80gpz5dgvcd21</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ugandas futbola izlase</title>
    <ns>0</ns>
    <id>341528</id>
    <revision>
      <id>3662426</id>
      <parentid>3522980</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T20:53:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>pievienoju [[Kategorija:Futbols Ugandā]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4550" xml:space="preserve">{{Futbola izlases infokaste
| Name               = Ugandas futbola izlase
| Badge              = 
| FIFA Trigramme     = UGA

| Nickname           = ''The Cranes'' (Dzērves)
| Association        = Ugandas Futbola asociāciju&lt;br /&gt;federācija
| Confederation      = [[Āfrikas Futbola konfederācija|CAF]]
| Coach              = {{flaga|Ziemeļīrija}} Džonijs Makkinstrijs
| Captain            = Džefrijs Masa
| Most caps          = Godfrijs Valusimbi (105)
| Top scorer         = Emanuels Okvi (26)
| Home Stadium       = Mandelas Nacionālais stadions

|pattern_la1=_Uganda11Home|pattern_b1=_Uganda11Home|pattern_ra1=_Uganda11Home|pattern_sh1=_adidaswhite|pattern_so1=_color_3_stripes_black
| leftarm1=FFFF00|body1=FFFF00|rightarm1=FFFF00|shorts1=000000|socks1= FFFF00
|pattern_la2=_Uganda12Away|pattern_b2=_Uganda12Away|pattern_ra2=_Uganda12Away|pattern_sh2=_adidaswhite|pattern_so2=_color_3_stripes_black
| leftarm2=FFFFFF|body2=FFFFFF|rightarm2=FFFFFF|shorts2=000000|socks2=FFFFFF

| First game         = {{fb|KEN|colonial}} 1:1 {{fb-rt|UGA|colonial}} &lt;br&gt; ([[Nairobi]], [[Kenija]]; {{dat|1926|5|1|N|bez}})
| Largest win        = {{fb|UGA|colonial}} 13:1 {{fb-rt|KEN|colonial}}&lt;br /&gt;([[Uganda]]; 1932. gads)
| Largest loss       = {{fb|EGY}} 6:0 {{fb-rt|UGA}}&lt;br /&gt;([[Aleksandrija]], [[Ēģipte]]; {{dat|1995|7|30|N|bez}})&lt;br /&gt;{{fb|TUN}} 6:0 {{fb-rt|UGA}}&lt;br&gt; ([[Tunisa]], [[Tunisija]]; {{dat|1999|2|28|N|bez}})
| World cup apps     = 
| World cup first    = 
| World cup best     = 
| Regional name      = [[Āfrikas Nāciju kauss]]
| Regional cup apps  = 7
| Regional cup first = [[1962. gada Āfrikas Nāciju kauss|1962]]
| Regional cup best  = 2. vieta ([[1978. gada Āfrikas Nāciju kauss|1978]])
}}

'''Ugandas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Uganda|Ugandu]] starptautiskās sacensībās. To pārvalda Ugandas Futbola asociāciju federācija (FUFA). Ugandas izlase ne reizi nav kvalificējusies [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] finālturnīram. [[Āfrikas Nāciju kauss|Āfrikas Nāciju kausa]] finālturnīros piedalījusies 7 reizes, labākais sasniegums — 2. vieta [[1978. gada Āfrikas Nāciju kauss|1978. gadā]].

== Pasaules čempionātos ==
* [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]]–[[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974]] — ''Nepiedalījās''
* [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978]] — ''Nekvalificējās''
* [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982]] — ''Izstājās''
* [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986]]–[[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]] — ''Nekvalificējās''
* [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]] — ''Izstājās''
* [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]]–[[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] — ''Nekvalificējās''

== Āfrikas Nāciju kausā ==
* [[1957. gada Āfrikas Nāciju kauss|1957]]–[[1959. gada Āfrikas Nāciju kauss|1959]] — ''Nepiedalījās''
* [[1962. gada Āfrikas Nāciju kauss|1962]] — 4. vieta
* [[1963. gada Āfrikas Nāciju kauss|1963]] — ''Izstājās''
* [[1965. gada Āfrikas Nāciju kauss|1965]] — ''Nekvalificējās''
* [[1968. gada Āfrikas Nāciju kauss|1968]] — Grupu turnīrs
* [[1970. gada Āfrikas Nāciju kauss|1970]] — ''Nekvalificējās''
* [[1972. gada Āfrikas Nāciju kauss|1972]] — ''Nekvalificējās''
* [[1974. gada Āfrikas Nāciju kauss|1974]] — Grupu turnīrs
* [[1976. gada Āfrikas Nāciju kauss|1976]] — Grupu turnīrs
* [[1978. gada Āfrikas Nāciju kauss|1978]] — 2. vieta
* [[1980. gada Āfrikas Nāciju kauss|1980]] — ''Izstājās''
* [[1982. gada Āfrikas Nāciju kauss|1982]] — ''Izstājās''
* [[1984. gada Āfrikas Nāciju kauss|1984]]–[[1988. gada Āfrikas Nāciju kauss|1988]] — ''Nekvalificējās''
* [[1990. gada Āfrikas Nāciju kauss|1990]] — ''Izstājās''
* [[1992. gada Āfrikas Nāciju kauss|1992]]–[[2015. gada Āfrikas Nāciju kauss|2015]] — ''Nekvalificējās''
* [[2017. gada Āfrikas Nāciju kauss|2017]] — Grupu turnīrs
* [[2019. gada Āfrikas Nāciju kauss|2019]] — Astotdaļfināls

== Ārējās saites ==
{{Commonscat|Uganda national football team|Ugandas futbola izlase}}
* [http://www.fufa.co.ug/ Oficiālā Ugandas Futbola asociāciju federācijas vietne] 
* [http://www.fifa.com/associations/association=uga/index.html Ugandas izlase FIFA vietnē] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180706215135/https://www.fifa.com/associations/association=uga/index.html |date={{dat|2018|07|06||bez}} }}


{{CAF izlases}}
{{Pasaules futbols}}

[[Kategorija:Āfrikas futbola izlases]]
[[Kategorija:Futbols Ugandā]]</text>
      <sha1>j82nf4j787c7zxgs6z8jchudqwsbht9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Nikolajs Buharins</title>
    <ns>0</ns>
    <id>343196</id>
    <revision>
      <id>3662332</id>
      <parentid>3476408</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T17:49:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>2A00:23C7:DC8F:3901:5056:2999:7D9A:B40C</ip>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1980" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|          vārds = Nikolajs Buharins
|     vārds_orig = ''Николай Иванович Бухарин''
|         attēls = Bucharin.bra.jpg
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1888
|     dz_mēnesis = 10
|       dz_diena = 9
|       dz_vieta = [[Maskava]], [[Krievijas impērija]]&lt;br/&gt;({{RUS}})
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 1938
|      m_mēnesis = 3
|        m_diena = 15
|        m_vieta = [[Komunarkas masu kapi]], [[KPFSR]], [[Padomju Savienība|PSRS]]&lt;br /&gt;([[Maskavas apgabals]], {{RUS}})
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = 
|   nodarbošanās = politiķis
|        dzimums = V
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = 
|    citas daļas = 
}}

'''Nikolajs Buharins''' ({{val|ru|Николай Иванович Бухарин}}; dzimis {{dat|1888|10|9}}, miris {{dat|1938|3|15}}) bija [[krievi|krievu]] izcelsmes [[PSRS|padomju]] politiķis, marksisma teorētiķis un ekonomists. [[PSKP CK]] loceklis no 1917. līdz 1934. gadam, [[PSKP|Komunistiskās partijas]] galvenās avīzes &quot;[[Pravda]]&quot; galvenais redaktors no 1918. līdz 1929. gadam, [[Kominterne]]s darbinieks.

Pēc [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] nāves pieslējās [[Staļins|Staļinam]] cīņā pret t.s. [[kreisā opozīcija|kreiso opozīciju]] [[Ļevs Trockis|Trocka]] vadībā. Vēlāk apvainots kā viens no [[labējā opozīcija|labējās opozīcijas]] līderiem, 1938. gada martā [[Maskavas procesi|Maskavas procesos]] tiesāts [[paraugprāva|paraugprāvā]] un sodīts ar nāvi.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Buharins, Nikolajs}}
[[Kategorija:Padomju politiķi]]
[[Kategorija:PSKP CK locekļi]]
[[Kategorija:Padomju represijās nogalinātie]]
[[Kategorija:Maskavā dzimušie]]</text>
      <sha1>6hy3ho5st8h8r7g927il0s9cz0wqmvj</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3662338</id>
      <parentid>3662332</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T18:09:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ScAvenger</username>
        <id>1630</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/2A00:23C7:DC8F:3901:5056:2999:7D9A:B40C|2A00:23C7:DC8F:3901:5056:2999:7D9A:B40C]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Bai-Bot</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2000" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|          vārds = Nikolajs Buharins
|     vārds_orig = ''Николай Иванович Бухарин''
|         attēls = Bucharin.bra.jpg
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1888
|     dz_mēnesis = 10
|       dz_diena = 9
|       dz_vieta = [[Maskava]], [[Krievijas impērija]]&lt;br/&gt;({{RUS}})
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 1938
|      m_mēnesis = 3
|        m_diena = 15
|        m_vieta = [[Komunarkas masu kapi]], [[KPFSR]], [[Padomju Savienība|PSRS]]&lt;br /&gt;([[Maskavas apgabals]], {{RUS}})
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = 
|   nodarbošanās = politiķis
|        dzimums = V
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = 
|    citas daļas = 
}}

'''Nikolajs Buharins''' ({{val|ru|Николай Иванович Бухарин}}; dzimis {{dat|1888|10|9}}, miris {{dat|1938|3|15}}) bija [[krievi|krievu]] izcelsmes [[PSRS|padomju]] politiķis, marksisma teorētiķis un ekonomists. [[PSKP CK]] loceklis no 1917. līdz 1934. gadam, [[PSKP|Komunistiskās partijas]] galvenās avīzes &quot;[[Pravda]]&quot; galvenais redaktors no 1918. līdz 1929. gadam, [[Kominterne]]s darbinieks.

Pēc [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] nāves pieslējās [[Staļins|Staļinam]] cīņā pret t.s. [[kreisā opozīcija|kreiso opozīciju]] [[Ļevs Trockis|Trocka]] vadībā. Vēlāk apvainots kā viens no [[labējā opozīcija|labējās opozīcijas]] līderiem, 1938. gada martā [[Maskavas procesi|Maskavas procesos]] tiesāts [[paraugprāva|paraugprāvā]] un sodīts ar nāvi.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{PSRS-aizmetnis}}
{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Buharins, Nikolajs}}
[[Kategorija:Padomju politiķi]]
[[Kategorija:PSKP CK locekļi]]
[[Kategorija:Padomju represijās nogalinātie]]
[[Kategorija:Maskavā dzimušie]]</text>
      <sha1>qr7et2a40x5ccbxn113v7wzmlpxgow4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ļevs Kameņevs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>343651</id>
    <revision>
      <id>3662330</id>
      <parentid>3476409</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T17:49:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>2A00:23C7:DC8F:3901:5056:2999:7D9A:B40C</ip>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2825" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|          vārds = Ļevs Kameņevs
|     vārds_orig = ''Лев Борисович Каменев''
|         attēls = 1918 Lev Kamenev.jpg
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1883
|     dz_mēnesis = 7
|       dz_diena = 18
|       dz_vieta = [[Maskava]], [[Krievijas impērija]]&lt;br /&gt;(tagad {{RUS}})
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 1936
|      m_mēnesis = 8
|        m_diena = 25
|        m_vieta = [[Maskava]], [[KPFSR]], [[Padomju Savienība|PSRS]]&lt;br /&gt;(tagad {{RUS}})
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = 
|   nodarbošanās = politiķis
|        dzimums = V
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = 
|    citas daļas = 
}}

'''Ļevs Kameņevs''' ({{val|ru|Лев Борисович Каменев}}; dzimis {{dat|1883|7|18}} , miris {{dat|1936|8|25}}) bija [[krievi|krievu]]/[[ebreji|ebreju]] izcelsmes [[PSRS|padomju]] politiķis.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis kā '''Leo Rozenfelds''' (''Розенфельд'') 1883. gadā Maskavā vilcienu vadītāja Borisa Rozenfelda ģimenē. 1901. gadā iestājās [[KSDSP]]. 1902. gadā iepazinās ar [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņinu]] un kļuva par viņa līdzgaitnieku. 1908. gadā emigrēja no Krievijas un iepazinās ar savu pirmo sievu - [[Ļevs Trockis|Trocka]] māsu Olgu Bronšteinu. 1914. gadā atgriezās Krievijā, tomēr 1914. gada novembrī tika izsūtīts uz [[Sibīrija|Sibīriju]]. Atbrīvots pēc [[Februāra revolūcija]]s. 1917. gadā atgriezās [[Petrograda|Petrogradā]] un kopā ar [[Staļins|Staļinu]] bija viens no boļševiku partijas vadītājiem Petrogradā.

Partijas iekšienē kopā ar [[Grigorijs Zinovjevs|Zinovjevu]] balsoja pret sacelšanos pret [[Krievijas Pagaidu valdība|Krievijas Pagaidu valdību]]. Neskatoties uz to, tika ievēlēts pirmajā boļševiku Politbirojā, bet pēc [[Oktobra revolūcija]]s uzvaras īsu brīdi bija Krievijas valdības (Viskrievijas CIK) vadītājs. 1919. gadā kļuva par partijas Maskavas organizācijas līderi. Kad 1922. gadā Ļeņins vairs nespēja pildīt partijas līdera lomu, kopā ar Staļinu un Zinovjevu izveidoja triumvirātu pret ietekmīgo Trocki.

Vēlāk tomēr kopā ar Trocki un Zinovjevu nostājās opozīcijā Staļinam, bet tika atbīdīts no varas. 1936. gadā kopā ar Zinovjevu tiesāts paraugprāvā - [[Maskavas procesi|Pirmajā Maskavas procesā]], un sodīts ar nāvi.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Kameņevs, Ļevs}}
[[Kategorija:Padomju politiķi]]
[[Kategorija:PSKP CK locekļi]]
[[Kategorija:Ar nāvi sodītie politiķi]]
[[Kategorija:Maskavā dzimušie]]</text>
      <sha1>s2p9iibdw3j8ax110v5r9h25w5wpcs0</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3662340</id>
      <parentid>3662330</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T18:09:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ScAvenger</username>
        <id>1630</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/2A00:23C7:DC8F:3901:5056:2999:7D9A:B40C|2A00:23C7:DC8F:3901:5056:2999:7D9A:B40C]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Bai-Bot</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2845" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|          vārds = Ļevs Kameņevs
|     vārds_orig = ''Лев Борисович Каменев''
|         attēls = 1918 Lev Kamenev.jpg
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1883
|     dz_mēnesis = 7
|       dz_diena = 18
|       dz_vieta = [[Maskava]], [[Krievijas impērija]]&lt;br /&gt;(tagad {{RUS}})
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 1936
|      m_mēnesis = 8
|        m_diena = 25
|        m_vieta = [[Maskava]], [[KPFSR]], [[Padomju Savienība|PSRS]]&lt;br /&gt;(tagad {{RUS}})
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = 
|   nodarbošanās = politiķis
|        dzimums = V
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = 
|    citas daļas = 
}}

'''Ļevs Kameņevs''' ({{val|ru|Лев Борисович Каменев}}; dzimis {{dat|1883|7|18}} , miris {{dat|1936|8|25}}) bija [[krievi|krievu]]/[[ebreji|ebreju]] izcelsmes [[PSRS|padomju]] politiķis.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis kā '''Leo Rozenfelds''' (''Розенфельд'') 1883. gadā Maskavā vilcienu vadītāja Borisa Rozenfelda ģimenē. 1901. gadā iestājās [[KSDSP]]. 1902. gadā iepazinās ar [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņinu]] un kļuva par viņa līdzgaitnieku. 1908. gadā emigrēja no Krievijas un iepazinās ar savu pirmo sievu - [[Ļevs Trockis|Trocka]] māsu Olgu Bronšteinu. 1914. gadā atgriezās Krievijā, tomēr 1914. gada novembrī tika izsūtīts uz [[Sibīrija|Sibīriju]]. Atbrīvots pēc [[Februāra revolūcija]]s. 1917. gadā atgriezās [[Petrograda|Petrogradā]] un kopā ar [[Staļins|Staļinu]] bija viens no boļševiku partijas vadītājiem Petrogradā.

Partijas iekšienē kopā ar [[Grigorijs Zinovjevs|Zinovjevu]] balsoja pret sacelšanos pret [[Krievijas Pagaidu valdība|Krievijas Pagaidu valdību]]. Neskatoties uz to, tika ievēlēts pirmajā boļševiku Politbirojā, bet pēc [[Oktobra revolūcija]]s uzvaras īsu brīdi bija Krievijas valdības (Viskrievijas CIK) vadītājs. 1919. gadā kļuva par partijas Maskavas organizācijas līderi. Kad 1922. gadā Ļeņins vairs nespēja pildīt partijas līdera lomu, kopā ar Staļinu un Zinovjevu izveidoja triumvirātu pret ietekmīgo Trocki.

Vēlāk tomēr kopā ar Trocki un Zinovjevu nostājās opozīcijā Staļinam, bet tika atbīdīts no varas. 1936. gadā kopā ar Zinovjevu tiesāts paraugprāvā - [[Maskavas procesi|Pirmajā Maskavas procesā]], un sodīts ar nāvi.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{PSRS-aizmetnis}}
{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Kameņevs, Ļevs}}
[[Kategorija:Padomju politiķi]]
[[Kategorija:PSKP CK locekļi]]
[[Kategorija:Ar nāvi sodītie politiķi]]
[[Kategorija:Maskavā dzimušie]]</text>
      <sha1>82kwlrlt70eo72xxm7ew004zfkexn50</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Grigorijs Zinovjevs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>343681</id>
    <revision>
      <id>3662331</id>
      <parentid>3600124</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T17:49:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>2A00:23C7:DC8F:3901:5056:2999:7D9A:B40C</ip>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2672" xml:space="preserve">{{citas nozīmes|padomju politiķi|Zinovjevs|Zinovjevs}}

{{Personas infokaste
|          vārds = Grigorijs Zinovjevs
|     vārds_orig = ''Григорий Евсеевич Зиновьев''
|         attēls = Grigorii_Zinovieff_1920.jpg
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1883
|     dz_mēnesis = 9
|       dz_diena = 23
|       dz_vieta = Jeļisavetgrada, [[Krievijas impērija]]&lt;br/&gt;([[Kropivnicka]], {{UKR}})
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 1936
|      m_mēnesis = 8
|        m_diena = 25
|        m_vieta = [[Maskava]], [[KPFSR]], [[Padomju Savienība|PSRS]]&lt;br /&gt;({{RUS}})
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = 
|   nodarbošanās = politiķis
|        dzimums = V
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = 
|    citas daļas = 
}}

'''Grigorijs Zinovjevs''' ({{val|ru|Григорий Евсеевич Зиновьев}}; dzimis {{dat|1883|9|23}} kā '''Hiršs Apfelbaums''' (''Гирш Апфельбаум''), pēc citām ziņām '''Ovsejs-Geršons Radomisļskis''' (''Овсей-Гершон Радомысльский''), miris {{dat|1936|8|25}}) bija [[Ukraina]]s [[ebreji|ebreju]] izcelsmes [[PSRS|padomju]] politiķis.

1901. gadā iestājās [[KSDSP]]. 1902. gadā iepazinās ar [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņinu]] un kļuva par viņa līdzgaitnieku. 1907. gadā kļuva par partijas CK locekli. Dzīvodams emigrācijā [[Francija|Francijā]], no 1909. līdz 1917. gadam kļuva par Ļeņina tuvu līdzgaitnieku. Atgriezās no emigrācijas kopā ar Ļeņinu 1917. gada aprīlī.

Partijas iekšienē kopā ar [[Ļevs Kameņevs|Kameņevu]] balsoja pret sacelšanos pret [[Krievijas Pagaidu valdība|Krievijas Pagaidu valdību]]. Pēc [[Oktobra revolūcija]]s kļuva par Petrogradas partijas organizācijas līderi un vienu no [[Kominterne]]s vadītājiem. Kad 1922. gadā Ļeņins vairs nespēja pildīt partijas līdera lomu, kopā ar [[Staļins|Staļinu]] un Kameņevu izveidoja triumvirātu pret ietekmīgo [[Ļevs Trockis|Trocki]].

Vēlāk kopā ar Trocki un Kameņevu nostājās opozīcijā Staļinam, tomēr tika atbīdīts no varas. 1936. gadā kopā ar Kameņevu tiesāts paraugprāvā - [[Maskavas procesi|Pirmajā Maskavas procesā]] un sodīts ar nāvi.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Zinovjevs, Grigorijs}}
[[Kategorija:Padomju politiķi]]
[[Kategorija:PSKP CK locekļi]]
[[Kategorija:Ar nāvi sodītie politiķi]]
[[Kategorija:Kropivnickā dzimušie]]</text>
      <sha1>rck7r647fuidmifyjkcza2rgv46hxkw</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3662339</id>
      <parentid>3662331</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T18:09:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ScAvenger</username>
        <id>1630</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/2A00:23C7:DC8F:3901:5056:2999:7D9A:B40C|2A00:23C7:DC8F:3901:5056:2999:7D9A:B40C]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Ludis21345</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2692" xml:space="preserve">{{citas nozīmes|padomju politiķi|Zinovjevs|Zinovjevs}}

{{Personas infokaste
|          vārds = Grigorijs Zinovjevs
|     vārds_orig = ''Григорий Евсеевич Зиновьев''
|         attēls = Grigorii_Zinovieff_1920.jpg
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1883
|     dz_mēnesis = 9
|       dz_diena = 23
|       dz_vieta = Jeļisavetgrada, [[Krievijas impērija]]&lt;br/&gt;([[Kropivnicka]], {{UKR}})
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 1936
|      m_mēnesis = 8
|        m_diena = 25
|        m_vieta = [[Maskava]], [[KPFSR]], [[Padomju Savienība|PSRS]]&lt;br /&gt;({{RUS}})
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = 
|   nodarbošanās = politiķis
|        dzimums = V
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = 
|    citas daļas = 
}}

'''Grigorijs Zinovjevs''' ({{val|ru|Григорий Евсеевич Зиновьев}}; dzimis {{dat|1883|9|23}} kā '''Hiršs Apfelbaums''' (''Гирш Апфельбаум''), pēc citām ziņām '''Ovsejs-Geršons Radomisļskis''' (''Овсей-Гершон Радомысльский''), miris {{dat|1936|8|25}}) bija [[Ukraina]]s [[ebreji|ebreju]] izcelsmes [[PSRS|padomju]] politiķis.

1901. gadā iestājās [[KSDSP]]. 1902. gadā iepazinās ar [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņinu]] un kļuva par viņa līdzgaitnieku. 1907. gadā kļuva par partijas CK locekli. Dzīvodams emigrācijā [[Francija|Francijā]], no 1909. līdz 1917. gadam kļuva par Ļeņina tuvu līdzgaitnieku. Atgriezās no emigrācijas kopā ar Ļeņinu 1917. gada aprīlī.

Partijas iekšienē kopā ar [[Ļevs Kameņevs|Kameņevu]] balsoja pret sacelšanos pret [[Krievijas Pagaidu valdība|Krievijas Pagaidu valdību]]. Pēc [[Oktobra revolūcija]]s kļuva par Petrogradas partijas organizācijas līderi un vienu no [[Kominterne]]s vadītājiem. Kad 1922. gadā Ļeņins vairs nespēja pildīt partijas līdera lomu, kopā ar [[Staļins|Staļinu]] un Kameņevu izveidoja triumvirātu pret ietekmīgo [[Ļevs Trockis|Trocki]].

Vēlāk kopā ar Trocki un Kameņevu nostājās opozīcijā Staļinam, tomēr tika atbīdīts no varas. 1936. gadā kopā ar Kameņevu tiesāts paraugprāvā - [[Maskavas procesi|Pirmajā Maskavas procesā]] un sodīts ar nāvi.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{PSRS-aizmetnis}}
{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Zinovjevs, Grigorijs}}
[[Kategorija:Padomju politiķi]]
[[Kategorija:PSKP CK locekļi]]
[[Kategorija:Ar nāvi sodītie politiķi]]
[[Kategorija:Kropivnickā dzimušie]]</text>
      <sha1>pku3fjm0r15k2coe49sjg8y42xhye74</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Sikšņi (Virešu pagasts)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>343976</id>
    <revision>
      <id>3662436</id>
      <parentid>3630682</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T22:05:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>2A03:EC00:B97B:6F6:0:0:0:2</ip>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2138" xml:space="preserve">[[citas nozīmes|apdzīvotu vietu Virešu pagastā|Sikšņi|Sikšņi]]
{{Apdzīvotas vietas infokaste}}
 name                     = Sikšņi
| settlement_type          = skrajciems
| image_skyline            = 
| image_caption            = 
| pushpin_map              = Latvija
| pushpin_label_position   = 
| subdivision_type         = Valsts
| subdivision_type1        = Novads
| subdivision_type2        = Pagasts
| subdivision_name         = {{LAT}}
| subdivision_name1        = [[Smiltenes novads]]
| subdivision_name2        = [[Virešu pagasts]]
| established_title        = &lt;!-- Pirmoreiz minēts --&gt;
| established_date         = &lt;!-- datums, kad pirmoreiz minēts --&gt;
| area_total_km2           = 
| area_land_km2            = &lt;!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --&gt;
| population_as_of         = {{dat|2007|11|06||bez}}
| population_footnotes     = &lt;ref name=&quot;lgia&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=1725 |title=Informācija par objektu: Sikšņi |accessdate={{dat|2017|02|13||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}&lt;/ref&gt;
| population_total         = 50
| population_density_km2   = &lt;!-- apdzīvotības blīvums --&gt;
| latd  = 57 | latm  = 24 | lats  = 17 | latNS  = N
| longd = 26 | longm = 23 | longs = 22 | longEW = E
| elevation_m              = 83
| website                  = &lt;!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --&gt;
| postal_code_type         = Pasta nodaļa
| postal_code              = LV-4355
| var_id                   = 
| lgia_id                  = 1725
| footnotes                = &lt;!-- specpiezīmes --&gt;
}}


''''''Sikšņi''', agrāk ''Sikšņu muiža'',&lt;ref name=&quot;lgia&quot;/ ir ciems [[Smiltenes novads|Smiltenes novada]] [[Virešu pagasts|Virešu pagastā]]. Atrodas pagasta centrālajā daļā 9 km no pagasta centra [[Vireši]]em, 36 km no novada centra [[Smiltene]]s un 158 km no [[Rīga]]s.

Apdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa [[V411]], [[Gauja]]s krastā.

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}}

{{Virešu pagasta ciemi}}</text>
      <sha1>i4wpyso6ttfqfkdx4p9qzpp2iflecgs</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3662441</id>
      <parentid>3662436</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T23:49:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/2A03:EC00:B97B:6F6:0:0:0:2|2A03:EC00:B97B:6F6:0:0:0:2]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Lasks</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2136" xml:space="preserve">{{citas nozīmes|apdzīvotu vietu Virešu pagastā|Sikšņi|Sikšņi}}
{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name                     = Sikšņi
| settlement_type          = skrajciems
| image_skyline            = 
| image_caption            = 
| pushpin_map              = Latvija
| pushpin_label_position   = 
| subdivision_type         = Valsts
| subdivision_type1        = Novads
| subdivision_type2        = Pagasts
| subdivision_name         = {{LAT}}
| subdivision_name1        = [[Smiltenes novads]]
| subdivision_name2        = [[Virešu pagasts]]
| established_title        = &lt;!-- Pirmoreiz minēts --&gt;
| established_date         = &lt;!-- datums, kad pirmoreiz minēts --&gt;
| area_total_km2           = 
| area_land_km2            = &lt;!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --&gt;
| population_as_of         = {{dat|2007|11|06||bez}}
| population_footnotes     = &lt;ref name=&quot;lgia&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=1725 |title=Informācija par objektu: Sikšņi |accessdate={{dat|2017|02|13||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}&lt;/ref&gt;
| population_total         = 50
| population_density_km2   = &lt;!-- apdzīvotības blīvums --&gt;
| latd  = 57 | latm  = 24 | lats  = 17 | latNS  = N
| longd = 26 | longm = 23 | longs = 22 | longEW = E
| elevation_m              = 83
| website                  = &lt;!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --&gt;
| postal_code_type         = Pasta nodaļa
| postal_code              = LV-4355
| var_id                   = 
| lgia_id                  = 1725
| footnotes                = &lt;!-- specpiezīmes --&gt;
}}

'''Sikšņi''', agrāk '''Sikšņu muiža''',&lt;ref name=&quot;lgia&quot;/&gt; ir ciems [[Smiltenes novads|Smiltenes novada]] [[Virešu pagasts|Virešu pagastā]]. Atrodas pagasta centrālajā daļā 9 km no pagasta centra [[Vireši]]em, 36 km no novada centra [[Smiltene]]s un 158 km no [[Rīga]]s.

Apdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa [[V411]], [[Gauja]]s krastā.

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}}

{{Virešu pagasta ciemi}}</text>
      <sha1>p6lqck2e7zvouscizaiv3iuvtlde9k6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Žagatas (Virešu pagasts)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>343979</id>
    <revision>
      <id>3662437</id>
      <parentid>3630686</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T22:06:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>2A03:EC00:B97B:6F6:0:0:0:2</ip>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2106" xml:space="preserve">{{citas nozīmes|apdzīvotu vietu Virešu pagastā|Žagatas (nozīmju atdalīšana)|Žagatas}
{Apdzīvotas vietas infokaste
| name                     = Žagatas
| settlement_type          = skrajciems
| image_skyline            = 
| image_caption            = 
| pushpin_map              = Latvija
| pushpin_label_position   = 
| subdivision_type         = Valsts
| subdivision_type1        = Novads
| subdivision_type2        = Pagasts
| subdivision_name         = {{LAT}}
| subdivision_name1        = [[Smiltenes novads]]
| subdivision_name2        = [[Virešu pagasts]]
| established_title        = &lt;!-- Pirmoreiz minēts --&gt;
| established_date         = &lt;!-- datums, kad pirmoreiz minēts --&gt;
| area_total_km2           = 
| area_land_km2            = &lt;!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --&gt;
| population_as_of         = {{dat|2001|10|23||bez}}
| population_footnotes     = &lt;ref name=&quot;lgia&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=66373 |title=Informācija par objektu: Žagatas |accessdate={{dat|2017|02|13||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}&lt;/ref&gt;
| population_total         = 8
| population_density_km2   = &lt;!-- apdzīvotības blīvums --&gt;
| latd  = 57 | latm  = 27 | lats  = 29 | latNS  = N
| longd = 26 | longm = 20 | longs = 39 | longEW = E
| elevation_m              = 83
| website                  = &lt;!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --&gt;
| postal_code_type         = Pasta nodaļa
| postal_code              = LV-4355
| var_id                   = 
| lgia_id                  = 66373
| footnotes                = &lt;!-- specpiezīmes --&gt;
}}

'''Žagatas''' ir ciems [[Smiltenes novads|Smiltenes novada]] [[Virešu pagasts|Virešu pagastā]]. Atrodas pagasta ziemeļu daļā 2 km no pagasta centra [[Vireši]]em, 30 km no novada centra [[Smiltene]]s un 152 km no [[Rīga]]s.

Apdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa [[V368]], [[Gauja]]s krastā.

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}}

{{Virešu pagasta ciemi}}</text>
      <sha1>0cbhzyu0e2n854b0c6x6za8pg52tukq</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3662440</id>
      <parentid>3662437</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T23:48:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/2A03:EC00:B97B:6F6:0:0:0:2|2A03:EC00:B97B:6F6:0:0:0:2]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Lasks</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2108" xml:space="preserve">{{citas nozīmes|apdzīvotu vietu Virešu pagastā|Žagatas (nozīmju atdalīšana)|Žagatas}}
{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name                     = Žagatas
| settlement_type          = skrajciems
| image_skyline            = 
| image_caption            = 
| pushpin_map              = Latvija
| pushpin_label_position   = 
| subdivision_type         = Valsts
| subdivision_type1        = Novads
| subdivision_type2        = Pagasts
| subdivision_name         = {{LAT}}
| subdivision_name1        = [[Smiltenes novads]]
| subdivision_name2        = [[Virešu pagasts]]
| established_title        = &lt;!-- Pirmoreiz minēts --&gt;
| established_date         = &lt;!-- datums, kad pirmoreiz minēts --&gt;
| area_total_km2           = 
| area_land_km2            = &lt;!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --&gt;
| population_as_of         = {{dat|2001|10|23||bez}}
| population_footnotes     = &lt;ref name=&quot;lgia&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=66373 |title=Informācija par objektu: Žagatas |accessdate={{dat|2017|02|13||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}&lt;/ref&gt;
| population_total         = 8
| population_density_km2   = &lt;!-- apdzīvotības blīvums --&gt;
| latd  = 57 | latm  = 27 | lats  = 29 | latNS  = N
| longd = 26 | longm = 20 | longs = 39 | longEW = E
| elevation_m              = 83
| website                  = &lt;!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --&gt;
| postal_code_type         = Pasta nodaļa
| postal_code              = LV-4355
| var_id                   = 
| lgia_id                  = 66373
| footnotes                = &lt;!-- specpiezīmes --&gt;
}}

'''Žagatas''' ir ciems [[Smiltenes novads|Smiltenes novada]] [[Virešu pagasts|Virešu pagastā]]. Atrodas pagasta ziemeļu daļā 2 km no pagasta centra [[Vireši]]em, 30 km no novada centra [[Smiltene]]s un 152 km no [[Rīga]]s.

Apdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa [[V368]], [[Gauja]]s krastā.

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}}

{{Virešu pagasta ciemi}}</text>
      <sha1>pugbq5w073gtdvu0bvko8w3uizperna</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Bindi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>343984</id>
    <revision>
      <id>3662435</id>
      <parentid>3630678</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T22:04:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>2A03:EC00:B97B:6F6:0:0:0:2</ip>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1958" xml:space="preserve">{}Apdzīvotas vietas infokaste
| name                     = Bindi
| settlement_type          = skrajciems
| image_skyline            = 
| image_caption            = 
| pushpin_map              = Latvija
| pushpin_label_position   = 
| subdivision_type         = Valsts
| subdivision_type1        = Novads
| subdivision_type2        = Pagasts
| subdivision_name         = {{LAT}}
| subdivision_name1        = [[Smiltenes novads]]
| subdivision_name2        = [[Virešu pagasts]]
| established_title        = &lt;!-- Pirmoreiz minēts --&gt;
| established_date         = &lt;!-- datums, kad pirmoreiz minēts --&gt;
| area_total_km2           = 
| area_land_km2            = &lt;!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --&gt;
| population_as_of         = 
| population_footnotes     = 
| population_total         = 
| population_density_km2   = &lt;!-- apdzīvotības blīvums --&gt;
| latd  = 57 | latm  = 26 | lats  = 34 | latNS  = N
| longd = 26 | longm = 21 | longs = 59 | longEW = E
| elevation_m              = 94
| website                  = &lt;!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --&gt;
| postal_code_type         = Pasta nodaļa
| postal_code              = LV-4355
| var_id                   = 
| lgia_id                  = 1723
| footnotes                = &lt;!-- specpiezīmes --&gt;
}}

'''Bindi''' ir ciems [[Smiltenes novads|Smiltenes novada]] [[Virešu pagasts|Virešu pagastā]].&lt;ref name=&quot;lgia&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=1723 |title=Informācija par objektu: Bindi |accessdate={{dat|2017|02|13||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}&lt;/ref&gt; Atrodas pagasta ziemeļu daļā 1 km no pagasta centra [[Vireši]]em, 32 km no novada centra [[Smiltene]]s un 155 km no [[Rīga]]s.

Apdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa [[V371]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}}

{{Virešu pagasta ciemi}}</text>
      <sha1>741oxd0c7e81crmfawnj3hiibsnaaw8</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3662442</id>
      <parentid>3662435</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T23:50:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/2A03:EC00:B97B:6F6:0:0:0:2|2A03:EC00:B97B:6F6:0:0:0:2]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Lasks</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1958" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name                     = Bindi
| settlement_type          = skrajciems
| image_skyline            = 
| image_caption            = 
| pushpin_map              = Latvija
| pushpin_label_position   = 
| subdivision_type         = Valsts
| subdivision_type1        = Novads
| subdivision_type2        = Pagasts
| subdivision_name         = {{LAT}}
| subdivision_name1        = [[Smiltenes novads]]
| subdivision_name2        = [[Virešu pagasts]]
| established_title        = &lt;!-- Pirmoreiz minēts --&gt;
| established_date         = &lt;!-- datums, kad pirmoreiz minēts --&gt;
| area_total_km2           = 
| area_land_km2            = &lt;!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --&gt;
| population_as_of         = 
| population_footnotes     = 
| population_total         = 
| population_density_km2   = &lt;!-- apdzīvotības blīvums --&gt;
| latd  = 57 | latm  = 26 | lats  = 34 | latNS  = N
| longd = 26 | longm = 21 | longs = 59 | longEW = E
| elevation_m              = 94
| website                  = &lt;!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --&gt;
| postal_code_type         = Pasta nodaļa
| postal_code              = LV-4355
| var_id                   = 
| lgia_id                  = 1723
| footnotes                = &lt;!-- specpiezīmes --&gt;
}}

'''Bindi''' ir ciems [[Smiltenes novads|Smiltenes novada]] [[Virešu pagasts|Virešu pagastā]].&lt;ref name=&quot;lgia&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=1723 |title=Informācija par objektu: Bindi |accessdate={{dat|2017|02|13||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}&lt;/ref&gt; Atrodas pagasta ziemeļu daļā 1 km no pagasta centra [[Vireši]]em, 32 km no novada centra [[Smiltene]]s un 155 km no [[Rīga]]s.

Apdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa [[V371]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}}

{{Virešu pagasta ciemi}}</text>
      <sha1>98a1h1qwjixb5l81in3hmh7wxd7mk5x</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Austrijas futbola Bundeslīga</title>
    <ns>0</ns>
    <id>345142</id>
    <revision>
      <id>3662180</id>
      <parentid>3650178</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T15:57:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: {{Commonscat-inline → {{sisterlinks-inline}}, {{o-mlapa| → {{Oficiālā tīmekļa vietne| using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4334" xml:space="preserve">{{Sporta līgas infokaste
| nosaukums       = Austrijas futbola Bundeslīga&lt;br /&gt;''Österreichische Fußball-Bundesliga''
| aktuāla_sezona  = 
| logo            = 
| pikseļi         = 
| apraksts        = 
| sports          = [[Futbols]]
| kategorija      = 
| dibin           = {{dat|1974}}
| izj             = 
| komisārs        = 
| direktors       = 
| motto           = 
| pirmā_sez       = 
| pirmā_sez_bez   = 
| komandas        = 12
| valsts          = {{AUT}}
| reģions         = 
| kvalif          = 
| izkr            = Austrijas 2. līga
| viet_turn       = [[Austrijas kauss futbolā|Austrijas kauss]]&lt;br /&gt;Austrijas superkauss
| starpt_turn     = [[UEFA Čempionu līga]]&lt;br /&gt;[[UEFA Eiropas līga]]&lt;br /&gt;[[UEFA Eiropas konferenču līga]]
| čempions        = ''[[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]]''&lt;br /&gt;(2021—22; 16. tituls)
| čempions_visv   = ''[[Vīnes &quot;Rapid&quot;|Rapid Wien]]'' (32 tituli)
| TV              = ORF, ''Sky Sport Austria''
| mlapa           = {{url|www.bundesliga.at/}}
| līdzīgi         = 
| atjaunots       = 
}}

'''Austrijas futbola Bundeslīga''' ({{val|de|Österreichische Fußball-Bundesliga}}) ir augstākā profesionālā [[futbols|futbola]] līga [[Austrija|Austrijā]]. Līgā piedalās 10 komandas, katra ar katru spēlējot 4 reizes — pa divām reizēm savā un pretinieku laukumā. Līdz ar to katra komanda sezonas laikā aizvada 36 spēles. Sezona parasti sākas jūlijā un noslēdzas nākamā gada maijā vai jūnijā. Sezonas beigās pirmā vieta izcīna Austrijas čempionu titulu, bet komanda, kas ierindojas pēdējā vietā, tiek pazemināta uz Austrijas 2. līgu. 

Austrijas čempionāts futbolā notiek kopš [[1911. gads|1911]]. gada, bet Bundeslīga izveidota [[1974. gads|1974]]. gadā. Visvairāk čempionu titulu (32) ir izcīnījusi [[Vīnes &quot;Rapid&quot;]] komanda (ieskaitot Austrijas čempionātus pirms Bundeslīgas izveides).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://rsssf.com/tableso/oostchamp.html |title=Austria - List of Champions |language=en |accessdate={{dat|2017|2|28||bez}} |publisher=[[RSSSF]] |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170227122633/http://rsssf.com/tableso/oostchamp.html |archivedate={{dat|2017|02|27||bez}} }}&lt;/ref&gt; 2016. gada [[UEFA]] koeficientu rangā Austrijas līga bija 16. vietā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.uefa.com/memberassociations/uefarankings/country/season=2016/index.html |title=UEFA rankings for club competitions |language=en |accessdate={{dat|2017|2|28||bez}} |publisher=UEFA.com |archive-date={{dat|2016|04|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160401010530/http://www.uefa.com/memberassociations/uefarankings/country/index.html }}&lt;/ref&gt;

== Klubi 2022.—2023. gada sezonā ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align: center;&quot;
! width=&quot;120px&quot;|Klubs !! width=&quot;100px&quot;|Pilsēta !! width=&quot;120px&quot;|Vieta 2021.—2022. &lt;br /&gt;gada sezonā
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[SK Austria Klagenfurt|Austria Klagenfurt]]''||[[Klāgenfurte]]||6.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[SC Austria Lustenau|Austria Lustenau]]''||[[Lustenava]]||data-sort-value=&quot;12&quot;|1. (2. līgā)
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[FK Austria Wien|Austria Wien]]''||[[Vīne]]||3.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[LASK]]''||[[Linca]]||8.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[SK Rapid Wien|Rapid Wien]]''||[[Vīne]]||5.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]]''||[[Zalcburga]]||'''1.'''
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[SC Rheindorf Altach|Rheindorf Altach]]''||[[Altaha]]||11.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[SV Ried|Ried]]''||[[Rīde]]||10.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[SK Sturm Graz|Sturm Graz]]''||[[Grāca]]||2.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[TSV Hartberg]]''||[[Hartberga]]||9.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[WSG Tirol]]''||[[Vatensa]]||7.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[Wolfsberger AC]]''||[[Volfsberga]]||4.
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{Oficiālā tīmekļa vietne|http://www.bundesliga.at/}} {{de ikona}}
* [http://www.uefa.com/memberassociations/association=aut/domesticleague/index.html/ Līgas profils UEFA vietnē] {{en ikona}}

{{futbols-aizmetnis}}
{{Austrijas Bundeslīga}}
{{UEFA līgas}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Futbola līgas]]
[[Kategorija:Futbols Austrijā|Bundeslīga]]</text>
      <sha1>4sxljy575lknfb4qv3kb0c11ka1ekw3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Aihtāle</title>
    <ns>0</ns>
    <id>345598</id>
    <revision>
      <id>3662098</id>
      <parentid>3439211</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T15:34:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Ārējās saites */sīkumi, replaced: {{o-mlapa| → {{Oficiālā tīmekļa vietne| using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3691" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
 | name                     = Aihtāle
 | official_name            = ''Aichtal''
 | nickname                 = 
 | motto                    = 
 | settlement_type          = pilsēta
 | image_skyline            = Aichtal-Groetzingen Burgstrasse.jpg
 | image_caption            = &lt;!-- attēla paraksts --&gt;
 | image_flag               = 
 | image_seal               = &lt;!-- lietot, ja ir Emblēma --&gt;
 | image_shield             = Wappen Aichtal.svg
 | shield_link              = 
 | flag_link                = &lt;!-- karoga nosaukums (piem. &quot;Rīgas karogs&quot;) --&gt;
 | shield_size              =
 | image_map                = 
 | pushpin_map              = Vācija
 | map_relief               = &lt;!-- reljefa karte; yes --&gt;
 | pushpin_image            = &lt;!-- alternatīvā karte; faila nosaukums --&gt;
 | pushpin_label_position   = &lt;!-- paraksta izvietojums (left/right) --&gt;
 | latd = 48 | latm = 37 | lats = 22 | latNS = N
 | longd = 09 | longm = 14 | longs = 14 | longEW = E
 | map_caption              = 
 | subdivision_type         = Valsts
 | subdivision_type1        = Federālā zeme
 | subdivision_type2        = Apgabals
 | subdivision_type3        = Rajons
 | subdivision_name         = [[Vācija]]
 | subdivision_name1        = [[Bādene-Virtemberga]]
 | subdivision_name2        = [[Štutgartes apgabals]]
 | subdivision_name3        = [[Eslingenes rajons]]
 | established_title        = &lt;!-- Dibināta --&gt;
 | established_date         = &lt;!-- Dibināšanas datums --&gt;
 | established_title2       = 
 | established_date2        = 
 | government_type          = 
 | leader_title             = Mērs
 | leader_name              = Lorencs Kruss
 | area_magnitude           = 
 | area_total_sq_mi         = 
 | area_total_km2           = 23.64
 | area_land_sq_mi          = 
 | area_land_km2            = 
 | area_water_sq_mi         = 
 | area_water_km2           = 
 | area_urban_sq_mi         = 
 | area_urban_km2           = 
 | area_metro_km2           = 
 | area_metro_sq_mi         = 
 | population_as_of         = 2015. gada 31. decembris&lt;ref&gt;[https://www.destatis.de/DE/ZahlenFakten/LaenderRegionen/Regionales/Gemeindeverzeichnis/Administrativ/Archiv/GVAuszugQ/AuszugGV3QAktuell.xls?__blob=publicationFile &quot;Gemeinden in Deutschland nach Fläche, Bevölkerung und Postleitzahl am 30.09.2016&quot;. Statistisches Bundesamt] (vāciski). Skatīts: 2016. gadā&lt;/ref&gt;
 | population_footnotes     = 
 | population_total         = 9665
 | population_urban         = 
 | population_metro         = 
 | population_density_sq_mi = 
 | population_density_km2   = auto
 | timezone                 = [[Centrāleiropas laiks|CET]]
 | utc_offset               = +1
 | timezone_DST             = [[CEST]]
 | utc_offset_DST           = +2
 | postal_code_type         = Pasta indekss
 | postal_code              = 72631
 | elevation_footnotes      = 
 | elevation_ft             = 
 | elevation_m              = 311
 | website                  = {{url|http://www.aichtal.de/}}
 | footnotes                = 
}}
[[Attēls:Aichtal-Aich Kirchweg 01.jpg|thumb|Aihtāles baznīca.]]
'''Aihtāle''' ({{val|de|Aichtal}}) ir pilsēta [[Eslingenes rajons|Eslingenes rajonā]], [[Štutgartes apgabals|Štutgartes apgabalā]], [[Bādene-Virtemberga|Bādenē-Virtembergā]], [[Vācija|Vācijā]]. Tā atrodas 18&amp;nbsp;km uz dienvidiem no [[Štutgarte]]s. Sadraudzības pilsēta ar [[Šimega|Šimegu]], [[Ungārija|Ungārijā]].

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* {{Oficiālā tīmekļa vietne|http://www.aichtal.de/}}

{{Vācija-aizmetnis}}
{{Autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Bādenes-Virtembergas pilsētas]]</text>
      <sha1>kh4zt1dhm1z3tr9cxd6zk44ddxvaqwu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2019. gada Eirovīzijas koris</title>
    <ns>0</ns>
    <id>348816</id>
    <revision>
      <id>3662062</id>
      <parentid>3656101</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T15:29:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: [[EBU]] → [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]] (2), [[European Broadcasting Union]] → [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]] using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="24006" xml:space="preserve">{{Eirovīzijas infokaste
|nosaukums              = 2019. gada Eirovīzijas koris
|tēma                   = 
|logo                   = 
|attēls                 = Eirovīzijas gada koris logo.png 
|att_izm                = 250 
|paraksts               = 
|fināls                 = {{dat|2019|8|3}}
|pusfināls              = 
|pirmais pusfināls      = 
|otrais pusfināls       = 
|vadītājs (i)           = [[Petroks Trilonijs]]&lt;br/&gt;[[Ella Peteršone]]
|koordinators           = [[Juns Ūla Sanns]]
|režisors               = 
|producents             = 
|pārraidītājs           = [[Zviedrijas Televīzija]] (SVT)
|vieta                  = {{flaga|Zviedrija}} [[Zviedrija]], [[Gēteborga]],&lt;br/&gt;[[Partilles arēna]]
|balsošanas sistēma     = Trīs žūrijas locekļi izvēlas uzvarētāju
|dalībvalstis           = 10
|valstis, kas debitē    = {{flaga|Norvēģija}} [[Norvēģija Eirovīzijas korī|Norvēģija]]&lt;br/&gt;{{flaga|Skotija}} [[Skotija Eirovīzijas korī|Skotija]]&lt;br/&gt;{{flaga|Šveice}} [[Šveice Eirovīzijas korī|Šveice]]&lt;br/&gt;{{flaga|Zviedrija}} [[Zviedrija Eirovīzijas korī|Zviedrija]]
|valstis, kas atgriežas = nav
|valstis, kas izstājās  = {{flaga|Austrija}} [[Austrija Eirovīzijas korī|Austrija]]&lt;br/&gt;{{flaga|Igaunija}} [[Igaunija Eirovīzijas korī|Igaunija]]&lt;br/&gt;{{flaga|Ungārija}} [[Ungārija Eirovīzijas korī|Ungārija]]
|map                    = ECY 2019 map.svg
|col1 = #22B14C | tag1 = Dalībvalstis
|col2 = #ffc20e | tag2 = Valstis, kas piedalījušās iepriekš, bet nepiedalīsies 2019. gada konkursā
|nulle punktu           = 
|viesmākslinieki        = '''Atklāšanas priekšnesums'''&lt;br/&gt;21 koris no [[Vesterjētlandes lēne]]s&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2019/06/04/eurovision-choir19-twenty-one-choirs-to-form-the-opening-act/|title=Eurovision Choir'19: Twenty One Choirs To Form The Opening Act|date={{Dat|2019|6|4}}|website=eurovoix.com|publisher=Eurovoix|accessdate={{Dat|2019|6|4}}|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;br/&gt;Visi 10 dalībvalstu kori izpilda grupas [[ABBA]] dziesmu ''[[Mamma Mia]]'' karogu parādes laikā&lt;ref name=&quot;ABBA&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2019/07/15/eurovision-choir19-abbas-hits-to-open-and-close-the-contest/|title=Eurovision Choir'19: ABBA's Hits To Open and Close The Contest|date={{Dat|2019|7|15}}|website=eurovoix.com|publisher=Eurovoix|accessdate={{Dat|2019|7|21}}|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;br/&gt;'''Starpšova priekšnesums'''&lt;br/&gt;&lt;u&gt;Pirmā kārta&lt;/u&gt;&lt;br/&gt;Kopkoris izpilda ''[[Avicii]]'' dziesmu ''[[Without You]]''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2019/07/30/eurovision-choir19-opening-interval-closing-acts-revealed/|title=Eurovision Choir'19: Opening, Interval &amp; Closing Acts Revealed|date={{Dat|2019|7|30}}|website=eurovoix.com|publisher=Eurovoix|accessdate={{Dat|2019|7|30}}|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;br/&gt;&lt;u&gt;Otrā kārta&lt;/u&gt;&lt;br/&gt;''[[Carmen Manet]]'' ([[2017. gada Eirovīzijas koris|2017]]. gada konkursa uzvarētāji) un Brūslenas bigbends&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2019/07/03/eurovision-choir19-carmen-manet-winners-of-eurovision-choir-2017-set-to-perform/|title=Eurovision Choir'19: Carmen Manet Winners Of Eurovision Choir 2017 Set to Perform|date={{Dat|2019|7|3}}|website=eurovoix.com|publisher=Eurovoix|accessdate={{Dat|2019|7|3}}|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;br/&gt;'''Noslēguma priekšnesums'''&lt;br/&gt;Visi kori izpilda ABBA dziesmu ''[[Dancing Queen]]''&lt;ref name=&quot;ABBA&quot;/&gt;
|uzvarētājs             = {{flaga|Dānija}} [[Dānija Eirovīzijas korī|Dānija]]&lt;br/&gt;''Vocal Line''
|koncerts               = [[Eirovīzijas koris]]
|iepriekšējais          = [[2017. gada Eirovīzijas koris|◄ 2017]]
|nākamais               = 
}}
'''2019. gada Eirovīzijas koris''' bija otrās [[Eirovīzijas koris|Eirovīzijas kora]] sacensības. Konkurss notika {{dat|2019|8|03|L}} [[Partilles arēna|Partilles arēnā]], netālu no [[Zviedrija]]s pilsētas [[Gēteborga]]s paralēli 2019. gada [[Eiropas koru olimpiāde]]i, un to rīkoja [[Zviedrijas Televīzija]] (SVT).

Konkursā piedalījās 10 valstis. [[Norvēģija Eirovīzijas korī|Norvēģija]], [[Skotija Eirovīzijas korī|Skotija]], [[Šveice Eirovīzijas korī|Šveice]] un [[Zviedrija Eirovīzijas korī|Zviedrija]] konkursā debitēja, taču [[Austrija Eirovīzijas korī|Austrija]], [[Igaunija Eirovīzijas korī|Igaunija]] un [[Ungārija Eirovīzijas korī|Ungārija]] no tā izstājās.&lt;ref name=&quot;Eirovīzijas koris&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ebu.ch/contents/projects/tv/music/eurovision-choir|title=Eurovision Choir|last=|first=|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|website=www.ebu.ch|accessdate={{dat|2018|12|30}}|date=|language=en}}&lt;/ref&gt;

Konkursā uzvarēja [[Dānija Eirovīzijas korī|Dānija]]s pārstāvētais koris ''Vocal Line''.

== Norises vieta ==

Pēc dažādu ziņu parādīšanos {{Dat|2018|4=Ģ}} [[Februāris|februārī]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2018/02/04/eurovision-choir-year-return-2019/|title=Eurovision Choir of the Year to Return in 2019|last=Granger|first=Anthony|publisher=Eurovoix|website=eurovoix.com|accessdate={{dat|2018|2|4}}|date={{dat|2018|2|4}}|language=en}}&lt;/ref&gt; {{Dat|2018|7|8}} tika paziņots, ka otrais Eirovīzijas gada kora konkurss notiks [[Zviedrija]]s otrajā lielākajā pilsētā — [[Gēteborga|Gēteborgā]], arēnā ''[[Scandinavium]]'', tomēr {{Dat|2018|12|18}} tika paziņots, ka konkurss tomēr notiks [[Partilles arēna]] ar 4500 cilvēku ietilpību, kas atrodas [[Partille]]s pilsētā, netālu no Gēteborgas.&lt;ref name=&quot;Eirovīzijas koris&quot; /&gt;

== Formāts ==
Valstīm, kuras vēlējās piedalīties 2019. gada Eirovīzijas koru sacensībās, bija jābūt [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]s (EBU) biedrēm. Dalību apstiprināja 10 dalībvalstis.

Katru valsti pārstāvēja profesionāls [[koris]], kurš izpilda programmu bez pavadījuma, kurā var ietilpt arī vairākas dziesmas, kuras atspoguļo valsts [[Kultūra|kultūru]], [[tradīcija]]s un [[Mūzika|mūziku]], ne ilgāku par 4 minūtēm. Trīs no visiem koriem tika uzaicināti piedalīties otrajā kārtā, kurā tiks noskaidrots 2019. gada Eirovīzijas koris.&lt;ref name=&quot;Eirovīzijas koris&quot; /&gt;

Uzvarētāju koris ''Vocal Line'' no [[Dānija Eirovīzijas korī|Dānija]]s saņema trofiju, kā arī iespēju doties uz XI [[Pasaules koru olimpiāde|Pasaules koru olimpiādi]], kas notiks 2020. gada jūlijā [[Beļģija|Beļģijā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2019/07/21/eurovision-choir19-winner-to-receive-trip-to-the-world-choir-games-2020/|title=Eurovision Choir'19: Winner To Receive Trip To The World Choir Games 2020|date={{Dat|2019|7|21}}|website=eurovoix.com|publisher=Eurovoix|accessdate={{Dat|2019|7|21}}|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Vadītāji ===
{{Dat|2019|4|5}} tika paziņots, ka konkursu vadīs britu klasiskās mūzikas radio un televīzijas raidījumu vadītājs [[Petroks Trinolijs]], kurš vadījis arī [[2018. gada Eirovīzijas jaunie mūziķi|2018. gada Eirovīzijas jauno mūziķu]] konkursu, kas notika [[Edinburga|Edinburgā]], [[Lielbritānija|Lielbritānijā]], un [[Zviedrijas Televīzija]]s (SVT) kultūras raidījumu vadītāja [[Ella Peteršone]].&lt;ref name=&quot;5. aprīlis&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2019/04/05/eurovision-choir-of-the-year-2019-hosts-internal-selections-revealed/|title=Eurovision Choir of the Year 2019 Hosts &amp; Internal Selections Revealed|last=Granger|first=Anthony|publisher=Eurovoix|website=eurovoix.com|accessdate={{dat|2019|4|5}}|date={{dat|2019|4|5}}|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Dalībvalstis ==
Konkursā piedalījās 10 valstis. Konkurss tika sadalīts divās kārtās — pirmajā piedalījās visu dalībvalstu kori, taču otrajā kārtā sacentās tikai 3 labākie, no kuriem viens ieguva 2019. gada Eirovīzijas kora titulu.&lt;ref name=&quot;Eirovīzijas koris&quot; /&gt;

[[Beļģija Eirovīzijas korī|Beļģija]], [[Latvija Eirovīzijas korī|Latvija]], [[Slovēnija Eirovīzijas korī|Slovēnija]], [[Vācija Eirovīzijas korī|Vācija]] un [[Velsa Eirovīzijas korī|Velsa]] piedalījās konkursā otro reizi pēc debijas [[2017. gada Eirovīzijas koris|2017.]] gada konkursā. [[Norvēģija Eirovīzijas korī|Norvēģija]], [[Skotija Eirovīzijas korī|Skotija]], [[Šveice Eirovīzijas korī|Šveice]] un rīkotājvalsts [[Zviedrija Eirovīzijas korī|Zviedrija]] konkursā piedalījās pirmo reizi, kamēr [[Austrija Eirovīzijas korī|Austrija]], [[Igaunija Eirovīzijas korī|Igaunija]] un [[Ungārija Eirovīzijas korī|Ungārija]] no konkursa izstājās.

[[Dānija Eirovīzijas korī|Dānija]] arī sākotnēji izstājās, tomēr {{Dat|2019|3|20}} tika paziņots, ka valsts konkursā piedalīsies otro reizi. Bija arī paziņots, ka [[Francija Eirovīzijas korī|Francija]] piedalīsies konkursā, tomēr valsts neatradās galīgajā dalībvalstu sarakstā.&lt;ref name=&quot;Eirovīzijas koris&quot; /&gt;

{{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=navajowhite|teksts_1=Kvalificējās 2. kārtai}}

=== Pirmā kārta ===
Katras dalībvalsts koris izpilda ne vairāk kā 4 minūšu ilgu programmu.

Otrajai kārtai kvalificējās [[Latvija Eirovīzijas korī|Latvija]]s, [[Dānija Eirovīzijas korī|Dānija]]s un [[Slovēnija Eirovīzijas korī|Slovēnija]]s kori.
{| class=&quot;sortable wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em auto 1em auto&quot;
! width=&quot;20&quot; | Nr.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Granger|first=Anthony|title=Eurovision Choir '19: Running Order for Grand Final Revealed |url=https://eurovoix.com/2019/07/17/eurovision-choir19-running-order-for-grand-final-revealed/|website=Eurovoix|date={{Dat|2019|7|17}}|accessdate={{Dat|2019|7|17}}|language=en}}&lt;/ref&gt;
! width=&quot;100&quot; | Dalībvalsts&lt;ref name=&quot;Eirovīzijas koris&quot; /&gt;
! width=&quot;210&quot; | Koris
! width=&quot;150&quot; | Dziesma(s)&lt;ref name=&quot;eurovision-choir-2019-songs-revealed&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Granger|first=Anthony|title=Eurovision Choir 2019 Songs Revealed |url=https://eurovoix.com/2019/08/02/eurovision-choir-2019-songs-revealed/|website=Eurovoix|date={{Dat|2019|8|2}}|accessdate={{Dat|2019|8|3}}|language=en}}&lt;/ref&gt;
! width=&quot;80&quot; | Valoda
|-
| rowspan=&quot;2&quot; align=&quot;center&quot; | 01
| rowspan=&quot;2&quot; |{{flaga|Zviedrija}} [[Zviedrija Eirovīzijas korī|Zviedrija]]
| rowspan=&quot;2&quot; |''Zero8''&lt;ref name=&quot;5. aprīlis&quot; /&gt;
|''Khourmi''
| rowspan=&quot;2&quot; |[[Zviedru valoda|Zviedru]]
|-
|''Hej, dunkom så länge vi levom''
|-
| align=&quot;center&quot; | 02
|{{flaga|Beļģija}} [[Beļģija Eirovīzijas korī|Belģija]]
|''Almkalia''&lt;ref name=&quot;5. aprīlis&quot; /&gt;
|''Made in Belgium''
|
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 03
|{{flaga|Latvija}} [[Latvija Eirovīzijas korī|Latvija]]
|&lt;small&gt;(Babītes novada jauktais koris)&lt;/small&gt; &quot;[[Maska (koris)|Maska]]&quot;&lt;ref name=&quot;Maska&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/latviju-starptautiskaja-konkursa-eirovizijas-koris-parstaves-koris-maska.a312817/|title=Latviju starptautiskajā konkursā «Eirovīzijas koris» pārstāvēs koris «Maska»|accessdate={{Dat|2019|3|15}}|date={{Dat|2019|3|15}}|website=lsm.lv|publisher=LSM}}&lt;/ref&gt;
| &quot;Pērkontēvs&quot;&lt;ref name=&quot;Maska2&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/koris-maska-gatavojas-koru-eirovizijai.a324629/|title=Koris «Maska» gatavojas koru Eirovīzijai|last=Brikmane|first=Zane|accessdate={{Dat|2019|7|13}}|date={{Dat|2019|7|4}}|website=lsm.lv|publisher=LSM}}&lt;/ref&gt;
|[[Latviešu valoda|Latviešu]]
|-
| rowspan=&quot;2&quot; align=&quot;center&quot; | 04
| rowspan=&quot;2&quot; |{{flaga|Vācija}} [[Vācija Eirovīzijas korī|Vācija]]
| rowspan=&quot;2&quot; |''BonnVoice''&lt;ref name=&quot;BonnVoice&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www1.wdr.de/kultur/orchester-chor/bonn-voice-bester-chor-im-westen-100.html|title=Der beste Chor im Westen 2018: &quot;Bonn Voice&quot; gewinnt WDR-Casting-Show|last=|first=|website=www1.wdr.de|accessdate={{Dat|2018|12|15}}|date={{Dat|2018|12|15}}|language=de}}&lt;/ref&gt;
|''O Täler weit''
| rowspan=&quot;2&quot; |[[Vācu valoda|Vācu]]
|-
|''Die Gedanken sind frei''
|-
| align=&quot;center&quot; | 05
|{{flaga|Norvēģija}} [[Norvēģija Eirovīzijas korī|Norvēģija]]
|''Volve Vokal''&lt;ref name=&quot;Volve Vokal&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2019/04/07/norway-volve-vokal-to-eurovision-choir-of-the-year-2019/|title=Norway: Volve Vokal To Eurovision Choir of the Year 2019|last1=Granger|first1=Anthony|website=Eurovoix|access-date={{Dat|2019|4|8}}|date={{Dat|2019|4|7}}|language=en}}&lt;/ref&gt;
|''Ønskediktet''
|[[Norvēģu valoda|Norvēģu]]
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 06
|{{flaga|Dānija}} [[Dānija Eirovīzijas korī|Dānija]]
|''Vocal Line''&lt;ref name=&quot;5. aprīlis&quot; /&gt;
|''True North''
|
|-
| rowspan=&quot;3&quot; align=&quot;center&quot; | 07
| rowspan=&quot;3&quot; |{{flaga|Skotija}} [[Skotija Eirovīzijas korī|Skotija]]
| rowspan=&quot;3&quot; |''Alba''&lt;ref name=&quot;5. aprīlis&quot; /&gt;
|''Cumha na Cloinne''
| rowspan=&quot;3&quot; |[[Skotu gēlu valoda|Skotu gēlu]]
|-
|''Ach a' Mhairead''
|-
|''Alba''
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 08
|{{flaga|Slovēnija}} [[Slovēnija Eirovīzijas korī|Slovēnija]]
|''Jazzva''&lt;ref name=&quot;Jazzva&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2019/02/05/slovenia-jazzva-selected-for-eurovision-choir-of-the-year-2019/|title=Slovenia: Jazzva Selected for Eurovision Choir of the Year 2019|last=Granger|first=Anthony|publisher=Eurovoix|website=eurovoix.com|accessdate={{Dat|2019|2|4}}|date={{Dat|2019|2|4}}|language=en}}&lt;/ref&gt;
|''Spomenčice''&lt;ref name=&quot;Jazzva2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2019/07/07/slovenia-spomencice-bejzi-pticek-jazzvas-songs-for-eurovision-choir/|title=Slovenia: &quot;Spomenčice&quot; &amp; &quot;Bejži ptiček&quot; Jazzva's Songs For Eurovision Choir|last=Granger|first=Anthony|publisher=Eurovoix|website=eurovoix.com|accessdate={{Dat|2019|7|13}}|date={{Dat|2019|7|7}}|language=en}}&lt;/ref&gt;
|[[Slovēņu valoda|Slovēņu]]
|-
| rowspan=&quot;7&quot; align=&quot;center&quot; | 09
| rowspan=&quot;7&quot; |{{flaga|Šveice}} [[Šveice Eirovīzijas korī|Šveice]]
| rowspan=&quot;7&quot; |''Cake O’Phonie''&lt;ref name=&quot;Cake O’Phonie&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2018/12/01/switzerland-cake-ophonie-to-eurovision-choir-of-the-year-2019/|title=Switzerland: Cake O’Phonie to Eurovision Choir of the Year 2019|last=Granger|first=Anthony|publisher=Eurovoix|website=eurovoix.com|accessdate={{Dat|2018|12|1}}|date={{Dat|2018|12|1}}|language=en|archiveurl=https://web.archive.org/web/20181206190123/https://eurovoix.com/2018/12/01/switzerland-cake-ophonie-to-eurovision-choir-of-the-year-2019/|archivedate={{dat|2018|12|06||bez}}}}&lt;/ref&gt;
|''Chante en mon cœur''
| rowspan=&quot;7&quot; |[[Franču valoda|Franču]]&lt;br /&gt;[[Franču provansiešu valoda|Franču provansiešu]]&lt;br /&gt;[[Itāļu valoda|Itāļu]]&lt;br /&gt;[[Retoromāņu valoda|Retoromāņu]]&lt;br /&gt;Vācu
|-
|''La sera sper il lag''
|-
|''Poi''
|-
|''Le ranz des vaches''
|-
|''La ticinella''
|-
|''Beresinaliedet''
|-
|''Chanson d'ici''
|-
| rowspan=&quot;2&quot; align=&quot;center&quot; | 10
| rowspan=&quot;2&quot; |{{flaga|Velsa}} [[Velsa Eirovīzijas korī|Velsa]]
| rowspan=&quot;2&quot; | Serdigonas Mūzikas skolas koris&lt;ref name=&quot;Serdigonas Mūzikas skolas koris&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2019/04/07/wales-ysgol-gerdd-ceredigion-selected-for-eurovision-choir-of-the-year-2019/|title=Wales: Ysgol Gerdd Ceredigion Selected For Eurovision Choir of the Year 2019|last=Granger|first=Anthony|website=Eurovoix|accessdate={{Dat|2019|4|8}}|date={{Dat|2019|4|7}}|language=en}}&lt;/ref&gt;
|''Cúlna''
|[[Angļu valoda|Angļu]]
|-
|''Ar Lan y Môr''
|[[Velsiešu valoda|Velsiešu]]
|}
{{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=gold|teksts_1=Uzvarētājs}}

=== Otrā kārta ===
Tikai trīs labākie kori, kas kvalificējušies no pirmās kārtas, izpildīja ne vairāk kā 3 minūšu ilgu programmu.&lt;ref name=&quot;Eirovīzijas koris&quot; /&gt;

Konkursā uzvarēja [[Dānija Eirovīzijas korī|Dānija]]s koris ''Vocal Line'', kurš saņēma trofiju, kā arī iespēju doties uz XI [[Pasaules koru olimpiāde|Pasaules koru olimpiādi]].

{| class=&quot;sortable wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em auto 1em auto&quot;
! width=&quot;20&quot; | Nr.
! width=&quot;100&quot; | Dalībvalsts
! width=&quot;210&quot; | Koris
! width=&quot;150&quot; | Dziesma(s)&lt;ref name=&quot;eurovision-choir-2019-songs-revealed&quot; /&gt;
! width=&quot;80&quot; | Valoda
! width=&quot;20&quot; | Vieta
|-
| align=&quot;center&quot; | 01
| {{flaga|Latvija}} [[Latvija Eirovīzijas korī|Latvija]]
|&lt;small&gt;(Babītes novada jauktais koris)&lt;/small&gt; &quot;[[Maska (koris)|Maska]]&quot;
| &quot;Nāc, Dieviņi&quot;
|Latviešu
| align=&quot;center&quot; |2.
|- style=&quot;font-weight:bold; background:gold;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 02
|{{flaga|Dānija}} [[Dānija Eirovīzijas korī|Dānija]]
|''Vocal Line''
| ''Viola''
|[[Dāņu valoda|Dāņu]]
| align=&quot;center&quot; |1.
|- 
| align=&quot;center&quot; | 03
|{{flaga|Slovēnija}} [[Slovēnija Eirovīzijas korī|Slovēnija]]
|''Jazzva''
| ''Bejži ptiček''
|Slovēņu
| align=&quot;center&quot; |3.
|}
=== Diriģenti ===
Katras valsts pārstāvošajam korim bija savs diriģents:&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Eurovision Choir 2019: Press Handbook |url=https://www.ebu.ch/files/live/sites/ebu/files/Projects/TV/Music/Eurovision%20Choir%202019%20Press%20Handbook.pdf|website=EBU|accessdate={{Dat|2019|7|25}}|language=en}}&lt;/ref&gt;

{{Div col|cols=2}}
* {{flaga|Beļģija}} [[Beļģija Eirovīzijas korī|Beļģija]] — Nikolā Dorjans
* {{flaga|Dānija}}  [[Dānija Eirovīzijas korī|Dānija]] — Jens Johansens
* {{flaga|Latvija}} [[Latvija Eirovīzijas korī|Latvija]] — [[Jānis Ozols (diriģents)|Jānis Ozols]]
* {{flaga|Norvēģija}} [[Norvēģija Eirovīzijas korī|Norvēģija]] — Gro Espedāla
* {{flaga|Skotija}} [[Skotija Eirovīzijas korī|Skotija]] — Džoja Danlopa
* {{flaga|Slovēnija}} [[Slovēnija Eirovīzijas korī|Slovēnija]] — Jasna Žitņika
* {{flaga|Šveice}} [[Šveice Eirovīzijas korī|Šveice]] — Antuāns Kratanžē
* {{flaga|Vācija}} [[Vācija Eirovīzijas korī|Vācija]] — Tono Visings
* {{flaga|Velsa}} [[Velsa Eirovīzijas korī|Velsa]] — Islviss Evanss
* {{flaga|Zviedrija}} [[Zviedrija Eirovīzijas korī|Zviedrija]] — Rasmuss Krigstrems
{{Div col end}}

== Profesionālā žūrija ==
2019. gada Eirovīzijas koris tika noskaidrots ar profesionālas žūrijas palīdzību, kuras sastāvā bija 3 žūrijas locekļi:&lt;ref name=&quot;5. aprīlis&quot;/&gt;

* {{flaga|Zviedrija}} [[Katarina Henrisone]] — dziedātāja un komponiste, viena no ''a capella'' ansambļa ''[[The Real Group]]'' dibinātājām
* {{flaga|Lielbritānija}} [[Džons Raters]] — komponists un diriģents, bijis arī žūrijas loceklis [[2017. gada Eirovīzijas koris|2017. gada konkursā]]
* {{flaga|ASV}} [[Dīks Šarons]] — dziedātājs, režisors, producents, komponists un aranžētājs.

== Komentētāji ==
{{Div col|cols=2}}
* {{flaga|Beļģija}} [[Beļģija Eirovīzijas korī|Beļģija]] — Patriks Leterms (''Musiq'3'' un ''La Trois'')
* {{flaga|Dānija}}  [[Dānija Eirovīzijas korī|Dānija]] — Ūle Tēpholms un Filips Feibers (''DR1'')
* {{flaga|Latvija}} [[Latvija Eirovīzijas korī|Latvija]] — Kristīne Komarovska un [[Jānis Holšteins Upmanis|Jānis Holšteins-Upmanis]] ([[LTV1]])
* {{flaga|Norvēģija}} [[Norvēģija Eirovīzijas korī|Norvēģija]] — Ārilds Erikstads (''NRK1'' — ar nobīdi laikā, ''NRK Klassisk'' — tiešraidē)
* {{flaga|Skotija}} [[Skotija Eirovīzijas korī|Skotija]] — Tonijs Kīrnijs (''BBC Alba'')
* {{flaga|Slovēnija}} [[Slovēnija Eirovīzijas korī|Slovēnija]] — Igors Velše (''RTV SLO1'')
* {{flaga|Šveice}} [[Šveice Eirovīzijas korī|Šveice]] — Žans Marks Ričards un Filips Savojs (''RTS Un'')
* {{flaga|Vācija}} [[Vācija Eirovīzijas korī|Vācija]] — Pēters Urbans (''WDR'')
* {{flaga|Velsa}} [[Velsa Eirovīzijas korī|Velsa]] — Morgans Džonss (''S4C'')
* {{flaga|Zviedrija}} [[Zviedrija Eirovīzijas korī|Zviedrija]] — ''nav komentētāja'' (''STV2'')
{{Div col end}}

== Citas EBU dalībvalstis ==
* {{flaga|Francija}} [[Francija Eirovīzijas korī|Francija]] — Sākotnēji valsts bija apstiprināja dalību konkursā, tomēr vēlāk tā izstājās dažādu problēmu dēļ saistībā ar izvēlēto kori.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2019/05/21/france-eurovision-choir-2019/|title=France Withdraw from Eurovision Choir 2019|last=Herbert|first=Emily|publisher=Eurovoix|website=eurovoix.com|access-date={{Dat|2019|5|30}}|date={{Dat|2019|5|21}}|language=en}}&lt;/ref&gt;
*{{flaga|Igaunija}} [[Igaunija Eirovīzijas korī|Igaunija]] — {{Dat|2018|11|16}} igauņu pārraidītājs [[ERR]] paziņoja, ka izstāsies no konkursa.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2018/11/16/estonia-withdraws-from-eurovision-choir-of-the-year/|title=Estonia: Withdraws From Eurovision Choir of the Year|last=Granger|first=Anthony|publisher=Eurovoix|website=eurovoix.com|accessdate={{Dat|2018|11|16}}|date={{Dat|2018|11|16}}|language=en}}&lt;/ref&gt;
* {{flaga|Rumānija}} [[Rumānija Eirovīzijas korī|Rumānija]] — Lai gan valsts dalība konkursā iepriekš tika apstiprināta,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2017/12/03/romania-debut-eurovision-choir-year/|title=Romania: To Debut in Eurovision Choir of the Year?|last=Granger|first=Anthony|publisher=Eurovoix|website=eurovoix.com|accessdate={{dat|2018|7|8}}|date={{dat|2017|12|3}}|language=en}}&lt;/ref&gt; {{Dat|2018|12|18}}, kad tika paziņotas visas konkursa dalībvalstis, Rumānija sarakstā netika iekļauta.&lt;ref name=&quot;Eirovīzijas koris&quot; /&gt; Vēlāk tika paziņots, ka rumāņu pārraidītājs [[TVR]] ir noraidījis uzaicinājumu no [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]] piedalīties konkursā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2018/12/18/romania-tvr-declined-ebu-invite-to-participate-in-eurovision-choir-of-the-year/|title=Romania: TVR Declined EBU Invite to Participate in Eurovision Choir of the Year|last1=Granger|first1=Anthony|publisher=Eurovoix|website=eurovoix.com|accessdate={{Dat|2018|12|26}}|date={{Dat|2018|12|18}}|language=en}}&lt;/ref&gt;
* {{flaga|Spānija}} [[Spānija Eirovīzijas korī|Spānija]] — Pārraidītājs [[RTVE]] ziņu lapai ''ESCplus España'' paziņoja, ka nepiedalīsies un arī nepārraidīs šo konkursu, tomēr plāno iespējamu dalību [[2021. gada Eirovīzijas koris|2021. gada Eirovīzijas kora]] konkursā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.escplus.es/television-espanola-no-emitira-el-festival-de-eurovision-de-los-coros-2019-pero-estudiara-el-debut-de-espana-en-proximas-ediciones/|title=Televisión Española no emitirá el Festival de Eurovisión de los Coros 2019 pero estudiará el debut de España en próximas ediciones|last=Carros|first=David|language=es|date={{Dat|2019|7|22}}|access-date={{Dat|2019|7|22}}}}&lt;/ref&gt;

Sekojošās valstis piedalījās 2017. gada Eirovīzijas kora konkursā, taču neatradās galīgajā dalībvalstu sarakstā:

* {{flaga|Austrija}} [[Austrija Eirovīzijas korī|Austrija]] 
* {{flaga|Ungārija}} [[Ungārija Eirovīzijas korī|Ungārija]]

=== Valstis, kas nav EBU dalībvalstis ===
* {{flaga|Katalonija}} [[Katalonija Eirovīzijas korī|Katalonija]] — Lai arī katalāņu pārraidītājs [[TV3 (Katalonija)|TV3]] nav pilntiesīgs [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]] biedra statusa, EBU ir paziņojusi, ka apsver domu atļaut valstij piedalīties 2019. gada konkursā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2019/03/18/catalonia-ebu-would-consider-tv3s-participation-in-eurovision-choir-of-the-year/|title=Catalonia: EBU Would Consider TV3’s Participation in Eurovision Choir of the Year|last=Granger|first=Anthony|publisher=Eurovoix|website=eurovoix.com|accessdate={{Dat|2019|3|18}}|date={{Dat|2019|4|5}}|language=en}}&lt;/ref&gt; Katalonija neatradās galīgajā konkursa dalībvalstu sarakstā.

== Skatīt arī ==
* [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]
* [[2019. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss]]

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{Oficiālā tīmekļa vietne|http://www.eurovisionchoir.tv/}}

{{Eirovīzijas gada koris}}

[[Kategorija:2019. gads mūzikā|Eirovīzijas dziesmu konkurss]]
[[Kategorija:Eirovīzijas koris]]</text>
      <sha1>4ikjhnx16rd4vh2kre5ll9jjn2ioa55</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieks:Tttoooxxx/Smilšu kaste</title>
    <ns>2</ns>
    <id>350844</id>
    <revision>
      <id>3662587</id>
      <parentid>3661703</parentid>
      <timestamp>2022-07-29T11:38:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Tttoooxxx</username>
        <id>65596</id>
      </contributor>
      <comment>/* Latvija */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="39882" xml:space="preserve">[[Attēls:SAILING DIRECTIONS-ENROUTE-Caribbean Sea Vol 1-5Page 6.jpg|thumb|350px|ASV Nacionālās Ģeotelpiskās izlūkošanās aģentūras Karību jūras locijas 1. sējuma 6. lapaspuse (''Sailing Directions (Enroute) Caribbean Sea Vol 1'' - angļu val.).]]
'''Locija''' ir kuģu un laivu ceļu apraksts [[Piekrastes navigācija|piekrastes navigācijā]] un tuvojoties ostām. Tajā sniegts detalizēts un nepārtraukts piekrastes apraksts, ziņas par navigācijas šķēršļiem, bīstamām vietām, navigācijas aprīkojumu, ziņas par ostām un režīmu tajās, kā arī cita informācija.&lt;ref&gt;Ozoliņš V. ''Navigācija un locija - II. daļa.'' Salacgrīvas jūrskola, 1994. 63. lpp.&lt;/ref&gt; Angļu valodā visu kādas valsts izdoto lociju kopumu dēvē par ''Sailing Directions'', bet atsevišķu grāmatu par ''Pilot''. Vārds ''pilot'' nozīmē arī locis. Vienāds nosaukums izvēlēts tāpēc, ka locijas sniedz vietējās zināšanas par kuģu ceļiem un orientieriem, kuras parasti tiek iegūtas no loča. Tādēļ īpaši svarīgas locijas ir karakuģiem un valsts dienesta kuģiem, kuri daudzās ostās ir atbrīvoti no obligātās loča pavadības.

Daudzas valstis izdod locijas saviem teritoriālajiem ūdeņiem, kuros tās ir Starptautiskās Hidrogrāfijas organizācijas (''International Hydrographic Organization (IHO)'' - angļu val.) atzītas kā primārie kartogrāfijas varas orgāni. Tomēr visplašāk izmantotās locijas ir Apvienotās Karalistes Hidrogrāfijas biroja (''UK Hydrographic Office'' - angļu val.) izdotās (''Admiralty Sailing directions (ASD)'' - angļu val.). Šīs locijas tiek pārdotas ar ''Admiralty'' zīmolu un nodrošina visplašāko ģeogrāfisko pārklājumu piekrastes kuģu ceļiem visā pasaulē. Tās ir veidotas, lai papildinātu un uzlabotu datus, kuri uzrādīti uz [[Admiralitāte (Apvienotā Karaliste)|britu admiralitātes]] (''British Admiralty (BA)'' - angļu val.) jūras kartēm, aprakstot jūras kuģu ceļus attiecībā pret krasta orientieriem. Okeāna ceļi ietverti admiralitātes grāmatā &quot;Pasaules okeāna pārgājieni&quot; (''Ocean Passages for The World (OPTW)'' - angļu val.) - jūras publikācija NP136 - kura apraksta jūras ceļus atsevišķi motorkuģiem un atpūtas kuģiem / buru kuģiem.

== ASV ==
[[File:SDLIMITS.jpg|right|thumb|200px|Lociju pārklājums. Skaitļi kvadrātos apzīmē atsevišķo plānošanas rokasgrāmatu (''Planning Guide'' - angļu val.) pārklājuma rajonus.]]
Pavisam eksistē 41 ASV [[navigācija]]s lociju sējums ārzemju ūdeņiem, kurus izdod [[Nacionālā Ģeotelpiskās izlūkošanas aģentūra]] (''National Geospatial-Intelligence Agency (NGA)'' - angļu val.). Lociju komplekts sastāv no 36 piekrastes lociju (''Enroute'' - angļu val.) sējumiem, 4 plānošanas rokasgrāmatu (''Planning Guide'' - angļu val.) sējumiem un 1 sējuma, kurš apvieno abus iepriekš minētos. Plānošanas rokasgrāmatas apraksta okeānu baseinu vispārīgās iezīmes un valstīm specifisku informāciju, piemēram, militāro poligonu koordinātas, loča pavadības nosacījumus, dažādus noteikumus, meklēšanas un glābšanas informāciju, kuģu ziņošanas sistēmas un laika zonas. Piekrastes locijas ietver detalizētu informāciju par piekrasti un ostu pieejām papildinot rajona vislielākā mēroga kartes. Katra piekrastes locija ir sadalīta ģeogrāfiskos reģionos, sauktos par sektoriem, kuri satur informāciju par laikapstākļiem piekrastē, straumēm, ledu, bīstamām vietām, orientieriem un ostām, kā arī grafisku rajonam pieejamo karšu attēlojumu.&lt;ref&gt;[https://msi.nga.mil/Publications/SDEnroute Sailing Directions Enroute] National Geospatial-Intelligence Agency. Skatīts: 2022. gada 19. jūlijā&lt;/ref&gt;

ASV locijas ārzemju ūdeņiem ir pieejamas brīvai lejupielādei no [https://msi.nga.mil/Publications NGA jūrniecības drošības informācijas portāla] (''NGA Maritime Safety Information Portal (NGA MSI Portal)'' - angļu val.). ASV ūdeņiem tiek izdotas desmit dažādas locijas, kuras ir pieejamas brīvai lejupielādei no [https://www.nauticalcharts.noaa.gov/publications/coast-pilot/index.html hidrogrāfijas biroja] interneta vietnes. Turpat iespējams lejupielādēt arī citus produktus, tajā skaitā [https://charts.noaa.gov/InteractiveCatalog/nrnc.shtml kartes].

Locijas korektē, kad jauniegūti dati ir par pamatu esošā teksta revīzijai. Šādus datus iegūst no vairākiem avotiem, tajā skaitā ločiem un citu valstu locijām.

Grāmata, kura apvieno plānošanas rokasgrāmatu un piekrastes lociju ir [[Antarktīda]]s plānošanas rokasgrāmata un piekrastes locija (''Planning Guide and Enroute for Antarctica'' - angļu val.). Šāds apvienojums ļauj efektīvāk pasniegt materiālu par šo unikālo rajonu.

Plānošanas rokasgrāmatas un piekrastes locijas tiek korektētas bieži. 2005. gada sākumā NGA pārtrauca šo publikāciju izdošanu drukātā veidā un sekojošie izdevumi tika izplatīti tikai ciparu formātā. Starp jauniem izdevumiem locijas tiek korektētas pielietojot ciparu ielāpu (''binary patch'' - angļu val.) procesu, kuru dēvē par publikāciju datu atjaunošanu (''Publication Data Update (PDU)'' - angļu val.).&lt;ref&gt;Bowditch N., National Geospatial-Intelligence Agency ''The American Practical Navigator (Bowditch), Pub No 9. Volume I - 2019 edition.'' National Geospatial-Intelligence Agency, 2019. 94. lpp.&lt;/ref&gt;

=== Plānošanas rokasgrāmatas ===
[[Attēls:Sample Planning Guide page.jpg|right|thumb|200px|Plānošanas rokasgrāmatas lapaspuse.]]
Plānošanas rokasgrāmatu sējumi palīdz stūrmanim plānojot tālus okeāna reisus un sniedz informāciju par atsevišķām valstīm, kura ir piemērojama visām šo valstu ostām. Katra plānošanas rokasgrāmata aptver brīvi izvēlētu pasaules okeāna rajonu.

Atsevišķās plānošanas rokasgrāmatas ir iedalītas valstīs un okeānu baseinos sekojoši:
# Publikācija 120 - 51 valsts un viens okeāna baseins (Klusais okeāns);
# Publikācija 140 - 87 valstis un seši okeāna baseini (Baltijas jūra, Melnā jūra, Karību jūra, Vidusjūra, Ziemeļatlantijas okeāns un Ziemeļjūra/Lamanšs);
# Publikācija 160 - 61 valsts un trīs okeānu baseini (Indijas okeāns, Dienvidatlantijas okeāns un Sarkanā jūra/Persijas līcis);
# Publikācija 180 - 5 valstis un viens okeāna baseins (Arktiskais okeāns).

Valstu ieraksti var saturēt informāciju par sekojošām tēmām: boju sistēmas, valūtas, militārie poligoni, zvejas rajoni, valdība, brīvdienas, ledus, tautsaimniecības nozares, valodas, mīnētie rajoni, navigācijas informācija (tajā skaitā deklarētās jūras zonu robežas, strīdi par [[Jūras zonas|jūras zonām]] un piekrastes lociju sējumi), urbšanas darbi piekrastē, loča pavadības nosacījumi, piesārņojums, aizliegtie rajoni, dažādi noteikumi, ierobežotie rajoni, meklēšanas un glābšanas informācija, signāli, zemūdeņu mācību rajoni, laika zonas, kustības atdalīšanas sistēmas, ASV vēstniecība un kuģu satiksmes vadības centri (''Vessel traffic service (VTS)'' - angļu val.). Informācija, kuru nevar pietiekoši precīzi attēlot alfabetizētajā valsts ieraksta tekstā, var tikt ievietota kā pielikums pēc attiecīgās valsts ieraksta.

Okeānu baseinu ieraksti var saturēt informāciju par sekojošām tēmām: klimatoloģija, straumes, zvejas rajoni, ģeofiziskas iezīmes, ledus, izmaiņas radiosignālu jonosfēras kavējumā, magnētiskais lauks, meteoroloģija, mīnētie rajoni, navigācijas informācija, optiskie fenomeni, loča pavadības nosacījumi, dažādi noteikumi, kuģu ceļi, jūras, kuģu ziņošanas sistēmas, plūdmaiņas un ūdens virsmas temperatūras.&lt;ref&gt;Bowditch N., National Geospatial-Intelligence Agency ''The American Practical Navigator (Bowditch), Pub No 9. Volume I - 2019 edition.'' National Geospatial-Intelligence Agency, 2019. 94. - 95. lpp.&lt;/ref&gt;

=== Piekrastes locijas ===
Katrs piekrastes locijas sējums satur gar krastu vai caur šaurumu numurētus sektorus. Locijā katrs sektors tiek aprakstīts pēc kārtas. Grāmatā pirms sektoru apraksta ir priekšvārds ar detalizētu informāciju par varas orgāniem, atsaucēm un katrā konkrētajā grāmatā lietotiem kopējiem pieņēmumiem. Tāpat ievietota tabula pēdu, asu un metru savstarpējai pārvēršanai. Visbeidzot katrā sējumā ievietots saraksts ar biežāk lietotajiem saīsinājumiem, kādus var atrast tekstā.

Sektora apraksts sākas ar attēliem, kuros parādītas attiecīgajam sektoram pielietojamās papīra kartes un elektroniskās navigācijas kartes. Pēc parādīto karšu rāmju izmēriem stūrmaņi var noteikt, kura ir vislielākā mēroga karte vajadzīgajai vietai, kā arī atrast uz kurām kartēm attēlots ģeogrāfiskajā katalogā minētais orientieris.

Pēc sektoru aprakstiem ievietota svešvārdu terminu skaidrojošā vārdnīca un izsmeļošs ģeogrāfiskais katalogs.

Ģeogrāfiskais katalogs ir alfabētisks aprakstīto un uz kartēm uznesto orientieru saraksts. Katalogā katram orientierim dotas ģeogrāfiskās koordinātas un sektora numurs kopā ar sektora paragrāfa numuru, kurā šis orientieris aprakstīts.&lt;ref&gt;Bowditch N., National Geospatial-Intelligence Agency ''The American Practical Navigator (Bowditch), Pub No 9. Volume I - 2019 edition.'' National Geospatial-Intelligence Agency, 2019. 95. - 97. lpp.&lt;/ref&gt;

== Apvienotā Karaliste ==
[[Attēls:Wind_rose_2016_for_ENBS_Båtsfjord,_Norway.jpg|thumb|right|Vēja roze.]]
[[Apvienotās Karalistes Hidrogrāfijas birojs]] (''UK Hydrographic Office (UKHO)'' - angļu val.) izdod locijas ar ''Admiralty'' zīmolu. Locijas pieejamas gan papīra grāmatu veidā, gan kā elektroniskās grāmatas.&lt;ref&gt;[https://www.admiralty.co.uk/publications/publications-and-reference-guides/admiralty-sailing-directions ADMIRALTY Sailing Directions] UK Hydrographic Office. Skatīts: 2022. gada 25. jūlijā&lt;/ref&gt;

Locijas sākumā doti dažādi paskaidrojumi tās lietošanai, kā arī vārdnīca ar terminiem citās valodās ar kādiem var nākties sastapties dažādos nosaukumos. Tālāk seko dažādi kuģošanas noteikumi (''Laws and regulations appertaining to navigation'' - angļu val.). Locijas 1. daļa (''Chapter 1'' - angļu val.) sastāv no trim nodaļām:
# Navigācija un noteikumi (''Navigation and regulations'' - angļu val.) - šeit doti dati par aptverto rajonu, ieteiktie kuģojamie ceļi, navigācijas šķēršļi, dziļumi, mīnu rajoni, ziņas par zvejošanas režīmu, informācija par kartēm, loču dienestu, ledus apstākļiem, radiodienestu, dažādi kuģošanas drošības noteikumi, dažādie pielietojamie signāli, piemēram, vētras, [[Plūdmaiņas|plūdmaiņu]], kustību regulējošie signāli u.c., kā arī informācija par glābšanas stacijām;
# Valstis un ostas (''Countries and ports'' - angļu val.) - īss apraksts par valsti, kā arī dažāda informācija par valstu galvenajām [[Osta|ostām]];
# Dabas apstākļi (''Natural conditions'' - angļu val.) - navigācijas ģeogrāfiskais un hidrometeoroloģiskais apraksts. Šeit ievietotas tajā skaitā viļņošanās un valdošo [[Vējš|vēju]] kartes ik pēc diviem vai trijiem mēnešiem. Valdošo vēju kartēs attēlots locijas aptvertais rajons ar tajā izvietotām vēja rozēm, kurās uzrādīti vēju virzieni ar to biežumu procentos. Konkrētā virziena vēja biežuma procenti sadalīti sīkāk parādot šī virziena dažāda stipruma vēja biežumu;

Tālākās daļās (2., 3. utt.) seko sīks [[navigācija]]s apraksts. Pirms otrās daļas locijā ievietots attēls ar grāmatas aptverto rajonu, kurā gar krastu vai caur šaurumu parādīti piekrastes kuģu ceļi un tie sanumurēti sākot ar otro numuru. Katrs numurētais kuģu ceļš, vai locijas aptvertā rajona daļa, aprakstīts savā grāmatas daļā sākot ar otro daļu. Savukārt katra locijas daļa sākas ar līdzīgu attēlu, kurā attēlots tikai šīs daļas kuģu ceļš vai kopējā rajona daļa. Šeit kuģu ceļš sadalīts posmos un atzarojumos, pie tam katram posmam vai atzarojumam piešķirts savs numurs. Piešķirtie numuri atbilst attiecīgās locijas daļas nodaļām, kurās sniegts detalizēts un nepārtraukts piekrastes apraksts kuģu ceļa posmam vai atzarojumam.&lt;ref&gt;Ozoliņš V. ''Navigācija un locija - II. daļa.'' Salacgrīvas jūrskola, 1994. 64. - 66. lpp.&lt;/ref&gt;

Periodiski locijas tiek korektētas ar paziņojumos jūrniekiem iekļautu korektūru, kura ir nodrukāta tikai no vienas puses, jo paredzēta sagriešanai un ielīmēšanai attiecīgajā locijas lapaspusē. Apvienotās Karalistes Hidrogrāfijas birojs paziņojumus jūrniekiem izdod reizi nedēļā.

== Krievija ==
[[Krievija]]s lociju sākumā ievietotas dažādas norādes jūrniekiem, satura rādītājs un aprakstītā rajona karte, kā arī dažādi paskaidrojumi. 

Vispārējs apraksts (''Общий обзор'' - krievu val.) sastāv no trīs daļām:
# Navigācijas - ģeogrāfiskais apraksts (''Навигационно - географический очерк'' - krievu val.) satur kopīgas ziņas par visu aprakstīto rajonu - krasta raksturojums, [[sala]]s, šaurumi, dziļumi, dibena reljefs, grunts sastāvs, Zemes magnētisma raksturs, navigācijas aprīkojums, rajoni ar īpašu kuģošanas režīmu, kustību sadalošās sistēmas, ostas, enkurvietas, remonta iespējas, loču un glābšanas dienesti, navigācijas informācija, sakaru iespējas, ziņas par brīvdienām un svētku dienām ostās un kuģošanas īpatnības;
# Hidrometeoroloģiskais apraksts (''Гидрометеорологический очерк'' - krievu val.) satur ziņas par vispārējo [[Meteoroloģija|meteoroloģisko]] raksturu, gaisa temperatūru un mitrumu, vēju, miglu, redzamību, nokrišņiem, vietējām laika pazīmēm, ūdens līmeņa svārstībām, straumēm, viļņošanos, ūdens temperatūru, sāls daudzumu un blīvumu, hidrobioloģiskās ziņas, ledus režīmu, apledošanas iespējām u.c.;
# Kuģošanas noteikumi (''Правила плавания'' - krievu val.) satur ziņas par kuģošanas noteikumiem atsevišķu valstu ūdeņos, kuģošanu regulējošiem signāliem, ziņas par dažādiem dienestiem, loču, [[muita]]s, karantīnas noteikumiem, zvejas režīmu, signāliem dažādiem gadījumiem, ledlaužu dienestu un signāliem u.c.

Navigācijas apraksts (''Навигационное описание'' - krievu val.) ir locijas galvenā daļa. Tas sastāv no atsevišķām daļām, kurās ģeogrāfiskā kārtībā aprakstīts [[krasts]], orientieri, navigācijas šķēršļi, navigācijas aprīkojums, ostas, reidi, enkurvietas u.c. Ievietoti raksturīgi orientieri un piekrastes skati no jūras, sīka informācija par ostām, dienestiem, noteikumiem un kuģošanas režīmu.

Izziņu nodaļa (''Справочный отдел'' - krievu val.). Šeit ievietotas dažādas [[tabula]]s, piemēram, attālumu tabula starp ostām, dziļumu tabulas ostās u.c. Šai nodaļai seko alfabētiskais rādītājs pēc kura var ātri atrast vajadzīgo objektu. 

Periodiski locijas tiek korektētas ar paziņojumos jūrniekiem iekļautu korektūru, kura ir nodrukāta tikai no vienas puses, jo paredzēta sagriešanai un ielīmēšanai attiecīgajā locijas lapaspusē.&lt;ref&gt;Ozoliņš V. ''Navigācija un locija - II. daļa.'' Salacgrīvas jūrskola, 1994. 63. - 64. lpp.&lt;/ref&gt;

== Latvija ==
VSIA „Latvijas Jūras administrācija&quot; Hidrogrāfijas dienests izdod publikāciju Nr. 04 &quot;Baltijas jūras locija. Latvijas piekraste&quot;. Tā sastāv no trīs daļām: A, B un C. A daļā ir publicēta vispārīga informācija un paskaidrojumi. B daļa satur informāciju par fiziski-ģeogrāfiskajiem un klimatiskajiem apstākļiem Latvijas teritorijā un Baltijas jūrā. C daļā ir apkopta informācija par Latvijas ostām un kuģu ceļiem. Latvijas ūdeņu un ostu apraksts sakārtots austrumu – rietumu virzienā, sākot ar [[Ainaži]]em.&lt;ref&gt;Latvijas Jūras administrācija [https://www.lja.lv/ATONLV/getPilot ''Publikācija Nr. 04 &quot;Baltijas jūras locija. Latvijas piekraste&quot; 4. izdevums''] Latvijas Jūras administrācija, 2021. 5. lpp. {{ISBN|9789984628721}}&lt;/ref&gt;

== Kuģu zaudējumi un incidenti ==
[[Attēls:USCG clears ice on the St Mary River.jpg|thumb|''Cedarglen'' iespiests ledū reisa laikā decembrī. Divi ASV Krasta apsardzes ledlauži dodas to atbrīvot.]]
Lielajiem ezeriem ir gara kuģu avāriju, uzsēšanos uz sēkļa, vētru un sadursmju vēsture. No [[Le Griffon|''Le Griffon'']] nogrimšanas 1679. gadā kopā ar kažokādu kravu līdz [[Edmund Fitzgerald|''Edmund Fitzgerald'']] zaudēšanai 1975. gadā, ir zaudēti tūkstošiem kuģu un tūkstošiem dzīvību, pie tam daudzi no šiem kuģiem tika izmantoti kravu pārvadājumos. [[Lielo ezeru kuģu avāriju muzejs]] (''Great Lakes Shipwreck Museum'' - angļu val.) lieto aptuvenus skaitļus, 6 000 kuģi un 30 000 zaudētu dzīvību.&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20091217111848/http://www.shipwreckmuseum.com/memorial.phtml &quot;Voices Silent, Not Forgotten&quot;] Great Lakes Shipwreck Museum. Skatīts: 2022. gada 19. jūnijā&lt;/ref&gt; Deivids D. Sveizī (''David D. Swayze'' - angļu val.) ir sastādījis sarakstu ar vairāk nekā 4 750 labi dokumentētām pārsvarā tirdzniecības kuģu avārijām un sarakstu ar vairāk nekā 5 000 zināmiem šo nogrimušo kuģu upuriem. Jūrniecības vēsturnieks Marks Tompsons (''Mark Thompson'' - angļu val.) pamatojoties uz saglabātiem jūrniecības dokumentiem secina, ka no 1878. līdz 1994. gadam Lielajos ezeros notika gandrīz 6 000 kuģu avāriju, kuru rezultātā gandrīz ceturtā daļa no iesaistītajiem kuģiem tika pasludināti par pilnīgi zaudētiem. Kopā ar šiem kuģiem tika pazaudētas 1 166 dzīvības.

Nesenākie moderno Lielo ezeru balkeru zaudējumi ir:
* SS [[Henry Steinbrenner|''Henry Steinbrenner'']], 1953. gada 11. maijs, Augšezers, 17 no 31 komandas locekļa gājuši bojā (applūdis pēc tam kad vētras laikā tika norauti kravas lūku vāki);
* SS [[Scotiadoc|''Scotiadoc'']], 1953. gada 20. jūnijs, Augšezers, 1 no 29 komandas locekļiem gājis bojā (sadūries ar kravas kuģi ''Burlington'' biezā miglā);
* SS [[Carl D. Bradley|''Carl D. Bradley'']], 1958. gada 18. novembris, Mičigans, 33 no 35 komandas locekļiem gājuši bojā (pārlūzis uz pusēm pēc tam, kad tika [[Ieliekšanās un izliekšanās (kuģniecība)|pacelts viļņa virsotnē kuģa vidusdaļā]] vētras laikā);
* SS [[Cedarville|''Cedarville'']], 1965. gada 7. maijs, Makinakas šaurums, 10 no 35 komandas locekļiem gājuši bojā (sadūries ar jūras kuģi ''Topdalsfjord'');
* SS [[Daniel J. Morrell|''Daniel J. Morrell'']], 1966. gada 29. novembris, Hūrons, 28 no 29 komandas locekļiem gājuši bojā (pārlūzis uz pusēm pēc tam, kad tika pacelts viļņa virsotnē kuģa vidusdaļā vētras laikā);
* SS [[Edmund Fitzgerald|''Edmund Fitzgerald'']], 1975. gada 10. novembris, Augšezers, 29 no 29 komandas locekļiem gājuši bojā (nezināms iemesls vētras laikā).

1950. gadu laikā Lielajos ezeros nogrima arī jūras kuģi ''Prins Willem V'' un ''Monrovia'', abi pēc sadursmes ar citiem kuģiem. Jūras kuģis [[Francisco Morazan|''Francisco Morazan'']] tika pasludināts par pilnīgi zaudētu pēc uzsēšanās uz sēkļa pie [[Dienvidu Manitou sala|Dienvidu Manitou salas]] (''South Manitou Island'' - angļu val.) 1960. gada 29. novembrī. Cits jūras kuģis, ''Nordmeer'', uzsēdās uz [[Pērkonlīča sala|Pērkonlīča salas]] (''Thunder Bay Island'' - angļu val.) sēkļa 1966. gada novembrī, bet pirms to varēja no sēkļa noņemt, kuģis tika vēl vairāk bojāts tajā pašā vētrā, kura nogremdēja ''Morrell'' un tika pasludināts par pilnīgi zaudētu.

Kuģi ezeros ir bijuši iesaistīti daudzos mazākos incidentos. Lielo ezeru balkeri bieži uzsēžas uz sēkļiem ostās un kanālos ezeru mainīgo ūdens līmeņu un [[nogulsnēšanās]] dēļ. Notiek arī sadursmes ar objektiem (piemēram, 1993. gada incidents, kad ''Indiana Harbour'' sadūrās ar [[Lensingas sēkļu bāka|Lensingas sēkļu bāku]] (''Lansing Shoals Light Station'' - angļu val.), apledošana ziemas reisu laikā un kuģu ugunsgrēki (tajā skaitā netipisks [[Vellanda kanāls|gadījums]] 2001. gadā, kad paceļamais tilts sadūrās ar kanādiešu graudu pārvadātāju [[Windoc|''Windoc'']] izraisot ugunsgrēku). Lai novērstu sadursmes un uzsēšanos uz sēkļa, Lielie ezeri ir labi apgādāti ar [[Bāka|bākām]], kā arī stacionārām un peldošām navigācijas drošības zīmēm. [[ASV Krasta apsardze]] un [[Kanādas Krasta apsardze]] uztur savas apakšvienības ap Lielajiem ezeriem ieskaitot [[Ledlauzis|ledlaužus]] un [[Medicīniskā aviācija|glābšanas helikopterus]]. [[ASV Armijas inženieru korpuss]] un citi dienesti ir atbildīgi par noteikta dziļuma uzturēšanu ostās un ūdensceļos ar mērķi novērst uzsēšanos uz sēkļa. Tas tiek darīts [[Bagars|bagarējot]] un būvējot [[Piekrastes dambis|piekrastē dambjus]].&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20070701171428/http://www.lre.usace.army.mil/newsandevents/publications/publications/dredgingonthegreatlakes/ Dredging on the Great Lakes] U.S. Army Corps of Engineers. 2006. gada 31. jūlijs. Skatīts: 2022. gada 19. jūnijā&lt;/ref&gt;

Novembris tradicionāli ir bijis noslēdzošais navigācijas sezonas mēnesis pirms ziemas apkopēm (un ezeru aizsalšanas). Novembra mēnesī ir sliktākie navigācijas sezonas laikapstākļi, kas ir noveduši pie neproporcionāli augsta avāriju skaita. Pētījumi rāda, ka vairāk par pusi no visām uzskriešanām uz sēkļa un viena trešdaļa no visām kuģu nogrimšanām no 1900. līdz 1950. gadam ir notikušas novembrī.

== Ievērojami kuģi ==
[[Attēls:Edward L Ryerson Welland Canal 2008.JPG|thumb|''Edward L. Ryerson'']]
Pats slavenākais Lielo ezeru balkeris bija SS [[Edmund Fitzgerald|''Edmund Fitzgerald'']] (pupularitāti ieguvis pēc 1976. gada [[Gordons Laitfuts|Gordona Laitfuta]] (''Gordon Lightfoot'' - angļu val.) dziesmas &quot;[[The Wreck of the Edmund Fitzgerald|The Wreck of the ''Edmund Fitzgerald'']]&quot;), kurš nogrima Augšezerā 1975. gada 10 novembrī. &quot;''Fitz''&quot; bija pirmais 222 metrus garais kuģis un bija kuģniecības ''Columbia Transportation Division'' flagkuģis. ''Columbia Transportation Division'', savukārt, bija [[Oglebay Norton Corporation|''Oglebay Norton Corporation'']] meitasuzņēmums. MK ''Stewart J. Cort'' bija pirmais 300 metru garais rūdas pārvadātājs.

Pirmais Lielo ezeru pašizkrāvējs bija ''Hennepin'' (agrāk ''George H. Dyer''), mazs koka Lielo ezeru balkeris, kuru aprīkoja ar kravas izkraušanas ierīcēm 1902. gadā. Pirmais Lielo ezeru balkeris, kurš tika būvēts kā pašizkrāvējs, bija ''Wyandotte'', kuru nolaida ūdenī 1908. gadā. Pirms šiem visus kuģus izkrāva ar krasta kravas ierīcēm. Pašizkrāvēju kravas izkraušanas ierīces darbojās labi ar kravām, kuras plūda no tilpnēm uz konveijeru lentām, piemēram, akmeņoglēm un kaļķakmeni. Tās nestrādāja labi ar labību, kura plūda pārāk strauji un apraka konveijeru lentas vai ar dzelzsrūdu, kura neplūst labi un uzkrātos tilpnē. Tā kā Lielo ezeru balkeru pamata krava bija dzelzsrūda, pašizkrāvēji nekļuva populāri, kamēr augstākā labuma rūdas krājumi nebija izsmelti un 1970. gados nesāka izmantot [[Takonīts|takonīta]] granulas.

Tvaika dzinēji parādījās 1860. gados un kļuva par standarta piedziņas veidu vairāk nekā gadsimtu ilgi. Kanādas 1967. gadā uzbūvētais labības pārvadātājs ''Feux Follets'' bija pēdējais Lielo ezeru balkeris ar [[Tvaika turbīna|tvaika turbīnu]] un tātad pēdējais ezeros uzbūvētais [[tvaikonis]]. Uzņēmuma [[Ford Motor Company|''Ford Motor Company'']] 1924. gadā uzbūvētie [[Henry Ford II|''Henry Ford II'']] un [[Benson Ford|''Benson Ford'']] bija pirmie ezeru kuģi ar [[Dīzeļdzinējs|dīzeļdzinēju]]. Līdz pat 1970. gadiem dīzeļdzinēji nekļuva par noteicošo piedziņas veidu. Līdz 2010. gadam pēdējais ekspluatācijā esošais 1920. gadu kuģis un vecākais nespecializēto beramkravu pārvadāšanā izmantotais kuģis bija kuģniecības ''Lower Lakes Towing Ltd.'' motorkuģis ''Maumee''. Kuģi priekš uzņēmuma ''U.S. Steel'' uzbūvēja ar nosaukumu ''William G. Clyde''.&lt;ref&gt;[https://www.boatnerd.com/pictures/fleet/Maumee1.htm Wharton G. -- Maumee --] Boatnerd.com. Skatīts: 2022. gada 21. jūnijā&lt;/ref&gt; ''S. T. Crapo'' 1927. gadā uzbūvēja priekš uzņēmuma ''Huron Portland Cement Co.'' cementa pārvadāšanai un tas kopš 1996. gada netiek aktīvi izmantots. Šis balkeris bija kuģu klases otrais kuģis, bet pirmais bija tā paša uzņēmuma ''John G. Boardman''. ''S. T. Crapo'' bija pēdējais akmeņogles kurinošais Lielo ezeru kravas kuģis.&lt;ref&gt;[https://www.boatnerd.com/pictures/fleet/crapo.htm Wharton G. Great Lakes Fleet Page Vessel Feature -- S.T. Crapo --] Boatnerd.com. Skatīts: 2022. gada 21. jūnijā&lt;/ref&gt;

Tradicionālais dzīvojamo telpu izvietojums priekšgalā un pakaļgalā ar atklātu klāju virs tilpnes tika aizsākts ar 63 m garo ''R. J. Hackett'', kuru projektēja un uzbūvēja Elihu Peks (''Elihu Peck'' - angļu val.) 1869. gadā. Pirmais dzelzs korpusa Lielo ezeru balkeris bija ''Brunswick'', kuru nolaida ūdenī 1881. gadā [[Detroita|Detroitā]]. ''Brunswick'' nogrima pēc sadursmes vēlāk tajā pašā gadā un tādēļ ir maz zināms. Daudzi seko mūsdienu [[Klīvlenda|Klīvlendas]] presei un par pirmo dzelzs korpusa Lielo ezeru balkeri uzskata 1882. gadā ūdenī nolaisto [[Onoko|''Onoko'']]. 92 metrus garais ''Onoko'' bija pirmais balkeris, kuram tika piešķirts neoficiālais [[ezeru karaliene]]s (''Queen of tha Lakes'' - angļu val.) tituls (garākais kuģis ezeros). SS [[Carl D. Bradley|''Carl D. Bradley'']] (200 m) šo titulu saglabāja 22 gadus, ilgāk nekā jebkurš cits tradicionālas uzbūves Lielo ezeru balkeris. ''Carl D. Bradly'' ir pazīstams arī ar pārlūšanu un nogrimšanu Mičiganā vētras laikā 1958. gadā. Bija tikai divi izdzīvojušie.
[[Attēls:Paul R. Tregurtha.jpg|thumb|right|[[Paul R. Tregurtha|''Paul R. Tregurtha'']] pa ziemu pietauvots [[Stērdženbeja|Stērdženbejā]] Viskonsinas štatā. 2008. gada 19. februāris.]]
Šobrīd ezeru karalienes titulu patur modernais ''Paul R. Tregurtha'' ar pakaļgalā novietotu virsbūvi. 308,9 metrus garo kuģi nolaida ūdenī 1981. gadā ar nosaukumu ''William J. Delancy''. ''Paul R. Tregurtha'' šo titulu ir saglabājis kopš tā nolaišanas ūdenī. 207 metrus garo ''Wilfred Sykes'' uzskata par pirmo moderno Lielo ezeru balkeri un, kad to 1975. gadā pārbūvēja par pašizkrāvēju, tas bija pirmais pašizkrāvējs ar aizmugurē izvietotām kravas izkraušanas ierīcēm. Kopš tā laika visas pašizkrāvēju kravas izkraušanas ierīces izvieto aizmugurē. 218,2 metrus garais ''Algoisle'' (iepriekš ''Silver Isle'') bija pirmais modernais Lielo ezeru balkeris ar visām kajītēm izvietotām vienā pakaļgalā novietotā virsbūvē sekojot okeāna balkeru arhitektūrai un atsakoties no gadsimtu vecām formām, ko lietoja uz mazām upju tvaika baržām un [[Vaļa mugura|vaļa muguras]] projektos. ''Stewart J. Cort'' (1971. g.) bija pirmais 300 metru garais kuģis un vienīgais 300 metru garais kuģis ar tradicionāli priekšgalā novietotu virsbūvi, kurā izvietotas dzīvojamās telpas. 220 metru garais [[Algosoo|''Algosoo'']] (1974. g.) bija pēdējais uzbūvētais Lielo ezeru balkeris ar tradicionālo priekšgalā novietoto stūres māju.

Tāpat pieminēšanas vērts ir tvaikonis [[Edward L. Ryerson|''Edward L. Ryerson'']], kurš ir plaši pazīstams ar savu mākslinieciski augstvērtīgo arhitektūru un ir vienīgais aktīvi izmantotais līdzena klāja (bez kravas izkraušanas ierīcēm) kravas kuģis Lielo ezeru ASV pusē (Vēl viens reģistrēts ASV līdzena klāja kuģis ir ''John Sherwin'', kurš netiek ekspluatēts no 1981. gada un šobrīd ir pietauvots [[Dītora|Dītorā]] (''DeTour'' - angļu val.) Mičiganas štatā pēc tam kad 2008. gada novembrī tika apturēta tā dzinēja maiņa un pārbūve par pašizkrāvēju). 2006. gada vasarā ''Edward L. Ryerson'' aprīkoja un tika atsākta tā aktīva ekspluatācija pēc ilgstošas stāvēšanas no 1998. gada. ''Edward L. Ryerson'' bieži tika izmantots kā muzejkuģis ekskursijām. To atgrieza atpakaļ ekspluatācijā, jo ezeros trūka drošu korpusu un bija nepieciešams palielināt flotes tonnāžu (Kanādas flotē joprojām ir vairāki aktīvi izmantoti līdzena klāja kuģi labības transportam, kura nav piemērota pašizkrāvēju kravas izkraušanas ierīcēm. Vairums ASV labības tiek transportēta pa dzelzceļu.).

Kanādas līdzena klāja kuģis ''Seaway Queen'', kurš līdz sagriešanai metāllūžņos piederēja kuģniecībai ''Upper Lakes Shipping'', piedalījās [[Deivids Memets|Deivida Memeta]] (''David Mamet'' - angļu val.) lugas &quot;[[Lakeboat]]&quot; ekranizācijā. Lai uzņemtu dažas scēnas, kuģa karogs uz laiku tika mainīts uz ASV ar pieraksta ostu Čikāgā.

=== Muzejkuģi un saglabājušies korpusi ===
==== Klīvlenda Ohaio štatā ====
1925. gadā uzbūvētais uzņēmuma [[Cleveland-Cliffs|''Cleveland-Cliffs'']] bijušais flagkuģis [[William G. Mather|''William G. Mather'']] ir pārvērsts par [[Jūras muzejs|jūras muzeju]] un ir atvērts apskatei Klīvlendas [[Ziemeļkrasta osta|ziemeļkrasta ostā]] (''North Coast Harbor'' - angļu val.).
[[Attēls:MV Maumee, Holland, MI.JPG|thumb|right|MK ''Maumee'', viens no ilgāk izmantotajiem ezeru balkeriem, izkraujot kravu [[Holande (Mičigana)|Holandē Mičiganas štatā]]. Sagriezts metāllūžņos 2012. gadā 83 gadu vecumā.]]

==== Dulūta - Superiora Minesotas - Viskonsinas štatos ====
[[William A. Irvin|''William A. Irvin'']] tika nosaukts par godu uzņēmuma [[U.S. Steel|''U.S. Steel'']] prezidentam, laikā, kad kuģi nolaida ūdenī, un kalpoja kā ''U.S. Steel'' Lielo ezeru flotes flagkuģis no tā nolaišanas ūdenī 1938. gadā līdz 1975. gadam. Kuģis bija pirmais Lielo ezeru balkeris, kura būvē izmantoja metināšanu un tas ir atvērts apskatei [[Viljams A. Irvins|Lielo ezeru peldošajā jūras muzejā]] [[Dulūta|Dulūtā]] Minesotas štatā. Cits [[muzejkuģis]] [[Meteor|''Meteor'']] ir pēdējais saglabājies vaļa muguras projekta kuģis un kalpo par muzeju [[Superiora|Superiorā]] Viskonsinas štatā, vietā, kur kuģu būvētavā [[Superior Shipbuilding Company|''American Steel Barge Company'']] būvēja vaļa muguras projekta kuģus. Tādus pašus Lielo ezeru balkerus būvēja arī Dulūtas kuģu būvētavā [[McDougall Duluth Shipbuilding Company|''McDougall Duluth Shipbuilding Company'']].&lt;ref&gt;[https://zenithcity.com/archive/historic-architecture/riverside-hospital/ Dierckins T. Riverside hospital] Zenith City Press. Skatīts: 2022. gada 28. jūnijā&lt;/ref&gt;

==== Sū Santemarī Mičiganas štatā ====
[[Valley Camp|''Valley Camp'']] tika uzbūvēts 1917. gadā un savas ekspluatācijas laikā no 1917. gada līdz 1966. gadam piederēja uzņēmumiem [[National Steel Corporation|''National Steel Corporation'']], [[Republic Steel|''Republic Steel'']] un [[Wilson Transit Co.|''Wilson Transit Co.'']]. 1968. gadā tas kļuva par muzejkuģi amerikāņu Sū krastmalā uz austrumiem no Sū slūžām. Kuģī glabājas daudz relikviju no [[Edmund Fitzgerald|''Edmund Fitzgerald'']] nogrimšanas, tajā skaitā divas sadauzītas ''Edmund Fitzgerald'' glābšanas laivas.&lt;ref&gt;[https://www.saulthistoricsites.com/museum-ship-valley-camp/ Explore An Actual Great Lakes Freighter!] Sault Historic Sites. Skatīts: 2022. gada 29. jūnijā&lt;/ref&gt;

==== Tolīdo Ohaio štatā ====
[[Attēls:Toledo freighters (Buckley, Boyer).jpg|thumb|right|''Willis B. Boyer'' un ''Buckeye'' Maumē (''Maumee'' - angļu val.) upē Tolīdo. ''Buckeye'' vēlāk tika pārbūvēts par baržu un nosaukts par ''Lewis J. Kuber''. Šobrīd baržas nosaukums ir ''Menominee.'']]
SS [[Col. James M. Schoonmaker|''Col. James M. Schoonmaker'']] ir bijušais uzņēmuma [[Cleveland-Cliffs|''Cleveland-Cliffs'']] kuģis, kurš tika izmantots no 1911. līdz 1980. gadam. Sākotnēji kuģis piederēja uzņēmumam ''Shenango Furnace Company'' un tad, kad to nopirka ''Cleveland-Cliffs'', tika mainīts arī kuģa nosaukums uz ''Willis B. Boyer''. Uzsākot ''Col. James M. Schoonmaker'' ekspluatāciju, tas bija lielākais balkeris pasaulē. Vienā no līdz šim visambiciozākajām Lielo ezeru kuģu restaurācijām, ''Col. James M. Schoonmaker'' 2011. gada 1. jūlijā, simtajā gadadienā kopš kuģa nolaišanas ūdenī Tolīdo, atguva savu nosaukumu. Kuģis bija atvērts apskatei gadiem ilgi kā muzejs [[Tolīdo]] starptautiskajā parkā līdz 2012. gada 27. oktobrī to pārvietoja lejup pa upi uz vietu blakus jaunajai [[Lielo ezeru nacionālais muzejs|Lielo ezeru nacionālā muzeja]] ēkai. Kuģis atkal tika atvērts apskatei kopā ar muzeju 2014. gada pavasarī.

=== Citi saglabājušies korpusi un kuģu daļas ===
==== Dītora Mičiganas štatā ====
Šajā pilsētā ir saglabājies ''Lewis G. Harriman'' priekšgals ar priekšgala virsbūvi. ''Lewis G. Harriman'' tika nolaists ūdenī kā ar nolūku būvēts cementa pārvadātājs ''John W. Boardman''. Kuģi sagrieza metāllūžņos, bet priekšgalu saglabāja kā dzīvojamo ēku Dītorā. Nesen tā tika restaurēta un nokrāsota sākotnējā ''Boardman'' krāsā.

==== Putinbeja Ohaio štatā ====
1924. gadā uzbūvēto ''Benson Ford'' nosauca par godu Henrija Forda mazdēlam un tas kļuva par ''Ford Motor Company'' flagkuģi. Kuģa priekšgala virsbūve šobrīd ir novietota uz klints Ēri ezera [[Dienvidbeisas sala|Dienvidbeisas salā]] (''South Bass Island'' - angļu val.) uz kurieni to 1986. gadā pārvietoja Frenks J. Salivans (''Frank J. Sullivan'' - angļu val.) un Lidija Salivana (''Lydia Sullivan'' - angļu val.) no Klīvlendas. Šobrīd tā ir privāta muzejmāja, kura kopš 1999. gada pieder Braienam Kasperam (''Bryan Kasper'' - angļu val.) no Sendaski (''Sandusky'' - angļu val.) Ohaio štatā. Tā ir tikusi pieminēta daudzos žurnālos un tādās televīzijas pārraidēs kā ''Home &amp; Garden'' televīzijas raidījumā ''Extreme Homes'' un televīzijas kanāla ''Travel Channel'' raidījumā ''Extreme Vacation Homes''.&lt;ref&gt;[https://shiponthebay.com/ One of the Most unique homes you’ll find on Put-in-Bay and throughout the Country] Benson Ford Shiphouse. Skatīts: 2022. gada 3. jūlijā&lt;/ref&gt;

==== Misisoga Ontārio provincē ====
SS [[William E. Corey|''Ridgetown'']] tika daļēji nogremdēts kā viļņlauzis (ar neskartu skursteni un virsbūvēm) netālu no [[Toronto]] Portkreditā (''Port Credit'' - angļu val.). Kuģis tika uzbūvēts 1905. gadā un ir viens no visvecākajiem saglabātajiem korpusiem Ontārio ezerā. Tā siluets raksturo 1900. gadu sākuma Lielo ezeru balkeru izskatu.

==== Detroita Mičiganas štatā ====
''William Clay Ford'' stūres māja ir daļa no [[Dossinu Lielo ezeru muzejs|Dossinu Lielo ezeru muzeja]] (''Dossin Great Lakes Museum'' - angļu val.) Belles salā (''Belle Isle'' - angļu val.).&lt;ref&gt;[https://detroithistorical.org/dossin-great-lakes-museum/exhibitions/signature-exhibitions/william-clay-ford-pilot-house William Clay Ford Pilot House] Detroit Historical Society. Skatīts: 2022. gada 10. jūlijā&lt;/ref&gt; Stūres māja ir atvērta apskatei un vērsta pret Detroitas upi.

=== Neizdevušies mēģinājumi izveidot muzejkuģus, kuģi sagriezti metāllūžņos ===
[[Attēls:DetroitRiverlaker.jpg|right|thumb|Moderns Lielo ezeru balkeris ''Earl W.'' (tagad ''Manitowoc'') ejot gar [[Renesances centrs|Renesances centru]] (''Renaissance Center'' - angļu val.) Detroitā.]]
Vairāki citi Lielo ezeru balkeri gandrīz kļuva par muzejkuģiem, bet tos finansējuma trūkuma, politiskā spiediena vai citu iemeslu dēļ sagrieza metāllūžņos.
* ''Lewis G. Harriman'': 1923. gadā pirmais ar nolūku uzbūvētais cementa pārvadātājs tika ekspluatēts no tā uzbūvēšanas līdz 1980. gadam. Līdz 2003. gadam kuģi izmantoja kā uzglabāšanas baržu. Interesentu grupa centās kuģi izglābt, bet komunikācijas problēmas ar īpašnieku noveda pie kuģa pārdošanas 2004. gadā un sekojošas sagriešanas metāllūžņos Sū Santemarī uzņēmumā ''Purvis Marine''. Lielākā korpusa daļa tika pārkausēta metalurģijas uzņēmuma ''Algoma'' tēraudlietuvē, bet [[Baks (kuģniecība)|baks]]&lt;ref&gt;Priekšgala virsbūve&lt;/ref&gt; tika saglabāts kā vasarnīca [[Dītora|Dītorā]].
* SS ''Niagara'': 1897. gadā būvēts kravas kuģis, kuru vēlāk pārbūvēja par refūleri. Sagriezts metāllūžņos 1997. gadā [[Ēri]] uzņēmumā ''Liberty Iron &amp; Metal'' pēc tam, kad to neizdevās pārvērst par muzejkuģi Ēri. 11 gadus iepriekš kuģi bija izdevies paglābt no sagriešanas metāllūžņos.
* ''John Ericsson'': Pirmspēdējais vaļa muguras projekta kravas kuģis. ''John Ericsson'' sagrieza metāllūžņos 1969. gadā [[Hamiltona (Kanāda)|Hamiltonā]]. Tāpat kā gadījumā ar kuģi ''Canadiana'', kuģa zaudēšanā centrālo lomu spēlēja politika.
* SS ''Seaway Queen'': Kanādas līdzena klāja kuģis ''Seaway Queen'', kurš kādreiz piederēja kuģniecībai ''Upper Lakes Shipping'' un piedalījās [[Deivids Memets|Deivida Memeta]] lugas &quot;[[Lakeboat]]&quot; ekranizācijā, bija iesaistīts mēģinājumā to saglabāt kā muzejkuģi. Beigu beigās īpašniekam neizdevās atrast organizāciju, kura spētu un gribētu kuģi saglabāt, tādēļ to pārdeva un 2004. gadā sagrieza metāllūžņos [[Alanga|Alangā]], (''Alang'' - angļu val.) Indijā.
* ''J. B. Ford'': 1904. gada kravas kuģi, kurš pārdzīvoja 1905. gada [[Mataafa vētra|''Mataafa'' vētru]] un [[1913. gada Lielo ezeru vētra|1913. gada Lielo ezeru vētru]], ar pēdējo trīspakāpju reversējamo tvaika dzinēju izrādījās pārāk dārgi pārvērst muzejkuģī un tas 2015. gadā tika nosūtīts uz Dulūtas uzņēmumu ''Azcon Metals'' sagriešanai metāllūžņos.&lt;ref&gt;[https://www.duluthnewstribune.com/news/one-final-sail-set-for-j-b-ford One final sail set for J.B. Ford] Duluth News Tribune. 2015. gada 8. oktobris. Skatīts: 2022. gada 12. jūlijā&lt;/ref&gt;

=== Potenciālie muzejkuģi ===
[[Attēls:MV Roger Blough Milwaukee 2014.jpg|thumb|[[Roger Blough|''Roger Blough'']] pa ziemu pietauvots Milvoki. 2014. gada februāris.]]
* Cementa tvaikoņi: cementa tvaikoņu floti strauji aizstāj velkoņa un baržas kombinācijas, piemēram, ''Integrity'' un ''Innovation''. Vēsturiskie cementa pārvadātāji ir [[St. Marys Challenger|''St. Marys Challenger'']] (1906), [[S. T. Crapo|''S. T. Crapo'']] (1927), [[J. A. W. Iglehart|''J. A. W. Iglehart'']] (1936) un SS [[Alpena|''Alpena'']] (1942). SS ''St. Marys Challenger'' ir pārvērsts baržā, bet tā stūres māja stāv uz piestātnes Tolīdo un gaida, kad varēs kļūt par daļu no Lielo ezeru nacionālā muzeja ekspozīcijas.
* SS [[Arthur M. Anderson|''Arthur M. Anderson'']], kurš tika nolaists ūdenī 1952. gadā vēl joprojām tiek ekspluatēts. Kuģis ir slavens kā pēdējais, kurš kontaktējās ar ''Edmund Fitzgerald'' pirms tā nogrimšanas. Tas bija arī pirmais glābšanas kuģis, kas ieradās meklēt ''Edmund Fitzgerald''.
* SS ''Lee A. Tregurtha'' ir otrais vecākais izmantotais kuģis, kurš ir ievērojams ar to, ka bija ASV Jūras kara flotes bunkurēšanas tankkuģis un saglabājies uzņēmuma ''Cleveland-Cliffs'' kuģis.

== Piezīmes un atsauces ==
{{atsauces|colwidth=40em}}

== Ārējās saites ==
{{commons|Lake freighter|Lielo ezeru balkeris}}
* [http://www.boatnerd.com Interneta vietne ''Boatnerd''] Informācija par Lielo ezeru balkeriem. {{en ikona}}
* [http://www.greatscience.com/mather_museum.php Muzejkuģa ''William G. Mather'' interneta vietne] 1925. gadā uzbūvētais uzņēmuma ''Cleveland-Cliffs'' bijušais flagkuģis {{en ikona}}

[[Kategorija:Kuģu tipi]]</text>
      <sha1>991pskd2ogporqcqnk075b0oiqb32cl</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3662588</id>
      <parentid>3662587</parentid>
      <timestamp>2022-07-29T11:39:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Tttoooxxx</username>
        <id>65596</id>
      </contributor>
      <comment>/* Latvija */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="39907" xml:space="preserve">[[Attēls:SAILING DIRECTIONS-ENROUTE-Caribbean Sea Vol 1-5Page 6.jpg|thumb|350px|ASV Nacionālās Ģeotelpiskās izlūkošanās aģentūras Karību jūras locijas 1. sējuma 6. lapaspuse (''Sailing Directions (Enroute) Caribbean Sea Vol 1'' - angļu val.).]]
'''Locija''' ir kuģu un laivu ceļu apraksts [[Piekrastes navigācija|piekrastes navigācijā]] un tuvojoties ostām. Tajā sniegts detalizēts un nepārtraukts piekrastes apraksts, ziņas par navigācijas šķēršļiem, bīstamām vietām, navigācijas aprīkojumu, ziņas par ostām un režīmu tajās, kā arī cita informācija.&lt;ref&gt;Ozoliņš V. ''Navigācija un locija - II. daļa.'' Salacgrīvas jūrskola, 1994. 63. lpp.&lt;/ref&gt; Angļu valodā visu kādas valsts izdoto lociju kopumu dēvē par ''Sailing Directions'', bet atsevišķu grāmatu par ''Pilot''. Vārds ''pilot'' nozīmē arī locis. Vienāds nosaukums izvēlēts tāpēc, ka locijas sniedz vietējās zināšanas par kuģu ceļiem un orientieriem, kuras parasti tiek iegūtas no loča. Tādēļ īpaši svarīgas locijas ir karakuģiem un valsts dienesta kuģiem, kuri daudzās ostās ir atbrīvoti no obligātās loča pavadības.

Daudzas valstis izdod locijas saviem teritoriālajiem ūdeņiem, kuros tās ir Starptautiskās Hidrogrāfijas organizācijas (''International Hydrographic Organization (IHO)'' - angļu val.) atzītas kā primārie kartogrāfijas varas orgāni. Tomēr visplašāk izmantotās locijas ir Apvienotās Karalistes Hidrogrāfijas biroja (''UK Hydrographic Office'' - angļu val.) izdotās (''Admiralty Sailing directions (ASD)'' - angļu val.). Šīs locijas tiek pārdotas ar ''Admiralty'' zīmolu un nodrošina visplašāko ģeogrāfisko pārklājumu piekrastes kuģu ceļiem visā pasaulē. Tās ir veidotas, lai papildinātu un uzlabotu datus, kuri uzrādīti uz [[Admiralitāte (Apvienotā Karaliste)|britu admiralitātes]] (''British Admiralty (BA)'' - angļu val.) jūras kartēm, aprakstot jūras kuģu ceļus attiecībā pret krasta orientieriem. Okeāna ceļi ietverti admiralitātes grāmatā &quot;Pasaules okeāna pārgājieni&quot; (''Ocean Passages for The World (OPTW)'' - angļu val.) - jūras publikācija NP136 - kura apraksta jūras ceļus atsevišķi motorkuģiem un atpūtas kuģiem / buru kuģiem.

== ASV ==
[[File:SDLIMITS.jpg|right|thumb|200px|Lociju pārklājums. Skaitļi kvadrātos apzīmē atsevišķo plānošanas rokasgrāmatu (''Planning Guide'' - angļu val.) pārklājuma rajonus.]]
Pavisam eksistē 41 ASV [[navigācija]]s lociju sējums ārzemju ūdeņiem, kurus izdod [[Nacionālā Ģeotelpiskās izlūkošanas aģentūra]] (''National Geospatial-Intelligence Agency (NGA)'' - angļu val.). Lociju komplekts sastāv no 36 piekrastes lociju (''Enroute'' - angļu val.) sējumiem, 4 plānošanas rokasgrāmatu (''Planning Guide'' - angļu val.) sējumiem un 1 sējuma, kurš apvieno abus iepriekš minētos. Plānošanas rokasgrāmatas apraksta okeānu baseinu vispārīgās iezīmes un valstīm specifisku informāciju, piemēram, militāro poligonu koordinātas, loča pavadības nosacījumus, dažādus noteikumus, meklēšanas un glābšanas informāciju, kuģu ziņošanas sistēmas un laika zonas. Piekrastes locijas ietver detalizētu informāciju par piekrasti un ostu pieejām papildinot rajona vislielākā mēroga kartes. Katra piekrastes locija ir sadalīta ģeogrāfiskos reģionos, sauktos par sektoriem, kuri satur informāciju par laikapstākļiem piekrastē, straumēm, ledu, bīstamām vietām, orientieriem un ostām, kā arī grafisku rajonam pieejamo karšu attēlojumu.&lt;ref&gt;[https://msi.nga.mil/Publications/SDEnroute Sailing Directions Enroute] National Geospatial-Intelligence Agency. Skatīts: 2022. gada 19. jūlijā&lt;/ref&gt;

ASV locijas ārzemju ūdeņiem ir pieejamas brīvai lejupielādei no [https://msi.nga.mil/Publications NGA jūrniecības drošības informācijas portāla] (''NGA Maritime Safety Information Portal (NGA MSI Portal)'' - angļu val.). ASV ūdeņiem tiek izdotas desmit dažādas locijas, kuras ir pieejamas brīvai lejupielādei no [https://www.nauticalcharts.noaa.gov/publications/coast-pilot/index.html hidrogrāfijas biroja] interneta vietnes. Turpat iespējams lejupielādēt arī citus produktus, tajā skaitā [https://charts.noaa.gov/InteractiveCatalog/nrnc.shtml kartes].

Locijas korektē, kad jauniegūti dati ir par pamatu esošā teksta revīzijai. Šādus datus iegūst no vairākiem avotiem, tajā skaitā ločiem un citu valstu locijām.

Grāmata, kura apvieno plānošanas rokasgrāmatu un piekrastes lociju ir [[Antarktīda]]s plānošanas rokasgrāmata un piekrastes locija (''Planning Guide and Enroute for Antarctica'' - angļu val.). Šāds apvienojums ļauj efektīvāk pasniegt materiālu par šo unikālo rajonu.

Plānošanas rokasgrāmatas un piekrastes locijas tiek korektētas bieži. 2005. gada sākumā NGA pārtrauca šo publikāciju izdošanu drukātā veidā un sekojošie izdevumi tika izplatīti tikai ciparu formātā. Starp jauniem izdevumiem locijas tiek korektētas pielietojot ciparu ielāpu (''binary patch'' - angļu val.) procesu, kuru dēvē par publikāciju datu atjaunošanu (''Publication Data Update (PDU)'' - angļu val.).&lt;ref&gt;Bowditch N., National Geospatial-Intelligence Agency ''The American Practical Navigator (Bowditch), Pub No 9. Volume I - 2019 edition.'' National Geospatial-Intelligence Agency, 2019. 94. lpp.&lt;/ref&gt;

=== Plānošanas rokasgrāmatas ===
[[Attēls:Sample Planning Guide page.jpg|right|thumb|200px|Plānošanas rokasgrāmatas lapaspuse.]]
Plānošanas rokasgrāmatu sējumi palīdz stūrmanim plānojot tālus okeāna reisus un sniedz informāciju par atsevišķām valstīm, kura ir piemērojama visām šo valstu ostām. Katra plānošanas rokasgrāmata aptver brīvi izvēlētu pasaules okeāna rajonu.

Atsevišķās plānošanas rokasgrāmatas ir iedalītas valstīs un okeānu baseinos sekojoši:
# Publikācija 120 - 51 valsts un viens okeāna baseins (Klusais okeāns);
# Publikācija 140 - 87 valstis un seši okeāna baseini (Baltijas jūra, Melnā jūra, Karību jūra, Vidusjūra, Ziemeļatlantijas okeāns un Ziemeļjūra/Lamanšs);
# Publikācija 160 - 61 valsts un trīs okeānu baseini (Indijas okeāns, Dienvidatlantijas okeāns un Sarkanā jūra/Persijas līcis);
# Publikācija 180 - 5 valstis un viens okeāna baseins (Arktiskais okeāns).

Valstu ieraksti var saturēt informāciju par sekojošām tēmām: boju sistēmas, valūtas, militārie poligoni, zvejas rajoni, valdība, brīvdienas, ledus, tautsaimniecības nozares, valodas, mīnētie rajoni, navigācijas informācija (tajā skaitā deklarētās jūras zonu robežas, strīdi par [[Jūras zonas|jūras zonām]] un piekrastes lociju sējumi), urbšanas darbi piekrastē, loča pavadības nosacījumi, piesārņojums, aizliegtie rajoni, dažādi noteikumi, ierobežotie rajoni, meklēšanas un glābšanas informācija, signāli, zemūdeņu mācību rajoni, laika zonas, kustības atdalīšanas sistēmas, ASV vēstniecība un kuģu satiksmes vadības centri (''Vessel traffic service (VTS)'' - angļu val.). Informācija, kuru nevar pietiekoši precīzi attēlot alfabetizētajā valsts ieraksta tekstā, var tikt ievietota kā pielikums pēc attiecīgās valsts ieraksta.

Okeānu baseinu ieraksti var saturēt informāciju par sekojošām tēmām: klimatoloģija, straumes, zvejas rajoni, ģeofiziskas iezīmes, ledus, izmaiņas radiosignālu jonosfēras kavējumā, magnētiskais lauks, meteoroloģija, mīnētie rajoni, navigācijas informācija, optiskie fenomeni, loča pavadības nosacījumi, dažādi noteikumi, kuģu ceļi, jūras, kuģu ziņošanas sistēmas, plūdmaiņas un ūdens virsmas temperatūras.&lt;ref&gt;Bowditch N., National Geospatial-Intelligence Agency ''The American Practical Navigator (Bowditch), Pub No 9. Volume I - 2019 edition.'' National Geospatial-Intelligence Agency, 2019. 94. - 95. lpp.&lt;/ref&gt;

=== Piekrastes locijas ===
Katrs piekrastes locijas sējums satur gar krastu vai caur šaurumu numurētus sektorus. Locijā katrs sektors tiek aprakstīts pēc kārtas. Grāmatā pirms sektoru apraksta ir priekšvārds ar detalizētu informāciju par varas orgāniem, atsaucēm un katrā konkrētajā grāmatā lietotiem kopējiem pieņēmumiem. Tāpat ievietota tabula pēdu, asu un metru savstarpējai pārvēršanai. Visbeidzot katrā sējumā ievietots saraksts ar biežāk lietotajiem saīsinājumiem, kādus var atrast tekstā.

Sektora apraksts sākas ar attēliem, kuros parādītas attiecīgajam sektoram pielietojamās papīra kartes un elektroniskās navigācijas kartes. Pēc parādīto karšu rāmju izmēriem stūrmaņi var noteikt, kura ir vislielākā mēroga karte vajadzīgajai vietai, kā arī atrast uz kurām kartēm attēlots ģeogrāfiskajā katalogā minētais orientieris.

Pēc sektoru aprakstiem ievietota svešvārdu terminu skaidrojošā vārdnīca un izsmeļošs ģeogrāfiskais katalogs.

Ģeogrāfiskais katalogs ir alfabētisks aprakstīto un uz kartēm uznesto orientieru saraksts. Katalogā katram orientierim dotas ģeogrāfiskās koordinātas un sektora numurs kopā ar sektora paragrāfa numuru, kurā šis orientieris aprakstīts.&lt;ref&gt;Bowditch N., National Geospatial-Intelligence Agency ''The American Practical Navigator (Bowditch), Pub No 9. Volume I - 2019 edition.'' National Geospatial-Intelligence Agency, 2019. 95. - 97. lpp.&lt;/ref&gt;

== Apvienotā Karaliste ==
[[Attēls:Wind_rose_2016_for_ENBS_Båtsfjord,_Norway.jpg|thumb|right|Vēja roze.]]
[[Apvienotās Karalistes Hidrogrāfijas birojs]] (''UK Hydrographic Office (UKHO)'' - angļu val.) izdod locijas ar ''Admiralty'' zīmolu. Locijas pieejamas gan papīra grāmatu veidā, gan kā elektroniskās grāmatas.&lt;ref&gt;[https://www.admiralty.co.uk/publications/publications-and-reference-guides/admiralty-sailing-directions ADMIRALTY Sailing Directions] UK Hydrographic Office. Skatīts: 2022. gada 25. jūlijā&lt;/ref&gt;

Locijas sākumā doti dažādi paskaidrojumi tās lietošanai, kā arī vārdnīca ar terminiem citās valodās ar kādiem var nākties sastapties dažādos nosaukumos. Tālāk seko dažādi kuģošanas noteikumi (''Laws and regulations appertaining to navigation'' - angļu val.). Locijas 1. daļa (''Chapter 1'' - angļu val.) sastāv no trim nodaļām:
# Navigācija un noteikumi (''Navigation and regulations'' - angļu val.) - šeit doti dati par aptverto rajonu, ieteiktie kuģojamie ceļi, navigācijas šķēršļi, dziļumi, mīnu rajoni, ziņas par zvejošanas režīmu, informācija par kartēm, loču dienestu, ledus apstākļiem, radiodienestu, dažādi kuģošanas drošības noteikumi, dažādie pielietojamie signāli, piemēram, vētras, [[Plūdmaiņas|plūdmaiņu]], kustību regulējošie signāli u.c., kā arī informācija par glābšanas stacijām;
# Valstis un ostas (''Countries and ports'' - angļu val.) - īss apraksts par valsti, kā arī dažāda informācija par valstu galvenajām [[Osta|ostām]];
# Dabas apstākļi (''Natural conditions'' - angļu val.) - navigācijas ģeogrāfiskais un hidrometeoroloģiskais apraksts. Šeit ievietotas tajā skaitā viļņošanās un valdošo [[Vējš|vēju]] kartes ik pēc diviem vai trijiem mēnešiem. Valdošo vēju kartēs attēlots locijas aptvertais rajons ar tajā izvietotām vēja rozēm, kurās uzrādīti vēju virzieni ar to biežumu procentos. Konkrētā virziena vēja biežuma procenti sadalīti sīkāk parādot šī virziena dažāda stipruma vēja biežumu;

Tālākās daļās (2., 3. utt.) seko sīks [[navigācija]]s apraksts. Pirms otrās daļas locijā ievietots attēls ar grāmatas aptverto rajonu, kurā gar krastu vai caur šaurumu parādīti piekrastes kuģu ceļi un tie sanumurēti sākot ar otro numuru. Katrs numurētais kuģu ceļš, vai locijas aptvertā rajona daļa, aprakstīts savā grāmatas daļā sākot ar otro daļu. Savukārt katra locijas daļa sākas ar līdzīgu attēlu, kurā attēlots tikai šīs daļas kuģu ceļš vai kopējā rajona daļa. Šeit kuģu ceļš sadalīts posmos un atzarojumos, pie tam katram posmam vai atzarojumam piešķirts savs numurs. Piešķirtie numuri atbilst attiecīgās locijas daļas nodaļām, kurās sniegts detalizēts un nepārtraukts piekrastes apraksts kuģu ceļa posmam vai atzarojumam.&lt;ref&gt;Ozoliņš V. ''Navigācija un locija - II. daļa.'' Salacgrīvas jūrskola, 1994. 64. - 66. lpp.&lt;/ref&gt;

Periodiski locijas tiek korektētas ar paziņojumos jūrniekiem iekļautu korektūru, kura ir nodrukāta tikai no vienas puses, jo paredzēta sagriešanai un ielīmēšanai attiecīgajā locijas lapaspusē. Apvienotās Karalistes Hidrogrāfijas birojs paziņojumus jūrniekiem izdod reizi nedēļā.

== Krievija ==
[[Krievija]]s lociju sākumā ievietotas dažādas norādes jūrniekiem, satura rādītājs un aprakstītā rajona karte, kā arī dažādi paskaidrojumi. 

Vispārējs apraksts (''Общий обзор'' - krievu val.) sastāv no trīs daļām:
# Navigācijas - ģeogrāfiskais apraksts (''Навигационно - географический очерк'' - krievu val.) satur kopīgas ziņas par visu aprakstīto rajonu - krasta raksturojums, [[sala]]s, šaurumi, dziļumi, dibena reljefs, grunts sastāvs, Zemes magnētisma raksturs, navigācijas aprīkojums, rajoni ar īpašu kuģošanas režīmu, kustību sadalošās sistēmas, ostas, enkurvietas, remonta iespējas, loču un glābšanas dienesti, navigācijas informācija, sakaru iespējas, ziņas par brīvdienām un svētku dienām ostās un kuģošanas īpatnības;
# Hidrometeoroloģiskais apraksts (''Гидрометеорологический очерк'' - krievu val.) satur ziņas par vispārējo [[Meteoroloģija|meteoroloģisko]] raksturu, gaisa temperatūru un mitrumu, vēju, miglu, redzamību, nokrišņiem, vietējām laika pazīmēm, ūdens līmeņa svārstībām, straumēm, viļņošanos, ūdens temperatūru, sāls daudzumu un blīvumu, hidrobioloģiskās ziņas, ledus režīmu, apledošanas iespējām u.c.;
# Kuģošanas noteikumi (''Правила плавания'' - krievu val.) satur ziņas par kuģošanas noteikumiem atsevišķu valstu ūdeņos, kuģošanu regulējošiem signāliem, ziņas par dažādiem dienestiem, loču, [[muita]]s, karantīnas noteikumiem, zvejas režīmu, signāliem dažādiem gadījumiem, ledlaužu dienestu un signāliem u.c.

Navigācijas apraksts (''Навигационное описание'' - krievu val.) ir locijas galvenā daļa. Tas sastāv no atsevišķām daļām, kurās ģeogrāfiskā kārtībā aprakstīts [[krasts]], orientieri, navigācijas šķēršļi, navigācijas aprīkojums, ostas, reidi, enkurvietas u.c. Ievietoti raksturīgi orientieri un piekrastes skati no jūras, sīka informācija par ostām, dienestiem, noteikumiem un kuģošanas režīmu.

Izziņu nodaļa (''Справочный отдел'' - krievu val.). Šeit ievietotas dažādas [[tabula]]s, piemēram, attālumu tabula starp ostām, dziļumu tabulas ostās u.c. Šai nodaļai seko alfabētiskais rādītājs pēc kura var ātri atrast vajadzīgo objektu. 

Periodiski locijas tiek korektētas ar paziņojumos jūrniekiem iekļautu korektūru, kura ir nodrukāta tikai no vienas puses, jo paredzēta sagriešanai un ielīmēšanai attiecīgajā locijas lapaspusē.&lt;ref&gt;Ozoliņš V. ''Navigācija un locija - II. daļa.'' Salacgrīvas jūrskola, 1994. 63. - 64. lpp.&lt;/ref&gt;

== Latvija ==
VSIA „Latvijas Jūras administrācija&quot; Hidrogrāfijas dienests izdod publikāciju Nr. 04 &quot;Baltijas jūras locija. Latvijas piekraste&quot;. Tā sastāv no trīs daļām: A, B un C. A daļā ir publicēta vispārīga informācija un paskaidrojumi. B daļa satur informāciju par fiziski-ģeogrāfiskajiem un klimatiskajiem apstākļiem Latvijas teritorijā un Baltijas jūrā. C daļā ir apkopta informācija par Latvijas ostām un kuģu ceļiem. Latvijas ūdeņu un ostu apraksts sakārtots austrumu – rietumu virzienā, sākot ar [[Ainaži]]em.&lt;ref&gt;Latvijas Jūras administrācijas Hidrogrāfijas dienests [https://www.lja.lv/ATONLV/getPilot ''Publikācija Nr. 04 &quot;Baltijas jūras locija. Latvijas piekraste&quot; 4. izdevums''] Latvijas Jūras administrācija, 2021. 5. lpp. {{ISBN|9789984628721}}&lt;/ref&gt;

== Kuģu zaudējumi un incidenti ==
[[Attēls:USCG clears ice on the St Mary River.jpg|thumb|''Cedarglen'' iespiests ledū reisa laikā decembrī. Divi ASV Krasta apsardzes ledlauži dodas to atbrīvot.]]
Lielajiem ezeriem ir gara kuģu avāriju, uzsēšanos uz sēkļa, vētru un sadursmju vēsture. No [[Le Griffon|''Le Griffon'']] nogrimšanas 1679. gadā kopā ar kažokādu kravu līdz [[Edmund Fitzgerald|''Edmund Fitzgerald'']] zaudēšanai 1975. gadā, ir zaudēti tūkstošiem kuģu un tūkstošiem dzīvību, pie tam daudzi no šiem kuģiem tika izmantoti kravu pārvadājumos. [[Lielo ezeru kuģu avāriju muzejs]] (''Great Lakes Shipwreck Museum'' - angļu val.) lieto aptuvenus skaitļus, 6 000 kuģi un 30 000 zaudētu dzīvību.&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20091217111848/http://www.shipwreckmuseum.com/memorial.phtml &quot;Voices Silent, Not Forgotten&quot;] Great Lakes Shipwreck Museum. Skatīts: 2022. gada 19. jūnijā&lt;/ref&gt; Deivids D. Sveizī (''David D. Swayze'' - angļu val.) ir sastādījis sarakstu ar vairāk nekā 4 750 labi dokumentētām pārsvarā tirdzniecības kuģu avārijām un sarakstu ar vairāk nekā 5 000 zināmiem šo nogrimušo kuģu upuriem. Jūrniecības vēsturnieks Marks Tompsons (''Mark Thompson'' - angļu val.) pamatojoties uz saglabātiem jūrniecības dokumentiem secina, ka no 1878. līdz 1994. gadam Lielajos ezeros notika gandrīz 6 000 kuģu avāriju, kuru rezultātā gandrīz ceturtā daļa no iesaistītajiem kuģiem tika pasludināti par pilnīgi zaudētiem. Kopā ar šiem kuģiem tika pazaudētas 1 166 dzīvības.

Nesenākie moderno Lielo ezeru balkeru zaudējumi ir:
* SS [[Henry Steinbrenner|''Henry Steinbrenner'']], 1953. gada 11. maijs, Augšezers, 17 no 31 komandas locekļa gājuši bojā (applūdis pēc tam kad vētras laikā tika norauti kravas lūku vāki);
* SS [[Scotiadoc|''Scotiadoc'']], 1953. gada 20. jūnijs, Augšezers, 1 no 29 komandas locekļiem gājis bojā (sadūries ar kravas kuģi ''Burlington'' biezā miglā);
* SS [[Carl D. Bradley|''Carl D. Bradley'']], 1958. gada 18. novembris, Mičigans, 33 no 35 komandas locekļiem gājuši bojā (pārlūzis uz pusēm pēc tam, kad tika [[Ieliekšanās un izliekšanās (kuģniecība)|pacelts viļņa virsotnē kuģa vidusdaļā]] vētras laikā);
* SS [[Cedarville|''Cedarville'']], 1965. gada 7. maijs, Makinakas šaurums, 10 no 35 komandas locekļiem gājuši bojā (sadūries ar jūras kuģi ''Topdalsfjord'');
* SS [[Daniel J. Morrell|''Daniel J. Morrell'']], 1966. gada 29. novembris, Hūrons, 28 no 29 komandas locekļiem gājuši bojā (pārlūzis uz pusēm pēc tam, kad tika pacelts viļņa virsotnē kuģa vidusdaļā vētras laikā);
* SS [[Edmund Fitzgerald|''Edmund Fitzgerald'']], 1975. gada 10. novembris, Augšezers, 29 no 29 komandas locekļiem gājuši bojā (nezināms iemesls vētras laikā).

1950. gadu laikā Lielajos ezeros nogrima arī jūras kuģi ''Prins Willem V'' un ''Monrovia'', abi pēc sadursmes ar citiem kuģiem. Jūras kuģis [[Francisco Morazan|''Francisco Morazan'']] tika pasludināts par pilnīgi zaudētu pēc uzsēšanās uz sēkļa pie [[Dienvidu Manitou sala|Dienvidu Manitou salas]] (''South Manitou Island'' - angļu val.) 1960. gada 29. novembrī. Cits jūras kuģis, ''Nordmeer'', uzsēdās uz [[Pērkonlīča sala|Pērkonlīča salas]] (''Thunder Bay Island'' - angļu val.) sēkļa 1966. gada novembrī, bet pirms to varēja no sēkļa noņemt, kuģis tika vēl vairāk bojāts tajā pašā vētrā, kura nogremdēja ''Morrell'' un tika pasludināts par pilnīgi zaudētu.

Kuģi ezeros ir bijuši iesaistīti daudzos mazākos incidentos. Lielo ezeru balkeri bieži uzsēžas uz sēkļiem ostās un kanālos ezeru mainīgo ūdens līmeņu un [[nogulsnēšanās]] dēļ. Notiek arī sadursmes ar objektiem (piemēram, 1993. gada incidents, kad ''Indiana Harbour'' sadūrās ar [[Lensingas sēkļu bāka|Lensingas sēkļu bāku]] (''Lansing Shoals Light Station'' - angļu val.), apledošana ziemas reisu laikā un kuģu ugunsgrēki (tajā skaitā netipisks [[Vellanda kanāls|gadījums]] 2001. gadā, kad paceļamais tilts sadūrās ar kanādiešu graudu pārvadātāju [[Windoc|''Windoc'']] izraisot ugunsgrēku). Lai novērstu sadursmes un uzsēšanos uz sēkļa, Lielie ezeri ir labi apgādāti ar [[Bāka|bākām]], kā arī stacionārām un peldošām navigācijas drošības zīmēm. [[ASV Krasta apsardze]] un [[Kanādas Krasta apsardze]] uztur savas apakšvienības ap Lielajiem ezeriem ieskaitot [[Ledlauzis|ledlaužus]] un [[Medicīniskā aviācija|glābšanas helikopterus]]. [[ASV Armijas inženieru korpuss]] un citi dienesti ir atbildīgi par noteikta dziļuma uzturēšanu ostās un ūdensceļos ar mērķi novērst uzsēšanos uz sēkļa. Tas tiek darīts [[Bagars|bagarējot]] un būvējot [[Piekrastes dambis|piekrastē dambjus]].&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20070701171428/http://www.lre.usace.army.mil/newsandevents/publications/publications/dredgingonthegreatlakes/ Dredging on the Great Lakes] U.S. Army Corps of Engineers. 2006. gada 31. jūlijs. Skatīts: 2022. gada 19. jūnijā&lt;/ref&gt;

Novembris tradicionāli ir bijis noslēdzošais navigācijas sezonas mēnesis pirms ziemas apkopēm (un ezeru aizsalšanas). Novembra mēnesī ir sliktākie navigācijas sezonas laikapstākļi, kas ir noveduši pie neproporcionāli augsta avāriju skaita. Pētījumi rāda, ka vairāk par pusi no visām uzskriešanām uz sēkļa un viena trešdaļa no visām kuģu nogrimšanām no 1900. līdz 1950. gadam ir notikušas novembrī.

== Ievērojami kuģi ==
[[Attēls:Edward L Ryerson Welland Canal 2008.JPG|thumb|''Edward L. Ryerson'']]
Pats slavenākais Lielo ezeru balkeris bija SS [[Edmund Fitzgerald|''Edmund Fitzgerald'']] (pupularitāti ieguvis pēc 1976. gada [[Gordons Laitfuts|Gordona Laitfuta]] (''Gordon Lightfoot'' - angļu val.) dziesmas &quot;[[The Wreck of the Edmund Fitzgerald|The Wreck of the ''Edmund Fitzgerald'']]&quot;), kurš nogrima Augšezerā 1975. gada 10 novembrī. &quot;''Fitz''&quot; bija pirmais 222 metrus garais kuģis un bija kuģniecības ''Columbia Transportation Division'' flagkuģis. ''Columbia Transportation Division'', savukārt, bija [[Oglebay Norton Corporation|''Oglebay Norton Corporation'']] meitasuzņēmums. MK ''Stewart J. Cort'' bija pirmais 300 metru garais rūdas pārvadātājs.

Pirmais Lielo ezeru pašizkrāvējs bija ''Hennepin'' (agrāk ''George H. Dyer''), mazs koka Lielo ezeru balkeris, kuru aprīkoja ar kravas izkraušanas ierīcēm 1902. gadā. Pirmais Lielo ezeru balkeris, kurš tika būvēts kā pašizkrāvējs, bija ''Wyandotte'', kuru nolaida ūdenī 1908. gadā. Pirms šiem visus kuģus izkrāva ar krasta kravas ierīcēm. Pašizkrāvēju kravas izkraušanas ierīces darbojās labi ar kravām, kuras plūda no tilpnēm uz konveijeru lentām, piemēram, akmeņoglēm un kaļķakmeni. Tās nestrādāja labi ar labību, kura plūda pārāk strauji un apraka konveijeru lentas vai ar dzelzsrūdu, kura neplūst labi un uzkrātos tilpnē. Tā kā Lielo ezeru balkeru pamata krava bija dzelzsrūda, pašizkrāvēji nekļuva populāri, kamēr augstākā labuma rūdas krājumi nebija izsmelti un 1970. gados nesāka izmantot [[Takonīts|takonīta]] granulas.

Tvaika dzinēji parādījās 1860. gados un kļuva par standarta piedziņas veidu vairāk nekā gadsimtu ilgi. Kanādas 1967. gadā uzbūvētais labības pārvadātājs ''Feux Follets'' bija pēdējais Lielo ezeru balkeris ar [[Tvaika turbīna|tvaika turbīnu]] un tātad pēdējais ezeros uzbūvētais [[tvaikonis]]. Uzņēmuma [[Ford Motor Company|''Ford Motor Company'']] 1924. gadā uzbūvētie [[Henry Ford II|''Henry Ford II'']] un [[Benson Ford|''Benson Ford'']] bija pirmie ezeru kuģi ar [[Dīzeļdzinējs|dīzeļdzinēju]]. Līdz pat 1970. gadiem dīzeļdzinēji nekļuva par noteicošo piedziņas veidu. Līdz 2010. gadam pēdējais ekspluatācijā esošais 1920. gadu kuģis un vecākais nespecializēto beramkravu pārvadāšanā izmantotais kuģis bija kuģniecības ''Lower Lakes Towing Ltd.'' motorkuģis ''Maumee''. Kuģi priekš uzņēmuma ''U.S. Steel'' uzbūvēja ar nosaukumu ''William G. Clyde''.&lt;ref&gt;[https://www.boatnerd.com/pictures/fleet/Maumee1.htm Wharton G. -- Maumee --] Boatnerd.com. Skatīts: 2022. gada 21. jūnijā&lt;/ref&gt; ''S. T. Crapo'' 1927. gadā uzbūvēja priekš uzņēmuma ''Huron Portland Cement Co.'' cementa pārvadāšanai un tas kopš 1996. gada netiek aktīvi izmantots. Šis balkeris bija kuģu klases otrais kuģis, bet pirmais bija tā paša uzņēmuma ''John G. Boardman''. ''S. T. Crapo'' bija pēdējais akmeņogles kurinošais Lielo ezeru kravas kuģis.&lt;ref&gt;[https://www.boatnerd.com/pictures/fleet/crapo.htm Wharton G. Great Lakes Fleet Page Vessel Feature -- S.T. Crapo --] Boatnerd.com. Skatīts: 2022. gada 21. jūnijā&lt;/ref&gt;

Tradicionālais dzīvojamo telpu izvietojums priekšgalā un pakaļgalā ar atklātu klāju virs tilpnes tika aizsākts ar 63 m garo ''R. J. Hackett'', kuru projektēja un uzbūvēja Elihu Peks (''Elihu Peck'' - angļu val.) 1869. gadā. Pirmais dzelzs korpusa Lielo ezeru balkeris bija ''Brunswick'', kuru nolaida ūdenī 1881. gadā [[Detroita|Detroitā]]. ''Brunswick'' nogrima pēc sadursmes vēlāk tajā pašā gadā un tādēļ ir maz zināms. Daudzi seko mūsdienu [[Klīvlenda|Klīvlendas]] presei un par pirmo dzelzs korpusa Lielo ezeru balkeri uzskata 1882. gadā ūdenī nolaisto [[Onoko|''Onoko'']]. 92 metrus garais ''Onoko'' bija pirmais balkeris, kuram tika piešķirts neoficiālais [[ezeru karaliene]]s (''Queen of tha Lakes'' - angļu val.) tituls (garākais kuģis ezeros). SS [[Carl D. Bradley|''Carl D. Bradley'']] (200 m) šo titulu saglabāja 22 gadus, ilgāk nekā jebkurš cits tradicionālas uzbūves Lielo ezeru balkeris. ''Carl D. Bradly'' ir pazīstams arī ar pārlūšanu un nogrimšanu Mičiganā vētras laikā 1958. gadā. Bija tikai divi izdzīvojušie.
[[Attēls:Paul R. Tregurtha.jpg|thumb|right|[[Paul R. Tregurtha|''Paul R. Tregurtha'']] pa ziemu pietauvots [[Stērdženbeja|Stērdženbejā]] Viskonsinas štatā. 2008. gada 19. februāris.]]
Šobrīd ezeru karalienes titulu patur modernais ''Paul R. Tregurtha'' ar pakaļgalā novietotu virsbūvi. 308,9 metrus garo kuģi nolaida ūdenī 1981. gadā ar nosaukumu ''William J. Delancy''. ''Paul R. Tregurtha'' šo titulu ir saglabājis kopš tā nolaišanas ūdenī. 207 metrus garo ''Wilfred Sykes'' uzskata par pirmo moderno Lielo ezeru balkeri un, kad to 1975. gadā pārbūvēja par pašizkrāvēju, tas bija pirmais pašizkrāvējs ar aizmugurē izvietotām kravas izkraušanas ierīcēm. Kopš tā laika visas pašizkrāvēju kravas izkraušanas ierīces izvieto aizmugurē. 218,2 metrus garais ''Algoisle'' (iepriekš ''Silver Isle'') bija pirmais modernais Lielo ezeru balkeris ar visām kajītēm izvietotām vienā pakaļgalā novietotā virsbūvē sekojot okeāna balkeru arhitektūrai un atsakoties no gadsimtu vecām formām, ko lietoja uz mazām upju tvaika baržām un [[Vaļa mugura|vaļa muguras]] projektos. ''Stewart J. Cort'' (1971. g.) bija pirmais 300 metru garais kuģis un vienīgais 300 metru garais kuģis ar tradicionāli priekšgalā novietotu virsbūvi, kurā izvietotas dzīvojamās telpas. 220 metru garais [[Algosoo|''Algosoo'']] (1974. g.) bija pēdējais uzbūvētais Lielo ezeru balkeris ar tradicionālo priekšgalā novietoto stūres māju.

Tāpat pieminēšanas vērts ir tvaikonis [[Edward L. Ryerson|''Edward L. Ryerson'']], kurš ir plaši pazīstams ar savu mākslinieciski augstvērtīgo arhitektūru un ir vienīgais aktīvi izmantotais līdzena klāja (bez kravas izkraušanas ierīcēm) kravas kuģis Lielo ezeru ASV pusē (Vēl viens reģistrēts ASV līdzena klāja kuģis ir ''John Sherwin'', kurš netiek ekspluatēts no 1981. gada un šobrīd ir pietauvots [[Dītora|Dītorā]] (''DeTour'' - angļu val.) Mičiganas štatā pēc tam kad 2008. gada novembrī tika apturēta tā dzinēja maiņa un pārbūve par pašizkrāvēju). 2006. gada vasarā ''Edward L. Ryerson'' aprīkoja un tika atsākta tā aktīva ekspluatācija pēc ilgstošas stāvēšanas no 1998. gada. ''Edward L. Ryerson'' bieži tika izmantots kā muzejkuģis ekskursijām. To atgrieza atpakaļ ekspluatācijā, jo ezeros trūka drošu korpusu un bija nepieciešams palielināt flotes tonnāžu (Kanādas flotē joprojām ir vairāki aktīvi izmantoti līdzena klāja kuģi labības transportam, kura nav piemērota pašizkrāvēju kravas izkraušanas ierīcēm. Vairums ASV labības tiek transportēta pa dzelzceļu.).

Kanādas līdzena klāja kuģis ''Seaway Queen'', kurš līdz sagriešanai metāllūžņos piederēja kuģniecībai ''Upper Lakes Shipping'', piedalījās [[Deivids Memets|Deivida Memeta]] (''David Mamet'' - angļu val.) lugas &quot;[[Lakeboat]]&quot; ekranizācijā. Lai uzņemtu dažas scēnas, kuģa karogs uz laiku tika mainīts uz ASV ar pieraksta ostu Čikāgā.

=== Muzejkuģi un saglabājušies korpusi ===
==== Klīvlenda Ohaio štatā ====
1925. gadā uzbūvētais uzņēmuma [[Cleveland-Cliffs|''Cleveland-Cliffs'']] bijušais flagkuģis [[William G. Mather|''William G. Mather'']] ir pārvērsts par [[Jūras muzejs|jūras muzeju]] un ir atvērts apskatei Klīvlendas [[Ziemeļkrasta osta|ziemeļkrasta ostā]] (''North Coast Harbor'' - angļu val.).
[[Attēls:MV Maumee, Holland, MI.JPG|thumb|right|MK ''Maumee'', viens no ilgāk izmantotajiem ezeru balkeriem, izkraujot kravu [[Holande (Mičigana)|Holandē Mičiganas štatā]]. Sagriezts metāllūžņos 2012. gadā 83 gadu vecumā.]]

==== Dulūta - Superiora Minesotas - Viskonsinas štatos ====
[[William A. Irvin|''William A. Irvin'']] tika nosaukts par godu uzņēmuma [[U.S. Steel|''U.S. Steel'']] prezidentam, laikā, kad kuģi nolaida ūdenī, un kalpoja kā ''U.S. Steel'' Lielo ezeru flotes flagkuģis no tā nolaišanas ūdenī 1938. gadā līdz 1975. gadam. Kuģis bija pirmais Lielo ezeru balkeris, kura būvē izmantoja metināšanu un tas ir atvērts apskatei [[Viljams A. Irvins|Lielo ezeru peldošajā jūras muzejā]] [[Dulūta|Dulūtā]] Minesotas štatā. Cits [[muzejkuģis]] [[Meteor|''Meteor'']] ir pēdējais saglabājies vaļa muguras projekta kuģis un kalpo par muzeju [[Superiora|Superiorā]] Viskonsinas štatā, vietā, kur kuģu būvētavā [[Superior Shipbuilding Company|''American Steel Barge Company'']] būvēja vaļa muguras projekta kuģus. Tādus pašus Lielo ezeru balkerus būvēja arī Dulūtas kuģu būvētavā [[McDougall Duluth Shipbuilding Company|''McDougall Duluth Shipbuilding Company'']].&lt;ref&gt;[https://zenithcity.com/archive/historic-architecture/riverside-hospital/ Dierckins T. Riverside hospital] Zenith City Press. Skatīts: 2022. gada 28. jūnijā&lt;/ref&gt;

==== Sū Santemarī Mičiganas štatā ====
[[Valley Camp|''Valley Camp'']] tika uzbūvēts 1917. gadā un savas ekspluatācijas laikā no 1917. gada līdz 1966. gadam piederēja uzņēmumiem [[National Steel Corporation|''National Steel Corporation'']], [[Republic Steel|''Republic Steel'']] un [[Wilson Transit Co.|''Wilson Transit Co.'']]. 1968. gadā tas kļuva par muzejkuģi amerikāņu Sū krastmalā uz austrumiem no Sū slūžām. Kuģī glabājas daudz relikviju no [[Edmund Fitzgerald|''Edmund Fitzgerald'']] nogrimšanas, tajā skaitā divas sadauzītas ''Edmund Fitzgerald'' glābšanas laivas.&lt;ref&gt;[https://www.saulthistoricsites.com/museum-ship-valley-camp/ Explore An Actual Great Lakes Freighter!] Sault Historic Sites. Skatīts: 2022. gada 29. jūnijā&lt;/ref&gt;

==== Tolīdo Ohaio štatā ====
[[Attēls:Toledo freighters (Buckley, Boyer).jpg|thumb|right|''Willis B. Boyer'' un ''Buckeye'' Maumē (''Maumee'' - angļu val.) upē Tolīdo. ''Buckeye'' vēlāk tika pārbūvēts par baržu un nosaukts par ''Lewis J. Kuber''. Šobrīd baržas nosaukums ir ''Menominee.'']]
SS [[Col. James M. Schoonmaker|''Col. James M. Schoonmaker'']] ir bijušais uzņēmuma [[Cleveland-Cliffs|''Cleveland-Cliffs'']] kuģis, kurš tika izmantots no 1911. līdz 1980. gadam. Sākotnēji kuģis piederēja uzņēmumam ''Shenango Furnace Company'' un tad, kad to nopirka ''Cleveland-Cliffs'', tika mainīts arī kuģa nosaukums uz ''Willis B. Boyer''. Uzsākot ''Col. James M. Schoonmaker'' ekspluatāciju, tas bija lielākais balkeris pasaulē. Vienā no līdz šim visambiciozākajām Lielo ezeru kuģu restaurācijām, ''Col. James M. Schoonmaker'' 2011. gada 1. jūlijā, simtajā gadadienā kopš kuģa nolaišanas ūdenī Tolīdo, atguva savu nosaukumu. Kuģis bija atvērts apskatei gadiem ilgi kā muzejs [[Tolīdo]] starptautiskajā parkā līdz 2012. gada 27. oktobrī to pārvietoja lejup pa upi uz vietu blakus jaunajai [[Lielo ezeru nacionālais muzejs|Lielo ezeru nacionālā muzeja]] ēkai. Kuģis atkal tika atvērts apskatei kopā ar muzeju 2014. gada pavasarī.

=== Citi saglabājušies korpusi un kuģu daļas ===
==== Dītora Mičiganas štatā ====
Šajā pilsētā ir saglabājies ''Lewis G. Harriman'' priekšgals ar priekšgala virsbūvi. ''Lewis G. Harriman'' tika nolaists ūdenī kā ar nolūku būvēts cementa pārvadātājs ''John W. Boardman''. Kuģi sagrieza metāllūžņos, bet priekšgalu saglabāja kā dzīvojamo ēku Dītorā. Nesen tā tika restaurēta un nokrāsota sākotnējā ''Boardman'' krāsā.

==== Putinbeja Ohaio štatā ====
1924. gadā uzbūvēto ''Benson Ford'' nosauca par godu Henrija Forda mazdēlam un tas kļuva par ''Ford Motor Company'' flagkuģi. Kuģa priekšgala virsbūve šobrīd ir novietota uz klints Ēri ezera [[Dienvidbeisas sala|Dienvidbeisas salā]] (''South Bass Island'' - angļu val.) uz kurieni to 1986. gadā pārvietoja Frenks J. Salivans (''Frank J. Sullivan'' - angļu val.) un Lidija Salivana (''Lydia Sullivan'' - angļu val.) no Klīvlendas. Šobrīd tā ir privāta muzejmāja, kura kopš 1999. gada pieder Braienam Kasperam (''Bryan Kasper'' - angļu val.) no Sendaski (''Sandusky'' - angļu val.) Ohaio štatā. Tā ir tikusi pieminēta daudzos žurnālos un tādās televīzijas pārraidēs kā ''Home &amp; Garden'' televīzijas raidījumā ''Extreme Homes'' un televīzijas kanāla ''Travel Channel'' raidījumā ''Extreme Vacation Homes''.&lt;ref&gt;[https://shiponthebay.com/ One of the Most unique homes you’ll find on Put-in-Bay and throughout the Country] Benson Ford Shiphouse. Skatīts: 2022. gada 3. jūlijā&lt;/ref&gt;

==== Misisoga Ontārio provincē ====
SS [[William E. Corey|''Ridgetown'']] tika daļēji nogremdēts kā viļņlauzis (ar neskartu skursteni un virsbūvēm) netālu no [[Toronto]] Portkreditā (''Port Credit'' - angļu val.). Kuģis tika uzbūvēts 1905. gadā un ir viens no visvecākajiem saglabātajiem korpusiem Ontārio ezerā. Tā siluets raksturo 1900. gadu sākuma Lielo ezeru balkeru izskatu.

==== Detroita Mičiganas štatā ====
''William Clay Ford'' stūres māja ir daļa no [[Dossinu Lielo ezeru muzejs|Dossinu Lielo ezeru muzeja]] (''Dossin Great Lakes Museum'' - angļu val.) Belles salā (''Belle Isle'' - angļu val.).&lt;ref&gt;[https://detroithistorical.org/dossin-great-lakes-museum/exhibitions/signature-exhibitions/william-clay-ford-pilot-house William Clay Ford Pilot House] Detroit Historical Society. Skatīts: 2022. gada 10. jūlijā&lt;/ref&gt; Stūres māja ir atvērta apskatei un vērsta pret Detroitas upi.

=== Neizdevušies mēģinājumi izveidot muzejkuģus, kuģi sagriezti metāllūžņos ===
[[Attēls:DetroitRiverlaker.jpg|right|thumb|Moderns Lielo ezeru balkeris ''Earl W.'' (tagad ''Manitowoc'') ejot gar [[Renesances centrs|Renesances centru]] (''Renaissance Center'' - angļu val.) Detroitā.]]
Vairāki citi Lielo ezeru balkeri gandrīz kļuva par muzejkuģiem, bet tos finansējuma trūkuma, politiskā spiediena vai citu iemeslu dēļ sagrieza metāllūžņos.
* ''Lewis G. Harriman'': 1923. gadā pirmais ar nolūku uzbūvētais cementa pārvadātājs tika ekspluatēts no tā uzbūvēšanas līdz 1980. gadam. Līdz 2003. gadam kuģi izmantoja kā uzglabāšanas baržu. Interesentu grupa centās kuģi izglābt, bet komunikācijas problēmas ar īpašnieku noveda pie kuģa pārdošanas 2004. gadā un sekojošas sagriešanas metāllūžņos Sū Santemarī uzņēmumā ''Purvis Marine''. Lielākā korpusa daļa tika pārkausēta metalurģijas uzņēmuma ''Algoma'' tēraudlietuvē, bet [[Baks (kuģniecība)|baks]]&lt;ref&gt;Priekšgala virsbūve&lt;/ref&gt; tika saglabāts kā vasarnīca [[Dītora|Dītorā]].
* SS ''Niagara'': 1897. gadā būvēts kravas kuģis, kuru vēlāk pārbūvēja par refūleri. Sagriezts metāllūžņos 1997. gadā [[Ēri]] uzņēmumā ''Liberty Iron &amp; Metal'' pēc tam, kad to neizdevās pārvērst par muzejkuģi Ēri. 11 gadus iepriekš kuģi bija izdevies paglābt no sagriešanas metāllūžņos.
* ''John Ericsson'': Pirmspēdējais vaļa muguras projekta kravas kuģis. ''John Ericsson'' sagrieza metāllūžņos 1969. gadā [[Hamiltona (Kanāda)|Hamiltonā]]. Tāpat kā gadījumā ar kuģi ''Canadiana'', kuģa zaudēšanā centrālo lomu spēlēja politika.
* SS ''Seaway Queen'': Kanādas līdzena klāja kuģis ''Seaway Queen'', kurš kādreiz piederēja kuģniecībai ''Upper Lakes Shipping'' un piedalījās [[Deivids Memets|Deivida Memeta]] lugas &quot;[[Lakeboat]]&quot; ekranizācijā, bija iesaistīts mēģinājumā to saglabāt kā muzejkuģi. Beigu beigās īpašniekam neizdevās atrast organizāciju, kura spētu un gribētu kuģi saglabāt, tādēļ to pārdeva un 2004. gadā sagrieza metāllūžņos [[Alanga|Alangā]], (''Alang'' - angļu val.) Indijā.
* ''J. B. Ford'': 1904. gada kravas kuģi, kurš pārdzīvoja 1905. gada [[Mataafa vētra|''Mataafa'' vētru]] un [[1913. gada Lielo ezeru vētra|1913. gada Lielo ezeru vētru]], ar pēdējo trīspakāpju reversējamo tvaika dzinēju izrādījās pārāk dārgi pārvērst muzejkuģī un tas 2015. gadā tika nosūtīts uz Dulūtas uzņēmumu ''Azcon Metals'' sagriešanai metāllūžņos.&lt;ref&gt;[https://www.duluthnewstribune.com/news/one-final-sail-set-for-j-b-ford One final sail set for J.B. Ford] Duluth News Tribune. 2015. gada 8. oktobris. Skatīts: 2022. gada 12. jūlijā&lt;/ref&gt;

=== Potenciālie muzejkuģi ===
[[Attēls:MV Roger Blough Milwaukee 2014.jpg|thumb|[[Roger Blough|''Roger Blough'']] pa ziemu pietauvots Milvoki. 2014. gada februāris.]]
* Cementa tvaikoņi: cementa tvaikoņu floti strauji aizstāj velkoņa un baržas kombinācijas, piemēram, ''Integrity'' un ''Innovation''. Vēsturiskie cementa pārvadātāji ir [[St. Marys Challenger|''St. Marys Challenger'']] (1906), [[S. T. Crapo|''S. T. Crapo'']] (1927), [[J. A. W. Iglehart|''J. A. W. Iglehart'']] (1936) un SS [[Alpena|''Alpena'']] (1942). SS ''St. Marys Challenger'' ir pārvērsts baržā, bet tā stūres māja stāv uz piestātnes Tolīdo un gaida, kad varēs kļūt par daļu no Lielo ezeru nacionālā muzeja ekspozīcijas.
* SS [[Arthur M. Anderson|''Arthur M. Anderson'']], kurš tika nolaists ūdenī 1952. gadā vēl joprojām tiek ekspluatēts. Kuģis ir slavens kā pēdējais, kurš kontaktējās ar ''Edmund Fitzgerald'' pirms tā nogrimšanas. Tas bija arī pirmais glābšanas kuģis, kas ieradās meklēt ''Edmund Fitzgerald''.
* SS ''Lee A. Tregurtha'' ir otrais vecākais izmantotais kuģis, kurš ir ievērojams ar to, ka bija ASV Jūras kara flotes bunkurēšanas tankkuģis un saglabājies uzņēmuma ''Cleveland-Cliffs'' kuģis.

== Piezīmes un atsauces ==
{{atsauces|colwidth=40em}}

== Ārējās saites ==
{{commons|Lake freighter|Lielo ezeru balkeris}}
* [http://www.boatnerd.com Interneta vietne ''Boatnerd''] Informācija par Lielo ezeru balkeriem. {{en ikona}}
* [http://www.greatscience.com/mather_museum.php Muzejkuģa ''William G. Mather'' interneta vietne] 1925. gadā uzbūvētais uzņēmuma ''Cleveland-Cliffs'' bijušais flagkuģis {{en ikona}}

[[Kategorija:Kuģu tipi]]</text>
      <sha1>56qlqaiic5jce9660e1s2c4jvxick8b</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2021. gada Pasaules čempionāts hokejā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>351363</id>
    <revision>
      <id>3662134</id>
      <parentid>3601726</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T15:43:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>CommonsDelinker</username>
        <id>1319</id>
      </contributor>
      <comment>Izņemts attēls &quot;Russian_Olympic_Committee_flag.svg&quot;, jo [[commons:User:Ellywa|Ellywa]] to ir izdzēsis no [[Vikikrātuve]]s (iemesls: per [[:c:Commons:Deletion requests/File:Russian Olympic Committee flag.svg|]]).</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="123940" xml:space="preserve">{{Starptautiska sporta turnīra infokaste
 |             sports = hokejs
 |          nosaukums = 2021. gada Pasaules čempionāts hokejā
 |     citi_nosaukumi = ''2021 IIHF World Championship''
 |             attēls = IIHF World Championship 2021.png
 |            att_izm = 180px
 |           apraksts = 2021. gada Pasaules hokeja čempionāta logo
 |             valsts = {{LAT}}
 |              laiks = {{dat|2021|5|21|N}} — {{dat||6|6|N}}
 |     komandu_skaits = 16
 |             arēnas = [[Arēna Rīga]]&lt;br /&gt;[[Olimpiskais sporta centrs]]
 |            pilsēta = [[Rīga]]
|           čempioni = {{ih|CAN}}
 |             tituls = 27
 |              otrie = {{ih|FIN}}
 |             trešie = {{ih|USA}}
 |           ceturtie = {{ih|GER}}
 |             spēles = 64
 |              vārti = 324
 |          skatītāji = 934
 |    rezultatīvākais = {{flaga|Kanāda}} [[Konors Brauns]] &lt;small&gt;(16 punkti)&lt;/small&gt;
 |                mvp = {{flaga|Kanāda}} [[Endrū Mandžapane]]
 |            pag_sez = &lt;s&gt;[[2020. gada Pasaules čempionāts hokejā|2020]]&lt;/s&gt; [[2019. gada Pasaules čempionāts hokejā|2019]]
 |            nak_sez = [[2022. gada Pasaules čempionāts hokejā|2022]]
}}
'''2021. gada Pasaules čempionāts hokejā''' ({{val|en|2021 IIHF World Championship}}) bija 85. [[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionāts]], kas notika no {{dat|2021|5|21|Ģ|bez}} līdz {{dat||6|6|D|bez}} [[Latvija]]s galvaspilsētā [[Rīga|Rīgā]]. [[Arēna Rīga]] un tai blakus esošais [[Olimpiskais sporta centrs]] bija čempionāta spēļu norises arēnas. Otro reizi čempionāta vēsturē tas notika [[Latvija|Latvijā]]. Tajā piedalījās 15 valstu hokeja komandas un [[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpiskās komitejas]] (KOK) izlase, jo Krievijas sportistiem dopinga skandālu dēļ nav atļauts pārstāvēt savu valsti visās augstākā līmeņa sacensībās.&lt;ref name=&quot;Krievijas karogs&quot;&gt;[https://www.delfi.lv/sports/news/hokeja-chempionats/zinas/rigas-dome-tomer-nolemj-pa-kluso-nomainit-krievijas-karogu-pc-stendos.d?id=53229665 Rīgas dome tomēr nolemj 'pa kluso' nomainīt Krievijas karogu PČ stendos] delfi.lv 24.05.2021&lt;/ref&gt;

Sākotnēji Latvija bija plānojusi čempionātu rīkot kopā ar [[Baltkrievija]]s galvaspilsētu [[Minska|Minsku]], taču A grupas un izslēgšanas spēles tika pārceltas no Minskas un viss čempionāts notika Rīgā. [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ čempionāts galvenokārt notika bez klātienes skatītājiem, taču no {{dat|2021|6|1|Ģ|bez}} spēles bija iespējams skatīties arī klātienē. Tā kā nenotika [[2021. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2021. gada pasaules čempionāts hokejā 1. divīzijā]], tad no elites divīzijas pēc šī čempionāta neizkrita neviena komanda.

== Norise ==

=== Norises vieta ===
Čempionāta grupu turnīra, kā arī izslēgšanas spēles notika Latvijas galvaspilsētā Rīgā divās spēļu arēnāsː Arēnā Rīga, kas bija arī viena no [[2006. gada Pasaules čempionāts hokejā|2006. gada čempionāta]] norises vietām (notika B grupas spēles, 2 ceturtdaļfināli, abi pusfināli, kā arī spēles par medaļām), un Olimpiskajā sporta centrā, kura futbola zālē speciāli čempionātam tika ierīkots ledus laukums (notika A grupas spēles un 2 ceturtdaļfināli). Olimpiskais sporta centrs bija arī čempionāta mediju centra atrašanās vieta. Sākotnēji [[Minskas Arēna|Minskas arēnā]], Baltkrievijā bija paredzēts rīkot A grupas, kā arī izslēgšanas spēles.

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
! rowspan=5 | {{VietasKarte+|Rīga|width=250|float=center|caption=|places=
{{VietasKarte~ | Rīga | lat=56.967917 | long=24.121393 | label=[[Arēna Rīga]] | position=left}}
{{VietasKarte~ | Rīga | lat=56.967903 | long=24.124292 | label=[[Olimpiskais sporta centrs]]}}
}}
! colspan=2 | [[Rīga]]
|-
| [[Arēna Rīga]]
| [[Olimpiskais sporta centrs]]
|-
| {{Coord|56|58|04.5|N|24|07|17|E|region:ZA_type:landmark|display=inline|name=Riga}}
| {{Coord|56|58|04.5|N|24|07|27.5|E|region:ZA_type:landmark|display=inline|name=Riga}}
|-
| Ietilpība: 10 300
| Ietilpība: 6000&lt;ref name=&quot;Rīga&quot;/&gt;
|-
| [[Attēls:Arēna Rīga.jpg|200px]]
| [[Attēls:Elektrum olimpiskais centrs.jpg|200px]]
|}

==== Rīkotājvietas noteikšana ====
[[Attēls:IIHF World Championship 2021 old.png|thumb|100px|Sākotnējais čempionāta logo ar [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] kā vienu no rīkotājvalstīm]]

Uz 2021. gada Pasaules čempionāta rīkošanu sākotnēji bija 3 kandidātvalstis — [[Baltkrievija]], [[Latvija]] un [[Somija]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.iihfworlds2017.com/en/news/three-countries-run-for-2021/|title=Three countries run for 2021|last=Merk|first=Martin|publisher=[[IIHF]]|access-date={{dat|2021|4|26||bez}}|date={{dat|2017|4|25||bez}}|language=en}}&lt;/ref&gt; Sākumā galvenais pretendents rīkošanai bija [[Somija]]s pilsētu [[Helsinki|Helsinku]] un [[Tampere]]s pieteikums, bet vēlāk, kad [[Latvija]]s un [[Baltkrievija]]s galvaspilsētu [[Rīga]]s un [[Minska]]s pieteikumi apvienojās cīņai par rīkošanu, to piedāvājums {{dat|2017|5|19}} [[Starptautiskā Hokeja federācija|Starptautiskās Hokeja federācijas]] (IIHF) preses konferencē [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]] [[2017. gada Pasaules čempionāts hokejā|2017]]. gada čempionāta laikā tika noteikts par uzvarētāju, apsteidzot [[Helsinki|Helsinkus]] un [[Tampere|Tamperi]] tikai par 3 punktiem, Somijas pieteikumam iegūstot 52 punktus, kamēr Baltkrievijas un Latvijas — 55. Somija vēlāk tika noteikta kā [[2022. gada Pasaules čempionāts hokejā|2022]]. gada čempionāta norises vieta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20151024123845/http://www.mtv.fi/sport/jaakiekko/leijonat/artikkeli/kummola-paljastaa-mm-kisat-lahes-varmasti-suomeen-2021/5506726|title=Kummola paljastaa: MM-kisat lähes varmasti Suomeen 2021|publisher=MTV|accessdate={{dat|2021|2|2||bez}}|date={{dat|2015|10|20||bez}}|language=fi}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.iihfworlds2017.com/en/news/to-minsk-riga-in-2021/|title=To Minsk &amp; Riga in 2021!|last=Merk|first=Martin|publisher=[[IIHF]]|access-date={{dat|2021|4|26||bez}}|date={{dat|2017|5|19||bez}}|language=en}}&lt;/ref&gt;

Abās pilsētās jau iepriekš bija noticis čempionāts hokejā, Rīgā — [[2006. gada Pasaules čempionāts hokejā]], bet Minskā — [[2014. gada Pasaules čempionāts hokejā]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/sports/news/hokeja-chempionats/zinas/riga-un-minska-rikos-2021-gada-pasaules-hokeja-cempionatu.d?id=48858151|title=Rīga un Minska rīkos 2021. gada pasaules hokeja čempionātu|publisher=[[Delfi (portāls)|DELFI]]|accessdate={{dat|2017|5|19||bez}}|date={{dat|2017|5|19||bez}}}}&lt;/ref&gt; Kopā ar rīkotājvietu izvēlēšanos tika noteikts arī tas, ka, lai optimizētu biļešu tirdzniecību, [[Somijas hokeja izlase]] spēles noteikti aizvadītu Rīgā, bet [[Krievijas hokeja izlase|Krievijas izlase]] — Minskā. Tā nepieciešamības gadījumā tiktu mainīts komandu sadalījums grupās.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/hokejs/pasaules-cempionata-hokeja-kanada-visticamak-speles-riga-bet-krievija-minska.a359459/|title=Pasaules čempionātā hokejā Kanāda, visticamāk, spēlēs Rīgā, bet Krievija - Minskā|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs|LSM]]|website=[[Lsm.lv]]|access-date={{dat|2021|2|2||bez}}|date={{dat|2021|5|12||bez}}}}&lt;/ref&gt;

==== Rīkotājtiesību atņemšana Baltkrievijai ====
{{dat|2021|1|18}} [[Baltkrievija]]i oficiāli tika atņemtas Pasaules čempionāta rīkošanas tiesības, pamatojot to ar drošības iemesliem, kas saistīti ar Baltkrievijas valdības represijām pret [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020)|protestiem]] pēc [[2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas|2020. gada prezidenta vēlēšanām]],&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.delfi.lv/sports/news/hokejs/minskai-atnemtas-pasaules-cempionata-hokeja-rikotaju-tiesibas.d?id=52852367|title=Minskai atņemtas pasaules čempionāta hokejā rīkotāju tiesības|publisher=[[Delfi (portāls)|DELFI]]|accessdate={{dat|2021|1|18||bez}}|date={{dat|2021|1|18||bez}}}}&lt;/ref&gt; kā arī ar politiskiem aicinājumiem IIHF nerīkot čempionātu Baltkrievijā no vairākām politiskajām grupām, politiķiem un starptautiskajām organizācijām, kā, piemēram, no [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] un Latvijas [[Kariņa Ministru kabinets|valdības]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://p.dw.com/p/3nuYn|title=Ice Hockey: Belarus must meet 'specific requirements' to host World Championship|last=Crane|first=Jonathan|publisher=Deutsche Welle|access-date={{dat|2021|2|2||bez}}|date={{dat|2021|1|14||bez}}|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://violavoncramon.eu/2020/12/23/eu-parliaments-letter-on-belarus-to-the-iihf/|title=EU Parliament’s letter on BELARUS to the IIHF|last=von Cramon|first=Viola|website=violavoncramon.eu|access-date={{dat|2021|2|2||bez}}|date={{dat|2021|12|23||bez}}|language=en|archive-date={{dat|2021|01|27||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210127002702/https://violavoncramon.eu/2020/12/23/eu-parliaments-letter-on-belarus-to-the-iihf/}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://sports.tvnet.lv/7053489/latvija-iihf-aicinas-pasaules-cempionatu-no-baltkrievijas-parcelt-uz-citu-valsti|title=Latvija IIHF aicinās pasaules čempionātu no Baltkrievijas pārcelt uz citu valsti|publisher=[[tvnet.lv]]|access-date={{dat|2021|2|2||bez}}|date={{dat|2020|9|2||bez}}}}&lt;/ref&gt; Baltkrievijas sportistu brīvās apvienības pārstāve [[Jeļena Ļevčanka]] arī aicināja uz čempionāta nerīkošanu valstī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.insidethegames.biz/articles/1102138/belarus-leuchanka-letter-to-iihf|title=Leuchanka joins calls for IIHF to strip Belarus of World Championship co-hosting rights|last=Barker|first=Philip|publisher=Inside the Games|access-date={{dat|2021|2|2||bez}}|date={{dat|2020|12|18||bez}}|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/hokejs/baltkrievijas-sportistu-parstave-ludz-starptautisko-hokeja-federaciju-nesponsoret-lukasenko-rezimu.a386963/|title=Baltkrievijas sportistu pārstāve lūdz Starptautisko Hokeja federāciju nesponsorēt Lukašenko režīmu|last=Galkins|first=Gundars|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs|LSM]]|website=[[Lsm.lv]]|access-date={{dat|2021|2|2||bez}}|date={{dat|2021|1|28||bez}}}}&lt;/ref&gt; Arī vairākas kompānijas, kā, piemēram, ''[[Škoda]]'' un ''[[Nivea]]'', bija gatavas atteikties no čempionāta sponsorēšanas, ja tas tiktu rīkots Baltkrievijā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/hokejs/skoda-atteiksies-no-hokeja-cempionata-sponsoresanas-ja-tas-tiks-rikots-baltkrievija.a389154/|title=«Škoda» atteiksies no hokeja čempionāta sponsorēšanas, ja tas tiks rīkots Baltkrievijā|last=Glazunova|first=Ludmila|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs|LSM]]|website=[[Lsm.lv]]|access-date={{dat|2021|2|2||bez}}|date={{dat|2021|1|16||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.delfi.lv/sports/news/hokejs/nivea-atteikusies-sponsoret-pasaules-cempionatu-hokeja-baltkrievija.d?id=52845201|title='Nivea' atteikusies sponsorēt pasaules čempionātu hokejā Baltkrievijā|publisher=[[Delfi (portāls)|DELFI]]|access-date={{dat|2021|2|2||bez}}|date={{dat|2021|1|15||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Gatavošanās čempionātam ===
Pēc rīkošanas aizlieguma Baltkrievijai paziņošanas IIHF pauda pārliecību, ka vismaz puse spēļu varētu notikt Rīgā, kamēr pārējās varētu tikt pārceltas uz [[Herninga|Herningu]] [[Dānija|Dānijā]] vai [[Bratislava|Bratislavu]] [[Slovākija|Slovākijā]] — attiecīgi [[2018. gada Pasaules čempionāts hokejā|2018.]] un [[2019. gada Pasaules čempionāts hokejā|2019.]] gada Pasaules čempionāta rīkotājpilsētām.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.delfi.lv/sports/news/hokejs/medijs-fazels-rosina-pc-hokeja-parcelt-no-latvijas-uz-slovakiju.d?id=52876025|title=Medijs: Fāzels rosina PČ hokejā pārcelt no Latvijas uz Slovākiju|publisher=[[Delfi (portāls)|DELFI]]|access-date={{dat|2021|2|2||bez}}|date={{dat|2021|1|26||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/hokejs/kalvitis-lemums-par-pasaules-cempionatu-hokeja-varetu-but-lidz-10-dienu-laika.a389374/|title=Kalvītis: Lēmums par pasaules čempionātu hokejā varētu būt līdz 10 dienu laikā|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs|LSM]]|website=[[Lsm.lv]]|access-date={{dat|2021|2|2||bez}}|date={{dat|2021|2|2||bez}}}}&lt;/ref&gt; Tikmēr pēc [[Saeima]]s deputāta [[Mārtiņš Bondars|Mārtiņa Bondara]] ierosinājuma [[Rēzeknes dome]] izrādīja gatavību rīkot daļu čempionāta [[Olimpiskais centrs Rēzekne|Olimpiskā centra Rēzekne]] ledus hallē.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.delfi.lv/sports/news/hokejs/rezeknes-dome-pauz-gatavibu-uznemt-pasaules-cempionatu-hokeja.d?id=52880215|title=Rēzeknes dome pauž gatavību uzņemt pasaules čempionātu hokejā|publisher=[[Delfi (portāls)|DELFI]]|access-date={{dat|2021|2|2||bez}}|date={{dat|2021|1|27||bez}}}}&lt;/ref&gt; Arī [[Lietuva]]s valdība bija piedāvājusi iespēju kopā rīkot čempionātu,&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.delfi.lv/sports/news/hokejs/lietuva-piedava-kopa-ar-latviju-rikot-pasaules-cempionatu-hokeja.d?id=52856767|title=Lietuva piedāvā kopā ar Latviju rīkot pasaules čempionātu hokejā|publisher=[[Delfi (portāls)|DELFI]]|access-date={{dat|2021|2|2||bez}}|date={{dat|2021|1|19||bez}}}}&lt;/ref&gt; taču no šīs iespējas IIHF atteicās.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/hokejs/starptautiskas-hokeja-federacijas-prezidents-lietuva-nepretendes-rikot-pasaules-cempionatu.a389791/|title=Starptautiskās Hokeja federācijas prezidents: Lietuva nepretendēs rīkot pasaules čempionātu|last=Galkins|first=Gundars|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs|LSM]]|website=[[Lsm.lv]]|access-date={{dat|2021|2|2||bez}}|date={{dat|2021|1|21||bez}}}}&lt;/ref&gt; Oficiālais variants, lai Latvija varētu rīkot visas čempionāta spēles, bija pagaidu ledus laukuma un skatītāju vietu izveide [[Olimpiskais sporta centrs|Olimpiskajā sporta centrā]], rīkošanas izmaksas dalot ar IIHF.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/hokejs/latvija-gatava-rikot-visu-pasaules-cempionatu-ja-izmaksas-dala-ar-starptautisko-hokeja-federaciju.a390105/|title=Latvija gatava rīkot visu pasaules čempionātu, ja izmaksas dala ar Starptautisko hokeja federāciju|last=Gekišs|first=Raimonds|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs|LSM]]|website=[[Lsm.lv]]|access-date={{dat|2021|2|2||bez}}|date={{dat|2021|1|24||bez}}}}&lt;/ref&gt;

{{dat|2021|2|2}} IIHF oficiāli paziņoja, ka visas čempionāta spēles notiks Rīgā un ka [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]], kas kopā ar [[Minskas Arēna|Minskas arēnu]] bija sākotnēji plānotā čempionāta norises vieta, notiktu B apakšgrupas spēles, kā arī divi ceturtdaļfināli, abi pusfināli un fināls (kopā 34 spēles),&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iihf.com/en/events/2021/wm/static/19657/arena-riga|title=ARENA RIGA|publisher=[[IIHF]]|access-date={{dat|2021|3|6||bez}}|date={{dat|2020|6|29||bez}}|language=en}}&lt;/ref&gt; kamēr otra norises vieta būtu arēnai blakus esošā [[Olimpiskais sporta centrs|Olimpiskā sporta centra]] futbola zāle, kur tiktu izveidota pagaidu ledus arēna ar 6000 skatītāju vietām un kur notiktu spēles A apakšgrupai un pārējie divi ceturtdaļfināli (kopā 28 spēles).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iihf.com/en/events/2021/wm/static/24442/olympic_sports_centre|title=OLYMPIC SPORTS CENTRE|publisher=[[IIHF]]|access-date={{dat|2021|3|6||bez}}|date={{dat|2021|2|9||bez}}|language=en}}&lt;/ref&gt;

Treniņiem tiek izmantota jaunā halle pie [[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadiona]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/hokejs/pasaules-hokeja-cempionata-riga-paredz-cetru-limenu-drosibas-burbulus.a397168/|title=Pasaules hokeja čempionātā Rīgā paredz četru līmeņu drošības burbuļus|last=Miksons|first=Kārlis|last2=Freidenfelds|first2=Dāvids|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs|LSM]]|website=[[Lsm.lv]]|access-date={{dat|2021|3|18||bez}}|date={{dat|2021|3|18||bez}}}}&lt;/ref&gt; Hokejisti tiek izmitināti vienā viesnīcā (''[[Radisson Blu Hotel Latvija]]''),&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/sports/426169-latvija-viena-pati-rikos-2021-gada-pasaules-cempionatu-hokeja|title=Latvija viena pati rīkos 2021. gada pasaules čempionātu hokejā|website=[[Jauns.lv]]|access-date={{dat|2021|2|3||bez}}|date={{dat|2021|2|2||bez}}}}&lt;/ref&gt; un ap abām arēnām ir izveidots cilvēku &quot;burbulis&quot; čempionātā iesaistītajiem.&lt;ref name=&quot;Rīga&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/hokejs/rigai-uztic-sarikot-visas-pasaules-hokeja-cempionata-speles.a391066/|title=Rīgai uztic sarīkot visas pasaules hokeja čempionāta spēles|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs|LSM]]|website=[[Lsm.lv]]|access-date={{dat|2021|2|2||bez}}|date={{dat|2021|2|2||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.delfi.lv/sports/news/hokejs/riga-rikos-visu-2021-gada-pasaules-hokeja-cempionatu.d?id=52897533|title=Rīga rīkos visu 2021. gada pasaules hokeja čempionātu|publisher=[[Delfi (portāls)|DELFI]]|access-date={{dat|2021|2|2||bez}}|date={{dat|2021|2|2||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iihf.com/en/events/2021/wm/news/24333/latvia_confirmed_as_worlds_host|title=Latvia confirmed as Worlds host|last=Steiss|first=Adam|publisher=[[IIHF]]|access-date={{dat|2021|2|2||bez}}|date={{dat|2021|2|2||bez}}|language=en}}&lt;/ref&gt;

==== Klātienes skatītāji ====
Dienu pirms čempionāta sākuma, {{dat|2021|5|20}}, Latvijas Saeima nolēma atļaut pret [[COVID-19]] vakcinētajiem un slimību pārslimojušajiem klātienē skatīties čempionāta spēles, liekot valsts valdībai noteikt attiecīgus noteikumus, kas to atļautu&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://skaties.lv/sports/hokejs2021/saeima-liek-valdibai-atlaut-covid-19-vakcinetajiem-un-parslimojusajiem-klatiene-baudit-hokeju/|title=Saeima liek valdībai atļaut Covid-19 vakcinētajiem un pārslimojušajiem klātienē baudīt hokeju|website=[[skaties.lv]]|access-date={{dat|2021|5|29||bez}}|date={{dat|2021|5|20||bez}}}}&lt;/ref&gt; lai gan šādu soli infektologi un veselības ministrs [[Daniels Pavļuts]] nosodīja.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/hokejs/saeima-liek-valdibai-atlaut-covid-19-vakcinetajiem-un-parslimojusajiem-klatiene-baudit-hokeju.a405485/|title=Saeima liek valdībai atļaut Covid-19 vakcinētajiem un pārslimojušajiem klātienē baudīt hokeju|last1=Līcīte|first1=Madara|last2=Rubene|first2=Karīna|last3=Feldmanis|first3=Kristaps|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs|LSM]]|website=[[Lsm.lv]]|access-date={{dat|2021|5|29||bez}}|date={{dat|2021|5|20||bez}}}}&lt;/ref&gt; {{dat|2021|5|27}} Latvijas valdība nolēma, ka čempionāta spēles drīkstēs skatīties arī klātienē, bet tikai tiem, kas ir pabeiguši pilnu vakcinācijas pret COVID-19 kursu vai arī slimību ir pārslimojuši, norādot apliecinājuma sertifikātu un personu apliecinošu dokumentu, kā arī personalizēta ieejas biļete.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://skaties.lv/sports/hokejs2021/skatitaji-pasaules-cempionatu-hokeja-klatiene-vares-verot-no-1-junija/|title=Skatītāji pasaules čempionātu hokejā klātienē varēs vērot no 1. jūnija|website=[[skaties.lv]]|access-date={{dat|2021|5|29||bez}}|date={{dat|2021|5|27||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/sports/445360-skatitaji-pasaules-cempionatu-hokeja-klatiene-vares-verot-no-1junija|title=Skatītāji pasaules čempionātu hokejā klātienē varēs vērot no 1.jūnija|website=[[Jauns.lv]]|access-date={{dat|2021|5|29||bez}}|date={{dat|2021|5|27||bez}}}}&lt;/ref&gt; Papildus tika noteikts, ka maksimālais skatītāju skaits Arēnā Rīga būtu 2660, bet Olimpiskajā sporta centrā — 1058 cilvēku, kuriem visu spēles laiku būs jālieto sejas maska.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.izm.gov.lv/lv/jaunums/no-1-junija-skatitaji-klatiene-vares-verot-pasaules-cempionatu-hokeja|title=No 1. jūnija skatītāji klātienē varēs vērot Pasaules čempionātu hokejā|publisher=[[Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija]]|access-date={{dat|2021|5|29||bez}}|date={{dat|2021|5|27||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportazinas.com/rosina-skatitajiem-pc-hokeja-klatiene-laut-skatities-no-1-junija/|title=Rosina skatītājiem PČ hokejā klātienē ļaut skatīties no 1. jūnija|website=sportazinas.com|access-date={{dat|2021|5|29||bez}}|date={{dat|2021|5|27||bez}}}}&lt;/ref&gt; {{dat|2021|5|29}} tika paziņotas čempionāta spēļu apmeklēšanas cenas, ko noteica IIHF, kas arī saņems visus biļešu ienākumus,&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/hokejs/kalvitis-starptautiska-hokeja-federacija-noteiks-cempionata-bilesu-cenas-un-sanems-naudu.a406590/|title=Kalvītis: Starptautiskā hokeja federācija noteiks čempionāta biļešu cenas un saņems naudu|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs|LSM]]|website=[[Lsm.lv]]|access-date={{dat|2021|5|29||bez}}|date={{dat|2021|5|28||bez}}}}&lt;/ref&gt; papildus paziņojot to, ka uz spēlēm skatītāji ārpus Latvijas varēs ierasties tikai no valstīm, kurās 14 dienu kumulatīvais saslimstības rādītājs ir zem 50.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/hokejs/hokeja-cempionata-rikotaji-pazino-bilesu-cenas-arzemniekus-gaida-tikai-no-balta-saraksta-valstim.a406732/|title=Hokeja čempionāta rīkotāji paziņo biļešu cenas; ārzemniekus gaida tikai no «baltā saraksta» valstīm|last=Rubene|first=Karīna|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs|LSM]]|website=[[Lsm.lv]]|access-date={{dat|2021|5|29||bez}}|date={{dat|2021|5|29||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/sports/445695-uz-hokeja-pasaules-cempionatu-drikstes-ierasties-ari-arzemju-lidzjuteji-bet-ne-visu-valstu|title=Uz hokeja pasaules čempionātu drīkstēs ierasties arī ārzemju līdzjutēji, bet ne visu valstu|website=[[Jauns.lv]]|access-date={{dat|2021|5|29||bez}}|date={{dat|2021|5|29||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Starpgadījumi ===

==== Daugavas ledus halle ====
Viens no nosacījumiem, lai Rīga varētu rīkot pasaules čempionātu hokejā bija standartiem atbilstošas treniņu halles izveide. Tika nolemts, ka šādas halles izbūve notiktu blakus [[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadionam]] esošās ledus halles vietā,&lt;ref name=&quot;Daugavas ledus halle&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/sporta-politika/riga-sak-daugavas-stadiona-attistibas-otro-kartu-taps-ari-ledus-halle.a295523/|title=Rīgā sāk «Daugavas» stadiona attīstības otro kārtu, taps arī ledus halle|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs|LSM]]|website=[[Lsm.lv]]|access-date={{dat|2021|5|28||bez}}|date={{dat|2018|10|10||bez}}}}&lt;/ref&gt; kur sākotnēji bija plānots izveidot vieglatlētikas manēžu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/vieglatletika/hokeja-cempionata-del-pagaidam-atstaj-vieglatletus-bez-jaunam-majam.a307652/|title=Hokeja čempionāta dēļ pagaidām atstāj vieglatlētus bez jaunām mājām|last=Timofejevs|first=Matīss|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs|LSM]]|website=[[Lsm.lv]]|access-date={{dat|2021|5|28||bez}}|date={{dat|2019|1|29||bez}}}}&lt;/ref&gt; [[Daugavas stadiona ledus halle|Daugavas stadiona ledus hallē]] tika paredzēts izbūvēt divus ledus laukumus treniņiem ar 600 skatītāju sēdvietām.&lt;ref name=&quot;Daugavas ledus halle&quot;/&gt; 2018. gadā sākās halles būvprojekta izstrāde, taču projekts ieilga, jo radās problēmas ar piemērota halles būvnieka atrašanu,&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/hokejs/daugavas-ledus-halle-top-gausi-bazas-par-gatavibu-pasaules-hokeja-cempionatam.a329526/|title=«Daugavas» ledus halle top gausi, bažas par gatavību pasaules hokeja čempionātam|last=Kļavenieks|first=Mārtiņš|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs|LSM]]|website=[[Lsm.lv]]|access-date={{dat|2021|5|28||bez}}|date={{dat|2019|8|22||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/hokejs/buvnieku-nesaskanas-raisa-bazas-par-daugavas-stadiona-hokeja-halles-laicigu-tapsanu.a366509/|title=Būvnieku nesaskaņas raisa bažas par «Daugavas» stadiona hokeja halles laicīgu tapšanu|last=Zvirbulis|first=Ģirts|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs|LSM]]|website=[[Lsm.lv]]|access-date={{dat|2021|5|28||bez}}|date={{dat|2020|7|8||bez}}}}&lt;/ref&gt; būvdarbiem sākoties tikai {{dat|2020|5|5}}.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://sports.tvnet.lv/6965750/sak-buvet-daugavas-stadiona-ledus-halli-kas-nepieciesama-2021-gada-pc-hokeja|title=Sāk būvēt Daugavas stadiona ledus halli, kas nepieciešama 2021. gada PČ hokejā|publisher=[[tvnet.lv]]|access-date={{dat|2021|5|28||bez}}|date={{dat|2020|5|5||bez}}}}&lt;/ref&gt; Pēc ilgstošas noteikto halles nodošanas ekspluatācijā un darbu pabeigšanas termiņu neievērošanas tika izskatīta iespēja kā treniņu vietu pārveidot uz [[Volvo sporta centrs|Volvo sporta centru]],&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/hokejs/riga-top-ledus-laukumi-hokeja-cempionatam-spriedze-saglabajas-par-daugavas-halli.a401538/|title=Rīgā top ledus laukumi hokeja čempionātam, spriedze saglabājas par «Daugavas» halli|last1=Bergs|first1=Māris|last2=Timofejevs|first2=Māris|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs|LSM]]|website=[[Lsm.lv]]|access-date={{dat|2021|5|28||bez}}|date={{dat|2021|4|22||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/hokejs/daugavas-stadiona-ledus-halles-nodosanu-ekspluatacija-parcel-uz-nakamo-nedelu.a402764/|title=«Daugavas» stadiona ledus halles nodošanu ekspluatācijā pārceļ uz nākamo nedēļu|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs|LSM]]|website=[[Lsm.lv]]|access-date={{dat|2021|5|28||bez}}|date={{dat|2021|4|30||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/hokejs/velreiz-atliek-daugavas-stadiona-ledus-halles-nodosanu-ekspluatacija.a403648/|title=Vēlreiz atliek «Daugavas» stadiona ledus halles nodošanu ekspluatācijā|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs|LSM]]|website=[[Lsm.lv]]|access-date={{dat|2021|5|28||bez}}|date={{dat|2021|5|7||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/hokejs/vugd-konstate-nepilnibas-daugavas-stadiona-ledus-halles-drosibas-prasibas.a403708/|title=VUGD konstatē nepilnības Daugavas stadiona ledus halles drošības prasībās|last=Bergs|first=Māris|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs|LSM]]|website=[[Lsm.lv]]|access-date={{dat|2021|5|28||bez}}|date={{dat|2021|5|8||bez}}}}&lt;/ref&gt; tur sākot darbus pie ledus slīpēšanas un citu priekšdarbu veikšanas.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/hokejs/daugava-kaveto-darbu-del-hokeja-cempionata-komandu-treniniem-gatavos-volvo-halli.a403990/|title=«Daugavā» kavēto darbu dēļ hokeja čempionāta komandu treniņiem gatavos «Volvo» halli|last=Kļavenieks|first=Mārtiņš|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs|LSM]]|website=[[Lsm.lv]]|access-date={{dat|2021|5|28||bez}}|date={{dat|2021|5|11||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.delfi.lv/sports/news/hokeja-chempionats/zinas/pc-treninu-laukumu-likstas-volvo-halli-sak-pielagot-komandu-vajadzibam.d?id=53186479|title=PČ treniņu laukumu likstas: 'Volvo' halli sāk pielāgot komandu vajadzībām|publisher=[[Delfi (portāls)|DELFI]]|accessdate={{dat|2021|5|28||bez}}|date={{dat|2021|5|11||bez}}}}&lt;/ref&gt; Tomēr {{dat|2021|5|14}}, tikai nedēļu pirms čempionāta sākuma, Daugavas stadiona ledus halle tika nodota ekspluatācijā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.delfi.lv/sports/news/hokeja-chempionats/zinas/daugavas-stadiona-ledus-halle-nodota-ekspluatacija.d?id=53200921|title='Daugavas' stadiona ledus halle nodota ekspluatācijā|publisher=[[Delfi (portāls)|DELFI]]|accessdate={{dat|2021|5|28||bez}}|date={{dat|2021|5|16||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/7248684/daugavas-stadiona-ledus-halle-beidzot-ir-nodota-ekspluatacija|title=&quot;Daugavas stadiona&quot; ledus halle beidzot ir nodota ekspluatācijā|website=[[Apollo.lv]]|accessdate={{dat|2021|5|28||bez}}|date={{dat|2021|5|15||bez}}}}&lt;/ref&gt;

==== Karogu nomaiņa ====
[[Attēls:2021 IIHF World Championship flagpoles.jpg|180px|thumb|Čempionāta komandu karogu masti pie ''Radisson Blu Hotel Latvija'' 2021. gada 27. maijā. Pēc karogu nomaiņas redzams [[Rīgas pilsētas karogs]], [[KOK]] karogs un agrākais Baltkrievijas karogs.]]

{{dat|2021|5|24}}, sekojot [[Ryanair lidojums 4978|''Ryanair'' lidojuma 4978]] incidentam, [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvārī]], pie ''Radisson Blu Hotel Latvija'', kur ir apmetušās visas čempionāta komandas, vietā, kur izkārti visi čempionāta komandu karogi, Rīgas mērs [[Mārtiņš Staķis]] kopā ar Latvijas Ārlietu ministru [[Edgars Rinkēvičs|Edgaru Rinkēviču]] [[Baltkrievijas karogs|Baltkrievijas valsts karogu]] nomainīja ar vēsturisko baltsarkanbalto karogu, ko izmanto arī valsts opozīcijas grupas, kas protestē pret [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenka]] režīmu, nomaiņu pamatojot ar to, ka ir nepieņemami šī režīma simbolizējošo karogu izvietot Rīgas pilsētvidē.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/hokejs/hokeja-cempionata-karogu-rinda-pie-viesnicas-baltkrievijas-oficialo-karogu-aizstaj-ar-vesturisko.a405968/|title=Hokeja čempionāta karogu rindā pie viesnīcas Baltkrievijas oficiālo karogu aizstāj ar vēsturisko|last=Anstrate|first=Vita|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs|LSM]]|website=[[Lsm.lv]]|access-date={{dat|2021|5|28||bez}}|date={{dat|2021|5|24||bez}}}}&lt;/ref&gt; Šādu soli publiski atbalstīja arī valsts prezidents [[Egils Levits]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/levits-baltkrievijas-karoga-nomaina-ir-adekvata-politiska-reakcija.d?id=53230411|title=Levits: Baltkrievijas karoga nomaiņa ir adekvāta politiskā reakcija|publisher=[[Delfi (portāls)|DELFI]]|accessdate={{dat|2021|5|28||bez}}|date={{dat|2021|5|25||bez}}}}&lt;/ref&gt; Karoga nomaiņa radīja diplomātisko krīzi starp Latviju un Baltkrieviju, abām valstīm izraidot vēstniecību darbiniekus, būtībā iesaldējot abu valstu attiecības.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/video-latvijas-vestnieks-baltkrievija-diplomatiskas-attiecibas-paslaik-ir-iesaldetas.a406492/|title=VIDEO. Latvijas vēstnieks Baltkrievijā: diplomātiskās attiecības pašlaik ir iesaldētas|last=Pastors|first=Toms|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs|LSM]]|website=[[Lsm.lv]]|access-date={{dat|2021|5|28||bez}}|date={{dat|2021|5|27||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/am-latvijas-vestnieks-baltkrievija-un-diplomati-no-vestniecibas-minska-atgriezusies-latvija.d?id=53241635|title=ĀM: Latvijas vēstnieks Baltkrievijā un diplomāti no vēstniecības Minskā atgriezušies Latvijā|publisher=[[Delfi (portāls)|DELFI]]|accessdate={{dat|2021|5|28||bez}}|date={{dat|2021|5|27||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/444829-baltkrievija-liek-izbraukt-no-valsts-latvijas-vestniekam-un-diplomatiem-latvija-atbild-ar-identisku-ricibu|title=Baltkrievija liek izbraukt no valsts Latvijas vēstniekam un diplomātiem, Latvija atbild ar identisku rīcību|website=[[Jauns.lv]]|access-date={{dat|2021|5|28||bez}}|date={{dat|2021|5|24||bez}}}}&lt;/ref&gt;
IIHF prezidents [[Renē Fāzels]] paziņoja, ka uzskata karogu nomaiņu par nepieņemamu, nosakot, ka, ja oficiālais karogs netiks atlikts atpakaļ, federācija uz pilsētā esošajiem mastiem nevēlas redzēt savus un oficiālos čempionāta karogus, norādot, ka tā ir apolitiska sporta organizācija.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/hokejs/starptautiskas-hokeja-federacijas-prezidents-karogu-samainisana-ir-nepienemama.a406179/|title=Starptautiskās Hokeja federācijas prezidents: Karogu samainīšana ir nepieņemama|last=Amoliņš|first=Gints|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs|LSM]]|website=[[Lsm.lv]]|access-date={{dat|2021|5|28||bez}}|date={{dat|2021|5|25||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.delfi.lv/sports/news/hokeja-chempionats/zinas/fazels-nevelas-rigas-ielas-redzet-iihf-karogus-lidzas-baltkrievijas-opozicijas-karogam.d?id=53230915|title=Fāzels nevēlas Rīgas ielās redzēt IIHF karogus līdzās Baltkrievijas opozīcijas karogam|publisher=[[Delfi (portāls)|DELFI]]|accessdate={{dat|2021|5|28||bez}}|date={{dat|2021|5|25||bez}}}}&lt;/ref&gt; Rīgas mērs Staķis nolēma vēsturisko karogu atstāt, paziņojot, ka pilsēta noņems IIHF karogus no mastiem, aizvietojot tos ar [[Rīgas karogs|Rīgas karogiem]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/hokejs/pec-baltkrievijas-karoga-samainisanas-riga-nonem-starptautiskas-hokeja-federacijas-karogu.a406054/|title=Pēc Baltkrievijas karoga samainīšanas Rīgā noņem Starptautiskās Hokeja federācijas karogu|last=Kupčs|first=Edgars|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs|LSM]]|website=[[Lsm.lv]]|access-date={{dat|2021|5|28||bez}}|date={{dat|2021|5|25||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/riga-nonems-iihf-un-hokeja-pc-oficialos-karogus-uzsver-stakis.d?id=53231349|title=Rīga noņems IIHF un hokeja PČ oficiālos karogus, uzsver Staķis|publisher=[[Delfi (portāls)|DELFI]]|accessdate={{dat|2021|5|28||bez}}|date={{dat|2021|5|25||bez}}}}&lt;/ref&gt; {{dat|2021|5|28}} Baltkrievija uzsāka kriminālo izmeklēšanu pret Staķi un Rinkēviču par nacionālā naida kurināšanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/7259300/baltkrievija-ierosina-kriminallietu-par-nacionala-naida-kurinasanu-pret-staki-un-rinkevicu|title=Baltkrievija ierosina krimināllietu par nacionālā naida kurināšanu pret Staķi un Rinkēviču|website=[[Apollo.lv]]|accessdate={{dat|2021|5|28||bez}}|date={{dat|2021|5|28||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7259276/baltkrievija-ierosinajusi-kriminallietu-pret-staki-un-rinkevicu|title=Baltkrievija ierosinājusi krimināllietu pret Staķi un Rinkēviču|publisher=[[tvnet.lv]]|access-date={{dat|2021|5|28||bez}}|date={{dat|2021|5|28||bez}}}}&lt;/ref&gt;
Rīgas dome nolēma karogu stendos Krievijas karogu aizstāt ar KOK karogu.&lt;ref name=&quot;Krievijas karogs&quot;/&gt;

== Formāts ==

=== Datumi ===
Tā kā [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ nebija zināms, vai čempionāta nacionālās priekšsacīkstes varēs sākties pirms 2020. gada septembra, [[IIHF]] nolēma čempionāta sākumu pārcelt no {{dat|2021|5|7|Ģ}} uz {{dat||5|21|A}}. Tas nozīmē, ka čempionāts beigsies {{dat||6|6}}, kas būs pirmā reize, kad pasaules čempionāts hokejā notiek arī jūnijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.watson.ch/!877436941|title=Die nächste Hockey-WM beginnt so spät wie nie – die Schweiz spielt in Minsk|last=Zaugg|first=Klaus|website=Watson|access-date={{dat|2021|4|26||bez}}|date={{dat|2020|5|12||bez}}|language=de}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sport.cz/hokej/ostatni/clanek/1475488-hokejove-ms-se-pristi-rok-uskutecni-na-prelomu-kvetna-a-cervna.html#section-artcl|title=Hokejové MS se příští rok uskuteční na přelomu května a června|website=Sport.cz|access-date={{dat|2021|4|26||bez}}|date={{dat|2020|6|22||bez}}|language=cs}}&lt;/ref&gt;

=== Sauklis ===
[[2017. gads|2017]]. gadā kopā ar kopīgo [[Latvija]]s un [[Baltkrievija]]s rīkošanas pieteikumu čempionātam tika arī izvēlēts tā sauklis &quot;Kaislība. Bez Robežām&quot; ({{val|en|Passion. No Borders}}, {{val|ru|Страсть. Без границ}}),&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lhf.lv/lv/article/4847/latvija-un-baltkrievija-pieteikusas-kopigi-rikot-2021-gada-pasaules-cempionatu-hokeja-foto|title=LATVIJA UN BALTKRIEVIJA PIETEIKUŠĀS KOPĪGI RĪKOT 2021. GADA PASAULES ČEMPIONĀTU HOKEJĀ + FOTO|publisher=[[LHF]]|access-date={{dat|2021|5|28||bez}}|date={{dat|2017|1|19||bez}}}}&lt;/ref&gt; kas atspoguļoja abu sākotnēji paredzēto rīkotājvalstu draudzīgās savstarpējās attiecības. Tika uzsvērts uz to, ka viena no valstīm ir [[Eiropas Savienība]]s dalībvalsts, bet otra nav, kā arī ka no kosmosa abu valstu robežas nav skaidri redzamas un, lai gan abas valstis ir salīdzinoši mazas, tās ir spējušais vairākus gadus saglabāt augstas pozīcijas [[IIHF]] hokeju komandu rangā, kā arī ka abās valstīs ir liels hokeja līdzjutēju skaits.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iihf.com/lv/events/2021/wm/news/19621/welcome-to-minsk-riga-in-2021|title=Laipni aicināti uz Minsku un Rīgu!|last=Merk|first=Martin|publisher=[[IIHF]]|access-date={{dat|2021|4|26||bez}}|date={{dat|2020|6|22||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportazinas.com/zinami-konkreti-datumi-kad-notiks-pc-hokeja-riga-un-minska/|title=Zināmi konkrēti datumi, kad notiks PČ hokejā Rīgā un Minskā|website=sportazinas.com|access-date={{dat|2021|5|28||bez}}|date={{dat|2020|6|22||bez}}}}&lt;/ref&gt; Pēc rīkotājtiesību atņemšanas Baltkrievijai čempionāta saukli saglabāja.


=== Talismans ===
[[Attēls:2021 IIHF World Championship 2021 stamp of Latvia.jpg|thumb|Čempionātam par godu izdotā Latvijas pastmarka ar talismanu Spaikiju]]
{{dat|2020|2|24}} preses konferencē [[Minska|Minskā]], [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] tika paziņots, ka čempionāta talismans būs ezis Spaikijs ({{val|en|Spiky}}), kas tika izvēlēts pēc konkursa, kas notika gan Baltkrievijā, gan Latvijā. Konkursā piedalījās vairāk nekā 100 talismanu skiču pieteikumi, un uzvarētājs tika izvēlēts gan ar žūrijas, kas sastāvēja no abās valstīs sabiedrībā zināmiem cilvēkiem, čempionāta organizatoriem un sportistiem, gan arī ar hokeja fanu palīdzību.&lt;ref name=&quot;talismans&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.delfi.lv/sports/news/hokejs/izvelets-2021-gada-pasaules-hokeja-cempionata-oficialais-talismans.d?id=51911175|title=Izvēlēts 2021. gada pasaules hokeja čempionāta oficiālais talismans|publisher=[[Delfi (portāls)|DELFI]]|accessdate={{dat|2021|5|27||bez}}|date={{dat|2020|2|24||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.delfi.lv/sports/news/hokejs/foto-kurs-uzkurinas-lidzjutejus-noverte-pc-hokeja-riga-talismana-kandidatus.d?id=51795517|title=Foto: Kurš 'uzkurinās' līdzjutējus - novērtē PČ hokejā Rīgā talismana kandidātus|publisher=[[Delfi (portāls)|DELFI]]|accessdate={{dat|2021|5|27||bez}}|date={{dat|2020|1|14||bez}}}}&lt;/ref&gt; Talismana skices autors bija Jānis Burmeisters no Latvijas, kamēr tā vizuālo tēlu uzlaboja baltkrievu aģentūra ''DAB.Agency''.&lt;ref name=&quot;talismans&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lhf.lv/lv/article/6614/2021gada-pasaules-cempionata-talismans-ezis-spaikijs|title=2021.GADA PASAULES ČEMPIONĀTA TALISMANS - EZIS SPAIKIJS|publisher=[[LHF]]|access-date={{dat|2021|5|27||bez}}|date={{dat|2020|2|24||bez}}}}&lt;/ref&gt; Pēc rīkotājtiesību atņemšanas Baltkrievijai čempionāta talismans tika saglabāts.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/7253566/krievijas-olimpiskas-komitejas-komanda-cempionatu-atklaj-ar-dramatisku-uzvaru-vacija-sagrauj-italiju|title=Krievijas Olimpiskās komitejas komanda čempionātu atklāj ar dramatisku uzvaru; Vācija sagrauj Itāliju|website=[[Apollo.lv]]|accessdate={{dat|2021|5|28||bez}}|date={{dat|2021|5|21||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Oficiālā dziesma ===
{{dat|2021|4|21}}, tieši mēnesi pirms čempionāta sākuma, [[Latvijas Televīzija]]s raidījumā &quot;[[Rīta Panorāma (raidījums)|Rīta Panorāma]]&quot; tika pirmatskaņota oficiālā čempionāta dziesma ''[[For Glory and Joy]]'' (&quot;Slavai un priekam&quot;), kuras autori un izpildītāji ir grupa ''[[Astro'n'out]]''. Tajā pašā dienā tika izlaista dziesma kopā ar tās videoklipu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/news/music/grupa-astronout-radijusi-himnu-pasaules-cempionatam-hokeja.d?id=53107033|title=Grupa 'Astro'n'out' radījusi himnu Pasaules čempionātam hokejā|publisher=[[Delfi (portāls)|DELFI]]|accessdate={{dat|2021|4|26||bez}}|date={{dat|2021|4|14||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/izklaide/video-slavai-un-priekam--pasaules-hokeja-cempionata-oficialas-dziesmas-pirmatskanojums.a401411/|title=VIDEO: Slavai un priekam – Pasaules hokeja čempionāta oficiālās dziesmas pirmatskaņojums|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs|LSM]]|website=[[Lsm.lv]]|access-date={{dat|2021|4|26||bez}}|date={{dat|2021|4|21||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Komandas ==
Pasaules čempionātā piedalās 15 valstu komandas un [[KOK]] hokeja izlaseː&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iihf.com/en/events/2021/wm/news/19621/welcome-to-minsk-riga-in-2021|title=Welcome to Minsk &amp; Riga in 2021|last=Merk|first=Martin|publisher=[[IIHF]]|access-date={{dat|2021|2|2||bez}}|date={{dat|2020|6|22||bez}}|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/hokejs/krievijas-hokejistiem-pasaules-cempionata-riga-atskanos-starptautiskas-federacijas-himnu.a396939/|title=Krievijas hokejistiem pasaules čempionātā Rīgā atskaņos starptautiskās federācijas himnu|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs|LSM]]|website=[[Lsm.lv]]|access-date={{dat|2021|4|26||bez}}|date={{dat|2021|3|16||bez}}}}&lt;/ref&gt;

{{Col-begin}}
{{Col-2}}
; Automātiski kvalificējās pēc 2019. gada Pasaules hokeja čempionāta (1.—14. vieta)

{{Col-begin}}
{{Col-2}}
* {{ih|ASV}}
* {{ih|Čehija}}
* {{ih|Dānija}}
* {{ih|Itālija}}
* {{ih|Kanāda}}
* [[Krievijas hokeja izlase|KOK]]{{efn|name=Krievija|Pēc {{dat|2020|12|7}} [[Starptautiskā sporta arbitrāža|Starptautiskās sporta arbitrāžas]] lēmuma saistībā ar dopinga sankcijām [[Krievija]]s sportistiem un komandām ir aizliegts startēt Olimpiskajās spēlēs vai pasaules čempionātos, izmantojot valsts karogu vai himnu līdz {{dat|2022|12|16|D}}, tiem startējot kā &quot;neitrālajiem sportistiem&quot;.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.npr.org/2020/12/17/947504052/russia-suspended-from-next-2-olympic-games-over-anti-doping-violations|title=Russia Gets Its Doping Ban Reduced But Will Miss Next 2 Olympics|last1=Wamsley|first1=Laurel|last2=Kennedy|first2=Merrit|publisher=NPR|access-date={{dat|2021|5|20||bez}}|date={{dat|2020|12|17||bez}}|language=en}}&lt;/ref&gt; IIHF sacensībās Krievijas sportisti startē ar [[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpiskās komitejas]] (KOK) nosaukumu&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iihf.com/en/events/2021/wm/news/25249/new_jersey_for_russians|title=New jersey for Russians|last=Merk|first=Martin|publisher=[[IIHF]]|access-date={{dat|2021|5|20||bez}}|date={{dat|2021|5|2||bez}}|language=en}}&lt;/ref&gt;}}
* {{ih|Latvija}}{{efn|name=Rīkotāji|Kvalificējās arī kā turnīra rīkotāji vai iepriekš paredzētā rīkotājvalsts}}

{{Col-2}}
* {{ih|Apvienotā Karaliste}}
* {{ih|Norvēģija}}
* {{ih|Slovākija}}
* {{ih|Somija}}
* {{ih|Šveice}}
* {{ih|Vācija}}
* {{ih|Zviedrija}}
{{Col-end}}

{{Col-2}}
; Kvalificējās, uzvarot vai iegūstot 2. vietu 2019. gada Pasaules čempionātā hokejā 1. divīzijā
* {{ih|Baltkrievija}}{{efn|name=Rīkotāji}}
* {{ih|Kazahstāna}}
{{Col-end}}

=== Sadalījums pa grupām ===
Atceltajam [[2020. gada Pasaules čempionāts hokejā|2020. gada Pasaules čempionātam]] komandas tika sadalītas pa grupām atbilstoši vietām 2020. gada [[IIHF]] rangā pēc [[2019. gada Pasaules čempionāts hokejā|2019. gada Pasaules čempionāta]] (izlašu vietas šajā rangā norādītas iekavās). Šis sadalījums tika saglabāts 2021. gada čempionātam.

Visas spēles notika [[Rīga|Rīgā]], [[Latvija|Latvijā]]. A grupas spēles notika [[Olimpiskais sporta centrs|Olimpiskajā sporta centrā]], bet B grupas — [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]. Komandu sadalījums tika paziņots {{dat|2020|5|20}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iihf.com/en/news/19298/groups-for-minsk-riga-2021|title=Groups for Minsk &amp; Riga 2021|last=Merk|first=Martin|publisher=[[IIHF]]|access-date={{dat|2021|3|6||bez}}|date={{dat|2020|5|20||bez}}|language=en}}&lt;/ref&gt;

{{Col-begin}}
{{Col-2}}
;A grupa

* [[Krievijas hokeja izlase|KOK]] (2.)
* {{ih|Zviedrija}} (4.)
* {{ih|Čehija}} (5.)
* {{ih|Šveice}} (8.)
* {{ih|Slovākija}} (9.)
* {{ih|Dānija}} (12.)
* {{ih|Baltkrievija}} (13.)
* {{ih|Apvienotā Karaliste}} (19.)

{{Col-2}}
;B grupa

* {{ih|Kanāda}} (1.)
* {{ih|Somija}} (3.)
* {{ih|ASV}} (6.)
* {{ih|Vācija}} (7.)
* {{ih|Latvija}} (10.)
* {{ih|Norvēģija}} (11.)
* {{ih|Itālija}} (15.)
* {{ih|Kazahstāna}} (16.)
{{Col-end}}

=== Izlašu sastāvi ===
{{Pamatraksts|2021. gada Pasaules čempionāta hokejā izlašu sastāvi}}
Katras izlases sastāvā ir 15 līdz 25 laukuma spēlētāji un 2 līdz 3 vārtsargi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iihf.com/en/events/2021/wm/tournamentinfo/19561/player-entry|title=PLAYER ENTRY|publisher=[[IIHF]]|access-date={{dat|2021|5|21||bez}}|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Grupu turnīrs ==
Spēļu norises grafiku [[IIHF]] publiskoja {{Dat|2021|2|5}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iihf.com/en/events/2021/wm/news/24408/latvia_opens_worlds_vs_canada|title=Latvia opens Worlds vs. Canada|last=Merk|first=Martin|publisher=[[IIHF]]|access-date={{Dat|2021|3|6||bez}}|date={{Dat|2021|2|5||bez}}|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== A grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WL OT
|source=[https://www.iihf.com/lv/events/2021/wm/standings/group IIHF]

| team4=SVK | team1=RUS | team5=SWE | team2=SUI | team6=DEN | team7=GBR | team3=CZE | team8=BLR

| win_RUS=5 | OTwin_RUS=1 | OTloss_RUS=0 | loss_RUS=1 |gf_RUS=28 |ga_RUS=10 |status_RUS=Q
| win_SWE=3 | OTwin_SWE=0 | OTloss_SWE=1 | loss_SWE=3 |gf_SWE=21 |ga_SWE=14 |status_SWE=E
| win_CZE=3 | OTwin_CZE=2 | OTloss_CZE=0 | loss_CZE=2 |gf_CZE=27 |ga_CZE=18 |status_CZE=Q
| win_SUI=5 | OTwin_SUI=0 | OTloss_SUI=0 | loss_SUI=2 |gf_SUI=27 |ga_SUI=17 |status_SUI=Q
| win_SVK=4 | OTwin_SVK=0 | OTloss_SVK=0 | loss_SVK=3 |gf_SVK=17 |ga_SVK=22 |status_SVK=Q
| win_DEN=2 | OTwin_DEN=1 | OTloss_DEN=1 | loss_DEN=3 |gf_DEN=13 |ga_DEN=15 |status_DEN=E
| win_BLR=1 | OTwin_BLR=0 | OTloss_BLR=1 | loss_BLR=5 |gf_BLR=10 |ga_BLR=29 |status_BLR=E
| win_GBR=1 | OTwin_GBR=0 | OTloss_GBR=1 | loss_GBR=5 |gf_GBR=13 |ga_GBR=31 |status_GBR=E

| name_RUS= [[Krievijas hokeja izlase|KOK]]
| name_SWE={{ih|SWE}}
| name_CZE={{ih|CZE}}
| name_SUI={{ih|SUI}}
| name_SVK={{ih|SVK}}
| name_DEN={{ih|DEN}}
| name_BLR={{ih|BLR}}
| name_GBR={{ih|GBR}}

|result1=Q |result2=Q |result3=Q |result4=Q |result5=E |result6=E |result7=E |result8=E 

|res_col_header=QR
|col_Q=green1  |text_Q=Kvalifikācija ceturdalļfinālam
|col_E=white1
}}

{{Hokeja spēle3
| bg                 = #eeeeee
| datums             = {{dat||5|21|N|bez}}
| laiks              = 16:15
| komanda1           = '''[[Krievijas hokeja izlase|KOK]]''' 
| komanda2           = {{ih|CZE}}  
| punkti             = 4:3
| periodi            = (1:1, 1:1, 2:1)
| spēles informācija = https://www.iihf.com/lv/events/2021/wm/gamecenter/playbyplay/24344/1-rus-vs-cze
| vārtsargs1         = [[Aleksandrs Samsonovs]]
| vārtsargs2         = [[Šimons Hrubecs]]
| starprez           = 1:0&lt;br&gt;1:1&lt;br&gt;2:1&lt;br&gt;2:2&lt;br&gt;3:2&lt;br&gt;3:3&lt;br&gt;4:3
| vārti1             = [[Antons Burdasovs|Burdasovs]] ([[Mihails Grigorenko|Grigorenko]], [[Ivans Morozovs|Morozovs]]) &lt;small&gt;({{Abbr|PP|Skaitliskais vairākums}})&lt;/small&gt; – 04:16&lt;br&gt;&lt;br&gt;[[Artjoms Švecs-Rogovojs|Švecs-Rogovojs]] ([[Vladislavs Kameņevs|Kameņevs]]) &lt;small&gt;({{Abbr|SH|Skaitliskais mazākums}})&lt;/small&gt; – 35:27&lt;br&gt;&lt;br&gt;[[Antons Burdasovs|Burdasovs]] ([[Dmitrijs Voronkovs|Voronkovs]]) – 45:28&lt;br&gt;&lt;br&gt;[[Mihails Grigorenko|Grigorenko]] ([[Ivans Provorovs|Provorovs]]) – 59:41
| vārti2             = &lt;br&gt;[[Jakubs Fleks|Fleks]] ([[Miheils Spačeks|Spačeks]]) – 09:26&lt;br&gt;&lt;br&gt;[[Jakubs Vrāna|Vrāna]] ([[Dominiks Kubalīks|Kubalīks]], [[Libors Hājeks|Hājeks]]) – 27:53&lt;br&gt;&lt;br&gt;[[Dominiks Kubalīks|Kubalīks]] ([[Filips Hroneks|Hroneks]], [[Jans Kovāržs|Kovāržs]]) &lt;small&gt;({{Abbr|PP|Skaitliskais vairākums}})&lt;/small&gt; – 57:23
| arēna              = [[Olimpiskais sporta centrs]], [[Rīga]]
| skatītāji          = 0{{efn|name=Skatītāji|[[COVID-19 pandēmija]]s radīto ierobežojumu dēļ, līdz 1. jūnijam, spēles notika bez skatītājiem}}
| tiesnesis          = {{flaga|Zviedrija}} Tūbiass Bjerks
| tiesnesis2         = {{flaga|Zviedrija}} Mīkaels Nūrds
| noraidījumi1       = 4
| noraidījumi2       = 6
| metieni1           = 28
| metieni2           = 25
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = #eeffff
| datums             = {{dat||5|21|N|bez}}
| laiks              = 20:15
| komanda1           = {{ih-rt|BLR}}
| komanda2           = '''{{ih|SVK}}'''
| punkti             = 2:5
| periodi            = (0:3, 0:0, 2:2)
| spēles informācija = https://www.iihf.com/lv/events/2021/wm/gamecenter/playbyplay/24346/3-blr-vs-svk
| vārtsargs1         = [[Konstantīns Šostaks]]&lt;br&gt;[[Denijs Teilors]]
| vārtsargs2         = [[Braņislavs Konrāds]]
| starprez           = 0:1&lt;br&gt;0:2&lt;br&gt;0:3&lt;br&gt;0:4&lt;br&gt;1:4&lt;br&gt;2:4&lt;br&gt;2:5
| vārti1             = &lt;br&gt;&lt;br&gt;&lt;br&gt;&lt;br&gt;[[Mihails Stefanovičs|Stefanovičs]] ([[Sergejs Kosticins|Kosticins]]) &lt;small&gt;({{Abbr|PP|Skaitliskais vairākums}})&lt;/small&gt; – 53:25&lt;br&gt;[[Jegors Šarangovičs|Šarangovičs]] – 54:22
| vārti2             = [[Kristiāns Pospīšils|Pospīšils]] ([[Šimons Ņemecs|Ņemecs]]) – 03:53&lt;br&gt;[[Peters Selāriks|Selāriks]] ([[Martins Gernats|Gernats]], [[Marians Studeničs|Studeničs]]) &lt;small&gt;({{Abbr|PP|Skaitliskais vairākums}})&lt;/small&gt;  – 09:17&lt;br&gt;[[Kristiāns Pospīšils|Pospīšils]] ([[Mislavs Rosandičs|Rosandičs]], [[Mihals Krištofs|Krištofs]]]) &lt;small&gt;({{Abbr|PP|Skaitliskais vairākums}})&lt;/small&gt; – 11:02&lt;br&gt;[[Mareks Hriviks|Hriviks]] ([[Roberts Lantoši|Lantoši]], [[Peters Selāriks|Selāriks]]) – 45:05&lt;br&gt;&lt;br&gt;&lt;br&gt;[[Peters Selāriks|Selāriks]] ([[Mario Grmans|Grmans]]) &lt;small&gt;({{Abbr|EN|Tukši vārti}})&lt;/small&gt; – 59:15
| arēna              = [[Olimpiskais sporta centrs]], [[Rīga]]
| skatītāji          = 0{{efn|name=Skatītāji}}
| tiesnesis          = {{flaga|Latvija}} Andris Ansons
| tiesnesis2         = {{flaga|Somija}} Lasi Heikinens
| noraidījumi1       = 37
| noraidījumi2       = 12
| metieni1           = 34
| metieni2           = 35
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = #eeeeee
| datums             = {{dat||5|22|N|bez}}
| laiks              = 12:15
| komanda1           = '''{{ih-rt|DEN}}'''
| komanda2           = {{ih|SWE}}  
| punkti             = 4:3
| periodi            = (0:0, 3:2, 1:1)
| spēles informācija = https://www.iihf.com/lv/events/2021/wm/gamecenter/playbyplay/24348/5-den-vs-swe
| vārtsargs1         = [[Sebastians Dāms]]
| vārtsargs2         = [[Viktors Fasts]]
| starprez           = 0:1&lt;br&gt;1:1&lt;br&gt;1:2&lt;br&gt;2:2&lt;br&gt;3:2&lt;br&gt;4:2&lt;br&gt;4:3
| vārti1             = [[Niklass Jensens]] – 30:40&lt;br&gt;[[Niklass Jensens]] – 37:33&lt;br&gt;[[Emil Kristensen]] − 38:09&lt;br&gt;[[Niklass Jensens]] − 48:22
| vārti2             = [[Kārls Klingberjs]] – 22:06&lt;br&gt;[[Henrik Tömmernes]] ([[Kārls Klingberjs|Klingberjs]]) – 35:09&lt;br&gt;[[Kārls Klingberjs]] – 50:56
| arēna              = [[Olimpiskais sporta centrs]], [[Rīga]]
| skatītāji          = 0
| tiesnesis          = {{flaga|Krievija}} Romans Gofmans
| tiesnesis2         = {{flaga|Baltkrievija}} Maksims Sidorenko
| noraidījumi1       = 2
| noraidījumi2       = 8
| metieni1           = 22
| metieni2           = 23
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = #eeffff
| datums             = {{dat||5|22|N|bez}}
| laiks              = 16:15
| komanda1           = {{ih-rt|GBR}}
| komanda2           = '''[[Krievijas hokeja izlase|KOK]]'''
| punkti             = 1:7
| periodi            = (1:4, 0:1, 0:2)
| spēles informācija = https://www.iihf.com/lv/events/2021/wm/gamecenter/playbyplay/24350/7-gbr-vs-rus
| vārtsargs1         = [[Džeksona Svilpe]]
| vārtsargs2         = [[Ivans Bočarovs]]
| starprez           = 0:1&lt;br&gt;0:2&lt;br&gt;0:3&lt;br&gt;0:4&lt;br&gt;1:4&lt;br&gt;1:5&lt;br&gt;1:6&lt;br&gt;1:7
| vārti1             = [[Liams Kirks]] – 18:46
| vārti2             = [[Antons Burdasovs]] – 05:53&lt;br&gt;[[Mihails Grigorenko]] – 07:19&lt;br&gt;[[Antons Burdasovs]] – 09:21&lt;br&gt;[[Sergejs Tolčinskis]] – 10:51&lt;br&gt;[[Pavel Karnaukhov]] – 30:08&lt;br&gt;[[Andrei Kuzumenko]] – 49:59&lt;br&gt;[[Antons Slepiševs]] − 53:04
| arēna              = [[Olimpiskais sporta centrs]], [[Rīga]]
| skatītāji          = 0
| tiesnesis          = {{flaga|Austrija}} Kristofs Šternats
| tiesnesis2         = {{flaga|Šveice}} Mihaels Čerrigs
| noraidījumi1       = 12 
| noraidījumi2       = 8
| metieni1           = 11
| metieni2           = 42
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = #eeeeee
| datums             = {{dat||5|22|N|bez}}
| laiks              = 20:15
| komanda1           = {{ih-rt|CZE}}
| komanda2           = '''{{ih|SUI}}''' 
| punkti             = 2:5
| periodi            = (1:1, 0:2, 1:2)
| spēles informācija = https://www.iihf.com/lv/events/2021/wm/gamecenter/playbyplay/24352/9-cze-vs-sui
| vārtsargs1         = [[Šimons Hrubecs]]
| vārtsargs2         = [[Leonardo Dženoni]]
| starprez           = 1:0&lt;br&gt;1:1&lt;br&gt;1:2&lt;br&gt;1:3&lt;br&gt;1:4&lt;br&gt;2:4&lt;br&gt;2:5
| vārti1             = [[Filips Hitils]] – 14:46&lt;br&gt;[[Jiři Smejkal]] – 54:59
| vārti2             = [[Gregorijs Hofmains]] ([[Andress Ambīls]]) (PP) – 17:09&lt;br&gt;[[Tīmo Meiers]] – 24:12&lt;br&gt;[[Tristan Scherwey]] – 38:19&lt;br&gt;[[Tīmo Meiers]] − 50:27&lt;br&gt;[[Gregorijs Hofmains]] – 57:08
| arēna              = [[Olimpiskais sporta centrs]], [[Rīga]]
| skatītāji          = 0
| tiesnesis          = {{flaga|Latvija}} Andris Ansons
| tiesnesis2         = {{flaga|Somija}} Kristians Vīkmans
| noraidījumi1       = 14  
| noraidījumi2       = 6
| metieni1           = 26
| metieni2           = 28
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = #eeffff
| datums             = {{dat||5|23|N|bez}}
| laiks              = 12:15
| komanda1           = {{ih-rt|GBR}}
| komanda2           = {{ih|SVK}}
| punkti             = 1:2
| periodi            = (0:1, 1:1, 0:0)
| spēles informācija = https://www.iihf.com/lv/events/2021/wm/gamecenter/playbyplay/24354/11-gbr-vs-svk
| vārtsargs1         = [[Bens Bovns]]
| vārtsargs2         = [[Branislav Konŕad]]&lt;br&gt;[[Jūliuss Hudāčeks]]
| starprez           = 0:1&lt;br&gt;1:1&lt;br&gt;1:2
| vārti1             = &lt;br&gt;[[Liams Kirks]] - 22:03
| vārti2             = [[Mareks Hriviks]] - 00:25&lt;br&gt;&lt;br&gt;[[Roberts Lantoši]] - 24:42
| arēna              = [[Olimpiskais sporta centrs]], [[Rīga]]
| skatītāji          = 0
| tiesnesis          = {{flaga|Čehija}} Martins Fraņo
| tiesnesis2         = {{flaga|Kanāda}} Olivjē Guēns
| noraidījumi1       = 4
| noraidījumi2       = 4
| metieni1           = 14
| metieni2           = 43
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = #eeeeee
| datums             = {{dat||5|23|N|bez}}
| laiks              = 16:15
| komanda1           = {{ih-rt|SWE}}
| komanda2           = {{ih|BLR}}  
| punkti             = 0:1
| periodi            = (0:0, 0:0, 0:1)
| spēles informācija = https://www.iihf.com/lv/events/2021/wm/gamecenter/playbyplay/24356/13-swe-vs-blr
| vārtsargs1         = [[Ādams Reideborns]]
| vārtsargs2         = [[Denijs Teilors]]
| starprez           = 0:1
| vārti1             = 
| vārti2             = [[Nesķerovs Germans]] - 40:33
| arēna              = [[Olimpiskais sporta centrs]], [[Rīga]]
| skatītāji          = 0
| tiesnesis          = {{flaga|Somija}} Lasi Heikinens
| tiesnesis2         = {{flaga|Somija}} Kristians Vīkmans
| noraidījumi1       = 4
| noraidījumi2       = 8
| metieni1           = 32
| metieni2           = 22
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = #eeffff
| datums             = {{dat||5|23|N|bez}}
| laiks              = 20:15
| komanda1           = {{ih-rt|DEN}}
| komanda2           = {{ih|SUI}}
| punkti             = 0:1
| periodi            = (0:1, 0:0, 0:0)
| spēles informācija = https://www.iihf.com/lv/events/2021/wm/gamecenter/playbyplay/24358/15-den-vs-sui
| vārtsargs1         = [[Sebastians Dāms]]
| vārtsargs2         = [[Reto Berra]]
| starprez           = 0:1
| vārti1             = 
| vārti2             = [[Tīmo Meiers]] - 13:12
| arēna              = [[Olimpiskais sporta centrs]], [[Rīga]]
| skatītāji          = 0
| tiesnesis          = {{flaga|Čehija}} Robins Šīrs
| tiesnesis2         = {{flaga|Slovākija}} Peters Staņo
| noraidījumi1       = 2
| noraidījumi2       = 4
| metieni1           = 4
| metieni2           = 30
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = #eeeeee
| datums             = {{dat||5|24|N|bez}}
| laiks              = 16:15
| komanda1           = {{ih-rt|SVK}}
| komanda2           = [[Krievijas hokeja izlase|KOK]]  
| punkti             = 3:1
| periodi            = (0:0, 1:1, 2:0)
| spēles informācija = https://www.iihf.com/lv/events/2021/wm/gamecenter/playbyplay/24360/17-svk-vs-rus
| vārtsargs1         = [[Jūliuss Hudāčeks]]
| vārtsargs2         = [[Aleksandrs Samsonovs]]
| starprez           = 1:0&lt;br&gt;1:1&lt;br&gt;2:1&lt;br&gt;3:1
| vārti1             = [[Milošs Kelemens]] - 30:00&lt;br&gt;&lt;br&gt;[[Martins Gernāts]] - 53:19&lt;br&gt;[[Mareks Djaloga]] - 58:59
| vārti2             = &lt;br&gt;[[Aleksandrs Barabanovs]] - 31:06
| arēna              = [[Olimpiskais sporta centrs]], [[Rīga]]
| skatītāji          = 0
| tiesnesis          = {{flaga|Latvija}} Andris Ansons
| tiesnesis2         = {{flaga|Somija}}  Kristians Vīkmans
| noraidījumi1       = 4
| noraidījumi2       = 6
| metieni1           = 28
| metieni2           = 28
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = #eeffff
| datums             = {{dat||5|24|N|bez}}
| laiks              = 20:15
| komanda1           = {{ih-rt|CZE}}
| komanda2           = {{ih|BLR}}
| punkti             = ({{piezīme|OT|Uzvara papildlaikā}}) 3:2
| periodi            = (0:0, 2:1, 0:1, 1:0)
| spēles informācija = https://www.iihf.com/lv/events/2021/wm/gamecenter/playbyplay/24362/19-cze-vs-blr
| vārtsargs1         = [[Šimons Hrubecs]]
| vārtsargs2         = [[Aleksejs Kolosovs]]
| starprez           = 0:1&lt;br&gt;1:1&lt;br&gt;2:1&lt;br&gt;2:2&lt;br&gt;3:2
| vārti1             = &lt;br&gt;[[Jans Kovāržs]] - 29:44&lt;br&gt;[[Filips Zadina]] - 33:03&lt;br&gt;&lt;br&gt;[[Dominiks Kubalīks]] - 61:23
| vārti2             = [[Jegors Šarangovičs]] - 25:52&lt;br&gt;&lt;br&gt;&lt;br&gt;[[Vladislavs Jeromenko]] - 51:30
| arēna              = [[Olimpiskais sporta centrs]], [[Rīga]]
| skatītāji          = 0
| tiesnesis          = {{flaga|Zviedrija}} Tūbiass Bjerks
| tiesnesis2         = {{flaga|Dānija}} Madss Frandsens
| noraidījumi1       = 4
| noraidījumi2       = 4
| metieni1           = 38
| metieni2           = 23
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = #eeeeee
| datums             = {{dat||5|25|N|bez}}
| laiks              = 16:15
| komanda1           = {{ih-rt|GBR}}
| komanda2           = {{ih|DEN}}  
| punkti             = 2:3 ({{piezīme|OT|Uzvara papildlaikā}})
| periodi            = (1:2, 0:0, 1:0, 0:1)
| spēles informācija = https://www.iihf.com/lv/events/2021/wm/gamecenter/playbyplay/24364/21-gbr-vs-den
| vārtsargs1         = [[Bens Bovns]]
| vārtsargs2         = [[Sebastians Dāms]]
| starprez           = 1:0&lt;br&gt;1:1&lt;br&gt;1:2&lt;br&gt;2:2&lt;br&gt;2:3
| vārti1             = [[Bens O'Konors]] – 02:33&lt;br&gt;&lt;br&gt;&lt;br&gt;[[Maiks Hamonds]] - 56:18
| vārti2             = &lt;br&gt;[[Jūliāns Jakobsens]] – 10:19&lt;br&gt;[[Niklass Jensens]] – 13:44&lt;br&gt;&lt;br&gt;[[Markuss Lauridsens]] - 64:35
| arēna              = [[Olimpiskais sporta centrs]], [[Rīga]]
| skatītāji          = 0
| tiesnesis          = {{flaga|Austrija}} Kristofs Šternats
| tiesnesis2         = {{flaga|Šveice}} Mihaels Čerrigs
| noraidījumi1       = 12
| noraidījumi2       = 6
| metieni1           = 23
| metieni2           = 32
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = #eeffff
| datums             = {{dat||5|25|N|bez}}
| laiks              = 20:15
| komanda1           = {{ih-rt|SUI}}
| komanda2           = {{ih|SWE}}
| punkti             = 0:7
| periodi            = (0:2, 0:2, 0:3)
| spēles informācija = https://www.iihf.com/lv/events/2021/wm/gamecenter/playbyplay/24366/23-sui-vs-swe
| vārtsargs1         = [[Leonardo Dženoni]]
| vārtsargs2         = [[Ādams Reideborns]]
| starprez           = 0:1&lt;br&gt;0:2&lt;br&gt;0:3&lt;br&gt;0:4&lt;br&gt;0:5&lt;br&gt;0:6&lt;br&gt;0:7
| vārti1             = 
| vārti2             = [[Jespers Frodens]] - 08:35&lt;br&gt;[[Adrians Kempe]] - 10:00&lt;br&gt;[[Viktors Olofssons]] - 22:33&lt;br&gt;[[Jespers Frodens]] - 30:24&lt;br&gt;[[Magnuss Nīgrens]] - 41:18&lt;br&gt;[[Nils Lundkvists]] - 47:14&lt;br&gt;[[Henriks Tommernes]] - 50:46
| arēna              = [[Olimpiskais sporta centrs]], [[Rīga]]
| skatītāji          = 0
| tiesnesis          = {{flaga|Krievija}} Romans Gofmans
| tiesnesis2         = {{flaga|Baltkrievija}} Maksims Sidorenko
| noraidījumi1       = 14
| noraidījumi2       = 10
| metieni1           = 28
| metieni2           = 27
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = #eeeeee
| datums             = {{dat||5|26|N|bez}}
| laiks              = 16:15
| komanda1           = [[Krievijas hokeja izlase|KOK]] 
| komanda2           = {{ih|DEN}}  
| punkti             = 3:0
| periodi            = (0:0, 1:0, 2:0)
| spēles informācija = https://www.iihf.com/lv/events/2021/wm/gamecenter/playbyplay/24368/25-rus-vs-den
| vārtsargs1         = [[Aleksandrs Samsonovs]]
| vārtsargs2         = [[Sebastians Dāms]]
| starprez           = 1:0&lt;br&gt;2:0&lt;br&gt;3:0
| vārti1             = [[Ivans Morozovs]] - 39:18&lt;br&gt;[[Aleksandrs Barabanovs]] - 49:41&lt;br&gt;[[Dmitrijs Voroņkovs]] - 56:35
| vārti2             = 
| arēna              = [[Olimpiskais sporta centrs]], [[Rīga]]
| skatītāji          = 0
| tiesnesis          = {{flaga|Zviedrija}} Tūbiass Bjerks
| tiesnesis2         = {{flaga|Zviedrija}}  Mīkaels Nūrds
| noraidījumi1       = 4
| noraidījumi2       = 8
| metieni1           = 31
| metieni2           = 18
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = #eeffff
| datums             = {{dat||5|26|N|bez}}
| laiks              = 20:15
| komanda1           = {{ih-rt|BLR}}
| komanda2           = {{ih|GBR}}
| punkti             = 3:4
| periodi            = (0:1, 1:2, 2:1)
| spēles informācija = https://www.iihf.com/lv/events/2021/wm/gamecenter/playbyplay/24370/27-blr-vs-gbr
| vārtsargs1         = [[Denijs Teilors]]
| vārtsargs2         = [[Bens Bovns]]
| starprez           = 0:1&lt;br&gt;1:1&lt;br&gt;1:2&lt;br&gt;1:3&lt;br&gt;1:4&lt;br&gt;2:4&lt;br&gt;3:4
| vārti1             = &lt;br&gt;[[Vladislavs Kodola]] - 29:15&lt;br&gt;&lt;br&gt;&lt;br&gt;&lt;br&gt;[[Geoff Platt]] - 51:19&lt;br&gt;[[Šeins Prinss]] - 57:43
| vārti2             = [[Liams Kirks]] - 13:38&lt;br&gt;&lt;br&gt;[[Bens Deivijs]] - 37:06&lt;br&gt;[[Liams Kirks]] - 38:35&lt;br&gt;[[Maiks Hamonds]] - 48:41
| arēna              = [[Olimpiskais sporta centrs]], [[Rīga]]
| skatītāji          = 0
| tiesnesis          = {{flaga|Čehija}} Robins Šīrs
| tiesnesis2         = {{flaga|Slovākija}} Peters Staņo
| noraidījumi1       = 6
| noraidījumi2       = 4
| metieni1           = 36
| metieni2           = 26
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = #eeeeee
| datums             = {{dat||5|27|N|bez}}
| laiks              = 16:15
| komanda1           = {{ih-rt|SUI}}
| komanda2           = {{ih|SVK}}
| punkti             = 8:1
| periodi            = (1:0, 3:0, 4:1)
| spēles informācija = https://www.iihf.com/lv/events/2021/wm/gamecenter/playbyplay/24372/29-sui-vs-svk
| vārtsargs1         = [[Reto Berra]]
| vārtsargs2         = [[Jūliuss Hudāčeks]]
| starprez           = 1:0&lt;br&gt;2:0&lt;br&gt;3:0&lt;br&gt;4:0&lt;br&gt;5:0&lt;br&gt;6:0&lt;br&gt;6:1&lt;br&gt;7:1&lt;br&gt;8:1
| vārti1             = [[Rafaels Diass]] - 09:47&lt;br&gt;[[Svens Andrigeto]] - 20:25&lt;br&gt;[[Romēns Lefels]] - 25:17&lt;br&gt;[[Gregorijs Hofmans]] - 36:11&lt;br&gt;[[Tīmo Meiers]] - 40:38&lt;br&gt;[[Filips Kuraševs]] - 44:34&lt;br&gt;&lt;br&gt;[[Gregorijs Hofmans]] - 52:39&lt;br&gt;[[Romēns Lefels]] - 54:03
| vārti2             = &lt;br&gt;&lt;br&gt;&lt;br&gt;&lt;br&gt;&lt;br&gt;&lt;br&gt;[[Mihals Krištofs]] - 45:12
| arēna              = [[Olimpiskais sporta centrs]], [[Rīga]]
| skatītāji          = 0
| tiesnesis          = {{flaga|Čehija}} Martins Fraņo
| tiesnesis2         = {{flaga|Kanāda}} Olivjē Guēns
| noraidījumi1       = 8
| noraidījumi2       = 60
| metieni1           = 28
| metieni2           = 24
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = #eeffff
| datums             = {{dat||5|27|N|bez}}
| laiks              = 20:15
| komanda1           = {{ih-rt|SWE}}
| komanda2           = {{ih|CZE}}
| punkti             = 2:4
| periodi            = (2:0, 0:0, 0:4)
| spēles informācija = https://www.iihf.com/lv/events/2021/wm/gamecenter/playbyplay/24374/31-swe-vs-cze
| vārtsargs1         = [[Ādams Reideborns]]
| vārtsargs2         = [[Šimons Hrubecs]]
| starprez           = 1:0&lt;br&gt;2:0&lt;br&gt;2:1&lt;br&gt;2:2&lt;br&gt;2:3&lt;br&gt;2:4
| vārti1             = [[Andreas Vingerli]] - 12:08&lt;br&gt;[[Rikards Rakels]] - 15:02
| vārti2             = &lt;br&gt;&lt;br&gt;[[Jakubs Vrāna]] - 41:10&lt;br&gt;[[Jans Kovāržs]] - 44:53&lt;br&gt;[[Lukašs Kloks]] - 48:17&lt;br&gt;[[Jakubs Fleks]] - 58:26
| arēna              = [[Olimpiskais sporta centrs]], [[Rīga]]
| skatītāji          = 0
| tiesnesis          = {{flaga|Krievija}} Romans Gofmans
| tiesnesis2         = {{flaga|Krievija}} Jevgēņijs Romasjko
| noraidījumi1       = 10
| noraidījumi2       = 10
| metieni1           = 29
| metieni2           = 24
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = #eeeeee
| datums             = {{dat||5|28|N|bez}}
| laiks              = 16:15
| komanda1           = {{ih-rt|SWE}}
| komanda2           = {{ih|GBR}}
| punkti             = 4:1
| periodi            = (1:1, 2:0, 1:0)
| spēles informācija = https://www.iihf.com/lv/events/2021/wm/gamecenter/playbyplay/24376/33-swe-vs-gbr
| vārtsargs1         = [[Viktors Fasts]]
| vārtsargs2         = [[Bens Bovns]]
| starprez           = 0:1&lt;br&gt;1:1&lt;br&gt;2:1&lt;br&gt;3:1&lt;br&gt;4:1
| vārti1             = &lt;br&gt;[[Markuss Sorensens]] - 15:18&lt;br&gt;[[Džonatans Puda]] - 27:00&lt;br&gt;[[Mario Kempe]] - 32:08&lt;br&gt;[[Mario Kempe]] - 52:34
| vārti2             = [[Liams Kirks]] - 07:20
| arēna              = [[Olimpiskais sporta centrs]], [[Rīga]]
| skatītāji          = 0
| tiesnesis          = {{flaga|Latvija}} Andris Ansons
| tiesnesis2         = {{flaga|Somija}}  Kristians Vīkmans
| noraidījumi1       = 0
| noraidījumi2       = 8
| metieni1           = 56
| metieni2           = 14
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = #eeffff
| datums             = {{dat||5|28|N|bez}}
| laiks              = 20:15
| komanda1           = {{ih-rt|DEN}}
| komanda2           = {{ih|BLR}}
| punkti             = 5:2
| periodi            = (1:1, 0:1, 4:0)
| spēles informācija = https://www.iihf.com/lv/events/2021/wm/gamecenter/playbyplay/24378/35-den-vs-blr
| vārtsargs1         = [[Sebastians Dāms]]
| vārtsargs2         = [[Aleksejs Kolosovs]]
| starprez           = 0:1&lt;br&gt;1:1&lt;br&gt;1:2&lt;br&gt;2:2&lt;br&gt;3:2&lt;br&gt;4:2&lt;br&gt;5:2
| vārti1             = &lt;br&gt;[[Nikolajs Meijers]] - 05:29&lt;br&gt;&lt;br&gt;[[Matiass Asperups]] - 44:58&lt;br&gt;[[Mathias No Frederikshavn]] - 47:48&lt;br&gt;[[Markus Lauridsens]] - 49:53&lt;br&gt;[[Aleksandrs True]] - 52:15
| vārti2             = [[Artjoms Demkovs]] - 02:12&lt;br&gt;&lt;br&gt;[[Mihails Stefanovičs]] - 30:20
| arēna              = [[Olimpiskais sporta centrs]], [[Rīga]]
| skatītāji          = 0
| tiesnesis          = {{flaga|Vācija}} Andrē Šrāders
| tiesnesis2         = {{flaga|Austrija}} Kristofs Šternats
| noraidījumi1       = 6
| noraidījumi2       = 29
| metieni1           = 37
| metieni2           = 18
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = #eeeeee
| datums             = {{dat||5|29|N|bez}}
| laiks              = 12:15
| komanda1           = {{ih-rt|CZE}}
| komanda2           = {{ih|GBR}}  
| punkti             = 6:1
| periodi            = (1:0, 3:1, 2:0)
| spēles informācija = https://www.iihf.com/lv/events/2021/wm/gamecenter/playbyplay/24380/37-cze-vs-gbr
| vārtsargs1         = [[Romāns Vils]]
| vārtsargs2         = [[Bens Bovns]]
| starprez           = 1:0&lt;br&gt;2:0&lt;br&gt;3:0&lt;br&gt;4:0&lt;br&gt;4:1&lt;br&gt;5:1&lt;br&gt;6:1
| vārti1             = [[Lukašs Kloks]] - 08:01&lt;br&gt;[[Filips Hroneks]] - 20:33&lt;br&gt;[[Libors Šulāks]] - 24:29&lt;br&gt;[[Filips Čitils]] - 32:07&lt;br&gt;&lt;br&gt;[[Radans Lens]] - 51:33&lt;br&gt;[[Libors Šulāks]] - 57:58
| vārti2             = &lt;br&gt;&lt;br&gt;&lt;br&gt;&lt;br&gt;[[Metjū Majers]] - 39:37
| arēna              = [[Olimpiskais sporta centrs]], [[Rīga]]
| skatītāji          = 0
| tiesnesis          = {{flaga|Dānija}} Madss Frandsens
| tiesnesis2         = {{flaga|Zviedrija}}  Mīkaels Nūrds
| noraidījumi1       = 6
| noraidījumi2       = 16
| metieni1           = 46
| metieni2           = 19
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = #eeffff
| datums             = {{dat||5|29|N|bez}}
| laiks              = 16:15
| komanda1           = {{ih-rt|SUI}}
| komanda2           = [[Krievijas hokeja izlase|KOK]]
| punkti             = 1:4
| periodi            = (0:0, 0:1, 1:3)
| spēles informācija = https://www.iihf.com/lv/events/2021/wm/gamecenter/playbyplay/24382/39-sui-vs-rus
| vārtsargs1         = [[Reto Berra]]
| vārtsargs2         = [[Aleksandrs Samonovs]]
| starprez           = 0:1&lt;br&gt;1:1&lt;br&gt;1:2&lt;br&gt;1:3&lt;br&gt;1:4
| vārti1             = &lt;br&gt;[[Niko Hišīrs]] - 48:12
| vārti2             = [[Antons Burdasovs]] - 35:01&lt;br&gt;&lt;br&gt;[[Pāvels Karnauhovs]] - 50:26&lt;br&gt;[[Sergejs Tolčinskis]] - 52:38&lt;br&gt;[[Sergejs Tolčinskis]] - 59:58
| arēna              = [[Olimpiskais sporta centrs]], [[Rīga]]
| skatītāji          = 0
| tiesnesis          = {{flaga|ASV}} Endrū Bragemans
| tiesnesis2         = {{flaga|Kanāda}} Olivjē Guēns
| noraidījumi1       = 2
| noraidījumi2       = 4
| metieni1           = 23
| metieni2           = 26
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = #eeeeee
| datums             = {{dat||5|29|N|bez}}
| laiks              = 20:15
| komanda1           = {{ih-rt|SVK}}
| komanda2           = {{ih|DEN}}  
| punkti             = 2:0
| periodi            = (0:0, 0:0, 2:0)
| spēles informācija = https://www.iihf.com/lv/events/2021/wm/gamecenter/playbyplay/24384/41-svk-vs-den
| vārtsargs1         = [[Jūliuss Hudāčeks]]
| vārtsargs2         = [[Sebastians Dāms]]
| starprez           = 1:0&lt;br&gt;2:0
| vārti1             = [[Peters Selāriks]] - 47:13&lt;br&gt;[[Adams Jānošīks]] - 52:25
| vārti2             = 
| arēna              = [[Olimpiskais sporta centrs]], [[Rīga]]
| skatītāji          = 0
| tiesnesis          = {{flaga|Latvija}} Andris Ansons
| tiesnesis2         = {{flaga|Somija}} Lasi Heikinens
| noraidījumi1       = 6
| noraidījumi2       = 2
| metieni1           = 34
| metieni2           = 24
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = #eeffff
| datums             = {{dat||5|30|N|bez}}
| laiks              = 16:15
| komanda1           = {{ih-rt|BLR}}
| komanda2           = {{ih|SUI}}
| punkti             = 0:6
| periodi            = (0:2, 0:2, 0:2)
| spēles informācija = https://www.iihf.com/lv/events/2021/wm/gamecenter/playbyplay/24386/43-blr-vs-sui
| vārtsargs1         = [[Aleksejs Kolosovs]]
| vārtsargs2         = [[Leonardo Dženoni]]
| starprez           = 0:1&lt;br&gt;0:2&lt;br&gt;0:3&lt;br&gt;0:4&lt;br&gt;0:5&lt;br&gt;0:6
| vārti1             = 
| vārti2             = [[Kristofs Bertschy]] - 00:36&lt;br&gt;[[Džoels Vermins]] - 18:01&lt;br&gt;[[Svens Andrigeto]] - 21:09&lt;br&gt;[[Gregorijs Hofmans]] - 32:15&lt;br&gt;[[Džoels Vermins]] - 52:03&lt;br&gt;[[Fabrice Herzog]] - 57:43
| arēna              = [[Olimpiskais sporta centrs]], [[Rīga]]
| skatītāji          = 0
| tiesnesis          = {{flaga|Zviedrija}} Tūbiass Bjerks
| tiesnesis2         = {{flaga|Zviedrija}}  Mīkaels Nūrds
| noraidījumi1       = 18
| noraidījumi2       = 18
| metieni1           = 20
| metieni2           = 42
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = #eeeeee
| datums             = {{dat||5|30|N|bez}}
| laiks              = 20:15
| komanda1           = {{ih-rt|SWE}}
| komanda2           = {{ih|SVK}}  
| punkti             = 3:1
| periodi            = (0:1, 1:0, 2:0)
| spēles informācija = https://www.iihf.com/lv/events/2021/wm/gamecenter/playbyplay/24388/45-swe-vs-svk
| vārtsargs1         = [[Ādams Reideborns]]
| vārtsargs2         = [[Ādams Huska]]
| starprez           = 0:1&lt;br&gt;1:1&lt;br&gt;2:1&lt;br&gt;3:1
| vārti1             = &lt;br&gt;[[Markuss Sorensens]] - 30:15&lt;br&gt;[[Viktors Olofsons]] - 51:38&lt;br&gt;[[Isac Lundestroms]] - 59:47
| vārti2             = [[Peters Selāriks]] - 19:07
| arēna              = [[Olimpiskais sporta centrs]], [[Rīga]]
| skatītāji          = 0
| tiesnesis          = {{flaga|Vācija}} Andrē Šrāders
| tiesnesis2         = {{flaga|Šveice}} Mihaels Čerrigs
| noraidījumi1       = 10
| noraidījumi2       = 6
| metieni1           = 29
| metieni2           = 30
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = #eeffff
| datums             = {{dat||5|31|N|bez}}
| laiks              = 16:15
| komanda1           = {{ih-rt|CZE}}
| komanda2           = {{ih|DEN}}
| punkti             = ({{piezīme|GWS|Uzvara gūta pēcspēles metienu sērijā}}) 2:1
| periodi            = (0:1, 0:0, 1:0, 0:0, 1:0)
| spēles informācija = https://www.iihf.com/lv/events/2021/wm/gamecenter/playbyplay/24390/47-cze-vs-den
| vārtsargs1         = [[Šimons Hrubecs]]
| vārtsargs2         = [[Sebastians Dāms]]
| starprez           = 0:1&lt;br&gt;1:1
| vārti1             = &lt;br&gt;[[Dominiks Kubalīks]] - 45:23
| vārti2             = [[Niklass Jensens]] - 03:41
| arēna              = [[Olimpiskais sporta centrs]], [[Rīga]]
| skatītāji          = 0
| tiesnesis          = {{flaga|Krievija}} Romans Gofmans
| tiesnesis2         = {{flaga|Krievija}} Jevgēņijs Romasjko
| noraidījumi1       = 4
| noraidījumi2       = 8
| metieni1           = 39
| metieni2           = 13
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = #eeeeee
| datums             = {{dat||5|31|N|bez}}
| laiks              = 20:15
| komanda1           = [[Krievijas hokeja izlase|KOK]] 
| komanda2           = {{ih|SWE}}  
| punkti             = ({{piezīme|GWS|Uzvara gūta pēcspēles metienu sērijā}})3:2
| periodi            = (0:1, 0:0, 2:1, 0:0, 1:0)
| spēles informācija = https://www.iihf.com/lv/events/2021/wm/gamecenter/playbyplay/24392/49-rus-vs-swe
| vārtsargs1         = [[Aleksandrs Samsonovs]]
| vārtsargs2         = [[Viktors Fasts]]
| starprez           = 0:1&lt;br&gt;1:1&lt;br&gt;2:1&lt;br&gt;2:2
| vārti1             = &lt;br&gt;[[Antons Slepiševs]] - 52:34&lt;br&gt;[[Aleksandrs Barabanovs]] - 52:46
| vārti2             = [[Jespers Frodens]] - 08:06&lt;br&gt;&lt;br&gt;&lt;br&gt;[[Viktors Olofsons]] - 55:17
| arēna              = [[Olimpiskais sporta centrs]], [[Rīga]]
| skatītāji          = 0
| tiesnesis          = {{flaga|ASV}} Endrū Bragemans
| tiesnesis2         = {{flaga|Kanāda}} Olivjē Guēns
| noraidījumi1       = 10
| noraidījumi2       = 4
| metieni1           = 27
| metieni2           = 30
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = #eeffff
| datums             = {{dat||6|1|N|bez}}
| laiks              = 12:15
| komanda1           = {{ih-rt|SUI}}
| komanda2           = {{ih|GBR}}
| punkti             = 6:3
| periodi            = (2:1, 4:1, 0:1)
| spēles informācija = https://www.iihf.com/lv/events/2021/wm/gamecenter/playbyplay/24394/51-sui-vs-gbr
| vārtsargs1         = [[Reto Berra]]
| vārtsargs2         = [[Bens Baunss]]
| starprez           = 1:0&lt;br&gt;1:1&lt;br&gt;2:1&lt;br&gt;2:2&lt;br&gt;3:2&lt;br&gt;4:2&lt;br&gt;5:2&lt;br&gt;6:2&lt;br&gt;6:3
| vārti1             = [[Gregorijs Hofmanis]] - 10:31&lt;br&gt;&lt;br&gt;[[Romēns Lefels]] - 16:42&lt;br&gt;&lt;br&gt;[[Santeri Alatalo]] - 30:07&lt;br&gt;[[Kristofs Berči]] - 30:20&lt;br&gt;[[Kristofs Berči]] - 36:09&lt;br&gt;[[Niko Hišīrs]] - 37:45
| vārti2             = &lt;br&gt;[[Liams Kērkss]] - 11:08&lt;br&gt;&lt;br&gt;[[Liams Kērkss]] - 25:34&lt;br&gt;&lt;br&gt;&lt;br&gt;&lt;br&gt;&lt;br&gt;[[Brendens Konolijs]] - 53:58
| arēna              = [[Olimpiskais sporta centrs]], [[Rīga]]
| skatītāji          = 0
| tiesnesis          = {{flaga|Čehija}} Martins Fraņo
| tiesnesis2         = {{flaga|Čehija}} Robins Šīrs
| noraidījumi1       = 16
| noraidījumi2       = 8
| metieni1           = 23
| metieni2           = 47
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = #eeeeee
| datums             = {{dat||6|1|N|bez}}
| laiks              = 16:15
| komanda1           = {{ih-rt|SVK}}
| komanda2           = {{ih|CZE}}  
| punkti             = 3:7
| periodi            = (0:2, 1:2, 2:3)
| spēles informācija = https://www.iihf.com/lv/events/2021/wm/gamecenter/playbyplay/24396/53-svk-vs-cze
| vārtsargs1         = [[Jūliuss Hudāčeks]]
| vārtsargs2         = [[Romāns Vils]]
| starprez           = 0:1&lt;br&gt;0:2&lt;br&gt;0:3&lt;br&gt;1:3&lt;br&gt;1:4&lt;br&gt;1:5&lt;br&gt;1:6&lt;br&gt;2:6&lt;br&gt;3:6&lt;br&gt;3:7
| vārti1             = &lt;br&gt;&lt;br&gt;&lt;br&gt;[[Matušs Sukeļs]] - 26:53&lt;br&gt;&lt;br&gt;&lt;br&gt;&lt;br&gt;[[Martins Bučko]] - 48:45&lt;br&gt;[[Kristiāns Pospīšils]] - 58:57
| vārti2             = [[Filips Zadina]] - 00:29&lt;br&gt;[[Miheils Spačeks]] - 15:04&lt;br&gt;[[Lukāšs Radils]] - 22:49&lt;br&gt;&lt;br&gt;[[Libors Šulāks]] - 39:49&lt;br&gt;[[Matejs Stranskis]] - 43:31&lt;br&gt;[[Matejs Blumels]] - 45:47&lt;br&gt;&lt;br&gt;&lt;br&gt;[[Libors Hājeks]] - 59:43
| arēna              = [[Olimpiskais sporta centrs]], [[Rīga]]
| skatītāji          = 0
| tiesnesis          = {{flaga|ASV}} Endrū Bragemans
| tiesnesis2         = {{flaga|Kanāda}} Olivjē Guēns
| noraidījumi1       = 6
| noraidījumi2       = 6
| metieni1           = 25
| metieni2           = 28
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = #eeffff
| datums             = {{dat||6|1|N|bez}}
| laiks              = 20:15
| komanda1           = [[Krievijas hokeja izlase|KOK]] 
| komanda2           = {{ih|BLR}}
| punkti             = 6:0
| periodi            = (5:0, 0:0, 1:0)
| spēles informācija = https://www.iihf.com/lv/events/2021/wm/gamecenter/playbyplay/24398/55-rus-vs-blr
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Olimpiskais sporta centrs]], [[Rīga]]
| skatītāji          = 0
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 6
| noraidījumi2       = 12
| metieni1           = 32
| metieni2           = 19
}}

=== B grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WL OT
|source=[https://www.iihf.com/lv/events/2021/wm/standings/group IIHF]

|team6=LAT |team3=GER |team5=KAZ |team2=FIN |team1=USA |team7=NOR  |team4=CAN |team8=ITA

|win_CAN=3 |OTwin_CAN=0 |OTloss_CAN=1 |loss_CAN=3 |gf_CAN=19 |ga_CAN=18 |status_CAN=Q
|win_FIN=4 |OTwin_FIN=2 |OTloss_FIN=1 |loss_FIN=0 |gf_FIN=19 |ga_FIN=10 |status_FIN=Q
|win_USA=6 |OTwin_USA=0 |OTloss_USA=0 |loss_USA=1 |gf_USA=21 |ga_USA=8 |status_USA=Q
|win_GER=4 |OTwin_GER=0 |OTloss_GER=0 |loss_GER=3 |gf_GER=22 |ga_GER=14 |status_GER=Q
|win_LAT=2 |OTwin_LAT=0 |OTloss_LAT=3 |loss_LAT=2 |gf_LAT=15 |ga_LAT=16 |status_LAT=HE
|win_NOR=2 |OTwin_NOR=1 |OTloss_NOR=0 |loss_NOR=4 |gf_NOR=17 |ga_NOR=21 |status_NOR=E
|win_ITA=0 |OTwin_ITA=0 |OTloss_ITA=0 |loss_ITA=7 |gf_ITA=11 |ga_ITA=41 |status_ITA=E
|win_KAZ=2 |OTwin_KAZ=2 |OTloss_KAZ=0 |loss_KAZ=3 |gf_KAZ=22 |ga_KAZ=18 |status_KAZ=E

|name_CAN={{ih|CAN}}
|name_FIN={{ih|FIN}}
|name_USA={{ih|USA}}
|name_GER={{ih|GER}}
|name_LAT={{ih|LAT}}
|name_NOR={{ih|NOR}}
|name_ITA={{ih|ITA}}
|name_KAZ={{ih|KAZ}}

|result1=Q |result2=Q |result3=Q |result4=Q |result5=E |result6=E |result7=E |result8=E 

|res_col_header=QR
|col_Q=green1  |text_Q=Kvalifikācija ceturdalļfinālam
|col_E=white1
}}

{{Hokeja spēle3
| bg                 = #eeeeee
| datums             = {{dat||5|21|N|bez}}
| laiks              = 16:15
| komanda1           = {{ih-rt|GER}}
| komanda2           = {{ih|ITA}}  
| punkti             = 9ː4
| periodi            = (2:2, 5:0, 2:2)
| spēles informācija = https://www.iihf.com/lv/events/2021/wm/gamecenter/playbyplay/24345/2-ger-vs-ita
| vārtsargs1         = [[Fēlikss Brikmans]]
| vārtsargs2         = [[Džastins Facio]]
| starprez           = 1:0&lt;br&gt;1:1&lt;br&gt;1:2&lt;br&gt;2:2&lt;br&gt;3:2&lt;br&gt;4:2&lt;br&gt;5:2&lt;br&gt;6:2&lt;br&gt;7:2&lt;br&gt;8:2&lt;br&gt;8:3&lt;br&gt;8:4&lt;br&gt;9:4
| vārti1             = [[Toms Kīnhakls|Kīnhakls]] ([[Nikolass Krāmers|Krāmers]]) – 15:56&lt;br&gt;&lt;br&gt;&lt;br&gt;[[Jonass Millers|Millers]] ([[Markuss Eizenšmids|Eizenšmids]], [[Štefans Loibls|Loibls]]) – 18:44&lt;br&gt;[[Tobiass Rīders|Burdasovs]] ([[Toms Kīnhakls|Kīnhakls]], [[Nikolass Krāmers|Krāmers]]) – 23:23&lt;br&gt;[[Frederiks Tifelss|Tifelss]] ([[Markuss Eizenšmids|Eizenšmids]], [[Matiass Plahta|Plahta]]) &lt;small&gt;({{Abbr|PP|Skaitliskais vairākums}})&lt;/small&gt; – 27:47&lt;br&gt;[[Marcels Nēbelss|Nēbelss]] ([[Jonass Millers|Millers]], [[Leonards Pfēderls|Pfēderls]]) – 35:13&lt;br&gt;[[Lūkass Raihels|Raihels]] ([[Morics Zaiders|Zaiders]]) – 37:52&lt;br&gt;[[Marcels Nēbelss|Nēbelss]] ([[Leonards Pfēderls|Pfēderls]], [[Lūkass Raihels|Raihels]]) – 38:35&lt;br&gt;[[Matiass Plahta|Plahta]] ([[Frederiks Tifelss|Tifelss]], [[Korbinians Holcers|Holcers]]) &lt;small&gt;({{Abbr|SH|Skaitliskais mazākums}})&lt;/small&gt; – 42:52&lt;br&gt;&lt;br&gt;&lt;br&gt;[[Leonards Pfēderls|Pfēderls]] ([[Marcels Nēbelss|Nēbelss]], [[Lūkass Raihels|Raihels]]) – 48:41
| vārti2             = &lt;br&gt;[[Alekss Petans|Petans]] ([[Angelo Mičeli|Mičeli]]) – 17:42&lt;br&gt;[[Luka Frigo|Frigo]] ([[Marko Magnabosko|Magnabosko]], [[Antonī Bardaro|Bardaro]]) – 18:07&lt;br&gt;&lt;br&gt;&lt;br&gt;&lt;br&gt;&lt;br&gt;&lt;br&gt;&lt;br&gt;&lt;br&gt;[[Antonī Bardaro|Bardaro]] ([[Ivans Deluka|Deluka]]) &lt;small&gt;({{Abbr|PP|Skaitliskais vairākums}})&lt;/small&gt; – 43:22&lt;br&gt;[[Daniels Franks|Franks]] ([[Luka Frigo|Frigo]]) &lt;small&gt;({{Abbr|PP|Skaitliskais vairākums}})&lt;/small&gt; – 44:06
| arēna              = [[Arēna Rīga]], [[Rīga]]
| skatītāji          = 0{{efn|name=Skatītāji}}
| tiesnesis          = {{flaga|ASV}} Endrū Bragemans
| tiesnesis2         = {{flaga|Čehija}} Martins Fraņo
| noraidījumi1       = 29
| noraidījumi2       = 6
| metieni1           = 52
| metieni2           = 14
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = #eeffff
| datums             = {{dat||5|21|N|bez}}
| laiks              = 20:15
| komanda1           = {{ih-rt|CAN}}
| komanda2           = {{ih|LAT}}
| punkti             = 0ː2
| periodi            = (0:1, 0:1, 0:0)
| spēles informācija = https://www.iihf.com/lv/events/2021/wm/gamecenter/playbyplay/24347/4-can-vs-lat
| vārtsargs1         = [[Dārsijs Kuemperis]]
| vārtsargs2         = [[Matīss Kivlenieks]]
| starprez           = 0:1&lt;br&gt;0:2
| vārti1             = 
| vārti2             = [[Miks Indrašis|Indrašis]] ([[Ronalds Ķēniņš|Ķēniņš]], [[Ralfs Freibergs|Freibergs]]) &lt;small&gt;({{Abbr|PP|Skaitliskais vairākums}})&lt;/small&gt; – 19:58&lt;br&gt;[[Oskars Batņa|Batņa]] ([[Ronalds Ķēniņš|Ķēniņš]]) – 28:39
| arēna              = [[Arēna Rīga]], [[Rīga]]
| skatītāji          = 0{{efn|name=Skatītāji}}
| tiesnesis          = {{flaga|Vācija}} Andrē Šrāders
| tiesnesis2         = {{flaga|Šveice}} Mihaels Čerrigs
| noraidījumi1       = 8
| noraidījumi2       = 8
| metieni1           = 38
| metieni2           = 17
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = #eeeeee
| datums             = {{dat||5|22|N|bez}}
| laiks              = 12:15
| komanda1           = {{ih-rt|NOR}}
| komanda2           = {{ih|GER}}  
| punkti             = 1:5
| periodi            = (0:1, 1:3, 0:1)
| spēles informācija = https://www.iihf.com/lv/events/2021/wm/gamecenter/playbyplay/24349/6-nor-vs-ger
| vārtsargs1         = [[Henriks Haukelands]]
| vārtsargs2         = [[Matiass Nīderbergers]]
| starprez           = 0:1&lt;br&gt;0:2&lt;br&gt;0:3&lt;br&gt;0:4&lt;br&gt;1:4&lt;br&gt;1:5
| vārti1             = [[Emil Lilleberg]] – 36:21
| vārti2             = [[Matiass Plahta]] – 19:44&lt;br&gt;[[Leon Gawanke]] – 23:19&lt;br&gt;[[Leonhard Pföderl]] – 26:04&lt;br&gt;[[Lukas Reichel]] – 26:04&lt;br&gt;[[Lean Bergmann]] – 44:41
| arēna              = [[Arēna Rīga]], [[Rīga]]
| skatītāji          = 0
| tiesnesis          = {{flaga|ASV}} Endrū Bragemans
| tiesnesis2         = {{flaga|Kanāda}} Olivjē Guēns
| noraidījumi1       = 16
| noraidījumi2       = 4
| metieni1           = 25
| metieni2           = 26
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = #eeffff
| datums             = {{dat||5|22|N|bez}}
| laiks              = 16:15
| komanda1           = {{ih-rt|FIN}}
| komanda2           = {{ih|USA}}
| punkti             = 2:1
| periodi            = (0:0, 2:1, 0:0)
| spēles informācija = https://www.iihf.com/lv/events/2021/wm/gamecenter/playbyplay/24351/8-fin-vs-usa
| vārtsargs1         = [[Juho Olkinuora]]
| vārtsargs2         = [[Kalvins Pētersens]]
| starprez           = 1:0&lt;br&gt;2:0&lt;br&gt;2:1
| vārti1             = [[Ate Ohtamā]] – 26:54 &lt;br&gt; [[Iiro Pakarinens]] - 35:41
| vārti2             = &lt;br&gt;&lt;br&gt; [[Džeisons Robertsons]] - 38:01
| skatītāji          = 0
| tiesnesis          = {{flaga|Čehija}} Antonīns Jeržābeks
| tiesnesis2         = {{flaga|Slovākija}} Peters Staņo
| noraidījumi1       = 4
| noraidījumi2       = 2
| metieni1           = 29
| metieni2           = 30
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = #eeeeee
| datums             = {{dat||5|22|N|bez}}
| laiks              = 20:15
| komanda1           = {{ih-rt|LAT}}
| komanda2           = {{ih|KAZ}}  
| punkti             = 2:3 ({{piezīme|GWS|Uzvara gūta pēcspēles metienu sērijā}})
| periodi            = (0:0, 1:1, 1:1, 0:0, 0:1)
| spēles informācija = https://www.iihf.com/lv/events/2021/wm/gamecenter/playbyplay/24353/10-lat-vs-kaz
| vārtsargs1         = [[Matīss Kivlenieks]]
| vārtsargs2         = [[Ņikita Boiarkins]]
| starprez           = 1:0&lt;br&gt;1:1&lt;br&gt;2:1&lt;br&gt;2:2
| vārti1             = [[Lauris Dārziņš]] – 27:44&lt;br&gt;[[Rihards Bukarts]] – 4:25
| vārti2             = [[Alexander Shin]] – 38:59&lt;br&gt;[[Džesijs Blekers]] – 45:37
| arēna              = [[Arēna Rīga]], [[Rīga]]
| skatītāji          = 0
| tiesnesis          = {{flaga|Dānija}} Madss Frandsens
| tiesnesis2         = {{flaga|Zviedrija}} Mīkaels Nūrds
| noraidījumi1       = 8
| noraidījumi2       = 4
| metieni1           = 14
| metieni2           = 32
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = #eeffff
| datums             = {{dat||5|23|N|bez}}
| laiks              = 12:15
| komanda1           = {{ih-rt|NOR}}
| komanda2           = {{ih|ITA}}
| punkti             = 4:1
| periodi            = (1:0, 2:0, 1:1)
| spēles informācija = https://www.iihf.com/lv/events/2021/wm/gamecenter/playbyplay/24355/12-nor-vs-ita
| vārtsargs1         = [[Henriks Haukelands]]
| vārtsargs2         = [[Džastins Facio]]
| starprez           = 1:0&lt;br&gt;2:0&lt;br&gt;3:0&lt;br&gt;4:0&lt;br&gt;4:1
| vārti1             = [[Matiass Trettenes]] - 10:04&lt;br&gt;[[Mats Rosseli Olsen]] - 25:12&lt;br&gt;[[Matiass Trettenes]] - 36:01&lt;br&gt;[[Matiass Trettenes]] - 40:59
| vārti2             = &lt;br&gt;&lt;br&gt;&lt;br&gt;&lt;br&gt;[[Daniels Frenks]] - 51:55
| arēna              = [[Arēna Rīga]], [[Rīga]]
| skatītāji          = 0
| tiesnesis          = {{flaga|Zviedrija}} Tūbiass Bjerks
| tiesnesis2         = {{flaga|Dānija}} Madss Frandsens
| noraidījumi1       = 2
| noraidījumi2       = 18
| metieni1           = 39
| metieni2           = 18
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = #eeeeee
| datums             = {{dat||5|23|N|bez}}
| laiks              = 16:15
| komanda1           = {{ih-rt|KAZ}}
| komanda2           = {{ih|FIN}}  
| punkti             = ({{piezīme|GWS|Uzvara gūta pēcspēles metienu sērijā}}) 2:1 
| periodi            = (0:0, 1:1, 0:0, 0:0, 1:0)
| spēles informācija = https://www.iihf.com/lv/events/2021/wm/gamecenter/playbyplay/24357/14-kaz-vs-fin
| vārtsargs1         = [[Ņikita Boiarkins]]
| vārtsargs2         = [[Harijs Seteri]] 
| starprez           = 0:1&lt;br&gt;1:1
| vārti1             = &lt;br&gt;[[Kirils Panjukovs]] - 35:56
| vārti2             = [[Antons Lundels]] - 33:24
| arēna              = [[Arēna Rīga]], [[Rīga]]
| skatītāji          = 0
| tiesnesis          = {{flaga|Krievija}} Jevgēņijs Romasjko
| tiesnesis2         = {{flaga|Baltkrievija}} Maksims Sidorenko
| noraidījumi1       = 4
| noraidījumi2       = 4
| metieni1           = 20
| metieni2           = 51
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = #eeffff
| datums             = {{dat||5|23|N|bez}}
| laiks              = 20:15
| komanda1           = {{ih-rt|CAN}}
| komanda2           = {{ih|USA}}
| punkti             = 1:5
| periodi            = (0:1, 0:3, 1:1)
| spēles informācija = https://www.iihf.com/lv/events/2021/wm/gamecenter/playbyplay/24359/16-can-vs-usa
| vārtsargs1         = [[Dārsijs Kuemperis]]&lt;br&gt;[[Adina Kalns]]
| vārtsargs2         = [[Entonijs Štolarcs]]&lt;br&gt;[[Džeiks Etingers]]
| starprez           = 0:1&lt;br&gt;0:2&lt;br&gt;0:3&lt;br&gt;0:4&lt;br&gt;1:4&lt;br&gt;1:5
| vārti1             = &lt;br&gt;&lt;br&gt;&lt;br&gt;&lt;br&gt;[[Maksims Komtoiss]] - 51:35
| vārti2             = [[Džeisons Robertsons]] - 07:42&lt;br&gt;[[Ādams Klendenings]] - 21:19&lt;br&gt;[[Trevors Mūrs]] - 23:27&lt;br&gt;[[Trevors Mūrs]] - 38:20&lt;br&gt;&lt;br&gt;[[Mets Tenisons]] - 57:06
| arēna              = [[Arēna Rīga]], [[Rīga]]
| skatītāji          = 0
| tiesnesis          = {{flaga|Vācija}} Andrē Šrāders
| tiesnesis2         = {{flaga|Austrija}} Kristofs Šternats
| noraidījumi1       = 6
| noraidījumi2       = 4
| metieni1           = 29
| metieni2           = 23
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = #eeeeee
| datums             = {{dat||5|24|N|bez}}
| laiks              = 16:15
| komanda1           = {{ih-rt|LAT}}
| komanda2           = {{ih|ITA}}  
| punkti             = 3:0
| periodi            = (0:0, 1:0, 2:0)
| spēles informācija = https://www.iihf.com/lv/events/2021/wm/gamecenter/playbyplay/24361/18-lat-vs-ita
| vārtsargs1         = [[Ivars Punnenovs]]
| vārtsargs2         = [[Džastins Facio]]
| starprez           = 1:0&lt;br&gt;2:0&lt;br&gt;3:0
| vārti1             = [[Mārtiņš Karsums]] - 32:08&lt;br&gt;[[Lauris Dārziņš]] - 58:48&lt;br&gt;[[Mārtiņš Karsums]] - 59:48
| vārti2             = 
| arēna              = [[Arēna Rīga]], [[Rīga]]
| skatītāji          = 0
| tiesnesis          = {{flaga|ASV}} Endrū Bragemans
| tiesnesis2         = {{flaga|Kanāda}} Olivjē Guēns
| noraidījumi1       = 16
| noraidījumi2       = 8
| metieni1           = 44
| metieni2           = 12
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = #eeffff
| datums             = {{dat||5|24|N|bez}}
| laiks              = 20:15
| komanda1           = {{ih-rt|GER}}
| komanda2           = {{ih|CAN}}
| punkti             = 3:1
| periodi            = (2:1, 0:0, 1:0)
| spēles informācija = https://www.iihf.com/lv/events/2021/wm/gamecenter/playbyplay/24363/20-ger-vs-can
| vārtsargs1         = [[Matiass Nīderbergers]]
| vārtsargs2         = [[Adina Kalns]]
| starprez           = 1:0&lt;br&gt;2:0&lt;br&gt;2:1&lt;br&gt;3:1
| vārti1             = [[Stefans Loibls]] - 10:46&lt;br&gt;[[Matiass Plahta]] - 11:24&lt;br&gt;&lt;br&gt;[[Korbinians Holcers]] - 57:59
| vārti2             = &lt;br&gt;&lt;br&gt;[[Niks Pols]] - 18:19
| arēna              = [[Arēna Rīga]], [[Rīga]]
| skatītāji          = 0
| tiesnesis          = {{flaga|Krievija}} Romans Gofmans
| tiesnesis2         = {{flaga|Krievija}} Jevgēņijs Romasjko
| noraidījumi1       = 28
| noraidījumi2       = 8
| metieni1           = 25
| metieni2           = 40
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = #eeeeee
| datums             = {{dat||5|25|N|bez}}
| laiks              = 16:15
| komanda1           = {{ih-rt|USA}}
| komanda2           = {{ih|KAZ}}  
| punkti             = 3:0
| periodi            = (1:0, 1:0, 1:0)
| spēles informācija = https://www.iihf.com/lv/events/2021/wm/gamecenter/playbyplay/24365/22-usa-vs-kaz
| vārtsargs1         = [[Kalvins Pētersens]]
| vārtsargs2         = [[Ņikita Boiarkins]]
| starprez           = 1:0&lt;br&gt;2:0&lt;br&gt;3:0
| vārti1             = [[Ādams Klendenings]] - 06:57&lt;br&gt;[[Trevors Mūrs]] - 21:33&lt;br&gt;[[Džeks Drūrijs]] - 41:58
| vārti2             = 
| arēna              = [[Arēna Rīga]], [[Rīga]]
| skatītāji          = 0
| tiesnesis          = {{flaga|Čehija}} Antonīns Jeržābeks
| tiesnesis2         = {{flaga|Čehija}} Robins Šīrs
| noraidījumi1       = 4
| noraidījumi2       = 8
| metieni1           = 52
| metieni2           = 18
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = #eeffff
| datums             = {{dat||5|25|N|bez}}
| laiks              = 20:15
| komanda1           = {{ih-rt|FIN}}
| komanda2           = {{ih|NOR}}
| punkti             = 5:2
| periodi            = (1:1, 2:0, 2:1)
| spēles informācija = https://www.iihf.com/lv/events/2021/wm/gamecenter/playbyplay/24367/24-fin-vs-nor
| vārtsargs1         = [[Juho Olkinuora]]
| vārtsargs2         = [[Henriks Haukelands]]
| starprez           = 0:1&lt;br&gt;1:1&lt;br&gt;2:1&lt;br&gt;3:1&lt;br&gt;3:2&lt;br&gt;4:2&lt;br&gt;5:2
| vārti1             = &lt;br&gt;[[Iiro Pakarinens]] - 14:24&lt;br&gt;[[Antons Lundels]] - 21:40&lt;br&gt;[[Kima Nusiainena]] - 25:54&lt;br&gt;&lt;br&gt;[[Jere Innala]] - 47:17&lt;br&gt;[[Hanness Bjorninens]] - 53:25
| vārti2             = [[Matīss Ūlimbs]] - 1:30&lt;br&gt;&lt;br&gt;&lt;br&gt;&lt;br&gt;[[Tobiass Lindstrēms]] - 41:13
| arēna              = [[Arēna Rīga]], [[Rīga]]
| skatītāji          = 0
| tiesnesis          = {{flaga|ASV}} Endrū Bragemans
| tiesnesis2         = {{flaga|Čehija}} Martins Fraņo
| noraidījumi1       = 0
| noraidījumi2       = 2
| metieni1           = 26
| metieni2           = 15
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = #eeeeee
| datums             = {{dat||5|26|N|bez}}
| laiks              = 16:15
| komanda1           = {{ih-rt|KAZ}}
| komanda2           = {{ih|GER}}  
| punkti             = 3:2
| periodi            = (0:0, 1:2, 2:0)
| spēles informācija = https://www.iihf.com/lv/events/2021/wm/gamecenter/playbyplay/24369/26-kaz-vs-ger
| vārtsargs1         = [[Ņikita Boiarkins]]
| vārtsargs2         = [[Matiass Nīderbergers]]
| starprez           = 1:0&lt;br&gt;1:1&lt;br&gt;1:2&lt;br&gt;2:2&lt;br&gt;3:2
| vārti1             = [[Aleksandrs Šins]] - 26:39&lt;br&gt;&lt;br&gt;&lt;br&gt;[[Romāns Starčenko]] - 40:31&lt;br&gt;[[Pāvels Akolzins]] - 55:42
| vārti2             = &lt;br&gt;[[Toms Kuhnhackls]] - 29:38&lt;br&gt;[[Markuss Eizenšmids]] - 34:07
| arēna              = [[Arēna Rīga]], [[Rīga]]
| skatītāji          = 0
| tiesnesis          = {{flaga|Latvija}} Andris Ansons
| tiesnesis2         = {{flaga|Somija}}  Lasi Heikinens
| noraidījumi1       = 8
| noraidījumi2       = 2
| metieni1           = 15
| metieni2           = 30
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = #eeffff
| datums             = {{dat||5|26|N|bez}}
| laiks              = 20:15
| komanda1           = {{ih-rt|CAN}}
| komanda2           = {{ih|NOR}}
| punkti             = 4:2
| periodi            = (2:0, 1:2, 1:0)
| spēles informācija = https://www.iihf.com/lv/events/2021/wm/gamecenter/playbyplay/24371/28-can-vs-nor
| vārtsargs1         = [[Dārsijs Kuemperis]]
| vārtsargs2         = [[Henriks Haukelands]]
| starprez           = 1:0&lt;br&gt;2:0&lt;br&gt;2:1&lt;br&gt;2:2&lt;br&gt;3:2&lt;br&gt;4:2
| vārti1             = [[Konors Brauns]] - 00:22&lt;br&gt;[[Adams Henrike]] - 10:23&lt;br&gt;&lt;br&gt;&lt;br&gt;[[Endrjū Mangiapane]] - 34:41&lt;br&gt;[[Adams Henrike]] - 50:14
| vārti2             = &lt;br&gt;&lt;br&gt;[[Tomass Valkve Olens]] - 29:08&lt;br&gt;[[Mats Rosseli Olsen]] - 30:28
| arēna              = [[Arēna Rīga]], [[Rīga]]
| skatītāji          = 0
| tiesnesis          = {{flaga|Vācija}} Andrē Šrāders
| tiesnesis2         = {{flaga|Šveice}} Mihaels Čerrigs
| noraidījumi1       = 8
| noraidījumi2       = 10
| metieni1           = 42
| metieni2           = 15
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = #eeeeee
| datums             = {{dat||5|27|N|bez}}
| laiks              = 16:15
| komanda1           = {{ih-rt|USA}}
| komanda2           = {{ih|LAT}}
| punkti             = 4:2
| periodi            = (2:2, 2:0, 0:0)
| spēles informācija = https://www.iihf.com/lv/events/2021/wm/gamecenter/playbyplay/24373/30-usa-vs-lat
| vārtsargs1         = [[Kal Petersens]]
| vārtsargs2         = [[Matīss Kivlenieks]]
| starprez           = 1:0&lt;br&gt;1:1&lt;br&gt;2:1&lt;br&gt;2:2&lt;br&gt;3:2&lt;br&gt;4:2
| vārti1             = [[Mets Tenisons]] - 01:06&lt;br&gt;&lt;br&gt;[[Braiens Boils]] - 14:46&lt;br&gt;&lt;br&gt;[[Trevors Mūrs]] - 31:45&lt;br&gt;[[Matty Beniers]] - 33:32
| vārti2             = &lt;br&gt;[[Miks Indrašis]] - 5:00&lt;br&gt;&lt;br&gt;[[Renārs Krastenbergs]] - 16:45
| arēna              = [[Arēna Rīga]], [[Rīga]]
| skatītāji          = 0
| tiesnesis          = {{flaga|Somija}} Lasi Heikinens
| tiesnesis2         = {{flaga|Somija}} Kristians Vīkmans
| noraidījumi1       = 10
| noraidījumi2       = 6
| metieni1           = 26
| metieni2           = 19
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = #eeffff
| datums             = {{dat||5|27|N|bez}}
| laiks              = 20:15
| komanda1           = {{ih-rt|FIN}}
| komanda2           = {{ih|ITA}}
| punkti             = 3:0
| periodi            = (2:0, 1:0, 0:0)
| spēles informācija = https://www.iihf.com/lv/events/2021/wm/gamecenter/playbyplay/24375/32-fin-vs-ita
| vārtsargs1         = [[Harri Seteri]]
| vārtsargs2         = [[Džastins Facio]]
| starprez           = 1:0&lt;br&gt;2:0&lt;br&gt;3:0
| vārti1             = [[Tonijs Sunds]] - 06:50&lt;br&gt;[[Arttu Ruotsalainens]] - 08:20&lt;br&gt;[[Tonijs Sunds]] - 28:33
| vārti2             = 
| arēna              = [[Arēna Rīga]], [[Rīga]]
| skatītāji          = 0
| tiesnesis          = {{flaga|Dānija}} Madss Frandsens
| tiesnesis2         = {{flaga|Zviedrija}} Mīkaels Nūrds
| noraidījumi1       = 2
| noraidījumi2       = 6
| metieni1           = 36
| metieni2           = 11
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = #eeeeee
| datums             = {{dat||5|28|N|bez}}
| laiks              = 16:15
| komanda1           = {{ih-rt|KAZ}}
| komanda2           = {{ih|CAN}}
| punkti             = 2:4
| periodi            = (0:1, 1:1, 1:2)
| spēles informācija = https://www.iihf.com/lv/events/2021/wm/gamecenter/playbyplay/24377/34-kaz-vs-can
| vārtsargs1         = [[Andrejs Šutovs]]
| vārtsargs2         = [[Dārsijs Kuemperis]]
| starprez           = 0:1&lt;br&gt;0:2&lt;br&gt;1:2&lt;br&gt;2:2&lt;br&gt;2:3&lt;br&gt;2:4
| vārti1             = &lt;br&gt;&lt;br&gt;[[Ņikita Mihails]] - 24:30&lt;br&gt;[[Ņikita Mihails]] - 41:31
| vārti2             = [[Endrjū Mangiapane]] - 06:03&lt;br&gt;[[Adams Henrike]] - 21:01&lt;br&gt;&lt;br&gt;[[Kols Perfeti]] - 47:40&lt;br&gt;[[Konors Brauns]] - 59:57
| arēna              = [[Arēna Rīga]], [[Rīga]]
| skatītāji          = 0
| tiesnesis          = {{flaga|Krievija}} Jevgēņijs Romasjko
| tiesnesis2         = {{flaga|Baltkrievija}} Maksims Sidorenko
| noraidījumi1       = 10
| noraidījumi2       = 2
| metieni1           = 28
| metieni2           = 36
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = #eeffff
| datums             = {{dat||5|28|N|bez}}
| laiks              = 20:15
| komanda1           = {{ih-rt|LAT}}
| komanda2           = {{ih|NOR}}
| punkti             = 3:4 ({{piezīme|GWS|Uzvara gūta pēcspēles metienu sērijā}})
| periodi            = (2:1, 0:1, 1:1, 0:0, 0:1) 
| spēles informācija = https://www.iihf.com/lv/events/2021/wm/gamecenter/playbyplay/24379/36-lat-vs-nor
| vārtsargs1         = [[Matīss Kivlenieks]]
| vārtsargs2         = [[Henriks Haukelands]]
| starprez           = 0:1&lt;br&gt;1:1&lt;br&gt;2:1&lt;br&gt;2:2&lt;br&gt;2:3&lt;br&gt;3:3
| vārti1             = &lt;br&gt;[[Renārs Krastenbergs]] - 11:55&lt;br&gt;[[Ronalds Ķēniņš]] - 17:44&lt;br&gt;&lt;br&gt;&lt;br&gt;[[Kristiāns Rubīns]] - 49:42
| vārti2             = [[Sondre Oldena]] - 03:50&lt;br&gt;&lt;br&gt;&lt;br&gt;[[Kens Andrē Olimbs]] - 21:08&lt;br&gt;[[Emilio Pettersens]] - 41:56
| arēna              = [[Arēna Rīga]], [[Rīga]]
| skatītāji          = 0
| tiesnesis          = {{flaga|Čehija}} Antonīns Jeržābeks
| tiesnesis2         = {{flaga|Slovākija}} Peters Staņo
| noraidījumi1       = 8
| noraidījumi2       = 10
| metieni1           = 24
| metieni2           = 22
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = #eeeeee
| datums             = {{dat||5|29|N|bez}}
| laiks              = 12:15
| komanda1           = {{ih-rt|ITA}}
| komanda2           = {{ih|KAZ}}  
| punkti             = 3:11
| periodi            = (0:1, 1:2, 2:8)
| spēles informācija = https://www.iihf.com/lv/events/2021/wm/gamecenter/playbyplay/24381/38-ita-vs-kaz
| vārtsargs1         = [[Džastins Facio]]&lt;br&gt;[[Davide Fadani]]
| vārtsargs2         = [[Ņikita Boiarkins]]
| starprez           = 0:1&lt;br&gt;1:1&lt;br&gt;1:2&lt;br&gt;1:3&lt;br&gt;1:4&lt;br&gt;2:4&lt;br&gt;2:5&lt;br&gt;2:6&lt;br&gt;2:7&lt;br&gt;3:7&lt;br&gt;3:8&lt;br&gt;3:9&lt;br&gt;3:10&lt;br&gt;3:11
| vārti1             = &lt;br&gt;[[Angelo Miceli]] - 24:37&lt;br&gt;&lt;br&gt;&lt;br&gt;&lt;br&gt;[[Pīters Hohkoflers]] - 41:43&lt;br&gt;&lt;br&gt;&lt;br&gt;&lt;br&gt;[[Alekss Petans]] - 50:59
| vārti2             = [[Romāns Starčenko]] - 02:12&lt;br&gt;&lt;br&gt;[[Jegors Petuhovs]] - 32:31&lt;br&gt;[[Jevgeņijs Rimarevs]] - 34:59&lt;br&gt;[[Ņikita Mihails]] - 41:31&lt;br&gt;&lt;br&gt;[[Kērtiss Valks]] - 46:12&lt;br&gt;[[Artjoms Likhotņikovs]] - 47:01&lt;br&gt;[[Artjoms Likhotņikovs]] - 49:46&lt;br&gt;&lt;br&gt;[[Kirils Panjukovs]] - 54:38&lt;br&gt;[[Romāns Starčenko]] - 56:07&lt;br&gt;[[Viktors Svedbergs]] - 57:44&lt;br&gt;[[Jegors Šalapovs]] - 59:52
| arēna              = [[Arēna Rīga]], [[Rīga]]
| skatītāji          = 0
| tiesnesis          = {{flaga|Krievija}} Romans Gofmans
| tiesnesis2         = {{flaga|Baltkrievija}} Maksims Sidorenko
| noraidījumi1       = 28
| noraidījumi2       = 10
| metieni1           = 24
| metieni2           = 36
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = #eeffff
| datums             = {{dat||5|29|N|bez}}
| laiks              = 16:15
| komanda1           = {{ih-rt|NOR}}
| komanda2           = {{ih|USA}}
| punkti             = 1:2
| periodi            = (0:1, 0:1, 1:0)
| spēles informācija = https://www.iihf.com/lv/events/2021/wm/gamecenter/playbyplay/24383/40-nor-vs-usa
| vārtsargs1         = [[Henriks Haukelands]]
| vārtsargs2         = [[Džeiks Etingers]]
| starprez           = 0:1&lt;br&gt;0:2&lt;br&gt;1:2
| vārti1             = &lt;br&gt;&lt;br&gt;[[Kens Andrē Olimbs]] - 54:27
| vārti2             = [[Konors Garlends]] - 10:30&lt;br&gt;[[Teidžs Tompsons]] - 27:12
| arēna              = [[Arēna Rīga]], [[Rīga]]
| skatītāji          = 0
| tiesnesis          = {{flaga|Austrija}} Kristofs Šternats
| tiesnesis2         = {{flaga|Šveice}} Mihaels Čerrigs
| noraidījumi1       = 8
| noraidījumi2       = 10
| metieni1           = 23
| metieni2           = 27
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = #eeeeee
| datums             = {{dat||5|29|N|bez}}
| laiks              = 20:15
| komanda1           = {{ih-rt|GER}}
| komanda2           = {{ih|FIN}}  
| punkti             = 1:2
| periodi            = (0:1, 1:0, 0:1)
| spēles informācija = https://www.iihf.com/lv/events/2021/wm/gamecenter/playbyplay/24385/42-ger-vs-fin
| vārtsargs1         = [[Matiass Nīderbergers]]
| vārtsargs2         = [[Juho Olkinuora]]
| starprez           = 0:1&lt;br&gt;1:1&lt;br&gt;1:2
| vārti1             = &lt;br&gt;[[Korbinians Holzers]] - 27:58
| vārti2             = [[Antons Lundels]] - 06:17&lt;br&gt;&lt;br&gt;[[Arttu Ruotsalainen]] - 51:26
| arēna              = [[Arēna Rīga]], [[Rīga]]
| skatītāji          = 0
| tiesnesis          = {{flaga|Čehija}} Martins Fraņo
| tiesnesis2         = {{flaga|Čehija}} Robins Šīrs
| noraidījumi1       = 6
| noraidījumi2       = 6
| metieni1           = 13
| metieni2           = 26
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = #eeffff
| datums             = {{dat||5|30|N|bez}}
| laiks              = 16:15
| komanda1           = {{ih-rt|ITA}}
| komanda2           = {{ih|CAN}}
| punkti             = 1:7
| periodi            = (0:4, 1:2, 0:1)
| spēles informācija = https://www.iihf.com/lv/events/2021/wm/gamecenter/playbyplay/24387/44-ita-vs-can
| vārtsargs1         = [[Davide Fadani]]
| vārtsargs2         = [[Adina Kalns]]
| starprez           = 0:1&lt;br&gt;0:2&lt;br&gt;0:3&lt;br&gt;0:4&lt;br&gt;1:4&lt;br&gt;1:5&lt;br&gt;1:6&lt;br&gt;1:7
| vārti1             = &lt;br&gt;&lt;br&gt;&lt;br&gt;&lt;br&gt;[[Angelo Miceli]] - 30:31
| vārti2             = [[Kols Perfeti]] - 02:33&lt;br&gt;[[Endrjū Mangiapane]] - 08:04&lt;br&gt;[[Trojs Stečers]] - 11:33&lt;br&gt;[[Adams Enrike]] - 11:56&lt;br&gt;&lt;br&gt;[[Endrjū Mangiapane]] - 34:48&lt;br&gt;[[Maksims Komtoiss]] - 37:28&lt;br&gt;[[Brendons Pirri]] - 55:54
| arēna              = [[Arēna Rīga]], [[Rīga]]
| skatītāji          = 0
| tiesnesis          = {{flaga|Latvija}} Andris Ansons
| tiesnesis2         = {{flaga|Somija}} Kristians Vīkmans
| noraidījumi1       = 6
| noraidījumi2       = 6
| metieni1           = 14
| metieni2           = 49
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = #eeeeee
| datums             = {{dat||5|30|N|bez}}
| laiks              = 20:15
| komanda1           = {{ih-rt|FIN}}
| komanda2           = {{ih|LAT}}  
| punkti             = 3:2({{piezīme|OT|Uzvara gūta spēles pagarinājumā}})
| periodi            = (1:1, 1:0, 0:1, 1:0)
| spēles informācija = https://www.iihf.com/lv/events/2021/wm/gamecenter/playbyplay/24389/46-fin-vs-lat
| vārtsargs1         = [[Harri Seteri]]
| vārtsargs2         = [[Jānis Kalniņš]]
| starprez           = 1:0&lt;br&gt;1:1&lt;br&gt;2:1&lt;br&gt;2:2&lt;br&gt;3:2
| vārti1             = [[Saku Meenalanens]] - 03:06&lt;br&gt;&lt;br&gt;[[Iiro Pakarinens]] - 35:39&lt;br&gt;&lt;br&gt;[[Antons Lundels]] - 64:56
| vārti2             = &lt;br&gt;[[Mārtiņš Dzierkals]] - 18:39&lt;br&gt;&lt;br&gt;[[Mārtiņš Dzierkals]] - 53:45
| arēna              = [[Arēna Rīga]], [[Rīga]]
| skatītāji          = 0
| tiesnesis          = {{flaga|ASV}} Endrū Bragemans
| tiesnesis2         = {{flaga|Čehija}} Martins Fraņo
| noraidījumi1       = 6
| noraidījumi2       = 4
| metieni1           = 35
| metieni2           = 37
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = #eeffff
| datums             = {{dat||5|31|N|bez}}
| laiks              = 16:15
| komanda1           = {{ih-rt|USA}}
| komanda2           = {{ih|GER}}
| punkti             = 2:0
| periodi            = (0:0, 1:0, 1:0)
| spēles informācija = https://www.iihf.com/lv/events/2021/wm/gamecenter/playbyplay/24391/48-usa-vs-ger
| vārtsargs1         = [[Kal Petersens]]
| vārtsargs2         = [[Felikss Brukmans]]
| starprez           = 1:0&lt;br&gt;2:0
| vārti1             = [[Džeisons Robertsons]] - 38:56&lt;br&gt;[[Kolins Blekvels]] - 59:33
| vārti2             = 
| arēna              = [[Arēna Rīga]], [[Rīga]]
| skatītāji          = 0
| tiesnesis          = {{flaga|Dānija}} Madss Frandsens
| tiesnesis2         = {{flaga|Zviedrija}} Tūbiass Bjerks
| noraidījumi1       = 8
| noraidījumi2       = 8
| metieni1           = 15
| metieni2           = 33
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = #eeeeee
| datums             = {{dat||5|31|N|bez}}
| laiks              = 20:15
| komanda1           = {{ih-rt|NOR}}
| komanda2           = {{ih|KAZ}}  
| punkti             = 3:1
| periodi            = (0:1, 1:0, 2:0)
| spēles informācija = https://www.iihf.com/lv/events/2021/wm/gamecenter/playbyplay/24393/50-nor-vs-kaz
| vārtsargs1         = [[Henriks Haukelands]]
| vārtsargs2         = [[Ņikita Boiarkins]]
| starprez           = 0:1&lt;br&gt;1:1&lt;br&gt;2:1&lt;br&gt;3:1
| vārti1             = &lt;br&gt;[[Tomass Valkve Olens]] - 27:57&lt;br&gt;[[Stefans Espelands]] - 41:08&lt;br&gt;[[Matīss Olimbs]] - 59:00
| vārti2             = [[Dmitrijs Ševčenko]] - 16:00
| arēna              = [[Arēna Rīga]], [[Rīga]]
| skatītāji          = 0
| tiesnesis          = {{flaga|Čehija}} Martins Fraņo
| tiesnesis2         = {{flaga|Čehija}} Robins Šīrs
| noraidījumi1       = 16
| noraidījumi2       = 2
| metieni1           = 27
| metieni2           = 27
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = #eeffff
| datums             = {{dat||6|1|N|bez}}
| laiks              = 12:15
| komanda1           = {{ih-rt|CAN}}
| komanda2           = {{ih|FIN}}
| punkti             = ({{piezīme|GWS|Uzvara gūta pēcspēles metienu sērijā}})2:3
| periodi            = (1:0, 1:1, 0:1, 0:0, 0:1)
| spēles informācija = https://www.iihf.com/lv/events/2021/wm/gamecenter/playbyplay/24395/52-can-vs-fin
| vārtsargs1         = [[Dārsijs Kempers]]
| vārtsargs2         = [[Jusi Olkinuora]]
| starprez           = 1:0&lt;br&gt;1:1&lt;br&gt;2:1&lt;br&gt;2:2
| vārti1             = [[Brendons Pirri]] - 01:30&lt;br&gt;&lt;br&gt;[[Maksims Komtuā]] - 28:18
| vārti2             = &lt;br&gt;[[Artu Ruotsalainens]] - 21:11&lt;br&gt;&lt;br&gt;[[Artu Ruotsalainens]] - 56:00
| arēna              = [[Arēna Rīga]], [[Rīga]]
| skatītāji          = 0
| tiesnesis          = {{flaga|Zviedrija}} Tūbiass Bjerks
| tiesnesis2         = {{flaga|Zviedrija}} Mīkaels Nūrds
| noraidījumi1       = 2
| noraidījumi2       = 4
| metieni1           = 34
| metieni2           = 32
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = #eeeeee
| datums             = {{dat||6|1|N|bez}}
| laiks              = 16:15
| komanda1           = {{ih-rt|ITA}}
| komanda2           = {{ih|USA}}  
| punkti             = 2:4
| periodi            = (0:3, 1:1, 1:0)
| spēles informācija = https://www.iihf.com/lv/events/2021/wm/gamecenter/playbyplay/24397/54-ita-vs-usa
| vārtsargs1         = [[Davide Fadani]]
| vārtsargs2         = [[Džeiks Etingers]]
| starprez           = 0:1&lt;br&gt;0:2&lt;br&gt;0:3&lt;br&gt;1:3&lt;br&gt;1:4&lt;br&gt;2:4
| vārti1             = &lt;br&gt;&lt;br&gt;&lt;br&gt;[[Luka Frigo]] - 21:01&lt;br&gt;&lt;br&gt;[[Stefano Džiliati]] - 46:33
| vārti2             = [[Kevins Lebanks]] - 06:54&lt;br&gt;[[Kevins Lebanks]] - 10:33&lt;br&gt;[[Konors Gārlands]]&lt;br&gt;&lt;br&gt;[[Konors Gārlands]] - 29:54
| arēna              = [[Arēna Rīga]], [[Rīga]]
| skatītāji          = 0
| tiesnesis          = {{flaga|Krievija}} Jevgēņijs Romasjko
| tiesnesis2         = {{flaga|Baltkrievija}} Maksims Sidorenko
| noraidījumi1       = 4
| noraidījumi2       = 6
| metieni1           = 11
| metieni2           = 43
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = #eeffff
| datums             = {{dat||6|1|N|bez}}
| laiks              = 20:15
| komanda1           = {{ih-rt|GER}}
| komanda2           = {{ih|LAT}}
| punkti             = 2:1
| periodi            = (2:0, 0:1, 0:0)
| spēles informācija = https://www.iihf.com/lv/events/2021/wm/gamecenter/playbyplay/24399/56-ger-vs-lat
| vārtsargs1         = [[Matīass Nīderbergers]]
| vārtsargs2         = [[Jānis Kalniņš]]
| starprez           = 1:0&lt;br&gt;2:0&lt;br&gt;2:1
| vārti1             = [[Džons Peterka]] - 03:16&lt;br&gt;[[Marcels Nēbelss]] - 06:40&lt;br&gt;&lt;br&gt;
| vārti2             = &lt;br&gt;&lt;br&gt;[[Rodrigo Ābols]] - 25:55
| arēna              = [[Arēna Rīga]], [[Rīga]]
| skatītāji          = 934
| tiesnesis          = {{flaga|Somija}} Lasi Heikinens
| tiesnesis2         = {{flaga|Somija}} Kristians Vīkmans
| noraidījumi1       = 8
| noraidījumi2       = 4
| metieni1           = 21
| metieni2           = 24
}}

== Izslēgšanas spēles ==
{{#invoke:RoundN|N8
|widescore=yes|bold_winner=high
|3rdplace=yes
| RD1=Ceturtdaļfināli
| RD2=Pusfināli
| RD3=Fināls
| Consol=Par trešo vietu
&lt;!-- ceturtdaļfināli --&gt;
|node_function{orphan} 3. jūnijs| {{ih|SUI}} |2| '''{{ih|GER}}'''|'''3 (GWS)'''
|node_function{orphan} 3. jūnijs| {{ih|FIN}} |1| '''{{ih|CZE}}'''|'''0'''
|node_function{orphan} 3. jūnijs| [[Krievijas hokeja izlase|KOK]] |1| {{ih|CAN}}|2 ({{piezīme|OT|Uzvara gūta spēles pagarinājumā}})
|node_function{orphan} 3. jūnijs| '''{{ih|USA}}''' |'''6'''| {{ih|SVK}}|1
&lt;!-- pusfināli --&gt;
|5. jūnijs| {{ih|USA}} |2| '''{{ih|CAN}}''' |'''4'''
|5. jūnijs| {{ih|FIN}} |2| '''{{ih|GER}}''' |'''1'''
&lt;!-- fināls --&gt;
|6. jūnijs| '''{{ih|CAN}}'''({{piezīme|OT|Uzvara gūta spēles pagarinājumā}}) |'''3'''| {{ih|FIN}} |  2 
&lt;!-- par trešo vietu --&gt;
|6. jūnijs| '''{{ih|USA}}''' |'''6'''| {{ih|GER}} |1|
}}

=== Ceturtdaļfināli ===
{{Hokeja spēle3
| bg                 = #eeeeee
| datums             = {{dat||6|3|N|bez}}
| laiks              = 16:15
| komanda1           = {{ih-rt|SUI}}
| komanda2           = {{ih|GER}}
| punkti             = 2:3 ({{piezīme|GWS|Uzvara gūta pēcspēles metienu sērijā}})
| periodi            = (1:0, 1:1, 0:1, 0:0, 0:1)
| spēles informācija = https://www.iihf.com/lv/events/2021/wm/gamecenter/playbyplay/24400/57-qf-vs-qf
| vārtsargs1         = [[Leonardo Dženoni]]
| vārtsargs2         = [[Matiass Nīderbergers]]
| starprez           = 1:0&lt;br&gt;2:0&lt;br&gt;2:1&lt;br&gt;2:2
| vārti1             = [[Ramons Untersanders]] 15:17&lt;br&gt;[[Fabrice Herzog]] - 33:26
| vārti2             = &lt;br&gt;&lt;br&gt;[[Toms Kuhnhackls]] - 37:23&lt;br&gt;[[Leons Gavanke]] - 59:16
| arēna              = [[Olimpiskais sporta centrs]], [[Rīga]]
| skatītāji          = 0
| tiesnesis          = {{flaga|Latvija}} Andris Ansons
| tiesnesis2         = {{flaga|Krievija}} Jevgēņijs Romasjko
| noraidījumi1       = 0
| noraidījumi2       = 14
| metieni1           = 22
| metieni2           = 41
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = #eeffff
| datums             = {{dat||6|3|N|bez}}
| laiks              = 16:15
| komanda1           = {{ih-rt|USA}}
| komanda2           = {{ih|SVK}}
| punkti             = 6:1
| periodi            = (3:0, 1:1, 2:0)
| spēles informācija = https://www.iihf.com/lv/events/2021/wm/gamecenter/playbyplay/24401/58-qf-vs-qf
| vārtsargs1         = [[Kals Pītersens]]
| vārtsargs2         = [[Adams Huska]]
| starprez           = 1:0&lt;br&gt;2:0&lt;br&gt;3:0&lt;br&gt;3:1&lt;br&gt;4:1&lt;br&gt;5:1&lt;br&gt;6:1
| vārti1             = [[Braiens Boils]] - 13:08&lt;br&gt;[[Kolins Blekvels]] - 15:25&lt;br&gt;[[Konors Garlends]] - 19:30&lt;br&gt;&lt;br&gt;[[Kolins Blekvels]] - 36:50&lt;br&gt;[[Saša Čmeļevskis]] - 45:15&lt;br&gt;[[Konors Garlends]] - 58:45
| vārti2             = &lt;br&gt;&lt;br&gt;&lt;br&gt;[[Peters Selāriks]] - 31:13
| arēna              = [[Arēna Rīga]], [[Rīga]]
| skatītāji          = 0
| tiesnesis          = {{flaga|Vācija}} Andrē Šrāders
| tiesnesis2         = {{flaga|Šveice}} Mihaels Čerrigs
| noraidījumi1       = 6
| noraidījumi2       = 6
| metieni1           = 33
| metieni2           = 28
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = #eeeeee
| datums             = {{dat||6|3|N|bez}}
| laiks              = 20:15
| komanda1           = '''[[Krievijas hokeja izlase|KOK]]''' 
| komanda2           = {{ih|CAN}}
| punkti             = 1:2 ({{piezīme|OT|Uzvara gūta spēles pagarinājumā}})
| periodi            = (0:0, 1:0, 0:1, 0:1)
| spēles informācija = https://www.iihf.com/lv/events/2021/wm/gamecenter/playbyplay/24402/59-qf-vs-qf
| vārtsargs1         = [[Sergejs Bobrovskis]]
| vārtsargs2         = [[Dārsijs Kuemperis]]
| starprez           = 1:0&lt;br&gt;1:1&lt;br&gt;1:2
| vārti1             = [[Jevgeņijs Timkins]] - 34:32
| vārti2             = &lt;br&gt;[[Adams Henrike]] - 45:03&lt;br&gt;[[Endrjū Mangiapane]] - 62:12
| arēna              = [[Olimpiskais sporta centrs]], [[Rīga]]
| skatītāji          = 0
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 6
| noraidījumi2       = 2
| metieni1           = 25
| metieni2           = 24
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = #eeffff
| datums             = {{dat||6|3|N|bez}}
| laiks              = 20:15
| komanda1           = {{ih-rt|FIN}}
| komanda2           = {{ih|CZE}}
| punkti             = 1:0
| periodi            = (0:0, 1:0, 0:0)
| spēles informācija = https://www.iihf.com/lv/events/2021/wm/gamecenter/playbyplay/24403/60-qf-vs-qf
| vārtsargs1         = [[Juho Olkinuora]]
| vārtsargs2         = [[Šimons Hrubecs]]
| starprez           = 1:0
| vārti1             = [[Jere Innala]] - 32:55
| vārti2             = 
| arēna              = [[Arēna Rīga]], [[Rīga]]
| skatītāji          = 0
| tiesnesis          = {{flaga|ASV}} Endrū Bragemans
| tiesnesis2         = {{flaga|Kanāda}} Olivjē Guēns         
| noraidījumi1       = 12
| noraidījumi2       = 2
| metieni1           = 24
| metieni2           = 28
}}

=== Pusfināli ===
{{Hokeja spēle3
| bg                 = #eeeeee
| datums             = {{dat||6|5|N|bez}}
| laiks              = 14:15
| komanda1           = {{ih-rt|USA}}
| komanda2           = {{ih|CAN}}
| punkti             = 2:4
| periodi            = (1:1, 0:1, 1:2)
| spēles informācija = https://www.iihf.com/lv/events/2021/wm/gamecenter/playbyplay/24404/61-sf-vs-sf
| vārtsargs1         = [[Kals Pītersens]]
| vārtsargs2         = [[Dārsijs Kempers]]
| starprez           = 0:1&lt;br&gt;1:1&lt;br&gt;1:2&lt;br&gt;1:3&lt;br&gt;2:3&lt;br&gt;2:4
| vārti1             = &lt;br&gt;[[Kolins Blekvels]] - 17:17&lt;br&gt;&lt;br&gt;&lt;br&gt;[[Saša Hmelevskis]] - 43:36
| vārti2             = [[Brendons Pirri]] - 02:02&lt;br&gt;&lt;br&gt;[[Endrū Mandžapane]] - 24:15&lt;br&gt;[[Endrū Mandžapane]] - 40:46&lt;br&gt;&lt;br&gt;[[Džastins Denforts]] - 59:36
| arēna              = [[Arēna Rīga]], [[Rīga]]
| skatītāji          = 0
| tiesnesis          = {{flaga|ASV}} Endrū Bragemans
| tiesnesis2         = {{flaga|Kanāda}} Olivjē Guēns
| noraidījumi1       = 2
| noraidījumi2       = 0
| metieni1           = 38
| metieni2           = 33
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = #eeffff
| datums             = {{dat||6|5|N|bez}}
| laiks              = 18:15
| komanda1           = {{ih-rt|FIN}}
| komanda2           = {{ih|GER}}
| punkti             = 2:1
| periodi            = (2:0, 0:1 0:0)
| spēles informācija = https://www.iihf.com/lv/events/2021/wm/gamecenter/playbyplay/24405/62-sf-vs-sf
| vārtsargs1         = [[Juho Olkinuora]]
| vārtsargs2         = [[Matiass Nīderbergers]]
| starprez           = 1:0&lt;br&gt;2:0&lt;br&gt;2:1
| vārti1             = [[Iiro Pakarinens]] - 13:50&lt;br&gt;[[Hanness Bjorninens]] - 18:55
| vārti2             = &lt;br&gt;&lt;br&gt;[[Matiass Plahta]] - 31:03
| arēna              = [[Arēna Rīga]], [[Rīga]]
| skatītāji          = 0
| tiesnesis          = {{flaga|Zviedrija}} Tūbiass Bjerks
| tiesnesis2         = {{flaga|Zviedrija}} Mīkaels Nūrds
| noraidījumi1       = 8
| noraidījumi2       = 6
| metieni1           = 17
| metieni2           = 28
}}

=== Par 3. vietu ===
{{Hokeja spēle3
| bg                 = #ffdab9
| datums             = {{dat||6|6|N|bez}}
| laiks              = 15:15
| komanda1           = {{ih-rt|USA}}
| komanda2           = {{GER|rt-ih}}
| punkti             = 6:1
| periodi            = (1:0, 4:0, 1:1)
| spēles informācija = https://www.iihf.com/lv/events/2021/wm/gamecenter/playbyplay/24406/63-l(sf)-vs-l(sf)
| vārtsargs1         = [[Kals Pītersens]]
| vārtsargs2         = [[Felikss Brukmans]]
| starprez           = 1:0&lt;br&gt;2:0&lt;br&gt;3:0&lt;br&gt;4:0&lt;br&gt;5:0&lt;br&gt;5:1&lt;br&gt;6:1
| vārti1             = [[Kristians Volanins]] - 05:02&lt;br&gt;[[Konors Gārlands]] - 26:27&lt;br&gt;[[Džeks Drūrijs]] - 28:05&lt;br&gt;[[Džeisons Robertsons]] - 31:35&lt;br&gt;[[Trevors Mūrs]] - 32:15&lt;br&gt;&lt;br&gt;[[Raiens Donato]] - 49:53
| vārti2             = &lt;br&gt;&lt;br&gt;&lt;br&gt;&lt;br&gt;&lt;br&gt;[[Dominiks Bitners]] - 49:28
| arēna              = [[Arēna Rīga]], [[Rīga]]
| skatītāji          = 0
| tiesnesis          = {{flaga|Somija}} Lasi Heikinens
| tiesnesis2         = {{flaga|Somija}} Kristians Vīkmans
| noraidījumi1       = 43
| noraidījumi2       = 14
| metieni1           = 30
| metieni2           = 34
}}

=== Fināls ===
{{Hokeja spēle3
| bg                 = #F7F6A8
| datums             = {{dat||6|6|N|bez}}
| laiks              = 20:15
| komanda1           = {{ih-rt|CAN}}
| komanda2           = {{FIN|rt-ih}}
| punkti             = 3:2 ({{piezīme|OT|Uzvara gūta spēles pagarinājumā}})
| periodi            = (0:1, 1:0, 1:1, 1:0)
| spēles informācija = https://www.iihf.com/lv/events/2021/wm/gamecenter/playbyplay/24407/64-w(sf)-vs-w(sf)
| vārtsargs1         = [[Dārsijs Kempers]]
| vārtsargs2         = [[Jusi Olkinuora]]
| starprez           = 0:1&lt;br&gt;1:1&lt;br&gt;1:2&lt;br&gt;2:2&lt;br&gt;3:2
| vārti1             = &lt;br&gt;[[Maksims Komtuā]] - 24:30&lt;br&gt;&lt;br&gt;[[Adams Enrike]] - 52:37&lt;br&gt;[[Niks Pols]] - 66:26
| vārti2             = [[Mikaels Ruohomā]] - 08:57&lt;br&gt;&lt;br&gt;[[Peteri Lindbūms]] - 45:27
| arēna              = [[Arēna Rīga]], [[Rīga]]
| skatītāji          = 0
| tiesnesis          = {{flaga|Čehija}} Martins Fraņo
| tiesnesis2         = {{flaga|Krievija}} Jevgēņijs Romasjko
| noraidījumi1       = 30
| noraidījumi2       = 6
| metieni1           = 26
| metieni2           = 31
}}

== Vietu sadalījums ==
{{winners|ih|[[2021. gads|2021]]. gada Pasaules čempionāta hokejā uzvarētājs|CAN|27.}}
{{#invoke:Sports table|main|style=WL OT
|update=complete
|source=
|show_groups=yes
|team1=CAN |team2=FIN |team3=USA  |team4=GER  |team5=RUS |team6=SUI  |team7= CZE |team8=SVK  |team9=SWE |team10=KAZ |team11=LAT |team12=DEN |team13=NOR |team14=GBR |team15=BLR |team16=ITA

|name_BLR={{ih|BLR}} |group_BLR=[[#A grupa|A]] |win_BLR=1 |OTwin_BLR=0 |OTloss_BLR=1 |loss_BLR=5 |gf_BLR=10|ga_BLR=29
|name_CAN={{ih|CAN}} |group_CAN=[[#B grupa|B]] |win_CAN=4 |OTwin_CAN=2 |OTloss_CAN=1 |loss_CAN=3 |gf_CAN=28|ga_CAN=23
|name_CZE={{ih|CZE}} |group_CZE=[[#A grupa|A]] |win_CZE=3 |OTwin_CZE=2 |OTloss_CZE=0 |loss_CZE=3 |gf_CZE=27|ga_CZE=19
|name_DEN={{ih|DEN}} |group_DEN=[[#A grupa|A]] |win_DEN=2 |OTwin_DEN=1 |OTloss_DEN=1 |loss_DEN=3 |gf_DEN=13|ga_DEN=15
|name_FIN={{ih|FIN}} |group_FIN=[[#B grupa|B]] |win_FIN=6 |OTwin_FIN=2 |OTloss_FIN=2 |loss_FIN=0 |gf_FIN=26|ga_FIN=12
|name_GBR={{ih|GBR}} |group_GBR=[[#A grupa|A]] |win_GBR=1 |OTwin_GBR=0 |OTloss_GBR=1 |loss_GBR=5 |gf_GBR=13|ga_GBR=31
|name_GER={{ih|GER}} |group_GER=[[#B grupa|B]] |win_GER=4 |OTwin_GER=1 |OTloss_GER=0 |loss_GER=5 |gf_GER=27|ga_GER=24
|name_KAZ={{ih|KAZ}} |group_KAZ=[[#B grupa|B]] |win_KAZ=2 |OTwin_KAZ=2 |OTloss_KAZ=0 |loss_KAZ=3 |gf_KAZ=22|ga_KAZ=18
|name_ITA={{ih|ITA}} |group_ITA=[[#B grupa|B]] |win_ITA=0 |OTwin_ITA=0 |OTloss_ITA=0 |loss_ITA=7 |gf_ITA=11|ga_ITA=41
|name_LAT={{ih|LAT}} |group_LAT=[[#B grupa|B]] |win_LAT=2 |OTwin_LAT=0 |OTloss_LAT=3 |loss_LAT=2 |gf_LAT=15|ga_LAT=16|status_LAT=H
|name_NOR={{ih|NOR}} |group_NOR=[[#B grupa|B]] |win_NOR=2 |OTwin_NOR=1 |OTloss_NOR=0 |loss_NOR=4 |gf_NOR=17|ga_NOR=21
|name_RUS= [[Krievijas hokeja izlase|KOK]] |group_RUS=[[#A grupa|A]] |win_RUS=5 |OTwin_RUS=1 |OTloss_RUS=0 |loss_RUS=2 |gf_RUS=29|ga_RUS=12
|name_SVK={{ih|SVK}} |group_SVK=[[#A grupa|A]] |win_SVK=4 |OTwin_SVK=0 |OTloss_SVK=0 |loss_SVK=4 |gf_SVK=18|ga_SVK=28
|name_SWE={{ih|SWE}} |group_SWE=[[#A grupa|A]] |win_SWE=3 |OTwin_SWE=0 |OTloss_SWE=1 |loss_SWE=3 |gf_SWE=21|ga_SWE=14
|name_SUI={{ih|SUI}} |group_SUI=[[#A grupa|A]] |win_SUI=5 |OTwin_SUI=0 |OTloss_SUI=1 |loss_SUI=2 |gf_SUI=29|ga_SUI=20
|name_USA={{ih|USA}} |group_USA=[[#B grupa|B]] |win_USA=8 |OTwin_USA=0 |OTloss_USA=0 |loss_USA=2 |gf_USA=35|ga_USA=14

|result1=1st |result2=2nd |result3=3rd |result4=4th
|result5=QF |result6=QF |result7=QF |result8=QF
|result9=GS |result10=GS |result11=GS |result12=GS |result13=GS |result14=GS |result15=GS |result16=GS

|split4=yes |split8=yes 

|res_col_header=Rezultāts
|col_1st=#FFD700 |text_1st=Čempioni
|col_2nd=#C0C0C0 |text_2nd=Finālisti
|col_3rd=#CD7F32 |text_3rd=3. vieta
|text_4th=4. vieta
|text_QF=Beidza dalību ceturtdaļfinālā
|text_GS=Beidza dalību grupu turnīrā
}}

== Tiesneši ==
{{Dat|2021|4|7}} [[IIHF]] paziņoja čempionāta tiesnešu sastāvu, kas sastāv no 18 tiesnešiem un 18 līnijtiesnešiem no 14 dažādām valstīm. [[COVID-19 pandēmija]]s radīto ierobežojumu dēļ tiesneši tika sadalīti grupās pa 6 (3 tiesneši un 3 līnijtiesneši), kuri visu čempionāta laiku strādā kopā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iihf.com/lv/events/2021/wm/news/24968/world_championship_officials_selected|title=Paziņoti PČ tiesneši|last=Merk|first=Martin|publisher=[[IIHF]]|access-date={{Dat|2021|4|22||bez}}|date={{Dat|2021|4|7||bez}}}}&lt;/ref&gt;

{{Col-begin}}
{{Col-2}}
; Tiesneši

{{Col-begin}}
{{Col-2}}
* {{flaga|Latvija}} Andris Ansons
* {{flaga|Zviedrija}} Tūbiass Bjerks
* {{flaga|ASV}} Endrū Bragemans
* {{flaga|Dānija}} Madss Frandsens
* {{flaga|Čehija}} Martins Fraņo
* {{flaga|Krievija}} Romans Gofmans
* {{flaga|Kanāda}} Olivjē Guēns
* {{flaga|Somija}} Lasi Heikinens
* {{flaga|Čehija}} [[Antonīns Jeržābeks]]

{{Col-2}}
* {{flaga|Zviedrija}} Mīkaels Nūrds
* {{flaga|Krievija}} Jevgēņijs Romasjko
* {{flaga|Vācija}} Andrē Šrāders
* {{flaga|Baltkrievija}} Maksims Sidorenko
* {{flaga|Čehija}} Robins Šīrs
* {{flaga|Slovākija}} Peters Staņo
* {{flaga|Austrija}} Kristofs Šternats
* {{flaga|Šveice}} Mihaels Čerrigs
* {{flaga|Somija}} Kristians Vīkmans
{{Col-end}}

{{Col-2}}
; Līnijtiesneši
{{Col-begin}}
{{Col-2}}
* {{flaga|Francija}} Nikolass Konstantino
* {{flaga|Baltkrievija}} Dmitrijs Goļaks
* {{flaga|Čehija}} Daniels Hineks
* {{flaga|Dānija}} Andrēass Vaise Krejers
* {{flaga|Krievija}} Gļebs Lazarevs
* {{flaga|Zviedrija}} Ludvigs Lundgrēns
* {{flaga|Kanāda}} Dastins Makkrenks
* {{flaga|Vācija}} Jonass Mertens
* {{flaga|Somija}} Lauri Nikulainens

{{Col-2}}
* {{flaga|Šveice}} Dāvids Obvegesers
* {{flaga|ASV}} Braeins Olivers
* {{flaga|Čehija}} Jirži Ondrāčeks
* {{flaga|Austrija}} Eliass Zēvalds
* {{flaga|Krievija}} Ņikita Šalagins
* {{flaga|Somija}} Hannu Sormunens
* {{flaga|Slovākija}} Simons Sineks
* {{flaga|Zviedrija}} Emīls Iletjinens
* {{flaga|Latvija}} Dāvis Zunde
{{Col-end}}
{{Col-end}}

== Piezīmes un atsauces ==

=== Piezīmes ===
{{notelist}}

=== Atsauces ===
{{Atsauces|colwidth=30em}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{Oficiālā mājaslapa|https://www.iihf.com/lv/events/2021/wm}}
* {{Facebook|2021iihfworlds}}
* {{Instagram|2021iihfworlds}}
* {{Twitter|2021iihfworlds}}

{{Pasaules čempionāts hokejā}}

[[Kategorija:Pasaules čempionāts hokejā]]
[[Kategorija:2021. gada Pasaules čempionāts hokejā| ]]
[[Kategorija:2021. gads sportā|Pasaules čempionāts hokejā]]
[[Kategorija:2021. gads Latvijā]]</text>
      <sha1>avqd2fohs4vvmij8g6jxwrbjoqvjh7z</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Rjabiņins</title>
    <ns>0</ns>
    <id>359035</id>
    <revision>
      <id>3661927</id>
      <parentid>2727640</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T12:14:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>pārveidoju nozīmju atdalīšanā</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="116" xml:space="preserve">'''Rjabiņins''' var būt:

* [[Igors Rjabiņins]];
* [[Nikolajs Rjabiņins]].

{{Uzvārds}}
[[Kategorija:Uzvārdi]]</text>
      <sha1>32h2wypy9uvj4q93r1rhhvws22hr807</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Aleksandrijas Kirils</title>
    <ns>0</ns>
    <id>360438</id>
    <revision>
      <id>3662111</id>
      <parentid>3527549</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T15:37:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Ārējās saites */sīkumi, replaced: {{britannica → {{enciklopēdiju ārējās saites}} using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2165" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = Aleksandrijas Kirils
|     vārds_orig = {{gree|Κύριλλος Ἀλεξανδρείας}}
|         attēls = Rousanu16.jpg
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = ap [[376]]. gadu
|        dz_gads = 
|     dz_mēnesis = 
|       dz_diena = 
|       dz_vieta = Teodosija, [[Romas impērija]]&lt;br /&gt;(pie [[Mahalla el Kubra]]s, [[Garbijas muhafāza]], {{EGY}})
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 444
|      m_mēnesis = 
|        m_diena = 
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = 
|        dzimums = 
|         vecāki = 
|          brāļi =
|  nodarbošanās = garīdznieks
|          māsas =
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas =  
}}

'''Svētais Aleksandrijas Kirils''' ({{val|el|Κύριλλος Ἀλεξανδρείας}}; dzimis ap [[376]]. gadu, miris [[444]]. gadā) bija [[baznīcas tēvs]], [[Aleksandrija]]s patriarhs no 412. gada līdz 444. gadam, viens no [[Nestorijs|Nestorija]] redzamākajiem oponentiem.

412. gadā no tēvoča [[Aleksandrijas Teofils|Teofila]] pārņemdams Aleksandrijas patriarha titulu, asi cīnījās pret ideoloģiskajiem pretiniekiem gan baznīcā, gan ārpus tās. Konfliktēja ar [[Romas impērija]]s vietvaldi, kas noveda pie tā, ka 415. gadā kristiešu fanātiķi uz ielas nogalināja filozofi [[Hipātija|Hipātiju]]. Kirils atbalstīja [[novatiāņi|novatiāņu]] sektas un [[ebreji|ebreju]] padzīšanu no pilsētas. 431. gadā [[Efesas koncils|Efesas koncilā]] panāca [[Nestorijs|Nestorija]] mācības nosodīšanu. 1883. gadā [[Romas Katoļu baznīca]] atzina Kirilu par [[Baznīcas doktors|baznīcas doktoru]].

== Ārējās saites ==
* {{Commons category-inline|Cyril of Alexandria|Aleksandrijas Kirils}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{biogrāfija-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Kirils, Aleksandrijas}}
[[Kategorija:376. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:444. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Grieķu valodā rakstošie]]
[[Kategorija:Katoļu svētie]]
[[Kategorija:Pareizticīgo svētie]]</text>
      <sha1>s2bao5idi2shozmmbiq89e4lwbifk9m</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Artis Robežnieks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>362320</id>
    <revision>
      <id>3662163</id>
      <parentid>3391605</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T15:51:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* top */sīkumi, replaced: {{ddv → {{dzimšanas datums un vecums using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1913" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
| vārds = Artis Robežnieks
| vārds_orig = 
| attēls = 
| attēla izmērs = 
| komentārs = 
| dz. vārds = 
| dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1970|12|30}}
| dz. vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Jēkabpils|td=Latvija}}
| miršanas datums = 
| miršanas vieta = 
| citi vārdi = 
| nodarbošanās = [[aktieris]]
| darbības gadi = 
| dzīvesbiedrs = Inita Robežniece
| mājaslapa = 
| paraksts = 
| apbalvojumi = 
| dzimums = V
}}

'''Artis Robežnieks''' (dzimis {{dat|1970|12|30}} [[Jēkabpils|Jēkabpilī]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[aktieris]].

Mācījies [[Jēkabpils 1. vidusskola|Jēkabpils 1. vidusskolā]] un [[Jēkabpils bērnu mūzikas skolā]], kur mācījies spēlēt tenoru. 1993. gadā beidzis [[Latvijas Valsts konservatorija]]s Daugavpils teātra aktieru kursu un sācis strādāt [[Daugavpils teātris|Daugavpils teātrī]]. 2007. gadā stažējies meistarklasēs [[Brodveja|Brodvejā]], [[Amerika|Amerikā]]. [[Dailes teātris|Dailes teātra]] aktieris kopš 1996. gada.

2013. gadā par ilggadēju un nozīmīgu veikumu [[Aleksandrs Čaks|Aleksandra Čaka]] daiļrades popularizēšanā apbalvots ar Aleksandra Čaka balvu.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://dailesteatris.lv/aktieris/246/|title=Dailes teātris :: Artis Robežnieks|publisher=Dailes teātris}}&lt;/ref&gt;

2018. gadā ierunājis pieturvietu paziņojumus Rīgas sabiedriskajā transportā.&lt;ref&gt;[https://jauns.lv/raksts/zinas/303538-pec-18-gadiem-rigas-satiksme-maina-pieturu-pazinosanas-balsi-turpmak-mus-uzrunas-artis-robeznieks jauns.lv: Pēc 18 gadiem &quot;Rīgas Satiksme&quot; maina pieturu paziņošanas balsi - turpmāk mūs uzrunās Artis Robežnieks]&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{Aktieris-aizmetnis}}
{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Robežnieks, Artis}}
[[Kategorija:1970. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latviešu teātra aktieri]]
[[Kategorija:Dailes teātra aktieri]]</text>
      <sha1>1pecz4ohu5asvaatqc6bcxpjpvuqxcr</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3662164</id>
      <parentid>3662163</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T15:52:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* ievads */ :</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1946" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
| vārds = Artis Robežnieks
| vārds_orig = 
| attēls = 
| attēla izmērs = 
| komentārs = 
| dz. vārds = 
| dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1970|12|30}}
| dz. vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Jēkabpils|td=Latvija}}
| miršanas datums = 
| miršanas vieta = 
| citi vārdi = 
| nodarbošanās = [[aktieris]]
| darbības gadi = 
| dzīvesbiedrs = Inita Robežniece
| mājaslapa = 
| paraksts = 
| apbalvojumi = 
| dzimums = V
}}

'''Artis Robežnieks''' (dzimis {{dat|1970|12|30}} [[Jēkabpils|Jēkabpilī]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[aktieris]].

Mācījies [[Jēkabpils 1. vidusskola|Jēkabpils 1. vidusskolā]] un [[Jēkabpils bērnu mūzikas skola|Jēkabpils bērnu mūzikas skolā]], kur mācījies spēlēt tenoru. 1993. gadā beidzis [[Latvijas Valsts konservatorija]]s Daugavpils teātra aktieru kursu un sācis strādāt [[Daugavpils teātris|Daugavpils teātrī]]. 2007. gadā stažējies meistarklasēs [[Brodveja|Brodvejā]], [[Amerika|Amerikā]]. [[Dailes teātris|Dailes teātra]] aktieris kopš 1996. gada.

2013. gadā par ilggadēju un nozīmīgu veikumu [[Aleksandrs Čaks|Aleksandra Čaka]] daiļrades popularizēšanā apbalvots ar Aleksandra Čaka balvu.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://dailesteatris.lv/aktieris/246/|title=Dailes teātris :: Artis Robežnieks|publisher=Dailes teātris}}&lt;/ref&gt;

2018. gadā ierunājis pieturvietu paziņojumus Rīgas sabiedriskajā transportā.&lt;ref&gt;[https://jauns.lv/raksts/zinas/303538-pec-18-gadiem-rigas-satiksme-maina-pieturu-pazinosanas-balsi-turpmak-mus-uzrunas-artis-robeznieks jauns.lv: Pēc 18 gadiem &quot;Rīgas Satiksme&quot; maina pieturu paziņošanas balsi - turpmāk mūs uzrunās Artis Robežnieks]&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{Aktieris-aizmetnis}}
{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Robežnieks, Artis}}
[[Kategorija:1970. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latviešu teātra aktieri]]
[[Kategorija:Dailes teātra aktieri]]</text>
      <sha1>oj7ker0uvqy8t61kvie7ttdpjuzyi2u</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Anna Šteina</title>
    <ns>0</ns>
    <id>362373</id>
    <revision>
      <id>3662146</id>
      <parentid>3109022</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T15:45:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* top */sīkumi, replaced: {{ddv → {{dzimšanas datums un vecums using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2475" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
 | vārds                   = Anna Šteina
 | vārds_orig              = 
 | attēls                  = 
 | attēla izmērs           = 
 | komentārs               = 
 | dz. vārds               = 
 | dz. datums              = {{dzimšanas datums un vecums|1973|12|20}}
 | dz. vieta               = 
 | miršanas datums         = 
 | miršanas vieta          = 
 | citi vārdi              = 
 | nodarbošanās            = [[aktieris|aktrise]]
 | darbības gadi           = 
 | dzīvesbiedrs            = 
 | mājaslapa               = 
 | paraksts                =  
 | apbalvojumi             = 
 | dzimums                 = S
}}

'''Anna Šteina''' (dzimusi {{dat|1973|12|20}}) ir [[latvieši|latviešu]] [[aktieris|aktrise]].

Annas Šteinas māte ir [[horeogrāfe]] [[Baiba Šteina]], tēvs — [[kinooperators]] [[Dāvis Sīmanis vecākais|Dāvis Sīmanis]]. Mācījusies [[Rīgas 45. vidusskola|Rīgas 45. vidusskolā]]. 1997. gadā absolvējusi [[Latvijas Kultūras akadēmija|Latvijas Kultūras akadēmiju]], bijusi [[Juris Rijnieks|Jura Rijnieka]] kursā. 2011. gadā absolvējusi [[Rīgas Stradiņa universitāte]]s maģistra programmu &quot;Mākslas terapija&quot; drāmas terapijas specialitātē.

Darbojusies [[Jaunais Rīgas teātris|Jaunajā Rīgas teātrī]], [[Dailes teātris|Dailes teātrī]], [[Valmieras teātris|Valmieras teātrī]], [[Liepājas teātris|Liepājas teātrī]], kā arī bērnu un jauniešu teātrī [[Rīgas bērnu un jauniešu muzikālais teātris|Rībēja MuTe]]. Pasniedz lekcijas [[Latvijas Kultūras koledža|Latvijas Kultūras koledžā]].

Pazīstama ar Kitijas lomu seriālā &quot;[[UgunsGrēks]]&quot;. Filmējusies arī filmā &quot;[[Man patīk, ka meitene skumst]]&quot; (2004) un dokumentālā filmā ''[[Escaping Riga]]'' (2014), kā arī epizodiskā lomā filmā &quot;[[Sātanisks stāsts. Pūķa ola]]&quot; (1996).&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.ribejamute.lv/?page=10&amp;view=33|title=Anna Šteina|publisher=Rībēja MuTe}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://nra.lv/izklaide/p-s-kultura/teatris/162807-aktrise-anna-steina-atpakal-septindesmitajos-gados.htm|title=Aktrise Anna Šteina. Atpakaļ septiņdesmitajos gados|publisher=nra.lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.filmas.lv/person/965/ Anna Šteina] filmas.lv

{{Aktieris-aizmetnis}}
{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Šteina, Anna}}
[[Kategorija:1973. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latviešu teātra aktieri]]</text>
      <sha1>0dbtn6z8ljnaz49x6qxp94luyls0gku</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>17. maija ārkārtējās pilnvaras (1940)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>366251</id>
    <revision>
      <id>3662034</id>
      <parentid>3411099</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T15:23:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: [[PSRS]] → [[Padomju Savienība|PSRS]] using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5120" xml:space="preserve">[[Attēls:LR Pilnvara Zarinam.jpg|thumb|right|Ārkārtējais pilnvarojums]]
'''17. maija ārkārtējās pilnvaras''' bija [[Autoritārais Kārļa Ulmaņa režīms|autoritārās Kārļa Ulmaņa valdības]] 1940. gada 17. maijā pieņemtais lēmums par to, kā Latvijas valdības rīcībspējas zaudēšanas gadījumā piešķirt ārkārtējas pilnvaras Latvijas sūtnim Lielbritānijā [[Kārlis Zariņš (diplomāts)|Kārlim Zariņam]], un kā šīs pilnvaras izmantot. Uz šīs pilnvaras pamata [[Latvijas diplomātiskā un konsulārā dienesta vadītājs trimdā|Latvijas diplomātiskais un konsulārais dienests trimdā]] turpināja darboties līdz 1991. gadam.

Ņemot vērā aizvien pieaugošos [[Padomju Savienība|PSRS]] okupācijas draudus, Ulmaņa valdība 1940. gada 17. maijā pieņēma slepenu lēmumu par ārkārtējo pilnvaru piešķiršanas kārtību Zariņam gadījumā, ja kara apstākļu dēļ valdība vairs nebūtu rīcībspējīga. Pilnvara netika sagatavota kā atsevišķs dokuments, bet iekļauta valdības 17. maija lēmuma tekstā, kura norakstu 18. maijā nodeva Ārlietu ministram [[Vilhelms Munters|Munteram]]. Viņš par pieņemto lēmumu 22. maijā telegrāfiski informēja Zariņu un 1. maijā Zariņš saņēma pilnvarojuma tekstu diplomātiskajā pastā. Zariņš tās pašas dienas vakarā telegrafēja Munteram: &quot;Saņēmu. Paldies. Visi mani spēki stāv Jūsu un mīļās dzimtenes rīcībā. Vajadzības gadījumā pilnvaras izmantošu saskaņā ar rīkojumu pēc labākās apziņas.&quot;&lt;ref&gt;[https://www.lvi.lu.lv/lv/LVIZ_2011_files/1numurs/A_Lerhis_Latvijas_valdibas_LVIZ_2011_1.pdf Latvijas valdības 1940. gada 17. maija ārkārtas pilnvaru jautājums]&lt;/ref&gt;

==Pilnvaras teksts==
Slepens. Valsts kanceleja 1940. g. 18. maija Nr. 48. Rīgā, Valdemāra ielā 3, 4.dz.

Ārlietu ministra kungam.

Valsts kanceleja paziņo, ka Ministru kabinets š.g. 17. maija sēdē nolēma:

1) gadījumā, ja kara apstākļu dēļ vairs nebūtu iespējams sazināties ar Latvijas diplomātiskām un konsulārām pārstāvībām Vakareiropā, piešķirt ārkārtējās pilnvaras Latvijas sūtnim Londonā Kārlim Zariņam.

2) Pilnvaru spēkā stāšanās momentu nosaka ārlietu ministrs, dodot attiecīgo rīkojumu sūtnim Londonā, kurā norāda, kādas pārstāvības pakļautas ārkārtējām pilnvarām.

3) Ja technisku apstākļu dēļ ārlietu ministram nav iespējams savu rīkojumu paziņot sūtnim Londonā, tad pēdējam piešķirtās ārkārtējās pilnvaras stājas spēkā automātiski. Sūtnis Londonā par to pārliecinās ar attiecīgu telegrāfisku pieprasījumu ārlietu ministram un, nesaņemot atbildi divdesmit četru stundu laikā, rīkojas uz ārkārtējo pilnvaru pamata līdz tam brīdim, kad atkal nodibinās sakari ar ārlietu ministru.

4) Sūtnim Londonā Kārlim Zariņam piešķirtās ārkārtējās pilnvaras attiecas uz visām Latvijas diplomātiskām un konsulārām pārstāvībām, izņemot sekojošās valstīs: Igaunijā, Lietuvā, Somijā, Zviedrijā, Vācijā un Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā.

5) Ja sūtnis Kārlis Zariņš, viņa ārkārtējām pilnvarām spēkā esot, nomirtu vai zaudētu rīcības brīvību, ar šo lēmumu piešķirtās ārkārtējās pilnvaras pāriet uz Latvijas sūtni Amerikas Savienotās Valstīs [[Alfrēds Bīlmanis|Alfrēdu Bīlmani]].

6) Ārkārtējas pilnvaras dod tiesību:

a) aizstāvēt pēc labākās apziņas Latvijas intereses visās valstīs, izņemot Igauniju, Lietuvu, Somiju, Zviedriju, Vāciju un Padomju Sociālistisko Republiku Savienību;

b) dot šai nolūka saistošus rīkojumus visam Latvijas pārstāvībām, izņemot augšā minētās valstis;

c) rīkoties ar visiem valsts līdzekļiem, kustamo un nekustamo mantu, kas ir minēto pārstāvību rīcībā;

d) pagaidām atstādināt no amata sūtņus, ka ari atcelt un pārcelt visus pārējos pārstāvību darbiniekus;

c) likvidēt pārstāvības, izņemot sūtniecību Amerikas Savienotas Valstīs;

f) nozīmēt delegātus apspriedēm un konferencēm;

g) ārkārtējos apstākļos, kas kavētu šo pilnvaru izlietošanu, nodot tās sūtnim Alfrēdam Bīlmanim.

[[Roberts Bulsons|R. Bulsons]] Valsts kancelejas direktora v. i. B. Roze Nodaļas vadītāja v. — Noraksta pareizību apliecinu: [[Teodors Anševics|T. Anševics]] Administrātīvā departamenta direktors.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305024292{{!}}page:528{{!}}issueType:B |title=Kārļa Ulmaņa dzīve. 1978 |access-date={{dat|2017|11|28||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305024292{{!}}page:528{{!}}issueType:B }}&lt;/ref&gt;

==Atsauces==
{{reflist}}

==Ārējās saites==
[https://www.lvi.lu.lv/lv/LVIZ_2011_files/1numurs/A_Lerhis_Latvijas_valdibas_LVIZ_2011_1.pdf Latvijas valdības 1940. gada 17. maija ārkārtas pilnvaru jautājums]

[[Kategorija:Latvijas vēsture]]
[[Kategorija:Latvijas politika]]</text>
      <sha1>ahr3mspc8n0qm2c0azvs9n872pvpqaa</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Armands Reinfelds</title>
    <ns>0</ns>
    <id>367218</id>
    <revision>
      <id>3662161</id>
      <parentid>3497409</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T15:50:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: {{mdv → {{miršanas datums un vecums using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6333" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
| vārds = Armands Reinfelds
| vārds_orig = 
| attēls = 
| attēla izmērs = 
| komentārs = 
| dz. vārds = 
| dz. datums = {{dat|1965|5|9}}
| dz. vieta = 
| miršanas datums = {{miršanas datums un vecums|2021|2|22|1965|5|9}}
| miršanas vieta = {{vieta|Latvija|Sigulda}}
| citi vārdi = 
| nodarbošanās = [[aktieris]]
| darbības gadi = 1984—2008
| dzīvesbiedrs = 
| mājaslapa = 
| paraksts = 
| apbalvojumi = * [[Gada aktieris (Spēlmaņu nakts)]] (1993)
| dzimums = V
}}

'''Armands Reinfelds''' (dzimis {{dat|1965|05|09}}, miris {{dat|2021|02|22}}) bija [[latvieši|latviešu]] [[aktieris]]. 1993. gadā ieguva [[Spēlmaņu nakts]] balvu kā [[Gada aktieris (Spēlmaņu nakts)|Gada aktieris]].

== Biogrāfija ==
Absolvējis [[Rīgas 64. vidusskola|Rīgas 64. vidusskolu]], kurā bija klases ar teātra novirzienu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://riga.pilseta24.lv/zina?slug=viena-no-lielakajam-rigas-vidusskolam-svin-45-gadu-jubileju-f0afc47fb6/1554041|title=Viena no lielākajām Rīgas vidusskolām svin 45 gadu jubileju|website=Pilseta24.lv|access-date=2021-02-23|date=2016-04-04|language=lv}}&lt;/ref&gt; 1990. gadā [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija|Latvijas Valsts konservatorijā]] beidzis tā saukto [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālā teātra]] kursu, pēc tā beigšanas Nacionālā teātra aktieris. 1993. gadā kļuva par nesen izveidotā [[Jaunais Rīgas teātris|Jaunā Rīgas teātra]] aktieri,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/195167-trukuma-un-vientuliba-45-gadu-vecuma-miris-aktieris-juris-rudzitis|title=Trūkumā un vientulībā 45 gadu vecumā miris aktieris Juris Rudzītis|website=Jauns.lv|access-date=2019-08-16|language=lv}}&lt;/ref&gt; veidoja tā jauno trupu. Par lomu izrādē &quot;Kā lēna un mierīga upe ir atgriešanās&quot; [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] aktieris saņēmis &quot;[[Spēlmaņu nakts]]&quot; balvu kā [[Gada aktieris (Spēlmaņu nakts)|&quot;Gada aktieris&quot;]]. Pēc izrādes režisora [[Alvis Hermanis|Alvja Hermaņa]] domām, Armands bijis pirmais latviešu aktieris, kurš pārstāvēja &quot;jauno aktieru spēles veidu&quot; un aizsāka &quot;jaunā teātra nervu&quot;. Savukārt par sniegumu kino jau 1994. gadā viņš novērtēts &quot;kā savas paaudzes kinotēls&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kroders.lv/cits/1573|title=Kroders {{!}} *** {{!}} Mūžībā devies aktieris Armands Reinfelds (1965-2021)|website=www.kroders.lv|access-date=2021-02-23|language=lv}}&lt;/ref&gt; Saņēmis balvu [[Lielais Kristaps (kinofestivāls)|&quot;Lielais Kristaps&quot;]] kā [[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|labākais aktieris]] par Riharda lomu filmā &quot;Varmācības meditācija&quot;.

Cīnijies ar [[Alkoholisms|atkarību no alkohola]]. Ilgu laiku pavadījis, dzīvojot ārzemēs. Pirmoreiz pameta Latviju 2005. gadā, aizbraucot uz [[Anglija|Angliju]], Gadu vēlāk atgriezās dzimtenē, bet 2009. gadā pārcēlās uz [[Losandželosa|Losandželosu]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/429650-muziba-aizsaukts-aktieris-armands-reinfelds-legendarais-liktena-lidumnieku-juris|title=Mūžībā aizsaukts aktieris Armands Reinfelds – leģendārais “Likteņa līdumnieku” Juris|website=Jauns.lv|access-date=2021-02-23|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.santa.lv/raksts/privatadzive/atskatoties-aktiera-armanda-reinfelda-dzive-sievietes-atkaribas-un-pazudusais-dels-39860/|title=Atskatoties aktiera Armanda Reinfelda dzīvē: Sievietes, atkarības un pazudušais dēls|website=www.santa.lv|access-date=2021-02-23}}&lt;/ref&gt; Latvijā atgriezies 2013. gadā, vispirms dzīvojis ģimenes mājā [[Ropaži|Ropažos]],&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; savukārt pēdējos gadus dzīvojis Siguldā.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/52960173|title=Mūžībā aizsaukts aktieris Armands Reinfelds|last=Kultūra|first=DELFI|website=delfi.lv|access-date=2021-02-23|date=2021-02-22|language=lv}}&lt;/ref&gt; Miris ar [[Miokarda infarkts|sirdslēkmi]] 2021. gada 22. februārī savās mājās [[Sigulda|Siguldā]].&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/429650-muziba-aizsaukts-aktieris-armands-reinfelds-legendarais-liktena-lidumnieku-juris|title=Mūžībā aizsaukts aktieris Armands Reinfelds – leģendārais “Likteņa līdumnieku” Juris|publisher=[[jauns.lv]]|accessdate=2021. gada 22. februārī|date=2021. gada 22. februārī}}&lt;/ref&gt;

== Nozīmīgākās lomas ==

=== Nacionālajā teātrī ===
Loma (Č. Dikensa &quot;Sīkstulis&quot;, 1990), Matjē (Ī. Žamiaka &quot;Acālija&quot;, 1992); Frenks (K. Makkalovas &quot;Dziedoņi ērkšķu krūmā&quot;, 1993).

=== Jaunajā Rīgas teātrī ===
Grems (&quot;Kā lēna un mierīga upe ir atgriešanās&quot;, 1993), Karloss (B. A. Valjeho &quot;Liesmojošā tumsā&quot;, 1995), vīrietis (N. Beikera &quot;Kā lēna un mierīga balss&quot;, 1996), loma (A. Levina &quot;Rozmarijas bērns&quot;, 1997), Dūdars (R. Blaumaņa &quot;[[Skroderdienas Silmačos]]&quot;, 1998), Augusts (I. Ābeles &quot;Tumšie brieži&quot;, 2001), loma (N. Gogoļa &quot;[[Revidents (luga)|Revidents]]&quot;, 2002).

=== Kinofilmās ===
Janka (&quot;[[Parāds mīlestībā]]&quot;, 1984), epizodiska loma (&quot;Aija&quot;, 1987), Vinarts Kirmužs (&quot;[[Cilpā]]&quot;, 1991), Ēriks (&quot;[[Depresija (filma)|Depresija]]&quot;, 1991), Ēriks (&quot;[[Drosme nogalināt]]&quot;, 1993), Rihards (&quot;Varmācības meditācija&quot;, 1993), Stefans (&quot;Bēgt, lai dzīvotu&quot;, Zviedrija, 1997), Fotogrāfs (&quot;Tristans un Izolde. Trīs stāsti par...&quot;, 1999), loma (&quot;Paslēpes&quot;, 2001), uzņēmējs (&quot;[[Vogelfrei]]&quot;, 2007).

=== Televīzijā ===
Juris Nārbulis (&quot;[[Likteņa līdumnieki]]&quot;; 2003—2008).&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.kino-teatr.ru/kino/acter/m/post/38959/works/|title=Armands Reinfelds|publisher=kino-teatr.ru}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.filmas.lv/person/1194/ Armands Reinfelds] filmas.lv
* {{IMDB|0718042}}

{{Aktieris-aizmetnis}}
{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Reinfelds, Armands}}
[[Kategorija:1965. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2021. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latvijas Mūzikas akadēmijas absolventi]]
[[Kategorija:Latvijas kinoaktieri]]
[[Kategorija:Spēlmaņu nakts gada aktiera balvas ieguvēji]]
[[Kategorija:Lielā Kristapa balvas ieguvēji aktieri]]
[[Kategorija:Latvijas Nacionālā teātra aktieri]]
[[Kategorija:Jaunā Rīgas teātra aktieri]]</text>
      <sha1>57mxme0q673tnmcujpz6wxm2sfh3upi</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:LVMI Silava</title>
    <ns>3</ns>
    <id>372481</id>
    <revision>
      <id>3661914</id>
      <parentid>3661909</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T12:03:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>LVMI Silava</username>
        <id>72224</id>
      </contributor>
      <comment>/* Raksts par Silavu */ Atbilde</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1658" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=LVMI Silava}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2018. gada 15. janvāris, plkst. 13.33 (EET)

== Raksts par Silavu ==

{{ping|LVMI Silava}} Labdien. Publicēju Jūsu rakstu. Skatiet, lūdzu, mana kolēģa komentāru manā diskusijā (sakarā ar autortiesībām un citām lietām). Lūdzu, neuztveriet to visu kā kritiku vai kaut kādu nosodījumu - vienkārši Vikipēdijā ir zināmi noteikumi, kuri jāievēro, veidojot rakstus. Tā ka tas ir Jūsu pirmais raksts, Jūs tos varējāt arī nezināt. Paldies Jums par veikto darbu. -- [[Dalībnieks:Zuiks|Zuiks]] ([[Dalībnieka diskusija:Zuiks|diskusija]]) 2018. gada 16. februāris, plkst. 10.21 (EET)
:{{ping|Meistars Joda}} kur tas īsti tika publicēts? Nevaru atrast, un izdzēsts, šķiet, arī nav. Skatos, ka dalībniece mēģina atkal no jauna. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 28. jūlijs, plkst. 14.57 (EEST)
::Labdien! Laikam šobrīd parādās kā dalībnieka lapa. 
::Sākumā izveidoju un testēju Smilšu kastē,. bet kad no tās publicē rakstu, tad meklējumos arī parādās nosaukums &quot;LVMI Silava/Smilšu kaste&quot;. Nevis kā atsevišķs raksts, kā vēlos, ar nosaukumu &quot;Latvijas Valsts mežzinātnes institūts &quot;Silava&quot;. Varbūt kāds var palīdzēt. Esmu savas saprašanas robežās izpētījusi rakstu veidošanas informāciju, bet, jāatzīstas,vienkāršam cilvēkam tas ir pārāk sarežģīti...  [[Dalībnieks:LVMI Silava|LVMI Silava]] ([[Dalībnieka diskusija:LVMI Silava|diskusija]]) 2022. gada 28. jūlijs, plkst. 15.03 (EEST)</text>
      <sha1>69dd7g6p3nu0jl9nmayyvmvaemysfbf</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3661956</id>
      <parentid>3661914</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T12:27:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>LVMI Silava</username>
        <id>72224</id>
      </contributor>
      <comment>/* Raksts par Silavu */ Atbilde</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1857" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=LVMI Silava}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2018. gada 15. janvāris, plkst. 13.33 (EET)

== Raksts par Silavu ==

{{ping|LVMI Silava}} Labdien. Publicēju Jūsu rakstu. Skatiet, lūdzu, mana kolēģa komentāru manā diskusijā (sakarā ar autortiesībām un citām lietām). Lūdzu, neuztveriet to visu kā kritiku vai kaut kādu nosodījumu - vienkārši Vikipēdijā ir zināmi noteikumi, kuri jāievēro, veidojot rakstus. Tā ka tas ir Jūsu pirmais raksts, Jūs tos varējāt arī nezināt. Paldies Jums par veikto darbu. -- [[Dalībnieks:Zuiks|Zuiks]] ([[Dalībnieka diskusija:Zuiks|diskusija]]) 2018. gada 16. februāris, plkst. 10.21 (EET)
:{{ping|Meistars Joda}} kur tas īsti tika publicēts? Nevaru atrast, un izdzēsts, šķiet, arī nav. Skatos, ka dalībniece mēģina atkal no jauna. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 28. jūlijs, plkst. 14.57 (EEST)
::Labdien! Laikam šobrīd parādās kā dalībnieka lapa. 
::Sākumā izveidoju un testēju Smilšu kastē,. bet kad no tās publicē rakstu, tad meklējumos arī parādās nosaukums &quot;LVMI Silava/Smilšu kaste&quot;. Nevis kā atsevišķs raksts, kā vēlos, ar nosaukumu &quot;Latvijas Valsts mežzinātnes institūts &quot;Silava&quot;. Varbūt kāds var palīdzēt. Esmu savas saprašanas robežās izpētījusi rakstu veidošanas informāciju, bet, jāatzīstas,vienkāršam cilvēkam tas ir pārāk sarežģīti...  [[Dalībnieks:LVMI Silava|LVMI Silava]] ([[Dalībnieka diskusija:LVMI Silava|diskusija]]) 2022. gada 28. jūlijs, plkst. 15.03 (EEST)
:::laikam sanāca. Ļoti ceru, ka vikipēdisti mani neizbanos :) [[Dalībnieks:LVMI Silava|LVMI Silava]] ([[Dalībnieka diskusija:LVMI Silava|diskusija]]) 2022. gada 28. jūlijs, plkst. 15.27 (EEST)</text>
      <sha1>m5oqczyy042le4cnfos1mwqelnl4i1k</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3661996</id>
      <parentid>3661956</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T14:30:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ScAvenger</username>
        <id>1630</id>
      </contributor>
      <comment>/* Raksts par Silavu */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2461" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=LVMI Silava}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2018. gada 15. janvāris, plkst. 13.33 (EET)

== Raksts par Silavu ==

{{ping|LVMI Silava}} Labdien. Publicēju Jūsu rakstu. Skatiet, lūdzu, mana kolēģa komentāru manā diskusijā (sakarā ar autortiesībām un citām lietām). Lūdzu, neuztveriet to visu kā kritiku vai kaut kādu nosodījumu - vienkārši Vikipēdijā ir zināmi noteikumi, kuri jāievēro, veidojot rakstus. Tā ka tas ir Jūsu pirmais raksts, Jūs tos varējāt arī nezināt. Paldies Jums par veikto darbu. -- [[Dalībnieks:Zuiks|Zuiks]] ([[Dalībnieka diskusija:Zuiks|diskusija]]) 2018. gada 16. februāris, plkst. 10.21 (EET)
:{{ping|Meistars Joda}} kur tas īsti tika publicēts? Nevaru atrast, un izdzēsts, šķiet, arī nav. Skatos, ka dalībniece mēģina atkal no jauna. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 28. jūlijs, plkst. 14.57 (EEST)
::Labdien! Laikam šobrīd parādās kā dalībnieka lapa. 
::Sākumā izveidoju un testēju Smilšu kastē,. bet kad no tās publicē rakstu, tad meklējumos arī parādās nosaukums &quot;LVMI Silava/Smilšu kaste&quot;. Nevis kā atsevišķs raksts, kā vēlos, ar nosaukumu &quot;Latvijas Valsts mežzinātnes institūts &quot;Silava&quot;. Varbūt kāds var palīdzēt. Esmu savas saprašanas robežās izpētījusi rakstu veidošanas informāciju, bet, jāatzīstas,vienkāršam cilvēkam tas ir pārāk sarežģīti...  [[Dalībnieks:LVMI Silava|LVMI Silava]] ([[Dalībnieka diskusija:LVMI Silava|diskusija]]) 2022. gada 28. jūlijs, plkst. 15.03 (EEST)
:::laikam sanāca. Ļoti ceru, ka vikipēdisti mani neizbanos :) [[Dalībnieks:LVMI Silava|LVMI Silava]] ([[Dalībnieka diskusija:LVMI Silava|diskusija]]) 2022. gada 28. jūlijs, plkst. 15.27 (EEST)
::::Būs jau labi iesākumam :) Vienkārši man pēc augstāk minētā šķita, ka kaut kur analoģisks raksts jau ir. Un nebija īsti labi tās bildes likt Vikikrātuvē, tās neatbilst Vikikrātuves prasībām — logo diez vai ir Jūsu īpašums (tādas lietas jāielādē pie mums lokāli ar logo licenci), savukārt ar fotogrāfa vārda norādīšanu ēkas foto ir par maz, jābūt atļaujai brīvai darba izmantošanai; daudz vienkāršāk nobildēt ēku pašrocīgi. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 28. jūlijs, plkst. 17.30 (EEST)</text>
      <sha1>5l115f022o8dtoouatmmf845qlp5wm1</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3662502</id>
      <parentid>3661996</parentid>
      <timestamp>2022-07-29T06:40:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>LVMI Silava</username>
        <id>72224</id>
      </contributor>
      <comment>/* Raksts par Silavu */ Atbilde</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2785" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=LVMI Silava}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2018. gada 15. janvāris, plkst. 13.33 (EET)

== Raksts par Silavu ==

{{ping|LVMI Silava}} Labdien. Publicēju Jūsu rakstu. Skatiet, lūdzu, mana kolēģa komentāru manā diskusijā (sakarā ar autortiesībām un citām lietām). Lūdzu, neuztveriet to visu kā kritiku vai kaut kādu nosodījumu - vienkārši Vikipēdijā ir zināmi noteikumi, kuri jāievēro, veidojot rakstus. Tā ka tas ir Jūsu pirmais raksts, Jūs tos varējāt arī nezināt. Paldies Jums par veikto darbu. -- [[Dalībnieks:Zuiks|Zuiks]] ([[Dalībnieka diskusija:Zuiks|diskusija]]) 2018. gada 16. februāris, plkst. 10.21 (EET)
:{{ping|Meistars Joda}} kur tas īsti tika publicēts? Nevaru atrast, un izdzēsts, šķiet, arī nav. Skatos, ka dalībniece mēģina atkal no jauna. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 28. jūlijs, plkst. 14.57 (EEST)
::Labdien! Laikam šobrīd parādās kā dalībnieka lapa. 
::Sākumā izveidoju un testēju Smilšu kastē,. bet kad no tās publicē rakstu, tad meklējumos arī parādās nosaukums &quot;LVMI Silava/Smilšu kaste&quot;. Nevis kā atsevišķs raksts, kā vēlos, ar nosaukumu &quot;Latvijas Valsts mežzinātnes institūts &quot;Silava&quot;. Varbūt kāds var palīdzēt. Esmu savas saprašanas robežās izpētījusi rakstu veidošanas informāciju, bet, jāatzīstas,vienkāršam cilvēkam tas ir pārāk sarežģīti...  [[Dalībnieks:LVMI Silava|LVMI Silava]] ([[Dalībnieka diskusija:LVMI Silava|diskusija]]) 2022. gada 28. jūlijs, plkst. 15.03 (EEST)
:::laikam sanāca. Ļoti ceru, ka vikipēdisti mani neizbanos :) [[Dalībnieks:LVMI Silava|LVMI Silava]] ([[Dalībnieka diskusija:LVMI Silava|diskusija]]) 2022. gada 28. jūlijs, plkst. 15.27 (EEST)
::::Būs jau labi iesākumam :) Vienkārši man pēc augstāk minētā šķita, ka kaut kur analoģisks raksts jau ir. Un nebija īsti labi tās bildes likt Vikikrātuvē, tās neatbilst Vikikrātuves prasībām — logo diez vai ir Jūsu īpašums (tādas lietas jāielādē pie mums lokāli ar logo licenci), savukārt ar fotogrāfa vārda norādīšanu ēkas foto ir par maz, jābūt atļaujai brīvai darba izmantošanai; daudz vienkāršāk nobildēt ēku pašrocīgi. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 28. jūlijs, plkst. 17.30 (EEST)
:::::Paldies!
:::::Gan foto, gan logo ir mūsu Institūta īpašums.
:::::Pētīšu vēl informācijas ievietošanas nianses, tad, ceru, info ievietošana būs korektāka.
:::::ac
:::::Ilva [[Dalībnieks:LVMI Silava|LVMI Silava]] ([[Dalībnieka diskusija:LVMI Silava|diskusija]]) 2022. gada 29. jūlijs, plkst. 09.40 (EEST)</text>
      <sha1>p5pjqbiqb3fpotkmxv0vv7icd2nz732</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2018. gada Vuelta a España</title>
    <ns>0</ns>
    <id>372504</id>
    <revision>
      <id>3662053</id>
      <parentid>3610736</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T15:28:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Ārējās saites */sīkumi, replaced: {{oficiālā mājaslapa| → {{Oficiālā tīmekļa vietne| using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10528" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā|string=Vuelta a España}}
{{Cycling race/infobox|Q47295669}}

'''2018. gada ''[[Vuelta a España]]''''' bija daudzdienu riteņbraukšanas sacensības, kas sākās {{dat|2018|8|25}} un noslēdzās 16. septembrī. Šī bija 73. reize, kad notika šīs šosejas riteņbraukšanas sacensības.&lt;ref name=&quot;Oficial&quot;&gt;{{ziņu atsauce |url=http://www.lavuelta.com/la-vuelta/2018/us/pre-race/news/ahc/the-official-route-of-la-vuelta-2018-is-revealed-in-estepona.html |title=The official route of la Vuelta 2018 is revealed in Estepona |publisher=La Vuelta |date=13 January 2018 |accessdate=13 January 2018}}&lt;/ref&gt; Sacensības sākās [[Malaga|Malagā]] un noslēdzās [[Madride|Madridē]].

Sacensību kopvērtējumā uzvarēja [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] sportists [[Saimons Jeitss]] (''{{Ct|MTS|2018}}'').&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.cyclingnews.com/races/vuelta-a-espana-2018/stage-21/results/|title=Vuelta a Espana 2018: Stage 21 Results {{!}} Cyclingnews.com|work=Cyclingnews.com|access-date=2018-09-18|language=en-gb}}&lt;/ref&gt; Tā bija Jeitsa un viņa pārstāvētās komandas pirmā uzvara no kādām [[Riteņbraukšanas lielās tūres|lielajām tūrēm]]. Tā kļuva par otro ''Vuelta'' pēc kārtas un piektā lielā tūre pēc kārtas, kurā uzvarējis britu sportists. Līdz ar [[Kriss Frūms|Krisa Frūma]] uzvaru [[2018. gada Giro d'Italia|''Giro d'Italia'']] un [[Geraints Tomass|Gerainta Tomasa]] uzvaru [[2018. gada Tour de France|''Tour de France'']] tā bija pirmā reize, kad vienas sezonas laikā visās trijās tūrēs uzvarējuši vienas valsts sportisti.

== Komandas ==
Tā kā ''Vuelta a España'' bija [[2018. gada UCI Pasaules tūre|UCI Pasaules tūres]] sacensības, visas 18 UCI ''WorldTeam'' komandas tika ielūgtas un dalība tām bija obligāta.
{{Cycling race/listofteams|Q47295669}}

== Pirmssacensību favorīti ==
Iepriekšējā gada uzvarētājs [[Kriss Frūms]] (''[[Team Sky]]'') izvēlējās neaizstāvēt savu titulu pēc tam, kad bija startējis četrās lielajās tūrēs pēc kārtas, uzvarot trijās no tām.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.eurosport.co.uk/cycling/team-sky-s-geraint-thomas-and-chris-froome-to-skip-vuelta-for-tour-of-britain_sto6890542/story.shtml|title=Team Sky's Geraint Thomas and Chris Froome to skip Vuelta for Tour of Britain|date=16 August 2018|publisher=|accessdate=24 August 2018}}&lt;/ref&gt; Sacensībās startēja četri iepriekšēji uzvarētāji: [[Nairo Kintana]], [[Alehandro Valverde]] (abi no ''{{ct|MOV|2018}}''), [[Vinčenco Nibali]] (''{{ct|TBM|2018}}'') un [[Fabio Aru]] (''{{ct|UAD|2018}}'').&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.cyclingnews.com/races/vuelta-a-espana-2018/preview/|title=Vuelta a Espana 2018: Preview - Cyclingnews.com|publisher=|accessdate=24 August 2018}}&lt;/ref&gt; Citi braucēji, kas tika pieskaitīt kanddātiem uz uzvaru kopvērtējumā bija [[Ričijs Ports]] (''{{ct|BMC|2018}}''), [[Saimons Jeitss]] (''{{ct|ORS|2018}}''), [[Migels Anhels Lopess (riteņbraucējs)|Migels Anhels Lopess]] (''{{ct|AST|2018}}''), [[Mihals Kvjatkovskis]] (''{{ct|SKY|2018}}''), [[Vilko Keldermans]] (''{{ct|SUN|2018}}''), [[Stevens Kreisveiks]] (''{{ct|TLJ|2018}}''), [[Tibo Pino]] (''{{ct|FDJ|2018b}}''), [[Rigoberto Urans]] (''{{ct|EFD|2018}}'').&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.cyclingweekly.com/news/racing/vuelta-espana-odds-bookmakers-backing-victory-344235|title=Vuelta a España 2018 odds: Who are the bookmakers backing for victory? - Cycling Weekly|date=21 August 2018|publisher=|accessdate=24 August 2018}}&lt;/ref&gt;

== Distance un posmi ==
Pilns sacensību maršruts tika paziņots 2018. gada 13. janvārī.&lt;ref name=&quot;lavuelta-route&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|title=2018 Vuelta a Espana route revealed|url=http://www.cyclingnews.com/news/2018-vuelta-a-espana-route-revealed/|work=Cycling News|first=Alasdair|last=Fotheringham|date=13 January 2018|accessdate=15 January 2018}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.cyclingweekly.com/news/racing/vuelta-a-espana/vuelta-a-espana-route-151659|title=Vuelta a España 2018 route features nine summit finishes and two time trials|work=Cycling Weekly|first=Gregor|last=Brown|date=13 January 2018|accessdate=15 January 2018|archive-date={{dat|2018|01|15||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180115124755/http://www.cyclingweekly.com/news/racing/vuelta-a-espana/vuelta-a-espana-route-151659}}&lt;/ref&gt;
{{Cycling race/listofstages|Q47295669}}

== Klasifikāciju līderi ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align: center; font-size:smaller;&quot;
! scope=&quot;col&quot; style=&quot;width:2%;&quot; | Posms
! scope=&quot;col&quot; style=&quot;width:12.25%;&quot; | Uzvarētājs
! scope=&quot;col&quot; style=&quot;width:12.25%;&quot; | [[Kopvērtējuma klasifikācija Vuelta a España|Kopvērtējums]]&lt;br&gt;{{cjersey|red|Kopvērtējums|size=25px}}
! scope=&quot;col&quot; style=&quot;width:12.25%;&quot; | [[Punktu klasifikācija Vuelta a España|Punktu klasifikācija]]&lt;br&gt;{{cjersey|green|Punktu klasifikācija|size=25px}}
! scope=&quot;col&quot; style=&quot;width:12.25%;&quot; | [[Kalnu klasifikācija Vuelta a España|Kalnu klasifikācija]]&lt;br&gt;{{cjersey|blue polkadot|Kalnu klasifikācija|size=25px}}
! scope=&quot;col&quot; style=&quot;width:12.25%;&quot; | [[Kombinācijas klasifikācija Vuelta a España|Kombinācija]]&lt;br&gt;{{cjersey|white|Kombinācija sklasifikācija|size=25px}}
! scope=&quot;col&quot; style=&quot;width:12.25%;&quot; | Komandu klasifikācija
! scope=&quot;col&quot; style=&quot;width:12.25%;&quot; | Cīnītāja balva&lt;br&gt;
! scope=&quot;col&quot; style=&quot;width:12.25%;&quot; | Jaunā braucēja balva&lt;br&gt;{{cjersey|red number|Jaunā braucēja balva|size=25px}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | 1
| [[Roans Deniss]]
|style=&quot;background:#FFE6E6;&quot;| [[Roans Deniss]]
|style=&quot;background:#A9FFA9;&quot;| [[Roans Deniss]]
| ''nepiešķīra''
|style=&quot;background:white;&quot;| [[Roans Deniss]]
|style=&quot;background:#C9EEFF;&quot;|''{{ct|BMC|2018}}''
| ''nepiešķīra''
|style=&quot;background:#E4B3AB;&quot;| [[Benžamēns Tomā (riteņbraucējs)|Benžamēns Tomā]]
|-
! scope=&quot;row&quot; | 2
| [[Alehandro Valverde]]
|rowspan=3 style=&quot;background:#FFE6E6;&quot;| [[Mihals Kvjatkovskis]]
|rowspan=5 style=&quot;background:#A9FFA9;&quot;| [[Mihals Kvjatkovskis]]
|rowspan=15 style=&quot;background:azure;&quot;| [[Luiss Anhels Matē]]
|rowspan=3 style=&quot;background:white;&quot;| [[Mihals Kvjatkovskis]]
|rowspan=2 style=&quot;background:#C9EEFF;&quot;|''{{ct|SKY|2018}}''
|style=&quot;background:#91DB7A;&quot;| [[Luiss Anhels Matē]]
|rowspan=2 style=&quot;background:#E4B3AB;&quot;| [[Laurenss De Pliss]]
|-
! scope=&quot;row&quot; | 3
| [[Elia Vivjāni]]
|style=&quot;background:#91DB7A;&quot;| [[Hordi Simons]]
|-
! scope=&quot;row&quot; | 4
| [[Bens Kings (riteņbraucējs)|Bens Kings]]
|rowspan=5 style=&quot;background:#C9EEFF;&quot;|''{{ct|AST|2018}}''
|style=&quot;background:#91DB7A;&quot;| [[Luiss Anhels Matē]]
|rowspan=5 style=&quot;background:#E4B3AB;&quot;| [[Enriks Mass]]
|-
! scope=&quot;row&quot; | 5
| [[Saimons Klārks (riteņbraucējs)|Saimons Klārks]]
|rowspan=4 style=&quot;background:#FFE6E6;&quot;| [[Rūdijs Molārs]]
|style=&quot;background:white;&quot;| [[Alehandro Valverde]]
|style=&quot;background:#91DB7A;&quot;| [[Bauke Mollema]]
|-
! scope=&quot;row&quot; | 6
| [[Nāsers Buanī]]
|style=&quot;background:white;&quot;| [[Mihals Kvjatkovskis]]
|style=&quot;background:#91DB7A;&quot;| [[Horhe Kubero]]
|-
! scope=&quot;row&quot; | 7
| [[Tonijs Galopēns]]
|rowspan=3 style=&quot;background:#A9FFA9;&quot;| [[Alehandro Valverde]]
| rowspan=&quot;12&quot; style=&quot;background:white;&quot; | [[Alehandro Valverde]]
|style=&quot;background:#91DB7A;&quot;| [[Alekss Aranburu]]
|-
! scope=&quot;row&quot; | 8
| [[Alehandro Valverde]]
|style=&quot;background:#91DB7A;&quot;| [[Horhe Kubero]]
|-
! scope=&quot;row&quot; | 9
| [[Bens Kings (riteņbraucējs)|Bens Kings]]
|rowspan=3 style=&quot;background:#FFE6E6;&quot;| [[Saimons Jeitss]]
|rowspan=3 style=&quot;background:#C9EEFF;&quot;|''{{ct|TLJ|2018}}''
|style=&quot;background:#91DB7A;&quot;| [[Luiss Mass]]
|rowspan=7 style=&quot;background:#E4B3AB;&quot;| [[Migels Anhels Lopess (riteņbraucējs)|Migels Anhels Lopess]]
|-
! scope=&quot;row&quot; | 10
| [[Elia Vivjāni]]
|style=&quot;background:#A9FFA9;&quot;| [[Peters Sagans]]
|style=&quot;background:#91DB7A;&quot;| [[Hesuss Eskerra]]
|-
! scope=&quot;row&quot; | 11
|[[Alesandro De Marki (riteņbraucējs)|Alesandro De Marki]]
| rowspan=&quot;11&quot; style=&quot;background:#A9FFA9;&quot; | [[Alehandro Valverde]]
|style=&quot;background:#91DB7A;&quot;| [[Bauke Mollema]]
|-
! scope=&quot;row&quot; | 12
| [[Aleksandrs Ženī]]
|rowspan=2 style=&quot;background:#FFE6E6;&quot;| [[Hesuss Errada]]
|rowspan=4 style=&quot;background:#C9EEFF;&quot;|''{{ct|TBM|2018}}''
|style=&quot;background:#91DB7A;&quot;| [[Tomass De Gents]]
|-
! scope=&quot;row&quot; | 13
| [[Oskars Rodrigess (riteņbraucējs)|Oskars Rodrigess]]
|style=&quot;background:#91DB7A;&quot;| [[Gorka Izagirre]]
|-
! scope=&quot;row&quot; | 14
| [[Saimons Jeitss]]
| rowspan=&quot;8&quot; style=&quot;background:#FFE6E6;&quot; | [[Saimons Jeitss]]
|style=&quot;background:#91DB7A;&quot;| [[Mihals Kvjatkovskis]]
|-
! scope=&quot;row&quot; | 15
| [[Tibo Pino]]
|style=&quot;background:#91DB7A;&quot;| [[Bauke Mollema]]
|-
! scope=&quot;row&quot; | 16
| [[Roans Deniss]]
| rowspan=&quot;6&quot; style=&quot;background:#C9EEFF;&quot; |''{{ct|MOV|2018}}''
| ''nepiešķīra''
| rowspan=&quot;6&quot; style=&quot;background:#E4B3AB;&quot; | [[Enriks Mass]]
|-
! scope=&quot;row&quot; | 17
| [[Maikls Vudss]]
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;background:azure;&quot; | [[Tomass De Gents]]
|style=&quot;background:#91DB7A;&quot;| [[Omars Fraile]]
|-
! scope=&quot;row&quot; | 18
|[[Jelle Vallajss]]
|style=&quot;background:#91DB7A;&quot;|[[Jetse Bols]]
|-
! scope=&quot;row&quot; | 19
|[[Tibo Pino]]
| rowspan=&quot;3&quot; style=&quot;background:white;&quot;|[[Saimons Jeitss]]
|style=&quot;background:#91DB7A;&quot;|[[Honatans Kastrovjeho]]
|-
! scope=&quot;row&quot; | 20
|[[Enriks Mass]]
|style=&quot;background:#91DB7A;&quot;|[[Hesuss Herrada]]
|-
! scope=&quot;row&quot; | 21
|[[Elia Vivjāni]]
|''nepiešķīra''
|-
!colspan=&quot;2&quot; | Noslēgumā
! style=&quot;background:#f00;&quot;|[[Saimons Jeitss]]
!style=&quot;background:#4CFF00;&quot;|[[Alehandro Valverde]]
!style=&quot;background:#0094FF;&quot;|[[Tomass De Gents]]
! style=&quot;background:#fff;&quot;|[[Saimons Jeitss]]
!style=&quot;background:#7F92FF;&quot;|''{{ct|MOV|2018}}''
!style=&quot;background:#5DBC3A;&quot;|[[Bauke Mollema]]
!style=&quot;background:#E42A19;&quot;|[[Enriks Mass]]
|}

== Rezultāti ==
=== Kopvērtējums ===
{{Cycling race/generalclassification|Q47295669}}

=== Papildu klasifikācijas ===
{{col-begin}}
{{col-2}}
==== Punktu klasifikācijas ====
{{Cycling race/pointsclassification|Q47295669}}
{{col-2}}

==== Kalnu karaļa klasifikācija ====
{{Cycling race/mountainsclassification|Q47295669}}
{{col-end}}
{{col-begin}}
{{col-2}}

==== Kombinācijas klasifikācija ====
{{Cycling race/combinationclassification|Q47295669}}
{{col-2}}

==== Komandu klasifikācija ====
{{Cycling race/teamsclassificationbytime|Q47295669}}

{{col-end}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{Oficiālā tīmekļa vietne|http://www.lavuelta.com/}}
* {{ProCyclingStats}}

{{2018 UCI World Tour}}
{{Vuelta a Espana}}

[[Kategorija:Vuelta a España]]
[[Kategorija:2018. gads riteņbraukšanā]]</text>
      <sha1>kjr20ryaszx7n9gnh8dxctq9ugch0d4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2018. gada Omloop Het Nieuwsblad</title>
    <ns>0</ns>
    <id>373639</id>
    <revision>
      <id>3662050</id>
      <parentid>3045864</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T15:27:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: {{Cite web → {{tīmekļa atsauce (3), {{oficiālā mājaslapa| → {{Oficiālā tīmekļa vietne| using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2543" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā|string=Omloop Het Nieuwsblad}}
{{Cycling race/infobox|Q47007990}}
'''2018. gada ''Omloop Het Nieuwsblad''''' bija [[šosejas riteņbraukšana]]s viendienas sacensības, kas notika 24. februārī. Tā bija 73. reize, kad notika ''[[Omloop Het Nieuwsblad]]'' sacensības un tās bija ceturtās sacensības [[2018. gada UCI Pasaules tūre]]s kalendārā.&lt;ref name=&quot;2018CN&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.cyclingnews.com/news/uci-announces-2018-road-calendar/ |title=UCI announces 2018 road calendar |accessdate=20 October 2017 |work=Cycling News}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;2018Velon&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://www.velon.cc/en/news/2017/09/uci-confirm-worldtour-calendar-for-2018 |title=2018 UCI WorldTour calendar unveiled |accessdate=20 October 2016 |work=Velon |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170925133030/http://www.velon.cc/en/news/2017/09/uci-confirm-worldtour-calendar-for-2018 |archivedate={{dat|2017|09|25||bez}} }}&lt;/ref&gt;

Sacensībās uzvarēja [[Dānija]]s sportists [[Mikāls Valgrens]] (''{{Ct|AST|2018}}''), kurš izcīnīja uzvaru vienatnē ar 12 sekunžu pārsvaru pār ''{{ct|SKY|2018}}'' poļu braucēju [[Lukašs Visnovskis|Lukašu Visnovski]], bet pjedestālu noslēdza vietējais braucējs [[Seps Vanmarke]] (''{{ct|EFD|2018}}'').&lt;ref name=&quot;Result&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://uitslagen.kbwb-rlvb.com/index_bestanden/PDF2018/180224OHNBHERENUITSLAG.pdf|format=[[Portable Document Format|PDF]]|title=Uitslag - Résultat - Result|work=KBWB-RVLB.com|publisher=[[Royal Belgian Cycling League]]|date=24 February 2018|accessdate=24 February 2018}}&lt;/ref&gt;

== Komandas ==
Tā kā šīs sacensības [[UCI Pasaules tūre]]s kalendāram tika pievienotas tikai 2017. gadā, visas ''[[UCI WorldTeam]]'' komandas tika ielūgtas, bet tām nebija obligāti jāpiedalās. Sacensībās piedalījās septiņpadsmit no astoņpadsmit ''WorldTeam'' komandām, izņemot ''{{ct|MOV|2018}}'', kas bija par divām vairāk kā [[2017. gada Omloop Het Nieuwsblad|2017]]. gadā. Tika uzaicinātas astoņas UCI profesionālās kontinentālās komandas, veidojot 25 komandu [[pelotons|pelotonu]].
{{Cycling race/listofteams|Q47007990}}

== Rezultāti ==
&lt;ref name=&quot;R1&quot;&gt;{{ProCyclingStats}}&lt;/ref&gt;
{{Cycling race/generalclassification|Q47007990}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{Oficiālā tīmekļa vietne|http://www.omloophetnieuwsblad.be/en}}
* {{ProCyclingStats}}

{{2018 UCI World Tour}}

[[Kategorija:Omloop Het Nieuwsblad]]
[[Kategorija:2018. gads riteņbraukšanā]]</text>
      <sha1>8by5500r9kfoeuytnq5bloovtzv0zop</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Lil Peep</title>
    <ns>0</ns>
    <id>373780</id>
    <revision>
      <id>3662422</id>
      <parentid>3652070</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T20:48:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>213.226.141.180</ip>
      </contributor>
      <comment>/* ievads */ Pareizi no zviedru valodas atveidots uzvārds.</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5187" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Mūzikas izpildītāja infokaste
| Fons = solists
| Vārds = ''Lil Peep''
| Vārds_orig = ''Gustav Elijah Åhr''
| Attēls = Lil Peep in 2016 by Miller Rodríguez (portrait crop).jpg
| Att_izm = 
| Ainava = 
| Apraksts = ''Lil Peep'' 2016. gada augustā
| Dz_vārds = Gustavs Elija Ors
| Pseidonīms = ''Lil Peep''
| Dzimis = {{dat|1996|11|1}}
| Vieta_dz = {{Vieta|ASV|Pensilvānija}}
| Miris = {{miršanas datums un vecums|2017|11|15|1996|11|1}}
| Vieta_mr = {{Vieta|ASV|Arizona|Tūsona}}
| Vieta = 
| Žanrs = emo [[reps]], [[hiphops]], [[poppanks]]
| Nodarbošanās = reperis, dziedātājs, dziesmu autors
| Instrumenti = balss
| Gadi = 2014–2017
| Izdevējkompānija = [[First Access Entertainment|''First Access'']], ''[[Columbia Records|Columbia]]''
| Darbojies_arī = 
| Mlapa = {{URL|lilpeep.com}}
| Dzimums = V
}}

'''Gustavs Elija &quot;Guss&quot; Ors''' (dzimis {{dat|1996|11|1}}, miris {{dat|2017|11|15}}), plašāk pazīstams ar skatuves vārdu '''''Lil Peep''''', bija [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[reperis]], [[dziedātājs]] un [[dziesma|dziesmu]] autors.

2014. gadā ''Lil Peep'' sāka publicēt mūziku ''[[SoundCloud]]'',&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.billboard.com/articles/columns/hip-hop/8039377/lil-peep-career-timeline|title=A Timeline of Lil Peep's Career [''Lil Peep'' karjeras laika josla]|work=''[[Billboard Magazine|Billboard]]''|access-date=2018. gada 14. oktobrī|language=angļu}}&lt;/ref&gt; izmantojot pseidonīmu ''Lil Peep'', jo māte viņu dēvēja par ''Peep'' kopš bērnības.&lt;ref name=&quot;:13222&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://noisey.vice.com/en_au/article/a3dedg/first-date-lil-peep-interview|title=A First Date in a Cemetery with Lil Peep [Pirmais randiņš kapsētā ar ''Lil Peep'']|date=2017. gada 7. jūnijā|language=angļu|access-date={{dat|2020|02|17||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190404142734/https://noisey.vice.com/en_au/article/a3dedg/first-date-lil-peep-interview|archivedate={{dat|2019|04|04||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Savas dzīves laikā izlaidis [[Mūzikas albums|albumu]] ''Come Over When You're Sober, Pt. 1'', piecus [[miksteips|miksteipus]] un 11 [[EP ieraksts|mini albumus]]. Pēc ''Lil Peep'' nāves izlaisti vairāki citi darbi, t.sk., otrais albums ''[[Come Over When You're Sober, Pt. 2]]'', kas sasniedza 4. vietu ''[[Billboard 200]]'' mūzikas topā,&lt;ref name=&quot;BB2002&quot;/&gt; un trešais — ''[[Everybody's Everything]]'', kas bija skaņu celiņš pavadošai dokumentālai filmai ar tādu pašu nosaukumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2019/11/waves-a24-debut-everybodys-everything-lil-peep-documentary-gunpowder-and-sky-specialty-box-office-1202788220/|title=‘Waves’ Makes Splashy Debut, Lil Peep Docu ‘Everybody’s Everything’ Opens Strong – Specialty Box Office|last=Ramos|first=Dino-Rejs|date={{dat|2019|11|17}}|website=Deadline}}&lt;/ref&gt;

''Lil Peep'' bija problēmas ar narkotiku atkarību, kas saistāmas ar [[Depresija (garastāvoklis)|depresiju]] un [[Bipolāri afektīvi traucējumi|bipolārismu]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.nbcnews.com/feature/nbc-out/death-bisexual-rapper-lil-peep-highlights-mental-health-disparities-n821861|title=Death of bisexual rapper Lil Peep a reminder of mental health disparities|work=[[NBC]] News|access-date={{dat|2020|2|25||bez}}|language=angļu}}&lt;/ref&gt; 2017. gada 15. novembrī, 21 gada vecumā, viņš nomira no [[Fentanils|fentanila]] un [[Alprazolams|alprazolama]] [[pārdozēšana]]s.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Ekspertīzē noteikts precīzs jauniešu elka Lil Peep nāves iemesls |url=https://jauns.lv/raksts/izklaide/263087-ekspertize-noteikts-precizs-jauniesu-elka-lil-peep-naves-iemesls |website=jauns.lv |publisher=[[Rīgas Viļņi]] |accessdate={{dat|2020|2|14||bez}} |date={{dat|2017|12|9||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= 21 gada vecumā mirusi 'YouTube' zvaigzne Lil Peep |date= 2017. gada 16. novembris |publisher= [[Delfi (portāls)|Delfi]] |url= https://www.delfi.lv/izklaide/slavenibas/muziki/21-gada-vecuma-mirusi-youtube-zvaigzne-lil-peep.d?id=49453795 |accessdate= 2018. gada 27. janvārī}}&lt;/ref&gt;

2017. gada augustā reperis savā ''Twitter'' lapā atklāja, ka ir [[Biseksualitāte|biseksuāls]]; ap šo laiku viņš tikās ar aktrisi un dziedātāju [[Bella Torna|Bellu Tornu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.usmagazine.com/celebrity-news/news/bella-thorne-remembers-ex-boyfriend-lil-peep-after-his-death/|title=Bella Thorne Remembers Ex-Boyfriend Lil Peep After His Sudden Death: 'You Deserved More Out of Life'|date=2017. gada 16. novembrī|accessdate={{dat|2017|5|16}}}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;BB2002&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.billboard.com/articles/columns/chart-beat/8485588/kane-brown-experiment-billboard-200-chart-no-1|title=Kane Brown Earns First No. 1 Album on Billboard 200 Chart With 'Experiment'|last=''Caulfield''|first=''Keith''|date=2018. gada 18. novembris|work=Billboard|accessdate={{dat|2020|2|25||bez}}}}&lt;/ref&gt;
}}

{{mūzika-aizmetnis}}

[[Kategorija:1996. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2017. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Amerikāņu reperi]]
[[Kategorija:Pensilvānijā dzimušie]]</text>
      <sha1>jmueuqcialx6afz0hox1c6aymqjuu5z</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Aloizs Klišāns</title>
    <ns>0</ns>
    <id>374288</id>
    <revision>
      <id>3662122</id>
      <parentid>2944241</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T15:39:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: 2. pasaules kar → Otrais pasaules kar using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5411" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = Aloizs Klišāns
|     vārds_orig = 
|         attēls = 
|     att_izmērs = 250px
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1913
|     dz_mēnesis = 9
|       dz_diena = 8
|       dz_vieta = {{vieta|Krievijas impērija|Vitebskas guberņa|Kaunatas pagasts}}&lt;br&gt; (Tagad [[Rēzeknes novads]], {{LAT}})
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 1992
|      m_mēnesis = 3
|        m_diena = 21
|        m_vieta = {{vieta|Venecuēla|Karakasa}}
|   dzīves_vieta = [[Latvija]]&lt;br&gt;[[Venecuēla]]
|      pilsonība = 
|        tautība = [[latvietis]]
|   nodarbošanās = žurnālists, profesors, sabiedrisks darbinieks
|       ienākumi = 
|  darbības_gadi = 
|        dzimums = V
|         vecāki = [[Staņislavs Klišāns]]
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = nē
|    citas daļas = 
}}
'''Aloizs Klišāns''' (1913 - 1992) bija latviešu [[žurnālists]], publicists un trimdas sabiedriskais darbinieks. [[Venecuēlas Centrālā Universitāte|Venecuēlas Centrālās universitātes]] profesors.

== Biogrāfija ==
=== Līdz Otrajam pasaules karam ===
Aloizs Klišāns ir dzimis 1913. gada 8. septembrī [[Rēzeknes apriņķis|Rēzeknes apriņķa]] [[Kaunatas pagasts|Kaunatas pagastā]], vietējā rūpnieka un sabiedriskā darbinieka [[Staņislavs Klišāns|Staņislava Klišāna]] ģimenē.&lt;ref name=&quot;latgalesdati.du.lv&quot;&gt;http://latgalesdati.du.lv/persona/419&lt;/ref&gt; Absolvējis [[Rēzeknes Valsts ģimnāzija|Rēzeknes Valsts ģimnāziju]]. 1932. gadā uzsācis tieslietu studijas [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]], bet nav tās pabeidzis.&lt;ref&gt;http://www.archiv.org.lv/studenti/index.php?id=1&amp;kods=3&amp;rinda=0&amp;uzvards=Kli%F0%E2ns&amp;vards=&amp;dzimg=&amp;dzim=&amp;fakultate=&amp;matrikula=&amp;lieta=&amp;gads=&amp;apraksts=&lt;/ref&gt; Jau ģimnāzijas laikā sācis strādāt par žurnālistu latviešu katoļu nedēļas laikrakstā  ''Latgolas Vords''. Studiju laikā aktīvi sācis darboties [[Žurnālistika|žurnālistikā]] un strādājis laikrakstos ''[[Pēdējā Brīdī]]'' un ''Pieci santīmi''. 
Pēc [[1934. gada 15. maija apvērsums|1934. gada 15. maija apvērsuma]]  sācis strādāt laikrakstos ''Rīts'' un ''[[Brīvā Zeme]]'', sākumā par reportieri, bet vēlāk par redaktoru izglītības, kultūras un ārpolitikas jautājumos.
1936. gadā, kā LU stipendiāts pavadīja trīs mēnešus [[Zviedrija|Zviedrijā]], kur studēja valsts vēsturi, ģeogrāfiju un saimniecību. Ceļojuma iespaidus vēlāk apkopoja grāmatā &quot;Zviedrija&quot;, par ko saņēmis Zviedrijas ārlietu ministrijas balvu.

=== Otrā pasaules kara laikā ===
Pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] armijas ienākšanas Latvijā 1942. gadā dibināja pirmo latviešu karavīru laikrakstu ''Daugavas Vanagi''. Laikrakstā darbojās arī [[Andrejs Eglītis]] un [[Eriks Raisters]]. Vēlāk bijis arī žurnāla ''[[Laikmets]]'' redakcijas loceklis un žurnāla ''Junda'' redaktors. 1943. gadā publicējis savu atmiņu grāmatu ''Tā bija'', kurā aprakstījis savu darbību kā žurnālistam 1939.-1940. gadā, kad kā ārlietu žurnālists regulāri tikās ar daudziem politiķiem, diplomātiem un ministriem, tostarp arī [[Vilhelms Munters|Vilhelmu Munteru]]. Kara beigās darbojās kā kara ziņotājs un 1944. gadā oktobrī nokļuva Vācijā. Tomēr novembrī brīvprātīgi atgriezies [[Liepāja|Liepājā]], kur darbojies [[Kurzemes cietoksnis|Kurzemes cietoksnī]] līdz pat 1945. gada 8. maijam, kad ar vienu no pēdējiem kuģiem atstājis Kurzemi un nonācis [[Lībeka|Lībekā]].&lt;ref&gt;''Fraternitas Vanenica 40 gados'', Red. M. Sipiņš, Ņujorka, 1992.&lt;/ref&gt;

=== Dzīve pēc kara ===
Pirmajos pēckara gados dzīvojis latviešu bēgļu nometnēs [[Bavārija|Bavārijā]], kur bijis laikraksta ''Par Latviju'' redaktors. 1948. gadā kopā ar ģimeni izceļojis uz [[Venecuēla|Venecuēlu]]. Tur strādājis dažādus darbus līdz pārgājis darbā uz vācu farmācijas firmu ''Schering,'' kur sasniedzis finanšu direktora posteni. Paralēli darbam uzsācis studijas Venecuēlas Centrālās universitātes tautsaimniecības fakultātē, ko absolvējis 1962. gadā. Jau pēc trim gadiem pieņemts darbā minētajā universitātē par štata profesoru Tautsaimniecības fakultātē, Saimnieciskās vēstures un saimnieciskās ģeogrāfijas katedrā.&lt;ref&gt;“Klišāns Aloizs.” Grām.: Es viņu pazīstu: latviešu biogrāfiskā vārdnīca. [redaktors Žanis Unāms]. [Grandheivena]: Raven Printing, 1975. 256.lpp.&lt;/ref&gt; Bijis universitātes pārstāvis Venecuēlas enerģijas pētīšanas komisijā.
Joprojām darbojies arī žurnālistikā kā Venecuēlas ev. lut. Augšāmcelšanās draudzes izdevuma ''Vēstis'' redaktors. Bijis arī [[Venecuēlas Latviešu apvienība]]s pirmais priekšsēdētājs. 1976. gadā [[Ņujorka|Ņujorkā]] uzņemts par jaunākās latviešu [[studentu korporācijas]] ''[[Fraternitas Vanenica]]'' goda filistru. Darbojies arī studentu biedrībā ''Dzimtene''.

Miris 1992. gada 21. martā [[Karakasa|Karakasā]], Venecuēlā.&lt;ref name=&quot;latgalesdati.du.lv&quot;/&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Klišāns, Aloizs}}
[[Kategorija:1913. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1992. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Trimdas latvieši]]
[[Kategorija:Latvijas žurnālisti]]
[[Kategorija:Rēzeknes novadā dzimušie]]</text>
      <sha1>gl8l2khap2he0kxjcor3izf4azjk6w6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Alberts Budže</title>
    <ns>0</ns>
    <id>374505</id>
    <revision>
      <id>3662106</id>
      <parentid>3269991</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T15:36:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: .gad → . gad, Pasaules kar → pasaules kar using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3794" xml:space="preserve">{{infokaste+}}
'''Alberts Budže''' (dzimis [[1930. gads|1930]]. gada [[26. janvāris|26. janvārī]] [[Rīga|Rīgā]], miris [[2017. gads|2017. gada]] [[25. oktobris|25. oktobrī]], apbedīts [[Tilžas katoļu baznīca]]s dārzā) bija garīdznieks, kultūrvēsturnieks, sabiedriskais darbinieks.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.preilubiblioteka.lv/?menu=21&amp;smenu=26 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2018|02|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160414030121/http://www.preilubiblioteka.lv/?menu=21&amp;smenu=26 |archivedate={{dat|2016|04|14||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Dzīvesgājums ==
Alberts Budže dzimis Rīgā, audzis reliģiozā ģimenē. Viņa vecāki Tekla un Donāts nākuši no [[Līvāni|Līvānu]] puses, uz Rīgu pārcēlušies pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]].

Mācījies [[G. Merķeļa 20. pamatskola|G. Merķeļa 20. pamatskolā]], [[Rīgas 1. vidusskola|Rīgas 1. vidusskolā]], 1952. g. iestājies tikko atvērtajā [[Rīgas Katoļu garīgais seminārs|Rīgas Garīgajā seminārā]]. Par priesteri ordinēts 1957. gada 30. maijā. Pirmā kalpošanas vieta bija [[Rīgas Sv. Antona baznīca]]. No 1962. gada Alberts Budže  kalpoja [[Majori|Majoru]], [[Sloka (Jūrmala)|Slokas]], [[Ķemeri|Ķemeru]] draudzē. No 1974. gada līdz 1991. gadam bija Preiļu draudzes prāvests un Preiļu dekanāta dekāns, kalpoja arī Riebiņu katoļu baznīcā. Kopš 1991. gada [[Tilža]]s, [[Baltinava]]s, [[Šķilbēnu pagasts|Šķilbēnu]], [[Krišjāņu baznīca|Krišjāņu]], [[Rugāji|Rugāju]] Romas katoļu draudžu prāvests.

Pārvaldīja vācu, poļu, angļu, krievu valodas, lasīja latīņu, franču, lietuviešu, spāņu, itāļu un esperanto tekstus. Autors grāmatai &quot;Rīgas dekanāta Romas katoļu baznīcas un kapsētas&quot;, līdzautors J.Svilāna grāmatai &quot;Latvijas Romas katoļu priesteri&quot; 1. un 2.daļai (2008. un 2010. gads) un grāmatai &quot;Latvijas Romas katoļu baznīcas&quot; (2015).

== Sabiedriskā darbība ==
Alberts Budže bija arī aktīvs sabiedriskais un kultūras darbinieks, izcils pagātnes pētnieks, [[Latgale]]s novada vēstures un kultūrvēstures sakarību ar pasaules notikumiem apzinātājs. Pētījis [[Dominikāņi|dominikāņu]], [[Jezuīti|jezuītu]] un citu garīgo ordeņu darbību Latgalē, Latgales vietvārdus, vācis materiālus un rakstījis par ievērojamiem priesteriem un par svētvietām.&lt;ref&gt;&quot;Steidzieties darīt labu!&quot;, Rēzeknes Vēstis, 27.10.2017.&lt;/ref&gt;

Alberts Budže bija [[Latgales Pētniecības institūts|Latgales Pētniecības institūta]] reliģijas sekcijas vadītājs. Uzstājās ar ziņojumiem konferencēs, sadarbojās ar vietējām kultūras iestādēm. Viņa publikācijas bija lasāmas daudzos preses izdevumos: [[Katōļu Dzeive|&quot;Katōļu dzeive&quot;]], [[&quot;Katoļu Baznīcas Vēstnesis&quot;]], [[&quot;Tāvu Zemes kalendārs&quot;]], [[&quot;Vaduguns&quot;,]] [[Rēzeknes Vēstis|&quot;Rēzeknes Vēstis&quot;]] u.c.

Aktīvi iesaistījies [[Dziesmotā revolūcija|trešās atmodas]] notikumos, atbalstot Latvijas valsts neatkarības ideju un [[Barikāžu laiks|neatkarības kustības dalībniekus]].

== Apbalvojumi un pagodinājumi ==
Par kultūrpētniecisko un sabiedrisko darbību apbalvots ar Latvijas republikas [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] Atzinības rakstu (2000);

[[Latvijas valsts Aizsardzības fonds &quot;Lāčplēsis&quot;|Latvijas valsts Aizsardzības fonda &quot;Lāčplēsis&quot;]] Goda zīme (2008);

Par mūža ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā saņēmis Latgaliešu kultūras gada balvu &quot;Boņuks 2015&quot;.&lt;ref&gt;Rancāne A. Ceļavīrs ar Kristus paroli. - A12, 2016. gada aprīlis/maijs&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
&lt;references /&gt;

{{DEFAULTSORT:Budže, Alberts}}
[[Kategorija:1930. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2017. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latvijas garīdznieki]]</text>
      <sha1>c334e6e1de5co10anvhzo45c00othqp</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jūlija Stupaka</title>
    <ns>0</ns>
    <id>378827</id>
    <revision>
      <id>3662045</id>
      <parentid>3653692</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T15:27:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>CommonsDelinker</username>
        <id>1319</id>
      </contributor>
      <comment>Izņemts attēls &quot;Russian_Olympic_Committee_flag.svg&quot;, jo [[commons:User:Ellywa|Ellywa]] to ir izdzēsis no [[Vikikrātuve]]s (iemesls: per [[:c:Commons:Deletion requests/File:Russian Olympic Committee flag.svg|]]).</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6092" xml:space="preserve">{{Sportista infokaste
 |               vārds = Jūlija Stupaka
 |       piktogramma_1 = Cross country skiing pictogram.svg
 |   piktogramma_1 izm = 26px
 | piktogramma_1 saite = Distanču slēpošana
 |          vārds_orig = ''Юлия Ступак''
 |              attēls = 20190228 FIS NWSC Seefeld Medal Ceremony Yulia Belorukova 850 5834.jpg
 |             att_izm = 250px
 |            paraksts = Jūlija Belorukova 2019. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |         pilns vārds = 
 |      dzimtais vārds = 
 |              dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1995|1|21}}
 |             dz_viet = {{vieta|Krievija|Komi|Sosnogorska}}
 |             mir_dat = 
 |            mir_viet = 
 |             tautība = 
 |         dzīvesvieta = 
 |              garums = 
 |               svars = 
 |            karj ieņ = 
 |             iesauka = 
 |           mājaslapa = 
&lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
 |   pārstāvētā valsts = {{RUS}}
 |        sporta veids = [[distanču slēpošana]]
 |                klubs = 
 |          disciplīna = 
 |             kar_sāk = 
 |            kar_beig = 
 |        kar_sāk_amat = 
 |       kar_beig_amat = 
 |            treneris = 
 |         bij_treneri = 
 |           partneris = 
&lt;!------ Pasaules kausa informācija ------&gt;
 |           PK1_saite = Pasaules kauss distanču slēpošanā
 |           pk_debija = {{dat|2014|3|1|N|bez}}
 |           pk_beigas = 
 |              pk_sez = 
 |          pk_uzvaras = 
 |       pk_pjedestāli = 
 |           pk_tituli = 
 |         dist_tituli = 
 |         pk_lab sasn = 
&lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |           os_dalība = 1 ({{oss|Z=2018}}, {{oss|Z=2022}})
 |          os_medaļas = 1 zelts un 2 bronzas
 |         os_lab sasn = 
&lt;!------ PČ informācija ------&gt;
 |            PČ_saite = 
 |           pč_dalība = 
 |          pč_medaļas = 1 sudrabs, 1 bronza
 |         pč_lab sasn = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |              tituli = 
 |         augst rangs = 
 |              aģenti = 
 |          sasniegumi = 
 |               slavz = 
 |             dzimums = S
 |           atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |       rādīt_medaļas = jā
 |         headercolor = 
 |       medaļu tabula = 
{{MedalSport       | [[Attēls:cross country skiing pictogram.svg|20px]] [[Distanču slēpošana]]}}
{{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Ziemas olimpiskās spēles]]}}
{{MedalCountry     | [[Krievijas Olimpiskā komiteja]]}} 
{{MedalGold        | [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|Pekina 2022]] | [[Distanču slēpošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — 4 x 5 kilometru stafete sievietēm|4 × 5 km stafete]]}}
{{MedalBronze      | [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|Pekina 2022]] | [[Distanču slēpošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — sprints sieviešu komandām|Komanda sprints]]}}
{{MedalCountry     | {{ValstsOS|OAR|2018. gada ziemas}}}}
{{MedalBronze      | [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|Phjončhana 2018]] | [[Distanču slēpošana 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — sprints sievietēm|Sprints]]}} 
{{MedalBronze      | [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|Phjončhana 2018]] | [[Distanču slēpošana 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — 4 x 5 kilometru stafete sievietēm|4 × 5 km stafete]]}}
{{Medal|Country|{{RUS}}}}
{{Medal|Competition|[[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|Pasaules čempionāts]]}}
{{Medal|Silver|Lahti 2017|Komandu sprints}}
{{Medal|Bronze|[[2019. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|Zēfelde 2019]]|4×5 km stafete}}
}}
'''Jūlija Stupaka''' ({{val|ru|Юлия Сергеевна Ступак}}; meitas uzvārds — '''Belorukova''' ({{val|ru|Белорукова}}); dzimusi {{dat|1995|1|21}}) ir krievu [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]].

Ar slēpošanu nodarbojas kopš desmit gadu vecuma.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.sosnogorsk.tv/news/918/ |title=Юлия Белорукова - восходящая звезда лыжного спорта |language=ru |work=sosnogorsk.tv |accessdate={{dat|2018|3|4||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20180218024019/http://www.sosnogorsk.tv/news/918/ |archivedate={{dat|2018|02|18||bez}} }}&lt;/ref&gt; Pasaules kausā debitējusi 2014. gada martā. 2017. gada [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|Pasaules čempionātā]] kopā ar [[Natālija Matvejeva|Natāliju Matvejevu]] izcīnījusi sudraba medaļu komandu sprintā. [[2019. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2019. gada Pasaules čempionātā]] Zēfeldē ieguva bronzas medaļu stafetē.

{{oss|Z=2018|L=L}} [[Phjončhana|Phjončhanā]], pārstāvot [[Olimpiskie sportisti no Krievijas 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|olimpiskos sportistus no Krievijas]], izcīnījusi divas bronzas medaļas — sprintā un stafetē.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}


{{Krievijas sportists-aizmetnis}}
{{Olimpisko spēļu laureāts-aizmetnis}}
{{ziemas sports-aizmetnis}}

{{Olimpiskie čempioni distanču slēpošanā — 4 x 5 kilometru stafete sievietēm}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Stupaka, Jūlija}}
[[Kategorija:1995. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Komi Republikā dzimušie]]
[[Kategorija:Krievijas distanču slēpotāji]]
[[Kategorija:Krievijas Olimpiskās komitejas sportisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Distanču slēpotāji 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Distanču slēpotāji 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:2022. gada ziemas olimpisko spēļu medaļnieki]]
[[Kategorija:Krievijas Olimpiskās komitejas olimpiskie zelta medaļnieki]]
[[Kategorija:Krievijas Olimpiskās komitejas olimpiskie bronzas medaļnieki]]
[[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki distanču slēpošanā]]
[[Kategorija:Olimpiskie bronzas medaļnieki distanču slēpošanā]]
[[Kategorija:Krievijas Nopelniem bagātie sporta meistari]]
[[Kategorija:Ar Draudzības ordeni apbalvotie (Krievija)]]</text>
      <sha1>431np7pe12ble7n3lr5lzzzb37sqhgo</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2018. gada Volta a Catalunya</title>
    <ns>0</ns>
    <id>379148</id>
    <revision>
      <id>3662052</id>
      <parentid>3190759</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T15:27:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: {{Cite web → {{tīmekļa atsauce (3), {{oficiālā mājaslapa| → {{Oficiālā tīmekļa vietne|, {{cite news → {{ziņu atsauce (3) using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5868" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā|string=Volta a Catalunya}}
{{Cycling race/infobox|Q47008039}}
'''2018. gada ''Volta a Catalunya''''' bija [[šosejas riteņbraukšana]]s daudzdienu sacensības, kas notika no 19. līdz 25. martam. Tā bija 98. reize, kad notika ''[[Volta a Catalunya]]'' sacensības un tās bija devītās sacensības [[2018. gada UCI Pasaules tūre]]s kalendārā.&lt;ref name=&quot;2018CN&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.cyclingnews.com/news/uci-announces-2018-road-calendar/ |title=UCI announces 2018 road calendar |accessdate=20 October 2017 |work=Cycling News}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;2018Velon&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://www.velon.cc/en/news/2017/09/uci-confirm-worldtour-calendar-for-2018 |title=2018 UCI WorldTour calendar unveiled |accessdate=20 October 2016 |work=Velon |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170925133030/http://www.velon.cc/en/news/2017/09/uci-confirm-worldtour-calendar-for-2018 |archivedate={{dat|2017|09|25||bez}} }}&lt;/ref&gt;

Otro gadu pēc kārtas un trešo reizi karjerā sacensībās uzvarēja ''{{ct|MOV|2018}}'' braucējs [[Alehandro Valverde]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|url=http://www.cyclingnews.com/races/volta-ciclista-a-catalunya-2018/stage-7/results/|title=Volta a Catalunya: Simon Yates wins final stage, Valverde takes overall|work=[[Cyclingnews.com]]|publisher=[[Immediate Media Company]]|date=25 March 2018|accessdate=25 March 2018}}&lt;/ref&gt; Valverde uzvarēja otrajā un ceturtajā posmā, pārņemot sacensību vadību un arī kalnu braucēja līdera krekliņu, ko saglabāj līdz sacensību beigām, pēc savas otrās uzvaras posmā. Viņš finišēja ar 29 sekunžu pārsvaru pār tuvāko sāncensi,&lt;ref name=&quot;Edosof Final&quot;/&gt; komandas biedru [[Nairo Kintana|Nairo Kintanu]], pēc tam, kad Kintanas tautietis [[Egans Bernals]] (''{{ct|SKY|2018}}'') izstājās kritiena dēļ sacensību pēdējā dienā. Pjedestālu noslēdza ''{{ct|ALM|2018}}'' sportists [[Pjērs Latūrs|Pjēra Latūra]], vēl 18 sekundes aiz Kintanas; Bernala izstāšanās ļāva Latūram uzvarēt jauno braucēju klasifikācijā.&lt;ref name=&quot;Edosof Final&quot;/&gt; Sprintu klasifikācijā uzvarēja [[Ljuiss Mass]] (''{{ct|CJR|2018}}''),&lt;ref name=&quot;Edosof Final&quot;/&gt; bet ''{{ct|MOV|2018|nolink=yes}}'' uzvarēja komandu klasifikācijā, jo pirmās divas vietas papildināja [[Marks Solers|Marka Solera]] piektā vieta.&lt;ref name=&quot;Edosof Final&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://edosof.com/files/2018/18_71_portada_Resultados%207ª%20Etapa.pdf|title=Etapa 7, Diumenge 25 de març del 2018: Barcelona (Montjuïc) / Barcelona (Montjuïc) (154,800 Km.)|language=Spanish|trans-title=Stage 7, Sunday 25 March 2018: Barcelona (Montjuïc) / Barcelona (Montjuïc) (154.800 Km.)|work=Edosof.com|publisher=Edosof Timing Systems|date=25 March 2018|accessdate=25 March 2018|format=[[Portable Document Format|PDF]]|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190220073635/http://edosof.com/files/2018/18_71_portada_Resultados%207%C2%AA%20Etapa.pdf|archivedate={{dat|2019|02|20||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Komandas ==
Tā kā ''Volta a Catalunya'' bija [[2018. gada UCI Pasaules tūre|UCI Pasaules tūres]] sacensības, visas 18 UCI ''WorldTeam'' komandas tika ielūgtas un dalība tām bija obligāta. Papildus tika uzaicinātas septiņas UCI profesionālās kontinentālās komandas, veidojot 25 komandu [[pelotons|pelotonu]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|url=http://voltacatalunya.cat/ca/noticia/2018-01-04%2011:00:00/442/|title=La &quot;Volta&quot; anuncia els set equips convidats per a l'edició 2018|language=Catalan|work=[[Volta a Catalunya]]|publisher=Volta Ciclista a Catalunya Associació Esportiva|date=4 January 2018|accessdate=18 March 2018|trans-title=The &quot;Volta&quot; announces the seven teams invited for the 2018 edition|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180319151124/http://voltacatalunya.cat/ca/noticia/2018-01-04%2011:00:00/442/|archivedate=2018-03-19}}&lt;/ref&gt;{{sfn|''Libro de ruta''|2018|p=13}} Divām no UCI profesionālajām kontinentālajām komandām, ''{{ct|BBH|2018}}'' un ''{{ct|Euskadi|2018}}'', tā bija debija UCI Pasaules tūres līmenī.

{{Cycling race/listofteams|Q47008039}}

== Maršruts ==
Pilns sacensību maršruts tika izziņots 2018. gada 12. martā.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|url=http://www.voltacatalunya.cat/ca/noticia/2018-03-12%2000:00:00/457/|title=La 98a &quot;Volta&quot; es presenta renovada i amb un cartell de figures mundials|language=Catalan|work=[[Volta a Catalunya]]|publisher=Volta Ciclista a Catalunya Associació Esportiva|date=12 March 2018|accessdate=18 March 2018|trans-title=The 98th &quot;Tour&quot; is presented with a revamped lineup of world figures|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180319084816/http://www.voltacatalunya.cat/ca/noticia/2018-03-12%2000:00:00/457/|archivedate=2018-03-19}}&lt;/ref&gt;{{Cycling race/listofstages|Q47008039}}

== Posmi ==
=== 1. posms ===
{{Cycling race/stageclassification|Q50417649}}
{{Cycling race/generalclassification|Q50417649}}

=== 2. posms ===
{{Cycling race/stageclassification|Q50417650}}
{{Cycling race/generalclassification|Q50417650}}

=== 3. posms ===
{{Cycling race/stageclassification|Q50417651}}
{{Cycling race/generalclassification|Q50417651}}

=== 4. posms ===
{{Cycling race/stageclassification|Q50417652}}
{{Cycling race/generalclassification|Q50417652}}

=== 5. posms ===
{{Cycling race/stageclassification|Q50417653}}
{{Cycling race/generalclassification|Q50417653}}

=== 6. posms ===
{{Cycling race/stageclassification|Q50417654}}
{{Cycling race/generalclassification|Q50417654}}

=== 7. posms ===
{{Cycling race/stageclassification|Q50417655}}
{{clear}}

== Rezultāti ==
=== Kopvērtējums ===
{{Cycling race/generalclassification|Q47008039}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{Oficiālā tīmekļa vietne|http://www.voltacatalunya.cat/}}
* {{ProCyclingStats}}

{{2018 UCI World Tour}}

[[Kategorija:Volta a Catalunya]]
[[Kategorija:2018. gads riteņbraukšanā]]</text>
      <sha1>jwyma83u3hs3im6lme8jmdh3vmg0shk</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Bordžomi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>383138</id>
    <revision>
      <id>3662224</id>
      <parentid>3623618</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T16:06:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* top */sīkumi, replaced: [[PSRS]] → [[Padomju Savienība|PSRS]] using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2126" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
 | name                     = Bordžomi
 | official_name            = ბორჯომი
 | settlement_type          = pilsēta
 | image_skyline            = Borjomi bu Shioshvili.jpg
 | imagesize                = 
 | image_caption            = 
 | image_blank_emblem       = 
 | pushpin_map              = Gruzija
 | latd  = 41 | latm  = 50 | lats  =  | latNS  = N
 | longd = 43 | longm = 23 | longs =  | longEW = E
 | subdivision_type         = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]]
 | subdivision_name         = '''{{karogs|Gruzija}}'''
 | subdivision_type1        = Mhare
 | subdivision_name1        = [[Samche-Džavahetija]]
 | area_total_km2           = 16.85
 | population_footnotes     = 
 | population_total         = 11122
 | population_as_of         = {{dat|2021|||SK|bez}}
 | population_rank          = 
 | population_density_km2   = auto
 | elevation_m              = 820
 | website                  = 
 | footnotes                = 
}}
'''Bordžomi''' ({{val|ka|ბორჯომი}}) ir populāra kūrortpilsēta [[Gruzija]]s dienvidos. 2014. gadā tās iedzīvotāju skaits sasniedza 10,5 tūkstošus. Atrodas 160 km attālumā no galvaspilsētas [[Tbilisi]].&lt;ref&gt;{{PZT|118|Boržomi}}&lt;/ref&gt;

Pilsēta pazīstama ar tās vārdā nosauktā [[minerālūdens]] nozari (minerālūdens &quot;[[Boržomi (minerālūdens)|Boržomi]]&quot; tiek iegūts Bordžomi ielejā) un [[Romanovi|Romanovu]] vasaras pilī pie Bordžomi esošajā [[Likani]] ciematā. Minerālūdens ir galvenais ienākumu avots šajā apgabalā. Minerālūdens &quot;Boržomi&quot; vairāk pazīstams bijušajā [[Padomju Savienība|PSRS]]. Netālu no Bordžomi atrodas [[Bordžomi-Haragauli nacionālais parks]], nodibināts 1995. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://old.civil.ge/eng/article.php?id=4661&amp;search=borjomi|title=Borjomi – Big Business and Nature|publisher=old.civil.ge}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Gruzija-aizmetnis}}
{{Gruzijas pilsētas}}

[[Kategorija:Gruzijas pilsētas]]
[[Kategorija:Samche-Džavahetija]]</text>
      <sha1>3hfhb69kh0s3k72u5dgtxw34c195xwo</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>7 Steps of Fresh Air</title>
    <ns>0</ns>
    <id>383255</id>
    <revision>
      <id>3662083</id>
      <parentid>3412756</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T15:32:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: {{Cite web → {{tīmekļa atsauce (2), {{o-mlapa| → {{Oficiālā tīmekļa vietne|, ref&gt;. → ref&gt; using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2370" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Albuma infokaste
| Nosaukums             = ''7 Steps of Fresh Air''
| Izpildītājs           = [[Prāta Vētra]]s studijas albums
| Vāks                  = 7StepsFreshAir.png
| Background            = #83ADC0
| Izdots                = {{dat|2015|||N|bez}}
| Ierakstīts            = 
| Žanrs                 = 
| Garums                = 
| Skaits                = 
| Valoda                = 
| Ierakstu kompānija    = SIA &quot;Prāta Vētras Skaņu ierakstu kompānija&quot; 
| Producents            = 
| Izpildītājsģen        = [[Prāta Vētra]]s albumu
| Iepriekšējais albums  = &quot;[[7 soļi svaiga gaisa]]&quot;&lt;br /&gt;(2015)
| Šis albums            = ''7 steps of fresh air''&lt;br /&gt;(2015)
| Nākamais albums       = &quot;[[Par to zēnu, kas sit skārda bungas]]&quot;&lt;br /&gt;(2018)
}}
'''''7 Steps of Fresh Air''''' ir [[latvieši|latviešu]] grupas &quot;[[Prāta Vētra]]&quot; 10. studijas albuma &quot;[[7 soļi svaiga gaisa]]&quot; versija angļu valodā. Albumam ir divas versijas — starptautiskā&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://pratavetra.lv/discography/7-steps-of-fresh-air-eng/|title=7 STEPS OF FRESH AIR}}&lt;/ref&gt; un [[Krievija]]s tirgum paredzētā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://pratavetra.lv/discography/7-steps-of-resh-air-rus/|title=7 STEPS OF FRESH AIR (RUS - PIEEJAMS TIKAI KRIEVIJĀ)}}&lt;/ref&gt;

== Dziesmu saraksts ==
=== Starptautiskā versija ===
# ''When the lights go out'' — 4:11
# ''Snow falls in reverse'' — 3:14
# ''Dangers of boredom'' — 3:36
# ''Stay young and beautiful'' — 3:31
# ''Wish you'd still be here'' — 5:13
# &quot;Ziemu apēst&quot; — 3:49
# ''Out of your mind she's got you going'' — 3:52
# ''There is no length in these moments'' — 3:19
# ''Waiting'' — 4:35
# &quot;Meklēt vienam otru&quot; — 4:40

=== Krievijas versija ===
# ''When the lights go out'' — 4:11
# ''Snow falls in reverse'' — 3:14
# ''Непокой'' — 3:36
# ''Stay young and beautiful'' — 3:31
# ''Wish you'd still be here'' — 5:13
# ''Пропуск'' — 3:49
# ''Out of your mind she's got you going'' — 3:52
# ''Эпоха'' — 3:19
# ''Waiting'' — 4:35
# &quot;Meklēt vienam otru&quot; — 4:40

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{Oficiālā tīmekļa vietne|http://www.pratavetra.lv}}

{{mūzikas albums-aizmetnis}}
{{Prāta Vētra}}

[[Kategorija:2018. gada albumi]]
[[Kategorija:Prāta Vētras albumi]]</text>
      <sha1>4d7976m3bjq5q59umap39lkmgp1ot37</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Bohēmija olimpiskajās spēlēs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>385907</id>
    <revision>
      <id>3662194</id>
      <parentid>3598231</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T16:00:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9591" xml:space="preserve">{{infobox country at games
| NOC = BOH
| NOCname = [[Čehijas Olimpiskā komiteja]]
| games = olimpiskajās spēlēs
| year = 
| flagcaption = 
| oldcode = 
| website = 
| location = 
| competitors = 
| sports = 
| flagbearer = 
| rank = 
| gold = 0
| silver = 1
| bronze = 3
| officials = 
| appearances = 
| app_begin_year = 
| app_end_year = 
| summerappearances = {{Team appearances list|team=Bohēmija|competition=vasaras olimpiskajās spēlēs|begin_year=1900|end_year=1912}}
| seealso = [[Bohēmija 1906. gada neoficiālās olimpiskajās spēlēs|1906 neoficiālās olimpiskās spēles]] &lt;br/&gt; {{flagIOC|TCH}} (1920–1992)&lt;br/&gt;{{flagIOC|CZE}} (1994–)
}}
'''[[Bohēmijas karaliste]] [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]]''' piedalījās no [[1900]]. līdz [[1912]]. gadam, kopumā 3 [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada Sentluisas olimpiskajās spēles]]. Kaut gan Bohēmija atradās [[Austroungārija]]s sastāvā tā olimpiskajās spēlēs startēja kā neatkarīga valsts. Pēc [[Pirmais Pasaules karš|Pirmā Pasaules kara]] Bohēmija startēja [[Čehoslovākija olimpiskajās spēlēs|Čehoslovākijas]] sastāvā. Savukārt pēc [[1993]]. gada, kad sadalījās Čehoslovākija, [[Čehija olimpiskajās spēlēs|Čehijas]] un [[Slovākija olimpiskajās spēlēs|Slovākijas]] sastāvos startē atsevišķos sastāvos un Bohēmijas sportisti turpmāk startē Čehijas sastāvā.

== Dalības ==
=== Vasaras olimpiskās spēles ===
{{colbegin|2}}
* '''{{flaga|Francija}} [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900 Parīze]] — [[Bohēmija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|tika pārstāvēta]]''' {{flaga|Bohēmija}}
&lt;small&gt;
* {{flaga|ASV}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Sentluisa]] — {{color|grey|netika pārstāvēta}}
&lt;/small&gt;
* '''{{flaga|Lielbritānija}} [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908 Londona]] — [[Bohēmija 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|tika pārstāvēta]]''' {{flaga|Bohēmija}}
* '''{{flaga|Zviedrija}} [[1912. gada vasaras olimpiskās spēles|1912 Stokholma]] — [[Bohēmija 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|tika pārstāvēta]]''' {{flaga|Bohēmija}}
{{colend}}

== Sportisti ==
{{col-begin}}
{{col-2}}

=== Sportistu skaits ===
==== Vasaras olimpiskās spēles ====
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center;
! || [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|00]] || [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|08]] || [[1912. gada vasaras olimpiskās spēles|12]] 
|-
| align=left| '''Vīrieši''' || 6 || 19 || 43
|-
| align=left| '''Sievietes''' || 1 || 0 || 0 
|-
! Kopā !! 7 !! 19 !! 43
|-
| align=left| '''Sporta veidi''' || 4 || 5 || 8 
|}
{{col-2}}

=== Sportistu sadalījums pa olimpiskajiem sporta veidiem ===
==== Vasaras olimpiskās spēles ====
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center;
! Sporta veids || [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|00]] || [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|08]] || [[1912. gada vasaras olimpiskās spēles|12]] 
|-
| align=left| [[Attēls:Rowing pictogram.svg|23px]] [[Airēšana olimpiskajās spēlēs|Airēšana]] || — || — || 1
|-
| align=left| [[Attēls:Wrestling pictogram.svg|23px]] [[Cīņas sports olimpiskajās spēlēs|Cīņas sports]] || — || 4• || 4
|-
| align=left| [[Mākslas sacensības olimpiskajās spēlēs|Mākslas sacensībās]] || — || — || 1 
|-
| align=left| [[Attēls:Fencing pictogram.svg|23px]] [[Paukošanās olimpiskajās spēlēs|Paukošanās]] || — || 7 || 13
|-
| align=left| [[Attēls:Cycling pictogram.svg|23px]] [[Riteņbraukšana olimpiskajās spēlēs|Riteņbraukšana]] || 1 || — || 5
|-
| align=left| [[Attēls:Tennis pictogram.svg|23px]] [[Teniss olimpiskajās spēlēs|Teniss]] || 1 || 4 || 8
|-
| align=left| [[Attēls:Athletics pictogram.svg|23px]] [[Vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|Vieglatlētika]] || 4 || 3• || 11• 
|-
| align=left| [[Attēls:Gymnastics pictogram.svg|23px]] [[Vingrošana olimpiskajās spēlēs|Vingrošana]] || 1 || 2 || 1•
|}
{{col-end}}

== Medaļu tabulas ==
{{col-begin}}
{{col-2}}

=== Medaļas vasaras olimpiskajās spēlēs ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center;
|-
!Spēles
|style=&quot;background:gold; width:3.7em; font-weight:bold;&quot;|Zelts
|style=&quot;background:silver; width:3.7em; font-weight:bold;&quot;|Sudrabs
|style=&quot;background:#cc9966; width:3.7em; font-weight:bold;&quot;|Bronza
!style=&quot;width:4em; font-weight:bold;&quot;|Kopā
!style=&quot;width:4em; font-weight:bold;&quot;|[[Olimpiskā medaļu tabula|Rangs]]
|-
|align=left| {{flaga|Francija}} [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900 Parīze]] || 0 || 1 || 1 || '''2''' || [[1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula|19]]
|-
|align=left| {{flaga|Lielbritānija}} [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908 Londona]] || 0 || 0 || 2 || '''2''' || [[1908. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula|17]]
|-
|align=left| {{flaga|Zviedrija}} [[1912. gada vasaras olimpiskās spēles|1912 Stokholma]] || 0 || 0 || 0 || '''0''' || [[1912. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula|—]]
|-
! Kopā !! 0 !! 1 !! 3 !! 4 !! [[olimpisko medaļu skaits pēc valsts|109]]
|}
{{col-2}}

=== Medaļas pa vasaras sporta veidiem ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center;
|-
!Sporta veids
|style=&quot;background:gold; width:3.7em; font-weight:bold;&quot;|Zelts
|style=&quot;background:silver; width:3.7em; font-weight:bold;&quot;|Sudrabs
|style=&quot;background:#cc9966; width:3.7em; font-weight:bold;&quot;|Bronza
!style=&quot;width:4em; font-weight:bold;&quot;|Kopā
|-
|align=left| [[Attēls:Fencing pictogram.svg|23px]] [[Paukošanās olimpiskajās spēlēs|Paukošanās]] || 0 || 0 || 2 || '''2'''
|-
|align=left| [[Attēls:Tennis pictogram.svg|23px]] [[Teniss olimpiskajās spēlēs|Teniss]] || 0 || 0 || 1 || '''1'''
|-
|align=left| [[Attēls:Athletics pictogram.svg|23px]] [[Vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|Vieglatlētika]] || 0 || 1 || 0 || '''1'''
|-
! Kopā !! 0 !! 1 !! 3 !! 4
|}
{{col-end}}

== Medaļnieku uzskaitījums ==
=== Vasaras olimpiskajās spēles ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! style=&quot;width:7em&quot;| Medaļa !! Sportists(-i) !! Spēles !! Sporta veids !! Disciplīna
|-
| [[Attēls:Silver medal.svg|23px]] '''Sudrabs''' || [[Františeks Janda-Suks]] || {{flaga|Francija}} [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900 Parīze]] || [[Attēls:Athletics pictogram.svg|23px]] [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vieglatlētika]] || Vīrieši, diska mešana
|-
| [[Attēls:Bronze medal.svg|23px]] '''Bronza''' || [[Hedviga Rosenbaumova]] || {{flaga|Francija}} [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900 Parīze]] || [[Attēls:Tennis pictogram.svg|23px]] [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Teniss]] || Sieviešu vienspēles 
|-
| [[Attēls:Bronze medal.svg|23px]] '''Bronza''' || [[Vilems Gopolds von Lobsdorfs]] || {{flaga|Lielbritānija}} [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908 Londona]] || [[Attēls:Fencing pictogram.svg|23px]] [[Paukošana 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Paukošana]] || Vīrieši, zobens
|-
| [[Attēls:Bronze medal.svg|23px]] '''Bronza''' || [[Vlastimils Lada-Sazavski]] &lt;br/&gt; [[Vilems Gopolds von Lobsdorfs]] &lt;br/&gt; [[Bedrihs Šejbals]] &lt;br/&gt; [[Jaroslavs Šureks-Tučeks]] || {{flaga|Lielbritānija}} [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908 Londona]] || [[Attēls:Fencing pictogram.svg|23px]] [[Paukošana 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Paukošana]] || Vīrieši, komandas, zobens
|}

''[[Hedviga Rosenbaumova]] [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] ieguva arī bronzas medaļu kopā ar [[Lielbritānija]]s sportistu [[Arčibalds Vardens|Arčibaldu Vardenu]] jauktās komandās. Šī medaļa tiek skaitīta pie [[Jauktā komanda olimpiskajās spēlēs|Jauktās komandas]], nevis pie [[Čehija olimpiskajās spēlēs|Čehijas]] vai [[Lielbritānija olimpiskajās spēlēs|Lielbritānijas]] komandas.''

== Karognesēji ==
''Karognesēji, kas nesuši karogus olimpisko spēļu atklāšanas ceromonijās''

=== Vasaras olimpiskajās spēles ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center;
|-
!Spēles !! Karognesējs !! Sporta veids
|-
|align=left| {{flaga|Francija}} [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900 Parīze]] || ||
|-
|align=left| {{flaga|Lielbritānija}} [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908 Londona]] || [[Jirži Kodls]] || [[Attēls:Tennis pictogram.svg|23px]] [[Teniss olimpiskajās spēlēs|Teniss]]
|-
|align=left| {{flaga|Zviedrija}} [[1912. gada vasaras olimpiskās spēles|1912 Stokholma]] || [[Miroslavs Šustera]] || [[Attēls:Athletics pictogram.svg|23px]] [[Vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|Vieglatlētika]]
|}

== Skatīt arī ==
* [[Bohēmijas karognesēji olimpiskajās spēlēs]]
* [[Čehoslovākija olimpiskajās spēlēs]]
* [[Čehija olimpiskajās spēlēs]]

== Ārējās saites ==
* {{tīmekļa atsauce |title=Olympic Medal Winners |publisher=International Olympic Committee |url=http://www.olympic.org/athletes?search=1&amp;countryname=bohemia }}
* {{tīmekļa atsauce |title=Bohemia |publisher=Sports-Reference.com |url=https://www.sports-reference.com/olympics/countries/BOH |deadurl=yes |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160624115445/http://www.sports-reference.com/olympics/countries/BOH/ |archivedate=2016-06-24 |df= }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160624115445/http://www.sports-reference.com/olympics/countries/BOH/ |date=2016-06-24 }}

{{Valstis olimpiskajās spēlēs}}

[[Kategorija:Bohēmija olimpiskajās spēlēs| ]]
[[Kategorija:Valstis olimpiskajās spēlēs]]</text>
      <sha1>6ppc69qduh55sk64plcgz4t6zffue4j</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3662205</id>
      <parentid>3662194</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T16:02:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Ārējās saites */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9628" xml:space="preserve">{{infobox country at games
| NOC = BOH
| NOCname = [[Čehijas Olimpiskā komiteja]]
| games = olimpiskajās spēlēs
| year = 
| flagcaption = 
| oldcode = 
| website = 
| location = 
| competitors = 
| sports = 
| flagbearer = 
| rank = 
| gold = 0
| silver = 1
| bronze = 3
| officials = 
| appearances = 
| app_begin_year = 
| app_end_year = 
| summerappearances = {{Team appearances list|team=Bohēmija|competition=vasaras olimpiskajās spēlēs|begin_year=1900|end_year=1912}}
| seealso = [[Bohēmija 1906. gada neoficiālās olimpiskajās spēlēs|1906 neoficiālās olimpiskās spēles]] &lt;br/&gt; {{flagIOC|TCH}} (1920–1992)&lt;br/&gt;{{flagIOC|CZE}} (1994–)
}}
'''[[Bohēmijas karaliste]] [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]]''' piedalījās no [[1900]]. līdz [[1912]]. gadam, kopumā 3 [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada Sentluisas olimpiskajās spēles]]. Kaut gan Bohēmija atradās [[Austroungārija]]s sastāvā tā olimpiskajās spēlēs startēja kā neatkarīga valsts. Pēc [[Pirmais Pasaules karš|Pirmā Pasaules kara]] Bohēmija startēja [[Čehoslovākija olimpiskajās spēlēs|Čehoslovākijas]] sastāvā. Savukārt pēc [[1993]]. gada, kad sadalījās Čehoslovākija, [[Čehija olimpiskajās spēlēs|Čehijas]] un [[Slovākija olimpiskajās spēlēs|Slovākijas]] sastāvos startē atsevišķos sastāvos un Bohēmijas sportisti turpmāk startē Čehijas sastāvā.

== Dalības ==
=== Vasaras olimpiskās spēles ===
{{colbegin|2}}
* '''{{flaga|Francija}} [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900 Parīze]] — [[Bohēmija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|tika pārstāvēta]]''' {{flaga|Bohēmija}}
&lt;small&gt;
* {{flaga|ASV}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Sentluisa]] — {{color|grey|netika pārstāvēta}}
&lt;/small&gt;
* '''{{flaga|Lielbritānija}} [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908 Londona]] — [[Bohēmija 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|tika pārstāvēta]]''' {{flaga|Bohēmija}}
* '''{{flaga|Zviedrija}} [[1912. gada vasaras olimpiskās spēles|1912 Stokholma]] — [[Bohēmija 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|tika pārstāvēta]]''' {{flaga|Bohēmija}}
{{colend}}

== Sportisti ==
{{col-begin}}
{{col-2}}

=== Sportistu skaits ===
==== Vasaras olimpiskās spēles ====
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center;
! || [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|00]] || [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|08]] || [[1912. gada vasaras olimpiskās spēles|12]] 
|-
| align=left| '''Vīrieši''' || 6 || 19 || 43
|-
| align=left| '''Sievietes''' || 1 || 0 || 0 
|-
! Kopā !! 7 !! 19 !! 43
|-
| align=left| '''Sporta veidi''' || 4 || 5 || 8 
|}
{{col-2}}

=== Sportistu sadalījums pa olimpiskajiem sporta veidiem ===
==== Vasaras olimpiskās spēles ====
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center;
! Sporta veids || [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|00]] || [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|08]] || [[1912. gada vasaras olimpiskās spēles|12]] 
|-
| align=left| [[Attēls:Rowing pictogram.svg|23px]] [[Airēšana olimpiskajās spēlēs|Airēšana]] || — || — || 1
|-
| align=left| [[Attēls:Wrestling pictogram.svg|23px]] [[Cīņas sports olimpiskajās spēlēs|Cīņas sports]] || — || 4• || 4
|-
| align=left| [[Mākslas sacensības olimpiskajās spēlēs|Mākslas sacensībās]] || — || — || 1 
|-
| align=left| [[Attēls:Fencing pictogram.svg|23px]] [[Paukošanās olimpiskajās spēlēs|Paukošanās]] || — || 7 || 13
|-
| align=left| [[Attēls:Cycling pictogram.svg|23px]] [[Riteņbraukšana olimpiskajās spēlēs|Riteņbraukšana]] || 1 || — || 5
|-
| align=left| [[Attēls:Tennis pictogram.svg|23px]] [[Teniss olimpiskajās spēlēs|Teniss]] || 1 || 4 || 8
|-
| align=left| [[Attēls:Athletics pictogram.svg|23px]] [[Vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|Vieglatlētika]] || 4 || 3• || 11• 
|-
| align=left| [[Attēls:Gymnastics pictogram.svg|23px]] [[Vingrošana olimpiskajās spēlēs|Vingrošana]] || 1 || 2 || 1•
|}
{{col-end}}

== Medaļu tabulas ==
{{col-begin}}
{{col-2}}

=== Medaļas vasaras olimpiskajās spēlēs ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center;
|-
!Spēles
|style=&quot;background:gold; width:3.7em; font-weight:bold;&quot;|Zelts
|style=&quot;background:silver; width:3.7em; font-weight:bold;&quot;|Sudrabs
|style=&quot;background:#cc9966; width:3.7em; font-weight:bold;&quot;|Bronza
!style=&quot;width:4em; font-weight:bold;&quot;|Kopā
!style=&quot;width:4em; font-weight:bold;&quot;|[[Olimpiskā medaļu tabula|Rangs]]
|-
|align=left| {{flaga|Francija}} [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900 Parīze]] || 0 || 1 || 1 || '''2''' || [[1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula|19]]
|-
|align=left| {{flaga|Lielbritānija}} [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908 Londona]] || 0 || 0 || 2 || '''2''' || [[1908. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula|17]]
|-
|align=left| {{flaga|Zviedrija}} [[1912. gada vasaras olimpiskās spēles|1912 Stokholma]] || 0 || 0 || 0 || '''0''' || [[1912. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula|—]]
|-
! Kopā !! 0 !! 1 !! 3 !! 4 !! [[olimpisko medaļu skaits pēc valsts|109]]
|}
{{col-2}}

=== Medaļas pa vasaras sporta veidiem ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center;
|-
!Sporta veids
|style=&quot;background:gold; width:3.7em; font-weight:bold;&quot;|Zelts
|style=&quot;background:silver; width:3.7em; font-weight:bold;&quot;|Sudrabs
|style=&quot;background:#cc9966; width:3.7em; font-weight:bold;&quot;|Bronza
!style=&quot;width:4em; font-weight:bold;&quot;|Kopā
|-
|align=left| [[Attēls:Fencing pictogram.svg|23px]] [[Paukošanās olimpiskajās spēlēs|Paukošanās]] || 0 || 0 || 2 || '''2'''
|-
|align=left| [[Attēls:Tennis pictogram.svg|23px]] [[Teniss olimpiskajās spēlēs|Teniss]] || 0 || 0 || 1 || '''1'''
|-
|align=left| [[Attēls:Athletics pictogram.svg|23px]] [[Vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|Vieglatlētika]] || 0 || 1 || 0 || '''1'''
|-
! Kopā !! 0 !! 1 !! 3 !! 4
|}
{{col-end}}

== Medaļnieku uzskaitījums ==
=== Vasaras olimpiskajās spēles ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! style=&quot;width:7em&quot;| Medaļa !! Sportists(-i) !! Spēles !! Sporta veids !! Disciplīna
|-
| [[Attēls:Silver medal.svg|23px]] '''Sudrabs''' || [[Františeks Janda-Suks]] || {{flaga|Francija}} [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900 Parīze]] || [[Attēls:Athletics pictogram.svg|23px]] [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vieglatlētika]] || Vīrieši, diska mešana
|-
| [[Attēls:Bronze medal.svg|23px]] '''Bronza''' || [[Hedviga Rosenbaumova]] || {{flaga|Francija}} [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900 Parīze]] || [[Attēls:Tennis pictogram.svg|23px]] [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Teniss]] || Sieviešu vienspēles 
|-
| [[Attēls:Bronze medal.svg|23px]] '''Bronza''' || [[Vilems Gopolds von Lobsdorfs]] || {{flaga|Lielbritānija}} [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908 Londona]] || [[Attēls:Fencing pictogram.svg|23px]] [[Paukošana 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Paukošana]] || Vīrieši, zobens
|-
| [[Attēls:Bronze medal.svg|23px]] '''Bronza''' || [[Vlastimils Lada-Sazavski]] &lt;br/&gt; [[Vilems Gopolds von Lobsdorfs]] &lt;br/&gt; [[Bedrihs Šejbals]] &lt;br/&gt; [[Jaroslavs Šureks-Tučeks]] || {{flaga|Lielbritānija}} [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908 Londona]] || [[Attēls:Fencing pictogram.svg|23px]] [[Paukošana 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Paukošana]] || Vīrieši, komandas, zobens
|}

''[[Hedviga Rosenbaumova]] [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] ieguva arī bronzas medaļu kopā ar [[Lielbritānija]]s sportistu [[Arčibalds Vardens|Arčibaldu Vardenu]] jauktās komandās. Šī medaļa tiek skaitīta pie [[Jauktā komanda olimpiskajās spēlēs|Jauktās komandas]], nevis pie [[Čehija olimpiskajās spēlēs|Čehijas]] vai [[Lielbritānija olimpiskajās spēlēs|Lielbritānijas]] komandas.''

== Karognesēji ==
''Karognesēji, kas nesuši karogus olimpisko spēļu atklāšanas ceromonijās''

=== Vasaras olimpiskajās spēles ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center;
|-
!Spēles !! Karognesējs !! Sporta veids
|-
|align=left| {{flaga|Francija}} [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900 Parīze]] || ||
|-
|align=left| {{flaga|Lielbritānija}} [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908 Londona]] || [[Jirži Kodls]] || [[Attēls:Tennis pictogram.svg|23px]] [[Teniss olimpiskajās spēlēs|Teniss]]
|-
|align=left| {{flaga|Zviedrija}} [[1912. gada vasaras olimpiskās spēles|1912 Stokholma]] || [[Miroslavs Šustera]] || [[Attēls:Athletics pictogram.svg|23px]] [[Vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|Vieglatlētika]]
|}

== Skatīt arī ==
* [[Bohēmijas karognesēji olimpiskajās spēlēs]]
* [[Čehoslovākija olimpiskajās spēlēs]]
* [[Čehija olimpiskajās spēlēs]]

== Ārējās saites ==
* {{tīmekļa atsauce |title=Olympic Medal Winners |publisher=International Olympic Committee |url=http://www.olympic.org/athletes?search=1&amp;countryname=bohemia }}
* {{tīmekļa atsauce |title=Bohemia |publisher=Sports-Reference.com |url=https://www.sports-reference.com/olympics/countries/BOH |deadurl=yes |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160624115445/http://www.sports-reference.com/olympics/countries/BOH/ |archivedate=2016-06-24 |df= }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160624115445/http://www.sports-reference.com/olympics/countries/BOH/ |date=2016-06-24 }}

{{Bohēmija olimpiskajās spēlēs}}
{{Valstis olimpiskajās spēlēs}}

[[Kategorija:Bohēmija olimpiskajās spēlēs| ]]
[[Kategorija:Valstis olimpiskajās spēlēs]]</text>
      <sha1>hcdz8rkinkydh5pw6e0wk6ff2ew0utm</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2018. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>395999</id>
    <revision>
      <id>3662016</id>
      <parentid>3634355</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T15:14:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Ārējās saites */sīkumi, replaced: FIFA Pasaules kauss 2018 → 2018. gada FIFA Pasaules kauss using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="133404" xml:space="preserve">Rakstā uzrādīti visu [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gada FIFA Pasaules kausa]] dalībvalstu '''komandu sastāvi'''. Līdz 2018. gada 14. maijam komandām bija jāizziņo pagaidu sastāvi 30 līdz 35 cilvēku sastāvā. Gala komandas sastāvs [[FIFA]] bija jāiesniedz līdz 2018. gada 4. jūnijam.

Kopā kausam ir pieteikti 736 spēlētāji. Pasaules kausam ir pieteikti tādi spēlētāji kā [[Krištianu Ronaldu]], [[Lionels Mesi]], [[Tomass Millers]], [[Neimars]] un [[Mohameds Salāhs]]. 200 no 736 futbolistiem ir spēlējuši arī iepriekšējos FIFA Pasaules kausos. 186 no tiem spēlēja [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|Brazīlijā (2014)]], 61 futbolists spēlēja [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|Dienvidāfrikā (2010)]], 21 — [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|Vācijā (2006)]] un viens bija [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|Japānā/Dienvidkorejā (2002)]]. [[Meksikas futbola izlase|Meksikas]] aizsargs [[Rafaels Markess]] ir piedalījies visos pēdējos četros kausos; šis viņam būs piektais kauss.

Visi 23 [[Anglijas futbola izlase]]s spēlētāji ikdienā pārstāv [[Anglija]]s futbola klubus. [[Krievijas futbola izlase|Krievijas izlasē]] ir 21 pašmāju futbolists, bet [[Saūda Arābijas futbola izlase|Saūda Arābijas komandā]] spēlē 20 spēlētāji no pašmāju klubiem. Savukārt [[Senegālas futbola izlase|Senegālas]] un [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedrijas]] izlasēs nav neviena spēlētāju no pašmāju klubiem.

Katra spēlētāja vecums norādīts uz 2018. gada 14. jūniju, turnīra sākuma datumu.

== A grupa ==

=== {{Fb|Krievija}} ===
Treneris: {{flagicon|RUS}} [[Staņislavs Čerčesovs]]

{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Igors Akinfejevs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1986|4|8|df=y}}|caps=105|goals=0|club=[[PFC CSKA Moscow|CSKA Moscow]]|clubnat=RUS|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}}
{{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Mariu Fernandess]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1990|9|19|df=y}}|caps=4|goals=0|club=[[PFC CSKA Moscow|CSKA Moscow]]|clubnat=RUS}}
{{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Iļja Kutepovs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1993|7|29|df=y}}|caps=6|goals=0|club=[[FC Spartak Moscow|Spartak Moscow]]|clubnat=RUS}}
{{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Sergejs Ignaševičs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1979|7|14|df=y}}|caps=121|goals=8|club=[[PFC CSKA Moscow|CSKA Moscow]]|clubnat=RUS}}
{{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Andrejs Semjonovs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1989|3|24|df=y}}|caps=9|goals=0|club=[[FC Akhmat Grozny|Akhmat Grozny]]|clubnat=RUS}}
{{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Deniss Čeriševs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1990|12|26|df=y}}|caps=11|goals=0|club=[[Villarreal CF|Villarreal]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=7|pos=MF|name=[[Dalers Kuzjajevs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1993|1|15|df=y}}|caps=5|goals=0|club=[[FC Zenit Saint Petersburg|Zenit Saint Petersburg]]|clubnat=RUS}}
{{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Jurijs Gazinskis]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1989|7|20|df=y}}|caps=5|goals=0|club=[[FC Krasnodar|Krasnodar]]|clubnat=RUS}}
{{nat fs g player|no=9|pos=MF|name=[[Alans Dzagojevs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1990|6|17|df=y}}|caps=56|goals=9|club=[[PFC CSKA Moscow|CSKA Moscow]]|clubnat=RUS}}
{{nat fs g player|no=10|pos=FW|name=[[Fjodors Smolovs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1990|2|5|df=y}}|caps=31|goals=12|club=[[FC Krasnodar|Krasnodar]]|clubnat=RUS}}
{{nat fs g player|no=11|pos=MF|name=[[Romans Zobņins]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1994|2|11|df=y}}|caps=11|goals=0|club=[[FC Spartak Moscow|Spartak Moscow]]|clubnat=RUS}}
{{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Andrejs Luņovs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1991|11|13|df=y}}|caps=3|goals=0|club=[[FC Zenit Saint Petersburg|Zenit Saint Petersburg]]|clubnat=RUS}}
{{nat fs g player|no=13|pos=DF|name=[[Fjodors Kudrjašovs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1987|4|5|df=y}}|caps=18|goals=0|club=[[FC Rubin Kazan|Rubin Kazan]]|clubnat=RUS}}
{{nat fs g player|no=14|pos=DF|name=[[Vladimirs Granats]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1987|5|22|df=y}}|caps=12|goals=1|club=[[FC Rubin Kazan|Rubin Kazan]]|clubnat=RUS}}
{{nat fs g player|no=15|pos=MF|name=[[Aleksejs Mirančuks]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1995|10|17|df=y}}|caps=17|goals=4|club=[[FC Lokomotiv Moscow|Lokomotiv Moscow]]|clubnat=RUS|latest=}}
{{nat fs g player|no=16|pos=MF|name=[[Antons Mirančuks]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1995|10|17|df=y}}|caps=5|goals=0|club=[[FC Lokomotiv Moscow|Lokomotiv Moscow]]|clubnat=RUS}}
{{nat fs g player|no=17|pos=MF|name=[[Aleksandrs Golovins]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1996|5|30|df=y}}|caps=18|goals=2|club=[[PFC CSKA Moscow|CSKA Moscow]]|clubnat=RUS}}
{{nat fs g player|no=18|pos=MF|name=[[Jurijs Žirkovs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1983|8|20|df=y}}|caps=83|goals=2|club=[[FC Zenit Saint Petersburg|Zenit Saint Petersburg]]|clubnat=RUS}}
{{nat fs g player|no=19|pos=MF|name=[[Aleksandrs Samedovs]]|other=|age={{birth date and age2|2018|6|14|1984|7|19|df=y}}|caps=47|goals=6|club=[[FC Spartak Moscow|Spartak Moscow]]|clubnat=RUS}}
{{nat fs g player|no=20|pos=GK|name=[[Vladimirs Gabulovs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1983|10|19|df=y}}|caps=10|goals=0|club=[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs g player|no=21|pos=MF|name=[[Aleksandrs Jerohins]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1989|10|13|df=y}}|caps=17|goals=0|club=[[FC Zenit Saint Petersburg|Zenit Saint Petersburg]]|clubnat=RUS}}
{{nat fs g player|no=22|pos=FW|name=[[Artjoms Dzjuba]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1988|8|22|df=y}}|caps=23|goals=11|club=[[Tulas &quot;Arsenal&quot;|Arsenal Tula]]|clubnat=RUS}}
{{nat fs g player|no=23|pos=DF|name=[[Igors Smoļņikovs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1988|8|8|df=y}}|caps=26|goals=0|club=[[FC Zenit Saint Petersburg|Zenit Saint Petersburg]]|clubnat=RUS}}
{{nat fs end}}

=== {{Fb|Saūda Arābija}} ===
Treneris: {{flagicon|ESP}} [[Huans Antonio Pici]]

{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Abdulahs al-Majofs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1987|1|23|df=y}}|caps=10|goals=0|club=[[Al-Hilal]]|clubnat=SAU}}
{{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Mansoors al-Harbi]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1987|10|19|df=y}}|caps=39|goals=1|club=[[Al-Ahli]]|clubnat=SAU}}
{{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Osama Havsavi]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1984|3|31|df=y}}|caps=134|goals=7|club=[[Al-Hilal]]|clubnat=SAU|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}}
{{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Ali al-Bulaihi]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1989|11|21|df=y}}|caps=3|goals=0|club=[[Al-Hilal]]|clubnat=SAU}}
{{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Omārs Havsavi]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1985|9|27|df=y}}|caps=41|goals=3|club=[[Al-Nassr]]|clubnat=SAU}}
{{nat fs g player|no=6|pos=DF|name=[[Mohameds al-Breiks]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1992|9|15|df=y}}|caps=10|goals=1|club=[[Al-Hilal]]|clubnat=SAU}}
{{nat fs g player|no=7|pos=MF|name=[[Salmans al-Farādžs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1989|8|1|df=y}}|caps=42|goals=3|club=[[Al-Hilal]]|clubnat=SAU}}
{{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Jahja al-Šehri]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1990|6|26|df=y}}|caps=56|goals=8|club=[[CD Leganés|Leganés]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=9|pos=MF|name=[[Hatans Bahebri]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1992|7|16|df=y}}|caps=4|goals=0|club=[[Al-Shabab]]|clubnat=SAU}}
{{nat fs g player|no=10|pos=FW|name=[[Mohameds al-Salavi]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1987|1|10|df=y}}|caps=39|goals=28|club=[[Al-Nassr]]|clubnat=SAU}}
{{nat fs g player|no=11|pos=MF|name=[[Abdulmaleks al-Kaibri]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1986|3|13|df=y}}|caps=36|goals=0|club=[[Al-Hilal]]|clubnat=SAU}}
{{nat fs g player|no=12|pos=MF|name=[[Mohameds Kanno]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1994|9|22|df=y}}|caps=6|goals=1|club=[[Al-Hilal]]|clubnat=SAU}}
{{nat fs g player|no=13|pos=DF|name=[[Jasers al-Šahrani]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1992|5|25|df=y}}|caps=36|goals=0|club=[[Al-Hilal]]|clubnat=SAU}}
{{nat fs g player|no=14|pos=MF|name=[[Abdulahs Otaifs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1992|8|3|df=y}}|caps=15|goals=1|club=[[Al-Hilal]]|clubnat=SAU}}
{{nat fs g player|no=15|pos=MF|name=[[Abdullahs al-Kaibari]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1996|8|16|df=y}}|caps=4|goals=0|club=[[Al-Shabab]]|clubnat=SAU|latest=}}
{{nat fs g player|no=16|pos=MF|name=[[Huseins al-Mogavi]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1988|3|24|df=y}}|caps=17|goals=1|club=[[Al-Ahli]]|clubnat=SAU}}
{{nat fs g player|no=17|pos=MF|name=[[Taisirs al-Jasims]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1984|7|25|df=y}}|caps=131|goals=18|club=[[Al-Ahli]]|clubnat=SAU}}
{{nat fs g player|no=18|pos=MF|name=[[Salems al-Davsari]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1991|8|19|df=y}}|caps=32|goals=4|club=[[Villarreal CF|Villarreal]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=19|pos=FW|name=[[Fahads al-Muvalads]]|other=|age={{birth date and age2|2018|6|14|1994|9|14|df=y}}|caps=44|goals=10|club=[[Levante UD|Levante]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=20|pos=FW|name=[[Muhannads Asiri]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1986|10|14|df=y}}|caps=18|goals=4|club=[[Al-Ahli]]|clubnat=SAU}}
{{nat fs g player|no=21|pos=GK|name=[[Jasers al Mosailems]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1984|2|27|df=y}}|caps=32|goals=0|club=[[Al-Ahli]]|clubnat=SAU}}
{{nat fs g player|no=22|pos=GK|name=[[Mohameds al-Ovaiss]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1991|10|10|df=y}}|caps=6|goals=0|club=[[Al-Ahli]]|clubnat=SAU}}
{{nat fs g player|no=23|pos=DF|name=[[Motazs Havsavi]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1992|2|17|df=y}}|caps=17|goals=0|club=[[Al-Ahli]]|clubnat=SAU}}
{{nat fs end}}

=== {{Fb|Ēģipte}} ===
Treneris: {{flagicon|ARG}} [[Ektors Kupers]]

{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Esams El Hadari]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1973|1|15|df=y}}|caps=157|goals=0|club=[[Al-Taawoun]]|clubnat=SAU|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}}
{{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Ali Gabrs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1989|1|1|df=y}}|caps=20|goals=1|club=[[West Bromwich Albion F.C.|West Bromwich Albion]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Ahmeds El Mohamadi]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1987|9|9|df=y}}|caps=77|goals=2|club=[[Aston Villa F.C.|Aston Villa]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=4|pos=MF|name=[[Omars Gabers]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1992|1|30|df=y}}|caps=23|goals=0|club=[[Los Angeles FC]]|clubnat=USA}}
{{nat fs g player|no=5|pos=MF|name=[[Sams Morsi]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1991|9|10|df=y}}|caps=4|goals=0|club=[[Wigan Athletic F.C.|Wigan Athletic]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=6|pos=DF|name=[[Ahmeds Hegazi]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1991|1|25|df=y}}|caps=44|goals=1|club=[[West Bromwich Albion F.C.|West Bromwich Albion]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=7|pos=DF|name=[[Ahmeds Fathi]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1984|11|10|df=y}}|caps=125|goals=3|club=[[Al Ahly]]|clubnat=EGY}}
{{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Tareks Hameds]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1988|10|24|df=y}}|caps=20|goals=0|club=[[Zamalek]]|clubnat=EGY}}
{{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Marvans Mohsens]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1989|2|26|df=y}}|caps=23|goals=4|club=[[Al Ahly]]|clubnat=EGY}}
{{nat fs g player|no=10|pos=FW|name=[[Mohameds Salāhs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1992|6|15|df=y}}|caps=57|goals=33|club=[[Liverpool FC]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Kahraba]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1994|4|13|df=y}}|caps=18|goals=3|club=[[Al-Ittihad]]|clubnat=SAU}}
{{nat fs g player|no=12|pos=DF|name=[[Ajmans Ašrafs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1991|4|9|df=y}}|caps=4|goals=0|club=[[Al Ahly]]|clubnat=EGY}}
{{nat fs g player|no=13|pos=DF|name=[[Mohameds Abdels Šafi]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1985|7|1|df=y}}|caps=50|goals=1|club=[[Al-Fateh]]|clubnat=SAU}}
{{nat fs g player|no=14|pos=FW|name=[[Ramadāns Sobhi]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1997|1|23|df=y}}|caps=22|goals=1|club=[[Stoke City F.C.|Stoke City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Mahmuds Hamdi]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1995|6|1|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[Zamalek]]|clubnat=EGY}}
{{nat fs g player|no=16|pos=GK|name=[[Šerifs Ekrami]]|other=|age={{birth date and age2|2018|6|14|1983|7|10|df=y}}|caps=22|goals=0|club=[[Al Ahly]]|clubnat=EGY}}
{{nat fs g player|no=17|pos=MF|name=[[Mohameds Elneni]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1992|7|11|df=y}}|caps=60|goals=5|club=[[Arsenal F.C.|Arsenal]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=18|pos=FW|name=[[Šikabala]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1986|3|5|df=y}}|caps=29|goals=2|club=[[Al-Raed]]|clubnat=SAU}}
{{nat fs g player|no=19|pos=MF|name=[[Abdallahs Saīds]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1985|7|13|df=y}}|caps=35|goals=6|club=[[Kuopion Palloseura|KuPS]]|clubnat=FIN}}
{{nat fs g player|no=20|pos=DF|name=[[Saads Samirs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1989|4|1|df=y}}|caps=11|goals=0|club=[[Al Ahly]]|clubnat=EGY}}
{{nat fs g player|no=21|pos=MF|name=[[Trezegē (ēģiptiešu futbolists)|Trezegē]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1994|10|1|df=y}}|caps=23|goals=2|club=[[Kasımpaşa S.K.|Kasımpaşa]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=22|pos=FW|name=[[Amrs Varda]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1993|9|17|df=y}}|caps=15|goals=0|club=[[Atromitos F.C.|Atromitos]]|clubnat=GRE}}
{{nat fs g player|no=23|pos=GK|name=[[Mohameds El Šenavi]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1988|12|18|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[Al Ahly]]|clubnat=EGY}}
{{nat fs end}}

=== {{Fb|Urugvaja}} ===
Treneris: {{flagicon|URU}} [[Oskars Tavaress]]

{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Fernando Muslera]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1986|6|16|df=y}}|caps=96|goals=0|club=[[Galatasaray S.K.|Galatasaray]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Hose Himeness]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1995|1|20|df=y}}|caps=41|goals=4|club=[[Atlético Madrid]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Djego Godins]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1986|2|16|df=y}}|caps=115|goals=8|club=[[Atlético Madrid]]|clubnat=ESP|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}}
{{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Giljermo Varela]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1993|3|24|df=y}}|caps=3|goals=0|club=[[Peñarol]]|clubnat=URY}}
{{nat fs g player|no=5|pos=MF|name=[[Karloss Sančess]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1984|12|2|df=y}}|caps=35|goals=1|club=[[C.F. Monterrey|Monterrey]]|clubnat=MEX}}
{{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Rodrigo Bentankurs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1997|6|25|df=y}}|caps=6|goals=0|club=[[Juventus F.C.|Juventus]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=7|pos=MF|name=[[Kristiāns Rodrigess]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1985|9|30|df=y}}|caps=104|goals=11|club=[[Peñarol]]|clubnat=URY}}
{{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Naitans Nandess]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1995|12|28|df=y}}|caps=11|goals=0|club=[[Boca Juniors]]|clubnat=ARG}}
{{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Luiss Alverto Svaress|Luiss Svaress]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1987|1|24|df=y}}|caps=97|goals=50|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=10|pos=FW|name=[[Džordžians De Arasketa]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1994|6|1|df=y}}|caps=13|goals=1|club=[[Belu Orizonti &quot;Cruzeiro&quot;|Cruzeiro]]|clubnat=BRA}}
{{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Kristiāns Stjani]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1986|10|12|df=y}}|caps=40|goals=5|club=[[Girona FC|Girona]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Martins Kampana]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1986|5|29|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[Club Atlético Independiente|Independiente]]|clubnat=ARG}}
{{nat fs g player|no=13|pos=DF|name=[[Gastons Silva]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1994|3|5|df=y}}|caps=17|goals=0|club=[[Club Atlético Independiente|Independiente]]|clubnat=ARG}}
{{nat fs g player|no=14|pos=MF|name=[[Lukass Torreira]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1996|2|11|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[U.C. Sampdoria|Sampdoria]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=15|pos=MF|name=[[Matiass Vesino]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1991|8|24|df=y}}|caps=21|goals=1|club=[[Milānas &quot;Internazionale&quot;|Inter Milan]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=16|pos=DF|name=[[Maksi Pereira]]|other=|age={{birth date and age2|2018|6|14|1984|6|8|df=y}}|caps=124|goals=3|club=[[FC Porto|Porto]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=17|pos=MF|name=[[Djegu Laksalts]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1993|2|7|df=y}}|caps=5|goals=0|club=[[Genoa C.F.C.|Genoa]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=18|pos=FW|name=[[Maksi Gomess]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1996|8|14|df=y}}|caps=4|goals=0|club=[[Bigo &quot;Celta&quot;|Celta Vigo]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=19|pos=DF|name=[[Sevastjans Koatess]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1990|10|7|df=y}}|caps=30|goals=1|club=[[Sporting CP]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=20|pos=FW|name=[[Džonatans Uretaviskaja]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1990|3|19|df=y}}|caps=4|goals=0|club=[[C.F. Monterrey|Monterrey]]|clubnat=MEX}}
{{nat fs g player|no=21|pos=FW|name=[[Edinsons Kavani]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1987|2|14|df=y}}|caps=100|goals=42|club=[[PSG]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=22|pos=DF|name=[[Martins Kaseress]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1987|4|7|df=y}}|caps=75|goals=4|club=[[S.S. Lazio|Lazio]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=23|pos=GK|name=[[Martins Silva]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1983|3|25|df=y}}|caps=11|goals=0|club=[[Riodežaneiro &quot;Vasco da Gama&quot;|Vasco de Gama]]|clubnat=BRA}}
{{nat fs end}}

== B grupa ==

=== {{Fb|Portugāle}} ===
Treneris: {{flagicon|POR}} [[Fernandu Santušs]]

{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Rui Patrisiu]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1988|2|15|df=y}}|caps=68|goals=0|club=[[Lisabonas &quot;Sporting&quot;|Sporting CP]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Brunu Alvešs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1981|11|27|df=y}}|caps=95|goals=11|club=[[Rangers F.C.|Rangers]]|clubnat=SCO}}
{{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Pepi]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1983|2|26|df=y}}|caps=92|goals=5|club=[[Stambulas &quot;Beşiktaş&quot;|Beşiktaş]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=4|pos=MF|name=[[Manuels Fernandešs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1986|2|5|df=y}}|caps=12|goals=3|club=[[Maskavas &quot;Lokomotiv&quot;|Lokomotiv Moscow]]|clubnat=RUS}}
{{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Rafaels Gerreiru]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1993|12|22|df=y}}|caps=21|goals=2|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=DEU}}
{{nat fs g player|no=6|pos=DF|name=[[Žuzē Fonti]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1983|12|22|df=y}}|caps=28|goals=0|club=[[Dalian Yifang]]|clubnat=Ķīna}}
{{nat fs g player|no=7|pos=FW|name=[[Krištianu Ronaldu]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1985|2|5|df=y}}|caps=149|goals=81|club=[[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Real Madrid]]|clubnat=ESP|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}}
{{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Žuau Moutiņu]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1986|9|8|df=y}}|caps=107|goals=7|club=[[AS Monaco]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=9|pos=MF|name=[[Andrē Silva]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1995|11|6|df=y}}|caps=20|goals=11|club=[[AC Milan]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[Žuau Mariu]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1993|1|19|df=y}}|caps=33|goals=1|club=[[West Ham United F.C.|West Ham United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=11|pos=MF|name=[[Bernardu Silva]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1994|8|10|df=y}}|caps=22|goals=2|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Antonijs Lopešs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1990|10|1|df=y}}|caps=6|goals=0|club=[[Lionas &quot;Olympique&quot;|Lyon]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=13|pos=DF|name=[[Rubens Diašs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1997|5|14|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[Lisabonas &quot;Benfica&quot;|Benfica]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=14|pos=MF|name=[[Viljams Karvaļu]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1992|4|7|df=y}}|caps=40|goals=2|club=[[Lisabonas &quot;Sporting&quot;|Sporting CP]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Rikardu Pereira]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1993|10|6|df=y}}|caps=3|goals=0|club=[[FC Porto|Porto]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=16|pos=MF|name=[[Brunu Fernandešs]]|other=|age={{birth date and age2|2018|6|14|1994|9|8|df=y}}|caps=4|goals=0|club=[[Lisabonas &quot;Sporting&quot;|Sporting CP]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=17|pos=FW|name=[[Gonsalu Gedešs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1996|11|29|df=y}}|caps=7|goals=1|club=[[Valencia CF|Valencia]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=18|pos=FW|name=[[Želsons Martinšs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1995|5|11|df=y}}|caps=17|goals=0|club=[[Lisabonas &quot;Sporting&quot;|Sporting CP]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=19|pos=DF|name=[[Mariu Rui]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1991|5|27|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[S.S.C. Napoli|Napoli]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=20|pos=FW|name=[[Rikardu Kvarežma]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1983|9|26|df=y}}|caps=74|goals=9|club=[[Stambulas &quot;Beşiktaş&quot;|Beşiktaş]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=21|pos=DF|name=[[Sedriks]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1991|8|31|df=y}}|caps=26|goals=1|club=[[Southampton F.C.|Southampton]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=22|pos=GK|name=[[Betu]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1982|6|1|df=y}}|caps=13|goals=0|club=[[Göztepe S.K.|Göztepe]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=23|pos=MF|name=[[Adriens Silva]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1989|3|15|df=y}}|caps=21|goals=1|club=[[Leicester City F.C.|Leicester City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs end}}

=== {{Fb|Spānija}} ===
Treneris: {{flagicon|ESP}} [[Fernando Jerro]]

{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Dāvids de Hea]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1990|11|7|df=y}}|caps=27|goals=0|club=[[Manchester United FC|Manchester United]]|clubnat=ENG|other=}}
{{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Dani Karvahals]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1992|1|11|df=y}}|caps=15|goals=0|club=[[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Real Madrid]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Žerārs Pikē]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1987|2|2|df=y}}|caps=96|goals=5|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Načo Fernandess]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1990|1|18|df=y}}|caps=15|goals=0|club=[[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Real Madrid]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=5|pos=MF|name=[[Serhio Busketss]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1988|7|16|df=y}}|caps=102|goals=2|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Andress Injesta]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1984|5|11|df=y}}|caps=125|goals=14|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=7|pos=MF|name=[[Sauls Nigess]]|other=|age={{birth date and age2|2018|6|14|1994|11|21|df=y}}|caps=9|goals=0|club=[[Atletico Madrid]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Koke (futbolists)|Koke]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1992|1|8|df=y}}|caps=38|goals=0|club=[[Atletico Madrid]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Rodrigo (futbolists)|Rodrigo]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1991|3|6|df=y}}|caps=4|goals=2|club=[[Valencia CF|Valencia]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[Tiagu Alkantara]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1991|4|11|df=y}}|caps=27|goals=2|club=[[Minhenes &quot;Bayern&quot;]]|clubnat=DEU}}
{{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Lukass Vaskess]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1991|7|1|df=y}}|caps=5|goals=0|club=[[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Real Madrid]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=12|pos=DF|name=[[Alvaro Odriosola]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1992|12|14|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[Sansevastjanas &quot;Real Sociedad&quot;|Real Sociedad]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=13|pos=GK|name=[[Kepa Arisabalaga]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1994|10|3|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[Bilbao &quot;Athletic&quot;]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=14|pos=DF|name=[[Sesars Aspilikveta]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1989|8|28|df=y}}|caps=21|goals=0|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Serhio Ramoss]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1986|3|30|df=y}}|caps=151|goals=13|club=[[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Real Madrid]]|clubnat=ESP|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}}
{{nat fs g player|no=16|pos=DF|name=[[Načo Monreāls]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1986|2|26|df=y}}|caps=21|goals=1|club=[[Arsenal F.C.|Arsenal]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=17|pos=FW|name=[[Jago Aspass]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1987|8|1|df=y}}|caps=8|goals=4|club=[[Bigo &quot;Celta&quot;]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=18|pos=DF|name=[[Žordi Alba]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1989|3|21|df=y}}|caps=60|goals=8|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=19|pos=FW|name=[[Djegu Kosta]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1988|10|7|df=y}}|caps=18|goals=7|club=[[Atletico Madrid]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=20|pos=MF|name=[[Marko Asensio]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1996|1|21|df=y}}|caps=10|goals=0|club=[[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Real Madrid]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=21|pos=MF|name=[[Davids Silva]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1986|1|8|df=y}}|caps=119|goals=35|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=22|pos=MF|name=[[Isko]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1992|4|21|df=y}}|caps=27|goals=10|club=[[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Real Madrid]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=23|pos=GK|name=[[Hosē Manuels Reina|Pepe Reina]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1982|8|31|df=y}}|caps=36|goals=0|club=[[S.S.C. Napoli|Napoli]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs end}}

=== {{Fb|Maroka}} ===
Treneris: {{flagicon|FRA}} [[Ervē Renārs]]

{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Jasīns Bunū]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1991|4|5}}|caps=11|goals=0|club=[[Girona FC|Girona]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Ašrafs Hakīmi]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1998|11|4}}|caps=10|goals=1|club=[[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Real Madrid]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Hamze Mendīls]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1997|10|21}}|caps=13|goals=0|club=[[Lille OSC|Lille]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Manuels da Košta]]|sortname=Da Costa, Manuel|age={{birth date and age2|2018|6|14|1986|5|6}}|caps=28|goals=1|club=[[İstanbul Başakşehir F.K.|İstanbul Başakşehir]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Medhī Benatja]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1987|4|17}}|caps=57|goals=2|club=[[Juventus F.C.|Juventus]]|clubnat=ITA|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}}
{{nat fs g player|no=6|pos=DF|name=[[Romēns Saiss]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1990|3|26}}|caps=24|goals=1|club=[[Wolverhampton Wanderers F.C.|Wolverhampton Wanderers]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=7|pos=MF|name=[[Hakīms Ziješs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1993|3|19}}|caps=18|goals=9|club=[[AFC Ajax|Ajax]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Karims El Ahmadī]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1985|1|27}}|caps=51|goals=1|club=[[Feyenoord]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Aijūbs el Kaabī]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1993|6|25}}|caps=10|goals=11|club=[[Renaissance Sportive de Berkane|RS Berkane]]|clubnat=MAR}}
{{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[Jūness Belhanda]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1990|2|25}}|caps=47|goals=5|club=[[Galatasaray S.K. (football)|Galatasaray]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=11|pos=MF|name=[[Faisals Fadžrs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1988|8|1}}|caps=23|goals=2|club=[[Getafe CF|Getafe]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Muņirs Muhameds]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1989|5|10}}|caps=27|goals=0|club=[[CD Numancia|Numancia]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=13|pos=FW|name=[[Hālids Butaībs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1987|4|24}}|caps=18|goals=7|club=[[Yeni Malatyaspor]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=14|pos=MF|name=[[Mbārks Būsūfa]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1984|8|15}}|caps=59|goals=7|club=[[Al Jazira Club|Al-Jazira]]|clubnat=UAE}}
{{nat fs g player|no=15|pos=MF|name=[[Jūsefs Aits Bennāsers]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1996|7|7}}|caps=14|goals=0|club=[[Stade Malherbe Caen|Caen]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=16|pos=MF|name=[[Nordins Amrabats]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1987|3|31}}|caps=44|goals=4|club=[[CD Leganés|Leganés]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=17|pos=DF|name=[[Nebīls Dirārs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1986|2|25}}|caps=34|goals=3|club=[[Stambulas &quot;Fenerbahçe&quot;|Fenerbahçe]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=18|pos=MF|name=[[Amīns Hārīts]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1997|6|18}}|caps=6|goals=0|club=[[FC Schalke 04|Schalke 04]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=19|pos=FW|name=[[Jūsefs en Nesīrī]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1997|6|1}}|caps=16|goals=2|club=[[Málaga CF|Málaga]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=20|pos=FW|name=[[Azīzs Buhadūzs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1987|3|30}}|caps=15|goals=3|club=[[FC St. Pauli]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=21|pos=MF|name=[[Sofjāns Amrābats]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1996|8|21}}|caps=6|goals=0|club=[[Feyenoord]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=22|pos=GK|name=[[Ahmeds Redā Tagnautī]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1996|4|5}}|caps=2|goals=0|club=[[Ittihad Tanger|IR Tanger]]|clubnat=MAR}}
{{nat fs g player|no=23|pos=MF|name=[[Mehdī Karsela]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1989|7|1}}|caps=20|goals=1|club=[[Standard Liège]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs end}}

=== {{Fb|Irāna}} ===
Treneris: {{flagicon|POR}} [[Karlušs Keirošs]]

{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Alireza Beiranvands]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1992|9|21|df=y}}|caps=20|goals=0|club=[[Teherānas &quot;Persepolis&quot;]]|clubnat=IRN}}
{{nat fs g player|no=2|pos=MF|name=[[Madi Torabi]]|other=|age={{birth date and age2|2018|6|14|1994|9|10|df=y}}|caps=15|goals=4|club=[[Karadžas &quot;Saipa&quot;]]|clubnat=IRN}}
{{nat fs g player|no=3|pos=MF|name=[[Ehsāns Hādžsafī]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1990|2|25|df=y}}|caps=92|goals=6|club=[[Pirejas &quot;Olympiacos&quot; (futbola klubs)|Olympiacos]]|clubnat=GRC}}
{{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Rozbehs Češmi]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1993|7|24|df=y}}|caps=8|goals=1|club=[[Teherānas &quot;Esteghlal&quot;]]|clubnat=IRN}}
{{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Milads Mohamedi]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1993|9|29|df=y}}|caps=17|goals=0|club=[[Groznijas &quot;Akhmat&quot;]]|clubnat=RUS}}
{{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Sajeds Ezatollāhī]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1996|10|1|df=y}}|caps=25|goals=1|club=[[Permas &quot;Amkar&quot;]]|clubnat=RUS}}
{{nat fs g player|no=7|pos=MF|name=[[Masuds Šodžaejs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1984|6|9|df=y}}|caps=72|goals=8|club=[[Atēnu AEK]]|clubnat=GRC|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}}
{{nat fs g player|no=8|pos=DF|name=[[Morteza Puraligandži]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1992|4|19|df=y}}|caps=25|goals=2|club=[[Dohas &quot;Al Sadd&quot;|Al Sadd]]|clubnat=QAT}}
{{nat fs g player|no=9|pos=MF|name=[[Omīds Ebrāhīmī]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1987|9|16|df=y}}|caps=28|goals=0|club=[[Teherānas &quot;Esteghlal&quot;]]|clubnat=IRN}}
{{nat fs g player|no=10|pos=FW|name=[[Karīms Ansārifards]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1990|4|3|df=y}}|caps=62|goals=16|club=[[Pirejas &quot;Olympiacos&quot; (futbola klubs)|Olympiacos]]|clubnat=GRC}}
{{nat fs g player|no=11|pos=MF|name=[[Vahīds Amīrī]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1988|4|2|df=y}}|caps=34|goals=1|club=[[Teherānas &quot;Persepolis&quot;]]|clubnat=IRN}}
{{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Rašīds Mazaheri]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1989|5|18|df=y}}|caps=3|goals=0|club=[[Isfahānas &quot;Zob Ahan&quot;]]|clubnat=IRN}}
{{nat fs g player|no=13|pos=DF|name=[[Mohamads Kanzadehs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1991|5|11|df=y}}|caps=11|goals=1|club=[[Mešhedas &quot;Padideh&quot;]]|clubnat=IRN}}
{{nat fs g player|no=14|pos=MF|name=[[Samans Godoss]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1993|9|6|df=y}}|caps=6|goals=1|club=[[Östersunds FK|Östersunds]]|clubnat=SWE}}
{{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Pedžmans Montazeri]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1986|9|6|df=y}}|caps=46|goals=1|club=[[Teherānas &quot;Esteghlal&quot;]]|clubnat=IRN}}
{{nat fs g player|no=16|pos=FW|name=[[Reza Gočanedžads]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1987|9|20|df=y}}|caps=41|goals=17|club=[[SC Heerenveen|Heerenveen]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=17|pos=FW|name=[[Mehdī Tāremī]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1992|7|18|df=y}}|caps=24|goals=11|club=[[Dohas &quot;Al-Gharafa&quot;]]|clubnat=QAT}}
{{nat fs g player|no=18|pos=FW|name=[[Alīreza Džahānbahšs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1993|8|11|df=y}}|caps=36|goals=4|club=[[AZ Alkmaar|AZ]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=19|pos=DF|name=[[Madžids Hoseini]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1996|6|20|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[Teherānas &quot;Esteghlal&quot;]]|clubnat=IRN}}
{{nat fs g player|no=20|pos=FW|name=[[Sardārs Azmūns]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1995|1|1|df=y}}|caps=31|goals=23|club=[[Kazaņas &quot;Rubin&quot;]]|clubnat=RUS}}
{{nat fs g player|no=21|pos=MF|name=[[Aškāns Dežāga]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1986|6|5|df=y}}|caps=44|goals=8|club=[[Nottingham Forest F.C.|Nottingham Forest]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=22|pos=GK|name=[[Amirs Abedžadehs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1993|4|26|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[C.S. Marítimo|Marítimo]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=23|pos=DF|name=[[Ramins Rezaejans]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1990|3|21|df=y}}|caps=26|goals=2|club=[[KV Oostende|Oostende]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs end}}

== C grupa ==

=== {{Fb|Francija}} ===
Treneris: {{flagicon|FRA}} [[Didjē Dešāns]]

{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Igo Loriss]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1986|12|26|df=y}}|caps=96|goals=0|club=[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]|clubnat=ENG|other=[[kapteinis (futbols)|kapteinis]]}}
{{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Benžamēns Pavārs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1996|3|28|df=y}}|caps=3|goals=0|club=[[VfB Stuttgart]]|clubnat=DEU}}
{{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Presnels Kimpembe]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1995|8|13|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[PSG]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Rafaels Varāns]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1993|4|25|df=y}}|caps=41|goals=2|club=[[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Real Madrid]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Samuēls Umtiti]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1993|11|14|df=y}}|caps=16|goals=1|club=[[FC Barcelona]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Pols Pogba]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1993|3|15|df=y}}|caps=51|goals=9|club=[[Manchester United FC|Manchester United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=7|pos=FW|name=[[Antuāns Griezmans]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1993|3|21|df=y}}|caps=51|goals=19|club=[[Madrides &quot;Atletico&quot;]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Tomā Lemārs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1995|11|12|df=y}}|caps=10|goals=3|club=[[AS Monaco]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Olivjē Žirū]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1986|9|30|df=y}}|caps=71|goals=30|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=10|pos=FW|name=[[Kilians Mbapē]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1998|12|20|df=y}}|caps=12|goals=3|club=[[PSG]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Usmans Dembelē]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1997|5|15|df=y}}|caps=9|goals=1|club=[[FC Barcelona]]|clubnat=ESP|latest=}}
{{nat fs g player|no=12|pos=MF|name=[[Korentēns Toliso]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1994|8|3|df=y}}|caps=6|goals=0|club=[[Minhenes &quot;Bayern&quot;]]|clubnat=DEU}}
{{nat fs g player|no=13|pos=MF|name=[[N'Golo Kantē]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1991|3|29|df=y}}|caps=22|goals=1|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=14|pos=MF|name=[[Blēzs Matuidi]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1987|4|9|df=y}}|caps=64|goals=9|club=[[Turīnas &quot;Juventus&quot;]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=15|pos=MF|name=[[Stīvens N'Zonzi]]|other=|age={{birth date and age2|2018|6|14|1988|12|15|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[Sevilla FC|Sevilla]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=16|pos=GK|name=[[Stīvs Mandanda]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1985|3|28|df=y}}|caps=26|goals=0|club=[[Marseļas &quot;Olympique&quot;]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=17|pos=DF|name=[[Adils Rāmī]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1985|12|27|df=y}}|caps=33|goals=1|club=[[Marseļas &quot;Olympique&quot;]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=18|pos=FW|name=[[Nebīls Fekīrs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1993|7|18|df=y}}|caps=10|goals=1|club=[[Lionas &quot;Olympique&quot;]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=19|pos=DF|name=[[Džibrils Sidibē]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1992|7|29|df=y}}|caps=15|goals=1|club=[[AS Monaco]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=20|pos=FW|name=[[Florians Tovēns]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1993|1|26|df=y}}|caps=3|goals=0|club=[[Marseļas &quot;Olympique&quot;]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=21|pos=DF|name=[[Lukass Ernandess]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1996|2|14|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[Madrides &quot;Atletico&quot;]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=22|pos=DF|name=[[Benžamēns Mendī]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1994|7|17|df=y}}|caps=4|goals=0|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=23|pos=GK|name=[[Alfons Areola]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1993|2|27|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[PSG]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs end}}

=== {{Fb|Austrālija}} ===
Treneris: {{flagicon|NED}} [[Berts van Marveiks]]

{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Metjū Raiens]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1992|4|8|df=y}}|caps=43|goals=0|club=[[Brighton &amp; Hove Albion F.C.|Brighton &amp; Hove Albion]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Milošs Degaņeks]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1994|4|28|df=y}}|caps=18|goals=0|club=[[Yokohama F. Marinos]]|clubnat=JAP}}
{{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Džeims Meredits]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1988|4|5|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[Millwall F.C.|Millwall]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=4|pos=FW|name=[[Tims Kehils]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1979|12|6|df=y}}|caps=105|goals=50|club=[[Millwall F.C.|Millwall]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Marks Milligans]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1985|8|4|df=y}}|caps=70|goals=6|club=[[Al-Ahli]]|clubnat=SAU}}
{{nat fs g player|no=6|pos=DF|name=[[Metjū Jurmans]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1989|12|8|df=y}}|caps=4|goals=0|club=[[Suwon Samsung Bluewings]]|clubnat=KOR}}
{{nat fs g player|no=7|pos=FW|name=[[Metjū Lekijs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1991|2|4|df=y}}|caps=52|goals=8|club=[[Hertha BSC]]|clubnat=DEU}}
{{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Masimo Longo]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1992|9|25|df=y}}|caps=35|goals=5|club=[[Queens Park Rangers F.C.|Queens Park Rangers]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Tomi Juričs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1991|7|21|df=y}}|caps=34|goals=8|club=[[FC Luzern|Luzern]]|clubnat=SUI}}
{{nat fs g player|no=10|pos=FW|name=[[Robijs Krūzs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1988|10|5|df=y}}|caps=63|goals=5|club=[[VfL Bochum]]|clubnat=DEU}}
{{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Endrjū Nabots]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1992|12|17|df=y}}|caps=3|goals=1|club=[[Urawa Red Diamonds]]|clubnat=JAP|latest=}}
{{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Breds Džonss]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1982|3|19|df=y}}|caps=5|goals=0|club=[[Feyenoord]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=13|pos=MF|name=[[Ārons Mojī]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1990|9|15|df=y}}|caps=33|goals=5|club=[[Huddersfield Town A.F.C.|Huddersfield Town]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=14|pos=FW|name=[[Džeimijs Maklārens]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1993|7|29|df=y}}|caps=6|goals=0|club=[[Hibernian F.C.|Hibernian]]|clubnat=SCO}}
{{nat fs g player|no=15|pos=MF|name=[[Mails Jedinaks]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1984|8|3|df=y}}|caps=75|goals=18|club=[[Aston Villa F.C.|Aston Villa]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=16|pos=DF|name=[[Azizs Behičs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1990|12|16|df=y}}|caps=22|goals=2|club=[[Bursaspor]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=17|pos=FW|name=[[Daniels Arzani]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1999|1|4|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[Melbourne City F.C.|Melbourne City]]|clubnat=AUS}}
{{nat fs g player|no=18|pos=GK|name=[[Denijs Vukovičs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1985|3|27|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[K.R.C. Genk|Genk]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs g player|no=19|pos=DF|name=[[Džošs Risdons]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1992|7|27|df=y}}|caps=7|goals=0|club=[[Western Sydney Wanderers]]|clubnat=AUS}}
{{nat fs g player|no=20|pos=DF|name=[[Trents Sansburijs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1992|1|5|df=y}}|caps=34|goals=3|club=[[Grasshopper Club Zürich|Grasshoppers]]|clubnat=SUI}}
{{nat fs g player|no=21|pos=FW|name=[[Dmitrijs Petrāts]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1992|11|10|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[Newcastle Jets F.C.|Newcastle Jets]]|clubnat=AUS}}
{{nat fs g player|no=22|pos=MF|name=[[Džeksons Irvins]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1993|3|7|df=y}}|caps=18|goals=2|club=[[Hull City A.F.C.|Hull City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=23|pos=MF|name=[[Toms Rogičs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1992|12|16|df=y}}|caps=36|goals=7|club=[[Celtic F.C.|Celtic]]|clubnat=SCO}}
{{nat fs end}}

=== {{Fb|Peru}} ===
Treneris: {{flagicon|ARG}} [[Rikardo Gareka]]

{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Pedro Galjese]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1990|4|23|df=y}}|caps=36|goals=0|club=[[Tiburones Rojos de Veracruz|Veracruz]]|clubnat=MEX}}
{{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Alverto Huniors Rodrigess]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1984|5|31|df=y}}|caps=58|goals=0|club=[[Sporting Cristal]]|clubnat=PER}}
{{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Aldo Korso]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1989|5|20|df=y}}|caps=24|goals=0|club=[[Club Universitario de Deportes|Universitario]]|clubnat=PER}}
{{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Andersons Santamarija]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1992|1|10|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[Club Puebla|Puebla]]|clubnat=MEX}}
{{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Migels Arauho]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1994|10|24|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[Alianza Lima]]|clubnat=PER}}
{{nat fs g player|no=6|pos=DF|name=[[Migels Trauko]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1992|8|25|df=y}}|caps=25|goals=0|club=[[Riodežaneiro &quot;Flamengo&quot;|Flamengo]]|clubnat=BRA}}
{{nat fs g player|no=7|pos=FW|name=[[Paolo Urtado]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1990|7|27|df=y}}|caps=30|goals=3|club=[[Vitória S.C.|Vitória]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Čristjans Kveva]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1991|11|23|df=y}}|caps=42|goals=8|club=[[São Paulo Futebol Clube|São Paulo]]|clubnat=BRA}}
{{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Paolo Gerrero]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1984|1|1|df=y}}|caps=87|goals=34|club=[[Riodežaneiro &quot;Flamengo&quot;|Flamengo]]|clubnat=BRA|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}}
{{nat fs g player|no=10|pos=FW|name=[[Džefersons Farfans]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1984|11|26|df=y}}|caps=82|goals=25|club=[[Maskavas &quot;Lokomotiv&quot;]]|clubnat=RUS}}
{{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Rauls Ruidiass]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1990|7|25|df=y}}|caps=30|goals=4|club=[[Monarcas Morelia|Morelia]]|clubnat=MEX}}
{{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Karloss Saseda]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1991|9|27|df=y}}|caps=4|goals=0|club=[[Deportivo Municipal]]|clubnat=PER}}
{{nat fs g player|no=13|pos=MF|name=[[Renato Tapija]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1995|7|28|df=y}}|caps=21|goals=1|club=[[Feyenoord]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=14|pos=FW|name=[[Endijs Polo]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1994|9|29|df=y}}|caps=16|goals=1|club=[[Portland Timbers]]|clubnat=USA}}
{{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Čristjans Ramoss]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1988|11|4|df=y}}|caps=64|goals=3|club=[[Tiburones Rojos de Veracruz|Veracruz]]|clubnat=MEX}}
{{nat fs g player|no=16|pos=MF|name=[[Vilders Kartagena]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1994|9|23|df=y}}|caps=3|goals=0|club=[[Tiburones Rojos de Veracruz|Veracruz]]|clubnat=MEX}}
{{nat fs g player|no=17|pos=DF|name=[[Luiss Advinkula]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1990|3|2|df=y}}|caps=63|goals=0|club=[[Lobos BUAP]]|clubnat=MEX}}
{{nat fs g player|no=18|pos=FW|name=[[Andrē Karriljo]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1991|6|14|df=y}}|caps=43|goals=4|club=[[Watford F.C.|Watford]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=19|pos=MF|name=[[Josimars Jotuns]]|other=|age={{birth date and age2|2018|6|14|1990|4|7|df=y}}|caps=71|goals=2|club=[[Orlando City SC|Orlando City]]|clubnat=USA}}
{{nat fs g player|no=20|pos=MF|name=[[Edisons Floress]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1994|5|14|df=y}}|caps=27|goals=9|club=[[AaB Fodbold|AaB]]|clubnat=DEN}}
{{nat fs g player|no=21|pos=GK|name=[[Hosē Karvalju]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1986|3|1|df=y}}|caps=6|goals=0|club=[[Universidad Técnica de Cajamarca|UTC]]|clubnat=PER}}
{{Nat fs g player|no=22|pos=DF|name=[[Nilsons Lojola]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1994|10|26|df=y}}|caps=3|goals=0|club=[[FBC Melgar]]|clubnat=PER}}
{{nat fs g player|no=23|pos=MF|name=[[Pedro Akinu]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1995|4|13|df=y}}|caps=11|goals=0|club=[[Lobos BUAP]]|clubnat=MEX}}
{{nat fs end}}

=== {{Fb|Dānija}} ===
Treneris: {{flagicon|NOR}} [[Oge Hāreide]]

{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Kaspers Šmeihels]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1986|11|5|df=y}}|caps=34|goals=0|club=[[Leicester City F.C.|Leicester City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=2|pos=MF|name=[[Mikāls Krons-Deli]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1983|6|6|df=y}}|caps=58|goals=6|club=[[Deportivo La Coruña]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Janniks Vestergords]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1995|8|13|df=y}}|caps=16|goals=1|club=[[Borussia Mönchengladbach]]|clubnat=DEU}}
{{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Simons Kērs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1989|3|26|df=y}}|caps=77|goals=3|club=[[Sevilla FC|Sevilla]]|clubnat=ESP|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}}
{{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Jonass Kundsens]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1992|9|16|df=y}}|caps=3|goals=0|club=[[Ipswich Town F.C.|Ipswich Town]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=6|pos=DF|name=[[Andreass Kristensens]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1996|4|10|df=y}}|caps=15|goals=1|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=7|pos=MF|name=[[Viljams Kvists]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1985|2|24|df=y}}|caps=79|goals=2|club=[[F.C. Copenhagen|Copenhagen]]|clubnat=DEN}}
{{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Tomass Dileinijs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1991|9|3|df=y}}|caps=26|goals=4|club=[[Werder Bremen]]|clubnat=DEU}}
{{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Nikolajs Jergensens]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1991|1|15|df=y}}|caps=30|goals=8|club=[[Feyenoord]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[Kristians Eriksens]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1992|1|14|df=y}}|caps=77|goals=21|club=[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Martins Braitvaits]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1991|6|5|df=y}}|caps=19|goals=1|club=[[Bordo &quot;Girondins&quot;|Bordeaux]]|clubnat=FRA|latest=}}
{{nat fs g player|no=12|pos=FW|name=[[Kaspers Dolbergs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1997|10|6|df=y}}|caps=5|goals=1|club=[[Amsterdamas &quot;Ajax&quot;|Ajax]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=13|pos=DF|name=[[Matīass Jergensens]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1990|4|23|df=y}}|caps=12|goals=0|club=[[Huddersfield Town A.F.C.|Huddersfield Town]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=14|pos=DF|name=[[Henriks Dalsgords]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1989|7|27|df=y}}|caps=10|goals=0|club=[[Brentford F.C.|Brentford]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=15|pos=FW|name=[[Viktors Fišers]]|other=|age={{birth date and age2|2018|6|14|1994|6|9|df=y}}|caps=18|goals=3|club=[[F.C. Copenhagen|Copenhagen]]|clubnat=DEN}}
{{nat fs g player|no=16|pos=GK|name=[[Jonass Lesls]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1989|2|1|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[Huddersfield Town A.F.C.|Huddersfield Town]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=17|pos=DF|name=[[Jenss Strigers Larsens]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1991|2|21|df=y}}|caps=12|goals=1|club=[[Udinese Calcio|Udinese]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=18|pos=MF|name=[[Lūkass Leragers]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1993|7|12|df=y}}|caps=3|goals=0|club=[[Bordo &quot;Girondins&quot;|Bordeaux]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=19|pos=MF|name=[[Lase Šēne]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1986|5|27|df=y}}|caps=35|goals=3|club=[[Amsterdamas &quot;Ajax&quot;|Ajax]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=20|pos=FW|name=[[Jusufs Poulsens]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1994|6|15|df=y}}|caps=27|goals=3|club=[[RB Leipzig]]|clubnat=DEU}}
{{nat fs g player|no=21|pos=FW|name=[[Andrēass Korneliuss]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1993|3|16|df=y}}|caps=18|goals=4|club=[[Atalanta B.C.|Atalanta]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=22|pos=GK|name=[[Frederiks Rennovs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1992|8|4|df=y}}|caps=6|goals=0|club=[[Brøndby IF|Brøndby]]|clubnat=DEN}}
{{nat fs g player|no=23|pos=FW|name=[[Pione Sisto]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1995|2|4|df=y}}|caps=13|goals=1|club=[[Bigo &quot;Celta&quot;|Celta Vigo]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs end}}

== D grupa ==

=== {{Fb|Argentīna}} ===
Treneris: {{flagicon|ARG}} [[Horhe Sampaoli]]

{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Nahuels Guzmans]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1986|2|10|df=y}}|caps=6|goals=0|club=[[Tigres UANL|UANL]]|clubnat=MEX}}
{{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Gabriels Merkado]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1987|3|18|df=y}}|caps=20|goals=3|club=[[Sevilla FC|Sevilla]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Nikolass Taljafiko]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1992|8|31|df=y}}|caps=3|goals=0|club=[[Amsterdamas &quot;Ajax&quot;|Ajax]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Kristians Ansaldi]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1986|9|20|df=y}}|caps=5|goals=0|club=[[Torino F.C.|Torino]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=5|pos=MF|name=[[Lukass Biglia]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1986|1|30|df=y}}|caps=36|goals=1|club=[[AC Milan]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=6|pos=DF|name=[[Federiko Fasio]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1987|1|30|df=y}}|caps=8|goals=1|club=[[AS Roma|Roma]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=7|pos=MF|name=[[Evers Banega]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1988|6|29|df=y}}|caps=61|goals=6|club=[[Sevilla FC|Sevilla]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=8|pos=DF|name=[[Markoss Akunja]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1991|10|28|df=y}}|caps=9|goals=0|club=[[Lisabonas &quot;Sporting&quot;|Sporting]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Gonsalo Igvains]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1987|12|10|df=y}}|caps=70|goals=31|club=[[Turīnas &quot;Juventus&quot;]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=10|pos=FW|name=[[Lionels Mesi]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1987|6|24|df=y}}|caps=123|goals=61|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=ESP|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}}
{{nat fs g player|no=11|pos=MF|name=[[Anhels Di Marija]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1988|5|21|df=y}}|caps=93|goals=19|club=[[PSG]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Franko Armani]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1986|10|16|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[River Plate]]|clubnat=ARG}}
{{nat fs g player|no=13|pos=GK|name=[[Maksimiljano Mesa]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1992|1|15|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[Club Atlético Independiente|Independiente]]|clubnat=ARG}}
{{nat fs g player|no=14|pos=DF|name=[[Havjers Maskerano]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1984|6|8|df=y}}|caps=142|goals=3|club=[[Hebei China Fortune F.C.|Hebei China Fortune]]|clubnat=Ķīna}}
{{nat fs g player|no=15|pos=MF|name=[[Enso Peress]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1986|2|22|df=y}}|caps=23|goals=1|club=[[Club Atlético River Plate|River Plate]]|clubnat=ARG}}
{{nat fs g player|no=16|pos=DF|name=[[Markoss Roho]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1990|11|28|df=y}}|caps=55|goals=2|club=[[Manchester United FC|Manchester United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=17|pos=DF|name=[[Nikolass Otamendi]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1988|7|5|df=y}}|caps=53|goals=4|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=18|pos=MF|name=[[Edvardo Salvio]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1990|7|13|df=y}}|caps=8|goals=0|club=[[Lisabonas &quot;Benfica&quot;|Benfica]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=19|pos=FW|name=[[Serhio Agvero]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1988|6|2|df=y}}|caps=84|goals=36|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG|latest=}}
{{nat fs g player|no=20|pos=MF|name=[[Džovani Lo Selso]]|other=|age={{birth date and age2|2018|6|14|1996|4|9|df=y}}|caps=4|goals=0|club=[[PSG]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=21|pos=FW|name=[[Paulo Divala]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1993|11|15|df=y}}|caps=12|goals=0|club=[[Turīnas &quot;Juventus&quot;]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=22|pos=MF|name=[[Kristians Pavons]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1996|1|21|df=y}}|caps=4|goals=0|club=[[Buenosairesas &quot;Boca Juniors&quot;|Boca Juniors]]|clubnat=ARG}}
{{nat fs g player|no=23|pos=GK|name=[[Villijs Kavaljero]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1981|9|28|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=ENG|other=}}
{{nat fs end}}

=== {{Fb|Islande}} ===
Treneris: {{flagicon|ISL}} [[Heimirs Hadlgrimsons]]

{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Hanness Haldorsons]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1984|4|28|df=y}}|caps=48|goals=0|club=[[Randers FC]]|clubnat=DEN}}
{{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Birkirs Saivarsons]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1984|11|11|df=y}}|caps=87|goals=1|club=[[Valur]]|clubnat=ISL}}
{{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Samuels Fridjensons]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1996|2|22|df=y}}|caps=3|goals=0|club=[[Vålerenga Fotball|Vålerenga]]|clubnat=NOR}}
{{nat fs g player|no=4|pos=FW|name=[[Alberts Gudmundsons]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1997|6|15|df=y}}|caps=4|goals=3|club=[[PSV Eindhoven]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Sverrirs Ingasons]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1993|8|5|df=y}}|caps=18|goals=3|club=[[FC Rostov]]|clubnat=RUS}}
{{nat fs g player|no=6|pos=DF|name=[[Ragnars Sigurdsons]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1986|6|19|df=y}}|caps=75|goals=3|club=[[FC Rostov]]|clubnat=RUS}}
{{nat fs g player|no=7|pos=MF|name=[[Johans Gudmundsons]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1990|10|27|df=y}}|caps=65|goals=7|club=[[Burnley F.C.|Burnley]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Birkirs Bjarnasons]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1988|5|27|df=y}}|caps=65|goals=9|club=[[Aston Villa F.C.|Aston Villa]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Bjerns Sigurdarsons]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1991|2|26|df=y}}|caps=10|goals=1|club=[[FC Rostov]]|clubnat=RUS|latest=}}
{{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[Ģilfi Sigirdsons]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1989|9|8|df=y}}|caps=55|goals=18|club=[[Everton F.C.|Everton]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Alfreds Finnbogasons]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1989|2|1|df=y}}|caps=45|goals=11|club=[[FC Augsburg]]|clubnat=DEU}}
{{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Frederiks Šrams]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1995|1|19|df=y}}|caps=3|goals=0|club=[[FC Roskilde]]|clubnat=DEN}}
{{nat fs g player|no=13|pos=GK|name=[[Runars Alekss Runarsons]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1995|2|18|df=y}}|caps=3|goals=0|club=[[FC Nordsjælland]]|clubnat=DEN}}
{{nat fs g player|no=14|pos=DF|name=[[Kāri Amasons]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1982|10|13|df=y}}|caps=65|goals=4|club=[[Aberdeen FC]]|clubnat=Skotija}}
{{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Helmars Eijelfsons]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1990|8|6|df=y}}|caps=9|goals=2|club=[[Sofijas &quot;Levski&quot;]]|clubnat=Bulgārija}}
{{nat fs g player|no=16|pos=MF|name=[[Olafurs Ingi Skūlasons]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1983|4|1|df=y}}|caps=35|goals=1|club=[[Kardemir Karabükspor|Kardemir]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=17|pos=MF|name=[[Ārons Gunnarsons]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1989|4|22|df=y}}|caps=77|goals=2|club=[[Cardiff City F.C.|Cardiff City]]|clubnat=Velsa|other=[[kapteinis (futbols)|kapteinis]]}}
{{nat fs g player|no=18|pos=DF|name=[[Herdurs Magnusons]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1993|2|11|df=y}}|caps=15|goals=2|club=[[Bristol City F.C.|Bristol City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=19|pos=MF|name=[[Rūriks Gīslasons]]|other=|age={{birth date and age2|2018|6|14|1988|2|25|df=y}}|caps=45|goals=3|club=[[SV Sandhausen]]|clubnat=DEU}}
{{nat fs g player|no=20|pos=MF|name=[[Emils Halfrēdsons]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1984|6|29|df=y}}|caps=62|goals=1|club=[[Udinese Calcio|Udinese]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=21|pos=MF|name=[[Ardnors Treistasons]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1993|4|30|df=y}}|caps=18|goals=5|club=[[Malmes FF]]|clubnat=SWE}}
{{nat fs g player|no=22|pos=FW|name=[[Jons Bedvarsonss]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1992|5|25|df=y}}|caps=36|goals=2|club=[[Reading F.C.|Reading]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=23|pos=DF|name=[[Āri Skūlasons]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1987|5|14|df=y}}|caps=54|goals=0|club=[[K.S.C. Lokeren Oost-Vlaanderen|Lokeren]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs end}}

=== {{Fb|Horvātija}} ===
Treneris: {{flagicon|CRO}} [[Zlatko Daličs]]

{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Dominiks Livakovičs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1995|1|9|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]|clubnat=CRO}}
{{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Šime Vrsaļko]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1992|1|10|df=y}}|caps=35|goals=0|club=[[Atlético Madrid]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Ivans Striničs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1987|7|17|df=y}}|caps=42|goals=0|club=[[U.C. Sampdoria|Sampdoria]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=4|pos=FW|name=[[Ivans Perišičs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1989|2|2|df=y}}|caps=65|goals=17|club=[[Milānas &quot;Internazionale&quot;|Inter Milan]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Vedrans Čorluka]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1986|2|5|df=y}}|caps=98|goals=4|club=[[FC Lokomotiv Moscow|Lokomotiv Moscow]]|clubnat=RUS}}
{{nat fs g player|no=6|pos=DF|name=[[Dejans Lovrens]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1989|7|5|df=y}}|caps=38|goals=2|club=[[Liverpool FC]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=7|pos=MF|name=[[Ivans Rakitičs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1988|3|10|df=y}}|caps=91|goals=14|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Mateo Kovačičs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1994|5|6|df=y}}|caps=40|goals=1|club=[[Real Madrid C.F.|Real Madrid]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Andrejs Kramaričs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1991|6|19|df=y}}|caps=30|goals=8|club=[[TSG 1899 Hoffenheim|1899 Hoffenheim]]|clubnat=DEU}}
{{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[Luka Modričs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1985|9|9|df=y}}|caps=105|goals=12|club=[[Real Madrid C.F.|Real Madrid]]|clubnat=ESP|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}}
{{nat fs g player|no=11|pos=MF|name=[[Marcelo Brozovičs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1992|11|16|df=y}}|caps=34|goals=6|club=[[Milānas &quot;Internazionale&quot;|Inter Milan]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Lovre Kaliničs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1990|4|3|df=y}}|caps=10|goals=0|club=[[K.A.A. Gent|Gent]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs g player|no=13|pos=DF|name=[[Tins Jedvajs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1995|11|28|df=y}}|caps=11|goals=0|club=[[Bayer 04 Leverkusen|Bayer Leverkusen]]|clubnat=DEU}}
{{nat fs g player|no=14|pos=MF|name=[[Filips Bradaričs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1992|1|11|df=y}}|caps=4|goals=0|club=[[HNK Rijeka|Rijeka]]|clubnat=CRO}}
{{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Duje Čaleta-Cars]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1996|9|17|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]]|clubnat=AUT}}
{{nat fs g player|no=16|pos=FW|name=[[Nikola Kaliničs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1988|1|5|df=y}}|caps=41|goals=15|club=[[AC Milan]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=17|pos=FW|name=[[Mario Mandžukičs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1986|5|21|df=y}}|caps=82|goals=30|club=[[Juventus F.C.|Juventus]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=18|pos=FW|name=[[Ante Rebičs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1993|9|21|df=y}}|caps=15|goals=1|club=[[Eintracht Frankfurt]]|clubnat=DEU}}
{{nat fs g player|no=19|pos=MF|name=[[Milans Badeļs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1989|2|25|df=y}}|caps=37|goals=1|club=[[ACF Fiorentina|Fiorentina]]|clubnat=ITA|latest=}}
{{nat fs g player|no=20|pos=FW|name=[[Marko Pjaca]]|other=|age={{birth date and age2|2018|6|14|1995|5|6|df=y}}|caps=16|goals=1|club=[[FC Schalke 04|Schalke 04]]|clubnat=DEU}}
{{nat fs g player|no=21|pos=DF|name=[[Domagojs Vida]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1989|4|29|df=y}}|caps=58|goals=2|club=[[Beşiktaş J.K.|Beşiktaş]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=22|pos=DF|name=[[Josips Pivaričs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1989|1|30|df=y}}|caps=19|goals=0|club=[[FC Dynamo Kyiv|Dynamo Kyiv]]|clubnat=UKR}}
{{nat fs g player|no=23|pos=GK|name=[[Danijels Subašičs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1984|10|27|df=y}}|caps=37|goals=0|club=[[AS Monaco|Monaco]]|clubnat=FRA|other=}}
{{nat fs end}}

=== {{Fb|Nigērija}} ===
Treneris: {{flagicon|DEU}} [[Gernots Rors]]

{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Ikečukvu Ezenva]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1988|10|16|df=y}}|caps=24|goals=0|club=[[Enyimba]]|clubnat=NGA}}
{{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Braians Idovu]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1992|5|18|df=y}}|caps=4|goals=1|club=[[FC Amkar Perm|Amkar Perm]]|clubnat=RUS}}
{{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Eldersons Ečiedžile]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1988|1|20|df=y}}|caps=61|goals=3|club=[[Cercle Brugge K.S.V.|Cercle Brugge]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs g player|no=4|pos=MF|name=[[Vilfreds Ndidi]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1996|12|16|df=y}}|caps=16|goals=0|club=[[Leicester City F.C.|Leicester City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Viljams Trosts-Ekongs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1993|9|1|df=y}}|caps=21|goals=1|club=[[Bursaspor]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=6|pos=DF|name=[[Leons Baloguns]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1988|6|28|df=y}}|caps=18|goals=0|club=[[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]]|clubnat=DEU}}
{{nat fs g player|no=7|pos=FW|name=[[Ahmeds Musa]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1992|10|14|df=y}}|caps=71|goals=13|club=[[PFC CSKA Moscow|CSKA Moscow]]|clubnat=RUS}}
{{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Ogenekaro Etobo]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1995|11|9|df=y}}|caps=14|goals=1|club=[[UD Las Palmas|Las Palmas]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Odions Igalo]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1989|6|16|df=y}}|caps=18|goals=4|club=[[Changchun Yatai]]|clubnat=Ķīna|latest=}}
{{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[Džons Obi Mikels]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1987|4|22|df=y}}|caps=84|goals=6|club=[[Tianjin TEDA]]|clubnat=Ķīna|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}}
{{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Viktors Mouzess]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1990|12|12|df=y}}|caps=33|goals=11|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=12|pos=DF|name=[[Šehu Abdulahi]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1993|3|12|df=y}}|caps=24|goals=0|club=[[Bursaspor]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=13|pos=FW|name=[[Simeons Nvankvo]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1992|5|7|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[F.C. Crotone|Crotone]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=14|pos=FW|name=[[Keleči Iheneačo]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1996|10|3|df=y}}|caps=17|goals=8|club=[[Leicester City F.C.|Leicester City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=15|pos=MF|name=[[Džoels Obi]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1991|5|22|df=y}}|caps=17|goals=0|club=[[Torino F.C.|Torino]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=16|pos=GK|name=[[Danjels Akpeji]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1986|8|3|df=y}}|caps=7|goals=0|club=[[Chippa United]]|clubnat=ZAF}}
{{nat fs g player|no=17|pos=MF|name=[[Odženi Onazi]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1992|12|25|df=y}}|caps=52|goals=1|club=[[Trabzonspor]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=18|pos=FW|name=[[Alekss Ivobi]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1996|5|3|df=y}}|caps=18|goals=5|club=[[Arsenal F.C.|Arsenal]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=19|pos=MF|name=[[Džons Ogu]]|other=|age={{birth date and age2|2018|6|14|1988|4|20|df=y}}|caps=19|goals=2|club=[[Hapoel Be'er Sheva]]|clubnat=ISR}}
{{nat fs g player|no=20|pos=DF|name=[[Čidozi Avazems]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1997|1|1|df=y}}|caps=4|goals=0|club=[[FC Nantes|Nantes]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=21|pos=DF|name=[[Tairons Ebuehi]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1995|12|16|df=y}}|caps=6|goals=0|club=[[ADO Den Haag]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=22|pos=FW|name=[[Kenets Omero]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1993|10|17|df=y}}|caps=39|goals=0|club=[[Kasımpaşa S.K.|Kasımpaşa]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=23|pos=GK|name=[[Fransiss Uzoho]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1998|10|28|df=y}}|caps=5|goals=0|club=[[Deportivo Fabril]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs end}}

== E grupa ==

=== {{Fb|Brazīlija}} ===
Treneris: {{flagicon|BRA}} [[Titi]]

{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Alisons Bekers|Alisons]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1992|10|2|df=y}}|caps=24|goals=0|club=[[AS Roma|Roma]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Tiagu Silva]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1984|9|22|df=y}}|caps=69|goals=5|club=[[PSG]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Miranda (futbolists)|Miranda]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1984|9|7|df=y}}|caps=45|goals=2|club=[[Milānas &quot;Internazionale&quot;|Internazionale]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Pedru Žeromels]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1985|9|21|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[Portualegri &quot;Grêmio&quot;|Grêmio]]|clubnat=BRA}}
{{nat fs g player|no=5|pos=MF|name=[[Kazemiru]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1992|2|23|df=y}}|caps=22|goals=0|club=[[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Real Madrid]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=6|pos=DF|name=[[Filipi Luišs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1985|8|9|df=y}}|caps=31|goals=2|club=[[Atletico Madrid]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=7|pos=FW|name=[[Duglašs Kosta]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1990|9|14|df=y}}|caps=24|goals=3|club=[[Turīnas &quot;Juventus&quot;|Juventus]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Renatu Augustu]]|other=|age={{birth date and age2|2018|6|14|1988|2|8|df=y}}|caps=28|goals=5|club=[[Beijing Sinobo Guoan]]|clubnat=Ķīna}}
{{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Gabriels Žezuss]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1997|4|3|df=y}}|caps=15|goals=9|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=10|pos=FW|name=[[Neimars]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1992|2|5|df=y}}|caps=83|goals=53|club=[[PSG]]|clubnat=FRA|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}}
{{nat fs g player|no=11|pos=MF|name=[[Filipi Koutinju]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1992|6|12|df=y}}|caps=35|goals=9|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=12|pos=DF|name=[[Marselu]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1988|5|21|df=y}}|caps=52|goals=6|club=[[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Real Madrid]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=13|pos=DF|name=[[Markiņoss]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1994|5|14|df=y}}|caps=24|goals=0|club=[[PSG]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=14|pos=DF|name=[[Danilu]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1991|7|15|df=y}}|caps=16|goals=0|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=15|pos=MF|name=[[Paulinju]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1988|7|25|df=y}}|caps=48|goals=12|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=16|pos=GK|name=[[Kasiu]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1987|6|6|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[Sanpaulu &quot;Corinthians Paulista&quot;|Corinthians]]|clubnat=BRA}}
{{nat fs g player|no=17|pos=MF|name=[[Fernandu Luišs Roza|Fernandinju]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1985|5|4|df=y}}|caps=42|goals=2|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=18|pos=MF|name=[[Fredži (futbolists, dzimis 1993. gadā)|Fredži]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1993|3|5|df=y}}|caps=7|goals=0|club=[[Doņeckas &quot;Šahtar&quot;|Shakhtar Donetsk]]|clubnat=UKR}}
{{nat fs g player|no=19|pos=MF|name=[[Viljans]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1988|8|9|df=y}}|caps=55|goals=8|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=20|pos=FW|name=[[Robertu Firminu]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1991|10|2|df=y}}|caps=19|goals=5|club=[[Liverpool FC|Liverpool]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=21|pos=FW|name=[[Taisons (futbolists)|Taisons]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1988|1|13|df=y}}|caps=6|goals=1|club=[[Doņeckas &quot;Šahtar&quot;|Shakhtar Donetsk]]|clubnat=UKR}}
{{nat fs g player|no=22|pos=DF|name=[[Fagners]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1989|6|11|df=y}}|caps=4|goals=0|club=[[Sanpaulu &quot;Corinthians Paulista&quot;|Corinthians]]|clubnat=BRA}}
{{nat fs g player|no=23|pos=GK|name=[[Edersons]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1993|8|17|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs end}}

=== {{Fb|Šveice}} ===
Treneris: {{flagicon|BIH}} [[Vladimirs Petkovičs]]

{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Jans Zommers]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1988|12|17|df=y}}|caps=35|goals=0|club=[[Borussia Mönchengladbach]]|clubnat=DEU}}
{{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Štefans Lihtšteiners]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1984|1|16|df=y}}|caps=99|goals=8|club=[[Juventus F.C.|Juventus]]|clubnat=ITA|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}}
{{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Fransuā Mubandžs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1990|6|21|df=y}}|caps=17|goals=0|club=[[Toulouse FC|FC]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Niko Elvedi]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1996|9|30|df=y}}|caps=5|goals=0|club=[[Borussia Mönchengladbach]]|clubnat=DEU}}
{{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Manuels Akandži]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1995|7|19|df=y}}|caps=6|goals=0|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=DEU}}
{{nat fs g player|no=6|pos=DF|name=[[Mihaels Langs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1991|2|8|df=y}}|caps=24|goals=2|club=[[FC Basel|Basel]]|clubnat=SUI}}
{{nat fs g player|no=7|pos=FW|name=[[Brēls Embolo]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1997|2|14|df=y}}|caps=24|goals=3|club=[[FC Schalke 04|Schalke 04]]|clubnat=DEU}}
{{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Remo Froilers]]|other=|age={{birth date and age2|2018|6|14|1992|4|15|df=y}}|caps=9|goals=0|club=[[Atalanta B.C.|Atalanta]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Hariss Seferovičs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1992|2|22|df=y}}|caps=50|goals=11|club=[[S.L. Benfica|Benfica]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[Granits Džaka]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1992|9|27|df=y}}|caps=61|goals=9|club=[[Arsenal F.C.|Arsenal]]|clubnat=ENG|latest=}}
{{nat fs g player|no=11|pos=MF|name=[[Valons Behrami]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1985|4|19|df=y}}|caps=78|goals=2|club=[[Udinese Calcio|Udinese]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Ivons Mvogo]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1994|6|6|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[RB Leipzig]]|clubnat=DEU}}
{{nat fs g player|no=13|pos=DF|name=[[Rikardo Rodrigess]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1992|8|25|df=y}}|caps=52|goals=4|club=[[AC Milan]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=14|pos=MF|name=[[Stīvens Cūbers]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1991|8|17|df=y}}|caps=11|goals=3|club=[[TSG 1899 Hoffenheim|1899 Hoffenheim]]|clubnat=DEU}}
{{nat fs g player|no=15|pos=MF|name=[[Blerims Džemaili]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1986|4|12|df=y}}|caps=64|goals=9|club=[[Bologna F.C. 1909|Bologna]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=16|pos=MF|name=[[Želsons Fernandešs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1986|9|2|df=y}}|caps=67|goals=2|club=[[Eintracht Frankfurt]]|clubnat=DEU}}
{{nat fs g player|no=17|pos=MF|name=[[Deniss Zakarija]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1996|11|20|df=y}}|caps=10|goals=0|club=[[Borussia Mönchengladbach]]|clubnat=DEU}}
{{nat fs g player|no=18|pos=FW|name=[[Mario Gavranovičs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1989|11|24|df=y}}|caps=13|goals=5|club=[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]|clubnat=CRO}}
{{nat fs g player|no=19|pos=FW|name=[[Josips Drmičs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1992|8|8|df=y}}|caps=28|goals=9|club=[[Borussia Mönchengladbach]]|clubnat=DEU}}
{{nat fs g player|no=20|pos=DF|name=[[Johans Džurū]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1987|1|18|df=y}}|caps=74|goals=2|club=[[Antalyaspor]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=21|pos=GK|name=[[Romāns Birki]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1990|11|14|df=y}}|caps=8|goals=0|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=DEU}}
{{nat fs g player|no=22|pos=DF|name=[[Fabians Šērs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1991|12|20|df=y}}|caps=38|goals=7|club=[[Deportivo La Coruña]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=23|pos=MF|name=[[Džerdans Šaķiri]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1991|10|10|df=y}}|caps=69|goals=20|club=[[Stoke City F.C.|Stoke City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs end}}

=== {{Fb|Kostarika}} ===
Treneris: {{flagicon|Kostarika}} [[Oskars Ramiress]]

{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Keilors Navass]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1986|12|15|df=y}}|caps=78|goals=0|club=[[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Real Madrid]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Džonijs Akošta]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1983|7|21|df=y}}|caps=67|goals=2|club=[[Rionegro Águilas]]|clubnat=COL}}
{{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Jankarlo Gonsaless]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1988|2|8|df=y}}|caps=67|goals=2|club=[[Bologna F.C. 1909|Bologna]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=4|pos=MF|name=[[Ians Smitss]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1998|3|6|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[IFK Norrköping|Norrköping]]|clubnat=SWE}}
{{nat fs g player|no=5|pos=MF|name=[[Selso Borhess]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1988|5|27|df=y}}|caps=110|goals=21|club=[[Akoruņas &quot;Deportivo&quot;|Deportivo La Coruña]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=6|pos=DF|name=[[Oskars Dvarte]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1989|6|3|df=y}}|caps=37|goals=2|club=[[RCD Espanyol|Espanyol]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=7|pos=MF|name=[[Kristians Bolanjoss]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1984|5|30|df=y}}|caps=79|goals=6|club=[[Deportivo Saprissa]]|clubnat=CRI}}
{{nat fs g player|no=8|pos=DF|name=[[Braiens Ovjedo]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1990|2|18|df=y}}|caps=41|goals=1|club=[[Sunderland A.F.C.|Sunderland]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=9|pos=MF|name=[[Daniels Kolindress]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1985|5|28|df=y}}|caps=10|goals=0|club=[[Deportivo Saprissa]]|clubnat=CRI}}
{{nat fs g player|no=10|pos=FW|name=[[Braiens Ruiss]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1985|8|18|df=y}}|caps=109|goals=23|club=[[Sporting CP]]|clubnat=POR|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}}
{{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Johans Venegass]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1988|11|27|df=y}}|caps=44|goals=9|club=[[Deportivo Saprissa]]|clubnat=CRI}}
{{nat fs g player|no=12|pos=FW|name=[[Džoels Kempbels]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1992|6|26|df=y}}|caps=76|goals=14|club=[[Seviljas &quot;Real Betis&quot;|Real Betis]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=13|pos=MF|name=[[Rodnijs Volless]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1988|6|17|df=y}}|caps=30|goals=4|club=[[New York City FC]]|clubnat=USA}}
{{nat fs g player|no=14|pos=MF|name=[[Rendels Azofeifa]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1984|12|30|df=y}}|caps=57|goals=3|club=[[C.S. Herediano|Herediano]]|clubnat=CRI}}
{{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Fransisko Kalvo]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1992|7|8|df=y}}|caps=35|goals=3|club=[[Minnesota United]]|clubnat=USA}}
{{nat fs g player|no=16|pos=DF|name=[[Kristiāns Gamboa]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1989|10|24|df=y}}|caps=65|goals=3|club=[[Celtic F.C.|Celtic]]|clubnat=SCO}}
{{nat fs g player|no=17|pos=MF|name=[[Jelcins Teheda]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1992|3|17|df=y}}|caps=48|goals=0|club=[[FC Lausanne-Sport|Lausanne]]|clubnat=SUI}}
{{nat fs g player|no=18|pos=GK|name=[[Patriks Pembertons]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1982|5|24|df=y}}|caps=39|goals=0|club=[[Alajuelense]]|clubnat=CRI}}
{{nat fs g player|no=19|pos=DF|name=[[Kendals Vastons]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1988|1|1|df=y}}|caps=24|goals=3|club=[[Vancouver Whitecaps FC]]|clubnat=CAN}}
{{nat fs g player|no=20|pos=MF|name=[[Dāvids Gusmans]]|other=|age={{birth date and age2|2018|6|14|1990|2|18|df=y}}|caps=40|goals=0|club=[[Manchester United FC|Manchester United]]|clubnat=USA}}
{{nat fs g player|no=21|pos=FW|name=[[Marko Urenja]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1990|3|5|df=y}}|caps=62|goals=15|club=[[Los Angeles FC]]|clubnat=USA}}
{{nat fs g player|no=22|pos=DF|name=[[Ronalds Matarita]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1994|7|9|df=y}}|caps=21|goals=2|club=[[New York City FC]]|clubnat=USA}}
{{nat fs g player|no=23|pos=GK|name=[[Leonels Moreira]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1990|4|2|df=y}}|caps=8|goals=0|club=[[C.S. Herediano|Herediano]]|clubnat=CRI}}
{{nat fs end}}

=== {{Fb|Serbija}} ===
Treneris: {{flagicon|SER}} [[Mladens Krstajičs]]

{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Vladimirs Stojkovičs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1983|7|28|df=y}}|caps=79|goals=0|club=[[FK Partizan|Partizan]]|clubnat=SRB}}
{{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Antonio Rukavina]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1984|1|26|df=y}}|caps=45|goals=0|club=[[Villarreal CF|VIllarreal]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Duško Tošičs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1985|1|19|df=y}}|caps=22|goals=1|club=[[Beşiktaş J.K.|Beşiktaş]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=4|pos=MF|name=[[Luka Milivojevičs]]|other=|age={{birth date and age2|2018|6|14|1991|4|7|df=y}}|caps=26|goals=1|club=[[Crystal Palace F.C.|Crystal Palace]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Urošs Spajičs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1992|3|13|df=y}}|caps=5|goals=0|club=[[R.S.C. Anderlecht|Anderlecht]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs g player|no=6|pos=DF|name=[[Branislavs Ivanovičs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1984|2|22|df=y}}|caps=102|goals=12|club=[[FC Zenit Saint Petersburg|Zenit Saint Petersburg]]|clubnat=RUS}}
{{nat fs g player|no=7|pos=MF|name=[[Andrija Živkovičs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1996|7|11|df=y}}|caps=9|goals=0|club=[[S.L. Benfica|Benfica]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=8|pos=FW|name=[[Aleksandars Prijovičs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1990|4|21|df=y}}|caps=8|goals=1|club=[[Saloniku PAOK|PAOK]]|clubnat=GRE}}
{{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Aleksandrs Mitrovičs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1994|9|16|df=y}}|caps=35|goals=13|club=[[Fulham F.C.|Fulham]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[Dušans Tadičs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1988|11|20|df=y}}|caps=51|goals=13|club=[[Southampton F.C.|Southampton]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=11|pos=DF|name=[[Aleksandars Kolarovs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1985|11|10|df=y}}|caps=74|goals=10|club=[[AS Roma|Roma]]|clubnat=ITA|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}}
{{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Predrags Rajkovičs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1995|10|31|df=y}}|caps=7|goals=0|club=[[Maccabi Tel Aviv F.C.|Maccabi Tel Aviv]]|clubnat=ISR}}
{{nat fs g player|no=13|pos=DF|name=[[Milošs Veļkovičs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1995|9|26|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[SV Werder Bremen|Werder Bremen]]|clubnat=DEU}}
{{nat fs g player|no=14|pos=DF|name=[[Milans Rodičs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1991|4|2|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[Belgradas &quot;Crvena Zvezda&quot;|Red Star Belgrade]]|clubnat=SRB}}
{{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Nikola Milenkovičs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1997|10|12|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[ACF Fiorentina|Fiorentina]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=16|pos=MF|name=[[Marko Grujičs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1996|4|13|df=y}}|caps=6|goals=0|club=[[Cardiff City F.C.|Cardiff City]]|clubnat=Velsa}}
{{nat fs g player|no=17|pos=MF|name=[[Filips Kostičs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1991|11|1|df=y}}|caps=21|goals=2|club=[[Hamburger SV]]|clubnat=DEU}}
{{nat fs g player|no=18|pos=FW|name=[[Nemaņa Radoņičs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1996|2|15|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[Belgradas &quot;Crvena Zvezda&quot;|Red Star Belgrade]]|clubnat=SRB}}
{{nat fs g player|no=19|pos=FW|name=[[Luka Jovičs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1997|12|23|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[Eintracht Frankfurt]]|clubnat=DEU}}
{{nat fs g player|no=20|pos=MF|name=[[Sergejs Milinkovičs-Savičs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1995|2|27|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[S.S. Lazio|Lazio]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=21|pos=MF|name=[[Nemaņa Matičs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1988|8|1|df=y}}|caps=38|goals=2|club=[[Manchester United FC|Manchester United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=22|pos=MF|name=[[Adems Ļajičs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1991|9|29|df=y}}|caps=27|goals=5|club=[[Torino F.C.|Torino]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=23|pos=GK|name=[[Marko Dmitrovičs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1992|1|24|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[SD Eibar|Eibar]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs end}}

== F grupa ==

=== {{Fb|Vācija}} ===
Treneris: {{flagicon|DEU}} [[Joahims Lēvs]]

{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Manuels Neiers]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1986|3|27|df=y}}|caps=74|goals=0|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=DEU|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}}
{{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Marvins Platenhārts]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1992|1|26|df=y}}|caps=6|goals=0|club=[[Hertha BSC]]|clubnat=DEU}}
{{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Jonass Hektors]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1990|5|27|df=y}}|caps=37|goals=3|club=[[1. FC Köln]]|clubnat=DEU}}
{{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Matiass Ginters]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1994|1|19|df=y}}|caps=17|goals=0|club=[[Borussia Mönchengladbach]]|clubnat=DEU}}
{{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Matss Hummelss]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1988|12|16|df=y}}|caps=63|goals=5|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=DEU}}
{{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Sāmi Hedīra]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1987|4|4|df=y}}|caps=74|goals=7|club=[[Juventus F.C.|Juventus]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=7|pos=MF|name=[[Jūliāns Drakslers]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1993|9|20|df=y}}|caps=43|goals=6|club=[[PSG]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Tonijs Kross]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1990|1|4|df=y}}|caps=82|goals=12|club=[[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Real Madrid]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Timo Verners]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1996|3|6|df=y}}|caps=13|goals=7|club=[[RB Leipzig|Leipzig]]|clubnat=DEU}}
{{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[Mesuts Ezils]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1988|10|15|df=y}}|caps=90|goals=23|club=[[Arsenal F.C.|Arsenal]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=11|pos=MF|name=[[Marko Reiss]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1989|5|31|df=y}}|caps=30|goals=9|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=DEU}}
{{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Kevins Traps]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1990|7|8|df=y}}|caps=3|goals=0|club=[[PSG]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=13|pos=FW|name=[[Tomass Millers]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1987|2|7|df=y}}|caps=90|goals=38|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=DEU}}
{{nat fs g player|no=14|pos=MF|name=[[Leons Gorecka]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1995|2|6|df=y}}|caps=15|goals=6|club=[[FC Schalke 04|Schalke 04]]|clubnat=DEU}}
{{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Niklass Zīle]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1995|9|3|df=y}}|caps=10|goals=0|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=DEU}}
{{nat fs g player|no=16|pos=DF|name=[[Antonio Rīdigers]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1993|3|3|df=y}}|caps=24|goals=1|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=17|pos=DF|name=[[Žeroms Boatengs]]|other=|age={{birth date and age2|2018|6|14|1988|9|3|df=y}}|caps=70|goals=1|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=DEU}}
{{nat fs g player|no=18|pos=DF|name=[[Jozua Kimmihs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1995|2|8|df=y}}|caps=28|goals=3|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=DEU}}
{{nat fs g player|no=19|pos=MF|name=[[Sebastjans Rūdijs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1990|2|28|df=y}}|caps=25|goals=1|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=DEU}}
{{nat fs g player|no=20|pos=MF|name=[[Jūliāns Brants]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1996|5|2|df=y}}|caps=15|goals=1|club=[[Bayer 04 Leverkusen|Bayer Leverkusen]]|clubnat=DEU}}
{{nat fs g player|no=21|pos=MF|name=[[Ilkajs Gindogans]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1990|10|24|df=y}}|caps=25|goals=4|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=22|pos=GK|name=[[Marks Andrē ter Štēgens]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1992|4|30|df=y}}|caps=19|goals=0|club=[[FC Barcelona]]|clubnat=ESP|latest=}}
{{nat fs g player|no=23|pos=FW|name=[[Mario Gomess]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1985|7|10|df=y}}|caps=74|goals=31|club=[[VfB Stuttgart]]|clubnat=DEU}}
{{nat fs end}}

=== {{Fb|Meksika}} ===
Treneris: {{flagicon|COL}} [[Huans Karloss Osorio]]

{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Hosē Korona]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1981|1|26|df=y}}|caps=52|goals=0|club=[[Cruz Azul]]|clubnat=MEX}}
{{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Ugo Ajala]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1987|3|31|df=y}}|caps=42|goals=1|club=[[Tigres UANL|UANL]]|clubnat=MEX}}
{{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Karloss Salsedo]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1993|9|29|df=y}}|caps=20|goals=0|club=[[Eintracht Frankfurt]]|clubnat=DEU}}
{{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Rafaels Markess]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1979|2|13|df=y}}|caps=144|goals=18|club=[[Club Atlas|Atlas]]|clubnat=MEX}}
{{nat fs g player|no=5|pos=MF|name=[[Eriks Gutjerress]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1995|6|15|df=y}}|caps=9|goals=0|club=[[C.F. Pachuca|Pachuca]]|clubnat=MEX}}
{{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Džonatans dos Santoss]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1990|4|26|df=y}}|caps=31|goals=0|club=[[Losandželosas &quot;Galaxy&quot;|LA Galaxy]]|clubnat=USA}}
{{nat fs g player|no=7|pos=MF|name=[[Migels Lajuns]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1988|6|25|df=y}}|caps=63|goals=6|club=[[Sevilla FC|Sevilla]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=8|pos=FW|name=[[Marko Fabians]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1989|7|21|df=y}}|caps=38|goals=9|club=[[Eintracht Frankfurt]]|clubnat=DEU}}
{{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Rauls Himeness]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1991|5|5|df=y}}|caps=63|goals=13|club=[[S.L. Benfica|Benfica]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[Džovani dos Santoss]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1989|5|11|df=y}}|caps=104|goals=19|club=[[Losandželosas &quot;Galaxy&quot;|LA Galaxy]]|clubnat=USA}}
{{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Karloss Vela]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1989|3|1|df=y}}|caps=68|goals=18|club=[[Los Angeles FC]]|clubnat=USA}}
{{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Alfredo Talavera]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1982|9|18|df=y}}|caps=27|goals=0|club=[[Deportivo Toluca F.C.|Toluca]]|clubnat=MEX}}
{{nat fs g player|no=13|pos=GK|name=[[Giljermo Očoa]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1985|7|13|df=y}}|caps=93|goals=0|club=[[Standard Liège]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs g player|no=14|pos=FW|name=[[Havjers Ernandess Balkasars|Havjers Ernandess]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1988|6|1|df=y}}|caps=101|goals=49|club=[[West Ham United F.C.|West Ham United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Ektors Moreno]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1988|1|17|df=y}}|caps=91|goals=3|club=[[Real Sociedad]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=16|pos=DF|name=[[Ektors Errera]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1990|4|19|df=y}}|caps=65|goals=5|club=[[FC Porto|Porto]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=17|pos=MF|name=[[Hesuss Korona]]|other=|age={{birth date and age2|2018|6|14|1993|1|6|df=y}}|caps=35|goals=7|club=[[FC Porto|Porto]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=18|pos=MF|name=[[Andress Gvardado]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1986|9|28|df=y}}|caps=144|goals=25|club=[[Real Betis]]|clubnat=ESP|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}}
{{nat fs g player|no=19|pos=FW|name=[[Oribe Peralta]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1984|1|12|df=y}}|caps=66|goals=26|club=[[Club América|América]]|clubnat=MEX}}
{{nat fs g player|no=20|pos=MF|name=[[Havjers Akino]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1990|2|11|df=y}}|caps=53|goals=0|club=[[Tigres UANL|UANL]]|clubnat=MEX}}
{{nat fs g player|no=21|pos=DF|name=[[Edsons Alvaress]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1997|10|24|df=y}}|caps=12|goals=1|club=[[Club América|América]]|clubnat=MEX}}
{{nat fs g player|no=22|pos=FW|name=[[Irvings Lozano]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1995|7|30|df=y}}|caps=27|goals=7|club=[[PSV Eindhoven]]|clubnat=NED|latest=}}
{{nat fs g player|no=23|pos=MF|name=[[Hesuss Galjardo]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1994|8|15|df=y}}|caps=22|goals=0|club=[[Club Universidad Nacional|UNAM]]|clubnat=MEX}}
{{nat fs end}}

=== {{Fb|Zviedrija}} ===
Treneris: {{flagicon|Zviedrija}} [[Janne Andešons]]

{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Robins Ulsens]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1990|1|8|df=y}}|caps=16|goals=0|club=[[FC Copenhagen]]|clubnat=DEN}}
{{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Mīkaels Lustigs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1986|12|13|df=y}}|caps=64|goals=6|club=[[Glāzgovas &quot;Celtic&quot;|Celtic]]|clubnat=Skotija}}
{{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Viktors Lindelēfs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1994|7|17|df=y}}|caps=19|goals=1|club=[[Manchester United FC|Manchester United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Andrēass Grankvists]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1985|4|16|df=y}}|caps=70|goals=6|club=[[FK Krasnodar|Krasnodar]]|clubnat=RUS|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}}
{{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Martins Ulsons]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1988|5|17|df=y}}|caps=42|goals=5|club=[[Swansea City A.F.C.|Swansea City]]|clubnat=Velsa}}
{{nat fs g player|no=6|pos=DF|name=[[Ludvigs Āgustinsons]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1994|4|21|df=y}}|caps=14|goals=0|club=[[Brēmenes &quot;Werder&quot;|Werder Bremen]]|clubnat=DEU}}
{{nat fs g player|no=7|pos=MF|name=[[Sebastians Lāšons]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1985|6|6|df=y}}|caps=98|goals=6|club=[[Hull City A.F.C.|Hull City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Albins Ēkdāls]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1989|7|28|df=y}}|caps=32|goals=0|club=[[Hamburger SV]]|clubnat=DEU}}
{{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Markuss Berjs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1986|8|17|df=y}}|caps=55|goals=18|club=[[Al Ain F.C.|Al Ain]]|clubnat=ARE}}
{{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[Ēmils Fošbergs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1991|10|23|df=y}}|caps=34|goals=6|club=[[RB Leipzig]]|clubnat=DEU}}
{{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Jons Gvideti]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1992|4|15|df=y}}|caps=20|goals=1|club=[[Deportivo Alavés]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Karls Jūhans Jonsons]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1990|1|28|df=y}}|caps=5|goals=0|club=[[En Avant de Guingamp|Guingamp]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=13|pos=MF|name=[[Gustavs Svensons]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1987|2|7|df=y}}|caps=11|goals=0|club=[[Seattle Sounders FC|Seattle Sounders]]|clubnat=USA}}
{{nat fs g player|no=14|pos=DF|name=[[Fīlips Hēlanders]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1993|4|22|df=y}}|caps=4|goals=0|club=[[Bologna F.C. 1909|Bologna]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=15|pos=MF|name=[[Oskars Hijemarks]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1992|6|28|df=y}}|caps=20|goals=2|club=[[Genoa C.F.C.|Genoa]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=16|pos=DF|name=[[Emīls Krafts]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1994|8|2|df=y}}|caps=11|goals=0|club=[[Bologna F.C. 1909|Bologna]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=17|pos=MF|name=[[Viktors Klāsons]]|other=|age={{birth date and age2|2018|6|14|1992|1|2|df=y}}|caps=21|goals=3|club=[[FK Krasnodar|Krasnodar]]|clubnat=RUS}}
{{nat fs g player|no=18|pos=DF|name=[[Pontuss Jānsons]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1991|2|13|df=y}}|caps=14|goals=0|club=[[Leeds United A.F.C.|Leeds United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=19|pos=MF|name=[[Markuss Rodēns]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1991|5|11|df=y}}|caps=10|goals=1|club=[[F.C. Crotone|Crotone]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=20|pos=FW|name=[[Ola Toivonens]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1986|7|3|df=y}}|caps=57|goals=13|club=[[Toulouse FC|Toulouse]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=21|pos=MF|name=[[Džimijs Durmass]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1989|3|22|df=y}}|caps=44|goals=3|club=[[Toulouse FC|Toulouse]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=22|pos=FW|name=[[Aizaks Tēlins]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1992|6|24|df=y}}|caps=18|goals=2|club=[[Waasland-Beveren]]|clubnat=BEL|latest=}}
{{nat fs g player|no=23|pos=GK|name=[[Kristofers Nordfelds]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1989|6|23|df=y}}|caps=8|goals=0|club=[[Swansea City A.F.C.|Swansea City]]|clubnat=Velsa}}
{{nat fs end}}

=== {{Fb|Dienvidkoreja}} ===
Treneris: {{flagicon|KOR}} [[Sins Thejons]]

{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Kims Singju]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1990|9|30|df=y}}|caps=33|goals=0|club=[[Vissel Kobe]]|clubnat=JAP}}
{{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[I Jons]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1986|12|24|df=y}}|caps=28|goals=0|club=[[Jeonbuk Hyundai Motors]]|clubnat=KOR}}
{{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Čons Sinhjons]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1994|4|3|df=y}}|caps=6|goals=0|club=[[Sagan Tosu]]|clubnat=JAP}}
{{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[O Bansoks]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1988|5|20|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[Jeju United]]|clubnat=KOR}}
{{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Juns Jonsons]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1988|10|4|df=y}}|caps=6|goals=0|club=[[Seongnam FC|Seongnam]]|clubnat=KOR}}
{{nat fs g player|no=6|pos=DF|name=[[Paks Čuho]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1987|1|16|df=y}}|caps=36|goals=0|club=[[Ulsan Hyundai]]|clubnat=KOR}}
{{nat fs g player|no=7|pos=FW|name=[[Sons Hinmins]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1992|7|8|df=y}}|caps=67|goals=21|club=[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Ču Sedžons]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1990|10|30|df=y}}|caps=11|goals=1|club=[[Asan Mugunghwa]]|clubnat=KOR}}
{{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Kims Sinuks]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1988|4|14|df=y}}|caps=50|goals=10|club=[[Jeonbuk Hyundai Motors]]|clubnat=KOR}}
{{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[I Sinu]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1998|1|6|df=y}}|caps=4|goals=0|club=[[Hellas Verona F.C.|Hellas Verona]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Hvans Hijčhans]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1996|1|26|df=y}}|caps=14|goals=2|club=[[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]]|clubnat=AUT}}
{{nat fs g player|no=12|pos=DF|name=[[Kims Minu]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1990|2|25|df=y}}|caps=20|goals=1|club=[[Sangju Sangmu]]|clubnat=KOR}}
{{nat fs g player|no=13|pos=MF|name=[[Ku Čačhols]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1989|2|27|df=y}}|caps=68|goals=19|club=[[FC Augsburg]]|clubnat=DEU}}
{{nat fs g player|no=14|pos=DF|name=[[Hons Čhols]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1990|9|17|df=y}}|caps=14|goals=0|club=[[Sangju Sangmu]]|clubnat=KOR}}
{{nat fs g player|no=15|pos=MF|name=[[Čons Ujons]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1989|12|14|df=y}}|caps=30|goals=1|club=[[Vissel Kobe]]|clubnat=JAP}}
{{nat fs g player|no=16|pos=MF|name=[[Ki Sonjons]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1989|1|24|df=y}}|caps=102|goals=10|club=[[Swansea City A.F.C.|Swansea City]]|clubnat=Velsa|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}}
{{nat fs g player|no=17|pos=MF|name=[[I Česons]]|other=|age={{birth date and age2|2018|6|14|1992|8|10|df=y}}|caps=35|goals=6|club=[[Jeonbuk Hyundai Motors]]|clubnat=KOR}}
{{nat fs g player|no=18|pos=MF|name=[[Muns Sonmins]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1992|6|9|df=y}}|caps=3|goals=1|club=[[Incheon United]]|clubnat=KOR}}
{{nat fs g player|no=19|pos=DF|name=[[Kims Jongvons]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1990|2|27|df=y}}|caps=53|goals=2|club=[[Guangzhou Evergrande]]|clubnat=Ķīna}}
{{nat fs g player|no=20|pos=DF|name=[[Čans Hjonsu]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1991|9|28|df=y}}|caps=51|goals=3|club=[[FC Tokyo|Tokyo]]|clubnat=JAP}}
{{nat fs g player|no=21|pos=GK|name=[[Kims Činhjons]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1987|7|6|df=y}}|caps=15|goals=0|club=[[Cerezo Osaka]]|clubnat=JAP}}
{{nat fs g player|no=22|pos=DF|name=[[Ko Johans]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1988|3|10|df=y}}|caps=20|goals=0|club=[[FC Seoul|Seoul]]|clubnat=KOR|latest=}}
{{nat fs g player|no=23|pos=GK|name=[[Čo Hjonu]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1991|9|25|df=y}}|caps=6|goals=0|club=[[Daegu FC]]|clubnat=KOR}}
{{nat fs end}}

== G grupa ==

=== {{Fb|Beļģija}} ===
Treneris: {{flagicon|ESP}} [[Roberto Martiness]]

{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Tibo Kurtuā]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1992|5|11|df=y}}|caps=56|goals=0|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Tobijs Alderveirelds]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1989|3|2|df=y}}|caps=72|goals=3|club=[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Tomass Vermālens]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1993|3|5|df=y}}|caps=64|goals=1|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Vensāns Kompanī]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1986|4|10|df=y}}|caps=74|goals=4|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Jans Vertongens]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1987|4|24|df=y}}|caps=100|goals=8|club=[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Aksels Vitsels]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1989|1|12|df=y}}|caps=85|goals=9|club=[[Tianjin Quanjian]]|clubnat=Ķīna}}
{{nat fs g player|no=7|pos=MF|name=[[Kevins de Breine]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1991|6|28|df=y}}|caps=57|goals=13|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Marvāns Felainī]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1987|11|22|df=y}}|caps=79|goals=16|club=[[Manchester United FC|Manchester United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Romelu Lukaku]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1993|5|13|df=y}}|caps=64|goals=30|club=[[Manchester United FC|Manchester United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=10|pos=FW|name=[[Edens Azārs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1991|1|7|df=y}}|caps=82|goals=21|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=ENG|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}}
{{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Janiks Karasko]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1993|9|4|df=y}}|caps=23|goals=5|club=[[Dalian Yifang]]|clubnat=Ķīna}}
{{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Simons Miņolē]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1988|3|6|df=y}}|caps=21|goals=0|club=[[Liverpool FC|Liverpool]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=13|pos=GK|name=[[Kūns Kastēlss]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1992|6|25|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[VfL Wolfsburg]]|clubnat=DEU}}
{{nat fs g player|no=14|pos=FW|name=[[Drīss Mertenss]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1987|5|6|df=y}}|caps=65|goals=13|club=[[SSC Napoli|Napoli]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Tomā Menjē]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1991|9|12|df=y}}|caps=23|goals=5|club=[[PSG]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=16|pos=FW|name=[[Torgans Azārs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1993|3|29|df=y}}|caps=8|goals=1|club=[[Borussia Mönchengladbach]]|clubnat=DEU}}
{{nat fs g player|no=17|pos=MF|name=[[Juri Tielemans]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1997|5|7|df=y}}|caps=7|goals=0|club=[[AS Monaco|Monaco]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=18|pos=FW|name=[[Adnans Januzajs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1995|2|5|df=y}}|caps=7|goals=0|club=[[Real Sociedad]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=19|pos=MF|name=[[Musa Dembele]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1987|7|16|df=y}}|caps=74|goals=5|club=[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=20|pos=DF|name=[[Dedriks Bojata]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1990|11|28|df=y}}|caps=5|goals=0|club=[[Celtic F.C.|Celtic]]|clubnat=SCO}}
{{nat fs g player|no=21|pos=FW|name=[[Miši Batšuaji]]|other=|age={{birth date and age2|2018|6|14|1993|10|2|df=y}}|caps=13|goals=5|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=DEU}}
{{nat fs g player|no=22|pos=MF|name=[[Nāsers Šādlī]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1989|8|2|df=y}}|caps=41|goals=4|club=[[West Bromwich Albion F.C.|West Bromwich Albion]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=23|pos=MF|name=[[Leanders Dendonkers]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1995|4|15|df=y}}|caps=4|goals=0|club=[[R.S.C. Anderlecht|Anderlecht]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs end}}

=== {{Fb|Panama}} ===
Treneris: {{flagicon|COL}} [[Ernans Dario Gomess]]

{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Haime Penedo]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1981|9|26|df=y}}|caps=130|goals=0|club=[[FC Dinamo Bukareste|Dinamo București]]|clubnat=ROU}}
{{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Amirs Murillo]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1996|2|15|df=y}}|caps=21|goals=2|club=[[New York Red Bulls]]|clubnat=USA}}
{{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Herolds Kamingss]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1992|3|1|df=y}}|caps=51|goals=0|club=[[San Jose Earthquakes]]|clubnat=USA}}
{{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Fidels Eskobars]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1995|1|9|df=y}}|caps=22|goals=1|club=[[New York Red Bulls]]|clubnat=USA}}
{{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Romans Torress]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1986|3|20|df=y}}|caps=110|goals=10|club=[[Seattle Sounders FC]]|clubnat=USA}}
{{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Gabriels Gomess]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1984|5|29|df=y}}|caps=143|goals=12|club=[[Atlético Bucaramanga]]|clubnat=COL}}
{{nat fs g player|no=7|pos=FW|name=[[Blass Peress]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1981|3|13|df=y}}|caps=117|goals=43|club=[[C.S.D. Municipal|Municipal]]|clubnat=GTM}}
{{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Edgars Barsenass]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1993|10|23|df=y}}|caps=28|goals=0|club=[[Cafetaleros de Tapachula|Tapachula]]|clubnat=MEX}}
{{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Gabriels Torress]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1988|10|31|df=y}}|caps=71|goals=14|club=[[Huachipato]]|clubnat=CHL}}
{{nat fs g player|no=10|pos=FW|name=[[Ismaels Diass]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1997|5|12|df=y}}|caps=10|goals=2|club=[[Deportivo Fabril]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=11|pos=MF|name=[[Armando Kūpers]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1987|11|26|df=y}}|caps=97|goals=7|club=[[Universidad de Chile]]|clubnat=CHL}}
{{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Hosē Kalderons (futbolists)|Hosē Kalderons]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1985|8|14|df=y}}|caps=31|goals=0|club=[[Unión Deportivo Universitario|Chorrillo]]|clubnat=PAN}}
{{nat fs g player|no=13|pos=DF|name=[[Adolfo Mačado]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1985|2|14|df=y}}|caps=75|goals=1|club=[[Houston Dynamo]]|clubnat=USA}}
{{nat fs g player|no=14|pos=MF|name=[[Valentins Pimentels]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1991|5|30|df=y}}|caps=22|goals=1|club=[[Plaza Amador]]|clubnat=PAN}}
{{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Eriks Deiviss]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1991|3|31|df=y}}|caps=37|goals=0|club=[[FC DAC 1904 Dunajská Streda|Dunajská Streda]]|clubnat=SVK}}
{{nat fs g player|no=16|pos=FW|name=[[Abdiels Arrojo]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1993|12|13|df=y}}|caps=33|goals=5|club=[[Liga Deportiva Alajuelense]]|clubnat=CRI}}
{{nat fs g player|no=17|pos=DF|name=[[Luiss Ovalle]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1988|9|7|df=y}}|caps=25|goals=0|club=[[CD Olimpia]]|clubnat=HON}}
{{nat fs g player|no=18|pos=FW|name=[[Luiss Tehada]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1982|3|28|df=y}}|caps=105|goals=43|club=[[Sport Boys]]|clubnat=PER}}
{{nat fs g player|no=19|pos=MF|name=[[Rikardo Avila]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1997|2|4|df=y}}|caps=5|goals=0|club=[[KAA Gent|Gent]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs g player|no=20|pos=MF|name=[[Anibals Godojs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1990|2|10|df=y}}|caps=88|goals=2|club=[[San Jose Earthquakes]]|clubnat=USA}}
{{nat fs g player|no=21|pos=MF|name=[[Hosē Luiss Rodrigess]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1998|6|19|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[K.A.A. Gent|Gent]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs g player|no=22|pos=GK|name=[[Alekss Rodrigess Ledesma|Alekss Rodrigess]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1990|8|5|df=y}}|caps=6|goals=0|club=[[San Francisco F.C.|San Francisco]]|clubnat=PAN}}
{{nat fs g player|no=23|pos=DF|name=[[Felipe Balojs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1981|2|24|df=y}}|caps=102|goals=3|club=[[C.S.D. Municipal|Municipal]]|clubnat=GTM|other=[[kapteinis (futbols)|kapteinis]]}}
{{nat fs end}}

=== {{Fb|Tunisija}} ===
Treneris: {{flagicon|TUN}} [[Nebīls Maalūls]]

{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Faruks ben Mustafa]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1989|7|1|df=y}}|caps=15|goals=0|club=[[Al-Shabab]]|clubnat=SAU}}
{{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Siāms Ben Jusefs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1989|3|31|df=y}}|caps=41|goals=1|club=[[Kasımpaşa S.K.|Kasımpaşa]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Johans Beneluāne]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1987|3|28|df=y}}|caps=3|goals=0|club=[[Leicester City F.C.|Leicester City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Jasine Meriā]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1993|7|2|df=y}}|caps=15|goals=1|club=[[CS Sfaxien]]|clubnat=TUN}}
{{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Usama Hadadi]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1992|1|28|df=y}}|caps=8|goals=0|club=[[Dijon FCO|Dijon]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=6|pos=DF|name=[[Rami Beduī]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1990|1|19|df=y}}|caps=8|goals=0|club=[[Étoile du Sahel]]|clubnat=TUN}}
{{nat fs g player|no=7|pos=FW|name=[[Saifedine Hauī]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1995|4|27|df=y}}|caps=4|goals=0|club=[[Troyes AC|Troyes]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=8|pos=FW|name=[[Fahredīns Ben Jūsefs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1991|6|23|df=y}}|caps=38|goals=5|club=[[Al-Ettifaq]]|clubnat=SAU}}
{{nat fs g player|no=9|pos=MF|name=[[Anīse Badrī]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1990|9|18|df=y}}|caps=6|goals=2|club=[[Espérance]]|clubnat=TUN}}
{{nat fs g player|no=10|pos=FW|name=[[Vahbī Hazrī]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1991|2|8|df=y}}|caps=35|goals=12|club=[[Stade Rennais F.C.|Rennes]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=11|pos=DF|name=[[Dilans Bronss]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1995|6|19|df=y}}|caps=4|goals=0|club=[[K.A.A. Gent|Gent]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs g player|no=12|pos=DF|name=[[Alī Maalūls]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1990|1|1|df=y}}|caps=45|goals=0|club=[[Al Ahly SC|Al Ahly]]|clubnat=EGY}}
{{nat fs g player|no=13|pos=MF|name=[[Ferdžānī Sāsī]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1992|3|18|df=y}}|caps=38|goals=3|club=[[Al-Nassr]]|clubnat=SAU}}
{{nat fs g player|no=14|pos=MF|name=[[Muhameds Amīns Ben Amors]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1992|5|3|df=y}}|caps=25|goals=1|club=[[Al-Ahli]]|clubnat=SAU}}
{{nat fs g player|no=15|pos=FW|name=[[Ahmeds Halils]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1994|12|21|df=y}}|caps=3|goals=0|club=[[Club Africain]]|clubnat=TUN}}
{{nat fs g player|no=16|pos=GK|name=[[Aimens Matlūtī]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1984|9|14|df=y}}|caps=69|goals=0|club=[[Al-Batin]]|clubnat=SAU|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}}
{{nat fs g player|no=17|pos=MF|name=[[Eljess Shiri]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1995|5|10|df=y}}|caps=4|goals=0|club=[[Montpellier HSC|Montpellier]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=18|pos=FW|name=[[Basems Srarfi]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1997|6|25|df=y}}|caps=4|goals=0|club=[[OGC Nice|Nice]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=19|pos=FW|name=[[Sabers Halifa]]|other=|age={{birth date and age2|2018|6|14|1986|10|14|df=y}}|caps=43|goals=7|club=[[Club Africain]]|clubnat=TUN}}
{{nat fs g player|no=20|pos=FW|name=[[Gajlene Šalali]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1994|2|28|df=y}}|caps=6|goals=1|club=[[Espérance]]|clubnat=TUN}}
{{nat fs g player|no=21|pos=DF|name=[[Hamdi Naguezs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1992|10|28|df=y}}|caps=15|goals=0|club=[[Zamalek SC|Zamalek]]|clubnat=EGY}}
{{nat fs g player|no=22|pos=GK|name=[[Muezs Hasens]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1995|3|5|df=y}}|caps=3|goals=0|club=[[LB Châteauroux|Châteauroux]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=23|pos=FW|name=[[Naims Sliti]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1992|7|27|df=y}}|caps=16|goals=3|club=[[Dijon FCO|Dijon]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs end}}

=== {{Fb|Anglija}} ===
Treneris: {{flagicon|ENG}} [[Gerets Sautgeits]]

{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Džordans Pikfords]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1994|3|7|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[Everton F.C.|Everton]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Kails Volkers]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1990|5|28|df=y}}|caps=34|goals=0|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Denijs Rouzs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1990|7|2|df=y}}|caps=16|goals=0|club=[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=4|pos=MF|name=[[Ēriks Daiers]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1994|1|15|df=y}}|caps=25|goals=3|club=[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=5|pos=MF|name=[[Džons Stounss]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1994|5|28|df=y}}|caps=24|goals=0|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=6|pos=DF|name=[[Harijs Magvairs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1993|3|5|df=y}}|caps=4|goals=0|club=[[Leicester City F.C.|Leicester City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=7|pos=MF|name=[[Džese Lingārds]]|other=|age={{birth date and age2|2018|6|14|1992|12|15|df=y}}|caps=10|goals=1|club=[[Manchester United FC|Manchester United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Džordans Hendersons]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1990|6|17|df=y}}|caps=38|goals=0|club=[[Liverpool FC]]|clubnat=ENG}}
{{Nat fs g player|age={{birth date and age2|2018|6|14|1993|7|28|df=y}}|caps=24|goals=13|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]|club=[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]|clubnat=ENG|pos=FW|no=10|name=[[Harijs Keins]]}}
{{nat fs g player|no=10|pos=FW|name=[[Rahīms Stērlings]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1994|12|8|df=y}}|caps=37|goals=2|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Džeimijs Vārdijs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1987|1|11|df=y}}|caps=21|goals=7|club=[[Leicester City F.C.|Leicester City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=12|pos=DF|name=[[Kīrans Tripjērs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1990|9|19|df=y}}|caps=5|goals=0|club=[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=13|pos=GK|name=[[Džeks Batlends]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1993|3|10|df=y}}|caps=7|goals=0|club=[[Stoke City F.C.|Stoke City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=14|pos=FW|name=[[Denijs Velbeks]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1990|11|26|df=y}}|caps=37|goals=15|club=[[Arsenal F.C.|Arsenal]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Gērijs Kehils]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1985|12|19|df=y}}|caps=58|goals=4|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=16|pos=DF|name=[[Fils Džonss]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1992|2|21|df=y}}|caps=24|goals=0|club=[[Manchester United FC|Manchester United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=17|pos=DF|name=[[Fabians Delfs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1989|11|21|df=y}}|caps=9|goals=0|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=18|pos=DF|name=[[Ešlijs Jangs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1985|7|9|df=y}}|caps=33|goals=7|club=[[Manchester United FC|Manchester United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=19|pos=FW|name=[[Markuss Rešfords]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1997|10|31|df=y}}|caps=17|goals=2|club=[[Manchester United FC|Manchester United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=20|pos=MF|name=[[Dele Alli]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1996|4|11|df=y}}|caps=23|goals=2|club=[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=21|pos=MF|name=[[Rubens Loftuss Čīks]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1996|1|23|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[Crystal Palace F.C.|Crystal Palace]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=22|pos=DF|name=[[Trents Aleksandrs Arnolds]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1998|10|7|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[Liverpool FC]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=23|pos=GK|name=[[Niks Poups]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1992|4|19|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[Burnley F.C.|Burnley]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs end}}

== H grupa ==

=== {{Fb|Polija}} ===
Treneris: {{flagicon|Polija}} [[Adams Navalka]]

{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Vojcehs Ščensnijs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1990|4|18|df=y}}|caps=33|goals=0|club=[[Juventus F.C.|Juventus]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Mihals Pazdans]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1987|9|21|df=y}}|caps=31|goals=0|club=[[Legia Warsaw]]|clubnat=POL}}
{{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Arturs Jendžejčiks]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1987|11|4|df=y}}|caps=35|goals=3|club=[[Legia Warsaw]]|clubnat=POL}}
{{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Tiagu Cjoneks]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1986|4|21|df=y}}|caps=17|goals=0|club=[[S.P.A.L. 2013|SPAL]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Jans Bednareks]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1996|4|12|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[Southampton F.C.|Southampton]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Jaceks Guralskis]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1992|9|21|df=y}}|caps=3|goals=0|club=[[PFC Ludogorets Razgrad]]|clubnat=BUL}}
{{nat fs g player|no=7|pos=FW|name=[[Arkadiušs Miliks]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1994|2|28|df=y}}|caps=38|goals=12|club=[[S.S.C. Napoli|Napoli]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Karols Lineti]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1995|2|2|df=y}}|caps=19|goals=1|club=[[U.C. Sampdoria|Sampdoria]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Roberts Levandovskis]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1988|8|21|df=y}}|caps=93|goals=52|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=DEU|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}}
{{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[Gžegožs Krihovjaks]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1990|1|29|df=y}}|caps=49|goals=2|club=[[West Bromwich Albion F.C.|West Bromwich Albion]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=11|pos=MF|name=[[Kamils Grosickis]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1988|6|8|df=y}}|caps=56|goals=12|club=[[Hull City A.F.C.|Hull City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Bartošs Bjalkovskis]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1987|7|6|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[Ipswich Town F.C.|Ipswich Town]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=13|pos=MF|name=[[Macejs Ribuss]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1989|8|19|df=y}}|caps=49|goals=2|club=[[FC Lokomotiv Moscow|Lokomotiv Moscow]]|clubnat=RUS}}
{{nat fs g player|no=14|pos=FW|name=[[Lukašs Teodorčiks]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1991|6|3|df=y}}|caps=15|goals=4|club=[[R.S.C. Anderlecht|Anderlecht]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Kamils Gliks]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1988|2|3|df=y}}|caps=57|goals=4|club=[[AS Monaco|Monaco]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=16|pos=MF|name=[[Jakubs Blaščikovskis]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1985|12|14|df=y}}|caps=97|goals=19|club=[[VfL Wolfsburg]]|clubnat=DEU}}
{{nat fs g player|no=17|pos=MF|name=[[Slavomirs Peško]]|other=|age={{birth date and age2|2018|6|14|1985|2|19|df=y}}|caps=43|goals=2|club=[[Lechia|Lechia Gdańsk]]|clubnat=POL}}
{{nat fs g player|no=18|pos=DF|name=[[Bartošs Berešinskis]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1992|7|12|df=y}}|caps=6|goals=0|club=[[U.C. Sampdoria|Sampdoria]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=19|pos=MF|name=[[Pjotrs Zeliņskis]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1994|5|20|df=y}}|caps=31|goals=4|club=[[S.S.C. Napoli]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=20|pos=DF|name=[[Lukašs Piščeks]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1985|6|3|df=y}}|caps=61|goals=3|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=DEU}}
{{nat fs g player|no=21|pos=MF|name=[[Rafals Kužava]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1993|1|29|df=y}}|caps=3|goals=0|club=[[Górnik Zabrze]]|clubnat=POL}}
{{nat fs g player|no=22|pos=GK|name=[[Lukašs Fabjaņskis]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1985|4|18|df=y}}|caps=43|goals=0|club=[[Swansea City A.F.C.|Swansea City]]|clubnat=Velsa|latest=}}
{{nat fs g player|no=23|pos=FW|name=[[Davids Kovnackis]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1997|3|14|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[U.C. Sampdoria|Sampdoria]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs end}}

=== {{Fb|Senegāla}} ===
Treneris: {{flagicon|SEN}} [[Aliū Sisē]]

{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Abdulajs Dialo]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1992|3|30|df=y}}|caps=16|goals=0|club=[[Stade Rennais F.C.|Rennes]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Saliū Siss]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1989|9|15|df=y}}|caps=17|goals=0|club=[[Valenciennes FC|Valenciennes]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Kalidu Kulibali]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1991|6|20|df=y}}|caps=23|goals=0|club=[[SSC Napoli|Napoli]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Kara Mbodžs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1989|11|11|df=y}}|caps=51|goals=5|club=[[R.S.C. Anderlecht|Anderlecht]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs g player|no=5|pos=MF|name=[[Idrisa Gveje]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1989|9|26|df=y}}|caps=58|goals=1|club=[[Liverpūles &quot;Everton&quot;|Everton]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=6|pos=DF|name=[[Salifs Sanē]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1990|8|25|df=y}}|caps=19|goals=0|club=[[Hannover 96]]|clubnat=DEU}}
{{nat fs g player|no=7|pos=FW|name=[[Musa Sovs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1986|1|19|df=y}}|caps=50|goals=18|club=[[Bursaspor]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=8|pos=DF|name=[[Šeihu Kujate]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1989|12|21|df=y}}|caps=46|goals=2|club=[[West Ham United F.C.|West Ham United]]|clubnat=ENG|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}}
{{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Mamē Diofs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1987|12|16|df=y}}|caps=46|goals=10|club=[[Stoke City F.C.|Stoke City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=10|pos=FW|name=[[Sadio Manē]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1992|4|10|df=y}}|caps=51|goals=14|club=[[Liverpool FC]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=11|pos=MF|name=[[Šeihs N'Doje]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1986|3|29|df=y}}|caps=23|goals=3|club=[[Birmingham City F.C.|Birmingham City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=12|pos=DF|name=[[Jūsefs Sabalī]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1993|3|5|df=y}}|caps=3|goals=0|club=[[Bordo &quot;Girondins&quot;|Bordeaux]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=13|pos=MF|name=[[Alfrēds N'Diaje]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1990|3|6|df=y}}|caps=18|goals=0|club=[[Wolverhampton Wanderers F.C.|Wolverhampton Wanderers]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=14|pos=FW|name=[[Musa Konate]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1993|4|3|df=y}}|caps=26|goals=9|club=[[Amiens SC|Amiens]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=15|pos=FW|name=[[Diafra Sako]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1989|12|24|df=y}}|caps=9|goals=3|club=[[Stade Rennais F.C.|Rennes]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=16|pos=GK|name=[[Hadims N'Diaje]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1984|11|30|df=y}}|caps=24|goals=0|club=[[Horoya AC|Horoya]]|clubnat=GIN}}
{{nat fs g player|no=17|pos=MF|name=[[Bado Ndiaje]]|other=|age={{birth date and age2|2018|6|14|1990|10|27|df=y}}|caps=17|goals=1|club=[[Stoke City F.C.|Stoke City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=18|pos=FW|name=[[Ismails Sārs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1998|2|25|df=y}}|caps=13|goals=2|club=[[Stade Rennais F.C.|Rennes]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=19|pos=FW|name=[[Mbajī Niangs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1994|12|19|df=y}}|caps=4|goals=0|club=[[Torino FC|Torino]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=20|pos=FW|name=[[Keita Baldē]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1995|3|8|df=y}}|caps=16|goals=3|club=[[AS Monaco|Monaco]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=21|pos=DF|name=[[Lamins Gasama]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1989|10|20|df=y}}|caps=34|goals=0|club=[[Alanyaspor]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=22|pos=DF|name=[[Musa Vagū]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1998|10|4|df=y}}|caps=8|goals=0|club=[[K.A.S. Eupen|Eupen]]|clubnat=BEL|latest=}}
{{nat fs g player|no=23|pos=GK|name=[[Alfrēds Gomiss]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1993|9|5|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[S.P.A.L. 2013|SPAL]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs end}}

=== {{Fb|Kolumbija}} ===
Treneris: {{flagicon|ARG}} [[Hosē Pekermans]]

{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Davids Ospina]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1988|8|31|df=y}}|caps=86|goals=0|club=[[Arsenal F.C.|Arsenal]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Kristjans Sapata]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1986|9|30|df=y}}|caps=55|goals=2|club=[[AC Milan]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Oskars Muriljo]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1988|4|18|df=y}}|caps=13|goals=0|club=[[C.F. Pachuca|Pachuca]]|clubnat=MEX}}
{{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Santjago Ariass]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1992|1|13|df=y}}|caps=41|goals=0|club=[[PSV Eindhoven]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=5|pos=MF|name=[[Vilmars Barrioss]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1993|10|16|df=y}}|caps=10|goals=0|club=[[Boca Juniors]]|clubnat=ARG}}
{{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Karloss Sančess]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1986|2|6|df=y}}|caps=85|goals=0|club=[[RCD Espanyol|Espanyol]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=7|pos=FW|name=[[Karloss Baka]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1986|9|8|df=y}}|caps=45|goals=14|club=[[Villarreal CF|Villarreal]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Avels Agilars]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1985|1|6|df=y}}|caps=70|goals=7|club=[[Deportivo Cali]]|clubnat=COL}}
{{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Radamels Falkao]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1986|2|10|df=y}}|caps=73|goals=29|club=[[AS Monaco|Monaco]]|clubnat=FRA|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}}
{{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[Hamess Rodrigess]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1991|7|12|df=y}}|caps=63|goals=21|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=DEU}}
{{nat fs g player|no=11|pos=MF|name=[[Huans Kvadrado]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1988|5|26|df=y}}|caps=70|goals=7|club=[[Juventus F.C.|Juventus]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Kamilo Vargass]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1989|3|9|df=y}}|caps=5|goals=0|club=[[Deportivo Cali]]|clubnat=COL}}
{{nat fs g player|no=13|pos=DF|name=[[Jerri Mina]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1994|9|23|df=y}}|caps=12|goals=3|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=14|pos=FW|name=[[Luiss Murjels]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1991|4|16|df=y}}|caps=18|goals=2|club=[[Sevilla FC|Sevilla]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=15|pos=MF|name=[[Mateuss Urive]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1991|3|21|df=y}}|caps=8|goals=0|club=[[Club América|América]]|clubnat=MEX}}
{{nat fs g player|no=16|pos=MF|name=[[Džefersons Lerma]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1994|10|25|df=y}}|caps=5|goals=0|club=[[Levante UD|Levante]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=17|pos=DF|name=[[Hoans Mohika]]|other=|age={{birth date and age2|2018|6|14|1992|8|21|df=y}}|caps=4|goals=1|club=[[Girona FC|Girona]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=18|pos=DF|name=[[Farids Diass]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1983|7|20|df=y}}|caps=13|goals=0|club=[[Club Olimpia|Olimpia]]|clubnat=Paragvaja}}
{{nat fs g player|no=19|pos=FW|name=[[Migels Borha]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1993|1|26|df=y}}|caps=7|goals=2|club=[[Sanpaulu &quot;Palmeiras&quot;|Palmeiras]]|clubnat=BRA}}
{{nat fs g player|no=20|pos=MF|name=[[Huans Fernando Kintero]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1993|1|18|df=y}}|caps=15|goals=2|club=[[River Plate]]|clubnat=ARG}}
{{nat fs g player|no=21|pos=FW|name=[[Hosē Iskjerdo]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1992|7|7|df=y}}|caps=5|goals=1|club=[[Brighton &amp; Hove Albion F.C.|Brighton &amp; Hove Albion]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=22|pos=GK|name=[[Hosē Fernando Kvadrado]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1985|6|1|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[Once Caldas]]|clubnat=COL|latest=}}
{{nat fs g player|no=23|pos=DF|name=[[Davinsons Sančess]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1996|6|12|df=y}}|caps=9|goals=0|club=[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs end}}

=== {{Fb|Japāna}} ===
Treneris: {{flagicon|JAP}} [[Akira Nišino]]

{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Eidži Kavašima]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1983|3|20|df=y}}|caps=84|goals=0|club=[[FC Metz|Metz]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Naomiči Ueda]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1994|10|24|df=y}}|caps=4|goals=0|club=[[Kashima Antlers]]|clubnat=JAP}}
{{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Gens Šodži]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1992|12|11|df=y}}|caps=11|goals=1|club=[[Kashima Antlers]]|clubnat=JAP}}
{{nat fs g player|no=4|pos=MF|name=[[Keisuke Honda]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1986|6|13|df=y}}|caps=95|goals=36|club=[[C.F. Pachuca|Pachuca]]|clubnat=MEX}}
{{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Jūto Nagatomo]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1986|9|12|df=y}}|caps=105|goals=3|club=[[Stambulas &quot;Galatasaray&quot;|Galatasaray]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=6|pos=DF|name=[[Vataru Endo]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1993|2|9|df=y}}|caps=12|goals=0|club=[[Urawa Red Diamonds]]|clubnat=JAP}}
{{nat fs g player|no=7|pos=MF|name=[[Gaku Šibasaki]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1992|5|28|df=y}}|caps=18|goals=3|club=[[Getafe CF|Getafe]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Genki Haraguči]]|other=|age={{birth date and age2|2018|6|14|1991|5|9|df=y}}|caps=33|goals=6|club=[[Fortuna Düsseldorf]]|clubnat=DEU}}
{{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Šindži Okadzaki]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1986|4|16|df=y}}|caps=113|goals=50|club=[[Leicester City F.C.|Leicester City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[Šindži Kagava]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1989|3|17|df=y}}|caps=92|goals=30|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=DEU}}
{{nat fs g player|no=11|pos=MF|name=[[Takaši Usami]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1992|5|6|df=y}}|caps=24|goals=3|club=[[Fortuna Düsseldorf]]|clubnat=DEU}}
{{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Masaaki Higašiguči]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1986|5|12|df=y}}|caps=5|goals=0|club=[[Gamba Osaka]]|clubnat=JAP}}
{{nat fs g player|no=13|pos=FW|name=[[Jošinori Muto]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1992|7|15|df=y}}|caps=24|goals=2|club=[[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]]|clubnat=DEU}}
{{nat fs g player|no=14|pos=MF|name=[[Takaši Inui]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1988|6|2|df=y}}|caps=27|goals=4|club=[[SD Eibar|Eibar]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=15|pos=FW|name=[[Jūja Osako]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1990|5|18|df=y}}|caps=29|goals=7|club=[[1. FC Köln]]|clubnat=DEU}}
{{nat fs g player|no=16|pos=MF|name=[[Hotaru Jamaguči]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1990|11|6|df=y}}|caps=42|goals=2|club=[[Cerezo Osaka]]|clubnat=JAP}}
{{nat fs g player|no=17|pos=MF|name=[[Makoto Hasebe]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1984|1|18|df=y}}|caps=110|goals=2|club=[[Eintracht Frankfurt]]|clubnat=DEU|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}}
{{nat fs g player|no=18|pos=MF|name=[[Rjota Ošima]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1993|1|23|df=y}}|caps=5|goals=0|club=[[Kawasaki Frontale]]|clubnat=JAP}}
{{nat fs g player|no=19|pos=DF|name=[[Hiroki Sakai]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1990|4|12|df=y}}|caps=43|goals=0|club=[[Olympique de Marseille|Marseille]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=20|pos=DF|name=[[Tomoaki Makino]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1987|5|11|df=y}}|caps=32|goals=4|club=[[Urawa Red Diamonds]]|clubnat=JAP}}
{{nat fs g player|no=21|pos=DF|name=[[Gotoku Sakai]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1991|3|14|df=y}}|caps=41|goals=0|club=[[Hamburger SV]]|clubnat=DEU}}
{{nat fs g player|no=22|pos=DF|name=[[Maja Jošida]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1988|8|24|df=y}}|caps=82|goals=10|club=[[Southampton F.C.|Southampton]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=23|pos=GK|name=[[Kosuke Nakamura]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1995|2|27|df=y}}|caps=4|goals=0|club=[[Kashiwa Reysol]]|clubnat=JAP}}
{{nat fs end}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.fifa.com/worldcup/ Oficiālā mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190619045038/http://www.fifa.com/worldcup/ |date={{dat|2019|06|19||bez}} }} {{en ikona}} / {{de ikona}} / {{fr ikona}} / {{es ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20180619164139/https://tournament.fifadata.com/documents/FWC/2018/pdf/FWC_2018_SQUADLISTS.PDF 2018. gada FIFA Pasaules kauss — komandu sastāvi] {{en ikona}}, ''fifadata.com''

{{FIFA Pasaules kauss}}

[[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kauss]]
[[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa izlašu sastāvi]]
[[Kategorija:FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi]]</text>
      <sha1>q3rieq1psngyxe0ir2qpyek42xw5wuv</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2022. gada Pasaules čempionāts hokejā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>397848</id>
    <revision>
      <id>3662046</id>
      <parentid>3636535</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T15:27:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>CommonsDelinker</username>
        <id>1319</id>
      </contributor>
      <comment>Izņemts attēls &quot;Russian_Olympic_Committee_flag.svg&quot;, jo [[commons:User:Ellywa|Ellywa]] to ir izdzēsis no [[Vikikrātuve]]s (iemesls: per [[:c:Commons:Deletion requests/File:Russian Olympic Committee flag.svg|]]).</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="92328" xml:space="preserve">{{Starptautiska sporta turnīra infokaste
 |          nosaukums = 2022. gada Pasaules čempionāts hokejā
 |     citi_nosaukumi = 
 |               gads = 
 |       gads_pa_labi = 
 |             attēls = 2022 IIHF World Championship logo.png
 |            att_izm = 180px
 |           apraksts = 2022. gada Pasaules hokeja čempionāta logo
 |          mājaslapa = 
 |             valsts = {{FIN}}
 |            valsts2 = 
 |            valsts3 = 
 |            valsts4 = 
 |            pilsēta = [[Helsinki]] un [[Tampere]]
 |              laiks = 13.—29. maijs
 |     komandu_skaits = 16
 |  kval_dalībvalstis = 
 |     konfederācijas = 
 |             arēnas = ''[[Helsinku ledus halle]]'' un ''[[Nokia Arēna]]''
 |           pilsētas = 
 |           čempioni = {{ih|FIN}}
 |             tituls = 4
 |              otrie = {{ih|CAN}}
 |             trešie = {{ih|CZE}}
 |        trešie_cits = 
 |           ceturtie = {{ih|USA}}
 |             spēles = 64
 |          skatītāji = 356955
 |    rezultatīvākais = {{flaga|Čehija}} [[Romans Červenka]] (17 punkti)
 |                mvp = {{flaga|Somija}} [[Juho Olkinuora]]
 |            pag_sez = [[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā|2021]]
 |            nak_sez = [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023]]
 |          atjaunots = 
}}
'''2022. gada Pasaules čempionāts hokejā''' bija 85. [[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionāts]]. Tas notika [[Somija|Somijas]] pilsētās [[Helsinki|Helsinkos]] [[Helsinku ledus halle|Helsinku ledus hallē]] un [[Tampere|Tamperē]] [[Nokia Arēna|Nokia arēnā]] no {{dat|2022|5|13|Ģ}} līdz {{dat||5|29|D}}.

Sākotnēji [[Somija]] pretendēja rīkot [[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā|2021. gada Pasaules čempionātu hokejā]], un arī bija galvenā pretendente rīkot to, taču, vēlāk, kad [[Rīga]] un [[Minska]] apvienojās cīņai par rīkošanu, abas pilsētas bija uzvarētājas, apsteidzot [[Helsinki|Helsinkus]] un [[Tampere|Tamperi]] tikai par 3 punktiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20151024123845/http://www.mtv.fi/sport/jaakiekko/leijonat/artikkeli/kummola-paljastaa-mm-kisat-lahes-varmasti-suomeen-2021/5506726|title=Kummola paljastaa: MM-kisat lähes varmasti Suomeen 2021|publisher=MTV|accessdate={{dat|2015|10|20||bez}}|language=somu}}&lt;/ref&gt; Vēlāk tika paziņots, ka [[Somija]] rīkos 2022. gada čempionātu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.iihfworlds2017.com/en/news/to-minsk-riga-in-2021/|title=To Minsk &amp; Riga in 2021!|date=15 May 2015|work=iihfworlds2017.com|language=angļu|access-date={{dat|2018|06|08||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170519193911/http://www.iihfworlds2017.com/en/news/to-minsk-riga-in-2021/|archivedate={{dat|2017|05|19||bez}}}}&lt;/ref&gt; Rīkotājpilsētas tika izvēlētas {{dat|2017|5|19|L}} [[Starptautiskā hokeja federācija|Starptautiskās hokeja federācijas]] preses konferencē, kas notika [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]].

[[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|2022. gada Krievijas iebrukuma Ukrainā]] laikā norises vieta Helsinkos no [[Hartwall Arena|''Hartwall'' arēnas]] tika pārcelta uz [[Helsinku ledus halle|Helsinku ledus halli]], jo tā piederēja Krievijas oligarhiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.is.fi/jaakiekko/art-2000008682837.html|title=IS:n tiedot: Jääkiekon MM-kotikisojen areena vaihtui sodan takia – tässä on uusi pelipaikka|last=Huttunen|first=Sasha|last2=Lempinen|first2=Marko|website=Ilta-Sanomat|access-date=2022-05-12|date=2022-03-15|language=fi}}&lt;/ref&gt;

== Arēnas ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
|'''[[Helsinki]]'''
!rowspan=5|{{Location map+ |Finland|width=150|float=center |caption= |places=
{{location map~|Finland|lat=60.205739|long=24.928897|label=[[Helsinki]]|position=bottom}}
{{location map~|Finland|lat=61.493952|long=23.772955|label=[[Tampere]]|position=top}}
}}
|'''[[Tampere]]'''
|-
| [[Helsinku ledus halle]]
Ietilpība: 8 200
| ''[[Nokia Arēna]]''
Ietilpība: 13 455
|-
| [[Attēls:Helsinki Ice Hall May 2022.jpg|200x200px]]
| [[Attēls:Nokia Arena May 2022 1.jpg|200x200px]]
|}

== Komandas ==
* {{ih|USA}}*
* {{ih|AUT}}&lt;sup&gt;3&lt;/sup&gt;
* {{ih|BLR}} (izslēgti)
* {{ih|CZE}}*
* {{ih|DEN}}*
* {{ih|FRA}}&lt;sup&gt;3&lt;/sup&gt;
* {{ih|ITA}}*
* {{ih|CAN}}*
* {{ih|KAZ}}*
* [[Krievijas hokeja izlase|KOK]] (izslēgti)
* {{ih|LAT}}*
* {{ih|GBR}}*
* {{ih|NOR}}*
* {{ih|SVK}}*
* {{ih|FIN}}*†
* {{ih|SUI}}*
* {{ih|GER}}*
* {{ih|SWE}}*

: ''* automātiski kvalificējas pēc 2021. gada Pasaules hokeja čempionāta (1.—16. vieta)''
: ''&lt;sup&gt;†&lt;/sup&gt; kvalificējas kā turnīra rīkotāji''
: ''&lt;sup&gt;3&lt;/sup&gt; kvalificējās, ieņemot vietu [[Baltkrievija]]s un [[Krievija]]s vietā''

Sākotnēji bija plānots, ka čempionātā piedalīsies arī [[Baltkrievijas hokeja izlase|Baltkrievijas]] un [[Krievijas hokeja izlase|Krievijas]] hokeja izlases, bet 2022. gada 28. februārī [[Somijas Hokeja asociācija]] nolēma liegt dalību Baltkrievijas un Krievijas hokeja izlasēm, sakarā ar [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas 2022. gada iebrukumu Ukrainā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=IIHF izslēdz Krievijas un Baltkrievijas izlases no turnīriem; atņem arī junioru čempionāta rīkošanu |url=https://www.delfi.lv/sports/news/hokejs/iihf-izsledz-krievijas-un-baltkrievijas-izlases-no-turniriem-atnem-ari-junioru-cempionata-rikosanu.d?id=54107166 |website=Delfi.lv |accessdate={{dat|2022|2|28||bez}}}}&lt;/ref&gt;
Baltkrievijas un Krievijas vietā dalība tika dota [[Austrijas hokeja izlase|Austrijas]] un [[Francijas hokeja izlase|Francijas]] hokeja izlasei.

== Izlašu sastāvi ==
{{Pamatraksts|2022. gada Pasaules čempionāta hokejā izlašu sastāvi}}

Katras izlases sastāvā jābūt 15 līdz 25 laukuma spēlētājiem un 2 līdz 3 vārtsargiem.

== Sadalījums pa grupām ==
Komandas tika sadalītas pa grupām atbilstoši vietām 2021. gada [[Starptautiskā hokeja federācija|IIHF]] rangā (izlašu vietas šajā rangā norādītas iekavās).

{{Col-begin}}
{{Col-2}}
;A grupa
* {{ih|CAN}} (1)
* {{ih|GER}} (5)
* {{ih|SUI}} (8)
* {{ih|SVK}} (9)
* {{ih|DEN}} (12)
* {{ih|KAZ}} (13)
* {{ih|ITA}} (16)
* {{ih|FRA}} (15)

{{Col-2}}
;B grupa
* {{ih|FIN}} (2)
* {{ih|USA}} (4)
* {{ih|CZE}} (6)
* {{ih|SWE}} (7)
* {{ih|LAT}} (10)
* {{ih|NOR}} (11)
* {{ih|GBR}} (15)
* {{ih|AUT}} (18)

{{Col-end}}

== Grupu turnīrs ==
=== A grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WL OT
|source=[https://stats.iihf.com/Hydra/749/IHM749300_76_5_0.pdf IIHF]

| team1=SUI | team2=GER | team3=CAN | team4=SVK | team5=DEN | team6=FRA | team7=KAZ | team8=ITA | team9=RUS

| win_CAN=5 | OTwin_CAN=0 | OTloss_CAN=0 | loss_CAN=2 |gf_CAN=34 |ga_CAN=18 |status_CAN=Q
| win_GER=5 | OTwin_GER=0 | OTloss_GER=1 | loss_GER=1 |gf_GER=26 |ga_GER=20 |status_GER=Q
| win_SUI=6 | OTwin_SUI=1 | OTloss_SUI=0 | loss_SUI=0 |gf_SUI=34 |ga_SUI=15 |status_SUI=Q
| win_SVK=4 | OTwin_SVK=0 | OTloss_SVK=0 | loss_SVK=3 |gf_SVK=23 |ga_SVK=19 |status_SVK=Q
| win_DEN=4 | OTwin_DEN=0 | OTloss_DEN=0 | loss_DEN=3 |gf_DEN=18 |ga_DEN=18 |status_DEN=E
| win_KAZ=1 | OTwin_KAZ=0 | OTloss_KAZ=0 | loss_KAZ=6 |gf_KAZ=19 |ga_KAZ=31 |status_KAZ=E
| win_ITA=0 | OTwin_ITA=0 | OTloss_ITA=1 | loss_ITA=6 |gf_ITA=12 |ga_ITA=32 |status_ITA=R
| win_FRA=1 | OTwin_FRA=1 | OTloss_FRA=0 | loss_FRA=5 |gf_FRA=11 |ga_FRA=24 |status_FRA=E
| win_RUS=0 | OTwin_RUS=0 | OTloss_RUS=0 | loss_RUS=0 |gf_RUS=0 |ga_RUS=0 |status_RUS=

|result1=Q |result2=Q |result3=Q |result4=Q |result5=E |result6=E |result7=E |result8=REL |result9=EX

|name_RUS= [[Krievijas hokeja izlase|KOK]]
|name_CAN={{ih|CAN}}
|name_GER={{ih|GER}}
|name_SUI={{ih|SUI}}
|name_SVK={{ih|SVK}}
|name_DEN={{ih|DEN}}
|name_KAZ={{ih|KAZ}}
|name_ITA={{ih|ITA}}
|name_FRA={{ih|FRA}}

|res_col_header=QR
|col_Q=green1  |text_Q=Kvalifikācija ceturtdaļfinālam
|col_REL=red1  |text_REL=[[2023. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|Pazemināšana uz 1. divīziju]]
|col_EX=black1 |text_EX=Diskvalificēti
}}

{{Hokeja spēle3
| bg                 = #eeffff
| datums             = 13. maijs
| laiks              = 16:20
| komanda1           = {{ih-rt|FRA}}
| komanda2           = {{ih|SVK}}
| punkti             = 2:4
| periodi            = (0:1, 2:2, 0:1)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/Hydra/749/IHM749A01_74_3_0.pdf
| vārtsargs1         = [[Henri-Corentin Buysse]]
| vārtsargs2         = [[Patrik Rybár]]
| arēna              = [[Helsinku ledus halle]], [[Helsinki]]
| starprez           = 0-1 / 0-2 / 1-2 / 2-2 / 2-3 / 2-4
| vārti1             = [[Anthony Rech|Rech]] ([[Louis Boudon|Boudon]]) - 26:06 / [[Jordann Perret|Perret]] ([[Valentin Claireaux|Claireauz]], [[Yohann Auvitu|Auvitu]]) - 32:49
| vārti2             = 10:23 - [[Pavol Regenda|Regenda]] ([[Mário Grman|Grman]], [[Miloš Roman|Roman]]) / 21:54 - (PP) [[Tomáš Tatar|Tatar]] ([[Juraj Slafkovský|Slafkovský]], [[Róbert Lantoši|Lantoši]]) / 38:03 - [[Samuel Takáč|Takáč]] ([[Adam Liška|Liška]], [[Šimon Nemec|Nemec]]) / 59:52 - (ENG) [[Pavol Regenda|Regenda]] ([[Juraj Slafkovský|Slafkovský]], [[Peter Čerešňák|Čerešňák]])
| skatītāji          = 3731
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = #eeffff
| datums             = 13. maijs
| laiks              = 20:20
| komanda1           = {{ih-rt|GER}}
| komanda2           = {{ih|CAN}}
| punkti             = 3:5
| periodi            = (0:2, 1:3, 2:0)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/Hydra/749/IHM749A03_74_3_0.pdf
| vārtsargs1         = [[Philipp Grubauer]]
| vārtsargs2         = [[Logan Thompson]]
| arēna              = [[Helsinku ledus halle]], [[Helsinki]]
| starprez           = 0-1 / 0-2 / 1-2 / 1-3 / 1-4 / 1-5 / 2-5 / 3-5
| vārti1             = [[Marc Michaelis|Michaelis]] ([[Moritz Seider|Seider]], [[Leonhard Pföderl|Pföderl]]) - 27:24 / [[Matthias Plachta|Plachta]] ([[Tim Stützle|Stützle]], [[Moritz Seider|Seider]]) (PP2) - 41:13 / [[Moritz Seider|Seider]] ([[Tim Stützle|Stützle]], [[Leonhard Pföderl|Pföderl]]) (PP2) - 52:35
| vārti2             = 08:06 - [[Cole Sillinger|Sillinger]] ([[Josh Anderson|Anderson]], [[Adam Lowry|Lowry]]) / 17:22 - [[Pierre-Luc Dubois|Dubois]] / 31:37 - (PP) [[Pierre-Luc Dubois|Dubois]] ([[Nicolas Roy|Roy]], [[Drake Batherson|Batherson]]) / 33:39 - (PP) [[Kent Johnson|Johnson]] ([[Dawson Mercer|Mercer]], [[Thomas Chabot|Chabot]]) / 37:35 - [[Noah Gregor|Gergor]] ([[Max Comtois|Comtois]], [[Travis Sanheim|Sanheim]]) 
| skatītāji          = 4632
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 6
| noraidījumi2       = 8
| metieni1           = 21
| metieni2           = 27
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = #eeeeee
| datums             = 14. maijs
| laiks              = 12:20
| komanda1           = {{ih-rt|DEN}}
| komanda2           = {{ih|KAZ}}
| punkti             = 9:1
| periodi            = (3:0, 4:0, 2:1)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/Hydra/749/IHM749A05_74_3_0.pdf
| vārtsargs1         = [[Sebastian Dahm]]
| vārtsargs2         = [[Andrei Shutov]]&lt;br&gt;[[Ilya Rumyantsev]]
| arēna              = [[Helsinku ledus halle]], [[Helsinki]]
| starprez           = 1-0 / 2-0 / 3-0 / 4-0 / 5-0 / 6-0 / 7-0 / 8-0 / 9-0 / 9-1
| vārti1             = [[Patrick Bjorkstrand|Bjorkstrand]] ([[Mathias Bau Hansen|Bau Hansen]], [[Oliver Larsen|Larsen]]) - 02:03 / [[Felix Maegaard Scheel|Scheel]] - 03:59 / [[Joachim Blichfeld|Blichfeld]] ([[Nikolaj Ehlers|Ehlers]], [[Markus Lauridsen|Lauridsen]] (PP) - 04:51 / [[Frederik Storm|Storm]] ([[Nikolaj Ehlers|Ehlers]], [[Jesper Jensen Aabo|Jensen Aabo]]) (PP) - 22:26 / [[Julian Jakobsen|Jakobsen]] ([[Mikkel Aagaard|Aagaard]]) - 26:22 / [[Joachim Blichfeld|Blichfeld]] ([[Nikolaj Ehlers|Ehlers]], [[Markus Lauridsen|Lauridsen]]) (PP) - 29:54 / [[Oliver Larsen|Larsen]] ([[Mathias Bau Hansen|Bau Hansen]], [[Markus Lauridsen|Lauridsen]]) (EA) - 39:36 / [[Peter Regin|Regin]] ([[Oliver Lauridsen|Lauridsen]], [[Frederik Storm|Storm]]) - 40:43 / [[Joachim Blichfeld|Blichfeld]] ([[Markus Lauridsen|Lauridsen]], [[Mathias Bau Hansen|Bau Hansen]]) (PP) - 50:03
| vārti2             = 58:37 - (SH) [[Kirill Savitski|Savitski]] ([[Arkadiy Shestakov|Shestakov]])
| skatītāji          = 3035
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 8
| noraidījumi2       = 16
| metieni1           = 37
| metieni2           = 26
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = #eeffff
| datums             = 14. maijs
| laiks              = 16:20
| komanda1           = {{ih-rt|SUI}}
| komanda2           = {{ih|ITA}}
| punkti             = 5:2
| periodi            = (3:0, 1:0, 1:2)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/Hydra/749/IHM749A07_74_3_0.pdf
| vārtsargs1         = [[Reto Berra]]
| vārtsargs2         = [[Andreas Bernard]]
| arēna              = [[Helsinku ledus halle]], [[Helsinki]]
| starprez           = 1-0 / 2-0 / 3-0 / 4-0 / 4-1 / 5-1 / 5-2
| vārti1             = [[Denis Malgin|Malgin]] ([[Dario Simion|Simion]], [[Jonas Siegenthaler|Siegenthaler]]) - 00:49 / [[Calvin Thürkauf|Thürkauf]] ([[Enzo Corvi|Corvi]], [[Jonas Siegenthaler|Siegenthaler]]) - 17:05 / [[Andres Ambühl|Ambühl]] ([[Jonas Siegenthaler|Siegenthaler]], [[Tristan Scherwey|Scherwey]]) - 19:42 / [[Calvin Thürkauf|Thürkauf]] ([[Philipp Kurashev|Kurashev]] ([[Tristan Scherwey|Scherwey]]) - 26:20 / [[Nico Hischier|Hischier]] ([[Timo Meier|Meier]], [[Christoph Bertschy|Bertschy]]) - 58:20
| vārti2             = 48:40 - [[Daniel Glira|Grila]] ([[Dante Hannoun|Hannoun]], [[Brandon McNally|McNally]]) / 58:52 - (PP) [[Dante Hannoun|Hannoun]] ([[Simon Kostner|Kostner]], [[Alex Petan|Petan]])
| skatītāji          = 3641
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 4
| noraidījumi2       = 4
| metieni1           = 47
| metieni2           = 14
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = #eeeeee
| datums             = 14. maijs
| laiks              = 20:20
| komanda1           = {{ih-rt|SVK}}
| komanda2           = {{ih|GER}}
| punkti             = 1:2
| periodi            = (0:0, 1:2, 0:0)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/Hydra/749/IHM749A09_74_3_0.pdf
| vārtsargs1         = [[Patrik Rybár]]
| vārtsargs2         = [[Philipp Grubauer]]
| arēna              = [[Helsinku ledus halle]], [[Helsinki]]
| starprez           = 0-1&lt;br&gt;0-2&lt;br&gt;1-2
| vārti1             = [[Kristián Pospíšil|Pospíšil]] ([[Adam Jánošík|Jánošík]], [[Alex Tamáši|Tamáši]]) - 31:15
| vārti2             = 21:34 - [[Matthias Plachta|Plachta]] / 26:41 - [[Leonhard Pföderl|Pföderl]] ([[Marcel Noebels|Noebels]])
| skatītāji          = 4387
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 6
| noraidījumi2       = 4
| metieni1           = 29
| metieni2           = 16
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = #eeffff
| datums             = 15. maijs
| laiks              = 12:20
| komanda1           = {{ih-rt|ITA}}
| komanda2           = {{ih|CAN}}
| punkti             = 1:6
| periodi            = (1:1, 0:3, 0:2)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/Hydra/749/IHM749A11_74_3_0.pdf
| vārtsargs1         = [[Justin Fazio]]
| vārtsargs2         = [[Chris Driedger]]
| arēna              = [[Helsinku ledus halle]], [[Helsinki]]
| starprez           = 1:0&lt;br&gt;1:1&lt;br&gt;1:2&lt;br&gt;1:3&lt;br&gt;1:4&lt;br&gt;1:5&lt;br&gt;1:6
| vārti1             = [[Phil Pietroniro]] ([[Brandon McNally]], [[Luca Frigo]]) - 12:57
| vārti2             = 15:50 - [[Treviss Senheims]] ([[Deimons Seversons]], [[Džošs Andersons]])&lt;br&gt;28:15 - [[Džošs Andersons]] ([[Dysin Mayo]], [[Adam Lowry]])&lt;br&gt;35:14 - [[Nikolā Ruā]] ([[Pjērs Lūks Dibuā]], [[Raiens Greivss]])&lt;br&gt;37:30 - [[Kent Johnson]] ([[Tomā Šabo]], [[Metjū Barzals]])&lt;br&gt;42:49 - [[Dysin Mayo]] ([[Makss Komtuā]], [[Dosons Mersers]])&lt;br&gt;54:54 - [[Noah Gregor]] ([[Dosons Mersers]])
| skatītāji          = 2616
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 2
| noraidījumi2       = 8
| metieni1           = 12
| metieni2           = 30
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = #eeffff
| datums             = 15. maijs
| laiks              = 16:20
| komanda1           = {{ih-rt|FRA}}
| komanda2           = {{ih|KAZ}}
| punkti             = 2:1
| periodi            = (0:1, 2:0, 0:0)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/Hydra/749/IHM749A13_74_3_0.pdf
| vārtsargs1         = [[Henri-Corenti Buysse]]
| vārtsargs2         = [[Andrei Shutov]]
| arēna              = [[Helsinku ledus halle]], [[Helsinki]]
| starprez           = 0-1&lt;br&gt;1-1&lt;br&gt;2-1 
| vārti1             = [[Aleksandrs Teksjē]] ([[Hugo Gallet]]) - 32:31&lt;br&gt;[[Florian Chakiachvili]] ([[Aleksandrs Teksjē]], [[Timotē Bozons]]) - 39:35
| vārti2             = 05:08 - [[Valeri Orkhov]] ([[Ņikita Mihailiss]], [[Džesijs Blekers]])
| skatītāji          = 1801
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 2
| noraidījumi2       = 4
| metieni1           = 23
| metieni2           = 27
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = #eeffff
| datums             = 15. maijs
| laiks              = 20:20
| komanda1           = {{ih-rt|DEN}}
| komanda2           = {{ih|SUI}}
| punkti             = 0:6
| periodi            = (0:1, 0:4, 0:1)
| spēles informācija = https://www.iihf.com/pdf/749/ihm749a15_74_3_0
| vārtsargs1         = [[Frederik Dichow]]&lt;br&gt;[[Sebastians Dāms]]
| vārtsargs2         = [[Leonardo Dženoni]]
| arēna              = [[Helsinku ledus halle]], [[Helsinki]]
| starprez           = 0:1&lt;br&gt;0:2&lt;br&gt;0:3&lt;br&gt;0:4&lt;br&gt;0:5&lt;br&gt;0:6
| vārti1             = 
| vārti2             = 08:58 - [[Fabrice Herzog]]&lt;br&gt;([[Andrea Glauser]], [[Enco Korvi]])&lt;br&gt;21:03 - [[Tīmo Meiers]] ([[Janiss Mozers]], [[Deniss Malgins]])&lt;br&gt;25:01 - [[Pijs Suters]] ([[Deniss Malgins]], [[Dario Simion]])&lt;br&gt;32:39 - [[Janiss Mozers]] ([[Deniss Malgins]], [[Pijs Suters]])&lt;br&gt;37:33 - [[Filips Kuraševs]] ([[Niko Hišīrs]], [[Enco Korvi]])&lt;br&gt;46:39 - [[Deniss Malgins]] ([[Tīmo Meiers]], [[Janiss Mozers]])
| skatītāji          = 2645
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 8
| noraidījumi2       = 12
| metieni1           = 19
| metieni2           = 29
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = #eeeeee
| datums             = 16. maijs
| laiks              = 16:20
| komanda1           = {{ih-rt|SVK}}
| komanda2           = {{ih|CAN}}
| punkti             = 1:5
| periodi            = (1:1, 0:2, 0:2)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/Hydra/749/IHM749A17_74_3_0.pdf
| vārtsargs1         = [[Adam Húska]]
| vārtsargs2         = [[Logan Thompson]]
| arēna              = [[Helsinku ledus halle]], [[Helsinki]]
| starprez           = 0:1&lt;br&gt;1:1&lt;br&gt;1:2&lt;br&gt;1:3&lt;br&gt;1:4&lt;br&gt;1:5
| vārti1             = [[Samuel Takáč]] ([[Šimons Nemecs]], [[Pavol Regenda]]) - 12:47
| vārti2             = 10:48 - [[Adam Lowry]] ([[Deimons Seversons]], [[Džošs Andersons]])&lt;br&gt;26:11 - [[Pjērs Lūks Dibuā]] ([[Dylan Cozens]], [[Nikolā Ruā]])&lt;br&gt;37:56 - [[Pjērs Lūks Dibuā]] ([[Raiens Greivss]], [[Morgan Geekie]])&lt;br&gt;41:08 - [[Cole Sillinger]] ([[Adam Lowry]], [[Džošs Andersons]])&lt;br&gt;51:18 - [[Morgan Geekie]] ([[Dylan Cozens]], [[Niks Holdens]])
| skatītāji          = 3585
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 8
| noraidījumi2       = 8
| metieni1           = 35
| metieni2           = 44
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = #eeffff
| datums             = 16. maijs
| laiks              = 20:20
| komanda1           = {{ih-rt|FRA}}
| komanda2           = {{ih|GER}}
| punkti             = 2:3
| periodi            = (1:2, 1:0, 0:1)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/Hydra/749/IHM749A19_74_3_0.pdf
| vārtsargs1         = [[Sebastian Ylönen]]
| vārtsargs2         = [[Mathias Nierderberger]]
| arēna              = [[Helsinku ledus halle]], [[Helsinki]]
| starprez           = 0:1&lt;br&gt;1:1&lt;br&gt;1:2&lt;br&gt;2:2&lt;br&gt;2:3
| vārti1             = [[Alexandre Texier]] ([[Timotē Bozons]], [[Florian Chakiachvili]]) - 14:48&lt;br&gt;[[Hugo Gallet]] ([[Šarld Bertrāns]], [[Valentin Claireaux]]) - 31:38
| vārti2             = 02:04 - [[Daneil Fischbuch]] ([[Leonhard Pföderl]], [[Marc Michaelis]])&lt;br&gt;17:51 - [[Alexander Ehl]] ([[Dominiks Bitners]], [[Maximilian Kastner]])&lt;br&gt;45:45 - [[Leonhard Pföderl]] ([[Marcels Nēbelss]], [[Marc Michaelis]])
| skatītāji          = 2652
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 6
| noraidījumi2       = 16
| metieni1           = 18
| metieni2           = 30
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = #eeeeee
| datums             = 17. maijs
| laiks              = 16:20
| komanda1           = {{ih-rt|ITA}}
| komanda2           = {{ih|DEN}}
| punkti             = 1:2
| periodi            = (0:1, 1:0, 0:1)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/Hydra/749/IHM749A21_74_3_0.pdf
| vārtsargs1         = [[Andreass Bernārs]]
| vārtsargs2         = [[Sebastians Dāms]]
| arēna              = [[Helsinku ledus halle]], [[Helsinki]]
| starprez           = 0:1&lt;br&gt;1:1&lt;br&gt;1:2
| vārti1             = [[Alex Petan]] ([[Dante Hannoun]], [[Enrico Miglioranzi]]) - 39:00
| vārti2             = 15:54 - [[Nikolajs Ēlerss]] ([[Joachim Blichfeld]], [[Mathias Bau Hansen]])&lt;br&gt;41:46 - [[Mathias Bau Hansen]] ([[Nicolai Meyer]])
| skatītāji          = 2557
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 12
| noraidījumi2       = 6
| metieni1           = 14
| metieni2           = 45
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = #eeffff
| datums             = 17. maijs
| laiks              = 20:20
| komanda1           = {{ih-rt|SUI}}
| komanda2           = {{ih|KAZ}}
| punkti             = 3:2
| periodi            = (0:0, 2:0, 1:2)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/Hydra/749/IHM749A23_74_3_0.pdf
| vārtsargs1         = [[Sandro Aeschilmann]]
| vārtsargs2         = [[Anderi Shutov]]
| arēna              = [[Helsinku ledus halle]], [[Helsinki]]
| starprez           = 1:0&lt;br&gt;2:0&lt;br&gt;2:1&lt;br&gt;3:1&lt;br&gt;3:2
| vārti1             = [[Deniss Malgins]] ([[Filips Kuraševs]], [[Jonass Zīgentālers]]) - 23:58&lt;br&gt;[[Dario Simion]] 34:32&lt;br&gt;[[Fabrice Herzog]] ([[Andress Ambīls]]) - 55:39
| vārti2             = 45:47 - [[Džesijs Blekers]]&lt;br&gt;57:52 - [[Valery Orekhov]] ([[Ņikita Mihailiss]], [[Curtis Valk]])
| skatītāji          = 2858
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 4
| noraidījumi2       = 4
| metieni1           = 43
| metieni2           = 14
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = #eeffff
| datums             = 18. maijs
| laiks              = 16:20
| komanda1           = {{ih-rt|FRA}}
| komanda2           = {{ih|ITA}}
| punkti             = 2:1 ({{piezīme|OT|Uzvara gūta spēles pagarinājumā}})
| periodi            = (0:1, 0:0, 1:0, 1:0)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/Hydra/749/IHM749A25_74_3_0.pdf
| vārtsargs1         = [[Henri-Corentin Buysse]]
| vārtsargs2         = [[Andreass Bernārs]]
| arēna              = [[Helsinku ledus halle]], [[Helsinki]]
| starprez           = 0:1&lt;br&gt;1:1&lt;br&gt;2:1
| vārti1             = [[Saša Trejs]] ([[Damjēns Flerī]], [[Joans Ovitū]]) - 58:54&lt;br&gt;[[Hugo Gallet]] ([[Timotē Bozons]]) - 61:04
| vārti2             = 14:42 - [[Luca Frigo]]
| skatītāji          = 1543
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 10
| noraidījumi2       = 6
| metieni1           = 36
| metieni2           = 21
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = #eeffff
| datums             = 18. maijs
| laiks              = 20:20
| komanda1           = {{ih-rt|SUI}}
| komanda2           = {{ih|SVK}}
| punkti             = 5:3
| periodi            = (1:1, 2:1, 2:1)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/Hydra/749/IHM749A27_74_4_0.pdf
| vārtsargs1         = [[Leonardo Dženoni]]
| vārtsargs2         = [[Adam Húska]]
| arēna              = [[Helsinku ledus halle]], [[Helsinki]]
| starprez           = 1:0&lt;br&gt;1:1&lt;br&gt;2:1&lt;br&gt;2:2&lt;br&gt;3:2&lt;br&gt;4:2&lt;br&gt;4:3&lt;br&gt;5:3
| vārti1             = [[Deniss Malgins]] - ([[Pijs Suters]]) 00:52&lt;br&gt;[[Dominik Egil]] - ([[Tristan Scherwey]], [[Kristofs Berči]]) 23:56&lt;br&gt;[[Tīmo Meiers]] ([[Pijs Suters]]) - 32:59&lt;br&gt;[[Niko Hišīrs]] ([[Christian Marti]]) - 45:44&lt;br&gt;[[Fabrice Herzog]] ([[Deniss Malgins]], [[Pijs Suters]]) - 59:36
| vārti2             = 10:33 - [[Milošs Romans]] ([[Róbert Lantoši]], [[Adams Liška]])&lt;br&gt;25:32 - [[Jurajs Slafkovskis]] ([[Michal Krištof]], [[Tomāšs Tatars]])&lt;br&gt;49:07 - [[Samuel Takáč]] ([[Adam Sýkora]], [[Maário Grman]])
| skatītāji          = 2504
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 43
| noraidījumi2       = 10
| metieni1           = 30
| metieni2           = 16
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = #eeeeee
| datums             = 19. maijs
| laiks              = 16:20
| komanda1           = {{ih-rt|GER}}
| komanda2           = {{ih|DEN}}
| punkti             = 1:0
| periodi            = (0:0, 1:0, 0:0)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/Hydra/749/IHM749A29_74_4_0.pdf
| vārtsargs1         = [[Filips Grūbauers]]
| vārtsargs2         = [[Sebastians Dāms]]
| arēna              = [[Helsinku ledus halle]], [[Helsinki]]
| starprez           = 1:0
| vārti1             = [[Marc Michaelis]] - 32:41
| vārti2             = 
| skatītāji          = 2570
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 4
| noraidījumi2       = 6
| metieni1           = 13
| metieni2           = 18
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = #eeffff
| datums             = 19. maijs
| laiks              = 20:20
| komanda1           = {{ih-rt|CAN}}
| komanda2           = {{ih|KAZ}}
| punkti             = 6:3
| periodi            = (3:2, 1:0, 2:1)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/Hydra/749/IHM749A31_74_3_0.pdf
| vārtsargs1         = [[Logan Thompson]]
| vārtsargs2         = [[Andrei Shutov]]
| arēna              = [[Helsinku ledus halle]], [[Helsinki]]
| starprez           = 0:1&lt;br&gt;1:1&lt;br&gt;1:2&lt;br&gt;2:2&lt;br&gt;3:2&lt;br&gt;4:2&lt;br&gt;4:3&lt;br&gt;5:3&lt;br&gt;6:3
| vārti1             = [[Dylan Cozens]] ([[Raiens Greivss]], [[Nikolā Ruā]]) - 03:45&lt;br&gt;[[Drake Batherson]] ([[Kent Johnson]], [[Raiens Greivss]]) - 14:18&lt;br&gt;[[Adam Lowry]] ([[Kent Johnson]], [[Džošs Andersons]]) - 17:20&lt;br&gt;[[Damon Severson]] ([[Noah Gregor]]) - 32:14&lt;br&gt;[[Dylan Cozens]] ([[Drake Batherson]], [[Damon Severson]]) - 51:58&lt;br&gt;[[Dylan Cozens]] ([[Pjērs Lūks Dibuā]], [[Damon Severson]]) - 59:11
| vārti2             = 02:25 - [[Yegor Petukhov]] ([[Dmitri Gurkov]], [[Alikhan Asetov]])&lt;br&gt;12:16 - [[Arkadiy Shestakov]] ([[Pavel Akolzin]], [[Kirill Panyukov]])&lt;br&gt;47:55 - [[Kirill Savitski]] ([[Ņikita Mihailiss]], [[Valeri Orekhov]])
| skatītāji          = 2299
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 14
| noraidījumi2       = 14
| metieni1           = 37
| metieni2           = 19
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = #eeeeee
| datums             = 20. maijs
| laiks              = 16:20
| komanda1           = {{ih-rt|GER}}
| komanda2           = {{ih|ITA}}
| punkti             = 9:4
| periodi            = (4:0, 2:1, 3:3)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/Hydra/749/IHM749A33_74_3_0.pdf
| vārtsargs1         = [[Mathias Niedertberger]]
| vārtsargs2         = [[Davide Fadani]] [[Justin Fazio]]
| arēna              = [[Helsinku ledus halle]], [[Helsinki]]
| starprez           = 1:0&lt;br&gt;2:0&lt;br&gt;3:0&lt;br&gt;4:0&lt;br&gt;5:0&lt;br&gt;5:1&lt;br&gt;6:1&lt;br&gt;7:1&lt;br&gt;8:1&lt;br&gt;8:2&lt;br&gt;8:3&lt;br&gt;9:3&lt;br&gt;9:4
| vārti1             = [[Alexander Karachun]] ([[Jonass Millers]], [[Štefans Loibls]]) - 05:01&lt;br&gt;[[Kai Wissmann]] ([[Maximilian Kastner]]) - 06:17&lt;br&gt;[[Jasins Ēlics]] ([[Dominiks Bitners]], [[Marc Michaelis]]) - 13:14&lt;br&gt;[[Daniel Fischbuch]] ([[Kai Wissmann]], [[Lukas Reichel]]) - 17:58&lt;br&gt;[[Lukas Reichel]] ([[Marcels Nēbelss]], [[Marc Michaelis]]) - 25:01&lt;br&gt;[[Daniel Fischbuch]] ([[Lukas Reichel]], [[Kai Wissman]]) - 34:55&lt;br&gt;[[Jasins Ēlics]] ([[Daniel Schmölz]]) - 41:24&lt;br&gt;[[Alexander Karachun]] - ([[Štefans Loibls]], [[Daniel Schmölz]]) 42:45&lt;br&gt;[[Samuel Soramies]] - 57:04
| vārti2             = 25:37 - [[Tommaso Traversa]] ([[Enrico Miglioranzi]], [[Phil Pietroniro]])&lt;br&gt;47:26 - [[Luca Frigo]] ([[Alex Petan]])&lt;br&gt;49:50 - [[Daniel Mantenuto]] ([[Alex Trivellato]], [[Diego Kostner]])&lt;br&gt;59:41 - [[Alex Petan]] ([[Dante Hannoun]], [[Daniel Glira]])
| skatītāji          = 3311
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 4
| noraidījumi2       = 8
| metieni1           = 26
| metieni2           = 20
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = #eeffff
| datums             = 20. maijs
| laiks              = 20:20
| komanda1           = {{ih-rt|KAZ}}
| komanda2           = {{ih|SVK}}
| punkti             = 3:4
| periodi            = (2:1, 0:3, 1:0)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/Hydra/749/IHM749A35_74_3_0.pdf
| vārtsargs1         = [[Anderi Shutov]]
| vārtsargs2         = [[Adam Húska]]
| arēna              = [[Helsinku ledus halle]], [[Helsinki]]
| starprez           = 0:1&lt;br&gt;1:1&lt;br&gt;2:1&lt;br&gt;2:2&lt;br&gt;2:3&lt;br&gt;2:4&lt;br&gt;3:4
| vārti1             = [[Kirill Panyukov]] ([[Džesijs Blekers]], [[Valery Orekhov]]) - 15:17&lt;br&gt;[[Dmitri Shevchenko]] ([[Curtis Valk]]) - 17:52&lt;br&gt;[[Kirikk Panyukov]] ([[Valery Orekhov]]) - 43:42
| vārti2             = 12:12 - [[Andrej Kollár]] ([[Samuel Takáč]])&lt;br&gt;29:47 - [[Martins Fehērvārs]] ([[Adams Liška]], [[Jurajs Slafkovskis]])&lt;br&gt;33:18 - [[Adams Liška]] ([[Michal Krištof]], [[Adam Húska]])&lt;br&gt;34:26 - [[Jurajs Slafkovskis]]
| skatītāji          = 3068
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 5
| noraidījumi2       = 6
| metieni1           = 17
| metieni2           = 34
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = #eeffff
| datums             = 21. maijs
| laiks              = 12:20
| komanda1           = {{ih-rt|DEN}}
| komanda2           = {{ih|FRA}}
| punkti             = 3:0
| periodi            = (1:0, 1:0, 1:0)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/Hydra/749/IHM749A37_74_3_0.pdf
| vārtsargs1         = [[Sebastians Dāms]]
| vārtsargs2         = [[Henri-Corentin Buysse]]
| arēna              = [[Helsinku ledus halle]], [[Helsinki]]
| starprez           = 1:0&lt;br&gt;2:0&lt;br&gt;3:0
| vārti1             = [[Pēters Regins]] ([[Frederiks Storms]], [[Markuss Lauridsens]]) - 16:43&lt;br&gt;[[Joachim Blichfeld]] ([[Markuss Lauridsens]], [[Nikolajs Ēlerss]]) - 25:28&lt;br&gt;[[Jūliāns Jakobsens]] ([[Frederiks Storms]]) - 58:24
| vārti2             = 
| skatītāji          = 3007
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 6
| noraidījumi2       = 10
| metieni1           = 30
| metieni2           = 19
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = #eeffff
| datums             = 21. maijs
| laiks              = 16:20
| komanda1           = {{ih-rt|CAN}}
| komanda2           = {{ih|SUI}} 
| punkti             = 3:6
| periodi            = (3:3, 0:1, 0:2)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/Hydra/749/IHM749A39_74_3_0.pdf
| vārtsargs1         = [[Logan Thompson]]
| vārtsargs2         = [[Leonardo Dženoni]]
| arēna              = [[Helsinku ledus halle]], [[Helsinki]]
| starprez           = 1:0&lt;br&gt;1:1&lt;br&gt;2:1&lt;br&gt;2:2&lt;br&gt;3:2&lt;br&gt;3:3&lt;br&gt;3:4&lt;br&gt;3:5&lt;br&gt;3:6
| vārti1             = [[Kent Johnson]] ([[Metjū Barzals]], [[Raiens Greivss]]) - 11:52&lt;br&gt;[[Adam Lowry]] - 14:11&lt;br&gt;[[Drake Batherson]] ([[Metjū Barzals]]) - 19:03
| vārti2             = 12:51 - [[Michael Fora]] ([[Tīmo Meiers]], [[Filips Kuraševs]])&lt;br&gt;15:33 - [[Dīns Kukans]] ([[Niko Hišīrs]], [[Enco Korvi]])&lt;br&gt;19:51 - [[Jonass Zīgentālers]] ([[Pijs Suters]], [[Deniss Malgins]])&lt;br&gt;26:13 - [[Niko Hišīrs]] ([[Dīns Kukans]])&lt;br&gt;43:41 - [[Pijs Suters]] ([[Deniss Malgins]], [[Dario Simion]])&lt;br&gt;58:01 - [[Tīmo Meiers]]
| skatītāji          = 5676
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 8
| noraidījumi2       = 9
| metieni1           = 25
| metieni2           = 27
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = #eeeeee
| datums             = 21. maijs
| laiks              = 20:20
| komanda1           = {{ih-rt|ITA}}
| komanda2           = {{ih|SVK}} 
| punkti             = 1:3
| periodi            = (0:2, 0:0, 1:1)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/Hydra/749/IHM749A41_74_3_0.pdf
| vārtsargs1         = [[Andreass Bernārs]]
| vārtsargs2         = [[Adam Húska]]
| arēna              = [[Helsinku ledus halle]], [[Helsinki]]
| starprez           = 0:1&lt;br&gt;0:2&lt;br&gt;1:2&lt;br&gt;1:3
| vārti1             = [[Alex Trivellato]] ([[Simon Kostner]]) - 44:09
| vārti2             = 10:31 - [[Michal Krištof]] ([[Tomāšs Tatars]], [[Jurajs Slafkovskis]])&lt;br&gt;19:54 - [[Adam Sýkora]] ([[Jurajs Slafkovskis]], [[Tomāšs Tatars]])&lt;br&gt;49:14 - [[Alex Tamáši]] ([[Michal Ivan]], [[Róbert Lantoši]])
| skatītāji          = 3442
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 10
| noraidījumi2       = 8
| metieni1           = 17
| metieni2           = 34
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = #eeffff
| datums             = 22. maijs
| laiks              = 16:20
| komanda1           = {{ih-rt|KAZ}}
| komanda2           = {{ih|GER}} 
| punkti             = 4:5
| periodi            = (2:3, 1:1, 1:1)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/Hydra/749/IHM749A43_74_3_0.pdf
| vārtsargs1         = [[Andrei Shutov]]
| vārtsargs2         = [[Dustin Strahlmeier]]
| arēna              = [[Helsinku ledus halle]], [[Helsinki]]
| starprez           = 1:0&lt;br&gt;1:1&lt;br&gt;2:1&lt;br&gt;2:2&lt;br&gt;2:4&lt;br&gt;3:4&lt;br&gt;4:4&lt;br&gt;4:5
| vārti1             = [[Romāns Starčenko]] - 02:57&lt;br&gt;[[Yegor Petukhov]] ([[Alikhah Asetov]], [[Samat Daniyar]]) - 15:46&lt;br&gt;[[Pavel Akolzin]] ([[Romāns Starčenko]], [[Samat Daniyar]]) - 39:29&lt;br&gt;[[Ņikita Mihailiss]] - ([[Anton Sagadeyev]], [[Leonid Metalnikov]]) 40:38
| vārti2             = 04:38 - [[Jonass Millers]] ([[Dominiks Bitners]], [[Alexander Karachun]])&lt;br&gt;16:10 - [[Leonhard Pföderl]] ([[Morics Zaiders]])&lt;br&gt;18:33 - [[Daniel Fischbuch]] ([[Fabio Wagner]], [[Morics Zaiders]])&lt;br&gt;25:52 - [[Lukas Reichel]] ([[Leon Gawanke]], [[Marcels Nēbelss]])&lt;br&gt;47:08 - [[Jasins Ēlics]] ([[Kai Wissmann]], [[Dominiks Bitners]])
| skatītāji          = 3124
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 6
| noraidījumi2       = 4
| metieni1           = 22
| metieni2           = 36
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = #eeffff
| datums             = 22. maijs
| laiks              = 20:20
| komanda1           = {{ih-rt|SUI}}
| komanda2           = {{ih|FRA}}
| punkti             = 5:2
| periodi            = (0:2, 3:0, 2:0)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/Hydra/749/IHM749A45_74_3_0.pdf
| vārtsargs1         = [[Reto Berra]]
| vārtsargs2         = [[Sebastian Ylönen]]
| arēna              = [[Helsinku ledus halle]], [[Helsinki]]
| starprez           = 0:1&lt;br&gt;0:2&lt;br&gt;1:2&lt;br&gt;2:2&lt;br&gt;3:2&lt;br&gt;4:2&lt;br&gt;5:2
| vārti1             = [[Niko Hišīrs]] ([[Tīmo Meiers]], [[Dīns Kukans]]) - 20:25&lt;br&gt;[[Damien Riat]] ([[Tobias Geisser]], [[Niko Hišīrs]]) - 32:27&lt;br&gt;[[Andress Ambīls]] ([[Enco Korvi]], [[Dīns Kukans]]) - 35:42&lt;br&gt;[[Dīns Kukans]] ([[Fabrice Herzog]], [[Enco Korvi]]) - 51:17&lt;br&gt;[[Niko Hišīrs]] ([[Fabrice Herzog]], [[Andress Ambīls]]) - 59:38
| vārti2             = 04:58 - [[Aleksandrs Teksjē]]&lt;br&gt;13:25 - [[Valentin Claireux]]
| skatītāji          = 3997
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 6
| noraidījumi2       = 14
| metieni1           = 39
| metieni2           = 19
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = #eeffff
| datums             = 23. maijs
| laiks              = 16:20
| komanda1           = {{ih-rt|KAZ}}
| komanda2           = {{ih|ITA}}
| punkti             = 5:2
| periodi            = (2:1, 1:1, 2:0)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/Hydra/749/IHM749A47_74_3_0.pdf
| vārtsargs1         = [[Andrejs Šutovs]]
| vārtsargs2         = [[Andreass Bernārs]]
| arēna              = [[Helsinku ledus halle]], [[Helsinki]]
| starprez           = 1:0&lt;br&gt;1:1&lt;br&gt;2:1&lt;br&gt;3:1&lt;br&gt;3:2&lt;br&gt;4:2&lt;br&gt;5:2
| vārti1             = [[Curtis Valk]] ([[Darens Dīcs]], [[Romāns Starčenko]]) - 11:22&lt;br&gt;[[Valeri Orekhov]] ([[Ņikita Mihailiss]], [[Mikhail Rakhmanov]]) - 15:59&lt;br&gt;[[Alikhan Asetov]] ([[Yegor Petukhov]], [[Džesjis Blekers]]) - 24:29&lt;br&gt;[[Romāns Starčenko]] ([[Darens Dīcs]], [[Džesjis Blekers]]) - 43:20&lt;br&gt;[[Ņikita Mihailiss]] ([[Valeri Orkehov]], [[Pavel Akolzin]]) - 46:02
| vārti2             = 14:57 - [[Brandon Mcnally]] ([[Enrico Miglioranzi]], [[Phil Pietroniro]])&lt;br&gt;25:26 - [[Diego Kostner]] ([[Dylan Di Perna]], [[Dante Hannoun]])
| skatītāji          = 1983
| tiesnesis          = {{flaga|ASV}} Džeiks Rekuckis
| tiesnesis2         = {{flaga|Slovākija}} Peters Stano
| noraidījumi1       = 4
| noraidījumi2       = 27
| metieni1           = 35
| metieni2           = 15
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = #eeeeee
| datums             = 23. maijs
| laiks              = 20:20
| komanda1           = {{ih-rt|CAN}}
| komanda2           = {{ih|DEN}}
| punkti             = 2:3
| periodi            = (0:2, 1:0, 1:1)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/Hydra/749/IHM749A49_74_3_0.pdf
| vārtsargs1         = [[Chris Driedger]]
| vārtsargs2         = [[Sebastians Dāms]]
| arēna              = [[Helsinku ledus halle]], [[Helsinki]]
| starprez           = 0:1&lt;br&gt;0:2&lt;br&gt;1:2&lt;br&gt;1:3&lt;br&gt;2:3
| vārti1             = [[Makss Komtuā]] ([[Adam Lowry]]) - 22:33&lt;br&gt;[[Raiens Greivss]] ([[Deimons Seversons]], [[Pjērs Lūks Dibuā]]) - 56:09
| vārti2             = 09:11 - [[Markuss Lauridsens]] ([[Matthias Asperup]], [[Mortens Poulsens]])&lt;br&gt;14:54 - [[Pēters Regins]] ([[Frederiks Storms]])&lt;br&gt;52:11 - [[Mathias Bau Hansen]] ([[Nikolajs Ēlerss]], [[Frederiks Storms]])
| skatītāji          = 4005
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 33
| noraidījumi2       = 8
| metieni1           = 31
| metieni2           = 24
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = #eeffff
| datums             = 24. maijs
| laiks              = 12:20
| komanda1           = {{ih-rt|GER}}
| komanda2           = {{ih|SUI}}
| punkti             = 3:4 ({{piezīme|GWS|Uzvara gūta pēcspēles metienu sērijā}})
| periodi            = (2:1, 0:2, 1:0, 0:0, 0:1)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/749/IHM749A51_74_5_0.pdf
| vārtsargs1         = [[Filips Grūbauers]]
| vārtsargs2         = [[Reto Berra]]
| arēna              = [[Helsinku ledus halle]], [[Helsinki]]
| starprez           = 0:1&lt;br&gt;1:1&lt;br&gt;2:1&lt;br&gt;2:2&lt;br&gt;2:3&lt;br&gt;3:3&lt;br&gt;3:4
| vārti1             = [[Kai Wissmann]] ([[Lukas Reichel]]) - 11:51&lt;br&gt;[[Štefans Loibls]] ([[Morics Zaiders]], [[Morics Millers]]) - 15:30&lt;br&gt;[[Matiass Plahta]] ([[Kai Wissmann]]) - 47:57
| vārti2             = 11:37 - [[Andress Ambīls]] ([[Enco Korvi]], [[Fabrice Herzog]])&lt;br&gt;21:26 - [[Pijs Suters]] ([[Deniss Malgins]], [[Dīns Kukans]])&lt;br&gt;38:31 - [[Deniss Malgins]] ([[Janiss Mozers]], [[Tīmo Meiers]])
| skatītāji          = 3862
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 2
| noraidījumi2       = 8
| metieni1           = 27
| metieni2           = 33
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = #eeeeee
| datums             = 24. maijs
| laiks              = 16:20
| komanda1           = {{ih-rt|SVK}}
| komanda2           = {{ih|DEN}}
| punkti             = 7:1
| periodi            = (2:0, 3:0, 2:1)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/Hydra/749/IHM749A53_74_3_0.pdf
| vārtsargs1         = [[Adam Húska]]
| vārtsargs2         = [[Sebastians Dāms]]
| arēna              = [[Helsinku ledus halle]], [[Helsinki]]
| starprez           = 1:0&lt;br&gt;2:0&lt;br&gt;3:0&lt;br&gt;4:0&lt;br&gt;5:0&lt;br&gt;5:1&lt;br&gt;6:1&lt;br&gt;7:1
| vārti1             = [[Tomāšs Tatars]] ([[Michal Krištof]]) - 10:00&lt;br&gt;[[Tomāšs Tatars]] ([[Michal Krištof]]) - 19:37&lt;br&gt;[[Pavol Regenda]] ([[Jurajs Slafkovskis]], [[Šimons Nemecs]]) - 21:57&lt;br&gt;[[Mislavs Rosandičs]] ([[Mário Lunter]], [[Šimons Nemecs]]) - 32:17&lt;br&gt;[[Jurajs Slafkovskis]] ([[Michal Krištof]]) - 38:20&lt;br&gt;[[Šimons Nemecs]] ([[Samuel Takáč]], [[Milošs Romans]]) - 58:53&lt;br&gt;[[Pavol Regneda]] ([[Šimons Nemecs]], [[Róbert Lantoši]]) - 59:19
| vārti2             = 47:43 - [[Joachim Blichfeld]] ([[Markuss Lauridsens]], [[Nikolajs Ēlerss]])
| skatītāji          = 3084
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 8
| noraidījumi2       = 16
| metieni1           = 37
| metieni2           = 25
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = #eeffff
| datums             = 24. maijs
| laiks              = 20:20
| komanda1           = {{ih-rt|CAN}}
| komanda2           = {{ih|FRA}}
| punkti             = 7:1
| periodi            = (2:0, 2:0, 3:1)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/Hydra/749/IHM749A55_74_3_0.pdf
| vārtsargs1         = [[Chris Driedger]]
| vārtsargs2         = [[Sebastian Ylönen]]
| arēna              = [[Helsinku ledus halle]], [[Helsinki]]
| starprez           = 1:0&lt;br&gt;2:0&lt;br&gt;3:0&lt;br&gt;4:0&lt;br&gt;5:0&lt;br&gt;5:1&lt;br&gt;6:1&lt;br&gt;7:1
| vārti1             = [[Dylan Cozens]] ([[Treviss Senheims]], [[Drake Batherson]]) - 12:40&lt;br&gt;[[Makss Komtuā]] ([[Treviss Senheims]], [[Adam Lowry]]) - 17:31&lt;br&gt;[[Pjērs Lūks Dibuā]] ([[Dylan Cozens]], [[Drake Batherson]]) - 22:57&lt;br&gt;[[Eriks O'Dells]] ([[Zach Whitecloud]], [[Niks Holdens]]) - 35:10&lt;br&gt;[[Zach Whitecloud]] ([[Dosons Mersers]]) - 45:29&lt;br&gt;[[Pjērs Lūks Dibuā]] ([[Drake Batherson]], [[Dylan Cozens]]) - 51:16&lt;br&gt;[[Deimons Seversons]] ([[Pjērs Lūks Dibuā]], [[Drake Batherson]]) - 55:19
| vārti2             = 48:20 - [[Anthony Rech]]
| skatītāji          = 2873
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 6
| noraidījumi2       = 4
| metieni1           = 44
| metieni2           = 19
}}

=== B grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WL OT
|source=[https://stats.iihf.com/Hydra/749/IHM749300_76_5_0.pdf IIHF]

| team1=FIN | team2=SWE | team3=CZE | team4=USA | team5=LAT | team6=AUT | team7=NOR | team8=GBR | team9=BLR

| win_FIN=6 | OTwin_FIN=0 | OTloss_FIN=1 | loss_FIN=0 |gf_FIN=25 |ga_FIN=5 |status_FIN=HQ
| win_USA=3 | OTwin_USA=2 | OTloss_USA=0 | loss_USA=2 |gf_USA=18 |ga_USA=12 |status_USA=Q
| win_CZE=4 | OTwin_CZE=0 | OTloss_CZE=1 | loss_CZE=2 |gf_CZE=19 |ga_CZE=13 |status_CZE=Q
| win_SWE=5 | OTwin_SWE=1 | OTloss_SWE=1 | loss_SWE=0 |gf_SWE=27 |ga_SWE=10 |status_SWE=Q
| win_LAT=2 | OTwin_LAT=1 | OTloss_LAT=0 | loss_LAT=4 |gf_LAT=14 |ga_LAT=20 |status_LAT=E
| win_NOR=1 | OTwin_NOR=1 | OTloss_NOR=0 | loss_NOR=5 |gf_NOR=15 |ga_NOR=29 |status_NOR=E
| win_GBR=0 | OTwin_GBR=0 | OTloss_GBR=1 | loss_GBR=6 |gf_GBR=10 |ga_GBR=33 |status_GBR=R
| win_AUT=1 | OTwin_AUT=1 | OTloss_AUT=2 | loss_AUT=3 |gf_AUT=16 |ga_AUT=22 |status_AUT=E
| win_BLR=0 | OTwin_BLR=0 | OTloss_BLR=0 | loss_BLR=0 |gf_BLR=0 |ga_BLR=0 |status_BLR=

|name_FIN={{ih|FIN}}
|name_USA={{ih|USA}}
|name_CZE={{ih|CZE}}
|name_SWE={{ih|SWE}}
|name_LAT={{ih|LAT}}
|name_NOR={{ih|NOR}}
|name_GBR={{ih|GBR}}
|name_AUT={{ih|AUT}}
|name_BLR={{ih|BLR}}

|result1=Q |result2=Q |result3=Q |result4=Q |result5=E |result6=E |result7=E |result8=REL |result9=EX

|res_col_header=QR  
|col_Q=green1  |text_Q=Kvalifikācija ceturtdaļfinālam
|col_REL=red1  |text_REL=[[2023. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|Pazemināšana uz 1. divīziju]]
|col_EX=black1 |text_EX=Diskvalificēti
}}

{{Hokeja spēle3
| bg                 = #eeeeee
| datums             = 13. maijs
| laiks              = 16:20
| komanda1           = {{ih-rt|USA}}
| komanda2           = {{ih|LAT}}
| punkti             = 4:1
| periodi            = (3:0, 1:0, 0:1)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/Hydra/749/IHM749B02_74_3_0.pdf
| vārtsargs1         = [[Staruss Manns]]
| vārtsargs2         = [[Elvis Merzļikins]]
| arēna              = [[Tamperes arēna]], [[Tampere]]
| starprez           = 1:0&lt;br/&gt;2:0&lt;br/&gt;3:0&lt;br/&gt;4:0&lt;br/&gt;4:1
| vārti1             = [[Railijs Bārbers]] ([[Kīfers Belouzs|Belouzs]], [[Endrū Pīke|Pīke]]) - 07:11&lt;br/&gt;[[Sets Džonss]] ([[Neits Šmits|Šmits]], [[Alekss Galčeņuks|Galčeņuks]]) &lt;small&gt;({{Abbr|PP|Skaitliskais vairākums}})&lt;/small&gt; - 10:18&lt;br/&gt;[[Tomass Bordelo]] ([[Sets Džonss|Džonss]]) &lt;small&gt;({{Abbr|SH|Skaitliskais mazākums}})&lt;/small&gt; - 11:36&lt;br/&gt;[[Sems Lafertijs]] ([[Džeikobs Megna|Megna]]) - 20:33
| vārti2             = &lt;br/&gt;&lt;br/&gt;&lt;br/&gt;&lt;br/&gt;[[Andris Džeriņš]] ([[Rihards Bukarts|Bukarts]], [[Kārlis Čukste|Čukste]]) - 41:47
| skatītāji          = 7938
| tiesnesis          = {{flaga|Vācija}} Marians Rohatšs
| tiesnesis2         = {{flaga|Somija}} Kristians Vikmanis
| noraidījumi1       = 8
| noraidījumi2       = 8
| metieni1           = 29
| metieni2           = 25
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = #eeffff
| datums             = 13. maijs
| laiks              = 20:20
| komanda1           = {{ih-rt|FIN}}
| komanda2           = {{ih|NOR}}
| punkti             = 5:0
| periodi            = (1:0, 2:0, 2:0)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/Hydra/749/IHM749B04_74_5_1.pdf
| vārtsargs1         = [[Juho Olkinuora]]
| vārtsargs2         = [[Henriks Haukelands]]
| arēna              = [[Tamperes arēna]], [[Tampere]]
| starprez           = 1:0&lt;br&gt;2:0&lt;br&gt;3:0&lt;br&gt;4:0&lt;br&gt;5:0
| vārti1             = [[Harri Pesonens]] ([[Joels Armija|Armija]], [[Valteri Filpula|Filpula]]) - 18:29&lt;br&gt;[[Toni Rajala]] - 31:37&lt;br&gt;[[Hanness Bjerninens]] ([[Marko Antila|Antila]], [[Ville Poka|Poka]]) - 36:06&lt;br&gt;[[Joels Armija]] ([[Sami Vatanens|Vatanens]], [[Toni Rajala|Rajala]]) &lt;small&gt;({{Abbr|PP|Skaitliskais vairākums}})&lt;/small&gt; - 41:36&lt;br&gt;[[Jere Sallinens]] ([[Niklass Frimans|Frimans]], [[Toni Rajala|Rajala]]) - 57:56
| vārti2             = 
| skatītāji          = 11413
| tiesnesis          = {{flaga|Kanāda}} Freizers Lorenss
| tiesnesis2         = {{flaga|Zviedrija}} Mikaels Nords
| noraidījumi1       = 32
| noraidījumi2       = 36
| metieni1           = 32
| metieni2           = 20
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = #eeffff
| datums             = 14. maijs
| laiks              = 12:20
| komanda1           = {{ih-rt|SWE}}
| komanda2           = {{ih|AUT}}
| punkti             = 3:1
| periodi            = (2:1, 1:0, 0:0)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/Hydra/749/IHM749B06_74_3_0.pdf
| vārtsargs1         = [[Markuss Hegbergs]]
| vārtsargs2         = [[Bernhards Štarkbaums]]
| arēna              = [[Tamperes arēna]], [[Tampere]]
| starprez           = 1:0&lt;br&gt;2:0&lt;br&gt;2:1&lt;br&gt;3:1
| vārti1             = [[Jūels Kelmans]] ([[Antons Bengtsons|Bengtsons]], [[Kārls Klingberjs|Klingberjs]]) - 02:08&lt;br&gt;[[Makss Frībergs]] ([[Jūels Kelmans|Kelmans]]) - 16:37&lt;br&gt;&lt;br&gt;[[Jūakims Nortstrēms]] ([[Matiass Brome|Brome]], [[Ēriks Gustafsons|Gustafsons]]) - 32:07
| vārti2             = &lt;br&gt;&lt;br&gt;[[Pēters Šneiders]] ([[Dominiks Henrihs|Heinrihs]]) - 19:30
| skatītāji          = 6993
| tiesnesis          = {{flaga|Dānija}} Madss Frandsens
| tiesnesis2         = {{flaga|Vācija}} Marians Rohatšs
| noraidījumi1       = 8
| noraidījumi2       = 8
| metieni1           = 29
| metieni2           = 20
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = #eeffff
| datums             = 14. maijs
| laiks              = 16:20
| komanda1           = {{ih-rt|CZE}}
| komanda2           = {{ih|GBR}}
| punkti             = 5:1
| periodi            = (0:0, 2:0, 3:1)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/Hydra/749/IHM749B08_74_3_0.pdf
| vārtsargs1         = [[Lukāšs Dostāls]]
| vārtsargs2         = [[Bens Baunss]]
| arēna              = [[Tamperes arēna]], [[Tampere]]
| starprez           = 1:0&lt;br&gt;2:0&lt;br&gt;3:0&lt;br&gt;4:0&lt;br&gt;5:0&lt;br&gt;5:1
| vārti1             = [[Matejs Blīmels]] ([[Davids Krejči|Krejči]], [[Romans Červenka|Červenka]]) - 27:09&lt;br&gt;[[Jakubs Fleks]] ([[Jans Ščotka|Ščotka]], [[Mihals Jordāns|Jordāns]]) - 32:23&lt;br&gt;[[Davids Jiržičeks]] ([[Romans Červenka|Červenka]], [[Jirži Smejkals|Smejkals]]) &lt;small&gt;({{Abbr|PP|Skaitliskais vairākums}})&lt;/small&gt; - 41:11&lt;br&gt;[[Jirži Černohs]] ([[Jirži Smejkals|Smejkals]], [[Matejs Blīmels|Blīmels]]) - 46:42&lt;br&gt;[[Matejs Blīmels]] ([[Romans Červenka|Červenka]], [[Davids Krejči|Krejči]]) - 48:28
| vārti2             = &lt;br&gt;&lt;br&gt;&lt;br&gt;&lt;br&gt;&lt;br&gt;[[Bens Leiks]] ([[Skots Konvejs|Konvejs]]) - 50:57
| skatītāji          = 6286
| tiesnesis          = {{flaga|Šveice}} Miroslavs Štolcs
| tiesnesis2         = {{flaga|Somija}} Kristians Vikmanis
| noraidījumi1       = 8
| noraidījumi2       = 8
| metieni1           = 34
| metieni2           = 18
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = #eeeeee
| datums             = 14. maijs
| laiks              = 20:20
| komanda1           = {{ih-rt|LAT}}
| komanda2           = {{ih|FIN}}
| punkti             = 1:2
| periodi            = (1:0, 0:1, 0:1)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/Hydra/749/IHM749B10_74_4_0.pdf
| vārtsargs1         = [[Elvis Merzļikins]]
| vārtsargs2         = [[Kevins Lankinens]]
| arēna              = [[Tamperes arēna]], [[Tampere]]
| starprez           = 1:0&lt;br/&gt;1:1&lt;br/&gt;1:2
| vārti1             = [[Rūdolfs Balcers]] ([[Ronalds Ķēniņš|Ķēniņš]]) - 08:52
| vārti2             = &lt;br/&gt;[[Sakari Manninens]] ([[Mikaels Granlunds|Granlunds]], [[Miko Lehtonens|Lehtonens]]) &lt;small&gt;({{Abbr|PP|Skaitliskais vairākums}})&lt;/small&gt; - 30:52&lt;br/&gt;[[Mikaels Granlunds]] ([[Miko Lehtonens|Lehtonens]], [[Sakari Manninens|Manninens]]) &lt;small&gt;({{Abbr|PP|Skaitliskais vairākums}})&lt;/small&gt; - 57:08
| skatītāji          = 11483
| tiesnesis          = {{flaga|Kanāda}} Džefs Ingrams
| tiesnesis2         = {{flaga|ASV}} Šons Makfārlens
| noraidījumi1       = 6
| noraidījumi2       = 4
| metieni1           = 17
| metieni2           = 20
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = #eeffff
| datums             = 15. maijs
| laiks              = 12:20
| komanda1           = {{ih-rt|NOR}}
| komanda2           = {{ih|GBR}}
| punkti             = 4:3 ({{piezīme|GWS|Uzvara gūta pēcspēles metienu sērijā}})
| periodi            = (1:0, 2:0, 0:3, 0:0, 1:0)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/Hydra/749/IHM749B12_74_4_0.pdf
| vārtsargs1         = [[Henriks Haukelands]]
| vārtsargs2         = [[Džeksons Vistls]]
| arēna              = [[Tamperes arēna]], [[Tampere]]
| starprez           = 1:0&lt;br&gt;2:0&lt;br&gt;3:0&lt;br&gt;3:1&lt;br&gt;3:2&lt;br&gt;3:3&lt;br&gt;4:3
| vārti1             = [[Andreass Klavestads]] ([[Matiass Treteness|Treteness]], [[Ludvigs Hofs|Hofs]]) - 16:13&lt;br&gt;[[Matīss Ūlimbs]] ([[Matss Roseli Ūlsens|Ūlsens]], [[Johanness Johannesens|Johannesens]] - 26:35&lt;br&gt;[[Matīss Ūlimbs]] ([[Kens Andrē Ūlimbs|K.A. Ūlimbs]], [[Matss Roseli Ūlsens|Ūlsens]]) - 35:19&lt;br&gt;&lt;br&gt;&lt;br&gt;&lt;br&gt;[[Mihaels Haga]] - 65:00
| vārti2             = &lt;br&gt;&lt;br&gt;&lt;br&gt;[[Roberts Douds]] ([[Bens Leiks|Leiks]], [[Džošs Bačs|Bačs]]) - 52:51&lt;br&gt;[[Brets Perlīni]] ([[Evanss Mousijs|Mousijs]], [[Skots Konvejs|Konvejs]] - 53:29&lt;br&gt;[[Marks Ričardsons]] ([[Brets Perlīni|Perlīni]], [[Džošs Tetlovs|Tetlovs]]) - 56:09
| skatītāji          = 4651
| tiesnesis          = {{flaga|Dānija}} Madss Frandsens
| tiesnesis2         = {{flaga|Kanāda}} Freizers Lorenss
| noraidījumi1       = 4
| noraidījumi2       = 10
| metieni1           = 33
| metieni2           = 24
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = #eeffff
| datums             = 15. maijs
| laiks              = 16:20
| komanda1           = {{ih-rt|AUT}}
| komanda2           = {{ih|USA}}
| punkti             = 2:3 ({{piezīme|OT|Uzvara gūta spēles pagarinājumā}})
| periodi            = (1:0, 1:1, 0:1, 0:1)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/Hydra/749/IHM749B14_74_4_0.pdf
| vārtsargs1         = [[Dāvids Kikerts]]
| vārtsargs2         = [[Staruss Manns]]
| arēna              = [[Tamperes arēna]], [[Tampere]]
| starprez           = 1:0&lt;br&gt;2:0&lt;br&gt;2:1&lt;br&gt;2:2&lt;br&gt;2:3
| vārti1             = [[Benjamins Nisners]] ([[Marko Kaspers|Kaspers]], [[Dāvids Maiers|Maiers]]) - 14:25&lt;br&gt;[[Pauls Hūbners]] ([[Ali Vukovics|Vukovics]], [[Lūkass Haudums|Haudums]]) - 34:26
| vārti2             = &lt;br&gt;&lt;br&gt;[[Kīfers Belouzs]] ([[Bens Mejerss|Mejerss]], [[Džeikobs Megna|Megna]]) - 34:43&lt;br&gt;[[Ādams Godets]] ([[Alekss Galčeņuks|Galčeņuks]], [[Sets Džonss|Džonss]]) &lt;small&gt;({{Abbr|PP|Skaitliskais vairākums}})&lt;/small&gt; - 48:43&lt;br&gt;[[Lūks Hjūzs]] ([[Šons Ferels|Ferels]]) - 63:07
| skatītāji          = 4228
| tiesnesis          = {{flaga|Zviedrija}} Mikaels Nords
| tiesnesis2         = {{flaga|Šveice}} Miroslavs Štolcs
| noraidījumi1       = 8
| noraidījumi2       = 6
| metieni1           = 16
| metieni2           = 39
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = #eeffff
| datums             = 15. maijs
| laiks              = 20:20
| komanda1           = {{ih-rt|CZE}}
| komanda2           = {{ih|SWE}}
| punkti             = 3:5
| periodi            = (1:1, 1:3, 1:1)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/Hydra/749/IHM749B16_74_3_0.pdf
| vārtsargs1         = [[Karels Vejmelka]], [[Mareks Langhamers]]
| vārtsargs2         = [[Magnuss Helberjs]]
| arēna              = [[Tamperes arēna]], [[Tampere]]
| starprez           = 1:0&lt;br&gt;1:1&lt;br&gt;1:2&lt;br&gt;1:3&lt;br&gt;1:4&lt;br&gt;2:4&lt;br&gt;2:5&lt;br&gt;3:5
| vārti1             = [[Davids Krejči]] ([[Romans Červenka|Červenka]]) - 06:03&lt;br&gt;&lt;br&gt;&lt;br&gt;&lt;br&gt;&lt;br&gt;[[Tomāšs Kundrāteks]] ([[Romans Červenka|Červenka]], [[Davids Jiržičeks|Jiržičeks]]) &lt;small&gt;({{Abbr|PP|Skaitliskais vairākums}})&lt;/small&gt; - 37:36&lt;br&gt;&lt;br&gt;[[Matejs Blīmels]] ([[Romans Červenka|Červenka]], [[Radims Šimeks|Šimeks]]) - 45:19
| vārti2             = &lt;br&gt;[[Rasmuss Asplunds]] ([[Emīls Bemstrems|Bemstrems]], [[Lukass Vālmarks|Vālmarks]]) &lt;small&gt;({{Abbr|PP|Skaitliskais vairākums}})&lt;/small&gt; - 19:24&lt;br&gt;[[Emīls Bemstrems]] ([[Lukass Vālmarks|Vālmarks]], [[Ēriks Gustafsons|Gustafsons]]) &lt;small&gt;({{Abbr|PP|Skaitliskais vairākums}})&lt;/small&gt; - 22:47&lt;br&gt;[[Matiass Brome]] - 25:50&lt;br&gt;[[Rasmuss Asplunds]] ([[Ēriks Gustafsons|Gustafsons]]) - 28:52&lt;br&gt;&lt;br&gt;[[Antons Bengtsons]] ([[Matiass Brome|Brome]]) - 44:50
| skatītāji          = 6089
| tiesnesis          = {{flaga|Kanāda}} Džefs Ingrams
| tiesnesis2         = {{flaga|ASV}} Šons Makfārlens
| noraidījumi1       = 12
| noraidījumi2       = 8
| metieni1           = 21
| metieni2           = 34
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = #eeeeee
| datums             = 16. maijs
| laiks              = 16:20
| komanda1           = {{ih-rt|LAT}}
| komanda2           = {{ih|NOR}}
| punkti             = 3:2
| periodi            = (1:1, 2:0, 0:1)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/Hydra/749/IHM749B18_74_3_0.pdf
| vārtsargs1         = [[Elvis Merzļikins]]
| vārtsargs2         = [[Henriks Haukelands]]
| arēna              = [[Tamperes arēna]], [[Tampere]]
| starprez           = 1:0&lt;br&gt;1:1&lt;br&gt;2:1&lt;br&gt;3:1&lt;br&gt;3:2
| vārti1             = [[Rodrigo Ābols]] ([[Ronalds Ķēniņš|Ķēniņš]], [[Rūdolfs Balcers|Balcers]]) - 14:04&lt;br&gt;&lt;br&gt;[[Nikolajs Jeļisejevs]] ([[Rūdolfs Balcers|Balcers]], [[Jānis Jaks|Jaks]]) - 27:16&lt;br&gt;[[Roberts Bukarts]] ([[Kristaps Sotnieks|Sotnieks]], [[Sandis Smons|Smons]]) - 33:00
| vārti2             = &lt;br&gt;[[Matss Roseli Ūlsens]] ([[Daniels Bēns Roksets|Roksets]], [[Ludvigs Hofs|Hofs]]) - 18:41&lt;br&gt;&lt;br&gt;&lt;br&gt;[[Makss Krogdāls]] ([[Matiass Nērstebē|Nērstēbe]], [[Kens Andrē Ūlimbs|Ūlimbs]]) - 47:12
| skatītāji          = 8510
| tiesnesis          = {{flaga|Dānija}} Madss Frandsens
| tiesnesis2         = {{flaga|Somija}} Kristians Vikmanis
| noraidījumi1       = 4
| noraidījumi2       = 35
| metieni1           = 28
| metieni2           = 36
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = #eeffff
| datums             = 16. maijs
| laiks              = 20:20
| komanda1           = {{ih-rt|FIN}}
| komanda2           = {{ih|USA}}
| punkti             = 4:1
| periodi            = (1:0, 3:0, 0:1)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/Hydra/749/IHM749B20_74_3_0.pdf
| vārtsargs1         = [[Juho Olkinuora]]
| vārtsargs2         = [[Staruss Manns]]
| arēna              = [[Tamperes arēna]], [[Tampere]]
| starprez           = 1:0&lt;br&gt;2:0&lt;br&gt;3:0&lt;br&gt;4:0&lt;br&gt;4:1
| vārti1             = [[Mikaels Granlunns]] ([[Sakari Manninens|Manninens]], [[Miko Lehtonens (1994)|Lehtonens]]) - 17:20&lt;br&gt;[[Valteri Fiipula]] ([[Jere Innala|Innala]], [[Sami Vatanens|Vatanens]]) - 24:42&lt;br&gt;[[Sakari Manninens]] ([[Jere Sallinens|Salinens]], [[Mikaels Granlunns|Granlunns]]) - 25:36&lt;br&gt;[[Miko Lehtonens (1994)|Miko Lehtonens]] ([[Tēmu Hartikainens|Hartikainens]], [[Sakari Manninens|Manninens]]) - 30:50
| vārti2             = &lt;br&gt;&lt;br&gt;&lt;br&gt;&lt;br&gt;[[Alekss Galčeņuks]] ([[Lūks Hjūzs|Hjūzs]], [[Sets Džonss|Džonss]]) - 58:22
| skatītāji          = 11555
| tiesnesis          = {{flaga|Zviedrija}} Mikaels Nords
| tiesnesis2         = {{flaga|Vācija}} Marians Rohatšs
| noraidījumi1       = 14
| noraidījumi2       = 41
| metieni1           = 25
| metieni2           = 30
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = #eeffff
| datums             = 17. maijs
| laiks              = 16:20
| komanda1           = {{ih-rt|CZE}}
| komanda2           = {{ih|AUT}}
| punkti             = 1:2 ({{piezīme|GWS|Uzvara gūta pēcspēles metienu sērijā}})
| periodi            = (1:0, 0:0, 0:1, 0:0, 0:1)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/Hydra/749/IHM749B22_74_6_1.pdf
| vārtsargs1         = [[Karels Vejmelka]]
| vārtsargs2         = [[Bernhards Štarkbaums]]
| arēna              = [[Tamperes arēna]], [[Tampere]]
| starprez           = 1:0&lt;br&gt;1:1&lt;br&gt;2:1
| vārti1             = [[Romans Červenka]] ([[Tomāšs Kundrāteks|Kundrāteks]]) - 17:59
| vārti2             = &lt;br&gt;[[Braiens Leblers]] ([[Dominiks Henrihs|Heinrihs]], [[Pēters Šneiders|Šneiders]]) - 59:22&lt;br&gt;[[Pēters Šneiders]] - 65:00
| skatītāji          = 3264
| tiesnesis          = {{flaga|Dānija}} Madss Frandsens
| tiesnesis2         = {{flaga|Zviedrija}} Mikaels Nords
| noraidījumi1       = 4
| noraidījumi2       = 4
| metieni1           = 25
| metieni2           = 19
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = #eeffff
| datums             = 17. maijs
| laiks              = 20:20
| komanda1           = {{ih-rt|SWE}}
| komanda2           = {{ih|GBR}}
| punkti             = 6:0
| periodi            = (5:0, 0:0, 1:0)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/Hydra/749/IHM749B24_74_3_0.pdf
| vārtsargs1         = [[Magnuss Helberjs]]
| vārtsargs2         = [[Bens Baunss]]
| arēna              = [[Tamperes arēna]], [[Tampere]]
| starprez           = 1:0&lt;br&gt;2:0&lt;br&gt;3:0&lt;br&gt;4:0&lt;br&gt;5:0&lt;br&gt;6:0
| vārti1             = [[Rasmuss Asplunds]] - ([[Jūels Kelmans|Kelmans]], [[Rasmuss Dālīns|Dālīns]]) 00:13&lt;br&gt;[[Jūakims Nortstrēms]] - ([[Ādams Lāšons|Lāšons]], [[Emīls Bemstrems|Bemstrems]]) 07:43&lt;br&gt;[[Antons Bengtsons]] ([[Matiass Brome|Brome]]) - 10:24&lt;br&gt;[[Rasmuss Dālīns]] ([[Jonatans Pudass|Pudass]], [[Antons Bengtsons|Bengtsons]]) - 13:09&lt;br&gt;[[Rasmuss Asplunds]] ([[Jūels Kelmans|Kelmans]], [[Rasmuss Dālīns|Dālīns]]) - 19:55&lt;br&gt;[[Antons Bengtsons]] ([[Henriks Tēmerness|Tēmerness]], [[Oskars Langs|Langs]]) - 53:09
| vārti2             = 
| skatītāji          = 3012
| tiesnesis          = {{flaga|Kanāda}} Freizers Lorenss
| tiesnesis2         = {{flaga|Vācija}} Marians Rohatšs
| noraidījumi1       = 4
| noraidījumi2       = 10
| metieni1           = 38
| metieni2           = 16
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = #eeffff
| datums             = 18. maijs
| laiks              = 16:20
| komanda1           = {{ih-rt|NOR}}
| komanda2           = {{ih|AUT}}
| punkti             = 5:3
| periodi            = (1:1, 2:1, 2:1)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/Hydra/749/IHM749B26_74_3_0.pdf
| vārtsargs1         = [[Henriks Haukelands]]
| vārtsargs2         = [[Dāvids Kikerts]]
| arēna              = [[Tamperes arēna]], [[Tampere]]
| starprez           = 0:1&lt;br&gt;1:1&lt;br&gt;2:1&lt;br&gt;2:2&lt;br&gt;3:2&lt;br&gt;4:2&lt;br&gt;4:3&lt;br&gt;5:3
| vārti1             = &lt;br&gt;[[Matss Roseli Ūlsens]] ([[Kens Andrē Ūlimbs|Ūlimbs]]) &lt;small&gt;({{Abbr|SH|Skaitliskais mazākums}})&lt;/small&gt; - 07:33&lt;br&gt;[[Andreass Martinsens]] ([[Johanness Johannesens|Johannesens]], [[Matss Roseli Ūlsens|Ūlsens]]) - 20:55&lt;br&gt;&lt;br&gt;[[Martins Reimarks]] ([[Matiass Nērstebē|Nerstēbe]]) - 31:44&lt;br&gt;[[Matss Roseli Ūlsens]] &lt;small&gt;({{Abbr|PP|Skaitliskais vairākums}})&lt;/small&gt; - 47:32&lt;br&gt;&lt;br&gt;[[Martins Rēnilds]] ([[Kristians Jakobsons|Jakobsons]]) - 59:47
| vārti2             = [[Dominiks Henrihs]] ([[Ali Vukovics|Vukovics]], [[Pēters Šneiders|Šneiders]]) &lt;small&gt;({{Abbr|PP|Skaitliskais vairākums}})&lt;/small&gt; - 06:48&lt;br&gt;&lt;br&gt;&lt;br&gt;[[Lūkass Haudums]] ([[Klemenss Untervēgers|Untervēgers]], [[Manuels Ganāls|Ganāls]]) &lt;small&gt;({{Abbr|PP|Skaitliskais vairākums}})&lt;/small&gt; - 26:54&lt;br&gt;&lt;br&gt;&lt;br&gt;[[Pēters Šneiders]] ([[Ali Vukovics|Vukovics]], [[Dominiks Henrihs|Heinrihs]]) &lt;small&gt;({{Abbr|PP|Skaitliskais vairākums}})&lt;/small&gt; - 56:12
| skatītāji          = 6137
| tiesnesis          = {{flaga|Kanāda}} Freizers Lorenss
| tiesnesis2         = {{flaga|Šveice}} Miroslavs Štolcs
| noraidījumi1       = 14
| noraidījumi2       = 33
| metieni1           = 26
| metieni2           = 27
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = #eeffff
| datums             = 18. maijs
| laiks              = 20:20
| komanda1           = {{ih-rt|FIN}}
| komanda2           = {{ih|SWE}}
| punkti             = 2:3 ({{piezīme|GWS|Uzvara gūta pēcspēles metienu sērijā}})
| periodi            = (0:1, 2:0, 0:1)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/Hydra/749/IHM749B28_74_5_0.pdf
| vārtsargs1         = [[Harri Seteri]]
| vārtsargs2         = [[Magnuss Helberjs]]
| arēna              = [[Tamperes arēna]], [[Tampere]]
| starprez           = 0:1&lt;br&gt;1:1&lt;br&gt;1:2&lt;br&gt;2:2&lt;br&gt;2:3
| vārti1             = [[Miko Lehtonens (1994)|Miko Lehtonens]] ([[Hanness Bjerninens]], [[Marko Antila]]) - 23:38&lt;br&gt;[[Sami Vatanens]] ([[Miko Lehtonens (1994)|Miko Lehtonens]], [[Marko Antila]]) - 25:39
| vārti2             = 11:38 - [[Ādams Lāšons]] ([[Jacob Peterson]], [[Rasmuss Dālīns]])&lt;br&gt;46:38 - [[Joel Kellman]] ([[Ēriks Gustafsons (1992)|Ēriks Gustafsons]], [[Olivers Ēkmans-Lāšons]])
| skatītāji          = 11695
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 4
| noraidījumi2       = 6
| metieni1           = 31
| metieni2           = 25
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = #eeeeee
| datums             = 19. maijs
| laiks              = 16:20
| komanda1           = {{ih-rt|GBR}}
| komanda2           = {{ih|USA}}
| punkti             = 0:3
| periodi            = (0:0, 0:1, 0:2)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/Hydra/749/IHM749B30_74_3_0.pdf
| vārtsargs1         = [[Jackson Whistle]]
| vārtsargs2         = [[Jeremey Swayman]]
| arēna              = [[Tamperes arēna]], [[Tampere]]
| starprez           = 0:1&lt;br&gt;0:2&lt;br&gt;0:3
| vārti1             = 
| vārti2             = 28:20 - [[Ben Meyers]] ([[Andrew Peeke]], [[Nate Schmidt]])&lt;br&gt;40:58 - [[Kieffer Bellows]] ([[Adam Gaudette]], [[Sean Farreell]])&lt;br&gt;43:41 - [[Kieffer Bellows]] ([[Sean Farreell]], [[Nate Schmidt]])
| skatītāji          = 4506 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 10
| noraidījumi2       = 12
| metieni1           = 17
| metieni2           = 38
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = #eeffff
| datums             = 19. maijs
| laiks              = 20:20
| komanda1           = {{ih-rt|CZE}}
| komanda2           = {{ih|LAT}}
| punkti             = 5:1
| periodi            = (5:0, 0:0, 0:1)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/Hydra/749/IHM749B32_74_3_0.pdf
| vārtsargs1         = [[Karel Vejmelka]]
| vārtsargs2         = [[Elvis Merzļikins]]&lt;br&gt;[[Artūrs Šilovs]]
| arēna              = [[Tamperes arēna]], [[Tampere]]
| starprez           = 1:0&lt;br&gt;2:0&lt;br&gt;3:0&lt;br&gt;4:0&lt;br&gt;5:0&lt;br&gt;5:1
| vārti1             = [[Hynek Zohorna]] ([[Tomāšs Hertls]], [[Davids Sklenička]]) - 04:02&lt;br&gt;[[Romans Červenka]] ([[Davids Pastņāks]], [[Davids Krejči]]) - 04:58&lt;br&gt;[[Mihaels Špačeks]] - 06:41&lt;br&gt;[[Tomāšs Hertls]] ([[Hynek Zohorna]] [[Matěj Blümel]]) - 16:30&lt;br&gt;[[Davids Pastņāks]] ([[Davids Krejči]], [[Romans Červenka]]) - 18:56
| vārti2             = 41:01 - [[Artūrs Kulda]] ([[Rihards Bukarts]], [[Andris Džeriņš]])
| skatītāji          = 5711
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 6
| noraidījumi2       = 6
| metieni1           = 28
| metieni2           = 17
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = #eeeeee
| datums             = 20. maijs
| laiks              = 16:20
| komanda1           = {{ih-rt|GBR}}
| komanda2           = {{ih|FIN}}
| punkti             = 0:6
| periodi            = (0:2, 0:2, 0:2)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/Hydra/749/IHM749B34_74_3_0.pdf
| vārtsargs1         = [[Ben Bowns]]
| vārtsargs2         = [[Juho Olkinuora]]
| arēna              = [[Tamperes arēna]], [[Tampere]]
| starprez           = 0:1&lt;br&gt;0:2&lt;br&gt;0:3&lt;br&gt;0:4&lt;br&gt;0:5&lt;br&gt;0:6
| vārti1             = 
| vārti2             = 06:48 - [[Niklass Frimans]] ([[Sami Vatanens]], [[Juho Lammiko]])&lt;br&gt;11:38 - [[Jūso Hietanens]] ([[Sakari Manniens]], [[Miko Lehtonens (1994)|Miko Lehtonens]])&lt;br&gt;26:40 - [[Valteri Filpula]] ([[Mikaels Granlunns]], [[Tēmu Hartikainens]]) &lt;br&gt;28:27 - [[Joel Armija]] ([[Niklass Frimans]], [[Harri Pesonens]])&lt;br&gt;49:01 - [[Saku Menalanens]] ([[Esa Lindels]], [[Ate Ohtamā]])&lt;br&gt;55:42 - [[Toni Rajala]] ([[Miro Heiskanens]], [[Harri Pesonens]])
| skatītāji          = 11502
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 4
| noraidījumi2       = 2
| metieni1           = 10
| metieni2           = 42
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = #eeffff
| datums             = 20. maijs
| laiks              = 20:20
| komanda1           = {{ih-rt|LAT}}
| komanda2           = {{ih|AUT}}
| punkti             = 4:3 ({{piezīme|GWS|Uzvara gūta pēcspēles metienu sērijā}})
| periodi            = (0:0, 3:2, 0:1, 0:0, 1:0)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/Hydra/749/IHM749B36_74_5_0.pdf
| vārtsargs1         = [[Artūrs Šilovs]]
| vārtsargs2         = [[Bernhard Starkbaum]]
| arēna              = [[Tamperes arēna]], [[Tampere]]
| starprez           = 0:1&lt;br&gt;1:1&lt;br&gt;2:1&lt;br&gt;2:2&lt;br&gt;3:2&lt;br&gt;3:3&lt;br&gt;4:3
| vārti1             = [[Rūdolfs Balcers]] ([[Jānis Jaks]], [[Rodrigo Ābols]]) - 25:36&lt;br&gt;[[Rihards Bukarts]] ([[Kārlls Čukste]], [[Andris Džeriṇš]]) - 29:50&lt;br&gt;[[Rūdolfs Balcers]] ([[Rihards Bukarts]], [[Kristaps Sotnieks]]) - 35:40
| vārti2             = 21:20 - [[Benjamin Nissner]] ([[Tomass Rafls]], [[Peter Schneider]])&lt;br&gt;31:24 - [[Dominique Henrich]] ([[Peter Schneider]], [[Lukas Haudum]])&lt;br&gt;46:21 - [[Tomass Rafls]] ([[Kilian Zündel]] [[Benjamin Nissner]])
| skatītāji          = 8516
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 10
| noraidījumi2       = 10
| metieni1           = 21
| metieni2           = 32
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = #eeeeee
| datums             = 21. maijs
| laiks              = 12:20
| komanda1           = {{ih-rt|USA}}
| komanda2           = {{ih|SWE}}
| punkti             = 3:2 ({{piezīme|OT|Uzvara gūta spēles pagarinājumā}})
| periodi            = (1:1, 1:0, 0:1, 1:0)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/749/IHM749B38_74_4_0.pdf
| vārtsargs1         = [[Jeremy Swayman]]
| vārtsargs2         = [[Līnuss Ulmarks]]
| arēna              = [[Tamperes arēna]], [[Tampere]]
| starprez           = 0:1&lt;br&gt;1:1&lt;br&gt;1:2&lt;br&gt;2:2&lt;br&gt;3:2
| vārti1             = [[Adam Gaudette]] ([[Ben Meyers]], [[Andrew Peeke]]) - 07:50&lt;br&gt;[[Nate Schmidt]] ([[Adam Gaudette]], [[T. J. Tynan]]) - 38:58&lt;br&gt;[[Adam Gaudette]] ([[T. J. Tynan]], [[Jeremy Swayman]]) - 64:48
| vārti2             = 02:28 - [[Rasmuss Dālīns]] ([[Oskar Lang]], [[Nils Åman]])&lt;br&gt;46:56 - [[Carl Grundström]]
| skatītāji          = 8304
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 6
| noraidījumi2       = 6
| metieni1           = 24
| metieni2           = 22
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = #eeffff
| datums             = 21. maijs
| laiks              = 16:20
| komanda1           = {{ih-rt|AUT}}
| komanda2           = {{ih|FIN}}
| punkti             = 0:3
| periodi            = (0:1, 0:1, 0:1)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/749/IHM749B40_74_3_0.pdf
| vārtsargs1         = [[David Kickert]]
| vārtsargs2         = [[Juho Olkinuora]]
| arēna              = [[Tamperes arēna]], [[Tampere]]
| starprez           = 0:1&lt;br&gt;0:2&lt;br&gt;0:3
| vārti1             = 
| vārti2             = 01:45 - [[Valteri Filpula]] ([[Tēmu Hartikainens]], [[Mikaels Granluuns]])&lt;br&gt;24:10 - [[Mikaels Granluuns]]&lt;br&gt;47:39 - [[Toni Rajala]] ([[Valteri Filpula]])
| skatītāji          = 11573
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 6
| noraidījumi2       = 2
| metieni1           = 19
| metieni2           = 39
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = #eeeeee
| datums             = 21. maijs
| laiks              = 20:20
| komanda1           = {{ih-rt|NOR}}
| komanda2           = {{ih|CZE}}
| punkti             = 1:4
| periodi            = (0:1, 0:1, 1:2)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/Hydra/749/IHM749B42_74_4_0.pdf
| vārtsargs1         = [[Jonas Arntzen]]
| vārtsargs2         = [[Karen Vejmelka]]
| arēna              = [[Tamperes arēna]], [[Tampere]]
| starprez           = 0:1&lt;br&gt;0:2&lt;br&gt;0:3&lt;br&gt;1:3&lt;br&gt;1:4
| vārti1             = [[Ludvig Hoff]] ([[Mathias Trettenes]], [[Michael Haga]]) - 44:27
| vārti2             = 06:26 - [[Davids Pastrņāks]] ([[Davids Krejči]], [[Romans Červenka]])&lt;br&gt;22:21 - [[Jakubs Vrāna]]&lt;br&gt;22:21 - [[Jakubs Vrāna]] ([[Jiří Černoch]], [[Tomāšs Kundrāteks]])&lt;br&gt;40:48 - [[Davids Pastrņāks]]&lt;br&gt;58:34 - [[Romans Červenka]] ([[Davida Pastrņaks]], [[Davids Krejči]])
| skatītāji          = 6015
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 12
| noraidījumi2       = 10
| metieni1           = 22
| metieni2           = 32
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = #eeffff
| datums             = 22. maijs
| laiks              = 16:20
| komanda1           = {{ih-rt|GBR}}
| komanda2           = {{ih|LAT}}
| punkti             = 3:4
| periodi            = (2:0, 1:2, 0:2)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/Hydra/749/IHM749B44_74_3_0.pdf
| vārtsargs1         = [[Bens Baunss]]
| vārtsargs2         = [[Elvis Merzļikins]]&lt;br&gt;[[Artūrs Šilovs]]
| arēna              = [[Tamperes arēna]], [[Tampere]]
| starprez           = 1:0&lt;br&gt;2:0&lt;br&gt;2:1&lt;br&gt;3:1&lt;br&gt;3:2&lt;br&gt;3:3&lt;br&gt;3:4
| vārti1             = [[Brets Perlīni]] ([[Metjū Maierss|Maierss]], [[Keids Neilsons|Neilsons]]) - 05:24&lt;br&gt;[[Keids Neilsons]] ([[Lūiss Hūks|Hūks]], [[Sems Džonss (hokejists)|Džonss]]) - 12:16&lt;br&gt;&lt;br&gt;[[Lūiss Hūks]] ([[Bens O'Konors|O'Konors]], [[Džošs Bačs|Bačs]]) - 26:24
| vārti2             = &lt;br&gt;&lt;br&gt;[[Oskars Batņa]] ([[Nikolajs Jeļisejevs|Jeļisejevs]], [[Kārlis Čukste|Čukste]]) - 24:17&lt;br&gt;&lt;br&gt;[[Jānis Jaks]] ([[Roberts Bukarts|Ro. Bukarts]], [[Mārtiņš Dzierkals|Dzierkals]]) &lt;small&gt;({{Abbr|PP|Skaitliskais vairākums}})&lt;/small&gt; - 34:34&lt;br&gt;[[Rihards Bukarts]] ([[Mārtiņš Dzierkals|Dzierkals]], [[Roberts Bukarts|Ro. Bukarts]]) &lt;small&gt;({{Abbr|PP|Skaitliskais vairākums}})&lt;/small&gt; - 51:49&lt;br&gt;[[Andris Džeriņš]] ([[Mārtiņš Dzierkals|Dzierkals]], [[Kārlis Čukste|Čukste]]) &lt;small&gt;({{Abbr|PP|Skaitliskais vairākums}})&lt;/small&gt; - 53:11
| skatītāji          = 4860
| tiesnesis          = {{flaga|Francija}} Pjērs Dehēns
| tiesnesis2         = {{flaga|ASV}} Šons Makfārlens
| noraidījumi1       = 8
| noraidījumi2       = 6
| metieni1           = 15
| metieni2           = 27
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = #eeeeee
| datums             = 22. maijs
| laiks              = 20:20
| komanda1           = {{ih-rt|SWE}}
| komanda2           = {{ih|NOR}}
| punkti             = 7:1
| periodi            = (1:0, 4:0, 2:1)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/Hydra/749/IHM749B46_74_3_0.pdf
| vārtsargs1         = [[Magnuss Helberjs]]
| vārtsargs2         = [[Jonas Arntzen]]
| arēna              = [[Tamperes arēna]], [[Tampere]]
| starprez           = 1:0&lt;br&gt;2:0&lt;br&gt;3:0&lt;br&gt;4:0&lt;br&gt;5:0&lt;br&gt;5:1&lt;br&gt;6:1&lt;br&gt;7:1
| vārti1             = [[Jacob Peterson]] ([[Ēriks Gustafsons (1992)|Ēriks Gustafsons]], [[Viljams Nīlanders]]) - 11:48&lt;br&gt;[[Viljams Nīlanders]] ([[Ēriks Gustafsons]], [[Jacob Peterson]]) - 27:43&lt;br&gt;[[Jacob Peterson]] ([[Carl Grundström]], [[Henriks Tēmerness]]) - 28:47&lt;br&gt;[[Rasmus Asplund]] ([[Joel Kellman]]) - 31:38&lt;br&gt;[[Lukass Vālmarks]] ([[Rasmuss Dālīns]], [[Emīls Bemstrems]]) - 37:33&lt;br&gt;[[Makss Frībergs]] ([[Oskar Lang]], [[Nils Åman]]) - 43:13&lt;br&gt;[[Rasmus Asplund]] ([[Viljams Nīlanders]], [[Lukass Vālmarks]]) - 49:57
| vārti2             = 40:44 - [[Tobias Fladeby]] ([[Johannens Johannesen]], [[Kens Andrē Ūlimbs]])
| skatītāji          = 3707
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 8
| noraidījumi2       = 10
| metieni1           = 35
| metieni2           = 20
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = #eeffff
| datums             = 23. maijs
| laiks              = 16:20
| komanda1           = {{ih-rt|USA}}
| komanda2           = {{ih|CZE}}
| punkti             = 0:1
| periodi            = (0:1, 0:0, 0:0)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/Hydra/749/IHM749B48_74_3_0.pdf
| vārtsargs1         = [[Džeremijs Svejmans]]
| vārtsargs2         = [[Karels Vejmelka]]
| arēna              = [[Tamperes arēna]], [[Tampere]]
| starprez           = 0:1
| vārti1             = 
| vārti2             = [[Matejs Blīmels]] ([[Hineks Zohorna|Zohorna]]) - 07:53
| skatītāji          = 5270
| tiesnesis          = {{flaga|Somija}} Lasi Heikinena
| tiesnesis2         = {{flaga|Kanāda}} Džefs Ingrams
| noraidījumi1       = 7
| noraidījumi2       = 6
| metieni1           = 24
| metieni2           = 16
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = #eeffff
| datums             = 23. maijs
| laiks              = 20:20
| komanda1           = {{ih-rt|AUT}}
| komanda2           = {{ih|GBR}}
| punkti             = 5:3
| periodi            = (0:1, 0:1, 5:1)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/Hydra/749/IHM749B50_74_3_0.pdf
| vārtsargs1         = [[Bernhards Štarkbaums]]
| vārtsargs2         = [[Džeksons Vistls]]
| arēna              = [[Tamperes arēna]], [[Tampere]]
| starprez           = 0:1&lt;br&gt;0:2&lt;br&gt;1:2&lt;br&gt;1:3&lt;br&gt;2:3&lt;br&gt;3:3&lt;br&gt;4:3&lt;br&gt;5:3
| vārti1             = [[Ali Wukowits]] ([[Peter Schneider]], [[Tomass Rafls]]) - 44:51&lt;br&gt;[[Dominique Heinrich]] ([[Lukas Hadum]], [[Marco Kasper]]) - 47:28&lt;br&gt;[[Benjamin Nissner]] ([[Tomass Rafls]]) - 51:26&lt;br&gt;[[Tomass Rafls]] ([[Peter Schneider]], [[Benjamin Nissner]]) - 58:54&lt;br&gt;[[Peter Schneider]] ([[Dominique Henrich]], [[Benjamin Nissner]]) - 59:16
| vārti2             = 19:00 - [[Matthew Myers]] ([[Brett Perlini]], [[Cade Neilson]])&lt;br&gt;21:57 - [[Robert Dowd]] ([[Cade Nelison]])
| skatītāji          = 3321
| tiesnesis          = {{flaga|Dānija}} Madss Frandsens
| tiesnesis2         = {{flaga|Zviedrija}} Mikaels Nords
| noraidījumi1       = 6
| noraidījumi2       = 2
| metieni1           = 29
| metieni2           = 28
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = #eeffff
| datums             = 24. maijs
| laiks              = 12:20
| komanda1           = {{ih-rt|SWE}}
| komanda2           = {{ih|LAT}}
| punkti             = 1:0
| periodi            = (0:0, 1:0, 0:0)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/749/IHM749B52_74_3_0.pdf
| vārtsargs1         = [[Linuss Ulmarks]]
| vārtsargs2         = [[Artūrs Šilovs]]
| arēna              = [[Tamperes arēna]], [[Tampere]]
| starprez           = 1:0
| vārti1             = [[Viljams Nīlanders]] ([[Rasmuss Dālīns|Dālīns]], [[Lukass Vālmarks|Vālmarks]]) &lt;small&gt;({{Abbr|PP|Skaitliskais vairākums}})&lt;/small&gt; - 34:54
| vārti2             = 
| skatītāji          = 5560
| tiesnesis          = {{flaga|Dānija}} Madss Frandsens
| tiesnesis2         = {{flaga|Norvēģija}} Rojs Stians Hansens
| noraidījumi1       = 26
| noraidījumi2       = 13
| metieni1           = 6
| metieni2           = 4
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = #eeeeee
| datums             = 24. maijs
| laiks              = 16:20
| komanda1           = {{ih-rt|USA}}
| komanda2           = {{ih|NOR}}
| punkti             = 4:2
| periodi            = (2:0, 1:1, 1:1)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/Hydra/749/IHM749B54_74_3_0.pdf
| vārtsargs1         = [[Jeremy Swayman]]&lt;br&gt;[[Strauss Mann]]
| vārtsargs2         = [[Henrik Haukeland]]
| arēna              = [[Tamperes arēna]], [[Tampere]]
| starprez           = 1:0&lt;br&gt;2:0&lt;br&gt;2:1&lt;br&gt;3:1&lt;br&gt;3:2&lt;br&gt;4:2
| vārti1             = [[Raiens Hartmans]] ([[Alekss Galčeņuks]], [[Sam Lafferty]]) - 03:45&lt;br&gt;[[Matthew Boldy]] ([[Alekss Galčeņuks]]) - 07:20&lt;br&gt;[[Ben Meyers]] ([[Luke Hughes]], [[Karson Kuhlman]]) - 28:05&lt;br&gt;[[Sean Farrell]] - 59:20
| vārti2             = 22:43 - [[Andreass Martinsens]] ([[Michael Haga]], [[Martins Reimarks]])&lt;br&gt;41:59 - [[Daniel Rokseth]] ([[Kristian Jakobsson]], [[Mathias Trettenes]])
| skatītāji          = 5435
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 4
| noraidījumi2       = 4
| metieni1           = 37
| metieni2           = 23
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = #eeffff
| datums             = 24. maijs
| laiks              = 20:20
| komanda1           = {{ih-rt|FIN}}
| komanda2           = {{ih|CZE}}
| punkti             = 3:0
| periodi            = (2:0, 1:0, 0:0)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/Hydra/749/IHM749B56_74_4_1.pdf
| vārtsargs1         = [[Juho Olkinuora]]
| vārtsargs2         = [[Marek Langhamer]]
| arēna              = [[Tamperes arēna]], [[Tampere]]
| starprez           = 1:0&lt;br&gt;2:0&lt;br&gt;3:0
| vārti1             = [[Joels Armija]] ([[Harri Pesonens]]) - 09:31&lt;br&gt;[[Sakari Manninens]] ([[Jere Sallinens]], [[Mikaels Granlunns]]) - 16:17&lt;br&gt;[[Toni Rajala]] ([[Mikael Seppälä]], [[Miro Heiskanens]]) - 35:34
| vārti2             = 
| skatītāji          = 11673
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 4
| noraidījumi2       = 6
| metieni1           = 19
| metieni2           = 24
}}

== Izslēgšanas spēles ==
{{#invoke:RoundN|N8
|widescore=yes|bold_winner=high
|3rdplace=yes
&lt;!-- Date-Place/Team 1/Score 1/Team 2/Score 2 --&gt;
&lt;!-- quarter finals --&gt;
|26. maijs|{{ih|SUI}}|0|{{ih|USA}}|3
|26. maijs|{{ih|FIN}}|4|{{ih|SVK}}|2
|26. maijs|{{ih|GER}}|1|{{ih|CZE}}|4
|26. maijs|{{ih|SWE}}|3|{{ih|CAN}}|4 ({{piezīme|OT|Uzvara gūta spēles pagarinājumā}})
&lt;!-- semi finals --&gt;
|28. maijs|{{ih|FIN}}||{{ih|USA}}|
|28. maijs|{{ih|CAN}}||{{ih|CZE}}|
&lt;!-- final --&gt;
|29. maijs|{{ih|FIN}}|4|{{ih|CAN}}|3 ({{piezīme|OT|Uzvara gūta spēles pagarinājumā}})
&lt;!-- third place --&gt;
|29. maijs|{{ih|USA}}|4|{{ih|CZE}}|8
}}

=== Ceturtdaļfināli ===
{{Hokeja spēle3
| bg                 = #eeeeee
| datums             = {{dat||5|26|N|bez}}
| laiks              = 16:20
| komanda1           = {{ih-rt|GER}}
| komanda2           = {{ih|CZE}}
| punkti             = 1:4 
| periodi            = (0:2, 0:1, 1:1)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/Hydra/749/IHM749357_74_3_0.pdf
| vārtsargs1         = [[Filips Grūbauers]]
| vārtsargs2         = [[Karel Vejmelka]]
| starprez           = 0:1&lt;br&gt;0:2&lt;br&gt;0:3&lt;br&gt;1:3&lt;br&gt;1:4
| vārti1             = [[Morics Zaiders]] - ([[Marcels Nēbelss]], [[Matiass Plahta]]) 53:48
| vārti2             = 02:17 - [[Davids Pastrņāks]] ([[Davids Krejči]], [[Romans Červenka]])&lt;br&gt;10:04 - [[Romans Červenka]] ([[Davids Krejči]], [[Filips Hroneks]])&lt;br&gt;32:10 - [[Davids Krejči]] ([[Davids Pastrņāks]], [[Romans Červenka]])&lt;br&gt;58:10 - [[Jiří Smejkal]] ([[David Kämpf]])
| arēna              = [[Helsinku ledus halle]], [[Helsinki]] 
| skatītāji          = 4290
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 8
| noraidījumi2       = 6
| metieni1           = 22
| metieni2           = 24
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = #eeffff
| datums             = {{dat||5|26|N|bez}}
| laiks              = 16:20
| komanda1           = {{ih-rt|SWE}}
| komanda2           = {{ih|CAN}}
| punkti             = 3:4 ({{piezīme|OT|Uzvara gūta spēles pagarinājumā}})
| periodi            = (2:0, 1:0, 0:3, 0:1)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/Hydra/749/IHM749358_74_4_0.pdf
| vārtsargs1         = [[Līnuss Ulmarks]]
| vārtsargs2         = [[Chris Driedger]]
| starprez           = 1:0&lt;br&gt;2:0&lt;br&gt;3:0&lt;br&gt;3:1&lt;br&gt;3:2&lt;br&gt;3:3&lt;br&gt;3:4
| vārti1             = [[Kārls Klingberjs]] ([[Oskar Lang]], [[Jacob Peterson]]) - 11:27&lt;br&gt;[[Viljams Nīlanders]] ([[Jūakims Nortstrēms]]) - 07:04&lt;br&gt;[[Makss Frībergs]] ([[Ēriks Gustafsons (1992)|Ēriks Gustafsons]], [[Olivers Ēkmans-Lāšons]]) - 28:23
| vārti2             = 41:21 - [[Raiens Greivss]] ([[Nikolā Ruā]], [[Makss Komtuā]])&lt;br&gt;58:07 - [[Pjērs Lūks Dibuā]] ([[Tomā Šabo]], [[Dylan Cozens]])&lt;br&gt;58:37 - [[Metjū Barzals]] ([[Drake Batherson]], [[Makss Komtuā]])&lt;br&gt;60:43 - [[Drake Batherson]] ([[Metjū Barzals]], [[Pjērs Lūks Dibuā]])
| arēna              = [[Tamperes arēna]], [[Tampere]] 
| skatītāji          = 8576
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 6
| noraidījumi2       = 10
| metieni1           = 19
| metieni2           = 42
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = #eeeeee
| datums             = {{dat||5|26|N|bez}}
| laiks              = 20:20
| komanda1           = {{ih-rt|SUI}}
| komanda2           = {{ih|USA}}
| punkti             = 0:3 
| periodi            = (0:2, 0:0, 0:1)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/Hydra/749/IHM749359_74_3_0.pdf
| vārtsargs1         = [[Leonardo Dženoni]]
| vārtsargs2         = [[Jeremy Swayman]]
| starprez           = 0:1&lt;br&gt;0:2&lt;br&gt;0:3
| vārti1             = 
| vārti2             = 11:59 - [[Ben Meyers]] ([[Kieffer Bellows]], [[Luke Hughes]])&lt;br&gt;16:42 - [[Adam Gaudette]] ([[Andrew Peeke]])&lt;br&gt;54:06 - [[Ben Meyers]] ([[Karson Kuhlman]], [[Sean Farrell]])
| arēna              = [[Helsinku ledus halle]], [[Helsinki]] 
| skatītāji          = 3727
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 2
| noraidījumi2       = 4
| metieni1           = 33
| metieni2           = 22
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = #eeffff
| datums             = {{dat||5|26|N|bez}}
| laiks              = 20:20
| komanda1           = {{ih-rt|FIN}}
| komanda2           = {{ih|SVK}}
| punkti             = 4:2 
| periodi            = (1:2, 1:0, 2:0)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/Hydra/749/IHM749360_74_3_0.pdf
| vārtsargs1         = [[Juho Olkinuora]]
| vārtsargs2         = [[Adam Húska]]
| starprez           = 0:1&lt;br&gt;0:2&lt;br&gt;1:2&lt;br&gt;2:2&lt;br&gt;3:2&lt;br&gt;4:2
| vārti1             = [[Marko Antila]] ([[Niklass Frimans]], [[Ville Poka]]) - 18:27&lt;br&gt;[[Marko Antila]] - 23:44&lt;br&gt;[[Sakari Manninens]] ([[Jere Sallinens]], [[Miko Lehtonens (1994)|Miko Lehtonens]]) - 44:01&lt;br&gt;[[Saku Menalanens]] ([[Marko Antila]], [[Hanness Bjerninens]]) - 59:59
| vārti2             = 08:17 - [[Adam Sýkora]] ([[Mário Lunter]])&lt;br&gt;15:16 - [[Pavol Regenda]] ([[Samuel Takáč]], [[Michal Ivan]])
| arēna              = [[Tamperes arēna]], [[Tampere]] 
| skatītāji          = 11341
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 4
| noraidījumi2       = 2
| metieni1           = 25
| metieni2           = 21
}}

=== Pusfināli ===
{{Hokeja spēle3
| bg                 = #eeeeee
| datums             = {{dat||5|28|N|bez}}
| laiks              = 14:20
| komanda1           = {{ih-rt|FIN}}
| komanda2           = {{ih|USA}}
| punkti             = 4:3
| periodi            = (1:1, 2:1, 1:1)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/Hydra/749/IHM749261_74_3_0.pdf
| vārtsargs1         = [[Juho Olkinuora]]
| vārtsargs2         = [[Jeremy Swayman]]
| starprez           = 0:1&lt;br&gt;1:1&lt;br&gt;2:1&lt;br&gt;2:2&lt;br&gt;3:2&lt;br&gt;4:2&lt;br&gt;4:3
| vārti1             = [[Miro Heiskanens]] ([[Harri Pesonens]], [[Joels Armija]]) - 16:53&lt;br&gt;[[Sakari Manninens]] ([[Miko Lehtonens (1994)|Miko Lehtonens]], [[Tēmu Hartikainens]]) - 24:11&lt;br&gt;[[Sami Vatanens]] ([[Harri Pesonens]], [[Miro Heiskanens]]) - 29:40&lt;br&gt;[[Joels Armija]] ([[Miro Heiskanens]], [[Sami Vatanens]]) - 45:03
| vārti2             = 01:04 - [[Nate Schmidt]] ([[Andrew Peeke]], [[T. J. Tynan]])&lt;br&gt;26:52 - [[Sean Farrell]] ([[Ben Meyers]], [[Sets Džonss]])&lt;br&gt;57:09 - [[Adam Gaudette]] ([[Matthew Boldy]], [[T. J. Tynan]])
| arēna              = [[Tamperes arēna]], [[Tampere]]
| skatītāji          = 11055
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 2
| noraidījuni2       = 6
| metieni1           = 26
| metieni2           = 28
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = #eeffff
| datums             = {{dat||5|28|N|bez}}
| laiks              = 18:20
| komanda1           = {{ih-rt|CAN}}
| komanda2           = {{ih|CZE}}
| punkti             = 6:1 
| periodi            = (1:1, 3:0, 2:0)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/Hydra/749/IHM749262_74_3_0.pdf
| vārtsargs1         = [[Chris Driedger]]
| vārtsargs2         = [[Karel Vejmelka]]
| starprez           = 0:1&lt;br&gt;1:1&lt;br&gt;2:1&lt;br&gt;3:1&lt;br&gt;4:1&lt;br&gt;5:1&lt;br&gt;6:1
| vārti1             = [[Dylan Cozens]] ([[Pjērs Lūks Dibuā]]) - 19:27&lt;br&gt;[[Adam Lowry]] ([[Kent Johsnon]], [[Tomā Šabo]]) - 27:33&lt;br&gt;[[Kent Johnson]] ([[Dosons Mersers]]) - 28:54&lt;br&gt;[[Metjū Barzals]] ([[Dylan Cozens]], [[Drake Batherson]]) - 30:52&lt;br&gt;[[Cole Sillinger]] ([[Džošs Andersons]]) - 43:56&lt;br&gt;[[Dylan Cozens]] ([[Zach Whitecloud]]) - 52:50
| vārti2             = 07:07 - [[Davids Krejči]] ([[Romans Červenka]], [[Filips Hroneks]])
| arēna              = [[Tamperes arēna]], [[Tampere]]
| skatītāji          = 9047
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 8
| noraidījuni2       = 8
| metieni1           = 35
| metieni2           = 26
}}

=== Par 3. vietu ===
{{Hokeja spēle3
| bg                 = #ffdab9
| datums             = {{dat||5|29|N|bez}}
| laiks              = 15:20
| komanda1           = {{ih-rt|CZE}}
| komanda2           = {{ih|USA}}
| punkti             = 8:4
| periodi            = (1:3, 1:0, 6:1)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/Hydra/749/IHM749163_74_3_0.pdf
| vārtsargs1         = [[Karel Vejmelka]]&lt;br&gt;[[Marek Langhamer]]
| vārtsargs2         = [[Jeremy Swayman]]
| starprez           = 0:1&lt;br&gt;0:2&lt;br&gt;1:2&lt;br&gt;1:3&lt;br&gt;2:3&lt;br&gt;3:3&lt;br&gt;4:3&lt;br&gt;5:3&lt;br&gt;6:3&lt;br&gt;7:3&lt;br&gt;7:4&lt;br&gt;8:4
| vārti1             = [[Jiří Černoch]] ([[Jakub Flek]], [[Matejs Strānskis]]) - 15:19&lt;br&gt;[[Jiří Smejkal]] ([[Davids Sklenička]], [[Tomāšs Kundrāteks]]) - 32:12&lt;br&gt;[[Davids Pastrņāks]] ([[Tomāšs Hertls]], [[Hynek Zohorna]]) - 40:51&lt;br&gt;[[Romans Červenka]] ([[Davids Krejči]]) - 42:29&lt;br&gt;[[Davids Pastrņaks]] ([[Mihals Jordāns]], [[Tomāšs Hertls]]) - 43:47&lt;br&gt;[[David Kämpf]] ([[Jiŕí Smejkal]]) - 54:42&lt;br&gt;[[David Kämpf]] ([[Radims Šimeks]]) - 58:08&lt;br&gt;[[Davids Pastrņāks]] ([[Tomāšs Hertils]], [[Romans Červenka]]) - 59:23
| vārti2             = 09:33 - [[Karson Kuhlamn]] ([[Ben Meyers]], [[Andrew Peeke]])&lt;br&gt;12:14 - [[Adam Gaudette]] ([[Matthew Bold]], [[T.J. Tynan]])&lt;br&gt;19:47 - [[Karson Kuhlman]] ([[Nate Schmidt]], [[Sam Lafferty]])&lt;br&gt;58:41 - [[Thomas Bordeleau]] ([[Ostins Votsons]], [[Johan Hayden]])
| arēna              = [[Tamperes arēna]], [[Tampere]]
| skatītāji          = 9737
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 6
| noraidījuni2       = 8
| metieni1           = 32
| metieni2           = 24
}}

=== Fināls ===
{{Hokeja spēle3
| bg                 = #F7F6A8
| datums             = {{dat||5|29|N|bez}}
| laiks              = 20:20
| komanda1           = {{ih-rt|FIN}}
| komanda2           = {{ih|CAN}}
| punkti             = 4:3 ({{piezīme|OT|Uzvara gūta spēles pagarinājumā}}) 
| periodi            = (0:0, 0:1, 3:2, 1:0)
| spēles informācija = https://www.iihf.com/en/events/2022/wm/gamecenter/playbyplay/27263/64-fin-vs-can
| vārtsargs1         = [[Juho Olkinuora]]
| vārtsargs2         = [[Chris Driedger]]&lt;br&gt;[[Matt Tomkins]]
| starprez           = 0:1&lt;br&gt;1:1&lt;br&gt;2:1&lt;br&gt;3:1&lt;br&gt;3:2&lt;br&gt;3:3&lt;br&gt;4:3
| vārti1             = [[Mikaels Granlunns]] ([[Miro Heiskanens]], [[Miko Lehtonens (1994)|Miko Lehtonens]]) - 44:13&lt;br&gt;[[Mikaels Granlunns]] ([[Tēmu Hartikainens]]) - 45:57&lt;br&gt;[[Joels Armija]] ([[Juho Lammiko]]) - 54:04&lt;br&gt;[[Sakari Manninens]] ([[Mikaels Granlunns]], [[Miro Heiskanens]]) - 66:42
| vārti2             = 24:00 - [[Dylan Cozens]] ([[Metjū Barzals]], [[Deimons Seversons]])&lt;br&gt;57:48 - [[Zach Whitecloud]] ([[Metjū Barzals]], [[Džošs Andersons]])&lt;br&gt;58:36 - [[Makss Komtuā]] ([[Metjū Barzals]], [[Draker Batherson]])
| arēna              = [[Tamperes arēna]], [[Tampere]]
| skatītāji          = 11487
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 4
| noraidījuni2       = 10
| metieni1           = 31
| metieni2           = 22
}}

== Vietu sadalījums ==
{{winners|ih|[[2022. gads|2022]]. gada Pasaules čempionāta hokejā uzvarētājs|FIN|4.}}
{{#invoke:Sports table|main|style=WL OT
|update=complete
|source=[https://stats.iihf.com/Hydra/749/IHM749000_FINAL_RANKING_1_0.pdf IIHF]
|show_groups=yes
|team1=FIN |team2=CAN |team3=CZE |team4=USA |team5=SUI |team6=SWE |team7=GER |team8=SVK |team9=DEN |team10=LAT |team11=AUT |team12=FRA |team13=NOR |team14=KAZ |team15=ITA |team16=GBR

|name_AUT={{ih|AUT}} |group_AUT=[[#B grupa|B]] |win_AUT=1 |OTwin_AUT=1 |OTloss_AUT=2 |loss_AUT=3 |gf_AUT=16|ga_AUT=22
|name_CAN={{ih|CAN}} |group_CAN=[[#A grupa|A]] |win_CAN=7 |OTwin_CAN=0 |OTloss_CAN=1 |loss_CAN=2 |gf_CAN=47|ga_CAN=26
|name_CZE={{ih|CZE}} |group_CZE=[[#B grupa|B]] |win_CZE=6 |OTwin_CZE=0 |OTloss_CZE=1 |loss_CZE=3 |gf_CZE=32|ga_CZE=24
|name_DEN={{ih|DEN}} |group_DEN=[[#A grupa|A]] |win_DEN=4 |OTwin_DEN=0 |OTloss_DEN=0 |loss_DEN=3 |gf_DEN=18|ga_DEN=18
|name_FIN={{ih|FIN}} |group_FIN=[[#B grupa|B]] |win_FIN=9 |OTwin_FIN=0 |OTloss_FIN=1 |loss_FIN=0 |gf_FIN=37|ga_FIN=13|status_FIN=H
|name_FRA={{ih|FRA}} |group_FRA=[[#A grupa|A]] |win_FRA=1 |OTwin_FRA=1 |OTloss_FRA=0 |loss_FRA=5 |gf_FRA=11|ga_FRA=24
|name_GBR={{ih|GBR}} |group_GBR=[[#B grupa|B]] |win_GBR=0 |OTwin_GBR=0 |OTloss_GBR=1 |loss_GBR=6 |gf_GBR=10|ga_GBR=33
|name_GER={{ih|GER}} |group_GER=[[#A grupa|A]] |win_GER=5 |OTwin_GER=0 |OTloss_GER=1 |loss_GER=2 |gf_GER=27|ga_GER=24
|name_KAZ={{ih|KAZ}} |group_KAZ=[[#A grupa|A]] |win_KAZ=1 |OTwin_KAZ=0 |OTloss_KAZ=0 |loss_KAZ=6 |gf_KAZ=19|ga_KAZ=31
|name_ITA={{ih|ITA}} |group_ITA=[[#A grupa|A]] |win_ITA=0 |OTwin_ITA=0 |OTloss_ITA=1 |loss_ITA=6 |gf_ITA=12|ga_ITA=32
|name_LAT={{ih|LAT}} |group_LAT=[[#B grupa|B]] |win_LAT=2 |OTwin_LAT=1 |OTloss_LAT=0 |loss_LAT=4 |gf_LAT=14|ga_LAT=20
|name_NOR={{ih|NOR}} |group_NOR=[[#B grupa|B]] |win_NOR=1 |OTwin_NOR=1 |OTloss_NOR=0 |loss_NOR=5 |gf_NOR=15|ga_NOR=29
|name_SVK={{ih|SVK}} |group_SVK=[[#A grupa|A]] |win_SVK=4 |OTwin_SVK=0 |OTloss_SVK=0 |loss_SVK=4 |gf_SVK=25|ga_SVK=23
|name_SWE={{ih|SWE}} |group_SWE=[[#A grupa|A]] |win_SWE=5 |OTwin_SWE=1 |OTloss_SWE=2 |loss_SWE=0 |gf_SWE=30|ga_SWE=14
|name_SUI={{ih|SUI}} |group_SUI=[[#A grupa|A]] |win_SUI=6 |OTwin_SUI=1 |OTloss_SUI=0 |loss_SUI=1 |gf_SUI=34|ga_SUI=18
|name_USA={{ih|USA}} |group_USA=[[#B grupa|B]] |win_USA=4 |OTwin_USA=2 |OTloss_USA=0 |loss_USA=4 |gf_USA=28|ga_USA=24

|result1=1st |result2=2nd |result3=3rd |result4=4th
|result5=QF |result6=QF |result7=QF |result8=QF
|result9=GS |result10=GS |result11=GS |result12=GS |result13=GS |result14=GS |result15=REL |result16=REL

|split4=yes |split8=yes |split14=yes

|res_col_header=Rezultāts
|col_1st=#FFD700 |text_1st=Čempioni
|col_2nd=#C0C0C0 |text_2nd=Finālisti
|col_3rd=#CD7F32 |text_3rd=3. vieta
|text_4th=4. vieta
|text_QF=Beidza dalību ceturtdaļfinālā
|text_GS=Beidza dalību grupu turnīrā
|col_REL=red1 |text_REL=2023. gada Pasaules čempionāts 1. divīzijā
}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{hokejs-aizmetnis}}
{{Pasaules čempionāts hokejā}}

[[Kategorija:Pasaules čempionāts hokejā]]
[[Kategorija:2022. gada Pasaules čempionāts hokejā]]
[[Kategorija:2022. gads sportā|Pasaules čempionāts hokejā]]</text>
      <sha1>mv7s5inz7s1cejydrtk4heq9m8e5mr9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Austrija olimpiskajās spēlēs</title>
    <ns>10</ns>
    <id>398247</id>
    <revision>
      <id>3662121</id>
      <parentid>3661601</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T15:39:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4417" xml:space="preserve">{{Navbox
| name = Austrija olimpiskajās spēlēs
| title = {{flaga|Austrija}} [[Austrija olimpiskajās spēlēs]] [[File:Olympic rings without rims.svg|30px]] 
|bodyclass = hlist
| titlestyle = background:#BFD7FF
| basestyle = background:#DDEBFF
| abovestyle = background: #D5E6FF
| belowstyle = background: #D5E6FF
| state = autocollapse

| group1 = [[Vasaras olimpiskās spēles]]
| list1  = 
* [[Austrija 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1896]]
* [[Austrija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1900]]
* [[Austrija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1904]]
* [[Austrija 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1908]]
* [[Austrija 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1912]]
* {{font|color=#808080|text=1920}}
* [[Austrija 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1924]]
* [[Austrija 1928. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1928]]
* [[Austrija 1932. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1932]]
* [[Austrija 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1936]]
* [[Austrija 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1948]]
* [[Austrija 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1952]]
* [[Austrija 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1956]]
* [[Austrija 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1960]]
* [[Austrija 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1964]]
* [[Austrija 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1968]]
* [[Austrija 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1972]]
* [[Austrija 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1976]]
* [[Austrija 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1980]]
* [[Austrija 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1984]]
* [[Austrija 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1988]]
* [[Austrija 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1992]]
* [[Austrija 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1996]]
* [[Austrija 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2000]]
* [[Austrija 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2004]]
* [[Austrija 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2008]]
* [[Austrija 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2012]]
* [[Austrija 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2016]]
* [[Austrija 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2020]]

| group2 = [[Ziemas olimpiskās spēles]]
| list2  = 
* [[Austrija 1924. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1924]]
* [[Austrija 1928. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1928]]
* [[Austrija 1932. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1932]]
* [[Austrija 1936. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1936]]
* [[Austrija 1948. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1948]]
* [[Austrija 1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1952]]
* [[Austrija 1956. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1956]]
* [[Austrija 1960. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1960]]
* [[Austrija 1964. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1964]]
* [[Austrija 1968. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1968]]
* [[Austrija 1972. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1972]]
* [[Austrija 1976. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1976]]
* [[Austrija 1980. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1980]]
* [[Austrija 1984. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1984]]
* [[Austrija 1988. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1988]]
* [[Austrija 1992. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1992]]
* [[Austrija 1994. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1994]]
* [[Austrija 1998. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1998]]
* [[Austrija 2002. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2002]]
* [[Austrija 2006. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2006]]
* [[Austrija 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2010]]
* [[Austrija 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2014]]
* [[Austrija 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2018]]
* [[Austrija 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2022]]

| group3 = Neoficiālās olimpiskās spēles
| list3  = 
* [[Austrija 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs|1906]]

| group4 = Saistītie raksti
| list4  =
* [[Austrijas Olimpiskā komiteja]]
* [[Austrijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|Karognesēji]]
* [[Austrijas olimpisko medaļnieku uzskaitījums|Olimpiskie medaļnieki]]
* [[Austrija paraolimpiskajās spēlēs|Paraolimpiskās spēles]]

| below = ''Austrija rīkojusi [[1964. gada ziemas olimpiskās spēles|1964. (Insbrukas)]] un [[1976. gada ziemas olimpiskās spēles|1976. (Insbrukas)]] gada ziemas olimpiskās spēles.''
 
}}&lt;noinclude&gt;
[[Kategorija:Austrija olimpiskajās spēlēs|#]]
[[Kategorija:Valstu veidnes olimpiskajās spēlēs]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>djoxstanvjc4tr5d8f5jy79by3yhul3</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3662574</id>
      <parentid>3662121</parentid>
      <timestamp>2022-07-29T11:14:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4371" xml:space="preserve">{{Navbox
| name = Austrija olimpiskajās spēlēs
| title = {{flaga|Austrija}} [[Austrija olimpiskajās spēlēs]]
|bodyclass = hlist
| titlestyle = background:#BFD7FF
| basestyle = background:#DDEBFF
| abovestyle = background: #D5E6FF
| belowstyle = background: #D5E6FF
| state = autocollapse

| group1 = [[Vasaras olimpiskās spēles]]
| list1  = 
* [[Austrija 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1896]]
* [[Austrija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1900]]
* [[Austrija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1904]]
* [[Austrija 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1908]]
* [[Austrija 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1912]]
* {{font|color=#808080|text=1920}}
* [[Austrija 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1924]]
* [[Austrija 1928. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1928]]
* [[Austrija 1932. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1932]]
* [[Austrija 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1936]]
* [[Austrija 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1948]]
* [[Austrija 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1952]]
* [[Austrija 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1956]]
* [[Austrija 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1960]]
* [[Austrija 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1964]]
* [[Austrija 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1968]]
* [[Austrija 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1972]]
* [[Austrija 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1976]]
* [[Austrija 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1980]]
* [[Austrija 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1984]]
* [[Austrija 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1988]]
* [[Austrija 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1992]]
* [[Austrija 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1996]]
* [[Austrija 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2000]]
* [[Austrija 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2004]]
* [[Austrija 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2008]]
* [[Austrija 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2012]]
* [[Austrija 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2016]]
* [[Austrija 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2020]]

| group2 = [[Ziemas olimpiskās spēles]]
| list2  = 
* [[Austrija 1924. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1924]]
* [[Austrija 1928. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1928]]
* [[Austrija 1932. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1932]]
* [[Austrija 1936. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1936]]
* [[Austrija 1948. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1948]]
* [[Austrija 1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1952]]
* [[Austrija 1956. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1956]]
* [[Austrija 1960. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1960]]
* [[Austrija 1964. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1964]]
* [[Austrija 1968. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1968]]
* [[Austrija 1972. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1972]]
* [[Austrija 1976. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1976]]
* [[Austrija 1980. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1980]]
* [[Austrija 1984. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1984]]
* [[Austrija 1988. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1988]]
* [[Austrija 1992. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1992]]
* [[Austrija 1994. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1994]]
* [[Austrija 1998. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1998]]
* [[Austrija 2002. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2002]]
* [[Austrija 2006. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2006]]
* [[Austrija 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2010]]
* [[Austrija 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2014]]
* [[Austrija 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2018]]
* [[Austrija 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2022]]

| group3 = Neoficiālās olimpiskās spēles
| list3  = 
* [[Austrija 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs|1906]]

| group4 = Saistītie raksti
| list4  =
* [[Austrijas Olimpiskā komiteja]]
* [[Austrijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|Karognesēji]]
* [[Austrijas olimpisko medaļnieku uzskaitījums|Olimpiskie medaļnieki]]
* [[Austrija paraolimpiskajās spēlēs|Paraolimpiskās spēles]]

| below = ''Austrija rīkojusi [[1964. gada ziemas olimpiskās spēles|1964. (Insbrukas)]] un [[1976. gada ziemas olimpiskās spēles|1976. (Insbrukas)]] gada ziemas olimpiskās spēles.''
 
}}&lt;noinclude&gt;
[[Kategorija:Austrija olimpiskajās spēlēs|#]]
[[Kategorija:Valstu veidnes olimpiskajās spēlēs]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>f2ne36pox810agslb4lqb4x28wkfyen</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Mestalla</title>
    <ns>0</ns>
    <id>400128</id>
    <revision>
      <id>3661987</id>
      <parentid>3581773</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T13:21:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ludis21345</username>
        <id>50146</id>
      </contributor>
      <comment>papildināts.</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1473" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Stadiona infokaste
|nosaukums         = ''Stadions „Mestalla”''
|attēls            = CAMP DE MESTALLA GRADA DE LA MAR 2014.JPG
|valsts            = {{vieta|Spānija|Valensija (Spānija)}}  
|pilsēta           = Valensija (Spānija)
|adrese            = 
|celtniecība-no    = 1923
|pabeigts          = 1923 
|atklāts           = 1923
|izmaksas          =   
|izmaksas1         = 
|izmaksas2         = 
|ēkas-garums       = 
|stadiona-garums   = 
|ēkas-platums      = 
|stadiona-platums  = 
|ēkas-augstums     = 
|ēkas-apb-lauk     = 
|stadiona-apb-lauk = 
|kopējā-platība    = 
|kubatūra          = 
|arēnas-laukums    = 105 x 68 m
|koncerts          = 
|vieglatlētika     = 
|futbols           = 49 500
|basketbols        = 
|hokejs            = 
|klubu-mājvieta    = ''[[Valencia CF]]'' ([[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|La Liga]])
|mājas-lapa        = 
}}
'''''Stadions „Mestalla”''''' ir [[stadions]] [[Valensija (Spānija)|Valensijā]], [[Spānija|Spānijā]]. Stadionā ietilpst 49 500 sēdvietas un tajā savas mājas spēles aizvada ''[[Valencia CF]]''. 

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
{{sporta ārējās saites}}

{{īss-aizmetnis}}
{{Sports-aizmetnis}}

{{Olimpiskās norises vietas futbolā}}

[[Kategorija:Futbola stadioni Spānijā]]
[[Kategorija:1982. gada FIFA Pasaules kausa stadioni]]
[[Kategorija:Olimpiskās norises vietas futbolā]]</text>
      <sha1>l2i27izv5nwf38n7m4lrm5ytp7dlock</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Argentīna olimpiskajās spēlēs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>400171</id>
    <revision>
      <id>3662568</id>
      <parentid>3597754</parentid>
      <timestamp>2022-07-29T11:11:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Ārējās saites */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="46196" xml:space="preserve">{{Valsts infokaste spēlēs
|               NOC = ARG
|           NOCname = [[Argentīnas olimpiskā komiteja]]
|             games = olimpiskajās spēlēs
|              year = 
|       flagcaption = 
|           oldcode = 
|           website = {{url|www.coarg.org.ar}}
|          location = 
|              date = 
|       competitors = 
|            sports = 
|        flagbearer = 
|              rank = 
|              gold = 21
|            silver = 25
|            bronze = 28
|         officials = 
|       appearances = 
|    app_begin_year = 
|      app_end_year = 
| summerappearances = {{Team appearances list|team=Argentīna|competition=vasaras olimpiskajās spēlēs|begin_year= 1900 |end_year= }}
| winterappearances = {{Team appearances list|team=Argentīna|competition=ziemas olimpiskajās spēlēs|begin_year= 1928 |end_year= }}
|           seealso = 
}}

'''[[Argentīna]] [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]]''' piedalās kopš [[1900]]. gada. Kopš tā laika ir piedalījusies 24 [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]]. Izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras]] un [[1912. gada vasaras olimpiskās spēles|1912. gada vasaras]] olimpiskajās spēlēs, kā arī [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|1980. gada vasaras]] spēlēs [[Maskava|Maskavā]], kad tā izlēma [[1980. gada vasaras olimpisko spēļu boikots|spēles boikotēt]]. Kopš [[1928]]. gada Argentīna ir piedalījusies arī [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1932. gada ziemas olimpiskās spēles|1932. gada ziemas]], [[1936. gada ziemas olimpiskās spēles|1936. gada ziemas]] un [[1956. gada ziemas olimpiskās spēles|1956. gada ziemas]] olimpiskajās spēlēs.

Argentīna ir viena no 12 valstīm — vienīgā [[Iberoamerika]]s valsts – kas [[1894]]. gadā nodibināja [[SOK|Starptautisko olimpisko komiteju]] (SOK). [[Argentīnas olimpiskā komiteja]] tika izveidota un atzīta [[1923]]. gadā.

Argentīna kopumā olimpiskajās spēlēs līdz šim ir izcīnījusi 74 [[olimpiskā medaļa|olimpiskās medaļas]] (visas vasaras olimpiskajās spēlēs). Viens no veiksmīgākajiem periodiem bija no [[1924]]. līdz [[1952]]. gadam, kad Argentīna katrās vasaras olimpiskajās spēlēs ieguva vismaz vienu zelta medaļu. Pēc 1952. gada iegūto medaļu skaits pakāpeniski samazinājās, līdz sasniedza kritisko līmeni, kad divās olimpiskajās spēlēs pēc kārtas — [[1976. gada vasaras olimpiskās spēles|1976. gada Vasaras]] un [[1984. gada vasaras olimpiskās spēles|1984. gada Vasaras]] spēlēs tā piedalījās, bet neieguva nevienu olimpisko medaļu. [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Atēnas|Atēnās]], pēc 52 gadu pārtraukuma Argentīna atkal ieguva kādu no zelta medaļām. Kopš tā laika arī katrās vasaras olimpiskajās spēlēs ir iegūta vismaz viena zelta medaļa. Lielākā daļa no visām 74 medaļām ir iegūtas [[bokss olimpiskajās spēlēs|boksā]] — 24 medaļas. Ar medaļām bagātākais sportistis ir burātājs [[Karloss Espinola]], kurš trijās olimpiskajās spēlēs izcīnīja 4 olimpiskās medaļas (2 — sudraba un 2 — bronzas medaļas).

Argentīnas pilsēta [[Buenosairesa]] četras reizes (1936, 1956, 1968, 2004) ir vēlējusies organizēt vasaras olimpiskās spēles, taču visas reizes izkritusi kādā no balsojuma kārtām.

== Dalības ==
{{col-begin}}
{{col-3}}
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center;
|-
! colspan=&quot;3&quot;| [[Vasaras olimpiskās spēles]]
|-
!Spēles !! colspan=&quot;2&quot;| Dalība
|-
|align=left| {{flaga|Brazīlija}} [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016 Riodežaneiro]] || {{flaga|Argentīna}} || [[Argentīna 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|''Raksts'']]
|-
|align=left| {{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012 Londona]] || {{flaga|Argentīna}} || [[Argentīna 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|''Raksts'']]
|-
|align=left| {{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]] || {{flaga|Argentīna}} || [[Argentīna 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|''Raksts'']]
|-
|align=left| {{flaga|Grieķija}} [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004 Atēnas]] || {{flaga|Argentīna}} || [[Argentīna 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|''Raksts'']]
|-
|align=left| {{flaga|Austrālija}} [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000 Sidneja]] || {{flaga|Argentīna}} || [[Argentīna 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|''Raksts'']]
|-
|align=left| {{flaga|ASV}} [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996 Atlanta]] || {{flaga|Argentīna}} || [[Argentīna 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|''Raksts'']]
|-
|align=left| {{flaga|Spānija}} [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992 Barselona]] || {{flaga|Argentīna}} || [[Argentīna 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|''Raksts'']]
|-
|align=left| {{flaga|Dienvidkoreja}} [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|1988 Seula]] || {{flaga|Argentīna}} || [[Argentīna 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|''Raksts'']]
|-
|align=left| {{flaga|ASV}} [[1984. gada vasaras olimpiskās spēles|1984 Losandželosa]] || {{flaga|Argentīna}} || [[Argentīna 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|''Raksts'']]
|-
|align=left| {{flaga|PSRS}}  [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|1980 Maskava]] || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| ''[[1980. gada vasaras olimpisko spēļu boikots|spēles boikotēja]]''
|-
|align=left| {{flaga|Kanāda}} [[1976. gada vasaras olimpiskās spēles|1976 Monreāla]] || {{flaga|Argentīna}} || [[Argentīna 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|''Raksts'']]
|-
|align=left| {{flaga|Rietumvācija}} [[1972. gada vasaras olimpiskās spēles|1972 Minhene]] || {{flaga|Argentīna}} || [[Argentīna 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|''Raksts'']]
|-
|align=left| {{flaga|Meksika}} [[1968. gada vasaras olimpiskās spēles|1968 Mehiko]] || {{flaga|Argentīna}} || [[Argentīna 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|''Raksts'']]
|-
|align=left| {{flaga|Japāna}} [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles|1964 Tokija]] || {{flaga|Argentīna}} || [[Argentīna 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|''Raksts'']]
|-
|align=left| {{flaga|Itālija}} [[1960. gada vasaras olimpiskās spēles|1960 Roma]] || {{flaga|Argentīna}} || [[Argentīna 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|''Raksts'']]
|-
|align=left| {{flaga|Austrālija}} [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956 Melnburna]] || {{flaga|Argentīna}} || [[Argentīna 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|''Raksts'']]
|-
|align=left| {{flaga|Somija}} [[1952. gada vasaras olimpiskās spēles|1952 Helsinki]] || {{flaga|Argentīna}} || [[Argentīna 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|''Raksts'']]
|-
|align=left| {{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[1948. gada vasaras olimpiskās spēles|1948 Londona]] || {{flaga|Argentīna}} || [[Argentīna 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|''Raksts'']]
|-
|align=left| {{flaga|Nacistiskā Vācija}} [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936 Berlīne]] || {{flaga|Argentīna}} || [[Argentīna 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|''Raksts'']]
|-
|align=left| {{flaga|ASV}} [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles|1932 Losandželosa]] || {{flaga|Argentīna}} || [[Argentīna 1932. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|''Raksts'']]
|-
|align=left| {{flaga|Nīderlande}} [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928 Amsterdama]] || {{flaga|Argentīna}} || [[Argentīna 1928. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|''Raksts'']]
|-
|align=left| {{flaga|Francija}} [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|1924 Parīze]] || {{flaga|Argentīna}} || [[Argentīna 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|''Raksts'']]
|-
|align=left| {{flaga|Beļģija}} [[1920. gada vasaras olimpiskās spēles|1920 Antverpene]] || {{flaga|Argentīna}} || [[Argentīna 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|''Raksts'']]
|-
|align=left| {{flaga|Zviedrija}} [[1912. gada vasaras olimpiskās spēles|1912 Stokholma]] || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| ''netika pārstāvēta''
|- 
|align=left| {{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908 Londona]] || {{flaga|Argentīna}} || [[Argentīna 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|''Raksts'']] 
|- 
|align=left| {{flaga|ASV}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Sentluisa]] || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| ''netika pārstāvēta''
|- 
|align=left| {{flaga|Francija}} [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900 Parīze]] || {{flaga|Argentīna}} || [[Argentīna 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|''Raksts'']]
|-
|align=left| {{flaga|Grieķija|old}} [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|1896 Atēnas]] || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| ''netika pārstāvēta''
|-
! Kopā !! colspan=&quot;2&quot;| 24
|}
{{col-3}}

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center;
|-
! colspan=&quot;3&quot;| [[Ziemas olimpiskās spēles]]
|-
!Spēles !! colspan=&quot;2&quot;| Dalība
|-
|align=left| {{flaga|Dienvidkoreja}} [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018 Phjončhana]] || {{flaga|Argentīna}} || [[Argentīna 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|''Raksts'']] 
|-
|align=left| {{flaga|Krievija}} [[2014. gada ziemas olimpiskās spēles|2014 Soči]] || {{flaga|Argentīna}} || [[Argentīna 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|''Raksts'']] 
|-
|align=left| {{flaga|Kanāda}} [[2010. gada ziemas olimpiskās spēles|2010 Vankūvera]] || {{flaga|Argentīna}} || [[Argentīna 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|''Raksts'']] 
|-
|align=left| {{flaga|Itālija}} [[2006. gada ziemas olimpiskās spēles|2006 Turīna]] || {{flaga|Argentīna}} || [[Argentīna 2006. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|''Raksts'']] 
|- 
|align=left| {{flaga|ASV}} [[2002. gada ziemas olimpiskās spēles|2002 Soltleiksitija]] || {{flaga|Argentīna}} || [[Argentīna 2002. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|''Raksts'']] 
|-
|align=left| {{flaga|Japāna}} [[1998. gada ziemas olimpiskās spēles|1998 Nagano]] || {{flaga|Argentīna}} || [[Argentīna 1998. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|''Raksts'']] 
|-
|align=left| {{flaga|Norvēģija}} [[1994. gada ziemas olimpiskās spēles|1994 Lillehammere]] || {{flaga|Argentīna}} || [[Argentīna 1994. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|''Raksts'']] 
|-
|align=left| {{flaga|Francija}} [[1992. gada ziemas olimpiskās spēles|1992 Albērvila]] || {{flaga|Argentīna}} || [[Argentīna 1992. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|''Raksts'']] 
|-
|align=left| {{flaga|Kanāda}} [[1988. gada ziemas olimpiskās spēles|1988 Kalgari]] || {{flaga|Argentīna}} || [[Argentīna 1988. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|''Raksts'']] 
|-
|align=left| {{flaga|Dienvidslāvija}} [[1984. gada ziemas olimpiskās spēles|1984 Sarajeva]] || {{flaga|Argentīna}} || [[Argentīna 1984. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|''Raksts'']] 
|-
|align=left| {{flaga|ASV}} [[1980. gada ziemas olimpiskās spēles|1980 Leikplesida]] || {{flaga|Argentīna}} || [[Argentīna 1980. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|''Raksts'']] 
|-
|align=left| {{flaga|Austrija}} [[1976. gada ziemas olimpiskās spēles|1976 Insbruka]] || {{flaga|Argentīna}} || [[Argentīna 1976. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|''Raksts'']] 
|-
|align=left| {{flaga|Japāna}} [[1972. gada ziemas olimpiskās spēles|1972 Saporo]] || {{flaga|Argentīna}} || [[Argentīna 1972. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|''Raksts'']] 
|-
|align=left| {{flaga|Francija}} [[1968. gada ziemas olimpiskās spēles|1968 Grenoble]] || {{flaga|Argentīna}} || [[Argentīna 1968. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|''Raksts'']] 
|-
|align=left| {{flaga|Austrija}} [[1964. gada ziemas olimpiskās spēles|1964 Insbruka]] || {{flaga|Argentīna}} || [[Argentīna 1964. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|''Raksts'']] 
|-
|align=left| {{flaga|ASV}} [[1960. gada ziemas olimpiskās spēles|1960 Skvoveli]] || {{flaga|Argentīna}} || [[Argentīna 1960. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|''Raksts'']] 
|-
|align=left| {{flaga|Itālija}} [[1956. gada ziemas olimpiskās spēles|1956 Kortīna d'Ampeco]] || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| ''netika pārstāvēta''
|-
|align=left| {{flaga|Norvēģija}} [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952 Oslo]] || {{flaga|Argentīna}} || [[Argentīna 1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|''Raksts'']] 
|-
|align=left| {{flaga|Šveice}} [[1948. gada ziemas olimpiskās spēles|1948 Sanktmorica]] || {{flaga|Argentīna}} || [[Argentīna 1948. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|''Raksts'']] 
|-
|align=left| {{flaga|Nacistiskā Vācija}} [[1936. gada ziemas olimpiskās spēles|1936 Garmiša-Partenkirhene]] || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| ''netika pārstāvēta''
|-
|align=left| {{flaga|ASV}} [[1932. gada ziemas olimpiskās spēles|1932 Leikplesida]] || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| ''netika pārstāvēta''
|-
|align=left| {{flaga|Šveice}} [[1928. gada ziemas olimpiskās spēles|1928 Sanktmorica]] || {{flaga|Argentīna}} || [[Argentīna 1948. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|''Raksts'']] 
|-
|align=left| {{flaga|Francija}} [[1924. gada ziemas olimpiskās spēles|1924 Šamonī]] || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| ''netika pārstāvēta''
|-
! Kopā !! colspan=&quot;2&quot;| 19
|}
{{col-3}}

[[Attēls:Argentina 1924 Olympics.jpg|thumb|250px|[[Argentīna]]s delegācija [[1924. gada vasaras olimpisko spēļu atklāšanas ceremonija|1924. gada vasaras olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā]]]]
[[Attēls:2010 Opening Ceremony - Argentina entering.jpg|thumb|250px|[[Argentīna]]s delegācija [[2010. gada ziemas olimpisko spēļu atklāšanas ceremonija|2010. gada ziemas olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā]]]]

{{col-3}}
{{col-end}}

== Sportisti vasaras olimpiskajās spēlēs ==
=== Sportistu skaits ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center;
! || rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;font-size:0.2em; line-height:1px;;&quot;| &amp;nbsp; || [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900]] || [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908]] || [[1920. gada vasaras olimpiskās spēles|1920]] || [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|1924]] || [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928]] || [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles|1932]] || [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936]] || [[1948. gada vasaras olimpiskās spēles|1948]] || [[1952. gada vasaras olimpiskās spēles|1952]] || [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956]] || [[1960. gada vasaras olimpiskās spēles|1960]] || [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles|1964]] || [[1968. gada vasaras olimpiskās spēles|1968]] || [[1972. gada vasaras olimpiskās spēles|1972]] || [[1976. gada vasaras olimpiskās spēles|1976]] || [[1984. gada vasaras olimpiskās spēles|1984]] || [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|1988]] || [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992]] || [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996]] || [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000]] || [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004]] || [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008]] || [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012]] || [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016]]
|-
| align=left| '''Vīrieši''' || 1 || 1 || 1 || 77 || 81 || 32 || 50 || 188 || 115 || 34 || 91 || 96 || 84 || 88 || 65 || 71 || 93 || 67 || 132 || 98 || 106 || 79 || 97 || 140 
|-
| align=left| '''Sievietes''' || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 11 || 8 || 1 || 1 || 6 || 5 || 4 || 4 || 10 || 25 || 17 || 47 || 45 || 46 || 53 || 40 || 75
|-
! Kopā !! 1 || 1 || 1 || 77 || 81 || 32 || 51 || 199 || 123 || 35 || 92 || 102 || 89 || 92 || 69 || 81 || 118 || 84 || 179 || 143 || 152 || 132 || 137 || 215 
|-
| align=left| '''Sporta veidi''' || 1 || 1 || 1 || 11 || 12 || 6 || 8 || 16 || 15 || 9 || 15 || 14 || 12 || 12 || 12 || 14 || 18 || 17 || 20 || 21 || 22 || 19 || 23 || 26
|}

=== Sadalījums pa olimpiskajiem sporta veidiem ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center;
! colspan=2| Sporta veids/Disciplīna || rowspan=&quot;35&quot; style=&quot;font-size:0.2em; line-height:1px;;&quot;| &amp;nbsp; || [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900]] || [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908]] || [[1920. gada vasaras olimpiskās spēles|1920]] || [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|1924]] || [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928]] || [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles|1932]] || [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936]] || [[1948. gada vasaras olimpiskās spēles|1948]] || [[1952. gada vasaras olimpiskās spēles|1952]] || [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956]] || [[1960. gada vasaras olimpiskās spēles|1960]] || [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles|1964]] || [[1968. gada vasaras olimpiskās spēles|1968]] || [[1972. gada vasaras olimpiskās spēles|1972]] || [[1976. gada vasaras olimpiskās spēles|1976]] || [[1984. gada vasaras olimpiskās spēles|1984]] || [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|1988]] || [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992]] || [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996]] || [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000]] || [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004]] || [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008]] || [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012]] || [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016]]
|-
| align=left| [[Airēšana olimpiskajās spēlēs|Airēšana]] || [[Attēls:Rowing pictogram.svg|22px]] || — || — || — || 9 || 9 || — || 3 || 26 || 9 || — || 9 || 12 || 9 || 18 || 10 || 7 || 6 || 6 || 22 || 8 || 6 || 2 || 10 || 2
|-
| align=left| [[Basketbols olimpiskajās spēlēs|Basketbols]] || [[Attēls:Basketball pictogram.svg|22px]] || — || — || — || — || — || — || — || 14 || 14 || — || — || — || — || — || — || — || — || — || 12 || — || 12 || 12 || 12 || 12
|-
| align=left| [[Bokss olimpiskajās spēlēs|Bokss]] || [[Attēls:Boxing pictogram.svg|22px]] || — || — || 1 || 10 || 8 || 8 || 8 || 8 || 10 || 10 || 10 || 10 || 7 || 5 || 3 || 6 || 4 || 3 || 5 || 7 || 1 || 1 || 2 || 6
|-
| align=left| [[Burāšana olimpiskajās spēlēs|Burāšana]] || [[Attēls:Sailing pictogram.svg|22px]] || — || — || — || 5 || 5 || — || 11 || 13 || 14 || 6 || 9 || 6 || 6 || 9 || 4 || 8 || 11 || 7 || 10 || 11 || 11 || 10 || 8 || 13
|-
| align=left| [[Cīņas sports olimpiskajās spēlēs|Cīņas sports]] || [[Attēls:Wrestling pictogram.svg|22px]] || — || — || — || — || 5 || — || — || 8 || 6 || 2 || 2 || 4 || 3 || 3 || 3 || 3 || 2 || 1 || 1 || — || — || — || 1 || 1
|-
| align=left| [[Daiļlēkšana olimpiskajās spēlēs|Daiļlēkšana]] || [[Attēls:Diving pictogram.svg|22px]] || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || 1 || — || — || — || — || 1 || 1 || 2 || — || 1 || — || — || — || —
|-
| align=left| ''[[Daiļslidošana olimpiskajās spēlēs|Daiļslidošana]]'' || [[Attēls:Figure skating pictogram.svg|22px]] || — || 1 || — || colspan=50| ''Sporta veids iekļauts [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] programmā''
|-
| align=left| [[Džudo olimpiskajās spēlēs|Džudo]] || [[Attēls:Judo pictogram.svg|22px]] || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || 3 || — || 1 || 2 || 4 || 3 || 9 || 8 || 9 || 9 || 9 || 4 || 2
|-
| align=left| [[Futbols olimpiskajās spēlēs|Futbols]] || [[Attēls:Football pictogram.svg|22px]] || — || — || — || — || 22 || — || — || — || — || — || 13 || 14 || — || — || — || — || 16 || — || 18 || — || 16 || 33 || — || 16
|-
| align=left| [[Galda teniss olimpiskajās spēlēs|Galda teniss]] || [[Attēls:Table tennis pictogram.svg|22px]] || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || 1 || 2 || — || 2 || 3 || 2 || 1 || —
|-
| align=left| [[Golfs olimpiskajās spēlēs|Golfs]] || [[Attēls:Golf pictogram.svg|22px]] || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || 2
|-
| align=left| [[Jāšana olimpiskajās spēlēs|Jāšana]] || [[Attēls:Equestrian pictogram.svg|22px]] || — || — || — || — || 3 || — || — || 9 || 6 || 7 || 9 || 8 || 8 || 9 || 7 || 4 || — || — || 5 || 1 || 4 || 1 || 2 || 4 
|-
| align=left| [[Lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|Lauka hokejs]] || [[Attēls:Field hockey pictogram.svg|22px]] || — || — || — || — || — || — || — || 12 || — || — || — || — || 18 || 16 || 16 || — || 31 || 16 || 32 || 32 || 32 || 16 || 31 || 34 
|-
| align=left| [[Loka šaušana olimpiskajās spēlēs|Loka šaušana]] || [[Attēls:Archery pictogram.svg|22px]] || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || 2 || — || — || — || — || — || — || —
|-
| align=left| [[Modernā pieccīņa olimpiskajās spēlēs|Modernā pieccīņa]] || [[Attēls:Modern pentathlon pictogram.svg|22px]] || — || — || — || — || — || — || — || 3 || 3 || 1 || 3 || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || 2
|-
| align=left| [[Paukošana olimpiskajās spēlēs|Paukošana]] || [[Attēls:Fencing pictogram.svg|22px]] || 1 || — || — || 13 || 9 || 5 || 11 || 19 || 11 || 1 || 6 || 11 || 10 || 5 || 7 || 10 || 2 || 5 || 4 || 3 || 1 || 1 || 1 || 1
|-
| align=left| [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|Peldēšana]] || [[Attēls:Swimming pictogram.svg|22px]] || — || — || — || 4 || 4• || 5 || 1 || 17 || 7 || — || 3 || 7 || 8 || 4 || 5 || 6 || 2 || 3 || 7 || 13 || 10 || 11 || 4 || 5
|-
| align=left| [[Pludmales volejbols olimpiskajās spēlēs|Pludmales volejbols]] || [[Attēls:Beach volleyball pictogram.svg|22px]] || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || 2 || 4 || 2 || 2 || 2 || 2
|-
| align=left| [[Polo olimpiskajās spēlēs|Polo]] || [[Attēls:Polo pictogram.svg|22px]] || — || — || — || 5 || — || — || 4 || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || —
|-
| align=left| [[Regbijs-7 olimpiskajās spēlēs|Regbijs-7]] || [[Attēls:Rugby Sevens pictogram.svg|22px]] || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || 13
|-
| align=left| [[Riteņbraukšana olimpiskajās spēlēs|Riteņbraukšana]] || [[Attēls:Cycling pictogram.svg|22px]] || — || — || — || 5 || 6 || — || — || 12 || 6 || — || 8 || 10 || 9 || 8 || 4 || 8 || 7 || 8 || 10 || 8 || 4 || 10 || 4 || 6
|-
| align=left| [[Rokasbumba olimpiskajās spēlēs|Rokasbumba]] || [[Attēls:Handball pictogram.svg|22px]] || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || 15 || 29 
|-
| align=left| [[Sinhronā peldēšana olimpiskajās spēlēs|Sinhronā peldēšana]] || [[Attēls:Synchronized swimming pictogram.svg|22px]] || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || 2 || 2
|-
| align=left| [[Smaiļošana un kanoe airēšana olimpiskajās spēlēs|Smaiļošana un kanoe airēšana]] || [[Attēls:Canoeing pictogram.svg|22px]] || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || 1 || 8 || 5 || 4 || 3 || 2 || 2 || 3 || 10
|-
| align=left| [[Svarcelšana olimpiskajās spēlēs|Svarcelšana]] || [[Attēls:Weightlifting pictogram.svg|22px]] || — || — || — || 3 || 3 || 1 || — || 8 || 5 || 2 || — || 2 || 1 || — || — || — || — || 2 || 3 || 2 || 2 || 1 || — || 1
|-
| align=left| [[Šaušana olimpiskajās spēlēs|Šaušana]] || [[Attēls:Shooting pictogram.svg|22px]] || — || — || — || 8 || — || 2 || 5 || 12 || 7 || 4 || 7 || 8 || 4 || 5 || 6 || 6 || 3 || 2 || 6 || 4 || 3 || 1 || 2 || 5
|-
| align=left| [[Tekvondo olimpiskajās spēlēs|Tekvondo]] || [[Attēls:Taekwondo pictogram.svg|22px]] || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || 2 || 2 || 1 || 2 || —
|-
| align=left| [[Teniss olimpiskajās spēlēs|Teniss]] || [[Attēls:Tennis pictogram.svg|22px]] || — || — || — || 5 || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || 5 || 6 || 8 || 8 || 9 || 6 || 7 || 6
|-
| align=left| [[Triatlons olimpiskajās spēlēs|Triatlons]] || [[Attēls:Triathlon pictogram.svg|22px]] || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || 1 || 2 || — || 1 || 2
|-
| align=left| [[Ūdenspolo olimpiskajās spēlēs|Ūdenspolo]] || [[Attēls:Water polo pictogram.svg|22px]] || — || — || — || — || 7• || — || — || 7 || 7 || — || 7 || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || —
|-
| align=left| [[Vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|Vieglatlētika]] || [[Attēls:Athletics pictogram.svg|22px]] || — || — || — || 10 || 7 || 11 || 8 || 24 || 16 || 2 || 4 || 6 || 6 || 9 || 2 || 7 || 2 || 4 || 8 || 11 || 8 || 11 || 9 || 13 
|-
| align=left| [[Vingrošana olimpiskajās spēlēs|Vingrošana]] || [[Attēls:Gymnastics pictogram.svg|22px]] || — || — || — || — || — || — || — || 7 || 2 || — || 1 || 1 || — || — || — || — || — || 3 || 2 || 1 || 1 || — || 2 || 2
|-
| align=left| [[Volejbols olimpiskajās spēlēs|Volejbols]] || [[Attēls:Volleyball pictogram.svg|22px]] || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || 10 || 12 || — || 12 || 12 || 12 || — || 12 || 24
|-
! colspan=2| Sporta veids/Disciplīna || 00 || 08 || 20 || 24 || 28 || 32 || 36 || 48 || 52 || 56 || 60 || 64 || 68 || 72 || 76 || 84 || 88 || 92 || 96 || 00 || 04 || 08 || 12 || 16
|}
• — startēja viens un tas pats sportists vairākos sporta veidos.

== Sportisti ziemas olimpiskajās spēlēs ==
=== Sportistu skaits ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center;
! || rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;font-size:0.2em; line-height:1px;;&quot;| &amp;nbsp; || [[1928. gada ziemas olimpiskās spēles|1928]] || [[1948. gada ziemas olimpiskās spēles|1948]] || [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952]] || [[1960. gada ziemas olimpiskās spēles|1960]] || [[1964. gada ziemas olimpiskās spēles|1964]] || [[1968. gada ziemas olimpiskās spēles|1968]] || [[1972. gada ziemas olimpiskās spēles|1972]] || [[1976. gada ziemas olimpiskās spēles|1976]] || [[1980. gada ziemas olimpiskās spēles|1980]] || [[1984. gada ziemas olimpiskās spēles|1984]] || [[1988. gada ziemas olimpiskās spēles|1988]] || [[1992. gada ziemas olimpiskās spēles|1992]] || [[1994. gada ziemas olimpiskās spēles|1994]] || [[1998. gada ziemas olimpiskās spēles|1998]] || [[2002. gada ziemas olimpiskās spēles|2002]] || [[2006. gada ziemas olimpiskās spēles|2006]] || [[2010. gada ziemas olimpiskās spēles|2010]] || [[2014. gada ziemas olimpiskās spēles|2014]] || [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018]]
|-
| align=left| '''Vīrieši''' || 10 || 9 || 11 || 5 || 11 || 2 || 2 || 8 || 13 || 13 || 10 || 15 || 4 || 1 || 8 || 5 || 4 || 4 || 4
|-
| align=left| '''Sievietes''' || 0 || 0 || 1 || 1 || 1 || 3 || 0 || 0 || 0 || 5 || 5 || 5 || 6 || 1 || 3 || 4 || 3 || 3 || 3
|-
! Kopā !! 10 || 9 || 12 || 6 || 12 || 5 || 2 || 8 || 13 || 18 || 15 || 20 || 10 || 2 || 11 || 9 || 7 || 7 || 7
|-
| align=left| '''Sporta veidi''' || 1 || 2 || 2 || 2 || 3 || 1 || 1 || 2 || 3 || 3 || 4 || 5 || 2 || 2 || 5 || 5 || 3 || 2 || 4
|}

=== Sadalījums pa olimpiskajiem sporta veidiem ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center;
! colspan=2| Sporta veids || rowspan=&quot;9&quot; style=&quot;font-size:0.2em; line-height:1px;;&quot;| &amp;nbsp; || [[1928. gada ziemas olimpiskās spēles|1928]] || [[1948. gada ziemas olimpiskās spēles|1948]] || [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952]] || [[1960. gada ziemas olimpiskās spēles|1960]] || [[1964. gada ziemas olimpiskās spēles|1964]] || [[1968. gada ziemas olimpiskās spēles|1968]] || [[1972. gada ziemas olimpiskās spēles|1972]] || [[1976. gada ziemas olimpiskās spēles|1976]] || [[1980. gada ziemas olimpiskās spēles|1980]] || [[1984. gada ziemas olimpiskās spēles|1984]] || [[1988. gada ziemas olimpiskās spēles|1988]] || [[1992. gada ziemas olimpiskās spēles|1992]] || [[1994. gada ziemas olimpiskās spēles|1994]] || [[1998. gada ziemas olimpiskās spēles|1998]] || [[2002. gada ziemas olimpiskās spēles|2002]] || [[2006. gada ziemas olimpiskās spēles|2006]] || [[2010. gada ziemas olimpiskās spēles|2010]] || [[2014. gada ziemas olimpiskās spēles|2014]] || [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018]]
|-
| align=left| [[Biatlons olimpiskajās spēlēs|Biatlons]] || [[Attēls:Biathlon pictogram.svg|22px]] || — || — || — || — || — || — || — || — || 4 || 3 || 3 || 7 || 1 || — || 2 || 1 || — || — || —
|-
| align=left| [[Bobslejs olimpiskajās spēlēs|Bobslejs]] || [[Attēls:Bobsleigh pictogram.svg|22px]] ||  10 ||   4• || 4 ||  — || 5 || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || —
|-
| align=left| [[Distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|Distanču slēpošana]] || [[Attēls:Cross country skiing pictogram.svg|22px]] ||  — ||   — || — ||  1 || — || — || — || 3 || 3 || 5 || 1 || 5 || — || — || — || 1 || 1 || 1 || 2
|-
| align=left| [[Frīstaila slēpošana olimpiskajās spēlēs|Frīstaila slēpošana]] || [[Attēls:Freestyle skiing pictogram.svg|22px]] ||  — ||   — || — ||  — || — || — || — || — || — || — || — || 1 || — || — || 1 || 1 || — || — || —
|-
| align=left| [[Kalnu slēpošana olimpiskajās spēlēs|Kalnu slēpošana]] || [[Attēls:Alpine skiing pictogram.svg|22px]] ||  — ||   6• || 8 ||  5 || 6 || 5 || 2 || 5 || 6 || 10 || 10 || 6 || 9 || 1 || 5 || 5 || 5 || 6 || 2
|-
| align=left| [[Kamaniņu braukšana olimpiskajās spēlēs|Kamaniņu braukšana]] || [[Attēls:Luge pictogram.svg|22px]] ||  — ||   — || — ||  — || 1 || — || — || — || — || — || 1 || 1 || — || — || 2 || 1 || 1 || — || 1
|-
| align=left| [[Skeletons olimpiskajās spēlēs|Skeletons]] || [[Attēls:Skeleton pictogram.svg|22px]] ||  — ||   — || — ||  — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || 1 || — || — || — || —
|-
| align=left| [[Snovbords olimpiskajās spēlēs|Snovbords]] || [[Attēls:Snowboarding pictogram.svg|22px]] ||  — ||   — || — ||  — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || 1 || — || — || — || — || 2
|}
• — startēja viens un tas pats sportists vairākos sporta veidos

== Medaļu tabulas ==
''Skatīt arī: [[olimpisko medaļu skaits pēc valsts]]''

{{col-begin}}
{{col-2}}

=== Medaļas vasaras olimpiskajās spēlēs ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center;
|-
!Spēles
|style=&quot;background:gold; width:3.7em; font-weight:bold;&quot;|Zelts
|style=&quot;background:silver; width:3.7em; font-weight:bold;&quot;|Sudrabs
|style=&quot;background:#cc9966; width:3.7em; font-weight:bold;&quot;|Bronza
!style=&quot;width:4em; font-weight:bold;&quot;|Kopā
!style=&quot;width:4em; font-weight:bold;&quot;|[[olimpisko medaļu tabula|Rangs]]
|-
|align=left| {{flaga|Brazīlija}} [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016 Riodežaneiro]] || 3 || 1 ||  — || '''4''' || [[2016. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula|27]]
|-
|align=left| {{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012 Londona]] || 1 || 1 || 2 || '''4''' || [[2012. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula|42]]
|-
|align=left| {{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]] || 2 ||  — || 4 || '''6''' || [[2008. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula|35]]
|-
|align=left| {{flaga|Grieķija}} [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004 Atēnas]] || 2 ||  — || 4 || '''6''' || [[2004. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula|38]]
|-
|align=left| {{flaga|Austrālija}} [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000 Sidneja]] ||  — || 2 || 2 || '''4''' || [[2000. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula|32]]
|-
|align=left| {{flaga|ASV}} [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996 Atlanta]] ||  0 || 2 || 1 || '''3''' || [[1996. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula|54]]
|-
|align=left| {{flaga|Spānija}} [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992 Barselona]] ||  — ||  — || 1 || '''1''' || [[1992. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula|54]]
|-
|align=left| {{flaga|Dienvidkoreja}} [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|1988 Seula]] ||  — || 1 || 1 || '''2''' || [[1988. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula|35]]
|-
|align=left| {{flaga|ASV}} [[1984. gada vasaras olimpiskās spēles|1984 Losandželosa]] ||  — ||  — ||  — || '''0''' || [[1984. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula|—]]
|-
|align=left| {{flaga|Kanāda}} [[1976. gada vasaras olimpiskās spēles|1976 Monreāla]] ||  — ||  — ||  — || '''0''' || [[1976. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula|—]]
|-
|align=left| {{flaga|VFR}} [[1972. gada vasaras olimpiskās spēles|1972 Minhene]] ||  — || 1 ||  — || '''1''' || [[1972. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula|33]]
|-
|align=left| {{flaga|Meksika}} [[1968. gada vasaras olimpiskās spēles|1968 Mehiko]] ||  — ||  — || 2 || '''2''' || [[1968. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula|41]]
|-
|align=left| {{flaga|Japāna}} [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles|1964 Tokija]] ||  — || 1 ||  — || '''1''' || [[1964. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula|30]]
|-
|align=left| {{flaga|Itālija}} [[1960. gada vasaras olimpiskās spēles|1960 Roma]] ||  — || 1 || 1 || '''2''' || [[1960. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula|30]]
|-
|align=left| {{flaga|Austrālija}} [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956 Melnburna]] ||  — || 1 || 1 || '''2''' || [[1956. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula|29]]
|-
|align=left| {{flaga|Somija}} [[1952. gada vasaras olimpiskās spēles|1952 Helsinki]] || 1 || 2 || 2 || '''5''' || [[1952. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula|19]]
|-
|align=left| {{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[1948. gada vasaras olimpiskās spēles|1948 Londona]] || 3 || 3 || 1 || '''7''' || [[1948. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula|13]]
|-
|align=left| {{flaga|Nacistiskā Vācija}} [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936 Berlīne]] || 2 || 2 || 3 || '''7''' || [[1936. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula|13]]
|-
|align=left| {{flaga|ASV}} [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles|1932 Losandželosa]] || 3 || 1 ||  — || '''4''' || [[1932. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula|11]]
|-
|align=left| {{flaga|Nīderlande}} [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928 Amsterdama]] || 3 || 3 || 1 || '''7''' || [[1928. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula|12]]
|-
|align=left| {{flaga|Francija}} [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|1924 Parīze]] || 1 || 3 || 2 || '''6''' || [[1924. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula|16]]
|-
|align=left| {{flaga|Beļģija}} [[1920. gada vasaras olimpiskās spēles|1920 Antverpene]] ||  — ||  — ||  — || '''0''' || [[1920. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula|—]]
|-
|align=left| {{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908 Londona]] ||  — ||  — ||  — || '''0''' || [[1908. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula|—]]
|-
|align=left| {{flaga|Francija}} [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900 Parīze]] ||  — ||  — ||  — || '''0''' || [[1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula|—]]
|-
! Kopā !! 21 !! 25 !! 28 !! 74 !! [[olimpisko medaļu skaits pēc valsts|41]]
|}
{{col-2}}

=== Medaļas ziemas olimpiskajās spēlēs ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center;
|-
!Spēles
|style=&quot;background:gold; width:3.7em; font-weight:bold;&quot;|Zelts
|style=&quot;background:silver; width:3.7em; font-weight:bold;&quot;|Sudrabs
|style=&quot;background:#cc9966; width:3.7em; font-weight:bold;&quot;|Bronza
!style=&quot;width:4em; font-weight:bold;&quot;|Kopā
!style=&quot;width:4em; font-weight:bold;&quot;|[[Olimpiskā medaļu tabula|Rangs]]
|-
|align=left| {{flaga|Dienvidkoreja}} [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018 Phjončhana]] ||  — ||  — ||  — || '''0''' || [[2018. gada ziemas olimpisko spēļu medaļu tabula|—]]
|-
|align=left| {{flaga|Krievija}} [[2014. gada ziemas olimpiskās spēles|2014 Soči]] ||  — ||  — ||  — || '''0''' || [[2014. gada ziemas olimpisko spēļu medaļu tabula|—]]
|-
|align=left| {{flaga|Kanāda}} [[2010. gada ziemas olimpiskās spēles|2010 Vankūvera]] ||  — ||  — ||  — || '''0''' || [[2010. gada ziemas olimpisko spēļu medaļu tabula|—]]
|-
|align=left| {{flaga|Itālija}} [[2006. gada ziemas olimpiskās spēles|2006 Turīna]] ||  — ||  — ||  — || '''0''' || [[2006. gada ziemas olimpisko spēļu medaļu tabula|—]]
|-
|align=left| {{flaga|ASV}} [[2002. gada ziemas olimpiskās spēles|2002 Soltleiksitija]] ||  — ||  — ||  — || '''0''' || [[2002. gada ziemas olimpisko spēļu medaļu tabula|—]]
|-
|align=left| {{flaga|Japāna}} [[1998. gada ziemas olimpiskās spēles|1998 Nagano]] ||  — ||  — ||  — || '''0''' || [[1998. gada ziemas olimpisko spēļu medaļu tabula|—]]
|-
|align=left| {{flaga|Norvēģija}} [[1994. gada ziemas olimpiskās spēles|1994 Lillehammere]] ||  — ||  — ||  — || '''0''' || [[1994. gada ziemas olimpisko spēļu medaļu tabula|—]]
|-
|align=left| {{flaga|Francija}} [[1992. gada ziemas olimpiskās spēles|1992 Albērvila]] ||  — ||  — ||  — || '''0''' || [[1992. gada ziemas olimpisko spēļu medaļu tabula|—]]
|-
|align=left| {{flaga|Kanāda}} [[1988. gada ziemas olimpiskās spēles|1988 Kalgari]] ||  — ||  — ||  — || '''0''' || [[1988. gada ziemas olimpisko spēļu medaļu tabula|—]]
|-
|align=left| {{flaga|Dienvidslāvija}} [[1984. gada ziemas olimpiskās spēles|1984 Sarajeva]] ||  — ||  — ||  — || '''0''' || [[1984. gada ziemas olimpisko spēļu medaļu tabula|—]]
|-
|align=left| {{flaga|ASV}} [[1980. gada ziemas olimpiskās spēles|1980 Leikplesida]] ||  — ||  — ||  — || '''0''' || [[1980. gada ziemas olimpisko spēļu medaļu tabula|—]]
|-
|align=left| {{flaga|Austrija}} [[1976. gada ziemas olimpiskās spēles|1976 Insbruka]] ||  — ||  — ||  — || '''0''' || [[1976. gada ziemas olimpisko spēļu medaļu tabula|—]]
|-
|align=left| {{flaga|Japāna}} [[1972. gada ziemas olimpiskās spēles|1972 Saporo]] ||  — ||  — ||  — || '''0''' || [[1972. gada ziemas olimpisko spēļu medaļu tabula|—]]
|-
|align=left| {{flaga|Francija}} [[1968. gada ziemas olimpiskās spēles|1968 Grenoble]] ||  — ||  — ||  — || '''0''' || [[1968. gada ziemas olimpisko spēļu medaļu tabula|—]]
|-
|align=left| {{flaga|Austrija}} [[1964. gada ziemas olimpiskās spēles|1964 Insbruka]] ||  — ||  — ||  — || '''0''' || [[1964. gada ziemas olimpisko spēļu medaļu tabula|—]]
|-
|align=left| {{flaga|ASV}} [[1960. gada ziemas olimpiskās spēles|1960 Skvoveli]] ||  — ||  — ||  — || '''0''' || [[1960. gada ziemas olimpisko spēļu medaļu tabula|—]]
|-
|align=left| {{flaga|Norvēģija}} [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952 Oslo]] ||  — ||  — ||  — || '''0''' || [[1952. gada ziemas olimpisko spēļu medaļu tabula|—]]
|-
|align=left| {{flaga|Šveice}} [[1948. gada ziemas olimpiskās spēles|1948 Sanktmorica]] ||  — ||  — ||  — || '''0''' || [[1948. gada ziemas olimpisko spēļu medaļu tabula|—]]
|-
|align=left| {{flaga|Šveice}} [[1928. gada ziemas olimpiskās spēles|1928 Sanktmorica]] ||  — ||  — ||  — || '''0''' || [[1928. gada ziemas olimpisko spēļu medaļu tabula|—]]
|-
! Kopā !! 0 !! 0 !! 0 !! 0 !! [[olimpisko medaļu skaits pēc valsts|—]]
|}
{{col-end}}

=== Medaļu sadalījums olimpiskajiem sporta veidiem ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center;
|-
! colspan=2| Spēles 
|style=&quot;background:gold; width:3.7em; font-weight:bold;&quot;|Zelts 
|style=&quot;background:silver; width:3.7em; font-weight:bold;&quot;|Sudrabs 
|style=&quot;background:#cc9966; width:3.7em; font-weight:bold;&quot;|Bronza 
!style=&quot;width:4em; font-weight:bold;&quot;|Kopā
|-
| align=left| [[Airēšana olimpiskajās spēlēs|Airēšana]] || [[Attēls:Rowing pictogram.svg|22px]] || 1 || 1 || 2 || 4
|-
| align=left| [[Basketbols olimpiskajās spēlēs|Basketbols]] || [[Attēls:Basketball pictogram.svg|22px]] || 1 ||  — || 1 || 2
|-
| align=left| [[Bokss olimpiskajās spēlēs|Bokss]] || [[Attēls:Boxing pictogram.svg|22px]] || 7 || 7 || 10 || 24 
|-
| align=left| [[Burāšana olimpiskajās spēlēs|Burāšana]] || [[Attēls:Sailing pictogram.svg|22px]] || 1 || 4 || 5 || 10
|-
| align=left| [[Džudo olimpiskajās spēlēs|Džudo]] || [[Attēls:Judo pictogram.svg|22px]] || 1 ||  — || 1 || 2
|-
| align=left| [[Futbols olimpiskajās spēlēs|Futbols]] || [[Attēls:Football pictogram.svg|22px]] || 2 || 2 ||  — || 4 
|-
| align=left| [[Jāšana olimpiskajās spēlēs|Jāšana]] || [[Attēls:Equestrian pictogram.svg|22px]] ||  — || 1 ||  — || 1 
|-
| align=left| [[Lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|Lauka hokejs]] || [[Attēls:Field hockey pictogram.svg|22px]] || 1 || 2 || 2 || 5
|-
| align=left| [[Paukošana olimpiskajās spēlēs|Paukošana]] || [[Attēls:Fencing pictogram.svg|22px]] ||  — ||  — || 1 || 1
|-
| align=left| [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|Peldēšana]] || [[Attēls:Swimming pictogram.svg|22px]] || 1 || 1 || 1 || 3
|-
| align=left| [[Polo olimpiskajās spēlēs|Polo]] || [[Attēls:Polo pictogram.svg|22px]] || 2 ||  — ||  — || 2 
|-
| align=left| [[Riteņbraukšana olimpiskajās spēlēs|Riteņbraukšana]] || [[Attēls:Cycling pictogram.svg|22px]] || 1 ||  — ||  — || 1
|-
| align=left| [[Svarcelšana olimpiskajās spēlēs|Svarcelšana]] || [[Attēls:Weightlifting pictogram.svg|22px]] ||  — || 1 || 1 || 2
|-
| align=left| [[Šaušana olimpiskajās spēlēs|Šaušana]] || [[Attēls:Shooting pictogram.svg|22px]] ||  — || 1 ||  — || 1
|-
| align=left| [[Tekvondo olimpiskajās spēlēs|Tekvondo]] || [[Attēls:Taekwondo pictogram.svg|22px]] || 1 ||  — ||  — || 1
|-
| align=left| [[Teniss olimpiskajās spēlēs|Teniss]] || [[Attēls:Tennis pictogram.svg|22px]] ||  — || 2 || 3 || 5
|-
| align=left| [[Vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|Vieglatlētika]] || [[Attēls:Athletics pictogram.svg|22px]] || 2 || 3 ||  — || 5
|-
| align=left| [[Volejbols olimpiskajās spēlēs|Volejbols]] || [[Attēls:Volleyball pictogram.svg|22px]] ||  — ||  — || 1 || 1
|-
! colspan=2| Kopā !! 21 !! 25 !! 28 !! 74 
|}

== Medaļām bagātākie sportisti ==
{{pamatraksts|Argentīnas olimpisko medaļnieku uzskaitījums}}
[[Attēls:Carlos Espínola.jpg|150px|thumb|[[Karloss Espinola]] ir viens no olimpiskajām medaļām visbagātākais [[Argentīna]]s sportists]]
''Šajā tabulā apkopoti tikai tie sportisti, kas pēc [[SOK|Starptautiskās olimpiskās komitejas]] datiem pārstāvot Argentīnu, ieguvuši trīs vai vairāk olimpiskās medaļas.''

{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! Sportists 
! colspan=&quot;2&quot;| Sporta veids 
! Spēles
! Gadi
! Dzimums
! style=&quot;background:gold; width:3.7em; font-weight:bold;&quot;|Zelts
! style=&quot;background:silver; width:3.7em; font-weight:bold;&quot;|Sudrabs
! style=&quot;background:#cc9966; width:3.7em; font-weight:bold;&quot;|Bronza
! Kopā
|-
| [[Karloss Espinola]] || [[Burāšana olimpiskajās spēlēs|Burāšana]] || [[Attēls:Sailing pictogram.svg|22px]] || Vasara || 1996 — 2004 || Vīrietis || — || 2 || 2 || '''4'''
|-
| [[Lusiana Aimara]] || [[Lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|Lauka hokejs]] || [[Attēls:Field hockey pictogram.svg|22px]] || Vasara || 2000 — 2012 || Sieviete || — || 2 || 2 || '''4'''
|-
| [[Santjago Lange]] || [[Burāšana olimpiskajās spēlēs|Burāšana]] || [[Attēls:Sailing pictogram.svg|22px]] || Vasara || 2004 — 2016 || Vīrietis || 1 || — || 2 || '''3'''
|-
| [[Magdalena Aikega]] || [[Lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|Lauka hokejs]] || [[Attēls:Field hockey pictogram.svg|22px]] || Vasara || 2000 — 2008 || Sieviete || — || 1 || 2 || '''3'''
|-
| [[Soledada Garsija]] || [[Lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|Lauka hokejs]] || [[Attēls:Field hockey pictogram.svg|22px]] || Vasara || 2000 — 2008 || Sieviete || — || 1 || 2 || '''3'''
|-
| [[Marija de la Pasa Hernandesa]] || [[Lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|Lauka hokejs]] || [[Attēls:Field hockey pictogram.svg|22px]] || Vasara || 2000 — 2008 || Sieviete || — || 1 || 2 || '''3'''
|-
| [[Paola Vukojičica]] || [[Lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|Lauka hokejs]] || [[Attēls:Field hockey pictogram.svg|22px]] || Vasara || 2000 — 2008 || Sieviete || — || 1 || 2 || '''3'''
|}

== Karognesēji ==
{{pamatraksts|Argentīnas karognesēji olimpiskajās spēlēs}}

== Ārējās saites ==
* {{tīmekļa atsauce |title=Argentina |publisher=International Olympic Committee |url=http://www.olympic.org/argentina }}
* {{tīmekļa atsauce |title=Olympic Medal Winners |publisher=International Olympic Committee |url=http://www.olympic.org/athletes?search=1&amp;countryname=argentina }}
* {{tīmekļa atsauce |title=Argentina |publisher=Sports-Reference.com |url=https://www.sports-reference.com/olympics/countries/ARG |access-date={{dat|2018|07|06||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080906195706/http://www.sports-reference.com/olympics/countries/ARG/ |archivedate={{dat|2008|09|06||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200417093704/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/ARG/ |date={{dat|2020|04|17||bez}} }}

{{Argentīna olimpiskajās spēlēs}}
{{Valstis olimpiskajās spēlēs}}

[[Kategorija:Argentīna olimpiskajās spēlēs| ]]</text>
      <sha1>heuz7m2qhf9957h8le58wq429kr2n8l</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Argentīna olimpiskajās spēlēs</title>
    <ns>10</ns>
    <id>400173</id>
    <revision>
      <id>3662571</id>
      <parentid>3272843</parentid>
      <timestamp>2022-07-29T11:12:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3912" xml:space="preserve">{{Navbox
| name = Argentīna olimpiskajās spēlēs
| title = {{flaga|Argentīna}} [[Argentīna olimpiskajās spēlēs]]
|bodyclass = hlist
| titlestyle = background:#BFD7FF
| basestyle = background:#DDEBFF
| abovestyle = background: #D5E6FF
| belowstyle = background: #D5E6FF
| state = autocollapse

| group1 = [[Vasaras olimpiskās spēles]]
| list1  = 
* {{font|color=#808080|text=1896}}
* [[Argentīna 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1900]]
* [[Argentīna 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1904]]
* [[Argentīna 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1908]]
* {{font|color=#808080|text=1912}}
* [[Argentīna 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]]
* [[Argentīna 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1924]]
* [[Argentīna 1928. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1928]]
* [[Argentīna 1932. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1932]]
* [[Argentīna 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1936]]
* [[Argentīna 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1948]]
* [[Argentīna 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1952]]
* [[Argentīna 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1956]]
* [[Argentīna 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1960]]
* [[Argentīna 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1964]]
* [[Argentīna 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1968]]
* [[Argentīna 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1972]]
* [[Argentīna 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1976]]
* {{font|color=#808080|text=1980}}
* [[Argentīna 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1984]]
* [[Argentīna 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1988]]
* [[Argentīna 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1992]]
* [[Argentīna 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1996]]
* [[Argentīna 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2000]]
* [[Argentīna 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2004]]
* [[Argentīna 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2008]]
* [[Argentīna 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2012]]
* [[Argentīna 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2016]]

| group2 = [[Ziemas olimpiskās spēles]]
| list2  = 
* {{font|color=#808080|text=1924}}
* [[Argentīna 1928. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1928]]
* {{font|color=#808080|text=1932 — 1936}}
* [[Argentīna 1948. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1948]]
* [[Argentīna 1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1952]]
* {{font|color=#808080|text=1956}}
* [[Argentīna 1960. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1960]]
* [[Argentīna 1964. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1964]]
* [[Argentīna 1968. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1968]]
* [[Argentīna 1972. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1972]]
* [[Argentīna 1976. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1976]]
* [[Argentīna 1980. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1980]]
* [[Argentīna 1984. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1984]]
* [[Argentīna 1988. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1988]]
* [[Argentīna 1992. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1992]]
* [[Argentīna 1994. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1994]]
* [[Argentīna 1998. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1998]]
* [[Argentīna 2002. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2002]]
* [[Argentīna 2006. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2006]]
* [[Argentīna 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2010]]
* [[Argentīna 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2014]]
* [[Argentīna 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2018]]

| group3 = Saistītie raksti
| list3  = 
* [[Argentīnas Olimpiskā komiteja]]
* [[Argentīnas karognesēji olimpiskajās spēlēs|Karognesēji]]
* [[Argentīnas olimpisko medaļnieku uzskaitījums|Olimpiskie medaļnieki]]

| below = ''Argentīna boikotēja [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|1980. gada Maskavas vasaras olimpiskās spēles]].''
 
}}&lt;noinclude&gt;
[[Kategorija:Valstu veidnes olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Argentīna olimpiskajās spēlēs|*]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>hb0u4pjerdeissp8jl2p6ibbqg5jhm7</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3662572</id>
      <parentid>3662571</parentid>
      <timestamp>2022-07-29T11:13:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3938" xml:space="preserve">{{Navbox
| name = Argentīna olimpiskajās spēlēs
| title = {{flaga|Argentīna}} [[Argentīna olimpiskajās spēlēs]]
|bodyclass = hlist
| titlestyle = background:#BFD7FF
| basestyle = background:#DDEBFF
| abovestyle = background: #D5E6FF
| belowstyle = background: #D5E6FF
| state = autocollapse

| group1 = [[Vasaras olimpiskās spēles]]
| list1  = 
* {{font|color=#808080|text=1896}}
* [[Argentīna 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1900]]
* [[Argentīna 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1904]]
* [[Argentīna 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1908]]
* {{font|color=#808080|text=1912}}
* [[Argentīna 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]]
* [[Argentīna 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1924]]
* [[Argentīna 1928. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1928]]
* [[Argentīna 1932. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1932]]
* [[Argentīna 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1936]]
* [[Argentīna 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1948]]
* [[Argentīna 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1952]]
* [[Argentīna 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1956]]
* [[Argentīna 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1960]]
* [[Argentīna 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1964]]
* [[Argentīna 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1968]]
* [[Argentīna 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1972]]
* [[Argentīna 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1976]]
* {{font|color=#808080|text=1980}}
* [[Argentīna 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1984]]
* [[Argentīna 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1988]]
* [[Argentīna 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1992]]
* [[Argentīna 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1996]]
* [[Argentīna 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2000]]
* [[Argentīna 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2004]]
* [[Argentīna 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2008]]
* [[Argentīna 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2012]]
* [[Argentīna 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2016]]

| group2 = [[Ziemas olimpiskās spēles]]
| list2  = 
* {{font|color=#808080|text=1924}}
* [[Argentīna 1928. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1928]]
* {{font|color=#808080|text=1932}}
* {{font|color=#808080|text=1936}}
* [[Argentīna 1948. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1948]]
* [[Argentīna 1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1952]]
* {{font|color=#808080|text=1956}}
* [[Argentīna 1960. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1960]]
* [[Argentīna 1964. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1964]]
* [[Argentīna 1968. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1968]]
* [[Argentīna 1972. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1972]]
* [[Argentīna 1976. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1976]]
* [[Argentīna 1980. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1980]]
* [[Argentīna 1984. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1984]]
* [[Argentīna 1988. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1988]]
* [[Argentīna 1992. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1992]]
* [[Argentīna 1994. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1994]]
* [[Argentīna 1998. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1998]]
* [[Argentīna 2002. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2002]]
* [[Argentīna 2006. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2006]]
* [[Argentīna 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2010]]
* [[Argentīna 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2014]]
* [[Argentīna 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2018]]

| group3 = Saistītie raksti
| list3  = 
* [[Argentīnas Olimpiskā komiteja]]
* [[Argentīnas karognesēji olimpiskajās spēlēs|Karognesēji]]
* [[Argentīnas olimpisko medaļnieku uzskaitījums|Olimpiskie medaļnieki]]

| below = ''Argentīna boikotēja [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|1980. gada Maskavas vasaras olimpiskās spēles]].''
 
}}&lt;noinclude&gt;
[[Kategorija:Valstu veidnes olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Argentīna olimpiskajās spēlēs|*]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>9ko7f2tuydur6bs7oq202tkdfz93csj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Bell Centre</title>
    <ns>0</ns>
    <id>400946</id>
    <revision>
      <id>3662203</id>
      <parentid>2973394</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T16:01:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Ārējās saites */sīkumi, replaced: {{Oficiālā mājaslapa| → {{Oficiālā tīmekļa vietne| using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1292" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Sporta būves infokaste
| name = ''Bell Centre''
| logo_image = 
| logo_caption = 
| image = Montreal-CH-CentreBell.jpg
| map_type = Kvebeka
| latNS = N
| latd = 45
| latm = 29
| lats = 46
| longEW = W
| longd = 73
| longm = 34
| longs = 10
| location = {{vieta|Kanāda|Kvebeka|Monreāla}}
| broke_ground = {{dat|1993|06|22|N|bez}}
| built = Līdz {{dat|1996|||d|bez}}
| opened = {{dat|1996|03|16|N|bez}}
| cost = 270 milijoni [[Kanādas dolārs|Kanādas dolāri]]
| dimensions = 
| cap_concert = 15 000
| cap_basketball = 22 114
| cap_hockey = 21 288
| tenants = [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]] ([[NHL]]) (1996-)
}}
'''''Bell Centre''''' ir {{Dat|1996|3|16}} atklāta daudzfunkcionāla halle [[Monreāla|Monreālā]], [[Kanāda|Kanādā]]. Arēnā savas mājas spēles aizvada [[NHL]] klubs [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]]. [[Hokejs|Hokeja]] spēļu laikā arēnā var būt 21 288 skatītāji, tādējādi tā ir lielākā hokeja halle [[Pasaule|pasaulē]].

== Ārējās saites ==
* {{Oficiālā tīmekļa vietne|http://www.centrebell.ca/en/}} {{angliski}} {{franciski}}

{{Sports-aizmetnis}}
{{Arhitektūra-aizmetnis}}

[[Kategorija:Daudzfunkcionālās halles Kanādā]]
[[Kategorija:Ledus halles Kanādā]]
[[Kategorija:Monreāla]]
[[Kategorija:Monreālas &quot;Canadiens&quot;]]</text>
      <sha1>bvbnxm0y7oddh5mrvswr989plvneor5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Breaking2</title>
    <ns>0</ns>
    <id>401200</id>
    <revision>
      <id>3662232</id>
      <parentid>3455393</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T16:08:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: {{cite web → {{tīmekļa atsauce (5), {{Cite news → {{ziņu atsauce (2) using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8719" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{| class=wikitable align=right
|+ Dalībnieki
|- align=center
|[[File:Eliud Kipchoge in Berlin - 2015 (cropped).jpg|134px]]&lt;BR&gt;[[Eliuds Kipčoge]]
|[[File:20090817 Zersenay Tadese.jpg|210px]]&lt;BR&gt;[[Zersenajs Tadese]]
|[[File:Lelisa_Desisa_Benti_boston_marathon_2013.jpg|110px]]&lt;BR&gt;[[Lelisa Desisa]]
|}

'''''Breaking2''''' bija sporta ekipējuma ražotāja ''[[Nike, Inc.|Nike]]'' projekts ar mērķi pārspēt divu stundu robežu [[maratons|maratona]] skrējienā. ''Nike'' par projektu paziņoja 2016. gada decembrī un izveidoja triju elites skrējēju komandu, kas trenējās privātām sacensībām. Sacensības notika 2017. gada 6. maijā [[Formula One|F1]] trasē [[Moncas autodroms|Moncas autodromā]], [[Itālija|Itālijā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce | url = https://www.wired.com/2016/12/nike-two-hour-marathon/ | title = Inside Nike’s Quest for the Impossible: a Two-Hour Marathon | date= 12 December 2016 | accessdate = 12 May 2017 | publisher = ''Wired'' | author = Ed Caesar }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce | url = http://www.runnersworld.com/marathon/nikes-audacious-plan-break-the-2-hour-marathon-barrier-in-2017 | title = Nike’s Audacious Plan: Break the 2-Hour Marathon Barrier in 2017 | date= 12 December 2016 | accessdate = 12 May 2017 | publisher = ''Runner's World'' | author = Alex Hutchinson }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce | url = http://sportsscientists.com/2016/12/sub-2-hour-marathon-2017-thoughts-concept/ | title = The sub-2 hour marathon in 2017? Thoughts on concept | date= 12 December 2016 | accessdate = 12 May 2017 | publisher = ''The Science of Sport'' | author = Ross Tucker, Ph.D. }}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=look&gt;{{ziņu atsauce|url=http://graphics.straitstimes.com/STI/STIMEDIA/Interactives/2017/05/sub-2hr-marathon-attempt/index.html|title=Interactive: A look at how three marathoners could break the sub-2hr barrier on May 6|work=The Straits Times|access-date=12 May 2017|language=en}}&lt;/ref&gt; Beigās projekts mērķi nesasniedza — labākais skrējējs, [[Eliuds Kipčoge]], uzvarēja ar rezultātu 2:00:25.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Kipchoge a 'happy man' in Monza|url=https://www.iaaf.org/news/report/breaking-2-marathon-eliud-kipchoge-monza|publisher=IAAF|author=Jon Mulkeen|date=6 May 2017|accessdate=12 May 2017}}&lt;/ref&gt;

== Komandas dalībnieki ==
Nike mērķa sasniegšanai izvēlējās trīs skrējējus:&lt;ref name=look /&gt;&lt;ref name=soclose&gt;{{citeweb|url=http://www.runnersworld.com/2-hour-marathon/so-close-kipchoge-runs-a-20025-in-the-breaking2-attempt|title=So Close! Kipchoge Runs a 2:00:25 in the Breaking2 Attempt|last=Nolan|first=Ali|date=6 May 2017|accessdate=12 May 2017|publisher=''Runner's World''}}&lt;/ref&gt;
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! Vārds
! Valsts 
! Dzimšanas datums
! Vecums
! Iepriekšējais labākais maratons
|- 
| [[Lelisa Desisa]] || {{ETH}} || {{dat|1990|1|14|N}} || 27 || 2:04:45
|- 
| [[Eliuds Kipčoge]] || {{KEN}} || {{dat|1984|11|5|N}} || 32 || 2:03:05
|- 
| [[Zersenajs Tadese]] || {{ERI}} || {{dat|1982|2|8|N}} || 35 || 2:10:41
|}

Tobrīd Eliuds Kipčoge bija [[Vieglatlētika 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|esošais olimpiskais čempions]], gūstot uzvaru [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Riodežaneiro]], bet Zersenajam Tadesem piederēja [[pusmaratons|pusmaratona]] pasaules rekords (58:23, uzstādīts 2010. gadā).

''Nike'' piesaistīja 30 pasaules līmeņa skrējējus kā tempa turētājus, ieskaitot [[Endrū Bumbalo]], [[Sems Čelanga|Semu Čelangu]], [[Kriss Deriks|Krisu Deriku]], [[Bernards Lagats|Bernardu Lagatu]] un [[Lopess Lomongs|Lopesu Lomongu]].&lt;ref name=soclose /&gt;&lt;ref name=pace&gt;{{citeweb|url=http://www.runnersworld.com/2-hour-marathon/what-it-was-like-to-pace-the-fastest-marathon-in-history|title=What It Was Like to Pace the Fastest Marathon in History|last=Strout|first=Erin|date=9 May 2017|accessdate=12 May 2017|publisher=''Runner's World''}}&lt;/ref&gt;

== Gatavošanās ==
''Nike'' šim mēģinājumam izstrādāja jaunus skriešanas apavus &quot;Vapor Fly Elite&quot;.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.runningshoesguru.com/2017/03/nike-zoom-vaporfly-elite-the-shoe-of-breaking2-you-cant-buy/|title=Nike Zoom VaporFly Elite: the shoe of Breaking2 you can’t buy.|website=www.runningshoesguru.com|language=en|access-date=2017-11-29}}&lt;/ref&gt; Moncas autosporta trasi izvēlējās nelielā augstuma virs jūras līmeņa, mierīgo laika apstākļu un īsā apļa garuma dēļ. Bez tempa turēšanas automašīnas tika izmantoti arī papildu skrējēji, kurus izvietoja kā aizsegu no vēja galvenajiem skrējējiem.&lt;ref&gt;Matt Burgess, 10 May 2017 [https://www.wired.co.uk/article/nike-two-hour-marathon-result &quot;If you missed Nike's two-hour marathon attempt you can relive it here&quot;] wired.co.uk&lt;/ref&gt;

== Sacensības ==
Sacensībās sākās sestdienā, 2017. gada 6. maijā, plkst. 5.45 no rīta. Gaisa temperatūra bija 12°C un lija neliels lietus.

Lai pārspētu divu stundu slieksni, skrējējiem bija jāskrien ar tempu 2:50 minūtes uz kilometru. Lai to sasniegtu, skrējēji sekoja sešu trijstūrī izvietotu tempa turētāju komandai, kuri sekoja automašīnai, uz kuras bija displejs ar noskrieto laiku un uz zemes tika projicēts zaļš lāzera stars, kas norādīja vietu, kur būtu jāatrodas vadošajam tempa turētājam. Tempa turētāji vienā maiņā skrēja tikai divus apļus (4,8 km) un starp maiņām atpūtās 30 minūtes. Tempa turētāji mainījās grupās pa trim.&lt;ref name=pace /&gt;

Skrējēji sāka paredzētajā tempā, bet Desisa atpalika pēc 16 kilometriem, viņam pie aptuveni 20 kilometriem sekoja Tadese. Kipčoge vajadzīgajā tempā palika līdz 25 km (1:11:03), bet pie 30 km no nepieciešamā atpalika tikai sekundi. Kipčoge sacensības noslēdza ar rezultātu 2:00:25 un apgalvoja, ka skrējis par 100 procentiem.&lt;ref name=soclose /&gt;

== Rezultāti ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! Vieta
! Sportists 
! Valsts
! Laiks
|-
|  align=center|{{gold1}}  || [[Eliuds Kipčoge]] || {{KEN}} || 2:00:25
|-
|  align=center|{{silver2}}  || [[Zersenajs Tadese]] || {{ERI}} || 2:06:51
|-
|  align=center|{{bronze3}}  || [[Lelisa Desisa]] || {{ETH}} || 2:14:10
|}

Pirms sacensību starta pasaules rekords maratonā bija 2:02:57 (uzstādījis [[Deniss Kimeto]] 2014. gada [[Berlīnes maratons|Berlīnes maratonā]]). Lai arī Kipčoge pārspēja šo laiku par vairāk nekā divām minūtēm, viņa rezultāts neskaitījās kā oficiāls rekords pēc [[IAAF]] standartiem vairāku iemeslu dēļ, ieskaitot to, ka tempa turētāji sacensībām pievienojās to laikā.&lt;ref&gt;{{citeweb|url=http://www.abc.net.au/news/2017-05-07/kipchoge-falls-26-seconds-short-of-first-sub-2-hour-marathon/8504084|title=Eliud Kipchoge falls 26 seconds short of first sub two-hour marathon|last=Buzacott-Speer|first=Eliza|date=6 May 2017|accessdate=12 May 2017|publisher=Australian Broadcasting Corporation}}&lt;/ref&gt;

== Dokumentālā filma ==
Īsi pēc sacensībām ''Nike'' paziņoja, ka sadarbībā ar ''[[National Geographic]]'' taps dokumentālā filma, ko demonstrēs vasaras beigās.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce | url = https://news.nike.com/news/breaking2-results | title = Nike Celebrates its Breaking2 Results | date= 6 May 2017 | accessdate= 1 September 2017 | publisher = ''Nike'' | author = Nike News }}&lt;/ref&gt; Šī filma tika publicēta ''National Geographic'' ''[[Youtube]]'' kanālā 2017. gada 21. septembrī.

== ''Ineos 1:59 Challenge'' ==
2019. gadā Kipčoge ar uzņēmumu ''[[Ineos]]'' kā sponsoru veica izaicinājumu ''[[Ineos 1:59 Challenge]]'', veicot vēl vienu mēģinājumu pārspēt divu stundu atzīmi. Mēģinājums bija sekmīgs, Kipčogem finišējot ar rezultātu 1:59:40,2,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://edition.cnn.com/2019/10/12/sport/eliud-kipchoge-marathon-vienna-intl/index.html|title=Kenya's Eliud Kipchoge smashes two-hour marathon barrier|last1=Britton|first1=Bianca|publisher=CNN|website=CNN International|accessdate=2019-10-12}}&lt;/ref&gt; bet arī tas netika atzīts par Pasaules rekordu neatbilstības [[IAAF]] noteikumiem dēļ.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.washingtonpost.com/sports/2019/10/12/eliud-kipchoge-breaks-two-hour-marathon-record/|title=Kenya’s Eliud Kipchoge just became the first marathon runner to break the 2-hour barrier|publisher=Washington Post|accessdate=12 October 2019|date=12 October 2019|last=Hawkins|first=Derek}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://news.nike.com/news/2-hour-marathon Nike paziņo par Breaking2], 2016. gada 12. decembris
* [https://www.youtube.com/watch?v=V2ZLG-Fij_4 National Geographic veidotā dokumentālā filma], 2017. gada 21. septembris

[[Kategorija:2017. gads sportā]]
[[Kategorija:Maratons]]</text>
      <sha1>m70t72tg37z7r0z18xrb3jvp1xjkx1a</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>14. Saeimas vēlēšanas</title>
    <ns>0</ns>
    <id>403238</id>
    <revision>
      <id>3662515</id>
      <parentid>3661568</parentid>
      <timestamp>2022-07-29T07:33:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>OskarsC</username>
        <id>38216</id>
      </contributor>
      <comment>/* Reģistrācija */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="59505" xml:space="preserve">{{būs}}
{{Vēlēšanu infokaste
| election_name      = 14. Saeimas vēlēšanas
| country            = Latvija
| image              = 
| flag_year          = 
| type               = parliamentary
| ongoing            = yes
| previous_election  = 13. Saeimas vēlēšanas
| previous_year      = 2018
| next_election      = 15. Saeimas vēlēšanas 
| next_year          = 2026
| election_date      = {{dat|2022|10|01}}
| seats_for_election = 100
| turnout            = 
| party_name         = no
| leader_title       = Premjera amata kandidāts

&lt;!-- Saskaņa --&gt;
| image1             = [[Attēls:Ivars_Zariņš.jpg|150x150px]]
| colour1            = EB482C
| leader1            = [[Ivars Zariņš]]
| party1             = [[Saskaņa]]
| last_election1     = 23 (19,80%)
| seats_before1      = 18
| seats_after1       = 
| seat_change1       = 
| popular_vote1      = 
| percentage1        = 
| swing1             = 

&lt;!-- JKP --&gt;
| image2             = [[Attēls:Jānis Bordāns.jpg|150x150px]] 
| colour2            = 192956
| leader2            = [[Jānis Bordāns]]
| party2             = [[Konservatīvie]]
| last_election2     = 16 (13,59%; kā Jaunā konservatīvā partija)
| seats_before2      = 15 + 1 ārpusfrakciju deputāts
| seats_after2       = 
| seat_change2       = 
| popular_vote2      = 
| percentage2        = 
| swing2             = 

&lt;!-- AP! --&gt;
| image3             = [[Attēls:Sin foto.svg|150x150px]]
| colour3            = FFEC00
| leader3            = ''TBA''
| party3             = [[Attīstībai/Par!]]
| last_election3     = 13 (12,04%)
| seats_before3      = 13 + 2 ārpusfrakciju deputāti
| seats_after3       = 
| seat_change3       = 
| popular_vote3      = 
| percentage3        = 
| swing3             = 

&lt;!-- NA --&gt;
| image4             = [[Attēls:MP, PB prezidenta un ES attīstības lietu komisāra tikšanās (4887417707)-UgisMitrevics.jpg|150x150px]]
| colour4            = 5A0505
| leader4            = [[Uģis Mitrevics]]
| party4             = [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā Apvienība]]
| last_election4     = 13 (11,01%)
| seats_before4      = 11  + 1 ārpusfrakciju deputāts
| seats_after4       = 
| seat_change4       = 
| popular_vote4      = 
| percentage4        = 
| swing4             = 

&lt;!-- ZZS --&gt;
| image5             = [[Attēls:Aivars Lembergs 2012.jpg|150x150px]]
| colour5            = 2C943F
| leader5            = [[Aivars Lembergs]]
| party5             = [[Zaļo un Zemnieku savienība]]

| last_election5     = 11 (9,91% kā ZZS; 0,21% kā [[Apvienība SKG]])
| seats_before5      = 10
| seats_after5       = 
| seat_change5       = 
| popular_vote5      = 
| percentage5        = 
| swing5             = 

&lt;!-- Jaunā Vienotība --&gt;
| image6             = [[File:Karins, Krisjanis-9702.jpg|150x150px]]
| colour6            = A6C705
| leader6            = [[Arturs Krišjānis Kariņš|Krišjānis Kariņš]]
| party6             = [[Jaunā Vienotība]] 
| last_election6     = 8 (6,69%)
| seats_before6      = 8 + 2 ārpusfrakciju deputāti
| seats_after6       = 
| seat_change6       = 
| popular_vote6      = 
| percentage6        = 
| swing6             = 

| before_election    = [[Krišjānis Kariņš]]
| before_party       = [[Jaunā Vienotība]]
| title              = [[Latvijas Ministru prezidenti|Ministru prezidents]]
| after_election     = 
| after_party        = 
}}
'''[[14. Saeima]]s vēlēšanas''' saskaņā ar [[Latvijas Republikas Satversme|Latvijas Republikas Satversmes]] 11. pantu notiks 2022. gada 1. oktobrī. Cilvēkiem, kas nevarēs balsot vēlēšanu dienā, būs iespēja nodot savu balsi glabāšanā iepriekšējās trīs dienās īpaši noteiktos laikos daļā no vēlēšanu iecirkņiem. Deputātu kandidātu sarakstu iesniegšana notiks no 13. jūlija līdz 2. augustam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/velesanas/saeimas-velesanas/14-saeimas-velesanas|title=14. Saeimas vēlēšanas {{!}} Centrālā vēlēšanu komisija|website=www.cvk.lv|access-date=2022-05-08}}&lt;/ref&gt;

== Balsošanas sistēma ==
[[Latvijas Republikas Satversme]] nosaka, ka Saeimu ievēl vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās, brīvās un [[proporcionālas vēlēšanas|proporcionālās vēlēšanās]], piešķirot vietas [[politiska partija|partijām]], kuras iegūst vismaz 5% balsu. Vēlēšanas parasti notiek reizi četros gados, [[oktobris|oktobra]] pirmajā sestdienā, bet [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas Valsts prezidentam]] ir tiesības pieprasīt ārkārtas vēlēšanas. Tiesības vēlēt ir pilntiesīgiem Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā ir sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu. Saeimā var ievēlēt jebkuru pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kurš vēlēšanu pirmajā dienā ir vecāks par divdesmit vienu gadu.

== Vēlēšanu apgabali ==
{{pamatraksts|Latvijas vēlēšanu apgabali}}
Latvijā ir pieci Saeimas vēlēšanu apgabali — Kurzeme, Vidzeme, Latgale, Zemgale un Rīga. No katra vēlēšanu apgabala tiek ievēlēts konkrēts skaits deputātu proporcionāli iedzīvotāju skaitam apgabalā. Katram vēlēšanu apgabalam ir savi kandidātu saraksti. Ārzemēs dzīvojošie Latvijas pilsoņi tiek pieskaitīti pie Rīgas vēlēšanu apgabala.

{| class=wikitable style=&quot;text-align:center;
|-
!colspan=&quot;2&quot; |Vēlēšanu apgabals
!Vietas
!Izmaiņas
|-
! 1.
|style=&quot;text-align:left;| [[Rīga]]
| 36
| {{increase}} 1
|-
! 2.
|style=&quot;text-align:left;| [[Vidzeme]]
| 26
| {{increase}} 1
|-
! 3.
|style=&quot;text-align:left;| [[Zemgale]]
| 13
| {{decrease}} 1
|-
! 4.
|style=&quot;text-align:left;| [[Latgale]]
| 13
| {{decrease}} 1
|-
! 5.
|style=&quot;text-align:left;| [[Kurzeme]]
| 12
| {{steady}}
|}

== Priekšvēsture ==
{{pamatraksts|13. Saeimas vēlēšanas}}
{{multiple image
 | width =  180
 | image1 = 13Saeima2018.svg
 | caption1 = Partijas un partiju apvienības 13. Saeimas termiņa sākumā
 | image2 = Latvia Saeima 2021.svg
 | caption2 = Partijas un partiju apvienības kopš 2021. gada 12. maija
}}
14. Saeimas vēlēšanas būs desmitās [[Saeimas vēlēšanas]] pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas 1990. gada 4. maijā]]. 

[[13. Saeimas vēlēšanas|Iepriekšējās vēlēšanās]] Saeimā iekļuva septiņas politiskās partijas un to apvienības. Vislielāko vēlētāju atbalstu trešo reizi pēc kārtas ieguva &quot;[[Saskaņa]]&quot;, tai sekoja &quot;[[KPV LV]]&quot; un &quot;[[Jaunā konservatīvā partija]]&quot;. Saeimā iekļuva arī &quot;[[Attīstībai/Par!]]&quot;, &quot;[[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā apvienība]]&quot;, &quot;[[Zaļo un Zemnieku savienība]]&quot; un &quot;[[Jaunā Vienotība]]&quot;. Pēc vēlēšanām koalīciju izveidoja pieci politiskie spēki: &quot;Jaunā Vienotība&quot;, &quot;Jaunā konservatīvā partija&quot;, &quot;Attīstībai/Par!&quot;, &quot;Nacionālā apvienība&quot;, kā arī daļa no &quot;KPV LV&quot; frakcijas.

Pēc [[Jānis Bordāns|Jāņa Bordāna]] un [[Aldis Gobzems|Alda Gobzema]] neveiksmīgajiem mēģinājumiem izveidot valdību par [[Ministru prezidents|Ministru prezidentu]] kļuva Saeimā mazākās frakcijas līderis [[Krišjānis Kariņš]].

13. Saeimas darbības laikā vairāki deputāti pameta savas frakcijas. 2018. gada 6. novembrī, tajā pašā dienā, kad 13. Saeima uzsāka savu darbību, no partijas &quot;Saskaņa&quot; frakcijas izstājās [[Jūlija Stepaņenko]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13nbspsaeimas-pirmaja-darbadiena-stepanenko-pazino-par-darbu-arpus-saskanas-frakcijas.a298679/|title=13. Saeimas pirmajā darbadienā Stepaņenko paziņo par darbu ārpus «Saskaņas» frakcijas|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;, savukārt 2019. gada 6. februārī no partijas &quot;KPV LV&quot; frakcijas tika izslēgts [[Aldis Gobzems]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/50806301|title=Gobzemu izslēdz arī no 'KPV LV' Saeimas frakcijas|last=Žukova|first=Katrīna|website=delfi.lv|access-date=2020-06-22|date=2019-02-06|language=lv}}&lt;/ref&gt; 5. jūnijā no &quot;Nacionālās Apvienības&quot; izstājās [[Inguna Rībena]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeimas-deputate-inguna-ribena-pametusi-nacionalas-apvienibas-frakciju.a321515/|title=Saeimas deputāte Inguna Rībena pametusi Nacionālās apvienības frakciju|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt; 29. maijā no &quot;KPV LV&quot; izstājās arī [[Linda Liepiņa]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.leta.lv/home/important/3201E943-DDBF-4626-A5C5-4488F50B1260/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2019|05|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190529175228/http://www.leta.lv/home/important/3201E943-DDBF-4626-A5C5-4488F50B1260/ |archivedate={{dat|2019|05|29||bez}} }}&lt;/ref&gt; 30. maijā viņai sekoja [[Karina Sprūde]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/51145811|title=No 'KPV LV' izstājas arī frakcijas iekšējā opozicionāre Sprūde|last=LETA|website=delfi.lv|access-date=2020-06-22|date=2019-05-30|language=lv}}&lt;/ref&gt; bet 13. jūnijā [[Didzis Šmits]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/51190141|title='KPV LV' frakcija zaudē vēl vienu biedru|last=LETA|website=delfi.lv|access-date=2020-06-22|date=2019-06-13|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2019. gada 26. augustā [[Anda Čakša]] izstājās no ZZS partijas un frakcijas, un iestājās Jaunās Vienotības partijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/290158-anda-caksa-pargajusi-uz-vienotibu.htm|title=Anda Čakša pārgājusi uz &quot;Vienotību&quot;|website=nra.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt; Frakciju pametušie deputāti tiek uzskatīti par pie frakcijām nepiederošiem jeb neatkarīgajiem deputātiem. 2020. gada 8. janvārī no frakcijas &quot;KPV LV&quot; tika izslēgts deputāts [[Aldis Blumbergs]], kā arī partijas izveidotājs un līderis [[Artuss Kaimiņš]], paliekot frakcijā 10 deputātiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/no-kpv-lv-saeimas-frakcijas-izslegti-deputati-kaimins-un-blumbergs.a344115/|title=No «KPV LV» Saeimas frakcijas izslēgti deputāti Kaimiņš un Blumbergs|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt; Kaimiņš, vēl būdams viens no partijas līdzpriekšsēdētājiem, 20. janvārī paziņoja, ka 8. februāra biedru sapulcē balsos par partijas likvidāciju, tikmēr otrs partijas līdzpriekšsēdētājs [[Atis Zakatistovs]] virzīja jautājumu par partijas nosaukuma un [[zīmols|zīmola]] maiņu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/51811059|title='Partijas tēvs' Kaimiņš aicina likvidēt 'KPV LV'|last=www.DELFI.lv|website=delfi.lv|access-date=2020-06-22|date=2020-01-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2019. gada 14. novembrī 13. Saeima pieņēma pretrunīgi vērtētās politisko partiju finansēšanas likuma izmaiņas, kas paredz vairāk kā septiņas reizes palielināt partiju finansēšanu no valsts budžeta. Tas tika darīts par spīti iniciatīvai atlikt finansējuma pieaugumu līdz 14. Saeimas ievēlēšanai, kas saņēma vairāk nekā 12 tūkstošus parakstu. Iniciatīva sasniedza minimālo atbalstītāju skaitu, lai to varētu iesniegt Saeimai 12 dienu laikā, kas ir otrais īsākais periods portāla &quot;[[ManaBalss.lv]]&quot; vēsturē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/politiskajam-partijam-ieverojami-cels-finansejumu-no-valsts-budzeta.a338475/|title=Politiskajām partijām ievērojami cels finansējumu no valsts budžeta|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://manabalss.lv/site_posts/predlozhenie-poluchivshee-osobenno-b-stru-podderzhku-grazhdan-za-vleno-v-se-m|title=ManaBalss.lv - līdzdalības platforma|website=manabalss.lv|access-date=2020-06-22}}&lt;/ref&gt;

2019. gada 15. novembrī sākās parakstu vākšana 13. Saeimas atsaukšanai. Pirmās dienas laikā to parakstīja ap 8000 cilvēku, 18. novembrī parakstu skaits saniedza 25 000. Lai organizētu referendumu par Saeimas atlaišanu, ir nepieciešams savākt tik lielu parakstu skaitu, kas atbilstu desmitajai daļai balsstiesīgo skaitam iepriekšējās vēlēšanās jeb 154 865 līdz 2020. gada 14. novembrim.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/cvk-atlauj-parakstu-vaksanu-par-13-saeimas-atsauksanu.a338419/|title=CVK atļauj parakstu vākšanu par 13. Saeimas atsaukšanu|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt; Kopā par iniciatīvu parakstījās 54 254 cilvēki.

== Sarakstu līderi un Ministru prezidenta amata kandidāti ==
=== Reģistrācija ===

Vēlēšanām kandidātu sarakstus var iesniegt no {{dat||07|13|G|bez}} līdz {{dat||8|2|D|bez}}.

{| class=&quot;wikitable palinrowheaders&quot;
|- style=&quot;background-color:#cccccc;&quot;
! scope=&quot;col&quot;|Nr.
! scope=&quot;col&quot;|Saraksts
! scope=&quot;col&quot;|Reģistrācija
|-
! scope=&quot;row&quot;|1
| [[Attīstībai/Par!]]
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||07|13|SK}}
|-
! scope=&quot;row&quot;|2
| [[Stabilitātei!]]
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||07|13|SK}}
|-
! scope=&quot;row&quot;|3
| [[Saskaņa]]
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||07|18|SK}}
|-
! scope=&quot;row&quot;|4
| [[Progresīvie]]
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||07|20|SK}}
|-
! scope=&quot;row&quot;|5
|[[Jaunā Vienotība]]
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||07|25|SK}}
|-
! scope=&quot;row&quot;|6
|[[Latvija pirmajā vietā]]
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||07|25|SK}}
|-
! scope=&quot;row&quot;|7
|[[Apvienotais saraksts]]
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||07|26|SK}}
|-
! scope=&quot;row&quot;|8
|[[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā apvienība]]
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||07|26|SK}}
|-
! scope=&quot;row&quot;|9
|[[Zaļo un zemnieku savienība]]
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||07|27|SK}}
|-
! scope=&quot;row&quot;|10
|[[Katram un katrai]]
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||07|27|SK}}
|-
! scope=&quot;row&quot;|11
|[[Latvijas Krievu savienība]]
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||07|28|SK}}
|}

=== Sarakstu līderi&lt;ref&gt;https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidatu-saraksti&lt;/ref&gt; ===

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align: left;&quot;
!rowspan=2|№!!rowspan=2|Saraksts!!colspan=5|Līderi
|-
!Rīga!!Vidzeme!!Latgale!!Kurzeme!!Zemgale
|-
!1
|[[Attīstībai/Par!]]
|&lt;small&gt;[[Marija Golubeva]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Artis Pabriks]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Juris Pūce]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Kristaps Eklons]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Artūrs Toms Plešs]]&lt;/small&gt;
|-
!2
|[[Stabilitātei]]
|&lt;small&gt;[[Aleksejs Rosļikovs]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Amils Saļimovs]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Viktorija Pleškāne]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Sanita Petere]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Naomi Farbere]]&lt;/small&gt;
|-
!3
|[[Saskaņa]]
|&lt;small&gt;[[Jānis Urbanovičs]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Ivars Zariņš]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Regīna Ločmele]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Valērijs Agešins]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Aleksandrs Kazačkovs]]&lt;/small&gt;
|-
!4
|[[Progresīvie]]
|&lt;small&gt;[[Antoņina Ņenaševa]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Kaspars Briškens]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Leila Rasima]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Liene Gātere]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Atis Švinka]]&lt;/small&gt;
|-
!5
|[[Jaunā Vienotība]]
|&lt;small&gt;[[Edgars Rinkēvičs]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Arturs Krišjānis Kariņš|Krišjānis Kariņš]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Rihards Kozlovskis]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Arvils Ašeradens]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Jānis Reirs]]&lt;/small&gt;
|-
!6
|[[Latvija pirmajā vietā]]
|&lt;small&gt;[[Ainārs Šlesers]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Linda Liepiņa]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Vilis Krištopāns]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Ramona Petraviča]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Edmunds Zivtiņš]]&lt;/small&gt;
|-
!7
|[[Konservatīvie]]&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/news/national/politics/konservativo-lideri-saeimas-velesanas-bordans-muizniece-eglitis-feldmans-bukss.d?id=54566030 'Konservatīvo' līderi Saeimas vēlēšanās – Bordāns, Muižniece, Eglītis, Feldmans, Bukšs]&lt;/ref&gt;
|&lt;small&gt;[[Anita Muižniece]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Jānis Bordāns]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Aldis Bukšs]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Krišjānis Feldmans]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Gatis Eglītis]]&lt;/small&gt;
|-
!8
|[[Apvienotais saraksts]]&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/news/national/politics/pilena-partijas-velesanu-lideri-smits-smiltens-tavars-vilums-un-kucinskis.d?id=54561800 Pīlēna partijas vēlēšanu līderi – Šmits, Smiltēns, Tavars, Viļums un Kučinskis]&lt;/ref&gt;
|&lt;small&gt;[[Didzis Šmits]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Edvards Smiltēns]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Juris Viļums]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Māris Kučinskis]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Edgars Tavars]]&lt;/small&gt;
|-
!9
|[[Zaļo un zemnieku savienība]]&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/news/national/politics/mes-esam-mainijusies-zzs-ka-premjera-kandidatu-izvirza-lembergu.d?id=54554958 'Mēs esam mainījušies' – ZZS kā premjera kandidātu izvirza Lembergu]&lt;/ref&gt;
|&lt;small&gt;[[Gunārs Kūtris]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Armands Krauze]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Kaspars Melnis]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Uldis Augulis]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Viktors Valainis]]&lt;/small&gt;
|-
!10
|[[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā apvienība]]
|&lt;small&gt;[[Ināra Mūrniece]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Uģis Mitrevics]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Edmunds Teirumnieks]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Ilze Indriksone]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Edvīns Šnore]]&lt;/small&gt;
|-
!11
|[[Katram un katrai]]
|&lt;small&gt;[[Aldis Gobzems]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Karina Sprūde]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Igors Prelatovs]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Agris Freifalts]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Raimonds Lazdiņš]]&lt;/small&gt;
|}

=== Ministru prezidenta amata kandidāti ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align: left;&quot;
|- bgcolor=&quot;#cccccc&quot;
!Saraksts
!Kandidāts
|-
|[[Zaļo un Zemnieku savienība]]/[[LSDSP]]
|[[Aivars Lembergs]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/mes-esam-mainijusies-zzs-ka-premjera-kandidatu-izvirza-lembergu.d?id=54554958|title='Mēs esam mainījušies' – ZZS kā premjera kandidātu izvirza Lembergu|website=delfi.lv|access-date=2022-07-18|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Progresīvie]]
|[[Kaspars Briškens]]&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/latvija/politika/progresivie-par-ministru-prezidenta-kandidatu-virza-kasparu-briskenu/|title=“Progresīvie” par Ministru prezidenta kandidātu virza Kasparu Briškenu|access-date=2022-05-24|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Latvija pirmajā vietā]]
|[[Ainars Šlesers]]&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/partija-latvija-pirmaja-vieta-kongresa-veles-jaunu-valdi.d?id=54368804|title=Partija 'Latvija pirmajā vietā' kongresā vēlēs jaunu valdi |access-date=2022-05-21|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Jaunā Vienotība]]
|[[Arturs Krišjānis Kariņš|Krišjānis Kariņš]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunas-vienotibas-premjera-amata-kandidats-nakamajas-saeimas-velesanas-bus-karins.a462063/|title=«Jaunās vienotības» premjera amata kandidāts nākamajās Saeimas vēlēšanās būs Kariņš|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-18|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Stabilitātei!]]
|[[Aleksejs Rosļikovs]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/511044-no-stabilitatei-uz-14-saeimu-kandide-roslikovs-un-vairaku-uznemumu-vadiba|title=No &quot;Stabilitātei!&quot; uz 14. Saeimu kandidē Rosļikovs|access-date=2022-07-13|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Saskaņa]]
|[[Ivars Zariņš]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/uz-saeimu-no-saskanas-kandides-briedis-premjera-kandidats-varetu-but-ivars-zarins.d?id=54555800|title=Uz Saeimu no 'Saskaņas' kandidēs Briedis; premjera kandidāts varētu būt Ivars Zariņš|website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-18|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Apvienotais saraksts]]
|[[Uldis Pīlēns]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/pilena-partijas-velesanu-lideri-smits-smiltens-tavars-vilums-un-kucinskis.d?id=54561800|title=Pīlēna partijas vēlēšanu līderi – Šmits, Smiltēns, Tavars, Viļums un Kučinskis|website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Konservatīvie]]
|[[Jānis Bordāns]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/konservativo-lideri-saeimas-velesanas-bordans-muizniece-eglitis-feldmans-bukss.d?id=54566030|title='Konservatīvo' līderi Saeimas vēlēšanās – Bordāns, Muižniece, Eglītis, Feldmans, Bukšs|website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-21|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā apvienība]]
|[[Uģis Mitrevics]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/na-lideri-velesanas-mitrevics-murniece-indriksone-snore-un-teirumnieks.d?id=54580736|title=NA līderi vēlēšanās – Mitrevics, Mūrniece, Indriksone, Šnore un Teirumnieks |website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-26|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Katram un katrai]]
|[[Aldis Gobzems]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/54583730|title=Skolotāji, sociālie darbinieki, pašnodarbinātie un amatpersonas – KuK piesaka deputātu kandidātus |website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-27|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|}

== Priekšvēlēšanu aptaujas ==
=== Partiju reitingi ===
[[Attēls:Opinion polling for Latvian Saeima election, 2022.svg|thumb|800px|center|Priekšvēlēšanu aptauju rezultātu vizuāls attēlojums.]]

==== 2022. gads ====
{| class=&quot;wikitable collapsable mw-datatable&quot; style=&quot;text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;&quot;
! rowspan=&quot;3&quot; |Aptaujas laiks
! rowspan=&quot;3&quot; |Aptaujas veicējs/pasūtītājs
! rowspan=&quot;3&quot; |Aptaujāto skaits
! rowspan=&quot;2&quot; |[[Saskaņa|S]]
| rowspan=&quot;2&quot; |[[Par cilvēcīgu Latviju|PCL]]&lt;hr&gt;AL
| rowspan=&quot;2&quot; |JKP&lt;hr&gt;[[Konservatīvie|K]]
! rowspan=&quot;2&quot; |[[Attīstībai/Par!|AP!]]
! rowspan=&quot;2&quot; |[[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|NA]]
! rowspan=&quot;2&quot; |[[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]]
! colspan=&quot;2&quot; |[[Apvienotais saraksts|AS]]
! rowspan=&quot;2&quot; |[[Jaunā Vienotība|JV]]
! rowspan=&quot;2&quot; |[[Latvijas Krievu savienība|LKS]]
! rowspan=&quot;2&quot; |[[Progresīvie (partija)|P]]
! rowspan=&quot;2&quot; |LuK&lt;hr&gt;[[Katram un katrai|KuK]]
! rowspan=&quot;2&quot; |[[Latvija pirmajā vietā|LPV]]
! rowspan=&quot;2&quot; |[[Stabilitātei!|S!]]
! rowspan=&quot;3&quot; |Citi saraksti
! rowspan=&quot;3&quot; |Nezina
! rowspan=&quot;3&quot; |Neplāno piedalīties
! rowspan=&quot;3&quot; |Vadība
|-
![[Latvijas Zaļā partija|LZP]]
! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]]
|-
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FF2400; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#00acb4; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#192956; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FFEC00; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#5A0505; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#258B4C; width:30px;&quot; |
! colspan=&quot;2&quot; class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#ffa800; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#64C049; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#2268C1; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#E64632; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#0e0e0e; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#9E3039; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#f57d00; width:30px;&quot; |
|-
|20.–24. jūlijs
|[https://retv.lv/raksts/retv-un-factum-jaunakie-partiju-reitingi-nedelas-laika-mainas-partiju-izvietojums-topa-augsgala Factum/ReTV]
|1156
|'''10,3'''
|–
|'''5,7'''
|'''10,7'''
|'''11,3'''
|'''6,8'''
| colspan=&quot;2&quot; |4,9
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''20,5'''
|3,8
|'''6,4'''
|3,1
|'''5,0'''
|'''5,3'''
|2,7
| colspan=&quot;2&quot; |51,6
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |9,2
|-
|6.–10. jūlijs
|[https://retv.lv/raksts/jaunakie-factum-un-retv-zinu-dienesta-partiju-reitingi Factum/ReTV]
|859
|'''10,6'''
|–
|'''6,2'''
|'''9.0'''
|'''12,3'''
|'''6,5'''
| colspan=&quot;2&quot; |3,6
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''20,3'''
|'''5,5'''
|'''6,8'''
|2,2
|'''7,5'''
|3,2
|2,6
| colspan=&quot;2&quot; |51,4
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |8,0
|-
|jūnijs
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingos-junija-fundamentalu-izmainu-nav-lideru-trijnieks-nemainigs.a463919/ SKDS/LTV]
|1795
|'''7,0'''
|–
|3,6
|'''5,7'''
|'''7,0'''
|'''5,5'''
| colspan=&quot;2&quot; |2,7
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''9,9'''
|2,4
|'''5,2'''
|2,4
|3,0
|2,8
|–
|27,5
|14,0
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |2,9
|-
|maijs
|[https://retv.lv/raksts/partiju-reitingi-maija Factum/ReTV]
|665
|'''10,6'''
|0,1
|'''6,9'''
|'''10,2'''
|'''12,8'''
| colspan=&quot;2&quot; |'''8,4'''
|2,9
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''20,0'''
|'''7,1'''
|'''6,9'''
|2,6
|4,6
|1,9
|6,9
| colspan=&quot;2&quot; |51,2 (no 969)
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |7,2
|-
|13.–24. maijs
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-atbalsts-pieaug-na-saskanai-attistibaipar-ir-tresdala-neizlemuso.a460469/ SKDS/LTV]
|1814
|'''7,6'''
|0,6
|3,2
|'''5,6'''
|'''8,5'''
|'''6,0'''
| colspan=&quot;2&quot; |2,8
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''9,4'''
|2,7
|4,0
|1,2
|2,1
|2,3
|1,9
|30,1
|12,0
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |0,9
|-
|22. aprīlis – 2. maijs
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunakie-partiju-reitingi-doties-velet-vairak-motiveti-koalicijas-atbalstitaji-saeima-tiktu-ari-slesera-partija.a457226/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme SKDS/LTV]
|1812
|'''6,8'''
|0,6
|2,5
|4,4
|'''7,8'''
| colspan=&quot;2&quot; |'''8,0'''
|2,4
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''9,8'''
|3,2
|4,4
|2,4
|3,0
|1,6
|2,2
|29,6
|11,3
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |1,8
|-
|26.–29. aprīlis
|[https://retv.lv/raksts/apkopoti-factum-aprila-aptaujas-rezultati-par-partiju-popularitati Factum/ReTV]
|969
|'''12,4'''
|1,0
|'''9,1'''
|'''10,3'''
|'''12,5'''
| colspan=&quot;2&quot; |'''9,4'''
|2,2
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''19,2'''
|'''5,2'''
|'''5,9'''
|3,8
|3,1
|–
|3,2
| colspan=&quot;2&quot; |53,0
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |6,8
|-
|marts
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-pec-krievijas-iebrukuma-ukraina-saskana-zaude-liderpoziciju-pieaug-atbalsts-varas-partijam.a451509/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme SKDS/LTV]
|1820
|'''6,7'''
|0,3
|3,1
|'''5,4'''
|'''7,2'''
| colspan=&quot;2&quot; |'''7,7'''
|2,4
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''9,4'''
|3,2
|4,9
|1,9
|2,5
|2
|1,7
|24,0
|18
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |1,7
|-
|29.–31. marts
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1511362402322989060 Factum]
|498
|'''11,2'''
|1,6
|'''6,7'''
|'''10,2'''
|'''11,9'''
| colspan=&quot;2&quot; |'''10,8'''
|2,6
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''17,0'''
|'''5,6'''
|'''5,9'''
|4,7
|'''5,2'''
|–
|4,3
| colspan=&quot;2&quot; |51,9 (no 832)
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |5,1
|-
|februāris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pirms-krievijas-kara-ukraina-reitings-pieauga-slesera-partijai-krita--zzs.a448929/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=widget-v2&amp;utm_campaign=widget-v2 SKDS/LTV]
|1815
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''10,1'''
|–
|3,1
|4,2
|'''7,0'''
| colspan=&quot;2&quot; |'''6,9'''
|2,3
|'''8,2'''
|2,4
|3,9
|2,2
|4,3
|2
|1,6
|24,0
|17,8
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |1,9
|-
|23.–28. februāris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1500778729206865920 Factum]
|1325
|'''12,7'''
|1,1
|'''6,2'''
|'''11,5'''
|'''11,6'''
| colspan=&quot;2&quot; |'''9,5'''
|3,6
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''16,3'''
|3,4
|'''6,5'''
|'''5,7'''
|4,5
|–
|5,6
| colspan=&quot;2&quot; |49,7
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |3,5
|-
|1. janvāris – 2. februāris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1489707871751356416 Factum]
|344
|'''12,7'''
|0,8
|'''6,0'''
|'''11,6'''
|'''11,7'''
| colspan=&quot;2&quot; |'''9,6'''
|3,7
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''16,6'''
|3,2
|'''7,0'''
|'''5,9'''
|4,3
|–
|5,0
| colspan=&quot;2&quot; |50,3 (no 637)
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |3,9
|-
|janvāris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunakie-politisko-partiju-reitingi-pieaug-atbalsts-zzs-nedaudz-saruk-saskanai-un-na.a444388/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme SKDS/LTV]
|1808
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''10,6'''
|–
|2,8
|4,6
|'''5,9'''
| colspan=&quot;2&quot; |'''8,2'''
|2,6
|'''7,5'''
|2,9
|3,3
|2,5
|2,7
|1,3
|2,5
|22,8
|19,8
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |2,4
|}

==== 2021. gads ====
{| class=&quot;wikitable collapsable mw-datatable&quot; style=&quot;text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;&quot;
|-
! rowspan=2|Aptaujas laiks
! rowspan=2|Aptaujas veicējs/pasūtītājs
! rowspan=2|Aptaujāto skaits
! [[Saskaņa|S]]
! KPV LV&lt;hr&gt;[[Par cilvēcīgu Latviju|PCL]]
! [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]]
! [[Attīstībai/Par!|AP!]]
! [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|NA]]
! [[Zaļo un zemnieku savienība|ZZS]]
! [[Jaunā Vienotība|JV]]
! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]]
! [[Latvijas Krievu savienība|LKS]]
! [[Progresīvie (partija)|P]]
! [[Likums un kārtība (partija)|LuK]]
! [[Latvija pirmajā vietā|LPV]]
! rowspan=2| Citi saraksti
! rowspan=2| Nezina
! rowspan=2| Neplāno piedalīties
! rowspan=2| Vadība
|-
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FF2400; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#00acb4; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#192956; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FFEC00; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#5A0505; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#258B4C; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#64C049; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#1f355e; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#2268C1; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#E64632; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#0e0e0e; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#9E3039; width:30px;&quot;|
|-
|1.–31. decembris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1477686494055870482/photo/1 Factum]
|818
|'''12,2'''
|0,8
|'''6,1'''
|'''12,0'''
|'''11,5'''
|'''9,5'''
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''16,9'''
|4,1
|3,1
|'''6,6'''
|'''6,4'''
|4,5
|4,6
| colspan=&quot;2&quot; |51,5 (no 1410)
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |4,7
|-
|decembris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-decembri-mazinajies-neizlemuso-balsotaju-skaits.a436851/ SKDS/LTV]
|1818
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''11,0'''
|0,7
|3,4
|4,5
|'''6,6'''
|'''6,6'''
|'''7,7'''
|2,2
|2,7
|3,7
|3,0
|2,5
|1,0
|23,6
|19,4
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |3,3
|-
|1.–30. novembris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1477657076889534465 Factum]
|508
|'''13,0'''
|0,8
|'''5,5'''
|'''12,6'''
|'''11,4'''
|'''9,4'''
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''16,9'''
|4,9
|3,0
|'''5,9'''
|'''5,4'''
|4,6
|4,7
| colspan=&quot;2&quot; |51,3 (no 866)
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |3,9
|-
|8.–29. novembris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/novembri-reitings-krities-saskanai-un-partijai-likums-un-kartiba.a433994/ SKDS/LTV]
|1805
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''9,5'''
|–
|2,8
|4,9
|'''5,6'''
|'''7,4'''
|'''7,8'''
|2,6
|2,7
|3,7
|1,7
|2,1
|1,3
|28,9
|17,9
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |1,7
|-
|1.–31. oktobris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1455584951886360579 Factum]
|1147
|'''12,6'''
|0,6
|'''5,1'''
|'''14,1'''
|'''11,8'''
|'''9,0'''
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''15,9'''
|3,8
|3,5
|'''6,4'''
|'''6,4'''
|4,5
|4,1
| colspan=&quot;2&quot; |49,8 (no 1871)
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |1,8
|-
|oktobris &lt;small&gt;(publicēts 29. oktobrī)&lt;/small&gt;
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-oktobri-popularitate-krit-gandriz-visam-partijam.a427967/ SKDS/LTV]
|–
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''10,0'''
|0,9
|2,5
|4,6
|'''5,3'''
|'''6,5'''
|'''6,4'''
|2,4
|2,5
|2,7
|2,2
|2,4
|0,5
|28,4
|21,4
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |3,5
|-
|1. septembris – 1. oktobris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1444309330766049281 Factum]
|679
|'''13,4'''
|0,7
|'''6,9'''
|'''14,8'''
|'''11,9'''
|'''8,5'''
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''15,5'''
|4,0
|2,9
|'''5,7'''
|'''6,1'''
|3,1
|3,2
| colspan=&quot;2&quot; |49,1 (no 1170)
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |0,7
|-
|septembris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-septembri-vairak-aptaujato-gatavi-doties-uz-velesanam.a424325/ SKDS/LTV]
|1806
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''12,0'''
|0,4
|2,9
|4,8
|'''6,9'''
|'''8,3'''
|'''8,2'''
|3,1
|2,6
|3,5
|3,7
|2,9
|0,7
|21,3
|18,6
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |3,1
|-
|27.–31. augusts
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1432991968368513024 Factum]
|710
|'''14,6'''
|1,0
|'''6,1'''
|'''14,0'''
|'''11,7'''
|'''9,1'''
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''16,9'''
|3,7
|2,8
|'''5,7'''
|'''5,1'''
|3,6
|4,8
| colspan=&quot;2&quot; |47,6 (no 1181)
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |2,3
|-
|?.–18. augusts
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-augusta-druzma-ap-5-barjeru.a419153/ SKDS/LTV]
|1825
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''12,6'''
|0,4
|3,1
|'''5,0'''
|'''7,1'''
|'''7,3'''
|'''6,7'''
|2,8
|3,3
|3,6
|3,2
|–
|1,6
|23,1
|20,0
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |5,3
|-
|jūlijs
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-julija-atbalsts-visvairak-audzis-regionu-apvienibai-lielakais-kritums--na.a415600/ SKDS/LTV]
|1801
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''11,3'''
|0,9
|4,0
|'''5,6'''
|'''7,3'''
|'''7,7'''
|'''7,6'''
|3,5
|3,5
|3,0
|3,4
|style=&quot;background:#d3d3d3;&quot; rowspan=&quot;14&quot; |''nav''
|1,7
|18,2
|22,3
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |3,6
|-
|27.–31. jūlijs
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1421426449723142146 Factum]
|612
|'''15,8'''
|0,6
|'''5,8'''
|'''11,5'''
|'''14,4'''
|'''11,6'''
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''16,2'''
|4,1
|3,4
|'''6,5'''
|4,1
|6,0
| colspan=&quot;2&quot; |45,9 (no 1029)
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |0,4
|-
|jūnijs
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-junija-saeima-varetu-ieklut-9-partijas-starp-na-un-zzs-aizvien-siva-cina-par-otro-vietu.a411452/?utm_source=twitter&amp;utm_campaign=news&amp;utm_medium=admin SKDS/LTV]
|1793
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot;|'''12,1'''
|0,6
|3,7
|'''5,6'''
|'''9,3'''
|'''9,4'''
|'''7,2'''
|2,7
|3,4
|4,3
|3,3
|1,1
|18,0
|19,4
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot;|2,7
|-
|maijs
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-maija-saeima-iespejams-spetu-ieklut-9-partijas.a408018/ SKDS/LTV]
|1816
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot;|'''10,3'''
|0,8
|4,7
|4,9
|'''8,0'''
|'''7,7'''
|'''6,6'''
|1,9
|3,6
|3,7
|3,2
|0,9
|22,8
|20,9
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot;|2,3
|-
|26.–31. maijs
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1400069592328949760 Factum]
|576
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot;|'''17,1'''
|0,6
|'''7,8'''
|'''11,1'''
|'''13,3'''
|'''12,5'''
|'''15,9'''
|3,5
|3,8
|'''6,1'''
|3,3
|5,0
| colspan=&quot;2&quot; |47,9 (no 1089)
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot;|1,2
|-
|aprīlis
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-aprili-siva-cina-starp-nacionalo-apvienibu-zzs-un-jauno-vienotibu.a404146/ SKDS/LTV]
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot;|'''12,0'''
|0,2
|3,9
|'''5,6'''
|'''8,0'''
|'''7,7'''
|'''7,0'''
|2,0
|4,2
|4,5
|4,2
|0,6
|20,1
|20,1
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot;|4,0
|-
|26.–30. aprīlis
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1388417515622174725 Factum]
|680
|'''15,2'''
|1,0
|'''7,4'''
|'''12,2'''
|'''11,9'''
|'''10,1'''
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''16,8'''
|4,3
|4,1
|'''6,4'''
|'''5,6'''
|5,1
| colspan=&quot;2&quot; |49,6 (no 1170)
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |1,6
|-
|9.–19. aprīlis
|[http://www.latvianfacts.lv/politiska-izvele-lr-saeimas-velesanu-gadijuma Latvijas Fakti]
|1003
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''9,2'''
|1,1
|3,7
|'''5,3'''
|'''6,2'''
|'''7,3'''
|'''6,2'''
|2,2
|1,8
|2,6
|2,7
|–
|36,0
|15,6
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |2,0
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |marts
|[http://latvianfacts.lv.89-111-52-152.webplace.lv/uploads/Politika-042021.pdf Latvijas Fakti]
|–
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''10,5'''
|1,3
|4,4
|'''5,2'''
|'''6,6'''
|'''6,2'''
|'''6,1'''
|2,2
|1,4
|2,8
|2,6
|–
|35,6
|15,1
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |3,9
|-
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-aug-jaunas-vienotibas-popularitate-labi-rezultati-progresivajiem.a400443/ SKDS/LTV]
|1806
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot;|'''9,9'''
|–
|3,9
|'''5,1'''
|'''7,3'''
|'''6,4'''
|'''6,3'''
|2,6
|2,9
|4,2
|3,7
|1,9
|28,3
|17,5
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot;|2,6
|-
|26.–30. marts
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1377233470578167809 Factum]
|990
|'''13,5'''
|1,3
|'''8,3'''
|'''13,4'''
|'''12,2'''
|'''10,7'''
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''15,7'''
|3,5
|3,2
|'''5,6'''
|'''5,7'''
|6,8
|–
|–
|style=&quot;background:#a0d78e&quot; |2,2
|-
|februāris
|[http://latvianfacts.lv.89-111-52-152.webplace.lv/uploads/Politika-042021.pdf Latvijas Fakti]
|–
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''11,5'''
|1,0
|4,6
|'''7,2'''
|'''5,7'''
|'''9,8'''
|'''6,5'''
|2,3
|1,8
|2,8
|2,7
|–
|28,1
|16,0
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |1,7
|-
|1.–28. februāris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1366457757856124928 Factum]
|1903
|'''12,0'''
|1,9
|'''8,0'''
|'''14,6'''
|'''11,1'''
|'''11,9'''
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''15,1'''
|3,6
|3,9
|'''7,0'''
|4,3
|6,5
|–
|–
|style=&quot;background:#a0d78e&quot; |0,5
|-
|7.–31. janvāris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1356751378299953152/photo/1 Factum]
|1250
|'''11,8'''
|2,5
|'''7,5'''
| style=&quot;background:#F2F5A9&quot; |'''14,0'''
|'''12,4'''
|'''12,3'''
|'''13,7'''
|3,0
|4,1
|'''6,8'''
|3,5
|6,8
|–
|–
| style=&quot;background:#F2F5A9&quot; |0,3
|}

==== 2020. gads ====
{| class=&quot;wikitable collapsable mw-datatable&quot; style=&quot;text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;&quot;
|-
! rowspan=2|Aptaujas laiks
! rowspan=2|Aptaujas veicējs/pasūtītājs
! rowspan=2|Aptaujāto skaits
! [[Saskaņa|S]]
! [[Par cilvēcīgu Latviju|KPV LV]]
! [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]]
! [[Attīstībai/Par!|AP!]]
! [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|NA]]
! [[Zaļo un zemnieku savienība|ZZS]]
! [[Jaunā Vienotība|JV]]
! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]]
! [[Latvijas Krievu savienība|LKS]]
! [[Progresīvie (partija)|P]]
! rowspan=2| Citi saraksti
! rowspan=2| Nezina
! rowspan=2| Neplāno piedalīties
! rowspan=2| Vadība
|-
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FF2400; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#00acb4; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#192956; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FFEC00; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#5A0505; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#258B4C; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#64C049; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#1f355e; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#2268C1; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#E64632; width:30px;&quot;|
|-
|decembris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-decembri-ieverojami-kritusies-attistibaipar-popularitate.a387673/ SKDS/LTV]
|~900
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''11,3'''
|1,9
|'''5,3'''
|4,8
|'''5,8'''
|'''8,0'''
|4,1
|3,0
|2,1
|3,9
|1,0
|26,6
|22,0
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |3,3
|-
|1.-17. decembris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1343854272061038594 Factum]
|2421
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''13'''
|2
|'''8'''
| style=&quot;background:#F2F5A9&quot; |'''13'''
| style=&quot;background:#f99696&quot; |'''13'''
| style=&quot;background:#8BD9A9&quot; |'''13'''
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''13'''
|4
|4
|'''8'''
|9
|–
|–
|–
|-
|novembis
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-decembri-ieverojami-kritusies-attistibaipar-popularitate.a387673/ SKDS/LTV]
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''11,6'''
|1,1
|4,9
|'''8,6'''
|'''8,2'''
|'''7,0'''
|'''5,0'''
|3,2
|3,6
|2,9
|1,0
|26,6
|22,0
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |3,0
|-
|11.-20. novembis
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1334804840866787328 Factum]
|817
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''15'''
|1
|'''9'''
| style=&quot;background:#F2F5A9&quot; |'''15'''
|'''13'''
|'''12'''
|'''13'''
|4
|4
|'''6'''
|8
|–
|–
|–
|-
|26.–30. oktobris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1322201523816980482 Factum]
|853
|'''15'''
|1
|'''9'''
| style=&quot;background:#F2F5A9&quot; |'''17'''
|'''13'''
|'''11'''
|'''14'''
|3
|4
|'''6'''
|8
|–
|–
| style=&quot;background:#F2F5A9&quot; |2
|-
|9.-20. oktobris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-atbalsts-kapis-saskanai-krities-jaunajai-vienotibai.a380538/ SKDS/LTV]
|889
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''11,3'''
|1,9
|'''6,4'''
|'''7,8'''
|'''6,4'''
|'''8,9'''
|'''5,4'''
|3,0
|2,8
|3,3
|0,7
|23
|19
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |2,4
|-
|29. septembris – 4. oktobris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1313059319953395713 Factum]
|442
|'''15'''
|2
|'''8'''
| style=&quot;background:#F2F5A9&quot; |'''17'''
|'''13'''
|'''9'''
|'''15'''
|4
|3
|'''7'''
|8
|–
|–
| style=&quot;background:#F2F5A9&quot; |2
|-
|11.-22. septembris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-atbalsts-saskanai-turpina-samazinaties.a376583/ SKDS/LTV]
|888
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''10,2'''
|2,2
|'''6,1'''
|'''7,6'''
|'''6,2'''
|'''9,8'''
|'''6,6'''
|3,5
|2,6
|3
|1,1
|22,4
|18,7
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |0,4
|-
|7.–24. augusts
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1303243194054987776 Factum]
|637
|'''15'''
|2
|'''9'''
| style=&quot;background:#F2F5A9&quot; |'''16'''
|'''13'''
|'''10'''
|'''15'''
|3
|4
|'''5'''
|7
|–
|–
| style=&quot;background:#F2F5A9&quot; |1
|-
|7.–20. augusts
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-saruk-saskanas-popularitate-bet-pieaug--attistibaipar.a373019/ SKDS/LTV]
|900 
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''12,2'''
|1,9
|4,6
|'''7,8'''
|'''5,2'''
|'''10,7'''
|'''6,6'''
|3,8
|1,5
|1,4
|0,7
|28,5
|17,9
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |1,5
|-
|8.–31. jūlijs
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1292031598762893312 Factum]
|1975
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''16'''
|2
|'''9'''
|'''15'''
|'''11'''
|'''10'''
|style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''16'''
|4
|3
|'''8'''
|6
|–
|–
|–
|-
|jūlijs
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/julija-pieaudzis-atbalsts-saskanai-un-nacionalajai-apvienibai.a369252/ SKDS/LTV]
|884
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''15,5'''
|2,2
|3,9
|'''5,6'''
|'''6,8'''
|'''8,3'''
|'''5,8'''
|2,9
|2,1
|2,2
|0,2
|26,0
|18,5
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |7,2
|-
|1.–30. jūnijs
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1279826045869404160 Factum]
|1461
|'''15'''
|2
|'''9'''
|'''15'''
|'''11'''
|'''10'''
|style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''17'''
|'''5'''
|3
|'''8'''
|7
|–
|–
|style=&quot;background:#a0d78e&quot; |2
|-
|jūnijs
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/junija-popularaka-partija--saskana-premjera-partijai--zemakais-reitings-sogad.a365968/ SKDS/LTV]
|891
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''12,9'''
|1,8
|4,2
|'''5,8'''
|'''5,6'''
|'''8,9'''
|'''5,1'''
|2,8
|2,2
|1,7
|0,6
|29,8
|18,6
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |4,0
|-
|23. maijs – 2. jūnijs
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingus-arkarteja-situacija-nav-celusi.a363627/ SKDS/LTV]
|902
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''13,2'''
|2,0
|3,7
|'''5,0'''
|'''5,5'''
|'''8,1'''
|'''6,1'''
|2,6
|2,3
|1,5
|9,6
|29,6
|19,6
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |5,1
|-
|18.–31. maijs
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1267808247773306883 Factum]
|1182
|'''16'''
|2
|'''9'''
|'''13'''
|'''11'''
|'''9'''
|style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''18'''
|4
|3
|'''8'''
|7
|–
|–
|style=&quot;background:#a0d78e&quot; |2
|-
|7.–26. aprīlis
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1256195938563100672 Factum]
|1325
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''17'''
|2
|'''11'''
|'''14'''
|'''12'''
|'''11'''
|'''16'''
|'''5'''
|4
|'''6'''
|4
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |1
|-
|marts
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/marta-pieaudzis-saskanas-zzs-un-gandriz-visu-valdibas-partiju-reitings.a355036/ SKDS/LTV]
|903
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''14,8'''
|2,2
|4,8
|'''5,6'''
|'''5,8'''
|'''8,6'''
|'''5,8'''
|2,9
|1,5
|1,5
|0,6
|28,8
|17,1
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |6,2
|-
|4.–28. marts
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1246792921812254721 Factum]
|1994
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''18'''
|2
|'''13'''
|'''13'''
|'''12'''
|'''12'''
|'''13'''
|'''5'''
|4
|'''7'''
|3
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |5
|-
|24.–28. februāris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1235186163931021313 Factum]
|783
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''18'''
|3
|'''11'''
|'''12'''
|'''12'''
|'''13'''
|'''14'''
|'''5'''
|4
|'''6'''
|2
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |4
|-
|7.–18. februāris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/februari-no-valdibas-partijam-labakais-reitings-jaunajai-vienotibai.a350336/ SKDS/LTV]
|873
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''12,3'''
|1,3
|4,1
|'''5,4'''
|'''5,4'''
|'''7,9'''
|'''6,4'''
|3,3
|2,0
|2,2
|0,4
|27,9
|21,4
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |4,4
|-
|28. janvāris – 1. februāris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1225832684133474307 Factum]
|684
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''21'''
|2
|'''11'''
|'''11'''
|'''12'''
|'''10'''
|'''16'''
|'''5'''
|3
|'''7'''
|2
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |5
|-
|janvāris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-janvari-no-valdibu-veidojosajiem-zemakais-atbalsts--kpv-lv.a347634/ SKDS/LTV]
|~900
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''13,6'''
|2,0
|'''6,1'''
|'''5,4'''
|'''6,3'''
|'''8,7'''
|'''6,1'''
|2,9
|2,5
|1,8
|0,8
|26,9
|16,9
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |4,9
|}

==== 2019. gads ====
{| class=&quot;wikitable collapsable mw-datatable&quot; style=&quot;text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;&quot;
|-
! rowspan=2|Aptaujas laiks
! rowspan=2|Aptaujas veicējs/pasūtītājs
! rowspan=2|Aptaujāto skaits
! [[Saskaņa|S]]
! [[Par cilvēcīgu Latviju|KPV LV]]
! [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]]
! [[Attīstībai/Par!|AP!]]
! [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|NA]]
! [[Zaļo un zemnieku savienība|ZZS]]
! [[Jaunā Vienotība|JV]]
! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]]
! [[Latvijas Krievu savienība|LKS]]
! [[Progresīvie (partija)|P]]
! rowspan=2| Citi saraksti
! rowspan=2| Nezina
! rowspan=2| Neplāno piedalīties
! rowspan=2| Vadība
|-
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FF2400; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#00acb4; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#192956; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FFEC00; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#5A0505; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#258B4C; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#64C049; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#1f355e; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#2268C1; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#E64632; width:30px;&quot;|
|-
|18.–31. decembris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1214261486278922241 Factum]
|1153
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''20'''
|2
|'''12'''
|'''10'''
|'''14'''
|'''10'''
|'''14'''
|'''5'''
|'''5'''
|'''6'''
|2
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |6
|-
|30. novembris – 12. decembris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-2019-gada-ieguveji-jauna-vienotiba-zaudetaji--kpv-lv.a343302/ SKDS/LTV]
|887
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''13,4'''
|1,8
|'''5,9'''
|4,6
|'''6,9'''
|'''8,0'''
|'''6,8'''
|2,0
|2,2
|2,4
|0,1
|26,7
|19,2
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |6,4
|-
|21.–24. novembris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1199328948280266752 Factum]
|966
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''20'''
|3
|'''13'''
|'''10'''
|'''12'''
|'''10'''
|'''16'''
|4
|4
|'''6'''
|2
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |4
|-
|2.–12. novembris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saskanas-reitings-novembri-atkal-krities.a339574/ SKDS/LTV]
|884
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''11,2'''
|3,0
|'''5,4'''
|'''5,6'''
|'''8,8'''
|'''7,5'''
|'''6,5'''
|2,8
|2,0
|2,1
|0,2
|25,4
|19,5
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |2,4
|-
|15.–22. oktobris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1186999647681830913 Factum]
|502
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''20'''
|3
|'''14'''
|'''9'''
|'''11'''
|'''11'''
|'''15'''
|4
|4
|'''6'''
|3
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |5
|-
|5.–16. oktobris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/oktobri-reitings-sarucis-visam-saeima-ieveletajam-partijam.a336590/ SKDS/LTV]
|909
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''12,9'''
|2,5
|'''6,7'''
|'''5,2'''
|'''7,3'''
|'''8,0'''
|'''6,5'''
|2,2
|2,2
|2,8
|0,5
|24,9&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=Oktobrī reitings sarucis visām Saeimā ievēlētajām partijām|url=https://www.youtube.com/watch?v=D8K_MfzFW6A|accessdate=2021-11-21|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;
|18,3
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |4,9
|-
|27.–30. septembris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1180141845512359937 Factum]
|489
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''19'''
|2
|'''15'''
|'''11'''
|'''10'''
|'''10'''
|'''17'''
|'''5'''
|4
|'''5'''
|2
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |2
|-
|6.–18. septembris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-saskanas-pozicijas-vajinas-kpv-lv-gada-laika-lielakais-kritums.a333441/ SKDS/LTV]
|~900
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''14,5'''
|2,8
|'''7,2'''
|'''6,1'''
|'''8,9'''
|'''8,4'''
|'''8,3'''
|2,5
|–
|2,1
|1,0
|22,1
|16,1
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |5,6
|-
|27.–30. augusts
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1169292492539346948 Factum]
|1152
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''18'''
|4
|'''16'''
|'''10'''
|'''11'''
|'''11'''
|'''17'''
|4
|4
|4
|1
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |1
|-
|augusts &lt;small&gt;(publicēts 30. augustā)&lt;/small&gt;
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/lielakais-veletaju-atbalsta-pieaugums-saskanai-un-jkp.a330512/ SKDS/LTV]
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''16,1'''
|2,6
|'''6,3'''
|'''6,2'''
|'''7,2'''
|'''8,3'''
|'''8,8'''
|2,9
|2,5
|2,1
|0,3
|17,3
|19,4
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |7,3
|-
|jūlijs &lt;small&gt;(publicēts 30. jūlijā)&lt;/small&gt;
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saskanas-un-jaunas-vienotibas-reitingi-krit-zzs-pieaug.a327246/ SKDS/LTV]
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''14,7'''
|1,6
|'''5,0'''
|'''5,7'''
|'''6,3'''
|'''7,6'''
|'''8,5'''
|3,6
|2,3
|2,1
|0,5
|22,2
|19,9
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |6,2
|-
|22.–29. jūlijs 
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1159143587277410306 Factum]
|989
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''18'''
|2
|'''15'''
|'''10'''
|'''15'''
|'''10'''
|'''15'''
|4
|'''6'''
|4
|1
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |3
|-
|26.–30. jūnijs
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1146753117788278787 Factum]
|860
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''17'''
|4
|'''10'''
|'''12'''
|'''15'''
|'''9'''
|style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''17'''
|'''6'''
|4
|'''6'''
|0
|–
|–
|–
|-
|7.–17. jūnijs
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunajai-vienotibai-junija-augstakais-reitings-pedejos-cetros-gados-saskanai-un-jkp-kritas.a324509/ SKDS/LTV]
|891
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''15,8'''
|3,4
|4,6
|'''6,8'''
|'''7,7'''
|'''6,3'''
|'''10,5'''
|3,0
|1,6
|3,0
|0,4
|18,2
|18,7
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |5,3
|-
|maijs
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/maija-popularakas-partijas-saskana-zzs-un-nacionala-apvieniba.a321392/ SKDS/LTV]
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''17,5'''
|2,4
|'''7,9'''
|'''5,9'''
|'''8,6'''
|'''8,8'''
|'''6,1'''
|4,0
|1,5
|1,9
|0,1
|16,9
|18,4
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |8,7
|-
|1.–28. maijs
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1134732766753513473 Factum]
|1079
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''17'''
|4
|'''10'''
|'''10'''
|'''16'''
|'''8'''
|'''16'''
|4
|4
|'''7'''
|4
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |1
|-
|1.–30. aprīlis
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1123972845791531009 Factum]
|1236
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''20'''
|4
|'''15'''
|'''10'''
|'''12'''
|'''11'''
|'''10'''
|'''6'''
|3
|'''7'''
|3
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |5
|-
|aprīlis &lt;small&gt;(publicēts 26. aprīlī)&lt;/small&gt;
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-aprili-kapums-saskanai-kritums--kpv-lv.a317236/ SKDS/LTV]
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''19,7'''
|2,8
|'''8,6'''
|'''5,6'''
|'''6,7'''
|'''6,9'''
|'''5,8'''
|3,0
|1,6
|1,5
|0,3
|20,6
|16,9
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |11,1
|-
|rowspan=2|marts
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1113228138329378817 Factum]
|867
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''15'''
|4
|'''13'''
|'''11'''
|'''14'''
|'''10'''
|'''11'''
|'''6'''
|'''5'''
|'''6'''
|5
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |1
|-
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-atbalsts-nacionalajai-apvienibai-noslid-lidz-5.a314751/?utm_source=push&amp;utm_campaign=news=&amp;utm_medium=chrome SKDS/LTV]
|873
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''17,7'''
|4,1
|'''8,0'''
|'''6,2'''
|'''5,0'''
|'''7,6'''
|'''5,3'''
|2,9
|1,6
|2,3
|0,5
|22,1
|16,7
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |8,3
|-
|februāris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-kpv-lv-popularitate-krit-bet-pieaugums-jaunajai-vienotibai.a311314/ SKDS/LTV]
|872
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''19,0'''
|3,5
|'''9,5'''
|'''5,9'''
|'''6,3'''
|'''5,7'''
|'''6,5'''
|2,4
|2,0
|2,7
|0,4
|19,3
|16,8
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |9,5
|-
|11.–23. janvāris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-kpv-lv-zaude-jkp-iegust.a308392/ SKDS/LTV]
|906
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''17,4'''
|'''7,1'''
|'''12,1'''
|'''6,7'''
|'''7,7'''
|'''8,1'''
|4,0
|–
|–
|–
|5,3
|18,8
|12,8
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |5,3
|}

==== 2018. gads ====
{| class=&quot;wikitable collapsable mw-datatable&quot; style=&quot;text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;&quot;
|-
! rowspan=2|Aptaujas laiks
! rowspan=2|Aptaujas veicējs/pasūtītājs
! rowspan=2|Aptaujāto skaits
! [[Saskaņa|S]]
! [[Par cilvēcīgu Latviju|KPV LV]]
! [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]]
! [[Attīstībai/Par!|AP!]]
! [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|NA]]
! [[Zaļo un zemnieku savienība|ZZS]]
! [[Jaunā Vienotība|JV]]
! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]]
! [[Latvijas Krievu savienība|LKS]]
! [[Progresīvie (partija)|P]]
! rowspan=2| Citi saraksti
! rowspan=2| Nezina
! rowspan=2| Neplāno piedalīties
! rowspan=2| Vadība
|-
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FF2400; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#00acb4; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#192956; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FFEC00; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#5A0505; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#258B4C; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#64C049; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#1f355e; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#2268C1; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#E64632; width:30px;&quot;|
|-
|1.–12. decembris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/decembri-popularakas-partijas-saskana-kpv-lv-un-jkp.a304441/ SKDS/LTV]
|900
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''20,6'''
|'''10,4'''
|'''8,9'''
|'''6,2'''
|'''6,5'''
|'''6,6'''
|4,2
|3,0
|2,4
|2,3
|0,1
|16,5
|12,3
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |10,2
|-
|3.–15. novembris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/novembri-kritusies-attistibaipar-un-nacionalas-apvienibas-popularitate.a301590/ SKDS/LTV]
|833
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''18,2'''
|'''9,8'''
|'''10,2'''
|'''6,7'''
|'''5,9'''
|'''6,4'''
|4,7
|2,6
|1,6
|1,8
|0,1
|17,7
|14,3
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |8,0
|-
|13.–23. oktobris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-zzs-popularitate-krit-lielakais-pieaugums-saeimas-jaunpienacejiem.a298338/ SKDS/LTV]
|900
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''19,2'''
|'''11,5'''
|'''10,1'''
|'''8,9'''
|'''8,4'''
|'''5,4'''
|4,4
|4,2
|1,4
|1,7
|0,2
|12,0
|12,6
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |7,7
|-
!colspan=3|[[13. Saeimas vēlēšanas]]
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''19,80'''
|'''14,25'''
|'''13,59'''
|'''12,05'''
|'''11,02'''
|'''9,92'''
|'''6,70'''
|4,15
|3,20
|2,62
|2,70
!colspan=2|
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |5,55
|}

=== Citas aptaujas ===
2019. gada augustā &quot;Kantar TNS&quot; aptauja secināja, ka 62% no vēlētājiem balsotu par to pašu partiju, par kuru balsoja 13. Saeimas vēlēšanās, savukārt, 26% pilsoņu vairs par to pašu partiju nebalsotu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://skaties.lv/zinas/aptaujas/aptauja-ka-balsotu-iedzivotaji-ja-tagad-notiktu-saeimas-velesanas/|title=Aptauja: kā balsotu iedzīvotāji, ja tagad notiktu Saeimas vēlēšanas?|website=skaties.lv|access-date=2020-06-22}}&lt;/ref&gt;

2019. gada novembrī sākās parakstu vākšana par Saeimas atlaišanu. Parakstu vākšanas sākumā tā ieguva plašu ažiotāžu un mēneša laikā tika savākti vairāk kā 40 000 parakstu, bet pēc tam parakstu vākšanas ātrums samazinājās. Mēneša beigās Factum publicēja aptaujas rezultātus, kas secināja, ka aptuveni 31% Latvijas iedzīvotāju atbalsta Saeimas atlaišanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/interactive_lv/status/1200028015616516096|title=https://twitter.com/interactive_lv/status/1200028015616516096|website=Twitter|access-date=2020-06-22|language=en}}&lt;/ref&gt;

2019. gadā 90. Eirobarometra aptauja liecināja, ka, lai gan lielākā daļa – 82% Latvijas iedzīvotāju neuzticās politiskajām partijām, šo cilvēku īpatsvars ir samazinājies par septiņiem procentpunktiem kopš 2017. gada rudeņa. Neuzticēšanās Saeimai arī samazinājusies par deviņiem procentpunktiem šajā laika posmā un 2019. gadā bija 66%.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/321820-sabiedriba-latvija-arvien-vairak-uzticas-politiskajam-partijam-un-valdibai-liecina-aptauja|title=Sabiedrība Latvijā arvien vairāk uzticas politiskajām partijām un valdībai, liecina aptauja|website=Jauns.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2020. gada marta SKDS aptauja secināja, ka 19% Latvijas iedzivotāju ir lojāli kādai partijai. 2013. gadā šādu cilvēku īpatsvars bijis 26%. Nemainīga ir tā cilvēku grupa, kura neatzīst nevienu partiju par labu un balso pēc &quot;mazākā ļaunuma&quot; principa — 26%, bet 33% respondentu atzina, ka balso katrās vēlēšanās par citu partiju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/aptauja-kadai-no-partijam-latvija-lojals-ir-tikai-katrs-piektais-pilsonis/|title=Aptauja: Kādai no partijām Latvijā lojāls ir tikai katrs piektais pilsonis|website=skaties.lv|access-date=2020-06-22}}&lt;/ref&gt;

&quot;Eurobarometer&quot; aptaujā, kas tika veikta no 2021. gada 14. jūnija līdz 5. jūlijam atklājās, ka Latvijā vismazāk cilvēku tic viņu balss nozīmei Eiropas Savienībā. Tikai 28% Latvijas iedzīvotāju piekrīt ka viņu balsij Latvijā ir nozīme, bet 71% nepiekrīt šim apgalvojumam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/357669-liela-dala-latvijas-iedzivotaju-uzskata-ka-vinu-balsij-valsti-nav-nozimes.htm|title=Liela daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka viņu balsij valstī nav nozīmes|website=nra.lv|access-date=2021-09-13|language=lv}}&lt;/ref&gt; Tā paša gada oktobrī SKDS aptaujā 13. Saeimai bija viszemākais uzticības rādītājs – 16%. Vēsturiski zemākais uzticības rādīājs Saeimai ir bijis 2009. gada janvārī – 4,5%,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/arniskaktins/status/1456665383193260038|title=https://twitter.com/arniskaktins/status/1456665383193260038|website=Twitter|access-date=2021-11-21|language=en}}&lt;/ref&gt; savukārt 10. decembrī publicētajā SKDS aptaujā secināja, ka absolūtais vairākums Latvijas iedzīvotāju ir neapmierināti ar politisko partiju darbu valdībā. Aptaujas dalībnieki bija visvairāk apmierināti ar Jaunās Vienotības darbu (28%), bet vismazāk apmierināti ar Nacionālās Apvienības darbu (17%).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kas-notiek-latvija/raksti/kas-notiek-latvija-aptauja-koalicijas-partiju-darbs-neapmierina-5864-iedzivotaju.a433722/|title=«Kas notiek Latvijā?» aptauja: koalīcijas partiju darbs neapmierina 58%–64% iedzīvotāju|website=www.lsm.lv|access-date=2021-12-10|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.saeima.lv Latvijas Republikas Saeimas mājaslapa]
* [https://www.cvk.lv/lv CVK mājas lapa]

{{Saeimas vēlēšanas}}
{{Vēlēšanas un referendumi Latvijā}}

[[Kategorija:2022. gads Latvijā]]
[[Kategorija:Saeimas vēlēšanas]]</text>
      <sha1>71y5ckavk2badltql8aaqkyuunnrd47</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3662517</id>
      <parentid>3662515</parentid>
      <timestamp>2022-07-29T07:34:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>OskarsC</username>
        <id>38216</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Reģistrācija */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="59505" xml:space="preserve">{{būs}}
{{Vēlēšanu infokaste
| election_name      = 14. Saeimas vēlēšanas
| country            = Latvija
| image              = 
| flag_year          = 
| type               = parliamentary
| ongoing            = yes
| previous_election  = 13. Saeimas vēlēšanas
| previous_year      = 2018
| next_election      = 15. Saeimas vēlēšanas 
| next_year          = 2026
| election_date      = {{dat|2022|10|01}}
| seats_for_election = 100
| turnout            = 
| party_name         = no
| leader_title       = Premjera amata kandidāts

&lt;!-- Saskaņa --&gt;
| image1             = [[Attēls:Ivars_Zariņš.jpg|150x150px]]
| colour1            = EB482C
| leader1            = [[Ivars Zariņš]]
| party1             = [[Saskaņa]]
| last_election1     = 23 (19,80%)
| seats_before1      = 18
| seats_after1       = 
| seat_change1       = 
| popular_vote1      = 
| percentage1        = 
| swing1             = 

&lt;!-- JKP --&gt;
| image2             = [[Attēls:Jānis Bordāns.jpg|150x150px]] 
| colour2            = 192956
| leader2            = [[Jānis Bordāns]]
| party2             = [[Konservatīvie]]
| last_election2     = 16 (13,59%; kā Jaunā konservatīvā partija)
| seats_before2      = 15 + 1 ārpusfrakciju deputāts
| seats_after2       = 
| seat_change2       = 
| popular_vote2      = 
| percentage2        = 
| swing2             = 

&lt;!-- AP! --&gt;
| image3             = [[Attēls:Sin foto.svg|150x150px]]
| colour3            = FFEC00
| leader3            = ''TBA''
| party3             = [[Attīstībai/Par!]]
| last_election3     = 13 (12,04%)
| seats_before3      = 13 + 2 ārpusfrakciju deputāti
| seats_after3       = 
| seat_change3       = 
| popular_vote3      = 
| percentage3        = 
| swing3             = 

&lt;!-- NA --&gt;
| image4             = [[Attēls:MP, PB prezidenta un ES attīstības lietu komisāra tikšanās (4887417707)-UgisMitrevics.jpg|150x150px]]
| colour4            = 5A0505
| leader4            = [[Uģis Mitrevics]]
| party4             = [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā Apvienība]]
| last_election4     = 13 (11,01%)
| seats_before4      = 11  + 1 ārpusfrakciju deputāts
| seats_after4       = 
| seat_change4       = 
| popular_vote4      = 
| percentage4        = 
| swing4             = 

&lt;!-- ZZS --&gt;
| image5             = [[Attēls:Aivars Lembergs 2012.jpg|150x150px]]
| colour5            = 2C943F
| leader5            = [[Aivars Lembergs]]
| party5             = [[Zaļo un Zemnieku savienība]]

| last_election5     = 11 (9,91% kā ZZS; 0,21% kā [[Apvienība SKG]])
| seats_before5      = 10
| seats_after5       = 
| seat_change5       = 
| popular_vote5      = 
| percentage5        = 
| swing5             = 

&lt;!-- Jaunā Vienotība --&gt;
| image6             = [[File:Karins, Krisjanis-9702.jpg|150x150px]]
| colour6            = A6C705
| leader6            = [[Arturs Krišjānis Kariņš|Krišjānis Kariņš]]
| party6             = [[Jaunā Vienotība]] 
| last_election6     = 8 (6,69%)
| seats_before6      = 8 + 2 ārpusfrakciju deputāti
| seats_after6       = 
| seat_change6       = 
| popular_vote6      = 
| percentage6        = 
| swing6             = 

| before_election    = [[Krišjānis Kariņš]]
| before_party       = [[Jaunā Vienotība]]
| title              = [[Latvijas Ministru prezidenti|Ministru prezidents]]
| after_election     = 
| after_party        = 
}}
'''[[14. Saeima]]s vēlēšanas''' saskaņā ar [[Latvijas Republikas Satversme|Latvijas Republikas Satversmes]] 11. pantu notiks 2022. gada 1. oktobrī. Cilvēkiem, kas nevarēs balsot vēlēšanu dienā, būs iespēja nodot savu balsi glabāšanā iepriekšējās trīs dienās īpaši noteiktos laikos daļā no vēlēšanu iecirkņiem. Deputātu kandidātu sarakstu iesniegšana notiks no 13. jūlija līdz 2. augustam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/velesanas/saeimas-velesanas/14-saeimas-velesanas|title=14. Saeimas vēlēšanas {{!}} Centrālā vēlēšanu komisija|website=www.cvk.lv|access-date=2022-05-08}}&lt;/ref&gt;

== Balsošanas sistēma ==
[[Latvijas Republikas Satversme]] nosaka, ka Saeimu ievēl vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās, brīvās un [[proporcionālas vēlēšanas|proporcionālās vēlēšanās]], piešķirot vietas [[politiska partija|partijām]], kuras iegūst vismaz 5% balsu. Vēlēšanas parasti notiek reizi četros gados, [[oktobris|oktobra]] pirmajā sestdienā, bet [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas Valsts prezidentam]] ir tiesības pieprasīt ārkārtas vēlēšanas. Tiesības vēlēt ir pilntiesīgiem Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā ir sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu. Saeimā var ievēlēt jebkuru pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kurš vēlēšanu pirmajā dienā ir vecāks par divdesmit vienu gadu.

== Vēlēšanu apgabali ==
{{pamatraksts|Latvijas vēlēšanu apgabali}}
Latvijā ir pieci Saeimas vēlēšanu apgabali — Kurzeme, Vidzeme, Latgale, Zemgale un Rīga. No katra vēlēšanu apgabala tiek ievēlēts konkrēts skaits deputātu proporcionāli iedzīvotāju skaitam apgabalā. Katram vēlēšanu apgabalam ir savi kandidātu saraksti. Ārzemēs dzīvojošie Latvijas pilsoņi tiek pieskaitīti pie Rīgas vēlēšanu apgabala.

{| class=wikitable style=&quot;text-align:center;
|-
!colspan=&quot;2&quot; |Vēlēšanu apgabals
!Vietas
!Izmaiņas
|-
! 1.
|style=&quot;text-align:left;| [[Rīga]]
| 36
| {{increase}} 1
|-
! 2.
|style=&quot;text-align:left;| [[Vidzeme]]
| 26
| {{increase}} 1
|-
! 3.
|style=&quot;text-align:left;| [[Zemgale]]
| 13
| {{decrease}} 1
|-
! 4.
|style=&quot;text-align:left;| [[Latgale]]
| 13
| {{decrease}} 1
|-
! 5.
|style=&quot;text-align:left;| [[Kurzeme]]
| 12
| {{steady}}
|}

== Priekšvēsture ==
{{pamatraksts|13. Saeimas vēlēšanas}}
{{multiple image
 | width =  180
 | image1 = 13Saeima2018.svg
 | caption1 = Partijas un partiju apvienības 13. Saeimas termiņa sākumā
 | image2 = Latvia Saeima 2021.svg
 | caption2 = Partijas un partiju apvienības kopš 2021. gada 12. maija
}}
14. Saeimas vēlēšanas būs desmitās [[Saeimas vēlēšanas]] pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas 1990. gada 4. maijā]]. 

[[13. Saeimas vēlēšanas|Iepriekšējās vēlēšanās]] Saeimā iekļuva septiņas politiskās partijas un to apvienības. Vislielāko vēlētāju atbalstu trešo reizi pēc kārtas ieguva &quot;[[Saskaņa]]&quot;, tai sekoja &quot;[[KPV LV]]&quot; un &quot;[[Jaunā konservatīvā partija]]&quot;. Saeimā iekļuva arī &quot;[[Attīstībai/Par!]]&quot;, &quot;[[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā apvienība]]&quot;, &quot;[[Zaļo un Zemnieku savienība]]&quot; un &quot;[[Jaunā Vienotība]]&quot;. Pēc vēlēšanām koalīciju izveidoja pieci politiskie spēki: &quot;Jaunā Vienotība&quot;, &quot;Jaunā konservatīvā partija&quot;, &quot;Attīstībai/Par!&quot;, &quot;Nacionālā apvienība&quot;, kā arī daļa no &quot;KPV LV&quot; frakcijas.

Pēc [[Jānis Bordāns|Jāņa Bordāna]] un [[Aldis Gobzems|Alda Gobzema]] neveiksmīgajiem mēģinājumiem izveidot valdību par [[Ministru prezidents|Ministru prezidentu]] kļuva Saeimā mazākās frakcijas līderis [[Krišjānis Kariņš]].

13. Saeimas darbības laikā vairāki deputāti pameta savas frakcijas. 2018. gada 6. novembrī, tajā pašā dienā, kad 13. Saeima uzsāka savu darbību, no partijas &quot;Saskaņa&quot; frakcijas izstājās [[Jūlija Stepaņenko]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13nbspsaeimas-pirmaja-darbadiena-stepanenko-pazino-par-darbu-arpus-saskanas-frakcijas.a298679/|title=13. Saeimas pirmajā darbadienā Stepaņenko paziņo par darbu ārpus «Saskaņas» frakcijas|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;, savukārt 2019. gada 6. februārī no partijas &quot;KPV LV&quot; frakcijas tika izslēgts [[Aldis Gobzems]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/50806301|title=Gobzemu izslēdz arī no 'KPV LV' Saeimas frakcijas|last=Žukova|first=Katrīna|website=delfi.lv|access-date=2020-06-22|date=2019-02-06|language=lv}}&lt;/ref&gt; 5. jūnijā no &quot;Nacionālās Apvienības&quot; izstājās [[Inguna Rībena]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeimas-deputate-inguna-ribena-pametusi-nacionalas-apvienibas-frakciju.a321515/|title=Saeimas deputāte Inguna Rībena pametusi Nacionālās apvienības frakciju|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt; 29. maijā no &quot;KPV LV&quot; izstājās arī [[Linda Liepiņa]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.leta.lv/home/important/3201E943-DDBF-4626-A5C5-4488F50B1260/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2019|05|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190529175228/http://www.leta.lv/home/important/3201E943-DDBF-4626-A5C5-4488F50B1260/ |archivedate={{dat|2019|05|29||bez}} }}&lt;/ref&gt; 30. maijā viņai sekoja [[Karina Sprūde]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/51145811|title=No 'KPV LV' izstājas arī frakcijas iekšējā opozicionāre Sprūde|last=LETA|website=delfi.lv|access-date=2020-06-22|date=2019-05-30|language=lv}}&lt;/ref&gt; bet 13. jūnijā [[Didzis Šmits]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/51190141|title='KPV LV' frakcija zaudē vēl vienu biedru|last=LETA|website=delfi.lv|access-date=2020-06-22|date=2019-06-13|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2019. gada 26. augustā [[Anda Čakša]] izstājās no ZZS partijas un frakcijas, un iestājās Jaunās Vienotības partijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/290158-anda-caksa-pargajusi-uz-vienotibu.htm|title=Anda Čakša pārgājusi uz &quot;Vienotību&quot;|website=nra.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt; Frakciju pametušie deputāti tiek uzskatīti par pie frakcijām nepiederošiem jeb neatkarīgajiem deputātiem. 2020. gada 8. janvārī no frakcijas &quot;KPV LV&quot; tika izslēgts deputāts [[Aldis Blumbergs]], kā arī partijas izveidotājs un līderis [[Artuss Kaimiņš]], paliekot frakcijā 10 deputātiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/no-kpv-lv-saeimas-frakcijas-izslegti-deputati-kaimins-un-blumbergs.a344115/|title=No «KPV LV» Saeimas frakcijas izslēgti deputāti Kaimiņš un Blumbergs|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt; Kaimiņš, vēl būdams viens no partijas līdzpriekšsēdētājiem, 20. janvārī paziņoja, ka 8. februāra biedru sapulcē balsos par partijas likvidāciju, tikmēr otrs partijas līdzpriekšsēdētājs [[Atis Zakatistovs]] virzīja jautājumu par partijas nosaukuma un [[zīmols|zīmola]] maiņu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/51811059|title='Partijas tēvs' Kaimiņš aicina likvidēt 'KPV LV'|last=www.DELFI.lv|website=delfi.lv|access-date=2020-06-22|date=2020-01-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2019. gada 14. novembrī 13. Saeima pieņēma pretrunīgi vērtētās politisko partiju finansēšanas likuma izmaiņas, kas paredz vairāk kā septiņas reizes palielināt partiju finansēšanu no valsts budžeta. Tas tika darīts par spīti iniciatīvai atlikt finansējuma pieaugumu līdz 14. Saeimas ievēlēšanai, kas saņēma vairāk nekā 12 tūkstošus parakstu. Iniciatīva sasniedza minimālo atbalstītāju skaitu, lai to varētu iesniegt Saeimai 12 dienu laikā, kas ir otrais īsākais periods portāla &quot;[[ManaBalss.lv]]&quot; vēsturē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/politiskajam-partijam-ieverojami-cels-finansejumu-no-valsts-budzeta.a338475/|title=Politiskajām partijām ievērojami cels finansējumu no valsts budžeta|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://manabalss.lv/site_posts/predlozhenie-poluchivshee-osobenno-b-stru-podderzhku-grazhdan-za-vleno-v-se-m|title=ManaBalss.lv - līdzdalības platforma|website=manabalss.lv|access-date=2020-06-22}}&lt;/ref&gt;

2019. gada 15. novembrī sākās parakstu vākšana 13. Saeimas atsaukšanai. Pirmās dienas laikā to parakstīja ap 8000 cilvēku, 18. novembrī parakstu skaits saniedza 25 000. Lai organizētu referendumu par Saeimas atlaišanu, ir nepieciešams savākt tik lielu parakstu skaitu, kas atbilstu desmitajai daļai balsstiesīgo skaitam iepriekšējās vēlēšanās jeb 154 865 līdz 2020. gada 14. novembrim.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/cvk-atlauj-parakstu-vaksanu-par-13-saeimas-atsauksanu.a338419/|title=CVK atļauj parakstu vākšanu par 13. Saeimas atsaukšanu|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt; Kopā par iniciatīvu parakstījās 54 254 cilvēki.

== Sarakstu līderi un Ministru prezidenta amata kandidāti ==
=== Reģistrācija ===

Vēlēšanām kandidātu sarakstus var iesniegt no {{dat||07|13|G|bez}} līdz {{dat||8|2|D|bez}}.

{| class=&quot;wikitable palinrowheaders&quot;
|- style=&quot;background-color:#cccccc;&quot;
! scope=&quot;col&quot;|Nr.
! scope=&quot;col&quot;|Saraksts
! scope=&quot;col&quot;|Reģistrācija
|-
! scope=&quot;row&quot;|1
| [[Attīstībai/Par!]]
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||07|13|SK}}
|-
! scope=&quot;row&quot;|2
| [[Stabilitātei!]]
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||07|13|SK}}
|-
! scope=&quot;row&quot;|3
| [[Saskaņa]]
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||07|18|SK}}
|-
! scope=&quot;row&quot;|4
| [[Progresīvie]]
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||07|20|SK}}
|-
! scope=&quot;row&quot;|5
|[[Jaunā Vienotība]]
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||07|25|SK}}
|-
! scope=&quot;row&quot;|6
|[[Latvija pirmajā vietā]]
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||07|25|SK}}
|-
! scope=&quot;row&quot;|7
|[[Apvienotais saraksts]]
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||07|26|SK}}
|-
! scope=&quot;row&quot;|8
|[[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā apvienība]]
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||07|26|SK}}
|-
! scope=&quot;row&quot;|9
|[[Zaļo un zemnieku savienība]]
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||07|27|SK}}
|-
! scope=&quot;row&quot;|10
|[[Katram un katrai]]
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||07|27|SK}}
|-
! scope=&quot;row&quot;|11
|[[Latvijas Krievu savienība]]
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||07|29|SK}}
|}

=== Sarakstu līderi&lt;ref&gt;https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidatu-saraksti&lt;/ref&gt; ===

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align: left;&quot;
!rowspan=2|№!!rowspan=2|Saraksts!!colspan=5|Līderi
|-
!Rīga!!Vidzeme!!Latgale!!Kurzeme!!Zemgale
|-
!1
|[[Attīstībai/Par!]]
|&lt;small&gt;[[Marija Golubeva]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Artis Pabriks]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Juris Pūce]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Kristaps Eklons]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Artūrs Toms Plešs]]&lt;/small&gt;
|-
!2
|[[Stabilitātei]]
|&lt;small&gt;[[Aleksejs Rosļikovs]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Amils Saļimovs]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Viktorija Pleškāne]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Sanita Petere]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Naomi Farbere]]&lt;/small&gt;
|-
!3
|[[Saskaņa]]
|&lt;small&gt;[[Jānis Urbanovičs]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Ivars Zariņš]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Regīna Ločmele]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Valērijs Agešins]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Aleksandrs Kazačkovs]]&lt;/small&gt;
|-
!4
|[[Progresīvie]]
|&lt;small&gt;[[Antoņina Ņenaševa]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Kaspars Briškens]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Leila Rasima]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Liene Gātere]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Atis Švinka]]&lt;/small&gt;
|-
!5
|[[Jaunā Vienotība]]
|&lt;small&gt;[[Edgars Rinkēvičs]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Arturs Krišjānis Kariņš|Krišjānis Kariņš]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Rihards Kozlovskis]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Arvils Ašeradens]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Jānis Reirs]]&lt;/small&gt;
|-
!6
|[[Latvija pirmajā vietā]]
|&lt;small&gt;[[Ainārs Šlesers]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Linda Liepiņa]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Vilis Krištopāns]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Ramona Petraviča]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Edmunds Zivtiņš]]&lt;/small&gt;
|-
!7
|[[Konservatīvie]]&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/news/national/politics/konservativo-lideri-saeimas-velesanas-bordans-muizniece-eglitis-feldmans-bukss.d?id=54566030 'Konservatīvo' līderi Saeimas vēlēšanās – Bordāns, Muižniece, Eglītis, Feldmans, Bukšs]&lt;/ref&gt;
|&lt;small&gt;[[Anita Muižniece]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Jānis Bordāns]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Aldis Bukšs]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Krišjānis Feldmans]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Gatis Eglītis]]&lt;/small&gt;
|-
!8
|[[Apvienotais saraksts]]&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/news/national/politics/pilena-partijas-velesanu-lideri-smits-smiltens-tavars-vilums-un-kucinskis.d?id=54561800 Pīlēna partijas vēlēšanu līderi – Šmits, Smiltēns, Tavars, Viļums un Kučinskis]&lt;/ref&gt;
|&lt;small&gt;[[Didzis Šmits]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Edvards Smiltēns]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Juris Viļums]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Māris Kučinskis]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Edgars Tavars]]&lt;/small&gt;
|-
!9
|[[Zaļo un zemnieku savienība]]&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/news/national/politics/mes-esam-mainijusies-zzs-ka-premjera-kandidatu-izvirza-lembergu.d?id=54554958 'Mēs esam mainījušies' – ZZS kā premjera kandidātu izvirza Lembergu]&lt;/ref&gt;
|&lt;small&gt;[[Gunārs Kūtris]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Armands Krauze]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Kaspars Melnis]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Uldis Augulis]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Viktors Valainis]]&lt;/small&gt;
|-
!10
|[[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā apvienība]]
|&lt;small&gt;[[Ināra Mūrniece]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Uģis Mitrevics]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Edmunds Teirumnieks]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Ilze Indriksone]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Edvīns Šnore]]&lt;/small&gt;
|-
!11
|[[Katram un katrai]]
|&lt;small&gt;[[Aldis Gobzems]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Karina Sprūde]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Igors Prelatovs]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Agris Freifalts]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Raimonds Lazdiņš]]&lt;/small&gt;
|}

=== Ministru prezidenta amata kandidāti ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align: left;&quot;
|- bgcolor=&quot;#cccccc&quot;
!Saraksts
!Kandidāts
|-
|[[Zaļo un Zemnieku savienība]]/[[LSDSP]]
|[[Aivars Lembergs]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/mes-esam-mainijusies-zzs-ka-premjera-kandidatu-izvirza-lembergu.d?id=54554958|title='Mēs esam mainījušies' – ZZS kā premjera kandidātu izvirza Lembergu|website=delfi.lv|access-date=2022-07-18|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Progresīvie]]
|[[Kaspars Briškens]]&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/latvija/politika/progresivie-par-ministru-prezidenta-kandidatu-virza-kasparu-briskenu/|title=“Progresīvie” par Ministru prezidenta kandidātu virza Kasparu Briškenu|access-date=2022-05-24|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Latvija pirmajā vietā]]
|[[Ainars Šlesers]]&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/partija-latvija-pirmaja-vieta-kongresa-veles-jaunu-valdi.d?id=54368804|title=Partija 'Latvija pirmajā vietā' kongresā vēlēs jaunu valdi |access-date=2022-05-21|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Jaunā Vienotība]]
|[[Arturs Krišjānis Kariņš|Krišjānis Kariņš]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunas-vienotibas-premjera-amata-kandidats-nakamajas-saeimas-velesanas-bus-karins.a462063/|title=«Jaunās vienotības» premjera amata kandidāts nākamajās Saeimas vēlēšanās būs Kariņš|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-18|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Stabilitātei!]]
|[[Aleksejs Rosļikovs]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/511044-no-stabilitatei-uz-14-saeimu-kandide-roslikovs-un-vairaku-uznemumu-vadiba|title=No &quot;Stabilitātei!&quot; uz 14. Saeimu kandidē Rosļikovs|access-date=2022-07-13|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Saskaņa]]
|[[Ivars Zariņš]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/uz-saeimu-no-saskanas-kandides-briedis-premjera-kandidats-varetu-but-ivars-zarins.d?id=54555800|title=Uz Saeimu no 'Saskaņas' kandidēs Briedis; premjera kandidāts varētu būt Ivars Zariņš|website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-18|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Apvienotais saraksts]]
|[[Uldis Pīlēns]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/pilena-partijas-velesanu-lideri-smits-smiltens-tavars-vilums-un-kucinskis.d?id=54561800|title=Pīlēna partijas vēlēšanu līderi – Šmits, Smiltēns, Tavars, Viļums un Kučinskis|website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Konservatīvie]]
|[[Jānis Bordāns]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/konservativo-lideri-saeimas-velesanas-bordans-muizniece-eglitis-feldmans-bukss.d?id=54566030|title='Konservatīvo' līderi Saeimas vēlēšanās – Bordāns, Muižniece, Eglītis, Feldmans, Bukšs|website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-21|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā apvienība]]
|[[Uģis Mitrevics]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/na-lideri-velesanas-mitrevics-murniece-indriksone-snore-un-teirumnieks.d?id=54580736|title=NA līderi vēlēšanās – Mitrevics, Mūrniece, Indriksone, Šnore un Teirumnieks |website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-26|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Katram un katrai]]
|[[Aldis Gobzems]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/54583730|title=Skolotāji, sociālie darbinieki, pašnodarbinātie un amatpersonas – KuK piesaka deputātu kandidātus |website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-27|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|}

== Priekšvēlēšanu aptaujas ==
=== Partiju reitingi ===
[[Attēls:Opinion polling for Latvian Saeima election, 2022.svg|thumb|800px|center|Priekšvēlēšanu aptauju rezultātu vizuāls attēlojums.]]

==== 2022. gads ====
{| class=&quot;wikitable collapsable mw-datatable&quot; style=&quot;text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;&quot;
! rowspan=&quot;3&quot; |Aptaujas laiks
! rowspan=&quot;3&quot; |Aptaujas veicējs/pasūtītājs
! rowspan=&quot;3&quot; |Aptaujāto skaits
! rowspan=&quot;2&quot; |[[Saskaņa|S]]
| rowspan=&quot;2&quot; |[[Par cilvēcīgu Latviju|PCL]]&lt;hr&gt;AL
| rowspan=&quot;2&quot; |JKP&lt;hr&gt;[[Konservatīvie|K]]
! rowspan=&quot;2&quot; |[[Attīstībai/Par!|AP!]]
! rowspan=&quot;2&quot; |[[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|NA]]
! rowspan=&quot;2&quot; |[[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]]
! colspan=&quot;2&quot; |[[Apvienotais saraksts|AS]]
! rowspan=&quot;2&quot; |[[Jaunā Vienotība|JV]]
! rowspan=&quot;2&quot; |[[Latvijas Krievu savienība|LKS]]
! rowspan=&quot;2&quot; |[[Progresīvie (partija)|P]]
! rowspan=&quot;2&quot; |LuK&lt;hr&gt;[[Katram un katrai|KuK]]
! rowspan=&quot;2&quot; |[[Latvija pirmajā vietā|LPV]]
! rowspan=&quot;2&quot; |[[Stabilitātei!|S!]]
! rowspan=&quot;3&quot; |Citi saraksti
! rowspan=&quot;3&quot; |Nezina
! rowspan=&quot;3&quot; |Neplāno piedalīties
! rowspan=&quot;3&quot; |Vadība
|-
![[Latvijas Zaļā partija|LZP]]
! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]]
|-
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FF2400; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#00acb4; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#192956; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FFEC00; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#5A0505; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#258B4C; width:30px;&quot; |
! colspan=&quot;2&quot; class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#ffa800; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#64C049; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#2268C1; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#E64632; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#0e0e0e; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#9E3039; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#f57d00; width:30px;&quot; |
|-
|20.–24. jūlijs
|[https://retv.lv/raksts/retv-un-factum-jaunakie-partiju-reitingi-nedelas-laika-mainas-partiju-izvietojums-topa-augsgala Factum/ReTV]
|1156
|'''10,3'''
|–
|'''5,7'''
|'''10,7'''
|'''11,3'''
|'''6,8'''
| colspan=&quot;2&quot; |4,9
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''20,5'''
|3,8
|'''6,4'''
|3,1
|'''5,0'''
|'''5,3'''
|2,7
| colspan=&quot;2&quot; |51,6
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |9,2
|-
|6.–10. jūlijs
|[https://retv.lv/raksts/jaunakie-factum-un-retv-zinu-dienesta-partiju-reitingi Factum/ReTV]
|859
|'''10,6'''
|–
|'''6,2'''
|'''9.0'''
|'''12,3'''
|'''6,5'''
| colspan=&quot;2&quot; |3,6
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''20,3'''
|'''5,5'''
|'''6,8'''
|2,2
|'''7,5'''
|3,2
|2,6
| colspan=&quot;2&quot; |51,4
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |8,0
|-
|jūnijs
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingos-junija-fundamentalu-izmainu-nav-lideru-trijnieks-nemainigs.a463919/ SKDS/LTV]
|1795
|'''7,0'''
|–
|3,6
|'''5,7'''
|'''7,0'''
|'''5,5'''
| colspan=&quot;2&quot; |2,7
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''9,9'''
|2,4
|'''5,2'''
|2,4
|3,0
|2,8
|–
|27,5
|14,0
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |2,9
|-
|maijs
|[https://retv.lv/raksts/partiju-reitingi-maija Factum/ReTV]
|665
|'''10,6'''
|0,1
|'''6,9'''
|'''10,2'''
|'''12,8'''
| colspan=&quot;2&quot; |'''8,4'''
|2,9
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''20,0'''
|'''7,1'''
|'''6,9'''
|2,6
|4,6
|1,9
|6,9
| colspan=&quot;2&quot; |51,2 (no 969)
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |7,2
|-
|13.–24. maijs
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-atbalsts-pieaug-na-saskanai-attistibaipar-ir-tresdala-neizlemuso.a460469/ SKDS/LTV]
|1814
|'''7,6'''
|0,6
|3,2
|'''5,6'''
|'''8,5'''
|'''6,0'''
| colspan=&quot;2&quot; |2,8
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''9,4'''
|2,7
|4,0
|1,2
|2,1
|2,3
|1,9
|30,1
|12,0
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |0,9
|-
|22. aprīlis – 2. maijs
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunakie-partiju-reitingi-doties-velet-vairak-motiveti-koalicijas-atbalstitaji-saeima-tiktu-ari-slesera-partija.a457226/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme SKDS/LTV]
|1812
|'''6,8'''
|0,6
|2,5
|4,4
|'''7,8'''
| colspan=&quot;2&quot; |'''8,0'''
|2,4
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''9,8'''
|3,2
|4,4
|2,4
|3,0
|1,6
|2,2
|29,6
|11,3
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |1,8
|-
|26.–29. aprīlis
|[https://retv.lv/raksts/apkopoti-factum-aprila-aptaujas-rezultati-par-partiju-popularitati Factum/ReTV]
|969
|'''12,4'''
|1,0
|'''9,1'''
|'''10,3'''
|'''12,5'''
| colspan=&quot;2&quot; |'''9,4'''
|2,2
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''19,2'''
|'''5,2'''
|'''5,9'''
|3,8
|3,1
|–
|3,2
| colspan=&quot;2&quot; |53,0
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |6,8
|-
|marts
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-pec-krievijas-iebrukuma-ukraina-saskana-zaude-liderpoziciju-pieaug-atbalsts-varas-partijam.a451509/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme SKDS/LTV]
|1820
|'''6,7'''
|0,3
|3,1
|'''5,4'''
|'''7,2'''
| colspan=&quot;2&quot; |'''7,7'''
|2,4
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''9,4'''
|3,2
|4,9
|1,9
|2,5
|2
|1,7
|24,0
|18
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |1,7
|-
|29.–31. marts
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1511362402322989060 Factum]
|498
|'''11,2'''
|1,6
|'''6,7'''
|'''10,2'''
|'''11,9'''
| colspan=&quot;2&quot; |'''10,8'''
|2,6
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''17,0'''
|'''5,6'''
|'''5,9'''
|4,7
|'''5,2'''
|–
|4,3
| colspan=&quot;2&quot; |51,9 (no 832)
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |5,1
|-
|februāris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pirms-krievijas-kara-ukraina-reitings-pieauga-slesera-partijai-krita--zzs.a448929/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=widget-v2&amp;utm_campaign=widget-v2 SKDS/LTV]
|1815
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''10,1'''
|–
|3,1
|4,2
|'''7,0'''
| colspan=&quot;2&quot; |'''6,9'''
|2,3
|'''8,2'''
|2,4
|3,9
|2,2
|4,3
|2
|1,6
|24,0
|17,8
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |1,9
|-
|23.–28. februāris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1500778729206865920 Factum]
|1325
|'''12,7'''
|1,1
|'''6,2'''
|'''11,5'''
|'''11,6'''
| colspan=&quot;2&quot; |'''9,5'''
|3,6
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''16,3'''
|3,4
|'''6,5'''
|'''5,7'''
|4,5
|–
|5,6
| colspan=&quot;2&quot; |49,7
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |3,5
|-
|1. janvāris – 2. februāris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1489707871751356416 Factum]
|344
|'''12,7'''
|0,8
|'''6,0'''
|'''11,6'''
|'''11,7'''
| colspan=&quot;2&quot; |'''9,6'''
|3,7
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''16,6'''
|3,2
|'''7,0'''
|'''5,9'''
|4,3
|–
|5,0
| colspan=&quot;2&quot; |50,3 (no 637)
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |3,9
|-
|janvāris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunakie-politisko-partiju-reitingi-pieaug-atbalsts-zzs-nedaudz-saruk-saskanai-un-na.a444388/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme SKDS/LTV]
|1808
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''10,6'''
|–
|2,8
|4,6
|'''5,9'''
| colspan=&quot;2&quot; |'''8,2'''
|2,6
|'''7,5'''
|2,9
|3,3
|2,5
|2,7
|1,3
|2,5
|22,8
|19,8
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |2,4
|}

==== 2021. gads ====
{| class=&quot;wikitable collapsable mw-datatable&quot; style=&quot;text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;&quot;
|-
! rowspan=2|Aptaujas laiks
! rowspan=2|Aptaujas veicējs/pasūtītājs
! rowspan=2|Aptaujāto skaits
! [[Saskaņa|S]]
! KPV LV&lt;hr&gt;[[Par cilvēcīgu Latviju|PCL]]
! [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]]
! [[Attīstībai/Par!|AP!]]
! [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|NA]]
! [[Zaļo un zemnieku savienība|ZZS]]
! [[Jaunā Vienotība|JV]]
! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]]
! [[Latvijas Krievu savienība|LKS]]
! [[Progresīvie (partija)|P]]
! [[Likums un kārtība (partija)|LuK]]
! [[Latvija pirmajā vietā|LPV]]
! rowspan=2| Citi saraksti
! rowspan=2| Nezina
! rowspan=2| Neplāno piedalīties
! rowspan=2| Vadība
|-
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FF2400; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#00acb4; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#192956; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FFEC00; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#5A0505; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#258B4C; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#64C049; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#1f355e; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#2268C1; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#E64632; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#0e0e0e; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#9E3039; width:30px;&quot;|
|-
|1.–31. decembris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1477686494055870482/photo/1 Factum]
|818
|'''12,2'''
|0,8
|'''6,1'''
|'''12,0'''
|'''11,5'''
|'''9,5'''
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''16,9'''
|4,1
|3,1
|'''6,6'''
|'''6,4'''
|4,5
|4,6
| colspan=&quot;2&quot; |51,5 (no 1410)
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |4,7
|-
|decembris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-decembri-mazinajies-neizlemuso-balsotaju-skaits.a436851/ SKDS/LTV]
|1818
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''11,0'''
|0,7
|3,4
|4,5
|'''6,6'''
|'''6,6'''
|'''7,7'''
|2,2
|2,7
|3,7
|3,0
|2,5
|1,0
|23,6
|19,4
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |3,3
|-
|1.–30. novembris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1477657076889534465 Factum]
|508
|'''13,0'''
|0,8
|'''5,5'''
|'''12,6'''
|'''11,4'''
|'''9,4'''
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''16,9'''
|4,9
|3,0
|'''5,9'''
|'''5,4'''
|4,6
|4,7
| colspan=&quot;2&quot; |51,3 (no 866)
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |3,9
|-
|8.–29. novembris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/novembri-reitings-krities-saskanai-un-partijai-likums-un-kartiba.a433994/ SKDS/LTV]
|1805
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''9,5'''
|–
|2,8
|4,9
|'''5,6'''
|'''7,4'''
|'''7,8'''
|2,6
|2,7
|3,7
|1,7
|2,1
|1,3
|28,9
|17,9
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |1,7
|-
|1.–31. oktobris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1455584951886360579 Factum]
|1147
|'''12,6'''
|0,6
|'''5,1'''
|'''14,1'''
|'''11,8'''
|'''9,0'''
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''15,9'''
|3,8
|3,5
|'''6,4'''
|'''6,4'''
|4,5
|4,1
| colspan=&quot;2&quot; |49,8 (no 1871)
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |1,8
|-
|oktobris &lt;small&gt;(publicēts 29. oktobrī)&lt;/small&gt;
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-oktobri-popularitate-krit-gandriz-visam-partijam.a427967/ SKDS/LTV]
|–
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''10,0'''
|0,9
|2,5
|4,6
|'''5,3'''
|'''6,5'''
|'''6,4'''
|2,4
|2,5
|2,7
|2,2
|2,4
|0,5
|28,4
|21,4
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |3,5
|-
|1. septembris – 1. oktobris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1444309330766049281 Factum]
|679
|'''13,4'''
|0,7
|'''6,9'''
|'''14,8'''
|'''11,9'''
|'''8,5'''
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''15,5'''
|4,0
|2,9
|'''5,7'''
|'''6,1'''
|3,1
|3,2
| colspan=&quot;2&quot; |49,1 (no 1170)
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |0,7
|-
|septembris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-septembri-vairak-aptaujato-gatavi-doties-uz-velesanam.a424325/ SKDS/LTV]
|1806
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''12,0'''
|0,4
|2,9
|4,8
|'''6,9'''
|'''8,3'''
|'''8,2'''
|3,1
|2,6
|3,5
|3,7
|2,9
|0,7
|21,3
|18,6
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |3,1
|-
|27.–31. augusts
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1432991968368513024 Factum]
|710
|'''14,6'''
|1,0
|'''6,1'''
|'''14,0'''
|'''11,7'''
|'''9,1'''
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''16,9'''
|3,7
|2,8
|'''5,7'''
|'''5,1'''
|3,6
|4,8
| colspan=&quot;2&quot; |47,6 (no 1181)
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |2,3
|-
|?.–18. augusts
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-augusta-druzma-ap-5-barjeru.a419153/ SKDS/LTV]
|1825
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''12,6'''
|0,4
|3,1
|'''5,0'''
|'''7,1'''
|'''7,3'''
|'''6,7'''
|2,8
|3,3
|3,6
|3,2
|–
|1,6
|23,1
|20,0
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |5,3
|-
|jūlijs
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-julija-atbalsts-visvairak-audzis-regionu-apvienibai-lielakais-kritums--na.a415600/ SKDS/LTV]
|1801
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''11,3'''
|0,9
|4,0
|'''5,6'''
|'''7,3'''
|'''7,7'''
|'''7,6'''
|3,5
|3,5
|3,0
|3,4
|style=&quot;background:#d3d3d3;&quot; rowspan=&quot;14&quot; |''nav''
|1,7
|18,2
|22,3
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |3,6
|-
|27.–31. jūlijs
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1421426449723142146 Factum]
|612
|'''15,8'''
|0,6
|'''5,8'''
|'''11,5'''
|'''14,4'''
|'''11,6'''
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''16,2'''
|4,1
|3,4
|'''6,5'''
|4,1
|6,0
| colspan=&quot;2&quot; |45,9 (no 1029)
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |0,4
|-
|jūnijs
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-junija-saeima-varetu-ieklut-9-partijas-starp-na-un-zzs-aizvien-siva-cina-par-otro-vietu.a411452/?utm_source=twitter&amp;utm_campaign=news&amp;utm_medium=admin SKDS/LTV]
|1793
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot;|'''12,1'''
|0,6
|3,7
|'''5,6'''
|'''9,3'''
|'''9,4'''
|'''7,2'''
|2,7
|3,4
|4,3
|3,3
|1,1
|18,0
|19,4
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot;|2,7
|-
|maijs
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-maija-saeima-iespejams-spetu-ieklut-9-partijas.a408018/ SKDS/LTV]
|1816
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot;|'''10,3'''
|0,8
|4,7
|4,9
|'''8,0'''
|'''7,7'''
|'''6,6'''
|1,9
|3,6
|3,7
|3,2
|0,9
|22,8
|20,9
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot;|2,3
|-
|26.–31. maijs
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1400069592328949760 Factum]
|576
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot;|'''17,1'''
|0,6
|'''7,8'''
|'''11,1'''
|'''13,3'''
|'''12,5'''
|'''15,9'''
|3,5
|3,8
|'''6,1'''
|3,3
|5,0
| colspan=&quot;2&quot; |47,9 (no 1089)
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot;|1,2
|-
|aprīlis
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-aprili-siva-cina-starp-nacionalo-apvienibu-zzs-un-jauno-vienotibu.a404146/ SKDS/LTV]
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot;|'''12,0'''
|0,2
|3,9
|'''5,6'''
|'''8,0'''
|'''7,7'''
|'''7,0'''
|2,0
|4,2
|4,5
|4,2
|0,6
|20,1
|20,1
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot;|4,0
|-
|26.–30. aprīlis
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1388417515622174725 Factum]
|680
|'''15,2'''
|1,0
|'''7,4'''
|'''12,2'''
|'''11,9'''
|'''10,1'''
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''16,8'''
|4,3
|4,1
|'''6,4'''
|'''5,6'''
|5,1
| colspan=&quot;2&quot; |49,6 (no 1170)
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |1,6
|-
|9.–19. aprīlis
|[http://www.latvianfacts.lv/politiska-izvele-lr-saeimas-velesanu-gadijuma Latvijas Fakti]
|1003
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''9,2'''
|1,1
|3,7
|'''5,3'''
|'''6,2'''
|'''7,3'''
|'''6,2'''
|2,2
|1,8
|2,6
|2,7
|–
|36,0
|15,6
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |2,0
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |marts
|[http://latvianfacts.lv.89-111-52-152.webplace.lv/uploads/Politika-042021.pdf Latvijas Fakti]
|–
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''10,5'''
|1,3
|4,4
|'''5,2'''
|'''6,6'''
|'''6,2'''
|'''6,1'''
|2,2
|1,4
|2,8
|2,6
|–
|35,6
|15,1
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |3,9
|-
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-aug-jaunas-vienotibas-popularitate-labi-rezultati-progresivajiem.a400443/ SKDS/LTV]
|1806
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot;|'''9,9'''
|–
|3,9
|'''5,1'''
|'''7,3'''
|'''6,4'''
|'''6,3'''
|2,6
|2,9
|4,2
|3,7
|1,9
|28,3
|17,5
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot;|2,6
|-
|26.–30. marts
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1377233470578167809 Factum]
|990
|'''13,5'''
|1,3
|'''8,3'''
|'''13,4'''
|'''12,2'''
|'''10,7'''
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''15,7'''
|3,5
|3,2
|'''5,6'''
|'''5,7'''
|6,8
|–
|–
|style=&quot;background:#a0d78e&quot; |2,2
|-
|februāris
|[http://latvianfacts.lv.89-111-52-152.webplace.lv/uploads/Politika-042021.pdf Latvijas Fakti]
|–
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''11,5'''
|1,0
|4,6
|'''7,2'''
|'''5,7'''
|'''9,8'''
|'''6,5'''
|2,3
|1,8
|2,8
|2,7
|–
|28,1
|16,0
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |1,7
|-
|1.–28. februāris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1366457757856124928 Factum]
|1903
|'''12,0'''
|1,9
|'''8,0'''
|'''14,6'''
|'''11,1'''
|'''11,9'''
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''15,1'''
|3,6
|3,9
|'''7,0'''
|4,3
|6,5
|–
|–
|style=&quot;background:#a0d78e&quot; |0,5
|-
|7.–31. janvāris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1356751378299953152/photo/1 Factum]
|1250
|'''11,8'''
|2,5
|'''7,5'''
| style=&quot;background:#F2F5A9&quot; |'''14,0'''
|'''12,4'''
|'''12,3'''
|'''13,7'''
|3,0
|4,1
|'''6,8'''
|3,5
|6,8
|–
|–
| style=&quot;background:#F2F5A9&quot; |0,3
|}

==== 2020. gads ====
{| class=&quot;wikitable collapsable mw-datatable&quot; style=&quot;text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;&quot;
|-
! rowspan=2|Aptaujas laiks
! rowspan=2|Aptaujas veicējs/pasūtītājs
! rowspan=2|Aptaujāto skaits
! [[Saskaņa|S]]
! [[Par cilvēcīgu Latviju|KPV LV]]
! [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]]
! [[Attīstībai/Par!|AP!]]
! [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|NA]]
! [[Zaļo un zemnieku savienība|ZZS]]
! [[Jaunā Vienotība|JV]]
! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]]
! [[Latvijas Krievu savienība|LKS]]
! [[Progresīvie (partija)|P]]
! rowspan=2| Citi saraksti
! rowspan=2| Nezina
! rowspan=2| Neplāno piedalīties
! rowspan=2| Vadība
|-
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FF2400; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#00acb4; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#192956; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FFEC00; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#5A0505; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#258B4C; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#64C049; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#1f355e; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#2268C1; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#E64632; width:30px;&quot;|
|-
|decembris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-decembri-ieverojami-kritusies-attistibaipar-popularitate.a387673/ SKDS/LTV]
|~900
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''11,3'''
|1,9
|'''5,3'''
|4,8
|'''5,8'''
|'''8,0'''
|4,1
|3,0
|2,1
|3,9
|1,0
|26,6
|22,0
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |3,3
|-
|1.-17. decembris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1343854272061038594 Factum]
|2421
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''13'''
|2
|'''8'''
| style=&quot;background:#F2F5A9&quot; |'''13'''
| style=&quot;background:#f99696&quot; |'''13'''
| style=&quot;background:#8BD9A9&quot; |'''13'''
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''13'''
|4
|4
|'''8'''
|9
|–
|–
|–
|-
|novembis
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-decembri-ieverojami-kritusies-attistibaipar-popularitate.a387673/ SKDS/LTV]
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''11,6'''
|1,1
|4,9
|'''8,6'''
|'''8,2'''
|'''7,0'''
|'''5,0'''
|3,2
|3,6
|2,9
|1,0
|26,6
|22,0
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |3,0
|-
|11.-20. novembis
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1334804840866787328 Factum]
|817
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''15'''
|1
|'''9'''
| style=&quot;background:#F2F5A9&quot; |'''15'''
|'''13'''
|'''12'''
|'''13'''
|4
|4
|'''6'''
|8
|–
|–
|–
|-
|26.–30. oktobris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1322201523816980482 Factum]
|853
|'''15'''
|1
|'''9'''
| style=&quot;background:#F2F5A9&quot; |'''17'''
|'''13'''
|'''11'''
|'''14'''
|3
|4
|'''6'''
|8
|–
|–
| style=&quot;background:#F2F5A9&quot; |2
|-
|9.-20. oktobris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-atbalsts-kapis-saskanai-krities-jaunajai-vienotibai.a380538/ SKDS/LTV]
|889
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''11,3'''
|1,9
|'''6,4'''
|'''7,8'''
|'''6,4'''
|'''8,9'''
|'''5,4'''
|3,0
|2,8
|3,3
|0,7
|23
|19
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |2,4
|-
|29. septembris – 4. oktobris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1313059319953395713 Factum]
|442
|'''15'''
|2
|'''8'''
| style=&quot;background:#F2F5A9&quot; |'''17'''
|'''13'''
|'''9'''
|'''15'''
|4
|3
|'''7'''
|8
|–
|–
| style=&quot;background:#F2F5A9&quot; |2
|-
|11.-22. septembris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-atbalsts-saskanai-turpina-samazinaties.a376583/ SKDS/LTV]
|888
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''10,2'''
|2,2
|'''6,1'''
|'''7,6'''
|'''6,2'''
|'''9,8'''
|'''6,6'''
|3,5
|2,6
|3
|1,1
|22,4
|18,7
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |0,4
|-
|7.–24. augusts
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1303243194054987776 Factum]
|637
|'''15'''
|2
|'''9'''
| style=&quot;background:#F2F5A9&quot; |'''16'''
|'''13'''
|'''10'''
|'''15'''
|3
|4
|'''5'''
|7
|–
|–
| style=&quot;background:#F2F5A9&quot; |1
|-
|7.–20. augusts
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-saruk-saskanas-popularitate-bet-pieaug--attistibaipar.a373019/ SKDS/LTV]
|900 
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''12,2'''
|1,9
|4,6
|'''7,8'''
|'''5,2'''
|'''10,7'''
|'''6,6'''
|3,8
|1,5
|1,4
|0,7
|28,5
|17,9
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |1,5
|-
|8.–31. jūlijs
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1292031598762893312 Factum]
|1975
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''16'''
|2
|'''9'''
|'''15'''
|'''11'''
|'''10'''
|style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''16'''
|4
|3
|'''8'''
|6
|–
|–
|–
|-
|jūlijs
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/julija-pieaudzis-atbalsts-saskanai-un-nacionalajai-apvienibai.a369252/ SKDS/LTV]
|884
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''15,5'''
|2,2
|3,9
|'''5,6'''
|'''6,8'''
|'''8,3'''
|'''5,8'''
|2,9
|2,1
|2,2
|0,2
|26,0
|18,5
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |7,2
|-
|1.–30. jūnijs
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1279826045869404160 Factum]
|1461
|'''15'''
|2
|'''9'''
|'''15'''
|'''11'''
|'''10'''
|style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''17'''
|'''5'''
|3
|'''8'''
|7
|–
|–
|style=&quot;background:#a0d78e&quot; |2
|-
|jūnijs
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/junija-popularaka-partija--saskana-premjera-partijai--zemakais-reitings-sogad.a365968/ SKDS/LTV]
|891
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''12,9'''
|1,8
|4,2
|'''5,8'''
|'''5,6'''
|'''8,9'''
|'''5,1'''
|2,8
|2,2
|1,7
|0,6
|29,8
|18,6
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |4,0
|-
|23. maijs – 2. jūnijs
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingus-arkarteja-situacija-nav-celusi.a363627/ SKDS/LTV]
|902
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''13,2'''
|2,0
|3,7
|'''5,0'''
|'''5,5'''
|'''8,1'''
|'''6,1'''
|2,6
|2,3
|1,5
|9,6
|29,6
|19,6
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |5,1
|-
|18.–31. maijs
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1267808247773306883 Factum]
|1182
|'''16'''
|2
|'''9'''
|'''13'''
|'''11'''
|'''9'''
|style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''18'''
|4
|3
|'''8'''
|7
|–
|–
|style=&quot;background:#a0d78e&quot; |2
|-
|7.–26. aprīlis
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1256195938563100672 Factum]
|1325
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''17'''
|2
|'''11'''
|'''14'''
|'''12'''
|'''11'''
|'''16'''
|'''5'''
|4
|'''6'''
|4
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |1
|-
|marts
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/marta-pieaudzis-saskanas-zzs-un-gandriz-visu-valdibas-partiju-reitings.a355036/ SKDS/LTV]
|903
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''14,8'''
|2,2
|4,8
|'''5,6'''
|'''5,8'''
|'''8,6'''
|'''5,8'''
|2,9
|1,5
|1,5
|0,6
|28,8
|17,1
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |6,2
|-
|4.–28. marts
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1246792921812254721 Factum]
|1994
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''18'''
|2
|'''13'''
|'''13'''
|'''12'''
|'''12'''
|'''13'''
|'''5'''
|4
|'''7'''
|3
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |5
|-
|24.–28. februāris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1235186163931021313 Factum]
|783
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''18'''
|3
|'''11'''
|'''12'''
|'''12'''
|'''13'''
|'''14'''
|'''5'''
|4
|'''6'''
|2
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |4
|-
|7.–18. februāris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/februari-no-valdibas-partijam-labakais-reitings-jaunajai-vienotibai.a350336/ SKDS/LTV]
|873
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''12,3'''
|1,3
|4,1
|'''5,4'''
|'''5,4'''
|'''7,9'''
|'''6,4'''
|3,3
|2,0
|2,2
|0,4
|27,9
|21,4
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |4,4
|-
|28. janvāris – 1. februāris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1225832684133474307 Factum]
|684
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''21'''
|2
|'''11'''
|'''11'''
|'''12'''
|'''10'''
|'''16'''
|'''5'''
|3
|'''7'''
|2
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |5
|-
|janvāris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-janvari-no-valdibu-veidojosajiem-zemakais-atbalsts--kpv-lv.a347634/ SKDS/LTV]
|~900
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''13,6'''
|2,0
|'''6,1'''
|'''5,4'''
|'''6,3'''
|'''8,7'''
|'''6,1'''
|2,9
|2,5
|1,8
|0,8
|26,9
|16,9
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |4,9
|}

==== 2019. gads ====
{| class=&quot;wikitable collapsable mw-datatable&quot; style=&quot;text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;&quot;
|-
! rowspan=2|Aptaujas laiks
! rowspan=2|Aptaujas veicējs/pasūtītājs
! rowspan=2|Aptaujāto skaits
! [[Saskaņa|S]]
! [[Par cilvēcīgu Latviju|KPV LV]]
! [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]]
! [[Attīstībai/Par!|AP!]]
! [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|NA]]
! [[Zaļo un zemnieku savienība|ZZS]]
! [[Jaunā Vienotība|JV]]
! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]]
! [[Latvijas Krievu savienība|LKS]]
! [[Progresīvie (partija)|P]]
! rowspan=2| Citi saraksti
! rowspan=2| Nezina
! rowspan=2| Neplāno piedalīties
! rowspan=2| Vadība
|-
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FF2400; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#00acb4; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#192956; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FFEC00; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#5A0505; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#258B4C; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#64C049; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#1f355e; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#2268C1; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#E64632; width:30px;&quot;|
|-
|18.–31. decembris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1214261486278922241 Factum]
|1153
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''20'''
|2
|'''12'''
|'''10'''
|'''14'''
|'''10'''
|'''14'''
|'''5'''
|'''5'''
|'''6'''
|2
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |6
|-
|30. novembris – 12. decembris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-2019-gada-ieguveji-jauna-vienotiba-zaudetaji--kpv-lv.a343302/ SKDS/LTV]
|887
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''13,4'''
|1,8
|'''5,9'''
|4,6
|'''6,9'''
|'''8,0'''
|'''6,8'''
|2,0
|2,2
|2,4
|0,1
|26,7
|19,2
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |6,4
|-
|21.–24. novembris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1199328948280266752 Factum]
|966
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''20'''
|3
|'''13'''
|'''10'''
|'''12'''
|'''10'''
|'''16'''
|4
|4
|'''6'''
|2
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |4
|-
|2.–12. novembris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saskanas-reitings-novembri-atkal-krities.a339574/ SKDS/LTV]
|884
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''11,2'''
|3,0
|'''5,4'''
|'''5,6'''
|'''8,8'''
|'''7,5'''
|'''6,5'''
|2,8
|2,0
|2,1
|0,2
|25,4
|19,5
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |2,4
|-
|15.–22. oktobris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1186999647681830913 Factum]
|502
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''20'''
|3
|'''14'''
|'''9'''
|'''11'''
|'''11'''
|'''15'''
|4
|4
|'''6'''
|3
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |5
|-
|5.–16. oktobris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/oktobri-reitings-sarucis-visam-saeima-ieveletajam-partijam.a336590/ SKDS/LTV]
|909
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''12,9'''
|2,5
|'''6,7'''
|'''5,2'''
|'''7,3'''
|'''8,0'''
|'''6,5'''
|2,2
|2,2
|2,8
|0,5
|24,9&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=Oktobrī reitings sarucis visām Saeimā ievēlētajām partijām|url=https://www.youtube.com/watch?v=D8K_MfzFW6A|accessdate=2021-11-21|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;
|18,3
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |4,9
|-
|27.–30. septembris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1180141845512359937 Factum]
|489
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''19'''
|2
|'''15'''
|'''11'''
|'''10'''
|'''10'''
|'''17'''
|'''5'''
|4
|'''5'''
|2
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |2
|-
|6.–18. septembris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-saskanas-pozicijas-vajinas-kpv-lv-gada-laika-lielakais-kritums.a333441/ SKDS/LTV]
|~900
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''14,5'''
|2,8
|'''7,2'''
|'''6,1'''
|'''8,9'''
|'''8,4'''
|'''8,3'''
|2,5
|–
|2,1
|1,0
|22,1
|16,1
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |5,6
|-
|27.–30. augusts
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1169292492539346948 Factum]
|1152
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''18'''
|4
|'''16'''
|'''10'''
|'''11'''
|'''11'''
|'''17'''
|4
|4
|4
|1
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |1
|-
|augusts &lt;small&gt;(publicēts 30. augustā)&lt;/small&gt;
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/lielakais-veletaju-atbalsta-pieaugums-saskanai-un-jkp.a330512/ SKDS/LTV]
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''16,1'''
|2,6
|'''6,3'''
|'''6,2'''
|'''7,2'''
|'''8,3'''
|'''8,8'''
|2,9
|2,5
|2,1
|0,3
|17,3
|19,4
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |7,3
|-
|jūlijs &lt;small&gt;(publicēts 30. jūlijā)&lt;/small&gt;
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saskanas-un-jaunas-vienotibas-reitingi-krit-zzs-pieaug.a327246/ SKDS/LTV]
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''14,7'''
|1,6
|'''5,0'''
|'''5,7'''
|'''6,3'''
|'''7,6'''
|'''8,5'''
|3,6
|2,3
|2,1
|0,5
|22,2
|19,9
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |6,2
|-
|22.–29. jūlijs 
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1159143587277410306 Factum]
|989
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''18'''
|2
|'''15'''
|'''10'''
|'''15'''
|'''10'''
|'''15'''
|4
|'''6'''
|4
|1
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |3
|-
|26.–30. jūnijs
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1146753117788278787 Factum]
|860
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''17'''
|4
|'''10'''
|'''12'''
|'''15'''
|'''9'''
|style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''17'''
|'''6'''
|4
|'''6'''
|0
|–
|–
|–
|-
|7.–17. jūnijs
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunajai-vienotibai-junija-augstakais-reitings-pedejos-cetros-gados-saskanai-un-jkp-kritas.a324509/ SKDS/LTV]
|891
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''15,8'''
|3,4
|4,6
|'''6,8'''
|'''7,7'''
|'''6,3'''
|'''10,5'''
|3,0
|1,6
|3,0
|0,4
|18,2
|18,7
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |5,3
|-
|maijs
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/maija-popularakas-partijas-saskana-zzs-un-nacionala-apvieniba.a321392/ SKDS/LTV]
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''17,5'''
|2,4
|'''7,9'''
|'''5,9'''
|'''8,6'''
|'''8,8'''
|'''6,1'''
|4,0
|1,5
|1,9
|0,1
|16,9
|18,4
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |8,7
|-
|1.–28. maijs
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1134732766753513473 Factum]
|1079
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''17'''
|4
|'''10'''
|'''10'''
|'''16'''
|'''8'''
|'''16'''
|4
|4
|'''7'''
|4
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |1
|-
|1.–30. aprīlis
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1123972845791531009 Factum]
|1236
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''20'''
|4
|'''15'''
|'''10'''
|'''12'''
|'''11'''
|'''10'''
|'''6'''
|3
|'''7'''
|3
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |5
|-
|aprīlis &lt;small&gt;(publicēts 26. aprīlī)&lt;/small&gt;
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-aprili-kapums-saskanai-kritums--kpv-lv.a317236/ SKDS/LTV]
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''19,7'''
|2,8
|'''8,6'''
|'''5,6'''
|'''6,7'''
|'''6,9'''
|'''5,8'''
|3,0
|1,6
|1,5
|0,3
|20,6
|16,9
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |11,1
|-
|rowspan=2|marts
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1113228138329378817 Factum]
|867
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''15'''
|4
|'''13'''
|'''11'''
|'''14'''
|'''10'''
|'''11'''
|'''6'''
|'''5'''
|'''6'''
|5
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |1
|-
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-atbalsts-nacionalajai-apvienibai-noslid-lidz-5.a314751/?utm_source=push&amp;utm_campaign=news=&amp;utm_medium=chrome SKDS/LTV]
|873
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''17,7'''
|4,1
|'''8,0'''
|'''6,2'''
|'''5,0'''
|'''7,6'''
|'''5,3'''
|2,9
|1,6
|2,3
|0,5
|22,1
|16,7
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |8,3
|-
|februāris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-kpv-lv-popularitate-krit-bet-pieaugums-jaunajai-vienotibai.a311314/ SKDS/LTV]
|872
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''19,0'''
|3,5
|'''9,5'''
|'''5,9'''
|'''6,3'''
|'''5,7'''
|'''6,5'''
|2,4
|2,0
|2,7
|0,4
|19,3
|16,8
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |9,5
|-
|11.–23. janvāris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-kpv-lv-zaude-jkp-iegust.a308392/ SKDS/LTV]
|906
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''17,4'''
|'''7,1'''
|'''12,1'''
|'''6,7'''
|'''7,7'''
|'''8,1'''
|4,0
|–
|–
|–
|5,3
|18,8
|12,8
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |5,3
|}

==== 2018. gads ====
{| class=&quot;wikitable collapsable mw-datatable&quot; style=&quot;text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;&quot;
|-
! rowspan=2|Aptaujas laiks
! rowspan=2|Aptaujas veicējs/pasūtītājs
! rowspan=2|Aptaujāto skaits
! [[Saskaņa|S]]
! [[Par cilvēcīgu Latviju|KPV LV]]
! [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]]
! [[Attīstībai/Par!|AP!]]
! [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|NA]]
! [[Zaļo un zemnieku savienība|ZZS]]
! [[Jaunā Vienotība|JV]]
! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]]
! [[Latvijas Krievu savienība|LKS]]
! [[Progresīvie (partija)|P]]
! rowspan=2| Citi saraksti
! rowspan=2| Nezina
! rowspan=2| Neplāno piedalīties
! rowspan=2| Vadība
|-
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FF2400; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#00acb4; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#192956; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FFEC00; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#5A0505; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#258B4C; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#64C049; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#1f355e; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#2268C1; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#E64632; width:30px;&quot;|
|-
|1.–12. decembris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/decembri-popularakas-partijas-saskana-kpv-lv-un-jkp.a304441/ SKDS/LTV]
|900
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''20,6'''
|'''10,4'''
|'''8,9'''
|'''6,2'''
|'''6,5'''
|'''6,6'''
|4,2
|3,0
|2,4
|2,3
|0,1
|16,5
|12,3
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |10,2
|-
|3.–15. novembris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/novembri-kritusies-attistibaipar-un-nacionalas-apvienibas-popularitate.a301590/ SKDS/LTV]
|833
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''18,2'''
|'''9,8'''
|'''10,2'''
|'''6,7'''
|'''5,9'''
|'''6,4'''
|4,7
|2,6
|1,6
|1,8
|0,1
|17,7
|14,3
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |8,0
|-
|13.–23. oktobris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-zzs-popularitate-krit-lielakais-pieaugums-saeimas-jaunpienacejiem.a298338/ SKDS/LTV]
|900
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''19,2'''
|'''11,5'''
|'''10,1'''
|'''8,9'''
|'''8,4'''
|'''5,4'''
|4,4
|4,2
|1,4
|1,7
|0,2
|12,0
|12,6
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |7,7
|-
!colspan=3|[[13. Saeimas vēlēšanas]]
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''19,80'''
|'''14,25'''
|'''13,59'''
|'''12,05'''
|'''11,02'''
|'''9,92'''
|'''6,70'''
|4,15
|3,20
|2,62
|2,70
!colspan=2|
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |5,55
|}

=== Citas aptaujas ===
2019. gada augustā &quot;Kantar TNS&quot; aptauja secināja, ka 62% no vēlētājiem balsotu par to pašu partiju, par kuru balsoja 13. Saeimas vēlēšanās, savukārt, 26% pilsoņu vairs par to pašu partiju nebalsotu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://skaties.lv/zinas/aptaujas/aptauja-ka-balsotu-iedzivotaji-ja-tagad-notiktu-saeimas-velesanas/|title=Aptauja: kā balsotu iedzīvotāji, ja tagad notiktu Saeimas vēlēšanas?|website=skaties.lv|access-date=2020-06-22}}&lt;/ref&gt;

2019. gada novembrī sākās parakstu vākšana par Saeimas atlaišanu. Parakstu vākšanas sākumā tā ieguva plašu ažiotāžu un mēneša laikā tika savākti vairāk kā 40 000 parakstu, bet pēc tam parakstu vākšanas ātrums samazinājās. Mēneša beigās Factum publicēja aptaujas rezultātus, kas secināja, ka aptuveni 31% Latvijas iedzīvotāju atbalsta Saeimas atlaišanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/interactive_lv/status/1200028015616516096|title=https://twitter.com/interactive_lv/status/1200028015616516096|website=Twitter|access-date=2020-06-22|language=en}}&lt;/ref&gt;

2019. gadā 90. Eirobarometra aptauja liecināja, ka, lai gan lielākā daļa – 82% Latvijas iedzīvotāju neuzticās politiskajām partijām, šo cilvēku īpatsvars ir samazinājies par septiņiem procentpunktiem kopš 2017. gada rudeņa. Neuzticēšanās Saeimai arī samazinājusies par deviņiem procentpunktiem šajā laika posmā un 2019. gadā bija 66%.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/321820-sabiedriba-latvija-arvien-vairak-uzticas-politiskajam-partijam-un-valdibai-liecina-aptauja|title=Sabiedrība Latvijā arvien vairāk uzticas politiskajām partijām un valdībai, liecina aptauja|website=Jauns.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2020. gada marta SKDS aptauja secināja, ka 19% Latvijas iedzivotāju ir lojāli kādai partijai. 2013. gadā šādu cilvēku īpatsvars bijis 26%. Nemainīga ir tā cilvēku grupa, kura neatzīst nevienu partiju par labu un balso pēc &quot;mazākā ļaunuma&quot; principa — 26%, bet 33% respondentu atzina, ka balso katrās vēlēšanās par citu partiju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/aptauja-kadai-no-partijam-latvija-lojals-ir-tikai-katrs-piektais-pilsonis/|title=Aptauja: Kādai no partijām Latvijā lojāls ir tikai katrs piektais pilsonis|website=skaties.lv|access-date=2020-06-22}}&lt;/ref&gt;

&quot;Eurobarometer&quot; aptaujā, kas tika veikta no 2021. gada 14. jūnija līdz 5. jūlijam atklājās, ka Latvijā vismazāk cilvēku tic viņu balss nozīmei Eiropas Savienībā. Tikai 28% Latvijas iedzīvotāju piekrīt ka viņu balsij Latvijā ir nozīme, bet 71% nepiekrīt šim apgalvojumam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/357669-liela-dala-latvijas-iedzivotaju-uzskata-ka-vinu-balsij-valsti-nav-nozimes.htm|title=Liela daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka viņu balsij valstī nav nozīmes|website=nra.lv|access-date=2021-09-13|language=lv}}&lt;/ref&gt; Tā paša gada oktobrī SKDS aptaujā 13. Saeimai bija viszemākais uzticības rādītājs – 16%. Vēsturiski zemākais uzticības rādīājs Saeimai ir bijis 2009. gada janvārī – 4,5%,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/arniskaktins/status/1456665383193260038|title=https://twitter.com/arniskaktins/status/1456665383193260038|website=Twitter|access-date=2021-11-21|language=en}}&lt;/ref&gt; savukārt 10. decembrī publicētajā SKDS aptaujā secināja, ka absolūtais vairākums Latvijas iedzīvotāju ir neapmierināti ar politisko partiju darbu valdībā. Aptaujas dalībnieki bija visvairāk apmierināti ar Jaunās Vienotības darbu (28%), bet vismazāk apmierināti ar Nacionālās Apvienības darbu (17%).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kas-notiek-latvija/raksti/kas-notiek-latvija-aptauja-koalicijas-partiju-darbs-neapmierina-5864-iedzivotaju.a433722/|title=«Kas notiek Latvijā?» aptauja: koalīcijas partiju darbs neapmierina 58%–64% iedzīvotāju|website=www.lsm.lv|access-date=2021-12-10|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.saeima.lv Latvijas Republikas Saeimas mājaslapa]
* [https://www.cvk.lv/lv CVK mājas lapa]

{{Saeimas vēlēšanas}}
{{Vēlēšanas un referendumi Latvijā}}

[[Kategorija:2022. gads Latvijā]]
[[Kategorija:Saeimas vēlēšanas]]</text>
      <sha1>5ur754q8io7r3sypz3mop0gqmzhkacm</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3662551</id>
      <parentid>3662517</parentid>
      <timestamp>2022-07-29T09:20:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <comment>/* Sarakstu līderihttps://sv2022.cvk.lv/pub/kandidatu-saraksti */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="59742" xml:space="preserve">{{būs}}
{{Vēlēšanu infokaste
| election_name      = 14. Saeimas vēlēšanas
| country            = Latvija
| image              = 
| flag_year          = 
| type               = parliamentary
| ongoing            = yes
| previous_election  = 13. Saeimas vēlēšanas
| previous_year      = 2018
| next_election      = 15. Saeimas vēlēšanas 
| next_year          = 2026
| election_date      = {{dat|2022|10|01}}
| seats_for_election = 100
| turnout            = 
| party_name         = no
| leader_title       = Premjera amata kandidāts

&lt;!-- Saskaņa --&gt;
| image1             = [[Attēls:Ivars_Zariņš.jpg|150x150px]]
| colour1            = EB482C
| leader1            = [[Ivars Zariņš]]
| party1             = [[Saskaņa]]
| last_election1     = 23 (19,80%)
| seats_before1      = 18
| seats_after1       = 
| seat_change1       = 
| popular_vote1      = 
| percentage1        = 
| swing1             = 

&lt;!-- JKP --&gt;
| image2             = [[Attēls:Jānis Bordāns.jpg|150x150px]] 
| colour2            = 192956
| leader2            = [[Jānis Bordāns]]
| party2             = [[Konservatīvie]]
| last_election2     = 16 (13,59%; kā Jaunā konservatīvā partija)
| seats_before2      = 15 + 1 ārpusfrakciju deputāts
| seats_after2       = 
| seat_change2       = 
| popular_vote2      = 
| percentage2        = 
| swing2             = 

&lt;!-- AP! --&gt;
| image3             = [[Attēls:Sin foto.svg|150x150px]]
| colour3            = FFEC00
| leader3            = ''TBA''
| party3             = [[Attīstībai/Par!]]
| last_election3     = 13 (12,04%)
| seats_before3      = 13 + 2 ārpusfrakciju deputāti
| seats_after3       = 
| seat_change3       = 
| popular_vote3      = 
| percentage3        = 
| swing3             = 

&lt;!-- NA --&gt;
| image4             = [[Attēls:MP, PB prezidenta un ES attīstības lietu komisāra tikšanās (4887417707)-UgisMitrevics.jpg|150x150px]]
| colour4            = 5A0505
| leader4            = [[Uģis Mitrevics]]
| party4             = [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā Apvienība]]
| last_election4     = 13 (11,01%)
| seats_before4      = 11  + 1 ārpusfrakciju deputāts
| seats_after4       = 
| seat_change4       = 
| popular_vote4      = 
| percentage4        = 
| swing4             = 

&lt;!-- ZZS --&gt;
| image5             = [[Attēls:Aivars Lembergs 2012.jpg|150x150px]]
| colour5            = 2C943F
| leader5            = [[Aivars Lembergs]]
| party5             = [[Zaļo un Zemnieku savienība]]

| last_election5     = 11 (9,91% kā ZZS; 0,21% kā [[Apvienība SKG]])
| seats_before5      = 10
| seats_after5       = 
| seat_change5       = 
| popular_vote5      = 
| percentage5        = 
| swing5             = 

&lt;!-- Jaunā Vienotība --&gt;
| image6             = [[File:Karins, Krisjanis-9702.jpg|150x150px]]
| colour6            = A6C705
| leader6            = [[Arturs Krišjānis Kariņš|Krišjānis Kariņš]]
| party6             = [[Jaunā Vienotība]] 
| last_election6     = 8 (6,69%)
| seats_before6      = 8 + 2 ārpusfrakciju deputāti
| seats_after6       = 
| seat_change6       = 
| popular_vote6      = 
| percentage6        = 
| swing6             = 

| before_election    = [[Krišjānis Kariņš]]
| before_party       = [[Jaunā Vienotība]]
| title              = [[Latvijas Ministru prezidenti|Ministru prezidents]]
| after_election     = 
| after_party        = 
}}
'''[[14. Saeima]]s vēlēšanas''' saskaņā ar [[Latvijas Republikas Satversme|Latvijas Republikas Satversmes]] 11. pantu notiks 2022. gada 1. oktobrī. Cilvēkiem, kas nevarēs balsot vēlēšanu dienā, būs iespēja nodot savu balsi glabāšanā iepriekšējās trīs dienās īpaši noteiktos laikos daļā no vēlēšanu iecirkņiem. Deputātu kandidātu sarakstu iesniegšana notiks no 13. jūlija līdz 2. augustam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/velesanas/saeimas-velesanas/14-saeimas-velesanas|title=14. Saeimas vēlēšanas {{!}} Centrālā vēlēšanu komisija|website=www.cvk.lv|access-date=2022-05-08}}&lt;/ref&gt;

== Balsošanas sistēma ==
[[Latvijas Republikas Satversme]] nosaka, ka Saeimu ievēl vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās, brīvās un [[proporcionālas vēlēšanas|proporcionālās vēlēšanās]], piešķirot vietas [[politiska partija|partijām]], kuras iegūst vismaz 5% balsu. Vēlēšanas parasti notiek reizi četros gados, [[oktobris|oktobra]] pirmajā sestdienā, bet [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas Valsts prezidentam]] ir tiesības pieprasīt ārkārtas vēlēšanas. Tiesības vēlēt ir pilntiesīgiem Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā ir sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu. Saeimā var ievēlēt jebkuru pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kurš vēlēšanu pirmajā dienā ir vecāks par divdesmit vienu gadu.

== Vēlēšanu apgabali ==
{{pamatraksts|Latvijas vēlēšanu apgabali}}
Latvijā ir pieci Saeimas vēlēšanu apgabali — Kurzeme, Vidzeme, Latgale, Zemgale un Rīga. No katra vēlēšanu apgabala tiek ievēlēts konkrēts skaits deputātu proporcionāli iedzīvotāju skaitam apgabalā. Katram vēlēšanu apgabalam ir savi kandidātu saraksti. Ārzemēs dzīvojošie Latvijas pilsoņi tiek pieskaitīti pie Rīgas vēlēšanu apgabala.

{| class=wikitable style=&quot;text-align:center;
|-
!colspan=&quot;2&quot; |Vēlēšanu apgabals
!Vietas
!Izmaiņas
|-
! 1.
|style=&quot;text-align:left;| [[Rīga]]
| 36
| {{increase}} 1
|-
! 2.
|style=&quot;text-align:left;| [[Vidzeme]]
| 26
| {{increase}} 1
|-
! 3.
|style=&quot;text-align:left;| [[Zemgale]]
| 13
| {{decrease}} 1
|-
! 4.
|style=&quot;text-align:left;| [[Latgale]]
| 13
| {{decrease}} 1
|-
! 5.
|style=&quot;text-align:left;| [[Kurzeme]]
| 12
| {{steady}}
|}

== Priekšvēsture ==
{{pamatraksts|13. Saeimas vēlēšanas}}
{{multiple image
 | width =  180
 | image1 = 13Saeima2018.svg
 | caption1 = Partijas un partiju apvienības 13. Saeimas termiņa sākumā
 | image2 = Latvia Saeima 2021.svg
 | caption2 = Partijas un partiju apvienības kopš 2021. gada 12. maija
}}
14. Saeimas vēlēšanas būs desmitās [[Saeimas vēlēšanas]] pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas 1990. gada 4. maijā]]. 

[[13. Saeimas vēlēšanas|Iepriekšējās vēlēšanās]] Saeimā iekļuva septiņas politiskās partijas un to apvienības. Vislielāko vēlētāju atbalstu trešo reizi pēc kārtas ieguva &quot;[[Saskaņa]]&quot;, tai sekoja &quot;[[KPV LV]]&quot; un &quot;[[Jaunā konservatīvā partija]]&quot;. Saeimā iekļuva arī &quot;[[Attīstībai/Par!]]&quot;, &quot;[[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā apvienība]]&quot;, &quot;[[Zaļo un Zemnieku savienība]]&quot; un &quot;[[Jaunā Vienotība]]&quot;. Pēc vēlēšanām koalīciju izveidoja pieci politiskie spēki: &quot;Jaunā Vienotība&quot;, &quot;Jaunā konservatīvā partija&quot;, &quot;Attīstībai/Par!&quot;, &quot;Nacionālā apvienība&quot;, kā arī daļa no &quot;KPV LV&quot; frakcijas.

Pēc [[Jānis Bordāns|Jāņa Bordāna]] un [[Aldis Gobzems|Alda Gobzema]] neveiksmīgajiem mēģinājumiem izveidot valdību par [[Ministru prezidents|Ministru prezidentu]] kļuva Saeimā mazākās frakcijas līderis [[Krišjānis Kariņš]].

13. Saeimas darbības laikā vairāki deputāti pameta savas frakcijas. 2018. gada 6. novembrī, tajā pašā dienā, kad 13. Saeima uzsāka savu darbību, no partijas &quot;Saskaņa&quot; frakcijas izstājās [[Jūlija Stepaņenko]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13nbspsaeimas-pirmaja-darbadiena-stepanenko-pazino-par-darbu-arpus-saskanas-frakcijas.a298679/|title=13. Saeimas pirmajā darbadienā Stepaņenko paziņo par darbu ārpus «Saskaņas» frakcijas|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;, savukārt 2019. gada 6. februārī no partijas &quot;KPV LV&quot; frakcijas tika izslēgts [[Aldis Gobzems]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/50806301|title=Gobzemu izslēdz arī no 'KPV LV' Saeimas frakcijas|last=Žukova|first=Katrīna|website=delfi.lv|access-date=2020-06-22|date=2019-02-06|language=lv}}&lt;/ref&gt; 5. jūnijā no &quot;Nacionālās Apvienības&quot; izstājās [[Inguna Rībena]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeimas-deputate-inguna-ribena-pametusi-nacionalas-apvienibas-frakciju.a321515/|title=Saeimas deputāte Inguna Rībena pametusi Nacionālās apvienības frakciju|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt; 29. maijā no &quot;KPV LV&quot; izstājās arī [[Linda Liepiņa]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.leta.lv/home/important/3201E943-DDBF-4626-A5C5-4488F50B1260/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2019|05|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190529175228/http://www.leta.lv/home/important/3201E943-DDBF-4626-A5C5-4488F50B1260/ |archivedate={{dat|2019|05|29||bez}} }}&lt;/ref&gt; 30. maijā viņai sekoja [[Karina Sprūde]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/51145811|title=No 'KPV LV' izstājas arī frakcijas iekšējā opozicionāre Sprūde|last=LETA|website=delfi.lv|access-date=2020-06-22|date=2019-05-30|language=lv}}&lt;/ref&gt; bet 13. jūnijā [[Didzis Šmits]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/51190141|title='KPV LV' frakcija zaudē vēl vienu biedru|last=LETA|website=delfi.lv|access-date=2020-06-22|date=2019-06-13|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2019. gada 26. augustā [[Anda Čakša]] izstājās no ZZS partijas un frakcijas, un iestājās Jaunās Vienotības partijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/290158-anda-caksa-pargajusi-uz-vienotibu.htm|title=Anda Čakša pārgājusi uz &quot;Vienotību&quot;|website=nra.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt; Frakciju pametušie deputāti tiek uzskatīti par pie frakcijām nepiederošiem jeb neatkarīgajiem deputātiem. 2020. gada 8. janvārī no frakcijas &quot;KPV LV&quot; tika izslēgts deputāts [[Aldis Blumbergs]], kā arī partijas izveidotājs un līderis [[Artuss Kaimiņš]], paliekot frakcijā 10 deputātiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/no-kpv-lv-saeimas-frakcijas-izslegti-deputati-kaimins-un-blumbergs.a344115/|title=No «KPV LV» Saeimas frakcijas izslēgti deputāti Kaimiņš un Blumbergs|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt; Kaimiņš, vēl būdams viens no partijas līdzpriekšsēdētājiem, 20. janvārī paziņoja, ka 8. februāra biedru sapulcē balsos par partijas likvidāciju, tikmēr otrs partijas līdzpriekšsēdētājs [[Atis Zakatistovs]] virzīja jautājumu par partijas nosaukuma un [[zīmols|zīmola]] maiņu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/51811059|title='Partijas tēvs' Kaimiņš aicina likvidēt 'KPV LV'|last=www.DELFI.lv|website=delfi.lv|access-date=2020-06-22|date=2020-01-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2019. gada 14. novembrī 13. Saeima pieņēma pretrunīgi vērtētās politisko partiju finansēšanas likuma izmaiņas, kas paredz vairāk kā septiņas reizes palielināt partiju finansēšanu no valsts budžeta. Tas tika darīts par spīti iniciatīvai atlikt finansējuma pieaugumu līdz 14. Saeimas ievēlēšanai, kas saņēma vairāk nekā 12 tūkstošus parakstu. Iniciatīva sasniedza minimālo atbalstītāju skaitu, lai to varētu iesniegt Saeimai 12 dienu laikā, kas ir otrais īsākais periods portāla &quot;[[ManaBalss.lv]]&quot; vēsturē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/politiskajam-partijam-ieverojami-cels-finansejumu-no-valsts-budzeta.a338475/|title=Politiskajām partijām ievērojami cels finansējumu no valsts budžeta|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://manabalss.lv/site_posts/predlozhenie-poluchivshee-osobenno-b-stru-podderzhku-grazhdan-za-vleno-v-se-m|title=ManaBalss.lv - līdzdalības platforma|website=manabalss.lv|access-date=2020-06-22}}&lt;/ref&gt;

2019. gada 15. novembrī sākās parakstu vākšana 13. Saeimas atsaukšanai. Pirmās dienas laikā to parakstīja ap 8000 cilvēku, 18. novembrī parakstu skaits saniedza 25 000. Lai organizētu referendumu par Saeimas atlaišanu, ir nepieciešams savākt tik lielu parakstu skaitu, kas atbilstu desmitajai daļai balsstiesīgo skaitam iepriekšējās vēlēšanās jeb 154 865 līdz 2020. gada 14. novembrim.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/cvk-atlauj-parakstu-vaksanu-par-13-saeimas-atsauksanu.a338419/|title=CVK atļauj parakstu vākšanu par 13. Saeimas atsaukšanu|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt; Kopā par iniciatīvu parakstījās 54 254 cilvēki.

== Sarakstu līderi un Ministru prezidenta amata kandidāti ==
=== Reģistrācija ===

Vēlēšanām kandidātu sarakstus var iesniegt no {{dat||07|13|G|bez}} līdz {{dat||8|2|D|bez}}.

{| class=&quot;wikitable palinrowheaders&quot;
|- style=&quot;background-color:#cccccc;&quot;
! scope=&quot;col&quot;|Nr.
! scope=&quot;col&quot;|Saraksts
! scope=&quot;col&quot;|Reģistrācija
|-
! scope=&quot;row&quot;|1
| [[Attīstībai/Par!]]
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||07|13|SK}}
|-
! scope=&quot;row&quot;|2
| [[Stabilitātei!]]
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||07|13|SK}}
|-
! scope=&quot;row&quot;|3
| [[Saskaņa]]
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||07|18|SK}}
|-
! scope=&quot;row&quot;|4
| [[Progresīvie]]
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||07|20|SK}}
|-
! scope=&quot;row&quot;|5
|[[Jaunā Vienotība]]
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||07|25|SK}}
|-
! scope=&quot;row&quot;|6
|[[Latvija pirmajā vietā]]
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||07|25|SK}}
|-
! scope=&quot;row&quot;|7
|[[Apvienotais saraksts]]
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||07|26|SK}}
|-
! scope=&quot;row&quot;|8
|[[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā apvienība]]
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||07|26|SK}}
|-
! scope=&quot;row&quot;|9
|[[Zaļo un zemnieku savienība]]
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||07|27|SK}}
|-
! scope=&quot;row&quot;|10
|[[Katram un katrai]]
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||07|27|SK}}
|-
! scope=&quot;row&quot;|11
|[[Latvijas Krievu savienība]]
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||07|29|SK}}
|}

=== Sarakstu līderi&lt;ref&gt;https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidatu-saraksti&lt;/ref&gt; ===

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align: left;&quot;
!rowspan=2|№!!rowspan=2|Saraksts!!colspan=5|Līderi
|-
!Rīga!!Vidzeme!!Latgale!!Kurzeme!!Zemgale
|-
!1
|[[Attīstībai/Par!]]
|&lt;small&gt;[[Marija Golubeva]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Artis Pabriks]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Juris Pūce]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Kristaps Eklons]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Artūrs Toms Plešs]]&lt;/small&gt;
|-
!2
|[[Stabilitātei]]
|&lt;small&gt;[[Aleksejs Rosļikovs]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Amils Saļimovs]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Viktorija Pleškāne]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Sanita Petere]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Naomi Farbere]]&lt;/small&gt;
|-
!3
|[[Saskaņa]]
|&lt;small&gt;[[Jānis Urbanovičs]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Ivars Zariņš]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Regīna Ločmele]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Valērijs Agešins]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Aleksandrs Kazačkovs]]&lt;/small&gt;
|-
!4
|[[Progresīvie]]
|&lt;small&gt;[[Antoņina Ņenaševa]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Kaspars Briškens]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Leila Rasima]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Liene Gātere]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Atis Švinka]]&lt;/small&gt;
|-
!5
|[[Jaunā Vienotība]]
|&lt;small&gt;[[Edgars Rinkēvičs]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Arturs Krišjānis Kariņš|Krišjānis Kariņš]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Rihards Kozlovskis]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Arvils Ašeradens]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Jānis Reirs]]&lt;/small&gt;
|-
!6
|[[Latvija pirmajā vietā]]
|&lt;small&gt;[[Ainārs Šlesers]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Linda Liepiņa]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Vilis Krištopāns]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Ramona Petraviča]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Edmunds Zivtiņš]]&lt;/small&gt;
|-
!7
|[[Konservatīvie]]&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/news/national/politics/konservativo-lideri-saeimas-velesanas-bordans-muizniece-eglitis-feldmans-bukss.d?id=54566030 'Konservatīvo' līderi Saeimas vēlēšanās – Bordāns, Muižniece, Eglītis, Feldmans, Bukšs]&lt;/ref&gt;
|&lt;small&gt;[[Anita Muižniece]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Jānis Bordāns]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Aldis Bukšs]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Krišjānis Feldmans]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Gatis Eglītis]]&lt;/small&gt;
|-
!8
|[[Apvienotais saraksts]]&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/news/national/politics/pilena-partijas-velesanu-lideri-smits-smiltens-tavars-vilums-un-kucinskis.d?id=54561800 Pīlēna partijas vēlēšanu līderi – Šmits, Smiltēns, Tavars, Viļums un Kučinskis]&lt;/ref&gt;
|&lt;small&gt;[[Didzis Šmits]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Edvards Smiltēns]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Juris Viļums]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Māris Kučinskis]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Edgars Tavars]]&lt;/small&gt;
|-
!9
|[[Zaļo un zemnieku savienība]]&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/news/national/politics/mes-esam-mainijusies-zzs-ka-premjera-kandidatu-izvirza-lembergu.d?id=54554958 'Mēs esam mainījušies' – ZZS kā premjera kandidātu izvirza Lembergu]&lt;/ref&gt;
|&lt;small&gt;[[Gunārs Kūtris]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Armands Krauze]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Kaspars Melnis]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Uldis Augulis]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Viktors Valainis]]&lt;/small&gt;
|-
!10
|[[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā apvienība]]
|&lt;small&gt;[[Ināra Mūrniece]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Uģis Mitrevics]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Edmunds Teirumnieks]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Ilze Indriksone]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Edvīns Šnore]]&lt;/small&gt;
|-
!11
|[[Katram un katrai]]
|&lt;small&gt;[[Aldis Gobzems]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Karina Sprūde]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Igors Prelatovs]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Agris Freifalts]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Raimonds Lazdiņš]]&lt;/small&gt;
|-
!12
|[[Latvijas Krievu savienība]]
|&lt;small&gt;[[Miroslavs Mitrofanovs]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Andris Vurčs]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Jekaterīna Stehnovska-Slavska]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Jeļena Osipova]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Andrejs Pagors]]&lt;/small&gt;
|}

=== Ministru prezidenta amata kandidāti ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align: left;&quot;
|- bgcolor=&quot;#cccccc&quot;
!Saraksts
!Kandidāts
|-
|[[Zaļo un Zemnieku savienība]]/[[LSDSP]]
|[[Aivars Lembergs]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/mes-esam-mainijusies-zzs-ka-premjera-kandidatu-izvirza-lembergu.d?id=54554958|title='Mēs esam mainījušies' – ZZS kā premjera kandidātu izvirza Lembergu|website=delfi.lv|access-date=2022-07-18|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Progresīvie]]
|[[Kaspars Briškens]]&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/latvija/politika/progresivie-par-ministru-prezidenta-kandidatu-virza-kasparu-briskenu/|title=“Progresīvie” par Ministru prezidenta kandidātu virza Kasparu Briškenu|access-date=2022-05-24|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Latvija pirmajā vietā]]
|[[Ainars Šlesers]]&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/partija-latvija-pirmaja-vieta-kongresa-veles-jaunu-valdi.d?id=54368804|title=Partija 'Latvija pirmajā vietā' kongresā vēlēs jaunu valdi |access-date=2022-05-21|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Jaunā Vienotība]]
|[[Arturs Krišjānis Kariņš|Krišjānis Kariņš]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunas-vienotibas-premjera-amata-kandidats-nakamajas-saeimas-velesanas-bus-karins.a462063/|title=«Jaunās vienotības» premjera amata kandidāts nākamajās Saeimas vēlēšanās būs Kariņš|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-18|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Stabilitātei!]]
|[[Aleksejs Rosļikovs]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/511044-no-stabilitatei-uz-14-saeimu-kandide-roslikovs-un-vairaku-uznemumu-vadiba|title=No &quot;Stabilitātei!&quot; uz 14. Saeimu kandidē Rosļikovs|access-date=2022-07-13|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Saskaņa]]
|[[Ivars Zariņš]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/uz-saeimu-no-saskanas-kandides-briedis-premjera-kandidats-varetu-but-ivars-zarins.d?id=54555800|title=Uz Saeimu no 'Saskaņas' kandidēs Briedis; premjera kandidāts varētu būt Ivars Zariņš|website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-18|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Apvienotais saraksts]]
|[[Uldis Pīlēns]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/pilena-partijas-velesanu-lideri-smits-smiltens-tavars-vilums-un-kucinskis.d?id=54561800|title=Pīlēna partijas vēlēšanu līderi – Šmits, Smiltēns, Tavars, Viļums un Kučinskis|website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Konservatīvie]]
|[[Jānis Bordāns]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/konservativo-lideri-saeimas-velesanas-bordans-muizniece-eglitis-feldmans-bukss.d?id=54566030|title='Konservatīvo' līderi Saeimas vēlēšanās – Bordāns, Muižniece, Eglītis, Feldmans, Bukšs|website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-21|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā apvienība]]
|[[Uģis Mitrevics]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/na-lideri-velesanas-mitrevics-murniece-indriksone-snore-un-teirumnieks.d?id=54580736|title=NA līderi vēlēšanās – Mitrevics, Mūrniece, Indriksone, Šnore un Teirumnieks |website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-26|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Katram un katrai]]
|[[Aldis Gobzems]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/54583730|title=Skolotāji, sociālie darbinieki, pašnodarbinātie un amatpersonas – KuK piesaka deputātu kandidātus |website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-27|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|}

== Priekšvēlēšanu aptaujas ==
=== Partiju reitingi ===
[[Attēls:Opinion polling for Latvian Saeima election, 2022.svg|thumb|800px|center|Priekšvēlēšanu aptauju rezultātu vizuāls attēlojums.]]

==== 2022. gads ====
{| class=&quot;wikitable collapsable mw-datatable&quot; style=&quot;text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;&quot;
! rowspan=&quot;3&quot; |Aptaujas laiks
! rowspan=&quot;3&quot; |Aptaujas veicējs/pasūtītājs
! rowspan=&quot;3&quot; |Aptaujāto skaits
! rowspan=&quot;2&quot; |[[Saskaņa|S]]
| rowspan=&quot;2&quot; |[[Par cilvēcīgu Latviju|PCL]]&lt;hr&gt;AL
| rowspan=&quot;2&quot; |JKP&lt;hr&gt;[[Konservatīvie|K]]
! rowspan=&quot;2&quot; |[[Attīstībai/Par!|AP!]]
! rowspan=&quot;2&quot; |[[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|NA]]
! rowspan=&quot;2&quot; |[[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]]
! colspan=&quot;2&quot; |[[Apvienotais saraksts|AS]]
! rowspan=&quot;2&quot; |[[Jaunā Vienotība|JV]]
! rowspan=&quot;2&quot; |[[Latvijas Krievu savienība|LKS]]
! rowspan=&quot;2&quot; |[[Progresīvie (partija)|P]]
! rowspan=&quot;2&quot; |LuK&lt;hr&gt;[[Katram un katrai|KuK]]
! rowspan=&quot;2&quot; |[[Latvija pirmajā vietā|LPV]]
! rowspan=&quot;2&quot; |[[Stabilitātei!|S!]]
! rowspan=&quot;3&quot; |Citi saraksti
! rowspan=&quot;3&quot; |Nezina
! rowspan=&quot;3&quot; |Neplāno piedalīties
! rowspan=&quot;3&quot; |Vadība
|-
![[Latvijas Zaļā partija|LZP]]
! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]]
|-
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FF2400; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#00acb4; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#192956; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FFEC00; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#5A0505; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#258B4C; width:30px;&quot; |
! colspan=&quot;2&quot; class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#ffa800; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#64C049; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#2268C1; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#E64632; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#0e0e0e; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#9E3039; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#f57d00; width:30px;&quot; |
|-
|20.–24. jūlijs
|[https://retv.lv/raksts/retv-un-factum-jaunakie-partiju-reitingi-nedelas-laika-mainas-partiju-izvietojums-topa-augsgala Factum/ReTV]
|1156
|'''10,3'''
|–
|'''5,7'''
|'''10,7'''
|'''11,3'''
|'''6,8'''
| colspan=&quot;2&quot; |4,9
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''20,5'''
|3,8
|'''6,4'''
|3,1
|'''5,0'''
|'''5,3'''
|2,7
| colspan=&quot;2&quot; |51,6
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |9,2
|-
|6.–10. jūlijs
|[https://retv.lv/raksts/jaunakie-factum-un-retv-zinu-dienesta-partiju-reitingi Factum/ReTV]
|859
|'''10,6'''
|–
|'''6,2'''
|'''9.0'''
|'''12,3'''
|'''6,5'''
| colspan=&quot;2&quot; |3,6
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''20,3'''
|'''5,5'''
|'''6,8'''
|2,2
|'''7,5'''
|3,2
|2,6
| colspan=&quot;2&quot; |51,4
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |8,0
|-
|jūnijs
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingos-junija-fundamentalu-izmainu-nav-lideru-trijnieks-nemainigs.a463919/ SKDS/LTV]
|1795
|'''7,0'''
|–
|3,6
|'''5,7'''
|'''7,0'''
|'''5,5'''
| colspan=&quot;2&quot; |2,7
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''9,9'''
|2,4
|'''5,2'''
|2,4
|3,0
|2,8
|–
|27,5
|14,0
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |2,9
|-
|maijs
|[https://retv.lv/raksts/partiju-reitingi-maija Factum/ReTV]
|665
|'''10,6'''
|0,1
|'''6,9'''
|'''10,2'''
|'''12,8'''
| colspan=&quot;2&quot; |'''8,4'''
|2,9
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''20,0'''
|'''7,1'''
|'''6,9'''
|2,6
|4,6
|1,9
|6,9
| colspan=&quot;2&quot; |51,2 (no 969)
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |7,2
|-
|13.–24. maijs
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-atbalsts-pieaug-na-saskanai-attistibaipar-ir-tresdala-neizlemuso.a460469/ SKDS/LTV]
|1814
|'''7,6'''
|0,6
|3,2
|'''5,6'''
|'''8,5'''
|'''6,0'''
| colspan=&quot;2&quot; |2,8
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''9,4'''
|2,7
|4,0
|1,2
|2,1
|2,3
|1,9
|30,1
|12,0
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |0,9
|-
|22. aprīlis – 2. maijs
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunakie-partiju-reitingi-doties-velet-vairak-motiveti-koalicijas-atbalstitaji-saeima-tiktu-ari-slesera-partija.a457226/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme SKDS/LTV]
|1812
|'''6,8'''
|0,6
|2,5
|4,4
|'''7,8'''
| colspan=&quot;2&quot; |'''8,0'''
|2,4
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''9,8'''
|3,2
|4,4
|2,4
|3,0
|1,6
|2,2
|29,6
|11,3
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |1,8
|-
|26.–29. aprīlis
|[https://retv.lv/raksts/apkopoti-factum-aprila-aptaujas-rezultati-par-partiju-popularitati Factum/ReTV]
|969
|'''12,4'''
|1,0
|'''9,1'''
|'''10,3'''
|'''12,5'''
| colspan=&quot;2&quot; |'''9,4'''
|2,2
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''19,2'''
|'''5,2'''
|'''5,9'''
|3,8
|3,1
|–
|3,2
| colspan=&quot;2&quot; |53,0
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |6,8
|-
|marts
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-pec-krievijas-iebrukuma-ukraina-saskana-zaude-liderpoziciju-pieaug-atbalsts-varas-partijam.a451509/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme SKDS/LTV]
|1820
|'''6,7'''
|0,3
|3,1
|'''5,4'''
|'''7,2'''
| colspan=&quot;2&quot; |'''7,7'''
|2,4
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''9,4'''
|3,2
|4,9
|1,9
|2,5
|2
|1,7
|24,0
|18
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |1,7
|-
|29.–31. marts
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1511362402322989060 Factum]
|498
|'''11,2'''
|1,6
|'''6,7'''
|'''10,2'''
|'''11,9'''
| colspan=&quot;2&quot; |'''10,8'''
|2,6
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''17,0'''
|'''5,6'''
|'''5,9'''
|4,7
|'''5,2'''
|–
|4,3
| colspan=&quot;2&quot; |51,9 (no 832)
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |5,1
|-
|februāris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pirms-krievijas-kara-ukraina-reitings-pieauga-slesera-partijai-krita--zzs.a448929/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=widget-v2&amp;utm_campaign=widget-v2 SKDS/LTV]
|1815
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''10,1'''
|–
|3,1
|4,2
|'''7,0'''
| colspan=&quot;2&quot; |'''6,9'''
|2,3
|'''8,2'''
|2,4
|3,9
|2,2
|4,3
|2
|1,6
|24,0
|17,8
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |1,9
|-
|23.–28. februāris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1500778729206865920 Factum]
|1325
|'''12,7'''
|1,1
|'''6,2'''
|'''11,5'''
|'''11,6'''
| colspan=&quot;2&quot; |'''9,5'''
|3,6
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''16,3'''
|3,4
|'''6,5'''
|'''5,7'''
|4,5
|–
|5,6
| colspan=&quot;2&quot; |49,7
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |3,5
|-
|1. janvāris – 2. februāris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1489707871751356416 Factum]
|344
|'''12,7'''
|0,8
|'''6,0'''
|'''11,6'''
|'''11,7'''
| colspan=&quot;2&quot; |'''9,6'''
|3,7
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''16,6'''
|3,2
|'''7,0'''
|'''5,9'''
|4,3
|–
|5,0
| colspan=&quot;2&quot; |50,3 (no 637)
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |3,9
|-
|janvāris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunakie-politisko-partiju-reitingi-pieaug-atbalsts-zzs-nedaudz-saruk-saskanai-un-na.a444388/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme SKDS/LTV]
|1808
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''10,6'''
|–
|2,8
|4,6
|'''5,9'''
| colspan=&quot;2&quot; |'''8,2'''
|2,6
|'''7,5'''
|2,9
|3,3
|2,5
|2,7
|1,3
|2,5
|22,8
|19,8
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |2,4
|}

==== 2021. gads ====
{| class=&quot;wikitable collapsable mw-datatable&quot; style=&quot;text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;&quot;
|-
! rowspan=2|Aptaujas laiks
! rowspan=2|Aptaujas veicējs/pasūtītājs
! rowspan=2|Aptaujāto skaits
! [[Saskaņa|S]]
! KPV LV&lt;hr&gt;[[Par cilvēcīgu Latviju|PCL]]
! [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]]
! [[Attīstībai/Par!|AP!]]
! [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|NA]]
! [[Zaļo un zemnieku savienība|ZZS]]
! [[Jaunā Vienotība|JV]]
! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]]
! [[Latvijas Krievu savienība|LKS]]
! [[Progresīvie (partija)|P]]
! [[Likums un kārtība (partija)|LuK]]
! [[Latvija pirmajā vietā|LPV]]
! rowspan=2| Citi saraksti
! rowspan=2| Nezina
! rowspan=2| Neplāno piedalīties
! rowspan=2| Vadība
|-
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FF2400; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#00acb4; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#192956; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FFEC00; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#5A0505; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#258B4C; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#64C049; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#1f355e; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#2268C1; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#E64632; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#0e0e0e; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#9E3039; width:30px;&quot;|
|-
|1.–31. decembris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1477686494055870482/photo/1 Factum]
|818
|'''12,2'''
|0,8
|'''6,1'''
|'''12,0'''
|'''11,5'''
|'''9,5'''
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''16,9'''
|4,1
|3,1
|'''6,6'''
|'''6,4'''
|4,5
|4,6
| colspan=&quot;2&quot; |51,5 (no 1410)
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |4,7
|-
|decembris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-decembri-mazinajies-neizlemuso-balsotaju-skaits.a436851/ SKDS/LTV]
|1818
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''11,0'''
|0,7
|3,4
|4,5
|'''6,6'''
|'''6,6'''
|'''7,7'''
|2,2
|2,7
|3,7
|3,0
|2,5
|1,0
|23,6
|19,4
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |3,3
|-
|1.–30. novembris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1477657076889534465 Factum]
|508
|'''13,0'''
|0,8
|'''5,5'''
|'''12,6'''
|'''11,4'''
|'''9,4'''
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''16,9'''
|4,9
|3,0
|'''5,9'''
|'''5,4'''
|4,6
|4,7
| colspan=&quot;2&quot; |51,3 (no 866)
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |3,9
|-
|8.–29. novembris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/novembri-reitings-krities-saskanai-un-partijai-likums-un-kartiba.a433994/ SKDS/LTV]
|1805
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''9,5'''
|–
|2,8
|4,9
|'''5,6'''
|'''7,4'''
|'''7,8'''
|2,6
|2,7
|3,7
|1,7
|2,1
|1,3
|28,9
|17,9
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |1,7
|-
|1.–31. oktobris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1455584951886360579 Factum]
|1147
|'''12,6'''
|0,6
|'''5,1'''
|'''14,1'''
|'''11,8'''
|'''9,0'''
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''15,9'''
|3,8
|3,5
|'''6,4'''
|'''6,4'''
|4,5
|4,1
| colspan=&quot;2&quot; |49,8 (no 1871)
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |1,8
|-
|oktobris &lt;small&gt;(publicēts 29. oktobrī)&lt;/small&gt;
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-oktobri-popularitate-krit-gandriz-visam-partijam.a427967/ SKDS/LTV]
|–
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''10,0'''
|0,9
|2,5
|4,6
|'''5,3'''
|'''6,5'''
|'''6,4'''
|2,4
|2,5
|2,7
|2,2
|2,4
|0,5
|28,4
|21,4
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |3,5
|-
|1. septembris – 1. oktobris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1444309330766049281 Factum]
|679
|'''13,4'''
|0,7
|'''6,9'''
|'''14,8'''
|'''11,9'''
|'''8,5'''
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''15,5'''
|4,0
|2,9
|'''5,7'''
|'''6,1'''
|3,1
|3,2
| colspan=&quot;2&quot; |49,1 (no 1170)
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |0,7
|-
|septembris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-septembri-vairak-aptaujato-gatavi-doties-uz-velesanam.a424325/ SKDS/LTV]
|1806
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''12,0'''
|0,4
|2,9
|4,8
|'''6,9'''
|'''8,3'''
|'''8,2'''
|3,1
|2,6
|3,5
|3,7
|2,9
|0,7
|21,3
|18,6
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |3,1
|-
|27.–31. augusts
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1432991968368513024 Factum]
|710
|'''14,6'''
|1,0
|'''6,1'''
|'''14,0'''
|'''11,7'''
|'''9,1'''
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''16,9'''
|3,7
|2,8
|'''5,7'''
|'''5,1'''
|3,6
|4,8
| colspan=&quot;2&quot; |47,6 (no 1181)
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |2,3
|-
|?.–18. augusts
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-augusta-druzma-ap-5-barjeru.a419153/ SKDS/LTV]
|1825
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''12,6'''
|0,4
|3,1
|'''5,0'''
|'''7,1'''
|'''7,3'''
|'''6,7'''
|2,8
|3,3
|3,6
|3,2
|–
|1,6
|23,1
|20,0
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |5,3
|-
|jūlijs
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-julija-atbalsts-visvairak-audzis-regionu-apvienibai-lielakais-kritums--na.a415600/ SKDS/LTV]
|1801
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''11,3'''
|0,9
|4,0
|'''5,6'''
|'''7,3'''
|'''7,7'''
|'''7,6'''
|3,5
|3,5
|3,0
|3,4
|style=&quot;background:#d3d3d3;&quot; rowspan=&quot;14&quot; |''nav''
|1,7
|18,2
|22,3
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |3,6
|-
|27.–31. jūlijs
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1421426449723142146 Factum]
|612
|'''15,8'''
|0,6
|'''5,8'''
|'''11,5'''
|'''14,4'''
|'''11,6'''
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''16,2'''
|4,1
|3,4
|'''6,5'''
|4,1
|6,0
| colspan=&quot;2&quot; |45,9 (no 1029)
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |0,4
|-
|jūnijs
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-junija-saeima-varetu-ieklut-9-partijas-starp-na-un-zzs-aizvien-siva-cina-par-otro-vietu.a411452/?utm_source=twitter&amp;utm_campaign=news&amp;utm_medium=admin SKDS/LTV]
|1793
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot;|'''12,1'''
|0,6
|3,7
|'''5,6'''
|'''9,3'''
|'''9,4'''
|'''7,2'''
|2,7
|3,4
|4,3
|3,3
|1,1
|18,0
|19,4
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot;|2,7
|-
|maijs
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-maija-saeima-iespejams-spetu-ieklut-9-partijas.a408018/ SKDS/LTV]
|1816
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot;|'''10,3'''
|0,8
|4,7
|4,9
|'''8,0'''
|'''7,7'''
|'''6,6'''
|1,9
|3,6
|3,7
|3,2
|0,9
|22,8
|20,9
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot;|2,3
|-
|26.–31. maijs
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1400069592328949760 Factum]
|576
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot;|'''17,1'''
|0,6
|'''7,8'''
|'''11,1'''
|'''13,3'''
|'''12,5'''
|'''15,9'''
|3,5
|3,8
|'''6,1'''
|3,3
|5,0
| colspan=&quot;2&quot; |47,9 (no 1089)
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot;|1,2
|-
|aprīlis
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-aprili-siva-cina-starp-nacionalo-apvienibu-zzs-un-jauno-vienotibu.a404146/ SKDS/LTV]
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot;|'''12,0'''
|0,2
|3,9
|'''5,6'''
|'''8,0'''
|'''7,7'''
|'''7,0'''
|2,0
|4,2
|4,5
|4,2
|0,6
|20,1
|20,1
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot;|4,0
|-
|26.–30. aprīlis
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1388417515622174725 Factum]
|680
|'''15,2'''
|1,0
|'''7,4'''
|'''12,2'''
|'''11,9'''
|'''10,1'''
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''16,8'''
|4,3
|4,1
|'''6,4'''
|'''5,6'''
|5,1
| colspan=&quot;2&quot; |49,6 (no 1170)
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |1,6
|-
|9.–19. aprīlis
|[http://www.latvianfacts.lv/politiska-izvele-lr-saeimas-velesanu-gadijuma Latvijas Fakti]
|1003
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''9,2'''
|1,1
|3,7
|'''5,3'''
|'''6,2'''
|'''7,3'''
|'''6,2'''
|2,2
|1,8
|2,6
|2,7
|–
|36,0
|15,6
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |2,0
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |marts
|[http://latvianfacts.lv.89-111-52-152.webplace.lv/uploads/Politika-042021.pdf Latvijas Fakti]
|–
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''10,5'''
|1,3
|4,4
|'''5,2'''
|'''6,6'''
|'''6,2'''
|'''6,1'''
|2,2
|1,4
|2,8
|2,6
|–
|35,6
|15,1
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |3,9
|-
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-aug-jaunas-vienotibas-popularitate-labi-rezultati-progresivajiem.a400443/ SKDS/LTV]
|1806
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot;|'''9,9'''
|–
|3,9
|'''5,1'''
|'''7,3'''
|'''6,4'''
|'''6,3'''
|2,6
|2,9
|4,2
|3,7
|1,9
|28,3
|17,5
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot;|2,6
|-
|26.–30. marts
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1377233470578167809 Factum]
|990
|'''13,5'''
|1,3
|'''8,3'''
|'''13,4'''
|'''12,2'''
|'''10,7'''
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''15,7'''
|3,5
|3,2
|'''5,6'''
|'''5,7'''
|6,8
|–
|–
|style=&quot;background:#a0d78e&quot; |2,2
|-
|februāris
|[http://latvianfacts.lv.89-111-52-152.webplace.lv/uploads/Politika-042021.pdf Latvijas Fakti]
|–
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''11,5'''
|1,0
|4,6
|'''7,2'''
|'''5,7'''
|'''9,8'''
|'''6,5'''
|2,3
|1,8
|2,8
|2,7
|–
|28,1
|16,0
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |1,7
|-
|1.–28. februāris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1366457757856124928 Factum]
|1903
|'''12,0'''
|1,9
|'''8,0'''
|'''14,6'''
|'''11,1'''
|'''11,9'''
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''15,1'''
|3,6
|3,9
|'''7,0'''
|4,3
|6,5
|–
|–
|style=&quot;background:#a0d78e&quot; |0,5
|-
|7.–31. janvāris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1356751378299953152/photo/1 Factum]
|1250
|'''11,8'''
|2,5
|'''7,5'''
| style=&quot;background:#F2F5A9&quot; |'''14,0'''
|'''12,4'''
|'''12,3'''
|'''13,7'''
|3,0
|4,1
|'''6,8'''
|3,5
|6,8
|–
|–
| style=&quot;background:#F2F5A9&quot; |0,3
|}

==== 2020. gads ====
{| class=&quot;wikitable collapsable mw-datatable&quot; style=&quot;text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;&quot;
|-
! rowspan=2|Aptaujas laiks
! rowspan=2|Aptaujas veicējs/pasūtītājs
! rowspan=2|Aptaujāto skaits
! [[Saskaņa|S]]
! [[Par cilvēcīgu Latviju|KPV LV]]
! [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]]
! [[Attīstībai/Par!|AP!]]
! [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|NA]]
! [[Zaļo un zemnieku savienība|ZZS]]
! [[Jaunā Vienotība|JV]]
! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]]
! [[Latvijas Krievu savienība|LKS]]
! [[Progresīvie (partija)|P]]
! rowspan=2| Citi saraksti
! rowspan=2| Nezina
! rowspan=2| Neplāno piedalīties
! rowspan=2| Vadība
|-
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FF2400; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#00acb4; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#192956; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FFEC00; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#5A0505; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#258B4C; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#64C049; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#1f355e; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#2268C1; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#E64632; width:30px;&quot;|
|-
|decembris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-decembri-ieverojami-kritusies-attistibaipar-popularitate.a387673/ SKDS/LTV]
|~900
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''11,3'''
|1,9
|'''5,3'''
|4,8
|'''5,8'''
|'''8,0'''
|4,1
|3,0
|2,1
|3,9
|1,0
|26,6
|22,0
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |3,3
|-
|1.-17. decembris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1343854272061038594 Factum]
|2421
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''13'''
|2
|'''8'''
| style=&quot;background:#F2F5A9&quot; |'''13'''
| style=&quot;background:#f99696&quot; |'''13'''
| style=&quot;background:#8BD9A9&quot; |'''13'''
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''13'''
|4
|4
|'''8'''
|9
|–
|–
|–
|-
|novembis
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-decembri-ieverojami-kritusies-attistibaipar-popularitate.a387673/ SKDS/LTV]
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''11,6'''
|1,1
|4,9
|'''8,6'''
|'''8,2'''
|'''7,0'''
|'''5,0'''
|3,2
|3,6
|2,9
|1,0
|26,6
|22,0
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |3,0
|-
|11.-20. novembis
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1334804840866787328 Factum]
|817
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''15'''
|1
|'''9'''
| style=&quot;background:#F2F5A9&quot; |'''15'''
|'''13'''
|'''12'''
|'''13'''
|4
|4
|'''6'''
|8
|–
|–
|–
|-
|26.–30. oktobris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1322201523816980482 Factum]
|853
|'''15'''
|1
|'''9'''
| style=&quot;background:#F2F5A9&quot; |'''17'''
|'''13'''
|'''11'''
|'''14'''
|3
|4
|'''6'''
|8
|–
|–
| style=&quot;background:#F2F5A9&quot; |2
|-
|9.-20. oktobris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-atbalsts-kapis-saskanai-krities-jaunajai-vienotibai.a380538/ SKDS/LTV]
|889
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''11,3'''
|1,9
|'''6,4'''
|'''7,8'''
|'''6,4'''
|'''8,9'''
|'''5,4'''
|3,0
|2,8
|3,3
|0,7
|23
|19
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |2,4
|-
|29. septembris – 4. oktobris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1313059319953395713 Factum]
|442
|'''15'''
|2
|'''8'''
| style=&quot;background:#F2F5A9&quot; |'''17'''
|'''13'''
|'''9'''
|'''15'''
|4
|3
|'''7'''
|8
|–
|–
| style=&quot;background:#F2F5A9&quot; |2
|-
|11.-22. septembris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-atbalsts-saskanai-turpina-samazinaties.a376583/ SKDS/LTV]
|888
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''10,2'''
|2,2
|'''6,1'''
|'''7,6'''
|'''6,2'''
|'''9,8'''
|'''6,6'''
|3,5
|2,6
|3
|1,1
|22,4
|18,7
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |0,4
|-
|7.–24. augusts
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1303243194054987776 Factum]
|637
|'''15'''
|2
|'''9'''
| style=&quot;background:#F2F5A9&quot; |'''16'''
|'''13'''
|'''10'''
|'''15'''
|3
|4
|'''5'''
|7
|–
|–
| style=&quot;background:#F2F5A9&quot; |1
|-
|7.–20. augusts
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-saruk-saskanas-popularitate-bet-pieaug--attistibaipar.a373019/ SKDS/LTV]
|900 
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''12,2'''
|1,9
|4,6
|'''7,8'''
|'''5,2'''
|'''10,7'''
|'''6,6'''
|3,8
|1,5
|1,4
|0,7
|28,5
|17,9
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |1,5
|-
|8.–31. jūlijs
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1292031598762893312 Factum]
|1975
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''16'''
|2
|'''9'''
|'''15'''
|'''11'''
|'''10'''
|style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''16'''
|4
|3
|'''8'''
|6
|–
|–
|–
|-
|jūlijs
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/julija-pieaudzis-atbalsts-saskanai-un-nacionalajai-apvienibai.a369252/ SKDS/LTV]
|884
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''15,5'''
|2,2
|3,9
|'''5,6'''
|'''6,8'''
|'''8,3'''
|'''5,8'''
|2,9
|2,1
|2,2
|0,2
|26,0
|18,5
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |7,2
|-
|1.–30. jūnijs
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1279826045869404160 Factum]
|1461
|'''15'''
|2
|'''9'''
|'''15'''
|'''11'''
|'''10'''
|style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''17'''
|'''5'''
|3
|'''8'''
|7
|–
|–
|style=&quot;background:#a0d78e&quot; |2
|-
|jūnijs
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/junija-popularaka-partija--saskana-premjera-partijai--zemakais-reitings-sogad.a365968/ SKDS/LTV]
|891
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''12,9'''
|1,8
|4,2
|'''5,8'''
|'''5,6'''
|'''8,9'''
|'''5,1'''
|2,8
|2,2
|1,7
|0,6
|29,8
|18,6
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |4,0
|-
|23. maijs – 2. jūnijs
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingus-arkarteja-situacija-nav-celusi.a363627/ SKDS/LTV]
|902
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''13,2'''
|2,0
|3,7
|'''5,0'''
|'''5,5'''
|'''8,1'''
|'''6,1'''
|2,6
|2,3
|1,5
|9,6
|29,6
|19,6
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |5,1
|-
|18.–31. maijs
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1267808247773306883 Factum]
|1182
|'''16'''
|2
|'''9'''
|'''13'''
|'''11'''
|'''9'''
|style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''18'''
|4
|3
|'''8'''
|7
|–
|–
|style=&quot;background:#a0d78e&quot; |2
|-
|7.–26. aprīlis
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1256195938563100672 Factum]
|1325
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''17'''
|2
|'''11'''
|'''14'''
|'''12'''
|'''11'''
|'''16'''
|'''5'''
|4
|'''6'''
|4
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |1
|-
|marts
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/marta-pieaudzis-saskanas-zzs-un-gandriz-visu-valdibas-partiju-reitings.a355036/ SKDS/LTV]
|903
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''14,8'''
|2,2
|4,8
|'''5,6'''
|'''5,8'''
|'''8,6'''
|'''5,8'''
|2,9
|1,5
|1,5
|0,6
|28,8
|17,1
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |6,2
|-
|4.–28. marts
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1246792921812254721 Factum]
|1994
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''18'''
|2
|'''13'''
|'''13'''
|'''12'''
|'''12'''
|'''13'''
|'''5'''
|4
|'''7'''
|3
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |5
|-
|24.–28. februāris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1235186163931021313 Factum]
|783
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''18'''
|3
|'''11'''
|'''12'''
|'''12'''
|'''13'''
|'''14'''
|'''5'''
|4
|'''6'''
|2
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |4
|-
|7.–18. februāris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/februari-no-valdibas-partijam-labakais-reitings-jaunajai-vienotibai.a350336/ SKDS/LTV]
|873
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''12,3'''
|1,3
|4,1
|'''5,4'''
|'''5,4'''
|'''7,9'''
|'''6,4'''
|3,3
|2,0
|2,2
|0,4
|27,9
|21,4
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |4,4
|-
|28. janvāris – 1. februāris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1225832684133474307 Factum]
|684
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''21'''
|2
|'''11'''
|'''11'''
|'''12'''
|'''10'''
|'''16'''
|'''5'''
|3
|'''7'''
|2
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |5
|-
|janvāris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-janvari-no-valdibu-veidojosajiem-zemakais-atbalsts--kpv-lv.a347634/ SKDS/LTV]
|~900
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''13,6'''
|2,0
|'''6,1'''
|'''5,4'''
|'''6,3'''
|'''8,7'''
|'''6,1'''
|2,9
|2,5
|1,8
|0,8
|26,9
|16,9
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |4,9
|}

==== 2019. gads ====
{| class=&quot;wikitable collapsable mw-datatable&quot; style=&quot;text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;&quot;
|-
! rowspan=2|Aptaujas laiks
! rowspan=2|Aptaujas veicējs/pasūtītājs
! rowspan=2|Aptaujāto skaits
! [[Saskaņa|S]]
! [[Par cilvēcīgu Latviju|KPV LV]]
! [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]]
! [[Attīstībai/Par!|AP!]]
! [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|NA]]
! [[Zaļo un zemnieku savienība|ZZS]]
! [[Jaunā Vienotība|JV]]
! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]]
! [[Latvijas Krievu savienība|LKS]]
! [[Progresīvie (partija)|P]]
! rowspan=2| Citi saraksti
! rowspan=2| Nezina
! rowspan=2| Neplāno piedalīties
! rowspan=2| Vadība
|-
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FF2400; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#00acb4; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#192956; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FFEC00; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#5A0505; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#258B4C; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#64C049; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#1f355e; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#2268C1; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#E64632; width:30px;&quot;|
|-
|18.–31. decembris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1214261486278922241 Factum]
|1153
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''20'''
|2
|'''12'''
|'''10'''
|'''14'''
|'''10'''
|'''14'''
|'''5'''
|'''5'''
|'''6'''
|2
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |6
|-
|30. novembris – 12. decembris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-2019-gada-ieguveji-jauna-vienotiba-zaudetaji--kpv-lv.a343302/ SKDS/LTV]
|887
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''13,4'''
|1,8
|'''5,9'''
|4,6
|'''6,9'''
|'''8,0'''
|'''6,8'''
|2,0
|2,2
|2,4
|0,1
|26,7
|19,2
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |6,4
|-
|21.–24. novembris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1199328948280266752 Factum]
|966
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''20'''
|3
|'''13'''
|'''10'''
|'''12'''
|'''10'''
|'''16'''
|4
|4
|'''6'''
|2
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |4
|-
|2.–12. novembris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saskanas-reitings-novembri-atkal-krities.a339574/ SKDS/LTV]
|884
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''11,2'''
|3,0
|'''5,4'''
|'''5,6'''
|'''8,8'''
|'''7,5'''
|'''6,5'''
|2,8
|2,0
|2,1
|0,2
|25,4
|19,5
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |2,4
|-
|15.–22. oktobris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1186999647681830913 Factum]
|502
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''20'''
|3
|'''14'''
|'''9'''
|'''11'''
|'''11'''
|'''15'''
|4
|4
|'''6'''
|3
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |5
|-
|5.–16. oktobris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/oktobri-reitings-sarucis-visam-saeima-ieveletajam-partijam.a336590/ SKDS/LTV]
|909
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''12,9'''
|2,5
|'''6,7'''
|'''5,2'''
|'''7,3'''
|'''8,0'''
|'''6,5'''
|2,2
|2,2
|2,8
|0,5
|24,9&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=Oktobrī reitings sarucis visām Saeimā ievēlētajām partijām|url=https://www.youtube.com/watch?v=D8K_MfzFW6A|accessdate=2021-11-21|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;
|18,3
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |4,9
|-
|27.–30. septembris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1180141845512359937 Factum]
|489
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''19'''
|2
|'''15'''
|'''11'''
|'''10'''
|'''10'''
|'''17'''
|'''5'''
|4
|'''5'''
|2
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |2
|-
|6.–18. septembris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-saskanas-pozicijas-vajinas-kpv-lv-gada-laika-lielakais-kritums.a333441/ SKDS/LTV]
|~900
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''14,5'''
|2,8
|'''7,2'''
|'''6,1'''
|'''8,9'''
|'''8,4'''
|'''8,3'''
|2,5
|–
|2,1
|1,0
|22,1
|16,1
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |5,6
|-
|27.–30. augusts
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1169292492539346948 Factum]
|1152
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''18'''
|4
|'''16'''
|'''10'''
|'''11'''
|'''11'''
|'''17'''
|4
|4
|4
|1
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |1
|-
|augusts &lt;small&gt;(publicēts 30. augustā)&lt;/small&gt;
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/lielakais-veletaju-atbalsta-pieaugums-saskanai-un-jkp.a330512/ SKDS/LTV]
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''16,1'''
|2,6
|'''6,3'''
|'''6,2'''
|'''7,2'''
|'''8,3'''
|'''8,8'''
|2,9
|2,5
|2,1
|0,3
|17,3
|19,4
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |7,3
|-
|jūlijs &lt;small&gt;(publicēts 30. jūlijā)&lt;/small&gt;
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saskanas-un-jaunas-vienotibas-reitingi-krit-zzs-pieaug.a327246/ SKDS/LTV]
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''14,7'''
|1,6
|'''5,0'''
|'''5,7'''
|'''6,3'''
|'''7,6'''
|'''8,5'''
|3,6
|2,3
|2,1
|0,5
|22,2
|19,9
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |6,2
|-
|22.–29. jūlijs 
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1159143587277410306 Factum]
|989
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''18'''
|2
|'''15'''
|'''10'''
|'''15'''
|'''10'''
|'''15'''
|4
|'''6'''
|4
|1
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |3
|-
|26.–30. jūnijs
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1146753117788278787 Factum]
|860
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''17'''
|4
|'''10'''
|'''12'''
|'''15'''
|'''9'''
|style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''17'''
|'''6'''
|4
|'''6'''
|0
|–
|–
|–
|-
|7.–17. jūnijs
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunajai-vienotibai-junija-augstakais-reitings-pedejos-cetros-gados-saskanai-un-jkp-kritas.a324509/ SKDS/LTV]
|891
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''15,8'''
|3,4
|4,6
|'''6,8'''
|'''7,7'''
|'''6,3'''
|'''10,5'''
|3,0
|1,6
|3,0
|0,4
|18,2
|18,7
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |5,3
|-
|maijs
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/maija-popularakas-partijas-saskana-zzs-un-nacionala-apvieniba.a321392/ SKDS/LTV]
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''17,5'''
|2,4
|'''7,9'''
|'''5,9'''
|'''8,6'''
|'''8,8'''
|'''6,1'''
|4,0
|1,5
|1,9
|0,1
|16,9
|18,4
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |8,7
|-
|1.–28. maijs
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1134732766753513473 Factum]
|1079
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''17'''
|4
|'''10'''
|'''10'''
|'''16'''
|'''8'''
|'''16'''
|4
|4
|'''7'''
|4
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |1
|-
|1.–30. aprīlis
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1123972845791531009 Factum]
|1236
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''20'''
|4
|'''15'''
|'''10'''
|'''12'''
|'''11'''
|'''10'''
|'''6'''
|3
|'''7'''
|3
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |5
|-
|aprīlis &lt;small&gt;(publicēts 26. aprīlī)&lt;/small&gt;
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-aprili-kapums-saskanai-kritums--kpv-lv.a317236/ SKDS/LTV]
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''19,7'''
|2,8
|'''8,6'''
|'''5,6'''
|'''6,7'''
|'''6,9'''
|'''5,8'''
|3,0
|1,6
|1,5
|0,3
|20,6
|16,9
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |11,1
|-
|rowspan=2|marts
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1113228138329378817 Factum]
|867
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''15'''
|4
|'''13'''
|'''11'''
|'''14'''
|'''10'''
|'''11'''
|'''6'''
|'''5'''
|'''6'''
|5
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |1
|-
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-atbalsts-nacionalajai-apvienibai-noslid-lidz-5.a314751/?utm_source=push&amp;utm_campaign=news=&amp;utm_medium=chrome SKDS/LTV]
|873
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''17,7'''
|4,1
|'''8,0'''
|'''6,2'''
|'''5,0'''
|'''7,6'''
|'''5,3'''
|2,9
|1,6
|2,3
|0,5
|22,1
|16,7
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |8,3
|-
|februāris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-kpv-lv-popularitate-krit-bet-pieaugums-jaunajai-vienotibai.a311314/ SKDS/LTV]
|872
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''19,0'''
|3,5
|'''9,5'''
|'''5,9'''
|'''6,3'''
|'''5,7'''
|'''6,5'''
|2,4
|2,0
|2,7
|0,4
|19,3
|16,8
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |9,5
|-
|11.–23. janvāris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-kpv-lv-zaude-jkp-iegust.a308392/ SKDS/LTV]
|906
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''17,4'''
|'''7,1'''
|'''12,1'''
|'''6,7'''
|'''7,7'''
|'''8,1'''
|4,0
|–
|–
|–
|5,3
|18,8
|12,8
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |5,3
|}

==== 2018. gads ====
{| class=&quot;wikitable collapsable mw-datatable&quot; style=&quot;text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;&quot;
|-
! rowspan=2|Aptaujas laiks
! rowspan=2|Aptaujas veicējs/pasūtītājs
! rowspan=2|Aptaujāto skaits
! [[Saskaņa|S]]
! [[Par cilvēcīgu Latviju|KPV LV]]
! [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]]
! [[Attīstībai/Par!|AP!]]
! [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|NA]]
! [[Zaļo un zemnieku savienība|ZZS]]
! [[Jaunā Vienotība|JV]]
! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]]
! [[Latvijas Krievu savienība|LKS]]
! [[Progresīvie (partija)|P]]
! rowspan=2| Citi saraksti
! rowspan=2| Nezina
! rowspan=2| Neplāno piedalīties
! rowspan=2| Vadība
|-
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FF2400; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#00acb4; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#192956; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FFEC00; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#5A0505; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#258B4C; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#64C049; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#1f355e; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#2268C1; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#E64632; width:30px;&quot;|
|-
|1.–12. decembris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/decembri-popularakas-partijas-saskana-kpv-lv-un-jkp.a304441/ SKDS/LTV]
|900
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''20,6'''
|'''10,4'''
|'''8,9'''
|'''6,2'''
|'''6,5'''
|'''6,6'''
|4,2
|3,0
|2,4
|2,3
|0,1
|16,5
|12,3
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |10,2
|-
|3.–15. novembris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/novembri-kritusies-attistibaipar-un-nacionalas-apvienibas-popularitate.a301590/ SKDS/LTV]
|833
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''18,2'''
|'''9,8'''
|'''10,2'''
|'''6,7'''
|'''5,9'''
|'''6,4'''
|4,7
|2,6
|1,6
|1,8
|0,1
|17,7
|14,3
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |8,0
|-
|13.–23. oktobris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-zzs-popularitate-krit-lielakais-pieaugums-saeimas-jaunpienacejiem.a298338/ SKDS/LTV]
|900
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''19,2'''
|'''11,5'''
|'''10,1'''
|'''8,9'''
|'''8,4'''
|'''5,4'''
|4,4
|4,2
|1,4
|1,7
|0,2
|12,0
|12,6
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |7,7
|-
!colspan=3|[[13. Saeimas vēlēšanas]]
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''19,80'''
|'''14,25'''
|'''13,59'''
|'''12,05'''
|'''11,02'''
|'''9,92'''
|'''6,70'''
|4,15
|3,20
|2,62
|2,70
!colspan=2|
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |5,55
|}

=== Citas aptaujas ===
2019. gada augustā &quot;Kantar TNS&quot; aptauja secināja, ka 62% no vēlētājiem balsotu par to pašu partiju, par kuru balsoja 13. Saeimas vēlēšanās, savukārt, 26% pilsoņu vairs par to pašu partiju nebalsotu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://skaties.lv/zinas/aptaujas/aptauja-ka-balsotu-iedzivotaji-ja-tagad-notiktu-saeimas-velesanas/|title=Aptauja: kā balsotu iedzīvotāji, ja tagad notiktu Saeimas vēlēšanas?|website=skaties.lv|access-date=2020-06-22}}&lt;/ref&gt;

2019. gada novembrī sākās parakstu vākšana par Saeimas atlaišanu. Parakstu vākšanas sākumā tā ieguva plašu ažiotāžu un mēneša laikā tika savākti vairāk kā 40 000 parakstu, bet pēc tam parakstu vākšanas ātrums samazinājās. Mēneša beigās Factum publicēja aptaujas rezultātus, kas secināja, ka aptuveni 31% Latvijas iedzīvotāju atbalsta Saeimas atlaišanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/interactive_lv/status/1200028015616516096|title=https://twitter.com/interactive_lv/status/1200028015616516096|website=Twitter|access-date=2020-06-22|language=en}}&lt;/ref&gt;

2019. gadā 90. Eirobarometra aptauja liecināja, ka, lai gan lielākā daļa – 82% Latvijas iedzīvotāju neuzticās politiskajām partijām, šo cilvēku īpatsvars ir samazinājies par septiņiem procentpunktiem kopš 2017. gada rudeņa. Neuzticēšanās Saeimai arī samazinājusies par deviņiem procentpunktiem šajā laika posmā un 2019. gadā bija 66%.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/321820-sabiedriba-latvija-arvien-vairak-uzticas-politiskajam-partijam-un-valdibai-liecina-aptauja|title=Sabiedrība Latvijā arvien vairāk uzticas politiskajām partijām un valdībai, liecina aptauja|website=Jauns.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2020. gada marta SKDS aptauja secināja, ka 19% Latvijas iedzivotāju ir lojāli kādai partijai. 2013. gadā šādu cilvēku īpatsvars bijis 26%. Nemainīga ir tā cilvēku grupa, kura neatzīst nevienu partiju par labu un balso pēc &quot;mazākā ļaunuma&quot; principa — 26%, bet 33% respondentu atzina, ka balso katrās vēlēšanās par citu partiju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/aptauja-kadai-no-partijam-latvija-lojals-ir-tikai-katrs-piektais-pilsonis/|title=Aptauja: Kādai no partijām Latvijā lojāls ir tikai katrs piektais pilsonis|website=skaties.lv|access-date=2020-06-22}}&lt;/ref&gt;

&quot;Eurobarometer&quot; aptaujā, kas tika veikta no 2021. gada 14. jūnija līdz 5. jūlijam atklājās, ka Latvijā vismazāk cilvēku tic viņu balss nozīmei Eiropas Savienībā. Tikai 28% Latvijas iedzīvotāju piekrīt ka viņu balsij Latvijā ir nozīme, bet 71% nepiekrīt šim apgalvojumam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/357669-liela-dala-latvijas-iedzivotaju-uzskata-ka-vinu-balsij-valsti-nav-nozimes.htm|title=Liela daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka viņu balsij valstī nav nozīmes|website=nra.lv|access-date=2021-09-13|language=lv}}&lt;/ref&gt; Tā paša gada oktobrī SKDS aptaujā 13. Saeimai bija viszemākais uzticības rādītājs – 16%. Vēsturiski zemākais uzticības rādīājs Saeimai ir bijis 2009. gada janvārī – 4,5%,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/arniskaktins/status/1456665383193260038|title=https://twitter.com/arniskaktins/status/1456665383193260038|website=Twitter|access-date=2021-11-21|language=en}}&lt;/ref&gt; savukārt 10. decembrī publicētajā SKDS aptaujā secināja, ka absolūtais vairākums Latvijas iedzīvotāju ir neapmierināti ar politisko partiju darbu valdībā. Aptaujas dalībnieki bija visvairāk apmierināti ar Jaunās Vienotības darbu (28%), bet vismazāk apmierināti ar Nacionālās Apvienības darbu (17%).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kas-notiek-latvija/raksti/kas-notiek-latvija-aptauja-koalicijas-partiju-darbs-neapmierina-5864-iedzivotaju.a433722/|title=«Kas notiek Latvijā?» aptauja: koalīcijas partiju darbs neapmierina 58%–64% iedzīvotāju|website=www.lsm.lv|access-date=2021-12-10|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.saeima.lv Latvijas Republikas Saeimas mājaslapa]
* [https://www.cvk.lv/lv CVK mājas lapa]

{{Saeimas vēlēšanas}}
{{Vēlēšanas un referendumi Latvijā}}

[[Kategorija:2022. gads Latvijā]]
[[Kategorija:Saeimas vēlēšanas]]</text>
      <sha1>mpupi26ri8s0wfutswcxg16iyzm1oc1</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3662563</id>
      <parentid>3662551</parentid>
      <timestamp>2022-07-29T10:31:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>OskarsC</username>
        <id>38216</id>
      </contributor>
      <comment>/* Reģistrācija */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="59846" xml:space="preserve">{{būs}}
{{Vēlēšanu infokaste
| election_name      = 14. Saeimas vēlēšanas
| country            = Latvija
| image              = 
| flag_year          = 
| type               = parliamentary
| ongoing            = yes
| previous_election  = 13. Saeimas vēlēšanas
| previous_year      = 2018
| next_election      = 15. Saeimas vēlēšanas 
| next_year          = 2026
| election_date      = {{dat|2022|10|01}}
| seats_for_election = 100
| turnout            = 
| party_name         = no
| leader_title       = Premjera amata kandidāts

&lt;!-- Saskaņa --&gt;
| image1             = [[Attēls:Ivars_Zariņš.jpg|150x150px]]
| colour1            = EB482C
| leader1            = [[Ivars Zariņš]]
| party1             = [[Saskaņa]]
| last_election1     = 23 (19,80%)
| seats_before1      = 18
| seats_after1       = 
| seat_change1       = 
| popular_vote1      = 
| percentage1        = 
| swing1             = 

&lt;!-- JKP --&gt;
| image2             = [[Attēls:Jānis Bordāns.jpg|150x150px]] 
| colour2            = 192956
| leader2            = [[Jānis Bordāns]]
| party2             = [[Konservatīvie]]
| last_election2     = 16 (13,59%; kā Jaunā konservatīvā partija)
| seats_before2      = 15 + 1 ārpusfrakciju deputāts
| seats_after2       = 
| seat_change2       = 
| popular_vote2      = 
| percentage2        = 
| swing2             = 

&lt;!-- AP! --&gt;
| image3             = [[Attēls:Sin foto.svg|150x150px]]
| colour3            = FFEC00
| leader3            = ''TBA''
| party3             = [[Attīstībai/Par!]]
| last_election3     = 13 (12,04%)
| seats_before3      = 13 + 2 ārpusfrakciju deputāti
| seats_after3       = 
| seat_change3       = 
| popular_vote3      = 
| percentage3        = 
| swing3             = 

&lt;!-- NA --&gt;
| image4             = [[Attēls:MP, PB prezidenta un ES attīstības lietu komisāra tikšanās (4887417707)-UgisMitrevics.jpg|150x150px]]
| colour4            = 5A0505
| leader4            = [[Uģis Mitrevics]]
| party4             = [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā Apvienība]]
| last_election4     = 13 (11,01%)
| seats_before4      = 11  + 1 ārpusfrakciju deputāts
| seats_after4       = 
| seat_change4       = 
| popular_vote4      = 
| percentage4        = 
| swing4             = 

&lt;!-- ZZS --&gt;
| image5             = [[Attēls:Aivars Lembergs 2012.jpg|150x150px]]
| colour5            = 2C943F
| leader5            = [[Aivars Lembergs]]
| party5             = [[Zaļo un Zemnieku savienība]]

| last_election5     = 11 (9,91% kā ZZS; 0,21% kā [[Apvienība SKG]])
| seats_before5      = 10
| seats_after5       = 
| seat_change5       = 
| popular_vote5      = 
| percentage5        = 
| swing5             = 

&lt;!-- Jaunā Vienotība --&gt;
| image6             = [[File:Karins, Krisjanis-9702.jpg|150x150px]]
| colour6            = A6C705
| leader6            = [[Arturs Krišjānis Kariņš|Krišjānis Kariņš]]
| party6             = [[Jaunā Vienotība]] 
| last_election6     = 8 (6,69%)
| seats_before6      = 8 + 2 ārpusfrakciju deputāti
| seats_after6       = 
| seat_change6       = 
| popular_vote6      = 
| percentage6        = 
| swing6             = 

| before_election    = [[Krišjānis Kariņš]]
| before_party       = [[Jaunā Vienotība]]
| title              = [[Latvijas Ministru prezidenti|Ministru prezidents]]
| after_election     = 
| after_party        = 
}}
'''[[14. Saeima]]s vēlēšanas''' saskaņā ar [[Latvijas Republikas Satversme|Latvijas Republikas Satversmes]] 11. pantu notiks 2022. gada 1. oktobrī. Cilvēkiem, kas nevarēs balsot vēlēšanu dienā, būs iespēja nodot savu balsi glabāšanā iepriekšējās trīs dienās īpaši noteiktos laikos daļā no vēlēšanu iecirkņiem. Deputātu kandidātu sarakstu iesniegšana notiks no 13. jūlija līdz 2. augustam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/velesanas/saeimas-velesanas/14-saeimas-velesanas|title=14. Saeimas vēlēšanas {{!}} Centrālā vēlēšanu komisija|website=www.cvk.lv|access-date=2022-05-08}}&lt;/ref&gt;

== Balsošanas sistēma ==
[[Latvijas Republikas Satversme]] nosaka, ka Saeimu ievēl vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās, brīvās un [[proporcionālas vēlēšanas|proporcionālās vēlēšanās]], piešķirot vietas [[politiska partija|partijām]], kuras iegūst vismaz 5% balsu. Vēlēšanas parasti notiek reizi četros gados, [[oktobris|oktobra]] pirmajā sestdienā, bet [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas Valsts prezidentam]] ir tiesības pieprasīt ārkārtas vēlēšanas. Tiesības vēlēt ir pilntiesīgiem Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā ir sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu. Saeimā var ievēlēt jebkuru pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kurš vēlēšanu pirmajā dienā ir vecāks par divdesmit vienu gadu.

== Vēlēšanu apgabali ==
{{pamatraksts|Latvijas vēlēšanu apgabali}}
Latvijā ir pieci Saeimas vēlēšanu apgabali — Kurzeme, Vidzeme, Latgale, Zemgale un Rīga. No katra vēlēšanu apgabala tiek ievēlēts konkrēts skaits deputātu proporcionāli iedzīvotāju skaitam apgabalā. Katram vēlēšanu apgabalam ir savi kandidātu saraksti. Ārzemēs dzīvojošie Latvijas pilsoņi tiek pieskaitīti pie Rīgas vēlēšanu apgabala.

{| class=wikitable style=&quot;text-align:center;
|-
!colspan=&quot;2&quot; |Vēlēšanu apgabals
!Vietas
!Izmaiņas
|-
! 1.
|style=&quot;text-align:left;| [[Rīga]]
| 36
| {{increase}} 1
|-
! 2.
|style=&quot;text-align:left;| [[Vidzeme]]
| 26
| {{increase}} 1
|-
! 3.
|style=&quot;text-align:left;| [[Zemgale]]
| 13
| {{decrease}} 1
|-
! 4.
|style=&quot;text-align:left;| [[Latgale]]
| 13
| {{decrease}} 1
|-
! 5.
|style=&quot;text-align:left;| [[Kurzeme]]
| 12
| {{steady}}
|}

== Priekšvēsture ==
{{pamatraksts|13. Saeimas vēlēšanas}}
{{multiple image
 | width =  180
 | image1 = 13Saeima2018.svg
 | caption1 = Partijas un partiju apvienības 13. Saeimas termiņa sākumā
 | image2 = Latvia Saeima 2021.svg
 | caption2 = Partijas un partiju apvienības kopš 2021. gada 12. maija
}}
14. Saeimas vēlēšanas būs desmitās [[Saeimas vēlēšanas]] pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas 1990. gada 4. maijā]]. 

[[13. Saeimas vēlēšanas|Iepriekšējās vēlēšanās]] Saeimā iekļuva septiņas politiskās partijas un to apvienības. Vislielāko vēlētāju atbalstu trešo reizi pēc kārtas ieguva &quot;[[Saskaņa]]&quot;, tai sekoja &quot;[[KPV LV]]&quot; un &quot;[[Jaunā konservatīvā partija]]&quot;. Saeimā iekļuva arī &quot;[[Attīstībai/Par!]]&quot;, &quot;[[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā apvienība]]&quot;, &quot;[[Zaļo un Zemnieku savienība]]&quot; un &quot;[[Jaunā Vienotība]]&quot;. Pēc vēlēšanām koalīciju izveidoja pieci politiskie spēki: &quot;Jaunā Vienotība&quot;, &quot;Jaunā konservatīvā partija&quot;, &quot;Attīstībai/Par!&quot;, &quot;Nacionālā apvienība&quot;, kā arī daļa no &quot;KPV LV&quot; frakcijas.

Pēc [[Jānis Bordāns|Jāņa Bordāna]] un [[Aldis Gobzems|Alda Gobzema]] neveiksmīgajiem mēģinājumiem izveidot valdību par [[Ministru prezidents|Ministru prezidentu]] kļuva Saeimā mazākās frakcijas līderis [[Krišjānis Kariņš]].

13. Saeimas darbības laikā vairāki deputāti pameta savas frakcijas. 2018. gada 6. novembrī, tajā pašā dienā, kad 13. Saeima uzsāka savu darbību, no partijas &quot;Saskaņa&quot; frakcijas izstājās [[Jūlija Stepaņenko]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13nbspsaeimas-pirmaja-darbadiena-stepanenko-pazino-par-darbu-arpus-saskanas-frakcijas.a298679/|title=13. Saeimas pirmajā darbadienā Stepaņenko paziņo par darbu ārpus «Saskaņas» frakcijas|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;, savukārt 2019. gada 6. februārī no partijas &quot;KPV LV&quot; frakcijas tika izslēgts [[Aldis Gobzems]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/50806301|title=Gobzemu izslēdz arī no 'KPV LV' Saeimas frakcijas|last=Žukova|first=Katrīna|website=delfi.lv|access-date=2020-06-22|date=2019-02-06|language=lv}}&lt;/ref&gt; 5. jūnijā no &quot;Nacionālās Apvienības&quot; izstājās [[Inguna Rībena]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeimas-deputate-inguna-ribena-pametusi-nacionalas-apvienibas-frakciju.a321515/|title=Saeimas deputāte Inguna Rībena pametusi Nacionālās apvienības frakciju|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt; 29. maijā no &quot;KPV LV&quot; izstājās arī [[Linda Liepiņa]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.leta.lv/home/important/3201E943-DDBF-4626-A5C5-4488F50B1260/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2019|05|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190529175228/http://www.leta.lv/home/important/3201E943-DDBF-4626-A5C5-4488F50B1260/ |archivedate={{dat|2019|05|29||bez}} }}&lt;/ref&gt; 30. maijā viņai sekoja [[Karina Sprūde]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/51145811|title=No 'KPV LV' izstājas arī frakcijas iekšējā opozicionāre Sprūde|last=LETA|website=delfi.lv|access-date=2020-06-22|date=2019-05-30|language=lv}}&lt;/ref&gt; bet 13. jūnijā [[Didzis Šmits]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/51190141|title='KPV LV' frakcija zaudē vēl vienu biedru|last=LETA|website=delfi.lv|access-date=2020-06-22|date=2019-06-13|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2019. gada 26. augustā [[Anda Čakša]] izstājās no ZZS partijas un frakcijas, un iestājās Jaunās Vienotības partijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/290158-anda-caksa-pargajusi-uz-vienotibu.htm|title=Anda Čakša pārgājusi uz &quot;Vienotību&quot;|website=nra.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt; Frakciju pametušie deputāti tiek uzskatīti par pie frakcijām nepiederošiem jeb neatkarīgajiem deputātiem. 2020. gada 8. janvārī no frakcijas &quot;KPV LV&quot; tika izslēgts deputāts [[Aldis Blumbergs]], kā arī partijas izveidotājs un līderis [[Artuss Kaimiņš]], paliekot frakcijā 10 deputātiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/no-kpv-lv-saeimas-frakcijas-izslegti-deputati-kaimins-un-blumbergs.a344115/|title=No «KPV LV» Saeimas frakcijas izslēgti deputāti Kaimiņš un Blumbergs|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt; Kaimiņš, vēl būdams viens no partijas līdzpriekšsēdētājiem, 20. janvārī paziņoja, ka 8. februāra biedru sapulcē balsos par partijas likvidāciju, tikmēr otrs partijas līdzpriekšsēdētājs [[Atis Zakatistovs]] virzīja jautājumu par partijas nosaukuma un [[zīmols|zīmola]] maiņu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/51811059|title='Partijas tēvs' Kaimiņš aicina likvidēt 'KPV LV'|last=www.DELFI.lv|website=delfi.lv|access-date=2020-06-22|date=2020-01-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2019. gada 14. novembrī 13. Saeima pieņēma pretrunīgi vērtētās politisko partiju finansēšanas likuma izmaiņas, kas paredz vairāk kā septiņas reizes palielināt partiju finansēšanu no valsts budžeta. Tas tika darīts par spīti iniciatīvai atlikt finansējuma pieaugumu līdz 14. Saeimas ievēlēšanai, kas saņēma vairāk nekā 12 tūkstošus parakstu. Iniciatīva sasniedza minimālo atbalstītāju skaitu, lai to varētu iesniegt Saeimai 12 dienu laikā, kas ir otrais īsākais periods portāla &quot;[[ManaBalss.lv]]&quot; vēsturē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/politiskajam-partijam-ieverojami-cels-finansejumu-no-valsts-budzeta.a338475/|title=Politiskajām partijām ievērojami cels finansējumu no valsts budžeta|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://manabalss.lv/site_posts/predlozhenie-poluchivshee-osobenno-b-stru-podderzhku-grazhdan-za-vleno-v-se-m|title=ManaBalss.lv - līdzdalības platforma|website=manabalss.lv|access-date=2020-06-22}}&lt;/ref&gt;

2019. gada 15. novembrī sākās parakstu vākšana 13. Saeimas atsaukšanai. Pirmās dienas laikā to parakstīja ap 8000 cilvēku, 18. novembrī parakstu skaits saniedza 25 000. Lai organizētu referendumu par Saeimas atlaišanu, ir nepieciešams savākt tik lielu parakstu skaitu, kas atbilstu desmitajai daļai balsstiesīgo skaitam iepriekšējās vēlēšanās jeb 154 865 līdz 2020. gada 14. novembrim.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/cvk-atlauj-parakstu-vaksanu-par-13-saeimas-atsauksanu.a338419/|title=CVK atļauj parakstu vākšanu par 13. Saeimas atsaukšanu|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt; Kopā par iniciatīvu parakstījās 54 254 cilvēki.

== Sarakstu līderi un Ministru prezidenta amata kandidāti ==
=== Reģistrācija ===

Vēlēšanām kandidātu sarakstus var iesniegt no {{dat||07|13|G|bez}} līdz {{dat||8|2|D|bez}}.

{| class=&quot;wikitable palinrowheaders&quot;
|- style=&quot;background-color:#cccccc;&quot;
! scope=&quot;col&quot;|Nr.
! scope=&quot;col&quot;|Saraksts
! scope=&quot;col&quot;|Reģistrācija
|-
! scope=&quot;row&quot;|1
| [[Attīstībai/Par!]]
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||07|13|SK}}
|-
! scope=&quot;row&quot;|2
| [[Stabilitātei!]]
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||07|13|SK}}
|-
! scope=&quot;row&quot;|3
| [[Saskaņa]]
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||07|18|SK}}
|-
! scope=&quot;row&quot;|4
| [[Progresīvie]]
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||07|20|SK}}
|-
! scope=&quot;row&quot;|5
|[[Jaunā Vienotība]]
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||07|25|SK}}
|-
! scope=&quot;row&quot;|6
|[[Latvija pirmajā vietā]]
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||07|25|SK}}
|-
! scope=&quot;row&quot;|7
|[[Apvienotais saraksts]]
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||07|26|SK}}
|-
! scope=&quot;row&quot;|8
|[[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā apvienība]]
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||07|26|SK}}
|-
! scope=&quot;row&quot;|9
|[[Zaļo un zemnieku savienība]]
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||07|27|SK}}
|-
! scope=&quot;row&quot;|10
|[[Katram un katrai]]
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||07|27|SK}}
|-
! scope=&quot;row&quot;|11
|[[Latvijas Krievu savienība]]
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||07|29|SK}}
|-
! scope=&quot;row&quot;|12
|[[Republika (partija)|Republika]]
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||07|29|SK}}
|}

=== Sarakstu līderi&lt;ref&gt;https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidatu-saraksti&lt;/ref&gt; ===

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align: left;&quot;
!rowspan=2|№!!rowspan=2|Saraksts!!colspan=5|Līderi
|-
!Rīga!!Vidzeme!!Latgale!!Kurzeme!!Zemgale
|-
!1
|[[Attīstībai/Par!]]
|&lt;small&gt;[[Marija Golubeva]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Artis Pabriks]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Juris Pūce]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Kristaps Eklons]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Artūrs Toms Plešs]]&lt;/small&gt;
|-
!2
|[[Stabilitātei]]
|&lt;small&gt;[[Aleksejs Rosļikovs]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Amils Saļimovs]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Viktorija Pleškāne]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Sanita Petere]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Naomi Farbere]]&lt;/small&gt;
|-
!3
|[[Saskaņa]]
|&lt;small&gt;[[Jānis Urbanovičs]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Ivars Zariņš]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Regīna Ločmele]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Valērijs Agešins]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Aleksandrs Kazačkovs]]&lt;/small&gt;
|-
!4
|[[Progresīvie]]
|&lt;small&gt;[[Antoņina Ņenaševa]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Kaspars Briškens]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Leila Rasima]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Liene Gātere]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Atis Švinka]]&lt;/small&gt;
|-
!5
|[[Jaunā Vienotība]]
|&lt;small&gt;[[Edgars Rinkēvičs]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Arturs Krišjānis Kariņš|Krišjānis Kariņš]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Rihards Kozlovskis]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Arvils Ašeradens]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Jānis Reirs]]&lt;/small&gt;
|-
!6
|[[Latvija pirmajā vietā]]
|&lt;small&gt;[[Ainārs Šlesers]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Linda Liepiņa]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Vilis Krištopāns]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Ramona Petraviča]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Edmunds Zivtiņš]]&lt;/small&gt;
|-
!7
|[[Konservatīvie]]&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/news/national/politics/konservativo-lideri-saeimas-velesanas-bordans-muizniece-eglitis-feldmans-bukss.d?id=54566030 'Konservatīvo' līderi Saeimas vēlēšanās – Bordāns, Muižniece, Eglītis, Feldmans, Bukšs]&lt;/ref&gt;
|&lt;small&gt;[[Anita Muižniece]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Jānis Bordāns]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Aldis Bukšs]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Krišjānis Feldmans]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Gatis Eglītis]]&lt;/small&gt;
|-
!8
|[[Apvienotais saraksts]]&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/news/national/politics/pilena-partijas-velesanu-lideri-smits-smiltens-tavars-vilums-un-kucinskis.d?id=54561800 Pīlēna partijas vēlēšanu līderi – Šmits, Smiltēns, Tavars, Viļums un Kučinskis]&lt;/ref&gt;
|&lt;small&gt;[[Didzis Šmits]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Edvards Smiltēns]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Juris Viļums]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Māris Kučinskis]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Edgars Tavars]]&lt;/small&gt;
|-
!9
|[[Zaļo un zemnieku savienība]]&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/news/national/politics/mes-esam-mainijusies-zzs-ka-premjera-kandidatu-izvirza-lembergu.d?id=54554958 'Mēs esam mainījušies' – ZZS kā premjera kandidātu izvirza Lembergu]&lt;/ref&gt;
|&lt;small&gt;[[Gunārs Kūtris]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Armands Krauze]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Kaspars Melnis]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Uldis Augulis]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Viktors Valainis]]&lt;/small&gt;
|-
!10
|[[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā apvienība]]
|&lt;small&gt;[[Ināra Mūrniece]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Uģis Mitrevics]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Edmunds Teirumnieks]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Ilze Indriksone]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Edvīns Šnore]]&lt;/small&gt;
|-
!11
|[[Katram un katrai]]
|&lt;small&gt;[[Aldis Gobzems]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Karina Sprūde]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Igors Prelatovs]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Agris Freifalts]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Raimonds Lazdiņš]]&lt;/small&gt;
|-
!12
|[[Latvijas Krievu savienība]]
|&lt;small&gt;[[Miroslavs Mitrofanovs]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Andris Vurčs]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Jekaterīna Stehnovska-Slavska]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Jeļena Osipova]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Andrejs Pagors]]&lt;/small&gt;
|}

=== Ministru prezidenta amata kandidāti ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align: left;&quot;
|- bgcolor=&quot;#cccccc&quot;
!Saraksts
!Kandidāts
|-
|[[Zaļo un Zemnieku savienība]]/[[LSDSP]]
|[[Aivars Lembergs]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/mes-esam-mainijusies-zzs-ka-premjera-kandidatu-izvirza-lembergu.d?id=54554958|title='Mēs esam mainījušies' – ZZS kā premjera kandidātu izvirza Lembergu|website=delfi.lv|access-date=2022-07-18|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Progresīvie]]
|[[Kaspars Briškens]]&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/latvija/politika/progresivie-par-ministru-prezidenta-kandidatu-virza-kasparu-briskenu/|title=“Progresīvie” par Ministru prezidenta kandidātu virza Kasparu Briškenu|access-date=2022-05-24|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Latvija pirmajā vietā]]
|[[Ainars Šlesers]]&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/partija-latvija-pirmaja-vieta-kongresa-veles-jaunu-valdi.d?id=54368804|title=Partija 'Latvija pirmajā vietā' kongresā vēlēs jaunu valdi |access-date=2022-05-21|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Jaunā Vienotība]]
|[[Arturs Krišjānis Kariņš|Krišjānis Kariņš]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunas-vienotibas-premjera-amata-kandidats-nakamajas-saeimas-velesanas-bus-karins.a462063/|title=«Jaunās vienotības» premjera amata kandidāts nākamajās Saeimas vēlēšanās būs Kariņš|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-18|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Stabilitātei!]]
|[[Aleksejs Rosļikovs]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/511044-no-stabilitatei-uz-14-saeimu-kandide-roslikovs-un-vairaku-uznemumu-vadiba|title=No &quot;Stabilitātei!&quot; uz 14. Saeimu kandidē Rosļikovs|access-date=2022-07-13|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Saskaņa]]
|[[Ivars Zariņš]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/uz-saeimu-no-saskanas-kandides-briedis-premjera-kandidats-varetu-but-ivars-zarins.d?id=54555800|title=Uz Saeimu no 'Saskaņas' kandidēs Briedis; premjera kandidāts varētu būt Ivars Zariņš|website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-18|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Apvienotais saraksts]]
|[[Uldis Pīlēns]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/pilena-partijas-velesanu-lideri-smits-smiltens-tavars-vilums-un-kucinskis.d?id=54561800|title=Pīlēna partijas vēlēšanu līderi – Šmits, Smiltēns, Tavars, Viļums un Kučinskis|website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Konservatīvie]]
|[[Jānis Bordāns]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/konservativo-lideri-saeimas-velesanas-bordans-muizniece-eglitis-feldmans-bukss.d?id=54566030|title='Konservatīvo' līderi Saeimas vēlēšanās – Bordāns, Muižniece, Eglītis, Feldmans, Bukšs|website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-21|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā apvienība]]
|[[Uģis Mitrevics]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/na-lideri-velesanas-mitrevics-murniece-indriksone-snore-un-teirumnieks.d?id=54580736|title=NA līderi vēlēšanās – Mitrevics, Mūrniece, Indriksone, Šnore un Teirumnieks |website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-26|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Katram un katrai]]
|[[Aldis Gobzems]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/54583730|title=Skolotāji, sociālie darbinieki, pašnodarbinātie un amatpersonas – KuK piesaka deputātu kandidātus |website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-27|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|}

== Priekšvēlēšanu aptaujas ==
=== Partiju reitingi ===
[[Attēls:Opinion polling for Latvian Saeima election, 2022.svg|thumb|800px|center|Priekšvēlēšanu aptauju rezultātu vizuāls attēlojums.]]

==== 2022. gads ====
{| class=&quot;wikitable collapsable mw-datatable&quot; style=&quot;text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;&quot;
! rowspan=&quot;3&quot; |Aptaujas laiks
! rowspan=&quot;3&quot; |Aptaujas veicējs/pasūtītājs
! rowspan=&quot;3&quot; |Aptaujāto skaits
! rowspan=&quot;2&quot; |[[Saskaņa|S]]
| rowspan=&quot;2&quot; |[[Par cilvēcīgu Latviju|PCL]]&lt;hr&gt;AL
| rowspan=&quot;2&quot; |JKP&lt;hr&gt;[[Konservatīvie|K]]
! rowspan=&quot;2&quot; |[[Attīstībai/Par!|AP!]]
! rowspan=&quot;2&quot; |[[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|NA]]
! rowspan=&quot;2&quot; |[[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]]
! colspan=&quot;2&quot; |[[Apvienotais saraksts|AS]]
! rowspan=&quot;2&quot; |[[Jaunā Vienotība|JV]]
! rowspan=&quot;2&quot; |[[Latvijas Krievu savienība|LKS]]
! rowspan=&quot;2&quot; |[[Progresīvie (partija)|P]]
! rowspan=&quot;2&quot; |LuK&lt;hr&gt;[[Katram un katrai|KuK]]
! rowspan=&quot;2&quot; |[[Latvija pirmajā vietā|LPV]]
! rowspan=&quot;2&quot; |[[Stabilitātei!|S!]]
! rowspan=&quot;3&quot; |Citi saraksti
! rowspan=&quot;3&quot; |Nezina
! rowspan=&quot;3&quot; |Neplāno piedalīties
! rowspan=&quot;3&quot; |Vadība
|-
![[Latvijas Zaļā partija|LZP]]
! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]]
|-
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FF2400; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#00acb4; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#192956; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FFEC00; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#5A0505; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#258B4C; width:30px;&quot; |
! colspan=&quot;2&quot; class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#ffa800; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#64C049; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#2268C1; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#E64632; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#0e0e0e; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#9E3039; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#f57d00; width:30px;&quot; |
|-
|20.–24. jūlijs
|[https://retv.lv/raksts/retv-un-factum-jaunakie-partiju-reitingi-nedelas-laika-mainas-partiju-izvietojums-topa-augsgala Factum/ReTV]
|1156
|'''10,3'''
|–
|'''5,7'''
|'''10,7'''
|'''11,3'''
|'''6,8'''
| colspan=&quot;2&quot; |4,9
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''20,5'''
|3,8
|'''6,4'''
|3,1
|'''5,0'''
|'''5,3'''
|2,7
| colspan=&quot;2&quot; |51,6
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |9,2
|-
|6.–10. jūlijs
|[https://retv.lv/raksts/jaunakie-factum-un-retv-zinu-dienesta-partiju-reitingi Factum/ReTV]
|859
|'''10,6'''
|–
|'''6,2'''
|'''9.0'''
|'''12,3'''
|'''6,5'''
| colspan=&quot;2&quot; |3,6
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''20,3'''
|'''5,5'''
|'''6,8'''
|2,2
|'''7,5'''
|3,2
|2,6
| colspan=&quot;2&quot; |51,4
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |8,0
|-
|jūnijs
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingos-junija-fundamentalu-izmainu-nav-lideru-trijnieks-nemainigs.a463919/ SKDS/LTV]
|1795
|'''7,0'''
|–
|3,6
|'''5,7'''
|'''7,0'''
|'''5,5'''
| colspan=&quot;2&quot; |2,7
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''9,9'''
|2,4
|'''5,2'''
|2,4
|3,0
|2,8
|–
|27,5
|14,0
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |2,9
|-
|maijs
|[https://retv.lv/raksts/partiju-reitingi-maija Factum/ReTV]
|665
|'''10,6'''
|0,1
|'''6,9'''
|'''10,2'''
|'''12,8'''
| colspan=&quot;2&quot; |'''8,4'''
|2,9
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''20,0'''
|'''7,1'''
|'''6,9'''
|2,6
|4,6
|1,9
|6,9
| colspan=&quot;2&quot; |51,2 (no 969)
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |7,2
|-
|13.–24. maijs
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-atbalsts-pieaug-na-saskanai-attistibaipar-ir-tresdala-neizlemuso.a460469/ SKDS/LTV]
|1814
|'''7,6'''
|0,6
|3,2
|'''5,6'''
|'''8,5'''
|'''6,0'''
| colspan=&quot;2&quot; |2,8
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''9,4'''
|2,7
|4,0
|1,2
|2,1
|2,3
|1,9
|30,1
|12,0
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |0,9
|-
|22. aprīlis – 2. maijs
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunakie-partiju-reitingi-doties-velet-vairak-motiveti-koalicijas-atbalstitaji-saeima-tiktu-ari-slesera-partija.a457226/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme SKDS/LTV]
|1812
|'''6,8'''
|0,6
|2,5
|4,4
|'''7,8'''
| colspan=&quot;2&quot; |'''8,0'''
|2,4
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''9,8'''
|3,2
|4,4
|2,4
|3,0
|1,6
|2,2
|29,6
|11,3
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |1,8
|-
|26.–29. aprīlis
|[https://retv.lv/raksts/apkopoti-factum-aprila-aptaujas-rezultati-par-partiju-popularitati Factum/ReTV]
|969
|'''12,4'''
|1,0
|'''9,1'''
|'''10,3'''
|'''12,5'''
| colspan=&quot;2&quot; |'''9,4'''
|2,2
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''19,2'''
|'''5,2'''
|'''5,9'''
|3,8
|3,1
|–
|3,2
| colspan=&quot;2&quot; |53,0
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |6,8
|-
|marts
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-pec-krievijas-iebrukuma-ukraina-saskana-zaude-liderpoziciju-pieaug-atbalsts-varas-partijam.a451509/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme SKDS/LTV]
|1820
|'''6,7'''
|0,3
|3,1
|'''5,4'''
|'''7,2'''
| colspan=&quot;2&quot; |'''7,7'''
|2,4
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''9,4'''
|3,2
|4,9
|1,9
|2,5
|2
|1,7
|24,0
|18
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |1,7
|-
|29.–31. marts
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1511362402322989060 Factum]
|498
|'''11,2'''
|1,6
|'''6,7'''
|'''10,2'''
|'''11,9'''
| colspan=&quot;2&quot; |'''10,8'''
|2,6
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''17,0'''
|'''5,6'''
|'''5,9'''
|4,7
|'''5,2'''
|–
|4,3
| colspan=&quot;2&quot; |51,9 (no 832)
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |5,1
|-
|februāris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pirms-krievijas-kara-ukraina-reitings-pieauga-slesera-partijai-krita--zzs.a448929/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=widget-v2&amp;utm_campaign=widget-v2 SKDS/LTV]
|1815
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''10,1'''
|–
|3,1
|4,2
|'''7,0'''
| colspan=&quot;2&quot; |'''6,9'''
|2,3
|'''8,2'''
|2,4
|3,9
|2,2
|4,3
|2
|1,6
|24,0
|17,8
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |1,9
|-
|23.–28. februāris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1500778729206865920 Factum]
|1325
|'''12,7'''
|1,1
|'''6,2'''
|'''11,5'''
|'''11,6'''
| colspan=&quot;2&quot; |'''9,5'''
|3,6
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''16,3'''
|3,4
|'''6,5'''
|'''5,7'''
|4,5
|–
|5,6
| colspan=&quot;2&quot; |49,7
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |3,5
|-
|1. janvāris – 2. februāris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1489707871751356416 Factum]
|344
|'''12,7'''
|0,8
|'''6,0'''
|'''11,6'''
|'''11,7'''
| colspan=&quot;2&quot; |'''9,6'''
|3,7
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''16,6'''
|3,2
|'''7,0'''
|'''5,9'''
|4,3
|–
|5,0
| colspan=&quot;2&quot; |50,3 (no 637)
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |3,9
|-
|janvāris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunakie-politisko-partiju-reitingi-pieaug-atbalsts-zzs-nedaudz-saruk-saskanai-un-na.a444388/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme SKDS/LTV]
|1808
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''10,6'''
|–
|2,8
|4,6
|'''5,9'''
| colspan=&quot;2&quot; |'''8,2'''
|2,6
|'''7,5'''
|2,9
|3,3
|2,5
|2,7
|1,3
|2,5
|22,8
|19,8
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |2,4
|}

==== 2021. gads ====
{| class=&quot;wikitable collapsable mw-datatable&quot; style=&quot;text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;&quot;
|-
! rowspan=2|Aptaujas laiks
! rowspan=2|Aptaujas veicējs/pasūtītājs
! rowspan=2|Aptaujāto skaits
! [[Saskaņa|S]]
! KPV LV&lt;hr&gt;[[Par cilvēcīgu Latviju|PCL]]
! [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]]
! [[Attīstībai/Par!|AP!]]
! [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|NA]]
! [[Zaļo un zemnieku savienība|ZZS]]
! [[Jaunā Vienotība|JV]]
! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]]
! [[Latvijas Krievu savienība|LKS]]
! [[Progresīvie (partija)|P]]
! [[Likums un kārtība (partija)|LuK]]
! [[Latvija pirmajā vietā|LPV]]
! rowspan=2| Citi saraksti
! rowspan=2| Nezina
! rowspan=2| Neplāno piedalīties
! rowspan=2| Vadība
|-
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FF2400; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#00acb4; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#192956; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FFEC00; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#5A0505; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#258B4C; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#64C049; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#1f355e; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#2268C1; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#E64632; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#0e0e0e; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#9E3039; width:30px;&quot;|
|-
|1.–31. decembris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1477686494055870482/photo/1 Factum]
|818
|'''12,2'''
|0,8
|'''6,1'''
|'''12,0'''
|'''11,5'''
|'''9,5'''
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''16,9'''
|4,1
|3,1
|'''6,6'''
|'''6,4'''
|4,5
|4,6
| colspan=&quot;2&quot; |51,5 (no 1410)
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |4,7
|-
|decembris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-decembri-mazinajies-neizlemuso-balsotaju-skaits.a436851/ SKDS/LTV]
|1818
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''11,0'''
|0,7
|3,4
|4,5
|'''6,6'''
|'''6,6'''
|'''7,7'''
|2,2
|2,7
|3,7
|3,0
|2,5
|1,0
|23,6
|19,4
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |3,3
|-
|1.–30. novembris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1477657076889534465 Factum]
|508
|'''13,0'''
|0,8
|'''5,5'''
|'''12,6'''
|'''11,4'''
|'''9,4'''
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''16,9'''
|4,9
|3,0
|'''5,9'''
|'''5,4'''
|4,6
|4,7
| colspan=&quot;2&quot; |51,3 (no 866)
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |3,9
|-
|8.–29. novembris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/novembri-reitings-krities-saskanai-un-partijai-likums-un-kartiba.a433994/ SKDS/LTV]
|1805
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''9,5'''
|–
|2,8
|4,9
|'''5,6'''
|'''7,4'''
|'''7,8'''
|2,6
|2,7
|3,7
|1,7
|2,1
|1,3
|28,9
|17,9
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |1,7
|-
|1.–31. oktobris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1455584951886360579 Factum]
|1147
|'''12,6'''
|0,6
|'''5,1'''
|'''14,1'''
|'''11,8'''
|'''9,0'''
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''15,9'''
|3,8
|3,5
|'''6,4'''
|'''6,4'''
|4,5
|4,1
| colspan=&quot;2&quot; |49,8 (no 1871)
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |1,8
|-
|oktobris &lt;small&gt;(publicēts 29. oktobrī)&lt;/small&gt;
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-oktobri-popularitate-krit-gandriz-visam-partijam.a427967/ SKDS/LTV]
|–
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''10,0'''
|0,9
|2,5
|4,6
|'''5,3'''
|'''6,5'''
|'''6,4'''
|2,4
|2,5
|2,7
|2,2
|2,4
|0,5
|28,4
|21,4
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |3,5
|-
|1. septembris – 1. oktobris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1444309330766049281 Factum]
|679
|'''13,4'''
|0,7
|'''6,9'''
|'''14,8'''
|'''11,9'''
|'''8,5'''
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''15,5'''
|4,0
|2,9
|'''5,7'''
|'''6,1'''
|3,1
|3,2
| colspan=&quot;2&quot; |49,1 (no 1170)
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |0,7
|-
|septembris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-septembri-vairak-aptaujato-gatavi-doties-uz-velesanam.a424325/ SKDS/LTV]
|1806
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''12,0'''
|0,4
|2,9
|4,8
|'''6,9'''
|'''8,3'''
|'''8,2'''
|3,1
|2,6
|3,5
|3,7
|2,9
|0,7
|21,3
|18,6
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |3,1
|-
|27.–31. augusts
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1432991968368513024 Factum]
|710
|'''14,6'''
|1,0
|'''6,1'''
|'''14,0'''
|'''11,7'''
|'''9,1'''
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''16,9'''
|3,7
|2,8
|'''5,7'''
|'''5,1'''
|3,6
|4,8
| colspan=&quot;2&quot; |47,6 (no 1181)
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |2,3
|-
|?.–18. augusts
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-augusta-druzma-ap-5-barjeru.a419153/ SKDS/LTV]
|1825
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''12,6'''
|0,4
|3,1
|'''5,0'''
|'''7,1'''
|'''7,3'''
|'''6,7'''
|2,8
|3,3
|3,6
|3,2
|–
|1,6
|23,1
|20,0
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |5,3
|-
|jūlijs
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-julija-atbalsts-visvairak-audzis-regionu-apvienibai-lielakais-kritums--na.a415600/ SKDS/LTV]
|1801
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''11,3'''
|0,9
|4,0
|'''5,6'''
|'''7,3'''
|'''7,7'''
|'''7,6'''
|3,5
|3,5
|3,0
|3,4
|style=&quot;background:#d3d3d3;&quot; rowspan=&quot;14&quot; |''nav''
|1,7
|18,2
|22,3
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |3,6
|-
|27.–31. jūlijs
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1421426449723142146 Factum]
|612
|'''15,8'''
|0,6
|'''5,8'''
|'''11,5'''
|'''14,4'''
|'''11,6'''
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''16,2'''
|4,1
|3,4
|'''6,5'''
|4,1
|6,0
| colspan=&quot;2&quot; |45,9 (no 1029)
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |0,4
|-
|jūnijs
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-junija-saeima-varetu-ieklut-9-partijas-starp-na-un-zzs-aizvien-siva-cina-par-otro-vietu.a411452/?utm_source=twitter&amp;utm_campaign=news&amp;utm_medium=admin SKDS/LTV]
|1793
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot;|'''12,1'''
|0,6
|3,7
|'''5,6'''
|'''9,3'''
|'''9,4'''
|'''7,2'''
|2,7
|3,4
|4,3
|3,3
|1,1
|18,0
|19,4
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot;|2,7
|-
|maijs
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-maija-saeima-iespejams-spetu-ieklut-9-partijas.a408018/ SKDS/LTV]
|1816
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot;|'''10,3'''
|0,8
|4,7
|4,9
|'''8,0'''
|'''7,7'''
|'''6,6'''
|1,9
|3,6
|3,7
|3,2
|0,9
|22,8
|20,9
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot;|2,3
|-
|26.–31. maijs
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1400069592328949760 Factum]
|576
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot;|'''17,1'''
|0,6
|'''7,8'''
|'''11,1'''
|'''13,3'''
|'''12,5'''
|'''15,9'''
|3,5
|3,8
|'''6,1'''
|3,3
|5,0
| colspan=&quot;2&quot; |47,9 (no 1089)
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot;|1,2
|-
|aprīlis
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-aprili-siva-cina-starp-nacionalo-apvienibu-zzs-un-jauno-vienotibu.a404146/ SKDS/LTV]
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot;|'''12,0'''
|0,2
|3,9
|'''5,6'''
|'''8,0'''
|'''7,7'''
|'''7,0'''
|2,0
|4,2
|4,5
|4,2
|0,6
|20,1
|20,1
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot;|4,0
|-
|26.–30. aprīlis
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1388417515622174725 Factum]
|680
|'''15,2'''
|1,0
|'''7,4'''
|'''12,2'''
|'''11,9'''
|'''10,1'''
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''16,8'''
|4,3
|4,1
|'''6,4'''
|'''5,6'''
|5,1
| colspan=&quot;2&quot; |49,6 (no 1170)
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |1,6
|-
|9.–19. aprīlis
|[http://www.latvianfacts.lv/politiska-izvele-lr-saeimas-velesanu-gadijuma Latvijas Fakti]
|1003
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''9,2'''
|1,1
|3,7
|'''5,3'''
|'''6,2'''
|'''7,3'''
|'''6,2'''
|2,2
|1,8
|2,6
|2,7
|–
|36,0
|15,6
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |2,0
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |marts
|[http://latvianfacts.lv.89-111-52-152.webplace.lv/uploads/Politika-042021.pdf Latvijas Fakti]
|–
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''10,5'''
|1,3
|4,4
|'''5,2'''
|'''6,6'''
|'''6,2'''
|'''6,1'''
|2,2
|1,4
|2,8
|2,6
|–
|35,6
|15,1
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |3,9
|-
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-aug-jaunas-vienotibas-popularitate-labi-rezultati-progresivajiem.a400443/ SKDS/LTV]
|1806
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot;|'''9,9'''
|–
|3,9
|'''5,1'''
|'''7,3'''
|'''6,4'''
|'''6,3'''
|2,6
|2,9
|4,2
|3,7
|1,9
|28,3
|17,5
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot;|2,6
|-
|26.–30. marts
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1377233470578167809 Factum]
|990
|'''13,5'''
|1,3
|'''8,3'''
|'''13,4'''
|'''12,2'''
|'''10,7'''
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''15,7'''
|3,5
|3,2
|'''5,6'''
|'''5,7'''
|6,8
|–
|–
|style=&quot;background:#a0d78e&quot; |2,2
|-
|februāris
|[http://latvianfacts.lv.89-111-52-152.webplace.lv/uploads/Politika-042021.pdf Latvijas Fakti]
|–
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''11,5'''
|1,0
|4,6
|'''7,2'''
|'''5,7'''
|'''9,8'''
|'''6,5'''
|2,3
|1,8
|2,8
|2,7
|–
|28,1
|16,0
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |1,7
|-
|1.–28. februāris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1366457757856124928 Factum]
|1903
|'''12,0'''
|1,9
|'''8,0'''
|'''14,6'''
|'''11,1'''
|'''11,9'''
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''15,1'''
|3,6
|3,9
|'''7,0'''
|4,3
|6,5
|–
|–
|style=&quot;background:#a0d78e&quot; |0,5
|-
|7.–31. janvāris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1356751378299953152/photo/1 Factum]
|1250
|'''11,8'''
|2,5
|'''7,5'''
| style=&quot;background:#F2F5A9&quot; |'''14,0'''
|'''12,4'''
|'''12,3'''
|'''13,7'''
|3,0
|4,1
|'''6,8'''
|3,5
|6,8
|–
|–
| style=&quot;background:#F2F5A9&quot; |0,3
|}

==== 2020. gads ====
{| class=&quot;wikitable collapsable mw-datatable&quot; style=&quot;text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;&quot;
|-
! rowspan=2|Aptaujas laiks
! rowspan=2|Aptaujas veicējs/pasūtītājs
! rowspan=2|Aptaujāto skaits
! [[Saskaņa|S]]
! [[Par cilvēcīgu Latviju|KPV LV]]
! [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]]
! [[Attīstībai/Par!|AP!]]
! [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|NA]]
! [[Zaļo un zemnieku savienība|ZZS]]
! [[Jaunā Vienotība|JV]]
! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]]
! [[Latvijas Krievu savienība|LKS]]
! [[Progresīvie (partija)|P]]
! rowspan=2| Citi saraksti
! rowspan=2| Nezina
! rowspan=2| Neplāno piedalīties
! rowspan=2| Vadība
|-
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FF2400; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#00acb4; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#192956; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FFEC00; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#5A0505; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#258B4C; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#64C049; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#1f355e; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#2268C1; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#E64632; width:30px;&quot;|
|-
|decembris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-decembri-ieverojami-kritusies-attistibaipar-popularitate.a387673/ SKDS/LTV]
|~900
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''11,3'''
|1,9
|'''5,3'''
|4,8
|'''5,8'''
|'''8,0'''
|4,1
|3,0
|2,1
|3,9
|1,0
|26,6
|22,0
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |3,3
|-
|1.-17. decembris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1343854272061038594 Factum]
|2421
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''13'''
|2
|'''8'''
| style=&quot;background:#F2F5A9&quot; |'''13'''
| style=&quot;background:#f99696&quot; |'''13'''
| style=&quot;background:#8BD9A9&quot; |'''13'''
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''13'''
|4
|4
|'''8'''
|9
|–
|–
|–
|-
|novembis
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-decembri-ieverojami-kritusies-attistibaipar-popularitate.a387673/ SKDS/LTV]
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''11,6'''
|1,1
|4,9
|'''8,6'''
|'''8,2'''
|'''7,0'''
|'''5,0'''
|3,2
|3,6
|2,9
|1,0
|26,6
|22,0
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |3,0
|-
|11.-20. novembis
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1334804840866787328 Factum]
|817
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''15'''
|1
|'''9'''
| style=&quot;background:#F2F5A9&quot; |'''15'''
|'''13'''
|'''12'''
|'''13'''
|4
|4
|'''6'''
|8
|–
|–
|–
|-
|26.–30. oktobris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1322201523816980482 Factum]
|853
|'''15'''
|1
|'''9'''
| style=&quot;background:#F2F5A9&quot; |'''17'''
|'''13'''
|'''11'''
|'''14'''
|3
|4
|'''6'''
|8
|–
|–
| style=&quot;background:#F2F5A9&quot; |2
|-
|9.-20. oktobris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-atbalsts-kapis-saskanai-krities-jaunajai-vienotibai.a380538/ SKDS/LTV]
|889
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''11,3'''
|1,9
|'''6,4'''
|'''7,8'''
|'''6,4'''
|'''8,9'''
|'''5,4'''
|3,0
|2,8
|3,3
|0,7
|23
|19
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |2,4
|-
|29. septembris – 4. oktobris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1313059319953395713 Factum]
|442
|'''15'''
|2
|'''8'''
| style=&quot;background:#F2F5A9&quot; |'''17'''
|'''13'''
|'''9'''
|'''15'''
|4
|3
|'''7'''
|8
|–
|–
| style=&quot;background:#F2F5A9&quot; |2
|-
|11.-22. septembris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-atbalsts-saskanai-turpina-samazinaties.a376583/ SKDS/LTV]
|888
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''10,2'''
|2,2
|'''6,1'''
|'''7,6'''
|'''6,2'''
|'''9,8'''
|'''6,6'''
|3,5
|2,6
|3
|1,1
|22,4
|18,7
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |0,4
|-
|7.–24. augusts
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1303243194054987776 Factum]
|637
|'''15'''
|2
|'''9'''
| style=&quot;background:#F2F5A9&quot; |'''16'''
|'''13'''
|'''10'''
|'''15'''
|3
|4
|'''5'''
|7
|–
|–
| style=&quot;background:#F2F5A9&quot; |1
|-
|7.–20. augusts
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-saruk-saskanas-popularitate-bet-pieaug--attistibaipar.a373019/ SKDS/LTV]
|900 
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''12,2'''
|1,9
|4,6
|'''7,8'''
|'''5,2'''
|'''10,7'''
|'''6,6'''
|3,8
|1,5
|1,4
|0,7
|28,5
|17,9
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |1,5
|-
|8.–31. jūlijs
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1292031598762893312 Factum]
|1975
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''16'''
|2
|'''9'''
|'''15'''
|'''11'''
|'''10'''
|style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''16'''
|4
|3
|'''8'''
|6
|–
|–
|–
|-
|jūlijs
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/julija-pieaudzis-atbalsts-saskanai-un-nacionalajai-apvienibai.a369252/ SKDS/LTV]
|884
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''15,5'''
|2,2
|3,9
|'''5,6'''
|'''6,8'''
|'''8,3'''
|'''5,8'''
|2,9
|2,1
|2,2
|0,2
|26,0
|18,5
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |7,2
|-
|1.–30. jūnijs
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1279826045869404160 Factum]
|1461
|'''15'''
|2
|'''9'''
|'''15'''
|'''11'''
|'''10'''
|style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''17'''
|'''5'''
|3
|'''8'''
|7
|–
|–
|style=&quot;background:#a0d78e&quot; |2
|-
|jūnijs
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/junija-popularaka-partija--saskana-premjera-partijai--zemakais-reitings-sogad.a365968/ SKDS/LTV]
|891
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''12,9'''
|1,8
|4,2
|'''5,8'''
|'''5,6'''
|'''8,9'''
|'''5,1'''
|2,8
|2,2
|1,7
|0,6
|29,8
|18,6
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |4,0
|-
|23. maijs – 2. jūnijs
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingus-arkarteja-situacija-nav-celusi.a363627/ SKDS/LTV]
|902
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''13,2'''
|2,0
|3,7
|'''5,0'''
|'''5,5'''
|'''8,1'''
|'''6,1'''
|2,6
|2,3
|1,5
|9,6
|29,6
|19,6
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |5,1
|-
|18.–31. maijs
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1267808247773306883 Factum]
|1182
|'''16'''
|2
|'''9'''
|'''13'''
|'''11'''
|'''9'''
|style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''18'''
|4
|3
|'''8'''
|7
|–
|–
|style=&quot;background:#a0d78e&quot; |2
|-
|7.–26. aprīlis
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1256195938563100672 Factum]
|1325
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''17'''
|2
|'''11'''
|'''14'''
|'''12'''
|'''11'''
|'''16'''
|'''5'''
|4
|'''6'''
|4
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |1
|-
|marts
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/marta-pieaudzis-saskanas-zzs-un-gandriz-visu-valdibas-partiju-reitings.a355036/ SKDS/LTV]
|903
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''14,8'''
|2,2
|4,8
|'''5,6'''
|'''5,8'''
|'''8,6'''
|'''5,8'''
|2,9
|1,5
|1,5
|0,6
|28,8
|17,1
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |6,2
|-
|4.–28. marts
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1246792921812254721 Factum]
|1994
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''18'''
|2
|'''13'''
|'''13'''
|'''12'''
|'''12'''
|'''13'''
|'''5'''
|4
|'''7'''
|3
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |5
|-
|24.–28. februāris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1235186163931021313 Factum]
|783
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''18'''
|3
|'''11'''
|'''12'''
|'''12'''
|'''13'''
|'''14'''
|'''5'''
|4
|'''6'''
|2
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |4
|-
|7.–18. februāris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/februari-no-valdibas-partijam-labakais-reitings-jaunajai-vienotibai.a350336/ SKDS/LTV]
|873
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''12,3'''
|1,3
|4,1
|'''5,4'''
|'''5,4'''
|'''7,9'''
|'''6,4'''
|3,3
|2,0
|2,2
|0,4
|27,9
|21,4
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |4,4
|-
|28. janvāris – 1. februāris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1225832684133474307 Factum]
|684
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''21'''
|2
|'''11'''
|'''11'''
|'''12'''
|'''10'''
|'''16'''
|'''5'''
|3
|'''7'''
|2
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |5
|-
|janvāris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-janvari-no-valdibu-veidojosajiem-zemakais-atbalsts--kpv-lv.a347634/ SKDS/LTV]
|~900
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''13,6'''
|2,0
|'''6,1'''
|'''5,4'''
|'''6,3'''
|'''8,7'''
|'''6,1'''
|2,9
|2,5
|1,8
|0,8
|26,9
|16,9
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |4,9
|}

==== 2019. gads ====
{| class=&quot;wikitable collapsable mw-datatable&quot; style=&quot;text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;&quot;
|-
! rowspan=2|Aptaujas laiks
! rowspan=2|Aptaujas veicējs/pasūtītājs
! rowspan=2|Aptaujāto skaits
! [[Saskaņa|S]]
! [[Par cilvēcīgu Latviju|KPV LV]]
! [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]]
! [[Attīstībai/Par!|AP!]]
! [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|NA]]
! [[Zaļo un zemnieku savienība|ZZS]]
! [[Jaunā Vienotība|JV]]
! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]]
! [[Latvijas Krievu savienība|LKS]]
! [[Progresīvie (partija)|P]]
! rowspan=2| Citi saraksti
! rowspan=2| Nezina
! rowspan=2| Neplāno piedalīties
! rowspan=2| Vadība
|-
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FF2400; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#00acb4; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#192956; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FFEC00; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#5A0505; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#258B4C; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#64C049; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#1f355e; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#2268C1; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#E64632; width:30px;&quot;|
|-
|18.–31. decembris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1214261486278922241 Factum]
|1153
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''20'''
|2
|'''12'''
|'''10'''
|'''14'''
|'''10'''
|'''14'''
|'''5'''
|'''5'''
|'''6'''
|2
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |6
|-
|30. novembris – 12. decembris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-2019-gada-ieguveji-jauna-vienotiba-zaudetaji--kpv-lv.a343302/ SKDS/LTV]
|887
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''13,4'''
|1,8
|'''5,9'''
|4,6
|'''6,9'''
|'''8,0'''
|'''6,8'''
|2,0
|2,2
|2,4
|0,1
|26,7
|19,2
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |6,4
|-
|21.–24. novembris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1199328948280266752 Factum]
|966
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''20'''
|3
|'''13'''
|'''10'''
|'''12'''
|'''10'''
|'''16'''
|4
|4
|'''6'''
|2
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |4
|-
|2.–12. novembris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saskanas-reitings-novembri-atkal-krities.a339574/ SKDS/LTV]
|884
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''11,2'''
|3,0
|'''5,4'''
|'''5,6'''
|'''8,8'''
|'''7,5'''
|'''6,5'''
|2,8
|2,0
|2,1
|0,2
|25,4
|19,5
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |2,4
|-
|15.–22. oktobris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1186999647681830913 Factum]
|502
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''20'''
|3
|'''14'''
|'''9'''
|'''11'''
|'''11'''
|'''15'''
|4
|4
|'''6'''
|3
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |5
|-
|5.–16. oktobris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/oktobri-reitings-sarucis-visam-saeima-ieveletajam-partijam.a336590/ SKDS/LTV]
|909
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''12,9'''
|2,5
|'''6,7'''
|'''5,2'''
|'''7,3'''
|'''8,0'''
|'''6,5'''
|2,2
|2,2
|2,8
|0,5
|24,9&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=Oktobrī reitings sarucis visām Saeimā ievēlētajām partijām|url=https://www.youtube.com/watch?v=D8K_MfzFW6A|accessdate=2021-11-21|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;
|18,3
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |4,9
|-
|27.–30. septembris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1180141845512359937 Factum]
|489
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''19'''
|2
|'''15'''
|'''11'''
|'''10'''
|'''10'''
|'''17'''
|'''5'''
|4
|'''5'''
|2
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |2
|-
|6.–18. septembris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-saskanas-pozicijas-vajinas-kpv-lv-gada-laika-lielakais-kritums.a333441/ SKDS/LTV]
|~900
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''14,5'''
|2,8
|'''7,2'''
|'''6,1'''
|'''8,9'''
|'''8,4'''
|'''8,3'''
|2,5
|–
|2,1
|1,0
|22,1
|16,1
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |5,6
|-
|27.–30. augusts
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1169292492539346948 Factum]
|1152
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''18'''
|4
|'''16'''
|'''10'''
|'''11'''
|'''11'''
|'''17'''
|4
|4
|4
|1
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |1
|-
|augusts &lt;small&gt;(publicēts 30. augustā)&lt;/small&gt;
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/lielakais-veletaju-atbalsta-pieaugums-saskanai-un-jkp.a330512/ SKDS/LTV]
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''16,1'''
|2,6
|'''6,3'''
|'''6,2'''
|'''7,2'''
|'''8,3'''
|'''8,8'''
|2,9
|2,5
|2,1
|0,3
|17,3
|19,4
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |7,3
|-
|jūlijs &lt;small&gt;(publicēts 30. jūlijā)&lt;/small&gt;
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saskanas-un-jaunas-vienotibas-reitingi-krit-zzs-pieaug.a327246/ SKDS/LTV]
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''14,7'''
|1,6
|'''5,0'''
|'''5,7'''
|'''6,3'''
|'''7,6'''
|'''8,5'''
|3,6
|2,3
|2,1
|0,5
|22,2
|19,9
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |6,2
|-
|22.–29. jūlijs 
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1159143587277410306 Factum]
|989
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''18'''
|2
|'''15'''
|'''10'''
|'''15'''
|'''10'''
|'''15'''
|4
|'''6'''
|4
|1
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |3
|-
|26.–30. jūnijs
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1146753117788278787 Factum]
|860
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''17'''
|4
|'''10'''
|'''12'''
|'''15'''
|'''9'''
|style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''17'''
|'''6'''
|4
|'''6'''
|0
|–
|–
|–
|-
|7.–17. jūnijs
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunajai-vienotibai-junija-augstakais-reitings-pedejos-cetros-gados-saskanai-un-jkp-kritas.a324509/ SKDS/LTV]
|891
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''15,8'''
|3,4
|4,6
|'''6,8'''
|'''7,7'''
|'''6,3'''
|'''10,5'''
|3,0
|1,6
|3,0
|0,4
|18,2
|18,7
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |5,3
|-
|maijs
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/maija-popularakas-partijas-saskana-zzs-un-nacionala-apvieniba.a321392/ SKDS/LTV]
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''17,5'''
|2,4
|'''7,9'''
|'''5,9'''
|'''8,6'''
|'''8,8'''
|'''6,1'''
|4,0
|1,5
|1,9
|0,1
|16,9
|18,4
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |8,7
|-
|1.–28. maijs
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1134732766753513473 Factum]
|1079
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''17'''
|4
|'''10'''
|'''10'''
|'''16'''
|'''8'''
|'''16'''
|4
|4
|'''7'''
|4
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |1
|-
|1.–30. aprīlis
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1123972845791531009 Factum]
|1236
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''20'''
|4
|'''15'''
|'''10'''
|'''12'''
|'''11'''
|'''10'''
|'''6'''
|3
|'''7'''
|3
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |5
|-
|aprīlis &lt;small&gt;(publicēts 26. aprīlī)&lt;/small&gt;
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-aprili-kapums-saskanai-kritums--kpv-lv.a317236/ SKDS/LTV]
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''19,7'''
|2,8
|'''8,6'''
|'''5,6'''
|'''6,7'''
|'''6,9'''
|'''5,8'''
|3,0
|1,6
|1,5
|0,3
|20,6
|16,9
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |11,1
|-
|rowspan=2|marts
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1113228138329378817 Factum]
|867
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''15'''
|4
|'''13'''
|'''11'''
|'''14'''
|'''10'''
|'''11'''
|'''6'''
|'''5'''
|'''6'''
|5
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |1
|-
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-atbalsts-nacionalajai-apvienibai-noslid-lidz-5.a314751/?utm_source=push&amp;utm_campaign=news=&amp;utm_medium=chrome SKDS/LTV]
|873
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''17,7'''
|4,1
|'''8,0'''
|'''6,2'''
|'''5,0'''
|'''7,6'''
|'''5,3'''
|2,9
|1,6
|2,3
|0,5
|22,1
|16,7
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |8,3
|-
|februāris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-kpv-lv-popularitate-krit-bet-pieaugums-jaunajai-vienotibai.a311314/ SKDS/LTV]
|872
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''19,0'''
|3,5
|'''9,5'''
|'''5,9'''
|'''6,3'''
|'''5,7'''
|'''6,5'''
|2,4
|2,0
|2,7
|0,4
|19,3
|16,8
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |9,5
|-
|11.–23. janvāris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-kpv-lv-zaude-jkp-iegust.a308392/ SKDS/LTV]
|906
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''17,4'''
|'''7,1'''
|'''12,1'''
|'''6,7'''
|'''7,7'''
|'''8,1'''
|4,0
|–
|–
|–
|5,3
|18,8
|12,8
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |5,3
|}

==== 2018. gads ====
{| class=&quot;wikitable collapsable mw-datatable&quot; style=&quot;text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;&quot;
|-
! rowspan=2|Aptaujas laiks
! rowspan=2|Aptaujas veicējs/pasūtītājs
! rowspan=2|Aptaujāto skaits
! [[Saskaņa|S]]
! [[Par cilvēcīgu Latviju|KPV LV]]
! [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]]
! [[Attīstībai/Par!|AP!]]
! [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|NA]]
! [[Zaļo un zemnieku savienība|ZZS]]
! [[Jaunā Vienotība|JV]]
! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]]
! [[Latvijas Krievu savienība|LKS]]
! [[Progresīvie (partija)|P]]
! rowspan=2| Citi saraksti
! rowspan=2| Nezina
! rowspan=2| Neplāno piedalīties
! rowspan=2| Vadība
|-
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FF2400; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#00acb4; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#192956; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FFEC00; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#5A0505; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#258B4C; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#64C049; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#1f355e; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#2268C1; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#E64632; width:30px;&quot;|
|-
|1.–12. decembris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/decembri-popularakas-partijas-saskana-kpv-lv-un-jkp.a304441/ SKDS/LTV]
|900
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''20,6'''
|'''10,4'''
|'''8,9'''
|'''6,2'''
|'''6,5'''
|'''6,6'''
|4,2
|3,0
|2,4
|2,3
|0,1
|16,5
|12,3
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |10,2
|-
|3.–15. novembris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/novembri-kritusies-attistibaipar-un-nacionalas-apvienibas-popularitate.a301590/ SKDS/LTV]
|833
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''18,2'''
|'''9,8'''
|'''10,2'''
|'''6,7'''
|'''5,9'''
|'''6,4'''
|4,7
|2,6
|1,6
|1,8
|0,1
|17,7
|14,3
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |8,0
|-
|13.–23. oktobris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-zzs-popularitate-krit-lielakais-pieaugums-saeimas-jaunpienacejiem.a298338/ SKDS/LTV]
|900
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''19,2'''
|'''11,5'''
|'''10,1'''
|'''8,9'''
|'''8,4'''
|'''5,4'''
|4,4
|4,2
|1,4
|1,7
|0,2
|12,0
|12,6
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |7,7
|-
!colspan=3|[[13. Saeimas vēlēšanas]]
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''19,80'''
|'''14,25'''
|'''13,59'''
|'''12,05'''
|'''11,02'''
|'''9,92'''
|'''6,70'''
|4,15
|3,20
|2,62
|2,70
!colspan=2|
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |5,55
|}

=== Citas aptaujas ===
2019. gada augustā &quot;Kantar TNS&quot; aptauja secināja, ka 62% no vēlētājiem balsotu par to pašu partiju, par kuru balsoja 13. Saeimas vēlēšanās, savukārt, 26% pilsoņu vairs par to pašu partiju nebalsotu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://skaties.lv/zinas/aptaujas/aptauja-ka-balsotu-iedzivotaji-ja-tagad-notiktu-saeimas-velesanas/|title=Aptauja: kā balsotu iedzīvotāji, ja tagad notiktu Saeimas vēlēšanas?|website=skaties.lv|access-date=2020-06-22}}&lt;/ref&gt;

2019. gada novembrī sākās parakstu vākšana par Saeimas atlaišanu. Parakstu vākšanas sākumā tā ieguva plašu ažiotāžu un mēneša laikā tika savākti vairāk kā 40 000 parakstu, bet pēc tam parakstu vākšanas ātrums samazinājās. Mēneša beigās Factum publicēja aptaujas rezultātus, kas secināja, ka aptuveni 31% Latvijas iedzīvotāju atbalsta Saeimas atlaišanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/interactive_lv/status/1200028015616516096|title=https://twitter.com/interactive_lv/status/1200028015616516096|website=Twitter|access-date=2020-06-22|language=en}}&lt;/ref&gt;

2019. gadā 90. Eirobarometra aptauja liecināja, ka, lai gan lielākā daļa – 82% Latvijas iedzīvotāju neuzticās politiskajām partijām, šo cilvēku īpatsvars ir samazinājies par septiņiem procentpunktiem kopš 2017. gada rudeņa. Neuzticēšanās Saeimai arī samazinājusies par deviņiem procentpunktiem šajā laika posmā un 2019. gadā bija 66%.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/321820-sabiedriba-latvija-arvien-vairak-uzticas-politiskajam-partijam-un-valdibai-liecina-aptauja|title=Sabiedrība Latvijā arvien vairāk uzticas politiskajām partijām un valdībai, liecina aptauja|website=Jauns.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2020. gada marta SKDS aptauja secināja, ka 19% Latvijas iedzivotāju ir lojāli kādai partijai. 2013. gadā šādu cilvēku īpatsvars bijis 26%. Nemainīga ir tā cilvēku grupa, kura neatzīst nevienu partiju par labu un balso pēc &quot;mazākā ļaunuma&quot; principa — 26%, bet 33% respondentu atzina, ka balso katrās vēlēšanās par citu partiju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/aptauja-kadai-no-partijam-latvija-lojals-ir-tikai-katrs-piektais-pilsonis/|title=Aptauja: Kādai no partijām Latvijā lojāls ir tikai katrs piektais pilsonis|website=skaties.lv|access-date=2020-06-22}}&lt;/ref&gt;

&quot;Eurobarometer&quot; aptaujā, kas tika veikta no 2021. gada 14. jūnija līdz 5. jūlijam atklājās, ka Latvijā vismazāk cilvēku tic viņu balss nozīmei Eiropas Savienībā. Tikai 28% Latvijas iedzīvotāju piekrīt ka viņu balsij Latvijā ir nozīme, bet 71% nepiekrīt šim apgalvojumam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/357669-liela-dala-latvijas-iedzivotaju-uzskata-ka-vinu-balsij-valsti-nav-nozimes.htm|title=Liela daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka viņu balsij valstī nav nozīmes|website=nra.lv|access-date=2021-09-13|language=lv}}&lt;/ref&gt; Tā paša gada oktobrī SKDS aptaujā 13. Saeimai bija viszemākais uzticības rādītājs – 16%. Vēsturiski zemākais uzticības rādīājs Saeimai ir bijis 2009. gada janvārī – 4,5%,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/arniskaktins/status/1456665383193260038|title=https://twitter.com/arniskaktins/status/1456665383193260038|website=Twitter|access-date=2021-11-21|language=en}}&lt;/ref&gt; savukārt 10. decembrī publicētajā SKDS aptaujā secināja, ka absolūtais vairākums Latvijas iedzīvotāju ir neapmierināti ar politisko partiju darbu valdībā. Aptaujas dalībnieki bija visvairāk apmierināti ar Jaunās Vienotības darbu (28%), bet vismazāk apmierināti ar Nacionālās Apvienības darbu (17%).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kas-notiek-latvija/raksti/kas-notiek-latvija-aptauja-koalicijas-partiju-darbs-neapmierina-5864-iedzivotaju.a433722/|title=«Kas notiek Latvijā?» aptauja: koalīcijas partiju darbs neapmierina 58%–64% iedzīvotāju|website=www.lsm.lv|access-date=2021-12-10|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.saeima.lv Latvijas Republikas Saeimas mājaslapa]
* [https://www.cvk.lv/lv CVK mājas lapa]

{{Saeimas vēlēšanas}}
{{Vēlēšanas un referendumi Latvijā}}

[[Kategorija:2022. gads Latvijā]]
[[Kategorija:Saeimas vēlēšanas]]</text>
      <sha1>qxjxvx22kwi14o0utki854joz29ysx1</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3662575</id>
      <parentid>3662563</parentid>
      <timestamp>2022-07-29T11:14:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <comment>/* Sarakstu līderi un Ministru prezidenta amata kandidāti */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="59935" xml:space="preserve">{{būs}}
{{Vēlēšanu infokaste
| election_name      = 14. Saeimas vēlēšanas
| country            = Latvija
| image              = 
| flag_year          = 
| type               = parliamentary
| ongoing            = yes
| previous_election  = 13. Saeimas vēlēšanas
| previous_year      = 2018
| next_election      = 15. Saeimas vēlēšanas 
| next_year          = 2026
| election_date      = {{dat|2022|10|01}}
| seats_for_election = 100
| turnout            = 
| party_name         = no
| leader_title       = Premjera amata kandidāts

&lt;!-- Saskaņa --&gt;
| image1             = [[Attēls:Ivars_Zariņš.jpg|150x150px]]
| colour1            = EB482C
| leader1            = [[Ivars Zariņš]]
| party1             = [[Saskaņa]]
| last_election1     = 23 (19,80%)
| seats_before1      = 18
| seats_after1       = 
| seat_change1       = 
| popular_vote1      = 
| percentage1        = 
| swing1             = 

&lt;!-- JKP --&gt;
| image2             = [[Attēls:Jānis Bordāns.jpg|150x150px]] 
| colour2            = 192956
| leader2            = [[Jānis Bordāns]]
| party2             = [[Konservatīvie]]
| last_election2     = 16 (13,59%; kā Jaunā konservatīvā partija)
| seats_before2      = 15 + 1 ārpusfrakciju deputāts
| seats_after2       = 
| seat_change2       = 
| popular_vote2      = 
| percentage2        = 
| swing2             = 

&lt;!-- AP! --&gt;
| image3             = [[Attēls:Sin foto.svg|150x150px]]
| colour3            = FFEC00
| leader3            = ''TBA''
| party3             = [[Attīstībai/Par!]]
| last_election3     = 13 (12,04%)
| seats_before3      = 13 + 2 ārpusfrakciju deputāti
| seats_after3       = 
| seat_change3       = 
| popular_vote3      = 
| percentage3        = 
| swing3             = 

&lt;!-- NA --&gt;
| image4             = [[Attēls:MP, PB prezidenta un ES attīstības lietu komisāra tikšanās (4887417707)-UgisMitrevics.jpg|150x150px]]
| colour4            = 5A0505
| leader4            = [[Uģis Mitrevics]]
| party4             = [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā Apvienība]]
| last_election4     = 13 (11,01%)
| seats_before4      = 11  + 1 ārpusfrakciju deputāts
| seats_after4       = 
| seat_change4       = 
| popular_vote4      = 
| percentage4        = 
| swing4             = 

&lt;!-- ZZS --&gt;
| image5             = [[Attēls:Aivars Lembergs 2012.jpg|150x150px]]
| colour5            = 2C943F
| leader5            = [[Aivars Lembergs]]
| party5             = [[Zaļo un Zemnieku savienība]]

| last_election5     = 11 (9,91% kā ZZS; 0,21% kā [[Apvienība SKG]])
| seats_before5      = 10
| seats_after5       = 
| seat_change5       = 
| popular_vote5      = 
| percentage5        = 
| swing5             = 

&lt;!-- Jaunā Vienotība --&gt;
| image6             = [[File:Karins, Krisjanis-9702.jpg|150x150px]]
| colour6            = A6C705
| leader6            = [[Arturs Krišjānis Kariņš|Krišjānis Kariņš]]
| party6             = [[Jaunā Vienotība]] 
| last_election6     = 8 (6,69%)
| seats_before6      = 8 + 2 ārpusfrakciju deputāti
| seats_after6       = 
| seat_change6       = 
| popular_vote6      = 
| percentage6        = 
| swing6             = 

| before_election    = [[Krišjānis Kariņš]]
| before_party       = [[Jaunā Vienotība]]
| title              = [[Latvijas Ministru prezidenti|Ministru prezidents]]
| after_election     = 
| after_party        = 
}}
'''[[14. Saeima]]s vēlēšanas''' saskaņā ar [[Latvijas Republikas Satversme|Latvijas Republikas Satversmes]] 11. pantu notiks 2022. gada 1. oktobrī. Cilvēkiem, kas nevarēs balsot vēlēšanu dienā, būs iespēja nodot savu balsi glabāšanā iepriekšējās trīs dienās īpaši noteiktos laikos daļā no vēlēšanu iecirkņiem. Deputātu kandidātu sarakstu iesniegšana notiks no 13. jūlija līdz 2. augustam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/velesanas/saeimas-velesanas/14-saeimas-velesanas|title=14. Saeimas vēlēšanas {{!}} Centrālā vēlēšanu komisija|website=www.cvk.lv|access-date=2022-05-08}}&lt;/ref&gt;

== Balsošanas sistēma ==
[[Latvijas Republikas Satversme]] nosaka, ka Saeimu ievēl vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās, brīvās un [[proporcionālas vēlēšanas|proporcionālās vēlēšanās]], piešķirot vietas [[politiska partija|partijām]], kuras iegūst vismaz 5% balsu. Vēlēšanas parasti notiek reizi četros gados, [[oktobris|oktobra]] pirmajā sestdienā, bet [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas Valsts prezidentam]] ir tiesības pieprasīt ārkārtas vēlēšanas. Tiesības vēlēt ir pilntiesīgiem Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā ir sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu. Saeimā var ievēlēt jebkuru pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kurš vēlēšanu pirmajā dienā ir vecāks par divdesmit vienu gadu.

== Vēlēšanu apgabali ==
{{pamatraksts|Latvijas vēlēšanu apgabali}}
Latvijā ir pieci Saeimas vēlēšanu apgabali — Kurzeme, Vidzeme, Latgale, Zemgale un Rīga. No katra vēlēšanu apgabala tiek ievēlēts konkrēts skaits deputātu proporcionāli iedzīvotāju skaitam apgabalā. Katram vēlēšanu apgabalam ir savi kandidātu saraksti. Ārzemēs dzīvojošie Latvijas pilsoņi tiek pieskaitīti pie Rīgas vēlēšanu apgabala.

{| class=wikitable style=&quot;text-align:center;
|-
!colspan=&quot;2&quot; |Vēlēšanu apgabals
!Vietas
!Izmaiņas
|-
! 1.
|style=&quot;text-align:left;| [[Rīga]]
| 36
| {{increase}} 1
|-
! 2.
|style=&quot;text-align:left;| [[Vidzeme]]
| 26
| {{increase}} 1
|-
! 3.
|style=&quot;text-align:left;| [[Zemgale]]
| 13
| {{decrease}} 1
|-
! 4.
|style=&quot;text-align:left;| [[Latgale]]
| 13
| {{decrease}} 1
|-
! 5.
|style=&quot;text-align:left;| [[Kurzeme]]
| 12
| {{steady}}
|}

== Priekšvēsture ==
{{pamatraksts|13. Saeimas vēlēšanas}}
{{multiple image
 | width =  180
 | image1 = 13Saeima2018.svg
 | caption1 = Partijas un partiju apvienības 13. Saeimas termiņa sākumā
 | image2 = Latvia Saeima 2021.svg
 | caption2 = Partijas un partiju apvienības kopš 2021. gada 12. maija
}}
14. Saeimas vēlēšanas būs desmitās [[Saeimas vēlēšanas]] pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas 1990. gada 4. maijā]]. 

[[13. Saeimas vēlēšanas|Iepriekšējās vēlēšanās]] Saeimā iekļuva septiņas politiskās partijas un to apvienības. Vislielāko vēlētāju atbalstu trešo reizi pēc kārtas ieguva &quot;[[Saskaņa]]&quot;, tai sekoja &quot;[[KPV LV]]&quot; un &quot;[[Jaunā konservatīvā partija]]&quot;. Saeimā iekļuva arī &quot;[[Attīstībai/Par!]]&quot;, &quot;[[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā apvienība]]&quot;, &quot;[[Zaļo un Zemnieku savienība]]&quot; un &quot;[[Jaunā Vienotība]]&quot;. Pēc vēlēšanām koalīciju izveidoja pieci politiskie spēki: &quot;Jaunā Vienotība&quot;, &quot;Jaunā konservatīvā partija&quot;, &quot;Attīstībai/Par!&quot;, &quot;Nacionālā apvienība&quot;, kā arī daļa no &quot;KPV LV&quot; frakcijas.

Pēc [[Jānis Bordāns|Jāņa Bordāna]] un [[Aldis Gobzems|Alda Gobzema]] neveiksmīgajiem mēģinājumiem izveidot valdību par [[Ministru prezidents|Ministru prezidentu]] kļuva Saeimā mazākās frakcijas līderis [[Krišjānis Kariņš]].

13. Saeimas darbības laikā vairāki deputāti pameta savas frakcijas. 2018. gada 6. novembrī, tajā pašā dienā, kad 13. Saeima uzsāka savu darbību, no partijas &quot;Saskaņa&quot; frakcijas izstājās [[Jūlija Stepaņenko]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13nbspsaeimas-pirmaja-darbadiena-stepanenko-pazino-par-darbu-arpus-saskanas-frakcijas.a298679/|title=13. Saeimas pirmajā darbadienā Stepaņenko paziņo par darbu ārpus «Saskaņas» frakcijas|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;, savukārt 2019. gada 6. februārī no partijas &quot;KPV LV&quot; frakcijas tika izslēgts [[Aldis Gobzems]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/50806301|title=Gobzemu izslēdz arī no 'KPV LV' Saeimas frakcijas|last=Žukova|first=Katrīna|website=delfi.lv|access-date=2020-06-22|date=2019-02-06|language=lv}}&lt;/ref&gt; 5. jūnijā no &quot;Nacionālās Apvienības&quot; izstājās [[Inguna Rībena]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeimas-deputate-inguna-ribena-pametusi-nacionalas-apvienibas-frakciju.a321515/|title=Saeimas deputāte Inguna Rībena pametusi Nacionālās apvienības frakciju|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt; 29. maijā no &quot;KPV LV&quot; izstājās arī [[Linda Liepiņa]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.leta.lv/home/important/3201E943-DDBF-4626-A5C5-4488F50B1260/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2019|05|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190529175228/http://www.leta.lv/home/important/3201E943-DDBF-4626-A5C5-4488F50B1260/ |archivedate={{dat|2019|05|29||bez}} }}&lt;/ref&gt; 30. maijā viņai sekoja [[Karina Sprūde]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/51145811|title=No 'KPV LV' izstājas arī frakcijas iekšējā opozicionāre Sprūde|last=LETA|website=delfi.lv|access-date=2020-06-22|date=2019-05-30|language=lv}}&lt;/ref&gt; bet 13. jūnijā [[Didzis Šmits]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/51190141|title='KPV LV' frakcija zaudē vēl vienu biedru|last=LETA|website=delfi.lv|access-date=2020-06-22|date=2019-06-13|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2019. gada 26. augustā [[Anda Čakša]] izstājās no ZZS partijas un frakcijas, un iestājās Jaunās Vienotības partijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/290158-anda-caksa-pargajusi-uz-vienotibu.htm|title=Anda Čakša pārgājusi uz &quot;Vienotību&quot;|website=nra.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt; Frakciju pametušie deputāti tiek uzskatīti par pie frakcijām nepiederošiem jeb neatkarīgajiem deputātiem. 2020. gada 8. janvārī no frakcijas &quot;KPV LV&quot; tika izslēgts deputāts [[Aldis Blumbergs]], kā arī partijas izveidotājs un līderis [[Artuss Kaimiņš]], paliekot frakcijā 10 deputātiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/no-kpv-lv-saeimas-frakcijas-izslegti-deputati-kaimins-un-blumbergs.a344115/|title=No «KPV LV» Saeimas frakcijas izslēgti deputāti Kaimiņš un Blumbergs|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt; Kaimiņš, vēl būdams viens no partijas līdzpriekšsēdētājiem, 20. janvārī paziņoja, ka 8. februāra biedru sapulcē balsos par partijas likvidāciju, tikmēr otrs partijas līdzpriekšsēdētājs [[Atis Zakatistovs]] virzīja jautājumu par partijas nosaukuma un [[zīmols|zīmola]] maiņu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/51811059|title='Partijas tēvs' Kaimiņš aicina likvidēt 'KPV LV'|last=www.DELFI.lv|website=delfi.lv|access-date=2020-06-22|date=2020-01-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2019. gada 14. novembrī 13. Saeima pieņēma pretrunīgi vērtētās politisko partiju finansēšanas likuma izmaiņas, kas paredz vairāk kā septiņas reizes palielināt partiju finansēšanu no valsts budžeta. Tas tika darīts par spīti iniciatīvai atlikt finansējuma pieaugumu līdz 14. Saeimas ievēlēšanai, kas saņēma vairāk nekā 12 tūkstošus parakstu. Iniciatīva sasniedza minimālo atbalstītāju skaitu, lai to varētu iesniegt Saeimai 12 dienu laikā, kas ir otrais īsākais periods portāla &quot;[[ManaBalss.lv]]&quot; vēsturē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/politiskajam-partijam-ieverojami-cels-finansejumu-no-valsts-budzeta.a338475/|title=Politiskajām partijām ievērojami cels finansējumu no valsts budžeta|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://manabalss.lv/site_posts/predlozhenie-poluchivshee-osobenno-b-stru-podderzhku-grazhdan-za-vleno-v-se-m|title=ManaBalss.lv - līdzdalības platforma|website=manabalss.lv|access-date=2020-06-22}}&lt;/ref&gt;

2019. gada 15. novembrī sākās parakstu vākšana 13. Saeimas atsaukšanai. Pirmās dienas laikā to parakstīja ap 8000 cilvēku, 18. novembrī parakstu skaits saniedza 25 000. Lai organizētu referendumu par Saeimas atlaišanu, ir nepieciešams savākt tik lielu parakstu skaitu, kas atbilstu desmitajai daļai balsstiesīgo skaitam iepriekšējās vēlēšanās jeb 154 865 līdz 2020. gada 14. novembrim.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/cvk-atlauj-parakstu-vaksanu-par-13-saeimas-atsauksanu.a338419/|title=CVK atļauj parakstu vākšanu par 13. Saeimas atsaukšanu|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt; Kopā par iniciatīvu parakstījās 54 254 cilvēki.

== Sarakstu līderi un Ministru prezidenta amata kandidāti ==
=== Reģistrācija ===

Vēlēšanām kandidātu sarakstus var iesniegt no {{dat||07|13|G|bez}} līdz {{dat||8|2|D|bez}}.

{| class=&quot;wikitable palinrowheaders&quot;
|- style=&quot;background-color:#cccccc;&quot;
! scope=&quot;col&quot;|Nr.
! scope=&quot;col&quot;|Saraksts
! scope=&quot;col&quot;|Reģistrācija
|-
! scope=&quot;row&quot;|1
| [[Attīstībai/Par!]]
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||07|13|SK}}
|-
! scope=&quot;row&quot;|2
| [[Stabilitātei!]]
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||07|13|SK}}
|-
! scope=&quot;row&quot;|3
| [[Saskaņa]]
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||07|18|SK}}
|-
! scope=&quot;row&quot;|4
| [[Progresīvie]]
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||07|20|SK}}
|-
! scope=&quot;row&quot;|5
|[[Jaunā Vienotība]]
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||07|25|SK}}
|-
! scope=&quot;row&quot;|6
|[[Latvija pirmajā vietā]]
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||07|25|SK}}
|-
! scope=&quot;row&quot;|7
|[[Apvienotais saraksts]]
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||07|26|SK}}
|-
! scope=&quot;row&quot;|8
|[[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā apvienība]]
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||07|26|SK}}
|-
! scope=&quot;row&quot;|9
|[[Zaļo un zemnieku savienība]]
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||07|27|SK}}
|-
! scope=&quot;row&quot;|10
|[[Katram un katrai]]
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||07|27|SK}}
|-
! scope=&quot;row&quot;|11
|[[Latvijas Krievu savienība]]
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||07|29|SK}}
|-
! scope=&quot;row&quot;|12
|[[Republika (partija)|Republika]]
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||07|29|SK}}
|-
! scope=&quot;row&quot;|13
|[[Konservatīvie]]
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||07|29|SK}}
|}

=== Sarakstu līderi&lt;ref&gt;https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidatu-saraksti&lt;/ref&gt; ===

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align: left;&quot;
!rowspan=2|№!!rowspan=2|Saraksts!!colspan=5|Līderi
|-
!Rīga!!Vidzeme!!Latgale!!Kurzeme!!Zemgale
|-
!1
|[[Attīstībai/Par!]]
|&lt;small&gt;[[Marija Golubeva]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Artis Pabriks]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Juris Pūce]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Kristaps Eklons]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Artūrs Toms Plešs]]&lt;/small&gt;
|-
!2
|[[Stabilitātei]]
|&lt;small&gt;[[Aleksejs Rosļikovs]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Amils Saļimovs]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Viktorija Pleškāne]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Sanita Petere]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Naomi Farbere]]&lt;/small&gt;
|-
!3
|[[Saskaņa]]
|&lt;small&gt;[[Jānis Urbanovičs]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Ivars Zariņš]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Regīna Ločmele]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Valērijs Agešins]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Aleksandrs Kazačkovs]]&lt;/small&gt;
|-
!4
|[[Progresīvie]]
|&lt;small&gt;[[Antoņina Ņenaševa]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Kaspars Briškens]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Leila Rasima]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Liene Gātere]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Atis Švinka]]&lt;/small&gt;
|-
!5
|[[Jaunā Vienotība]]
|&lt;small&gt;[[Edgars Rinkēvičs]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Arturs Krišjānis Kariņš|Krišjānis Kariņš]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Rihards Kozlovskis]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Arvils Ašeradens]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Jānis Reirs]]&lt;/small&gt;
|-
!6
|[[Latvija pirmajā vietā]]
|&lt;small&gt;[[Ainārs Šlesers]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Linda Liepiņa]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Vilis Krištopāns]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Ramona Petraviča]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Edmunds Zivtiņš]]&lt;/small&gt;
|-
!7
|[[Konservatīvie]]&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/news/national/politics/konservativo-lideri-saeimas-velesanas-bordans-muizniece-eglitis-feldmans-bukss.d?id=54566030 'Konservatīvo' līderi Saeimas vēlēšanās – Bordāns, Muižniece, Eglītis, Feldmans, Bukšs]&lt;/ref&gt;
|&lt;small&gt;[[Anita Muižniece]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Jānis Bordāns]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Aldis Bukšs]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Krišjānis Feldmans]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Gatis Eglītis]]&lt;/small&gt;
|-
!8
|[[Apvienotais saraksts]]&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/news/national/politics/pilena-partijas-velesanu-lideri-smits-smiltens-tavars-vilums-un-kucinskis.d?id=54561800 Pīlēna partijas vēlēšanu līderi – Šmits, Smiltēns, Tavars, Viļums un Kučinskis]&lt;/ref&gt;
|&lt;small&gt;[[Didzis Šmits]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Edvards Smiltēns]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Juris Viļums]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Māris Kučinskis]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Edgars Tavars]]&lt;/small&gt;
|-
!9
|[[Zaļo un zemnieku savienība]]&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/news/national/politics/mes-esam-mainijusies-zzs-ka-premjera-kandidatu-izvirza-lembergu.d?id=54554958 'Mēs esam mainījušies' – ZZS kā premjera kandidātu izvirza Lembergu]&lt;/ref&gt;
|&lt;small&gt;[[Gunārs Kūtris]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Armands Krauze]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Kaspars Melnis]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Uldis Augulis]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Viktors Valainis]]&lt;/small&gt;
|-
!10
|[[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā apvienība]]
|&lt;small&gt;[[Ināra Mūrniece]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Uģis Mitrevics]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Edmunds Teirumnieks]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Ilze Indriksone]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Edvīns Šnore]]&lt;/small&gt;
|-
!11
|[[Katram un katrai]]
|&lt;small&gt;[[Aldis Gobzems]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Karina Sprūde]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Igors Prelatovs]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Agris Freifalts]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Raimonds Lazdiņš]]&lt;/small&gt;
|-
!12
|[[Latvijas Krievu savienība]]
|&lt;small&gt;[[Miroslavs Mitrofanovs]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Andris Vurčs]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Jekaterīna Stehnovska-Slavska]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Jeļena Osipova]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Andrejs Pagors]]&lt;/small&gt;
|}

=== Ministru prezidenta amata kandidāti ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align: left;&quot;
|- bgcolor=&quot;#cccccc&quot;
!Saraksts
!Kandidāts
|-
|[[Zaļo un Zemnieku savienība]]/[[LSDSP]]
|[[Aivars Lembergs]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/mes-esam-mainijusies-zzs-ka-premjera-kandidatu-izvirza-lembergu.d?id=54554958|title='Mēs esam mainījušies' – ZZS kā premjera kandidātu izvirza Lembergu|website=delfi.lv|access-date=2022-07-18|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Progresīvie]]
|[[Kaspars Briškens]]&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/latvija/politika/progresivie-par-ministru-prezidenta-kandidatu-virza-kasparu-briskenu/|title=“Progresīvie” par Ministru prezidenta kandidātu virza Kasparu Briškenu|access-date=2022-05-24|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Latvija pirmajā vietā]]
|[[Ainars Šlesers]]&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/partija-latvija-pirmaja-vieta-kongresa-veles-jaunu-valdi.d?id=54368804|title=Partija 'Latvija pirmajā vietā' kongresā vēlēs jaunu valdi |access-date=2022-05-21|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Jaunā Vienotība]]
|[[Arturs Krišjānis Kariņš|Krišjānis Kariņš]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunas-vienotibas-premjera-amata-kandidats-nakamajas-saeimas-velesanas-bus-karins.a462063/|title=«Jaunās vienotības» premjera amata kandidāts nākamajās Saeimas vēlēšanās būs Kariņš|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-18|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Stabilitātei!]]
|[[Aleksejs Rosļikovs]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/511044-no-stabilitatei-uz-14-saeimu-kandide-roslikovs-un-vairaku-uznemumu-vadiba|title=No &quot;Stabilitātei!&quot; uz 14. Saeimu kandidē Rosļikovs|access-date=2022-07-13|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Saskaņa]]
|[[Ivars Zariņš]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/uz-saeimu-no-saskanas-kandides-briedis-premjera-kandidats-varetu-but-ivars-zarins.d?id=54555800|title=Uz Saeimu no 'Saskaņas' kandidēs Briedis; premjera kandidāts varētu būt Ivars Zariņš|website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-18|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Apvienotais saraksts]]
|[[Uldis Pīlēns]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/pilena-partijas-velesanu-lideri-smits-smiltens-tavars-vilums-un-kucinskis.d?id=54561800|title=Pīlēna partijas vēlēšanu līderi – Šmits, Smiltēns, Tavars, Viļums un Kučinskis|website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Konservatīvie]]
|[[Jānis Bordāns]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/konservativo-lideri-saeimas-velesanas-bordans-muizniece-eglitis-feldmans-bukss.d?id=54566030|title='Konservatīvo' līderi Saeimas vēlēšanās – Bordāns, Muižniece, Eglītis, Feldmans, Bukšs|website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-21|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā apvienība]]
|[[Uģis Mitrevics]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/na-lideri-velesanas-mitrevics-murniece-indriksone-snore-un-teirumnieks.d?id=54580736|title=NA līderi vēlēšanās – Mitrevics, Mūrniece, Indriksone, Šnore un Teirumnieks |website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-26|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Katram un katrai]]
|[[Aldis Gobzems]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/54583730|title=Skolotāji, sociālie darbinieki, pašnodarbinātie un amatpersonas – KuK piesaka deputātu kandidātus |website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-27|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|}

== Priekšvēlēšanu aptaujas ==
=== Partiju reitingi ===
[[Attēls:Opinion polling for Latvian Saeima election, 2022.svg|thumb|800px|center|Priekšvēlēšanu aptauju rezultātu vizuāls attēlojums.]]

==== 2022. gads ====
{| class=&quot;wikitable collapsable mw-datatable&quot; style=&quot;text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;&quot;
! rowspan=&quot;3&quot; |Aptaujas laiks
! rowspan=&quot;3&quot; |Aptaujas veicējs/pasūtītājs
! rowspan=&quot;3&quot; |Aptaujāto skaits
! rowspan=&quot;2&quot; |[[Saskaņa|S]]
| rowspan=&quot;2&quot; |[[Par cilvēcīgu Latviju|PCL]]&lt;hr&gt;AL
| rowspan=&quot;2&quot; |JKP&lt;hr&gt;[[Konservatīvie|K]]
! rowspan=&quot;2&quot; |[[Attīstībai/Par!|AP!]]
! rowspan=&quot;2&quot; |[[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|NA]]
! rowspan=&quot;2&quot; |[[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]]
! colspan=&quot;2&quot; |[[Apvienotais saraksts|AS]]
! rowspan=&quot;2&quot; |[[Jaunā Vienotība|JV]]
! rowspan=&quot;2&quot; |[[Latvijas Krievu savienība|LKS]]
! rowspan=&quot;2&quot; |[[Progresīvie (partija)|P]]
! rowspan=&quot;2&quot; |LuK&lt;hr&gt;[[Katram un katrai|KuK]]
! rowspan=&quot;2&quot; |[[Latvija pirmajā vietā|LPV]]
! rowspan=&quot;2&quot; |[[Stabilitātei!|S!]]
! rowspan=&quot;3&quot; |Citi saraksti
! rowspan=&quot;3&quot; |Nezina
! rowspan=&quot;3&quot; |Neplāno piedalīties
! rowspan=&quot;3&quot; |Vadība
|-
![[Latvijas Zaļā partija|LZP]]
! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]]
|-
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FF2400; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#00acb4; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#192956; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FFEC00; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#5A0505; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#258B4C; width:30px;&quot; |
! colspan=&quot;2&quot; class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#ffa800; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#64C049; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#2268C1; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#E64632; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#0e0e0e; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#9E3039; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#f57d00; width:30px;&quot; |
|-
|20.–24. jūlijs
|[https://retv.lv/raksts/retv-un-factum-jaunakie-partiju-reitingi-nedelas-laika-mainas-partiju-izvietojums-topa-augsgala Factum/ReTV]
|1156
|'''10,3'''
|–
|'''5,7'''
|'''10,7'''
|'''11,3'''
|'''6,8'''
| colspan=&quot;2&quot; |4,9
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''20,5'''
|3,8
|'''6,4'''
|3,1
|'''5,0'''
|'''5,3'''
|2,7
| colspan=&quot;2&quot; |51,6
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |9,2
|-
|6.–10. jūlijs
|[https://retv.lv/raksts/jaunakie-factum-un-retv-zinu-dienesta-partiju-reitingi Factum/ReTV]
|859
|'''10,6'''
|–
|'''6,2'''
|'''9.0'''
|'''12,3'''
|'''6,5'''
| colspan=&quot;2&quot; |3,6
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''20,3'''
|'''5,5'''
|'''6,8'''
|2,2
|'''7,5'''
|3,2
|2,6
| colspan=&quot;2&quot; |51,4
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |8,0
|-
|jūnijs
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingos-junija-fundamentalu-izmainu-nav-lideru-trijnieks-nemainigs.a463919/ SKDS/LTV]
|1795
|'''7,0'''
|–
|3,6
|'''5,7'''
|'''7,0'''
|'''5,5'''
| colspan=&quot;2&quot; |2,7
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''9,9'''
|2,4
|'''5,2'''
|2,4
|3,0
|2,8
|–
|27,5
|14,0
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |2,9
|-
|maijs
|[https://retv.lv/raksts/partiju-reitingi-maija Factum/ReTV]
|665
|'''10,6'''
|0,1
|'''6,9'''
|'''10,2'''
|'''12,8'''
| colspan=&quot;2&quot; |'''8,4'''
|2,9
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''20,0'''
|'''7,1'''
|'''6,9'''
|2,6
|4,6
|1,9
|6,9
| colspan=&quot;2&quot; |51,2 (no 969)
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |7,2
|-
|13.–24. maijs
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-atbalsts-pieaug-na-saskanai-attistibaipar-ir-tresdala-neizlemuso.a460469/ SKDS/LTV]
|1814
|'''7,6'''
|0,6
|3,2
|'''5,6'''
|'''8,5'''
|'''6,0'''
| colspan=&quot;2&quot; |2,8
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''9,4'''
|2,7
|4,0
|1,2
|2,1
|2,3
|1,9
|30,1
|12,0
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |0,9
|-
|22. aprīlis – 2. maijs
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunakie-partiju-reitingi-doties-velet-vairak-motiveti-koalicijas-atbalstitaji-saeima-tiktu-ari-slesera-partija.a457226/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme SKDS/LTV]
|1812
|'''6,8'''
|0,6
|2,5
|4,4
|'''7,8'''
| colspan=&quot;2&quot; |'''8,0'''
|2,4
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''9,8'''
|3,2
|4,4
|2,4
|3,0
|1,6
|2,2
|29,6
|11,3
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |1,8
|-
|26.–29. aprīlis
|[https://retv.lv/raksts/apkopoti-factum-aprila-aptaujas-rezultati-par-partiju-popularitati Factum/ReTV]
|969
|'''12,4'''
|1,0
|'''9,1'''
|'''10,3'''
|'''12,5'''
| colspan=&quot;2&quot; |'''9,4'''
|2,2
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''19,2'''
|'''5,2'''
|'''5,9'''
|3,8
|3,1
|–
|3,2
| colspan=&quot;2&quot; |53,0
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |6,8
|-
|marts
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-pec-krievijas-iebrukuma-ukraina-saskana-zaude-liderpoziciju-pieaug-atbalsts-varas-partijam.a451509/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme SKDS/LTV]
|1820
|'''6,7'''
|0,3
|3,1
|'''5,4'''
|'''7,2'''
| colspan=&quot;2&quot; |'''7,7'''
|2,4
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''9,4'''
|3,2
|4,9
|1,9
|2,5
|2
|1,7
|24,0
|18
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |1,7
|-
|29.–31. marts
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1511362402322989060 Factum]
|498
|'''11,2'''
|1,6
|'''6,7'''
|'''10,2'''
|'''11,9'''
| colspan=&quot;2&quot; |'''10,8'''
|2,6
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''17,0'''
|'''5,6'''
|'''5,9'''
|4,7
|'''5,2'''
|–
|4,3
| colspan=&quot;2&quot; |51,9 (no 832)
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |5,1
|-
|februāris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pirms-krievijas-kara-ukraina-reitings-pieauga-slesera-partijai-krita--zzs.a448929/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=widget-v2&amp;utm_campaign=widget-v2 SKDS/LTV]
|1815
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''10,1'''
|–
|3,1
|4,2
|'''7,0'''
| colspan=&quot;2&quot; |'''6,9'''
|2,3
|'''8,2'''
|2,4
|3,9
|2,2
|4,3
|2
|1,6
|24,0
|17,8
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |1,9
|-
|23.–28. februāris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1500778729206865920 Factum]
|1325
|'''12,7'''
|1,1
|'''6,2'''
|'''11,5'''
|'''11,6'''
| colspan=&quot;2&quot; |'''9,5'''
|3,6
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''16,3'''
|3,4
|'''6,5'''
|'''5,7'''
|4,5
|–
|5,6
| colspan=&quot;2&quot; |49,7
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |3,5
|-
|1. janvāris – 2. februāris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1489707871751356416 Factum]
|344
|'''12,7'''
|0,8
|'''6,0'''
|'''11,6'''
|'''11,7'''
| colspan=&quot;2&quot; |'''9,6'''
|3,7
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''16,6'''
|3,2
|'''7,0'''
|'''5,9'''
|4,3
|–
|5,0
| colspan=&quot;2&quot; |50,3 (no 637)
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |3,9
|-
|janvāris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunakie-politisko-partiju-reitingi-pieaug-atbalsts-zzs-nedaudz-saruk-saskanai-un-na.a444388/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme SKDS/LTV]
|1808
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''10,6'''
|–
|2,8
|4,6
|'''5,9'''
| colspan=&quot;2&quot; |'''8,2'''
|2,6
|'''7,5'''
|2,9
|3,3
|2,5
|2,7
|1,3
|2,5
|22,8
|19,8
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |2,4
|}

==== 2021. gads ====
{| class=&quot;wikitable collapsable mw-datatable&quot; style=&quot;text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;&quot;
|-
! rowspan=2|Aptaujas laiks
! rowspan=2|Aptaujas veicējs/pasūtītājs
! rowspan=2|Aptaujāto skaits
! [[Saskaņa|S]]
! KPV LV&lt;hr&gt;[[Par cilvēcīgu Latviju|PCL]]
! [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]]
! [[Attīstībai/Par!|AP!]]
! [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|NA]]
! [[Zaļo un zemnieku savienība|ZZS]]
! [[Jaunā Vienotība|JV]]
! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]]
! [[Latvijas Krievu savienība|LKS]]
! [[Progresīvie (partija)|P]]
! [[Likums un kārtība (partija)|LuK]]
! [[Latvija pirmajā vietā|LPV]]
! rowspan=2| Citi saraksti
! rowspan=2| Nezina
! rowspan=2| Neplāno piedalīties
! rowspan=2| Vadība
|-
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FF2400; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#00acb4; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#192956; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FFEC00; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#5A0505; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#258B4C; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#64C049; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#1f355e; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#2268C1; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#E64632; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#0e0e0e; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#9E3039; width:30px;&quot;|
|-
|1.–31. decembris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1477686494055870482/photo/1 Factum]
|818
|'''12,2'''
|0,8
|'''6,1'''
|'''12,0'''
|'''11,5'''
|'''9,5'''
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''16,9'''
|4,1
|3,1
|'''6,6'''
|'''6,4'''
|4,5
|4,6
| colspan=&quot;2&quot; |51,5 (no 1410)
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |4,7
|-
|decembris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-decembri-mazinajies-neizlemuso-balsotaju-skaits.a436851/ SKDS/LTV]
|1818
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''11,0'''
|0,7
|3,4
|4,5
|'''6,6'''
|'''6,6'''
|'''7,7'''
|2,2
|2,7
|3,7
|3,0
|2,5
|1,0
|23,6
|19,4
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |3,3
|-
|1.–30. novembris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1477657076889534465 Factum]
|508
|'''13,0'''
|0,8
|'''5,5'''
|'''12,6'''
|'''11,4'''
|'''9,4'''
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''16,9'''
|4,9
|3,0
|'''5,9'''
|'''5,4'''
|4,6
|4,7
| colspan=&quot;2&quot; |51,3 (no 866)
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |3,9
|-
|8.–29. novembris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/novembri-reitings-krities-saskanai-un-partijai-likums-un-kartiba.a433994/ SKDS/LTV]
|1805
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''9,5'''
|–
|2,8
|4,9
|'''5,6'''
|'''7,4'''
|'''7,8'''
|2,6
|2,7
|3,7
|1,7
|2,1
|1,3
|28,9
|17,9
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |1,7
|-
|1.–31. oktobris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1455584951886360579 Factum]
|1147
|'''12,6'''
|0,6
|'''5,1'''
|'''14,1'''
|'''11,8'''
|'''9,0'''
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''15,9'''
|3,8
|3,5
|'''6,4'''
|'''6,4'''
|4,5
|4,1
| colspan=&quot;2&quot; |49,8 (no 1871)
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |1,8
|-
|oktobris &lt;small&gt;(publicēts 29. oktobrī)&lt;/small&gt;
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-oktobri-popularitate-krit-gandriz-visam-partijam.a427967/ SKDS/LTV]
|–
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''10,0'''
|0,9
|2,5
|4,6
|'''5,3'''
|'''6,5'''
|'''6,4'''
|2,4
|2,5
|2,7
|2,2
|2,4
|0,5
|28,4
|21,4
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |3,5
|-
|1. septembris – 1. oktobris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1444309330766049281 Factum]
|679
|'''13,4'''
|0,7
|'''6,9'''
|'''14,8'''
|'''11,9'''
|'''8,5'''
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''15,5'''
|4,0
|2,9
|'''5,7'''
|'''6,1'''
|3,1
|3,2
| colspan=&quot;2&quot; |49,1 (no 1170)
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |0,7
|-
|septembris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-septembri-vairak-aptaujato-gatavi-doties-uz-velesanam.a424325/ SKDS/LTV]
|1806
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''12,0'''
|0,4
|2,9
|4,8
|'''6,9'''
|'''8,3'''
|'''8,2'''
|3,1
|2,6
|3,5
|3,7
|2,9
|0,7
|21,3
|18,6
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |3,1
|-
|27.–31. augusts
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1432991968368513024 Factum]
|710
|'''14,6'''
|1,0
|'''6,1'''
|'''14,0'''
|'''11,7'''
|'''9,1'''
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''16,9'''
|3,7
|2,8
|'''5,7'''
|'''5,1'''
|3,6
|4,8
| colspan=&quot;2&quot; |47,6 (no 1181)
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |2,3
|-
|?.–18. augusts
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-augusta-druzma-ap-5-barjeru.a419153/ SKDS/LTV]
|1825
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''12,6'''
|0,4
|3,1
|'''5,0'''
|'''7,1'''
|'''7,3'''
|'''6,7'''
|2,8
|3,3
|3,6
|3,2
|–
|1,6
|23,1
|20,0
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |5,3
|-
|jūlijs
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-julija-atbalsts-visvairak-audzis-regionu-apvienibai-lielakais-kritums--na.a415600/ SKDS/LTV]
|1801
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''11,3'''
|0,9
|4,0
|'''5,6'''
|'''7,3'''
|'''7,7'''
|'''7,6'''
|3,5
|3,5
|3,0
|3,4
|style=&quot;background:#d3d3d3;&quot; rowspan=&quot;14&quot; |''nav''
|1,7
|18,2
|22,3
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |3,6
|-
|27.–31. jūlijs
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1421426449723142146 Factum]
|612
|'''15,8'''
|0,6
|'''5,8'''
|'''11,5'''
|'''14,4'''
|'''11,6'''
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''16,2'''
|4,1
|3,4
|'''6,5'''
|4,1
|6,0
| colspan=&quot;2&quot; |45,9 (no 1029)
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |0,4
|-
|jūnijs
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-junija-saeima-varetu-ieklut-9-partijas-starp-na-un-zzs-aizvien-siva-cina-par-otro-vietu.a411452/?utm_source=twitter&amp;utm_campaign=news&amp;utm_medium=admin SKDS/LTV]
|1793
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot;|'''12,1'''
|0,6
|3,7
|'''5,6'''
|'''9,3'''
|'''9,4'''
|'''7,2'''
|2,7
|3,4
|4,3
|3,3
|1,1
|18,0
|19,4
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot;|2,7
|-
|maijs
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-maija-saeima-iespejams-spetu-ieklut-9-partijas.a408018/ SKDS/LTV]
|1816
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot;|'''10,3'''
|0,8
|4,7
|4,9
|'''8,0'''
|'''7,7'''
|'''6,6'''
|1,9
|3,6
|3,7
|3,2
|0,9
|22,8
|20,9
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot;|2,3
|-
|26.–31. maijs
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1400069592328949760 Factum]
|576
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot;|'''17,1'''
|0,6
|'''7,8'''
|'''11,1'''
|'''13,3'''
|'''12,5'''
|'''15,9'''
|3,5
|3,8
|'''6,1'''
|3,3
|5,0
| colspan=&quot;2&quot; |47,9 (no 1089)
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot;|1,2
|-
|aprīlis
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-aprili-siva-cina-starp-nacionalo-apvienibu-zzs-un-jauno-vienotibu.a404146/ SKDS/LTV]
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot;|'''12,0'''
|0,2
|3,9
|'''5,6'''
|'''8,0'''
|'''7,7'''
|'''7,0'''
|2,0
|4,2
|4,5
|4,2
|0,6
|20,1
|20,1
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot;|4,0
|-
|26.–30. aprīlis
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1388417515622174725 Factum]
|680
|'''15,2'''
|1,0
|'''7,4'''
|'''12,2'''
|'''11,9'''
|'''10,1'''
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''16,8'''
|4,3
|4,1
|'''6,4'''
|'''5,6'''
|5,1
| colspan=&quot;2&quot; |49,6 (no 1170)
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |1,6
|-
|9.–19. aprīlis
|[http://www.latvianfacts.lv/politiska-izvele-lr-saeimas-velesanu-gadijuma Latvijas Fakti]
|1003
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''9,2'''
|1,1
|3,7
|'''5,3'''
|'''6,2'''
|'''7,3'''
|'''6,2'''
|2,2
|1,8
|2,6
|2,7
|–
|36,0
|15,6
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |2,0
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |marts
|[http://latvianfacts.lv.89-111-52-152.webplace.lv/uploads/Politika-042021.pdf Latvijas Fakti]
|–
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''10,5'''
|1,3
|4,4
|'''5,2'''
|'''6,6'''
|'''6,2'''
|'''6,1'''
|2,2
|1,4
|2,8
|2,6
|–
|35,6
|15,1
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |3,9
|-
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-aug-jaunas-vienotibas-popularitate-labi-rezultati-progresivajiem.a400443/ SKDS/LTV]
|1806
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot;|'''9,9'''
|–
|3,9
|'''5,1'''
|'''7,3'''
|'''6,4'''
|'''6,3'''
|2,6
|2,9
|4,2
|3,7
|1,9
|28,3
|17,5
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot;|2,6
|-
|26.–30. marts
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1377233470578167809 Factum]
|990
|'''13,5'''
|1,3
|'''8,3'''
|'''13,4'''
|'''12,2'''
|'''10,7'''
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''15,7'''
|3,5
|3,2
|'''5,6'''
|'''5,7'''
|6,8
|–
|–
|style=&quot;background:#a0d78e&quot; |2,2
|-
|februāris
|[http://latvianfacts.lv.89-111-52-152.webplace.lv/uploads/Politika-042021.pdf Latvijas Fakti]
|–
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''11,5'''
|1,0
|4,6
|'''7,2'''
|'''5,7'''
|'''9,8'''
|'''6,5'''
|2,3
|1,8
|2,8
|2,7
|–
|28,1
|16,0
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |1,7
|-
|1.–28. februāris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1366457757856124928 Factum]
|1903
|'''12,0'''
|1,9
|'''8,0'''
|'''14,6'''
|'''11,1'''
|'''11,9'''
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''15,1'''
|3,6
|3,9
|'''7,0'''
|4,3
|6,5
|–
|–
|style=&quot;background:#a0d78e&quot; |0,5
|-
|7.–31. janvāris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1356751378299953152/photo/1 Factum]
|1250
|'''11,8'''
|2,5
|'''7,5'''
| style=&quot;background:#F2F5A9&quot; |'''14,0'''
|'''12,4'''
|'''12,3'''
|'''13,7'''
|3,0
|4,1
|'''6,8'''
|3,5
|6,8
|–
|–
| style=&quot;background:#F2F5A9&quot; |0,3
|}

==== 2020. gads ====
{| class=&quot;wikitable collapsable mw-datatable&quot; style=&quot;text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;&quot;
|-
! rowspan=2|Aptaujas laiks
! rowspan=2|Aptaujas veicējs/pasūtītājs
! rowspan=2|Aptaujāto skaits
! [[Saskaņa|S]]
! [[Par cilvēcīgu Latviju|KPV LV]]
! [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]]
! [[Attīstībai/Par!|AP!]]
! [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|NA]]
! [[Zaļo un zemnieku savienība|ZZS]]
! [[Jaunā Vienotība|JV]]
! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]]
! [[Latvijas Krievu savienība|LKS]]
! [[Progresīvie (partija)|P]]
! rowspan=2| Citi saraksti
! rowspan=2| Nezina
! rowspan=2| Neplāno piedalīties
! rowspan=2| Vadība
|-
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FF2400; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#00acb4; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#192956; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FFEC00; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#5A0505; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#258B4C; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#64C049; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#1f355e; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#2268C1; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#E64632; width:30px;&quot;|
|-
|decembris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-decembri-ieverojami-kritusies-attistibaipar-popularitate.a387673/ SKDS/LTV]
|~900
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''11,3'''
|1,9
|'''5,3'''
|4,8
|'''5,8'''
|'''8,0'''
|4,1
|3,0
|2,1
|3,9
|1,0
|26,6
|22,0
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |3,3
|-
|1.-17. decembris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1343854272061038594 Factum]
|2421
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''13'''
|2
|'''8'''
| style=&quot;background:#F2F5A9&quot; |'''13'''
| style=&quot;background:#f99696&quot; |'''13'''
| style=&quot;background:#8BD9A9&quot; |'''13'''
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''13'''
|4
|4
|'''8'''
|9
|–
|–
|–
|-
|novembis
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-decembri-ieverojami-kritusies-attistibaipar-popularitate.a387673/ SKDS/LTV]
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''11,6'''
|1,1
|4,9
|'''8,6'''
|'''8,2'''
|'''7,0'''
|'''5,0'''
|3,2
|3,6
|2,9
|1,0
|26,6
|22,0
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |3,0
|-
|11.-20. novembis
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1334804840866787328 Factum]
|817
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''15'''
|1
|'''9'''
| style=&quot;background:#F2F5A9&quot; |'''15'''
|'''13'''
|'''12'''
|'''13'''
|4
|4
|'''6'''
|8
|–
|–
|–
|-
|26.–30. oktobris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1322201523816980482 Factum]
|853
|'''15'''
|1
|'''9'''
| style=&quot;background:#F2F5A9&quot; |'''17'''
|'''13'''
|'''11'''
|'''14'''
|3
|4
|'''6'''
|8
|–
|–
| style=&quot;background:#F2F5A9&quot; |2
|-
|9.-20. oktobris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-atbalsts-kapis-saskanai-krities-jaunajai-vienotibai.a380538/ SKDS/LTV]
|889
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''11,3'''
|1,9
|'''6,4'''
|'''7,8'''
|'''6,4'''
|'''8,9'''
|'''5,4'''
|3,0
|2,8
|3,3
|0,7
|23
|19
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |2,4
|-
|29. septembris – 4. oktobris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1313059319953395713 Factum]
|442
|'''15'''
|2
|'''8'''
| style=&quot;background:#F2F5A9&quot; |'''17'''
|'''13'''
|'''9'''
|'''15'''
|4
|3
|'''7'''
|8
|–
|–
| style=&quot;background:#F2F5A9&quot; |2
|-
|11.-22. septembris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-atbalsts-saskanai-turpina-samazinaties.a376583/ SKDS/LTV]
|888
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''10,2'''
|2,2
|'''6,1'''
|'''7,6'''
|'''6,2'''
|'''9,8'''
|'''6,6'''
|3,5
|2,6
|3
|1,1
|22,4
|18,7
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |0,4
|-
|7.–24. augusts
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1303243194054987776 Factum]
|637
|'''15'''
|2
|'''9'''
| style=&quot;background:#F2F5A9&quot; |'''16'''
|'''13'''
|'''10'''
|'''15'''
|3
|4
|'''5'''
|7
|–
|–
| style=&quot;background:#F2F5A9&quot; |1
|-
|7.–20. augusts
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-saruk-saskanas-popularitate-bet-pieaug--attistibaipar.a373019/ SKDS/LTV]
|900 
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''12,2'''
|1,9
|4,6
|'''7,8'''
|'''5,2'''
|'''10,7'''
|'''6,6'''
|3,8
|1,5
|1,4
|0,7
|28,5
|17,9
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |1,5
|-
|8.–31. jūlijs
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1292031598762893312 Factum]
|1975
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''16'''
|2
|'''9'''
|'''15'''
|'''11'''
|'''10'''
|style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''16'''
|4
|3
|'''8'''
|6
|–
|–
|–
|-
|jūlijs
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/julija-pieaudzis-atbalsts-saskanai-un-nacionalajai-apvienibai.a369252/ SKDS/LTV]
|884
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''15,5'''
|2,2
|3,9
|'''5,6'''
|'''6,8'''
|'''8,3'''
|'''5,8'''
|2,9
|2,1
|2,2
|0,2
|26,0
|18,5
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |7,2
|-
|1.–30. jūnijs
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1279826045869404160 Factum]
|1461
|'''15'''
|2
|'''9'''
|'''15'''
|'''11'''
|'''10'''
|style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''17'''
|'''5'''
|3
|'''8'''
|7
|–
|–
|style=&quot;background:#a0d78e&quot; |2
|-
|jūnijs
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/junija-popularaka-partija--saskana-premjera-partijai--zemakais-reitings-sogad.a365968/ SKDS/LTV]
|891
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''12,9'''
|1,8
|4,2
|'''5,8'''
|'''5,6'''
|'''8,9'''
|'''5,1'''
|2,8
|2,2
|1,7
|0,6
|29,8
|18,6
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |4,0
|-
|23. maijs – 2. jūnijs
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingus-arkarteja-situacija-nav-celusi.a363627/ SKDS/LTV]
|902
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''13,2'''
|2,0
|3,7
|'''5,0'''
|'''5,5'''
|'''8,1'''
|'''6,1'''
|2,6
|2,3
|1,5
|9,6
|29,6
|19,6
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |5,1
|-
|18.–31. maijs
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1267808247773306883 Factum]
|1182
|'''16'''
|2
|'''9'''
|'''13'''
|'''11'''
|'''9'''
|style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''18'''
|4
|3
|'''8'''
|7
|–
|–
|style=&quot;background:#a0d78e&quot; |2
|-
|7.–26. aprīlis
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1256195938563100672 Factum]
|1325
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''17'''
|2
|'''11'''
|'''14'''
|'''12'''
|'''11'''
|'''16'''
|'''5'''
|4
|'''6'''
|4
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |1
|-
|marts
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/marta-pieaudzis-saskanas-zzs-un-gandriz-visu-valdibas-partiju-reitings.a355036/ SKDS/LTV]
|903
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''14,8'''
|2,2
|4,8
|'''5,6'''
|'''5,8'''
|'''8,6'''
|'''5,8'''
|2,9
|1,5
|1,5
|0,6
|28,8
|17,1
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |6,2
|-
|4.–28. marts
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1246792921812254721 Factum]
|1994
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''18'''
|2
|'''13'''
|'''13'''
|'''12'''
|'''12'''
|'''13'''
|'''5'''
|4
|'''7'''
|3
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |5
|-
|24.–28. februāris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1235186163931021313 Factum]
|783
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''18'''
|3
|'''11'''
|'''12'''
|'''12'''
|'''13'''
|'''14'''
|'''5'''
|4
|'''6'''
|2
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |4
|-
|7.–18. februāris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/februari-no-valdibas-partijam-labakais-reitings-jaunajai-vienotibai.a350336/ SKDS/LTV]
|873
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''12,3'''
|1,3
|4,1
|'''5,4'''
|'''5,4'''
|'''7,9'''
|'''6,4'''
|3,3
|2,0
|2,2
|0,4
|27,9
|21,4
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |4,4
|-
|28. janvāris – 1. februāris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1225832684133474307 Factum]
|684
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''21'''
|2
|'''11'''
|'''11'''
|'''12'''
|'''10'''
|'''16'''
|'''5'''
|3
|'''7'''
|2
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |5
|-
|janvāris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-janvari-no-valdibu-veidojosajiem-zemakais-atbalsts--kpv-lv.a347634/ SKDS/LTV]
|~900
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''13,6'''
|2,0
|'''6,1'''
|'''5,4'''
|'''6,3'''
|'''8,7'''
|'''6,1'''
|2,9
|2,5
|1,8
|0,8
|26,9
|16,9
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |4,9
|}

==== 2019. gads ====
{| class=&quot;wikitable collapsable mw-datatable&quot; style=&quot;text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;&quot;
|-
! rowspan=2|Aptaujas laiks
! rowspan=2|Aptaujas veicējs/pasūtītājs
! rowspan=2|Aptaujāto skaits
! [[Saskaņa|S]]
! [[Par cilvēcīgu Latviju|KPV LV]]
! [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]]
! [[Attīstībai/Par!|AP!]]
! [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|NA]]
! [[Zaļo un zemnieku savienība|ZZS]]
! [[Jaunā Vienotība|JV]]
! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]]
! [[Latvijas Krievu savienība|LKS]]
! [[Progresīvie (partija)|P]]
! rowspan=2| Citi saraksti
! rowspan=2| Nezina
! rowspan=2| Neplāno piedalīties
! rowspan=2| Vadība
|-
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FF2400; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#00acb4; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#192956; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FFEC00; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#5A0505; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#258B4C; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#64C049; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#1f355e; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#2268C1; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#E64632; width:30px;&quot;|
|-
|18.–31. decembris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1214261486278922241 Factum]
|1153
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''20'''
|2
|'''12'''
|'''10'''
|'''14'''
|'''10'''
|'''14'''
|'''5'''
|'''5'''
|'''6'''
|2
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |6
|-
|30. novembris – 12. decembris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-2019-gada-ieguveji-jauna-vienotiba-zaudetaji--kpv-lv.a343302/ SKDS/LTV]
|887
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''13,4'''
|1,8
|'''5,9'''
|4,6
|'''6,9'''
|'''8,0'''
|'''6,8'''
|2,0
|2,2
|2,4
|0,1
|26,7
|19,2
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |6,4
|-
|21.–24. novembris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1199328948280266752 Factum]
|966
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''20'''
|3
|'''13'''
|'''10'''
|'''12'''
|'''10'''
|'''16'''
|4
|4
|'''6'''
|2
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |4
|-
|2.–12. novembris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saskanas-reitings-novembri-atkal-krities.a339574/ SKDS/LTV]
|884
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''11,2'''
|3,0
|'''5,4'''
|'''5,6'''
|'''8,8'''
|'''7,5'''
|'''6,5'''
|2,8
|2,0
|2,1
|0,2
|25,4
|19,5
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |2,4
|-
|15.–22. oktobris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1186999647681830913 Factum]
|502
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''20'''
|3
|'''14'''
|'''9'''
|'''11'''
|'''11'''
|'''15'''
|4
|4
|'''6'''
|3
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |5
|-
|5.–16. oktobris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/oktobri-reitings-sarucis-visam-saeima-ieveletajam-partijam.a336590/ SKDS/LTV]
|909
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''12,9'''
|2,5
|'''6,7'''
|'''5,2'''
|'''7,3'''
|'''8,0'''
|'''6,5'''
|2,2
|2,2
|2,8
|0,5
|24,9&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=Oktobrī reitings sarucis visām Saeimā ievēlētajām partijām|url=https://www.youtube.com/watch?v=D8K_MfzFW6A|accessdate=2021-11-21|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;
|18,3
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |4,9
|-
|27.–30. septembris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1180141845512359937 Factum]
|489
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''19'''
|2
|'''15'''
|'''11'''
|'''10'''
|'''10'''
|'''17'''
|'''5'''
|4
|'''5'''
|2
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |2
|-
|6.–18. septembris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-saskanas-pozicijas-vajinas-kpv-lv-gada-laika-lielakais-kritums.a333441/ SKDS/LTV]
|~900
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''14,5'''
|2,8
|'''7,2'''
|'''6,1'''
|'''8,9'''
|'''8,4'''
|'''8,3'''
|2,5
|–
|2,1
|1,0
|22,1
|16,1
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |5,6
|-
|27.–30. augusts
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1169292492539346948 Factum]
|1152
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''18'''
|4
|'''16'''
|'''10'''
|'''11'''
|'''11'''
|'''17'''
|4
|4
|4
|1
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |1
|-
|augusts &lt;small&gt;(publicēts 30. augustā)&lt;/small&gt;
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/lielakais-veletaju-atbalsta-pieaugums-saskanai-un-jkp.a330512/ SKDS/LTV]
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''16,1'''
|2,6
|'''6,3'''
|'''6,2'''
|'''7,2'''
|'''8,3'''
|'''8,8'''
|2,9
|2,5
|2,1
|0,3
|17,3
|19,4
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |7,3
|-
|jūlijs &lt;small&gt;(publicēts 30. jūlijā)&lt;/small&gt;
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saskanas-un-jaunas-vienotibas-reitingi-krit-zzs-pieaug.a327246/ SKDS/LTV]
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''14,7'''
|1,6
|'''5,0'''
|'''5,7'''
|'''6,3'''
|'''7,6'''
|'''8,5'''
|3,6
|2,3
|2,1
|0,5
|22,2
|19,9
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |6,2
|-
|22.–29. jūlijs 
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1159143587277410306 Factum]
|989
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''18'''
|2
|'''15'''
|'''10'''
|'''15'''
|'''10'''
|'''15'''
|4
|'''6'''
|4
|1
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |3
|-
|26.–30. jūnijs
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1146753117788278787 Factum]
|860
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''17'''
|4
|'''10'''
|'''12'''
|'''15'''
|'''9'''
|style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''17'''
|'''6'''
|4
|'''6'''
|0
|–
|–
|–
|-
|7.–17. jūnijs
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunajai-vienotibai-junija-augstakais-reitings-pedejos-cetros-gados-saskanai-un-jkp-kritas.a324509/ SKDS/LTV]
|891
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''15,8'''
|3,4
|4,6
|'''6,8'''
|'''7,7'''
|'''6,3'''
|'''10,5'''
|3,0
|1,6
|3,0
|0,4
|18,2
|18,7
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |5,3
|-
|maijs
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/maija-popularakas-partijas-saskana-zzs-un-nacionala-apvieniba.a321392/ SKDS/LTV]
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''17,5'''
|2,4
|'''7,9'''
|'''5,9'''
|'''8,6'''
|'''8,8'''
|'''6,1'''
|4,0
|1,5
|1,9
|0,1
|16,9
|18,4
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |8,7
|-
|1.–28. maijs
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1134732766753513473 Factum]
|1079
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''17'''
|4
|'''10'''
|'''10'''
|'''16'''
|'''8'''
|'''16'''
|4
|4
|'''7'''
|4
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |1
|-
|1.–30. aprīlis
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1123972845791531009 Factum]
|1236
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''20'''
|4
|'''15'''
|'''10'''
|'''12'''
|'''11'''
|'''10'''
|'''6'''
|3
|'''7'''
|3
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |5
|-
|aprīlis &lt;small&gt;(publicēts 26. aprīlī)&lt;/small&gt;
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-aprili-kapums-saskanai-kritums--kpv-lv.a317236/ SKDS/LTV]
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''19,7'''
|2,8
|'''8,6'''
|'''5,6'''
|'''6,7'''
|'''6,9'''
|'''5,8'''
|3,0
|1,6
|1,5
|0,3
|20,6
|16,9
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |11,1
|-
|rowspan=2|marts
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1113228138329378817 Factum]
|867
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''15'''
|4
|'''13'''
|'''11'''
|'''14'''
|'''10'''
|'''11'''
|'''6'''
|'''5'''
|'''6'''
|5
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |1
|-
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-atbalsts-nacionalajai-apvienibai-noslid-lidz-5.a314751/?utm_source=push&amp;utm_campaign=news=&amp;utm_medium=chrome SKDS/LTV]
|873
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''17,7'''
|4,1
|'''8,0'''
|'''6,2'''
|'''5,0'''
|'''7,6'''
|'''5,3'''
|2,9
|1,6
|2,3
|0,5
|22,1
|16,7
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |8,3
|-
|februāris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-kpv-lv-popularitate-krit-bet-pieaugums-jaunajai-vienotibai.a311314/ SKDS/LTV]
|872
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''19,0'''
|3,5
|'''9,5'''
|'''5,9'''
|'''6,3'''
|'''5,7'''
|'''6,5'''
|2,4
|2,0
|2,7
|0,4
|19,3
|16,8
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |9,5
|-
|11.–23. janvāris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-kpv-lv-zaude-jkp-iegust.a308392/ SKDS/LTV]
|906
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''17,4'''
|'''7,1'''
|'''12,1'''
|'''6,7'''
|'''7,7'''
|'''8,1'''
|4,0
|–
|–
|–
|5,3
|18,8
|12,8
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |5,3
|}

==== 2018. gads ====
{| class=&quot;wikitable collapsable mw-datatable&quot; style=&quot;text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;&quot;
|-
! rowspan=2|Aptaujas laiks
! rowspan=2|Aptaujas veicējs/pasūtītājs
! rowspan=2|Aptaujāto skaits
! [[Saskaņa|S]]
! [[Par cilvēcīgu Latviju|KPV LV]]
! [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]]
! [[Attīstībai/Par!|AP!]]
! [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|NA]]
! [[Zaļo un zemnieku savienība|ZZS]]
! [[Jaunā Vienotība|JV]]
! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]]
! [[Latvijas Krievu savienība|LKS]]
! [[Progresīvie (partija)|P]]
! rowspan=2| Citi saraksti
! rowspan=2| Nezina
! rowspan=2| Neplāno piedalīties
! rowspan=2| Vadība
|-
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FF2400; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#00acb4; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#192956; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FFEC00; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#5A0505; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#258B4C; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#64C049; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#1f355e; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#2268C1; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#E64632; width:30px;&quot;|
|-
|1.–12. decembris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/decembri-popularakas-partijas-saskana-kpv-lv-un-jkp.a304441/ SKDS/LTV]
|900
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''20,6'''
|'''10,4'''
|'''8,9'''
|'''6,2'''
|'''6,5'''
|'''6,6'''
|4,2
|3,0
|2,4
|2,3
|0,1
|16,5
|12,3
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |10,2
|-
|3.–15. novembris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/novembri-kritusies-attistibaipar-un-nacionalas-apvienibas-popularitate.a301590/ SKDS/LTV]
|833
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''18,2'''
|'''9,8'''
|'''10,2'''
|'''6,7'''
|'''5,9'''
|'''6,4'''
|4,7
|2,6
|1,6
|1,8
|0,1
|17,7
|14,3
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |8,0
|-
|13.–23. oktobris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-zzs-popularitate-krit-lielakais-pieaugums-saeimas-jaunpienacejiem.a298338/ SKDS/LTV]
|900
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''19,2'''
|'''11,5'''
|'''10,1'''
|'''8,9'''
|'''8,4'''
|'''5,4'''
|4,4
|4,2
|1,4
|1,7
|0,2
|12,0
|12,6
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |7,7
|-
!colspan=3|[[13. Saeimas vēlēšanas]]
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''19,80'''
|'''14,25'''
|'''13,59'''
|'''12,05'''
|'''11,02'''
|'''9,92'''
|'''6,70'''
|4,15
|3,20
|2,62
|2,70
!colspan=2|
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |5,55
|}

=== Citas aptaujas ===
2019. gada augustā &quot;Kantar TNS&quot; aptauja secināja, ka 62% no vēlētājiem balsotu par to pašu partiju, par kuru balsoja 13. Saeimas vēlēšanās, savukārt, 26% pilsoņu vairs par to pašu partiju nebalsotu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://skaties.lv/zinas/aptaujas/aptauja-ka-balsotu-iedzivotaji-ja-tagad-notiktu-saeimas-velesanas/|title=Aptauja: kā balsotu iedzīvotāji, ja tagad notiktu Saeimas vēlēšanas?|website=skaties.lv|access-date=2020-06-22}}&lt;/ref&gt;

2019. gada novembrī sākās parakstu vākšana par Saeimas atlaišanu. Parakstu vākšanas sākumā tā ieguva plašu ažiotāžu un mēneša laikā tika savākti vairāk kā 40 000 parakstu, bet pēc tam parakstu vākšanas ātrums samazinājās. Mēneša beigās Factum publicēja aptaujas rezultātus, kas secināja, ka aptuveni 31% Latvijas iedzīvotāju atbalsta Saeimas atlaišanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/interactive_lv/status/1200028015616516096|title=https://twitter.com/interactive_lv/status/1200028015616516096|website=Twitter|access-date=2020-06-22|language=en}}&lt;/ref&gt;

2019. gadā 90. Eirobarometra aptauja liecināja, ka, lai gan lielākā daļa – 82% Latvijas iedzīvotāju neuzticās politiskajām partijām, šo cilvēku īpatsvars ir samazinājies par septiņiem procentpunktiem kopš 2017. gada rudeņa. Neuzticēšanās Saeimai arī samazinājusies par deviņiem procentpunktiem šajā laika posmā un 2019. gadā bija 66%.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/321820-sabiedriba-latvija-arvien-vairak-uzticas-politiskajam-partijam-un-valdibai-liecina-aptauja|title=Sabiedrība Latvijā arvien vairāk uzticas politiskajām partijām un valdībai, liecina aptauja|website=Jauns.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2020. gada marta SKDS aptauja secināja, ka 19% Latvijas iedzivotāju ir lojāli kādai partijai. 2013. gadā šādu cilvēku īpatsvars bijis 26%. Nemainīga ir tā cilvēku grupa, kura neatzīst nevienu partiju par labu un balso pēc &quot;mazākā ļaunuma&quot; principa — 26%, bet 33% respondentu atzina, ka balso katrās vēlēšanās par citu partiju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/aptauja-kadai-no-partijam-latvija-lojals-ir-tikai-katrs-piektais-pilsonis/|title=Aptauja: Kādai no partijām Latvijā lojāls ir tikai katrs piektais pilsonis|website=skaties.lv|access-date=2020-06-22}}&lt;/ref&gt;

&quot;Eurobarometer&quot; aptaujā, kas tika veikta no 2021. gada 14. jūnija līdz 5. jūlijam atklājās, ka Latvijā vismazāk cilvēku tic viņu balss nozīmei Eiropas Savienībā. Tikai 28% Latvijas iedzīvotāju piekrīt ka viņu balsij Latvijā ir nozīme, bet 71% nepiekrīt šim apgalvojumam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/357669-liela-dala-latvijas-iedzivotaju-uzskata-ka-vinu-balsij-valsti-nav-nozimes.htm|title=Liela daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka viņu balsij valstī nav nozīmes|website=nra.lv|access-date=2021-09-13|language=lv}}&lt;/ref&gt; Tā paša gada oktobrī SKDS aptaujā 13. Saeimai bija viszemākais uzticības rādītājs – 16%. Vēsturiski zemākais uzticības rādīājs Saeimai ir bijis 2009. gada janvārī – 4,5%,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/arniskaktins/status/1456665383193260038|title=https://twitter.com/arniskaktins/status/1456665383193260038|website=Twitter|access-date=2021-11-21|language=en}}&lt;/ref&gt; savukārt 10. decembrī publicētajā SKDS aptaujā secināja, ka absolūtais vairākums Latvijas iedzīvotāju ir neapmierināti ar politisko partiju darbu valdībā. Aptaujas dalībnieki bija visvairāk apmierināti ar Jaunās Vienotības darbu (28%), bet vismazāk apmierināti ar Nacionālās Apvienības darbu (17%).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kas-notiek-latvija/raksti/kas-notiek-latvija-aptauja-koalicijas-partiju-darbs-neapmierina-5864-iedzivotaju.a433722/|title=«Kas notiek Latvijā?» aptauja: koalīcijas partiju darbs neapmierina 58%–64% iedzīvotāju|website=www.lsm.lv|access-date=2021-12-10|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.saeima.lv Latvijas Republikas Saeimas mājaslapa]
* [https://www.cvk.lv/lv CVK mājas lapa]

{{Saeimas vēlēšanas}}
{{Vēlēšanas un referendumi Latvijā}}

[[Kategorija:2022. gads Latvijā]]
[[Kategorija:Saeimas vēlēšanas]]</text>
      <sha1>amjli0qc252hkhsdcmdhdv87jhc8bna</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3662578</id>
      <parentid>3662575</parentid>
      <timestamp>2022-07-29T11:18:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <comment>/* Sarakstu līderihttps://sv2022.cvk.lv/pub/kandidatu-saraksti */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="60399" xml:space="preserve">{{būs}}
{{Vēlēšanu infokaste
| election_name      = 14. Saeimas vēlēšanas
| country            = Latvija
| image              = 
| flag_year          = 
| type               = parliamentary
| ongoing            = yes
| previous_election  = 13. Saeimas vēlēšanas
| previous_year      = 2018
| next_election      = 15. Saeimas vēlēšanas 
| next_year          = 2026
| election_date      = {{dat|2022|10|01}}
| seats_for_election = 100
| turnout            = 
| party_name         = no
| leader_title       = Premjera amata kandidāts

&lt;!-- Saskaņa --&gt;
| image1             = [[Attēls:Ivars_Zariņš.jpg|150x150px]]
| colour1            = EB482C
| leader1            = [[Ivars Zariņš]]
| party1             = [[Saskaņa]]
| last_election1     = 23 (19,80%)
| seats_before1      = 18
| seats_after1       = 
| seat_change1       = 
| popular_vote1      = 
| percentage1        = 
| swing1             = 

&lt;!-- JKP --&gt;
| image2             = [[Attēls:Jānis Bordāns.jpg|150x150px]] 
| colour2            = 192956
| leader2            = [[Jānis Bordāns]]
| party2             = [[Konservatīvie]]
| last_election2     = 16 (13,59%; kā Jaunā konservatīvā partija)
| seats_before2      = 15 + 1 ārpusfrakciju deputāts
| seats_after2       = 
| seat_change2       = 
| popular_vote2      = 
| percentage2        = 
| swing2             = 

&lt;!-- AP! --&gt;
| image3             = [[Attēls:Sin foto.svg|150x150px]]
| colour3            = FFEC00
| leader3            = ''TBA''
| party3             = [[Attīstībai/Par!]]
| last_election3     = 13 (12,04%)
| seats_before3      = 13 + 2 ārpusfrakciju deputāti
| seats_after3       = 
| seat_change3       = 
| popular_vote3      = 
| percentage3        = 
| swing3             = 

&lt;!-- NA --&gt;
| image4             = [[Attēls:MP, PB prezidenta un ES attīstības lietu komisāra tikšanās (4887417707)-UgisMitrevics.jpg|150x150px]]
| colour4            = 5A0505
| leader4            = [[Uģis Mitrevics]]
| party4             = [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā Apvienība]]
| last_election4     = 13 (11,01%)
| seats_before4      = 11  + 1 ārpusfrakciju deputāts
| seats_after4       = 
| seat_change4       = 
| popular_vote4      = 
| percentage4        = 
| swing4             = 

&lt;!-- ZZS --&gt;
| image5             = [[Attēls:Aivars Lembergs 2012.jpg|150x150px]]
| colour5            = 2C943F
| leader5            = [[Aivars Lembergs]]
| party5             = [[Zaļo un Zemnieku savienība]]

| last_election5     = 11 (9,91% kā ZZS; 0,21% kā [[Apvienība SKG]])
| seats_before5      = 10
| seats_after5       = 
| seat_change5       = 
| popular_vote5      = 
| percentage5        = 
| swing5             = 

&lt;!-- Jaunā Vienotība --&gt;
| image6             = [[File:Karins, Krisjanis-9702.jpg|150x150px]]
| colour6            = A6C705
| leader6            = [[Arturs Krišjānis Kariņš|Krišjānis Kariņš]]
| party6             = [[Jaunā Vienotība]] 
| last_election6     = 8 (6,69%)
| seats_before6      = 8 + 2 ārpusfrakciju deputāti
| seats_after6       = 
| seat_change6       = 
| popular_vote6      = 
| percentage6        = 
| swing6             = 

| before_election    = [[Krišjānis Kariņš]]
| before_party       = [[Jaunā Vienotība]]
| title              = [[Latvijas Ministru prezidenti|Ministru prezidents]]
| after_election     = 
| after_party        = 
}}
'''[[14. Saeima]]s vēlēšanas''' saskaņā ar [[Latvijas Republikas Satversme|Latvijas Republikas Satversmes]] 11. pantu notiks 2022. gada 1. oktobrī. Cilvēkiem, kas nevarēs balsot vēlēšanu dienā, būs iespēja nodot savu balsi glabāšanā iepriekšējās trīs dienās īpaši noteiktos laikos daļā no vēlēšanu iecirkņiem. Deputātu kandidātu sarakstu iesniegšana notiks no 13. jūlija līdz 2. augustam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/velesanas/saeimas-velesanas/14-saeimas-velesanas|title=14. Saeimas vēlēšanas {{!}} Centrālā vēlēšanu komisija|website=www.cvk.lv|access-date=2022-05-08}}&lt;/ref&gt;

== Balsošanas sistēma ==
[[Latvijas Republikas Satversme]] nosaka, ka Saeimu ievēl vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās, brīvās un [[proporcionālas vēlēšanas|proporcionālās vēlēšanās]], piešķirot vietas [[politiska partija|partijām]], kuras iegūst vismaz 5% balsu. Vēlēšanas parasti notiek reizi četros gados, [[oktobris|oktobra]] pirmajā sestdienā, bet [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas Valsts prezidentam]] ir tiesības pieprasīt ārkārtas vēlēšanas. Tiesības vēlēt ir pilntiesīgiem Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā ir sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu. Saeimā var ievēlēt jebkuru pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kurš vēlēšanu pirmajā dienā ir vecāks par divdesmit vienu gadu.

== Vēlēšanu apgabali ==
{{pamatraksts|Latvijas vēlēšanu apgabali}}
Latvijā ir pieci Saeimas vēlēšanu apgabali — Kurzeme, Vidzeme, Latgale, Zemgale un Rīga. No katra vēlēšanu apgabala tiek ievēlēts konkrēts skaits deputātu proporcionāli iedzīvotāju skaitam apgabalā. Katram vēlēšanu apgabalam ir savi kandidātu saraksti. Ārzemēs dzīvojošie Latvijas pilsoņi tiek pieskaitīti pie Rīgas vēlēšanu apgabala.

{| class=wikitable style=&quot;text-align:center;
|-
!colspan=&quot;2&quot; |Vēlēšanu apgabals
!Vietas
!Izmaiņas
|-
! 1.
|style=&quot;text-align:left;| [[Rīga]]
| 36
| {{increase}} 1
|-
! 2.
|style=&quot;text-align:left;| [[Vidzeme]]
| 26
| {{increase}} 1
|-
! 3.
|style=&quot;text-align:left;| [[Zemgale]]
| 13
| {{decrease}} 1
|-
! 4.
|style=&quot;text-align:left;| [[Latgale]]
| 13
| {{decrease}} 1
|-
! 5.
|style=&quot;text-align:left;| [[Kurzeme]]
| 12
| {{steady}}
|}

== Priekšvēsture ==
{{pamatraksts|13. Saeimas vēlēšanas}}
{{multiple image
 | width =  180
 | image1 = 13Saeima2018.svg
 | caption1 = Partijas un partiju apvienības 13. Saeimas termiņa sākumā
 | image2 = Latvia Saeima 2021.svg
 | caption2 = Partijas un partiju apvienības kopš 2021. gada 12. maija
}}
14. Saeimas vēlēšanas būs desmitās [[Saeimas vēlēšanas]] pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas 1990. gada 4. maijā]]. 

[[13. Saeimas vēlēšanas|Iepriekšējās vēlēšanās]] Saeimā iekļuva septiņas politiskās partijas un to apvienības. Vislielāko vēlētāju atbalstu trešo reizi pēc kārtas ieguva &quot;[[Saskaņa]]&quot;, tai sekoja &quot;[[KPV LV]]&quot; un &quot;[[Jaunā konservatīvā partija]]&quot;. Saeimā iekļuva arī &quot;[[Attīstībai/Par!]]&quot;, &quot;[[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā apvienība]]&quot;, &quot;[[Zaļo un Zemnieku savienība]]&quot; un &quot;[[Jaunā Vienotība]]&quot;. Pēc vēlēšanām koalīciju izveidoja pieci politiskie spēki: &quot;Jaunā Vienotība&quot;, &quot;Jaunā konservatīvā partija&quot;, &quot;Attīstībai/Par!&quot;, &quot;Nacionālā apvienība&quot;, kā arī daļa no &quot;KPV LV&quot; frakcijas.

Pēc [[Jānis Bordāns|Jāņa Bordāna]] un [[Aldis Gobzems|Alda Gobzema]] neveiksmīgajiem mēģinājumiem izveidot valdību par [[Ministru prezidents|Ministru prezidentu]] kļuva Saeimā mazākās frakcijas līderis [[Krišjānis Kariņš]].

13. Saeimas darbības laikā vairāki deputāti pameta savas frakcijas. 2018. gada 6. novembrī, tajā pašā dienā, kad 13. Saeima uzsāka savu darbību, no partijas &quot;Saskaņa&quot; frakcijas izstājās [[Jūlija Stepaņenko]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13nbspsaeimas-pirmaja-darbadiena-stepanenko-pazino-par-darbu-arpus-saskanas-frakcijas.a298679/|title=13. Saeimas pirmajā darbadienā Stepaņenko paziņo par darbu ārpus «Saskaņas» frakcijas|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;, savukārt 2019. gada 6. februārī no partijas &quot;KPV LV&quot; frakcijas tika izslēgts [[Aldis Gobzems]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/50806301|title=Gobzemu izslēdz arī no 'KPV LV' Saeimas frakcijas|last=Žukova|first=Katrīna|website=delfi.lv|access-date=2020-06-22|date=2019-02-06|language=lv}}&lt;/ref&gt; 5. jūnijā no &quot;Nacionālās Apvienības&quot; izstājās [[Inguna Rībena]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeimas-deputate-inguna-ribena-pametusi-nacionalas-apvienibas-frakciju.a321515/|title=Saeimas deputāte Inguna Rībena pametusi Nacionālās apvienības frakciju|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt; 29. maijā no &quot;KPV LV&quot; izstājās arī [[Linda Liepiņa]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.leta.lv/home/important/3201E943-DDBF-4626-A5C5-4488F50B1260/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2019|05|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190529175228/http://www.leta.lv/home/important/3201E943-DDBF-4626-A5C5-4488F50B1260/ |archivedate={{dat|2019|05|29||bez}} }}&lt;/ref&gt; 30. maijā viņai sekoja [[Karina Sprūde]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/51145811|title=No 'KPV LV' izstājas arī frakcijas iekšējā opozicionāre Sprūde|last=LETA|website=delfi.lv|access-date=2020-06-22|date=2019-05-30|language=lv}}&lt;/ref&gt; bet 13. jūnijā [[Didzis Šmits]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/51190141|title='KPV LV' frakcija zaudē vēl vienu biedru|last=LETA|website=delfi.lv|access-date=2020-06-22|date=2019-06-13|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2019. gada 26. augustā [[Anda Čakša]] izstājās no ZZS partijas un frakcijas, un iestājās Jaunās Vienotības partijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/290158-anda-caksa-pargajusi-uz-vienotibu.htm|title=Anda Čakša pārgājusi uz &quot;Vienotību&quot;|website=nra.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt; Frakciju pametušie deputāti tiek uzskatīti par pie frakcijām nepiederošiem jeb neatkarīgajiem deputātiem. 2020. gada 8. janvārī no frakcijas &quot;KPV LV&quot; tika izslēgts deputāts [[Aldis Blumbergs]], kā arī partijas izveidotājs un līderis [[Artuss Kaimiņš]], paliekot frakcijā 10 deputātiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/no-kpv-lv-saeimas-frakcijas-izslegti-deputati-kaimins-un-blumbergs.a344115/|title=No «KPV LV» Saeimas frakcijas izslēgti deputāti Kaimiņš un Blumbergs|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt; Kaimiņš, vēl būdams viens no partijas līdzpriekšsēdētājiem, 20. janvārī paziņoja, ka 8. februāra biedru sapulcē balsos par partijas likvidāciju, tikmēr otrs partijas līdzpriekšsēdētājs [[Atis Zakatistovs]] virzīja jautājumu par partijas nosaukuma un [[zīmols|zīmola]] maiņu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/51811059|title='Partijas tēvs' Kaimiņš aicina likvidēt 'KPV LV'|last=www.DELFI.lv|website=delfi.lv|access-date=2020-06-22|date=2020-01-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2019. gada 14. novembrī 13. Saeima pieņēma pretrunīgi vērtētās politisko partiju finansēšanas likuma izmaiņas, kas paredz vairāk kā septiņas reizes palielināt partiju finansēšanu no valsts budžeta. Tas tika darīts par spīti iniciatīvai atlikt finansējuma pieaugumu līdz 14. Saeimas ievēlēšanai, kas saņēma vairāk nekā 12 tūkstošus parakstu. Iniciatīva sasniedza minimālo atbalstītāju skaitu, lai to varētu iesniegt Saeimai 12 dienu laikā, kas ir otrais īsākais periods portāla &quot;[[ManaBalss.lv]]&quot; vēsturē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/politiskajam-partijam-ieverojami-cels-finansejumu-no-valsts-budzeta.a338475/|title=Politiskajām partijām ievērojami cels finansējumu no valsts budžeta|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://manabalss.lv/site_posts/predlozhenie-poluchivshee-osobenno-b-stru-podderzhku-grazhdan-za-vleno-v-se-m|title=ManaBalss.lv - līdzdalības platforma|website=manabalss.lv|access-date=2020-06-22}}&lt;/ref&gt;

2019. gada 15. novembrī sākās parakstu vākšana 13. Saeimas atsaukšanai. Pirmās dienas laikā to parakstīja ap 8000 cilvēku, 18. novembrī parakstu skaits saniedza 25 000. Lai organizētu referendumu par Saeimas atlaišanu, ir nepieciešams savākt tik lielu parakstu skaitu, kas atbilstu desmitajai daļai balsstiesīgo skaitam iepriekšējās vēlēšanās jeb 154 865 līdz 2020. gada 14. novembrim.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/cvk-atlauj-parakstu-vaksanu-par-13-saeimas-atsauksanu.a338419/|title=CVK atļauj parakstu vākšanu par 13. Saeimas atsaukšanu|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt; Kopā par iniciatīvu parakstījās 54 254 cilvēki.

== Sarakstu līderi un Ministru prezidenta amata kandidāti ==
=== Reģistrācija ===

Vēlēšanām kandidātu sarakstus var iesniegt no {{dat||07|13|G|bez}} līdz {{dat||8|2|D|bez}}.

{| class=&quot;wikitable palinrowheaders&quot;
|- style=&quot;background-color:#cccccc;&quot;
! scope=&quot;col&quot;|Nr.
! scope=&quot;col&quot;|Saraksts
! scope=&quot;col&quot;|Reģistrācija
|-
! scope=&quot;row&quot;|1
| [[Attīstībai/Par!]]
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||07|13|SK}}
|-
! scope=&quot;row&quot;|2
| [[Stabilitātei!]]
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||07|13|SK}}
|-
! scope=&quot;row&quot;|3
| [[Saskaņa]]
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||07|18|SK}}
|-
! scope=&quot;row&quot;|4
| [[Progresīvie]]
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||07|20|SK}}
|-
! scope=&quot;row&quot;|5
|[[Jaunā Vienotība]]
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||07|25|SK}}
|-
! scope=&quot;row&quot;|6
|[[Latvija pirmajā vietā]]
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||07|25|SK}}
|-
! scope=&quot;row&quot;|7
|[[Apvienotais saraksts]]
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||07|26|SK}}
|-
! scope=&quot;row&quot;|8
|[[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā apvienība]]
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||07|26|SK}}
|-
! scope=&quot;row&quot;|9
|[[Zaļo un zemnieku savienība]]
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||07|27|SK}}
|-
! scope=&quot;row&quot;|10
|[[Katram un katrai]]
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||07|27|SK}}
|-
! scope=&quot;row&quot;|11
|[[Latvijas Krievu savienība]]
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||07|29|SK}}
|-
! scope=&quot;row&quot;|12
|[[Republika (partija)|Republika]]
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||07|29|SK}}
|-
! scope=&quot;row&quot;|13
|[[Konservatīvie]]
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||07|29|SK}}
|}

=== Sarakstu līderi&lt;ref&gt;https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidatu-saraksti&lt;/ref&gt; ===

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align: left;&quot;
!rowspan=2|№!!rowspan=2|Saraksts!!colspan=5|Līderi
|-
!Rīga!!Vidzeme!!Latgale!!Kurzeme!!Zemgale
|-
!1
|[[Attīstībai/Par!]]
|&lt;small&gt;[[Marija Golubeva]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Artis Pabriks]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Juris Pūce]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Kristaps Eklons]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Artūrs Toms Plešs]]&lt;/small&gt;
|-
!2
|[[Stabilitātei]]
|&lt;small&gt;[[Aleksejs Rosļikovs]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Amils Saļimovs]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Viktorija Pleškāne]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Sanita Petere]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Naomi Farbere]]&lt;/small&gt;
|-
!3
|[[Saskaņa]]
|&lt;small&gt;[[Jānis Urbanovičs]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Ivars Zariņš]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Regīna Ločmele]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Valērijs Agešins]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Aleksandrs Kazačkovs]]&lt;/small&gt;
|-
!4
|[[Progresīvie]]
|&lt;small&gt;[[Antoņina Ņenaševa]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Kaspars Briškens]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Leila Rasima]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Liene Gātere]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Atis Švinka]]&lt;/small&gt;
|-
!5
|[[Jaunā Vienotība]]
|&lt;small&gt;[[Edgars Rinkēvičs]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Arturs Krišjānis Kariņš|Krišjānis Kariņš]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Rihards Kozlovskis]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Arvils Ašeradens]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Jānis Reirs]]&lt;/small&gt;
|-
!6
|[[Latvija pirmajā vietā]]
|&lt;small&gt;[[Ainārs Šlesers]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Linda Liepiņa]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Vilis Krištopāns]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Ramona Petraviča]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Edmunds Zivtiņš]]&lt;/small&gt;
|-
!7
|[[Konservatīvie]]&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/news/national/politics/konservativo-lideri-saeimas-velesanas-bordans-muizniece-eglitis-feldmans-bukss.d?id=54566030 'Konservatīvo' līderi Saeimas vēlēšanās – Bordāns, Muižniece, Eglītis, Feldmans, Bukšs]&lt;/ref&gt;
|&lt;small&gt;[[Anita Muižniece]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Jānis Bordāns]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Aldis Bukšs]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Krišjānis Feldmans]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Gatis Eglītis]]&lt;/small&gt;
|-
!8
|[[Apvienotais saraksts]]&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/news/national/politics/pilena-partijas-velesanu-lideri-smits-smiltens-tavars-vilums-un-kucinskis.d?id=54561800 Pīlēna partijas vēlēšanu līderi – Šmits, Smiltēns, Tavars, Viļums un Kučinskis]&lt;/ref&gt;
|&lt;small&gt;[[Didzis Šmits]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Edvards Smiltēns]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Juris Viļums]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Māris Kučinskis]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Edgars Tavars]]&lt;/small&gt;
|-
!9
|[[Zaļo un zemnieku savienība]]&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/news/national/politics/mes-esam-mainijusies-zzs-ka-premjera-kandidatu-izvirza-lembergu.d?id=54554958 'Mēs esam mainījušies' – ZZS kā premjera kandidātu izvirza Lembergu]&lt;/ref&gt;
|&lt;small&gt;[[Gunārs Kūtris]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Armands Krauze]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Kaspars Melnis]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Uldis Augulis]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Viktors Valainis]]&lt;/small&gt;
|-
!10
|[[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā apvienība]]
|&lt;small&gt;[[Ināra Mūrniece]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Uģis Mitrevics]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Edmunds Teirumnieks]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Ilze Indriksone]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Edvīns Šnore]]&lt;/small&gt;
|-
!11
|[[Katram un katrai]]
|&lt;small&gt;[[Aldis Gobzems]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Karina Sprūde]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Igors Prelatovs]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Agris Freifalts]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Raimonds Lazdiņš]]&lt;/small&gt;
|-
!12
|[[Latvijas Krievu savienība]]
|&lt;small&gt;[[Miroslavs Mitrofanovs]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Andris Vurčs]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Jekaterīna Stehnovska-Slavska]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Jeļena Osipova]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Andrejs Pagors]]&lt;/small&gt;
|-
!13
|[[Republika (partija)|Republika]]
|&lt;small&gt;[[Sandis Ģirģens]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Kaspars Ģirģens]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Jevgēnijs Koršenkovs]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Ēriks Pucens]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Normunds Barkāns]]&lt;/small&gt;
|-
!14
|[[Republika (partija)|Republika]]
|&lt;small&gt;[[Sandis Ģirģens]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Kaspars Ģirģens]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Jevgēnijs Koršenkovs]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Ēriks Pucens]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Normunds Barkāns]]&lt;/small&gt;
|}

=== Ministru prezidenta amata kandidāti ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align: left;&quot;
|- bgcolor=&quot;#cccccc&quot;
!Saraksts
!Kandidāts
|-
|[[Zaļo un Zemnieku savienība]]/[[LSDSP]]
|[[Aivars Lembergs]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/mes-esam-mainijusies-zzs-ka-premjera-kandidatu-izvirza-lembergu.d?id=54554958|title='Mēs esam mainījušies' – ZZS kā premjera kandidātu izvirza Lembergu|website=delfi.lv|access-date=2022-07-18|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Progresīvie]]
|[[Kaspars Briškens]]&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/latvija/politika/progresivie-par-ministru-prezidenta-kandidatu-virza-kasparu-briskenu/|title=“Progresīvie” par Ministru prezidenta kandidātu virza Kasparu Briškenu|access-date=2022-05-24|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Latvija pirmajā vietā]]
|[[Ainars Šlesers]]&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/partija-latvija-pirmaja-vieta-kongresa-veles-jaunu-valdi.d?id=54368804|title=Partija 'Latvija pirmajā vietā' kongresā vēlēs jaunu valdi |access-date=2022-05-21|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Jaunā Vienotība]]
|[[Arturs Krišjānis Kariņš|Krišjānis Kariņš]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunas-vienotibas-premjera-amata-kandidats-nakamajas-saeimas-velesanas-bus-karins.a462063/|title=«Jaunās vienotības» premjera amata kandidāts nākamajās Saeimas vēlēšanās būs Kariņš|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-18|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Stabilitātei!]]
|[[Aleksejs Rosļikovs]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/511044-no-stabilitatei-uz-14-saeimu-kandide-roslikovs-un-vairaku-uznemumu-vadiba|title=No &quot;Stabilitātei!&quot; uz 14. Saeimu kandidē Rosļikovs|access-date=2022-07-13|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Saskaņa]]
|[[Ivars Zariņš]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/uz-saeimu-no-saskanas-kandides-briedis-premjera-kandidats-varetu-but-ivars-zarins.d?id=54555800|title=Uz Saeimu no 'Saskaņas' kandidēs Briedis; premjera kandidāts varētu būt Ivars Zariņš|website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-18|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Apvienotais saraksts]]
|[[Uldis Pīlēns]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/pilena-partijas-velesanu-lideri-smits-smiltens-tavars-vilums-un-kucinskis.d?id=54561800|title=Pīlēna partijas vēlēšanu līderi – Šmits, Smiltēns, Tavars, Viļums un Kučinskis|website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Konservatīvie]]
|[[Jānis Bordāns]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/konservativo-lideri-saeimas-velesanas-bordans-muizniece-eglitis-feldmans-bukss.d?id=54566030|title='Konservatīvo' līderi Saeimas vēlēšanās – Bordāns, Muižniece, Eglītis, Feldmans, Bukšs|website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-21|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā apvienība]]
|[[Uģis Mitrevics]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/na-lideri-velesanas-mitrevics-murniece-indriksone-snore-un-teirumnieks.d?id=54580736|title=NA līderi vēlēšanās – Mitrevics, Mūrniece, Indriksone, Šnore un Teirumnieks |website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-26|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Katram un katrai]]
|[[Aldis Gobzems]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/54583730|title=Skolotāji, sociālie darbinieki, pašnodarbinātie un amatpersonas – KuK piesaka deputātu kandidātus |website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-27|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|}

== Priekšvēlēšanu aptaujas ==
=== Partiju reitingi ===
[[Attēls:Opinion polling for Latvian Saeima election, 2022.svg|thumb|800px|center|Priekšvēlēšanu aptauju rezultātu vizuāls attēlojums.]]

==== 2022. gads ====
{| class=&quot;wikitable collapsable mw-datatable&quot; style=&quot;text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;&quot;
! rowspan=&quot;3&quot; |Aptaujas laiks
! rowspan=&quot;3&quot; |Aptaujas veicējs/pasūtītājs
! rowspan=&quot;3&quot; |Aptaujāto skaits
! rowspan=&quot;2&quot; |[[Saskaņa|S]]
| rowspan=&quot;2&quot; |[[Par cilvēcīgu Latviju|PCL]]&lt;hr&gt;AL
| rowspan=&quot;2&quot; |JKP&lt;hr&gt;[[Konservatīvie|K]]
! rowspan=&quot;2&quot; |[[Attīstībai/Par!|AP!]]
! rowspan=&quot;2&quot; |[[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|NA]]
! rowspan=&quot;2&quot; |[[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]]
! colspan=&quot;2&quot; |[[Apvienotais saraksts|AS]]
! rowspan=&quot;2&quot; |[[Jaunā Vienotība|JV]]
! rowspan=&quot;2&quot; |[[Latvijas Krievu savienība|LKS]]
! rowspan=&quot;2&quot; |[[Progresīvie (partija)|P]]
! rowspan=&quot;2&quot; |LuK&lt;hr&gt;[[Katram un katrai|KuK]]
! rowspan=&quot;2&quot; |[[Latvija pirmajā vietā|LPV]]
! rowspan=&quot;2&quot; |[[Stabilitātei!|S!]]
! rowspan=&quot;3&quot; |Citi saraksti
! rowspan=&quot;3&quot; |Nezina
! rowspan=&quot;3&quot; |Neplāno piedalīties
! rowspan=&quot;3&quot; |Vadība
|-
![[Latvijas Zaļā partija|LZP]]
! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]]
|-
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FF2400; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#00acb4; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#192956; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FFEC00; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#5A0505; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#258B4C; width:30px;&quot; |
! colspan=&quot;2&quot; class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#ffa800; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#64C049; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#2268C1; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#E64632; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#0e0e0e; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#9E3039; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#f57d00; width:30px;&quot; |
|-
|20.–24. jūlijs
|[https://retv.lv/raksts/retv-un-factum-jaunakie-partiju-reitingi-nedelas-laika-mainas-partiju-izvietojums-topa-augsgala Factum/ReTV]
|1156
|'''10,3'''
|–
|'''5,7'''
|'''10,7'''
|'''11,3'''
|'''6,8'''
| colspan=&quot;2&quot; |4,9
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''20,5'''
|3,8
|'''6,4'''
|3,1
|'''5,0'''
|'''5,3'''
|2,7
| colspan=&quot;2&quot; |51,6
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |9,2
|-
|6.–10. jūlijs
|[https://retv.lv/raksts/jaunakie-factum-un-retv-zinu-dienesta-partiju-reitingi Factum/ReTV]
|859
|'''10,6'''
|–
|'''6,2'''
|'''9.0'''
|'''12,3'''
|'''6,5'''
| colspan=&quot;2&quot; |3,6
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''20,3'''
|'''5,5'''
|'''6,8'''
|2,2
|'''7,5'''
|3,2
|2,6
| colspan=&quot;2&quot; |51,4
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |8,0
|-
|jūnijs
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingos-junija-fundamentalu-izmainu-nav-lideru-trijnieks-nemainigs.a463919/ SKDS/LTV]
|1795
|'''7,0'''
|–
|3,6
|'''5,7'''
|'''7,0'''
|'''5,5'''
| colspan=&quot;2&quot; |2,7
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''9,9'''
|2,4
|'''5,2'''
|2,4
|3,0
|2,8
|–
|27,5
|14,0
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |2,9
|-
|maijs
|[https://retv.lv/raksts/partiju-reitingi-maija Factum/ReTV]
|665
|'''10,6'''
|0,1
|'''6,9'''
|'''10,2'''
|'''12,8'''
| colspan=&quot;2&quot; |'''8,4'''
|2,9
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''20,0'''
|'''7,1'''
|'''6,9'''
|2,6
|4,6
|1,9
|6,9
| colspan=&quot;2&quot; |51,2 (no 969)
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |7,2
|-
|13.–24. maijs
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-atbalsts-pieaug-na-saskanai-attistibaipar-ir-tresdala-neizlemuso.a460469/ SKDS/LTV]
|1814
|'''7,6'''
|0,6
|3,2
|'''5,6'''
|'''8,5'''
|'''6,0'''
| colspan=&quot;2&quot; |2,8
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''9,4'''
|2,7
|4,0
|1,2
|2,1
|2,3
|1,9
|30,1
|12,0
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |0,9
|-
|22. aprīlis – 2. maijs
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunakie-partiju-reitingi-doties-velet-vairak-motiveti-koalicijas-atbalstitaji-saeima-tiktu-ari-slesera-partija.a457226/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme SKDS/LTV]
|1812
|'''6,8'''
|0,6
|2,5
|4,4
|'''7,8'''
| colspan=&quot;2&quot; |'''8,0'''
|2,4
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''9,8'''
|3,2
|4,4
|2,4
|3,0
|1,6
|2,2
|29,6
|11,3
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |1,8
|-
|26.–29. aprīlis
|[https://retv.lv/raksts/apkopoti-factum-aprila-aptaujas-rezultati-par-partiju-popularitati Factum/ReTV]
|969
|'''12,4'''
|1,0
|'''9,1'''
|'''10,3'''
|'''12,5'''
| colspan=&quot;2&quot; |'''9,4'''
|2,2
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''19,2'''
|'''5,2'''
|'''5,9'''
|3,8
|3,1
|–
|3,2
| colspan=&quot;2&quot; |53,0
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |6,8
|-
|marts
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-pec-krievijas-iebrukuma-ukraina-saskana-zaude-liderpoziciju-pieaug-atbalsts-varas-partijam.a451509/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme SKDS/LTV]
|1820
|'''6,7'''
|0,3
|3,1
|'''5,4'''
|'''7,2'''
| colspan=&quot;2&quot; |'''7,7'''
|2,4
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''9,4'''
|3,2
|4,9
|1,9
|2,5
|2
|1,7
|24,0
|18
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |1,7
|-
|29.–31. marts
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1511362402322989060 Factum]
|498
|'''11,2'''
|1,6
|'''6,7'''
|'''10,2'''
|'''11,9'''
| colspan=&quot;2&quot; |'''10,8'''
|2,6
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''17,0'''
|'''5,6'''
|'''5,9'''
|4,7
|'''5,2'''
|–
|4,3
| colspan=&quot;2&quot; |51,9 (no 832)
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |5,1
|-
|februāris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pirms-krievijas-kara-ukraina-reitings-pieauga-slesera-partijai-krita--zzs.a448929/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=widget-v2&amp;utm_campaign=widget-v2 SKDS/LTV]
|1815
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''10,1'''
|–
|3,1
|4,2
|'''7,0'''
| colspan=&quot;2&quot; |'''6,9'''
|2,3
|'''8,2'''
|2,4
|3,9
|2,2
|4,3
|2
|1,6
|24,0
|17,8
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |1,9
|-
|23.–28. februāris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1500778729206865920 Factum]
|1325
|'''12,7'''
|1,1
|'''6,2'''
|'''11,5'''
|'''11,6'''
| colspan=&quot;2&quot; |'''9,5'''
|3,6
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''16,3'''
|3,4
|'''6,5'''
|'''5,7'''
|4,5
|–
|5,6
| colspan=&quot;2&quot; |49,7
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |3,5
|-
|1. janvāris – 2. februāris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1489707871751356416 Factum]
|344
|'''12,7'''
|0,8
|'''6,0'''
|'''11,6'''
|'''11,7'''
| colspan=&quot;2&quot; |'''9,6'''
|3,7
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''16,6'''
|3,2
|'''7,0'''
|'''5,9'''
|4,3
|–
|5,0
| colspan=&quot;2&quot; |50,3 (no 637)
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |3,9
|-
|janvāris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunakie-politisko-partiju-reitingi-pieaug-atbalsts-zzs-nedaudz-saruk-saskanai-un-na.a444388/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme SKDS/LTV]
|1808
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''10,6'''
|–
|2,8
|4,6
|'''5,9'''
| colspan=&quot;2&quot; |'''8,2'''
|2,6
|'''7,5'''
|2,9
|3,3
|2,5
|2,7
|1,3
|2,5
|22,8
|19,8
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |2,4
|}

==== 2021. gads ====
{| class=&quot;wikitable collapsable mw-datatable&quot; style=&quot;text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;&quot;
|-
! rowspan=2|Aptaujas laiks
! rowspan=2|Aptaujas veicējs/pasūtītājs
! rowspan=2|Aptaujāto skaits
! [[Saskaņa|S]]
! KPV LV&lt;hr&gt;[[Par cilvēcīgu Latviju|PCL]]
! [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]]
! [[Attīstībai/Par!|AP!]]
! [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|NA]]
! [[Zaļo un zemnieku savienība|ZZS]]
! [[Jaunā Vienotība|JV]]
! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]]
! [[Latvijas Krievu savienība|LKS]]
! [[Progresīvie (partija)|P]]
! [[Likums un kārtība (partija)|LuK]]
! [[Latvija pirmajā vietā|LPV]]
! rowspan=2| Citi saraksti
! rowspan=2| Nezina
! rowspan=2| Neplāno piedalīties
! rowspan=2| Vadība
|-
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FF2400; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#00acb4; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#192956; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FFEC00; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#5A0505; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#258B4C; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#64C049; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#1f355e; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#2268C1; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#E64632; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#0e0e0e; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#9E3039; width:30px;&quot;|
|-
|1.–31. decembris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1477686494055870482/photo/1 Factum]
|818
|'''12,2'''
|0,8
|'''6,1'''
|'''12,0'''
|'''11,5'''
|'''9,5'''
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''16,9'''
|4,1
|3,1
|'''6,6'''
|'''6,4'''
|4,5
|4,6
| colspan=&quot;2&quot; |51,5 (no 1410)
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |4,7
|-
|decembris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-decembri-mazinajies-neizlemuso-balsotaju-skaits.a436851/ SKDS/LTV]
|1818
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''11,0'''
|0,7
|3,4
|4,5
|'''6,6'''
|'''6,6'''
|'''7,7'''
|2,2
|2,7
|3,7
|3,0
|2,5
|1,0
|23,6
|19,4
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |3,3
|-
|1.–30. novembris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1477657076889534465 Factum]
|508
|'''13,0'''
|0,8
|'''5,5'''
|'''12,6'''
|'''11,4'''
|'''9,4'''
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''16,9'''
|4,9
|3,0
|'''5,9'''
|'''5,4'''
|4,6
|4,7
| colspan=&quot;2&quot; |51,3 (no 866)
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |3,9
|-
|8.–29. novembris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/novembri-reitings-krities-saskanai-un-partijai-likums-un-kartiba.a433994/ SKDS/LTV]
|1805
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''9,5'''
|–
|2,8
|4,9
|'''5,6'''
|'''7,4'''
|'''7,8'''
|2,6
|2,7
|3,7
|1,7
|2,1
|1,3
|28,9
|17,9
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |1,7
|-
|1.–31. oktobris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1455584951886360579 Factum]
|1147
|'''12,6'''
|0,6
|'''5,1'''
|'''14,1'''
|'''11,8'''
|'''9,0'''
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''15,9'''
|3,8
|3,5
|'''6,4'''
|'''6,4'''
|4,5
|4,1
| colspan=&quot;2&quot; |49,8 (no 1871)
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |1,8
|-
|oktobris &lt;small&gt;(publicēts 29. oktobrī)&lt;/small&gt;
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-oktobri-popularitate-krit-gandriz-visam-partijam.a427967/ SKDS/LTV]
|–
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''10,0'''
|0,9
|2,5
|4,6
|'''5,3'''
|'''6,5'''
|'''6,4'''
|2,4
|2,5
|2,7
|2,2
|2,4
|0,5
|28,4
|21,4
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |3,5
|-
|1. septembris – 1. oktobris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1444309330766049281 Factum]
|679
|'''13,4'''
|0,7
|'''6,9'''
|'''14,8'''
|'''11,9'''
|'''8,5'''
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''15,5'''
|4,0
|2,9
|'''5,7'''
|'''6,1'''
|3,1
|3,2
| colspan=&quot;2&quot; |49,1 (no 1170)
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |0,7
|-
|septembris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-septembri-vairak-aptaujato-gatavi-doties-uz-velesanam.a424325/ SKDS/LTV]
|1806
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''12,0'''
|0,4
|2,9
|4,8
|'''6,9'''
|'''8,3'''
|'''8,2'''
|3,1
|2,6
|3,5
|3,7
|2,9
|0,7
|21,3
|18,6
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |3,1
|-
|27.–31. augusts
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1432991968368513024 Factum]
|710
|'''14,6'''
|1,0
|'''6,1'''
|'''14,0'''
|'''11,7'''
|'''9,1'''
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''16,9'''
|3,7
|2,8
|'''5,7'''
|'''5,1'''
|3,6
|4,8
| colspan=&quot;2&quot; |47,6 (no 1181)
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |2,3
|-
|?.–18. augusts
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-augusta-druzma-ap-5-barjeru.a419153/ SKDS/LTV]
|1825
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''12,6'''
|0,4
|3,1
|'''5,0'''
|'''7,1'''
|'''7,3'''
|'''6,7'''
|2,8
|3,3
|3,6
|3,2
|–
|1,6
|23,1
|20,0
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |5,3
|-
|jūlijs
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-julija-atbalsts-visvairak-audzis-regionu-apvienibai-lielakais-kritums--na.a415600/ SKDS/LTV]
|1801
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''11,3'''
|0,9
|4,0
|'''5,6'''
|'''7,3'''
|'''7,7'''
|'''7,6'''
|3,5
|3,5
|3,0
|3,4
|style=&quot;background:#d3d3d3;&quot; rowspan=&quot;14&quot; |''nav''
|1,7
|18,2
|22,3
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |3,6
|-
|27.–31. jūlijs
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1421426449723142146 Factum]
|612
|'''15,8'''
|0,6
|'''5,8'''
|'''11,5'''
|'''14,4'''
|'''11,6'''
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''16,2'''
|4,1
|3,4
|'''6,5'''
|4,1
|6,0
| colspan=&quot;2&quot; |45,9 (no 1029)
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |0,4
|-
|jūnijs
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-junija-saeima-varetu-ieklut-9-partijas-starp-na-un-zzs-aizvien-siva-cina-par-otro-vietu.a411452/?utm_source=twitter&amp;utm_campaign=news&amp;utm_medium=admin SKDS/LTV]
|1793
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot;|'''12,1'''
|0,6
|3,7
|'''5,6'''
|'''9,3'''
|'''9,4'''
|'''7,2'''
|2,7
|3,4
|4,3
|3,3
|1,1
|18,0
|19,4
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot;|2,7
|-
|maijs
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-maija-saeima-iespejams-spetu-ieklut-9-partijas.a408018/ SKDS/LTV]
|1816
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot;|'''10,3'''
|0,8
|4,7
|4,9
|'''8,0'''
|'''7,7'''
|'''6,6'''
|1,9
|3,6
|3,7
|3,2
|0,9
|22,8
|20,9
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot;|2,3
|-
|26.–31. maijs
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1400069592328949760 Factum]
|576
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot;|'''17,1'''
|0,6
|'''7,8'''
|'''11,1'''
|'''13,3'''
|'''12,5'''
|'''15,9'''
|3,5
|3,8
|'''6,1'''
|3,3
|5,0
| colspan=&quot;2&quot; |47,9 (no 1089)
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot;|1,2
|-
|aprīlis
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-aprili-siva-cina-starp-nacionalo-apvienibu-zzs-un-jauno-vienotibu.a404146/ SKDS/LTV]
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot;|'''12,0'''
|0,2
|3,9
|'''5,6'''
|'''8,0'''
|'''7,7'''
|'''7,0'''
|2,0
|4,2
|4,5
|4,2
|0,6
|20,1
|20,1
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot;|4,0
|-
|26.–30. aprīlis
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1388417515622174725 Factum]
|680
|'''15,2'''
|1,0
|'''7,4'''
|'''12,2'''
|'''11,9'''
|'''10,1'''
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''16,8'''
|4,3
|4,1
|'''6,4'''
|'''5,6'''
|5,1
| colspan=&quot;2&quot; |49,6 (no 1170)
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |1,6
|-
|9.–19. aprīlis
|[http://www.latvianfacts.lv/politiska-izvele-lr-saeimas-velesanu-gadijuma Latvijas Fakti]
|1003
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''9,2'''
|1,1
|3,7
|'''5,3'''
|'''6,2'''
|'''7,3'''
|'''6,2'''
|2,2
|1,8
|2,6
|2,7
|–
|36,0
|15,6
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |2,0
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |marts
|[http://latvianfacts.lv.89-111-52-152.webplace.lv/uploads/Politika-042021.pdf Latvijas Fakti]
|–
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''10,5'''
|1,3
|4,4
|'''5,2'''
|'''6,6'''
|'''6,2'''
|'''6,1'''
|2,2
|1,4
|2,8
|2,6
|–
|35,6
|15,1
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |3,9
|-
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-aug-jaunas-vienotibas-popularitate-labi-rezultati-progresivajiem.a400443/ SKDS/LTV]
|1806
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot;|'''9,9'''
|–
|3,9
|'''5,1'''
|'''7,3'''
|'''6,4'''
|'''6,3'''
|2,6
|2,9
|4,2
|3,7
|1,9
|28,3
|17,5
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot;|2,6
|-
|26.–30. marts
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1377233470578167809 Factum]
|990
|'''13,5'''
|1,3
|'''8,3'''
|'''13,4'''
|'''12,2'''
|'''10,7'''
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''15,7'''
|3,5
|3,2
|'''5,6'''
|'''5,7'''
|6,8
|–
|–
|style=&quot;background:#a0d78e&quot; |2,2
|-
|februāris
|[http://latvianfacts.lv.89-111-52-152.webplace.lv/uploads/Politika-042021.pdf Latvijas Fakti]
|–
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''11,5'''
|1,0
|4,6
|'''7,2'''
|'''5,7'''
|'''9,8'''
|'''6,5'''
|2,3
|1,8
|2,8
|2,7
|–
|28,1
|16,0
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |1,7
|-
|1.–28. februāris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1366457757856124928 Factum]
|1903
|'''12,0'''
|1,9
|'''8,0'''
|'''14,6'''
|'''11,1'''
|'''11,9'''
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''15,1'''
|3,6
|3,9
|'''7,0'''
|4,3
|6,5
|–
|–
|style=&quot;background:#a0d78e&quot; |0,5
|-
|7.–31. janvāris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1356751378299953152/photo/1 Factum]
|1250
|'''11,8'''
|2,5
|'''7,5'''
| style=&quot;background:#F2F5A9&quot; |'''14,0'''
|'''12,4'''
|'''12,3'''
|'''13,7'''
|3,0
|4,1
|'''6,8'''
|3,5
|6,8
|–
|–
| style=&quot;background:#F2F5A9&quot; |0,3
|}

==== 2020. gads ====
{| class=&quot;wikitable collapsable mw-datatable&quot; style=&quot;text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;&quot;
|-
! rowspan=2|Aptaujas laiks
! rowspan=2|Aptaujas veicējs/pasūtītājs
! rowspan=2|Aptaujāto skaits
! [[Saskaņa|S]]
! [[Par cilvēcīgu Latviju|KPV LV]]
! [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]]
! [[Attīstībai/Par!|AP!]]
! [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|NA]]
! [[Zaļo un zemnieku savienība|ZZS]]
! [[Jaunā Vienotība|JV]]
! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]]
! [[Latvijas Krievu savienība|LKS]]
! [[Progresīvie (partija)|P]]
! rowspan=2| Citi saraksti
! rowspan=2| Nezina
! rowspan=2| Neplāno piedalīties
! rowspan=2| Vadība
|-
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FF2400; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#00acb4; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#192956; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FFEC00; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#5A0505; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#258B4C; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#64C049; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#1f355e; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#2268C1; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#E64632; width:30px;&quot;|
|-
|decembris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-decembri-ieverojami-kritusies-attistibaipar-popularitate.a387673/ SKDS/LTV]
|~900
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''11,3'''
|1,9
|'''5,3'''
|4,8
|'''5,8'''
|'''8,0'''
|4,1
|3,0
|2,1
|3,9
|1,0
|26,6
|22,0
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |3,3
|-
|1.-17. decembris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1343854272061038594 Factum]
|2421
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''13'''
|2
|'''8'''
| style=&quot;background:#F2F5A9&quot; |'''13'''
| style=&quot;background:#f99696&quot; |'''13'''
| style=&quot;background:#8BD9A9&quot; |'''13'''
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''13'''
|4
|4
|'''8'''
|9
|–
|–
|–
|-
|novembis
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-decembri-ieverojami-kritusies-attistibaipar-popularitate.a387673/ SKDS/LTV]
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''11,6'''
|1,1
|4,9
|'''8,6'''
|'''8,2'''
|'''7,0'''
|'''5,0'''
|3,2
|3,6
|2,9
|1,0
|26,6
|22,0
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |3,0
|-
|11.-20. novembis
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1334804840866787328 Factum]
|817
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''15'''
|1
|'''9'''
| style=&quot;background:#F2F5A9&quot; |'''15'''
|'''13'''
|'''12'''
|'''13'''
|4
|4
|'''6'''
|8
|–
|–
|–
|-
|26.–30. oktobris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1322201523816980482 Factum]
|853
|'''15'''
|1
|'''9'''
| style=&quot;background:#F2F5A9&quot; |'''17'''
|'''13'''
|'''11'''
|'''14'''
|3
|4
|'''6'''
|8
|–
|–
| style=&quot;background:#F2F5A9&quot; |2
|-
|9.-20. oktobris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-atbalsts-kapis-saskanai-krities-jaunajai-vienotibai.a380538/ SKDS/LTV]
|889
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''11,3'''
|1,9
|'''6,4'''
|'''7,8'''
|'''6,4'''
|'''8,9'''
|'''5,4'''
|3,0
|2,8
|3,3
|0,7
|23
|19
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |2,4
|-
|29. septembris – 4. oktobris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1313059319953395713 Factum]
|442
|'''15'''
|2
|'''8'''
| style=&quot;background:#F2F5A9&quot; |'''17'''
|'''13'''
|'''9'''
|'''15'''
|4
|3
|'''7'''
|8
|–
|–
| style=&quot;background:#F2F5A9&quot; |2
|-
|11.-22. septembris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-atbalsts-saskanai-turpina-samazinaties.a376583/ SKDS/LTV]
|888
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''10,2'''
|2,2
|'''6,1'''
|'''7,6'''
|'''6,2'''
|'''9,8'''
|'''6,6'''
|3,5
|2,6
|3
|1,1
|22,4
|18,7
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |0,4
|-
|7.–24. augusts
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1303243194054987776 Factum]
|637
|'''15'''
|2
|'''9'''
| style=&quot;background:#F2F5A9&quot; |'''16'''
|'''13'''
|'''10'''
|'''15'''
|3
|4
|'''5'''
|7
|–
|–
| style=&quot;background:#F2F5A9&quot; |1
|-
|7.–20. augusts
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-saruk-saskanas-popularitate-bet-pieaug--attistibaipar.a373019/ SKDS/LTV]
|900 
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''12,2'''
|1,9
|4,6
|'''7,8'''
|'''5,2'''
|'''10,7'''
|'''6,6'''
|3,8
|1,5
|1,4
|0,7
|28,5
|17,9
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |1,5
|-
|8.–31. jūlijs
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1292031598762893312 Factum]
|1975
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''16'''
|2
|'''9'''
|'''15'''
|'''11'''
|'''10'''
|style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''16'''
|4
|3
|'''8'''
|6
|–
|–
|–
|-
|jūlijs
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/julija-pieaudzis-atbalsts-saskanai-un-nacionalajai-apvienibai.a369252/ SKDS/LTV]
|884
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''15,5'''
|2,2
|3,9
|'''5,6'''
|'''6,8'''
|'''8,3'''
|'''5,8'''
|2,9
|2,1
|2,2
|0,2
|26,0
|18,5
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |7,2
|-
|1.–30. jūnijs
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1279826045869404160 Factum]
|1461
|'''15'''
|2
|'''9'''
|'''15'''
|'''11'''
|'''10'''
|style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''17'''
|'''5'''
|3
|'''8'''
|7
|–
|–
|style=&quot;background:#a0d78e&quot; |2
|-
|jūnijs
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/junija-popularaka-partija--saskana-premjera-partijai--zemakais-reitings-sogad.a365968/ SKDS/LTV]
|891
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''12,9'''
|1,8
|4,2
|'''5,8'''
|'''5,6'''
|'''8,9'''
|'''5,1'''
|2,8
|2,2
|1,7
|0,6
|29,8
|18,6
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |4,0
|-
|23. maijs – 2. jūnijs
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingus-arkarteja-situacija-nav-celusi.a363627/ SKDS/LTV]
|902
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''13,2'''
|2,0
|3,7
|'''5,0'''
|'''5,5'''
|'''8,1'''
|'''6,1'''
|2,6
|2,3
|1,5
|9,6
|29,6
|19,6
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |5,1
|-
|18.–31. maijs
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1267808247773306883 Factum]
|1182
|'''16'''
|2
|'''9'''
|'''13'''
|'''11'''
|'''9'''
|style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''18'''
|4
|3
|'''8'''
|7
|–
|–
|style=&quot;background:#a0d78e&quot; |2
|-
|7.–26. aprīlis
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1256195938563100672 Factum]
|1325
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''17'''
|2
|'''11'''
|'''14'''
|'''12'''
|'''11'''
|'''16'''
|'''5'''
|4
|'''6'''
|4
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |1
|-
|marts
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/marta-pieaudzis-saskanas-zzs-un-gandriz-visu-valdibas-partiju-reitings.a355036/ SKDS/LTV]
|903
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''14,8'''
|2,2
|4,8
|'''5,6'''
|'''5,8'''
|'''8,6'''
|'''5,8'''
|2,9
|1,5
|1,5
|0,6
|28,8
|17,1
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |6,2
|-
|4.–28. marts
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1246792921812254721 Factum]
|1994
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''18'''
|2
|'''13'''
|'''13'''
|'''12'''
|'''12'''
|'''13'''
|'''5'''
|4
|'''7'''
|3
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |5
|-
|24.–28. februāris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1235186163931021313 Factum]
|783
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''18'''
|3
|'''11'''
|'''12'''
|'''12'''
|'''13'''
|'''14'''
|'''5'''
|4
|'''6'''
|2
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |4
|-
|7.–18. februāris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/februari-no-valdibas-partijam-labakais-reitings-jaunajai-vienotibai.a350336/ SKDS/LTV]
|873
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''12,3'''
|1,3
|4,1
|'''5,4'''
|'''5,4'''
|'''7,9'''
|'''6,4'''
|3,3
|2,0
|2,2
|0,4
|27,9
|21,4
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |4,4
|-
|28. janvāris – 1. februāris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1225832684133474307 Factum]
|684
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''21'''
|2
|'''11'''
|'''11'''
|'''12'''
|'''10'''
|'''16'''
|'''5'''
|3
|'''7'''
|2
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |5
|-
|janvāris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-janvari-no-valdibu-veidojosajiem-zemakais-atbalsts--kpv-lv.a347634/ SKDS/LTV]
|~900
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''13,6'''
|2,0
|'''6,1'''
|'''5,4'''
|'''6,3'''
|'''8,7'''
|'''6,1'''
|2,9
|2,5
|1,8
|0,8
|26,9
|16,9
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |4,9
|}

==== 2019. gads ====
{| class=&quot;wikitable collapsable mw-datatable&quot; style=&quot;text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;&quot;
|-
! rowspan=2|Aptaujas laiks
! rowspan=2|Aptaujas veicējs/pasūtītājs
! rowspan=2|Aptaujāto skaits
! [[Saskaņa|S]]
! [[Par cilvēcīgu Latviju|KPV LV]]
! [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]]
! [[Attīstībai/Par!|AP!]]
! [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|NA]]
! [[Zaļo un zemnieku savienība|ZZS]]
! [[Jaunā Vienotība|JV]]
! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]]
! [[Latvijas Krievu savienība|LKS]]
! [[Progresīvie (partija)|P]]
! rowspan=2| Citi saraksti
! rowspan=2| Nezina
! rowspan=2| Neplāno piedalīties
! rowspan=2| Vadība
|-
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FF2400; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#00acb4; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#192956; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FFEC00; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#5A0505; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#258B4C; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#64C049; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#1f355e; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#2268C1; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#E64632; width:30px;&quot;|
|-
|18.–31. decembris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1214261486278922241 Factum]
|1153
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''20'''
|2
|'''12'''
|'''10'''
|'''14'''
|'''10'''
|'''14'''
|'''5'''
|'''5'''
|'''6'''
|2
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |6
|-
|30. novembris – 12. decembris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-2019-gada-ieguveji-jauna-vienotiba-zaudetaji--kpv-lv.a343302/ SKDS/LTV]
|887
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''13,4'''
|1,8
|'''5,9'''
|4,6
|'''6,9'''
|'''8,0'''
|'''6,8'''
|2,0
|2,2
|2,4
|0,1
|26,7
|19,2
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |6,4
|-
|21.–24. novembris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1199328948280266752 Factum]
|966
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''20'''
|3
|'''13'''
|'''10'''
|'''12'''
|'''10'''
|'''16'''
|4
|4
|'''6'''
|2
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |4
|-
|2.–12. novembris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saskanas-reitings-novembri-atkal-krities.a339574/ SKDS/LTV]
|884
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''11,2'''
|3,0
|'''5,4'''
|'''5,6'''
|'''8,8'''
|'''7,5'''
|'''6,5'''
|2,8
|2,0
|2,1
|0,2
|25,4
|19,5
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |2,4
|-
|15.–22. oktobris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1186999647681830913 Factum]
|502
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''20'''
|3
|'''14'''
|'''9'''
|'''11'''
|'''11'''
|'''15'''
|4
|4
|'''6'''
|3
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |5
|-
|5.–16. oktobris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/oktobri-reitings-sarucis-visam-saeima-ieveletajam-partijam.a336590/ SKDS/LTV]
|909
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''12,9'''
|2,5
|'''6,7'''
|'''5,2'''
|'''7,3'''
|'''8,0'''
|'''6,5'''
|2,2
|2,2
|2,8
|0,5
|24,9&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=Oktobrī reitings sarucis visām Saeimā ievēlētajām partijām|url=https://www.youtube.com/watch?v=D8K_MfzFW6A|accessdate=2021-11-21|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;
|18,3
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |4,9
|-
|27.–30. septembris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1180141845512359937 Factum]
|489
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''19'''
|2
|'''15'''
|'''11'''
|'''10'''
|'''10'''
|'''17'''
|'''5'''
|4
|'''5'''
|2
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |2
|-
|6.–18. septembris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-saskanas-pozicijas-vajinas-kpv-lv-gada-laika-lielakais-kritums.a333441/ SKDS/LTV]
|~900
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''14,5'''
|2,8
|'''7,2'''
|'''6,1'''
|'''8,9'''
|'''8,4'''
|'''8,3'''
|2,5
|–
|2,1
|1,0
|22,1
|16,1
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |5,6
|-
|27.–30. augusts
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1169292492539346948 Factum]
|1152
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''18'''
|4
|'''16'''
|'''10'''
|'''11'''
|'''11'''
|'''17'''
|4
|4
|4
|1
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |1
|-
|augusts &lt;small&gt;(publicēts 30. augustā)&lt;/small&gt;
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/lielakais-veletaju-atbalsta-pieaugums-saskanai-un-jkp.a330512/ SKDS/LTV]
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''16,1'''
|2,6
|'''6,3'''
|'''6,2'''
|'''7,2'''
|'''8,3'''
|'''8,8'''
|2,9
|2,5
|2,1
|0,3
|17,3
|19,4
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |7,3
|-
|jūlijs &lt;small&gt;(publicēts 30. jūlijā)&lt;/small&gt;
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saskanas-un-jaunas-vienotibas-reitingi-krit-zzs-pieaug.a327246/ SKDS/LTV]
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''14,7'''
|1,6
|'''5,0'''
|'''5,7'''
|'''6,3'''
|'''7,6'''
|'''8,5'''
|3,6
|2,3
|2,1
|0,5
|22,2
|19,9
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |6,2
|-
|22.–29. jūlijs 
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1159143587277410306 Factum]
|989
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''18'''
|2
|'''15'''
|'''10'''
|'''15'''
|'''10'''
|'''15'''
|4
|'''6'''
|4
|1
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |3
|-
|26.–30. jūnijs
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1146753117788278787 Factum]
|860
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''17'''
|4
|'''10'''
|'''12'''
|'''15'''
|'''9'''
|style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''17'''
|'''6'''
|4
|'''6'''
|0
|–
|–
|–
|-
|7.–17. jūnijs
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunajai-vienotibai-junija-augstakais-reitings-pedejos-cetros-gados-saskanai-un-jkp-kritas.a324509/ SKDS/LTV]
|891
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''15,8'''
|3,4
|4,6
|'''6,8'''
|'''7,7'''
|'''6,3'''
|'''10,5'''
|3,0
|1,6
|3,0
|0,4
|18,2
|18,7
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |5,3
|-
|maijs
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/maija-popularakas-partijas-saskana-zzs-un-nacionala-apvieniba.a321392/ SKDS/LTV]
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''17,5'''
|2,4
|'''7,9'''
|'''5,9'''
|'''8,6'''
|'''8,8'''
|'''6,1'''
|4,0
|1,5
|1,9
|0,1
|16,9
|18,4
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |8,7
|-
|1.–28. maijs
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1134732766753513473 Factum]
|1079
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''17'''
|4
|'''10'''
|'''10'''
|'''16'''
|'''8'''
|'''16'''
|4
|4
|'''7'''
|4
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |1
|-
|1.–30. aprīlis
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1123972845791531009 Factum]
|1236
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''20'''
|4
|'''15'''
|'''10'''
|'''12'''
|'''11'''
|'''10'''
|'''6'''
|3
|'''7'''
|3
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |5
|-
|aprīlis &lt;small&gt;(publicēts 26. aprīlī)&lt;/small&gt;
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-aprili-kapums-saskanai-kritums--kpv-lv.a317236/ SKDS/LTV]
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''19,7'''
|2,8
|'''8,6'''
|'''5,6'''
|'''6,7'''
|'''6,9'''
|'''5,8'''
|3,0
|1,6
|1,5
|0,3
|20,6
|16,9
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |11,1
|-
|rowspan=2|marts
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1113228138329378817 Factum]
|867
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''15'''
|4
|'''13'''
|'''11'''
|'''14'''
|'''10'''
|'''11'''
|'''6'''
|'''5'''
|'''6'''
|5
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |1
|-
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-atbalsts-nacionalajai-apvienibai-noslid-lidz-5.a314751/?utm_source=push&amp;utm_campaign=news=&amp;utm_medium=chrome SKDS/LTV]
|873
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''17,7'''
|4,1
|'''8,0'''
|'''6,2'''
|'''5,0'''
|'''7,6'''
|'''5,3'''
|2,9
|1,6
|2,3
|0,5
|22,1
|16,7
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |8,3
|-
|februāris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-kpv-lv-popularitate-krit-bet-pieaugums-jaunajai-vienotibai.a311314/ SKDS/LTV]
|872
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''19,0'''
|3,5
|'''9,5'''
|'''5,9'''
|'''6,3'''
|'''5,7'''
|'''6,5'''
|2,4
|2,0
|2,7
|0,4
|19,3
|16,8
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |9,5
|-
|11.–23. janvāris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-kpv-lv-zaude-jkp-iegust.a308392/ SKDS/LTV]
|906
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''17,4'''
|'''7,1'''
|'''12,1'''
|'''6,7'''
|'''7,7'''
|'''8,1'''
|4,0
|–
|–
|–
|5,3
|18,8
|12,8
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |5,3
|}

==== 2018. gads ====
{| class=&quot;wikitable collapsable mw-datatable&quot; style=&quot;text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;&quot;
|-
! rowspan=2|Aptaujas laiks
! rowspan=2|Aptaujas veicējs/pasūtītājs
! rowspan=2|Aptaujāto skaits
! [[Saskaņa|S]]
! [[Par cilvēcīgu Latviju|KPV LV]]
! [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]]
! [[Attīstībai/Par!|AP!]]
! [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|NA]]
! [[Zaļo un zemnieku savienība|ZZS]]
! [[Jaunā Vienotība|JV]]
! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]]
! [[Latvijas Krievu savienība|LKS]]
! [[Progresīvie (partija)|P]]
! rowspan=2| Citi saraksti
! rowspan=2| Nezina
! rowspan=2| Neplāno piedalīties
! rowspan=2| Vadība
|-
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FF2400; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#00acb4; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#192956; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FFEC00; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#5A0505; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#258B4C; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#64C049; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#1f355e; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#2268C1; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#E64632; width:30px;&quot;|
|-
|1.–12. decembris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/decembri-popularakas-partijas-saskana-kpv-lv-un-jkp.a304441/ SKDS/LTV]
|900
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''20,6'''
|'''10,4'''
|'''8,9'''
|'''6,2'''
|'''6,5'''
|'''6,6'''
|4,2
|3,0
|2,4
|2,3
|0,1
|16,5
|12,3
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |10,2
|-
|3.–15. novembris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/novembri-kritusies-attistibaipar-un-nacionalas-apvienibas-popularitate.a301590/ SKDS/LTV]
|833
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''18,2'''
|'''9,8'''
|'''10,2'''
|'''6,7'''
|'''5,9'''
|'''6,4'''
|4,7
|2,6
|1,6
|1,8
|0,1
|17,7
|14,3
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |8,0
|-
|13.–23. oktobris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-zzs-popularitate-krit-lielakais-pieaugums-saeimas-jaunpienacejiem.a298338/ SKDS/LTV]
|900
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''19,2'''
|'''11,5'''
|'''10,1'''
|'''8,9'''
|'''8,4'''
|'''5,4'''
|4,4
|4,2
|1,4
|1,7
|0,2
|12,0
|12,6
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |7,7
|-
!colspan=3|[[13. Saeimas vēlēšanas]]
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''19,80'''
|'''14,25'''
|'''13,59'''
|'''12,05'''
|'''11,02'''
|'''9,92'''
|'''6,70'''
|4,15
|3,20
|2,62
|2,70
!colspan=2|
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |5,55
|}

=== Citas aptaujas ===
2019. gada augustā &quot;Kantar TNS&quot; aptauja secināja, ka 62% no vēlētājiem balsotu par to pašu partiju, par kuru balsoja 13. Saeimas vēlēšanās, savukārt, 26% pilsoņu vairs par to pašu partiju nebalsotu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://skaties.lv/zinas/aptaujas/aptauja-ka-balsotu-iedzivotaji-ja-tagad-notiktu-saeimas-velesanas/|title=Aptauja: kā balsotu iedzīvotāji, ja tagad notiktu Saeimas vēlēšanas?|website=skaties.lv|access-date=2020-06-22}}&lt;/ref&gt;

2019. gada novembrī sākās parakstu vākšana par Saeimas atlaišanu. Parakstu vākšanas sākumā tā ieguva plašu ažiotāžu un mēneša laikā tika savākti vairāk kā 40 000 parakstu, bet pēc tam parakstu vākšanas ātrums samazinājās. Mēneša beigās Factum publicēja aptaujas rezultātus, kas secināja, ka aptuveni 31% Latvijas iedzīvotāju atbalsta Saeimas atlaišanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/interactive_lv/status/1200028015616516096|title=https://twitter.com/interactive_lv/status/1200028015616516096|website=Twitter|access-date=2020-06-22|language=en}}&lt;/ref&gt;

2019. gadā 90. Eirobarometra aptauja liecināja, ka, lai gan lielākā daļa – 82% Latvijas iedzīvotāju neuzticās politiskajām partijām, šo cilvēku īpatsvars ir samazinājies par septiņiem procentpunktiem kopš 2017. gada rudeņa. Neuzticēšanās Saeimai arī samazinājusies par deviņiem procentpunktiem šajā laika posmā un 2019. gadā bija 66%.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/321820-sabiedriba-latvija-arvien-vairak-uzticas-politiskajam-partijam-un-valdibai-liecina-aptauja|title=Sabiedrība Latvijā arvien vairāk uzticas politiskajām partijām un valdībai, liecina aptauja|website=Jauns.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2020. gada marta SKDS aptauja secināja, ka 19% Latvijas iedzivotāju ir lojāli kādai partijai. 2013. gadā šādu cilvēku īpatsvars bijis 26%. Nemainīga ir tā cilvēku grupa, kura neatzīst nevienu partiju par labu un balso pēc &quot;mazākā ļaunuma&quot; principa — 26%, bet 33% respondentu atzina, ka balso katrās vēlēšanās par citu partiju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/aptauja-kadai-no-partijam-latvija-lojals-ir-tikai-katrs-piektais-pilsonis/|title=Aptauja: Kādai no partijām Latvijā lojāls ir tikai katrs piektais pilsonis|website=skaties.lv|access-date=2020-06-22}}&lt;/ref&gt;

&quot;Eurobarometer&quot; aptaujā, kas tika veikta no 2021. gada 14. jūnija līdz 5. jūlijam atklājās, ka Latvijā vismazāk cilvēku tic viņu balss nozīmei Eiropas Savienībā. Tikai 28% Latvijas iedzīvotāju piekrīt ka viņu balsij Latvijā ir nozīme, bet 71% nepiekrīt šim apgalvojumam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/357669-liela-dala-latvijas-iedzivotaju-uzskata-ka-vinu-balsij-valsti-nav-nozimes.htm|title=Liela daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka viņu balsij valstī nav nozīmes|website=nra.lv|access-date=2021-09-13|language=lv}}&lt;/ref&gt; Tā paša gada oktobrī SKDS aptaujā 13. Saeimai bija viszemākais uzticības rādītājs – 16%. Vēsturiski zemākais uzticības rādīājs Saeimai ir bijis 2009. gada janvārī – 4,5%,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/arniskaktins/status/1456665383193260038|title=https://twitter.com/arniskaktins/status/1456665383193260038|website=Twitter|access-date=2021-11-21|language=en}}&lt;/ref&gt; savukārt 10. decembrī publicētajā SKDS aptaujā secināja, ka absolūtais vairākums Latvijas iedzīvotāju ir neapmierināti ar politisko partiju darbu valdībā. Aptaujas dalībnieki bija visvairāk apmierināti ar Jaunās Vienotības darbu (28%), bet vismazāk apmierināti ar Nacionālās Apvienības darbu (17%).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kas-notiek-latvija/raksti/kas-notiek-latvija-aptauja-koalicijas-partiju-darbs-neapmierina-5864-iedzivotaju.a433722/|title=«Kas notiek Latvijā?» aptauja: koalīcijas partiju darbs neapmierina 58%–64% iedzīvotāju|website=www.lsm.lv|access-date=2021-12-10|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.saeima.lv Latvijas Republikas Saeimas mājaslapa]
* [https://www.cvk.lv/lv CVK mājas lapa]

{{Saeimas vēlēšanas}}
{{Vēlēšanas un referendumi Latvijā}}

[[Kategorija:2022. gads Latvijā]]
[[Kategorija:Saeimas vēlēšanas]]</text>
      <sha1>bpaa6zpo9dvlngnrt652xw8pbts6f2l</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3662579</id>
      <parentid>3662578</parentid>
      <timestamp>2022-07-29T11:18:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <comment>/* Sarakstu līderihttps://sv2022.cvk.lv/pub/kandidatu-saraksti */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="60167" xml:space="preserve">{{būs}}
{{Vēlēšanu infokaste
| election_name      = 14. Saeimas vēlēšanas
| country            = Latvija
| image              = 
| flag_year          = 
| type               = parliamentary
| ongoing            = yes
| previous_election  = 13. Saeimas vēlēšanas
| previous_year      = 2018
| next_election      = 15. Saeimas vēlēšanas 
| next_year          = 2026
| election_date      = {{dat|2022|10|01}}
| seats_for_election = 100
| turnout            = 
| party_name         = no
| leader_title       = Premjera amata kandidāts

&lt;!-- Saskaņa --&gt;
| image1             = [[Attēls:Ivars_Zariņš.jpg|150x150px]]
| colour1            = EB482C
| leader1            = [[Ivars Zariņš]]
| party1             = [[Saskaņa]]
| last_election1     = 23 (19,80%)
| seats_before1      = 18
| seats_after1       = 
| seat_change1       = 
| popular_vote1      = 
| percentage1        = 
| swing1             = 

&lt;!-- JKP --&gt;
| image2             = [[Attēls:Jānis Bordāns.jpg|150x150px]] 
| colour2            = 192956
| leader2            = [[Jānis Bordāns]]
| party2             = [[Konservatīvie]]
| last_election2     = 16 (13,59%; kā Jaunā konservatīvā partija)
| seats_before2      = 15 + 1 ārpusfrakciju deputāts
| seats_after2       = 
| seat_change2       = 
| popular_vote2      = 
| percentage2        = 
| swing2             = 

&lt;!-- AP! --&gt;
| image3             = [[Attēls:Sin foto.svg|150x150px]]
| colour3            = FFEC00
| leader3            = ''TBA''
| party3             = [[Attīstībai/Par!]]
| last_election3     = 13 (12,04%)
| seats_before3      = 13 + 2 ārpusfrakciju deputāti
| seats_after3       = 
| seat_change3       = 
| popular_vote3      = 
| percentage3        = 
| swing3             = 

&lt;!-- NA --&gt;
| image4             = [[Attēls:MP, PB prezidenta un ES attīstības lietu komisāra tikšanās (4887417707)-UgisMitrevics.jpg|150x150px]]
| colour4            = 5A0505
| leader4            = [[Uģis Mitrevics]]
| party4             = [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā Apvienība]]
| last_election4     = 13 (11,01%)
| seats_before4      = 11  + 1 ārpusfrakciju deputāts
| seats_after4       = 
| seat_change4       = 
| popular_vote4      = 
| percentage4        = 
| swing4             = 

&lt;!-- ZZS --&gt;
| image5             = [[Attēls:Aivars Lembergs 2012.jpg|150x150px]]
| colour5            = 2C943F
| leader5            = [[Aivars Lembergs]]
| party5             = [[Zaļo un Zemnieku savienība]]

| last_election5     = 11 (9,91% kā ZZS; 0,21% kā [[Apvienība SKG]])
| seats_before5      = 10
| seats_after5       = 
| seat_change5       = 
| popular_vote5      = 
| percentage5        = 
| swing5             = 

&lt;!-- Jaunā Vienotība --&gt;
| image6             = [[File:Karins, Krisjanis-9702.jpg|150x150px]]
| colour6            = A6C705
| leader6            = [[Arturs Krišjānis Kariņš|Krišjānis Kariņš]]
| party6             = [[Jaunā Vienotība]] 
| last_election6     = 8 (6,69%)
| seats_before6      = 8 + 2 ārpusfrakciju deputāti
| seats_after6       = 
| seat_change6       = 
| popular_vote6      = 
| percentage6        = 
| swing6             = 

| before_election    = [[Krišjānis Kariņš]]
| before_party       = [[Jaunā Vienotība]]
| title              = [[Latvijas Ministru prezidenti|Ministru prezidents]]
| after_election     = 
| after_party        = 
}}
'''[[14. Saeima]]s vēlēšanas''' saskaņā ar [[Latvijas Republikas Satversme|Latvijas Republikas Satversmes]] 11. pantu notiks 2022. gada 1. oktobrī. Cilvēkiem, kas nevarēs balsot vēlēšanu dienā, būs iespēja nodot savu balsi glabāšanā iepriekšējās trīs dienās īpaši noteiktos laikos daļā no vēlēšanu iecirkņiem. Deputātu kandidātu sarakstu iesniegšana notiks no 13. jūlija līdz 2. augustam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/velesanas/saeimas-velesanas/14-saeimas-velesanas|title=14. Saeimas vēlēšanas {{!}} Centrālā vēlēšanu komisija|website=www.cvk.lv|access-date=2022-05-08}}&lt;/ref&gt;

== Balsošanas sistēma ==
[[Latvijas Republikas Satversme]] nosaka, ka Saeimu ievēl vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās, brīvās un [[proporcionālas vēlēšanas|proporcionālās vēlēšanās]], piešķirot vietas [[politiska partija|partijām]], kuras iegūst vismaz 5% balsu. Vēlēšanas parasti notiek reizi četros gados, [[oktobris|oktobra]] pirmajā sestdienā, bet [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas Valsts prezidentam]] ir tiesības pieprasīt ārkārtas vēlēšanas. Tiesības vēlēt ir pilntiesīgiem Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā ir sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu. Saeimā var ievēlēt jebkuru pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kurš vēlēšanu pirmajā dienā ir vecāks par divdesmit vienu gadu.

== Vēlēšanu apgabali ==
{{pamatraksts|Latvijas vēlēšanu apgabali}}
Latvijā ir pieci Saeimas vēlēšanu apgabali — Kurzeme, Vidzeme, Latgale, Zemgale un Rīga. No katra vēlēšanu apgabala tiek ievēlēts konkrēts skaits deputātu proporcionāli iedzīvotāju skaitam apgabalā. Katram vēlēšanu apgabalam ir savi kandidātu saraksti. Ārzemēs dzīvojošie Latvijas pilsoņi tiek pieskaitīti pie Rīgas vēlēšanu apgabala.

{| class=wikitable style=&quot;text-align:center;
|-
!colspan=&quot;2&quot; |Vēlēšanu apgabals
!Vietas
!Izmaiņas
|-
! 1.
|style=&quot;text-align:left;| [[Rīga]]
| 36
| {{increase}} 1
|-
! 2.
|style=&quot;text-align:left;| [[Vidzeme]]
| 26
| {{increase}} 1
|-
! 3.
|style=&quot;text-align:left;| [[Zemgale]]
| 13
| {{decrease}} 1
|-
! 4.
|style=&quot;text-align:left;| [[Latgale]]
| 13
| {{decrease}} 1
|-
! 5.
|style=&quot;text-align:left;| [[Kurzeme]]
| 12
| {{steady}}
|}

== Priekšvēsture ==
{{pamatraksts|13. Saeimas vēlēšanas}}
{{multiple image
 | width =  180
 | image1 = 13Saeima2018.svg
 | caption1 = Partijas un partiju apvienības 13. Saeimas termiņa sākumā
 | image2 = Latvia Saeima 2021.svg
 | caption2 = Partijas un partiju apvienības kopš 2021. gada 12. maija
}}
14. Saeimas vēlēšanas būs desmitās [[Saeimas vēlēšanas]] pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas 1990. gada 4. maijā]]. 

[[13. Saeimas vēlēšanas|Iepriekšējās vēlēšanās]] Saeimā iekļuva septiņas politiskās partijas un to apvienības. Vislielāko vēlētāju atbalstu trešo reizi pēc kārtas ieguva &quot;[[Saskaņa]]&quot;, tai sekoja &quot;[[KPV LV]]&quot; un &quot;[[Jaunā konservatīvā partija]]&quot;. Saeimā iekļuva arī &quot;[[Attīstībai/Par!]]&quot;, &quot;[[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā apvienība]]&quot;, &quot;[[Zaļo un Zemnieku savienība]]&quot; un &quot;[[Jaunā Vienotība]]&quot;. Pēc vēlēšanām koalīciju izveidoja pieci politiskie spēki: &quot;Jaunā Vienotība&quot;, &quot;Jaunā konservatīvā partija&quot;, &quot;Attīstībai/Par!&quot;, &quot;Nacionālā apvienība&quot;, kā arī daļa no &quot;KPV LV&quot; frakcijas.

Pēc [[Jānis Bordāns|Jāņa Bordāna]] un [[Aldis Gobzems|Alda Gobzema]] neveiksmīgajiem mēģinājumiem izveidot valdību par [[Ministru prezidents|Ministru prezidentu]] kļuva Saeimā mazākās frakcijas līderis [[Krišjānis Kariņš]].

13. Saeimas darbības laikā vairāki deputāti pameta savas frakcijas. 2018. gada 6. novembrī, tajā pašā dienā, kad 13. Saeima uzsāka savu darbību, no partijas &quot;Saskaņa&quot; frakcijas izstājās [[Jūlija Stepaņenko]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13nbspsaeimas-pirmaja-darbadiena-stepanenko-pazino-par-darbu-arpus-saskanas-frakcijas.a298679/|title=13. Saeimas pirmajā darbadienā Stepaņenko paziņo par darbu ārpus «Saskaņas» frakcijas|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;, savukārt 2019. gada 6. februārī no partijas &quot;KPV LV&quot; frakcijas tika izslēgts [[Aldis Gobzems]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/50806301|title=Gobzemu izslēdz arī no 'KPV LV' Saeimas frakcijas|last=Žukova|first=Katrīna|website=delfi.lv|access-date=2020-06-22|date=2019-02-06|language=lv}}&lt;/ref&gt; 5. jūnijā no &quot;Nacionālās Apvienības&quot; izstājās [[Inguna Rībena]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeimas-deputate-inguna-ribena-pametusi-nacionalas-apvienibas-frakciju.a321515/|title=Saeimas deputāte Inguna Rībena pametusi Nacionālās apvienības frakciju|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt; 29. maijā no &quot;KPV LV&quot; izstājās arī [[Linda Liepiņa]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.leta.lv/home/important/3201E943-DDBF-4626-A5C5-4488F50B1260/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2019|05|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190529175228/http://www.leta.lv/home/important/3201E943-DDBF-4626-A5C5-4488F50B1260/ |archivedate={{dat|2019|05|29||bez}} }}&lt;/ref&gt; 30. maijā viņai sekoja [[Karina Sprūde]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/51145811|title=No 'KPV LV' izstājas arī frakcijas iekšējā opozicionāre Sprūde|last=LETA|website=delfi.lv|access-date=2020-06-22|date=2019-05-30|language=lv}}&lt;/ref&gt; bet 13. jūnijā [[Didzis Šmits]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/51190141|title='KPV LV' frakcija zaudē vēl vienu biedru|last=LETA|website=delfi.lv|access-date=2020-06-22|date=2019-06-13|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2019. gada 26. augustā [[Anda Čakša]] izstājās no ZZS partijas un frakcijas, un iestājās Jaunās Vienotības partijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/290158-anda-caksa-pargajusi-uz-vienotibu.htm|title=Anda Čakša pārgājusi uz &quot;Vienotību&quot;|website=nra.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt; Frakciju pametušie deputāti tiek uzskatīti par pie frakcijām nepiederošiem jeb neatkarīgajiem deputātiem. 2020. gada 8. janvārī no frakcijas &quot;KPV LV&quot; tika izslēgts deputāts [[Aldis Blumbergs]], kā arī partijas izveidotājs un līderis [[Artuss Kaimiņš]], paliekot frakcijā 10 deputātiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/no-kpv-lv-saeimas-frakcijas-izslegti-deputati-kaimins-un-blumbergs.a344115/|title=No «KPV LV» Saeimas frakcijas izslēgti deputāti Kaimiņš un Blumbergs|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt; Kaimiņš, vēl būdams viens no partijas līdzpriekšsēdētājiem, 20. janvārī paziņoja, ka 8. februāra biedru sapulcē balsos par partijas likvidāciju, tikmēr otrs partijas līdzpriekšsēdētājs [[Atis Zakatistovs]] virzīja jautājumu par partijas nosaukuma un [[zīmols|zīmola]] maiņu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/51811059|title='Partijas tēvs' Kaimiņš aicina likvidēt 'KPV LV'|last=www.DELFI.lv|website=delfi.lv|access-date=2020-06-22|date=2020-01-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2019. gada 14. novembrī 13. Saeima pieņēma pretrunīgi vērtētās politisko partiju finansēšanas likuma izmaiņas, kas paredz vairāk kā septiņas reizes palielināt partiju finansēšanu no valsts budžeta. Tas tika darīts par spīti iniciatīvai atlikt finansējuma pieaugumu līdz 14. Saeimas ievēlēšanai, kas saņēma vairāk nekā 12 tūkstošus parakstu. Iniciatīva sasniedza minimālo atbalstītāju skaitu, lai to varētu iesniegt Saeimai 12 dienu laikā, kas ir otrais īsākais periods portāla &quot;[[ManaBalss.lv]]&quot; vēsturē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/politiskajam-partijam-ieverojami-cels-finansejumu-no-valsts-budzeta.a338475/|title=Politiskajām partijām ievērojami cels finansējumu no valsts budžeta|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://manabalss.lv/site_posts/predlozhenie-poluchivshee-osobenno-b-stru-podderzhku-grazhdan-za-vleno-v-se-m|title=ManaBalss.lv - līdzdalības platforma|website=manabalss.lv|access-date=2020-06-22}}&lt;/ref&gt;

2019. gada 15. novembrī sākās parakstu vākšana 13. Saeimas atsaukšanai. Pirmās dienas laikā to parakstīja ap 8000 cilvēku, 18. novembrī parakstu skaits saniedza 25 000. Lai organizētu referendumu par Saeimas atlaišanu, ir nepieciešams savākt tik lielu parakstu skaitu, kas atbilstu desmitajai daļai balsstiesīgo skaitam iepriekšējās vēlēšanās jeb 154 865 līdz 2020. gada 14. novembrim.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/cvk-atlauj-parakstu-vaksanu-par-13-saeimas-atsauksanu.a338419/|title=CVK atļauj parakstu vākšanu par 13. Saeimas atsaukšanu|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt; Kopā par iniciatīvu parakstījās 54 254 cilvēki.

== Sarakstu līderi un Ministru prezidenta amata kandidāti ==
=== Reģistrācija ===

Vēlēšanām kandidātu sarakstus var iesniegt no {{dat||07|13|G|bez}} līdz {{dat||8|2|D|bez}}.

{| class=&quot;wikitable palinrowheaders&quot;
|- style=&quot;background-color:#cccccc;&quot;
! scope=&quot;col&quot;|Nr.
! scope=&quot;col&quot;|Saraksts
! scope=&quot;col&quot;|Reģistrācija
|-
! scope=&quot;row&quot;|1
| [[Attīstībai/Par!]]
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||07|13|SK}}
|-
! scope=&quot;row&quot;|2
| [[Stabilitātei!]]
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||07|13|SK}}
|-
! scope=&quot;row&quot;|3
| [[Saskaņa]]
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||07|18|SK}}
|-
! scope=&quot;row&quot;|4
| [[Progresīvie]]
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||07|20|SK}}
|-
! scope=&quot;row&quot;|5
|[[Jaunā Vienotība]]
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||07|25|SK}}
|-
! scope=&quot;row&quot;|6
|[[Latvija pirmajā vietā]]
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||07|25|SK}}
|-
! scope=&quot;row&quot;|7
|[[Apvienotais saraksts]]
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||07|26|SK}}
|-
! scope=&quot;row&quot;|8
|[[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā apvienība]]
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||07|26|SK}}
|-
! scope=&quot;row&quot;|9
|[[Zaļo un zemnieku savienība]]
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||07|27|SK}}
|-
! scope=&quot;row&quot;|10
|[[Katram un katrai]]
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||07|27|SK}}
|-
! scope=&quot;row&quot;|11
|[[Latvijas Krievu savienība]]
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||07|29|SK}}
|-
! scope=&quot;row&quot;|12
|[[Republika (partija)|Republika]]
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||07|29|SK}}
|-
! scope=&quot;row&quot;|13
|[[Konservatīvie]]
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||07|29|SK}}
|}

=== Sarakstu līderi&lt;ref&gt;https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidatu-saraksti&lt;/ref&gt; ===

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align: left;&quot;
!rowspan=2|№!!rowspan=2|Saraksts!!colspan=5|Līderi
|-
!Rīga!!Vidzeme!!Latgale!!Kurzeme!!Zemgale
|-
!1
|[[Attīstībai/Par!]]
|&lt;small&gt;[[Marija Golubeva]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Artis Pabriks]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Juris Pūce]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Kristaps Eklons]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Artūrs Toms Plešs]]&lt;/small&gt;
|-
!2
|[[Stabilitātei]]
|&lt;small&gt;[[Aleksejs Rosļikovs]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Amils Saļimovs]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Viktorija Pleškāne]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Sanita Petere]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Naomi Farbere]]&lt;/small&gt;
|-
!3
|[[Saskaņa]]
|&lt;small&gt;[[Jānis Urbanovičs]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Ivars Zariņš]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Regīna Ločmele]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Valērijs Agešins]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Aleksandrs Kazačkovs]]&lt;/small&gt;
|-
!4
|[[Progresīvie]]
|&lt;small&gt;[[Antoņina Ņenaševa]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Kaspars Briškens]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Leila Rasima]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Liene Gātere]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Atis Švinka]]&lt;/small&gt;
|-
!5
|[[Jaunā Vienotība]]
|&lt;small&gt;[[Edgars Rinkēvičs]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Arturs Krišjānis Kariņš|Krišjānis Kariņš]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Rihards Kozlovskis]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Arvils Ašeradens]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Jānis Reirs]]&lt;/small&gt;
|-
!6
|[[Latvija pirmajā vietā]]
|&lt;small&gt;[[Ainārs Šlesers]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Linda Liepiņa]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Vilis Krištopāns]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Ramona Petraviča]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Edmunds Zivtiņš]]&lt;/small&gt;
|-
!7
|[[Konservatīvie]]&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/news/national/politics/konservativo-lideri-saeimas-velesanas-bordans-muizniece-eglitis-feldmans-bukss.d?id=54566030 'Konservatīvo' līderi Saeimas vēlēšanās – Bordāns, Muižniece, Eglītis, Feldmans, Bukšs]&lt;/ref&gt;
|&lt;small&gt;[[Anita Muižniece]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Jānis Bordāns]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Aldis Bukšs]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Krišjānis Feldmans]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Gatis Eglītis]]&lt;/small&gt;
|-
!8
|[[Apvienotais saraksts]]&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/news/national/politics/pilena-partijas-velesanu-lideri-smits-smiltens-tavars-vilums-un-kucinskis.d?id=54561800 Pīlēna partijas vēlēšanu līderi – Šmits, Smiltēns, Tavars, Viļums un Kučinskis]&lt;/ref&gt;
|&lt;small&gt;[[Didzis Šmits]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Edvards Smiltēns]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Juris Viļums]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Māris Kučinskis]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Edgars Tavars]]&lt;/small&gt;
|-
!9
|[[Zaļo un zemnieku savienība]]&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/news/national/politics/mes-esam-mainijusies-zzs-ka-premjera-kandidatu-izvirza-lembergu.d?id=54554958 'Mēs esam mainījušies' – ZZS kā premjera kandidātu izvirza Lembergu]&lt;/ref&gt;
|&lt;small&gt;[[Gunārs Kūtris]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Armands Krauze]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Kaspars Melnis]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Uldis Augulis]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Viktors Valainis]]&lt;/small&gt;
|-
!10
|[[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā apvienība]]
|&lt;small&gt;[[Ināra Mūrniece]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Uģis Mitrevics]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Edmunds Teirumnieks]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Ilze Indriksone]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Edvīns Šnore]]&lt;/small&gt;
|-
!11
|[[Katram un katrai]]
|&lt;small&gt;[[Aldis Gobzems]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Karina Sprūde]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Igors Prelatovs]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Agris Freifalts]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Raimonds Lazdiņš]]&lt;/small&gt;
|-
!12
|[[Latvijas Krievu savienība]]
|&lt;small&gt;[[Miroslavs Mitrofanovs]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Andris Vurčs]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Jekaterīna Stehnovska-Slavska]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Jeļena Osipova]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Andrejs Pagors]]&lt;/small&gt;
|-
!13
|[[Republika (partija)|Republika]]
|&lt;small&gt;[[Sandis Ģirģens]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Kaspars Ģirģens]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Jevgēnijs Koršenkovs]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Ēriks Pucens]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Normunds Barkāns]]&lt;/small&gt;
|}

=== Ministru prezidenta amata kandidāti ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align: left;&quot;
|- bgcolor=&quot;#cccccc&quot;
!Saraksts
!Kandidāts
|-
|[[Zaļo un Zemnieku savienība]]/[[LSDSP]]
|[[Aivars Lembergs]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/mes-esam-mainijusies-zzs-ka-premjera-kandidatu-izvirza-lembergu.d?id=54554958|title='Mēs esam mainījušies' – ZZS kā premjera kandidātu izvirza Lembergu|website=delfi.lv|access-date=2022-07-18|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Progresīvie]]
|[[Kaspars Briškens]]&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/latvija/politika/progresivie-par-ministru-prezidenta-kandidatu-virza-kasparu-briskenu/|title=“Progresīvie” par Ministru prezidenta kandidātu virza Kasparu Briškenu|access-date=2022-05-24|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Latvija pirmajā vietā]]
|[[Ainars Šlesers]]&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/partija-latvija-pirmaja-vieta-kongresa-veles-jaunu-valdi.d?id=54368804|title=Partija 'Latvija pirmajā vietā' kongresā vēlēs jaunu valdi |access-date=2022-05-21|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Jaunā Vienotība]]
|[[Arturs Krišjānis Kariņš|Krišjānis Kariņš]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunas-vienotibas-premjera-amata-kandidats-nakamajas-saeimas-velesanas-bus-karins.a462063/|title=«Jaunās vienotības» premjera amata kandidāts nākamajās Saeimas vēlēšanās būs Kariņš|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-18|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Stabilitātei!]]
|[[Aleksejs Rosļikovs]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/511044-no-stabilitatei-uz-14-saeimu-kandide-roslikovs-un-vairaku-uznemumu-vadiba|title=No &quot;Stabilitātei!&quot; uz 14. Saeimu kandidē Rosļikovs|access-date=2022-07-13|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Saskaņa]]
|[[Ivars Zariņš]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/uz-saeimu-no-saskanas-kandides-briedis-premjera-kandidats-varetu-but-ivars-zarins.d?id=54555800|title=Uz Saeimu no 'Saskaņas' kandidēs Briedis; premjera kandidāts varētu būt Ivars Zariņš|website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-18|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Apvienotais saraksts]]
|[[Uldis Pīlēns]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/pilena-partijas-velesanu-lideri-smits-smiltens-tavars-vilums-un-kucinskis.d?id=54561800|title=Pīlēna partijas vēlēšanu līderi – Šmits, Smiltēns, Tavars, Viļums un Kučinskis|website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Konservatīvie]]
|[[Jānis Bordāns]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/konservativo-lideri-saeimas-velesanas-bordans-muizniece-eglitis-feldmans-bukss.d?id=54566030|title='Konservatīvo' līderi Saeimas vēlēšanās – Bordāns, Muižniece, Eglītis, Feldmans, Bukšs|website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-21|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā apvienība]]
|[[Uģis Mitrevics]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/na-lideri-velesanas-mitrevics-murniece-indriksone-snore-un-teirumnieks.d?id=54580736|title=NA līderi vēlēšanās – Mitrevics, Mūrniece, Indriksone, Šnore un Teirumnieks |website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-26|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Katram un katrai]]
|[[Aldis Gobzems]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/54583730|title=Skolotāji, sociālie darbinieki, pašnodarbinātie un amatpersonas – KuK piesaka deputātu kandidātus |website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-27|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|}

== Priekšvēlēšanu aptaujas ==
=== Partiju reitingi ===
[[Attēls:Opinion polling for Latvian Saeima election, 2022.svg|thumb|800px|center|Priekšvēlēšanu aptauju rezultātu vizuāls attēlojums.]]

==== 2022. gads ====
{| class=&quot;wikitable collapsable mw-datatable&quot; style=&quot;text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;&quot;
! rowspan=&quot;3&quot; |Aptaujas laiks
! rowspan=&quot;3&quot; |Aptaujas veicējs/pasūtītājs
! rowspan=&quot;3&quot; |Aptaujāto skaits
! rowspan=&quot;2&quot; |[[Saskaņa|S]]
| rowspan=&quot;2&quot; |[[Par cilvēcīgu Latviju|PCL]]&lt;hr&gt;AL
| rowspan=&quot;2&quot; |JKP&lt;hr&gt;[[Konservatīvie|K]]
! rowspan=&quot;2&quot; |[[Attīstībai/Par!|AP!]]
! rowspan=&quot;2&quot; |[[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|NA]]
! rowspan=&quot;2&quot; |[[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]]
! colspan=&quot;2&quot; |[[Apvienotais saraksts|AS]]
! rowspan=&quot;2&quot; |[[Jaunā Vienotība|JV]]
! rowspan=&quot;2&quot; |[[Latvijas Krievu savienība|LKS]]
! rowspan=&quot;2&quot; |[[Progresīvie (partija)|P]]
! rowspan=&quot;2&quot; |LuK&lt;hr&gt;[[Katram un katrai|KuK]]
! rowspan=&quot;2&quot; |[[Latvija pirmajā vietā|LPV]]
! rowspan=&quot;2&quot; |[[Stabilitātei!|S!]]
! rowspan=&quot;3&quot; |Citi saraksti
! rowspan=&quot;3&quot; |Nezina
! rowspan=&quot;3&quot; |Neplāno piedalīties
! rowspan=&quot;3&quot; |Vadība
|-
![[Latvijas Zaļā partija|LZP]]
! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]]
|-
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FF2400; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#00acb4; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#192956; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FFEC00; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#5A0505; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#258B4C; width:30px;&quot; |
! colspan=&quot;2&quot; class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#ffa800; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#64C049; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#2268C1; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#E64632; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#0e0e0e; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#9E3039; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#f57d00; width:30px;&quot; |
|-
|20.–24. jūlijs
|[https://retv.lv/raksts/retv-un-factum-jaunakie-partiju-reitingi-nedelas-laika-mainas-partiju-izvietojums-topa-augsgala Factum/ReTV]
|1156
|'''10,3'''
|–
|'''5,7'''
|'''10,7'''
|'''11,3'''
|'''6,8'''
| colspan=&quot;2&quot; |4,9
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''20,5'''
|3,8
|'''6,4'''
|3,1
|'''5,0'''
|'''5,3'''
|2,7
| colspan=&quot;2&quot; |51,6
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |9,2
|-
|6.–10. jūlijs
|[https://retv.lv/raksts/jaunakie-factum-un-retv-zinu-dienesta-partiju-reitingi Factum/ReTV]
|859
|'''10,6'''
|–
|'''6,2'''
|'''9.0'''
|'''12,3'''
|'''6,5'''
| colspan=&quot;2&quot; |3,6
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''20,3'''
|'''5,5'''
|'''6,8'''
|2,2
|'''7,5'''
|3,2
|2,6
| colspan=&quot;2&quot; |51,4
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |8,0
|-
|jūnijs
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingos-junija-fundamentalu-izmainu-nav-lideru-trijnieks-nemainigs.a463919/ SKDS/LTV]
|1795
|'''7,0'''
|–
|3,6
|'''5,7'''
|'''7,0'''
|'''5,5'''
| colspan=&quot;2&quot; |2,7
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''9,9'''
|2,4
|'''5,2'''
|2,4
|3,0
|2,8
|–
|27,5
|14,0
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |2,9
|-
|maijs
|[https://retv.lv/raksts/partiju-reitingi-maija Factum/ReTV]
|665
|'''10,6'''
|0,1
|'''6,9'''
|'''10,2'''
|'''12,8'''
| colspan=&quot;2&quot; |'''8,4'''
|2,9
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''20,0'''
|'''7,1'''
|'''6,9'''
|2,6
|4,6
|1,9
|6,9
| colspan=&quot;2&quot; |51,2 (no 969)
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |7,2
|-
|13.–24. maijs
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-atbalsts-pieaug-na-saskanai-attistibaipar-ir-tresdala-neizlemuso.a460469/ SKDS/LTV]
|1814
|'''7,6'''
|0,6
|3,2
|'''5,6'''
|'''8,5'''
|'''6,0'''
| colspan=&quot;2&quot; |2,8
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''9,4'''
|2,7
|4,0
|1,2
|2,1
|2,3
|1,9
|30,1
|12,0
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |0,9
|-
|22. aprīlis – 2. maijs
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunakie-partiju-reitingi-doties-velet-vairak-motiveti-koalicijas-atbalstitaji-saeima-tiktu-ari-slesera-partija.a457226/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme SKDS/LTV]
|1812
|'''6,8'''
|0,6
|2,5
|4,4
|'''7,8'''
| colspan=&quot;2&quot; |'''8,0'''
|2,4
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''9,8'''
|3,2
|4,4
|2,4
|3,0
|1,6
|2,2
|29,6
|11,3
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |1,8
|-
|26.–29. aprīlis
|[https://retv.lv/raksts/apkopoti-factum-aprila-aptaujas-rezultati-par-partiju-popularitati Factum/ReTV]
|969
|'''12,4'''
|1,0
|'''9,1'''
|'''10,3'''
|'''12,5'''
| colspan=&quot;2&quot; |'''9,4'''
|2,2
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''19,2'''
|'''5,2'''
|'''5,9'''
|3,8
|3,1
|–
|3,2
| colspan=&quot;2&quot; |53,0
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |6,8
|-
|marts
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-pec-krievijas-iebrukuma-ukraina-saskana-zaude-liderpoziciju-pieaug-atbalsts-varas-partijam.a451509/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme SKDS/LTV]
|1820
|'''6,7'''
|0,3
|3,1
|'''5,4'''
|'''7,2'''
| colspan=&quot;2&quot; |'''7,7'''
|2,4
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''9,4'''
|3,2
|4,9
|1,9
|2,5
|2
|1,7
|24,0
|18
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |1,7
|-
|29.–31. marts
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1511362402322989060 Factum]
|498
|'''11,2'''
|1,6
|'''6,7'''
|'''10,2'''
|'''11,9'''
| colspan=&quot;2&quot; |'''10,8'''
|2,6
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''17,0'''
|'''5,6'''
|'''5,9'''
|4,7
|'''5,2'''
|–
|4,3
| colspan=&quot;2&quot; |51,9 (no 832)
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |5,1
|-
|februāris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pirms-krievijas-kara-ukraina-reitings-pieauga-slesera-partijai-krita--zzs.a448929/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=widget-v2&amp;utm_campaign=widget-v2 SKDS/LTV]
|1815
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''10,1'''
|–
|3,1
|4,2
|'''7,0'''
| colspan=&quot;2&quot; |'''6,9'''
|2,3
|'''8,2'''
|2,4
|3,9
|2,2
|4,3
|2
|1,6
|24,0
|17,8
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |1,9
|-
|23.–28. februāris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1500778729206865920 Factum]
|1325
|'''12,7'''
|1,1
|'''6,2'''
|'''11,5'''
|'''11,6'''
| colspan=&quot;2&quot; |'''9,5'''
|3,6
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''16,3'''
|3,4
|'''6,5'''
|'''5,7'''
|4,5
|–
|5,6
| colspan=&quot;2&quot; |49,7
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |3,5
|-
|1. janvāris – 2. februāris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1489707871751356416 Factum]
|344
|'''12,7'''
|0,8
|'''6,0'''
|'''11,6'''
|'''11,7'''
| colspan=&quot;2&quot; |'''9,6'''
|3,7
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''16,6'''
|3,2
|'''7,0'''
|'''5,9'''
|4,3
|–
|5,0
| colspan=&quot;2&quot; |50,3 (no 637)
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |3,9
|-
|janvāris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunakie-politisko-partiju-reitingi-pieaug-atbalsts-zzs-nedaudz-saruk-saskanai-un-na.a444388/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme SKDS/LTV]
|1808
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''10,6'''
|–
|2,8
|4,6
|'''5,9'''
| colspan=&quot;2&quot; |'''8,2'''
|2,6
|'''7,5'''
|2,9
|3,3
|2,5
|2,7
|1,3
|2,5
|22,8
|19,8
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |2,4
|}

==== 2021. gads ====
{| class=&quot;wikitable collapsable mw-datatable&quot; style=&quot;text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;&quot;
|-
! rowspan=2|Aptaujas laiks
! rowspan=2|Aptaujas veicējs/pasūtītājs
! rowspan=2|Aptaujāto skaits
! [[Saskaņa|S]]
! KPV LV&lt;hr&gt;[[Par cilvēcīgu Latviju|PCL]]
! [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]]
! [[Attīstībai/Par!|AP!]]
! [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|NA]]
! [[Zaļo un zemnieku savienība|ZZS]]
! [[Jaunā Vienotība|JV]]
! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]]
! [[Latvijas Krievu savienība|LKS]]
! [[Progresīvie (partija)|P]]
! [[Likums un kārtība (partija)|LuK]]
! [[Latvija pirmajā vietā|LPV]]
! rowspan=2| Citi saraksti
! rowspan=2| Nezina
! rowspan=2| Neplāno piedalīties
! rowspan=2| Vadība
|-
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FF2400; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#00acb4; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#192956; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FFEC00; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#5A0505; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#258B4C; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#64C049; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#1f355e; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#2268C1; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#E64632; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#0e0e0e; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#9E3039; width:30px;&quot;|
|-
|1.–31. decembris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1477686494055870482/photo/1 Factum]
|818
|'''12,2'''
|0,8
|'''6,1'''
|'''12,0'''
|'''11,5'''
|'''9,5'''
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''16,9'''
|4,1
|3,1
|'''6,6'''
|'''6,4'''
|4,5
|4,6
| colspan=&quot;2&quot; |51,5 (no 1410)
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |4,7
|-
|decembris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-decembri-mazinajies-neizlemuso-balsotaju-skaits.a436851/ SKDS/LTV]
|1818
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''11,0'''
|0,7
|3,4
|4,5
|'''6,6'''
|'''6,6'''
|'''7,7'''
|2,2
|2,7
|3,7
|3,0
|2,5
|1,0
|23,6
|19,4
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |3,3
|-
|1.–30. novembris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1477657076889534465 Factum]
|508
|'''13,0'''
|0,8
|'''5,5'''
|'''12,6'''
|'''11,4'''
|'''9,4'''
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''16,9'''
|4,9
|3,0
|'''5,9'''
|'''5,4'''
|4,6
|4,7
| colspan=&quot;2&quot; |51,3 (no 866)
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |3,9
|-
|8.–29. novembris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/novembri-reitings-krities-saskanai-un-partijai-likums-un-kartiba.a433994/ SKDS/LTV]
|1805
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''9,5'''
|–
|2,8
|4,9
|'''5,6'''
|'''7,4'''
|'''7,8'''
|2,6
|2,7
|3,7
|1,7
|2,1
|1,3
|28,9
|17,9
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |1,7
|-
|1.–31. oktobris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1455584951886360579 Factum]
|1147
|'''12,6'''
|0,6
|'''5,1'''
|'''14,1'''
|'''11,8'''
|'''9,0'''
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''15,9'''
|3,8
|3,5
|'''6,4'''
|'''6,4'''
|4,5
|4,1
| colspan=&quot;2&quot; |49,8 (no 1871)
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |1,8
|-
|oktobris &lt;small&gt;(publicēts 29. oktobrī)&lt;/small&gt;
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-oktobri-popularitate-krit-gandriz-visam-partijam.a427967/ SKDS/LTV]
|–
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''10,0'''
|0,9
|2,5
|4,6
|'''5,3'''
|'''6,5'''
|'''6,4'''
|2,4
|2,5
|2,7
|2,2
|2,4
|0,5
|28,4
|21,4
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |3,5
|-
|1. septembris – 1. oktobris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1444309330766049281 Factum]
|679
|'''13,4'''
|0,7
|'''6,9'''
|'''14,8'''
|'''11,9'''
|'''8,5'''
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''15,5'''
|4,0
|2,9
|'''5,7'''
|'''6,1'''
|3,1
|3,2
| colspan=&quot;2&quot; |49,1 (no 1170)
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |0,7
|-
|septembris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-septembri-vairak-aptaujato-gatavi-doties-uz-velesanam.a424325/ SKDS/LTV]
|1806
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''12,0'''
|0,4
|2,9
|4,8
|'''6,9'''
|'''8,3'''
|'''8,2'''
|3,1
|2,6
|3,5
|3,7
|2,9
|0,7
|21,3
|18,6
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |3,1
|-
|27.–31. augusts
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1432991968368513024 Factum]
|710
|'''14,6'''
|1,0
|'''6,1'''
|'''14,0'''
|'''11,7'''
|'''9,1'''
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''16,9'''
|3,7
|2,8
|'''5,7'''
|'''5,1'''
|3,6
|4,8
| colspan=&quot;2&quot; |47,6 (no 1181)
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |2,3
|-
|?.–18. augusts
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-augusta-druzma-ap-5-barjeru.a419153/ SKDS/LTV]
|1825
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''12,6'''
|0,4
|3,1
|'''5,0'''
|'''7,1'''
|'''7,3'''
|'''6,7'''
|2,8
|3,3
|3,6
|3,2
|–
|1,6
|23,1
|20,0
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |5,3
|-
|jūlijs
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-julija-atbalsts-visvairak-audzis-regionu-apvienibai-lielakais-kritums--na.a415600/ SKDS/LTV]
|1801
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''11,3'''
|0,9
|4,0
|'''5,6'''
|'''7,3'''
|'''7,7'''
|'''7,6'''
|3,5
|3,5
|3,0
|3,4
|style=&quot;background:#d3d3d3;&quot; rowspan=&quot;14&quot; |''nav''
|1,7
|18,2
|22,3
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |3,6
|-
|27.–31. jūlijs
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1421426449723142146 Factum]
|612
|'''15,8'''
|0,6
|'''5,8'''
|'''11,5'''
|'''14,4'''
|'''11,6'''
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''16,2'''
|4,1
|3,4
|'''6,5'''
|4,1
|6,0
| colspan=&quot;2&quot; |45,9 (no 1029)
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |0,4
|-
|jūnijs
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-junija-saeima-varetu-ieklut-9-partijas-starp-na-un-zzs-aizvien-siva-cina-par-otro-vietu.a411452/?utm_source=twitter&amp;utm_campaign=news&amp;utm_medium=admin SKDS/LTV]
|1793
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot;|'''12,1'''
|0,6
|3,7
|'''5,6'''
|'''9,3'''
|'''9,4'''
|'''7,2'''
|2,7
|3,4
|4,3
|3,3
|1,1
|18,0
|19,4
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot;|2,7
|-
|maijs
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-maija-saeima-iespejams-spetu-ieklut-9-partijas.a408018/ SKDS/LTV]
|1816
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot;|'''10,3'''
|0,8
|4,7
|4,9
|'''8,0'''
|'''7,7'''
|'''6,6'''
|1,9
|3,6
|3,7
|3,2
|0,9
|22,8
|20,9
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot;|2,3
|-
|26.–31. maijs
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1400069592328949760 Factum]
|576
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot;|'''17,1'''
|0,6
|'''7,8'''
|'''11,1'''
|'''13,3'''
|'''12,5'''
|'''15,9'''
|3,5
|3,8
|'''6,1'''
|3,3
|5,0
| colspan=&quot;2&quot; |47,9 (no 1089)
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot;|1,2
|-
|aprīlis
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-aprili-siva-cina-starp-nacionalo-apvienibu-zzs-un-jauno-vienotibu.a404146/ SKDS/LTV]
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot;|'''12,0'''
|0,2
|3,9
|'''5,6'''
|'''8,0'''
|'''7,7'''
|'''7,0'''
|2,0
|4,2
|4,5
|4,2
|0,6
|20,1
|20,1
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot;|4,0
|-
|26.–30. aprīlis
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1388417515622174725 Factum]
|680
|'''15,2'''
|1,0
|'''7,4'''
|'''12,2'''
|'''11,9'''
|'''10,1'''
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''16,8'''
|4,3
|4,1
|'''6,4'''
|'''5,6'''
|5,1
| colspan=&quot;2&quot; |49,6 (no 1170)
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |1,6
|-
|9.–19. aprīlis
|[http://www.latvianfacts.lv/politiska-izvele-lr-saeimas-velesanu-gadijuma Latvijas Fakti]
|1003
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''9,2'''
|1,1
|3,7
|'''5,3'''
|'''6,2'''
|'''7,3'''
|'''6,2'''
|2,2
|1,8
|2,6
|2,7
|–
|36,0
|15,6
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |2,0
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |marts
|[http://latvianfacts.lv.89-111-52-152.webplace.lv/uploads/Politika-042021.pdf Latvijas Fakti]
|–
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''10,5'''
|1,3
|4,4
|'''5,2'''
|'''6,6'''
|'''6,2'''
|'''6,1'''
|2,2
|1,4
|2,8
|2,6
|–
|35,6
|15,1
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |3,9
|-
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-aug-jaunas-vienotibas-popularitate-labi-rezultati-progresivajiem.a400443/ SKDS/LTV]
|1806
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot;|'''9,9'''
|–
|3,9
|'''5,1'''
|'''7,3'''
|'''6,4'''
|'''6,3'''
|2,6
|2,9
|4,2
|3,7
|1,9
|28,3
|17,5
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot;|2,6
|-
|26.–30. marts
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1377233470578167809 Factum]
|990
|'''13,5'''
|1,3
|'''8,3'''
|'''13,4'''
|'''12,2'''
|'''10,7'''
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''15,7'''
|3,5
|3,2
|'''5,6'''
|'''5,7'''
|6,8
|–
|–
|style=&quot;background:#a0d78e&quot; |2,2
|-
|februāris
|[http://latvianfacts.lv.89-111-52-152.webplace.lv/uploads/Politika-042021.pdf Latvijas Fakti]
|–
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''11,5'''
|1,0
|4,6
|'''7,2'''
|'''5,7'''
|'''9,8'''
|'''6,5'''
|2,3
|1,8
|2,8
|2,7
|–
|28,1
|16,0
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |1,7
|-
|1.–28. februāris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1366457757856124928 Factum]
|1903
|'''12,0'''
|1,9
|'''8,0'''
|'''14,6'''
|'''11,1'''
|'''11,9'''
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''15,1'''
|3,6
|3,9
|'''7,0'''
|4,3
|6,5
|–
|–
|style=&quot;background:#a0d78e&quot; |0,5
|-
|7.–31. janvāris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1356751378299953152/photo/1 Factum]
|1250
|'''11,8'''
|2,5
|'''7,5'''
| style=&quot;background:#F2F5A9&quot; |'''14,0'''
|'''12,4'''
|'''12,3'''
|'''13,7'''
|3,0
|4,1
|'''6,8'''
|3,5
|6,8
|–
|–
| style=&quot;background:#F2F5A9&quot; |0,3
|}

==== 2020. gads ====
{| class=&quot;wikitable collapsable mw-datatable&quot; style=&quot;text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;&quot;
|-
! rowspan=2|Aptaujas laiks
! rowspan=2|Aptaujas veicējs/pasūtītājs
! rowspan=2|Aptaujāto skaits
! [[Saskaņa|S]]
! [[Par cilvēcīgu Latviju|KPV LV]]
! [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]]
! [[Attīstībai/Par!|AP!]]
! [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|NA]]
! [[Zaļo un zemnieku savienība|ZZS]]
! [[Jaunā Vienotība|JV]]
! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]]
! [[Latvijas Krievu savienība|LKS]]
! [[Progresīvie (partija)|P]]
! rowspan=2| Citi saraksti
! rowspan=2| Nezina
! rowspan=2| Neplāno piedalīties
! rowspan=2| Vadība
|-
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FF2400; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#00acb4; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#192956; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FFEC00; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#5A0505; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#258B4C; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#64C049; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#1f355e; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#2268C1; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#E64632; width:30px;&quot;|
|-
|decembris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-decembri-ieverojami-kritusies-attistibaipar-popularitate.a387673/ SKDS/LTV]
|~900
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''11,3'''
|1,9
|'''5,3'''
|4,8
|'''5,8'''
|'''8,0'''
|4,1
|3,0
|2,1
|3,9
|1,0
|26,6
|22,0
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |3,3
|-
|1.-17. decembris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1343854272061038594 Factum]
|2421
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''13'''
|2
|'''8'''
| style=&quot;background:#F2F5A9&quot; |'''13'''
| style=&quot;background:#f99696&quot; |'''13'''
| style=&quot;background:#8BD9A9&quot; |'''13'''
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''13'''
|4
|4
|'''8'''
|9
|–
|–
|–
|-
|novembis
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-decembri-ieverojami-kritusies-attistibaipar-popularitate.a387673/ SKDS/LTV]
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''11,6'''
|1,1
|4,9
|'''8,6'''
|'''8,2'''
|'''7,0'''
|'''5,0'''
|3,2
|3,6
|2,9
|1,0
|26,6
|22,0
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |3,0
|-
|11.-20. novembis
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1334804840866787328 Factum]
|817
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''15'''
|1
|'''9'''
| style=&quot;background:#F2F5A9&quot; |'''15'''
|'''13'''
|'''12'''
|'''13'''
|4
|4
|'''6'''
|8
|–
|–
|–
|-
|26.–30. oktobris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1322201523816980482 Factum]
|853
|'''15'''
|1
|'''9'''
| style=&quot;background:#F2F5A9&quot; |'''17'''
|'''13'''
|'''11'''
|'''14'''
|3
|4
|'''6'''
|8
|–
|–
| style=&quot;background:#F2F5A9&quot; |2
|-
|9.-20. oktobris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-atbalsts-kapis-saskanai-krities-jaunajai-vienotibai.a380538/ SKDS/LTV]
|889
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''11,3'''
|1,9
|'''6,4'''
|'''7,8'''
|'''6,4'''
|'''8,9'''
|'''5,4'''
|3,0
|2,8
|3,3
|0,7
|23
|19
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |2,4
|-
|29. septembris – 4. oktobris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1313059319953395713 Factum]
|442
|'''15'''
|2
|'''8'''
| style=&quot;background:#F2F5A9&quot; |'''17'''
|'''13'''
|'''9'''
|'''15'''
|4
|3
|'''7'''
|8
|–
|–
| style=&quot;background:#F2F5A9&quot; |2
|-
|11.-22. septembris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-atbalsts-saskanai-turpina-samazinaties.a376583/ SKDS/LTV]
|888
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''10,2'''
|2,2
|'''6,1'''
|'''7,6'''
|'''6,2'''
|'''9,8'''
|'''6,6'''
|3,5
|2,6
|3
|1,1
|22,4
|18,7
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |0,4
|-
|7.–24. augusts
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1303243194054987776 Factum]
|637
|'''15'''
|2
|'''9'''
| style=&quot;background:#F2F5A9&quot; |'''16'''
|'''13'''
|'''10'''
|'''15'''
|3
|4
|'''5'''
|7
|–
|–
| style=&quot;background:#F2F5A9&quot; |1
|-
|7.–20. augusts
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-saruk-saskanas-popularitate-bet-pieaug--attistibaipar.a373019/ SKDS/LTV]
|900 
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''12,2'''
|1,9
|4,6
|'''7,8'''
|'''5,2'''
|'''10,7'''
|'''6,6'''
|3,8
|1,5
|1,4
|0,7
|28,5
|17,9
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |1,5
|-
|8.–31. jūlijs
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1292031598762893312 Factum]
|1975
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''16'''
|2
|'''9'''
|'''15'''
|'''11'''
|'''10'''
|style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''16'''
|4
|3
|'''8'''
|6
|–
|–
|–
|-
|jūlijs
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/julija-pieaudzis-atbalsts-saskanai-un-nacionalajai-apvienibai.a369252/ SKDS/LTV]
|884
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''15,5'''
|2,2
|3,9
|'''5,6'''
|'''6,8'''
|'''8,3'''
|'''5,8'''
|2,9
|2,1
|2,2
|0,2
|26,0
|18,5
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |7,2
|-
|1.–30. jūnijs
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1279826045869404160 Factum]
|1461
|'''15'''
|2
|'''9'''
|'''15'''
|'''11'''
|'''10'''
|style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''17'''
|'''5'''
|3
|'''8'''
|7
|–
|–
|style=&quot;background:#a0d78e&quot; |2
|-
|jūnijs
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/junija-popularaka-partija--saskana-premjera-partijai--zemakais-reitings-sogad.a365968/ SKDS/LTV]
|891
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''12,9'''
|1,8
|4,2
|'''5,8'''
|'''5,6'''
|'''8,9'''
|'''5,1'''
|2,8
|2,2
|1,7
|0,6
|29,8
|18,6
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |4,0
|-
|23. maijs – 2. jūnijs
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingus-arkarteja-situacija-nav-celusi.a363627/ SKDS/LTV]
|902
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''13,2'''
|2,0
|3,7
|'''5,0'''
|'''5,5'''
|'''8,1'''
|'''6,1'''
|2,6
|2,3
|1,5
|9,6
|29,6
|19,6
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |5,1
|-
|18.–31. maijs
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1267808247773306883 Factum]
|1182
|'''16'''
|2
|'''9'''
|'''13'''
|'''11'''
|'''9'''
|style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''18'''
|4
|3
|'''8'''
|7
|–
|–
|style=&quot;background:#a0d78e&quot; |2
|-
|7.–26. aprīlis
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1256195938563100672 Factum]
|1325
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''17'''
|2
|'''11'''
|'''14'''
|'''12'''
|'''11'''
|'''16'''
|'''5'''
|4
|'''6'''
|4
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |1
|-
|marts
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/marta-pieaudzis-saskanas-zzs-un-gandriz-visu-valdibas-partiju-reitings.a355036/ SKDS/LTV]
|903
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''14,8'''
|2,2
|4,8
|'''5,6'''
|'''5,8'''
|'''8,6'''
|'''5,8'''
|2,9
|1,5
|1,5
|0,6
|28,8
|17,1
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |6,2
|-
|4.–28. marts
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1246792921812254721 Factum]
|1994
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''18'''
|2
|'''13'''
|'''13'''
|'''12'''
|'''12'''
|'''13'''
|'''5'''
|4
|'''7'''
|3
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |5
|-
|24.–28. februāris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1235186163931021313 Factum]
|783
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''18'''
|3
|'''11'''
|'''12'''
|'''12'''
|'''13'''
|'''14'''
|'''5'''
|4
|'''6'''
|2
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |4
|-
|7.–18. februāris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/februari-no-valdibas-partijam-labakais-reitings-jaunajai-vienotibai.a350336/ SKDS/LTV]
|873
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''12,3'''
|1,3
|4,1
|'''5,4'''
|'''5,4'''
|'''7,9'''
|'''6,4'''
|3,3
|2,0
|2,2
|0,4
|27,9
|21,4
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |4,4
|-
|28. janvāris – 1. februāris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1225832684133474307 Factum]
|684
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''21'''
|2
|'''11'''
|'''11'''
|'''12'''
|'''10'''
|'''16'''
|'''5'''
|3
|'''7'''
|2
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |5
|-
|janvāris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-janvari-no-valdibu-veidojosajiem-zemakais-atbalsts--kpv-lv.a347634/ SKDS/LTV]
|~900
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''13,6'''
|2,0
|'''6,1'''
|'''5,4'''
|'''6,3'''
|'''8,7'''
|'''6,1'''
|2,9
|2,5
|1,8
|0,8
|26,9
|16,9
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |4,9
|}

==== 2019. gads ====
{| class=&quot;wikitable collapsable mw-datatable&quot; style=&quot;text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;&quot;
|-
! rowspan=2|Aptaujas laiks
! rowspan=2|Aptaujas veicējs/pasūtītājs
! rowspan=2|Aptaujāto skaits
! [[Saskaņa|S]]
! [[Par cilvēcīgu Latviju|KPV LV]]
! [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]]
! [[Attīstībai/Par!|AP!]]
! [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|NA]]
! [[Zaļo un zemnieku savienība|ZZS]]
! [[Jaunā Vienotība|JV]]
! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]]
! [[Latvijas Krievu savienība|LKS]]
! [[Progresīvie (partija)|P]]
! rowspan=2| Citi saraksti
! rowspan=2| Nezina
! rowspan=2| Neplāno piedalīties
! rowspan=2| Vadība
|-
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FF2400; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#00acb4; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#192956; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FFEC00; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#5A0505; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#258B4C; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#64C049; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#1f355e; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#2268C1; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#E64632; width:30px;&quot;|
|-
|18.–31. decembris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1214261486278922241 Factum]
|1153
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''20'''
|2
|'''12'''
|'''10'''
|'''14'''
|'''10'''
|'''14'''
|'''5'''
|'''5'''
|'''6'''
|2
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |6
|-
|30. novembris – 12. decembris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-2019-gada-ieguveji-jauna-vienotiba-zaudetaji--kpv-lv.a343302/ SKDS/LTV]
|887
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''13,4'''
|1,8
|'''5,9'''
|4,6
|'''6,9'''
|'''8,0'''
|'''6,8'''
|2,0
|2,2
|2,4
|0,1
|26,7
|19,2
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |6,4
|-
|21.–24. novembris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1199328948280266752 Factum]
|966
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''20'''
|3
|'''13'''
|'''10'''
|'''12'''
|'''10'''
|'''16'''
|4
|4
|'''6'''
|2
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |4
|-
|2.–12. novembris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saskanas-reitings-novembri-atkal-krities.a339574/ SKDS/LTV]
|884
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''11,2'''
|3,0
|'''5,4'''
|'''5,6'''
|'''8,8'''
|'''7,5'''
|'''6,5'''
|2,8
|2,0
|2,1
|0,2
|25,4
|19,5
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |2,4
|-
|15.–22. oktobris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1186999647681830913 Factum]
|502
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''20'''
|3
|'''14'''
|'''9'''
|'''11'''
|'''11'''
|'''15'''
|4
|4
|'''6'''
|3
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |5
|-
|5.–16. oktobris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/oktobri-reitings-sarucis-visam-saeima-ieveletajam-partijam.a336590/ SKDS/LTV]
|909
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''12,9'''
|2,5
|'''6,7'''
|'''5,2'''
|'''7,3'''
|'''8,0'''
|'''6,5'''
|2,2
|2,2
|2,8
|0,5
|24,9&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=Oktobrī reitings sarucis visām Saeimā ievēlētajām partijām|url=https://www.youtube.com/watch?v=D8K_MfzFW6A|accessdate=2021-11-21|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;
|18,3
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |4,9
|-
|27.–30. septembris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1180141845512359937 Factum]
|489
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''19'''
|2
|'''15'''
|'''11'''
|'''10'''
|'''10'''
|'''17'''
|'''5'''
|4
|'''5'''
|2
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |2
|-
|6.–18. septembris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-saskanas-pozicijas-vajinas-kpv-lv-gada-laika-lielakais-kritums.a333441/ SKDS/LTV]
|~900
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''14,5'''
|2,8
|'''7,2'''
|'''6,1'''
|'''8,9'''
|'''8,4'''
|'''8,3'''
|2,5
|–
|2,1
|1,0
|22,1
|16,1
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |5,6
|-
|27.–30. augusts
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1169292492539346948 Factum]
|1152
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''18'''
|4
|'''16'''
|'''10'''
|'''11'''
|'''11'''
|'''17'''
|4
|4
|4
|1
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |1
|-
|augusts &lt;small&gt;(publicēts 30. augustā)&lt;/small&gt;
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/lielakais-veletaju-atbalsta-pieaugums-saskanai-un-jkp.a330512/ SKDS/LTV]
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''16,1'''
|2,6
|'''6,3'''
|'''6,2'''
|'''7,2'''
|'''8,3'''
|'''8,8'''
|2,9
|2,5
|2,1
|0,3
|17,3
|19,4
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |7,3
|-
|jūlijs &lt;small&gt;(publicēts 30. jūlijā)&lt;/small&gt;
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saskanas-un-jaunas-vienotibas-reitingi-krit-zzs-pieaug.a327246/ SKDS/LTV]
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''14,7'''
|1,6
|'''5,0'''
|'''5,7'''
|'''6,3'''
|'''7,6'''
|'''8,5'''
|3,6
|2,3
|2,1
|0,5
|22,2
|19,9
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |6,2
|-
|22.–29. jūlijs 
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1159143587277410306 Factum]
|989
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''18'''
|2
|'''15'''
|'''10'''
|'''15'''
|'''10'''
|'''15'''
|4
|'''6'''
|4
|1
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |3
|-
|26.–30. jūnijs
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1146753117788278787 Factum]
|860
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''17'''
|4
|'''10'''
|'''12'''
|'''15'''
|'''9'''
|style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''17'''
|'''6'''
|4
|'''6'''
|0
|–
|–
|–
|-
|7.–17. jūnijs
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunajai-vienotibai-junija-augstakais-reitings-pedejos-cetros-gados-saskanai-un-jkp-kritas.a324509/ SKDS/LTV]
|891
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''15,8'''
|3,4
|4,6
|'''6,8'''
|'''7,7'''
|'''6,3'''
|'''10,5'''
|3,0
|1,6
|3,0
|0,4
|18,2
|18,7
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |5,3
|-
|maijs
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/maija-popularakas-partijas-saskana-zzs-un-nacionala-apvieniba.a321392/ SKDS/LTV]
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''17,5'''
|2,4
|'''7,9'''
|'''5,9'''
|'''8,6'''
|'''8,8'''
|'''6,1'''
|4,0
|1,5
|1,9
|0,1
|16,9
|18,4
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |8,7
|-
|1.–28. maijs
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1134732766753513473 Factum]
|1079
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''17'''
|4
|'''10'''
|'''10'''
|'''16'''
|'''8'''
|'''16'''
|4
|4
|'''7'''
|4
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |1
|-
|1.–30. aprīlis
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1123972845791531009 Factum]
|1236
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''20'''
|4
|'''15'''
|'''10'''
|'''12'''
|'''11'''
|'''10'''
|'''6'''
|3
|'''7'''
|3
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |5
|-
|aprīlis &lt;small&gt;(publicēts 26. aprīlī)&lt;/small&gt;
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-aprili-kapums-saskanai-kritums--kpv-lv.a317236/ SKDS/LTV]
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''19,7'''
|2,8
|'''8,6'''
|'''5,6'''
|'''6,7'''
|'''6,9'''
|'''5,8'''
|3,0
|1,6
|1,5
|0,3
|20,6
|16,9
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |11,1
|-
|rowspan=2|marts
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1113228138329378817 Factum]
|867
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''15'''
|4
|'''13'''
|'''11'''
|'''14'''
|'''10'''
|'''11'''
|'''6'''
|'''5'''
|'''6'''
|5
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |1
|-
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-atbalsts-nacionalajai-apvienibai-noslid-lidz-5.a314751/?utm_source=push&amp;utm_campaign=news=&amp;utm_medium=chrome SKDS/LTV]
|873
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''17,7'''
|4,1
|'''8,0'''
|'''6,2'''
|'''5,0'''
|'''7,6'''
|'''5,3'''
|2,9
|1,6
|2,3
|0,5
|22,1
|16,7
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |8,3
|-
|februāris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-kpv-lv-popularitate-krit-bet-pieaugums-jaunajai-vienotibai.a311314/ SKDS/LTV]
|872
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''19,0'''
|3,5
|'''9,5'''
|'''5,9'''
|'''6,3'''
|'''5,7'''
|'''6,5'''
|2,4
|2,0
|2,7
|0,4
|19,3
|16,8
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |9,5
|-
|11.–23. janvāris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-kpv-lv-zaude-jkp-iegust.a308392/ SKDS/LTV]
|906
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''17,4'''
|'''7,1'''
|'''12,1'''
|'''6,7'''
|'''7,7'''
|'''8,1'''
|4,0
|–
|–
|–
|5,3
|18,8
|12,8
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |5,3
|}

==== 2018. gads ====
{| class=&quot;wikitable collapsable mw-datatable&quot; style=&quot;text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;&quot;
|-
! rowspan=2|Aptaujas laiks
! rowspan=2|Aptaujas veicējs/pasūtītājs
! rowspan=2|Aptaujāto skaits
! [[Saskaņa|S]]
! [[Par cilvēcīgu Latviju|KPV LV]]
! [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]]
! [[Attīstībai/Par!|AP!]]
! [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|NA]]
! [[Zaļo un zemnieku savienība|ZZS]]
! [[Jaunā Vienotība|JV]]
! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]]
! [[Latvijas Krievu savienība|LKS]]
! [[Progresīvie (partija)|P]]
! rowspan=2| Citi saraksti
! rowspan=2| Nezina
! rowspan=2| Neplāno piedalīties
! rowspan=2| Vadība
|-
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FF2400; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#00acb4; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#192956; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FFEC00; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#5A0505; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#258B4C; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#64C049; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#1f355e; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#2268C1; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#E64632; width:30px;&quot;|
|-
|1.–12. decembris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/decembri-popularakas-partijas-saskana-kpv-lv-un-jkp.a304441/ SKDS/LTV]
|900
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''20,6'''
|'''10,4'''
|'''8,9'''
|'''6,2'''
|'''6,5'''
|'''6,6'''
|4,2
|3,0
|2,4
|2,3
|0,1
|16,5
|12,3
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |10,2
|-
|3.–15. novembris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/novembri-kritusies-attistibaipar-un-nacionalas-apvienibas-popularitate.a301590/ SKDS/LTV]
|833
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''18,2'''
|'''9,8'''
|'''10,2'''
|'''6,7'''
|'''5,9'''
|'''6,4'''
|4,7
|2,6
|1,6
|1,8
|0,1
|17,7
|14,3
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |8,0
|-
|13.–23. oktobris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-zzs-popularitate-krit-lielakais-pieaugums-saeimas-jaunpienacejiem.a298338/ SKDS/LTV]
|900
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''19,2'''
|'''11,5'''
|'''10,1'''
|'''8,9'''
|'''8,4'''
|'''5,4'''
|4,4
|4,2
|1,4
|1,7
|0,2
|12,0
|12,6
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |7,7
|-
!colspan=3|[[13. Saeimas vēlēšanas]]
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''19,80'''
|'''14,25'''
|'''13,59'''
|'''12,05'''
|'''11,02'''
|'''9,92'''
|'''6,70'''
|4,15
|3,20
|2,62
|2,70
!colspan=2|
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |5,55
|}

=== Citas aptaujas ===
2019. gada augustā &quot;Kantar TNS&quot; aptauja secināja, ka 62% no vēlētājiem balsotu par to pašu partiju, par kuru balsoja 13. Saeimas vēlēšanās, savukārt, 26% pilsoņu vairs par to pašu partiju nebalsotu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://skaties.lv/zinas/aptaujas/aptauja-ka-balsotu-iedzivotaji-ja-tagad-notiktu-saeimas-velesanas/|title=Aptauja: kā balsotu iedzīvotāji, ja tagad notiktu Saeimas vēlēšanas?|website=skaties.lv|access-date=2020-06-22}}&lt;/ref&gt;

2019. gada novembrī sākās parakstu vākšana par Saeimas atlaišanu. Parakstu vākšanas sākumā tā ieguva plašu ažiotāžu un mēneša laikā tika savākti vairāk kā 40 000 parakstu, bet pēc tam parakstu vākšanas ātrums samazinājās. Mēneša beigās Factum publicēja aptaujas rezultātus, kas secināja, ka aptuveni 31% Latvijas iedzīvotāju atbalsta Saeimas atlaišanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/interactive_lv/status/1200028015616516096|title=https://twitter.com/interactive_lv/status/1200028015616516096|website=Twitter|access-date=2020-06-22|language=en}}&lt;/ref&gt;

2019. gadā 90. Eirobarometra aptauja liecināja, ka, lai gan lielākā daļa – 82% Latvijas iedzīvotāju neuzticās politiskajām partijām, šo cilvēku īpatsvars ir samazinājies par septiņiem procentpunktiem kopš 2017. gada rudeņa. Neuzticēšanās Saeimai arī samazinājusies par deviņiem procentpunktiem šajā laika posmā un 2019. gadā bija 66%.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/321820-sabiedriba-latvija-arvien-vairak-uzticas-politiskajam-partijam-un-valdibai-liecina-aptauja|title=Sabiedrība Latvijā arvien vairāk uzticas politiskajām partijām un valdībai, liecina aptauja|website=Jauns.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2020. gada marta SKDS aptauja secināja, ka 19% Latvijas iedzivotāju ir lojāli kādai partijai. 2013. gadā šādu cilvēku īpatsvars bijis 26%. Nemainīga ir tā cilvēku grupa, kura neatzīst nevienu partiju par labu un balso pēc &quot;mazākā ļaunuma&quot; principa — 26%, bet 33% respondentu atzina, ka balso katrās vēlēšanās par citu partiju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/aptauja-kadai-no-partijam-latvija-lojals-ir-tikai-katrs-piektais-pilsonis/|title=Aptauja: Kādai no partijām Latvijā lojāls ir tikai katrs piektais pilsonis|website=skaties.lv|access-date=2020-06-22}}&lt;/ref&gt;

&quot;Eurobarometer&quot; aptaujā, kas tika veikta no 2021. gada 14. jūnija līdz 5. jūlijam atklājās, ka Latvijā vismazāk cilvēku tic viņu balss nozīmei Eiropas Savienībā. Tikai 28% Latvijas iedzīvotāju piekrīt ka viņu balsij Latvijā ir nozīme, bet 71% nepiekrīt šim apgalvojumam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/357669-liela-dala-latvijas-iedzivotaju-uzskata-ka-vinu-balsij-valsti-nav-nozimes.htm|title=Liela daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka viņu balsij valstī nav nozīmes|website=nra.lv|access-date=2021-09-13|language=lv}}&lt;/ref&gt; Tā paša gada oktobrī SKDS aptaujā 13. Saeimai bija viszemākais uzticības rādītājs – 16%. Vēsturiski zemākais uzticības rādīājs Saeimai ir bijis 2009. gada janvārī – 4,5%,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/arniskaktins/status/1456665383193260038|title=https://twitter.com/arniskaktins/status/1456665383193260038|website=Twitter|access-date=2021-11-21|language=en}}&lt;/ref&gt; savukārt 10. decembrī publicētajā SKDS aptaujā secināja, ka absolūtais vairākums Latvijas iedzīvotāju ir neapmierināti ar politisko partiju darbu valdībā. Aptaujas dalībnieki bija visvairāk apmierināti ar Jaunās Vienotības darbu (28%), bet vismazāk apmierināti ar Nacionālās Apvienības darbu (17%).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kas-notiek-latvija/raksti/kas-notiek-latvija-aptauja-koalicijas-partiju-darbs-neapmierina-5864-iedzivotaju.a433722/|title=«Kas notiek Latvijā?» aptauja: koalīcijas partiju darbs neapmierina 58%–64% iedzīvotāju|website=www.lsm.lv|access-date=2021-12-10|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.saeima.lv Latvijas Republikas Saeimas mājaslapa]
* [https://www.cvk.lv/lv CVK mājas lapa]

{{Saeimas vēlēšanas}}
{{Vēlēšanas un referendumi Latvijā}}

[[Kategorija:2022. gads Latvijā]]
[[Kategorija:Saeimas vēlēšanas]]</text>
      <sha1>he13tc0k0udiwbh2eqlhpenb23f5lof</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3662581</id>
      <parentid>3662579</parentid>
      <timestamp>2022-07-29T11:24:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <comment>/* Ministru prezidenta amata kandidāti */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="60519" xml:space="preserve">{{būs}}
{{Vēlēšanu infokaste
| election_name      = 14. Saeimas vēlēšanas
| country            = Latvija
| image              = 
| flag_year          = 
| type               = parliamentary
| ongoing            = yes
| previous_election  = 13. Saeimas vēlēšanas
| previous_year      = 2018
| next_election      = 15. Saeimas vēlēšanas 
| next_year          = 2026
| election_date      = {{dat|2022|10|01}}
| seats_for_election = 100
| turnout            = 
| party_name         = no
| leader_title       = Premjera amata kandidāts

&lt;!-- Saskaņa --&gt;
| image1             = [[Attēls:Ivars_Zariņš.jpg|150x150px]]
| colour1            = EB482C
| leader1            = [[Ivars Zariņš]]
| party1             = [[Saskaņa]]
| last_election1     = 23 (19,80%)
| seats_before1      = 18
| seats_after1       = 
| seat_change1       = 
| popular_vote1      = 
| percentage1        = 
| swing1             = 

&lt;!-- JKP --&gt;
| image2             = [[Attēls:Jānis Bordāns.jpg|150x150px]] 
| colour2            = 192956
| leader2            = [[Jānis Bordāns]]
| party2             = [[Konservatīvie]]
| last_election2     = 16 (13,59%; kā Jaunā konservatīvā partija)
| seats_before2      = 15 + 1 ārpusfrakciju deputāts
| seats_after2       = 
| seat_change2       = 
| popular_vote2      = 
| percentage2        = 
| swing2             = 

&lt;!-- AP! --&gt;
| image3             = [[Attēls:Sin foto.svg|150x150px]]
| colour3            = FFEC00
| leader3            = ''TBA''
| party3             = [[Attīstībai/Par!]]
| last_election3     = 13 (12,04%)
| seats_before3      = 13 + 2 ārpusfrakciju deputāti
| seats_after3       = 
| seat_change3       = 
| popular_vote3      = 
| percentage3        = 
| swing3             = 

&lt;!-- NA --&gt;
| image4             = [[Attēls:MP, PB prezidenta un ES attīstības lietu komisāra tikšanās (4887417707)-UgisMitrevics.jpg|150x150px]]
| colour4            = 5A0505
| leader4            = [[Uģis Mitrevics]]
| party4             = [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā Apvienība]]
| last_election4     = 13 (11,01%)
| seats_before4      = 11  + 1 ārpusfrakciju deputāts
| seats_after4       = 
| seat_change4       = 
| popular_vote4      = 
| percentage4        = 
| swing4             = 

&lt;!-- ZZS --&gt;
| image5             = [[Attēls:Aivars Lembergs 2012.jpg|150x150px]]
| colour5            = 2C943F
| leader5            = [[Aivars Lembergs]]
| party5             = [[Zaļo un Zemnieku savienība]]

| last_election5     = 11 (9,91% kā ZZS; 0,21% kā [[Apvienība SKG]])
| seats_before5      = 10
| seats_after5       = 
| seat_change5       = 
| popular_vote5      = 
| percentage5        = 
| swing5             = 

&lt;!-- Jaunā Vienotība --&gt;
| image6             = [[File:Karins, Krisjanis-9702.jpg|150x150px]]
| colour6            = A6C705
| leader6            = [[Arturs Krišjānis Kariņš|Krišjānis Kariņš]]
| party6             = [[Jaunā Vienotība]] 
| last_election6     = 8 (6,69%)
| seats_before6      = 8 + 2 ārpusfrakciju deputāti
| seats_after6       = 
| seat_change6       = 
| popular_vote6      = 
| percentage6        = 
| swing6             = 

| before_election    = [[Krišjānis Kariņš]]
| before_party       = [[Jaunā Vienotība]]
| title              = [[Latvijas Ministru prezidenti|Ministru prezidents]]
| after_election     = 
| after_party        = 
}}
'''[[14. Saeima]]s vēlēšanas''' saskaņā ar [[Latvijas Republikas Satversme|Latvijas Republikas Satversmes]] 11. pantu notiks 2022. gada 1. oktobrī. Cilvēkiem, kas nevarēs balsot vēlēšanu dienā, būs iespēja nodot savu balsi glabāšanā iepriekšējās trīs dienās īpaši noteiktos laikos daļā no vēlēšanu iecirkņiem. Deputātu kandidātu sarakstu iesniegšana notiks no 13. jūlija līdz 2. augustam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/velesanas/saeimas-velesanas/14-saeimas-velesanas|title=14. Saeimas vēlēšanas {{!}} Centrālā vēlēšanu komisija|website=www.cvk.lv|access-date=2022-05-08}}&lt;/ref&gt;

== Balsošanas sistēma ==
[[Latvijas Republikas Satversme]] nosaka, ka Saeimu ievēl vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās, brīvās un [[proporcionālas vēlēšanas|proporcionālās vēlēšanās]], piešķirot vietas [[politiska partija|partijām]], kuras iegūst vismaz 5% balsu. Vēlēšanas parasti notiek reizi četros gados, [[oktobris|oktobra]] pirmajā sestdienā, bet [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas Valsts prezidentam]] ir tiesības pieprasīt ārkārtas vēlēšanas. Tiesības vēlēt ir pilntiesīgiem Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā ir sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu. Saeimā var ievēlēt jebkuru pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kurš vēlēšanu pirmajā dienā ir vecāks par divdesmit vienu gadu.

== Vēlēšanu apgabali ==
{{pamatraksts|Latvijas vēlēšanu apgabali}}
Latvijā ir pieci Saeimas vēlēšanu apgabali — Kurzeme, Vidzeme, Latgale, Zemgale un Rīga. No katra vēlēšanu apgabala tiek ievēlēts konkrēts skaits deputātu proporcionāli iedzīvotāju skaitam apgabalā. Katram vēlēšanu apgabalam ir savi kandidātu saraksti. Ārzemēs dzīvojošie Latvijas pilsoņi tiek pieskaitīti pie Rīgas vēlēšanu apgabala.

{| class=wikitable style=&quot;text-align:center;
|-
!colspan=&quot;2&quot; |Vēlēšanu apgabals
!Vietas
!Izmaiņas
|-
! 1.
|style=&quot;text-align:left;| [[Rīga]]
| 36
| {{increase}} 1
|-
! 2.
|style=&quot;text-align:left;| [[Vidzeme]]
| 26
| {{increase}} 1
|-
! 3.
|style=&quot;text-align:left;| [[Zemgale]]
| 13
| {{decrease}} 1
|-
! 4.
|style=&quot;text-align:left;| [[Latgale]]
| 13
| {{decrease}} 1
|-
! 5.
|style=&quot;text-align:left;| [[Kurzeme]]
| 12
| {{steady}}
|}

== Priekšvēsture ==
{{pamatraksts|13. Saeimas vēlēšanas}}
{{multiple image
 | width =  180
 | image1 = 13Saeima2018.svg
 | caption1 = Partijas un partiju apvienības 13. Saeimas termiņa sākumā
 | image2 = Latvia Saeima 2021.svg
 | caption2 = Partijas un partiju apvienības kopš 2021. gada 12. maija
}}
14. Saeimas vēlēšanas būs desmitās [[Saeimas vēlēšanas]] pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas 1990. gada 4. maijā]]. 

[[13. Saeimas vēlēšanas|Iepriekšējās vēlēšanās]] Saeimā iekļuva septiņas politiskās partijas un to apvienības. Vislielāko vēlētāju atbalstu trešo reizi pēc kārtas ieguva &quot;[[Saskaņa]]&quot;, tai sekoja &quot;[[KPV LV]]&quot; un &quot;[[Jaunā konservatīvā partija]]&quot;. Saeimā iekļuva arī &quot;[[Attīstībai/Par!]]&quot;, &quot;[[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā apvienība]]&quot;, &quot;[[Zaļo un Zemnieku savienība]]&quot; un &quot;[[Jaunā Vienotība]]&quot;. Pēc vēlēšanām koalīciju izveidoja pieci politiskie spēki: &quot;Jaunā Vienotība&quot;, &quot;Jaunā konservatīvā partija&quot;, &quot;Attīstībai/Par!&quot;, &quot;Nacionālā apvienība&quot;, kā arī daļa no &quot;KPV LV&quot; frakcijas.

Pēc [[Jānis Bordāns|Jāņa Bordāna]] un [[Aldis Gobzems|Alda Gobzema]] neveiksmīgajiem mēģinājumiem izveidot valdību par [[Ministru prezidents|Ministru prezidentu]] kļuva Saeimā mazākās frakcijas līderis [[Krišjānis Kariņš]].

13. Saeimas darbības laikā vairāki deputāti pameta savas frakcijas. 2018. gada 6. novembrī, tajā pašā dienā, kad 13. Saeima uzsāka savu darbību, no partijas &quot;Saskaņa&quot; frakcijas izstājās [[Jūlija Stepaņenko]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13nbspsaeimas-pirmaja-darbadiena-stepanenko-pazino-par-darbu-arpus-saskanas-frakcijas.a298679/|title=13. Saeimas pirmajā darbadienā Stepaņenko paziņo par darbu ārpus «Saskaņas» frakcijas|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;, savukārt 2019. gada 6. februārī no partijas &quot;KPV LV&quot; frakcijas tika izslēgts [[Aldis Gobzems]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/50806301|title=Gobzemu izslēdz arī no 'KPV LV' Saeimas frakcijas|last=Žukova|first=Katrīna|website=delfi.lv|access-date=2020-06-22|date=2019-02-06|language=lv}}&lt;/ref&gt; 5. jūnijā no &quot;Nacionālās Apvienības&quot; izstājās [[Inguna Rībena]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeimas-deputate-inguna-ribena-pametusi-nacionalas-apvienibas-frakciju.a321515/|title=Saeimas deputāte Inguna Rībena pametusi Nacionālās apvienības frakciju|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt; 29. maijā no &quot;KPV LV&quot; izstājās arī [[Linda Liepiņa]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.leta.lv/home/important/3201E943-DDBF-4626-A5C5-4488F50B1260/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2019|05|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190529175228/http://www.leta.lv/home/important/3201E943-DDBF-4626-A5C5-4488F50B1260/ |archivedate={{dat|2019|05|29||bez}} }}&lt;/ref&gt; 30. maijā viņai sekoja [[Karina Sprūde]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/51145811|title=No 'KPV LV' izstājas arī frakcijas iekšējā opozicionāre Sprūde|last=LETA|website=delfi.lv|access-date=2020-06-22|date=2019-05-30|language=lv}}&lt;/ref&gt; bet 13. jūnijā [[Didzis Šmits]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/51190141|title='KPV LV' frakcija zaudē vēl vienu biedru|last=LETA|website=delfi.lv|access-date=2020-06-22|date=2019-06-13|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2019. gada 26. augustā [[Anda Čakša]] izstājās no ZZS partijas un frakcijas, un iestājās Jaunās Vienotības partijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/290158-anda-caksa-pargajusi-uz-vienotibu.htm|title=Anda Čakša pārgājusi uz &quot;Vienotību&quot;|website=nra.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt; Frakciju pametušie deputāti tiek uzskatīti par pie frakcijām nepiederošiem jeb neatkarīgajiem deputātiem. 2020. gada 8. janvārī no frakcijas &quot;KPV LV&quot; tika izslēgts deputāts [[Aldis Blumbergs]], kā arī partijas izveidotājs un līderis [[Artuss Kaimiņš]], paliekot frakcijā 10 deputātiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/no-kpv-lv-saeimas-frakcijas-izslegti-deputati-kaimins-un-blumbergs.a344115/|title=No «KPV LV» Saeimas frakcijas izslēgti deputāti Kaimiņš un Blumbergs|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt; Kaimiņš, vēl būdams viens no partijas līdzpriekšsēdētājiem, 20. janvārī paziņoja, ka 8. februāra biedru sapulcē balsos par partijas likvidāciju, tikmēr otrs partijas līdzpriekšsēdētājs [[Atis Zakatistovs]] virzīja jautājumu par partijas nosaukuma un [[zīmols|zīmola]] maiņu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/51811059|title='Partijas tēvs' Kaimiņš aicina likvidēt 'KPV LV'|last=www.DELFI.lv|website=delfi.lv|access-date=2020-06-22|date=2020-01-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2019. gada 14. novembrī 13. Saeima pieņēma pretrunīgi vērtētās politisko partiju finansēšanas likuma izmaiņas, kas paredz vairāk kā septiņas reizes palielināt partiju finansēšanu no valsts budžeta. Tas tika darīts par spīti iniciatīvai atlikt finansējuma pieaugumu līdz 14. Saeimas ievēlēšanai, kas saņēma vairāk nekā 12 tūkstošus parakstu. Iniciatīva sasniedza minimālo atbalstītāju skaitu, lai to varētu iesniegt Saeimai 12 dienu laikā, kas ir otrais īsākais periods portāla &quot;[[ManaBalss.lv]]&quot; vēsturē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/politiskajam-partijam-ieverojami-cels-finansejumu-no-valsts-budzeta.a338475/|title=Politiskajām partijām ievērojami cels finansējumu no valsts budžeta|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://manabalss.lv/site_posts/predlozhenie-poluchivshee-osobenno-b-stru-podderzhku-grazhdan-za-vleno-v-se-m|title=ManaBalss.lv - līdzdalības platforma|website=manabalss.lv|access-date=2020-06-22}}&lt;/ref&gt;

2019. gada 15. novembrī sākās parakstu vākšana 13. Saeimas atsaukšanai. Pirmās dienas laikā to parakstīja ap 8000 cilvēku, 18. novembrī parakstu skaits saniedza 25 000. Lai organizētu referendumu par Saeimas atlaišanu, ir nepieciešams savākt tik lielu parakstu skaitu, kas atbilstu desmitajai daļai balsstiesīgo skaitam iepriekšējās vēlēšanās jeb 154 865 līdz 2020. gada 14. novembrim.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/cvk-atlauj-parakstu-vaksanu-par-13-saeimas-atsauksanu.a338419/|title=CVK atļauj parakstu vākšanu par 13. Saeimas atsaukšanu|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt; Kopā par iniciatīvu parakstījās 54 254 cilvēki.

== Sarakstu līderi un Ministru prezidenta amata kandidāti ==
=== Reģistrācija ===

Vēlēšanām kandidātu sarakstus var iesniegt no {{dat||07|13|G|bez}} līdz {{dat||8|2|D|bez}}.

{| class=&quot;wikitable palinrowheaders&quot;
|- style=&quot;background-color:#cccccc;&quot;
! scope=&quot;col&quot;|Nr.
! scope=&quot;col&quot;|Saraksts
! scope=&quot;col&quot;|Reģistrācija
|-
! scope=&quot;row&quot;|1
| [[Attīstībai/Par!]]
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||07|13|SK}}
|-
! scope=&quot;row&quot;|2
| [[Stabilitātei!]]
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||07|13|SK}}
|-
! scope=&quot;row&quot;|3
| [[Saskaņa]]
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||07|18|SK}}
|-
! scope=&quot;row&quot;|4
| [[Progresīvie]]
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||07|20|SK}}
|-
! scope=&quot;row&quot;|5
|[[Jaunā Vienotība]]
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||07|25|SK}}
|-
! scope=&quot;row&quot;|6
|[[Latvija pirmajā vietā]]
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||07|25|SK}}
|-
! scope=&quot;row&quot;|7
|[[Apvienotais saraksts]]
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||07|26|SK}}
|-
! scope=&quot;row&quot;|8
|[[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā apvienība]]
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||07|26|SK}}
|-
! scope=&quot;row&quot;|9
|[[Zaļo un zemnieku savienība]]
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||07|27|SK}}
|-
! scope=&quot;row&quot;|10
|[[Katram un katrai]]
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||07|27|SK}}
|-
! scope=&quot;row&quot;|11
|[[Latvijas Krievu savienība]]
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||07|29|SK}}
|-
! scope=&quot;row&quot;|12
|[[Republika (partija)|Republika]]
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||07|29|SK}}
|-
! scope=&quot;row&quot;|13
|[[Konservatīvie]]
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||07|29|SK}}
|}

=== Sarakstu līderi&lt;ref&gt;https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidatu-saraksti&lt;/ref&gt; ===

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align: left;&quot;
!rowspan=2|№!!rowspan=2|Saraksts!!colspan=5|Līderi
|-
!Rīga!!Vidzeme!!Latgale!!Kurzeme!!Zemgale
|-
!1
|[[Attīstībai/Par!]]
|&lt;small&gt;[[Marija Golubeva]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Artis Pabriks]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Juris Pūce]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Kristaps Eklons]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Artūrs Toms Plešs]]&lt;/small&gt;
|-
!2
|[[Stabilitātei]]
|&lt;small&gt;[[Aleksejs Rosļikovs]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Amils Saļimovs]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Viktorija Pleškāne]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Sanita Petere]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Naomi Farbere]]&lt;/small&gt;
|-
!3
|[[Saskaņa]]
|&lt;small&gt;[[Jānis Urbanovičs]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Ivars Zariņš]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Regīna Ločmele]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Valērijs Agešins]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Aleksandrs Kazačkovs]]&lt;/small&gt;
|-
!4
|[[Progresīvie]]
|&lt;small&gt;[[Antoņina Ņenaševa]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Kaspars Briškens]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Leila Rasima]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Liene Gātere]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Atis Švinka]]&lt;/small&gt;
|-
!5
|[[Jaunā Vienotība]]
|&lt;small&gt;[[Edgars Rinkēvičs]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Arturs Krišjānis Kariņš|Krišjānis Kariņš]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Rihards Kozlovskis]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Arvils Ašeradens]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Jānis Reirs]]&lt;/small&gt;
|-
!6
|[[Latvija pirmajā vietā]]
|&lt;small&gt;[[Ainārs Šlesers]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Linda Liepiņa]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Vilis Krištopāns]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Ramona Petraviča]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Edmunds Zivtiņš]]&lt;/small&gt;
|-
!7
|[[Konservatīvie]]&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/news/national/politics/konservativo-lideri-saeimas-velesanas-bordans-muizniece-eglitis-feldmans-bukss.d?id=54566030 'Konservatīvo' līderi Saeimas vēlēšanās – Bordāns, Muižniece, Eglītis, Feldmans, Bukšs]&lt;/ref&gt;
|&lt;small&gt;[[Anita Muižniece]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Jānis Bordāns]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Aldis Bukšs]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Krišjānis Feldmans]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Gatis Eglītis]]&lt;/small&gt;
|-
!8
|[[Apvienotais saraksts]]&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/news/national/politics/pilena-partijas-velesanu-lideri-smits-smiltens-tavars-vilums-un-kucinskis.d?id=54561800 Pīlēna partijas vēlēšanu līderi – Šmits, Smiltēns, Tavars, Viļums un Kučinskis]&lt;/ref&gt;
|&lt;small&gt;[[Didzis Šmits]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Edvards Smiltēns]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Juris Viļums]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Māris Kučinskis]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Edgars Tavars]]&lt;/small&gt;
|-
!9
|[[Zaļo un zemnieku savienība]]&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/news/national/politics/mes-esam-mainijusies-zzs-ka-premjera-kandidatu-izvirza-lembergu.d?id=54554958 'Mēs esam mainījušies' – ZZS kā premjera kandidātu izvirza Lembergu]&lt;/ref&gt;
|&lt;small&gt;[[Gunārs Kūtris]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Armands Krauze]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Kaspars Melnis]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Uldis Augulis]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Viktors Valainis]]&lt;/small&gt;
|-
!10
|[[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā apvienība]]
|&lt;small&gt;[[Ināra Mūrniece]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Uģis Mitrevics]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Edmunds Teirumnieks]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Ilze Indriksone]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Edvīns Šnore]]&lt;/small&gt;
|-
!11
|[[Katram un katrai]]
|&lt;small&gt;[[Aldis Gobzems]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Karina Sprūde]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Igors Prelatovs]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Agris Freifalts]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Raimonds Lazdiņš]]&lt;/small&gt;
|-
!12
|[[Latvijas Krievu savienība]]
|&lt;small&gt;[[Miroslavs Mitrofanovs]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Andris Vurčs]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Jekaterīna Stehnovska-Slavska]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Jeļena Osipova]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Andrejs Pagors]]&lt;/small&gt;
|-
!13
|[[Republika (partija)|Republika]]
|&lt;small&gt;[[Sandis Ģirģens]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Kaspars Ģirģens]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Jevgēnijs Koršenkovs]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Ēriks Pucens]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Normunds Barkāns]]&lt;/small&gt;
|}

=== Ministru prezidenta amata kandidāti ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align: left;&quot;
|- bgcolor=&quot;#cccccc&quot;
!Saraksts
!Kandidāts
|-
|[[Zaļo un Zemnieku savienība]]/[[LSDSP]]
|[[Aivars Lembergs]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/mes-esam-mainijusies-zzs-ka-premjera-kandidatu-izvirza-lembergu.d?id=54554958|title='Mēs esam mainījušies' – ZZS kā premjera kandidātu izvirza Lembergu|website=delfi.lv|access-date=2022-07-18|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Progresīvie]]
|[[Kaspars Briškens]]&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/latvija/politika/progresivie-par-ministru-prezidenta-kandidatu-virza-kasparu-briskenu/|title=“Progresīvie” par Ministru prezidenta kandidātu virza Kasparu Briškenu|access-date=2022-05-24|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Latvija pirmajā vietā]]
|[[Ainars Šlesers]]&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/partija-latvija-pirmaja-vieta-kongresa-veles-jaunu-valdi.d?id=54368804|title=Partija 'Latvija pirmajā vietā' kongresā vēlēs jaunu valdi |access-date=2022-05-21|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Jaunā Vienotība]]
|[[Arturs Krišjānis Kariņš|Krišjānis Kariņš]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunas-vienotibas-premjera-amata-kandidats-nakamajas-saeimas-velesanas-bus-karins.a462063/|title=«Jaunās vienotības» premjera amata kandidāts nākamajās Saeimas vēlēšanās būs Kariņš|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-18|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Stabilitātei!]]
|[[Aleksejs Rosļikovs]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/511044-no-stabilitatei-uz-14-saeimu-kandide-roslikovs-un-vairaku-uznemumu-vadiba|title=No &quot;Stabilitātei!&quot; uz 14. Saeimu kandidē Rosļikovs|access-date=2022-07-13|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Saskaņa]]
|[[Ivars Zariņš]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/uz-saeimu-no-saskanas-kandides-briedis-premjera-kandidats-varetu-but-ivars-zarins.d?id=54555800|title=Uz Saeimu no 'Saskaņas' kandidēs Briedis; premjera kandidāts varētu būt Ivars Zariņš|website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-18|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Apvienotais saraksts]]
|[[Uldis Pīlēns]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/pilena-partijas-velesanu-lideri-smits-smiltens-tavars-vilums-un-kucinskis.d?id=54561800|title=Pīlēna partijas vēlēšanu līderi – Šmits, Smiltēns, Tavars, Viļums un Kučinskis|website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Konservatīvie]]
|[[Jānis Bordāns]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/konservativo-lideri-saeimas-velesanas-bordans-muizniece-eglitis-feldmans-bukss.d?id=54566030|title='Konservatīvo' līderi Saeimas vēlēšanās – Bordāns, Muižniece, Eglītis, Feldmans, Bukšs|website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-21|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā apvienība]]
|[[Uģis Mitrevics]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/na-lideri-velesanas-mitrevics-murniece-indriksone-snore-un-teirumnieks.d?id=54580736|title=NA līderi vēlēšanās – Mitrevics, Mūrniece, Indriksone, Šnore un Teirumnieks |website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-26|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Katram un katrai]]
|[[Aldis Gobzems]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/54583730|title=Skolotāji, sociālie darbinieki, pašnodarbinātie un amatpersonas – KuK piesaka deputātu kandidātus |website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-27|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Republika (partija)|Republika]]
|[[Sandis Ģirģens]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/ko-partijas-virza-nakama-premjera-amata-vairums-vardu-jau-zinami.d?id=54563460|title=Ko partijas virza nākamā premjera amatā? Vairums vārdu jau zinām |website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-21|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|}

== Priekšvēlēšanu aptaujas ==
=== Partiju reitingi ===
[[Attēls:Opinion polling for Latvian Saeima election, 2022.svg|thumb|800px|center|Priekšvēlēšanu aptauju rezultātu vizuāls attēlojums.]]

==== 2022. gads ====
{| class=&quot;wikitable collapsable mw-datatable&quot; style=&quot;text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;&quot;
! rowspan=&quot;3&quot; |Aptaujas laiks
! rowspan=&quot;3&quot; |Aptaujas veicējs/pasūtītājs
! rowspan=&quot;3&quot; |Aptaujāto skaits
! rowspan=&quot;2&quot; |[[Saskaņa|S]]
| rowspan=&quot;2&quot; |[[Par cilvēcīgu Latviju|PCL]]&lt;hr&gt;AL
| rowspan=&quot;2&quot; |JKP&lt;hr&gt;[[Konservatīvie|K]]
! rowspan=&quot;2&quot; |[[Attīstībai/Par!|AP!]]
! rowspan=&quot;2&quot; |[[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|NA]]
! rowspan=&quot;2&quot; |[[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]]
! colspan=&quot;2&quot; |[[Apvienotais saraksts|AS]]
! rowspan=&quot;2&quot; |[[Jaunā Vienotība|JV]]
! rowspan=&quot;2&quot; |[[Latvijas Krievu savienība|LKS]]
! rowspan=&quot;2&quot; |[[Progresīvie (partija)|P]]
! rowspan=&quot;2&quot; |LuK&lt;hr&gt;[[Katram un katrai|KuK]]
! rowspan=&quot;2&quot; |[[Latvija pirmajā vietā|LPV]]
! rowspan=&quot;2&quot; |[[Stabilitātei!|S!]]
! rowspan=&quot;3&quot; |Citi saraksti
! rowspan=&quot;3&quot; |Nezina
! rowspan=&quot;3&quot; |Neplāno piedalīties
! rowspan=&quot;3&quot; |Vadība
|-
![[Latvijas Zaļā partija|LZP]]
! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]]
|-
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FF2400; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#00acb4; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#192956; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FFEC00; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#5A0505; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#258B4C; width:30px;&quot; |
! colspan=&quot;2&quot; class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#ffa800; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#64C049; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#2268C1; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#E64632; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#0e0e0e; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#9E3039; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#f57d00; width:30px;&quot; |
|-
|20.–24. jūlijs
|[https://retv.lv/raksts/retv-un-factum-jaunakie-partiju-reitingi-nedelas-laika-mainas-partiju-izvietojums-topa-augsgala Factum/ReTV]
|1156
|'''10,3'''
|–
|'''5,7'''
|'''10,7'''
|'''11,3'''
|'''6,8'''
| colspan=&quot;2&quot; |4,9
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''20,5'''
|3,8
|'''6,4'''
|3,1
|'''5,0'''
|'''5,3'''
|2,7
| colspan=&quot;2&quot; |51,6
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |9,2
|-
|6.–10. jūlijs
|[https://retv.lv/raksts/jaunakie-factum-un-retv-zinu-dienesta-partiju-reitingi Factum/ReTV]
|859
|'''10,6'''
|–
|'''6,2'''
|'''9.0'''
|'''12,3'''
|'''6,5'''
| colspan=&quot;2&quot; |3,6
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''20,3'''
|'''5,5'''
|'''6,8'''
|2,2
|'''7,5'''
|3,2
|2,6
| colspan=&quot;2&quot; |51,4
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |8,0
|-
|jūnijs
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingos-junija-fundamentalu-izmainu-nav-lideru-trijnieks-nemainigs.a463919/ SKDS/LTV]
|1795
|'''7,0'''
|–
|3,6
|'''5,7'''
|'''7,0'''
|'''5,5'''
| colspan=&quot;2&quot; |2,7
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''9,9'''
|2,4
|'''5,2'''
|2,4
|3,0
|2,8
|–
|27,5
|14,0
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |2,9
|-
|maijs
|[https://retv.lv/raksts/partiju-reitingi-maija Factum/ReTV]
|665
|'''10,6'''
|0,1
|'''6,9'''
|'''10,2'''
|'''12,8'''
| colspan=&quot;2&quot; |'''8,4'''
|2,9
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''20,0'''
|'''7,1'''
|'''6,9'''
|2,6
|4,6
|1,9
|6,9
| colspan=&quot;2&quot; |51,2 (no 969)
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |7,2
|-
|13.–24. maijs
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-atbalsts-pieaug-na-saskanai-attistibaipar-ir-tresdala-neizlemuso.a460469/ SKDS/LTV]
|1814
|'''7,6'''
|0,6
|3,2
|'''5,6'''
|'''8,5'''
|'''6,0'''
| colspan=&quot;2&quot; |2,8
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''9,4'''
|2,7
|4,0
|1,2
|2,1
|2,3
|1,9
|30,1
|12,0
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |0,9
|-
|22. aprīlis – 2. maijs
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunakie-partiju-reitingi-doties-velet-vairak-motiveti-koalicijas-atbalstitaji-saeima-tiktu-ari-slesera-partija.a457226/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme SKDS/LTV]
|1812
|'''6,8'''
|0,6
|2,5
|4,4
|'''7,8'''
| colspan=&quot;2&quot; |'''8,0'''
|2,4
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''9,8'''
|3,2
|4,4
|2,4
|3,0
|1,6
|2,2
|29,6
|11,3
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |1,8
|-
|26.–29. aprīlis
|[https://retv.lv/raksts/apkopoti-factum-aprila-aptaujas-rezultati-par-partiju-popularitati Factum/ReTV]
|969
|'''12,4'''
|1,0
|'''9,1'''
|'''10,3'''
|'''12,5'''
| colspan=&quot;2&quot; |'''9,4'''
|2,2
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''19,2'''
|'''5,2'''
|'''5,9'''
|3,8
|3,1
|–
|3,2
| colspan=&quot;2&quot; |53,0
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |6,8
|-
|marts
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-pec-krievijas-iebrukuma-ukraina-saskana-zaude-liderpoziciju-pieaug-atbalsts-varas-partijam.a451509/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme SKDS/LTV]
|1820
|'''6,7'''
|0,3
|3,1
|'''5,4'''
|'''7,2'''
| colspan=&quot;2&quot; |'''7,7'''
|2,4
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''9,4'''
|3,2
|4,9
|1,9
|2,5
|2
|1,7
|24,0
|18
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |1,7
|-
|29.–31. marts
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1511362402322989060 Factum]
|498
|'''11,2'''
|1,6
|'''6,7'''
|'''10,2'''
|'''11,9'''
| colspan=&quot;2&quot; |'''10,8'''
|2,6
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''17,0'''
|'''5,6'''
|'''5,9'''
|4,7
|'''5,2'''
|–
|4,3
| colspan=&quot;2&quot; |51,9 (no 832)
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |5,1
|-
|februāris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pirms-krievijas-kara-ukraina-reitings-pieauga-slesera-partijai-krita--zzs.a448929/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=widget-v2&amp;utm_campaign=widget-v2 SKDS/LTV]
|1815
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''10,1'''
|–
|3,1
|4,2
|'''7,0'''
| colspan=&quot;2&quot; |'''6,9'''
|2,3
|'''8,2'''
|2,4
|3,9
|2,2
|4,3
|2
|1,6
|24,0
|17,8
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |1,9
|-
|23.–28. februāris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1500778729206865920 Factum]
|1325
|'''12,7'''
|1,1
|'''6,2'''
|'''11,5'''
|'''11,6'''
| colspan=&quot;2&quot; |'''9,5'''
|3,6
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''16,3'''
|3,4
|'''6,5'''
|'''5,7'''
|4,5
|–
|5,6
| colspan=&quot;2&quot; |49,7
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |3,5
|-
|1. janvāris – 2. februāris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1489707871751356416 Factum]
|344
|'''12,7'''
|0,8
|'''6,0'''
|'''11,6'''
|'''11,7'''
| colspan=&quot;2&quot; |'''9,6'''
|3,7
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''16,6'''
|3,2
|'''7,0'''
|'''5,9'''
|4,3
|–
|5,0
| colspan=&quot;2&quot; |50,3 (no 637)
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |3,9
|-
|janvāris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunakie-politisko-partiju-reitingi-pieaug-atbalsts-zzs-nedaudz-saruk-saskanai-un-na.a444388/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme SKDS/LTV]
|1808
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''10,6'''
|–
|2,8
|4,6
|'''5,9'''
| colspan=&quot;2&quot; |'''8,2'''
|2,6
|'''7,5'''
|2,9
|3,3
|2,5
|2,7
|1,3
|2,5
|22,8
|19,8
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |2,4
|}

==== 2021. gads ====
{| class=&quot;wikitable collapsable mw-datatable&quot; style=&quot;text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;&quot;
|-
! rowspan=2|Aptaujas laiks
! rowspan=2|Aptaujas veicējs/pasūtītājs
! rowspan=2|Aptaujāto skaits
! [[Saskaņa|S]]
! KPV LV&lt;hr&gt;[[Par cilvēcīgu Latviju|PCL]]
! [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]]
! [[Attīstībai/Par!|AP!]]
! [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|NA]]
! [[Zaļo un zemnieku savienība|ZZS]]
! [[Jaunā Vienotība|JV]]
! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]]
! [[Latvijas Krievu savienība|LKS]]
! [[Progresīvie (partija)|P]]
! [[Likums un kārtība (partija)|LuK]]
! [[Latvija pirmajā vietā|LPV]]
! rowspan=2| Citi saraksti
! rowspan=2| Nezina
! rowspan=2| Neplāno piedalīties
! rowspan=2| Vadība
|-
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FF2400; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#00acb4; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#192956; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FFEC00; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#5A0505; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#258B4C; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#64C049; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#1f355e; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#2268C1; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#E64632; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#0e0e0e; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#9E3039; width:30px;&quot;|
|-
|1.–31. decembris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1477686494055870482/photo/1 Factum]
|818
|'''12,2'''
|0,8
|'''6,1'''
|'''12,0'''
|'''11,5'''
|'''9,5'''
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''16,9'''
|4,1
|3,1
|'''6,6'''
|'''6,4'''
|4,5
|4,6
| colspan=&quot;2&quot; |51,5 (no 1410)
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |4,7
|-
|decembris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-decembri-mazinajies-neizlemuso-balsotaju-skaits.a436851/ SKDS/LTV]
|1818
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''11,0'''
|0,7
|3,4
|4,5
|'''6,6'''
|'''6,6'''
|'''7,7'''
|2,2
|2,7
|3,7
|3,0
|2,5
|1,0
|23,6
|19,4
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |3,3
|-
|1.–30. novembris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1477657076889534465 Factum]
|508
|'''13,0'''
|0,8
|'''5,5'''
|'''12,6'''
|'''11,4'''
|'''9,4'''
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''16,9'''
|4,9
|3,0
|'''5,9'''
|'''5,4'''
|4,6
|4,7
| colspan=&quot;2&quot; |51,3 (no 866)
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |3,9
|-
|8.–29. novembris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/novembri-reitings-krities-saskanai-un-partijai-likums-un-kartiba.a433994/ SKDS/LTV]
|1805
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''9,5'''
|–
|2,8
|4,9
|'''5,6'''
|'''7,4'''
|'''7,8'''
|2,6
|2,7
|3,7
|1,7
|2,1
|1,3
|28,9
|17,9
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |1,7
|-
|1.–31. oktobris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1455584951886360579 Factum]
|1147
|'''12,6'''
|0,6
|'''5,1'''
|'''14,1'''
|'''11,8'''
|'''9,0'''
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''15,9'''
|3,8
|3,5
|'''6,4'''
|'''6,4'''
|4,5
|4,1
| colspan=&quot;2&quot; |49,8 (no 1871)
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |1,8
|-
|oktobris &lt;small&gt;(publicēts 29. oktobrī)&lt;/small&gt;
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-oktobri-popularitate-krit-gandriz-visam-partijam.a427967/ SKDS/LTV]
|–
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''10,0'''
|0,9
|2,5
|4,6
|'''5,3'''
|'''6,5'''
|'''6,4'''
|2,4
|2,5
|2,7
|2,2
|2,4
|0,5
|28,4
|21,4
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |3,5
|-
|1. septembris – 1. oktobris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1444309330766049281 Factum]
|679
|'''13,4'''
|0,7
|'''6,9'''
|'''14,8'''
|'''11,9'''
|'''8,5'''
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''15,5'''
|4,0
|2,9
|'''5,7'''
|'''6,1'''
|3,1
|3,2
| colspan=&quot;2&quot; |49,1 (no 1170)
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |0,7
|-
|septembris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-septembri-vairak-aptaujato-gatavi-doties-uz-velesanam.a424325/ SKDS/LTV]
|1806
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''12,0'''
|0,4
|2,9
|4,8
|'''6,9'''
|'''8,3'''
|'''8,2'''
|3,1
|2,6
|3,5
|3,7
|2,9
|0,7
|21,3
|18,6
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |3,1
|-
|27.–31. augusts
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1432991968368513024 Factum]
|710
|'''14,6'''
|1,0
|'''6,1'''
|'''14,0'''
|'''11,7'''
|'''9,1'''
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''16,9'''
|3,7
|2,8
|'''5,7'''
|'''5,1'''
|3,6
|4,8
| colspan=&quot;2&quot; |47,6 (no 1181)
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |2,3
|-
|?.–18. augusts
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-augusta-druzma-ap-5-barjeru.a419153/ SKDS/LTV]
|1825
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''12,6'''
|0,4
|3,1
|'''5,0'''
|'''7,1'''
|'''7,3'''
|'''6,7'''
|2,8
|3,3
|3,6
|3,2
|–
|1,6
|23,1
|20,0
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |5,3
|-
|jūlijs
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-julija-atbalsts-visvairak-audzis-regionu-apvienibai-lielakais-kritums--na.a415600/ SKDS/LTV]
|1801
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''11,3'''
|0,9
|4,0
|'''5,6'''
|'''7,3'''
|'''7,7'''
|'''7,6'''
|3,5
|3,5
|3,0
|3,4
|style=&quot;background:#d3d3d3;&quot; rowspan=&quot;14&quot; |''nav''
|1,7
|18,2
|22,3
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |3,6
|-
|27.–31. jūlijs
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1421426449723142146 Factum]
|612
|'''15,8'''
|0,6
|'''5,8'''
|'''11,5'''
|'''14,4'''
|'''11,6'''
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''16,2'''
|4,1
|3,4
|'''6,5'''
|4,1
|6,0
| colspan=&quot;2&quot; |45,9 (no 1029)
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |0,4
|-
|jūnijs
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-junija-saeima-varetu-ieklut-9-partijas-starp-na-un-zzs-aizvien-siva-cina-par-otro-vietu.a411452/?utm_source=twitter&amp;utm_campaign=news&amp;utm_medium=admin SKDS/LTV]
|1793
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot;|'''12,1'''
|0,6
|3,7
|'''5,6'''
|'''9,3'''
|'''9,4'''
|'''7,2'''
|2,7
|3,4
|4,3
|3,3
|1,1
|18,0
|19,4
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot;|2,7
|-
|maijs
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-maija-saeima-iespejams-spetu-ieklut-9-partijas.a408018/ SKDS/LTV]
|1816
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot;|'''10,3'''
|0,8
|4,7
|4,9
|'''8,0'''
|'''7,7'''
|'''6,6'''
|1,9
|3,6
|3,7
|3,2
|0,9
|22,8
|20,9
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot;|2,3
|-
|26.–31. maijs
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1400069592328949760 Factum]
|576
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot;|'''17,1'''
|0,6
|'''7,8'''
|'''11,1'''
|'''13,3'''
|'''12,5'''
|'''15,9'''
|3,5
|3,8
|'''6,1'''
|3,3
|5,0
| colspan=&quot;2&quot; |47,9 (no 1089)
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot;|1,2
|-
|aprīlis
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-aprili-siva-cina-starp-nacionalo-apvienibu-zzs-un-jauno-vienotibu.a404146/ SKDS/LTV]
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot;|'''12,0'''
|0,2
|3,9
|'''5,6'''
|'''8,0'''
|'''7,7'''
|'''7,0'''
|2,0
|4,2
|4,5
|4,2
|0,6
|20,1
|20,1
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot;|4,0
|-
|26.–30. aprīlis
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1388417515622174725 Factum]
|680
|'''15,2'''
|1,0
|'''7,4'''
|'''12,2'''
|'''11,9'''
|'''10,1'''
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''16,8'''
|4,3
|4,1
|'''6,4'''
|'''5,6'''
|5,1
| colspan=&quot;2&quot; |49,6 (no 1170)
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |1,6
|-
|9.–19. aprīlis
|[http://www.latvianfacts.lv/politiska-izvele-lr-saeimas-velesanu-gadijuma Latvijas Fakti]
|1003
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''9,2'''
|1,1
|3,7
|'''5,3'''
|'''6,2'''
|'''7,3'''
|'''6,2'''
|2,2
|1,8
|2,6
|2,7
|–
|36,0
|15,6
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |2,0
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |marts
|[http://latvianfacts.lv.89-111-52-152.webplace.lv/uploads/Politika-042021.pdf Latvijas Fakti]
|–
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''10,5'''
|1,3
|4,4
|'''5,2'''
|'''6,6'''
|'''6,2'''
|'''6,1'''
|2,2
|1,4
|2,8
|2,6
|–
|35,6
|15,1
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |3,9
|-
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-aug-jaunas-vienotibas-popularitate-labi-rezultati-progresivajiem.a400443/ SKDS/LTV]
|1806
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot;|'''9,9'''
|–
|3,9
|'''5,1'''
|'''7,3'''
|'''6,4'''
|'''6,3'''
|2,6
|2,9
|4,2
|3,7
|1,9
|28,3
|17,5
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot;|2,6
|-
|26.–30. marts
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1377233470578167809 Factum]
|990
|'''13,5'''
|1,3
|'''8,3'''
|'''13,4'''
|'''12,2'''
|'''10,7'''
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''15,7'''
|3,5
|3,2
|'''5,6'''
|'''5,7'''
|6,8
|–
|–
|style=&quot;background:#a0d78e&quot; |2,2
|-
|februāris
|[http://latvianfacts.lv.89-111-52-152.webplace.lv/uploads/Politika-042021.pdf Latvijas Fakti]
|–
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''11,5'''
|1,0
|4,6
|'''7,2'''
|'''5,7'''
|'''9,8'''
|'''6,5'''
|2,3
|1,8
|2,8
|2,7
|–
|28,1
|16,0
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |1,7
|-
|1.–28. februāris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1366457757856124928 Factum]
|1903
|'''12,0'''
|1,9
|'''8,0'''
|'''14,6'''
|'''11,1'''
|'''11,9'''
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''15,1'''
|3,6
|3,9
|'''7,0'''
|4,3
|6,5
|–
|–
|style=&quot;background:#a0d78e&quot; |0,5
|-
|7.–31. janvāris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1356751378299953152/photo/1 Factum]
|1250
|'''11,8'''
|2,5
|'''7,5'''
| style=&quot;background:#F2F5A9&quot; |'''14,0'''
|'''12,4'''
|'''12,3'''
|'''13,7'''
|3,0
|4,1
|'''6,8'''
|3,5
|6,8
|–
|–
| style=&quot;background:#F2F5A9&quot; |0,3
|}

==== 2020. gads ====
{| class=&quot;wikitable collapsable mw-datatable&quot; style=&quot;text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;&quot;
|-
! rowspan=2|Aptaujas laiks
! rowspan=2|Aptaujas veicējs/pasūtītājs
! rowspan=2|Aptaujāto skaits
! [[Saskaņa|S]]
! [[Par cilvēcīgu Latviju|KPV LV]]
! [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]]
! [[Attīstībai/Par!|AP!]]
! [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|NA]]
! [[Zaļo un zemnieku savienība|ZZS]]
! [[Jaunā Vienotība|JV]]
! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]]
! [[Latvijas Krievu savienība|LKS]]
! [[Progresīvie (partija)|P]]
! rowspan=2| Citi saraksti
! rowspan=2| Nezina
! rowspan=2| Neplāno piedalīties
! rowspan=2| Vadība
|-
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FF2400; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#00acb4; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#192956; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FFEC00; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#5A0505; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#258B4C; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#64C049; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#1f355e; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#2268C1; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#E64632; width:30px;&quot;|
|-
|decembris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-decembri-ieverojami-kritusies-attistibaipar-popularitate.a387673/ SKDS/LTV]
|~900
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''11,3'''
|1,9
|'''5,3'''
|4,8
|'''5,8'''
|'''8,0'''
|4,1
|3,0
|2,1
|3,9
|1,0
|26,6
|22,0
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |3,3
|-
|1.-17. decembris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1343854272061038594 Factum]
|2421
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''13'''
|2
|'''8'''
| style=&quot;background:#F2F5A9&quot; |'''13'''
| style=&quot;background:#f99696&quot; |'''13'''
| style=&quot;background:#8BD9A9&quot; |'''13'''
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''13'''
|4
|4
|'''8'''
|9
|–
|–
|–
|-
|novembis
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-decembri-ieverojami-kritusies-attistibaipar-popularitate.a387673/ SKDS/LTV]
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''11,6'''
|1,1
|4,9
|'''8,6'''
|'''8,2'''
|'''7,0'''
|'''5,0'''
|3,2
|3,6
|2,9
|1,0
|26,6
|22,0
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |3,0
|-
|11.-20. novembis
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1334804840866787328 Factum]
|817
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''15'''
|1
|'''9'''
| style=&quot;background:#F2F5A9&quot; |'''15'''
|'''13'''
|'''12'''
|'''13'''
|4
|4
|'''6'''
|8
|–
|–
|–
|-
|26.–30. oktobris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1322201523816980482 Factum]
|853
|'''15'''
|1
|'''9'''
| style=&quot;background:#F2F5A9&quot; |'''17'''
|'''13'''
|'''11'''
|'''14'''
|3
|4
|'''6'''
|8
|–
|–
| style=&quot;background:#F2F5A9&quot; |2
|-
|9.-20. oktobris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-atbalsts-kapis-saskanai-krities-jaunajai-vienotibai.a380538/ SKDS/LTV]
|889
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''11,3'''
|1,9
|'''6,4'''
|'''7,8'''
|'''6,4'''
|'''8,9'''
|'''5,4'''
|3,0
|2,8
|3,3
|0,7
|23
|19
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |2,4
|-
|29. septembris – 4. oktobris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1313059319953395713 Factum]
|442
|'''15'''
|2
|'''8'''
| style=&quot;background:#F2F5A9&quot; |'''17'''
|'''13'''
|'''9'''
|'''15'''
|4
|3
|'''7'''
|8
|–
|–
| style=&quot;background:#F2F5A9&quot; |2
|-
|11.-22. septembris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-atbalsts-saskanai-turpina-samazinaties.a376583/ SKDS/LTV]
|888
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''10,2'''
|2,2
|'''6,1'''
|'''7,6'''
|'''6,2'''
|'''9,8'''
|'''6,6'''
|3,5
|2,6
|3
|1,1
|22,4
|18,7
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |0,4
|-
|7.–24. augusts
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1303243194054987776 Factum]
|637
|'''15'''
|2
|'''9'''
| style=&quot;background:#F2F5A9&quot; |'''16'''
|'''13'''
|'''10'''
|'''15'''
|3
|4
|'''5'''
|7
|–
|–
| style=&quot;background:#F2F5A9&quot; |1
|-
|7.–20. augusts
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-saruk-saskanas-popularitate-bet-pieaug--attistibaipar.a373019/ SKDS/LTV]
|900 
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''12,2'''
|1,9
|4,6
|'''7,8'''
|'''5,2'''
|'''10,7'''
|'''6,6'''
|3,8
|1,5
|1,4
|0,7
|28,5
|17,9
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |1,5
|-
|8.–31. jūlijs
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1292031598762893312 Factum]
|1975
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''16'''
|2
|'''9'''
|'''15'''
|'''11'''
|'''10'''
|style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''16'''
|4
|3
|'''8'''
|6
|–
|–
|–
|-
|jūlijs
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/julija-pieaudzis-atbalsts-saskanai-un-nacionalajai-apvienibai.a369252/ SKDS/LTV]
|884
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''15,5'''
|2,2
|3,9
|'''5,6'''
|'''6,8'''
|'''8,3'''
|'''5,8'''
|2,9
|2,1
|2,2
|0,2
|26,0
|18,5
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |7,2
|-
|1.–30. jūnijs
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1279826045869404160 Factum]
|1461
|'''15'''
|2
|'''9'''
|'''15'''
|'''11'''
|'''10'''
|style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''17'''
|'''5'''
|3
|'''8'''
|7
|–
|–
|style=&quot;background:#a0d78e&quot; |2
|-
|jūnijs
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/junija-popularaka-partija--saskana-premjera-partijai--zemakais-reitings-sogad.a365968/ SKDS/LTV]
|891
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''12,9'''
|1,8
|4,2
|'''5,8'''
|'''5,6'''
|'''8,9'''
|'''5,1'''
|2,8
|2,2
|1,7
|0,6
|29,8
|18,6
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |4,0
|-
|23. maijs – 2. jūnijs
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingus-arkarteja-situacija-nav-celusi.a363627/ SKDS/LTV]
|902
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''13,2'''
|2,0
|3,7
|'''5,0'''
|'''5,5'''
|'''8,1'''
|'''6,1'''
|2,6
|2,3
|1,5
|9,6
|29,6
|19,6
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |5,1
|-
|18.–31. maijs
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1267808247773306883 Factum]
|1182
|'''16'''
|2
|'''9'''
|'''13'''
|'''11'''
|'''9'''
|style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''18'''
|4
|3
|'''8'''
|7
|–
|–
|style=&quot;background:#a0d78e&quot; |2
|-
|7.–26. aprīlis
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1256195938563100672 Factum]
|1325
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''17'''
|2
|'''11'''
|'''14'''
|'''12'''
|'''11'''
|'''16'''
|'''5'''
|4
|'''6'''
|4
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |1
|-
|marts
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/marta-pieaudzis-saskanas-zzs-un-gandriz-visu-valdibas-partiju-reitings.a355036/ SKDS/LTV]
|903
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''14,8'''
|2,2
|4,8
|'''5,6'''
|'''5,8'''
|'''8,6'''
|'''5,8'''
|2,9
|1,5
|1,5
|0,6
|28,8
|17,1
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |6,2
|-
|4.–28. marts
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1246792921812254721 Factum]
|1994
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''18'''
|2
|'''13'''
|'''13'''
|'''12'''
|'''12'''
|'''13'''
|'''5'''
|4
|'''7'''
|3
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |5
|-
|24.–28. februāris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1235186163931021313 Factum]
|783
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''18'''
|3
|'''11'''
|'''12'''
|'''12'''
|'''13'''
|'''14'''
|'''5'''
|4
|'''6'''
|2
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |4
|-
|7.–18. februāris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/februari-no-valdibas-partijam-labakais-reitings-jaunajai-vienotibai.a350336/ SKDS/LTV]
|873
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''12,3'''
|1,3
|4,1
|'''5,4'''
|'''5,4'''
|'''7,9'''
|'''6,4'''
|3,3
|2,0
|2,2
|0,4
|27,9
|21,4
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |4,4
|-
|28. janvāris – 1. februāris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1225832684133474307 Factum]
|684
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''21'''
|2
|'''11'''
|'''11'''
|'''12'''
|'''10'''
|'''16'''
|'''5'''
|3
|'''7'''
|2
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |5
|-
|janvāris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-janvari-no-valdibu-veidojosajiem-zemakais-atbalsts--kpv-lv.a347634/ SKDS/LTV]
|~900
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''13,6'''
|2,0
|'''6,1'''
|'''5,4'''
|'''6,3'''
|'''8,7'''
|'''6,1'''
|2,9
|2,5
|1,8
|0,8
|26,9
|16,9
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |4,9
|}

==== 2019. gads ====
{| class=&quot;wikitable collapsable mw-datatable&quot; style=&quot;text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;&quot;
|-
! rowspan=2|Aptaujas laiks
! rowspan=2|Aptaujas veicējs/pasūtītājs
! rowspan=2|Aptaujāto skaits
! [[Saskaņa|S]]
! [[Par cilvēcīgu Latviju|KPV LV]]
! [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]]
! [[Attīstībai/Par!|AP!]]
! [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|NA]]
! [[Zaļo un zemnieku savienība|ZZS]]
! [[Jaunā Vienotība|JV]]
! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]]
! [[Latvijas Krievu savienība|LKS]]
! [[Progresīvie (partija)|P]]
! rowspan=2| Citi saraksti
! rowspan=2| Nezina
! rowspan=2| Neplāno piedalīties
! rowspan=2| Vadība
|-
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FF2400; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#00acb4; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#192956; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FFEC00; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#5A0505; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#258B4C; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#64C049; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#1f355e; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#2268C1; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#E64632; width:30px;&quot;|
|-
|18.–31. decembris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1214261486278922241 Factum]
|1153
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''20'''
|2
|'''12'''
|'''10'''
|'''14'''
|'''10'''
|'''14'''
|'''5'''
|'''5'''
|'''6'''
|2
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |6
|-
|30. novembris – 12. decembris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-2019-gada-ieguveji-jauna-vienotiba-zaudetaji--kpv-lv.a343302/ SKDS/LTV]
|887
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''13,4'''
|1,8
|'''5,9'''
|4,6
|'''6,9'''
|'''8,0'''
|'''6,8'''
|2,0
|2,2
|2,4
|0,1
|26,7
|19,2
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |6,4
|-
|21.–24. novembris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1199328948280266752 Factum]
|966
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''20'''
|3
|'''13'''
|'''10'''
|'''12'''
|'''10'''
|'''16'''
|4
|4
|'''6'''
|2
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |4
|-
|2.–12. novembris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saskanas-reitings-novembri-atkal-krities.a339574/ SKDS/LTV]
|884
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''11,2'''
|3,0
|'''5,4'''
|'''5,6'''
|'''8,8'''
|'''7,5'''
|'''6,5'''
|2,8
|2,0
|2,1
|0,2
|25,4
|19,5
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |2,4
|-
|15.–22. oktobris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1186999647681830913 Factum]
|502
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''20'''
|3
|'''14'''
|'''9'''
|'''11'''
|'''11'''
|'''15'''
|4
|4
|'''6'''
|3
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |5
|-
|5.–16. oktobris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/oktobri-reitings-sarucis-visam-saeima-ieveletajam-partijam.a336590/ SKDS/LTV]
|909
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''12,9'''
|2,5
|'''6,7'''
|'''5,2'''
|'''7,3'''
|'''8,0'''
|'''6,5'''
|2,2
|2,2
|2,8
|0,5
|24,9&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=Oktobrī reitings sarucis visām Saeimā ievēlētajām partijām|url=https://www.youtube.com/watch?v=D8K_MfzFW6A|accessdate=2021-11-21|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;
|18,3
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |4,9
|-
|27.–30. septembris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1180141845512359937 Factum]
|489
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''19'''
|2
|'''15'''
|'''11'''
|'''10'''
|'''10'''
|'''17'''
|'''5'''
|4
|'''5'''
|2
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |2
|-
|6.–18. septembris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-saskanas-pozicijas-vajinas-kpv-lv-gada-laika-lielakais-kritums.a333441/ SKDS/LTV]
|~900
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''14,5'''
|2,8
|'''7,2'''
|'''6,1'''
|'''8,9'''
|'''8,4'''
|'''8,3'''
|2,5
|–
|2,1
|1,0
|22,1
|16,1
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |5,6
|-
|27.–30. augusts
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1169292492539346948 Factum]
|1152
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''18'''
|4
|'''16'''
|'''10'''
|'''11'''
|'''11'''
|'''17'''
|4
|4
|4
|1
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |1
|-
|augusts &lt;small&gt;(publicēts 30. augustā)&lt;/small&gt;
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/lielakais-veletaju-atbalsta-pieaugums-saskanai-un-jkp.a330512/ SKDS/LTV]
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''16,1'''
|2,6
|'''6,3'''
|'''6,2'''
|'''7,2'''
|'''8,3'''
|'''8,8'''
|2,9
|2,5
|2,1
|0,3
|17,3
|19,4
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |7,3
|-
|jūlijs &lt;small&gt;(publicēts 30. jūlijā)&lt;/small&gt;
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saskanas-un-jaunas-vienotibas-reitingi-krit-zzs-pieaug.a327246/ SKDS/LTV]
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''14,7'''
|1,6
|'''5,0'''
|'''5,7'''
|'''6,3'''
|'''7,6'''
|'''8,5'''
|3,6
|2,3
|2,1
|0,5
|22,2
|19,9
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |6,2
|-
|22.–29. jūlijs 
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1159143587277410306 Factum]
|989
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''18'''
|2
|'''15'''
|'''10'''
|'''15'''
|'''10'''
|'''15'''
|4
|'''6'''
|4
|1
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |3
|-
|26.–30. jūnijs
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1146753117788278787 Factum]
|860
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''17'''
|4
|'''10'''
|'''12'''
|'''15'''
|'''9'''
|style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''17'''
|'''6'''
|4
|'''6'''
|0
|–
|–
|–
|-
|7.–17. jūnijs
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunajai-vienotibai-junija-augstakais-reitings-pedejos-cetros-gados-saskanai-un-jkp-kritas.a324509/ SKDS/LTV]
|891
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''15,8'''
|3,4
|4,6
|'''6,8'''
|'''7,7'''
|'''6,3'''
|'''10,5'''
|3,0
|1,6
|3,0
|0,4
|18,2
|18,7
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |5,3
|-
|maijs
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/maija-popularakas-partijas-saskana-zzs-un-nacionala-apvieniba.a321392/ SKDS/LTV]
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''17,5'''
|2,4
|'''7,9'''
|'''5,9'''
|'''8,6'''
|'''8,8'''
|'''6,1'''
|4,0
|1,5
|1,9
|0,1
|16,9
|18,4
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |8,7
|-
|1.–28. maijs
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1134732766753513473 Factum]
|1079
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''17'''
|4
|'''10'''
|'''10'''
|'''16'''
|'''8'''
|'''16'''
|4
|4
|'''7'''
|4
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |1
|-
|1.–30. aprīlis
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1123972845791531009 Factum]
|1236
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''20'''
|4
|'''15'''
|'''10'''
|'''12'''
|'''11'''
|'''10'''
|'''6'''
|3
|'''7'''
|3
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |5
|-
|aprīlis &lt;small&gt;(publicēts 26. aprīlī)&lt;/small&gt;
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-aprili-kapums-saskanai-kritums--kpv-lv.a317236/ SKDS/LTV]
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''19,7'''
|2,8
|'''8,6'''
|'''5,6'''
|'''6,7'''
|'''6,9'''
|'''5,8'''
|3,0
|1,6
|1,5
|0,3
|20,6
|16,9
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |11,1
|-
|rowspan=2|marts
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1113228138329378817 Factum]
|867
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''15'''
|4
|'''13'''
|'''11'''
|'''14'''
|'''10'''
|'''11'''
|'''6'''
|'''5'''
|'''6'''
|5
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |1
|-
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-atbalsts-nacionalajai-apvienibai-noslid-lidz-5.a314751/?utm_source=push&amp;utm_campaign=news=&amp;utm_medium=chrome SKDS/LTV]
|873
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''17,7'''
|4,1
|'''8,0'''
|'''6,2'''
|'''5,0'''
|'''7,6'''
|'''5,3'''
|2,9
|1,6
|2,3
|0,5
|22,1
|16,7
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |8,3
|-
|februāris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-kpv-lv-popularitate-krit-bet-pieaugums-jaunajai-vienotibai.a311314/ SKDS/LTV]
|872
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''19,0'''
|3,5
|'''9,5'''
|'''5,9'''
|'''6,3'''
|'''5,7'''
|'''6,5'''
|2,4
|2,0
|2,7
|0,4
|19,3
|16,8
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |9,5
|-
|11.–23. janvāris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-kpv-lv-zaude-jkp-iegust.a308392/ SKDS/LTV]
|906
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''17,4'''
|'''7,1'''
|'''12,1'''
|'''6,7'''
|'''7,7'''
|'''8,1'''
|4,0
|–
|–
|–
|5,3
|18,8
|12,8
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |5,3
|}

==== 2018. gads ====
{| class=&quot;wikitable collapsable mw-datatable&quot; style=&quot;text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;&quot;
|-
! rowspan=2|Aptaujas laiks
! rowspan=2|Aptaujas veicējs/pasūtītājs
! rowspan=2|Aptaujāto skaits
! [[Saskaņa|S]]
! [[Par cilvēcīgu Latviju|KPV LV]]
! [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]]
! [[Attīstībai/Par!|AP!]]
! [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|NA]]
! [[Zaļo un zemnieku savienība|ZZS]]
! [[Jaunā Vienotība|JV]]
! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]]
! [[Latvijas Krievu savienība|LKS]]
! [[Progresīvie (partija)|P]]
! rowspan=2| Citi saraksti
! rowspan=2| Nezina
! rowspan=2| Neplāno piedalīties
! rowspan=2| Vadība
|-
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FF2400; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#00acb4; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#192956; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FFEC00; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#5A0505; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#258B4C; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#64C049; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#1f355e; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#2268C1; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#E64632; width:30px;&quot;|
|-
|1.–12. decembris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/decembri-popularakas-partijas-saskana-kpv-lv-un-jkp.a304441/ SKDS/LTV]
|900
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''20,6'''
|'''10,4'''
|'''8,9'''
|'''6,2'''
|'''6,5'''
|'''6,6'''
|4,2
|3,0
|2,4
|2,3
|0,1
|16,5
|12,3
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |10,2
|-
|3.–15. novembris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/novembri-kritusies-attistibaipar-un-nacionalas-apvienibas-popularitate.a301590/ SKDS/LTV]
|833
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''18,2'''
|'''9,8'''
|'''10,2'''
|'''6,7'''
|'''5,9'''
|'''6,4'''
|4,7
|2,6
|1,6
|1,8
|0,1
|17,7
|14,3
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |8,0
|-
|13.–23. oktobris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-zzs-popularitate-krit-lielakais-pieaugums-saeimas-jaunpienacejiem.a298338/ SKDS/LTV]
|900
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''19,2'''
|'''11,5'''
|'''10,1'''
|'''8,9'''
|'''8,4'''
|'''5,4'''
|4,4
|4,2
|1,4
|1,7
|0,2
|12,0
|12,6
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |7,7
|-
!colspan=3|[[13. Saeimas vēlēšanas]]
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''19,80'''
|'''14,25'''
|'''13,59'''
|'''12,05'''
|'''11,02'''
|'''9,92'''
|'''6,70'''
|4,15
|3,20
|2,62
|2,70
!colspan=2|
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |5,55
|}

=== Citas aptaujas ===
2019. gada augustā &quot;Kantar TNS&quot; aptauja secināja, ka 62% no vēlētājiem balsotu par to pašu partiju, par kuru balsoja 13. Saeimas vēlēšanās, savukārt, 26% pilsoņu vairs par to pašu partiju nebalsotu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://skaties.lv/zinas/aptaujas/aptauja-ka-balsotu-iedzivotaji-ja-tagad-notiktu-saeimas-velesanas/|title=Aptauja: kā balsotu iedzīvotāji, ja tagad notiktu Saeimas vēlēšanas?|website=skaties.lv|access-date=2020-06-22}}&lt;/ref&gt;

2019. gada novembrī sākās parakstu vākšana par Saeimas atlaišanu. Parakstu vākšanas sākumā tā ieguva plašu ažiotāžu un mēneša laikā tika savākti vairāk kā 40 000 parakstu, bet pēc tam parakstu vākšanas ātrums samazinājās. Mēneša beigās Factum publicēja aptaujas rezultātus, kas secināja, ka aptuveni 31% Latvijas iedzīvotāju atbalsta Saeimas atlaišanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/interactive_lv/status/1200028015616516096|title=https://twitter.com/interactive_lv/status/1200028015616516096|website=Twitter|access-date=2020-06-22|language=en}}&lt;/ref&gt;

2019. gadā 90. Eirobarometra aptauja liecināja, ka, lai gan lielākā daļa – 82% Latvijas iedzīvotāju neuzticās politiskajām partijām, šo cilvēku īpatsvars ir samazinājies par septiņiem procentpunktiem kopš 2017. gada rudeņa. Neuzticēšanās Saeimai arī samazinājusies par deviņiem procentpunktiem šajā laika posmā un 2019. gadā bija 66%.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/321820-sabiedriba-latvija-arvien-vairak-uzticas-politiskajam-partijam-un-valdibai-liecina-aptauja|title=Sabiedrība Latvijā arvien vairāk uzticas politiskajām partijām un valdībai, liecina aptauja|website=Jauns.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2020. gada marta SKDS aptauja secināja, ka 19% Latvijas iedzivotāju ir lojāli kādai partijai. 2013. gadā šādu cilvēku īpatsvars bijis 26%. Nemainīga ir tā cilvēku grupa, kura neatzīst nevienu partiju par labu un balso pēc &quot;mazākā ļaunuma&quot; principa — 26%, bet 33% respondentu atzina, ka balso katrās vēlēšanās par citu partiju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/aptauja-kadai-no-partijam-latvija-lojals-ir-tikai-katrs-piektais-pilsonis/|title=Aptauja: Kādai no partijām Latvijā lojāls ir tikai katrs piektais pilsonis|website=skaties.lv|access-date=2020-06-22}}&lt;/ref&gt;

&quot;Eurobarometer&quot; aptaujā, kas tika veikta no 2021. gada 14. jūnija līdz 5. jūlijam atklājās, ka Latvijā vismazāk cilvēku tic viņu balss nozīmei Eiropas Savienībā. Tikai 28% Latvijas iedzīvotāju piekrīt ka viņu balsij Latvijā ir nozīme, bet 71% nepiekrīt šim apgalvojumam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/357669-liela-dala-latvijas-iedzivotaju-uzskata-ka-vinu-balsij-valsti-nav-nozimes.htm|title=Liela daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka viņu balsij valstī nav nozīmes|website=nra.lv|access-date=2021-09-13|language=lv}}&lt;/ref&gt; Tā paša gada oktobrī SKDS aptaujā 13. Saeimai bija viszemākais uzticības rādītājs – 16%. Vēsturiski zemākais uzticības rādīājs Saeimai ir bijis 2009. gada janvārī – 4,5%,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/arniskaktins/status/1456665383193260038|title=https://twitter.com/arniskaktins/status/1456665383193260038|website=Twitter|access-date=2021-11-21|language=en}}&lt;/ref&gt; savukārt 10. decembrī publicētajā SKDS aptaujā secināja, ka absolūtais vairākums Latvijas iedzīvotāju ir neapmierināti ar politisko partiju darbu valdībā. Aptaujas dalībnieki bija visvairāk apmierināti ar Jaunās Vienotības darbu (28%), bet vismazāk apmierināti ar Nacionālās Apvienības darbu (17%).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kas-notiek-latvija/raksti/kas-notiek-latvija-aptauja-koalicijas-partiju-darbs-neapmierina-5864-iedzivotaju.a433722/|title=«Kas notiek Latvijā?» aptauja: koalīcijas partiju darbs neapmierina 58%–64% iedzīvotāju|website=www.lsm.lv|access-date=2021-12-10|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.saeima.lv Latvijas Republikas Saeimas mājaslapa]
* [https://www.cvk.lv/lv CVK mājas lapa]

{{Saeimas vēlēšanas}}
{{Vēlēšanas un referendumi Latvijā}}

[[Kategorija:2022. gads Latvijā]]
[[Kategorija:Saeimas vēlēšanas]]</text>
      <sha1>jqpocfa6ggajqka9mpdayc7d4oq1hnd</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>LVMI Silava/Smilšu kaste</title>
    <ns>0</ns>
    <id>404469</id>
    <revision>
      <id>3661942</id>
      <parentid>3661880</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T12:21:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>LVMI Silava</username>
        <id>72224</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* ievads */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="0" />
      <sha1>phoiac9h4m842xq45sp7s6u21eteeq1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Andris Krūmiņš (sportists)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>404544</id>
    <revision>
      <id>3662141</id>
      <parentid>3597556</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T15:44:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: ref&gt;. → ref&gt;, .gad → . gad using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8557" xml:space="preserve">{{Sportista infokaste
 |               vārds = Andris Krūmiņš
 |       piktogramma_1 = Volleyball (beach) pictogram.svg
 |   piktogramma_1 izm = 26px
 | piktogramma_1 saite = Pludmales volejbols
 |          vārds_orig = 
 |              attēls = AndrisKrumins.jpg
 |             att_izm = 
 |            paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |         pilns vārds = 
 |      dzimtais vārds = 
 |              dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1976|7|27}}
 |             dz_viet = {{Vieta|PSRS|Latvijas PSR|Kuldīga|td=Latvija}}
 |             mir_dat = 
 |            mir_viet = 
 |             tautība = [[latvietis]]
 |              garums = {{mērvienība|cm=186}}
 |               svars = {{mērvienība|kg=78}}
 |            spēlē ar =  
 |            karj ieņ = 
 |             iesauka = &quot;Krūms&quot; 
 |           mājaslapa = 
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
 |          vidusskola =  
 |             koledža = 
 |          augstskola = [[Latvijas Lauksaimniecības universitāte]]
 |        universitāte = 
 |          izgl iest1 = 
 |      izgl iest1_nos = 
 |          izgl iest2 = 
 |      izgl iest2_nos = 
&lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
 |   pārstāvētā valsts = {{LAT}}
 |        sporta veids = [[Pludmales volejbols]]
 |          disciplīna = 
 |                 poz = Aizsargs
 |            tvēriens = 
 |             kar_sāk = 1997
 |            kar_beig = 2014
 |        kar_sāk_amat = 
 |       kar_beig_amat = 
 |            treneris =  
 |         bij_treneri = [[Ainārs Zankovskis]]
 |               trenē = 
 |           partneris = 
 |        klubs_sadaļa = 
 |         karj spēles = 
 |          karj cīņas = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |               klubs = 
 |             komanda = 
 |              numurs = 
 |               amats = 
 |                līga = 
&lt;!------ Pasaules kausa informācija ------&gt;
 |           PK1_saite = 
 |           pk_debija = 
 |           pk_beigas = 
 |              pk_sez = 
 |          pk_uzvaras = 
 |       pk_pjedestāli = 
 |           pk_tituli = 
 |         dist_tituli = 
 |         pk_lab sasn = 
&lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |           os_dalība = 
 |          os_medaļas = 
 |         os_lab sasn = 
&lt;!------ PČ informācija ------&gt;
 |            PČ_saite = 
 |           pč_dalība = 
 |          pč_medaļas = 
 |         pč_lab sasn = 
&lt;!------ Profesionālie klubi ------&gt;
 |            kl_sez 1 = 
 |             klubs 1 = 
 |            kl_sez 2 = 
 |             klubs 2 = 
 |            kl_sez 3 = 
 |             klubs 3 = 
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |          taut_sez 1 = 
 |              taut 1 = 
&lt;!------ Trenera karjera ------&gt;
 |      tr_klubs_sez 1 = 
 |          tr_klubs 1 = 
 |      tr_klubs_sez 2 = 
 |          tr_klubs 2 = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |              tituli = 
 |         augst rangs = 
 |              aģenti = 
 |          sasniegumi = 
 |               slavz = 
 |             dzimums = 
 |           atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |       rādīt_medaļas = 
 |         headercolor = 
 |       medaļu tabula = 
}}
'''Andris Krūmiņš''' (dzimis {{dat|1976|7|27}} [[Talsi|Talsos]]){{fact}} ir bijušais [[Latvija]]s [[pludmales volejbols|pludmales volejbolists]], tagad treneris un sporta menedžeris.

== Karjera ==
A. Krūmiņš ir viens no pieredzējušākajiem pludmales volejbolistiem&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.sporto.lv/raksts/treneris_un_cempions_pec_pieprasijuma|title=Treneris un čempions pēc pieprasījuma|website=Sporto.lv|access-date=2018-08-22|language=lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170409162545/http://www.sporto.lv/raksts/treneris_un_cempions_pec_pieprasijuma|archivedate=2017-04-09}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170409162545/http://www.sporto.lv/raksts/treneris_un_cempions_pec_pieprasijuma |date=2017-04-09 }}&lt;/ref&gt; [[Latvija|Latvijā]], kā viens no pirmajiem sācis piedalīties starptautiskajos turnīros vēl pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu otrajā pusē.

Kopš 1997. gada startējot ārpus Latvijas robežām, A. Krūmiņš sāka startēt duetā ar Normundu Linkēviču, bet ilgstošākā un sekmīgākā sadarbība veidojās ar [[Jānis Grīnbergs (volejbolists)|Jāni Grīnbergu]]. Kopumā šis Latvijas pludmales volejbola duets, kurš izveidojās 1999. gadā, startēja 29 starptautiskos turnīros. Ievērojama daļa volejbolistu ziemas sezonā startēja klasiskajā volejbolā, bet vasaras sezonā devās uz sacensībām pludmales volejbolā — arī A. Krūmiņš, kurš ar partneri J. Grīnbergu jau 1999. gada augustā spēja &quot;Challenger&quot; sērijas posmā ierindoties piektajā vietā, turpmāk sekmīgi piedaloties dažāda līmeņa sacensībās, līdz brīdim 2002. gadā, kad latvieši uzvarēja Eiropas čempionāta pirmo sezonas posmu,&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/sports/news/other_kinds/other/latvijas-pludmales-volejbolisti-kruminsgrinbergs-uzvar-eiropas-cempionata-pirmaja-posma.d?id=3461524|title=Latvijas pludmales volejbolisti Krūmiņš/Grīnbergs uzvar Eiropas čempionāta pirmajā posmā|work=DELFI|access-date=2018-08-22|date=2002-07-01|last=DELFI|language=lv}}&lt;/ref&gt; sacensības sākot ar startu jau pamatturnīrā, bez nepieciešamības piedalīties kvalifikācijas kārtās. Duets Krūmiņš/Grīnbergs sevi ierakstījuši kontinenta pludmales volejbola vēsturē — [[Eiropas Volejbola konfederācija]]s (CEV) rīkotais Eiropas čempionāta finālturnīrs pludmales volejbolā, savā statistikā glabā latviešu volejbolistu vārdus rangu pirmajā desmitā.

Pašu mājās duets Krūmiņš/Grīnbergs atzīmējušies nacionālajā čempionātā un &quot;[[Saulkrastu kokteilis|Saulkrastu kokteiļa]]&quot; pludmales volejbola sacensībās. A. Krūmiņš izcīnījis Latvijas čempiona titulu 7 reizes.

2003. gadā A. Krūmiņš sāka sadarbību ar vēl vienu klasiskā volejbola spēlētāju [[Ruslans Sorokins|Ruslanu Sorokinu]], kopā periodiski piedaloties starptautiskajās sacensībās pludmales volejbolā līdz pat 2008. gadam.
  
== Sasniegumi ==

* 2000. gada Eiropas čempionāta finālturnīrs [[Spānija|Spānijā]], [[Bilbao]] — 9.vieta
* 2001. gada Eiropas čempionāta finālturnīrs [[Itālija|Itālijā]], Jeoslo — 5.vieta
* 2001. gada &quot;Challenger&quot; posms [[Ukraina|Ukrainā]], [[Kijeva|Kijevā]] — 3.vieta
* 2002. gada Eiropas čempionāta finālturnīrs [[Šveice|Šveicē]], [[Bāzele|Bāzelē]] — 7.vieta
* 2002. gada Eiropas čempionāta sacensību posmā  [[Turcija|Turcijā]], [[Antalja|Antaljā]] — 1.vieta
* 2003. gada Eiropas čempionāta finālturnīrs Turcijā, [[Alanja|Alanjā]] — 5.vieta
* 2004 . gada &quot;Challenger&quot; posms Ukrainā, Kijevā — 1.vieta

== Sabiedriskā darbība ==
A.Krūmiņš 2008. gadā nodibināja Pludmales volejbola akadēmiju&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/vina/veseliba/sports-un-fitness/ne-tikai-patikama-bet-ari-veseliga-izklaide-pludmales-volejbols.d?id=44810290|title=Ne tikai patīkama, bet arī veselīga izklaide - pludmales volejbols|work=DELFI|access-date=2018-08-22|date=2014-08-06|last=Viņa|first=DELFI|language=lv}}&lt;/ref&gt; — pludmales volejbola treniņu un apmācību platformu, kurā izglīto par pludmales volejbolu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://apollo.tvnet.lv/5738754/pludmales-volejbola-akademijas-treneris-apskausanos-iesaka-brazilietes|title=«Pludmales volejbola akadēmijas» treneris: Apskaušanos iesāka brazīlietes|work=Apollo|access-date=2018-08-22|language=lv}}&lt;/ref&gt; un veido dažādas sagatavotības pakāpes apmācību grupas&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/volejbols/treneri-ieintereseti-latvijas-jaunatnes-pludmales-volejbola-reitinga-izveidosana.a226423/|title=Treneri ieinteresēti Latvijas jaunatnes pludmales volejbola reitinga izveidošanā|access-date=2018-08-22|language=lv}}&lt;/ref&gt; Pludmales volejbola akadēmija pašlaik (2018) darbojas pludmales sporta un izklaides centrā &quot;Brazīlija&quot;.

== Privātā dzīve ==
Andris Krūmiņš ir precējies — sieva Aija, laulībā dzimuši divi dēli.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
* [https://web.archive.org/web/20180902124223/http://brazil.lv/sports/akademija/ &quot;Brazīlija&quot; Pludmales volejbola akadēmija]
* [https://www.facebook.com/PludmaleBrazilija Pludmales volejbola centrs &quot;Brazīlija&quot; - Facebook]

{{Latvijas sportists-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Krūmiņš, Andris}}
[[Kategorija:1976. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Talsos dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas volejbolisti]]</text>
      <sha1>8jly7ut2d95n79w876lba0rn3kea926</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Borislava Borisova</title>
    <ns>0</ns>
    <id>408070</id>
    <revision>
      <id>3662226</id>
      <parentid>3398971</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T16:06:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Biogrāfija */sīkumi, replaced: {{cite web → {{tīmekļa atsauce (4) using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3822" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|          vārds = Borislava Borisova
|     vārds_orig = ''Borislava Borisova''
|         attēls = Borislava Borisova-Ornstein 1982.jpg
|     att_izmērs = 220px
|  att_nosaukums = Borislava Borisova 1982. gadā
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1951
|     dz_mēnesis = 2
|       dz_diena = 27
|       dz_vieta = {{vieta|Bulgārija|Targovištes apgabals}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 
|      m_mēnesis = 
|        m_diena = 
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = {{BUL}} &lt;br /&gt;{{SWE}}
|   nodarbošanās = [[šahs|šahiste]]
|   dzimums = S
}}

'''Borislava Borisova''' ({{val|sv|Borislava Borisova}}; dzimusi {{dat|1951|2|27}} [[Targovištes apgabals|Targovištes apgabalā]], arī '''Borislava Borisova-Ornsteina''') ir [[Bulgārija]]s un [[Zviedrija]]s [[starptautiskais meistars|starptautiskā meistare]] [[šahs|šahā]] (1974), Bulgārijas sieviešu šaha čempionātu uzvarētāja (1974).

== Biogrāfija ==
1970. gados bijusi viena vadošajām Bulgārijas šahistēm. Vairākārt piedalījusies Bulgārijas sieviešu šaha čmepionātos, kuros izcīnījusi četras medaļas: zelta (1976), divas sudraba (1972, 1977) un bronzas (1975). Par panākumiem turnīros [[Starptautiskā šaha federācija|FIDE]] 1974. gadā viņai piešķīrusi starptautiskās meistares (WIM) nosaukumu. Kopš 1979. gada dzīvo Zviedrijā. 1980. un 1990. gados bijusi viena no vadošajām Zviedrijas šahistēm.

Borislava Borisova ir divas piedalījusies Pasaules sieviešu šaha čempiones nosaukuma izcīņas cikla starpzonu turnīros:
* 1979. gadā [[1981. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|starpzonu turnīrā]] [[Riodežaneiro]], kurā ieņēmusi 10. vietu;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.mark-weeks.com/chess/79wo2iix.htm|title=1979 Rio de Janeiro Interzonal Tournament : World Chess Championship (women)|website=www.mark-weeks.com}}&lt;/ref&gt;
* 1982. gadā [[1984. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|starpzonu turnīrā]] Bādkisingenā, kurā kopā ar [[Nava Stāra|Navu Šterenbergu]] dalījusi 12.-13. vietu.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.mark-weeks.com/chess/82wo1iix.htm|title=1982 Bad Kissingen Interzonal Tournament : World Chess Championship (women)|website=www.mark-weeks.com}}&lt;/ref&gt;

Arī nākamajos gados viņa piedalījās Pasaules sieviešu šaha čempiones nosaukuma izcīņas ciklos, taču zonas turnīros 1985. un 1987. gadā palika 3. vietā, un starpzonu turnīros neiekļuva. 1985. un 1989. gadā viņa pārstāvēja Zviedrijas komandu ''Nordic Cup'' šaha turnīrā, kura 1985. gadā izcīnīja zelta medaļu komandu vērtējumā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.olimpbase.org/playersnc/35th1zjs.html|title=OlimpBase :: Nordic Chess Cup :: Borislava Borisova|first=Wojciech|last=Bartelski|website=www.olimpbase.org}}&lt;/ref&gt;

Septiņas reizes pārstāvējusi Zviedriju [[šaha olimpiāde|Pasaules šaha olimpiādēs]] ([[8. sieviešu šaha olimpiāde|1978]], [[9. sieviešu šaha olimpiāde|1980]], [[10. sieviešu šaha olimpiāde|1982]], [[26. šaha olimpiāde|1984]], [[27. šaha olimpiāde|1986]], [[28. šaha olimpiāde|1988]], [[30. šaha olimpiāde|1992]], [[31. šaha olimpiāde|1994]]) un izcīnījusi 2 individuālās bronzas medaļas (1978, 1992).&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.olimpbase.org/playersw/35th1zjs.html|title=OlimpBase :: Women's Chess Olympiads :: Borislava Borisova|first=Wojciech|last=Bartelski|website=www.olimpbase.org}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Šaha ārējās saites| fide = 1701657 | chessgames = 41636  | 365chess = Borislava_Borisova }}

{{DEFAULTSORT:Borisova, Borislava}}
[[Kategorija:1951. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Targovištes apgabalā dzimušie]]
[[Kategorija:Bulgārijas šahisti]]
[[Kategorija:Zviedrijas šahisti]]</text>
      <sha1>s0zwbc6doe4ci4zkwtjhykwjhoxnjua</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Dzēšanai izvirzītās lapas</title>
    <ns>10</ns>
    <id>413574</id>
    <revision>
      <id>3662336</id>
      <parentid>3661635</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T18:01:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <comment>upd</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8353" xml:space="preserve">&lt;div style=&quot;float:right;&quot;&gt;{{Tnavbar|Dzēšanai izvirzītās lapas|mini=1}}&lt;/div&gt;
Atjaunināts: 2022-07-28 18:01:10{{clear}}
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
|-
! Lapa || Izvirzīšanas datums || Dienu skaits || Izvirzītājs || Kopsavilkuma komentārs || Pamatojums veidnē || Termiņš
|-
| {{page-multi|page=Dalībnieka diskusija:AfonsoLDC|t|h|d}} || 2019-07-01 13:44:13 || 1123 || {{U|Stanglavine}} || &lt;nowiki&gt;Stanglavine pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:AfonsoLDC]] uz [[Dalībnieka diskusija:AMFLC]]: Automatically moved page while renaming the user &quot;[[Special:CentralAuth/AfonsoLDC|AfonsoLDC]]&quot; to &quot;[[Special:CentralAuth/AMFLC|AMFLC]]&quot;&lt;/nowiki&gt; ||  || 
|-
| {{page-multi|page=Nemīlētie: Svešie|t|h|d}} || 2022-03-18 16:38:15 || 132 || {{U|Iveta 2015}} || &lt;nowiki&gt;Veidne: Dzēst+&lt;/nowiki&gt; ||  || 
|-
| {{page-multi|page=Nemīlētie: Nolemtie|t|h|d}} || 2022-03-18 16:40:30 || 132 || {{U|Iveta 2015}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; ||  || 
|-
| {{page-multi|page=Veikals &quot;Burka&quot;|t|h|d}} || 2022-04-14 11:51:40 || 105 || {{U|Papuass}} || &lt;nowiki&gt;rakstu varētu veidot par beziepakojuma veikaliem kā tādiem un tad pieminēt šo kā pirmo Latvijā&lt;/nowiki&gt; || Reklāma || 
|-
| {{page-multi|page=Katerina Soļara|t|h|d}} || 2022-07-01 07:38:27 || 27 || {{U|Svens Hudjajevs}} || &lt;nowiki&gt;Atcēlu [[Special:Contributions/Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[User talk:Svens Hudjajevs|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 3642589&lt;/nowiki&gt; || not notable + cross-wiki promotion || 
|-
| {{page-multi|page=Fēlikss (Stray Kids)|t|h|d}} || 2022-07-05 15:13:48 || 23 || {{U|Papuass}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || slikts tulkojums || 
|-
| {{page-multi|page=Labie mājas gariņi|t|h|d}} || 2022-07-10 20:33:37 || 17 || {{U|Baisulis}} || &lt;nowiki&gt;dz&lt;/nowiki&gt; ||  || 
|-
| {{page-multi|page=Vilcēns (6. sezona)|t|h|d}} || 2022-07-10 20:36:00 || 17 || {{U|Baisulis}} || &lt;nowiki&gt;rosinu dzēst.....&lt;/nowiki&gt; ||  || 
|-
| {{page-multi|page=Salons Arka|t|h|d}} || 2022-07-13 08:39:25 || 15 || {{U|Papuass}} || &lt;nowiki&gt;maznozīmīgs&lt;/nowiki&gt; || enciklopēdiski maznozīmīgs || 
|-
| {{page-multi|page=Młynów|t|h|d}} || 2022-07-18 06:23:47 || 10 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Kabaty|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:04 || 10 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Natolin|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:12 || 10 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Imielin (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:20 || 10 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Stokłosy|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:26 || 10 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Ursynów (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:31 || 10 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Służew|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:37 || 10 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Wilanowska|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:42 || 10 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Wierzbno|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:50 || 10 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Racławicka|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:56 || 10 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Pole Mokotowskie|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:02 || 10 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Politechnika|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:07 || 10 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Centrum (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:11 || 10 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Świętokrzyska|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:17 || 10 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Ratusz Arsenał|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:21 || 10 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Dworzec Gdański|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:26 || 10 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Plac Wilsona (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:30 || 10 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Marymont|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:36 || 10 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Słodowiec|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:41 || 10 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Stare Bielany|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:48 || 10 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Wawrzyszew|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:53 || 10 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Młociny|t|h|d}} || 2022-07-18 06:26:04 || 10 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Bemowo (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:26:11 || 10 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Ulrychów|t|h|d}} || 2022-07-18 06:26:15 || 10 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Księcia Janusza|t|h|d}} || 2022-07-18 06:26:26 || 10 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Płocka (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:26:48 || 10 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Rondo Daszyńskiego|t|h|d}} || 2022-07-18 06:26:59 || 10 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Rondo ONZ|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:04 || 10 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Nowy Świat-Uniwersytet|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:13 || 10 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Centrum Nauki Kopernik|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:20 || 10 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Stadion Narodowy|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:33 || 10 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Dworzec Wileński|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:40 || 10 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Szwedzka|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:45 || 10 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Targówek Mieszkaniowy|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:51 || 10 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Trocka (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:56 || 10 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Plac Konstytucji|t|h|d}} || 2022-07-18 06:28:02 || 10 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Muranów|t|h|d}} || 2022-07-18 06:28:09 || 10 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Karolin|t|h|d}} || 2022-07-18 06:28:17 || 10 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Chrzanów (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:28:22 || 10 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Lazurowa|t|h|d}} || 2022-07-18 06:28:28 || 10 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=NSF (Notes Storage Facility)|t|h|d}} || 2022-07-19 04:33:15 || 9 || {{U|Biafra}} || &lt;nowiki&gt;raksts izvirzīts uz dzēšanu&lt;/nowiki&gt; || šaubas par nozīmību un vājš noformējums.; termiņš: 03.08.2022 || 
|-
| {{page-multi|page=Mūzika uz ūdens (Hendelis)|t|h|d}} || 2022-07-20 18:42:40 || 7 || {{U|Biafra}} || &lt;nowiki&gt;raksts izvirzīts uz dzēšanu&lt;/nowiki&gt; || īsti nekā nav par pašu raksta tēmu; termiņš: 04.08.2022 || 
|-
|}&lt;noinclude&gt;
[[Kategorija:Vikipēdijas veidnes]]&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>jrjx6dc99ja1722naeur2xajwkosqur</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dakota (grupa)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>415392</id>
    <revision>
      <id>3661946</id>
      <parentid>3657327</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T12:23:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>87.246.139.106</ip>
      </contributor>
      <comment>/* Sastāvs */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3008" xml:space="preserve">{{Infokaste+}}{{Infokaste+}}

'''&quot;Dakota&quot;''' ir latviešu [[kantrī]] mūzikas grupa, kas 1996. gadā izveidojās no [[poproks|poproka]] grupas [[Dālderi (grupa)|&quot;Dālderi&quot;]].

== Vēsture ==
[[Bauska]]s vokāli instrumentālais ansamblis &quot;Dālderi&quot; izveidojās 1979. gadā, kļuva populārs ar dziesmu &quot;Dzeltenie aizkari&quot;, aranžēja un ieskaņoja [[Raimonds Pauls|Raimonda Paula]] dziesmas izrādei &quot;Nāc pie puikām!&quot; (&quot;Ēzelītis&quot;, &quot;Verakoko&quot;, &quot;Anno Domini&quot;, &quot;Nepareizā dziesma&quot;). 

Pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s atjaunotā grupa &quot;Dālderi&quot; 1993. gadā apceļoja [[Lietuva]]s klubus un uzstājās dažādos koncertos ar dziesmām angļu valodā. Par &quot;Dakotas&quot; dzimšanas dienu var uzskatīt 1996. gada 29. novembri, kad grupa ar šo nosaukumu uzstājās [[Viļņa]]s muzikālajā naktsklubā ''Langas''. 

2002. gada vasarā &quot;Dakota&quot; izdeva albumu &quot;Klaidoņa pasakas&quot;, kas 2003. gada [[Latvijas Mūzikas ierakstu gada balva]]s vērtējumā ierindojās pirmajā pieciniekā nominācijā &quot;Gada labākais rokmūzikas albums&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.brg.lv/artist.php?id=41130b3e8ddb9 |title=Baltic Records Group |access-date={{dat|2018|12|22||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190531092600/http://www.brg.lv/artist.php?id=41130b3e8ddb9 |archivedate={{dat|2019|05|31||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Sastāvs ==
Pirmajā &quot;Dakotas&quot; sastāvā bija agrākais &quot;Dālderu&quot; dziedātājs un ģitārists [[Edvīns Zariņš]] un basģitārists [[Valdis Ozols]], kā arī ģitārists Vīgants Murelis (agrāk grupā [[Odis|&quot;Odis&quot;]]) un bundzinieks Vilnis Strods (spēlējis [[Pits Andersons|Pita Andersona]] &quot;Arhīvā&quot;). Albumus &quot;Klaidoņa pasakas&quot;, “Vakariņas 5atā” un “Viss vēl būs” ierakstīja Edvīns Zariņš, Igors Noskovs (taustiņi, agrāk &quot;Rebel&quot;), Jānis Retenais (basģitāra), Māris Dinduns, Aleksands Šlujevs (vijole, mutes ermoņikas) un [[Gundars Lintiņš]] (agrāk &quot;Rebel&quot;, tagad &quot;[[Credo (grupa)|Credo]]&quot;), Ilvars Manfelds (sitaminstrumenti)  

Grupā &quot;Dakota&quot; muzicējis dziedātājs, ģitārists un dziesmu autors Edvīns Zariņš (balss, ģitāra), Raitis Keišs (balss, basģitāra), Ilvars Manfelds (sitamie instrumenti), Aleksandrs Šlujevs (piebalss, mutes harmonikas), Artūrs Palkevičs (taustiņinstrumenti, piebalss), Vīgants Murelis (ģitāra) un Gatis Ivans (ģitāras, piebalss).

2022. gada janvārī nomira grupas līderis Edvīns Zariņš.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/7441446/miris-grupas-dakota-lideris-edvins-zarins|title=Miris grupas &quot;Dakota&quot; līderis Edvīns Zariņš|website=Apollo.lv|access-date=2022-01-30|date=2022-01-28|language=lv}}&lt;/ref&gt; Kopš tā brīža grupa turpina darbību.

== Albumi ==
* [[Klaidoņa pasakas]] (2002)
* Vakariņas 5atā (2003)
* Viss vēl būs... (2009)
* Mana spēle (2015)
* Edvīna Zariņa pēdējais koncerts (2022)

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:1990. gadu mūzikas grupas]]
[[Kategorija:Latvijas kantrimūzikas grupas]]
[[Kategorija:2000. gadu mūzikas grupas]]</text>
      <sha1>535sb276t5xotmp96gx3rrnwk6w3kg9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Aizputes baptistu baznīca</title>
    <ns>0</ns>
    <id>416881</id>
    <revision>
      <id>3662104</id>
      <parentid>3507675</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T15:35:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Ārējās saites */sīkumi, replaced: {{commonscat-inline → {{sisterlinks-inline}} using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2342" xml:space="preserve">{{Reliģiskas ēkas infokaste
| building_name         = Aizputes baptistu baznīca
| infobox_width         = 
| image                 = Aizputes baptistu baznīca 2008-08-10.jpg
| image_size            =
| caption               = Aizputes baptistu baznīca
| map_type              = Latvia
| map_size              = 
| map_label = Aizputes baptistu baznīca
| position = left
| latd  = 56  | latm  = 43  | lats  = 26  | latNS  = N
| longd = 21  | longm = 36  | longs = 23  | longEW = E
| location              = [[Aizpute]], [[Dienvidkurzemes novads]], {{LAT}}
| religious_affiliation = [[baptisti]]
| consecration_year     = 
| status                = 
| functional_status     = [[Baznīca (celtne)|baznīca]]
| leadership            = 
| website               = 
| architecture_style    = 
| architect             =  [[Aleksandrs Šmēlings]]
| facade_direction      = 
| groundbreaking        = 
| year_completed        = [[1939]]
| length                = 
| width                 = 
| width_nave            = 
| height_max            = 
| materials             = 
| embedded            = 
}}

'''Aizputes baptistu baznīca''' ir [[Latvijas Baptistu draudžu savienība|Latvijas Baptistu draudžu savienībā]] ietilpstošās Aizputes [[baptisti|baptistu]] draudzes [[baznīca (celtne)|baznīca]] [[Aizpute|Aizputē]].

Baptistu draudze Aizputē nodibinājās 1869. gadā. Draudzes pirmais mācītājs bija viens no Latvijas baptistu konfesijas aizsācējiem Latvijā [[Ādams Gertners]]. Pirmā baznīca tika uzcelta 1884. gadā, tomēr 1892. gadā varas iestādes lika to nojaukt. 1893. gadā draudze iegādājās zemes gabalu un uzcēla otro baznīcu. 1937. gada [[Pūpolsvētdiena]]s vakarā tā gāja bojā ugunsgrēkā. 11 mēnešu laikā tiek uzcelta trešā Aizputes baptistu baznīca pēc [[Aleksandrs Šmēlings|Aleksandra Šmēlinga]] projekta, kas tika iesvētīta 1939. gada [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]]. Draudze darbību nav pārtraukusi ne karu, ne okupāciju laikā.

Namā baptistu draudzes mācītāja [[Arvīds Vasks|Arvīda Vaska]] ģimenē bērnību pavadīja komponists [[Pēteris Vasks]].

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [https://www.lbds.lv/draudzes/aizputes-baptistu-draudze Aizputes baptistu draudze]

{{Latvijas baznīcas}}

[[Kategorija:Baptistu baznīcas Latvijā]]
[[Kategorija:Aizpute]]</text>
      <sha1>9jbg6tlnf2cl62gcy8fhylu58u2f3yu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Aleksandrs Loginovs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>416911</id>
    <revision>
      <id>3662048</id>
      <parentid>3624796</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T15:27:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>CommonsDelinker</username>
        <id>1319</id>
      </contributor>
      <comment>Izņemts attēls &quot;Russian_Olympic_Committee_flag.svg&quot;, jo [[commons:User:Ellywa|Ellywa]] to ir izdzēsis no [[Vikikrātuve]]s (iemesls: per [[:c:Commons:Deletion requests/File:Russian Olympic Committee flag.svg|]]).</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9879" xml:space="preserve">{{Biatlonista infokaste
 |           vārds = Aleksandrs Loginovs
 |      vārds_orig = ''Александр Логинов''
 |          attēls = Alexandr Loginov ECH 2017.jpg
 |         att_izm = 220px
 |        paraksts = Aleksandrs Loginovs 2017. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |     pilns vārds = 
 |  dzimtais vārds = 
 |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1992|1|31}}
 |         dz_viet = {{Vieta|Krievija|Saratova}}
 |         mir_dat = 
 |        mir_viet = 
 |         tautība = 
 |     dzīvesvieta = 
 |          valsts = {{RUS}}
 |         kar_sāk = 
 |        kar_beig = 
 |          augums = {{mērvienība|cm=177}}
 |           svars = {{mērvienība|kg=70}}
 |        karj ieņ = 
 |         iesauka = 
 |       mājaslapa = 
&lt;!------ Karjera ------&gt;
 |           klubs = 
 |        treneris = 
 |     bij_treneri = 
 |          izlase = 
 |         statuss = 
&lt;!------ Pasaules kausa informācija ------&gt;
 |       pk_debija = {{dat|2013|2|28|N|bez}}
 |       pk_beigas = 
 |          pk_sez = 
 |      pk_uzvaras = 
 |   pk_pjedestāli = 
 |       pk_tituli = 
 |     pk_lab sasn = 
&lt;!------ PK distanču kopvērtējumi ------&gt;
 |   ind dist_sasn = 
 |    sprints_sasn = 
 |       iedz_sasn = 
 |    masu st_sasn = 
&lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |       os_dalība = 2 ({{oss|Z=2014}}, {{oss|Z=2022}})
 |      os_medaļas = 2 bronzas
 |         os_sasn = 
&lt;!------ PČ informācija ------&gt;
 |       pč_dalība = 4 ([[2017. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2017]], [[2019. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2019]], [[2020. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2020]], [[2021. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2021]])
 |      pč_medaļas = 1 zelts, 1 sudrabs, 4 bronzas
 |         pč_sasn = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |            balv = 
 |           slavz = 
 |          aģenti = 
 |         dzimums = V
 |       atjaunots = {{dat|2019|1|12||bez}}
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |   rādīt_medaļas = jā
 |     headercolor = 
 |  medaltemplates = 
{{MedalSport       | [[Attēls:Biathlon pictogram.svg|20px]] [[Biatlons]]}}
{{MedalCountry     | [[Krievijas Olimpiskā komiteja]]}} 
{{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Ziemas olimpiskās spēles]]}}
{{MedalBronze      | [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|Pekina 2022]] | [[Biatlons 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — vīriešu stafete|Vīriešu stafete]]}}
{{MedalBronze      | [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|Pekina 2022]] | [[Biatlons 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — jauktā stafete|Jauktā stafete]]}}
{{Medal|Country|{{RUS}}}}
{{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts biatlonā|Pasaules čempionāts]]}}
{{Medal|Gold|[[2020. gada Pasaules čempionāts biatlonā|Antholca 2020]]|10 km sprints}}
{{Medal|Silver|[[2019. gada Pasaules čempionāts biatlonā|Estešunda 2019]]|10 km sprints}}
{{Medal|Bronze|[[2017. gada Pasaules čempionāts biatlonā|Hohfilcene 2017]]|Jauktā stafete}}
{{Medal|Bronze|[[2019. gada Pasaules čempionāts biatlonā|Estešunda 2019]]|4×7,5 km stafete}}
{{Medal|Bronze|[[2020. gada Pasaules čempionāts biatlonā|Antholca 2020]]|12,5 km iedzīšana}}
{{MedalCountry|[[Attēls:RBU Team flag (2021 WCh).svg|border|23px]] Krievijas Biatlona savienība}}
{{Medal|Bronze|[[2021. gada Pasaules čempionāts biatlonā|Pokļuka 2021]]|4×7,5 km stafete}}
}}

'''Aleksandrs Loginovs''' ({{val|ru|Александр Викторович Логинов}}; dzimis {{dat|1992|1|31}}) ir [[Krievija]]s [[biatlons|biatlonists]], [[Krievijas Nopelniem bagātais sporta meistars]].

== Karjera ==
Loginovs guvis panākumus jauniešu un junioru sacensībās. 2013. gadā [[Obertillaha|Obertillahā]] kļuva par pasaules čempionu junioriem gan sprintā, gan iedzīšanā. [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] izcīņā debitēja {{dat|2013|2|28||bez}} [[Holmenkollene|Holmenkollenē]], sprinta distancē iegūstot 5. vietu. Nākamajā dienā iedzīšanā izcīnīja 3. vietu un pirmo reizi kāpa uz goda pjedestāla PK posmos.

2014. gada novembrī tika atstādināts no sacensībām, jo iepriekš veiktajos [[dopings|dopinga]] testos tika uzrādīta [[Eritropoetīns|eritropoetīna]] (EPO) lietošana. Loginovam tika piespriesta divu gadu diskvalifikācija, un rezultāti, sākot ar 2013. gada 26. novembri, tika anulēti.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.foxsports.com/olympics/story/russian-olympic-biathlete-banned-for-doping-071015 |title=Russian Olympic biathlete Loginov banned 2 years for doping |date={{dat|2015|7|10|N|bez}} |website=foxsports.com|accessdate={{dat|2019|1|12||bez}}}}&lt;/ref&gt; Diskvalifikācija noslēdzās {{dat|2016|11|25||bez}}.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |url=http://biathlonrus.com/eng/main/2015/52831/ |title=Decisions of the Independent Anti-Doping Hearing Panel |language=en |date={{dat|2015|7|10|N|bez}} |website=biathlonrus.com |accessdate={{dat|2019|1|12||bez}} |archive-date={{dat|2019|03|10||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190310020853/http://biathlonrus.com/eng/main/2015/52831 }}&lt;/ref&gt;

Loginovs ir piedalījies [[2014. gada ziemas olimpiskās spēles|2014. gada ziemas olimpiskās spēlēs]], kur individuālajā distancē ieguva 30. vietu, bet rezultāts tika anulēts sekojošās diskvalifikācijas dēļ.  [[2017. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2017. gada Pasaules čempionātā]] [[Hohfilcene|Hohfilcenē]] izcīnīja bronzas medaļu jauktajā stafetē. Pirmo uzvaru PK posmos izcīnīja {{dat|2019|1|11||bez}} [[Oberhofa|Oberhofā]] sprintā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/biatlons/11012019-rastorgujevs_ar_trim_kludam_tiek_i_top_i_ |title=Rastorgujevs ar trim kļūdām tiek Top 25, Loginovs pārtrauc Bē dominanci |date={{dat|2019|1|11|N|bez}} |publisher=[[sportacentrs.com]]|accessdate={{dat|2019|1|12||bez}}}}&lt;/ref&gt; [[2019. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2019. gada Pasaules čempionātā]] [[Estešunda|Estešundā]] ieguva sudraba medaļu sprintā un bronzu stafetē. [[2018.—2019. gada Pasaules kauss biatlonā|2018.—2019. gada Pasaules kausa]] kopvērtējumā ierindojās 2. vietā, piekāpjoties tikai [[Juhanness Tīngnēss Bē|Juhannesam Tīngnēsam Bē]].

[[2020. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2020. gada Pasaules čempionātā]] [[Rasuna-Anterselva|Antholcā]] izcīnīja zelta medaļu sprintā un bronzu iedzīšanā.

Piedalījās {{oss|Z=2022|L=L}}, pārstāvot  [[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpiskās komitejas]] komandu, izcīnīja divas bronzas medaļas — jauktajā un vīriešu stafetē.

== Karjeras rezultāti ==
=== Olimpiskās spēles ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|-
! Gads
! width=&quot;150&quot;| Vieta
! width=&quot;100&quot;| Individ. sac.
! width=&quot;100&quot;| Sprints
! width=&quot;100&quot;| Iedzīšana
! width=&quot;100&quot;| Masu starts
! width=&quot;100&quot;| Stafete
! width=&quot;100&quot;| Jauktā stafete
|-
| {{osv|Biatlons|2014|Ziemas|title=2014}}
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Krievija}} [[Soči]]
| {{piezīme|DSQ|diskvalifikācija}}
| —
| —
| —
| —
| —
|-
| {{osv|Biatlons|2022|Ziemas|title=2022}}
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Ķīna}} [[Pekina]]
| 10.
| 38.
| 27.
| 15.
| {{medal-bg|bronze}}| '''3.'''
| {{medal-bg|bronze}}| '''3.'''
|}

=== Pasaules čempionāts ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|-
! Gads
! width=&quot;150&quot;| Vieta
! width=&quot;100&quot;| Individ. sac.
! width=&quot;100&quot;| Sprints
! width=&quot;100&quot;| Iedzīšana
! width=&quot;100&quot;| Masu starts
! width=&quot;100&quot;| Stafete
! width=&quot;100&quot;| Jauktā stafete
|-
| [[2017. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2017]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Austrija}} [[Hohfilcene]]
| 72.
| —
| —
| —
| —
| {{medal-bg|bronze}}|'''3.'''
|-
| [[2019. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2019]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Zviedrija}} [[Estešunda]]
| 14.
| {{medal-bg|silver}}|'''2.'''
| 14.
| 4.
| {{medal-bg|bronze}}|'''3.'''
| 4.
|-
| [[2020. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2020]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Itālija}} [[Rasuna-Anterselva|Antholca]]
| 15.
| {{medal-bg|gold}}| '''1.'''
| {{medal-bg|bronze}}|'''3.'''
| —
| 4.
| 6.
|-
| [[2021. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2021]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Slovēnija}} [[Pokļuka]]
| 31.
| 26.
| 16.
| 9.
| {{medal-bg|bronze}}|'''3.'''
| 9.
|}

=== Pasaules kausa kopvērtējums ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|-
! width=&quot;100&quot;| Sezona
! width=&quot;70&quot;| Vieta
|-
| [[2012.—2013. gada Pasaules kauss biatlonā|2012.—2013.]] || 46.
|-
| [[2013.—2014. gada Pasaules kauss biatlonā|2013.—2014.]] || —
|-
| [[2014.—2015. gada Pasaules kauss biatlonā|2014.—2015.]] || —
|-
| [[2015.—2016. gada Pasaules kauss biatlonā|2015.—2016.]] || —
|-
| [[2016.—2017. gada Pasaules kauss biatlonā|2016.—2017.]] || 93.
|-
| [[2017.—2018. gada Pasaules kauss biatlonā|2017.—2018.]] || 23.
|-
| [[2018.—2019. gada Pasaules kauss biatlonā|2018.—2019.]] || {{medal-bg|silver}}|'''2.'''
|-
| [[2019.—2020. gada Pasaules kauss biatlonā|2019.—2020.]] || 7.
|-
| [[2020.—2021. gada Pasaules kauss biatlonā|2020.—2021.]] || 17.
|-
| [[2021.—2022. gada Pasaules kauss biatlonā|2021.—2022.]] || 17.
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}


{{Krievijas sportists-aizmetnis}}
{{biatlons-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Loginovs, Aleksandrs}}
[[Kategorija:1992. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Krievijas biatlonisti]]
[[Kategorija:Dopinga lietas biatlonā]]
[[Kategorija:Krievijas Olimpiskās komitejas sportisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Biatlonisti 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Biatlonisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:2022. gada ziemas olimpisko spēļu medaļnieki]]
[[Kategorija:Krievijas Olimpiskās komitejas olimpiskie bronzas medaļnieki]]
[[Kategorija:Olimpiskie bronzas medaļnieki biatlonā]]
[[Kategorija:Krievijas Nopelniem bagātie sporta meistari]]</text>
      <sha1>qnealkb4ccnt5098g0650u4l8c54cdh</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>CD Santa Clara</title>
    <ns>0</ns>
    <id>418571</id>
    <revision>
      <id>3662245</id>
      <parentid>3659646</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T16:12:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Sezonas */sīkumi, replaced: {{Cite web → {{tīmekļa atsauce (6) using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4577" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #ffffff
| bg_color   = #ff0000
| nos        = CD Santa Clara
| logo       = [[Attēls:CD Santa Clara logo.png|150px]]
| pilns      = ''Clube Desportivo Santa Clara''
| iesauka    =  
| pilsēta    = {{Vieta|Portugāle|Azoru salas|Pontadelgada}}
| dib        = 1921
| dib_mēn    = 
| dib_dat    = 
| stad       = ''[[Estádio de São Miguel]]''
| ietilp     = 13 277
| prez       = {{flaga|Portugāle}} ''Rui Miguel Melo Cordeiro''
| tren       = {{flaga|Portugāle}} Daniels Ramušs
| līga       = ''[[Primeira Liga]]''
| sez        = 2021.—2022.
| poz        = 8. vieta

| pattern_la3 = _pau1819h
| pattern_b1 = _nancy1819a
| pattern_b3 = _pau1819h
| pattern_ra1 = _melbcity1718A
| leftarm1 = FF0000
| leftarm3 = 000050
| body1 = FF0000
| body3 = 000050
| rightarm1 = FF0000
| rightarm3 = 000050
| shorts1 = FFFFFF
| shorts3 = 000050
| socks1 = FF0000|
| pattern_la2 = _nz16a
| pattern_b2 = _fbbp1819a
| pattern_ra2 = _nz16a
| pattern_ra3 = _pau1819h|
| leftarm2 = FFFFFF
| skin2 = santaclara1112a
| body2 = FFFFFF
| rightarm2 = FFFFFF
| shorts2 = FFFFFF
| socks2 = FFFFFF
| socks3 = FFDD00
}}

'''''CD Santa Clara''''' ({{val|pt|Clube Desportivo Santa Clara}}) ir [[Portugāle]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Pontadelgada]]s pilsētas [[Azoru salas|Azoru salās]].

== Sezonas ==

{|class=&quot;wikitable&quot;
! Sezona
! Līmenis
! Līga
! Vieta
! Atsauce
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2016.–2017.'''
| bgcolor=&quot;#f4dc93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#f4dc93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Segunda Liga'''
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''12.'''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesp/port2017.html|title=Portugal 2016/17|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2017.–2018.'''
| bgcolor=&quot;#f4dc93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#f4dc93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Segunda Liga'''
| bgcolor=&quot;#bbbbbb&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesp/port2018.html|title=Portugal 2017/18|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
||||||||
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2018.–2019.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Primeira Liga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''10.'''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesp/port2019.html|title=Portugal 2018/19|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2019.–2020.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Primeira Liga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''9.'''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesp/port2020.html|title=Portugal 2019/20|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2020.–2021.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Primeira Liga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''5.'''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesp/port2021.html|title=Portugal 2020/21|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2021.–2022.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Primeira Liga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''7.'''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesp/port2022.html|title=Portugal 2021/22|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2022.–2023.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Primeira Liga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''.'''
| 
|-
|}

== Atsauces ==
{{atsauces|3}}

== Ārējās saites ==
* [https://cdsantaclara.com/?doing_wp_cron=1652707992.1012139320373535156250 Kluba oficiālā vietne] 
* [https://lt-lt.facebook.com/cdsantaclara/ Facebook]
* [http://foot.dk/VisPorklub.asp?ID=58 foot.dk]
* [https://int.soccerway.com/teams/portugal/cd-santa-clara/1706/ SOCCERWAY]
* [https://www.zerozero.pt/equipa.php?id=32 zerozero.pt]
* [https://www.transfermarkt.com/cd-santa-clara/startseite/verein/2423 transfermarkt]

{{īss-aizmetnis}}
{{futbols-aizmetnis}}
{{portugāle-aizmetnis}}

{{PORfutč}}

[[Kategorija:Portugāles futbola klubi]]</text>
      <sha1>eljadjs8irlrwbg813vefb5csq0ylys</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>CD Aves</title>
    <ns>0</ns>
    <id>418572</id>
    <revision>
      <id>3662244</id>
      <parentid>3411949</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T16:12:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: {{Cite web → {{tīmekļa atsauce (10) using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5298" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #ffffff
| bg_color   = #ff0000
| nos        = CD Aves
| logo       = [[Attēls:CD Aves logo.png|150px]]
| pilns      = ''Clube Desportivo Aves''
| iesauka    =  
| pilsēta    = {{Vieta|Portugāle|Vila das Aviša}}
| dib        = 1930
| dib_mēn    = 11
| dib_dat    = 30
| stad       = ''[[Estádio do Clube Desportivo das Aves]]''
| ietilp     = 8 500
| prez       = {{flaga|Portugāle}} Armandu Silva
| tren       = {{flaga|Portugāle}} Nunu Manta Santušs
| līga       = ''Campeonato de Portugal'' (D3)
| sez        = 2019.—2020.
| poz        = 18. vieta ''[[Primeira Liga]]'' {{decrease}}

|pattern_la1=_aves1819h
|pattern_b1=_aves1819h
|pattern_ra1=_aves1819h
|leftarm1=c80000
|body1=FFFFFF
|rightarm1=c80000
|shorts1=FF0000
|socks1=ffffff
|pattern_la2=_aves1819a
|pattern_b2=_aves1819a
|pattern_ra2=_aves1819a
|leftarm2=ffe132
|body2=FFFFFF
|rightarm2=ffe132
|shorts2=FFFFFF
|socks2=FFFFFF
|pattern_la3=_cdaves1819t
|pattern_b3=_cdaves1819t
|pattern_ra3=_cdaves1819t
|leftarm3=001446
|body3=ffffff
|rightarm3=001446
|shorts3=003ea1
|socks3=001446
}}

'''''CD Aves''''' ({{val|pt|Clube Desportivo Aves}}) ir [[Portugāle]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Vila das Aviša]]s pilsētas.

== Sezonas ==

{|class=&quot;wikitable&quot;
! Sezona
! Līmenis
! Līga
! Vieta
! Atsauce
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2010.—2011.'''
| bgcolor=&quot;#f4dc93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#f4dc93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Segunda Liga'''
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''8.'''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesp/port2011.html|title=Portugal 2010/11|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2011.—2012.'''
| bgcolor=&quot;#f4dc93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#f4dc93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Segunda Liga'''
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesp/port2012.html|title=Portugal 2011/12|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2012.—2013.'''
| bgcolor=&quot;#f4dc93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#f4dc93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Segunda Liga'''
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''5.'''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesp/port2013.html|title=Portugal 2012/13|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2013.—2014.'''
| bgcolor=&quot;#f4dc93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#f4dc93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Segunda Liga'''
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.'''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesp/port2014.html|title=Portugal 2013/14|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2014.—2015.'''
| bgcolor=&quot;#f4dc93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#f4dc93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Segunda Liga'''
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''18.'''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesp/port2015.html|title=Portugal 2014/15|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2015.—2016.'''
| bgcolor=&quot;#f4dc93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#f4dc93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Segunda Liga'''
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''8.'''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesp/port2016.html|title=Portugal 2015/16|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2016.—2017.'''
| bgcolor=&quot;#f4dc93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#f4dc93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Segunda Liga'''
| bgcolor=&quot;#BBBBBB&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesp/port2017.html|title=Portugal 2016/17|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2017.—2018.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Primeira Liga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''13.'''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesp/port2018.html|title=Portugal 2017/18|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2018.—2019.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Primeira Liga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''14.'''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesp/port2019.html|title=Portugal 2018/19|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2019.—2020.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Primeira Liga'''
| bgcolor=&quot;#FFCCCC&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''18.'''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesp/port2020.html|title=Portugal 2019/20|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{īss-aizmetnis}}
{{futbols-aizmetnis}}
{{portugāle-aizmetnis}}

{{PORfutč}}

[[Kategorija:Portugāles futbola klubi]]</text>
      <sha1>bju5paeecjems82u5lt4jwsfcrohok3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Cīņas sports olimpiskajās spēlēs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>419213</id>
    <revision>
      <id>3662049</id>
      <parentid>3464629</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T15:27:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>CommonsDelinker</username>
        <id>1319</id>
      </contributor>
      <comment>Izņemts attēls &quot;Russian_Olympic_Committee_flag.svg&quot;, jo [[commons:User:Ellywa|Ellywa]] to ir izdzēsis no [[Vikikrātuve]]s (iemesls: per [[:c:Commons:Deletion requests/File:Russian Olympic Committee flag.svg|]]).</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="46630" xml:space="preserve">[[Attēls:Wrestling pictogram.svg|right|150px|border|Cīņas sports]]
[[Cīņas sports]] pirmoreiz tika iekļauts [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Atēnas|Atēnās]] un no tā laika ir katru nākamo spēļu programmā, izņemot [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles]] [[Parīze|Parīzē]].

1896. gadā olimpiskajās spēlēs cīkstoņi sacentās [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu stilā]] brīvā svara kategorijā. [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]] cīkstoņi bija sadalīti svara kategorijās un sacensības notika tikai [[Brīvā cīņa|brīvajā  cīņā]]. Sākot ar [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] [[Londona|Londonā]] dalībnieki sacentās abos stilos, tikai [[1912. gada vasaras olimpiskās spēles|1912. gadā]] [[Stokholma|Stokholmā]] cīņas notika grieķu-romiešu stilā. Sākotnēji sacentās tikai vīrieši, sieviešu brīvā stila cīņa tika ieviesta [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Atēnas|Atēnās]].

Plānojot [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada olimpisko spēļu]] programmu, [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|SOK]] apsvēra iespēju izslēgt cīņas sportu no olimpisko spēļu programmas, bet 2013. gada septembrī  SOK sesija [[Argentīna|Argentīnā]] pieņēma lēmumu atstāt cīņas sportu spēļu programmā un no 2016. gada samazināt vīriešu un palielināt sieviešu svara kategoriju skaitu.&lt;ref&gt;{{cite web|url=http://www.sports.ru/others/wrestling/155224918.html|title=FILA назвала весовые категории в борьбе на Олимпиаду-2016|accessdate=2019-02-06}}&lt;/ref&gt; Līdz ar to pašlaik cīņas sportā sacensības notiek vīriešiem — 6 svara kategorijās gan grieķu-romiešu, gan brīvajā cīņā, sievietēm — 6 kategorijās brīvajā cīņā. 

== Svara kategorijas ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Olimpiāde || [[Cīņas sports 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|96]] || 00 || [[Cīņas sports 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|04]] || [[Cīņas sports 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|08]] || [[Cīņas sports 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|12]] || [[Cīņas sports 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|20]] || [[Cīņas sports 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|24]] || [[Cīņas sports 1928. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|28]] || [[Cīņas sports 1932. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|32]] || [[Cīņas sports 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|36]] || [[Cīņas sports 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|48]] || [[Cīņas sports 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|52]] || [[Cīņas sports 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|56]] || [[Cīņas sports 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|60]] || [[Cīņas sports 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|64]] || [[Cīņas sports 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|68]] || [[Cīņas sports 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|72]] || [[Cīņas sports 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|76]] || [[Cīņas sports 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|80]] || [[Cīņas sports 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|84]] || [[Cīņas sports 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|88]] || [[Cīņas sports 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|92]] || [[Cīņas sports 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|96]] || [[Cīņas sports 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|00]] || [[Cīņas sports 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|04]] || [[Cīņas sports 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|08]] || [[Cīņas sports 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|12]] || [[Cīņas sports 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|16]] || [[Cīņas sports 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|20]] || Gadi
|- align=center
|colspan=31 |'''Grieķu-romiešu cīņa vīriešiem'''
|- align=center
|align=left|  Vieglais mušas svars
|  
|
|
| 
| 
| 
| 
| 
| 
| 
| 
| 
| 
| 
| 
| 
| '''•''' &lt;!-- Līdz 48 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Līdz 48 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Līdz 48 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Līdz 48 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Līdz 48 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Līdz 48 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Līdz 48 kg --&gt;
| 
| 
| 
|
|
|
|7
|- align=center
|align=left| Mušas svars
|  
|
|
| 
| 
| 
| 
| 
| 
| 
| '''•''' &lt;!-- Mušas svars --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Mušas svars --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Mušas svars --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Mušas svars --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Mušas svars --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Mušas svars --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Līdz 52 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Līdz 52 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Līdz 52 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Līdz 52 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Līdz 52 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Līdz 52 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Līdz 52 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Līdz 52 kg --&gt;
| 
| 
|
|
|
|14
|- align=center
|align=left| Gaiļa svars
| 
|
|
| 
|
|
| '''•''' &lt;!-- Gaiļa svars --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Gaiļa svars --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Gaiļa svars --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Gaiļa svars --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Gaiļa svars --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Gaiļa svars --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Gaiļa svars --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Gaiļa svars --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Gaiļa svars --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Gaiļa svars --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Līdz 57 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Līdz 57 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Līdz 57 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Līdz 57 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Līdz 57 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Līdz 57 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Līdz 57 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Līdz 58 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Līdz 55 kg --&gt;
| [[Cīņas sports 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Vīrieši, grieķu-romiešu cīņa, līdz 55 kg|'''•''']] &lt;!-- Līdz 55 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Līdz 55 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Līdz 59 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Līdz 59 kg --&gt;
|23
|- align=center
|align=left| Spalvas svars
|  
|
|
|
| '''•''' &lt;!-- Spalvas svars --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Spalvas svars --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Spalvas svars --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Spalvas svars --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Spalvas svars --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Spalvas svars --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Spalvas svars --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Spalvas svars --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Spalvas svars --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Spalvas svars --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Spalvas svars --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Spalvas svars --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Līdz 62 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Līdz 62 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Līdz 62 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Līdz 62 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Līdz 62 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Līdz 62 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Līdz 62 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Līdz 63 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Līdz 60 kg --&gt;
| [[Cīņas sports 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Vīrieši, grieķu-romiešu cīņa, līdz 60 kg|'''•''']] &lt;!-- Līdz 60 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Līdz 60 kg --&gt;
|
|
|23
|- align=center
|align=left| Vieglais svars
|  
|
|
| '''•''' &lt;!-- Vieglais svars --&gt; 
| '''•''' &lt;!-- Vieglais svars --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Vieglais svars --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Vieglais svars --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Vieglais svars --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Vieglais svars --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Vieglais svars --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Vieglais svars --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Vieglais svars --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Vieglais svars --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Vieglais svars --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Vieglais svars --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Vieglais svars --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Līdz 68 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Līdz 68 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Līdz 68 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Līdz 68 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Līdz 68 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Līdz 68 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Līdz 68 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Līdz 69 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Līdz 66 kg --&gt;
| [[Cīņas sports 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Vīrieši, grieķu-romiešu cīņa, līdz 66 kg|'''•''']] &lt;!-- Līdz 66 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Līdz 66 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Līdz 66 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Līdz 66 kg --&gt;
|26
|- align=center
|align=left| Pusvidējais svars
| 
| 
|
| 
| 
|
| 
|
| '''•''' &lt;!-- Pusvidējais svars --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Pusvidējais svars --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Pusvidējais svars --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Pusvidējais svars --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Pusvidējais svars --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Pusvidējais svars --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Pusvidējais svars --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Pusvidējais svars --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Līdz 74 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Līdz 74 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Līdz 74 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Līdz 74 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Līdz 74 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Līdz 74 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Līdz 74 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Līdz 76 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Līdz 74 kg --&gt;
| [[Cīņas sports 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Vīrieši, grieķu-romiešu cīņa, līdz 74 kg|'''•''']] &lt;!-- Līdz 74 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Līdz 74 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Līdz 75 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Līdz 75 kg --&gt;
|21
|- align=center
|align=left| Vidējais svars
| 
| 
|
| '''•''' &lt;!-- Vidējais svars --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Vidējais svars --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Vidējais svars --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Vidējais svars --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Vidējais svars --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Vidējais svars --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Vidējais svars --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Vidējais svars --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Vidējais svars --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Vidējais svars --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Vidējais svars --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Vidējais svars --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Vidējais svars --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Līdz 82 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Līdz 82 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Līdz 82 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Līdz 82 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Līdz 82 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Līdz 82 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Līdz 82 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Līdz 85 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Līdz 84 kg --&gt;
| [[Cīņas sports 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Vīrieši, grieķu-romiešu cīņa, līdz 84 kg|'''•''']] &lt;!-- Līdz 84 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Līdz 84 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Līdz 85 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Līdz 85 kg --&gt;
|26
|- align=center
|align=left| Pussmagais svars
| 
| 
| 
| '''•''' &lt;!-- Pussmagais svars --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Pussmagais svars --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Pussmagais svars --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Pussmagais svars --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Pussmagais svars --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Pussmagais svars --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Pussmagais svars --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Pussmagais svars --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Pussmagais svars --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Pussmagais svars --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Pussmagais svars --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Pussmagais svars --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Pussmagais svars --&gt;
| '''•''' &lt;!-- 90 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- 90 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- 90 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- 90 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- 90 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- 90 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- 90 kg --&gt;
| 
| 
| 
|
|
|
|20
|- align=center
|align=left| Smagais svars
| 
| 
| 
| 
| '''•''' &lt;!-- Smagais svars --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Smagais svars --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Smagais svars --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Smagais svars --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Smagais svars --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Smagais svars --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Smagais svars --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Smagais svars --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Smagais svars --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Smagais svars --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Smagais svars --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Smagais svars --&gt;
| '''•''' &lt;!-- 100 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- 100 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- 100 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- 100 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- 100 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- 100 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- 100 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- 97 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- 96 kg --&gt;
| [[Cīņas sports 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Vīrieši, grieķu-romiešu cīņa, līdz 96 kg|'''•''']] &lt;!-- 96 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- 96 kg --&gt; 
| '''•''' &lt;!-- 98 kg --&gt; 
| '''•''' &lt;!-- 98 kg --&gt; 
|25
|- align=center
|align=left| Supersmagais svars
| 
| 
| 
| '''•''' &lt;!-- Supersmagais svars --&gt;
| 
| 
| 
| 
| 
| 
| 
| 
| 
| 
| 
|
| '''•''' &lt;!-- +100 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- +100 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- +100 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- +100 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- 130 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- 130 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- 130 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- 130 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- 120 kg --&gt;
| [[Cīņas sports 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Vīrieši, grieķu-romiešu cīņa, līdz 120 kg|'''•''']] &lt;!-- 120 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- 120 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- 130 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- 130 kg --&gt;
|14
|- align=center
|align=left| Brīvais svars
| '''•''' &lt;!-- Brīvais svars --&gt;
| 
| 
| 
| 
| 
| 
| 
| 
| 
| 
| 
| 
| 
| 
| 
|
| 
| 
| 
|
| 
|
| 
|
|
|
|
|
|1 
|- align=center
|colspan=31 |'''Brīvā cīņa vīriešiem'''
|- align=center
|align=left| Vieglais mušas svars
| 
| 
| '''•''' &lt;!-- Vieglais mušas svars --&gt;
| 
| 
| 
| 
| 
| 
| 
| 
| 
| 
| 
| 
| 
| '''•''' &lt;!-- 48 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- 48 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- 48 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- 48 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- 48 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- 48 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- 48 kg --&gt;
| 
| 
| 
|
|
|
|8
|- align=center
|align=left| Mušas svars
| 
|
| '''•''' &lt;!-- Mušas svars --&gt;
| 
| 
| 
| 
| 
| 
| 
| '''•''' &lt;!-- Mušas svars --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Mušas svars --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Mušas svars --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Mušas svars --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Mušas svars --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Mušas svars --&gt;
| '''•''' &lt;!-- 52 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- 52 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- 52 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- 52 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- 52 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- 52 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- 52 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- 54 kg --&gt;
| 
| 
|
|
|
|15
|- align=center
|align=left| Gaiļa svars
| 
|
| '''•''' &lt;!-- Gaiļa svars --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Gaiļa svars --&gt;
| 
| 
| '''•''' &lt;!-- Gaiļa svars --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Gaiļa svars --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Gaiļa svars --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Gaiļa svars --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Gaiļa svars --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Gaiļa svars --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Gaiļa svars --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Gaiļa svars --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Gaiļa svars --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Gaiļa svars --&gt;
| '''•''' &lt;!-- 57 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- 57 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- 57 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- 57 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- 57 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- 57 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- 57 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- 58 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- 55 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- 55 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- 55 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- 57 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- 57 kg --&gt;
|24
|- align=center
|align=left| Spalvas svars
| 
|
| '''•''' &lt;!-- Spalvas svars --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Spalvas svars --&gt;
| 
| '''•''' &lt;!-- Spalvas svars --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Spalvas svars --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Spalvas svars --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Spalvas svars --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Spalvas svars --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Spalvas svars --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Spalvas svars --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Spalvas svars --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Spalvas svars --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Spalvas svars --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Spalvas svars --&gt;
| '''•''' &lt;!-- 62 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- 62 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- 62 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- 62 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- 62 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- 62 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- 62 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- 63 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- 60 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- 60 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- 60 kg --&gt;
|
|
|24
|- align=center
|align=left| Vieglais svars
| 
|
| '''•''' &lt;!-- Vieglais svars --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Vieglais svars --&gt;
| 
| '''•''' &lt;!-- Vieglais svars --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Vieglais svars --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Vieglais svars --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Vieglais svars --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Vieglais svars --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Vieglais svars --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Vieglais svars --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Vieglais svars --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Vieglais svars --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Vieglais svars --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Vieglais svars --&gt;
| '''•''' &lt;!-- 68 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- 68 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- 68 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- 68 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- 68 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- 68 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- 68 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- 69 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- 66 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- 66 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- 66 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- 65 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- 65 kg --&gt;
|25
|- align=center
|align=left| Pusvidējais svars
| 
|
| '''•''' &lt;!-- Pusvidējais svars --&gt;
| 
| 
|
| '''•''' &lt;!-- Pusvidējais svars --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Pusvidējais svars --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Pusvidējais svars --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Pusvidējais svars --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Pusvidējais svars --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Pusvidējais svars --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Pusvidējais svars --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Pusvidējais svars --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Pusvidējais svars --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Pusvidējais svars --&gt;
| '''•''' &lt;!-- 74 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- 74 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- 74 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- 74 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- 74 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- 74 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- 74 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- 76 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- 74 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- 74 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- 74 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- 74 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- 74 kg --&gt;
|24
|- align=center
|align=left| Vidējais svars
| 
| 
|
| '''•''' &lt;!-- Vidējais svars --&gt;
| 
| '''•''' &lt;!-- Vidējais svars --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Vidējais svars --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Vidējais svars --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Vidējais svars --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Vidējais svars --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Vidējais svars --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Vidējais svars --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Vidējais svars --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Vidējais svars --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Vidējais svars --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Vidējais svars --&gt;
| '''•''' &lt;!-- 82 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- 82 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- 82 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- 82 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- 82 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- 82 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- 82 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- 85 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- 84 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- 84 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- 84 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- 86 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- 86 kg --&gt;
|25
|- align=center
|align=left| Pussmagais svars
| 
|
| 
| 
| 
| '''•''' &lt;!-- Pussmagais svars --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Pussmagais svars --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Pussmagais svars --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Pussmagais svars --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Pussmagais svars --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Pussmagais svars --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Pussmagais svars --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Pussmagais svars --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Pussmagais svars --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Pussmagais svars --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Pussmagais svars --&gt;
| '''•''' &lt;!-- 90 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- 90 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- 90 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- 90 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- 90 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- 90 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- 90 kg --&gt;
| 
| 
| 
|
|
|
|18
|- align=center
|align=left| Smagais svars
| 
|
| '''•''' &lt;!-- Smagais svars --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Smagais svars --&gt;
| 
| '''•''' &lt;!-- Smagais svars --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Smagais svars --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Smagais svars --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Smagais svars --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Smagais svars --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Smagais svars --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Smagais svars --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Smagais svars --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Smagais svars --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Smagais svars --&gt;
| '''•''' &lt;!-- Smagais svars --&gt;
| '''•''' &lt;!-- 100 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- 100 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- 100 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- 100 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- 100 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- 100 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- 100 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- 97 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- 96 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- 96 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- 96 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- 97 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- 97 kg --&gt;
|25
|- align=center
|align=left| Supersmagais svars
| 
| 
| 
| 
| 
| 
| 
| 
| 
| 
| 
| 
| 
| 
| 
|
| '''•''' &lt;!-- +100 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- +100 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- +100 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- +100 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- 130 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- 130 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- 130 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- 130 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- 120 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- 120 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- 120 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- 125 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- 125 kg --&gt;
| 13
|- align=center
|colspan=31 |'''Brīvā cīņa sievietēm'''
|- align=center
|align=left| Mušas svars
| 
| 
| 
| 
| 
| 
| 
| 
| 
| 
| 
| 
| 
| 
| 
|
| 
| 
| 
| 
| 
| 
| 
|
| '''•''' &lt;!-- 48 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- 48 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- 48 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- 48 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- 48 kg --&gt;
| 5
|- align=center
|align=left| Gaiļa svars
| 
| 
| 
| 
| 
| 
| 
| 
| 
| 
| 
| 
| 
| 
| 
|
| 
| 
| 
| 
| 
| 
| 
|
| '''•''' &lt;!-- 55 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- 55 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- 55 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- 53 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- 53 kg --&gt;
| 5
|- align=center
|align=left| Pusvidējais svars
| 
| 
| 
| 
| 
| 
| 
| 
| 
| 
| 
| 
| 
| 
| 
|
| 
| 
| 
| 
| 
| 
| 
|
|
|
|
| '''•''' &lt;!-- 58 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- 58 kg --&gt;
| 2
|- align=center
|align=left| Vidējais svars
| 
| 
| 
| 
| 
| 
| 
| 
| 
| 
| 
| 
| 
| 
| 
|
| 
| 
| 
| 
| 
| 
| 
|
| '''•''' &lt;!-- 63 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- 63 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- 63 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- 63 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- 63 kg --&gt;
| 5
|- align=center
|align=left| Pussmagais svars
| 
| 
| 
| 
| 
| 
| 
| 
| 
| 
| 
| 
| 
| 
| 
|
| 
| 
| 
| 
| 
| 
| 
|
|
|
|
| '''•''' &lt;!-- 69 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- 69 kg --&gt;
| 2
|- align=center
|align=left| Smagais svars
| 
| 
| 
| 
| 
| 
| 
| 
| 
| 
| 
| 
| 
| 
| 
|
| 
| 
| 
| 
| 
| 
| 
|
| '''•''' &lt;!-- 72 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- 72 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- 72 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- 75 kg --&gt;
| '''•''' &lt;!-- 75 kg --&gt;
| 5
|- bgcolor=lightgray
| || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || ||
|- align=center
|align=left| ''Kopā'' 
| 1 
| 0
| 7
| 9
| 5
| 10
| 13
| 13
| 14
| 14
| 16
| 16
| 16
| 16
| 16
| 16
| 20
| 20
| 20
| 20
| 20
| 20
| 20
| 16
| 18
| 18
| 18
| 18
| 18
|
|}

== Iegūtās medaļas (1896 — 2020) ==
{| class=&quot;wikitable&quot; border=&quot;1&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;0&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! colspan=6 | '''Kopējais medaļu daudzums'''
|-
!Vieta !! Valsts!!width=60| Zelts!!width=60| Sudrabs!!width=60| Bronza!!width=60| Kopā
|-
|1||align=left| {{ValstsOS|URS}}||style=&quot;background:gold&quot;|62||style=&quot;background:silver&quot;|31||style=&quot;background:#cc9966;&quot;|23||116
|-
|2||align=left| {{ValstsOS|USA}}||style=&quot;background:gold&quot;|60||style=&quot;background:silver&quot;|47||style=&quot;background:#cc9966;&quot;|44||151
|-
|3||align=left| {{ValstsOS|JPN}}||style=&quot;background:gold&quot;|37||style=&quot;background:silver&quot;|22||style=&quot;background:#cc9966;&quot;|17||76
|-
|4||align=left| {{ValstsOS|RUS}}||style=&quot;background:gold&quot;|30||style=&quot;background:silver&quot;|12||style=&quot;background:#cc9966;&quot;|14||56
|-
|5||align=left| {{ValstsOS|TUR}}||style=&quot;background:gold&quot;|29||style=&quot;background:silver&quot;|18||style=&quot;background:#cc9966;&quot;|18||65
|-
|6||align=left| {{ValstsOS|SWE}}||style=&quot;background:gold&quot;|28||style=&quot;background:silver&quot;|27||style=&quot;background:#cc9966;&quot;|31||86
|-
|7||align=left| {{ValstsOS|FIN}}||style=&quot;background:gold&quot;|26||style=&quot;background:silver&quot;|28||style=&quot;background:#cc9966;&quot;|29||83
|-
|8||align=left| {{ValstsOS|HUN}}||style=&quot;background:gold&quot;|20||style=&quot;background:silver&quot;|17||style=&quot;background:#cc9966;&quot;|19||56
|-
|9||align=left| {{ValstsOS|BUL}}||style=&quot;background:gold&quot;|16||style=&quot;background:silver&quot;|32||style=&quot;background:#cc9966;&quot;|23||71
|-
|10||align=left| {{ValstsOS|IRI}}||style=&quot;background:gold&quot;|11||style=&quot;background:silver&quot;|15||style=&quot;background:#cc9966;&quot;|21||47
|-
|11||align=left| {{ValstsOS|KOR}}||style=&quot;background:gold&quot;|11||style=&quot;background:silver&quot;|11||style=&quot;background:#cc9966;&quot;|14||36
|-
|12||align=left| {{ValstsOS|CUB}}||style=&quot;background:gold&quot;|11||style=&quot;background:silver&quot;|6||style=&quot;background:#cc9966;&quot;|8||25
|-
|13||align=left| {{ValstsOS|ROU}}||style=&quot;background:gold&quot;|7||style=&quot;background:silver&quot;|8||style=&quot;background:#cc9966;&quot;|19||34
|-
|14||align=left| {{ValstsOS|ITA}}||style=&quot;background:gold&quot;|7||style=&quot;background:silver&quot;|4||style=&quot;background:#cc9966;&quot;|11||22
|-
|15||align=left| {{ValstsOS|EUN}}||style=&quot;background:gold&quot;|6||style=&quot;background:silver&quot;|5||style=&quot;background:#cc9966;&quot;|5||16
|-
|16||align=left| {{ValstsOS|GER}}||style=&quot;background:gold&quot;|5||style=&quot;background:silver&quot;|12||style=&quot;background:#cc9966;&quot;|11||28
|-
|17||align=left| {{ValstsOS|POL}}||style=&quot;background:gold&quot;|5||style=&quot;background:silver&quot;|9||style=&quot;background:#cc9966;&quot;|13||27
|-
|18||align=left| {{ValstsOS|EST}}||style=&quot;background:gold&quot;|5||style=&quot;background:silver&quot;|2||style=&quot;background:#cc9966;&quot;|4||11
|-
|19|| align=&quot;left&quot; | {{ValstsOS|AZE}}|| style=&quot;background:gold&quot; |4|| style=&quot;background:silver&quot; |8|| style=&quot;background:#cc9966;&quot; |13||25
|-
|20|| align=&quot;left&quot; | {{ValstsOS|UKR}}|| style=&quot;background:gold&quot; |4|| style=&quot;background:silver&quot; |6|| style=&quot;background:#cc9966;&quot; |8||18
|-
|21||align=left| {{ValstsOS|YUG}}||style=&quot;background:gold&quot;|4||style=&quot;background:silver&quot;|6||style=&quot;background:#cc9966;&quot;|6||16
|-
|22||align=left| {{ValstsOS|FRA}}||style=&quot;background:gold&quot;|4||style=&quot;background:silver&quot;|4||style=&quot;background:#cc9966;&quot;|10||18
|-
|23|| align=&quot;left&quot; | {{ValstsOS|SUI}}|| style=&quot;background:gold&quot; |4|| style=&quot;background:silver&quot; |4|| style=&quot;background:#cc9966;&quot; |6||14
|-
|24|| align=&quot;left&quot; | [[KOK 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|KOK]]|| style=&quot;background:gold&quot; |4|| style=&quot;background:silver&quot; |0|| style=&quot;background:#cc9966;&quot; |4||8
|-
|25|| align=&quot;left&quot; | {{ValstsOS|CAN}}|| style=&quot;background:gold&quot; |3|| style=&quot;background:silver&quot; |7|| style=&quot;background:#cc9966;&quot; |7||17
|-
|26||align=left| {{ValstsOS|GEO}}||style=&quot;background:gold&quot;|3||style=&quot;background:silver&quot;|6||style=&quot;background:#cc9966;&quot;|10||19
|-
|27|| align=&quot;left&quot; | {{ValstsOS|GBR}}|| style=&quot;background:gold&quot; |3|| style=&quot;background:silver&quot; |4|| style=&quot;background:#cc9966;&quot; |10||17
|-
|28|| align=&quot;left&quot; | {{ValstsOS|PRK}}|| style=&quot;background:gold&quot; |3|| style=&quot;background:silver&quot; |2|| style=&quot;background:#cc9966;&quot; |5||10
|-
|29||align=left| {{ValstsOS|CHN}}||style=&quot;background:gold&quot;|2||style=&quot;background:silver&quot;|5||style=&quot;background:#cc9966;&quot;|8||15
|-
|30||align=left| {{ValstsOS|ARM}}||style=&quot;background:gold&quot;|2||style=&quot;background:silver&quot;|3||style=&quot;background:#cc9966;&quot;|3||8
|-
|rowspan=2|31-32
|align=left| {{ValstsOS|GDR}}||style=&quot;background:gold&quot;|2||style=&quot;background:silver&quot;|3||style=&quot;background:#cc9966;&quot;|2||7
|-
|align=left| {{ValstsOS|EGY}}||style=&quot;background:gold&quot;|2||style=&quot;background:silver&quot;|3||style=&quot;background:#cc9966;&quot;|2||7
|-
|33|| align=&quot;left&quot; | {{ValstsOS|UZB}}|| style=&quot;background:gold&quot; |2|| style=&quot;background:silver&quot; |2|| style=&quot;background:#cc9966;&quot; |4||8
|-
|34||align=left| {{ValstsOS|NOR}}||style=&quot;background:gold&quot;|2||style=&quot;background:silver&quot;|2||style=&quot;background:#cc9966;&quot;|2||6
|-
|35||align=left| {{ValstsOS|TCH}}||style=&quot;background:gold&quot;|1||style=&quot;background:silver&quot;|7||style=&quot;background:#cc9966;&quot;|7||15
|-
|36||align=left| {{ValstsOS|KAZ}}||style=&quot;background:gold&quot;|1||style=&quot;background:silver&quot;|5||style=&quot;background:#cc9966;&quot;|11||17
|-
|37||align=left| {{ValstsOS|EUA}}||style=&quot;background:gold&quot;|1||style=&quot;background:silver&quot;|5||style=&quot;background:#cc9966;&quot;|3||9
|-
|38||align=left| {{ValstsOS|FRG}}||style=&quot;background:gold&quot;|1||style=&quot;background:silver&quot;|4||style=&quot;background:#cc9966;&quot;|4||9
|-
|39||align=left| {{ValstsOS|GRE}}||style=&quot;background:gold&quot;|1||style=&quot;background:silver&quot;|3||style=&quot;background:#cc9966;&quot;|7||11
|-
|40|| align=&quot;left&quot; | {{ValstsOS|SRB}}|| style=&quot;background:gold&quot; |1|| style=&quot;background:silver&quot; |0|| style=&quot;background:#cc9966;&quot; |1||2
|-
|41||align=left| {{ValstsOS|BLR}}||style=&quot;background:gold&quot;|0||style=&quot;background:silver&quot;|7||style=&quot;background:#cc9966;&quot;|7||14
|-
|42||align=left| {{ValstsOS|MGL}}||style=&quot;background:gold&quot;|0||style=&quot;background:silver&quot;|4||style=&quot;background:#cc9966;&quot;|6||10
|-
|43||align=left| {{ValstsOS|DEN}}||style=&quot;background:gold&quot;|0||style=&quot;background:silver&quot;|3||style=&quot;background:#cc9966;&quot;|6||9
|-
|44||align=left| {{ValstsOS|KGZ}}||style=&quot;background:gold&quot;|0||style=&quot;background:silver&quot;|3||style=&quot;background:#cc9966;&quot;|3||6
|-
|rowspan=2|45-46
|align=left| {{ValstsOS|BEL}}||style=&quot;background:gold&quot;|0||style=&quot;background:silver&quot;|3||style=&quot;background:#cc9966;&quot;|0||3
|-
|align=left| {{flag|Krievijas Impērija}}||style=&quot;background:gold&quot;|0||style=&quot;background:silver&quot;|3||style=&quot;background:#cc9966;&quot;|0||3
|-
|47||align=left| {{ValstsOS|IND}}||style=&quot;background:gold&quot;|0||style=&quot;background:silver&quot;|2||style=&quot;background:#cc9966;&quot;|5||7
|-
|rowspan=2|48-49
|align=left| {{ValstsOS|AUS}}||style=&quot;background:gold&quot;|0||style=&quot;background:silver&quot;|1||style=&quot;background:#cc9966;&quot;|2||3
|-
|align=left| {{ValstsOS|LIB}}||style=&quot;background:gold&quot;|0||style=&quot;background:silver&quot;|1||style=&quot;background:#cc9966;&quot;|2||3
|-
|50||align=left| {{ValstsOS|LTU}}||style=&quot;background:gold&quot;|0||style=&quot;background:silver&quot;|1||style=&quot;background:#cc9966;&quot;|1||2
|-
|rowspan=6|51-56
|align=left| {{ValstsOS|LAT}}||style=&quot;background:gold&quot;|0||style=&quot;background:silver&quot;|1||style=&quot;background:#cc9966;&quot;|0||1
|-
|align=left| {{ValstsOS|MEX}}||style=&quot;background:gold&quot;|0||style=&quot;background:silver&quot;|1||style=&quot;background:#cc9966;&quot;|0||1
|-
|align=left| {{ValstsOS|PUR}}|| style=&quot;background:gold&quot; |0|| style=&quot;background:silver&quot; |1|| style=&quot;background:#cc9966;&quot; |0||1
|-
|align=left| {{ValstsOS|SVK}}||style=&quot;background:gold&quot;|0||style=&quot;background:silver&quot;|1||style=&quot;background:#cc9966;&quot;|0||1
|-
|align=left| {{ValstsOS|SYR}}||style=&quot;background:gold&quot;|0||style=&quot;background:silver&quot;|1||style=&quot;background:#cc9966;&quot;|0||1
|-
|align=left| {{ValstsOS|TJK}}||style=&quot;background:gold&quot;|0||style=&quot;background:silver&quot;|1||style=&quot;background:#cc9966;&quot;|0||1
|-
|rowspan=2|57-58
|align=left| {{ValstsOS|AUT}}||style=&quot;background:gold&quot;|0||style=&quot;background:silver&quot;|0||style=&quot;background:#cc9966;&quot;|2||2
|-
|align=left| {{ValstsOS|COL}}||style=&quot;background:gold&quot;|0||style=&quot;background:silver&quot;|0||style=&quot;background:#cc9966;&quot;|2||2
|-
|rowspan=5|59-63
|align=left| {{ValstsOS|CZE}}||style=&quot;background:gold&quot;|0||style=&quot;background:silver&quot;|0||style=&quot;background:#cc9966;&quot;|1||1
|-
|align=left| {{ValstsOS|MDA}}||style=&quot;background:gold&quot;|0||style=&quot;background:silver&quot;|0||style=&quot;background:#cc9966;&quot;|1||1
|-
|align=left| {{ValstsOS|PAK}}||style=&quot;background:gold&quot;|0||style=&quot;background:silver&quot;|0||style=&quot;background:#cc9966;&quot;|1||1
|-
|align=left| {{ValstsOS|TUN}}||style=&quot;background:gold&quot;|0||style=&quot;background:silver&quot;|0||style=&quot;background:#cc9966;&quot;|1||1
|-
|align=left| {{ValstsOS|MKD}}||style=&quot;background:gold&quot;|0||style=&quot;background:silver&quot;|0||style=&quot;background:#cc9966;&quot;|1||1
|}

== Pārstāvniecība pa gadiem ==
Cīņas sporta sacensībās piedalījās šādas valstis. Tabulā norādītie skaitļi norāda valsts komandas dalībnieku skaitu attiecīgajā olimpiādē.
&lt;div style=&quot;overflow:auto&quot;&gt;
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;white-space:nowrap; text-align:center; margin:0&quot;
! Komanda (valsts)
! [[Cīņas sports 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|96]]
! &lt;span style=&quot;color:grey&quot;&gt;00&lt;/span&gt;
! [[Cīņas sports 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|04]]
! [[Cīņas sports 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|08]]
! [[Cīņas sports 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|12]]
! [[Cīņas sports 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|20]]
! [[Cīņas sports 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|24]]
! [[Cīņas sports 1928. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|28]]
! [[Cīņas sports 1932. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|32]]
! [[Cīņas sports 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|36]]
! [[Cīņas sports 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|48]]
! [[Cīņas sports 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|52]]
! [[Cīņas sports 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|56]]
! [[Cīņas sports 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|60]]
! [[Cīņas sports 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|64]]
! [[Cīņas sports 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|68]]
! [[Cīņas sports 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|72]]
! [[Cīņas sports 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|76]]
! [[Cīņas sports 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|80]]
! [[Cīņas sports 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|84]]
! [[Cīņas sports 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|88]]
! [[Cīņas sports 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|92]]
! [[Cīņas sports 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|96]]
! [[Cīņas sports 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|00]]
! [[Cīņas sports 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|04]]
! [[Cīņas sports 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|08]]
! [[Cīņas sports 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|12]]
! [[Cīņas sports 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|16]]
! [[Cīņas sports 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|20]]
! Gadi
|-
|align=left| {{ValstsOS|AFG}}
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|7
|8
|5
|8
|
|8
|
|5
|
|
|
|1
|
|
|
|
|7
|-
|align=left| {{ValstsOS|ALB}}
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|1
|
|1
|2
|
|
|
|3
|-
|align=left| {{ValstsOS|ALG}}
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|3
|
|
|2
|2
|2
|1
|3
|3
|3
|
|8
|-
|align=left| {{ValstsOS|ASA}}
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|1
|
|1
|
|
|
|
|
|
|2
|-
|align=left| {{ValstsOS|UAR}}
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|4
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|1
|-
|align=left| {{ValstsOS|EUN}}
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|20
|
|
|
|
|
|
|
|1
|-
|align=left| {{ValstsOS|ARG}}
|
|
|
|
|
|
|
|5
|
|
|8
|6
|2
|2
|4
|3
|3
|3
|
|3
|2
|1
|1
|
|
|
|1
|1
|
|15
|-
|align=left| {{ValstsOS|ARM}}
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|8
|8
|7
|9
|7
|8
|
|6
|-
|align=left| {{ValstsOS|AUS}}
|
|
|
|
|
|
|1
|3
|1
|3
|4
|4
|15
|9
|8
|3
|3
|3
|3
|3
|3
|2
|9
|11
|1
|4
|1
|3
|
|22
|-
|align=left| {{ValstsOS|AUT}}
|
|
|
|
|8
|
|8
|2
|1
|7
|5
|3
|4
|7
|4
|1
|4
|2
|5
|7
|5
|2
|
|
|3
|
|1
|1
|
|20
|-
|align=left| {{ValstsOS|GDR}}
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|11
|17
|12
|9
|
|8
|
|
|
|
|
|
|
|
|5
|-
|align=left| {{ValstsOS|AZE}}
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|8
|9
|7
|16
|13
|14
|
|6
|-
|align=left| {{ValstsOS|USA}}
|
|
|35
|6
|2
|18
|14
|7
|7
|7
|8
|8
|15
|16
|16
|16
|18
|20
|
|19
|20
|20
|20
|16
|17
|16
|17
|14
|
|25
|-
|align=left| {{ValstsOS|ISV}}
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|4
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|1
|-
|align=left| {{ValstsOS|BAH}}
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|2
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|1
|-
|align=left| {{ValstsOS|BRN}}
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|1
|
|1
|-
|align=left| {{ValstsOS|BLR}}
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|15
|14
|10
|9
|11
|8
|
|6
|-
|align=left| {{ValstsOS|BEL}}
|
|
|
|4
|1
|12
|17
|13
|
|11
|9
|9
|3
|5
|3
|2
|2
|2
|3
|
|1
|1
|1
|
|
|
|
|
|
|18
|-
|align=left| {{ValstsOS|BOH}}
|
|
|
|4
|4
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|2
|-
|align=left| {{ValstsOS|BOL}}
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|1
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|1
|-
|align=left| {{ValstsOS|BIH}}
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|1
|
|
|
|
|
|
|1
|-
|align=left| {{ValstsOS|BRA}}
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|2
|1
|
|
|1
|1
|1
|5
|
|6
|-
|align=left| {{ValstsOS|BUL}}
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|8
|16
|16
|16
|20
|20
|20
|
|20
|20
|12
|8
|13
|12
|9
|11
|
|15
|-
|align=left| {{ValstsOS|CAF}}
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|1
|
|
|1
|-
|align=left| {{ValstsOS|CZE}}
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|3
|3
|2
|1
|1
|1
|
|6
|-
|align=left| {{ValstsOS|TCH}}
|
|
|
|
|
|10
|9
|6
|2
|13
|3
|4
|
|5
|4
|6
|10
|5
|8
|
|9
|7
|
|
|
|
|
|
|
|15
|-
|align=left| {{ValstsOS|CHI}}
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|1
|
|
|1
|-
|align=left| {{ValstsOS|DEN}}
|
|
|
|10
|9
|10
|11
|7
|3
|5
|5
|5
|
|4
|3
|3
|3
|
|2
|
|
|
|
|
|1
|2
|2
|1
|
|18
|-
|align=left| {{ValstsOS|RSA}}
|
|
|
|
|
|1
|
|1
|
|2
|3
|5
|4
|5
|
|
|
|
|
|
|
|3
|1
|1
|1
|1
|
|
|
|12
|-
|align=left| {{ValstsOS|KOR}}
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|4
|1
|3
|4
|12
|8
|4
|11
|
|14
|19
|16
|15
|10
|9
|11
|9
|5
|
|17
|-
|align=left| {{ValstsOS|YUG}}
|
|
|
|
|
|
|2
|5
|
|5
|
|3
|2
|5
|4
|8
|10
|6
|10
|9
|10
|
|
|
|
|
|
|
|
|13
|-
|align=left| {{ValstsOS|DOM}}
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|2
|
|
|
|1
|
|1
|1
|
|1
|
|
|
|
|5
|-
|align=left| {{ValstsOS|ECU}}
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|2
|
|1
|
|1
|
|
|
|
|
|
|2
|2
|
|5
|-
|align=left| {{ValstsOS|EGY}}
|
|
|
|
|
|1
|2
|4
|
|3
|13
|12
|
|
|4
|4
|3
|
|
|10
|5
|3
|1
|2
|3
|7
|11
|10
|
|18
|-
|align=left| {{ValstsOS|PHI}}
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|1
|1
|1
|3
|
|4
|4
|3
|
|
|
|2
|
|
|
|
|
|
|
|
|8
|-
|align=left| {{ValstsOS|FRA}}
|
|
|
|
|6
|17
|23
|13
|5
|10
|11
|10
|2
|9
|3
|4
|5
|5
|2
|8
|9
|9
|2
|3
|6
|9
|6
|2
|
|24
|-
|align=left| {{ValstsOS|GAM}}
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|3
|
|
|
|
|
|
|
|
|1
|-
|align=left| {{ValstsOS|GRE}}
|2
|
|
|
|1
|5
|2
|3
|2
|4
|5
|3
|2
|3
|5
|8
|9
|4
|5
|10
|5
|11
|9
|7
|18
|3
|2
|1
|
|25
|-
|align=left| {{ValstsOS|GEO}}
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|8
|13
|12
|10
|13
|11
|
|6
|-
|align=left| {{ValstsOS|GUM}}
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|1
|1
|1
|
|1
|1
|1
|
|
|6
|-
|align=left| {{ValstsOS|GUA}}
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|3
|
|
|
|5
|4
|
|
|
|1
|1
|1
|
|
|
|
|
|
|6
|-
|align=left| {{ValstsOS|GUI}}
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|2
|
|
|
|
|
|
|
|
|1
|-
|align=left| {{ValstsOS|GBS}}
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|1
|1
|1
|1
|2
|2
|
|6
|-
|align=left| {{ValstsOS|HAI}}
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|1
|
|1
|-
|align=left| {{ValstsOS|HON}}
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|1
|
|
|1
|-
|align=left| {{ValstsOS|CRO}}
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|1
|1
|
|
|
|2
|1
|
|4
|-
|align=left| {{ValstsOS|EST}}
|
|
|
|
|
|4
|8
|6
|1
|8
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|4
|4
|3
|1
|
|2
|3
|
|11
|-
|align=left| {{ValstsOS|IND}}
|
|
|
|
|
|2
|
|
|
|3
|6
|4
|7
|5
|8
|4
|8
|
|6
|8
|7
|6
|1
|1
|7
|3
|5
|7
|
|19
|-
|align=left| {{ValstsOS|INA}}
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|2
|
|
|
|
|
|
|
|
|1
|-
|align=left| {{ValstsOS|IRQ}}
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|1
|
|1
|
|
|9
|3
|5
|
|
|
|
|
|1
|
|
|6
|-
|align=left| {{ValstsOS|IRI}}
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|7
|8
|8
|12
|12
|9
|14
|17
|
|
|15
|16
|10
|11
|13
|12
|13
|12
|
|16
|-
|align=left| {{ValstsOS|ISL}}
|
|
|
|1
|1
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|2
|-
|align=left| {{ValstsOS|ITA}}
|
|
|
|1
|6
|8
|17
|5
|6
|10
|11
|14
|5
|16
|5
|5
|7
|8
|6
|7
|4
|5
|4
|2
|6
|2
|1
|2
|
|25
|-
|align=left| {{ValstsOS|ISR}}
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|2
|1
|
|
|2
|4
|1
|3
|3
|
|
|1
|
|8
|-
|align=left| {{ValstsOS|IRL}}
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|1
|1
|4
|2
|
|
|
|
|
|1
|
|
|
|
|
|
|
|
|5
|-
|align=left| {{ValstsOS|JPN}}
|
|
|
|
|
|
|1
|1
|7
|5
|
|5
|8
|16
|16
|15
|20
|20
|
|20
|20
|16
|12
|8
|13
|10
|13
|10
|
|20
|-
|align=left| {{ValstsOS|NZL}}
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|1
|1
|2
|
|1
|2
|
|3
|2
|2
|
|3
|
|
|
|
|
|9
|-
|align=left| {{ValstsOS|YEM}}
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|1
|
|
|
|
|
|
|1
|-
|align=left| {{ValstsOS|JOR}}
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|2
|
|
|
|
|
|
|
|
|1
|-
|align=left| {{ValstsOS|CAM}}
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|1
|
|
|
|
|1
|
|2
|-
|align=left| {{ValstsOS|CMR}}
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|6
|5
|4
|
|1
|
|
|1
|1
|3
|
|7
|-
|align=left| {{ValstsOS|CAN}}
|
|
|1
|1
|
|1
|5
|5
|6
|5
|6
|4
|2
|3
|4
|7
|9
|15
|
|13
|11
|13
|14
|4
|7
|10
|9
|8
|
|24
|-
|align=left| {{ValstsOS|KAZ}}
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|11
|11
|12
|16
|15
|12
|
|6
|-
|align=left| {{ValstsOS|KEN}}
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|4
|
|
|
|
|
|
|
|
|1
|-
|align=left| {{ValstsOS|CYP}}
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|1
|1
|
|
|
|
|
|
|2
|-
|align=left| {{ValstsOS|KGZ}}
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|4
|6
|8
|5
|4
|7
|
|6
|-
|align=left| {{ValstsOS|COL}}
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|1
|4
|1
|3
|1
|1
|3
|3
|5
|
|9
|-
|align=left| {{ValstsOS|CIV}}
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|1
|
|
|1
|
|
|2
|-
|align=left| {{ValstsOS|RUS}}
|
|
|
|4
|11
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|20
|16
|18
|18
|16
|17
|
|8
|-
|align=left| {{ValstsOS|CUB}}
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|3
|
|
|1
|
|3
|7
|9
|10
|
|
|15
|15
|13
|12
|12
|12
|10
|
|13
|-
|align=left| {{ValstsOS|CHN}}
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|7
|11
|8
|5
|5
|9
|16
|7
|13
|
|9
|-
|align=left| {{ValstsOS|TPE}}
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|1
|
|
|1
|4
|
|
|
|
|
|
|1
|
|4
|-
|align=left| {{ValstsOS|LAT}}
|
|
|
|
|
|
|6
|2
|
|3
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|1
|1
|1
|1
|
|2
|1
|
|9
|-
|align=left| {{ValstsOS|LBN}}
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|5
|4
|
|6
|
|2
|2
|1
|1
|1
|1
|
|
|
|
|
|
|
|
|9
|-
|align=left| {{ValstsOS|GBR}}
|1
|
|
|53
|12
|10
|14
|6
|2
|6
|16
|6
|4
|6
|6
|4
|6
|7
|6
|7
|6
|1
|1
|
|1
|
|1
|
|
|23
|-
|align=left| {{ValstsOS|LTU}}
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|1
|3
|2
|3
|4
|2
|1
|
|7
|-
|align=left| {{ValstsOS|LUX}}
|
|
|
|
|
|2
|2
|3
|
|1
|2
|3
|
|4
|1
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|8
|-
|align=left| {{ValstsOS|MKD}}
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|3
|2
|2
|1
|
|
|
|4
|-
|align=left| {{ValstsOS|MAD}}
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|1
|
|
|1
|-
|align=left| {{ValstsOS|MAS}}
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|2
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|1
|-
|align=left| {{ValstsOS|MLT}}
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|2
|2
|
|
|
|
|
|
|
|
|2
|-
|align=left| {{ValstsOS|MAR}}
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|5
|
|4
|3
|4
|
|5
|5
|4
|5
|
|
|
|2
|3
|
|10
|-
|align=left| {{ValstsOS|MTN}}
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|2
|4
|
|
|
|
|
|
|
|
|2
|-
|align=left| {{ValstsOS|MRI}}
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|1
|
|
|
|
|
|
|
|
|1
|-
|align=left| {{ValstsOS|MEX}}
|
|
|
|
|
|
|
|
|2
|
|4
|5
|1
|4
|4
|12
|9
|2
|2
|5
|4
|2
|7
|
|
|1
|2
|1
|
|17
|-
|align=left| {{ValstsOS|FSM}}
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|1
|
|
|1
|-
|align=left| {{ValstsOS|MDA}}
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|6
|4
|2
|2
|2
|3
|
|6
|-
|align=left| {{ValstsOS|MGL}}
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|8
|8
|13
|13
|13
|
|9
|7
|4
|4
|6
|6
|8
|10
|
|13
|-
|align=left| {{ValstsOS|NAM}}
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|1
|
|1
|
|
|2
|-
|align=left| {{ValstsOS|IOP}}
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|9
|
|
|
|
|
|
|
|1
|-
|align=left| {{ValstsOS|NGR}}
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|1
|3
|6
|5
|4
|2
|1
|2
|4
|7
|
|10
|-
|align=left| {{ValstsOS|NCA}}
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|1
|
|
|
|
|
|
|
|1
|-
|align=left| {{ValstsOS|NED}}
|
|
|
|9
|3
|9
|8
|6
|
|
|4
|
|
|3
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|1
|
|
|
|1
|
|9
|-
|align=left| {{ValstsOS|NOR}}
|
|
|2
|1
|9
|7
|7
|7
|1
|3
|6
|7
|1
|4
|1
|3
|5
|2
|
|5
|5
|2
|1
|1
|1
|1
|1
|2
|
|25
|-
|align=left| {{ValstsOS|URS}}
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|16
|16
|16
|16
|16
|20
|20
|20
|
|20
|
|
|
|
|
|
|
|
|9
|-
|align=left| {{ValstsOS|PAK}}
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|6
|7
|6
|2
|2
|2
|
|2
|3
|1
|1
|
|
|
|
|
|
|10
|-
|align=left| {{ValstsOS|PLW}}
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|1
|2
|
|1
|
|3
|-
|align=left| {{ValstsOS|PAN}}
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|1
|3
|2
|2
|1
|
|1
|3
|2
|1
|
|
|
|
|
|
|9
|-
|align=left| {{ValstsOS|PER}}
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|4
|
|2
|2
|1
|
|5
|
|1
|1
|
|1
|
|8
|-
|align=left| {{ValstsOS|POL}}
|
|
|
|
|
|
|2
|4
|
|3
|
|5
|
|12
|5
|12
|18
|14
|20
|
|18
|13
|11
|9
|9
|9
|4
|8
|
|18
|-
|align=left| {{ValstsOS|POR}}
|
|
|
|
|2
|
|
|1
|
|
|
|
|
|3
|
|4
|3
|3
|
|
|1
|1
|1
|
|1
|
|
|
|
|10
|-
|align=left| {{ValstsOS|PUR}}
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|5
|
|3
|2
|4
|5
|
|1
|
|3
|2
|
|8
|-
|align=left| {{ValstsOS|FRG}}
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|9
|17
|15
|
|14
|17
|
|
|
|
|
|
|
|
|5
|-
|align=left| {{ValstsOS|ROU}}
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|5
|
|7
|4
|7
|11
|12
|20
|19
|20
|10
|4
|11
|10
|5
|5
|8
|2
|5
|
|18
|-
|align=left| {{ValstsOS|ESA}}
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|1
|1
|
|
|
|
|1
|
|
|
|3
|-
|align=left| {{ValstsOS|SAM}}
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|2
|
|
|1
|
|
|
|
|
|2
|-
|align=left| {{ValstsOS|SMR}}
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|1
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|1
|-
|align=left| {{ValstsOS|SEN}}
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|4
|5
|3
|4
|4
|3
|2
|1
|1
|1
|2
|2
|
|12
|-
|align=left| {{ValstsOS|SRB}}
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|2
|1
|3
|
|3
|-
|align=left| {{ValstsOS|SCG}}
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|2
|
|1
|
|
|
|
|2
|-
|align=left| {{ValstsOS|SYR}}
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|2
|2
|
|17
|3
|8
|3
|2
|
|
|
|
|
|
|7
|-
|align=left| {{ValstsOS|SVK}}
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|4
|4
|3
|2
|
|
|
|4
|-
|align=left| {{ValstsOS|FIN}}
|
|
|
|4
|37
|18
|24
|13
|10
|13
|15
|16
|10
|14
|10
|9
|10
|7
|8
|11
|12
|7
|5
|4
|2
|1
|2
|3
|
|25
|-
|align=left| {{ValstsOS|ESP}}
|
|
|
|
|
|
|4
|
|
|
|
|
|
|4
|1
|
|
|
|2
|3
|9
|10
|
|
|2
|3
|1
|1
|
|11
|-
|align=left| {{ValstsOS|SRI}}
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|1
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|1
|-
|align=left| {{ValstsOS|SUI}}
|
|
|1
|
|
|4
|12
|11
|
|13
|12
|5
|
|12
|3
|3
|9
|
|1
|2
|4
|4
|2
|4
|2
|1
|1
|
|
|20
|-
|align=left| {{ValstsOS|TJK}}
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|1
|
|4
|2
|4
|
|
|4
|-
|align=left| {{ValstsOS|TUN}}
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|1
|
|
|
|3
|3
|3
|4
|1
|3
|7
|4
|
|9
|-
|align=left| {{ValstsOS|TUR}}
|
|
|
|
|
|
|5
|6
|
|11
|16
|15
|13
|16
|15
|16
|15
|11
|
|16
|12
|15
|13
|12
|12
|13
|13
|14
|
|20
|-
|align=left| {{ValstsOS|TKM}}
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|1
|1
|
|
|
|
|
|2
|-
|align=left| {{ValstsOS|UKR}}
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|17
|16
|16
|16
|13
|11
|
|6
|-
|align=left| {{ValstsOS|HUN}}
|1
|
|
|7
|10
|
|12
|6
|5
|12
|11
|12
|8
|10
|10
|13
|19
|18
|19
|
|18
|17
|11
|8
|9
|9
|7
|8
|
|24
|-
|align=left| {{ValstsOS|UZB}}
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|10
|11
|7
|8
|8
|8
|
|6
|-
|align=left| {{ValstsOS|GER}}
|1
|
|3
|1
|14
|
|
|6
|5
|14
|
|8
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|17
|12
|10
|9
|7
|4
|7
|
|15
|-
|align=left| {{ValstsOS|EUA}}
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|5
|15
|14
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|3
|-
|align=left| {{ValstsOS|VEN}}
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|3
|
|2
|
|
|
|
|
|
|
|1
|6
|2
|2
|3
|7
|9
|
|9
|-
|align=left| {{ValstsOS|VIE}}
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|5
|
|1
|
|
|
|
|
|1
|1
|
|4
|-
|align=left| {{ValstsOS|ZAM}}
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|2
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|1
|-
|align=left| {{ValstsOS|SAA}}
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|3
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|1
|-
|align=left| {{ValstsOS|YAR}}
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|2
|
|
|
|
|
|
|
|
|1
|-
|align=left| {{ValstsOS|PRK}}
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|2
|3
|3
|
|
|4
|3
|4
|1
|3
|5
|4
|
|10
|-
|align=left| {{ValstsOS|SWE}}
|
|
|
|9
|34
|13
|13
|9
|13
|14
|16
|16
|10
|12
|9
|7
|7
|8
|8
|11
|10
|8
|7
|5
|7
|5
|6
|7
|
|25
|-
! Komandu kopskaits: 132 || 4 ||  || 5 || 15 || 18 || 19 || 26 || 29 || 18 || 29 || 29 || 37 || 30 || 46 || 42 || 46 || 49 || 41 || 35 || 44 || 69 || 59 || 75 || 55 || 66 || 59 || 70 || 66
|-
! Cīkstoņu kopskaits: || 5 ||  || 42 || 115 || 170 || 152 || 229 || 166 || 79 || 200 || 219 || 244 || 173 || 324 || 275 || 297 || 388 || 330 || 266 || 267 || 429 || 370 || 401 || 314 || 342 || 343 || 339 || 346
|}
&lt;/div&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20080925162035/http://www.sports-reference.com/olympics/sports/WRE/ Cīņas sports olimpiskajās spēlēs]{{en ikona}}

{{Cīņas sports vasaras olimpiskajās spēlēs}}
{{Sporta veidi olimpiskajās spēlēs}}

[[Kategorija:Cīņas sports olimpiskajās spēlēs|*]]
[[Kategorija:Sporta veidi olimpiskajās spēlēs]]</text>
      <sha1>7aa007p0yho4cnkbyv6jr1mgq7f6kcq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>1966. gada pasaules čempionāts cīņas sportā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>422305</id>
    <revision>
      <id>3662040</id>
      <parentid>3028718</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T15:25:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: [[ASV]] → [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3848" xml:space="preserve">'''1966. gada [[Pasaules čempionāts cīņas sportā]]''' notika no 16. līdz 22. jūnijam [[Tolīdo]] ([[Ohaio (štats)|Ohio]] štats, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]).

== Medaļu sadalījums starp valstīm ==
{| {{RankedMedalTable|nation-width=200px}}
|-
| 1 ||align=left| {{Karogs|PSRS|1955}} || 6 || 5 || 0 ||11
|-
| 2 ||align=left| {{flaga|Bulgārija|1946}} [[Bulgārija]] || 3 || 0 || 1 || 4
|-
| 3 ||align=left| {{TUR}} || 1 || 4 || 3 || 8
|-
| 4 ||align=left| {{Karogs|Japāna|1870}} || 1 || 3 || 0 || 4
|-
| 5 ||align=left| {{Karogs|Irāna|1964}} || 1 || 0 || 4 || 5
|-
| 6 ||align=left| {{FRG}} || 1 || 0 || 2 || 3
|-
| rowspan=3|7 ||align=left| {{HUN}} || 1 || 0 || 0 || 1
|-
| align=left| {{KOR|1949}} || 1 || 0 || 0 || 1
|-
| align=left| {{YUG}} || 1 || 0 || 0 || 1
|-
|10 ||align=left| {{USA}} || 0 || 2 || 1 || 3
|-
|11 ||align=left| {{Karogs|Rumānija|1965}} || 0 || 1 || 1 || 2
|-
|12 ||align=left| {{SWE}} || 0 || 1 || 0 || 1
|-
|13 ||align=left| {{TCH}} || 0 || 0 || 2 || 2
|-
|rowspan=2|14 ||align=left| {{AUT}} || 0 || 0 || 1 || 1
|-
| align=left| {{FIN}} || 0 || 0 || 1 || 1
|-
!colspan=2| Kopā || 16 || 16 || 16 || 48
|}

== Medaļu ieguvēji ==

=== Brīvā cīņa (vīrieši) ===
{| {{MedalistTable|type=Svars}}
|-
|Līdz 52 kg
|{{flaga|KOR|1949}} [[Čans Čansuns]]
|{{flaga|Japāna|1870}} [[Jasuo Kacumura]]
|{{flaga|ASV}} [[Ričards Sanders]]
|-
|Līdz 57 kg
|{{flaga|PSRS|1955}} [[Ali Alijevs]]
|{{flaga|TUR}} [[Hasans Sevinčs]]
|{{flaga|IRN|1964}} [[Abutalebs Talebi]]
|-
|Līdz 63 kg
|{{flaga|Japāna|1870}} [[Masaaki Kaneko]]
|{{flaga|ASV}} [[Roberts Duglass (cīkstonis)|Roberts Duglass]]
|{{flaga|TUR}} [[Nihats Kabanli]]
|-
|Līdz 70 kg
|{{flaga|IRN|1964}} [[Abdulla Movaheds]]
|{{flaga|Japāna|1870}} [[Ivao Horiuči]]
|{{flaga|TUR}} [[Sejits Ahmets Agrali]]
|-
|Līdz 78 kg
|{{flaga|TUR}} [[Mahmuts Atalajs]]
|{{flaga|PSRS|1955}} [[Gurams Sagaradze]]
|{{flaga|IRN|1964}} [[Huseins Tahami]]
|-
|Līdz 87 kg
|{{flaga|Bulgārija|1946}} [[Prodans Gardževs]]
|{{flaga|TUR}} [[Hasans Gingers]]
|{{flaga|TCH}} [[Josefs Urbans]]
|-
|Līdz 97 kg
|{{flaga|PSRS|1955}} [[Aleksandrs Medveds]]
|{{flaga|TUR}} [[Ahmets Ajiks]]
|{{flaga|Bulgārija|1946}} [[Saīds Mustafovs]]
|-
|Virs 97 kg
|{{flaga|PSRS|1955}} [[Aleksandrs Ivaņickis]]
|{{flaga|ASV}} [[Lerijs Kristofs]]
|{{flaga|IRN|1964}} [[Abulfazs Anvari]]
|}

=== Grieķu-romiešu cīņā vīriešiem ===
{| {{MedalistTable|type=Svars}}
|-
|Līdz 52 kg
|{{flaga|Bulgārija|1946}} [[Angels Kerezovs]]
|{{flaga|PSRS|1955}} [[Sergejs Ribalko]]
|{{flaga|FRG}} [[Rolfs Lakūrs]]
|-
|Līdz 57 kg
|{{flaga|FRG}} [[Fricis Štange]]
|{{flaga|Japāna|1870}} [[Koji Sakurama]]
|{{flaga|TUR}} [[Unvers Bešergils]] &lt;!-- Invers --&gt;
|-
|Līdz 63 kg
|{{flaga|PSRS|1955}} [[Romans Rurua]]
|{{flaga|SWE}} [[Leifs Freijs]]
|{{flaga|Irāna|1964}} [[Iradžs Horšidfars]]
|-
|Līdz 70 kg
|{{flaga|Dienvidslāvija}} [[Stevans Horvats]]
|{{flaga|PSRS|1955}} [[Genādijs Sapunovs]]
|{{flaga|FIN}} [[Ēro Tapio]]
|-
|Līdz 78 kg
|{{flaga|PSRS|1955}} [[Viktors Igumenovs]]
|{{flaga|Rumānija|1965}} [[Florja Čorčile]]
|{{flaga|FRG}} [[Pēters Netekovens]]
|-
|Līdz 87 kg
|{{flaga|PSRS|1955}} [[Valentīns Oļeņiks]]
|{{flaga|TUR}} [[Tevfiks Kišs]]
|{{flaga|AUT}} [[Francs Pečs]]
|-
|Līdz 97 kg
|{{flaga|Bulgārija|1946}} [[Bojans Radevs]]
|{{flaga|PSRS|1955}} [[Valērijs Aņisimovs]]
|{{flaga|Rumānija|1965}} [[Nikolaje Martinesku]]
|-
|Virs 97 kg
|{{flaga|HUN}} [[Ištvāns Kozma]]
|{{flaga|PSRS|1955}} [[Nikolajs Šmakovs]]
|{{flaga|TCH}} [[Petrs Kments]]
|}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20090313024550/http://www.iat.uni-leipzig.de/datenbanken/dbwrest/start.php FILA Database]

{{Pasaules čempionāti cīņas sportā}}

[[Kategorija:Pasaules čempionāts cīņas sportā|1966]]
[[Kategorija:1966. gads sportā]]
[[Kategorija:Sports ASV]]</text>
      <sha1>d8zbcc9800mzu9t6u7ielert2a2ns2t</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Barbara Flerova-Bulhaka</title>
    <ns>0</ns>
    <id>422367</id>
    <revision>
      <id>3662199</id>
      <parentid>3224108</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T16:00:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Biogrāfija */sīkumi, replaced: {{cite web → {{tīmekļa atsauce (3) using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2494" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|          vārds = Barbara Flerova-Bulhaka
|     vārds_orig = ''Barbara Flerow-Bułhak''
|         attēls = 
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = nezināms
|        dz_gads = 
|     dz_mēnesis = 
|       dz_diena = 
|       dz_vieta = 
|      m_dat_alt = nezināms
|         m_gads = 
|      m_mēnesis = 
|        m_diena = 
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = {{POL}}
|   nodarbošanās = [[šahs|šahiste]]
|   dzimums = S
}}

'''Barbara Flerova-Bulhaka''' ({{val|pl|Barbara Flerow-Bułhak}}; dzimšanas gads nav zināms — miršanas gads nav zināms) bija [[Polija]]s [[šahs|šahiste]], [[1937. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (turnīrs)|1937. gada Pasaules čempionāta šahā sievietēm]] dalībniece.

== Biogrāfija ==
Barbara Flerova-Bulhaka piedalījusies pirmajos divos Polijas sieviešu šaha čempionātos, kuros 1935. gadā ierindojusies 7. vietā,&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.szachypolskie.pl/mistrzostwa-polski-kobiet-w-szachach-1935/|title=Mistrzostwa Polski Kobiet w Szachach 1935|first=Autor Przemysław|last=Jahr|date=24 February 2016|publisher=}}&lt;/ref&gt; bet 1937. gadā izcīnījusi Polijas vicečempiones titulu (abi turnīri notikuši [[Varšava|Varšavā]]).&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.szachypolskie.pl/mistrzostwa-polski-kobiet-w-szachach-1937/|title=Mistrzostwa Polski Kobiet w Szachach 1937|first=Autor Przemysław|last=Jahr|date=24 February 2016|publisher=}}&lt;/ref&gt; Tāpat viņa piedalījusies pirmajos Varšavas sieviešu šaha čempionātos, kuros 1936. gadā ieņēmusi 2. vietu, bet 1937. gadā dalījusi 1.-2. vietu kopā ar [[Regīna Gerlecka|Regīnu Gerlecku]].

1937. gadā [[Stokholma|Stokholmā]] piedalījusies [[1937. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (turnīrs)|Pasaules čempionāta šahā sievietēm]], kurā dalījusi 17. - 20. vietu.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.mark-weeks.com/chess/2739$wix.htm%7ctitle=1927-39|title=Title Tournaments : World Chess Championship (women)|publisher=}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Par tālāko Barbaras Flerovas-Bulhakas dzīvi trūkst informācijas.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
*[http://www.szachypolskie.pl/barbara-flerow-bulhak/ Barbara Flerova-Bulhaka] vietnē szachypolskie.pl

{{DEFAULTSORT:Flerova-Bulhaka, Barbara}}
[[Kategorija:Cilvēki ar nezināmu dzimšanas datumu]]
[[Kategorija:Cilvēki ar nezināmu miršanas datumu]]
[[Kategorija:Polijas šahisti]]</text>
      <sha1>1qdbg3vb5b0b8l65c1dolzal3yxz6pq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kristina Milioti</title>
    <ns>0</ns>
    <id>422955</id>
    <revision>
      <id>3661977</id>
      <parentid>3661119</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T13:12:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* ievads */ :</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2445" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
 | vārds                   = Kristina Milioti
 | vārds_orig              = ''Cristin Milioti''
 | attēls                  = Cristin Milioti July 13, 2014 (cropped).jpg
 | attēla izmērs           = 
 | komentārs               = Miliotī 2014. gada 13. jūlijā. 
 | dz. vārds               = Kristina Miliotī
 | dz. datums              = {{dzimšanas datums un vecums|1985|8|16}}
 | dz. vieta               = {{vieta|ASV|Ņūdžersija}}
 | miršanas datums         = 
 | miršanas vieta          = 
 | citi vārdi              = 
 | nodarbošanās            = aktrise, dziedātāja
 | darbības gadi           = 2006—pašlaik
 | dzīvesbiedrs            = 
 | mājaslapa               = 
 | paraksts                = 
 | akadēmijasbalva         = 
 | afibalva                = 
 | arielabalva             = 
 | BFTMAbalva              = 
 | cēzarabalva             = 
 | emibalva                = 
 | filmfarebalva           = 
 | geminibalva             = 
 | zeltateļabalva          = 
 | zeltaglobusabalva       = 
 | zeltaavenesbalva        = 
 | gojasbalva              = 
 | gremībalva              = 1
 | iftbalva                = 
 | lorensaolivjēbalva      = 
 | NAACPbalva              = 
 | nacionālāsfilmasbalva   = 
 | SAGbalva                = 
 | tonijasbalva            = 
 | apbalvojumi             = 
 | dzimums                 = S
}}

'''Kristina Milioti''' ({{val|en|Cristin Milioti}}, dzimusi {{dat|1985|8|16}}) ir amerikāņu aktrise un dziedātāja. Savu atpazīstamību ieguva ar Teda sievas Treisijas Makkonelas (''Tracy McConnell'') lomu seriālā &quot;[[Kā es satiku jūsu māti]]&quot; kā arī ar dažām lomām Brodvejā kā piemēram Brodvejas mūziklā ''[[Once]]'' kur viņa atveidoja galveno lomu, par ko saņēma ''Grammy'' apbalvojumu par savu tēlojumu.

Atpazīstamākās lomas ko viņa ir tēlojusi ir tādos seriālos kā ''[[30 Rock]]'', &quot;[[Kā es satiku jūsu māti]]&quot;, ''[[Black Mirror]]'' (2017), ''[[The Mindy's Project]]'', ''[[Modern Love]]'' (2019), ''[[A to Z]]'' (2014-2015) kā arī filmā &quot;[[Volstrītas vilks]]&quot; (2013) un &quot;[[Pālmspringsa (filma)|Pālmspringsa]]&quot; (2020).

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{aktieru ārējās saites}}

{{aktieris-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Milioti, Kristina}}
[[Kategorija:1985. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:ASV televīzijas aktrises]]
[[Kategorija:Amerikāņu dziedātāji]]
[[Kategorija:Grammy balvas ieguvēji]]</text>
      <sha1>3q4yzn2ezs8j02x3i03k6e8yzs5l7cc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Aleksandrs Boļšunovs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>423845</id>
    <revision>
      <id>3662051</id>
      <parentid>3653681</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T15:27:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>CommonsDelinker</username>
        <id>1319</id>
      </contributor>
      <comment>Izņemts attēls &quot;Russian_Olympic_Committee_flag.svg&quot;, jo [[commons:User:Ellywa|Ellywa]] to ir izdzēsis no [[Vikikrātuve]]s (iemesls: per [[:c:Commons:Deletion requests/File:Russian Olympic Committee flag.svg|]]).</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8472" xml:space="preserve">{{novecojis}}
{{Sportista infokaste
 |               vārds = Aleksandrs Boļšunovs
 |       piktogramma_1 = Cross country skiing pictogram.svg
 |   piktogramma_1 izm = 26px
 | piktogramma_1 saite = Distanču slēpošana
 |          vārds_orig = ''Александр Большунов''
 |              attēls = 20190301 FIS NWSC Seefeld Medal Ceremony 850 6060 Alexander Bolshunov.jpg
 |             att_izm = 
 |            paraksts = Aleksandrs Boļšunovs 2019. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |         pilns vārds = 
 |      dzimtais vārds = 
 |              dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1996|12|31}}
 |             dz_viet = {{vieta|Krievija|Brjanskas apgabals|Podivotje}}
 |             mir_dat = 
 |            mir_viet = 
 |             tautība = 
 |         dzīvesvieta = 
 |              garums = 185 cm
 |               svars = 83 kg
 |            karj ieņ = 
 |             iesauka = 
 |           mājaslapa = 
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
 |          vidusskola = 
 |             koledža = 
 |          augstskola = 
 |        universitāte = 
 |          izgl iest1 = 
 |      izgl iest1_nos = 
 |          izgl iest2 = 
 |      izgl iest2_nos = 
&lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
 |   pārstāvētā valsts = {{RUS}}
 |        sporta veids = [[Distanču slēpošana]]
 |          disciplīna = 
 |             kar_sāk = 
 |            kar_beig = 
 |        kar_sāk_amat = 
 |       kar_beig_amat = 
 |            treneris = 
 |         bij_treneri = 
 |           partneris = 
&lt;!------ Pasaules kausa informācija ------&gt;
 |           PK1_saite = 
 |           pk_debija = 2017
 |           pk_beigas = 
 |              pk_sez = 
 |          pk_uzvaras = 24
 |       pk_pjedestāli = 51
 |           pk_tituli = 1 (2019.—2020.)
 |         dist_tituli = 2
 |         pk_lab sasn = 
&lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |           os_dalība = 
 |          os_medaļas = 
 |         os_lab sasn = 
&lt;!------ PČ informācija ------&gt;
 |            PČ_saite = 
 |           pč_dalība = 
 |          pč_medaļas = 
 |         pč_lab sasn = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |              tituli = 
 |         augst rangs = 
 |              aģenti = 
 |          sasniegumi = 
 |               slavz = 
 |             dzimums = 
 |           atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |       rādīt_medaļas = jā
 |         headercolor = 
 |       medaļu tabula = 
{{MedalSport       | [[Attēls:cross country skiing pictogram.svg|20px]] [[Distanču slēpošana]]}}
{{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Ziemas olimpiskās spēles]]}}
{{MedalCountry     | [[Krievijas Olimpiskā komiteja]]}} 
{{MedalGold        | [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|Pekina 2022]] | [[Distanču slēpošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — 15 kilometri klasiskajā stilā vīriešiem|15 km klasiskais st.]]}}
{{MedalGold        | [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|Pekina 2022]] | [[Distanču slēpošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — 4 x 10 kilometru stafete vīriešiem|4 × 10 km stafete]]}}
{{MedalSilver      | [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|Pekina 2022]] | [[Distanču slēpošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — 30 kilometri skiatlonā vīriešiem|30 km skiatlons]]}}
{{MedalBronze      | [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|Pekina 2022]] | [[Distanču slēpošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — sprints vīriešu komandām|Komandu sprints]]}}
{{MedalCountry     | [[File:Olympic flag.svg|18px]] [[Olimpiskie sportisti no Krievijas 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|Olimpiskie sportisti no Krievijas]]}} 
{{MedalSilver      | [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|Phjončhana 2018]]|[[Distanču slēpošana 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — 50 kilometri klasiskajā stila vīriešiem|50 km klasiskais st.]]}}
{{MedalSilver      | [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|Phjončhana 2018]]|[[Distanču slēpošana 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — sprints vīriešiem|Sprints]]}}
{{MedalSilver      | [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|Phjončhana 2018]]|[[Distanču slēpošana 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — vīriešu komandu sprints|Komandu sprints]]}}
{{MedalSilver      | [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|Phjončhana 2018]]|[[Distanču slēpošana 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — 4 x 10 kilometru stafete vīriešiem|4 × 10 km stafete]]}}
{{Medal|Country|{{karogs|Krievija}}}}
{{Medal|Competition|[[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|Pasaules čempionāts]]}}
{{Medal|Silver|[[2019. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|Zēfelde 2019]]|30 km skiatlons}}
{{Medal|Silver|[[2019. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|Zēfelde 2019]]|50 km brīvajā stilā}}
{{Medal|Silver|[[2019. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|Zēfelde 2019]]|Komandu sprints}}
{{Medal|Silver|[[2019. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|Zēfelde 2019]]|4×10 km stafete}}
}}
'''Aleksandrs Boļšunovs''' ({{val|ru|Александр Александрович Большунов}}; dzimis {{dat|1996|12|31}} [[Brjanskas apgabals|Brjanskas apgabalā]]) ir [[krievi|krievu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotājs]]. [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Phjončhana|Phjončhanā]], pārstāvot [[Olimpiskie sportisti no Krievijas 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|Olimpisko sportistu no Krievijas]] delegāciju, viņš izcīnīja četras olimpiskās medaļas. Tāpat četras medaļas ieguva [[2019. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2019. gada Pasaules čempionātā]] [[Zēfelde|Zēfeldē]]. Universāls slēpotājs, kas veiksmīgi startē visu garumu slēpošanas distancēs. Divas reizes uzvarējis ''[[Tour de Ski]]'' (2020. un 2021. gadā).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ziemas_sports/sleposana/10012021-bolsunovs_aizstav_tour_de_ski_cempiona_ti |title=Boļšunovs aizstāv &quot;Tour de Ski&quot; čempiona titulu, Krievijai gandrīz pilnīga dominance |date={{dat|2021|1|10||bez}}|website=sportacentrs.com |accessdate={{dat|2021|1|16||bez}}}}&lt;/ref&gt;

[[Pasaules kauss distanču slēpošanā|Pasaules kausa]] sacensībās startē kopš 2017. Šajā pašā gadā arī pirmo reizi startēja Pasaules čempionātā [[Lahti]].

2018.—2019. gada sezonas noslēgumā A. Boļšunovs kļuva par Pasaules kausa kopvērtējuma uzvarētāju distanču klasē (neskaitot sprinta distances), līdz ar to 22 gadu vecumā būdams jaunākais slēpotājs, kas to ir sasniedzis. 2019.—2020. gada Pasaules kausa sezonā uzvarēja absolūtajā kopvērtējumā, kļūdams par pirmo Krieviju pārstāvošo distanču slēpotāju, kas ieguvis Pasaules kausu vīriešu konkurencē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://russkiymir.ru/en/news/270287/ |title=Alexander Bolshunov becomes first Russian skier to win World Cup |language=en |date={{dat|2020|3|11||bez}}|website=russkiymir.ru |accessdate={{dat|2021|1|16||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}


{{Ziemas sports-aizmetnis}}
{{Olimpiskie čempioni distanču slēpošanā — kombinētās disciplīnas vīriešiem}}
{{Olimpiskie čempioni distanču slēpošanā — 4 x 10 kilometru stafete vīriešiem}}
{{DEFAULTSORT:Boļšunovs, Aleksandrs }}

[[Kategorija:1996. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Brjanskas apgabalā dzimušie]]
[[Kategorija:Krievijas distanču slēpotāji]]
[[Kategorija:Krievijas Olimpiskās komitejas sportisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Distanču slēpotāji 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Distanču slēpotāji 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:2022. gada ziemas olimpisko spēļu medaļnieki]]
[[Kategorija:Krievijas Olimpiskās komitejas olimpiskie zelta medaļnieki]]
[[Kategorija:Krievijas Olimpiskās komitejas olimpiskie sudraba medaļnieki]]
[[Kategorija:Krievijas Olimpiskās komitejas olimpiskie bronzas medaļnieki]]
[[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki distanču slēpošanā]]
[[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki distanču slēpošanā]]
[[Kategorija:Olimpiskie bronzas medaļnieki distanču slēpošanā]]
[[Kategorija:Krievijas Nopelniem bagātie sporta meistari]]
[[Kategorija:Ar Draudzības ordeni apbalvotie (Krievija)]]
[[Kategorija:Ar Aleksandra Ņevska ordeni apbalvotie (Krievija)]]</text>
      <sha1>oxd7ok13kntd9ak76sochcs19lzhzk8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Krievijas Impērija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>426685</id>
    <revision>
      <id>3662363</id>
      <parentid>3652987</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T18:36:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5099" xml:space="preserve">{{Valsts infokaste spēlēs
| NOC = RU1
| NOCname = [[Krievijas Olimpiskā komiteja]]
| games = vasaras olimpiskajās spēlēs
| year = 1900
| flagcaption =
| oldcode = 
| website =
| location = {{vieta|Francija|Parīze}}
| date = [[1900]]. gada [[14. maijs]] — [[28. oktobris]]
| competitors = 4 (visi vīrieši)
| sports = 2
| flagbearer = 
| rank = 
| gold = 0
| silver = 0
| bronze = 0
| officials = 
| appearances = auto
| app_begin_year = 1900
| app_end_year = 
| summerappearances = 
| winterappearances = 
| seealso = 
}}

'''[[Krievijas Impērija]]''' bija pārstāvēta '''[[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''', kas notika [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] no [[1900]]. gada [[14. maijs|14. maija]] līdz [[28. oktobris|28. oktobrim]]. Šīs bija pirmās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskās spēles]], kurās tā startēja Krievijas Impērija.

Šajās olimpiskajās spēlēs Krievijas Impēriju pārtstāvēja 4 sportisti (visi vīrieši) divos sporta veidos — [[jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|jāšanā]] un [[paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|paukošanā]]. Visos šajos sporta veidos tā bija pirmo reizi pārstāvēta. Neviens no sportistiem olimpiskās medaļas šajās spēlēs neizcīnīja.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/countries/RUS/summer/1900/  |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417041318/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/RUS/summer/1900/ |work=Sports Reference |archive-date=2022. gada 27. jūlijs |title=Bohemia at the 1900 Paris Summer Games |accessdate=2022. gada 27. jūlijs}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.olympedia.org/countries/RUS/editions/2 |work=''Olympedia'' |archive-date=2022. gada 27. jūlijs |title=Rusia at the 1900 Summer Olympics|accessdate=2022. gada 27. jūlijs}}&lt;/ref&gt;

== Sportisti un to sadalījums pa sporta veidiem ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
! Sporta veids || Vīrieši || Sievietes || Kopā
|-
| align=left| {{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}} 
| {{hidden|{{align|left|2}}|[[Vladimirs Orlovs]] &lt;br/&gt; [[Iļja de Poļakovs]]}} 
| — 
| '''2'''
|-
| align=left| {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} 
| {{hidden|{{align|left|2}}|[[Julians Mišo]] &lt;br/&gt; [[Petro Zakovorots]]}} 
| — 
| '''2'''
|-
! Kopā || 4 || 0 || 4
|}

== Rezultāti ==
=== [[Attēls:Equestrian pictogram.svg|20px]] Jāšana ===
* Skatīt arī: ''[[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! Disciplīna !! Sportists !! Zirgs !! Rezultāts !! Vieta
|-
| [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jāšanas medības|Jāšanas medības]] 
| [[Iļja de Poļakovs]] || align=center|''The General'' || align=center|''Nav zināms'' || align=center|5/51
|-
| rowspan=2| [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pasta piegāde|Pasta piegāde]] 
| [[Vladimirs Orlovs]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|5/28
|-
| [[Iļja de Poļakovs]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|5/28
|}

=== [[Attēls:Fencing pictogram.svg|20px]] Paukošana ===
* Skatīt arī: ''[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! rowspan=2|Disciplīna ||  rowspan=2|Sportists || colspan=2|Pirmā kārta || colspan=2|Ceturdaļfināls || colspan=2|Atkārtojuma cīņa || colspan=2|Pusfināls || colspan=2|Fināls
|-
! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta
|-
| rowspan=2|[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens profesionāļiem, vīriešiem|Zobens profesionāļiem]]
| [[Julians Mišo]] || align=center|''Nav zināms'' || align=center|2 &lt;small&gt;(grupā)&lt;/small&gt; ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || colspan=&quot;4&quot; {{n/a| }} || align=center|6―1 || align=center|2 &lt;small&gt;(B pusfinālā)&lt;/small&gt; ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|3―4 (0―1) || align=center|5
|-
| [[Petro Zakovorots]] || align=center|''Nav zināms'' || align=center|3 &lt;small&gt;(grupā)&lt;/small&gt; ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || colspan=&quot;4&quot; {{n/a| }} || align=center|5―2 || align=center|2 &lt;small&gt;(B pusfinālā)&lt;/small&gt; ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|2―5 (0―1) || align=center|6
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200417041318/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/RUS/summer/1900/ Krievijas Impērija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/countries/RUS/editions/2 Krievijas Impērija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}}

{{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}}
{{Krievijas Impērija olimpiskajās spēlēs}}

[[Kategorija:Valstis 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Krievija olimpiskajās spēlēs|1900]]
[[Kategorija:Krievijas Impērijas sportisti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs| ]]</text>
      <sha1>09x6pt024d9bdh8ubcojtev520489lx</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3662385</id>
      <parentid>3662363</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T19:15:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* 20px Paukošana */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5145" xml:space="preserve">{{Valsts infokaste spēlēs
| NOC = RU1
| NOCname = [[Krievijas Olimpiskā komiteja]]
| games = vasaras olimpiskajās spēlēs
| year = 1900
| flagcaption =
| oldcode = 
| website =
| location = {{vieta|Francija|Parīze}}
| date = [[1900]]. gada [[14. maijs]] — [[28. oktobris]]
| competitors = 4 (visi vīrieši)
| sports = 2
| flagbearer = 
| rank = 
| gold = 0
| silver = 0
| bronze = 0
| officials = 
| appearances = auto
| app_begin_year = 1900
| app_end_year = 
| summerappearances = 
| winterappearances = 
| seealso = 
}}

'''[[Krievijas Impērija]]''' bija pārstāvēta '''[[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''', kas notika [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] no [[1900]]. gada [[14. maijs|14. maija]] līdz [[28. oktobris|28. oktobrim]]. Šīs bija pirmās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskās spēles]], kurās tā startēja Krievijas Impērija.

Šajās olimpiskajās spēlēs Krievijas Impēriju pārtstāvēja 4 sportisti (visi vīrieši) divos sporta veidos — [[jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|jāšanā]] un [[paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|paukošanā]]. Visos šajos sporta veidos tā bija pirmo reizi pārstāvēta. Neviens no sportistiem olimpiskās medaļas šajās spēlēs neizcīnīja.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/countries/RUS/summer/1900/  |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417041318/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/RUS/summer/1900/ |work=Sports Reference |archive-date=2022. gada 27. jūlijs |title=Bohemia at the 1900 Paris Summer Games |accessdate=2022. gada 27. jūlijs}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.olympedia.org/countries/RUS/editions/2 |work=''Olympedia'' |archive-date=2022. gada 27. jūlijs |title=Rusia at the 1900 Summer Olympics|accessdate=2022. gada 27. jūlijs}}&lt;/ref&gt;

== Sportisti un to sadalījums pa sporta veidiem ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
! Sporta veids || Vīrieši || Sievietes || Kopā
|-
| align=left| {{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}} 
| {{hidden|{{align|left|2}}|[[Vladimirs Orlovs]] &lt;br/&gt; [[Iļja de Poļakovs]]}} 
| — 
| '''2'''
|-
| align=left| {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} 
| {{hidden|{{align|left|2}}|[[Julians Mišo]] &lt;br/&gt; [[Petro Zakovorots]]}} 
| — 
| '''2'''
|-
! Kopā || 4 || 0 || 4
|}

== Rezultāti ==
=== [[Attēls:Equestrian pictogram.svg|20px]] Jāšana ===
* Skatīt arī: ''[[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! Disciplīna !! Sportists !! Zirgs !! Rezultāts !! Vieta
|-
| [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jāšanas medības|Jāšanas medības]] 
| [[Iļja de Poļakovs]] || align=center|''The General'' || align=center|''Nav zināms'' || align=center|5/51
|-
| rowspan=2| [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pasta piegāde|Pasta piegāde]] 
| [[Vladimirs Orlovs]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|5/28
|-
| [[Iļja de Poļakovs]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|5/28
|}

=== [[Attēls:Fencing pictogram.svg|20px]] Paukošana ===
* Skatīt arī: ''[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! rowspan=2|Disciplīna ||  rowspan=2|Sportists || colspan=2|Pirmā kārta || colspan=2|Ceturdaļfināls || colspan=2|Atkārtojuma cīņa || colspan=2|Pusfināls || colspan=2|Fināls
|-
! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta
|-
| rowspan=2|[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens profesionāļiem, vīriešiem|Zobens profesionāļiem]]
| [[Julians Mišo]] || colspan=&quot;2&quot; {{n/a| }} || align=center|''Nav zināms'' || align=center|2 &lt;small&gt;(grupa)&lt;/small&gt; ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || colspan=&quot;2&quot; {{n/a| }} || align=center|6―1 || align=center|2 &lt;small&gt;(B pusfināls)&lt;/small&gt; ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|3―4 (0―1) || align=center|5
|-
| [[Petro Zakovorots]] || colspan=&quot;2&quot; {{n/a| }} || align=center|''Nav zināms'' || align=center|3 &lt;small&gt;(grupa)&lt;/small&gt; ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || colspan=&quot;2&quot; {{n/a| }} || align=center|5―2 || align=center|2 &lt;small&gt;(B pusfināls)&lt;/small&gt; ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|2―5 (0―1) || align=center|6
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200417041318/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/RUS/summer/1900/ Krievijas Impērija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/countries/RUS/editions/2 Krievijas Impērija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}}

{{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}}
{{Krievijas Impērija olimpiskajās spēlēs}}

[[Kategorija:Valstis 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Krievija olimpiskajās spēlēs|1900]]
[[Kategorija:Krievijas Impērijas sportisti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs| ]]</text>
      <sha1>p4tvodhtp5geqwtojz0i190z834tx49</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3662386</id>
      <parentid>3662385</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T19:15:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* 20px Jāšana */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5145" xml:space="preserve">{{Valsts infokaste spēlēs
| NOC = RU1
| NOCname = [[Krievijas Olimpiskā komiteja]]
| games = vasaras olimpiskajās spēlēs
| year = 1900
| flagcaption =
| oldcode = 
| website =
| location = {{vieta|Francija|Parīze}}
| date = [[1900]]. gada [[14. maijs]] — [[28. oktobris]]
| competitors = 4 (visi vīrieši)
| sports = 2
| flagbearer = 
| rank = 
| gold = 0
| silver = 0
| bronze = 0
| officials = 
| appearances = auto
| app_begin_year = 1900
| app_end_year = 
| summerappearances = 
| winterappearances = 
| seealso = 
}}

'''[[Krievijas Impērija]]''' bija pārstāvēta '''[[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''', kas notika [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] no [[1900]]. gada [[14. maijs|14. maija]] līdz [[28. oktobris|28. oktobrim]]. Šīs bija pirmās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskās spēles]], kurās tā startēja Krievijas Impērija.

Šajās olimpiskajās spēlēs Krievijas Impēriju pārtstāvēja 4 sportisti (visi vīrieši) divos sporta veidos — [[jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|jāšanā]] un [[paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|paukošanā]]. Visos šajos sporta veidos tā bija pirmo reizi pārstāvēta. Neviens no sportistiem olimpiskās medaļas šajās spēlēs neizcīnīja.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/countries/RUS/summer/1900/  |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417041318/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/RUS/summer/1900/ |work=Sports Reference |archive-date=2022. gada 27. jūlijs |title=Bohemia at the 1900 Paris Summer Games |accessdate=2022. gada 27. jūlijs}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.olympedia.org/countries/RUS/editions/2 |work=''Olympedia'' |archive-date=2022. gada 27. jūlijs |title=Rusia at the 1900 Summer Olympics|accessdate=2022. gada 27. jūlijs}}&lt;/ref&gt;

== Sportisti un to sadalījums pa sporta veidiem ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
! Sporta veids || Vīrieši || Sievietes || Kopā
|-
| align=left| {{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}} 
| {{hidden|{{align|left|2}}|[[Vladimirs Orlovs]] &lt;br/&gt; [[Iļja de Poļakovs]]}} 
| — 
| '''2'''
|-
| align=left| {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} 
| {{hidden|{{align|left|2}}|[[Julians Mišo]] &lt;br/&gt; [[Petro Zakovorots]]}} 
| — 
| '''2'''
|-
! Kopā || 4 || 0 || 4
|}

== Rezultāti ==
=== [[Attēls:Equestrian pictogram.svg|20px]] Jāšana ===
* Skatīt arī: ''[[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! Disciplīna !! Sportists !! Zirgs !! Rezultāts !! Vieta
|-
| [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jāšanas medības|Jāšanas medības]] 
| [[Iļja de Poļakovs]] 
| align=center|''The General'' || align=center|''Nav zināms'' || align=center|5/51
|-
| rowspan=2| [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pasta piegāde|Pasta piegāde]] 
| [[Vladimirs Orlovs]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|5/28
|-
| [[Iļja de Poļakovs]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|5/28
|}

=== [[Attēls:Fencing pictogram.svg|20px]] Paukošana ===
* Skatīt arī: ''[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! rowspan=2|Disciplīna ||  rowspan=2|Sportists || colspan=2|Pirmā kārta || colspan=2|Ceturdaļfināls || colspan=2|Atkārtojuma cīņa || colspan=2|Pusfināls || colspan=2|Fināls
|-
! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta
|-
| rowspan=2|[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens profesionāļiem, vīriešiem|Zobens profesionāļiem]]
| [[Julians Mišo]] || colspan=&quot;2&quot; {{n/a| }} || align=center|''Nav zināms'' || align=center|2 &lt;small&gt;(grupa)&lt;/small&gt; ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || colspan=&quot;2&quot; {{n/a| }} || align=center|6―1 || align=center|2 &lt;small&gt;(B pusfināls)&lt;/small&gt; ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|3―4 (0―1) || align=center|5
|-
| [[Petro Zakovorots]] || colspan=&quot;2&quot; {{n/a| }} || align=center|''Nav zināms'' || align=center|3 &lt;small&gt;(grupa)&lt;/small&gt; ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || colspan=&quot;2&quot; {{n/a| }} || align=center|5―2 || align=center|2 &lt;small&gt;(B pusfināls)&lt;/small&gt; ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|2―5 (0―1) || align=center|6
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200417041318/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/RUS/summer/1900/ Krievijas Impērija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/countries/RUS/editions/2 Krievijas Impērija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}}

{{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}}
{{Krievijas Impērija olimpiskajās spēlēs}}

[[Kategorija:Valstis 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Krievija olimpiskajās spēlēs|1900]]
[[Kategorija:Krievijas Impērijas sportisti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs| ]]</text>
      <sha1>nzd6pr6j29tjpf0cvbhvi6vlxs8sfff</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3662388</id>
      <parentid>3662386</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T19:16:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* 20px Paukošana */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5157" xml:space="preserve">{{Valsts infokaste spēlēs
| NOC = RU1
| NOCname = [[Krievijas Olimpiskā komiteja]]
| games = vasaras olimpiskajās spēlēs
| year = 1900
| flagcaption =
| oldcode = 
| website =
| location = {{vieta|Francija|Parīze}}
| date = [[1900]]. gada [[14. maijs]] — [[28. oktobris]]
| competitors = 4 (visi vīrieši)
| sports = 2
| flagbearer = 
| rank = 
| gold = 0
| silver = 0
| bronze = 0
| officials = 
| appearances = auto
| app_begin_year = 1900
| app_end_year = 
| summerappearances = 
| winterappearances = 
| seealso = 
}}

'''[[Krievijas Impērija]]''' bija pārstāvēta '''[[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''', kas notika [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] no [[1900]]. gada [[14. maijs|14. maija]] līdz [[28. oktobris|28. oktobrim]]. Šīs bija pirmās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskās spēles]], kurās tā startēja Krievijas Impērija.

Šajās olimpiskajās spēlēs Krievijas Impēriju pārtstāvēja 4 sportisti (visi vīrieši) divos sporta veidos — [[jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|jāšanā]] un [[paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|paukošanā]]. Visos šajos sporta veidos tā bija pirmo reizi pārstāvēta. Neviens no sportistiem olimpiskās medaļas šajās spēlēs neizcīnīja.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/countries/RUS/summer/1900/  |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417041318/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/RUS/summer/1900/ |work=Sports Reference |archive-date=2022. gada 27. jūlijs |title=Bohemia at the 1900 Paris Summer Games |accessdate=2022. gada 27. jūlijs}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.olympedia.org/countries/RUS/editions/2 |work=''Olympedia'' |archive-date=2022. gada 27. jūlijs |title=Rusia at the 1900 Summer Olympics|accessdate=2022. gada 27. jūlijs}}&lt;/ref&gt;

== Sportisti un to sadalījums pa sporta veidiem ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
! Sporta veids || Vīrieši || Sievietes || Kopā
|-
| align=left| {{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}} 
| {{hidden|{{align|left|2}}|[[Vladimirs Orlovs]] &lt;br/&gt; [[Iļja de Poļakovs]]}} 
| — 
| '''2'''
|-
| align=left| {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} 
| {{hidden|{{align|left|2}}|[[Julians Mišo]] &lt;br/&gt; [[Petro Zakovorots]]}} 
| — 
| '''2'''
|-
! Kopā || 4 || 0 || 4
|}

== Rezultāti ==
=== [[Attēls:Equestrian pictogram.svg|20px]] Jāšana ===
* Skatīt arī: ''[[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! Disciplīna !! Sportists !! Zirgs !! Rezultāts !! Vieta
|-
| [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jāšanas medības|Jāšanas medības]] 
| [[Iļja de Poļakovs]] 
| align=center|''The General'' || align=center|''Nav zināms'' || align=center|5/51
|-
| rowspan=2| [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pasta piegāde|Pasta piegāde]] 
| [[Vladimirs Orlovs]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|5/28
|-
| [[Iļja de Poļakovs]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|5/28
|}

=== [[Attēls:Fencing pictogram.svg|20px]] Paukošana ===
* Skatīt arī: ''[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! rowspan=2|Disciplīna ||  rowspan=2|Sportists || colspan=2|Pirmā kārta || colspan=2|Ceturdaļfināls || colspan=2|Atkārtojuma cīņa || colspan=2|Pusfināls || colspan=2|Fināls
|-
! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta
|-
| rowspan=2|[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens profesionāļiem, vīriešiem|Zobens profesionāļiem]]
| [[Julians Mišo]] || colspan=&quot;2&quot; {{n/a| }} || align=center|''Nav zināms'' || align=center|1 ― 4 &lt;small&gt;(grupa)&lt;/small&gt; ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || colspan=&quot;2&quot; {{n/a| }} || align=center|6―1 || align=center|2 &lt;small&gt;(B pusfināls)&lt;/small&gt; ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|3―4 (0―1) || align=center|5
|-
| [[Petro Zakovorots]] || colspan=&quot;2&quot; {{n/a| }} || align=center|''Nav zināms'' || align=center|1 ― 4 &lt;small&gt;(grupa)&lt;/small&gt; ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || colspan=&quot;2&quot; {{n/a| }} || align=center|5―2 || align=center|2 &lt;small&gt;(B pusfināls)&lt;/small&gt; ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|2―5 (0―1) || align=center|6
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200417041318/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/RUS/summer/1900/ Krievijas Impērija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/countries/RUS/editions/2 Krievijas Impērija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}}

{{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}}
{{Krievijas Impērija olimpiskajās spēlēs}}

[[Kategorija:Valstis 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Krievija olimpiskajās spēlēs|1900]]
[[Kategorija:Krievijas Impērijas sportisti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs| ]]</text>
      <sha1>b3uh46oheefg2x73q1dh38y1jbuphec</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3662391</id>
      <parentid>3662388</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T19:22:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* 20px Paukošana */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5057" xml:space="preserve">{{Valsts infokaste spēlēs
| NOC = RU1
| NOCname = [[Krievijas Olimpiskā komiteja]]
| games = vasaras olimpiskajās spēlēs
| year = 1900
| flagcaption =
| oldcode = 
| website =
| location = {{vieta|Francija|Parīze}}
| date = [[1900]]. gada [[14. maijs]] — [[28. oktobris]]
| competitors = 4 (visi vīrieši)
| sports = 2
| flagbearer = 
| rank = 
| gold = 0
| silver = 0
| bronze = 0
| officials = 
| appearances = auto
| app_begin_year = 1900
| app_end_year = 
| summerappearances = 
| winterappearances = 
| seealso = 
}}

'''[[Krievijas Impērija]]''' bija pārstāvēta '''[[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''', kas notika [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] no [[1900]]. gada [[14. maijs|14. maija]] līdz [[28. oktobris|28. oktobrim]]. Šīs bija pirmās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskās spēles]], kurās tā startēja Krievijas Impērija.

Šajās olimpiskajās spēlēs Krievijas Impēriju pārtstāvēja 4 sportisti (visi vīrieši) divos sporta veidos — [[jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|jāšanā]] un [[paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|paukošanā]]. Visos šajos sporta veidos tā bija pirmo reizi pārstāvēta. Neviens no sportistiem olimpiskās medaļas šajās spēlēs neizcīnīja.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/countries/RUS/summer/1900/  |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417041318/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/RUS/summer/1900/ |work=Sports Reference |archive-date=2022. gada 27. jūlijs |title=Bohemia at the 1900 Paris Summer Games |accessdate=2022. gada 27. jūlijs}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.olympedia.org/countries/RUS/editions/2 |work=''Olympedia'' |archive-date=2022. gada 27. jūlijs |title=Rusia at the 1900 Summer Olympics|accessdate=2022. gada 27. jūlijs}}&lt;/ref&gt;

== Sportisti un to sadalījums pa sporta veidiem ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
! Sporta veids || Vīrieši || Sievietes || Kopā
|-
| align=left| {{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}} 
| {{hidden|{{align|left|2}}|[[Vladimirs Orlovs]] &lt;br/&gt; [[Iļja de Poļakovs]]}} 
| — 
| '''2'''
|-
| align=left| {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} 
| {{hidden|{{align|left|2}}|[[Julians Mišo]] &lt;br/&gt; [[Petro Zakovorots]]}} 
| — 
| '''2'''
|-
! Kopā || 4 || 0 || 4
|}

== Rezultāti ==
=== [[Attēls:Equestrian pictogram.svg|20px]] Jāšana ===
* Skatīt arī: ''[[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! Disciplīna !! Sportists !! Zirgs !! Rezultāts !! Vieta
|-
| [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jāšanas medības|Jāšanas medības]] 
| [[Iļja de Poļakovs]] 
| align=center|''The General'' || align=center|''Nav zināms'' || align=center|5/51
|-
| rowspan=2| [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pasta piegāde|Pasta piegāde]] 
| [[Vladimirs Orlovs]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|5/28
|-
| [[Iļja de Poļakovs]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|5/28
|}

=== [[Attēls:Fencing pictogram.svg|20px]] Paukošana ===
* Skatīt arī: ''[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! rowspan=2|Disciplīna ||  rowspan=2|Sportists || colspan=2|Ceturdaļfināls || colspan=2|Atkārtojuma cīņa || colspan=2|Pusfināls || colspan=2|Fināls
|-
! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta
|-
| rowspan=2|[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens profesionāļiem, vīriešiem|Zobens profesionāļiem]]
| [[Julians Mišo]] || align=center|''Nav zināms'' || align=center|1 ― 4 &lt;small&gt;(grupa)&lt;/small&gt; ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || colspan=&quot;2&quot; {{n/a| }} || align=center|6―1 || align=center|2 &lt;small&gt;(B pusfināls)&lt;/small&gt; ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|3―4 (0―1) || align=center|5
|-
| [[Petro Zakovorots]] || align=center|''Nav zināms'' || align=center|1 ― 4 &lt;small&gt;(grupa)&lt;/small&gt; ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || colspan=&quot;2&quot; {{n/a| }} || align=center|5―2 || align=center|2 &lt;small&gt;(B pusfināls)&lt;/small&gt; ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|2―5 (0―1) || align=center|6
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200417041318/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/RUS/summer/1900/ Krievijas Impērija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/countries/RUS/editions/2 Krievijas Impērija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}}

{{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}}
{{Krievijas Impērija olimpiskajās spēlēs}}

[[Kategorija:Valstis 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Krievija olimpiskajās spēlēs|1900]]
[[Kategorija:Krievijas Impērijas sportisti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs| ]]</text>
      <sha1>mfwvwtd41ur7mr6s9dsl3yh7l5f45kq</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3662392</id>
      <parentid>3662391</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T19:22:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5057" xml:space="preserve">{{Valsts infokaste spēlēs
| NOC = RU1
| NOCname = [[Krievijas Olimpiskā komiteja]]
| games = vasaras olimpiskajās spēlēs
| year = 1900
| flagcaption =
| oldcode = 
| website =
| location = {{vieta|Francija|Parīze}}
| date = [[1900]]. gada [[14. maijs]] — [[28. oktobris]]
| competitors = 4 (visi vīrieši)
| sports = 2
| flagbearer = 
| rank = 
| gold = 0
| silver = 0
| bronze = 0
| officials = 
| appearances = auto
| app_begin_year = 1900
| app_end_year = 
| summerappearances = 
| winterappearances = 
| seealso = 
}}

'''[[Krievijas Impērija]]''' bija pārstāvēta '''[[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''', kas notika [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] no [[1900]]. gada [[14. maijs|14. maija]] līdz [[28. oktobris|28. oktobrim]]. Šīs bija pirmās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskās spēles]], kurās tā startēja Krievijas Impērija.

Šajās olimpiskajās spēlēs Krievijas Impēriju pārtstāvēja 4 sportisti (visi vīrieši) divos sporta veidos — [[jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|jāšanā]] un [[paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|paukošanā]]. Visos šajos sporta veidos tā bija pirmo reizi pārstāvēta. Neviens no sportistiem olimpiskās medaļas šajās spēlēs neizcīnīja.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/countries/RUS/summer/1900/  |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417041318/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/RUS/summer/1900/ |work=Sports Reference |archive-date=2022. gada 27. jūlijs |title=Russia at the 1900 Paris Summer Games |accessdate=2022. gada 27. jūlijs}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.olympedia.org/countries/RUS/editions/2 |work=''Olympedia'' |archive-date=2022. gada 27. jūlijs |title=Russia at the 1900 Summer Olympics|accessdate=2022. gada 27. jūlijs}}&lt;/ref&gt;

== Sportisti un to sadalījums pa sporta veidiem ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
! Sporta veids || Vīrieši || Sievietes || Kopā
|-
| align=left| {{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}} 
| {{hidden|{{align|left|2}}|[[Vladimirs Orlovs]] &lt;br/&gt; [[Iļja de Poļakovs]]}} 
| — 
| '''2'''
|-
| align=left| {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} 
| {{hidden|{{align|left|2}}|[[Julians Mišo]] &lt;br/&gt; [[Petro Zakovorots]]}} 
| — 
| '''2'''
|-
! Kopā || 4 || 0 || 4
|}

== Rezultāti ==
=== [[Attēls:Equestrian pictogram.svg|20px]] Jāšana ===
* Skatīt arī: ''[[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! Disciplīna !! Sportists !! Zirgs !! Rezultāts !! Vieta
|-
| [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jāšanas medības|Jāšanas medības]] 
| [[Iļja de Poļakovs]] 
| align=center|''The General'' || align=center|''Nav zināms'' || align=center|5/51
|-
| rowspan=2| [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pasta piegāde|Pasta piegāde]] 
| [[Vladimirs Orlovs]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|5/28
|-
| [[Iļja de Poļakovs]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|5/28
|}

=== [[Attēls:Fencing pictogram.svg|20px]] Paukošana ===
* Skatīt arī: ''[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! rowspan=2|Disciplīna ||  rowspan=2|Sportists || colspan=2|Ceturdaļfināls || colspan=2|Atkārtojuma cīņa || colspan=2|Pusfināls || colspan=2|Fināls
|-
! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta
|-
| rowspan=2|[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens profesionāļiem, vīriešiem|Zobens profesionāļiem]]
| [[Julians Mišo]] || align=center|''Nav zināms'' || align=center|1 ― 4 &lt;small&gt;(grupa)&lt;/small&gt; ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || colspan=&quot;2&quot; {{n/a| }} || align=center|6―1 || align=center|2 &lt;small&gt;(B pusfināls)&lt;/small&gt; ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|3―4 (0―1) || align=center|5
|-
| [[Petro Zakovorots]] || align=center|''Nav zināms'' || align=center|1 ― 4 &lt;small&gt;(grupa)&lt;/small&gt; ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || colspan=&quot;2&quot; {{n/a| }} || align=center|5―2 || align=center|2 &lt;small&gt;(B pusfināls)&lt;/small&gt; ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|2―5 (0―1) || align=center|6
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200417041318/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/RUS/summer/1900/ Krievijas Impērija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/countries/RUS/editions/2 Krievijas Impērija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}}

{{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}}
{{Krievijas Impērija olimpiskajās spēlēs}}

[[Kategorija:Valstis 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Krievija olimpiskajās spēlēs|1900]]
[[Kategorija:Krievijas Impērijas sportisti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs| ]]</text>
      <sha1>8d2oei0s54unnq9m978wrv0nw5qofjh</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3662586</id>
      <parentid>3662392</parentid>
      <timestamp>2022-07-29T11:28:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Ārējās saites */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4967" xml:space="preserve">{{Valsts infokaste spēlēs
| NOC = RU1
| NOCname = [[Krievijas Olimpiskā komiteja]]
| games = vasaras olimpiskajās spēlēs
| year = 1900
| flagcaption =
| oldcode = 
| website =
| location = {{vieta|Francija|Parīze}}
| date = [[1900]]. gada [[14. maijs]] — [[28. oktobris]]
| competitors = 4 (visi vīrieši)
| sports = 2
| flagbearer = 
| rank = 
| gold = 0
| silver = 0
| bronze = 0
| officials = 
| appearances = auto
| app_begin_year = 1900
| app_end_year = 
| summerappearances = 
| winterappearances = 
| seealso = 
}}

'''[[Krievijas Impērija]]''' bija pārstāvēta '''[[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''', kas notika [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] no [[1900]]. gada [[14. maijs|14. maija]] līdz [[28. oktobris|28. oktobrim]]. Šīs bija pirmās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskās spēles]], kurās tā startēja Krievijas Impērija.

Šajās olimpiskajās spēlēs Krievijas Impēriju pārtstāvēja 4 sportisti (visi vīrieši) divos sporta veidos — [[jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|jāšanā]] un [[paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|paukošanā]]. Visos šajos sporta veidos tā bija pirmo reizi pārstāvēta. Neviens no sportistiem olimpiskās medaļas šajās spēlēs neizcīnīja.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/countries/RUS/summer/1900/  |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417041318/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/RUS/summer/1900/ |work=Sports Reference |archive-date=2022. gada 27. jūlijs |title=Russia at the 1900 Paris Summer Games |accessdate=2022. gada 27. jūlijs}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.olympedia.org/countries/RUS/editions/2 |work=''Olympedia'' |archive-date=2022. gada 27. jūlijs |title=Russia at the 1900 Summer Olympics|accessdate=2022. gada 27. jūlijs}}&lt;/ref&gt;

== Sportisti un to sadalījums pa sporta veidiem ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
! Sporta veids || Vīrieši || Sievietes || Kopā
|-
| align=left| {{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}} 
| {{hidden|{{align|left|2}}|[[Vladimirs Orlovs]] &lt;br/&gt; [[Iļja de Poļakovs]]}} 
| — 
| '''2'''
|-
| align=left| {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} 
| {{hidden|{{align|left|2}}|[[Julians Mišo]] &lt;br/&gt; [[Petro Zakovorots]]}} 
| — 
| '''2'''
|-
! Kopā || 4 || 0 || 4
|}

== Rezultāti ==
=== [[Attēls:Equestrian pictogram.svg|20px]] Jāšana ===
* Skatīt arī: ''[[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! Disciplīna !! Sportists !! Zirgs !! Rezultāts !! Vieta
|-
| [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jāšanas medības|Jāšanas medības]] 
| [[Iļja de Poļakovs]] 
| align=center|''The General'' || align=center|''Nav zināms'' || align=center|5/51
|-
| rowspan=2| [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pasta piegāde|Pasta piegāde]] 
| [[Vladimirs Orlovs]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|5/28
|-
| [[Iļja de Poļakovs]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|5/28
|}

=== [[Attēls:Fencing pictogram.svg|20px]] Paukošana ===
* Skatīt arī: ''[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! rowspan=2|Disciplīna ||  rowspan=2|Sportists || colspan=2|Ceturdaļfināls || colspan=2|Atkārtojuma cīņa || colspan=2|Pusfināls || colspan=2|Fināls
|-
! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta
|-
| rowspan=2|[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens profesionāļiem, vīriešiem|Zobens profesionāļiem]]
| [[Julians Mišo]] || align=center|''Nav zināms'' || align=center|1 ― 4 &lt;small&gt;(grupa)&lt;/small&gt; ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || colspan=&quot;2&quot; {{n/a| }} || align=center|6―1 || align=center|2 &lt;small&gt;(B pusfināls)&lt;/small&gt; ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|3―4 (0―1) || align=center|5
|-
| [[Petro Zakovorots]] || align=center|''Nav zināms'' || align=center|1 ― 4 &lt;small&gt;(grupa)&lt;/small&gt; ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || colspan=&quot;2&quot; {{n/a| }} || align=center|5―2 || align=center|2 &lt;small&gt;(B pusfināls)&lt;/small&gt; ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|2―5 (0―1) || align=center|6
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200417041318/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/RUS/summer/1900/ Krievijas Impērija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/countries/RUS/editions/2 Krievijas Impērija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}}

{{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}}
{{Krievijas Impērija olimpiskajās spēlēs}}

[[Kategorija:Valstis 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Krievija olimpiskajās spēlēs|1900]]</text>
      <sha1>nius797mj2by0o2zyojdxkxukis0ghz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Austrija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>427065</id>
    <revision>
      <id>3662209</id>
      <parentid>3661711</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T16:03:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Ārējās saites */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="15142" xml:space="preserve">{{Valsts infokaste spēlēs
| NOC = AUT
| NOCname = [[Austrijas Olimpiskā komiteja]]
| games = vasaras olimpiskajās spēlēs
| year = 1900
| flagcaption =
| oldcode = 
| website =
| location = {{vieta|Francija|Parīze}}
| date = [[1900]]. gada [[14. maijs]] — [[28. oktobris]]
| competitors = 16 (visi vīrieši)
| sports = 4
| flagbearer = 
| rank = 16
| gold = 0
| silver = 3
| bronze = 3
| officials = 
| appearances = auto
| app_begin_year = 1896
| app_end_year = 
| summerappearances = 
| winterappearances = 
| seealso = ''[[Austrija 1906. gada neoficiālās olimpiskajās spēlēs|1906 (neof.)]]''
}}

'''[[Austrija]] (Austrijas Karaliste)''' bija pārstāvēta '''[[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. vasaras olimpiskajās spēlēs]]''', kas norisinājās [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] no [[1900]]. gada [[14. maijs|14. maija]] līdz [[28. oktobris|28. oktobrim]]. Šīs bija gan otrās vasaras olimpiskās spēles, kurās startēja Austrija, lai gan tā bija daļa no [[Austroungārija]]s, [[Ungārija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Ungārijas]] dalība tiek dalīta atsevišķi.

Šajās olimpiskajās spēlēs Austriju pārstāvēja 16 sportisti (visi vīrieši), kuri startēja četros sporta veidos — [[vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikā]], [[jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|jāšanā]] un [[paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|paukošanā]]. No šiem pirmo reizi tā bija pārstāvēta jāšanā.

Austrija šajās olimpiskajās spēlēs izcīnīja 6 olimpiskās medaļas, 3 sudraba un 3 bronzas medaļas. Lielākā daļa no tām, 4 medaļas, tika izcīnītas peldēšanā, savukārt divas medaļas tika iegūtas paukošanā. Paukošanā tās bija pirmās olimpiskās medaļas Austrijai. Peldētāji [[Oto Vāle]] un [[Karls Ruberls]] katrs izcīnīja pa divām olimpiskajām medaļām šajās olimpiskajās spēlēs.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/countries/AUT/summer/1900/  |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417062532/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/AUT/summer/1900/ |work=Sports Reference |archive-date=2022. gada 21. jūlijs |title=Austria at the 1900 Paris Summer Games |accessdate=2022. gada 21. jūlijs}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.olympedia.org/countries/AUT/editions/2 |work=''Olympedia'' |archive-date=2022. gada 21. jūlijs |title=Austria at the 1900 Summer Olympics|accessdate=2022. gada 21. jūlijs}}&lt;/ref&gt;

== Sportisti un to sadalījums pa sporta veidiem ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
! Sporta veids || Vīrieši || Sievietes || Kopā
|-
| align=left| {{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}}
| {{hidden|{{align|left|2}}|[[Hermans Mandls]] &lt;br /&gt; [[Žoržs de Zogebs]]}}
| —
| '''2'''
|-
| align=left| {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}}
| {{hidden|{{align|left|8}}|[[Rūdolfs Brošs]] &lt;br /&gt; [[Zīgfrīds Flešs]] &lt;br /&gt; Haršteins &lt;br /&gt; [[Kamillo Millers]] &lt;br /&gt; [[Milans Neraličs]] &lt;br /&gt; [[Heinrihs Rištofs]] &lt;br /&gt; van der Stopens &lt;br /&gt; [[Heinrihs fon Tenners]]}}
| —
| '''8'''
|-
| align=left| {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}}
| {{hidden|{{align|left|4}}|[[Aloiss Anderlē]] &lt;br /&gt; [[Rihards fon Foregers]] &lt;br /&gt; [[Karls Ruberls]] &lt;br /&gt; [[Oto Vāle]]}}
| —
| '''4'''
|-
| align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}}
| {{hidden|{{align|left|2}}|[[Hermans Vraštils]] &lt;br /&gt; [[Kornēliuss fon Luboveckis]]}}
| —
| '''2'''
|-
! Kopā || 16 || 0 || 16
|}

== Medaļu ieguvēji ==
[[Attēls:Otto Wahle 1901.jpg|200px|right|thumb| [[Oto Vāle]] šajās olimpiskajās spēlēs izcīnīja divas sudraba medaļas.]]
* '' Skatīt arī: [[1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula]] un [[1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]]''

=== Medaļnieki ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! Medaļa !! Sportists !! Sporta veids !! Notikums !! Ats.
|-
| style=&quot;background:silver| '''Sudrabs''' || [[Karls Ruberls]] || {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri uz muguras vīriešiem|Vīrieši, 200 metri, uz muguras]] ||&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/swimming/200m-backstroke-men |title=Paris 1900 Swimming: 200m backstroke men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 14. februāris}}&lt;/ref&gt;
|-
| style=&quot;background:silver| '''Sudrabs''' || [[Oto Vāle]] || {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1000 metri brīvajā stilā vīriešiem|Vīrieši, 100 metri, brīvais stils]] ||&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/swimming/200m-backstroke-men |title=Paris 1900 Swimming: 200m backstroke men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 14. februāris}}&lt;/ref&gt;
|-
| style=&quot;background:silver| '''Sudrabs''' || [[Oto Vāle]] || {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru šķēršļu josla vīriešiem|Vīrieši, 200 metri, šķēršļu josla]] ||&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/swimming/200m-obstacle-event-men |title=Paris 1900 Swimming: 200m obstacle event men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 14. februāris}}&lt;/ref&gt;
|-
| style=&quot;background:#cc9966| '''Bronza''' || [[Zīgfrīds Flešs]] || {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens vīriešiem|Vīrieši, zobens]] ||&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/fencing/sabre-individual-men |title=Paris 1900 Fencing: sabre individual men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2022. gada 31. marts}}&lt;/ref&gt;
|-
| style=&quot;background:#cc9966| '''Bronza''' || [[Milans Neraličs]] || {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens profesionāļiem, vīriešiem|Vīrieši, zobens, profesionāļi]] ||&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/fencing/sabre-masters-men |title=Paris 1900 Fencing: sabre masters men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2022. gada 31. marts}}&lt;/ref&gt;
|-
| style=&quot;background:#cc9966| '''Bronza''' || [[Karls Ruberls]] || {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem|Vīrieši, 200 metri, brīvais stils]] ||&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/swimming/200m-freestyle-men |title=Paris 1900 Swimming: 200m freestyle men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 14. februāris}}&lt;/ref&gt;
|}

=== Medaļu sadalījums pa sporta veidiem ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
! Sporta veids !! style=&quot;background:gold|Zelts !! style=&quot;background:silver|Sudrabs !! style=&quot;background:#cc9966|Bronza !! Kopā
|-
| align=left| {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || — || — || 2 || '''2'''
|-
| align=left| {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || — || 3 || 1 || '''4'''
|-
! Kopā || 0 || 3 || 3 || 6
|}

== Rezultāti ==

=== [[Attēls:Equestrian pictogram.svg|20px]] Jāšana ===
* Skatīt arī: ''[[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! Disciplīna !! Sportists !! Zirgs !! Rezultāts !! Vieta
|-
| [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana|Augstlēkšana]]
| [[Hermans Mandls]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|4/37
|-
| [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālais konkūrs|Konkūrs]]
| [[Hermans Mandls]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|5
|-
| [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana|Tāllēkšana]]
| [[Hermans Mandls]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|6
|-
| [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jāšanas medības|Jāšanas medības]]
| [[Hermans Mandls]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|5/51
|-
| rowspan=2| [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pasta piegāde|Pasta piegāde]]
| [[Hermans Mandls]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|5/28
|-
| [[Žoržs de Zogebs]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|5/28
|}

=== [[Attēls:Fencing pictogram.svg|20px]] Paukošana ===
* Skatīt arī: ''[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! Disciplīna || Sportists || Pirmā kārta || Ceturdaļfināls || Atkārtojuma cīņa || Pusfināls || Fināls
|-
| rowspan=3| [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — florete vīriešiem|Florete]] || [[Rūdolfs Brošs]] || align=center|Žūrijas izvēle ({{abbr|Q|Kvalifikācija ceturtdaļfinālam}}) || align=center|Žūrijas izvēle ({{abbr|Q|Kvalifikācija atkārtojuma cīņai}}) || align=center|Žūrijas izvēle ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || align=center|4 ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|8
|-
| [[Heinrihs Rištofs]] || align=center|Žūrijas izvēle ({{abbr|Q|Kvalifikācija ceturtdaļfinālam}})|| align=center|— || colspan=&quot;3&quot; {{n/a|Nekvalificējās}}
|-
| van der Stopens || align=center|— || colspan=&quot;4&quot; {{n/a|Nekvalificējās}}
|-
| rowspan=4| [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens vīriešiem|Zobens]] || '''[[Zīgfrīds Flešs]]''' || align=center|1 ― 4 &lt;small&gt;(grupā)&lt;/small&gt; ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || colspan=&quot;2&quot; {{n/a| }} || align=center|3 &lt;small&gt;(grupā)&lt;/small&gt; ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|{{bronze03}}
|-
| [[Heinrihs fon Teners]] || align=center|1 ― 4 &lt;small&gt;(grupā)&lt;/small&gt; ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || colspan=&quot;2&quot; {{n/a| }} || align=center|2 &lt;small&gt;(grupā)&lt;/small&gt; ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|7
|-
| [[Kamillo Millers]] || align=center|1 ― 4 &lt;small&gt;(grupā)&lt;/small&gt; ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || colspan=&quot;2&quot; {{n/a| }} || align=center|2 &lt;small&gt;(grupā)&lt;/small&gt; ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|8
|-
| Haršteins || align=center|1 ― 4 &lt;small&gt;(grupā)&lt;/small&gt; ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || colspan=&quot;2&quot; {{n/a| }} || align=center|5/8 &lt;small&gt;(grupā)&lt;/small&gt; || {{n/a|Nekvalificējās}}
|-
| [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens profesionāļiem, vīriešiem|Zobens, profesionāļi]] || '''[[Milans Neraličs]]''' || align=center|1 ― 4 &lt;small&gt;(grupā)&lt;/small&gt; ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || colspan=&quot;2&quot; {{n/a| }} || align=center|4 &lt;small&gt;(grupā)&lt;/small&gt; ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|{{bronze03}}
|-
|}

=== [[Attēls:Swimming pictogram.svg|20px]] Peldēšana ===
* Skatīt arī: ''[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || colspan=2|Kvalifikācijas kārta || colspan=2|Fināls
|-
! Laiks || Vieta || Laiks || Vieta
|-
| rowspan=3| [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem|Brīvais stils, 200 metri]] || '''[[Karls Ruberls]]''' || align=center|2:22.6 ({{abbr|OR|Olimpiskais rekords}}) || align=center|1 ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|2:32.0 || align=center|{{bronze03}}
|-
| [[Oto Vāle]] || align=center|2:35.6 || align=center|1 ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || colspan=&quot;2&quot; {{n/a|Nestartēja}}
|-
| [[Rihards fon Foregers]] || align=center|4:32.0 || align=center|4 || colspan=&quot;2&quot; {{n/a|Nekvalificējās}}
|-
| [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1000 metri brīvajā stilā vīriešiem|Brīvais stils, 1000 metri]] || '''[[Oto Vāle]]''' || align=center|15:27.0 || align=center|2 ({{abbr|q|Kvalifikācija finālam pēc laika}}) || align=center|14:43.6 || align=center|{{silver02}}
|-
| [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4000 metri brīvajā stilā vīriešiem|Brīvais stils, 4000 metri]] || [[Aloiss Anderlē]] || align=center|1:26:25.6 || align=center|4 ({{abbr|q|Kvalifikācija finālam pēc laika}}) || colspan=&quot;2&quot; {{n/a|Nefinišēja}}
|-
| [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri uz muguras vīriešiem|Uz muguras, 200 metri]] || '''[[Karls Ruberls]]''' || align=center|2:56.0 || align=center|1 ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|2:56.0 || align=center|{{silver02}}
|-
| rowspan=2| [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru šķēršļu josla vīriešiem|Šķēršļu josla, 200 metri]] || [[Karls Ruberls]] || align=center|3:06.0|| align=center|2 ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|2:51.2 || align=center|4
|-
| '''[[Oto Vāle]]''' || align=center|2:56.1 || align=center|1 ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|2:40.0 || align=center|{{silver02}}
|}

{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! Disciplīna || Sportists || Sekundes || Metri || Punkti || Vieta
|-
| [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zemūdens peldēšana vīriešiem|Zemūdens peldēšana]] || [[Aloiss Anderlē]] || align=center|22.4 || align=center|23.50 || align=center|69.4 || align=center|13
|}

=== [[Attēls:Athletics pictogram.svg|20px]] Vieglatlētika ===
* Skatīt arī: ''[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || colspan=2|Fināls
|-
! Rezultāts || Vieta
|-
| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]] || [[Hermans Vraštils]] || align=center|''Nav zināms'' || align=center|6
|-
| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2500 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2500 metri, šķēršļu skrējiens]] || [[Hermans Vraštils]] || align=center|''Nav zināms'' || align=center|5
|-
| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]] || [[Kornēliuss fon Luboveckis]] || align=center|''Nav zināms'' || align=center|''Nav zināms''
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200417062532/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/AUT/summer/1900/ Austrija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/countries/AUT/editions/2 Austrija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}}

{{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}}
{{Austrijas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
{{Austrija olimpiskajās spēlēs}}

[[Kategorija:Valstis 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Austrija olimpiskajās spēlēs|1900]]
[[Kategorija:Austrijas sportisti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs| ]]</text>
      <sha1>o17bsvzut9pvp9785yvrb51j3mh4zlw</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3662288</id>
      <parentid>3662209</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T16:50:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* 20px Peldēšana */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="15152" xml:space="preserve">{{Valsts infokaste spēlēs
| NOC = AUT
| NOCname = [[Austrijas Olimpiskā komiteja]]
| games = vasaras olimpiskajās spēlēs
| year = 1900
| flagcaption =
| oldcode = 
| website =
| location = {{vieta|Francija|Parīze}}
| date = [[1900]]. gada [[14. maijs]] — [[28. oktobris]]
| competitors = 16 (visi vīrieši)
| sports = 4
| flagbearer = 
| rank = 16
| gold = 0
| silver = 3
| bronze = 3
| officials = 
| appearances = auto
| app_begin_year = 1896
| app_end_year = 
| summerappearances = 
| winterappearances = 
| seealso = ''[[Austrija 1906. gada neoficiālās olimpiskajās spēlēs|1906 (neof.)]]''
}}

'''[[Austrija]] (Austrijas Karaliste)''' bija pārstāvēta '''[[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. vasaras olimpiskajās spēlēs]]''', kas norisinājās [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] no [[1900]]. gada [[14. maijs|14. maija]] līdz [[28. oktobris|28. oktobrim]]. Šīs bija gan otrās vasaras olimpiskās spēles, kurās startēja Austrija, lai gan tā bija daļa no [[Austroungārija]]s, [[Ungārija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Ungārijas]] dalība tiek dalīta atsevišķi.

Šajās olimpiskajās spēlēs Austriju pārstāvēja 16 sportisti (visi vīrieši), kuri startēja četros sporta veidos — [[vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikā]], [[jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|jāšanā]] un [[paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|paukošanā]]. No šiem pirmo reizi tā bija pārstāvēta jāšanā.

Austrija šajās olimpiskajās spēlēs izcīnīja 6 olimpiskās medaļas, 3 sudraba un 3 bronzas medaļas. Lielākā daļa no tām, 4 medaļas, tika izcīnītas peldēšanā, savukārt divas medaļas tika iegūtas paukošanā. Paukošanā tās bija pirmās olimpiskās medaļas Austrijai. Peldētāji [[Oto Vāle]] un [[Karls Ruberls]] katrs izcīnīja pa divām olimpiskajām medaļām šajās olimpiskajās spēlēs.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/countries/AUT/summer/1900/  |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417062532/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/AUT/summer/1900/ |work=Sports Reference |archive-date=2022. gada 21. jūlijs |title=Austria at the 1900 Paris Summer Games |accessdate=2022. gada 21. jūlijs}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.olympedia.org/countries/AUT/editions/2 |work=''Olympedia'' |archive-date=2022. gada 21. jūlijs |title=Austria at the 1900 Summer Olympics|accessdate=2022. gada 21. jūlijs}}&lt;/ref&gt;

== Sportisti un to sadalījums pa sporta veidiem ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
! Sporta veids || Vīrieši || Sievietes || Kopā
|-
| align=left| {{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}}
| {{hidden|{{align|left|2}}|[[Hermans Mandls]] &lt;br /&gt; [[Žoržs de Zogebs]]}}
| —
| '''2'''
|-
| align=left| {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}}
| {{hidden|{{align|left|8}}|[[Rūdolfs Brošs]] &lt;br /&gt; [[Zīgfrīds Flešs]] &lt;br /&gt; Haršteins &lt;br /&gt; [[Kamillo Millers]] &lt;br /&gt; [[Milans Neraličs]] &lt;br /&gt; [[Heinrihs Rištofs]] &lt;br /&gt; van der Stopens &lt;br /&gt; [[Heinrihs fon Tenners]]}}
| —
| '''8'''
|-
| align=left| {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}}
| {{hidden|{{align|left|4}}|[[Aloiss Anderlē]] &lt;br /&gt; [[Rihards fon Foregers]] &lt;br /&gt; [[Karls Ruberls]] &lt;br /&gt; [[Oto Vāle]]}}
| —
| '''4'''
|-
| align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}}
| {{hidden|{{align|left|2}}|[[Hermans Vraštils]] &lt;br /&gt; [[Kornēliuss fon Luboveckis]]}}
| —
| '''2'''
|-
! Kopā || 16 || 0 || 16
|}

== Medaļu ieguvēji ==
[[Attēls:Otto Wahle 1901.jpg|200px|right|thumb| [[Oto Vāle]] šajās olimpiskajās spēlēs izcīnīja divas sudraba medaļas.]]
* '' Skatīt arī: [[1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula]] un [[1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]]''

=== Medaļnieki ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! Medaļa !! Sportists !! Sporta veids !! Notikums !! Ats.
|-
| style=&quot;background:silver| '''Sudrabs''' || [[Karls Ruberls]] || {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri uz muguras vīriešiem|Vīrieši, 200 metri, uz muguras]] ||&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/swimming/200m-backstroke-men |title=Paris 1900 Swimming: 200m backstroke men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 14. februāris}}&lt;/ref&gt;
|-
| style=&quot;background:silver| '''Sudrabs''' || [[Oto Vāle]] || {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1000 metri brīvajā stilā vīriešiem|Vīrieši, 100 metri, brīvais stils]] ||&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/swimming/200m-backstroke-men |title=Paris 1900 Swimming: 200m backstroke men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 14. februāris}}&lt;/ref&gt;
|-
| style=&quot;background:silver| '''Sudrabs''' || [[Oto Vāle]] || {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru šķēršļu josla vīriešiem|Vīrieši, 200 metri, šķēršļu josla]] ||&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/swimming/200m-obstacle-event-men |title=Paris 1900 Swimming: 200m obstacle event men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 14. februāris}}&lt;/ref&gt;
|-
| style=&quot;background:#cc9966| '''Bronza''' || [[Zīgfrīds Flešs]] || {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens vīriešiem|Vīrieši, zobens]] ||&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/fencing/sabre-individual-men |title=Paris 1900 Fencing: sabre individual men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2022. gada 31. marts}}&lt;/ref&gt;
|-
| style=&quot;background:#cc9966| '''Bronza''' || [[Milans Neraličs]] || {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens profesionāļiem, vīriešiem|Vīrieši, zobens, profesionāļi]] ||&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/fencing/sabre-masters-men |title=Paris 1900 Fencing: sabre masters men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2022. gada 31. marts}}&lt;/ref&gt;
|-
| style=&quot;background:#cc9966| '''Bronza''' || [[Karls Ruberls]] || {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem|Vīrieši, 200 metri, brīvais stils]] ||&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/swimming/200m-freestyle-men |title=Paris 1900 Swimming: 200m freestyle men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 14. februāris}}&lt;/ref&gt;
|}

=== Medaļu sadalījums pa sporta veidiem ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
! Sporta veids !! style=&quot;background:gold|Zelts !! style=&quot;background:silver|Sudrabs !! style=&quot;background:#cc9966|Bronza !! Kopā
|-
| align=left| {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || — || — || 2 || '''2'''
|-
| align=left| {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || — || 3 || 1 || '''4'''
|-
! Kopā || 0 || 3 || 3 || 6
|}

== Rezultāti ==

=== [[Attēls:Equestrian pictogram.svg|20px]] Jāšana ===
* Skatīt arī: ''[[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! Disciplīna !! Sportists !! Zirgs !! Rezultāts !! Vieta
|-
| [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana|Augstlēkšana]]
| [[Hermans Mandls]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|4/37
|-
| [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālais konkūrs|Konkūrs]]
| [[Hermans Mandls]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|5
|-
| [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana|Tāllēkšana]]
| [[Hermans Mandls]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|6
|-
| [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jāšanas medības|Jāšanas medības]]
| [[Hermans Mandls]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|5/51
|-
| rowspan=2| [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pasta piegāde|Pasta piegāde]]
| [[Hermans Mandls]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|5/28
|-
| [[Žoržs de Zogebs]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|5/28
|}

=== [[Attēls:Fencing pictogram.svg|20px]] Paukošana ===
* Skatīt arī: ''[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! Disciplīna || Sportists || Pirmā kārta || Ceturdaļfināls || Atkārtojuma cīņa || Pusfināls || Fināls
|-
| rowspan=3| [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — florete vīriešiem|Florete]] || [[Rūdolfs Brošs]] || align=center|Žūrijas izvēle ({{abbr|Q|Kvalifikācija ceturtdaļfinālam}}) || align=center|Žūrijas izvēle ({{abbr|Q|Kvalifikācija atkārtojuma cīņai}}) || align=center|Žūrijas izvēle ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || align=center|4 ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|8
|-
| [[Heinrihs Rištofs]] || align=center|Žūrijas izvēle ({{abbr|Q|Kvalifikācija ceturtdaļfinālam}})|| align=center|— || colspan=&quot;3&quot; {{n/a|Nekvalificējās}}
|-
| van der Stopens || align=center|— || colspan=&quot;4&quot; {{n/a|Nekvalificējās}}
|-
| rowspan=4| [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens vīriešiem|Zobens]] || '''[[Zīgfrīds Flešs]]''' || align=center|1 ― 4 &lt;small&gt;(grupā)&lt;/small&gt; ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || colspan=&quot;2&quot; {{n/a| }} || align=center|3 &lt;small&gt;(grupā)&lt;/small&gt; ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|{{bronze03}}
|-
| [[Heinrihs fon Teners]] || align=center|1 ― 4 &lt;small&gt;(grupā)&lt;/small&gt; ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || colspan=&quot;2&quot; {{n/a| }} || align=center|2 &lt;small&gt;(grupā)&lt;/small&gt; ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|7
|-
| [[Kamillo Millers]] || align=center|1 ― 4 &lt;small&gt;(grupā)&lt;/small&gt; ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || colspan=&quot;2&quot; {{n/a| }} || align=center|2 &lt;small&gt;(grupā)&lt;/small&gt; ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|8
|-
| Haršteins || align=center|1 ― 4 &lt;small&gt;(grupā)&lt;/small&gt; ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || colspan=&quot;2&quot; {{n/a| }} || align=center|5/8 &lt;small&gt;(grupā)&lt;/small&gt; || {{n/a|Nekvalificējās}}
|-
| [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens profesionāļiem, vīriešiem|Zobens, profesionāļi]] || '''[[Milans Neraličs]]''' || align=center|1 ― 4 &lt;small&gt;(grupā)&lt;/small&gt; ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || colspan=&quot;2&quot; {{n/a| }} || align=center|4 &lt;small&gt;(grupā)&lt;/small&gt; ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|{{bronze03}}
|-
|}

=== [[Attēls:Swimming pictogram.svg|20px]] Peldēšana ===
* Skatīt arī: ''[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || colspan=2|Kvalifikācijas kārta || colspan=2|Fināls
|-
! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta
|-
| rowspan=3| [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem|Brīvais stils, 200 metri]] || '''[[Karls Ruberls]]''' || align=center|2:22.6 ({{abbr|OR|Olimpiskais rekords}}) || align=center|1 ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|2:32.0 || align=center|{{bronze03}}
|-
| [[Oto Vāle]] || align=center|2:35.6 || align=center|1 ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || colspan=&quot;2&quot; {{n/a|Nestartēja}}
|-
| [[Rihards fon Foregers]] || align=center|4:32.0 || align=center|4 || colspan=&quot;2&quot; {{n/a|Nekvalificējās}}
|-
| [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1000 metri brīvajā stilā vīriešiem|Brīvais stils, 1000 metri]] || '''[[Oto Vāle]]''' || align=center|15:27.0 || align=center|2 ({{abbr|q|Kvalifikācija finālam pēc laika}}) || align=center|14:43.6 || align=center|{{silver02}}
|-
| [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4000 metri brīvajā stilā vīriešiem|Brīvais stils, 4000 metri]] || [[Aloiss Anderlē]] || align=center|1:26:25.6 || align=center|4 ({{abbr|q|Kvalifikācija finālam pēc laika}}) || colspan=&quot;2&quot; {{n/a|Nefinišēja}}
|-
| [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri uz muguras vīriešiem|Uz muguras, 200 metri]] || '''[[Karls Ruberls]]''' || align=center|2:56.0 || align=center|1 ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|2:56.0 || align=center|{{silver02}}
|-
| rowspan=2| [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru šķēršļu josla vīriešiem|Šķēršļu josla, 200 metri]] || [[Karls Ruberls]] || align=center|3:06.0|| align=center|2 ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|2:51.2 || align=center|4
|-
| '''[[Oto Vāle]]''' || align=center|2:56.1 || align=center|1 ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|2:40.0 || align=center|{{silver02}}
|}

{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! Disciplīna || Sportists || Sekundes || Metri || Punkti || Vieta
|-
| [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zemūdens peldēšana vīriešiem|Zemūdens peldēšana]] || [[Aloiss Anderlē]] || align=center|22.4 || align=center|23.50 || align=center|69.4 || align=center|13
|}

=== [[Attēls:Athletics pictogram.svg|20px]] Vieglatlētika ===
* Skatīt arī: ''[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || colspan=2|Fināls
|-
! Rezultāts || Vieta
|-
| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]] || [[Hermans Vraštils]] || align=center|''Nav zināms'' || align=center|6
|-
| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2500 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2500 metri, šķēršļu skrējiens]] || [[Hermans Vraštils]] || align=center|''Nav zināms'' || align=center|5
|-
| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]] || [[Kornēliuss fon Luboveckis]] || align=center|''Nav zināms'' || align=center|''Nav zināms''
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200417062532/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/AUT/summer/1900/ Austrija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/countries/AUT/editions/2 Austrija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}}

{{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}}
{{Austrijas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
{{Austrija olimpiskajās spēlēs}}

[[Kategorija:Valstis 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Austrija olimpiskajās spēlēs|1900]]
[[Kategorija:Austrijas sportisti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs| ]]</text>
      <sha1>srzh60wf1bzfqyoxir1bkw86glzhgiw</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3662296</id>
      <parentid>3662288</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T17:26:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* 20px Peldēšana */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="15232" xml:space="preserve">{{Valsts infokaste spēlēs
| NOC = AUT
| NOCname = [[Austrijas Olimpiskā komiteja]]
| games = vasaras olimpiskajās spēlēs
| year = 1900
| flagcaption =
| oldcode = 
| website =
| location = {{vieta|Francija|Parīze}}
| date = [[1900]]. gada [[14. maijs]] — [[28. oktobris]]
| competitors = 16 (visi vīrieši)
| sports = 4
| flagbearer = 
| rank = 16
| gold = 0
| silver = 3
| bronze = 3
| officials = 
| appearances = auto
| app_begin_year = 1896
| app_end_year = 
| summerappearances = 
| winterappearances = 
| seealso = ''[[Austrija 1906. gada neoficiālās olimpiskajās spēlēs|1906 (neof.)]]''
}}

'''[[Austrija]] (Austrijas Karaliste)''' bija pārstāvēta '''[[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. vasaras olimpiskajās spēlēs]]''', kas norisinājās [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] no [[1900]]. gada [[14. maijs|14. maija]] līdz [[28. oktobris|28. oktobrim]]. Šīs bija gan otrās vasaras olimpiskās spēles, kurās startēja Austrija, lai gan tā bija daļa no [[Austroungārija]]s, [[Ungārija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Ungārijas]] dalība tiek dalīta atsevišķi.

Šajās olimpiskajās spēlēs Austriju pārstāvēja 16 sportisti (visi vīrieši), kuri startēja četros sporta veidos — [[vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikā]], [[jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|jāšanā]] un [[paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|paukošanā]]. No šiem pirmo reizi tā bija pārstāvēta jāšanā.

Austrija šajās olimpiskajās spēlēs izcīnīja 6 olimpiskās medaļas, 3 sudraba un 3 bronzas medaļas. Lielākā daļa no tām, 4 medaļas, tika izcīnītas peldēšanā, savukārt divas medaļas tika iegūtas paukošanā. Paukošanā tās bija pirmās olimpiskās medaļas Austrijai. Peldētāji [[Oto Vāle]] un [[Karls Ruberls]] katrs izcīnīja pa divām olimpiskajām medaļām šajās olimpiskajās spēlēs.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/countries/AUT/summer/1900/  |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417062532/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/AUT/summer/1900/ |work=Sports Reference |archive-date=2022. gada 21. jūlijs |title=Austria at the 1900 Paris Summer Games |accessdate=2022. gada 21. jūlijs}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.olympedia.org/countries/AUT/editions/2 |work=''Olympedia'' |archive-date=2022. gada 21. jūlijs |title=Austria at the 1900 Summer Olympics|accessdate=2022. gada 21. jūlijs}}&lt;/ref&gt;

== Sportisti un to sadalījums pa sporta veidiem ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
! Sporta veids || Vīrieši || Sievietes || Kopā
|-
| align=left| {{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}}
| {{hidden|{{align|left|2}}|[[Hermans Mandls]] &lt;br /&gt; [[Žoržs de Zogebs]]}}
| —
| '''2'''
|-
| align=left| {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}}
| {{hidden|{{align|left|8}}|[[Rūdolfs Brošs]] &lt;br /&gt; [[Zīgfrīds Flešs]] &lt;br /&gt; Haršteins &lt;br /&gt; [[Kamillo Millers]] &lt;br /&gt; [[Milans Neraličs]] &lt;br /&gt; [[Heinrihs Rištofs]] &lt;br /&gt; van der Stopens &lt;br /&gt; [[Heinrihs fon Tenners]]}}
| —
| '''8'''
|-
| align=left| {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}}
| {{hidden|{{align|left|4}}|[[Aloiss Anderlē]] &lt;br /&gt; [[Rihards fon Foregers]] &lt;br /&gt; [[Karls Ruberls]] &lt;br /&gt; [[Oto Vāle]]}}
| —
| '''4'''
|-
| align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}}
| {{hidden|{{align|left|2}}|[[Hermans Vraštils]] &lt;br /&gt; [[Kornēliuss fon Luboveckis]]}}
| —
| '''2'''
|-
! Kopā || 16 || 0 || 16
|}

== Medaļu ieguvēji ==
[[Attēls:Otto Wahle 1901.jpg|200px|right|thumb| [[Oto Vāle]] šajās olimpiskajās spēlēs izcīnīja divas sudraba medaļas.]]
* '' Skatīt arī: [[1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula]] un [[1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]]''

=== Medaļnieki ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! Medaļa !! Sportists !! Sporta veids !! Notikums !! Ats.
|-
| style=&quot;background:silver| '''Sudrabs''' || [[Karls Ruberls]] || {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri uz muguras vīriešiem|Vīrieši, 200 metri, uz muguras]] ||&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/swimming/200m-backstroke-men |title=Paris 1900 Swimming: 200m backstroke men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 14. februāris}}&lt;/ref&gt;
|-
| style=&quot;background:silver| '''Sudrabs''' || [[Oto Vāle]] || {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1000 metri brīvajā stilā vīriešiem|Vīrieši, 100 metri, brīvais stils]] ||&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/swimming/200m-backstroke-men |title=Paris 1900 Swimming: 200m backstroke men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 14. februāris}}&lt;/ref&gt;
|-
| style=&quot;background:silver| '''Sudrabs''' || [[Oto Vāle]] || {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru šķēršļu josla vīriešiem|Vīrieši, 200 metri, šķēršļu josla]] ||&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/swimming/200m-obstacle-event-men |title=Paris 1900 Swimming: 200m obstacle event men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 14. februāris}}&lt;/ref&gt;
|-
| style=&quot;background:#cc9966| '''Bronza''' || [[Zīgfrīds Flešs]] || {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens vīriešiem|Vīrieši, zobens]] ||&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/fencing/sabre-individual-men |title=Paris 1900 Fencing: sabre individual men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2022. gada 31. marts}}&lt;/ref&gt;
|-
| style=&quot;background:#cc9966| '''Bronza''' || [[Milans Neraličs]] || {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens profesionāļiem, vīriešiem|Vīrieši, zobens, profesionāļi]] ||&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/fencing/sabre-masters-men |title=Paris 1900 Fencing: sabre masters men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2022. gada 31. marts}}&lt;/ref&gt;
|-
| style=&quot;background:#cc9966| '''Bronza''' || [[Karls Ruberls]] || {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem|Vīrieši, 200 metri, brīvais stils]] ||&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/swimming/200m-freestyle-men |title=Paris 1900 Swimming: 200m freestyle men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 14. februāris}}&lt;/ref&gt;
|}

=== Medaļu sadalījums pa sporta veidiem ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
! Sporta veids !! style=&quot;background:gold|Zelts !! style=&quot;background:silver|Sudrabs !! style=&quot;background:#cc9966|Bronza !! Kopā
|-
| align=left| {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || — || — || 2 || '''2'''
|-
| align=left| {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || — || 3 || 1 || '''4'''
|-
! Kopā || 0 || 3 || 3 || 6
|}

== Rezultāti ==

=== [[Attēls:Equestrian pictogram.svg|20px]] Jāšana ===
* Skatīt arī: ''[[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! Disciplīna !! Sportists !! Zirgs !! Rezultāts !! Vieta
|-
| [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana|Augstlēkšana]]
| [[Hermans Mandls]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|4/37
|-
| [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālais konkūrs|Konkūrs]]
| [[Hermans Mandls]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|5
|-
| [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana|Tāllēkšana]]
| [[Hermans Mandls]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|6
|-
| [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jāšanas medības|Jāšanas medības]]
| [[Hermans Mandls]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|5/51
|-
| rowspan=2| [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pasta piegāde|Pasta piegāde]]
| [[Hermans Mandls]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|5/28
|-
| [[Žoržs de Zogebs]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|5/28
|}

=== [[Attēls:Fencing pictogram.svg|20px]] Paukošana ===
* Skatīt arī: ''[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! Disciplīna || Sportists || Pirmā kārta || Ceturdaļfināls || Atkārtojuma cīņa || Pusfināls || Fināls
|-
| rowspan=3| [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — florete vīriešiem|Florete]] || [[Rūdolfs Brošs]] || align=center|Žūrijas izvēle ({{abbr|Q|Kvalifikācija ceturtdaļfinālam}}) || align=center|Žūrijas izvēle ({{abbr|Q|Kvalifikācija atkārtojuma cīņai}}) || align=center|Žūrijas izvēle ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || align=center|4 ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|8
|-
| [[Heinrihs Rištofs]] || align=center|Žūrijas izvēle ({{abbr|Q|Kvalifikācija ceturtdaļfinālam}})|| align=center|— || colspan=&quot;3&quot; {{n/a|Nekvalificējās}}
|-
| van der Stopens || align=center|— || colspan=&quot;4&quot; {{n/a|Nekvalificējās}}
|-
| rowspan=4| [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens vīriešiem|Zobens]] || '''[[Zīgfrīds Flešs]]''' || align=center|1 ― 4 &lt;small&gt;(grupā)&lt;/small&gt; ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || colspan=&quot;2&quot; {{n/a| }} || align=center|3 &lt;small&gt;(grupā)&lt;/small&gt; ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|{{bronze03}}
|-
| [[Heinrihs fon Teners]] || align=center|1 ― 4 &lt;small&gt;(grupā)&lt;/small&gt; ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || colspan=&quot;2&quot; {{n/a| }} || align=center|2 &lt;small&gt;(grupā)&lt;/small&gt; ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|7
|-
| [[Kamillo Millers]] || align=center|1 ― 4 &lt;small&gt;(grupā)&lt;/small&gt; ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || colspan=&quot;2&quot; {{n/a| }} || align=center|2 &lt;small&gt;(grupā)&lt;/small&gt; ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|8
|-
| Haršteins || align=center|1 ― 4 &lt;small&gt;(grupā)&lt;/small&gt; ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || colspan=&quot;2&quot; {{n/a| }} || align=center|5/8 &lt;small&gt;(grupā)&lt;/small&gt; || {{n/a|Nekvalificējās}}
|-
| [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens profesionāļiem, vīriešiem|Zobens, profesionāļi]] || '''[[Milans Neraličs]]''' || align=center|1 ― 4 &lt;small&gt;(grupā)&lt;/small&gt; ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || colspan=&quot;2&quot; {{n/a| }} || align=center|4 &lt;small&gt;(grupā)&lt;/small&gt; ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|{{bronze03}}
|-
|}

=== [[Attēls:Swimming pictogram.svg|20px]] Peldēšana ===
* Skatīt arī: ''[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || colspan=2|Kvalifikācijas kārta || colspan=2|Fināls
|-
! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta
|-
| rowspan=3| [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem|Brīvais stils, 200 metri]] || '''[[Karls Ruberls]]''' || align=center|2 min 22.6 s ({{abbr|OR|Olimpiskais rekords}}) || align=center|1 ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|2 min 32.0 s || align=center|{{bronze03}}
|-
| [[Oto Vāle]] || align=center|2 min 35.6 s || align=center|1 ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || colspan=&quot;2&quot; {{n/a|Nestartēja}}
|-
| [[Rihards fon Foregers]] || align=center|4 min 32.0 s || align=center|4 || colspan=&quot;2&quot; {{n/a|Nekvalificējās}}
|-
| [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1000 metri brīvajā stilā vīriešiem|Brīvais stils, 1000 metri]] || '''[[Oto Vāle]]''' || align=center|15 min 27.0 s || align=center|2 ({{abbr|q|Kvalifikācija finālam pēc laika}}) || align=center|14 min 43.6 s || align=center|{{silver02}}
|-
| [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4000 metri brīvajā stilā vīriešiem|Brīvais stils, 4000 metri]] || [[Aloiss Anderlē]] || align=center|1 h 26 min 25.6 s|| align=center|4 ({{abbr|q|Kvalifikācija finālam pēc laika}}) || colspan=&quot;2&quot; {{n/a|Nefinišēja}}
|-
| [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri uz muguras vīriešiem|Uz muguras, 200 metri]] || '''[[Karls Ruberls]]''' || align=center|2 min 56.0 s || align=center|1 ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|2 min 56.0 s || align=center|{{silver02}}
|-
| rowspan=2| [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru šķēršļu josla vīriešiem|Šķēršļu josla, 200 metri]] || [[Karls Ruberls]] || align=center|3 min 06.0 s || align=center|2 ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|2 min 51.2 s || align=center|4
|-
| '''[[Oto Vāle]]''' || align=center|2 min 56.1 s || align=center|1 ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|2 min 40.0 s || align=center|{{silver02}}
|}

{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! Disciplīna || Sportists || Sekundes || Metri || Punkti || Vieta
|-
| [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zemūdens peldēšana vīriešiem|Zemūdens peldēšana]] || [[Aloiss Anderlē]] || align=center|22.4 || align=center|23.50 || align=center|69.4 || align=center|13
|}

=== [[Attēls:Athletics pictogram.svg|20px]] Vieglatlētika ===
* Skatīt arī: ''[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || colspan=2|Fināls
|-
! Rezultāts || Vieta
|-
| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]] || [[Hermans Vraštils]] || align=center|''Nav zināms'' || align=center|6
|-
| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2500 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2500 metri, šķēršļu skrējiens]] || [[Hermans Vraštils]] || align=center|''Nav zināms'' || align=center|5
|-
| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]] || [[Kornēliuss fon Luboveckis]] || align=center|''Nav zināms'' || align=center|''Nav zināms''
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200417062532/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/AUT/summer/1900/ Austrija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/countries/AUT/editions/2 Austrija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}}

{{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}}
{{Austrijas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
{{Austrija olimpiskajās spēlēs}}

[[Kategorija:Valstis 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Austrija olimpiskajās spēlēs|1900]]
[[Kategorija:Austrijas sportisti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs| ]]</text>
      <sha1>nik3eleg6tywies6lmlvgn7z001vjuc</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3662297</id>
      <parentid>3662296</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T17:27:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* 20px Vieglatlētika */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="15231" xml:space="preserve">{{Valsts infokaste spēlēs
| NOC = AUT
| NOCname = [[Austrijas Olimpiskā komiteja]]
| games = vasaras olimpiskajās spēlēs
| year = 1900
| flagcaption =
| oldcode = 
| website =
| location = {{vieta|Francija|Parīze}}
| date = [[1900]]. gada [[14. maijs]] — [[28. oktobris]]
| competitors = 16 (visi vīrieši)
| sports = 4
| flagbearer = 
| rank = 16
| gold = 0
| silver = 3
| bronze = 3
| officials = 
| appearances = auto
| app_begin_year = 1896
| app_end_year = 
| summerappearances = 
| winterappearances = 
| seealso = ''[[Austrija 1906. gada neoficiālās olimpiskajās spēlēs|1906 (neof.)]]''
}}

'''[[Austrija]] (Austrijas Karaliste)''' bija pārstāvēta '''[[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. vasaras olimpiskajās spēlēs]]''', kas norisinājās [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] no [[1900]]. gada [[14. maijs|14. maija]] līdz [[28. oktobris|28. oktobrim]]. Šīs bija gan otrās vasaras olimpiskās spēles, kurās startēja Austrija, lai gan tā bija daļa no [[Austroungārija]]s, [[Ungārija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Ungārijas]] dalība tiek dalīta atsevišķi.

Šajās olimpiskajās spēlēs Austriju pārstāvēja 16 sportisti (visi vīrieši), kuri startēja četros sporta veidos — [[vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikā]], [[jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|jāšanā]] un [[paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|paukošanā]]. No šiem pirmo reizi tā bija pārstāvēta jāšanā.

Austrija šajās olimpiskajās spēlēs izcīnīja 6 olimpiskās medaļas, 3 sudraba un 3 bronzas medaļas. Lielākā daļa no tām, 4 medaļas, tika izcīnītas peldēšanā, savukārt divas medaļas tika iegūtas paukošanā. Paukošanā tās bija pirmās olimpiskās medaļas Austrijai. Peldētāji [[Oto Vāle]] un [[Karls Ruberls]] katrs izcīnīja pa divām olimpiskajām medaļām šajās olimpiskajās spēlēs.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/countries/AUT/summer/1900/  |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417062532/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/AUT/summer/1900/ |work=Sports Reference |archive-date=2022. gada 21. jūlijs |title=Austria at the 1900 Paris Summer Games |accessdate=2022. gada 21. jūlijs}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.olympedia.org/countries/AUT/editions/2 |work=''Olympedia'' |archive-date=2022. gada 21. jūlijs |title=Austria at the 1900 Summer Olympics|accessdate=2022. gada 21. jūlijs}}&lt;/ref&gt;

== Sportisti un to sadalījums pa sporta veidiem ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
! Sporta veids || Vīrieši || Sievietes || Kopā
|-
| align=left| {{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}}
| {{hidden|{{align|left|2}}|[[Hermans Mandls]] &lt;br /&gt; [[Žoržs de Zogebs]]}}
| —
| '''2'''
|-
| align=left| {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}}
| {{hidden|{{align|left|8}}|[[Rūdolfs Brošs]] &lt;br /&gt; [[Zīgfrīds Flešs]] &lt;br /&gt; Haršteins &lt;br /&gt; [[Kamillo Millers]] &lt;br /&gt; [[Milans Neraličs]] &lt;br /&gt; [[Heinrihs Rištofs]] &lt;br /&gt; van der Stopens &lt;br /&gt; [[Heinrihs fon Tenners]]}}
| —
| '''8'''
|-
| align=left| {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}}
| {{hidden|{{align|left|4}}|[[Aloiss Anderlē]] &lt;br /&gt; [[Rihards fon Foregers]] &lt;br /&gt; [[Karls Ruberls]] &lt;br /&gt; [[Oto Vāle]]}}
| —
| '''4'''
|-
| align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}}
| {{hidden|{{align|left|2}}|[[Hermans Vraštils]] &lt;br /&gt; [[Kornēliuss fon Luboveckis]]}}
| —
| '''2'''
|-
! Kopā || 16 || 0 || 16
|}

== Medaļu ieguvēji ==
[[Attēls:Otto Wahle 1901.jpg|200px|right|thumb| [[Oto Vāle]] šajās olimpiskajās spēlēs izcīnīja divas sudraba medaļas.]]
* '' Skatīt arī: [[1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula]] un [[1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]]''

=== Medaļnieki ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! Medaļa !! Sportists !! Sporta veids !! Notikums !! Ats.
|-
| style=&quot;background:silver| '''Sudrabs''' || [[Karls Ruberls]] || {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri uz muguras vīriešiem|Vīrieši, 200 metri, uz muguras]] ||&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/swimming/200m-backstroke-men |title=Paris 1900 Swimming: 200m backstroke men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 14. februāris}}&lt;/ref&gt;
|-
| style=&quot;background:silver| '''Sudrabs''' || [[Oto Vāle]] || {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1000 metri brīvajā stilā vīriešiem|Vīrieši, 100 metri, brīvais stils]] ||&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/swimming/200m-backstroke-men |title=Paris 1900 Swimming: 200m backstroke men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 14. februāris}}&lt;/ref&gt;
|-
| style=&quot;background:silver| '''Sudrabs''' || [[Oto Vāle]] || {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru šķēršļu josla vīriešiem|Vīrieši, 200 metri, šķēršļu josla]] ||&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/swimming/200m-obstacle-event-men |title=Paris 1900 Swimming: 200m obstacle event men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 14. februāris}}&lt;/ref&gt;
|-
| style=&quot;background:#cc9966| '''Bronza''' || [[Zīgfrīds Flešs]] || {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens vīriešiem|Vīrieši, zobens]] ||&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/fencing/sabre-individual-men |title=Paris 1900 Fencing: sabre individual men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2022. gada 31. marts}}&lt;/ref&gt;
|-
| style=&quot;background:#cc9966| '''Bronza''' || [[Milans Neraličs]] || {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens profesionāļiem, vīriešiem|Vīrieši, zobens, profesionāļi]] ||&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/fencing/sabre-masters-men |title=Paris 1900 Fencing: sabre masters men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2022. gada 31. marts}}&lt;/ref&gt;
|-
| style=&quot;background:#cc9966| '''Bronza''' || [[Karls Ruberls]] || {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem|Vīrieši, 200 metri, brīvais stils]] ||&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/swimming/200m-freestyle-men |title=Paris 1900 Swimming: 200m freestyle men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 14. februāris}}&lt;/ref&gt;
|}

=== Medaļu sadalījums pa sporta veidiem ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
! Sporta veids !! style=&quot;background:gold|Zelts !! style=&quot;background:silver|Sudrabs !! style=&quot;background:#cc9966|Bronza !! Kopā
|-
| align=left| {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || — || — || 2 || '''2'''
|-
| align=left| {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || — || 3 || 1 || '''4'''
|-
! Kopā || 0 || 3 || 3 || 6
|}

== Rezultāti ==

=== [[Attēls:Equestrian pictogram.svg|20px]] Jāšana ===
* Skatīt arī: ''[[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! Disciplīna !! Sportists !! Zirgs !! Rezultāts !! Vieta
|-
| [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana|Augstlēkšana]]
| [[Hermans Mandls]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|4/37
|-
| [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālais konkūrs|Konkūrs]]
| [[Hermans Mandls]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|5
|-
| [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana|Tāllēkšana]]
| [[Hermans Mandls]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|6
|-
| [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jāšanas medības|Jāšanas medības]]
| [[Hermans Mandls]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|5/51
|-
| rowspan=2| [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pasta piegāde|Pasta piegāde]]
| [[Hermans Mandls]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|5/28
|-
| [[Žoržs de Zogebs]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|5/28
|}

=== [[Attēls:Fencing pictogram.svg|20px]] Paukošana ===
* Skatīt arī: ''[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! Disciplīna || Sportists || Pirmā kārta || Ceturdaļfināls || Atkārtojuma cīņa || Pusfināls || Fināls
|-
| rowspan=3| [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — florete vīriešiem|Florete]] || [[Rūdolfs Brošs]] || align=center|Žūrijas izvēle ({{abbr|Q|Kvalifikācija ceturtdaļfinālam}}) || align=center|Žūrijas izvēle ({{abbr|Q|Kvalifikācija atkārtojuma cīņai}}) || align=center|Žūrijas izvēle ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || align=center|4 ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|8
|-
| [[Heinrihs Rištofs]] || align=center|Žūrijas izvēle ({{abbr|Q|Kvalifikācija ceturtdaļfinālam}})|| align=center|— || colspan=&quot;3&quot; {{n/a|Nekvalificējās}}
|-
| van der Stopens || align=center|— || colspan=&quot;4&quot; {{n/a|Nekvalificējās}}
|-
| rowspan=4| [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens vīriešiem|Zobens]] || '''[[Zīgfrīds Flešs]]''' || align=center|1 ― 4 &lt;small&gt;(grupā)&lt;/small&gt; ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || colspan=&quot;2&quot; {{n/a| }} || align=center|3 &lt;small&gt;(grupā)&lt;/small&gt; ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|{{bronze03}}
|-
| [[Heinrihs fon Teners]] || align=center|1 ― 4 &lt;small&gt;(grupā)&lt;/small&gt; ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || colspan=&quot;2&quot; {{n/a| }} || align=center|2 &lt;small&gt;(grupā)&lt;/small&gt; ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|7
|-
| [[Kamillo Millers]] || align=center|1 ― 4 &lt;small&gt;(grupā)&lt;/small&gt; ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || colspan=&quot;2&quot; {{n/a| }} || align=center|2 &lt;small&gt;(grupā)&lt;/small&gt; ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|8
|-
| Haršteins || align=center|1 ― 4 &lt;small&gt;(grupā)&lt;/small&gt; ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || colspan=&quot;2&quot; {{n/a| }} || align=center|5/8 &lt;small&gt;(grupā)&lt;/small&gt; || {{n/a|Nekvalificējās}}
|-
| [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens profesionāļiem, vīriešiem|Zobens, profesionāļi]] || '''[[Milans Neraličs]]''' || align=center|1 ― 4 &lt;small&gt;(grupā)&lt;/small&gt; ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || colspan=&quot;2&quot; {{n/a| }} || align=center|4 &lt;small&gt;(grupā)&lt;/small&gt; ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|{{bronze03}}
|-
|}

=== [[Attēls:Swimming pictogram.svg|20px]] Peldēšana ===
* Skatīt arī: ''[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || colspan=2|Kvalifikācijas kārta || colspan=2|Fināls
|-
! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta
|-
| rowspan=3| [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem|Brīvais stils, 200 metri]] || '''[[Karls Ruberls]]''' || align=center|2 min 22.6 s ({{abbr|OR|Olimpiskais rekords}}) || align=center|1 ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|2 min 32.0 s || align=center|{{bronze03}}
|-
| [[Oto Vāle]] || align=center|2 min 35.6 s || align=center|1 ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || colspan=&quot;2&quot; {{n/a|Nestartēja}}
|-
| [[Rihards fon Foregers]] || align=center|4 min 32.0 s || align=center|4 || colspan=&quot;2&quot; {{n/a|Nekvalificējās}}
|-
| [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1000 metri brīvajā stilā vīriešiem|Brīvais stils, 1000 metri]] || '''[[Oto Vāle]]''' || align=center|15 min 27.0 s || align=center|2 ({{abbr|q|Kvalifikācija finālam pēc laika}}) || align=center|14 min 43.6 s || align=center|{{silver02}}
|-
| [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4000 metri brīvajā stilā vīriešiem|Brīvais stils, 4000 metri]] || [[Aloiss Anderlē]] || align=center|1 h 26 min 25.6 s|| align=center|4 ({{abbr|q|Kvalifikācija finālam pēc laika}}) || colspan=&quot;2&quot; {{n/a|Nefinišēja}}
|-
| [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri uz muguras vīriešiem|Uz muguras, 200 metri]] || '''[[Karls Ruberls]]''' || align=center|2 min 56.0 s || align=center|1 ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|2 min 56.0 s || align=center|{{silver02}}
|-
| rowspan=2| [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru šķēršļu josla vīriešiem|Šķēršļu josla, 200 metri]] || [[Karls Ruberls]] || align=center|3 min 06.0 s || align=center|2 ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|2 min 51.2 s || align=center|4
|-
| '''[[Oto Vāle]]''' || align=center|2 min 56.1 s || align=center|1 ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|2 min 40.0 s || align=center|{{silver02}}
|}

{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! Disciplīna || Sportists || Sekundes || Metri || Punkti || Vieta
|-
| [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zemūdens peldēšana vīriešiem|Zemūdens peldēšana]] || [[Aloiss Anderlē]] || align=center|22.4 || align=center|23.50 || align=center|69.4 || align=center|13
|}

=== [[Attēls:Athletics pictogram.svg|20px]] Vieglatlētika ===
* Skatīt arī: ''[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || colspan=2|Fināls
|-
! Rezultāts || Vieta
|-
| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]] || [[Hermans Vraštils]] || align=center|''Nav zināms'' || align=center|6
|-
| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2500 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2500 metru šķēršļu skrējiens]] || [[Hermans Vraštils]] || align=center|''Nav zināms'' || align=center|5
|-
| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]] || [[Kornēliuss fon Luboveckis]] || align=center|''Nav zināms'' || align=center|''Nav zināms''
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200417062532/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/AUT/summer/1900/ Austrija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/countries/AUT/editions/2 Austrija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}}

{{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}}
{{Austrijas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
{{Austrija olimpiskajās spēlēs}}

[[Kategorija:Valstis 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Austrija olimpiskajās spēlēs|1900]]
[[Kategorija:Austrijas sportisti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs| ]]</text>
      <sha1>2i74ulknab1yi5lxcy4qwlmzf8oe7b2</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3662300</id>
      <parentid>3662297</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T17:29:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* 20px Peldēšana */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="15231" xml:space="preserve">{{Valsts infokaste spēlēs
| NOC = AUT
| NOCname = [[Austrijas Olimpiskā komiteja]]
| games = vasaras olimpiskajās spēlēs
| year = 1900
| flagcaption =
| oldcode = 
| website =
| location = {{vieta|Francija|Parīze}}
| date = [[1900]]. gada [[14. maijs]] — [[28. oktobris]]
| competitors = 16 (visi vīrieši)
| sports = 4
| flagbearer = 
| rank = 16
| gold = 0
| silver = 3
| bronze = 3
| officials = 
| appearances = auto
| app_begin_year = 1896
| app_end_year = 
| summerappearances = 
| winterappearances = 
| seealso = ''[[Austrija 1906. gada neoficiālās olimpiskajās spēlēs|1906 (neof.)]]''
}}

'''[[Austrija]] (Austrijas Karaliste)''' bija pārstāvēta '''[[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. vasaras olimpiskajās spēlēs]]''', kas norisinājās [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] no [[1900]]. gada [[14. maijs|14. maija]] līdz [[28. oktobris|28. oktobrim]]. Šīs bija gan otrās vasaras olimpiskās spēles, kurās startēja Austrija, lai gan tā bija daļa no [[Austroungārija]]s, [[Ungārija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Ungārijas]] dalība tiek dalīta atsevišķi.

Šajās olimpiskajās spēlēs Austriju pārstāvēja 16 sportisti (visi vīrieši), kuri startēja četros sporta veidos — [[vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikā]], [[jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|jāšanā]] un [[paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|paukošanā]]. No šiem pirmo reizi tā bija pārstāvēta jāšanā.

Austrija šajās olimpiskajās spēlēs izcīnīja 6 olimpiskās medaļas, 3 sudraba un 3 bronzas medaļas. Lielākā daļa no tām, 4 medaļas, tika izcīnītas peldēšanā, savukārt divas medaļas tika iegūtas paukošanā. Paukošanā tās bija pirmās olimpiskās medaļas Austrijai. Peldētāji [[Oto Vāle]] un [[Karls Ruberls]] katrs izcīnīja pa divām olimpiskajām medaļām šajās olimpiskajās spēlēs.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/countries/AUT/summer/1900/  |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417062532/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/AUT/summer/1900/ |work=Sports Reference |archive-date=2022. gada 21. jūlijs |title=Austria at the 1900 Paris Summer Games |accessdate=2022. gada 21. jūlijs}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.olympedia.org/countries/AUT/editions/2 |work=''Olympedia'' |archive-date=2022. gada 21. jūlijs |title=Austria at the 1900 Summer Olympics|accessdate=2022. gada 21. jūlijs}}&lt;/ref&gt;

== Sportisti un to sadalījums pa sporta veidiem ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
! Sporta veids || Vīrieši || Sievietes || Kopā
|-
| align=left| {{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}}
| {{hidden|{{align|left|2}}|[[Hermans Mandls]] &lt;br /&gt; [[Žoržs de Zogebs]]}}
| —
| '''2'''
|-
| align=left| {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}}
| {{hidden|{{align|left|8}}|[[Rūdolfs Brošs]] &lt;br /&gt; [[Zīgfrīds Flešs]] &lt;br /&gt; Haršteins &lt;br /&gt; [[Kamillo Millers]] &lt;br /&gt; [[Milans Neraličs]] &lt;br /&gt; [[Heinrihs Rištofs]] &lt;br /&gt; van der Stopens &lt;br /&gt; [[Heinrihs fon Tenners]]}}
| —
| '''8'''
|-
| align=left| {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}}
| {{hidden|{{align|left|4}}|[[Aloiss Anderlē]] &lt;br /&gt; [[Rihards fon Foregers]] &lt;br /&gt; [[Karls Ruberls]] &lt;br /&gt; [[Oto Vāle]]}}
| —
| '''4'''
|-
| align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}}
| {{hidden|{{align|left|2}}|[[Hermans Vraštils]] &lt;br /&gt; [[Kornēliuss fon Luboveckis]]}}
| —
| '''2'''
|-
! Kopā || 16 || 0 || 16
|}

== Medaļu ieguvēji ==
[[Attēls:Otto Wahle 1901.jpg|200px|right|thumb| [[Oto Vāle]] šajās olimpiskajās spēlēs izcīnīja divas sudraba medaļas.]]
* '' Skatīt arī: [[1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula]] un [[1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]]''

=== Medaļnieki ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! Medaļa !! Sportists !! Sporta veids !! Notikums !! Ats.
|-
| style=&quot;background:silver| '''Sudrabs''' || [[Karls Ruberls]] || {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri uz muguras vīriešiem|Vīrieši, 200 metri, uz muguras]] ||&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/swimming/200m-backstroke-men |title=Paris 1900 Swimming: 200m backstroke men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 14. februāris}}&lt;/ref&gt;
|-
| style=&quot;background:silver| '''Sudrabs''' || [[Oto Vāle]] || {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1000 metri brīvajā stilā vīriešiem|Vīrieši, 100 metri, brīvais stils]] ||&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/swimming/200m-backstroke-men |title=Paris 1900 Swimming: 200m backstroke men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 14. februāris}}&lt;/ref&gt;
|-
| style=&quot;background:silver| '''Sudrabs''' || [[Oto Vāle]] || {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru šķēršļu josla vīriešiem|Vīrieši, 200 metri, šķēršļu josla]] ||&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/swimming/200m-obstacle-event-men |title=Paris 1900 Swimming: 200m obstacle event men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 14. februāris}}&lt;/ref&gt;
|-
| style=&quot;background:#cc9966| '''Bronza''' || [[Zīgfrīds Flešs]] || {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens vīriešiem|Vīrieši, zobens]] ||&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/fencing/sabre-individual-men |title=Paris 1900 Fencing: sabre individual men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2022. gada 31. marts}}&lt;/ref&gt;
|-
| style=&quot;background:#cc9966| '''Bronza''' || [[Milans Neraličs]] || {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens profesionāļiem, vīriešiem|Vīrieši, zobens, profesionāļi]] ||&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/fencing/sabre-masters-men |title=Paris 1900 Fencing: sabre masters men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2022. gada 31. marts}}&lt;/ref&gt;
|-
| style=&quot;background:#cc9966| '''Bronza''' || [[Karls Ruberls]] || {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem|Vīrieši, 200 metri, brīvais stils]] ||&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/swimming/200m-freestyle-men |title=Paris 1900 Swimming: 200m freestyle men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 14. februāris}}&lt;/ref&gt;
|}

=== Medaļu sadalījums pa sporta veidiem ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
! Sporta veids !! style=&quot;background:gold|Zelts !! style=&quot;background:silver|Sudrabs !! style=&quot;background:#cc9966|Bronza !! Kopā
|-
| align=left| {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || — || — || 2 || '''2'''
|-
| align=left| {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || — || 3 || 1 || '''4'''
|-
! Kopā || 0 || 3 || 3 || 6
|}

== Rezultāti ==

=== [[Attēls:Equestrian pictogram.svg|20px]] Jāšana ===
* Skatīt arī: ''[[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! Disciplīna !! Sportists !! Zirgs !! Rezultāts !! Vieta
|-
| [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana|Augstlēkšana]]
| [[Hermans Mandls]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|4/37
|-
| [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālais konkūrs|Konkūrs]]
| [[Hermans Mandls]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|5
|-
| [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana|Tāllēkšana]]
| [[Hermans Mandls]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|6
|-
| [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jāšanas medības|Jāšanas medības]]
| [[Hermans Mandls]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|5/51
|-
| rowspan=2| [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pasta piegāde|Pasta piegāde]]
| [[Hermans Mandls]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|5/28
|-
| [[Žoržs de Zogebs]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|5/28
|}

=== [[Attēls:Fencing pictogram.svg|20px]] Paukošana ===
* Skatīt arī: ''[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! Disciplīna || Sportists || Pirmā kārta || Ceturdaļfināls || Atkārtojuma cīņa || Pusfināls || Fināls
|-
| rowspan=3| [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — florete vīriešiem|Florete]] || [[Rūdolfs Brošs]] || align=center|Žūrijas izvēle ({{abbr|Q|Kvalifikācija ceturtdaļfinālam}}) || align=center|Žūrijas izvēle ({{abbr|Q|Kvalifikācija atkārtojuma cīņai}}) || align=center|Žūrijas izvēle ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || align=center|4 ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|8
|-
| [[Heinrihs Rištofs]] || align=center|Žūrijas izvēle ({{abbr|Q|Kvalifikācija ceturtdaļfinālam}})|| align=center|— || colspan=&quot;3&quot; {{n/a|Nekvalificējās}}
|-
| van der Stopens || align=center|— || colspan=&quot;4&quot; {{n/a|Nekvalificējās}}
|-
| rowspan=4| [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens vīriešiem|Zobens]] || '''[[Zīgfrīds Flešs]]''' || align=center|1 ― 4 &lt;small&gt;(grupā)&lt;/small&gt; ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || colspan=&quot;2&quot; {{n/a| }} || align=center|3 &lt;small&gt;(grupā)&lt;/small&gt; ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|{{bronze03}}
|-
| [[Heinrihs fon Teners]] || align=center|1 ― 4 &lt;small&gt;(grupā)&lt;/small&gt; ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || colspan=&quot;2&quot; {{n/a| }} || align=center|2 &lt;small&gt;(grupā)&lt;/small&gt; ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|7
|-
| [[Kamillo Millers]] || align=center|1 ― 4 &lt;small&gt;(grupā)&lt;/small&gt; ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || colspan=&quot;2&quot; {{n/a| }} || align=center|2 &lt;small&gt;(grupā)&lt;/small&gt; ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|8
|-
| Haršteins || align=center|1 ― 4 &lt;small&gt;(grupā)&lt;/small&gt; ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || colspan=&quot;2&quot; {{n/a| }} || align=center|5/8 &lt;small&gt;(grupā)&lt;/small&gt; || {{n/a|Nekvalificējās}}
|-
| [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens profesionāļiem, vīriešiem|Zobens, profesionāļi]] || '''[[Milans Neraličs]]''' || align=center|1 ― 4 &lt;small&gt;(grupā)&lt;/small&gt; ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || colspan=&quot;2&quot; {{n/a| }} || align=center|4 &lt;small&gt;(grupā)&lt;/small&gt; ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|{{bronze03}}
|-
|}

=== [[Attēls:Swimming pictogram.svg|20px]] Peldēšana ===
* Skatīt arī: ''[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || colspan=2|Kvalifikācijas kārta || colspan=2|Fināls
|-
! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta
|-
| rowspan=3| [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem|200 metri brivajā stilā]] || '''[[Karls Ruberls]]''' || align=center|2 min 22.6 s ({{abbr|OR|Olimpiskais rekords}}) || align=center|1 ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|2 min 32.0 s || align=center|{{bronze03}}
|-
| [[Oto Vāle]] || align=center|2 min 35.6 s || align=center|1 ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || colspan=&quot;2&quot; {{n/a|Nestartēja}}
|-
| [[Rihards fon Foregers]] || align=center|4 min 32.0 s || align=center|4 || colspan=&quot;2&quot; {{n/a|Nekvalificējās}}
|-
| [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1000 metri brīvajā stilā vīriešiem|1000 metri brīvajā stilā]] || '''[[Oto Vāle]]''' || align=center|15 min 27.0 s || align=center|2 ({{abbr|q|Kvalifikācija finālam pēc laika}}) || align=center|14 min 43.6 s || align=center|{{silver02}}
|-
| [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4000 metri brīvajā stilā vīriešiem|4000 metru brīvajā stilā]] || [[Aloiss Anderlē]] || align=center|1 h 26 min 25.6 s|| align=center|4 ({{abbr|q|Kvalifikācija finālam pēc laika}}) || colspan=&quot;2&quot; {{n/a|Nefinišēja}}
|-
| [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri uz muguras vīriešiem|200 metri uz muguras]] || '''[[Karls Ruberls]]''' || align=center|2 min 56.0 s || align=center|1 ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|2 min 56.0 s || align=center|{{silver02}}
|-
| rowspan=2| [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru šķēršļu josla vīriešiem|200 metru šķēršļu josla]] || [[Karls Ruberls]] || align=center|3 min 06.0 s || align=center|2 ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|2 min 51.2 s || align=center|4
|-
| '''[[Oto Vāle]]''' || align=center|2 min 56.1 s || align=center|1 ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|2 min 40.0 s || align=center|{{silver02}}
|}

{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! Disciplīna || Sportists || Sekundes || Metri || Punkti || Vieta
|-
| [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zemūdens peldēšana vīriešiem|Zemūdens peldēšana]] || [[Aloiss Anderlē]] || align=center|22.4 || align=center|23.50 || align=center|69.4 || align=center|13
|}

=== [[Attēls:Athletics pictogram.svg|20px]] Vieglatlētika ===
* Skatīt arī: ''[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || colspan=2|Fināls
|-
! Rezultāts || Vieta
|-
| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]] || [[Hermans Vraštils]] || align=center|''Nav zināms'' || align=center|6
|-
| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2500 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2500 metru šķēršļu skrējiens]] || [[Hermans Vraštils]] || align=center|''Nav zināms'' || align=center|5
|-
| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]] || [[Kornēliuss fon Luboveckis]] || align=center|''Nav zināms'' || align=center|''Nav zināms''
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200417062532/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/AUT/summer/1900/ Austrija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/countries/AUT/editions/2 Austrija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}}

{{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}}
{{Austrijas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
{{Austrija olimpiskajās spēlēs}}

[[Kategorija:Valstis 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Austrija olimpiskajās spēlēs|1900]]
[[Kategorija:Austrijas sportisti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs| ]]</text>
      <sha1>22470ueoiql79tozvex0hof1r22ev6m</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3662301</id>
      <parentid>3662300</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T17:29:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* 20px Peldēšana */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="15231" xml:space="preserve">{{Valsts infokaste spēlēs
| NOC = AUT
| NOCname = [[Austrijas Olimpiskā komiteja]]
| games = vasaras olimpiskajās spēlēs
| year = 1900
| flagcaption =
| oldcode = 
| website =
| location = {{vieta|Francija|Parīze}}
| date = [[1900]]. gada [[14. maijs]] — [[28. oktobris]]
| competitors = 16 (visi vīrieši)
| sports = 4
| flagbearer = 
| rank = 16
| gold = 0
| silver = 3
| bronze = 3
| officials = 
| appearances = auto
| app_begin_year = 1896
| app_end_year = 
| summerappearances = 
| winterappearances = 
| seealso = ''[[Austrija 1906. gada neoficiālās olimpiskajās spēlēs|1906 (neof.)]]''
}}

'''[[Austrija]] (Austrijas Karaliste)''' bija pārstāvēta '''[[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. vasaras olimpiskajās spēlēs]]''', kas norisinājās [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] no [[1900]]. gada [[14. maijs|14. maija]] līdz [[28. oktobris|28. oktobrim]]. Šīs bija gan otrās vasaras olimpiskās spēles, kurās startēja Austrija, lai gan tā bija daļa no [[Austroungārija]]s, [[Ungārija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Ungārijas]] dalība tiek dalīta atsevišķi.

Šajās olimpiskajās spēlēs Austriju pārstāvēja 16 sportisti (visi vīrieši), kuri startēja četros sporta veidos — [[vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikā]], [[jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|jāšanā]] un [[paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|paukošanā]]. No šiem pirmo reizi tā bija pārstāvēta jāšanā.

Austrija šajās olimpiskajās spēlēs izcīnīja 6 olimpiskās medaļas, 3 sudraba un 3 bronzas medaļas. Lielākā daļa no tām, 4 medaļas, tika izcīnītas peldēšanā, savukārt divas medaļas tika iegūtas paukošanā. Paukošanā tās bija pirmās olimpiskās medaļas Austrijai. Peldētāji [[Oto Vāle]] un [[Karls Ruberls]] katrs izcīnīja pa divām olimpiskajām medaļām šajās olimpiskajās spēlēs.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/countries/AUT/summer/1900/  |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417062532/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/AUT/summer/1900/ |work=Sports Reference |archive-date=2022. gada 21. jūlijs |title=Austria at the 1900 Paris Summer Games |accessdate=2022. gada 21. jūlijs}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.olympedia.org/countries/AUT/editions/2 |work=''Olympedia'' |archive-date=2022. gada 21. jūlijs |title=Austria at the 1900 Summer Olympics|accessdate=2022. gada 21. jūlijs}}&lt;/ref&gt;

== Sportisti un to sadalījums pa sporta veidiem ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
! Sporta veids || Vīrieši || Sievietes || Kopā
|-
| align=left| {{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}}
| {{hidden|{{align|left|2}}|[[Hermans Mandls]] &lt;br /&gt; [[Žoržs de Zogebs]]}}
| —
| '''2'''
|-
| align=left| {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}}
| {{hidden|{{align|left|8}}|[[Rūdolfs Brošs]] &lt;br /&gt; [[Zīgfrīds Flešs]] &lt;br /&gt; Haršteins &lt;br /&gt; [[Kamillo Millers]] &lt;br /&gt; [[Milans Neraličs]] &lt;br /&gt; [[Heinrihs Rištofs]] &lt;br /&gt; van der Stopens &lt;br /&gt; [[Heinrihs fon Tenners]]}}
| —
| '''8'''
|-
| align=left| {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}}
| {{hidden|{{align|left|4}}|[[Aloiss Anderlē]] &lt;br /&gt; [[Rihards fon Foregers]] &lt;br /&gt; [[Karls Ruberls]] &lt;br /&gt; [[Oto Vāle]]}}
| —
| '''4'''
|-
| align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}}
| {{hidden|{{align|left|2}}|[[Hermans Vraštils]] &lt;br /&gt; [[Kornēliuss fon Luboveckis]]}}
| —
| '''2'''
|-
! Kopā || 16 || 0 || 16
|}

== Medaļu ieguvēji ==
[[Attēls:Otto Wahle 1901.jpg|200px|right|thumb| [[Oto Vāle]] šajās olimpiskajās spēlēs izcīnīja divas sudraba medaļas.]]
* '' Skatīt arī: [[1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula]] un [[1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]]''

=== Medaļnieki ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! Medaļa !! Sportists !! Sporta veids !! Notikums !! Ats.
|-
| style=&quot;background:silver| '''Sudrabs''' || [[Karls Ruberls]] || {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri uz muguras vīriešiem|Vīrieši, 200 metri, uz muguras]] ||&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/swimming/200m-backstroke-men |title=Paris 1900 Swimming: 200m backstroke men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 14. februāris}}&lt;/ref&gt;
|-
| style=&quot;background:silver| '''Sudrabs''' || [[Oto Vāle]] || {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1000 metri brīvajā stilā vīriešiem|Vīrieši, 100 metri, brīvais stils]] ||&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/swimming/200m-backstroke-men |title=Paris 1900 Swimming: 200m backstroke men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 14. februāris}}&lt;/ref&gt;
|-
| style=&quot;background:silver| '''Sudrabs''' || [[Oto Vāle]] || {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru šķēršļu josla vīriešiem|Vīrieši, 200 metri, šķēršļu josla]] ||&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/swimming/200m-obstacle-event-men |title=Paris 1900 Swimming: 200m obstacle event men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 14. februāris}}&lt;/ref&gt;
|-
| style=&quot;background:#cc9966| '''Bronza''' || [[Zīgfrīds Flešs]] || {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens vīriešiem|Vīrieši, zobens]] ||&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/fencing/sabre-individual-men |title=Paris 1900 Fencing: sabre individual men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2022. gada 31. marts}}&lt;/ref&gt;
|-
| style=&quot;background:#cc9966| '''Bronza''' || [[Milans Neraličs]] || {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens profesionāļiem, vīriešiem|Vīrieši, zobens, profesionāļi]] ||&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/fencing/sabre-masters-men |title=Paris 1900 Fencing: sabre masters men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2022. gada 31. marts}}&lt;/ref&gt;
|-
| style=&quot;background:#cc9966| '''Bronza''' || [[Karls Ruberls]] || {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem|Vīrieši, 200 metri, brīvais stils]] ||&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/swimming/200m-freestyle-men |title=Paris 1900 Swimming: 200m freestyle men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 14. februāris}}&lt;/ref&gt;
|}

=== Medaļu sadalījums pa sporta veidiem ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
! Sporta veids !! style=&quot;background:gold|Zelts !! style=&quot;background:silver|Sudrabs !! style=&quot;background:#cc9966|Bronza !! Kopā
|-
| align=left| {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || — || — || 2 || '''2'''
|-
| align=left| {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || — || 3 || 1 || '''4'''
|-
! Kopā || 0 || 3 || 3 || 6
|}

== Rezultāti ==

=== [[Attēls:Equestrian pictogram.svg|20px]] Jāšana ===
* Skatīt arī: ''[[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! Disciplīna !! Sportists !! Zirgs !! Rezultāts !! Vieta
|-
| [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana|Augstlēkšana]]
| [[Hermans Mandls]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|4/37
|-
| [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālais konkūrs|Konkūrs]]
| [[Hermans Mandls]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|5
|-
| [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana|Tāllēkšana]]
| [[Hermans Mandls]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|6
|-
| [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jāšanas medības|Jāšanas medības]]
| [[Hermans Mandls]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|5/51
|-
| rowspan=2| [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pasta piegāde|Pasta piegāde]]
| [[Hermans Mandls]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|5/28
|-
| [[Žoržs de Zogebs]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|5/28
|}

=== [[Attēls:Fencing pictogram.svg|20px]] Paukošana ===
* Skatīt arī: ''[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! Disciplīna || Sportists || Pirmā kārta || Ceturdaļfināls || Atkārtojuma cīņa || Pusfināls || Fināls
|-
| rowspan=3| [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — florete vīriešiem|Florete]] || [[Rūdolfs Brošs]] || align=center|Žūrijas izvēle ({{abbr|Q|Kvalifikācija ceturtdaļfinālam}}) || align=center|Žūrijas izvēle ({{abbr|Q|Kvalifikācija atkārtojuma cīņai}}) || align=center|Žūrijas izvēle ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || align=center|4 ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|8
|-
| [[Heinrihs Rištofs]] || align=center|Žūrijas izvēle ({{abbr|Q|Kvalifikācija ceturtdaļfinālam}})|| align=center|— || colspan=&quot;3&quot; {{n/a|Nekvalificējās}}
|-
| van der Stopens || align=center|— || colspan=&quot;4&quot; {{n/a|Nekvalificējās}}
|-
| rowspan=4| [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens vīriešiem|Zobens]] || '''[[Zīgfrīds Flešs]]''' || align=center|1 ― 4 &lt;small&gt;(grupā)&lt;/small&gt; ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || colspan=&quot;2&quot; {{n/a| }} || align=center|3 &lt;small&gt;(grupā)&lt;/small&gt; ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|{{bronze03}}
|-
| [[Heinrihs fon Teners]] || align=center|1 ― 4 &lt;small&gt;(grupā)&lt;/small&gt; ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || colspan=&quot;2&quot; {{n/a| }} || align=center|2 &lt;small&gt;(grupā)&lt;/small&gt; ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|7
|-
| [[Kamillo Millers]] || align=center|1 ― 4 &lt;small&gt;(grupā)&lt;/small&gt; ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || colspan=&quot;2&quot; {{n/a| }} || align=center|2 &lt;small&gt;(grupā)&lt;/small&gt; ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|8
|-
| Haršteins || align=center|1 ― 4 &lt;small&gt;(grupā)&lt;/small&gt; ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || colspan=&quot;2&quot; {{n/a| }} || align=center|5/8 &lt;small&gt;(grupā)&lt;/small&gt; || {{n/a|Nekvalificējās}}
|-
| [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens profesionāļiem, vīriešiem|Zobens, profesionāļi]] || '''[[Milans Neraličs]]''' || align=center|1 ― 4 &lt;small&gt;(grupā)&lt;/small&gt; ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || colspan=&quot;2&quot; {{n/a| }} || align=center|4 &lt;small&gt;(grupā)&lt;/small&gt; ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|{{bronze03}}
|-
|}

=== [[Attēls:Swimming pictogram.svg|20px]] Peldēšana ===
* Skatīt arī: ''[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || colspan=2|Kvalifikācijas kārta || colspan=2|Fināls
|-
! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta
|-
| rowspan=3| [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem|200 metri brivajā stilā]] || '''[[Karls Ruberls]]''' || align=center|2 min 22.6 s ({{abbr|OR|Olimpiskais rekords}}) || align=center|1 ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|2 min 32.0 s || align=center|{{bronze03}}
|-
| [[Oto Vāle]] || align=center|2 min 35.6 s || align=center|1 ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || colspan=&quot;2&quot; {{n/a|Nestartēja}}
|-
| [[Rihards fon Foregers]] || align=center|4 min 32.0 s || align=center|4 || colspan=&quot;2&quot; {{n/a|Nekvalificējās}}
|-
| [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1000 metri brīvajā stilā vīriešiem|1000 metri brīvajā stilā]] || '''[[Oto Vāle]]''' || align=center|15 min 27.0 s || align=center|2 ({{abbr|q|Kvalifikācija finālam pēc laika}}) || align=center|14 min 43.6 s || align=center|{{silver02}}
|-
| [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4000 metri brīvajā stilā vīriešiem|4000 metri brīvajā stilā]] || [[Aloiss Anderlē]] || align=center|1 h 26 min 25.6 s|| align=center|4 ({{abbr|q|Kvalifikācija finālam pēc laika}}) || colspan=&quot;2&quot; {{n/a|Nefinišēja}}
|-
| [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri uz muguras vīriešiem|200 metri uz muguras]] || '''[[Karls Ruberls]]''' || align=center|2 min 56.0 s || align=center|1 ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|2 min 56.0 s || align=center|{{silver02}}
|-
| rowspan=2| [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru šķēršļu josla vīriešiem|200 metru šķēršļu josla]] || [[Karls Ruberls]] || align=center|3 min 06.0 s || align=center|2 ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|2 min 51.2 s || align=center|4
|-
| '''[[Oto Vāle]]''' || align=center|2 min 56.1 s || align=center|1 ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|2 min 40.0 s || align=center|{{silver02}}
|}

{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! Disciplīna || Sportists || Sekundes || Metri || Punkti || Vieta
|-
| [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zemūdens peldēšana vīriešiem|Zemūdens peldēšana]] || [[Aloiss Anderlē]] || align=center|22.4 || align=center|23.50 || align=center|69.4 || align=center|13
|}

=== [[Attēls:Athletics pictogram.svg|20px]] Vieglatlētika ===
* Skatīt arī: ''[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || colspan=2|Fināls
|-
! Rezultāts || Vieta
|-
| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]] || [[Hermans Vraštils]] || align=center|''Nav zināms'' || align=center|6
|-
| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2500 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2500 metru šķēršļu skrējiens]] || [[Hermans Vraštils]] || align=center|''Nav zināms'' || align=center|5
|-
| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]] || [[Kornēliuss fon Luboveckis]] || align=center|''Nav zināms'' || align=center|''Nav zināms''
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200417062532/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/AUT/summer/1900/ Austrija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/countries/AUT/editions/2 Austrija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}}

{{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}}
{{Austrijas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
{{Austrija olimpiskajās spēlēs}}

[[Kategorija:Valstis 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Austrija olimpiskajās spēlēs|1900]]
[[Kategorija:Austrijas sportisti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs| ]]</text>
      <sha1>ndoor83aftnxt7cl0dclrw10hnh91fk</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3662364</id>
      <parentid>3662301</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T18:37:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Rezultāti */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="15231" xml:space="preserve">{{Valsts infokaste spēlēs
| NOC = AUT
| NOCname = [[Austrijas Olimpiskā komiteja]]
| games = vasaras olimpiskajās spēlēs
| year = 1900
| flagcaption =
| oldcode = 
| website =
| location = {{vieta|Francija|Parīze}}
| date = [[1900]]. gada [[14. maijs]] — [[28. oktobris]]
| competitors = 16 (visi vīrieši)
| sports = 4
| flagbearer = 
| rank = 16
| gold = 0
| silver = 3
| bronze = 3
| officials = 
| appearances = auto
| app_begin_year = 1896
| app_end_year = 
| summerappearances = 
| winterappearances = 
| seealso = ''[[Austrija 1906. gada neoficiālās olimpiskajās spēlēs|1906 (neof.)]]''
}}

'''[[Austrija]] (Austrijas Karaliste)''' bija pārstāvēta '''[[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. vasaras olimpiskajās spēlēs]]''', kas norisinājās [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] no [[1900]]. gada [[14. maijs|14. maija]] līdz [[28. oktobris|28. oktobrim]]. Šīs bija gan otrās vasaras olimpiskās spēles, kurās startēja Austrija, lai gan tā bija daļa no [[Austroungārija]]s, [[Ungārija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Ungārijas]] dalība tiek dalīta atsevišķi.

Šajās olimpiskajās spēlēs Austriju pārstāvēja 16 sportisti (visi vīrieši), kuri startēja četros sporta veidos — [[vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikā]], [[jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|jāšanā]] un [[paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|paukošanā]]. No šiem pirmo reizi tā bija pārstāvēta jāšanā.

Austrija šajās olimpiskajās spēlēs izcīnīja 6 olimpiskās medaļas, 3 sudraba un 3 bronzas medaļas. Lielākā daļa no tām, 4 medaļas, tika izcīnītas peldēšanā, savukārt divas medaļas tika iegūtas paukošanā. Paukošanā tās bija pirmās olimpiskās medaļas Austrijai. Peldētāji [[Oto Vāle]] un [[Karls Ruberls]] katrs izcīnīja pa divām olimpiskajām medaļām šajās olimpiskajās spēlēs.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/countries/AUT/summer/1900/  |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417062532/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/AUT/summer/1900/ |work=Sports Reference |archive-date=2022. gada 21. jūlijs |title=Austria at the 1900 Paris Summer Games |accessdate=2022. gada 21. jūlijs}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.olympedia.org/countries/AUT/editions/2 |work=''Olympedia'' |archive-date=2022. gada 21. jūlijs |title=Austria at the 1900 Summer Olympics|accessdate=2022. gada 21. jūlijs}}&lt;/ref&gt;

== Sportisti un to sadalījums pa sporta veidiem ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
! Sporta veids || Vīrieši || Sievietes || Kopā
|-
| align=left| {{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}}
| {{hidden|{{align|left|2}}|[[Hermans Mandls]] &lt;br /&gt; [[Žoržs de Zogebs]]}}
| —
| '''2'''
|-
| align=left| {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}}
| {{hidden|{{align|left|8}}|[[Rūdolfs Brošs]] &lt;br /&gt; [[Zīgfrīds Flešs]] &lt;br /&gt; Haršteins &lt;br /&gt; [[Kamillo Millers]] &lt;br /&gt; [[Milans Neraličs]] &lt;br /&gt; [[Heinrihs Rištofs]] &lt;br /&gt; van der Stopens &lt;br /&gt; [[Heinrihs fon Tenners]]}}
| —
| '''8'''
|-
| align=left| {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}}
| {{hidden|{{align|left|4}}|[[Aloiss Anderlē]] &lt;br /&gt; [[Rihards fon Foregers]] &lt;br /&gt; [[Karls Ruberls]] &lt;br /&gt; [[Oto Vāle]]}}
| —
| '''4'''
|-
| align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}}
| {{hidden|{{align|left|2}}|[[Hermans Vraštils]] &lt;br /&gt; [[Kornēliuss fon Luboveckis]]}}
| —
| '''2'''
|-
! Kopā || 16 || 0 || 16
|}

== Medaļu ieguvēji ==
[[Attēls:Otto Wahle 1901.jpg|200px|right|thumb| [[Oto Vāle]] šajās olimpiskajās spēlēs izcīnīja divas sudraba medaļas.]]
* '' Skatīt arī: [[1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula]] un [[1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]]''

=== Medaļnieki ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! Medaļa !! Sportists !! Sporta veids !! Notikums !! Ats.
|-
| style=&quot;background:silver| '''Sudrabs''' || [[Karls Ruberls]] || {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri uz muguras vīriešiem|Vīrieši, 200 metri, uz muguras]] ||&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/swimming/200m-backstroke-men |title=Paris 1900 Swimming: 200m backstroke men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 14. februāris}}&lt;/ref&gt;
|-
| style=&quot;background:silver| '''Sudrabs''' || [[Oto Vāle]] || {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1000 metri brīvajā stilā vīriešiem|Vīrieši, 100 metri, brīvais stils]] ||&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/swimming/200m-backstroke-men |title=Paris 1900 Swimming: 200m backstroke men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 14. februāris}}&lt;/ref&gt;
|-
| style=&quot;background:silver| '''Sudrabs''' || [[Oto Vāle]] || {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru šķēršļu josla vīriešiem|Vīrieši, 200 metri, šķēršļu josla]] ||&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/swimming/200m-obstacle-event-men |title=Paris 1900 Swimming: 200m obstacle event men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 14. februāris}}&lt;/ref&gt;
|-
| style=&quot;background:#cc9966| '''Bronza''' || [[Zīgfrīds Flešs]] || {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens vīriešiem|Vīrieši, zobens]] ||&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/fencing/sabre-individual-men |title=Paris 1900 Fencing: sabre individual men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2022. gada 31. marts}}&lt;/ref&gt;
|-
| style=&quot;background:#cc9966| '''Bronza''' || [[Milans Neraličs]] || {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens profesionāļiem, vīriešiem|Vīrieši, zobens, profesionāļi]] ||&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/fencing/sabre-masters-men |title=Paris 1900 Fencing: sabre masters men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2022. gada 31. marts}}&lt;/ref&gt;
|-
| style=&quot;background:#cc9966| '''Bronza''' || [[Karls Ruberls]] || {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem|Vīrieši, 200 metri, brīvais stils]] ||&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/swimming/200m-freestyle-men |title=Paris 1900 Swimming: 200m freestyle men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 14. februāris}}&lt;/ref&gt;
|}

=== Medaļu sadalījums pa sporta veidiem ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
! Sporta veids !! style=&quot;background:gold|Zelts !! style=&quot;background:silver|Sudrabs !! style=&quot;background:#cc9966|Bronza !! Kopā
|-
| align=left| {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || — || — || 2 || '''2'''
|-
| align=left| {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || — || 3 || 1 || '''4'''
|-
! Kopā || 0 || 3 || 3 || 6
|}

== Rezultāti ==

=== [[Attēls:Equestrian pictogram.svg|20px]] Jāšana ===
* Skatīt arī: ''[[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! Disciplīna !! Sportists !! Zirgs !! Rezultāts !! Vieta
|-
| [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana|Augstlēkšana]]
| [[Hermans Mandls]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|4/37
|-
| [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālais konkūrs|Konkūrs]]
| [[Hermans Mandls]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|5
|-
| [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana|Tāllēkšana]]
| [[Hermans Mandls]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|6
|-
| [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jāšanas medības|Jāšanas medības]]
| [[Hermans Mandls]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|5/51
|-
| rowspan=2| [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pasta piegāde|Pasta piegāde]]
| [[Hermans Mandls]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|5/28
|-
| [[Žoržs de Zogebs]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|5/28
|}

=== [[Attēls:Fencing pictogram.svg|20px]] Paukošana ===
* Skatīt arī: ''[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! Disciplīna || Sportists || Pirmā kārta || Ceturdaļfināls || Atkārtojuma cīņa || Pusfināls || Fināls
|-
| rowspan=3| [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — florete vīriešiem|Florete]] || [[Rūdolfs Brošs]] || align=center|Žūrijas izvēle ({{abbr|Q|Kvalifikācija ceturtdaļfinālam}}) || align=center|Žūrijas izvēle ({{abbr|Q|Kvalifikācija atkārtojuma cīņai}}) || align=center|Žūrijas izvēle ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || align=center|4 ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|8
|-
| [[Heinrihs Rištofs]] || align=center|Žūrijas izvēle ({{abbr|Q|Kvalifikācija ceturtdaļfinālam}})|| align=center|— || colspan=&quot;3&quot; {{n/a|Nekvalificējās}}
|-
| van der Stopens || align=center|— || colspan=&quot;4&quot; {{n/a|Nekvalificējās}}
|-
| rowspan=4| [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens vīriešiem|Zobens]] || '''[[Zīgfrīds Flešs]]''' || align=center|1 ― 4 &lt;small&gt;(grupā)&lt;/small&gt; ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || colspan=&quot;2&quot; {{n/a| }} || align=center|3 &lt;small&gt;(grupā)&lt;/small&gt; ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|{{bronze03}}
|-
| [[Heinrihs fon Teners]] || align=center|1 ― 4 &lt;small&gt;(grupā)&lt;/small&gt; ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || colspan=&quot;2&quot; {{n/a| }} || align=center|2 &lt;small&gt;(grupā)&lt;/small&gt; ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|7
|-
| [[Kamillo Millers]] || align=center|1 ― 4 &lt;small&gt;(grupā)&lt;/small&gt; ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || colspan=&quot;2&quot; {{n/a| }} || align=center|2 &lt;small&gt;(grupā)&lt;/small&gt; ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|8
|-
| Haršteins || align=center|1 ― 4 &lt;small&gt;(grupā)&lt;/small&gt; ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || colspan=&quot;2&quot; {{n/a| }} || align=center|5/8 &lt;small&gt;(grupā)&lt;/small&gt; || {{n/a|Nekvalificējās}}
|-
| [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens profesionāļiem, vīriešiem|Zobens, profesionāļi]] || '''[[Milans Neraličs]]''' || align=center|1 ― 4 &lt;small&gt;(grupā)&lt;/small&gt; ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || colspan=&quot;2&quot; {{n/a| }} || align=center|4 &lt;small&gt;(grupā)&lt;/small&gt; ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|{{bronze03}}
|-
|}

=== [[Attēls:Swimming pictogram.svg|20px]] Peldēšana ===
* Skatīt arī: ''[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || colspan=2|Kvalifikācijas kārta || colspan=2|Fināls
|-
! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta
|-
| rowspan=3| [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem|200 metri brivajā stilā]] 
| '''[[Karls Ruberls]]''' || align=center|2 min 22.6 s ({{abbr|OR|Olimpiskais rekords}}) || align=center|1 ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|2 min 32.0 s || align=center|{{bronze03}}
|-
| [[Oto Vāle]] || align=center|2 min 35.6 s || align=center|1 ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || colspan=&quot;2&quot; {{n/a|Nestartēja}}
|-
| [[Rihards fon Foregers]] || align=center|4 min 32.0 s || align=center|4 || colspan=&quot;2&quot; {{n/a|Nekvalificējās}}
|-
| [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1000 metri brīvajā stilā vīriešiem|1000 metri brīvajā stilā]] 
| '''[[Oto Vāle]]''' || align=center|15 min 27.0 s || align=center|2 ({{abbr|q|Kvalifikācija finālam pēc laika}}) || align=center|14 min 43.6 s || align=center|{{silver02}}
|-
| [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4000 metri brīvajā stilā vīriešiem|4000 metri brīvajā stilā]] 
| [[Aloiss Anderlē]] || align=center|1 h 26 min 25.6 s|| align=center|4 ({{abbr|q|Kvalifikācija finālam pēc laika}}) || colspan=&quot;2&quot; {{n/a|Nefinišēja}}
|-
| [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri uz muguras vīriešiem|200 metri uz muguras]] 
| '''[[Karls Ruberls]]''' || align=center|2 min 56.0 s || align=center|1 ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|2 min 56.0 s || align=center|{{silver02}}
|-
| rowspan=2| [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru šķēršļu josla vīriešiem|200 metru šķēršļu josla]] 
| [[Karls Ruberls]] || align=center|3 min 06.0 s || align=center|2 ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|2 min 51.2 s || align=center|4
|-
| '''[[Oto Vāle]]''' || align=center|2 min 56.1 s || align=center|1 ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|2 min 40.0 s || align=center|{{silver02}}
|}

{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! Disciplīna || Sportists || Sekundes || Metri || Punkti || Vieta
|-
| [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zemūdens peldēšana vīriešiem|Zemūdens peldēšana]] 
| [[Aloiss Anderlē]] || align=center|22.4 || align=center|23.50 || align=center|69.4 || align=center|13
|}

=== [[Attēls:Athletics pictogram.svg|20px]] Vieglatlētika ===
* Skatīt arī: ''[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || colspan=2|Fināls
|-
! Rezultāts || Vieta
|-
| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]] 
| [[Hermans Vraštils]] || align=center|''Nav zināms'' || align=center|6
|-
| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2500 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2500 metru šķēršļu skrējiens]] 
| [[Hermans Vraštils]] || align=center|''Nav zināms'' || align=center|5
|-
| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]] 
| [[Kornēliuss fon Luboveckis]] || align=center|''Nav zināms'' || align=center|''Nav zināms''
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200417062532/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/AUT/summer/1900/ Austrija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/countries/AUT/editions/2 Austrija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}}

{{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}}
{{Austrijas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
{{Austrija olimpiskajās spēlēs}}

[[Kategorija:Valstis 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Austrija olimpiskajās spēlēs|1900]]
[[Kategorija:Austrijas sportisti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs| ]]</text>
      <sha1>o7agx1ifrzavpgb89fbbrzr0siyd2d6</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3662384</id>
      <parentid>3662364</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T19:15:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* 20px Paukošana */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="16124" xml:space="preserve">{{Valsts infokaste spēlēs
| NOC = AUT
| NOCname = [[Austrijas Olimpiskā komiteja]]
| games = vasaras olimpiskajās spēlēs
| year = 1900
| flagcaption =
| oldcode = 
| website =
| location = {{vieta|Francija|Parīze}}
| date = [[1900]]. gada [[14. maijs]] — [[28. oktobris]]
| competitors = 16 (visi vīrieši)
| sports = 4
| flagbearer = 
| rank = 16
| gold = 0
| silver = 3
| bronze = 3
| officials = 
| appearances = auto
| app_begin_year = 1896
| app_end_year = 
| summerappearances = 
| winterappearances = 
| seealso = ''[[Austrija 1906. gada neoficiālās olimpiskajās spēlēs|1906 (neof.)]]''
}}

'''[[Austrija]] (Austrijas Karaliste)''' bija pārstāvēta '''[[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. vasaras olimpiskajās spēlēs]]''', kas norisinājās [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] no [[1900]]. gada [[14. maijs|14. maija]] līdz [[28. oktobris|28. oktobrim]]. Šīs bija gan otrās vasaras olimpiskās spēles, kurās startēja Austrija, lai gan tā bija daļa no [[Austroungārija]]s, [[Ungārija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Ungārijas]] dalība tiek dalīta atsevišķi.

Šajās olimpiskajās spēlēs Austriju pārstāvēja 16 sportisti (visi vīrieši), kuri startēja četros sporta veidos — [[vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikā]], [[jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|jāšanā]] un [[paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|paukošanā]]. No šiem pirmo reizi tā bija pārstāvēta jāšanā.

Austrija šajās olimpiskajās spēlēs izcīnīja 6 olimpiskās medaļas, 3 sudraba un 3 bronzas medaļas. Lielākā daļa no tām, 4 medaļas, tika izcīnītas peldēšanā, savukārt divas medaļas tika iegūtas paukošanā. Paukošanā tās bija pirmās olimpiskās medaļas Austrijai. Peldētāji [[Oto Vāle]] un [[Karls Ruberls]] katrs izcīnīja pa divām olimpiskajām medaļām šajās olimpiskajās spēlēs.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/countries/AUT/summer/1900/  |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417062532/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/AUT/summer/1900/ |work=Sports Reference |archive-date=2022. gada 21. jūlijs |title=Austria at the 1900 Paris Summer Games |accessdate=2022. gada 21. jūlijs}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.olympedia.org/countries/AUT/editions/2 |work=''Olympedia'' |archive-date=2022. gada 21. jūlijs |title=Austria at the 1900 Summer Olympics|accessdate=2022. gada 21. jūlijs}}&lt;/ref&gt;

== Sportisti un to sadalījums pa sporta veidiem ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
! Sporta veids || Vīrieši || Sievietes || Kopā
|-
| align=left| {{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}}
| {{hidden|{{align|left|2}}|[[Hermans Mandls]] &lt;br /&gt; [[Žoržs de Zogebs]]}}
| —
| '''2'''
|-
| align=left| {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}}
| {{hidden|{{align|left|8}}|[[Rūdolfs Brošs]] &lt;br /&gt; [[Zīgfrīds Flešs]] &lt;br /&gt; Haršteins &lt;br /&gt; [[Kamillo Millers]] &lt;br /&gt; [[Milans Neraličs]] &lt;br /&gt; [[Heinrihs Rištofs]] &lt;br /&gt; van der Stopens &lt;br /&gt; [[Heinrihs fon Tenners]]}}
| —
| '''8'''
|-
| align=left| {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}}
| {{hidden|{{align|left|4}}|[[Aloiss Anderlē]] &lt;br /&gt; [[Rihards fon Foregers]] &lt;br /&gt; [[Karls Ruberls]] &lt;br /&gt; [[Oto Vāle]]}}
| —
| '''4'''
|-
| align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}}
| {{hidden|{{align|left|2}}|[[Hermans Vraštils]] &lt;br /&gt; [[Kornēliuss fon Luboveckis]]}}
| —
| '''2'''
|-
! Kopā || 16 || 0 || 16
|}

== Medaļu ieguvēji ==
[[Attēls:Otto Wahle 1901.jpg|200px|right|thumb| [[Oto Vāle]] šajās olimpiskajās spēlēs izcīnīja divas sudraba medaļas.]]
* '' Skatīt arī: [[1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula]] un [[1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]]''

=== Medaļnieki ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! Medaļa !! Sportists !! Sporta veids !! Notikums !! Ats.
|-
| style=&quot;background:silver| '''Sudrabs''' || [[Karls Ruberls]] || {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri uz muguras vīriešiem|Vīrieši, 200 metri, uz muguras]] ||&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/swimming/200m-backstroke-men |title=Paris 1900 Swimming: 200m backstroke men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 14. februāris}}&lt;/ref&gt;
|-
| style=&quot;background:silver| '''Sudrabs''' || [[Oto Vāle]] || {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1000 metri brīvajā stilā vīriešiem|Vīrieši, 100 metri, brīvais stils]] ||&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/swimming/200m-backstroke-men |title=Paris 1900 Swimming: 200m backstroke men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 14. februāris}}&lt;/ref&gt;
|-
| style=&quot;background:silver| '''Sudrabs''' || [[Oto Vāle]] || {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru šķēršļu josla vīriešiem|Vīrieši, 200 metri, šķēršļu josla]] ||&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/swimming/200m-obstacle-event-men |title=Paris 1900 Swimming: 200m obstacle event men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 14. februāris}}&lt;/ref&gt;
|-
| style=&quot;background:#cc9966| '''Bronza''' || [[Zīgfrīds Flešs]] || {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens vīriešiem|Vīrieši, zobens]] ||&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/fencing/sabre-individual-men |title=Paris 1900 Fencing: sabre individual men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2022. gada 31. marts}}&lt;/ref&gt;
|-
| style=&quot;background:#cc9966| '''Bronza''' || [[Milans Neraličs]] || {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens profesionāļiem, vīriešiem|Vīrieši, zobens, profesionāļi]] ||&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/fencing/sabre-masters-men |title=Paris 1900 Fencing: sabre masters men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2022. gada 31. marts}}&lt;/ref&gt;
|-
| style=&quot;background:#cc9966| '''Bronza''' || [[Karls Ruberls]] || {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem|Vīrieši, 200 metri, brīvais stils]] ||&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/swimming/200m-freestyle-men |title=Paris 1900 Swimming: 200m freestyle men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 14. februāris}}&lt;/ref&gt;
|}

=== Medaļu sadalījums pa sporta veidiem ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
! Sporta veids !! style=&quot;background:gold|Zelts !! style=&quot;background:silver|Sudrabs !! style=&quot;background:#cc9966|Bronza !! Kopā
|-
| align=left| {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || — || — || 2 || '''2'''
|-
| align=left| {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || — || 3 || 1 || '''4'''
|-
! Kopā || 0 || 3 || 3 || 6
|}

== Rezultāti ==

=== [[Attēls:Equestrian pictogram.svg|20px]] Jāšana ===
* Skatīt arī: ''[[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! Disciplīna !! Sportists !! Zirgs !! Rezultāts !! Vieta
|-
| [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana|Augstlēkšana]]
| [[Hermans Mandls]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|4/37
|-
| [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālais konkūrs|Konkūrs]]
| [[Hermans Mandls]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|5
|-
| [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana|Tāllēkšana]]
| [[Hermans Mandls]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|6
|-
| [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jāšanas medības|Jāšanas medības]]
| [[Hermans Mandls]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|5/51
|-
| rowspan=2| [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pasta piegāde|Pasta piegāde]]
| [[Hermans Mandls]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|5/28
|-
| [[Žoržs de Zogebs]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|5/28
|}

=== [[Attēls:Fencing pictogram.svg|20px]] Paukošana ===
* Skatīt arī: ''[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! rowspan=2|Disciplīna ||  rowspan=2|Sportists || colspan=2|Pirmā kārta || colspan=2|Ceturdaļfināls || colspan=2|Atkārtojuma cīņa || colspan=2|Pusfināls || colspan=2|Fināls
|-
! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta
|-
| rowspan=3| [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — florete vīriešiem|Florete]] 
| [[Rūdolfs Brošs]] || colspan=2 align=center|Žūrijas izvēle ({{abbr|Q|Kvalifikācija ceturtdaļfinālam}}) || colspan=2 align=center|Žūrijas izvēle ({{abbr|Q|Kvalifikācija atkārtojuma cīņai}}) || colspan=2 align=center|Žūrijas izvēle ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || align=center|3―4 || align=center|4 &lt;small&gt;(A pusfināls)&lt;/small&gt; ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center| 1―6 || align=center|8
|-
| [[Heinrihs Rištofs]] || colspan=2 align=center| ― || colspan=&quot;8&quot; {{n/a|Nekvalificējās}}
|-
| van der Stopens || colspan=2 align=center|Žūrijas izvēle ({{abbr|Q|Kvalifikācija ceturtdaļfinālam}}) || colspan=2 align=center|— || colspan=&quot;6&quot; {{n/a|Nekvalificējās}}
|-
| rowspan=4| [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens vīriešiem|Zobens]] 
| '''[[Zīgfrīds Flešs]]''' || colspan=&quot;2&quot; {{n/a| }} || align=center| ''Nav zināms'' || align=center|1 ― 4 &lt;small&gt;(grupa)&lt;/small&gt; ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || colspan=&quot;2&quot; {{n/a| }} || align=center| ''Nav zināms'' || align=center|3 &lt;small&gt;(A pusfināls)&lt;/small&gt; ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|4―3 || align=center|{{bronze03}}
|-
| [[Heinrihs fon Teners]] || colspan=&quot;2&quot; {{n/a| }} || align=center| ''Nav zināms'' || align=center|1 ― 4 &lt;small&gt;(grupa)&lt;/small&gt; ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || colspan=&quot;2&quot; {{n/a| }} || align=center| ''Nav zināms'' || align=center|2 &lt;small&gt;(B pusfināls)&lt;/small&gt; ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|2―5 || align=center|7
|-
| [[Kamillo Millers]] || colspan=&quot;2&quot; {{n/a| }} || align=center| ''Nav zināms'' || align=center|1 ― 4 &lt;small&gt;(grupa)&lt;/small&gt; ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || colspan=&quot;2&quot; {{n/a| }} || align=center| ''Nav zināms'' || align=center|2 &lt;small&gt;(A pusfināls)&lt;/small&gt; ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|1―6 || align=center|8
|-
| Haršteins || colspan=&quot;2&quot; {{n/a| }} || align=center| ''Nav zināms'' || align=center|1 ― 4 &lt;small&gt;(grupa)&lt;/small&gt; ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || colspan=&quot;2&quot; {{n/a| }} || align=center| ''Nav zināms'' || align=center|5/8 &lt;small&gt;(A pusfināls)&lt;/small&gt; || colspan=&quot;2&quot; {{n/a|Nekvalificējās}}
|-
| [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens profesionāļiem, vīriešiem|Zobens profesionāļiem]] 
| '''[[Milans Neraličs]]''' || colspan=&quot;2&quot; {{n/a| }} || align=center| ''Nav zināms'' || align=center|1 ― 4 &lt;small&gt;(grupa)&lt;/small&gt; ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || colspan=&quot;2&quot; {{n/a| }} || align=center|5―2 || align=center|3 &lt;small&gt;(A pusfināls)&lt;/small&gt; ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|4―3 || align=center| {{bronze03}}
|}

=== [[Attēls:Swimming pictogram.svg|20px]] Peldēšana ===
* Skatīt arī: ''[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || colspan=2|Kvalifikācijas kārta || colspan=2|Fināls
|-
! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta
|-
| rowspan=3| [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem|200 metri brivajā stilā]] 
| '''[[Karls Ruberls]]''' || align=center|2 min 22.6 s ({{abbr|OR|Olimpiskais rekords}}) || align=center|1 ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|2 min 32.0 s || align=center|{{bronze03}}
|-
| [[Oto Vāle]] || align=center|2 min 35.6 s || align=center|1 ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || colspan=&quot;2&quot; {{n/a|Nestartēja}}
|-
| [[Rihards fon Foregers]] || align=center|4 min 32.0 s || align=center|4 || colspan=&quot;2&quot; {{n/a|Nekvalificējās}}
|-
| [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1000 metri brīvajā stilā vīriešiem|1000 metri brīvajā stilā]] 
| '''[[Oto Vāle]]''' || align=center|15 min 27.0 s || align=center|2 ({{abbr|q|Kvalifikācija finālam pēc laika}}) || align=center|14 min 43.6 s || align=center|{{silver02}}
|-
| [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4000 metri brīvajā stilā vīriešiem|4000 metri brīvajā stilā]] 
| [[Aloiss Anderlē]] || align=center|1 h 26 min 25.6 s|| align=center|4 ({{abbr|q|Kvalifikācija finālam pēc laika}}) || colspan=&quot;2&quot; {{n/a|Nefinišēja}}
|-
| [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri uz muguras vīriešiem|200 metri uz muguras]] 
| '''[[Karls Ruberls]]''' || align=center|2 min 56.0 s || align=center|1 ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|2 min 56.0 s || align=center|{{silver02}}
|-
| rowspan=2| [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru šķēršļu josla vīriešiem|200 metru šķēršļu josla]] 
| [[Karls Ruberls]] || align=center|3 min 06.0 s || align=center|2 ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|2 min 51.2 s || align=center|4
|-
| '''[[Oto Vāle]]''' || align=center|2 min 56.1 s || align=center|1 ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|2 min 40.0 s || align=center|{{silver02}}
|}

{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! Disciplīna || Sportists || Sekundes || Metri || Punkti || Vieta
|-
| [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zemūdens peldēšana vīriešiem|Zemūdens peldēšana]] 
| [[Aloiss Anderlē]] || align=center|22.4 || align=center|23.50 || align=center|69.4 || align=center|13
|}

=== [[Attēls:Athletics pictogram.svg|20px]] Vieglatlētika ===
* Skatīt arī: ''[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || colspan=2|Fināls
|-
! Rezultāts || Vieta
|-
| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]] 
| [[Hermans Vraštils]] || align=center|''Nav zināms'' || align=center|6
|-
| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2500 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2500 metru šķēršļu skrējiens]] 
| [[Hermans Vraštils]] || align=center|''Nav zināms'' || align=center|5
|-
| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]] 
| [[Kornēliuss fon Luboveckis]] || align=center|''Nav zināms'' || align=center|''Nav zināms''
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200417062532/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/AUT/summer/1900/ Austrija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/countries/AUT/editions/2 Austrija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}}

{{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}}
{{Austrijas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
{{Austrija olimpiskajās spēlēs}}

[[Kategorija:Valstis 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Austrija olimpiskajās spēlēs|1900]]
[[Kategorija:Austrijas sportisti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs| ]]</text>
      <sha1>1g6jc7pt6hdtxmm7s174qyknh77y3sp</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3662405</id>
      <parentid>3662384</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T19:32:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Medaļnieki */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="16060" xml:space="preserve">{{Valsts infokaste spēlēs
| NOC = AUT
| NOCname = [[Austrijas Olimpiskā komiteja]]
| games = vasaras olimpiskajās spēlēs
| year = 1900
| flagcaption =
| oldcode = 
| website =
| location = {{vieta|Francija|Parīze}}
| date = [[1900]]. gada [[14. maijs]] — [[28. oktobris]]
| competitors = 16 (visi vīrieši)
| sports = 4
| flagbearer = 
| rank = 16
| gold = 0
| silver = 3
| bronze = 3
| officials = 
| appearances = auto
| app_begin_year = 1896
| app_end_year = 
| summerappearances = 
| winterappearances = 
| seealso = ''[[Austrija 1906. gada neoficiālās olimpiskajās spēlēs|1906 (neof.)]]''
}}

'''[[Austrija]] (Austrijas Karaliste)''' bija pārstāvēta '''[[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. vasaras olimpiskajās spēlēs]]''', kas norisinājās [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] no [[1900]]. gada [[14. maijs|14. maija]] līdz [[28. oktobris|28. oktobrim]]. Šīs bija gan otrās vasaras olimpiskās spēles, kurās startēja Austrija, lai gan tā bija daļa no [[Austroungārija]]s, [[Ungārija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Ungārijas]] dalība tiek dalīta atsevišķi.

Šajās olimpiskajās spēlēs Austriju pārstāvēja 16 sportisti (visi vīrieši), kuri startēja četros sporta veidos — [[vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikā]], [[jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|jāšanā]] un [[paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|paukošanā]]. No šiem pirmo reizi tā bija pārstāvēta jāšanā.

Austrija šajās olimpiskajās spēlēs izcīnīja 6 olimpiskās medaļas, 3 sudraba un 3 bronzas medaļas. Lielākā daļa no tām, 4 medaļas, tika izcīnītas peldēšanā, savukārt divas medaļas tika iegūtas paukošanā. Paukošanā tās bija pirmās olimpiskās medaļas Austrijai. Peldētāji [[Oto Vāle]] un [[Karls Ruberls]] katrs izcīnīja pa divām olimpiskajām medaļām šajās olimpiskajās spēlēs.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/countries/AUT/summer/1900/  |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417062532/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/AUT/summer/1900/ |work=Sports Reference |archive-date=2022. gada 21. jūlijs |title=Austria at the 1900 Paris Summer Games |accessdate=2022. gada 21. jūlijs}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.olympedia.org/countries/AUT/editions/2 |work=''Olympedia'' |archive-date=2022. gada 21. jūlijs |title=Austria at the 1900 Summer Olympics|accessdate=2022. gada 21. jūlijs}}&lt;/ref&gt;

== Sportisti un to sadalījums pa sporta veidiem ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
! Sporta veids || Vīrieši || Sievietes || Kopā
|-
| align=left| {{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}}
| {{hidden|{{align|left|2}}|[[Hermans Mandls]] &lt;br /&gt; [[Žoržs de Zogebs]]}}
| —
| '''2'''
|-
| align=left| {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}}
| {{hidden|{{align|left|8}}|[[Rūdolfs Brošs]] &lt;br /&gt; [[Zīgfrīds Flešs]] &lt;br /&gt; Haršteins &lt;br /&gt; [[Kamillo Millers]] &lt;br /&gt; [[Milans Neraličs]] &lt;br /&gt; [[Heinrihs Rištofs]] &lt;br /&gt; van der Stopens &lt;br /&gt; [[Heinrihs fon Tenners]]}}
| —
| '''8'''
|-
| align=left| {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}}
| {{hidden|{{align|left|4}}|[[Aloiss Anderlē]] &lt;br /&gt; [[Rihards fon Foregers]] &lt;br /&gt; [[Karls Ruberls]] &lt;br /&gt; [[Oto Vāle]]}}
| —
| '''4'''
|-
| align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}}
| {{hidden|{{align|left|2}}|[[Hermans Vraštils]] &lt;br /&gt; [[Kornēliuss fon Luboveckis]]}}
| —
| '''2'''
|-
! Kopā || 16 || 0 || 16
|}

== Medaļu ieguvēji ==
[[Attēls:Otto Wahle 1901.jpg|200px|right|thumb| [[Oto Vāle]] šajās olimpiskajās spēlēs izcīnīja divas sudraba medaļas.]]
* '' Skatīt arī: [[1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula]] un [[1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]]''

=== Medaļnieki ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! Medaļa !! Sportists !! Sporta veids !! Disciplīna !! Ats.
|-
| style=&quot;background:silver| '''Sudrabs''' || [[Karls Ruberls]] || {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri uz muguras vīriešiem|200 metri uz muguras]] ||&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/swimming/200m-backstroke-men |title=Paris 1900 Swimming: 200m backstroke men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 14. februāris}}&lt;/ref&gt;
|-
| style=&quot;background:silver| '''Sudrabs''' || [[Oto Vāle]] || {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1000 metri brīvajā stilā vīriešiem|100 metri brīvajā stilā]] ||&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/swimming/200m-backstroke-men |title=Paris 1900 Swimming: 200m backstroke men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 14. februāris}}&lt;/ref&gt;
|-
| style=&quot;background:silver| '''Sudrabs''' || [[Oto Vāle]] || {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru šķēršļu josla vīriešiem|200 metru šķēršļu josla]] ||&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/swimming/200m-obstacle-event-men |title=Paris 1900 Swimming: 200m obstacle event men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 14. februāris}}&lt;/ref&gt;
|-
| style=&quot;background:#cc9966| '''Bronza''' || [[Zīgfrīds Flešs]] || {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens vīriešiem|Zobens]] ||&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/fencing/sabre-individual-men |title=Paris 1900 Fencing: sabre individual men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2022. gada 31. marts}}&lt;/ref&gt;
|-
| style=&quot;background:#cc9966| '''Bronza''' || [[Milans Neraličs]] || {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens profesionāļiem, vīriešiem|Zobens profesionāļiem]] ||&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/fencing/sabre-masters-men |title=Paris 1900 Fencing: sabre masters men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2022. gada 31. marts}}&lt;/ref&gt;
|-
| style=&quot;background:#cc9966| '''Bronza''' || [[Karls Ruberls]] || {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem|200 metru brīvais stils]] ||&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/swimming/200m-freestyle-men |title=Paris 1900 Swimming: 200m freestyle men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 14. februāris}}&lt;/ref&gt;
|}

=== Medaļu sadalījums pa sporta veidiem ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
! Sporta veids !! style=&quot;background:gold|Zelts !! style=&quot;background:silver|Sudrabs !! style=&quot;background:#cc9966|Bronza !! Kopā
|-
| align=left| {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || — || — || 2 || '''2'''
|-
| align=left| {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || — || 3 || 1 || '''4'''
|-
! Kopā || 0 || 3 || 3 || 6
|}

== Rezultāti ==

=== [[Attēls:Equestrian pictogram.svg|20px]] Jāšana ===
* Skatīt arī: ''[[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! Disciplīna !! Sportists !! Zirgs !! Rezultāts !! Vieta
|-
| [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana|Augstlēkšana]]
| [[Hermans Mandls]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|4/37
|-
| [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālais konkūrs|Konkūrs]]
| [[Hermans Mandls]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|5
|-
| [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana|Tāllēkšana]]
| [[Hermans Mandls]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|6
|-
| [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jāšanas medības|Jāšanas medības]]
| [[Hermans Mandls]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|5/51
|-
| rowspan=2| [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pasta piegāde|Pasta piegāde]]
| [[Hermans Mandls]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|5/28
|-
| [[Žoržs de Zogebs]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|5/28
|}

=== [[Attēls:Fencing pictogram.svg|20px]] Paukošana ===
* Skatīt arī: ''[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! rowspan=2|Disciplīna ||  rowspan=2|Sportists || colspan=2|Pirmā kārta || colspan=2|Ceturdaļfināls || colspan=2|Atkārtojuma cīņa || colspan=2|Pusfināls || colspan=2|Fināls
|-
! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta
|-
| rowspan=3| [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — florete vīriešiem|Florete]] 
| [[Rūdolfs Brošs]] || colspan=2 align=center|Žūrijas izvēle ({{abbr|Q|Kvalifikācija ceturtdaļfinālam}}) || colspan=2 align=center|Žūrijas izvēle ({{abbr|Q|Kvalifikācija atkārtojuma cīņai}}) || colspan=2 align=center|Žūrijas izvēle ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || align=center|3―4 || align=center|4 &lt;small&gt;(A pusfināls)&lt;/small&gt; ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center| 1―6 || align=center|8
|-
| [[Heinrihs Rištofs]] || colspan=2 align=center| ― || colspan=&quot;8&quot; {{n/a|Nekvalificējās}}
|-
| van der Stopens || colspan=2 align=center|Žūrijas izvēle ({{abbr|Q|Kvalifikācija ceturtdaļfinālam}}) || colspan=2 align=center|— || colspan=&quot;6&quot; {{n/a|Nekvalificējās}}
|-
| rowspan=4| [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens vīriešiem|Zobens]] 
| '''[[Zīgfrīds Flešs]]''' || colspan=&quot;2&quot; {{n/a| }} || align=center| ''Nav zināms'' || align=center|1 ― 4 &lt;small&gt;(grupa)&lt;/small&gt; ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || colspan=&quot;2&quot; {{n/a| }} || align=center| ''Nav zināms'' || align=center|3 &lt;small&gt;(A pusfināls)&lt;/small&gt; ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|4―3 || align=center|{{bronze03}}
|-
| [[Heinrihs fon Teners]] || colspan=&quot;2&quot; {{n/a| }} || align=center| ''Nav zināms'' || align=center|1 ― 4 &lt;small&gt;(grupa)&lt;/small&gt; ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || colspan=&quot;2&quot; {{n/a| }} || align=center| ''Nav zināms'' || align=center|2 &lt;small&gt;(B pusfināls)&lt;/small&gt; ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|2―5 || align=center|7
|-
| [[Kamillo Millers]] || colspan=&quot;2&quot; {{n/a| }} || align=center| ''Nav zināms'' || align=center|1 ― 4 &lt;small&gt;(grupa)&lt;/small&gt; ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || colspan=&quot;2&quot; {{n/a| }} || align=center| ''Nav zināms'' || align=center|2 &lt;small&gt;(A pusfināls)&lt;/small&gt; ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|1―6 || align=center|8
|-
| Haršteins || colspan=&quot;2&quot; {{n/a| }} || align=center| ''Nav zināms'' || align=center|1 ― 4 &lt;small&gt;(grupa)&lt;/small&gt; ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || colspan=&quot;2&quot; {{n/a| }} || align=center| ''Nav zināms'' || align=center|5/8 &lt;small&gt;(A pusfināls)&lt;/small&gt; || colspan=&quot;2&quot; {{n/a|Nekvalificējās}}
|-
| [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens profesionāļiem, vīriešiem|Zobens profesionāļiem]] 
| '''[[Milans Neraličs]]''' || colspan=&quot;2&quot; {{n/a| }} || align=center| ''Nav zināms'' || align=center|1 ― 4 &lt;small&gt;(grupa)&lt;/small&gt; ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || colspan=&quot;2&quot; {{n/a| }} || align=center|5―2 || align=center|3 &lt;small&gt;(A pusfināls)&lt;/small&gt; ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|4―3 || align=center| {{bronze03}}
|}

=== [[Attēls:Swimming pictogram.svg|20px]] Peldēšana ===
* Skatīt arī: ''[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || colspan=2|Kvalifikācijas kārta || colspan=2|Fināls
|-
! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta
|-
| rowspan=3| [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem|200 metri brivajā stilā]] 
| '''[[Karls Ruberls]]''' || align=center|2 min 22.6 s ({{abbr|OR|Olimpiskais rekords}}) || align=center|1 ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|2 min 32.0 s || align=center|{{bronze03}}
|-
| [[Oto Vāle]] || align=center|2 min 35.6 s || align=center|1 ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || colspan=&quot;2&quot; {{n/a|Nestartēja}}
|-
| [[Rihards fon Foregers]] || align=center|4 min 32.0 s || align=center|4 || colspan=&quot;2&quot; {{n/a|Nekvalificējās}}
|-
| [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1000 metri brīvajā stilā vīriešiem|1000 metri brīvajā stilā]] 
| '''[[Oto Vāle]]''' || align=center|15 min 27.0 s || align=center|2 ({{abbr|q|Kvalifikācija finālam pēc laika}}) || align=center|14 min 43.6 s || align=center|{{silver02}}
|-
| [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4000 metri brīvajā stilā vīriešiem|4000 metri brīvajā stilā]] 
| [[Aloiss Anderlē]] || align=center|1 h 26 min 25.6 s|| align=center|4 ({{abbr|q|Kvalifikācija finālam pēc laika}}) || colspan=&quot;2&quot; {{n/a|Nefinišēja}}
|-
| [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri uz muguras vīriešiem|200 metri uz muguras]] 
| '''[[Karls Ruberls]]''' || align=center|2 min 56.0 s || align=center|1 ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|2 min 56.0 s || align=center|{{silver02}}
|-
| rowspan=2| [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru šķēršļu josla vīriešiem|200 metru šķēršļu josla]] 
| [[Karls Ruberls]] || align=center|3 min 06.0 s || align=center|2 ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|2 min 51.2 s || align=center|4
|-
| '''[[Oto Vāle]]''' || align=center|2 min 56.1 s || align=center|1 ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|2 min 40.0 s || align=center|{{silver02}}
|}

{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! Disciplīna || Sportists || Sekundes || Metri || Punkti || Vieta
|-
| [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zemūdens peldēšana vīriešiem|Zemūdens peldēšana]] 
| [[Aloiss Anderlē]] || align=center|22.4 || align=center|23.50 || align=center|69.4 || align=center|13
|}

=== [[Attēls:Athletics pictogram.svg|20px]] Vieglatlētika ===
* Skatīt arī: ''[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || colspan=2|Fināls
|-
! Rezultāts || Vieta
|-
| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]] 
| [[Hermans Vraštils]] || align=center|''Nav zināms'' || align=center|6
|-
| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2500 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2500 metru šķēršļu skrējiens]] 
| [[Hermans Vraštils]] || align=center|''Nav zināms'' || align=center|5
|-
| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]] 
| [[Kornēliuss fon Luboveckis]] || align=center|''Nav zināms'' || align=center|''Nav zināms''
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200417062532/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/AUT/summer/1900/ Austrija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/countries/AUT/editions/2 Austrija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}}

{{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}}
{{Austrijas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
{{Austrija olimpiskajās spēlēs}}

[[Kategorija:Valstis 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Austrija olimpiskajās spēlēs|1900]]
[[Kategorija:Austrijas sportisti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs| ]]</text>
      <sha1>s551h76fynhssdal0td9oh3ll5mqwrt</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3662406</id>
      <parentid>3662405</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T19:32:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Medaļnieki */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="16062" xml:space="preserve">{{Valsts infokaste spēlēs
| NOC = AUT
| NOCname = [[Austrijas Olimpiskā komiteja]]
| games = vasaras olimpiskajās spēlēs
| year = 1900
| flagcaption =
| oldcode = 
| website =
| location = {{vieta|Francija|Parīze}}
| date = [[1900]]. gada [[14. maijs]] — [[28. oktobris]]
| competitors = 16 (visi vīrieši)
| sports = 4
| flagbearer = 
| rank = 16
| gold = 0
| silver = 3
| bronze = 3
| officials = 
| appearances = auto
| app_begin_year = 1896
| app_end_year = 
| summerappearances = 
| winterappearances = 
| seealso = ''[[Austrija 1906. gada neoficiālās olimpiskajās spēlēs|1906 (neof.)]]''
}}

'''[[Austrija]] (Austrijas Karaliste)''' bija pārstāvēta '''[[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. vasaras olimpiskajās spēlēs]]''', kas norisinājās [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] no [[1900]]. gada [[14. maijs|14. maija]] līdz [[28. oktobris|28. oktobrim]]. Šīs bija gan otrās vasaras olimpiskās spēles, kurās startēja Austrija, lai gan tā bija daļa no [[Austroungārija]]s, [[Ungārija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Ungārijas]] dalība tiek dalīta atsevišķi.

Šajās olimpiskajās spēlēs Austriju pārstāvēja 16 sportisti (visi vīrieši), kuri startēja četros sporta veidos — [[vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikā]], [[jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|jāšanā]] un [[paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|paukošanā]]. No šiem pirmo reizi tā bija pārstāvēta jāšanā.

Austrija šajās olimpiskajās spēlēs izcīnīja 6 olimpiskās medaļas, 3 sudraba un 3 bronzas medaļas. Lielākā daļa no tām, 4 medaļas, tika izcīnītas peldēšanā, savukārt divas medaļas tika iegūtas paukošanā. Paukošanā tās bija pirmās olimpiskās medaļas Austrijai. Peldētāji [[Oto Vāle]] un [[Karls Ruberls]] katrs izcīnīja pa divām olimpiskajām medaļām šajās olimpiskajās spēlēs.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/countries/AUT/summer/1900/  |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417062532/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/AUT/summer/1900/ |work=Sports Reference |archive-date=2022. gada 21. jūlijs |title=Austria at the 1900 Paris Summer Games |accessdate=2022. gada 21. jūlijs}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.olympedia.org/countries/AUT/editions/2 |work=''Olympedia'' |archive-date=2022. gada 21. jūlijs |title=Austria at the 1900 Summer Olympics|accessdate=2022. gada 21. jūlijs}}&lt;/ref&gt;

== Sportisti un to sadalījums pa sporta veidiem ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
! Sporta veids || Vīrieši || Sievietes || Kopā
|-
| align=left| {{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}}
| {{hidden|{{align|left|2}}|[[Hermans Mandls]] &lt;br /&gt; [[Žoržs de Zogebs]]}}
| —
| '''2'''
|-
| align=left| {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}}
| {{hidden|{{align|left|8}}|[[Rūdolfs Brošs]] &lt;br /&gt; [[Zīgfrīds Flešs]] &lt;br /&gt; Haršteins &lt;br /&gt; [[Kamillo Millers]] &lt;br /&gt; [[Milans Neraličs]] &lt;br /&gt; [[Heinrihs Rištofs]] &lt;br /&gt; van der Stopens &lt;br /&gt; [[Heinrihs fon Tenners]]}}
| —
| '''8'''
|-
| align=left| {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}}
| {{hidden|{{align|left|4}}|[[Aloiss Anderlē]] &lt;br /&gt; [[Rihards fon Foregers]] &lt;br /&gt; [[Karls Ruberls]] &lt;br /&gt; [[Oto Vāle]]}}
| —
| '''4'''
|-
| align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}}
| {{hidden|{{align|left|2}}|[[Hermans Vraštils]] &lt;br /&gt; [[Kornēliuss fon Luboveckis]]}}
| —
| '''2'''
|-
! Kopā || 16 || 0 || 16
|}

== Medaļu ieguvēji ==
[[Attēls:Otto Wahle 1901.jpg|200px|right|thumb| [[Oto Vāle]] šajās olimpiskajās spēlēs izcīnīja divas sudraba medaļas.]]
* '' Skatīt arī: [[1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula]] un [[1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]]''

=== Medaļnieki ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! Medaļa !! Sportists !! Sporta veids !! Disciplīna !! Ats.
|-
| style=&quot;background:silver| '''Sudrabs''' || [[Karls Ruberls]] || {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri uz muguras vīriešiem|200 metri uz muguras]] ||&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/swimming/200m-backstroke-men |title=Paris 1900 Swimming: 200m backstroke men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 14. februāris}}&lt;/ref&gt;
|-
| style=&quot;background:silver| '''Sudrabs''' || [[Oto Vāle]] || {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1000 metri brīvajā stilā vīriešiem|100 metri brīvajā stilā]] ||&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/swimming/200m-backstroke-men |title=Paris 1900 Swimming: 200m backstroke men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 14. februāris}}&lt;/ref&gt;
|-
| style=&quot;background:silver| '''Sudrabs''' || [[Oto Vāle]] || {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru šķēršļu josla vīriešiem|200 metru šķēršļu josla]] ||&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/swimming/200m-obstacle-event-men |title=Paris 1900 Swimming: 200m obstacle event men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 14. februāris}}&lt;/ref&gt;
|-
| style=&quot;background:#cc9966| '''Bronza''' || [[Zīgfrīds Flešs]] || {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens vīriešiem|Zobens]] ||&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/fencing/sabre-individual-men |title=Paris 1900 Fencing: sabre individual men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2022. gada 31. marts}}&lt;/ref&gt;
|-
| style=&quot;background:#cc9966| '''Bronza''' || [[Milans Neraličs]] || {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens profesionāļiem, vīriešiem|Zobens profesionāļiem]] ||&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/fencing/sabre-masters-men |title=Paris 1900 Fencing: sabre masters men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2022. gada 31. marts}}&lt;/ref&gt;
|-
| style=&quot;background:#cc9966| '''Bronza''' || [[Karls Ruberls]] || {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem|200 metri brīvajā stilā]] ||&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/swimming/200m-freestyle-men |title=Paris 1900 Swimming: 200m freestyle men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 14. februāris}}&lt;/ref&gt;
|}

=== Medaļu sadalījums pa sporta veidiem ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
! Sporta veids !! style=&quot;background:gold|Zelts !! style=&quot;background:silver|Sudrabs !! style=&quot;background:#cc9966|Bronza !! Kopā
|-
| align=left| {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || — || — || 2 || '''2'''
|-
| align=left| {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || — || 3 || 1 || '''4'''
|-
! Kopā || 0 || 3 || 3 || 6
|}

== Rezultāti ==

=== [[Attēls:Equestrian pictogram.svg|20px]] Jāšana ===
* Skatīt arī: ''[[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! Disciplīna !! Sportists !! Zirgs !! Rezultāts !! Vieta
|-
| [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana|Augstlēkšana]]
| [[Hermans Mandls]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|4/37
|-
| [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālais konkūrs|Konkūrs]]
| [[Hermans Mandls]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|5
|-
| [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana|Tāllēkšana]]
| [[Hermans Mandls]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|6
|-
| [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jāšanas medības|Jāšanas medības]]
| [[Hermans Mandls]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|5/51
|-
| rowspan=2| [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pasta piegāde|Pasta piegāde]]
| [[Hermans Mandls]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|5/28
|-
| [[Žoržs de Zogebs]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|5/28
|}

=== [[Attēls:Fencing pictogram.svg|20px]] Paukošana ===
* Skatīt arī: ''[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! rowspan=2|Disciplīna ||  rowspan=2|Sportists || colspan=2|Pirmā kārta || colspan=2|Ceturdaļfināls || colspan=2|Atkārtojuma cīņa || colspan=2|Pusfināls || colspan=2|Fināls
|-
! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta
|-
| rowspan=3| [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — florete vīriešiem|Florete]] 
| [[Rūdolfs Brošs]] || colspan=2 align=center|Žūrijas izvēle ({{abbr|Q|Kvalifikācija ceturtdaļfinālam}}) || colspan=2 align=center|Žūrijas izvēle ({{abbr|Q|Kvalifikācija atkārtojuma cīņai}}) || colspan=2 align=center|Žūrijas izvēle ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || align=center|3―4 || align=center|4 &lt;small&gt;(A pusfināls)&lt;/small&gt; ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center| 1―6 || align=center|8
|-
| [[Heinrihs Rištofs]] || colspan=2 align=center| ― || colspan=&quot;8&quot; {{n/a|Nekvalificējās}}
|-
| van der Stopens || colspan=2 align=center|Žūrijas izvēle ({{abbr|Q|Kvalifikācija ceturtdaļfinālam}}) || colspan=2 align=center|— || colspan=&quot;6&quot; {{n/a|Nekvalificējās}}
|-
| rowspan=4| [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens vīriešiem|Zobens]] 
| '''[[Zīgfrīds Flešs]]''' || colspan=&quot;2&quot; {{n/a| }} || align=center| ''Nav zināms'' || align=center|1 ― 4 &lt;small&gt;(grupa)&lt;/small&gt; ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || colspan=&quot;2&quot; {{n/a| }} || align=center| ''Nav zināms'' || align=center|3 &lt;small&gt;(A pusfināls)&lt;/small&gt; ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|4―3 || align=center|{{bronze03}}
|-
| [[Heinrihs fon Teners]] || colspan=&quot;2&quot; {{n/a| }} || align=center| ''Nav zināms'' || align=center|1 ― 4 &lt;small&gt;(grupa)&lt;/small&gt; ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || colspan=&quot;2&quot; {{n/a| }} || align=center| ''Nav zināms'' || align=center|2 &lt;small&gt;(B pusfināls)&lt;/small&gt; ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|2―5 || align=center|7
|-
| [[Kamillo Millers]] || colspan=&quot;2&quot; {{n/a| }} || align=center| ''Nav zināms'' || align=center|1 ― 4 &lt;small&gt;(grupa)&lt;/small&gt; ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || colspan=&quot;2&quot; {{n/a| }} || align=center| ''Nav zināms'' || align=center|2 &lt;small&gt;(A pusfināls)&lt;/small&gt; ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|1―6 || align=center|8
|-
| Haršteins || colspan=&quot;2&quot; {{n/a| }} || align=center| ''Nav zināms'' || align=center|1 ― 4 &lt;small&gt;(grupa)&lt;/small&gt; ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || colspan=&quot;2&quot; {{n/a| }} || align=center| ''Nav zināms'' || align=center|5/8 &lt;small&gt;(A pusfināls)&lt;/small&gt; || colspan=&quot;2&quot; {{n/a|Nekvalificējās}}
|-
| [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens profesionāļiem, vīriešiem|Zobens profesionāļiem]] 
| '''[[Milans Neraličs]]''' || colspan=&quot;2&quot; {{n/a| }} || align=center| ''Nav zināms'' || align=center|1 ― 4 &lt;small&gt;(grupa)&lt;/small&gt; ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || colspan=&quot;2&quot; {{n/a| }} || align=center|5―2 || align=center|3 &lt;small&gt;(A pusfināls)&lt;/small&gt; ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|4―3 || align=center| {{bronze03}}
|}

=== [[Attēls:Swimming pictogram.svg|20px]] Peldēšana ===
* Skatīt arī: ''[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || colspan=2|Kvalifikācijas kārta || colspan=2|Fināls
|-
! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta
|-
| rowspan=3| [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem|200 metri brivajā stilā]] 
| '''[[Karls Ruberls]]''' || align=center|2 min 22.6 s ({{abbr|OR|Olimpiskais rekords}}) || align=center|1 ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|2 min 32.0 s || align=center|{{bronze03}}
|-
| [[Oto Vāle]] || align=center|2 min 35.6 s || align=center|1 ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || colspan=&quot;2&quot; {{n/a|Nestartēja}}
|-
| [[Rihards fon Foregers]] || align=center|4 min 32.0 s || align=center|4 || colspan=&quot;2&quot; {{n/a|Nekvalificējās}}
|-
| [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1000 metri brīvajā stilā vīriešiem|1000 metri brīvajā stilā]] 
| '''[[Oto Vāle]]''' || align=center|15 min 27.0 s || align=center|2 ({{abbr|q|Kvalifikācija finālam pēc laika}}) || align=center|14 min 43.6 s || align=center|{{silver02}}
|-
| [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4000 metri brīvajā stilā vīriešiem|4000 metri brīvajā stilā]] 
| [[Aloiss Anderlē]] || align=center|1 h 26 min 25.6 s|| align=center|4 ({{abbr|q|Kvalifikācija finālam pēc laika}}) || colspan=&quot;2&quot; {{n/a|Nefinišēja}}
|-
| [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri uz muguras vīriešiem|200 metri uz muguras]] 
| '''[[Karls Ruberls]]''' || align=center|2 min 56.0 s || align=center|1 ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|2 min 56.0 s || align=center|{{silver02}}
|-
| rowspan=2| [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru šķēršļu josla vīriešiem|200 metru šķēršļu josla]] 
| [[Karls Ruberls]] || align=center|3 min 06.0 s || align=center|2 ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|2 min 51.2 s || align=center|4
|-
| '''[[Oto Vāle]]''' || align=center|2 min 56.1 s || align=center|1 ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|2 min 40.0 s || align=center|{{silver02}}
|}

{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! Disciplīna || Sportists || Sekundes || Metri || Punkti || Vieta
|-
| [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zemūdens peldēšana vīriešiem|Zemūdens peldēšana]] 
| [[Aloiss Anderlē]] || align=center|22.4 || align=center|23.50 || align=center|69.4 || align=center|13
|}

=== [[Attēls:Athletics pictogram.svg|20px]] Vieglatlētika ===
* Skatīt arī: ''[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || colspan=2|Fināls
|-
! Rezultāts || Vieta
|-
| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]] 
| [[Hermans Vraštils]] || align=center|''Nav zināms'' || align=center|6
|-
| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2500 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2500 metru šķēršļu skrējiens]] 
| [[Hermans Vraštils]] || align=center|''Nav zināms'' || align=center|5
|-
| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]] 
| [[Kornēliuss fon Luboveckis]] || align=center|''Nav zināms'' || align=center|''Nav zināms''
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200417062532/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/AUT/summer/1900/ Austrija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/countries/AUT/editions/2 Austrija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}}

{{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}}
{{Austrijas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
{{Austrija olimpiskajās spēlēs}}

[[Kategorija:Valstis 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Austrija olimpiskajās spēlēs|1900]]
[[Kategorija:Austrijas sportisti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs| ]]</text>
      <sha1>9c37t00jl8n61llz9b08kpucell6rag</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3662584</id>
      <parentid>3662406</parentid>
      <timestamp>2022-07-29T11:28:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Ārējās saites */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="15983" xml:space="preserve">{{Valsts infokaste spēlēs
| NOC = AUT
| NOCname = [[Austrijas Olimpiskā komiteja]]
| games = vasaras olimpiskajās spēlēs
| year = 1900
| flagcaption =
| oldcode = 
| website =
| location = {{vieta|Francija|Parīze}}
| date = [[1900]]. gada [[14. maijs]] — [[28. oktobris]]
| competitors = 16 (visi vīrieši)
| sports = 4
| flagbearer = 
| rank = 16
| gold = 0
| silver = 3
| bronze = 3
| officials = 
| appearances = auto
| app_begin_year = 1896
| app_end_year = 
| summerappearances = 
| winterappearances = 
| seealso = ''[[Austrija 1906. gada neoficiālās olimpiskajās spēlēs|1906 (neof.)]]''
}}

'''[[Austrija]] (Austrijas Karaliste)''' bija pārstāvēta '''[[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. vasaras olimpiskajās spēlēs]]''', kas norisinājās [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] no [[1900]]. gada [[14. maijs|14. maija]] līdz [[28. oktobris|28. oktobrim]]. Šīs bija gan otrās vasaras olimpiskās spēles, kurās startēja Austrija, lai gan tā bija daļa no [[Austroungārija]]s, [[Ungārija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Ungārijas]] dalība tiek dalīta atsevišķi.

Šajās olimpiskajās spēlēs Austriju pārstāvēja 16 sportisti (visi vīrieši), kuri startēja četros sporta veidos — [[vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikā]], [[jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|jāšanā]] un [[paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|paukošanā]]. No šiem pirmo reizi tā bija pārstāvēta jāšanā.

Austrija šajās olimpiskajās spēlēs izcīnīja 6 olimpiskās medaļas, 3 sudraba un 3 bronzas medaļas. Lielākā daļa no tām, 4 medaļas, tika izcīnītas peldēšanā, savukārt divas medaļas tika iegūtas paukošanā. Paukošanā tās bija pirmās olimpiskās medaļas Austrijai. Peldētāji [[Oto Vāle]] un [[Karls Ruberls]] katrs izcīnīja pa divām olimpiskajām medaļām šajās olimpiskajās spēlēs.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/countries/AUT/summer/1900/  |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417062532/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/AUT/summer/1900/ |work=Sports Reference |archive-date=2022. gada 21. jūlijs |title=Austria at the 1900 Paris Summer Games |accessdate=2022. gada 21. jūlijs}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.olympedia.org/countries/AUT/editions/2 |work=''Olympedia'' |archive-date=2022. gada 21. jūlijs |title=Austria at the 1900 Summer Olympics|accessdate=2022. gada 21. jūlijs}}&lt;/ref&gt;

== Sportisti un to sadalījums pa sporta veidiem ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
! Sporta veids || Vīrieši || Sievietes || Kopā
|-
| align=left| {{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}}
| {{hidden|{{align|left|2}}|[[Hermans Mandls]] &lt;br /&gt; [[Žoržs de Zogebs]]}}
| —
| '''2'''
|-
| align=left| {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}}
| {{hidden|{{align|left|8}}|[[Rūdolfs Brošs]] &lt;br /&gt; [[Zīgfrīds Flešs]] &lt;br /&gt; Haršteins &lt;br /&gt; [[Kamillo Millers]] &lt;br /&gt; [[Milans Neraličs]] &lt;br /&gt; [[Heinrihs Rištofs]] &lt;br /&gt; van der Stopens &lt;br /&gt; [[Heinrihs fon Tenners]]}}
| —
| '''8'''
|-
| align=left| {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}}
| {{hidden|{{align|left|4}}|[[Aloiss Anderlē]] &lt;br /&gt; [[Rihards fon Foregers]] &lt;br /&gt; [[Karls Ruberls]] &lt;br /&gt; [[Oto Vāle]]}}
| —
| '''4'''
|-
| align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}}
| {{hidden|{{align|left|2}}|[[Hermans Vraštils]] &lt;br /&gt; [[Kornēliuss fon Luboveckis]]}}
| —
| '''2'''
|-
! Kopā || 16 || 0 || 16
|}

== Medaļu ieguvēji ==
[[Attēls:Otto Wahle 1901.jpg|200px|right|thumb| [[Oto Vāle]] šajās olimpiskajās spēlēs izcīnīja divas sudraba medaļas.]]
* '' Skatīt arī: [[1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula]] un [[1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]]''

=== Medaļnieki ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! Medaļa !! Sportists !! Sporta veids !! Disciplīna !! Ats.
|-
| style=&quot;background:silver| '''Sudrabs''' || [[Karls Ruberls]] || {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri uz muguras vīriešiem|200 metri uz muguras]] ||&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/swimming/200m-backstroke-men |title=Paris 1900 Swimming: 200m backstroke men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 14. februāris}}&lt;/ref&gt;
|-
| style=&quot;background:silver| '''Sudrabs''' || [[Oto Vāle]] || {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1000 metri brīvajā stilā vīriešiem|100 metri brīvajā stilā]] ||&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/swimming/200m-backstroke-men |title=Paris 1900 Swimming: 200m backstroke men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 14. februāris}}&lt;/ref&gt;
|-
| style=&quot;background:silver| '''Sudrabs''' || [[Oto Vāle]] || {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru šķēršļu josla vīriešiem|200 metru šķēršļu josla]] ||&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/swimming/200m-obstacle-event-men |title=Paris 1900 Swimming: 200m obstacle event men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 14. februāris}}&lt;/ref&gt;
|-
| style=&quot;background:#cc9966| '''Bronza''' || [[Zīgfrīds Flešs]] || {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens vīriešiem|Zobens]] ||&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/fencing/sabre-individual-men |title=Paris 1900 Fencing: sabre individual men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2022. gada 31. marts}}&lt;/ref&gt;
|-
| style=&quot;background:#cc9966| '''Bronza''' || [[Milans Neraličs]] || {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens profesionāļiem, vīriešiem|Zobens profesionāļiem]] ||&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/fencing/sabre-masters-men |title=Paris 1900 Fencing: sabre masters men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2022. gada 31. marts}}&lt;/ref&gt;
|-
| style=&quot;background:#cc9966| '''Bronza''' || [[Karls Ruberls]] || {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem|200 metri brīvajā stilā]] ||&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/swimming/200m-freestyle-men |title=Paris 1900 Swimming: 200m freestyle men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 14. februāris}}&lt;/ref&gt;
|}

=== Medaļu sadalījums pa sporta veidiem ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
! Sporta veids !! style=&quot;background:gold|Zelts !! style=&quot;background:silver|Sudrabs !! style=&quot;background:#cc9966|Bronza !! Kopā
|-
| align=left| {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || — || — || 2 || '''2'''
|-
| align=left| {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || — || 3 || 1 || '''4'''
|-
! Kopā || 0 || 3 || 3 || 6
|}

== Rezultāti ==

=== [[Attēls:Equestrian pictogram.svg|20px]] Jāšana ===
* Skatīt arī: ''[[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! Disciplīna !! Sportists !! Zirgs !! Rezultāts !! Vieta
|-
| [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana|Augstlēkšana]]
| [[Hermans Mandls]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|4/37
|-
| [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālais konkūrs|Konkūrs]]
| [[Hermans Mandls]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|5
|-
| [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana|Tāllēkšana]]
| [[Hermans Mandls]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|6
|-
| [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jāšanas medības|Jāšanas medības]]
| [[Hermans Mandls]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|5/51
|-
| rowspan=2| [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pasta piegāde|Pasta piegāde]]
| [[Hermans Mandls]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|5/28
|-
| [[Žoržs de Zogebs]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|5/28
|}

=== [[Attēls:Fencing pictogram.svg|20px]] Paukošana ===
* Skatīt arī: ''[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! rowspan=2|Disciplīna ||  rowspan=2|Sportists || colspan=2|Pirmā kārta || colspan=2|Ceturdaļfināls || colspan=2|Atkārtojuma cīņa || colspan=2|Pusfināls || colspan=2|Fināls
|-
! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta
|-
| rowspan=3| [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — florete vīriešiem|Florete]] 
| [[Rūdolfs Brošs]] || colspan=2 align=center|Žūrijas izvēle ({{abbr|Q|Kvalifikācija ceturtdaļfinālam}}) || colspan=2 align=center|Žūrijas izvēle ({{abbr|Q|Kvalifikācija atkārtojuma cīņai}}) || colspan=2 align=center|Žūrijas izvēle ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || align=center|3―4 || align=center|4 &lt;small&gt;(A pusfināls)&lt;/small&gt; ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center| 1―6 || align=center|8
|-
| [[Heinrihs Rištofs]] || colspan=2 align=center| ― || colspan=&quot;8&quot; {{n/a|Nekvalificējās}}
|-
| van der Stopens || colspan=2 align=center|Žūrijas izvēle ({{abbr|Q|Kvalifikācija ceturtdaļfinālam}}) || colspan=2 align=center|— || colspan=&quot;6&quot; {{n/a|Nekvalificējās}}
|-
| rowspan=4| [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens vīriešiem|Zobens]] 
| '''[[Zīgfrīds Flešs]]''' || colspan=&quot;2&quot; {{n/a| }} || align=center| ''Nav zināms'' || align=center|1 ― 4 &lt;small&gt;(grupa)&lt;/small&gt; ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || colspan=&quot;2&quot; {{n/a| }} || align=center| ''Nav zināms'' || align=center|3 &lt;small&gt;(A pusfināls)&lt;/small&gt; ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|4―3 || align=center|{{bronze03}}
|-
| [[Heinrihs fon Teners]] || colspan=&quot;2&quot; {{n/a| }} || align=center| ''Nav zināms'' || align=center|1 ― 4 &lt;small&gt;(grupa)&lt;/small&gt; ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || colspan=&quot;2&quot; {{n/a| }} || align=center| ''Nav zināms'' || align=center|2 &lt;small&gt;(B pusfināls)&lt;/small&gt; ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|2―5 || align=center|7
|-
| [[Kamillo Millers]] || colspan=&quot;2&quot; {{n/a| }} || align=center| ''Nav zināms'' || align=center|1 ― 4 &lt;small&gt;(grupa)&lt;/small&gt; ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || colspan=&quot;2&quot; {{n/a| }} || align=center| ''Nav zināms'' || align=center|2 &lt;small&gt;(A pusfināls)&lt;/small&gt; ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|1―6 || align=center|8
|-
| Haršteins || colspan=&quot;2&quot; {{n/a| }} || align=center| ''Nav zināms'' || align=center|1 ― 4 &lt;small&gt;(grupa)&lt;/small&gt; ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || colspan=&quot;2&quot; {{n/a| }} || align=center| ''Nav zināms'' || align=center|5/8 &lt;small&gt;(A pusfināls)&lt;/small&gt; || colspan=&quot;2&quot; {{n/a|Nekvalificējās}}
|-
| [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens profesionāļiem, vīriešiem|Zobens profesionāļiem]] 
| '''[[Milans Neraličs]]''' || colspan=&quot;2&quot; {{n/a| }} || align=center| ''Nav zināms'' || align=center|1 ― 4 &lt;small&gt;(grupa)&lt;/small&gt; ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || colspan=&quot;2&quot; {{n/a| }} || align=center|5―2 || align=center|3 &lt;small&gt;(A pusfināls)&lt;/small&gt; ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|4―3 || align=center| {{bronze03}}
|}

=== [[Attēls:Swimming pictogram.svg|20px]] Peldēšana ===
* Skatīt arī: ''[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || colspan=2|Kvalifikācijas kārta || colspan=2|Fināls
|-
! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta
|-
| rowspan=3| [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem|200 metri brivajā stilā]] 
| '''[[Karls Ruberls]]''' || align=center|2 min 22.6 s ({{abbr|OR|Olimpiskais rekords}}) || align=center|1 ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|2 min 32.0 s || align=center|{{bronze03}}
|-
| [[Oto Vāle]] || align=center|2 min 35.6 s || align=center|1 ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || colspan=&quot;2&quot; {{n/a|Nestartēja}}
|-
| [[Rihards fon Foregers]] || align=center|4 min 32.0 s || align=center|4 || colspan=&quot;2&quot; {{n/a|Nekvalificējās}}
|-
| [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1000 metri brīvajā stilā vīriešiem|1000 metri brīvajā stilā]] 
| '''[[Oto Vāle]]''' || align=center|15 min 27.0 s || align=center|2 ({{abbr|q|Kvalifikācija finālam pēc laika}}) || align=center|14 min 43.6 s || align=center|{{silver02}}
|-
| [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4000 metri brīvajā stilā vīriešiem|4000 metri brīvajā stilā]] 
| [[Aloiss Anderlē]] || align=center|1 h 26 min 25.6 s|| align=center|4 ({{abbr|q|Kvalifikācija finālam pēc laika}}) || colspan=&quot;2&quot; {{n/a|Nefinišēja}}
|-
| [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri uz muguras vīriešiem|200 metri uz muguras]] 
| '''[[Karls Ruberls]]''' || align=center|2 min 56.0 s || align=center|1 ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|2 min 56.0 s || align=center|{{silver02}}
|-
| rowspan=2| [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru šķēršļu josla vīriešiem|200 metru šķēršļu josla]] 
| [[Karls Ruberls]] || align=center|3 min 06.0 s || align=center|2 ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|2 min 51.2 s || align=center|4
|-
| '''[[Oto Vāle]]''' || align=center|2 min 56.1 s || align=center|1 ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|2 min 40.0 s || align=center|{{silver02}}
|}

{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! Disciplīna || Sportists || Sekundes || Metri || Punkti || Vieta
|-
| [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zemūdens peldēšana vīriešiem|Zemūdens peldēšana]] 
| [[Aloiss Anderlē]] || align=center|22.4 || align=center|23.50 || align=center|69.4 || align=center|13
|}

=== [[Attēls:Athletics pictogram.svg|20px]] Vieglatlētika ===
* Skatīt arī: ''[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || colspan=2|Fināls
|-
! Rezultāts || Vieta
|-
| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]] 
| [[Hermans Vraštils]] || align=center|''Nav zināms'' || align=center|6
|-
| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2500 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2500 metru šķēršļu skrējiens]] 
| [[Hermans Vraštils]] || align=center|''Nav zināms'' || align=center|5
|-
| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]] 
| [[Kornēliuss fon Luboveckis]] || align=center|''Nav zināms'' || align=center|''Nav zināms''
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200417062532/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/AUT/summer/1900/ Austrija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/countries/AUT/editions/2 Austrija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}}

{{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}}
{{Austrijas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
{{Austrija olimpiskajās spēlēs}}

[[Kategorija:Valstis 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Austrija olimpiskajās spēlēs|1900]]</text>
      <sha1>52dgnbkb5y0bcv5titbmmq2lvj2032g</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Bohēmija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>429505</id>
    <revision>
      <id>3662132</id>
      <parentid>3661659</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T15:42:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Ārējās saites */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7678" xml:space="preserve">{{Valsts infokaste spēlēs
| NOC = BOH
| NOCname = [[Čehijas Olimpiskā komiteja]]
| games = vasaras olimpiskajās spēlēs
| year = 1900
| flagcaption =
| oldcode = 
| website =
| location = {{vieta|Francija|Parīze}}
| date = [[1900]]. gada [[14. maijs]] — [[28. oktobris]]
| competitors = 7 (6 vīrieši un 1 sieviete)
| sports = 4
| flagbearer = 
| rank = 19
| gold = 0
| silver = 1
| bronze = 1
| officials = 
| appearances = auto
| app_begin_year = 1900
| app_end_year = 1912
| summerappearances = 
| winterappearances = 
| seealso = ''[[Bohēmija 1906. gada neoficiālās olimpiskajās spēlēs|1906 (neof.)]]'' 
}}

'''[[Bohēmijas Karaliste|Bohēmija]] (Bohēmijas Karaliste)''' bija pārstāvēta '''[[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' kas norisinājās [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] no [[1900]]. gada [[14. maijs|14. maija]] līdz [[28. oktobris|28. oktobrim]]. Šīs bija pirmās [[vasaras olimpiskās spēles]], kurās Bohēmija bija pārstāvēta.

Šajās olimpiskajās spēlēs Bohēmiju pārtāvēja 7 sportisti (6 vīrieši un 1 sieviete), kuri startēja četros sporta veidos — [[riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|riteņbraukšanā]], [[teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|tenisā]], [[vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikā]] un [[vingrošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vingrošanā]]. Visos šajos sporta veidos tā bija pirmo reizi pārstāvēta. 

Bohēmija šajās olimpiskajās spēlēs izcīnīja divas olimpiskās medaļas. Sudraba medaļu ieguva vieglatlēts [[Františeks Janda-Suks]], savukārt bronzas medaļu ieguva tenisiste [[Hedviga Rozenbaumova]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/countries/BOH/summer/1900/  |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417062536/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/BOH/summer/1900/ |work=Sports Reference |archive-date=2022. gada 27. jūlijs |title=Bohemia at the 1900 Paris Summer Games |accessdate=2022. gada 27. jūlijs}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.olympedia.org/countries/BOH/editions/2 |work=''Olympedia'' |archive-date=2022. gada 27. jūlijs |title=Bohemia at the 1900 Summer Olympics|accessdate=2022. gada 27. jūlijs}}&lt;/ref&gt; [[Hedviga Rozenbaumova]] izcīnīja vēl vienu bronzas medaļu kopā ar [[Lielbritānija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lielbritānijas]] tenisistu [[Arčibalds Vordens|Arčibaldu Vordenu]] kā [[Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Jauktās komandas]] pārstāvji [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|jauktajās dubultspēlēs tenisā]].&lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.olympic.org/paris-1900/tennis/doubles-mixed |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja|archive-date=2020. gada 18. augusts|title=Paris 1900 Tennis: doubles mixed|accessdate=2020. gada 18. augusts}}&lt;/ref&gt;

== Sportisti un to sadalījums pa sporta veidiem ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
! Sporta veids || Vīrieši || Sievietes || Kopā
|-
| align=left| {{osv|Riteņbraukšana|1900|Vasaras|image=yes}} 
| {{hidden|{{align|left|1}}|[[Františeks Hiršs]]}} 
| — 
| '''1'''
|-
| align=left| {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} 
| — 
| {{hidden|{{align|left|1}}|[[Hedviga Rozenbaumova]]&lt;ref&gt;Startēja arī [[Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Jauktajā komandā]] kopā ar britu [[Arčibalds Vordens|Arčibaldu Vordenu]].&lt;/ref&gt; }}
| '''1'''
|-
| align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} 
| {{hidden|{{align|left|4}}|[[Aloiss Anderlē]] &lt;br/&gt; [[Rihards fon Foregers]] &lt;br/&gt; [[Karls Ruberls]] &lt;br/&gt; [[Oto Vāle]]}} 
| — 
| '''4'''
|-
| align=left| {{osv|Vingrošana|1900|Vasaras|image=yes}} 
| {{hidden|{{align|left|1}}|[[Františeks Erbens]]}}  
| — 
| '''1'''
|-
! Kopā || 6 || 1 || 7
|}

== Medaļu ieguvēji ==
[[File:František Janda-Suk.jpg|200px|right|thumb| [[Františeks Janda-Suks]] olimpiskajās spēlēs izcīnīja sudraba medaļu.]]
* '' Skatīt arī: [[1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula]] un [[1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]]''

=== Medaļnieki ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! Medaļa !! Sportists !! Sporta veids !! Notikums !! Ats.
|-
| style=&quot;background:silver| '''Sudrabs''' || [[Františeks Janda-Suks]] || {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]] || &lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.olympic.org/paris-1900/athletics/discus-throw-men|title=Paris 1900 Athletics — discus throw men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}&lt;/ref&gt;
|-
| style=&quot;background:#cc9966| '''Bronza''' || [[Hedviga Rozenbaumova]] || {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu vienspēles|Sieviešu vienspēles]] || &lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.olympic.org/paris-1900/tennis/doubles-mixed |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja|archive-date=2020. gada 18. augusts|title=Paris 1900 Tennis: doubles mixed|accessdate=2020. gada 18. augusts}}&lt;/ref&gt;
|}

; Medaļnieki Jauktās komandas sastāvā
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! Medaļa !! Sportisti !! Sporta veids !! Notikums !! Ats.
|-
| style=&quot;background:#cc9966| '''Bronza''' || [[Hedviga Rozenbaumova]] un {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} || {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|Jauktās dubultspēles]] || &lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.olympic.org/paris-1900/tennis/singles-women |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja|archive-date=2020. gada 13. augusts|title=Paris 1900 Tennis: singles women|accessdate=2020. gada 13. augusts}}&lt;/ref&gt;
|}

=== Medaļu sadalījums pa sporta veidiem ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
! Sporta veids !! style=&quot;background:gold|Zelts !! style=&quot;background:silver|Sudrabs !! style=&quot;background:#cc9966|Bronza !! Kopā
|-
| align=left| {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || — || '''1'''
|-
! Kopā || 0 || 1 || 1 || 2
|}

== Rezultāti ==
=== [[File:Equestrian pictogram.svg|20px]] Riteņbraukšana ===
* Skatīt arī: ''[[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''

=== [[File:Equestrian pictogram.svg|20px]] Teniss ===
* Skatīt arī: ''[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''

=== [[File:Equestrian pictogram.svg|20px]] Vieglatlētika ===
* Skatīt arī: ''[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''

=== [[File:Equestrian pictogram.svg|20px]] Vingrošana ===
* Skatīt arī: ''[[Vingrošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200417062536/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/BOH/summer/1900/ Bohēmija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/countries/BOH/editions/2 Bohēmija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}}

{{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}}
{{Bohēmijas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
{{Bohēmija olimpiskajās spēlēs}}

[[Kategorija:Valstis 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Bohēmija olimpiskajās spēlēs|1900]]
[[Kategorija:Bohēmijas sportisti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs| ]]</text>
      <sha1>a0runtqxzbyeduvc0m5yownkya2m0kj</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3662284</id>
      <parentid>3662132</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T16:38:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* 20px Riteņbraukšana */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8155" xml:space="preserve">{{Valsts infokaste spēlēs
| NOC = BOH
| NOCname = [[Čehijas Olimpiskā komiteja]]
| games = vasaras olimpiskajās spēlēs
| year = 1900
| flagcaption =
| oldcode = 
| website =
| location = {{vieta|Francija|Parīze}}
| date = [[1900]]. gada [[14. maijs]] — [[28. oktobris]]
| competitors = 7 (6 vīrieši un 1 sieviete)
| sports = 4
| flagbearer = 
| rank = 19
| gold = 0
| silver = 1
| bronze = 1
| officials = 
| appearances = auto
| app_begin_year = 1900
| app_end_year = 1912
| summerappearances = 
| winterappearances = 
| seealso = ''[[Bohēmija 1906. gada neoficiālās olimpiskajās spēlēs|1906 (neof.)]]'' 
}}

'''[[Bohēmijas Karaliste|Bohēmija]] (Bohēmijas Karaliste)''' bija pārstāvēta '''[[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' kas norisinājās [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] no [[1900]]. gada [[14. maijs|14. maija]] līdz [[28. oktobris|28. oktobrim]]. Šīs bija pirmās [[vasaras olimpiskās spēles]], kurās Bohēmija bija pārstāvēta.

Šajās olimpiskajās spēlēs Bohēmiju pārtāvēja 7 sportisti (6 vīrieši un 1 sieviete), kuri startēja četros sporta veidos — [[riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|riteņbraukšanā]], [[teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|tenisā]], [[vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikā]] un [[vingrošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vingrošanā]]. Visos šajos sporta veidos tā bija pirmo reizi pārstāvēta. 

Bohēmija šajās olimpiskajās spēlēs izcīnīja divas olimpiskās medaļas. Sudraba medaļu ieguva vieglatlēts [[Františeks Janda-Suks]], savukārt bronzas medaļu ieguva tenisiste [[Hedviga Rozenbaumova]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/countries/BOH/summer/1900/  |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417062536/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/BOH/summer/1900/ |work=Sports Reference |archive-date=2022. gada 27. jūlijs |title=Bohemia at the 1900 Paris Summer Games |accessdate=2022. gada 27. jūlijs}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.olympedia.org/countries/BOH/editions/2 |work=''Olympedia'' |archive-date=2022. gada 27. jūlijs |title=Bohemia at the 1900 Summer Olympics|accessdate=2022. gada 27. jūlijs}}&lt;/ref&gt; [[Hedviga Rozenbaumova]] izcīnīja vēl vienu bronzas medaļu kopā ar [[Lielbritānija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lielbritānijas]] tenisistu [[Arčibalds Vordens|Arčibaldu Vordenu]] kā [[Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Jauktās komandas]] pārstāvji [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|jauktajās dubultspēlēs tenisā]].&lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.olympic.org/paris-1900/tennis/doubles-mixed |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja|archive-date=2020. gada 18. augusts|title=Paris 1900 Tennis: doubles mixed|accessdate=2020. gada 18. augusts}}&lt;/ref&gt;

== Sportisti un to sadalījums pa sporta veidiem ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
! Sporta veids || Vīrieši || Sievietes || Kopā
|-
| align=left| {{osv|Riteņbraukšana|1900|Vasaras|image=yes}} 
| {{hidden|{{align|left|1}}|[[Františeks Hiršs]]}} 
| — 
| '''1'''
|-
| align=left| {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} 
| — 
| {{hidden|{{align|left|1}}|[[Hedviga Rozenbaumova]]&lt;ref&gt;Startēja arī [[Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Jauktajā komandā]] kopā ar britu [[Arčibalds Vordens|Arčibaldu Vordenu]].&lt;/ref&gt; }}
| '''1'''
|-
| align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} 
| {{hidden|{{align|left|4}}|[[Aloiss Anderlē]] &lt;br/&gt; [[Rihards fon Foregers]] &lt;br/&gt; [[Karls Ruberls]] &lt;br/&gt; [[Oto Vāle]]}} 
| — 
| '''4'''
|-
| align=left| {{osv|Vingrošana|1900|Vasaras|image=yes}} 
| {{hidden|{{align|left|1}}|[[Františeks Erbens]]}}  
| — 
| '''1'''
|-
! Kopā || 6 || 1 || 7
|}

== Medaļu ieguvēji ==
[[File:František Janda-Suk.jpg|200px|right|thumb| [[Františeks Janda-Suks]] olimpiskajās spēlēs izcīnīja sudraba medaļu.]]
* '' Skatīt arī: [[1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula]] un [[1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]]''

=== Medaļnieki ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! Medaļa !! Sportists !! Sporta veids !! Notikums !! Ats.
|-
| style=&quot;background:silver| '''Sudrabs''' || [[Františeks Janda-Suks]] || {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]] || &lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.olympic.org/paris-1900/athletics/discus-throw-men|title=Paris 1900 Athletics — discus throw men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}&lt;/ref&gt;
|-
| style=&quot;background:#cc9966| '''Bronza''' || [[Hedviga Rozenbaumova]] || {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu vienspēles|Sieviešu vienspēles]] || &lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.olympic.org/paris-1900/tennis/doubles-mixed |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja|archive-date=2020. gada 18. augusts|title=Paris 1900 Tennis: doubles mixed|accessdate=2020. gada 18. augusts}}&lt;/ref&gt;
|}

; Medaļnieki Jauktās komandas sastāvā
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! Medaļa !! Sportisti !! Sporta veids !! Notikums !! Ats.
|-
| style=&quot;background:#cc9966| '''Bronza''' || [[Hedviga Rozenbaumova]] un {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} || {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|Jauktās dubultspēles]] || &lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.olympic.org/paris-1900/tennis/singles-women |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja|archive-date=2020. gada 13. augusts|title=Paris 1900 Tennis: singles women|accessdate=2020. gada 13. augusts}}&lt;/ref&gt;
|}

=== Medaļu sadalījums pa sporta veidiem ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
! Sporta veids !! style=&quot;background:gold|Zelts !! style=&quot;background:silver|Sudrabs !! style=&quot;background:#cc9966|Bronza !! Kopā
|-
| align=left| {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || — || '''1'''
|-
! Kopā || 0 || 1 || 1 || 2
|}

== Rezultāti ==
=== [[File:Equestrian pictogram.svg|20px]] Riteņbraukšana ===
* Skatīt arī: ''[[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || colspan=2|Pirmā kārta || colspan=2|Ceturdaļfināls || colspan=2|Pusfināls || colspan=2|Fināls
|-
! Laiks || Vieta || Laiks || Vieta || Laiks || Vieta || Laiks || Vieta
|-
| [[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sprints vīriešiem|Sprints]] || [[Františeks Hiršs]] || align=center|''Nav zināms'' || align=center|4/8 || colspan=&quot;6&quot; {{n/a|Nekvalificējās}}
|}

=== [[File:Equestrian pictogram.svg|20px]] Teniss ===
* Skatīt arī: ''[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''

=== [[File:Equestrian pictogram.svg|20px]] Vieglatlētika ===
* Skatīt arī: ''[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''

=== [[File:Equestrian pictogram.svg|20px]] Vingrošana ===
* Skatīt arī: ''[[Vingrošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200417062536/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/BOH/summer/1900/ Bohēmija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/countries/BOH/editions/2 Bohēmija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}}

{{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}}
{{Bohēmijas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
{{Bohēmija olimpiskajās spēlēs}}

[[Kategorija:Valstis 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Bohēmija olimpiskajās spēlēs|1900]]
[[Kategorija:Bohēmijas sportisti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs| ]]</text>
      <sha1>kn4jlx6tmyckgs1gie93wuy622nvwhf</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3662287</id>
      <parentid>3662284</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T16:49:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* 20px Teniss */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8726" xml:space="preserve">{{Valsts infokaste spēlēs
| NOC = BOH
| NOCname = [[Čehijas Olimpiskā komiteja]]
| games = vasaras olimpiskajās spēlēs
| year = 1900
| flagcaption =
| oldcode = 
| website =
| location = {{vieta|Francija|Parīze}}
| date = [[1900]]. gada [[14. maijs]] — [[28. oktobris]]
| competitors = 7 (6 vīrieši un 1 sieviete)
| sports = 4
| flagbearer = 
| rank = 19
| gold = 0
| silver = 1
| bronze = 1
| officials = 
| appearances = auto
| app_begin_year = 1900
| app_end_year = 1912
| summerappearances = 
| winterappearances = 
| seealso = ''[[Bohēmija 1906. gada neoficiālās olimpiskajās spēlēs|1906 (neof.)]]'' 
}}

'''[[Bohēmijas Karaliste|Bohēmija]] (Bohēmijas Karaliste)''' bija pārstāvēta '''[[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' kas norisinājās [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] no [[1900]]. gada [[14. maijs|14. maija]] līdz [[28. oktobris|28. oktobrim]]. Šīs bija pirmās [[vasaras olimpiskās spēles]], kurās Bohēmija bija pārstāvēta.

Šajās olimpiskajās spēlēs Bohēmiju pārtāvēja 7 sportisti (6 vīrieši un 1 sieviete), kuri startēja četros sporta veidos — [[riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|riteņbraukšanā]], [[teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|tenisā]], [[vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikā]] un [[vingrošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vingrošanā]]. Visos šajos sporta veidos tā bija pirmo reizi pārstāvēta. 

Bohēmija šajās olimpiskajās spēlēs izcīnīja divas olimpiskās medaļas. Sudraba medaļu ieguva vieglatlēts [[Františeks Janda-Suks]], savukārt bronzas medaļu ieguva tenisiste [[Hedviga Rozenbaumova]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/countries/BOH/summer/1900/  |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417062536/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/BOH/summer/1900/ |work=Sports Reference |archive-date=2022. gada 27. jūlijs |title=Bohemia at the 1900 Paris Summer Games |accessdate=2022. gada 27. jūlijs}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.olympedia.org/countries/BOH/editions/2 |work=''Olympedia'' |archive-date=2022. gada 27. jūlijs |title=Bohemia at the 1900 Summer Olympics|accessdate=2022. gada 27. jūlijs}}&lt;/ref&gt; [[Hedviga Rozenbaumova]] izcīnīja vēl vienu bronzas medaļu kopā ar [[Lielbritānija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lielbritānijas]] tenisistu [[Arčibalds Vordens|Arčibaldu Vordenu]] kā [[Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Jauktās komandas]] pārstāvji [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|jauktajās dubultspēlēs tenisā]].&lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.olympic.org/paris-1900/tennis/doubles-mixed |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja|archive-date=2020. gada 18. augusts|title=Paris 1900 Tennis: doubles mixed|accessdate=2020. gada 18. augusts}}&lt;/ref&gt;

== Sportisti un to sadalījums pa sporta veidiem ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
! Sporta veids || Vīrieši || Sievietes || Kopā
|-
| align=left| {{osv|Riteņbraukšana|1900|Vasaras|image=yes}} 
| {{hidden|{{align|left|1}}|[[Františeks Hiršs]]}} 
| — 
| '''1'''
|-
| align=left| {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} 
| — 
| {{hidden|{{align|left|1}}|[[Hedviga Rozenbaumova]]&lt;ref&gt;Startēja arī [[Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Jauktajā komandā]] kopā ar britu [[Arčibalds Vordens|Arčibaldu Vordenu]].&lt;/ref&gt; }}
| '''1'''
|-
| align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} 
| {{hidden|{{align|left|4}}|[[Aloiss Anderlē]] &lt;br/&gt; [[Rihards fon Foregers]] &lt;br/&gt; [[Karls Ruberls]] &lt;br/&gt; [[Oto Vāle]]}} 
| — 
| '''4'''
|-
| align=left| {{osv|Vingrošana|1900|Vasaras|image=yes}} 
| {{hidden|{{align|left|1}}|[[Františeks Erbens]]}}  
| — 
| '''1'''
|-
! Kopā || 6 || 1 || 7
|}

== Medaļu ieguvēji ==
[[File:František Janda-Suk.jpg|200px|right|thumb| [[Františeks Janda-Suks]] olimpiskajās spēlēs izcīnīja sudraba medaļu.]]
* '' Skatīt arī: [[1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula]] un [[1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]]''

=== Medaļnieki ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! Medaļa !! Sportists !! Sporta veids !! Notikums !! Ats.
|-
| style=&quot;background:silver| '''Sudrabs''' || [[Františeks Janda-Suks]] || {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]] || &lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.olympic.org/paris-1900/athletics/discus-throw-men|title=Paris 1900 Athletics — discus throw men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}&lt;/ref&gt;
|-
| style=&quot;background:#cc9966| '''Bronza''' || [[Hedviga Rozenbaumova]] || {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu vienspēles|Sieviešu vienspēles]] || &lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.olympic.org/paris-1900/tennis/doubles-mixed |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja|archive-date=2020. gada 18. augusts|title=Paris 1900 Tennis: doubles mixed|accessdate=2020. gada 18. augusts}}&lt;/ref&gt;
|}

; Medaļnieki Jauktās komandas sastāvā
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! Medaļa !! Sportisti !! Sporta veids !! Notikums !! Ats.
|-
| style=&quot;background:#cc9966| '''Bronza''' || [[Hedviga Rozenbaumova]] un {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} || {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|Jauktās dubultspēles]] || &lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.olympic.org/paris-1900/tennis/singles-women |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja|archive-date=2020. gada 13. augusts|title=Paris 1900 Tennis: singles women|accessdate=2020. gada 13. augusts}}&lt;/ref&gt;
|}

=== Medaļu sadalījums pa sporta veidiem ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
! Sporta veids !! style=&quot;background:gold|Zelts !! style=&quot;background:silver|Sudrabs !! style=&quot;background:#cc9966|Bronza !! Kopā
|-
| align=left| {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || — || '''1'''
|-
! Kopā || 0 || 1 || 1 || 2
|}

== Rezultāti ==
=== [[File:Equestrian pictogram.svg|20px]] Riteņbraukšana ===
* Skatīt arī: ''[[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || colspan=2|Pirmā kārta || colspan=2|Ceturdaļfināls || colspan=2|Pusfināls || colspan=2|Fināls
|-
! Laiks || Vieta || Laiks || Vieta || Laiks || Vieta || Laiks || Vieta
|-
| [[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sprints vīriešiem|Sprints]] || [[Františeks Hiršs]] || align=center|''Nav zināms'' || align=center|4/8 || colspan=&quot;6&quot; {{n/a|Nekvalificējās}}
|}

=== [[File:Equestrian pictogram.svg|20px]] Teniss ===
* Skatīt arī: ''[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || Ceturdaļfināls || Pusfināls || Fināls || rowspan=2|Vieta
|-
! Pretinieks &lt;br/&gt; Rezultāts || Pretinieks &lt;br/&gt; Rezultāts || Pretinieks &lt;br/&gt; Rezultāts
|-
| [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu vienspēles|Sieviešu vienspēles]] || '''[[Hedviga Rozenbaumova]]''' || {{n/a|Izlaida}} || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Ivonne Prevo]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; Zaudējums (6–1 ; 6–1) || {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|{{bronze03}}
|}

=== [[File:Equestrian pictogram.svg|20px]] Vieglatlētika ===
* Skatīt arī: ''[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''

=== [[File:Equestrian pictogram.svg|20px]] Vingrošana ===
* Skatīt arī: ''[[Vingrošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200417062536/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/BOH/summer/1900/ Bohēmija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/countries/BOH/editions/2 Bohēmija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}}

{{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}}
{{Bohēmijas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
{{Bohēmija olimpiskajās spēlēs}}

[[Kategorija:Valstis 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Bohēmija olimpiskajās spēlēs|1900]]
[[Kategorija:Bohēmijas sportisti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs| ]]</text>
      <sha1>ll4rzhel8lkbh1onpv5bka5jda2hftg</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3662289</id>
      <parentid>3662287</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T16:52:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* 20px Riteņbraukšana */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8746" xml:space="preserve">{{Valsts infokaste spēlēs
| NOC = BOH
| NOCname = [[Čehijas Olimpiskā komiteja]]
| games = vasaras olimpiskajās spēlēs
| year = 1900
| flagcaption =
| oldcode = 
| website =
| location = {{vieta|Francija|Parīze}}
| date = [[1900]]. gada [[14. maijs]] — [[28. oktobris]]
| competitors = 7 (6 vīrieši un 1 sieviete)
| sports = 4
| flagbearer = 
| rank = 19
| gold = 0
| silver = 1
| bronze = 1
| officials = 
| appearances = auto
| app_begin_year = 1900
| app_end_year = 1912
| summerappearances = 
| winterappearances = 
| seealso = ''[[Bohēmija 1906. gada neoficiālās olimpiskajās spēlēs|1906 (neof.)]]'' 
}}

'''[[Bohēmijas Karaliste|Bohēmija]] (Bohēmijas Karaliste)''' bija pārstāvēta '''[[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' kas norisinājās [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] no [[1900]]. gada [[14. maijs|14. maija]] līdz [[28. oktobris|28. oktobrim]]. Šīs bija pirmās [[vasaras olimpiskās spēles]], kurās Bohēmija bija pārstāvēta.

Šajās olimpiskajās spēlēs Bohēmiju pārtāvēja 7 sportisti (6 vīrieši un 1 sieviete), kuri startēja četros sporta veidos — [[riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|riteņbraukšanā]], [[teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|tenisā]], [[vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikā]] un [[vingrošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vingrošanā]]. Visos šajos sporta veidos tā bija pirmo reizi pārstāvēta. 

Bohēmija šajās olimpiskajās spēlēs izcīnīja divas olimpiskās medaļas. Sudraba medaļu ieguva vieglatlēts [[Františeks Janda-Suks]], savukārt bronzas medaļu ieguva tenisiste [[Hedviga Rozenbaumova]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/countries/BOH/summer/1900/  |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417062536/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/BOH/summer/1900/ |work=Sports Reference |archive-date=2022. gada 27. jūlijs |title=Bohemia at the 1900 Paris Summer Games |accessdate=2022. gada 27. jūlijs}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.olympedia.org/countries/BOH/editions/2 |work=''Olympedia'' |archive-date=2022. gada 27. jūlijs |title=Bohemia at the 1900 Summer Olympics|accessdate=2022. gada 27. jūlijs}}&lt;/ref&gt; [[Hedviga Rozenbaumova]] izcīnīja vēl vienu bronzas medaļu kopā ar [[Lielbritānija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lielbritānijas]] tenisistu [[Arčibalds Vordens|Arčibaldu Vordenu]] kā [[Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Jauktās komandas]] pārstāvji [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|jauktajās dubultspēlēs tenisā]].&lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.olympic.org/paris-1900/tennis/doubles-mixed |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja|archive-date=2020. gada 18. augusts|title=Paris 1900 Tennis: doubles mixed|accessdate=2020. gada 18. augusts}}&lt;/ref&gt;

== Sportisti un to sadalījums pa sporta veidiem ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
! Sporta veids || Vīrieši || Sievietes || Kopā
|-
| align=left| {{osv|Riteņbraukšana|1900|Vasaras|image=yes}} 
| {{hidden|{{align|left|1}}|[[Františeks Hiršs]]}} 
| — 
| '''1'''
|-
| align=left| {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} 
| — 
| {{hidden|{{align|left|1}}|[[Hedviga Rozenbaumova]]&lt;ref&gt;Startēja arī [[Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Jauktajā komandā]] kopā ar britu [[Arčibalds Vordens|Arčibaldu Vordenu]].&lt;/ref&gt; }}
| '''1'''
|-
| align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} 
| {{hidden|{{align|left|4}}|[[Aloiss Anderlē]] &lt;br/&gt; [[Rihards fon Foregers]] &lt;br/&gt; [[Karls Ruberls]] &lt;br/&gt; [[Oto Vāle]]}} 
| — 
| '''4'''
|-
| align=left| {{osv|Vingrošana|1900|Vasaras|image=yes}} 
| {{hidden|{{align|left|1}}|[[Františeks Erbens]]}}  
| — 
| '''1'''
|-
! Kopā || 6 || 1 || 7
|}

== Medaļu ieguvēji ==
[[File:František Janda-Suk.jpg|200px|right|thumb| [[Františeks Janda-Suks]] olimpiskajās spēlēs izcīnīja sudraba medaļu.]]
* '' Skatīt arī: [[1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula]] un [[1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]]''

=== Medaļnieki ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! Medaļa !! Sportists !! Sporta veids !! Notikums !! Ats.
|-
| style=&quot;background:silver| '''Sudrabs''' || [[Františeks Janda-Suks]] || {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]] || &lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.olympic.org/paris-1900/athletics/discus-throw-men|title=Paris 1900 Athletics — discus throw men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}&lt;/ref&gt;
|-
| style=&quot;background:#cc9966| '''Bronza''' || [[Hedviga Rozenbaumova]] || {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu vienspēles|Sieviešu vienspēles]] || &lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.olympic.org/paris-1900/tennis/doubles-mixed |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja|archive-date=2020. gada 18. augusts|title=Paris 1900 Tennis: doubles mixed|accessdate=2020. gada 18. augusts}}&lt;/ref&gt;
|}

; Medaļnieki Jauktās komandas sastāvā
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! Medaļa !! Sportisti !! Sporta veids !! Notikums !! Ats.
|-
| style=&quot;background:#cc9966| '''Bronza''' || [[Hedviga Rozenbaumova]] un {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} || {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|Jauktās dubultspēles]] || &lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.olympic.org/paris-1900/tennis/singles-women |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja|archive-date=2020. gada 13. augusts|title=Paris 1900 Tennis: singles women|accessdate=2020. gada 13. augusts}}&lt;/ref&gt;
|}

=== Medaļu sadalījums pa sporta veidiem ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
! Sporta veids !! style=&quot;background:gold|Zelts !! style=&quot;background:silver|Sudrabs !! style=&quot;background:#cc9966|Bronza !! Kopā
|-
| align=left| {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || — || '''1'''
|-
! Kopā || 0 || 1 || 1 || 2
|}

== Rezultāti ==
=== [[File:Equestrian pictogram.svg|20px]] Riteņbraukšana ===
* Skatīt arī: ''[[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || colspan=2|Pirmā kārta || colspan=2|Ceturdaļfināls || colspan=2|Pusfināls || colspan=2|Fināls
|-
! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta
|-
| [[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sprints vīriešiem|Sprints]] || [[Františeks Hiršs]] || align=center|''Nav zināms'' || align=center|4/8 || colspan=&quot;6&quot; {{n/a|Nekvalificējās}}
|}

=== [[File:Equestrian pictogram.svg|20px]] Teniss ===
* Skatīt arī: ''[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || Ceturdaļfināls || Pusfināls || Fināls || rowspan=2|Vieta
|-
! Pretinieks &lt;br/&gt; Rezultāts || Pretinieks &lt;br/&gt; Rezultāts || Pretinieks &lt;br/&gt; Rezultāts
|-
| [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu vienspēles|Sieviešu vienspēles]] || '''[[Hedviga Rozenbaumova]]''' || {{n/a|Izlaida}} || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Ivonne Prevo]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; Zaudējums (6–1 ; 6–1) || {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|{{bronze03}}
|}

=== [[File:Equestrian pictogram.svg|20px]] Vieglatlētika ===
* Skatīt arī: ''[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''

=== [[File:Equestrian pictogram.svg|20px]] Vingrošana ===
* Skatīt arī: ''[[Vingrošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200417062536/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/BOH/summer/1900/ Bohēmija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/countries/BOH/editions/2 Bohēmija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}}

{{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}}
{{Bohēmijas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
{{Bohēmija olimpiskajās spēlēs}}

[[Kategorija:Valstis 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Bohēmija olimpiskajās spēlēs|1900]]
[[Kategorija:Bohēmijas sportisti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs| ]]</text>
      <sha1>tviz4xcpu16z9uiiucsfwdo75azgdid</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3662295</id>
      <parentid>3662289</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T17:23:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Rezultāti */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10587" xml:space="preserve">{{Valsts infokaste spēlēs
| NOC = BOH
| NOCname = [[Čehijas Olimpiskā komiteja]]
| games = vasaras olimpiskajās spēlēs
| year = 1900
| flagcaption =
| oldcode = 
| website =
| location = {{vieta|Francija|Parīze}}
| date = [[1900]]. gada [[14. maijs]] — [[28. oktobris]]
| competitors = 7 (6 vīrieši un 1 sieviete)
| sports = 4
| flagbearer = 
| rank = 19
| gold = 0
| silver = 1
| bronze = 1
| officials = 
| appearances = auto
| app_begin_year = 1900
| app_end_year = 1912
| summerappearances = 
| winterappearances = 
| seealso = ''[[Bohēmija 1906. gada neoficiālās olimpiskajās spēlēs|1906 (neof.)]]'' 
}}

'''[[Bohēmijas Karaliste|Bohēmija]] (Bohēmijas Karaliste)''' bija pārstāvēta '''[[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' kas norisinājās [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] no [[1900]]. gada [[14. maijs|14. maija]] līdz [[28. oktobris|28. oktobrim]]. Šīs bija pirmās [[vasaras olimpiskās spēles]], kurās Bohēmija bija pārstāvēta.

Šajās olimpiskajās spēlēs Bohēmiju pārtāvēja 7 sportisti (6 vīrieši un 1 sieviete), kuri startēja četros sporta veidos — [[riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|riteņbraukšanā]], [[teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|tenisā]], [[vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikā]] un [[vingrošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vingrošanā]]. Visos šajos sporta veidos tā bija pirmo reizi pārstāvēta. 

Bohēmija šajās olimpiskajās spēlēs izcīnīja divas olimpiskās medaļas. Sudraba medaļu ieguva vieglatlēts [[Františeks Janda-Suks]], savukārt bronzas medaļu ieguva tenisiste [[Hedviga Rozenbaumova]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/countries/BOH/summer/1900/  |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417062536/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/BOH/summer/1900/ |work=Sports Reference |archive-date=2022. gada 27. jūlijs |title=Bohemia at the 1900 Paris Summer Games |accessdate=2022. gada 27. jūlijs}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.olympedia.org/countries/BOH/editions/2 |work=''Olympedia'' |archive-date=2022. gada 27. jūlijs |title=Bohemia at the 1900 Summer Olympics|accessdate=2022. gada 27. jūlijs}}&lt;/ref&gt; [[Hedviga Rozenbaumova]] izcīnīja vēl vienu bronzas medaļu kopā ar [[Lielbritānija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lielbritānijas]] tenisistu [[Arčibalds Vordens|Arčibaldu Vordenu]] kā [[Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Jauktās komandas]] pārstāvji [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|jauktajās dubultspēlēs tenisā]].&lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.olympic.org/paris-1900/tennis/doubles-mixed |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja|archive-date=2020. gada 18. augusts|title=Paris 1900 Tennis: doubles mixed|accessdate=2020. gada 18. augusts}}&lt;/ref&gt;

== Sportisti un to sadalījums pa sporta veidiem ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
! Sporta veids || Vīrieši || Sievietes || Kopā
|-
| align=left| {{osv|Riteņbraukšana|1900|Vasaras|image=yes}} 
| {{hidden|{{align|left|1}}|[[Františeks Hiršs]]}} 
| — 
| '''1'''
|-
| align=left| {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} 
| — 
| {{hidden|{{align|left|1}}|[[Hedviga Rozenbaumova]]&lt;ref&gt;Startēja arī [[Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Jauktajā komandā]] kopā ar britu [[Arčibalds Vordens|Arčibaldu Vordenu]].&lt;/ref&gt; }}
| '''1'''
|-
| align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} 
| {{hidden|{{align|left|4}}|[[Aloiss Anderlē]] &lt;br/&gt; [[Rihards fon Foregers]] &lt;br/&gt; [[Karls Ruberls]] &lt;br/&gt; [[Oto Vāle]]}} 
| — 
| '''4'''
|-
| align=left| {{osv|Vingrošana|1900|Vasaras|image=yes}} 
| {{hidden|{{align|left|1}}|[[Františeks Erbens]]}}  
| — 
| '''1'''
|-
! Kopā || 6 || 1 || 7
|}

== Medaļu ieguvēji ==
[[File:František Janda-Suk.jpg|200px|right|thumb| [[Františeks Janda-Suks]] olimpiskajās spēlēs izcīnīja sudraba medaļu.]]
* '' Skatīt arī: [[1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula]] un [[1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]]''

=== Medaļnieki ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! Medaļa !! Sportists !! Sporta veids !! Notikums !! Ats.
|-
| style=&quot;background:silver| '''Sudrabs''' || [[Františeks Janda-Suks]] || {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]] || &lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.olympic.org/paris-1900/athletics/discus-throw-men|title=Paris 1900 Athletics — discus throw men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}&lt;/ref&gt;
|-
| style=&quot;background:#cc9966| '''Bronza''' || [[Hedviga Rozenbaumova]] || {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu vienspēles|Sieviešu vienspēles]] || &lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.olympic.org/paris-1900/tennis/doubles-mixed |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja|archive-date=2020. gada 18. augusts|title=Paris 1900 Tennis: doubles mixed|accessdate=2020. gada 18. augusts}}&lt;/ref&gt;
|}

; Medaļnieki Jauktās komandas sastāvā
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! Medaļa !! Sportisti !! Sporta veids !! Notikums !! Ats.
|-
| style=&quot;background:#cc9966| '''Bronza''' || [[Hedviga Rozenbaumova]] un {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} || {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|Jauktās dubultspēles]] || &lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.olympic.org/paris-1900/tennis/singles-women |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja|archive-date=2020. gada 13. augusts|title=Paris 1900 Tennis: singles women|accessdate=2020. gada 13. augusts}}&lt;/ref&gt;
|}

=== Medaļu sadalījums pa sporta veidiem ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
! Sporta veids !! style=&quot;background:gold|Zelts !! style=&quot;background:silver|Sudrabs !! style=&quot;background:#cc9966|Bronza !! Kopā
|-
| align=left| {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || — || '''1'''
|-
! Kopā || 0 || 1 || 1 || 2
|}

== Rezultāti ==
=== [[File:Cycling pictogram.svg|20px]] Riteņbraukšana ===
* Skatīt arī: ''[[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || colspan=2|Pirmā kārta || colspan=2|Ceturdaļfināls || colspan=2|Pusfināls || colspan=2|Fināls
|-
! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta
|-
| [[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sprints vīriešiem|Sprints]] || [[Františeks Hiršs]] || align=center|''Nav zināms'' || align=center|4/8 || colspan=&quot;6&quot; {{n/a|Nekvalificējās}}
|}

=== [[File:Tennis pictogram.svg|20px]] Teniss ===
* Skatīt arī: ''[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || Ceturdaļfināls || Pusfināls || Fināls || rowspan=2|Vieta
|-
! Pretinieks &lt;br/&gt; Rezultāts || Pretinieks &lt;br/&gt; Rezultāts || Pretinieks &lt;br/&gt; Rezultāts
|-
| [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu vienspēles|Sieviešu vienspēles]] || '''[[Hedviga Rozenbaumova]]''' || {{n/a|Izlaida}} || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Ivonne Prevo]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; Zaudējums (6–1 ; 6–1) || {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|{{bronze03}}
|}

=== [[File:Athletics pictogram.svg|20px]] Vieglatlētika ===
* Skatīt arī: ''[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || colspan=2|Kvalifikācijas kārta || colspan=2|Pusfināls || colspan=2| Atkārtojuma skrējiens || colspan=2|Fināls
|-
! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta
|-
| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|100 metri]] || [[Vāclavs Novi]] || align=center|''Nav zināms'' || align=center| 3 &lt;small&gt;(grupā)&lt;small&gt; || colspan=&quot;6&quot; {{n/a|Nekvalificējās}}
|-
| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]] || [[Ondržejs Pukls]] || align=center|''Nav zināms'' || align=center| 4/5 &lt;small&gt;(grupā)&lt;small&gt; || colspan=&quot;4&quot; {{n/a| }} || colspan=&quot;2&quot; {{n/a|Nekvalificējās}}
|-
| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]] || [[Ondržejs Pukls]] || colspan=&quot;6&quot; {{n/a| }} || align=center|''Nav zināms'' || align=center| 7/9
|-
| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskrējiens]] || [[Karels Nedveds]] || align=center|''Nav zināms'' || align=center| 3 &lt;small&gt;(grupā)&lt;small&gt; || colspan=&quot;6&quot; {{n/a|Nekvalificējās}}
|-
| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]] || '''[[Františeks Janda-Suks]]''' || align=center|35.04 m || align=center|2 ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || colspan=&quot;4&quot; {{n/a| }} || align=center|35.14 m || align=center| {{silver02}}
|}

=== [[File:Gymnastics (artistic) pictogram.svg|20px]] Vingrošana ===
* Skatīt arī: ''[[Vingrošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! Disciplīna || Sportists || Punkti || Vieta
|-
| [[Vingrošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālā daudzcīņa vīriešiem|Individuālā daudzcīņa]] || [[Františeks Erbens]] || 249 || 32/34
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200417062536/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/BOH/summer/1900/ Bohēmija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/countries/BOH/editions/2 Bohēmija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}}

{{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}}
{{Bohēmijas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
{{Bohēmija olimpiskajās spēlēs}}

[[Kategorija:Valstis 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Bohēmija olimpiskajās spēlēs|1900]]
[[Kategorija:Bohēmijas sportisti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs| ]]</text>
      <sha1>8i6m5uvzeshw350f8dnhgn5r3hfj6os</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3662315</id>
      <parentid>3662295</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T17:38:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10572" xml:space="preserve">{{Valsts infokaste spēlēs
| NOC = BOH
| NOCname = [[Čehijas Olimpiskā komiteja]]
| games = vasaras olimpiskajās spēlēs
| year = 1900
| flagcaption =
| oldcode = 
| website =
| location = {{vieta|Francija|Parīze}}
| date = [[1900]]. gada [[14. maijs]] — [[28. oktobris]]
| competitors = 7 (6 vīrieši un 1 sieviete)
| sports = 4
| flagbearer = 
| rank = 19
| gold = 0
| silver = 1
| bronze = 1
| officials = 
| appearances = auto
| app_begin_year = 1900
| app_end_year = 1912
| summerappearances = 
| winterappearances = 
| seealso = ''[[Bohēmija 1906. gada neoficiālās olimpiskajās spēlēs|1906 (neof.)]]'' 
}}

'''[[Bohēmijas Karaliste|Bohēmija]] (Bohēmijas Karaliste)''' bija pārstāvēta '''[[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' kas norisinājās [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] no [[1900]]. gada [[14. maijs|14. maija]] līdz [[28. oktobris|28. oktobrim]]. Šīs bija pirmās [[vasaras olimpiskās spēles]], kurās tā startēja.

Šajās olimpiskajās spēlēs Bohēmiju pārtāvēja 7 sportisti (6 vīrieši un 1 sieviete), kuri startēja četros sporta veidos — [[riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|riteņbraukšanā]], [[teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|tenisā]], [[vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikā]] un [[vingrošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vingrošanā]]. Visos šajos sporta veidos tā bija pirmo reizi pārstāvēta. 

Bohēmija šajās olimpiskajās spēlēs izcīnīja divas olimpiskās medaļas. Sudraba medaļu ieguva vieglatlēts [[Františeks Janda-Suks]], savukārt bronzas medaļu ieguva tenisiste [[Hedviga Rozenbaumova]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/countries/BOH/summer/1900/  |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417062536/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/BOH/summer/1900/ |work=Sports Reference |archive-date=2022. gada 27. jūlijs |title=Bohemia at the 1900 Paris Summer Games |accessdate=2022. gada 27. jūlijs}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.olympedia.org/countries/BOH/editions/2 |work=''Olympedia'' |archive-date=2022. gada 27. jūlijs |title=Bohemia at the 1900 Summer Olympics|accessdate=2022. gada 27. jūlijs}}&lt;/ref&gt; [[Hedviga Rozenbaumova]] izcīnīja vēl vienu bronzas medaļu kopā ar [[Lielbritānija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lielbritānijas]] tenisistu [[Arčibalds Vordens|Arčibaldu Vordenu]] kā [[Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Jauktās komandas]] pārstāvji [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|jauktajās dubultspēlēs tenisā]].&lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.olympic.org/paris-1900/tennis/doubles-mixed |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja|archive-date=2020. gada 18. augusts|title=Paris 1900 Tennis: doubles mixed|accessdate=2020. gada 18. augusts}}&lt;/ref&gt;

== Sportisti un to sadalījums pa sporta veidiem ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
! Sporta veids || Vīrieši || Sievietes || Kopā
|-
| align=left| {{osv|Riteņbraukšana|1900|Vasaras|image=yes}} 
| {{hidden|{{align|left|1}}|[[Františeks Hiršs]]}} 
| — 
| '''1'''
|-
| align=left| {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} 
| — 
| {{hidden|{{align|left|1}}|[[Hedviga Rozenbaumova]]&lt;ref&gt;Startēja arī [[Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Jauktajā komandā]] kopā ar britu [[Arčibalds Vordens|Arčibaldu Vordenu]].&lt;/ref&gt; }}
| '''1'''
|-
| align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} 
| {{hidden|{{align|left|4}}|[[Aloiss Anderlē]] &lt;br/&gt; [[Rihards fon Foregers]] &lt;br/&gt; [[Karls Ruberls]] &lt;br/&gt; [[Oto Vāle]]}} 
| — 
| '''4'''
|-
| align=left| {{osv|Vingrošana|1900|Vasaras|image=yes}} 
| {{hidden|{{align|left|1}}|[[Františeks Erbens]]}}  
| — 
| '''1'''
|-
! Kopā || 6 || 1 || 7
|}

== Medaļu ieguvēji ==
[[File:František Janda-Suk.jpg|200px|right|thumb| [[Františeks Janda-Suks]] olimpiskajās spēlēs izcīnīja sudraba medaļu.]]
* '' Skatīt arī: [[1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula]] un [[1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]]''

=== Medaļnieki ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! Medaļa !! Sportists !! Sporta veids !! Notikums !! Ats.
|-
| style=&quot;background:silver| '''Sudrabs''' || [[Františeks Janda-Suks]] || {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]] || &lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.olympic.org/paris-1900/athletics/discus-throw-men|title=Paris 1900 Athletics — discus throw men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}&lt;/ref&gt;
|-
| style=&quot;background:#cc9966| '''Bronza''' || [[Hedviga Rozenbaumova]] || {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu vienspēles|Sieviešu vienspēles]] || &lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.olympic.org/paris-1900/tennis/doubles-mixed |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja|archive-date=2020. gada 18. augusts|title=Paris 1900 Tennis: doubles mixed|accessdate=2020. gada 18. augusts}}&lt;/ref&gt;
|}

; Medaļnieki Jauktās komandas sastāvā
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! Medaļa !! Sportisti !! Sporta veids !! Notikums !! Ats.
|-
| style=&quot;background:#cc9966| '''Bronza''' || [[Hedviga Rozenbaumova]] un {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} || {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|Jauktās dubultspēles]] || &lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.olympic.org/paris-1900/tennis/singles-women |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja|archive-date=2020. gada 13. augusts|title=Paris 1900 Tennis: singles women|accessdate=2020. gada 13. augusts}}&lt;/ref&gt;
|}

=== Medaļu sadalījums pa sporta veidiem ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
! Sporta veids !! style=&quot;background:gold|Zelts !! style=&quot;background:silver|Sudrabs !! style=&quot;background:#cc9966|Bronza !! Kopā
|-
| align=left| {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || — || '''1'''
|-
! Kopā || 0 || 1 || 1 || 2
|}

== Rezultāti ==
=== [[File:Cycling pictogram.svg|20px]] Riteņbraukšana ===
* Skatīt arī: ''[[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || colspan=2|Pirmā kārta || colspan=2|Ceturdaļfināls || colspan=2|Pusfināls || colspan=2|Fināls
|-
! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta
|-
| [[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sprints vīriešiem|Sprints]] || [[Františeks Hiršs]] || align=center|''Nav zināms'' || align=center|4/8 || colspan=&quot;6&quot; {{n/a|Nekvalificējās}}
|}

=== [[File:Tennis pictogram.svg|20px]] Teniss ===
* Skatīt arī: ''[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || Ceturdaļfināls || Pusfināls || Fināls || rowspan=2|Vieta
|-
! Pretinieks &lt;br/&gt; Rezultāts || Pretinieks &lt;br/&gt; Rezultāts || Pretinieks &lt;br/&gt; Rezultāts
|-
| [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu vienspēles|Sieviešu vienspēles]] || '''[[Hedviga Rozenbaumova]]''' || {{n/a|Izlaida}} || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Ivonne Prevo]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; Zaudējums (6–1 ; 6–1) || {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|{{bronze03}}
|}

=== [[File:Athletics pictogram.svg|20px]] Vieglatlētika ===
* Skatīt arī: ''[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || colspan=2|Kvalifikācijas kārta || colspan=2|Pusfināls || colspan=2| Atkārtojuma skrējiens || colspan=2|Fināls
|-
! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta
|-
| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|100 metri]] || [[Vāclavs Novi]] || align=center|''Nav zināms'' || align=center| 3 &lt;small&gt;(grupā)&lt;small&gt; || colspan=&quot;6&quot; {{n/a|Nekvalificējās}}
|-
| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]] || [[Ondržejs Pukls]] || align=center|''Nav zināms'' || align=center| 4/5 &lt;small&gt;(grupā)&lt;small&gt; || colspan=&quot;4&quot; {{n/a| }} || colspan=&quot;2&quot; {{n/a|Nekvalificējās}}
|-
| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]] || [[Ondržejs Pukls]] || colspan=&quot;6&quot; {{n/a| }} || align=center|''Nav zināms'' || align=center| 7/9
|-
| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskrējiens]] || [[Karels Nedveds]] || align=center|''Nav zināms'' || align=center| 3 &lt;small&gt;(grupā)&lt;small&gt; || colspan=&quot;6&quot; {{n/a|Nekvalificējās}}
|-
| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]] || '''[[Františeks Janda-Suks]]''' || align=center|35.04 m || align=center|2 ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || colspan=&quot;4&quot; {{n/a| }} || align=center|35.14 m || align=center| {{silver02}}
|}

=== [[File:Gymnastics (artistic) pictogram.svg|20px]] Vingrošana ===
* Skatīt arī: ''[[Vingrošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! Disciplīna || Sportists || Punkti || Vieta
|-
| [[Vingrošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālā daudzcīņa vīriešiem|Individuālā daudzcīņa]] || [[Františeks Erbens]] || 249 || 32/34
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200417062536/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/BOH/summer/1900/ Bohēmija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/countries/BOH/editions/2 Bohēmija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}}

{{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}}
{{Bohēmijas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
{{Bohēmija olimpiskajās spēlēs}}

[[Kategorija:Valstis 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Bohēmija olimpiskajās spēlēs|1900]]
[[Kategorija:Bohēmijas sportisti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs| ]]</text>
      <sha1>a5vp365nowqu4b0i8ie06h6u2m1pjxr</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3662389</id>
      <parentid>3662315</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T19:17:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Rezultāti */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10572" xml:space="preserve">{{Valsts infokaste spēlēs
| NOC = BOH
| NOCname = [[Čehijas Olimpiskā komiteja]]
| games = vasaras olimpiskajās spēlēs
| year = 1900
| flagcaption =
| oldcode = 
| website =
| location = {{vieta|Francija|Parīze}}
| date = [[1900]]. gada [[14. maijs]] — [[28. oktobris]]
| competitors = 7 (6 vīrieši un 1 sieviete)
| sports = 4
| flagbearer = 
| rank = 19
| gold = 0
| silver = 1
| bronze = 1
| officials = 
| appearances = auto
| app_begin_year = 1900
| app_end_year = 1912
| summerappearances = 
| winterappearances = 
| seealso = ''[[Bohēmija 1906. gada neoficiālās olimpiskajās spēlēs|1906 (neof.)]]'' 
}}

'''[[Bohēmijas Karaliste|Bohēmija]] (Bohēmijas Karaliste)''' bija pārstāvēta '''[[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' kas norisinājās [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] no [[1900]]. gada [[14. maijs|14. maija]] līdz [[28. oktobris|28. oktobrim]]. Šīs bija pirmās [[vasaras olimpiskās spēles]], kurās tā startēja.

Šajās olimpiskajās spēlēs Bohēmiju pārtāvēja 7 sportisti (6 vīrieši un 1 sieviete), kuri startēja četros sporta veidos — [[riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|riteņbraukšanā]], [[teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|tenisā]], [[vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikā]] un [[vingrošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vingrošanā]]. Visos šajos sporta veidos tā bija pirmo reizi pārstāvēta. 

Bohēmija šajās olimpiskajās spēlēs izcīnīja divas olimpiskās medaļas. Sudraba medaļu ieguva vieglatlēts [[Františeks Janda-Suks]], savukārt bronzas medaļu ieguva tenisiste [[Hedviga Rozenbaumova]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/countries/BOH/summer/1900/  |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417062536/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/BOH/summer/1900/ |work=Sports Reference |archive-date=2022. gada 27. jūlijs |title=Bohemia at the 1900 Paris Summer Games |accessdate=2022. gada 27. jūlijs}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.olympedia.org/countries/BOH/editions/2 |work=''Olympedia'' |archive-date=2022. gada 27. jūlijs |title=Bohemia at the 1900 Summer Olympics|accessdate=2022. gada 27. jūlijs}}&lt;/ref&gt; [[Hedviga Rozenbaumova]] izcīnīja vēl vienu bronzas medaļu kopā ar [[Lielbritānija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lielbritānijas]] tenisistu [[Arčibalds Vordens|Arčibaldu Vordenu]] kā [[Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Jauktās komandas]] pārstāvji [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|jauktajās dubultspēlēs tenisā]].&lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.olympic.org/paris-1900/tennis/doubles-mixed |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja|archive-date=2020. gada 18. augusts|title=Paris 1900 Tennis: doubles mixed|accessdate=2020. gada 18. augusts}}&lt;/ref&gt;

== Sportisti un to sadalījums pa sporta veidiem ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
! Sporta veids || Vīrieši || Sievietes || Kopā
|-
| align=left| {{osv|Riteņbraukšana|1900|Vasaras|image=yes}} 
| {{hidden|{{align|left|1}}|[[Františeks Hiršs]]}} 
| — 
| '''1'''
|-
| align=left| {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} 
| — 
| {{hidden|{{align|left|1}}|[[Hedviga Rozenbaumova]]&lt;ref&gt;Startēja arī [[Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Jauktajā komandā]] kopā ar britu [[Arčibalds Vordens|Arčibaldu Vordenu]].&lt;/ref&gt; }}
| '''1'''
|-
| align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} 
| {{hidden|{{align|left|4}}|[[Aloiss Anderlē]] &lt;br/&gt; [[Rihards fon Foregers]] &lt;br/&gt; [[Karls Ruberls]] &lt;br/&gt; [[Oto Vāle]]}} 
| — 
| '''4'''
|-
| align=left| {{osv|Vingrošana|1900|Vasaras|image=yes}} 
| {{hidden|{{align|left|1}}|[[Františeks Erbens]]}}  
| — 
| '''1'''
|-
! Kopā || 6 || 1 || 7
|}

== Medaļu ieguvēji ==
[[File:František Janda-Suk.jpg|200px|right|thumb| [[Františeks Janda-Suks]] olimpiskajās spēlēs izcīnīja sudraba medaļu.]]
* '' Skatīt arī: [[1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula]] un [[1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]]''

=== Medaļnieki ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! Medaļa !! Sportists !! Sporta veids !! Notikums !! Ats.
|-
| style=&quot;background:silver| '''Sudrabs''' || [[Františeks Janda-Suks]] || {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]] || &lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.olympic.org/paris-1900/athletics/discus-throw-men|title=Paris 1900 Athletics — discus throw men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}&lt;/ref&gt;
|-
| style=&quot;background:#cc9966| '''Bronza''' || [[Hedviga Rozenbaumova]] || {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu vienspēles|Sieviešu vienspēles]] || &lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.olympic.org/paris-1900/tennis/doubles-mixed |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja|archive-date=2020. gada 18. augusts|title=Paris 1900 Tennis: doubles mixed|accessdate=2020. gada 18. augusts}}&lt;/ref&gt;
|}

; Medaļnieki Jauktās komandas sastāvā
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! Medaļa !! Sportisti !! Sporta veids !! Notikums !! Ats.
|-
| style=&quot;background:#cc9966| '''Bronza''' || [[Hedviga Rozenbaumova]] un {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} || {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|Jauktās dubultspēles]] || &lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.olympic.org/paris-1900/tennis/singles-women |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja|archive-date=2020. gada 13. augusts|title=Paris 1900 Tennis: singles women|accessdate=2020. gada 13. augusts}}&lt;/ref&gt;
|}

=== Medaļu sadalījums pa sporta veidiem ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
! Sporta veids !! style=&quot;background:gold|Zelts !! style=&quot;background:silver|Sudrabs !! style=&quot;background:#cc9966|Bronza !! Kopā
|-
| align=left| {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || — || '''1'''
|-
! Kopā || 0 || 1 || 1 || 2
|}

== Rezultāti ==
=== [[File:Cycling pictogram.svg|20px]] Riteņbraukšana ===
* Skatīt arī: ''[[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || colspan=2|Pirmā kārta || colspan=2|Ceturdaļfināls || colspan=2|Pusfināls || colspan=2|Fināls
|-
! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta
|-
| [[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sprints vīriešiem|Sprints]] 
| [[Františeks Hiršs]] || align=center|''Nav zināms'' || align=center|4/8 || colspan=&quot;6&quot; {{n/a|Nekvalificējās}}
|}

=== [[File:Tennis pictogram.svg|20px]] Teniss ===
* Skatīt arī: ''[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || Ceturdaļfināls || Pusfināls || Fināls || rowspan=2|Vieta
|-
! Pretinieks &lt;br/&gt; Rezultāts || Pretinieks &lt;br/&gt; Rezultāts || Pretinieks &lt;br/&gt; Rezultāts
|-
| [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu vienspēles|Sieviešu vienspēles]] 
| '''[[Hedviga Rozenbaumova]]''' || {{n/a|Izlaida}} || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Ivonne Prevo]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; Zaudējums (6–1 ; 6–1) || {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|{{bronze03}}
|}

=== [[File:Athletics pictogram.svg|20px]] Vieglatlētika ===
* Skatīt arī: ''[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || colspan=2|Kvalifikācijas kārta || colspan=2|Pusfināls || colspan=2| Atkārtojuma skrējiens || colspan=2|Fināls
|-
! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta
|-
| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|100 metri]] 
| [[Vāclavs Novi]] || align=center|''Nav zināms'' || align=center| 3 &lt;small&gt;(grupā)&lt;small&gt; || colspan=&quot;6&quot; {{n/a|Nekvalificējās}}
|-
| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]] 
| [[Ondržejs Pukls]] || align=center|''Nav zināms'' || align=center| 4/5 &lt;small&gt;(grupā)&lt;small&gt; || colspan=&quot;4&quot; {{n/a| }} || colspan=&quot;2&quot; {{n/a|Nekvalificējās}}
|-
| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]] 
| [[Ondržejs Pukls]] || colspan=&quot;6&quot; {{n/a| }} || align=center|''Nav zināms'' || align=center| 7/9
|-
| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskrējiens]] 
| [[Karels Nedveds]] || align=center|''Nav zināms'' || align=center| 3 &lt;small&gt;(grupā)&lt;small&gt; || colspan=&quot;6&quot; {{n/a|Nekvalificējās}}
|-
| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]] 
| '''[[Františeks Janda-Suks]]''' || align=center|35.04 m || align=center|2 ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || colspan=&quot;4&quot; {{n/a| }} || align=center|35.14 m || align=center| {{silver02}}
|}

=== [[File:Gymnastics (artistic) pictogram.svg|20px]] Vingrošana ===
* Skatīt arī: ''[[Vingrošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! Disciplīna || Sportists || Punkti || Vieta
|-
| [[Vingrošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālā daudzcīņa vīriešiem|Individuālā daudzcīņa]] 
| [[Františeks Erbens]] || 249 || 32/34
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200417062536/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/BOH/summer/1900/ Bohēmija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/countries/BOH/editions/2 Bohēmija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}}

{{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}}
{{Bohēmijas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
{{Bohēmija olimpiskajās spēlēs}}

[[Kategorija:Valstis 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Bohēmija olimpiskajās spēlēs|1900]]
[[Kategorija:Bohēmijas sportisti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs| ]]</text>
      <sha1>i0wrj8syx4uibejgjp85mpm8a09m435</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3662390</id>
      <parentid>3662389</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T19:18:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* 20px Vingrošana */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10609" xml:space="preserve">{{Valsts infokaste spēlēs
| NOC = BOH
| NOCname = [[Čehijas Olimpiskā komiteja]]
| games = vasaras olimpiskajās spēlēs
| year = 1900
| flagcaption =
| oldcode = 
| website =
| location = {{vieta|Francija|Parīze}}
| date = [[1900]]. gada [[14. maijs]] — [[28. oktobris]]
| competitors = 7 (6 vīrieši un 1 sieviete)
| sports = 4
| flagbearer = 
| rank = 19
| gold = 0
| silver = 1
| bronze = 1
| officials = 
| appearances = auto
| app_begin_year = 1900
| app_end_year = 1912
| summerappearances = 
| winterappearances = 
| seealso = ''[[Bohēmija 1906. gada neoficiālās olimpiskajās spēlēs|1906 (neof.)]]'' 
}}

'''[[Bohēmijas Karaliste|Bohēmija]] (Bohēmijas Karaliste)''' bija pārstāvēta '''[[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' kas norisinājās [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] no [[1900]]. gada [[14. maijs|14. maija]] līdz [[28. oktobris|28. oktobrim]]. Šīs bija pirmās [[vasaras olimpiskās spēles]], kurās tā startēja.

Šajās olimpiskajās spēlēs Bohēmiju pārtāvēja 7 sportisti (6 vīrieši un 1 sieviete), kuri startēja četros sporta veidos — [[riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|riteņbraukšanā]], [[teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|tenisā]], [[vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikā]] un [[vingrošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vingrošanā]]. Visos šajos sporta veidos tā bija pirmo reizi pārstāvēta. 

Bohēmija šajās olimpiskajās spēlēs izcīnīja divas olimpiskās medaļas. Sudraba medaļu ieguva vieglatlēts [[Františeks Janda-Suks]], savukārt bronzas medaļu ieguva tenisiste [[Hedviga Rozenbaumova]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/countries/BOH/summer/1900/  |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417062536/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/BOH/summer/1900/ |work=Sports Reference |archive-date=2022. gada 27. jūlijs |title=Bohemia at the 1900 Paris Summer Games |accessdate=2022. gada 27. jūlijs}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.olympedia.org/countries/BOH/editions/2 |work=''Olympedia'' |archive-date=2022. gada 27. jūlijs |title=Bohemia at the 1900 Summer Olympics|accessdate=2022. gada 27. jūlijs}}&lt;/ref&gt; [[Hedviga Rozenbaumova]] izcīnīja vēl vienu bronzas medaļu kopā ar [[Lielbritānija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lielbritānijas]] tenisistu [[Arčibalds Vordens|Arčibaldu Vordenu]] kā [[Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Jauktās komandas]] pārstāvji [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|jauktajās dubultspēlēs tenisā]].&lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.olympic.org/paris-1900/tennis/doubles-mixed |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja|archive-date=2020. gada 18. augusts|title=Paris 1900 Tennis: doubles mixed|accessdate=2020. gada 18. augusts}}&lt;/ref&gt;

== Sportisti un to sadalījums pa sporta veidiem ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
! Sporta veids || Vīrieši || Sievietes || Kopā
|-
| align=left| {{osv|Riteņbraukšana|1900|Vasaras|image=yes}} 
| {{hidden|{{align|left|1}}|[[Františeks Hiršs]]}} 
| — 
| '''1'''
|-
| align=left| {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} 
| — 
| {{hidden|{{align|left|1}}|[[Hedviga Rozenbaumova]]&lt;ref&gt;Startēja arī [[Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Jauktajā komandā]] kopā ar britu [[Arčibalds Vordens|Arčibaldu Vordenu]].&lt;/ref&gt; }}
| '''1'''
|-
| align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} 
| {{hidden|{{align|left|4}}|[[Aloiss Anderlē]] &lt;br/&gt; [[Rihards fon Foregers]] &lt;br/&gt; [[Karls Ruberls]] &lt;br/&gt; [[Oto Vāle]]}} 
| — 
| '''4'''
|-
| align=left| {{osv|Vingrošana|1900|Vasaras|image=yes}} 
| {{hidden|{{align|left|1}}|[[Františeks Erbens]]}}  
| — 
| '''1'''
|-
! Kopā || 6 || 1 || 7
|}

== Medaļu ieguvēji ==
[[File:František Janda-Suk.jpg|200px|right|thumb| [[Františeks Janda-Suks]] olimpiskajās spēlēs izcīnīja sudraba medaļu.]]
* '' Skatīt arī: [[1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula]] un [[1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]]''

=== Medaļnieki ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! Medaļa !! Sportists !! Sporta veids !! Notikums !! Ats.
|-
| style=&quot;background:silver| '''Sudrabs''' || [[Františeks Janda-Suks]] || {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]] || &lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.olympic.org/paris-1900/athletics/discus-throw-men|title=Paris 1900 Athletics — discus throw men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}&lt;/ref&gt;
|-
| style=&quot;background:#cc9966| '''Bronza''' || [[Hedviga Rozenbaumova]] || {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu vienspēles|Sieviešu vienspēles]] || &lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.olympic.org/paris-1900/tennis/doubles-mixed |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja|archive-date=2020. gada 18. augusts|title=Paris 1900 Tennis: doubles mixed|accessdate=2020. gada 18. augusts}}&lt;/ref&gt;
|}

; Medaļnieki Jauktās komandas sastāvā
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! Medaļa !! Sportisti !! Sporta veids !! Notikums !! Ats.
|-
| style=&quot;background:#cc9966| '''Bronza''' || [[Hedviga Rozenbaumova]] un {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} || {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|Jauktās dubultspēles]] || &lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.olympic.org/paris-1900/tennis/singles-women |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja|archive-date=2020. gada 13. augusts|title=Paris 1900 Tennis: singles women|accessdate=2020. gada 13. augusts}}&lt;/ref&gt;
|}

=== Medaļu sadalījums pa sporta veidiem ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
! Sporta veids !! style=&quot;background:gold|Zelts !! style=&quot;background:silver|Sudrabs !! style=&quot;background:#cc9966|Bronza !! Kopā
|-
| align=left| {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || — || '''1'''
|-
! Kopā || 0 || 1 || 1 || 2
|}

== Rezultāti ==
=== [[File:Cycling pictogram.svg|20px]] Riteņbraukšana ===
* Skatīt arī: ''[[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || colspan=2|Pirmā kārta || colspan=2|Ceturdaļfināls || colspan=2|Pusfināls || colspan=2|Fināls
|-
! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta
|-
| [[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sprints vīriešiem|Sprints]] 
| [[Františeks Hiršs]] || align=center|''Nav zināms'' || align=center|4/8 || colspan=&quot;6&quot; {{n/a|Nekvalificējās}}
|}

=== [[File:Tennis pictogram.svg|20px]] Teniss ===
* Skatīt arī: ''[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || Ceturdaļfināls || Pusfināls || Fināls || rowspan=2|Vieta
|-
! Pretinieks &lt;br/&gt; Rezultāts || Pretinieks &lt;br/&gt; Rezultāts || Pretinieks &lt;br/&gt; Rezultāts
|-
| [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu vienspēles|Sieviešu vienspēles]] 
| '''[[Hedviga Rozenbaumova]]''' || {{n/a|Izlaida}} || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Ivonne Prevo]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; Zaudējums (6–1 ; 6–1) || {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|{{bronze03}}
|}

=== [[File:Athletics pictogram.svg|20px]] Vieglatlētika ===
* Skatīt arī: ''[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || colspan=2|Kvalifikācijas kārta || colspan=2|Pusfināls || colspan=2| Atkārtojuma skrējiens || colspan=2|Fināls
|-
! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta
|-
| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|100 metri]] 
| [[Vāclavs Novi]] || align=center|''Nav zināms'' || align=center| 3 &lt;small&gt;(grupā)&lt;small&gt; || colspan=&quot;6&quot; {{n/a|Nekvalificējās}}
|-
| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]] 
| [[Ondržejs Pukls]] || align=center|''Nav zināms'' || align=center| 4/5 &lt;small&gt;(grupā)&lt;small&gt; || colspan=&quot;4&quot; {{n/a| }} || colspan=&quot;2&quot; {{n/a|Nekvalificējās}}
|-
| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]] 
| [[Ondržejs Pukls]] || colspan=&quot;6&quot; {{n/a| }} || align=center|''Nav zināms'' || align=center| 7/9
|-
| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskrējiens]] 
| [[Karels Nedveds]] || align=center|''Nav zināms'' || align=center| 3 &lt;small&gt;(grupā)&lt;small&gt; || colspan=&quot;6&quot; {{n/a|Nekvalificējās}}
|-
| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]] 
| '''[[Františeks Janda-Suks]]''' || align=center|35.04 m || align=center|2 ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || colspan=&quot;4&quot; {{n/a| }} || align=center|35.14 m || align=center| {{silver02}}
|}

=== [[File:Gymnastics (artistic) pictogram.svg|20px]] Vingrošana ===
* Skatīt arī: ''[[Vingrošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! Disciplīna || Sportists || Rezultāts || Vieta
|-
| [[Vingrošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālā daudzcīņa vīriešiem|Individuālā daudzcīņa]] 
| [[Františeks Erbens]] || align=center|249 punkti || align=center|32/34
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200417062536/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/BOH/summer/1900/ Bohēmija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/countries/BOH/editions/2 Bohēmija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}}

{{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}}
{{Bohēmijas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
{{Bohēmija olimpiskajās spēlēs}}

[[Kategorija:Valstis 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Bohēmija olimpiskajās spēlēs|1900]]
[[Kategorija:Bohēmijas sportisti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs| ]]</text>
      <sha1>7tcq82t65pqyiyxa2tko3769ttxoz0m</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3662395</id>
      <parentid>3662390</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T19:23:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* 20px Vieglatlētika */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10606" xml:space="preserve">{{Valsts infokaste spēlēs
| NOC = BOH
| NOCname = [[Čehijas Olimpiskā komiteja]]
| games = vasaras olimpiskajās spēlēs
| year = 1900
| flagcaption =
| oldcode = 
| website =
| location = {{vieta|Francija|Parīze}}
| date = [[1900]]. gada [[14. maijs]] — [[28. oktobris]]
| competitors = 7 (6 vīrieši un 1 sieviete)
| sports = 4
| flagbearer = 
| rank = 19
| gold = 0
| silver = 1
| bronze = 1
| officials = 
| appearances = auto
| app_begin_year = 1900
| app_end_year = 1912
| summerappearances = 
| winterappearances = 
| seealso = ''[[Bohēmija 1906. gada neoficiālās olimpiskajās spēlēs|1906 (neof.)]]'' 
}}

'''[[Bohēmijas Karaliste|Bohēmija]] (Bohēmijas Karaliste)''' bija pārstāvēta '''[[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' kas norisinājās [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] no [[1900]]. gada [[14. maijs|14. maija]] līdz [[28. oktobris|28. oktobrim]]. Šīs bija pirmās [[vasaras olimpiskās spēles]], kurās tā startēja.

Šajās olimpiskajās spēlēs Bohēmiju pārtāvēja 7 sportisti (6 vīrieši un 1 sieviete), kuri startēja četros sporta veidos — [[riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|riteņbraukšanā]], [[teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|tenisā]], [[vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikā]] un [[vingrošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vingrošanā]]. Visos šajos sporta veidos tā bija pirmo reizi pārstāvēta. 

Bohēmija šajās olimpiskajās spēlēs izcīnīja divas olimpiskās medaļas. Sudraba medaļu ieguva vieglatlēts [[Františeks Janda-Suks]], savukārt bronzas medaļu ieguva tenisiste [[Hedviga Rozenbaumova]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/countries/BOH/summer/1900/  |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417062536/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/BOH/summer/1900/ |work=Sports Reference |archive-date=2022. gada 27. jūlijs |title=Bohemia at the 1900 Paris Summer Games |accessdate=2022. gada 27. jūlijs}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.olympedia.org/countries/BOH/editions/2 |work=''Olympedia'' |archive-date=2022. gada 27. jūlijs |title=Bohemia at the 1900 Summer Olympics|accessdate=2022. gada 27. jūlijs}}&lt;/ref&gt; [[Hedviga Rozenbaumova]] izcīnīja vēl vienu bronzas medaļu kopā ar [[Lielbritānija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lielbritānijas]] tenisistu [[Arčibalds Vordens|Arčibaldu Vordenu]] kā [[Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Jauktās komandas]] pārstāvji [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|jauktajās dubultspēlēs tenisā]].&lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.olympic.org/paris-1900/tennis/doubles-mixed |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja|archive-date=2020. gada 18. augusts|title=Paris 1900 Tennis: doubles mixed|accessdate=2020. gada 18. augusts}}&lt;/ref&gt;

== Sportisti un to sadalījums pa sporta veidiem ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
! Sporta veids || Vīrieši || Sievietes || Kopā
|-
| align=left| {{osv|Riteņbraukšana|1900|Vasaras|image=yes}} 
| {{hidden|{{align|left|1}}|[[Františeks Hiršs]]}} 
| — 
| '''1'''
|-
| align=left| {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} 
| — 
| {{hidden|{{align|left|1}}|[[Hedviga Rozenbaumova]]&lt;ref&gt;Startēja arī [[Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Jauktajā komandā]] kopā ar britu [[Arčibalds Vordens|Arčibaldu Vordenu]].&lt;/ref&gt; }}
| '''1'''
|-
| align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} 
| {{hidden|{{align|left|4}}|[[Aloiss Anderlē]] &lt;br/&gt; [[Rihards fon Foregers]] &lt;br/&gt; [[Karls Ruberls]] &lt;br/&gt; [[Oto Vāle]]}} 
| — 
| '''4'''
|-
| align=left| {{osv|Vingrošana|1900|Vasaras|image=yes}} 
| {{hidden|{{align|left|1}}|[[Františeks Erbens]]}}  
| — 
| '''1'''
|-
! Kopā || 6 || 1 || 7
|}

== Medaļu ieguvēji ==
[[File:František Janda-Suk.jpg|200px|right|thumb| [[Františeks Janda-Suks]] olimpiskajās spēlēs izcīnīja sudraba medaļu.]]
* '' Skatīt arī: [[1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula]] un [[1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]]''

=== Medaļnieki ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! Medaļa !! Sportists !! Sporta veids !! Notikums !! Ats.
|-
| style=&quot;background:silver| '''Sudrabs''' || [[Františeks Janda-Suks]] || {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]] || &lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.olympic.org/paris-1900/athletics/discus-throw-men|title=Paris 1900 Athletics — discus throw men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}&lt;/ref&gt;
|-
| style=&quot;background:#cc9966| '''Bronza''' || [[Hedviga Rozenbaumova]] || {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu vienspēles|Sieviešu vienspēles]] || &lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.olympic.org/paris-1900/tennis/doubles-mixed |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja|archive-date=2020. gada 18. augusts|title=Paris 1900 Tennis: doubles mixed|accessdate=2020. gada 18. augusts}}&lt;/ref&gt;
|}

; Medaļnieki Jauktās komandas sastāvā
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! Medaļa !! Sportisti !! Sporta veids !! Notikums !! Ats.
|-
| style=&quot;background:#cc9966| '''Bronza''' || [[Hedviga Rozenbaumova]] un {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} || {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|Jauktās dubultspēles]] || &lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.olympic.org/paris-1900/tennis/singles-women |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja|archive-date=2020. gada 13. augusts|title=Paris 1900 Tennis: singles women|accessdate=2020. gada 13. augusts}}&lt;/ref&gt;
|}

=== Medaļu sadalījums pa sporta veidiem ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
! Sporta veids !! style=&quot;background:gold|Zelts !! style=&quot;background:silver|Sudrabs !! style=&quot;background:#cc9966|Bronza !! Kopā
|-
| align=left| {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || — || '''1'''
|-
! Kopā || 0 || 1 || 1 || 2
|}

== Rezultāti ==
=== [[File:Cycling pictogram.svg|20px]] Riteņbraukšana ===
* Skatīt arī: ''[[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || colspan=2|Pirmā kārta || colspan=2|Ceturdaļfināls || colspan=2|Pusfināls || colspan=2|Fināls
|-
! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta
|-
| [[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sprints vīriešiem|Sprints]] 
| [[Františeks Hiršs]] || align=center|''Nav zināms'' || align=center|4/8 || colspan=&quot;6&quot; {{n/a|Nekvalificējās}}
|}

=== [[File:Tennis pictogram.svg|20px]] Teniss ===
* Skatīt arī: ''[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || Ceturdaļfināls || Pusfināls || Fināls || rowspan=2|Vieta
|-
! Pretinieks &lt;br/&gt; Rezultāts || Pretinieks &lt;br/&gt; Rezultāts || Pretinieks &lt;br/&gt; Rezultāts
|-
| [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu vienspēles|Sieviešu vienspēles]] 
| '''[[Hedviga Rozenbaumova]]''' || {{n/a|Izlaida}} || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Ivonne Prevo]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; Zaudējums (6–1 ; 6–1) || {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|{{bronze03}}
|}

=== [[File:Athletics pictogram.svg|20px]] Vieglatlētika ===
* Skatīt arī: ''[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || colspan=2|Kvalifikācijas kārta || colspan=2|Pusfināls || colspan=2| Atkārtojuma skrējiens || colspan=2|Fināls
|-
! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta
|-
| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|100 metri]] 
| [[Vāclavs Novi]] || align=center|''Nav zināms'' || align=center| 3 &lt;small&gt;(grupa)&lt;small&gt; || colspan=&quot;6&quot; {{n/a|Nekvalificējās}}
|-
| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]] 
| [[Ondržejs Pukls]] || align=center|''Nav zināms'' || align=center| 4/5 &lt;small&gt;(grupa)&lt;small&gt; || colspan=&quot;4&quot; {{n/a| }} || colspan=&quot;2&quot; {{n/a|Nekvalificējās}}
|-
| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]] 
| [[Ondržejs Pukls]] || colspan=&quot;6&quot; {{n/a| }} || align=center|''Nav zināms'' || align=center| 7/9
|-
| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskrējiens]] 
| [[Karels Nedveds]] || align=center|''Nav zināms'' || align=center| 3 &lt;small&gt;(grupa)&lt;small&gt; || colspan=&quot;6&quot; {{n/a|Nekvalificējās}}
|-
| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]] 
| '''[[Františeks Janda-Suks]]''' || align=center|35.04 m || align=center|2 ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || colspan=&quot;4&quot; {{n/a| }} || align=center|35.14 m || align=center| {{silver02}}
|}

=== [[File:Gymnastics (artistic) pictogram.svg|20px]] Vingrošana ===
* Skatīt arī: ''[[Vingrošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! Disciplīna || Sportists || Rezultāts || Vieta
|-
| [[Vingrošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālā daudzcīņa vīriešiem|Individuālā daudzcīņa]] 
| [[Františeks Erbens]] || align=center|249 punkti || align=center|32/34
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200417062536/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/BOH/summer/1900/ Bohēmija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/countries/BOH/editions/2 Bohēmija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}}

{{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}}
{{Bohēmijas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
{{Bohēmija olimpiskajās spēlēs}}

[[Kategorija:Valstis 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Bohēmija olimpiskajās spēlēs|1900]]
[[Kategorija:Bohēmijas sportisti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs| ]]</text>
      <sha1>dtn78zaox9yck82o1wn69kxbpncb7ll</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3662401</id>
      <parentid>3662395</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T19:26:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* 20px Vieglatlētika */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10615" xml:space="preserve">{{Valsts infokaste spēlēs
| NOC = BOH
| NOCname = [[Čehijas Olimpiskā komiteja]]
| games = vasaras olimpiskajās spēlēs
| year = 1900
| flagcaption =
| oldcode = 
| website =
| location = {{vieta|Francija|Parīze}}
| date = [[1900]]. gada [[14. maijs]] — [[28. oktobris]]
| competitors = 7 (6 vīrieši un 1 sieviete)
| sports = 4
| flagbearer = 
| rank = 19
| gold = 0
| silver = 1
| bronze = 1
| officials = 
| appearances = auto
| app_begin_year = 1900
| app_end_year = 1912
| summerappearances = 
| winterappearances = 
| seealso = ''[[Bohēmija 1906. gada neoficiālās olimpiskajās spēlēs|1906 (neof.)]]'' 
}}

'''[[Bohēmijas Karaliste|Bohēmija]] (Bohēmijas Karaliste)''' bija pārstāvēta '''[[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' kas norisinājās [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] no [[1900]]. gada [[14. maijs|14. maija]] līdz [[28. oktobris|28. oktobrim]]. Šīs bija pirmās [[vasaras olimpiskās spēles]], kurās tā startēja.

Šajās olimpiskajās spēlēs Bohēmiju pārtāvēja 7 sportisti (6 vīrieši un 1 sieviete), kuri startēja četros sporta veidos — [[riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|riteņbraukšanā]], [[teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|tenisā]], [[vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikā]] un [[vingrošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vingrošanā]]. Visos šajos sporta veidos tā bija pirmo reizi pārstāvēta. 

Bohēmija šajās olimpiskajās spēlēs izcīnīja divas olimpiskās medaļas. Sudraba medaļu ieguva vieglatlēts [[Františeks Janda-Suks]], savukārt bronzas medaļu ieguva tenisiste [[Hedviga Rozenbaumova]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/countries/BOH/summer/1900/  |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417062536/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/BOH/summer/1900/ |work=Sports Reference |archive-date=2022. gada 27. jūlijs |title=Bohemia at the 1900 Paris Summer Games |accessdate=2022. gada 27. jūlijs}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.olympedia.org/countries/BOH/editions/2 |work=''Olympedia'' |archive-date=2022. gada 27. jūlijs |title=Bohemia at the 1900 Summer Olympics|accessdate=2022. gada 27. jūlijs}}&lt;/ref&gt; [[Hedviga Rozenbaumova]] izcīnīja vēl vienu bronzas medaļu kopā ar [[Lielbritānija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lielbritānijas]] tenisistu [[Arčibalds Vordens|Arčibaldu Vordenu]] kā [[Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Jauktās komandas]] pārstāvji [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|jauktajās dubultspēlēs tenisā]].&lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.olympic.org/paris-1900/tennis/doubles-mixed |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja|archive-date=2020. gada 18. augusts|title=Paris 1900 Tennis: doubles mixed|accessdate=2020. gada 18. augusts}}&lt;/ref&gt;

== Sportisti un to sadalījums pa sporta veidiem ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
! Sporta veids || Vīrieši || Sievietes || Kopā
|-
| align=left| {{osv|Riteņbraukšana|1900|Vasaras|image=yes}} 
| {{hidden|{{align|left|1}}|[[Františeks Hiršs]]}} 
| — 
| '''1'''
|-
| align=left| {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} 
| — 
| {{hidden|{{align|left|1}}|[[Hedviga Rozenbaumova]]&lt;ref&gt;Startēja arī [[Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Jauktajā komandā]] kopā ar britu [[Arčibalds Vordens|Arčibaldu Vordenu]].&lt;/ref&gt; }}
| '''1'''
|-
| align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} 
| {{hidden|{{align|left|4}}|[[Aloiss Anderlē]] &lt;br/&gt; [[Rihards fon Foregers]] &lt;br/&gt; [[Karls Ruberls]] &lt;br/&gt; [[Oto Vāle]]}} 
| — 
| '''4'''
|-
| align=left| {{osv|Vingrošana|1900|Vasaras|image=yes}} 
| {{hidden|{{align|left|1}}|[[Františeks Erbens]]}}  
| — 
| '''1'''
|-
! Kopā || 6 || 1 || 7
|}

== Medaļu ieguvēji ==
[[File:František Janda-Suk.jpg|200px|right|thumb| [[Františeks Janda-Suks]] olimpiskajās spēlēs izcīnīja sudraba medaļu.]]
* '' Skatīt arī: [[1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula]] un [[1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]]''

=== Medaļnieki ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! Medaļa !! Sportists !! Sporta veids !! Notikums !! Ats.
|-
| style=&quot;background:silver| '''Sudrabs''' || [[Františeks Janda-Suks]] || {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]] || &lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.olympic.org/paris-1900/athletics/discus-throw-men|title=Paris 1900 Athletics — discus throw men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}&lt;/ref&gt;
|-
| style=&quot;background:#cc9966| '''Bronza''' || [[Hedviga Rozenbaumova]] || {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu vienspēles|Sieviešu vienspēles]] || &lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.olympic.org/paris-1900/tennis/doubles-mixed |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja|archive-date=2020. gada 18. augusts|title=Paris 1900 Tennis: doubles mixed|accessdate=2020. gada 18. augusts}}&lt;/ref&gt;
|}

; Medaļnieki Jauktās komandas sastāvā
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! Medaļa !! Sportisti !! Sporta veids !! Notikums !! Ats.
|-
| style=&quot;background:#cc9966| '''Bronza''' || [[Hedviga Rozenbaumova]] un {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} || {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|Jauktās dubultspēles]] || &lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.olympic.org/paris-1900/tennis/singles-women |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja|archive-date=2020. gada 13. augusts|title=Paris 1900 Tennis: singles women|accessdate=2020. gada 13. augusts}}&lt;/ref&gt;
|}

=== Medaļu sadalījums pa sporta veidiem ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
! Sporta veids !! style=&quot;background:gold|Zelts !! style=&quot;background:silver|Sudrabs !! style=&quot;background:#cc9966|Bronza !! Kopā
|-
| align=left| {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || — || '''1'''
|-
! Kopā || 0 || 1 || 1 || 2
|}

== Rezultāti ==
=== [[File:Cycling pictogram.svg|20px]] Riteņbraukšana ===
* Skatīt arī: ''[[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || colspan=2|Pirmā kārta || colspan=2|Ceturdaļfināls || colspan=2|Pusfināls || colspan=2|Fināls
|-
! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta
|-
| [[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sprints vīriešiem|Sprints]] 
| [[Františeks Hiršs]] || align=center|''Nav zināms'' || align=center|4/8 || colspan=&quot;6&quot; {{n/a|Nekvalificējās}}
|}

=== [[File:Tennis pictogram.svg|20px]] Teniss ===
* Skatīt arī: ''[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || Ceturdaļfināls || Pusfināls || Fināls || rowspan=2|Vieta
|-
! Pretinieks &lt;br/&gt; Rezultāts || Pretinieks &lt;br/&gt; Rezultāts || Pretinieks &lt;br/&gt; Rezultāts
|-
| [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu vienspēles|Sieviešu vienspēles]] 
| '''[[Hedviga Rozenbaumova]]''' || {{n/a|Izlaida}} || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Ivonne Prevo]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; Zaudējums (6–1 ; 6–1) || {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|{{bronze03}}
|}

=== [[File:Athletics pictogram.svg|20px]] Vieglatlētika ===
* Skatīt arī: ''[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || colspan=2|Kvalifikācijas kārta || colspan=2|Pusfināls || colspan=2| Atkārtojuma skrējiens || colspan=2|Fināls
|-
! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta
|-
| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|100 metri]] 
| [[Vāclavs Novi]] || align=center|''Nav zināms'' || align=center| 3 &lt;small&gt;(1. grupa)&lt;small&gt; || colspan=&quot;6&quot; {{n/a|Nekvalificējās}}
|-
| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]] 
| [[Ondržejs Pukls]] || align=center|''Nav zināms'' || align=center| 4/5 &lt;small&gt;(3. grupa)&lt;small&gt; || colspan=&quot;4&quot; {{n/a| }} || colspan=&quot;2&quot; {{n/a|Nekvalificējās}}
|-
| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]] 
| [[Ondržejs Pukls]] || colspan=&quot;6&quot; {{n/a| }} || align=center|''Nav zināms'' || align=center| 7/9
|-
| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskrējiens]] 
| [[Karels Nedveds]] || align=center|''Nav zināms'' || align=center| 3 &lt;small&gt;(1. grupa)&lt;small&gt; || colspan=&quot;6&quot; {{n/a|Nekvalificējās}}
|-
| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]] 
| '''[[Františeks Janda-Suks]]''' || align=center|35.04 m || align=center|2 ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || colspan=&quot;4&quot; {{n/a| }} || align=center|35.14 m || align=center| {{silver02}}
|}

=== [[File:Gymnastics (artistic) pictogram.svg|20px]] Vingrošana ===
* Skatīt arī: ''[[Vingrošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! Disciplīna || Sportists || Rezultāts || Vieta
|-
| [[Vingrošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālā daudzcīņa vīriešiem|Individuālā daudzcīņa]] 
| [[Františeks Erbens]] || align=center|249 punkti || align=center|32/34
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200417062536/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/BOH/summer/1900/ Bohēmija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/countries/BOH/editions/2 Bohēmija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}}

{{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}}
{{Bohēmijas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
{{Bohēmija olimpiskajās spēlēs}}

[[Kategorija:Valstis 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Bohēmija olimpiskajās spēlēs|1900]]
[[Kategorija:Bohēmijas sportisti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs| ]]</text>
      <sha1>e7ng03srisrma7twq6fienl44zylbj0</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3662403</id>
      <parentid>3662401</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T19:28:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* 20px Riteņbraukšana */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10639" xml:space="preserve">{{Valsts infokaste spēlēs
| NOC = BOH
| NOCname = [[Čehijas Olimpiskā komiteja]]
| games = vasaras olimpiskajās spēlēs
| year = 1900
| flagcaption =
| oldcode = 
| website =
| location = {{vieta|Francija|Parīze}}
| date = [[1900]]. gada [[14. maijs]] — [[28. oktobris]]
| competitors = 7 (6 vīrieši un 1 sieviete)
| sports = 4
| flagbearer = 
| rank = 19
| gold = 0
| silver = 1
| bronze = 1
| officials = 
| appearances = auto
| app_begin_year = 1900
| app_end_year = 1912
| summerappearances = 
| winterappearances = 
| seealso = ''[[Bohēmija 1906. gada neoficiālās olimpiskajās spēlēs|1906 (neof.)]]'' 
}}

'''[[Bohēmijas Karaliste|Bohēmija]] (Bohēmijas Karaliste)''' bija pārstāvēta '''[[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' kas norisinājās [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] no [[1900]]. gada [[14. maijs|14. maija]] līdz [[28. oktobris|28. oktobrim]]. Šīs bija pirmās [[vasaras olimpiskās spēles]], kurās tā startēja.

Šajās olimpiskajās spēlēs Bohēmiju pārtāvēja 7 sportisti (6 vīrieši un 1 sieviete), kuri startēja četros sporta veidos — [[riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|riteņbraukšanā]], [[teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|tenisā]], [[vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikā]] un [[vingrošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vingrošanā]]. Visos šajos sporta veidos tā bija pirmo reizi pārstāvēta. 

Bohēmija šajās olimpiskajās spēlēs izcīnīja divas olimpiskās medaļas. Sudraba medaļu ieguva vieglatlēts [[Františeks Janda-Suks]], savukārt bronzas medaļu ieguva tenisiste [[Hedviga Rozenbaumova]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/countries/BOH/summer/1900/  |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417062536/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/BOH/summer/1900/ |work=Sports Reference |archive-date=2022. gada 27. jūlijs |title=Bohemia at the 1900 Paris Summer Games |accessdate=2022. gada 27. jūlijs}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.olympedia.org/countries/BOH/editions/2 |work=''Olympedia'' |archive-date=2022. gada 27. jūlijs |title=Bohemia at the 1900 Summer Olympics|accessdate=2022. gada 27. jūlijs}}&lt;/ref&gt; [[Hedviga Rozenbaumova]] izcīnīja vēl vienu bronzas medaļu kopā ar [[Lielbritānija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lielbritānijas]] tenisistu [[Arčibalds Vordens|Arčibaldu Vordenu]] kā [[Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Jauktās komandas]] pārstāvji [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|jauktajās dubultspēlēs tenisā]].&lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.olympic.org/paris-1900/tennis/doubles-mixed |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja|archive-date=2020. gada 18. augusts|title=Paris 1900 Tennis: doubles mixed|accessdate=2020. gada 18. augusts}}&lt;/ref&gt;

== Sportisti un to sadalījums pa sporta veidiem ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
! Sporta veids || Vīrieši || Sievietes || Kopā
|-
| align=left| {{osv|Riteņbraukšana|1900|Vasaras|image=yes}} 
| {{hidden|{{align|left|1}}|[[Františeks Hiršs]]}} 
| — 
| '''1'''
|-
| align=left| {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} 
| — 
| {{hidden|{{align|left|1}}|[[Hedviga Rozenbaumova]]&lt;ref&gt;Startēja arī [[Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Jauktajā komandā]] kopā ar britu [[Arčibalds Vordens|Arčibaldu Vordenu]].&lt;/ref&gt; }}
| '''1'''
|-
| align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} 
| {{hidden|{{align|left|4}}|[[Aloiss Anderlē]] &lt;br/&gt; [[Rihards fon Foregers]] &lt;br/&gt; [[Karls Ruberls]] &lt;br/&gt; [[Oto Vāle]]}} 
| — 
| '''4'''
|-
| align=left| {{osv|Vingrošana|1900|Vasaras|image=yes}} 
| {{hidden|{{align|left|1}}|[[Františeks Erbens]]}}  
| — 
| '''1'''
|-
! Kopā || 6 || 1 || 7
|}

== Medaļu ieguvēji ==
[[File:František Janda-Suk.jpg|200px|right|thumb| [[Františeks Janda-Suks]] olimpiskajās spēlēs izcīnīja sudraba medaļu.]]
* '' Skatīt arī: [[1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula]] un [[1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]]''

=== Medaļnieki ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! Medaļa !! Sportists !! Sporta veids !! Notikums !! Ats.
|-
| style=&quot;background:silver| '''Sudrabs''' || [[Františeks Janda-Suks]] || {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]] || &lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.olympic.org/paris-1900/athletics/discus-throw-men|title=Paris 1900 Athletics — discus throw men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}&lt;/ref&gt;
|-
| style=&quot;background:#cc9966| '''Bronza''' || [[Hedviga Rozenbaumova]] || {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu vienspēles|Sieviešu vienspēles]] || &lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.olympic.org/paris-1900/tennis/doubles-mixed |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja|archive-date=2020. gada 18. augusts|title=Paris 1900 Tennis: doubles mixed|accessdate=2020. gada 18. augusts}}&lt;/ref&gt;
|}

; Medaļnieki Jauktās komandas sastāvā
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! Medaļa !! Sportisti !! Sporta veids !! Notikums !! Ats.
|-
| style=&quot;background:#cc9966| '''Bronza''' || [[Hedviga Rozenbaumova]] un {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} || {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|Jauktās dubultspēles]] || &lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.olympic.org/paris-1900/tennis/singles-women |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja|archive-date=2020. gada 13. augusts|title=Paris 1900 Tennis: singles women|accessdate=2020. gada 13. augusts}}&lt;/ref&gt;
|}

=== Medaļu sadalījums pa sporta veidiem ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
! Sporta veids !! style=&quot;background:gold|Zelts !! style=&quot;background:silver|Sudrabs !! style=&quot;background:#cc9966|Bronza !! Kopā
|-
| align=left| {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || — || '''1'''
|-
! Kopā || 0 || 1 || 1 || 2
|}

== Rezultāti ==
=== [[File:Cycling pictogram.svg|20px]] Riteņbraukšana ===
* Skatīt arī: ''[[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || colspan=2|Pirmā kārta || colspan=2|Ceturdaļfināls || colspan=2|Pusfināls || colspan=2|Fināls
|-
! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta
|-
| [[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sprints vīriešiem|Sprints]] 
| [[Františeks Hiršs]] || align=center|''Nav zināms'' || align=center|4/8 &lt;small&gt;(1. grupa)&lt;small&gt;|| colspan=&quot;6&quot; {{n/a|Nekvalificējās}}
|}

=== [[File:Tennis pictogram.svg|20px]] Teniss ===
* Skatīt arī: ''[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || Ceturdaļfināls || Pusfināls || Fināls || rowspan=2|Vieta
|-
! Pretinieks &lt;br/&gt; Rezultāts || Pretinieks &lt;br/&gt; Rezultāts || Pretinieks &lt;br/&gt; Rezultāts
|-
| [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu vienspēles|Sieviešu vienspēles]] 
| '''[[Hedviga Rozenbaumova]]''' || {{n/a|Izlaida}} || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Ivonne Prevo]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; Zaudējums (6–1 ; 6–1) || {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|{{bronze03}}
|}

=== [[File:Athletics pictogram.svg|20px]] Vieglatlētika ===
* Skatīt arī: ''[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || colspan=2|Kvalifikācijas kārta || colspan=2|Pusfināls || colspan=2| Atkārtojuma skrējiens || colspan=2|Fināls
|-
! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta
|-
| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|100 metri]] 
| [[Vāclavs Novi]] || align=center|''Nav zināms'' || align=center| 3 &lt;small&gt;(1. grupa)&lt;small&gt; || colspan=&quot;6&quot; {{n/a|Nekvalificējās}}
|-
| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]] 
| [[Ondržejs Pukls]] || align=center|''Nav zināms'' || align=center| 4/5 &lt;small&gt;(3. grupa)&lt;small&gt; || colspan=&quot;4&quot; {{n/a| }} || colspan=&quot;2&quot; {{n/a|Nekvalificējās}}
|-
| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]] 
| [[Ondržejs Pukls]] || colspan=&quot;6&quot; {{n/a| }} || align=center|''Nav zināms'' || align=center| 7/9
|-
| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskrējiens]] 
| [[Karels Nedveds]] || align=center|''Nav zināms'' || align=center| 3 &lt;small&gt;(1. grupa)&lt;small&gt; || colspan=&quot;6&quot; {{n/a|Nekvalificējās}}
|-
| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]] 
| '''[[Františeks Janda-Suks]]''' || align=center|35.04 m || align=center|2 ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || colspan=&quot;4&quot; {{n/a| }} || align=center|35.14 m || align=center| {{silver02}}
|}

=== [[File:Gymnastics (artistic) pictogram.svg|20px]] Vingrošana ===
* Skatīt arī: ''[[Vingrošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! Disciplīna || Sportists || Rezultāts || Vieta
|-
| [[Vingrošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālā daudzcīņa vīriešiem|Individuālā daudzcīņa]] 
| [[Františeks Erbens]] || align=center|249 punkti || align=center|32/34
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200417062536/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/BOH/summer/1900/ Bohēmija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/countries/BOH/editions/2 Bohēmija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}}

{{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}}
{{Bohēmijas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
{{Bohēmija olimpiskajās spēlēs}}

[[Kategorija:Valstis 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Bohēmija olimpiskajās spēlēs|1900]]
[[Kategorija:Bohēmijas sportisti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs| ]]</text>
      <sha1>1cdkdcrtbb2okssocddrsjm2ju9x1h7</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3662407</id>
      <parentid>3662403</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T19:33:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Medaļu ieguvēji */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10645" xml:space="preserve">{{Valsts infokaste spēlēs
| NOC = BOH
| NOCname = [[Čehijas Olimpiskā komiteja]]
| games = vasaras olimpiskajās spēlēs
| year = 1900
| flagcaption =
| oldcode = 
| website =
| location = {{vieta|Francija|Parīze}}
| date = [[1900]]. gada [[14. maijs]] — [[28. oktobris]]
| competitors = 7 (6 vīrieši un 1 sieviete)
| sports = 4
| flagbearer = 
| rank = 19
| gold = 0
| silver = 1
| bronze = 1
| officials = 
| appearances = auto
| app_begin_year = 1900
| app_end_year = 1912
| summerappearances = 
| winterappearances = 
| seealso = ''[[Bohēmija 1906. gada neoficiālās olimpiskajās spēlēs|1906 (neof.)]]'' 
}}

'''[[Bohēmijas Karaliste|Bohēmija]] (Bohēmijas Karaliste)''' bija pārstāvēta '''[[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' kas norisinājās [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] no [[1900]]. gada [[14. maijs|14. maija]] līdz [[28. oktobris|28. oktobrim]]. Šīs bija pirmās [[vasaras olimpiskās spēles]], kurās tā startēja.

Šajās olimpiskajās spēlēs Bohēmiju pārtāvēja 7 sportisti (6 vīrieši un 1 sieviete), kuri startēja četros sporta veidos — [[riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|riteņbraukšanā]], [[teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|tenisā]], [[vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikā]] un [[vingrošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vingrošanā]]. Visos šajos sporta veidos tā bija pirmo reizi pārstāvēta. 

Bohēmija šajās olimpiskajās spēlēs izcīnīja divas olimpiskās medaļas. Sudraba medaļu ieguva vieglatlēts [[Františeks Janda-Suks]], savukārt bronzas medaļu ieguva tenisiste [[Hedviga Rozenbaumova]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/countries/BOH/summer/1900/  |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417062536/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/BOH/summer/1900/ |work=Sports Reference |archive-date=2022. gada 27. jūlijs |title=Bohemia at the 1900 Paris Summer Games |accessdate=2022. gada 27. jūlijs}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.olympedia.org/countries/BOH/editions/2 |work=''Olympedia'' |archive-date=2022. gada 27. jūlijs |title=Bohemia at the 1900 Summer Olympics|accessdate=2022. gada 27. jūlijs}}&lt;/ref&gt; [[Hedviga Rozenbaumova]] izcīnīja vēl vienu bronzas medaļu kopā ar [[Lielbritānija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lielbritānijas]] tenisistu [[Arčibalds Vordens|Arčibaldu Vordenu]] kā [[Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Jauktās komandas]] pārstāvji [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|jauktajās dubultspēlēs tenisā]].&lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.olympic.org/paris-1900/tennis/doubles-mixed |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja|archive-date=2020. gada 18. augusts|title=Paris 1900 Tennis: doubles mixed|accessdate=2020. gada 18. augusts}}&lt;/ref&gt;

== Sportisti un to sadalījums pa sporta veidiem ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
! Sporta veids || Vīrieši || Sievietes || Kopā
|-
| align=left| {{osv|Riteņbraukšana|1900|Vasaras|image=yes}} 
| {{hidden|{{align|left|1}}|[[Františeks Hiršs]]}} 
| — 
| '''1'''
|-
| align=left| {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} 
| — 
| {{hidden|{{align|left|1}}|[[Hedviga Rozenbaumova]]&lt;ref&gt;Startēja arī [[Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Jauktajā komandā]] kopā ar britu [[Arčibalds Vordens|Arčibaldu Vordenu]].&lt;/ref&gt; }}
| '''1'''
|-
| align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} 
| {{hidden|{{align|left|4}}|[[Aloiss Anderlē]] &lt;br/&gt; [[Rihards fon Foregers]] &lt;br/&gt; [[Karls Ruberls]] &lt;br/&gt; [[Oto Vāle]]}} 
| — 
| '''4'''
|-
| align=left| {{osv|Vingrošana|1900|Vasaras|image=yes}} 
| {{hidden|{{align|left|1}}|[[Františeks Erbens]]}}  
| — 
| '''1'''
|-
! Kopā || 6 || 1 || 7
|}

== Medaļu ieguvēji ==
[[File:František Janda-Suk.jpg|200px|right|thumb| [[Františeks Janda-Suks]] olimpiskajās spēlēs izcīnīja sudraba medaļu.]]
* '' Skatīt arī: [[1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula]] un [[1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]]''

=== Medaļnieki ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! Medaļa !! Sportists !! Sporta veids !! Disciplīna !! Ats.
|-
| style=&quot;background:silver| '''Sudrabs''' || [[Františeks Janda-Suks]] || {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]] || &lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.olympic.org/paris-1900/athletics/discus-throw-men|title=Paris 1900 Athletics — discus throw men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}&lt;/ref&gt;
|-
| style=&quot;background:#cc9966| '''Bronza''' || [[Hedviga Rozenbaumova]] || {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu vienspēles|Sieviešu vienspēles]] || &lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.olympic.org/paris-1900/tennis/doubles-mixed |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja|archive-date=2020. gada 18. augusts|title=Paris 1900 Tennis: doubles mixed|accessdate=2020. gada 18. augusts}}&lt;/ref&gt;
|}

; Medaļnieki Jauktās komandas sastāvā
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! Medaļa !! Sportisti !! Sporta veids !! Disciplīna !! Ats.
|-
| style=&quot;background:#cc9966| '''Bronza''' || [[Hedviga Rozenbaumova]] un {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} || {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|Jauktās dubultspēles]] || &lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.olympic.org/paris-1900/tennis/singles-women |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja|archive-date=2020. gada 13. augusts|title=Paris 1900 Tennis: singles women|accessdate=2020. gada 13. augusts}}&lt;/ref&gt;
|}

=== Medaļu sadalījums pa sporta veidiem ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
! Sporta veids !! style=&quot;background:gold|Zelts !! style=&quot;background:silver|Sudrabs !! style=&quot;background:#cc9966|Bronza !! Kopā
|-
| align=left| {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || — || '''1'''
|-
! Kopā || 0 || 1 || 1 || 2
|}

== Rezultāti ==
=== [[File:Cycling pictogram.svg|20px]] Riteņbraukšana ===
* Skatīt arī: ''[[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || colspan=2|Pirmā kārta || colspan=2|Ceturdaļfināls || colspan=2|Pusfināls || colspan=2|Fināls
|-
! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta
|-
| [[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sprints vīriešiem|Sprints]] 
| [[Františeks Hiršs]] || align=center|''Nav zināms'' || align=center|4/8 &lt;small&gt;(1. grupa)&lt;small&gt;|| colspan=&quot;6&quot; {{n/a|Nekvalificējās}}
|}

=== [[File:Tennis pictogram.svg|20px]] Teniss ===
* Skatīt arī: ''[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || Ceturdaļfināls || Pusfināls || Fināls || rowspan=2|Vieta
|-
! Pretinieks &lt;br/&gt; Rezultāts || Pretinieks &lt;br/&gt; Rezultāts || Pretinieks &lt;br/&gt; Rezultāts
|-
| [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu vienspēles|Sieviešu vienspēles]] 
| '''[[Hedviga Rozenbaumova]]''' || {{n/a|Izlaida}} || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Ivonne Prevo]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; Zaudējums (6–1 ; 6–1) || {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|{{bronze03}}
|}

=== [[File:Athletics pictogram.svg|20px]] Vieglatlētika ===
* Skatīt arī: ''[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || colspan=2|Kvalifikācijas kārta || colspan=2|Pusfināls || colspan=2| Atkārtojuma skrējiens || colspan=2|Fināls
|-
! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta
|-
| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|100 metri]] 
| [[Vāclavs Novi]] || align=center|''Nav zināms'' || align=center| 3 &lt;small&gt;(1. grupa)&lt;small&gt; || colspan=&quot;6&quot; {{n/a|Nekvalificējās}}
|-
| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]] 
| [[Ondržejs Pukls]] || align=center|''Nav zināms'' || align=center| 4/5 &lt;small&gt;(3. grupa)&lt;small&gt; || colspan=&quot;4&quot; {{n/a| }} || colspan=&quot;2&quot; {{n/a|Nekvalificējās}}
|-
| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]] 
| [[Ondržejs Pukls]] || colspan=&quot;6&quot; {{n/a| }} || align=center|''Nav zināms'' || align=center| 7/9
|-
| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskrējiens]] 
| [[Karels Nedveds]] || align=center|''Nav zināms'' || align=center| 3 &lt;small&gt;(1. grupa)&lt;small&gt; || colspan=&quot;6&quot; {{n/a|Nekvalificējās}}
|-
| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]] 
| '''[[Františeks Janda-Suks]]''' || align=center|35.04 m || align=center|2 ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || colspan=&quot;4&quot; {{n/a| }} || align=center|35.14 m || align=center| {{silver02}}
|}

=== [[File:Gymnastics (artistic) pictogram.svg|20px]] Vingrošana ===
* Skatīt arī: ''[[Vingrošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! Disciplīna || Sportists || Rezultāts || Vieta
|-
| [[Vingrošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālā daudzcīņa vīriešiem|Individuālā daudzcīņa]] 
| [[Františeks Erbens]] || align=center|249 punkti || align=center|32/34
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200417062536/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/BOH/summer/1900/ Bohēmija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/countries/BOH/editions/2 Bohēmija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}}

{{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}}
{{Bohēmijas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
{{Bohēmija olimpiskajās spēlēs}}

[[Kategorija:Valstis 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Bohēmija olimpiskajās spēlēs|1900]]
[[Kategorija:Bohēmijas sportisti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs| ]]</text>
      <sha1>l4glk6ta824u4ke1ixeuoq19rsd94ej</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3662585</id>
      <parentid>3662407</parentid>
      <timestamp>2022-07-29T11:28:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Ārējās saites */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10565" xml:space="preserve">{{Valsts infokaste spēlēs
| NOC = BOH
| NOCname = [[Čehijas Olimpiskā komiteja]]
| games = vasaras olimpiskajās spēlēs
| year = 1900
| flagcaption =
| oldcode = 
| website =
| location = {{vieta|Francija|Parīze}}
| date = [[1900]]. gada [[14. maijs]] — [[28. oktobris]]
| competitors = 7 (6 vīrieši un 1 sieviete)
| sports = 4
| flagbearer = 
| rank = 19
| gold = 0
| silver = 1
| bronze = 1
| officials = 
| appearances = auto
| app_begin_year = 1900
| app_end_year = 1912
| summerappearances = 
| winterappearances = 
| seealso = ''[[Bohēmija 1906. gada neoficiālās olimpiskajās spēlēs|1906 (neof.)]]'' 
}}

'''[[Bohēmijas Karaliste|Bohēmija]] (Bohēmijas Karaliste)''' bija pārstāvēta '''[[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' kas norisinājās [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] no [[1900]]. gada [[14. maijs|14. maija]] līdz [[28. oktobris|28. oktobrim]]. Šīs bija pirmās [[vasaras olimpiskās spēles]], kurās tā startēja.

Šajās olimpiskajās spēlēs Bohēmiju pārtāvēja 7 sportisti (6 vīrieši un 1 sieviete), kuri startēja četros sporta veidos — [[riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|riteņbraukšanā]], [[teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|tenisā]], [[vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikā]] un [[vingrošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vingrošanā]]. Visos šajos sporta veidos tā bija pirmo reizi pārstāvēta. 

Bohēmija šajās olimpiskajās spēlēs izcīnīja divas olimpiskās medaļas. Sudraba medaļu ieguva vieglatlēts [[Františeks Janda-Suks]], savukārt bronzas medaļu ieguva tenisiste [[Hedviga Rozenbaumova]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/countries/BOH/summer/1900/  |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417062536/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/BOH/summer/1900/ |work=Sports Reference |archive-date=2022. gada 27. jūlijs |title=Bohemia at the 1900 Paris Summer Games |accessdate=2022. gada 27. jūlijs}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.olympedia.org/countries/BOH/editions/2 |work=''Olympedia'' |archive-date=2022. gada 27. jūlijs |title=Bohemia at the 1900 Summer Olympics|accessdate=2022. gada 27. jūlijs}}&lt;/ref&gt; [[Hedviga Rozenbaumova]] izcīnīja vēl vienu bronzas medaļu kopā ar [[Lielbritānija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lielbritānijas]] tenisistu [[Arčibalds Vordens|Arčibaldu Vordenu]] kā [[Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Jauktās komandas]] pārstāvji [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|jauktajās dubultspēlēs tenisā]].&lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.olympic.org/paris-1900/tennis/doubles-mixed |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja|archive-date=2020. gada 18. augusts|title=Paris 1900 Tennis: doubles mixed|accessdate=2020. gada 18. augusts}}&lt;/ref&gt;

== Sportisti un to sadalījums pa sporta veidiem ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
! Sporta veids || Vīrieši || Sievietes || Kopā
|-
| align=left| {{osv|Riteņbraukšana|1900|Vasaras|image=yes}} 
| {{hidden|{{align|left|1}}|[[Františeks Hiršs]]}} 
| — 
| '''1'''
|-
| align=left| {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} 
| — 
| {{hidden|{{align|left|1}}|[[Hedviga Rozenbaumova]]&lt;ref&gt;Startēja arī [[Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Jauktajā komandā]] kopā ar britu [[Arčibalds Vordens|Arčibaldu Vordenu]].&lt;/ref&gt; }}
| '''1'''
|-
| align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} 
| {{hidden|{{align|left|4}}|[[Aloiss Anderlē]] &lt;br/&gt; [[Rihards fon Foregers]] &lt;br/&gt; [[Karls Ruberls]] &lt;br/&gt; [[Oto Vāle]]}} 
| — 
| '''4'''
|-
| align=left| {{osv|Vingrošana|1900|Vasaras|image=yes}} 
| {{hidden|{{align|left|1}}|[[Františeks Erbens]]}}  
| — 
| '''1'''
|-
! Kopā || 6 || 1 || 7
|}

== Medaļu ieguvēji ==
[[File:František Janda-Suk.jpg|200px|right|thumb| [[Františeks Janda-Suks]] olimpiskajās spēlēs izcīnīja sudraba medaļu.]]
* '' Skatīt arī: [[1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula]] un [[1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]]''

=== Medaļnieki ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! Medaļa !! Sportists !! Sporta veids !! Disciplīna !! Ats.
|-
| style=&quot;background:silver| '''Sudrabs''' || [[Františeks Janda-Suks]] || {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]] || &lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.olympic.org/paris-1900/athletics/discus-throw-men|title=Paris 1900 Athletics — discus throw men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}&lt;/ref&gt;
|-
| style=&quot;background:#cc9966| '''Bronza''' || [[Hedviga Rozenbaumova]] || {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu vienspēles|Sieviešu vienspēles]] || &lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.olympic.org/paris-1900/tennis/doubles-mixed |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja|archive-date=2020. gada 18. augusts|title=Paris 1900 Tennis: doubles mixed|accessdate=2020. gada 18. augusts}}&lt;/ref&gt;
|}

; Medaļnieki Jauktās komandas sastāvā
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! Medaļa !! Sportisti !! Sporta veids !! Disciplīna !! Ats.
|-
| style=&quot;background:#cc9966| '''Bronza''' || [[Hedviga Rozenbaumova]] un {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} || {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|Jauktās dubultspēles]] || &lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.olympic.org/paris-1900/tennis/singles-women |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja|archive-date=2020. gada 13. augusts|title=Paris 1900 Tennis: singles women|accessdate=2020. gada 13. augusts}}&lt;/ref&gt;
|}

=== Medaļu sadalījums pa sporta veidiem ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
! Sporta veids !! style=&quot;background:gold|Zelts !! style=&quot;background:silver|Sudrabs !! style=&quot;background:#cc9966|Bronza !! Kopā
|-
| align=left| {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || — || '''1'''
|-
! Kopā || 0 || 1 || 1 || 2
|}

== Rezultāti ==
=== [[File:Cycling pictogram.svg|20px]] Riteņbraukšana ===
* Skatīt arī: ''[[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || colspan=2|Pirmā kārta || colspan=2|Ceturdaļfināls || colspan=2|Pusfināls || colspan=2|Fināls
|-
! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta
|-
| [[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sprints vīriešiem|Sprints]] 
| [[Františeks Hiršs]] || align=center|''Nav zināms'' || align=center|4/8 &lt;small&gt;(1. grupa)&lt;small&gt;|| colspan=&quot;6&quot; {{n/a|Nekvalificējās}}
|}

=== [[File:Tennis pictogram.svg|20px]] Teniss ===
* Skatīt arī: ''[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || Ceturdaļfināls || Pusfināls || Fināls || rowspan=2|Vieta
|-
! Pretinieks &lt;br/&gt; Rezultāts || Pretinieks &lt;br/&gt; Rezultāts || Pretinieks &lt;br/&gt; Rezultāts
|-
| [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu vienspēles|Sieviešu vienspēles]] 
| '''[[Hedviga Rozenbaumova]]''' || {{n/a|Izlaida}} || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Ivonne Prevo]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; Zaudējums (6–1 ; 6–1) || {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|{{bronze03}}
|}

=== [[File:Athletics pictogram.svg|20px]] Vieglatlētika ===
* Skatīt arī: ''[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || colspan=2|Kvalifikācijas kārta || colspan=2|Pusfināls || colspan=2| Atkārtojuma skrējiens || colspan=2|Fināls
|-
! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta
|-
| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|100 metri]] 
| [[Vāclavs Novi]] || align=center|''Nav zināms'' || align=center| 3 &lt;small&gt;(1. grupa)&lt;small&gt; || colspan=&quot;6&quot; {{n/a|Nekvalificējās}}
|-
| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]] 
| [[Ondržejs Pukls]] || align=center|''Nav zināms'' || align=center| 4/5 &lt;small&gt;(3. grupa)&lt;small&gt; || colspan=&quot;4&quot; {{n/a| }} || colspan=&quot;2&quot; {{n/a|Nekvalificējās}}
|-
| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]] 
| [[Ondržejs Pukls]] || colspan=&quot;6&quot; {{n/a| }} || align=center|''Nav zināms'' || align=center| 7/9
|-
| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskrējiens]] 
| [[Karels Nedveds]] || align=center|''Nav zināms'' || align=center| 3 &lt;small&gt;(1. grupa)&lt;small&gt; || colspan=&quot;6&quot; {{n/a|Nekvalificējās}}
|-
| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]] 
| '''[[Františeks Janda-Suks]]''' || align=center|35.04 m || align=center|2 ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || colspan=&quot;4&quot; {{n/a| }} || align=center|35.14 m || align=center| {{silver02}}
|}

=== [[File:Gymnastics (artistic) pictogram.svg|20px]] Vingrošana ===
* Skatīt arī: ''[[Vingrošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! Disciplīna || Sportists || Rezultāts || Vieta
|-
| [[Vingrošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālā daudzcīņa vīriešiem|Individuālā daudzcīņa]] 
| [[Františeks Erbens]] || align=center|249 punkti || align=center|32/34
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200417062536/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/BOH/summer/1900/ Bohēmija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/countries/BOH/editions/2 Bohēmija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}}

{{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}}
{{Bohēmijas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
{{Bohēmija olimpiskajās spēlēs}}

[[Kategorija:Valstis 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Bohēmija olimpiskajās spēlēs|1900]]</text>
      <sha1>25y5as2jelqoz9aa4hxdtb5x5f4t8wf</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>429943</id>
    <revision>
      <id>3662073</id>
      <parentid>3635942</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T15:31:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: [[EBU]] → [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]] (44) using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="64667" xml:space="preserve">{{Eirovīzijas infokaste
| nosaukums              = 2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss
| tēma                   = ''Open Up'' (&quot;Atraisies&quot;)
| attēls                 = Eurovision Song Contest 2021 logo.png
| att_izm                = 280px
| fināls                 = {{dat|2021|05|22}}
| pusfināls              = 
| pirmais pusfināls      = {{dat|2021|05|18}}
| otrais pusfināls       = {{dat|2021|05|20}}
| vadītājs (i)           = [[Šantala Janzena]]&lt;br&gt;[[Edsīlija Romblija]]&lt;br&gt;[[Jans Smits]]&lt;br&gt;''[[NikkieTutorials]]''
| koordinators           = [[Martins Esterdāls]]
| režisors               = Daniels Jelineks&lt;br&gt;Marniks Kārts&lt;br&gt;Marks Poss
| pārraidītājs           = ''[[AVROTROS]]''&lt;br&gt;''[[Nederlandse Omroep Stichting]]'' (NOS)&lt;br&gt;''[[Nederlandse Publieke Omroep]]'' (NOP)
| vieta                  = {{ESC|Nīderlande}}, [[Roterdama]], ''[[Rotterdam Ahoy]]''
| uzvarētājs             = {{ESC|Itālija}} ''[[Måneskin]]'' — ''[[Zitti e buoni]]''
| balsošanas sistēma     = Gan žūrija 5 cilvēku sastāvā, gan skatītāji no katras dalībvalsts atsevišķi novērtē pārējo dalībvalstu dziesmas, piešķirot 12, 10 un 8-1 punktus TOP 10 dziesmām.
| dalībvalstis           = 39
| valstis, kas debitē    = nav
| valstis, kas atgriežas = {{ESC|Bulgārija}}&lt;br&gt;{{ESC|Ukraina}}
| valstis, kas izstājās  = {{ESC|Armēnija}}&lt;br&gt;{{ESC|Baltkrievija}}&lt;br&gt;{{ESC|Melnkalne}}&lt;br&gt;{{ESC|Ungārija}}
| nulle punktu           = {{ESC|Lielbritānija}}
| viesmākslinieki        = '''1. pusfināls'''&lt;br&gt;&lt;u&gt;Atklāšanas priekšnesums&lt;/u&gt;&lt;br&gt;[[Dankans Lorencs]] — ''Feel Something''&lt;br&gt;&lt;u&gt;Starpšova priekšnesums&lt;/u&gt;&lt;br&gt;Davina Mišele, Tekla Rētena — ''The Power of Water''&lt;br&gt;'''2. pusfināls'''&lt;br&gt;&lt;u&gt;Atklāšanas priekšnesums&lt;/u&gt;&lt;br&gt;''Redo'' un Ēfje de Visere — ''Forward Unlimited''&lt;br&gt;&lt;u&gt;Starpšova priekšnesums&lt;/u&gt;&lt;br&gt;Baleta dejotāja Ahmada Žūduvu un BMX braucēja Deza Mārsena priekšnesums ''Close Encounter of a Special Kind''&lt;br&gt;'''Fināls'''&lt;br&gt;&lt;u&gt;Atklāšanas priekšnesums&lt;/u&gt;&lt;br&gt;Karogu parāde ar visām 26 fināla dalībvalstīm ar DJ Pītera Gabriela mūziku&lt;br&gt;&lt;u&gt;Starpšova priekšnesums&lt;/u&gt;&lt;br&gt;''Afrojack'', Glenisa Greisa un ''Wulf'' — ''Music Binds Us''&lt;br&gt;Agrākie konkursa uzvarētāji [[Lenija Kūra]], ''[[Teach-In]]'' kopā ar [[Getija Kaspers|Getiju Kaspers]], [[Sandra Kima]], [[Elena Paparizu]], [[Lordi]], [[Monss Selmerlēvs]] — ''Rock the Roof''&lt;br&gt;Dankans Lorencs — ''Stars'' un ''[[Arcade]]''&lt;br&gt;''The Human Countdown''
| map                    = ESC 2021 Map.svg
| col1 = #22b14c | tag1 = Dalībvalstis
| col2 = #d40000 | tag2 = Dalībvalstis, kas nekvalificējās finālam
| col3 = #FFC20E | tag3 = Valstis, kas piedalījušās iepriekš, bet ne šajā konkursā
| con                    = Eirovīzijas dziesmu konkurss
| koncerts               = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]
| iepriekšējais          = [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2019]] [[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ &lt;s&gt;2020&lt;/s&gt;]]
| nākamais               = [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|''2022'' ►]]
}}
'''2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2021}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2021}}) bija 65. ikgadējais [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. Piekto reizi konkursa vēsturē tas notika [[Nīderlande|Nīderlandē]], iepriekš valstij rīkojot [[1958. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1958]]., [[1970. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1970]]. [[1976. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1976]]. un [[1980. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1980]]. gada konkursus, bet pirmo reizi [[Roterdama]]s pilsētā, kas konkursu rīkoja pēc [[Dankans Lorencs|Dankana Lorenca]] ar dziesmu ''[[Arcade]]'' uzvaras [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]]. gada konkursā [[Telaviva|Telavivā]], [[Izraēla|Izraēlā]]. Nīderlande bija plānojusi rīkot [[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2020.]] gada Eirovīzijas dziesmu konkursu, tomēr vēlāk [[COVID-19 pandēmija]]s izplatīšanās dēļ konkurss pirmo reizi tā vēsturē tika atcelts.

Konkursā piedalījās 39 valstis. [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārija]] un [[Ukraina Eirovīzijas dziesmu konkursā|Ukraina]] atgriezās pēc nepiedalīšanās 2019. gada konkursā, bet [[Melnkalne Eirovīzijas dziesmu konkursā|Melnkalne]] un [[Ungārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Ungārija]] no konkursa izstājās. Sākotnēji bija paredzēts, ka arī [[Armēnija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Armēnija]] un [[Baltkrievija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Baltkrievija]] piedalīsies konkursā, taču Armēnija izstājās politisko un sociālo problēmu dēļ, kas norisinās valstī pēc [[Kalnu Karabahas konflikts|Kalnu Karabahas konflikta]] saasināšanās 2020. gadā, kamēr Baltkrievija tika diskvalificēta pēc tam, kad viņu atkārtoti iesniegtā dziesma neatbilda konkursa noteikumiem. Vairākas valstis izvēlējās uz konkursu sūtīt atceltajam 2020. gada konkursam jau izvēlētos izpildītājus.

Pusfināli notika {{dat|2021|05|18|6=un|7=20}} un {{dat||05|20}}, savukārt fināls — {{dat||05|22}}. Trīs šovus vadīja [[Šantala Janzena]], [[Edsīlija Romblija]], [[Jans Smits]] un ''[[NikkieTutorials]]''.

Konkursā uzvarēja [[rokmūzika]]s grupa ''[[Måneskin]]'' no [[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itālijas]] ar dziesmu ''[[Zitti e buoni]]'', kuras autori bija grupas dalībnieki Damiano Davids, Viktorija De Anželisa, Tomass Radži un Ītans Torkio. Šī bija Itālijas trešā uzvara pēc [[1964. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1964]]. un [[1990. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1990]]. gada konkursiem. Pirmo reizi konkursa vēsturē [[Austrālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Austrālija]] nekvalificējās finālam, atstājot [[Ukraina Eirovīzijas dziesmu konkursā|Ukrainu]] kā vienīgo valsti, kas vienmēr, kopš pusfinālu ieviešanas [[2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2004]]. gada konkursā, ir kvalificējusies finālam.

== Norise ==
Konkurss bija [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]s (EBU) un trīs Nīderlandes pārraidītāju — ''[[Nederlandse Publieke Omroep]]'' (NPO), ''[[Nederlandse Omroep Stichting]]'' (NOS) and ''[[AVROTROS]]'' —, no kuriem katrs pildīja atšķirīgu uzdevumu, kopīgi veidots projekts.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2020/05/16/rotterdam-confirmed-as-host-city-for-eurovision-2021/|title=Rotterdam Confirmed As Host City For Eurovision 2021|last=Granger|first=Anthony|website=Eurovoix|access-date={{Dat|2021|5|18||bez}}|date={{Dat|2020|5|18||bez}}|language=en}}&lt;/ref&gt; Sītse Bakers un Astrida Duntrenita bija galvenie konkursa producenti, Emilija Sikinge un Džesika Stama bija galveno producentu vietnieces, kamēr Daniels Jelineks, Marniks Kārts un Marks Poss bija konkursa režisori.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/interview-with-sietse-bakker|title=2020 and 2021 Executive Producer Sietse Bakker looks back and forward|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|access-date={{Dat|2021|5|18}}|date={{Dat|2020|6|16}}|language=en}}&lt;/ref&gt;

2020. gada janvārī tika paziņots, ka par EBU Eirovīzijas koordinatoru no 2020. gada konkursa kļūs [[Martins Esterdāls]], kas šo amatu pārņēma no [[Juns Ūla Sanns|Juna Ūla Sanna]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/martin-osterdahl-new-eurovision-song-contest-executive-supervisor|title=Martin Österdahl new Eurovision Song Contest Executive Supervisor|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|access-date={{Dat|2021|5|18}}|date={{Dat|2020|1|20}}|language=en}}&lt;/ref&gt; Pirms viņa darba kā koordinatoran viņš ir bijis galvenais producents [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013]]. un [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]]. gada Eirovīzijas dziesmu konkursiem [[Zviedrija|Zviedrijā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2020/01/20/martin-osterdahl-appointed-eurovision-executive-supervisor/|title=Martin Österdahl Appointed Eurovision Executive Supervisor|last=Farren|first=Neil|website=Eurovoix|access-date={{Dat|2021|5|18||bez}}|date={{Dat|2020|1|20||bez}}|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Norises vieta ===
[[Attēls:Rotterdam_Ahoy_2016.jpg|left|thumb|Konkursa norises vieta ''[[Rotterdam Ahoy]]'' [[Roterdama|Roterdamā]], [[Nīderlande|Nīderlandē]].|200px]]
Konkurss norisinājās ''[[Rotterdam Ahoy]]'' arēnā [[Roterdama|Roterdamā]], [[Nīderlande|Nīderlandē]], kas to rīkoja pēc valsts uzvaras [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]]. gada konkursā, kad to pārstāvēja [[Dankans Lorencs]] ar dziesmu ''[[Arcade]]''. Šī bija piektā reize, kad Nīderlande rīkoja konkursu, iepriekš rīkojot [[1958. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1958]]., [[1970. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1970]]., [[1976. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1976]]. un [[1980. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1980]]. gada konkursus, taču tas pirmo reizi notika Roterdamas pilsētā. ''Rotterdam Ahoy'' iepriekš ir rīkojusi arī [[2007. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkursu]], kā arī bija plānotā norises vieta vēlāk atceltajam [[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2020]]. gada konkursam.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/newsbeat-57079037|title=Eurovision 2021: How this year's acts are aiming for a Covid-safe contest|publisher=[[BBC]]|work=[[BBC News]]|access-date={{Dat|2021|5|18}}|date={{Dat|2021|5|16}}|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2020/05/16/rotterdam-confirmed-as-host-city-for-eurovision-2021/|title=Rotterdam Confirmed As Host City For Eurovision 2021|last=Granger|first=Anthony|website=Eurovoix|access-date={{Dat|2020|10|29||bez}}|date={{Dat|2020|5|16||bez}}|language=en}}&lt;/ref&gt;

==== Rīkotājpilsētas noteikšana ====
Eirovīzijas tradīcija nosaka, ka iepriekšējā konkursa uzvarētājvalstij (šajā gadījumā — Nīderlandei) ir jārīko nākamais konkurss. Nīderlandes pārraidītāji NPO, NOS un AVROTROS neilgi pēc 2019. gada konkursa uzsāka pilsētu pieteikšanos konkursa rīkošanai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tellerreport.com/life/2019-05-19---eurovision--several-cities-in-the-netherlands-already-candidates-to-host-the-2020-edition-.S1lyrjmJpN.html|title=Eurovision: several cities in the Netherlands already candidates to host the 2020 edition {{!}} Teller Report|website=www.tellerreport.com|access-date={{Dat|2021|5|18}}|date={{Dat|2019|5|19}}|language=en}}&lt;/ref&gt; {{dat|2019|7|10}} Nīderlandes pilsētām tika atvērta pieteikšanās konkursa rīkošanai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/eurovision-2020-city-bid-process-has-begun|title=Which Dutch city or region will host Eurovision 2020?|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|access-date={{Dat|2021|5|18}}|date={{Dat|2019|5|29}}|language=en}}&lt;/ref&gt; {{dat||7|10}} svinīgā ceremonijā [[Hāga|Hāgā]] piecu valsts pilsētu — [[Arnema]]s, [[Hertogenbosa]]s, [[Māstrihta]]s, [[Roterdama]]s un [[Utrehta]]s — pārstāvji iesniedza pieteikšanās dokumentus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/5-cities-in-the-race-to-become-eurovision-2020-host-city|title=5 Dutch cities in the race to become Eurovision 2020 Host City|last=Zwart|first=Josianne|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|access-date={{Dat|2021|5|18}}|date={{Dat|2019|7|10}}|language=en}}&lt;/ref&gt; {{dat||7|16}} kandidātpilsētu saraksts tika saīsināts līdz divām pilsētām — Māstrihtas un Roterdamas —,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://myprivacy.dpgmedia.nl/consent/?siteKey=V9f6VUvlHxq9wKIN&amp;callbackUrl=https%3a%2f%2fwww.ad.nl%2fprivacy-gate%2faccept-tcf2%3fredirectUri%3d%252fshow%252frotterdam-en-maastricht-strijden-om-songfestival-andere-steden-vallen-af%257ead566645%252f%253freferrer%253dhttps%253a%252f%252fen.wikipedia.org%252f|title=Rotterdam en Maastricht strijden om Songfestival, andere steden vallen af|last=Oomen|first=Eefje|website=AD|access-date={{Dat|2021|5|18}}|date={{Dat|2019|7|16}}|language=nl}}&lt;/ref&gt; un pēc katras pilsētas apmeklēšanas un apskates {{dat||8|30}} Roterdama tika paziņota kā 2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa norises vieta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://esctoday.com/176894/eurovision-2020-highlights-from-npos-visit-to-rotterdam/|title=Eurovision 2020: Highlights from NPO's visit to Rotterdam|last=Jiandani|first=Sanjay (Sergio)|website=ESCToday|access-date={{Dat|2021|5|18}}|date={{Dat|2019|7|19}}|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/rotterdam-to-host-eurovision-2020|title=Rotterdam to host Eurovision 2020!|last=LaFleur|first=Louise|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|access-date={{Dat|2021|5|18}}|date={{Dat|2019|8|30}}|language=en}}&lt;/ref&gt;

Uzreiz pēc 2020. gada konkursa atcelšanas konkursa rīkotājs [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]] uzsāka pārrunas ar Nīderlandes pārraidītājiem, kā arī Roterdamas pilsētu saistībā ar iespēju tiem rīkot 2021. gada konkursu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/official-ebu-statement-and-faq-eurovision-song-contest-2020-cancellation|title=Official EBU statement &amp; FAQ on Eurovision 2020 cancellation|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|access-date={{Dat|2021|5|18}}|date={{Dat|2020|3|18}}|language=en}}&lt;/ref&gt; {{dat|2020|4|23}} Roterdamas pilsētas dome apstiprināja sava budžeta līdzekļu palielināšanu pēc tam, kad nīderlandiešu mediji bija ziņojuši, ka pilsētai būtu nepieciešami papildus miljoni 6,7 miljoni eiro, lai konkursu rīkotu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2020/04/08/eurovision21-rotterdam-requires-6-7-million-euros-additional-funding-to-host-eurovision-2021/|title=Eurovision'21: Rotterdam Requires 6.7 Million Euro's Additional Funding to Host Eurovision 2021||last=Granger|first=Anthony|website=Eurovoix|access-date={{Dat|2021|5|18}}|date={{Dat|2020|4|8}}|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://escxtra.com/2020/04/23/rotterdam-city-council-agrees-to-extra-funding-for-eurovision-2021/|title=🇳🇱 Rotterdam City Council agrees to extra funding for Eurovision 2021|last=Jurnavan|first=Tim|website=ESCXTRA|access-date={{Dat|2021|5|18}}|date={{Dat|2020|4|23}}|language=en}}&lt;/ref&gt; Šis lēmums bija nozīmīgs, jo pilsētai bija jāpieņem un jāpaziņo lēmums par to, vai tā vēlas rīkot konkursu, EBU līdz aprīļa beigām. Ja Roterdama būtu atteikusies no konkursa rīkošanas, nīderlandiešu pārraidītājiem būtu bijis jāatrod cita alternatīva rīkotājvietai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://esctoday.com/179651/esc-2021-will-rotterdam-host-the-contest-next-year-6-7-million-euros-required|title=ESC 2021: Will Rotterdam host the contest next year? 6.7 million euros required|last=Jiandani|first=Sanjay (Sergio)|website=ESCToday|access-date={{Dat|2021|5|18}}|date={{Dat|2020|4|9}}|language=en}}&lt;/ref&gt;

[[Eirovīzija 2020: Eiropa staro!]] pārraides laikā {{Dat|2020|5|16}} tika oficiāli paziņots, ka norises vieta 2021. gada konkursam būs ''[[Rotterdam Ahoy]]'' [[Roterdama|Roterdamā]], [[Nīderlande|Nīderlandē]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/eurovision-song-contest-to-return-to-rotterdam-in-2021|title=Rotterdam returns as Eurovision Song Contest Host City in 2021|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|access-date={{Dat|2021|2|25||bez}}|date={{Dat|2020|5|16||bez}}|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== COVID-19 pandēmijas ietekme ===
{{Dat|2020|5|7}} [[Nīderlande]]s valdība paziņoja, ka jebkāda veida masveida pulcēšanas tiks aizliegta līdz plaši būtu pieejama vakcīna pret [[COVID-19]]. Konkursa rīkotāji novērtēja šo lēmumu, kā tas varētu ietekmēt konkursa norisi.

{{Dat|2020|9|18}} tika paziņoti 4 scenāriji, kā konkurss varētu notiktː&lt;ref name=&quot;scenāriji&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/the-4-ways-to-make-eurovision-2021-happen|title=The 4 ways to make Eurovision 2021 happen|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|access-date={{Dat|2021|2|25||bez}}|date={{Dat|2020|9|10||bez}}|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pinknews.co.uk/2020/09/18/eurovision-2021-rotterdam-lockdown-covid-coronavirus-scenario/|title=Eurovision confirms radical 2021 plans to ensure contest takes place – even in lockdown|last=Smith|first=Reiss|website=PinkNews|access-date={{Dat|2021|2|25||bez}}|date={{Dat|2020|9|10||bez}}|language=en}}&lt;/ref&gt;
* Konkurss notiek kā ierasts iepriekšējos gados (A scenārijs)
* Konkurss notiek ar fiziskās distancēšanās un citiem epid emioloģiskās drošības pasākumiem (B scenārijs)
* Radīt iespēju dalībniekiem uzstāties no savas valsts, ja tiem nav iespēju ierasties Roterdamā (C scenārijs)
* Pilnībā attālināta veida konkurss, (D scenārijs) kas tiek rīkots Roterdamā, kamēr dziedātāji uzstājas no savām valstīm, arēnā nav skatītāju un pilsētā nenotiek nekāda veida klātienes pasākumi. Šāda veida konkursa scenārijs tika izmēģinās [[2020. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss|2020. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkursa]] laikā.

2021. gada februārī EBU un rīkotāju pārraidītāji paziņoja, ka konkurss kā ierasts (A scenārijs) nevarētu notikt.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/eurovision-2021-determined-yet-realistic-plans-for-may|title=Eurovision 2021 organizers set determined yet realistic plans for May|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|access-date={{Dat|2021|5|18||bez}}|date={{Dat|2021|3|3||bez}}|language=en}}&lt;/ref&gt; Lai gan jau ilgu laiku bija plānots, ka konkurss norisināsies pēc B scenārija principiem, {{Dat||4|30}} EBU to oficiāli apstiprināja.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/mediacentre/2021-faqs|title=Rotterdam 2021 FAQs|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|access-date={{Dat|2021|5|18||bez}}|language=en}}&lt;/ref&gt;

{{Dat|2021|4|1}} tika paziņots, ka 3500 skatītājiem būs ļauts atrasties arēnā 9 šovu laikā, ieskaitot abus pusfinālus un finālu un 6 mēģinājumus. Nīderlandes valdība {{Dat||4|29}} to oficiāli apstiprināja.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/eurovision-song-contest-fieldlab|title=Eurovision Song Contest to proceed with limited audience|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|access-date={{Dat|2021|5|18||bez}}|date={{Dat|2021|4|29||bez}}|language=en}}&lt;/ref&gt; Visiem skatītājiem, tāpat kā visiem konkursa rīkotājiem un darbiniekiem un valstu delegāciju dalībniekiem, lai iekļūtu arēnā ir jānodod negatīvs COVID-19 tests.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nos.nl/l/2374944|title=Alsnog Songfestival met publiek, ongeveer helft van toeschouwers welkom|publisher=NOS|access-date={{Dat|2021|5|18||bez}}|date={{Dat|2021|4|1||bez}}|language=nl}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rtlboulevard.nl/special/songfestival/artikel/5228209/kabinet-hakt-knoop-door-publiek-welkom-bij|title=Kabinet hakt knoop door: publiek welkom bij songfestival|website=RTL Boulevard|access-date={{Dat|2021|5|18||bez}}|date={{Dat|2021|4|29||bez}}|language=nl}}&lt;/ref&gt;

== Formāts ==

=== Vizuālais noformējums ===
{{Dat|2020|9|18}} kopā ar iespējamiem konkursa norises scenārijiem tika paziņots, ka plānotais 2020. gada konkursa vizuālais dizains un sauklis ''Open Up'' (&quot;Atraisies&quot;) tiks saglabāts arī 2021. gada konkursam.&lt;ref name=&quot;scenāriji&quot;/&gt; {{Dat|2020|12|4}} tika atklāts jaunais uzlabotais konkursa logo un zīmols. Logo parāda abstraktu Eiropas karti, kas savieno visu sākotnēji plānoto 41 dalībvalstu galvaspilsētas ar Roterdamu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/new-logo-for-eurovision-song-contest-2021|title=This is the new logo of Eurovision 2021|access-date={{Dat|2021|5|19||bez}}|date={{Dat|2020|12|4||bez}}|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cleverfranke.com/work/eurovision|title=CLEVER°FRANKE - Work - Eurovision Song Contest|website=CLEVER°FRANKE|access-date={{Dat|2021|5|19||bez}}|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.cbc.ca/news/entertainment/eurovision-song-contest-may-2021-1.5778255|title=Eurovision Song Contest set for May 2021 with same theme intended for 2020|publisher=Canadian Broadcasting Corporation|access-date={{Dat|2020|10|29||bez}}|date={{Dat|2020|10|27||bez}}|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Vadītāji ===
{{Dat|2020|9|18}} kopā ar iespējamiem konkursa norises scenārijiem tika arī paziņots, ka 2020. gada konkursam plānotie vadītāji — aktrise un televīzijas raidījumu vadītāja [[Šantala Janzena]], dziedātāja [[Edsīlija Romblija]], kas pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[1998. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1998]]. un [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007]]. gada konkursos, dziedātājs un konkursa komentētājs [[Jans Smits]], kā arī ''[[YouTube]]'' skaistumkopšanas vlogere [[NikkieTutorials|Niki de Jāgere]] (''NikkieTutorials'') — atgriezīsies vadīt 2021. gada konkursu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://wiwibloggs.com/2020/09/19/eurovision-2021-hosts-jan-smit-chantal-janzen-and-edsilia-rombley-are-reconfirmed/257457/|title=Eurovision 2021 hosts: Jan Smit, Chantal Janzen and Edsilia Rombley are reconfirmed|last=Feliks|first=Natalie|website=Wiwibloggs|access-date={{Dat|2020|10|29||bez}}|date={{Dat|2020|09|19||bez}}|language=en}}&lt;/ref&gt;

Papildus arī ''NikkieTutorials'' un [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013]]. gada konkursa [[Somija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Somijas]] pārstāve [[Krista Siegfridsa]] bija konkursa tiešsaistes satura vadītājas. Krista Siegfridsa vadīja iknedēļas ''[[YouTube]]'' video sērijas ''Krista Calling'' ar aizkulišu video,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/online-shows-2021|title=Ding-dong! Details of two online shows!|access-date={{Dat|2021|5|22||bez}}|date={{Dat|2021|3|29||bez}}|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://esctoday.com/182531/eurovision-2021-krista-siegfriends-confirmed-as-backstage-host/|title=Eurovision 2021: Krista Siegfriends confirmed as backstage host!|last=Jiandani|first=Sanjay (Sergio)|website=ESCToday|access-date={{Dat|2021|5|22}}|date={{Dat|2021|3|29}}|language=en}}&lt;/ref&gt; kamēr ''NikkieTutorials'' vadīja tiešsaistes sarunu video sērijas ''LookLab with NikkieTutorials'' ar visu 39 dalībvalstu izpildītājiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/looklab-with-nikkietutorials|title=NikkieTutorials covers glitter, glamour and gossip in new show|access-date={{Dat|2021|5|22||bez}}|date={{Dat|2021|4|23||bez}}|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|language=en}}&lt;/ref&gt; Koss van Plateringens, Hila Nuozaja un Samja Hasauja vadīja preses konferences, kamēr Koss van Plateringens arī kopā ar Fenu Ramosu vadīja Tirkīza paklāja ceremoniju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://songfestival.nl/nieuws/press-conference-en-online-hosts-van-het-eurovisie-songfestival-bekend|title=Press Conference en Online Hosts van het Eurovisie Songfestival bekend|website=songfestival.nl|access-date={{Dat|2021|5|22||bez}}|date={{Dat|2021|4|14||bez}}|publisher=[[NOP]]|language=nl}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/sunday-the-turquoise-carpet-live|title=Sunday: The Turquoise Carpet Live|access-date={{Dat|2021|5|22||bez}}|date={{Dat|2021|5|13||bez}}|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Skatuve ===
Paziņojumā par konkursa norises datumiem galvenais šova producents Sītse Bakers paziņoja, ka 2020. gada konkursam plānotā skatuve tiks izmantota arī 2021. gada konkursam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/dates-for-eurovision-2021-announced|title=Dates for Eurovision 2021 announced|access-date={{Dat|2021|5|22||bez}}|date={{Dat|2020|6|15||bez}}|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|language=en}}&lt;/ref&gt; Tās dizains ir iedvesmots no konkursa saukļa Open Up (&quot;Atraisies&quot;) un līdzeno Nīderlandes dabas ainavu. Skatuves dizaineris bija Florains Vīders, kas ir veidojis arī skatuves dizainu [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011]].—[[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012]]., [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]]. un [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]].—[[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]]. gada konkursiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovisionworld.com/esc/eurovision-2020-stage-design-revealed-for-rotterdam|title=Eurovision 2020: Stage design revealed for Rotterdam|author=Rasmus|website=EUROVISIONWORLD.COM|access-date={{Dat|2021|5|22||bez}}|date={{Dat|2019|12|2||bez}}|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/this-is-what-the-eurovision-2020-stage-will-look-like|title=Eurovision 2020 stage design: Flat, minimalist and modern|access-date={{Dat|2021|5|22||bez}}|date={{Dat|2019|12|2||bez}}|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|language=en}}&lt;/ref&gt; Tā sastāv no rotējoša galvenā LED ekrāna, kā arī pārvietojama daļēji caurspīdīga ekrāna.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rijnmond.nl/nieuws/1199638/Zo-ziet-het-indrukwekkende-podium-voor-het-Eurovisie-Songfestival-in-Ahoy-eruit|title=Zo ziet het indrukwekkende podium voor het Eurovisie Songfestival in Ahoy eruit|website=Rijnmond|access-date={{Dat|2021|5|22||bez}}|date={{Dat|2021|4|22||bez}}|language=nl}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://esctoday.com/182842/eurovision-2021-the-stage-is-lit-and-in-full-action/|title=Eurovision 2021: The stage is lit and in full action!|last=Jiandani|first=Sanjay (Sergio)|website=ESCToday|access-date={{Dat|2021|5|22}}|date={{Dat|2021|4|22}}|language=en}}&lt;/ref&gt; Skatuve tiek papildināta arī ar paplašinātās realitātes elementiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://escxtra.com/2021/04/28/augmented-reality-to-play-important-role-in-2021-contest/|title=🇳🇱 Augmented reality to play important role in 2021 contest|last=Christou|first=Costa|website=ESCXTRA|access-date={{Dat|2021|5|22}}|date={{Dat|2021|4|28}}|language=en}}&lt;/ref&gt; Atšķirībā no 2019. gada konkursa dalībnieku ''green room'', atpūtas zona, atrodas pašā arēnā un aizpilda visu tās grīdas zonu, kas iepriekš bija paredzēta skatītājiem, lai nodrošinātu fizisko distancēšanos starp valstu delegācijām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2021/02/12/eurovision21-changes-to-greenroom-for-the-contest/|title=Eurovision’21: Changes to Greenroom For The Contest|last=van Waarden|first=Franciska|website=Eurovoix|access-date={{Dat|2021|5|22||bez}}|date={{Dat|2021|2|12||bez}}|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Dziesmas ===
{{Dat|2020|6|18}} EBU paziņoja, ka šī gada konkursā valstu delegācijām būs iespēja izvēlēties, vai tā vēlas dziesmā izmantot arī iepriekš ierakstītus bekvokālus, kas iepriekš konkursā bija aizliegts,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2020/06/18/pre-recorded-backing-vocals-to-trialled-at-eurovision-for-one-year/|title=Pre-recorded Backing Vocals to Trialled at Eurovision For One Year|last=Granger|first=Anhony|website=Eurovoix|access-date={{Dat|2021|5|22||bez}}|date={{Dat|2020|6|18||bez}}|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/changes-announced-to-ensure-eurovision-comes-back-for-good|title=Changes announced to ensure Eurovision comes &quot;back for good&quot;|access-date={{Dat|2021|5|22||bez}}|date={{Dat|2020|6|18||bez}}|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|language=en}}&lt;/ref&gt; kamēr {{Dat||11|18}} EBU paziņoja, ka, lai nodrošinātu to, ka visas valstis varētu piedalīties konkursā, katras dalībvalsts pārraidītājam būs jāizveido iepriekš ierakstīts dziesmas priekšnesums, kas tiktu izmantots, ja kādas valsts izpildītājam ceļošanas ierobežojumu dēļ nebūtu iespējams ierasties uz konkursu klātienē Roterdamā. Šie ieraksti notika studijā un tie, lai nodrošinātu godīgumu, tika stingri uzraudzīti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/2021-artists-to-record-song-live-on-tape-to-ensure-contest-will-happen|title=2021 artists to record song “live-on-tape” to ensure Contest will happen|access-date={{Dat|2021|5|22||bez}}|date={{Dat|2020|11|16||bez}}|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|language=en}}&lt;/ref&gt; Vienīgā valsts, kas šo ierakstu dalībai konkursā izmantoja bija [[Austrālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Austrālija]].&lt;ref name=&quot;Austrālija&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/mediacentre/release/australia-to-use-live-on-tape|title=Australia to compete from home using ‘live-on-tape’ performance|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|access-date={{Dat|2021|5|18||bez}}|date={{Dat|2021|4|20||bez}}|language=en}}&lt;/ref&gt;

Citas atšķirības no iepriekšējo gadu konkursiem konkursa noteikumos, kas attiecas uz dziesmām un to izpildīšanu, nebija, ieskaitot arī noteikumu par to, ka konkursā izpildītās dziesmas nedrīkst būt izlaistas pirms iepriekšējā gada 1. septembra.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/about/rules|title=Rules|access-date={{Dat|2021|5|23||bez}}|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|language=en}}&lt;/ref&gt; Pēc 2020. gada konkursa atcelšanas EBU bija izskatījusi iespēju atļaut konkursam pieteiktās dziesmas izmantot arī 2021. gada konkursam,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/official-ebu-statement-and-faq-eurovision-song-contest-2020-cancellation|title=Official EBU statement &amp; FAQ on Eurovision 2020 cancellation|access-date={{Dat|2021|5|23||bez}}|date={{Dat|2020|4|6||bez}}|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|language=en}}&lt;/ref&gt; ko publiski atbalstīja arī [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Viktorija Georgijeva|Viktorija]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovisionworld.com/esc/the-favorit-to-win-eurovision-2020-we-should-be-allowed-to-perform-our-songs-in-2021|title=The favourite to win Eurovision 2020: &quot;We should be allowed to perform our songs in 2021&quot;|author=Rasmus|website=EUROVISIONWORLD.COM|access-date={{Dat|2021|5|23||bez}}|date={{Dat|2020|3|18||bez}}|language=en}}&lt;/ref&gt; taču {{Dat|2020|3|20}} tika nolemts, ka tomēr konkursa noteikumi netiks mainīti un konkursā nedrīkstēs piedalīties dziesmas, kas izlaistas pirms {{Dat|2020|9|1}}, kas nozīmē, ka arī neviena 2020. gada konkursa dziesma neatbilst noteikumiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/intention-to-honour-eurovision-2020-songs-artists|title=Intention to honour Eurovision 2020 songs and artists|access-date={{Dat|2021|5|23||bez}}|date={{Dat|2020|3|20||bez}}|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Uzstāšanās secība ===
{{Dat|2020|11|17}} tika paziņots, ka ierastā pusfināla dalībvalstu uzstāšanās vietu sadalījuma izloze netiks, tā vietā pusfinālos tiktu izmantotas jau 2020. gada konkursam izlozētās vietas, kas tika noteiktas izlozē {{Dat|2020|1|28}}, kas notika Roterdamas pilsētas domē un ko vadīja konkursa vadītāji [[Šantala Janzena]], [[Jans Smits]] un [[Edsīlija Romblija]]. Šī izloze noteica arī, kurā pusfinālā balsos kura no &quot;lielā piecinieka&quot; — [[Francija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Francijas]], [[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itālijas]], [[Lielbritānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Lielbritānijas]], [[Spānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Spānijas]], [[Vācija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Vācijas]] — valstīm, kā arī [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandes]], kas finālam kvalificējas automātiski. EBU noteica arī to, ka tiks saglabāta arī iepriekš izlozētā Nīderlandes uzstāšanās pozīcija finālā — 23. Uzstāšanās secību, balstoties uz sadalījuma izlozēs iedalītajām pusēm no šova, pusfinālos un finālā noteica konkursa producenti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/2020-semi-final-line-up-to-stay-this-year|title=2020 Semi-Final line-up to stay for 2021|access-date={{Dat|2021|5|23||bez}}|date={{Dat|2020|11|19||bez}}|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Viesmākslinieki ===
{{Dat|2021|5|4}} tika paziņoti konkursa trīs šovu atklāšanas un starpšova priekšnesumi.

1. pusfinālu atklāja 2019. gada konkursa uzvarētājs [[Dankans Lorencs]] ar dziesmu ''Feel Something'',&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2021/05/04/duncan-laurence-feel-something-eurovision/|title=🇳🇱 Eurovision’21: Duncan Laurence to Open Eurovision With “Feel Something”|last=Granger|first=Anthony|website=Eurovoix|access-date={{Dat|2021|5|23||bez}}|date={{Dat|2021|5|4||bez}}|language=en}}&lt;/ref&gt; kamēr starpšova priekšnesums bija ''The Power of Water'', kas bija jūtūberes [[Davina Mišele|Davinas Mišeles]] uzstāšanās ar savu jauno singlu ''Sweet Water'', kurā piedalījās arī aktrise [[Tekla Rētena]] un kas bija balstīts uz Nīderlandes seno vēsturi ar ūdens apsaimniekošanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/the-power-of-water|title='The Power of Water' set to make a splash!|access-date={{Dat|2021|5|24||bez}}|date={{Dat|2021|4|16||bez}}|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rtlboulevard.nl/entertainment/tv/artikel/5225629/davina-michelle-en-thekla-reuten-water-act-songfestival|title=Davina Michelle en Thekla Reuten in interval-act songfestival|website=RTL Boulevard|access-date={{Dat|2021|5|24||bez}}|date={{Dat|2021|4|16||bez}}|language=nl}}&lt;/ref&gt;

2. pusfināla atklāšanas priekšnesumā piedalījās breika dejotājs ''Redo'' un dziedātāja un dziesmu autore ''Ēfje de Visere'' ar priekšnesumu ''Forward Unlimited''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gelderlander.nl/show/redo-en-eefje-de-visser-treden-samen-op-bij-songfestival~aee890b0/?referrer=https%3A%2F%2Fen.wikipedia.org%2F|title=Redo en Eefje de Visser treden samen op bij Songfestival|publisher=De Gelderlander|access-date={{Dat|2021|5|24||bez}}|date={{Dat|2021|2|17||bez}}|language=nl}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/dutch-duo-revealed-for-second-semi-final|title=Dutch duo to open Second Semi-Final|access-date={{Dat|2021|5|24||bez}}|date={{Dat|2021|2|17||bez}}|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|language=en}}&lt;/ref&gt; Starpšova priekšnesums bija baleta dejotāja Ahmada Žūduvu un BMX braucēja Deza Mārsena priekšnesums ''Close Encounter of a Special Kind''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/dutch-interval-semi-two|title=Ballet and BMX bikes for second Semi-Final|access-date={{Dat|2021|5|24||bez}}|date={{Dat|2021|3|9||bez}}|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|language=en}}&lt;/ref&gt;

Finālu atklāja ar ar ierasto konkursa karogu parādi, kas atrādīja visu 26 fināla dalībvalstu izpildītājus, kuras pavadījums bija nīderlandiešu grupas [[Shocking Blue]] singla ''Venus'' remikss, kuru veidojis 16 gadīgais diskžokejs Pīters Gabriels, un kurā daļu no dziesmas dziedāja konkursa vadītāji Šantala Janzena, Jans Smits un Edsīlija Romblija.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/pieter-gabriel-to-produce-music-for-flag-parade|title=DJ Pieter Gabriel will produce a flag parade remix for the Grand Final|access-date={{Dat|2021|5|24||bez}}|date={{Dat|2021|2|19||bez}}|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|language=en}}&lt;/ref&gt; Viens no starpšova priekšnesumiem bija speciāli konkursam sarakstīta dziesma ''Music Binds Us'', ko izpildīja diskžokejs ''[[Afrojack]]'', [[Glenisa Greisa|Glenisu Greisu]], Nīderlandes [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005]]. gada konkursa pārstāve, un [[Wulf (dziedātājs)|Wulf]] kopā ar simfonisko orķestri, kas sastāvēja no jauniem mūziķiem no visas Nīderlandes.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rtlboulevard.nl/special/songfestival/artikel/5223553/afrojack-glennis-grace-en-wulf-grote-finale-songfestival|title=Afrojack, Glennis Grace en Wulf in grote finale songfestival|website=RTL Boulevard|access-date={{Dat|2021|5|24||bez}}|date={{Dat|2021|4|5||bez}}|language=nl}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/music-binds-us-interval-act|title=Afrojack, Glennis Grace and Wulf will perform in the Grand Final|access-date={{Dat|2021|5|24||bez}}|date={{Dat|2021|4|5||bez}}|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|language=en}}&lt;/ref&gt; Fināla viesmākslinieki bija arī seši iepriekšējo konkursu uzvarētāji — [[Lenija Kūra]] ([[1969. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1969]].), ''[[Teach-In]]'' kopā ar [[Getija Kaspers|Getiju Kaspers]] ([[1975. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1975]].), [[Sandra Kima]] ([[1986. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1986]].), [[Elena Paparizu]] ([[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005]].), ''[[Lordi]]'' ([[2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2006]].) un [[Monss Selmerlēvs]] ([[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]].) —, kas izpildīja savas uzvarējušās dziesmas uz dažādu Roterdamas ēku jumtiem priekšnesumā ''Rock the Roof'',&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/rock-the-roof|title=Rotterdam ready to ‘Rock the Roof’|access-date={{Dat|2021|5|24||bez}}|date={{Dat|2021|3|25||bez}}|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|language=en}}&lt;/ref&gt; tikmēr Dankans Lorencs izpildīja savu uzvarētājdziesmu ''[[Arcade]]'', kā arī savu jauno singlu ''Stars''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/duncan-laurence-set-for-eurovision-stage|title=Duncan Laurence set for Rotterdam shows|access-date={{Dat|2021|5|24||bez}}|date={{Dat|2021|3|30||bez}}|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|language=en}}&lt;/ref&gt; Pēdējās balsošanas sekundēs tiks izpildīta arī deja ''The Human Countdown''.

== Dalībvalstis ==
{{Dat|2020|10|26}} EBU paziņoja, ka konkursā piedalīsies 41 valsts — tās pašas, kas būtu piedalījušās atceltajā [[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2020]]. gada konkursā.&lt;ref name=&quot;dalībvalstis&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://wiwibloggs.com/2020/10/26/eurovision-2021-same-41-countries-confirm-participation-for-song-contest-as-in-2020/258233/|title=Eurovision 2021: Same 41 countries confirm participation for song contest as in 2020|last=Smith|first=David|website=Wiwibloggs|access-date={{Dat|2020|10|29}}|date={{Dat|2020|10|26}}|language=en}}&lt;/ref&gt; [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārija]] un [[Ukraina Eirovīzijas dziesmu konkursā|Ukraina]] atgriezīsies pēc nepiedalīšanās [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019. gada konkursā]], bet [[Melnkalne Eirovīzijas dziesmu konkursā|Melnkalne]] un [[Ungārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Ungārija]] no konkursa izstājas.&lt;ref name=&quot;dalībvalstis&quot; /&gt;

[[2021. gads|2021]]. gada martā arī [[Armēnija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Armēnija]] un [[Baltkrievija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Baltkrievija]] izstājās no konkursa. [[Armēnija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Armēnija]], par kuras izstāšanos [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]] paziņoja {{Dat||3|5}}, izstājās no konkursa politisko un sociālo problēmu dēļ, kas norisinās valstī pēc [[Kalnu Karabahas konflikts|Kalnu Karabahas konflikta]] saasināšanās 2020. gadā.&lt;ref name=&quot;Armēnija&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/armenia-withdraws-from-eurovision-2021?fbclid=IwAR2ZmhUHdM1Td80pItLwpkyZfzXdvcckJedT5pOEDIl3TJ5sLhykxnflT94|title=Armenia withdraws from Eurovision Song Contest 2021|website=Eurovision.tv|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|access-date={{Dat|2021|3|5||bez}}|date={{Dat|2021|3|5||bez}}|language=en}}&lt;/ref&gt; Baltkrieviju {{Dat||3|26}} konkursa rīkotājs [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]] no konkursa diskvalificēja pēc tam, kad valsts atkārtoti bija iesniegusi dziesmas no izpildītāja ''[[GalasyZMesta]]'', kas pārkāpj konkursa apolitiskos noteikumus, samazinot dalībvalstu skaitu uz 39 valstīm.&lt;ref name=&quot;Baltkrievija&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/ebu-statement-on-belarusian-entry-2021|title=EBU statement on Belarusian participation|website=Eurovision.tv|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|access-date={{Dat|2021|3|26||bez}}|date={{Dat|2021|3|26||bez}}|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Dalībnieki, kas atgriežas ===
Pēc 2020. gada konkursa atcelšanas 24 no dalībvalstīm paziņoja, ka šim konkursam pieteiktie dalībnieki varēs atgriezties dalībai 2021. gada konkursā, tas nozīmē, ka visi šie izpildītāji atgriezās konkursā, papildus arī Igaunijas un Lietuvas iepriekšējā gada konkursam pieteikti dalībnieki uzvarēja rīkotajās nacionālajās atlasēs, kas nozīmē, ka arī viņi konkursā atgriezās.

Neieskaitot 2020. gada konkursa dalībniekus konkursā piedalījās trīs dalībnieki, kas jau vēl iepriekš bija piedalījušies konkursā, kā arī pieci izpildītāji, kas ir piedalījušies citos Eirovīzijas formāta konkursos vai arī bijuši bekvokālisti iepriekšējos konkursos sevis pārstāvētajai vai citai valstij.

* {{ESC|Moldova}} — [[Natālija Gordijenko]] ([[2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2006]]., kopā ar ''[[Arsenium]]'')&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/natalia-gordienko-returns-for-moldova|title=Natalia Gordienko returns for Moldova|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|access-date={{Dat|2021|3|12||bez}}|date={{Dat|2021|1|26||bez}}|language=en}}&lt;/ref&gt;
* {{ESC|Sanmarīno}} — [[Senita]] ([[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011]].)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovisionworld.com/esc/san-marino-senhit-to-eurovision-2020|title=San Marino: Senhit to Eurovision 2020|last=Santos|first=Pedro|website=EUROVISIONWORLD.COM|access-date={{Dat|2021|3|13||bez}}|date={{Dat|2020|3|6||bez}}|language=en}}&lt;/ref&gt;
* {{ESC|Serbija}} — Saņa Vučiča, ''[[Hurricane (grupa)|Hurricane]]'' dalībniece ([[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]].)&lt;ref name=&quot;Hurricane&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://wiwibloggs.com/2020/05/08/hurricane-10-facts-about-serbia-eurovision-2020-group/253274/|title=Hurricane: 10 facts about Serbia’s Eurovision 2020 group|website=Wiwibloggs|access-date={{Dat|2021|5|18||bez}}|date={{Dat|2020|5|8||bez}}|last=Rainbird|first=Oliver|language=en}}&lt;/ref&gt;
* {{ESC|Serbija}} — Ksenija Kneževiča, ''[[Hurricane (grupa)|Hurricane]]'' dalībniece ([[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]]., bekvokāliste, pārstāvot [[Melnkalne Eirovīzijas dziesmu konkursā|Melnkalni]])&lt;ref name=&quot;Hurricane&quot;/&gt;
* {{ESC|Malta}} — [[Destinija Čukunjēra|Destinija]] ([[2015. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss]], uzvarētāja; [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]]., bekvokāliste)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2020/05/16/malta-destiny-chukunyere-will-compete-in-eurovision-2021/|title=Malta: Destiny Chukunyere Will Compete in Eurovision 2021|last=Granger|first=Anthony|website=Eurovoix|access-date={{Dat|2021|5|18||bez}}|date={{Dat|2020|5|16||bez}}|language=en}}&lt;/ref&gt;
* {{ESC|Grieķija}} — [[Stefanija Liberakaki|Stefanija]] ([[2016. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss]], kā daļa no grupas ''Kisses'', pārstāvot [[Nīderlande Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]])&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2020/03/18/greece-stefania-eurovision-2021/|title=Greece: Stefania Will Represent Greece at Eurovision 2021|last=Granger|first=Anthony|website=Eurovoix|access-date={{Dat|2021|5|18||bez}}|date={{Dat|2020|3|28||bez}}|language=en}}&lt;/ref&gt;
* {{ESC|Austrija}} — [[Vincents Bueno]] ([[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]]., bekvokālists)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2020/03/26/austria-vincent-bueno-eurovision/|title=Austria: Vincent Bueno to Eurovision 2021|last=Herbert|first=Emily|website=Eurovoix|access-date={{Dat|2021|5|18||bez}}|date={{Dat|2020|3|26||bez}}|language=en}}&lt;/ref&gt;
* {{ESC|Ziemeļmaķedonija}} — [[Vasils Garvanlijevs|Vasils]] ([[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]]., bekvokālists)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/vasil-is-back-for-north-macedonia|title=Vasil is back for North Macedonia!|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|access-date={{Dat|2021|5|18||bez}}|date={{Dat|2021|1|20||bez}}|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Pirmais pusfināls ===
{{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=navajowhite|teksts_1=Kvalificējās finālam}}
Pirmais pusfināls notika {{Dat|2021|05|18}} plkst. 22:00 &lt;small&gt;({{piezīme|LAT|Pēc Latvijas laika}})&lt;/small&gt;. [[Latvija|Latvijā]] konkursu tiešraidē pārraidīja [[LTV1]] kanālā. Pusfinālā piedalījās 16 valstis. Šīs valstis kopā ar [[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itāliju]], [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] un [[Vācija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Vāciju]] arī balsoja šajā pusfinālā.

Sākotnēji bija paredzēts, ka arī [[Baltkrievija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Baltkrievija]] piedalīsies šajā pusfinālā, taču tai dalību liedza [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]] pēc tam, kad valsts pārraidītājs [[BTRC]] bija jau atkārtoti iesniedzis dziesmu, kas neatbilda konkursa noteikumiem.&lt;ref name=&quot;Baltkrievija&quot;/&gt;

Šajā pusfinālā uzvarēja [[Malta Eirovīzijas dziesmu konkursā|Malta]], tai sekojot [[Ukraina Eirovīzijas dziesmu konkursā|Ukrainai]] un [[Krievija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Krievijai]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em auto 1em auto&quot;
! width=&quot;20&quot; | Nr.&lt;ref name=&quot;nr&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/semi-final-running-orders|title=Semi-Final running orders revealed|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|access-date={{Dat|2021|5|22||bez}}|date={{Dat|2021|3|30||bez}}|language=en}}&lt;/ref&gt;
! width=&quot;150&quot; | Dalībvalsts&lt;ref name=&quot;dalībvalstis&quot;/&gt;
! width=&quot;190&quot; | Izpildītājs&lt;ref name=&quot;1. pusfināls&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/event/rotterdam-2021/first-semi-final/participants|title=First Semi-Final|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|access-date={{Dat|2021|5|22||bez}}|language=en}}&lt;/ref&gt;
! width=&quot;190&quot; | Dziesma&lt;ref name=&quot;1. pusfināls&quot;/&gt;
! width=&quot;80&quot; | Valoda
! width=&quot;190&quot; | Tulkojums
! width=&quot;20&quot; | Vieta&lt;ref name=&quot;1. pusfināls&quot;/&gt;
! width=&quot;20&quot; | Punkti&lt;ref name=&quot;1. pusfināls&quot;/&gt;
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 01
| {{ESC|Lietuva}}
| ''[[The Roop]]''
| ''[[Discoteque]]''
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| &quot;Diskotēka&quot;
| align=&quot;center&quot; | 4.
| align=&quot;center&quot; | 203
|-
| align=&quot;center&quot; | 02
| {{ESC|Slovēnija}}
| [[Ana Sokliča]]
| ''[[Amen (Anas Sokličas dziesma)|Amen]]''
| Angļu
| &quot;Āmen&quot;
| align=&quot;center&quot; | 13.
| align=&quot;center&quot; | 44
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 03
| {{ESC|Krievija}}
| [[Maniža]]
| ''[[Russian Woman]]''
| [[Krievu valoda|Krievu]]&lt;br&gt;Angļu
| &quot;Krievu sieviete&quot;
| align=&quot;center&quot; | 3.
| align=&quot;center&quot; | 225
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 04
| {{ESC|Zviedrija}}
| ''[[Tusse]]''
| ''[[Voices]]''
| Angļu
| &quot;Balsis&quot;
| align=&quot;center&quot; | 7.
| align=&quot;center&quot; | 142
|-
| align=&quot;center&quot; | 05
| {{ESC|Austrālija}}{{efn|name=Austrālija|[[COVID-19 pandēmija]]s radīto ceļošanas ierobežojumu dēļ Austrālija konkursā piedalījās ar iepriekš ierakstītu priekšnesumu studijā [[Sidneja|Sidnejā]]&lt;ref name=&quot;Austrālija&quot;/&gt;}}
| ''[[Montaigne (dziedātāja)|Montaigne]]''
| ''[[Technicolour]]''
| Angļu
| &quot;Krāsains&quot;
| align=&quot;center&quot; | 14.
| align=&quot;center&quot; | 28
|-
| align=&quot;center&quot; | 06
| {{ESC|Ziemeļmaķedonija}}
| [[Vasils Garvanlijevs|Vasils]]
| ''[[Here I Stand]]''
| Angļu
| &quot;Šeit es stāvu&quot;
| align=&quot;center&quot; | 15.
| align=&quot;center&quot; | 23
|-
| align=&quot;center&quot; | 07
| {{ESC|Īrija}}
| [[Leslija Roja]]
| ''[[Maps]]''
| Angļu
| &quot;Kartes&quot;
| align=&quot;center&quot; | 16.
| align=&quot;center&quot; | 20
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 08
| {{ESC|Kipra}}
| [[Elena Cagrinu]]
| ''[[El diablo]]''
| Angļu{{efn|name=Kipra|Sastāv no atkārtota vārdu savienojuma [[Spāņu valoda|spāniski]]}}
| &quot;Velns&quot;
| align=&quot;center&quot; | 6.
| align=&quot;center&quot; | 170
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 09
| {{ESC|Norvēģija}}
| ''[[TIX]]''
| ''[[Fallen Angel]]''
| Angļu
| &quot;Kritušais eņģelis&quot;
| align=&quot;center&quot; | 10.
| align=&quot;center&quot; | 115
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| {{ESC|Horvātija}}
| [[Albina]]
| ''[[Tick-Tock]]''
| Angļu&lt;br&gt;[[Horvātu valoda|Horvātu]]
| &quot;Tik tak&quot;
| align=&quot;center&quot; | 11.
| align=&quot;center&quot; | 110
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 11
| {{ESC|Beļģija}}
| ''[[Hooverphonic]]''
| ''[[The Wrong Place]]''
| Angļu
| &quot;Nepareizā vieta&quot;
| align=&quot;center&quot; | 9.
| align=&quot;center&quot; | 117
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 12
| {{ESC|Izraēla}}
| [[Edena Alene]]
| ''[[Set Me Free]]''
| Angļu{{efn|name=Izraēla|Sastāv no atkārtotas frāzes [[Ivrits|irvitā]]}}
| &quot;Atbrīvo mani&quot;
| align=&quot;center&quot; | 5.
| align=&quot;center&quot; | 192
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| {{ESC|Rumānija}}
| ''[[Roxen]]''
| ''[[Amnesia]]''
| Angļu
| &quot;Amnēzija&quot;
| align=&quot;center&quot; | 12.
| align=&quot;center&quot; | 85
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 14
| {{ESC|Azerbaidžāna}}
| [[Samira Efendi|Efendi]]
| ''[[Mata Hari (dziesma)|Mata Hari]]''
| Angļu{{efn|name=Azerbaidžāna|Sastāv no atkārtotas frāzes [[Azerbaidžāņu valoda|azerbaidžāniski]]}}
| —
| align=&quot;center&quot; | 8.
| align=&quot;center&quot; | 138
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 15
| {{ESC|Ukraina}}
| ''[[Go_A]]''
| ''[[Shum]]'' &lt;small&gt;(''Шум'')&lt;/small&gt;
| [[Ukraiņu valoda|Ukraiņu]]
| &quot;Troksnis&quot;
| align=&quot;center&quot; | 2.
| align=&quot;center&quot; | 267
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 16
| {{ESC|Malta}}
| [[Destinija Čukunjēra|Destinija]]
| ''[[Je Me Casse]]''
| Angļu{{efn|name=Malta|Sastāv no atkārtotas frāzes [[Franču valoda|franciski]]}}
| &quot;Es dodos prom no šejienes&quot;
| align=&quot;center&quot; | 1.
| align=&quot;center&quot; | 325
|}

=== Otrais pusfināls ===
{{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=navajowhite|teksts_1=Kvalificējās finālam}}
Otrais pusfināls notika {{Dat|2021|05|20}} plkst. 22:00 &lt;small&gt;({{piezīme|LAT|Pēc Latvijas laika}})&lt;/small&gt;. [[Latvija|Latvijā]] konkursu tiešraidē pārraidīja [[LTV1]] kanālā. Pusfinālā piedalījās 17 valstis, tai skaitā arī [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvija]]. Šīs valstis kopā ar [[Francija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Franciju]], [[Lielbritānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Lielbritāniju]] un [[Spānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Spāniju]] arī balsoja šajā pusfinālā.

Sākotnēji bija paredzēts, ka arī [[Armēnija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Armēnija]] piedalīsies šajā pusfinālā, taču tā izstājās no konkursa politisko un sociālo problēmu dēļ, kas norisinās valstī pēc [[Kalnu Karabahas konflikts|Kalnu Karabahas konflikta]] saasināšanās 2020. gadā.&lt;ref name=&quot;Armēnija&quot;/&gt;

Šajā pusfinālā uzvarēja [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]], tai sekojot [[Islande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Islandei]] un [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijai]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em auto 1em auto&quot;
! width=&quot;20&quot; | Nr.&lt;ref name=&quot;nr&quot;/&gt;
! width=&quot;150&quot; | Dalībvalsts&lt;ref name=&quot;dalībvalstis&quot;/&gt;
! width=&quot;190&quot; | Izpildītājs&lt;ref name=&quot;2. pusfināls&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/event/rotterdam-2021/second-semi-final|title=Second Semi-Final|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|access-date={{Dat|2021|5|22||bez}}|language=en}}&lt;/ref&gt;
! width=&quot;190&quot; | Dziesma&lt;ref name=&quot;2. pusfināls&quot;/&gt;
! width=&quot;80&quot; | Valoda
! width=&quot;190&quot; | Tulkojums
! width=&quot;20&quot; | Vieta&lt;ref name=&quot;2. pusfināls&quot;/&gt;
! width=&quot;20&quot; | Punkti&lt;ref name=&quot;2. pusfināls&quot;/&gt;
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 01
| {{ESC|Sanmarīno}}
| [[Senita]]{{efn|name=Sanmarīno|Dziesma sastāv arī no nekreditētiem [[Flo Rida]] vokāliem}}
| ''[[Adrenalina]]''
| Angļu{{efn|name=Sanmarīno2|Sastāv no atkārtota vārda [[Itāļu valoda|itāliski]]}}
| &quot;Adrenalīns&quot;
| align=&quot;center&quot; | 9.
| align=&quot;center&quot; | 118
|-
| align=&quot;center&quot; | 02
| {{ESC|Igaunija}}
| [[Uku Suviste]]
| ''[[The Lucky One (dziesma)|The Lucky One]]''
| Angļu
| &quot;Laimīgais&quot;
| align=&quot;center&quot; | 13.
| align=&quot;center&quot; | 58
|-
| align=&quot;center&quot; | 03
| {{ESC|Čehija}}
| [[Benni Kristo]]
| ''[[Omaga]]''
| Angļu{{efn|name=Čehija|Sastāv no teikuma [[Čehu valoda|čehiski]]}}
| &quot;Ak, mans dievs&quot;
| align=&quot;center&quot; | 15.
| align=&quot;center&quot; | 23
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 04
| {{ESC|Grieķija}}
| [[Stefanija Liberakaki|Stefanija]]
| ''[[Last Dance]]''
| Angļu
| &quot;Pēdējā deja&quot;
| align=&quot;center&quot; | 6.
| align=&quot;center&quot; | 184
|-
| align=&quot;center&quot; | 05
| {{ESC|Austrija}}
| [[Vincents Bueno]]
| ''[[Amen (Vincenta Bueno dziesma)|Amen]]''
| Angļu
| &quot;Āmen&quot;
| align=&quot;center&quot; | 12.
| align=&quot;center&quot; | 66
|-
| align=&quot;center&quot; | 06
| {{ESC|Polija}}
| [[Rafals Bžozovskis|Rafals]]
| ''[[The Ride]]''
| Angļu
| &quot;Brauciens&quot;
| align=&quot;center&quot; | 14.
| align=&quot;center&quot; | 35
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 07
| {{ESC|Moldova}}
| [[Natālija Gordijenko]]
| ''[[Sugar]]''
| Angļu
| &quot;Cukurs&quot;
| align=&quot;center&quot; | 7.
| align=&quot;center&quot; | 179
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 08
| {{ESC|Islande}}{{efn|name=Islande|Tā kā vienam no grupas ''Daði &amp; Gagnamagnið'' dalībniekiem bija pozitīvs [[COVID-19]] tests, Islande konkursā piedalījās ar ierakstu no konkursa mēģinājuma&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovisionworld.com/esc/iceland-member-of-dadi-gagnamagnid-tests-positive-for-covid-19|title=Iceland will probably not take part in the live show of Semi-Final 2 after positive COVID test|last=Santos|first=Pedro|website=EUROVISIONWORLD.COM|access-date={{Dat|2021|5|19||bez}}|date={{Dat|2021|5|6|19||bez}}|language=en}}&lt;/ref&gt;}}
| ''[[Daði &amp; Gagnamagnið]]''
| ''[[10 Years]]''
| Angļu
| &quot;10 gadi&quot;
| align=&quot;center&quot; | 2.
| align=&quot;center&quot; | 288
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 09
| {{ESC|Serbija}}
| ''[[Hurricane (grupa)|Hurricane]]''
| ''[[Loco Loco]]''
| [[Serbu valoda|Serbu]]{{efn|name=Serbija|Sastāv no frāzes [[Angļu valoda|angliski]] un atkārtota vārda [[Spāņu valoda|spāniski]]}}
| &quot;Traki traki&quot;
| align=&quot;center&quot; | 8.
| align=&quot;center&quot; | 124
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| {{ESC|Gruzija}}
| [[Tornike Kipiani]]
| ''[[You]]''
| Angļu
| &quot;Tu&quot;
| align=&quot;center&quot; | 16.
| align=&quot;center&quot; | 16
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 11
| {{ESC|Albānija}}
| [[Andžela Peristeri]]
| ''[[Karma (dziesma)|Karma]]''
| [[Albāņu valoda|Albāņu]]
| —
| align=&quot;center&quot; | 10.
| align=&quot;center&quot; | 112
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 12
| {{ESC|Portugāle}}
| ''[[The Black Mamba]]''
| ''[[Love Is on My Side]]''
| Angļu
| &quot;Mīlestība ir manā pusē&quot;
| align=&quot;center&quot; | 4.
| align=&quot;center&quot; | 239
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 13
| {{ESC|Bulgārija}}
| [[Viktorija Georgijeva|Viktorija]]
| ''[[Growing Up Is Getting Old]]''
| Angļu
| &quot;Augšana ir novecošana&quot;
| align=&quot;center&quot; | 3.
| align=&quot;center&quot; | 250
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 14
| {{ESC|Somija}}
| ''[[Blind Channel]]''
| ''[[Dark Side]]''
| Angļu
| &quot;Tumšā puse&quot;
| align=&quot;center&quot; | 5.
| align=&quot;center&quot; | 234
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| {{ESC|Latvija}}
| [[Samanta Tīna]]
| ''[[The Moon Is Rising]]''
| Angļu
| &quot;Mēness lec&quot;
| align=&quot;center&quot; | 17.
| align=&quot;center&quot; | 14
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 16
| {{ESC|Šveice}}
| ''[[Gjon's Tears]]''
| ''[[Tout l’Univers]]''
| [[Franču valoda|Franču]]
| &quot;Viss visums&quot;
| align=&quot;center&quot; | 1.
| align=&quot;center&quot; | 291
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| {{ESC|Dānija}}
| ''[[Fyr &amp; Flamme]]''
| ''[[Øve os på hinanden]]''
| [[Dāņu valoda|Dāņu]]
| &quot;Mēģiniet viens uz otra&quot;
| align=&quot;center&quot; | 11.
| align=&quot;center&quot; | 89
|}

=== Fināls ===
{{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=gold|teksts_1=Uzvarētājs}}
Fināls notika {{Dat|2021|05|22}} plkst. 22:00 &lt;small&gt;({{piezīme|LAT|Pēc Latvijas laika}})&lt;/small&gt;. [[Latvija|Latvijā]] konkursu tiešraidē pārraidīja [[LTV1]] kanālā. Finālā piedalījās 26 valstis — 20, kas kvalificējušās no pusfināliem, un 6, kas finālam kvalificējas automātiski. Finālā varēja balsot visas konkursa dalībvalstis, ieskaitot [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]].

Finālā uzvarēja [[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itālijas]] pārstāvji ''[[Måneskin]]'' ar dziesmu ''[[Zitti e buoni]]'', tai sekojot [[Francija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Francijai]] un [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveicei]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em auto 1em auto&quot;
! width=&quot;20&quot; | Nr.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/grand-final-running-order-revealed|title=⭐️ Grand Final Running Order ⭐️|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|access-date={{Dat|2021|5|22||bez}}|date={{Dat|2021|5|21||bez}}|language=en}}&lt;/ref&gt;
! width=&quot;150&quot; | Dalībvalsts&lt;ref name=&quot;dalībvalstis&quot;/&gt;
! width=&quot;190&quot; | Izpildītājs&lt;ref name=&quot;fināls&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/event/rotterdam-2021/grand-final|title=Grand Final|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|access-date={{Dat|2021|5|22||bez}}|language=en}}&lt;/ref&gt;
! width=&quot;190&quot; | Dziesma&lt;ref name=&quot;fināls&quot;/&gt;
! width=&quot;80&quot; | Valoda
! width=&quot;190&quot; | Tulkojums
! width=&quot;20&quot; | Vieta&lt;ref name=&quot;fināls&quot;/&gt;
! width=&quot;20&quot; | Punkti&lt;ref name=&quot;fināls&quot;/&gt;
|-
| align=&quot;center&quot; | 01
| {{ESC|Kipra}}
| [[Elena Cagrinu]]
| ''[[El diablo]]''
| Angļu{{efn|name=Kipra}}
| &quot;Velns&quot;
| align=&quot;center&quot; | 16.
| align=&quot;center&quot; | 94
|-
| align=&quot;center&quot; | 02
| {{ESC|Albānija}}
| [[Andžela Peristeri]]
| ''[[Karma (dziesma)|Karma]]''
| [[Albāņu valoda|Albāņu]]
| —
| align=&quot;center&quot; | 21.
| align=&quot;center&quot; | 57
|-
| align=&quot;center&quot; | 03
| {{ESC|Izraēla}}
| [[Edena Alene]]
| ''[[Set Me Free]]''
| Angļu{{efn|name=Izraēla}}
| &quot;Atbrīvo mani&quot;
| align=&quot;center&quot; | 17.
| align=&quot;center&quot; | 93
|-
| align=&quot;center&quot; | 04
| {{ESC|Beļģija}}
| ''[[Hooverphonic]]''
| ''[[The Wrong Place]]''
| Angļu
| &quot;Nepareizā vieta&quot;
| align=&quot;center&quot; | 19.
| align=&quot;center&quot; | 74
|-
| align=&quot;center&quot; | 05
| {{ESC|Krievija}}
| [[Maniža]]
| ''[[Russian Woman]]''
| Krievu&lt;br&gt;Angļu
| &quot;Krievu sieviete&quot;
| align=&quot;center&quot; | 9.
| align=&quot;center&quot; | 204
|-
| align=&quot;center&quot; | 06
| {{ESC|Malta}}
| [[Destinija Čukunjēra|Destinija]]
| ''[[Je Me Casse]]''
| Angļu{{efn|name=Malta}}
| &quot;Es dodos prom no šejienes&quot;
| align=&quot;center&quot; | 7.
| align=&quot;center&quot; | 255
|-
| align=&quot;center&quot; | 07
| {{ESC|Portugāle}}
| ''[[The Black Mamba]]''
| ''[[Love Is on My Side]]''
| Angļu
| &quot;Mīlestība ir manā pusē&quot;
| align=&quot;center&quot; | 12.
| align=&quot;center&quot; | 153
|-
| align=&quot;center&quot; | 08
| {{ESC|Serbija}}
| ''[[Hurricane (grupa)|Hurricane]]''
| ''[[Loco Loco]]''
| [[Serbu valoda|Serbu]]{{efn|name=Serbija}}
| &quot;Traki traki&quot;
| align=&quot;center&quot; | 15.
| align=&quot;center&quot; | 102
|-
| align=&quot;center&quot; | 09
| {{ESC|Lielbritānija}}
| [[Džeimss Ņūmens]]
| ''[[Embers]]''
| Angļu
| &quot;Gailošas ogles&quot;
| align=&quot;center&quot; | 26.
| align=&quot;center&quot; | 0
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| {{ESC|Grieķija}}
| [[Stefanija Liberakaki|Stefanija]]
| ''[[Last Dance]]''
| Angļu
| &quot;Pēdējā deja&quot;
| align=&quot;center&quot; | 10.
| align=&quot;center&quot; | 170
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| {{ESC|Šveice}}
| ''[[Gjon's Tears]]''
| ''[[Tout l’Univers]]''
| [[Franču valoda|Franču]]
| &quot;Viss visums&quot;
| align=&quot;center&quot; | 3.
| align=&quot;center&quot; | 432
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| {{ESC|Islande}}{{efn|name=Islande}}
| ''[[Daði &amp; Gagnamagnið]]''
| ''[[10 Years]]''
| Angļu
| &quot;10 gadi&quot;
| align=&quot;center&quot; | 4.
| align=&quot;center&quot; | 378
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| {{ESC|Spānija}}
| [[Blass Kanto]]
| ''[[Voy a quedarme]]''
| [[Spāņu valoda|Spāņu]]
| &quot;Es palikšu&quot;
| align=&quot;center&quot; | 24.
| align=&quot;center&quot; | 6
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| {{ESC|Moldova}}
| [[Natālija Gordijenko]]
| ''[[Sugar]]''
| Angļu
| &quot;Cukurs&quot;
| align=&quot;center&quot; | 13.
| align=&quot;center&quot; | 115
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| {{ESC|Vācija}}
| [[Jendriks]]
| ''[[I Don't Feel Hate]]''
| Angļu{{efn|name=Vācija|Sastāv no 2 teikumiem [[Vācu valoda|vāciski]]}}
| &quot;Es nejūtu naidu&quot;
| align=&quot;center&quot; | 25.
| align=&quot;center&quot; | 3
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| {{ESC|Somija}}
| ''[[Blind Channel]]''
| ''[[Dark Side]]''
| Angļu
| &quot;Tumšā puse&quot;
| align=&quot;center&quot; | 6.
| align=&quot;center&quot; | 301
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| {{ESC|Bulgārija}}
| [[Viktorija Georgijeva|Viktorija]]
| ''[[Growing Up Is Getting Old]]''
| Angļu
| &quot;Augšana ir novecošana&quot;
| align=&quot;center&quot; | 11.
| align=&quot;center&quot; | 170
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| {{ESC|Lietuva}}
| ''[[The Roop]]''
| ''[[Discoteque]]''
| Angļu
| &quot;Diskotēka&quot;
| align=&quot;center&quot; | 8.
| align=&quot;center&quot; | 220
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| {{ESC|Ukraina}}
| ''[[Go_A]]''
| ''[[Shum]]'' &lt;small&gt;(''Шум'')&lt;/small&gt;
| Ukraiņu
| &quot;Troksnis&quot;
| align=&quot;center&quot; | 5.
| align=&quot;center&quot; | 364
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| {{ESC|Francija}}
| [[Barbara Pravi]]
| ''[[Voilà]]''
| Franču
| &quot;Lūk&quot;
| align=&quot;center&quot; | 2.
| align=&quot;center&quot; | 499
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| {{ESC|Azerbaidžāna}}
| [[Samira Efendi|Efendi]]
| ''[[Mata Hari (dziesma)|Mata Hari]]''
| Angļu{{efn|name=Azerbaidžāna}}
| —
| align=&quot;center&quot; | 20.
| align=&quot;center&quot; | 65
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| {{ESC|Norvēģija}}
| ''[[TIX]]''
| ''[[Fallen Angel]]''
| Angļu
| &quot;Kritušais eņģelis&quot;
| align=&quot;center&quot; | 18.
| align=&quot;center&quot; | 75
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| {{ESC|Nīderlande}} &lt;small&gt;(rīkotāji)&lt;/small&gt;
| [[Žangu Makrojs]]
| ''[[Birth of a New Age]]''
| Angļu&lt;br&gt;[[Sranantogo]]
| &quot;Jauna laika dzimšana&quot;
| align=&quot;center&quot; | 23.
| align=&quot;center&quot; | 11
|- style=&quot;font-weight:bold; background:gold;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 24
| {{ESC|Itālija}}
| ''[[Måneskin]]''
| ''[[Zitti e buoni]]''
| [[Itāļu valoda|Itāļu]]
| &quot;Aizverieties un uzvedieties kārtīgi&quot;
| align=&quot;center&quot; | 1.
| align=&quot;center&quot; | 524
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| {{ESC|Zviedrija}}
| ''[[Tusse]]''
| ''[[Voices]]''
| Angļu
| &quot;Balsis&quot;
| align=&quot;center&quot; | 14.
| align=&quot;center&quot; | 109
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| {{ESC|Sanmarīno}}
| [[Senita]]{{efn|name=Sanmarīno}}
| ''[[Adrenalina]]''
| Angļu{{efn|name=Sanmarīno2}}
| &quot;Adrenalīns&quot;
| align=&quot;center&quot; | 22.
| align=&quot;center&quot; | 50
|}

== Skatīt arī ==
* [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]
* [[2021. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss]]

== Piezīmes un atsauces ==

=== Piezīmes ===
{{notelist}}

=== Atsauces ===
{{Atsauces|colwidth=30em}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{Oficiālā tīmekļa vietne|http://www.eurovision.tv/}}

{{2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss}}
{{Eirovīzija}}

[[Kategorija:2021. gads mūzikā|Eirovīzijas dziesmu konkurss]]
[[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]]</text>
      <sha1>k38wspka1xdlg17s2536whu7hveu50e</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Altinīki</title>
    <ns>0</ns>
    <id>431500</id>
    <revision>
      <id>3662125</id>
      <parentid>3344584</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T15:40:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: ref&gt;. → ref&gt;, ref&gt;, → ref&gt;, .gad → . gad (2), .decembr → . decembr (2) using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1706" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Altinīki
| settlement_type = 
| image_skyline = 
| image_caption = 
| pushpin_map = Latvija
| pushpin_label_position = 
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_type1 = Novads
| subdivision_type2 = Pagasts
| subdivision_name = {{LAT}}
| subdivision_name1 = [[Dagdas novads]]
| subdivision_name2 = [[Ezernieku pagasts]]
| area_total_km2 = 
| area_land_km2 = 
| population_as_of = {{dat|2020|01|16||bez}}
| population_footnotes = &lt;ref name=&quot;lgia&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=3658 |title=Informācija par objektu: Altinīki |accessdate={{dat|2020|11|05||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}&lt;/ref&gt;
| population_total = 14
| population_density_km2 = 
| latd = 56.1578
| latNS = N
| longd = 27.6476
| longEW = E
| elevation_m = 
| website = 
| footnotes = 
}}

'''Altinīki''' ir ciems [[Ezernieku pagasts|Ezernieku pagastā]], [[Dagdas novads|Dagdas novadā]]. Atrodas 294 km attālumā no [[Rīga]]s.

Ciema apkārtnē atrodas [[piemineklis Jānim Baško]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.visitdagda.com/index.php/lv/ko-redzet/23-kulturvesturiskie-objekti-lv/519-j-nis-basko-lv|title=Jānis Baško (piemineklis)|last=|first=|website=visitdagda.com|access-date=2020. gada 12. decembrī|date=}}&lt;/ref&gt; [[Ežezers]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ezeri.lv/database/1891/|title=Ežezers|last=|first=|website=ezeri.lv|access-date=2020. gada 12. decembrī|date=}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}}

[[Kategorija:Latvijas ciemi]]
[[Kategorija:Dagdas novada ciemi]]
[[Kategorija:Ezernieku pagasts]]</text>
      <sha1>q2sgl73i3ywu726ozt856sxvasr0zww</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Annas Sakses iela (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>434635</id>
    <revision>
      <id>3662147</id>
      <parentid>3422058</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T15:45:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: /&gt;, → /&gt; using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3094" xml:space="preserve">{{Ielas infokaste
 |         nosaukums = Annas Sakses iela
 |       nosauk orig = 
 |            attēls = Annas Sakses iela 2.JPG
 |   attēla paraksts = 
 |  pilsēta lokatīvā = [[Rīga]]
 |             karte = 
 |   kartes paraksts = 
 | apdz vietas veids = 
 |        apdz vieta = 
 |           pilsēta = {{Rīga}}
 |     priekšpilsēta = [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajons]]
 |           apkaime = [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]]
 |            novads = 
 |      ielas garums = 749 metri&lt;ref name=&quot;opendata-riga&quot;&gt;{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}&lt;/ref&gt;
 |           atklāta = 1902. gadā
 |    vēst nosaukumi = 
* Samsona iela
* Jahtkluba iela
* Mazpulku iela
* Bērnudārza iela
 |      joslu skaits = 2
 |      ielas segums = [[asfaltbetons]]
 |     ievēr celtnes = 
 |          autobuss = 
 |        trolejbuss = 
 |          tramvajs = 
 |     mikroautobuss = 
 |              cits = 
 |       citas daļas = 
 |           commons = 
}}
'''Annas Sakses iela''' ir iela, kas atrodas [[Rīga]]s pilsētas [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparka]] apkaimē. Tā sākas krustojumā ar [[Kokneses prospekts|Kokneses prospektu]] un beidzas krustojumā ar [[Ezermalas iela (Rīga)|Ezermalas ielu]] kur pārtop par [[Roberta Feldmaņa iela (Rīga)|Roberta Feldmaņa ielu]]. Ielas kopējais garums ir 749 metri,&lt;ref name=&quot;opendata-riga&quot; /&gt; tā ir klāta ar [[asfaltbetons|asfaltbetona]] segumu un nosaukta par godu latviešu rakstniecei [[Anna Sakse|Annai Saksei]].

== Vēsture ==
Rīgas ielu sarakstos šī iela ir sastopama no 1902. gada ar nosaukumu '''Samsona iela'''. 1923. gadā iela ieguva '''Jahtkluba ielas''' nosaukumu, 1938. gadā to mainīja uz '''Mazpulku ielu'''. Laika posmā no 1940. līdz 1942. gadam un no 1944. līdz 1983. gadam ielas nosaukums bija '''Bērnudārza iela'''. 1983. gadā iela ieguva savu tagadējo nosaukumu.&lt;ref name=citariga&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Mežaparka ielas (A - G)|url=http://www.citariga.lv/lat/mezaparks/ielas/1/|publisher=citariga.lv|accessdate=6 June 2019}}&lt;/ref&gt;

2011. gadā, ar [[Rīgas Mežaparka baznīca|Mežaparka evaņģēliski luteriskās draudzes]] ierosinājumu, daļu no Annas Sakses ielas pārdevēja par [[Roberta Feldmaņa iela (Rīga)|Roberta Feldmaņa ielu]].&lt;ref name=RF&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=R.Feldmaņa iela Mežaparkā|url=http://www.robertsfeldmanis.lv/lv/?ct=rf_iela|publisher=robertsfeldmanis.lv|accessdate=15 June 2019}}&lt;/ref&gt;

== Ielu savienojummi ==
Annas Sakses iela ir savienota ar šādām ielām:
* [[Kokneses prospekts]] (T veida krustojums)
* [[Lībekas iela (Rīga)|Lībekas iela]]
* [[Hamburgas iela (Rīga)|Hamburgas iela]] (T veida krustojums)
* [[Pēterupes iela (Rīga)|Pēterupes iela]]
* [[Bernātu iela (Rīga)|Bernātu iela]] (T veida krustojums) 
* [[Ezermalas iela (Rīga)|Ezermalas iela]]
* [[Roberta Feldmaņa iela (Rīga)|Roberta Feldmaņa iela]] (ielas turpinājums)

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}

{{Rīga-aizmetnis}}

{{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu A}}

[[Kategorija:Ielas Mežaparkā]]
[[Kategorija:Ziemeļu rajons]]</text>
      <sha1>880ykswoaxfs1beljiqzuh70rwdhau5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Austrālijas sieviešu futbola izlase</title>
    <ns>0</ns>
    <id>435681</id>
    <revision>
      <id>3662183</id>
      <parentid>3524465</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T15:57:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: [[ASV]] → [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7165" xml:space="preserve">{{Futbola izlases infokaste
| Name               = Austrālija
| Badge              = 
| Nickname           = ''Matildas''
| Association        = [[Austrālijas Futbola federācija]]
| Confederation      = [[Āzijas Futbola konfederācija|AFC]] ([[Āzija]])
| FIFA Trigramme     = AUS
| Coach              = {{flaga|Zviedrija}} [[Tonijs Gustavsons]]
| Captain            = [[Sema Kerra]]
| Most caps          = Šerila Solsberija (151)
| Top scorer         = Lisa De Vanna (47),[[Sema Kerra]](47)
| pattern_la1        = _aus2019hw|pattern_b1         = _aus2019hw|pattern_ra1        = _aus2019hw|pattern_sh1        = |pattern_so1        = _aus19hwlong
| leftarm1           = FFBB00|body1              = FFBB00|rightarm1          = FFBB00|shorts1            = 081C14|socks1             = FFBB00
| pattern_la2        = |pattern_b2         = _austr18a|pattern_ra2        = |pattern_sh2        = |pattern_so2        = _aus18A
| leftarm2           = 24403C|body2              = 213A36|rightarm2          = 24403C|shorts2            = 213A36|socks2             = 213A36
| First game         = {{fbw|AUS}} 2:2 {{fbw-rt|NZL}} &lt;br /&gt; ([[Saterlenda (Austrālija)|Saterlenda]], [[Austrālija]]; {{dat|1979|10|6|N|bez}})
| Largest win        = {{fbw|AUS}} 21:0 {{fbw-rt|ASA}} &lt;br /&gt; ([[Oklenda]], [[Jaunzēlande]]; {{dat|1998|10|9|N|bez}})
| Largest loss       = {{fbw|USA}} 9:1 {{fbw-rt|AUS}} &lt;br /&gt; (Amblera, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]; {{dat|1997|6|5|N|bez}})
| World cup apps     = 7
| World cup first    = 1995
| World cup best     = Ceturtdaļfināls: [[2007. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2007]], [[2011. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2011]], [[2015. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2015]]
| Regional name      = Okeānijas kauss
| Regional cup apps  = 7
| Regional cup first = 1983
| Regional cup best  = '''Čempiones''': 1994, 1998, 2003
| 2ndRegional name      = [[Āzijas kauss futbolā sievietēm|Āzijas kauss]]
| 2ndRegional cup apps  = 5
| 2ndRegional cup first = 2006
| 2ndRegional cup best  = '''Čempiones''': 2010
|type=women
}}

'''Austrālijas sieviešu futbola izlase''' ir nacionālā sieviešu [[futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Austrālija|Austrāliju]] starptautiskās futbola sacensībās. Izlasi pārvalda Austrālijas Futbola federācija, kas ir [[Āzijas Futbola konfederācija]]s locekle. Līdz 2006. gadam Austrālija bija [[Okeānijas Futbola konfederācija|Okeānijas Futbola konfederācijā]].

[[FIFA Pasaules kauss sievietēm|FIFA Pasaules kausā sievietēm]] piedalījusies septiņas reizes. Pirmo reizi spēlēja [[1995. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|1995. gada finālturnīrā]], kad zaudēja visās trīs grupu turnīra spēlēs. Trīs reizes komanda ir iekļuvusi ceturtdaļfinālā ([[2007. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2007]], [[2011. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2011]], [[2015. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2015]]). [[Vasaras olimpiskās spēles|Vasaras olimpiskajās spēlēs]] izlase ir spēlējusi trīs reizes, divas reizes sasniedot ceturtdaļfinālu. Komanda ir trīs reizes izcīnījusi [[Okeānija]]s čempiontitulu. Kopš 2006. gada spēlē [[Āzijas kauss futbolā sievietēm|Āzijas kausā]]. 2010. gadā Austrālijas futbolistes kļuva par Āzijas čempionēm.

2019. gada martā [[FIFA Pasaules rangs sievietēm|FIFA Pasaules rangā sievietēm]] izlase bija 6. vietā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fifa.com/fifa-world-ranking/ranking-table/women/rank/ranking_20190329/ |title=Women's Ranking |language=en |accessdate={{dat|2019|6|16||bez}} |website=FIFA.com |archive-date={{dat|2019|07|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190707080319/https://www.fifa.com/fifa-world-ranking/ranking-table/women/rank/ranking_20190329/ }}&lt;/ref&gt; Izlases oficiālā iesauka ir '''''Matildas''''', kas aizgūta no tradicionālās austrāliešu dziesmas ''[[Waltzing Matilda]]''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ausbid2023.com/our-game/matildas |title=Matildas |language=en |accessdate={{dat|2019|6|16||bez}} |website=ausbid2023.com |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190616121221/https://www.ausbid2023.com/our-game/matildas |archivedate={{dat|2019|06|16||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Rezultāti nozīmīgākajos turnīros ==
=== Pasaules kauss ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align: center;&quot;
|-
!Gads
!Vieta
!{{Piezīme|SP|Spēles}}
!{{Piezīme|U|Uzvaras}}
!{{Piezīme|N|Neizšķirti}}
!{{Piezīme|Z|Zaudējumi}}
!{{Piezīme|GV|Gūti vārti}}
!{{Piezīme|ZV|Zaudēti vārti}}
|-
|{{flaga|CHN}} [[1991. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|1991]]||colspan=7|''Nekvalificējās''
|- 
|{{flaga|SWE}} [[1995. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|1995]]||Grupu turnīrs||3||0||0||3||3||13
|-
|{{flaga|USA}} [[1999. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|1999]]||Grupu turnīrs||3||0||1||2||3||7 
|-
|{{flaga|USA}} [[2003. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2003]]||Grupu turnīrs||3||0||1||2||3||5  
|-
|{{flaga|CHN}} [[2007. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2007]]||Ceturtdaļfināls||4||1||2||1||9||7
|- 
|{{flaga|GER}} [[2011. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2011]]||Ceturtdaļfināls||4||2||0||2||6||7
|- 
|{{flaga|CAN}} [[2015. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2015]]||Ceturtdaļfināls||5||2||1||2||5||5
|- 
|{{flaga|FRA}} [[2019. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2019]]||Astotdaļfināls||4||2||1||1||9||6
|-   
|'''Kopā'''||7/8||26||7||6||13||38||50
|}

=== Olimpiskās spēles ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align: center&quot;
|-
!Gads
!Rezultāts
|-
||{{flaga|USA}}  [[Futbols 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1996]]||''Nekvalificējās''
|-
||{{flaga|AUS}} [[Futbols 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2000]]||Grupu turnīrs
|-
||{{flaga|GRE}} [[Futbols 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2004]]||Ceturtdaļfināls
|-
||{{flaga|CHN}} [[Futbols 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Sieviešu turnīrs|2008]]||rowspan=2|''Nekvalificējās''
|-
||{{flaga|GBR}} [[Futbols 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Sievietes|2012]]
|-
||{{flaga|BRA}} [[Futbols 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2016]]||Ceturtdaļfināls
|}

=== Okeānijas čempionāts ===
* 1983 — 2. vieta
* 1986 — 2. vieta
* 1989 — 3. vieta
* 1991 — 2. vieta
* 1994 — '''1. vieta'''
* 1998 — '''1. vieta'''
* 2003 — '''1. vieta'''

=== Āzijas kauss ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align: center&quot;
|-
!Gads
!Rezultāts
|- bgcolor=silver
||{{flaga|AUS}} 2006||2. vieta
|- bgcolor=#9acdff
| {{flaga|VIE}} 2008||4. vieta
|- bgcolor=gold
| {{flaga|CHN}} 2010||'''Čempiones'''
|- bgcolor=silver
| {{flaga|VIE}} 2014||2. vieta
|- bgcolor=silver
| {{flaga|JOR}} 2018||2. vieta
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [https://www.matildas.com.au/ Oficiālā mājaslapa] {{en ikona}}
* [https://www.fifa.com/associations/association/aus/ Austrālijas profils FIFA vietnē] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190609175816/https://www.fifa.com/associations/association/AUS/ |date={{dat|2019|06|09||bez}} }} {{en ikona}}

{{Futbols-aizmetnis}}
{{Austrālija-aizmetnis}}

[[Kategorija:Sieviešu futbola izlases]]
[[Kategorija:Futbols Austrālijā]]</text>
      <sha1>te1nbxhu5h6ux0c79tdpmqwegq5h5gg</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Tarons Edžertons</title>
    <ns>0</ns>
    <id>439205</id>
    <revision>
      <id>3661933</id>
      <parentid>3576502</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T12:17:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Nominācijas un apbalvojumi */sīkumi, replaced: People's Choice Awards → People's Choice balva using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5629" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
| vārds = Tarons Edžertons
| vārds_orig = Taron Egerton
| attēls = Taron Egerton by Gage Skidmore 2.jpg
| apbalvojumi = 
| nodarbošanās = Aktieris
| dz datums = {{dzimšanas datums un vecums|1989|10|10}}
| dz vieta = {{vieta|Apvienotā Karaliste|Anglija|Mersisaida|Birkenheda}}
| komentārs = Tarons Edžertons 2019. gadā
| darbības gadi = 2011- pašlaik
}}

'''Tarons Deivids Edžertons''' ({{val|en|Taron David Egerton}}, dzimis {{dat|1989|11|10}} [[Birkenheda|Birkenhedā]], [[Anglija|Anglijā]]) ir velsiešu aktieris un dziedātājs. Aktiera vārds Tarons ir versija par velsiešu vārdu Taran, kas nozīmē &quot;pērkoņdārdis&quot;, taču reģistrējot viņa vārdu, māte kļūdījās. Tarona māte Kristīna Pounda ir angliete, bet tēvs Deivids Edžertons ir velsietis.

Kad aktierim apritēja 2 gadi, viņa vecāki izšķīrās, tādēļ abi ar māti no [[Liverpūle]]s pārcēlās uz mazo Angelsī salu. 12 gadu vecumā aktieris pārcēlās uz [[Aberīstvīta|Aberīstvītu]], kur uzsāka skolas gaitas.

Skolas gados Edžertons piedalījās dažādās skolas lugās, taču pirmā lielā izrāde bija [[Viljams Šekspīrs|Šekspīra]] &quot;[[Sapnis vasaras naktī]]&quot;. 19 gadu vecumā aktieris iestājās Karaliskajā dramatisko mākslu akadēmijā RADA, to absolvējot ar bakalaura grādu aktiermākslā [[2012. gads|2012]]. gadā.

Tarona pirmā pieredze kā kino aktierim bija 2 epizodēs ITV seriālā ''Lewis'' [[2011. gads|2011]]. gadā, vēlāk arī piedaloties ''Sky1'' seriālā ''[[The Smoke]]''. [[2014. gads|2014]]. gadā aktieris debitēja lielajā kino kā Egsijs filmā &quot;[[Kingsman: Slepenais dienests]]&quot;, tā iegūstot gan pasaules slavu, gan līgumu ar [[20th Century Studios|20th Century Fox]].

Edžertons ir filmējies arī filmās kā &quot;[[Dziedi! (animācijas filma)|Dziedi!]]&quot; (2016), &quot;[[Slēpes pa gaisu]]&quot; (''Eddie the Eagle'', 2016), &quot;[[Miljardieru klubs]]&quot; (2018), &quot;[[Rocketman]]&quot; (2019), u.c.

Filmas [[Kingsman: Zelta aplis]]&quot; filmēšanas laikā Tarons iepazinās ar dziedātāju seru [[Eltons Džons|Eltonu Džonu]], kas beidzās ar abu zvaigžņu veiksmīgu sadarbību: aktieris atveidoja leģendu [[2019. gads|2019]]. gada filmā &quot;Rocketman&quot;, par to iegūstot plašu kritiķu atzinību.

[[2015. gads|2015]]. un [[2016. gads|2016]]. gadā Tarons tika ierindots kā viens no GQ 50 vislabāk ģērbtajiem britu vīriešiem, taču [[2019. gads|2019]]. gadā tika apbalvots kā GQ gada aktieris.

== Filmogrāfija. ==

=== Filmas un televīzijas pārraides ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+
!Gads
!Filmas nosaukums oriģināvalodā
!Loma
|-
|2011
|''Lewis''
|Liams Džejs
|-
|2014
|[[The Smoke|T''he Smoke'']]
|Deniss Severs
|-
|2014
|&quot;[[Kingsman: Slepenais dienests]]&quot; ''(Kingsman: the Secret Service)''
|Egsijs 
|-
|2014
|&quot;[[Atmiņas par nākotni]]&quot; (Testament of Youth)
|Edvards Brits
|-
|2015
|&quot;[[Leģenda (filma)|Leģenda]]&quot; (''Legend'')
|Tedijs Smits
|-
|2016
|&quot;[[Dziedi! (animācijas filma)|Dziedi!]]&quot; (''Sing!)''
|Džonijs
|-
|2016
|&quot;[[Slēpes pa gaisu]]&quot; (''Eddie the Eagle'')
|Edijs Edvards
|-
|2017
|&quot;[[Kingsman: Zelta Aplis]]&quot; (''Kingsman: The Golden Circle'')
|Egsijs
|-
|2018
|&quot;[[Miljardieru klubs]]&quot; (''Billionaire Boys Club'')
|Dins Kārnijs
|-
|2018
|''[[Robin Hood]]''
|Robins
|-
|2018
|''[[Watership Down]]''
|El- Ahrairah
|-
|2019
|''[[Rocketman]]''
|Eltons Džons
|-
|2019
|''[[The Dark Crystal: Age of Resistance]]''
|Rians
|-
|2019
|''[[Moominvalley]]''
|Mumins
|-
|2021
|''Sing! 2''
|Džonijs
|}

== Nominācijas un apbalvojumi ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+
!Gads
!Balva
!Kategorija
!Filma
!Rezultāts
|-
|2014
|[[London Film Festival]]
|[[Best British Newcomer]]
|&quot;[[Atmiņas par nākotni]]&quot;
|Nominācija
|-
| rowspan=&quot;3&quot; |2015
|[[Golden Schmoes Awards]]
|[[Breakthrough Performance of the Year]]
| rowspan=&quot;4&quot; |&quot;[[Kingsman: Slepenais dienests|Kingsman: Slepenais Dienests]]&quot;
|Nominācija
|-
|[[Empire Awards]]
|[[Best Male Newcomer]]
|Uzvarētājs
|-
|[[Teen Choice Awards]]
|[[Choice Movie: Breakout Star]]
| rowspan=&quot;2&quot; |Nominācija
|-
| rowspan=&quot;3&quot; |2016
|[[Saturna balva]]
|[[Best Actor]]
|-
|[[BAFTA kino balva]]
|[[Rising Star Award]]
|
|Nominācija
|-
|[[Teen Choice Awards]]
|[[Choice Movie Actor: Drama]]
|&quot;[[Slēpes pa gaisu]]&quot;
|Nominācija
|-
|2018
|[[CinemaCon Award]]
|[[Action Star of the Year]]
|
|Uzvarētājs
|-
| rowspan=&quot;13&quot; |2019
|[[Teen Choice Awards]]
|[[Choice Drama Movie Actor]]
| rowspan=&quot;13&quot; |''[[Rocketman]]''
| rowspan=&quot;2&quot; |Nominācija
|-
|[[People's Choice balva|''People's Choice'' balva]]
|[[The Drama Movie Star of 2019]]
|-
|[[Hollywood Film Awards]] 
|[[Actor of the Year]]
|Uzvarētājs
|-
|[[Grammy balva]]
|[[Best Compliation Soundtrack for Visual Media]]
|Nominācija
|-
|[[Zelta globusa balva]]
|[[Best performance by an actor in a motion picture - musical or comedy]]
|Uzvarētājs
|-
|[[Ekrāna aktieru ģildes balva]]
|[[Best performance by a male actor in a leading role]]
|Nominācija
|-
|[[New York Film Critics Online Award]]
|[[Best use of music]]
|Uzvarētājs
|-
|[[Online Association of Female Film Award]]
|[[Best Male lead]]
|Nominācija
|-
|[[Santa Barbara Interinational Film Festival]]
|
| rowspan=&quot;2&quot; |Uzvarētājs
|-
|[[Satellite awards]]
|[[Best Actor in a Motion Picture, Comedy or Musical]]
|-
|[[Hollywood Critics Association Award]]
|[[Actor of the Year]]
| rowspan=&quot;3&quot; |Nominācija
|-
|[[Hollywood Music in Media Awards]]
|[[Best Original Song- Feature film]]
|-
|[[BAFTA kino balva]]
|[[Leading actor]]
|}

{{DEFAULTSORT:Edžertons, Tarons}}
[[Kategorija:1989. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Mersisaidā dzimušie]]
[[Kategorija:Anglijas aktieri]]
[[Kategorija:Zelta globusa balvas ieguvēji]]</text>
      <sha1>1x0i0fwxious8zaxh545eh4uazg1fah</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2019. gada BinckBank Tour komandas un dalībnieki</title>
    <ns>0</ns>
    <id>439319</id>
    <revision>
      <id>3662060</id>
      <parentid>3100125</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T15:29:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* top */sīkumi, replaced: {{cite web → {{tīmekļa atsauce using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="897" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā|string=BinckBank Tour}}
Šis ir [[2019. gada BinckBank Tour|2019. gada ''BinckBank Tour'']] komandu un dalībieku uzskaitījums.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.procyclingstats.com/race/binckbank-tour/2019/gc/startlist|title=BinckBank Tour 2019 Startlist|work=Pro Cycling Stats|accessdate=1 August 2019}}&lt;/ref&gt;

== Komandas ==
Tā kā ''BinckBank Tour'' bija [[2019. gada UCI Pasaules tūre|UCI Pasaules tūres]] sacensības, visas 18 UCI ''WorldTeam'' komandas tika ielūgtas un dalība tām bija obligāta. Papildus tika uzaicinātas piecas UCI profesionālās kontinentālās komandas, veidojot 23 komandu [[pelotons|pelotonu]].

{{Cycling race/listofteams|Q57241662}}

== Dalībnieki ==
{{Cycling race/startlist|Q57241662}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{official|http://www.binckbanktour.com/2019/en/}}

[[Kategorija:BinckBank Tour]]</text>
      <sha1>mv58vgz6rs5jzqbpxls3087zio7v260</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2013. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>441481</id>
    <revision>
      <id>3662047</id>
      <parentid>3628975</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T15:27:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: {{cite web → {{tīmekļa atsauce using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8629" xml:space="preserve">'''2013. gada [[Eiropas čempionāts cīņas sportā]]''' notika no 2013. gada 19. līdz 24. martam [[Gruzija]]s galvaspilsētā [[Tbilisi]].

== Medaļu ieguvēji ==
=== Brīvā cīņa, vīrieši ===
{| {{MedalistTable|type=Svars}}
|-
|rowspan=2|55 kg
|rowspan=2|{{flaga|GEO}} [[Georgijs Edišerašvili]]
|rowspan=2|{{flaga|BLR}} [[Vladislavs Andrejevs]]
|{{flaga|TUR}} [[Sezars Akgils]]
|-
|{{flaga|AZE}} [[Jašars Alijevs]]
|-
|rowspan=2|60 kg
|rowspan=2|{{flaga|RUS}} [[Opans Sats]]
|rowspan=2|{{flaga|BUL}} [[Vladimirs Dubovs]]
|{{flaga|GEO}} [[Vladimirs Hinčedašvili]]
|-
|{{flaga|GER}} [[Tims Šleihers]]
|-
|rowspan=2|66 kg
|rowspan=2|{{flaga|ARM}} [[Davids Safarjans]]
|rowspan=2|{{flaga|TUR}} [[Jakups Gers]]
| {{flaga|BLR}} [[Aleksandrs Kontojevs]]
|-
| {{flaga|RUS}} [[Iļjass Bekbulatovs]]
|-
|rowspan=2|74 kg
|rowspan=2| {{flaga|RUS}} [[Aņiuars Gedujevs]]
|rowspan=2| {{flaga|HUN}} [[Gābors Hatošs]]
|{{flaga|UKR}} [[Gija Čihladze]]
|-
|{{flaga|BUL}} [[Leonīds Bazans]]
|-
|rowspan=2|84 kg
|rowspan=2|{{flaga|GEO}} [[Davids Marsagišvili]]
|rowspan=2|{{flaga|ARM}} [[Musa Murtazaļijevs]]
|{{flaga|UKR}} [[Ibragims Aldatovs]]
|-
|{{flaga|RUS}} [[Anzors Uriševs]]
|-
|rowspan=2|96 kg
|rowspan=2|{{flaga|UKR}}[[Pavels Oleiņiks]]
|rowspan=2|{{flaga|POL}}[[Kamils Skaskevičs]]
|{{flaga|BUL}}[[Ļubens Iļijevs]]
|-
|{{flaga|RUS}}[[Vladislavs Bajcajevs]]
|-
|rowspan=2|120 kg
|rowspan=2| {{flaga|TUR}} [[Taha Akgils]]
|rowspan=2| {{flaga|UKR}} [[Alens Zacejevs]]
| {{flaga|AZE}} [[Džamaladins Magomedovs]]
|-
| {{flaga|GEO}} [[Geno Petriašvili]]
|}

=== Grieķu-romiešu cīņa, vīrieši ===
{| {{MedalistTable|type=Svars}}
|-
|rowspan=2|55 kg
|rowspan=2|{{flaga|BLR}} [[Elbeks Tožijevs]]
|rowspan=2|{{flaga|AZE}} [[Elčins Alijevs]]
|{{flaga|RUS}} [[Bekhans Mankijevs]]
|-
|{{flaga|TUR}} [[Fatihs Ičindži]]
|-
|rowspan=2|60 kg
|rowspan=2|{{flaga|BUL}} [[Ivo Angelovs]]
|rowspan=2|{{flaga|RUS}} [[Ivans Kuilakovs]]
|{{flaga|AZE}} [[Kamrans Mamedovs]]
|-
|{{flaga|SVK}} [[Ištvāns Lēvai]]
|-
|rowspan=2|66 kg
|rowspan=2|{{flaga|HUN}} [[Tamāšs Lērincs]]
|rowspan=2|{{flaga|RUS}} [[Adams Kuraks]]
|{{flaga|AZE}} [[Hasans Alijevs]]
|-
|{{flaga|FRA}} [[Artaks Margarjans]]
|-
|rowspan=2|74 kg
|rowspan=2|{{flaga|RUS}} [[Romans Vlasovs]]
|rowspan=2|{{flaga|GEO}} [[Zurabs Datunašvili]]
|{{flaga|CRO}} [[Bozo Starkevičs]]
|-
|{{flaga|BUL}} [[Javors Janakijevs]]
|-
|rowspan=2|84 kg
|rowspan=2| {{flaga|RUS}} [[Aleksejs Mišins]]
|rowspan=2|{{flaga|GEO}} [[Vladimers Gegešidze]]
|{{flaga|ARM}} [[Arturs Šahinjans]]
|-
|{{flaga|CRO}} [[Nenads Žugajs]]
|-
|rowspan=2|96 kg
|rowspan=2|{{flaga|ARM}} [[Arturs Aleksajans]]
|rowspan=2|{{flaga|BUL}} [[Vladislavs Metodijevs]]
|{{flaga|FRA}} [[Melonens Numonvi]]
|-
|{{flaga|TUR}} [[Dženks Ildems]]
|-
|rowspan=2|120 kg
|rowspan=2|{{flaga|TUR}} [[Riza Kajaalps]]
|rowspan=2|{{flaga|UKR}} [[Jevgeņijs Orlovs]]
|{{flaga|ARM}} [[Vačiks Jegiazarjans]]
|-
|{{flaga|GEO}} [[Gurams Pherselidze]]
|}

=== Brīvā cīņa, sievietes ===
{| {{MedalistTable|type=Svars}}
|-
|rowspan=2|48 kg
|rowspan=2|{{flaga|RUS}} [[Valērija Čepsarakova]]
|rowspan=2|{{flaga|GBR}} [[Jana Stadnika]]
|{{flaga|GER}} [[Žaklīna Šellina]]
|-
|{{flaga|AZE}} [[Patimata Bagomedova]]
|-
|rowspan=2|51 kg
|rowspan=2|{{flaga|POL}} [[Roksana Zasina]]
|rowspan=2|{{flaga|UKR}} [[Jūlija Blagiņa]]*
|{{flaga|RUS}} [[Jekaterina Krasnova]]
|-
|{{flaga|FIN}} [[Tīna Ilinena]]*
|-
|rowspan=2|55 kg
|rowspan=2| {{flaga|SWE}} [[Sofija Matsone]]
|rowspan=2| {{flaga|GRE}} [[Marija Prevolaraki]]
| {{flaga|UKR}} [[Irina Husjaka]]
|-
| {{flaga|HUN}} [[Emeše Barka]]
|-
|rowspan=2|59 kg
|rowspan=2|{{flaga|BLR}} [[Anastasija Gučoka]]
|rowspan=2|{{flaga|RUS}} [[Žargalma Cirenova]]
|{{flaga|UKR}} [[Tetjana Lavrenčuka]]
|-
|{{flaga|TUR}} [[Hafize Šahina]]
|-
|rowspan=2|63 kg
|rowspan=2| {{flaga|LAT}} [[Anastasija Grigorjeva]]
|rowspan=2| {{flaga|POL}} [[Monika Mihalika]]
|{{flaga|AZE}} [[Anna Beļajeva]]
|-
|{{flaga|UKR}} [[Hanna Vasilenko]]
|-
|rowspan=2|67 kg
|rowspan=2|{{flaga|UKR}} [[Alina Stadņika-Mahiņa]]
|rowspan=2|{{flaga|ISR}} [[Ilana Kratiša]]
|{{flaga|GER}} [[Alīne Fokene]]
|-
|{{flaga|RUS}} [[Svetlana Babuškina]]
|-
|rowspan=2|72 kg
|rowspan=2| {{flaga|RUS}} [[Natālija Vorobjova]]
|rowspan=2| {{flaga|ESP}} [[Unda Meidere]]
| {{flaga|BLR}} [[Vasilisa Marzaļuka]]
|-
| {{flaga|UKR}} [[Katerina Burmistrova]]
|}
(*) Sākotnējā rumāņu sudraba medaļniece Estera Dobre tika diskvalificēta pēc tam, kad viņas dopinga paraugs 2013. gada augustā bija pozitīvs.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://yle.fi/urheilu/romanialaispainija_karahti_-_ylinen_nousi_em-pronssille/6778286|title=Romanialaispainija kärähti - Ylinen nousi EM-pronssille|author=Yle Urheilu|work=Yle Urheilu}} {{fi ikona}}&lt;/ref&gt;

== Medaļu sadalījums starp valstīm ==
{| {{RankedMedalTable|nation-width=200px}}
|-
| 1 ||align=left| {{RUS}} || 6 || 3 || 6 || 15
|-
| 2 ||align=left| {{UKR}} || 2 || 3 || 6 || 11
|-
| 3 ||align=left| {{GEO}} || 2 || 2 || 3 || 7
|-
| 4 ||align=left| {{TUR}} || 2 || 1 || 4 || 7
|-
| 5 ||align=left| {{ARM}} || 2 || 1 || 2 || 5
|-
| 5 ||align=left| {{BLR}} || 2 || 1 || 2 || 5
|-
| 7 ||align=left| {{BUL}} || 1 || 2 || 3 || 6
|-
| 8 ||align=left| {{POL}} || 1 || 2 || 0 || 3
|-
| 9 ||align=left| {{HUN}} || 1 || 1 || 1 || 3
|-
| 10 ||align=left| {{LAT}} || 1 || 0 || 0 || 1
|-
| 10 ||align=left| {{SWE}} || 1 || 0 || 0 || 1
|-
| 12 ||align=left| {{AZE}} || 0 || 1 || 6 || 7
|-
| 13 ||align=left| {{GRE}} || 0 || 1 || 0 || 1
|-
| 13 ||align=left| {{ISR}} || 0 || 1 || 0 || 1
|-
| 13 ||align=left| {{ESP}} || 0 || 1 || 0 || 1
|-
| 13 ||align=left| {{GBR}} || 0 || 1 || 0 || 1
|-
| 17 ||align=left| {{GER}} || 0 || 0 || 3 || 3
|-
| 18 ||align=left| {{CRO}} || 0 || 0 || 2 || 2
|-
| 18 ||align=left| {{FRA}} || 0 || 0 || 2 || 2
|-
| 20 ||align=left| {{SVK}} || 0 || 0 || 1 || 1
|-
| 20 ||align=left| {{FIN}} || 0 || 0 || 1 || 1
|-
|- bgcolor=&quot;#EFEFEF&quot;
! colspan=2|Kopā !! 21 !! 21 !! 42 !! 84
|}

== Komandu vērtējums ==
Katrā svara kategorijā cīkstonis par izcīnīto 1. vietu komandai deva 10 punktus, 2. vietu — 9 punktus, 3. vietu — 8 punktus, ... , 10. vietu — 1 punktu.

{| class=&quot;wikitable&quot; text-align:center;&quot;
|-
! style=&quot;width:7%;&quot; rowspan=&quot;2&quot;|Vieta
! colspan=&quot;2&quot;| Brīvā cīņa (vīrieši)
! colspan=&quot;2&quot;| Grieķu-romiešu cīņa (vīrieši)
! colspan=&quot;2&quot;| Brīvā cīņa (sievietes)
|-
!width=200|Komanda
!width=50|Punkti
!width=200|Komanda
!width=50|Punkti
!width=200|Komanda
!width=50|Punkti
|-bgcolor=&quot;gold&quot;
! 1 
| align=left|'''{{RUS}}''' || 52 || align=left|'''{{RUS}}''' || 51 || align=left|'''{{UKR}}''' || 52
|-bgcolor=&quot;silver&quot;
! 2 
| align=left|'''{{GEO}}''' || 43 || align=left|'''{{BUL}}''' || 45 || align=left|'''{{RUS}}''' || 48
|-bgcolor=&quot;#cc9966&quot;
! 3 
| align=left|'''{{UKR}}''' || 41 || align=left|'''{{GEO}}''' || 40 || align=left|'''{{POL}}''' || 43
|-
! 4 
| align=left|{{TUR}} || 33 || align=left|{{AZE}} || 37 || align=left|{{GER}} || 31
|-
! 5 
| align=left|{{BUL}} || 33 || align=left|{{TUR}} || 36 || align=left|{{BUL}} || 24
|-
! 6 
| align=left|{{ARM}} || 29 || align=left|{{ARM}} || 31 || align=left|{{AZE}} || 23
|-
! 7 
| align=left|{{AZE}} || 27 || align=left|{{BLR}} || 28 || align=left|{{TUR}} || 23
|-
! 8 
| align=left|{{BLR}} || 24 || align=left|{{UKR}} || 24 || align=left|{{BLR}} || 21
|-
! 9 
| align=left|{{MDA}} || 21 || align=left|{{FRA}} || 17 || align=left|{{ROM}} || 19
|-
! 10
| align=left|{{GER}} || 19 || align=left|{{GER}} || 17 || align=left|{{ESP}} || 15
|}

== Latvijas cīkstoņu rezultāti ==
{{columns |width=22em |gap=3.0em
|col1 =
'''Grieķu-romiešu cīņā:'''
* Gļebs Silovs — 13. vieta (59 kg)
|col2 =
'''Brīvajā cīņā:'''
* [[Armands Zvirbulis (cīkstonis)|Armands Zvirbulis]] — 9. vieta (84 kg)
* [[Imants Lagodskis]] — 5. vieta (96 kg)
|col3 =
'''Sieviešu brīvajā cīņā:'''
* [[Karolīna Tjapko]] — 8. vieta (51 kg)
* [[Anastasija Grigorjeva]] — {{Gold1}}. vieta (63 kg) 
* [[Kristīne Odriņa-Urbova]] — 11. vieta (67 kg)
}}

== Atsauces ==
&lt;references /&gt;

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20130512161344/http://www.photoshoot.ch/results_03_tbilisi_gr.pdf Protolols (grieķu-romiešu cīņa, vīrieši)]
* [https://web.archive.org/web/20130512102323/http://www.photoshoot.ch/results_03_tbilisi_fs.pdf Protokols (brīvā cīņa, vīrieši)]
* [https://web.archive.org/web/20130512104128/http://www.photoshoot.ch/results_03_tbilisi_fw.pdf Protokols (brīvā cīņa, sievietes)]

{{Eiropas čempionāti cīņas sportā}}

[[Kategorija:Eiropas čempionāts cīņas sportā|2013]]
[[Kategorija:2013. gads sportā]]
[[Kategorija:Sports Gruzijā]]</text>
      <sha1>dw87yaesebu39wbgxnnr5o1ihr01vpu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2019. gada pasaules čempionāts cīņas sportā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>441700</id>
    <revision>
      <id>3662067</id>
      <parentid>3278187</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T15:30:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: {{cite web → {{tīmekļa atsauce using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10777" xml:space="preserve">'''2019. gada [[Pasaules čempionāts cīņas sportā]]''' notika  no 14. līdz 22. septembrim [[Nursultana|Nursultanā]] ([[Kazahstāna|Kazahstānā]]).&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Astana to Host 2019 Senior Wrestling World Championships |url=https://unitedworldwrestling.org/article/astana-host-2019-senior-wrestling-world-championships}}&lt;/ref&gt;

== Medaļu sadalījums starp valstīm ==
{{Medals table
 | caption        = 
 | host           = KAZ
 | flag_template  = valsts dati
 | event          = 
 | team           = 
 | gold_RUS = 9 | silver_RUS = 5 | bronze_RUS = 5
 | gold_USA = 5 | silver_USA = 0 | bronze_USA = 2
 | gold_GEO = 4 | silver_GEO = 0 | bronze_GEO = 2
 | gold_JPN = 3 | silver_JPN = 3 | bronze_JPN = 3
 | gold_AZE = 1 | silver_AZE = 3 | bronze_AZE = 2
 | gold_UKR = 1 | silver_UKR = 2 | bronze_UKR = 1
 | gold_TUR = 1 | silver_TUR = 2 | bronze_TUR = 1
 | gold_IRI = 1 | silver_IRI = 1 | bronze_IRI = 5
 | gold_HUN = 1 | silver_HUN = 1 | bronze_HUN = 2
 | gold_CUB = 1 | silver_CUB = 1 | bronze_CUB = 0
 | gold_CAN = 1 | silver_CAN = 0 | bronze_CAN = 0
 | gold_KGZ = 1 | silver_KGZ = 0 | bronze_KGZ = 0
 | gold_PRK = 1 | silver_PRK = 0 | bronze_PRK = 0
 | gold_KAZ = 0 | silver_KAZ = 3 | bronze_KAZ = 4 | host_KAZ = yes
 | gold_SWE = 0 | silver_SWE = 2 | bronze_SWE = 1
 | gold_CHN = 0 | silver_CHN = 1 | bronze_CHN = 5
 | gold_IND = 0 | silver_IND = 1 | bronze_IND = 4
 | gold_UZB = 0 | silver_UZB = 1 | bronze_UZB = 3
 | gold_ARM = 0 | silver_ARM = 1 | bronze_ARM = 1
 | gold_BUL = 0 | silver_BUL = 1 | bronze_BUL = 1
 | gold_ITA = 0 | silver_ITA = 1 | bronze_ITA = 0
 | gold_ROU = 0 | silver_ROU = 1 | bronze_ROU = 0
 | gold_GER = 0 | silver_GER = 0 | bronze_GER = 4
 | gold_MGL = 0 | silver_MGL = 0 | bronze_MGL = 3
 | gold_EST = 0 | silver_EST = 0 | bronze_EST = 2
 | gold_SRB = 0 | silver_SRB = 0 | bronze_SRB = 2
 | gold_BLR = 0 | silver_BLR = 0 | bronze_BLR = 1
 | gold_FRA = 0 | silver_FRA = 0 | bronze_FRA = 1
 | gold_NGR = 0 | silver_NGR = 0 | bronze_NGR = 1
 | gold_MKD = 0 | silver_MKD = 0 | bronze_MKD = 1
 | gold_POL = 0 | silver_POL = 0 | bronze_POL = 1
 | gold_SVK = 0 | silver_SVK = 0 | bronze_SVK = 1
 | gold_SUI = 0 | silver_SUI = 0 | bronze_SUI = 1
}}

== Komandu vērtējums ==
Katrā svara kategorijā cīkstonis par izcīnīto 1. vietu komandai deva 25 punktus, 2. vietu — 20 punktus, 3.—4. vietu — 15 punktus, 5.—6. vietu — 10 punktus, 7. vietu — 8 punktus, 8. vietu — 6 punktus, 9. vietu — 4 punktus un 10. vietu — 2 punktus.
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
! style=&quot;width:7%;&quot; rowspan=&quot;2&quot;|Vieta
! colspan=&quot;2&quot;| Brīvā cīņa (vīrieši)
! colspan=&quot;2&quot;| Grieķu-romiešu cīņa (vīrieši)
! colspan=&quot;2&quot;| Brīvā cīņa (sievietes)
|-
!width=200|Komanda
!width=50|Punkti
!width=200|Komanda
!width=50|Punkti
!width=200|Komanda
!width=50|Punkti
|-
!1
| align=&quot;left&quot; |{{RUS}}
|190
| align=&quot;left&quot; |{{RUS}}
|132
| align=&quot;left&quot; |{{JPN}}
|137
|-
!2
| align=&quot;left&quot; |{{KAZ}}
|103
| align=&quot;left&quot; |{{UZB}}
|80
| align=&quot;left&quot; |{{RUS}}
|108
|-
!3
| align=&quot;left&quot; |{{USA}}
|94
| align=&quot;left&quot; |{{GEO}}
|79
| align=&quot;left&quot; |{{USA}}
|105
|-
!4
| align=&quot;left&quot; |{{IRI}}
|93
| align=&quot;left&quot; |{{IRN}}
|75
| align=&quot;left&quot; |{{CHN}}
|102
|-
!5
| align=&quot;left&quot; |{{GEO}}
|85
| align=&quot;left&quot; |{{KAZ}}
|72
| align=&quot;left&quot; |{{UKR}}
|92
|-
!6
| align=&quot;left&quot; |{{IND}}
|79
| align=&quot;left&quot; |{{JPN}}
|65
| align=&quot;left&quot; |{{KAZ}}
|53
|-
!7
| align=&quot;left&quot; |{{AZE}}
|50
| align=&quot;left&quot; |{{HUN}}
|64
| align=&quot;left&quot; |{{MGL}}
|49
|-
!8
| align=&quot;left&quot; |{{UZB}}
|49
| align=&quot;left&quot; |{{CUB}}
|57
| align=&quot;left&quot; |{{AZE}}
|48
|-
!9
| align=&quot;left&quot; |{{TUR}}
|48
| align=&quot;left&quot; |{{ARM}}
|55
| align=&quot;left&quot; |{{GER}}
|42
|-
!10
| align=&quot;left&quot; |{{JPN}}
|34
| align=&quot;left&quot; |{{GER}}
|50
| align=&quot;left&quot; |{{SWE}}
|41
|}

== Medaļu ieguvēji ==

=== Brīvā cīņa, vīrieši ===
{| {{MedalistTable|type=Svars}}
|-
|rowspan=2|57 kg
|rowspan=2|{{flaga|RUS}} [[Zaurs Ugujevs]]
|rowspan=2|{{flaga|TUR}} [[Suleimans Atli]]
|{{flaga|KAZ}} [[Nurislams Sanajevs]]
|-
|{{flaga|IND}} [[Ravi Kumars]]
|-
|rowspan=2|61 kg
|rowspan=2|{{flaga|GEO}} [[Beka Lomtadze]]
|rowspan=2|{{flaga|RUS}} [[Magomedrasuls Idrisovs]]
|{{flaga|IRI}} [[Benams Ešanpurs]]
|-
|{{flaga|IND}} [[Rahuls Avars]]
|-
|rowspan=2|65 kg
|rowspan=2|{{flaga|RUS}} [[Gadžimurads Rašidovs]]
|rowspan=2|{{flaga|KAZ}} [[Daulets Nijazbekovs]]
|{{flaga|IND}} [[Bajrangs Punia]]
|-
|{{flaga|HUN}} [[Ismails Musukajevs]]
|-
|rowspan=2|70 kg
|rowspan=2|{{flaga|RUS}} [[Davids Bajevs]]
|rowspan=2|{{flaga|KAZ}} [[Nurkoža Kaipanovs]]
|{{flaga|POL}} [[Magomedmurads Gadžijevs]]
|-
|{{flaga|IRI}} [[Junes Emami]]
|-
|rowspan=2|74 kg
|rowspan=2|{{flaga|RUS}} [[Zaurbeks Sidakovs]]
|rowspan=2|{{flaga|ITA}} [[Franks Čamiso]]
|{{flaga|FRA}} [[Zelimhans Kadžijevs]]
|-
|{{flaga|USA}} [[Džordans Barross]]
|-
|rowspan=2|79 kg
|rowspan=2|{{flaga|USA}} [[Kyle Dake]]
|rowspan=2|{{flaga|AZE}} [[Džabrayils Hasanovs]]
|{{flaga|RUS}} [[Gadži Nabijevs]]
|-
|{{flaga|SVK}} [[Tajmurazs Salkazanovs]]
|-
|rowspan=2|86 kg
|rowspan=2|{{flaga|IRI}} [[Hasans Jazdani]]
|rowspan=2|{{flaga|IND}} [[Dipaks Punia]]
|{{flaga|SUI}} [[Stefans Reihmuts]]
|-
|{{flaga|RUS}} [[Arturs Naifonovs]]
|-
|rowspan=2|92 kg
|rowspan=2|{{flaga|USA}} [[Džeidens Kohs]]
|rowspan=2|{{flaga|IRI}} [[Alireza Karimi]]
|{{flaga|GEO}} [[Irakli Mcituri]]
|-
|{{flaga|RUS}} [[Alikhans Žabrailovs]]
|-
|rowspan=2|97 kg
|rowspan=2|{{flaga|RUS}} [[Abdulrašids Sadulajevs]]
|rowspan=2|{{flaga|AZE}} [[Šarifs Šarifovs]]
|{{flaga|USA}} [[Kails Šnaiders]]
|-
|{{flaga|MKD}} [[Magomedgadži Nurovs]]
|-
|rowspan=2|125 kg
|rowspan=2|{{flaga|GEO}} [[Geno Petriašvili]]
|rowspan=2|{{flaga|TUR}} [[Taha Akgils]]
|{{flaga|UKR}} [[Oleksandrs Hocjanivskis]]
|-
|{{flaga|UZB}} [[Hasanbojs Rahimovs]]
|}

=== Grieķu-romiešu cīņa, vīrieši ===
{| {{MedalistTable|type=Svars}}
|-
|rowspan=2|55 kg
|rowspan=2|{{flaga|GEO}} [[Nugzari Curcumija]]
|rowspan=2|{{flaga|KAZ}} [[Korlans Žakanša]]
|{{flaga|AZE}} [[Eldanizs Azizli]]
|-
|{{flaga|JPN}} [[Sjota Ogava]]
|-
|rowspan=2|60 kg
|rowspan=2|{{flaga|JPN}} [[Keničiro Fumita]]
|rowspan=2|{{flaga|RUS}} [[Sergejs Jemeļins]]
|{{flaga|KAZ}} [[Mirambeks Ainagulovs]]
|-
|{{flaga|IRI}} [[Alireza Nejati]]
|-
|rowspan=2|63 kg
|rowspan=2|{{flaga|JPN}} [[Sinobu Ota]]
|rowspan=2|{{flaga|RUS}} [[Stepans Marjanjans]]
|{{flaga|ARM}} [[Slaviks Galstjans]]
|-
|{{flaga|KAZ}} [[Almats Kebispajevs]]
|-
|rowspan=2|67 kg
|rowspan=2|{{flaga|CUB}} [[Ismaels Borrero]]
|rowspan=2|{{flaga|RUS}} [[Artjoms Surkovs]]
|{{flaga|GER}} [[Franks Steblers]]
|-
|{{flaga|SRB}} [[Mate Nemešs]]
|-
|rowspan=2|72 kg
|rowspan=2|{{flaga|RUS}} [[Abujazids Mancigovs]]
|rowspan=2|{{flaga|UZB}} [[Arams Vardanjans]]
|{{flaga|BUL}} [[Aiks Mnacakanjans]]
|-
|{{flaga|HUN}} [[Bālints Korpāši]]
|-
|rowspan=2|77 kg
|rowspan=2|{{flaga|HUN}} [[Tamāšs Lērincs]]
|rowspan=2|{{flaga|SWE}} [[Alex Bjurberg Kessidis]]
|{{flaga|IRI}} [[Muhammads Ali Geraei]]
|-
|{{flaga|UZB}} [[Jalgasbajs Berdimuratovs]]
|-
|rowspan=2|82 kg
|rowspan=2|{{flaga|GEO}} [[Laša Gobadze]]
|rowspan=2|{{flaga|AZE}} [[Rafigs Huseinovs]]
|{{flaga|CHN}} [[Sjans Haitao]]
|-
|{{flaga|IRI}} [[Saeids Abdevali]]
|-
|rowspan=2|87 kg
|rowspan=2|{{flaga|UKR}} [[Žans Beleņuks]]
|rowspan=2|{{flaga|HUN}} [[Viktors Lērincs]]
|{{flaga|UZB}} [[Rustama Asakalovs]]
|-
|{{flaga|GER}} [[Deniss Kudla]]
|-
|rowspan=2|97 kg
|rowspan=2|{{flaga|RUS}} [[Musa Jevlojevs]]
|rowspan=2|{{flaga|ARM}} [[Arturs Aleksanjans]]
|{{flaga|SRB}} [[Mihails Kadžaja]]
|-
|{{flaga|TUR}} [[Dženks Ildems]]
|-
|rowspan=2|130 kg
|rowspan=2|{{flaga|TUR}} [[Riza Kajaalps]]
|rowspan=2|{{flaga|CUB}} [[Oskars Pino]]
|{{flaga|EST}} [[Heiki Nabi]]
|-
|{{flaga|GEO}} [[Jakobs Kajaja]]
|}

=== Brīvā cīņa, sievietes ===
{| {{MedalistTable|type=Svars}}
|-
|rowspan=2|50 kg
|rowspan=2|{{flaga|AZE}} [[Marija Stadņika]]
|rowspan=2|{{flaga|ROU}} [[Alina Vuka]]
||{{flaga|KAZ}} [[Valentīna Islamova]]
|-
||{{flaga|RUS}} [[Jekaterina Poļeščuka]]
|-
|rowspan=2|53 kg
|rowspan=2|{{flaga|PRK}} [[Paka Jonmi]]
|rowspan=2|{{flaga|JPN}} [[Maju Mukaida]]
|{{flaga|IND}} [[Vineša Phogata]]
|-
|{{flaga|CHN}} [[Pana Sjanju]]
|-
|rowspan=2|55 kg
|rowspan=2|{{flaga|USA}} [[Džakarra Vinčestera]]
|rowspan=2|{{flaga|JPN}} [[Nanami Irie]]
|{{flaga|RUS}} [[Olga Horošavceva]]
|-
|{{flaga|MGL}} [[Bat-Očirina Bolortuja]]
|-
|rowspan=2|57 kg
|rowspan=2|{{flaga|JPN}} [[Risako Kavai]]
|rowspan=2|{{flaga|CHN}} [[Žuna Ninnina]]
|{{flaga|BLR}} [[Irina Kuračkina]]
|-
|{{flaga|NGR}} [[Odunajo Adekuroje]]
|-
|rowspan=2|59 kg
|rowspan=2|{{flaga|CAN}} [[Linda Morē]]
|rowspan=2|{{flaga|RUS}} [[Ļubova Ovčarova]]
|{{flaga|CHN}} [[Pei Sjinžu]]
|-
|{{flaga|MGL}} [[Bātarjavina Šoovdora]]
|-
|rowspan=2|62 kg
|rowspan=2|{{flaga|KGZ}} [[Aisulū Tinibekova]]
|rowspan=2|{{flaga|BUL}} [[Taibe Juseina]]
|{{flaga|SWE}} [[Henna Jūhansone]]
|-
|{{flaga|JPN}} [[Jukako Kavai]]
|-
|rowspan=2|65 kg
|rowspan=2|{{flaga|RUS}} [[Inna Tražukova]]
|rowspan=2|{{flaga|UKR}} [[Irina Koļadenko]]
|{{flaga|CHN}} [[Vana Sjaosjaņa]]
|-
|{{flaga|AZE}} [[Elisa Manolova]]
|-
|rowspan=2|68 kg
|rowspan=2|{{flaga|USA}} [[Tamira Mensa]]
|rowspan=2|{{flaga|SWE}} [[Jennija Fransone]]
|{{flaga|MGL}} [[Batcecega Sorondzonboldīna]]
|-
|{{flaga|GER}} [[Anna Šella]]
|-
|rowspan=2|72 kg
|rowspan=2|{{flaga|RUS}} [[Natālija Vorobjova]]
|rowspan=2|{{flaga|UKR}} [[Alina Stadņika-Mahiņa|Alina Berežna]]
|{{flaga|JPN}} [[Masako Furuiči]]
|-
|{{flaga|CHN}} [[Pa Liha]]
|-
|rowspan=2|76 kg
|rowspan=2|{{flaga|USA}} [[Adelīna Greja]]
|rowspan=2|{{flaga|JPN}} [[Hiroe Minagava]]
|{{flaga|EST}} [[Epa Mē]]
|-
|{{flaga|GER}} [[Alīne Fokene]]
|}

== Latvijas cīkstoņi ==
Čempionātā piedalījās divi Latvijas cīkstoņi: vīriešiem grieķu-romiešu cīņā (līdz 67 kg) [[Aleksandrs Jurkjans]] — 37. vieta&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://sportacentrs.com/cinas_sports/15092019-cikstonis_jurkjans_zaude_pc_pirmaja_cina_ |title=CĪKSTONIS JURKJANS ZAUDĒ PČ PIRMAJĀ CĪŅĀ UN NETIEK GANDARĪJUMA TURNĪRĀ |accessdate=2019-09-23 |work= |publisher=sportacentrs.com |date=15 Sep 2019 |language= }}&lt;/ref&gt; un sievietēm brīvajā cīņā (līdz 68 kg) [[Anastasija Grigorjeva]] — 13. vieta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://sportacentrs.com/cinas_sports/19092019-grigorjeva_pasaules_cempionata_2019 |title=GRIGORJEVA ZAUDĒ PČ ASTOTDAĻFINĀLĀ UN NOSLĒDZ SACENSĪBAS |accessdate=2019-09-23 |work= |publisher=sportacentrs.com |date=19 Sep 2019 |language= }}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
*[https://unitedworldwrestling.org/sites/default/files/2019-09/nur-sultan_kz_final-book_1.pdf Čempionāti oficiālie rezultāti] {{en ikona}}

{{Pasaules čempionāti cīņas sportā}}

[[Kategorija:Pasaules čempionāts cīņas sportā|2019]]
[[Kategorija:2019. gads sportā]]
[[Kategorija:Sports Kazahstānā]]</text>
      <sha1>34lmhkbjdmxfe4im9tzdtpfkuhjmmtb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2018. gada pasaules čempionāts cīņas sportā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>442737</id>
    <revision>
      <id>3662058</id>
      <parentid>3596376</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T15:29:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: {{cite web → {{tīmekļa atsauce using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12792" xml:space="preserve">'''2018. gada [[Pasaules čempionāts cīņas sportā]]''' notika  no 20. līdz 28. oktobrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]].
&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Program - World Wrestling Championships |url=https://en.budapestwrestling2018.com/program/ |website=World Wrestling Championships |accessdate=12 September 2018 |archive-url=https://web.archive.org/web/20180913002404/https://en.budapestwrestling2018.com/program/ |archive-date=13 September 2018 }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180913002404/https://en.budapestwrestling2018.com/program/ |date={{dat|2018|09|13||bez}} }}&lt;/ref&gt;

Krievija ieguva 10 zelta, 1 sudraba un 2 bronzas medaļas, kas ir visu laiku labākais rezultāts pēcpadomju laikā.&lt;ref&gt;[https://www.championat.com/other/news-3582211-sbornaja-rossii-po-borbe-na-chm-2018-pokazala-luchshij-rezultat-v-svoej-istorii.html Сборная России по борьбе на ЧМ-2018 показала лучший результат в своей истории] {{ru ikona}}&lt;/ref&gt;

== Medaļu sadalījums starp valstīm ==
{{Medals table
 | caption        = 
 | host           = HUN
 | flag_template  = valsts dati
 | event          = 
 | team           = 
 | gold_RUS = 10 | silver_RUS = 1 | bronze_RUS = 2
 | gold_JPN = 5 | silver_JPN = 1 | bronze_JPN = 4
 | gold_USA = 4 | silver_USA = 3 | bronze_USA = 5
 | gold_TUR = 1 | silver_TUR = 4 | bronze_TUR = 4
 | gold_AZE = 1 | silver_AZE = 2 | bronze_AZE = 2
 | gold_BUL = 1 | silver_BUL = 2 | bronze_BUL = 1
 | gold_HUN = 1 | silver_HUN = 2 | bronze_HUN = 1 | host_HUN = yes
 | gold_CHN = 1 | silver_CHN = 1 | bronze_CHN = 5
 | gold_GEO = 1 | silver_GEO = 1 | bronze_GEO = 4
 | gold_UKR = 1 | silver_UKR = 1 | bronze_UKR = 3
 | gold_CAN = 1 | silver_CAN = 1 | bronze_CAN = 2
 | gold_CUB = 1 | silver_CUB = 0 | bronze_CUB = 4
 | gold_FIN = 1 | silver_FIN = 0 | bronze_FIN = 0
 | gold_GER = 1 | silver_GER = 0 | bronze_GER = 0
 | gold_BLR = 0 | silver_BLR = 2 | bronze_BLR = 2
 | gold_KAZ = 0 | silver_KAZ = 1 | bronze_KAZ = 2
 | gold_MGL = 0 | silver_MGL = 1 | bronze_MGL = 2 
 | gold_SRB = 0 | silver_SRB = 1 | bronze_SRB = 2
 | gold_IND = 0 | silver_IND = 1 | bronze_IND = 1
 | gold_UZB = 0 | silver_UZB = 1 | bronze_UZB = 1
 | gold_BRN = 0 | silver_BRN = 1 | bronze_BRN = 0
 | gold_FRA = 0 | silver_FRA = 1 | bronze_FRA = 0
 | gold_KGZ = 0 | silver_KGZ = 1 | bronze_KGZ = 0
 | gold_MDA = 0 | silver_MDA = 1 | bronze_MDA = 0
 | gold_IRI = 0 | silver_IRI = 0 | bronze_IRI = 4
 | gold_ARM = 0 | silver_ARM = 0 | bronze_ARM = 2
 | gold_KOR = 0 | silver_KOR = 0 | bronze_KOR = 2
 | gold_AUT = 0 | silver_AUT = 0 | bronze_AUT = 1
 | gold_ITA = 0 | silver_ITA = 0 | bronze_ITA = 1
 | gold_PRK = 0 | silver_PRK = 0 | bronze_PRK = 1
 | gold_POL = 0 | silver_POL = 0 | bronze_POL = 1
 | gold_ESP = 0 | silver_ESP = 0 | bronze_ESP = 1
}}

== Komandu vērtējums ==
Katrā svara kategorijā cīkstonis par izcīnīto 1. vietu komandai deva 25 punktus, 2. vietu — 20 punktus, 3.—4. vietu — 15 punktus, 5.—6. vietu — 10 punktus, 7. vietu — 8 punktus, 8. vietu — 6 punktus, 9. vietu — 4 punktus un 10. vietu — 2 punktus.
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
! style=&quot;width:7%;&quot; rowspan=&quot;2&quot;|Vieta
! colspan=&quot;2&quot;| Brīvā cīņa (vīrieši)
! colspan=&quot;2&quot;| Grieķu-romiešu cīņa (vīrieši)
! colspan=&quot;2&quot;| Brīvā cīņa (sievietes)
|-
!width=200|Komanda
!width=50|Punkti
!width=200|Komanda
!width=50|Punkti
!width=200|Komanda
!width=50|Punkti
|-
!1
| align=&quot;left&quot; |{{RUS}}
|178
| align=&quot;left&quot; |{{RUS}}
|178
| align=&quot;left&quot; |{{JPN}}
|156
|-
!2
| align=&quot;left&quot; |{{USA}}
|150
| align=&quot;left&quot; |{{HUN}}
|83
| align=&quot;left&quot; |{{CHN}}
|119
|-
!3
| align=&quot;left&quot; |{{GEO}}
|105
| align=&quot;left&quot; |{{TUR}}
|75
| align=&quot;left&quot; |{{USA}}
|103
|-
!4
| align=&quot;left&quot; |{{CUB}}
|67
| align=&quot;left&quot; |{{AZE}}
|60
| align=&quot;left&quot; |{{CAN}}
|89
|-
!5
| align=&quot;left&quot; |{{JAP}}
|67
| align=&quot;left&quot; |{{SRB}}
|60
| align=&quot;left&quot; |{{MGL}}
|71
|-
!6
| align=&quot;left&quot; |{{IRI}}
|65
| align=&quot;left&quot; |{{ARM}}
|56
| align=&quot;left&quot; |{{UKR}}
|59
|-
!7
| align=&quot;left&quot; |{{MGL}}
|57
| align=&quot;left&quot; |{{GER}}
|49
| align=&quot;left&quot; |{{TUR}}
|55
|-
!8
| align=&quot;left&quot; |{{TUR}}
|53
| align=&quot;left&quot; |{{CHN}}
|49
| align=&quot;left&quot; |{{IND}}
|51
|-
!9
| align=&quot;left&quot; |{{AZE}}
|44
| align=&quot;left&quot; |{{KGZ}}
|42
| align=&quot;left&quot; |{{BUL}}
|47
|-
!10
| align=&quot;left&quot; |{{BLR}}
|41
| align=&quot;left&quot; |{{UKR}}
|39
| align=&quot;left&quot; |{{AZE}}
|41
|}

== Medaļu ieguvēji ==
=== Brīvā cīņa, vīrieši ===
{| {{MedalistTable|type=Svars}}
|-
|rowspan=2|57 kg
|rowspan=2|{{flaga|RUS}} [[Zaurs Ugujevs]]
|rowspan=2|{{flaga|KAZ}} [[Nurislams Sanajevs]]
|{{flaga|JPN}} [[Dzjuki Takahasi]]
|-
|{{flaga|TUR}} [[Suleimans Atli]]
|-
|rowspan=2|61 kg
|rowspan=2|{{flaga|CUB}} [[Jovliss Bonne]]
|rowspan=2|{{flaga|RUS}} [[Gadžimurads Rašidovs]]
|{{flaga|USA}} [[Džo Kolons]]
|-
|{{flaga|MGL}} [[Tumenbilegijns Tuvšintulga]]
|-
|rowspan=2|65 kg
|rowspan=2|{{flaga|JPN}} [[Takuto Otoguro]]
|rowspan=2|{{flaga|IND}} [[Badžrangs Punija]]
|{{flaga|RUS}} [[Ahmeds Čakajevs]]
|-
|{{flaga|CUB}} [[Alehandro Valdess]]
|-
|rowspan=2|70 kg
|rowspan=2|{{flaga|RUS}} [[Magomedrasuls Gazimagomedovs]]
|rowspan=2|{{flaga|BHR}} [[Adams Batirovs]]
|{{flaga|CUB}} [[Franklins Marens]]
|-
|{{flaga|GEO}} [[Zurabi Jakobišvili]]
|-
|rowspan=2|74 kg
|rowspan=2|{{flaga|RUS}} [[Zaurbeks Sidakovs]]
|rowspan=2|{{flaga|GEO}} [[Avtandils Kenčadze]]
|{{flaga|USA}} [[Džordans Burrouzs]]
|-
|{{flaga|UZB}} [[Bekzods Abdurahmonovs]]
|-
|rowspan=2|79 kg
|rowspan=2|{{flaga|USA}} [[Kails Deiks]]
|rowspan=2|{{flaga|AZE}} [[Džabrajils Hasanovs]]
|{{flaga|RUS}} [[Ahmeds Gadžimagomedovs]]
|-
|{{flaga|BLR}} [[Ali Šabanovs]]
|-
|rowspan=2|86 kg
|rowspan=2|{{flaga|USA}} [[Devids Teilors]]
|rowspan=2|{{flaga|TUR}} [[Fatihs Erdins]]
|{{flaga|ESP}} [[Taimurass Frijevs]]
|-
|{{flaga|IRI}} [[Hasans Jazdani]]
|-
|rowspan=2|92 kg
|rowspan=2|{{flaga|USA}} [[Džeidens Kokss]]
|rowspan=2|{{flaga|BLR}} [[Ivans Jankovskis]]
|{{flaga|JPN}} [[Atsusi Macumoto]]
|-
|{{flaga|IRI}} [[Alireza Karimi]]
|-
|rowspan=2|97 kg
|rowspan=2|{{flaga|RUS}} [[Abdulrašids Sadulajevs]]
|rowspan=2|{{flaga|USA}} [[Kails Šnaiders]]
|{{flaga|ITA}} [[Abrahams Conjedo]]
|-
|{{flaga|GEO}} [[Elizbars Odikadze]]
|-
|rowspan=2|125 kg
|rowspan=2|{{flaga|GEO}} [[Geno Petriašvili]]
|rowspan=2|{{flaga|CHN}} [[Dens Živei]]
|{{flaga|USA}} [[Niks Gvjazdovskis]]
|-
|{{flaga|IRI}} [[Parvizs Hadi]]
|}

=== Grieķu-romiešu cīņa, vīrieši ===
{| {{MedalistTable|type=Svars}}
|-
|rowspan=2|55 kg
|rowspan=2|{{flaga|AZE}} [[Eldanizs Azizli]]
|rowspan=2|{{flaga|KGZ}} [[Žolamans Šaršenbekovs]]
|{{flaga|TUR}} [[Ekrems Ezturks]]
|-
|{{flaga|GEO}} [[Nugzari Curcumija]]
|-
|rowspan=2|60 kg
|rowspan=2|{{flaga|RUS}} [[Sergejs Jemeļins]]
|rowspan=2|{{flaga|MDA}} [[Viktors Čobanu]]
|{{flaga|CHN}} [[Velihans Sailiks]]
|-
|{{flaga|KAZ}} [[Aidoss Sultangali]]
|-
|rowspan=2|63 kg
|rowspan=2|{{flaga|RUS}} [[Stepans Marjaņans]]
|rowspan=2|{{flaga|UZB}} [[Elmurats Tasmuradovs]]
|{{flaga|UKR}} [[Lenurs Temirovs]]
|-
|{{flaga|TUR}} [[Rahmans Bilidži]]
|-
|rowspan=2|67 kg
|rowspan=2|{{flaga|RUS}} [[Artjoms Surkovs]]
|rowspan=2|{{flaga|SRB}} [[Davors Štefaneks]]
|{{flaga|KAZ}} [[Meiržans Šermahanbets]]
|-
|{{flaga|POL}} [[Gevorgs Saakjans]]
|-
|rowspan=2|72 kg
|rowspan=2|{{flaga|GER}} [[Franks Steblers]]
|rowspan=2|{{flaga|HUN}} [[Bālints Korpāši]]
|{{flaga|BUL}} [[Aiks Mnacakanjans]]
|-
|{{flaga|AZE}} [[Rasuls Čunajevs]]
|-
|rowspan=2|77 kg
|rowspan=2|{{flaga|RUS}} [[Aleksandrs Čehirkins]]
|rowspan=2|{{flaga|HUN}} [[Tamāšs Lērincs]]
|{{flaga|KOR}} [[Kims Hjonvu]]
|-
|{{flaga|SRB}} [[Viktors Nemešs]]
|-
|rowspan=2|82 kg
|rowspan=2|{{flaga|HUN}} [[Pēters Bākši]]
|rowspan=2|{{flaga|TUR}} [[Emrahs Kušs]]
|{{flaga|ARM}} [[Maksims Manukjands]]
|-
|{{flaga|BLR}} [[Viktars Sasunovskis]]
|-
|rowspan=2|87 kg
|rowspan=2|{{flaga|TUR}} [[Metehans Bašars]]
|rowspan=2|{{flaga|UKR}} [[Žans Beleņuks]]
|{{flaga|ARM}} [[Arturs Šahinjans]]
|-
|{{flaga|GEO}} [[Roberts Kobliašvili]]
|-
|rowspan=2|97 kg
|rowspan=2|{{flaga|RUS}} [[Musa Jevlojevs]]
|rowspan=2|{{flaga|BUL}} [[Kirils Milovs]]
|{{flaga|SRB}} [[Mihails Kadžaja]]
|-
|{{flaga|IRI}} [[Mehdi Alijari]]
|-
|rowspan=2|130 kg
|rowspan=2|{{flaga|RUS}} [[Sergejs Semjonovs]]
|rowspan=2|{{flaga|USA}} [[Ādams Kuns]]
|{{flaga|CUB}} [[Oskars Pino]]
|-
|{{flaga|KOR}} [[Kims Minsoks]]
|}

=== Brīvā cīņa, sievietes ===
{| {{MedalistTable|type=Svars}}
|-
|rowspan=2|50 kg
|rowspan=2|{{flaga|JPN}} [[Jui Susaki]]
|rowspan=2|{{flaga|AZE}} [[Marija Stadņika]]
|{{flaga|UKR}} [[Oksana Livača]]
|-
|{{flaga|CHN}} [[Suņa Janaņa]]
|-
|rowspan=2|53 kg
|rowspan=2|{{flaga|JPN}} [[Haruna Okuno]]
|rowspan=2|{{flaga|USA}} [[Sāra Hildebranta]]
|{{flaga|CAN}} [[Diāna Veikere]]
|-
|{{flaga|CHN}} [[Pana Sjaņjui]]
|-
|rowspan=2|55 kg
|rowspan=2|{{flaga|JPN}} [[Maju Mukaida]]
|rowspan=2|{{flaga|BLR}} [[Zalina Sidakova]]
|{{flaga|CUB}} [[Lianna Montero]]
|-
|{{flaga|PRK}} [[Džona Mjonsuka]]
|-
|rowspan=2|57 kg
|rowspan=2|{{flaga|CHN}} [[Žuna Ninnina]]
|rowspan=2|{{flaga|BUL}} [[Biļana Dudova]]
|{{flaga|HUN}} [[Emeše Barka]]
|-
|{{flaga|IND}} [[Pudža Džanda]]
|-
|rowspan=2|59 kg
|rowspan=2|{{flaga|JPN}} [[Risako Kavai]]
|rowspan=2|{{flaga|TUR}} [[Elifa Žale Ješilirmaka]]
|{{flaga|CHN}} [[Pei Sjinžu]]
|-
|{{flaga|MGL}} [[Bātarjavina Šoovdora]]
|-
|rowspan=2|62 kg
|rowspan=2|{{flaga|BUL}} [[Taibe Juseina]]
|rowspan=2|{{flaga|JPN}} [[Jukako Kavai]]
|{{flaga|UKR}} [[Jūlija Tkača]]
|-
|{{flaga|USA}} [[Mellori Velte]]
|-
|rowspan=2|65 kg
|rowspan=2|{{flaga|FIN}} [[Petra Olli]]
|rowspan=2|{{flaga|CAN}} [[Daniela Lapeidža]]
|{{flaga|JPN}} [[Ajana Gempei]]
|-
|{{flaga|AZE}} [[Irina Netreba]]
|-
|rowspan=2|68 kg
|rowspan=2|{{flaga|UKR}} [[Alla Čerkasova]]
|rowspan=2|{{flaga|FRA}} [[Koumba Laroka]]
|{{flaga|CHN}} [[Džou Fena]]
|-
|{{flaga|USA}} [[Tamira Mensa]]
|-
|rowspan=2|72 kg
|rowspan=2|{{flaga|CAN}} [[Justina Di Stasio]]
|rowspan=2|{{flaga|MGL}} [[Očirbatina Nasanburmaa]]
|{{flaga|AUT}} [[Martina Kinca]]
|-
|{{flaga|TUR}} [[Buse Tosuna]]
|-
|rowspan=2|76 kg
|rowspan=2|{{flaga|USA}} [[Adelīna Greja]]
|rowspan=2|{{flaga|TUR}} [[Jasemina Adara]]
|{{flaga|JPN}} [[Hiroe Minagava]]
|-
|{{flaga|CAN}} [[Ērika Vībe]]
|}

== Dalībnieki ==
Sacensībās piedalījās 785 cīkstoņi no 88 valstīm:
{{col-begin}}
{{col-3}}
*{{ALG}} (4)
*{{ASA}} (2)
*{{ANG}} (1)
*{{ARG}} (2)
*{{ARM}} (14)
*{{USA}} (30)
*{{AUS}} (1)
*{{AUT}} (10)
*{{AZE}} (28)
*{{BHR}} (1)
*{{BLR}} (28)
*{{BOL}} (2)
*{{BRA}} (6)
*{{BUL}} (17)
*{{BDI}} (1)
*{{CZE}} (7)
*{{CHI}} (1)
*{{DEN}} (2)
*{{ECU}} (2)
*{{EGY}} (5)
*{{FRA}} (9)
*{{GRE}} (4)
*{{GEO}} (20) 
*{{GUM}} (4)
*{{GUA}} (2)
*{{GIN}} (1)
*{{GNB}} (1)
*{{CRO}} (4)
*{{EST}} (3)
*{{IND}} (30)
{{col-3}}

*{{IRQ}} (4)
*{{IRI}} (20)
*{{ITA}} (8)
*{{ISR}} (4)
*{{JAM}} (2)
*{{JPN}} (30)
*{{NZL}} (1)
*{{JOR}} (2)
*{{CMR}} (2)
*{{CAN}} (20)
*{{KAZ}} (29)
*{{KGZ}} (11)
*{{COL}} (8)
*{{KOR}} (29)
*{{PRK}} (6)
*{{RUS}} (30)
*{{CUB}} (12)
*{{CHN}} (28)
*{{LAT}} (3)
*{{LBN}} (1)
*{{LBR}} (1)
*{{LTU}} (9)
*{{flag|Maķedonija}} (2)
*{{MAR}} (4)
*{{MEX}} (2)
*{{MDA}} (13)
*{{MGL}} (20)
*{{NRU}} (1)
*{{NGR}} (4)
*{{NED}} (2)
{{col-3}}

*{{NOR}} (4)
*{{PLW}} (3)
*{{PSE}} (1)
*{{PAN}} (1)
*{{PER}} (3)
*{{POL}} (19)
*{{PUR}} (5)
*{{ROU}} (11)
*{{SEN}} (2)
*{{SRB}} (8)
*{{SVK}} (5)
*{{SLO}} (1)
*{{FIN}} (6)
*{{ESP}} (3)
*{{SUD}} (2)
*{{SUI}} (1)
*{{TJK}} (1)
*{{TPE}} (6)
*{{TUN}} (1)
*{{TUR}} (30)
*{{TKM}} (4)
*{{UKR}} (30)
*{{HUN}} (30)
*{{UZB}} (17)
*{{GER}} (18)
*{{VEN}} (8)
*{{VIE}} (6)
*{{SWE}} (9)
{{col-end}}

== Latvijas cīkstoņi ==
Čempionātā piedalījās trīs Latvijas cīkstoņi:&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://sportacentrs.com/cinas_sports/18102018-skujina_masjuks_un_jurkjans_dodas_uz_cina |title=SKUJIŅA, MASJUKS UN JURKJANS DODAS UZ CĪŅAS PASAULES ČEMPIONĀTU (+VIDEO) |accessdate=2019-10-11 |work= |publisher=sportacentrs.com |date=18 Oct 2018 |language= }}&lt;/ref&gt; vīriešiem grieķu-romiešu cīņā kategorijā līdz 67 kg [[Aleksandrs Jurkjans]] — 27. vieta un kategorijā līdz 72 kg [[Ņikita Masjuks]] — 24. vieta, sievietēm brīvajā cīņā (līdz 65 kg) [[Laura Skujiņa]] — 11. vieta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://sportacentrs.com/cinas_sports/23102018-skujina_pasaules_cempionata_budapesata |title=SKUJIŅA NENOTUR PIECU PUNKTU PĀRSVARU PČ ASTOTDAĻFINĀLĀ UN FINIŠĒ 11. VIETĀ |accessdate=2019-10-11 |work= |publisher=sportacentrs.com |date=23 Oct 2018 |language= }}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
*[https://unitedworldwrestling.org/sites/default/files/2018-11/2018-world-championships_final-book.pdf Čempionāti oficiālie rezultāti] {{en ikona}}

{{Pasaules čempionāti cīņas sportā}}

[[Kategorija:Pasaules čempionāts cīņas sportā|2018]]
[[Kategorija:2018. gads sportā]]
[[Kategorija:Sports Ungārijā]]</text>
      <sha1>35bn8osw4f5p94mwr2ss29j0g2062lt</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Latvija 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>444070</id>
    <revision>
      <id>3662054</id>
      <parentid>3548979</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T15:28:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>CommonsDelinker</username>
        <id>1319</id>
      </contributor>
      <comment>Izņemts attēls &quot;Russian_Olympic_Committee_flag.svg&quot;, jo [[commons:User:Ellywa|Ellywa]] to ir izdzēsis no [[Vikikrātuve]]s (iemesls: per [[:c:Commons:Deletion requests/File:Russian Olympic Committee flag.svg|]]).</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="21149" xml:space="preserve">{{Latvijas dalības Olimpiskajās spēlēs infokaste
| year        = 2020
| games       = vasaras olimpiskajās spēlēs
| competitors = 33
| sports      = 14
| flagbearer  = [[Agnis Čavars]] un [[Aļona Ostapenko]] (atklāšana)&lt;br/&gt;[[Pāvels Švecovs]] (noslēgums)
| officials   = 
| gold        = 1
| silver      = 0
| bronze      = 1
| total       = 
| rank        = 59
}}
'''Latvija''' piedalījās {{oss|V=2020|L=L}}, kas no {{dat|2021|7|23|ģ|bez}} līdz {{dat||8|8|d|bez}} notika [[Tokija|Tokijā]], [[Japāna|Japānā]]. [[Latvija]]i šīs bija 12. [[vasaras olimpiskās spēles]].

== Labākie sasniegumi ==
Latvijas komanda izcīnīja zelta medaļas olimpisko spēļu [[3x3 basketbols|3x3 basketbola]] turnīrā, kas bija pirmās olimpiskās zelta medaļas šī sporta veida vēsturē, kā arī pirmās olimpiskās zelta medaļas [[Latvija olimpiskajās spēlēs|Latvijai vasaras olimpiskajās spēlēs]] 9 gadu laikā, kopš [[Māris Štrombergs|Māra Štromberga]] zelta [[BMX]] riteņbraukšanā [[Latvija 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2012. gada Londonas olimpiskajās spēlēs]]. Vēl vienu olimpisko medaļu Latvijai izcīnīja [[Artūrs Plēsnieks]], kurš ieguva trešo vietu [[Svarcelšana 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|svarcelšanā]] svara kategorijā līdz 109 kg.

&lt;section begin=best /&gt;
{|class=&quot;wikitable&quot;
! Vieta
! Sportisti
! Sporta veids
! Disciplīna
|-
| {{zelta medaļa}} || [[Agnis Čavars]], [[Edgars Krūmiņš (basketbolists)|Edgars Krūmiņš]], [[Kārlis Lasmanis]] un [[Nauris Miezis]]|| [[Basketbols 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|3x3 basketbols vīriešiem]] || 
|-
| {{bronzas medaļa}} || [[Artūrs Plēsnieks]] || [[Svarcelšana 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Svarcelšana vīriešiem]] || 109 kg 
|-
| 4. vieta || [[Mārtiņš Pļaviņš]], [[Edgars Točs]]|| [[Volejbols 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Pludmales volejbols vīriešiem]] || 
|-
| 4. vieta || [[Tīna Graudiņa]], [[Anastasija Kravčenoka]] || [[Volejbols 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Pludmales volejbols sievietēm]] || 
|-
| 5. vieta || [[Anastasija Grigorjeva]] || [[Cīņas sports 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Brīvā cīņa sievietēm]] || 62 kg
|-
| 6. vieta || [[Ritvars Suharevs]] || [[Svarcelšana 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Svarcelšana vīriešiem]] || 81 kg 
|-
| 7. vieta || [[Kalvis Kalniņš]] || [[Karatē 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Karatē vīriešiem]] || Kumitē, 67 kg  
|-
| 8. vieta || [[Roberts Akmens]] || [[Smaiļošana un kanoe airēšana 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Smaiļošana un kanoe airēšana]] || Kanoe 200 metri vīriešiem	 
|-
| 11. vieta || [[Madara Palameika]] || [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vieglatlētika]] || Šķēpa mešana sievietēm 
|}&lt;section end=best /&gt;

== [[Attēls:Basketball pictogram.svg|30px]] 3x3 basketbols ==
{{pamatraksts|Basketbols 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
;3x3 basketbols
{|class=&quot;wikitable&quot; border=&quot;1&quot; style=&quot;font-size:90%&quot;
!rowspan=3|Komanda
!colspan=8|Grupu turnīrs
!colspan=4|Izslēgšanas turnīrs
!rowspan=3|Vieta
|-align=center
|rowspan=2|{{flaga|Serbija}} Serbija
|rowspan=2| KOK
|rowspan=2|{{flaga|Nīderlande}} Nīderlande
|rowspan=2|{{flaga|Ķīna}} Ķīna
|rowspan=2|{{flaga|Japāna}} Japāna
|rowspan=2|{{flaga|Polija}} Polija
|rowspan=2|{{flaga|Beļģija}} Beļģija
!rowspan=2|Vieta
|Ceturtdaļfināls
|Pusfināls
|3. vieta
|Fināls
|-align=center
|{{flaga|Japāna}} Japāna
|{{flaga|Beļģija}} Beļģija
|rowspan=&quot;2&quot;{{n/a}}
| KOK
|-align=center
|{{flaga|Latvija}} Latvija &lt;br /&gt; &lt;small&gt;[[Agnis Čavars]]&lt;br /&gt;[[Edgars Krūmiņš (basketbolists)|Edgars Krūmiņš]]&lt;br /&gt;[[Kārlis Lasmanis]]&lt;br /&gt;[[Nauris Miezis]]&lt;/small&gt;
|'''Z''' &lt;br/&gt; (16:21)
|'''Z''' &lt;br/&gt; (15:19)
|'''U''' &lt;br/&gt; (22:18)
|'''U''' &lt;br/&gt; (18:17)
|'''U''' &lt;br/&gt; (21:18)
|'''U''' &lt;br/&gt; (21:14)
|'''Z''' &lt;br/&gt; (20:21)
!'''3.'''
|'''U''' &lt;br/&gt; (21:18)
|'''U''' &lt;br/&gt; (21:8)
|'''U''' &lt;br/&gt; (21:18)
!{{zelta medaļa}} 
|}

== [[Attēls:Wrestling pictogram.svg|30px]] Cīņas sports ==
{{pamatraksts|Cīņas sports 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
;Brīvā cīņa sievietēm
{|class=&quot;wikitable&quot; border=&quot;1&quot; style=&quot;font-size:90%&quot;
!rowspan=&quot;2&quot;|Sportiste
!rowspan=&quot;2&quot;|Svara kat.
!Astotdaļfināls
!Ceturtdaļfināls
!Pusfināls
!Gandarījuma kārta
!colspan=2|Fināls/Bronzas fināls
|-style=&quot;font-size: 95%&quot;
!Pretiniece&lt;br /&gt;Rezultāts
!Pretiniece&lt;br /&gt;Rezultāts
!Pretiniece&lt;br /&gt;Rezultāts
!Pretiniece&lt;br /&gt;Rezultāts
!Pretiniece&lt;br /&gt;Rezultāts
!Vieta
|-align=center
|align=left|[[Anastasija Grigorjeva]]
|align=left|62 kg
|{{flaga|Kirgizstāna}} [[Aisulu Tinibekova]]&lt;br/&gt;'''Z''' (0:8)
|colspan=&quot;2&quot; {{n/a|Nekvalificējās}}
|{{flaga|Rumānija}} [[Krista Tunde Ince]]&lt;br/&gt;'''U''' (14:7)
|{{flaga|Ukraina}} [[Irina Koļiadenko]]&lt;br&gt;'''Z''' (1:3)
|'''5'''
|}

== [[Attēls:Judo pictogram.svg|30px]] Džudo ==
{{pamatraksts|Džudo 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
{| class=&quot;wikitable&quot; border=&quot;1&quot; style=&quot;font-size:90%&quot;
!rowspan=&quot;2&quot;|Sportists
!rowspan=&quot;2&quot;|Svara kat.
!''Round of 32''
!''Round of 16''
!Ceturtdaļfināls
!Pusfināls
!Gandarījuma raunds
!colspan=2|Fināls
|-style=&quot;font-size:95%&quot;
!Pretinieks&lt;br /&gt;Rezultāts
!Pretinieks&lt;br /&gt;Rezultāts
!Pretinieks&lt;br /&gt;Rezultāts
!Pretinieks&lt;br /&gt;Rezultāts
!Pretinieks&lt;br /&gt;Rezultāts
!Pretinieks&lt;br /&gt;Rezultāts
!Vieta
|-align=center
|align=left|[[Jevgeņijs Borodavko]]
|align=left|100 kg
|colspan=&quot;7&quot; {{n/a|Izstājies no turpmākās cīņas (pozitīvs [[Covid-19]] tests)}}
|}

== [[Attēls:Equestrian pictogram.svg|30px]] Jāšanas sports ==
{{pamatraksts|Jāšana 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

Latvija ar vienu jātnieku kvalificējās pēc individuālā ranga [[Starptautiskā Jāšanas sporta federācija|Starptautiskās Jāšanas sporta federācijas]] (FEI) kvalifikācijas C grupā (Centrālā un Austrumeiropa). Tā bija Latvijas sportistu debija šajā sporta veidā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/citi/latvija-pirmoreiz-olimpiskajas-speles-startes-jasana-neretnieks-oficiali-kvalificejas.a343852/|title=Latvija pirmoreiz olimpiskajās spēlēs startēs jāšanā - Neretnieks oficiāli kvalificējas|website=www.lsm.lv|access-date=2020-01-06|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Konkūrs ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:90%&quot;
!rowspan=&quot;2&quot;|Sportists
!rowspan=&quot;2&quot;|Zirgs
!rowspan=&quot;2&quot;|Sacensība
!colspan=&quot;2&quot;|Kvalifikācija
!colspan=&quot;2&quot;|Fināls
|-style=&quot;font-size:95%&quot;
!Sodi
!Rangs
!Sodi
!Rangs
|-align=center
|align=left|[[Kristaps Neretnieks]]
|align=left|''Valour''
|align=left|[[Jāšana 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Individuāli]]
|0
|'''20'''
|13
|'''23'''
|}

== [[Attēls:Karate pictogram.svg|30px]] Karatē ==
{{pamatraksts|Karatē 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

{| class=&quot;wikitable&quot; border=&quot;1&quot; style=&quot;font-size:90%&quot;
|-align=center
!rowspan=2|Sportists
!rowspan=2|Svara kat.
!colspan=&quot;2&quot;|Grupu turnīrs
!Pusfināls
!colspan=2|Fināls
|-style=&quot;font-size:95%&quot;
!Pretinieki&lt;br/&gt;Rezultāts
!Vieta
!Pretinieks&lt;br/&gt;Rezultāts
!Pretinieks&lt;br/&gt;Rezultāts
!Vieta
|-align=center
|[[Kalvis Kalniņš]]
|67 kg
|align=left|''B grupa''&lt;br/&gt;{{flaga|Francija}} [[Stīvens Da Kosta]] '''Z''' (2:11)&lt;br/&gt;{{flaga|Itālija}} [[Andželo Kresčenzo]] ''Izstājās''&lt;br/&gt;{{flaga|Jordānija}} [[Abdelrahmans Al-Masatfa]] '''Z''' (3:8)&lt;br/&gt;{{flaga|Venecuēla}} [[Andress Madera]] '''U''' (4:2)&lt;br/&gt;[[Attēls:Olympic_flag.svg|22px]] [[Hamūns Derafšipūrs]] '''Z''' (3:5)
|'''7''' (kopvērtējumā)&lt;br&gt;'''4''' (apakšgrupā)
|colspan=&quot;3&quot; {{n/a|Nekvalificējās}}
|}

== [[Attēls:Modern pentathlon pictogram.svg|30px]] Modernā pieccīņa ==
{{pamatraksts|Modernā pieccīņa 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

{| class=&quot;wikitable&quot; border=&quot;1&quot; style=&quot;font-size:90%&quot;
!rowspan=&quot;2&quot;|Sportists
!colspan=&quot;4&quot;|Paukošanās &lt;small&gt;(špaga)&lt;/small&gt;
!colspan=&quot;3&quot;|Peldēšana &lt;small&gt;(200 m, brīvais stils)&lt;/small&gt;
!colspan=&quot;4&quot;|Jāšana &lt;small&gt;(konkūrs)&lt;/small&gt;
!colspan=&quot;3&quot;|Skriešana  + Šaušana&lt;br/&gt;&lt;small&gt;4 x (800m+šaušana)&lt;/small&gt;
!rowspan=&quot;2&quot;|Punkti
!rowspan=&quot;2&quot;|Vieta
|-
!Kvalfikācijas kārta
!Bonusa kārta
!Vieta
!Punkti
!Laiks
!Vieta
!Punkti
!Sodi
!Laiks
!Vieta
!Punkti
!Laiks
!Vieta
!Punkti
|-align=center
| [[Pāvels Švecovs]]
| 232
| 2
|'''7'''
|'''234'''
|1:59,83
|'''10'''
|'''311'''
|15
|81,94
|'''16'''
|'''285'''
|11:40,67
|'''26'''
|'''600'''
|'''1430'''
|'''14'''
|}

== [[Attēls:Swimming pictogram.svg|30px]] Peldēšana ==
{{pamatraksts|Peldēšana 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

;Sievietes
{| class=&quot;wikitable&quot; border=&quot;1&quot; style=&quot;font-size:90%&quot;
!rowspan=&quot;2&quot;|Sportists
!rowspan=&quot;2&quot;|Distance
!colspan=&quot;2&quot;|Kvalifikācija
!colspan=&quot;2&quot;|Pusfināls
!colspan=&quot;2&quot;|Fināls
|-align=center
|Rezultāts
|Vieta
|Rezultāts
|Vieta
|Rezultāts
|Vieta
|-align=center
|rowspan=&quot;2&quot;| [[Ieva Maļuka]]
| 100 m brīvais stils
|56.39
|'''37'''
|colspan=&quot;4&quot; {{n/a|Nekvalificējās}}
|-align=center
| 200 m brīvais stils
| 2:03.75
| '''24'''
|colspan=&quot;4&quot; {{n/a|Nekvalificējās}}
|}

;Vīrieši

{| class=&quot;wikitable&quot; border=&quot;1&quot; style=&quot;font-size:90%&quot;
!rowspan=&quot;2&quot;|Sportists
!rowspan=&quot;2&quot;|Distance
!colspan=&quot;2&quot;|Kvalifikācija
!colspan=&quot;2&quot;|Pusfināls
!colspan=&quot;2&quot;|Fināls
|-align=center
|Rezultāts
|Vieta
|Rezultāts
|Vieta
|Rezultāts
|Vieta
|-align=center
|[[Daniils Bobrovs]]
| 200 m brass
|2:14.25
|'''31'''
|colspan=&quot;4&quot; {{n/a|Nekvalificējās}}
|}

== [[Attēls:Cycling (road) pictogram.svg|30px]] Riteņbraukšana ==
{{pamatraksts|Riteņbraukšana 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

=== [[Attēls:Cycling (road) pictogram.svg|30px]] Šoseja ===
Startam vīriešu grupas braucienā pēc nāciju ranga bija kvalificējušies divi riteņbraucēji.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ritenbrauksana/22102019-latviju_tokijas_olimpiskajas_speles_parst|title=Latviju Tokijas olimpiskajās spēlēs pārstāvēs divi šosejas riteņbraucēji|website=Sportacentrs.com|access-date=2019-10-22|date=2019-10-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;

{| class=&quot;wikitable&quot; border=&quot;1&quot; style=&quot;font-size:90%&quot;
|-align=center
!Sportists
!Disciplīna
!Laiks
!Vieta
|-align=center
|align=left|[[Krists Neilands]]
|rowspan=2 |Grupas brauciens
|6:15:38
|'''33'''
|-align=center
|[[Toms Skujiņš]]
|6:11:46
|'''22'''
|-align=center
|[[Toms Skujiņš]]
|Individuālais brauciens
|1:02:04.93
|'''30'''
|}

=== [[Attēls:Cycling (BMX) pictogram.svg|30px]] BMX ===

{|class=&quot;wikitable&quot; border=&quot;1&quot; style=&quot;font-size:90%&quot;
|-align=center
!rowspan=&quot;2&quot;|Sportists
!rowspan=&quot;2&quot;|Disciplīna
!colspan=&quot;2&quot;|Ceturtdaļfināls
!colspan=&quot;2&quot;|Pusfināls
!colspan=&quot;2&quot;|Fināls
|-style=&quot;font-size:95%&quot;
!Punkti
!Vieta
!Punkti
!Vieta
!Laiks
!Vieta
|-align=center
|align=left|[[Helvijs Babris]]
|Vīrieši
|15
|'''20'''
|colspan=&quot;4&quot; {{n/a|Nekvalificējās}}
|-align=center
|align=left|[[Vineta Pētersone]]
|Sievietes
|16
|'''21'''
|colspan=&quot;4&quot; {{n/a|Nekvalificējās}}
|}

== [[Attēls:Rowing pictogram.svg|30px]] Smaiļošana un kanoe airēšana ==
{{pamatraksts|Smaiļošana un kanoe airēšana 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

{| class=&quot;wikitable&quot; border=&quot;1&quot; style=&quot;font-size:90%&quot;
!rowspan=&quot;2&quot;|Sportists
!rowspan=&quot;2&quot;|Disciplīna
!colspan=&quot;2&quot;|Kvalifikācija
!colspan=&quot;2&quot;|Ceturtdaļfināls
!colspan=&quot;2&quot;|Pusfināls
!colspan=&quot;2&quot;|Fināls
|-align=center
|Rezultāts
|Vieta
|Rezultāts
|Vieta
|Rezultāts
|Vieta
|Rezultāts
|Vieta
|-align=center
| [[Roberts Akmens]]
| Kanoe 200 metri
| 35.448
| '''2'''
|colspan=&quot;2&quot; {{n/a}}
|35.688
|'''4'''
|36.014
|'''8'''
|}

== [[Attēls:weightlifting pictogram.svg|30px]] Svarcelšana ==
{{pamatraksts|Svarcelšana 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
;Vīrieši
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:90%&quot;
|-align=center
!rowspan=&quot;2&quot;|Sportists
!rowspan=&quot;2&quot;|Svara kat.
!colspan=&quot;2&quot;|Raušana
!colspan=&quot;2&quot;|Grūšana
!rowspan=&quot;2&quot;|Summa
!rowspan=&quot;2&quot;|Vieta
|-style=&quot;font-size:95%&quot;
!Rezultāts
!Vieta
!Rezultāts
!Vieta
|-align=center
|[[Ritvars Suharevs]]
|81 kg
|align=center| 163 kg
|align=center| 6
|align=center| 195 kg
|align=center| 6
|align=center| 358 kg
|align=center| '''6'''
|-align=center
|[[Artūrs Plēsnieks]]
|109 kg
|align=center| 190 kg
|align=center| 7
|align=center| 230 kg
|align=center| 3
|align=center| 410 kg
|align=center|{{bronzas medaļa}}
|}

== [[Attēls:Shooting pictogram.svg|30px]] Šaušana ==
{{pamatraksts|Šaušana 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

{| class=&quot;wikitable&quot; border=&quot;1&quot; style=&quot;font-size:90%&quot;
!rowspan=&quot;2&quot;|Sportists
!rowspan=&quot;2&quot;|Disciplīna
!colspan=&quot;2&quot;|Kvalifikācija
!colspan=&quot;2&quot;|Fināls
|-align=center
|Rezultāts
|Vieta
|Rezultāts
|Vieta
|-align=center
|rowspan=&quot;2&quot;|[[Agate Rašmane]]
| 25 m — pistole
|569
|'''37'''
|colspan=&quot;2&quot; {{n/a|Nekvalificējās}}
|-align=&quot;center&quot;
| 10 m pneimatiskā pistole
|573
|'''19'''
|colspan=&quot;2&quot; {{n/a|Nekvalificējās}}
|}

== [[Attēls:Tennis pictogram.svg|30px]] Teniss ==
{{pamatraksts|Teniss 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
;Sievietes
{|class=wikitable style=&quot;font-size:90%&quot;
|-align=center
!rowspan=&quot;2&quot;|Sportiste
!rowspan=&quot;2&quot;|Disciplīna
!colspan=&quot;2&quot;|1. kārta
!colspan=&quot;2&quot;|2. kārta
!colspan=&quot;2&quot;|Astotdaļfināls
!colspan=&quot;2&quot;|Ceturtdaļfināls
!colspan=&quot;2&quot;|Pusfināls
!colspan=&quot;2&quot;|Fināls
|-align=center
!Pretinieks
!Rezultāts
!Pretinieks
!Rezultāts
!Pretinieks
!Rezultāts
!Pretinieks
!Rezultāts
!Pretinieks
!Rezultāts
!Pretinieks
!Rezultāts
|-style=&quot;font-size:95%&quot;
|-align=center
|align=left|[[Aļona Ostapenko]]
|align=&quot;left&quot;|Vienspēles
| [[Jeļena Vesņina]]
|'''Z''' &lt;br/&gt; 1:2 (4:6,7:6,4:6)
|colspan=&quot;12&quot; {{n/a|Izstājās}}
|-align=center
|align=left|[[Anastasija Sevastova]]
|align=&quot;left&quot;| Vienspēles
|{{flaga|Francija}} [[Fiona Ferro]]
|'''Z''' &lt;br/&gt; 1:2 (6:2,4:6,2:6)
|colspan=&quot;12&quot; {{n/a|Izstājās}}
|-align=center
|rowspan=&quot;3&quot;|[[Aļona Ostapenko]]&lt;br /&gt;[[Anastasija Sevastova]]
|rowspan=&quot;3&quot;| Dubultspēle
!colspan=&quot;4&quot;|1. kārta
!colspan=&quot;2&quot;|Astotdaļfināls
!colspan=&quot;2&quot;|Ceturtdaļfināls
!colspan=&quot;2&quot;|Pusfināls
!colspan=&quot;2&quot;|Fināls
|-align=center
!colspan=&quot;2&quot;|Pretinieks
!colspan=&quot;2&quot;|Rezultāts
!Pretinieks
!Rezultāts
!Pretinieks
!Rezultāts
!Pretinieks
!Rezultāts
!Pretinieks
!Rezultāts
|-align=center
|colspan=&quot;2&quot;|{{flaga|Austrālija}} [[Elena Peresa]] / [[Samanta Stosura]]
|colspan=&quot;2&quot;|'''Z''' &lt;br/&gt; 1:2 (6:4,1:6,5:10)
|colspan=&quot;2&quot; colspan=&quot;8&quot; {{n/a|Izstājās}}
|}

== [[Attēls:Athletics pictogram.svg|30px]] Vieglatlētika ==
{{pamatraksts|Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
Latvijas vieglatlēti kvalificējās vai nu pēc Pasaules ranga vai arī ar rezultātiem sacensībās (līdz trīs dalībniekiem katrā disciplīnā):&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=iaaf.org – Top Lists|url=http://www.iaaf.org/statistics/toplists/index.html|publisher=IAAF|accessdate=8 April 2019}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=IAAF Games of the XXXII Olympiad – Tokyo 2020 Entry Standards|url=https://cdn.dosb.de/user_upload/Olympische_Spiele/Tokio_2020/internationale_Qualifikationskriterien/IAAF_-_Athletics_20180806.pdf|publisher=[[IAAF]]|accessdate=8 April 2019|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190408160334/https://cdn.dosb.de/user_upload/Olympische_Spiele/Tokio_2020/internationale_Qualifikationskriterien/IAAF_-_Athletics_20180806.pdf|archivedate={{dat|2019|04|08||bez}}}}&lt;/ref&gt;

;Sievietes
;Skriešana

{|class=wikitable style=&quot;font-size:90%&quot;
|-align=center
!rowspan=&quot;2&quot;|Sportiste
!rowspan=&quot;2&quot;|Disciplīna
!colspan=&quot;2&quot;|Kvalifikācija
!colspan=&quot;2&quot;|Pusfināls
!colspan=&quot;2&quot;|Fināls
|-style=&quot;font-size:95%&quot;
!Rezultāts
!Vieta
!Rezultāts
!Vieta
!Rezultāts
!Vieta
|-align=center
|align=left|[[Līga Velvere]]
|800 metri
|colspan=&quot;2&quot; {{n/a|Izstājās no turpmākās cīņas (savainojums)}}
|colspan=&quot;4&quot; {{n/a|Nekvalificējās}}
|}
;Laukuma disciplīnas
{|class=wikitable style=&quot;font-size:90%&quot;
|-align=center
!rowspan=&quot;2&quot;|Sportiste
!rowspan=&quot;2&quot;|Disciplīna
!colspan=&quot;2&quot;|Kvalifikācija
!colspan=&quot;2&quot;|Fināls
|-style=&quot;font-size:95%&quot;
!Rezultāts
!Vieta
!Rezultāts
!Vieta
|-align=center
|align=left|[[Laura Igaune]]
| align=&quot;left&quot; |Vesera mešana
| 68,53	m
|'''20'''
|colspan=&quot;2&quot; {{n/a|Nekvalificējās}}
|-align=center
|align=left|[[Līna Mūze]]
|Šķēpa mešana
|57,33 m
|'''26'''
|colspan=&quot;2&quot; {{n/a|Nekvalificējās}}
|-align=center
|align=left|[[Anete Kociņa]]
|Šķēpa mešana
|58,84 m
|'''21'''
|colspan=&quot;2&quot; {{n/a|Nekvalificējās}}
|-align=center
|align=left|[[Madara Palameika]]
|Šķēpa mešana
|60,94 m
|'''12'''
|58,70 m
|'''11'''
|}

;Vīrieši
;Laukuma disciplīnas
{|class=wikitable style=&quot;font-size:90%&quot;
|-align=center
!rowspan=&quot;2&quot;|Sportists
!rowspan=&quot;2&quot;|Disciplīna
!colspan=&quot;2&quot;|Kvalifikācija
!colspan=&quot;2&quot;|Fināls
|-style=&quot;font-size:95%&quot;
!Rezultāts
!Vieta
!Rezultāts
!Vieta
|-align=center
|align=left|[[Gatis Čakšs]]
| align=&quot;left&quot; |Šķēpmešana
| 78,73 m
| '''18'''
|colspan=&quot;2&quot; {{n/a|Nekvalificējās}}
|}

;Soļošana
{|class=wikitable style=&quot;font-size:90%&quot;
|-align=center
!rowspan=&quot;2&quot;|Sportists
!rowspan=&quot;2&quot;|Disciplīna
!colspan=&quot;2&quot;|Fināls
|-style=&quot;font-size:95%&quot;
!Rezultāts
!Vieta
|-align=center
|align=left|[[Arnis Rumbenieks]]
| align=&quot;left&quot; |50 km
| 4:13:33
| '''37'''
|-
|-align=center
|align=left|[[Ruslans Smolonskis]]
| align=&quot;left&quot; |50 km
|colspan=&quot;2&quot; {{n/a|Diskvalificēts}}
|}

== [[Attēls:Volleyball (indoor) pictogram.svg|30px]] Volejbols ==
{{pamatraksts|Volejbols 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

=== Pludmales volejbols ===
Latvijas vīriešu un sieviešu pludmales volejbola pāri kvalificējās spēlēm, iekļūstot olimpiskās kvalifikācijas turnīra finālā.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|url=http://www.fivb.com/en/about/news/italy-and-latvia-claim-mens-olympic-berths?id=88950|title=Italy and Latvia claim men's Olympic berths in Haiyang|publisher=[[FIVB]]|date=21 September 2019|accessdate=22 September 2019}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|url=http://www.fivb.com/en/about/news/latvia-and-spain-celebrate-berths-for-olympics?id=88959|title=Latvia and Spain celebrate berths for Olympics|publisher=[[FIVB]]|date=22 September 2019|accessdate=22 September 2019}}&lt;/ref&gt;

;Vīrieši
{|class=wikitable style=&quot;font-size:90%&quot;
|-align=center
!rowspan=&quot;2&quot;|Sportisti
!colspan=&quot;2&quot;|Grupu turnīrs
!Astotdaļfināls
!Ceturtdaļfināls
!Pusfināls
!colspan=2|Spēle par bronzu
|-style=&quot;font-size:95%&quot;
!Pretinieki&lt;br /&gt;Rezultāts
!Vieta
!Pretinieki&lt;br /&gt;Rezultāts
!Pretinieki&lt;br /&gt;Rezultāts
!Pretinieki&lt;br /&gt;Rezultāts
!Pretinieki&lt;br /&gt;Rezultāts
!Vieta
|-align=center
|align=left| [[Mārtiņš Pļaviņš]]&lt;br /&gt;[[Edgars Točs]]
|align=left|''B grupa''&lt;br /&gt; [[Vjačeslavs Krasiļņikovs|Krasiļņikovs]] — [[Oļegs Stojanovskis|Stojanovskis]]&lt;br/&gt;'''U''' 2:1 (13:21,21:19,15:11)&lt;br /&gt;{{flaga|Čehija}} [[Ondrejs Perušičs|Perušičs]] — [[Dāvids Šveiners|Šveiners]]
'''Tehniskā uzvara''' 2:0 &lt;br /&gt;{{flaga|Meksika}} [[Hosue Gaksiola|Gaksiola]] — [[Hosē Rubio|Rubio]]&lt;br/&gt;'''Z''' 0:2 (18:21,16:21)
|2.
|{{flaga|Brazīlija}} [[Evandro Oliveira|Oliveira]] — [[Bruno Oskars Šmits|Šmits]]&lt;br/&gt;'''U''' 2:0 (21:19,21:18)
|{{flaga|Brazīlija}} [[Elisons Ceruti|Elisons]] — [[Alvāro Morai Filjo|Alvāro]]&lt;br/&gt;'''U''' 2:0 (21'16,21:19)
|{{flaga|Norvēģija}} [[Anderss Berntsens Mols|Mols]] — [[Kristians Sandlijs Sorums|Sorums]]&lt;br/&gt;'''Z''' 0:2 (15:21,16:21)
|{{flaga|Katara}} [[Čerifs Junuss|Čerifs]] — [[Ahmeds Tijans|Ahmeds]]&lt;br/&gt;'''Z''' 0:2 (12:21,18:21)
|'''4'''
|}

;Sievietes
{|class=wikitable style=&quot;font-size:90%&quot;
|-align=center
!rowspan=&quot;2&quot;|Sportisti
!colspan=&quot;2&quot;|Grupu turnīrs
!Astotdaļfināls
!Ceturtdaļfināls
!Pusfināls
!colspan=2|Spēle par bronzu
|-style=&quot;font-size:95%&quot;
!Pretinieki&lt;br /&gt;Rezultāts
!Vieta
!Pretinieki&lt;br /&gt;Rezultāts
!Pretinieki&lt;br /&gt;Rezultāts
!Pretinieki&lt;br /&gt;Rezultāts
!Pretinieki&lt;br /&gt;Rezultāts
!Vieta
|-align=center
|align=left| [[Tīna Graudiņa]]&lt;br /&gt;[[Anastasija Kravčenoka]]
|align=left|''D grupa''&lt;br /&gt;{{flaga|Brazīlija}} [[Ana Patrīcija Silva Ramosa|Ana Patrīcija]] — [[Rebeka Kavalkanti Barbosa Silva|Rebeka]]&lt;br/&gt;'''U''' 2:1 (21:15,12:21,15:12)&lt;br /&gt;{{flaga|ASV}} [[Kellija Klēza|Klēza]] — [[Sāra Sponsila|Sponsila]]&lt;br/&gt;'''Z''' 1:2 (13:21,21:16,11:15)&lt;br /&gt;{{flaga|Kenija}} [[Gaudensija Makoha|Makoha]] — [[Braksidesa Kadambi|Kadambi]]&lt;br/&gt;'''U''' 2:0 (21:6,21:14)&lt;br /&gt;
| 2.
| [[Nadježda Makroguzova|Makroguzova]] — [[Svetlana Holomina|Holomina]]&lt;br/&gt;'''U''' 2:1 (16:21,21:17,15:13)
| {{flaga|Kanāda}} [[Hītera Benslija|Benslija]] — [[Brendija Vilkersone|Vilkersone]]&lt;br/&gt;'''U''' 2:1 (21:13,18:21,15:11)
| {{flaga|Austrālija}} [[Talika Klensija|Klensija]] — [[Mariafe Artaho del Solara|Artaho del Solara]]&lt;br/&gt;'''Z''' 0:2 (21:23,13:21)
| {{flaga|Šveice}} [[Anuka Verge-Deprē|Verge-Deprē]] — [[Joana Heidriha|Heidriha]]&lt;br/&gt;'''Z''' 0:2 (19:21,15:21)
| '''4'''
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://olimpiade.lv/lv/sakums Latvijas Olimpiskās komitejas mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140126015556/http://sochi2014.olimpiade.lv/lv/sakums |date={{dat|2014|01|26||bez}} }}


{{OS-aizmetnis}}


{{Latvija olimpiskajās spēlēs}}
{{Latvija 2020 VOS}}

[[Kategorija:Valstis 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:2020. gads Latvijā]]
[[Kategorija:Latvija olimpiskajās spēlēs|2020]]</text>
      <sha1>ol19gez9fx3q5n034qgppp1x61gmsot</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Andris Vējāns</title>
    <ns>0</ns>
    <id>447818</id>
    <revision>
      <id>3662362</id>
      <parentid>3597571</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T18:32:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>85.254.75.142</ip>
      </contributor>
      <comment>Precizēta informācija par ģimeni.</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="17095" xml:space="preserve">{{Rakstnieka infokaste
| platums = 
| vārds = Andris Vējāns
| vārds_orig = Donats Kalnačs
| attēls = 
| att_izmērs = 
| att_nosaukums = 
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1927
| dz_mēnesis = 04
| dz_diena = 20
| dz_vieta = {{vieta|Latvija|Ludzas apriņķis|Nirzas pagasts}} (tagad [[Ludzas novads]])
| m_dat_alt = 
| m_gads = 2005
| m_mēnesis = 12
| m_diena = 08
| m_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}}
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = 
| tautība = [[latvietis]]
| dzimums = V
| vecāki = 
| brāļi = Antons Kalnačs
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = [[Dagnija Zigmonte]]&lt;ref&gt;[http://literatura.lv/lv/person/Andris-Vejans/872103 Literatura.lv - Vējāns]&lt;/ref&gt;, vēlāk Velta Kalnača (dzim. Mieriņa)
| bērni = [[Benedikts Kalnačs]]
| paraksts = 
| pseidonīms = Andris Vējāns, Pēteris Tālums, Jānis Zars, Jorģis Greizacis, Jēkabs Smējējs, D. Nērzonīts
| nodarbošanās = dzejnieks, prozaiķis, literatūrkritiķis, publicists, redaktors, sabiedriskais darbinieks
| rakstīšanas valoda = [[latviešu valoda]]; [[latgaliešu valoda]]
| periods = 
| žanri = dzeja
| temati = 
| lit virzieni = 
| slavenākie darbi = 
| ietekmējies = 
| ietekmējis = 
| alma_mater = Latvijas Valsts pedagoģiskais institūts
| apbalvojumi = LPSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks, LPSR Valsts prēmija, Darba Sarkanā Karoga ordenis, Tautu draudzības ordenis, Žaņa Grīvas prēmija
| piezīmes = 
| kategorijas = 
}}

'''Andris Vējāns''', īstā vārdā '''Donats Kalnačs''', (dzimis {{dat|1927|04|20}} [[Ludzas apriņķis|Ludzas apriņķa]] [[Nirzas pagasts|Nirzas pagastā]], miris {{dat|2005|12|08}} [[Rīga|Rīgā]]) bija latviešu dzejnieks, prozaiķis, literatūrkritiķis, zinātnieks, publicists, ilggadējs žurnāla &quot;[[Karogs (žurnāls)|Karogs]]&quot; galvenais redaktors.

== Biogrāfija ==
Dzimis [[Ludzas apriņķis|Ludzas apriņķa]] [[Nirzas pagasts|Nirzas pagasta]] [[Vorslovi|Vorslovas]] ciemā zemnieku ģimenē.

Mācījies Dubuļu pamatskolā (1934—1937), [[Nirza]]s pamatskolā (1937—1941), [[Ludzas pilsētas ģimnāzija|Ludzas ģimnāzijā]] (1942—1944). Beidzis Skolotāju sagatavošanas kursus [[Ludza|Ludzā]], bijis matemātikas un vēstures skolotājs [[Nirza]]s nepilnajā vidusskolā (1945). Studējis [[Rīgas Skolotāju institūts|Rīgas Skolotāju institūtā]] (1945—1947), 1950. gadā beidzis Latvijas Valsts pedagoģiskā institūta Latviešu valodas un literatūras fakultāti.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce |editor1-first= Jānis|editor1-last= Paukšte|editor2-first= Anna|editor2-last= Rancāne|editor2-link= Anna Rancāne|editor3-first= Ilona|editor3-last= Salceviča|editor3-link= Ilona Salceviča|editor4-first= Irēna|editor4-last= Vilčuka|title= Latgales kultūras darbinieki|volume= 2. sēj.|year= 2008|publisher= Jumava|location= Rīga|isbn= 9789984384672|oclc=  236084460|pages= 383-385}}&lt;/ref&gt; Īsi pirms valsts eksāmeniem D. Kalnačs gandrīz izslēgts no augstskolas biogrāfijas dēļ. &quot;[[Latvijas Radio]]&quot; žurnāliste [[Daiga Mazvērsīte]] pirmā dzejoļu krājuma &quot;Jaunība&quot; (1953) sakāpināto politisko jūsmu skaidro ar notikumiem augstskolā un centieniem izlīdzināt brīvās Latvijas un Latgales skaistuma apdzejošanu, tā pamatojot arī nepieciešamību izvēlēties rakstīt ar pseidonīmu.&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lr2.lsm.lv/lv/raksts/zelta-graudi/dzejniekam-andrim-vejanam-90.a85000/|title=Daiga Mazvērsīte. Dzejniekam Andrim Vējānam – 90!|last=|first=|access-date=13.12.2019|date=}}&lt;/ref&gt;

Sākotnēji no 1950. līdz 1967. gadam A. Vējāns ir bijis žurnāla &quot;[[Karogs (žurnāls)|Karogs]]&quot; līdzstrādnieks un dzejas nodaļas vadītājs, vēlāk līdz pat 1989. gadam — galvenais redaktors. Par spīti padomju laikam raksturīgajai Latgales kultūras un savdabības noklusēšanai, viņš ir pratis žurnāla slejās publicēt nozīmīgus materiālus par Latgales literatūru un mākslu.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

{{Citāts|Jaunais drukas aizliegums latgaliešiem sākās drīz pēc 1958. gada Latgales kultūras dienām, kad latgaliešu vēlmē izkopt savas kultūras savdabību varas pārstāvji Rīgā sāka saskatīt šķeltnieciskumu un nacionālisma izpausmes. Līdz pat astoņdesmitajiem gadiem latgaliski rakstītais tika mērķtiecīgi skausts. Dažus dzejoļus latgaliski latviešu literārajā valodā veidotajos krājumos izdevās publicēt gandrīz vai vienīgi Andrim Vējānam. Pateicoties Andra Vējāna uzņēmībai, atsevišķus materiālus par Latgali 20. gadsimta 60.-70. gados varēja lasīt viņa vadītajā žurnālā &quot;Karogs&quot;. Taču normāla latgaliešu literatūras attīstība bija pārtraukta. ([[Janīna Kursīte-Pakule|J. Kursīte]])&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce |last1= Kursīte|first1= Janīna|authorlink1= Janīna Kursīte-Pakule|last2= Stafecka|first2= Anna|authorlink2= Anna Stafecka|title= Latgale: valoda, literatūra, folklora|year= 2003|publisher= LKCI|location= Rēzekne|isbn= 9789984290478|oclc= 54650408|page= 38}}&lt;/ref&gt;}}

Redaktors A. Vējāns iespēju robežās aizstāvēja autorus, kad pret to darbiem vērsās cenzūra, no &quot;[[Karogs (žurnāls)|Karoga]]&quot; lappusēm pie lasītājiem nokļuva [[Alberts Bels|Alberta Bela]], [[Visvaldis Lāms|Visvalža Lāma]], [[Jānis Mauliņš|Jāņa Mauliņa]] romāni, [[Māris Čaklais|Māra Čaklā]], [[Ojārs Vācietis|Ojāra Vācieša]], [[Māra Zālīte|Māras Zālītes]] dzeja, [[Gunārs Priede|Gunāra Priedes]] lugas, [[Imants Ziedonis|Imanta Ziedoņa]] publicistika. Žurnālā debitēja jaunie dzejnieki [[Amanda Aizpuriete]], [[Jānis Rokpelnis]], [[Klāvs Elsbergs]] un citi.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

No 1953. gada A. Vējāns ir bijis [[Latvijas Rakstnieku savienība]]s biedrs, no 1967. gada — LPSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;, no 1977. gada — [[Ludza|Ludzas pilsētas]] Goda pilsonis.&lt;ref name=&quot;:4&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ludzasbiblio.lv/lv/vecaks/novadnieki/literati/vejans-andris|title=Ludzas bibliotēka. Novadnieki|last=|first=|access-date=10.12.2019|date=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20191210141935/https://www.ludzasbiblio.lv/lv/vecaks/novadnieki/literati/vejans-andris|archivedate=10.12.2019}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191210141935/https://www.ludzasbiblio.lv/lv/vecaks/novadnieki/literati/vejans-andris |date=10.12.2019 }}&lt;/ref&gt;

Rīgā 1958. gadā notika Latgales kultūras nedēļa. Šī pasākumu kopa kļuva par būtisku pēckara Latvijas reģionālās kultūras dzīves notikumu, pēc kura uz ilgu laiku, līdz pat 20. gadsimta 80. gadiem, iestājās latgaliskā noklusēšanas periods, latgalisko identitāti pārsvarā saistot ar podniecību, Latgales keramiku, bet latgaliešu literatūrā un rakstu valodas attīstībā iezīmējot būtisku tradīcijas pārrāvumu. Organizējot šo kultūras nedēļu, A. Vējāns darbojās literatūras žūrijas komisijā.&lt;ref name=&quot;:5&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lza.lv/LZA_VestisA/72_1/1_Janis_Streics.pdf|title=Jānis Streičs. 1958. gada Latgales kultūras nedēļas politiskie zemteksti|last=|first=|access-date=11.12.2019|date=}}&lt;/ref&gt;

No 1964. gada [[VDK]] pārraudzībā darbojās „Komiteja kultūras sakariem ar tautiešiem ārzemēs” jeb „Kultūras sakaru komiteja”, 1964. gadā tika izveidota tās Literatūras sekcija, tās dibinātāju vidū bija daudzi padomju Latvijā pazīstami rakstnieki, tostarp arī Andris Vējāns.&lt;ref name=&quot;:6&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://okupacijasmuzejs.lv/lv/aktualitates/lekcijas-par-cekas-darbibas-mazak-apspriestiem-jautajumiem-244/|title= Lekcijas par čekas darbības mazāk apspriestiem jautājumiem |access-date=16.12.2019}}&lt;/ref&gt;

No 1981. gada A. Vējāns ir bijis Latvijas Miera aizstāvēšanas komitejas (1951—1990) biedrs, trešais komitejas priekšsēdētājs. Viņa priekšteči amatā bijuši [[Jānis Peive]] (1951—1962), [[Žanis Grīva]] (1962—1981).&lt;ref name=&quot;:7&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/projekti/vdkkomisija/DauksteSilasproge_SAPC_VDKLatvijas-miera-aizstavesanas-komiteja1951-1990.pdf|title=Inguna Daukste-Silasproģe. Latvijas Miera aizstāvēšanas komiteja (1951–1990): izveide, struktūra, darbības virzieni|last=|first=|access-date=10.12.2019|date=}}&lt;/ref&gt;

No 1991. gada A. Vējāns ir bijis Latgales Pētniecības institūta biedrs.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

A. Vējānam iznākušas aptuveni trīsdesmit dzejas grāmatas, četras dzejas izlases un tuvu pie desmit eseju grāmatu. Pārsvarā visa dzeja rakstīta latviešu literārajā valodā.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

Dzīvesbiedres — rakstniece [[Dagnija Zigmonte]],&lt;ref&gt;[http://literatura.lv/lv/person/Dagnija-Zigmonte/872135 literature.lv: Zigmonte]&lt;/ref&gt; vēlāk vēsturniece Velta Kalnača (dzim. Mieriņa), ar kuru laulībā dzimis dēls — literatūrzinātnieks [[Benedikts Kalnačs]], mazmeita — mākslas zinātniece un izstāžu kuratore Ieva Kalnača.

Miris 2005. gada 8. decembrī Rīgā 78 gadu vecumā.&lt;ref name=&quot;:8&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/4779449/miris-dzejnieks-andris-vejans|title=Miris dzejnieks Andris Vējāns|last=|first=|access-date=11.12.2019}}&lt;/ref&gt;

== Daiļrade ==
Pirmā publikācija — vēl ģimnāzista gados laikrakstā &quot;Rēzeknes Ziņas&quot;, Nr. 26 (03.04.1943.) publicētā miniatūra &quot;Gaišais brīdis&quot;, kas parakstīta ar D. Kalnača vārdu.&lt;ref name=&quot;:9&quot;&gt;{{ziņu atsauce |last1= Kalnačs|first1= D.|author-link1= Andris Vējāns|date= 03.04.1943|year= 1943|title= Rēzeknes Ziņas|script-title= Gaišais brīdis|editor1-last= Sprūdžs|editor1-first= Alberts|editor1-link= Alberts Sprūdžs|volume= Nr. 26||location= Rēzekne|agency= |page= 4}}&lt;/ref&gt; Šajā laikrakstā Donats Kalnačs apcer arīdzan Jezupa Soikāna vietu Latgales sabiedriskajā dzīvē un kultūrā un sniedz pārskatu par latgaliešu rakstībā izdotajiem žurnāliem, tā piesakot savus turpmākos rakstītāja darbības virzienus.&lt;ref name=&quot;:10&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce |last1= Zeile|first1= Pēteris|title= Latgales periodika|year= 2013|publisher= LKCI|location= Rēzekne|isbn= 9789984292410|oclc= 883445477|page= 220}}&lt;/ref&gt; Šai laika periodā publicējies arī laikrakstā &quot;Daugavas Vēstnesis&quot;.&lt;ref name=&quot;:11&quot;&gt;{{ziņu atsauce|last1= Kalnačs|first1= Donāts|author-link1= Andris Vējāns|date= 11.05.1944|year= 1944|title= Daugavas Vēstnesis|script-title= Patmaļu kalnā|trans-title= Izpalīga piezīmes|editor1-last= Klīdzējs|editor1-first= Jānis|editor1-link= Jānis Klīdzējs|volume= Nr. 109|location= Daugavpils|page= 4}}&lt;/ref&gt;

Pirmais dzejoļu krājums &quot;Jaunība&quot; iznācis 1953. gadā.&lt;ref name=&quot;:12&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce |last1= Valeinis|first1= Vitolds|title= Latgaliešu lirikas vēsture|year= 1998|publisher= Jumava|location= Rīga|isbn= 9789984051796|oclc= 237324221|pages= 165-168}}&lt;/ref&gt; Otrais dzejoļu krājums &quot;Saule kāpj augstāk&quot; (1957) saņēmis LPSR Valsts prēmiju.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

Visas A. Vējāna dzejas grāmatas, izņemot krājumu &quot;Latgolas mozaika&quot; (1992) un izlasi &quot;Rāznas krūze&quot; (1997), rakstītas kopnacionālajā latviešu valodā. Tomēr, kā raksta literatūrzinātnieks Vitolds Valeinis, &quot;visas tās caurstrāvo latgaliskais dzīves uztvērums, sirdsjutums, kā arī gleznainais latgaliskais kolorīts. Daudzi dzejoļi arī tematiski saistīti ar Latgali — agrāko un tagadējo.&quot;&lt;ref name=&quot;:12&quot; /&gt;

Savos dzejoļos Vējāns jūsmo par dzimto Latgali, dabu, tautu draudzību. Dzejnieks ir daudz rakstījis bērniem, apcerot gan maza zēna draudzību ar kaķi krājumā «Mūsu mājas raibais Miks», gan pionieru nometni Tālajos Austrumos krājumā «Kur zem priedēm citronvītnes zied». Vējāna dzeja plūst rāmi, tās izteiksme ir muzikāla un gleznaina. Dzejnieks izmanto dažādas klasiskās pantu formas, viņa liriskais varonis ir harmonisks, dzīvi redz galvenokārt gaišās krāsās un sajūsminās par visu labo, jauno, augošo.&lt;ref name=&quot;:8&quot; /&gt; A. Vējāna dzejai piemīt meditatīvi tēlojošs, gleznains stils, tai raksturīga romantiski pacilāta tonalitāte.&lt;ref name=&quot;:12&quot; /&gt;

{{Citāts|Andra Vējāna dzejai raksturīgs romantiski emocionāls, aprakstoši gleznains stils, pantu izveidē lietotas klasiskas dzejas formas (soneti, trioleti, rondo u.c.). Daudz rakstījis par dzimto Latgali un pārējo Latviju salīdzinājumā ar citos kontinentos redzēto, dzejā ievijis dažādu zemju un tautu savstarpējās saprašanās motīvus, paudis humānisma idejas.&quot; (M. Ābola)&lt;ref name=&quot;:13&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce |editor1-first= Irēna|editor1-last= Stašulāne|title= Latviešu rakstniecība biogrāfijās|edition= 2. pārstr. un papild.|year= 2003|publisher= Zinātne|location= Rīga|isbn= 9789984698489|oclc= 237887399}}&lt;/ref&gt;}}

[[Latviešu tautas atmoda|Atmodas]] laikā 20. gadsimta 80.-90. g. mijā dzejnieks padziļināti pievērsies dzimtās puses vēsturei un cilvēku likteņgaitām&lt;ref name=&quot;:12&quot; /&gt;, bieži ciemojies Latgalē, Ludzā, Nirzā.&lt;ref name=&quot;:4&quot; /&gt; Tapa dzejoļi latgaliešu valodā, esejas un pētnieciskas apceres.&lt;ref name=&quot;:14&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://literatura.lv/lv/person/Andris-Vejans/872103|title=Andris Vējāns. LFMI Digital resurss literatura.lv|last=|first=|access-date=10.12.2019}}&lt;/ref&gt;

90. gados A. Vējāns periodikā publicējis virkni dzejoļu un eseju par Latgali, tās kultūras darbiniekiem. 1995. gadā izdotais dzejoļu krājums &quot;Krustceļu vējos&quot; liecina par dzejnieka ieiešanu jaunā radošās darbības lokā.&lt;ref name=&quot;:12&quot; /&gt; Kā šīs grāmatas pēcvārdā atzīst dzejniece [[Anna Rancāne]], tieši šajā grāmatā autors nu reiz pieder pats sev.&lt;ref name=&quot;:15&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|last1= Vējāns|first1= Andris|authorlink1= Andris Vējāns|editor-first= Arvīds|editor-last= Skalbe|editor-link= Arvīds Skalbe|others= ilustrējis Aleksandrs Stankevičs|title=Krustceļu vējos|publisher=Preses nams|isbn=9984000966|location=Rīga|date=1995|oclc=246818112}}&lt;/ref&gt; Dzejas izlasē «Rozes Silajāņu vāzē» (2005) apkopoti labākie dzejoļi, kas tapuši laikā no 1946. līdz 2004. gadam.&lt;ref name=&quot;:8&quot; /&gt;

{{Citāts|Latgales motīvi dzejnieka daiļradē pastiprinājušies tieši pēdējos gados, varbūt intensīvāk jau pat ar dzejoļu krājumu “Stundenieks vestes kabatā” (1984), kas veltīts tēva piemiņai, kur vēstījumus par ārpasauli spēcīgi caurstrāvo silta atmiņu un emociju vienotība. Vispār A. Vējāna dzejai piemīt meditatīvi tēlojošs, gleznains stils. (V. Valeinis)&lt;ref name=&quot;:12&quot; /&gt;}}

Dzejnieks, rakstnieks un publicists Andris Vējāns darbojies arī literatūrkritikā, recenzējis grāmatas, kārtojis citu autoru darbus, rakstījis grāmatu ievadus un pēcvārdus, portretējis rakstniekus.&lt;ref name=&quot;:14&quot; /&gt;

Ceļojumu iespaidi un atziņas atspoguļoti tēlojumu ciklā par [[Kuba|Kubu]] &quot;Zaļā ķirzaciņa&quot; (1966), publicistikas krājumā &quot;Vulkāns un asara&quot; (1987).&lt;ref name=&quot;:14&quot; /&gt;

Andris Vējāns ir bijis arī scenārija autors režisora Laimoņa Gaigala filmai &quot;Dziesma pār ezeriem&quot; (1959) un teksta autors šī paša režisora filmai &quot;Pilsēta pie Daugavas&quot; (1960).&lt;ref name=&quot;:14&quot; /&gt;

== Bibliogrāfija ==

=== Dzejoļu krājumi ===

* Jaunība (1953)
* Saule kāpj augstāk (1957)
* Sakliedzas kaijas (1959)
* Gadi un pēdas (1964)
* Kalnu acis (1965)
* Balts kuģis zilos ūdeņos (1974)
* Un sākās viss no svilpaunieka (1979)
* Ekvators ceļa vidū (1981)
* Stundinieks vestes kabatā (1984)
* Latgolas mozaika (1992)
* Krustceļu vējos (1995)
* Rudzuzāle zem sniega (2001)

=== Dzejas izlases ===

* Aiz ezera augsti kalni (1977)
* Varbūt nenoplūktās mežrozes zied (1982)
* Rāznas krūze (1997)
* Rozes Silajāņu vāzē (2005)

=== Bērnu dzeja ===

* Skola pie ezera (1957)
* Mūsu mājas raibais Miks (1958)
* Palaidnītis mājās nāk (1970)
* Uh — cik labi! (1978)
* Ieva, Ieviņa (1997)

=== Proza ===

* Buksu vilnis (1974)

=== Esejas, tēlojumi, publicistika ===

* Zaļā ķirzaciņa (1966)
* Vulkāns un asara (1987)
* Latgales rakstu gaisma: sejās, grāmatās un preses slejās, esejās (1996)

=== Rakstnieku portreti ===

* Savas lakstīgalas meklētāji (1969)
* Tiesnese un māsa (1979)
* Jūlijs Vanags (1984)
* Francim Trasunam 125 (1989)

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://literatura.lv/lv/person/Andris-Vejans/872103 Andris Vējāns. LFMI Digital resurss Literatura.lv]
* [https://web.archive.org/web/20191210141935/https://www.ludzasbiblio.lv/lv/vecaks/novadnieki/literati/vejans-andris Novadnieks Andris Vējāns. Ludzas bibliotēka]
* [https://lr2.lsm.lv/lv/raksts/zelta-graudi/dzejniekam-andrim-vejanam-90.a85000/ Daiga Mazvērsīte. Dzejniekam Andrim Vējānam — 90! Latvijas Radio 2 raidījums]
* [https://www.youtube.com/watch?v=BoUVPIEpK4w Dziesma &quot;Mūzīgais strauts&quot;, youtube.com. Komponists Arvīds Žilinskis, izpilda Pēteris Grāvelis]

{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Vējāns, Andris}}
[[Kategorija:Latviešu rakstnieki]]
[[Kategorija:Latviešu valodā rakstošie]]
[[Kategorija:Latgaliski rakstošie]]
[[Kategorija:Ludzas novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas PSR Nopelniem bagātie kultūras darbinieki]]
[[Kategorija:Latgaliešu dzejnieki]]</text>
      <sha1>r0ylpc3ui2xboahkj1yp55ibs2sy8cb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Airēšana 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>448679</id>
    <revision>
      <id>3662055</id>
      <parentid>3531346</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T15:28:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>CommonsDelinker</username>
        <id>1319</id>
      </contributor>
      <comment>Izņemts attēls &quot;Russian_Olympic_Committee_flag.svg&quot;, jo [[commons:User:Ellywa|Ellywa]] to ir izdzēsis no [[Vikikrātuve]]s (iemesls: per [[:c:Commons:Deletion requests/File:Russian Olympic Committee flag.svg|]]).</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8975" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
| event       = Airēšana
| games       = 2020. gada Vasaras
| image       = Tokyo2020_Rowing.svg
| caption     = &lt;small&gt;Airēšana 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs&lt;/small&gt;
| venue       = ''Sea Forest Waterway''
| dates       = 2021. gada 23. — 30. jūlijs
| num_events  = 14
| competitors = 526
| nations     = 79
| prev        = [[Airēšana 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2016]]
| next        = [[Airēšana 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024]]
}}

'''[[Airēšana]] [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Tokija|Tokijā]] norisinājās no 2021. gada 23. līdz 30. jūlijam ''Sea Forest Waterway'' airēšanas trasē 14 disciplīnās (7 vīriešu, 7 sieviešu). Sacīkstēs piedalījās 526 atlēti&lt;ref name=rowing&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Kvalifikācijas sistēma - Tokijas olimpiskās spēles|url=http://www.worldrowing.com/mm//Document/General/General/13/08/07/FINAL-2018-03-22-Tokyo2020-QualificationSystem-Rowing-eng_English.pdf|format=pdf|publisher=[[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|SOK]], [[Starptautiskā Airēšanas federācija|FISA]]|accessdate={{dat|2020|01|05}} {{en ikona}}|archive-date=2020-03-23|archive-url=https://web.archive.org/web/20200323081944/http://www.worldrowing.com/mm//Document/General/General/13/08/07/FINAL-2018-03-22-Tokyo2020-QualificationSystem-Rowing-eng_English.pdf}}&lt;/ref&gt;.

== Sacensību formāts ==
Atšķirībā no [[Airēšana 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2016. gada Olimpiādes]] gan vīrieši, gan sievietes aizvadija sacīkstes 7 disciplīnās - gan bez atlētu svara ierobežojumu, gan vieglsvara kategorijās, gan vienairu (katrs atlēts darbojas ar vienu airi abās rokās), gan pārairu (katrs atlēts darbojas ar diviem airiem abās rokās). Vienairu sacīkstes tika aizvadītas bezstūrmaņu pāros, bezstūrmaņa četriniekos un astoņniekos. Pārairu sacīkstes tika aizvadītas vieniniekos, divniekos, vieglsvara divniekos un četriniekos.

== Kvalifikācija ==
Katra valsts varēja kvalificēties katrā disciplīnā ar vienu laivu. Ceļazīmes tika piešķirtas valstu Olimpiskajām komitejām, nevis individuāliem sportistiem. Lielākā daļa kvalifikācijas vietu noteica 2019. gada Pasaules čempionāts airēšanā [[Austrija|Austrijā]] Pārējās vietas tika izcīnītas četrās kontinentālajās sacīkstes 2020. gada pavasarī un noslēguma Olimpiskās kvalifikācijas sacīkstēs.

== Medaļnieki ==
=== Vīrieši ===
{| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}}
|-
| Vieninieki
| {{flaga|Grieķija}} [[Stefanos Ntoska]]
| {{flaga|Norvēģija}} [[Šjetils Borhs]]
| {{flaga|Horvātija}} [[Damirs Martins]]
|-
| Pārairu divnieki
| {{flaga|Francija}} Francija &lt;br/&gt;&lt;small&gt;[[Igo Bušerons]]&lt;br/&gt;[[Matjē Androdiass]]&lt;/small&gt;
| {{flaga|Nīderlande}} Nīderlande &lt;br/&gt;&lt;small&gt;[[Melvins Tvellars]]&lt;br/&gt;[[Stefs Breniks]]&lt;/small&gt;
| {{flaga|Ķīna}} Ķīna &lt;br/&gt;&lt;small&gt;[[Žiju Lī]]&lt;br/&gt;[[Ļans Žans]]&lt;/small&gt;
|-
| Pārairu četrinieki
| {{flaga|Nīderlande}} Nīderlande &lt;br/&gt;&lt;small&gt;[[Dirks Uitenbogārds]]&lt;br/&gt;[[Abe Vjersma]]&lt;br/&gt;[[Tone Vitens]]&lt;br/&gt;[[Koens Metsemakers]]&lt;/small&gt;
| {{flaga|Lielbritānija}} Lielbritānija &lt;br/&gt;&lt;small&gt;[[Harijs Līsks]]&lt;br/&gt;[[Anguss Grūms]]&lt;br/&gt;[[Toms Barass]]&lt;br/&gt;[[Džeks Bemons]]&lt;/small&gt;
| {{flaga|Austrālija}} Austrālija &lt;br/&gt;&lt;small&gt;[[Džeks Klīrijs]]&lt;br/&gt;[[Kelebs Antils]]&lt;br/&gt;[[Kamerons Girdlstons]]&lt;br/&gt;[[Lūks Lečers]]&lt;/small&gt;
|-
| Bezstūrmaņa divnieki
| {{flaga|Horvātija}} Horvātija &lt;br/&gt;&lt;small&gt;[[Martins Sinkovičs]]&lt;br/&gt;[[Valents Sinkovičs]]&lt;/small&gt;
| {{flaga|Rumānija}} Rumānija &lt;br/&gt;&lt;small&gt;[[Mariušs Kozmiučs]]&lt;br/&gt;[[Cipriāns Tudosa]]&lt;/small&gt;
| {{flaga|Dānija}} Dānija &lt;br/&gt;&lt;small&gt;[[Frederiks Vistavels]]&lt;br/&gt;[[Joahims Sutons]]&lt;/small&gt;
|-
| Bezstūrmaņa četrinieki
| {{flaga|Austrālija}} Austrālija &lt;br/&gt;&lt;small&gt;[[Aleksandrs Pernels]]&lt;br&gt;[[Spensers Turins]]&lt;br&gt;[[Džeks Hārgreivzs]]&lt;br&gt;[[Aleksandrs Hils]]&lt;/small&gt;
| {{flaga|Rumānija}} Rumānija &lt;br/&gt;&lt;small&gt;[[Mihaita Vasile Iganesku]]&lt;br&gt;[[Mugurels Semčiucs]]&lt;br&gt;[[Stefans Konstantīns Berariu]]&lt;br&gt;[[Kosmins Paskari]]&lt;/small&gt;
| {{flaga|Itālija}} Itālija &lt;br/&gt;&lt;small&gt;[[Mateo Kastaldo]]&lt;br&gt;[[Marko Di Kostanco]]&lt;br&gt;[[Mateo Lodo]]&lt;br&gt;[[Džuzepe Vicino]]&lt;/small&gt;
|-
| Astoņnieki
| {{flaga|Jaunzēlande}} Jaunzēlande &lt;br /&gt;&lt;small&gt;[[Toms Makintošs]]&lt;br /&gt;[[Hemišs Bonds]]&lt;br /&gt;[[Toms Mjurejs]]&lt;br /&gt;[[Maikls Breiks]]&lt;br /&gt;[[Dens Viljamsons]]&lt;br /&gt;[[Filips Vilsons]]&lt;br /&gt;[[Šons Kirkhems]]&lt;br /&gt;[[Mets Makdonalds]]&lt;br /&gt;[[Sems Bosvorts]] {{Abbr|s|Stūrmanis}}&lt;/small&gt;
| {{flaga|Vācija}} Vācija &lt;br /&gt; &lt;small&gt;[[Johanness Veisenfelds]]&lt;br /&gt;[[Lauritss Follerts]]&lt;br /&gt;[[Olafs Rogenzaks]]&lt;br /&gt;[[Torbens Johannesens]]&lt;br /&gt;[[Jakobs Šneiders]]&lt;br /&gt;[[Malte Jakšiks]]&lt;br /&gt;[[Ričards Šmits]]&lt;br /&gt;[[Hanness Ociks]]&lt;br /&gt;[[Martins Zauers]] {{Abbr|s|Stūrmanis}}&lt;/small&gt;
| {{flaga|Lielbritānija}} Lielbritānija &lt;br /&gt;&lt;small&gt;[[Džoss Bugajskis]]&lt;br /&gt;[[Džeikobs Dosons]]&lt;br /&gt;[[Tomass Džordžs]]&lt;br /&gt;[[Mo Sbihi]]&lt;br /&gt;[[Čārlzs Elvess]]&lt;br /&gt;[[Olivers Vinns-Grifits]]&lt;br /&gt;[[Džeimss Radkins]]&lt;br /&gt;[[Tomass Fords]]&lt;br /&gt;[[Henrijs Fīldmans]] {{Abbr|s|Stūrmanis}}&lt;/small&gt;
|-
| Vieglsvara pārairu divnieki
| {{flaga|Īrija}} Īrija &lt;br/&gt;&lt;small&gt;[[Fintans Makkartijs]]&lt;br /&gt;[[Pols Odonovans]]&lt;/small&gt;
| {{flaga|Vācija}} Vācija &lt;br/&gt;&lt;small&gt;[[Džonatans Rommelmanis]]&lt;br /&gt;[[Džeisons Osborns]]&lt;/small&gt;
| {{flaga|Itālija}} Itālija &lt;br/&gt;&lt;small&gt;[[Stefano Opo]]&lt;br /&gt;[[Pjetro Ruta]]&lt;/small&gt;
|}

=== Sievietes ===
{| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}}
|-
| Vieninieki
| {{flaga|Jaunzēlande}} [[Emma Tviga]]
| [[Anna Prakateņa]]
| {{flaga|Austrija}} [[Magdalēna Lobniga]]
|-
| Pārairu divnieki
| {{flaga|Rumānija}} Rumānija &lt;br/&gt;&lt;small&gt;[[Nikoleta Ancuta Bodnara]]&lt;br/&gt;[[Simona Radisa]]&lt;/small&gt;
| {{flaga|Jaunzēlande}} Jaunzēlande &lt;br/&gt;&lt;small&gt;[[Brūka Donahjū]]&lt;br/&gt;[[Hanna Osborna]]&lt;/small&gt;
| {{flaga|Nīderlande}} Nīderlande &lt;br/&gt;&lt;small&gt;[[Rūsa de Jona]]&lt;br/&gt;[[Līsa Shēnarda]]&lt;/small&gt;
|-
| Pārairu četrinieki
| {{flaga|Ķīna}} Ķīna &lt;br/&gt;&lt;small&gt;[[Junksija Čena]]&lt;br/&gt;[[Lina Žana]]&lt;br/&gt;[[Jana Ļū]]&lt;br/&gt;[[Ksjaotana Cuja]]&lt;/small&gt;
| {{flaga|Polija}} Polija&lt;br/&gt;&lt;small&gt;[[Agņeška Kobuša]]&lt;br/&gt;[[Marta Vjeličko]]&lt;br/&gt;[[Marija Sajdaka]]&lt;br/&gt;[[Kataržina Zilmana]]&lt;/small&gt;
| {{flaga|Austrālija}} Austrālija &lt;br/&gt;&lt;small&gt;[[Ria Tomsone]]&lt;br/&gt;[[Rovena Meredita]]&lt;br/&gt;[[Harieta Hadsone]]&lt;br/&gt;[[Ketlīna Kronina]]&lt;/small&gt;
|-
| Bezstūrmaņa divnieki
| {{flaga|Jaunzēlande}} Jaunzēlande &lt;br/&gt;&lt;small&gt;[[Greisa Prendergasta]]&lt;br/&gt;[[Kerija Govlere]]&lt;/small&gt;
| KOK &lt;br/&gt;&lt;small&gt;[[Vasiļisa Stepanova]]&lt;br/&gt;[[Jeļena Orjabinska]]&lt;/small&gt;
| {{flaga|Kanāda}} Kanāda &lt;br/&gt;&lt;small&gt;[[Keilija Filmere]]&lt;br/&gt;[[Hilarija Jansensa]]&lt;/small&gt;
|-
| Bezstūrmaņa četrinieki
| {{flaga|Austrālija}} Austrālija &lt;br/&gt;&lt;small&gt;[[Lūsija Stefana]]&lt;br /&gt;[[Rozmarija Popa]]&lt;br /&gt;[[Džesika Morisone]]&lt;br /&gt;[[Anabela Makintaira]]&lt;/small&gt;
| {{flaga|Nīderlande}} Nīderlande&lt;br/&gt;&lt;small&gt;[[Elena Hogerverfa]]&lt;br /&gt;[[Karolīna Florina]]&lt;br /&gt;[[Imkje Kleveringa]]&lt;br /&gt;[[Veronika Mīstere]]&lt;/small&gt;
| {{flaga|Īrija}} Īrija &lt;br/&gt;&lt;small&gt;[[Aifrika Keo]]&lt;br /&gt;[[Eimera Lambe]]&lt;br /&gt;[[Fiona Murto]]&lt;br /&gt;[[Emīlija Hegartija]]&lt;/small&gt;
|-
| Astoņnieki
| {{flaga|Kanāda}} Kanāda &lt;br /&gt;&lt;small&gt;[[Sūsana Greindžere]]&lt;br /&gt;[[Kasja Gruhala-Vezirski]]&lt;br /&gt;[[Medisona Meilija]]&lt;br /&gt;[[Sidneja Peina]]&lt;br /&gt;[[Andrea Proske]]&lt;br /&gt;[[Līza Romana]]&lt;br /&gt;[[Kristīne Ropere]]&lt;br /&gt;[[Avalona Vasteneisa]]&lt;br /&gt;[[Kristena Kita]] {{Abbr|s|Stūrmane}}&lt;/small&gt;
| {{flaga|Jaunzēlande}} Jaunzēlande &lt;br /&gt;&lt;small&gt;[[Ella Grīnsleida]]&lt;br /&gt;[[Emma Daika]]&lt;br /&gt;[[Lūsija Spūrsa]]&lt;br /&gt;[[Kelsija Bevana]]&lt;br /&gt;[[Greisa Prendergasta]]&lt;br /&gt;[[Kerija Govlere]]&lt;br /&gt;[[Beta Rosa]]&lt;br /&gt;[[Džekija Govlere]]&lt;br /&gt;[[Keleba Šeparda]] {{Abbr|s|Stūrmane}}&lt;/small&gt;
| {{flaga|Ķīna}} Ķīna &lt;br /&gt;&lt;small&gt;[[Linlina Guo]]&lt;br /&gt;[[Ruia Jū]]&lt;br /&gt;[[Zjinzjina Lī]]&lt;br /&gt;[[Tjana Miao]]&lt;br /&gt;[[Zifena Vana]]&lt;br /&gt;[[Juveja Vana]]&lt;br /&gt;[[Fei Ksju]]&lt;br /&gt;[[Mina Zjana]]&lt;br /&gt;[[Decjana Zjana]] {{Abbr|s|Stūrmane}}&lt;/small&gt;
|-
| Vieglsvara pārairu divnieki
| {{flaga|Itālija}} Itālija &lt;br/&gt;&lt;small&gt;[[Valentīna Rodīni]]&lt;br /&gt;[[Federika Čezarīnī]]&lt;/small&gt;
| {{flaga|Francija}} Francija &lt;br/&gt;&lt;small&gt;[[Laura Tarantola]]&lt;br /&gt;[[Klēra Buvē]]&lt;/small&gt;
| {{flaga|Nīderlande}} Nīderlande &lt;br/&gt;&lt;small&gt;[[Marīke Kejsere]]&lt;br /&gt;[[Ilse Paulisa]]&lt;/small&gt;
|}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Commons category|Rowing at the 2020 Summer Olympics|Airēšana 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

* [https://tokyo2020.org/en/games/sport/olympic/rowing/ Airēšana 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]
* [https://worldrowing.com/ Starptautiskā airēšanas federācija]

{{2020. gada vasaras olimpiskās spēles}}
{{Airēšana olimpiskajās spēlēs}}

[[Kategorija:Sporta veidi 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Airēšana olimpiskajās spēlēs|2020]]</text>
      <sha1>nvj1e89i54jyjx5v3badu8gt1bl5iuk</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3662382</id>
      <parentid>3662055</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T19:12:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9054" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
| event       = Airēšana
| games       = 2020. gada Vasaras
| image       = Tokyo2020_Rowing.svg
| caption     = &lt;small&gt;Airēšana 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs&lt;/small&gt;
| venue       = ''Sea Forest Waterway''
| dates       = 2021. gada 23. — 30. jūlijs
| num_events  = 14
| competitors = 526
| nations     = 79
| prev        = [[Airēšana 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2016]]
| next        = [[Airēšana 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024]]
}}

'''[[Airēšana]] [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Tokija|Tokijā]] norisinājās no 2021. gada 23. līdz 30. jūlijam ''Sea Forest Waterway'' airēšanas trasē 14 disciplīnās (7 vīriešu, 7 sieviešu). Sacīkstēs piedalījās 526 atlēti.&lt;ref name=rowing&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Kvalifikācijas sistēma - Tokijas olimpiskās spēles|url=http://www.worldrowing.com/mm//Document/General/General/13/08/07/FINAL-2018-03-22-Tokyo2020-QualificationSystem-Rowing-eng_English.pdf|format=pdf|publisher=[[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|SOK]], [[Starptautiskā Airēšanas federācija|FISA]]|accessdate={{dat|2020|01|05}} {{en ikona}}|archive-date=2020-03-23|archive-url=https://web.archive.org/web/20200323081944/http://www.worldrowing.com/mm//Document/General/General/13/08/07/FINAL-2018-03-22-Tokyo2020-QualificationSystem-Rowing-eng_English.pdf}}&lt;/ref&gt;

== Sacensību formāts ==
Atšķirībā no [[Airēšana 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2016. gada olimpiskajām spēlēm]] gan vīrieši, gan sievietes aizvadija sacīkstes 7 disciplīnās — gan bez atlētu svara ierobežojumu, gan vieglsvara kategorijās, gan vienairu (katrs atlēts darbojas ar vienu airi abās rokās), gan pārairu (katrs atlēts darbojas ar diviem airiem abās rokās). Vienairu sacīkstes tika aizvadītas bezstūrmaņu pāros, bezstūrmaņa četriniekos un astoņniekos. Pārairu sacīkstes tika aizvadītas vieniniekos, divniekos, vieglsvara divniekos un četriniekos.

== Kvalifikācija ==
Katra valsts varēja kvalificēties katrā disciplīnā ar vienu laivu. Ceļazīmes tika piešķirtas valstu Olimpiskajām komitejām, nevis individuāliem sportistiem. Lielākā daļa kvalifikācijas vietu noteica [[2019. gada Pasaules čempionāts airēšanā]] [[Austrija|Austrijā]] Pārējās vietas tika izcīnītas četrās kontinentālajās sacīkstes 2020. gada pavasarī un noslēguma olimpiskās kvalifikācijas sacīkstēs.

== Medaļnieki ==

=== Vīrieši ===
{| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}}
|-
| Vieninieki
| {{flaga|Grieķija}} [[Stefanos Ntoska]]
| {{flaga|Norvēģija}} [[Šjetils Borhs]]
| {{flaga|Horvātija}} [[Damirs Martins]]
|-
| Pārairu divnieki
| {{flaga|Francija}} Francija &lt;br /&gt;&lt;small&gt;[[Igo Bušerons]]&lt;br /&gt;[[Matjē Androdiass]]&lt;/small&gt;
| {{flaga|Nīderlande}} Nīderlande &lt;br /&gt;&lt;small&gt;[[Melvins Tvellars]]&lt;br /&gt;[[Stefs Breniks]]&lt;/small&gt;
| {{flaga|Ķīna}} Ķīna &lt;br /&gt;&lt;small&gt;[[Žiju Lī]]&lt;br /&gt;[[Ļans Žans]]&lt;/small&gt;
|-
| Pārairu četrinieki
| {{flaga|Nīderlande}} Nīderlande &lt;br /&gt;&lt;small&gt;[[Dirks Uitenbogārds]]&lt;br /&gt;[[Abe Vjersma]]&lt;br /&gt;[[Tone Vitens]]&lt;br /&gt;[[Koens Metsemakers]]&lt;/small&gt;
| {{flaga|Lielbritānija}} Lielbritānija &lt;br /&gt;&lt;small&gt;[[Harijs Līsks]]&lt;br /&gt;[[Anguss Grūms]]&lt;br /&gt;[[Toms Barass]]&lt;br /&gt;[[Džeks Bemons]]&lt;/small&gt;
| {{flaga|Austrālija}} Austrālija &lt;br /&gt;&lt;small&gt;[[Džeks Klīrijs]]&lt;br /&gt;[[Kelebs Antils]]&lt;br /&gt;[[Kamerons Girdlstons]]&lt;br /&gt;[[Lūks Lečers]]&lt;/small&gt;
|-
| Bezstūrmaņa divnieki
| {{flaga|Horvātija}} Horvātija &lt;br /&gt;&lt;small&gt;[[Martins Sinkovičs]]&lt;br /&gt;[[Valents Sinkovičs]]&lt;/small&gt;
| {{flaga|Rumānija}} Rumānija &lt;br /&gt;&lt;small&gt;[[Mariušs Kozmiučs]]&lt;br /&gt;[[Cipriāns Tudosa]]&lt;/small&gt;
| {{flaga|Dānija}} Dānija &lt;br /&gt;&lt;small&gt;[[Frederiks Vistavels]]&lt;br /&gt;[[Joahims Sutons]]&lt;/small&gt;
|-
| Bezstūrmaņa četrinieki
| {{flaga|Austrālija}} Austrālija &lt;br /&gt;&lt;small&gt;[[Aleksandrs Pernels]]&lt;br&gt;[[Spensers Turins]]&lt;br&gt;[[Džeks Hārgreivzs]]&lt;br&gt;[[Aleksandrs Hils]]&lt;/small&gt;
| {{flaga|Rumānija}} Rumānija &lt;br /&gt;&lt;small&gt;[[Mihaita Vasile Iganesku]]&lt;br&gt;[[Mugurels Semčiucs]]&lt;br&gt;[[Stefans Konstantīns Berariu]]&lt;br&gt;[[Kosmins Paskari]]&lt;/small&gt;
| {{flaga|Itālija}} Itālija &lt;br /&gt;&lt;small&gt;[[Mateo Kastaldo]]&lt;br&gt;[[Marko Di Kostanco]]&lt;br&gt;[[Mateo Lodo]]&lt;br&gt;[[Džuzepe Vicino]]&lt;/small&gt;
|-
| Astoņnieki
| {{flaga|Jaunzēlande}} Jaunzēlande &lt;br /&gt;&lt;small&gt;[[Toms Makintošs]]&lt;br /&gt;[[Hemišs Bonds]]&lt;br /&gt;[[Toms Mjurejs]]&lt;br /&gt;[[Maikls Breiks]]&lt;br /&gt;[[Dens Viljamsons]]&lt;br /&gt;[[Filips Vilsons]]&lt;br /&gt;[[Šons Kirkhems]]&lt;br /&gt;[[Mets Makdonalds]]&lt;br /&gt;[[Sems Bosvorts]] {{Abbr|s|Stūrmanis}}&lt;/small&gt;
| {{flaga|Vācija}} Vācija &lt;br /&gt; &lt;small&gt;[[Johanness Veisenfelds]]&lt;br /&gt;[[Lauritss Follerts]]&lt;br /&gt;[[Olafs Rogenzaks]]&lt;br /&gt;[[Torbens Johannesens]]&lt;br /&gt;[[Jakobs Šneiders]]&lt;br /&gt;[[Malte Jakšiks]]&lt;br /&gt;[[Ričards Šmits]]&lt;br /&gt;[[Hanness Ociks]]&lt;br /&gt;[[Martins Zauers]] {{Abbr|s|Stūrmanis}}&lt;/small&gt;
| {{flaga|Lielbritānija}} Lielbritānija &lt;br /&gt;&lt;small&gt;[[Džoss Bugajskis]]&lt;br /&gt;[[Džeikobs Dosons]]&lt;br /&gt;[[Tomass Džordžs]]&lt;br /&gt;[[Mo Sbihi]]&lt;br /&gt;[[Čārlzs Elvess]]&lt;br /&gt;[[Olivers Vinns-Grifits]]&lt;br /&gt;[[Džeimss Radkins]]&lt;br /&gt;[[Tomass Fords]]&lt;br /&gt;[[Henrijs Fīldmans]] {{Abbr|s|Stūrmanis}}&lt;/small&gt;
|-
| Vieglsvara pārairu divnieki
| {{flaga|Īrija}} Īrija &lt;br /&gt;&lt;small&gt;[[Fintans Makkartijs]]&lt;br /&gt;[[Pols Odonovans]]&lt;/small&gt;
| {{flaga|Vācija}} Vācija &lt;br /&gt;&lt;small&gt;[[Džonatans Rommelmanis]]&lt;br /&gt;[[Džeisons Osborns]]&lt;/small&gt;
| {{flaga|Itālija}} Itālija &lt;br /&gt;&lt;small&gt;[[Stefano Opo]]&lt;br /&gt;[[Pjetro Ruta]]&lt;/small&gt;
|}

=== Sievietes ===
{| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}}
|-
| Vieninieki
| {{flaga|Jaunzēlande}} [[Emma Tviga]]
| [[Anna Prakateņa]]
| {{flaga|Austrija}} [[Magdalēna Lobniga]]
|-
| Pārairu divnieki
| {{flaga|Rumānija}} Rumānija &lt;br /&gt;&lt;small&gt;[[Nikoleta Ancuta Bodnara]]&lt;br /&gt;[[Simona Radisa]]&lt;/small&gt;
| {{flaga|Jaunzēlande}} Jaunzēlande &lt;br /&gt;&lt;small&gt;[[Brūka Donahjū]]&lt;br /&gt;[[Hanna Osborna]]&lt;/small&gt;
| {{flaga|Nīderlande}} Nīderlande &lt;br /&gt;&lt;small&gt;[[Rūsa de Jona]]&lt;br /&gt;[[Līsa Shēnarda]]&lt;/small&gt;
|-
| Pārairu četrinieki
| {{flaga|Ķīna}} Ķīna &lt;br /&gt;&lt;small&gt;[[Junksija Čena]]&lt;br /&gt;[[Lina Žana]]&lt;br /&gt;[[Jana Ļū]]&lt;br /&gt;[[Ksjaotana Cuja]]&lt;/small&gt;
| {{flaga|Polija}} Polija&lt;br /&gt;&lt;small&gt;[[Agņeška Kobuša]]&lt;br /&gt;[[Marta Vjeličko]]&lt;br /&gt;[[Marija Sajdaka]]&lt;br /&gt;[[Kataržina Zilmana]]&lt;/small&gt;
| {{flaga|Austrālija}} Austrālija &lt;br /&gt;&lt;small&gt;[[Ria Tomsone]]&lt;br /&gt;[[Rovena Meredita]]&lt;br /&gt;[[Harieta Hadsone]]&lt;br /&gt;[[Ketlīna Kronina]]&lt;/small&gt;
|-
| Bezstūrmaņa divnieki
| {{flaga|Jaunzēlande}} Jaunzēlande &lt;br /&gt;&lt;small&gt;[[Greisa Prendergasta]]&lt;br /&gt;[[Kerija Govlere]]&lt;/small&gt;
| KOK &lt;br /&gt;&lt;small&gt;[[Vasiļisa Stepanova]]&lt;br /&gt;[[Jeļena Orjabinska]]&lt;/small&gt;
| {{flaga|Kanāda}} Kanāda &lt;br /&gt;&lt;small&gt;[[Keilija Filmere]]&lt;br /&gt;[[Hilarija Jansensa]]&lt;/small&gt;
|-
| Bezstūrmaņa četrinieki
| {{flaga|Austrālija}} Austrālija &lt;br /&gt;&lt;small&gt;[[Lūsija Stefana]]&lt;br /&gt;[[Rozmarija Popa]]&lt;br /&gt;[[Džesika Morisone]]&lt;br /&gt;[[Anabela Makintaira]]&lt;/small&gt;
| {{flaga|Nīderlande}} Nīderlande&lt;br /&gt;&lt;small&gt;[[Elena Hogerverfa]]&lt;br /&gt;[[Karolīna Florina]]&lt;br /&gt;[[Imkje Kleveringa]]&lt;br /&gt;[[Veronika Mīstere]]&lt;/small&gt;
| {{flaga|Īrija}} Īrija &lt;br /&gt;&lt;small&gt;[[Aifrika Keo]]&lt;br /&gt;[[Eimera Lambe]]&lt;br /&gt;[[Fiona Murto]]&lt;br /&gt;[[Emīlija Hegartija]]&lt;/small&gt;
|-
| Astoņnieki
| {{flaga|Kanāda}} Kanāda &lt;br /&gt;&lt;small&gt;[[Sūsana Greindžere]]&lt;br /&gt;[[Kasja Gruhala-Vezirski]]&lt;br /&gt;[[Medisona Meilija]]&lt;br /&gt;[[Sidneja Peina]]&lt;br /&gt;[[Andrea Proske]]&lt;br /&gt;[[Līza Romana]]&lt;br /&gt;[[Kristīne Ropere]]&lt;br /&gt;[[Avalona Vasteneisa]]&lt;br /&gt;[[Kristena Kita]] {{Abbr|s|Stūrmane}}&lt;/small&gt;
| {{flaga|Jaunzēlande}} Jaunzēlande &lt;br /&gt;&lt;small&gt;[[Ella Grīnsleida]]&lt;br /&gt;[[Emma Daika]]&lt;br /&gt;[[Lūsija Spūrsa]]&lt;br /&gt;[[Kelsija Bevana]]&lt;br /&gt;[[Greisa Prendergasta]]&lt;br /&gt;[[Kerija Govlere]]&lt;br /&gt;[[Beta Rosa]]&lt;br /&gt;[[Džekija Govlere]]&lt;br /&gt;[[Keleba Šeparda]] {{Abbr|s|Stūrmane}}&lt;/small&gt;
| {{flaga|Ķīna}} Ķīna &lt;br /&gt;&lt;small&gt;[[Linlina Guo]]&lt;br /&gt;[[Ruia Jū]]&lt;br /&gt;[[Zjinzjina Lī]]&lt;br /&gt;[[Tjana Miao]]&lt;br /&gt;[[Zifena Vana]]&lt;br /&gt;[[Juveja Vana]]&lt;br /&gt;[[Fei Ksju]]&lt;br /&gt;[[Mina Zjana]]&lt;br /&gt;[[Decjana Zjana]] {{Abbr|s|Stūrmane}}&lt;/small&gt;
|-
| Vieglsvara pārairu divnieki
| {{flaga|Itālija}} Itālija &lt;br /&gt;&lt;small&gt;[[Valentīna Rodīni]]&lt;br /&gt;[[Federika Čezarīnī]]&lt;/small&gt;
| {{flaga|Francija}} Francija &lt;br /&gt;&lt;small&gt;[[Laura Tarantola]]&lt;br /&gt;[[Klēra Buvē]]&lt;/small&gt;
| {{flaga|Nīderlande}} Nīderlande &lt;br /&gt;&lt;small&gt;[[Marīke Kejsere]]&lt;br /&gt;[[Ilse Paulisa]]&lt;/small&gt;
|}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Commons category|Rowing at the 2020 Summer Olympics|Airēšana 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

* [https://tokyo2020.org/en/games/sport/olympic/rowing/ Airēšana 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]
* [https://worldrowing.com/ Starptautiskā airēšanas federācija]

{{2020. gada vasaras olimpiskās spēles}}
{{Airēšana olimpiskajās spēlēs}}

[[Kategorija:Sporta veidi 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Airēšana olimpiskajās spēlēs|2020]]</text>
      <sha1>ebmi1sih9ucqpb3maa263d41gaaesof</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Badmintons 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>448685</id>
    <revision>
      <id>3662383</id>
      <parentid>3475432</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T19:14:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3474" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
| event       = Badmintons
| games       = 2020. gada Vasaras
| image       = Tokyo2020 Badminton.svg
| caption     = &lt;small&gt;Badmintons 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs&lt;/small&gt;
| venue       = ''Musashino Forest'' sporta pils
| dates       = 2021. gada 24. jūlijs — 2. augusts
| num_events  = 5
| competitors = 172
| nations     = 50
| teams       = 
| prev        = [[Badmintons 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2016]]
| next        = [[Badmintons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024]]
}}

'''[[Badmintons]] [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajā spēlēs]]''' [[Tokija|Tokijā]] norisinājās no 2021. gada 24. jūlija līdz 2. augustam. Piecās disciplīnās piedalījās 172 spēlētāji — vīriešu vienspēles un dubultspēles, sieviešu vienspēles un dubultspēles un jaukto pāru dubultspēles.&lt;ref name=badminton&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://tokyo2020.org/en/games/sport/olympic/badminton/ |title=Japan 2020: Badminton |accessdate={{dat|2020|01|06}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20191230234417/https://tokyo2020.org/en/games/sport/olympic/badminton/ |archivedate={{dat|2019|12|30||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Kvalifikācija ==
Olimpiskā kvalifikācija norisinājās no 2019. gada 29. aprīļa līdz 2020. gada 26. aprīlim — [[Pasaules Badmintona federācija]] 2020. gada 20. aprīlī publicēja reitinga tabulas. Valstis varēja pārstāvēt maksimums divi spēlētāji katrā vienspēļu disciplīnās un divi pāri dubulstpēļu disciplīnās. Papildus nosacījumi garantēja, ka rīkotājvalsts tika pārstāvēta vienspēlēs un katrs kontinents bija pārstāvēts katrā disciplīnā.

== Medaļnieki ==
{| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}}
|-
| Vīriešu vienspēles
| {{flaga|Dānija}} [[Viktors Akselsens]]
| {{flaga|Ķīna}} [[Čens Lons]]
| {{flaga|Indonēzija}} [[Antonijs Sinisuka Gintings]]
|-
| Vīriešu dubultspēles
| {{flaga|Taivāna|OS}} Ķīnas Taipeja &lt;br /&gt;&lt;small&gt;[[Lī Jans]]&lt;br /&gt;[[Vans Cjilins]]&lt;/small&gt;
| {{flaga|Ķīna}} Ķīna &lt;br /&gt;&lt;small&gt;[[Lī Junhui]]&lt;br /&gt;[[Liu Jucjens]]&lt;/small&gt;
| {{flaga|Malaizija}} Malaizija &lt;br /&gt;&lt;small&gt;[[Ārons Čia]]&lt;br /&gt;[[Vū Jiks So]]&lt;/small&gt;
|-
| Sieviešu vienspēles
| {{flaga|Ķīna}} [[Čena Jufeja]]
| {{flaga|Taivāna|OS}} [[Tai Tzujina]]
| {{flaga|Indija}} [[Sindū Pusarla]]
|-
| Sieviešu dubultspēles
| {{flaga|Indonēzija}} Indonēzija &lt;br /&gt;&lt;small&gt;[[Greisija Polli]]&lt;br /&gt;[[Aprijani Rahaju]]&lt;/small&gt;
| {{flaga|Ķīna}} Ķīna &lt;br /&gt;&lt;small&gt;[[Čena Kinčena]]&lt;br /&gt;[[Ja Jifana]]&lt;/small&gt;
| {{flaga|Dienvidkoreja}} Dienvidkoreja &lt;br /&gt;&lt;small&gt;[[Sojena Kima]]&lt;br /&gt;[[Hejona Kona]]&lt;/small&gt;
|-
| Jaukto pāru dubultspēles
| {{flaga|Ķīna}} Ķīna &lt;br /&gt;&lt;small&gt;[[Vans Lijū]]&lt;br /&gt;[[Hana Donpina]]&lt;/small&gt;
| {{flaga|Ķīna}} Ķīna &lt;br /&gt;&lt;small&gt;[[Žens Sivei]]&lt;br /&gt;[[Han Jaciņa]]&lt;/small&gt;
| {{flaga|Japāna}} Japāna &lt;br /&gt;&lt;small&gt;[[Juta Vatanabe]]&lt;br /&gt;[[Arisa Higašino]]&lt;/small&gt;
|}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}


== Ārējās saites ==
{{Commons category|Badminton at the 2020 Summer Olympics|Badmintons 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

* [https://web.archive.org/web/20191230234417/https://tokyo2020.org/en/games/sport/olympic/badminton/ Badmintons 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]

{{2020. gada vasaras olimpiskās spēles}}

[[Kategorija:Sporta veidi 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Badmintons olimpiskajās spēlēs]]</text>
      <sha1>trr7xlam41wfjoc149a8gkcpvhnniwk</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Basketbols 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>448689</id>
    <revision>
      <id>3662056</id>
      <parentid>3526309</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T15:28:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>CommonsDelinker</username>
        <id>1319</id>
      </contributor>
      <comment>Izņemts attēls &quot;Russian_Olympic_Committee_flag.svg&quot;, jo [[commons:User:Ellywa|Ellywa]] to ir izdzēsis no [[Vikikrātuve]]s (iemesls: per [[:c:Commons:Deletion requests/File:Russian Olympic Committee flag.svg|]]).</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4440" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
| event       = Basketbols
| games       = 2020. gada Vasaras
| image       = Tokyo2020 Basketball.svg
| caption     = &lt;small&gt;Basketbols 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs&lt;/small&gt;
| venue       = ''Saitama Super Arena''
| dates       = 2021. gada 25. jūlijs — 8. augusts
| num_events  = 2
| teams       = 24
| competitors = 288
| nations     = 18
| prev        = [[Basketbols 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2016]]
| next        = [[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024]]
}}
{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
| event       = 3x3 Basketbols
| games       = 2020. gada Vasaras
| image       = Tokyo2020 3x3Basketball.svg
| caption     = &lt;small&gt;3x3 Basketbols 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs&lt;/small&gt;
| venue       = ''Aomi Urban'' sporta manēža
| dates       = 2021. gada 24. — 28. jūlijs
| num_events  = 2
| teams       = 16
| competitors = 64
| nations     = 13
| prev        = 
| next        = [[3x3 Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024]]
}}

'''[[Basketbols]] [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Tokija|Tokijā]] norisinājās no 2021. gada 24. jūlija līdz 8. augustam. Papildus klasiskā basketbola sacensībām pirmo reizi olimpiskajās spēlēs noritēja sacīkstes [[3x3 basketbols|3x3 basketbolā]].

== Medaļnieki ==
=== Vīrieši ===
{| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}}
|-
| Basketbols
| {{flaga|ASV}} ASV&lt;br/&gt;&lt;small&gt;[[Bams Adebajo]]&lt;br&gt;[[Devīns Bukers]]&lt;br&gt;[[Kevins Durants]]&lt;br&gt;[[Džerami Grants]]&lt;br&gt;[[Dreimonds Grīns]]&lt;br&gt;[[Džrū Holidejs]]&lt;br&gt;[[Keldons Džonsons]]&lt;br&gt;[[Zaks Lavīns]]&lt;br&gt;[[Demjens Lilārds]]&lt;br&gt;[[Džaveils Makgī]]&lt;br&gt;[[Kriss Midltons]]&lt;br&gt;[[Džeisons Teitums]]&lt;/small&gt;
| {{flaga|Francija}} Francija &lt;br/&gt;&lt;small&gt;[[Endrjū Albisī]]&lt;br&gt;[[Nikolā Batums]]&lt;br&gt;[[Petrs Kornelijs]]&lt;br&gt;[[Nando de Kolo]]&lt;br&gt;[[Mustafa Fols]]&lt;br&gt;[[Evans Furnjē]]&lt;br&gt;[[Rudijs Gobērs]]&lt;br&gt;[[Tomass Ertels]]&lt;br&gt;[[Timotejs Luvavu-Kabaro]]&lt;br&gt;[[Franks Ntilikina]]&lt;br&gt;[[Vinsents Puarjē]]&lt;br&gt;[[Geršons Jabusele]]&lt;/small&gt;
| {{flaga|Austrālija}} Austrālija &lt;br/&gt;&lt;small&gt;[[Ārons Beinss]]&lt;br&gt;[[Metjū Delavedova]]&lt;br&gt;[[Dante Eksams]]&lt;br&gt;[[Kriss Goldings]]&lt;br&gt;[[Džošs Grīns]]&lt;br&gt;[[Džo Ingless]]&lt;br&gt;[[Niks Kejs]]&lt;br&gt;[[Džoks Lendeils]]&lt;br&gt;[[Petijs Millss]]&lt;br&gt;[[Dups Rīts]]&lt;br&gt;[[Neitans Sobijs]]&lt;br&gt;[[Matīss Tibuls]]&lt;/small&gt;
|-
| 3x3 Basketbols
| {{flag|Latvija}}&lt;br /&gt; &lt;small&gt;[[Agnis Čavars]]&lt;br /&gt;[[Edgars Krūmiņš (basketbolists)|Edgars Krūmiņš]]&lt;br /&gt;[[Kārlis Lasmanis]]&lt;br /&gt;[[Nauris Miezis]]&lt;/small&gt;
| KOK &lt;br /&gt; &lt;small&gt;[[Staņislavs Šarovs]]&lt;br /&gt;[[Aleksandrs Zujevs]]&lt;br /&gt;[[Iļja Karpenkovs]]&lt;br /&gt;[[Kirils Pisklovs]]&lt;/small&gt;
| {{flag|Serbija}}&lt;br /&gt; &lt;small&gt;[[Aleksandars Ratkovs]]&lt;br /&gt;[[Dejans Majstorovičs]]&lt;br /&gt;[[Mihailo Vasičs]]&lt;br /&gt;[[Dušans Domovičs Duluts]]&lt;/small&gt;
|}

=== Sievietes===
{| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}}
|-
| Basketbols
| {{flag|ASV}} &lt;br/&gt;&lt;small&gt;[[Ariela Etkinsa]]&lt;br&gt;[[Sjū Bērda]]&lt;br&gt;[[Tīna Čārlza]]&lt;br&gt;[[Nafīsa Koljē]]&lt;br&gt;[[Skailara Diginsa-Smita]]&lt;br&gt;[[Silvija Foulza]]&lt;br&gt;[[Čelsija Greja]]&lt;br&gt;[[Britnija Grīnere]]&lt;br&gt;[[Džūela Loida]]&lt;br&gt;[[Breanna Stjuarta]]&lt;br&gt;[[Daiena Taurazi]]&lt;br&gt;[[Adža Vilsone]]&lt;/small&gt;
| {{flag|Japāna}} &lt;br/&gt;&lt;small&gt;[[Himavari Akaho]]&lt;br&gt;[[Saki Hajaši]]&lt;br&gt;[[Rui Mačida]]&lt;br&gt;[[Evelīna Mavuli]]&lt;br&gt;[[Saori Mijazaki]]&lt;br&gt;[[Juki Mijazava]]&lt;br&gt;[[Naho Mijoši]]&lt;br&gt;[[Nako Motohaši]]&lt;br&gt;[[Moeko Nagaoka]]&lt;br&gt;[[Monika Okoje]]&lt;br&gt;[[Maki Takada]]&lt;br&gt;[[Nanaka Todo]]&lt;/small&gt;
| {{flag|Francija}} &lt;br/&gt;&lt;small&gt;[[Aleksija Šartero]]&lt;br&gt;[[Helēna Siaka]]&lt;br&gt;[[Aliksa Dušē]]&lt;br&gt;[[Marina Foto]]&lt;br&gt;[[Sandrīna Grida]]&lt;br&gt;[[Marina Johanēsa]]&lt;br&gt;[[Sāra Mičela]]&lt;br&gt;[[Endenē Mijema]]&lt;br&gt;[[Iliāna Rupē]]&lt;br&gt;[[Diandra Čačounga]]&lt;br&gt;[[Valeriana Vukosavļeviča]]&lt;br&gt;[[Gabija Viljamsa]]&lt;/small&gt;
|-
| 3x3 Basketbols
| {{flag|ASV}}&lt;br /&gt; &lt;small&gt;[[Kelsija Plama]]&lt;br /&gt;[[Stefānija Dolsone]]&lt;br /&gt;[[Ališa Greja]]&lt;br /&gt;[[Žaklīna Janga]]&lt;/small&gt;
| KOK &lt;br /&gt; &lt;small&gt;[[Jūlija Kozika]]&lt;br /&gt;[[Anastasija Logunova]]&lt;br /&gt;[[Jevgēnija Frolkina]]&lt;br /&gt;[[Olga Frolkina]]&lt;/small&gt;
| {{flag|Ķīna}} &lt;br /&gt; &lt;small&gt;[[Zjitina Zjana]]&lt;br /&gt;[[Jiuana Vana]]&lt;br /&gt;[[Lili Vanga]]&lt;br /&gt;[[Šuju Jana]]&lt;/small&gt;
|}

{{2020. gada vasaras olimpiskās spēles}}

[[Kategorija:Sporta veidi 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Basketbols olimpiskajās spēlēs]]</text>
      <sha1>ocdp4eesjz2z10g4aufijufegbf6zeu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Bokss 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>448721</id>
    <revision>
      <id>3662057</id>
      <parentid>3626048</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T15:28:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>CommonsDelinker</username>
        <id>1319</id>
      </contributor>
      <comment>Izņemts attēls &quot;Russian_Olympic_Committee_flag.svg&quot;, jo [[commons:User:Ellywa|Ellywa]] to ir izdzēsis no [[Vikikrātuve]]s (iemesls: per [[:c:Commons:Deletion requests/File:Russian Olympic Committee flag.svg|]]).</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6022" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
| event       = Bokss
| games       = 2020. gada Vasaras
| image       = Tokyo2020 Boxing.svg
| caption     = &lt;small&gt;Bokss 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs&lt;/small&gt;
| venue       = ''Ryōgoku Kokugikan''
| dates       = 2021. gada 24. jūlijs — 8. augusts
| num_events  = 13
| competitors = 289
| nations     = 81
| prev        = [[Bokss 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2016]]
| next        = [[Bokss 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024]]
}}

'''[[Bokss]] [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Tokija|Tokijā]] norisinājās no 2021. gada 24. jūlija līdz 8. augustam. 2019. gada 22. maijā [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] paziņoja ka [[Starptautiskā Boksa federācija|Starptautiskās Boksa federācijas]] tiesības rīkot olimpisko turnīru ir anulētas, tādēļ boksa turnīru organizēja īpaši izveidota grupa, kuru vadīja [[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]] prezidents Morinari Vatanabe. Sacīkstēs drīkstēja piedalīties tikai amatieri.

== Sacensību formāts ==
Atšķirībā no [[Bokss 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|iepriekšējās olimpiādes]] — vīriešu svaru kategorijas ir samazinātas uz 8 (no 10), bet sievietēm palielinātas uz 5 (no 3).
Vīrieši sacentīsies šādās svara kategorijās:
* Otrais visvieglākais svars (52 kg)
* Pusvieglais svars (57 kg)
* Pirmais pusvieglais svars (63 kg)
* Otrais pusvieglais svars (69 kg)
* Vidējais svars (75 kg)
* Pussmagais svars (81 kg)
* Smagais svars (91 kg)
* Supersmagais svars (91+ kg)
Sievietes sacentīsies šādās svara kategorijās:
* Pirmais vieglākais svars (51 kg)
* Pusvieglais svars (57 kg)
* Vieglais svars (60 kg)
* Pirmais vidējais svars (69 kg)
* Otrais vidējais svars (75 kg)

== Kvalifikācija ==
Katras valsts olimpiskā komiteja varēja pieteikt vienu sportistu katrā svara kategorijā. Japānai kā rīkotājvalstij, ir garantētas sešas vietas (četras vīriešu un divas sieviešu), vēl astoņas vietas (piecas vīriešu un trīs sieviešu) atvēlētas īpašais ielūgumu komitejai.&lt;ref name=&quot;boxing-qual&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|title=Tokyo 2020 – Boxing Qualification System|url=https://www.olympic.org/-/media/Document%20Library/OlympicOrg/News/2019/06/ANNEX-1-Tokyo-2020-Qualification-System-Boxing.pdf|publisher=[[International Olympic Committee|IOC]]|accessdate=19 June 2019}}&lt;/ref&gt; Pārejās vietas tiks sadalītas kontinentālajos kvalifikācijas turnīros (Āfrikas, Eiropas, Amerikas un Āzijas/Okeānijas zonās), kas norisināsies 2020. gadā no janvāra līdz aprīlim un Olimpiskajā kvalifikācijas turnīrā kas norisinās 2020. gada maijā.

== Medaļnieki ==

=== Vīrieši ===
{| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}}
|-
| rowspan=2| 52 kg
| rowspan=2| {{flaga|Lielbritānija}} [[Galals Jafai]]
| rowspan=2| {{flaga|Filipīnas}} [[Karlo Pālams]]
| {{flaga|Japāna}} [[Rjomei Tanaka]]
|-
| {{flaga|Kazahstāna}} [[Sakens Bibosīnovs]]
|-
| rowspan=2| 57 kg
| rowspan=2| [[Alberts Batirgazijevs]]
| rowspan=2| {{flaga|ASV}} [[Djūks Ragans]]
| {{flaga|Gana}} [[Samuels Takji]]
|-
| {{flaga|Kuba}} [[Lazaro Alvaress]]
|-
| rowspan=2| 63 kg
| rowspan=2| {{flaga|Kuba}} [[Endijs Kruss]]
| rowspan=2| {{flaga|ASV}} [[Kejšavs Deiviss]]
| {{flaga|Armēnija}} [[Hovhans Bačkovs]]
|-
| {{flaga|Austrālija}} [[Harijs Garsaids]]
|-
| rowspan=2| 69 kg
| rowspan=2| {{flaga|Kuba}} [[Roniels Iglesiass]]
| rowspan=2| {{flaga|Lielbritānija}} [[Pets Makormaks]]
| {{flaga|Īrija}} [[Eidans Volšs]]
|-
| [[Andrejs Zamkovojs]]
|-
| rowspan=2| 75 kg
| rowspan=2| {{flaga|Brazīlija}} [[Heberts Souza]]
| rowspan=2| {{flaga|Ukraina}} [[Oleksandrs Hižniaks]]
| {{flaga|Filipīnas}} [[Eumirs Marsials]]
|-
| [[Gļebs Bakši]]
|-
| rowspan=2| 81 kg
| rowspan=2| {{flaga|Kuba}} [[Arlens Lopess]]
| rowspan=2| {{flaga|Lielbritānija}} [[Benžamins Vitakers]]
| [[Imams Hatajevs]]
|-
| {{flaga|Azerbaidžāna}} [[Lorens Berto Alfonso Domingess]]
|-
| rowspan=2| 91 kg
| rowspan=2| {{flaga|Kuba}} [[Hulio la Kruss]]
| rowspan=2| [[Muslims Gadžimagomedovs]]
| {{flaga|Jaunzēlande}} [[Dāvids Njika]]
|-
| {{flaga|Brazīlija}} [[Abels Teiksera]]
|-
| rowspan=2| 91+ kg
| rowspan=2| {{flaga|Uzbekistāna}} [[Bahodirs Jalolovs]]
| rowspan=2| {{flaga|ASV}} [[Ričards Toress]]
| {{flaga|Lielbritānija}} [[Freizers Klarks]]
|-
| {{flaga|Kazahstāna}} [[Kamšibeks Kunkabajevs]]
|-
|}

=== Sievietes ===
{| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}}
|-
| rowspan=2| 51 kg
| rowspan=2| {{flaga|Bulgārija}} [[Stojka Žeļzakova Krasteva]]
| rowspan=2| {{flaga|Turcija}} [[Buse Naze Kakiroglu]]
| {{flaga|Taivāna|OS}} [[Honga Saovena]]
|-
| {{flaga|Japāna}} [[Cukimi Namiki]]
|-
| rowspan=2| 57 kg
| rowspan=2| {{flaga|Japāna}} [[Sena Iri]]
| rowspan=2| {{flaga|Filipīnas}} [[Nestija Petekio]]
| {{flaga|Itālija}} [[Irma Testa]]
|-
| {{flaga|Lielbritānija}} [[Karisa Artingstola]]
|-
| rowspan=2| 60 kg
| rowspan=2| {{flaga|Īrija}} [[Kellija Haringtona]]
| rowspan=2| {{flaga|Brazīlija}} [[Beatriza Fereira]]
| {{flaga|Taizeme}} [[Sudaporna Sīsondī]]
|-
| {{flaga|Somija}} [[Mira Marjuta Johana Potkonena]]
|-
| rowspan=2| 69 kg
| rowspan=2| {{flaga|Turcija}} [[Busenaza Surmeneli]]
| rowspan=2| {{flaga|Ķīna}} [[Gu Hona]]
| {{flaga|Indija}} [[Lovlina Borgohaina]]
|-
| {{flaga|ASV}} [[Ošae Džonsa]]
|-
| rowspan=2| 75 kg
| rowspan=2| {{flaga|Lielbritānija}} [[Lorena Praisa]]
| rowspan=2| {{flaga|Ķīna}} [[Li Ciņa]]
| {{flaga|Nīderlande}} [[Nučka Fontijna]]
|-
| [[Zenfira Magomedaļeva]]
|-
|}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Commons category|Boxing at the 2020 Summer Olympics|Bolss 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

* [https://tokyo2020.org/en/games/sport/olympic/boxing/ Bokss 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]

{{2020. gada vasaras olimpiskās spēles}}

[[Kategorija:Sporta veidi 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Bokss olimpiskajās spēlēs]]</text>
      <sha1>8hrqfb93pvio87f4fre1hg4bfaox5l1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Daiļlēkšana 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>448733</id>
    <revision>
      <id>3662059</id>
      <parentid>3475438</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T15:29:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>CommonsDelinker</username>
        <id>1319</id>
      </contributor>
      <comment>Izņemts attēls &quot;Russian_Olympic_Committee_flag.svg&quot;, jo [[commons:User:Ellywa|Ellywa]] to ir izdzēsis no [[Vikikrātuve]]s (iemesls: per [[:c:Commons:Deletion requests/File:Russian Olympic Committee flag.svg|]]).</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2798" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
| event       = Daiļlēkšana
| games       = 2020. gada Vasaras
| image       = Tokyo2020 Diving.svg
| caption     = &lt;small&gt;Daiļlēkšana 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs&lt;/small&gt;
| venue       = Tokijas peldēšanas centrs
| dates       = 2021. gada 25. jūlijs — 7. augusts
| num_events  = 8
| competitors = 143
| nations     = 30
| prev        = [[Daiļlēkšana 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2016]]
| next        = [[Daiļlēkšana 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024]]
}}

'''[[Daiļlēkšana]] [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Tokija|Tokijā]] norisinājās no 2021. gada 25. jūlijam līdz 7. augustam.

== Medaļnieki ==
=== Vīrieši ===
{| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}}
|-
| 3 metru tramplīns
| {{flaga|Ķīna}} [[Siji Šji]]
| {{flaga|Ķīna}} [[Zonjans Vans]]
| {{flaga|Lielbritānija}} [[Džeks Laugers]]
|- 
| 10 metru tornis
| {{flaga|Ķīna}} [[Cao Juans]]
| {{flaga|Ķīna}} [[Jans Jins]]
| {{flaga|Lielbritānija}} [[Tomass Deilijs]]
|- 
| Sinhroni, 3 metru tramplīns
| {{flaga|Ķīna}} Ķīna &lt;br/&gt; &lt;small&gt;[[Zonjans Vans]]&lt;br/&gt;[[Siji Šji]]&lt;/small&gt;
| {{flaga|ASV}} ASV &lt;br/&gt; &lt;small&gt;[[Endrjū Kapobjanko]]&lt;br/&gt;[[Maikls Hiksons]]&lt;/small&gt;
| {{flaga|Vācija}} Vācija &lt;br/&gt; &lt;small&gt;[[Patriks Hausdings]]&lt;br/&gt;[[Larss Ridigers]]&lt;/small&gt;
|- 
| Sinhroni, 10 metru tornis
| {{flaga|Lielbritānija}} Lielbritānija &lt;br/&gt; &lt;small&gt;[[Tomass Deilijs]]&lt;br/&gt;[[Metijs Lī]]&lt;/small&gt;
| {{flaga|Ķīna}} Ķīna &lt;br/&gt; &lt;small&gt;[[Cao Juans]]&lt;br/&gt;[[Aisens Čens]]&lt;/small&gt;
| KOK &lt;br/&gt; &lt;small&gt;[[Aleksandrs Bondars]]&lt;br/&gt;[[Viktors Minibajevs]]&lt;/small&gt;
|}

=== Sievietes ===
{| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}}
|-
| 3 metru tramplīns
| {{flaga|Ķīna}} [[Sji Tingmao]]
| {{flaga|Ķīna}} [[Vana Hana]]
| {{flaga|ASV}} [[Krista Palmere]]
|- 
| 10 metru tornis
| {{flaga|Ķīna}} [[Kvana Hončana]]
| {{flaga|Ķīna}} [[Čena Juksi]]
| {{flaga|Austrālija}} [[Melisa Vu]]
|- 
| Sinhroni, 3 metru tramplīns
| {{flaga|Ķīna}} Ķīna &lt;br/&gt; &lt;small&gt;[[Tjanmao Sjī]]&lt;br/&gt;[[Hana Vana]]&lt;/small&gt;
| {{flaga|Kanāda}} Kanāda &lt;br/&gt; &lt;small&gt;[[Dženifera Abela]]&lt;br/&gt;[[Melisa Citrini Bolie]]&lt;/small&gt;
| {{flaga|Vācija}} Vācija &lt;br/&gt; &lt;small&gt;[[Lēna Hentšela]]&lt;br/&gt;[[Tīna Puncela]]&lt;/small&gt;
|- 
| Sinhroni, 10 metru tornis
| {{flaga|Ķīna}} Ķīna &lt;br/&gt; &lt;small&gt;[[Juksī Čena]]&lt;br/&gt;[[Ksaksi Žana]]&lt;/small&gt;
| {{flaga|ASV}} AV&lt;br/&gt; &lt;small&gt;[[Džesika Parato]]&lt;br/&gt;[[Delanija Šnela]]&lt;/small&gt;
| {{flaga|Meksika}} Meksika &lt;br/&gt; &lt;small&gt;[[Gabriela Agundesa Garsija]]&lt;br/&gt;[[Alehandra Orozko Losa]]&lt;/small&gt;
|}

{{2020. gada vasaras olimpiskās spēles}}

[[Kategorija:Sporta veidi 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Daiļlēkšana olimpiskajās spēlēs]]</text>
      <sha1>8fmhxwixx4stm8j22atq0tadiwuk5qm</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Džudo 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>448735</id>
    <revision>
      <id>3662061</id>
      <parentid>3475439</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T15:29:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>CommonsDelinker</username>
        <id>1319</id>
      </contributor>
      <comment>Izņemts attēls &quot;Russian_Olympic_Committee_flag.svg&quot;, jo [[commons:User:Ellywa|Ellywa]] to ir izdzēsis no [[Vikikrātuve]]s (iemesls: per [[:c:Commons:Deletion requests/File:Russian Olympic Committee flag.svg|]]).</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5261" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
| event       = Džudo
| games       = 2020. gada Vasaras
| image       = Tokyo2020 Judo.svg
| caption     = &lt;small&gt;Džudo 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs&lt;/small&gt;
| venue       = ''Nippon Budokan'' arēna
| dates       = 2021. gada 24. jūlijs — 31. jūlijs
| competitors = 393
| nations     = 128
| prev        = [[Džudo 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2016]]
| next        = [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024]]
}}

'''[[Džudo]] [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Tokija|Tokijā]] norisinājās no 2021. gada 24. jūlijam līdz 31. jūlijam.

== Medaļnieki ==
=== Vīrieši ===
{| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}}
|-
|rowspan=2|60 kg
|rowspan=2| {{flaga|Japāna}} [[Naohisa Takato]]
|rowspan=2| {{flaga|Taivāna|OS}} [[Jans Junvejs]]
| {{flaga|Kazahstāna}} [[Eldoss Smetovs]]
|-
| {{flaga|Francija}} [[Luka Mheidze]]
|- 
|rowspan=2|66 kg
|rowspan=2| {{flaga|Japāna}} [[Hifumi Abe]]
|rowspan=2| {{flaga|Gruzija}} [[Važa Margvešavilli]]
| {{flaga|Dienvidkoreja}} [[Bauls Ans]]
|-
| {{flaga|Brazīlija}} [[Daniels Kargnins]]
|- 
|rowspan=2|73 kg
|rowspan=2| {{flaga|Japāna}} [[Šuhei Ono]] 
|rowspan=2| {{flaga|Gruzija}} [[Laša Šavdatuašvilli]] 
| {{flaga|Dienvidkoreja}} [[Čangrims Ans]] 
|-
| {{flaga|Mongolija}} [[Tsogbatars Tsendočirs]] 
|- 
|rowspan=2|81 kg
|rowspan=2| {{flaga|Japāna}} [[Takanori Nagase]]
|rowspan=2| {{flaga|Mongolija}} [[Saleids Molae]]
| {{flaga|Austrija}} [[Šamils Borčašvili]]
|-
| {{flaga|Beļģija}} [[Matiass Kase]]
|- 
|rowspan=2|90 kg
|rowspan=2| {{flaga|Gruzija}} [[Laša Bekauri]]
|rowspan=2| {{flaga|Vācija}} [[Eduards Tripels]]
| {{flaga|Uzbekistāna}} [[Davlats Bobonovs]]
|-
| {{flaga|Ungārija}} [[Kristians Tots]]
|- 
|rowspan=2|100 kg
|rowspan=2| {{flaga|Japāna}} [[Ārons Volfs]]
|rowspan=2| {{flaga|Dienvidkoreja}} [[Guhams Čo]]
| {{flaga|Portugāle}} [[Horhe Fonseka]]
|-
| [[Niazs Iļjasovs]]
|- 
|rowspan=2|100+ kg
|rowspan=2| {{flaga|Čehija}} [[Lukašs Krpaleks]]
|rowspan=2| {{flaga|Gruzija}} [[Gurams Tušišvilli]]
| {{flaga|Francija}} [[Tedijs Rinē]]
|-
| [[Tamerlans Bašajevs]]
|}

=== Sievietes ===
{| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}}
|-
|rowspan=2|48 kg
|rowspan=2| {{flaga|Kosovo}} [[Distrija Krasniki]]
|rowspan=2| {{flaga|Japāna}} [[Funa Tonaki]]
| {{flaga|Ukraina}} [[Darja Bilodida]]
|-
| {{flaga|Mongolija}} [[Urancecega Munkbata]]
|- 
|rowspan=2|52 kg
|rowspan=2| {{flaga|Japāna}} [[Uta Abe]]
|rowspan=2| {{flaga|Francija}} [[Amandīne Bušāra]]
| {{flaga|Itālija}} [[Odete Gifrida]]
|-
| {{flaga|Lielbritānija}} [[Čelsija Gilsa]]
|- 
|rowspan=2|57 kg
|rowspan=2| {{flaga|Kosova}} [[Nora Ģakova]]
|rowspan=2| {{flaga|Francija}} [[Sāra Leoni Sisika]] 
| {{flaga|Japāna}} [[Cukasa Jošida]] 
|-
| {{flaga|Kanāda}} [[Džesika Klimkata]]
|- 
|rowspan=2|63 kg
|rowspan=2| {{flaga|Francija}} [[Klarisa Abegneno]]
|rowspan=2| {{flaga|Slovēnija}} [[Tīna Trstenjaka]]
| {{flaga|Itālija}} [[Marija Čentrakijo]]
|-
| {{flaga|Kanāda}} [[Katrīna Bošemī-Piņarda]]
|- 
|rowspan=2|70 kg
|rowspan=2| {{flaga|Japāna}} [[Čizuru Arai]]
|rowspan=2| {{flaga|Austrija}} [[Mihaela Poleresa]]
| [[Madina Taimazova]]
|-
| {{flaga|Nīderlande}} [[Sanne van Dijke]]
|- 
|rowspan=2|78 kg
|rowspan=2| {{flaga|Japāna}} [[Šori Hamada]]
|rowspan=2| {{flaga|Francija}} [[Madlēna Malonga]]
| {{flaga|Vācija}} [[Anna-Marija Vāgnere]]
|-
| {{flaga|Brazīlija}} [[Maira Agiara]]
|- 
|rowspan=2|78+ kg
|rowspan=2| {{flaga|Japāna}} [[Akira Sone]]
|rowspan=2| {{flaga|Kuba}} [[Idalisa Ortisa]]
| {{flaga|Azerbaidžāna}} [[Irīna Kindzerska]]
|-
| {{flaga|Francija}} [[Romane Diko]]
|}

=== Jaukti ===
{| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}}
|-
|rowspan=2|Komandas
|rowspan=2| {{flaga|Francija}} Francija &lt;br/&gt; &lt;small&gt;[[Klarisa Abegneno]]&lt;br /&gt;[[Amandīne Bušāra]]&lt;br /&gt;[[Gijoms Hains]]&lt;br /&gt;[[Aksels Klergē]]&lt;br /&gt;[[Sāra Leoni Sisika]]&lt;br /&gt;[[Romane Diko]]&lt;br /&gt;[[Aleksandrs Idirs]]&lt;br /&gt;[[Kilians Le Blohs]]&lt;br /&gt;[[Madlēna Malonga]]&lt;br /&gt;[[Margo Pino]]&lt;br /&gt;[[Tedijs Rinē]]&lt;/small&gt;
|rowspan=2| {{flaga|Japāna}} Japāna &lt;br/&gt; &lt;small&gt;[[Hifumi Abe]]&lt;br /&gt;[[Uta Abe]]&lt;br /&gt;[[Čizuru Arai]]&lt;br /&gt;[[Šori Hamada]]&lt;br /&gt;[[Hisajoši Harasava]] &lt;br /&gt;[[Soičiro Mukai]]&lt;br /&gt;[[Takanori Nagase]]&lt;br /&gt;[[Šuhei Ono]]&lt;br /&gt;[[Akira Sone]]&lt;br /&gt;[[Miku Taširo]]&lt;br /&gt;[[ Ārons Volfs]]&lt;br /&gt;[[Cukasa Jošida]]&lt;/small&gt;
| {{flaga|Vācija}} Vācija &lt;br/&gt; &lt;small&gt;[[Johaness Frejs]]&lt;br /&gt;[[Karls Ričards Frejs]]&lt;br /&gt;[[Jasmīna Grabovski]]&lt;br /&gt;[[Katarina Menca]]&lt;br /&gt;[[Dominika Resela]]&lt;br /&gt;[[Džovana Skocimaro]]&lt;br /&gt;[[Sebastians Seidls]]&lt;br /&gt;[[Terēza Stola]]&lt;br /&gt;[[Martina Trajdosa]]&lt;br /&gt;[[Eduards Tripels]]&lt;br /&gt;[[Anna-Marija Vāgnere]]&lt;br /&gt;[[Igors Vandtke]]&lt;/small&gt;
|- 
| {{flaga|Izraēla}} Izraēla &lt;br/&gt; &lt;small&gt;[[Tohars Butbuls]]&lt;br /&gt;[[Raza Herško]]&lt;br /&gt;[[Lī Kohmans]]&lt;br /&gt;[[Inbara Lanira]]&lt;br /&gt;[[Sagi Muki]]&lt;br /&gt;[[Timna Nelsone-Levī]]&lt;br /&gt;[[Peters Palčiks]]&lt;br /&gt;[[Šira Rišoni]]&lt;br /&gt;[[Ors Sasons]]&lt;br /&gt;[[Gili Šarira]]&lt;br /&gt;[[Baruhs Šmailovs]]&lt;/small&gt;
|}

{{2020. gada vasaras olimpiskās spēles}}

[[Kategorija:Sporta veidi 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Džudo olimpiskajās spēlēs]]</text>
      <sha1>k5iu84opm80rk07h4dlixx396tag7ru</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Loka šaušana 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>448757</id>
    <revision>
      <id>3662063</id>
      <parentid>3476235</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T15:29:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>CommonsDelinker</username>
        <id>1319</id>
      </contributor>
      <comment>Izņemts attēls &quot;Russian_Olympic_Committee_flag.svg&quot;, jo [[commons:User:Ellywa|Ellywa]] to ir izdzēsis no [[Vikikrātuve]]s (iemesls: per [[:c:Commons:Deletion requests/File:Russian Olympic Committee flag.svg|]]).</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2346" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
| event       = Loka šaušana
| games       = 2020. gada Vasaras
| image       = Tokyo2020 Archery.svg
| caption     = &lt;small&gt;Loka šaušana 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs&lt;/small&gt;
| venue       = Jumenošimas parks
| dates       = 2021. gada 23. jūlijs — 31. jūlijs
| competitors = 128
| nations     = 51
| prev        = [[Loka šaušana 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2016]]
| next        = [[Loka šaušana 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024]]
}}

'''[[Loka šaušana]] [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Tokija|Tokijā]] norisinājās no 2021. gada 23. jūlija līdz 31. jūlijam.

== Medaļnieki ==
{| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}}
|-
| Vīrieši, individuāli
| {{flaga|Turcija}} [[Mete Gazozs]]
| {{flaga|Itālija}} [[Mauro Nepoli]]
| {{flaga|Taivāna|OS}} [[Tans Čičuns]]
|-
| Vīrieši, komandas
| {{flaga|Dienvidkoreja}} Dienvidkoreja &lt;br /&gt; &lt;small&gt;[[Kims Džedoks]]&lt;br /&gt;[[Kims Vudžins]]&lt;br /&gt;[[O Džinhjeks]]&lt;/small&gt;
| {{flaga|Taivāna|OS}} Ķīnas Taipeja&lt;br /&gt; &lt;small&gt;[[Jī Čens Dens]]&lt;br /&gt;[[Či Čuns Tans]]&lt;br /&gt;[[Čuns Hens Vejs]]&lt;/small&gt;
| {{flaga|Japāna}} Japāna&lt;br /&gt; &lt;small&gt;[[Takaharu Furakava]]&lt;br /&gt;[[Juki Kavata]]&lt;br /&gt;[[Hiroki Muto]]&lt;/small&gt;
|-
| Sievietes, individuāli
| {{flaga|Dienvidkoreja}} [[Ana Sana]]
| [[Jeļena Osipova]]
| {{flaga|Itālija}} [[Lusila Boari]]
|-
| Sievietes. komandas
| {{flaga|Dienvidkoreja}} Dienvidkoreja &lt;br /&gt; &lt;small&gt;[[Ana Sana]]&lt;br /&gt;[[Jana Minhē]]&lt;br /&gt;[[Kana Čējona]]&lt;/small&gt;
| KOK &lt;br /&gt; &lt;small&gt;[[Svetlana Gombojeva]]&lt;br /&gt;[[Jeļena Osipova]]&lt;br /&gt;[[Ksenija Perova]]&lt;/small&gt;
| {{flaga|Vācija}} Vācija &lt;br /&gt; &lt;small&gt;[[Mišela Kropena]]&lt;br /&gt;[[Šarlīna Švarca]]&lt;br /&gt;[[Līza Unrua]]&lt;/small&gt;
|-
| Jauktās komandas
|{{flaga|Dienvidkoreja}} Dienvidkoreja &lt;br /&gt; &lt;small&gt;[[Ana Sana]]&lt;br /&gt; [[Kims Džedoks]]&lt;/small&gt;
|{{flaga|Nīderlande}} Nīderlande &lt;br /&gt; &lt;small&gt;[[Gabriela Šlesere]]&lt;br /&gt;[[Stīvs Viljers]]&lt;/small&gt;
|{{flaga|Meksika}} Meksika &lt;br /&gt; &lt;small&gt;[[Alehandra Valensija]]&lt;br /&gt;[[Luišs Alvaress]]&lt;small&gt;
|}

{{2020. gada vasaras olimpiskās spēles}}
{{Loka šaušana olimpiskajās spēlēs}}

[[Kategorija:Sporta veidi 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Loka šaušana olimpiskajās spēlēs|2020]]</text>
      <sha1>chw6fbawql6klgilgswar06nudo3i2p</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Paukošana 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>448792</id>
    <revision>
      <id>3662064</id>
      <parentid>3476238</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T15:29:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>CommonsDelinker</username>
        <id>1319</id>
      </contributor>
      <comment>Izņemts attēls &quot;Russian_Olympic_Committee_flag.svg&quot;, jo [[commons:User:Ellywa|Ellywa]] to ir izdzēsis no [[Vikikrātuve]]s (iemesls: per [[:c:Commons:Deletion requests/File:Russian Olympic Committee flag.svg|]]).</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4409" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
| event       = Paukošana
| games       = 2020. gada Vasaras
| image       = Tokyo2020 Fencing.svg 
| caption     = &lt;small&gt;Paukošana 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs&lt;/small&gt;
| venue       = ''Makuhari Messe'' konferenču centrs
| dates       = 2021. gada 24. jūlijs — 1. augusts
| num_events  = 12
| competitors = 261
| nations     = 42
| teams       = 
| prev        = [[Paukošana 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2016]]
| next        = [[Paukošana 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024]]
}}

'''[[Paukošana]] [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajā spēlēs]]''' [[Tokija|Tokijā]] norisinājās no 2021. gada 24. jūlija līdz 1. augustam.

== Medaļnieki ==

{| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}}
|-
|Vīrieši, špaga
| {{flaga|Francija}} [[Romāns Kanone]]
| {{flaga|Ungārija}} [[Gerglijs Šiklosī]]
| {{flaga|Ukraina}} [[Igors Reizlins]]
|-
|Vīrieši, komandas, špaga
| {{flaga|Japāna}} Japāna &lt;br/&gt; &lt;small&gt;[[Masaru Jamada]]&lt;br/&gt;[[Koki Kano]]&lt;br/&gt;[[Satoru Ujama]]&lt;br/&gt;[[Kazujasu Minobe]]&lt;/small&gt;
| KOK &lt;br/&gt; &lt;small&gt;[[Sergejs Bida]]&lt;br/&gt;[[Sergejs Hodoss]]&lt;br/&gt;[[Pāvels Sukovs]]&lt;br/&gt;[[Ņikita Glazkovs]]&lt;/small&gt;
| {{flaga|Dienvidkoreja}} Dienvidkoreja &lt;br/&gt; &lt;small&gt;[[Paks Sanjons]]&lt;br/&gt;[[Ma Segeons]]&lt;br/&gt;[[Sons Dzjaho]]&lt;br/&gt;[[Kvons Jonjuns]]&lt;/small&gt;
|-
|Vīrieši, florete
| {{flaga|Hongkonga}} [[Ka Longs Čengs]]
| {{flaga|Itālija}} [[Daniele Garozo]]
| {{flaga|Čehija}} [[Aleksandrs Čopenitčs]]
|-
|Vīrieši, komandas, florete
| {{flaga|Francija}} Francija &lt;br/&gt; &lt;small&gt;[[Enco Lefors]]&lt;br/&gt;[[Ervans Lepešo]]&lt;br/&gt;[[Žuljens Mertinē]]&lt;br/&gt;[[maksims Potī]]&lt;/small&gt;
| KOK &lt;br/&gt; &lt;small&gt;[[Antons Borodačevs]]&lt;br/&gt;[[Kirils Borodačevs]]&lt;br/&gt;[[Vladislavs Miļņikovs]]&lt;br/&gt;[[Timurs Safins]]&lt;/small&gt;
| {{flaga|ASV}} ASV &lt;br/&gt; &lt;small&gt;[[Reiss Imbodens]]&lt;br/&gt;[[Niks Itkins]]&lt;br/&gt;[[Aleksandrs Masialass]]&lt;br/&gt;[[Gereks Meinhardts]]&lt;/small&gt;
|-
|Vīrieši, zobens
|{{flaga|Ungārija}} [[Arons Silaģi]]
|{{flaga|Itālija}} [[Luidži Samele]]
|{{flaga|Dienvidkoreja}} [[Kims Jungvans]]
|-
|Vīrieši, komandas, zobens
| {{flaga|Dienvidkoreja}} Dienvidkoreja &lt;br/&gt; &lt;small&gt;[[Kims Jungvans]]&lt;br/&gt;[[Sanguks O]]&lt;br/&gt;[[Bongils Gū]]&lt;br/&gt;[[Džunho Kims]]&lt;/small&gt;
| {{flaga|Itālija}} Itālija &lt;br/&gt; &lt;small&gt;[[Luka Kuratoli]]&lt;br/&gt;[[Aldo Montano]]&lt;br/&gt;[[Enriko Bere]]&lt;br/&gt;[[Luidži Samele]]&lt;/small&gt;
| {{flaga|Ungārija}} Ungārija &lt;br/&gt; &lt;small&gt;[[Arons Silaģi]]&lt;br/&gt;[[Canads Gemešs]]&lt;br/&gt;[[Andrašs Zatmari]]&lt;br/&gt;[[Tamass Dekši]]&lt;/small&gt;
|-
|Sievietes, špaga
|{{flaga|Ķīna}} [[Suna Jivena]]
|{{flaga|Rumānija}} [[Ana Marija Popesku]]
|{{flaga|Igaunija}} [[Katrina Lehisa]]
|-
|Sievietes, komandas, špaga
| {{flaga|Igaunija}} Igaunija &lt;br/&gt; &lt;small&gt;[[Jūlija Beļajeva]]&lt;br/&gt;[[Katrina Lehisa]]&lt;br/&gt;[[Ērika Kirpū]]&lt;br/&gt;[[Irīna Embriha]]&lt;/small&gt;
| {{flaga|Dienvidkoreja}} Dienvidkoreja &lt;br/&gt; &lt;small&gt;[[Inčeona Čoi]]&lt;br/&gt;[[Jana Mi Kana]]&lt;br/&gt;[[Sera Sona]]&lt;br/&gt;[[Hjeina Lī]]&lt;/small&gt;
| {{flaga|Itālija}} Itālija &lt;br/&gt; &lt;small&gt;[[Rozela Fiaminjo]]&lt;br/&gt;[[Federika Izola]]&lt;br/&gt;[[Mara Navarija]]&lt;br/&gt;[[Alberta Santučio]]&lt;/small&gt;
|-
|Sievietes, florete
| {{flaga|ASV}} [[Lī Kīfere]]
| [[Inna Deriglazova]]
| [[Larisa Korobejņikova]]
|-
|Sievietes, komandas, florete
| KOK &lt;br/&gt; &lt;small&gt;[[Larisa Korobejņikova]]&lt;br/&gt;[[Inna Deriglazova]]&lt;br/&gt;[[Marta Martjanova]]&lt;br/&gt;[[Adelīna Zagiduļina]]&lt;/small&gt;
| {{flaga|Francija}} Francija &lt;br/&gt; &lt;small&gt;[[Anita Blaze]]&lt;br/&gt;[[Astrīda Gijāra]]&lt;br/&gt;[[Polina Ranvjē]]&lt;br/&gt;[[Isaora Tibu]]&lt;/small&gt;
| {{flaga|Itālija}} Itālija &lt;br/&gt; &lt;small&gt;[[Martina Batīni]]&lt;br/&gt;[[Ērika Cipresa]]&lt;br/&gt;[[Ariana Erigo]]&lt;br/&gt;[[Alise Volpi]]&lt;/small&gt;
|-
|Sievietes, zobens
| [[Sofija Pozdņakova]]
| [[Sofja Veļikaja]]
| {{flaga|Francija}} [[Manona Brunē]]
|-
|Sievietes, komandas, zobens
| KOK &lt;br/&gt; &lt;small&gt;[[Olga Ņikitina]]&lt;br/&gt;[[Sofija Pozdņakova]]&lt;br/&gt;[[Sofja Veļikaja]]&lt;/small&gt;
| {{flaga|Francija}} Francija &lt;br/&gt; &lt;small&gt;[[Sāra Balsera]]&lt;br/&gt;[[Sesīlija Berdere]]&lt;br/&gt;[[Manona Brunē]]&lt;br/&gt;[[Šarlote Lembaha]]&lt;/small&gt;
| {{flaga|Dienvidkoreja}} Dienvidkoreja &lt;br/&gt; &lt;small&gt;[[Jijena Kima]]&lt;br/&gt;[[Jisu Jona]]&lt;br/&gt;[[Jijena Seo]]&lt;br/&gt;[[Sujeona Čoja]]&lt;/small&gt;
|}


{{2020. gada vasaras olimpiskās spēles}}
{{Paukošana olimpiskajās spēlēs}}

[[Kategorija:Sporta veidi 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Paukošana olimpiskajās spēlēs|2020]]</text>
      <sha1>4ap17mv7qpbgh54xdwld49ln1w259x9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Peldēšana 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>448796</id>
    <revision>
      <id>3662065</id>
      <parentid>3478316</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T15:30:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>CommonsDelinker</username>
        <id>1319</id>
      </contributor>
      <comment>Izņemts attēls &quot;Russian_Olympic_Committee_flag.svg&quot;, jo [[commons:User:Ellywa|Ellywa]] to ir izdzēsis no [[Vikikrātuve]]s (iemesls: per [[:c:Commons:Deletion requests/File:Russian Olympic Committee flag.svg|]]).</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9430" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
| event       = Peldēšana
| games       = 2020. gada Vasaras
| image       = Tokyo2020 Swimming.svg
| caption     = &lt;small&gt;Peldēšana 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs&lt;/small&gt;
| venue       = Tokijas ūdensporta centrs
| dates       = 2021. gada 24. jūlijs — 1. augusts
| num_events  = 35
| competitors = 880
| nations     = 183
| prev        = [[Peldēšana 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2016]]
| next        = [[Peldēšana 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024]]
}}
{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
| event       = Maratonpeldēšana
| games       = 2020. gada Vasaras
| image       = Tokyo2020 MarathonSwimming.svg
| caption     = &lt;small&gt;Maratonpeldēšana 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs&lt;/small&gt;
| venue       = Odaibas jūras parks
| dates       = 2021. gada 4. — 5. augusts
| num_events  = 2
| competitors = 51
| nations     = 31
| prev        = [[Peldēšana 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2016]]
| next        = [[Peldēšana 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024]]
}}

'''[[Peldēšana]] [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Tokija|Tokijā]] norisinājās no 2021. gada 24. jūlija līdz 5. augustam.

== Medaļnieki ==
=== Vīrieši ===
{| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}}
|-
| 50 m, brīvais
| {{flaga|ASV}} [[Kalebs Dresels]]
| {{flaga|Francija}} [[Florens Manadū]]
| {{flaga|Brazīlija}} [[Bruno Fratuss]]
|-
| 100 m, brīvais
| {{flaga|ASV}} [[Kalebs Dresels]]
| {{flaga|Austrālija}} [[Kails Čalmers]]
| [[Kliments Koļesņikovs]]
|-
| 200 m, brīvais
| {{flaga|Lielbritānija}} [[Toms Dīns]]
| {{flaga|Lielbritānija}} [[Dankans Skots]]
| {{flaga|Brazīlija}} [[Fernando Šefers]]
|-
| 400 m, brīvais
| {{flaga|Tunisija}} [[Ahmeds Hafnaui]]
| {{flaga|Austrālija}} [[Džeks Maklaflins]]
| {{flaga|ASV}} [[Kīrans Smits]]
|-
| 800 m, brīvais
| {{flaga|ASV}} [[Roberts Finke]]
| {{flaga|Itālija}} [[Gregorio Paltrinjeri]]
| {{flaga|Ukraina}} [[Mihailo Romančuks]]
|-
| 1500 m, brīvais
| {{flaga|ASV}} [[Roberts Finke]]
| {{flaga|Ukraina}} [[Mihailo Romančuks]]
| {{flaga|Vācija}} [[Florians Velbroks]]
|-
| 100 m, uz muguras
| [[Jevgēņijs Rilovs]]
| [[Kliments Koļesņikovs]]
| {{flaga|ASV}} [[Raeins Mērfijs]]
|-
| 200 m, uz muguras
| [[Jevgēņijs Rilovs]]
| {{flaga|ASV}} [[Raeins Mērfijs]]
| {{flaga|Lielbritānija}} [[Lūks Grīnbanks]]
|-
| 100 m, brass
| {{flaga|Lielbritānija}} [[Ādams Pītijs]]
| {{flaga|Nīderlande}} [[Arno Kaminga]]
| {{flaga|Itālija}} [[Nikolo Martinegi]]
|-
| 200 m, brass
| {{flaga|Austrālija}} [[Izāks Stubletijs-Kuks]]
| {{flaga|Nīderlande}} [[Arno Kaminga]]
| {{flaga|Somija}} [[Mati Matsons]]
|-
| 100 m, tauriņstils
| {{flaga|ASV}} [[Kalebs Dreslers]]
| {{flaga|Ungārija}} [[Kristofs Milaks]]
| {{flaga|Šveice}} [[Noa Ponti]]
|-
| 200 m, tauriņstils
| {{flaga|Ungārija}} [[Kristofs Milaks]]
| {{flaga|Japāna}} [[Tomoru Honda]]
| {{flaga|Itālija}} [[Federiko Burdiso]]
|-
| 200 m, kompleksais
| {{flaga|Ķīna}} [[Sjuns Vans]]
| {{flaga|Lielbritānija}} [[Dankans Skots]]
| {{flaga|Šveice}} [[Džeremijs Deplanšs]]
|-
| 400 m, kompleksais
| {{flaga|ASV}} [[Čeizs Kalizs]]
| {{flaga|ASV}} [[Džejs Literlands]]
| {{flaga|Austrālija}} [[Brendons Smits]]
|-
| 4x100 m stafete, brīvais
| {{flaga|ASV}} ASV &lt;br/&gt; &lt;small&gt;[[Kalebs Dresels]]&lt;br/&gt;[[Bleiks Peroni]]&lt;br/&gt;[[Bovens Bekers]]&lt;br/&gt;[[Zaks Apls]]&lt;/small&gt;
| {{flaga|Itālija}} Itālija &lt;br/&gt; &lt;small&gt;[[Alesandro Mirezi]]&lt;br/&gt;[[Tomass Kecons]]&lt;br/&gt;[[Lorenco Zaceri]]&lt;br/&gt;[[Manuels Frigo]]&lt;/small&gt;
| {{flaga|Austrālija}} Austrālija &lt;br/&gt; &lt;small&gt;[[Metjū Templs]]&lt;br/&gt;[[Zaks Incerti]]&lt;br/&gt;[[Aleksandrs Greiems]]&lt;br/&gt;[[Kails Čalmers]]&lt;/small&gt;
|-
| 4x200 m stafete, brīvais
| {{flaga|Lielbritānija}} Lielbritānija &lt;br/&gt; &lt;small&gt;[[Toms Dīns]]&lt;br/&gt;[[Džeimss Gijs]]&lt;br/&gt;[[Metjū Ričards]]&lt;br/&gt;[[Dankans Skots]]&lt;/small&gt;
| KOK &lt;br/&gt; &lt;small&gt;[[Martins Maļutins]]&lt;br/&gt;[[Ivans Girevs]]&lt;br/&gt;[[Jevgēnijs Rilovs]]&lt;br/&gt;[[Mihails Dovgaļčuks]]&lt;/small&gt;
| {{flaga|Austrālija}} Austrālija &lt;br/&gt; &lt;small&gt;[[Aleksandrs Greiems]]&lt;br/&gt;[[Kails Čalmers]]&lt;br/&gt;[[Zaks Incerti]]&lt;br/&gt;[[Tomass Neils]]&lt;/small&gt;
|-
| 4x100 m stafete, kompleksais
| {{flaga|ASV}} ASV &lt;br/&gt;&lt;small&gt;[[Raeins Mērfijs]]&lt;br&gt;[[Maikls Endrjū]]&lt;br&gt;[[Kalebs Dresels]]&lt;br&gt;[[Zaks Apls]] &lt;br&gt; [[Hanters Armstrongs]]&lt;br&gt;[[Endrjū Vilsons]]&lt;br&gt;[[Toms Šīldss]]&lt;br&gt;[[Bleiks Peroni]]&lt;/small&gt; 
| {{flaga|Lielbritānija}} Lielbritānija &lt;br/&gt;&lt;small&gt;[[Lūks Grīnbaks]]&lt;br&gt;[[Ādams Pītijs]]&lt;br&gt;[[Džeimss Gijs]]&lt;br&gt;[[Dankans Skots]]&lt;br&gt;[[Džeimss Vilbijs]]&lt;/small&gt;
| {{flaga|Itālija}} Itālija &lt;br/&gt;&lt;small&gt;[[Tomass Čekons]]&lt;br&gt;[[Nikolo Martinegi]]&lt;br&gt;[[Federiko Burdiso]]&lt;br&gt;[[Alesandro Miresi]]&lt;/small&gt;
|-
| 10 km maratonpeldēšana
| {{flaga|Vācija}} [[Florians Velbroks]]
| {{flaga|Ungārija}} [[Kristofs Rasosvkis]]
| {{flaga|Itālija}} [[Gregorio Paltrinjēri]]
|}

=== Sievietes===
{| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}}
|-
| 50 m, brīvais
| {{flaga|Austrālija}} [[Emma Makeona]]
| {{flaga|Zviedrija}} [[Sāra Šjestrēma]]
| {{flaga|Dānija}} [[Pernila Blūme]]
|-
| 100 m, brīvais
| {{flaga|Austrālija}} [[Emma Makeona]]
| {{flaga|Honkonga}} [[Sioba Bernadete Hauija]]
| {{flaga|Austrālija}} [[Keita Kembela]]
|-
| 200 m, brīvais
| {{flaga|Austrālija}} [[Ariarna Titmusa]]
| {{flaga|Honkonga}} [[Sioba Bernadete Hauija]]
| {{flaga|Kanāda}} [[Penija Oleksiaka]]
|-
| 400 m, brīvais
| {{flaga|Austrālija}} [[Ariarna Titmusa]]
| {{flaga|ASV}} [[Ketija Ledeki]]
| {{flaga|Ķīna}} [[Bingje Lī]]
|-
| 800 m, brīvais
| {{flaga|ASV}} [[Ketija Ledeki]]
| {{flaga|Austrālija}} [[Ariarna Titmusa]]
| {{flaga|Itālija}} [[Simona Kvadarela]]
|-
| 1500 m, brīvais
| {{flaga|ASV}} [[Ketija Ledeki]]
| {{flaga|ASV}} [[Ērika Salivana]]
| {{flaga|Vācija}} [[Sāre Kēlere]]
|-
| 100 m, uz muguras
| {{flaga|Austrālija}} [[Keilija Makeona]]
| {{flaga|Kanāda}} [[Kailija Mase]]
| {{flaga|ASV}} [[Rīgana Smita]]
|-
| 200 m, uz muguras
| {{flaga|Austrālija}} [[Keilija Makeona]]
| {{flaga|Kanāda}} [[Kailija Mase]]
| {{flaga|Austrālija}} [[Emilija Sīboma]]
|-
| 100 m, brass
| {{flaga|ASV}} [[Lidija Džekobija]]
| {{flaga|Dienvidāfrika}} [[Tatjana Šoenmakera]]
| {{flaga|ASV}} [[Lillija Kinga]]
|-
| 200 m, brass
| {{flaga|Dienvidāfrika}} [[Tatjana Šoenmakera]]
| {{flaga|ASV}} [[Lillija Kinga]]
| {{flaga|ASV}} [[Enija Leizora]]
|-
| 100 m, tauriņstils
| {{flaga|Kanāda}} [[Margareta Maknila]]
| {{flaga|Ķīna}} [[Žana Jufei]]
| {{flaga|Austrālija}} [[Emma Makeona]]
|-
| 200 m, tauriņstils
| {{flaga|Ķīna}} [[Jufei Žana]]
| {{flaga|ASV}} [[Rīgana Smita]]
| {{flaga|ASV}} [[Hali Flikingera]]
|-
| 200 m, kompleksais
| {{flaga|Japāna}} [[Jui Onaši]]
| {{flaga|ASV}} [[Aleksa Volša]]
| {{flaga|ASV}} [[Keita Duglasa]]
|-
| 400 m, kompleksais
| {{flaga|Japāna}} [[Jui Onaši]]
| {{flaga|ASV}} [[Emma Vejanta]]
| {{flaga|ASV}} [[Hali Flikingera]]
|-
| 4x100 m stafete, brīvais
| {{flaga|Austrālija}} Austrālija &lt;br/&gt; &lt;small&gt;[[Brontē Kembela]]&lt;br/&gt;[[Mega Harisa]]&lt;br/&gt;[[Emma Makeona]]&lt;br/&gt;[[Keita Kembela]]&lt;/small&gt;
| {{flaga|Kanāda}} Kanāda &lt;br/&gt; &lt;small&gt;[[Kaila Sančesa]]&lt;br/&gt;[[Margareta Maknila]]&lt;br/&gt;[[Rebeka Smita]]&lt;br/&gt;[[Penija Oleksiaka]]&lt;/small&gt;
| {{flaga|ASV}} ASV &lt;br/&gt; &lt;small&gt;[[Ērika Brauna]]&lt;br/&gt;[[Ebija Veitzela]]&lt;br/&gt;[[Natālija Hindsa]]&lt;br/&gt;[[Simona Manuela]]&lt;/small&gt;
|-
| 4x200 m stafete, brīvais
| {{flaga|Ķīna}} Ķīna &lt;br/&gt; &lt;small&gt;[[Junksana Jana]]&lt;br/&gt;[[Muhana Tana]]&lt;br/&gt;[[Jufei Žana]]&lt;br/&gt;[[Bingje Lī]]&lt;/small&gt;
| {{flaga|ASV}} ASV &lt;br/&gt; &lt;small&gt;[[Elisone Šmita]]&lt;br/&gt;[[Peidža Madena]]&lt;br/&gt;[[Ketrīna Maklaflina]]&lt;br/&gt;[[Ketija Ledeki]]&lt;/small&gt;
| {{flaga|Austrālija}} Austrālija &lt;br/&gt; &lt;small&gt;[[Ariarna Titmusa]]&lt;br/&gt;[[Emma Makeona]]&lt;br/&gt;[[Medisona Vilsone]]&lt;br/&gt;[[Lea Nīla]]&lt;/small&gt;
|-
| 4x100 m stafete, kompleksais
| {{flaga|Austrālija}} Austrālija &lt;br/&gt;&lt;small&gt;[[Keilija Makeona]]&lt;br/&gt;[[Čelsija Hodžesa]]&lt;br/&gt;[[Emma Makeona]]&lt;br/&gt;[[Keita Kembela]]&lt;br/&gt;[[Emilija Sīboma]]&lt;br/&gt;[[Briana Trosela]]&lt;br/&gt;[[Mollija Okalagana]]&lt;/small&gt; 
| {{flaga|ASV}} ASV &lt;br/&gt;&lt;small&gt;[[Rīgana Smita]]&lt;br/&gt;[[Lidija Džekobija]]&lt;br/&gt;[[Torija Haski]]&lt;br/&gt;[[Ebija Veitzela]]&lt;br/&gt;[[Rajena Vaita]]&lt;br/&gt;[[Lilija Kinga]]&lt;br/&gt;[[Klēra Kurzana]]&lt;br/&gt;[[Ērika Brauna]]&lt;/small&gt;
| {{flaga|Kanāda}} Kanāda &lt;br/&gt;&lt;small&gt;[[Kailija Mase]]&lt;br/&gt;[[Sidnija Pikrema]]&lt;br/&gt;[[Margareta Maknila]]&lt;br/&gt;[[Penija Oleksiaka]]&lt;br/&gt;[[Teilore Raka]]&lt;br/&gt;[[Kaila Sančesa]]&lt;/small&gt;
|-
| 10 km maratonpeldēšana
| {{flaga|Brazīlija}} [[Ana Marsela Kunja]]
| {{flaga|Nīderlande}} [[Šarona van Rouvendāla]]
| {{flaga|Austrālija}} [[Karīna Lī]]
|}

=== Jaukti ===
{| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}}
|-
| 4x100 m stafete, kompleksais
| {{flaga|Lielbritānija}} Lielbritānija &lt;br/&gt;&lt;small&gt;[[Ketlīna Dosone]]&lt;br&gt;[[Ādams Pītijs]]&lt;br&gt;[[Džeimss Gijs]]&lt;br&gt;[[Anna Hopkina]]&lt;br&gt;[[Freja Andersone]]&lt;/small&gt;
| {{flaga|Ķīna}} Ķīna &lt;br/&gt;&lt;small&gt;[[Ksju Jiaju]]&lt;br&gt;[[Jans Zibei]]&lt;br&gt;[[Žana Jufei]])&lt;br&gt;[[Jana Juksjana]] &lt;/small&gt;
| {{flaga|Austrālija}} Austrālija &lt;br/&gt;&lt;small&gt;[[Keilija Makeona]])&lt;br&gt;[[Izāks Stubletijs-Kuks]]&lt;br&gt;[[Metjū Templs]]&lt;br&gt;[[Emma Makeona]]&lt;br&gt;[[Izāks Kūpers]]&lt;br&gt;[[Briana Trosela]]&lt;br&gt;[[Brontē Kembela]]&lt;/small&gt;
|}

{{2020. gada vasaras olimpiskās spēles}}
{{Peldēšana olimpiskajās spēlēs}}

[[Kategorija:Sporta veidi 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Peldēšana olimpiskajās spēlēs|2020]]</text>
      <sha1>rn4tlmsyf7mgo20bk5fifxaiinihqsn</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Riteņbraukšana 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>448803</id>
    <revision>
      <id>3662066</id>
      <parentid>3614295</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T15:30:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>CommonsDelinker</username>
        <id>1319</id>
      </contributor>
      <comment>Izņemts attēls &quot;Russian_Olympic_Committee_flag.svg&quot;, jo [[commons:User:Ellywa|Ellywa]] to ir izdzēsis no [[Vikikrātuve]]s (iemesls: per [[:c:Commons:Deletion requests/File:Russian Olympic Committee flag.svg|]]).</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8494" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
| event       = BMX frīstails
| games       = 2020. gada Vasaras
| image       = Tokyo2020 CyclingBMXFreestyle.svg
| caption     = &lt;small&gt;BMX frīstails 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs&lt;/small&gt;
| venue       = Olimpiskā BMX trase
| dates       = 2021. gada 31. jūlijs — 1. augusts
| num_events  = 2
| competitors = 18
| nations     = 11
| prev        = [[Riteņbraukšana 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2016]]
| next        = [[Riteņbraukšana 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024]]
}}
{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
| event       = BMX
| games       = 2020. gada Vasaras
| image       = Tokyo2020 CyclingBMXRacing.svg
| caption     = &lt;small&gt;BMX 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs&lt;/small&gt;
| venue       = Olimpiskā BMX trase
| dates       = 2021. gada 29. — 30. jūlijs
| num_events  = 2
| competitors = 21
| nations     = 48
| prev        = [[Riteņbraukšana 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2016]]
| next        = [[Riteņbraukšana 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024]]
}}
{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
| event       = Kalnu riteņbraukšana
| games       = 2020. gada Vasaras
| image       = Tokyo2020 CyclingMountainBike.svg
| caption     = &lt;small&gt;Kalnu riteņbraukšana 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs&lt;/small&gt;
| venue       = Izu kalnu riteņbraukšanas trase
| dates       = 2021. gada 1. — 7. augusts
| num_events  = 2
| competitors = 76
| nations     = 29
| prev        = [[Riteņbraukšana 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2016]]
| next        = [[Riteņbraukšana 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024]]
}}
{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
| event       = Šosejas riteņbraukšana
| games       = 2020. gada Vasaras
| image       = Tokyo2020 CyclingRoad.svg
| caption     = &lt;small&gt;Šosejas riteņbraukšana 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs&lt;/small&gt;
| venue       = Musašinonomori parks &lt;br/&gt;[[Fudži trase]]
| dates       = 2021. gada 24. — 28. jūlijs
| num_events  = 4
| competitors = 201
| nations     = 68
| prev        = [[Riteņbraukšana 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2016]]
| next        = [[Riteņbraukšana 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024]]
}}
{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
| event       = Treka riteņbraukšana
| games       = 2020. gada Vasaras
| image       = Tokyo2020 CyclingTrack.svg
| caption     = &lt;small&gt;Treka riteņbraukšana 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs&lt;/small&gt;
| venue       = Izu velodroms
| dates       = 2021. gada 2. — 8. augusts
| num_events  = 12
| competitors = 195
| nations     = 36
| prev        = [[Riteņbraukšana 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2016]]
| next        = [[Riteņbraukšana 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024]]
}}
'''[[Riteņbraukšana]] [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Tokija|Tokijā]] norisinājās no 2021. gada 24. jūlija līdz 8. augustam.

== Medaļnieki ==
=== Šoseja ===
{| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}}
|-
| Vīrieši, grupas brauciens
| {{flaga|Ekvadora}} [[Ričards Karapass]]
| {{flaga|Beļģija}} [[Vauts van Ārts]]
| {{flaga|Slovēnija}} [[Tadejs Pogačars]]
|-
| Vīrieši, individuāli
| {{flaga|Slovēnija}} [[Primožs Rogličs]]
| {{flaga|Nīderlande}} [[Toms Dimulēns]]
| {{flaga|Austrālija}} [[Rohans Deniss]]
|-
| Sievietes, grupas brauciens
| {{flaga|Austrija}} [[Anna Kīzenhofere]]
| {{flaga|Nīderlande}} [[Annemīka van Vlētena]]
| {{flaga|Itālija}} [[Elīza Longo Borgīnī]]
|-
| Sievietes, individuāli
| {{flaga|Nīderlande}} [[Annemīka van Vlētena]]
| {{flaga|Šveice}} [[Marlēna Reisere]] 
| {{flaga|Nīderlande}} [[Anna van der Bregena]]
|}

=== Treks ===
{| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}}
|-
| Vīrieši, keirins
| {{flaga|Lielbritānija}} [[Džeisons Kenijs]]
| {{flaga|Malaizija}} [[Azizulhasni Avangs]]
| {{flaga|Nīderlande}} [[Harijs Lavrīsens]]
|-
| Vīrieši, medisons
| {{flaga|Dānija}} Dānija &lt;br/&gt;&lt;small&gt;[[Lase Normans Hansens]]&lt;br/&gt;[[Maikls Morkovs]]&lt;/small&gt;
| {{flaga|Lielbritānija}} Lielbritānija &lt;br/&gt;&lt;small&gt;[[Ītans Heiters]]&lt;br/&gt;[[Metjū Vols]]&lt;/small&gt;
| {{flaga|Francija}} Francija&lt;br/&gt;&lt;small&gt;[[Donovans Grondi]]&lt;br/&gt;[[Bendžamins Tomass]]&lt;/small&gt;
|-
| Vīrieši, daudzcīņa
| {{flaga|Lielbritānija}} [[Metjū Vols]]
| {{flaga|Jaunzēlande}} [[Kembels Stjuarts]]
| {{flaga|Itālija}} [[Elija Viviani]]
|-
| Vīrieši, komandu iedzīšana
| {{flaga|Itālija}} Itālija &lt;br/&gt; &lt;small&gt;[[Simons Konsoni]]&lt;br/&gt;[[Filipo Ganna]]&lt;br/&gt;[[Frančesko Lamons]]&lt;br/&gt;[[Džonatans Milans]]&lt;/small&gt;
| {{flaga|Dānija}} Dānija &lt;br/&gt; &lt;small&gt;[[Niklass Larsens]]&lt;br/&gt;[[Lase Normans Hansens]]&lt;br/&gt;[[Rasmuss Pēdersens]]&lt;br/&gt;[[Frederiks Rodenbergs]]&lt;/small&gt;
| {{flaga|Austrālija}} Austrālija &lt;br/&gt; &lt;small&gt;[[Leigs Hovards]]&lt;br/&gt;[[Kellands Obraiens]]&lt;br/&gt;[[Lūks Plaps]]&lt;br/&gt;[[Sems Velsfords]]&lt;br/&gt;[[Aleksandrs Porters]]&lt;/small&gt;
|-
| Vīrieši, sprints
| {{flaga|Nīderlande}} [[Harijs Lavrīsens]]
| {{flaga|Nīderlande}} [[Džefrijs Hoglans]]
| {{flaga|Lielbritānija}} [[Džeks Kārlins]]
|-
| Vīrieši, komandu sprints
| {{flaga|Nīderlande}} Nīderlande &lt;br/&gt; &lt;small&gt;[[Džefrijs Hoglans]]&lt;br/&gt;[[Harijs Lavrīsens]]&lt;br/&gt;[[Rojs van der Bergs]]&lt;br/&gt;[[Matijs Bihli]]&lt;/small&gt;
| {{flaga|Lielbritānija}} Lielbritānija &lt;br/&gt; &lt;small&gt;[[Džeks Karlins]]&lt;br/&gt;[[Džeisons Kenijs]]&lt;br/&gt;[[Raiens Ouenss]]&lt;/small&gt;
| {{flaga|Francija}} Francija &lt;br/&gt; &lt;small&gt;[[Florians Grenbo]]&lt;br/&gt;[[Rajans Helals]]&lt;br/&gt;[[Sebastjans Vižē]]&lt;/small&gt;
|-
| Sievietes, keirins
| {{flaga|Nīderlande}} [[Šanne Braspeninksa]]
| {{flaga|Jaunzēlande}} [[Ellesa Endrjūza]]
| {{flaga|Kanāda}} [[Loriana Genesta]]
|-
| Sievietes, medisons
| {{flaga|Lielbritānija}} Lielbritānija&lt;br/&gt;&lt;small&gt;[[Ketija Arčibalda]]&lt;br/&gt;[[Lora Kenija]]&lt;/small&gt;
| {{flaga|Dānija}} Dānija&lt;br/&gt;&lt;small&gt;[[Amālija Dideriksena]]&lt;br/&gt;[[Džūlija Leta]]&lt;/small&gt;
| KOK &lt;br/&gt;&lt;small&gt;[[Gulnaza Hatunseva]]&lt;br/&gt;[[Marija Novolodskaja]]&lt;/small&gt;
|-
| Sievietes, daudzcīņa
| {{flaga|ASV}} [[Dženifere Valente]]
| {{flaga|Japāna}} [[Jumi Kajihara]]
| {{flaga|Nīderlande}} [[Kirstena Vilda]]
|-
| Sievietes, komandu iedzīšana
| {{flaga|Vācija}} Vācija &lt;br/&gt;&lt;small&gt;[[Frančeska Brause]]&lt;br/&gt;[[Līza Brennauere]]&lt;br/&gt;[[Līza Kleina]]&lt;br/&gt;[[Mīke Krēgere]]&lt;/small&gt;
| {{flaga|Lielbritānija}} Lielbritānija &lt;br/&gt;&lt;small&gt;[[Ketija Arčibalda]]&lt;br/&gt;[[Lora Kenija]]&lt;br/&gt;[[Nea Evansa]]&lt;br/&gt;[[Džozija Knaita]]&lt;br/&gt;[[Elinora Barkere]]&lt;/small&gt;
| {{flaga|ASV}} ASV &lt;br/&gt;&lt;small&gt;[[Hloja Dīgerta]]&lt;br/&gt;[[Megana Jastraba]]&lt;br/&gt;[[Dženifera Valente]]&lt;br/&gt;[[Emma Vaita]]&lt;br/&gt;[[Lillija Viljamsa]]&lt;/small&gt;
|-
| Sievietes, sprints
| {{flaga|Kanāda}} [[Kelsija Mičela]]
| {{flaga|Ukraina}} [[Oļena Starikova]]
| {{flaga|Hongkonga}} [[Lī Vaize]]
|-
| Sievietes, komandu sprints
| {{flaga|Ķīna}} Ķīna &lt;br/&gt; &lt;small&gt;[[Bao Šanju]]&lt;br/&gt;[[Go Jufana]]&lt;br/&gt;[[Žonga Tanši]]&lt;/small&gt;
| {{flaga|Vācija}} Vācija &lt;br/&gt; &lt;small&gt;[[Lea Sofija Frīdriha]]&lt;br/&gt;[[Paulīne Sofija Graboša]]&lt;br/&gt;[[Emma Hince]]&lt;/small&gt;
| KOK &lt;br/&gt; &lt;small&gt;[[Natālija Antonova]]&lt;br/&gt;[[Darja Šmeļeva]]&lt;br/&gt;[[Anastasija Voinova]]&lt;/small&gt;
|}

=== Kalnu riteņbraukšana ===
{| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}}
|-
| Vīrieši
| {{flaga|Lielbritānija}} [[Tomass Pidkoks]]
| {{flaga|Šveice}} [[Matiass Flekigers]]
| {{flaga|Spānija}} [[Dāvids Valero Serano]]
|-
| Sievietes
| {{flaga|Šveice}} [[Jolanda Nefa]]
| {{flaga|Šveice}} [[Sina Freija]]
| {{flaga|Šveice}} [[Linda Inderganda]]
|}

=== BMX ===
{| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}}
|-
| Vīrieši, sacīkstes
| {{flaga|Nīderlande}} [[Nīks Kimans]]
| {{flaga|Lielbritānija}} [[Kajs Vaits]]
| {{flaga|Kolumbija}} [[Karloss Alberto Ramirezs Jepess]]
|-
| Vīrieši, frīstails
| {{flaga|Austrālija}} [[Logans Martins]]
| {{flaga|Venecuēla}} [[Daniels Dērs]]
| {{flaga|Lielbritānija}} [[Deklans Brukss]]
|-
| Sievietes, sacīkstes
| {{flaga|Lielbritānija}} [[Betānija Šrīvere]]
| {{flaga|Kolumbija}} [[Mariana Pahona]]
| {{flaga|Nīderlande}} [[Merela Smuldersa]]
|-
| Sievietes, frīstails
| {{flaga|Lielbritānija}} [[Šarlote Vortingtone]]
| {{flaga|ASV}} [[Hanna Robertsa]]
| {{flaga|Šveice}} [[Ņikita Dukaroza]]
|}

{{2020. gada vasaras olimpiskās spēles}}
{{Riteņbraukšana olimpiskajās spēlēs}}

[[Kategorija:Sporta veidi 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Riteņbraukšana olimpiskajās spēlēs|2020]]
[[Kategorija:2021. gads riteņbraukšanā]]</text>
      <sha1>hum9pompak0hrhe2wtg8nl411o2ryq9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Rokasbumba 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>448805</id>
    <revision>
      <id>3662068</id>
      <parentid>3478320</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T15:30:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>CommonsDelinker</username>
        <id>1319</id>
      </contributor>
      <comment>Izņemts attēls &quot;Russian_Olympic_Committee_flag.svg&quot;, jo [[commons:User:Ellywa|Ellywa]] to ir izdzēsis no [[Vikikrātuve]]s (iemesls: per [[:c:Commons:Deletion requests/File:Russian Olympic Committee flag.svg|]]).</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3643" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
| event       = Rokasbumba 
| games       = 2020. gada Vasaras
| image       = Tokyo2020 Handball.svg
| caption     = &lt;small&gt;Rokasbumba 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs&lt;/small&gt;
| venue       = Jojogi nacionālā ģimnāzija
| dates       = 2021. gada 24. jūlijs — 8. augusts
| num_events  = 2
| teams       = 24
| competitors = 345
| nations     = 18
| prev        = [[Rokasbumba 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2016]]
| next        = [[Rokasbumba 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024]]
}}

'''[[Rokasbumba]] [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Tokija|Tokijā]] norisinājās no 2021. gada 24. jūlija līdz 8. augustam.

== Medaļnieki ==
{| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}}
|-
| Vīrieši
| {{flaga|Francija}} Francija &lt;br/&gt;&lt;small&gt;[[Liks Abalo]]&lt;br&gt;[[Igo Dekā]]&lt;br&gt;[[Ludoviks Fabregass]]&lt;br&gt;[[Janns Gentī]]&lt;br&gt;[[Vinsents Žerārs]]&lt;br&gt;[[Mišels Gigo]]&lt;br&gt;[[Luka Karabatičs]]&lt;br&gt;[[Nikolā Karabatičs]]&lt;br&gt;[[Romēns Lagarde]]&lt;br&gt;[[Kentins Mahē]]&lt;br&gt;[[Dika Mems]]&lt;br&gt;[[Timotejs Ngesans]]&lt;br&gt;[[Valentīns Porte]]&lt;br&gt;[[Nedims Remili]]&lt;br&gt;[[Melvins Ričardsons]]&lt;br&gt;[[Nicolā Turnā]]&lt;/small&gt;
| {{flaga|Dānija}} Dānija &lt;br/&gt;&lt;small&gt;[[Lasse Andersons]]&lt;br&gt;[[Matiass Gidsels]]&lt;br&gt;[[Juhans Hansens]]&lt;br&gt;[[Mikels Hansens]]&lt;br&gt;[[Jakobs Holms]]&lt;br&gt;[[Emīls Jakobsens]]&lt;br&gt;[[Niklāss Landins Jakobsens]]&lt;br&gt;[[Magnuss Landins Jakobsens]]&lt;br&gt;[[Madss Mensa Larsens]]&lt;br&gt;[[Kevins Millers]]&lt;br&gt;[[Henriks Milgards]]&lt;br&gt;[[Mortens Olsens]]&lt;br&gt;[[Magnuss Saugstrups]]&lt;br&gt;[[Lasse Svens Hansens]]&lt;br&gt;[[Henriks Tofts Hansens]]&lt;/small&gt;
| {{flaga|Spānija}} Spānija &lt;br/&gt;&lt;small&gt;[[Hulens Aginagalde]]&lt;br&gt;[[Rodrigo Koraless]]&lt;br&gt;[[Aleks Dujšebajevs]]&lt;br&gt;[[Rauls Entrerioss]]&lt;br&gt;[[Angels Fernandess Peress]]&lt;br&gt;[[Adria Figerass]]&lt;br&gt;[[Antonio Garsija Robledo]]&lt;br&gt;[[Aleikss Gomess]]&lt;br&gt;[[Gedeons Gvardiola]]&lt;br&gt;[[Eduardo Gurbindo]]&lt;br&gt;[[Horge Makeda]]&lt;br&gt;[[Virans Moross]]&lt;br&gt;[[Gonsalo Peress de Vargass]]&lt;br&gt;[[Migels Sančess-Migalons]]&lt;br&gt;[[Daniels Sarmiento Meliāns]]&lt;br&gt;[[Ferāns Solē]]&lt;/small&gt;
|-
| Sievietes
| {{flaga|Francija}} Francija &lt;br/&gt;&lt;small&gt;[[Melīna Nokandi]]&lt;br /&gt;[[Blandīne Dansete]]&lt;br /&gt;[[Paulīne Kotanē]]&lt;br /&gt;[[Hloja Valentīni]]&lt;br /&gt;[[Elisona Pinou]]&lt;br /&gt;[[Korālija Lasura]]&lt;br /&gt;[[Greisa Zādi]]&lt;br /&gt;[[Amandīne Leino]]&lt;br /&gt;[[Kalidiatu Niakatē]]&lt;br /&gt;[[Kleopatra Darlo]]&lt;br /&gt;[[Oseana Sersjēna-Ugolina]]&lt;br /&gt;[[Laura Flipesa]]&lt;br /&gt;[[BBeatrise Edvige]]&lt;br /&gt;[[Pauleta Fopa]]&lt;br /&gt;[[Estella Nze Minko]]&lt;br /&gt;[[Aleksandra Lakraberē]]&lt;/small&gt;
| KOK &lt;br/&gt;&lt;small&gt;[[Anna Sedojkina]]&lt;br /&gt;[[Poļina Kuzņecova]]&lt;br /&gt;[[Poļina Gorškova]]&lt;br /&gt;[[Darja Dmitrijeva]]&lt;br /&gt;[[Anna Sena]]&lt;br /&gt;[[Anna Vjahireva]]&lt;br /&gt;[[Poļina Vedehina]]&lt;br /&gt;[[Vladlena Bobrovņikova]]&lt;br /&gt;[[Ksenija Makējeva]]&lt;br /&gt;[[Elena Mihaļičenko]]&lt;br /&gt;[[Olga Fomina]]&lt;br /&gt;[[Jekaterina Iļina]]&lt;br /&gt;[[Jūlija Managarova]]&lt;br /&gt;[[Antoņina Skorobogačenko]]&lt;br /&gt;[[Viktorija Kaļiņina]]&lt;/small&gt;
| {{flaga|Norvēģija}} Norvēģija &lt;br/&gt;&lt;small&gt;[[Henija Reištada]]&lt;br /&gt;[[Veronika Kristiansena]]&lt;br /&gt;[[Marita Malme Frafjorda]]&lt;br /&gt;[[Stīne Skogranda]]&lt;br /&gt;[[Nora Merka]]&lt;br /&gt;[[Stīne Bredala Oftedala]]&lt;br /&gt;[[Silje Solberga]]&lt;br /&gt;[[Kari Bratseta Dale]]&lt;br /&gt;[[Katrīne Lunde]]&lt;br /&gt;[[Marit Resberga Jakobsena]]&lt;br /&gt;[[Kamilla Herema]]&lt;br /&gt;[[Sanna Solberga-Izaksena]]&lt;br /&gt;[[Kristīne Breistela]]&lt;br /&gt;[[Marta Tomača]]&lt;br /&gt;[[Vilde Johansena]]&lt;/small&gt;
|}

{{2020. gada vasaras olimpiskās spēles}}

[[Kategorija:Sporta veidi 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Rokasbumba olimpiskajās spēlēs]]</text>
      <sha1>an4xak781svhlmz0lqpv32oztch3zgc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Regbijs-7 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>448823</id>
    <revision>
      <id>3662070</id>
      <parentid>3452742</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T15:30:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>CommonsDelinker</username>
        <id>1319</id>
      </contributor>
      <comment>Izņemts attēls &quot;Russian_Olympic_Committee_flag.svg&quot;, jo [[commons:User:Ellywa|Ellywa]] to ir izdzēsis no [[Vikikrātuve]]s (iemesls: per [[:c:Commons:Deletion requests/File:Russian Olympic Committee flag.svg|]]).</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4128" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
| event       = Regbijs-7
| games       = 2020. gada Vasaras
| image       = Tokyo2020 Rugby.svg
| caption     = &lt;small&gt;Regbijs-7 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs&lt;/small&gt;
| venue       = Tokijas stadions
| dates       = 26. jūlijs — 31. jūlijs
| num_events  = 2
| competitors = 288
| nations     = 16
| teams       = 24
| prev        = [[Regbijs-7 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2016]]
| next        = [[Regbijs-7 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024]]
}}

'''[[Regbijs-7]] [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Tokija|Tokijā]] norisinājās no 26. jūlija līdz 31. jūlijs. Visas spēles tika aizvadītas Tokijas stadionā. Kopumā piedalījās 24 izlases (12 vīriešu un 12 sieviešu komandas). Šī bija otrā reize, kad olimpiskajās spēles noritēja sacīkstes regbijā-7.

== Komandas ==
{|class=&quot;wikitable&quot;
!Vīrieši
!Sievietes
|-
|{{flaga|Japāna}} Japāna ''(olimpisko spēļu rīkotāji)''&lt;br&gt;{{flaga|Fidži}} Fidži&lt;br/&gt;{{flaga|ASV}} ASV&lt;br/&gt;{{flaga|Jaunzēlande}} Jaunzēlande&lt;br/&gt;{{flaga|Dienvidāfrika}} Dienvidāfrika&lt;br/&gt;{{flaga|Argentīna}} Argentīna&lt;br/&gt;{{flaga|Kanāda}} Kanāda&lt;br/&gt;{{flaga|Lielbritānija}} Lielbritānija&lt;br/&gt;{{flaga|Austrālija}} Austrālija&lt;br/&gt;{{flaga|Kenija}} Kenija&lt;br/&gt;{{flaga|Dienvidkoreja}} Dienvidkoreja&lt;br/&gt;{{flaga|Īrija}} Īrija
|{{flaga|Japāna}} Japāna ''(olimpisko spēļu rīkotāji)''&lt;br&gt;{{flaga|Jaunzēlande}} Jaunzēlande&lt;br/&gt;{{flaga|ASV}} ASV&lt;br/&gt;{{flaga|Kanāda}} Kanāda&lt;br/&gt;{{flaga|Austrālija}} Austrālija&lt;br/&gt;{{flaga|Brazīlija}} Brazīlija&lt;br/&gt;{{flaga|Lielbritānija}} Lielbritānija&lt;br/&gt;{{flaga|Kenija}} Kenija&lt;br/&gt;{{flaga|Fidži}} Fidži&lt;br/&gt;{{flaga|Ķīna}} Ķīna&lt;br/&gt;{{flaga|Francija}} Francija&lt;br/&gt; KOK
|}

== Medaļnieki ==
{| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}}
|-
| Vīrieši
| {{flaga|Fidži}} Fidži &lt;br/&gt;&lt;small&gt;[[Napolioni Bolaka]]&lt;br/&gt;[[Vilimoni Botitu]]&lt;br/&gt;[[Meli Derenalagi]]&lt;br/&gt;[[Sireli Maqala]]&lt;br/&gt;[[Jozefo Masi]]&lt;br/&gt;[[Vaisea Nacuku]]&lt;br/&gt;[[Kalione Nasoko]]&lt;br/&gt;[[Semi Radradra]]&lt;br/&gt;[[Aminiasi Tuimaba]]&lt;br/&gt;[[Asaeli Tuivuaka]]&lt;br/&gt;[[Džerijs Tuvai]]&lt;br/&gt;[[Džosua Vakurunabili]]&lt;br/&gt;[[Džiuta Vainikolo]]&lt;/small&gt;
| {{flaga|Jaunzēlande}} Jaunzēlande &lt;br/&gt;&lt;small&gt;[[Kurts Beikers]]&lt;br/&gt;[[Dilans Koljē]]&lt;br/&gt;[[Skots Karijs]]&lt;br/&gt;[[Endrjū Ņūstabs]]&lt;br/&gt;[[Ngarohi Makgarvijs-Bleks]]&lt;br/&gt;[[Tims Mikelsons]]&lt;br/&gt;[[Sions Molia]]&lt;br/&gt;[[Etens Nanajs-Seturo]]&lt;br/&gt;[[Tone Ng Šiu]]&lt;br/&gt;[[Amanaki Nikols]]&lt;br/&gt;[[Viljams Varbriks]]&lt;br/&gt;[[Regans Vare]]&lt;br/&gt;[[Džo Vēbers]]&lt;/small&gt;
| {{flaga|Argentīna}} Argentīna &lt;br/&gt;&lt;small&gt;[[Santjago Alvaress]]&lt;br/&gt;[[Lautaro Bazāns]]&lt;br/&gt;[[Lūcio Cinti]]&lt;br/&gt;[[Felipe del Mestre]]&lt;br/&gt;[[Rodrigo Etharts]]&lt;br/&gt;[[Lučiano Gonzaless]]&lt;br/&gt;[[Rodrigo Isgro]]&lt;br/&gt;[[Santjago Mare]]&lt;br/&gt;[[Ignācio Mendijs]]&lt;br/&gt;[[Markoss Moneta]]&lt;br/&gt;[[Matiāss Osadčuks]]&lt;br/&gt;[[Gastons Revols]]&lt;br/&gt;[[Germāns Šulcs]]&lt;/small&gt;
|-
| Sievietes
| {{flaga|Jaunzēlande}} Jaunzēlande&lt;br/&gt;&lt;small&gt;[[Mišela Blaida]]&lt;br/&gt;[[Kellija Brezjē]]&lt;br/&gt;[[Geila Brotone]]&lt;br/&gt;[[Terēza Ficpatrika]]&lt;br/&gt;[[Steisija Fluhere]]&lt;br/&gt;[[Sāra Hirini]]&lt;br/&gt;[[Šireja Kaka]]&lt;br/&gt;[[Taila Neitana-Vonga]]&lt;br/&gt;[[Rizelīna Pori-Leina]]&lt;br/&gt;[[Alena Saili]]&lt;br/&gt;[[Rubija Tui]]&lt;br/&gt;[[Porcija Vodmana]]&lt;/small&gt;
| {{flaga|Francija}} Francija &lt;br&gt;&lt;small&gt;[[Koralija Bertāna]]&lt;br/&gt;[[Anna-Cecīlija Ciofani]]&lt;br/&gt;[[Karolīna Druo]]&lt;br/&gt;[[Kamilla Grasiņē]]&lt;br/&gt;[[Lina Gērina]]&lt;br/&gt;[[Fanija Horta]]&lt;br/&gt;[[Šenonan Izarar]]&lt;br/&gt;[[Hloja Žakē]]&lt;br/&gt;[[Karla Neisena]]&lt;br/&gt;[[Serafīne Okemba]]&lt;br/&gt;[[Hloja Pelle]]&lt;br/&gt;[[Džeida Ulutule]]&lt;/small&gt;
| {{flaga|Fidži}} Fidži &lt;br/&gt;&lt;small&gt;[[Lavena Kavuru]]&lt;br/&gt;[[Radželi Davo]]&lt;br/&gt;[[Sesenjela Donu]]&lt;br/&gt;[[Laisana Likuceva]]&lt;br/&gt;[[Rusila Nagaso]]&lt;br/&gt;[[Ana Naimasi]]&lt;br/&gt;[[Alovesi Nakoci]]&lt;br/&gt;[[Roela Radinijavuni]]&lt;br/&gt;[[Viniana Rivaja]]&lt;br/&gt;[[Tokasa Senijasi]]&lt;br/&gt;[[Vasiti Solikoviti]]&lt;br/&gt;[[Repi Ulunisaua]]&lt;/small&gt;
|}

{{2020. gada vasaras olimpiskās spēles}}

[[Kategorija:Sporta veidi 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Regbijs-7 olimpiskajās spēlēs]]</text>
      <sha1>26735nfat8b2fwz09nkaq9ph3pgvd4c</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Mākslas peldēšana 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>448834</id>
    <revision>
      <id>3662071</id>
      <parentid>3476236</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T15:30:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>CommonsDelinker</username>
        <id>1319</id>
      </contributor>
      <comment>Izņemts attēls &quot;Russian_Olympic_Committee_flag.svg&quot;, jo [[commons:User:Ellywa|Ellywa]] to ir izdzēsis no [[Vikikrātuve]]s (iemesls: per [[:c:Commons:Deletion requests/File:Russian Olympic Committee flag.svg|]]).</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2027" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
| event       = Sinhronā peldēšana
| games       = 2020. gada Vasaras
| image       = Tokyo2020 ArtisticSwimming.svg
| caption     = &lt;small&gt;Sinhronā peldēšana 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs&lt;/small&gt;
| venue       = Tokijas peldēšanas centrs
| dates       = 2021. gada 2. — 7. augusts
| num_events  = 2
| competitors = 104
| nations     = 22
| prev        = [[Sinhronā peldēšana 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2016]]
| next        = [[Sinhronā peldēšana 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024]]
}}

'''[[Sinhronā peldēšana]] [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Tokija|Tokijā]] norisinājās no 2021. gada 2. līdz 7. augustam.

== Sievietes ==
{| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}}
|-
| Dueti
| KOK &lt;br /&gt;&lt;small&gt;[[Svetlana Koļesņičenko]]&lt;br /&gt;[[Svetlana Romašina]]&lt;/small&gt;
| {{flaga|Ķīna}} Ķīna &lt;br /&gt;&lt;small&gt;[[Huana Sjuečeņa]]&lt;br /&gt;[[Suņa Veņjaņa]]&lt;/small&gt;
| {{flaga|Ukraina}} Ukraina &lt;br /&gt;&lt;small&gt;[[Marta Fedina]]&lt;br /&gt;[[Anastasija Savčuka]]&lt;/small&gt;
|-
| Komandas
| KOK &lt;br /&gt;&lt;small&gt;[[Vlada Čigireva]]&lt;br /&gt;[[Marina Goļadkina]]&lt;br /&gt;[[Svetlana Koļesničenko]]&lt;br /&gt;[[Poļina Komara]]&lt;br /&gt;[[Aleksandra Packeviča]]&lt;br /&gt;[[Svetlana Romašina]]&lt;br /&gt; [[Alla Šiškina]]&lt;br /&gt; [[Marija Šuročkina]]&lt;/small&gt;
| {{flaga|Ķīna}} Ķīna &lt;br /&gt;&lt;small&gt;[[Fena Ju]]&lt;br /&gt;[[Guo Li]]&lt;br /&gt;[[Honga Ksučena]]&lt;br /&gt;[[Ljana Ksjinpina]]&lt;br /&gt;[[Suna Venjana]]&lt;br /&gt;[[Vana Kianji]]&lt;br /&gt;[[Ksjao Janinga]]&lt;br /&gt;[[Jina Čengksina]]&lt;/small&gt;
| {{flaga|Ukraina}} Ukraina &lt;br /&gt;&lt;small&gt;[[Marina Aleksijiva]]&lt;br /&gt;[[Vladislava Aleksijiva]]&lt;br /&gt;[[Marta Fiedina]]&lt;br /&gt;[[Katerina Rezņika]]&lt;br /&gt;[[Anastasija Savčuka]]&lt;br /&gt;[[Alīna Šinkarenko]]&lt;br /&gt;[[Ksenija Sidorenko]]&lt;br /&gt; [[Jeļizaveta Jahno]]&lt;/small&gt;
|}

{{2020. gada vasaras olimpiskās spēles}}

[[Kategorija:Sporta veidi 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Sinhronā peldēšana olimpiskajās spēlēs]]</text>
      <sha1>dt0vizbcxj7niw49baykps6ruwj2kf5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Šaušana 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>448840</id>
    <revision>
      <id>3662072</id>
      <parentid>3452392</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T15:31:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>CommonsDelinker</username>
        <id>1319</id>
      </contributor>
      <comment>Izņemts attēls &quot;Russian_Olympic_Committee_flag.svg&quot;, jo [[commons:User:Ellywa|Ellywa]] to ir izdzēsis no [[Vikikrātuve]]s (iemesls: per [[:c:Commons:Deletion requests/File:Russian Olympic Committee flag.svg|]]).</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3734" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
| event       = Šaušana
| games       = 2020. gada Vasaras
| image       = Tokyo2020 Shooting.svg
| caption     = &lt;small&gt;Šaušana 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs&lt;/small&gt;
| venue       = Asakas šautuve
| dates       = 24. jūlijs — 2. augusts
| num_events  = 15
| competitors = 360
| nations     = 98
| prev        = [[Šaušana 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2016]]
| next        = [[Šaušana 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024]]
}}

'''[[Šaušana]] [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Tokija|Tokijā]] norisinājās no 24. jūlija līdz 2. augustam.

== Medaļnieki ==
=== Pistole  ===
{| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}}
|-
|Vīrieši, 10 m pneimatiskā pistole
| {{flaga|Irāna}} [[Džavads Forugi]]
| {{flaga|Serbija}} [[Damirs Mikecs]]
| {{flaga|Ķīna}} [[Pans Vejs]]
|-
|Vīrieši, 25 m ātršaušana
| {{flaga|Francija}} [[Žans Kikampuā]]
| {{flaga|Kuba}} [[Leiriss Pupo]]
| {{flaga|Ķīna}} [[Lī Jehons]]
|-
|Sievietes, 10 m pneimatiskā pistole
| [[Vitaļina Batsaraškina]]
| {{flaga|Bulgārija}} [[Antoaneta Kostadinova]]
| {{flaga|Ķīna}} [[Ranksina Jiana]]
|-
|Sievietes, 25 m
| [[Vitaļina Batsaraškina]]
| {{flaga|Dienvidkoreja}} [[Minjuna Kima]]
| {{flaga|Ķīna}} [[Jaruksjana Žao]]
|-
|Komandas, 10 m pneimatiskā pistole
| {{flaga|Ķīna}} Ķīna &lt;br/&gt;&lt;small&gt;[[Ranksina Jiana]]&lt;br/&gt;[[Pans Vejs]]&lt;/small&gt;
| KOK &lt;br/&gt;&lt;small&gt;[[Vitaļina Batsaraškina]]&lt;br/&gt;[[Artjoms Černousovs]]&lt;/small&gt;
| {{flaga|Ukraina}} Ukraina &lt;br/&gt;&lt;small&gt;[[Oļena Kosteviha]]&lt;br/&gt;[[Oļehs Omelčuks]]&lt;/small&gt;
|}

=== Šautene ===
{| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}}
|-
|Vīrieši, 10 m pneimatiskā šautene
| {{flaga|ASV}} [[Viljams Šaners]]
| {{flaga|Ķīna}} [[Lihao Šens]]
| {{flaga|Ķīna}} [[Haorans Jans]]
|-
|Vīrieši, 50 m 3 pozīcijas
| {{flaga|Ķīna}} [[Žans Čangons]]
| [[Sergejs Kamenskis]]
| {{flaga|Serbija}} [[Miļeno Sebičs]]
|-
|Sievietes, 10 m pneimatiskā šautene
| {{flaga|Ķīna}} [[Ciņa Jana]]
| [[Anastasija Galašina]]
| {{flaga|Šveice}} [[Nina Kristena]]
|-
|Sievietes, 50 m 3 pozīcijas
| {{flaga|Šveice}} [[Nina Kristena]]
| [[Jūlija Zikova]]
| [[Jūlija Karimova]]
|-
|Komandas, 10 m pneimatiskā šautene
| {{flaga|Ķīna}} Ķīna &lt;br/&gt;&lt;small&gt;[[Ciņa Jana]]&lt;br/&gt;[[Haorans Jans]]&lt;/small&gt;
| {{flaga|ASV}} ASV&lt;br/&gt;&lt;small&gt;[[Mērija Karolīna Takere]]&lt;br/&gt;[[Lūkas Kožeņeskis]]&lt;/small&gt;
| KOK &lt;br/&gt;&lt;small&gt;[[Jūlija Karīmova]]&lt;br/&gt;[[Sergejs Kamenskis]]&lt;/small&gt;
|}

=== Bise ===
{| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}}
|-
|Vīrieši, apaļais stends
| {{flaga|ASV}} [[Vincents Henkoks]]
| {{flaga|Dānija}} [[Jespers Hansens]]
| {{flaga|Kuveita}} [[Abdula Alrašidi]]
|-
|Vīrieši, tranšeja
| {{flaga|Čehija}} [[Jirži Liptaks]]
| {{flaga|Čehija}} [[Dāvids Kosteleckis]]
| {{flaga|Lielbritānija}} [[Metjū Džons Kovards Holijs]]
|-
|Sievietes, apaļais stends
| {{flaga|ASV}} [[Embera Engliša]]
| {{flaga|Itālija}} [[Diāna Bakozi]]
| {{flaga|Ķīna}} [[Mena Veja]]
|-
|Sievietes, tranšeja
| {{flaga|Slovākija}} [[Zuzanna Rehaka Stefeckova]]
| {{flaga|ASV}} [[Keila Brauninga]]
| {{flaga|Sanmarīno}} [[Alesandra Perili]]
|-
|Komandas, tranšeja
| {{flaga|Spānija}} Spānija &lt;br/&gt;&lt;small&gt;[[Alberto Fernandess]]&lt;br/&gt;[[Fatima Galvesa]]&lt;/small&gt;
| {{flaga|Sanmarīno}} Sanmarīno &lt;br/&gt;&lt;small&gt;[[Džians Marko Berti]]&lt;br/&gt;[[Alesandra Perili]]&lt;/small&gt;
| {{flaga|ASV}} ASV &lt;br/&gt;&lt;small&gt;[[Braiens Berouzs]]&lt;br/&gt;[[Madleina Bernau]]&lt;/small&gt;
|}

{{2020. gada vasaras olimpiskās spēles}}
{{Šaušana olimpiskajās spēlēs}}

[[Kategorija:Sporta veidi 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Šaušana olimpiskajās spēlēs|2020]]</text>
      <sha1>jbebph66egb0gl72oonrkha7anujc3q</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Tekvondo 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>448842</id>
    <revision>
      <id>3662074</id>
      <parentid>3449156</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T15:31:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>CommonsDelinker</username>
        <id>1319</id>
      </contributor>
      <comment>Izņemts attēls &quot;Russian_Olympic_Committee_flag.svg&quot;, jo [[commons:User:Ellywa|Ellywa]] to ir izdzēsis no [[Vikikrātuve]]s (iemesls: per [[:c:Commons:Deletion requests/File:Russian Olympic Committee flag.svg|]]).</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2758" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
| event       = Tekvondo 
| games       = 2020. gada Vasaras
| image       = Tokyo2020 Taekwondo.svg
| caption     = &lt;small&gt;Tekvondo 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs&lt;/small&gt;
| venue       = ''Makuhari Messe'' konferenču centrs
| dates       = 24. — 27. jūlijs 
| num_events  = 8
| competitors = 131
| nations     =  62
| prev        = [[Tekvondo 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2016]]
| next        = [[Tekvondo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024]]
}}

'''[[Tekvondo]] [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Tokija|Tokijā]] norisinājās no 24. līdz 27. jūlijam. Sacīkstēs piedalījās 131 sportists 8 svaru kategorijās.

== Medaļnieki ==
=== Vīrieši ===
{| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}}
|-
|rowspan=&quot;2&quot;|58 kg
|rowspan=&quot;2&quot;| {{flaga|Itālija}} [[Vito Delakila]]
|rowspan=&quot;2&quot;| {{flaga|Tunisija}} [[Muhameds Kalils Džendubi]]
| {{flaga|Dienvidkoreja}} [[Jans Juns]]
|-
| [[Mihails Artamonovs]]
|-
|rowspan=&quot;2&quot;|68 kg
|rowspan=&quot;2&quot;| {{flaga|Uzbekistāna}} [[Ulugbeks Rašitovs]]
|rowspan=&quot;2&quot;| {{flaga|Lielbritānija}} [[Bredlijs Sindens]]
| {{flaga|Turcija}} [[Hakans Redžbers]]
|-
| {{flaga|Ķīna}} [[Šuai Žao]]
|-
|rowspan=&quot;2&quot;|80 kg
|rowspan=&quot;2&quot;| [[Maksims Hramtcovs]]
|rowspan=&quot;2&quot;| {{flaga|Jordānija}} [[Salehs Elšarabatijs]]
| {{flaga|Horvātija}} [[Toni Kanaets]]
|-
| {{flaga|Ēģipte}} [[Seifs Eisa]]
|-
|rowspan=&quot;2&quot;|80+ kg
|rowspan=&quot;2&quot;| [[Vladislavs Larins]]
|rowspan=&quot;2&quot;| {{flaga|Ziemeļmaķedonija}} [[Dejans Georgijevskis]]
| {{flaga|Dienvidkoreja}} [[Kjo Dons Ins]]
|-
| {{flaga|Kuba}} [[Rafaels Juniers Alba Kastiljo]]
|}

=== Sievietes ===
{| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}}
|-
|rowspan=&quot;2&quot;|49 kg
|rowspan=&quot;2&quot;| {{flaga|Taizeme}} [[Panipaka Vongpatanakita]]
|rowspan=&quot;2&quot;| {{flaga|Spānija}} [[Adriana Serezo]]
| {{flaga|Serbija}} [[Tijana Bogdanoviča]]
|-
| {{flaga|Izraēla}} [[Avišaga Semberga]]
|-
|rowspan=&quot;2&quot;|57 kg
|rowspan=&quot;2&quot;| {{flaga|ASV}} [[Anastasija Zolotica]]
|rowspan=&quot;2&quot;| [[Tatjana Miņina]]
| {{flaga|Taivāna}} [[Ča Lina Lo]]
|-
| {{flaga|Turcija}} [[Hatice Kubra Ilguna]]
|-
|rowspan=&quot;2&quot;|67 kg
|rowspan=&quot;2&quot;| {{flaga|Horvātija}} [[Mateja Jeliča]]
|rowspan=&quot;2&quot;| {{flaga|Lielbritānija}} [[Lorena Viljamsa]]
| {{flaga|Kotdivuāra}} [[Ruta Gbagbi]]
|-
| {{flaga|Ēģipte}} [[Hadaja Malaka]]
|-
|rowspan=&quot;2&quot;|67+ kg
|rowspan=&quot;2&quot;| {{flaga|Serbija}} [[Milica Mandiča]]
|rowspan=&quot;2&quot;| {{flaga|Dienvidkoreja}} [[Dabina Lī]]
| {{flaga|Francija}} [[Alteja Lorina]]
|-
| {{flaga|Lielbritānija}} [[Bjanka Volkdena]]
|}

{{2020. gada vasaras olimpiskās spēles}}

[[Kategorija:Sporta veidi 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Tekvondo olimpiskajās spēlēs]]</text>
      <sha1>d3h03wlb5034tq06io24dgwtc4o43vg</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Teniss 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>448844</id>
    <revision>
      <id>3662075</id>
      <parentid>3518941</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T15:31:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>CommonsDelinker</username>
        <id>1319</id>
      </contributor>
      <comment>Izņemts attēls &quot;Russian_Olympic_Committee_flag.svg&quot;, jo [[commons:User:Ellywa|Ellywa]] to ir izdzēsis no [[Vikikrātuve]]s (iemesls: per [[:c:Commons:Deletion requests/File:Russian Olympic Committee flag.svg|]]).</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2132" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
| event       = Teniss
| games       = 2020. gada Vasaras
| image       = Tokyo2020 Tennis.svg
| caption     = &lt;small&gt;Teniss 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs&lt;/small&gt;
| venue       = Ariake tenisa parks
| dates       = 2021. gada 24. jūlijs — 1. augusts 
| num_events  = 5
| competitors = 191
| nations     = 42
| prev        = [[Teniss 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2016]]
| next        = [[Teniss 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024]]
}}

'''[[Teniss]] [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Tokija|Tokijā]] norisinājās no 2021. gada 24. jūlija līdz 1. augustam.

== Medaļnieki ==
{| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}}
|-
|Vīriešu vienspēles
| {{flaga|Vācija}} [[Aleksandrs Zverevs]]
| [[Karens Hačanovs]]
| {{flaga|Spānija}} [[Pablo Kareno Busta]]
|-
|Vīriešu dubultspēles
| {{flaga|Horvātija}} Horvātija &lt;br/&gt;&lt;small&gt;[[Nikolā Mektičs]]&lt;br/&gt;[[Mate Pavičs]]&lt;/small&gt;
| {{flaga|Horvātija}} Horvātija &lt;br/&gt;&lt;small&gt;[[Marins Ciličs]]&lt;br/&gt;[[Ivans Dodigs]]&lt;/small&gt;
| {{flaga|Jaunzēlande}} Jaunzēlande &lt;br/&gt;&lt;small&gt;[[Markuss Daniels]]&lt;br/&gt;[[Maikls Vīnuss]]&lt;/small&gt;
|-
|Sieviešu vienspēles
| {{flaga|Šveice}} [[Belinda Benčiča]]
| {{flaga|Čehija}} [[Markēta Vondroušova]]
| {{flaga|Ukraina}} [[Eļina Svitoļina]]
|-
|Sieviešu dubultspēles
| {{flaga|Čehija}} Čehija&lt;br/&gt;&lt;small&gt;[[Barbora Krejčīkova]]&lt;br/&gt;[[Kateržina Sinjakova]]&lt;/small&gt;
| {{flaga|Šveice}} Šveice&lt;br/&gt;&lt;small&gt;[[Belinda Benčiča]]&lt;br/&gt;[[Viktorija Golubiča]]&lt;/small&gt;
| {{flaga|Brazīlija}} Brazīlija &lt;br/&gt;&lt;small&gt;[[Laura Pigosi]]&lt;br/&gt;[[Luisa Stefani]]&lt;/small&gt;
|-
|Jauktās dubultspēles
| KOK &lt;br/&gt;&lt;small&gt;[[Anastasija Pavļučenkova]]&lt;br/&gt;[[Andrejs Rubļevs]]&lt;/small&gt;
| KOK &lt;br/&gt;&lt;small&gt;[[Jeļena Vesņina]]&lt;br/&gt;[[Aslans Karacevs]]&lt;/small&gt;
| {{flaga|Austrālija}} Austrālija&lt;br/&gt;&lt;small&gt;[[Ešlija Bārtija]]&lt;br/&gt;[[Džons Pīrss]]&lt;/small&gt;
|}

{{2020. gada vasaras olimpiskās spēles}}

[[Kategorija:Sporta veidi 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Teniss olimpiskajās spēlēs|2020]]</text>
      <sha1>lrhojg0x8i682hg1rnxonb8icvwj496</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>448850</id>
    <revision>
      <id>3662078</id>
      <parentid>3661866</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T15:31:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>CommonsDelinker</username>
        <id>1319</id>
      </contributor>
      <comment>Izņemts attēls &quot;Russian_Olympic_Committee_flag.svg&quot;, jo [[commons:User:Ellywa|Ellywa]] to ir izdzēsis no [[Vikikrātuve]]s (iemesls: per [[:c:Commons:Deletion requests/File:Russian Olympic Committee flag.svg|]]).</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9862" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
| event       = Vieglatlētika 
| games       = 2020. gada Vasaras
| image       = Tokyo2020 Athletics.svg
| caption     = &lt;small&gt;Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs&lt;/small&gt;
| venue       = Tokijas nacionālais stadions&lt;br/&gt;Odori parks (&lt;small&gt;maratons un soļošana&lt;/small&gt;)
| dates       = 30. jūlijs — 8. augusts 
| num_events  = 48
| competitors = 2017
| nations     = 197
| prev        = [[Vieglatlētika 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2016]]
| next        = [[Vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024]]
}}

'''[[Vieglatlētika]] [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Tokija|Tokijā]] norisinājās no 31. jūlija līdz 8. augustam.

== Medaļnieki ==
=== Vīrieši ===
{| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}}
|-
| 100 metri
| {{flaga|Itālija}} [[Lamonts Marsels Džeikobs]]
| {{flaga|ASV}} [[Freds Kērlijs]]
| {{flaga|Kanāda}} [[Andrē de Grasse]]
|-
| 200 metri
| {{flaga|Kanāda}} [[Andrē de Grasse]]
| {{flaga|ASV}} [[Kenets Bednareks]]
| {{flaga|ASV}} [[Noa Lails]]
|-
| 400 metri
| {{flaga|Bahamas}} [[Stīvens Gārdiners]]
| {{flaga|Kolumbija}} [[Antonijs Hosē Zambrano]]
| {{flaga|Grenada}} [[Kirani Džeimss]]
|-
| 800 metri
| {{flaga|Kenija}} [[Emanuēls Kipkurui Korirs]]
| {{flaga|Kenija}} [[Fergusons Čeruijots Rotihs]]
| {{flaga|Polija}} [[Patriks Dolbeks]]
|-
| 1500 metri
| {{flaga|Norvēģija}} [[Jakobs Ingebrigtsens]]
| {{flaga|Kenija}} [[Timotijs Čeruijots]]
| {{flaga|Lielbritānija}} [[Džošs Kerrs]]
|-
| 5000 metri
| {{flaga|Uganda}} [[Džošua Čeptegejs]]
| {{flaga|Kanāda}} [[Muhameds Ahmeds]]
| {{flaga|ASV}} [[Pols Čelimo]]
|-
| 10 000 metri
| {{flaga|Etiopija}} [[Selemons Barega]]
| {{flaga|Uganda}} [[Džošua Čeptegejs]]
| {{flaga|Uganda}} [[Džeikobs Kiplimo]]
|-
| 110 m/b
| {{flaga|Jamaika}} [[Henlsijs Parčements]]
| {{flaga|ASV}} [[Grants Holovejs]]
| {{flaga|Jamaika}} [[Ronalds Levijs]]
|-
| 400 m/b
| {{flaga|Norvēģija}} [[Karstens Varholms]]
| {{flaga|ASV}} [[Rajs Benžamins]]
| {{flaga|Brazīlija}} [[Elisons duš Šantušs]]
|-
| 3000 m/šķ
| {{flaga|Maroka}} [[Sufians El Bakali]]
| {{flaga|Etiopija}} [[Lameča Girma]]
| {{flaga|Kenija}} [[Bendžamins Kigens]]
|-
| 4x100 metri
| {{flaga|Itālija}} Itālija&lt;br/&gt;&lt;small&gt;[[Lorenco Pata]]&lt;br/&gt;[[Lamonts Marsels Džeikobs]]&lt;br/&gt;[[Eseosa Desalu]]&lt;br/&gt;[[Filipo Tortu]]&lt;/small&gt;
| {{flaga|Lielbritānija}} Lielbritānija&lt;br/&gt;&lt;small&gt;[[Čijindu Ujahs]]&lt;br/&gt;[[Žarnels Hjūzs]]&lt;br/&gt;[[Ričards Kiltijs]]&lt;br/&gt;[[Netanīls Mičels-Bleiks]]&lt;/small&gt;
| {{flaga|Kanāda}} Kanāda&lt;br/&gt;&lt;small&gt;[[Ārons Brauns]]&lt;br/&gt;[[Džeroms Bleiks]]&lt;br/&gt;[[Brendons Rodnijs]]&lt;br/&gt;[[Andrē de Grasse]]&lt;/small&gt;
|-
| 4x400 metri
| {{flaga|ASV}} ASV&lt;br/&gt;&lt;small&gt;[[Maikls Čerijs]]&lt;br /&gt;[[Maikls Normans]]&lt;br /&gt;[[Braiss Dedmons]]&lt;br /&gt;[[Rajs Bendžamins]]&lt;br /&gt;[[Vernons Norvūds]]&lt;br /&gt;[[Rendolfs Ross]]&lt;br /&gt;[[Trevors Stjuarts]]&lt;/small&gt;
| {{flaga|Nīderlande}} Nīderlande&lt;br/&gt;&lt;small&gt;[[Liemarvins Bonevacija]]&lt;br /&gt;[[Terenss Agards]]&lt;br /&gt;[[Tonijs van Djepens]]&lt;br /&gt;[[Remzijs Angela]]&lt;br /&gt;[[Johems Dobers]]&lt;/small&gt;
| {{flaga|Botsvana}} Botsvana&lt;br/&gt;&lt;small&gt;[[Izāks Makvala]]&lt;br /&gt;[[Baboloki Tebe]]&lt;br /&gt;[[Zibane Ngozi]]&lt;br /&gt;[[Bajapo Ndori]]&lt;/small&gt;
|-
| Maratons
| {{flaga|Kenija}} [[Eliuds Kipčoge]]
| {{flaga|Nīderlande}} [[Abdi Nagijs]]
| {{flaga|Beļģija}} [[Baširs Abdi]]
|-
| 20 km soļošana
| {{flaga|Itālija}} [[Masimo Stano]]
| {{flaga|Japāna}} [[Koki Ikeda]]
| {{flaga|Japāna}} [[Tošikazu Jamaniši]]
|-
| 50 km soļošana
| {{flaga|Polija}} [[Dāvids Tomala]]
| {{flaga|Vācija}} [[Džonatans Hilberts]]
| {{flaga|Kanāda}} [[Evans Dunfī]]
|-
| Augstlēkšana
| {{flaga|Katara}} [[Mutazs Isa Beršims]] &lt;br/&gt;{{flaga|Itālija}} [[Džanmarko Tambjeri]]
|
| {{flaga|Baltkrievija}} [[Maksims Nedasekavs]]
|-
| Kārtslēkšana
| {{flaga|Zviedrija}} [[Armands Duplantiss]]
| {{flaga|ASV}} [[Kristofers Nīlsens]]
| {{flaga|Brazīlija}} [[Tiagu Brazs]]
|-
| Tāllēkšana
| {{flaga|Grieķija}} [[Miltiadis Tentoglu]]
| {{flaga|Kuba}} [[Huans Migels Ečevarija]]
| {{flaga|Kuba}} [[Maikels Maso]]
|-
| Trīssoļlēkšana
| {{flaga|Portugāle}} [[Pedro Pičardo]]
| {{flaga|Ķīna}} [[Žū Jamins]]
| {{flaga|Burkinafaso}} [[Hjū Fabrīss Zango]]
|-
| Lodes grūšana
| {{flaga|ASV}} [[Raiens Krauzers]]
| {{flaga|ASV}} [[Džo Kovāčs]]
| {{flaga|Jaunzēlande}} [[Tomass Volšs]]
|-
| Diska mešana
| {{flaga|Zviedrija}} [[Dāniels Stols]]
| {{flaga|Zviedrija}} [[Sīmons Petešons]]
| {{flaga|Austrija}} [[Lūkass Veishaidingers]]
|-
| Vesera mešana
| {{flaga|Polija}} [[Vojcehs Novickis]]
| {{flaga|Norvēģija}} [[Eivinns Henriksens]]
| {{flaga|Polija}} [[Pavels Fajdeks]]
|-
| Šķēpmešana
| {{flaga|Indija}} [[Nīradžs Čopra]]
| {{flaga|Čehija}} [[Jakubs Vadlejhs]]
| {{flaga|Čehija}} [[Vītezslavs Veselijs]]
|-
| Desmitcīņa
| {{flaga|Kanāda}} [[Damians Vorners]]
| {{flaga|Francija}} [[Kevins Meijers]]
| {{flaga|Austrālija}} [[Ešlijs Molonijs]]
|}

=== Sievietes===
{| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}}
|-
| 100 metri
| {{flaga|Jamaika}} [[Eleina Tompsone-Hera]]
| {{flaga|Jamaika}} [[Šellija Anna Freizere-Praisa]]
| {{flaga|Jamaika}} [[Šerika Džeksone]]
|-
| 200 metri
| {{flaga|Jamaika}} [[Eleina Tompsone-Hera]]
| {{flaga|Namībija}} [[Kristīne Mboma]]
| {{flaga|ASV}} [[Gabriela Tomasa]]
|-
| 400 metri
| {{flaga|Bahamas}} [[Šona Millere-Uibo]]
| {{flaga|Dominikāna}} [[Mariledija Paulnio]]
| {{flaga|ASV}} [[Elisone Fēliksa]]
|-
| 800 metri
| {{flaga|ASV}} [[Atinga Mu]]
| {{flaga|Lielbritānija}} [[Kīlija Hodžkinsone]]
| {{flaga|ASV}} [[Rēvina Rodžersa]]
|-
| 1500 metri
| {{flaga|Kenija}} [[Feita Kipjegona]]
| {{flaga|Lielbritānija}} [[Lora Mjuira]]
| {{flaga|Nīderlande}} [[Sifana Hasana]]
|-
| 5000 metri
| {{flaga|Nīderlande}} [[Sifana Hasana]]
| {{flaga|Kenija}} [[Helēna Obiri]]
| {{flaga|Etiopija}} [[Gudafa Cegaja]]
|-
| 10 000 metri
| {{flaga|Nīderlande}} [[Sifana Hasana]]
| {{flaga|Bahreina}} [[Kalkidana Gezahegne]]
| {{flaga|Etiopija}} [[Letesenbeta Gedija]]
|-
| 100 m/b
| {{flaga|Puertoriko}} [[Jasmīne Kamačo-Kvinna]]
| {{flaga|ASV}} [[Kendra Harisone]]
| {{flaga|Jamaika}} [[Megana Tapere]]
|-
| 400 m/b
| {{flaga|ASV}} [[Sidnija Maklaflina]]
| {{flaga|ASV}} [[Delaila Muhameda]]
| {{flaga|Nīderlande}} [[Femke Bola]]
|-
| 3000 m/šķ
| {{flaga|Uganda}} [[Peruta Čemutai]]
| {{flaga|ASV}} [[Kortnija Frerihsa]]
| {{flaga|Kenija}} [[Haivina Kijenga]]
|-
| 4x100 metri
| {{flaga|Jamaika}} Jamaika&lt;br/&gt;&lt;small&gt;[[Briana Viljamsa]]&lt;br/&gt;[[Eleina Tompsone-Hera]]&lt;br/&gt;[[Šellija Anna Freizere-Praisa]]&lt;br/&gt;[[Šerika Džeksone]]&lt;/small&gt;
| {{flaga|ASV}} ASV &lt;br/&gt;&lt;small&gt;[[Džaviana Olivjē]]&lt;br/&gt;[[Teana Danielsa]]&lt;br/&gt;[[Dženna Prandini]]&lt;br/&gt;[[Gabriela Tomasa]]&lt;/small&gt;
| {{flaga|Lielbritānija}} Lielbritānija &lt;br/&gt;&lt;small&gt;[[Aša Filipa]]&lt;br/&gt;[[Imani Lansiko]]&lt;br/&gt;[[Dina Ašere-Smita]]&lt;br/&gt;[[Derila Neita]]&lt;/small&gt;
|-
| 4x400 metri
| {{flaga|ASV}} ASV&lt;br/&gt;&lt;small&gt;[[Sidnija Maklaflina]]&lt;br /&gt;[[Elisone Fēliksa]]&lt;br /&gt;[[Delaila Muhameda]]&lt;br /&gt;[[Atinga Mu]]&lt;br /&gt;[[Kendala Elisa]]&lt;br /&gt;[[Linna Irbija]]&lt;br /&gt;[[Vadelina Džonatasa]]&lt;br /&gt;[[Kejlina Vitnija]]&lt;/small&gt;
| {{flaga|Polija}} Polija&lt;br/&gt;&lt;small&gt;[[Natālija Kažmareka]]&lt;br /&gt;[[Iga Baumgarte-Vitana]]&lt;br /&gt;[[Malgoržata Holuba-Kovaļika]]&lt;br /&gt;[[Justīne Svjeta-Ersetiča]]&lt;br /&gt;[[Anna Kielbašinksa]]&lt;/small&gt;
| {{flaga|Jamaika}} Jamaika&lt;br/&gt;&lt;small&gt;[[Roneiša Makgregora]]&lt;br /&gt;[[Dženeva Rasela]]&lt;br /&gt;[[Šerika Džeksone]]&lt;br /&gt;[[Kendisa Makleoda]]&lt;br /&gt;[[Džunela Bromfielda]]&lt;br /&gt;[[Steisija-Anna Viljamsa]] &lt;/small&gt;
|-
| Maratons
| {{flaga|Kenija}} [[Peresa Jepčirčira]]
| {{flaga|Kenija}} [[Brigida Kosgeja]]
| {{flaga|ASV}} [[Mollija Seidela]]
|-
| 20 km soļošana
| {{flaga|Itālija}} [[Antonella Palmisano]]
| {{flaga|Kolumbija}} [[Sandra Lorēna Arenasa]]
| {{flaga|Ķīna}} [[Ļu Hona]]
|-
| Augstlēkšana
| [[Marija Lasickene]]
| {{flaga|Austrālija}} [[Nikola Makdermota]]
| {{flaga|Ukraina}} [[Jaroslava Mahučiha]]
|-
| Kārtslēkšana
| {{flaga|ASV}} [[Ketija Nageote]]
| [[Anželika Sidorova]]
| {{flaga|Lielbritānija}} [[Hollija Bredšova]]
|-
| Tāllēkšana
| {{flaga|Vācija}} [[Malaika Mihambo]]
| {{flaga|ASV}} [[Britnija Rīza]] 
| {{flaga|Nigērija}} [[Ese Brume]]
|-
| Trīssoļlēkšana
| {{flaga|Venecuēla}} [[Julimara Rohasa]]
| {{flaga|Portugāle}} [[Patrīcija Mamona]]
| {{flaga|Spānija}} [[Ana Peleteiro]]
|-
| Lodes grūšana
| {{flaga|Ķīna}} [[Gona Ļao]]
| {{flaga|ASV}} [[Reivena Sondersa]]
| {{flaga|Jaunzēlande}} [[Valērija Adamsa]]
|-
| Diska mešana
| {{flaga|ASV}} [[Valērija Almana]]
| {{flaga|Vācija}} [[Kristīne Pudenca]]
| {{flaga|Kuba}} [[Jaime Peresa]]
|-
| Vesera mešana
| {{flaga|Polija}} [[Anita Vlodarčika]]
| {{flaga|Ķīna}} [[Vana Zjena]]
| {{flaga|Polija}} [[Malvina Koprona]]
|-
| Šķēpmešana
| {{flaga|Ķīna}} [[Liu Šijina]]
| {{flaga|Polija}} [[Marija Andrejčika]]
| {{flaga|Austrālija}} [[Kelsija Lī Bārbere]]
|-
| Septiņcīņa
| {{flaga|Beļģija}} [[Nafisatu Tjama]]
| {{flaga|Nīderlande}} [[Anūka Vetere]]
| {{flaga|Nīderlande}} [[Emma Ūstervēgele]]
|}

=== Jaukti ===
{| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}}
|-
| 4x400 metri
| {{flaga|Polija}} Polija &lt;br/&gt;&lt;small&gt;[[Karols Zaļevskis]]&lt;br/&gt;[[Natālija Kažmareka]]&lt;br/&gt;[[Justīne Svjeta-Ersetiča]]&lt;br/&gt;[[Kajetans Dušinskis]]&lt;/small&gt;
| {{flaga|Dominikāna}} Dominikāna &lt;br/&gt;&lt;small&gt;[[Lidio Andress Feliss]]&lt;br/&gt;[[Marileidija Paulino]]&lt;br/&gt;[[Anabela Medīna Venturo]]&lt;br/&gt;[[Aleksandrs Ogando]]&lt;/small&gt;
| {{flaga|ASV}} ASV &lt;br/&gt;&lt;small&gt;[[Trevors Stjuarts]]&lt;br/&gt;[[Kendala Elisa]]&lt;br/&gt;[[Kejlina Vitnija]]&lt;br/&gt;[[Vernons Norvūds]]&lt;/small&gt;
|}

{{2020. gada vasaras olimpiskās spēles}}
{{Vieglatlētika olimpiskajās spēlēs}}

[[Kategorija:Sporta veidi 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|2020]]</text>
      <sha1>prvkff7pca3heb0c6529eg83yaiugne</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3662538</id>
      <parentid>3662078</parentid>
      <timestamp>2022-07-29T08:50:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Vīrieši */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9863" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
| event       = Vieglatlētika 
| games       = 2020. gada Vasaras
| image       = Tokyo2020 Athletics.svg
| caption     = &lt;small&gt;Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs&lt;/small&gt;
| venue       = Tokijas nacionālais stadions&lt;br/&gt;Odori parks (&lt;small&gt;maratons un soļošana&lt;/small&gt;)
| dates       = 30. jūlijs — 8. augusts 
| num_events  = 48
| competitors = 2017
| nations     = 197
| prev        = [[Vieglatlētika 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2016]]
| next        = [[Vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024]]
}}

'''[[Vieglatlētika]] [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Tokija|Tokijā]] norisinājās no 31. jūlija līdz 8. augustam.

== Medaļnieki ==
=== Vīrieši ===
{| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}}
|-
| 100 metri
| {{flaga|Itālija}} [[Lamonts Marsels Džeikobs]]
| {{flaga|ASV}} [[Freds Kērlijs]]
| {{flaga|Kanāda}} [[Andrē de Grasse]]
|-
| 200 metri
| {{flaga|Kanāda}} [[Andrē de Grasse]]
| {{flaga|ASV}} [[Kenets Bednareks]]
| {{flaga|ASV}} [[Noa Lails]]
|-
| 400 metri
| {{flaga|Bahamas}} [[Stīvens Gārdiners]]
| {{flaga|Kolumbija}} [[Antonijs Hosē Zambrano]]
| {{flaga|Grenada}} [[Kirani Džeimss]]
|-
| 800 metri
| {{flaga|Kenija}} [[Emanuēls Kipkurui Korirs]]
| {{flaga|Kenija}} [[Fergusons Čeruijots Rotihs]]
| {{flaga|Polija}} [[Patriks Dolbeks]]
|-
| 1500 metri
| {{flaga|Norvēģija}} [[Jākobs Ingebrigtsens]]
| {{flaga|Kenija}} [[Timotijs Čeruijots]]
| {{flaga|Lielbritānija}} [[Džošs Kerrs]]
|-
| 5000 metri
| {{flaga|Uganda}} [[Džošua Čeptegejs]]
| {{flaga|Kanāda}} [[Muhameds Ahmeds]]
| {{flaga|ASV}} [[Pols Čelimo]]
|-
| 10 000 metri
| {{flaga|Etiopija}} [[Selemons Barega]]
| {{flaga|Uganda}} [[Džošua Čeptegejs]]
| {{flaga|Uganda}} [[Džeikobs Kiplimo]]
|-
| 110 m/b
| {{flaga|Jamaika}} [[Henlsijs Parčements]]
| {{flaga|ASV}} [[Grants Holovejs]]
| {{flaga|Jamaika}} [[Ronalds Levijs]]
|-
| 400 m/b
| {{flaga|Norvēģija}} [[Karstens Varholms]]
| {{flaga|ASV}} [[Rajs Benžamins]]
| {{flaga|Brazīlija}} [[Elisons duš Šantušs]]
|-
| 3000 m/šķ
| {{flaga|Maroka}} [[Sufians El Bakali]]
| {{flaga|Etiopija}} [[Lameča Girma]]
| {{flaga|Kenija}} [[Bendžamins Kigens]]
|-
| 4x100 metri
| {{flaga|Itālija}} Itālija&lt;br/&gt;&lt;small&gt;[[Lorenco Pata]]&lt;br/&gt;[[Lamonts Marsels Džeikobs]]&lt;br/&gt;[[Eseosa Desalu]]&lt;br/&gt;[[Filipo Tortu]]&lt;/small&gt;
| {{flaga|Lielbritānija}} Lielbritānija&lt;br/&gt;&lt;small&gt;[[Čijindu Ujahs]]&lt;br/&gt;[[Žarnels Hjūzs]]&lt;br/&gt;[[Ričards Kiltijs]]&lt;br/&gt;[[Netanīls Mičels-Bleiks]]&lt;/small&gt;
| {{flaga|Kanāda}} Kanāda&lt;br/&gt;&lt;small&gt;[[Ārons Brauns]]&lt;br/&gt;[[Džeroms Bleiks]]&lt;br/&gt;[[Brendons Rodnijs]]&lt;br/&gt;[[Andrē de Grasse]]&lt;/small&gt;
|-
| 4x400 metri
| {{flaga|ASV}} ASV&lt;br/&gt;&lt;small&gt;[[Maikls Čerijs]]&lt;br /&gt;[[Maikls Normans]]&lt;br /&gt;[[Braiss Dedmons]]&lt;br /&gt;[[Rajs Bendžamins]]&lt;br /&gt;[[Vernons Norvūds]]&lt;br /&gt;[[Rendolfs Ross]]&lt;br /&gt;[[Trevors Stjuarts]]&lt;/small&gt;
| {{flaga|Nīderlande}} Nīderlande&lt;br/&gt;&lt;small&gt;[[Liemarvins Bonevacija]]&lt;br /&gt;[[Terenss Agards]]&lt;br /&gt;[[Tonijs van Djepens]]&lt;br /&gt;[[Remzijs Angela]]&lt;br /&gt;[[Johems Dobers]]&lt;/small&gt;
| {{flaga|Botsvana}} Botsvana&lt;br/&gt;&lt;small&gt;[[Izāks Makvala]]&lt;br /&gt;[[Baboloki Tebe]]&lt;br /&gt;[[Zibane Ngozi]]&lt;br /&gt;[[Bajapo Ndori]]&lt;/small&gt;
|-
| Maratons
| {{flaga|Kenija}} [[Eliuds Kipčoge]]
| {{flaga|Nīderlande}} [[Abdi Nagijs]]
| {{flaga|Beļģija}} [[Baširs Abdi]]
|-
| 20 km soļošana
| {{flaga|Itālija}} [[Masimo Stano]]
| {{flaga|Japāna}} [[Koki Ikeda]]
| {{flaga|Japāna}} [[Tošikazu Jamaniši]]
|-
| 50 km soļošana
| {{flaga|Polija}} [[Dāvids Tomala]]
| {{flaga|Vācija}} [[Džonatans Hilberts]]
| {{flaga|Kanāda}} [[Evans Dunfī]]
|-
| Augstlēkšana
| {{flaga|Katara}} [[Mutazs Isa Beršims]] &lt;br/&gt;{{flaga|Itālija}} [[Džanmarko Tambjeri]]
|
| {{flaga|Baltkrievija}} [[Maksims Nedasekavs]]
|-
| Kārtslēkšana
| {{flaga|Zviedrija}} [[Armands Duplantiss]]
| {{flaga|ASV}} [[Kristofers Nīlsens]]
| {{flaga|Brazīlija}} [[Tiagu Brazs]]
|-
| Tāllēkšana
| {{flaga|Grieķija}} [[Miltiadis Tentoglu]]
| {{flaga|Kuba}} [[Huans Migels Ečevarija]]
| {{flaga|Kuba}} [[Maikels Maso]]
|-
| Trīssoļlēkšana
| {{flaga|Portugāle}} [[Pedro Pičardo]]
| {{flaga|Ķīna}} [[Žū Jamins]]
| {{flaga|Burkinafaso}} [[Hjū Fabrīss Zango]]
|-
| Lodes grūšana
| {{flaga|ASV}} [[Raiens Krauzers]]
| {{flaga|ASV}} [[Džo Kovāčs]]
| {{flaga|Jaunzēlande}} [[Tomass Volšs]]
|-
| Diska mešana
| {{flaga|Zviedrija}} [[Dāniels Stols]]
| {{flaga|Zviedrija}} [[Sīmons Petešons]]
| {{flaga|Austrija}} [[Lūkass Veishaidingers]]
|-
| Vesera mešana
| {{flaga|Polija}} [[Vojcehs Novickis]]
| {{flaga|Norvēģija}} [[Eivinns Henriksens]]
| {{flaga|Polija}} [[Pavels Fajdeks]]
|-
| Šķēpmešana
| {{flaga|Indija}} [[Nīradžs Čopra]]
| {{flaga|Čehija}} [[Jakubs Vadlejhs]]
| {{flaga|Čehija}} [[Vītezslavs Veselijs]]
|-
| Desmitcīņa
| {{flaga|Kanāda}} [[Damians Vorners]]
| {{flaga|Francija}} [[Kevins Meijers]]
| {{flaga|Austrālija}} [[Ešlijs Molonijs]]
|}

=== Sievietes===
{| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}}
|-
| 100 metri
| {{flaga|Jamaika}} [[Eleina Tompsone-Hera]]
| {{flaga|Jamaika}} [[Šellija Anna Freizere-Praisa]]
| {{flaga|Jamaika}} [[Šerika Džeksone]]
|-
| 200 metri
| {{flaga|Jamaika}} [[Eleina Tompsone-Hera]]
| {{flaga|Namībija}} [[Kristīne Mboma]]
| {{flaga|ASV}} [[Gabriela Tomasa]]
|-
| 400 metri
| {{flaga|Bahamas}} [[Šona Millere-Uibo]]
| {{flaga|Dominikāna}} [[Mariledija Paulnio]]
| {{flaga|ASV}} [[Elisone Fēliksa]]
|-
| 800 metri
| {{flaga|ASV}} [[Atinga Mu]]
| {{flaga|Lielbritānija}} [[Kīlija Hodžkinsone]]
| {{flaga|ASV}} [[Rēvina Rodžersa]]
|-
| 1500 metri
| {{flaga|Kenija}} [[Feita Kipjegona]]
| {{flaga|Lielbritānija}} [[Lora Mjuira]]
| {{flaga|Nīderlande}} [[Sifana Hasana]]
|-
| 5000 metri
| {{flaga|Nīderlande}} [[Sifana Hasana]]
| {{flaga|Kenija}} [[Helēna Obiri]]
| {{flaga|Etiopija}} [[Gudafa Cegaja]]
|-
| 10 000 metri
| {{flaga|Nīderlande}} [[Sifana Hasana]]
| {{flaga|Bahreina}} [[Kalkidana Gezahegne]]
| {{flaga|Etiopija}} [[Letesenbeta Gedija]]
|-
| 100 m/b
| {{flaga|Puertoriko}} [[Jasmīne Kamačo-Kvinna]]
| {{flaga|ASV}} [[Kendra Harisone]]
| {{flaga|Jamaika}} [[Megana Tapere]]
|-
| 400 m/b
| {{flaga|ASV}} [[Sidnija Maklaflina]]
| {{flaga|ASV}} [[Delaila Muhameda]]
| {{flaga|Nīderlande}} [[Femke Bola]]
|-
| 3000 m/šķ
| {{flaga|Uganda}} [[Peruta Čemutai]]
| {{flaga|ASV}} [[Kortnija Frerihsa]]
| {{flaga|Kenija}} [[Haivina Kijenga]]
|-
| 4x100 metri
| {{flaga|Jamaika}} Jamaika&lt;br/&gt;&lt;small&gt;[[Briana Viljamsa]]&lt;br/&gt;[[Eleina Tompsone-Hera]]&lt;br/&gt;[[Šellija Anna Freizere-Praisa]]&lt;br/&gt;[[Šerika Džeksone]]&lt;/small&gt;
| {{flaga|ASV}} ASV &lt;br/&gt;&lt;small&gt;[[Džaviana Olivjē]]&lt;br/&gt;[[Teana Danielsa]]&lt;br/&gt;[[Dženna Prandini]]&lt;br/&gt;[[Gabriela Tomasa]]&lt;/small&gt;
| {{flaga|Lielbritānija}} Lielbritānija &lt;br/&gt;&lt;small&gt;[[Aša Filipa]]&lt;br/&gt;[[Imani Lansiko]]&lt;br/&gt;[[Dina Ašere-Smita]]&lt;br/&gt;[[Derila Neita]]&lt;/small&gt;
|-
| 4x400 metri
| {{flaga|ASV}} ASV&lt;br/&gt;&lt;small&gt;[[Sidnija Maklaflina]]&lt;br /&gt;[[Elisone Fēliksa]]&lt;br /&gt;[[Delaila Muhameda]]&lt;br /&gt;[[Atinga Mu]]&lt;br /&gt;[[Kendala Elisa]]&lt;br /&gt;[[Linna Irbija]]&lt;br /&gt;[[Vadelina Džonatasa]]&lt;br /&gt;[[Kejlina Vitnija]]&lt;/small&gt;
| {{flaga|Polija}} Polija&lt;br/&gt;&lt;small&gt;[[Natālija Kažmareka]]&lt;br /&gt;[[Iga Baumgarte-Vitana]]&lt;br /&gt;[[Malgoržata Holuba-Kovaļika]]&lt;br /&gt;[[Justīne Svjeta-Ersetiča]]&lt;br /&gt;[[Anna Kielbašinksa]]&lt;/small&gt;
| {{flaga|Jamaika}} Jamaika&lt;br/&gt;&lt;small&gt;[[Roneiša Makgregora]]&lt;br /&gt;[[Dženeva Rasela]]&lt;br /&gt;[[Šerika Džeksone]]&lt;br /&gt;[[Kendisa Makleoda]]&lt;br /&gt;[[Džunela Bromfielda]]&lt;br /&gt;[[Steisija-Anna Viljamsa]] &lt;/small&gt;
|-
| Maratons
| {{flaga|Kenija}} [[Peresa Jepčirčira]]
| {{flaga|Kenija}} [[Brigida Kosgeja]]
| {{flaga|ASV}} [[Mollija Seidela]]
|-
| 20 km soļošana
| {{flaga|Itālija}} [[Antonella Palmisano]]
| {{flaga|Kolumbija}} [[Sandra Lorēna Arenasa]]
| {{flaga|Ķīna}} [[Ļu Hona]]
|-
| Augstlēkšana
| [[Marija Lasickene]]
| {{flaga|Austrālija}} [[Nikola Makdermota]]
| {{flaga|Ukraina}} [[Jaroslava Mahučiha]]
|-
| Kārtslēkšana
| {{flaga|ASV}} [[Ketija Nageote]]
| [[Anželika Sidorova]]
| {{flaga|Lielbritānija}} [[Hollija Bredšova]]
|-
| Tāllēkšana
| {{flaga|Vācija}} [[Malaika Mihambo]]
| {{flaga|ASV}} [[Britnija Rīza]] 
| {{flaga|Nigērija}} [[Ese Brume]]
|-
| Trīssoļlēkšana
| {{flaga|Venecuēla}} [[Julimara Rohasa]]
| {{flaga|Portugāle}} [[Patrīcija Mamona]]
| {{flaga|Spānija}} [[Ana Peleteiro]]
|-
| Lodes grūšana
| {{flaga|Ķīna}} [[Gona Ļao]]
| {{flaga|ASV}} [[Reivena Sondersa]]
| {{flaga|Jaunzēlande}} [[Valērija Adamsa]]
|-
| Diska mešana
| {{flaga|ASV}} [[Valērija Almana]]
| {{flaga|Vācija}} [[Kristīne Pudenca]]
| {{flaga|Kuba}} [[Jaime Peresa]]
|-
| Vesera mešana
| {{flaga|Polija}} [[Anita Vlodarčika]]
| {{flaga|Ķīna}} [[Vana Zjena]]
| {{flaga|Polija}} [[Malvina Koprona]]
|-
| Šķēpmešana
| {{flaga|Ķīna}} [[Liu Šijina]]
| {{flaga|Polija}} [[Marija Andrejčika]]
| {{flaga|Austrālija}} [[Kelsija Lī Bārbere]]
|-
| Septiņcīņa
| {{flaga|Beļģija}} [[Nafisatu Tjama]]
| {{flaga|Nīderlande}} [[Anūka Vetere]]
| {{flaga|Nīderlande}} [[Emma Ūstervēgele]]
|}

=== Jaukti ===
{| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}}
|-
| 4x400 metri
| {{flaga|Polija}} Polija &lt;br/&gt;&lt;small&gt;[[Karols Zaļevskis]]&lt;br/&gt;[[Natālija Kažmareka]]&lt;br/&gt;[[Justīne Svjeta-Ersetiča]]&lt;br/&gt;[[Kajetans Dušinskis]]&lt;/small&gt;
| {{flaga|Dominikāna}} Dominikāna &lt;br/&gt;&lt;small&gt;[[Lidio Andress Feliss]]&lt;br/&gt;[[Marileidija Paulino]]&lt;br/&gt;[[Anabela Medīna Venturo]]&lt;br/&gt;[[Aleksandrs Ogando]]&lt;/small&gt;
| {{flaga|ASV}} ASV &lt;br/&gt;&lt;small&gt;[[Trevors Stjuarts]]&lt;br/&gt;[[Kendala Elisa]]&lt;br/&gt;[[Kejlina Vitnija]]&lt;br/&gt;[[Vernons Norvūds]]&lt;/small&gt;
|}

{{2020. gada vasaras olimpiskās spēles}}
{{Vieglatlētika olimpiskajās spēlēs}}

[[Kategorija:Sporta veidi 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|2020]]</text>
      <sha1>7vfx72ug9d9h8vdblg7k7pdoc3itc53</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vingrošana 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>448854</id>
    <revision>
      <id>3662079</id>
      <parentid>3456864</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T15:31:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>CommonsDelinker</username>
        <id>1319</id>
      </contributor>
      <comment>Izņemts attēls &quot;Russian_Olympic_Committee_flag.svg&quot;, jo [[commons:User:Ellywa|Ellywa]] to ir izdzēsis no [[Vikikrātuve]]s (iemesls: per [[:c:Commons:Deletion requests/File:Russian Olympic Committee flag.svg|]]).</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6016" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
| event       = Sporta vingrošana
| games       = 2020. gada Vasaras
| image       = Tokyo2020 ArtisticGymnastics.svg
| caption     = &lt;small&gt;Sporta vingrošana 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs&lt;/small&gt;
| venue       = Ariake vingrošanas centrs
| dates       = 25. jūlijs — 8. augusts 
| num_events  = 14
| competitors = 196
| nations     = 60
| prev        = [[Vingrošana 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2016]]
| next        = [[Vingrošana 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024]]
}}
{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
| event       = Mākslas vingrošana
| games       = 2020. gada Vasaras
| image       = Tokyo2020 RythmicGymnastics.svg
| caption     = &lt;small&gt;Mākslas vingrošana 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs&lt;/small&gt;
| venue       = Ariake vingrošanas centrs
| dates       = 7. — 8. augusts 
| num_events  = 2
| competitors = 96
| nations     = 20
| prev        = [[Vingrošana 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2016]]
| next        = [[Vingrošana 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024]]
}}
{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
| event       = Batuts
| games       = 2020. gada Vasaras
| image       = Tokyo2020 TrampolineGymnastics.svg
| caption     = &lt;small&gt;Batuts 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs&lt;/small&gt;
| venue       = Ariake vingrošanas centrs
| dates       = 31. jūlijs — 1. augusts 
| num_events  = 2
| competitors = 32
| nations     = 15
| prev        = [[Vingrošana 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2016]]
| next        = [[Vingrošana 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024]]
}}

'''[[Vingrošana]] [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Tokija|Tokijā]] norisinājās no 25. jūlija līdz 8. augustam un tika aizvadītas trijās disciplīnās - sporta un mākslas vingrošanā, kā arī vingrojumi uz batuta. 

== Medaļnieki ==
=== Sporta vingrošana ===
{| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}}
|-
| Vīrieši, komandu daudzcīņa
| KOK &lt;br/&gt; &lt;small&gt;[[Deniss Abļazins]]&lt;br/&gt;[[Dāvids Beļavskis]]&lt;br/&gt;[[Artūrs Dalalojans]]&lt;br/&gt;[[Ņikita Nagornijs]]&lt;/small&gt;
| {{flaga|Japāna}} Japāna &lt;br/&gt; &lt;small&gt;[[Daiki Hasimoto]]&lt;br/&gt;[[Kadzuma Kaja]]&lt;br/&gt;[[Takeru Kitadzono]]&lt;br/&gt;[[Vataru Tanigava]]&lt;/small&gt;
| {{flaga|Ķīna}} Ķīna &lt;br/&gt; &lt;small&gt;[[Liņs Čaopaņs]]&lt;br/&gt;[[Suņs Veis]]&lt;br/&gt;[[Sjao Žuotens]]&lt;br/&gt;[[Dzou Dzjinjuaņs]]&lt;/small&gt;
|-
| Vīrieši, individuālā daudzcīņa
| {{flaga|Japāna}} [[Daiki Hasimoto]]
| {{flaga|Ķīna}} [[Ruotens Ksjao]]
| [[Ņikita Nagornijs]]
|-
| Vīrieši, brīvās kustības
| {{flaga|Izraēla}} [[Artjoms Dolgopjats]]
| {{flaga|Spānija}} [[Reiderlijs Zapata]]
| {{flaga|Ķīna}} [[Sjao Žuotens]]
|-
| Vīrieši, vingrošanas stienis
| {{flaga|Japāna}} [[Daiki Hasimoto]]
| {{flaga|Horvātija}} [[Tins Srbičs]]
| [[Ņikita Nagornijs]]
|-
| Vīrieši, līdztekas
| {{flaga|Ķīna}} [[Dzou Dzjinjuaņs]]
| {{flaga|Vācija}} [[Lūkass Dauzers]]
| {{flaga|Turcija}} [[Ferhats Aricans]]
|-
| Vīrieši, vingrošanas zirgs
| {{flaga|Lielbritānija}} [[Makss Vitloks]]
| {{flaga|Taivāna}} [[Lī Čikai]]
| {{flaga|Japāna}}  [[Kadzuma Kaja]]
|-
| Vīrieši, vingrošanas riņķi
| {{flaga|Ķīna}} [[Liu Jans]]
| {{flaga|Ķīna}} [[Jou Hao]]
| {{flaga|Grieķija}} [[Elefteris Petrunis]]
|-
| Vīrieši, atbalsta lēciens
| {{flaga|Dienvidkoreja}} [[Jevans Šins]]
| [[Deniss Abļazins]]
| {{flaga|Armēnija}} [[Artūrs Davtjans]]
|-
| Sievietes, komandu daudzcīņa
| KOK &lt;br/&gt; &lt;small&gt;[[Lilija Ahaimova]]&lt;br/&gt;[[Viktorija Ļistunova]]&lt;br/&gt;[[Angelina Meļņikova]]&lt;br/&gt;[[Vladislava Urazova]]&lt;/small&gt;
| {{flaga|ASV}} ASV &lt;br/&gt; &lt;small&gt;[[Simona Bailsa]]&lt;br/&gt;[[Džordana Čilesa]]&lt;br/&gt;[[Sunisa Lī]]&lt;br/&gt;[[Greisa Makkoluma]]&lt;/small&gt;
| {{flaga|Lielbritānija}} Lielbritānija &lt;br/&gt; &lt;small&gt;[[Dženifera Gadirova]]&lt;br/&gt;[[Džesika Gadirova]]&lt;br/&gt;[[Alise Kinsela]]&lt;br/&gt;[[Amēlija Morgana]]&lt;/small&gt;
|-
| Sievietes, individuālā daudzcīņa
| {{flaga|ASV}} [[Sunisa Lī]]
| {{flaga|Brazīlija}} [[Rebeka Andrade]]
| [[Angelina Meļņikova]]
|-
| Sievietes, baļķis
| {{flaga|Ķīna}} [[Guaņa Čeņčeņa]]
| {{flaga|Ķīna}} [[Tana Sjidzjina]]
| {{flaga|ASV}} [[Simona Bailsa]]
|-
| Sievietes, brīvās kustības
| {{flaga|ASV}} [[Džeida Kerija]]
| {{flaga|Itālija}} [[Vanesa Ferari]]
| {{flaga|Japāna}} [[Maja Murakami]]&lt;br/&gt; [[Angelina Meļņikova]]
|-
| Sievietes, vingrošanas stieņi
| {{flaga|Beļģija}} [[Nina Dervala]]
| [[Anastasija Iļjankova]]
| {{flaga|ASV}} [[Sunisa Lī]]
|-
| Sievietes, atbalsta lēciens
| {{flaga|Brazīlija}} [[Rebeka Andrade]]
| {{flaga|ASV}} [[Mikaila Skinere]]
| {{flaga|Dienvidkoreja}} [[Sejoena Jeo]]
|-
|}

=== Mākslas vingrošana ===
{| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}}
|-
| Sievietes, komandas
| {{flaga|Bulgārija}} Bulgārija &lt;br/&gt;&lt;small&gt;[[Simona Djankova]]&lt;br /&gt;[[Stefānija Kirjakova]]&lt;br /&gt;[[Madlēna Radukanova]]&lt;br /&gt;[[Laura Traeca]]&lt;br /&gt;[[Ērika Zafirova]]&lt;small&gt;
| KOK &lt;br/&gt;&lt;small&gt;[[Anastasija Bļizņuka]]&lt;br /&gt;[[Anastasija Maksimova]]&lt;br /&gt;[[Angelina Škatova]]&lt;br /&gt;[[Anastasija Tatareva]]&lt;br /&gt;[[Aļisa Tiščenko]]&lt;small&gt;
| {{flaga|Itālija}} Itālija &lt;br/&gt;&lt;small&gt;[[Martina Centofanti]]&lt;br /&gt;[[Agnese Duranti]]&lt;br /&gt;[[Alēsija Maurell]]&lt;br /&gt;[[Daniela Mogurena]]&lt;br /&gt;[[Martina Santandrea]]&lt;small&gt;
|-
| Sievietes, individuāli
| {{flaga|Izraēla}} [[Linoja Ašrama]]
| [[Dina Averina]]
| {{flaga|Baltkrievija}} [[Alīna Harnaško]]
|}

=== Batuts ===
{| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}}
|-
| Vīrieši, individuāli
| {{flaga|Baltkrievija}} [[Ivans Ļitvinovičs]]
| {{flaga|Ķīna}} [[Duns Duns]]
| {{flaga|Jaunzēlande}} [[Dilans Šmits]]
|-
| Sievietes, individuāli
| {{flaga|Ķīna}} [[Sjujina Džu]]
| {{flaga|Ķīna}} [[Linlina Liu]]
| {{flaga|Lielbritānija}} [[Braionija Peidža]]
|}

{{2020. gada vasaras olimpiskās spēles}}
{{Vingrošana olimpiskajās spēlēs}}

[[Kategorija:Sporta veidi 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Vingrošana olimpiskajās spēlēs|2020]]</text>
      <sha1>7gyu5ra4m2wm2okaac6t46fezenpo4a</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Volejbols 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>448857</id>
    <revision>
      <id>3662081</id>
      <parentid>3455203</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T15:32:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>CommonsDelinker</username>
        <id>1319</id>
      </contributor>
      <comment>Izņemts attēls &quot;Russian_Olympic_Committee_flag.svg&quot;, jo [[commons:User:Ellywa|Ellywa]] to ir izdzēsis no [[Vikikrātuve]]s (iemesls: per [[:c:Commons:Deletion requests/File:Russian Olympic Committee flag.svg|]]).</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="13844" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
| event       = Volejbols
| games       = 2020. gada Vasaras
| image       = Tokyo2020 Volleyball.svg
| caption     = &lt;small&gt;Sporta vingrošana 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs&lt;/small&gt;
| venue       = Ariake arēna
| dates       = 24. jūlijs — 8. augusts 
| competitors = 288
| nations     = 18
| prev        = [[Volejbols 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2016]]
| next        = [[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024]]
}}
{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
| event       = Pludmales volejbols
| games       = 2020. gada Vasaras
| image       = Tokyo2020 BeachVolleyball.svg
| caption     = &lt;small&gt;Pludmales volejbols 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs&lt;/small&gt;
| venue       = Šiokaze parks
| dates       = 24. jūlijs — 7. augusts
| competitors = 96
| nations     = 23
| prev        = [[Volejbols 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2016]]
| next        = [[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024]]
}}

'''[[Volejbols]] [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Tokija|Tokijā]] norisinājās no 24. jūlija līdz 8. augustam. Volejbola disciplīnā piedalījās 24 komandas (12 vīriešu un 12 sieviešu), pludmales volejbola disciplīnā sacentās 48 komandas (24 vīriešu un 24 sieviešu). Volejbola sacīkstes norisinājās Ariakes arēnā, pludmales volejbola sacīkstes Šiokazes parka pagaidu volejbola laukumā.

== Kvalifikācija ==
{{pamatraksts|Volejbols 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs - Kvalifikācija}}
Volejbola sacīkstēm kvalificējās 12 komandas (gan vīriešu, gan sieviešu disciplīnās) – papildus rīkotājvalstij Japānai 6 komandas kvalificējās, uzvarot Olimpiskā kvalifikācijas turnīra grupās. Papildus piecas komandas kvalificējās kontinentālajos kvalifikācijas turnīros&lt;ref name=kvalif&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Kvalifikācijas tabula|url=http://volleyball.coqt.2020.fivb.com/en/olympicqualificationtables?_ga=2.213815444.1656752828.1578183371-680478517.1578183371|3=|publisher=FIVB|accessdate={{dat|2020|01|05}} {{en ikona}}}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;.

== Pludmales volejbols ==
=== Izslēgšanas spēles sieviešu komandām ===
&lt;section begin=bracket /&gt;{{#invoke:RoundN|N16
|widescore=yes|bold_winner=high
|3rdplace=yes
| RD1=astotdaļfināls
| RD2=ceturtdaļfināls
| RD3=pusfināls
| RD4=fināls
| Consol=cīņa par bronzu
&lt;!-- Date-Place/Team 1/Score 1/Team 2/Score 2 --&gt;
|2. augusts|{{Nowrap|{{flagIOCathlete|[[Sāra Pavana|Pavana]] – [[Melisa Humana-Paredesa|Humana-Paredesa]]|CAN|2020. gada vasaras}}}}|2|{{flagIOCathlete|[[Liliana Fernandesa|Liliana]] – [[Elsa Bakeriso|Bakeriso]]|ESP|2020. gada vasaras}}|0
|1. augusts|{{Nowrap|{{flagIOCathlete|[[Talikva Klensija|Klensija]] – [[Mariafe Artačo del Solara|Artačo del Solara]]|AUS|2020. gada vasaras}}}}|2|{{flagIOCathlete|[[Sue Čen|Sue]] /  [[Vana Sinsiņa|Vana S]]|CHN|2020. gada vasaras}}|0
|1. augusts| [[Nadežda Makroguzova|Makroguzova]] – [[Svetlana Holomina|Holomina]] (&lt;small&gt;'''[[Krievijas Olimpiskā komiteja]]'''&lt;/small&gt;)|1|{{flagIOCathlete|[[Anastasija Kravčenoka|Kravčenoka]] – [[Tīna Graudiņa|Graudiņa]]|LAT|2020. gada vasaras}}|2
|1. augusts|{{flagIOCathlete|[[Hīthere Benslija|Benslija]] – [[Brendija Vilkersone|Vilkersone]]|CAN|2020. gada vasaras}}|2|{{flagIOCathlete|[[Kellija Klāsa|Klāsa]] – [[Sāra Sponsila|Sponsila]]|USA|2020. gada vasaras}}|1
|1. augusts|{{flagIOCathlete| [[Vana Faņa|Vana F]] – [[Sja Sinji|Sja]]|CHN|2020. gada vasaras}}|0|{{flagIOCathlete|  [[Ana Patrisija Ramosa|Ana Patrisija]] – [[Rebeka Kavalkanti|Rebeka]]|BRA|2020. gada vasaras}}|2
|1. augusts|{{flagIOCathlete|[[Joana Heidriha|Heidriha]] – [[Anuka Veržē-Deprē|Veržē-Deprē]]|SUI|2020. gada vasaras}}|2|{{flagIOCathlete| [[Tanja Hīberli|Hīberli]] – [[Nina Betšarta|Betšarta]]|SUI|2020. gada vasaras}}|1
|1. augusts|{{flagIOCathlete|[[Margareta Kozuha|Kozuha]] – [[Laura Ludviga|Ludviga]]|GER|2020. gada vasaras}}|2|{{flagIOCathlete|[[Agata Bednarčuka|Agata]] – [[Eduarda Santuša Ližboa|Duda]]|BRA|2020. gada vasaras}}|1
|2. augusts|{{flagIOCathlete|[[Lidi Ečevarrija|Lidi]] – [[Leila Martinesa|Leila]]|CUB|2020. gada vasaras}}|0|{{flagIOCathlete|[[Eiprila Rosa|Rosa]] – [[Aliksa Klainmena|Klainmena]]|USA|2020. gada vasaras}}|2
&lt;!-- quarter finals --&gt;
|3. augusts|{{Nowrap|{{flagIOCathlete|[[Sāra Pavana|Pavana]] – [[Melisa Humana-Paredesa|Humana-Paredesa]]|CAN|2020. gada vasaras}}}}|1|{{Nowrap|{{flagIOCathlete|[[Talikva Klensija|Klensija]] – [[Mariafe Artačo del Solara|Artačo del Solara]]|AUS|2020. gada vasaras}}}}|2
|3. augusts|{{flagIOCathlete|[[Anastasija Kravčenoka|Kravčenoka]] – [[Tīna Graudiņa|Graudiņa]]|LAT|2020. gada vasaras}}|2|{{flagIOCathlete|[[Hīthere Benslija|Benslija]] – [[Brendija Vilkersone|Vilkersone]]|CAN|2020. gada vasaras}}|1
|3. augusts|{{Nowrap|{{flagIOCathlete| [[Ana Patrisija Ramosa|Ana Patrisija]] – [[Rebeka Kavalkanti|Rebeka]]|BRA|2020. gada vasaras}}}}|1|{{flagIOCathlete|[[Joana Heidriha|Heidriha]] – [[Anuka Veržē-Deprē|Veržē-Deprē]]|SUI|2020. gada vasaras}}|2
|3. augusts|{{flagIOCathlete|[[Margareta Kozuha|Kozuha]] – [[Laura Ludviga|Ludviga]]|GER|2020. gada vasaras}}|0|{{flagIOCathlete|[[Eiprila Rosa|Rosa]] – [[Aliksa Klainmena|Klainmena]]|USA|2020. gada vasaras}}|2
&lt;!-- semi finals --&gt;
|5. augusts|{{Nowrap|{{flagIOCathlete|[[Talikva Klensija|Klensija]] – [[Mariafe Artačo del Solara|Artačo del Solara]]|AUS|2020. gada vasaras}}}}|2|{{Nowrap|{{flagIOCathlete|[[Anastasija Kravčenoka|Kravčenoka]] – [[Tīna Graudiņa|Graudiņa]]|LAT|2020. gada vasaras}}}}|0
|5. augusts|{{Nowrap|{{flagIOCathlete|[[Joana Heidriha|Heidriha]] – [[Anuka Veržē-Deprē|Veržē-Deprē]]|SUI|2020. gada vasaras}}}}|0|{{flagIOCathlete|[[Eiprila Rosa|Rosa]] – [[Aliksa Klainmena|Klainmena]]|USA|2020. gada vasaras}}|2 
&lt;!-- final --&gt;
|6. augusts|{{Nowrap|{{flagIOCathlete|[[Talika Klensija|Klensija]] – [[Mariafe Artačo del Solara|Artačo del Solara]]|AUS|2020. gada vasaras}}}}|0|{{flagIOCathlete|[[Eiprila Rosa|Rosa]] – [[Aliksa Klainmena|Klainmena]]|USA|2020. gada vasaras}}|2  
&lt;!-- third place --&gt;
|6. augusts|{{Nowrap|{{flagIOCathlete|[[Anastasija Kravčenoka|Kravčenoka]] – [[Tīna Graudiņa|Graudiņa]]|LAT|2020 Summer}}}}|0|{{Nowrap|{{flagIOCathlete|[[Joana Heidriha|Heidriha]] – [[Anuka Veržē-Deprē|Veržē-Deprē]]|SUI|2020. gada vasaras}}}}|2
}}&lt;section end=bracket /&gt;

=== Izslēgšanas spēles vīriešu komandām ===
&lt;section begin=bracket /&gt;{{#invoke:RoundN|N16
|widescore=yes|bold_winner=high
|3rdplace=yes
| RD1=astotdaļfināls
| RD2=ceturtdaļfināls
| RD3=pusfināls
| RD4=fināls
| Consol=cīņa par bronzu
&lt;!-- Date-Place/Team 1/Score 1/Team 2/Score 2 --&gt;
|2. augusts| [[Konstantins Semenovs|Semjonovs]] – [[Iļja Lešukovs|Lešukovs]] (&lt;small&gt;[[Krievijas Olimpiskā komiteja]]&lt;/small&gt;)|2|{{flagIOCathlete|[[Marko Grimalts|M. Grimalts]] – [[Estebans Grimalts|E. Grimalts]]|CHI|2020. gada vasaras}}|0
|1. augusts|{{flagIOCathlete|[[Annešs Mūls|Mūls]] – [[Kristians Sērums|Sērums]]|NOR|2020. gada vasaras}}|2|{{flagIOCathlete|[[Aleksanders Brauers|Brauers]] – [[Roberts Meuvsens|Meuvsens]]|NED|2020. gada vasaras}}|0
|2. augusts|{{flagIOCathlete|[[Evandro Oliveira|Evandro]] – [[Bruno Oskars Šmits|Šmits]]|BRA|2020 Summer}}|0|{{flagIOCathlete|[[Mārtiņš Pļaviņš|Pļaviņš]] – [[Edgars Točs|Točs]]|LAT|2020. gada vasaras}}|2
|2. augusts|{{flagIOCathlete|[[Hosue Gaksiola|Gaksiola]] – [[Hosē Rubio|Rubio]]|MEX|2020. gada vasaras}}|0|{{flagIOCathlete| [[Alisons Serutti|Alisons]] – [[Alvaro Moraiss Filju|Alvaro]]|BRA|2020. gada vasaras}}|2
|1. augusts|{{flagIOCathlete|[[Šerifs Junusse|Šerifs]] – [[Ahmeds Tižans|Ahmeds]]|QAT|2020. gada vasaras}}|2|{{flagIOCathlete|[[Niks Lucena|Lucena]] – [[Fils Dalhausers|Dalhausers]]|USA|2020. gada vasaras}}|1
|2. augusts|{{flagIOCathlete|  [[Gžegožs Fijalek|Fijaleks]] – [[Michals Brils|Brils]]|POL|2020. gada vasaras}}|0|{{flagIOCathlete| [[Paolo Nikolai|Nikolai]] – [[Daniele Lupo|Lupo]]|ITA|2020. gada vasaras}}|2
|2. augusts|{{flagIOCathlete|[[Džeiks Gibs|Gibs]] – [[Traijs Borns|Borns]]|USA|2020. gada vasaras}}|1|{{flagIOCathlete| [[Juliuss Tole|Tole]] – [[Klemenss Viklers|Viklers]]|GER|2020. gada vasaras}}|2
|2. augusts|{{flagIOCathlete|[[Pablo Errera|Errera]] – [[Adrians Gavira|Gavira]]|ESP|2020. gada vasaras}}|0| [[Vjačeslavs Krasiļnikovs|Krasiļnikovs]] – [[Oļegs Stojanovskis|Stojanovskis]] (&lt;small&gt;[[Krievijas Olimpiskā komiteja]]&lt;/small&gt;)|2
&lt;!-- quarter finals --&gt;
|4. augusts| [[Konstantins Semjonovs|Semjonovs]] – [[Iļja Lešukovs|Lešukovs]] (&lt;small&gt;[[Krievijas Olimpiskā komiteja]]&lt;/small&gt;)|0|{{flagIOCathlete|[[Annešs Mūls|Mūls]] – [[Kristians Sērums|Sērums]]|NOR|2020. gada vasaras}}|2
|4. augusts|{{flagIOCathlete|[[Mārtiņš Pļaviņš|Pļaviņš]] – [[Edgars Točs|Točs]]|LAT|2020. gada vasaras}}|2|{{flagIOCathlete|[[Alisons Serutti|Alisons]] – [[Alvaro Moraiss Filju|Alvaro]]|BRA|2020. gada vasaras}}|0
|4. augusts|{{flagIOCathlete|[[Šerifs Junusse|Šerifs]] – [[Ahmeds Tižans|Ahmeds]]|QAT|2020. gada vasaras}}|2|{{flagIOCathlete|[[Paolo Nikolai|Nikolai]] – [[Daniele Lupo|Lupo]]|ITA|2020. gada vasaras}}|0
|4. augusts|{{flagIOCathlete|[[Juliuss Tole|Tole]] – [[Klemenss Viklers|Viklers]]|GER|2020. gada vasaras}}|0| [[Vjačeslavs Krasiļnikovs|Krasiļnikovs]] – [[Oļegs Stojanovskis|Stojanovskis]] (&lt;small&gt;'''[[Krievijas Olimpiskā komiteja]]'''&lt;/small&gt;)|2
&lt;!-- semi finals --&gt;
|5. augusts|{{flagIOCathlete|[[Annešs Mūls|Mūls]] – [[Kristians Sērums|Sērums]]|NOR|2020. gada vasaras}}|2|{{flagIOCathlete|[[Mārtiņš Pļaviņš|Pļaviņš]] – [[Edgars Točs|Točs]]|LAT|2020. gada vasaras}}|0
|5. augusts|{{flagIOCathlete|[[Šerifs Junusse|Šerifs]] – [[Ahmeds Tižans|Ahmeds]]|QAT|2020. gada vasaras}}|0| [[Vjačeslavs Krasiļnikovs|Krasiļnikovs]] – [[Oļegs Stojanovskis|Stojanovskis]] (&lt;small&gt;'''[[Krievijas Olimpiskā komiteja]]'''&lt;/small&gt;)|2
&lt;!-- final --&gt;
|7. augusts|{{flagIOCathlete|[[Annešs Mūls|Mūls]] – [[Kristians Sērums|Sērums]]|NOR|2020. gada vasaras}}|2| [[Vjačeslavs Krasiļnikovs|Krasiļnikovs]] – [[Oļegs Stojanovskis|Stojanovskis]] (&lt;small&gt;'''[[Krievijas Olimpiskā komiteja]]'''&lt;/small&gt;)|0
&lt;!-- third place --&gt;
|7. augusts|{{flagIOCathlete|[[Mārtiņš Pļaviņš|Pļaviņš]] – [[Edgars Točs|Točs]]|LAT|2020. gada vasaras}}|0|{{flagIOCathlete|[[Šerifs Junusse|Šerifs]] – [[Ahmeds Tižans|Ahmeds]]|QAT|2020. gada vasaras}}|2
}}&lt;section end=bracket /&gt;

== Medaļnieki ==
=== Volejbols ===
{| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}}
|-
|Vīrieši
| {{flaga|Francija}} Francija &lt;br/&gt;&lt;small&gt;[[Stefans Boje]]&lt;br&gt;[[Antuāns Brizars]]&lt;br&gt;[[Derils Bulto]]&lt;br&gt;[[Bartalamejs Čineze]]&lt;br&gt;[[Trevors Kleveno]]&lt;br&gt;[[Dženijs Grebeņikovs]]&lt;br&gt;[[Nikolā Le Gofs]]&lt;br&gt;[[Jacīns Luati]]&lt;br&gt;[[Earvins Ngape]]&lt;br&gt;[[Žans Patrī]]&lt;br&gt;[[Kevins Tillijs]]&lt;br&gt;[[Bendžamins Toniuti]]&lt;/small&gt;
| KOK &lt;br/&gt;&lt;small&gt;[[Deniss Bogdans]]&lt;br&gt;[[Valentīns Golubevs]]&lt;br&gt;[[Ivans Jakovļevs]]&lt;br&gt;[[Jegors Kļuka]]&lt;br&gt;[[Igors Kobzars]]&lt;br&gt;[[Iļjass Kurkajevs]]&lt;br&gt;[[Maksims Mihailovs]]&lt;br&gt;[[Pāvels Paņkovs]]&lt;br&gt;[[Viktors Poļetajevs]]&lt;br&gt;[[Jaroslavs Podļesņiks]]&lt;br&gt;[[Dmitrijs Volkovs]]&lt;br&gt;[[Artjoms Volvičs]]&lt;/small&gt;
| {{flaga|Argentīna}} Argentīna &lt;br/&gt;&lt;small&gt;[[Fakundo Konte]]&lt;br&gt;[[Santjago Danani]]&lt;br&gt;[[Lučiano De Čeko]]&lt;br&gt;[[Agustīns Losers]]&lt;br&gt;[[Bruno Lima]]&lt;br&gt;[[Nicolass Mendezs]]&lt;br&gt;[[Ecekiels Palasioss]]&lt;br&gt;[[Federiko Pereira]]&lt;br&gt;[[Kristians Poglajens]]&lt;br&gt;[[Martins Ramoss]]&lt;br&gt;[[Matiāss Sančess]]&lt;br&gt;[[Sebastiāns Solē]]&lt;/small&gt;
|-
|Sievietes
| {{flaga|ASV}} ASV &lt;br/&gt;&lt;small&gt;[[Foluke Gunderone]]&lt;br&gt;[[Mišela Bartša-Heklija]]&lt;br&gt;[[Andrea Drēvza]]&lt;br&gt;[[Miša Henkoka]]&lt;br&gt;[[Kimberlija Hila]]&lt;br&gt;[[Džordana Larsone]]&lt;br&gt;[[Čaka Ogbogu]]&lt;br&gt;[[Džordina Poltere]]&lt;br&gt;[[Kelsija Robinsone]]&lt;br&gt;[[Džordana Tompsone]]&lt;br&gt;[[Heilija Vašingtone]]&lt;br&gt;[[Justīne Vona-Orantesa]]&lt;/small&gt;
| {{flaga|Brazīlija}} Brazīlija &lt;br/&gt;&lt;small&gt;[[Kamilla Braita]]&lt;br&gt;[[Makrisa Karneiro]]&lt;br&gt;[[Ana Beatrisa Korea]]&lt;br&gt;[[Ana Karolina da Silva]]&lt;br&gt;[[Ana Kristīna de Sousa]]&lt;br&gt;[[Fernanda Garaja]]&lt;br&gt;[[Karola Gatasa]]&lt;br&gt;[[Gabriela Gimareša]]&lt;br&gt;[[Rosamarija Montibelera]]&lt;br&gt;[[Natālija Pereira]]&lt;br&gt;[[Roberta Ratzke]]&lt;/small&gt;
| {{flaga|Serbija}} Serbija &lt;br/&gt;&lt;small&gt;[[Bianka Buša]]&lt;br&gt;[[Mina Popoviča]]&lt;br&gt;[[Sladana Mirkoviča]]&lt;br&gt;[[Brankiča Mihailoviča]]&lt;br&gt;[[Maja Ogņenovičva]]&lt;br&gt;[[Ana Bjeliča]]&lt;br&gt;[[Maja Aleksiča]]&lt;br&gt;[[Miļena Rašiča]]&lt;br&gt;[[Silvija Popoviča]]&lt;br&gt;[[Tijāna Boškoviča]]&lt;br&gt;[[Bojana Milenkoviča]]&lt;br&gt;[[Jelena Blagojeviča]]&lt;/small&gt;
|}

=== Pludmales volejbols===
{| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}}
|-
|Vīrieši
| {{flaga|Norvēģija}} Norvēģija &lt;br/&gt;&lt;small&gt;[[Anderss Berntsens Mols]]&lt;br/&gt;[[Kristians Sandlijs Sorums]]&lt;/small&gt;
| KOK &lt;br/&gt;&lt;small&gt;[[Vjačeslavs Krasiļņikovs]]&lt;br/&gt;[[Oļegs Stojanovskis]]&lt;/small&gt;
| {{flaga|Katara}} &lt;br/&gt;&lt;small&gt;[[Čerifs Junuss]]&lt;br/&gt;[[Ahmeds Tijans]]&lt;/small&gt;
|-
|Sievietes
| {{flaga|ASV}} ASV &lt;br/&gt;&lt;small&gt;[[Eiprila Rosa]]&lt;br/&gt;[[Aliksa Klainmena]]&lt;/small&gt;
| {{flaga|Austrālija}} Austrālija &lt;br/&gt;&lt;small&gt;[[Talikva Klensija]]&lt;br/&gt;[[Mariafe Artačo del Solara]]&lt;/small&gt;
| {{flaga|Šveice}} Šveice &lt;br/&gt;&lt;small&gt;[[Anuka Veržē-Deprē]]&lt;br/&gt;[[Joana Heidriha]]&lt;/small&gt;
|}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Commons category|Volleyball at the 2020 Summer Olympics|Volejbols 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

* [https://web.archive.org/web/20191230234422/https://tokyo2020.org/en/games/sport/olympic/volleyball/ Volejbols 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]

{{2020. gada vasaras olimpiskās spēles}}

[[Kategorija:Sporta veidi 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Volejbols olimpiskajās spēlēs]]</text>
      <sha1>izjzbn54mtbbk4a5xc1mppf39qhgy83</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieks:Edgars2007/Missing popular2</title>
    <ns>2</ns>
    <id>450362</id>
    <revision>
      <id>3662452</id>
      <parentid>3661741</parentid>
      <timestamp>2022-07-29T03:00:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <comment>Bots: atjaunināts</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="67102" xml:space="preserve">Datums: {{dat|2022|07|28|n|bez}}

== en ==
{{div col|3}}
* [[:en:Bernard Cribbins|Bernard Cribbins]] (23 iw) — 357668 skatījumu
* [[:en:Hunter Moore|Hunter Moore]] (3 iw) — 311092 skatījumu
* [[:en:Tony Dow|Tony Dow]] (9 iw) — 213418 skatījumu
* [[:en:Viktor Bout|Viktor Bout]] (24 iw) — 148004 skatījumu
* [[:en:Deaths in 2022|Deaths in 2022]] (37 iw) — 136580 skatījumu
* [[:en:Vikrant Rona|Vikrant Rona]] (4 iw) — 126041 skatījumu
* [[:en:2022 Commonwealth Games|2022 Commonwealth Games]] (20 iw) — 116526 skatījumu
* [[:en:The Legend (2022 film)|The Legend (2022 film)]] (1 iw) — 106168 skatījumu
* [[:en:Nambi Narayanan|Nambi Narayanan]] (11 iw) — 105306 skatījumu
* [[:en:Loss (comic)|Loss (comic)]] (3 iw) — 103413 skatījumu
* [[:en:Aeroflot Flight 593|Aeroflot Flight 593]] (26 iw) — 99362 skatījumu
* [[:en:Brittney Griner|Brittney Griner]] (27 iw) — 95918 skatījumu
* [[:en:Is Anyone Up?|Is Anyone Up?]] (1 iw) — 91567 skatījumu
* [[:en:Skathi (moon)|Skathi (moon)]] (41 iw) — 88036 skatījumu
* [[:en:Nope (film)|Nope (film)]] (18 iw) — 88015 skatījumu
* [[:en:2022 monkeypox outbreak|2022 monkeypox outbreak]] (33 iw) — 87930 skatījumu
* [[:en:Paul Whelan (security director)|Paul Whelan (security director)]] (2 iw) — 83997 skatījumu
* [[:en:Oppenheimer (film)|Oppenheimer (film)]] (20 iw) — 79664 skatījumu
* [[:en:Andrew Tate|Andrew Tate]] (8 iw) — 75565 skatījumu
* [[:en:Better Call Saul (season 6)|Better Call Saul (season 6)]] (8 iw) — 72316 skatījumu
* [[:en:Droupadi Murmu|Droupadi Murmu]] (43 iw) — 72275 skatījumu
* [[:en:Shamshera|Shamshera]] (8 iw) — 70182 skatījumu
* [[:en:Saravana Stores|Saravana Stores]] (3 iw) — 60824 skatījumu
* [[:en:Jerry Mathers|Jerry Mathers]] (13 iw) — 60123 skatījumu
* [[:en:Extraordinary Attorney Woo|Extraordinary Attorney Woo]] (13 iw) — 58565 skatījumu
* [[:en:Judith Barsi|Judith Barsi]] (31 iw) — 57316 skatījumu
* [[:en:Andrew Benintendi|Andrew Benintendi]] (7 iw) — 55547 skatījumu
* [[:en:Sydney Sweeney|Sydney Sweeney]] (33 iw) — 50662 skatījumu
* [[:en:Simon Le Bon|Simon Le Bon]] (29 iw) — 49918 skatījumu
* [[:en:Rocketry: The Nambi Effect|Rocketry: The Nambi Effect]] (5 iw) — 47236 skatījumu
* [[:en:SummerSlam (2022)|SummerSlam (2022)]] (7 iw) — 46541 skatījumu
* [[:en:Monkeypox|Monkeypox]] (62 iw) — 46146 skatījumu
* [[:en:The Boys (TV series)|The Boys (TV series)]] (30 iw) — 42553 skatījumu
* [[:en:Black Panther: Wakanda Forever|Black Panther: Wakanda Forever]] (33 iw) — 41138 skatījumu
* [[:en:XXXX (beer)|XXXX (beer)]] (10 iw) — 40990 skatījumu
* [[:en:Susan Wojcicki|Susan Wojcicki]] (44 iw) — 40650 skatījumu
* [[:en:YouTube Music|YouTube Music]] (29 iw) — 40079 skatījumu
* [[:en:Thalassodromeus|Thalassodromeus]] (20 iw) — 39726 skatījumu
* [[:en:Jamie Campbell Bower|Jamie Campbell Bower]] (40 iw) — 39293 skatījumu
* [[:en:YouTube Premium|YouTube Premium]] (37 iw) — 39143 skatījumu
* [[:en:Dhanush|Dhanush]] (31 iw) — 37547 skatījumu
* [[:en:Renaissance (Beyoncé album)|Renaissance (Beyoncé album)]] (6 iw) — 37490 skatījumu
* [[:en:Vijay Deverakonda|Vijay Deverakonda]] (14 iw) — 37311 skatījumu
* [[:en:Neighbours|Neighbours]] (28 iw) — 37189 skatījumu
* [[:en:Barbara Billingsley|Barbara Billingsley]] (18 iw) — 37040 skatījumu
* [[:en:Blonde (2022 film)|Blonde (2022 film)]] (19 iw) — 36999 skatījumu
* [[:en:Paul Sorvino|Paul Sorvino]] (32 iw) — 36868 skatījumu
* [[:en:Stranger Things (season 4)|Stranger Things (season 4)]] (19 iw) — 36863 skatījumu
* [[:en:Forward Party|Forward Party]] (4 iw) — 36379 skatījumu
* [[:en:Liz Truss|Liz Truss]] (41 iw) — 36275 skatījumu
* [[:en:Hugh Beaumont|Hugh Beaumont]] (17 iw) — 35942 skatījumu
* [[:en:Leave It to Beaver|Leave It to Beaver]] (9 iw) — 35742 skatījumu
* [[:en:Partha Chatterjee (politician)|Partha Chatterjee (politician)]] (2 iw) — 35016 skatījumu
* [[:en:Stray (video game)|Stray (video game)]] (13 iw) — 34937 skatījumu
* [[:en:XXX (film series)|XXX (film series)]] (8 iw) — 33827 skatījumu
* [[:en:Pegging (sexual practice)|Pegging (sexual practice)]] (32 iw) — 33794 skatījumu
* [[:en:44th Chess Olympiad|44th Chess Olympiad]] (8 iw) — 33745 skatījumu
* [[:en:Delonte West|Delonte West]] (22 iw) — 33508 skatījumu
* [[:en:The Line, Saudi Arabia|The Line, Saudi Arabia]] (8 iw) — 32718 skatījumu
* [[:en:Marvel Cinematic Universe: Phase Four|Marvel Cinematic Universe: Phase Four]] (13 iw) — 32637 skatījumu
* [[:en:Robert John &quot;Mutt&quot; Lange|Robert John &quot;Mutt&quot; Lange]] (19 iw) — 31883 skatījumu
* [[:en:Alexander Stadium|Alexander Stadium]] (10 iw) — 31635 skatījumu
* [[:en:Norman Lear|Norman Lear]] (15 iw) — 30813 skatījumu
* [[:en:Null|Null]] (15 iw) — 30534 skatījumu
* [[:en:Virgin River (TV series)|Virgin River (TV series)]] (12 iw) — 30008 skatījumu
* [[:en:Joni Mitchell|Joni Mitchell]] (56 iw) — 29905 skatījumu
* [[:en:XXX (2002 film)|XXX (2002 film)]] (30 iw) — 28990 skatījumu
* [[:en:Pretty Little Liars: Original Sin|Pretty Little Liars: Original Sin]] (5 iw) — 28752 skatījumu
* [[:en:Austin Butler|Austin Butler]] (33 iw) — 28701 skatījumu
* [[:en:Maren Morris|Maren Morris]] (27 iw) — 27853 skatījumu
* [[:en:Marvel Cinematic Universe: Phase Five|Marvel Cinematic Universe: Phase Five]] (9 iw) — 27705 skatījumu
* [[:en:India at the 2022 Commonwealth Games|India at the 2022 Commonwealth Games]] (1 iw) — 27615 skatījumu
* [[:en:Only Murders in the Building|Only Murders in the Building]] (21 iw) — 27258 skatījumu
* [[:en:Warren Jeffs|Warren Jeffs]] (16 iw) — 27093 skatījumu
* [[:en:Nick Rhodes|Nick Rhodes]] (19 iw) — 26462 skatījumu
* [[:en:Meta Platforms|Meta Platforms]] (52 iw) — 26392 skatījumu
* [[:en:Ek Villain Returns|Ek Villain Returns]] (5 iw) — 26280 skatījumu
* [[:en:Vikram (2022 film)|Vikram (2022 film)]] (9 iw) — 25939 skatījumu
* [[:en:Sam Tarry|Sam Tarry]] (2 iw) — 25791 skatījumu
* [[:en:John Taylor (bass guitarist)|John Taylor (bass guitarist)]] (22 iw) — 25785 skatījumu
* [[:en:Ken Osmond|Ken Osmond]] (8 iw) — 25607 skatījumu
* [[:en:Secret Wars|Secret Wars]] (13 iw) — 25577 skatījumu
* [[:en:Tamam Shud case|Tamam Shud case]] (24 iw) — 25549 skatījumu
* [[:en:Kang the Conqueror|Kang the Conqueror]] (17 iw) — 25465 skatījumu
* [[:en:Maurizio Gucci|Maurizio Gucci]] (20 iw) — 25334 skatījumu
* [[:en:Keep Breathing (TV series)|Keep Breathing (TV series)]] (2 iw) — 25317 skatījumu
* [[:en:J. D.–Jerry|J. D.–Jerry]] (4 iw) — 25235 skatījumu
* [[:en:The Orville|The Orville]] (34 iw) — 25209 skatījumu
* [[:en:Mary Alice|Mary Alice]] (19 iw) — 24939 skatījumu
* [[:en:Christian Cage|Christian Cage]] (32 iw) — 24890 skatījumu
* [[:en:Lisandro Martínez|Lisandro Martínez]] (29 iw) — 24865 skatījumu
* [[:en:2022–23 UEFA Europa League|2022–23 UEFA Europa League]] (27 iw) — 24303 skatījumu
* [[:en:Max Scherzer|Max Scherzer]] (13 iw) — 24134 skatījumu
* [[:en:Where the Crawdads Sing|Where the Crawdads Sing]] (6 iw) — 24082 skatījumu
* [[:en:Wow! signal|Wow! signal]] (41 iw) — 23995 skatījumu
* [[:en:The Orville (season 3)|The Orville (season 3)]] (3 iw) — 23980 skatījumu
* [[:en:Paddy Pimblett|Paddy Pimblett]] (8 iw) — 23824 skatījumu
* [[:en:XNXX|XNXX]] (10 iw) — 23579 skatījumu
* [[:en:James Lovelock|James Lovelock]] (44 iw) — 23475 skatījumu
* [[:en:The Whale (2022 film)|The Whale (2022 film)]] (10 iw) — 23408 skatījumu
{{div col end}}


== de ==
{{div col|3}}
* [[:de:Alexandra Popp|Alexandra Popp]] (30 iw) — 83361 skatījumu
* [[:de:Martina Voss-Tecklenburg|Martina Voss-Tecklenburg]] (15 iw) — 22449 skatījumu
* [[:de:Merle Frohms|Merle Frohms]] (14 iw) — 20989 skatījumu
* [[:de:Jacques Piccard|Jacques Piccard]] (35 iw) — 18769 skatījumu
* [[:de:1. Buch der Makkabäer|1. Buch der Makkabäer]] (50 iw) — 17153 skatījumu
* [[:de:Olli Schulz|Olli Schulz]] (3 iw) — 16236 skatījumu
* [[:de:Meike Droste|Meike Droste]] (2 iw) — 15683 skatījumu
* [[:de:Nekrolog 2022|Nekrolog 2022]] (37 iw) — 15266 skatījumu
* [[:de:Marius Müller-Westernhagen|Marius Müller-Westernhagen]] (13 iw) — 15161 skatījumu
* [[:de:Lena Oberdorf|Lena Oberdorf]] (13 iw) — 14465 skatījumu
* [[:de:Tony Dow|Tony Dow]] (9 iw) — 13431 skatījumu
* [[:de:Wendie Renard|Wendie Renard]] (28 iw) — 13193 skatījumu
* [[:de:Simone Strobel|Simone Strobel]] (1 iw) — 12323 skatījumu
* [[:de:Giulia Gwinn|Giulia Gwinn]] (19 iw) — 11065 skatījumu
* [[:de:Wiktor Anatoljewitsch But|Wiktor Anatoljewitsch But]] (24 iw) — 11057 skatījumu
* [[:de:James Lovelock|James Lovelock]] (44 iw) — 10869 skatījumu
* [[:de:Jule Brand (Fußballspielerin)|Jule Brand (Fußballspielerin)]] (8 iw) — 10137 skatījumu
* [[:de:Bernard Cribbins|Bernard Cribbins]] (23 iw) — 9891 skatījumu
* [[:de:Erster Schlesischer Krieg|Erster Schlesischer Krieg]] (18 iw) — 8673 skatījumu
* [[:de:Yannick Hanfmann|Yannick Hanfmann]] (9 iw) — 8499 skatījumu
* [[:de:Manifest (Fernsehserie)|Manifest (Fernsehserie)]] (23 iw) — 8038 skatījumu
* [[:de:Svenja Huth|Svenja Huth]] (19 iw) — 7479 skatījumu
* [[:de:Kulturelle Aneignung|Kulturelle Aneignung]] (28 iw) — 7469 skatījumu
* [[:de:Tag der Taufe der Rus|Tag der Taufe der Rus]] (4 iw) — 7328 skatījumu
* [[:de:Celina Seghi|Celina Seghi]] (9 iw) — 7326 skatījumu
* [[:de:Konservendose|Konservendose]] (44 iw) — 7320 skatījumu
* [[:de:Brittney Griner|Brittney Griner]] (27 iw) — 6862 skatījumu
* [[:de:K2 Black Panther|K2 Black Panther]] (29 iw) — 6350 skatījumu
* [[:de:Erdüberlastungstag|Erdüberlastungstag]] (24 iw) — 6332 skatījumu
* [[:de:Elena Uhlig|Elena Uhlig]] (1 iw) — 6106 skatījumu
* [[:de:Monitor (Fernsehmagazin)|Monitor (Fernsehmagazin)]] (1 iw) — 6051 skatījumu
* [[:de:UEFA Europa League 2022/23|UEFA Europa League 2022/23]] (27 iw) — 6007 skatījumu
* [[:de:After Earth|After Earth]] (39 iw) — 5638 skatījumu
* [[:de:Die Flippers|Die Flippers]] (6 iw) — 5569 skatījumu
* [[:de:Lina Magull|Lina Magull]] (12 iw) — 5357 skatījumu
* [[:de:Inka Grings|Inka Grings]] (23 iw) — 5262 skatījumu
* [[:de:Ricarda Lang|Ricarda Lang]] (9 iw) — 5241 skatījumu
* [[:de:Robert Habeck|Robert Habeck]] (33 iw) — 5181 skatījumu
* [[:de:Friede von Berlin (1742)|Friede von Berlin (1742)]] (15 iw) — 5141 skatījumu
* [[:de:Mary Alice|Mary Alice]] (19 iw) — 5134 skatījumu
* [[:de:Marlene Morreis|Marlene Morreis]] (3 iw) — 4895 skatījumu
* [[:de:Annalena Baerbock|Annalena Baerbock]] (49 iw) — 4736 skatījumu
* [[:de:Anna von Boetticher|Anna von Boetticher]] (1 iw) — 4651 skatījumu
* [[:de:Ina Müller|Ina Müller]] (9 iw) — 4577 skatījumu
* [[:de:Big-Mac-Index|Big-Mac-Index]] (34 iw) — 4536 skatījumu
* [[:de:Daniel Brühl|Daniel Brühl]] (51 iw) — 4507 skatījumu
* [[:de:Aeroflot-Flug 593|Aeroflot-Flug 593]] (26 iw) — 4498 skatījumu
* [[:de:Ron DeSantis|Ron DeSantis]] (29 iw) — 4452 skatījumu
* [[:de:Gaia-Hypothese|Gaia-Hypothese]] (46 iw) — 4447 skatījumu
* [[:de:Silvia Neid|Silvia Neid]] (21 iw) — 4324 skatījumu
* [[:de:Sara Däbritz|Sara Däbritz]] (24 iw) — 4163 skatījumu
* [[:de:Dzsenifer Marozsán|Dzsenifer Marozsán]] (26 iw) — 4151 skatījumu
* [[:de:Almuth Schult|Almuth Schult]] (25 iw) — 4066 skatījumu
* [[:de:Woke|Woke]] (24 iw) — 4039 skatījumu
* [[:de:Klara Bühl|Klara Bühl]] (11 iw) — 4034 skatījumu
* [[:de:Linda Dallmann|Linda Dallmann]] (12 iw) — 4029 skatījumu
* [[:de:Stranger Things/Staffel 4|Stranger Things/Staffel 4]] (19 iw) — 3973 skatījumu
* [[:de:Jeffrey Epstein|Jeffrey Epstein]] (43 iw) — 3965 skatījumu
* [[:de:The Boys (Fernsehserie)|The Boys (Fernsehserie)]] (30 iw) — 3896 skatījumu
* [[:de:Bertrand Piccard|Bertrand Piccard]] (27 iw) — 3891 skatījumu
* [[:de:Formel-1-Weltmeisterschaft 2022|Formel-1-Weltmeisterschaft 2022]] (38 iw) — 3888 skatījumu
* [[:de:Ghislaine Maxwell|Ghislaine Maxwell]] (25 iw) — 3818 skatījumu
* [[:de:Anita &amp; Alexandra Hofmann|Anita &amp; Alexandra Hofmann]] (1 iw) — 3817 skatījumu
* [[:de:Erlösung (Film)|Erlösung (Film)]] (8 iw) — 3774 skatījumu
* [[:de:The Rookie (Fernsehserie)|The Rookie (Fernsehserie)]] (18 iw) — 3645 skatījumu
* [[:de:Die Bestimmung – Divergent|Die Bestimmung – Divergent]] (44 iw) — 3634 skatījumu
* [[:de:KAI T-50|KAI T-50]] (30 iw) — 3630 skatījumu
* [[:de:Tim Bergmann|Tim Bergmann]] (7 iw) — 3552 skatījumu
* [[:de:Lea Schüller|Lea Schüller]] (15 iw) — 3526 skatījumu
* [[:de:Alesia|Alesia]] (28 iw) — 3507 skatījumu
* [[:de:Der Vorname (2018)|Der Vorname (2018)]] (1 iw) — 3481 skatījumu
* [[:de:Arte|Arte]] (44 iw) — 3471 skatījumu
* [[:de:René Weller|René Weller]] (4 iw) — 3390 skatījumu
* [[:de:Fußball-Europameisterschaft der Frauen 2022/Finalrunde|Fußball-Europameisterschaft der Frauen 2022/Finalrunde]] (3 iw) — 3388 skatījumu
* [[:de:Auguste Piccard|Auguste Piccard]] (41 iw) — 3379 skatījumu
* [[:de:Marina Hegering|Marina Hegering]] (11 iw) — 3369 skatījumu
* [[:de:Olaf Malolepski|Olaf Malolepski]] (1 iw) — 3368 skatījumu
* [[:de:Vita Tepel|Vita Tepel]] (1 iw) — 3352 skatījumu
* [[:de:Liste der IPA-Zeichen|Liste der IPA-Zeichen]] (10 iw) — 3346 skatījumu
* [[:de:Kathrin Hendrich|Kathrin Hendrich]] (12 iw) — 3342 skatījumu
* [[:de:Australische Schabe|Australische Schabe]] (15 iw) — 3266 skatījumu
* [[:de:Zweiter Schlesischer Krieg|Zweiter Schlesischer Krieg]] (18 iw) — 3158 skatījumu
* [[:de:Kim Kulig|Kim Kulig]] (11 iw) — 3122 skatījumu
* [[:de:Virgin River (Fernsehserie)|Virgin River (Fernsehserie)]] (12 iw) — 3040 skatījumu
* [[:de:Funk (Medienangebot)|Funk (Medienangebot)]] (7 iw) — 3021 skatījumu
* [[:de:Liste der Großstädte in Deutschland|Liste der Großstädte in Deutschland]] (51 iw) — 3013 skatījumu
* [[:de:Felicitas Rauch|Felicitas Rauch]] (11 iw) — 2963 skatījumu
* [[:de:Affenpocken|Affenpocken]] (62 iw) — 2960 skatījumu
* [[:de:Sydney Lohmann|Sydney Lohmann]] (11 iw) — 2955 skatījumu
* [[:de:Sara Doorsoun|Sara Doorsoun]] (13 iw) — 2905 skatījumu
* [[:de:Kangal-Hirtenhund|Kangal-Hirtenhund]] (22 iw) — 2895 skatījumu
* [[:de:Brian Wilson|Brian Wilson]] (39 iw) — 2892 skatījumu
* [[:de:Tabea Waßmuth|Tabea Waßmuth]] (11 iw) — 2867 skatījumu
* [[:de:Zoë Kravitz|Zoë Kravitz]] (44 iw) — 2866 skatījumu
* [[:de:Katharina Heyer|Katharina Heyer]] (1 iw) — 2860 skatījumu
* [[:de:Multiple Launch Rocket System|Multiple Launch Rocket System]] (34 iw) — 2850 skatījumu
* [[:de:Ribe|Ribe]] (35 iw) — 2848 skatījumu
* [[:de:Verwandtschaftsbeziehung|Verwandtschaftsbeziehung]] (3 iw) — 2831 skatījumu
* [[:de:Gloria von Thurn und Taxis|Gloria von Thurn und Taxis]] (16 iw) — 2815 skatījumu
* [[:de:Fritz Honka|Fritz Honka]] (14 iw) — 2805 skatījumu
{{div col end}}


== fr ==
{{div col|3}}
* [[:fr:Mohammed ben Salmane|Mohammed ben Salmane]] (66 iw) — 15885 skatījumu
* [[:fr:Marilou Berry|Marilou Berry]] (15 iw) — 13736 skatījumu
* [[:fr:Joséphine (film)|Joséphine (film)]] (3 iw) — 11159 skatījumu
* [[:fr:O.P.J.|O.P.J.]] (1 iw) — 10675 skatījumu
* [[:fr:Requin bleu|Requin bleu]] (60 iw) — 9186 skatījumu
* [[:fr:Corinne Diacre|Corinne Diacre]] (19 iw) — 8269 skatījumu
* [[:fr:Hunter Moore|Hunter Moore]] (3 iw) — 7637 skatījumu
* [[:fr:Décès en juillet 2022|Décès en juillet 2022]] (10 iw) — 7351 skatījumu
* [[:fr:Lola Dewaere|Lola Dewaere]] (7 iw) — 7184 skatījumu
* [[:fr:Tour de France Femmes|Tour de France Femmes]] (13 iw) — 6773 skatījumu
* [[:fr:Bernard Cribbins|Bernard Cribbins]] (23 iw) — 6767 skatījumu
* [[:fr:Elsa Pataky|Elsa Pataky]] (38 iw) — 6625 skatījumu
* [[:fr:Jour du dépassement|Jour du dépassement]] (24 iw) — 6247 skatījumu
* [[:fr:Mehdi Nebbou|Mehdi Nebbou]] (13 iw) — 6040 skatījumu
* [[:fr:Valérie Trierweiler|Valérie Trierweiler]] (32 iw) — 5900 skatījumu
* [[:fr:Dani (artiste)|Dani (artiste)]] (9 iw) — 5706 skatījumu
* [[:fr:Yellowstone (série télévisée)|Yellowstone (série télévisée)]] (15 iw) — 5514 skatījumu
* [[:fr:Wendie Renard|Wendie Renard]] (28 iw) — 5305 skatījumu
* [[:fr:Nuno Tavares|Nuno Tavares]] (22 iw) — 5220 skatījumu
* [[:fr:Oppenheimer (film)|Oppenheimer (film)]] (20 iw) — 5079 skatījumu
* [[:fr:Manifest|Manifest]] (23 iw) — 5068 skatījumu
* [[:fr:Event|Event]] (1 iw) — 5012 skatījumu
* [[:fr:Alexandra Neldel|Alexandra Neldel]] (15 iw) — 4930 skatījumu
* [[:fr:Eau de Javel|Eau de Javel]] (43 iw) — 4911 skatījumu
* [[:fr:Tour de France Femmes 2022|Tour de France Femmes 2022]] (8 iw) — 4880 skatījumu
* [[:fr:Selma Bacha|Selma Bacha]] (10 iw) — 4663 skatījumu
* [[:fr:Real Humans : 100 % humain|Real Humans : 100 % humain]] (15 iw) — 4656 skatījumu
* [[:fr:Alexandra Popp|Alexandra Popp]] (30 iw) — 4423 skatījumu
* [[:fr:Variole du singe|Variole du singe]] (62 iw) — 4352 skatījumu
* [[:fr:Rima Abdul-Malak|Rima Abdul-Malak]] (9 iw) — 4265 skatījumu
* [[:fr:Liste des épisodes de One Piece|Liste des épisodes de One Piece]] (18 iw) — 4091 skatījumu
* [[:fr:Tuxedo|Tuxedo]] (7 iw) — 4021 skatījumu
* [[:fr:Frontière entre la Belgique et la France|Frontière entre la Belgique et la France]] (11 iw) — 4020 skatījumu
* [[:fr:Meta (entreprise)|Meta (entreprise)]] (52 iw) — 4013 skatījumu
* [[:fr:Tuxedo (logiciel)|Tuxedo (logiciel)]] (9 iw) — 4001 skatījumu
* [[:fr:The Boys (série télévisée)|The Boys (série télévisée)]] (30 iw) — 3956 skatījumu
* [[:fr:Saison 11 de The Walking Dead|Saison 11 de The Walking Dead]] (10 iw) — 3920 skatījumu
* [[:fr:Assassinat de Jamal Khashoggi|Assassinat de Jamal Khashoggi]] (13 iw) — 3843 skatījumu
* [[:fr:Irina Ionesco|Irina Ionesco]] (11 iw) — 3834 skatījumu
* [[:fr:Sur ordre de Dieu|Sur ordre de Dieu]] (11 iw) — 3762 skatījumu
* [[:fr:Épidémie de variole du singe de 2022|Épidémie de variole du singe de 2022]] (33 iw) — 3704 skatījumu
* [[:fr:Loxosceles reclusa|Loxosceles reclusa]] (22 iw) — 3695 skatījumu
* [[:fr:Joséphine s'arrondit|Joséphine s'arrondit]] (2 iw) — 3673 skatījumu
* [[:fr:Adèle Exarchopoulos|Adèle Exarchopoulos]] (38 iw) — 3652 skatījumu
* [[:fr:Peaky Blinders (série télévisée)|Peaky Blinders (série télévisée)]] (48 iw) — 3564 skatījumu
* [[:fr:Jordan Bardella|Jordan Bardella]] (15 iw) — 3542 skatījumu
* [[:fr:MAN SE|MAN SE]] (49 iw) — 3517 skatījumu
* [[:fr:Phase 4 de l'univers cinématographique Marvel|Phase 4 de l'univers cinématographique Marvel]] (13 iw) — 3432 skatījumu
* [[:fr:Arte|Arte]] (44 iw) — 3426 skatījumu
* [[:fr:Gentleman (chanteur)|Gentleman (chanteur)]] (17 iw) — 3329 skatījumu
* [[:fr:Philippe Berry|Philippe Berry]] (2 iw) — 3321 skatījumu
* [[:fr:Charlotte Valandrey|Charlotte Valandrey]] (16 iw) — 3318 skatījumu
* [[:fr:Lou Doillon|Lou Doillon]] (19 iw) — 3273 skatījumu
* [[:fr:Mathilde Panot|Mathilde Panot]] (3 iw) — 3237 skatījumu
* [[:fr:Fêtes de Bayonne|Fêtes de Bayonne]] (5 iw) — 3206 skatījumu
* [[:fr:Sakina Karchaoui|Sakina Karchaoui]] (13 iw) — 3170 skatījumu
* [[:fr:Viktor Bout|Viktor Bout]] (24 iw) — 3147 skatījumu
* [[:fr:Décès en 2022|Décès en 2022]] (37 iw) — 3131 skatījumu
* [[:fr:Saison 4 de Stranger Things|Saison 4 de Stranger Things]] (19 iw) — 3106 skatījumu
* [[:fr:David Leitch|David Leitch]] (19 iw) — 3087 skatījumu
* [[:fr:Menlo Park|Menlo Park]] (51 iw) — 2915 skatījumu
* [[:fr:Adriana Karembeu|Adriana Karembeu]] (38 iw) — 2913 skatījumu
* [[:fr:Bourvil|Bourvil]] (46 iw) — 2774 skatījumu
* [[:fr:Anne-Marie Garat|Anne-Marie Garat]] (12 iw) — 2772 skatījumu
* [[:fr:Signe du zodiaque|Signe du zodiaque]] (52 iw) — 2766 skatījumu
* [[:fr:Marion Rousse|Marion Rousse]] (9 iw) — 2748 skatījumu
* [[:fr:Wydad Athletic Club (football)|Wydad Athletic Club (football)]] (31 iw) — 2731 skatījumu
* [[:fr:Delphine Cascarino|Delphine Cascarino]] (14 iw) — 2665 skatījumu
* [[:fr:Claude François|Claude François]] (34 iw) — 2658 skatījumu
* [[:fr:Gemma Arterton|Gemma Arterton]] (42 iw) — 2658 skatījumu
* [[:fr:Neom|Neom]] (31 iw) — 2637 skatījumu
* [[:fr:Brittney Griner|Brittney Griner]] (27 iw) — 2625 skatījumu
* [[:fr:Bérengère Krief|Bérengère Krief]] (5 iw) — 2528 skatījumu
* [[:fr:Patrick Dewaere|Patrick Dewaere]] (33 iw) — 2515 skatījumu
* [[:fr:Ligue Europa 2022-2023|Ligue Europa 2022-2023]] (27 iw) — 2495 skatījumu
* [[:fr:Le Caméléon|Le Caméléon]] (17 iw) — 2481 skatījumu
* [[:fr:Le Destin de Lisa|Le Destin de Lisa]] (7 iw) — 2479 skatījumu
* [[:fr:Bernard Loiseau|Bernard Loiseau]] (10 iw) — 2470 skatījumu
* [[:fr:Secrets de Fátima|Secrets de Fátima]] (15 iw) — 2439 skatījumu
* [[:fr:Eugénie Le Sommer|Eugénie Le Sommer]] (28 iw) — 2385 skatījumu
* [[:fr:Manuel Bompard|Manuel Bompard]] (3 iw) — 2363 skatījumu
* [[:fr:Josiane Balasko|Josiane Balasko]] (21 iw) — 2355 skatījumu
* [[:fr:Aurore Bergé|Aurore Bergé]] (3 iw) — 2349 skatījumu
* [[:fr:Woke|Woke]] (24 iw) — 2332 skatījumu
* [[:fr:Kang le conquérant|Kang le conquérant]] (17 iw) — 2318 skatījumu
* [[:fr:Michaël Youn|Michaël Youn]] (10 iw) — 2317 skatījumu
* [[:fr:Raphinha|Raphinha]] (33 iw) — 2300 skatījumu
* [[:fr:Amandine Henry|Amandine Henry]] (26 iw) — 2273 skatījumu
* [[:fr:Liste des épisodes de Naruto Shippuden|Liste des épisodes de Naruto Shippuden]] (20 iw) — 2260 skatījumu
* [[:fr:Gisèle Lalonde|Gisèle Lalonde]] (2 iw) — 2214 skatījumu
* [[:fr:Liste des départements français|Liste des départements français]] (9 iw) — 2212 skatījumu
* [[:fr:Luan Peres|Luan Peres]] (13 iw) — 2211 skatījumu
* [[:fr:Louis Aliot|Louis Aliot]] (49 iw) — 2190 skatījumu
* [[:fr:Idriss Aberkane|Idriss Aberkane]] (2 iw) — 2184 skatījumu
* [[:fr:Virgin River (série télévisée)|Virgin River (série télévisée)]] (12 iw) — 2179 skatījumu
* [[:fr:Louis Boyard|Louis Boyard]] (1 iw) — 2155 skatījumu
* [[:fr:Saison 1 de Drag Race France|Saison 1 de Drag Race France]] (1 iw) — 2135 skatījumu
* [[:fr:La Petite Maison dans la prairie|La Petite Maison dans la prairie]] (30 iw) — 2123 skatījumu
* [[:fr:Rachel Legrain-Trapani|Rachel Legrain-Trapani]] (6 iw) — 2121 skatījumu
* [[:fr:Gérald Darmanin|Gérald Darmanin]] (21 iw) — 2101 skatījumu
{{div col end}}


== ru ==
{{div col|3}}
* [[:ru:Бут, Виктор Анатольевич|Бут, Виктор Анатольевич]] (24 iw) — 39763 skatījumu
* [[:ru:ПФМ-1|ПФМ-1]] (13 iw) — 24757 skatījumu
* [[:ru:Потери сторон в период вторжения России на Украину|Потери сторон в период вторжения России на Украину]] (9 iw) — 20912 skatījumu
* [[:ru:Сан-Бруно|Сан-Бруно]] (50 iw) — 17722 skatījumu
* [[:ru:VK (компания)|VK (компания)]] (18 iw) — 16055 skatījumu
* [[:ru:Антоновский мост|Антоновский мост]] (9 iw) — 15871 skatījumu
* [[:ru:Список умерших в 2022 году|Список умерших в 2022 году]] (37 iw) — 15556 skatījumu
* [[:ru:День Крещения Руси|День Крещения Руси]] (4 iw) — 14954 skatījumu
* [[:ru:2С7|2С7]] (24 iw) — 13164 skatījumu
* [[:ru:Roblox|Roblox]] (57 iw) — 11492 skatījumu
* [[:ru:Список фильмов кинематографической вселенной Marvel|Список фильмов кинематографической вселенной Marvel]] (30 iw) — 10725 skatījumu
* [[:ru:RuTracker.org|RuTracker.org]] (6 iw) — 10310 skatījumu
* [[:ru:Грайнер, Бриттни|Грайнер, Бриттни]] (27 iw) — 10166 skatījumu
* [[:ru:Мережко, Виктор Иванович|Мережко, Виктор Иванович]] (8 iw) — 9907 skatījumu
* [[:ru:Однопользовательская игра|Однопользовательская игра]] (47 iw) — 9447 skatījumu
* [[:ru:Переводчик|Переводчик]] (42 iw) — 7773 skatījumu
* [[:ru:С-300|С-300]] (38 iw) — 7266 skatījumu
* [[:ru:Государства — спонсоры терроризма (список США)|Государства — спонсоры терроризма (список США)]] (21 iw) — 7147 skatījumu
* [[:ru:Пригожин, Евгений Викторович|Пригожин, Евгений Викторович]] (21 iw) — 7014 skatījumu
* [[:ru:Поколение Вояджер|Поколение Вояджер]] (18 iw) — 6945 skatījumu
* [[:ru:Би-2|Би-2]] (15 iw) — 6777 skatījumu
* [[:ru:Агентство США по глобальным медиа|Агентство США по глобальным медиа]] (11 iw) — 6583 skatījumu
* [[:ru:Авито|Авито]] (6 iw) — 6348 skatījumu
* [[:ru:Список стран по численности вооружённых сил и военизированных формирований|Список стран по численности вооружённых сил и военизированных формирований]] (34 iw) — 6233 skatījumu
* [[:ru:Пацаны (телесериал)|Пацаны (телесериал)]] (30 iw) — 6160 skatījumu
* [[:ru:Stray (игра)|Stray (игра)]] (13 iw) — 5562 skatījumu
* [[:ru:Дело «Тамам Шуд»|Дело «Тамам Шуд»]] (24 iw) — 5547 skatījumu
* [[:ru:Хагги Вагги|Хагги Вагги]] (2 iw) — 5458 skatījumu
* [[:ru:Жидко, Геннадий Валериевич|Жидко, Геннадий Валериевич]] (8 iw) — 5204 skatījumu
* [[:ru:Mail.ru|Mail.ru]] (20 iw) — 5181 skatījumu
* [[:ru:Wildberries|Wildberries]] (12 iw) — 5094 skatījumu
* [[:ru:Васин, Виктор Владимирович|Васин, Виктор Владимирович]] (21 iw) — 5072 skatījumu
* [[:ru:Оппенгеймер (фильм)|Оппенгеймер (фильм)]] (20 iw) — 5036 skatījumu
* [[:ru:Железный рыцарь|Железный рыцарь]] (20 iw) — 4959 skatījumu
* [[:ru:Ярошенко, Константин Владимирович|Ярошенко, Константин Владимирович]] (1 iw) — 4885 skatījumu
* [[:ru:MGM-140 ATACMS|MGM-140 ATACMS]] (18 iw) — 4877 skatījumu
* [[:ru:Ермак, Андрей Борисович|Ермак, Андрей Борисович]] (8 iw) — 4747 skatījumu
* [[:ru:Постучись в мою дверь|Постучись в мою дверь]] (16 iw) — 4669 skatījumu
* [[:ru:Meta Platforms|Meta Platforms]] (52 iw) — 4548 skatījumu
* [[:ru:Зайцева, Людмила Васильевна|Зайцева, Людмила Васильевна]] (9 iw) — 4403 skatījumu
* [[:ru:Австралийская аттестационная комиссия|Австралийская аттестационная комиссия]] (25 iw) — 4403 skatījumu
* [[:ru:Лёва Би-2|Лёва Би-2]] (1 iw) — 4354 skatījumu
* [[:ru:Знаки зодиака|Знаки зодиака]] (52 iw) — 4270 skatījumu
* [[:ru:Оспа обезьян|Оспа обезьян]] (62 iw) — 4243 skatījumu
* [[:ru:Очень странные дела (4-й сезон)|Очень странные дела (4-й сезон)]] (19 iw) — 4229 skatījumu
* [[:ru:Рудакова, Наталья|Рудакова, Наталья]] (7 iw) — 4221 skatījumu
* [[:ru:Предвзятое рассуждение|Предвзятое рассуждение]] (5 iw) — 4220 skatījumu
* [[:ru:Смерч (РСЗО)|Смерч (РСЗО)]] (33 iw) — 4212 skatījumu
* [[:ru:День крещения Киевской Руси — Украины|День крещения Киевской Руси — Украины]] (1 iw) — 4212 skatījumu
* [[:ru:Острые козырьки|Острые козырьки]] (48 iw) — 4162 skatījumu
* [[:ru:PzH 2000|PzH 2000]] (31 iw) — 4075 skatījumu
* [[:ru:Великолепный век|Великолепный век]] (48 iw) — 3956 skatījumu
* [[:ru:Мажор (телесериал)|Мажор (телесериал)]] (4 iw) — 3917 skatījumu
* [[:ru:Приказ № 227|Приказ № 227]] (26 iw) — 3866 skatījumu
* [[:ru:Лепс, Григорий Викторович|Лепс, Григорий Викторович]] (27 iw) — 3789 skatījumu
* [[:ru:Эрчел, Ханде|Эрчел, Ханде]] (31 iw) — 3753 skatījumu
* [[:ru:Бюрсин, Керем|Бюрсин, Керем]] (19 iw) — 3669 skatījumu
* [[:ru:День украинской государственности|День украинской государственности]] (3 iw) — 3551 skatījumu
* [[:ru:Фатих Карагюмрюк|Фатих Карагюмрюк]] (24 iw) — 3516 skatījumu
* [[:ru:Су-57|Су-57]] (48 iw) — 3503 skatījumu
* [[:ru:Пьеха, Эдита Станиславовна|Пьеха, Эдита Станиславовна]] (19 iw) — 3500 skatījumu
* [[:ru:Соловьёв, Владимир Рудольфович|Соловьёв, Владимир Рудольфович]] (17 iw) — 3415 skatījumu
* [[:ru:Здравствуй и прощай|Здравствуй и прощай]] (9 iw) — 3411 skatījumu
* [[:ru:Софья Палеолог|Софья Палеолог]] (30 iw) — 3402 skatījumu
* [[:ru:Почта Mail.ru|Почта Mail.ru]] (2 iw) — 3380 skatījumu
* [[:ru:Драма (жанр)|Драма (жанр)]] (16 iw) — 3377 skatījumu
* [[:ru:Ольха (РСЗО)|Ольха (РСЗО)]] (8 iw) — 3296 skatījumu
* [[:ru:Stray Kids|Stray Kids]] (35 iw) — 3294 skatījumu
* [[:ru:Вторая чеченская война|Вторая чеченская война]] (53 iw) — 3268 skatījumu
* [[:ru:Тяжёлая огнемётная система|Тяжёлая огнемётная система]] (28 iw) — 3222 skatījumu
* [[:ru:Москвина, Татьяна Владимировна|Москвина, Татьяна Владимировна]] (3 iw) — 3218 skatījumu
* [[:ru:День Военно-Морского Флота|День Военно-Морского Флота]] (5 iw) — 3174 skatījumu
* [[:ru:Самаритянин (фильм, 2022)|Самаритянин (фильм, 2022)]] (13 iw) — 3169 skatījumu
* [[:ru:Ozon|Ozon]] (10 iw) — 3082 skatījumu
* [[:ru:AliExpress|AliExpress]] (35 iw) — 3078 skatījumu
* [[:ru:Руссо, Авраам|Руссо, Авраам]] (8 iw) — 3045 skatījumu
* [[:ru:BLU-43|BLU-43]] (4 iw) — 3037 skatījumu
* [[:ru:Бесстыжие|Бесстыжие]] (34 iw) — 3026 skatījumu
* [[:ru:Список государств — членов НАТО|Список государств — членов НАТО]] (24 iw) — 2985 skatījumu
* [[:ru:Вкусно — и точка|Вкусно — и точка]] (14 iw) — 2942 skatījumu
* [[:ru:Андоленко, Карина Вячеславовна|Андоленко, Карина Вячеславовна]] (3 iw) — 2925 skatījumu
* [[:ru:Град (РСЗО)|Град (РСЗО)]] (40 iw) — 2886 skatījumu
* [[:ru:Мендес, Виктор|Мендес, Виктор]] (4 iw) — 2859 skatījumu
* [[:ru:2:22|2:22]] (14 iw) — 2856 skatījumu
* [[:ru:Яндекс.Карты|Яндекс.Карты]] (27 iw) — 2820 skatījumu
* [[:ru:Яды, или Всемирная история отравлений|Яды, или Всемирная история отравлений]] (6 iw) — 2806 skatījumu
* [[:ru:Перевозчик: Наследие|Перевозчик: Наследие]] (22 iw) — 2774 skatījumu
* [[:ru:Три метра над уровнем неба|Три метра над уровнем неба]] (23 iw) — 2716 skatījumu
* [[:ru:Дуров, Павел Валерьевич|Дуров, Павел Валерьевич]] (48 iw) — 2710 skatījumu
* [[:ru:Белый, Анатолий Александрович|Белый, Анатолий Александрович]] (6 iw) — 2704 skatījumu
* [[:ru:Аскольд|Аскольд]] (14 iw) — 2684 skatījumu
* [[:ru:Гибель крейсера «Москва»|Гибель крейсера «Москва»]] (11 iw) — 2682 skatījumu
* [[:ru:Ревва, Александр Владимирович|Ревва, Александр Владимирович]] (9 iw) — 2676 skatījumu
* [[:ru:M142 HIMARS|M142 HIMARS]] (32 iw) — 2669 skatījumu
* [[:ru:Русь|Русь]] (20 iw) — 2647 skatījumu
* [[:ru:Пропаганда действием|Пропаганда действием]] (17 iw) — 2647 skatījumu
* [[:ru:Белфорт, Джордан|Белфорт, Джордан]] (35 iw) — 2628 skatījumu
* [[:ru:Размер мужского полового члена|Размер мужского полового члена]] (32 iw) — 2599 skatījumu
* [[:ru:Депп, Лили-Роуз|Депп, Лили-Роуз]] (40 iw) — 2595 skatījumu
* [[:ru:Ядерный клуб|Ядерный клуб]] (55 iw) — 2581 skatījumu
{{div col end}}


== be ==
{{div col|3}}
* [[:be:Багрымавічы|Багрымавічы]] (4 iw) — 86 skatījumu
* [[:be:Уладзімір Караткевіч|Уладзімір Караткевіч]] (26 iw) — 39 skatījumu
* [[:be:Спіс беларускіх імён|Спіс беларускіх імён]] (1 iw) — 38 skatījumu
* [[:be:Конегадоўля|Конегадоўля]] (24 iw) — 37 skatījumu
* [[:be:Суперкубак Польшчы па баскетболе|Суперкубак Польшчы па баскетболе]] (3 iw) — 34 skatījumu
* [[:be:Акупацыя Ірака (2003—2011)|Акупацыя Ірака (2003—2011)]] (8 iw) — 33 skatījumu
* [[:be:Полк Каліноўскага|Полк Каліноўскага]] (18 iw) — 31 skatījumu
* [[:be:Адам Іосіфавіч Мальдзіс|Адам Іосіфавіч Мальдзіс]] (5 iw) — 31 skatījumu
* [[:be:Куфар|Куфар]] (45 iw) — 30 skatījumu
* [[:be:Дзень Незалежнасці Рэспублікі Беларусь|Дзень Незалежнасці Рэспублікі Беларусь]] (10 iw) — 29 skatījumu
* [[:be:Юзаф Крашэўскі|Юзаф Крашэўскі]] (26 iw) — 28 skatījumu
* [[:be:Янка Брыль|Янка Брыль]] (13 iw) — 24 skatījumu
* [[:be:Беларуская міфалогія|Беларуская міфалогія]] (4 iw) — 23 skatījumu
* [[:be:Беларускі лацінскі алфавіт|Беларускі лацінскі алфавіт]] (24 iw) — 21 skatījumu
* [[:be:Максім Багдановіч|Максім Багдановіч]] (28 iw) — 21 skatījumu
* [[:be:Барсукі (Смалявіцкі раён)|Барсукі (Смалявіцкі раён)]] (4 iw) — 20 skatījumu
* [[:be:Жодзінскі сельсавет|Жодзінскі сельсавет]] (3 iw) — 20 skatījumu
* [[:be:Вейшнорыя|Вейшнорыя]] (6 iw) — 19 skatījumu
* [[:be:Пошукавы маркетынг|Пошукавы маркетынг]] (26 iw) — 19 skatījumu
* [[:be:Спаса-Праабражэнскі сабор (Магілёў)|Спаса-Праабражэнскі сабор (Магілёў)]] (1 iw) — 18 skatījumu
* [[:be:Ядвіга Іосіфаўна Раздзялоўская|Ядвіга Іосіфаўна Раздзялоўская]] (1 iw) — 18 skatījumu
* [[:be:Асінторфскі сельсавет|Асінторфскі сельсавет]] (2 iw) — 18 skatījumu
* [[:be:Новыя Градкі|Новыя Градкі]] (3 iw) — 17 skatījumu
* [[:be:П’ер Гардэль|П’ер Гардэль]] (6 iw) — 17 skatījumu
* [[:be:На ростанях|На ростанях]] (1 iw) — 17 skatījumu
* [[:be:Марат Сяргеевіч Маркаў|Марат Сяргеевіч Маркаў]] (1 iw) — 17 skatījumu
* [[:be:Чэмпіянат Польшчы па баскетболе|Чэмпіянат Польшчы па баскетболе]] (16 iw) — 16 skatījumu
* [[:be:МТБанк|МТБанк]] (1 iw) — 16 skatījumu
* [[:be:Рэжым Лукашэнкі|Рэжым Лукашэнкі]] (2 iw) — 16 skatījumu
* [[:be:Расійскі этнаграфічны музей|Расійскі этнаграфічны музей]] (8 iw) — 16 skatījumu
* [[:be:Іракскі канфлікт|Іракскі канфлікт]] (10 iw) — 15 skatījumu
* [[:be:Новая зямля (паэма)|Новая зямля (паэма)]] (1 iw) — 15 skatījumu
* [[:be:Беларускі нацыянальны касцюм|Беларускі нацыянальны касцюм]] (5 iw) — 15 skatījumu
* [[:be:Laticauda|Laticauda]] (30 iw) — 15 skatījumu
* [[:be:Usplёsk|Usplёsk]] (1 iw) — 14 skatījumu
* [[:be:Пагоня|Пагоня]] (25 iw) — 14 skatījumu
* [[:be:Вуліца Лазо|Вуліца Лазо]] (2 iw) — 14 skatījumu
* [[:be:Янка Лучына|Янка Лучына]] (7 iw) — 14 skatījumu
* [[:be:Ліва Асад Алах аль-Галіб фі аль-Ірак ва аш-Шам|Ліва Асад Алах аль-Галіб фі аль-Ірак ва аш-Шам]] (2 iw) — 14 skatījumu
* [[:be:Францішак Багушэвіч|Францішак Багушэвіч]] (16 iw) — 14 skatījumu
* [[:be:Беларускі алфавіт|Беларускі алфавіт]] (16 iw) — 14 skatījumu
* [[:be:Onliner.by|Onliner.by]] (3 iw) — 14 skatījumu
* [[:be:Каласы пад сярпом тваім|Каласы пад сярпом тваім]] (4 iw) — 14 skatījumu
* [[:be:Караль Наўроцкi|Караль Наўроцкi]] (5 iw) — 14 skatījumu
* [[:be:Людзі на балоце (раман)|Людзі на балоце (раман)]] (4 iw) — 13 skatījumu
* [[:be:Белсат|Белсат]] (11 iw) — 13 skatījumu
* [[:be:Тарашкевіца|Тарашкевіца]] (23 iw) — 13 skatījumu
* [[:be:Суперкубак Польшчы па баскетболе 2014|Суперкубак Польшчы па баскетболе 2014]] (1 iw) — 13 skatījumu
* [[:be:Дэкрэт аб развіцці лічбавай эканомікі|Дэкрэт аб развіцці лічбавай эканомікі]] (2 iw) — 13 skatījumu
* [[:be:Дзмітрый Юр’евіч Пучкоў|Дзмітрый Юр’евіч Пучкоў]] (6 iw) — 13 skatījumu
* [[:be:Кубак Польшчы па баскетболе|Кубак Польшчы па баскетболе]] (8 iw) — 12 skatījumu
* [[:be:Белы легіён|Белы легіён]] (2 iw) — 12 skatījumu
* [[:be:Спіс узброеных груповак грамадзянскай вайны ў Іраку (2011—2017)|Спіс узброеных груповак грамадзянскай вайны ў Іраку (2011—2017)]] (4 iw) — 12 skatījumu
* [[:be:Алесь Петрашкевіч|Алесь Петрашкевіч]] (2 iw) — 12 skatījumu
* [[:be:ISO 3166|ISO 3166]] (70 iw) — 12 skatījumu
* [[:be:Шляхціц Завальня, або Беларусь у фантастычных апавяданнях|Шляхціц Завальня, або Беларусь у фантастычных апавяданнях]] (1 iw) — 12 skatījumu
* [[:be:Ў|Ў]] (46 iw) — 12 skatījumu
* [[:be:Францішак Карпінскі|Францішак Карпінскі]] (14 iw) — 12 skatījumu
* [[:be:Іван Шамякін|Іван Шамякін]] (10 iw) — 12 skatījumu
* [[:be:Беларускія могілкі (Іст-Брансуік)|Беларускія могілкі (Іст-Брансуік)]] (2 iw) — 11 skatījumu
* [[:be:Олівер Твіст (фільм, 2005)|Олівер Твіст (фільм, 2005)]] (25 iw) — 11 skatījumu
* [[:be:Алесь Адамовіч|Алесь Адамовіч]] (22 iw) — 11 skatījumu
* [[:be:Мікалай Барысавіч Фадзеечаў|Мікалай Барысавіч Фадзеечаў]] (6 iw) — 11 skatījumu
* [[:be:Сырнікі|Сырнікі]] (22 iw) — 11 skatījumu
* [[:be:Лявон Вольскі|Лявон Вольскі]] (8 iw) — 11 skatījumu
* [[:be:Беларускі кангрэс дэмакратычных прафсаюзаў|Беларускі кангрэс дэмакратычных прафсаюзаў]] (1 iw) — 11 skatījumu
* [[:be:Дзікае паляванне караля Стаха|Дзікае паляванне караля Стаха]] (4 iw) — 11 skatījumu
* [[:be:Беспілотная індустрыя Беларусі|Беспілотная індустрыя Беларусі]] (1 iw) — 11 skatījumu
* [[:be:Настолле|Настолле]] (2 iw) — 11 skatījumu
* [[:be:Laticauda laticaudata|Laticauda laticaudata]] (19 iw) — 11 skatījumu
* [[:be:Беларускі нацыяналізм|Беларускі нацыяналізм]] (6 iw) — 11 skatījumu
* [[:be:Ніна Уладзіміраўна Цімафеева|Ніна Уладзіміраўна Цімафеева]] (8 iw) — 11 skatījumu
* [[:be:Сабакі Эўропы (раман)|Сабакі Эўропы (раман)]] (1 iw) — 11 skatījumu
* [[:be:Вывад амерыканскіх войск з Ірака (2007—2011)|Вывад амерыканскіх войск з Ірака (2007—2011)]] (6 iw) — 11 skatījumu
* [[:be:Янка Маўр|Янка Маўр]] (7 iw) — 11 skatījumu
* [[:be:Лахта-цэнтр|Лахта-цэнтр]] (35 iw) — 11 skatījumu
* [[:be:Дэкларацыя аб дзяржаўным суверэнітэце Беларускай ССР|Дэкларацыя аб дзяржаўным суверэнітэце Беларускай ССР]] (4 iw) — 11 skatījumu
* [[:be:Кастрычніцкая (станцыя метро, Мінск)|Кастрычніцкая (станцыя метро, Мінск)]] (10 iw) — 11 skatījumu
* [[:be:Тураў Згажэлец|Тураў Згажэлец]] (15 iw) — 10 skatījumu
* [[:be:Пімен Панчанка|Пімен Панчанка]] (9 iw) — 10 skatījumu
* [[:be:Максім Гарэцкі|Максім Гарэцкі]] (9 iw) — 10 skatījumu
* [[:be:Рыгор Барадулін|Рыгор Барадулін]] (22 iw) — 10 skatījumu
* [[:be:Гаёвы Дзед|Гаёвы Дзед]] (1 iw) — 10 skatījumu
* [[:be:Слава Камісаранка|Слава Камісаранка]] (1 iw) — 10 skatījumu
* [[:be:Фердынанд Рушчыц|Фердынанд Рушчыц]] (12 iw) — 10 skatījumu
* [[:be:Алесь Гарун|Алесь Гарун]] (6 iw) — 10 skatījumu
* [[:be:Суперкубак Польшчы па баскетболе 2015|Суперкубак Польшчы па баскетболе 2015]] (1 iw) — 10 skatījumu
* [[:be:Аляксей Мікалаевіч Сокал|Аляксей Мікалаевіч Сокал]] (1 iw) — 9 skatījumu
* [[:be:Алаіза Пашкевіч|Алаіза Пашкевіч]] (19 iw) — 9 skatījumu
* [[:be:Каляндра|Каляндра]] (29 iw) — 9 skatījumu
* [[:be:Ігнат Іпалітавіч Дамейка|Ігнат Іпалітавіч Дамейка]] (18 iw) — 9 skatījumu
* [[:be:Разбітае сэрца пацана|Разбітае сэрца пацана]] (1 iw) — 9 skatījumu
* [[:be:Наталля Іванаўна Качанава|Наталля Іванаўна Качанава]] (9 iw) — 9 skatījumu
* [[:be:Бернар Арно|Бернар Арно]] (43 iw) — 9 skatījumu
* [[:be:Сяргей Георгіевіч Лазо|Сяргей Георгіевіч Лазо]] (12 iw) — 9 skatījumu
* [[:be:Узброеныя Сілы Беларусі|Узброеныя Сілы Беларусі]] (28 iw) — 9 skatījumu
* [[:be:Бела-чырвона-белы сцяг|Бела-чырвона-белы сцяг]] (12 iw) — 9 skatījumu
* [[:be:Ла Ліга 2022/2023|Ла Ліга 2022/2023]] (21 iw) — 9 skatījumu
* [[:be:Пальцакрылка пяціпальцая|Пальцакрылка пяціпальцая]] (13 iw) — 9 skatījumu
* [[:be:Купалле|Купалле]] (25 iw) — 9 skatījumu
{{div col end}}


== pl ==
{{div col|3}}
* [[:pl:Jakub Rzeźniczak|Jakub Rzeźniczak]] (11 iw) — 18775 skatījumu
* [[:pl:Kora (wokalistka)|Kora (wokalistka)]] (15 iw) — 3936 skatījumu
* [[:pl:Elżbieta Czyżewska|Elżbieta Czyżewska]] (9 iw) — 3906 skatījumu
* [[:pl:Zmarli w lipcu 2022|Zmarli w lipcu 2022]] (10 iw) — 3639 skatījumu
* [[:pl:KAI T-50 Golden Eagle|KAI T-50 Golden Eagle]] (30 iw) — 3631 skatījumu
* [[:pl:K2 Black Panther|K2 Black Panther]] (29 iw) — 3034 skatījumu
* [[:pl:Wiktor But|Wiktor But]] (24 iw) — 2839 skatījumu
* [[:pl:Statut Łaskiego|Statut Łaskiego]] (6 iw) — 2627 skatījumu
* [[:pl:Droga ekspresowa S7 (Polska)|Droga ekspresowa S7 (Polska)]] (8 iw) — 2474 skatījumu
* [[:pl:Wojciech Olszański|Wojciech Olszański]] (2 iw) — 2171 skatījumu
* [[:pl:James Lovelock|James Lovelock]] (44 iw) — 1953 skatījumu
* [[:pl:Sobel (piosenkarz)|Sobel (piosenkarz)]] (2 iw) — 1880 skatījumu
* [[:pl:Scythe (gra planszowa)|Scythe (gra planszowa)]] (6 iw) — 1832 skatījumu
* [[:pl:Marek Kondrat|Marek Kondrat]] (10 iw) — 1734 skatījumu
* [[:pl:Rozkaz nr 227|Rozkaz nr 227]] (26 iw) — 1731 skatījumu
* [[:pl:Stopnie wojskowe w Polsce|Stopnie wojskowe w Polsce]] (6 iw) — 1716 skatījumu
* [[:pl:Liga Europy UEFA (2022/2023)|Liga Europy UEFA (2022/2023)]] (27 iw) — 1553 skatījumu
* [[:pl:Rzeź wołyńska|Rzeź wołyńska]] (24 iw) — 1530 skatījumu
* [[:pl:Gabriela Lee|Gabriela Lee]] (5 iw) — 1489 skatījumu
* [[:pl:Autostrady i drogi ekspresowe w Polsce|Autostrady i drogi ekspresowe w Polsce]] (17 iw) — 1376 skatījumu
* [[:pl:Meta Platforms|Meta Platforms]] (52 iw) — 1311 skatījumu
* [[:pl:Szarbel Makhlouf|Szarbel Makhlouf]] (29 iw) — 1298 skatījumu
* [[:pl:Dominika Chorosińska|Dominika Chorosińska]] (4 iw) — 1291 skatījumu
* [[:pl:Józef Ignacy Kraszewski|Józef Ignacy Kraszewski]] (26 iw) — 1283 skatījumu
* [[:pl:Modliszka (film 2006)|Modliszka (film 2006)]] (6 iw) — 1268 skatījumu
* [[:pl:Nikifor Krynicki|Nikifor Krynicki]] (15 iw) — 1227 skatījumu
* [[:pl:AHS Krab|AHS Krab]] (14 iw) — 1219 skatījumu
* [[:pl:Kwiat Jabłoni|Kwiat Jabłoni]] (4 iw) — 1209 skatījumu
* [[:pl:Piotr Nowak (piłkarz)|Piotr Nowak (piłkarz)]] (15 iw) — 1207 skatījumu
* [[:pl:Siły Zbrojne Rzeczypospolitej Polskiej|Siły Zbrojne Rzeczypospolitej Polskiej]] (32 iw) — 1193 skatījumu
* [[:pl:Formuła 1 Sezon 2022|Formuła 1 Sezon 2022]] (38 iw) — 1185 skatījumu
* [[:pl:M142 HIMARS|M142 HIMARS]] (32 iw) — 1143 skatījumu
* [[:pl:Lista filmów Filmowego Uniwersum Marvela|Lista filmów Filmowego Uniwersum Marvela]] (30 iw) — 1142 skatījumu
* [[:pl:Su-57|Su-57]] (48 iw) — 1104 skatījumu
* [[:pl:Siły Powietrzne|Siły Powietrzne]] (23 iw) — 1103 skatījumu
* [[:pl:Krajowa Spółka Cukrowa|Krajowa Spółka Cukrowa]] (3 iw) — 1093 skatījumu
* [[:pl:Remigiusz Mróz|Remigiusz Mróz]] (5 iw) — 1092 skatījumu
* [[:pl:Magda Femme|Magda Femme]] (3 iw) — 1089 skatījumu
* [[:pl:Mieczysława Ćwiklińska|Mieczysława Ćwiklińska]] (8 iw) — 1089 skatījumu
* [[:pl:Park Narodowy Czeska Szwajcaria|Park Narodowy Czeska Szwajcaria]] (9 iw) — 1084 skatījumu
* [[:pl:Mistrzostwa Świata w Piłce Siatkowej Mężczyzn 2022|Mistrzostwa Świata w Piłce Siatkowej Mężczyzn 2022]] (13 iw) — 1062 skatījumu
* [[:pl:Venturia carpophila|Venturia carpophila]] (6 iw) — 1048 skatījumu
* [[:pl:Sławomir Sierakowski|Sławomir Sierakowski]] (7 iw) — 1021 skatījumu
* [[:pl:Energylandia|Energylandia]] (10 iw) — 1015 skatījumu
* [[:pl:Tłumacz|Tłumacz]] (42 iw) — 984 skatījumu
* [[:pl:Krzysztof Rutkowski (ur. 1960)|Krzysztof Rutkowski (ur. 1960)]] (5 iw) — 981 skatījumu
* [[:pl:Liga Konferencji Europy UEFA (2022/2023)/Faza kwalifikacyjna (ścieżka ligowa)|Liga Konferencji Europy UEFA (2022/2023)/Faza kwalifikacyjna (ścieżka ligowa)]] (4 iw) — 976 skatījumu
* [[:pl:Dolar Pokoju|Dolar Pokoju]] (13 iw) — 960 skatījumu
* [[:pl:Pola Raksa|Pola Raksa]] (13 iw) — 952 skatījumu
* [[:pl:BMW serii 3|BMW serii 3]] (38 iw) — 943 skatījumu
* [[:pl:Piotr Müller|Piotr Müller]] (2 iw) — 936 skatījumu
* [[:pl:Alenia Aermacchi M-346|Alenia Aermacchi M-346]] (23 iw) — 935 skatījumu
* [[:pl:Tomasz Kaczmarek (trener)|Tomasz Kaczmarek (trener)]] (4 iw) — 934 skatījumu
* [[:pl:Dancing with the Stars. Taniec z gwiazdami|Dancing with the Stars. Taniec z gwiazdami]] (2 iw) — 932 skatījumu
* [[:pl:Idea Bank|Idea Bank]] (5 iw) — 923 skatījumu
* [[:pl:Poland Open 2022|Poland Open 2022]] (6 iw) — 917 skatījumu
* [[:pl:Krystyna Kurczab-Redlich|Krystyna Kurczab-Redlich]] (5 iw) — 910 skatījumu
* [[:pl:Budka Suflera|Budka Suflera]] (31 iw) — 901 skatījumu
* [[:pl:Nikodem Skotarczak|Nikodem Skotarczak]] (2 iw) — 889 skatījumu
* [[:pl:Alfabet polski|Alfabet polski]] (24 iw) — 888 skatījumu
* [[:pl:Bartosz Gelner|Bartosz Gelner]] (3 iw) — 870 skatījumu
* [[:pl:Sikorsky UH-60 Black Hawk|Sikorsky UH-60 Black Hawk]] (44 iw) — 846 skatījumu
* [[:pl:BMW serii 5|BMW serii 5]] (35 iw) — 844 skatījumu
* [[:pl:Międzynarodowy kod samochodowy|Międzynarodowy kod samochodowy]] (20 iw) — 840 skatījumu
* [[:pl:Brittney Griner|Brittney Griner]] (27 iw) — 835 skatījumu
* [[:pl:Ralph Kaminski|Ralph Kaminski]] (1 iw) — 826 skatījumu
* [[:pl:Telewizja Polska|Telewizja Polska]] (35 iw) — 823 skatījumu
* [[:pl:Andrzej Dragan|Andrzej Dragan]] (5 iw) — 820 skatījumu
* [[:pl:Zmarli w roku 2022|Zmarli w roku 2022]] (37 iw) — 817 skatījumu
* [[:pl:James Bond (seria filmów)|James Bond (seria filmów)]] (26 iw) — 817 skatījumu
* [[:pl:Zenon Martyniuk|Zenon Martyniuk]] (4 iw) — 804 skatījumu
* [[:pl:Faraon (film)|Faraon (film)]] (22 iw) — 794 skatījumu
* [[:pl:Gorączka złota (serial telewizyjny)|Gorączka złota (serial telewizyjny)]] (8 iw) — 777 skatījumu
* [[:pl:Owczarek belgijski|Owczarek belgijski]] (35 iw) — 775 skatījumu
* [[:pl:Kalina Jędrusik|Kalina Jędrusik]] (12 iw) — 775 skatījumu
* [[:pl:Order Odrodzenia Polski|Order Odrodzenia Polski]] (28 iw) — 774 skatījumu
* [[:pl:M1 Abrams|M1 Abrams]] (53 iw) — 772 skatījumu
* [[:pl:K9 Thunder|K9 Thunder]] (25 iw) — 765 skatījumu
* [[:pl:Su-17|Su-17]] (40 iw) — 762 skatījumu
* [[:pl:Prezydenci Polski|Prezydenci Polski]] (34 iw) — 762 skatījumu
* [[:pl:Anna Przybylska|Anna Przybylska]] (13 iw) — 756 skatījumu
* [[:pl:Szerszeń europejski|Szerszeń europejski]] (55 iw) — 751 skatījumu
* [[:pl:Bizon (kombajn rolniczy)|Bizon (kombajn rolniczy)]] (3 iw) — 748 skatījumu
* [[:pl:Bernard Cribbins|Bernard Cribbins]] (23 iw) — 745 skatījumu
* [[:pl:Yōko Shimada|Yōko Shimada]] (17 iw) — 744 skatījumu
* [[:pl:Tysiąc (gra)|Tysiąc (gra)]] (5 iw) — 742 skatījumu
* [[:pl:Pokolenie Z|Pokolenie Z]] (42 iw) — 741 skatījumu
* [[:pl:Mateusz Morawiecki|Mateusz Morawiecki]] (54 iw) — 740 skatījumu
* [[:pl:Krystian Ochman|Krystian Ochman]] (23 iw) — 737 skatījumu
* [[:pl:Rozpad Jugosławii|Rozpad Jugosławii]] (42 iw) — 736 skatījumu
* [[:pl:James Bond|James Bond]] (31 iw) — 731 skatījumu
* [[:pl:Liga Konferencji Europy UEFA (2022/2023)/Faza kwalifikacyjna (ścieżka mistrzowska)|Liga Konferencji Europy UEFA (2022/2023)/Faza kwalifikacyjna (ścieżka mistrzowska)]] (2 iw) — 729 skatījumu
* [[:pl:Stopnie służbowe w Policji|Stopnie służbowe w Policji]] (2 iw) — 719 skatījumu
* [[:pl:Robert Makłowicz|Robert Makłowicz]] (6 iw) — 708 skatījumu
* [[:pl:Kolczak zbrojny|Kolczak zbrojny]] (18 iw) — 701 skatījumu
* [[:pl:PZL TS-11 Iskra|PZL TS-11 Iskra]] (17 iw) — 693 skatījumu
* [[:pl:Jacek Kawalec|Jacek Kawalec]] (3 iw) — 690 skatījumu
* [[:pl:Lista uzbrojenia i sprzętu bojowego Wojsk Lądowych|Lista uzbrojenia i sprzętu bojowego Wojsk Lądowych]] (3 iw) — 690 skatījumu
* [[:pl:Michalina Olszańska|Michalina Olszańska]] (13 iw) — 687 skatījumu
* [[:pl:Jan Frycz|Jan Frycz]] (8 iw) — 685 skatījumu
{{div col end}}


== lt ==
{{div col|3}}
* [[:lt:Vladimiras Čeburinas|Vladimiras Čeburinas]] (2 iw) — 463 skatījumu
* [[:lt:Jevhenas Konovalecis|Jevhenas Konovalecis]] (21 iw) — 284 skatījumu
* [[:lt:Henrikas Daktaras|Henrikas Daktaras]] (2 iw) — 279 skatījumu
* [[:lt:Cukrinis žvyninukas|Cukrinis žvyninukas]] (57 iw) — 262 skatījumu
* [[:lt:Meta Platforms|Meta Platforms]] (52 iw) — 229 skatījumu
* [[:lt:Vytautas Tomkus|Vytautas Tomkus]] (3 iw) — 159 skatījumu
* [[:lt:SEB bankas|SEB bankas]] (3 iw) — 133 skatījumu
* [[:lt:Kazimiera Kymantaitė|Kazimiera Kymantaitė]] (1 iw) — 129 skatījumu
* [[:lt:Ignas Brazdeikis|Ignas Brazdeikis]] (11 iw) — 127 skatījumu
* [[:lt:Kraujo giminystė|Kraujo giminystė]] (34 iw) — 113 skatījumu
* [[:lt:Generalinis direktorius|Generalinis direktorius]] (65 iw) — 108 skatījumu
* [[:lt:Luminor Bank|Luminor Bank]] (1 iw) — 106 skatījumu
* [[:lt:Lietuvos Respublikos Prezidentas|Lietuvos Respublikos Prezidentas]] (24 iw) — 95 skatījumu
* [[:lt:Vytauto Didžiojo ordino Didysis kryžius|Vytauto Didžiojo ordino Didysis kryžius]] (2 iw) — 93 skatījumu
* [[:lt:Lietuvos valstybės apdovanojimai|Lietuvos valstybės apdovanojimai]] (9 iw) — 84 skatījumu
* [[:lt:Cavo žmogėdros|Cavo žmogėdros]] (21 iw) — 83 skatījumu
* [[:lt:Antanas Škėma|Antanas Škėma]] (9 iw) — 78 skatījumu
* [[:lt:Jurijus Šatunovas|Jurijus Šatunovas]] (24 iw) — 72 skatījumu
* [[:lt:Siauralapis gaurometis|Siauralapis gaurometis]] (53 iw) — 71 skatījumu
* [[:lt:Remigijus Žemaitaitis|Remigijus Žemaitaitis]] (5 iw) — 69 skatījumu
* [[:lt:Saulius Mikoliūnas|Saulius Mikoliūnas]] (16 iw) — 68 skatījumu
* [[:lt:Lituanica|Lituanica]] (9 iw) — 66 skatījumu
* [[:lt:Gediminas Mesonis|Gediminas Mesonis]] (1 iw) — 66 skatījumu
* [[:lt:Borisas Dekanidzė|Borisas Dekanidzė]] (3 iw) — 64 skatījumu
* [[:lt:Ingrida Mikelionytė|Ingrida Mikelionytė]] (1 iw) — 64 skatījumu
* [[:lt:Aurelijus Veryga|Aurelijus Veryga]] (6 iw) — 63 skatījumu
* [[:lt:2022 m. karščio bangos Europoje|2022 m. karščio bangos Europoje]] (14 iw) — 62 skatījumu
* [[:lt:15min|15min]] (7 iw) — 61 skatījumu
* [[:lt:Pakruojo dvaras|Pakruojo dvaras]] (2 iw) — 60 skatījumu
* [[:lt:Litvinizmas|Litvinizmas]] (6 iw) — 60 skatījumu
* [[:lt:Štuthofo koncentracijos stovykla|Štuthofo koncentracijos stovykla]] (31 iw) — 59 skatījumu
* [[:lt:VIII Kauno fortas|VIII Kauno fortas]] (3 iw) — 58 skatījumu
* [[:lt:Asmens kodas|Asmens kodas]] (21 iw) — 58 skatījumu
* [[:lt:Tadas Blinda|Tadas Blinda]] (5 iw) — 57 skatījumu
* [[:lt:Budė|Budė]] (59 iw) — 57 skatījumu
* [[:lt:Užutrakio dvaras|Užutrakio dvaras]] (4 iw) — 56 skatījumu
* [[:lt:Vilniaus brigada|Vilniaus brigada]] (1 iw) — 56 skatījumu
* [[:lt:Gediminas Rastenis|Gediminas Rastenis]] (2 iw) — 55 skatījumu
* [[:lt:Plateliai|Plateliai]] (11 iw) — 54 skatījumu
* [[:lt:Kūlgrinda|Kūlgrinda]] (5 iw) — 53 skatījumu
* [[:lt:Anatolijus Šenderovas|Anatolijus Šenderovas]] (1 iw) — 53 skatījumu
* [[:lt:Moters lytiniai organai|Moters lytiniai organai]] (58 iw) — 52 skatījumu
* [[:lt:Lietuvos rytas|Lietuvos rytas]] (9 iw) — 52 skatījumu
* [[:lt:Jūros šventė|Jūros šventė]] (3 iw) — 52 skatījumu
* [[:lt:Mezuza|Mezuza]] (38 iw) — 52 skatījumu
* [[:lt:Deutsche Welle|Deutsche Welle]] (68 iw) — 52 skatījumu
* [[:lt:Asmenybės tipas|Asmenybės tipas]] (15 iw) — 51 skatījumu
* [[:lt:Putoklis|Putoklis]] (45 iw) — 50 skatījumu
* [[:lt:Respublika (dienraštis)|Respublika (dienraštis)]] (5 iw) — 50 skatījumu
* [[:lt:Stelmužės ąžuolas|Stelmužės ąžuolas]] (12 iw) — 49 skatījumu
* [[:lt:Holokaustas Lietuvoje|Holokaustas Lietuvoje]] (26 iw) — 49 skatījumu
* [[:lt:Boxer (šarvuotoji kovinė mašina)|Boxer (šarvuotoji kovinė mašina)]] (24 iw) — 49 skatījumu
* [[:lt:Lukiškių kalėjimas|Lukiškių kalėjimas]] (10 iw) — 48 skatījumu
* [[:lt:LRT Opus|LRT Opus]] (2 iw) — 47 skatījumu
* [[:lt:Raudonės pilis|Raudonės pilis]] (10 iw) — 47 skatījumu
* [[:lt:Sisters on Wire|Sisters on Wire]] (1 iw) — 47 skatījumu
* [[:lt:Ilzenbergo dvaras|Ilzenbergo dvaras]] (1 iw) — 46 skatījumu
* [[:lt:Briedmusė|Briedmusė]] (15 iw) — 45 skatījumu
* [[:lt:2022 m. Europos krepšinio čempionatas|2022 m. Europos krepšinio čempionatas]] (18 iw) — 45 skatījumu
* [[:lt:Vilniaus miesto dalys|Vilniaus miesto dalys]] (2 iw) — 45 skatījumu
* [[:lt:Edvinas Gertmonas|Edvinas Gertmonas]] (11 iw) — 45 skatījumu
* [[:lt:Užimtumo tarnyba prie Socialinės apsaugos ir darbo ministerijos|Užimtumo tarnyba prie Socialinės apsaugos ir darbo ministerijos]] (2 iw) — 44 skatījumu
* [[:lt:Šilauogė|Šilauogė]] (63 iw) — 44 skatījumu
* [[:lt:Automatinė pavarų dėžė|Automatinė pavarų dėžė]] (30 iw) — 44 skatījumu
* [[:lt:Šiaulių bankas|Šiaulių bankas]] (5 iw) — 44 skatījumu
* [[:lt:Balys Bratkauskas|Balys Bratkauskas]] (1 iw) — 44 skatījumu
* [[:lt:Algirdas Paleckis|Algirdas Paleckis]] (6 iw) — 43 skatījumu
* [[:lt:Arvydas Anušauskas|Arvydas Anušauskas]] (10 iw) — 43 skatījumu
* [[:lt:Širšuolas|Širšuolas]] (55 iw) — 42 skatījumu
* [[:lt:Rezus faktorius|Rezus faktorius]] (41 iw) — 41 skatījumu
* [[:lt:Lietuvos miškai|Lietuvos miškai]] (2 iw) — 40 skatījumu
* [[:lt:Gabrielius Landsbergis (1982)|Gabrielius Landsbergis (1982)]] (19 iw) — 40 skatījumu
* [[:lt:Valstybės sienos apsaugos tarnyba|Valstybės sienos apsaugos tarnyba]] (4 iw) — 39 skatījumu
* [[:lt:Medlieva|Medlieva]] (47 iw) — 39 skatījumu
* [[:lt:Ų|Ų]] (18 iw) — 38 skatījumu
* [[:lt:Dovydas Giedraitis|Dovydas Giedraitis]] (2 iw) — 38 skatījumu
* [[:lt:Ba.|Ba.]] (3 iw) — 38 skatījumu
* [[:lt:UEFA čempionų lyga 2022–2023 m.|UEFA čempionų lyga 2022–2023 m.]] (13 iw) — 37 skatījumu
* [[:lt:Plačiažnyplis vėžys|Plačiažnyplis vėžys]] (43 iw) — 37 skatījumu
* [[:lt:Cista|Cista]] (45 iw) — 37 skatījumu
* [[:lt:Ribinis asmenybės sutrikimas|Ribinis asmenybės sutrikimas]] (53 iw) — 37 skatījumu
* [[:lt:Toma Vaškevičiūtė|Toma Vaškevičiūtė]] (2 iw) — 37 skatījumu
* [[:lt:PHP-Fusion|PHP-Fusion]] (17 iw) — 37 skatījumu
* [[:lt:Ovuliacija|Ovuliacija]] (55 iw) — 36 skatījumu
* [[:lt:Antanas Guoga|Antanas Guoga]] (11 iw) — 36 skatījumu
* [[:lt:Protagonistas|Protagonistas]] (53 iw) — 36 skatījumu
* [[:lt:Lietuvos didikai|Lietuvos didikai]] (7 iw) — 35 skatījumu
* [[:lt:Palangos tiltas|Palangos tiltas]] (1 iw) — 35 skatījumu
* [[:lt:Ą|Ą]] (29 iw) — 35 skatījumu
* [[:lt:Fredrikstad FK|Fredrikstad FK]] (33 iw) — 35 skatījumu
* [[:lt:Algis Matulionis|Algis Matulionis]] (3 iw) — 34 skatījumu
* [[:lt:Vavelis|Vavelis]] (32 iw) — 34 skatījumu
* [[:lt:Dreverna|Dreverna]] (5 iw) — 34 skatījumu
* [[:lt:Branduolinės valstybės|Branduolinės valstybės]] (56 iw) — 34 skatījumu
* [[:lt:Vytauto Didžiojo ordino medalis|Vytauto Didžiojo ordino medalis]] (3 iw) — 34 skatījumu
* [[:lt:Algirdas Ramanauskas|Algirdas Ramanauskas]] (2 iw) — 34 skatījumu
* [[:lt:Justas Vincas Paleckis|Justas Vincas Paleckis]] (8 iw) — 33 skatījumu
* [[:lt:Praba|Praba]] (20 iw) — 33 skatījumu
* [[:lt:Afanasijus Fetas|Afanasijus Fetas]] (33 iw) — 33 skatījumu
* [[:lt:Baltarusijos–Lietuvos valstybinė siena|Baltarusijos–Lietuvos valstybinė siena]] (14 iw) — 33 skatījumu
{{div col end}}


== et ==
{{div col|3}}
* [[:et:Ada Lundver|Ada Lundver]] (4 iw) — 715 skatījumu
* [[:et:Pulma-aastapäev|Pulma-aastapäev]] (39 iw) — 348 skatījumu
* [[:et:Eesti kirjanike loend|Eesti kirjanike loend]] (7 iw) — 270 skatījumu
* [[:et:Eesti näitlejate loend|Eesti näitlejate loend]] (6 iw) — 258 skatījumu
* [[:et:Tekstiilide loend|Tekstiilide loend]] (3 iw) — 155 skatījumu
* [[:et:In memoriam 2022|In memoriam 2022]] (37 iw) — 145 skatījumu
* [[:et:Eesti linnad|Eesti linnad]] (1 iw) — 140 skatījumu
* [[:et:Jumalate loend|Jumalate loend]] (13 iw) — 134 skatījumu
* [[:et:Aivar Mäe|Aivar Mäe]] (4 iw) — 133 skatījumu
* [[:et:Tempo|Tempo]] (56 iw) — 131 skatījumu
* [[:et:Sulev Nõmmik|Sulev Nõmmik]] (7 iw) — 127 skatījumu
* [[:et:Massimõrv|Massimõrv]] (49 iw) — 124 skatījumu
* [[:et:Eesti raadiojaamade loend|Eesti raadiojaamade loend]] (2 iw) — 123 skatījumu
* [[:et:Piret Kalda|Piret Kalda]] (5 iw) — 118 skatījumu
* [[:et:Väino Aren|Väino Aren]] (1 iw) — 112 skatījumu
* [[:et:Rootsi kirjanike loend|Rootsi kirjanike loend]] (18 iw) — 112 skatījumu
* [[:et:Eesti sõjaväelised auastmed|Eesti sõjaväelised auastmed]] (5 iw) — 109 skatījumu
* [[:et:Riina Sikkut|Riina Sikkut]] (6 iw) — 105 skatījumu
* [[:et:Rahvaste ja hõimude loend|Rahvaste ja hõimude loend]] (28 iw) — 100 skatījumu
* [[:et:Lea Danilson-Järg|Lea Danilson-Järg]] (3 iw) — 100 skatījumu
* [[:et:Lindude loend|Lindude loend]] (11 iw) — 88 skatījumu
* [[:et:Õnne 13|Õnne 13]] (4 iw) — 86 skatījumu
* [[:et:Elena Poznjak-Kõlar|Elena Poznjak-Kõlar]] (1 iw) — 85 skatījumu
* [[:et:August Jakobson|August Jakobson]] (12 iw) — 85 skatījumu
* [[:et:Suur-punasuru|Suur-punasuru]] (30 iw) — 85 skatījumu
* [[:et:Maarjamäe memoriaal|Maarjamäe memoriaal]] (3 iw) — 84 skatījumu
* [[:et:Hiina astroloogia|Hiina astroloogia]] (30 iw) — 82 skatījumu
* [[:et:5MIINUST|5MIINUST]] (1 iw) — 79 skatījumu
* [[:et:Kättemaksukontor|Kättemaksukontor]] (1 iw) — 78 skatījumu
* [[:et:Rahaühikute loend|Rahaühikute loend]] (29 iw) — 77 skatījumu
* [[:et:Madis Kallas|Madis Kallas]] (5 iw) — 76 skatījumu
* [[:et:Apteeker Melchior (film)|Apteeker Melchior (film)]] (1 iw) — 72 skatījumu
* [[:et:Katri Raik|Katri Raik]] (10 iw) — 71 skatījumu
* [[:et:Viktor But|Viktor But]] (24 iw) — 71 skatījumu
* [[:et:Itaalia linnade loend|Itaalia linnade loend]] (3 iw) — 69 skatījumu
* [[:et:Winchester (Massachusetts)|Winchester (Massachusetts)]] (29 iw) — 69 skatījumu
* [[:et:Margo Kõlar|Margo Kõlar]] (4 iw) — 69 skatījumu
* [[:et:Väino Uibo|Väino Uibo]] (1 iw) — 68 skatījumu
* [[:et:Sodiaagimärk|Sodiaagimärk]] (52 iw) — 68 skatījumu
* [[:et:Carmen Mikiver|Carmen Mikiver]] (2 iw) — 66 skatījumu
* [[:et:Lõng|Lõng]] (61 iw) — 65 skatījumu
* [[:et:Kelgukoerad|Kelgukoerad]] (1 iw) — 63 skatījumu
* [[:et:Helene Vannari|Helene Vannari]] (4 iw) — 63 skatījumu
* [[:et:Vana-Rooma keisrite loend|Vana-Rooma keisrite loend]] (6 iw) — 60 skatījumu
* [[:et:Kiidjärve|Kiidjärve]] (10 iw) — 60 skatījumu
* [[:et:Jaan Tätte|Jaan Tätte]] (3 iw) — 60 skatījumu
* [[:et:Vanade ja vähemlevinud mõõtühikute loend|Vanade ja vähemlevinud mõõtühikute loend]] (1 iw) — 60 skatījumu
* [[:et:Ameerika Ühendriikide kirjanike loend|Ameerika Ühendriikide kirjanike loend]] (10 iw) — 59 skatījumu
* [[:et:Ivi Eenmaa|Ivi Eenmaa]] (4 iw) — 58 skatījumu
* [[:et:Ungari kirjanike loend|Ungari kirjanike loend]] (15 iw) — 57 skatījumu
* [[:et:A-Rühm (ansambel)|A-Rühm (ansambel)]] (1 iw) — 57 skatījumu
* [[:et:Andrei Zevakin|Andrei Zevakin]] (1 iw) — 57 skatījumu
* [[:et:Eesti lauljate loend|Eesti lauljate loend]] (1 iw) — 57 skatījumu
* [[:et:Ahvirõuged|Ahvirõuged]] (62 iw) — 56 skatījumu
* [[:et:Ita Ever|Ita Ever]] (18 iw) — 55 skatījumu
* [[:et:Helicobacter pylori infektsioon|Helicobacter pylori infektsioon]] (1 iw) — 54 skatījumu
* [[:et:Kadri Rämmeld|Kadri Rämmeld]] (2 iw) — 54 skatījumu
* [[:et:Koeratõugude loend|Koeratõugude loend]] (48 iw) — 54 skatījumu
* [[:et:Ohtlik lend|Ohtlik lend]] (1 iw) — 53 skatījumu
* [[:et:Eesti saarte loend|Eesti saarte loend]] (21 iw) — 52 skatījumu
* [[:et:Riina Gerretz|Riina Gerretz]] (2 iw) — 52 skatījumu
* [[:et:Isikukood|Isikukood]] (22 iw) — 52 skatījumu
* [[:et:Heliloojate loend|Heliloojate loend]] (14 iw) — 52 skatījumu
* [[:et:Prantsuse kirjanike loend|Prantsuse kirjanike loend]] (23 iw) — 51 skatījumu
* [[:et:Tuulepealne maa|Tuulepealne maa]] (2 iw) — 51 skatījumu
* [[:et:Automarkide loend|Automarkide loend]] (34 iw) — 50 skatījumu
* [[:et:Palmse mõis|Palmse mõis]] (8 iw) — 50 skatījumu
* [[:et:Eesti poliitikute loend|Eesti poliitikute loend]] (1 iw) — 50 skatījumu
* [[:et:Egiptuse jumalad|Egiptuse jumalad]] (53 iw) — 50 skatījumu
* [[:et:Anu Saagim|Anu Saagim]] (1 iw) — 49 skatījumu
* [[:et:Oudekki Loone|Oudekki Loone]] (3 iw) — 48 skatījumu
* [[:et:Keelpillide loend|Keelpillide loend]] (2 iw) — 48 skatījumu
* [[:et:Jääretk|Jääretk]] (9 iw) — 48 skatījumu
* [[:et:Imetajate loend|Imetajate loend]] (13 iw) — 47 skatījumu
* [[:et:Enn Eesmaa|Enn Eesmaa]] (5 iw) — 47 skatījumu
* [[:et:Estonia katastroof|Estonia katastroof]] (6 iw) — 45 skatījumu
* [[:et:Eesti ansamblite loend|Eesti ansamblite loend]] (1 iw) — 45 skatījumu
* [[:et:Kaja Kõlar|Kaja Kõlar]] (1 iw) — 45 skatījumu
* [[:et:Mait Malmsten|Mait Malmsten]] (3 iw) — 45 skatījumu
* [[:et:Silja Line|Silja Line]] (12 iw) — 44 skatījumu
* [[:et:Tehiskeelte loend|Tehiskeelte loend]] (22 iw) — 43 skatījumu
* [[:et:Riina Solman|Riina Solman]] (5 iw) — 43 skatījumu
* [[:et:Eesti kõrgkoolide loend|Eesti kõrgkoolide loend]] (10 iw) — 43 skatījumu
* [[:et:Richard Roht|Richard Roht]] (1 iw) — 43 skatījumu
* [[:et:Lääne-Niiluse viirus|Lääne-Niiluse viirus]] (37 iw) — 43 skatījumu
* [[:et:Gerli Padar|Gerli Padar]] (23 iw) — 43 skatījumu
* [[:et:Terminaator (ansambel)|Terminaator (ansambel)]] (7 iw) — 42 skatījumu
* [[:et:Eesti Muusika- ja Teatriakadeemia lavakunstikool|Eesti Muusika- ja Teatriakadeemia lavakunstikool]] (2 iw) — 41 skatījumu
* [[:et:Nereiidid|Nereiidid]] (55 iw) — 41 skatījumu
* [[:et:Eesti mõisate loend|Eesti mõisate loend]] (3 iw) — 41 skatījumu
* [[:et:Eduard Vilde|Eduard Vilde]] (22 iw) — 41 skatījumu
* [[:et:Meririst|Meririst]] (52 iw) — 41 skatījumu
* [[:et:Kaja Kallase teine valitsus|Kaja Kallase teine valitsus]] (8 iw) — 40 skatījumu
* [[:et:Hollandi linnade loend|Hollandi linnade loend]] (21 iw) — 40 skatījumu
* [[:et:Viivikonna|Viivikonna]] (8 iw) — 40 skatījumu
* [[:et:Marcel Johannes Kits|Marcel Johannes Kits]] (2 iw) — 40 skatījumu
* [[:et:Maria Klenskaja|Maria Klenskaja]] (3 iw) — 40 skatījumu
* [[:et:Roblox|Roblox]] (57 iw) — 39 skatījumu
* [[:et:Harilik viinamäetigu|Harilik viinamäetigu]] (47 iw) — 39 skatījumu
* [[:et:Aarne Biin|Aarne Biin]] (1 iw) — 39 skatījumu
{{div col end}}</text>
      <sha1>p3et26gj1dik45v85ixew7bghunipt1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Valentins Gapoņenko</title>
    <ns>0</ns>
    <id>450827</id>
    <revision>
      <id>3661918</id>
      <parentid>3237255</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T12:07:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>cik lielā mērā viņu var saukt par Latvijas krievu? šaubos, vai palika Latvijā pēc armijas izvešanas?</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2112" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds               = Valentins Gapoņenko
| attēls              = 
| apraksts            = 
| amats              = [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās Padomes]] deputāts
| term_sākums        = 1990
| term_beigas        = 1992

| dzim_dati           = 1929. gads
| dzim_vieta          = {{vieta|PSRS|Baltkrievijas PSR|Vitebskas apgabals|td=Baltkrievija}}
| mir_dati            = 
| mir_vieta           = 
| alma_mater          = 
| tautība             = [[krievi|krievs]]
| partija             = [[PSKP]]
}}

'''Valentins Gapoņenko''' (1929—?) bija [[Padomju armija]]s virsnieks un sabiedriskais darbinieks. Bijušais [[Baltijas kara apgabals|Baltijas kara apgabala]] robežapsardzības karaspēka priekšnieks.

1990. gadā viņu ievēlēja par [[Latvijas Republikas Augstākā padome|Latvijas Republikas Augstākās padome]]s deputātu no 103. Ventspils vēlēšanu apgabala. Bija viens no tiem deputātiem, kas nebalsoja par [[Latvijas neatkarības deklarācija|Latvijas neatkarības deklarāciju]]&lt;ref&gt;[https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ Latvijas Republikas Augstākā Padomes vēlēšanas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191223192146/https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ |date={{dat|2019|12|23||bez}} }} saeima.lv&lt;/ref&gt; un iesaistījās frakcijā &quot;Līdztiesība&quot;.&lt;ref&gt;[http://titania.saeima.lv/Personal/Deputati/Saeima_DepWeb_Archive.nsf/0/834EBCEF26816B19C2257817002A164B/$FILE/gaponenko.htm Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu saraksts]&lt;/ref&gt;

Pēc [[Augusta pučs|Augusta puča]] izgāšanās Latvijas Republikas Augstākā padome sakarā ar pretvalstisko darbību [[Barikāžu laiks|Barikāžu laikā]] laikā viņam 1992. gada 29. janvārī anulēja deputāta mandātu.

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{LR Augstākā Padome}}
{{DEFAULTSORT:Gapoņenko, Valentins}}

[[Kategorija:1929. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]]
[[Kategorija:Latvijas krievi]]</text>
      <sha1>hw8jj1w182eq41p6idu5ifhidrndf6r</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3661921</id>
      <parentid>3661918</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T12:09:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2136" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds               = Valentins Gapoņenko
| attēls              = 
| apraksts            = 
| amats              = [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās Padomes]] deputāts
| term_sākums        = 1990
| term_beigas        = 1992

| dzim_dati           = 1929. gads
| dzim_vieta          = {{vieta|PSRS|Baltkrievijas PSR|Vitebskas apgabals|td=Baltkrievija}}
| mir_dati            = 
| mir_vieta           = 
| alma_mater          = 
| tautība             = [[krievi|krievs]]
| partija             = [[PSKP]]
}}

'''Valentins Gapoņenko''' (1929—?) bija [[Padomju armija]]s virsnieks un sabiedriskais darbinieks. Bijušais [[Baltijas kara apgabals|Baltijas kara apgabala]] robežapsardzības karaspēka priekšnieks, [[ģenerālleitnants]].

1990. gadā viņu ievēlēja par [[Latvijas Republikas Augstākā padome|Latvijas Republikas Augstākās padome]]s deputātu no 103. Ventspils vēlēšanu apgabala. Bija viens no tiem deputātiem, kas nebalsoja par [[Latvijas neatkarības deklarācija|Latvijas neatkarības deklarāciju]]&lt;ref&gt;[https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ Latvijas Republikas Augstākā Padomes vēlēšanas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191223192146/https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ |date={{dat|2019|12|23||bez}} }} saeima.lv&lt;/ref&gt; un iesaistījās frakcijā &quot;Līdztiesība&quot;.&lt;ref&gt;[http://titania.saeima.lv/Personal/Deputati/Saeima_DepWeb_Archive.nsf/0/834EBCEF26816B19C2257817002A164B/$FILE/gaponenko.htm Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu saraksts]&lt;/ref&gt;

Pēc [[Augusta pučs|Augusta puča]] izgāšanās Latvijas Republikas Augstākā padome sakarā ar pretvalstisko darbību [[Barikāžu laiks|Barikāžu laikā]] laikā viņam 1992. gada 29. janvārī anulēja deputāta mandātu.

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{LR Augstākā Padome}}
{{DEFAULTSORT:Gapoņenko, Valentins}}

[[Kategorija:1929. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]]
[[Kategorija:Latvijas krievi]]</text>
      <sha1>fbwn1rlenu2yd4x79bmhhwgnwmq1i9t</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Igors Garajevs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>450836</id>
    <revision>
      <id>3661922</id>
      <parentid>3237491</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T12:11:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2500" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds               = Igors Garajevs
| attēls              = 
| apraksts            = 
| amats              = [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās Padomes]] deputāts
| term_sākums        = 1990
| term_beigas        = 1992
| dzim_dati           = 1946. gads
| dzim_vieta          = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}}
| mir_dati            = 
| mir_vieta           = 
| alma_mater          = 
| tautība             = [[Latvijas krievi|krievs]]
| partija             = [[PSKP]]
}}

'''Igors Garajevs''' (1946) ir [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] inženieris un sabiedriskais darbinieks. Bijušais [[LKP]] [[Zemgales priekšpilsēta]]s komitejas 1. sekretārs.

1990. gadā viņu ievēlēja par [[Latvijas Republikas Augstākā padome|Latvijas Republikas Augstākās padome]]s deputātu no 9. Rīgas vēlēšanu apgabala. Bija viens no tiem deputātiem, kas nebalsoja par [[Latvijas neatkarības deklarācija|Latvijas neatkarības deklarāciju]]&lt;ref&gt;[https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ Latvijas Republikas Augstākā Padomes vēlēšanas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191223192146/https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ |date={{dat|2019|12|23||bez}} }} saeima.lv&lt;/ref&gt; un iesaistījās frakcijā &quot;Līdztiesība&quot;.&lt;ref&gt;[http://titania.saeima.lv/Personal/Deputati/Saeima_DepWeb_Archive.nsf/0/E4CA65C55B34E1A4C2257817002A5CE2/$FILE/garajevs.htm Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu saraksts]&lt;/ref&gt;

Pēc [[Augusta pučs|Augusta puča]] izgāšanās Latvijas Republikas Augstākā padome sakarā ar vairāku deputātu pretvalstisko darbību [[Barikāžu laiks|Barikāžu laikā]] laikā izveidoja parlamentārās izmeklēšanas komisiju. Pēc komisijas slēdziena apstiprināšanas 1992. gada 9. jūlijā Augstākā padome nolēma Garajevam anulēt deputāta mandātu (93 deputāti par, 23 pret, neviens neatturējās).&lt;ref&gt;[https://www.vestnesis.lv/ta/id/151623Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmums “Par parlamentārās izmeklēšanas komisijas slēdziena par atsevišķu Latvijas Republikas tautas deputātu mandātu anulēšanu apstiprināšanu”] &lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{LR Augstākā Padome}}
{{DEFAULTSORT:Garajevs, Igors}}

[[Kategorija:1946. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]]
[[Kategorija:Latvijas inženieri]]</text>
      <sha1>g7g0q4gbtffxs8h87oqfogvtvgtazku</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Igors Rjabiņins</title>
    <ns>0</ns>
    <id>450857</id>
    <revision>
      <id>3661932</id>
      <parentid>3237493</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T12:17:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2824" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds               = Igors Rjabiņins
| attēls              = 
| apraksts            = 
| amats              = [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās Padomes]] deputāts
| term_sākums        = 1990
| term_beigas        = 1991
| dzim_dati           = 1936. gads
| dzim_vieta          = {{URS}}
| mir_dati            = 
| mir_vieta           = 
| alma_mater          = 
| tautība             = [[krievs]]
| partija             = [[PSKP]]
}}

'''Igors Rjabiņins''' (1936) ir [[krievi|krievu]] virsnieks un sabiedriskais darbinieks. Bijušais [[PSRS kara flote]]s [[viceadmirālis]]. 1990. gadā viņu ievēlēja par [[Latvijas Republikas Augstākā padome|Latvijas Republikas Augstākās padome]]s deputātu no 96. Liepājas vēlēšanu apgabala. Bija viens no tiem deputātiem, kas nebalsoja par [[Latvijas neatkarības deklarācija|Latvijas neatkarības deklarāciju]]&lt;ref&gt;[https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ Latvijas Republikas Augstākā Padomes vēlēšanas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191223192146/https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ |date={{dat|2019|12|23||bez}} }} saeima.lv&lt;/ref&gt; un iesaistījās frakcijā &quot;Līdztiesība&quot;.&lt;ref&gt;[http://titania.saeima.lv/Personal/Deputati/Saeima_DepWeb_Archive.nsf/0/B8E01D6EFE231AA9C225781E0037AA86/$FILE/rjabinins.htm Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu saraksts]&lt;/ref&gt;

Pēc [[Augusta pučs|Augusta puča]] izgāšanās Latvijas Republikas Augstākā padome 1991. gada 29. augustā pieņēma lēmumu &quot;Par tautas deputātu — militārpersonu statusu&quot;, kurā prasīja deputātiem — militārpersonām [[Viktors Alksnis|Viktoram Alksnim]], [[Jevgeņijs Jagupecs|Jevgeņijam Jagupecam]] un I. Rjabiņinam iesniegt juridiski apstiprinātu ziņojumu PSRS aizsardzības ministram par atvaļināšanu rezervē. Tā kā viņi to neizdarīja, tad Augstākā Padome 1991. gada 2. oktobrī anulēja viņiem deputāta mandātu.&lt;ref&gt;[https://likumi.lv/ta/id/69507-par-deputatu-pilnvaru-anulesanu-latvijas-republikas-tautas-deputatiem---militarpersonam Par deputātu pilnvaru anulēšanu Latvijas Republikas tautas deputātiem — militārpersonām]&lt;/ref&gt;

Pēc pārcelšanās uz [[Krievijas Federācija|Krievijas Federāciju]] I. Rjabiņins dzīvoja [[Kaļiņingrada|Kaļiņingradā]].&lt;ref&gt;[https://www.la.lv/vini-gribeja-citu-latviju Viņi gribēja “citu Latviju”. Ko tagad dara 57 deputāti, kuri 1990. gadā nebalsoja par neatkarību?] Viesturs Sprūde la.lv, 2016. gada 3. maijā&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{LR Augstākā Padome}}
{{DEFAULTSORT:Rjabiņins, Igors}}

[[Kategorija:1936. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]]</text>
      <sha1>g82dfyyge2g1vqe7q4jm20er08nawqp</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2019.—2020. gada NHL sezona</title>
    <ns>0</ns>
    <id>450903</id>
    <revision>
      <id>3662380</id>
      <parentid>3539901</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T19:09:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="82352" xml:space="preserve">{{nepilnīgs}}
{{Sporta sezonas infokaste|title=2019.—2020. gada NHL sezona|conf2_champ=[[Dalasas &quot;Stars&quot;]]|relegate=|relegate_to=|playoffs=|playoffs_link=|conf1=Austrumu|conf1_link=|conf1_champ=[[Tampabejas &quot;Lightning&quot;]]|conf1-runner-up=[[Ņujorkas &quot;Islanders&quot;]]|conf2=Rietumu|conf2_link=|conf2-runner-up=[[Vegasas &quot;Golden Knights&quot;]]|promote=|playoffs_MVP=|playoffs_MVP_link=|finals=Stenlija kausa finālsērija|finals_link=|finals_champ=[[Tampabejas &quot;Lightning&quot;]]|finals_runner-up=[[Dalasas &quot;Stars&quot;]]|finals_MVP=[[Viktors Hedmans]] ([[Tampabejas &quot;Lightning&quot;|&quot;Lightning&quot;]])|finals_MVP_link=|hronol nosauk=NHL sezonas|iepriek=[[2018.—2019. gada NHL sezona|2018.—2019.]]|promoted_from=|top_scorer_link=|color=|draft=Drafts|color text=|league=[[Nacionālā hokeja līga]]|sport=[[Hokejs]]|logo=|pixels=|caption=|duration={{dat|2019|10|2|N|bez}} — {{dat|2020|9|28|N|bez}}|no_of_teams=31|attendance=|TV=|draft_link=2019. gada NHL drafts|top_scorer=[[Leons Draizaitls]] ([[Edmontonas &quot;Oilers&quot;|&quot;Oilers&quot;]])|top_pick=[[Džeks Hjūzs]]|picked_by=[[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]]|season=Regulārā sezona|season_champs=[[Bostonas &quot;Bruins&quot;]]|season_champ_name=Reg. sezonas uzvarētāji|league_champs=|league_champ_name=|second_place=|MVP=[[Leons Draizaitls]] ([[Edmontonas &quot;Oilers&quot;|&quot;Oilers&quot;]])|MVP_link=|nākoš=[[2020.—2021. gada NHL sezona|2020.—2021.]]}}'''2019.—2020. gada [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālā hokeja līgas]] sezona''' bija 103. NHL sezona (102. spēlētā sezona). Regulārā sezona ilga no {{Dat|2019|10|2|Ģ|bez}} līdz {{Dat|2020|4|4|D|bez}}. Sezonā piedalījās 31 komanda. Regulārajā sezonā katra komanda aizvad;ija 82 spēles.

{{Dat|2019|6|21|5=bez}} notika [[2019. gada NHL drafts]]. Ar pirmo numuru [[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]] izvēlējās [[Džeks Hjūzs|Džeku Hjūzu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.usatoday.com/story/sports/nhl/2019/06/21/nhl-draft-devils-take-jack-hughes-no-1-pick/1523995001/|title=Devils select US-born Jack Hughes with the No. 1 pick in the NHL draft|last=Mastracco|first=Kevin Allen and Abbey|website=USA TODAY|access-date=2020-02-03|language=en-US}}&lt;/ref&gt;

== Regulārā sezona ==
Trīs spēles tika aizvadītas Eiropā. {{Dat|2019|10|4|5=bez}} [[O2 arēna (Prāga)|''O2 arēnā'']], [[Prāga|Prāgā]] spēlēja [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]] un [[Filadelfijas &quot;Flyers&quot;]], kā arī {{Dat|2019|11|8|5=bez}} un 9. novembrī ''[[Ericsson Globe]]'' arēnā [[Stokholma|Stokholmā]] spēlēja [[Bufalo &quot;Sabres&quot;]] un [[Tampabejas &quot;Lightning&quot;]].

{{Dat|2020|1|1|5=bez}} [[Dalasa|Dalasā]], [[Teksasa|Teksasā]] tika aizvadīta [[NHL Ziemas klasika|Ziemas klasikas]] spēle, kurā piedalījās [[Dalasas &quot;Stars&quot;]] un [[Našvilas &quot;Predators&quot;]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://bleacherreport.com/articles/2817674-predators-and-stars-to-play-at-cotton-bowl-in-2020-nhl-winter-classic|title=Predators and Stars to Play at Cotton Bowl in 2020 NHL Winter Classic|last=Kasabian|first=Paul|website=Bleacher Report|access-date=2020-02-03|language=en}}&lt;/ref&gt; Tajā &lt;nowiki&gt;''Stars''&lt;/nowiki&gt; uzvarēja ar 4—2.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nhl.nbcsports.com/2020/01/01/dallas-stars-win-2020-winter-classic-vs-nashville-predators/|title=Dallas Stars win 2020 Winter Classic|website=ProHockeyTalk {{!}} NBC Sports|access-date=2020-02-03|date=2020-01-01|language=en-US}}&lt;/ref&gt;

{{Dat|2020|1|25|5=bez}} ''[[Enterprise Center]]'' arēnā [[Sentluisa|Sentluisā]] norisinājās [[NHL Visu zvaigžņu spēle|zvaigžņu spēle]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nhl.com/news/nhl-unveils-2020-nhl-all-star-game-logo/c-308646290|title=2020 NHL All-Star logo revealed|website=NHL.com|access-date=2020-02-03|language=en-US}}&lt;/ref&gt;

== Turnīra tabula ==

=== Austrumu konference ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! style=&quot;width:3em&quot; |{{Piezīme|V|Vieta}}
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;width:20em;&quot; |Komanda&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nhl.com/standings/2019/wildcard|title=NHL Hockey Standings|website=NHL.com|access-date=2020-02-03|language=en-US}}&lt;/ref&gt;
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;width:4em;&quot; |{{Piezīme|GP|Spēles}}
! style=&quot;width:4em;&quot; |{{Piezīme|W|Uzvaras}}
! style=&quot;width:4em;&quot; |{{Piezīme|L|Zaudējumi}}
! style=&quot;width:4em;&quot; |{{Piezīme|OTL|Overtime losses}}
! style=&quot;width:4em;&quot; |{{Piezīme|ROW|Uzvaras pamatlaikā un papidlaikā}}
! style=&quot;width:5em;&quot; |{{Piezīme|GF|Gūtie vārti}}
! style=&quot;width:5em;&quot; |{{Piezīme|GA|Zaudētie vārti}}
! style=&quot;width:5em;&quot; |{{Piezīme|PCT|Uzvaru procents}}
|- style=&quot;font-weight: bold; text-align: center;&quot;
|1
| align=&quot;left&quot; |[[Bostonas &quot;Bruins&quot;]]
|70
|44
|14
|12
|38
|227
|174
|.714
|- style=&quot;font-weight: bold; text-align: center;&quot;
|2
| align=&quot;left&quot; |[[Tampabejas &quot;Lightning&quot;]]
|'''70'''
|'''43'''
|'''21'''
|'''6'''
|'''35'''
|'''245'''
|'''195'''
|'''.657'''
|- style=&quot;font-weight: bold; text-align: center;&quot;
|'''3'''
| align=&quot;left&quot; |[[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]]
|'''69'''
|'''41'''
|'''20'''
|'''8'''
|'''31'''
|'''240'''
|'''215'''
|'''.652'''
|- style=&quot;font-weight: bold; text-align: center;&quot;
|'''4'''
| align=&quot;left&quot; |[[Filadelfijas &quot;Flyers&quot;]]
|'''69'''
|'''41'''
|'''21'''
|'''7'''
|'''31'''
|'''232'''
|'''196'''
|'''.645'''
|- style=&quot;font-weight: bold; text-align: center;&quot;
|'''5'''
| align=&quot;left&quot; |[[Pitsburgas &quot;Penguins&quot;]]
|'''69'''
|'''40'''
|'''23'''
|'''6'''
|'''29'''
|'''224'''
|'''196'''
|'''.623'''
|- style=&quot;font-weight: bold; text-align: center;&quot;
|'''6'''
| align=&quot;left&quot; |[[Karolīnas &quot;Hurricanes&quot;]]
|'''68'''
|'''38'''
|'''25'''
|'''5'''
|'''27'''
|'''222'''
|'''193'''
|'''.596'''
|- style=&quot;font-weight: bold; text-align: center;&quot;
|'''7'''
| align=&quot;left&quot; |[[Ņujorkas &quot;Islanders&quot;]]
|'''68'''
|'''35'''
|'''23'''
|'''10'''
|'''24'''
|'''192'''
|'''193'''
|'''.588'''
|- style=&quot;font-weight: bold; text-align: center;&quot;
|'''8'''
| align=&quot;left&quot; |[[Toronto &quot;Maple Leafs&quot;]]
|'''70'''
|'''36'''
|'''25'''
|'''9'''
|'''28'''
|'''238'''
|'''227'''
|'''.579'''
|- style=&quot;font-weight: bold; text-align: center;&quot;
|'''9'''
| align=&quot;left&quot; |[[Kolumbusas &quot;Blue Jackets&quot;]]
|'''70'''
|'''33'''
|'''22'''
|'''15'''
|'''25'''
|'''180'''
|'''187'''
|'''.579'''
|- style=&quot;font-weight: bold; text-align: center;&quot;
|'''10'''
| align=&quot;left&quot; |[[Floridas &quot;Panthers&quot;]]
|'''69'''
|'''35'''
|'''26'''
|'''8'''
|'''30'''
|'''231'''
|'''228'''
|'''.565'''
|- style=&quot;font-weight: bold; text-align: center;&quot;
|'''11'''
| align=&quot;left&quot; |[[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;]]
|'''70'''
|'''37'''
|'''25'''
|'''5'''
|'''31'''
|'''234'''
|'''222'''
|'''.564'''
|- style=&quot;font-weight: bold; text-align: center;&quot;
|'''12'''
| align=&quot;left&quot; |[[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]]
|'''71'''
|'''31'''
|'''31'''
|'''9'''
|'''19'''
|'''212'''
|'''221'''
|'''.500'''
|- class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;color:#cccccc;background-color:#cccccc;height:3px&quot;
| colspan=&quot;10&quot; style=&quot;height:3px;font-size:1px&quot; |8.5
|- align=&quot;center&quot;
|13
| align=&quot;left&quot; |[[Bufalo &quot;Sabres&quot;]]
|69
|30
|31
|8
|22
|195
|217
|.493
|- style=&quot;text-align: center;&quot;
|14
| align=&quot;left&quot; |[[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]]
|69
|28
|29
|12
|22
|189
|230
|.493
|- style=&quot;text-align: center;&quot;
|15
| align=&quot;left&quot; |[[Otavas &quot;Senators&quot;]]
|71
|25
|34
|12
|18
|191
|243
|.437
|- align=&quot;center&quot;
|16
| align=&quot;left&quot; |[[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]]
|71
|17
|49
|5
|13
|145
|267
|.275
|}

=== Rietumu konference ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! style=&quot;width:3em&quot; |{{Piezīme|V|Vieta}}
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;width:20em;&quot; |Komanda&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;width:4em;&quot; |{{Piezīme|GP|Spēles}}
! style=&quot;width:4em;&quot; |{{Piezīme|W|Uzvaras}}
! style=&quot;width:4em;&quot; |{{Piezīme|L|Zaudējumi}}
! style=&quot;width:4em;&quot; |{{Piezīme|OTL|Overtime losses}}
! style=&quot;width:4em;&quot; |{{Piezīme|ROW|Uzvaras pamatlaikā un papidlaikā}}
! style=&quot;width:5em;&quot; |{{Piezīme|GF|Gūtie vārti}}
! style=&quot;width:5em;&quot; |{{Piezīme|GA|Zaudētie vārti}}
! style=&quot;width:5em;&quot; |{{Piezīme|PCT|Uzvaru procents}}
|- style=&quot;font-weight: bold; text-align: center;&quot;
|1
| align=&quot;left&quot; |[[Sentluisas &quot;Blues&quot;]]
|71
|42
|19
|10
|33
|225
|193
|.662
|- style=&quot;font-weight: bold; text-align: center;&quot;
|2
| align=&quot;left&quot; |[[Kolorādo &quot;Avalanche&quot;]]
|70
|42
|20
|8
|37
|237
|191
|.657
|- style=&quot;font-weight: bold; text-align: center;&quot;
|'''3'''
| align=&quot;left&quot; |[[Vegasas &quot;Golden Knights&quot;]]
|'''71'''
|'''39'''
|'''24'''
|'''8'''
|'''30'''
|'''227'''
|'''211'''
|'''.606'''
|- style=&quot;font-weight: bold; text-align: center;&quot;
|'''4'''
| align=&quot;left&quot; |[[Dalasas &quot;Stars&quot;]]
|'''69'''
|'''37'''
|'''24'''
|'''8'''
|'''26'''
|'''180'''
|'''177'''
|'''.594'''
|- style=&quot;font-weight: bold; text-align: center;&quot;
|'''5'''
| align=&quot;left&quot; |[[Edmontonas &quot;Oilers&quot;]]
|'''71'''
|'''27'''
|'''25'''
|'''9'''
|'''31'''
|'''225'''
|'''217'''
|'''.585'''
|- style=&quot;font-weight: bold; text-align: center;&quot;
|'''6'''
| align=&quot;left&quot; |[[Našvilas &quot;Predators&quot;]]
|'''69'''
|'''35'''
|'''26'''
|'''8'''
|'''28'''
|'''215'''
|'''217'''
|'''.565'''
|- style=&quot;font-weight: bold; text-align: center;&quot;
|'''7'''
| align=&quot;left&quot; |[[Vankūveras &quot;Canucks&quot;]]
|'''69'''
|'''36'''
|'''27'''
|'''6'''
|'''27'''
|'''228'''
|'''217'''
|'''.565'''
|- style=&quot;font-weight: bold; text-align: center;&quot;
|'''8'''
| align=&quot;left&quot; |[[Kalgari &quot;Flames&quot;]]
|'''70'''
|'''36'''
|'''27'''
|'''7'''
|'''25'''
|'''210'''
|'''215'''
|'''.564'''
|- style=&quot;font-weight: bold; text-align: center;&quot;
|'''9'''
| align=&quot;left&quot; |[[Vinipegas &quot;Jets&quot;]]
|'''71'''
|'''37'''
|'''28'''
|'''6'''
|'''30'''
|'''216'''
|'''203'''
|'''.563'''
|- style=&quot;font-weight: bold; text-align: center;&quot;
|'''10'''
| align=&quot;left&quot; |[[Minesotas &quot;Wild&quot;]]
|'''69'''
|'''35'''
|'''27'''
|'''7'''
|'''30'''
|'''220'''
|'''220'''
|'''.558'''
|- style=&quot;font-weight: bold; text-align: center;&quot;
|'''11'''
| align=&quot;left&quot; |[[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]]
|'''70'''
|'''33'''
|'''29'''
|'''8'''
|'''26'''
|'''195'''
|'''187'''
|'''.529'''
|- style=&quot;font-weight: bold; text-align: center;&quot;
|'''12'''
| align=&quot;left&quot; |[[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]]
|'''70'''
|'''32'''
|'''30'''
|'''8'''
|'''23'''
|'''212'''
|'''218'''
|'''.514'''
|- class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;color:#cccccc;background-color:#cccccc;height:3px&quot;
| colspan=&quot;10&quot; style=&quot;height:3px;font-size:1px&quot; |8.5
|- align=&quot;center&quot;
|13
| align=&quot;left&quot; |[[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]]
|71
|29
|33
|9
|20
|187
|226
|.472
|- style=&quot;text-align: center;&quot;
|14
| align=&quot;left&quot; |[[Losandželosas &quot;Kings&quot;]]
|70
|29
|35
|6
|21
|178
|212
|.457
|- style=&quot;text-align: center;&quot;
|15
| align=&quot;left&quot; |[[Sanhosē &quot;Sharks&quot;]]
|70
|29
|36
|5
|22
|182
|226
|.450
|}
'''Piezīmes'''

* '''treknraksts''' — kvalificējās izslēgšanas spēlēm.

== Izslēgšanas spēles ==
{{NHLBracket|RD1=Pirmā kārta|RD2-team05='''[[Vegasas &quot;Golden Knights&quot;]]'''|RD2-score07=3|RD2-team07=[[Kolorādo &quot;Avalanche&quot;]]|RD2-seed07=2|RD2-score06=3|RD2-team06=[[Vankūveras &quot;Canucks&quot;]]|RD2-seed06=5|RD2-team02='''[[Ņujorkas &quot;Islanders&quot;]]'''|RD3-seed04=3|RD2-team08='''[[Dalasas &quot;Stars&quot;]]'''|RD2-score04=1|RD2-team04=[[Bostonas &quot;Bruins&quot;]]|RD2-seed04=4|RD2-score03='''4'''|RD2-team03='''[[Tampabejas &quot;Lightning&quot;]]'''|RD2-seed03=2|RD2-score08='''4'''|RD2-seed02=6|RD2-seed05=1|RD4-team02=[[Dalasas &quot;Stars&quot;]]|RD4-seed02=R3|RD4-score01='''4'''|RD4-team01='''[[Tampabejas &quot;Lightning&quot;]]'''|RD4-seed01=A2|RD3-score04='''4'''|RD3-team04='''[[Dalasas &quot;Stars&quot;]]'''|RD3-score03=1|RD3-seed01=6|RD3-team03=[[Vegasas &quot;Golden Knights&quot;]]|RD3-seed03=1|RD3-score02='''4'''|RD3-team02='''[[Tampabejas &quot;Lightning&quot;]]'''|RD3-seed02=2|RD3-score01=2|RD3-team01=[[Ņujorkas &quot;Islanders&quot;]]|RD2-score02='''4'''|RD2-seed08=3|RD2-score05='''4'''|RD1-team03='''[[Tampabejas &quot;Lightning&quot;]]'''|RD1-score03='''4'''|RD1-team08=[[Karolīnas &quot;Hurricanes&quot;]]|RD1-team07='''[[Bostonas &quot;Bruins&quot;]]'''|RD1-score06='''4'''|RD1-team06='''[[Ņujorkas &quot;Islanders&quot;]]'''|RD1-score05=1|RD1-team05=[[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]]|RD1-score04=1|RD1-team09='''[[Vegasas &quot;Golden Knights&quot;]]'''|RD1-team04=[[Kolumbusas &quot;Blue Jackets&quot;]]|RD1-score08=1|RD1-score02=2|RD1-team02=[[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]]|RD1-score01='''4'''|RD1-team01='''[[Filadelfijas &quot;Flyers&quot;]]'''|RD4=Finālsērija|RD3=Konferenču fināli|RD2-score01=3|RD1-score09='''4'''|RD2=Konferenču pusfināli|RD1-score14=2|RD1-score07='''4'''|RD2-team01=[[Filadelfijas &quot;Flyers&quot;]]|RD2-seed01=1|RD1-score16='''4'''|RD1-team16='''[[Vankūveras &quot;Canucks&quot;]]'''|RD1-score15=2|RD1-team15=[[Sentluisas &quot;Blues&quot;]]|RD1-team14=[[Kalgari &quot;Flames&quot;]]|RD1-team10=[[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]]|RD1-score13='''4'''|RD1-team13='''[[Dalasas &quot;Stars&quot;]]'''|RD1-score12=1|RD1-team12=[[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]]|RD1-score11='''4'''|RD1-team11='''[[Kolorado &quot;Avalanche&quot;]]'''|RD1-score10=1|RD4-score02=2}}

=== Izsēšanas kārta ===
Četras labākās komandas no katras konferences aizvada viena apļa turnīru, lai noskaidrotu kādā secībā tās tiks izsētas izslēgšanas spēļu pirmajā kārtā.

Austrumu konferences komandas spēles aizvada [[Scotiabank Arena]] hallē [[Toronto]], bet rietumu konferences komandas — [[Rogers Place]] hallē [[Edmontona|Edmontonā]].&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nhl.com/news/nhl-plans-to-return-with-24-team-stanley-cup-playoffs/c-317031010|title=NHL plans to return with 24 teams competing for Stanley Cup|website=NHL.com|access-date=2020-08-03|language=en-US}}&lt;/ref&gt;

==== Austrumu konference ====
{{#invoke:Sports table|main|style=WL OTL tiebreak
|update=07.08.2020
|source=[https://secure.nhl.com/rtp/en/standings.html NHL]

|team1=PHI |team2=TBL |team3=WSH |team4=BOS

|win_PHI=3 |loss_PHI=0 |OTloss_PHI=0 |tiebr_PHI=.645 |gf_PHI=11 |ga_PHI=3
|win_TBL=2 |loss_TBL=1 |OTloss_TBL=0 |tiebr_TBL=.657 |gf_TBL=7 |ga_TBL=8
|win_WSH=1 |loss_WSH=1 |OTloss_WSH=1 |tiebr_WSH=.652 |gf_WSH=5 |ga_WSH=7
|win_BOS=0 |loss_BOS=3 |OTloss_BOS=0 |tiebr_BOS=.714 |gf_BOS=4 |ga_BOS=9

|name_BOS=[[Bostonas &quot;Bruins&quot;]]
|name_TBL=[[Tampabejas &quot;Lightning&quot;]]
|name_WSH=[[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]]
|name_PHI=[[Filadelfijas &quot;Flyers&quot;]]
}}

==== Rietumu konference ====
{{#invoke:Sports table|main|style=WL OTL tiebreak
|update=07.08.2020
|source=[https://secure.nhl.com/rtp/en/standings.html NHL]

|team1=VGK |team2=COL |team3=DAL |team4=STL

|win_VGK=3 |loss_VGK=0 |OTloss_VGK=0 |tiebr_VGK=.606 |gf_VGK=15 |ga_VGK=10
|win_COL=2 |loss_COL=0 |OTloss_COL=1 |tiebr_COL=.657 |gf_COL=9 |ga_COL=5
|win_DAL=1 |loss_DAL=2 |OTloss_DAL=0 |tiebr_DAL=.594 |gf_DAL=5 |ga_DAL=10
|win_STL=0 |loss_STL=2 |OTloss_STL=1 |tiebr_STL=.662 |gf_STL=6 |ga_STL=10

|name_STL=[[Sentluisas &quot;Blues&quot;]]
|name_COL=[[Kolorado &quot;Avalanche&quot;]]
|name_VGK=[[Vegasas &quot;Golden Knights&quot;]]
|name_DAL=[[Dalasas &quot;Stars&quot;]]
}}

=== Kvalifikācijas kārta ===
Komandas, kas finišēja no piektās līdz divpadsmitajai vietai, aizvada spēles līdz trīs uzvarām, lai noskaidrotu komandas, kas kvalificēsies izslēgšanas spēļu pirmajai kārtai.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center; font-size:100%&quot;
|-bgcolor=ff6666
| colspan=&quot;10&quot; width=&quot;1050&quot; style=&quot;text-align:center; font-size:120%&quot; |'''Austrumu konference'''
|-
! rowspan=&quot;2&quot; |Augstāk finišējušā komanda
! rowspan=&quot;2&quot; |Zemāk finišējušā komanda
! rowspan=&quot;2&quot; |Rezultāts sērijā
! colspan=&quot;7&quot; |Spēļu rezultāti
|-
!1.
!2.
!3.
!4.
!5.
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; |[[Pitsburgas &quot;Penguins&quot;]] (5)
| style=&quot;text-align:left&quot; |[[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]] (12)
|'''1 : 3'''
|2:3
|3:1
|3:4
|0:2
|
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; |[[Karolīnas &quot;Hurricanes&quot;]] (6)
| style=&quot;text-align:left&quot; |[[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;]] (11)
|'''3 : 0'''
|3:2
|4:1
|4:1
|
|
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; |[[Ņujorkas &quot;Islanders&quot;]] (7)
| style=&quot;text-align:left&quot; |[[Floridas &quot;Panthers&quot;]] (10)
|'''3 : 1'''
|2:1
|4:2
|2:3
|5:1
|
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; |[[Toronto &quot;Maple Leafs&quot;]] (8)
| style=&quot;text-align:left&quot; |[[Kolumbusas &quot;Blue Jackets&quot;]] (9)
|'''2 : 3'''
|0:2
|3:0
|3:4
|4:3
|0:3
|}
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center; font-size:100%&quot;
|-bgcolor=0066ff
| colspan=&quot;10&quot; width=&quot;1050&quot; style=&quot;text-align:center; font-size:120%&quot; |'''Rietumu konference'''
|-
! rowspan=&quot;2&quot; |Augstāk finišējušā komanda
! rowspan=&quot;2&quot; |Zemāk finišējušā komanda
! rowspan=&quot;2&quot; |Rezultāts sērijā
! colspan=&quot;7&quot; |Spēļu rezultāti
|-
!1.
!2.
!3.
!4.
!5.
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; |[[Edmontonas &quot;Oilers&quot;]] (5)
| style=&quot;text-align:left&quot; |[[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]] (12)
|'''1 : 3'''
|4:6
|6:3
|3:4
|2:3
|
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; |[[Našvilas &quot;Predators&quot;]] (6)
| style=&quot;text-align:left&quot; |[[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]] (11)
|'''1 : 3'''
|3:4
|4:2
|1:4
|3:4
|
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; |[[Vankūveras &quot;Canucks&quot;]] (7)
| style=&quot;text-align:left&quot; |[[Minesotas &quot;Wild&quot;]] (10)
|'''3 : 1'''
|0:3
|4:3
|3:0
|5:4
|
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; |[[Kalgari &quot;Flames&quot;]] (8)
| style=&quot;text-align:left&quot; |[[Vinipegas &quot;Jets&quot;]] (9)
|'''3 : 1'''
|4:1
|2:3
|6:2
|4:0
|
|}

=== Pirmā kārta ===

==== Austrumu konference ====

===== Filadelfijas &quot;Flyers&quot; — Monreālas &quot;Canadiens&quot; =====
{{Hokeja spēle|bg=#eeeeee|vārtsargs1=[[Kerijs Praiss]]|metieni1=28|noraidījumi2=|noraidījumi1=|vārti2=[[Ivans Provorovs]], vair. — 08:54&lt;br&gt;&lt;br&gt;[[Džoels Farabe]] — 34:54|vārti1=&lt;br&gt;34:38 — [[Šī Veibers]], vair.|starprez=0—1&lt;br&gt;1—1&lt;br&gt;1—2|vārtsargs2=[[Kārters Hārts]]|spēles informācija=https://www.nhl.com/news/montreal-canadiens-philadelphia-flyers-game-1-recap/c-318382972|datums={{dat||8|12|N|bez}}|skatītāji=|arēna=[[Scotiabank Arena]]|periodi=(0—1, 1—1, 0—0)|punkti=1—2|komanda2='''[[Filadelfijas &quot;Flyers&quot;]]'''|komanda1=[[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]]|laiks=|metieni2=31}}{{Hokeja spēle|bg=#eeffff|vārtsargs1=[[Kerijs Praiss]]|metieni1=32|noraidījumi2=|noraidījumi1=|vārti2=|vārti1=01:02 — [[Tomāšs Tatars]]&lt;br&gt;12:36 — [[Jesperi Kotkaniemi]]&lt;br&gt;21:25 — Tomāšs Tatars, vair.&lt;br&gt;37:57 — [[Joels Armia]]&lt;br&gt;50:35 — Jesperi Kotkaniemi, vair.|starprez=1—0&lt;br&gt;2—0&lt;br&gt;3—0&lt;br&gt;4—0&lt;br&gt;5—0|vārtsargs2=[[Kārters Hārts]]&lt;br&gt;[[Braiens Eliots]]|spēles informācija=https://www.nhl.com/news/montreal-canadiens-philadelphia-flyers-game-2-recap/c-318382992|datums={{dat||8|14|N|bez}}|skatītāji=|arēna=[[Scotiabank Arena]]|periodi=(2—0, 2—0, 1—0)|punkti=5—0|komanda2=[[Filadelfijas &quot;Flyers&quot;]]|komanda1='''[[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]]'''|laiks=|metieni2=30}}{{Hokeja spēle|bg=#eeeeee|vārtsargs1=[[Kārters Hārts]]|metieni1=20|noraidījumi2=|noraidījumi1=|vārti2=|vārti1=05:21 — [[Jakubs Vorāčeks]]|starprez=1—0|vārtsargs2=[[Kerijs Praiss]]|spēles informācija=https://www.nhl.com/news/philadelphia-flyers-montreal-canadiens-game-3-recap/c-318384426|datums={{dat||8|16|N|bez}}|skatītāji=|arēna=[[Scotiabank Arena]]|periodi=(1—0, 0—0, 0—0)|punkti=1—0|komanda2=[[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]]|komanda1='''[[Filadelfijas &quot;Flyers&quot;]]'''|laiks=|metieni2=23}}{{Hokeja spēle|bg=#eeffff|vārtsargs1=[[Kārters Hārts]]|metieni1=22|noraidījumi2=|noraidījumi1=|vārti2=|vārti1=06:32 — [[Mihaels Rafls]]&lt;br&gt;37:04 — [[Filips Maijers]]|starprez=1—0&lt;br&gt;2—0|vārtsargs2=[[Kerijs Praiss]]|spēles informācija=https://www.nhl.com/news/philadelphia-flyers-montreal-canadiens-game-4-recap/c-318554840|datums={{dat||8|18|N|bez}}|skatītāji=|arēna=[[Scotiabank Arena]]|periodi=(1—0, 1—0, 0—0)|punkti=2—0|komanda2=[[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]]|komanda1='''[[Filadelfijas &quot;Flyers&quot;]]'''|laiks=|metieni2=29}}{{Hokeja spēle|bg=#eeeeee|vārtsargs1=[[Kerijs Praiss]]|metieni1=32|noraidījumi2=|noraidījumi1=|vārti2=&lt;br&gt;[[Jakubs Vorāčeks]], vair. — 22:35&lt;br&gt;Jakubs Vorāčeks, vair. — 26:37&lt;br&gt;&lt;br&gt;&lt;br&gt;[[Džoels Farabe]], vair.— 50:37|vārti1=02:53 — [[Joels Armia]], maz.&lt;br&gt;&lt;br&gt;&lt;br&gt;30:12 — Joels Armia&lt;br&gt;31:30 — [[Brendans Gelahers]], vair.&lt;br&gt;&lt;br&gt;50:59 — [[Niks Suzuki]]&lt;br&gt;59:42 — [[Filips Dano]]|starprez=1—0&lt;br&gt;1—1&lt;br&gt;1—2&lt;br&gt;2—2&lt;br&gt;3—2&lt;br&gt;3—3&lt;br&gt;4—3&lt;br&gt;5—3|vārtsargs2=[[Kārters Hārts]]|spēles informācija=https://www.nhl.com/news/montreal-canadiens-philadelphia-flyers-game-5-recap/c-318555214|datums={{dat||8|19|N|bez}}|skatītāji=|arēna=[[Scotiabank Arena]]|periodi=(1—0, 2—2, 2—1)|punkti=5—3|komanda2=[[Filadelfijas &quot;Flyers&quot;]]|komanda1='''[[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]]'''|laiks=|metieni2=29}}{{Hokeja spēle|bg=#eeffff|vārtsargs1=[[Kārters Hārts]]|metieni1=17|noraidījumi2=|noraidījumi1=|vārti2=&lt;br&gt;&lt;br&gt;[[Niks Suzuki]], vair. — 10:03&lt;br&gt;&lt;br&gt;Niks Suzuki — 26:05|vārti1=00:28 — [[Ivans Provorovs]]&lt;br&gt;05:23 — [[Kevins Heiss]]&lt;br&gt;&lt;br&gt;24:26 — [[Mihaels Rafls]]|starprez=1—0&lt;br&gt;2—0&lt;br&gt;2—1&lt;br&gt;3—1&lt;br&gt;3—2|vārtsargs2=[[Kerijs Praiss]]|spēles informācija=https://www.nhl.com/news/philadelphia-flyers-montreal-canadiens-game-6-recap/c-318654886|datums={{dat||8|21|N|bez}}|skatītāji=|arēna=[[Scotiabank Arena]]|periodi=(2—1, 1—1, 0—0)|punkti=3—2|komanda2=[[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]]|komanda1='''[[Filadelfijas &quot;Flyers&quot;]]'''|laiks=|metieni2=33}}
'''''Filadelfija sērijā uzvarēja 4—2'''''

===== Tampabejas &quot;Lightning&quot; — Kolumbusas &quot;Blue Jackets&quot; =====
{{Hokeja spēle|bg=#eeeeee|vārtsargs1=[[Jonass Korpisalo]]|metieni1=63|noraidījumi2=|noraidījumi1=|vārti2=&lt;br&gt;[[Breidens Points]] — 6:27&lt;br&gt;&lt;br&gt;[[Janni Gudrs]] — 32:41&lt;br&gt;Points — 150:27|vārti1=2:39 — [[Pjērs Luks Dibuā]], vair.&lt;br&gt;&lt;br&gt;39:12 — [[Olivers Bjorkstrands]]|starprez=1—0&lt;br /&gt;1—1&lt;br /&gt;2—1&lt;br /&gt;2—2&lt;br /&gt;2—3|vārtsargs2=[[Andrejs Vasiļevskis]]|spēles informācija=https://www.nhl.com/news/columbus-blue-jackets-tampa-bay-lightning-game-1-recap/c-318377646|datums={{dat||8|11|N|bez}}|skatītāji=|arēna=[[Scotiabank Arena]]|periodi=(1—1, 1—0, 0—1, 0—0, 0—0, 0—0, 0—0, 0—1)|punkti=2—3 PL|komanda2='''[[Tampabejas &quot;Lightning&quot;]]'''|komanda1=[[Kolumbusas &quot;Blue Jackets&quot;]]|laiks=|metieni2=88}}{{Hokeja spēle|bg=#eeffff|vārtsargs1=[[Jonass Korpisalo]]|metieni1=22|noraidījumi2=|noraidījumi1=|vārti2=[[Ņikita Kučerovs]] — 05:24|vārti1=&lt;br&gt;12:52 — [[Raiens Marejs]]&lt;br&gt;18:35 — [[Olivers Bjorkstrands]], vair.&lt;br&gt;51:27 — [[Aleksandrs Venbergs]]|starprez=0—1&lt;br&gt;1—1&lt;br&gt;2—1&lt;br&gt;3—1|vārtsargs2=[[Andrejs Vasiļevskis]]|spēles informācija=https://www.nhl.com/news/columbus-blue-jackets-tampa-bay-lightning-game-2-recap/c-318382974|datums={{dat||8|13|N|bez}}|skatītāji=|arēna=[[Scotiabank Arena]]|periodi=(2—1, 0—0, 1—0)|punkti=3—1|komanda2=[[Tampabejas &quot;Lightning&quot;]]|komanda1='''[[Kolumbusas &quot;Blue Jackets&quot;]]'''|laiks=|metieni2=37}}{{Hokeja spēle|bg=#eeeeee|vārtsargs1=[[Andrejs Vasiļevskis]]|metieni1=34|noraidījumi2=|noraidījumi1=|vārti2=&lt;br&gt;[[Railijs Našs]] — 21:49&lt;br&gt;&lt;br&gt;&lt;br&gt;[[Ēriks Robinsons]] — 41:37|vārti1=15:48 — [[Alekss Kilorns]]&lt;br&gt;&lt;br&gt;34:16 — [[Breidens Points]]&lt;br&gt;38:53 — [[Viktors Hedmans]]|starprez=1—0&lt;br&gt;1—1&lt;br&gt;2—1&lt;br&gt;3—1&lt;br&gt;3—2|vārtsargs2=[[Jonass Korpisalo]]|spēles informācija=https://www.nhl.com/news/tampa-bay-lightning-columbus-blue-jackets-game-3-recap/c-318384122|datums={{dat||8|15|N|bez}}|skatītāji=|arēna=[[Scotiabank Arena]]|periodi=(1—0, 2—1, 0—1)|punkti=3—2|komanda2=[[Kolumbusas &quot;Blue Jackets&quot;]]|komanda1='''[[Tampabejas &quot;Lightning&quot;]]'''|laiks=|metieni2=17}}{{Hokeja spēle|bg=#eeffff|vārtsargs1=[[Andrejs Vasiļevskis]]|metieni1=22|noraidījumi2=|noraidījumi1=|vārti2=&lt;br&gt;&lt;br&gt;[[Kems Atkinsons]] — 25:48|vārti1=20:16 — [[Bārklijs Gudro]]&lt;br&gt;24:09 — [[Janni Gudrs]]|starprez=1—0&lt;br&gt;2—0&lt;br&gt;2—1|vārtsargs2=[[Jonass Korpisalo]]|spēles informācija=https://www.nhl.com/news/tampa-bay-lightning-columbus-blue-jackets-game-4-recap/c-318535900|datums={{dat||8|17|N|bez}}|skatītāji=|arēna=[[Scotiabank Arena]]|periodi=(0—0, 2—1, 0—0)|punkti=2—1|komanda2=[[Kolumbusas &quot;Blue Jackets&quot;]]|komanda1='''[[Tampabejas &quot;Lightning&quot;]]'''|laiks=|metieni2=29}}{{Hokeja spēle|bg=#eeeeee|vārtsargs1=[[Jonass Korpisalo]]|metieni1=41|noraidījumi2=|noraidījumi1=|vārti2=[[Tailers Džonsons]] — 05:38&lt;br&gt;[[Bleiks Kolmens]] — 06:39&lt;br&gt;&lt;br&gt;&lt;br&gt;&lt;br&gt;&lt;br&gt;[[Kevins Šatenkērks]] — 52:01&lt;br&gt;[[Entonijs Sirelli]] — 58:22&lt;br&gt;[[Breidens Points]] — 65:12|vārti1=&lt;br&gt;&lt;br&gt;11:51 — [[Niks Foliņo]]&lt;br&gt;29:35 — [[Kevins Stenlunds]], vair.&lt;br&gt;39:44 — [[Aleksandrs Venbergs]]&lt;br&gt;49:33 — [[Olivers Bjorkstrands]]|starprez=0—1&lt;br&gt;0—2&lt;br&gt;1—2&lt;br&gt;2—2&lt;br&gt;3—2&lt;br&gt;4—2&lt;br&gt;4—3&lt;br&gt;4—4&lt;br&gt;4—5|vārtsargs2=[[Andrejs Vasiļevskis]]|spēles informācija=https://www.nhl.com/news/columbus-blue-jackets-tampa-bay-lightning-game-5-recap/c-318555658|datums={{dat||8|19|N|bez}}|skatītāji=|arēna=[[Scotiabank Arena]]|periodi=(1—2, 2—0, 1—2, 0—1)|punkti=4—5 PL|komanda2='''[[Tampabejas &quot;Lightning&quot;]]'''|komanda1=[[Kolumbusas &quot;Blue Jackets&quot;]]|laiks=|metieni2=25}}
'''''Tampabeja sērijā uzvarēja 4—1'''''

===== Vašingtonas &quot;Capitals&quot; — Ņujorkas &quot;Islanders&quot; =====
{{Hokeja spēle|bg=#eeeeee|vārtsargs1=[[Semjons Varlamovs]]|metieni1=27|noraidījumi2=|noraidījumi1=|vārti2=[[Tīdžejs Ošijs]], vair. — 25:27&lt;br&gt;Tīdžejs Ošijs, vair. — 31:18|vārti1=&lt;br&gt;&lt;br&gt;38:57 — [[Džordans Eberle]]&lt;br&gt;40:51 — [[Anderss Lī]]&lt;br&gt;46:52 — [[Džošs Beilijs]], maz.&lt;br&gt;51:55 — [[Entonijs Boviljē]]|starprez=0—1&lt;br&gt;0—2&lt;br&gt;1—2&lt;br&gt;2—2&lt;br&gt;3—2&lt;br&gt;4—2|vārtsargs2=[[Breidens Holtbijs]]|spēles informācija=https://www.nhl.com/news/new-york-islanders-washington-capitals-game-1-recap/c-318383108|datums={{dat||8|12|N|bez}}|skatītāji=|arēna=[[Scotiabank Arena]]|periodi=(0—0, 1—2, 3—0)|punkti=4—2|komanda2=[[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]]|komanda1='''[[Ņujorkas &quot;Islanders&quot;]]'''|laiks=|metieni2=26}}{{Hokeja spēle|bg=#eeffff|vārtsargs1=[[Semjons Varlamovs]]|metieni1=31|noraidījumi2=|noraidījumi1=|vārti2=[[Aleksandrs Ovečkins]] — 00:56&lt;br&gt;&lt;br&gt;&lt;br&gt;Aleksandrs Ovečkins — 26:39|vārti1=&lt;br&gt;22:56 — [[Niks Ledijs]], vair.&lt;br&gt;25:01 — [[Mets Mārtins]]&lt;br&gt;&lt;br&gt;26:54 — [[Broks Nelsons]]&lt;br&gt;57:14 — [[Kels Klaterbaks]]&lt;br&gt;58:21 — [[Anderss Lī]]|starprez=0—1&lt;br&gt;1—1&lt;br&gt;2—1&lt;br&gt;2—2&lt;br&gt;3—2&lt;br&gt;4—2&lt;br&gt;5—2|vārtsargs2=[[Breidens Holtbijs]]|spēles informācija=https://www.nhl.com/news/new-york-islanders-washington-capitals-game-2-recap/c-318382996|datums={{dat||8|14|N|bez}}|skatītāji=|arēna=[[Scotiabank Arena]]|periodi=(0—1, 3—1, 2—0)|punkti=5—2|komanda2=[[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]]|komanda1='''[[Ņujorkas &quot;Islanders&quot;]]'''|laiks=|metieni2=25}}{{Hokeja spēle|bg=#eeeeee|vārtsargs1=[[Breidens Holtbijs]]|metieni1=23|noraidījumi2=|noraidījumi1=|vārti2=[[Anderss Lī]] — 14:50&lt;br&gt;&lt;br&gt;[[Metjū Barzals]] — 64:28|vārti1=&lt;br&gt;25:50 — [[Jevgeņijs Kuzņecovs]], vair.|starprez=0—1&lt;br&gt;1—1&lt;br&gt;1—2|vārtsargs2=[[Semjons Varlamovs]]|spēles informācija=https://www.nhl.com/news/washington-capitals-new-york-islanders-game-3-recap/c-318384420|datums={{dat||8|16|N|bez}}|skatītāji=|arēna=[[Scotiabank Arena]]|periodi=(0—1, 1—0, 0—0, 0—1)|punkti=1—2 PL|komanda2='''[[Ņujorkas &quot;Islanders&quot;]]'''|komanda1=[[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]]|laiks=|metieni2=34}}{{Hokeja spēle|bg=#eeffff|vārtsargs1=[[Breidens Holtbijs]]|metieni1=29|noraidījumi2=|noraidījumi1=|vārti2=[[Žans Gabriels Pažo]] — 03:50&lt;br&gt;[[Metjū Barzals]] — 09:16|vārti1=&lt;br&gt;&lt;br&gt;23:35 — [[Jevgeņijs Kuzņecovs]]&lt;br&gt;25:29 — [[Aleksandrs Ovečkins]], vair.&lt;br&gt;43:40 — Aleksandrs Ovečkins|starprez=0—1&lt;br&gt;0—2&lt;br&gt;1—2&lt;br&gt;2—2&lt;br&gt;3—2|vārtsargs2=[[Semjons Varlamovs]]|spēles informācija=https://www.nhl.com/news/washington-capitals-new-york-islanders-game-4-recap/c-318555140|datums={{dat||8|18|N|bez}}|skatītāji=|arēna=[[Scotiabank Arena]]|periodi=(0—2, 2—0, 1—0)|punkti=3—2|komanda2=[[Ņujorkas &quot;Islanders&quot;]]|komanda1='''[[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]]'''|laiks=|metieni2=26}}{{Hokeja spēle|bg=#eeeeee|vārtsargs1=[[Semjons Varlamovs]]|metieni1=17|noraidījumi2=|noraidījumi1=|vārti2=|vārti1=10:19 — [[Entonijs Boviljē]], vair.&lt;br&gt;29:33 — Entonijs Boviljē&lt;br&gt;57:47 — [[Niks Ledijs]]&lt;br&gt;58:31 — [[Džošs Beilijs]]|starprez=1—0&lt;br&gt;2—0&lt;br&gt;3—0&lt;br&gt;4—0|vārtsargs2=[[Breidens Holtbijs]]|spēles informācija=https://www.nhl.com/news/new-york-islanders-washington-capitals-game-5-recap/c-318569962|datums={{dat||8|20|N|bez}}|skatītāji=|arēna=[[Scotiabank Arena]]|periodi=(1—0, 1—0, 2—0)|punkti=4—0|komanda2=[[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]]|komanda1='''[[Ņujorkas &quot;Islanders&quot;]]'''|laiks=|metieni2=21}}
'''''Ņujorka sērijā uzvarēja 4—1'''''

===== Bostonas &quot;Bruins&quot; — Karolīnas &quot;Hurricanes&quot; =====
{{Hokeja spēle|bg=#eeeeee|vārtsargs1=[[Petrs Mrāzeks]]|metieni1=28|noraidījumi2=|noraidījumi1=|vārti2=&lt;br&gt;[[Davids Pastrņāks]] — 17:45&lt;br&gt;[[Čārlijs Koils]] — 24:38&lt;br&gt;&lt;br&gt;[[Davids Krejči]] — 40:59&lt;br&gt;&lt;br&gt;[[Patriss Beržerons]] — 81:13|vārti1=13:02 — [[Džoels Edmundsons]]&lt;br&gt;&lt;br&gt;&lt;br&gt;24:59 — [[Broks Makgins]], maz.&lt;br&gt;&lt;br&gt;49:49 — [[Heidens Flerī]]|starprez=1—0&lt;br&gt;1—1&lt;br&gt;1—2&lt;br&gt;2—2&lt;br&gt;2—3&lt;br&gt;3—3&lt;br&gt;3—4|vārtsargs2=[[Tūka Rasks]]|spēles informācija=https://www.nhl.com/news/carolina-hurricanes-boston-bruins-game-1-recap/c-318378740|datums={{dat||8|12|N|bez}}|skatītāji=|arēna=[[Scotiabank Arena]]|periodi=(1—1, 1—1, 1—1, 0—0, 0—1)|punkti=3—4 PL|komanda2='''[[Bostonas &quot;Bruins&quot;]]'''|komanda1=[[Karolīnas &quot;Hurricanes&quot;]]|laiks=|metieni2=40}}{{Hokeja spēle|bg=#eeffff|vārtsargs1=[[Džeimss Raimers]]|metieni1=26|noraidījumi2=|noraidījumi1=|vārti2=[[Davids Krejči]], vair. — 15:41&lt;br&gt;&lt;br&gt;&lt;br&gt;[[Breds Maršāns]], vair. — 39:55|vārti1=&lt;br&gt;35:13 — [[Teuvo Tereveinens]], vair.&lt;br&gt;36:41 — [[Andrejs Svečņikovs]]&lt;br&gt;&lt;br&gt;48:30 — [[Dagijs Hamiltons]]|starprez=0—1&lt;br&gt;1—1&lt;br&gt;2—1&lt;br&gt;2—2&lt;br&gt;3—2|vārtsargs2=[[Tūka Rasks]]|spēles informācija=https://www.nhl.com/news/carolina-hurricanes-boston-bruins-game-2-recap/c-318383384|datums={{dat||8|13|N|bez}}|skatītāji=|arēna=[[Scotiabank Arena]]|periodi=(0—1, 2—1, 1—0)|punkti=3—2|komanda2=[[Bostonas &quot;Bruins&quot;]]|komanda1='''[[Karolīnas &quot;Hurricanes&quot;]]'''|laiks=|metieni2=35}}{{Hokeja spēle|bg=#eeeeee|vārtsargs1=[[Jaroslavs Halāks]]|metieni1=38|noraidījumi2=|noraidījumi1=|vārti2=&lt;br&gt;&lt;br&gt;[[Nino Nīderreiters]], vair. — 46:30|vārti1=20:14 — [[Čārlijs Koils]], vair.&lt;br&gt;41:16 — [[Sems Kuralijs]], maz.&lt;br&gt;&lt;br&gt;59:29 — [[Breds Maršāns]]|starprez=1—0&lt;br&gt;2—0&lt;br&gt;2—1&lt;br&gt;3—1|vārtsargs2=[[Petrs Mrāzeks]]|spēles informācija=https://www.nhl.com/news/boston-bruins-carolina-hurricanes-game-3-recap/c-318384118|datums={{dat||8|15|N|bez}}|skatītāji=|arēna=[[Scotiabank Arena]]|periodi=(0—0, 1—0, 2—1)|punkti=3—1|komanda2=[[Karolīnas &quot;Hurricanes&quot;]]|komanda1='''[[Bostonas &quot;Bruins&quot;]]'''|laiks=|metieni2=30}}{{Hokeja spēle|bg=#eeffff|vārtsargs1=[[Jaroslavs Halāks]]|metieni1=33|noraidījumi2=|noraidījumi1=|vārti2=[[Džastins Viljamss]] — 09:17&lt;br&gt;[[Džordans Martinoks]] — 42:08&lt;br&gt;&lt;br&gt;&lt;br&gt;&lt;br&gt;&lt;br&gt;[[Teuvo Tereveinens]] — 58:33|vārti1=&lt;br&gt;&lt;br&gt;47:26 — [[Džeiks Debrasks]]&lt;br&gt;50:10 — [[Konors Kliftons]]&lt;br&gt;51:40 — [[Breds Maršāns]]&lt;br&gt;54:17 — Džeiks Debrasks|starprez=0—1&lt;br&gt;0—2&lt;br&gt;1—2&lt;br&gt;2—2&lt;br&gt;3—2&lt;br&gt;4—2&lt;br&gt;4—3|vārtsargs2=[[Džeimss Raimers]]|spēles informācija=https://www.nhl.com/news/boston-bruins-carolina-hurricanes-game-4-recap/c-318536516|datums={{dat||8|17|N|bez}}|skatītāji=|arēna=[[Scotiabank Arena]]|periodi=(0—1, 0—1, 4—1)|punkti=4—3|komanda2=[[Karolīnas &quot;Hurricanes&quot;]]|komanda1='''[[Bostonas &quot;Bruins&quot;]]'''|laiks=|metieni2=19}}{{Hokeja spēle|bg=#eeeeee|vārtsargs1=[[Petrs Mrāzeks]]|metieni1=24|noraidījumi2=|noraidījumi1=|vārti2=&lt;br&gt;[[Davids Krejči]], vair. — 35:20&lt;br&gt;[[Patriss Beržerons]], vair. — 39:56|vārti1=09:35 — [[Heidens Flerī]]|starprez=1—0&lt;br&gt;1—1&lt;br&gt;1—2|vārtsargs2=[[Jaroslavs Halāks]]|spēles informācija=https://www.nhl.com/news/carolina-hurricanes-boston-bruins-game-5-recap/c-318555580|datums={{dat||8|19|N|bez}}|skatītāji=|arēna=[[Scotiabank Arena]]|periodi=(1—0, 0—2, 0—0)|punkti=1—2|komanda2='''[[Bostonas &quot;Bruins&quot;]]'''|komanda1=[[Karolīnas &quot;Hurricanes&quot;]]|laiks=|metieni2=27}}
'''''Bostona sērijā uzvarēja 4—1'''''

==== Rietumu konference ====

===== Vegasas &quot;Golden Knights&quot; — Čikāgas &quot;Blackhawks&quot; =====
{{Hokeja spēle|bg=#eeeeee|vārtsargs1=[[Korijs Krofords]]|metieni1=20|noraidījumi2=|noraidījumi1=|vārti2=[[Šī Teodors]] — 27:22&lt;br&gt;[[Viljams Karjē]] — 29:39&lt;br&gt;&lt;br&gt;[[Railijs Smits]] — 43:32&lt;br&gt;Railijs Smits — 48:14|vārti1=&lt;br&gt;&lt;br&gt;30:51 — [[Dāvids Kempfs]], maz.|starprez=0—1&lt;br /&gt;0—2&lt;br /&gt;1—2&lt;br /&gt;1—3&lt;br /&gt;1—4|vārtsargs2=[[Robins Lēners]]|spēles informācija=https://www.nhl.com/news/chicago-blackhawks-vegas-golden-knights-game-1-recap/c-318378858|datums={{dat||8|11|N|bez}}|skatītāji=|arēna=[[Rogers Place]]|periodi=(0—0, 1—2, 0—2)|punkti=1—4|komanda2='''[[Vegasas &quot;Golden Knights&quot;]]'''|komanda1=[[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]]|laiks=|metieni2=33}}{{Hokeja spēle|bg=#eeffff|vārtsargs1=[[Korijs Krofords]]|metieni1=25|noraidījumi2=|noraidījumi1=|vārti2=[[Pols Štjastnijs]] — 10:44&lt;br&gt;[[Tomāšs Noseks]] — 15:35&lt;br&gt;&lt;br&gt;&lt;br&gt;[[Marks Stouns]] — 37:20&lt;br&gt;&lt;br&gt;[[Railijs Smits]] — 67:13|vārti1=&lt;br&gt;&lt;br&gt;23:17 — [[Kirbijs Dehs]]&lt;br&gt;32:07 — [[Dominiks Kubalīks]], vair.&lt;br&gt;&lt;br&gt;39:46 — [[Dilans Stroms]]|starprez=0—1&lt;br&gt;0—2&lt;br&gt;1—2&lt;br&gt;2—2&lt;br&gt;2—3&lt;br&gt;3—3&lt;br&gt;3—4|vārtsargs2=[[Robins Lēners]]|spēles informācija=https://www.nhl.com/news/chicago-blackhawks-vegas-golden-knights-game-2-recap/c-318383380|datums={{dat||8|13|N|bez}}|skatītāji=|arēna=[[Rogers Place]]|periodi=(0—2, 3—1, 0—0, 0—1)|punkti=3—4 PL|komanda2='''[[Vegasas &quot;Golden Knights&quot;]]'''|komanda1=[[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]]|laiks=|metieni2=39}}{{Hokeja spēle|bg=#eeeeee|vārtsargs1=[[Marks Andrē Flerī]]|metieni1=26|noraidījumi2=|noraidījumi1=|vārti2=&lt;br&gt;&lt;br&gt;[[Olli Mēte]] — 46:21|vārti1=04:12 — [[Viljams Kārlsons]], maz&lt;br&gt;35:23 — [[Patriks Brauns]]|starprez=1—0&lt;br&gt;2—0&lt;br&gt;2—1|vārtsargs2=[[Korijs Krofords]]|spēles informācija=https://www.nhl.com/news/vegas-golden-knights-chicago-blackhawks-game-3-recap/c-318383918|datums={{dat||8|15|N|bez}}|skatītāji=|arēna=[[Rogers Place]]|periodi=(1—0, 1—0, 0—1)|punkti=2—1|komanda2=[[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]]|komanda1='''[[Vegasas &quot;Golden Knights&quot;]]'''|laiks=|metieni2=27}}{{Hokeja spēle|bg=#eeffff|vārtsargs1=[[Robins Lēners]]|metieni1=47|noraidījumi2=|noraidījumi1=|vārti2=[[Dreiks Kagiula]] — 04:08&lt;br&gt;[[Metjū Haimors]] — 13:40&lt;br&gt;&lt;br&gt;[[Alekss Debrinkets]] — 59:49|vārti1=&lt;br&gt;&lt;br&gt;13:58 — [[Šī Teodors]]|starprez=0—1&lt;br&gt;0—2&lt;br&gt;1—2&lt;br&gt;1—3|vārtsargs2=[[Korijs Krofords]]|spēles informācija=https://www.nhl.com/news/vegas-golden-knights-chicago-blackhawks-game-4-recap/c-318384540|datums={{dat||8|16|N|bez}}|skatītāji=|arēna=[[Rogers Place]]|periodi=(1—2, 0—0, 0—1)|punkti=1—3|komanda2='''[[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]]'''|komanda1=[[Vegasas &quot;Golden Knights&quot;]]|laiks=|metieni2=24}}{{Hokeja spēle|bg=#eeeeee|vārtsargs1=[[Korijs Krofords]]|metieni1=25|noraidījumi2=|noraidījumi1=|vārti2=&lt;br&gt;&lt;br&gt;[[Makss Pačioreti]] — 19:29&lt;br&gt;[[Marks Stouns]] — 20:57&lt;br&gt;&lt;br&gt;[[Aleks Martiness]], vair. — 27:28&lt;br&gt;[[Alekss Taks]] — 41:34|vārti1=10:32 — [[Džonatans Tēvzs]]&lt;br&gt;18:19 — [[Alekss Debrinkets]]&lt;br&gt;&lt;br&gt;&lt;br&gt;24:02 — [[Patriks Keins]]|starprez=1—0&lt;br&gt;2—0&lt;br&gt;2—1&lt;br&gt;2—2&lt;br&gt;3—2&lt;br&gt;3—3&lt;br&gt;3—4|vārtsargs2=[[Robins Lēners]]|spēles informācija=https://www.nhl.com/news/chicago-blackhawks-vegas-golden-knights-game-5-recap/c-318554842|datums={{dat||8|18|N|bez}}|skatītāji=|arēna=[[Rogers Place]]|periodi=(2—1, 1—2, 0—1)|punkti=3—4|komanda2='''[[Vegasas &quot;Golden Knights&quot;]]'''|komanda1=[[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]]|laiks=|metieni2=39}}
'''''Vegasa sērijā uzvarēja 4—1'''''

===== Kolorado &quot;Avalanche&quot; — Arizonas &quot;Coyotes&quot; =====
{{Hokeja spēle|bg=#eeeeee|vārtsargs1=[[Dārsijs Kempers]]|metieni1=14|noraidījumi2=|noraidījumi1=|vārti2=[[Nazems Kadri]], vair. — 53:05&lt;br&gt;[[Džeitī Kompers]] — 53:15&lt;br&gt;[[Miko Rantanens]] — 54:28|vārti1=|starprez=0—1&lt;br&gt;0—2&lt;br&gt;0—3|vārtsargs2=[[Filips Grūbauers]]|spēles informācija=https://www.nhl.com/news/arizona-coyotes-colorado-avalanche-game-1-recap/c-318383076|datums={{dat||8|12|N|bez}}|skatītāji=|arēna=[[Rogers Place]]|periodi=(0—0, 0—0, 0—3)|punkti=0—3|komanda2='''[[Kolorado &quot;Avalanche&quot;]]'''|komanda1=[[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]]|laiks=|metieni2=40}}{{Hokeja spēle|bg=#eeffff|vārtsargs1=[[Dārsijs Kempers]]|metieni1=32|noraidījumi2=|noraidījumi1=|vārti2=[[Neitans Makinnons]] — 03:40&lt;br&gt;&lt;br&gt;[[Taisons Džosts]] — 23:37&lt;br&gt;&lt;br&gt;[[Andrē Burakovskis]] — 57:07|vārti1=&lt;br&gt;16:49 — [[Kleitons Kellers]]&lt;br&gt;&lt;br&gt;25:06 — [[Mihaels Grabners]]|starprez=0—1&lt;br&gt;1—1&lt;br&gt;1—2&lt;br&gt;2—2&lt;br&gt;2—3|vārtsargs2=[[Filips Grūbauers]]|spēles informācija=https://www.nhl.com/news/arizona-coyotes-colorado-avalanche-game-2-recap/c-318383276|datums={{dat||8|14|N|bez}}|skatītāji=|arēna=[[Rogers Place]]|periodi=(1—1, 1—1, 0—1)|punkti=2—3|komanda2='''[[Kolorado &quot;Avalanche&quot;]]'''|komanda1=[[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]]|laiks=|metieni2=28}}{{Hokeja spēle|bg=#eeeeee|vārtsargs1=[[Pavels Francouzs]]|metieni1=51|noraidījumi2=|noraidījumi1=|vārti2=[[Dereks Stepans]] — 06:29&lt;br&gt;&lt;br&gt;[[Breds Ričardsons]] — 39:26&lt;br&gt;[[Teilors Hols]] — 58:40&lt;br&gt;&lt;br&gt;[[Losons Krūzs]] — 59:55|vārti1=&lt;br&gt;33:12 — [[Andrē Burakovskis]]&lt;br&gt;&lt;br&gt;&lt;br&gt;59:03 — [[Miko Rantanens]]|starprez=0—1&lt;br&gt;1—1&lt;br&gt;1—2&lt;br&gt;1—3&lt;br&gt;2—3&lt;br&gt;2—4|vārtsargs2=[[Dārsijs Kempers]]|spēles informācija=https://www.nhl.com/news/colorado-avalanche-arizona-coyotes-game-3-recap/c-318383914|datums={{dat||8|15|N|bez}}|skatītāji=|arēna=[[Rogers Place]]|periodi=(0—1, 1—1, 1—2)|punkti=2—4|komanda2='''[[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]]'''|komanda1=[[Kolorado &quot;Avalanche&quot;]]|laiks=|metieni2=21}}{{Hokeja spēle|bg=#eeffff|vārtsargs1=[[Filips Grūbauers]]|metieni1=30|noraidījumi2=|noraidījumi1=|vārti2=&lt;br&gt;&lt;br&gt;&lt;br&gt;&lt;br&gt;[[Džeikobs Čičurins]], vair. — 31:31|vārti1=14:07 — [[Mets Nieto]]&lt;br&gt;16:07 — [[Nazems Kadri]], vair.&lt;br&gt;19:39 — Nazems Kadri, vair.&lt;br&gt;31:37 — [[Jonass Donskojs]]&lt;br&gt;&lt;br&gt;40:19 — [[Keils Makars]]&lt;br&gt;42:57 — [[Mets Kalvērs]]&lt;br&gt;56:24 — [[Miko Rantanens]], vair.|starprez=1—0&lt;br&gt;2—0&lt;br&gt;3—0&lt;br&gt;4—0&lt;br&gt;4—1&lt;br&gt;5—1&lt;br&gt;6—1&lt;br&gt;7—1|vārtsargs2=[[Dārsijs Kempers]]&lt;br&gt;[[Anti Rānta]]|spēles informācija=https://www.nhl.com/news/colorado-avalanche-arizona-coyotes-game-4-recap/c-318536604|datums={{dat||8|17|N|bez}}|skatītāji=|arēna=[[Rogers Place]]|periodi=(3—0, 1—1, 3—0)|punkti=7—1|komanda2=[[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]]|komanda1='''[[Kolorado &quot;Avalanche&quot;]]'''|laiks=|metieni2=15}}{{Hokeja spēle|bg=#eeeeee|vārtsargs1=[[Dārsijs Kempers]]&lt;br&gt;[[Anti Rānta]]|metieni1=24|noraidījumi2=|noraidījumi1=|vārti2=[[Nazems Kadri]], vair. — 04:39&lt;br&gt;[[Sems Girands]], vair. — 08:29&lt;br&gt;Nazems Kadri — 18:32&lt;br&gt;[[Neitans Makinnons]] — 29:51&lt;br&gt;Neitans Makinnons, vair. — 30:49&lt;br&gt;[[Ņikita Zadorovs]] — 38:16&lt;br&gt;&lt;br&gt;[[Džeitī Kompers]] — 55:19|vārti1=&lt;br&gt;&lt;br&gt;&lt;br&gt;&lt;br&gt;&lt;br&gt;&lt;br&gt;46:51 — [[Kleitons Kellers]]|starprez=0—1&lt;br&gt;0—2&lt;br&gt;0—3&lt;br&gt;0—4&lt;br&gt;0—5&lt;br&gt;0—6&lt;br&gt;1—6&lt;br&gt;1—7|vārtsargs2=[[Filips Grūbauers]]|spēles informācija=https://www.nhl.com/news/arizona-coyotes-colorado-avalanche-game-5-recap/c-318554858|datums={{dat||8|19|N|bez}}|skatītāji=|arēna=[[Rogers Place]]|periodi=(0—3, 0—3, 1—1)|punkti=1—7|komanda2='''[[Kolorado &quot;Avalanche&quot;]]'''|komanda1=[[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]]|laiks=|metieni2=36}}
'''''Kolorādo sērijā uzvarēja 4—1'''''

===== Dalasas &quot;Stars&quot; — Kalgari &quot;Flames&quot; =====
{{Hokeja spēle|bg=#eeeeee|vārtsargs1=[[Kems Talbo]]|metieni1=26|noraidījumi2=|noraidījumi1=|vārti2=&lt;br&gt;&lt;br&gt;[[Deniss Gurjanovs]] — 30:52&lt;br&gt;[[Džeimijs Benns]] — 31:01|vārti1=10:54 — [[Dilons Dubē]], vair.&lt;br&gt;18:02 — Dilons Dubē&lt;br&gt;&lt;br&gt;&lt;br&gt;36:01 — [[Rasmuss Andersons]]|starprez=1—0&lt;br /&gt;2—0&lt;br /&gt;1—2&lt;br /&gt;2—2&lt;br /&gt;3—2|vārtsargs2=[[Antons Hudobins]]|spēles informācija=https://www.nhl.com/news/calgary-flames-dallas-stars-game-1-recap/c-318378610|datums={{dat||8|11|N|bez}}|skatītāji=|arēna=[[Rogers Place]]|periodi=(2—0, 1—2, 0—0)|punkti=3—2|komanda2=[[Dalasas &quot;Stars&quot;]]|komanda1='''[[Kalgari &quot;Flames&quot;]]'''|laiks=|metieni2=26}}{{Hokeja spēle|bg=#eeffff|vārtsargs1=[[Kems Talbo]]|metieni1=26|noraidījumi2=|noraidījumi1=|vārti2=&lt;br&gt;[[Aleksandrs Radulovs]] — 02:42&lt;br&gt;[[Miro Heiskanens]] — 11:14&lt;br&gt;Miro Heiskanens — 24:50&lt;br&gt;&lt;br&gt;[[Korijs Perijs]], vair. — 35:05&lt;br&gt;&lt;br&gt;&lt;br&gt;[[Džeimijs Oleksiaks]] — 59:20|vārti1=00:19 — [[Dilons Dubē]]&lt;br&gt;&lt;br&gt;&lt;br&gt;&lt;br&gt;33:00 — [[Dereks Farbots]]&lt;br&gt;&lt;br&gt;52:24 — [[Tobiass Rīders]], maz.&lt;br&gt;57:11 — [[Sems Benets (hokejists)|Sems Benets]]|starprez=1—0&lt;br&gt;1—1&lt;br&gt;1—2&lt;br&gt;1—3&lt;br&gt;2—3&lt;br&gt;2—4&lt;br&gt;3—4&lt;br&gt;4—4&lt;br&gt;4—5|vārtsargs2=[[Bens Bišops]]|spēles informācija=https://www.nhl.com/news/calgary-flames-dallas-stars-game-2-recap/c-318383386|datums={{dat||8|13|N|bez}}|skatītāji=|arēna=[[Rogers Place]]|periodi=(1—2, 1—2, 2—1)|punkti=4—5|komanda2='''[[Dalasas &quot;Stars&quot;]]'''|komanda1=[[Kalgari &quot;Flames&quot;]]|laiks=|metieni2=36}}{{Hokeja spēle|bg=#eeeeee|vārtsargs1=[[Antons Hudobins]]|metieni1=35|noraidījumi2=|noraidījumi1=|vārti2=[[Mikaels Baklunds]], maz. — 25:58&lt;br&gt;[[Tīdžejs Brodijs]] — 50:36|vārti1=|starprez=0—1&lt;br&gt;0—2|vārtsargs2=[[Kems Talbo]]|spēles informācija=https://www.nhl.com/news/dallas-stars-calgary-flames-game-3-recap/c-318383724|datums={{dat||8|14|N|bez}}|skatītāji=|arēna=[[Rogers Place]]|periodi=(0—0, 0—1, 0—1)|punkti=0—2|komanda2='''[[Kalgari &quot;Flames&quot;]]'''|komanda1=[[Dalasas &quot;Stars&quot;]]|laiks=|metieni2=23}}{{Hokeja spēle|bg=#eeffff|vārtsargs1=[[Antons Hudobins]]|metieni1=40|noraidījumi2=|noraidījumi1=|vārti2=&lt;br&gt;[[Džonijs Gudro]], vair — 21:54&lt;br&gt;&lt;br&gt;[[Sems Benets (hokejists)|Sems Benets]], vair. — 23:57&lt;br&gt;Sems Benets — 34:50&lt;br&gt;&lt;br&gt;[[Tobiass Rīders]], maz. — 43:11|vārti1=18:11 — [[Džo Pavelskis]], vair.&lt;br&gt;&lt;br&gt;23:14 — Džo Pavelskis&lt;br&gt;&lt;br&gt;&lt;br&gt;39:23 — [[Deniss Gurjanovs]], vair.&lt;br&gt;&lt;br&gt;59:48 — Džo Pavelskis&lt;br&gt;76:05 — [[Aleksandrs Radulovs]]|starprez=1—0&lt;br&gt;1—1&lt;br&gt;2—1&lt;br&gt;2—2&lt;br&gt;2—3&lt;br&gt;3—3&lt;br&gt;3—4&lt;br&gt;4—4&lt;br&gt;5—4|vārtsargs2=[[Kems Talbo]]|spēles informācija=https://www.nhl.com/news/dallas-stars-calgary-flames-game-4-recap/c-318384128|datums={{dat||8|16|N|bez}}|skatītāji=|arēna=[[Rogers Place]]|periodi=(1—0, 2—3, 1—1, 1—0)|punkti=5—4 PL|komanda2=[[Kalgari &quot;Flames&quot;]]|komanda1='''[[Dalasas &quot;Stars&quot;]]'''|laiks=|metieni2=62}}{{Hokeja spēle|bg=#eeeeee|vārtsargs1=[[Kems Talbo]]|metieni1=29|noraidījumi2=|noraidījumi1=|vārti2=[[Džeimijs Benns]], maz. — 10:13&lt;br&gt;&lt;br&gt;[[Džons Klingbergs]] — 41:12|vārti1=&lt;br&gt;19:14 — [[Mikaels Baklunds]]|starprez=0—1&lt;br&gt;1—1&lt;br&gt;1—2|vārtsargs2=[[Antons Hudobins]]|spēles informācija=https://www.nhl.com/news/calgary-flames-dallas-stars-game-5-recap/c-318554416|datums={{dat||8|18|N|bez}}|skatītāji=|arēna=[[Rogers Place]]|periodi=(1—1, 0—0, 0—1)|punkti=1—2|komanda2='''[[Dalasas &quot;Stars&quot;]]'''|komanda1=[[Kalgari &quot;Flames&quot;]]|laiks=|metieni2=32}}{{Hokeja spēle|bg=#eeffff|vārtsargs1=[[Antons Hudobins]]|metieni1=24|noraidījumi2=|noraidījumi1=|vārti2=[[Endrū Mangjapans]] — 03:42&lt;br&gt;[[Džonijs Gudro]], vair. — 05:38&lt;br&gt;[[Rasmuss Andersons]] — 06:34|vārti1=&lt;br&gt;&lt;br&gt;&lt;br&gt;09:36 — [[Miro Heiskanens]], vair.&lt;br&gt;20:59 — [[Deniss Gurjanovs]]&lt;br&gt;23:25 — Deniss Gurjanovs&lt;br&gt;25:47 — [[Radeks Faksa]], vair&lt;br&gt;27:32 — [[Džo Pavelskis]]&lt;br&gt;35:30 — Deniss Gurjanovs&lt;br&gt;49:02 — Deniss Gurjanovs|starprez=0—1&lt;br&gt;0—2&lt;br&gt;0—3&lt;br&gt;1—3&lt;br&gt;2—3&lt;br&gt;3—3&lt;br&gt;4—3&lt;br&gt;5—3&lt;br&gt;6—3&lt;br&gt;7—3|vārtsargs2=[[Kems Talbo]]&lt;br&gt;[[Dāvids Ritihs]]|spēles informācija=https://www.nhl.com/gamecenter/dal-vs-cgy/2020/08/20/2019030176#game=2019030176,game_state=final,game_tab=wrap|datums={{dat||8|20|N|bez}}|skatītāji=|arēna=[[Rogers Place]]|periodi=(1—3, 5—0, 1—0)|punkti=7—3|komanda2=[[Kalgari &quot;Flames&quot;]]|komanda1='''[[Dalasas &quot;Stars&quot;]]'''|laiks=|metieni2=41}}
'''''Dalasa sērijā uzvarēja 4—2'''''

===== Sentluisas &quot;Blues&quot; — Vankūveras &quot;Canucks&quot; =====
{{Hokeja spēle|bg=#eeeeee|vārtsargs1=[[Jakobs Markstrēms]]|metieni1=22|noraidījumi2=|noraidījumi1=|vārti2=&lt;br&gt;[[Deivids Perons]], vair. — 16:37&lt;br&gt;&lt;br&gt;[[Džeidens Švarcs]] — 29:49|vārti1=04:29 — [[Bo Horvats]], vair.&lt;br&gt;&lt;br&gt;28:37 — [[Eliass Petešons]], vair.&lt;br&gt;&lt;br&gt;45:37 — [[Trojs Stečers]]&lt;br&gt;48:01 — Bo Horvats&lt;br&gt;59:20 — [[Džeitī Millers]], vair.|starprez=1—0&lt;br&gt;1—1&lt;br&gt;2—1&lt;br&gt;2—2&lt;br&gt;3—2&lt;br&gt;4—2&lt;br&gt;5—2|vārtsargs2=[[Džordans Biningtons]]|spēles informācija=https://www.nhl.com/news/vancouver-canucks-st-louis-blues-game-1-recap/c-318383274|datums={{dat||8|12|N|bez}}|skatītāji=|arēna=[[Rogers Place]]|periodi=(1—1, 1—1, 3—0)|punkti=5—2|komanda2=[[Sentluisas &quot;Blues&quot;]]|komanda1='''[[Vankūveras &quot;Canucks&quot;]]'''|laiks=|metieni2=31}}{{Hokeja spēle|bg=#eeffff|vārtsargs1=[[Jakobs Markstrēms]]|metieni1=25|noraidījumi2=|noraidījumi1=|vārti2=&lt;br&gt;&lt;br&gt;[[Raiens O'Rīlijs]], vair. — 38:56&lt;br&gt;&lt;br&gt;[[Semjuels Blē]] — 49:02&lt;br&gt;[[Džeidens Švarcs]] — 59:53|vārti1=07:23 — [[Bo Horvats]], maz.&lt;br&gt;33:01 — [[Taners Pīrsons]], vair.&lt;br&gt;&lt;br&gt;45:36 — [[Eliass Petešons]], vair.&lt;br&gt;&lt;br&gt;&lt;br&gt;65:55 — Bo Horvats|starprez=1—0&lt;br&gt;2—0&lt;br&gt;2—1&lt;br&gt;3—1&lt;br&gt;3—2&lt;br&gt;3—3&lt;br&gt;4—3|vārtsargs2=[[Džordans Biningtons]]|spēles informācija=https://www.nhl.com/news/vancouver-canucks-st-louis-blues-game-2-recap/c-318383722|datums={{dat||8|14|N|bez}}|skatītāji=|arēna=[[Rogers Place]]|periodi=(1—0, 1—1, 1—2, 1—0)|punkti=4—3 PL|komanda2=[[Sentluisas &quot;Blues&quot;]]|komanda1='''[[Vankūveras &quot;Canucks&quot;]]'''|laiks=|metieni2=37}}{{Hokeja spēle|bg=#eeeeee|vārtsargs1=[[Džo Allens]]|metieni1=49|noraidījumi2=|noraidījumi1=|vārti2=[[Džeitī Millers]], vair. — 01:19&lt;br&gt;&lt;br&gt;&lt;br&gt;[[Eliass Petešons]] — 38:39|vārti1=&lt;br&gt;28:16 — [[Džastins Folks]]&lt;br&gt;38:02 — [[Deivids Perons]]&lt;br&gt;&lt;br&gt;75:06 — [[Breidens Šenns]]|starprez=0—1&lt;br&gt;1—1&lt;br&gt;2—1&lt;br&gt;2—2&lt;br&gt;3—2|vārtsargs2=[[Jakobs Markstrēms]]|spēles informācija=https://www.nhl.com/news/st-louis-blues-vancouver-canucks-game-3-recap/c-318384542|datums={{dat||8|16|N|bez}}|skatītāji=|arēna=[[Rogers Place]]|periodi=(0—0, 2—2, 0—0, 1—0)|punkti=3—2 PL|komanda2=[[Vankūveras &quot;Canucks&quot;]]|komanda1='''[[Sentluisas &quot;Blues&quot;]]'''|laiks=|metieni2=41}}{{Hokeja spēle|bg=#eeffff|vārtsargs1=[[Džeiks Alens]]|metieni1=37|noraidījumi2=|noraidījumi1=|vārti2=&lt;br&gt;[[Džeitī Millers]] — 20:40|vārti1=16:43 — [[Raiens O'Rīlijs]], vair.&lt;br&gt;&lt;br&gt;26:52 — Raiens O'Rīlijs&lt;br&gt;35:47 — [[Alekss Petrandželo]], vair.|starprez=1—0&lt;br&gt;1—1&lt;br&gt;2—1&lt;br&gt;3—1|vārtsargs2=[[Jakobs Markstrēms]]|spēles informācija=https://www.nhl.com/news/st-louis-blues-vancouver-canucks-game-4-recap/c-318536446|datums={{dat||8|17|N|bez}}|skatītāji=|arēna=[[Rogers Place]]|periodi=(1—0, 2—1, 0—0)|punkti=3—1|komanda2=[[Vankūveras &quot;Canucks&quot;]]|komanda1='''[[Sentluisas &quot;Blues&quot;]]'''|laiks=|metieni2=23}}{{Hokeja spēle|bg=#eeeeee|vārtsargs1=[[Jakobs Markstrēms]]|metieni1=30|noraidījumi2=|noraidījumi1=|vārti2=&lt;br&gt;[[Breidens Šenns]] — 15:41&lt;br&gt;[[Raiens O'Rīlijs]] — 19:31&lt;br&gt;[[Zeks Senfords]], vair. — 25:51|vārti1=13:15 — [[Tailers Mots]], maz.&lt;br&gt;&lt;br&gt;&lt;br&gt;&lt;br&gt;31:54 — [[Džeitī Millers]]&lt;br&gt;36:08 — [[Džeiks Virtanens]]&lt;br&gt;38:17 — [[Tailers Mots]]|starprez=1—0&lt;br&gt;1—1&lt;br&gt;1—2&lt;br&gt;1—3&lt;br&gt;2—3&lt;br&gt;3—3&lt;br&gt;4—3|vārtsargs2=[[Džeiks Alens]]|spēles informācija=https://www.nhl.com/news/vancouver-canucks-st-louis-blues-game-5-recap/c-318555210|datums={{dat||8|19|N|bez}}|skatītāji=|arēna=[[Rogers Place]]|periodi=(1—2, 3—1, 0—0)|punkti=4—3|komanda2=[[Sentluisas &quot;Blues&quot;]]|komanda1='''[[Vankūveras &quot;Canucks&quot;]]'''|laiks=|metieni2=39}}{{Hokeja spēle|bg=#eeffff|vārtsargs1=[[Džordans Biningtons]]&lt;br&gt;[[Džo Alens]]|metieni1=36|noraidījumi2=|noraidījumi1=|vārti2=[[Džejs Bīgls]] — 03:45&lt;br&gt;[[Antuāns Rusels]] — 22:09&lt;br&gt;[[Trojs Stečers]] — 26:49&lt;br&gt;[[Broks Besers]], vair. — 28:06&lt;br&gt;&lt;br&gt;[[Tailers Mots]] — 53:19&lt;br&gt;&lt;br&gt;Tailers Mots — 59:10|vārti1=&lt;br&gt;&lt;br&gt;&lt;br&gt;&lt;br&gt;46:32 — [[Džeidens Švarcs]]&lt;br&gt;&lt;br&gt;58:38 — Džeidens Švarcs|starprez=0—1&lt;br&gt;0—2&lt;br&gt;0—3&lt;br&gt;0—4&lt;br&gt;1—4&lt;br&gt;1—5&lt;br&gt;2—5&lt;br&gt;2—6|vārtsargs2=[[Jakobs Markstrēms]]|spēles informācija=https://www.nhl.com/news/st-louis-blues-vancouver-canucks-game-6-recap/c-318656148|datums={{dat||8|21|N|bez}}|skatītāji=|arēna=[[Rogers Place]]|periodi=(0—1, 0—3, 2—2)|punkti=2—6|komanda2='''[[Vankūveras &quot;Canucks&quot;]]'''|komanda1=[[Sentluisas &quot;Blues&quot;]]|laiks=|metieni2=24}}
'''''Vankūvera sērijā uzvarēja 4—2'''''

=== Konferenču pusfināli ===

==== Austrumu konference ====

===== Filadelfijas &quot;Flyers&quot; — Ņujorkas &quot;Islanders&quot; =====
{{Hokeja spēle|bg=#eeeeee|vārtsargs1=[[Semjons Varlamovs]]|metieni1=28|noraidījumi2=|noraidījumi1=|vārti2=|vārti1=06:06 — [[Endjis Grīns]]&lt;br&gt;42:54 — [[Žans Gabriels Pažo]]&lt;br&gt;48:50 — [[Anderss Lī]]&lt;br&gt;52:21 — [[Devons Teivss]]|starprez=1—0&lt;br&gt;2—0&lt;br&gt;3—0&lt;br&gt;4—0|vārtsargs2=[[Kārters Hārts]]|spēles informācija=https://www.nhl.com/news/new-york-islanders-philadelphia-flyers-game-1-recap/c-318689106|datums={{dat||8|24|N|bez}}|skatītāji=|arēna=[[Scotiabank Arena]]|periodi=(1—0, 0—0, 3—0)|punkti=4—0|komanda2=[[Filadelfijas &quot;Flyers&quot;]]|komanda1='''[[Ņujorkas &quot;Islanders&quot;]]'''|laiks=|metieni2=29}}{{Hokeja spēle|bg=#eeffff|vārtsargs1=[[Semjons Varlamovs]]&lt;br&gt;[[Tomass Greiss]]|metieni1=34|noraidījumi2=|noraidījumi1=|vārti2=[[Kevins Heiss]] — 01:57&lt;br&gt;Kevins Heiss — 09:43&lt;br&gt;[[Šons Kuturjē]] — 15:09&lt;br&gt;&lt;br&gt;&lt;br&gt;&lt;br&gt;[[Filips Meijers]] — 62:41|vārti1=&lt;br&gt;&lt;br&gt;&lt;br&gt;31:45 — [[Anderss Lī]], vair.&lt;br&gt;51:11 — [[Entonijs Boviljē]]&lt;br&gt;57:51 — [[Žans Gabriels Pažo]]|starprez=0—1&lt;br&gt;0—2&lt;br&gt;0—3&lt;br&gt;1—3&lt;br&gt;2—3&lt;br&gt;3—3&lt;br&gt;3—4|vārtsargs2=[[Kārters Hārts]]|spēles informācija=https://www.nhl.com/news/new-york-islanders-philadelphia-flyers-game-2-recap/c-318687894|datums={{dat||8|26|N|bez}}|skatītāji=|arēna=[[Scotiabank Arena]]|periodi=(0—3, 1—0, 2—0, 0—1)|punkti=3—4 PL|komanda2='''[[Filadelfijas &quot;Flyers&quot;]]'''|komanda1=[[Ņujorkas &quot;Islanders&quot;]]|laiks=|metieni2=31}}{{Hokeja spēle|bg=#eeeeee|vārtsargs1=[[Kārters Hārts]]|metieni1=27|noraidījumi2=|noraidījumi1=|vārti2=&lt;br&gt;[[Mets Mārtins]] — 27:12&lt;br&gt;[[Leo Komarovs]] — 39:54&lt;br&gt;[[Anderss Lī]], vair. — 43:41|vārti1=14:18 — [[Tailers Pitliks]]|starprez=1—0&lt;br&gt;1—1&lt;br&gt;1—2&lt;br&gt;1—3|vārtsargs2=[[Semjons Varlamovs]]|spēles informācija=https://www.nhl.com/news/philadelphia-flyers-new-york-islanders-game-3-recap/c-318712902|datums={{dat||8|29|N|bez}}|skatītāji=|arēna=[[Scotiabank Arena]]|periodi=(1—0, 0—2, 0—1)|punkti=1—3|komanda2='''[[Ņujorkas &quot;Islanders&quot;]]'''|komanda1=[[Filadelfijas &quot;Flyers&quot;]]|laiks=|metieni2=29}}{{Hokeja spēle|bg=#eeffff|vārtsargs1=[[Braiens Eliots]]|metieni1=38|noraidījumi2=|noraidījumi1=|vārti2=[[Broks Nelsons]] — 26:52&lt;br&gt;[[Žans Gabriels Pažo]] — 47:18&lt;br&gt;Broks Nelsons — 51:12|vārti1=&lt;br&gt;35:19 — [[Šons Kuturjē]]&lt;br&gt;&lt;br&gt;&lt;br&gt;58:55 — [[Ivans Provorovs]]|starprez=0—1&lt;br&gt;1—1&lt;br&gt;1—2&lt;br&gt;1—3&lt;br&gt;2—3|vārtsargs2=[[Tomass Greiss]]|spēles informācija=https://www.nhl.com/news/philadelphia-flyers-new-york-islanders-game-4-recap/c-318713116|datums={{dat||8|30|N|bez}}|skatītāji=|arēna=[[Scotiabank Arena]]|periodi=(0—0, 1—1, 1—2)|punkti=2—3|komanda2='''[[Ņujorkas &quot;Islanders&quot;]]'''|komanda1=[[Filadelfijas &quot;Flyers&quot;]]|laiks=|metieni2=33}}{{Hokeja spēle|bg=#eeeeee|vārtsargs1=[[Semjons Varlamovs]]|metieni1=32|noraidījumi2=|noraidījumi1=|vārti2=&lt;br&gt;[[Klods Žirū]] — 35:45&lt;br&gt;[[Džeimss van Rīmsdaiks]] — 38:18&lt;br&gt;[[Mets Niskanens]] — 44:32&lt;br&gt;&lt;br&gt;&lt;br&gt;[[Skots Lotons]] — 72:20|vārti1=21:20 — [[Metjū Barzals]]&lt;br&gt;&lt;br&gt;&lt;br&gt;&lt;br&gt;55:46 — [[Broks Nelsons]]&lt;br&gt;57:19 — [[Deriks Brasārs]]|starprez=1—0&lt;br&gt;1—1&lt;br&gt;1—2&lt;br&gt;1—3&lt;br&gt;2—3&lt;br&gt;3—3&lt;br&gt;3—4|vārtsargs2=[[Kārters Hārts]]|spēles informācija=https://www.nhl.com/news/new-york-islanders-philadelphia-flyers-game-5-recap/c-318793368|datums={{dat||9|1|N|bez}}|skatītāji=|arēna=[[Scotiabank Arena]]|periodi=(0—0, 1—2, 2—1, 0—1)|punkti=3—4 PL|komanda2='''[[Filadelfijas &quot;Flyers&quot;]]'''|komanda1=[[Ņujorkas &quot;Islanders&quot;]]|laiks=|metieni2=32}}{{Hokeja spēle|bg=#eeffff|vārtsargs1=[[Kārters Hārts]]|metieni1=31|noraidījumi2=|noraidījumi1=|vārti2=&lt;br&gt;&lt;br&gt;[[Deriks Brasārs]] — 16:33&lt;br&gt;[[Mets Mārtins]] — 21:24&lt;br&gt;[[Andress Lī]], vair. — 23:06&lt;br&gt;&lt;br&gt;[[Metjū  Barzals]] — 39:30|vārti1=10:16 — [[Kevins Heiss]]&lt;br&gt;11:53 — [[Džeimss van Rīmsdaiks]]&lt;br&gt;&lt;br&gt;&lt;br&gt;&lt;br&gt;33:21 — [[Mihaels Rafls]]&lt;br&gt;&lt;br&gt;49:53 — [[Skots Lotons]]&lt;br&gt;95:03 — [[Ivans Provorovs]]|starprez=1—0&lt;br&gt;2—0&lt;br&gt;2—1&lt;br&gt;2—2&lt;br&gt;2—3&lt;br&gt;3—3&lt;br&gt;3—4&lt;br&gt;4—4&lt;br&gt;5—4|vārtsargs2=[[Semjons Varlamovs]]|spēles informācija=https://www.nhl.com/news/philadelphia-flyers-new-york-islanders-game-6-recap/c-318858468|datums={{dat||9|3|N|bez}}|skatītāji=|arēna=[[Scotiabank Arena]]|periodi=(2—1, 1—3, 1—0, 1—0)|punkti=5—4 PL|komanda2=[[Ņujorkas &quot;Islanders&quot;]]|komanda1='''[[Filadelfijas &quot;Flyers&quot;]]'''|laiks=|metieni2=53}}

===== Tampabejas &quot;Lightning&quot; —  Bostonas &quot;Bruins&quot; =====
{{Hokeja spēle|bg=#eeeeee|vārtsargs1=[[Jaroslavs Halāks]]|metieni1=31|noraidījumi2=|noraidījumi1=|vārti2=&lt;br&gt;&lt;br&gt;&lt;br&gt;[[Viktors Hedmans]] — 48:50&lt;br&gt;Viktors Hedmans — 58:46|vārti1=18:52 — [[Čārlijs Koils]]&lt;br&gt;24:34 — [[Davids Pastrņāks]], vair.&lt;br&gt;41:17 — [[Breds Maršāns]]|starprez=1—0&lt;br&gt;2—0&lt;br&gt;3—0&lt;br&gt;3—1&lt;br&gt;3—2|vārtsargs2=[[Andrejs Vasiļevskis]]|spēles informācija=https://www.nhl.com/news/boston-bruins-tampa-bay-lightning-game-1-recap/c-318688626|datums={{dat||8|23|N|bez}}|skatītāji=|arēna=[[Scotiabank Arena]]|periodi=(1—0, 1—0, 1—2)|punkti=3—2|komanda2=[[Tampabejas &quot;Lightning&quot;]]|komanda1='''[[Bostonas &quot;Bruins&quot;]]'''|laiks=|metieni2=37}}{{Hokeja spēle|bg=#eeffff|vārtsargs1=[[Jaroslavs Halāks]]|metieni1=25|noraidījumi2=|noraidījumi1=|vārti2=&lt;br&gt;[[Bleiks Kolmens]] — 12:42&lt;br&gt;&lt;br&gt;[[Ņikita Kučerovs]] — 35:28&lt;br&gt;Bleiks Kolmens — 50:40&lt;br&gt;&lt;br&gt;[[Ondržejs Palāts]] — 64:40|vārti1=03:14 — [[Niks Ričijs]]&lt;br&gt;&lt;br&gt;34:33 — [[Breds Maršāns]], vair.&lt;br&gt;&lt;br&gt;&lt;br&gt;56:02 — [[Breds Maršāns]]|starprez=1—0&lt;br&gt;1—1&lt;br&gt;2—1&lt;br&gt;2—2&lt;br&gt;2—3&lt;br&gt;3—3&lt;br&gt;3—4|vārtsargs2=[[Andrejs Vasiļevskis]]|spēles informācija=https://www.nhl.com/news/boston-bruins-tampa-bay-lightning-game-2-recap/c-318689108|datums={{dat||8|25|N|bez}}|skatītāji=|arēna=[[Scotiabank Arena]]|periodi=(1—1, 1—1, 1—1, 0—1)|punkti=3—4 PL|komanda2='''[[Tampabejas &quot;Lightning&quot;]]'''|komanda1=[[Bostonas &quot;Bruins&quot;]]|laiks=|metieni2=40}}{{Hokeja spēle|bg=#eeeeee|vārtsargs1=[[Andrejs Vasiļevskis]]|metieni1=31|noraidījumi2=|noraidījumi1=|vārti2=&lt;br&gt;&lt;br&gt;&lt;br&gt;[[Breds Maršāns]], vair. — 24:56|vārti1=12:46 — [[Ondržejs Palāts]], vair.&lt;br&gt;13:01 — [[Janni Gudrs]]&lt;br&gt;22:14 — [[Mihails Sergačevs]], vair.&lt;br&gt;&lt;br&gt;28:35 — [[Alekss Kilorns]], vair.&lt;br&gt;35:23 — [[Breidens Points]]&lt;br&gt;38:01 — Alekss Kilorns&lt;br&gt;43:58 — [[Ņikita Kučerovs]]|starprez=1—0&lt;br&gt;2—0&lt;br&gt;3—0&lt;br&gt;3—1&lt;br&gt;4—1&lt;br&gt;5—1&lt;br&gt;6—1&lt;br&gt;7—1|vārtsargs2=[[Jaroslavs Halāks]]&lt;br&gt;[[Dans Vladars]]|spēles informācija=https://www.nhl.com/news/tampa-bay-lightning-boston-bruins-game-3-recap/c-318688636|datums={{dat||8|26|N|bez}}|skatītāji=|arēna=[[Scotiabank Arena]]|periodi=(2—0, 4—1, 1—0)|punkti=7—1|komanda2=[[Bostonas &quot;Bruins&quot;]]|komanda1='''[[Tampabejas &quot;Lightning&quot;]]'''|laiks=|metieni2=24}}{{Hokeja spēle|bg=#eeffff|vārtsargs1=[[Andrejs Vasiļevskis]]|metieni1=26|noraidījumi2=|noraidījumi1=|vārti2=&lt;br&gt;&lt;br&gt;&lt;br&gt;[[Džeiks Debrasks]], vair. — 47:04|vārti1=08:59 — [[Ondržejs Palāts]]&lt;br&gt;32:29 — Ondržejs Palāts&lt;br&gt;58:04 — [[Viktors Hedmans]], vair.|starprez=1—0&lt;br&gt;2—0&lt;br&gt;3—0&lt;br&gt;3—1|vārtsargs2=[[Jaroslavs Halāks]]|spēles informācija=https://www.nhl.com/news/tampa-bay-lightning-boston-bruins-game-4-recap/c-318713112|datums={{dat||8|29|N|bez}}|skatītāji=|arēna=[[Scotiabank Arena]]|periodi=(1—0, 2—0, 0—1)|punkti=3—1|komanda2=[[Bostonas &quot;Bruins&quot;]]|komanda1='''[[Tampabejas &quot;Lightning&quot;]]'''|laiks=|metieni2=30}}{{Hokeja spēle|bg=#eeeeee|vārtsargs1=[[Jaroslavs Halāks]]|metieni1=47|noraidījumi2=|noraidījumi1=|vārti2=[[Ondržejs Palāts]] — 24:21&lt;br&gt;&lt;br&gt;[[Entonijs Sirelli]] — 52:03&lt;br&gt;&lt;br&gt;[[Viktors Hedmans]] — 94:10|vārti1=&lt;br&gt;32:38 — [[Davids Pastrņāks]], vair.&lt;br&gt;&lt;br&gt;57:27 — [[Davids Krejči]]|starprez=0—1&lt;br&gt;1—1&lt;br&gt;1—2&lt;br&gt;2—2&lt;br&gt;2—3|vārtsargs2=[[Andrejs Vasiļevskis]]|spēles informācija=https://www.nhl.com/news/boston-bruins-tampa-bay-lightning-game-5-recap/c-318713388|datums={{dat||8|31|N|bez}}|skatītāji=|arēna=[[Scotiabank Arena]]|periodi=(0—0, 1—1, 1—1, 0—0, 0—1)|punkti=2—3 PL|komanda2='''[[Tampabejas &quot;Lightning&quot;]]'''|komanda1=[[Bostonas &quot;Bruins&quot;]]|laiks=|metieni2=35}}

'''Tampabeja sērijā uzvarēja 4''—''1'''

==== Rietumu konference ====

===== Vegasas &quot;Golden Knights&quot; ''—'' Vankūveras &quot;Canucks&quot; =====
{{Hokeja spēle|bg=#eeeeee|vārtsargs1=[[Jakobs Markstrēms]]&lt;br&gt;[[Tačers Demko]]|metieni1=26|noraidījumi2=|noraidījumi1=|vārti2=[[Džonatans Maršesols]] — 11:37&lt;br&gt;[[Railijs Smits]], vair. — 22:13&lt;br&gt;[[Marks Stouns]] — 31:35&lt;br&gt;[[Alekss Taks]] — 36:34&lt;br&gt;[[Makss Pačioreti]] — 50:47|vārti1=|starprez=0—1&lt;br&gt;0—2&lt;br&gt;0—3&lt;br&gt;0—4&lt;br&gt;0—5|vārtsargs2=[[Robins Lēners]]|spēles informācija=https://www.nhl.com/news/vancouver-canucks-vegas-golden-knights-game-1-recap/c-318689706|datums={{dat||8|23|N|bez}}|skatītāji=|arēna=[[Rogers Place]]|periodi=(0—1, 0—3, 0—1)|punkti=0—5|komanda2='''[[Vegasas &quot;Golden Knights&quot;]]'''|komanda1=[[Vankūveras &quot;Canucks&quot;]]|laiks=|metieni2=39}}{{Hokeja spēle|bg=#eeffff|vārtsargs1=[[Jakobs Markstrēms]]|metieni1=26|noraidījumi2=|noraidījumi1=|vārti2=&lt;br&gt;&lt;br&gt;[[Alekss Taks]] — 26:34&lt;br&gt;&lt;br&gt;&lt;br&gt;[[Makss Pačioreti]], vair. — 58:34|vārti1=01:29 — [[Tailers Tofoli]]&lt;br&gt;10:59 — [[Bo Horvats]], vair.&lt;br&gt;&lt;br&gt;38:35 — [[Eliass Petešons]]&lt;br&gt;40:18 — Bo Horvats&lt;br&gt;&lt;br&gt;59:30 — [[Taners Pīrsons]]|starprez=1—0&lt;br&gt;2—0&lt;br&gt;2—1&lt;br&gt;3—1&lt;br&gt;4—1&lt;br&gt;4—2&lt;br&gt;5—2|vārtsargs2=[[Robins Lēners]]|spēles informācija=https://www.nhl.com/news/vancouver-canucks-vegas-golden-knights-game-2-recap/c-318688632|datums={{dat||8|25|N|bez}}|skatītāji=|arēna=[[Rogers Place]]|periodi=(2—0, 1—1, 2—1)|punkti=5—2|komanda2=[[Vegasas &quot;Golden Knights&quot;]]|komanda1='''[[Vankūveras &quot;Canucks&quot;]]'''|laiks=|metieni2=40}}{{Hokeja spēle|bg=#eeeeee|vārtsargs1=[[Robins Lēners]]|metieni1=34|noraidījumi2=|noraidījumi1=|vārti2=|vārti1=04:05 — [[Alekss Taks]]&lt;br&gt;05:28 — [[Zeks Vaitklauds]]&lt;br&gt;42:19 — [[Marks Stouns]], vair.|starprez=1—0&lt;br&gt;2—0&lt;br&gt;3—0|vārtsargs2=[[Jakobs Markstrēms]]|spēles informācija=https://www.nhl.com/news/vegas-golden-knights-vancouver-canucks-game-3-recap/c-318712908|datums={{dat||8|29|N|bez}}|skatītāji=|arēna=[[Rogers Place]]|periodi=(2—0, 0—0, 1—0)|punkti=3—0|komanda2=[[Vankūveras &quot;Canucks&quot;]]|komanda1='''[[Vegasas &quot;Golden Knights&quot;]]'''|laiks=|metieni2=31}}{{Hokeja spēle|bg=#eeffff|vārtsargs1=[[Marks Andrē Flerī]]|metieni1=33|noraidījumi2=|noraidījumi1=|vārti2=&lt;br&gt;[[Eliass Petešons]], vair. — 11:15&lt;br&gt;&lt;br&gt;[[Bo Horvats]] — 24:07&lt;br&gt;[[Tailers Tofoli]], vair — 31:26|vārti1=09:28 — [[Makss Pačioreti]], vair.&lt;br&gt;&lt;br&gt;13:19 — [[Čendlers Stīvensons]]&lt;br&gt;&lt;br&gt;&lt;br&gt;42:52 — [[Neits Šmits]]&lt;br&gt;47:02 — Makss Pačioreti&lt;br&gt;48:29 — [[Viljams Kārlsons]]|starprez=1—0&lt;br&gt;1—1&lt;br&gt;2—1&lt;br&gt;2—2&lt;br&gt;2—3&lt;br&gt;3—3&lt;br&gt;4—3&lt;br&gt;5—3|vārtsargs2=[[Jakobs Markstrēms]]|spēles informācija=https://www.nhl.com/news/vegas-golden-knights-vancouver-canucks-game-4-recap/c-318713044|datums={{dat||8|30|N|bez}}|skatītāji=|arēna=[[Rogers Place]]|periodi=(2—1, 0—2, 3—0)|punkti=5—3|komanda2=[[Vankūveras &quot;Canucks&quot;]]|komanda1='''[[Vegasas &quot;Golden Knights&quot;]]'''|laiks=|metieni2=31}}{{Hokeja spēle|bg=#eeeeee|vārtsargs1=[[Tačers Demko]]|metieni1=17|noraidījumi2=|noraidījumi1=|vārti2=[[Šī Teodors]] — 35:12|vārti1=&lt;br&gt;35:36 — [[Broks Besers]]&lt;br&gt;43:19 — [[Eliass Petešons]]|starprez=0—1&lt;br&gt;1—1&lt;br&gt;2—1|vārtsargs2=[[Robins Lēners]]|spēles informācija=https://www.nhl.com/news/vancouver-canucks-vegas-golden-knights-game-5-recap/c-318793750|datums={{dat||9|1|N|bez}}|skatītāji=|arēna=[[Rogers Place]]|periodi=(0—0, 1—1, 1—0)|punkti=2—1|komanda2=[[Vegasas &quot;Golden Knights&quot;]]|komanda1='''[[Vankūveras &quot;Canucks&quot;]]'''|laiks=|metieni2=43}}{{Hokeja spēle|bg=#eeeeee|vārtsargs1=[[Robins Lēners]]|metieni1=48|noraidījumi2=|noraidījumi1=|vārti2=[[Džeiks Virtanens]] — 02:50&lt;br&gt;[[Džeitī Millers]] — 41:03&lt;br&gt;[[Kvins Hjūzs]] — 48:16&lt;br&gt;[[Bo Horvats]] — 55:22|vārti1=|starprez=0—1&lt;br&gt;0—2&lt;br&gt;0—3&lt;br&gt;0—4|vārtsargs2=[[Tačers Demko]]|spēles informācija=https://www.nhl.com/news/vegas-golden-knights-vancouver-canucks-game-6-recap/c-318858290|datums={{dat||9|3|N|bez}}|skatītāji=|arēna=[[Rogers Place]]|periodi=(0—1, 0—0, 0—3)|punkti=0—4|komanda2='''[[Vankūveras &quot;Canucks&quot;]]'''|komanda1=[[Vegasas &quot;Golden Knights&quot;]]|laiks=|metieni2=22}}{{Hokeja spēle|bg=#eeffff|vārtsargs1=[[Tačers Demko]]|metieni1=14|noraidījumi2=|noraidījumi1=|vārti2=[[Šī Teodors]], vair. — 53:52&lt;br&gt;[[Alekss Taks]] — 57:54&lt;br&gt;[[Pols Štjastnijs]] — 59:54|vārti1=|starprez=0—1&lt;br&gt;0—2&lt;br&gt;0—3|vārtsargs2=[[Robins Lēners]]|spēles informācija=https://www.nhl.com/news/vancouver-canucks-vegas-golden-knights-game-7-recap/c-318858484|datums={{dat||9|4|N|bez}}|skatītāji=|arēna=[[Rogers Place]]|periodi=(0—0, 0—0, 0—3)|punkti=0—3|komanda2='''[[Vegasas &quot;Golden Knights&quot;]]'''|komanda1=[[Vankūveras &quot;Canucks&quot;]]|laiks=|metieni2=34}}

'''Vegasa sērijā uzvarēja 4''—''3'''

===== Kolorado &quot;Avalanche&quot; ''—'' Dalasas &quot;Stars&quot; =====
{{Hokeja spēle|bg=#eeeeee|vārtsargs1=[[Antons Hudobins]]|metieni1=30|noraidījumi2=|noraidījumi1=|vārti2=&lt;br&gt;[[Neitans Makinnons]] — 05:04&lt;br&gt;&lt;br&gt;&lt;br&gt;[[Gabriels Landeskogs]] — 24:36&lt;br&gt;&lt;br&gt;Neitans Makinnons — 38:29|vārti1=04:00 — [[Tailers Segīns]]&lt;br&gt;&lt;br&gt;09:51 — [[Bleiks Komo]]&lt;br&gt;16:28 — [[Aleksandrs Radulovs]]&lt;br&gt;&lt;br&gt;29:09 — Aleksandrs Radulovs&lt;br&gt;&lt;br&gt;48:47 — [[Rops Hintzs]]|starprez=1—0&lt;br&gt;1—1&lt;br&gt;2—1&lt;br&gt;3—1&lt;br&gt;3—2&lt;br&gt;4—2&lt;br&gt;4—3&lt;br&gt;5—3|vārtsargs2=[[Filips Grūbauers]]&lt;br&gt;[[Pavels Francouzs]]|spēles informācija=https://www.nhl.com/news/dallas-stars-colorado-avalanche-game-1-recap/c-318679588|datums={{dat||8|22|N|bez}}|skatītāji=|arēna=[[Rogers Place]]|periodi=(3—1, 1—2, 1—0)|punkti=5—3|komanda2=[[Kolorado &quot;Avalanche&quot;]]|komanda1='''[[Dalasas &quot;Stars&quot;]]'''|laiks=|metieni2=31}}{{Hokeja spēle|bg=#eeffff|vārtsargs1=[[Antons Hudobins]]|metieni1=26|noraidījumi2=|noraidījumi1=|vārti2=[[Neitans Makinnons]], vair. — 06:08&lt;br&gt;[[Miko Rantanens]], vair. — 28:44|vārti1=&lt;br&gt;&lt;br&gt;29:54 — [[Džo Pavelskis]], vair.&lt;br&gt;30:37 — [[Radeks Faksa]], vair.&lt;br&gt;35:34 — [[Aleksandrs Radulovs]]&lt;br&gt;39:14 — [[Esa Lindels]]&lt;br&gt;59:50 — [[Džeimijs Oleksiaks]]|starprez=0—1&lt;br&gt;0—2&lt;br&gt;1—2&lt;br&gt;2—2&lt;br&gt;3—2&lt;br&gt;4—2&lt;br&gt;5—2|vārtsargs2=[[Pavels Francouzs]]|spēles informācija=https://www.nhl.com/news/dallas-stars-colorado-avalanche-game-2-recap/c-318687890|datums={{dat||8|24|N|bez}}|skatītāji=|arēna=[[Rogers Place]]|periodi=(0—1, 4—1, 1—0)|punkti=5—2|komanda2=[[Kolorado &quot;Avalanche&quot;]]|komanda1='''[[Dalasas &quot;Stars&quot;]]'''|laiks=|metieni2=40}}{{Hokeja spēle|bg=#eeeeee|vārtsargs1=[[Pavels Francouzs]]|metieni1=31|noraidījumi2=|noraidījumi1=|vārti2=[[Tailers Segīns]] — 11:12&lt;br&gt;&lt;br&gt;&lt;br&gt;&lt;br&gt;[[Deniss Gurjanovs]] — 44:42&lt;br&gt;[[Bleiks Komo]] — 49:02&lt;br&gt;[[Džeimijs Benns]] — 50:47|vārti1=&lt;br&gt;21:00 — [[Ņikita Zadorovs]]&lt;br&gt;24:41 — [[Andrē Burakovskis]]&lt;br&gt;31:00 — [[Gabriels Landeskogs]]&lt;br&gt;&lt;br&gt;&lt;br&gt;&lt;br&gt;52:02 — [[Miko Rantanens]]&lt;br&gt;53:54 — [[Nazems Kadri]]&lt;br&gt;58:26 — [[Pjērs Eduārs Belmārs]]|starprez=0—1&lt;br&gt;1—1&lt;br&gt;2—1&lt;br&gt;3—1&lt;br&gt;3—2&lt;br&gt;3—3&lt;br&gt;3—4&lt;br&gt;4—4&lt;br&gt;5—4&lt;br&gt;6—4|vārtsargs2=[[Antons Hudobins]]|spēles informācija=https://www.nhl.com/news/colorado-avalanche-dallas-stars-game-3-recap/c-318687898|datums={{dat||8|26|N|bez}}|skatītāji=|arēna=[[Rogers Place]]|periodi=(0—1, 3—0, 3—3)|punkti=6—4|komanda2=[[Dalasas &quot;Stars&quot;]]|komanda1='''[[Kolorado &quot;Avalanche&quot;]]'''|laiks=|metieni2=37}}{{Hokeja spēle|bg=#eeffff|vārtsargs1=[[Pavels Francouzs]]&lt;br&gt;[[Maikls Hačinsons]]|metieni1=37|noraidījumi2=|noraidījumi1=|vārti2=[[Džons Klingbergs]] — 06:18&lt;br&gt;[[Radeks Faksa]], vair. — 08:33&lt;br&gt;[[Džeimijs Benns]], vair. — 10:45&lt;br&gt;&lt;br&gt;&lt;br&gt;[[Rops Hintzs]], vair. — 47:30&lt;br&gt;[[Deniss Gurjanovs]] — 48:02|vārti1=&lt;br&gt;&lt;br&gt;&lt;br&gt;33:24 — [[Valērijs Ņičuškins]]&lt;br&gt;39:34 — [[Keils Makars]], vair.&lt;br&gt;&lt;br&gt;&lt;br&gt;51:24 — Valērijs Ņičuškins&lt;br&gt;59:56 — [[Vladislavs Namestņikovs]]|starprez=0—1&lt;br&gt;0—2&lt;br&gt;0—3&lt;br&gt;1—3&lt;br&gt;2—3&lt;br&gt;2—4&lt;br&gt;2—5&lt;br&gt;3—5&lt;br&gt;4—5|vārtsargs2=[[Antons Hudobins]]|spēles informācija=https://www.nhl.com/news/colorado-avalanche-dallas-stars-game-4-recap/c-318713114|datums={{dat||8|30|N|bez}}|skatītāji=|arēna=[[Rogers Place]]|periodi=(0—3, 2—0, 2—2)|punkti=4—5|komanda2='''[[Dalasas &quot;Stars&quot;]]'''|komanda1=[[Kolorado &quot;Avalanche&quot;]]|laiks=|metieni2=29}}{{Hokeja spēle|bg=#eeeeee|vārtsargs1=[[Bens Bišops]]&lt;br&gt;[[Antons Hudobins]]|metieni1=34|noraidījumi2=|noraidījumi1=|vārti2=[[Pjērs Eduārs Belmārs]] — 04:37&lt;br&gt;[[Andrē Burakovskis]] — 11:51&lt;br&gt;[[Neitans Makinnons]] — 12:32&lt;br&gt;[[Nazems Kadri]] — 13:43&lt;br&gt;[[Miko Rantanens]] — 14:27&lt;br&gt;&lt;br&gt;&lt;br&gt;Andrē Burakovskis — 38:04|vārti1=&lt;br&gt;&lt;br&gt;&lt;br&gt;&lt;br&gt;&lt;br&gt;27:50 — [[Džo Pavelskis]]&lt;br&gt;37:31 — [[Miro Heiskanens]], vair.&lt;br&gt;&lt;br&gt;54:12 — [[Džeimijs Benns]], vair.|starprez=0—1&lt;br&gt;0—2&lt;br&gt;0—3&lt;br&gt;0—4&lt;br&gt;0—5&lt;br&gt;1—5&lt;br&gt;2—5&lt;br&gt;2—6&lt;br&gt;3—6|vārtsargs2=[[Maikls Hačinsons]]|spēles informācija=https://www.nhl.com/news/dallas-stars-colorado-avalanche-game-5-recap/c-318713148|datums={{dat||8|31|N|bez}}|skatītāji=|arēna=[[Rogers Place]]|periodi=(0—5, 2—1, 1—0)|punkti=3—6|komanda2='''[[Kolorado &quot;Avalanche&quot;]]'''|komanda1=[[Dalasas &quot;Stars&quot;]]|laiks=|metieni2=41}}{{Hokeja spēle|bg=#eeffff|vārtsargs1=[[Maikls Hačinsons]]|metieni1=23|noraidījumi2=|noraidījumi1=|vārti2=[[Miro Heiskanens]] — 17:35|vārti1=&lt;br&gt;19:28 — [[Ņikita Zadorovs]]&lt;br&gt;27:48 — [[Keils Makars]]&lt;br&gt;43:21 — [[Miko Rantanens]]&lt;br&gt;57:14 — [[Neitans Makinnons]]|starprez=0—1&lt;br&gt;1—1&lt;br&gt;2—1&lt;br&gt;3—1&lt;br&gt;4—1|vārtsargs2=[[Antons Hudobins]]|spēles informācija=https://www.nhl.com/news/colorado-avalanche-dallas-stars-game-6-recap/c-318793370|datums={{dat||9|2|N|bez}}|skatītāji=|arēna=[[Rogers Place]]|periodi=(1—1, 1—0, 2—0)|punkti=4—1|komanda2=[[Dalasas &quot;Stars&quot;]]|komanda1='''[[Kolorado &quot;Avalanche&quot;]]'''|laiks=|metieni2=28}}{{Hokeja spēle|bg=#eeeeee|vārtsargs1=[[Antons Hudobins]]|metieni1=35|noraidījumi2=|noraidījumi1=|vārti2=&lt;br&gt;[[Vladislavs Namestņikovs]] — 03:48&lt;br&gt;[[Andrē Burakovskis]] — 09:43&lt;br&gt;&lt;br&gt;[[Nazems Kadri]], vair. — 25:45&lt;br&gt;Vladislavs Namestņikovs — 56:20|vārti1=02:39 — [[Aleksandrs Radulovs]], vair.&lt;br&gt;&lt;br&gt;&lt;br&gt;23:06 — [[Joels Kiviranta]]&lt;br&gt;&lt;br&gt;41:28 — Aleksandrs Radulovs, vair.&lt;br&gt;&lt;br&gt;53:30 — Joels Kiviranta&lt;br&gt;&lt;br&gt;67:24 — Joels Kiviranta|starprez=1—0&lt;br&gt;1—1&lt;br&gt;1—2&lt;br&gt;2—2&lt;br&gt;2—3&lt;br&gt;3—3&lt;br&gt;3—4&lt;br&gt;4—4&lt;br&gt;5—4|vārtsargs2=[[Maikls Hačinsons]]|spēles informācija=https://www.nhl.com/news/dallas-stars-colorado-avalanche-game-7-recap/c-318859210|datums={{dat||9|4|N|bez}}|skatītāji=|arēna=[[Rogers Place]]|periodi=(1—2, 1—1, 2—1, 1—0)|punkti=5—4 PL|komanda2=[[Kolorado &quot;Avalanche&quot;]]|komanda1='''[[Dalasas &quot;Stars&quot;]]'''|laiks=|metieni2=44}}

'''Dalasa sērijā uzvarēja 4—3'''

=== Konferenču fināli ===

==== Austrumu konference ====

===== Tampabejas &quot;Lightning&quot; — Ņujorkas &quot;Islanders&quot; =====
{{Hokeja spēle|bg=#eeeeee|vārtsargs1=[[Tomass Greiss]]&lt;br&gt;[[Semjons Varlamovs]]|metieni1=24|noraidījumi2=|noraidījumi1=|vārti2=[[Breidens Points]] — 01:14&lt;br&gt;&lt;br&gt;[[Viktors Hedmans]], vair. — 08:12&lt;br&gt;[[Raiens Makdonehs]] — 10:46&lt;br&gt;[[Janni Gords]] — 24:03&lt;br&gt;Breidens Points, vair. — 33:18&lt;br&gt;[[Ņikita Kučerovs]] — 45:51&lt;br&gt;&lt;br&gt;[[Ondržejs Palāts]], vair. — 53:15|vārti1=&lt;br&gt;04:33 — [[Džordans Eberle]], vair.&lt;br&gt;&lt;br&gt;&lt;br&gt;&lt;br&gt;&lt;br&gt;&lt;br&gt;48:46 — [[Niks Ledijs]]|starprez=0—1&lt;br&gt;1—1&lt;br&gt;1—2&lt;br&gt;1—3&lt;br&gt;1—4&lt;br&gt;1—5&lt;br&gt;1—6&lt;br&gt;2—6&lt;br&gt;2—7&lt;br&gt;2—8|vārtsargs2=[[Andrejs Vasiļevskis]]|spēles informācija=https://www.nhl.com/news/new-york-islanders-tampa-bay-lightning-game-1-recap/c-318914942|datums={{dat||9|7|N|bez}}|skatītāji=|arēna=[[Rogers Place]]|periodi=(1—3, 0—2, 1—3)|punkti=2—8|komanda2='''[[Tampabejas &quot;Lightning&quot;]]'''|komanda1=[[Ņujorkas &quot;Islanders&quot;]]|laiks=|metieni2=34}}{{Hokeja spēle|bg=#eeffff|vārtsargs1=[[Semjons Varlamovs]]|metieni1=28|noraidījumi2=|noraidījumi1=|vārti2=&lt;br&gt;[[Viktors Hedmans]] — 18:25&lt;br&gt;[[Ņikita Kučerovs]] — 59:51|vārti1=01:24 — [[Mets Mārtins]]|starprez=1—0&lt;br&gt;1—1&lt;br&gt;1—2|vārtsargs2=[[Andrejs Vasiļevskis]]|spēles informācija=https://www.nhl.com/news/new-york-islanders-tampa-bay-lightning-game-2-recap/c-318925110|datums={{dat||9|9|N|bez}}|skatītāji=|arēna=[[Rogers Place]]|periodi=(1—1, 0—0, 0—1)|punkti=1—2|komanda2='''[[Tampabejas &quot;Lightning&quot;]]'''|komanda1=[[Ņujorkas &quot;Islanders&quot;]]|laiks=|metieni2=21}}
{{Hokeja spēle|bg=#eeeeee|vārtsargs1=[[Andrejs Vasiļevskis]]|metieni1=37|noraidījumi2=|noraidījumi1=|vārti2=[[Kels Klaterbaks]] — 12:58&lt;br&gt;&lt;br&gt;[[Adams Pelehs]] — 31:50&lt;br&gt;[[Entonijs Boviljē]] — 33:50&lt;br&gt;&lt;br&gt;&lt;br&gt;[[Broks Nelsons]] — 56:35&lt;br&gt;[[Žans Gabriels Pažo]] — 59:24|vārti1=&lt;br&gt;16:31 — [[Mihails Sergačovs]]&lt;br&gt;&lt;br&gt;&lt;br&gt;42:32 — [[Ondržejs Palāts]], vair,&lt;br&gt;52:04 — [[Tailers Džonsons]]|starprez=0—1&lt;br&gt;1—1&lt;br&gt;1—2&lt;br&gt;1—3&lt;br&gt;2—3&lt;br&gt;3—3&lt;br&gt;3—4&lt;br&gt;3—5|vārtsargs2=[[Semjons Varlamovs]]|spēles informācija=https://www.nhl.com/news/tampa-bay-lightning-new-york-islanders-game-3-recap/c-318958590|datums={{dat||9|11|N|bez}}|skatītāji=|arēna=[[Rogers Place]]|periodi=(1—1, 0—2, 2—2)|punkti=3—5|komanda2='''[[Ņujorkas &quot;Islanders&quot;]]'''|komanda1=[[Tampabejas &quot;Lightning&quot;]]|laiks=|metieni2=35}}{{Hokeja spēle|bg=#eeffff|vārtsargs1=[[Andrejs Vasiļevskis]]|metieni1=35|noraidījumi2=|noraidījumi1=|vārti2=[[Broks Nelsons]] — 31:27|vārti1=&lt;br&gt;31:42 — [[Bleiks Kolmans]]&lt;br&gt;31:54 — [[Ondržejs Palāts]]&lt;br&gt;43:33 — [[Breidens Points]]&lt;br&gt;57:36 — [[Patriks Marūns]]|starprez=0—1&lt;br&gt;1—1&lt;br&gt;2—1&lt;br&gt;3—1&lt;br&gt;4—1|vārtsargs2=[[Semjons Varlamovs]]|spēles informācija=https://www.nhl.com/news/tampa-bay-lightning-new-york-islanders-game-4-recap/c-318994552|datums={{dat||9|13|N|bez}}|skatītāji=|arēna=[[Rogers Place]]|periodi=(0—0, 2—1, 2—0)|punkti=4—1|komanda2=[[Ņujorkas &quot;Islanders&quot;]]|komanda1='''[[Tampabejas &quot;Lightning&quot;]]'''|laiks=|metieni2=27}}{{Hokeja spēle|bg=#eeeeee|vārtsargs1=[[Semjons Varlamovs]]|metieni1=24|noraidījumi2=|noraidījumi1=|vārti2=&lt;br&gt;[[Viktors Hedmans]] — 24:00|vārti1=15:41 — [[Raiens Puloks]], vair.&lt;br&gt;&lt;br&gt;92:30 — [[Džordans Eberle]]|starprez=1—0&lt;br&gt;1—1&lt;br&gt;2—1|vārtsargs2=[[Andrejs Vasiļevskis]]|spēles informācija=https://www.nhl.com/news/tampa-bay-lightning-new-york-islanders-game-5-recap/c-318993542|datums={{dat||9|15|N|bez}}|skatītāji=|arēna=[[Rogers Place]]|periodi=(1—0, 0—1, 0—0, 0—0, 1—0)|punkti=2—1 PL|komanda2=[[Tampabejas &quot;Lightning&quot;]]|komanda1='''[[Ņujorkas &quot;Islanders&quot;]]'''|laiks=|metieni2=37}}{{Hokeja spēle|bg=#eeeeee|vārtsargs1=[[Andrejs Vasiļevskis]]|metieni1=48|noraidījumi2=|noraidījumi1=|vārti2=[[Devons Teivss]] — 04:15|vārti1=&lt;br&gt;06:28 — [[Viktors Hedmans]]&lt;br&gt;&lt;br&gt;73:18 — [[Entonijs Sirelli]]|starprez=0—1&lt;br&gt;1—1&lt;br&gt;2—1|vārtsargs2=[[Semjons Varlamovs]]|spēles informācija=https://www.nhl.com/news/tampa-bay-lightning-new-york-islanders-game-6-recap/c-318993980|datums={{dat||9|17|N|bez}}|skatītāji=|arēna=[[Rogers Place]]|periodi=(1—1, 0—0, 0—0, 1—0)|punkti=2—1 PL|komanda2=[[Ņujorkas &quot;Islanders&quot;]]|komanda1='''[[Tampabejas &quot;Lightning&quot;]]'''|laiks=|metieni2=27}}

'''Tampabeja sērijā uzvarēja 4—2'''

==== Rietumu konference ====

===== Vegasas &quot;Golden Knights&quot; — Dalasas &quot;Stars&quot; =====
{{Hokeja spēle|bg=#eeeeee|vārtsargs1=[[Antons Hudobins]]|metieni1=25|noraidījumi2=|noraidījumi1=|vārti2=|vārti1=02:36 — [[Džons Klingbergs]]|starprez=1—0|vārtsargs2=[[Marks Andrē Flerī]]|spēles informācija=https://www.nhl.com/news/dallas-stars-vegas-golden-knights-game-1-recap/c-318903920|datums={{dat||9|6|N|bez}}|skatītāji=|arēna=[[Rogers Place]]|periodi=(1—0, 0—0, 0—0)|punkti=1—0|komanda2=[[Vegasas &quot;Golden Knights&quot;]]|komanda1='''[[Dalasas &quot;Stars&quot;]]'''|laiks=|metieni2=25}}{{Hokeja spēle|bg=#eeffff|vārtsargs1=[[Antons Hudobins]]&lt;br&gt;[[Džeiks Etingers]]|metieni1=24|noraidījumi2=|noraidījumi1=|vārti2=[[Pols Štjastnijs]] — 24:53&lt;br&gt;[[Viljams Kārlsons]], vair.&lt;br&gt;[[Tomāšs Noseks]] — 34:32|vārti1=|starprez=0—1&lt;br&gt;0—2&lt;br&gt;0—3|vārtsargs2=[[Robins Lēners]]|spēles informācija=https://www.nhl.com/news/dallas-stars-vegas-golden-knights-game-2-recap/c-318924200|datums={{dat||9|8|N|bez}}|skatītāji=|arēna=[[Rogers Place]]|periodi=(0—0, 0—3, 0—0)|punkti=0—3|komanda2='''[[Vegasas &quot;Golden Knights&quot;]]'''|komanda1=[[Dalasas &quot;Stars&quot;]]|laiks=|metieni2=32}}{{Hokeja spēle|bg=#eeeeee|vārtsargs1=[[Marks Andrē Flerī]]|metieni1=40|noraidījumi2=|noraidījumi1=|vārti2=[[Džeimijs Oleksiaks]] — 39:43&lt;br&gt;&lt;br&gt;[[Džeimijs Benns]] — 47:35&lt;br&gt;&lt;br&gt;[[Aleksandrs Radulovs]] — 60:31|vārti1=&lt;br&gt;43:49 — [[Šī Teodors]], vair.&lt;br&gt;&lt;br&gt;52:46 — [[Alekss Taks]]|starprez=0—1&lt;br&gt;1—1&lt;br&gt;1—2&lt;br&gt;2—2&lt;br&gt;2—3|vārtsargs2=[[Antons Hudobins]]|spēles informācija=https://www.nhl.com/news/vegas-golden-knights-dallas-stars-game-3-recap/c-318958588|datums={{dat||9|10|N|bez}}|skatītāji=|arēna=[[Rogers Place]]|periodi=(0—0, 0—1, 2—1, 0—1)|punkti=2—3 PL|komanda2='''[[Dalasas &quot;Stars&quot;]]'''|komanda1=[[Vegasas &quot;Golden Knights&quot;]]|laiks=|metieni2=23}}
{{Hokeja spēle|bg=#eeffff|vārtsargs1=[[Robins Lēners]]|metieni1=33|noraidījumi2=|noraidījumi1=|vārti2=&lt;br&gt;[[Džo Pavelskis]] — 31:34&lt;br&gt;[[Džeimijs Benns]], vair. — 39:01|vārti1=27:44 — [[Aleks Martiness]], vair.|starprez=1—0&lt;br&gt;1—1&lt;br&gt;1—2|vārtsargs2=[[Antons Hudobins]]|spēles informācija=https://www.nhl.com/news/vegas-golden-knights-dallas-stars-game-4-recap/c-318958592|datums={{dat||9|12|N|bez}}|skatītāji=|arēna=[[Rogers Place]]|periodi=(0—0, 1—2, 0—0)|punkti=1—2|komanda2='''[[Dalasas &quot;Stars&quot;]]'''|komanda1=[[Vegasas &quot;Golden Knights&quot;]]|laiks=|metieni2=20}}
{{Hokeja spēle|bg=#eeeeee|vārtsargs1=[[Antons Hudobins]]|metieni1=26|noraidījumi2=|noraidījumi1=|vārti2=[[Čendlers Stīvensons]] — 08:14&lt;br&gt;[[Railijs Smits]] — 40:15|vārti1=&lt;br&gt;&lt;br&gt;49:54 — [[Džeimijs Benns]]&lt;br&gt;56:13 — [[Joels Kiviranta]], vair.&lt;br&gt;63:36 — [[Deniss Gurjanovs]], vair.|starprez=0—1&lt;br&gt;0—2&lt;br&gt;1—2&lt;br&gt;2—2&lt;br&gt;3—2|vārtsargs2=[[Robins Lēners]]|spēles informācija=https://www.nhl.com/news/dallas-stars-vegas-golden-knights-game-5-recap/c-318994290|datums={{dat||9|14|N|bez}}|skatītāji=|arēna=[[Rogers Place]]|periodi=(0—1, 0—0, 2—1, 1—0)|punkti=3—2 PL|komanda2=[[Vegasas &quot;Golden Knights&quot;]]|komanda1='''[[Dalasas &quot;Stars&quot;]]'''|laiks=|metieni2=36}}

'''Dalasa sērijā uzvarēja 4—1'''

=== Finālsērija ===
{{Hokeja spēle|bg=#eeeeee|vārtsargs1=[[Antons Hudobins]]|metieni1=19|noraidījumi2=|noraidījumi1=|vārti2=&lt;br&gt;[[Janni Gords]] — 12:32|vārti1=05:40 — [[Džoels Henlijs]]&lt;br&gt;&lt;br&gt;32:30 — [[Džeimijs Oleksiaks]]&lt;br&gt;39:32 — [[Joels Kiviranta]]&lt;br&gt;58:42 — [[Džeisons Dikinsons]]|starprez=1—0&lt;br&gt;1—1&lt;br&gt;2—1&lt;br&gt;3—1&lt;br&gt;4—1|vārtsargs2=[[Andrejs Vasiļevskis]]|spēles informācija=https://www.nhl.com/news/dallas-stars-tampa-bay-lightning-game-1-recap/c-319086578|datums={{dat||9|19|N|bez}}|skatītāji=|arēna=[[Rogers Place]]|periodi=(1—1, 2—0, 1—0)|punkti=4—1|komanda2=[[Tampabejas &quot;Lightning&quot;]]|komanda1='''[[Dalasas &quot;Stars&quot;]]'''|laiks=|metieni2=36}}{{Hokeja spēle|bg=#eeffff|vārtsargs1=[[Antons Hudobins]]|metieni1=29|noraidījumi2=|noraidījumi1=|vārti2=[[Breidens Points]], vair. — 11:23&lt;br&gt;[[Ondržejs Palāts]], vair. — 14:22&lt;br&gt;[[Kevins Šatenkērks]]|vārti1=&lt;br&gt;&lt;br&gt;&lt;br&gt;34:43 — [[Džo Pavelskis]], vair.&lt;br&gt;45:27 — [[Matiass Jonmarks]]|starprez=0—1&lt;br&gt;0—2&lt;br&gt;0—3&lt;br&gt;1—3&lt;br&gt;2—3|vārtsargs2=[[Andrejs Vasiļevskis]]|spēles informācija=https://www.nhl.com/news/dallas-stars-tampa-bay-lightning-game-2-recap/c-319085378|datums={{dat||9|21|N|bez}}|skatītāji=|arēna=[[Rogers Place]]|periodi=(0—3, 1—0, 1—0)|punkti=2—3|komanda2='''[[Tampabejas &quot;Lightning&quot;]]'''|komanda1=[[Dalasas &quot;Stars&quot;]]|laiks=|metieni2=31}}{{Hokeja spēle|bg=#eeeeee|vārtsargs1=[[Andrejs Vasiļevskis]]|metieni1=32|noraidījumi2=|noraidījumi1=|vārti2=&lt;br&gt;&lt;br&gt;[[Džeisons Dikinsons]], maz. — 11:19&lt;br&gt;&lt;br&gt;&lt;br&gt;&lt;br&gt;[[Miro Heiskanens]] — 06:49|vārti1=05:33 — [[Ņikita Kučerovs]]&lt;br&gt;06:58 — [[Stīvens Stemkoss]]&lt;br&gt;&lt;br&gt;20:54 — [[Viktors Hedmans]], vair.&lt;br&gt;32:02 — [[Breidens Points]]&lt;br&gt;38:55 — [[Ondržejs Palāts]]|starprez=1—0&lt;br&gt;2—0&lt;br&gt;2—1&lt;br&gt;3—1&lt;br&gt;4—1&lt;br&gt;5—1&lt;br&gt;5—2|vārtsargs2=[[Antons Hudobins]]&lt;br&gt;[[Džeiks Etingers]]|spēles informācija=https://www.nhl.com/news/tampa-bay-lightning-dallas-stars-game-3-recap/c-319086074|datums={{dat||9|23|N|bez}}|skatītāji=|arēna=[[Rogers Place]]|periodi=(2—1, 3—0, 0—1)|punkti=5—2|komanda2=[[Dalasas &quot;Stars&quot;]]|komanda1='''[[Tampabejas &quot;Lightning&quot;]]'''|laiks=|metieni2=24}}{{Hokeja spēle|bg=#eeffff|vārtsargs1=[[Andrejs Vasiļevskis]]|metieni1=35|noraidījumi2=|noraidījumi1=|vārti2=[[Džons Klingbergs]] — 07:17&lt;br&gt;[[Džo Pavelskis]] — 18:28&lt;br&gt;&lt;br&gt;&lt;br&gt;[[Korijs Perijs]] — 28:26&lt;br&gt;&lt;br&gt;&lt;br&gt;Džo Pavelskis — 51:35|vārti1=&lt;br&gt;&lt;br&gt;19:27 — [[Breidens Points]]&lt;br&gt;22:08 — Breidens Points, vair.&lt;br&gt;&lt;br&gt;38:54 — [[Janni Gords]], vair.&lt;br&gt;46:41 — [[Alekss Kilorns]]&lt;br&gt;&lt;br&gt;66:34 — [[Kevins Šatenkērks]], vair.|starprez=0—1&lt;br&gt;0—2&lt;br&gt;1—2&lt;br&gt;2—2&lt;br&gt;2—3&lt;br&gt;3—3&lt;br&gt;4—3&lt;br&gt;4—4&lt;br&gt;5—4|vārtsargs2=[[Antons Hudobins]]|spēles informācija=https://www.nhl.com/news/tampa-bay-lightning-dallas-stars-game-4-recap/c-319086076|datums={{dat||9|25|N|bez}}|skatītāji=|arēna=[[Rogers Place]]|periodi=(1—2, 2—1, 1—1, 1—0)|punkti=5—4 PL|komanda2=[[Dalasas &quot;Stars&quot;]]|komanda1='''[[Tampabejas &quot;Lightning&quot;]]'''|laiks=|metieni2=30}}{{Hokeja spēle|bg=#eeeeee|vārtsargs1=[[Antons Hudobins]]|metieni1=33|noraidījumi2=|noraidījumi1=|vārti2=&lt;br&gt;[[Ondržejs Palāts]] — 24:37&lt;br&gt;[[Mihails Sergačovs]] — 43:38|vārti1=17:52 — [[Korijs Perijs]]&lt;br&gt;&lt;br&gt;&lt;br&gt;53:15 — [[Džo Pavelskis]]&lt;br&gt;89:23 — Korijs Perijs|starprez=1—0&lt;br&gt;1—1&lt;br&gt;1—2&lt;br&gt;2—2&lt;br&gt;3—2|vārtsargs2=[[Andrejs Vasiļevskis]]|spēles informācija=https://www.nhl.com/news/dallas-stars-tampa-bay-lightning-game-5-recap/c-319086196|datums={{dat||9|26|N|bez}}|skatītāji=|arēna=[[Rogers Place]]|periodi=(1—0, 0—1, 1—1, 0—0, 1—0)|punkti=3—2 PL|komanda2=[[Tampabejas &quot;Lightning&quot;]]|komanda1='''[[Dalasas &quot;Stars&quot;]]'''|laiks=|metieni2=41}}{{Hokeja spēle|bg=#eeffff|vārtsargs1=[[Andrejs Vasiļevskis]]|metieni1=29|noraidījumi2=|noraidījumi1=|vārti2=|vārti1=12:23 — [[Breidens Points]], vair.&lt;br&gt;27:01 — [[Bleiks Kolmans]]|starprez=1—0&lt;br&gt;2—0|vārtsargs2=[[Antons Hudobins]]|spēles informācija=https://www.nhl.com/news/tampa-bay-lightning-dallas-stars-game-6-recap/c-319086198|datums={{dat||9|28|N|bez}}|skatītāji=|arēna=[[Rogers Place]]|periodi=(1—0, 1—0, 0—0)|punkti=2—0|komanda2=[[Dalasas &quot;Stars&quot;]]|komanda1='''[[Tampabejas &quot;Lightning&quot;]]'''|laiks=|metieni2=22}}
'''Tampabeja sērijā uzvarēja 4—2'''

== Labākie spēlētāji ==

=== Laukuma spēlētāji ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! style=&quot;width: 12em;&quot; |Spēlētājs
! style=&quot;width: 13em;&quot; |Komanda
! style=&quot;width: 4em;&quot; |{{Piezīme|GP|Spēles}}
! style=&quot;width: 4em;&quot; |{{Piezīme|G|Gūtie vārti}}
! style=&quot;width: 4em;&quot; |{{Piezīme|A|Rezultatīvas piespēles}}
! style=&quot;width: 4em;&quot; |{{Piezīme|Pts|Punkti}}
|- align=&quot;center&quot;
|[[Leons Draizaitls]]
|[[Edmontonas &quot;Oilers&quot;]]
|71
|43
|67
|'''110'''
|- align=&quot;center&quot;
|[[Konors Makdeivids]]
|[[Edmontonas &quot;Oilers&quot;]]
|64
|34
|63
|'''97'''
|- align=&quot;center&quot;
|[[Davids Pastrņāks]]
|[[Bostonas &quot;Bruins&quot;]]
|70
|48
|47
|'''95'''
|- align=&quot;center&quot;
|[[Artemijs Panarins]]
|[[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;]]
|69
|32
|63
|'''95'''
|- align=&quot;center&quot;
|[[Neitans Makinnons]]
|[[Kolorādo &quot;Avalanche&quot;]]
|69
|35
|58
|'''93'''
|- align=&quot;center&quot;
|[[Breds Maršāns]]
|[[Bostonas &quot;Bruins&quot;]]
|70
|28
|59
|'''87'''
|- align=&quot;center&quot;
|[[Ņikita Kučerovs]]
|[[Tampabejas &quot;Lightning&quot;]]
|68
|33
|52
|'''85'''
|- align=&quot;center&quot;
|[[Patriks Keins]]
|[[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]]
|70
|33
|51
|'''84'''
|- align=&quot;center&quot;
|[[Ostons Metjūss]]
|[[Toronto &quot;Maple Leafs&quot;]]
|70
|47
|33
|'''80'''
|- align=&quot;center&quot;
|[[Džeks Aihels]]
|[[Bufalo &quot;Sabres&quot;]]
|68
|36
|42
|'''78'''
|}

== Latvijas hokejistu sniegums ==

=== Laukuma spēlētāji ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! style=&quot;width: 12em;&quot; |Spēlētājs
! style=&quot;width: 13em;&quot; |Komanda
! style=&quot;width: 4em;&quot; |{{Piezīme|GP|Spēles}}
! style=&quot;width: 4em;&quot; |{{Piezīme|G|Gūtie vārti}}
! style=&quot;width: 4em;&quot; |{{Piezīme|A|Rezultatīvas piespēles}}
! style=&quot;width: 4em;&quot; |{{Piezīme|Pts|Punkti}}
! style=&quot;width: 4em;&quot; |{{Piezīme|PIM|Soda minūtes}}
! style=&quot;width: 4em;&quot; |+/-
|- align=&quot;center&quot;
|[[Teodors Bļugers]]
|[[Pitsburgas &quot;Penguins&quot;]]
|69
|9
|13
|'''22'''
|25
|2
|- align=&quot;center&quot;
|[[Zemgus Girgensons]]
|[[Bufalo &quot;Sabres&quot;]]
|69
|12
|7
|'''19'''
|10
| -1
|- align=&quot;center&quot;
|[[Rūdolfs Balcers]]
|[[Otavas &quot;Senators&quot;]]
|15
|1
|2
|'''3'''
|0
| -2
|}

=== Vārtsargi ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! style=&quot;width: 12em;&quot; |Spēlētājs
! style=&quot;width: 13em;&quot; |Komanda
! style=&quot;width: 4em;&quot; |{{Piezīme|GP|Spēles}}
! style=&quot;width: 4em;&quot; |{{Piezīme|GAA|Ielaistie vārti}}
! style=&quot;width: 4em;&quot; |{{Piezīme|SVS|Atvairīto metienu procents}}
|- align=&quot;center&quot;
|[[Elvis Merzļikins]]
|[[Kolumbusas &quot;Blue Jackets&quot;]]
|33
|2,35
|92,3%
|- align=&quot;center&quot;
|[[Matīss Kivlenieks]]
|[[Kolumbusas &quot;Blue Jackets&quot;]]
|6
|2,95
|89,8%
|}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==

* [http://www.nhl.com/ NHL mājaslapa] {{en ikona}}
{{NHL komandas}}
[[Kategorija:2019. gads sportā]]
[[Kategorija:2020. gads sportā]]
[[Kategorija:Nacionālā hokeja līga]]</text>
      <sha1>9hmpt9wtgzxmhh2jdliomjpppflh3u2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Līvānu stikla fabrika</title>
    <ns>0</ns>
    <id>451950</id>
    <revision>
      <id>3661970</id>
      <parentid>3418045</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T13:03:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ivario</username>
        <id>51458</id>
      </contributor>
      <comment>/* Mūsdienās */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="13452" xml:space="preserve">{{Uzņēmuma infokaste
| Nosaukums = Līvānu stikla fabrika
| Logo = 
| Sauklis = 
| Uzņēmuma_veids = privāts uzņēmums &lt;small&gt;(līdz 1944) &lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
valsts uzņēmums &lt;small&gt;(1944—1991)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
privāts uzņēmums &lt;small&gt;(1991—2008)&lt;/small&gt;
| Dibināšanas_datums = 1887
| Likvidēšanas_datums = 2008
| Sēdeklis = {{vieta|Latvija|Līvāni}}
| Birža = 
| Indekss = 
| Vadība = 
| Darbinieku_skaits = 1250 (1987)
| Apgrozījums = 14 mlj. rubļu (1987)
| Aktīvi = 
| Bilance = 
| Peļņa = 
| Nozare = stikla izstrādājumu ražošana
| Produkti = 
| Mājaslapa = 
}}
'''Līvānu stikla fabrika''' (dibināta 1887. gadā, slēgta 2008. gadā) bija viena no lielākajām [[Stikls|stikla]] ražotnēm Latvijā un [[PSRS]], uzskatāma par [[Līvāni|Līvānu]] simbolu.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.livanustikls.lv/par-mums/livanu-stikla-muzejs/|title=Latgales mākslas un amatniecības centrs {{!}} Līvānu stikla muzejs - Ekspozīcija &quot;Līvānu stikla muzejs&quot;|website=www.livanustikls.lv|access-date=2020-02-23|archiveurl=https://web.archive.org/web/20200223190036/http://www.livanustikls.lv/par-mums/livanu-stikla-muzejs/|archivedate=2020-02-23}}&lt;/ref&gt; Stikla rūpniecību veicināja tas, ka Līvānu tuvumā bija atrasti [[kvarcs|kvarca smilts]] un [[dolomīts|dolomīta]], kā arī kurināmā — [[kūdra]]s krājumi.

== Vēsture ==

=== Pirmsākumi ===
Ap 1887. gadu vācu tirgotājs Jūliuss Fogess nodibināja stikla fabriku Līvenhofā (Līvānos), kas [[Krievijas Impērija|Krievijas impērijas]] «Fabriku un rūpnīcu uzskaitījumā» pirmoreiz pieminēta 1887. gadā. Norādīts arī strādājošo skaits: 174 vīrieši un 26 sievietes.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa%7Cissue:/leka1982n089%7Carticle:DIVL79%7Cquery:akciju%20sabiedr%C4%ABbas%20Latvijas%20stikls%7CissueType:P|title=Šodien un pirms simt gadiem|last=Koroļova|first=I.|website=www.periodika.lv|access-date=2020-02-23|date=1982-07-27|archive-date=2019-05-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20190515001310/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa%7Cissue:/leka1982n089%7Carticle:DIVL79%7Cquery:akciju%20sabiedr%C4%ABbas%20Latvijas%20stikls%7CissueType:P}}&lt;/ref&gt; Fogesa fabrikas galvenā produkcija bija dažāda izmēra [[pudele]]s. Neskatoties uz labvēlīgajām dabas resursu izmantošanas iespējām, ražotne darbojās ar zaudējumiem. 1902. gadā fabrikā notika strādnieku streiks sakarā ar algas neizmaksāšanu.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

1903. gadā Jūliuss Fogess pēc fabrikas bankrota pārdeva visus savus īpašumus [[Harkova]]s pirmās ģildes tirgonim Mihailam Jasnijam un muižniekam Vladimiram Bortkēvičam. Jaunie īpašnieki nolēma ievērojami paplašināt stikla ražošanu un šajā nolūkā 1904. gadā tika nodibināta „Līvenhofas stikla un korķu ražošanas akciju sabiedrība”. 1908. gadā tika uzbūvēta korķu fabrika, lai komplektētu pudeles ar korķiem. 1911. gadā viena mēneša produkcijas izstrāde bija 22 000 pudu (322 tonnas) stikla.

1912. gadā stikla fabrikā strādāja jau 513 cilvēki.

Pirmā pasaules kara laikā fabrikas iekārtas izveda uz Krieviju, pati fabrika nodega.

=== Latvijas stikls ===
1922. gadā tika uzcelts jauns stikla fabrikas korpuss (vēlāk stikla fabrika). Fabrikas īpašnieks bija akciju sabiedrība &quot;Latvijas stikls&quot; ar pamatkapitālu 300 tūkst. latu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa%7Cissue:/p_001_ekon1924n16%7Carticle:DIVL1509%7CissueType:P|title=Akciju sabiedrība Latvijas Stikls|last=|first=|website=www.periodika.lv|access-date=2020-02-23|date=1924-08-15|archive-date=2019-05-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20190515001310/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa%7Cissue:/p_001_ekon1924n16%7Carticle:DIVL1509%7CissueType:P}}&lt;/ref&gt; Bet produkcijas realizācija Latvijā bija visai ierobežota, un arī šoreiz fabrika 1934. gadā atkal piedzīvoja bankrotu un 1935. gadā tā tika likvidēta.&lt;ref name=&quot;lz&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.laikmetazimes.lv/2015/05/25/livanu-stikls-un-parejie/#more-13919 |title=Laikmeta zīmes: Līvānu stikls un pārējie |access-date={{dat|2020|02|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20191117064037/http://www.laikmetazimes.lv/2015/05/25/livanu-stikls-un-parejie/#more-13919 |archivedate={{dat|2019|11|17||bez}} }}&lt;/ref&gt; Daudzi strādnieki no dzimtās pilsētas devās meklēt darbu citur.

=== Fabrikas atjaunošana ===
1944. gada 13. oktobrī Līvānos notika bijušo stikla fabrikas strādnieku un Daugavpils apriņķa rūpkombināta pārstāvju sanāksme, kurā tika pieņemts lēmums par stikla fabrikas atjaunošanu, uzbūvējot stikla ražošanas cehu Daugavpils apriņķa rūpkombināta sastāvā un dibinot stikla pūtēju arteli.&lt;ref name=&quot;lz&quot; /&gt;.

Ceha būvei nolēma izmantot kādreizējās muižas [[rija]]s mūra sienas. Organizatoru grupa (P. Klibais, P. Skupskis, B. Ivanovskis, J. Ziemelis u. c.) uzlika ceha ēkai jaunu jumtu, ierīkoja logus un durvis. Bijušās muižas rijā uzbūvēja nelielu stikla kausējamo krāsni ar diviem lodziņiem. Paši strādnieki gatavoja malku un ar zirgiem to veda uz fabriku.

1945. gada 6. augustā cehs deva pirmo produkciju: pudeles, krūzītes, lampu un lukturu stiklus. Sākumā cehā strādāja 10 cilvēki, kuri paši pūta traukus, gādāja kurināmo un izejvielas, vadīja ražošanas procesu un produkcijas realizāciju.

No 1950. gada stikla ražošanas cehs pārgāja Līvānu rajona rūpkombināta sastāvā un būtiski paplašināja ražošanu, jo produkcijai bija liels pieprasījums.

1953. gadā tika paveikta galvenā ražošanas korpusa rekonstrukcija, palielināta stikla kausējamā krāsns. Rūpnīcā vienlaicīgi varēja strādāt 10 brigādes.

=== Lielākā rūpnīca Līvānos  ===
1957. gada jūlijā stikla ražošanas cehs kļuva par patstāvīgu uzņēmumu — Līvānu stikla fabriku (LSF), kas saražoja 1,7 miljonus dažādu stikla izstrādājumu gadā. Par fabrikas jauno direktoru kļuva Fjodors Jurinovs. Tajā laikā stikla fabrikai piederēja divi cehi un tā ražoja pārtikas un tehniskās pudeles, stikla traukus, lampu un laternu stiklus, vilcienu un tramvaju vagonu gaismas ķermeņus — plafonus, OP—5 glāzes ugunsdzēšamajiem aparātiem, krēma burkas, sifonus, antibiotiķu flakonus, pudeles „Urodāns” un taras kastes.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

=== Ražošanas automatizācija ===
1961. gadā par rūpnīcas direktoru kļuva Jānis Zosins. Viņa vadībā nākamajos gadu desmitos sāka veidoties moderns stikla lielražošanas uzņēmums.

1962.—1965. gadā rekonstrukcijas gaitā fabrikā uzbūvēja jaunu šihtas cehu, noliktavas, mehānisko darbnīcu, sporta zāli, ēdnīcu, [[bērnudārzs|bērnudārzu]]. Tika uzbūvētas katlu māja, smēde, vairākas daudzstāvu dzīvojamās ēkas.

Pilnībā rekonstruēja galveno ražošanas korpusu un apstrādes cehu.

1966.—1971. gadā tika uzcelts jauns cehs, kurā tika uzbūvētas divas vannu krāsnis mehanizētai stikla priekšmetu ražošanai no bezkrāsainā un brūnā stikla. Astoņās automātiskajās līnijās izpūta [[alus]], [[limonāde]]s un [[krējums|krējuma]] pudeles, medicīnas taru, konservu burkas.

=== Jaunā produkcija ===
1974. gadā fabrikā apguva [[Termoss|termosu]] un termosu kolbu ražošanu.&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:/leka1987n115&amp;#124;article:DIVL102&amp;#124;query:stikla%20akciju%20sabiedr%C4%ABba%20Latvijas%20stikls%20stikla%20stikla&amp;#124;issueType:P|title=Ieskats mūsu fabrikas vēsturē un šodienā|publisher=Preiļu rajona izpildkomitēja|work=Ļeņina karogs #115|access-date=2020-02-23|date=1987-09-26|last=Ostrovska|first=I.|archive-date=2019-05-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20190515001310/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:/leka1987n115{{!}}article:DIVL102{{!}}query:stikla%20akciju%20sabiedr%C4%ABba%20Latvijas%20stikls%20stikla%20stikla{{!}}issueType:P}}&lt;/ref&gt;

1975. gadā tika iegūts pirmais krāsainais stikls un tika uzbūvēta piecsekciju krāsainā stikla kausējamā krāsns, kurā vienlaicīgi varēja kausēt 5 krāsu stiklu un ražot krāsainā stikla traukus. Tika izstrādāta jauna tehnoloģija krāsainā stikla ražošanai. Par šo jaunievedumu grupai fabrikas darbinieku piešķīra [[Latvijas PSR Valsts prēmija|Latvijas PSR Valsts prēmiju]].

1981. gadā Līvānu stikla fabrikā sāka ražot bezkrāsaino kristālu, kas pēc kvalitātes sasniedza tādu pašu līmeni, kā pasaulē pazīstamais „Bohēmijas” jeb &quot;čehu&quot; kristāls.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Kristāla ražošanā izmantoja svina oksīdu.&lt;ref name=&quot;lz&quot; /&gt;

1982. gadā par LSF direktoru kļuva Jevgēnijs Skreivers.

1986. gadā apgūta optiskās šķiedras un gaismas vadu ražošana. Šī produkcijas veida apgūšanas galvenais iniciators un entuziasts bija Daumants Pfafrods.

1987. gadā fabrikā strādāja ap 1 000 cilvēku, kas ražoja vairāk nekā 250 dažādu nosaukumu izstrādājumu 14 miljonu rubļu vērtībā gadā. Salīdzinājuma ar 1970. gadu ražošanas apjoms bija pieaudzis 6,5 reizes. Produkcija tika eksportēta uz [[Bulgārija|Bulgāriju]], [[Somija|Somiju]], [[Kuveita|Kuveitu]], [[Vācija|VFR]], [[ASV]], [[Mongolija|Mongoliju]], [[Zviedrija|Zviedriju]], [[Nīderlande|Holandi]], [[Polija|Poliju]], [[Lielbritānija|Lielbritāniju]], [[Itālija|Itāliju]], [[Ungārija|Ungāriju]], [[Libāna|Libānu]], [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] un stikla vēsturisko dzimteni [[Ēģipte|Ēģipti]].&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

Fabrika ar savu produkciju piedalījusies 27 starptautiskajās izstādēs un gadatirgos 21 valstī. 446 tās darbinieki apbalvoti ar PSRS ordeņiem un medaļām.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

== Māksla ==
1970. gadā darbu fabrikā uzsāka pirmā stikla māksliniece — Ludmila Safronova, līdz ar to tika izveidota mākslinieku nodaļa. Līvānu stikla fabrikas mākslinieku nodaļā laika posmā no 1970. gada līdz 2003. gadam darbojās Ludmila Safronova, Aīda Rotčenkova, Ināra Lāce, Herberts Erbs, Anna Sondore, Dainis Gudovskis, Antons Gusārs, Fjodors Kļaviņš u.c.

Līvānu stikla fabrikas galvenā māksliniece Aīda Rotčenkova atceras: “...mūsu dizains bija Baltijā labākais, mums nekad nebija aizrādījumu”.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Fabrika ar savu produkciju piedalījusies 27 starptautiskajās izstādēs un gadatirgos 21 valstī. Tās stikla mākslinieki daudzreiz apbalvoti ar diplomiem un medaļām.

Pie fabrikas tika izveidots vienīgais Baltijas republikās stikla muzejs, kuru līdz 1987. gadam apciemoja 30 000 apmeklētāju. Muzeja veidotāja bija Zigfrīda Zosina.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

== Strādnieku skaits ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+
!Gads
!Skaits
|-
|[[1887. gads|1887]]
|200
|-
|[[1912. gads|1912]]
|513
|-
|[[1944. gads|1944]]
|10
|-
|[[1971. gads|1971]]
|556
|-
|[[1980. gads|1980]]
|1250
|}

== Mūsdienās ==
1991. gadā optiskās šķiedras cehs atdalījās no LSF un kļuva par patstāvīgu uzņēmumu „Anda — Optec”.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Šobrīd tā nosaukums ir &quot;Lightguide&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lightguide.com/about/|title=The world’s leading optical fiber production lab|website=Lightguide|access-date=2022-07-28|language=en-US}}&lt;/ref&gt;

[[PSRS sabrukums|Sabrūkot Padomju Savienībai]], izejvielu piegāde tika pārtraukta, daudzus gadus pastāvējušais PSRS tirgus sabruka un Līvānu stikla fabrikas darbībā sākās strauja lejupslīde.

1994. gadā Līvānu stikla fabrika pārtapa par [[Akciju sabiedrība|akciju sabiedrību]] &quot;Līvānu stikls&quot;. Līvānos tolaik tika pildīti īpaši valsts pasūtījumi, kā lustras [[Melngalvju nams|Melngalvju namam]] un plafoni [[Brīvības piemineklis|Brīvības piemineklim]].&lt;ref name=&quot;lz&quot; /&gt;

1999. gadā par tās vadītāju kļuva Imants Bušs, kurš mēģināja piemērot fabriku jaunajiem apstākļiem, taču trūka pieredzes darba organizācijā un fabrika savu darbību uzsāka neveiksmīgi. Radās parādi par gāzi un elektroenerģiju. Fabrika nonāca bankrota priekšā.

2001. gada oktobrī Vācijas kompānija „Herner Glass” parakstīja aktu par maksātspējīgās A/S „Līvānu stikls” pārņemšanu, un kopš tā laika bankrotu piedzīvojušais Līvānu uzņēmums pārtapa par SIA „Lettglass”. Uzņēmums ražoja gaismas ķermeņus, akvārijus, vāzes, svečturus un specpasūtījumus, darbojoties pēc vācu dizaineru skicēm. Taču ražošana neveicās tik labi, kā bija plānots.

Kopš 2004. gada tā pastāvēja kā Vācijas kompānijas &quot;Herner Glass&quot; meitasuzņēmums SIA &quot;Lettglass&quot;, līdz beidzot bankrotēja 2008. gadā.&lt;ref name=&quot;livstikl&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.latgalesamatnieki.lv/?m=lsm&amp;ln=lv|title=Līvānu stikla fabrikas vēsture.|author=Ilze Rajecka|publisher=latgalesamatnieki.lv|accessdate={{dat|2016|1|1||bez}}|date=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160211045357/http://latgalesamatnieki.lv/?m=lsm&amp;ln=lv|archivedate={{dat|2016|02|11||bez}}}}&lt;/ref&gt; Īpašumi tika pārdoti jaunizveidotai firmai un daļēji izsaimniekoti.&lt;ref name=&quot;lz&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Lielie uzņēmumi Latvijā|state=autocollapse}}

[[Kategorija:Rūpnīcas Latvijā]]
[[Kategorija:Līvāni]]</text>
      <sha1>7nv23dlj6k6sha01y9qgirgc4stecm9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:LissajousCurve</title>
    <ns>3</ns>
    <id>455254</id>
    <revision>
      <id>3662367</id>
      <parentid>3196686</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T18:43:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>MdsShakil</username>
        <id>97023</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>MdsShakil pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:MMessine19]] uz [[Dalībnieka diskusija:LissajousCurve]]: Automatically moved page while renaming the user &quot;[[Special:CentralAuth/MMessine19|MMessine19]]&quot; to &quot;[[Special:CentralAuth/LissajousCurve|LissajousCurve]]&quot;</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="178" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=MMessine19}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2020. gada 1. aprīlis, plkst. 12.39 (EEST)</text>
      <sha1>gkgndovhuo2l4hj3bonien6laxyx692</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2018. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>456144</id>
    <revision>
      <id>3662537</id>
      <parentid>3661014</parentid>
      <timestamp>2022-07-29T08:50:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Rezultāti */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14810" xml:space="preserve">{{Starptautiska vieglatlētikas turnīra infokaste
 | Nosaukums       = 2018. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā
 | Logo            = 2018 European Athletics Championships Logo.svg
 | Izmērs          = 150px
 | Stadions        = [[Berlīnes olimpiskais stadions]]
 | Norises vieta   = {{vieta|Vācija|Berlīne}}
 | Laiks           = 6.—12. augusts
 | Valstu skaits   = 
 | Dalībnieki      = 1439
 | Disciplīnas     = 48+2
 | Iepriekšējais   = [[2016. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2016]]
 | Nākamais        = [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022]]
}}
'''2018. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā''' bija 24. [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]] [[vieglatlētika|vieglatlētikā]], kas notika [[Berlīne|Berlīnē]], [[Vācija|Vācijā]], no 2018. gada 6. līdz 12. augustam.

Pirmo reizi vieglatlētikas sacensības bija daļa no apvienotā Eiropas čempionāta vairākos sporta veidos. Citos sporta veidos sacensības norisinājās [[Glāzgova|Glāzgovā]], [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/vieglatletika/eiropas-cempionata-latvijai-ceribas-uz-skepmetejiem-finala-potencials-ari-citiem.a287852/ |title=Eiropas čempionātā Latvijai cerības uz šķēpmetējiem, fināla potenciāls arī citiem |date={{dat|2018|8|7|N|bez}} |website=lsm.lv|accessdate={{dat|2020|4|10||bez}}}}&lt;/ref&gt; Otro čempionātu pēc kārtas netika atļauta [[Krievija]]s komandas dalība, atsevišķi tās vieglatlēti varēja piedalīties kā atļautie neitrālie sportisti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rferl.org/a/russia-doping-ban-continued-by-international-sports-authority/29394710.html |title=IAAF Maintains Team Ban On Russia Over Doping, Allows More 'Neutral' Competitors |language=en |date={{dat|2018|7|27|N|bez}} |website=rferl.org|accessdate={{dat|2020|4|10||bez}}}}&lt;/ref&gt;

[[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] un [[Polija]]s vieglatlēti izcīnīja pa 7 zelta medaļām. Medaļas ieguva 27 valstu pārstāvji, kā arī atļautie neitrālie sportisti. [[Latvija|Latviju]] šajā čempionātā pārtstāvēja 17 sportisti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://athletics.lv/lv/article/3048/zinams-latvijas-izlases-sastavs-dalibai-eiropas-cempionata-vieglatletika |title=Zināms Latvijas izlases sastāvs dalībai Eiropas čempionātā vieglatlētikā  |date={{dat|2018|7|30|N|bez}} |website=athletics.lv|accessdate={{dat|2020|4|10||bez}}}}&lt;/ref&gt; Augstāko vietu izcīnīja [[Madara Palameika]], kas šķēpa mešanas sacensībās ierindojās 9. vietā.

== Rezultāti ==
=== Vīrieši ===
{| {{MedalistTable|type=Disciplīna|columns=2}}
|-
|100 metri
|{{Flagathlete|[[Žarnels Hjūzs]]|GBR}} || 9,95 '''ČR'''
|{{Flagathlete|[[Rīss Preskods]]|GBR}} || 9,96
|{{Flagathlete|[[Žaks Ali Hārvijs]]|TUR}} || 10,01
|-
|200 metri
|{{Flagathlete|[[Ramils Gulijevs]]|TUR}} || 19,76 '''ČR'''
|{{Flagathlete|[[Netanīls Mičels-Bleiks]]|GBR}} || 20,04
|{{Flagathlete|[[Alekss Vilsons]]|SUI}} || 20,04 '''NR'''
|-
|400 metri
|{{Flagathlete|[[Metjū Hadsons-Smits]]|GBR}} || 44,78
|{{Flagathlete|[[Kevins Borlē]]|BEL}} || 45,13
|{{Flagathlete|[[Džonatans Borlē]]|BEL}} || 45,19
|-
|800 metri
|{{Flagathlete|[[Adams Kščots]]|POL}} || 1:44,59
|{{Flagathlete|[[Andrēass Krāmers]]|SWE}} || 1:45,03 '''=NR'''
|{{Flagathlete|[[Pjērs Ambruāzs Boss]]|FRA}} || 1:45,30
|-
|1500 metri
|{{Flagathlete|[[Jākobs Ingebrigtsens]]|NOR}} || 3:38,10
|{{Flagathlete|[[Marcins Levandovskis]]|POL}} || 3:38,14
|{{Flagathlete|[[Džeiks Vaitmens]]|GBR}} || 3:38,25
|-
|5000 metri
|{{Flagathlete|[[Jākobs Ingebrigtsens]]|NOR}} || 13:17,06
|{{Flagathlete|[[Henriks Ingebrigtsens]]|NOR}} || 13:18,75
|{{Flagathlete|[[Murads Amdunī]]|FRA}} || 13:19,14
|-
|10 000 metri
|{{Flagathlete|[[Murads Amdunī]]|FRA}} || 28:11,22
|{{Flagathlete|[[Baširs Abdī]]|BEL}} || 28:11,76
|{{Flagathlete|[[Jemaneberhans Kripa]]|ITA}} || 28:12,15
|-
|rowspan=2|Maratons
|{{Flagathlete|[[Kūns Nārts]]|BEL}} || 2:09:51 '''ČR''', '''PB'''
|{{Flagathlete|[[Tadess Abrahams]]|SUI}} || 2:11:24
|{{Flagathlete|[[Jasins Rašiks]]|ITA}} || 2:12:09 '''PB'''
|-
| {{ITA}} || 6:40:48
| {{ESP}} || 6:42:43
| {{AUT}} || 6:49:29
|-
|110 metru barjerskrējiens
|{{Flagathlete|[[Paskāls Martino-Lagards]]|FRA}} || 13,17
|{{Flagathlete|[[Sergejs Šubenkovs]]|ANA||EAA}} || 13,17
|{{Flagathlete|[[Orlando Ortega]]|ESP}} || 13,34
|-
|400 metri
|{{Flagathlete|[[Karstens Varholms]]|NOR}} || 47,64
|{{Flagathlete|[[Jasmani Kopello]]|TUR}} || 47,81
|{{Flagathlete|[[Tomass Barrs]]|IRL}} || 48,31
|-
|3000 metru kavēkļu skrējiens
|{{Flagathlete|[[Mahidins Mehisi-Benabads]]|FRA}} || 8:31,66
|{{Flagathlete|[[Fernando Karro]]|ESP}} || 8:34,16
|{{Flagathlete|[[Johaness Kjapinelli]]|ITA}} || 8:35,81
|-
|4x100 metru stafete
|{{GBR}} || 37,80
|{{TUR}} || 37,98
|{{NED}} || 38,03
|-
|4x400 metru stafete
|{{BEL}} || 2:59,47 
|{{GBR}} || 3:00,36
|{{ESP}} || 3:00,78
|-
|20 kilometru soļošana
|{{Flagathlete|[[Alvaro Martins]]|ESP}} || 1:20,42
|{{Flagathlete|[[Djego Garsija Karrera]]|ESP}} || 1:20,48
|{{Flagathlete|[[Vasilijs Mizinovs]]|ANA||EAA}} || 1:20,50
|-
|50 kilometru soļošana
|{{Flagathlete|[[Marjans Zakaļnickis]]|UKR}} || 3:46:35
|{{Flagathlete|[[Matejs Tots]]|SVK}} || 3:47:27
|{{Flagathlete|[[Dmitrijs Dzjubins]]|BLR}} || 3:47:59 '''PB'''
|-
|Augstlēkšana
|{{Flagathlete|[[Mateušs Pšibilko]]|GER}} || 2,35
|{{Flagathlete|[[Maksims Ņedasekavs]]|BLR}} || 2,33
|{{Flagathlete|[[Iļja Ivaņuks]]|ANA||EAA}} || 2,31
|-
|Kārtslēkšana
|{{Flagathlete|[[Armands Duplantiss]]|SWE}} || 6,05 '''ČR'''
|{{Flagathlete|[[Timurs Morgunovs]]|ANA||EAA}} || 6,00
|{{Flagathlete|[[Reno Lavilenī]]|FRA}} || 5,95
|-
|Tāllēkšana
|{{Flagathlete|[[Miltiadis Tentoglu]]|GRE}} || 8,25
|{{Flagathlete|[[Fabians Heinle]]|GER}} || 8,13
|{{Flagathlete|[[Serhijs Nikiforovs]]|UKR}} || 8,13
|-
|Trīssoļlēkšana
|{{Flagathlete|[[Nelsons Evora]]|POR}} || 17,10
|{{Flagathlete|[[Aleksiss Kopello]]|AZE}} || 16,93
|{{Flagathlete|[[Dimitris Ciamis]]|GRE}} || 16,78
|-
|Lodes grūšana
|{{Flagathlete|[[Mihals Haratiks]]|POL}} || 21,72
|{{Flagathlete|[[Konrads Bukoveckis]]|POL}} || 21,66
|{{Flagathlete|[[Dāvids Štorls]]|GER}} || 21,41
|-
|Diska mešana
|{{Flagathlete|[[Andrjus Gudžus]]|LTU}} || 68,46
|{{Flagathlete|[[Dāniels Stols]]|SWE}} || 68,23
|{{Flagathlete|[[Lūkass Veishaidingers]]|AUT}} || 65,14
|-
|Šķēpa mešana 
|{{Flagathlete|[[Tomass Rēlers]]|GER}} || 89,47
|{{Flagathlete|[[Andreass Hofmans]]|GER}} || 87,60
|{{Flagathlete|[[Magnuss Kirts]]|EST}} || 85,96
|-
|Vesera mešana 
|{{Flagathlete|[[Vojcehs Novickis]]|POL}} || 80,12
|{{Flagathlete|[[Pavels Fajdeks]]|POL}} || 78,69
|{{Flagathlete|[[Bence Halāss]]|HUN}} || 77,36
|-
|Desmitcīņa
|{{Flagathlete|[[Arturs Abele]]|GER}} || 8431
|{{Flagathlete|[[Iļja Škureņovs]]|ANA||EAA}} || 8321 '''SB'''
|{{Flagathlete|[[Vitaļs Žuks]]|BLR}} || 8290 '''PB'''
|- style=&quot;background-color:#e8e8e8;&quot;
|colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}}
|}

=== Sievietes ===
{| {{MedalistTable|type=Disciplīna|columns=2}}
|-
|100 metri
|{{Flagathlete|[[Dīna Ešere-Smita]]|GBR}} || 10,85 '''WL, NR'''
|{{Flagathlete|[[Džīna Likenkempere]]|GER}} || 10,98
|{{Flagathlete|[[Dafne Shipersa]]|NED}} || 10,99 '''SB'''
|-
|200 metri
|{{Flagathlete|[[Dīna Ešere-Smita]]|GBR}} || 21,89 '''WL, NR'''
|{{Flagathlete|[[Dafne Shipersa]]|NED}} || 22,14 '''SB'''
|{{Flagathlete|[[Jamile Samuela]]|NED}} || 22,37 '''PB'''
|-
|400 metri
|{{Flagathlete|[[Justina Sventi-Ersetica]]|POL}} || 50,41
|{{Flagathlete|[[Marija Belibasaki]]|GRE}} || 50,45 '''NR'''
|{{Flagathlete|[[Lisane de Vite]]|NED}} || 50,77 '''NR'''
|-
|800 metri
|{{Flagathlete|[[Natalija Priščepa]]|UKR}} || 2:00,38
|{{Flagathlete|[[Renela Lamota]]|FRA}} || 2:00,62
|{{Flagathlete|[[Olha Ļahova]]|UKR}} || 2:00,79
|-
|1500 metri
|{{Flagathlete|[[Lora Muira]]|GBR}} || 4:02,32
|{{Flagathlete|[[Sofija Ennaui]]|POL}} || 4:03,08
|{{Flagathlete|[[Lora Veitmena]]|GBR}} || 4:03,75
|-
|5000 metri
|{{Flagathlete|[[Sifana Hasana]]|NED}} || 14:46,12 '''ČR'''
|{{Flagathlete|[[Eiliša Makolgana]]|GBR}} || 14:53,05
|{{Flagathlete|[[Jasemina Džana]]|TUR}} || 14:57,63
|-
|10 000 metri
|{{Flagathlete|[[Lona Čemtai Salpetere]]|ISR}} || 31:43,29
|{{Flagathlete|[[Sūzana Kruminsa]]|NED}} || 31:52,55
|{{Flagathlete|[[Merafa Bahta]]|SWE}} || 32:19,34
|-
|rowspan=2|Maratons
|{{Flagathlete|[[Volha Mazuronaka]]|BLR}} || 2:26:22
|{{Flagathlete|[[Klemensa Kalvina]]|FRA}} || 2:26:28
|{{Flagathlete|[[Eva Vrabcova-Nīvltova]]|CZE}} || 2:26:31
|-
| {{BLR}} || 7:21:54
| {{ITA}} || 7:32:46
| {{ESP}} || 7:44:06
|-
|100 metru barjerskrējiens
|{{Flagathlete|[[Elvīra Hermane]]|BLR}} || 12,67
|{{Flagathlete|[[Pamela Dutkeviča]]|GER}} || 12,72
|{{Flagathlete|[[Sindija Roledere]]|GER}} || 12,77 '''SB'''
|-
|400 metru barjerskrējiens
|{{Flagathlete|[[Lea Šprungere]]|SUI}} || 54,33
|{{Flagathlete|[[Hanna Rižikova]]|UKR}} || 54,51
|{{Flagathlete|[[Megana Bīzlija]]|GBR}} || 55,31
|-
|3000 metru kavēkļu skrējiens
|{{Flagathlete|[[Geza Felicitasa Krauze]]|GER}} || 9:19,80
|{{Flagathlete|[[Fabjena Šlumpfa]]|SUI}} || 9:22,29
|{{Flagathlete|[[Karulīne Bjerkeli Grevdāle]]|NOR}} || 9:24,46
|-
|4x100 metru stafete
|{{GBR}} || 41,88
|{{NED}} || 42,15
|{{GER}} || 42,23
|-
|4x400 metru stafete
|{{POL}} || 3:26,59
|{{FRA}} || 3:27,17
|{{GBR}} || 3:27,40
|-
|20 kilometru soļošana
|{{Flagathlete|[[Marija Peresa]]|ESP}} || 1:26,36 '''ČR'''
|{{Flagathlete|[[Anežka Drahotova]]|CZE}} || 1:27,03
|{{Flagathlete|[[Antonella Palmizāno]]|ITA}} || 1:27,30
|-
|50 kilometru soļošana
|{{Flagathlete|[[Ineša Enrikeša]]|POR}} || 4:09:21 '''ČR'''
|{{Flagathlete|[[Alina Cvilija]]|UKR}} || 4:12:44 '''NR'''
|{{Flagathlete|[[Jūlija Takāča]]|ESP}} || 4:15:22 
|-
|Augstlēkšana
|{{Flagathlete|[[Marija Lasickene]]|ANA||EAA}} || 2,00
|{{Flagathlete|[[Mirela Demireva]]|BUL}} || 2,00
|{{Flagathlete|[[Marī Lorensa Jungfleiša]]|GER}} || 1,96
|-
|Kārtslēkšana
|{{Flagathlete|[[Katerina Stefanidi]]|GRE}} || 4,85 '''ČR'''
|{{Flagathlete|[[Nikoleta Kirjakopulu]]|GRE}} || 4,80 '''SB'''
|{{Flagathlete|[[Holija Bredšova]]|GBR}} || 4,75
|-
|Tāllēkšana
|{{Flagathlete|[[Malaika Mihambo]]|GER}} || 6,75
|{{Flagathlete|[[Marina Beha]]|UKR}} || 6,73
|{{Flagathlete|[[Šāra Proktore]]|GBR}} || 6,70
|-
|Trīssoļlēkšana
|{{Flagathlete|[[Paraskevi Papahristu]]|GRE}} || 14,60
|{{Flagathlete|[[Kristīna Gīriša]]|GER}} || 14,45
|{{Flagathlete|[[Ana Peleteiro]]|ESP}} || 14,44
|-
|Lodes grūšana
|{{Flagathlete|[[Paulina Guba]]|POL}} || 19,33
|{{Flagathlete|[[Kristīna Švanica]]|GER}} || 19,19
|{{Flagathlete|[[Aļona Dubitska]]|BLR}} || 18,81
|-
|Diska mešana
|{{Flagathlete|[[Sandra Perkoviča]]|CRO}} || 67,62
|{{Flagathlete|[[Nadīne Millere]]|GER}} || 63,00
|{{Flagathlete|[[Šanisa Krafta]]|GER}} || 62,46
|-
|Šķēpa mešana
|{{Flagathlete|[[Kristina Husonga]]|GER}} || 67,90 '''ČR'''
|{{Flagathlete|[[Nikola Ogrodnīkova]]|CZE}} || 61,85
|{{Flagathlete|[[Liveta Jasjūnaite]]|LTU}} || 61,59
|-
|Vesera mešana
|{{Flagathlete|[[Anita Vlodarčika]]|POL}} || 78,94 '''ČR'''
|{{Flagathlete|[[Aleksandra Tavernjē]]|FRA}} || 74,78 '''NR'''
|{{Flagathlete|[[Joanna Fjodorova]]|POL}} || 74,00
|-
|Septiņcīņa
|{{Flagathlete|[[Nafisatu Tiama]]|BEL}} || 6816
|{{Flagathlete|[[Keterīna Džonsone-Tompsone]]|GBR}} || 6759
|{{Flagathlete|[[Karolīna Šēfere]]|GER}} || 6602
|- style=&quot;background-color:#e8e8e8;&quot;
|colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}}
|}

== Medaļu kopvērtējums ==
{{Medals table
 | host           = GER
 | team           =
 | gold_GBR = 7 | silver_GBR = 5 | bronze_GBR = 6
 | gold_POL = 7 | silver_POL = 4 | bronze_POL = 1
 | gold_GER = 6 | silver_GER = 7 | bronze_GER = 6 | host_GER = yes
 | gold_FRA = 3 | silver_FRA = 4 | bronze_FRA = 3
 | gold_BEL = 3 | silver_BEL = 2 | bronze_BEL = 1
 | gold_GRE = 3 | silver_GRE = 2 | bronze_GRE = 1
 | gold_BLR = 3 | silver_BLR = 1 | bronze_BLR = 3
 | gold_NOR = 3 | silver_NOR = 1 | bronze_NOR = 1
 | gold_UKR = 2 | silver_UKR = 3 | bronze_UKR = 2
 | gold_ESP = 2 | silver_ESP = 3 | bronze_ESP = 5
 | gold_POR = 2 | silver_POR = 0 | bronze_POR = 0
 | gold_NED = 1 | silver_NED = 3 | bronze_NED = 4
 | gold_ANA = 1 | silver_ANA = 3 | bronze_ANA = 2 | note_ANA = {{ref|a|[1]}} | skip_ANA = yes
 | gold_TUR = 1 | silver_TUR = 2 | bronze_TUR = 2
 | gold_SUI = 1 | silver_SUI = 2 | bronze_SUI = 1
 | gold_SWE = 1 | silver_SWE = 2 | bronze_SWE = 1
 | gold_ITA = 1 | silver_ITA = 1 | bronze_ITA = 4
 | gold_LTU = 1 | silver_LTU = 0 | bronze_LTU = 1
 | gold_CRO = 1 | silver_CRO = 0 | bronze_CRO = 0
 | gold_ISR = 1 | silver_ISR = 0 | bronze_ISR = 0
 | gold_CZE = 0 | silver_CZE = 2 | bronze_CZE = 1
 | gold_BUL = 0 | silver_BUL = 1 | bronze_BUL = 0
 | gold_SVK = 0 | silver_SVK = 1 | bronze_SVK = 0
 | gold_AZE = 0 | silver_AZE = 1 | bronze_AZE = 0
 | gold_AUT = 0 | silver_AUT = 0 | bronze_AUT = 2
 | gold_EST = 0 | silver_EST = 0 | bronze_EST = 1
 | gold_HUN = 0 | silver_HUN = 0 | bronze_HUN = 1
 | gold_IRL = 0 | silver_IRL = 0 | bronze_IRL = 1
}}
Piezīme:
{{note|a|[1]}} Eiropas Vieglatlētikas asociācija neiekļauj atļauto neitrālo sportistu medaļas tabulā.

== Latvijas sportisti ==
{|class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align: center&quot;
|-
!Sportists
!Disciplīna
!Vieta
!Rezultāts
|-
|align=left|[[Madara Palameika]]||Šķēpa mešana||9.||60,21
|-
|align=left|[[Gunta Latiševa-Čudare]]||400 m||10.||51,60
|-
|align=left|[[Rolands Štrobinders]]||Šķēpa mešana||11.||81,93
|-
|align=left|[[Gatis Čakšs]]||Šķēpa mešana||13.||78,13
|-
|align=left|[[Patriks Gailums]]||Šķēpa mešana||14.||78,10
|-
|align=left|[[Jānis Leitis]]||400 m||15.||45,53
|-
|align=left|[[Elvijs Misāns]]||Trīssoļlēkšana||17.||16,26
|-
|align=left|[[Anete Kociņa]]||Šķēpa mešana||17.||57,48
|-
|align=left|[[Lauma Grīva]]||Tāllēkšana||18.||6,47
|- 
|align=left|[[Līna Mūze]]||Šķēpa mešana||19.||53,95
|-
|align=left|[[Maksims Sinčukovs]]||400 m/b||20.||50,33
|-
|align=left|[[Mareks Ārents]]||Kārtslēkšana||22.||5,36
|-
|align=left|[[Sindija Bukša]]||200 m||24.||23,36
|-
|align=left|[[Līga Velvere]]||800 m||29.||2:05,13
|-
|align=left|[[Jānis Višķers]]||Maratons||49.||2.25:28
|-
|align=left|[[Arnis Rumbenieks]]||50 km soļošana||—||{{DNF}}
|-
|align=left|[[Ilona Marhele]]||Maratons||—||{{DNF}}
|}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{commonscat|2018 European Championships in Athletics|2018. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā}}
* [https://www.european-athletics.org/mm/Document/EventsMeetings/General/01/28/50/76/ResultBook_Berlin_2018_Final_Neutral.pdf Oficiālie rezultāti] {{en ikona}}

{{Eiropas vieglatlētikas čempionāti}}

[[Kategorija:2018. gads sportā|Eiropas čempionāts vieglatlētikā]]
[[Kategorija:Vieglatlētika Vācijā]]
[[Kategorija:Eiropas čempionāts vieglatlētikā]]</text>
      <sha1>4qd084vwrbnn83cvgy8y1hif6ptxnjf</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Atmiņu senkapi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>456690</id>
    <revision>
      <id>3662172</id>
      <parentid>3203270</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T15:54:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: ref&gt;. → ref&gt; using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1603" xml:space="preserve">{{Senvietas infokaste
| name           = Atmiņu senkapi
| alternate_name = 
| image          = 
| image_size     = 
| caption        = 
| map            = Latvija
| relief         = jā
|latd  = 57.390326375516 | latNS  = N
|longd = 26.961968224451 | longEW = E
| location       = {{vieta|Latvija|Alūksnes novads|Alsviķu pagasts}}
| type           = [[senkapi]]
| part_of        = 
| length         = 
| width          = 
| area           = 
| height         = 
| builder        = 
| material       = 
| built          = 
| abandoned      = 
| cultures       = 
| excavations    = 
| archaeologists = 
| condition      = 
| ownership      = 
| management     = 
| public_access  = 
| website        = 
| notes          = 
| embedded       = 
{{VKPAI objekta infokaste
|       embed = yes
|    ofic_nos = Atmiņu senkapi
|      numurs = 139
|       grupa = vietējas nozīmes
| tipol_grupa = Arheoloģija
|   vēstnesis = {{dat|1998|12|16|N|bez}}
}}
}}

'''Atmiņu senkapi''' ir vietējas nozīmes aizsargājams arheoloģijas piemineklis [[Alūksnes novads|Alūksnes novada]] [[Alsviķu pagasts|Alsviķu pagastā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://is.mantojums.lv/139 |title=Atmiņu senkapi |accessdate={{dat|2020|04|13||bez}} |work= |publisher= Nacionālās kultūras mantojuma pārvalde}}&lt;/ref&gt; Senkapi atrodas uz austrumiem no [[Nēķene (Alsviķu pagasts)|Nēķene]]s, [[Nesaules ezers|Nesaules ezera]] ziemeļu krastā.

== Atsauces==
{{atsauces}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Alsviķu pagasts]]
[[Kategorija:Senkapi Latvijā]]
[[Kategorija:Arheoloģiskie pieminekļi Latvijā]]</text>
      <sha1>0nypwscbkmrkpj7en353zoqtfphne6c</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>1961. gada Pasaules čempionāts hokejā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>456718</id>
    <revision>
      <id>3662039</id>
      <parentid>3203398</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T15:25:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: {{hokejs-stub}} → {{Hokejs-aizmetnis}} using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2399" xml:space="preserve">{{Starptautiska sporta turnīra infokaste
 |             sports = hokejs
 |          nosaukums = 1961. gada Pasaules čempionāts hokejā
 |             valsts = {{SUI}}
 |            pilsēta = [[Ženēva]] un [[Lozanna]]
 |              laiks = {{dat||3|1|n|bez}}—{{dat||3|12|n|bez}}
 |     komandu_skaits = 8
 |           pilsētas = 2
 |           čempioni = {{ih|CAN|1921}}
 |             tituls = 19
 |              otrie = {{ih|CSK}}
 |             trešie = {{ih|URS}}
 |           ceturtie = {{ih|SWE}}
 |             spēles = 28
 |              vārti = 236
 |          skatītāji = 141300
 |    rezultatīvākais = {{flaga|PSRS}} [[Boriss Majorovs]] (17 punkti)
 |            pag_sez = [[1960. gada Pasaules čempionāts hokejā|1960]]
 |            nak_sez = [[1962. gada Pasaules čempionāts hokejā|1962]]
}}
'''1961. gada Pasaules čempionāts hokejā''' notika [[Ženēva|Ženēvā]] un [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]], no 1961. gada 1. līdz 12. martam. Tas bija 28. [[Pasaules hokeja čempionāts|Pasaules čempionāts hokejā]].

== Vietu sadalījums un statistika ==

=== Vietu sadalījums ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;width:200px;&quot;
|- style=&quot;background:gold;&quot;
|align=center|[[Attēls:gold medal icon.svg]]|| {{ih|CAN|1921}}
|- style=&quot;background:silver;&quot;
|align=center|[[Attēls:silver medal icon.svg]]|| {{ih|CSK}}
|- style=&quot;background:peru;&quot;
|align=center|[[Attēls:bronze medal icon.svg]]|| {{ih|URS}}
|-
|align=center|4|| {{ih|SWE}}
|-
|align=center|5|| {{ih|GDR}}
|-
|align=center|6|| {{ih|USA}}
|-
|align=center|7|| {{ih|FIN}}
|-
|align=center|8|| {{ih|FRG}}
|}

=== Turnīra apbalvojumi ===
* '''Labākie hokejisti:'''
** Labākais vārtsargs: {{flaga|CAN|1921}} [[Sets Mārtins]]
** Labākais aizsargs: {{flaga|PSRS}} [[Ivans Tregubovs]]
** Labākais uzbrucējs: {{flaga|CSK}} [[Vlastimils Bubnīks]]
* '''Simboliskā izlase:'''
** Vārtsargs: {{flaga|CAN|1921}} [[Sets Mārtins]]
** Aizsargi: {{flaga|Canada|1921}} [[Derils Slajs]] un {{flaga|Kanāda|1921}} [[Harijs Smits]]
** Uzbrucēji: {{flaga|Kanāda|1921}} [[Mišels Legass]], {{flaga|PSRS}} [[Boriss Majorovs]] un {{flaga|CSK}} [[Miroslavs Vlahs]]

== Ārējās saites ==
* [http://www.iihf.com/ IIHF mājaslapa] {{angliski}}

{{Hokejs-aizmetnis}}

{{Pasaules čempionāts hokejā}}

[[Kategorija:Hokejs Šveicē]]
[[Kategorija:1961. gads sportā]]
[[Kategorija:Pasaules čempionāts hokejā]]</text>
      <sha1>aa0ocyfe83dij0m2t9kd0ctspmejatr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Anastasija Bratčikova</title>
    <ns>0</ns>
    <id>457417</id>
    <revision>
      <id>3662131</id>
      <parentid>3530571</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T15:41:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: {{ddv → {{dzimšanas datums un vecums using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5432" xml:space="preserve">{{Sportista infokaste
 |               vārds = Anastasija Bratčikova
 |       piktogramma_1 = Wrestling pictogram.svg
 |   piktogramma_1 izm = 
 | piktogramma_1 saite = Cīņas sports
 |          vārds_orig = ''Анастасия Братчикова''
 |              attēls = 
 |             att_izm = 
 |            paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |         pilns vārds = 
 |      dzimtais vārds = 
 |              dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1989|2|21}}
 |             dz_viet = {{vieta|PSRS|KPFSR|Maskavas apgabals|Jegorjevska|td=Krievija}}
 |             mir_dat = 
 |            mir_viet = 
 |             tautība = [[krieviete]]
 |         dzīvesvieta = 
 |              garums = {{mērv|cm=163}}
 |               svars = {{mērv|kg=69}}
 |            spēlē ar = 
 |            karj ieņ = 
 |             iesauka = 
 |           mājaslapa = 
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
 |          vidusskola = 
 |             koledža = 
 |          augstskola = 
 |        universitāte = 
 |          izgl iest1 = 
 |      izgl iest1_nos = 
 |          izgl iest2 = 
 |      izgl iest2_nos = 
&lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
 |   pārstāvētā valsts = {{RUS}}
 |        sporta veids = [[Cīņas sports]]
 |               klubs = 
 |          disciplīna = Brīvā cīņa
 |                 poz = 
 |            tvēriens = 
 |             kar_sāk = 
 |            kar_beig = 
 |        kar_sāk_amat = 
 |       kar_beig_amat = 
 |            treneris = 
 |         bij_treneri = 
 |               trenē = 
 |           partneris = 
 |        klubs_sadaļa = 
 |         karj spēles = 
 |          karj cīņas = 
&lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |           os_dalība = 
 |          os_medaļas = 
 |         os_lab sasn = 
&lt;!------ PČ informācija ------&gt;
 |            PČ_saite = 
 |           pč_dalība = 
 |          pč_medaļas = 
 |         pč_lab sasn = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |              tituli = 
 |         augst rangs = 
 |              aģenti = 
 |          sasniegumi = 
 |               slavz = 
 |             dzimums = S
 |           atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |       rādīt_medaļas = jā
 |         headercolor = 
 |       medaļu tabula = 
{{Medal|Competition|[[Eiropas spēles]]}}
{{Medal|Silver|[[2019. gada Eiropas spēles|Minska 2019]]|[[Cīņas sports 2015. gada Eiropas spēlēs|līdz 68 kg]]}}
{{Medal|Competition|[[Eiropas čempionāts cīņas sportā|Eiropas čempionāti]]}}
{{Medal|Gold|[[2017. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|Novisada 2017]] |līdz ?? kg}}
{{Medal|Gold|[[2018. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|Kaspijska 2018]] |līdz ?? kg}}
}}
'''Anastasija Bratčikova''' ({{val|ru|Анастаси́я Ви́кторовна Бра́тчикова }}; dzimusi {{dat|1989|2|21}}) ir krievu [[Brīvā cīņa|brīvā stila]] [[cīkstone]], divkārtējā Eiropas čempione, sudraba medaļas ieguvēja 2019. gada Eiropas spēlēs.&lt;ref name=INSP&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://infosport.ru/person/borba-volnaya/bratchikova-anastasiya-viktorovna |title=БРАТЧИКОВА Анастасия Викторовна  |accessdate=2020-04-21 |work= |publisher=infosport.ru |date= |language=ru }}&lt;/ref&gt;

== Biogrāfija ==
Anastasija Bratčikova ar brīvo cīņu nodarbojās kopš 2004. gada. 2008. gadā viņa kļuva par pasaules junioru čempioni. Nākamajā gadā viņa izcīnīja Eiropas junioru čempionāta zelta medaļu un pasaules čempionāta bronzas medaļu tajā pašā vecuma grupā.

Pirmajā Krievijas izlases komandā kopš 2011. gada. Sacensībās pārstāv sporta klubus: ''ЦЛВС'' (Maskavas apgabals), ''СДЮСШОР'' (Jegorjevska). 
Treneri - Oļegs Černovs un Jurijs Černovs.&lt;ref name=INSP /&gt;

Krievijas čempione (2010. un 2012. gadā - svara kategorija līdz 63 kg). Krievijas čempionātu medaļniece: sudraba medaļa (2011. un 2016. gadā - līdz 63 kg; 2014. gadā - līdz 69 kg) un bronzas medaļa (2013. gadā - līdz 63 kg; 2017. gadā - līdz 69 kg).&lt;ref name=INSP /&gt;

== Galveno sacensību rezultāti ==
=== Pasaules čempionāti ===
{|class = &quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;				
!Nosaukums!! Svara kategorija!! Vieta
|-				
|[[2012. gada pasaules čempionāts cīņas sportā]] || līdz 63 kg || 14
|-				
|[[2013. gada pasaules čempionāts cīņas sportā]] || līdz 63 kg || 5
|-				
|[[2017. gada pasaules čempionāts cīņas sportā]] || līdz 69 kg || 10
|-				
|[[2018. gada pasaules čempionāts cīņas sportā]] || līdz 68 kg || 18
|-				
|}

=== Eiropas spēles ===
{|class = &quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
!Nosaukums!! Svara kategorija!! Vieta
|-				
|[[2019. gada Eiropas spēles]] || [[Cīņas sports 2019. gada Eiropas spēlēs|līdz 68 kg]] || {{Silver2}}
|-				
|}

=== Eiropas čempionāti ===
{|class = &quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;				
!Nosaukums!! Svara kategorija!! Vieta
|-				
|[[2017. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā]] || 69 kg || {{Gold1}}
|-				
|[[2018. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā]] || 68 kg || {{Gold1}}
|-				
|[[2019. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā]] || 68 kg || 12
|-				
|}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Bratčikova, Anastasija}}
[[Kategorija:1989. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Maskavas apgabalā dzimušie]]
[[Kategorija:Krievijas cīkstoņi]]</text>
      <sha1>cd4jvysq7j1esous9vjurklsd6hai28</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Atanasijs Skalcojannis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>459215</id>
    <revision>
      <id>3662171</id>
      <parentid>3276414</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T15:54:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: {{cite web → {{tīmekļa atsauce (4) using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6249" xml:space="preserve">{{Sportista infokaste
 |               vārds = Atanasijs Skalcojannis
 |       piktogramma_1 = Athletics pictogram.svg
 |   piktogramma_1 izm = 
 | piktogramma_1 saite = Vieglatlētika
 |          vārds_orig = {{gree|Αθανάσιος Σκαλτσογιάννης}}
 |              attēls = 
 |             att_izm = 
 |            paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |         pilns vārds = 
 |      dzimtais vārds = 
 |              dz_dat = {{dat|1878}}
 |             dz_viet = [[Aitoliko]], {{flaga|Grieķija|old}} [[Grieķijas Karaliste]] (tagad {{karogs|Grieķija}})
 |             mir_dat = ''nav zināms''
 |            mir_viet = [[Atēnas]], {{flaga|Grieķija|old}} [[Grieķijas Karaliste]] (tagad {{karogs|Grieķija}})
 |             tautība = [[Grieķis]]
 |              garums = 
 |               svars = 
 |            spēlē ar = 
 |            karj ieņ = 
 |             iesauka = 
 |           mājaslapa = 
&lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
 |   pārstāvētā valsts = {{flaga|Grieķija|old}} [[Grieķija]]
 |        sporta veids = [[Vieglatlētika]]
 |          disciplīna = 
 |            tvēriens = 
 |             kar_sāk = 
 |            kar_beig = 
 |            treneris = 
 |         bij_treneri = 
 |               trenē = 
&lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |           os_dalība = 1 ([[1896. gada Vasaras Olimpiskās spēles|1896]])
 |          os_medaļas = 
 |         os_lab sasn = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |              tituli = 
 |         augst rangs = 
 |              aģenti = 
 |          sasniegumi = 
 |               slavz = 
 |             dzimums = V
 |           atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |       rādīt_medaļas = jā
 |         headercolor = 
 |       medaļu tabula = 
}}

'''Atanasijs Skalcojannis''' ({{val|gr|Αθανάσιος Σκαλτσογιάννης}}; dzimis {{dat|1878}}, miršanas gads ''nav zināms'') bija grieķu vieglatlēts, [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|1896. gada vasaras olimpisko spēļu]] dalībnieks.&lt;ref&gt;[https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/sk/athanasios-skaltsogiannis-1.html Athanasios Skaltsogiannis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200418081953/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/sk/athanasios-skaltsogiannis-1.html |date={{dat|2020|04|18||bez}} }} ''Sports Reference''&lt;/ref&gt;

== 1896. gada vasaras olimpiskās spēles ==
Skalcojannis 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs startēja divās [[Vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] disciplīnās — 110 metru barjerskrējienā un tāllēkšanā.

[[Vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Vīrieši, 110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] viņš startēja otrajā priekšskrējienā. Šajā skrējienā viņa iegūtais rezultāts precīzi nav zināms, bet tas ir bijis ilgāks par 18 sekundēm. Viņš varētu būt finišējis 3. vai 4. vietā priekšskrējienā un fināla cīņai nekvalificējās.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1896/ATH/mens-110-metres-hurdles.html|title=Athletics at the 1896 Athina Summer Games: Men's 110 metres Hurdles|work=Sports Reference|access-date={{dat|2020|05|09||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20200417172615/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1896/ATH/mens-110-metres-hurdles.html|archivedate={{dat|2020|04|17||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/athens-1896/athletics/110m-hurdles-men|title=Athens 1896 110m Hurdles Men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja}}&lt;/ref&gt;

[[Vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Vīrieši, tāllēkšana|Tāllēkšanā]] viņa precīzi iegūtais rezultāts arī nav zināms, bet tas ir bijis sliktāks par 5,70 metriem. Skalcojannis šajā disciplīnā ir finišējis kā pēdējais, devītais sportists.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1896/ATH/mens-long-jump.html |title=Athletics at the 1896 Athens Summer Games: Men's Long Jump |work=sports-reference.com |access-date={{dat|2020|05|09||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200417174724/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1896/ATH/mens-long-jump.html |archivedate={{dat|2020|04|17||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/athens-1896/athletics/long-jump-men|title=Athens 1896 Long Jump Men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja}}&lt;/ref&gt;

=== Rezultāti ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|- 
! rowspan=2| Spēles !! rowspan=2| Sporta veids !! rowspan=2| Disciplīna !! colspan=2|Priekšsacīkstes !! colspan=2|Fināls 
|-
! Rezultāts !! Vieta !! Rezultāts !! Vieta 
|-
! rowspan=2 align=left|{{flaga|Grieķija|old}} [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|1896 Atēnas]]
| rowspan=2 align=left|{{osv|Vieglatlētika|1896|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Vīrieši, 110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējiens]] || ''Nav zināms'' || 3/4 || colspan=2 style=&quot;background:#bbb&quot;|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Vīrieši, tāllēkšana|Tāllēkšana]] || colspan=2 style=&quot;background:#bbb&quot;| || ''Nav zināms'' || 9 
|}

== Pēc olimpiskajām spēlēm ==
Viņš cīnījās par [[Epīra]]s neatkarību. Vēlāk viņš strādāja par apsardzes virsnieku Mendreses cietumā. Šajā cietumā viņš ir arī ticis noslepkavots.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.olympic.org/athanassios-skaltsogiannis Atanasijs Skalcojannis (SOK profils)] {{en ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20200418081953/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/sk/athanasios-skaltsogiannis-1.html Atanasijs Skalcojannis (Sports Reference profils)] {{en ikona}}

{{Grieķijas sportisti 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Skalcojannis, Atanasijs}}
[[Kategorija:1878. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Grieķijas vieglatlēti]]
[[Kategorija:Grieķijas sportisti 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Vieglatlēti 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]</text>
      <sha1>6iuvkbeqiqej5tehg9m5pwy6w9k0qom</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Aristovuls Petmess</title>
    <ns>0</ns>
    <id>459685</id>
    <revision>
      <id>3662160</id>
      <parentid>3597782</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T15:50:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: {{cite web → {{tīmekļa atsauce (6) using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7552" xml:space="preserve">{{Sportista infokaste
 |               vārds = Aristovuls Petmess
 |       piktogramma_1 = Gymnastics (artistic) pictogram.svg
 |   piktogramma_1 izm = 
 | piktogramma_1 saite = Vingrošana
 |       piktogramma_2 = Shooting pictogram.svg
 |   piktogramma_2 izm = 
 | piktogramma_2 saite = Šaušana
 |          vārds_orig = {{gree|Αριστόβουλος Πετμεζάς}}
 |              attēls = 
 |             att_izm = 
 |            paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |         pilns vārds = 
 |      dzimtais vārds = 
 |              dz_dat = ''nav zināms''
 |             dz_viet = 
 |             mir_dat = ''nav zināms''
 |            mir_viet = 
 |             tautība = [[Grieķis]]
 |         dzīvesvieta = 
 |              garums = 
 |               svars = 
&lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
 |   pārstāvētā valsts = {{flaga|Grieķija|old}} [[Grieķija]]
 |        sporta veids = [[Vingrošana]], [[Šaušana]]
 |          disciplīna = 
&lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |           os_dalība = 1 ([[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|1896]])
 |          os_medaļas = 
 |         os_lab sasn = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |              tituli = 
 |         augst rangs = 
 |              aģenti = 
 |          sasniegumi = 
 |               slavz = 
 |             dzimums = 
 |           atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |       rādīt_medaļas = jā
 |         headercolor = 
 |       medaļu tabula = 
}}

'''Aristovuls Petmess''' ({{val|gr|Αριστόβουλος Πετιμεζάς}}) bija grieķu sporta vingrotājs un šāvējs, [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|1896. gada vasaras olimpisko spēļu]] dalībnieks.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/pe/aristovoulos-petmezas-1.html |title=Aristovoulos Petmezas |access-date={{dat|2020|05|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20121216184929/http://www.sports-reference.com/olympics/athletes/pe/aristovoulos-petmezas-1.html |archivedate={{dat|2012|12|16||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121216184929/http://www.sports-reference.com/olympics/athletes/pe/aristovoulos-petmezas-1.html |date={{dat|2012|12|16||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== 1896. gada vasaras olimpiskās spēles ==
1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs [[Atēnas|Atēnās]] Aristovuls Petmess startēja gan [[Vingrošana 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vingrošanā]], gan [[Šaušana 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|šaušanā]].

No vingrošanas disciplīnām viņš bija pārstāvēts [[Vingrošana 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Vīrieši, vingrošanas zirgs|vingrošanā uz zirga]]. Viņš nebija starp diviem labākajiem sportistiem šajā disciplīnā, līdz ar to nav precīzi zināms viņa iegūtais rezultāts un ieņemtā vieta.&lt;ref name=&quot;SR&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1896/GYM/mens-pommelled-horse.html |title=Gymnastics at the 1896 Athina Summer Games: Men's Pommelled Horse |work=Sports Reference |access-date={{dat|2020|05|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200417183804/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1896/GYM/mens-pommelled-horse.html |archivedate={{dat|2020|04|17||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200417183804/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1896/GYM/mens-pommelled-horse.html |date={{dat|2020|04|17||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/athens-1896/gymnastics-artistic/pommel-horse-men|title=Athens 1896 Pommel Horse Men|publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja}}&lt;/ref&gt;

Savukārt šaušanā viņš bija pārstāvēts divās disciplīnās. [[Šaušana 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Vīrieši, 25 metri, militārā pistole|25 metru šaušanā ar militāro pistoli]] Petmesa iegūtais rezultāts nav precīzi zināms. Viņš šajā disciplīnā varētu būt ieguvis 6. līdz 13. vietu.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1896/SHO/mens-military-pistol-25-metres.html|title=Shooting at the 1896 Athina Summer Games: Men's Military Pistol, 25 metres|publisher=Sports Reference|access-date={{dat|2020|05|13||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20200418132620/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1896/SHO/mens-military-pistol-25-metres.html|archivedate={{dat|2020|04|18||bez}}}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200418132620/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1896/SHO/mens-military-pistol-25-metres.html |date={{dat|2020|04|18||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/athens-1896/shooting/25m-army-pistol-men|title=Athens 1896 25m army pistol men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja}}&lt;/ref&gt; Otra šaušanas disciplīna, kurā viņš startēja, bija [[Šaušana 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Vīrieši, 200 metri, militārā šautene|200 metru šaušana ar militāro šauteni]]. Arī šajā disciplīnā viņa iegūtais rezultāts precīzi nav zināms, viņš varētu būt ieņēmis 14. līdz 41. vietu.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1896/SHO/mens-military-rifle-200-metres.html|title=Shooting at the 1896 Athina Summer Games: Men's Military Rifle, 200 metres|publisher=Sports Reference|access-date={{dat|2020|05|13||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20200418130611/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1896/SHO/mens-military-rifle-200-metres.html|archivedate={{dat|2020|04|18||bez}}}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200418130611/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1896/SHO/mens-military-rifle-200-metres.html |date={{dat|2020|04|18||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/athens-1896/shooting/army-rifle-200m-men|title=Athens 1896 army rifle 200m men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja}}&lt;/ref&gt;

=== Rezultāti ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|- 
! Spēles !! Sporta veids !! Disciplīna || Rezultāts || Vieta 
|-
! rowspan=3 align=left|{{flaga|Grieķija|old}} [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|1896 Atēnas]] 
| rowspan=2 align=left|{{osv|Šaušana|1896|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Vīrieši, 25 metri, militārā pistole|25 metri, militārā pistole]] || || 6/13
|-
| align=left|[[Šaušana 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Vīrieši, 200 metri, militārā šautene|200 metri, militārā šautene]] || || 14/41
|-
| align=left|{{osv|Vingrošana|1896|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vingrošana 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Vīrieši, vingrošanas zirgs|Vingrošanas zirgs]] || || —
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.olympic.org/aristovoulos-petmezas-1 Aristovuls Petmess (SOK profils)] {{en ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20121216184929/http://www.sports-reference.com/olympics/athletes/pe/aristovoulos-petmezas-1.html Aristovuls Petmess (Sports Reference profils)] {{en ikona}}

{{Grieķijas sportisti 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Petmess, Aristovuls}}
[[Kategorija:Grieķijas šāvēji]]
[[Kategorija:Grieķijas vingrotāji]]
[[Kategorija:Grieķijas sportisti 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Šāvēji 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Vingrotāji 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]</text>
      <sha1>5m63q5vgmc81yp0uxulb92ings4yfbo</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Rokzvaigzne (animācijas filma)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>461144</id>
    <revision>
      <id>3661985</id>
      <parentid>3289384</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T13:21:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Baisulis pārvietoja lapu [[Rokzvaigzne (2016)]] uz [[Rokzvaigzne (animācijas filma)]]: precīzāk....</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1507" xml:space="preserve">{{izolēts raksts|date=2020. gada jūnijs}}
{{Filmas infokaste
| attēls = Rock_Dog_2016_Teaser_Poster.jpg
| paraksts = Filmas plakāts
| izdošana = {{Film date|2016|7|8|Šanhajas filmu festivāls|2017|2|24|ASV|}}
| oriģinālnos = ''Rock Dog''
| nosaukums = Rokzvaigzne
| žanrs = [[animācijas filma]], [[komēdija]]
| valsts = {{CHN}}&lt;br&gt;{{USA}}
| valoda = [[Angļu valoda|Angļu]]
| režisors = [[Ešs Brenons]]
| scenārijs = Ešs Brenons&lt;br&gt;Kurts Voelkers
| mūzika = Rolfs Kents
| producents = Embera Vanga&lt;br&gt;Deivids Millers&lt;br&gt;Robs Fengs&lt;br&gt;Džoiss Lū&lt;br&gt;Žengs Juns
| aktieri = 
* [[Lūks Vilsons]]
* Edijs Izards
* [[Dž. K. Simonss]]
* Leviss Bleks
* Kenans Tompsons
* Meja Vitmena
* Horhe Garsija
* Mets Dilons
* Sems Eliots
| ilgums = 90 [[min]]
| imdb = 2822672
}}
'''&quot;Rokzvaigzne&quot;''' ({{val|en|Rock Dog}}) ir 2016. gada [[Ķīna]]s un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[animācijas filma]], kuras [[Kinorežisors|režisors]] un [[Scenārists|scenārija autors]] ir [[Ešs Brenons]]. Filmas pirmizrāde notika {{dat|2016|7|7}} Šanhajas Starptautiskajā filmu festivālā.&lt;ref&gt;[https://variety.com/2016/film/asia/shanghai-festival-lineup-1201787296/ Shanghai Festival Unveils Competition Lineup] [[Variety]] Skatīts: 2017. gada 8. janvārī.&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Filmu ārējās saites}}


{{Filma-aizmetnis}}

[[Kategorija:2016. gada animācijas filmas]]
[[Kategorija:Ķīnas filmas]]
[[Kategorija:ASV filmas]]
[[Kategorija:Animācijas filmas]]</text>
      <sha1>tchcefoxseogum6jz13jy09jyzk3lx3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieks:Kb10076/Smilšu kaste</title>
    <ns>2</ns>
    <id>461202</id>
    <revision>
      <id>3662463</id>
      <parentid>3660435</parentid>
      <timestamp>2022-07-29T05:10:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kb10076</username>
        <id>91770</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8343" xml:space="preserve">2022 = 2022.06.22 00:00

2 353 963 = 2290.10.12 13:00

a-30*40*100+25*(28+b)*100

== 2062 ==

[[May 10]] &amp;ndash; Transit of Mercury.&lt;ref&gt;{{cite web|url=http://eclipse.gsfc.nasa.gov/OH/transit06.html |title=NASA - 2006 Transit of Mercury |publisher=Eclipse.gsfc.nasa.gov |date= |accessdate=2014-08-21}}&lt;/ref&gt;

By 2062, cohort [[life expectancy]] at birth is projected to reach 100 years for females in each [[UK]] constituent country except [[Scotland]] where it is projected to reach 99.4 years.&lt;ref&gt;{{cite web|url=http://www.ons.gov.uk/ons/rel/lifetables/historic-and-projected-data-from-the-period-and-cohort-life-tables/2012-based/stb-2012-based.html |title=Historic and Projected Mortality Data from the Period and Cohort Life Tables, 2012-based, UK, 1981-2062 |publisher=ONS |date=2013-12-11 |accessdate=2014-08-21}}&lt;/ref&gt;

[[Nanotechnology|Nanofabricators]] are a mainstream consumer product.&lt;ref&gt;{{cite web|url=http://www.futuretimeline.net/21stcentury/2060-2069.htm|title=2060-2069 timeline contents|publisher=Futuretimeline.net|accessdate=21 November 2014}}&lt;/ref&gt;

The [[astrologer]] [[Dane Rudhyar]], who was influential in the [[New Age]] movement, predicted in 1972 that the [[Age of Aquarius]] would begin in AD 2062.&lt;ref&gt;Rudhyar, Dane ''Astrological Timing: The Transition to the New Age'' New York: 1972 Harper &amp; Row&lt;/ref&gt;

Complementary searches find life in our own and other planetary systems.&lt;ref&gt;{{cite web|url=http://www.nasa.gov/pdf/706610main_CBeichman.pdf |format=PDF|title=Welcome to the 50th Anniversary of Exoplanet Exploration|publisher=Nasa.gov|accessdate=21 November 2014}}&lt;/ref&gt;

=== MAŠĪNTULKOJUMS ===

* 10. maijs — [[Merkurs(planēta)|Merkura]] tranzīts.&lt;ref&gt;{{cite web|url=http://eclipse.gsfc.nasa.gov/OH/transit06.html |title=NASA - 2006 Transit of Mercury |publisher=Eclipse.gsfc.nasa.gov |date= |accessdate=2014-08-21}}&lt;/ref&gt;

* Uz [[Zeme]]s būs 2 miljardi cilvēku vecumā virs 60 gadiem.&lt;ref&gt;{{cite web|url=http://discovermagazine.com/2012/oct/2062-the-state-of-the-world |title=The State of the World: 2062 |publisher=DiscoverMagazine.com |date=2012-10-17 |accessdate=2014-08-21}}&lt;/ref&gt;

* Tiek prognozēts, ka līdz 2062. gadam paredzamais dzīves ilgums, pēc dzimšanas sasniegs 100 gadus sievietēm katrā [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] reģionā, izņemot [[Skotija|Skotiju]], kur tiek prognozēts, ka tas sasniegs 99,4 gadus.&lt;ref&gt;{{cite web|url=http://www.ons.gov.uk/ons/rel/lifetables/historic-and-projected-data-from-the-period-and-cohort-life-tables/2012-based/stb-2012-based.html |title=Historic and Projected Mortality Data from the Period and Cohort Life Tables, 2012-based, UK, 1981-2062 |publisher=ONS |date=2013-12-11 |accessdate=2014-08-21}}&lt;/ref&gt;


* Nanofabricatori būs plaši izplatīts patēriņa produkts.&lt;ref&gt;{{cite web|url=http://www.futuretimeline.net/21stcentury/2060-2069.htm|title=2060-2069 timeline contents|publisher=Futuretimeline.net|accessdate=21 November 2014}}&lt;/ref&gt;
* Astrologs [[Deins Rudhārs]], kurš bija ietekmīgs ''New Age'' kustībā, 1972. gadā prognozēja, ka [[Ūdensvīra laikmets]] sāksies 2062. gadā.&lt;ref&gt;Rudhyar, Dane ''Astrological Timing: The Transition to the New Age'' New York: 1972 Harper &amp; Row&lt;/ref&gt;
* Astronomiskie pētījumi atradīs dzīvību arī citās planētu sistēmās.&lt;ref&gt;{{cite web|url=http://www.nasa.gov/pdf/706610main_CBeichman.pdf |format=PDF|title=Welcome to the 50th Anniversary of Exoplanet Exploration|publisher=Nasa.gov|accessdate=21 November 2014}}&lt;/ref&gt;
{{atsauces}}

== DESMITGADE ==


=== 211 ===

{| class=&quot;infobox&quot; style=&quot;font-size:90%; text-align:center; background-color:#fefefc&quot;
|-
| style=&quot;font-size:110%; text-align:left; padding-left: 5px; padding-right: 5px; background-color:#f0f0ee; &quot;| '''Tūkstošgades:'''
| style=&quot;text-align:center;&quot; class=&quot;hlist&quot; | 
* [[{{#expr:(211 - 50) / 100 round 0}}. tūkstošgade]]
* '''[[{{#expr:(211 + 50) / 100 round 0}}. tūkstošgade]]'''
* [[{{#expr:(211 + 150) / 100 round 0}}. tūkstošgade]]
|-
| style=&quot;font-size:110%; text-align:left; padding-left: 5px; padding-right: 5px; background-color:#f0f0ee; border-top: 1px solid #AAAAAA; &quot;  | '''[[Gadsimtu saraksts|Gadsimti]]:''' 
| style=&quot;text-align:center; border-top: 1px solid #AAAAAA;&quot; class=&quot;hlist&quot; | 
* [[{{#expr:(211 - 5) / 10 round 0}}. gadsimts]]
* '''[[{{#expr:(211 + 5) / 10 round 0}}. gadsimts]]'''
* [[{{#expr:(211 + 15) / 10 round 0}}. gadsimts]]
|-
| style=&quot;font-size:110%; text-align:left; padding-left: 5px; padding-right: 5px; background-color:#f0f0ee; border-top: 1px solid #AAAAAA; &quot;  | '''[[Desmitgažu saraksts|Desmitgades]]:''' 
| style=&quot;text-align:center; border-top: 1px solid #AAAAAA;&quot; class=&quot;hlist&quot; | 
* [[{{#expr:211 * 10 - 30}}. gadi|{{#expr:211 * 10 - 30}}.]] [[{{#expr:211 * 10 - 20}}. gadi|{{#expr:211 * 10 - 20}}.]] [[{{#expr:211 * 10 - 10}}. gadi|{{#expr:211 * 10 - 10}}.]]{{•}}'''[[{{#expr:211 * 10}}. gadi]]'''{{•}}[[{{#expr:211 * 10 + 10}}. gadi|{{#expr:211 * 10 + 10}}.]] [[{{#expr:211 * 10 + 20}}. gadi|{{#expr:211 * 10 + 20}}.]] [[{{#expr:211 * 10 + 30}}. gadi|{{#expr:211 * 10 + 30}}.]] 
|-
| style=&quot;font-size:110%; text-align:left; padding-left: 5px; padding-right: 5px; background-color:#f0f0ee; border-top: 1px solid #AAAAAA; &quot;  | '''[[Gadu saraksts|Gadi]]:''' 
| style=&quot;text-align:center; border-top: 1px solid #AAAAAA;&quot; class=&quot;hlist&quot; | 
* [[{{#expr:211 * 10}}. gads|{{#expr:211 * 10}}]] [[{{#expr:211 * 10 + 1}}. gads|{{#expr:211 * 10 + 1}}]]  [[{{#expr:211 * 10 + 2}}. gads|{{#expr:211 * 10 + 2}}]] [[{{#expr:211 * 10 + 3}}. gads|{{#expr:211 * 10 + 3}}]] [[{{#expr:211 * 10 + 4}}. gads|{{#expr:211 * 10 + 4}}]] [[{{#expr:211 * 10 + 5}}. gads|{{#expr:211 * 10 + 5}}]] [[{{#expr:211 * 10 + 6}}. gads|{{#expr:211 * 10 + 6}}]] [[{{#expr:211 * 10 + 7}}. gads|{{#expr:211 * 10 + 7}}]] [[{{#expr:211 * 10 + 8}}. gads|{{#expr:211 * 10 + 8}}]] [[{{#expr:211 * 10 + 9}}. gads|{{#expr:211 * 10 + 9}}]]
|}

=== doc ===

* 202 (Skaitlis 202 norāda desmitgades numuru. Šinī gadījumā, tie ir 2020. gadi. Numuru aprēķina šādi: &lt;math&gt;A=\frac{B}{10}&lt;/math&gt;, kur ''A'' ir desmitgades numurs un ''B'' ir gads, kurā sākas desmitgade)
* 211 (211 attiecas uz 2110. gadiem.)


{{desmitgade2|211}}

== GADS ==

{{Gadu navigācija|2062}}

=== 2062 ===

{| class=&quot;infobox&quot; style=&quot;font-size:90%; text-align:center; background-color:#fefefc&quot;
|-
| style=&quot;font-size:110%; text-align:left; padding-left: 5px; padding-right: 5px; background-color:#f0f0ee; &quot;| '''Tūkstošgades:'''
| style=&quot;text-align:center;&quot; class=&quot;hlist&quot; | 
* [[{{#expr:(2062 - 500) / 1000 round 0}}. tūkstošgade]]
* '''[[{{#expr:(2062 + 500) / 1000 round 0}}. tūkstošgade]]'''
* [[{{#expr:(2062 + 1500) / 1000 round 0}}. tūkstošgade]]
|-
| style=&quot;font-size:110%; text-align:left; padding-left: 5px; padding-right: 5px; background-color:#f0f0ee; border-top: 1px solid #AAAAAA; &quot;  | '''[[Gadsimtu saraksts|Gadsimti]]:''' 
| style=&quot;text-align:center; border-top: 1px solid #AAAAAA;&quot; class=&quot;hlist&quot; | 
* [[{{#expr:(2062 - 50) / 100 round 0}}. gadsimts]]
* '''[[{{#expr:(2062 + 50) / 100 round 0}}. gadsimts]]'''
* [[{{#expr:(2062 + 150) / 100 round 0}}. gadsimts]]
|-
| style=&quot;font-size:110%; text-align:left; padding-left: 5px; padding-right: 5px; background-color:#f0f0ee; border-top: 1px solid #AAAAAA; &quot;  | '''[[Desmitgažu saraksts|Desmitgades]]:''' 
| style=&quot;text-align:center; border-top: 1px solid #AAAAAA;&quot; class=&quot;hlist&quot; | 
* [[{{#expr:(2062 - 15) round -1}}. gadi|{{#expr:(2062 - 15) round -1}} – {{#expr:((2062 - 15) round -1) + 9}}]]
* '''[[{{#expr:(2062 - 5) round -1}}. gadi|{{#expr:(2062 - 5) round -1}} – {{#expr:((2062 - 5) round -1) + 9}}]]'''
* [[{{#expr:(2062 + 5) round -1}}. gadi|{{#expr:(2062 + 5) round -1}} – {{#expr:((2062 + 5) round -1) + 9}}]]
|-
| style=&quot;font-size:110%; text-align:left; padding-left: 5px; padding-right: 5px; background-color:#f0f0ee; border-top: 1px solid #AAAAAA; &quot;  | '''[[Gadu saraksts|Gadi]]:''' 
| style=&quot;text-align:center; border-top: 1px solid #AAAAAA;&quot; class=&quot;hlist&quot; | 
* [[{{#expr:2062 - 3}}. gads|{{#expr:2062 - 3}}]]
* [[{{#expr:2062 - 2}}. gads|{{#expr:2062 - 2}}]]
* [[{{#expr:2062 - 1}}. gads|{{#expr:2062 - 1}}]]
* '''[[{{#expr:2062}}. gads|{{#expr:2062}}]]'''
* [[{{#expr:2062 + 1}}. gads|{{#expr:2062 + 1}}]]
* [[{{#expr:2062 + 2}}. gads|{{#expr:2062 + 2}}]]
* [[{{#expr:2062 + 3}}. gads|{{#expr:2062 + 3}}]]
|}

{{Gads|2062}}</text>
      <sha1>4le85wvgrx9lwb8t3jogqoshkg4kgio</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Brīveru Garadkas kalns</title>
    <ns>0</ns>
    <id>461311</id>
    <revision>
      <id>3662238</id>
      <parentid>3645413</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T16:10:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: {{commonscat-inline → {{sisterlinks-inline}} using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2379" xml:space="preserve">{{Senvietas infokaste
| name           = Brīveru Garadkas kalns
| alternate_name = 
| image          = Brīveru Garadkas pilskalns 03.jpg
| image_size     = 250px
| caption        = 
| map            = Latvija
| relief = jā
| latd=56.193020614064 |latNS=N
| longd=27.437733021872 |longEW=E
| location       = {{vieta|Latvija|Krāslavas novads|Brīveri (Andrupenes pagasts)}}
| type           = 
| part_of        = 
| length         = 
| width          = 
| area           = 
| height         = 
| builder        = 
| material       = 
| built          = 
| abandoned      = 
| cultures       = 
| excavations    = -
| archaeologists = 
| condition      = 
| ownership      = 
| management     = 
| public_access  = 
| website        = 
| notes          = 
| embedded       = 
{{VKPAI objekta infokaste
|       embed = yes
|    ofic_nos = Brīveru Garadkas kalns - pilskalns
|      numurs = 1037
|       grupa = Valsts nozīmes
| tipol_grupa = Arheoloģija
|   vēstnesis = {{dat|1998|12|18|N|bez}}
}}
}}

'''Brīveru Garadkas kalns''' ir pilskalns, kas atrodas [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] [[Andrupenes pagasts|Andrupenes pagasta]] ziemeļaustrumos, uz ziemeļaustrumiem no [[Andrupene]]s.

Pilskalnu 1941. gadā pirmoreiz aprakstīja [[Pēteris Stepiņš]]. Tas stiepjas austrumu-rietumu virzienā. Pār apkārtni paceļas par 13 metriem. Pilskalna plakums apmēram 100 metrus garš un 10-20 metrus plats.

Ilgstošas aršanas rezultātā pilskalns zaudējis savu formu. Rietumu nogāzē atrastas bezripas trauku lauskas, kas pieminekli ļauj datēt ar mūsu ēras 1. gadu tūkstoti.

== Foto galerija ==
&lt;gallery&gt;
Attēls:Brīveru Garadkas pilskalns 03.jpg|alt=
Attēls:Brīveru Garadkas pilskalns 02.jpg|alt=
Attēls:Brīveru Garadkas pilskalns 01.jpg|alt=
Attēls:Briveru Garadkas kalns ortofoto.jpg|alt=|Brīveru Garadkas kalna 3D modelis
Attēls:Briveru Garadkas kalns3.jpg|alt=|Brīveru Garadkas kalna 3D modelis
Attēls:Briveru Garadkas kalns5.jpg|alt=|Brīveru Garadkas kalna 3D modelis
&lt;/gallery&gt;

== Ārējās saites ==
* [http://www.latvijas-pilskalni.lv/briveru-garadkas-kalns/ Brīveru Garadkas kalns]
{{sisterlinks-inline}}

{{Latvijas pilskalni}}

[[Kategorija:Pilskalni Latgalē]]
[[Kategorija:Andrupenes pagasts]]
[[Kategorija:Pilskalni Dagdas novadā]]
[[Kategorija:Pilskalni Krāslavas novadā]]
[[Kategorija:Arheoloģiskie pieminekļi Latvijā]]</text>
      <sha1>3yde40w33jndf9c70zcpbkt1wvdvcaj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Rezerves latviešu strēlnieku pulks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>462881</id>
    <revision>
      <id>3662590</id>
      <parentid>3506451</parentid>
      <timestamp>2022-07-29T11:51:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Semigallen</username>
        <id>95265</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6277" xml:space="preserve">
[[Attēls:Rezerves latviešu strēlnieku bataljona strēlnieki un virsnieki Tērbatā 1916.jpg|thumb|300px|Rezerves latviešu strēlnieku bataljona strēlnieki un virsnieki studentu korporācijas [[Lettonia]] dārzā. No kreisās otrā rindā pie galda trešais sēž bataljona komandieris kapteinis [[Kārlis Cināts]], pa labi no viņa komandiera vietnieks kapteinis Ģederts Teodors Biernis (Tērbatā, 1916. gada jūnijā).]]
[[Attēls:Latviešu karogs 1917.jpg|thumb|300px|Rezerves latviešu strēlnieku pulka karavīri [[Strenči|Strenčos]] 1917. gada 1. maijā ar sarkanbaltsarkano karogu krāsu attiecībā 2:1:2 un uzrakstu &quot;Mēs ejam atriebt senču vaidus un nepabeigtās cīņas veikt!&quot;.]] 
[[Attēls:Rezerves latviešu strēlnieku pulks 1917.jpg|thumb|300px|Rezerves latviešu strēlnieku pulka strēlnieki 1917. gada vasarā.]]
'''Rezerves latviešu strēlnieku pulks''' bija [[Latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] bruņots formējums [[2. Latviešu strēlnieku brigāde]]s sastāvā.

== Bataljona izveide ==
Bataljonu izveidoja 1915. gada oktobrī [[Mīlgrāvis|Mīlgrāvī]] no [[3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljons|3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljona]] rezerves rotām. 
Kad 1915. gada 21. oktobrī 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljons devās uz fronti, rezerves rotas pārcēla uz [[Tērbata|Tērbatu]]. Topošā bataljona pirmais komandieris bija kapteinis [[Kārlis Cināts]], bataljona adjutanta pienākumus pildīja praporščiks Kārlis Švēde. Bataljona ārsts bija A. Bukonts. Īsā laikā bataljons tika izveidots četru rotu stiprumā, bija arī vairākas mācību komandas: jātniek—spridzinātāju, sakarnieku, ložmetējnieku.&lt;ref name=&quot;Sargs&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sargs.lv/lv/pirmais-pasaules-kars/2015-12-28/latviesu-strelnieku-rezerves-bataljons-pulks |title=Latviešu strēlnieku rezerves bataljons (pulks) |access-date=2020-06-28 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200629110741/https://www.sargs.lv/lv/pirmais-pasaules-kars/2015-12-28/latviesu-strelnieku-rezerves-bataljons-pulks |archivedate=2020-06-29 }}&lt;/ref&gt; 

== Darbība ==
Rezerves bataljona pastāvīgais sastāvs komplektējās no virsniekiem un instruktoriem, kuru uzdevums bija sagatavot karavīrus divu līdz trīs mēnešu laikā, lai pēc apmācību beigšanas tos varētu sūtīt uz fronti. Maiņas sastāvs bija karavīri, kuri pēc saīsinātās mācību programmas apgūšanas bija kaujas spējīgi, lai pildītu karavīra pienākumus. Pēc apmācībām maiņas sastāvs (maršrotas) tika pārbaudītas, un, ja sagatavotības līmenis neatbilda standartam, tad maršrotas sūtīšanu uz fronti atlika. Tā tas notika ar 10. rotu, kuru papildus vēl apmācīja vienu mēnesi. Bataljonā apmācīja ne tikai kareivjus, bet arī speciālistus dažādām komandām. Tika arī atlasīti labākie karavīri, kurus nosūtīja uz virsnieku skolu. Rezerves bataljons papildus karavīru apmācībai Tērbatas pilsētā pildīja arī garnizona un sardzes pienākumus. Rezerves bataljonam bija savs orķestris, kuru vadīja kapelmeistars [[Artūrs Bobkovics]], orķestris aktīvi piedalījās pilsētas kultūras pasākumos, sniedzot neskaitāmus koncertus. Bataljonam bija arī sava dramatiskā grupa un koris. 1916. gada 8. augustā bataljonu sāka komandēt pulkvedis [[Kārlis Gopers]], 27. augustā latviešu strēlnieku rezerves bataljonu pārvietoja uz [[Valmiera]]s apkārtni, kur to izvietoja apkārtnes sabiedriskajās ēkās un muižās: 
* štābs Valmieras latviešu biedrības namā.
* 1. rota ar attiecīgām papildu rotām izvietojās [[Valmieras pagasts|Valmieras pagasta]] krogā un skolā pie [[Silupīte]]s
* 2. rota [[Mujāni|Mujānos]], 
* 3. rota [[Valmiermuiža]]s ēkās, 
* 4. un instruktoru rotas [[Kokmuiža (muiža)|Kokmuiža]]s ēkās, 
* 5. un 6. rotas [[Smiltene]]s muižā, 
* 7. rota [[Trikāta]]s muižā ar apkārtējām pusmuižiņām, 
* 8. rota [[Jaunvāle]]s un [[Dutka]]s muižās, 
* sakaru un ložmetēju komandas [[Vecbrenguļi|Vec-]] un [[Brenguļi|Jaunbrenguļos]].&lt;ref&gt;[https://www.historia.lv/raksts/latviesu-strelnieku-rezerves-bataljons Latviešu strēlnieku rezerves bataljons] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200629154013/https://www.historia.lv/raksts/latviesu-strelnieku-rezerves-bataljons |date={{dat|2020|06|29||bez}} }} [[Kārlis Goppers|Kārļa Goppera]] atmiņas&lt;/ref&gt; 

Sapulcēšanās punkts bija Vagaļu mājās, netālu no stacijas, maizes ceptuve — Valmieras dzirnavās. Vienā no [[Kokmuiža (muiža)|Kokmuiža]]s ēkām ierīkoja lazareti. Valmieras kultūras namā 1917. gada 22. janvārī pulka orķestris atskaņoja P. Čaikovska svinīgo uvertīru &quot;1812. gads&quot;.&lt;ref name=&quot;Sargs&quot;/&gt;

== Sastāvs ==
Skaitliskais sastāvs bataljonā bija mainīgs. 1915. gada oktobra beigās rezerves bataljonā Tērbatā bija 2227 karavīri, 1915. gada 1. novembrī bataljons sastāvēja no astoņām rotām, 1916. gada janvāra vidū bija izveidotas jau 12 rotas. Bataljona vienības bija novietotas dažādās Tērbatas pilsētas daļās, gan kazarmās, gan pilsētas un privātās ēkās.

1916. gada novembra sākumā Valmieras apkārtnē bataljonā atradās 1500  karavīru un 300 virsnieku. Gatavojoties [[Ziemassvētku kaujas|Ziemassvētku kaujām]], 1916. gada 19. decembrī izveidoja Rezerves pulku ar 16 rotām un iekļāva 2. Latviešu strēlnieku brigādē. Decembrī par Rezerves pulka komandieri iecēla pulkvedi [[Jānis Francis|Jāni Franci]].&lt;ref name=&quot;Sargs&quot;/&gt;

== Komandieri ==
* kapteinis [[Kārlis Cināts]] (no 1915. gada oktobra), 
* pulkvedis [[Kārlis Goppers]] (no 21.8.1916.), 
* pukvedis [[Jānis Francis]] (no 16.2.1917.).

== Likvidācija ==
Pēc [[Oktobra revolūcija]]s 1917. gada 30. decembrī Rezerves latviešu strēlnieku pulks tika iekļauts jaunizveidotajā Latviešu strēlnieku korpusā. 
Pēc [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līguma]] nosacījumiem 1918. gada 6. aprīlī [[Padomju Krievija]]s valdība izdeva rīkojumu par Latviešu strēlnieku pulku demobilizāciju un Latviešu strēlnieku divīzijas izveidi [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] sastāvā.

== Skatīt arī ==
* [[2. Latviešu strēlnieku brigāde]]

== Atsauces ==
{{atsauces|2}}

[[Kategorija:Latviešu strēlnieku pulki]]</text>
      <sha1>4kbamcscetwdrbngsmpyfm1r010jsqr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — 1500 metri vīriešiem</title>
    <ns>10</ns>
    <id>463233</id>
    <revision>
      <id>3662534</id>
      <parentid>3643124</parentid>
      <timestamp>2022-07-29T08:47:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5637" xml:space="preserve">{{Navbox
| name = Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — 1500 metri vīriešiem 
| title = [[Attēls:Olympic rings without rims.svg|30px]] Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — 1500 metri vīriešiem [[Attēls:Athletics pictogram.svg|20px]]
| titlestyle = background:gold;
| basestyle  = background:gold;
| state= {{{state|autocollapse}}}
| liststyle = text-align:left;
| listclass = plainlist

|list1 = {{colbegin|colwidth=25em}}
* [[Vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1896]] — {{Valsts OS sportists|[[Edvīns Fleks]]|AUS|1896. gada vasaras}}
* [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1900]] — {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Benets]]|GBR|1900. gada vasaras}}
* [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1904]] — {{Valsts OS sportists|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}}
* [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1908]] — {{Valsts OS sportists|[[Mels Šepards]]|USA|1908. gada vasaras}}
* [[Vieglatlētika 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1912]] — {{Valsts OS sportists|[[Arnolds Džeksons]]|GBR|1912. gada vasaras}}
* [[Vieglatlētika 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1920]] — {{Valsts OS sportists|[[Alberts Hills]]|GBR|1920. gada vasaras}}
* [[Vieglatlētika 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1924]] — {{Valsts OS sportists|[[Pāvo Nurmi]]|FIN|1924. gada vasaras}}
* [[Vieglatlētika 1928. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1928]] — {{Valsts OS sportists|[[Hari Larva]]|FIN|1928. gada vasaras}}
* [[Vieglatlētika 1932. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1932]] — {{Valsts OS sportists|[[Luidži Bečali]]|ITA|1932. gada vasaras}}
* [[Vieglatlētika 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1936]] — {{Valsts OS sportists|[[Džeks Loveloks]]|NZL|1936. gada vasaras}}
* [[Vieglatlētika 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1948]] — {{Valsts OS sportists|[[Henriks Ēriksons]]|SWE|1948. gada vasaras}}
* [[Vieglatlētika 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1952]] — {{Valsts OS sportists|[[Žozī Bartels]]|LUX|1952. gada vasaras}}
* [[Vieglatlētika 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1956]] — {{Valsts OS sportists|[[Rons Delani]]|IRL|1956. gada vasaras}}
* [[Vieglatlētika 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1960]] — {{Valsts OS sportists|[[Herbs Eliots]]|AUS|1960. gada vasaras}}
* [[Vieglatlētika 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1964]] — {{Valsts OS sportists|[[Pīters Snells]]|NZL|1964. gada vasaras}}
* [[Vieglatlētika 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1968]] — {{Valsts OS sportists|[[Kips Keino]]|KEN|1968. gada vasaras}}
* [[Vieglatlētika 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1972]] — {{Valsts OS sportists|[[Peka Vasala]]|FIN|1972. gada vasaras}}
* [[Vieglatlētika 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1976]] — {{Valsts OS sportists|[[Džons Volkers]]|NZL|1976. gada vasaras}}
* [[Vieglatlētika 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1980]] — {{Valsts OS sportists|[[Sebastiāns Ko]]|GBR|1980. gada vasaras}}
* [[Vieglatlētika 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1984]] — {{Valsts OS sportists|[[Sebastiāns Ko]]|GBR|1984. gada vasaras}}
* [[Vieglatlētika 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1988]] — {{Valsts OS sportists|[[Pīters Rono]]|KEN|1988. gada vasaras}}
* [[Vieglatlētika 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1992]] — {{Valsts OS sportists|[[Fermīns Kačo]]|ESP|1992. gada vasaras}}
* [[Vieglatlētika 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1996]] — {{Valsts OS sportists|[[Nūredīns Morseli]]|ALG|1996. gada vasaras}}
* [[Vieglatlētika 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|2000]] — {{Valsts OS sportists|[[Noa Ngeni]]|KEN|2000. gada vasaras}}
* [[Vieglatlētika 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|2004]] — {{Valsts OS sportists|[[Hišāms el Gerūdžs]]|MAR|2004. gada vasaras}}
* [[Vieglatlētika 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|2008]] — {{Valsts OS sportists|[[Asbels Kiprops]]|KEN|2008. gada vasaras}}
* [[Vieglatlētika 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|2012]] — {{Valsts OS sportists|[[Taufiks Mahlūfi]]|ALG|2012. gada vasaras}}
* [[Vieglatlētika 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|2016]] — {{Valsts OS sportists|[[Metjū Centrovics]]|USA|2016. gada vasaras}}
* [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|2020]] — {{Valsts OS sportists|[[Jākobs Ingebrigtsens]]|NOR|2020. gada vasaras}}
{{colend}}

|group3 = Neoficiālās olimpiskās spēles
|list3 =
* [[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1906]] — {{flaga|USA}} [[Džims Laitbodijs]] &lt;small&gt;([[ASV 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs|ASV]])&lt;/small&gt;

}}&lt;noinclude&gt;
{{Collapsible option}}

[[Kategorija:Vieglatlētikas olimpiskās veidnes|olimpiskie čempioni]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>o9n3nnx7rsra6zxe94fi7oulp4fse3v</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — lodes grūšana vīriešiem</title>
    <ns>10</ns>
    <id>463259</id>
    <revision>
      <id>3662371</id>
      <parentid>3643343</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T18:50:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5793" xml:space="preserve">{{Navbox
| name = Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — lodes grūšana vīriešiem 
| title = [[Attēls:Olympic rings without rims.svg|30px]] Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — lodes grūšana vīriešiem [[Attēls:Athletics pictogram.svg|20px]]
| titlestyle = background:gold;
| basestyle  = background:gold;
| state= {{{state|autocollapse}}}
| liststyle = text-align:left;
| listclass = plainlist

|list1 = {{colbegin|colwidth=25em}}
* [[Vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|1896]] — {{Valsts OS sportists|[[Roberts Garets]]|USA|1896. gada vasaras}}
* [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|1900]] — {{Valsts OS sportists|[[Ričards Šeldons]]|USA|1900. gada vasaras}}
* [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|1904]] — {{Valsts OS sportists|[[Ralfs Ross]]|USA|1904. gada vasaras}}
* [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|1908]] — {{Valsts OS sportists|[[Ralfs Ross]]|USA|1908. gada vasaras}}
* [[Vieglatlētika 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|1912]] — {{Valsts OS sportists|[[Pets Makdonalds]]|USA|1912. gada vasaras}}
* [[Vieglatlētika 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|1920]] — {{Valsts OS sportists|[[Ville Perhelā]]|FIN|1920. gada vasaras}}
* [[Vieglatlētika 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|1924]] — {{Valsts OS sportists|[[Bads Hauzers]]|USA|1924. gada vasaras}}
* [[Vieglatlētika 1928. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|1928]] — {{Valsts OS sportists|[[Džons Kuks]]|USA|1928. gada vasaras}}
* [[Vieglatlētika 1932. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|1932]] — {{Valsts OS sportists|[[Leo Sekstons]]|USA|1932. gada vasaras}}
* [[Vieglatlētika 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|1936]] — {{Valsts OS sportists|[[Hanss Velkers]]|GER|1936. gada vasaras}}
* [[Vieglatlētika 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|1948]] — {{Valsts OS sportists|[[Vilburs Tompsons]]|USA|1948. gada vasaras}}
* [[Vieglatlētika 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|1952]] — {{Valsts OS sportists|[[Perijs O'Braiens]]|USA|1952. gada vasaras}}
* [[Vieglatlētika 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|1956]] — {{Valsts OS sportists|[[Perijs O'Braiens]]|USA|1956. gada vasaras}}
* [[Vieglatlētika 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|1960]] — {{Valsts OS sportists|[[Bils Nīders]]|USA|1960. gada vasaras}}
* [[Vieglatlētika 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|1964]] — {{Valsts OS sportists|[[Dalass Longs]]|USA|1964. gada vasaras}}
* [[Vieglatlētika 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|1968]] — {{Valsts OS sportists|[[Rendijs Metsons]]|USA|1968. gada vasaras}}
* [[Vieglatlētika 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|1972]] — {{Valsts OS sportists|[[Vladislavs Komars]]|POL|1972. gada vasaras}}
* [[Vieglatlētika 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|1976]] — {{Valsts OS sportists|[[Udo Beiers]]|GDR|1976. gada vasaras}}
* [[Vieglatlētika 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|1980]] — {{Valsts OS sportists|[[Vladimirs Kiseļovs]]|URS|1980. gada vasaras}}
* [[Vieglatlētika 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|1984]] — {{Valsts OS sportists|[[Alesandro Andrei]]|ITA|1984. gada vasaras}}
* [[Vieglatlētika 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|1988]] — {{Valsts OS sportists|[[Ulfs Timmermanis]]|GDR|1988. gada vasaras}}
* [[Vieglatlētika 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|1992]] — {{Valsts OS sportists|[[Maiks Stulce]]|USA|1992. gada vasaras}}
* [[Vieglatlētika 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|1996]] — {{Valsts OS sportists|[[Rendijs Bārnss]]|USA|1996. gada vasaras}}
* [[Vieglatlētika 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|2000]] — {{Valsts OS sportists|[[Arsi Harju]]|FIN|2000. gada vasaras}}
* [[Vieglatlētika 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|2004]] — {{Valsts OS sportists|[[Ādams Nelsons]]|USA|2004. gada vasaras}}
* [[Vieglatlētika 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|2008]] — {{Valsts OS sportists|[[Tomašs Majevskis]]|POL|2008. gada vasaras}}
* [[Vieglatlētika 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|2012]] — {{Valsts OS sportists|[[Tomašs Majevskis]]|POL|2012. gada vasaras}}
* [[Vieglatlētika 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|2016]] — {{Valsts OS sportists|[[Raiens Krauzers]]|USA|2016. gada vasaras}}
* [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|2020]] — {{Valsts OS sportists|[[Raiens Krauzers]]|USA|2020. gada vasaras}}
{{colend}}

|group2 = Neoficiālās olimpiskās spēles
|list2 =
* [[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|1906]] — {{flaga|USA}} [[Martins Šeridans]] &lt;small&gt;([[ASV 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs|ASV]])&lt;/small&gt;

}}&lt;noinclude&gt;
{{Collapsible option}}

[[Kategorija:Vieglatlētikas olimpiskās veidnes|olimpiskie čempioni]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>qvu77taxkah5s2um1gwf6hee31lczl5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Artūrs Reinfelds</title>
    <ns>0</ns>
    <id>463872</id>
    <revision>
      <id>3662166</id>
      <parentid>3563449</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T15:53:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: /&gt;. → /&gt;, 2. pasaules kar → Otrais pasaules kar using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6913" xml:space="preserve">{{Mākslinieka infokaste
| bgcolour = 
| name = Artūrs Reinfelds
| image = 
| imagesize = 
| caption = 
| birthname = 
| birthdate = {{dat|1911|2|1}}
| location = [[Viļķenes pagasts]], [[Vidzemes guberņa]] (tagad {{LAT}})
| deathdate = {{dat|2003|11|5}}
| deathplace = [[Rīga]]
| places = 
| nationality = [[latvietis]]
| field = [[arhitektūra]]
| training = [[Latvijas Universitāte]]
| movement = [[modernisms]]
| famous works = 
| paraksts = 
| patrons = 
| influenced by = 
| teachers = [[Ernests Štālbergs]]
| pupils = 
| influenced = 
| awards = 
| dzimums = V
}}

'''Artūrs Reinfelds''' (1911—2003) bija [[latvieši|latviešu]] [[modernisms|modernisma]] [[arhitekts]].

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1911. gada 1. februārī [[Viļķenes pagasts|Viļķenes pagasta]] “Veclemšās” zemnieka ģimenē. Studēja [[Latvijas Universitāte]]s Arhitektūras fakultātē (1928–1937), bija [[Pērkonkrusts|Perkonkrusta]] biedrs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:239011%7Carticle:DIVL325%7Cquery:Arturs%20Reinfe%C4%BCds|title=Apceetinati 60 pehrkoņkuzteeschi, wairumā skolneeki un studenti|website=Dienas Lapa, Nr.99|access-date=2021-09-20|date=1934-04-21}}&lt;/ref&gt;

Līdztekus studijām strādāja arhitektu [[Štālbergs|E. Štālberga]] un K. Bikšes birojos, piedalījās Pieminekļu valdes rīkotajās ekspedīcijās. 1937. gadā sāka strādāt Rīgas pilsētas būvvaldē. Kā arhitekta Štālberga asistents piedalījās Brīvības pieminekļa celšanas darbos un [[Latvijas Universitāte]]s aulas izbūvē. 
1938. gada sākumā uzvarēja jaunceļamā pasta krājkases nama projektu konkursā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:227377%7Carticle:DIVL206%7Cquery:Art%C5%ABram%20Reinfeldam|title=Rīgā pacelsies jauns stalts nams|website=Brīvā Zeme, Nr.30|access-date=2021-09-20|date=1938-02-07}}&lt;/ref&gt; 
Obligātā karadienesta laikā strādāja Kara būvniecības pārvaldē (1938–1939).

Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācija]]s turpināja studijas [[LVU]] Arhitektūras fakultātes aspirantūrā (1940–1941), bija Arhitektūras fakultātes asistents E. Štālberga arhitektūras darbnīcā (1940–1945), tad docenta vietas izpildītājs, vecākais pasniedzējs (1945–1949). 1949. gadā atbrīvots no darba LVU.
Vēlāk strādāja institūtā “Pilsētprojekts”, bija projektu galvenais arhitekts (1950–1979).&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;[http://www.vilkene.lv/par/novadnieki/params/category/0/item/285401/ vilkene.lv]&lt;/ref&gt;

Kopā ar Vaideloti Apsīti projektēja 1958. gadā atklāto Maskavas metro «Rīgas» staciju, kas izceļas ar vienkāršību, gaumīgumu un skaistumu. Pirmo reizi Maskavas metro celtniecībā tika izmantotas keramiskās plātnes. [[Latvijas PSR]] metrostacijas celtniecībai piegādāja ne tikai materiālus, bet arī nosūtīja darbiem uz Maskavu vairāk nekā 30 meistarus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.barikadopedija.lv/raksti/998528|title=Pirms 30 gadiem (1958) - Barikadopēdija|last=Vācietis|first=Ojārs|publisher=Padomju Jaunatne Nr.84|website=www.barikadopedija.lv|access-date=2021-09-20|date=1988-05-01}}&lt;/ref&gt;

1980. gadā pensionējās, miris 2003. gada 5. novembrī.&lt;ref&gt;[https://timenote.info/lv/Arturs-Reinfelds timenote.info]&lt;/ref&gt;

== Projekti ==
Reinbergs izstrādāja projektus daudzām sabiedriskām, ražošanas un dzīvojamām ēkām:
* [[J. Daliņa stadions]] Valmierā (projekts kopā ar arhitektūras studentu, valmierieti Ādolfu Kūli, 1935),&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://valmierasmuzejs.lv/pa-valmieru-kopa-ar-arhitektu-stadions/|title=Pa Valmieru kopā ar arhitektu – Stadions|access-date=2021-09-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;
*[[Valmieras universālveikals]]  – viena no pirmajām sabiedriskajām ēkām, kas Valmierā uzcelta pēc Otrā pasaules kara. Projekta (1951.) autori bija arhitekti [[Pēteris Saulītis]] (1910-2000), Arturs Reinfelds un [[Vaidelotis Apsītis]] (1921-2007). Vietējai patērētāju biedrībai iespaidīgās trīsstāvu ēkas būvniecībai piešķīra zemi pilsētas centrā 1951. gada nogalē. Celtniecības darbi noritēja 2 gadus - no 1953. līdz 1955. gadam. Ēkas kopējā vērtība līdz ar bagātīgajiem rotājumiem gadu pēc būvdarbu pabeigšanas bijusi 786 tūkstoši rubļu.  Ēkas pirmie divi stāvi bija paredzēti tirdzniecībai, bet 3. stāvs – administrācijas vajadzībām. Ēkas fasādi divās publiski apskatāmajās rotāja iespaidīgāki joniešu ordera pilastri. Kvalitatīvs un grezns pirmā stāva interjera dekorējums (koka daļām izmantots ozols), izmantoti latviešu etnogrāfiskos motīvi (saktas, skujiņa un citi), kuru efektīgākā daļa atrodas kāpņu laukumiņā starp pirmo un otro stāvu – mundrs zeltenes un bāleliņa pāris, kas Līgo vakarā dodas meklēt papardes ziedu. Šajā 1950. gadu celtnē visai pilnīgi saglabāta interjera apdare,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.biblioteka.valmiera.lv/lv/novadpetnieciba/valmieras-nami/valmieras-muzejs-raksta/valmieras-nami-vecais-universalveikals|title=Valmieras nami / Vecais universālveikals {{!}} Valmieras Bibliotēka|website=www.biblioteka.valmiera.lv|access-date=2021-09-20}}&lt;/ref&gt;
*Kultūras nams [[Auce|Aucē]] (1952),&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.auce.lv/kultura/kulturas-iestades/auces-novada-kulturas-centrs/vesture3/|title=Nedaudz par Auces pilsētas kultūras centru|publisher=Auces novads|access-date=2021-09-20|date=2010}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kurzemesregions.lv/wp-content/uploads/2020/06/Brownfields.Seminar4.presentation.Zvirgzdins.final_.pdf|title=Desperately trying to capture the vanishing past:
Soviet architecture heritage in Latvia|last=Zvirgzdiņš|first=Artis|access-date=2021-09-20|date=2020-01-22}}&lt;/ref&gt; 
*sanatoriju komplekss [[Jaunķemeri|Jaunķemeros]] (1963–1968), 
* viesnīcas “[[Daugava (viesnīca)|Daugava]]” (1964–1970), [[viesnīca Latvija|“Latvija”]] (kopā ar  arhitektiem [[Aija Grīna|Aiju Grīnu]], [[Valters Maike|Valteru Maiki]], konstruktoru Henriju Lāci un inženieri Edmundu Valeini, 1979),&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/17376/|title=Zudusī Latvija - Viesnīca ''Latvija''|website=www.zudusilatvija.lv|access-date=2021-09-20}}&lt;/ref&gt; 
* [[Zemkopības ministrijas augstceltne|Lauksaimniecības ministrijas ēka]] Citadelē (1986, tagad - Zemkopības ministrija), 
* administratīvās ēkas Jūrmalā, Rēzeknē, Limbažos u.c.

== Ģimene ==
Sieva Velta Reinfelde un meita Anna Reinfelde – arhitektes.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Reinfelds, Artūrs}}
[[Kategorija:1911. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2003. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Limbažu novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas arhitekti]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]</text>
      <sha1>ma8zydy4immssdtvbyul6yc5titwb9f</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Anrī Eruēns</title>
    <ns>0</ns>
    <id>464951</id>
    <revision>
      <id>3662149</id>
      <parentid>3520960</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T15:45:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: {{cite web → {{tīmekļa atsauce (3) using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4508" xml:space="preserve">{{Sportista infokaste
 |               vārds = Anrī Eruēns
 |       piktogramma_1 = Archery pictogram.svg
 |   piktogramma_1 izm = 
 | piktogramma_1 saite = Loka šaušana
 |          vārds_orig = ''Henri Hérouin''
 |              attēls = 
 |             att_izm = 
 |            paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |         pilns vārds = 
 |      dzimtais vārds = 
 |              dz_dat = {{dat|1876|2|19}}
 |             dz_viet = 
 |             mir_dat = ''nav zināms''
 |            mir_viet = 
 |             tautība = 
 |              garums = 
 |               svars = 
 |            spēlē ar = 
 |            karj ieņ = 
 |             iesauka = 
 |           mājaslapa = 
&lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
 |   pārstāvētā valsts = {{karogs|Francija}}
 |        sporta veids = [[Loka šaušana]]
 |          disciplīna = 
 |            tvēriens = 
 |             kar_sāk = 
 |            kar_beig = 
 |            treneris = 
 |         bij_treneri = 
 |               trenē = 
&lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |           os_dalība = 1 ([[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900]])
 |          os_medaļas = 1 zelta
 |         os_lab sasn = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |              tituli = 
 |         augst rangs = 
 |              aģenti = 
 |          sasniegumi = 
 |               slavz = 
 |             dzimums = V
 |           atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |       rādīt_medaļas = jā
 |         headercolor = 
 |       medaļu tabula =

{{MedalCountry | {{flaga|FRA}} [[Francija]]}} (FRA)
{{MedalSport| [[File:Archery pictogram.svg|20px]] [[Loka šaušana]]}}
{{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Vasaras olimpiskās spēles]]}}
{{Medal|Gold|[[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|Parīze 1900]]| [[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri Au Cordon Doré vīriešiem|''Au Cordon Doré'', 50 metri]]}}
{{Medal|Gold|[[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|Parīze 1900]]| [[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Championnat Du Monde vīriešiem|''Championnat Du Monde'']]}}
}}

'''Anrī Eruēns''' ({{val|fr|Henri Hérouin}}; dzimis {{dat|1876|2|19}}, miris ''nav zināms'') bija franču [[loka šāvējs]], divu olimpisko zelta medaļu ieguvējs [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.olympedia.org/athletes/479 |work=Olympedia.org|archive-date=2020. gada 7. augusts|title=Henri Hérouin — Biographical information|accessdate=2020. gada 10. augusts}}&lt;/ref&gt;

1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Eruēns startēja divās [[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|loka šaušanas]] disciplīnās. Abās divās ([[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri Au Cordon Doré vīriešiem|''Au Cordon Doré'', 50 metri]]&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/archery/au-cordon-dor-50m-men|title=Paris 1900 Archery — Au cordon dor 50m men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 28. jūlijs}}{{en ikona}}&lt;/ref&gt; un [[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Championnat Du Monde vīriešiem|''Championnat Du Monde'']]&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/archery/championnat-du-monde-men|title=Paris 1900 Archery — Championnat Du Monde Men Results|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 18. decembris}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;) viņš izcīnīja zelta medaļas.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.olympic.org/henri-herouin Anrī Eruēns (SOK profils)] {{en ikona}}
* [http://www.olympedia.org/athletes/479 Anrī Eruēns (Olympedia.org)] {{en ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20200417064252/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/he/henri-herouin-1.html Anrī Eruēns (Sports Reference profils)] {{en ikona}}

{{Francijas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

{{DEFAULTSORT:Eruēns, Anrī}}
[[Kategorija:1873. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Francijas loka šāvēji]]
[[Kategorija:Francijas sportisti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Loka šāvēji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]]
[[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki loka šaušanā]]
[[Kategorija:Francijas olimpiskie zelta medaļnieki]]</text>
      <sha1>kjo83wpa60yap0z0v5oejycqgg3uq8j</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu vienspēles</title>
    <ns>0</ns>
    <id>465137</id>
    <revision>
      <id>3662285</id>
      <parentid>3582511</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T16:41:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Rezultāti */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5545" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
|event =       Sieviešu vienspēles
|games =       1900. gada Vasaras
|image = 
|image_size = 
|caption = 
|venue =      {{vieta|Francija|Parīze|Puto sala}}
|date =        1900. gada 6. — 11. jūlijs
|competitors = 6
|nations =     4
|gold=         [[Šarlote Kūpere]]
|goldNOC =     GBR
|silver=       [[Ivonne Prevo]]
|silverNOC =   FRA
|bronze =      [[Meriona Džonsa Farkuara|Meriona Džonsa]]
|bronzeNOC =   USA
|bronze2 =     [[Hedviga Rozenbaumova]]
|bronzeNOC2 =  BOH
|win_value=
|prev = 
|next = {{flaga|Lielbritānija}} [[Teniss 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Sieviešu vienspēles|1908 Londona]]
}}
{{Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

'''Sieviešu vienspēles''' bija viena no četrām [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|tenisa]] disciplīnām [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]. Sacensības notika no 1900. gada 6. līdz 11. jūlijam [[Puto sala|Puto salā]], [[Parīze]]s pilsētas ziemeļrietumu daļā uz sarkanā māla seguma kortiem. Tajās startēja 6 tenisistes no 4 valstīm.&lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/TEN/womens-singles.html|archive-url=https://web.archive.org/web/20200417193106/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/TEN/womens-singles.html |work=Sports Reference|archive-date=2020. gada 31. jūlijs|title=Tennis at the 1900 Paris Summer Games:Women's Singles|accessdate=2020. gada 12. augusts}}&lt;/ref&gt; Sieviešu vienspēļu turnīrs bija pirmā olimpisko spēļu disciplīna, kurā varēja sacensties tikai sievietes.

Par pirmo olimpisko čempioni vienspēļu turnīrā kļuva [[Lielbritānija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Liebritānijas]] sportiste [[Šarlote Kūpere]], Sudraba medaļu izcīnīja [[Ivonne Prevo]] (zināma arī kā Helēna Prevo), savukārt bronzas medaļas ieguva [[ASV]] sportiste [[Meriona Džonsa Farkuara|Meriona Džonsa]] un [[Bohēmijas]] sportiste [[Hedviga Rozenbaumova]].&lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.olympic.org/paris-1900/tennis/singles-women |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja|archive-date=2020. gada 13. augusts|title=Paris 1900 Tennis: singles women|accessdate=2020. gada 13. augusts}}&lt;/ref&gt; [[ASV 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] un [[Bohēmija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Bohēmijas]] tenisistes izcīnīja pirmās olimpiskās medaļas šīm valstīm [[teniss olimpiskajās spēlēs|olimpiskajā tenisa]] turnīrā.

== Rezultāti ==
{{8TeamBracket-Tennis3 
| RD1='''Ceturtdaļfināls'''
| RD2='''Pusfināls'''
| RD3='''Fināls'''
| RD1-group1=
| RD1-group2=

| RD1-team1= 
| RD1-score1-1=
| RD1-score1-2=
| RD1-team2= 
| RD1-score2-1=
| RD1-score2-2=

| RD1-team3= '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Šarlote Kūpere]]|GBR|1900. gada vasaras}}'''
| RD1-score3-1='''6'''
| RD1-score3-2='''6'''
| RD1-team4= {{Valsts OS medaļnieks|[[Margerita Furjē]]|FRA|1900. gada vasaras}}
| RD1-score4-1=2
| RD1-score4-2=0

| RD1-team5= '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Ivonne Prevo]]|FRA|1900. gada vasaras}}'''
| RD1-score5-1='''6'''
| RD1-score5-2='''6'''
| RD1-team6= {{Valsts OS medaļnieks|[[Džordžīna Džonsa]]|USA|1900. gada vasaras}}
| RD1-score6-1=0
| RD1-score6-2=1

| RD1-team7= 
| RD1-score7-1=
| RD1-score7-2=
| RD1-team8= 
| RD1-score8-1=
| RD1-score8-2=

| RD2-team1= {{bronze3}} {{Valsts OS medaļnieks|[[Meriona Džonsa Farkuara|Meriona Džonsa]]|USA|1900. gada vasaras}}
| RD2-score1-1=2
| RD2-score1-2=5
| RD2-team2= '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Šarlote Kūpere]]|GBR|1900. gada vasaras}}'''
| RD2-score2-1='''6'''
| RD2-score2-2='''7'''

| RD2-team3= '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Ivonne Prevo]]|FRA|1900. gada vasaras}}'''
| RD2-score3-1='''6'''
| RD2-score3-2='''6'''
| RD2-team4= {{bronze3}} {{Valsts OS medaļnieks|[[Hedviga Rozenbaumova]]|BOH|1900. gada vasaras}}
| RD2-score4-1=1
| RD2-score4-2=1

| RD3-team1= {{gold1}} '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Šarlote Kūpere]]|GBR|1900. gada vasaras}}'''
| RD3-score1-1='''6'''
| RD3-score1-2='''6'''
| RD3-team2= {{silver2}} {{Valsts OS medaļnieks|[[Ivonne Prevo]]|FRA|1900. gada vasaras}}
| RD3-score2-1=1
| RD3-score2-2=4
}}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==
{{main|Tenisisti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
Sieviešu vienspēļu turnīrā startēja 6 sportistes no 4 valstīm.

''Iekavās norādīts sportistu skaits no attiecīgās valsts.''
* {{flagIOC|USA|1900. gada vasaras|2}}
* {{flagIOC|BOH|1900. gada vasaras|1}}
* {{flagIOC|FRA|1900. gada vasaras|2}}
* {{flagIOC|GBR|1900. gada vasaras|1}}

== Skatīt arī ==
* [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]

== Atsauces un piezīmes ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://olympic.org/uk/athletes/results/search_r_uk.asp Olimpisko medaļu ieguvēju datubāze] Starptautiskā Olimpiskā komiteja
* De Wael, Herman. ''Herman's Full Olympians'': &quot;Archery 1900&quot;.  Accessed 17 January 2006. Available electronically at [http://users.skynet.be/hermandw/olymp/arc1900.html ].
* {{cite book | author = Mallon, Bill | year = 1998 | title = The 1900 Olympic Games, Results for All Competitors in All Events, with Commentary | publisher = McFarland &amp; Company, Inc., Publishers | location = Jefferson, North Carolina | isbn = 0-7864-0378-0 | url = https://archive.org/details/1900olympicgames00mall }}

{{Tenisa disciplīnas olimpiskajās spēlēs}}
{{Olimpiskie čempioni tenisā — sieviešu vienspēles}}

[[Kategorija:Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vienspēles]]</text>
      <sha1>qnnpyutoxs25v6q3filtt7zujv99qcw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Hedviga Rozenbaumova</title>
    <ns>0</ns>
    <id>465382</id>
    <revision>
      <id>3662129</id>
      <parentid>3556425</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T15:41:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7235" xml:space="preserve">{{Sportista infokaste
 |               vārds = Hedviga Rozenbaumova
 |       piktogramma_1 = Tennis pictogram.svg
 |   piktogramma_1 izm = 
 | piktogramma_1 saite = Teniss
 |          vārds_orig = ''Hedwiga Rosenbaumová''
 |              attēls = 
 |             att_izm = 
 |            paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |         pilns vārds = 
 |      dzimtais vārds = 
 |              dz_dat = {{dat|1864|7|3}}
 |             dz_viet = {{vieta|Austroungārija|Prāga|tg=Čehija}}
 |             mir_dat = {{dat|1939|7|31}}
 |            mir_viet = 
 |             tautība = 
 |              garums = 
 |               svars = 
 |            spēlē ar = 
 |            karj ieņ = 
 |             iesauka = 
 |           mājaslapa = 
&lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
 |   pārstāvētā valsts = {{karogs|Bohēmija}}
 |        sporta veids = [[Teniss]]
 |          disciplīna = 
 |            tvēriens = 
 |             kar_sāk = 
 |            kar_beig = 
 |            treneris = 
 |         bij_treneri = 
 |               trenē = 
&lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |           os_dalība = 1 ([[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900]])
 |          os_medaļas = 2 bronzas
 |         os_lab sasn = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |              tituli = 
 |         augst rangs = 
 |              aģenti = 
 |          sasniegumi = 
 |               slavz = 
 |             dzimums = S
 |           atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |       rādīt_medaļas = jā
 |         headercolor = 
 |       medaļu tabula = 
{{MedalSport| [[File:Tennis pictogram.svg|20px]] [[Teniss]]}}
{{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Vasaras olimpiskās spēles]]}}
{{MedalCountry | {{flaga|BOH}} [[Bohēmija]]}}
{{Medal|Bronze|[[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|Parīze 1900]]| [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Sieviešu vienspēles|Sieviešu vienspēles]]}}
{{MedalCountry| [[File:Olympic flag.svg|23px]] Jauktā komanda}}
{{Medal|Bronze|[[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|Parīze 1900]]| [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Jauktās dubultspēles|Jauktās dubultspēles]]}}
}}

'''Hedviga Rozenbaumova''' ({{val|cz|Hedwiga Rosenbaumová}}; dzimusi {{dat|1864|7|3}}, mirusi {{dat|1939|7|31}}), zināma arī kā '''Hedviga Rozenbauma''' ''(Hedwig Rosenbaum)'' bija vācu izcelsmes Bohēmijas [[tenisiste]], kas olimpiskajās spēlēs pārstāvēja [[Bohēmija olimpiskajās spēlēs|Bohēmiju]]. Viņa izcīnīja divas olimpiskās bronzas medaļas.&lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.olympedia.org/athletes/694 |work=Olympedia.org|archive-date=2020. gada 18. augusts|title=Hedwig Rosenbaum — Biographical information|accessdate=2020. gada 18. augusts}}&lt;/ref&gt;

Viņa tenisu aktīvi spēlēja no 1899. līdz 1904. gadam. Rozenbaumova uzvarēja 1899. gada Berlīnes turnīru un 1904. gada Bohēmijas turnīru, kā arī 1904. gadā palika otrajā vietā Austrijas čempionātā. Rozenbaumova bija vācu izcelsmes tenisiste, bet dzīvoja [[Prāga|Prāgā]]. Viņa 1886. gadā apprecējās ar sporta žurnālistu Zigfrīdu Rozenbaumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.academia.edu/40145143/_Mistaken_Identities_Hedwig_Rosenbaum_the_First_Olympic_Medallist_from_Bohemia |title=‘Mistaken Identities’ – Hedwig Rosenbaumthe First Olympic Medallist from Bohemia |accessdate=2021-12-15 |work= |publisher=academia.edu |date= |language=en }}&lt;/ref&gt;

== Olimpiskās spēles ==
[[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] Rozenbaumova izcīnīja divas bronzas medaļas. Vienu no tām, pārstāvot [[Bohēmija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Bohēmiju]] [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Sieviešu vienspēles|sieviešu vienspēlēs]],&lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.olympic.org/paris-1900/tennis/singles-women |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja|archive-date=2020. gada 13. augusts|title=Paris 1900 Tennis: singles women|accessdate=2020. gada 13. augusts}}&lt;/ref&gt; savukārt otru bronzas medaļu viņa ieguva kopā ar britu tenisistu [[Arčibalds Vordens|Arčibaldu Vordenu]] [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Jauktās dubultspēles|jauktajās dubultspēlēs]].&lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.olympic.org/paris-1900/tennis/doubles-mixed |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja|archive-date=2020. gada 18. augusts|title=Paris 1900 Tennis: doubles mixed|accessdate=2020. gada 18. augusts}}&lt;/ref&gt; Viņu rezultāts un iegūtā medaļa tiek pieskaitītas pie [[Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Jauktās komandas]] panākumiem. Līdz ar to Hedviga Rozenbaumova kļuva par pirmo Bohēmijas sportisti, kas [[Olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]] izcīnīja medaļu.&lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.olympedia.org/lists/99/manual |title=First female competitors at the Olympics by country |work=Olympedia |accessdate=26 June 2020}}&lt;/ref&gt;
=== Rezultāti ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|- 
! rowspan=2|Spēles !! rowspan=2|Sporta veids !! rowspan=2|Disciplīna !! Ceturdaļfināls !! Pusfināls !! Fināls !! rowspan=2|Vieta
|-
! colspan=3| Pretinieks / Rezultāts 
|-
! rowspan=2 align=left|{{flaga|Francija}} [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900 Parīze]]
| rowspan=2 align=left|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Sieviešu vienspēles|Vienspēles]] || style=&quot;background:#bbb&quot;| || {{flagathlete|[[Ivonne Prevo]]|FRA}} &lt;br/&gt; Zaudējums (1—6;1—6) || style=&quot;background:#bbb&quot;| || {{bronze3}}
|-
| align=left|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Jauktās dubultspēles|Dubultspēles]] &lt;br/&gt;&lt;small&gt;(kopā ar [[Arčibalds Vordens|Arčibaldu Vordenu]])&lt;/small&gt; || {{flagathlete|[[Kate Žilū]]|FRA}} &lt;br/&gt; {{flagathlete|[[Pjērs Verde-Delisls]]|FRA}} &lt;br/&gt;  '''Uzvara''' (6—3;3—6;6—2) || {{flagathlete|[[Ivonne Prevo ]]|FRA}} &lt;br/&gt; {{flagathlete|[[Harolds Mahoni]]|GBR}} &lt;br/&gt; Zaudējums (3—6;0—6) || style=&quot;background:#bbb&quot;| || {{bronze3}}
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.olympic.org/hedwig-rosenbaum Hedviga Rozenbaumova (SOK profils)] {{en ikona}}
* [http://www.olympedia.org/athletes/694 Hedviga Rozenbaumova (Olympedia.org)] {{en ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20131020160608/http://www.sports-reference.com/olympics/athletes/ro/hedwiga-rosenbaumova-1.html Hedviga Rozenbaumova (Sports Reference profils)] {{en ikona}}

{{Bohēmijas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
{{Jauktās komandas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

{{DEFAULTSORT:Rozenbaumova, Hedviga}}

[[Kategorija:1864. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1939. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Čehijas tenisisti]]
[[Kategorija:Bohēmijas sportisti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Tenisisti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]]
[[Kategorija:Olimpiskie bronzas medaļnieki tenisā]]
[[Kategorija:Bohēmijas olimpiskie bronzas medaļnieki]]
[[Kategorija:Jauktās komandas olimpiskie bronzas medaļnieki]]
[[Kategorija:Prāgā dzimušie]]</text>
      <sha1>6rbyivpyqd4n4tm3zimpsk5zkaikqq6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2020. gada Il Lombardia</title>
    <ns>0</ns>
    <id>466119</id>
    <revision>
      <id>3662069</id>
      <parentid>3484719</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T15:30:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: {{Cite web → {{tīmekļa atsauce (3) using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2684" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā|string=Il Lombardia}}
{{Cycling race/infobox|Q83885548}}
'''2020. gada ''Il Lombardia''''' bija [[šosejas riteņbraukšana]]s viendienas sacensības, kas notika 15. augustā. Tā bija 114. reize, kad notikušas ''[[Il Lombardia]]'' sacensības un tās bija desmitās sacensības [[2020. gada UCI Pasaules tūre]]s kalendārā.&lt;ref name=&quot;UCIcalendar&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.uci.org/inside-uci/press-releases/uci-reveals-the-calendars-for-the-2020-uci-worldtour-and-uci-women%E2%80%99s-worldtour|title=UCI reveals the calendars for the 2020 UCI WorldTour and UCI Women’s WorldTour|accessdate=13 October 2019|work=UCI|archive-date={{dat|2019|12|10||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20191210022405/https://www.uci.org/inside-uci/press-releases/uci-reveals-the-calendars-for-the-2020-uci-worldtour-and-uci-women%E2%80%99s-worldtour}}&lt;/ref&gt;

Sacensībās uzvarēja Dānijas sportists [[Jakobs Fūglsangs]] (''{{ct|AST|2020}}'').

Sacensības sākotnēji bija plānotas 10. oktobrī, bet maijā tika pārceltas [[COVID-19 pandēmija]]s ietekmē pārplānotajā kalendārā.

== Komandas ==
Tā kā šīs bija [[2020. gada UCI Pasaules tūre|UCI Pasaules tūres]] sacensības, visas 19 UCI ''WorldTeam'' komandas tika ielūgtas un dalība tām bija obligāta. Papildus tika uzaicināta sešas UCI profesionālās kontinentālās komandas, veidojot 25 komandu [[pelotons|pelotonu]]. Katra komanda pieteica septiņus braucēju, izņemot ''{{ct|WGG|2020}}'', kas pieteica sešus. No 174 startējušajiem braucējiem finišu sasniedza 86, bet vēl 18 neiekļāvās laika limitā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.ilombardia.it/it/notizie/corse-rcs-sport-2020-ecco-lelenco-delle-squadre/|title=CORSE RCS SPORT 2020: ECCO L’ELENCO DELLE SQUADRE|language=it|trans-title=RCS SPORT 2020 RACES: HERE IS THE LIST OF TEAMS|publisher=[[RCS Sport]]|date=30 June 2020|accessdate=10 August 2020|archive-date={{dat|2020|08|22||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200822120647/https://www.ilombardia.it/it/notizie/corse-rcs-sport-2020-ecco-lelenco-delle-squadre/}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.procyclingstats.com/race/il-lombardia/2020/startlist|title=Il Lombardia 2020 - Startlist|work=ProCyclingStats|accessdate=10 August 2020}}&lt;/ref&gt;
{{Cycling race/listofteams|Q83885548}}

== Rezultāti ==
&lt;ref name=&quot;R1&quot;&gt;{{ProCyclingStats}}&lt;/ref&gt;
{{Cycling race/generalclassification|Q83885548}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{official|www.ilombardia.it}}
* {{ProCyclingStats}}

{{2020 UCI World Tour}}

[[Kategorija:Giro di Lombardia]]
[[Kategorija:2020. gads riteņbraukšanā]]</text>
      <sha1>19q4nw6xqw78sgmgyunsdy3jsfmnaid</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem</title>
    <ns>0</ns>
    <id>467025</id>
    <revision>
      <id>3662394</id>
      <parentid>3661606</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T19:23:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Kvalifikācija */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10203" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
|event =        Diska mešana vīriešiem
|games =        1900. gada Vasaras
|image =        
|image_size =   250
|caption =      
|venue =        {{vieta|Francija|Parīze|Buloņas mežs|Kruakatelāns}}
|date =         1900. gada 14. un 15. jūlijs
|competitors =  17
|nations =      9
|gold=          [[Rūdolfs Bauers]]
|goldNOC =      HUN
|silver=        [[Františeks Janda-Suks]]
|silverNOC =    BOH
|bronze =       [[Ričards Šeldons]]
|bronzeNOC =    USA
|win_value=
|prev =        [[Vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|1896 Atēnas]]
|next =        [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|1904 Sentluisa]]
}}
{{Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

'''Diska mešana vīriešiem''' bija viena no 23 disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensības ietvaros [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīze]]. Sacensības notika 1900. gada 14. jūlijā un 15. jūlijā [[Kruakatelāns|Kruakatelānā]], [[Buloņas mežs|Buloņas meža]] teritorijā. Tajās startēja 17 sportisti no deviņām valstīm.&lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/ATH/mens-discus-throw.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417172818/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/ATH/mens-discus-throw.html |work=Sports Reference|archive-date=2020. gada 16. septembris|title=Athletics at the 1900 Paris Summer Games: Men's Discus Throw|accessdate=2020. gada 16. septembris}}&lt;/ref&gt;

Diska mešanas sacensības bija sadalītas divās kārtās. Pirmā kārta bija kvalifikācija, kas tika aizvadīta 14. jūlijā, startēja 16 sportisti. Fināla kārtai, kas tika aizvadīta 15. jūlijā, kvalificējās 5 labākie sportisti. 

Diska mešanā zelta medaļu izcīnīja [[Ungārija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Ungārijas]] sportists [[Rūdolfs Bauers]] ar rezultātu 36.04 metri. Sudraba medaļu ieguva [[Bohēmijas]] sportists [[Františeks Janda-Suks]]. Viņa rezultāts bija 35.14 metri. Savukārt bronzas medaļu ieguva [[ASV 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportists [[Ričards Šeldons]] ar rezultātu 34.60 metri.&lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.olympic.org/paris-1900/athletics/discus-throw-men|title=Paris 1900 Athletics — discus throw men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}&lt;/ref&gt; Ungārijai šī bija pirmā zelta medaļa, ko tā izcīnīja [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikā olimpiskajās spēlēs]], savukārt Bohēmijai tā bija vispār pirmā olimpiskā medaļa vieglatlētikā. Sacensībās startēja arī iepriekšējo olimpisko spēļu, [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|1896. gada Atēnu]], sudraba medaļas ieguvējs [[Vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Vīrieši, diska mešana|diska mešanā]], [[Grieķija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Grieķijas]] sportistis, [[Panajotis Paraskevopuls]]. Šajā reizē viņš ar rezultātu 34.50 metri patika ceturtajā vietā. Savukārt iepriekšējo spēļu diska mešanas čempions amerikānis [[Roberts Garets]] šoreiz palika bez rezultāta diska mešanā.

Zelta medaļas ieguvējs, Ungārijas sportists, Rūdolfs Bauers, ar rezultātu 36.04 metri, laboja [[olimpiskie rekordi vieglatlētikā|olimpisko rekordu]] šajā disciplīnā. 

Pirmoreiz diska mešanas sacensībās olimpiskajās spēlēs bija pārstāvēta Bohēmija un Ungārija
== Kalendārs ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! 14. jūlijs &lt;br/&gt; (Sestdiena) !! 15. jūlijs &lt;br/&gt; (Svētdiena) 
|-
| style=&quot;background-color:#00cc33;text-align:center;&quot;| '''Kvalifikācija''' || style=&quot;background-color:#ffcc00;text-align:center;&quot;| '''Fināls'''
|}

== Medaļu ieguvēji ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; text-align:center&quot;
|-
| style=&quot;background:gold; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Zelts
| style=&quot;background:silver; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Sudrabs
| style=&quot;background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Bronza
|-
| [[Attēls:Rudolf Bauer 1900.jpg|70px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Rūdolfs Bauers]]|HUN|1900. gada vasaras}}'''
| [[Attēls:František Janda-Suk.jpg|80px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Františeks Janda-Suks]]|BOH|1900. gada vasaras}}'''
| [[Attēls:Sheldon 1900.jpg|60px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Ričards Šeldons]]|USA|1900. gada vasaras}}'''
|}

== Rezultāti ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
|bgcolor=#cfc| '''Q''' || Kvalifikācija fināla kārtai
|-
| '''OR''' || Olimpiskais rekords
|}

=== Kvalifikācijas kārta ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Attālums !! Piezīmes
|- style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 1 || align=left|[[Rūdolfs Bauers]] || align=left|{{ValstsOS|HUN|1900. gada vasaras}} || 36.04 m || '''Q'''; '''[[Olimpiskie rekordi vieglatlētikā|OR]]'''
|- style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 2 || align=left|[[Františeks Janda-Suks]] || align=left|{{ValstsOS|BOH|1900. gada vasaras}} || 35.04 m || '''Q'''
|- style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 3 || align=left|[[Ričards Šeldons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || 34.10 m || '''Q'''
|- style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 4 || align=left|[[Panajotis Paraskevopuls]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1900. gada vasaras}} || 34.04 m || '''Q'''
|- style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 5 || align=left|[[Režē Kretjērs]] || align=left|{{ValstsOS|HUN|1900. gada vasaras}} || 33.65 m || '''Q'''
|- 
| 6 || align=left|[[Gustavs Sēderstrēms]] || align=left|{{ValstsOS|SWE|1900. gada vasaras}} || 33.07 m ||
|- 
| 7 || align=left|[[Džons Flenegens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || 33.00 m ||
|-
| rowspan=&quot;2&quot;| 8/9 || align=left|[[Ēriks Lemmings]] || align=left|{{ValstsOS|SWE|1900. gada vasaras}} || 32.50 m ||
|-
| align=left|[[Čārlzs Vinklers]] || align=left|{{ValstsOS|DEN|1900. gada vasaras}} || 32.50 m ||
|-
| 10 || align=left| [[Džosija Makrakens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || 32.00 m || 
|-
| rowspan=&quot;2&quot;| 11/12 || align=left|[[Artūrs Korajs]] || align=left|{{ValstsOS|HUN|1900. gada vasaras}} || 31.00 m ||
|-
| align=left|[[Lonsestons Eliots]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || 31.00 m ||
|- 
| 13 || align=left|[[Emīls Gontjē]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 30.00 m ||
|- 
| 14 || align=left|[[Ģula Štrauss]] || align=left|{{ValstsOS|HUN|1900. gada vasaras}} || 29.80 m ||
|- 
| — || align=left|[[Kornēliuss fon Luboveckis]] || align=left|{{ValstsOS|AUT|1900. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| rowspan=&quot;2&quot;|  — || align=left|[[Roberts Garets]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || ''Nav rezultāta'' ||
|- 
| align=left|[[Trakstans Heirs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || ''Nav rezultāta'' ||
|}

=== Fināls ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Fināla &lt;br/&gt; rezultāts !! Kvalifikācijas &lt;br/&gt; rezultāts !! Piezīmes
|-
| {{gold1}} || align=left|[[Rūdolfs Bauers]] || align=left|{{ValstsOS|HUN|1900. gada vasaras}} || ''Nav rezultāta'' ||  '''36.04 m''' || '''[[Olimpiskie rekordi vieglatlētikā|OR]]'''
|-
| {{silver2}} || align=left|[[Františeks Janda-Suks]] || align=left|{{ValstsOS|BOH|1900. gada vasaras}} || '''35.14 m''' ||  35.04 m ||
|-
| {{bronze3}} || align=left|[[Ričards Šeldons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || '''34.60 m ''' || 34.10 m  ||
|- 
| 4 || align=left|[[Panajotis Paraskevopuls]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1900. gada vasaras}} || '''34.50 m ''' || 34.04 m ||
|-
| 5 || align=left|[[Režē Kretjērs]] || align=left|{{ValstsOS|HUN|1900. gada vasaras}} || ''Nav rezultāta'' || '''33.65 m ''' ||
|}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==
* {{main|Vieglatlēti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
Diska mešanas sacensībās startēja 17 sportisti no deviņām valstīm. Austrija, Bohēmija, Dānija un Ungārija bija pirmo reizi pārstāvējas šajā disciplīnā.

''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.''
{{colbegin|3}}
* {{flagIOC|USA|1900. gada vasaras|5}} 
* {{flagIOC|AUT|1900. gada vasaras|1}} 
* {{flagIOC|BOH|1900. gada vasaras|1}}
* {{flagIOC|DEN|1900. gada vasaras|1}}
* {{flagIOC|FRA|1900. gada vasaras|1}}
* {{flagIOC|GRE|1900. gada vasaras|1}}
* {{flagIOC|GBR|1900. gada vasaras|1}}
* {{flagIOC|HUN|1900. gada vasaras|4}}
* {{flagIOC|SWE|1900. gada vasaras|2}}
{{colend}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200417050638/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/ATH/mens-discus-throw.html Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/results/56105 Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}}
* [https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/athletics/discus-throw-men Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem (''Olympics'')] {{en}}
* De Wael, Herman. ''Herman's Full Olympians'': &quot;Athletics 1900&quot;.  Accessed 18 March 2006. Available electronically at [http://users.skynet.be/hermandw/olymp/ath1900.html ] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20060211154257/http://users.skynet.be/hermandw/olymp/ath1900.html |date={{dat|2006|02|11||bez}} }}.
* {{cite book | author = Mallon, Bill | year = 1998 | title = The 1900 Olympic Games, Results for All Competitors in All Events, with Commentary | publisher = McFarland &amp; Company, Inc., Publishers | location = Jefferson, North Carolina | isbn = 0-7864-0378-0 | url = https://archive.org/details/1900olympicgames00mall }}

{{Diska mešana vieglatlētikā olimpiskajās spēlēs}}
{{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — diska mešana vīriešiem}}

[[Kategorija:Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Diska mešana]]</text>
      <sha1>4ls34d33ie0dcyyzbf7twxgvj8slprt</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem</title>
    <ns>0</ns>
    <id>467464</id>
    <revision>
      <id>3662291</id>
      <parentid>3643092</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T16:58:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Rezultāti */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="16381" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
|event =        100 metri vīriešiem
|games =        1900. gada Vasaras
|image =        
|image_size =   
|caption =      
|venue =        {{vieta|Francija|Parīze|Buloņas mežs|Kruakatelāns}}
|date =         1900. gada 14. jūlijs
|competitors =  20
|nations =      9
|gold=          [[Frenks Džerviss]]
|goldNOC =      USA
|silver=        [[Volters Tjūksberijs]]
|silverNOC =    USA
|bronze =       [[Stens Roulijs]]
|bronzeNOC =    AUS
|win_value=
|prev =        [[Vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|1896 Atēnas]]
|next =        [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|1904 Sentluisa]]
}}
{{Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

'''100 metri vīriešiem''' bija viena no 23 disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensību ietvaros [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]. Sacensības notika 1900. gada 14. jūlijā [[Kruakatelāns|Kruakatelānā]], [[Buloņas mežs|Buloņas meža]] teritorijā. Tajās startēja 20 sportisti no deviņām valstīm.&lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/ATH/mens-100-metres.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417042053/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/ATH/mens-100-metres.html |work=Sports Reference|archive-date=2020. gada 24. septembris|title=Athletics at the 1900 Paris Summer Games: Men's 100 metres |accessdate=2020. gada 24. septembris}}&lt;/ref&gt; Vairāk kā puse no visiem sportistiem, 11 sportisti, bija no ASV.

Sacensības bija sadalītas trijās kārtās, kuras visas tika aizvadītas vienā dienā. Vispirms notika kvalifikācijas kārta ar sešiem priekšskrējieniem. No katra priekšskrējiena divi labākie sportisti kvalificējās pusfināliem. Pusfināla kārta sadalīta trijos skrējienos, kurā katrā startēja četri sportisti. No katra pusfināla labākais sportists automātiski kvalificējās fināla kārtai, bet visu pusfinālu 2. un 3. vietas ieguvēji veica vēl vienu skrējienu, no kura labākais sportists, kā ceturtais, kvalificējās fināla skrējienam. Līdz ar to finālā startēja 4 skrējēji, no tiem trīs bija [[ASV 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportisti un viens [[Austrālija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Austrālijas]] sportists.

Pirmo reizi šajā disciplīnā bija pārstāvēta Austrālija, [[Bohēmija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Bohēmija]], [[Indija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Indija]] un [[Itālija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Itālija]].

Zelta medaļu, ar fināla rezultātu 11.0 sekundes, ieguva ASV sportists [[Frenks Džerviss]]. Sudraba medaļu izcīnīja ASV sportists [[Volters Tjūksberijs]] un bronzas medaļu Austrālijas sportists [[Stens Roulijs]]. Viņi abu fināla rezultāti precīzi diemžēl nav fiksēti. Kā arī viņi identiski ieguva tās pašas medaļas dienu vēlāk [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metru skrējienā]].&lt;ref&gt;{{cite web|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/athletics/100m-men|title=Paris 1900 Athletics — 100m men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}&lt;/ref&gt;

Sacensību laikā tika pārspēts gan [[olimpiskie rekordi vieglatlētikā|olimpiskais rekords]], gan arī tā brīža [[pasaules vieglatlētikā|pasaules rekords]] 100 metru skrējienā. Pēc šīm sacensībām jaunais pasaules un olimpiskais rekords šajā disciplīnā bija 10.8 sekundes. Šo rekordu uzstādīja ASV sportists Frenks Džerviss kvalifikācijas kārtas trešajā priekšskrējienā.

== Rekordi ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:95%;&quot;
|- 
! colspan=&quot;5&quot;|Esošie rekordi līdz 1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
! Rekords !! Laiks !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums
|-
| rowspan=&quot;8&quot;|'''Pasaules rekords''' || rowspan=&quot;8&quot; align=center|'''10.8*''' || {{flaga|ASV}} [[Luters Kerijs]] &lt;small&gt; (ASV)&lt;/small&gt; || {{vieta|Francija|Parīze}} || 1891. gada 4. jūlijs 
|-
| {{flaga|BEL}} [[Etjēns De Re]] &lt;small&gt; (Beļģija)&lt;/small&gt; || {{vieta|Beļģija|Brisele}} || 1893. gada 4. augusts 
|-
| {{flaga|GBR}} [[Sesils Lī]] &lt;small&gt; (Beļģija)&lt;/small&gt; || {{vieta|Beļģija|Brisele}} || 1893. gada 25. septembris 
|-
| {{flaga|GBR}} [[L. Atčerlijs]] &lt;small&gt; (Lielbritānija)&lt;/small&gt; || {{vieta|Vācijas impērija|Frankfurte pie Mainas}} || 1895. gada 13. aprīlis 
|-
| {{flaga|GBR}} [[Harijs Bītons]] &lt;small&gt; (Lielbritānija)&lt;/small&gt; || {{vieta|Nīderlande|Roterdama}} || 1895. gada 28. augusts 
|-
| {{flaga|SWE}} [[Haralds Andersons-Arbins]] &lt;small&gt; (Zviedrija)&lt;/small&gt; || {{vieta|Zviedrija|Helsingborga}} || 1896. gada 9. augusts 
|-
| {{flaga|SWE}} [[Īzaks Vestergrēns]] &lt;small&gt; (Zviedrija)&lt;/small&gt; || {{vieta|Zviedrija|Jēvle}} || 1896. gada 10. septembris 
|-
| {{flaga|SWE}} [[Īzaks Vestergrēns]] &lt;small&gt; (Zviedrija)&lt;/small&gt; || {{vieta|Zviedrija|Jēvle}} || 1896. gada 11. septembris 
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || align=center|'''11.8''' || {{Valsts OS sportists|[[Tomass Bērks]]|USA|1896. gada vasaras}} || {{flaga|Grieķija|old}} [[Atēnas]], [[Grieķija]] || 1896. gada 6. aprīlis
|-
! colspan=&quot;5&quot;| Labotie/Uzstādītie rekordi pēc 1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
! Rekords !! Attālums !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums
|-
| rowspan=&quot;2&quot;| '''Pasaules rekords''' || rowspan=&quot;2&quot; align=center|'''10.8''' || {{flaga|ASV}} [[Frenks Džerviss]] &lt;small&gt;(ASV)&lt;/small&gt; || rowspan=&quot;2&quot;| {{vieta|Francija|Parīze}} || rowspan=&quot;2&quot;| 1900. gada 15. jūlijs
|-
| {{flaga|ASV}} [[Volters Tjūksberijs]] &lt;small&gt;(ASV)&lt;/small&gt;
|-
| rowspan=&quot;2&quot;| '''Olimpiskais rekords''' || rowspan=&quot;2&quot; align=center|'''10.8''' || {{Valsts OS sportists|[[Frenks Džerviss]]|USA|1900. gada vasaras}} || rowspan=&quot;2&quot;| {{vieta|Francija|Parīze}} || rowspan=&quot;2&quot;| 1900. gada 15. jūlijs
|-
| {{Valsts OS sportists|[[Volters Tjūksberijs]]|USA|1900. gada vasaras}} 
|}
(*) — ''neoficiālais pasaules rekords''

== Medaļu ieguvēji ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; text-align:center&quot;
|-
| style=&quot;background:gold; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Zelts
| style=&quot;background:silver; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Sudrabs
| style=&quot;background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Bronza
|-
| [[Attēls:JarvisFrank 1900.jpg|70px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Frenks Džerviss]]|USA|1900. gada vasaras}}'''
| [[Attēls:John Tewksbury.jpg|60px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Volters Tjūksberijs]]|USA|1900. gada vasaras}}'''
| [[Attēls:Rowley 1900.jpg|80px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Stens Roulijs]]|AUS|1900. gada vasaras}}'''
|}

== Rezultāti ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
| bgcolor=#cfc|'''Q''' || Kvalifikācija nākamajai kārtai
|-
| bgcolor=#bbf3ff|'''R''' || Kvalifikācija atkārtotam skrējienam
|-
| '''OR''' || Olimpiskais rekords
|-
| '''WR''' || Pasaules rekords
|}

=== Kvalifikācijas kārta ===
{{colbegin|2}}
; 1. priekšskrējiens
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! Piezīmes
|- style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 1 || align=left|[[Artūrs Dafijs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || 11.4 || '''Q'''; '''[[Olimpiskie rekordi vieglatlētikā|OR]]'''
|- style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 2 || align=left|[[Frederiks Molonijs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || (11.5) || '''Q'''
|-
| 3 || align=left|[[Vāclavs Novi]] || align=left|{{ValstsOS|BOH|1900. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 
|}

; 2. priekšskrējiens
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! Piezīmes
|- style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 1 || align=left|[[Volters Tjūksberijs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || 11.4 || '''Q'''; '''[[Olimpiskie rekordi vieglatlētikā|OR]]'''
|- style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 2 || align=left|[[Tadeuss Makkleins]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || (11.4) || '''Q'''
|-
| 3 || align=left|[[Pāls Kopāns]] || align=left|{{ValstsOS|HUN|1900. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 
|}

; 3. priekšskrējiens
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! Piezīmes
|- style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 1 || align=left|[[Frenks Džerviss]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || 10.8 || '''Q'''; '''[[Olimpiskie rekordi vieglatlētikā|OR]]'''; '''[[Pasaules rekordi vieglatlētikā|WR]]'''
|- style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 2 || align=left|[[Stens Roulijs]] || align=left|{{ValstsOS|AUS|1900. gada vasaras}} || (10.9) || '''Q'''
|-
| 3 || align=left|[[Umberto Kolombo]] || align=left|{{ValstsOS|ITA|1900. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 
|-
| 4 || align=left|[[Jūliuss Keils]] || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 
|}

; 4. priekšskrējiens
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! Piezīmes
|- style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 1 || align=left|[[Klārks Leiblī]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || 11.4 || '''Q'''
|- style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 2 || align=left|[[Kurts Dērijs]] || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || (11.5) || '''Q'''
|-
| 3 || align=left|[[Johaness Gandils]] || align=left|{{ValstsOS|DEN|1900. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 
|}

; 5. priekšskrējiens
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! Piezīmes
|- style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 1 || align=left|[[Normens Pričards]] || align=left|{{ValstsOS|IND|1900. gada vasaras}} || 11.4 || '''Q'''
|- style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 2 || align=left|[[Edmunds Minehens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || (11.5) || '''Q'''
|-
| 3 || align=left|[[Ernē Šūberts]] || align=left|{{ValstsOS|HUN|1900. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 
|-
| 4 || align=left|[[Īzaks Vestergrēns]] || align=left|{{ValstsOS|SWE|1900. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 
|}

; 6. priekšskrējiens
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! Piezīmes
|- style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 1 || align=left|[[Čārlzs Bjūruss]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || 11.4 || '''Q'''
|- style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 2 || align=left|[[Diksons Bordmens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || (11.5) || '''Q'''
|-
| 3 || align=left|[[Henrijs Sleks]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 
|}
{{colend}}

=== Pusfināli ===
{{colbegin|3}}
; 1. pusfināls
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! Piezīmes
|- style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 1 || align=left|[[Artūrs Dafijs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || 11.0 || '''Q'''
|- style=&quot;background:#bbf3ff;&quot;
| 2 || align=left|[[Stens Roulijs]] || align=left|{{ValstsOS|AUS|1900. gada vasaras}} || (11.2) || '''R'''
|- style=&quot;background:#bbf3ff;&quot;
| 3 || align=left|[[Čārlzs Bjūruss]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || '''R'''
|-
| 4 || align=left|[[Diksons Bordmens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 
|}

; 2. pusfināls
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! Piezīmes
|- style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 1 || align=left|[[Volters Tjūksberijs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || 10.8 || '''Q'''; '''[[Olimpiskie rekordi vieglatlētikā|OR]]'''; '''[[Pasaules rekordi vieglatlētikā|WR]]'''
|- style=&quot;background:#bbf3ff;&quot;
| 2 || align=left|[[Klārks Leiblī]] || align=left|{{ValstsOS|AUS|1900. gada vasaras}} || (10.9) || '''R'''
|- style=&quot;background:#bbf3ff;&quot;
| 3 || align=left|[[Frederiks Molonijs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || '''R'''
|-
| 4 || align=left|[[Kurts Dērijs]] || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 
|}

; 3. pusfināls
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! Piezīmes
|- style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 1 || align=left|[[Frenks Džerviss]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || 11.2 || '''Q'''
|- style=&quot;background:#bbf3ff;&quot;
| 2 || align=left|[[Tadeuss Makkleins]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || (11.3) || '''R'''
|- style=&quot;background:#bbf3ff;&quot;
| 3 || align=left|[[Normens Pričards]] || align=left|{{ValstsOS|IND|1900. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || '''R'''
|-
| 4 || align=left|[[Edmunds Minehens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 
|}
{{colend}}

=== Atkārtotais skrējiens ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! Piezīmes
|- style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 1 || align=left|[[Stens Roulijs]] || align=left|{{ValstsOS|AUS|1900. gada vasaras}} || 11.0 || '''Q'''
|-
| 2 || align=left|[[Normens Pričards]] || align=left|{{ValstsOS|IND|1900. gada vasaras}} || (11.0) ||
|-
| 3 || align=left|[[Klārks Leiblī]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| rowspan=&quot;3&quot;| 4/6 || align=left|[[Čārlzs Bjūruss]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| align=left|[[Tadeuss Makkleins]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| align=left|[[Frederiks Molonijs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|}

=== Fināls ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! Piezīmes
|-
| {{gold1}} || align=left|[[Frenks Džerviss]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || 11.0 || 
|-
| {{silver2}} || align=left|[[Volters Tjūksberijs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || (11.1) ||
|-
| {{bronze3}} || align=left|[[Stens Roulijs]] || align=left|{{ValstsOS|AUS|1900. gada vasaras}} || (11.2) ||
|-
| 4 || align=left|[[Artūrs Dafijs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' || 
|}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==
* {{main|Vieglatlēti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
100 metru sacensībās startēja 20 sportisti no 9 valstīm. Pirmoreizi šajās sacensībās startēja Austrālijas, Bohēmijas, Indijas un Itālijas sportisti.

{{colbegin|3}}
* {{flagIOC|USA|1900. gada vasaras|10}}
* {{flagIOC|AUS|1900. gada vasaras|1}}
* {{flagIOC|BOH|1900. gada vasaras|1}}
* {{flagIOC|DEN|1900. gada vasaras|1}}
* {{flagIOC|IND|1900. gada vasaras|1}}
* {{flagIOC|ITA|1900. gada vasaras|1}}
* {{flagIOC|HUN|1900. gada vasaras|2}}
* {{flagIOC|GER|1900. gada vasaras|2}}
* {{flagIOC|SWE|1900. gada vasaras|1}}
{{colend}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200417050805/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/ATH/mens-100-metres.html Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/results/56034 Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}}
* [https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/athletics/100m-men Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem (''Olympics'')] {{en}}
* De Wael, Herman. ''Herman's Full Olympians'': &quot;Athletics 1900&quot;. Accessed 18 March 2006. Available electronically at [http://users.skynet.be/hermandw/olymp/ath1900.html ] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20060211154257/http://users.skynet.be/hermandw/olymp/ath1900.html |date={{dat|2006|02|11||bez}} }}.
* {{cite book | author = Mallon, Bill | year = 1998 | title = The 1900 Olympic Games, Results for All Competitors in All Events, with Commentary | publisher = McFarland &amp; Company, Inc., Publishers | location = Jefferson, North Carolina | isbn = 0-7864-0378-0 | url = https://archive.org/details/1900olympicgames00mall }}

{{100 metri vieglatlētikā olimpiskajās spēlēs}}
{{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — 100 metri vīriešiem}}

[[Kategorija:Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|100 metri]]</text>
      <sha1>0oezhhs96ravluf7a2r0hbu26fc13ys</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3662292</id>
      <parentid>3662291</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T16:58:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Pusfināli */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="16381" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
|event =        100 metri vīriešiem
|games =        1900. gada Vasaras
|image =        
|image_size =   
|caption =      
|venue =        {{vieta|Francija|Parīze|Buloņas mežs|Kruakatelāns}}
|date =         1900. gada 14. jūlijs
|competitors =  20
|nations =      9
|gold=          [[Frenks Džerviss]]
|goldNOC =      USA
|silver=        [[Volters Tjūksberijs]]
|silverNOC =    USA
|bronze =       [[Stens Roulijs]]
|bronzeNOC =    AUS
|win_value=
|prev =        [[Vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|1896 Atēnas]]
|next =        [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|1904 Sentluisa]]
}}
{{Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

'''100 metri vīriešiem''' bija viena no 23 disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensību ietvaros [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]. Sacensības notika 1900. gada 14. jūlijā [[Kruakatelāns|Kruakatelānā]], [[Buloņas mežs|Buloņas meža]] teritorijā. Tajās startēja 20 sportisti no deviņām valstīm.&lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/ATH/mens-100-metres.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417042053/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/ATH/mens-100-metres.html |work=Sports Reference|archive-date=2020. gada 24. septembris|title=Athletics at the 1900 Paris Summer Games: Men's 100 metres |accessdate=2020. gada 24. septembris}}&lt;/ref&gt; Vairāk kā puse no visiem sportistiem, 11 sportisti, bija no ASV.

Sacensības bija sadalītas trijās kārtās, kuras visas tika aizvadītas vienā dienā. Vispirms notika kvalifikācijas kārta ar sešiem priekšskrējieniem. No katra priekšskrējiena divi labākie sportisti kvalificējās pusfināliem. Pusfināla kārta sadalīta trijos skrējienos, kurā katrā startēja četri sportisti. No katra pusfināla labākais sportists automātiski kvalificējās fināla kārtai, bet visu pusfinālu 2. un 3. vietas ieguvēji veica vēl vienu skrējienu, no kura labākais sportists, kā ceturtais, kvalificējās fināla skrējienam. Līdz ar to finālā startēja 4 skrējēji, no tiem trīs bija [[ASV 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportisti un viens [[Austrālija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Austrālijas]] sportists.

Pirmo reizi šajā disciplīnā bija pārstāvēta Austrālija, [[Bohēmija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Bohēmija]], [[Indija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Indija]] un [[Itālija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Itālija]].

Zelta medaļu, ar fināla rezultātu 11.0 sekundes, ieguva ASV sportists [[Frenks Džerviss]]. Sudraba medaļu izcīnīja ASV sportists [[Volters Tjūksberijs]] un bronzas medaļu Austrālijas sportists [[Stens Roulijs]]. Viņi abu fināla rezultāti precīzi diemžēl nav fiksēti. Kā arī viņi identiski ieguva tās pašas medaļas dienu vēlāk [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metru skrējienā]].&lt;ref&gt;{{cite web|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/athletics/100m-men|title=Paris 1900 Athletics — 100m men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}&lt;/ref&gt;

Sacensību laikā tika pārspēts gan [[olimpiskie rekordi vieglatlētikā|olimpiskais rekords]], gan arī tā brīža [[pasaules vieglatlētikā|pasaules rekords]] 100 metru skrējienā. Pēc šīm sacensībām jaunais pasaules un olimpiskais rekords šajā disciplīnā bija 10.8 sekundes. Šo rekordu uzstādīja ASV sportists Frenks Džerviss kvalifikācijas kārtas trešajā priekšskrējienā.

== Rekordi ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:95%;&quot;
|- 
! colspan=&quot;5&quot;|Esošie rekordi līdz 1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
! Rekords !! Laiks !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums
|-
| rowspan=&quot;8&quot;|'''Pasaules rekords''' || rowspan=&quot;8&quot; align=center|'''10.8*''' || {{flaga|ASV}} [[Luters Kerijs]] &lt;small&gt; (ASV)&lt;/small&gt; || {{vieta|Francija|Parīze}} || 1891. gada 4. jūlijs 
|-
| {{flaga|BEL}} [[Etjēns De Re]] &lt;small&gt; (Beļģija)&lt;/small&gt; || {{vieta|Beļģija|Brisele}} || 1893. gada 4. augusts 
|-
| {{flaga|GBR}} [[Sesils Lī]] &lt;small&gt; (Beļģija)&lt;/small&gt; || {{vieta|Beļģija|Brisele}} || 1893. gada 25. septembris 
|-
| {{flaga|GBR}} [[L. Atčerlijs]] &lt;small&gt; (Lielbritānija)&lt;/small&gt; || {{vieta|Vācijas impērija|Frankfurte pie Mainas}} || 1895. gada 13. aprīlis 
|-
| {{flaga|GBR}} [[Harijs Bītons]] &lt;small&gt; (Lielbritānija)&lt;/small&gt; || {{vieta|Nīderlande|Roterdama}} || 1895. gada 28. augusts 
|-
| {{flaga|SWE}} [[Haralds Andersons-Arbins]] &lt;small&gt; (Zviedrija)&lt;/small&gt; || {{vieta|Zviedrija|Helsingborga}} || 1896. gada 9. augusts 
|-
| {{flaga|SWE}} [[Īzaks Vestergrēns]] &lt;small&gt; (Zviedrija)&lt;/small&gt; || {{vieta|Zviedrija|Jēvle}} || 1896. gada 10. septembris 
|-
| {{flaga|SWE}} [[Īzaks Vestergrēns]] &lt;small&gt; (Zviedrija)&lt;/small&gt; || {{vieta|Zviedrija|Jēvle}} || 1896. gada 11. septembris 
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || align=center|'''11.8''' || {{Valsts OS sportists|[[Tomass Bērks]]|USA|1896. gada vasaras}} || {{flaga|Grieķija|old}} [[Atēnas]], [[Grieķija]] || 1896. gada 6. aprīlis
|-
! colspan=&quot;5&quot;| Labotie/Uzstādītie rekordi pēc 1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
! Rekords !! Attālums !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums
|-
| rowspan=&quot;2&quot;| '''Pasaules rekords''' || rowspan=&quot;2&quot; align=center|'''10.8''' || {{flaga|ASV}} [[Frenks Džerviss]] &lt;small&gt;(ASV)&lt;/small&gt; || rowspan=&quot;2&quot;| {{vieta|Francija|Parīze}} || rowspan=&quot;2&quot;| 1900. gada 15. jūlijs
|-
| {{flaga|ASV}} [[Volters Tjūksberijs]] &lt;small&gt;(ASV)&lt;/small&gt;
|-
| rowspan=&quot;2&quot;| '''Olimpiskais rekords''' || rowspan=&quot;2&quot; align=center|'''10.8''' || {{Valsts OS sportists|[[Frenks Džerviss]]|USA|1900. gada vasaras}} || rowspan=&quot;2&quot;| {{vieta|Francija|Parīze}} || rowspan=&quot;2&quot;| 1900. gada 15. jūlijs
|-
| {{Valsts OS sportists|[[Volters Tjūksberijs]]|USA|1900. gada vasaras}} 
|}
(*) — ''neoficiālais pasaules rekords''

== Medaļu ieguvēji ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; text-align:center&quot;
|-
| style=&quot;background:gold; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Zelts
| style=&quot;background:silver; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Sudrabs
| style=&quot;background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Bronza
|-
| [[Attēls:JarvisFrank 1900.jpg|70px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Frenks Džerviss]]|USA|1900. gada vasaras}}'''
| [[Attēls:John Tewksbury.jpg|60px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Volters Tjūksberijs]]|USA|1900. gada vasaras}}'''
| [[Attēls:Rowley 1900.jpg|80px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Stens Roulijs]]|AUS|1900. gada vasaras}}'''
|}

== Rezultāti ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
| bgcolor=#cfc|'''Q''' || Kvalifikācija nākamajai kārtai
|-
| bgcolor=#bbf3ff|'''R''' || Kvalifikācija atkārtotam skrējienam
|-
| '''OR''' || Olimpiskais rekords
|-
| '''WR''' || Pasaules rekords
|}

=== Kvalifikācijas kārta ===
{{colbegin|2}}
; 1. priekšskrējiens
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! Piezīmes
|- style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 1 || align=left|[[Artūrs Dafijs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || 11.4 || '''Q'''; '''[[Olimpiskie rekordi vieglatlētikā|OR]]'''
|- style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 2 || align=left|[[Frederiks Molonijs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || (11.5) || '''Q'''
|-
| 3 || align=left|[[Vāclavs Novi]] || align=left|{{ValstsOS|BOH|1900. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 
|}

; 2. priekšskrējiens
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! Piezīmes
|- style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 1 || align=left|[[Volters Tjūksberijs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || 11.4 || '''Q'''; '''[[Olimpiskie rekordi vieglatlētikā|OR]]'''
|- style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 2 || align=left|[[Tadeuss Makkleins]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || (11.4) || '''Q'''
|-
| 3 || align=left|[[Pāls Kopāns]] || align=left|{{ValstsOS|HUN|1900. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 
|}

; 3. priekšskrējiens
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! Piezīmes
|- style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 1 || align=left|[[Frenks Džerviss]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || 10.8 || '''Q'''; '''[[Olimpiskie rekordi vieglatlētikā|OR]]'''; '''[[Pasaules rekordi vieglatlētikā|WR]]'''
|- style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 2 || align=left|[[Stens Roulijs]] || align=left|{{ValstsOS|AUS|1900. gada vasaras}} || (10.9) || '''Q'''
|-
| 3 || align=left|[[Umberto Kolombo]] || align=left|{{ValstsOS|ITA|1900. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 
|-
| 4 || align=left|[[Jūliuss Keils]] || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 
|}

; 4. priekšskrējiens
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! Piezīmes
|- style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 1 || align=left|[[Klārks Leiblī]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || 11.4 || '''Q'''
|- style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 2 || align=left|[[Kurts Dērijs]] || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || (11.5) || '''Q'''
|-
| 3 || align=left|[[Johaness Gandils]] || align=left|{{ValstsOS|DEN|1900. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 
|}

; 5. priekšskrējiens
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! Piezīmes
|- style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 1 || align=left|[[Normens Pričards]] || align=left|{{ValstsOS|IND|1900. gada vasaras}} || 11.4 || '''Q'''
|- style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 2 || align=left|[[Edmunds Minehens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || (11.5) || '''Q'''
|-
| 3 || align=left|[[Ernē Šūberts]] || align=left|{{ValstsOS|HUN|1900. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 
|-
| 4 || align=left|[[Īzaks Vestergrēns]] || align=left|{{ValstsOS|SWE|1900. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 
|}

; 6. priekšskrējiens
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! Piezīmes
|- style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 1 || align=left|[[Čārlzs Bjūruss]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || 11.4 || '''Q'''
|- style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 2 || align=left|[[Diksons Bordmens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || (11.5) || '''Q'''
|-
| 3 || align=left|[[Henrijs Sleks]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 
|}
{{colend}}

=== Pusfināls ===
{{colbegin|3}}
; 1. pusfināls
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! Piezīmes
|- style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 1 || align=left|[[Artūrs Dafijs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || 11.0 || '''Q'''
|- style=&quot;background:#bbf3ff;&quot;
| 2 || align=left|[[Stens Roulijs]] || align=left|{{ValstsOS|AUS|1900. gada vasaras}} || (11.2) || '''R'''
|- style=&quot;background:#bbf3ff;&quot;
| 3 || align=left|[[Čārlzs Bjūruss]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || '''R'''
|-
| 4 || align=left|[[Diksons Bordmens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 
|}

; 2. pusfināls
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! Piezīmes
|- style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 1 || align=left|[[Volters Tjūksberijs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || 10.8 || '''Q'''; '''[[Olimpiskie rekordi vieglatlētikā|OR]]'''; '''[[Pasaules rekordi vieglatlētikā|WR]]'''
|- style=&quot;background:#bbf3ff;&quot;
| 2 || align=left|[[Klārks Leiblī]] || align=left|{{ValstsOS|AUS|1900. gada vasaras}} || (10.9) || '''R'''
|- style=&quot;background:#bbf3ff;&quot;
| 3 || align=left|[[Frederiks Molonijs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || '''R'''
|-
| 4 || align=left|[[Kurts Dērijs]] || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 
|}

; 3. pusfināls
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! Piezīmes
|- style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 1 || align=left|[[Frenks Džerviss]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || 11.2 || '''Q'''
|- style=&quot;background:#bbf3ff;&quot;
| 2 || align=left|[[Tadeuss Makkleins]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || (11.3) || '''R'''
|- style=&quot;background:#bbf3ff;&quot;
| 3 || align=left|[[Normens Pričards]] || align=left|{{ValstsOS|IND|1900. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || '''R'''
|-
| 4 || align=left|[[Edmunds Minehens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 
|}
{{colend}}

=== Atkārtotais skrējiens ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! Piezīmes
|- style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 1 || align=left|[[Stens Roulijs]] || align=left|{{ValstsOS|AUS|1900. gada vasaras}} || 11.0 || '''Q'''
|-
| 2 || align=left|[[Normens Pričards]] || align=left|{{ValstsOS|IND|1900. gada vasaras}} || (11.0) ||
|-
| 3 || align=left|[[Klārks Leiblī]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| rowspan=&quot;3&quot;| 4/6 || align=left|[[Čārlzs Bjūruss]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| align=left|[[Tadeuss Makkleins]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| align=left|[[Frederiks Molonijs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|}

=== Fināls ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! Piezīmes
|-
| {{gold1}} || align=left|[[Frenks Džerviss]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || 11.0 || 
|-
| {{silver2}} || align=left|[[Volters Tjūksberijs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || (11.1) ||
|-
| {{bronze3}} || align=left|[[Stens Roulijs]] || align=left|{{ValstsOS|AUS|1900. gada vasaras}} || (11.2) ||
|-
| 4 || align=left|[[Artūrs Dafijs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' || 
|}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==
* {{main|Vieglatlēti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
100 metru sacensībās startēja 20 sportisti no 9 valstīm. Pirmoreizi šajās sacensībās startēja Austrālijas, Bohēmijas, Indijas un Itālijas sportisti.

{{colbegin|3}}
* {{flagIOC|USA|1900. gada vasaras|10}}
* {{flagIOC|AUS|1900. gada vasaras|1}}
* {{flagIOC|BOH|1900. gada vasaras|1}}
* {{flagIOC|DEN|1900. gada vasaras|1}}
* {{flagIOC|IND|1900. gada vasaras|1}}
* {{flagIOC|ITA|1900. gada vasaras|1}}
* {{flagIOC|HUN|1900. gada vasaras|2}}
* {{flagIOC|GER|1900. gada vasaras|2}}
* {{flagIOC|SWE|1900. gada vasaras|1}}
{{colend}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200417050805/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/ATH/mens-100-metres.html Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/results/56034 Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}}
* [https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/athletics/100m-men Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem (''Olympics'')] {{en}}
* De Wael, Herman. ''Herman's Full Olympians'': &quot;Athletics 1900&quot;. Accessed 18 March 2006. Available electronically at [http://users.skynet.be/hermandw/olymp/ath1900.html ] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20060211154257/http://users.skynet.be/hermandw/olymp/ath1900.html |date={{dat|2006|02|11||bez}} }}.
* {{cite book | author = Mallon, Bill | year = 1998 | title = The 1900 Olympic Games, Results for All Competitors in All Events, with Commentary | publisher = McFarland &amp; Company, Inc., Publishers | location = Jefferson, North Carolina | isbn = 0-7864-0378-0 | url = https://archive.org/details/1900olympicgames00mall }}

{{100 metri vieglatlētikā olimpiskajās spēlēs}}
{{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — 100 metri vīriešiem}}

[[Kategorija:Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|100 metri]]</text>
      <sha1>362687qx8z1kcpa96gpwlyi9zl9r8wz</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3662399</id>
      <parentid>3662292</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T19:26:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Kvalifikācijas kārta */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="16309" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
|event =        100 metri vīriešiem
|games =        1900. gada Vasaras
|image =        
|image_size =   
|caption =      
|venue =        {{vieta|Francija|Parīze|Buloņas mežs|Kruakatelāns}}
|date =         1900. gada 14. jūlijs
|competitors =  20
|nations =      9
|gold=          [[Frenks Džerviss]]
|goldNOC =      USA
|silver=        [[Volters Tjūksberijs]]
|silverNOC =    USA
|bronze =       [[Stens Roulijs]]
|bronzeNOC =    AUS
|win_value=
|prev =        [[Vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|1896 Atēnas]]
|next =        [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|1904 Sentluisa]]
}}
{{Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

'''100 metri vīriešiem''' bija viena no 23 disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensību ietvaros [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]. Sacensības notika 1900. gada 14. jūlijā [[Kruakatelāns|Kruakatelānā]], [[Buloņas mežs|Buloņas meža]] teritorijā. Tajās startēja 20 sportisti no deviņām valstīm.&lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/ATH/mens-100-metres.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417042053/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/ATH/mens-100-metres.html |work=Sports Reference|archive-date=2020. gada 24. septembris|title=Athletics at the 1900 Paris Summer Games: Men's 100 metres |accessdate=2020. gada 24. septembris}}&lt;/ref&gt; Vairāk kā puse no visiem sportistiem, 11 sportisti, bija no ASV.

Sacensības bija sadalītas trijās kārtās, kuras visas tika aizvadītas vienā dienā. Vispirms notika kvalifikācijas kārta ar sešiem priekšskrējieniem. No katra priekšskrējiena divi labākie sportisti kvalificējās pusfināliem. Pusfināla kārta sadalīta trijos skrējienos, kurā katrā startēja četri sportisti. No katra pusfināla labākais sportists automātiski kvalificējās fināla kārtai, bet visu pusfinālu 2. un 3. vietas ieguvēji veica vēl vienu skrējienu, no kura labākais sportists, kā ceturtais, kvalificējās fināla skrējienam. Līdz ar to finālā startēja 4 skrējēji, no tiem trīs bija [[ASV 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportisti un viens [[Austrālija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Austrālijas]] sportists.

Pirmo reizi šajā disciplīnā bija pārstāvēta Austrālija, [[Bohēmija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Bohēmija]], [[Indija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Indija]] un [[Itālija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Itālija]].

Zelta medaļu, ar fināla rezultātu 11.0 sekundes, ieguva ASV sportists [[Frenks Džerviss]]. Sudraba medaļu izcīnīja ASV sportists [[Volters Tjūksberijs]] un bronzas medaļu Austrālijas sportists [[Stens Roulijs]]. Viņi abu fināla rezultāti precīzi diemžēl nav fiksēti. Kā arī viņi identiski ieguva tās pašas medaļas dienu vēlāk [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metru skrējienā]].&lt;ref&gt;{{cite web|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/athletics/100m-men|title=Paris 1900 Athletics — 100m men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}&lt;/ref&gt;

Sacensību laikā tika pārspēts gan [[olimpiskie rekordi vieglatlētikā|olimpiskais rekords]], gan arī tā brīža [[pasaules vieglatlētikā|pasaules rekords]] 100 metru skrējienā. Pēc šīm sacensībām jaunais pasaules un olimpiskais rekords šajā disciplīnā bija 10.8 sekundes. Šo rekordu uzstādīja ASV sportists Frenks Džerviss kvalifikācijas kārtas trešajā priekšskrējienā.

== Rekordi ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:95%;&quot;
|- 
! colspan=&quot;5&quot;|Esošie rekordi līdz 1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
! Rekords !! Laiks !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums
|-
| rowspan=&quot;8&quot;|'''Pasaules rekords''' || rowspan=&quot;8&quot; align=center|'''10.8*''' || {{flaga|ASV}} [[Luters Kerijs]] &lt;small&gt; (ASV)&lt;/small&gt; || {{vieta|Francija|Parīze}} || 1891. gada 4. jūlijs 
|-
| {{flaga|BEL}} [[Etjēns De Re]] &lt;small&gt; (Beļģija)&lt;/small&gt; || {{vieta|Beļģija|Brisele}} || 1893. gada 4. augusts 
|-
| {{flaga|GBR}} [[Sesils Lī]] &lt;small&gt; (Beļģija)&lt;/small&gt; || {{vieta|Beļģija|Brisele}} || 1893. gada 25. septembris 
|-
| {{flaga|GBR}} [[L. Atčerlijs]] &lt;small&gt; (Lielbritānija)&lt;/small&gt; || {{vieta|Vācijas impērija|Frankfurte pie Mainas}} || 1895. gada 13. aprīlis 
|-
| {{flaga|GBR}} [[Harijs Bītons]] &lt;small&gt; (Lielbritānija)&lt;/small&gt; || {{vieta|Nīderlande|Roterdama}} || 1895. gada 28. augusts 
|-
| {{flaga|SWE}} [[Haralds Andersons-Arbins]] &lt;small&gt; (Zviedrija)&lt;/small&gt; || {{vieta|Zviedrija|Helsingborga}} || 1896. gada 9. augusts 
|-
| {{flaga|SWE}} [[Īzaks Vestergrēns]] &lt;small&gt; (Zviedrija)&lt;/small&gt; || {{vieta|Zviedrija|Jēvle}} || 1896. gada 10. septembris 
|-
| {{flaga|SWE}} [[Īzaks Vestergrēns]] &lt;small&gt; (Zviedrija)&lt;/small&gt; || {{vieta|Zviedrija|Jēvle}} || 1896. gada 11. septembris 
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || align=center|'''11.8''' || {{Valsts OS sportists|[[Tomass Bērks]]|USA|1896. gada vasaras}} || {{flaga|Grieķija|old}} [[Atēnas]], [[Grieķija]] || 1896. gada 6. aprīlis
|-
! colspan=&quot;5&quot;| Labotie/Uzstādītie rekordi pēc 1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
! Rekords !! Attālums !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums
|-
| rowspan=&quot;2&quot;| '''Pasaules rekords''' || rowspan=&quot;2&quot; align=center|'''10.8''' || {{flaga|ASV}} [[Frenks Džerviss]] &lt;small&gt;(ASV)&lt;/small&gt; || rowspan=&quot;2&quot;| {{vieta|Francija|Parīze}} || rowspan=&quot;2&quot;| 1900. gada 15. jūlijs
|-
| {{flaga|ASV}} [[Volters Tjūksberijs]] &lt;small&gt;(ASV)&lt;/small&gt;
|-
| rowspan=&quot;2&quot;| '''Olimpiskais rekords''' || rowspan=&quot;2&quot; align=center|'''10.8''' || {{Valsts OS sportists|[[Frenks Džerviss]]|USA|1900. gada vasaras}} || rowspan=&quot;2&quot;| {{vieta|Francija|Parīze}} || rowspan=&quot;2&quot;| 1900. gada 15. jūlijs
|-
| {{Valsts OS sportists|[[Volters Tjūksberijs]]|USA|1900. gada vasaras}} 
|}
(*) — ''neoficiālais pasaules rekords''

== Medaļu ieguvēji ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; text-align:center&quot;
|-
| style=&quot;background:gold; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Zelts
| style=&quot;background:silver; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Sudrabs
| style=&quot;background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Bronza
|-
| [[Attēls:JarvisFrank 1900.jpg|70px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Frenks Džerviss]]|USA|1900. gada vasaras}}'''
| [[Attēls:John Tewksbury.jpg|60px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Volters Tjūksberijs]]|USA|1900. gada vasaras}}'''
| [[Attēls:Rowley 1900.jpg|80px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Stens Roulijs]]|AUS|1900. gada vasaras}}'''
|}

== Rezultāti ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
| bgcolor=#cfc|'''Q''' || Kvalifikācija nākamajai kārtai
|-
| bgcolor=#bbf3ff|'''R''' || Kvalifikācija atkārtotam skrējienam
|-
| '''OR''' || Olimpiskais rekords
|-
| '''WR''' || Pasaules rekords
|}

=== Kvalifikācijas kārta ===
{{colbegin|2}}
; 1. grupa
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! Piezīmes
|- style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 1 || align=left|[[Artūrs Dafijs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || 11.4 || '''Q'''; '''[[Olimpiskie rekordi vieglatlētikā|OR]]'''
|- style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 2 || align=left|[[Frederiks Molonijs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || (11.5) || '''Q'''
|-
| 3 || align=left|[[Vāclavs Novi]] || align=left|{{ValstsOS|BOH|1900. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 
|}

; 2. grupa
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! Piezīmes
|- style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 1 || align=left|[[Volters Tjūksberijs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || 11.4 || '''Q'''; '''[[Olimpiskie rekordi vieglatlētikā|OR]]'''
|- style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 2 || align=left|[[Tadeuss Makkleins]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || (11.4) || '''Q'''
|-
| 3 || align=left|[[Pāls Kopāns]] || align=left|{{ValstsOS|HUN|1900. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 
|}

; 3. grupa
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! Piezīmes
|- style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 1 || align=left|[[Frenks Džerviss]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || 10.8 || '''Q'''; '''[[Olimpiskie rekordi vieglatlētikā|OR]]'''; '''[[Pasaules rekordi vieglatlētikā|WR]]'''
|- style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 2 || align=left|[[Stens Roulijs]] || align=left|{{ValstsOS|AUS|1900. gada vasaras}} || (10.9) || '''Q'''
|-
| 3 || align=left|[[Umberto Kolombo]] || align=left|{{ValstsOS|ITA|1900. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 
|-
| 4 || align=left|[[Jūliuss Keils]] || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 
|}

; 4. grupa
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! Piezīmes
|- style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 1 || align=left|[[Klārks Leiblī]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || 11.4 || '''Q'''
|- style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 2 || align=left|[[Kurts Dērijs]] || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || (11.5) || '''Q'''
|-
| 3 || align=left|[[Johaness Gandils]] || align=left|{{ValstsOS|DEN|1900. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 
|}

; 5. grupa
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! Piezīmes
|- style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 1 || align=left|[[Normens Pričards]] || align=left|{{ValstsOS|IND|1900. gada vasaras}} || 11.4 || '''Q'''
|- style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 2 || align=left|[[Edmunds Minehens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || (11.5) || '''Q'''
|-
| 3 || align=left|[[Ernē Šūberts]] || align=left|{{ValstsOS|HUN|1900. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 
|-
| 4 || align=left|[[Īzaks Vestergrēns]] || align=left|{{ValstsOS|SWE|1900. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 
|}

; 6. grupa
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! Piezīmes
|- style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 1 || align=left|[[Čārlzs Bjūruss]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || 11.4 || '''Q'''
|- style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 2 || align=left|[[Diksons Bordmens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || (11.5) || '''Q'''
|-
| 3 || align=left|[[Henrijs Sleks]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 
|}
{{colend}}

=== Pusfināls ===
{{colbegin|3}}
; 1. pusfināls
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! Piezīmes
|- style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 1 || align=left|[[Artūrs Dafijs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || 11.0 || '''Q'''
|- style=&quot;background:#bbf3ff;&quot;
| 2 || align=left|[[Stens Roulijs]] || align=left|{{ValstsOS|AUS|1900. gada vasaras}} || (11.2) || '''R'''
|- style=&quot;background:#bbf3ff;&quot;
| 3 || align=left|[[Čārlzs Bjūruss]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || '''R'''
|-
| 4 || align=left|[[Diksons Bordmens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 
|}

; 2. pusfināls
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! Piezīmes
|- style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 1 || align=left|[[Volters Tjūksberijs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || 10.8 || '''Q'''; '''[[Olimpiskie rekordi vieglatlētikā|OR]]'''; '''[[Pasaules rekordi vieglatlētikā|WR]]'''
|- style=&quot;background:#bbf3ff;&quot;
| 2 || align=left|[[Klārks Leiblī]] || align=left|{{ValstsOS|AUS|1900. gada vasaras}} || (10.9) || '''R'''
|- style=&quot;background:#bbf3ff;&quot;
| 3 || align=left|[[Frederiks Molonijs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || '''R'''
|-
| 4 || align=left|[[Kurts Dērijs]] || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 
|}

; 3. pusfināls
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! Piezīmes
|- style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 1 || align=left|[[Frenks Džerviss]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || 11.2 || '''Q'''
|- style=&quot;background:#bbf3ff;&quot;
| 2 || align=left|[[Tadeuss Makkleins]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || (11.3) || '''R'''
|- style=&quot;background:#bbf3ff;&quot;
| 3 || align=left|[[Normens Pričards]] || align=left|{{ValstsOS|IND|1900. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || '''R'''
|-
| 4 || align=left|[[Edmunds Minehens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 
|}
{{colend}}

=== Atkārtotais skrējiens ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! Piezīmes
|- style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 1 || align=left|[[Stens Roulijs]] || align=left|{{ValstsOS|AUS|1900. gada vasaras}} || 11.0 || '''Q'''
|-
| 2 || align=left|[[Normens Pričards]] || align=left|{{ValstsOS|IND|1900. gada vasaras}} || (11.0) ||
|-
| 3 || align=left|[[Klārks Leiblī]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| rowspan=&quot;3&quot;| 4/6 || align=left|[[Čārlzs Bjūruss]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| align=left|[[Tadeuss Makkleins]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| align=left|[[Frederiks Molonijs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|}

=== Fināls ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! Piezīmes
|-
| {{gold1}} || align=left|[[Frenks Džerviss]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || 11.0 || 
|-
| {{silver2}} || align=left|[[Volters Tjūksberijs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || (11.1) ||
|-
| {{bronze3}} || align=left|[[Stens Roulijs]] || align=left|{{ValstsOS|AUS|1900. gada vasaras}} || (11.2) ||
|-
| 4 || align=left|[[Artūrs Dafijs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' || 
|}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==
* {{main|Vieglatlēti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
100 metru sacensībās startēja 20 sportisti no 9 valstīm. Pirmoreizi šajās sacensībās startēja Austrālijas, Bohēmijas, Indijas un Itālijas sportisti.

{{colbegin|3}}
* {{flagIOC|USA|1900. gada vasaras|10}}
* {{flagIOC|AUS|1900. gada vasaras|1}}
* {{flagIOC|BOH|1900. gada vasaras|1}}
* {{flagIOC|DEN|1900. gada vasaras|1}}
* {{flagIOC|IND|1900. gada vasaras|1}}
* {{flagIOC|ITA|1900. gada vasaras|1}}
* {{flagIOC|HUN|1900. gada vasaras|2}}
* {{flagIOC|GER|1900. gada vasaras|2}}
* {{flagIOC|SWE|1900. gada vasaras|1}}
{{colend}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200417050805/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/ATH/mens-100-metres.html Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/results/56034 Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}}
* [https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/athletics/100m-men Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem (''Olympics'')] {{en}}
* De Wael, Herman. ''Herman's Full Olympians'': &quot;Athletics 1900&quot;. Accessed 18 March 2006. Available electronically at [http://users.skynet.be/hermandw/olymp/ath1900.html ] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20060211154257/http://users.skynet.be/hermandw/olymp/ath1900.html |date={{dat|2006|02|11||bez}} }}.
* {{cite book | author = Mallon, Bill | year = 1998 | title = The 1900 Olympic Games, Results for All Competitors in All Events, with Commentary | publisher = McFarland &amp; Company, Inc., Publishers | location = Jefferson, North Carolina | isbn = 0-7864-0378-0 | url = https://archive.org/details/1900olympicgames00mall }}

{{100 metri vieglatlētikā olimpiskajās spēlēs}}
{{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — 100 metri vīriešiem}}

[[Kategorija:Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|100 metri]]</text>
      <sha1>343i22rq7yb7puzbf23a346qeoku2ev</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem</title>
    <ns>0</ns>
    <id>467652</id>
    <revision>
      <id>3662293</id>
      <parentid>3643116</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T17:02:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Rezultāti */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10516" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
|event =        800 metri vīriešiem
|games =        1900. gada Vasaras
|image =        800m final 1900.jpg
|image_size =   250
|caption =      
|venue =        {{vieta|Francija|Parīze|Buloņas mežs|Kruakatelāns}}
|date =         1900. gada 14. un 16. jūlijs
|competitors =  18
|nations =      7
|gold=          [[Alfrēds Tisē]]
|goldNOC =      GBR
|silver=        [[Džons Kregans]]
|silverNOC =    USA
|bronze =       [[Deivids Hols]]
|bronzeNOC =    USA
|win_value=
|prev =        [[Vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|1896 Atēnas]]
|next =        [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|1904 Sentluisa]]
}}
{{Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

'''800 metri vīriešiem''' bija viena no 23 disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensību ietvaros [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]. Sacensības notika 1900. gada 14. un 16. jūlijā, [[Kruakatelāns|Kruakatelānā]], [[Buloņas mežs|Buloņas meža]] teritorijā. Tajās startēja 18 sportisti no septiņām valstīm. Vairāk nekā puse no sportistiem pārstāvēja ASV.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/ATH/mens-800-metres.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417050044/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/ATH/mens-800-metres.html |work=Sports Reference |archive-date=2020. gada 26. septembris| title=Athletics at the 1900 Paris Summer Games: Men's 800 metres |accessdate=2020. gada 5. septembris}}&lt;/ref&gt; 

Sacensības bija sadalītas divās kārtās. Kvalifikācija notika 14. jūlijā, kad bija trīs priekšskrējieni, no kuriem katra priekšskrējiena divi labākie sportisti kvalificējās fināla kārtai. Fināls notika 16. jūlijā, un tajā startēja 6 sportisti. 

Zelta medaļu ar rezultātu 2:01,2 izcīnīja [[Lielbritānija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lielbritānijas]] sportists [[Alfrēds Tisē]]. Viņš izcīnīja pirmo zelta medaļu [[Lielbritānija olimpiskajās spēlēs|Lielbritānijai]] šajā disciplīnā. Sudraba medaļu ar rezultātu 2:03,0 ieguva [[ASV 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportists [[Džons Kregans]]. Savukārt bronzas medaļu ieguva ASV sportists [[Deivids Hols]], kura rezultāts finālā bija 2:03,8.&lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.olympic.org/paris-1900/athletics/800m-men|title=Paris 1900 Athletics — 800m men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}&lt;/ref&gt;

Pirmo reizi šajā disciplīnā bija pārstāvēta [[Bohēmija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Bohēmija]], [[Dānija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Dānija]] un [[Itālija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Itālija]].

Sacensību laikā tika labots [[olimpiskie rekordi vieglatlētikā|olimpiskais rekords]] šajā disciplīnā. To kvalifikācijas kārtas pirmajā priekšskrējienā izdarīja ASV sportists Deivids Hols. Viņa uzstādītais jaunais rekords bija 1 minūte un 59 sekundes.

== Rekordi ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:95%;&quot;
|- 
! colspan=&quot;5&quot;|Esošie rekordi līdz 1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
! Rekords !! Laiks !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums
|-
| '''Pasaules rekords''' || align=center|'''1:53.4*''' || {{flaga|USA}} [[Čārlzs Kilpatriks]] &lt;small&gt;(ASV)&lt;/small&gt; || {{vieta|ASV|Ņujorka}} || 1895. gada 21. septembris
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || align=center|'''2:10.0''' || {{Valsts OS sportists|[[Edvīns Fleks]]|AUS|1896. gada vasaras}} || {{flaga|Grieķija|old}} [[Atēnas]], [[Grieķija]] || 1896. gada 6. aprīlis 
|-
! colspan=&quot;5&quot;| Labotie/Uzstādītie rekordi pēc 1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
! Rekords !! Laiks !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || align=center|'''1:59.0''' || {{Valsts OS sportists|[[Deivids Hols]]|USA|1900. gada vasaras}} || {{vieta|Francija|Parīze}} || 1900. gada 14. jūlijs 
|}
''(*) — neoficiālais pasaules rekords''

== Medaļu ieguvēji ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; text-align:center&quot;
|-
| style=&quot;background:gold; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Zelts
| style=&quot;background:silver; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Sudrabs
| style=&quot;background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Bronza
|-
| [[Attēls:Tysoe.jpg|80px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Alfrēds Tisē]]|GBR|1900. gada vasaras}}'''
| '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Džons Kregans]]|USA|1900. gada vasaras}}'''
| [[Attēls:Hall 1900.jpg|50px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Deivids Hols]]|USA|1900. gada vasaras}}'''
|}

== Rezultāti ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
| bgcolor=#cfc|'''Q''' || Kvalifikācija fināla kārtai 
|-
| '''OR''' || Olimpiskais rekords
|}

=== Kvalifikācijas kārta ===
; 1. skrējiens
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! Piezīmes
|- style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 1 || align=left|[[Deivids Hols]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || 1:59.0 || '''Q'''; '''[[Olimpiskie rekordi vieglatlētikā|OR]]'''
|- style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 2 || align=left|[[Alfrēds Tisē]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || 1:59.4 || '''Q'''
|-
| 3 || align=left|[[Hovards Haiess]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || 2:00.2 || 
|-
| 4 || align=left|[[Moriss Salomē]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 
|-
| 5 || align=left|[[Kristiāns Kristensens]] || align=left|{{ValstsOS|DEN|1900. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 
|-
| rowspan=&quot;2&quot;| 6/7 || align=left|[[Volters Dramhellers]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 
|-
| align=left|[[Aleksandrs Grānts]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 
|}

; 2. skrējiens
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! Piezīmes
|- style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 1 || align=left|[[Anrī Deložs]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 2:00.6 || '''Q'''
|- style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 2 || align=left|[[Zoltāns Speidls]] || align=left|{{ValstsOS|HUN|1900. gada vasaras}} || 2:01.1 || '''Q'''
|-
| 3 || align=left|[[Justuss Skrefords]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || 2:01.8 || 
|-
| rowspan=&quot;3&quot;| 4/6 || align=left|[[Emilio Banfi]] || align=left|{{ValstsOS|ITA|1900. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 
|-
| align=left|[[Edvards Bašnells]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 
|-
| align=left|[[Harisons Smits]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 
|}

; 3. skrējiens
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! Piezīmes
|- style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 1 || align=left|[[Džons Kregans]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || 2:03.0 || '''Q'''
|- style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 2 || align=left|[[Džons Brejs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || 2:03.9 || '''Q'''
|-
| 3 || align=left|[[Hārvijs Lords]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || 2:04.5 || 
|-
| rowspan=&quot;2&quot;| 4/5 || align=left|[[Edvards Mečlings]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 
|-
| align=left|[[Ondržejs Pukls]] || align=left|{{ValstsOS|BOH|1900. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|}

=== Fināls ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Attālums !! Piezīmes
|-
| {{gold1}} || align=left|[[Alfrēds Tisē]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || 2:01.2 || 
|-
| {{silver2}} || align=left|[[Džons Kregans]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || 2:03.0 ||
|-
| {{bronze3}} || align=left|[[Deivids Hols]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || 2:03.8 ||
|- 
| 4 || align=left|[[Anrī Deložs]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 5 || align=left|[[Zoltāns Speidls]] || align=left|{{ValstsOS|HUN|1900. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 6 || align=left|[[Džons Brejs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==
* {{main|Vieglatlēti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
800 metru sacensībās startēja 18 sportisti no 7 valstīm. ASV, Bohēmija, Dānija un Itālija pirmoreizi startēja šajā disciplīnā. 

''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.''
{{colbegin|2}}
* {{flagIOC|USA|1900. gada vasaras|11}}
* {{flagIOC|BOH|1900. gada vasaras|1}}
* {{flagIOC|DEN|1900. gada vasaras|1}}
* {{flagIOC|FRA|1900. gada vasaras|2}}
* {{flagIOC|ITA|1900. gada vasaras|1}}
* {{flagIOC|GBR|1900. gada vasaras|1}}
* {{flagIOC|HUN|1900. gada vasaras|1}}
{{colend}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200417050044/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/ATH/mens-800-metres.html Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/results/56059 Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}}
* [https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/athletics/800m-men Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem (''Olympics'')] {{en}}
* De Wael, Herman. ''Herman's Full Olympians'': &quot;Athletics 1900&quot;.  Accessed 18 March 2006. Available electronically at [http://users.skynet.be/hermandw/olymp/ath1900.html ] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20060211154257/http://users.skynet.be/hermandw/olymp/ath1900.html |date={{dat|2006|02|11||bez}} }}.
* {{cite book | author = Mallon, Bill | year = 1998 | title = The 1900 Olympic Games, Results for All Competitors in All Events, with Commentary | publisher = McFarland &amp; Company, Inc., Publishers | location = Jefferson, North Carolina | isbn = 0-7864-0378-0 | url = https://archive.org/details/1900olympicgames00mall }}

{{800 metri vieglatlētikā olimpiskajās spēlēs}}
{{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — 800 metri vīriešiem}}

[[Kategorija:Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|800 metri]]</text>
      <sha1>ps1q71sh6dx9o6urfvbebjaqe6u8rc1</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3662398</id>
      <parentid>3662293</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T19:25:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Rezultāti */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10501" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
|event =        800 metri vīriešiem
|games =        1900. gada Vasaras
|image =        800m final 1900.jpg
|image_size =   250
|caption =      
|venue =        {{vieta|Francija|Parīze|Buloņas mežs|Kruakatelāns}}
|date =         1900. gada 14. un 16. jūlijs
|competitors =  18
|nations =      7
|gold=          [[Alfrēds Tisē]]
|goldNOC =      GBR
|silver=        [[Džons Kregans]]
|silverNOC =    USA
|bronze =       [[Deivids Hols]]
|bronzeNOC =    USA
|win_value=
|prev =        [[Vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|1896 Atēnas]]
|next =        [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|1904 Sentluisa]]
}}
{{Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

'''800 metri vīriešiem''' bija viena no 23 disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensību ietvaros [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]. Sacensības notika 1900. gada 14. un 16. jūlijā, [[Kruakatelāns|Kruakatelānā]], [[Buloņas mežs|Buloņas meža]] teritorijā. Tajās startēja 18 sportisti no septiņām valstīm. Vairāk nekā puse no sportistiem pārstāvēja ASV.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/ATH/mens-800-metres.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417050044/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/ATH/mens-800-metres.html |work=Sports Reference |archive-date=2020. gada 26. septembris| title=Athletics at the 1900 Paris Summer Games: Men's 800 metres |accessdate=2020. gada 5. septembris}}&lt;/ref&gt; 

Sacensības bija sadalītas divās kārtās. Kvalifikācija notika 14. jūlijā, kad bija trīs priekšskrējieni, no kuriem katra priekšskrējiena divi labākie sportisti kvalificējās fināla kārtai. Fināls notika 16. jūlijā, un tajā startēja 6 sportisti. 

Zelta medaļu ar rezultātu 2:01,2 izcīnīja [[Lielbritānija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lielbritānijas]] sportists [[Alfrēds Tisē]]. Viņš izcīnīja pirmo zelta medaļu [[Lielbritānija olimpiskajās spēlēs|Lielbritānijai]] šajā disciplīnā. Sudraba medaļu ar rezultātu 2:03,0 ieguva [[ASV 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportists [[Džons Kregans]]. Savukārt bronzas medaļu ieguva ASV sportists [[Deivids Hols]], kura rezultāts finālā bija 2:03,8.&lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.olympic.org/paris-1900/athletics/800m-men|title=Paris 1900 Athletics — 800m men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}&lt;/ref&gt;

Pirmo reizi šajā disciplīnā bija pārstāvēta [[Bohēmija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Bohēmija]], [[Dānija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Dānija]] un [[Itālija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Itālija]].

Sacensību laikā tika labots [[olimpiskie rekordi vieglatlētikā|olimpiskais rekords]] šajā disciplīnā. To kvalifikācijas kārtas pirmajā priekšskrējienā izdarīja ASV sportists Deivids Hols. Viņa uzstādītais jaunais rekords bija 1 minūte un 59 sekundes.

== Rekordi ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:95%;&quot;
|- 
! colspan=&quot;5&quot;|Esošie rekordi līdz 1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
! Rekords !! Laiks !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums
|-
| '''Pasaules rekords''' || align=center|'''1:53.4*''' || {{flaga|USA}} [[Čārlzs Kilpatriks]] &lt;small&gt;(ASV)&lt;/small&gt; || {{vieta|ASV|Ņujorka}} || 1895. gada 21. septembris
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || align=center|'''2:10.0''' || {{Valsts OS sportists|[[Edvīns Fleks]]|AUS|1896. gada vasaras}} || {{flaga|Grieķija|old}} [[Atēnas]], [[Grieķija]] || 1896. gada 6. aprīlis 
|-
! colspan=&quot;5&quot;| Labotie/Uzstādītie rekordi pēc 1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
! Rekords !! Laiks !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || align=center|'''1:59.0''' || {{Valsts OS sportists|[[Deivids Hols]]|USA|1900. gada vasaras}} || {{vieta|Francija|Parīze}} || 1900. gada 14. jūlijs 
|}
''(*) — neoficiālais pasaules rekords''

== Medaļu ieguvēji ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; text-align:center&quot;
|-
| style=&quot;background:gold; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Zelts
| style=&quot;background:silver; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Sudrabs
| style=&quot;background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Bronza
|-
| [[Attēls:Tysoe.jpg|80px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Alfrēds Tisē]]|GBR|1900. gada vasaras}}'''
| '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Džons Kregans]]|USA|1900. gada vasaras}}'''
| [[Attēls:Hall 1900.jpg|50px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Deivids Hols]]|USA|1900. gada vasaras}}'''
|}

== Rezultāti ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
| bgcolor=#cfc|'''Q''' || Kvalifikācija fināla kārtai 
|-
| '''OR''' || Olimpiskais rekords
|}

=== Kvalifikācijas kārta ===
; 1. grupa
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! Piezīmes
|- style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 1 || align=left|[[Deivids Hols]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || 1:59.0 || '''Q'''; '''[[Olimpiskie rekordi vieglatlētikā|OR]]'''
|- style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 2 || align=left|[[Alfrēds Tisē]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || 1:59.4 || '''Q'''
|-
| 3 || align=left|[[Hovards Haiess]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || 2:00.2 || 
|-
| 4 || align=left|[[Moriss Salomē]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 
|-
| 5 || align=left|[[Kristiāns Kristensens]] || align=left|{{ValstsOS|DEN|1900. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 
|-
| rowspan=&quot;2&quot;| 6/7 || align=left|[[Volters Dramhellers]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 
|-
| align=left|[[Aleksandrs Grānts]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 
|}

; 2. grupa
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! Piezīmes
|- style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 1 || align=left|[[Anrī Deložs]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 2:00.6 || '''Q'''
|- style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 2 || align=left|[[Zoltāns Speidls]] || align=left|{{ValstsOS|HUN|1900. gada vasaras}} || 2:01.1 || '''Q'''
|-
| 3 || align=left|[[Justuss Skrefords]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || 2:01.8 || 
|-
| rowspan=&quot;3&quot;| 4/6 || align=left|[[Emilio Banfi]] || align=left|{{ValstsOS|ITA|1900. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 
|-
| align=left|[[Edvards Bašnells]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 
|-
| align=left|[[Harisons Smits]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 
|}

; 3. grupa
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! Piezīmes
|- style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 1 || align=left|[[Džons Kregans]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || 2:03.0 || '''Q'''
|- style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 2 || align=left|[[Džons Brejs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || 2:03.9 || '''Q'''
|-
| 3 || align=left|[[Hārvijs Lords]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || 2:04.5 || 
|-
| rowspan=&quot;2&quot;| 4/5 || align=left|[[Edvards Mečlings]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 
|-
| align=left|[[Ondržejs Pukls]] || align=left|{{ValstsOS|BOH|1900. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|}

=== Fināls ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Attālums !! Piezīmes
|-
| {{gold1}} || align=left|[[Alfrēds Tisē]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || 2:01.2 || 
|-
| {{silver2}} || align=left|[[Džons Kregans]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || 2:03.0 ||
|-
| {{bronze3}} || align=left|[[Deivids Hols]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || 2:03.8 ||
|- 
| 4 || align=left|[[Anrī Deložs]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 5 || align=left|[[Zoltāns Speidls]] || align=left|{{ValstsOS|HUN|1900. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|-
| 6 || align=left|[[Džons Brejs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' ||
|}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==
* {{main|Vieglatlēti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
800 metru sacensībās startēja 18 sportisti no 7 valstīm. ASV, Bohēmija, Dānija un Itālija pirmoreizi startēja šajā disciplīnā. 

''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.''
{{colbegin|2}}
* {{flagIOC|USA|1900. gada vasaras|11}}
* {{flagIOC|BOH|1900. gada vasaras|1}}
* {{flagIOC|DEN|1900. gada vasaras|1}}
* {{flagIOC|FRA|1900. gada vasaras|2}}
* {{flagIOC|ITA|1900. gada vasaras|1}}
* {{flagIOC|GBR|1900. gada vasaras|1}}
* {{flagIOC|HUN|1900. gada vasaras|1}}
{{colend}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200417050044/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/ATH/mens-800-metres.html Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/results/56059 Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}}
* [https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/athletics/800m-men Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem (''Olympics'')] {{en}}
* De Wael, Herman. ''Herman's Full Olympians'': &quot;Athletics 1900&quot;.  Accessed 18 March 2006. Available electronically at [http://users.skynet.be/hermandw/olymp/ath1900.html ] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20060211154257/http://users.skynet.be/hermandw/olymp/ath1900.html |date={{dat|2006|02|11||bez}} }}.
* {{cite book | author = Mallon, Bill | year = 1998 | title = The 1900 Olympic Games, Results for All Competitors in All Events, with Commentary | publisher = McFarland &amp; Company, Inc., Publishers | location = Jefferson, North Carolina | isbn = 0-7864-0378-0 | url = https://archive.org/details/1900olympicgames00mall }}

{{800 metri vieglatlētikā olimpiskajās spēlēs}}
{{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — 800 metri vīriešiem}}

[[Kategorija:Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|800 metri]]</text>
      <sha1>86r53isvhvt7nxi95nbesggm490q677</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem</title>
    <ns>0</ns>
    <id>467688</id>
    <revision>
      <id>3662396</id>
      <parentid>3643157</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T19:23:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Rezultāti */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8832" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
|event =        400 metru barjerskrējiens vīriešiem
|games =        1900. gada Vasaras
|image =        Alvin Kraenzlein, champion olympique des 110 et 400 mètres haies aux JO de 1900.jpg
|image_size =   250
|caption =      
|venue =        {{vieta|Francija|Parīze|Buloņas mežs|Kruakatelāns}}
|date =         1900. gada 14. un 15. jūlijs
|competitors =  5
|nations =      4
|gold=          [[Volters Tjūksberijs]]
|goldNOC =      USA
|silver=        [[Anrī Tozēns]]
|silverNOC =    FRA
|bronze =       [[Džordžs Ortons]]
|bronzeNOC =    CAN
|win_value=
|prev =        
|next =        [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|1904 Sentluisa]]
}}
{{Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

'''400 metru barjerskrējiens vīriešiem''' bija viena no 23 disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensību ietvaros [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]. Tā bija garākā no [[barjerskrējiens|barjerskrējiena]] distancēm šajās olimpiskajās spēlēs. Sacensības notika 1900. gada 14. jūlijā, [[Kruakatelāns|Kruakatelānā]], [[Buloņas mežs|Buloņas meža]] teritorijā. Tajās startēja 5 sportisti no četrām valstīm.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/ATH/mens-400-metres-hurdles.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417050552/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/ATH/mens-400-metres-hurdles.html |work=Sports Reference |archive-date=2020. gada 27. septembris| title=Athletics at the 1900 Paris Summer Games: Men's 400 metres Hurdles |accessdate=2020. gada 27. septembris}}&lt;/ref&gt;

Sacensības bija sadalītas divās kārtās. Pirmā kārta, kas notika 14. jūlijā, bija kvalifikācija, kurā tika aizvadīti divi priekšskrējieni. Katra priekšskrējiena divi labākie rezultāta ieguvēji kvalificējas fināla skrējienam. Fināla skrējiens notika 15 jūlijā un tajā piedalījās 4 sportisti.

Zelta medaļu, ar rezultātu 57.6 sekundes, izcīnīja [[ASV 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportists [[Volters Tjūksberijs]]. Sudraba medaļu, ar rezultātu 58.3 sekundes, ieguva [[Francija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Francijas]] sportists [[Anrī Tozēns]]. Savukārt bronzas medaļu ieguva [[Kanāda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Kanādas]] sportists [[Džordžs Ortons]].&lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.olympic.org/paris-1900/athletics/400m-hurdles-men|title=Paris 1900 Athletics — 400m hurdles men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}&lt;/ref&gt;

Sacensību laikā vairākkārtīgi tika uzlabots [[olimpiskie rekordi vieglatlētikā|olimpiskais rekords]] šajā disciplīnā. Pirmo olimpisko rekordu uzstādīja ASV sportists Volters Tjūksberijs, 1 minūte un 1 sekunde, pirmajā priekšskrējienā. Otrajā priekšskrējienā šo rekordu uzlaboja Francijas sportists Anrī Tozēns — 1:00.2. Fināla skrējienā atkal Volters Tjūksberijs šo rekordu laboja uz 57.6 sekundēm.

== Rekordi ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:95%;&quot;
|- 
! colspan=&quot;5&quot;|Esošie rekordi līdz 1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
! Rekords !! Laiks !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums
|-
| '''Pasaules rekords''' || '''56.4*''' || {{flaga|ASV}} [[Džeroms Baks]] &lt;small&gt;(ASV)&lt;/small&gt; || {{vieta|ASV|Ņujorka}} || 1896. gada 19. septembris
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || colspan=&quot;4&quot; align=center| ''Nebija''
|-
! colspan=&quot;5&quot;| Labotie/Uzstādītie rekordi pēc 1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
! Rekords !! Laiks !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums
|-
| rowspan=&quot;3&quot;| '''Olimpiskais rekords''' || align=center|'''1:01.0''' || {{Valsts OS sportists|[[Volters Tjūksberijs]]|USA|1900. gada vasaras}} || rowspan=&quot;3&quot;| {{vieta|Francija|Parīze}} || rowspan=&quot;2&quot;| 1900. gada 14. jūlijs
|-
| align=center|'''1:00.2''' || {{Valsts OS sportists|[[Anrī Tozēns]]|FRA|1900. gada vasaras}}
|-
| align=center|'''57.6''' || {{Valsts OS sportists|[[Volters Tjūksberijs]]|USA|1900. gada vasaras}} || 1900. gada 15. jūlijs
|}

''(*) — neoficiālais 440 jardu (402.34 metru) rekords''

== Medaļu ieguvēji ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; text-align:center&quot;
|-
| style=&quot;background:gold; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Zelts
| style=&quot;background:silver; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Sudrabs
| style=&quot;background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Bronza
|-
| [[Attēls:Walter Tewksbury.jpg|55px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Volters Tjūksberijs]]|USA|1900. gada vasaras}}'''
| '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Anrī Tozēns]]|FRA|1900. gada vasaras}}'''
| [[Attēls:OrtonPenn.jpg|70px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Džordžs Ortons]]|CAN|1900. gada vasaras}}'''
|}

== Rezultāti ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
|bgcolor=#cfc| '''Q''' || Kvalifikācija fināla kārtai
|-
| '''OR''' || Olimpiskais rekords
|}

=== Kvalifikācijas kārta ===
{{colbegin|2}}
; 1. priekšskrējiens
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! Piezīmes
|- style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 1 || align=left|[[Volters Tjūksberijs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || 1:01.0 || '''Q'''; '''[[Olimpiskie rekordi vieglatlētikā|OR]]'''
|- style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 2 || align=left|[[Viljams Lūiss]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || (1:02.4) || '''Q'''
|-
| 3 || align=left|[[Karels Nedveds]] || align=left|{{ValstsOS|BOH|1900. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 
|}

; 2. priekšskrējiens
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! Piezīmes
|- style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 1 || align=left|[[Anrī Tozēns]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 1:00.2  || '''Q'''; '''[[Olimpiskie rekordi vieglatlētikā|OR]]'''
|- style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 2 || align=left|[[Džordžs Ortons]] || align=left|{{ValstsOS|CAN|1900. gada vasaras}} || (1:00.2)  || '''Q'''
|}
{{colend}}

=== Fināls ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Attālums !! Piezīmes
|-
| {{gold1}} || align=left|[[Volters Tjūksberijs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || 57.6 || '''[[Olimpiskie rekordi vieglatlētikā|OR]]'''
|-
| {{silver2}} || align=left|[[Anrī Tozēns]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || (58.3) ||
|-
| {{bronze3}} || align=left|[[Džordžs Ortons]] || align=left|{{ValstsOS|CAN|1900. gada vasaras}} || (58.8) ||
|- 
| — || align=left|[[Viljams Lūiss]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || ''Nestartēja'' || 
|}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==
* {{main|Vieglatlēti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
400 metru barjerskrējiena sacensībās startēja 5 sportisti no 4 valstīm. 

''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.''

* {{flagIOC|USA|1900. gada vasaras|2}}
* {{flagIOC|BOH|1900. gada vasaras|1}}
* {{flagIOC|FRA|1900. gada vasaras|1}}
* {{flagIOC|CAN|1900. gada vasaras|1}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200417052351/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/ATH/mens-400-metres-hurdles.html Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/results/56081 Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}}
* [https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/athletics/400m-hurdles-men Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem (''Olympics'')] {{en}}
* De Wael, Herman. ''Herman's Full Olympians'': &quot;Athletics 1900&quot;.  Accessed 18 March 2006. Available electronically at [http://users.skynet.be/hermandw/olymp/ath1900.html ] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20060211154257/http://users.skynet.be/hermandw/olymp/ath1900.html |date={{dat|2006|02|11||bez}} }}.
* {{cite book | author = Mallon, Bill | year = 1998 | title = The 1900 Olympic Games, Results for All Competitors in All Events, with Commentary | publisher = McFarland &amp; Company, Inc., Publishers | location = Jefferson, North Carolina | isbn = 0-7864-0378-0 | url = https://archive.org/details/1900olympicgames00mall }}

{{Barjerskrējiens vieglatlētikā olimpiskajās spēlēs}}
{{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem}}

[[Kategorija:Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|barjerskrējiens]]</text>
      <sha1>sei9jje7kzg8yahpek93wrpydbyk1mp</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3662397</id>
      <parentid>3662396</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T19:24:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Kvalifikācijas kārta */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8808" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
|event =        400 metru barjerskrējiens vīriešiem
|games =        1900. gada Vasaras
|image =        Alvin Kraenzlein, champion olympique des 110 et 400 mètres haies aux JO de 1900.jpg
|image_size =   250
|caption =      
|venue =        {{vieta|Francija|Parīze|Buloņas mežs|Kruakatelāns}}
|date =         1900. gada 14. un 15. jūlijs
|competitors =  5
|nations =      4
|gold=          [[Volters Tjūksberijs]]
|goldNOC =      USA
|silver=        [[Anrī Tozēns]]
|silverNOC =    FRA
|bronze =       [[Džordžs Ortons]]
|bronzeNOC =    CAN
|win_value=
|prev =        
|next =        [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|1904 Sentluisa]]
}}
{{Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

'''400 metru barjerskrējiens vīriešiem''' bija viena no 23 disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensību ietvaros [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]. Tā bija garākā no [[barjerskrējiens|barjerskrējiena]] distancēm šajās olimpiskajās spēlēs. Sacensības notika 1900. gada 14. jūlijā, [[Kruakatelāns|Kruakatelānā]], [[Buloņas mežs|Buloņas meža]] teritorijā. Tajās startēja 5 sportisti no četrām valstīm.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/ATH/mens-400-metres-hurdles.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417050552/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/ATH/mens-400-metres-hurdles.html |work=Sports Reference |archive-date=2020. gada 27. septembris| title=Athletics at the 1900 Paris Summer Games: Men's 400 metres Hurdles |accessdate=2020. gada 27. septembris}}&lt;/ref&gt;

Sacensības bija sadalītas divās kārtās. Pirmā kārta, kas notika 14. jūlijā, bija kvalifikācija, kurā tika aizvadīti divi priekšskrējieni. Katra priekšskrējiena divi labākie rezultāta ieguvēji kvalificējas fināla skrējienam. Fināla skrējiens notika 15 jūlijā un tajā piedalījās 4 sportisti.

Zelta medaļu, ar rezultātu 57.6 sekundes, izcīnīja [[ASV 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportists [[Volters Tjūksberijs]]. Sudraba medaļu, ar rezultātu 58.3 sekundes, ieguva [[Francija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Francijas]] sportists [[Anrī Tozēns]]. Savukārt bronzas medaļu ieguva [[Kanāda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Kanādas]] sportists [[Džordžs Ortons]].&lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.olympic.org/paris-1900/athletics/400m-hurdles-men|title=Paris 1900 Athletics — 400m hurdles men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}&lt;/ref&gt;

Sacensību laikā vairākkārtīgi tika uzlabots [[olimpiskie rekordi vieglatlētikā|olimpiskais rekords]] šajā disciplīnā. Pirmo olimpisko rekordu uzstādīja ASV sportists Volters Tjūksberijs, 1 minūte un 1 sekunde, pirmajā priekšskrējienā. Otrajā priekšskrējienā šo rekordu uzlaboja Francijas sportists Anrī Tozēns — 1:00.2. Fināla skrējienā atkal Volters Tjūksberijs šo rekordu laboja uz 57.6 sekundēm.

== Rekordi ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:95%;&quot;
|- 
! colspan=&quot;5&quot;|Esošie rekordi līdz 1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
! Rekords !! Laiks !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums
|-
| '''Pasaules rekords''' || '''56.4*''' || {{flaga|ASV}} [[Džeroms Baks]] &lt;small&gt;(ASV)&lt;/small&gt; || {{vieta|ASV|Ņujorka}} || 1896. gada 19. septembris
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || colspan=&quot;4&quot; align=center| ''Nebija''
|-
! colspan=&quot;5&quot;| Labotie/Uzstādītie rekordi pēc 1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
! Rekords !! Laiks !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums
|-
| rowspan=&quot;3&quot;| '''Olimpiskais rekords''' || align=center|'''1:01.0''' || {{Valsts OS sportists|[[Volters Tjūksberijs]]|USA|1900. gada vasaras}} || rowspan=&quot;3&quot;| {{vieta|Francija|Parīze}} || rowspan=&quot;2&quot;| 1900. gada 14. jūlijs
|-
| align=center|'''1:00.2''' || {{Valsts OS sportists|[[Anrī Tozēns]]|FRA|1900. gada vasaras}}
|-
| align=center|'''57.6''' || {{Valsts OS sportists|[[Volters Tjūksberijs]]|USA|1900. gada vasaras}} || 1900. gada 15. jūlijs
|}

''(*) — neoficiālais 440 jardu (402.34 metru) rekords''

== Medaļu ieguvēji ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; text-align:center&quot;
|-
| style=&quot;background:gold; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Zelts
| style=&quot;background:silver; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Sudrabs
| style=&quot;background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Bronza
|-
| [[Attēls:Walter Tewksbury.jpg|55px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Volters Tjūksberijs]]|USA|1900. gada vasaras}}'''
| '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Anrī Tozēns]]|FRA|1900. gada vasaras}}'''
| [[Attēls:OrtonPenn.jpg|70px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Džordžs Ortons]]|CAN|1900. gada vasaras}}'''
|}

== Rezultāti ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
|bgcolor=#cfc| '''Q''' || Kvalifikācija fināla kārtai
|-
| '''OR''' || Olimpiskais rekords
|}

=== Kvalifikācijas kārta ===
{{colbegin|2}}
; 1. grupa
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! Piezīmes
|- style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 1 || align=left|[[Volters Tjūksberijs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || 1:01.0 || '''Q'''; '''[[Olimpiskie rekordi vieglatlētikā|OR]]'''
|- style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 2 || align=left|[[Viljams Lūiss]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || (1:02.4) || '''Q'''
|-
| 3 || align=left|[[Karels Nedveds]] || align=left|{{ValstsOS|BOH|1900. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 
|}

; 2. grupa
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! Piezīmes
|- style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 1 || align=left|[[Anrī Tozēns]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 1:00.2  || '''Q'''; '''[[Olimpiskie rekordi vieglatlētikā|OR]]'''
|- style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 2 || align=left|[[Džordžs Ortons]] || align=left|{{ValstsOS|CAN|1900. gada vasaras}} || (1:00.2)  || '''Q'''
|}
{{colend}}

=== Fināls ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Attālums !! Piezīmes
|-
| {{gold1}} || align=left|[[Volters Tjūksberijs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || 57.6 || '''[[Olimpiskie rekordi vieglatlētikā|OR]]'''
|-
| {{silver2}} || align=left|[[Anrī Tozēns]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || (58.3) ||
|-
| {{bronze3}} || align=left|[[Džordžs Ortons]] || align=left|{{ValstsOS|CAN|1900. gada vasaras}} || (58.8) ||
|- 
| — || align=left|[[Viljams Lūiss]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || ''Nestartēja'' || 
|}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==
* {{main|Vieglatlēti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
400 metru barjerskrējiena sacensībās startēja 5 sportisti no 4 valstīm. 

''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.''

* {{flagIOC|USA|1900. gada vasaras|2}}
* {{flagIOC|BOH|1900. gada vasaras|1}}
* {{flagIOC|FRA|1900. gada vasaras|1}}
* {{flagIOC|CAN|1900. gada vasaras|1}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200417052351/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/ATH/mens-400-metres-hurdles.html Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/results/56081 Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}}
* [https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/athletics/400m-hurdles-men Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem (''Olympics'')] {{en}}
* De Wael, Herman. ''Herman's Full Olympians'': &quot;Athletics 1900&quot;.  Accessed 18 March 2006. Available electronically at [http://users.skynet.be/hermandw/olymp/ath1900.html ] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20060211154257/http://users.skynet.be/hermandw/olymp/ath1900.html |date={{dat|2006|02|11||bez}} }}.
* {{cite book | author = Mallon, Bill | year = 1998 | title = The 1900 Olympic Games, Results for All Competitors in All Events, with Commentary | publisher = McFarland &amp; Company, Inc., Publishers | location = Jefferson, North Carolina | isbn = 0-7864-0378-0 | url = https://archive.org/details/1900olympicgames00mall }}

{{Barjerskrējiens vieglatlētikā olimpiskajās spēlēs}}
{{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem}}

[[Kategorija:Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|barjerskrējiens]]</text>
      <sha1>2hj2y3v1en15eo5xgd6odbyftae22lb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Františeks Janda-Suks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>468262</id>
    <revision>
      <id>3662156</id>
      <parentid>3629636</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T15:49:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9589" xml:space="preserve">{{Sportista infokaste
 |               vārds = Františeks Janda-Suks
 |       piktogramma_1 = Athletics pictogram.svg
 |   piktogramma_1 izm = 
 | piktogramma_1 saite = Vieglatlētika
 |          vārds_orig = ''František Janda-Suk''
 |              attēls = František Janda-Suk.jpg
 |             att_izm = 200
 |            paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |         pilns vārds = 
 |              dz_dat = {{dat|1878|3|25}}
 |             dz_viet = [[Postrižina]], netālu no [[Rudnice pie Labas|Rudnices pie Labas]], [[Čehija]]
 |             mir_dat = {{dat|1955|6|23}}
 |            mir_viet = [[Prāga]], [[Čehija]]
 |             tautība = čehs
 |              garums = 
 |               svars = 
&lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
 |   pārstāvētā valsts = {{flaga|BOH}} [[Bohēmija]] &lt;br /&gt; {{flaga|TCH}} [[Čehoslovākija]]
 |        sporta veids = [[vieglatlētika]]
 |          disciplīna = [[diska mešana]]
&lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |           os_dalība = 3 ([[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900]], [[1912. gada vasaras olimpiskās spēles|1912]] un [[1920. gada vasaras olimpiskās spēles|1920]])
 |          os_medaļas = 1 sudraba
 |         os_lab sasn = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |              tituli = 
 |         augst rangs = 
 |              aģenti = 
 |          sasniegumi = 
 |               slavz = 
 |             dzimums = V
 |           atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |       rādīt_medaļas = jā
 |         headercolor = 
 |       medaļu tabula = 
{{MedalCountry     | {{flaga|BOH}} [[Bohēmija]]}}
{{MedalSport       | [[File:Athletics pictogram.svg|20px]] [[Vieglatlētika]]}}
{{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Vasaras olimpiskās spēles]]}}
{{MedalSilver      | [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|Parīze 1900]] | [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]]}}
}}

'''Františeks Janda-Suks''' ({{val|cz|František Janda-Suk}}; dzimis {{dat|1878|3|25}}, miris {{dat|1955|6|23}}) bija čehu [[vieglatlēts]], olimpiskās sudraba medaļas ieguvējs [[diska mešana|diska mešanā]] [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], kur pārstāvēja [[Bohēmija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Bohēmiju]]. Startēja arī [[1912. gada vasaras olimpiskās spēles|1912. gada Stokholmas olimpiskajās spēlēs]], pārstāvot [[Bohēmija 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Bohēmiju]] un [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] Parīzē, kur pārstāvēja [[Čehoslovākija 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Čehoslovākiju]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/ja/frantisek-janda-suk-1.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417174040/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/ja/frantisek-janda-suk-1.html |work=Sports Reference |archive-date=2020. gada 8. oktobris |title=František Janda-Suk |accessdate=2020. gada 8. oktobris }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200417174040/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/ja/frantisek-janda-suk-1.html |date=2020. gada 17. Aprīlis }}&lt;/ref&gt;

== Biogrāfija ==
Viņš ir dzimis [[Postrižina|Postrižinā]], netālu no [[Rudnice pie Labas|Rudnices pie Labas]], tagadējās [[Čehija]]s teritorijā, un miris Čehijas (toreizējās [[Čehoslovākija]]s) galvaspilsētā [[Prāga|Prāgā]].

[[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] viņš startēja [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|diska mešanas]] disciplīnā. Šajā disciplīnā viņš ieguva sudraba medaļu, fināla kārtā aizmetot disku 35,04 metru attālumā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/athletics/discus-throw-men|title=Paris 1900 Athletics — discus throw men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}&lt;/ref&gt; un savu kvalifikācijas rezultātu uzlabojot par 10 centimetriem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/ATH/mens-discus-throw.html|archive-url=https://web.archive.org/web/20200417172818/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/ATH/mens-discus-throw.html|work=Sports Reference|archive-date=2020. gada 16. septembris|title=Athletics at the 1900 Paris Summer Games: Men's Discus Throw|accessdate=2020. gada 16. septembris}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200417172818/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/ATH/mens-discus-throw.html |date=2020. gada 17. Aprīlis }}&lt;/ref&gt; Viņš kļuva par pirmo Čehijas sportistu, kurš izcīnījis sudraba medaļu [[diska mešana olimpiskajās spēlēs|diska mešanā olimpiskajās spēlēs]]. Viņš bija pirmais mūsdienu sportists, kurš meta disku, vienlaikus griežot visu ķermeni. Viņš izgudroja šo tehniku, pētot slavenās statujas &quot;[[Diskobols]]&quot; stāvokli. Tikai pēc viena gada tehnikas izstrādes viņš ieguva olimpisko sudrabu.

Pēc 12 gadiem, 1912. gadā, Františeks Janda-Suks atkal startēja [[1912. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas šoreiz norisinājās [[Stokholma|Stokholmā]]. Šoreiz viņš startēja divās [[Vieglatlētika 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] mešanas disciplīnās. [[Vieglatlētika 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|Lodes grūšanas]] sacensībās ar rezultātu 11,15 metri viņš ieguva 15. vietu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1912/ATH/mens-shot-put.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417174551/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1912/ATH/mens-shot-put.html |work=Sports Reference |archive-date=2020. gada 8. oktobris |title=Athletics at the 1912 Stockholm Summer Games:
Men's Shot Put |accessdate=2020. gada 8. oktobris }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200417174551/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1912/ATH/mens-shot-put.html |date=2020. gada 17. Aprīlis }}&lt;/ref&gt; Savukārt [[Vieglatlētika 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|diska mešanā]] šajā reizē viņš ar rezultātu 38,31 metri izcīnīja 17. vietu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1912/ATH/mens-discus-throw.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417174604/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1912/ATH/mens-discus-throw.html |work=Sports Reference |archive-date=2020. gada 8. oktobris |title=Athletics at the 1912 Stockholm Summer Games: Men's Discus  Throw |accessdate=2020. gada 8. oktobris }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200417174604/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1912/ATH/mens-discus-throw.html |date=2020. gada 17. Aprīlis }}&lt;/ref&gt;

[[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|1924. gada Parīzes vasaras olimpiskajās spēlēs]] viņš pārstāvēja [[Čehoslovākija 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Čehoslovākijas]] komandu. Atklāšanas ceremonijā viņš bija [[Čehoslovākijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|valsts karognesējs]]. Šajās olimpiskajās spēlēs viņš atkal startēja [[Vieglatlētika 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|diska mešanas]] sacensībās. Savā kvalifikācijas grupā viņš disku aizmeta 34,08 metru attālumā un kopvērtējumā bija 29. vietā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1924/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417040926/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1924/ |work=Sports Reference |archive-date=2020. gada 8. oktobris |title=Athletics at the 1924 Paris Summer Games: Men's Discus  Throw |accessdate=2020. gada 8. oktobris }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080707092721/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1924/ |date=2008. gada 7. Jūlijs }}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.olympic.org/frantisek-janda-suk Františeks Janda-Suks (SOK profils)] {{en ikona}}
* [https://www.olympedia.org/athletes/76627 Františeks Janda-Suks (''Olympedia'' profils)] {{en ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20161203073822/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/ha/truxtun-hare-1.html Františeks Janda-Suks(''Sports Reference'' profils)] {{en ikona}}

{{Bohēmijas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

{{DEFAULTSORT:Janda-Suks, Františeks}}

[[Kategorija:1878. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1955. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Čehijas vieglatlēti]]
[[Kategorija:Bohēmijas sportisti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Bohēmijas sportisti 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Čehoslovākijas sportisti 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Vieglatlēti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Vieglatlēti 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Vieglatlēti 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]]
[[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki vieglatlētikā]]
[[Kategorija:Bohēmijas olimpiskie sudraba medaļnieki]]
[[Kategorija:Lodes grūdēji]]
[[Kategorija:Diska metēji]]</text>
      <sha1>tpzv1rhak2i0nhfl0gc52vgxnsv3fmr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — šķēpa mešana vīriešiem</title>
    <ns>10</ns>
    <id>468376</id>
    <revision>
      <id>3662415</id>
      <parentid>3324266</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T20:18:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4996" xml:space="preserve">{{Navbox
| name = Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — šķēpa mešana vīriešiem 
| title = Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — šķēpa mešana vīriešiem
| titlestyle = background:#BFD7FF
| basestyle = background:#DDEBFF
| state= {{{state|autocollapse}}}
| liststyle = text-align:left;
| listclass = plainlist

|list1 = {{colbegin|colwidth=25em}}
* [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — šķēpa mešana vīriešiem|1908]] — {{Valsts OS sportists|[[Ēriks Lemmings]]|SWE|1908. gada vasaras}}
* [[Vieglatlētika 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — šķēpa mešana vīriešiem|1912]] — {{Valsts OS sportists|[[Ēriks Lemmings]]|SWE|1912. gada vasaras}}
* [[Vieglatlētika 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — šķēpa mešana vīriešiem|1920]] — {{Valsts OS sportists|[[Jonni Miirā]]|FIN|1920. gada vasaras}}
* [[Vieglatlētika 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — šķēpa mešana vīriešiem|1924]] — {{Valsts OS sportists|[[Jonni Miirā]]|FIN|1924. gada vasaras}}
* [[Vieglatlētika 1928. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — šķēpa mešana vīriešiem|1928]] — {{Valsts OS sportists|[[Ēriks Lundkvists]]|SWE|1928. gada vasaras}}
* [[Vieglatlētika 1932. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — šķēpa mešana vīriešiem|1932]] — {{Valsts OS sportists|[[Mati Jarvinens]]|FIN|1932. gada vasaras}}
* [[Vieglatlētika 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — šķēpa mešana vīriešiem|1936]] — {{Valsts OS sportists|[[Gerhards Stoks]]|GER|1936. gada vasaras}}
* [[Vieglatlētika 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — šķēpa mešana vīriešiem|1948]] — {{Valsts OS sportists|[[Tapio Rautavaara]]|FIN|1948. gada vasaras}}
* [[Vieglatlētika 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — šķēpa mešana vīriešiem|1952]] — {{Valsts OS sportists|[[Kī Jangs]]|USA|1952. gada vasaras}}
* [[Vieglatlētika 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — šķēpa mešana vīriešiem|1956]] — {{Valsts OS sportists|[[Egils Danielsens]]|NOR|1956. gada vasaras}}
* [[Vieglatlētika 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — šķēpa mešana vīriešiem|1960]] — {{Valsts OS sportists|[[Viktors Cibuļenko]]|URS|1960. gada vasaras}}
* [[Vieglatlētika 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — šķēpa mešana vīriešiem|1964]] — {{Valsts OS sportists|[[Pauli Nevala]]|FIN|1964. gada vasaras}}
* [[Vieglatlētika 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — šķēpa mešana vīriešiem|1968]] — {{Valsts OS sportists|[[Jānis Lūsis (vieglatlēts)|Jānis Lūsis]]|URS|1968. gada vasaras}}
* [[Vieglatlētika 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — šķēpa mešana vīriešiem|1972]] — {{Valsts OS sportists|[[Klauss Volfermans]]|FRG|1972. gada vasaras}}
* [[Vieglatlētika 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — šķēpa mešana vīriešiem|1976]] — {{Valsts OS sportists|[[Miklošs Nemets]]|HUN|1976. gada vasaras}}
* [[Vieglatlētika 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — šķēpa mešana vīriešiem|1980]] — {{Valsts OS sportists|[[Dainis Kūla]]|URS|1980. gada vasaras}}
* [[Vieglatlētika 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — šķēpa mešana vīriešiem|1984]] — {{Valsts OS sportists|[[Arto Harkonens]]|FIN|1984. gada vasaras}}
* [[Vieglatlētika 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — šķēpa mešana vīriešiem|1988]] — {{Valsts OS sportists|[[Tapio Korjuss]]|FIN|1988. gada vasaras}}
* [[Vieglatlētika 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — šķēpa mešana vīriešiem|1992]] — {{Valsts OS sportists|[[Jans Železnijs]]|TCH|1992. gada vasaras}}
* [[Vieglatlētika 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — šķēpa mešana vīriešiem|1996]] — {{Valsts OS sportists|[[Jans Železnijs]]|CZE|1996. gada vasaras}}
* [[Vieglatlētika 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — šķēpa mešana vīriešiem|2000]] — {{Valsts OS sportists|[[Jans Železnijs]]|CZE|2000. gada vasaras}}
* [[Vieglatlētika 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — šķēpa mešana vīriešiem|2004]] — {{Valsts OS sportists|[[Andrēass Tūrkildsens]]|NOR|2004. gada vasaras}}
* [[Vieglatlētika 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — šķēpa mešana vīriešiem|2008]] — {{Valsts OS sportists|[[Andrēass Tūrkildsens]]|NOR|2008. gada vasaras}}
* [[Vieglatlētika 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — šķēpa mešana vīriešiem|2012]] — {{Valsts OS sportists|[[Kešorns Volkots]]|TRI|2012. gada vasaras}}
* [[Vieglatlētika 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — šķēpa mešana vīriešiem|2016]] — {{Valsts OS sportists|[[Tomass Rēlers]]|GER|2016. gada vasaras}}
* [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — šķēpa mešana vīriešiem|2020]] — {{Valsts OS sportists|[[Nīradžs Čopra]]|IND|2020. gada vasaras}}
{{colend}}

}}&lt;noinclude&gt;
{{Collapsible option}}

[[Kategorija:Vieglatlētikas olimpiskās veidnes|olimpiskie čempioni]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>a6bb2uiikqxh4ot2yzzmkcseu8ccu9y</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2021. gads kino</title>
    <ns>0</ns>
    <id>468494</id>
    <revision>
      <id>3662260</id>
      <parentid>3600874</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T16:22:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Miruši */sīkumi, replaced: Vestsaidas stāsts (filma) → Vestsaidas stāsts (1961. gada filma) using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="29134" xml:space="preserve">{{Gadukaste-citi|2021|kino|kino}}
Šajā lapā apkopota informācija par '''[[2021. gads|2021. gadā]]''' plānotajiem starptautiskajiem un vietējiem kino pasākumiem, ienesīgākajām gada filmām, kino nozares darbinieku nāvēm, kā arī 2021. gadā iznākušajām [[Latvijas kino|Latvijas filmām]].

== Ienesīgākās filmas ==
Šis ir 2021. gadā izdoto desmit pasaules ienesīgāko filmu saraksts:&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.boxofficemojo.com/year/world/2021/?ref_=bo_cso_table_1|title=2021 Worldwide Box Office |website=[[Box Office Mojo]]|publisher=[[Internet Movie Database|IMDb]]|accessdate={{dat|2022|2|22||bez}}}}&lt;/ref&gt;

: {{uzraksts|#b6fcb6|iekrāsotās filmas pašreiz tiek demonstrētas pasaules kinoteātros.}}

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:left; margin:left;&quot;
|+Ienesīgākās 2021. gada filmas
|-
! #!! Nosaukums!! Izplatītājs!! Ienākumi
|-
! style=&quot;text-align:center;&quot;| 1
| &quot;[[Zirnekļcilvēks: Mājupceļa nav]]&quot; (''Spider-Man: No Way Home'')
| ''[[Sony Pictures|Sony]]''
| ${{sk|1831440686}}
|-
! style=&quot;text-align:center;&quot;| 2
| ''[[The Battle at Lake Changjin]]'' (''长津湖'')
| ''[[Huaxia Film Distribution]]''
| ${{sk|902540935}}
|-
! style=&quot;text-align:center;&quot;| 3
| ''[[Hi, Mom]]'' (''你好，李焕英'')
| ''Lian Ray Pictures''
| ${{sk|822009764}}
|-
! style=&quot;text-align:center;&quot;| 4
| &quot;[[Nav laiks mirt]]&quot; (''No Time to Die'')
| ''Universal'' / [[Metro-Goldwyn-Mayer|MGM]]
| ${{sk|774153007}}
|-
! style=&quot;text-align:center;&quot;| 5
| &quot;[[Ātrs un bez žēlastības 9]]&quot; (F9)
| ''[[Universal Pictures]]''
| ${{sk|726229501}}
|-
! style=&quot;text-align:center;&quot;| 6
| ''[[Detective Chinatown 3]]'' (''唐人街探案 3'')
| ''[[Wanda Media|Wanda Pictures]]''
| ${{sk|686257563}}
|-
! style=&quot;text-align:center;&quot;| 7
| &quot;[[Venoms: Būs slaktiņš]]&quot; (''Venom: Let There Be Carnage'')
| ''Sony''
| ${{sk|502050366}}
|-
! style=&quot;text-align:center;&quot;| 8
| ''[[Godzilla vs. Kong]]''
| ''[[Warner Bros.]]'' / ''[[Toho]]''
| ${{sk|468216094}}
|-
! style=&quot;text-align:center;&quot;| 9
| &quot;[[Šanči un leģenda par desmit gredzeniem]]&quot; (''Shang-Chi and the Legend of the Ten Rings'')
| rowspan=&quot;2&quot; |''[[Walt Disney Studios Motion Pictures|Disney]]''
| ${{sk|432243292}}
|-
! style=&quot;text-align:center;&quot;| 10
| &quot;[[Mūžīgie]]&quot; (''Eternals'')
| ${{sk|402064899}}
|}

=== 2021. gada kases ieņēmumu rekordi ===
* Trīs ķīniešu filmu, ''[[The Battle at Lake Changjin]]'', ''[[Hi, Mom]]'' un ''[[Detective Chinatown 3]]'', pasaules kases ienākumi pārsniedz {{nobr|600 miljonus}} ASV dolāru, padarot tās par vienām no visu laiku ienesīgākajām filmām, kas nav angļu valodā.
** ''[[The Battle at Lake Changjin]]'' otra visu laiku ienesīgākā filma, kas nav angļu valodā, un pirmā Ķīnas filma, kas ierindojusies pirmajā vietā starp gada ienesīgākajām filmām.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Weekly box office &gt; China |url=http://english.entgroup.cn/boxoffice/cn/Default.aspx?week=1181 |accessdate={{dat|2021|11|6||bez}}}}&lt;/ref&gt;
** ''[[Hi, Mom]]'' ir ienesīgākā sievietes režisores uzņemtā filma, kas pārspējusi 2017. gada filmu &quot;[[Brīnumsieviete (filma)|Brīnumsieviete]]&quot;.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Box Office: China’s ‘Hi, Mom’ Passes ‘Wonder Woman’ As Top-Grossing Movie From Solo Female Director |url=https://www.forbes.com/sites/scottmendelson/2021/03/24/box-office-hi-mom-passes-wonder-woman-as-top-grossing-movie-from-solo-female-director/?sh=6d2594f3578e |website=[[forbes|forbes.com]] |accessdate={{dat|2021|11|6||bez}}}}&lt;/ref&gt;
** ''[[Detective Chinatown 3]]'' ir vislielākie pirmizrādes nedēļas nogales ieņēmumi vienas valsts teritorijā, pārspējot 2019. gada rekordu, kas bija filmai &quot;[[Atriebēji: Noslēgums]]&quot;.
* Pēc atkārtotas demonstrēšanas Ķīnā filma &quot;[[Avatars]]&quot; atkal kļuva par [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgāko filmu]], apsteidzot filmu &quot;Atriebēji: Noslēgums&quot;.
* Japāņu [[anime]] filma ''[[Demon Slayer: Mugen Train]]'' (2020), kam Ziemeļamerikas pirmizrāde bija 2021. gada aprīlī, un kas pirmizrādes nedēļas nogalē nopelnīja {{nobr|19,5 miljonus}} ASV dolāru, ir pirmizrādes nedēļas nogalē visvairāk nopelnījusi filma svešvalodā Ziemeļamerikā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |last1=Hoffman |first1=Jordan |title=Demon Slayer: Mugen Train Makes Box Office History |url=https://www.vanityfair.com/hollywood/2021/05/demon-slayer-mugen-train-makes-box-office-history |access-date=11 June 2021 |work=[[Vanity Fair]] |date=May 2, 2021}}&lt;/ref&gt;
* &quot;[[Space Jam: Jauna leģenda]]&quot; uzstādīja rekordu kā ienesīgākā spēlfilmas/animācijas filmas pirmizrāde pasaulē nopelnot {{nobr|54,6 miljonus}} ASV dolāru.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Space Jam: A New Legacy (2021) |url=https://www.boxofficemojo.com/title/tttt3554046/ |website=[[Box Office Mojo]] |accessdate={{dat|2021|7|21||bez}}}}&lt;/ref&gt; Tāpat šī ir visu laiku ienesīgākā pirmizrāde filmai par [[basketbols|basketbolu]].
* &quot;[[Luka (filma)|Luka]]&quot; uzstādīja rekordu kā ienesīgākā filmas par [[triatlons|triatlonu]], pirmizrādē nopelnot {{nobr|5,6 miljonus}} ASV dolāru, un vēlāk kļūstot par visu laiku ienesīgāko triatlona tēmas filmu.
* Pēc filmu &quot;[[Melnā atraitne (filma)|Melnā atraitne]]&quot;, &quot;[[Šanči un leģenda par desmit gredzeniem]]&quot; un &quot;[[Zirnekļcilvēks: Mājupceļa nav]]&quot; iznākšanas ''[[Marvel Cinematic Universe]]'' filmu franšīzes kopējie ienākumi ir vairāk nekā {{nobr|25 miljardi}} ASV dolāru.
* Filma &quot;Zirnekļcilvēks: Mājupceļa nav&quot; kļuva par 48. filmu, kas visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1 miljardu ASV dolāru, un pirmo filmu, kas to sasniegusi kopš [[COVID-19 pandēmija]]s sākuma (iepriekšējā filma &quot;[[Zvaigžņu kari: Skaivokera atdzimšana]]&quot;), kļūstot arī par ''Sony'' ienesīgāko filmu, pārspējot iepriekšējo visu laiku ienesīgāko studijas filmu &quot;[[Zirnekļcilvēks: Tālu no mājām]]&quot;.

== Notikumi ==

=== Balvu pasniegšanas ceremonijas ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+
!Datums
!Notikums
!Organizators
!Norises vieta
|-
|28. februāris&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/news/golden-globes-2021-set-feb-28-oscars-delay-1298463|title=Golden Globes Sets Late February Date After Oscars Delay|work=The Hollywood Reporter|accessdate=22 June 2020}}&lt;/ref&gt;
|[[78. Zelta globusa balva]]
|[[Holivudas Ārzemju preses asociācija]]
|{{vieta|ASV|Kalifornija|Beverlihilsa}} un [[Manhatana]], [[Ņujorka]], ASV
|-
|4. aprīlis
|[[27. Ekrāna aktieru ģildes balva]]
|[[SAG-AFTRA]]
|{{vieta|ASV|Kalifornija|Losandželosa|''Shrine Auditorium''|4s=Shrine Auditorium}}
|-
|11. aprīlis&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/news/2021-bafta-film-awards-pushed-back-april-11-1298444|title=2021 BAFTA Film Awards Pushed Back to April 11|work=The Hollywood Reporter|accessdate=16 June 2020}}&lt;/ref&gt;
|[[74. BAFTA kino balva]]&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.irishexaminer.com/breakingnews/entertainment/bafta-confirms-dates-for-2021-and-2022-film-award-ceremonies-930365.html|title=Bafta confirms dates for 2021 and 2022 film award ceremonies|last=Wednesday|last2=June 12|date=2019-06-12|website=www.irishexaminer.com|language=en|access-date=2020-01-03|last3=Pm|first3=2019-04:13|archive-date=2020-04-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20200424022915/https://www.irishexaminer.com/breakingnews/entertainment/bafta-confirms-dates-for-2021-and-2022-film-award-ceremonies-930365.html}}&lt;/ref&gt;
|[[Britu Kino un televīzijas mākslas akadēmija]]
|{{vieta|Apvienotā Karaliste|Londona|Karaliskā Alberthola}}
|-
|25. aprīlis&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2020/film/awards/oscars-2021-postponed-coronavirus-1234635457/|title=Oscars 2021 Pushed Back by Two Months|date=15 June 2020|publisher=|accessdate=16 June 2020}}&lt;/ref&gt;
|[[93. Kinoakadēmijas balva]]
|[[Kino mākslas un zinātnes akadēmija]]
|{{vieta|ASV|Losandželosa|Holivuda|''Dolby'' teātris|3s=Holivuda (Losandželosa)|4s=Dolby teātris}}
|-
| 26. oktobris
| [[46. Saturna balva]]
| [[Zinātniskās fantastikas, fantāzijas un šausmu filmu akadēmija]]
||{{vieta|ASV|Kalifornija|Losandželosa}}
|}

=== Kino festivāli ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+
!Datums
!Notikums
!Organizators
!Norises vieta
|-
| 28. janvāris — 3. februāris
| [[2021. gada Sandensas kinofestivāls]]
| [[Sandensas kinofestivāls]]
| {{vieta|ASV|Jūta|Pārksitija}}
|-
| 1. marts — 5. marts
| [[71. Berlīnes starptautiskais kinofestivāls]]
| [[Berlīnes starptautiskais kinofestivāls]]
| {{vieta|Vācija|Berlīne}}
|-
| 6. jūlijs — 17. jūlijs
| [[2021. gada Kannu kinofestivāls]]
| [[Kannu kinofestivāls]]
| {{vieta|Francija|Kannas}}
|-
| 1. septembris — 11. septembris
| [[78. Venēcijas kinofestivāls]]
| [[Venēcijas kinofestivāls]]
| {{vieta|Itālija|Venēcija}}
|-
| 9. septembris — 18. septembris
| [[2021. gada Toronto Starptautiskais kinofestivāls]]
| [[Toronto Starptautiskais kinofestivāls]]
| {{vieta|Kanāda|Ontārio|Toronto}}
|-
|}

== Latvijas kino ==
&lt;!-- NEPIEVIENOT FILMAS, STUDIJAS UN AKTIERUS BEZ UZTICAMA AVOTA --&gt;
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|+ &quot;align=bottom&quot; |
|- style=&quot;background:#b0e0e6; text-align:center;&quot;
! colspan=&quot;2&quot; | Pirmizrāde
! style=&quot;width:17%;&quot;| Nosaukums
! style=&quot;width:16%;&quot;| Studija
! Filmēšanas komanda un aktieri
! style=&quot;width:10%;&quot;| Žanrs
! Atsauce
|-
! rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center; background:#bf87f7|A&lt;br /&gt;U&lt;br /&gt;G.
| style=&quot;text-align:center; background:#dfc7f7&quot;|13
| &quot;[[Saki Jā!]]&quot; || ''K Films'' || [[Māris Martinsons]] (režisors); [[Lelde Dreimane]], [[Jurijs Djakonovs]], [[Evelīna Pārkere]], [[Nauris Brikmanis]] || komēdija|| {{center|&lt;ref name=&quot;forumcinemas.lv&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Saki Jā! |url=https://www.forumcinemas.lv/event/303171/title/saki_j%C4%81/ |website=[[Kino Citadele|Forumcinemas]] |accessdate={{dat|2021|7|17||bez}}}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center; background:#dfc7f7&quot;|27
| &quot;[[Tizlenes]]&quot; || ''[[Ego Media]]'' || [[Marta Elīna Martinsone]] (režisore/scenāriste); Asnāte Sofija Rožkalne, Katrīna Dambeniece, Ludmila Karpova, Mārtiņš Aigars Ziedonis, Kristaps Tutāns, Mārtiņš Zeps, Gerda Embure, [[Guna Zariņa]], [[Imants Strads]], [[Daiga Kažociņa]], [[Ģirts Krūmiņš]], [[Marija Linarte]], [[Mārtiņš Kalita]], [[Inga Siliņa]], [[Jānis Krīvēns]], [[Aigars Grauba]] || komēdija|| {{center|&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Bedre / The Pit|url=https://www.facebook.com/filmthepit |website=[[Facebook]] |accessdate={{dat|2021|8|18||bez}}}}&lt;/ref&gt;}}
|-
! rowspan=&quot;1&quot; style=&quot;text-align:center; background:#98fb98;|S&lt;br /&gt;E&lt;br /&gt;P&lt;br /&gt;T.
| style=&quot;text-align:center; background:#e0f9e0&quot;|15
| &quot;[[Bedre]]&quot; || || [[Dace Pūce]] (režisore); Damirs Onackis, [[Dace Everss]], [[Egons Dombrovskis]], [[Agata Buzeka]] || drāma|| {{center|&lt;ref name=&quot;forumcinemas.lv&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Saki Jā! |url=https://www.forumcinemas.lv/event/303171/title/saki_j%C4%81/ |website=[[Kino Citadele|Forumcinemas]] |accessdate={{dat|2021|7|17||bez}}}}&lt;/ref&gt;}}
|}

{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|+ &quot;align=bottom&quot; |
|- style=&quot;background:#b0e0e6; text-align:center;&quot;
! colspan=&quot;2&quot; | Pirmizrāde
! style=&quot;width:17%;&quot;| Nosaukums
! style=&quot;width:16%;&quot;| Studija
! Filmēšanas komanda un aktieri
! style=&quot;width:10%;&quot;| Žanrs
! Atsauce
|-
! rowspan=1; style=&quot;text-align:center; background:#ffa07a;|O&lt;br /&gt;K&lt;br /&gt;T.
| style=&quot;text-align:center; background:#ffdacc&quot; |6
| &quot;[[Wild East. Kur vedīs ceļš|''Wild East''. Kur vedīs ceļš]]&quot; || ''[[Deep Sea Studios]]'' || [[Matīss Kaža]] (režisors, scenārists); [[Ilze Akmentiņa]] (scenāriste); [[Žanete Zvīgule]], [[Toms Veličko]], [[Vilis Daudziņš]], [[Kaspars Znotiņš]], [[Egons Dombrovskis]], [[Agnese Budovska]], [[Gerds Lapoška]], [[Andris Keišs]], [[Niklāvs Kurpnieks]], [[Inese Kučinska-Laukšteine|Inese Kučinska]] || vesterns || {{center|&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Wild East. Kur vedīs ceļš |url=https://www.facebook.com/wildeastmovie |website=[[Facebook]] |accessdate={{dat|2021|8|18||bez}}}}&lt;/ref&gt;}}
&lt;!-- |-
! style=&quot;text-align:center; background:#87f7bf;&quot;|D&lt;br /&gt;E&lt;br /&gt;C.
| style=&quot;text-align:center; background:#e0f9e0&quot; |3
| &quot;[[Ziemassvētki džungļos]]&quot; || &quot;Lokomotīve&quot; || [[Jāks Kilmi]] (režisors); [[Lote Eglīte]] (scenāriste); [[Māris Olte]], [[Inga Alsiņa-Lasmane|Inga Alsiņa]], [[Elizabete Liepa]], [[Rebeka Šuksta]], [[Braidens Pablo Eskobars]] || piedzīvojumu filma || {{center|&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=ZIEMASSVĒTKI DŽUNGĻOS|url=https://www.splendidpalace.lv/lv/kino/ziemassvetki-dzunglos-272-759|website=[[Splendid Palace]]|accessdate={{dat|2021|5|10||bez}}|archive-date={{dat|2021|05|12||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210512054947/https://www.splendidpalace.lv/lv/kino/ziemassvetki-dzunglos-272-759}}&lt;/ref&gt;}} --&gt;
|}

== Miruši ==
&lt;!-- Šajā 2021. gads &quot;kino&quot; sadaļā, nav jāievieto cilvēki, kas ir tikai televīzijas aktieri, televīzijas režisori vai jebkurš cits personāls, kam nav tieša saistība ar kino. Nepievienot cilvēkus, kas ir piedalījušies tikai vienā filmā — minimums ir 2 filmas. Nepievienot jebkādas tieši-uz-video filmas vai televīzijas filmas. --&gt;
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;font-size:90%;&quot;
|+
|- style=&quot;background:#dae3e7; text-align:center;&quot;
! Mēnesis !! Datums !! Vārds !! Vecums !! Tautība !! Profesija !! Filmas
|- valign=&quot;top&quot;
|-
! rowspan=8 style=&quot;text-align:center; vertical-align:top;&quot;| [[Janvāris]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''4'' || [[Tanja Robertsa]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 65 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikāniete|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktrise|| {{hlist|''[[Sheena]]''|&quot;[[Skats uz slepkavību]]&quot;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''8'' || [[Maikls Epteds]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 79 || style=&quot;text-align:center;&quot;| anglis|| style=&quot;text-align:center;&quot; | režisors|| {{hlist|''[[Coal Miner's Daughter]]''|&quot;[[Nella]]&quot;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''13'' || [[Astrīda Kairiša]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 79 || style=&quot;text-align:center;&quot;| latviete|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktrise|| {{hlist|&quot;[[Liekam būt]]&quot;|&quot;[[Ezera sonāte]]&quot;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''20'' || [[Mira Furlana]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 65 || style=&quot;text-align:center;&quot;| horvātiete|| style=&quot;text-align:center;&quot; | aktrise|| {{hlist|''[[The Abandoned]]''|&quot;[[Tētis komandējumā]]&quot;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''21'' || [[Natalī Delona]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 79 || style=&quot;text-align:center;&quot;| francūziete|| style=&quot;text-align:center;&quot; | aktrise|| {{hlist|&quot;[[Samurajs (filma)|Samurajs]]&quot;|''[[Bluebeard]]''}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''23'' || [[Hals Holbruks]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 95 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikānis || style=&quot;text-align:center;&quot; | aktieris|| {{hlist|&quot;[[Savvaļā (filma)|Savvaļā]]&quot;|&quot;[[Visi prezidenta vīri]]&quot;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''27'' || [[Klorisa Līčmane]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 94 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikāniete|| style=&quot;text-align:center;&quot; | aktrise|| {{hlist|''[[Young Frankenstein]]''|''[[The Last Picture Show]]''}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''28'' || [[Siselija Taisone]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 96 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikāniete|| style=&quot;text-align:center;&quot; | aktrise|| {{hlist|''[[Sounder]]''|&quot;[[Kalpone]]&quot;}}
|-
! rowspan=5 style=&quot;text-align:center; vertical-align:top;&quot;| [[Februāris]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''3'' || [[Haja Hararīta]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 89 || style=&quot;text-align:center;&quot;| izraēliete|| style=&quot;text-align:center;&quot; | aktrise|| {{hlist|&quot;[[Ben-Hurs]]&quot;|''[[The Interns]]''}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''5'' || [[Kristofers Plamers]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 91 || style=&quot;text-align:center;&quot;| kanādietis|| style=&quot;text-align:center;&quot; | aktieris|| {{hlist|&quot;[[Iesācēji]]&quot;|&quot;[[Mūzikas skaņas]]&quot;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''8'' || [[Žans Klods Karjērs]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 89 || style=&quot;text-align:center;&quot;| francūzis|| style=&quot;text-align:center;&quot; | scenārists, aktieris|| {{hlist|''[[Belle de Jour]]''|''[[Taking Off]]''}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''18'' || [[Andrejs Mjagkovs]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 82 || style=&quot;text-align:center;&quot;| krievs || style=&quot;text-align:center;&quot; | aktieris|| {{hlist|&quot;[[Likteņa ironija jeb Vieglu garu!]]&quot;|&quot;[[Dienesta romāns]]&quot;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''22'' || [[Armands Reinfelds]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 55 || style=&quot;text-align:center;&quot;| latvietis|| style=&quot;text-align:center;&quot; | aktieris|| {{hlist|&quot;[[Cilpā]]&quot;|&quot;[[Drosme nogalināt]]&quot;}}
|-
! rowspan=6 style=&quot;text-align:center; vertical-align:top;&quot;| [[Marts]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''10'' || [[Askolds Saulītis]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 54 || style=&quot;text-align:center;&quot;| latvietis|| style=&quot;text-align:center;&quot; | režisors, scenārists|| {{hlist|&quot;[[Astoņas zvaigznes]]&quot;|''[[Keep smiling]]''}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''15'' || [[Jafets Koto]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 81 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikānis|| style=&quot;text-align:center;&quot; | aktieris|| {{hlist|&quot;[[Dzīvo un ļauj mirt]]&quot;|&quot;[[Svešais (1979. gada filma)|Svešais]]&quot;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''23'' || [[Džordžs Sigals]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 87 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikānis|| style=&quot;text-align:center;&quot; | aktieris|| {{hlist|&quot;[[Kurš baidās no Virdžīnijas Vulfas? (filma)|Kurš baidās no Virdžīnijas Vulfas?]]&quot;|''[[A Touch of Class]]''}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''24'' || [[Džesika Voltere]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 80 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikāniete|| style=&quot;text-align:center;&quot; | aktrise|| {{hlist|''[[Grand Prix (filma)|Grand Prix]]''|&quot;[[Nospēlē man dziesmu]]&quot;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''25'' || [[Lerijs Makmērtrijs]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 84 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikānis|| style=&quot;text-align:center;&quot; | scenārists|| {{hlist|''[[The Last Picture Show]]''|&quot;[[Kuprainais kalns]]&quot;}}
|-Romeo ir jāmirst
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''25'' || [[Bertrāns Tavernjē]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 79 || style=&quot;text-align:center;&quot;| francūzis|| style=&quot;text-align:center;&quot; | režisors, scenārists|| {{hlist|''[[Round Midnight]]''|''[[La Mort en direct]]''}}
|-
! rowspan=5 style=&quot;text-align:center; vertical-align:top;&quot;| [[Aprīlis]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''5'' || [[Pols Riters]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 55 || style=&quot;text-align:center;&quot;| anglis || style=&quot;text-align:center;&quot; | aktieris || {{hlist|&quot;[[Mierinājuma kvants]]&quot;|&quot;[[Devītā leģiona ērglis]]&quot;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''9'' || [[DMX]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 50 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikānis|| style=&quot;text-align:center;&quot; | aktieris, dziedātājs || {{hlist|&quot;[[Romeo ir jāmirst]]&quot;|&quot;[[Krustuguns]]&quot;}}
|-
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''16'' || [[Helēna Makkrorija]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 52 || style=&quot;text-align:center;&quot;| angliete|| style=&quot;text-align:center;&quot; | aktrise || {{hlist|&quot;[[Harijs Poters (filmu sērija)|Harijs Poters]]&quot;|&quot;[[Hugo (filma)|Hugo]]&quot;}}
|-
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''16'' || [[Entonijs Pauels]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 85 || style=&quot;text-align:center;&quot;| anglis|| style=&quot;text-align:center;&quot; | kostīmu mākslinieks || {{hlist|''[[Travels with My Aunt]]''|&quot;[[Nāve uz Nīlas]]&quot;}}
|-
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''16'' || [[Marī Toročika]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 85 || style=&quot;text-align:center;&quot;| ungāriete|| style=&quot;text-align:center;&quot; | aktrise || {{hlist|''[[Music Box (filma)|Music Box]]''|''[[Sunshine (1999. gada filma)|Sunshine]]''}}
|-
! rowspan=3 style=&quot;text-align:center; vertical-align:top;&quot;| [[Maijs]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''1'' || [[Olimpija Dukakisa]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 89 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikāniete|| style=&quot;text-align:center;&quot; | aktrise|| {{hlist|&quot;[[Mēnessērdzīgais]]&quot;|&quot;[[Dzelzs magnolijas]]&quot;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''11'' || [[Normens Loids]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 106 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikānis|| style=&quot;text-align:center;&quot; | aktieris|| {{hlist|&quot;[[Mirušo dzejnieku biedrība]]&quot;|''[[Saboteur]]''}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''18'' || [[Čārlzs Grodins]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 86|| style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikānis|| style=&quot;text-align:center;&quot; | aktieris|| {{hlist|&quot;[[Pusnakts skrējiens]]&quot;|&quot;[[Bēthovens (filma)|Bēthovens]]&quot;}}
|-
! rowspan=3 style=&quot;text-align:center; vertical-align:top;&quot;| [[Jūnijs]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''6'' || [[Gunta Grīva]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 62 || style=&quot;text-align:center;&quot;| latviete|| style=&quot;text-align:center;&quot; | aktrise|| {{hlist|&quot;[[Saulessvece (filma)|Saulessvece]]&quot;|&quot;[[Mana ģimene]]&quot;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''9'' || [[Libuše Šafrankova]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 68 || style=&quot;text-align:center;&quot;| čehiete|| style=&quot;text-align:center;&quot; | aktrise|| {{hlist|''[[Vesničko má středisková]]''|''[[Kolja]]''}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''13'' || [[Neds Bītijs]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 83 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikānis|| style=&quot;text-align:center;&quot; | aktieris|| {{hlist|&quot;[[Supermens (filma)|Supermens]]&quot;|&quot;[[Rotaļlietu stāsts 3]]&quot;}}
|-
! rowspan=5 style=&quot;text-align:center; vertical-align:top;&quot;| [[Jūlijs]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''5'' || [[Rafaella Karra]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 78 || style=&quot;text-align:center;&quot;| itāliete|| style=&quot;text-align:center;&quot; | dziedātāja, aktrise|| {{hlist|''[[I compagni]]''|''[[Von Ryan's Express]]''}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''5'' || [[Ričards Doners]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 91 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikānis|| style=&quot;text-align:center;&quot; | režisors, producents|| {{hlist|&quot;[[Supermens (filma)|Supermens]]&quot;|&quot;[[Nāvējošais ierocis (filmu sērija)|Nāvējošais ierocis]]&quot;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''5'' || [[Vladimirs Meņšovs]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 81 || style=&quot;text-align:center;&quot;| krievs|| style=&quot;text-align:center;&quot; | režisors, aktieris|| {{hlist|&quot;[[Maskava asarām netic]]&quot;|&quot;[[Mēbiuss]]&quot;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''7'' || [[Roberts Daunijs vecākais]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 85|| style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikānis|| style=&quot;text-align:center;&quot; | režisors, scenārists, aktieris|| {{hlist|''[[Putney Swope]]''|&quot;[[Dzīvot un mirt Losandželosā]]&quot;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''27'' || [[Sagino Grants]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 85|| style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikānis|| style=&quot;text-align:center;&quot; | aktieris|| {{hlist|&quot;[[Vientuļais reindžers]]&quot;|''[[The Ridiculous 6]]''}}
|-
! rowspan=3 style=&quot;text-align:center; vertical-align:top;&quot;| [[Augusts]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''12'' || [[Una Stabsa]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 84 || style=&quot;text-align:center;&quot;| angliete|| style=&quot;text-align:center;&quot; | aktrise|| {{hlist|''[[Summer Holiday]]''|''[[Golden Years]]''}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''19'' || [[Sonijs Čiba]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 82|| style=&quot;text-align:center;&quot;| japānis|| style=&quot;text-align:center;&quot; | aktieris|| {{hlist|''[[The Street Fighter]]''|&quot;[[Nogalināt Bilu 1. daļa]]&quot;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''29'' || [[Eds Ezners]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 91|| style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikānis|| style=&quot;text-align:center;&quot; | aktieris|| {{hlist|&quot;[[Augšup]]&quot;|&quot;[[Elfs (filma)|Elfs]]&quot;}}
|-
! rowspan=7 style=&quot;text-align:center; vertical-align:top;&quot;| [[Septembris]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''2'' || [[Mikis Teodorakis]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 96 || style=&quot;text-align:center;&quot;| grieķis|| style=&quot;text-align:center;&quot; | komponists|| {{hlist|&quot;[[Grieķis Zorba]]&quot;|&quot;[[Serpiko]]&quot;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''6'' || [[Žans Pols Belmondo]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 88|| style=&quot;text-align:center;&quot;| francūzis|| style=&quot;text-align:center;&quot; | aktieris|| {{hlist|&quot;[[Līdz pēdējam elpas vilcienam]]&quot;|''[[Borsalino]]''}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''6'' || [[Maikls Kenets Viljamss]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 54|| style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikānis|| style=&quot;text-align:center;&quot; | aktieris|| {{hlist|&quot;[[12 gadi verdzībā]]&quot;|&quot;[[Ardievu, mazā, ardievu!]]&quot;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''14'' || [[Ansis Bērziņš]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 81|| style=&quot;text-align:center;&quot;| latvietis|| style=&quot;text-align:center;&quot; | režisors, scenārists, producents|| {{hlist|&quot;[[Ness un Nesija]]&quot;|&quot;[[Kaķīša dzirnavas (animācijas filma)|Kaķīša dzirnavas]]&quot;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''14'' || [[Norms Makdonalds]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 61|| style=&quot;text-align:center;&quot;| kanādietis|| style=&quot;text-align:center;&quot; | aktieris|| {{hlist|&quot;[[Bilijs Medisons]]&quot;|&quot;[[Klauss (filma)|Klauss]]&quot;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''16'' || [[Džeina Pauela]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 92|| style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikāniete|| style=&quot;text-align:center;&quot; | aktrise, dziedātāja|| {{hlist|''[[Seven Brides for Seven Brothers]]''|''[[Royal Wedding]]''}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''20'' || [[Nils Skapāns]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 51 || style=&quot;text-align:center;&quot;| latvietis|| style=&quot;text-align:center;&quot; | režisors|| {{hlist|&quot;[[Marsietis (animācijas filma)|Marsietis]]&quot;|&quot;[[Mūsu ome rullē]]&quot;}}
|-
! rowspan=2 style=&quot;text-align:center; vertical-align:top;&quot;| [[Oktobris]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''11'' || [[Guntis Skrastiņš]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 67 || style=&quot;text-align:center;&quot;| latvietis|| style=&quot;text-align:center;&quot; | aktieris|| {{hlist|&quot;[[Trīs dienas pārdomām]]&quot;|&quot;[[Spēle notiks tik un tā]]&quot;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''20'' || [[Voldemārs Lobiņš]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 83 || style=&quot;text-align:center;&quot;| latvietis|| style=&quot;text-align:center;&quot; | aktieris|| {{hlist|&quot;[[Pie bagātās kundzes]]&quot;|&quot;[[Likteņdzirnas]]&quot;}}
|-
! rowspan=5 style=&quot;text-align:center; vertical-align:top;&quot;| [[Novembris]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''5'' || [[Andris Kolbergs]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 82 || style=&quot;text-align:center;&quot;| latvietis|| style=&quot;text-align:center;&quot; | scenārists|| {{hlist|&quot;[[Rallijs (filma)|Rallijs]]&quot;|&quot;[[Rīgas sargi]]&quot;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''7'' || [[Dīns Stokvells]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 85 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikānis|| style=&quot;text-align:center;&quot; | aktieris|| {{hlist|''[[Paris, Texas]]''|&quot;[[Precējies ar mafiju]]&quot;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''24'' || [[Mārtiņš Brauns]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 70 || style=&quot;text-align:center;&quot;| latvietis|| style=&quot;text-align:center;&quot; | komponists|| {{hlist|&quot;[[Aveņu vīns (filma)|Aveņu vīns]]&quot;|&quot;[[Ziemassvētku jampadracis]]&quot;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''26'' || [[Stīvens Sondheims]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 91 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikānis|| style=&quot;text-align:center;&quot; | komponists|| {{hlist|&quot;[[Vestsaidas stāsts (1961. gada filma)|Vestsaidas stāsts]]&quot;|&quot;[[Diks Treisijs]]&quot;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''29'' || [[Dāla Arlīna]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 96 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikāniete|| style=&quot;text-align:center;&quot; | aktrise|| {{hlist|''[[Ambush]]''|''[[Journey to the Center of the Earth (1959. gada filma)|Journey to the Center of the Earth]]''}}
|-
! rowspan=7 style=&quot;text-align:center; vertical-align:top;&quot;| [[Decembris]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''9'' || [[Līna Vertmullere]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 93 || style=&quot;text-align:center;&quot;| itāliete|| style=&quot;text-align:center;&quot; | scenāriste, režisore|| {{hlist|''[[Pasqualino Settebellezze]]''|''[[Travolti da un insolito destino nell'azzurro mare d'agosto]]''}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''9'' || [[Kara Viljamsa]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 96 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikāniete|| style=&quot;text-align:center;&quot; | aktrise|| {{hlist|''[[Boomerang!]]''|''[[The Defiant Ones]]''}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''10'' || [[Maikls Nesmits]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 78 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikānis|| style=&quot;text-align:center;&quot; | dziedātājs, aktieris, producents|| {{hlist|''[[Head]]''|''[[Repo Man]]''}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''12'' || [[Visente Fernandess]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 81 || style=&quot;text-align:center;&quot;| meksikānis|| style=&quot;text-align:center;&quot; | dziedātājs, aktieris|| {{hlist|''[[El albañil]]''|''[[El Coyote y la Bronca]]''}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''13'' || [[Veronika Forkē]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 66 || style=&quot;text-align:center;&quot;| spāniete|| style=&quot;text-align:center;&quot; | aktrise|| {{hlist|''[[Kika (filma)|Kika]]''|''[[El año de las luces]]''}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''23'' || [[Džoana Didiona]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 87 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikāniete|| style=&quot;text-align:center;&quot; | scenāriste|| {{hlist|&quot;[[Panika adatu parkā]]&quot;|&quot;[[Zvaigzne ir dzimusi (1976. gada filma)|Zvaigzne ir dzimusi]]&quot;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''31'' || [[Betija Vaita]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 99 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikāniete|| style=&quot;text-align:center;&quot; | aktrise|| {{hlist|&quot;[[Lorakss]]&quot;|''[[Advise &amp; Consent]]''}}
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:2021. gads kino]]</text>
      <sha1>4ygcan4sxid94p82q1j7nkc3ce7zm8p</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Aleksandrs Medveds</title>
    <ns>0</ns>
    <id>468920</id>
    <revision>
      <id>3662117</id>
      <parentid>3655582</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T15:38:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: {{ddv → {{dzimšanas datums un vecums using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11890" xml:space="preserve">{{Sportista infokaste
 |               vārds = Aleksandrs Medveds
 |       piktogramma_1 = Wrestling pictogram.svg
 |   piktogramma_1 izm = 
 | piktogramma_1 saite = Cīņas sports
 |          vārds_orig = ''Аляксандр Мядзведзь''
 |              attēls = Aleksandr Medved 1972b.jpg
 |             att_izm = 
 |            paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |         pilns vārds = 
 |      dzimtais vārds = 
 |              dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1937|9|16}}
 |             dz_viet = {{vieta|PSRS|Ukrainas PSR|Kijevas apgabals|Bila Cerkva|td=Ukraina}}
 |             mir_dat = 
 |            mir_viet = 
 |             tautība = 
 |         dzīvesvieta = 
 |              garums = {{mērv|cm=190}}
 |               svars = {{mērv|kg=120}}
 |            spēlē ar = 
 |            karj ieņ = 
 |             iesauka = 
 |           mājaslapa = 
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
 |          vidusskola = 
 |             koledža = 
 |          augstskola = 
 |        universitāte = 
 |          izgl iest1 = 
 |      izgl iest1_nos = 
 |          izgl iest2 = 
 |      izgl iest2_nos = 
&lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
 |   pārstāvētā valsts = {{USSR}}
 |        sporta veids = [[Cīņas sports]]
 |               klubs = 
 |          disciplīna = [[Brīvā cīņa]]
 |                 poz = 
 |            tvēriens = 
 |             kar_sāk = 
 |            kar_beig = 
 |        kar_sāk_amat = 
 |       kar_beig_amat = 
 |            treneris = 
 |         bij_treneri = 
 |               trenē = 
 |           partneris = 
 |        klubs_sadaļa = 
 |         karj spēles = 
 |          karj cīņas = 
&lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |           os_dalība = 3 (1964, 1968, 1972)
 |          os_medaļas = 3 (3 zelta)
 |         os_lab sasn = 
&lt;!------ PČ informācija ------&gt;
 |            PČ_saite = 
 |           pč_dalība = 9 
 |          pč_medaļas = 9 (7 zelta, 1 sudraba, 1 bronzas)
 |         pč_lab sasn = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |              tituli = 
 |         augst rangs = 
 |              aģenti = 
 |          sasniegumi = 
 |               slavz = 
 |             dzimums = V
 |           atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |       rādīt_medaļas = jā
 |         headercolor = 
 |       medaļu tabula = 
{{MedalCountry | {{USSR}} }}
{{Medal|VOS}}
{{Medal|Gold|[[1964. gada vasaras olimpiskās spēles|Tokija 1964]]|līdz 97 kg}}
{{Medal|Gold|[[1968. gada vasaras olimpiskās spēles|Mehiko 1968]]|virs 97 kg}}
{{Medal|Gold|[[1972. gada vasaras olimpiskās spēles|Minhene 1972]]|virs 100 kg}}
{{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts cīņas sportā|Pasaules čempionāti]]}}
{{Medal|Bronze|[[1961. gada pasaules čempionāts cīņas sportā|Jokohama 1961]]|virs 87 kg}}
{{Medal|Gold|[[1962. gada pasaules čempionāts cīņas sportā|Tolīdo 1962]]|līdz 97 kg}}
{{Medal|Gold|[[1963. gada pasaules čempionāts cīņas sportā|Sofija 1963]]|līdz 97 kg}}
{{Medal|Silver|[[1965. gada pasaules čempionāts cīņas sportā|Mančestra 1965]]|līdz 97 kg}}
{{Medal|Gold|[[1966. gada pasaules čempionāts cīņas sportā|Tolīdo 1966]]|līdz 97 kg}}
{{Medal|Gold|[[1967. gada pasaules čempionāts cīņas sportā|Deli 1967]]|virs 97 kg}}
{{Medal|Gold|[[1969. gada pasaules čempionāts cīņas sportā|Mara del Plata 1969]]|virs 100 kg}}
{{Medal|Gold|[[1970. gada pasaules čempionāts cīņas sportā|Edmontona 1970]]|virs 100 kg}}
{{Medal|Gold|[[1971. gada pasaules čempionāts cīņas sportā|Sofija 1971]]|virs 100 kg}}
{{Medal|Competition|[[Eiropas čempionāts cīņas sportā|Eiropas čempionāti]]}}
{{Medal|Gold|[[1966. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|Karlsrūe 1966]]|virs 97 kg}}
{{Medal|Gold|[[1968. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|Skopje 1968]]|virs 97 kg}}
{{Medal|Gold|[[1972. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|Katovice 1972]]|virs 100 kg}}
}}
'''Aleksandrs Medveds''' ({{val|be|Аляксандр Васілевіч Мядзведзь}}; dzimis {{dat|1937|9|16}}) ir bijušais padomju [[Brīvā cīņa|brīvā stila]] [[cīkstonis]], trīskārtējs olimpisko spēļu čempions, septiņkārtējs Pasaules un trīskārtējs Eiropas čempions.&lt;ref name=VR&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://wrestling.by/index.php?section=fame&amp;subsection=view&amp;id=19-medved-aleksandr-vasilevich |title=Медведь Александр Васильевич |accessdate=2020-10-22 |work= |publisher=wrestling.by |date= |language=ru }}&lt;/ref&gt;

== Biogrāfija ==
Aleksandrs Medveds dzimis 1937. gadā Ukrainā mežsarga ģimenē. Viņa vecvecāki ieceļoja no Krievijas; vecmāmiņa bija apmēram 195 cm gara un vectēvs — vēl garāks.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.belta.by/sport/view/aleksandr-medved-otmechaet-jubilej-266913-2017/ |title=Александр Медведь отмечает юбилей |accessdate=2020-10-22 |work= |publisher=БЕЛТА |date=16 Sep 2017 |language=ru }}&lt;/ref&gt; Medveds bija mazāks, viņa garums bija 190 cm un svars pārsniedza 100 kg, tomēr pietiekami liels, lai atbilstu uzvārdam, kas krievu valodā nozīmē lācis.&lt;ref name=AF&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://aif.ru/sport/person/byt_borcom |title=Наши и Медведь. Лучший борец в истории спорта о карьере и жизни |accessdate=2020-10-22 |work= |publisher=Аргументы и Факты |date=24 Sep 2015 |language=ru }}&lt;/ref&gt;

Ar sportu Aleksandrs iedraudzējās jau no bērnības. Viņš izmēģināja daudz sporta veidus — no [[Futbols|futbola]] līdz [[sporta vingrošana]]i.

Ar cīņas sportu Medveds iepazinās dienesta laikā [[Baltkrievija|Baltkrievijā]]. Pirmie treniņi parādīja, ka cīkstoņu pasaulē uzplaukusi patiesi izcila personība. Jau armijā Aleksandrs izcīnīja savas pirmās uzvaras.

1959. gadā pēc demobilizācijas Aleksandrs Medveds iestājās Baltkrievijas Valsts Fiziskās kultūras institūta augstākajā treneru skolā un 1961. gadā to sekmīgi absolvēja, pēc tam studēja pašā institūtā.

1961. gada pavasarī jaunais cīkstonis uzvarēja PSRS cīņas čempionātā. Medveds ieguva valsts čempiona titulu un devās uz [[1961. gada pasaules čempionāts cīņas sportā|pasaules čempionātu]] [[Japāna|Japānā]]. Lai arī toreiz viņš zeltu neieguva, zaudējot to vācietim [[Vilfrīds Dītrihs|Vilfrīdam Dītriham]], viņš uzstājās cienīgi un skaļi pieteica sevi par spēcīgu cīkstoni. Pēc veiksmīgas debijas šajā pasaules čempionātā Aleksandrs Medveds uzsāka izcilu uzvaru sēriju. Viņš trīs reizes kļuva par [[Cīņas sports olimpiskajās spēlēs|olimpisko čempionu]] brīvajā cīņā, septiņas reizes par [[Pasaules čempionāts cīņas sportā|pasaules čempionu]], četras reizes par [[Eiropas čempionāts cīņas sportā|Eiropas čempionu]], deviņas reizes par PSRS čempionu. [[1972. gada vasaras olimpiskās spēles|1972. gada vasaras olimpisko spēļu]] atklāšanas ceremonijā [[Minhene|Minhenē]] Aleksandrs Medveds nesa [[PSRS karogs|PSRS karogu.]]

Laikā no 1967. līdz 1972. gadam Medveda galvenais sāncensis bija ar [[Bulgāri|bulgāru]] cīkstonis [[Osmans Duraļijevs]]. Viņi astoņas reizes tikās prestižu starptautisko sacensību finālos, un visos Medveds uzvarēja.&lt;ref name=VR /&gt; [[1971. gada pasaules čempionāts cīņas sportā|1971. gada pasaules čempionātā]] [[Sofija|Sofijā]] viņš bija tuvu zaudējumam, kad [[bulgāri|bulgārs]] atradās vadībā ar 4:3 un līdz mača beigām bija atlikušas tikai 43 sekundes. Tomēr Medveds izlīdzināja rezultātu un ieguva titulu sava mazākā ķermeņa svara dēļ.&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20160303233537/http://www.trud.bg/Article.asp?ArticleId=871645 Сребърния Осман остана 10 пъти втори] (bulgāriski)&lt;/ref&gt;

Pēc aiziešanas no sacensībām 1972. gadā Medveds pārcēlās uz Baltkrieviju, kur 50. gadu beigās dienēja [[Padomju Armija|Padomju armijā]].&lt;ref name=AF /&gt; Tur viņš strādāja par valsts izlases treneri un lasīja lekcijas Baltkrievijas Valsts Informātikas un radioelektronikas universitātē. Pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] viņš tika iecelts par [[Baltkrievijas Olimpiskā komiteja|Baltkrievijas Olimpiskās komitejas]] un [[Baltkrievijas Cīņas federācija]]s viceprezidentu. Iepriekš viņš tika apbalvots ar [[Ļeņina ordenis|Ļeņina ordeni]] (1964), [[Darba Sarkanā Karoga ordenis|Darba Sarkanā Karoga ordeni]] (1970) un ordeni &quot;Goda zīme&quot; (1964, 1969, 1985). 2001. gadā viņš tika izvēlēts par 20. gadsimta labāko Baltkrievijas sportistu un 2003. gadā kļuva par vienu no pirmajiem 10 FILA Starptautiskās cīņas slavas zāles locekļiem.&lt;ref name=fila2&gt;[https://unitedworldwrestling.org/person/alexander-medved Alexander Medved]. FILA&lt;/ref&gt; Viņš ir  Minskas Goda pilsonis. Minskā kopš 1970. gada viņam par godu tiek rīkots ikgadējs cīņas turnīrs. Kopš 1994. gada tam ir prestižā augstākā starptautiskā kategorija — ''Grand Prix''.&lt;ref name=fila&gt;[https://web.archive.org/web/20130517033550/http://fila-official.com/index.php?option=com_content&amp;view=article&amp;id=664%3Aalexander-medved-urs&amp;catid=107%3Alutte-libre&amp;Itemid=100352&amp;lang=en Aleksandr Medved]. FILA&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.wrestrus.ru/news/smi/Pressa_o_nas/aleksandr_medved_ja_postavil_zhenu_pered_viborom_vozvrashhaesh_sja_po_horoshemu_ili_na_pleche_unesu_sport_mail_ru_13_09_2012 Александр Медведь: я поставил жену перед выбором: возвращаешься по-хорошему или на плече унесу? (sport.mail.ru, 13.09.2012)] {{ru ikona}}&lt;/ref&gt;

== Apbalvojumi un pagodinājumi ==
* [[Goda ordenis (Baltkrievija)|Goda ordenis]] (2017)&lt;ref&gt;[http://pravo.by/upload/docs/op/P31700451_1513803600.pdf Указ Президента Республики Беларусь от 18 декабря 2017 г. № 451 «Аб узнагароджанні»]&lt;/ref&gt;
* [[Ļeņina ordenis]] (05.10.1972)
* Darba Sarkanā Karoga ordenis (30.03.1965)
* Divi ordeņi &quot;Goda zīme&quot; (05.02.1969; 23.04.1985)
* Sudraba [[Olimpiskais ordenis]] (1984)
* UNESCO balva &quot;Par cildenumu sportā&quot; (1984)
* [[PSRS Nopelniem bagātais sporta meistars]] (1963)
* Baltkrievijas PSR Nopelniem bagātais treneris (1979)
* PSRS Nopelniem bagātais treneris (1984)
* [[Minska]]s (1972), [[Mahačkala]]s un Hasavjurtas Goda pilsonis
* 1980. gada vasaras olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā tiesnešu vārdā nodeva Olimpisko zvērestu.
* [[Baltkrievijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|Baltkrievijas karognesējs]] [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004. gada vasaras olimpisko spēļu]] atklāšanas ceremonijā.
* 2012. gadā Minskā atklāja viņa vārdā nosaukto cīņas sporta pili.&lt;ref&gt;[https://noc.by/olympic-movement/olimpiyskie-obekty/minsk/dvorets-borby-imeni-a-v-medvedya/ Дворец борьбы имени А.В.Медведя] {{ru ikona}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Medveds, Aleksandrs}}
[[Kategorija:1937. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:PSRS cīkstoņi]]
[[Kategorija:Baltkrievijas cīkstoņi]]
[[Kategorija:1964. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:1968. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:1972. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:Olimpiskās zelta medaļas ieguvēji]]
[[Kategorija:Ar Ļeņina ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Ar ordeni &quot;Goda Zīme&quot; apbalvotie]]
[[Kategorija:Ar Olimpisko ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:PSRS Nopelniem bagātie sporta meistari]]
[[Kategorija:PSRS Nopelniem bagātie treneri]]
[[Kategorija:Pasaules čempioni brīvajā cīņā]]
[[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki cīņas sportā]]</text>
      <sha1>csos38hh2eoj3gzn70ncc8l8ul239j9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Bihosava</title>
    <ns>0</ns>
    <id>468991</id>
    <revision>
      <id>3662210</id>
      <parentid>3479934</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T16:03:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: ref&gt;. → ref&gt; using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3826" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name                      = Bihosava
| official_name             = ''Бігосава''
| settlement_type           = agropilsētiņa
| image_skyline             = Bihosava railway station.jpg
| image_caption             = Bihosavas dzelzceļa stacija
| image_flag                = 
| flag_link                 = 
| flag_size                 = 150px
| image_shield              = 
| shield_link               = 
| shield_size               = 
| pushpin_map               = Baltkrievija
| pushpin_label_position    = 
| subdivision_type          = Valsts
| subdivision_name          = {{flaga|Baltkrievija}} [[Baltkrievija]]
| subdivision_type2          = Apgabals
| subdivision_name2          = [[Vitebskas apgabals]]
| subdivision_type3          = Rajons
| subdivision_name3          = [[Vjerhņadzvinskas rajons]]
| established_title         = Pirmo reizi minēta
| established_date          = 1866. gadā
| established_title2        = Agropilsētiņa
| established_date2         = kopš 2010. gada
| established_title3        = 
| established_date3         = 
| established_title4        = 
| established_date4         = 
| seat_type                 = 
| seat                      = 
| government_type           = 
| leader_title              = 
| leader_name               = 
| area_total_km2            = 
| area_land_km2             = 
| area_water_km2            = 
| population_footnotes      = 
| population_total          = 1652
| population_as_of          = {{dat|2018}}
| population_metro          = 
| population_density_km2    = 
| timezone                  = 
| utc_offset                = +3
| timezone_DST              = 
| utc_offset_DST            = 
| latd  = 55 | latm  = 49 | lats  = 55 | latNS  = N 
| longd = 27 | longm = 44 | longs = 26 | longEW = E
| elevation_m               = 
| postal_code_type          = Pasta indekss
| postal_code               = 211640
| area_code                 = +375 2151
| website                   = 
| footnotes                 =
}}

'''Bihosava''' ({{val-be|Бігосава}}, {{val-ru|Бигосово}}) ir [[agropilsētiņa]] [[Baltkrievija]]s ziemeļos, [[Vitebskas apgabals|Vitebskas apgabala]] [[Vjerhņadzvinskas rajons|Vjerhņadzvinskas rajonā]]. Izvietojusies [[Daugava]]s labajā krastā pie dzelzceļa līnijas [[Vitebska]] — [[Daugavpils]], 18 kilometrus no rajona centra [[Vjerhņadzvinska]]s un 6 kilometrus no [[Latvijas—Baltkrievijas robeža]]s. Bihosavai cauri tek [[Rosica (upe)|Rosica]]s upe. Apdzīvotā vieta sākusi veidoties 1866. gadā dzelzceļa līnijas būvniecības laikā.

1920. gadā pēc [[Latgales atbrīvošana]]s pilsēta atradās Latvijas pakļautībā. Vēlāk Latvija sarunās ar Krieviju atteicās no Bihosavas un apkārtējām zemēm apmaiņā pret papildu teritoriju [[Abrenes apriņķis|Abrenes apriņķa]] ziemeļos.&lt;ref&gt;Latvijas un Padomju Krievijas miera līgums 1920. gada 11. augustā. Autors: Aivars Stranga. Izdevējs: Apgāds Mansards. Gads: 2020. ISBN 9789934122408.&lt;/ref&gt;

Mūsdienās Bihosava ir ciema padomes centrs. 2005. gadā ciemā sāka darboties pareizticīgo baznīca.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url = http://verkhnedvinsk.vitebsk-region.gov.by/ru/ekonomika/agrogor/bigosovo |title = Агрогородок Бигосово  |archiveurl = https://web.archive.org/web/20111227104458/http://verkhnedvinsk.vitebsk-region.gov.by/ru/ekonomika/agrogor/bigosovo |archivedate = 2011-12-27 }} {{ru ikona}}&lt;/ref&gt;

Padomju laikā Bihosava (tolaik — '''Bigosova''') bija galapunkts pasažieru vilcieniem Rīga—Bigosova un Daugavpils—Bigosova.

== Iedzīvotāju skaita izmaiņas ==
* 1904 — 23
* 2001 — 2126
* 2009 — 1762 
* 2018 — 1652

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Baltkrievija-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Baltkrievijas pilsētciemati]]</text>
      <sha1>deo13mkt05t2w7zxcppzpmrcpjq87jj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Benjamins Henrihss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>471932</id>
    <revision>
      <id>3662206</id>
      <parentid>3447376</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T16:02:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: ref&gt;. → ref&gt; using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2739" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1997|2|23}}
| name = 
| nationalteam2 = {{flaga|Vācija}} Vācijas U21
| nationalyears2 = 2016–2019
| nationalyears1 = 2015–2016
| nationalcaps1 = 2
| pcupdate = {{dat|2020|12|03|SK|bez}}
| ntupdate = {{dat|2020|12|03|SK|bez}}
| playername = Benjamins Henrihss
| nationalgoals2 = 0
| position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]]
| years1 = 2015–2018
| years2 = 2018–
| years3 = 2020–
| nationalcaps3 = 5
| nationalgoals3 = 0
| nationalteam3 = {{fb|GER}}
| nationalteam1 = {{flaga|Vācija}} Vācijas U19
| nationalgoals1 = 1
| birth_place = 
| clubs3 = {{īre}} {{flaga|Vācija}} [[RB Leipzig]]
| caps1 = 62
| caps2 = 35
| caps3 = 4
| clubnumber = 39
| clubs1 = {{flaga|Vācija}} [[Bayer 04 Leverkusen|Bayer Leverkusen]]
| clubs2 = {{flaga|Francija}} [[AS Monaco|Monaco]]
| countryofbirth = {{vieta|Vācija|Bokolta}}
| nationalcaps2 = 17
| currentclub = {{īre}} {{flaga|Vācija}} [[RB Leipzig]]
| goals1 = 0
| goals2 = 1
| goals3 = 0
| height = 183
| image = Benjamin-Henrichs-2015-08.jpg
| caption = Henrihss 2015. gadā
| nationalyears3 = 2016–
}}'''Benjamins Henrihss''' ({{Val|de|Benjamin Henrichs}}, dzimis {{Dat|1997|2|23}}) ir [[Vācija]]s [[futbolists]], spēlē [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā, [[Vācijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2020. gada Henrihss pārstāv [[Vācijas Bundeslīga]]s komandu ''[[RB Leipzig]]'', kas viņu īrē no [[AS Monaco FC|''AS Monaco'']].

Henrihsa tēvs un māte nāk no [[Gana]]s, tomēr viņš izvēlējās pārstāvēt [[Vācijas futbola izlase|Vācijas]] futbola izlasi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0253-0d046a62c362-2be941826775-1000--uefa-com-s-weekly-wonderkid-benjamin-henrichs/|title=UEFA.com's weekly wonderkid: Benjamin Henrichs|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2020-12-03|date=2016-11-19|language=en}}&lt;/ref&gt; Tās sastāvā Henrihss debitēja {{Dat|2016|11|11|5=bez}} pret [[Sanmarīno futbola izlase|Sanmarīno]]. Spēlējis [[2017. gada FIFA Konfederāciju kauss|2017. gada FIFA Konfederāciju kausā]].

== Sasniegumi ==
'''Vācija'''

* [[FIFA Konfederāciju kauss]] (1): [[2017. gada FIFA Konfederāciju kauss|2017]]

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Vācijas futbolists-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Henrihss, Benjamins}}
[[Kategorija:1997. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Vācijas futbolisti]]
[[Kategorija:Vācijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Leverkūzenes &quot;Bayer&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:AS Monaco FC spēlētāji]]
[[Kategorija:RB Leipzig spēlētāji]]
[[Kategorija:Ziemeļreinā-Vestfālenē dzimušie]]
[[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]</text>
      <sha1>t14xjuwg3nh0sghsxlinxpoalbvhy0c</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Artūrs izglābj Ziemassvētkus</title>
    <ns>0</ns>
    <id>471996</id>
    <revision>
      <id>3662168</id>
      <parentid>3419274</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T15:53:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: {{Film date| → {{filmas datums|, {{cite web → {{tīmekļa atsauce (2), {{cite news → {{ziņu atsauce using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2926" xml:space="preserve">{{Filmas infokaste
| nosaukums latviski       = Artūrs izglābj Ziemassvētkus
| attēls                   =  Arthur Christmas Poster.jpg
| att_izm                  = 
| paraksts                 = 
| nosaukums oriģinālvalodā = ''Arthur Christmas''
| žanrs                    = animācijas filma
| režisors                 = 
* [[Sāra Smita]]
* [[Berijs Kuks]]
| producents               = 
* [[Pēteris Kungs]]
* [[Deivids Sprokstons]]
* [[Karla Šellija]]
* [[Stīvs Pegrams]]
| scenārija autors         = 
| galvenajās lomās         = 
* [[Džeimss Makavojs]]
* [[Hjū Lorijs]]
* [[Bils Nigijs]]
* [[Džims Broadbents]]
* [[Imelda Stauntona]]
* [[Ešlija Jensena]]
| mūzika                   = [[Harijs Gregsons-Viljamss]]
| operators                = [[Džerika Klelanda]]
| montāža                  = 
* [[Džeimss Kūpers]]
* [[Džons Karnočans]]
| studija                  = 
* ''[[Aardman Animations]]''
* ''[[Sony Pictures Animation]]''
| izplatītājs              = ''[[Columbia Pictures]]''
| izdošanas laiks          = {{filmas datums|2011|11|23|}}
| ilgums                   = 97 minūtes&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Arthur Christmas|url=https://www.bbfc.co.uk/BFF275466|work=British Board of Film Classification|access-date=6 November 2011}}&lt;/ref&gt;
| valsts                   = {{USA}}
| valoda                   = [[Angļu valoda|angļu]]
| budžets                  = {{ASV dolārs|100 miljoni}}&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|url=http://latimesblogs.latimes.com/entertainmentnewsbuzz/2011/11/muppets-arthur-christmas-hugo-box-office.html|title=Movie Projector: 'Breaking Dawn' to devour three new family films|last=Kaufman|first=Amy|work=[[Los Angeles Times]]|publisher=[[Tribune Company]]|date=24 November 2011|access-date=24 November 2011}}&lt;/ref&gt;
| ienākumi                 = {{ASV dolārs|147 miljoni}}&lt;ref name=BOM&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Arthur Christmas|url=https://www.boxofficemojo.com/movies/?id=arthurchristmas.htm|website=[[Box Office Mojo]]|publisher=[[IMDb|IMDb.com, Inc.]]|access-date=3 April 2012}}&lt;/ref&gt;
| iepriekšējā              = 
| nākamā                   = 
| imdb                     = 
}}
'''&quot;Artūrs izglābj Ziemassvētkus&quot;''' ({{val|en|Arthur Christmas}}) ir 2011. gada ģimenes filma, kuras režisors ir [[Sāra Smita]] un [[Berijs Kuks]]. Galvenās lomas ierunājuši [[Džeimss Makavojs]], [[Hjū Lorijs]], [[Bils Nigijs]], [[Džims Broadbents]], [[Imelda Stauntona]], [[Ešlija Jensena]]. Filmas pirmizrāde notika {{dat|2011|11|23||bez}}.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Filmu ārējās saites}}

{{Filma-aizmetnis}}
{{Sony Pictures Animation}}

[[Kategorija:2011. gada animācijas filmas]]
[[Kategorija:ASV animācijas filmas]]
[[Kategorija:Animācijas filmas]]
[[Kategorija:Sony Pictures Animation filmas]]
[[Kategorija:Aardman Animations filmas]]
[[Kategorija:Columbia Pictures animācijas filmas]]
[[Kategorija:Columbia Pictures filmas]]</text>
      <sha1>p3d00ky72lu1p58i392qbr6nh4goz9q</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pētermuižas skola</title>
    <ns>0</ns>
    <id>474154</id>
    <revision>
      <id>3662558</id>
      <parentid>3626009</parentid>
      <timestamp>2022-07-29T09:56:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10142" xml:space="preserve">{{Ēkas infokaste
| name                = Pētermuižas skola
| native_name         = 
| former_names        = 
* ''Peterhof Schule''
* Pētermuižas pamatskola
* Taurkalnes-Pētermuižas sešklasīgā pamatskola
* Taurkalnes septiņgadīgā skola
| alternate_names     = 
| status              = grausts
| image               = Petermuizas skola 19.gs.png
| image_alt           = 
| image_size          = 250px
| caption             = 
| altitude            = 
| building_type       = 
| architectural_style = 
| structural_system   = 
| owner               = [[Vecumnieku novads|Vecumnieku novada pašvaldība]]
| current_tenants     = atjaunošanā
| location            = {{vieta|Latvija|Vecumnieku novads|Valles pagasts}}
| pushpin_map         = 
| latd  = 56.539448  | latNS  = N
| longd = 24.712850  | longEW = E
| groundbreaking_date = 
| start_date          = 1877
| completion_date     = 1878
| opened_date         = 
| inauguration_date   = 
| renovation_date     =  
| height              = 
| floor_count         = 2
| floor_area          = 1171 m2
| architect           = Nezināms
| rooms               = 
| parking             = 
| url                 = 
| embedded            = 
{{VKPAI objekta infokaste
|       embed = yes
|    ofic_nos = Skola
|      numurs = 8572
|       grupa = Vietējas nozīmes
| tipol_grupa = Arhitektūra
|   vēstnesis = {{dat|2006|02|22|N|bez}}
}}
| references          = 
}}

'''Pētermuižas skola''' ({{val|de|Peterhof Schule}}) ir vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis [[Pētermuiža (Valles pagasts)|Pētermuižā]], [[Vecumnieku novads|Vecumnieku novada]] [[Valles pagasts|Valles pagastā]]. Atklāta 1878. gadā, skola darbojusies līdz 1964. gadam. Šajā laikā tā bija apkārtnē vienīgā skola, [[Valle|Vallē]] skolas nav bijis. Vēlāk ēka tikusi pārbūvēta un īslaicīgi izmantota kā tekstilrūpniecības fabrikas ēka. Ap 2006. gadu skola nodota Latvijas Kultūrkapitāla fonds atbalstītam biedrības &quot;Laikmets&quot; projektam izveidot &quot;Amatu apmācības centru ar seno būvdetaļu glabātuvi Valles pagasta Pētermuižas skolā”. Projekts netika turpināts. Vairākus gadus ēka bija pamesta un atradās Vecumnieku novada pašvaldības pārziņā. 2020. gada nogalē ēka pārdota izsolē privātam īpašniekam.&lt;ref name=&quot;BDz&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.bauskasdzive.lv/vietejas-zinas/petermuizas-skolu-valle-izsola-par-3200-eiro-188250 |title=Bauskas dzīve. Pētermuižas skolu Vallē izsola par 3200 eiro |access-date={{dat|2021|09|13||bez}} |archive-date={{dat|2021|09|13||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210913215744/https://www.bauskasdzive.lv/vietejas-zinas/petermuizas-skolu-valle-izsola-par-3200-eiro-188250 }}&lt;/ref&gt;

== Arhitektūra ==

Skola celta 18. gadsimtā kā liels divstāvu nams parkā. Ēka atgādina muižas pili vai dzīvojamo ēku. Staltais divstāvu nams būvēts aptuveni gadu, tam «bijis grezns balkons, pušķoti skolas istabas griesti, silti priekšnami un bērniem ļoti ērta rūme augštāžā, kur ir pavisam četras lielas istabas, pieliekami kambari un kukņa»; tā tolaik telpas līdz sīkumam aprakstījis izdevums «[[Latviešu Avīze]]s». Ēkas abu galu fasāžu zelmiņus rotā mākslinieciski augstvērtīgi akmens kalumi, kuros izmantots spārnota eņģeļa motīvs.&lt;ref name=&quot;Landsberga&quot;&gt;[http://manasvietas.blogspot.com/2017/04/petermuizas-skola-petera.html Līga Landsberga. Pētermuižas skola (Pētera skola, Taurkalnes 7-gadīgā, Valles 8-gadīgā)]&lt;/ref&gt;

20. gadsimta 70. gados ēkā ierīkota tekstilkombināta &quot;Astotais marts&quot; filiāle, vēlāk aizmūrēti logi, nopostīti dzīvžogi, ēkā veikta pārbūve piebūvējot piebūves, paaugstinot kāpņu telpu līdz bēniņiem un nomainot fasādes logus uz stikla blokiem. Viens no spārnotā eņģeļa motīviem sabojāts padomju okupācijas laikā, pusi no tā nocērtot un izveidojot durvis. Pārbūve netika pabeigta.&lt;ref name=&quot;Landsberga&quot; /&gt;

Kopš 1970. gadiem ēka netiek ekspluatēta un tiek dabas apstākļu bojāta. Ēkas pārsegumi nav droši — izrūsējuši, un padomju laika betons sadrupis, ir bīstami tajā uzturēties vai pārvietoties.

== Vēsture ==

Atklāta 1878. gada 5. novembrī kā '''Pētermuižas pamatskola''', tajā mācījušies 35 bērni — tikai mantīgāko šķiru atvases. 1889. gadā Pētermuižas skola kļuva par četrklasīgo skolu. 20. gadsimta sākumā to apmeklējuši ap simt bērnu.&lt;ref name=&quot;BDz&quot; /&gt; 1915.-1916. gadā skolā vācieši izvietoja karaspēka daļu. 1925. gadā izglītības iestāde pārdēvēta par '''Taurkalnes-Pētermuižas sešklasīgo pamatskolu'''. 1939. gadā skolā veikts kapitālais remonts, bet 1940. gadā pagastvalde nolēma to nosaukt par '''Taurkalnes sešklasīgo pamatskolu''', vēlāk — par '''tautskolu''', pēc tam — par '''septiņgadīgo skolu'''.&lt;ref name=&quot;bauskasdzive.lv&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |title = Piedāvā iegādāties Pētermuižas skolu Valles pagastā |publisher = Vecumnieku dome |date = 2020.07.31. |accessdate = 2020.12.30 |url = https://www.bauskasdzive.lv/vietejas-zinas/piedava-iegadaties-petermuizas-skolu-valles-pagasta-187431 |archive-date = {{dat|2021|05|18||bez}} |archive-url = https://web.archive.org/web/20210518051722/https://www.bauskasdzive.lv/vietejas-zinas/piedava-iegadaties-petermuizas-skolu-valles-pagasta-187431 }}&lt;/ref&gt;

1953. gadā skolas direktors Vasilijs Iskrovs paplašināja skolu, izbūvējot trešo stāvu — četrus dzīvokļus skolotājiem. Skolai blakus esošajā ēkā bija internāts, darbmācības kabineti. To atveda kā guļbūvi ar baļķu ragavām. Augšā bija internāts, pa labi meitenēm, pa kreisi zēniem. Lejā pa labi bija dzīvoklis. Tur dzīvoja skolas pavāre ar divām meitām. Kreisajā pusē bija kokapstrādes darbnīca.&lt;ref name=&quot;Landsberga&quot; /&gt;

1964. gadā skola tika pārcelta uz [[Valle|Valli]], kad tur tika uzbūvēta jaunā Valles vidusskola (tagad [[Valles pamatskola]]).

1969. gadā blakus ēkā kāds vēl dzīvoja, bet pati skolas ēka jau tad izskatījusies nožēlojami. Arī sporta laukums un mācību izmēģinājumu lauciņi bijuši aizauguši.

1970. gados Pētermuižas skolā ierīkota tekstilkombināta «Astotais marts» filiāle — darbojies diega spolīšu tīšanas cehs, aizmūrēti logi, nopostīts dzīvžogs, uzcelta piebūve katlumājas ierīkošanai.

1978. gada “[[Cīņa (avīze)|Cīņā]]” rakstīja: “Kāds Rīgas fabriķis pārbūvēja Pētermuižas veco skoliņu. Šķiedās ar materiāliem un naudu bez jēgas un aprēķina.”&lt;ref name=&quot;Landsberga&quot; /&gt; 1975. gada 1. oktobra izdevums “Brīvība” (to izdeva [[Stokholma|Stokholmā]]) raksta: “Viens no nesakārtotības piemēriem: Pētermuižas skola. Tur kādreiz bijis skaists parks, puķu dobes, tagad tas viss izbijis, atceras skolotāja Ilga Iskrova: Ēka nodota tekstilkombinātam „Astotais marts&quot;, kas tur iekārto filiāli. Nu jau trīs gadus ilgst būvdarbi, un galu tiem neredz. Var runāt par iesaldētiem līdzekļiem, mašīnām, kas rūs ārpusē, un apšaubāmo lietderību iekārtot cehu šādā nostūrī, kur nav brīva darbaspēka. Bet ir arī cits aspekts: šo kliedzošo nesaimnieciskumu savām acīm ir skatījuši vai to zin no nostāstiem visi [[Valle]]s iedzīvotāji. Nevienam vien šādi fakti veido uzskatu, ka nevīžība, nekārtība ir norma. Jā, diemžēl tā ir norma, padomju varas tipiska pazīme un nenovēršama saimnieciskā dzīvē.” Kad filiāle slēgta, 90. gadu sākumā īpašums nodots pašvaldībai

Skolā mācījies operdziedātājs [[Ādolfs Kaktiņš]] (1885—1965). Skolā līdz 4. klasei mācījies titulētais sporta fotogrāfs [[Zigismunds Zālmanis]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title = Zigismunds Zālmanis piedāvā foto izstādi- Ātrums,Emocijas,Uzvaras |publisher = Poga |date = 2010.03.10. |accessdate = 2020.12.30 |url =http://fotografija.poga.lv/foto-izstades/zigismunds-zalmanis-piedava-foto-izstadi-atrumsemocijasuzvaras/}}&lt;/ref&gt;

[[Valsts Kultūrkapitāla fonds]] atbalstīja biedrības &quot;Laikmets&quot; projektu izveidot &quot;Amatu apmācības centru ar seno būvdetaļu glabātuvi Valles pagasta Pētermuižas skolā”.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title = Pētermuižas skolā veidos amatu centru |publisher = Staburags |date = 2006.10.19. |accessdate = 2020.12.30 |url = http://news.lv/Staburags/2006/10/19/petermuizas-skola-veidos-amatu-centru}}&lt;/ref&gt; Diemžēl vēlāk projekts neturpinājās un tika pamests.

2020. gada jūlijā [[Vecumnieku novads|Vecumnieku novada]] domē pēc pašvaldības izpilddirektores Aigas Saldābolas ierosinājuma tika vērtēta [[Valle]]s pagastā esošā pašvaldības īpašuma “Pētermuižas skola” turpmākās izmantošanas iespējas, jo saskaņā ar attīstības plānošanas dokumentiem tā nav izmantojama pašvaldības autonomo funkciju nodrošināšanai. Nekustamo īpašumu vērtēja tam īpaši izveidota komisija Vecumnieku novada domes saimniecības nodaļas vadītāja Aivara Petruševica vadībā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title = Tiks veikta pašvaldības nekustamā īpašuma “Pētermuižas skola” Valles pagastā novērtēšana atsavināšanai |publisher = Vecumnieku dome |date = 2020.07.31. |accessdate = 2020.12.30 |url =https://vecumnieki.lv/sabiedriba-aktualais/2881-domes-sede-skatitie-jautajumi}}&lt;/ref&gt; Pēc komisijas atzinuma finanšu komitejas sēde nolēma atsavināt ēku izsolē.&lt;ref name=&quot;bauskasdzive.lv&quot;/&gt; 2020. gada nogalē ēka tika izsolīta izsolē, kur to iegādājās privātuzņēmēja.

2021. gadā atjaunots un sakopts Pētermuižas skolas parks un uzsākti ēkas sakopšanas darbi.

== Attēlu galerija ==

&lt;gallery&gt;
PētermuižasSkola1.jpg|alt=Priekšpuse|Pētermuižas skola 2019. gadā
PētermuižasSkola2.jpg|alt=Pētermuižas skola 2019. gadā|Skats no ēkas aizmugures 2019. gadā
PētermuižasSkolaJumts.jpg|alt=Skats no augšas|Skats aizmugures pusē no augšas 2019. gadā
PētermuižasSkola4.jpg|alt=Ēkas iekštelpas - 1.stāvs|Ēkas iekštelpas - 1.stāvs 2019. gadā
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Arhitektūra-aizmetnis}}

[[Kategorija:Valles pagasts]]
[[Kategorija:Arhitektūras pieminekļi Latvijā]]</text>
      <sha1>5w6tqkpu3eqx0t5kamwgn0wpc3mt7wc</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3662559</id>
      <parentid>3662558</parentid>
      <timestamp>2022-07-29T09:59:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>/* Vēsture */ būtu labi apliecināt ar atsauci, bet vismaz wiki rakstā par pašu Knutu skaidri rakstīts, ka arī viņš ir beidzis šo skolu.</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10147" xml:space="preserve">{{Ēkas infokaste
| name                = Pētermuižas skola
| native_name         = 
| former_names        = 
* ''Peterhof Schule''
* Pētermuižas pamatskola
* Taurkalnes-Pētermuižas sešklasīgā pamatskola
* Taurkalnes septiņgadīgā skola
| alternate_names     = 
| status              = grausts
| image               = Petermuizas skola 19.gs.png
| image_alt           = 
| image_size          = 250px
| caption             = 
| altitude            = 
| building_type       = 
| architectural_style = 
| structural_system   = 
| owner               = [[Vecumnieku novads|Vecumnieku novada pašvaldība]]
| current_tenants     = atjaunošanā
| location            = {{vieta|Latvija|Vecumnieku novads|Valles pagasts}}
| pushpin_map         = 
| latd  = 56.539448  | latNS  = N
| longd = 24.712850  | longEW = E
| groundbreaking_date = 
| start_date          = 1877
| completion_date     = 1878
| opened_date         = 
| inauguration_date   = 
| renovation_date     =  
| height              = 
| floor_count         = 2
| floor_area          = 1171 m2
| architect           = Nezināms
| rooms               = 
| parking             = 
| url                 = 
| embedded            = 
{{VKPAI objekta infokaste
|       embed = yes
|    ofic_nos = Skola
|      numurs = 8572
|       grupa = Vietējas nozīmes
| tipol_grupa = Arhitektūra
|   vēstnesis = {{dat|2006|02|22|N|bez}}
}}
| references          = 
}}

'''Pētermuižas skola''' ({{val|de|Peterhof Schule}}) ir vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis [[Pētermuiža (Valles pagasts)|Pētermuižā]], [[Vecumnieku novads|Vecumnieku novada]] [[Valles pagasts|Valles pagastā]]. Atklāta 1878. gadā, skola darbojusies līdz 1964. gadam. Šajā laikā tā bija apkārtnē vienīgā skola, [[Valle|Vallē]] skolas nav bijis. Vēlāk ēka tikusi pārbūvēta un īslaicīgi izmantota kā tekstilrūpniecības fabrikas ēka. Ap 2006. gadu skola nodota Latvijas Kultūrkapitāla fonds atbalstītam biedrības &quot;Laikmets&quot; projektam izveidot &quot;Amatu apmācības centru ar seno būvdetaļu glabātuvi Valles pagasta Pētermuižas skolā”. Projekts netika turpināts. Vairākus gadus ēka bija pamesta un atradās Vecumnieku novada pašvaldības pārziņā. 2020. gada nogalē ēka pārdota izsolē privātam īpašniekam.&lt;ref name=&quot;BDz&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.bauskasdzive.lv/vietejas-zinas/petermuizas-skolu-valle-izsola-par-3200-eiro-188250 |title=Bauskas dzīve. Pētermuižas skolu Vallē izsola par 3200 eiro |access-date={{dat|2021|09|13||bez}} |archive-date={{dat|2021|09|13||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210913215744/https://www.bauskasdzive.lv/vietejas-zinas/petermuizas-skolu-valle-izsola-par-3200-eiro-188250 }}&lt;/ref&gt;

== Arhitektūra ==

Skola celta 18. gadsimtā kā liels divstāvu nams parkā. Ēka atgādina muižas pili vai dzīvojamo ēku. Staltais divstāvu nams būvēts aptuveni gadu, tam «bijis grezns balkons, pušķoti skolas istabas griesti, silti priekšnami un bērniem ļoti ērta rūme augštāžā, kur ir pavisam četras lielas istabas, pieliekami kambari un kukņa»; tā tolaik telpas līdz sīkumam aprakstījis izdevums «[[Latviešu Avīze]]s». Ēkas abu galu fasāžu zelmiņus rotā mākslinieciski augstvērtīgi akmens kalumi, kuros izmantots spārnota eņģeļa motīvs.&lt;ref name=&quot;Landsberga&quot;&gt;[http://manasvietas.blogspot.com/2017/04/petermuizas-skola-petera.html Līga Landsberga. Pētermuižas skola (Pētera skola, Taurkalnes 7-gadīgā, Valles 8-gadīgā)]&lt;/ref&gt;

20. gadsimta 70. gados ēkā ierīkota tekstilkombināta &quot;Astotais marts&quot; filiāle, vēlāk aizmūrēti logi, nopostīti dzīvžogi, ēkā veikta pārbūve piebūvējot piebūves, paaugstinot kāpņu telpu līdz bēniņiem un nomainot fasādes logus uz stikla blokiem. Viens no spārnotā eņģeļa motīviem sabojāts padomju okupācijas laikā, pusi no tā nocērtot un izveidojot durvis. Pārbūve netika pabeigta.&lt;ref name=&quot;Landsberga&quot; /&gt;

Kopš 1970. gadiem ēka netiek ekspluatēta un tiek dabas apstākļu bojāta. Ēkas pārsegumi nav droši — izrūsējuši, un padomju laika betons sadrupis, ir bīstami tajā uzturēties vai pārvietoties.

== Vēsture ==

Atklāta 1878. gada 5. novembrī kā '''Pētermuižas pamatskola''', tajā mācījušies 35 bērni — tikai mantīgāko šķiru atvases. 1889. gadā Pētermuižas skola kļuva par četrklasīgo skolu. 20. gadsimta sākumā to apmeklējuši ap simt bērnu.&lt;ref name=&quot;BDz&quot; /&gt; 1915.—1916. gadā skolā Vācijas armija izvietoja karaspēka daļu. 1925. gadā izglītības iestāde pārdēvēta par '''Taurkalnes-Pētermuižas sešklasīgo pamatskolu'''. 1939. gadā skolā veikts kapitālais remonts, bet 1940. gadā pagastvalde nolēma to nosaukt par '''Taurkalnes sešklasīgo pamatskolu''', vēlāk — par '''tautskolu''', pēc tam — par '''septiņgadīgo skolu'''.&lt;ref name=&quot;bauskasdzive.lv&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |title = Piedāvā iegādāties Pētermuižas skolu Valles pagastā |publisher = Vecumnieku dome |date = 2020.07.31. |accessdate = 2020.12.30 |url = https://www.bauskasdzive.lv/vietejas-zinas/piedava-iegadaties-petermuizas-skolu-valles-pagasta-187431 |archive-date = {{dat|2021|05|18||bez}} |archive-url = https://web.archive.org/web/20210518051722/https://www.bauskasdzive.lv/vietejas-zinas/piedava-iegadaties-petermuizas-skolu-valles-pagasta-187431 }}&lt;/ref&gt;

1953. gadā skolas direktors Vasilijs Iskrovs paplašināja skolu, izbūvējot trešo stāvu — četrus dzīvokļus skolotājiem. Skolai blakus esošajā ēkā bija internāts, darbmācības kabineti. To atveda kā guļbūvi ar baļķu ragavām. Augšā bija internāts, pa labi meitenēm, pa kreisi zēniem. Lejā pa labi bija dzīvoklis. Tur dzīvoja skolas pavāre ar divām meitām. Kreisajā pusē bija kokapstrādes darbnīca.&lt;ref name=&quot;Landsberga&quot; /&gt;

1964. gadā skola tika pārcelta uz [[Valle|Valli]], kad tur tika uzbūvēta jaunā Valles vidusskola (tagad [[Valles pamatskola]]).

1969. gadā blakus ēkā kāds vēl dzīvoja, bet pati skolas ēka jau tad izskatījusies nožēlojami. Arī sporta laukums un mācību izmēģinājumu lauciņi bijuši aizauguši.

1970. gados Pētermuižas skolā ierīkota tekstilkombināta «Astotais marts» filiāle — darbojies diega spolīšu tīšanas cehs, aizmūrēti logi, nopostīts dzīvžogs, uzcelta piebūve katlumājas ierīkošanai.

1978. gada “[[Cīņa (avīze)|Cīņā]]” rakstīja: “Kāds Rīgas fabriķis pārbūvēja Pētermuižas veco skoliņu. Šķiedās ar materiāliem un naudu bez jēgas un aprēķina.”&lt;ref name=&quot;Landsberga&quot; /&gt; 1975. gada 1. oktobra izdevums “Brīvība” (to izdeva [[Stokholma|Stokholmā]]) raksta: “Viens no nesakārtotības piemēriem: Pētermuižas skola. Tur kādreiz bijis skaists parks, puķu dobes, tagad tas viss izbijis, atceras skolotāja Ilga Iskrova: Ēka nodota tekstilkombinātam „Astotais marts&quot;, kas tur iekārto filiāli. Nu jau trīs gadus ilgst būvdarbi, un galu tiem neredz. Var runāt par iesaldētiem līdzekļiem, mašīnām, kas rūs ārpusē, un apšaubāmo lietderību iekārtot cehu šādā nostūrī, kur nav brīva darbaspēka. Bet ir arī cits aspekts: šo kliedzošo nesaimnieciskumu savām acīm ir skatījuši vai to zin no nostāstiem visi [[Valle]]s iedzīvotāji. Nevienam vien šādi fakti veido uzskatu, ka nevīžība, nekārtība ir norma. Jā, diemžēl tā ir norma, padomju varas tipiska pazīme un nenovēršama saimnieciskā dzīvē.” Kad filiāle slēgta, 90. gadu sākumā īpašums nodots pašvaldībai

Skolā mācījies operdziedātājs [[Ādolfs Kaktiņš]], dzejnieks [[Knuts Skujenieks]],{{nepieciešama atsauce}} sporta fotogrāfs [[Zigismunds Zālmanis]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title = Zigismunds Zālmanis piedāvā foto izstādi- Ātrums,Emocijas,Uzvaras |publisher = Poga |date = 2010.03.10. |accessdate = 2020.12.30 |url =http://fotografija.poga.lv/foto-izstades/zigismunds-zalmanis-piedava-foto-izstadi-atrumsemocijasuzvaras/}}&lt;/ref&gt;

[[Valsts Kultūrkapitāla fonds]] atbalstīja biedrības &quot;Laikmets&quot; projektu izveidot &quot;Amatu apmācības centru ar seno būvdetaļu glabātuvi Valles pagasta Pētermuižas skolā”.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title = Pētermuižas skolā veidos amatu centru |publisher = Staburags |date = 2006.10.19. |accessdate = 2020.12.30 |url = http://news.lv/Staburags/2006/10/19/petermuizas-skola-veidos-amatu-centru}}&lt;/ref&gt; Diemžēl vēlāk projekts neturpinājās un tika pamests.

2020. gada jūlijā [[Vecumnieku novads|Vecumnieku novada]] domē pēc pašvaldības izpilddirektores Aigas Saldābolas ierosinājuma tika vērtēta [[Valle]]s pagastā esošā pašvaldības īpašuma “Pētermuižas skola” turpmākās izmantošanas iespējas, jo saskaņā ar attīstības plānošanas dokumentiem tā nav izmantojama pašvaldības autonomo funkciju nodrošināšanai. Nekustamo īpašumu vērtēja tam īpaši izveidota komisija Vecumnieku novada domes saimniecības nodaļas vadītāja Aivara Petruševica vadībā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title = Tiks veikta pašvaldības nekustamā īpašuma “Pētermuižas skola” Valles pagastā novērtēšana atsavināšanai |publisher = Vecumnieku dome |date = 2020.07.31. |accessdate = 2020.12.30 |url =https://vecumnieki.lv/sabiedriba-aktualais/2881-domes-sede-skatitie-jautajumi}}&lt;/ref&gt; Pēc komisijas atzinuma finanšu komitejas sēde nolēma atsavināt ēku izsolē.&lt;ref name=&quot;bauskasdzive.lv&quot;/&gt; 2020. gada nogalē ēka tika izsolīta izsolē, kur to iegādājās privātuzņēmēja.

2021. gadā atjaunots un sakopts Pētermuižas skolas parks un uzsākti ēkas sakopšanas darbi.

== Attēlu galerija ==

&lt;gallery&gt;
PētermuižasSkola1.jpg|alt=Priekšpuse|Pētermuižas skola 2019. gadā
PētermuižasSkola2.jpg|alt=Pētermuižas skola 2019. gadā|Skats no ēkas aizmugures 2019. gadā
PētermuižasSkolaJumts.jpg|alt=Skats no augšas|Skats aizmugures pusē no augšas 2019. gadā
PētermuižasSkola4.jpg|alt=Ēkas iekštelpas - 1.stāvs|Ēkas iekštelpas - 1.stāvs 2019. gadā
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Arhitektūra-aizmetnis}}

[[Kategorija:Valles pagasts]]
[[Kategorija:Arhitektūras pieminekļi Latvijā]]</text>
      <sha1>hyxb2icdh8clzlu6tvabu3a2q69eq39</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sprints vīriešiem</title>
    <ns>0</ns>
    <id>474562</id>
    <revision>
      <id>3662282</id>
      <parentid>3614392</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T16:34:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="23868" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
|event =       Sprints vīriešiem riteņbraukšanā
|games =       1900. gada Vasaras
|image = 
|image_size = 
|caption = 
|venue =       {{vieta|Francija|Parīze|Vensēnas velodroms}}
|date =        1900. gada 11. un 13. septembris
|competitors = 69
|nations =     6
|gold=         [[Albērs Telandjē]]
|goldNOC =     FRA
|silver=       [[Fernāns Sāns]]
|silverNOC =   FRA
|bronze =      [[Džons Henrijs Leiks]]
|bronzeNOC =   USA
|win_value=
|prev =        [[Riteņbraukšana 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sprints vīriešiem|1896 Atēnas]]
|next =        [[Riteņbraukšana 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sprints vīriešiem|1908 Londona]]
}}
{{Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

'''Sprints vīriešiem''' bija viena no trim olimpiskajām [[riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|riteņbraukšanas disciplīnām]] [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]. Sacensības tika aizvadītas [[Vensēnas velodroms|Vensēnas velodromā]] 1900. gada 11. septembrī, kad notika pirmās kārtas braucieni un ceturtdaļfināli, un 13. septembrī, kad tika aizvadīti pusfināli un fināls. Sprinta brauciens garums bija 2000 metri, savukārt pirmajā kārtā brauciens bija 1000 metri. Sacensībās startēja 69 no visiem 72 sportistiem, kopumā no 6 valstīm.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/CYC/mens-sprint.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417193105/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/CYC/mens-sprint.html |work=Sports Reference|archive-date=2021. gada 2. janvāris |title=Cycling at the 1900 Paris Summer Games: Men's Sprint |accessdate=2021. gada 2. janvāris}}&lt;/ref&gt; Sprinta sacensībās pirmo reizi startēja ASV, Beļģijas, Bohēmijas un Itālijas sportisti.

Zelta medaļu šajā disciplīnā ieguva [[Francija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Francijas]] sportists [[Albērs Telandjē]], arī sudraba medaļu ieguva francūzis — [[Fernāns Sāns]]. Savukārt bronzas medaļu ieguva [[ASV 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportists [[Džons Henrijs Leiks]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/cycling-track/sprint-individual-men |title=Paris 1900 Cycling: Sprint individual men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 2. janvāris}}&lt;/ref&gt; Šī bija ASV pirmā olimpiskā medaļa riteņbraukšanas sacensībās.

Olimpiskais rekords sprinta disciplīnā tiek fiksēts 200 metros. Šajās olimpiskajās spēlēs kopsummā 6 reizes tika uzlabots [[olimpiskie rekordi riteņbraukšanā|olimpiskais rekords]]. Sacensību noslēgumā jaunais olimpiskais rekords šajā disciplīnā bija 12.6 sekundes un to ceturtdaļfināla 5. braucienā uzstādīja Francijas sportists [[Albērs Telandjē]].

== Rekordi ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:95%;&quot;
|- 
! colspan=&quot;5&quot;|Esošie rekordi līdz 1896. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
! Rekords !! Laiks !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums
|-
| '''Pasaules rekords''' || colspan=&quot;4&quot; align=center|''Nav zināms''
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || colspan=&quot;4&quot; align=center|''Nav zināms''
|-
! colspan=&quot;5&quot;| Labotie/Uzstādītie rekordi pēc 1896. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
! Rekords !! Laiks !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums
|-
| rowspan=&quot;6&quot;| '''Olimpiskais rekords''' || align=center| '''15.4''' || {{Valsts OS sportists|[[Loids Hildebrands]]|FRA|1900. gada vasaras}} || rowspan=&quot;6&quot;|{{flaga|FRA}} [[Parīze]], [[Francija]] || rowspan=&quot;6&quot;| 1900. gada 11. septembris
|-
| align=center| '''14.2''' || {{Valsts OS sportists|[[Ādolfs Kairons]]|FRA|1900. gada vasaras}}
|-
| align=center| '''14.2''' || {{Valsts OS sportists|[[Antonio Restelli]]|ITA|1900. gada vasaras}}
|-
| align=center| '''13.2''' || {{Valsts OS sportists|[[Džons Henrijs Leiks]]|USA|1900. gada vasaras}}
|-
| align=center| '''13.0''' || {{Valsts OS sportists|[[Antonio Restelli]]|ITA|1900. gada vasaras}}
|-
| align=center| '''12.6''' || {{Valsts OS sportists|[[Albērs Telandjē]]|FRA|1900. gada vasaras}}
|}

== Medaļu ieguvēji ==
[[Attēls:Cycling Sprint 1900.jpg|250px|thumb|Fināla brauciena dalībnieki: [[Albērs Telandjē]] (FRA), [[Fernāns Sāns]] (FRA) un [[Džons Henrijs Leiks]] (USA).]]

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; text-align:center&quot;
|-
| style=&quot;background:gold; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Zelts
| style=&quot;background:silver; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Sudrabs
| style=&quot;background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Bronza
|-
| [[Attēls:Taillandier 1900 -.jpg|75px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Albērs Telandjē]]|FRA|1900. gada vasaras}}'''
| [[Attēls:Fernand Sanz, deuxième du Grand Prix de Paris amateurs en 1902.jpg|80px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Fernāns Sāns]]|FRA|1900. gada vasaras}}'''
|  '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Džons Henrijs Leiks]]|USA|1900. gada vasaras}}'''
|}

== Rezultāti ==
{{Color box|#cfc| '''Q''' |border=darkgray}} — kvalifikācija finālam pēc vietas; {{Color box|e1e1e1| '''OR''' |border=darkgray}} — Olimpiskais rekords.

=== Pirmā kārta ===
{{Col-begin}}
{{Col-2}}
; 1. brauciens
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! 200 m !! Piezīmes 
|-  style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 1 || align=left|[[Loids Hildebrands]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 1:34.2 || 15.4 || '''Q'''; '''[[Olimpiskie rekordi riteņbraukšanā|OR]]'''
|-  style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 2 || align=left|[[Džakomo Strata]] || align=left|{{ValstsOS|ITA|1900. gada vasaras}} || — || — || '''Q'''
|-  style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 3 || align=left|[[Ferdināns Vasero]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — || '''Q'''
|-
| rowspan=&quot;5&quot;| 4/8 || align=left|[[Emīls Dibuā]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|-
| align=left|[[L. Dimons]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|-
| align=left|[[Diburdjē]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|-
| align=left|[[Františeks Hiršs]] || align=left|{{ValstsOS|BOH|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|-
| align=left|[[Pužē]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|}

; 2. brauciens
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! 200 m !! Piezīmes 
|-  style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 1 || align=left|[[Ādolfs Kairons]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 1:34.2 || 14.2 || '''Q'''; '''[[Olimpiskie rekordi riteņbraukšanā|OR]]'''
|-  style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 2 || align=left|[[Žoržs Kuandrs]] || align=left|{{ValstsOS|ITA|1900. gada vasaras}} || — || — || '''Q'''
|-  style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 3 || align=left|[[Ogists Domēns]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — || '''Q'''
|-
| rowspan=&quot;5&quot;| 4/8 || align=left|[[Alfrēds Bulnuā]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|-
| align=left|[[Romulo Bruni]] || align=left|{{ValstsOS|ITA|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|-
| align=left|[[Segnjē]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|-
| align=left|[[Emīls Vadbleds]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|-
| align=left|[[Vjanzīno]] || align=left|{{ValstsOS|ITA|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|}

; 3. brauciens
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! 200 m !! Piezīmes 
|-  style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 1 || align=left|[[Pauls Gotrons]] || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || 1:32.4 || 14.4 || '''Q'''
|-  style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 2 || align=left|[[Fernāns Sāns]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — || '''Q'''
|-  style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 3 || align=left|[[Pols Roso]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — || '''Q'''
|-
| rowspan=&quot;5&quot;| 4/8 || align=left|[[Šarls Amberžē]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|-
| align=left|[[L. Buajē]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|-
| align=left|[[Žoržs Nerūts]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|-
| align=left|[[A. Rožērs]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|-
| align=left|[[Ruē]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|}

; 4. brauciens
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! 200 m !! Piezīmes 
|-  style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 1 || align=left|[[Pols Legrēns]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 1:30.4 || 14.4 || '''Q'''
|-  style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 2 || align=left|[[Enriko Brusoni]] || align=left|{{ValstsOS|ITA|1900. gada vasaras}} || — || — || '''Q'''
|-  style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 3 || align=left|[[Teofils Frā]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — || '''Q'''
|-
| rowspan=&quot;5&quot;| 4/8 || align=left|[[Omērs Božendrs]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|-
| align=left|[[Fransens]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|-
| align=left|[[Oktavs Kuasī]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|-
| align=left|[[Pišārs]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|-
| align=left|[[L. Sonjērs]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|}

; 5. brauciens
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! 200 m !! Piezīmes 
|-  style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 1 || align=left|[[Leons Mesonāvs]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 1:35.8 || 14.4 || '''Q'''
|-  style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 2 || align=left|[[Vills Deiviss]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — || '''Q'''
|-  style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 3 || align=left|[[Šapū]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — || '''Q'''
|-
| rowspan=&quot;5&quot;| 4/8 || align=left|[[Fernāns Bulmāns]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|-
| align=left|[[Georgs Drešers]] || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|-
| align=left|[[Žilo]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|-
| align=left|[[Lonērs]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|-
| align=left|[[Lonšāms]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|}
{{Col-2}}

; 6. brauciens
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! 200 m !! Piezīmes 
|-  style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 1 || align=left|[[Džons Henrijs Leiks]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || 1:35.8 || 14.0 || '''Q'''
|-  style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 2 || align=left|[[Pols Espeits]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — || '''Q'''
|-  style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 3 || align=left|[[Gastons Biljē]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — || '''Q'''
|-
| rowspan=&quot;5&quot;| 4/8 || align=left|[[Ž. Berārs]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|-
| align=left|[[Maksims Bertrāns]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|-
| align=left|[[Žaks Droeti]] || align=left|{{ValstsOS|ITA|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|-
| align=left|[[M. Steics]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|-
| align=left|[[Vladislavs Šalupa]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|}

; 7. brauciens
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! 200 m !! Piezīmes 
|-  style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 1 || align=left|[[Albērs Telandjē]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 1:36.8 || 15.0 || '''Q'''
|-  style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 2 || align=left|[[Marsels Doiss]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — || '''Q'''
|-  style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 3 || align=left|[[Žermēns (riteņbraucējs)|Žermēns]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — || '''Q'''
|-
| rowspan=&quot;4&quot;| 4/7 || align=left|[[G. Besings]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|-
| align=left|[[Luidži Kolombo]] || align=left|{{ValstsOS|ITA|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|-
| align=left|[[Moriss Monio]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|-
| align=left|[[Žoržs Ožojā]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|}

; 8. brauciens
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! 200 m !! Piezīmes 
|-  style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 1 || align=left|[[Kārlis Duils]] || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || 1:35.4 || 14.4 || '''Q'''
|-  style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 2 || align=left|[[Leons Ponskarms]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — || '''Q'''
|-  style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 3 || align=left|[[Tomāns]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — || '''Q'''
|-
| rowspan=&quot;3&quot;| 4/6 || align=left|[[Eduārs Meboms]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|-
| align=left|[[Piltons]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|-
| align=left|[[Moriss Terjē]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|-
| — || align=left|[[A. Poršērs]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || ''Diskvalificēts'' || — ||
|}

; 9. brauciens
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! 200 m !! Piezīmes 
|-  style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 1 || align=left|[[Antonio Restelli]] || align=left|{{ValstsOS|ITA|1900. gada vasaras}} || 1:37.6 || 13.6 || '''Q'''; '''[[Olimpiskie rekordi riteņbraukšanā|OR]]'''
|-  style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 2 || align=left|[[Vinsents (riteņbraucējs)|Vinsents]] || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || — || — || '''Q'''
|-  style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 3 || align=left|[[Žozefs Mallē]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — || '''Q'''
|-
| rowspan=&quot;2&quot;| 4/6 || align=left|[[Keljē]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|-
| align=left|[[Mosmāns]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|-
| rowspan=&quot;2&quot;| — || align=left|[[P. Ibo]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' || — ||
|-
| align=left|[[Eduārs Viks]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' || — ||
|}
{{Col-end}}

=== Ceturtdaļfināls ===
{{Col-begin}}
{{Col-2}}
; 1. ceturdaļfināls
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! 200 m !! Piezīmes 
|-  style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 1 || align=left|[[Džons Henrijs Leiks]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || 2:02.0 || 13.2 || '''Q'''; '''[[Olimpiskie rekordi riteņbraukšanā|OR]]'''
|- 
| 2 || align=left|[[Džakomo Strata]] || align=left|{{ValstsOS|ITA|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|-
| 3 || align=left|[[Šapū]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|}

; 2. ceturdaļfināls
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! 200 m !! Piezīmes 
|-  style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 1 || align=left|[[Fernāns Sāns]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 2:00.0 || 14.0 || '''Q'''
|- 
| 2 || align=left|[[Gastons Biljē]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|-
| 3 || align=left|[[Pols Roso]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|}

; 3. ceturdaļfināls
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! 200 m !! Piezīmes 
|-  style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 1 || align=left|[[Žoržs Kuandrs]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 1:50.0 || 14.4 || '''Q'''
|- 
| 2 || align=left|[[Kārlis Duils]] || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|-
| 3 || align=left|[[Žermēns (riteņbraucējs)|Žermēns]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|}

; 4. ceturdaļfināls
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! 200 m !! Piezīmes 
|-  style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 1 || align=left|[[Antonio Restelli]] || align=left|{{ValstsOS|ITA|1900. gada vasaras}} || 1:52.4 || 13.0 || '''Q'''; '''[[Olimpiskie rekordi riteņbraukšanā|OR]]'''
|- 
| 2 || align=left|[[Loids Hildebrands]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|-
| 3 || align=left|[[Ogists Domēns]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|}

; 5. ceturdaļfināls
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! 200 m !! Piezīmes 
|-  style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 1 || align=left|[[Albērs Telandjē]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 2:00.6 || 12.6 || '''Q'''; '''[[Olimpiskie rekordi riteņbraukšanā|OR]]'''
|- 
| 2 || align=left|[[Vinsents (riteņbraucējs)|Vinsents]] || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|-
| 3 || align=left|[[Tomāns]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|}
{{Col-2}}

; 6. ceturdaļfināls
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! 200 m !! Piezīmes 
|-  style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 1 || align=left|[[Žozefs Mallē]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 2:45.0 || ''Nav zināms'' || '''Q'''
|- 
| 2 || align=left|[[Enriko Brusoni]] || align=left|{{ValstsOS|ITA|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|-
| 3 || align=left|[[Teofils Frā]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|}

; 7. ceturdaļfināls
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! 200 m !! Piezīmes 
|-  style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 1 || align=left|[[Leons Mesonāvs]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 1:49.2 || 14.2 || '''Q'''
|- 
| 2 || align=left|[[Leons Ponskarms]] || align=left|{{ValstsOS|ITA|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|-
| 3 || align=left|[[Pols Espeits]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|}

; 8. ceturdaļfināls
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! 200 m !! Piezīmes 
|-  style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 1 || align=left|[[Ferdināns Vasero]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 2:21.6 || 14.2 || '''Q'''
|- 
| 2 || align=left|[[Marsels Doiss]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|-
| 3 || align=left|[[Vills Deiviss]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|}

; 9. ceturdaļfināls
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! 200 m !! Piezīmes 
|-  style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 1 || align=left|[[Pols Legrēns]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 2:21.6 || 14.2 || '''Q'''
|- 
| 2 || align=left|[[Pauls Gotrons]] || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|-
| 3 || align=left|[[Ādolfs Kairons]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|}
{{Col-end}}

=== Pusfināli ===
{{Col-begin}}
{{Col-2}}
; 1. pusfināls
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! 200 m !! Piezīmes 
|-  style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 1 || align=left|[[Džons Henrijs Leiks]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || 2:09.6 || 13.6 || '''Q'''
|- 
| 2 || align=left|[[Ferdināns Vasero]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|-
| 3 || align=left|[[Leons Mesonāvs]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|}

; 2. pusfināls
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! 200 m !! Piezīmes 
|-  style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 1 || align=left|[[Fernāns Sāns]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 2:46.6 || 13.4 || '''Q'''
|- 
| 2 || align=left|[[Antonio Restelli]] || align=left|{{ValstsOS|ITA|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|-
| 3 || align=left|[[Žoržs Kuandrs]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|}
{{Col-2}}

; 3. pusfināls
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! 200 m !! Piezīmes 
|-  style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 1 || align=left|[[Albērs Telandjē]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 2:42.6 || 14.6 || '''Q'''
|- 
| 2 || align=left|[[Pols Legrēns]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|-
| 3 || align=left|[[Žozefs Mallē]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|}
{{Col-end}}

=== Fināls ===
[[Attēls:Fernand Sanz.jpg|250px|thumb|Fināla brauciena finišs]]
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! 200 m !! Piezīmes 
|- 
| {{gold1}} || align=left|[[Albērs Telandjē]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 2:52.0 || 13.0
|-
| {{silver2}} || align=left|[[Fernāns Sāns]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|-
| {{bronze3}} || align=left|[[Džons Henrijs Leiks]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==
* {{main|Riteņbraucēji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
Sprinta sacensībās startēja 69 sportisti no 6 valstīm. Pirmo reizi sacensībās bija pārstāvēja ASV, Beļģija, Bohēmija un Itālija.

''Iekavās norādīts pārstāvošo sportistu skaits.''
{{colbegin|2}}
* {{flagIOC|USA|1900. gada vasaras|1}}
* {{flagIOC|BEL|1900. gada vasaras|1}}
* {{flagIOC|BOH|1900. gada vasaras|1}}
* {{flagIOC|FRA|1900. gada vasaras|56}}
* {{flagIOC|ITA|1900. gada vasaras|7}}
* {{flagIOC|GER|1900. gada vasaras|3}}
{{colend}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200417193105/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/CYC/mens-sprint.html Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sprints vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/results/153006 Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sprints vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}}
* [https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/cycling-track/sprint-individual-men Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sprints vīriešiem (''Olympics'')] {{en}}
* {{tīmekļa atsauce |work=Herman's Full Olympians |title=Swimming 1900 |first=Herman |last=De Wael |date=2001-06-07 |url=http://users.skynet.be/hermandw/olymp/swi1900.html |access-date=2008-03-19 |archive-url=https://web.archive.org/web/20080503052523/http://users.skynet.be/hermandw/olymp/swi1900.html |archive-date=2008-05-03 }}
* {{cite book | author = Mallon, Bill | year = 1998 | title = The 1900 Olympic Games, Results for All Competitors in All Events, with Commentary | publisher = McFarland &amp; Company, Inc., Publishers | location = Jefferson, North Carolina | isbn = 0-7864-0378-0 | url = https://archive.org/details/1900olympicgames00mall }}

{{Sprints riteņbraukšanā olimpiskajās spēlēs}}
{{Olimpiskie čempioni riteņbraukšanā — sprints vīriešiem}}

[[Kategorija:Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|sprints]]</text>
      <sha1>mtehtnseck6hk86cr8tjslv0fn2klj5</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3662283</id>
      <parentid>3662282</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T16:36:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Pusfināli */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="23868" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
|event =       Sprints vīriešiem riteņbraukšanā
|games =       1900. gada Vasaras
|image = 
|image_size = 
|caption = 
|venue =       {{vieta|Francija|Parīze|Vensēnas velodroms}}
|date =        1900. gada 11. un 13. septembris
|competitors = 69
|nations =     6
|gold=         [[Albērs Telandjē]]
|goldNOC =     FRA
|silver=       [[Fernāns Sāns]]
|silverNOC =   FRA
|bronze =      [[Džons Henrijs Leiks]]
|bronzeNOC =   USA
|win_value=
|prev =        [[Riteņbraukšana 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sprints vīriešiem|1896 Atēnas]]
|next =        [[Riteņbraukšana 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sprints vīriešiem|1908 Londona]]
}}
{{Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

'''Sprints vīriešiem''' bija viena no trim olimpiskajām [[riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|riteņbraukšanas disciplīnām]] [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]. Sacensības tika aizvadītas [[Vensēnas velodroms|Vensēnas velodromā]] 1900. gada 11. septembrī, kad notika pirmās kārtas braucieni un ceturtdaļfināli, un 13. septembrī, kad tika aizvadīti pusfināli un fināls. Sprinta brauciens garums bija 2000 metri, savukārt pirmajā kārtā brauciens bija 1000 metri. Sacensībās startēja 69 no visiem 72 sportistiem, kopumā no 6 valstīm.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/CYC/mens-sprint.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417193105/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/CYC/mens-sprint.html |work=Sports Reference|archive-date=2021. gada 2. janvāris |title=Cycling at the 1900 Paris Summer Games: Men's Sprint |accessdate=2021. gada 2. janvāris}}&lt;/ref&gt; Sprinta sacensībās pirmo reizi startēja ASV, Beļģijas, Bohēmijas un Itālijas sportisti.

Zelta medaļu šajā disciplīnā ieguva [[Francija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Francijas]] sportists [[Albērs Telandjē]], arī sudraba medaļu ieguva francūzis — [[Fernāns Sāns]]. Savukārt bronzas medaļu ieguva [[ASV 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportists [[Džons Henrijs Leiks]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/cycling-track/sprint-individual-men |title=Paris 1900 Cycling: Sprint individual men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 2. janvāris}}&lt;/ref&gt; Šī bija ASV pirmā olimpiskā medaļa riteņbraukšanas sacensībās.

Olimpiskais rekords sprinta disciplīnā tiek fiksēts 200 metros. Šajās olimpiskajās spēlēs kopsummā 6 reizes tika uzlabots [[olimpiskie rekordi riteņbraukšanā|olimpiskais rekords]]. Sacensību noslēgumā jaunais olimpiskais rekords šajā disciplīnā bija 12.6 sekundes un to ceturtdaļfināla 5. braucienā uzstādīja Francijas sportists [[Albērs Telandjē]].

== Rekordi ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:95%;&quot;
|- 
! colspan=&quot;5&quot;|Esošie rekordi līdz 1896. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
! Rekords !! Laiks !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums
|-
| '''Pasaules rekords''' || colspan=&quot;4&quot; align=center|''Nav zināms''
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || colspan=&quot;4&quot; align=center|''Nav zināms''
|-
! colspan=&quot;5&quot;| Labotie/Uzstādītie rekordi pēc 1896. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
! Rekords !! Laiks !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums
|-
| rowspan=&quot;6&quot;| '''Olimpiskais rekords''' || align=center| '''15.4''' || {{Valsts OS sportists|[[Loids Hildebrands]]|FRA|1900. gada vasaras}} || rowspan=&quot;6&quot;|{{flaga|FRA}} [[Parīze]], [[Francija]] || rowspan=&quot;6&quot;| 1900. gada 11. septembris
|-
| align=center| '''14.2''' || {{Valsts OS sportists|[[Ādolfs Kairons]]|FRA|1900. gada vasaras}}
|-
| align=center| '''14.2''' || {{Valsts OS sportists|[[Antonio Restelli]]|ITA|1900. gada vasaras}}
|-
| align=center| '''13.2''' || {{Valsts OS sportists|[[Džons Henrijs Leiks]]|USA|1900. gada vasaras}}
|-
| align=center| '''13.0''' || {{Valsts OS sportists|[[Antonio Restelli]]|ITA|1900. gada vasaras}}
|-
| align=center| '''12.6''' || {{Valsts OS sportists|[[Albērs Telandjē]]|FRA|1900. gada vasaras}}
|}

== Medaļu ieguvēji ==
[[Attēls:Cycling Sprint 1900.jpg|250px|thumb|Fināla brauciena dalībnieki: [[Albērs Telandjē]] (FRA), [[Fernāns Sāns]] (FRA) un [[Džons Henrijs Leiks]] (USA).]]

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; text-align:center&quot;
|-
| style=&quot;background:gold; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Zelts
| style=&quot;background:silver; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Sudrabs
| style=&quot;background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Bronza
|-
| [[Attēls:Taillandier 1900 -.jpg|75px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Albērs Telandjē]]|FRA|1900. gada vasaras}}'''
| [[Attēls:Fernand Sanz, deuxième du Grand Prix de Paris amateurs en 1902.jpg|80px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Fernāns Sāns]]|FRA|1900. gada vasaras}}'''
|  '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Džons Henrijs Leiks]]|USA|1900. gada vasaras}}'''
|}

== Rezultāti ==
{{Color box|#cfc| '''Q''' |border=darkgray}} — kvalifikācija finālam pēc vietas; {{Color box|e1e1e1| '''OR''' |border=darkgray}} — Olimpiskais rekords.

=== Pirmā kārta ===
{{Col-begin}}
{{Col-2}}
; 1. brauciens
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! 200 m !! Piezīmes 
|-  style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 1 || align=left|[[Loids Hildebrands]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 1:34.2 || 15.4 || '''Q'''; '''[[Olimpiskie rekordi riteņbraukšanā|OR]]'''
|-  style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 2 || align=left|[[Džakomo Strata]] || align=left|{{ValstsOS|ITA|1900. gada vasaras}} || — || — || '''Q'''
|-  style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 3 || align=left|[[Ferdināns Vasero]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — || '''Q'''
|-
| rowspan=&quot;5&quot;| 4/8 || align=left|[[Emīls Dibuā]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|-
| align=left|[[L. Dimons]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|-
| align=left|[[Diburdjē]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|-
| align=left|[[Františeks Hiršs]] || align=left|{{ValstsOS|BOH|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|-
| align=left|[[Pužē]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|}

; 2. brauciens
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! 200 m !! Piezīmes 
|-  style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 1 || align=left|[[Ādolfs Kairons]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 1:34.2 || 14.2 || '''Q'''; '''[[Olimpiskie rekordi riteņbraukšanā|OR]]'''
|-  style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 2 || align=left|[[Žoržs Kuandrs]] || align=left|{{ValstsOS|ITA|1900. gada vasaras}} || — || — || '''Q'''
|-  style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 3 || align=left|[[Ogists Domēns]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — || '''Q'''
|-
| rowspan=&quot;5&quot;| 4/8 || align=left|[[Alfrēds Bulnuā]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|-
| align=left|[[Romulo Bruni]] || align=left|{{ValstsOS|ITA|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|-
| align=left|[[Segnjē]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|-
| align=left|[[Emīls Vadbleds]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|-
| align=left|[[Vjanzīno]] || align=left|{{ValstsOS|ITA|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|}

; 3. brauciens
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! 200 m !! Piezīmes 
|-  style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 1 || align=left|[[Pauls Gotrons]] || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || 1:32.4 || 14.4 || '''Q'''
|-  style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 2 || align=left|[[Fernāns Sāns]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — || '''Q'''
|-  style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 3 || align=left|[[Pols Roso]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — || '''Q'''
|-
| rowspan=&quot;5&quot;| 4/8 || align=left|[[Šarls Amberžē]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|-
| align=left|[[L. Buajē]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|-
| align=left|[[Žoržs Nerūts]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|-
| align=left|[[A. Rožērs]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|-
| align=left|[[Ruē]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|}

; 4. brauciens
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! 200 m !! Piezīmes 
|-  style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 1 || align=left|[[Pols Legrēns]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 1:30.4 || 14.4 || '''Q'''
|-  style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 2 || align=left|[[Enriko Brusoni]] || align=left|{{ValstsOS|ITA|1900. gada vasaras}} || — || — || '''Q'''
|-  style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 3 || align=left|[[Teofils Frā]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — || '''Q'''
|-
| rowspan=&quot;5&quot;| 4/8 || align=left|[[Omērs Božendrs]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|-
| align=left|[[Fransens]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|-
| align=left|[[Oktavs Kuasī]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|-
| align=left|[[Pišārs]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|-
| align=left|[[L. Sonjērs]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|}

; 5. brauciens
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! 200 m !! Piezīmes 
|-  style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 1 || align=left|[[Leons Mesonāvs]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 1:35.8 || 14.4 || '''Q'''
|-  style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 2 || align=left|[[Vills Deiviss]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — || '''Q'''
|-  style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 3 || align=left|[[Šapū]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — || '''Q'''
|-
| rowspan=&quot;5&quot;| 4/8 || align=left|[[Fernāns Bulmāns]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|-
| align=left|[[Georgs Drešers]] || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|-
| align=left|[[Žilo]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|-
| align=left|[[Lonērs]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|-
| align=left|[[Lonšāms]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|}
{{Col-2}}

; 6. brauciens
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! 200 m !! Piezīmes 
|-  style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 1 || align=left|[[Džons Henrijs Leiks]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || 1:35.8 || 14.0 || '''Q'''
|-  style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 2 || align=left|[[Pols Espeits]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — || '''Q'''
|-  style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 3 || align=left|[[Gastons Biljē]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — || '''Q'''
|-
| rowspan=&quot;5&quot;| 4/8 || align=left|[[Ž. Berārs]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|-
| align=left|[[Maksims Bertrāns]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|-
| align=left|[[Žaks Droeti]] || align=left|{{ValstsOS|ITA|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|-
| align=left|[[M. Steics]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|-
| align=left|[[Vladislavs Šalupa]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|}

; 7. brauciens
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! 200 m !! Piezīmes 
|-  style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 1 || align=left|[[Albērs Telandjē]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 1:36.8 || 15.0 || '''Q'''
|-  style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 2 || align=left|[[Marsels Doiss]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — || '''Q'''
|-  style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 3 || align=left|[[Žermēns (riteņbraucējs)|Žermēns]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — || '''Q'''
|-
| rowspan=&quot;4&quot;| 4/7 || align=left|[[G. Besings]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|-
| align=left|[[Luidži Kolombo]] || align=left|{{ValstsOS|ITA|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|-
| align=left|[[Moriss Monio]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|-
| align=left|[[Žoržs Ožojā]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|}

; 8. brauciens
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! 200 m !! Piezīmes 
|-  style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 1 || align=left|[[Kārlis Duils]] || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || 1:35.4 || 14.4 || '''Q'''
|-  style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 2 || align=left|[[Leons Ponskarms]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — || '''Q'''
|-  style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 3 || align=left|[[Tomāns]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — || '''Q'''
|-
| rowspan=&quot;3&quot;| 4/6 || align=left|[[Eduārs Meboms]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|-
| align=left|[[Piltons]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|-
| align=left|[[Moriss Terjē]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|-
| — || align=left|[[A. Poršērs]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || ''Diskvalificēts'' || — ||
|}

; 9. brauciens
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! 200 m !! Piezīmes 
|-  style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 1 || align=left|[[Antonio Restelli]] || align=left|{{ValstsOS|ITA|1900. gada vasaras}} || 1:37.6 || 13.6 || '''Q'''; '''[[Olimpiskie rekordi riteņbraukšanā|OR]]'''
|-  style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 2 || align=left|[[Vinsents (riteņbraucējs)|Vinsents]] || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || — || — || '''Q'''
|-  style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 3 || align=left|[[Žozefs Mallē]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — || '''Q'''
|-
| rowspan=&quot;2&quot;| 4/6 || align=left|[[Keljē]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|-
| align=left|[[Mosmāns]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|-
| rowspan=&quot;2&quot;| — || align=left|[[P. Ibo]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' || — ||
|-
| align=left|[[Eduārs Viks]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' || — ||
|}
{{Col-end}}

=== Ceturtdaļfināls ===
{{Col-begin}}
{{Col-2}}
; 1. ceturdaļfināls
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! 200 m !! Piezīmes 
|-  style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 1 || align=left|[[Džons Henrijs Leiks]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || 2:02.0 || 13.2 || '''Q'''; '''[[Olimpiskie rekordi riteņbraukšanā|OR]]'''
|- 
| 2 || align=left|[[Džakomo Strata]] || align=left|{{ValstsOS|ITA|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|-
| 3 || align=left|[[Šapū]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|}

; 2. ceturdaļfināls
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! 200 m !! Piezīmes 
|-  style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 1 || align=left|[[Fernāns Sāns]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 2:00.0 || 14.0 || '''Q'''
|- 
| 2 || align=left|[[Gastons Biljē]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|-
| 3 || align=left|[[Pols Roso]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|}

; 3. ceturdaļfināls
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! 200 m !! Piezīmes 
|-  style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 1 || align=left|[[Žoržs Kuandrs]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 1:50.0 || 14.4 || '''Q'''
|- 
| 2 || align=left|[[Kārlis Duils]] || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|-
| 3 || align=left|[[Žermēns (riteņbraucējs)|Žermēns]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|}

; 4. ceturdaļfināls
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! 200 m !! Piezīmes 
|-  style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 1 || align=left|[[Antonio Restelli]] || align=left|{{ValstsOS|ITA|1900. gada vasaras}} || 1:52.4 || 13.0 || '''Q'''; '''[[Olimpiskie rekordi riteņbraukšanā|OR]]'''
|- 
| 2 || align=left|[[Loids Hildebrands]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|-
| 3 || align=left|[[Ogists Domēns]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|}

; 5. ceturdaļfināls
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! 200 m !! Piezīmes 
|-  style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 1 || align=left|[[Albērs Telandjē]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 2:00.6 || 12.6 || '''Q'''; '''[[Olimpiskie rekordi riteņbraukšanā|OR]]'''
|- 
| 2 || align=left|[[Vinsents (riteņbraucējs)|Vinsents]] || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|-
| 3 || align=left|[[Tomāns]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|}
{{Col-2}}

; 6. ceturdaļfināls
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! 200 m !! Piezīmes 
|-  style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 1 || align=left|[[Žozefs Mallē]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 2:45.0 || ''Nav zināms'' || '''Q'''
|- 
| 2 || align=left|[[Enriko Brusoni]] || align=left|{{ValstsOS|ITA|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|-
| 3 || align=left|[[Teofils Frā]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|}

; 7. ceturdaļfināls
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! 200 m !! Piezīmes 
|-  style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 1 || align=left|[[Leons Mesonāvs]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 1:49.2 || 14.2 || '''Q'''
|- 
| 2 || align=left|[[Leons Ponskarms]] || align=left|{{ValstsOS|ITA|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|-
| 3 || align=left|[[Pols Espeits]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|}

; 8. ceturdaļfināls
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! 200 m !! Piezīmes 
|-  style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 1 || align=left|[[Ferdināns Vasero]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 2:21.6 || 14.2 || '''Q'''
|- 
| 2 || align=left|[[Marsels Doiss]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|-
| 3 || align=left|[[Vills Deiviss]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|}

; 9. ceturdaļfināls
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! 200 m !! Piezīmes 
|-  style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 1 || align=left|[[Pols Legrēns]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 2:21.6 || 14.2 || '''Q'''
|- 
| 2 || align=left|[[Pauls Gotrons]] || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|-
| 3 || align=left|[[Ādolfs Kairons]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|}
{{Col-end}}

=== Pusfināls ===
{{Col-begin}}
{{Col-2}}
; 1. pusfināls
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! 200 m !! Piezīmes 
|-  style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 1 || align=left|[[Džons Henrijs Leiks]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || 2:09.6 || 13.6 || '''Q'''
|- 
| 2 || align=left|[[Ferdināns Vasero]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|-
| 3 || align=left|[[Leons Mesonāvs]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|}

; 2. pusfināls
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! 200 m !! Piezīmes 
|-  style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 1 || align=left|[[Fernāns Sāns]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 2:46.6 || 13.4 || '''Q'''
|- 
| 2 || align=left|[[Antonio Restelli]] || align=left|{{ValstsOS|ITA|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|-
| 3 || align=left|[[Žoržs Kuandrs]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|}
{{Col-2}}

; 3. pusfināls
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! 200 m !! Piezīmes 
|-  style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 1 || align=left|[[Albērs Telandjē]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 2:42.6 || 14.6 || '''Q'''
|- 
| 2 || align=left|[[Pols Legrēns]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|-
| 3 || align=left|[[Žozefs Mallē]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|}
{{Col-end}}

=== Fināls ===
[[Attēls:Fernand Sanz.jpg|250px|thumb|Fināla brauciena finišs]]
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! 200 m !! Piezīmes 
|- 
| {{gold1}} || align=left|[[Albērs Telandjē]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 2:52.0 || 13.0
|-
| {{silver2}} || align=left|[[Fernāns Sāns]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|-
| {{bronze3}} || align=left|[[Džons Henrijs Leiks]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==
* {{main|Riteņbraucēji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
Sprinta sacensībās startēja 69 sportisti no 6 valstīm. Pirmo reizi sacensībās bija pārstāvēja ASV, Beļģija, Bohēmija un Itālija.

''Iekavās norādīts pārstāvošo sportistu skaits.''
{{colbegin|2}}
* {{flagIOC|USA|1900. gada vasaras|1}}
* {{flagIOC|BEL|1900. gada vasaras|1}}
* {{flagIOC|BOH|1900. gada vasaras|1}}
* {{flagIOC|FRA|1900. gada vasaras|56}}
* {{flagIOC|ITA|1900. gada vasaras|7}}
* {{flagIOC|GER|1900. gada vasaras|3}}
{{colend}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200417193105/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/CYC/mens-sprint.html Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sprints vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/results/153006 Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sprints vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}}
* [https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/cycling-track/sprint-individual-men Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sprints vīriešiem (''Olympics'')] {{en}}
* {{tīmekļa atsauce |work=Herman's Full Olympians |title=Swimming 1900 |first=Herman |last=De Wael |date=2001-06-07 |url=http://users.skynet.be/hermandw/olymp/swi1900.html |access-date=2008-03-19 |archive-url=https://web.archive.org/web/20080503052523/http://users.skynet.be/hermandw/olymp/swi1900.html |archive-date=2008-05-03 }}
* {{cite book | author = Mallon, Bill | year = 1998 | title = The 1900 Olympic Games, Results for All Competitors in All Events, with Commentary | publisher = McFarland &amp; Company, Inc., Publishers | location = Jefferson, North Carolina | isbn = 0-7864-0378-0 | url = https://archive.org/details/1900olympicgames00mall }}

{{Sprints riteņbraukšanā olimpiskajās spēlēs}}
{{Olimpiskie čempioni riteņbraukšanā — sprints vīriešiem}}

[[Kategorija:Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|sprints]]</text>
      <sha1>48z6c4vq351gdo6yycnzggt6nvdy87w</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3662402</id>
      <parentid>3662283</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T19:28:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Pirmā kārta */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="23832" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
|event =       Sprints vīriešiem riteņbraukšanā
|games =       1900. gada Vasaras
|image = 
|image_size = 
|caption = 
|venue =       {{vieta|Francija|Parīze|Vensēnas velodroms}}
|date =        1900. gada 11. un 13. septembris
|competitors = 69
|nations =     6
|gold=         [[Albērs Telandjē]]
|goldNOC =     FRA
|silver=       [[Fernāns Sāns]]
|silverNOC =   FRA
|bronze =      [[Džons Henrijs Leiks]]
|bronzeNOC =   USA
|win_value=
|prev =        [[Riteņbraukšana 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sprints vīriešiem|1896 Atēnas]]
|next =        [[Riteņbraukšana 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sprints vīriešiem|1908 Londona]]
}}
{{Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

'''Sprints vīriešiem''' bija viena no trim olimpiskajām [[riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|riteņbraukšanas disciplīnām]] [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]. Sacensības tika aizvadītas [[Vensēnas velodroms|Vensēnas velodromā]] 1900. gada 11. septembrī, kad notika pirmās kārtas braucieni un ceturtdaļfināli, un 13. septembrī, kad tika aizvadīti pusfināli un fināls. Sprinta brauciens garums bija 2000 metri, savukārt pirmajā kārtā brauciens bija 1000 metri. Sacensībās startēja 69 no visiem 72 sportistiem, kopumā no 6 valstīm.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/CYC/mens-sprint.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417193105/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/CYC/mens-sprint.html |work=Sports Reference|archive-date=2021. gada 2. janvāris |title=Cycling at the 1900 Paris Summer Games: Men's Sprint |accessdate=2021. gada 2. janvāris}}&lt;/ref&gt; Sprinta sacensībās pirmo reizi startēja ASV, Beļģijas, Bohēmijas un Itālijas sportisti.

Zelta medaļu šajā disciplīnā ieguva [[Francija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Francijas]] sportists [[Albērs Telandjē]], arī sudraba medaļu ieguva francūzis — [[Fernāns Sāns]]. Savukārt bronzas medaļu ieguva [[ASV 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportists [[Džons Henrijs Leiks]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/cycling-track/sprint-individual-men |title=Paris 1900 Cycling: Sprint individual men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 2. janvāris}}&lt;/ref&gt; Šī bija ASV pirmā olimpiskā medaļa riteņbraukšanas sacensībās.

Olimpiskais rekords sprinta disciplīnā tiek fiksēts 200 metros. Šajās olimpiskajās spēlēs kopsummā 6 reizes tika uzlabots [[olimpiskie rekordi riteņbraukšanā|olimpiskais rekords]]. Sacensību noslēgumā jaunais olimpiskais rekords šajā disciplīnā bija 12.6 sekundes un to ceturtdaļfināla 5. braucienā uzstādīja Francijas sportists [[Albērs Telandjē]].

== Rekordi ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:95%;&quot;
|- 
! colspan=&quot;5&quot;|Esošie rekordi līdz 1896. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
! Rekords !! Laiks !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums
|-
| '''Pasaules rekords''' || colspan=&quot;4&quot; align=center|''Nav zināms''
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || colspan=&quot;4&quot; align=center|''Nav zināms''
|-
! colspan=&quot;5&quot;| Labotie/Uzstādītie rekordi pēc 1896. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
! Rekords !! Laiks !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums
|-
| rowspan=&quot;6&quot;| '''Olimpiskais rekords''' || align=center| '''15.4''' || {{Valsts OS sportists|[[Loids Hildebrands]]|FRA|1900. gada vasaras}} || rowspan=&quot;6&quot;|{{flaga|FRA}} [[Parīze]], [[Francija]] || rowspan=&quot;6&quot;| 1900. gada 11. septembris
|-
| align=center| '''14.2''' || {{Valsts OS sportists|[[Ādolfs Kairons]]|FRA|1900. gada vasaras}}
|-
| align=center| '''14.2''' || {{Valsts OS sportists|[[Antonio Restelli]]|ITA|1900. gada vasaras}}
|-
| align=center| '''13.2''' || {{Valsts OS sportists|[[Džons Henrijs Leiks]]|USA|1900. gada vasaras}}
|-
| align=center| '''13.0''' || {{Valsts OS sportists|[[Antonio Restelli]]|ITA|1900. gada vasaras}}
|-
| align=center| '''12.6''' || {{Valsts OS sportists|[[Albērs Telandjē]]|FRA|1900. gada vasaras}}
|}

== Medaļu ieguvēji ==
[[Attēls:Cycling Sprint 1900.jpg|250px|thumb|Fināla brauciena dalībnieki: [[Albērs Telandjē]] (FRA), [[Fernāns Sāns]] (FRA) un [[Džons Henrijs Leiks]] (USA).]]

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; text-align:center&quot;
|-
| style=&quot;background:gold; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Zelts
| style=&quot;background:silver; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Sudrabs
| style=&quot;background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Bronza
|-
| [[Attēls:Taillandier 1900 -.jpg|75px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Albērs Telandjē]]|FRA|1900. gada vasaras}}'''
| [[Attēls:Fernand Sanz, deuxième du Grand Prix de Paris amateurs en 1902.jpg|80px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Fernāns Sāns]]|FRA|1900. gada vasaras}}'''
|  '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Džons Henrijs Leiks]]|USA|1900. gada vasaras}}'''
|}

== Rezultāti ==
{{Color box|#cfc| '''Q''' |border=darkgray}} — kvalifikācija finālam pēc vietas; {{Color box|e1e1e1| '''OR''' |border=darkgray}} — Olimpiskais rekords.

=== Pirmā kārta ===
{{Col-begin}}
{{Col-2}}
; 1. grupa
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! 200 m !! Piezīmes 
|-  style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 1 || align=left|[[Loids Hildebrands]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 1:34.2 || 15.4 || '''Q'''; '''[[Olimpiskie rekordi riteņbraukšanā|OR]]'''
|-  style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 2 || align=left|[[Džakomo Strata]] || align=left|{{ValstsOS|ITA|1900. gada vasaras}} || — || — || '''Q'''
|-  style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 3 || align=left|[[Ferdināns Vasero]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — || '''Q'''
|-
| rowspan=&quot;5&quot;| 4/8 || align=left|[[Emīls Dibuā]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|-
| align=left|[[L. Dimons]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|-
| align=left|[[Diburdjē]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|-
| align=left|[[Františeks Hiršs]] || align=left|{{ValstsOS|BOH|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|-
| align=left|[[Pužē]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|}

; 2. grupa
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! 200 m !! Piezīmes 
|-  style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 1 || align=left|[[Ādolfs Kairons]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 1:34.2 || 14.2 || '''Q'''; '''[[Olimpiskie rekordi riteņbraukšanā|OR]]'''
|-  style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 2 || align=left|[[Žoržs Kuandrs]] || align=left|{{ValstsOS|ITA|1900. gada vasaras}} || — || — || '''Q'''
|-  style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 3 || align=left|[[Ogists Domēns]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — || '''Q'''
|-
| rowspan=&quot;5&quot;| 4/8 || align=left|[[Alfrēds Bulnuā]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|-
| align=left|[[Romulo Bruni]] || align=left|{{ValstsOS|ITA|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|-
| align=left|[[Segnjē]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|-
| align=left|[[Emīls Vadbleds]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|-
| align=left|[[Vjanzīno]] || align=left|{{ValstsOS|ITA|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|}

; 3. grupa
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! 200 m !! Piezīmes 
|-  style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 1 || align=left|[[Pauls Gotrons]] || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || 1:32.4 || 14.4 || '''Q'''
|-  style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 2 || align=left|[[Fernāns Sāns]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — || '''Q'''
|-  style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 3 || align=left|[[Pols Roso]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — || '''Q'''
|-
| rowspan=&quot;5&quot;| 4/8 || align=left|[[Šarls Amberžē]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|-
| align=left|[[L. Buajē]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|-
| align=left|[[Žoržs Nerūts]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|-
| align=left|[[A. Rožērs]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|-
| align=left|[[Ruē]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|}

; 4. grupa
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! 200 m !! Piezīmes 
|-  style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 1 || align=left|[[Pols Legrēns]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 1:30.4 || 14.4 || '''Q'''
|-  style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 2 || align=left|[[Enriko Brusoni]] || align=left|{{ValstsOS|ITA|1900. gada vasaras}} || — || — || '''Q'''
|-  style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 3 || align=left|[[Teofils Frā]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — || '''Q'''
|-
| rowspan=&quot;5&quot;| 4/8 || align=left|[[Omērs Božendrs]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|-
| align=left|[[Fransens]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|-
| align=left|[[Oktavs Kuasī]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|-
| align=left|[[Pišārs]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|-
| align=left|[[L. Sonjērs]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|}

; 5. grupa
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! 200 m !! Piezīmes 
|-  style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 1 || align=left|[[Leons Mesonāvs]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 1:35.8 || 14.4 || '''Q'''
|-  style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 2 || align=left|[[Vills Deiviss]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — || '''Q'''
|-  style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 3 || align=left|[[Šapū]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — || '''Q'''
|-
| rowspan=&quot;5&quot;| 4/8 || align=left|[[Fernāns Bulmāns]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|-
| align=left|[[Georgs Drešers]] || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|-
| align=left|[[Žilo]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|-
| align=left|[[Lonērs]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|-
| align=left|[[Lonšāms]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|}
{{Col-2}}

; 6. grupa
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! 200 m !! Piezīmes 
|-  style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 1 || align=left|[[Džons Henrijs Leiks]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || 1:35.8 || 14.0 || '''Q'''
|-  style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 2 || align=left|[[Pols Espeits]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — || '''Q'''
|-  style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 3 || align=left|[[Gastons Biljē]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — || '''Q'''
|-
| rowspan=&quot;5&quot;| 4/8 || align=left|[[Ž. Berārs]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|-
| align=left|[[Maksims Bertrāns]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|-
| align=left|[[Žaks Droeti]] || align=left|{{ValstsOS|ITA|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|-
| align=left|[[M. Steics]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|-
| align=left|[[Vladislavs Šalupa]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|}

; 7. grupa
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! 200 m !! Piezīmes 
|-  style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 1 || align=left|[[Albērs Telandjē]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 1:36.8 || 15.0 || '''Q'''
|-  style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 2 || align=left|[[Marsels Doiss]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — || '''Q'''
|-  style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 3 || align=left|[[Žermēns (riteņbraucējs)|Žermēns]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — || '''Q'''
|-
| rowspan=&quot;4&quot;| 4/7 || align=left|[[G. Besings]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|-
| align=left|[[Luidži Kolombo]] || align=left|{{ValstsOS|ITA|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|-
| align=left|[[Moriss Monio]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|-
| align=left|[[Žoržs Ožojā]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|}

; 8. grupa
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! 200 m !! Piezīmes 
|-  style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 1 || align=left|[[Kārlis Duils]] || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || 1:35.4 || 14.4 || '''Q'''
|-  style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 2 || align=left|[[Leons Ponskarms]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — || '''Q'''
|-  style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 3 || align=left|[[Tomāns]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — || '''Q'''
|-
| rowspan=&quot;3&quot;| 4/6 || align=left|[[Eduārs Meboms]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|-
| align=left|[[Piltons]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|-
| align=left|[[Moriss Terjē]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|-
| — || align=left|[[A. Poršērs]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || ''Diskvalificēts'' || — ||
|}

; 9. grupa
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! 200 m !! Piezīmes 
|-  style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 1 || align=left|[[Antonio Restelli]] || align=left|{{ValstsOS|ITA|1900. gada vasaras}} || 1:37.6 || 13.6 || '''Q'''; '''[[Olimpiskie rekordi riteņbraukšanā|OR]]'''
|-  style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 2 || align=left|[[Vinsents (riteņbraucējs)|Vinsents]] || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || — || — || '''Q'''
|-  style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 3 || align=left|[[Žozefs Mallē]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — || '''Q'''
|-
| rowspan=&quot;2&quot;| 4/6 || align=left|[[Keljē]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|-
| align=left|[[Mosmāns]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|-
| rowspan=&quot;2&quot;| — || align=left|[[P. Ibo]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' || — ||
|-
| align=left|[[Eduārs Viks]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' || — ||
|}
{{Col-end}}

=== Ceturtdaļfināls ===
{{Col-begin}}
{{Col-2}}
; 1. ceturdaļfināls
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! 200 m !! Piezīmes 
|-  style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 1 || align=left|[[Džons Henrijs Leiks]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || 2:02.0 || 13.2 || '''Q'''; '''[[Olimpiskie rekordi riteņbraukšanā|OR]]'''
|- 
| 2 || align=left|[[Džakomo Strata]] || align=left|{{ValstsOS|ITA|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|-
| 3 || align=left|[[Šapū]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|}

; 2. ceturdaļfināls
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! 200 m !! Piezīmes 
|-  style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 1 || align=left|[[Fernāns Sāns]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 2:00.0 || 14.0 || '''Q'''
|- 
| 2 || align=left|[[Gastons Biljē]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|-
| 3 || align=left|[[Pols Roso]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|}

; 3. ceturdaļfināls
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! 200 m !! Piezīmes 
|-  style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 1 || align=left|[[Žoržs Kuandrs]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 1:50.0 || 14.4 || '''Q'''
|- 
| 2 || align=left|[[Kārlis Duils]] || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|-
| 3 || align=left|[[Žermēns (riteņbraucējs)|Žermēns]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|}

; 4. ceturdaļfināls
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! 200 m !! Piezīmes 
|-  style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 1 || align=left|[[Antonio Restelli]] || align=left|{{ValstsOS|ITA|1900. gada vasaras}} || 1:52.4 || 13.0 || '''Q'''; '''[[Olimpiskie rekordi riteņbraukšanā|OR]]'''
|- 
| 2 || align=left|[[Loids Hildebrands]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|-
| 3 || align=left|[[Ogists Domēns]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|}

; 5. ceturdaļfināls
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! 200 m !! Piezīmes 
|-  style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 1 || align=left|[[Albērs Telandjē]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 2:00.6 || 12.6 || '''Q'''; '''[[Olimpiskie rekordi riteņbraukšanā|OR]]'''
|- 
| 2 || align=left|[[Vinsents (riteņbraucējs)|Vinsents]] || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|-
| 3 || align=left|[[Tomāns]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|}
{{Col-2}}

; 6. ceturdaļfināls
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! 200 m !! Piezīmes 
|-  style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 1 || align=left|[[Žozefs Mallē]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 2:45.0 || ''Nav zināms'' || '''Q'''
|- 
| 2 || align=left|[[Enriko Brusoni]] || align=left|{{ValstsOS|ITA|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|-
| 3 || align=left|[[Teofils Frā]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|}

; 7. ceturdaļfināls
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! 200 m !! Piezīmes 
|-  style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 1 || align=left|[[Leons Mesonāvs]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 1:49.2 || 14.2 || '''Q'''
|- 
| 2 || align=left|[[Leons Ponskarms]] || align=left|{{ValstsOS|ITA|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|-
| 3 || align=left|[[Pols Espeits]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|}

; 8. ceturdaļfināls
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! 200 m !! Piezīmes 
|-  style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 1 || align=left|[[Ferdināns Vasero]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 2:21.6 || 14.2 || '''Q'''
|- 
| 2 || align=left|[[Marsels Doiss]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|-
| 3 || align=left|[[Vills Deiviss]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|}

; 9. ceturdaļfināls
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! 200 m !! Piezīmes 
|-  style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 1 || align=left|[[Pols Legrēns]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 2:21.6 || 14.2 || '''Q'''
|- 
| 2 || align=left|[[Pauls Gotrons]] || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|-
| 3 || align=left|[[Ādolfs Kairons]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|}
{{Col-end}}

=== Pusfināls ===
{{Col-begin}}
{{Col-2}}
; 1. pusfināls
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! 200 m !! Piezīmes 
|-  style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 1 || align=left|[[Džons Henrijs Leiks]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || 2:09.6 || 13.6 || '''Q'''
|- 
| 2 || align=left|[[Ferdināns Vasero]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|-
| 3 || align=left|[[Leons Mesonāvs]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|}

; 2. pusfināls
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! 200 m !! Piezīmes 
|-  style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 1 || align=left|[[Fernāns Sāns]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 2:46.6 || 13.4 || '''Q'''
|- 
| 2 || align=left|[[Antonio Restelli]] || align=left|{{ValstsOS|ITA|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|-
| 3 || align=left|[[Žoržs Kuandrs]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|}
{{Col-2}}

; 3. pusfināls
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! 200 m !! Piezīmes 
|-  style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 1 || align=left|[[Albērs Telandjē]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 2:42.6 || 14.6 || '''Q'''
|- 
| 2 || align=left|[[Pols Legrēns]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|-
| 3 || align=left|[[Žozefs Mallē]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|}
{{Col-end}}

=== Fināls ===
[[Attēls:Fernand Sanz.jpg|250px|thumb|Fināla brauciena finišs]]
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! 200 m !! Piezīmes 
|- 
| {{gold1}} || align=left|[[Albērs Telandjē]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 2:52.0 || 13.0
|-
| {{silver2}} || align=left|[[Fernāns Sāns]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|-
| {{bronze3}} || align=left|[[Džons Henrijs Leiks]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || — || — ||
|}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==
* {{main|Riteņbraucēji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
Sprinta sacensībās startēja 69 sportisti no 6 valstīm. Pirmo reizi sacensībās bija pārstāvēja ASV, Beļģija, Bohēmija un Itālija.

''Iekavās norādīts pārstāvošo sportistu skaits.''
{{colbegin|2}}
* {{flagIOC|USA|1900. gada vasaras|1}}
* {{flagIOC|BEL|1900. gada vasaras|1}}
* {{flagIOC|BOH|1900. gada vasaras|1}}
* {{flagIOC|FRA|1900. gada vasaras|56}}
* {{flagIOC|ITA|1900. gada vasaras|7}}
* {{flagIOC|GER|1900. gada vasaras|3}}
{{colend}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200417193105/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/CYC/mens-sprint.html Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sprints vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/results/153006 Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sprints vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}}
* [https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/cycling-track/sprint-individual-men Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sprints vīriešiem (''Olympics'')] {{en}}
* {{tīmekļa atsauce |work=Herman's Full Olympians |title=Swimming 1900 |first=Herman |last=De Wael |date=2001-06-07 |url=http://users.skynet.be/hermandw/olymp/swi1900.html |access-date=2008-03-19 |archive-url=https://web.archive.org/web/20080503052523/http://users.skynet.be/hermandw/olymp/swi1900.html |archive-date=2008-05-03 }}
* {{cite book | author = Mallon, Bill | year = 1998 | title = The 1900 Olympic Games, Results for All Competitors in All Events, with Commentary | publisher = McFarland &amp; Company, Inc., Publishers | location = Jefferson, North Carolina | isbn = 0-7864-0378-0 | url = https://archive.org/details/1900olympicgames00mall }}

{{Sprints riteņbraukšanā olimpiskajās spēlēs}}
{{Olimpiskie čempioni riteņbraukšanā — sprints vīriešiem}}

[[Kategorija:Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|sprints]]</text>
      <sha1>35lwbpbh4zpimi1gdlq90j8zwde81nw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2021. gada UCI Pasaules tūre</title>
    <ns>0</ns>
    <id>475317</id>
    <revision>
      <id>3662076</id>
      <parentid>3491377</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T15:31:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: {{cite web → {{tīmekļa atsauce (2), {{Oficiālā mājaslapa| → {{Oficiālā tīmekļa vietne|, {{cite news → {{ziņu atsauce (2) using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10532" xml:space="preserve">'''2021. gada [[UCI Pasaules tūre]]''' bija trīspadsmitā sezona 2009. gadā [[Starptautiskā riteņbraukšanas savienība|UCI]] izveidotajai sacensību sērijai, kurā iekļautas 29 [[šosejas riteņbraukšana]]s sacensības.&lt;ref name=&quot;UCIcalendar&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.uci.org/inside-uci/press-releases/the-uci-reveals-the-2021-calendars-for-the-uci-worldtour-and-uci-women%E2%80%99s-worldtour|title=The UCI reveals the 2021 calendars for the UCI WorldTour and UCI Women’s WorldTour|access-date=25 October 2020|work=UCI}}&lt;/ref&gt; Sezona sākās ar [[2021. gada UAE Tour|''UAE Tour'']] atklāšanas posmu 21. februārī un noslēdzās ar [[2021. gada Il Lombardia|''Il Lombardia'']] 9. oktobrī.

== Sacensības ==
2021. gada sacensību kalendārs sākotnēji tika paziņots 2020. gada rudenī.&lt;ref name=&quot;UCIcalendar&quot; /&gt;

{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot;
|+ Sacensības 2021. gada UCI Pasaules tūrē&lt;ref name=&quot;UCIcalendar&quot;/&gt;
|-
! scope=&quot;col&quot; | Sacensības
! scope=&quot;col&quot; | Datums
! scope=&quot;col&quot; | Uzvarētājs
! scope=&quot;col&quot; | Otrais
! scope=&quot;col&quot; | Trešais
|-
! scope=&quot;row&quot; | {{flaga|UAE}} [[2021. gada UAE Tour|UAE Tour]]
| 21.—27. februāris
|{{Flaga|SLO}} [[Tadejs Pogačars]]
|{{Flaga|GBR}} [[Ādams Jeitss]]
|{{Flaga|POR}} [[Žoau Almeida]]
|-
! scope=&quot;row&quot; | {{flaga|BEL}} [[2021. gada Omloop Het Nieuwsblad|Omloop Het Nieuwsblad]]
| 27. februāris
|{{Flaga|ITA}} [[Davide Ballerīni]]
|{{Flaga|GBR}} [[Džeiks Stjuarts]]
|{{Flaga|BEL}} [[Seps Vanmarke]]
|-
! scope=&quot;row&quot; | {{flaga|ITA}} [[2021. gada Strade Bianche|Strade Bianche]]
| 6. marts
|{{Flaga|NED}} [[Matjē van der Pūls]]
|{{Flaga|FRA}} [[Žiljēns Alafilips]]
|{{Flaga|COL}} [[Egans Bernals]]
|-
! scope=&quot;row&quot; | {{flaga|FRA}} [[2021. gada Parīze—Nica|Parīze—Nica]]
| 7.—14. marts
|{{Flaga|GER}} [[Maksimilians Šahmanis]]
|{{Flaga|RUS}} [[Aleksandrs Vlasovs (riteņbraucējs)|Aleksandrs Vlasovs]]
|{{Flaga|ESP}} [[Jons Izagirre]]
|-
! scope=&quot;row&quot; | {{flaga|ITA}} [[2021. gada Tirreno—Adriatico|Tirreno—Adriatico]]
| 10.—16. marts
|{{Flaga|SLO}} [[Tadejs Pogačars]]
|{{Flaga|BEL}} [[Vauts van Ārts]]
|{{Flaga|ESP}} [[Mikels Landa]]
|-
! scope=&quot;row&quot; | {{flaga|ITA}} [[2021. gada Milāna—Sanremo|Milāna—Sanremo]]
| 20. marts
|{{Flaga|BEL}} [[Jaspers Steivens]]
|{{Flaga|AUS}} [[Keilebs Jūans]]
|{{Flaga|BEL}} [[Vauts van Ārts]]
|-
! scope=&quot;row&quot; | {{flaga|ESP}} [[2021. gada Volta a Catalunya|Volta a Catalunya]]
| 22.—28. marts
|{{Flaga|GBR}} [[Ādams Jeitss]]
|{{Flaga|AUS}} [[Ričijs Ports]]
|{{Flaga|GBR}} [[Geraints Tomass]]
|-
! scope=&quot;row&quot; | {{flaga|BEL}} [[2021. gada Classic Brugge–De Panne|Classic Brugge–De Panne]]
| 24. marts
|{{Flaga|IRE}} [[Sems Benets (riteņbraucējs)|Sems Benets]]
|{{Flaga|BEL}} [[Jaspers Filipsens]]
|{{Flaga|GER}} [[Paskāls Akermanis]]
|-
! scope=&quot;row&quot; | {{flaga|BEL}} [[2021. gada E3 Saxo Bank Classic|E3 Saxo Bank Classic]]
| 26. marts
|{{Flaga|DEN}} [[Kaspers Asgrēns]]
|{{Flaga|FRA}} [[Florians Senešals]]
|{{Flaga|NED}} [[Matjē van der Pūls]]
|-
! scope=&quot;row&quot; | {{flaga|BEL}} [[2021. gada Gente—Vevelgema|Gente—Vevelgema]]
| 28. marts
|{{Flaga|BEL}} [[Vauts van Ārts]]
|{{Flaga|ITA}} [[Džakomo Nicolo]]
|{{Flaga|ITA}} [[Mateo Trentins]]
|-
! scope=&quot;row&quot; | {{flaga|BEL}} [[2021. gada Dwars door Vlaanderen|Dwars door Vlaanderen]]
| 31. marts
|{{Flaga|NED}} [[Dilans van Bārle]]
|{{Flaga|FRA}} [[Kristofs Laports]]
|{{Flaga|BEL}} [[Tims Merlīrs]]
|-
! scope=&quot;row&quot; | {{flaga|BEL}} [[2021. gada Flandrijas tūre|Flandrijas tūre]]
| 4. aprīlis
|{{Flaga|DEN}} [[Kaspers Asgrēns]]
|{{Flaga|NED}} [[Matjē van der Pūls]]
|{{Flaga|BEL}} [[Gregs Van Avermāts]]
|-
! scope=&quot;row&quot; | {{flaga|ESP}} [[2021. gada Basku Zemes tūre|Basku Zemes tūre]]
| 5.—10. aprīlis
|{{Flaga|SLO}} [[Primožs Rogličs]]
|{{Flaga|DEN}} [[Jonass Vingegords]]
|{{Flaga|SLO}} [[Tadejs Pogačars]]
|-
! scope=&quot;row&quot; | {{flaga|NED}} [[2021. gada Amstel Gold Race|Amstel Gold Race]]
| 18. aprīlis
|{{Flaga|BEL}} [[Vauts van Ārts]]
|{{Flaga|GBR}} [[Toms Pidkoks]]
|{{Flaga|GER}} [[Maksimilians Šahmanis]]
|-
! scope=&quot;row&quot; | {{flaga|BEL}} [[2021. gada La Flèche Wallonne|La Flèche Wallonne]]
| 21. aprīlis
|{{Flaga|FRA}} [[Žiljēns Alafilips]]
|{{Flaga|SLO}} [[Primožs Rogličs]]
|{{Flaga|ESP}} [[Alehandro Valverde]]
|-
! scope=&quot;row&quot; | {{flaga|BEL}} [[2021. gada Ljēža—Bastoņa—Ljēža|Ljēža—Bastoņa—Ljēža]]
| 25. aprīlis
|{{Flaga|SLO}} [[Tadejs Pogačars]]
|{{Flaga|FRA}} [[Žiljēns Alafilips]]
|{{Flaga|FRA}} [[Davids Godī]]
|-
! scope=&quot;row&quot; | {{flaga|SUI}} [[2021. gada Tour de Romandie|Tour de Romandie]]
| 27. aprīlis — 2. maijs
|{{Flaga|GBR}} [[Geraints Tomass]]
|{{Flaga|AUS}} [[Ričijs Ports]]
|{{Flaga|ITA}} [[Fausto Masnada]]
|-
! scope=&quot;row&quot; | {{flaga|ITA}} [[2021. gada Giro d'Italia|Giro d'Italia]]
| 8.—30. maijs
|{{Flaga|COL}} [[Egans Bernals]]
|{{Flaga|ITA}} [[Damiāno Karūzo]]
|{{Flaga|GBR}} [[Saimons Jeitss]]
|-
! scope=&quot;row&quot; | {{flaga|FRA}} [[2021. gada Critérium du Dauphiné|Critérium du Dauphiné]]
| 30. maijs — 6. jūnijs
|{{Flaga|AUS}} [[Ričijs Ports]]
|{{Flaga|KAZ}} [[Aleksejs Lucenko]]
|{{Flaga|GBR}} [[Geraints Tomass]]
|-
! scope=&quot;row&quot; | {{flaga|SUI}} [[2021. gada Tour de Suisse|Tour de Suisse]]
| 6.—13. jūnijs
|{{Flaga|ECU}} [[Ričards Karapass]]
|{{Flaga|COL}} [[Rigoverto Urans]]
|{{Flaga|DEN}} [[Jakobs Fūglsangs]]
|-
! scope=&quot;row&quot; | {{flaga|FRA}} [[2021. gada Tour de France|Tour de France]]
| 26. jūnijs — 18. jūlijs
|{{Flaga|SLO}} [[Tadejs Pogačars]]
|{{Flaga|DEN}} [[Jonass Vingegords]]
|{{Flaga|ECU}} [[Ričards Karapass]]
|-
! scope=&quot;row&quot; | {{flaga|ESP}} [[2021. gada Sansevastjanas klasika|Sansevastjanas klasika]]
| 31. jūlijs
|{{Flaga|USA}} [[Nīlsons Pauless]]
|{{Flaga|SLO}} [[Matejs Mohoričs]]
|{{Flaga|DEN}} [[Mikels Frelihs Onorē]]
|-
! scope=&quot;row&quot; | {{flaga|POL}} [[2021. gada Tour de Pologne|Tour de Pologne]]
| 9.—15. augusts
|{{Flaga|POR}} [[Žoau Almeida]]
|{{Flaga|SLO}} [[Matejs Mohoričs]]
|{{Flaga|POL}} [[Mihals Kvjatkovskis]]
|-
! scope=&quot;row&quot; | {{flaga|ESP}} [[2021. gada Vuelta a España|Vuelta a España]]
| 14. augusts — 5. septembris
|{{Flaga|SLO}} [[Primožs Rogličs]]
|{{Flaga|ESP}} [[Enriks Mass]]
|{{Flaga|AUS}} [[Džeks Heigs]]
|-
! scope=&quot;row&quot; | {{flaga|FRA}} [[2021. gada Bretagne Classic Ouest—France|Bretagne Classic Ouest—France]]
| 22. augusts
|{{Flaga|FRA}} [[Benuā Konfruā]]
|{{Flaga|FRA}} [[Žiljēns Alafilips]]
|{{Flaga|DEN}} [[Mikels Frelihs Onorē]]
|-
! scope=&quot;row&quot; | {{flaga|BEL}}/{{flaga|NED}} [[2021. gada Benelux Tour|Benelux Tour]]
| 30. augusts — 5. septembris
|{{Flaga|ITA}} [[Sonijs Kolbrelli]]
|{{Flaga|SLO}} [[Matejs Mohoričs]]
|{{Flaga|BEL}} [[Viktors Kampenārtss]]
|-
! scope=&quot;row&quot; | {{flaga|GER}} [[2021. gada Ešborna—Frankfurte|Ešborna—Frankfurte]]
| 19. septembris{{efn|[[2021. gada Ešborna—Frankfurte|Ešborna—Frankfurte]] sākotnēji bija plānotas 1. maijā, bet [[COVID-19 pandēmija]]s Vācijā dēļ tika pārceltas.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.tuttobiciweb.it/article/2021/03/18/1616080742/uci-worldtour-covid|title=UCI. Ecco i calendari rivisitati del Worldtour maschile e femminile|language=it|trans-title=UCI. Here are the revised calendars of the men's and women's Worldtour|date=18 March 2021|access-date=3 April 2021}}&lt;/ref&gt;}}
|{{Flaga|BEL}} [[Jaspers Filipsens]]
|{{Flaga|GER}} [[Džons Degenkolbs]]
|{{Flaga|NOR}} [[Aleksanders Kristofs]]
|-
! scope=&quot;row&quot; | {{flaga|FRA}} [[2021. gada Parīze—Rubē|Parīze—Rubē]]
| 3. oktobris{{efn|[[2021. gada Parīze—Rubē|Parīze—Rubē]] sākotnēji bija plānotas 11. aprīlī, bet [[COVID-19 pandēmija]]s Francijā dēļ tika pārceltas.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|first=Stephen|last=Farrand|url=https://www.cyclingnews.com/news/paris-roubaix-postponed-to-october-due-to-covid-19-pandemic-in-france/|title=Paris-Roubaix postponed to October due to COVID-19 pandemic in France|work=[[Cyclingnews.com]]|publisher=[[Future plc]]|date=1 April 2021|accessdate=1 April 2021}}&lt;/ref&gt;}}
|{{Flaga|ITA}} [[Sonijs Kolbrelli]]
|{{Flaga|BEL}}  [[Florians Vermēršs]]
|{{Flaga|NED}} [[Matjē van der Pūls]]
|-
! scope=&quot;row&quot; | {{flaga|ITA}} [[2021. gada Il Lombardia|Il Lombardia]]
| 9. oktobris
|{{Flaga|SLO}} [[Tadejs Pogačars]]
|{{Flaga|ITA}} [[Fausto Masnada]]
|{{Flaga|GBR}} [[Ādams Jeitss]]
|}

=== Atceltās sacensības ===
Globālās [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ tika atceltas ''[[Tour Down Under]]'' (19.—24. janvāris) un ''[[Cadel Evans Great Ocean Road Race]]'' (31. janvāris) sacensības Austrālijā.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|url=https://www.cyclingnews.com/news/2021-tour-down-under-cancelled-due-to-covid-19-pandemic/|title=2021 Tour Down Under cancelled due to COVID-19 pandemic|publisher=[[Future plc]]|work=[[Cyclingnews.com]]|accessdate=1 November 2020|date=1 November 2020}}&lt;/ref&gt; Jūnijā pandēmijas dēļ tika atceltas ''[[Grand Prix Cycliste de Québec]]'' (10. septembris) un ''[[Grand Prix Cycliste de Montréal]]'' (12. septembris) sacensības Kanādā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.cyclingnews.com/news/gp-quebec-and-montreal-cancelled-due-to-covid-19-pandemic/|title=GP Québec and Montréal cancelled due to COVID-19 pandemic|publisher=CyclingNews|date=10 June 2021|access-date=10 June 2021}}&lt;/ref&gt; Augustā pēc organizatoru lūguma, saistībā ar COVID-19 pandēmiju, tika atceltas ''[[Hamburg Cyclassics]]'' (15. augusts) un ''[[Tour of Guangxi]]'' (14.–19. oktobris).&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|url=https://www.cyclingnews.com/news/2021-tour-of-guangxi-tour-of-chongming-island-and-hamburg-cyclassics-cancelled-due-to-covid-19-pandemic/|title=2021 Tour of Guangxi, Tour of Chongming Island and Hamburg Cyclassics cancelled due to COVID-19 pandemic|work=[[Cyclingnews.com]]|publisher=[[Future plc]]|date=4 August 2021|accessdate=4 August 2021}}&lt;/ref&gt;

Bez tā, ar pandēmiju nesaistītu iemeslu dēļ savas sacensības reģistrēt nelūdza [[Tour of California|''Amgen Tour of California'']] (ASV) un ''[[Prudential RideLondon-Surrey Classic]]'' (Apvienotā Karaliste) organizatori.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|url=https://www.uci.org/inside-uci/press-releases/the-uci-reveals-the-2021-calendars-for-the-uci-worldtour-and-uci-women%E2%80%99s-worldtour|title=UCI Calendar 2021|work=[[Union Cycliste Internationale|www.uci.com]]|accessdate=1 January 2021|date=28. jūlijs 2020}}&lt;/ref&gt;

== Piezīmes ==
{{notelist}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{Oficiālā tīmekļa vietne|http://www.uciworldtour.com}}

{{UCI WorldTour}}

[[Kategorija:UCI Pasaules tūre]]
[[Kategorija:2021. gads riteņbraukšanā]]</text>
      <sha1>0h87mcgkp7uyutq5unyg2xmp9gbau5u</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Alerta</title>
    <ns>0</ns>
    <id>475424</id>
    <revision>
      <id>3662120</id>
      <parentid>3652536</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T15:39:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: [[ASV]] → [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4940" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Alerta
| official_name = ''Alert''
| settlement_type = militārā bāze
| motto = 
| image_skyline = CFS Alert May 2016.jpg
| pushpin_map = Kanāda#Nunavuta
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_type1 = Teritorija
| subdivision_type2 = Reģions
| subdivision_name = {{karogs|Kanāda}}
| subdivision_name1 = {{karogs|Nunavuta}}
| subdivision_name2 = [[Kikiktāluka]]
| established_title = Dibināta
| established_date = [[1950]]. gadā
| leader_title = 
| leader_name = 
| area_total_km2 = 142.898
| population_as_of = 2016
| population_total = 62
| population_density_km2 = auto
| timezone = [[Eastern Time|EST]]
| utc_offset = -5
| timezone_DST = [[Eastern Time|EDT]]
| utc_offset_DST = -4
| latd = 82 | latm = 30| lats = 6| latNS = N
| longd = 62| longm = 20| longs = 53| longEW = W
| elevation_m = 30
| website = 
}}
'''Alerta''' ({{Val|en|Alert}}) ir [[apdzīvota vieta]] [[Nunavuta]]s teritorijā, [[Kanāda|Kanādā]]. Alerta ir vistālāk uz [[ziemeļi]]em esošā pastāvīgi apdzīvotā vieta pasaulē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cbc.ca/news/canada/north/working-living-alert-military-station-canada-1.4805784|title=Life north of 80: Meet the people living at the top of the world|last=|first=|access-date=15.01.2021|date=03.09.2018}}&lt;/ref&gt; Izvietojusies [[Elsmīra sala]]s ziemeļaustrumu galā [[Linkolna jūra]]s krastā, {{nobr|817 km}} attālumā no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]]. Alertas nosaukums ir cēlies no britu kuģa ''HMS Alert'', kas ziemoja {{nobr|10 km}} attālumā no 1875. līdz 1876. gadam.&lt;ref name=&quot;geo&quot; /&gt;

Alertā atrodas [[Kanādas bruņotie spēki|Kanādas bruņoto spēku]] stacija, [[meteostacija]] un lidosta. 2016. gadā Alertā dzīvoja 62 cilvēki — pagaidu iedzīvotāji, kas Alertā veic savus darba pienākumus. Parastais uzturēšanās laiks ir seši mēneši, tad tos nomaina citi darbinieki.&lt;ref name=&quot;geo&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.geographyrealm.com/the-northernmost-permanently-inhabited-spot-on-earth|title=The Northernmost Permanently Inhabited Spot on Earth|publisher=geographyrealm.com}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Alertas stacija izveidota pēc Otrā pasaules kara [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un Kanādas kopīgā Apvienotā Arktikas meteoroloģisko staciju (''Joint Arctic Weather Stations''; JAWS) projekta ietvaros kā pēdējā no piecām Kanādas Arktikā; pārējās bija [[Jūrika]] (1947), [[Rezolūta]] (1947), [[Moldbeja]] (1948) un [[Izaksena]] (1948).&lt;ref&gt;[https://arcticjournal.ca/featured/eureka/ Above&amp;Beyond – Canada's Arctic Journal. Eureka. First of five JAWS]&lt;/ref&gt; Materiāli stacijas izbūvei tika nogādāti paredzētajā vietā 1948. gada augustā ar amerikāņu ledlauzi ''Edisto'', bet pirmie 12 stacijas celtnieki ieradās 1950. gada 9. aprīlī. Kā pirmais tika izbūvēts ledus skrejceļš Alertas līcī.

1956. gadā Kanādas Gaisa spēki pie Alertas lidlauka ierīkoja Attālās agrīnās brīdināšanas sistēmas staciju, bet vēlākos gados ierīkotas vēl citas militārās struktūras. [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] personāls staciju pameta 1970. gada oktobrī un jau nākamajā gadā meteostacija un lidlauks tika nodoti attiecīgo Kanādas institūciju pārziņā.&lt;ref&gt;[https://www.thecanadianencyclopedia.ca/en/article/high-arctic-weather-stations The Canadian Encyclopedia. High Arctic Weather Stations]&lt;/ref&gt; Stacijas apkalpojošā personāla skaits sasniedza maksimumu 1996. gadā — ap 270 cilvēku un Alerta kļuva par vienu no svarīgākajiem mezgliem militārās izlūkošanas informācijas apstrādē. Vēlākos gados liela daļa aprīkojuma tika automatizēta un personāla skaits samazinājās.

1986. gadā {{nobr|6 km}} uz dienvidiem no Alertas tika uzbūvēta atsevišķa [[Triveta|Neila Triveta Globālās atmosfēras novērošanas observatorija]], kas aizvietoja Alertas meteostacijas novērojumu programmu.

== Klimats ==
Alertai raksturīgs [[polārais klimats]], sniega sega ir vidēji vismaz 10 mēnešus gadā. Februāris ir gada aukstākais mēnesis ar vidējo temperatūru –33,2 °C. Siltākajā mēnesī, jūlijā, vidējā temperatūra ir 3,4 °C. 2019. gada 14. jūlijā Alertā bija rekordaugsta temperatūra 21,0 °C. Tādējādi tika pārspēts iepriekšējais rekords 20,0 °C 1956. gada 8. jūlijā un 19,6 °C 2012. gada 18. jūlijā.&lt;ref name=&quot;geo&quot; /&gt;

[[Polārā nakts]] Alertā ilgst no 14. oktobra līdz 28. februārim, bet [[polārā diena]] — no 7. aprīļa līdz 4. septembrim. Ir divi salīdzinoši īsi [[krēsla]]s periodi — no aptuveni 13. februāra līdz 22. martam un otrs no 19. septembra līdz 22. oktobrim.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Kanādas apdzīvotās vietas]]
[[Kategorija:Arktiskās polārstacijas]]
[[Kategorija:Kanādas polārstacijas]]
[[Kategorija:Elsmīra sala]]</text>
      <sha1>aq6oem7fhsd7k8lktpzqsjhcauhrd9p</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Svetlana Mironova (biatloniste)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>475631</id>
    <revision>
      <id>3662085</id>
      <parentid>3587682</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T15:32:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>CommonsDelinker</username>
        <id>1319</id>
      </contributor>
      <comment>Izņemts attēls &quot;Russian_Olympic_Committee_flag.svg&quot;, jo [[commons:User:Ellywa|Ellywa]] to ir izdzēsis no [[Vikikrātuve]]s (iemesls: per [[:c:Commons:Deletion requests/File:Russian Olympic Committee flag.svg|]]).</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6834" xml:space="preserve">{{Biatlonista infokaste
 |           vārds = Svetlana Mironova
 |      vārds_orig = ''Светлана Миронова''
 |          attēls = Biathlon European Championships 2017 Sprint Women 1469.JPG
 |         att_izm = 220px
 |        paraksts = Svetlana Mironova 2017. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |     pilns vārds = 
 |  dzimtais vārds = 
 |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1994|2|22}}
 |         dz_viet = {{Vieta|Krievija|Tomskas apgabals}}
 |         mir_dat = 
 |        mir_viet = 
 |         tautība = 
 |     dzīvesvieta = 
 |          valsts = {{RUS}}
 |         kar_sāk = 
 |        kar_beig = 
 |          augums = {{mērvienība|cm=165}}
 |           svars = {{mērvienība|kg=52}}
 |        karj ieņ = 
 |         iesauka = 
 |       mājaslapa = 
&lt;!------ Karjera ------&gt;
 |           klubs = 
 |        treneris = 
 |     bij_treneri = 
 |          izlase = 
 |         statuss = 
&lt;!------ Pasaules kausa informācija ------&gt;
 |       pk_debija = {{dat|2017|3|2||bez}}
 |       pk_beigas = 
 |          pk_sez = 
 |      pk_uzvaras = 
 |   pk_pjedestāli = 
 |       pk_tituli = 
 |     pk_lab sasn = 
&lt;!------ PK distanču kopvērtējumi ------&gt;
 |   ind dist_sasn =
 |    sprints_sasn = 
 |       iedz_sasn = 
 |    masu st_sasn = 
&lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |       os_dalība = 1 ({{oss|Z=2022}})
 |      os_medaļas = 1 sudraba
 |         os_sasn = 
&lt;!------ PČ informācija ------&gt;
 |       pč_dalība = 3 ([[2019. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2019]], [[2020. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2020]], [[2021. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2021]])
 |      pč_medaļas = 
 |         pč_sasn = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |            balv = 
 |           slavz = 
 |          aģenti = 
 |         dzimums = S
 |       atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |   rādīt_medaļas = jā
 |     headercolor = 
 |  medaltemplates = 
{{MedalCountry     | [[Krievijas Olimpiskā komiteja]]}} 
{{MedalSport       | [[Attēls:Biathlon pictogram.svg|20px]] [[Biatlons]]}}
{{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Ziemas olimpiskās spēles]]}}
{{MedalSilver     | [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|Pekina 2022]] | [[Biatlons 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — sieviešu stafete|sieviešu stafete]]}}
}}

'''Svetlana Mironova''' ({{val|ru|Светлана Игоревна Миронова}}; dzimusi {{dat|1994|2|22}}) ir krievu [[biatloniste]], {{oss|Z=2022|L=G}} sudraba medaļas ieguvēja stafetē.

== Karjera ==
Ar biatlonu sākusi nodarboties 2011. gadā, pirms tam trenējusies [[distanču slēpošana|distanču slēpošanā]]. 2013. gada Pasaules čempionātā junioriem, startējot jauniešu (U-19) vecuma grupā, uzvarēja stafetē un izcīnīja bronzas godalgu sprintā. 2014. gada Eiropas čempionātā junioriem pēc 2. vietas sprintā uzvarēja iedzīšanas disciplīnā. 2016.—2017. gada sezonā sāka piedalīties IBU kausā.

[[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] sacensībās debitēja {{dat|2017|3|2||bez}} [[Phjončhana|Phjončhanā]] ar 64. vietu sprintā. Pirmos punktus PK ieskaitē izcīnīja {{dat|2017|12|8||bez}} [[Hohfilcene|Hohfilcenē]], ieņemot 9. vietu sprintā. [[Pasaules čempionāts biatlonā|Pasaules čempionātā]] pirmoreiz piedalījās [[2019. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2019. gadā]] [[Estešunda|Estešundā]]. Labāko rezultātu individuāli sasniedza iedzīšanā, ieņemot 25. vietu, bet stafetes komandas sastāvā izcīnīja 5. vietu. {{dat|2019|12|13||bez}} Hohfilcenē pirmo reizi ieguva vietu uz goda pjedestāla PK posmos, sprintā uzrādot 3. rezultātu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.biathlonworld.com/news/detail/dorothea-wierer-victorious-in-hochfilzen-sprint |title=Dorothea Wierer victorious in Hochfilzen Sprint |language=en |date={{dat|2019|12|13|N|bez}} |website=biathlonworld.com|accessdate={{dat|2021|1|18||bez}}}}&lt;/ref&gt;

{{dat|2021|1|10||bez}} [[Oberhofa|Oberhofā]] kopā ar [[Uļjana Kaiševa|Uļjanu Kaiševu]], [[Aleksandrs Loginovs|Aleksandru Loginovu]] un [[Eduards Latipovs|Eduardu Latipovu]] uzvarēja jauktajā sfatetē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ziemas_sports/biatlons/10012021-latviju_stafete_apdzen_par_apli_latipovs_ |title=Latviju stafetē apdzen par apli, Latipovs finiša spurtā izrauj uzvaru Krievijai |date={{dat|2021|1|10|N|bez}} |website=sportacentrs.com |accessdate={{dat|2021|1|18||bez}}}}&lt;/ref&gt;

{{oss|Z=2022|L=L}} [[Pekina|Pekinā]] izcīnīja sudraba medaļu sieviešu stafetē.

== Karjeras rezultāti ==
=== Olimpiskās spēles ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|-
! Gads
! width=&quot;150&quot;| Vieta
! width=&quot;100&quot;| Individ. sac.
! width=&quot;100&quot;| Sprints
! width=&quot;100&quot;| Iedzīšana
! width=&quot;100&quot;| Masu starts
! width=&quot;100&quot;| Stafete
! width=&quot;100&quot;| Jauktā stafete
|-
| {{osv|Biatlons|2022|Ziemas|title=2022}}
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Ķīna}} [[Pekina]]
| 23.
| 47.
| 41.
| —
| {{medal-bg|silver}}| '''2.'''
| —
|}

=== Pasaules čempionāts ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|-
! Gads
! width=&quot;150&quot;| Vieta
! width=&quot;100&quot;| Individ. sac.
! width=&quot;100&quot;| Sprints
! width=&quot;100&quot;| Iedzīšana
! width=&quot;100&quot;| Masu starts
! width=&quot;100&quot;| Stafete
! width=&quot;100&quot;| Jauktā stafete
|-
| [[2019. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2019]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Zviedrija}} [[Estešunda]]
| 33.
| 31.
| 25.
| —
| 5.
| —
|-
| [[2020. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2020]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Itālija}} [[Rasuna-Anterselva|Antholca]]
| 22.
| 38.
| 21.
| —
| 8.
| —
|-
| [[2021. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2021]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Slovēnija}} [[Pokļuka]]
| 5.
| 64.
| —
| 19.
| 11.
| 9.
|}

=== Pasaules kausa kopvērtējums ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|-
! width=&quot;100&quot;| Sezona
! width=&quot;70&quot;| Vieta
|-
| [[2017.—2018. gada Pasaules kauss biatlonā|2017.—2018.]] || 58.
|-
| [[2018.—2019. gada Pasaules kauss biatlonā|2018.—2019.]] || 31.
|-
| [[2019.—2020. gada Pasaules kauss biatlonā|2019.—2020.]] || 23.
|-
| [[2020.—2021. gada Pasaules kauss biatlonā|2020.—2021.]] || 19.
|-
| [[2021.—2022. gada Pasaules kauss biatlonā|2021.—2022.]] || 34.
|}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}


{{DEFAULTSORT:Mironova, Svetlana}}
[[Kategorija:1994. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Tomskas apgabalā dzimušie]]
[[Kategorija:Krievijas biatlonisti]]
[[Kategorija:Krievijas Olimpiskās komitejas sportisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Biatlonisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:2022. gada ziemas olimpisko spēļu medaļnieki]]
[[Kategorija:Krievijas Olimpiskās komitejas olimpiskie sudraba medaļnieki]]
[[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki biatlonā]]</text>
      <sha1>eeh4ibf2wgit6d1j89wfoq4zhd2opmo</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Antverpenes olimpiskais stadions</title>
    <ns>0</ns>
    <id>477019</id>
    <revision>
      <id>3661990</id>
      <parentid>3581864</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T13:23:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ludis21345</username>
        <id>50146</id>
      </contributor>
      <comment>/* Ārējās saites */ papildināts.</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2724" xml:space="preserve">{{Sporta būves infokaste
| name                = Antverpenes Olimpiskais stadions
| native_name         = ''Olympisch Stadion''
| nickname            = 
| logo_image          = 
| logo_caption        = 
| image               =KFCO_Beerschot_Wilrijk.jpg
| caption             = 
| UEFA_rating         = 
| fullname            = 
| former names        = 
| location            = {{BEL}}, [[Antverpene]]
| map_type            = Beļģija#Eiropa
| map_caption         = 
| map_alt             = 
| map_size            = 
| latd  =  51.185 | latNS  = N
| longd =  4.382222 | longEW = E
| coordinates_type    = 
| coordinates_region  = 
| coordinates_display = 
| coordinates_format  = 
| coordinates         = 
| broke_ground        = 
| built               =  
| opened              = 1920. gads 
| renovated           = 1999 – 2000
| expanded            = 
| closed              = 
| demolished          = 
| owner               = 
| operator            = 
| surface             = zāliens
| scoreboard          = 
| cost                = 
| architect           = 
| architect_b         = 
| project_manager     = 
| structural engineer = 
| services engineer   = 
| general_contractor  = 
| main_contractors    = 
| capacity            = 12 500
| objects             = 
| suites              = 
| record_attendance   = 
| dimensions          = 
| acreage             = 
| tenants             = ''[[K Beerschot VA]]''
| cap_concert         = 
| cap_athletics       = 
| cap_football        = 
| cap_basketball      = 
| cap_hockey          = 
| cap_cricket         = 
| cap_baseball        = 
| cap_amfootball      = 
| cap_other_label     = 
| cap_other           = 
| embedded            = 
| website             = 
| publictransit       = 
}}

'''Antverpenes Olimpiskais stadions''' ({{val|nl|Olympisch Stadion}}) ir [[stadions]] [[Beļģija]]s pilsētā [[Antverpene|Antverpenē]]. 

Uzcelts saistībā ar [[1920. gada vasaras olimpiskās spēles|1920. gada vasaras olimpisko spēļu]] rīkošanu, un šeit notika speļu galvenās sacensības. Kopš tā laika pārbūvēts par futbola stadionu. Stadionā bāzējas Antverpenes futbola klubs ''[[K Beerschot VA]]''.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
{{sporta ārējās saites}}
* [https://www.stadiumguide.com/kiel/ Stadiona profils ''stadiumguide.com'']

{{Sports-aizmetnis}}

{{Olimpiskās norises vietas jāšanā}}
{{Olimpiskās norises vietas futbolā}}
{{Olimpiskās norises vietas regbijā}}

[[Kategorija:Futbola stadioni Beļģijā]]
[[Kategorija:Antverpene]]
[[Kategorija:Olimpiskās norises vietas futbolā]]
[[Kategorija:Olimpiskās norises vietas jāšanā]]
[[Kategorija:Olimpiskās norises vietas regbijā]]</text>
      <sha1>ot0175kaqcffjs3r8z5el567qym9nfz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>78. Zelta globusa balva</title>
    <ns>0</ns>
    <id>477117</id>
    <revision>
      <id>3661975</id>
      <parentid>3635731</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T13:10:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: [[Pālmspringsa]] → [[Pālmspringsa (filma)|Pālmspringsa]] (2) using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="30131" xml:space="preserve">{{Apbalvojuma infokaste
| name           = 78. Zelta globusa balva
| current_awards = 
| image          = 78th Golden Globe Awards poster.jpg
| imagesize      = 
| alt            = 
| caption        = 
| description    = 
| presenter      = [[Holivudas Ārzemju preses asociācija]]
| host           = [[Tīna Feja]]&lt;br /&gt;[[Eimija Polere]]
| date           = {{dat|2021|2|28|N|bez}}
| location       = {{vieta|ASV|Kalifornija|Beverlihilsa|The Beverly Hilton}}&lt;br /&gt;{{vieta|ASV|Ņujorka|Manhatana|The Rainbow Room}}
| winner         = &quot;Labākā drāmas filma&quot;: &quot;[[Klejotāju zeme]]&quot;&lt;br /&gt;&quot;Labākais mūzikls vai kinokomēdija&quot;: ''[[Borat Subsequent Moviefilm]]''
| website        = 
| network        = [[NBC]]
| runtime        = 
| ratings        = 
| producer       = 
| director       = 
| previous       = [[77. Zelta globusa balva|77.]]
| main           = [[Zelta globusa balva]]
| next           = [[79. Zelta globusa balva|79.]]
}}
'''78. [[Zelta globusa balva]]''' tika pasniegta labākajām [[2020. gads kino|2020. gada filmām]] un ASV televīzijas pārraidēm, kuras izvēlējās [[Holivudas Ārzemju preses asociācija]] (HFPA). Sakarā ar [[COVID-19 pandēmija]]s ietekmi uz kino un televīziju, ceremonija notika {{dat|2021|2|28||bez}}, kas ir gandrīz divus mēnešus vēlāk nekā parasti.&lt;ref name=&quot;postponement&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Golden Globes 2021 Postponed Nearly Two Months |url=https://variety.com/2020/film/news/golden-globes-postponed-date-nbc-1234637007/|date=June 22, 2020|access-date=February 2, 2021|website=Variety|language=en}}&lt;/ref&gt; Ceremonijas producenti ir ''[[Dick Clark Productions]]'' un HFPA, un ASV to pārraidīja kanālā [[NBC]]. Šī bija pirmā ceremonija no abām ASV piekrastēm, kuru vadīja [[Tīna Feja]] no ''[[The Rainbow Room]]'' [[Ņujorka|Ņujorkā]] un [[Eimija Polere]] no ''[[The Beverly Hilton]]'' [[Beverlihilsa|Beverlihilsā]], [[Kalifornija|Kalifornijā]].&lt;ref name=&quot;deadline&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Golden Globes To Go Bicoastal For First Time; Live Show To Feature Tina Fey From New York, Amy Poehler From L.A.|url=https://deadline.com/2021/02/golden-globes-ceremony-bi-coastal-tina-fey-amy-poehler-new-york-los-angeles-1234685990/|work=Deadline|date=February 2, 2021|access-date=February 4, 2021|language=en}}&lt;/ref&gt;

Nominantus paziņoja {{dat|2021|2|3||bez}}. [[Džeina Fonda]] un [[Normans Līrs]] tika paziņoti kā [[Sesila B. Demila balva]]s un [[Kerolas Bērnetas balva]]s saņēmēji.

Visvairāk balvas, četras, ieguva seriāls &quot;[[Kronis (seriāls)|Kronis]]&quot;, tostarp arī nominācijā &quot;[[Labākais drāmas seriāls (Zelta globusa balva)|Labākais drāmas seriāls]]&quot;. Seriāli &quot;[[Laipni lūdzam Šitskrīkā]]&quot; (''Schitt's Creek'') un &quot;[[Dāmas gambīts (miniseriāls)|Dāmas gambīts]]&quot; katrs ieguva pa divām balvām, no kurām &quot;Laipni lūdzam Šitskrīkā&quot; ieguva balvu nominācijā &quot;[[Labākais mūzikas vai komēdijseriāls (Zelta globusa balva)|Labākais mūzikas vai komēdijseriāls]]&quot;. Savukārt filmas ''[[Borat Subsequent Moviefilm]]'', &quot;[[Klejotāju zeme]]&quot; un &quot;[[Dvēsele (2020. gada filma)|Dvēsele]]&quot; katra ieguva divas Zelta globusa balvas. Nominācijā &quot;[[Labākā drāmas filma (Zelta globusa balva)|Labākā drāmas filma]]&quot; balvu ieguva &quot;Klejotāju zeme&quot;, bet nominācijā &quot;[[Labākais mūzikls vai kinokomēdija (Zelta globusa balva)|Labākais mūzikls vai kinokomēdija]]&quot; — ''Borat Subsequent Moviefilm''.

== Sagatavošanās process ==
[[Tīna Feja]] un [[Eimija Polere]] 2020. gada janvārī tika ceturto reizi apstiprinātas par ceremonijas vadītājam.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Tina Fey and Amy Poehler: Hosts of the 78th Golden Globes|url=https://www.goldenglobes.com/articles/tina-fey-and-amy-poehler-hosts-78th-golden-globes|date=January 12, 2020|access-date=November 10, 2020|website=www.goldenglobes.com|language=en}}&lt;/ref&gt; 2020. gada jūnijā, sakarā ar [[COVID-19 pandēmija]]s ietekmi uz kino un televīziju, HFPA nolēma pārcelt ceremoniju no ierastā datuma janvāra sākumā uz 28. februāri.&lt;ref name=&quot;postponement&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|title=HFPA Announces the Timetable for the 78th Golden Globe Awards|url=https://www.goldenglobes.com/articles/hfpa-announces-timetable-78th-golden-globe-awards|access-date=November 10, 2020|website=www.goldenglobes.com|language=en}}&lt;/ref&gt; {{dat|2021|2|2||bez}} paziņoja, ka ceremonija vienlaicīgi norisināsies gan ''[[The Rainbow Room]]'' [[Ņujorka|Ņujorkā]], gan ierastajā Zelta globusa ceremoniju pasniegšanas vietā ''[[The Beverly Hilton]]'' [[Beverlihilsa|Beverlihilsā]], tādējādi ļaujot [[ASV Austrumu krasts|austrumkrasta]] ceremonijas dalībniekiem tajā piedalīties nešķērsojot visu valsti.&lt;ref name=&quot;deadline&quot;/&gt;

Nominanti oficiāli tika izziņoti 3. februārī.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|last=CNN|first=Lisa Respers France|title=Golden Globes 2021: See the full list of nominees|url=https://www.cnn.com/2021/02/03/entertainment/golden-globe-nominations/index.html|website=CNN|date=February 2, 2021|access-date=February 4, 2021|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Golden Globes 2021 nominations: 'A new thoughtfulness in the air' {{!}} Peter Bradshaw|url=http://www.theguardian.com/film/2021/feb/03/golden-globes-2021-nominations-a-new-thoughtfulness-in-the-air|website=the Guardian|date=February 3, 2021|access-date=February 4, 2021|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Laureāti un nominācijas ==
[[Attēls:Chadwick Boseman by Gage Skidmore July 2017 (cropped).jpg|thumb|150px|Labākais aktieris drāmas filmā — [[Čedviks Bouzmens]]]]
[[Attēls:Andra Day photo WMG (cropped).jpg|thumb|150px|Labākā aktrise drāmas filmā — [[Andra Deja]]]]
[[Attēls:Sacha Baron Cohen, 2011.jpg|thumb|150px|Labākais aktieris mūziklā vai komēdijā — [[Saša Barons Koens]]]]
[[Attēls:Rosamund Pike in Stockholm 2012.jpg|thumb|150px|Labākā aktrise mūziklā vai komēdijā — [[Rozamunda Paika]]]]
[[Attēls:Daniel Kaluuya by Gage Skidmore.jpg|thumb|150px|Labākais otrā plāna aktieris — [[Denjels Kaluja]]]]
[[Attēls:JFoster with the LG Electronics Kompressor.jpeg|thumb|150px|Labākā otrā plāna aktrise — [[Džodija Fostere]]]]
[[Attēls:Chloe Zhao by Gage Skidmore.jpg|thumb|150px|Labākais režisors — [[Hloja Žao]]]]
[[Attēls:Aaron Sorkin (27566400913).jpg|thumb|150px|Labākais scenārijs — [[Ārons Sorkins]]]]
[[Attēls:Josh O'Connor at the 6th Odessa International Film Festival (2).jpg|thumb|150px|Labākais aktieris drāmas seriālā — [[Džošs O'Konors]]]]
[[Attēls:Jason Sudeikis 2011 (cropped).jpg|thumb|150px|Labākais aktieris televīzijas seriālā — mūzikls vai komēdija — [[Džeisons Sudeikis]]]]
[[Attēls:CATHERINE OHARA.jpg|thumb|150px|Labākā aktrise televīzijas seriālā — mūzikls vai komēdija — [[Ketrīna O'Hara]]]]
[[Attēls:Mark Ruffalo (44707380685) (cropped).jpg|thumb|150px|Labākais aktieris miniseriālā vai televīzijas filmā — [[Marks Rafalo]]]]
[[Attēls:Anya Taylor-Joy by Gage Skidmore.jpg|thumb|150px|Labākā aktrise miniseriālā vai televīzijas filmā — [[Anja Teilore Džoja]]]]
[[Attēls:John Boyega by Gage Skidmore.jpg|thumb|150px|Labākais otrā plāna aktieris seriālā, miniseriālā vai televīzijas filmā — [[Džons Bojega]]]]
[[Attēls:Gillian Anderson Berlinale 2017.jpg|thumb|150px|Labākā otrā plāna aktrise seriālā, miniseriālā vai televīzijas filmā — [[Džiliana Andersone]]]]

=== Kino ===
{| class=wikitable style=&quot;width=100%&quot;
|-
! colspan=2 dsvsvdsv| Labākā spēlfilma
|-
!style=&quot;width=50%&quot; | [[Labākā drāmas filma (Zelta globusa balva)|Drāma]]
!style=&quot;width=50%&quot; | [[Labākais mūzikls vai kinokomēdija (Zelta globusa balva)|Mūzikls vai kinokomēdija]]
|-
| valign=&quot;top&quot; |
* '''&quot;[[Klejotāju zeme]]&quot;'''
** ''[[Mank]]''
** &quot;[[Daudzsološa jauna sieviete]]&quot;
** &quot;[[Tēvs (filma)|Tēvs]]&quot;
** ''[[The Trial of the Chicago 7]]''
| valign=&quot;top&quot; |
* '''''[[Borat Subsequent Moviefilm]]'''''
** &quot;[[Hamiltons (filma)|Hamiltons]]&quot;
** ''[[Music (filma)|Music]]''
** &quot;[[Pālmspringsa (filma)|Pālmspringsa]]&quot;
** ''[[The Prom]]''
|-
! colspan=2 | Labākais tēlojums drāmas filmā
|-
! [[Labākais aktieris drāmas filmā (Zelta globusa balva)|Aktieris]]
! [[Labākā aktrise drāmas filmā (Zelta globusa balva)|Aktrise]]
|-
| valign=&quot;top&quot; |
* '''[[Čedviks Bouzmens]] par Levī Grīna lomu filmā &quot;[[Mā Reinija: Blūza māte]]&quot; (pēcnāves nominācija)'''
** [[Rizs Ahmeds]] par Rubena Stouna lomu filmā &quot;[[Metāla skaņa]]&quot; (''Sound of Metal'')
** [[Entonijs Hopkinss]] par Entonija lomu filmā &quot;[[Tēvs (filma)|Tēvs]]&quot;
** [[Gērijs Oldmens]] par [[Hermans Mankjevics|Hermana Mankjevica]] lomu filmā ''[[Mank]]''
** [[Tahars Rahims]] par Muhameda Salahi lomu filmā ''[[The Mauritanian]]''
| valign=&quot;top&quot; |
* '''[[Andra Deja]] par [[Bilija Holideja|Bilijas Holidejas]] lomu filmā ''[[The United States vs. Billie Holiday]]'''''
** [[Vaiola Deivisa]] par [[Ma Reinija]]s lomu filmā &quot;[[Mā Reinija: Blūza māte]]&quot;
** [[Vanesa Kirbija]] par Martas Veisas lomu filmā ''[[Pieces of a Woman]]''
** [[Frānsisa Makdormanda]] par Fērnas lomu filmā &quot;[[Klejotāju zeme]]&quot;
** [[Kerija Maligana]] par Kasandras Tomasas lomu filmā &quot;[[Daudzsološa jauna sieviete]]&quot;
|-
! colspan=2 | Labākais tēlojums mūziklā vai kinokomēdijā
|-
! [[Labākais aktieris mūziklā vai kinokomēdijā (Zelta globusa balva)|Aktieris]]
! [[Labākā aktrise mūziklā vai kinokomēdijā (Zelta globusa balva)|Aktrise]]
|-
| valign=&quot;top&quot; |
* '''[[Saša Barons Koens]] par [[Borats Sagdijevs|Borata Sagdijeva]] lomu filmā ''[[Borat Subsequent Moviefilm]]'''''
** [[Džeimss Kordens]] par Berija Glikmena lomu filmā ''[[The Prom]]''
** [[Lins Manuels Miranda]] par [[Aleksandrs Hamiltons|Aleksandra Hamiltona]] lomu filmā &quot;[[Hamiltons (filma)|Hamiltons]]&quot;
** [[Devs Patels]] par Deivida Koperfīlda lomu filmā &quot;[[Deivida Koperfīlda dzīvesstāsts]]&quot;
** [[Endijs Sembergs]] par Nailsa lomu filmā &quot;[[Pālmsprigsa ]]&quot;
| valign=&quot;top&quot; |
* '''[[Rozamunda Paika]] par Marlas Greisonas lomu filmā ''[[I Care a Lot]]'''''
** [[Marija Bakalova]] par Tutaras Sagdijevas lomu filmā ''[[Borat Subsequent Moviefilm]]''
** [[Mišela Feifere]] par Frānsesas Praisas lomu filmā ''[[French Exit]]''
** [[Keita Hadsone]] par Keizu Gemblas lomu filmā ''[[Music (filma)|Music]]''
** [[Anja Teilore Džoja]] par Emmas Vudhausas lomu filmā &quot;[[Emma (2020. gada filma)|Emma]]&quot;
|-
! colspan=2 | Labākais otrā plāna tēlojums
|-
! [[Labākais otrā plāna aktieris (Zelta globusa balva)|Otrā plāna aktieris]]
! [[Labākā otrā plāna aktrise (Zelta globusa balva)|Otrā plāna aktrise]]
|-
| valign=&quot;top&quot; |
* '''[[Denjels Kaluja]] par [[Freds Hemptons|Freda Hemptona]] lomu filmā &quot;[[Jūda un Melnais Mesija]]&quot; (''Judas and the Black Messiah'')'''
** [[Saša Barons Koens]] par [[Ebijs Hofmans|Ebija Hofmana]] lomu filmā ''[[The Trial of the Chicago 7]]''
** [[Džēreds Leto]] par Alberta Sparmas lomu filmā ''[[The Little Things]]''
** [[Bills Marijs]] par Fēliksa Kīna lomu filmā ''[[On the Rocks]]''
** [[Leslijs Oudams jaunākais]] par [[Sems Kuks|Sema Kuka]] lomu filmā ''[[One Night in Miami]]''
| valign=&quot;top&quot; |
* '''[[Džodija Fostere]] par Nensijas Hollanderes lomu filmā ''[[The Mauritanian]]'''''
** [[Glenna Klouza]] par Bonnijas Vensas lomu filmā ''[[Hillbilly Elegy]]''
** [[Olīvija Kolmane]] par Ennas lomu filmā &quot;[[Tēvs (filma)|Tēvs]]&quot;
** [[Amanda Saifreda]] par [[Mēriona Deivisa|Mērionas Deivisas]] lomu filmā ''[[Mank]]''
** [[Helēna Zengla]] par Džoannas Leonbergers lomu filmā ''[[News of the World (filma)|News of the World]]''
|-
! colspan=2 | Pārējās
|-
! [[Labākais režisors (Zelta globusa balva)|Labākais režisors]]
! [[Labākais scenārijs (Zelta globusa balva)|Labākais scenārijs]]
|-
| valign=&quot;top&quot; |
* '''[[Hloja Žao]] — &quot;[[Klejotāju zeme]]&quot;'''
** [[Emeralda Fenella]] — &quot;[[Daudzsološa jauna sieviete]]&quot;
** [[Deivids Finčers]] — ''[[Mank]]''
** [[Redžina Kinga]] — ''[[One Night in Miami]]''
** [[Ārons Sorkins]] — ''[[The Trial of the Chicago 7]]''
| valign=&quot;top&quot; |
* '''[[Ārons Sorkins]] — ''[[The Trial of the Chicago 7]]'''''
** [[Emeralda Fenella]] — &quot;[[Daudzsološa jauna sieviete]]&quot;
** [[Džeks Finčers]] — ''[[Mank]]'' (pēcnāves nominācija)
** [[Floriāns Zellers]] un [[Kristofers Hemptons]] — &quot;[[Tēvs (filma)|Tēvs]]&quot;
** [[Hloja Žao]] — &quot;[[Klejotāju zeme]]&quot;
|-
! [[Labākais skaņu celiņš (Zelta globusa balva)|Labākais skaņu celiņš]]
! [[Labākā oriģināldziesma (Zelta globusa balva)|Labākā oriģināldziesma]]
|-
| valign=&quot;top&quot; |
* '''[[Trents Reznors]], [[Atikuss Ross]] un [[Džons Batists]] — &quot;[[Dvēsele (2020. gada filma)|Dvēsele]]&quot;'''
** [[Aleksandrs Desplā]] — ''[[The Midnight Sky]]''
** [[Ludvigs Goransons]] — ''[[Tenet]]''
** [[Džeimss Ņutons Hauards]] — ''[[News of the World (filma)|News of the World]]''
** Trents Reznors un Atikuss Ross — ''[[Mank]]''
| valign=&quot;top&quot; |
* '''''Io sì (Seen)'' (Nikolo Agliardi, [[Laura Pauzīni]] un [[Daiana Vorena]]) — ''[[The Life Ahead]]'''''
** ''Fight for You'' (''D'Mile'', [[H.E.R.]] un Tiāra Tomasa) — &quot;[[Jūda un Melnais Mesija]]&quot; (''Judas and the Black Messiah'')
** ''Hear My Voice'' ([[Seleste]] un [[Denjels Pemberton]]) — ''[[The Trial of the Chicago 7]]''
** ''Speak Now'' (Sems Ešvorts un Leslijs Oudams jaunākais) — ''[[One Night in Miami]]''
** ''Tigress &amp; Tweed'' ([[Andra Deja]] un [[Rafaels Sadiks]]) — ''[[The United States vs. Billie Holiday]]''
|-
! [[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Labākā animācijas filma]]
! [[Labākā filma svešvalodā (Zelta globusa balva)|Labākā filma svešvalodā]]
|-
| valign=&quot;top&quot; |
* '''&quot;[[Dvēsele (2020. gada filma)|Dvēsele]]&quot;'''
** &quot;[[Krūdi 2: Jauna ēra]]&quot;
** ''[[Over the Moon]]''
** &quot;[[Uz priekšu (filma)|Uz priekšu]]&quot;
** ''[[Wolfwalkers]]''
| valign=&quot;top&quot; |
* '''''[[Minari]]'' ([[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], korejiešu valodā)'''
** ''[[The Life Ahead]]'' (''La vita davanti a sé'', [[Itālija]], itāļu valodā)
** &quot;[[Raudošās sievietes lāsts]]&quot; (''La Llorona'', [[Gvatemala]], spāņu valodā)
** ''[[Two of Us]]'' (''Deux'', [[Francija]], franču valodā)
** &quot;[[Vēl pa mēriņam]]&quot; (''Druk'', [[Dānija]], dāņu valodā)
|}

=== Filmas ar vairākām nominācijām ===
Šīs filmas saņēmušas vairākas nominācijas:

{| class=&quot;wikitable&quot;
|+
!Nominācijas
!Filmas
|-
| style=&quot;text-align:center |6
|''[[Mank]]''
|-
| style=&quot;text-align:center |5
|''[[The Trial of the Chicago 7]]''
|-
| rowspan=&quot;3&quot; style=&quot;text-align:center |4
|&quot;[[Klejotāju zeme]]&quot;
|-
|&quot;[[Daudzsološa jauna sieviete]]&quot;
|-
|&quot;[[Tēvs (filma)|Tēvs]]&quot;
|-
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center |3
|''[[Borat Subsequent Moviefilm]]''
|-
|''[[One Night in Miami]]''
|-
| rowspan=&quot;11&quot; style=&quot;text-align:center |2
|&quot;[[Hamilton (filma)|Hamiltons]]&quot;
|-
|&quot;[[Jūda un Melnais Mesija]]&quot; (''Judas and the Black Messiah'')
|-
|&quot;[[Pālmspringsa (filma)|Pālmspringsa]]&quot;
|-
|''[[The Prom]]''
|-
|''[[The Life Ahead]]''
|-
|&quot;[[Mā Reinija: Blūza māte]]&quot;
|-
|''[[Music (filma)|Music]]''
|-
|&quot;[[Dvēsele (2020. gada filma)|Dvēsele]]&quot;
|-
|''[[News of the World (filma)|News of the World]]''
|-
|''[[The Mauritanian]]''
|-
|''[[The United States vs. Billie Holiday]]''
|}

=== Filmas ar vairākām uzvarām ===
Šīs filmas ieguvušas vairākas uzvaras:

{| class=&quot;wikitable&quot;
|+
!Uzvaras
!Filmas
|-
| rowspan=&quot;3&quot; style=&quot;text-align:center |2
|''[[Borat Subsequent Moviefilm]]''
|-
|&quot;[[Klejotāju zeme]]&quot;
|-
|&quot;[[Dvēsele (2020. gada filma)|Dvēsele]]&quot;
|}

=== Televīzija ===
{| class=wikitable style=&quot;width=100%&quot;
|-
! colspan=2 | Labākais seriāls
|-
!style=&quot;width=50%&quot; | [[Labākais drāmas seriāls (Zelta globusa balva)|Drāmas seriāls]]
!style=&quot;width=50%&quot; | [[Labākais mūzikas vai komēdijseriāls (Zelta globusa balva)|Mūzikas vai komēdijseriāls]]
|-
| valign=&quot;top&quot; |
* '''&quot;[[Kronis (seriāls)|Kronis]]&quot; (''[[Netflix]]'')'''
** ''[[Lovecraft Country]]'' ([[HBO]])
** ''[[The Mandalorian]]'' (''[[Disney+]]'')
** ''[[Ozark]]'' (''Netflix'')
** ''[[Ratched]]'' (''Netflix'')
| valign=&quot;top&quot; |
* '''&quot;[[Laipni lūdzam Šitskrīkā]]&quot; (''Schitt's Creek'') (''[[Pop TV]]'')'''
** ''[[Emily in Paris]]'' (''[[Netflix]]'')
** &quot;[[Stjuarte (seriāls)|Stjuarte]]&quot; (''[[HBO Max]]'')
** &quot;[[Teds Laso]]&quot; (''[[Apple TV+]]'')
** &quot;[[Varenie]]&quot; (''[[Hulu]]'')
|-
! colspan=2 | Labākais tēlojums drāmas seriālā
|-
! [[Labākais aktieris drāmas seriālā (Zelta globusa balva)|Aktieris]]
! [[Labākā aktrise drāmas seriālā (Zelta globusa balva)|Aktrise]]
|-
| valign=&quot;top&quot; |
* '''[[Džošs O'Konors]] par [[Princis Čārlzs|prinča Čārlza]] lomu seriālā &quot;[[Kronis (seriāls)|Kronis]]&quot; (''Netflix'')'''
** [[Džeisons Beitmens]] par Mārtina Birda lomu seriālā ''[[Ozark]]'' (''[[Netflix]]'')
** [[Bobs Odenkērks]] par Sola Gudmana lomu seriālā &quot;[[Labāk zvaniet Solam]]&quot; ([[AMC]])
** [[Als Pačīno]] par Meiera Ofermana lomu seriālā ''[[Hunters]]'' (''[[Prime Video]]'')
** [[Metjū Rīss]] par [[Perijs Meisons|Perija Meisona]] lomu seriālā &quot;[[Perijs Meisons (seriāls)|Perijs Meisons]]&quot; ([[HBO]])
| valign=&quot;top&quot; |
* '''[[Emma Korina]] par [[Princese Diāna|Diānas Spenseres]] lomu seriālā &quot;Kronis&quot; (''Netflix'')'''
** [[Olīvija Kolmane]] par [[Elizabete II Vindzora|Elizabetes II]] lomu seriālā &quot;[[Kronis (seriāls)|Kronis]]&quot; (''[[Netflix]]'')
** [[Džodija Komera]] par Vilanelles lomu seriālā &quot;[[Nogalināt Īvu]]&quot; (''[[BBC America]]'')
** [[Lora Linija]] par Vendijas Birdas lomu seriālā ''[[Ozark]]'' (''Netflix'')
** [[Sāra Polsone]] par māsas Rečidas lomu serialā ''[[Ratched]]'' (''Netflix'')
|-
! colspan=2 | Labākais tēlojums mūzikas vai komēdijseriālā
|-
! [[Labākais aktieris mūzikas vai komēdijseriālā (Zelta globusa balva)|Aktieris]]
! [[Labākā aktrise mūzikas vai komēdijseriālā (Zelta globusa balva)|Aktrise]]
|-
| valign=&quot;top&quot; |
* '''[[Džeisons Sudeikis]] par Teda Laso lomu seriālā &quot;[[Teds Laso]]&quot; (''[[Apple TV+]]'')'''
** [[Dons Čīdls]] par Morisa Monro lomu seriālā ''[[Black Monday]]'' (''[[Showtime]]'')
** [[Nikolass Holts]] par [[Pēteris III|Pētera III]] lomu seriālā &quot;[[Varenie]]&quot; (''[[Hulu]]'')
** [[Rāmi Jūsifs]] par Rāmi Hasāna lomu seriālā ''[[Ramy]]'' (''Hulu'')
** [[Jūdžins Levijs]] par Džonija Rouza lomu seriālā &quot;[[Laipni lūdzam Šitskrīkā]]&quot; (''Schitt's Creek'') (''[[Pop TV]]'')
| valign=&quot;top&quot; |
* '''[[Ketrīna O'Hara]] par Moiras Rouzas lomu seriālā &quot;[[Laipni lūdzam Šitskrīkā]]&quot; (''Schitt's Creek'') (''[[Pop TV]]'')'''
** [[Ella Feninga]] par [[Katrīna II Lielā|Katrīnas Lielās]] lomu seriālā &quot;[[Varenie]]&quot; (''[[Hulu]]'')
** [[Lilija Kolinsa]] par Emīlijas Kūperes lomu seriālā ''[[Emily in Paris]]'' (''[[Netflix]]'')
** [[Keilija Kuoko]] par Kesijas Boudenas lomu seriālā &quot;[[Stjuarte (seriāls)|Stjuarte]]&quot; (''[[HBO Max]]'')
** [[Džeina Līvi]] par Zojas Klārkas lomu seriālā ''[[Zoey's Extraordinary Playlist]]'' ([[NBC]])
|-
! colspan=2 | Labākais tēlojums miniseriālā vai televīzijas filmā
|-
! [[Labākais aktieris miniseriālā vai televīzijas filmā (Zelta globusa balva)|Aktieris]]
! [[Labākā aktrise miniseriālā vai televīzijas filmā (Zelta globusa balva)|Aktrise]]
|-
| valign=&quot;top&quot; |
* '''[[Marks Rafalo]] par Dominika/Tomasa Bērdsija lomu miniseriālā ''[[I Know This Much Is True]]'' (HBO)'''
** [[Džefs Denjelss]] par [[Džeimss Koumi|Džeimsa Koumi]] lomu miniseriālā ''[[The Comey Rule]]'' (''Showtime'')
** [[Hjū Grānts]] par Džonatana Freizera lomu miniseriālā &quot;[[Posts (miniseriāls)|Posts]]&quot; ([[HBO]])
** [[Ītans Hoks]] par [[Džons Brauns|Džona Brauna]] lomu miniseriālā ''[[The Good Lord Bird]]'' (''Showtime'')
** [[Braians Krenstons]] par Maikla Desiato lomu miniseriālā ''[[Your Honor]]'' (''[[Showtime]]'')
| valign=&quot;top&quot; |
* '''[[Anja Teilore Džoja]] par Betas Hārmones lomu miniseriālā &quot;[[Dāmas gambīts (miniseriāls)|Dāmas gambīts]]&quot; (''Netflix'')'''
** [[Keita Blanšeta]] par [[Filisa Šlefli|Filisas Šlefli]] lomu miniseriālā ''[[Mrs. America]]'' ([[FX (TV kanāls)|FX]])
** [[Deizija Edgara-Džonsa]] par Merienas Šeridanas lomu miniseriālā ''[[Normal People]]'' (''[[Hulu]]'')
** [[Šira Hāsa]] par Esteres Šapiro lomu miniseriālā ''[[Unorthodox]]'' (''[[Netflix]]'')
** [[Nikola Kidmena]] par Greisas Freizeres lomu miniseriālā &quot;[[Posts (miniseriāls)|Posts]]&quot; ([[HBO]])
|-
! colspan=2 | Labākais otrā plāna tēlojums seriālā, miniseriālā vai televīzijas filmā
|-
! [[Labākais otrā plāna aktieris seriālā, miniseriālā vai televīzijas filmā (Zelta globusa balva)|Otrā plāna aktieris]]
! [[Labākā otrā plāna aktrise seriālā, miniseriālā vai televīzijas filmā (Zelta globusa balva)|Otrā plāna aktrise]]
|-
| valign=&quot;top&quot; |
* '''[[Džons Bojega]] par Leroja Logina lomu miniseriālā ''[[Small Axe]]'' (''[[Prime Video]]'')'''
** [[Brendans Glīsons]] par [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] lomu miniseriālā ''[[The Comey Rule]]'' (''[[Showtime]]'')
** [[Dens Levijs]] par Deivida Rouza lomu seriālā &quot;[[Laipni lūdzam Šitskrīkā]]&quot; (''Schitt's Creek'') (''[[Pop TV]]'')
** [[Džims Pārsonss]] par Henrija Vilsona lomu miniseriālā &quot;[[Holivuda (miniseriāls)|Holivuda]]&quot; (''[[Netflix]]'')
** [[Donalds Saterlends]] par Frenklina Reinhārda lomu miniseriālā &quot;[[Posts (miniseriāls)|Posts]]&quot; ([[HBO]])
| valign=&quot;top&quot; |
* '''[[Džiliana Andersone]] par [[Mārgarita Tečere|Mārgaritas Tečeres]] lomu seriālā &quot;[[Kronis (seriāls)|Kronis]]&quot; (''[[Netflix]]'')'''
** [[Helēna Bonema Kārtere]] par [[Princese Mārgarete|princeses Mārgaretes]] lomu seriālā &quot;Kronis&quot; (''Netflix'')
** [[Džūlija Gārnere]] par Rutas Lengmoras lomu seriālā ''[[Ozark]]'' (''Netflix'')
** [[Enija Mērfija]] par Aleksas Rouzas lomu seriālā &quot;[[Laipni lūdzam Šitskrīkā]]&quot; (''Schitt's Creek'') (''[[Pop TV]]'')
** [[Sintija Niksone]] par Gvendolinas Brigsas lomu seriālā ''[[Ratched]]'' (''Netflix'')
|-
! colspan=2 | [[Labākais miniseriāls vai filma (Zelta globusa balva)|Labākais miniseriāls vai filma]]
|-
| colspan=2 style=&quot;vertical-align:top;&quot; |
* '''&quot;[[Dāmas gambīts (miniseriāls)|Dāmas gambīts]]&quot; (''[[Netflix]]'')'''
** ''[[Normal People]]'' (''[[Hulu]]'')
** &quot;[[Posts (miniseriāls)|Posts]]&quot; ([[HBO]])
** ''[[Small Axe]]'' (''[[Prime Video]]'')
** ''[[Unorthodox]]'' (''Netflix'')
|}

=== Televīziju projekti ar vairākām nominācijām ===
Šie televīziju projekti saņēmuši vairākas nominācijas:

{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! scope=&quot;col&quot; style=&quot;width:55px;&quot;| Nominācijas
! scope=&quot;col&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| Projekts
|-
| style=&quot;text-align:center |6
|&quot;[[Kronis (seriāls)|Kronis]]&quot;
|-
| style=&quot;text-align:center |5
|&quot;[[Laipni lūdzam Šitskrīkā]]&quot; (''Schitt's Creek'')
|-
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center |4
|''[[Ozark]]''
|-
|&quot;[[Posts (miniseriāls)|Posts]]&quot;
|-
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center |3
|&quot;[[Varenie]]&quot;
|-
|''[[Ratched]]''
|-
| rowspan=&quot;8&quot; style=&quot;text-align:center |2
|''[[The Comey Rule]]''
|-
|''[[Emily in Paris]]''
|-
|&quot;[[Stjuarte (seriāls)|Stjuarte]]&quot;
|-
|''[[Normal People]]''
|-
|&quot;[[Dāmas gambīts (miniseriāls)|Dāmas gambīts]]&quot;
|-
|''[[Small Axe]]''
|-
|&quot;[[Teds Laso]]&quot;
|-
|''[[Unorthodox]]''
|}

=== Televīziju projekti ar vairākām uzvarām ===
Šie televīziju projekti ieguvuši vairākas uzvaras:

{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! scope=&quot;col&quot; style=&quot;width:55px;&quot;| Uzvaras
! scope=&quot;col&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| Projekts
|-
| rowspan=&quot;1&quot; style=&quot;text-align:center | 4 || &quot;[[Kronis (seriāls)|Kronis]]&quot;
|-
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center | 2 || &quot;[[Laipni lūdzam Šitskrīkā]]&quot; (''Schitt's Creek'')
|-
| &quot;[[Dāmas gambīts]]&quot;
|}

=== Sesila B. Demila balva ===
[[Sesila B. Demila balva]] ir goda balva, kas tiek piešķirta par izciliem sasniegumiem izklaides industrijā. Tā tiek piešķirta personai par nozīmīgu ieguldījumu kino industrijā un nodēvēta tā ir tās pirmā saņēmēja, režisora [[Sesils B. Demils|Sesila B. Demila]] vārdā.
* [[Džeina Fonda]]&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2021/film/awards/jane-fonda-golden-globes-cecil-b-demille-award-grace-and-frankie-1234891745/|title= Jane Fonda to Receive Golden Globes' Cecil B. DeMille Award|website= Variety Magazine|access-date= January 31, 2021}}&lt;/ref&gt;

=== Kerolas Bērnetas balva ===
[[Karolas Bērnetas balva]] ir goda balva, kas tiek piešķirta par izcilu un ilgstošu darbu televīzijā. Balva nodēvēta tās pirmās saņēmējas, aktrises [[Kerola Bērneta|Kerolas Bērnetas]] vārdā.
* [[Normans Līrs]]&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/race/golden-globes-norman-lear-to-receive-carol-burnett-award|title= Golden Globes: Norman Lear to Receive Carol Burnett Award|website= The Hollywood Reporter|access-date= January 31, 2021}}&lt;/ref&gt;

== Ceremonija ==

=== Zelta globusa vēstnieki ===
[[Zelta globusa vēstnieki]] ir Džeksons Lī un Satčela Lī, [[Spaiks Lī|Spaika Lī]] un [[Tonja Levisa Lī|Tonjas Lī]] dēls un meita.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url= https://ew.com/awards/golden-globes/golden-globes-ambassador-2021-spike-lee-kids/#:~:text=Spike%20Lee's%20children%20will,the%202021%20Golden%20Globe%20Ambassadors|title= Spike Lee's kids named 2021 Golden Globe Ambassadors|website= Entertainment Weekly|access-date= January 31, 2021}}&lt;/ref&gt;

=== Ceremonijas dalībnieki ===
Ceremonijā piedalījās šādas personības:&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Patten|first=Dominic|title=Golden Globes Aim To Go More Global &amp; Intimate Than Ever For Sunday’s Show|url=https://deadline.com/2021/02/golden-globes-behind-the-scenes-tina-fey-amy-poehler-hfpa-dcp-sarah-paulson-sandra-oh-tracy-morgan-barry-adelman-1234702044/|work=[[Deadline Hollywood]]|date=February 26, 2021|access-date=February 26, 2021}}&lt;/ref&gt;
{{div col|colwidth=30em}}
* [[Lora Derna]] paziņoja laureātu nominācijā &quot;Labākais otrā plāna aktieris&quot;
* [[Andžela Basseta]] paziņoja laureātu nominācijā &quot;Labākais otrā plāna aktieris seriālā, miniseriālā vai televīzijas filmā&quot;
* [[Kolins Ferels]] prezentēja filmu &quot;Tēvs&quot;
* [[Kristiāns Sleiters]] (Ņujorkā) paziņoja laureātu nominācijā &quot;Labākā aktrise mūzikas vai komēdijseriālā&quot;
* [[Tifānija Hediša]] paziņoja laureātu nominācijā &quot;Labākā animācijas filma&quot;
* [[Jahja Abduls-Matīns II]] prezentēja filmu ''The Trial of the Chicago 7''
* [[Amanda Saifreda]] prezentēja filmu ''Mank''
* [[Džastins Terū]] (Ņujorkā) paziņoja laureātu nominācijā &quot;Labākais aktieris miniseriālā vai televīzijas filmā&quot;
* [[Sintija Erivo]] paziņoja laureātu nominācijā &quot;Labākais scenārijs&quot;
* [[Sāra Polsone]] prezentēja filmu ''The Prom''
* [[Tīna Feja]] un [[Eimija Polere]] pasniedza Kerolas Bērnetas un Sesila B. Demila balvas
* [[Salma Hajeka]] prezentēja filmu &quot;[[Klejotāju zeme]]&quot;
* [[Kevins Beikons]] un [[Kira Sedžvika]] paziņoja laureātu nominācijā &quot;Labākā aktrise drāmas seriālā&quot;
* [[Treisijs Morgans]] (Ņujorkā) paziņoja laureātu nominācijās &quot;Labākā oriģināldziesma&quot; un &quot;Labākais skaņu celiņš&quot;
* [[Keita Hadsone]] prezentēja filmu ''Music''
* [[Sterlings Brauns]] un [[Sjūsana Keleči Votsone]] paziņoja laureātu nominācijās &quot;Labākais aktieris mūzikas vai komēdijseriālā&quot; un &quot;Labākais mūzikas vai komēdijseriāls&quot;
* [[Bens Stillers]] (Ņujorkā) paziņoja laureātu nominācijā &quot;Labākā aktrise mūziklā vai kinokomēdijā&quot;
* [[Margota Robija]] prezentēja filmu &quot;[[Daudzsološa jauna sieviete]]&quot;
* [[Entonijs Andersons]] paziņoja laureātu nominācijā &quot;Labākais aktieris drāmas seriālā&quot;
* [[Gala Gadota]] paziņoja laureātu nominācijā &quot;Labākā filma svešvalodā&quot;
* [[Kīnans Tompsons]] paziņoja laureātu nominācijā &quot;Labākais drāmas seriāls&quot;
* [[Ava Djuverneja]] prezentēja filmu &quot;Hamiltons&quot;
* [[Džeimija Lī Kērtisa]] paziņoja laureātu nominācijā &quot;Labākā otrā plāna aktrise&quot;
* [[Kristofers Meloni]] (Ņujorkā) paziņoja laureātu nominācijā &quot;Labākā otrā plāna aktrise seriālā, miniseriālā vai televīzijas filmā&quot;
* Dženisa Džonsa prezentēja filmu ''[[Borat Subsequent Moviefilm]]''
* [[Rozija Peresa]] (Ņujorkā) paziņoja laureātu nominācijās &quot;Labākā aktrise miniseriālā vai televīzijas filmā&quot; un &quot;Labākais miniseriāls vai televīzijas filma&quot;
* [[Renē Zelvēgere]] paziņoja laureātu nominācijā &quot;Labākais aktieris drāmas filmā&quot;
* [[Braisa Dalasa Hauarda]] (Ņujorkā) paziņoja laureātu nominācijā &quot;Labākais režisors&quot;
* [[Sandra O]] prezentēja filmu &quot;Pālmspringsa&quot;
* [[Enija Mumolo]] un [[Kristena Viga]] paziņoja laureātu nominācijā &quot;Labākais mūzikls vai kinokomēdija&quot;
* [[Akvafina]] paziņoja laureātu nominācijā &quot;Labākais aktieris mūziklā vai kinokomēdijā&quot;
* [[Hoakins Fīnikss]] paziņoja laureātu nominācijā &quot;Labākā aktrise drāmas filmā&quot;
* [[Maikls Daglass]] un [[Ketrina Zeta-Džonsa]] (Ņujorkā) paziņoja laureātu nominācijā &quot;Labākā drāmas filma&quot;
{{div col end||30em}}

== Kritika ==
Atsevišķi 78. Zelta globusa balvas nominanti saņēma kritiku. Kritizētas [[Džeimss Kordens|Džeimsa Kordena]] izvirzīšana nominācijā &quot;Labākais aktieris mūziklā vai kinokomēdijā&quot; un vairākas seriāla ''[[Emily in Paris]]'' nominācijas.&lt;ref name=indep&gt;[https://www.independent.co.uk/arts-entertainment/films/news/golden-globes-james-corden-nominated-reactions-b1797475.html ‘A joke’: Critics furious over controversial Golden Globe nominations|The Independent]&lt;/ref&gt; Filmas ''[[Music (filma)|Music]]'' nominēšana, kurā [[Medija Ziglere]] atveido personu ar autismu, tika kritizēta, jo tā varētu ietekmēt ar [[autisms|autismu]] slimu cilvēku uztveri un rīcību.&lt;ref&gt;[https://www.independent.co.uk/arts-entertainment/music/news/sia-music-autism-golden-globes-twitter-b1797493.html Sia apologises over controversial Music scenes and deactivates Twitter account: ‘I listened to the wrong people’|The Independent]&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==

{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{Oficiālā tīmekļa vietne|https://www.goldenglobes.com/}}

{{Zelta globusa balva}}

{{DEFAULTSORT:Zelta globusa balva, 78}}
[[Kategorija:2021. gada kino balvas]]
[[Kategorija:Zelta globusa balva|78]]</text>
      <sha1>ihq4ssy33ch4m0dqku9mypfo1eeekrp</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Antverpenes zooloģiskais dārzs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>477172</id>
    <revision>
      <id>3662157</id>
      <parentid>3382054</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T15:49:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: {{o-mlapa| → {{Oficiālā tīmekļa vietne| (2) using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2094" xml:space="preserve">{{Zoo infokaste
|zoo_name      = Antverpenes zooloģiskais dārzs
|image         = 20110616_antwerp45.jpg
|image_width   = 250px
|image_caption = Antverpenes zooloģiskā dāeza ieeja
|date_opened   = 1843. gada 21. jūlijs
| map_type            = Beļģija#Eiropa
| map_relief = nē
| latd  = 51.216389 | latNS  = N
| longd = 4.423333 | longEW = E
|location      = {{BEL}}, [[Antverpene]]
|area          = 11 ha
|coordinates   = 
|num_animals   = 7000
|num_species   = 950
|members       = 
|exhibits      =
|website       = {{o-mlapa|https://www.zooantwerpen.be/}}
}}

'''Antverpenes zooloģiskais dārzs''' ({{val|nl|ZOO Antwerpen}}) ir [[zooloģiskais dārzs]] [[Beļģija]]s pilsētas [[Antverpene]]s centrā, pie [[Antverpenes Centrālā stacija|Antverpenes Centrālās stacija]]s.

1831. gadā dibinātais zoodārzs ir viens no vecākajiem zooloģiskajiem dārziem pasaulē. Kopš tā dibināšanas līdz mūsdienām to vada biedrība, kuras pirmais nosaukums bija Antverpenes Karaliskā Zooloģijas biedrība ({{val|fr|Société Royale de Zoologie d'Anvers}}). 1895. gadā ar biedrības atbalstu zooloģiskajā dārzā tika nodibināts [[Antverpenes simfoniskais orķestris]]. [[1920. gada vasaras olimpiskās spēles|1920. gada vasaras olimpisko spēļu]] laikā zooloģiskajā dārzā notika [[bokss|boksa]] un [[Cīņas sports|cīņa]]s sacensības. Vairākas no zoodārza ēkām ir arhitektūras pieminekļi.

===Galerija===
&lt;gallery&gt;
Belgium,_Anwterp_Zoo,_King_Penguins.JPG
Antwerp Zoo (12211122164).jpg
Mother and very small baby hippo.jpg
Antwerp Zoo (12211194936).jpg
7038-Dierentuin - Egyptische tempel voor grote Afrikaanse diersoorten interieur.jpg|T.s. Ēģiptiešu templis
7030-Dierentuin - melkerijgebouw.jpg|Antverpenes zooloģiskā dārza planetārija ēka (pa kreisi)
Astridplein26zooadmin20140919.jpg|Administratīvā ēka
&lt;/gallery&gt;

== Ārējās saites ==
{{Oficiālā tīmekļa vietne|https://www.zooantwerpen.be/}}
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Antverpene]]
[[Kategorija:Zoodārzi Beļģijā]]</text>
      <sha1>tt19psnjmdhm2bv4v8hs2m6fjhodog6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2021. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>478609</id>
    <revision>
      <id>3662088</id>
      <parentid>3530041</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T15:33:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>CommonsDelinker</username>
        <id>1319</id>
      </contributor>
      <comment>Izņemts attēls &quot;Russian_Olympic_Committee_flag.svg&quot;, jo [[commons:User:Ellywa|Ellywa]] to ir izdzēsis no [[Vikikrātuve]]s (iemesls: per [[:c:Commons:Deletion requests/File:Russian Olympic Committee flag.svg|]]).</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="17871" xml:space="preserve">{{Starptautiska sporta turnīra infokaste
 |          nosaukums = Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā
 |     citi_nosaukumi = ''Nordische Skiweltmeisterschaften 2021''
 |               gads = 2021. gada 
 |             attēls = 
 |            att_izm = 
 |           apraksts = 
 |          mājaslapa = {{URL|https://www.oberstdorf2021.com/}}
 |             valsts = {{GER}}
 |            pilsēta = [[Oberstdorfa]]
 |              laiks = 24. februāris — 7. marts
 |            pag_sez = [[2019. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2019]]
 |            nak_sez = ''2023''
}}
'''2021. gada [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā]]''' notika [[Oberstdorfa|Oberstdorfā]], [[Vācija|Vācijā]], laikposmā no 24. februāra līdz 7. martam. 

Pasaules čempionāts Oberstdorfā notika trešo reizi, iepriekšējo reizi tas šajā vietā norisinājās 1987. un 2005. gadā. Čempionātā tika sadalīti 24 medaļu komplekti. Pirmo reizi čempionāta programmā bija iekļautas individuālās sacensības ziemeļu divcīņā sievietēm un tramplīnlēkšana no lielā tramplīna sievietēm.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fis-ski.com/en/international-ski-federation/news-multimedia/news/fis-world-championship-2021-invitations-published-women-to-debut-on-large-hill-at-oberstdorf-2021 |title=FIS World Championship 2021 invitations published; women to debut on large hill at Oberstdorf 2021 |language=en |date={{dat|2020|7|22|N|bez}} |accessdate={{dat|2021|2|23||bez}} |website=fis-ski.com}}&lt;/ref&gt;

== Sacensību kalendārs ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%;position:relative;&quot;
|-
|style=&quot;width:2.5em; background:#3399ff; text-align:center&quot;|Q||Kvalifikācija
|style=&quot;width:2.5em; background:#ffcc00; text-align:center&quot;|1||Medaļu izcīņas
|}
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; line-height:1.25em;&quot;
|-
! rowspan=2 |Datums !! colspan=5| Februāris !! colspan=7| Marts !!rowspan=2 |Kopā
|-
! width=25|24 !!width=25|25 !!width=25|26 !!width=25|27 !!width=25|28 !!width=25|1 !!width=25|2 !!width=25|3 !!width=25|4 !!width=25|5 !!width=25|6 !!width=25|7
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Distanču slēpošana]]
| bgcolor=&quot;#3399ff&quot; | Q
| bgcolor=#ffcc00 | 2
|
| bgcolor=#ffcc00 | 2
| bgcolor=#ffcc00 | 2
|
| bgcolor=#ffcc00 | 1
| bgcolor=#ffcc00 | 1
| bgcolor=#ffcc00 | 1
| bgcolor=#ffcc00 | 1
| bgcolor=#ffcc00 | 1
| bgcolor=#ffcc00 | 1
| 12
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Ziemeļu divcīņa]]
|
|
| bgcolor=#ffcc00 | 1
| bgcolor=#ffcc00 | 1
| bgcolor=#ffcc00 | 1
|
|
|
| bgcolor=#ffcc00 | 1
|
| bgcolor=#ffcc00 | 1
|
| 5
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Tramplīnlēkšana]]
| bgcolor=&quot;#3399ff&quot; | Q
| bgcolor=#ffcc00 | 1
| bgcolor=#ffcc00 | 1
| bgcolor=#ffcc00 | 1
| bgcolor=#ffcc00 | 1
|
| bgcolor=&quot;#3399ff&quot; | Q
| bgcolor=#ffcc00 | 1
| bgcolor=&quot;#3399ff&quot; | Q
| bgcolor=#ffcc00 | 1
| bgcolor=#ffcc00 | 1
|
| 7
|-
! Medaļu komplekti !! 0 !! 3 !! 2 !! 4 !! 4 !! 0 !! 1 !! 2 !! 2 !! 2 !! 3 !! 1 !! 24
|}

Visi laiki norādīti pēc [[Austrumeiropas laiks|Latvijas laika]] ([[UTC+2]]).
{{col-begin}}
{{col-3}}
;Distanču slēpošana&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://medias2.fis-ski.com/pdf/2021/CC/2057/2021CC2057PROG.pdf |title=Cross-country schedule |language=en |accessdate={{dat|2021|2|23||bez}} |publisher=[[Starptautiskā Slēpošanas federācija|FIS]]}}&lt;/ref&gt;
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! width=80|Datums
! Laiks
! Disciplīna
|-
| rowspan=2 |24. februāris || 10.00 ||  5 km brīvajā stilā sievietēm, kvalifikācija
|-
| 11.30 ||  10 km brīvajā stilā vīriešiem, kvalifikācija
|-
| 25. februāris || 12.30 ||  Sprints vīriešiem un sievietēm klasiskajā sitlā
|-
| rowspan=2 |27. februāris || 12.45 ||  15 km (2x7,5&amp;nbsp;km) skiatlons sievietēm
|-
| 14.30 ||  30 km (2x15&amp;nbsp;km) skiatlons vīriešiem
|-
| 28. februāris || 14.00 ||  Komandu sprints vīriešiem un sievietēm brīvajā stilā
|-
| 2. marts || 14.15 ||  10 km brīvajā stilā sievietēm
|-
| 3. marts || 14.15 ||  15 km brīvajā stilā vīriešiem
|-
| 4. marts || 14.15 ||  4x5 km stafete sievietēm
|-
| 5. marts || 14.15 ||  4x10 km stafete vīriešiem
|-
| 6. marts || 13.30 ||  30 km klasiskajā stilā sievietēm
|-
| 7. marts || 14.00 ||  50 km klasiskajā stilā vīriešiem
|}
{{col-3}}
;Ziemeļu divcīņa&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://medias4.fis-ski.com/pdf/2021/NK/4101/2021NK4101PROG.pdf |title=Nordic combined schedule |language=en |accessdate={{dat|2021|2|23||bez}} |publisher=[[Starptautiskā Slēpošanas federācija|FIS]]}}&lt;/ref&gt;
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! width=80|Datums
! Laiks
! Disciplīna
|-
| 26. februāris || 11.15&lt;br&gt;17.00 || Normālais tramplīns (HS106)&lt;br&gt;10 km slēpojums vīriešiem
|-
| 27. februāris || 11.00&lt;br&gt;16.30 || Normālais tramplīns (HS106)&lt;br&gt;5 km slēpojums sievietēm
|-
| 28. februāris || 11.00&lt;br&gt;16.00 || Normālais tramplīns (HS109)&lt;br&gt;4x5 km stafete vīriešiem
|-
| 4. marts || 12.00&lt;br&gt;16.15 || Lielais tramplīns (HS130)&lt;br&gt;10 km slēpojums vīriešiem
|-
| 6. marts || 11.00&lt;br&gt;16.00 || Lielais tramplīns (HS130)&lt;br&gt;Komandu sprints 2×7,5&amp;nbsp;km vīriešiem
|}
{{col-3}}
;Tramplīnlēkšana&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://medias4.fis-ski.com/pdf/2021/JP/3111/2021JP3111PROG.pdf |title=Ski jumping schedule |language=en |accessdate={{dat|2021|2|23||bez}} |publisher=[[Starptautiskā Slēpošanas federācija|FIS]]}}&lt;/ref&gt;
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! width=80|Datums
! Laiks
! Disciplīna
|-
| 24. februāris || 19.00 ||  Normālais tramplīns (HS106) sievietēm, kvalifikācija
|-
| 25. februāris || 18.00 ||  Normālais tramplīns  (HS106) sievietēm
|-
| rowspan=2 | 26. februāris || 18.15 ||  Komandu sacensības sievietēm (HS106)
|-
| 21.30 ||  Normālais tramplīns (HS106) vīriešiem, kvalifikācija
|-
| 27. februāris || 17.30 ||  Normālais tramplīns (HS106) vīriešiem
|-
| 28. februāris || 18.00 || Jaukto komandu sacensības (HS106)
|-
| 2. marts || 19.00 ||  Lielais tramplīns (HS137) sievietēm, kvalifikācija
|-
| 3. marts || 18.15 ||  Lielais tramplīns (HS137) sievietēm
|-
| 4. marts || 18.30 ||  Lielais tramplīns (HS137) vīriešiem, kvalifikācija
|-
| 5. marts || 18.00 ||  Lielais tramplīns (HS137) vīriešiem
|-
| 6. marts || 18.00 ||  Komandu sacensības vīriešiem (HS137) 
|}
{{col-end}}

== Medaļu ieguvēji ==
=== Distanču slēpošana ===
==== Vīrieši ====
{| {{MedalistTable|type=Disciplīna|columns=2}}
|-
| Sprints&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://data.fis-ski.com/pdf/2021/CC/2062/2021CC2062RL.pdf |title=Men's sprint results|language=en|accessdate={{dat|2021|2|25||bez}}}}&lt;/ref&gt;
| [[Juhanness Hesflots Klēbo]]&lt;br&gt;&lt;small&gt;{{NOR}}&lt;/small&gt; || 3:01,30
| [[Ēriks Valness]]&lt;br&gt;&lt;small&gt;{{NOR}}&lt;/small&gt; || 3:01,96
| [[Hovars Soloss Taugbels]]&lt;br&gt;&lt;small&gt;{{NOR}}&lt;/small&gt; || 3:02,10
|-
| 30 km skiatlons&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://medias1.fis-ski.com/pdf/2021/CC/2064/2021CC2064RL.pdf |title=Men's 30 kilometre pursuit results|language=en|accessdate={{dat|2021|2|27||bez}}}}&lt;/ref&gt;
| [[Aleksandrs Boļšunovs]]&lt;br&gt;&lt;small&gt; Krievijas Slēpošanas federācija&lt;/small&gt; || 1:11:33,9
| [[Sīmens Hegstads Krīgers]]&lt;br&gt;&lt;small&gt;{{NOR}}&lt;/small&gt; || 1:11:35,0
| [[Hanss Kristers Holunns]]&lt;br&gt;&lt;small&gt;{{NOR}}&lt;/small&gt; || 1:11:35,6
|-
| Komandu sprints&lt;ref&gt;[https://data.fis-ski.com/pdf/2021/CC/2068/2021CC2068RLTF.pdf Men's team sprint results]&lt;/ref&gt;
|{{NOR}}&lt;br/&gt;&lt;small&gt;[[Ēriks Valness]]&lt;br/&gt;[[Juhanness Hesflots Klēbo]]&lt;/small&gt; || 15:01.74
|{{FIN}}&lt;br/&gt;&lt;small&gt;[[Ristomati Hakola]]&lt;br/&gt;[[Joni Meki]]&lt;/small&gt; || 15:03.42
| Krievijas Slēpošanas federācija&lt;br&gt;&lt;small&gt;[[Aleksandrs Boļšunovs]]&lt;br&gt;[[Gļebs Retivihs]]&lt;/small&gt; || 15:03.83
|-
| 15 km, brīvais stils&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://data.fis-ski.com/pdf/2021/CC/2070/2021CC2070RL.pdf |title=Men's 15 kilometre freestyle results|language=en|accessdate={{dat|2021|3|3||bez}}}}&lt;/ref&gt;
| [[Hanss Kristers Holunns]]&lt;br&gt;&lt;small&gt;{{NOR}}&lt;/small&gt; || 33:48,7
| [[Sīmens Hegstads Krīgers]]&lt;br&gt;&lt;small&gt;{{NOR}}&lt;/small&gt; || 34:08,9
| [[Haralds Estbergs Amunsens]]&lt;br&gt;&lt;small&gt;{{NOR}}&lt;/small&gt; || 34:24,3
|-
| 4x10 km stafete&lt;ref&gt;[https://data.fis-ski.com/pdf/2021/CC/2072/2021CC2072RL.pdf Men's 4 × 10 kilometre relay results]&lt;/ref&gt;
|{{NOR}}&lt;br/&gt;[[Pols Golbergs]]&lt;br&gt;[[Ēmils Īversens]]&lt;br&gt;[[Hanss Kristers Holunns]]&lt;br&gt;[[Juhanness Hesflots Klēbo]] || 1:52:39,0
| Krievijas Slēpošanas federācija&lt;br&gt;[[Aleksejs Červotkins]]&lt;br&gt;[[Ivans Jakimuškins]]&lt;br&gt;[[Artjoms Maļcevs]]&lt;br&gt;[[Aleksandrs Boļšunovs]] || 1:52:51,0
|{{FRA}}&lt;br/&gt;[[Igo Lapalī]]&lt;br&gt;[[Moriss Manifikā]]&lt;br&gt;[[Klemāns Pariss]]&lt;br&gt;[[Žils Lapjērs]] || 1:53:51,6
|-
| 50 km, klasiskais stils
&lt;ref&gt;[http://data.fis-ski.com/pdf/2021/CC/2074/2021CC2074RL.pdf Men's 50 kilometre classical results]&lt;/ref&gt;
| [[Ēmils Īversens]]&lt;br&gt;&lt;small&gt;{{NOR}}&lt;/small&gt; || 2:10:52,9
| [[Aleksandrs Boļšunovs]]&lt;br&gt;&lt;small&gt; Krievijas Slēpošanas federācija&lt;/small&gt; || 2:10:53,6
| [[Sīmens Hegstads Krīgers]]&lt;br&gt;&lt;small&gt;{{NOR}}&lt;/small&gt; || 2:11:01,1
|}

==== Sievietes ====
{| {{MedalistTable|type=Disciplīna|columns=2}}
|-
| Sprints&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://medias2.fis-ski.com/pdf/2021/CC/2061/2021CC2061RL.pdf |title=Women's sprint results |language=en |accessdate={{dat|2021|2|25||bez}}}}&lt;/ref&gt;
| [[Jonna Sundlinga]]&lt;br&gt;&lt;small&gt;{{SWE}} || 2:36,76&lt;/small&gt;
| [[Maikene Kaspešena Falla]]&lt;br&gt;&lt;small&gt;{{NOR}} || 2:39,08&lt;/small&gt;
| [[Anamarija Lampiča]]&lt;br&gt;&lt;small&gt;{{SLO}} || 2:39,11&lt;/small&gt;
|-
| 15 km skiatlons&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://medias4.fis-ski.com/pdf/2021/CC/2063/2021CC2063RL.pdf |title=Women's 15 kilometre pursuit results|language=en|accessdate={{dat|2021|2|27||bez}}}}&lt;/ref&gt;
| [[Terēse Juheuga]]&lt;br&gt;&lt;small&gt;{{NOR}} || 38:35,5&lt;/small&gt;
| [[Frīda Kārlsone]]&lt;br&gt;&lt;small&gt;{{SWE}} || 39:05,5&lt;/small&gt;
| [[Eba Andešone]]&lt;br&gt;&lt;small&gt;{{SWE}} || 39.05,7&lt;/small&gt;
|-
| Komandu sprints&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://data.fis-ski.com/pdf/2021/CC/2067/2021CC2067RLTF.pdf |title=Women's team sprint results|language=en|accessdate={{dat|2021|3|2||bez}}}}&lt;/ref&gt;
| {{SWE}}&lt;br&gt;&lt;small&gt;[[Maja Dālkvista]]&lt;br&gt;[[Jonna Sundlinga]]&lt;/small&gt; || 16:27.94
| {{SUI}}&lt;br&gt;&lt;small&gt;[[Laurīne van der Grāfa]]&lt;br&gt;[[Nadīne Fēndriha]]&lt;/small&gt;|| 16:28.89
| {{SLO}}&lt;br&gt;&lt;small&gt;[[Eva Urevca]]&lt;br&gt;[[Anamarija Lampiča]]&lt;/small&gt;|| 16:31.40
|-
| 10 km, brīvais stils&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://medias4.fis-ski.com/pdf/2021/CC/2069/2021CC2069RL.pdf |title=Women's 10 kilometre interval start results|language=en|accessdate={{dat|2021|3|2||bez}}}}&lt;/ref&gt;
| [[Terēse Juheuga]]&lt;br&gt;&lt;small&gt;{{NOR}} || 23:09,8&lt;/small&gt;
| [[Frīda Kārlsone]]&lt;br&gt;&lt;small&gt;{{SWE}} || 24:04,0&lt;/small&gt;
| [[Eba Andešone]]&lt;br&gt;&lt;small&gt;{{SWE}} || 24:16,7&lt;/small&gt;
|-
| 4x5 km stafete&lt;ref&gt;[https://data.fis-ski.com/pdf/2021/CC/2071/2021CC2071RL.pdf Women's 4 × 5 kilometre relay results]&lt;/ref&gt;
| {{NOR}}&lt;br&gt;[[Tīrila Udnese Venga]]&lt;br&gt;[[Heidi Venga]]&lt;br&gt;[[Terēse Juheuga]]&lt;br&gt;[[Helēne Marīe Fosesholma]] || 53:43,2
| Krievijas Slēpošanas fererācija&lt;br&gt;[[Jana Kirpičenko]]&lt;br&gt;[[Jūlija Stupaka]]&lt;br&gt;[[Tatjana Sorina]]&lt;br&gt;[[Natālija Ņeprjajeva]] || 54:09,8
| {{FIN}}&lt;br&gt;[[Jasmi Joensū]]&lt;br&gt;[[Johanna Matintalo]]&lt;br&gt;[[Rīta Līsa Roponena]]&lt;br&gt;[[Krista Permekoski]] || 54:29,4
|-
| 30 km, klasiskais stils&lt;ref&gt;[http://data.fis-ski.com/pdf/2021/CC/2073/2021CC2073RL.pdf Women's 30 kilometre classical results]]&lt;/ref&gt;
| [[Terēse Juheuga]]&lt;br&gt;&lt;small&gt;{{NOR}}&lt;/small&gt; || 1:24:56,3
| [[Heidi Venga]]&lt;br&gt;&lt;small&gt;{{NOR}}&lt;/small&gt; || 1:27:30,5
| [[Frīda Kārlsone]]&lt;br&gt;&lt;small&gt;{{SWE}}&lt;/small&gt; || 1:27:31,1
|}

=== Ziemeļu divcīņa ===
==== Vīrieši ====
{| {{MedalistTable|type=Disciplīna|columns=2}}
|-
| Lielais tramplīns/10 km slēpojums&lt;ref&gt;[http://data.fis-ski.com/pdf/2021/NK/4104/2021NK4104ROF.pdf Individual large hill/10 km results]&lt;/ref&gt;
| [[Johanness Lamparters]]&lt;br&gt;&lt;small&gt;{{AUT}}&lt;/small&gt; || 23:11,1
| [[Jārls Mangnuss Rībers]]&lt;br&gt;&lt;small&gt;{{NOR}}&lt;/small&gt; || 23:48,2
| [[Akito Vatabe]]&lt;br&gt;&lt;small&gt;{{JPN}}&lt;/small&gt; || 23:56,9
|-
| Normālais tramplīns/ 4x5 km stafete&lt;ref&gt;[http://data.fis-ski.com/pdf/2021/NK/4103/2021NK4103ROF.pdf Team normal hill/4 × 5 km results]&lt;/ref&gt;
| {{NOR}}&lt;br&gt;&lt;small&gt;[[Espens Bjērnstads]]&lt;br&gt;[[Jergens Grobaks]]&lt;br&gt;[[Jenss Luross Oftebrū]]&lt;br&gt;[[Jārls Mangnuss Rībers]]&lt;/small&gt; || 43:57.7
| {{GER}}&lt;br&gt;&lt;small&gt;[[Terenss Vēbers]]&lt;br&gt;[[Fabians Rīsle]]&lt;br&gt;[[Ēriks Frencels]]&lt;br&gt;[[Vincencs Geigers]]&lt;/small&gt; || 44:40.4
| {{AUT}}&lt;br&gt;&lt;small&gt;[[Johanness Lamparters]]&lt;br&gt;[[Lūkass Klapfers]]&lt;br&gt;[[Mario Zeidls]]&lt;br&gt;[[Lūkass Greiderers]]&lt;/small&gt; || 44:46.8
|-
| Normālais tramplīns/ 10 km slēpojums&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://data.fis-ski.com/pdf/2021/NK/4101/2021NK4101ROF.pdf |title=Individual normal hill/10 km results |language=en |accessdate={{dat|2021|2|26||bez}}}}&lt;/ref&gt;
| [[Jārls Mangnuss Rībers]]&lt;br&gt;&lt;small&gt;{{NOR}} || 23:01,2&lt;/small&gt;
| [[Ilka Herola]]&lt;br&gt;&lt;small&gt;{{FIN}} || 23:01,6&lt;/small&gt;
| [[Jenss Luross Oftebrū]]&lt;br&gt;&lt;small&gt;{{NOR}} || 23:02,1&lt;/small&gt;
|-
| Komandu sprints, lielais tramplīns/ 2×7,5&amp;nbsp;km
&lt;ref&gt;[http://data.fis-ski.com/pdf/2021/NK/4105/2021NK4105ROF.pdf Team sprint large hill/2 × 7,5 km results]&lt;/ref&gt;
| {{AUT}}&lt;br&gt;&lt;small&gt;[[Johanness Lamparters]]&lt;br&gt;[[Lūkass Greiderers]]&lt;/small&gt; || 29:29,7
| {{NOR}}&lt;br&gt;&lt;small&gt;[[Espens Annešens]]&lt;br&gt;[[Jārls Mangnuss Rībers]]&lt;/small&gt; || 30:09,3
| {{GER}}&lt;br&gt;&lt;small&gt;[[Fabians Rīsle]]&lt;br&gt;[[Ēriks Frencels]]&lt;/small&gt; || 30:37,1
|}

==== Sievietes ====
{| {{MedalistTable|type=Disciplīna|columns=2}}
|-
| Normālais tramplīns/ 5 km slēpojums&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://medias3.fis-ski.com/pdf/2021/NK/4102/2021NK4102ROF.pdf |title=Women's individual normal hill/5 km results|language=en|accessdate={{dat|2021|2|28||bez}}}}&lt;/ref&gt;
| |[[Gida Vestvolla Hansena]]&lt;br&gt;&lt;small&gt;{{NOR}} || 13:10,4
| [[Mari Leinana Lunna]]&lt;br&gt;&lt;small&gt;{{NOR}} || 13:24,2
| [[Marte Leinana Lunna]]&lt;br&gt;&lt;small&gt;{{NOR}} || 13:39,2
|}

=== Tramplīnlēkšana ===
==== Vīrieši ====
{| {{MedalistTable|type=Disciplīna|columns=2}}
|-
|  Normālais tramplīns&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://data.fis-ski.com/pdf/2021/JP/3115/2021JP3115RL.pdf |title=Men's individual normal hill results|language=en|accessdate={{dat|2021|2|28||bez}}}}&lt;/ref&gt;
| [[Pjotrs Žila]]&lt;br&gt;&lt;small&gt;{{POL}} || 268,8&lt;/small&gt;
| [[Karls Geigers]]&lt;br&gt;&lt;small&gt;{{GER}} || 265,2&lt;/small&gt;
| [[Anže Lanišeks]]&lt;br&gt;&lt;small&gt;{{SLO}} || 261,5&lt;/small&gt;
|-
|  Lielais tramplīns&lt;ref&gt;[https://data.fis-ski.com/pdf/2021/JP/3120/2021JP3120RL.pdf Men's individual large hill results]&lt;/ref&gt;
| [[Stefans Krafts]]&lt;br&gt;&lt;small&gt;{{AUT}} || 276,5
| [[Rūberts Juhansons]]&lt;br&gt;&lt;small&gt;{{NOR}} || 272,1
| [[Karls Geigers]]&lt;br&gt;&lt;small&gt;{{GER}} || 267,4
|-
|  Komandu sacensības
| {{GER}}&lt;br&gt;&lt;small&gt;[[Piuss Paške]]&lt;br&gt;[[Severins Freinds]]&lt;br&gt;[[Markuss Eizenbihlers]]&lt;br&gt;[[Karls Geigers]]&lt;/small&gt; || 1046,6
| {{AUT}}&lt;br&gt;&lt;small&gt;[[Filips Ašenvalds]]&lt;br&gt;[[Jans Herls]]&lt;br&gt;[[Daniels Hūbers]]&lt;br&gt;[[Stefans Krafts]]&lt;/small&gt; || 1035,5
| {{POL}}&lt;br&gt;&lt;small&gt;[[Pjotrs Žila]]&lt;br&gt;[[Andžejs Stenkala]]&lt;br&gt;[[Kamils Stohs]]&lt;br&gt;[[Davids Kubackis]]&lt;/small&gt; || 1031,2
|}

==== Sievietes ====
{| {{MedalistTable|type=Disciplīna|columns=2}}
|-
|  Normālais tramplīns&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://medias3.fis-ski.com/pdf/2021/JP/3112/2021JP3112RL.pdf |title=Women's individual normal hill results|language=en|accessdate={{dat|2021|2|25||bez}}}}&lt;/ref&gt;
| [[Ema Klineca]]&lt;br&gt;&lt;small&gt;{{SLO}} || 279,6&lt;/small&gt;
| [[Mārene Lunbī]]&lt;br&gt;&lt;small&gt;{{NOR}} || 276,5&lt;/small&gt;
| [[Sara Takanaši]]&lt;br&gt;&lt;small&gt;{{JPN}} || 276,3&lt;/small&gt;
|-
|  Lielais tramplīns
| [[Mārene Lunbī]]&lt;br&gt;&lt;small&gt;{{NOR}} || 296,6&lt;/small&gt;
| [[Sara Takanaši]]&lt;br&gt;&lt;small&gt;{{JPN}} || 287,9&lt;/small&gt;
| [[Nika Križnara]]&lt;br&gt;&lt;small&gt;{{SLO}} || 287,1&lt;/small&gt;
|-
|  Komandu sacensības&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://medias2.fis-ski.com/pdf/2021/JP/3113/2021JP3113RL.pdf |title=Women's team normal hill results|language=en|accessdate={{dat|2021|2|26||bez}}}}&lt;/ref&gt;
| {{AUT}}&lt;br&gt;&lt;small&gt;[[Daniela Iraško-Štolca]]&lt;br&gt;[[Sofija Soršaga]]&lt;br&gt;[[Kjara Helcla]]&lt;br&gt;[[Marita Krāmere]]&lt;/small&gt;||959,3
| {{SLO}}&lt;br&gt;&lt;small&gt;[[Nika Križnara]]&lt;br&gt;[[Špela Rogeļa]]&lt;br&gt;[[Urša Bogataja]]&lt;br&gt;[[Ema Klineca]]&lt;/small&gt;||957,9
| {{NOR}}&lt;br&gt;&lt;small&gt;[[Silje Opseta]]&lt;br&gt;[[Anna Odīne Strema]]&lt;br&gt;[[Tēa Minjana Bjērseta]]&lt;br&gt;[[Mārene Lunbī]]&lt;/small&gt;||942,1
|}

==== Jaukti ====
{| {{MedalistTable|type=Disciplīna|columns=2}}
|-
| Jaukto komandu sacensības&lt;ref&gt;[http://data.fis-ski.com/pdf/2021/JP/3116/2021JP3116RL.pdf Mixed team normal hill results]&lt;/ref&gt;
| {{GER}}&lt;br&gt;&lt;small&gt;[[Katarīna Althausa]]&lt;br&gt;[[Markuss Eizenbihlers]]&lt;br&gt;[[Anna Ruprehta]]&lt;br&gt;[[Karls Geigers]]&lt;/small&gt; || 1000.8 
| {{NOR}}&lt;br&gt;&lt;small&gt;[[Silje Opseta]]&lt;br&gt;[[Roberts Juhansons]]&lt;br&gt;[[Mārene Lunbī]]&lt;br&gt;[[Halvors Egners Grāneruds]]&lt;/small&gt; || 995.6
| {{AUT}}&lt;br&gt;&lt;small&gt;[[Marita Krāmere]]&lt;br&gt;[[Mihaels Haibeks]]&lt;br&gt;[[Daniela Iraško-Štolca]]&lt;br&gt;[[Stefans Krafts]]&lt;/small&gt; || 986.5 
|}

== Medaļu kopvērtējums ==
{{colorbox|#ccccff}} Mājinieki
{| {{RankedMedalTable|nation-width=240px}}
|-
|1||align=left|{{NOR}}||13||11||7||31
|-
|2||align=left|{{AUT}}||4||1||2||7
|-
|3||align=left|{{SWE}}||2||2||3||7
|-
|4||align=left style=&quot;background:#ccccff;&quot;|{{GER}}||2||2||2||6
|-
|5||align=left| Krievijas Slēpošanas federācija||1||3||1||5
|-
|6||align=left|{{SLO}}||1||1||4||6
|-
|7||align=left|{{POL}}||1||0||1||2
|-
|8||align=left|{{FIN}}||0||2||1||3
|-
|9||align=left|{{JPN}}||0||1||2||3
|-
|10||align=left|{{SUI}}||0||1||0||1
|-
|11||align=left|{{FRA}}||0||0||1||1
|-
!colspan=2| Kopā || 24 || 24 || 24 || 72
|}

== Atsauces ==
{{atsauces|2}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [https://www.oberstdorf2021.com/ Oficiālā mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210303092242/https://www.oberstdorf2021.com/ |date={{dat|2021|03|03||bez}} }} {{de ikona}} {{en ikona}}

[[Kategorija:Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā]]
[[Kategorija:2021. gads sportā|Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā]]
[[Kategorija:Sports Vācijā]]</text>
      <sha1>1he1793lb00zvu998xrz1iexltfoy8l</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Eduards Latipovs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>478634</id>
    <revision>
      <id>3662090</id>
      <parentid>3587807</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T15:33:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>CommonsDelinker</username>
        <id>1319</id>
      </contributor>
      <comment>Izņemts attēls &quot;Russian_Olympic_Committee_flag.svg&quot;, jo [[commons:User:Ellywa|Ellywa]] to ir izdzēsis no [[Vikikrātuve]]s (iemesls: per [[:c:Commons:Deletion requests/File:Russian Olympic Committee flag.svg|]]).</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8496" xml:space="preserve">{{Biatlonista infokaste
 |           vārds = Eduards Latipovs
 |      vārds_orig = ''Эдуард Латыпов''
 |          attēls = Eduard Latypov.jpg
 |         att_izm = 220px
 |        paraksts = Eduards Latipovs 2019. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |     pilns vārds = 
 |  dzimtais vārds = 
 |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1994|3|21}}
 |         dz_viet = {{Vieta|Baltkrievija|Grodņa}}
 |         mir_dat = 
 |        mir_viet = 
 |         tautība = 
 |     dzīvesvieta = 
 |          valsts = {{RUS}}
 |         kar_sāk = 
 |        kar_beig = 
 |          augums = {{mērvienība|cm=176}}
 |           svars = {{mērvienība|kg=71}}
 |        karj ieņ = 
 |         iesauka = 
 |       mājaslapa = 
&lt;!------ Karjera ------&gt;
 |           klubs = CSKA
 |        treneris = 
 |     bij_treneri = 
 |          izlase = 
 |         statuss = 
&lt;!------ Pasaules kausa informācija ------&gt;
 |       pk_debija = {{dat|2018|12|6||bez}}
 |       pk_beigas = 
 |          pk_sez = 
 |      pk_uzvaras = 
 |   pk_pjedestāli = 
 |       pk_tituli = 
 |     pk_lab sasn = 
&lt;!------ PK distanču kopvērtējumi ------&gt;
 |   ind dist_sasn = 
 |    sprints_sasn = 
 |       iedz_sasn = 
 |    masu st_sasn = 
&lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |       os_dalība = 1 ({{oss|Z=2022}})
 |      os_medaļas = 3 bronzas
 |         os_sasn = 
&lt;!------ PČ informācija ------&gt;
 |       pč_dalība = 2 ([[2020. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2020]], [[2021. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2021]])
 |      pč_medaļas = 1 bronzas
 |         pč_sasn = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |            balv = 
 |           slavz = 
 |          aģenti = 
 |         dzimums = V
 |       atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |   rādīt_medaļas = jā
 |     headercolor = 
 |  medaltemplates = 
{{MedalSport       | [[Attēls:Biathlon pictogram.svg|20px]] [[Biatlons]]}}
{{MedalCountry     | [[Krievijas Olimpiskā komiteja]]}} 
{{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Ziemas olimpiskās spēles]]}}
{{MedalBronze      | [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|Pekina 2022]] | [[Biatlons 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — iedzīšana vīriešiem|Iedzīšana (12,5 km)]]}}
{{MedalBronze      | [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|Pekina 2022]] | [[Biatlons 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — vīriešu stafete|Vīriešu stafete]]}}
{{MedalBronze      | [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|Pekina 2022]] | [[Biatlons 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — jauktā stafete|Jauktā stafete]]}}
{{MedalCountry|[[Attēls:RBU Team flag (2021 WCh).svg|border|23px]] Krievijas Biatlona savienība}}
{{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts biatlonā|Pasaules čempionāts]]}}
{{Medal|Bronze|[[2021. gada Pasaules čempionāts biatlonā|Pokļuka 2021]]|4×7,5 km stafete}}
}}

'''Eduards Latipovs''' ({{val|ru|Эдуард Ратмилевич Латыпов}}; dzimis {{dat|1994|3|21}} [[Grodņa|Grodņā]], [[Baltkrievija|Baltkrievijā]]) ir [[Krievija]]s [[biatlons|biatlonists]].

== Karjera ==
Ar biatlonu sāka nodarboties 2011. gadā. Pirmās starptautiskās sacensības bija 2013. gada Pasaules čempionāts jauniešiem, kur labāko rezultātu sasniedza sprintā, ieņemot 18 vietu. 2014. gada Pasaules čempionātā junioriem izcīnīja divas bronzas medaļas — sprintā un stafetē. 2015. gada Eiropas čempionātā junioriem [[Otepē]] ieguva sudraba godalgu sprintā un zeltu iedzīšanas distancē. Tajā pašā gadā Pasaules čempionātā junioriem [[Raubiči|Raubičos]] izcīnīja divas zelta medaļas — iedzīšanā un stafetē. 2015.—2016. gada sezonā sāka piedalīties IBU kausā. 2016. gadā uz laiku tika atstādināts no sacensībām par [[meldonijs|meldonija]] lietošanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.reuters.com/article/us-sport-doping-biathlon/russian-latypov-suspended-after-positive-meldonium-test-idUSKCN0WC16W |title=Russian Latypov suspended after positive meldonium test |date={{dat|2016|3|10|N|bez}} |website=reuters.com |language=en |accessdate={{dat|2021|2|24||bez}}}}&lt;/ref&gt; Vēlāk diskvalifikācija netika piešķirta, atļaujot sportistam startēt, bet rezultāti par attiecīgo periodu tika anulēti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sports.ru/biathlon/1043781969.html |title=Антидопинговая комиссия IBU не стала наказывать Латыпова, Тищенко и Тофалви |language=ru |date={{dat|2016|9|10|N|bez}} |website=sports.ru |accessdate={{dat|2021|2|24||bez}}}}&lt;/ref&gt; 

[[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] sacensībās debitēja {{dat|2018|12|6||bez}} [[Pokļuka|Pokļukā]] ar 99. vietu sprintā. Pirmos PK punktus ieguva 2019. gada februārī [[Kenmora|Kenmorā]], iegūstot 15. vietu 15 km īsajā individuālajā distancē. Tajā pašā posmā izcīnīja arī pirmo godalgu PK posmos, ieņemot 3. vietu stafetē. 2020. gada Eiropas čempionātā Raubičos ieguva sudraba medaļu jauktajā stafetē. Pirmo reizi [[Pasaules čempionāts biatlonā|Pasaules čempionātā]] piedalījās [[2020. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2020. gadā]] [[Rasuna-Anterselva|Antholcā]], kur startēja tikai 20 km individuālajā distancē un ieņēma 43. vietu.

{{dat|2021|1|10||bez}} [[Oberhofa|Oberhofā]] uzvarēja PK posmā jauktajā stafetē kopā ar [[Svetlana Mironova (biatloniste)|Svetlanu Mironovu]], [[Uļjana Kaiševa|Uļjanu Kaiševu]] un [[Aleksandrs Loginovs|Aleksandru Loginovu]]. Latipovs veica pēdējo posmu, finišā apsteidzot norvēģi [[Sturla Holms Legreids|Sturlu Legreidu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.biathlonworld.com/news/detail/russia-mixed-relay-oberhof |title=Eduard Latypov Anchors Russia to Mixed Relay Triumph |date={{dat|2021|1|10|N|bez}} |website=biathlonworld.com |language=en |accessdate={{dat|2021|2|24||bez}}}}&lt;/ref&gt; [[2021. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2021. gada Pasaules čempionātā]] [[Pokļuka|Pokļukā]] izcīnīja bronzas medaļu vīriešu stafetē. Individuāli labāko rezultātu sasniedza iedzīšanā, ieņemot 7. vietu.

{{oss|Z=2022|L=L}} [[Pekina|Pekinā]], pārstāvot [[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpisko komiteju]], izcīnīja trīs bronzas medaļas — jauktajā stafetē, iedzīšanā un vīriešu stafetē.

== Karjeras rezultāti ==
=== Olimpiskās spēles ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|-
! Gads
! width=&quot;150&quot;| Vieta
! width=&quot;100&quot;| Individ. sac.
! width=&quot;100&quot;| Sprints
! width=&quot;100&quot;| Iedzīšana
! width=&quot;100&quot;| Masu starts
! width=&quot;100&quot;| Stafete
! width=&quot;100&quot;| Jauktā stafete
|-
| {{osv|Biatlons|2022|Ziemas|title=2022}}
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Ķīna}} [[Pekina]]
| 11.
| 11.
| {{medal-bg|bronze}}| '''3.'''
| 19.
| {{medal-bg|bronze}}| '''3.'''
| {{medal-bg|bronze}}| '''3.'''
|}

=== Pasaules čempionāts ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|-
! Gads
! width=&quot;150&quot;| Vieta
! width=&quot;100&quot;| Individ. sac.
! width=&quot;100&quot;| Sprints
! width=&quot;100&quot;| Iedzīšana
! width=&quot;100&quot;| Masu starts
! width=&quot;100&quot;| Stafete
! width=&quot;100&quot;| Jauktā stafete
! width=&quot;100&quot;| 1+1 jauktā stafete
|-
| [[2020. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2020]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Itālija}} [[Rasuna-Anterselva|Antholca]]
| 43.
| —
| —
| —
| —
| —
| —
|-
| [[2021. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2021]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Slovēnija}} [[Pokļuka]]
| —
| 10.
| 7.
| 14.
| {{medal-bg|bronze}}| '''3.'''
| 9.
| 11.
|}

=== Pasaules kausa kopvērtējums ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|-
! width=&quot;100&quot;| Sezona
! width=&quot;70&quot;| Vieta
|-
| [[2018.—2019. gada Pasaules kauss biatlonā|2018.—2019.]] || 72.
|-
| [[2019.—2020. gada Pasaules kauss biatlonā|2019.—2020.]] || 52.
|-
| [[2020.—2021. gada Pasaules kauss biatlonā|2020.—2021.]] || 18.
|-
| [[2021.—2022. gada Pasaules kauss biatlonā|2021.—2022.]] || 26.
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}

{{DEFAULTSORT:Latipovs, Eduards}}
[[Kategorija:1994. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Krievijas biatlonisti]]
[[Kategorija:Krievijas Olimpiskās komitejas sportisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Biatlonisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:2022. gada ziemas olimpisko spēļu medaļnieki]]
[[Kategorija:Krievijas Olimpiskās komitejas olimpiskie bronzas medaļnieki]]
[[Kategorija:Olimpiskie bronzas medaļnieki biatlonā]]
[[Kategorija:Grodņā dzimušie]]</text>
      <sha1>ly3tapbmqy9judi28v2m0yqmhabnksv</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Saīds Karimulla Halili</title>
    <ns>0</ns>
    <id>478662</id>
    <revision>
      <id>3662091</id>
      <parentid>3587811</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T15:33:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>CommonsDelinker</username>
        <id>1319</id>
      </contributor>
      <comment>Izņemts attēls &quot;Russian_Olympic_Committee_flag.svg&quot;, jo [[commons:User:Ellywa|Ellywa]] to ir izdzēsis no [[Vikikrātuve]]s (iemesls: per [[:c:Commons:Deletion requests/File:Russian Olympic Committee flag.svg|]]).</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7102" xml:space="preserve">{{Biatlonista infokaste
 |           vārds = Saīds Karimulla Halili
 |      vārds_orig = ''Саид Каримулла Халили''
 |          attēls = 
 |         att_izm = 
 |        paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |     pilns vārds = 
 |  dzimtais vārds = 
 |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1998|9|2}}
 |         dz_viet = {{Vieta|Krievija|Sergijevposada}}
 |         mir_dat = 
 |        mir_viet = 
 |         tautība = 
 |     dzīvesvieta = 
 |          valsts = {{RUS}}
 |         kar_sāk = 
 |        kar_beig = 
 |          augums = {{mērvienība|cm=180}}
 |           svars = {{mērvienība|kg=76}}
 |        karj ieņ = 
 |         iesauka = 
 |       mājaslapa = 
&lt;!------ Karjera ------&gt;
 |           klubs = 
 |        treneris = 
 |     bij_treneri = 
 |          izlase = 
 |         statuss = 
&lt;!------ Pasaules kausa informācija ------&gt;
 |       pk_debija = {{dat|2020|1|10||bez}}
 |       pk_beigas = 
 |          pk_sez = 
 |      pk_uzvaras = 
 |   pk_pjedestāli = 
 |       pk_tituli = 
 |     pk_lab sasn = 
&lt;!------ PK distanču kopvērtējumi ------&gt;
 |   ind dist_sasn = 
 |    sprints_sasn = 
 |       iedz_sasn = 
 |    masu st_sasn = 
&lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |       os_dalība = 1 ({{oss|Z=2022}})
 |      os_medaļas = 1 bronzas
 |         os_sasn = 
&lt;!------ PČ informācija ------&gt;
 |       pč_dalība = 1 ([[2021. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2021]])
 |      pč_medaļas = 1 bronzas
 |         pč_sasn = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |            balv = 
 |           slavz = 
 |          aģenti = 
 |         dzimums = V
 |       atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |   rādīt_medaļas = jā
 |     headercolor = 
 |  medaltemplates = 
{{MedalSport       | [[Attēls:Biathlon pictogram.svg|20px]] [[Biatlons]]}}
{{MedalCountry     | [[Krievijas Olimpiskā komiteja]]}} 
{{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Ziemas olimpiskās spēles]]}}
{{MedalBronze      | [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|Pekina 2022]] | [[Biatlons 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — vīriešu stafete|Vīriešu stafete]]}}
{{MedalCountry|[[Attēls:RBU Team flag (2021 WCh).svg|border|23px]] Krievijas Biatlona savienība}}
{{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts biatlonā|Pasaules čempionāts]]}}
{{Medal|Bronze|[[2021. gada Pasaules čempionāts biatlonā|Pokļuka 2021]]|4×7,5 km stafete}}
}}

'''Saīds Karimulla Saīds Vahidulla Halili''' ({{val|ru|Саи́д Каримулла́ Саи́д Вахидулла́ Халили́}}; dzimis {{dat|1998|9|2}} [[Sergijevposada|Sergijevposadā]]), pazīstams arī kā '''Karīms Halili''' (''Кари́м Халили́''), ir [[Krievija]]s [[biatlons|biatlonists]].

Viņa tēvs 1993. gadā pārcēlās no [[Afganistāna]]s uz Krieviju, lai studētu, bet māte ir franču valodas pasniedzēja.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sports.ru/tribuna/blogs/russiateam/2690459.html |title=Пора узнать лучше Карима Халили – героя эстафеты: имя из пяти слов, афганские корни, еще ребенком фоткался с Фуркадом |language=ru |date={{dat|2020|3|7|N|bez}} |publisher=sports.ru |accessdate={{dat|2021|2|24||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Karjera ==
Ar biatlonu sāka nodarboties 2014. gadā. Piedalījies [[2016. gada ziemas jaunatnes olimpiskās spēles|2016. gada ziemas jaunatnes olimpiskajās spēlēs]] [[Lillehammere|Lillehammerē]]. Tajās izcīnījis bronzas medaļu iedzīšanā. 2017. gada Pasaules čempionātā jauniešiem ieguva divas sudraba godalgas — 12,5 km individuālajā distancē un stafetē. 2018. gada Pasaules čempionātā junioriem [[Otepē]] izcīnīja zeltu stafetē un bronzu 15 km individuālajā distancē. 2019. gada Pasaules junioru čempionātā [[Brezno]] vēlreiz uzvarēja stafetē un ieguva sudrabu sprintā. 2018.—2019. gada sezonā sāka piedalīties IBU kausā pieaugušajiem.

[[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] sacensībās debitēja {{dat|2020|1|10||bez}} [[Oberhofa|Oberhofā]] ar 61. vietu sprintā. Tajā pašā posmā tika iekļauts arī Krievijas stafetes komandas sastāvā un ieņēma 4. vietu. 2020. gada Pasaules čempionātā junioriem trešo reizi pēc kārtas izcīnīja zelta medaļu stafetē, kā arī ieguva sudrabu iedzīšanā. Piedalījās 2020. gada Eiropas čempionātā [[Raubiči|Raubičos]], jauktajā stafetē izcīnot sudraba medaļu. Pirmos punktus PK ieskaitē izcīnīja [[2019.—2020. gada Pasaules kauss biatlonā|2019.—2020. gada sezonas]] pēdējā posmā [[Kontiolahti]], ieņemot 25. vietu iedzīšanā.

2020. gada Eiropas čempionātā [[Dušņikizdroja|Dušņikizdrojā]] ieguva 2. vietu sprintā. Savā pirmajā [[Pasaules čempionāts biatlonā|Pasaules čempionātā]] [[2021. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2021. gadā]] [[Pokļuka|Pokļukā]] kā Krievijas Biatlona savienības (RBU) pārstāvis izcīnīja bronzu stafetē. Piedalījās {{oss|Z=2022|L=L}}, pārstāvot [[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpisko komiteju]], izcīnīja bronzas medaļu stafetē.

== Karjeras rezultāti ==
=== Olimpiskās spēles ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|-
! Gads
! width=&quot;150&quot;| Vieta
! width=&quot;100&quot;| Individ. sac.
! width=&quot;100&quot;| Sprints
! width=&quot;100&quot;| Iedzīšana
! width=&quot;100&quot;| Masu starts
! width=&quot;100&quot;| Stafete
! width=&quot;100&quot;| Jauktā stafete
|-
| {{osv|Biatlons|2022|Ziemas|title=2022}}
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Ķīna}} [[Pekina]]
| 34.
| —
| —
| —
| {{medal-bg|bronze}}|'''3.'''
| —
|}

=== Pasaules čempionāts ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|-
! Gads
! width=&quot;150&quot;| Vieta
! width=&quot;100&quot;| Individ. sac.
! width=&quot;100&quot;| Sprints
! width=&quot;100&quot;| Iedzīšana
! width=&quot;100&quot;| Masu starts
! width=&quot;100&quot;| Stafete
! width=&quot;100&quot;| Jauktā stafete
! width=&quot;100&quot;| 1+1 jauktā stafete
|-
| [[2021. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2021]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Slovēnija}} [[Pokļuka]]
| 6.
| 64.
| —
| 20.
| {{medal-bg|bronze}}| '''3.'''
| —
| —
|}

=== Pasaules kausa kopvērtējums ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|-
! width=&quot;100&quot;| Sezona
! width=&quot;70&quot;| Vieta
|-
| [[2019.—2020. gada Pasaules kauss biatlonā|2019.—2020.]] || 77.
|-
| [[2020.—2021. gada Pasaules kauss biatlonā|2020.—2021.]] || 46.
|-
| [[2021.—2022. gada Pasaules kauss biatlonā|2021.—2022.]] || 30.
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}


{{Krievijas sportists-aizmetnis}}
{{biatlons-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Halili, Saīds Karimulla}}
[[Kategorija:1998. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Maskavas apgabalā dzimušie]]
[[Kategorija:Krievijas biatlonisti]]
[[Kategorija:Krievijas Olimpiskās komitejas sportisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Biatlonisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:2022. gada ziemas olimpisko spēļu medaļnieki]]
[[Kategorija:Krievijas Olimpiskās komitejas olimpiskie bronzas medaļnieki]]
[[Kategorija:Olimpiskie bronzas medaļnieki biatlonā]]</text>
      <sha1>8mzwyfx8r7jsjfoi7mw1280vy7qflxm</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieks:Baisulis/Zelta globuss</title>
    <ns>2</ns>
    <id>479138</id>
    <revision>
      <id>3662264</id>
      <parentid>3652677</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T16:22:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* 1958—1962 */sīkumi, replaced: Vestsaidas stāsts (filma) → Vestsaidas stāsts (1961. gada filma) using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="68739" xml:space="preserve">{{Apbalvojuma infokaste
| name        = [[Zelta globusa balva]]s kategorija&lt;br/&gt;&quot;Labākā muzikālā filma vai komēdija&quot;
| image       = Golden Globe.jpg
| awarded_for = Best Musical or Comedy Picture
| presenter   = [[Holivudas Ārzemju preses asociācija]]
| location    = {{vieta|ASV}} 
| holder      = ''[[Borat Subsequent Moviefilm]]''
| website     = [http://www.goldenglobes.com/ www.goldenglobes.com]
}}
'''[[Zelta globusa balva]]s kategorija &quot;Labākā muzikālā filma vai komēdija&quot;''' ir ikgadēja Zelta globusa balvas kategorija kopš 1952. gada, ko pasniedz [[Holivudas Ārzemju preses asociācija]] (HFPA).

== Atbilstība kategorijai ==
Lai filmu varētu iekļaut šajā kategorijā, tai jābūt vismaz 70 minūtes ilgai un vismaz septiņas dienas jābūt skatāmai &quot;dižākajā [[Losandželosa]]s teritorijā&quot;, kā arī jābūt redzētai no HFPA biedru puses.&lt;ref name=&quot;MP rules&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://cdn.goldenglobes.org/resources/FF-rules_69.pdf |archive-url=https://web.archive.org/web/20111021164208/http://cdn.goldenglobes.org/resources/FF-rules_69.pdf |archive-date=2011-10-21 |title=Golden Globe Award Consideration: Motion Picture – Submission |author=Hollywood Foreign Press Association |format=PDF |access-date=2012-04-01 }}&lt;/ref&gt; Filmas kinoteātru seansiem jāsākas kalendārajā gadā pirms apbalvošanas ceremonijas, un seansiem jāilgst ne mazāk kā nedēļu pēc filmas komerciālās pirmizrādes.&lt;ref name=&quot;MP rules&quot;/&gt; Balvas nolūkos &quot;muzikālā filma&quot; ir definēta &quot;kā komēdija vai drāma, kur dziesmas tiek izmantotas sarunvaloda vietā, lai turpinātu sižetu&quot;.&lt;ref name=&quot;MP rules&quot;/&gt; Turklāt filmas galvenajam dialogam jābūt angļu valodā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://cdn.goldenglobes.org/resources/FF-rules_69.pdf |archive-url=https://web.archive.org/web/20111021164208/http://cdn.goldenglobes.org/resources/FF-rules_69.pdf |archive-date=2011-10-21 |title=Golden Globe Award Consideration: Best Foreign Language Film Submission |author=Hollywood Foreign Press Association |format=PDF |access-date=2012-04-01 |quote=Films that qualify for the best foreign language film award also qualify for Golden Globe awards in all other categories except best motion picture drama and best motion picture musical or comedy which are for English-language films exclusively. }}&lt;/ref&gt;

== Laureāti un nominanti ==

=== 1951—1957 ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;width:100%; text-align:left&quot;
! style=&quot;width:6%;&quot;| Gads
! style=&quot;width:38%;&quot;| Filma
! style=&quot;width:30%;&quot;| Režisors&lt;ref name=onlyfirstD&gt;Ja ir vairāk par vienu režisoru, tad tiek atzīmēts tikai pirmais uzrādītais.&lt;/ref&gt;
! style=&quot;width:30%;&quot;| Producents&lt;ref name=onlyfirstP&gt;Ja ir vairāk par vienu producentu, tad tiek atzīmēts tikai pirmais uzrādītais.&lt;/ref&gt;
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| [[9. Zelta globusa balva|1951]]&lt;ref name=nonoms51&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.hfpa.org/browse/year/1951 |title=The 9th Annual Golden Globe Awards (1952) |access-date=2007-06-26 |publisher=Hollywood Foreign Press Association |archive-url=https://web.archive.org/web/20070412050258/http://www1.hfpa.org/browse/year/1951 |archive-date=2007-04-12}} &lt;/ref&gt;&lt;ref name=lanonoms51&gt;{{ziņu atsauce|url=http://theenvelope.latimes.com/extras/lostmind/year/1951/1951gg.htm |title=1951 9th Golden Globe Awards |work=Los Angeles Times The Envelope Awards Site |access-date=2007-06-29 |quote=nominantu saraksts vairs nav pieejams|archive-url=https://web.archive.org/web/20070521062458/http://theenvelope.latimes.com/extras/lostmind/year/1951/1951gg.htm |archive-date=2007-05-21 }}&lt;/ref&gt;|| style=&quot;background:#b0c4de; text-align:left;&quot;| '''''[[An American in Paris]]''''' || style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Vinsents Minelli]]''' || style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Arturs Frīds]]'''
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[10. Zelta globusa balva|1952]]|| style=&quot;background:#b0c4de; text-align:left;&quot;| '''''[[With a Song in My Heart]]''''' || style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Volters Langs]]''' || style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Lamārs Troti]]'''
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|&quot;[[Hanss Kristians Andersens (filma)|Hanss Kristians Andersens]]&quot; (''Hans Christian Andersen'') || [[Čārlzs Vidors]] || [[Semjuels Goldvins]]
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|''[[I'll See You in My Dreams]]'' || [[Maikls Kērtīss]] || [[Luiss Edelmans]]
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|&quot;[[Dziedot lietū]]&quot; || [[Stenlijs Donens]] un [[Džīns Kelijs]] || [[Arturs Frīds]]
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|''[[Stars and Stripes Forever]]'' || [[Henrijs Kosters]] || [[Lamārs Troti]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| [[11. Zelta globusa balva|1953]]

| colspan=&quot;3&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Balva netika pasniegta.'''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| [[12. Zelta globusa balva|1954]]&lt;ref name=nonoms54&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.hfpa.org/browse/year/1954 |title=The 12th Annual Golden Globe Awards (1955) |access-date=2007-06-26 |publisher=Hollywood Foreign Press Association |archive-url=https://web.archive.org/web/20070411181559/http://www1.hfpa.org/browse/year/1954 |archive-date=2007-04-11}} &lt;/ref&gt;&lt;ref name=lanonoms54&gt;{{ziņu atsauce|url=http://theenvelope.latimes.com/extras/lostmind/year/1954/1954gg.htm |title=1954 12th Golden Globe Awards |work=Los Angeles Times The Envelope Awards Site |access-date=2007-06-29 |quote=nominantu saraksts vairs nav pieejams|archive-url=https://web.archive.org/web/20070517233028/http://theenvelope.latimes.com/extras/lostmind/year/1954/1954gg.htm |archive-date=2007-05-17 }}&lt;/ref&gt;|| style=&quot;background:#b0c4de; text-align:left;&quot;| '''''[[Carmen Jones]]''''' || style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Otto Premingers]]''' || style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''Otto Premingers'''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| [[13. Zelta globusa balva|1955]]&lt;ref name=nonoms55&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.hfpa.org/browse/year/1955 |title=The 13th Annual Golden Globe Awards (1956) |access-date=2007-06-26 |publisher=Hollywood Foreign Press Association |archive-url=https://web.archive.org/web/20070607225609/http://www1.hfpa.org/browse/year/1955 |archive-date=2007-06-07}} &lt;/ref&gt;&lt;ref name=lanonoms55&gt;{{ziņu atsauce|url=http://theenvelope.latimes.com/extras/lostmind/year/1955/1955gg.htm |title=1955 13th Golden Globe Awards |work=Los Angeles Times The Envelope Awards Site |access-date=2007-06-29 |quote=nominantu saraksts vairs nav pieejams|archive-url=https://web.archive.org/web/20070517233230/http://theenvelope.latimes.com/extras/lostmind/year/1955/1955gg.htm |archive-date=2007-05-17 }}&lt;/ref&gt;|| style=&quot;background:#b0c4de; text-align:left;&quot;| '''''[[Guys and Dolls]]''''' || style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Džozefs Mankevičs]]''' || style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Semjuels Goldvins]]'''
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[14. Zelta globusa balva|1956]]|| style=&quot;background:#b0c4de; text-align:left;&quot;| '''''[[The King and I]]''''' || style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Volters Langs]]''' || style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Čārlzs Brekets]]'''
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|&quot;[[Autobusa pietura]]&quot; (''Bus Stop'') || [[Džošua Logans]] || [[Badijs Adlers]]
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|''[[The Opposite Sex]]'' || [[Deivids Millers]] || [[Džo Pasternaks]]
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|''[[The Solid Gold Cadillac]]'' || [[Ričards Kvins]] || [[Freds Kolmars]]
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|''[[The Teahouse of the August Moon]]'' || [[Denjels Mans]] || [[Džeks Kamingss]]
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[15. Zelta globusa balva|1957]]|| style=&quot;background:#b0c4de; text-align:left;&quot;| '''''[[Les Girls]]''''' || style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Džordžs Kjūkors]]''' || style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Sols Čaplins]] un [[Sols Sīgels]]'''
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|''[[Don't Go Near the Water]]'' || [[Čārlzs Volterss]] || [[Lorenss Vaingartens]]
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|''[[Love in the Afternoon]]'' || [[Billijs Vailders]] || Billijs Vailders
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|''[[Pal Joey]]'' || [[Džordžs Sidnijs]] || [[Freds Kolmars]]
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|''[[Silk Stockings]]'' || [[Rūbens Māmūljāns]] || [[Arturs Frīds]]
|-
|}

=== 1958—1962 ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;width:100%; text-align:left&quot;
|-
! style=&quot;width:4%;&quot;| Gads
! style=&quot;width:16%;&quot;| Komēdija
! style=&quot;width:16%;&quot;| Režisors
! style=&quot;width:16%;&quot;| Producents
! style=&quot;width:16%;&quot;| Muzikālā filma
! style=&quot;width:16%;&quot;| Režisors
! style=&quot;width:16%;&quot;| Producents
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[16. Zelta globusa balva|1958]]|| style=&quot;background:#b0c4de; text-align:left;&quot;| '''''[[Auntie Mame]]''''' || style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Mortons Dakosta]]''' || style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''Mortons Dakosta''' || style=&quot;background:#90ee90; text-align:left;&quot;| '''''[[Gigi]]''''' || style=&quot;background:#90EE90;&quot; | '''[[Vinsents Minelli]]''' || style=&quot;background:#90EE90;&quot; | '''[[Arturs Frīds]]'''
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|''[[Bell, Book and Candle]]'' || [[Ričards Kvins]] || [[Džulians Blausteins]] || ''[[Damn Yankees]]'' || [[Džordžs Ebots]] un [[Stenlijs Donens]] || Džordžs Ebots, Stenlijs Donens, Roberts Grifits un [[Herolds Prinss]]
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|''[[Indiscreet]]'' || [[Stenlijs Donens]] || [[Normens Krasna]] || ''[[South Pacific]]'' || [[Džošua Logans]] || [[Badijs Adlers]]
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|''[[Me and the Colonel]]'' || [[Pīters Glenvills]] || [[Viljams Getss]] || ''[[Tom thumb]]'' || [[Džordžs Pals]] || Džordžs Pals
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|''[[The Perfect Furlough]]'' || [[Bleiks Edvardss]] || [[Roberts Arturs]] || || ||
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[17. Zelta globusa balva|1959]]|| style=&quot;background:#b0c4de; text-align:left;&quot;| '''&quot;[[Džezā tikai meitenes]]&quot;''' || style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Billijs Vailders]]''' || style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''Billijs Vailders''' || style=&quot;background:#90ee90; text-align:left;&quot;| '''''[[Porgy and Bess]]''''' || style=&quot;background:#90EE90;&quot; | '''[[Otto Premingers]]''' || style=&quot;background:#90EE90;&quot; | '''[[Semjuels Goldvins]]'''
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|''[[But Not for Me]]'' || [[Volters Langs]] || [[Viljams Perlbergs]] un [[Džordžs Sītons]] || ''[[The Five Pennies]]'' || [[Melvills Šēvilsons]] || [[Džeks Rouzs]]
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|''[[Operation Petticoat]]'' || [[Bleiks Edvardss]] || [[Roberts Arturs]] || ''[[Li'l Abner]]'' || [[Melvins Franks]] || [[Normens Panama]]
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|''[[Pillow Talk]]'' || [[Maikls Gordons]] || [[Ross Hanters]] un [[Martins Melčers]] || ''[[A Private's Affair]]'' || [[Rauls Volšs]] || [[Deivids Veisbārts]]
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|''[[Who Was That Lady?]]'' || [[Džordžs Sidnijs]] || [[Normens Krasna]] || ''[[Say One for Me]]'' || [[Frenks Tešlins]] || Frenks Tešlins
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[18. Zelta globusa balva|1960]]|| style=&quot;background:#b0c4de; text-align:left;&quot;| '''&quot;[[Dzīvoklis (filma)|Dzīvoklis]]&quot; (''The Apartment'')''' || style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Billijs Vailders]]''' || style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''Billijs Vailders''' || style=&quot;background:#90ee90; text-align:left;&quot;| '''''[[Song Without End]]''''' || style=&quot;background:#90EE90;&quot; | '''[[Džordžs Kjūkors]] un [[Čārlzs Vidors]]''' || style=&quot;background:#90EE90;&quot; | '''[[Viljams Getss]]'''
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|''[[The Facts of Life]]'' || [[Melvins Frenks]] un [[Normens Panama]] || Melvins Frenks un Normens Panama || ''[[Bells Are Ringing]]'' || [[Vinsents Minelli]] || [[Arturs Frīds]]
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|''[[The Grass Is Greener]]'' || [[Stenlijs Donens]] || Stenlijs Donens un Džeimss Veirs || ''[[Can-Can]]'' || [[Volters Langs]] || [[Sols Čaplins]] un [[Džeks Kamingss]]
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|''[[It Started in Naples]]'' || [[Melvils Šavelsons]] || [[Džeks Rouzs]] || &quot;[[Mīlēsimies]]&quot; (''Let's Make Love'') || [[Džordžs Kjūkors]] || [[Džerijs Volds]]
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;| &quot;[[Mūsu cilvēks Havanā (filma)|Mūsu cilvēks Havanā]]&quot; (''Our Man in Havana'') || [[Kerols Rīds]] || Kerols Rīds || ''[[Pepe (filma)|Pepe]]'' || [[Džordžs Sidnijs]] || Džordžs Sidnijs
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[19. Zelta globusa balva|1961]]|| style=&quot;background:#b0c4de; text-align:left;&quot;| '''''[[A Majority of One]]''''' || style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Mervins Lerojs]]''' || style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Harijs Stredlings]]''' || style=&quot;background:#90ee90; text-align:left;&quot;| '''''[[Vestsaidas stāsts (1961. gada filma)|Vestsaidas stāsts]]''''' || style=&quot;background:#90EE90;&quot; | '''[[Džeroms Robinss]] un [[Roberts Vaizs]]''' || style=&quot;background:#90EE90;&quot; | '''Roberts Vaizs'''
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|&quot;[[Brokastis pie &quot;Tifanija&quot;]]&quot; || [[Bleiks Edvardss]] || [[Martins Džuravs]] un [[Ričards Šeperds]] || ''[[Babes in Toyland (1961. gada filma)|Babes in Toyland]]'' || [[Džeks Donohjū]] || [[Volts Disnejs]]
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|&quot;[[Viens, divi, trīs]]&quot; (''One, Two, Three'') || [[Billijs Vailders]] || Billijs Vailders || ''[[Flower Drum Song]]'' || [[Henrijs Kosters]] || [[Ross Hanters]]
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;| &quot;[[Dvīņu slazdā (1961. gada filma)|Dvīņu slazdā]]&quot; (''The Parent Trap'') || [[Deivids Svifts]] || [[Volts Disnejs]] un Džordžs Golitcens || || ||
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|''[[Pocketful of Miracles]]'' || [[Frenks Kapra]] || Frenks Kapra || || ||
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[20. Zelta globusa balva|1962]]|| style=&quot;background:#b0c4de; text-align:left;&quot;| '''''[[That Touch of Mink]]''''' || style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Delberts Mans]]''' || style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Roberts Arturs]], [[Martins Melčers]], Edvards Mūls un [[Stenlijs Šapiro]]''' || style=&quot;background:#90ee90; text-align:left;&quot;| '''''[[The Music Man]]''''' || style=&quot;background:#90EE90;&quot; | '''[[Mortons Dakosta]]''' || style=&quot;background:#90EE90;&quot; | '''Mortons Dakosta'''
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|''[[The Best of Enemies]]'' || [[Gajs Hemiltons]] || || ''[[Billy Rose's Jumbo]]'' || [[Čārlzs Volters]] || [[Martins Melčers]] un [[Džo Pasternaks]]
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|''[[Boys' Night Out]]'' || [[Maikls Gordons]] || [[Martins Ransohofs]] || ''[[Girls! Girls! Girls!]]'' || [[Normans Taurogs]] || [[Hels Volliss]]
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|''[[If a Man Answers]]'' || [[Henrijs Levins]] || [[Ross Hanters]] || ''[[Gypsy]]'' || [[Mervins Lerojs]] || Mervins Lerojs
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|''[[Period of Adjustment]]'' || [[Džordžs Rojs Hills]] || [[Lorenss Veingartens]] || ''[[The Wonderful World of the Brothers Grimm]]'' || [[Henrijs Levins]] un [[Džordžs Pals]] || Džordžs Pals
|}

=== 1963—1969 ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;width:100%; text-align:left&quot;
|-
! style=&quot;width:6%;&quot;| Gads
! style=&quot;width:38%;&quot;| Filma
! style=&quot;width:30%;&quot;| Režisors&lt;ref name=onlyfirstD/&gt;
! style=&quot;width:30%;&quot;| Producents&lt;ref name=onlyfirstP/&gt;
|-
| rowspan=&quot;6&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[21. Zelta globusa balva|1963]]|| style=&quot;background:#b0c4de; text-align:left;&quot;| '''''[[Tom Jones (filma)|Tom Jones]]''''' || style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Tonijs Ričardsons]]''' || style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Maikls Belkons]], Maikls Holdens, [[Oskars Levensīns]] un Tonijs Ričardsons'''
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|''[[Bye Bye Birdie]]'' || [[Džordžs Sidnijs]] || [[Irvings Brečers]] un [[Maikls Stjuarts]]
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|''[[Irma la Douce]]'' || [[Billijs Vailders]] || Edvards Elpersons, [[I.A.L. Daimonds]], [[Douns Herisons]], [[Aleksandrs Trauners]] un Billijs Vailders
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|&quot;[[Šī trakā, trakā, trakā, trakā pasaule]]&quot; || [[Stenlijs Krāmers]] || Stenlijs Krāmers
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|''[[A Ticklish Affair]]'' || Džordžs Sidnijs || [[Džo Pasternaks]]
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|''[[Under the Yum Yum Tree]]'' || [[Deivids Svifts]] || Deivids Svifts
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[22. Zelta globusa balva|1964]]|| style=&quot;background:#b0c4de; text-align:left;&quot;| '''''[[My Fair Lady (film)|My Fair Lady]]''''' || style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Džordžs Kjūkors]]''' || style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Jack L. Warner]]'''
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|''[[Father Goose (film)|Father Goose]]'' || [[Ralph Nelson]] || Robert Arthur
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|''[[Mary Poppins (film)|Mary Poppins]]'' || [[Robert Stevenson (director)|Robert Stevenson]] || Walt Disney &amp; Bill Walsh
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|''[[The Unsinkable Molly Brown (film)|The Unsinkable Molly Brown]]'' || Charles Walters || Lawrence Weingarten
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|''[[The World of Henry Orient]]'' || George Roy Hill || Jerome Hellman
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[23. Zelta globusa balva|1965]]|| style=&quot;background:#b0c4de; text-align:left;&quot;| '''''[[The Sound of Music (film)|The Sound of Music]]''''' || style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Robert Wise]]''' || style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''Robert Wise'''
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|''[[Cat Ballou]]'' || [[Elliot Silverstein]] || [[Walter Newman (screenwriter)|Walter Newman]]
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|''[[The Great Race]]'' || Blake Edwards || Martin Jurow
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|''[[Those Magnificent Men in their Flying Machines]]'' || [[Ken Annakin]] || Stan Margulies
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|''[[A Thousand Clowns]]'' || [[Fred Coe]] || Fred Coe
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[24. Zelta globusa balva|1966]]|| style=&quot;background:#b0c4de; text-align:left;&quot;| '''''[[The Russians Are Coming, the Russians Are Coming]]''''' || style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Norman Jewison]]''' || style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''Norman Jewison'''
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|''[[A Funny Thing Happened on the Way to the Forum (film)|A Funny Thing Happened on the Way to the Forum]]'' || [[Richard Lester]] || Melvin Frank
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|''[[Gambit (1966 film)|Gambit]]'' || [[Ronald Neame]] || Leo L. Fuchs
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|''[[Not with My Wife, You Don't!]]'' || Norman Panama || Norman Panama
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|''[[You're a Big Boy Now]]'' || [[Frānsiss Fords Kopola]] || Phil Feldman
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[25. Zelta globusa balva|1967]]|| style=&quot;background:#b0c4de; text-align:left;&quot;| '''&quot;[[Absolvents (filma)|Absolvents]]&quot;''' || style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Maiks Nikolss]]''' || style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Joseph E. Levine]] &amp; [[Lawrence Turman]]'''
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|''[[Camelot (film)|Camelot]]'' || [[Joshua Logan]] || Jack Warner
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|''[[Doctor Dolittle (1967 film)|Doctor Dolittle]]'' || [[Richard Fleischer]] || [[Arthur P. Jacobs]]
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|''[[The Taming of the Shrew (1967 film)|The Taming of the Shrew]]'' || [[Franko Dzefirelli]] || Richard McWhorter &amp; [[Elizabete Teilore]]
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|''[[Thoroughly Modern Millie]]'' || George Roy Hill || Ross Hunter
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[26. Zelta globusa balva|1968]]|| style=&quot;background:#b0c4de; text-align:left;&quot;| '''''[[Oliver! (film)|Oliver!]]''''' || style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Carol Reed]]''' || style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[John and James Woolf|John Woolf]]'''
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|''[[Finian's Rainbow (1968 film)|Finian's Rainbow]]'' || Frānsiss Fords Kopola || Joseph Landon
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|''[[Funny Girl (film)|Funny Girl]]'' || [[Viljams Vailers]] || [[Ray Stark]]
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|''[[The Odd Couple (film)|The Odd Couple]]'' || [[Gene Saks]] || [[Howard W. Koch]]
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|''[[Yours, Mine and Ours (1968 film)|Yours, Mine and Ours]]'' || Melville Shavelson || [[Robert F. Blumofe]]
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[27. Zelta globusa balva|1969]]|| style=&quot;background:#b0c4de; text-align:left;&quot;| '''''[[The Secret of Santa Vittoria]]''''' || style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Stenlijs Krāmers]]''' || style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[George Glass]] &amp; Stenlijs Krāmers'''
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|''[[Cactus Flower (film)|Cactus Flower]]'' || Gene Saks || [[M.J. Frankovich]]
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|''[[Goodbye, Columbus (film)|Goodbye, Columbus]]'' || [[Larry Peerce]] || [[Stanley R. Jaffe]]
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|''[[Hello, Dolly! (film)|Hello, Dolly!]]'' || Gene Kelly || [[Ernest Lehman]]
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|''[[Paint Your Wagon (film)|Paint Your Wagon]]'' || Joshua Logan || [[Alan Jay Lerner]]
|}

=== 1970. gadi ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;width:100%; text-align:left&quot;
|-
! style=&quot;width:6%;&quot;| Year
! style=&quot;width:38%;&quot;| Film
! style=&quot;width:30%;&quot;| Director&lt;ref name=onlyfirstD/&gt;
! style=&quot;width:30%;&quot;| Producer&lt;ref name=onlyfirstP/&gt;
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[28. Zelta globusa balva|1970]]|| style=&quot;background:#b0c4de; text-align:left;&quot;| '''''[[MASH (film)|MASH]]''''' || style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Roberts Oltmens]]''' || style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Ingo Preminger]]'''
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|''[[Darling Lili]]'' || Blake Edwards || Blake Edwards
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|''[[Diary of a Mad Housewife]]'' || [[Frank Perry]] || Frank Perry
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|''[[Lovers and Other Strangers]]'' || Cy Howard || [[David Susskind]]
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|''[[Scrooge (1970 film)|Scrooge]]'' || Ronald Neame || Robert H. Solo
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[29. Zelta globusa balva|1971]]|| style=&quot;background:#b0c4de; text-align:left;&quot;| '''''[[Fiddler on the Roof (film)|Fiddler on the Roof]]''''' || style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Norman Jewison]]''' || style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''Norman Jewison'''
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|''[[The Boy Friend (1971 film)|The Boy Friend]]'' || [[Ken Russell]] || Harry Benn &amp; Ken Russell
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|''[[Kotch]]'' || [[Džeks Lemons]] || Richard Carter
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|''[[A New Leaf (film)|A New Leaf]]'' || [[Elaine May]] || [[Hillard Elkins]]
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|''[[Plaza Suite (film)|Plaza Suite]]'' || [[Arthur Hiller]] || Howard W. Koch
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[30. Zelta globusa balva|1972]]|| style=&quot;background:#b0c4de; text-align:left;&quot;| '''''[[Cabaret (1972 film)|Cabaret]]''''' || style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Bob Fosse]]''' || style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Cy Feuer]]'''
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|''[[Avanti!]]'' || Billy Wilder || Billy Wilder
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|''[[Butterflies Are Free]]'' || [[Milton Katselas]] || M.J. Frankovich
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|''[[1776 (film)|1776]]'' || [[Peter H. Hunt]] || Jack Warner
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|''[[Travels with My Aunt (film)|Travels with My Aunt]]'' || Džordžs Kjūkors || James Cresson &amp; Robert Fryer
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[31. Zelta globusa balva|1973]]|| style=&quot;background:#b0c4de; text-align:left;&quot;| '''&quot;[[Amerikāņu grafiti]]&quot;''' || style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Džordžs Lūkass]]''' || style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''Frānsiss Fords Kopola &amp; [[Gary Kurtz]]'''
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|''[[Jesus Christ Superstar (film)|Jesus Christ Superstar]]'' || Norman Jewison || Norman Jewison, Patrick Palmer, &amp; [[Robert Stigwood]]
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|''[[Paper Moon (film)|Paper Moon]]'' || [[Pīters Bogdanovičs]] || Pīters Bogdanovičs &amp; [[Frank Marshall (movie producer)|Frank Marshall]]
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|''[[Tom Sawyer (1973 film)|Tom Sawyer]]'' || [[Don Taylor (actor)|Don Taylor]] || [[Frank Capra Jr.]] &amp; Arthur P. Jacobs
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|''[[A Touch of Class (film)|A Touch of Class]]'' || Melvin Frank || Melvin Frank
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[32. Zelta globusa balva|1974]]|| style=&quot;background:#b0c4de; text-align:left;&quot;| '''''[[The Longest Yard (1974 film)|The Longest Yard]]''''' || style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Robert Aldrich]]''' || style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | [[Albert S. Ruddy]]
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|''[[The Front Page (1974 film)|The Front Page]]'' || Billy Wilder || [[Paul Monash]]
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|''[[Harry and Tonto]]'' || [[Paul Mazursky]] || Paul Mazursky
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|''[[The Little Prince (1974 film)|The Little Prince]]'' || Stanley Donen || Stanley Donen
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|''[[The Three Musketeers (1973 live-action film)|The Three Musketeers]]'' || Richard Lester || [[Alexander Salkind]], [[Ilya Salkind]], &amp; [[Pierre Spengler]]
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[33. Zelta globusa balva|1975]]|| style=&quot;background:#b0c4de; text-align:left;&quot;| '''''[[The Sunshine Boys (1975 film)|The Sunshine Boys]]''''' || style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Herbert Ross]]''' || style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''Ray Stark'''
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|''[[Funny Lady]]'' || Herbert Ross || Ray Stark
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|''[[The Return of the Pink Panther]]'' || Blake Edwards || Blake Edwards
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|''[[Shampoo (film)|Shampoo]]'' || [[Hal Ashby]] || [[Vorens Bītijs]]
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|''[[Tommy (1975 film)|Tommy]]'' || Ken Russell || Ken Russell &amp; Robert Stigwood
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[34. Zelta globusa balva|1976]]|| style=&quot;background:#b0c4de; text-align:left;&quot;| '''''[[A Star Is Born (1976 film)|A Star Is Born]]''''' || style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Frank Pierson]]''' || style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Jon Peters]]'''
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|''[[Bugsy Malone]]'' || [[Alans Pārkers]] || [[Alan Marshall (producer)|Alan Marshall]]
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|''[[The Pink Panther Strikes Again]]'' || Blake Edwards || Blake Edwards
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|''[[The Ritz (film)|The Ritz]]'' || Richard Lester || Producer
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|''[[Silent Movie]]'' || [[Mels Brukss]] || Michael Hertzberg
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[35. Zelta globusa balva|1977]]|| style=&quot;background:#b0c4de; text-align:left;&quot;| '''''[[The Goodbye Girl]]''''' || style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Herbert Ross]]''' || style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''Ray Stark'''
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|&quot;[[Enija Hola]]&quot; || [[Vudijs Allens]] || [[Charles H. Joffe]]
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|''[[High Anxiety]]'' || Mels Brukss || Mels Brukss
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|''[[New York, New York (1977 film)|New York, New York]]'' || [[Mārtins Skorsēze]] || [[Robert Chartoff]] &amp; [[Irwin Winkler]]
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|''[[Saturday Night Fever]]'' || [[John Badham]] || Robert Stigwood
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[36. Zelta globusa balva|1978]]|| style=&quot;background:#b0c4de; text-align:left;&quot;| '''''[[Heaven Can Wait (1978 film)|Heaven Can Wait]]''''' || style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Vorens Bītijs]] &amp; [[Buck Henry]]''' || style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''Vorens Bītijs'''
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|''[[California Suite (film)|California Suite]]'' || Herbert Ross || Ray Stark
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|''[[Foul Play (1978 film)|Foul Play]]'' || [[Colin Higgins]] || Edward K. Milkins &amp; [[Thomas L. Miller]]
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|''[[Grease (film)|Grease]]'' || [[Randal Kleiser]] || [[Allan Carr]] &amp; Robert Stigwood
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|''[[Movie Movie]]'' || Stanley Donen || Stanley Donen
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[37. Zelta globusa balva|1979]]|| style=&quot;background:#b0c4de; text-align:left;&quot;| '''''[[Breaking Away]]''''' || style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Peter Yates]]''' || style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Steve Tesich]]'''
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|''[[Being There]]'' || Hal Ashby || Andrew Braunsberg
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|''[[Hair (film)|Hair]]'' || [[Milošs Formans]] || [[Michael Butler (producer)|Michael Butler]] &amp; [[Lester Persky]]
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|''[[The Rose (film)|The Rose]]'' || [[Mark Rydell]] || [[Anthony Ray]], [[Aaron Russo]], &amp; [[Marvin Worth]]
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|''[[10 (film)|10]]'' || Blake Edwards || [[Tony Adams (producer)|Tony Adams]] &amp; Blake Edwards
|}

=== 1980. gadi ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;width:100%; text-align:left&quot;
|-
! style=&quot;width:6%;&quot; | Year
! style=&quot;width:38%;&quot; | Film
! style=&quot;width:30%;&quot; | Director&lt;ref name=&quot;onlyfirstD&quot; /&gt;
! style=&quot;width:30%;&quot; | Producer&lt;ref name=&quot;onlyfirstP&quot; /&gt;
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | [[38. Zelta globusa balva|1980]]|| style=&quot;background:#b0c4de; text-align:left;&quot; | '''''[[Coal Miner's Daughter (film)|Coal Miner's Daughter]]''''' || style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Maikls Epteds]]''' || style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''Bernard Schwartz'''
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |&quot;[[Lidmašīna!]]&quot; || [[Jim Abrahams]], [[David Zucker (filmmaker)|David Zucker]] &amp; [[Jerry Zucker (film director)|Jerry Zucker]] || [[Jon Davison (film producer)|Jon Davison]] &amp; [[Howard W. Koch]]
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |''[[Fame (1980 film)|Fame]]'' || Alans Pārkers || David De Silva &amp; Alan Marshall
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |''[[The Idolmaker]]'' || [[Taylor Hackford]] || Gene Kirkwood &amp; Howard W. Koch Jr.
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |''[[Melvin and Howard]]'' || [[Džonatans Demijs]] || [[Art Linson]] &amp; Don Phillips
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | [[39. Zelta globusa balva|1981]]|| style=&quot;background:#b0c4de; text-align:left;&quot; | '''''[[Arthur (1981 film)|Arthur]]''''' || style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Steve Gordon (director)|Steve Gordon]]''' || style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''Steve Gordon'''
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |''[[The Four Seasons (1981 film)|The Four Seasons]]'' || [[Alans Alda]] || [[Martin Bergman]]
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |''[[Pennies from Heaven (1981 film)|Pennies from Heaven]]'' || Herbert Ross || [[Nora Kaye]], [[Rick McCallum]], &amp; Herbert Ross
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |''[[S.O.B. (1981 film)|S.O.B.]]'' || Blake Edwards || Tony Adams &amp; Blake Edwards
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |''[[Zoot Suit (film)|Zoot Suit]]'' || [[Luis Valdez]] || Peter Burrell
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | [[40. Zelta globusa balva|1982]]|| style=&quot;background:#b0c4de; text-align:left;&quot; | '''''[[Tootsie]]''''' || style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Sidnijs Polaks]]''' || style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''Sidnijs Polaks &amp; [[Dick Richards]]'''
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |''[[The Best Little Whorehouse in Texas (film)|The Best Little Whorehouse in Texas]]'' || Colin Higgins || [[Robert L. Boyett]] &amp; Colin Higgins
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |''[[Diner (1982 film)|Diner]]'' || [[Berijs Levinsons]] || [[Jerry Weintraub]]
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |''[[My Favorite Year]]'' || [[Richard Benjamin]] || [[Michael Gruskoff]]
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |''[[Victor Victoria]]'' || Blake Edwards || Tony Adams &amp; Blake Edwards
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | [[41. Zelta globusa balva|1983]]|| style=&quot;background:#b0c4de; text-align:left;&quot; | '''''[[Yentl (film)|Yentl]]''''' || style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Bārbra Streisande]]''' || style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''Larry DeWaay, [[Rusty Lemorande]], &amp; Bārbra Streisande'''
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |''[[The Big Chill (film)|The Big Chill]]'' || [[Lawrence Kasdan]] || [[Michael Shamberg]]
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |''[[Flashdance]]'' || [[Adrian Lyne]] || [[Jerry Bruckheimer]] &amp; [[Don Simpson]]
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |''[[Trading Places]]'' || [[Džons Lendiss]] || [[George Folsey Jr.]], Aaron Russo, Irwin Russo, &amp; Sam Williams
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |''[[Zelig]]'' || Vudijs Allens || [[Robert Greenhut]]
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | [[42. Zelta globusa balva|1984]]|| style=&quot;background:#b0c4de; text-align:left;&quot; | '''&quot;[[Dēkas ar akmeni]]&quot;''' || style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Roberts Zemekis]]''' || style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Maikls Daglass]]'''
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |&quot;[[Beverlihilsas policists]]&quot; || [[Martin Brest]] || Jerry Bruckheimer &amp; Don Simpson
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |&quot;[[Spoku mednieki]]&quot; || [[Aivans Raitmans]] || [[Bernie Brillstein]] &amp; Aivans Raitmans
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |''[[Micki + Maude]]'' || Blake Edwards || Tony Adams, [[Lou Antonio]], Trish Caroselli, &amp; Jonathan D. Krane
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |''[[Splash (film)|Splash]]'' || [[Rons Hauards]] || [[Brian Grazer]]
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | [[43. Zelta globusa balva|1985]]|| style=&quot;background:#b0c4de; text-align:left;&quot; | '''''[[Prizzi's Honor]]''''' || style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Džons Hjūstons]]''' || style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[John Foreman (producer)|John Foreman]]'''
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |&quot;[[Atpakaļ nākotnē]]&quot; || Roberts Zemekis || [[Neil Canton]] &amp; [[Bob Gale]]
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |''[[A Chorus Line (film)|A Chorus Line]]'' || [[Ričards Atenboro]] || Cy Feuer
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |''[[Cocoon (film)|Cocoon]]'' || Rons Hauards || [[David Brown (producer)|David Brown]] &amp; [[Richard D. Zanuck]]
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |''[[The Purple Rose of Cairo]]'' || Vudijs Allens || Robert Greenhut
|-
| rowspan=&quot;6&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | [[44. Zelta globusa balva|1986]]|| style=&quot;background:#b0c4de; text-align:left;&quot; | '''''[[Hannah and Her Sisters]]''''' || style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Vudijs Allens]]''' || style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''Robert Greenhut'''
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |''[[Crimes of the Heart (film)|Crimes of the Heart]]'' || [[Bruce Beresford]] || [[Freddie Fields]]
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |&quot;[[Krokodils Dandijs]]&quot; || [[Peter Faiman]] || [[John Cornell]]
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |''[[Down and Out in Beverly Hills]]'' || Paul Mazursky || Pato Guzman &amp; Paul Mazursky
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |''[[Little Shop of Horrors (film)|Little Shop of Horrors]]'' || [[Frank Oz]] || [[David Geffen]]
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |&quot;[[Pegija Sjū precas]]&quot; || Frānsiss Fords Kopola || Paul R. Gurian
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | [[45. Zelta globusa balva|1987]]|| style=&quot;background:#b0c4de; text-align:left;&quot; | '''''[[Hope and Glory (film)|Hope and Glory]]''''' || style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Džons Būrmens]]''' || style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''Džons Būrmens &amp; Michael Dryhurst'''
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |''[[Baby Boom (film)|Baby Boom]]'' || [[Charles Shyer]] || [[Bruce A. Block]] &amp; [[Nancy Meyers]]
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |''[[Broadcast News (film)|Broadcast News]]'' || [[James L. Brooks]] || James L. Brooks
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |''[[Dirty Dancing]]'' || [[Emile Ardolino]] || [[Linda Gottlieb]]
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |''[[Moonstruck]]'' || Norman Jewison || Norman Jewison
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | [[46. Zelta globusa balva|1988]]|| style=&quot;background:#b0c4de; text-align:left;&quot; | '''''[[Working Girl]]''''' || style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Maiks Nikolss]]''' || style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Douglas Wick]]'''
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |''[[Big (film)|Big]]'' || [[Penny Marshall]] || James L. Brooks &amp; Robert Greenhut
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |''[[A Fish Called Wanda]]'' || [[Charles Crichton]] || Michael Shamberg
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |''[[Midnight Run]]'' || Martin Brest || Martin Brest
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |&quot;[[Kurš iegāza trusīti Rodžeru?]]&quot; || Roberts Zemekis || [[Frank Marshall (film producer)|Frank Marshall]] &amp; [[Robert Watts]]
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | [[47. Zelta globusa balva|1989]]|| style=&quot;background:#b0c4de; text-align:left;&quot; | '''''[[Driving Miss Daisy]]''''' || style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Bruce Beresford]]''' || style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''Lili Fini Zanuck &amp; Richard D. Zanuck'''
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |''[[The Little Mermaid (1989 film)|The Little Mermaid]]'' || [[Ron Clements]] &amp; [[John Musker]] || [[Howard Ashman]] &amp; John Musker
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |''[[Shirley Valentine (film)|Shirley Valentine]]'' || [[Lewis Gilbert]] || Lewis Gilbert
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |''[[The War of the Roses (film)|The War of the Roses]]'' || [[Denijs DeVito]] || James L. Brooks &amp; [[Arnon Milchan]]
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |&quot;[[Kad Harijs satika Salliju]]&quot; || [[Rob Reiner]] || Rob Reiner &amp; [[Andrew Scheinman]]
|}

=== 1990. gadi ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;width:100%; text-align:left&quot;
|-
! style=&quot;width:6%;&quot; | Year
! style=&quot;width:38%;&quot; | Film
! style=&quot;width:30%;&quot; | Director&lt;ref name=&quot;onlyfirstD&quot; /&gt;
! style=&quot;width:30%;&quot; | Producer&lt;ref name=&quot;onlyfirstP&quot; /&gt;
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | [[48. Zelta globusa balva|1990]]|| style=&quot;background:#b0c4de; text-align:left;&quot; | '''''[[Green Card (film)|Green Card]]''''' || style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Peter Weir]]''' || style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''Peter Weir'''
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |''[[Dick Tracy (1990 film)|Dick Tracy]]'' || Vorens Bītijs || Vorens Bītijs
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |''[[Ghost (1990 film)|Ghost]]'' || Jerry Zucker || Steven-Charles Jaffe, Lauren Ray, &amp; [[Bruce Joel Rubin]]
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |''[[Home Alone (film)|Home Alone]]'' || [[Chris Columbus (filmmaker)|Chris Columbus]] || [[John Hughes (filmmaker)|John Hughes]]
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |&quot;[[Jaukā sieviete]]&quot; || [[Gerijs Māršals]] || [[Laura Ziskin]]
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | [[49. Zelta globusa balva|1991]]|| style=&quot;background:#b0c4de; text-align:left;&quot; | '''''[[Beauty and the Beast (1991 film)|Beauty and the Beast]]''''' || style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Gary Trousdale]] &amp; [[Kirk Wise]]''' || style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Don Hahn]]'''
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |''[[City Slickers]]'' || [[Ron Underwood]] || [[Billijs Kristels]] &amp; Irby Smith
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |''[[The Commitments (film)|The Commitments]]'' || Alans Pārkers || [[Lynda Myles (British producer)|Lynda Myles]] &amp; Roger Randall-Cutler
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |''[[The Fisher King (film)|The Fisher King]]'' || [[Terijs Giljams]] || [[Debra Hill]], [[Tony Mark (producer)|Tony Mark]], &amp; Lynda Obst
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |''[[Fried Green Tomatoes (film)|Fried Green Tomatoes]]'' || [[Jon Avnet]] || Jon Avnet &amp; [[Norman Lear]]
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | [[50. Zelta globusa balva|1992]]|| style=&quot;background:#b0c4de; text-align:left;&quot; | '''''[[The Player (1992 film)|The Player]]''''' || style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Roberts Oltmens]]''' || style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''David Brown, [[Michael Tolkin]], &amp; [[Nick Wechsler (producer)|Nick Wechsler]]'''
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |''[[Aladdin (1992 Disney film)|Aladdin]]'' || Ron Clements &amp; John Musker || Ron Clements &amp; John Musker
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |''[[Enchanted April (1992 film)|Enchanted April]]'' || [[Mike Newell (director)|Mike Newell]] || Matthew Hamilton, Simon Relph, Ann Scott, &amp; {{nowrap|[[Mark Shivas]]}}
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |''[[Honeymoon in Vegas]]'' || [[Andrew Bergman]] || Mike Lobell
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |''[[Sister Act]]'' || Emile Ardolino || [[Scott Rudin]] &amp; Teri Schwartz
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | [[51. Zelta globusa balva|1993]]|| style=&quot;background:#b0c4de; text-align:left;&quot; | '''&quot;[[Mūžīgā aukle]]&quot;''' || style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Chris Columbus (filmmaker)|Chris Columbus]]''' || style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; |'''[[Marsha Garces]], [[Robins Viljamss]] &amp; Mark Radcliffe'''
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |''[[Dave (film)|Dave]]'' || Aivans Raitmans || Aivans Raitmans &amp; Lauren Shuler-Donner
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |''[[Much Ado About Nothing (1993 film)|Much Ado About Nothing]]'' || [[Kenets Brana]] || Kenets Brana, Stephen Evans, &amp; [[David Parfitt]]
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |&quot;[[Bezmiegs Sietlā]]&quot; || [[Nora Ephron]] || Gary Foster
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |''[[Strictly Ballroom]]'' || [[Bazs Lurmens]] || Antoinette Albert &amp; {{nowrap|Tristram Miall}}
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | [[52. Zelta globusa balva|1994]]|| style=&quot;background:#b0c4de; text-align:left;&quot; | '''''[[Karalis Lauva]]''''' || style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Roger Allers]] &amp; [[Rob Minkoff]]''' || style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Don Hahn]]'''
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |''[[The Adventures of Priscilla, Queen of the Desert]]'' || [[Stephan Elliott]] || Al Clark &amp; Michael Hamlyn
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |''[[Ed Wood (film)|Ed Wood]]'' || [[Tims Bērtons]] || Tims Bērtons &amp; [[Denise Di Novi]]
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |&quot;[[Četras kāzas un vienas bēres]]&quot; || Mike Newell || [[Duncan Kenworthy]]
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |''[[Prêt-à-Porter (film)|Prêt-à-Porter]]'' || Roberts Oltmens || Roberts Oltmens &amp; Scott Bushnell
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | [[53. Zelta globusa balva|1995]]|| style=&quot;background:#b0c4de; text-align:left;&quot; | '''''[[Babe (film)|Babe]]''''' || style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Chris Noonan]]''' || style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''Catherine Barber, [[Philip Hearnshaw]], [[Bill Miller (film producer)|Bill Miller]], [[George Miller (filmmaker)|George Miller]], [[Doug Mitchell (film producer)|Doug Mitchell]], &amp; Daphne Paris'''
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |''[[The American President]]'' || Rob Reiner || Barbara Maltby, [[Charles Newirth]], Rob Reiner, &amp; Jeffrey Stott
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |''[[Get Shorty (film)|Get Shorty]]'' || [[Barry Sonnenfeld]] || Danny DeVito, Michael Shamberg, &amp; [[Stacey Sher]]
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |''[[Sabrina (1995 film)|Sabrina]]'' || Sidnijs Polaks || Sidnijs Polaks &amp; Scott Rudin
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |&quot;[[Rotaļlietu stāsts]]&quot; || [[John Lasseter]] || [[Bonnie Arnold]] &amp; [[Ralph Guggenheim]]
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | [[54. Zelta globusa balva|1996]]|| style=&quot;background:#b0c4de; text-align:left;&quot; | '''''[[Evita (1996 film)|Evita]]''''' || style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Alans Pārkers]]''' || style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''Alans Pārkers &amp; Robert Stigwood'''
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |&quot;[[Putnubūris]]&quot; || Maiks Nikolss || Marcello Danon, Michele Imperato, Neal Machlis, &amp; Maiks Nikolss
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |''[[Everyone Says I Love You]]'' || Vudijs Allens || Robert Greenhut
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |''[[Fargo (1996 film)|Fargo]]'' || [[Brāļi Koeni|Joel Coen]] || [[Brāļi Koeni|Ethan Coen]]
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |''[[Džerijs Magvairs]]'' || [[Kemerons Krovs]] || James L. Brooks, Kemerons Krovs, [[Laurence Mark]], &amp; [[Richard Sakai]]
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | [[55. Zelta globusa balva|1997]]|| style=&quot;background:#b0c4de; text-align:left;&quot; | '''&quot;[[Cik labi vien var būt]]&quot;''' || style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[James L. Brooks]]''' || style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[James L. Brooks]], [[Bridget Johnson]], &amp; [[Kristi Zea]]'''
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |''[[The Full Monty]]'' || [[Peter Cattaneo]] || Uberto Pasolini
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |''[[Men in Black (1997 film)|Men in Black]]'' || Barry Sonnenfeld || [[Laurie MacDonald]], [[Walter F. Parkes]], &amp; [[Stīvens Spīlbergs]]
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |&quot;[[Mana labākā drauga kāzas]]&quot; || [[P.J. Hogan]] || Jerry Zucker, [[Ronald Bass]], Gil Netter, &amp; Patricia Whitcher
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |&quot;[[Aste luncina suni]]&quot; || [[Berijs Levinsons]] || Berijs Levinsons &amp; [[Roberts De Niro]]
|-
| rowspan=&quot;6&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | [[56. Zelta globusa balva|1998]]|| style=&quot;background:#b0c4de; text-align:left;&quot; | '''&quot;[[Iemīlējies Šekspīrs]]&quot;''' || style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[John Madden (director)|John Madden]]''' || style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Donna Džiljoti]], [[Marc Norman]], [[David Parfitt]], [[Hārvijs Vainstīns]], &amp; [[Edward Zwick]]'''
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |''[[Bulworth]]'' || Vorens Bītijs || Vorens Bītijs &amp; [[Pieter Jan Brugge]]
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |''[[The Mask of Zorro]]'' || [[Martin Campbell]] || Doug Claybourne &amp; [[David Foster]]
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |''[[Patch Adams (film)|Patch Adams]]'' || [[Tom Shadyac]] || [[Mike Farrell]], [[Barry Kemp (TV producer)|Barry Kemp]], [[Marvin Minoff]], &amp; Charles Newirth
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |''[[Still Crazy]]'' || [[Brian Gibson (director)|Brian Gibson]] || Amanda Marmot
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |&quot;[[Šis un tas par Mēriju]]&quot; || [[Bobby Farrelly]] &amp; [[Peter Farrelly]] || [[Frank Beddor]], [[Michael Steinberg (filmmaker)|Michael Steinberg]], Bradley Thomas &amp; [[Charles B. Wessler]]
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | [[57. Zelta globusa balva|1999]]|| style=&quot;background:#b0c4de; text-align:left;&quot; | '''&quot;[[Rotaļlietu stāsts 2]]&quot;''' || style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[John Lasseter]]''' || style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''Karen Robert Jackson &amp; Helene Plotkin'''
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |&quot;[[Psihoanalīze gangsteru gaumē]]&quot; || [[Harold Ramis]] || [[Jane Rosenthal]] &amp; Paula Weinstein
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |&quot;[[Būt par Džonu Malkoviču]]&quot; || [[Spaiks Džonzs]] || [[Steve Golin]], [[Vincent Landay]], [[Sandy Stern]], &amp; [[Michael Stipe]]
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |''[[Man on the Moon (film)|Man on the Moon]]'' || Milošs Formans || Danny DeVito
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |''[[Notting Hill (film)|Notting Hill]]'' || [[Roger Michell]] || Duncan Kenworthy
|}

=== 2000. gadi ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;width:100%; text-align:left&quot;
|-
! style=&quot;width:6%;&quot;| Year
! style=&quot;width:38%;&quot;| Film
! style=&quot;width:30%;&quot;| Director&lt;ref name=onlyfirstD/&gt;
! style=&quot;width:30%;&quot;| Producer&lt;ref name=onlyfirstP/&gt;
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[58. Zelta globusa balva|2000]]&lt;ref name=&quot;2000nomjs&quot;/&gt;|| style=&quot;background:#b0c4de; text-align:left;&quot;| '''&quot;[[Gandrīz slaveni]]&quot;''' || style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Kemerons Krovs]]''' || style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Ian Bryce]] &amp; Kemerons Krovs'''
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|''[[Best in Show (film)|Best in Show]]'' || [[Christopher Guest]] || [[Gordon Mark]] &amp; Karen Murphy
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|&quot;[[Vistu dumpis]]&quot; || [[Peter Lord]] &amp; [[Nick Park]] || Peter Lord, Nick Park, &amp; [[David Sproxton]]
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|''[[Chocolat (2000 film)|Chocolat]]'' || [[Lasse Hallström]] || [[Hārvijs Vainstīns]]
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|&quot;[[O, brāl, kur tu esi?]]&quot; || [[Brāļi Koeni|Joel Coen]] || [[Tim Bevan]], [[Brāļi Koeni|Ethan Coen]], &amp; [[Eric Fellner]]
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[59. Zelta globusa balva|2001]]|| style=&quot;background:#b0c4de; text-align:left;&quot;| '''&quot;[[Mulenrūža (filma)|Mulenrūža]]&quot;''' || style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Bazs Lurmens]]''' || style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Fred Baron (producer)|Fred Baron]], Martin Brown, &amp; Bazs Lurmens'''
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|''[[Bridget Jones's Diary (film)|Bridget Jones's Diary]]'' || [[Sharon Maguire]] || Tim Bevan, [[Jonathan Cavendish (producer)|Jonathan Cavendish]], &amp; Eric Fellner
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|&quot;[[Gosforda parks]]&quot; || [[Roberts Oltmens]] || Roberts Oltmens, [[Bob Balaban]], &amp; David Levy
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|''[[Legally Blonde]]'' || [[Robert Luketic]] || Ric Kidney &amp; [[Marc E. Platt]]
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|&quot;[[Šreks]]&quot; || [[Andrew Adamson]] &amp; [[Vicky Jenson]] || [[Jeffrey Katzenberg]], [[Aron Warner]], &amp; [[John H. Williams]]
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[60. Zelta globusa balva|2002]] || style=&quot;background:#b0c4de; text-align:left;&quot;| '''''[[Chicago (2002 film)|Chicago]]''''' || style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Rob Marshall]]''' || style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''Meryl Poster, [[Martin Richards (producer)|Martin Richards]], [[Bob Weinstein]], [[Hārvijs Vainstīns]], &amp; [[Kreigs Zeidans]]'''
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|''[[About a Boy (film)|About a Boy]]'' || [[Chris Weitz]] &amp; [[Paul Weitz (filmmaker)|Paul Weitz]] || Tim Bevan, Roberts De Niro, Brad Epstein, Eric Fellner, &amp; Jane Rosenthal
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|''[[Adaptation (film)|Adaptation.]]''''' || [[Spaiks Džonzs]] || [[Džonatans Demijs]], Vincent Landay, &amp; [[Edward Saxon]]
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|''[[My Big Fat Greek Wedding]]'' || [[Joel Zwick]] || [[Gary Goetzman]], [[Toms Henkss]], &amp; [[Rita Wilson]]
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|''[[Nicholas Nickleby (2002 film)|Nicholas Nickleby]]'' || [[Douglas McGrath]] || [[Simon Channing-Williams]], [[John Hart (producer)|John Hart]], &amp; [[Jeffrey Sharp]]
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[61. Zelta globusa balva|2003]]|| style=&quot;background:#b0c4de; text-align:left;&quot;| '''''[[Lost in Translation (film)|Lost in Translation]]''''' || style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Sofija Kopola]]''' || style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''Sofija Kopola &amp; [[Ross Katz]]'''
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|''[[Bend It Like Beckham]]'' || [[Gurinder Chadha]] || Gurinder Chadha &amp; Deepak Nayar
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|&quot;[[Lielā zivs]]&quot; || [[Tims Bērtons]] || [[Bruce Cohen]], [[Dan Jinks]], &amp; Richard D. Zanuck
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|&quot;[[Meklējot Nemo]]&quot; || [[Andrew Stanton]] || Graham Walters
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|&quot;[[Tāda ir mīlestība]]&quot; || [[Richard Curtis]] || Tim Bevan, Eric Fellner, &amp; Duncan Kenworthy
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[62. Zelta globusa balva|2004]]|| style=&quot;background:#b0c4de; text-align:left;&quot;| '''''[[Sideways]]''''' || style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Alexander Payne]]''' || style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Michael London]]'''
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|&quot;[[Gaišo atmiņu mūžīgais starojums]]&quot; || [[Michel Gondry]] || Anthony Bregman &amp; [[Steve Golin]]
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|&quot;[[Lieliskie]]&quot; || [[Brad Bird]] || [[John Walker (movie producer)|John Walker]]
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|''[[The Phantom of the Opera (2004 film)|The Phantom of the Opera]]'' || [[Joel Schumacher]] || [[Endrū Loids Vebers]]
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|''[[Ray (film)|Ray]]'' || [[Taylor Hackford]] || [[Howard Baldwin]], [[Karen Baldwin]], [[Stuart Benjamin]], &amp; Taylor Hackford
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[63. Zelta globusa balva|2005]]|| style=&quot;background:#b0c4de; text-align:left;&quot;| '''&quot;[[Sirds robeža]]&quot;''' || style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[James Mangold]]''' || style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[James Keach]] &amp; [[Cathy Konrad]]'''
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|''[[Mrs Henderson Presents]]'' || [[Stephen Frears]] || [[Norma Heyman]]
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|''[[Pride &amp; Prejudice (2005 film)|Pride &amp; Prejudice]]'' || [[Džo Raits]] || Tim Bevan, Eric Fellner, &amp; {{nowrap|[[Paul Webster (producer)|Paul Webster]]}}
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|''[[The Producers (2005 film)|The Producers]]'' || [[Susan Stroman]] || Mels Brukss
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|&quot;[[Kalmārs un valis]]&quot; || [[Noah Baumbach]] || [[Vess Andersons]]
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[64. Zelta globusa balva|2006]]|| style=&quot;background:#b0c4de; text-align:left;&quot;| '''''[[Dreamgirls (film)|Dreamgirls]]''''' || style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Bill Condon]]''' || style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''Laurence Mark'''
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|&quot;[[Borats: Amerikas kultūras mācība par labu lieliskajai Kazahstānai]]&quot; || [[Larry Charles]] || [[Saša Barons Koens]] &amp; [[Jay Roach]]
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|''[[The Devil Wears Prada (film)|The Devil Wears Prada]]'' || [[David Frankel]] || [[Wendy Finerman]] &amp; Karen Rosenfelt
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|&quot;[[Mis Saulstariņš]]&quot; || [[Jonathan Dayton and Valerie Faris]] || Albert Berger, [[David T. Friendly]], Peter Saraf, Marc Turtletaub, &amp; Ron Yerxa
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|''[[Thank You for Smoking (film)|Thank You for Smoking]]'' || [[Džeisons Raitmans]] || [[Edward R. Pressman]] &amp; [[David O. Sacks]]
|-
|rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[65. Zelta globusa balva|2007]]|| style=&quot;background:#b0c4de; text-align:left;&quot;|'''''[[Sweeney Todd: The Demon Barber of Fleet Street (2007 film)|Sweeney Todd: The Demon Barber of Fleet Street]]''''' || style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; |'''[[Tims Bērtons]]''' || style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[John Logan (writer)|John Logan]], Laurie MacDonald, Walter F. Parkes, &amp; Richard D. Zanuck'''
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|''[[Across the Universe (film)|Across the Universe]]'' || [[Julie Taymor]] || Charles Newirth, [[Dženifere Toda]], &amp; [[Suzanne Todd]]
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|''[[Charlie Wilson's War (film)|Charlie Wilson's War]]'' || [[Maiks Nikolss]] || Toms Henkss
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|''[[Hairspray (2007 film)|Hairspray]]'' || [[Adam Shankman]] || [[Toby Emmerich]], [[Nīls Merons]], [[Marc Shaiman]], Adam Shankman, [[Bob Shaye]], [[Scott Wittman]], &amp; {{nowrap|[[Kreigs Zeidans]]}}
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|''[[Juno (film)|Juno]]'' || [[Džeisons Raitmans]] || [[Lianne Halfon]], [[John Malkovich]], [[Mason Novick]], &amp; [[Russell Smith (producer)|Russell Smith]]
|-
|rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[66. Zelta globusa balva|2008]]|| style=&quot;background:#b0c4de; text-align:left;&quot;|'''&quot;[[Vikija, Kristīna, Barselona]]&quot;''' || style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Vudijs Allens]]''' || style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Letty Aronson]], Jaume Roures, Stephen Tenenbaum, &amp; [[Gareth Wiley]]'''
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|&quot;[[Sadedzināt pēc izlasīšanas]]&quot; || [[Brāļi Koeni|Joel Coen and Ethan Coen]] || Joel Coen and Ethan Coen
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|''[[Happy-Go-Lucky (2008 film)|Happy-Go-Lucky]]'' || [[Maiks Lī]] || Simon Channing-Williams
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|&quot;[[Reiz Brigē]]&quot; || [[Martin McDonagh]] || [[Graham Broadbent]] &amp; Peter Czernin
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|''[[Mamma Mia! (film)|Mamma Mia!]]'' || [[Phyllida Lloyd]] || [[Benni Andešons]], Judy Craymer, Toms Henkss, Phyllida Lloyd, [[Bjērns Ulveuss]], &amp; Rita Wilson
|-
|rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[67. Zelta globusa balva|2009]]|| style=&quot;background:#b0c4de; text-align:left;&quot;|'''&quot;[[Paģiras (filma)|Paģiras]]&quot;'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Todd Phillips]]''' || style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Daniel Goldberg (producer)|Daniel Goldberg]] &amp; Todd Phillips'''
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|&quot;[[500 vasaras dienas]]&quot; || [[Marks Vebs]] || Mason Novick, Jessica Tuchinsky, [[Mark Waters (director)|Mark Waters]], &amp; [[Steven J. Wolfe]]
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|''[[It's Complicated (film)|It's Complicated]]'' || [[Nancy Meyers]] || Nancy Meyers &amp; Scott Rudin
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|&quot;[[Džulī un Džūlija]]&quot; || [[Nora Ephron]] || Nora Ephron, Laurence Mark, [[Amy Robinson]], &amp; [[Eric Steel]]
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|''[[Nine (2009 live-action film)|Nine]]'' || [[Rob Marshall]] || John DeLuca, Rob Marshall, [[Marc E. Platt|Marc Platt]], [[Hārvijs Vainstīns]], &amp; [[Maury Yeston]]
|}

=== 2010. gadi ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;width:100%; text-align:left&quot;
|-
! style=&quot;width:6%;&quot;| Year
! style=&quot;width:38%;&quot;| Film
! style=&quot;width:30%;&quot;| Director&lt;ref name=onlyfirstD/&gt;
! style=&quot;width:30%;&quot;| Producer&lt;ref name=onlyfirstP/&gt;
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[68. Zelta globusa balva|2010]]&lt;ref name=&quot;2000nomjs&quot;/&gt;|| style=&quot;background:#b0c4de; text-align:left;&quot;|'''&quot;[[Bērniem viss kārtībā]]&quot;''' || style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;| '''[[Lisa Cholodenko]]''' || style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Jeff Levy-Hinte]], [[Gary Gilbert]], [[Jordan Horowitz]], [[Celine Rattray]], Daniela Taplin Lundberg, and Philippe Hellmann'''
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;| &quot;[[Alise Brīnumzemē]]&quot; || [[Tims Bērtons]] || [[Richard D. Zanuck]], [[Joe Roth]], [[Suzanne Todd]], and [[Dženifere Toda]]
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|''[[Burlesque]]'' || [[Steven Antin]] || [[Donald De Line]]
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|&quot;[[RED aģenti: atvaļināti un sevišķi bīstami]]&quot; || [[Robert Schwentke]] || [[Lorenzo di Bonaventura]] and Mark Vahradian
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|''[[The Tourist]]'' || [[Florian Henckel von Donnersmarck]] || [[Graham King]], [[Timothy Headington]], [[Roger Birnbaum]], [[Gary Barber]], and [[Jonathan Glickman]]
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[69. Zelta globusa balva|2011]] || style=&quot;background:#b0c4de; text-align:left;&quot;| '''&quot;[[Mākslinieks (filma)|Mākslinieks]]&quot;''' || style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;| '''[[Michel Hazanavicius]]''' || style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;| '''[[Thomas Langmann]]'''
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;| ''[[50/50]]'' || [[Jonathan Levine]] || [[Evan Goldberg]], [[Ben Karlin]], and [[Sets Rogens]]
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;| ''[[Bridesmaids]]'' || [[Paul Feig]] || [[Judd Apatow]], [[Barry Mendel]], and [[Clayton Townsend]]
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;| &quot;[[Pusnakts Parīzē]]&quot; || [[Vudijs Allens]] || [[Letty Aronson]], Jaume Roures, and [[Stephen Tenenbaum]]
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;| &quot;[[7 dienas un naktis ar Merilinu Monro]]&quot; || [[Simon Curtis]] || [[David Parfitt]] and [[Hārvijs Vainstīns]]
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[70. Zelta globusa balva|2012]]&lt;ref name=&quot;nbcnews&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://entertainment.nbcnews.com/_news/2012/12/13/15883577-lincoln-django-unchained-argo-among-golden-globe-nominees|title='Lincoln,' 'Django Unchained,' 'Argo' among Golden Globe nominees – Entertainment|publisher=entertainment.nbcnews.com|access-date=2015-04-15}}&lt;/ref&gt; || style=&quot;background:#b0c4de; text-align:left;&quot;| '''&quot;[[Nožēlojamie (2012. gada filma)|Nožēlojamie]]&quot;''' || style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;| '''[[Toms Hūpers]]''' || style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;| '''[[Tim Bevan]], [[Eric Fellner]], [[Debra Hayward]], and [[Cameron Mackintosh]]'''
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;| &quot;[[Vislabākā eksotiskā viesnīca Kliņģerīte]]&quot; || [[John Madden]] || [[Graham Broadbent]] and Peter Czernin
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;| &quot;[[Mēness lēkta karaļvalsts]]&quot; || [[Vess Andersons]] || [[Jeremy Dawson]], [[Scott Rudin]], Vess Andersons, and [[Steven M. Rales]]
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;| ''[[Salmon Fishing in the Yemen]]'' || [[Lasse Hallström]] || [[Paul Webster]]
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;| &quot;[[Optimista stāsts]]&quot; || [[Deivids Rasels]] || [[Bruce Cohen]] and [[Donna Džiljoti]]
|-
|rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[71. Zelta globusa balva|2013]]&lt;ref name=&quot;goldenglobes&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.goldenglobes.com/2014/best-motion-picture-drama |title=Best Motion Picture, Drama &amp;#124; Golden Globes Awards |publisher=goldenglobes.com |access-date=2015-04-15 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150112053931/http://www.goldenglobes.com/2014/best-motion-picture-drama |archive-date=2015-01-12}}&lt;/ref&gt; || style=&quot;background:#b0c4de; text-align:left;&quot;| '''&quot;[[Amerikāņu afēra]]&quot;''' || style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;| '''[[Deivids Rasels]]''' || style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Charles Roven]], [[Megan Ellison]], [[Richard Suckle]], and [[Jonathan Gordon]]'''
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;| &quot;[[Viņa (2013. gada filma)|Viņa]]&quot; || [[Spaiks Džonzs]] || [[Megan Ellison]], Spaiks Džonzs, and [[Vincent Landay]]
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;| &quot;[[Stāsts par Levinu Deivisu]]&quot; || [[Brāļi Koeni|Joel Coen and Ethan Coen]] || [[Scott Rudin]], Joel Coen, and Ethan Coen
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;| ''[[Nebraska (filma)|Nebraska]]'' || [[Alexander Payne]] || [[Albert Berger]] and [[Ron Yerxa]]
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;| &quot;[[Volstrītas vilks]]&quot; || [[Mārtins Skorsēze]] || Mārtins Skorsēze, [[Leonardo Di Kaprio]], [[Riza Aziz]], [[Emma Tillinger Koskoff]], and [[Joey McFarland]]
|-
|rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[72. Zelta globusa balva|2014]]&lt;ref name=&quot;goldenglobes2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.goldenglobes.com/2015_72nd_Golden_Globes_Nominees |title=Golden Globes Awards &amp;#124; The Hollywood Foreign Press Association® |publisher=goldenglobes.com |access-date=2015-04-15 |archive-url=https://web.archive.org/web/20141212145440/http://www.goldenglobes.com/2015_72nd_Golden_Globes_Nominees |archive-date=2014-12-12}}&lt;/ref&gt;|| style=&quot;background:#b0c4de; text-align:left;&quot;|'''&quot;[[Viesnīca &quot;Diženā Budapešta&quot;]]&quot;''' ||style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;| '''[[Vess Andersons]]''' || style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''Vess Andersons, [[Jeremy Dawson]], [[Steven M. Rales]], and [[Scott Rudin]]'''
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;| &quot;[[Putncilvēks]]&quot; || [[Alehandro Gonsaless Injaritu]] || Alehandro Gonsaless Injaritu, [[John Lesher]], [[Arnon Milchan]], and [[James W. Skotchdopole]]
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;| &quot;[[Jo dziļāk mežā]]&quot; || [[Rob Marshall]] || Rob Marshall, John DeLuca, [[Marc Platt]], and Callum McDougall
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;| ''[[Pride]]'' || [[Matthew Warchus]] || David Livingstone
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;| ''[[St. Vincent]]'' || [[Theodore Melfi]] || [[Fred Roos]], [[Jenno Topping]], [[Peter Chernin]], and Theodore Melfi
|-
|rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[73. Zelta globusa balva|2015]]&lt;ref name=&quot;goldenglobes3&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.goldenglobes.com/sites/default/files/2016_golden_globe_nominations_press_release.pdf|title=Golden Globes Awards &amp;#124; The Hollywood Foreign Press Association®|publisher=goldenglobes.com|access-date=2015-12-10}}&lt;/ref&gt;|| style=&quot;background:#b0c4de; text-align:left;&quot;| '''&quot;[[Marsietis (filma)|Marsietis]]&quot;''' || style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;| '''[[Ridlijs Skots]]''' || style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;| '''[[Simon Kinberg]], Ridley Scott, [[Michael Schaefer]], Aditya Sood, and [[Mark Huffam]]'''
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|&quot;[[Gadsimta likme]]&quot; || [[Ādams Makejs]] || [[Breds Pits]], [[Dede Gardner]], and [[Jeremy Kleiner]]
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;| &quot;[[Džoja]]&quot; || [[Deivids Rasels]] || [[John Davis, poducents]], [[Megan Ellison]], [[Jonathan Gordon]], [[Ken Mok]], and David O. Russell
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;| &quot;[[Spiegs (filma)]]&quot; || [[Paul Feig]] || [[Peter Chernin]], [[Jenno Topping]], Paul Feig, and Jessie Henderson
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;| &quot;[[Draiskule]]&quot; || [[Judd Apatow]] || Judd Apatow and [[Barry Mendel]]
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[74. Zelta globusa balva|2016]] || style=&quot;background:#b0c4de; text-align:left;&quot;| '''&quot;[[La La Land: Kalifornijas sapņi]]&quot;''' || style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;| '''[[Damjēns Šazels]]''' || style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;| '''[[Fred Berger]], [[Gary Gilbert]], [[Jordan Horowitz]], and [[Marc Platt]]'''
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;| &quot;[[20. gadsimta sievietes]]&quot; || [[Mike Mills]] || [[Anne Carey]], [[Megan Ellison]], and Youree Henley
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;| &quot;[[Dedpūls]]&quot; || [[Tim Miller]] || [[Simon Kinberg]], [[Raiens Renoldss]], and [[Lauren Shuler Donner]]
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;| &quot;[[Florense Fostere Dženkinsa (filma)|Florense Fostere Dženkinsa]]&quot; || [[Stephen Frears]] || [[Michael Kuhn]] and [[Tracey Seaward]]
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|''[[Sing Street]]'' || [[John Carney]] || Anthony Bregman, John Carney, Kevin Scott Frakes, Christian Grass, Martina Niland, Raj Brinder Singh, and [[Paul Trijbits]]
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[75. Zelta globusa balva|2017]] || style=&quot;background:#b0c4de; text-align:left;&quot;| '''&quot;[[Lady Bird: Laiks lidot]]&quot;''' || style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;| '''[[Greta Gērviga]]''' || style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;| '''[[Scott Rudin]], Evelyn O'Neil, and Eli Bush'''
|-
| style= text-align:left;&quot;| &quot;[[Katastrofu mākslinieks]]&quot; || style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Džeimss Franko]] || style=&quot;text-align:left;&quot;| James Franco, Vince Jolivette, [[Sets Rogens]], [[Evan Goldberg]], and James Weaver
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;| &quot;[[Prom!]]&quot; || [[Džordans Pīls]] || Džordans Pīls, [[Jason Blum]], Sean McKittrick, and Edward H. Hamm Jr.
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;| &quot;[[Izklaides karalis]]&quot; || [[Michael Gracey]] || [[Laurence Mark]], [[Peter Chernin]], and [[Jenno Topping]]
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;| &quot;[[Es, Tonija]]&quot; || [[Craig Gillespie]] || [[Margota Robija]], Tom Ackerley, [[Steven Rogers]], and Bryan Unkeless
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[76. Zelta globusa balva|2018]] || style=&quot;background:#b0c4de; text-align:left;&quot;| '''&quot;[[Ceļvedis]]&quot;''' || style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;| '''[[Peter Farrelly]]''' || style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;| '''[[Jim Burke]], [[Charles B. Wessler]], Brian Hayes Currie, Peter Farrelly, and [[Nick Vallelonga]]'''
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;| ''[[Crazy Rich Asians]]'' || [[Jon M. Chu]] || [[Nina Jacobson]], Brad Simpson, and John Penotti
|-
| style= text-align:left;&quot;| &quot;[[Favorīte (filma)|Favorīte]]&quot; || style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Yorgos Lanthimos]] || style=&quot;text-align:left;&quot;| Ceci Dempsey, [[Ed Guiney]], Lee Magiday, and Yorgos Lanthimos
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;| &quot;[[Mērija Popinsa atgriežas]]&quot; || [[Rob Marshall]] || Rob Marshall, John DeLuca, and [[Marc Platt]]
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;| &quot;[[Vara (2018. gada filma)|Vara]]&quot; || [[Ādams Makejs]] || [[Breds Pits]], [[Dede Gardner]], [[Jeremy Kleiner]], [[Vills Ferels]], Ādams Makejs and Kevin Messick
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[77. Zelta globusa balva|2019]] || style=&quot;background:#b0c4de; text-align:left;&quot;| '''&quot;[[Reiz Holivudā]]&quot;''' || style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;|'''[[Kventins Tarantīno]]''' || style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;|'''[[David Heyman]], [[Shannon McIntosh]] and Kventins Tarantīno'''
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;| ''[[Dolemite Is My Name]]'' || [[Craig Brewer]] || [[Edijs Mērfijs]], [[John Davis producents]] and John Fox
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;| &quot;[[Trusis Džodžo]]&quot; || [[Taika Waititi]] || [[Carthew Neal]], Taika Waititi and [[Chelsea Winstanley]]
|-
| style= text-align:left;&quot;| &quot;[[Uz nažiem]]&quot; || style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Raians Džonsons]] || style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Ram Bergman]] and Raians Džonsons
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;| ''[[Rocketman]]'' || [[Dexter Fletcher]] || Adam Bohling, [[David Furnish]], David Reid and [[Matthew Vaughn]]
|}

=== 2020. gadi ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;width:100%; text-align:left&quot;
|-
! style=&quot;width:6%;&quot;| Year
! style=&quot;width:38%;&quot;| Film
! style=&quot;width:30%;&quot;| Director&lt;ref name=onlyfirstD/&gt;
! style=&quot;width:30%;&quot;| Producer&lt;ref name=onlyfirstP/&gt;
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[78. Zelta globusa balva|2020]] || style=&quot;background:#b0c4de; text-align:left;&quot;| '''''[[Borat Subsequent Moviefilm|Borat Subsequent Moviefilm: Delivery of Prodigious Bribe to American Regime for Make Benefit Once Glorious Nation of Kazakhstan]]''''' || style=&quot;background:#b0c4de;| '''[[Jason Woliner]]''' || style=&quot;background:#b0c4de;| '''[[Saša Barons Koens]], Monica Levinson, Anthony Hines'''
|-
|''[[Hamilton (2020 film)|Hamilton]]''
|[[Thomas Kail]]
|Thomas Kail, [[Lin-Manuel Miranda]], [[Jeffrey Seller]]
|-
|''[[Music (2021 film)|Music]]''
|[[Sia (musician)|Sia]]
|Sia, [[Vincent Landay]]
|-
|''[[Palm Springs (2020 film)|Palm Springs]]''
|Max Barbakow
|Chris Parker, [[Andy Samberg]], [[Akiva Schaffer]], Dylan Sellers, Becky Sloviter, [[Jorma Taccone]]
|-
|''[[The Prom (film)|The Prom]]''
|[[Ryan Murphy (writer)|Ryan Murphy]]
|Ryan Murphy, [[Alexis Martin Woodall]], [[Adam Anders]], Dori Berenstein, [[Bill Damaschke]]
|}

==See also==
* [[Academy Award for Best Picture]]
* [[BAFTA Award for Best Film]]
* [[Critics' Choice Movie Award for Best Picture]]
* [[Critics' Choice Movie Award for Best Comedy]]
* [[Golden Globe Award for Best Motion Picture – Drama]]
* [[Producers Guild of America Award for Best Theatrical Motion Picture]]
* [[Screen Actors Guild Award for Outstanding Performance by a Cast in a Motion Picture]]

==Notes==
* Between 1989 and 2004, 10 animated feature films were nominated for the Golden Globe Award and 3 won:
# 1989 ''The Little Mermaid'' (nominated) (lost to ''[[Driving Miss Daisy]]'')
# 1991 ''Beauty and the Beast'' '''(won)'''
# 1992 ''Aladdin'' (nominated) (lost to ''[[The Player (1992 film)|The Player]]'')
# 1994 ''Karalis Lauva'' '''(won)'''
# 1995 &quot;Rotaļlietu stāsts&quot; (nominated) (lost to ''[[Babe (film)|Babe]]'')
# 1999 &quot;Rotaļlietu stāsts 2&quot; '''(won)'''
# 2000 &quot;Vistu dumpis&quot; (nominated) (lost to &quot;[[Gandrīz slaveni]]&quot;)&lt;ref name=&quot;2000nomjs&quot;/&gt;
# 2001 &quot;Šreks&quot; (nominated) (lost to &quot;[[Mulenrūža (filma)|Mulenrūža]]&quot;)
# 2003 &quot;Meklējot Nemo&quot; (nominated) (lost to ''[[Lost in Translation (film)|Lost in Translation]]'')
# 2004 &quot;Lieliskie&quot; (nominated) (lost to ''[[Sideways]]'')
Under the 2007 revised rules of the HFPA, animated pictures are no longer eligible in this or the category of [[Golden Globe Award for Best Motion Picture – Drama]], instead competing exclusively in the new category of [[Golden Globe Award for Best Animated Feature Film|Best Animated Feature Film]].

== Atsauces ==
{{atsauces|2|refs=
&lt;ref name=&quot;2000nomjs&quot;&gt;{{ziņu atsauce |work=[[Milwaukee Journal Sentinel]] |agency=[[Associated Press]] |title=Golden Globes announce TV, film award nominees |page=8B |url=https://news.google.com/newspapers?id=lL4aAAAAIBAJ&amp;sjid=_y8EAAAAIBAJ&amp;pg=4298,1291809 |date=December 22, 2000 |access-date=2010-08-22}}&lt;/ref&gt;
}}

{{Zelta globusa balva}}</text>
      <sha1>6ug6z772s2g7sak9k6dou3jn4rpuimy</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>46. Saturna balva</title>
    <ns>0</ns>
    <id>479499</id>
    <revision>
      <id>3661974</id>
      <parentid>3659919</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T13:10:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Labākā filma */sīkumi, replaced: [[Pālmspringsa]] → [[Pālmspringsa (filma)|Pālmspringsa]] using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="23158" xml:space="preserve">{{Apbalvojuma infokaste
| name           = 46. Saturna balva
| current_awards = 
| image          = 
| imagesize      = 
| alt            = 
| caption        = 
| description    = 
| sponsor        = 
| presenter      = [[Zinātniskās fantastikas, fantāzijas un šausmu filmu akadēmija]]
| host           = [[Brūss Kempbels]]
| date           = {{dat|2021|10|26}}
| location       = {{vieta|ASV|Losandželosa}}
| country        = 
| reward         = 
| winner         = 
| year           = 
| year2          = 
| holder         = 
| website        = 
| network        = 
| runtime        = 
| ratings        = 
| producer       = 
| director       = 
| image2         = 
| image2size     = 
| alt2           = 
| caption2       = 
| previous       = [[45. Saturna balva|44.]]
| main           = [[Saturna balva]]
| next           = [[47. Saturna balva|46.]]
}}
'''46. Saturna balvas''' pasniegšanas ceremonija norisinājās {{dat|2021|10|26||bez}}, viesnīcā ''Marriott Burbank Hotel'', Losandželosā.&lt;ref name=&quot;Deadline-Sept2021&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Grobar |first=Matt |date=September 29, 2021 |title=46th Annual Saturn Awards Set Dates, Venue &amp; Honorees |url=https://deadline.com/2021/09/46th-annual-saturn-awards-set-dates-venue-honorees-1234846459/ |access-date=September 29, 2021 |website=[[Deadline Hollywood]]}}&lt;/ref&gt; Ceremonijas organizators ir [[Zinātniskās fantastikas, fantāzijas un šausmu filmu akadēmija]], kurā tā apbalvoja labākās [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]], [[Fantāzijas literatūra|fantāzijas]] un [[šausmu filma]]s, kā arī citu žanru filmas, seriālus, mājas video izdevumus, kas izveidoti laika posmā no {{dat|2019|7|15|ģ|bez}} līdz {{dat|2020|11|15|d|bez}}. Balvas nominanti tika paziņoti {{dat|2021|3|4||bez}}.&lt;ref name=&quot;Nominations&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.saturnawards.org/The-Saturn-Awards-Annual-Nominations.php |title=The Saturn Awards and The Academy of Science Fiction Fantasy Horror |publisher=[[Zinātniskās fantastikas, fantāzijas un šausmu filmu akadēmija]] |access-date=March 31, 2021}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Deadline&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://deadline.com/2021/03/saturn-awards-nominations-2021-nominees-list-1234706492/ |title=Saturn Awards Nominations: 'Star Wars: Rise Of Skywalker', 'Tenet', 'Walking Dead', 'Outlander' Lead List |last=Hipes |first=Patrick |date=March 4, 2021 |work=[[Deadline Hollywood]] |access-date=March 5, 2021}}&lt;/ref&gt; Ceremoniju vadīs [[Brūss Kempbels]].&lt;ref name=&quot;Deadline-Sept2021&quot; /&gt;

Filma &quot;[[Zvaigžņu kari: Skaivokera atdzimšana]]&quot; saņēma visvairāk, divpadsmit, nominācijas, tostarp arī kategorijā &quot;Labākā zinātniskās fantastikas filma&quot;.&lt;ref name=&quot;Nominations&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;Deadline&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cheatsheet.com/entertainment/rise-of-skywalker-saturn-award-nominations-give-star-wars-fans-hope.html/ |title='The Rise of Skywalker': Saturn Award Nominations Give Star Wars Fans 'Hope' |last=Willis |first=Zack |date=March 20, 2021 |work=Showbiz Cheat Sheet |access-date=March 20, 2021}}&lt;/ref&gt; Tā ir viena no vairākām pagājušā gada filmu balvu sezonas filmām, kas tika nominēta šogad pēc tam, kad pagarināja konkursa filmas izdošanas periodu no {{dat|2019|7|15|ģ|bez}} līdz {{dat|2020|11|15|d|bez}}, kā arī ļāva [[straumēšana]]s servisu filmām pretendēt uz filmu kategorijām.&lt;ref name=&quot;Nominations&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;Deadline&quot;/&gt; [[Zvaigžņu kari|&quot;Zvaigžņu karu&quot; franšīze]] ieguva balvas septiņās kategorijās, balvas saņēma filma &quot;Zvaigžņu kari: Skaivokera atdzimšana&quot;, animācijas seriāls &quot;[[Zvaigžņu kari: Klonu kari (2008. gada seriāls)|Zvaigžņu kari: Klonu kari]]&quot; un seriāls ''[[The Mandalorian]]''. [[Zvaigžņu ceļš|&quot;Zvaigžņu ceļa&quot; franšīze]] saņēma visvairāk balvas televīzijas kategorijās: seriāli ''[[Star Trek: Discovery]]'' un ''[[Star Trek: Picard]]'' kopā saņēma trīs balvas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Tartaglione|first=Nancy|url=https://deadline.com/2021/10/saturn-awards-winners-2021-full-list-star-wars-the-rise-of-skywalker-once-upon-a-time-in-hollywood-knives-out-star-trek-1234863222/|title=Saturn Awards Winners: ‘Star Wars: The Rise Of Skywalker’ Leads With Five Prizes – Full List|website=[[Deadline Hollywood]]|date=October 27, 2021|access-date=October 27, 2021}}&lt;/ref&gt;

== Nominanti ==

=== Kino ===

==== Labākā filma ====
{| class=wikitable
|-
! style=&quot;background:#EEDD82; width:50%&quot; | &quot;Labākā komiksu filma&quot;
! style=&quot;background:#EEDD82; width:50%&quot; | &quot;Labākā zinātniskās fantastikas filma&quot;
|-
| valign=&quot;top&quot; |
* '''&quot;[[Džokers (2019. gada filma)|Džokers]]&quot;'''
** &quot;[[Plēsīgie putni (un kādas Arles Kīnas brīnumpasakainā emancipācija)|Plēsīgie putni]]&quot;
** &quot;[[Bladšots]]&quot;
** &quot;[[Jaunie mutanti]]&quot;
** ''[[The Old Guard]]''
| valign=&quot;top&quot; |
* '''&quot;[[Zvaigžņu kari: Skaivokera atdzimšana]]&quot;'''
** &quot;[[Uz zvaigznēm]]&quot;
** ''[[Gemini Man]]''
** ''[[Lucy in the Sky]]''
** &quot;[[Tenet]]&quot;
** &quot;[[Terminators: Tumšais liktenis]]&quot;
|-
! style=&quot;background:#EEDD82; width:50%&quot; | &quot;Labākā fantāzijas filma&quot;
! style=&quot;background:#EEDD82; width:50%&quot; | &quot;Labākā šausmu filma&quot;
|-
| valign=&quot;top&quot; |
* '''&quot;[[Reiz Holivudā]]&quot;'''
** &quot;[[Bils un Teds nozog mūziku]]&quot; (''Bill &amp; Ted Face the Music'')
** &quot;[[Džumandži: Nākamais līmenis]]&quot;
** &quot;[[Karalis Lauva (2019. gada filma)|Karalis Lauva]]&quot;
** &quot;[[Melnā feja Malefisenta: Tumsas valdniece]]&quot; (''Maleficent: Mistress of Evil'')
** &quot;[[Soniks: Filma]]&quot;
** &quot;[[Raganas (filma)|Raganas]]&quot; (''The Witches'')
| valign=&quot;top&quot; |
* '''&quot;[[Neredzamais cilvēks (2020. gada filma)|Neredzamais cilvēks]]&quot;'''
** &quot;[[Doktors Miegs]]&quot; (''Doctor Sleep'')
** ''[[Freaky]]''
** &quot;[[Tas — otrā nodaļa]]&quot;
** &quot;[[Saulgriežu kults]]&quot; (''Midsommar'')
** ''[[Ready or Not]]''
** &quot;[[Šausmu stāsti tumšām novakarēm]]&quot; (''Scary Stories to Tell in the Dark'')
|-
! style=&quot;background:#EEDD82; width:50%&quot; | &quot;Labākā spriedzes vai piedzīvojumu filma&quot;
! style=&quot;background:#EEDD82; width:50%&quot; | &quot;Labākais trilleris&quot;
|-
| valign=&quot;top&quot; |
* '''&quot;[[Mulana (2020. gada filma)|Mulana]]&quot; (''Mulan'')'''
** &quot;[[1917 (filma)|1917]]&quot;
** &quot;[[Sliktie puiši uz mūžu]]&quot;
** ''[[El Camino: A Breaking Bad Movie]]''
** &quot;[[Ātrs un bez žēlastības: Hobss un Šovs]]&quot;
** &quot;[[Džentlmeņi]]&quot;
| valign=&quot;top&quot; |
* '''&quot;[[Uz nažiem]]&quot;'''
** ''[[Da 5 Bloods]]''
** ''[[The Good Liar]]''
** &quot;[[Īrs (filma)|Īrs]]&quot;
** ''[[Mank]]''
** ''[[Uncut Gems]]''
|-
! style=&quot;background:#EEDD82&quot; | &quot;Labākā animācijas filma&quot;
! style=&quot;background:#EEDD82&quot; | &quot;Labākā neatkarīgā filma&quot;
|-
| valign=&quot;top&quot; |
* '''&quot;[[Uz priekšu (filma)|Uz priekšu]]&quot;'''
** &quot;[[Jetijs (filma)|Jetijs]]&quot;
** &quot;[[Adamsu ģimene (2019. gada filma)|Adamsu ģimene]]&quot;
** &quot;[[Ledus sirds 2]]&quot;
** &quot;[[Maskētie spiegi]]&quot;
** &quot;[[Troļļi 2]]&quot;
| valign=&quot;top&quot; |
* '''''[[Encounter]]'''''
** ''[[The Aeronauts]]''
** ''[[Angel of Mine]]''
** ''[[Color Out of Space]]''
** ''[[Freaks]]''
** &quot;[[Pālmspringsa (filma)|Pālmspringsa]]&quot;
** ''[[Possessor]]''
|-
! colspan=&quot;2&quot; style=&quot;background:#EEDD82&quot; | &quot;Labākā starptautiskā filma&quot;
|-
| colspan=&quot;2&quot; valign=&quot;top&quot; |
* '''&quot;[[Parazīts (filma)|Parazīts]]&quot;'''
** &quot;[[Trusis Džodžo]]&quot;
** ''[[The Nightingale]]''
** ''[[Official Secrets]]''
** ''[[Sputnik (filma)|Sputnik]]''
** &quot;[[Svilpotāji]]&quot;
|}

==== Aktierspēle ====
{| class=wikitable
|-
! style=&quot;background:#EEDD82&quot; | &quot;Labākais aktieris&quot;
! style=&quot;background:#EEDD82&quot; | &quot;Labākā aktrise&quot;
|-
| valign=&quot;top&quot; |
* '''[[Džons Deivids Vašingtons]] — ''[[Tenet]]'''''
** [[Denjels Kreigs]] — &quot;[[Uz nažiem]]&quot;
** [[Delrojs Lindo]] — ''Da 5 Bloods''
** [[Jūens Makgregors]] — &quot;[[Doktors Miegs]]&quot; (''Doctor Sleep'')
** [[Gērijs Oldmens]] — ''Mank''
** [[Ārons Pols]] — ''El Camino: A Breaking Bad Movie''
** [[Hoakins Fīnikss]] — &quot;[[Džokers (2019. gada filma)|Džokers]]&quot;
| valign=&quot;top&quot; |
* '''[[Elizabeta Mossa]] — &quot;[[Neredzamais cilvēks (2020. gada filma)|Neredzamais cilvēks]]&quot;'''
** [[Rebeka Fergusone]] — &quot;[[Doktors Miegs]]&quot; (''Doctor Sleep'')
** [[Lju Jifeja]] — &quot;[[Mulana (2020. gada filma)|Mulana]]&quot; (''Mulan'')
** [[Natālija Portmane]] — ''Lucy in the Sky''
** [[Deizija Ridlija]] — &quot;[[Zvaigžņu kari: Skaivokera atdzimšana]]&quot;
** [[Margota Robija]] — &quot;[[Plēsīgie putni (un kādas Arles Kīnas brīnumpasakainā emancipācija)|Plēsīgie putni]]&quot;
** [[Šarlīze Terona]] — ''[[The Old Guard]]''
|-
! style=&quot;background:#EEDD82&quot; | &quot;Labākais aktieris otrā plāna lomā&quot;
! style=&quot;background:#EEDD82&quot; | &quot;Labākā aktrise otrā plāna lomā&quot;
|-
| valign=&quot;top&quot; |
* '''[[Bills Heiders]] — &quot;[[Tas — otrā nodaļa]]&quot;'''
** [[Ādams Draivers]] — &quot;[[Zvaigžņu kari: Skaivokera atdzimšana]]&quot;
** [[Kriss Evanss]] — &quot;[[Uz nažiem]]&quot;
** [[Jans Makdermids]] — &quot;Zvaigžņu kari: Skaivokera atdzimšana&quot;
** [[Roberts Patinsons]] — &quot;[[Tenet]]&quot;
** [[Donijs Jens]] — &quot;[[Mulana (2020. gada filma)|Mulana]]&quot;
| valign=&quot;top&quot; |
* '''[[Ana de Armasa]] — &quot;[[Uz nažiem]]&quot;'''
** [[Zasī Bētsa]] — &quot;[[Džokers (2019. gada filma)|Džokers]]&quot;
** [[Ellena Bērstina]] — ''Lucy in the Sky''
** [[Džeimija Lī Kērtisa]] — &quot;Uz nažiem&quot;
** [[Linda Hemiltone]] — &quot;[[Terminators: Tumšais liktenis]]&quot;
** [[Amanda Saifreda]] — ''[[Mank]]''
** [[Džērnija Smoleta]] — &quot;[[Plēsīgie putni (un kādas Arles Kīnas brīnumpasakainā emancipācija)|Plēsīgie putni]]&quot;
|-
! colspan=&quot;2&quot; style=&quot;background:#EEDD82&quot; | &quot;Labākais jaunā aktiera tēlojums&quot;
|-
| colspan=&quot;2&quot; valign=&quot;top&quot; |
* '''[[Kilīga Cērana]] — &quot;[[Doktors Miegs]]&quot; (''Doctor Sleep'')'''
** [[Ella Džeja Basko]] — &quot;[[Plēsīgie putni (un kādas Arles Kīnas brīnumpasakainā emancipācija)|Plēsīgie putni]]&quot;
** [[Džūlija Batersa]] — &quot;[[Reiz Holivudā]]&quot;
** [[Romans Grifins Deiviss]] — &quot;[[Trusis Džodžo]]&quot;
** [[Leksija Kolkere]] — ''[[Freaks]]''
** [[Džīdī Makreirijs]] — &quot;[[Karalis Lauva (2019. gada filma)|Karalis Lauva]]&quot;
|}

==== Filmēšanas komanda ====
{| class=wikitable
|-
! style=&quot;background:#EEDD82&quot; | &quot;Labākais režisors&quot;
! style=&quot;background:#EEDD82&quot; | &quot;Labākais scenārijs&quot;
|-
| valign=&quot;top&quot; |
* '''[[Džefrijs Džeikobs Eibramss]] — &quot;[[Zvaigžņu kari: Skaivokera atdzimšana]]&quot;'''
** [[Niki Karo]] — &quot;[[Mulana (2020. gada filma)|Mulana]]&quot; (''Mulan'')
** [[Maiks Flenagans]] — &quot;[[Doktors Miegs]]&quot; (''Doctor Sleep'')
** [[Kristofers Nolans]] — &quot;[[Tenet]]&quot;
** [[Džīna Prinsa-Baitvuda]] — ''[[The Old Guard]]''
** [[Kventins Tarantīno]] — &quot;[[Reiz Holivudā]]&quot;
** [[Lī Vonells]] — &quot;[[Neredzamais cilvēks (2020. gada filma)|Neredzamais cilvēks]]&quot;
| valign=&quot;top&quot; |
* '''[[Kventins Tarantīno]] — &quot;[[Reiz Holivudā]]&quot;'''
** [[Maiks Flenagans]] — &quot;[[Doktors Miegs]]&quot; (''Doctor Sleep'')
** [[Riks Džafa un Amanda Silvera]], Lorena Haineka, Elizabeta Martina — &quot;[[Mulana (2020. gada filma)|Mulana]]&quot; (''Mulan'')
** [[Pons Čunho]], [[Hans Džins Vons]] — &quot;[[Parazīts (filma)|Parazīts]]&quot;
** [[Kristofers Nolans]] — &quot;[[Tenet]]&quot;
** [[Tods Filipss]], [[Skots Silvers]] — &quot;[[Džokers (2019. gada filma)|Džokers]]&quot;
** [[Kriss Terio]], [[Džefrijs Džeikobs Eibramss]] — &quot;[[Zvaigžņu kari: Skaivokera atdzimšana]]&quot;
|-
! style=&quot;background:#EEDD82&quot; | &quot;Labākais mākslinieks&quot;
! style=&quot;background:#EEDD82&quot; | &quot;Labākā montāža&quot;
|-
| valign=&quot;top&quot; |
* '''[[Barbra Linga]] — &quot;[[Reiz Holivudā]]&quot;'''
** [[Riks Kārters]], Kevins Dženkinss — &quot;[[Zvaigžņu kari: Skaivokera atdzimšana]]&quot;
** [[Neitans Krovlijs]] — &quot;[[Tenet]]&quot;
** Marks Frīdbergs — &quot;[[Džokers (2019. gada filma)|Džokers]]&quot;
** [[Patriks Tatopulos]] — &quot;[[Melnā feja Malefisenta: Tumsas valdniece]]&quot; (''Maleficent: Mistress of Evil'')
** [[Ra Vinsents]] — &quot;[[Trusis Džodžo]]&quot;
| valign=&quot;top&quot; |
* '''[[Bobs Daksejs]] — &quot;[[Uz nažiem]]&quot;'''
** [[Meriana Brendona]], Stefans Grēbs — &quot;[[Zvaigžņu kari: Skaivokera atdzimšana]]&quot;
** [[Maiks Flenagans]] — &quot;[[Doktors Miegs]]&quot; (''Doctor Sleep'')
** [[Dženifere Leima]] — &quot;[[Tenet]]&quot;
** [[Freds Reskins]] — &quot;[[Reiz Holivudā]]&quot;
** Džinmo Jangs — &quot;[[Parazīts (filma)|Parazīts]]&quot;
|-
! style=&quot;background:#EEDD82&quot; | &quot;Labākā mūzika&quot;
! style=&quot;background:#EEDD82&quot; | &quot;Labākie kostīmi&quot;
|-
| valign=&quot;top&quot; |
* '''[[Džons Viljamss]] — &quot;[[Zvaigžņu kari: Skaivokera atdzimšana]]&quot;'''
** [[Ludvigs Jēransons]] — ''[[Tenet]]''
** [[Neitans Džonsosns]] — &quot;[[Uz nažiem]]&quot;
** Džeils Jangs — &quot;[[Parazīts (filma)|Parazīts]]&quot;
** [[Tomass Ņūmens]] — &quot;[[1917 (filma)|1917]]&quot;
** [[Trents Reznors]] un [[Atikuss Ross]] — ''Mank''
| valign=&quot;top&quot; |
* '''Bina Deiglere — &quot;[[Mulana (2020. gada filma)|Mulana]]&quot; (''Mulan'')'''
** Erīna Bineiča — &quot;[[Plēsīgie putni (un kādas Arles Kīnas brīnumpasakainā emancipācija)|Plēsīgie putni]]&quot;
** [[Maikls Kaplans]] — &quot;[[Zvaigžņu kari: Skaivokera atdzimšana]]&quot;
** [[Ariana Filipsa]] — &quot;[[Reiz Holivudā]]&quot;
** [[Maija Rubeo]] — &quot;[[Trusis Džodžo]]&quot;
** [[Alberts Volskijs]] — &quot;[[Uz zvaigznēm]]&quot;
|-
! style=&quot;background:#EEDD82&quot; | &quot;Labākais grims&quot;
! style=&quot;background:#EEDD82&quot; | &quot;Labākie specefekti&quot;
|-
| valign=&quot;top&quot; |
* '''[[Amanda Naita]], [[Nīls Skanlens]] — &quot;[[Zvaigžņu kari: Skaivokera atdzimšana]]&quot;'''
** [[Bills Korso]], Deniss Lidards, Stīvens Kellijs, Bjanka Apaisa — &quot;[[Bils un Teds nozog mūziku]]&quot;
** [[Roberts Kurcmans]], Bernadeta Mazura — &quot;[[Doktors Miegs]]&quot;
** Šeins Zenders, Aleks Gilliss, [[Toms Vudrafs jaunākais]] — &quot;[[Tas — otrā nodaļa]]&quot;
** [[Arjens Tuitens]], [[Deivids Vaits]] — &quot;[[Melnā feja Malefisenta: Tumsas valdniece]]&quot;
** Normans Kabrera, Maiks Hills, [[Maiks Elizalde]] — &quot;[[Šausmu stāsti tumšām novakarēm]]&quot;
| valign=&quot;top&quot; |
* '''[[Rodžers Gajets]], Nīls Skenlens, [[Patriks Tēbačs]], Dominiks Touhijs — &quot;[[Zvaigžņu kari: Skaivokera atdzimšana]]&quot;'''
** [[Skots Fišers]], Allens Meriss — &quot;[[Uz zvaigznēm]]&quot;
** Marks Haukers, Jēls Meidžorss, Gregs Stīls — &quot;[[Plēsīgie putni (un kādas Arles Kīnas brīnumpasakainā emancipācija)|Plēsīgie putni]]&quot;
** Kristija Holldža, [[Nikolass Brūkss]] — &quot;[[Tas — otrā nodaļa]]&quot;
** Kens Īglijs, [[Roberts Legato]] — &quot;[[Karalis Lauva (2019. gada filma)|Karalis Lauva]]&quot;
** [[Endrū Džeksons]], [[Endrū Loklijs]], Skots Fišers, Maiks Čemberss — &quot;[[Tenet]]&quot;
** [[Nīls Korbolds]], [[Ēriks Barba]], Vainods Gundrs, Šeldons Stopseks — &quot;[[Terminators: Tumšais liktenis]]&quot;
|}

=== Televīzija ===
{| class=wikitable
|-
! style=&quot;background:#EEDD82; width:50%&quot; | &quot;Labākais supervaroņu seriāls&quot;
! style=&quot;background:#EEDD82; width:50%&quot; | &quot;Labākais zinātniskās fantastikas seriāls&quot;
|-
| valign=&quot;top&quot; |
* '''''[[The Boys]]'''''
** ''[[Batwoman]]''
** &quot;[[Zibsnis (2014. gada seriāls)|Zibsnis]]&quot; (''The Flash'')
** ''[[Stargirl]]''
** ''[[Supergirl (seriāls)|Supergirl]]''
** ''[[The Umbrella Academy]]''
** &quot;[[Sargi (seriāls)|Sargi]]&quot; (''Watchmen'')
| valign=&quot;top&quot; |
* '''''[[Star Trek: Discovery]]'''''
** ''[[Doctor Who]]''
** ''[[Lost in Space]]''
** ''[[Pandora (seriāls)|Pandora]]''
** &quot;[[Vilku audzinātie]]&quot; (''Raised by Wolves'')
** ''[[Star Trek: Picard]]''
** &quot;[[Mežonīgo rietumu pasaule]]&quot; (''Westworld'')
|-
! style=&quot;background:#EEDD82; width:50%&quot; | &quot;Labākais fantāzijas seriāls&quot;
! style=&quot;background:#EEDD82; width:50%&quot; | &quot;Labākais šausmu seriāls&quot;
|-
| valign=&quot;top&quot; |
* '''''[[For All Mankind]]'''''
** ''[[The Dark Crystal: Age of Resistance]]''
** ''[[Locke &amp; Key (TV series)|Locke &amp; Key]]''
** ''[[The Magicians]]''
** ''[[Outlander]]''
** &quot;[[Krēslas zona (2019. gada seriāls)|Krēslas zona]]&quot; (''The Twilight Zone'')
** &quot;[[Raganis (seriāls)|Raganis]]&quot; (''The Witcher'')
| valign=&quot;top&quot; |
* '''&quot;[[Staigājošie miroņi]]&quot;'''
** ''[[Creepshow]]''
** ''[[Evil]]''
** ''[[Fear the Walking Dead]]''
** &quot;[[Lavkrafta zeme]]&quot; (''Lovecraft Country'')
** ''[[Servant]]''
** &quot;[[Kas notiek krēslā (seriāls)|Kas notiek krēslā]]&quot; (''What We Do in the Shadows'')
|-
! style=&quot;background:#EEDD82; width:50%&quot; | &quot;Labākais spriedzes trillera seriāls&quot;
! style=&quot;background:#EEDD82; width:50%&quot; | &quot;Labākā televīzijas prezentācija&quot; (zem desmit sērijām)
|-
| valign=&quot;top&quot; |
* '''&quot;[[Labāk zvaniet Solam]]&quot;'''
** ''[[Castle Rock]]''
** &quot;[[Džeks Raiens (seriāls)|Džeks Raiens]]&quot; (''Jack Ryan'')
** ''[[The Outpost]]''
** ''[[Pennyworth]]''
** ''[[Riverdale]]''
** &quot;[[Cauri sniegiem (seriāls)|Cauri sniegiem]]&quot; (''Snowpiercer'')
| valign=&quot;top&quot; |
* '''''[[The Mandalorian]]'''''
** ''[[Amazing Stories]]''
** &quot;[[Drakula (seriāls)|Drakula]]&quot; (''Dracula'')
** ''[[The Haunting of Bly Manor]]''
** &quot;[[Tumšās matērijas]]&quot; (''His Dark Materials'')
** &quot;[[Perijs Meisons]]&quot; (''Perry Mason'')
|-
! style=&quot;background:#EEDD82; width:50%&quot; | &quot;Labākais animācijas seriāls&quot;
! style=&quot;background:#EEDD82; width:50%&quot; | &quot;Labākā filma straumēšanas medijos&quot;
|-
| valign=&quot;top&quot; |
* '''&quot;[[Zvaigžņu kari: Klonu kari (2008. gada seriāls)|Zvaigžņu kari: Klonu kari]]&quot;'''
** ''[[BoJack Horseman]]''
** &quot;[[Mana trakā ģimene]]&quot;
** ''[[Primal]]''
** &quot;[[Riks un Mortijs]]&quot;
** &quot;[[Simpsoni]]&quot;
| valign=&quot;top&quot; |
* '''&quot;[[Enola Holmsa]]&quot;'''
** ''[[Extraction]]''
** ''[[Shirley]]''
** ''[[The Vast of Night]]''
|-
! style=&quot;background:#EEDD82; width:50%&quot; | &quot;Labākais aktieris&quot;
! style=&quot;background:#EEDD82; width:50%&quot; | &quot;Labākā aktrise&quot;
|-
| valign=&quot;top&quot; |
* '''[[Patriks Stjuarts]] — ''[[Star Trek: Picard]]'''''
** [[Henrijs Kevils]] — &quot;[[Raganis (seriāls)|Raganis]]&quot; (''The Witcher'')
** [[Maiks Kolters]] — ''[[Evil]]''
** [[Grants Gastins]] — &quot;[[Zibsnis (2014. gada seriāls)|Zibsnis]]&quot; (''The Flash'')
** [[Sems Hjūens]] — ''[[Outlander]]''
** [[Džonatans Medžorss]] — &quot;[[Lavkrafta zeme]]&quot; (''Lovecraft Country'')
** [[Bobs Odenkērks]] — &quot;[[Labāk zvaniet Solam]]&quot;
| valign=&quot;top&quot; |
* '''[[Katrina Balfa]] — ''[[Outlander]]'''''
** [[Melisa Benoista]] — ''[[Supergirl]]''
** [[Redžina Kinga]] — &quot;[[Sargi (seriāls)|Sargi]]&quot; (''Watchmen'')
** [[Sonīkva Martina-Grīna]] — ''[[Star Trek: Discovery]]''
** [[Tendija Ņūtone]] — &quot;[[Mežonīgo rietumu pasaule]]&quot; (''Westworld'')
** [[Kendisa Patone]] — &quot;[[Zibsnis (2014. gada seriāls)|Zibsnis]]&quot; (''The Flash'')
** [[Reja Sīhorna]] — &quot;[[Labāk zvaniet Solam]]&quot;
|-
! style=&quot;background:#EEDD82; width:50%&quot; | &quot;Labākais aktieris otrā plāna lomā&quot;
! style=&quot;background:#EEDD82; width:50%&quot; | &quot;Labakā aktrise otrā plāna lomā&quot;
|-
| valign=&quot;top&quot; |
* '''[[Dags Džonss]] — ''[[Star Trek: Discovery]]'''''
** [[Džonatans Benkss]] — &quot;[[Labāk zvaniet Solam]]&quot;
** [[Tonijs Daltons]] — &quot;Labāk zvaniet Solam&quot;
** [[Maikls Emersons]] — ''[[Evil]]''
** [[Ričards Renkins]] — ''[[Outlander]]''
** [[Normans Rīduss]] — &quot;[[Staigājošie miroņi]]&quot;
** [[Lūks Vilsons]] — ''[[Stargirl]]''
| valign=&quot;top&quot; |
* '''[[Denjela Panabeikere]] — &quot;[[Zibsnis (2014. gada seriāls)|Zibsnis]]&quot; (''The Flash'')'''
** [[Natasja Demetriva]] — &quot;[[Kas notiek krēslā (seriāls)|Kas notiek krēslā]]&quot; (''What We Do in the Shadows'')
** [[Sintija Erivo]] — &quot;[[Atstumtais]]&quot; (''The Outsider'')
** [[Melisa Makbraida]] — &quot;[[Staigājošie miroņi]]&quot;
** [[Kolbija Minifija]] — ''[[Fear the Walking Dead]]''
** [[Sofija Skeltone]] — ''[[Outlander]]''
** [[Tesa Tompsone]] — &quot;[[Mežonīgo rietumu pasaule]]&quot; (''Westworld'')
|-
! style=&quot;background:#EEDD82; width:50%&quot; | &quot;Labākais jaunais aktieris&quot;
! style=&quot;background:#EEDD82; width:50%&quot; | &quot;Labākais seriāla viesis&quot;
|-
| valign=&quot;top&quot; |
* '''[[Breka Besindžera]] — ''[[Stargirl]]'''''
** [[Freija Allans]] — &quot;[[Raganis (seriāls)|Raganis]]&quot; (''The Witcher'')
** [[Īsa Brīonesa]] — ''[[Star Trek: Picard]]''
** [[Meksvels Dženkinss]] — ''[[Lost in Space]]''
** [[Medisona Lintsa]] — ''[[Bosch (seriāls)|Bosch]]''
** [[Keisidija Maklinsija]] — &quot;[[Staigājošie miroņi]]&quot;
** [[Erīna Moriartija]] — ''[[The Boys]]''
| valign=&quot;top&quot; |
* '''[[Džons Kraiers]] — ''[[Supergirl (seriāls)|Supergirl]]'''''
** [[Džankarlo Esposito]] — ''[[The Mandalorian]]''
** [[Marks Hemils]] — &quot;[[Kas notiek krēslā (seriāls)|Kas notiek krēslā]]&quot; (''What We Do in the Shadows'')
** [[Džefrijs Dīns Morgans]] — &quot;[[Staigājošie miroņi]]&quot;
** [[Keita Malgrū]] — ''[[Mr. Mercedes]]''
** [[Billijs Porters]] — &quot;[[Krēslas zona (2019. gada seriāls)|Krēslas zona]]&quot; (''The Twilight Zone'')
** [[Džerijs Raiena]] — ''[[Star Trek: Picard]]''
|}

=== Mājas izklaide ===
{| class=wikitable
|-
! style=&quot;background:#EEDD82; width:50%&quot; | Labākais filmas 4K izdevums
! style=&quot;background:#EEDD82; width:50%&quot; | Labākais klasiskās filmas DVD / BD izdevums
|-
| valign=&quot;top&quot; |
* '''&quot;[[Uz nažiem]]&quot;'''
** ''The [[Alfreds Hičkoks|Alfred Hitchcock]] Classics Collection''
** &quot;[[Mūsdienu apokalipse]]: ''Final Cut''&quot; (''40th Anniversary Edition'')
** ''[[Flash Gordon (filma)|Flash Gordon]]'' (''Limited Edition'')
** &quot;[[Žokļi (filma)|Žokļi]]&quot; (''45th Anniversary'')
** &quot;[[Trakais Makss]]&quot; (''Mad Max'')
** &quot;[[Mirdzums]]&quot;
** &quot;[[Pasauļu karš (2005. gada filma)|Pasauļu karš]]&quot; (''The War of the Worlds'')
| valign=&quot;top&quot; |
* '''''[[Dr. Cyclops]]'' (''Special Edition'')'''
** ''[[4D Man]]'' (''Special Edition'')
** ''[[The Day the Earth Caught Fire]]'' (''Special Edition'')
** ''[[Hercules in the Haunted World]]'' (''Special Edition'')
** ''[[The Magic Sword (1962 film)|The Magic Sword]]'' (''Special Edition'')
** &quot;[[Robots policists]]&quot; (''RoboCop'') (''Director's Cut'')
** &quot;[[Pasauļu karš (1953. gada filma)|Pasauļu karš]]&quot; (''The War of the Worlds'') (''The Criterion Collection'')
|-
! style=&quot;background:#EEDD82; width:50%&quot; | Labākā DVD / BD kolekcija
! style=&quot;background:#EEDD82; width:50%&quot; | Labākais DVD / BD televīzijas filmas vai seriāla izdevums
|-
| valign=&quot;top&quot; |
* '''''[[Godzilla (tēls)|Godzilla]]: The Showa-Era Films, 1954–1975'' (''The Criterion Collection'')'''
** ''[[Abbott and Costello|Abbott &amp; Costello]]: The Complete [[Universal Pictures]] Collection'' (''80th Anniversary Blu-ray Edition'')
** ''The Fly Collection'' &lt;small&gt;(&quot;[[Muša (1958. gada filma)|Muša]]&quot; (''The Fly'', 1958), ''[[Return of the Fly]]'', ''[[Curse of the Fly]]'', &quot;[[Muša (filma)|Muša]]&quot; (1986) un &quot;[[Muša 2]]&quot; (''The Fly II'')&lt;/small&gt;
** ''[[Gamera]]: The Complete Collection''
** ''[[Alfreds Hičkoks|Hitchcock]]: British International Pictures Collection''
** ''[[Lorels un Hārdijs|Laurel &amp; Hardy]]: The Definitive Restorations''
** ''Three Fantastic Journeys by [[Karels Zemans|Karel Zeman]]'' (''The Criterion Collection'') &lt;small&gt;(''[[Journey to the Beginning of Time]]'', ''[[Invention for Destruction]]'' un ''[[The Fabulous Baron Munchausen]]'')&lt;/small&gt;
| valign=&quot;top&quot; |
* '''''[[Creepshow]]'' (''Season One'')'''
** ''[[Buck Rogers in the 25th Century]]'' (''The Complete Collection'')
** &quot;[[Bibliotekāri]]&quot; (''The Librarians'') (''The Complete Series'')
** &quot;[[Neiespējamā misija (1966. gada seriāls)|Neiespējamā misija]]&quot; (''Mission: Impossible'') (''The Original TV Series'')
** &quot;[[Atstumtais]]&quot; (''The Outsider'') (''The First Season'')
** &quot;[[Šezam! (seriāls)|Šezam!]] (''Shazam!'') (''The Complete Live Action Series'')
** &quot;[[Simpsoni]]&quot; (''The Nineteenth Season'')
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Saturna balva]]</text>
      <sha1>7xj0lb271rwvrx47gd5cwuqxg1chmrr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Natālija Ņeprjajeva</title>
    <ns>0</ns>
    <id>479684</id>
    <revision>
      <id>3662094</id>
      <parentid>3653690</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T15:33:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>CommonsDelinker</username>
        <id>1319</id>
      </contributor>
      <comment>Izņemts attēls &quot;Russian_Olympic_Committee_flag.svg&quot;, jo [[commons:User:Ellywa|Ellywa]] to ir izdzēsis no [[Vikikrātuve]]s (iemesls: per [[:c:Commons:Deletion requests/File:Russian Olympic Committee flag.svg|]]).</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9207" xml:space="preserve">{{Sportista infokaste
 |               vārds = Natālija Ņeprjajeva
 |       piktogramma_1 = Cross country skiing pictogram.svg
 |   piktogramma_1 izm = 26px
 | piktogramma_1 saite = Distanču slēpošana
 |          vārds_orig = ''Наталья Непряева''
 |              attēls = 20190228 FIS NWSC Seefeld Medal Ceremony Team Russia 850 5862 Natalya Nepryayeva.jpg
 |             att_izm = 220px
 |            paraksts = Natālija Ņeprjajeva 2019. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |         pilns vārds = 
 |      dzimtais vārds = 
 |              dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1995|9|6}}
 |             dz_viet = {{vieta|Krievija|Tvera}}
 |             mir_dat = 
 |            mir_viet = 
 |             tautība = 
 |         dzīvesvieta = 
 |              garums = 
 |               svars = 
 |            karj ieņ = 
 |             iesauka = 
 |           mājaslapa = 
&lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
 |   pārstāvētā valsts = {{RUS}}
 |        sporta veids = [[distanču slēpošana]]
 |                klubs = 
 |          disciplīna = 
 |             kar_sāk = 
 |            kar_beig = 
 |        kar_sāk_amat = 
 |       kar_beig_amat = 
 |            treneris = 
 |         bij_treneri = 
 |           partneris = 
&lt;!------ Pasaules kausa informācija ------&gt;
 |           PK1_saite = Pasaules kauss distanču slēpošanā
 |           pk_debija = {{dat|2014|3|1||bez}}
 |           pk_beigas = 
 |              pk_sez = 
 |          pk_uzvaras = 
 |       pk_pjedestāli = 
 |           pk_tituli = 1 (2022)
 |         dist_tituli = 
 |         pk_lab sasn = 
&lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |           os_dalība = 1 ({{oss|Z=2018}}, {{oss|Z=2022}})
 |          os_medaļas = 1 zelta, 1 sudraba, 2 bronzas
 |         os_lab sasn = 
&lt;!------ PČ informācija ------&gt;
 |            PČ_saite = Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā
 |           pč_dalība = 2 ([[2019. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2019]], [[2021. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2021]])
 |          pč_medaļas = 1 sudraba, 2 bronzas
 |         pč_lab sasn = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |              tituli = 
 |         augst rangs = 
 |              aģenti = 
 |          sasniegumi = 
 |               slavz = 
 |             dzimums = S
 |           atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |       rādīt_medaļas = jā
 |         headercolor = 
 |       medaļu tabula = 
{{MedalSport       | [[Attēls:cross country skiing pictogram.svg|20px]] [[Distanču slēpošana]]}}
{{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Ziemas olimpiskās spēles]]}}
{{MedalCountry     | [[Krievijas Olimpiskā komiteja]]}} 
{{MedalGold        | [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|Pekina 2022]] | [[Distanču slēpošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — 4 x 5 kilometru stafete sievietēm|4 × 5 km stafete]]}}
{{MedalSilver      | [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|Pekina 2022]] | [[Distanču slēpošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — 15 kilometri skiatlonā sievietēm|15 km skiatlons]]}}
{{MedalBronze      | [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|Pekina 2022]] | [[Distanču slēpošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — sprints sieviešu komandām|Komandu sprints]]}}
{{MedalCountry     | {{ValstsOS|OAR|2018. gada ziemas}}}} 
{{MedalBronze      | [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|Phjončhana 2018]] | [[Distanču slēpošana 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — 4 x 5 kilometru stafete sievietēm|4 × 5 km stafete]]}}
{{MedalCountry|&lt;br /&gt; Krievijas Slēpošanas federācija}}
{{Medal|Competition|[[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|Pasaules čempionāts]]}}
{{Medal|Silver|[[2021. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|Oberstdorfa 2021]]|4×5 km stafete}}
{{Medal|Country|{{RUS}}}}
{{Medal|Competition|[[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|Pasaules čempionāts]]}}
{{Medal|Bronze|[[2019. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|Zēfelde 2019]]|15 km skiatlons}}
{{Medal|Bronze|[[2019. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|Zēfelde 2019]]|4×5 km stafete}}
}}
'''Natālija Ņeprjajeva''' ({{val|ru|Наталья Михайловна Непряева}}; dzimusi {{dat|1995|9|6}} [[Tvera|Tverā]]) ir krievu [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]], 2021.—2022. gada sezonas [[Pasaules kauss distanču slēpošanā|Pasaules kausa]] uzvarētāja, vairākkārtēja [[Ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] un [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|Pasaules čempionāta]] medaļniece.

== Karjera ==
Ar slēpošanu sāka nodarboties septiņu gadu vecumā. Guvusi panākumus Pasaules čempionātā junioriem. 2014. gadā [[Valdifjemme|Valdifjemmē]] uzvarēja 5 km distancē klasiskajā stilā. Trīs reizes ieguvusi Pasaules junioru čempionāta sudraba godalgu stafetē. 2015. gadā [[Almati]] izcīnīja arī divas bronzas medaļas — individuālajā sprintā un 5 km distancē brīvajā stilā.

[[Pasaules kauss distanču slēpošanā|Pasaules kausa]] sacensībās debitēja {{dat|2014|3|1||bez}} [[Lahti]] sprintā. Piedalījusies {{oss|Z=2018|L=L}} [[Phjončhana|Phjončhanā]], kur izcīnīja bronzas medaļu stafetē, pārstāvot [[Olimpiskie sportisti no Krievijas 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|Olimpisko sportistu no Krievijas]] komandu. Individuāli labāko rezultātu sasniedza sprintā, ieņemot 4. vietu. {{dat|2018|12|30||bez}} Toblahā 10 km distancē brīvajā stilā izcīnīja savu pirmo uzvaru Pasaules kausa posmos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fis-ski.com/cross-country/cross-country-news-multimedia/news/2018-19/first-world-cup-win-for-natalia-nepryaeva |title=First World Cup win for Natalia Nepryaeva |language=en |date={{dat|2018|12|30||bez}} | website=fis-ski.com |accessdate={{dat|2021|3|10||bez}}}}&lt;/ref&gt; Tas bija arī viens no ''[[Tour de Ski]]'' posmiem. Divas reizes bijusi otrajā vietā ''Tour de Ski'' daudzdienu sacensību kopvērtējumā (2019. un 2020. gadā).

[[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|Pasaules čempionātā]] pirmo reizi piedalījās [[2019. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2019. gadā]] Zēfeldē. Tajā izcīnīja divas bronzas medaļas — 15 km skiatlonā un stafetē. 2018.—2019. gada Pasaules kausa sezonas kopvērtējumā izcīnīja 2. vietu. 2019. gadā piedalījusies Pasaules čempionātā rollerslēpošanā, kas norisinājās [[Madona|Madonā]], Latvijā. Tajā uzvarēja 10 km distancē klasiskajā stilā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/ziemas_sports/sleposana/08082019-olimpiskie_medalnieki_bolsunovs_un_neprja |title=Olimpiskie medaļnieki Boļšunovs un Ņeprjajeva Madonā uzvar PČ rollerslēpošanā |date={{dat|2019|8|8||bez}} |website=sportacentrs.com |accessdate={{dat|2021|3|10||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2019.—2020. gada Pasaules kausa sezonu noslēdza trešajā vietā kopvērtējumā. [[2021. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2021. gada Pasaules čempionātā]] izcīnīja sudraba medaļu stafetē, veicot pēdējo posmu.

2021.—2022. gada sezonā N. Ņeprjajeva uzvarēja ''[[Tour de Ski]]'' sacensību kopvērtējumā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fis-ski.com/en/cross-country/cross-country-news-multimedia/news/2021-22/natalia-nepryaeva-wins-tour-de-ski-2021-22 |title=Natalia Nepryaeva wins Tour de Ski 2021/22 |date={{dat|2022|1|4||bez}} |website=fis-ski.com |accessdate={{dat|2022|1|17||bez}}}}&lt;/ref&gt; {{oss|Z=2022|L=L}} [[Pekina|Pekinā]], pārstāvot [[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpiskās komitejas]] komandu, viņa izcīnīja visu medaļu komplektu: zelta medaļu stafetē, kā arī sudrabu skiatlonā un bronzas godalgu komandu sprintā. 2021.—2022. gada sezonā kļuva arī par Pasaules kausa kopvērtējuma uzvarētāju.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}

{{Krievijas sportists-aizmetnis}}
{{Olimpisko spēļu laureāts-aizmetnis}}
{{ziemas sports-aizmetnis}}

{{Olimpiskie čempioni distanču slēpošanā — 4 x 5 kilometru stafete sievietēm}}
{{DEFAULTSORT:Ņeprjajeva, Natālija}}
[[Kategorija:1995. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Tveras apgabalā dzimušie]]
[[Kategorija:Krievijas distanču slēpotāji]]
[[Kategorija:Krievijas Olimpiskās komitejas sportisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Distanču slēpotāji 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Distanču slēpotāji 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:2022. gada ziemas olimpisko spēļu medaļnieki]]
[[Kategorija:Krievijas Olimpiskās komitejas olimpiskie zelta medaļnieki]]
[[Kategorija:Krievijas Olimpiskās komitejas olimpiskie sudraba medaļnieki]]
[[Kategorija:Krievijas Olimpiskās komitejas olimpiskie bronzas medaļnieki]]
[[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki distanču slēpošanā]]
[[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki distanču slēpošanā]]
[[Kategorija:Olimpiskie bronzas medaļnieki distanču slēpošanā]]
[[Kategorija:Krievijas Nopelniem bagātie sporta meistari]]
[[Kategorija:Ar Draudzības ordeni apbalvotie (Krievija)]]</text>
      <sha1>6epv32xsemjpo13yl7h4cv1n9scprri</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Tatjana Sorina</title>
    <ns>0</ns>
    <id>479687</id>
    <revision>
      <id>3662095</id>
      <parentid>3653691</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T15:34:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>CommonsDelinker</username>
        <id>1319</id>
      </contributor>
      <comment>Izņemts attēls &quot;Russian_Olympic_Committee_flag.svg&quot;, jo [[commons:User:Ellywa|Ellywa]] to ir izdzēsis no [[Vikikrātuve]]s (iemesls: per [[:c:Commons:Deletion requests/File:Russian Olympic Committee flag.svg|]]).</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5779" xml:space="preserve">{{Sportista infokaste
 |               vārds = Tatjana Sorina
 |       piktogramma_1 = Cross country skiing pictogram.svg
 |   piktogramma_1 izm = 26px
 | piktogramma_1 saite = Distanču slēpošana
 |          vārds_orig = ''Татьяна Сорина''
 |              attēls = Tatiana Sorina (RUS) 2019.jpg
 |             att_izm = 220px
 |            paraksts = Tatjana Sorina 2019. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |         pilns vārds = 
 |      dzimtais vārds = 
 |              dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1994|4|13}}
 |             dz_viet = {{vieta|Krievija|Tjumeņa}}
 |             mir_dat = 
 |            mir_viet = 
 |             tautība = 
 |         dzīvesvieta = 
 |              garums = 
 |               svars = 
 |            karj ieņ = 
 |             iesauka = 
 |           mājaslapa = 
&lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
 |   pārstāvētā valsts = {{RUS}}
 |        sporta veids = [[distanču slēpošana]]
 |                klubs = 
 |          disciplīna = 
 |             kar_sāk = 
 |            kar_beig = 
 |        kar_sāk_amat = 
 |       kar_beig_amat = 
 |            treneris = 
 |         bij_treneri = 
 |           partneris = 
&lt;!------ Pasaules kausa informācija ------&gt;
 |           PK1_saite = Pasaules kauss distanču slēpošanā
 |           pk_debija = {{dat|2017|3|8||bez}}
 |           pk_beigas = 
 |              pk_sez = 
 |          pk_uzvaras = 
 |       pk_pjedestāli = 
 |           pk_tituli = 
 |         dist_tituli = 
 |         pk_lab sasn = 
&lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |           os_dalība = 
 |          os_medaļas = 
 |         os_lab sasn = 
&lt;!------ PČ informācija ------&gt;
 |            PČ_saite = Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā
 |           pč_dalība = 1 ([[2021. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2021]])
 |          pč_medaļas = 1 sudraba
 |         pč_lab sasn = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |              tituli = 
 |         augst rangs = 
 |              aģenti = 
 |          sasniegumi = 
 |               slavz = 
 |             dzimums = S
 |           atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |       rādīt_medaļas = jā
 |         headercolor = 
 |       medaļu tabula = 
{{MedalSport       | [[Attēls:cross country skiing pictogram.svg|20px]] [[Distanču slēpošana]]}}
{{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Ziemas olimpiskās spēles]]}}
{{MedalCountry     | [[Krievijas Olimpiskā komiteja]]}} 
{{MedalGold        | [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|Pekina 2022]] | [[Distanču slēpošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — 4 x 5 kilometru stafete sievietēm|4 × 5 km stafete]]}}
{{MedalCountry|&lt;br /&gt; Krievijas Slēpošanas federācija}}
{{Medal|Competition|[[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|Pasaules čempionāts]]}}
{{Medal|Silver|[[2021. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|Oberstdorfa 2021]]|4×5 km stafete}}
}}
'''Tatjana Sorina''' ({{val|ru|Татьяна Андреевна Сорина}}; dzimusi '''Aļošina''' ({{val|ru|Алёшина}}) {{dat|1994|4|13}} [[Tjumeņa|Tjumeņā]]) ir krievu [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]].

== Karjera ==
[[Pasaules kauss distanču slēpošanā|Pasaules kausa]] sacensībās debitēja {{dat|2017|3|8||bez}} [[Drammene|Drammenē]] ar 45. vietu sprinta kvalifikācijā. Pirmos punktus Pasaules kausa ieskaitē ieguva 2018. gada janvārī [[Drēzdene|Drēzdenē]], ieņemot 28. vietu sprintā. 2019.—2020. gada sezonu izlaida bērna piedzimšanas dēļ.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.skisport.ru/news/cross-country/103178/ |title=Егор Сорин: «Когда лыжница становится мамой, ей легче идти к цели» |language=ru |date={{dat|2020|5|15||bez}}|website=skisport.ru |accessdate={{dat|2021|3|10||bez}}}}&lt;/ref&gt;

2020. gada novembrī izcīnīja 2. vietu ''Nordic Opening'' sacensību kopvērtējumā, kas bija viņas pirmais pjedestāls Pasaules kausa posmos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fis-ski.com/en/cross-country/cross-country-news-multimedia/news/2020-21/unbeatable-johaug-wins-ruka-triple-maiden-podium-for-sorina |title=Unbeatable Johaug wins Mini Tour - maiden podium for Sorina |language=en |date={{dat|2020|11|29||bez}} | website=fis-ski.com |accessdate={{dat|2021|3|10||bez}}}}&lt;/ref&gt; [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|Pasaules čempionātā]] pirmo reizi piedalījās [[2021. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2021. gadā]] Oberstdorfā un izcīnīja sudraba medaļu stafetē. Individuāli labāko rezultātu sasniedza 10 km distancē brīvajā stilā, ieņemot 5. vietu.

[[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]], pārstāvot [[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpiskās komitejas]] komandu, viņa izcīnīja zelta medaļu stafetē.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}

{{Krievijas sportists-aizmetnis}}
{{ziemas sports-aizmetnis}}

{{Olimpiskie čempioni distanču slēpošanā — 4 x 5 kilometru stafete sievietēm}}
{{DEFAULTSORT:Sorina, Tatjana}}
[[Kategorija:1994. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Tjumeņas apgabalā dzimušie]]
[[Kategorija:Krievijas distanču slēpotāji]]
[[Kategorija:Krievijas Olimpiskās komitejas sportisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Distanču slēpotāji 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:2022. gada ziemas olimpisko spēļu medaļnieki]]
[[Kategorija:Krievijas Olimpiskās komitejas olimpiskie zelta medaļnieki]]
[[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki distanču slēpošanā]]
[[Kategorija:Ar Draudzības ordeni apbalvotie (Krievija)]]</text>
      <sha1>4bddt1gkyk3ct1xxiaqvc870x3wsnv4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Uļjana Ņigmatuļina</title>
    <ns>0</ns>
    <id>479922</id>
    <revision>
      <id>3662097</id>
      <parentid>3616613</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T15:34:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>CommonsDelinker</username>
        <id>1319</id>
      </contributor>
      <comment>Izņemts attēls &quot;Russian_Olympic_Committee_flag.svg&quot;, jo [[commons:User:Ellywa|Ellywa]] to ir izdzēsis no [[Vikikrātuve]]s (iemesls: per [[:c:Commons:Deletion requests/File:Russian Olympic Committee flag.svg|]]).</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7738" xml:space="preserve">{{Biatlonista infokaste
 |           vārds = Uļjana Ņigmatuļina
 |      vārds_orig = ''Ульяна Нигматуллина''
 |          attēls = Uliana Kaisheva.jpg
 |         att_izm = 220px
 |        paraksts = Uļjana Kaiševa 2017. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |     pilns vārds = 
 |  dzimtais vārds = 
 |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1994|3|8}}
 |         dz_viet = {{Vieta|Krievija|Udmurtija|Možga}}
 |         mir_dat = 
 |        mir_viet = 
 |         tautība = 
 |     dzīvesvieta = 
 |          valsts = {{RUS}}
 |         kar_sāk = 
 |        kar_beig = 
 |          augums = {{mērvienība|cm=175}}
 |           svars = {{mērvienība|kg=68}}
 |        karj ieņ = 
 |         iesauka = 
 |       mājaslapa = 
&lt;!------ Karjera ------&gt;
 |           klubs = CSKA
 |        treneris = 
 |     bij_treneri = 
 |          izlase = 
 |         statuss = 
&lt;!------ Pasaules kausa informācija ------&gt;
 |       pk_debija = {{dat|2015|12|18||bez}}
 |       pk_beigas = 
 |          pk_sez = 
 |      pk_uzvaras = 
 |   pk_pjedestāli = 
 |       pk_tituli = 
 |     pk_lab sasn = 
&lt;!------ PK distanču kopvērtējumi ------&gt;
 |   ind dist_sasn =
 |    sprints_sasn = 
 |       iedz_sasn = 
 |    masu st_sasn = 
&lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |       os_dalība = 2 ({{oss|Z=2018}}, {{oss|Z=2022}})
 |      os_medaļas = 1 sudraba, 1 bronzas
 |         os_sasn = 
&lt;!------ PČ informācija ------&gt;
 |       pč_dalība = 2 ([[2019. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2019]], [[2021. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2021]])
 |      pč_medaļas = 
 |         pč_sasn = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |            balv = 
 |           slavz = 
 |          aģenti = 
 |         dzimums = S
 |       atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |   rādīt_medaļas = jā
 |     headercolor = 
 |  medaltemplates = 
{{MedalCountry     | [[Krievijas Olimpiskā komiteja]]}} 
{{MedalSport       | [[Attēls:Biathlon pictogram.svg|20px]] [[Biatlons]]}}
{{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Ziemas olimpiskās spēles]]}}
{{MedalSilver     | [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|Pekina 2022]] | [[Biatlons 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — sieviešu stafete|Sieviešu stafete]]}}
{{MedalBronze      | [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|Pekina 2022]] | [[Biatlons 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — jauktā stafete|Jauktā stafete]]}}
}}

'''Uļjana Ņigmatuļina''' ({{val|ru|Ульяна Николаевна Нигматуллина}}; dzimusi '''Kaiševa''' (''Кайшева'') {{dat|1994|3|8}}) ir [[Krievija]]s [[biatloniste]].

== Karjera ==
Ar biatlonu sāka nodarboties 2004. gadā desmit gadu vecumā. Piedalījās [[2012. gada ziemas jaunatnes olimpiskās spēles|2012. gada ziemas jaunatnes olimpiskajās spēles]] [[Insbruka|Insbrukā]], kur izcīnīja trīs medaļas — bronzu sprintā, zeltu iedzīšanā un sudraba medaļu jauktajā biatlona un distanču slēpošanas stafetē. 2013. gada Pasaules čempionātā jauniešiem izcīnīja četras zelta medaļas. 2014. gadā startēja jau junioru konkurencē, iegūstot divas godalgas. Individuālajā distancē ieņēma trešo vietu, bet stafetes komandas sastāvā bija otrajā vietā. 2015. gada Pasaules čempionātā junioriem [[Raubiči|Raubičos]] vēlreiz izcīnīja sudraba medaļu stafetē. Izcīnījusi arī vairākas godalgas Eiropas čempionātos junioriem.

[[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] sacensībās debitēja {{dat|2015|12|18||bez}} [[Pokļuka|Pokļukā]] ar 62. vietu sprintā. 2017. gada janvārī [[Oberhofa|Oberhofā]] ieņēma 27. vietu sprintā, izcīnot savus pirmos punktus PK ieskaitē. Piedalījās {{oss|Z=2018|L=L}} [[Phjončhana|Phjončhanā]], startējot kā [[Olimpiskie sportisti no Krievijas 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|Olimpisko sportistu no Krievijas]] pārstāve. Labāko rezultātu individuāli sasniedza 15 km distancē, ieņemot 24. vietu. Jauktajā stafetē komanda finišēja 9. vietā.

[[Pasaules čempionāts biatlonā|Pasaules čempionātā]] pirmo reizi piedalījās [[2019. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2019. gadā]] [[Estešunda|Estešundā]]. Startēja tikai 15 km individuālajā distancē (60. vieta) un stafetē (5. vieta). {{dat|2021|1|10||bez}} PK posmā Oberhofā Krievijas komandas sastāvā uzvarēja jauktajā stafetē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.biathlonworld.com/news/detail/russia-mixed-relay-oberhof |title=Eduard Latypov Anchors Russia to Mixed Relay Triumph |language=en |date={{dat|2021|1|10||bez}} |website=biathlonworld.com|accessdate={{dat|2021|3|12||bez}}}}&lt;/ref&gt; Tā paša gada 24. janvārī [[Rasuna-Anterselva|Antholcā]] uzvarēja arī sieviešu stafetē, veicot pēdējo posmu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.biathlonworld.com/news/detail/antholz-2021-women-relay |title=Uliana Kaisheva Anchors Russia to Antholz Women’s Relay Win |language=en |date={{dat|2021|1|24||bez}} |website=biathlonworld.com|accessdate={{dat|2021|3|12||bez}}}}&lt;/ref&gt;

{{oss|Z=2022|L=L}} [[Pekina|Pekinā]] izcīnīja bronzas medaļu jauktajā stafetē un sudrabu sieviešu stafetē, pārstāvot [[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpiskās komitejas]] komandu.

== Karjeras rezultāti ==

=== Olimpiskās spēles ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|-
! Gads
! width=&quot;150&quot;| Vieta
! width=&quot;100&quot;| Individ. sac.
! width=&quot;100&quot;| Sprints
! width=&quot;100&quot;| Iedzīšana
! width=&quot;100&quot;| Masu starts
! width=&quot;100&quot;| Stafete
! width=&quot;100&quot;| Jauktā stafete
|-
| {{osv|Biatlons|2018|Ziemas|title=2018}}
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Dienvidkoreja}} [[Phjončhana]]
| 24.
| 33.
| 52.
| —
| —
| 9.
|-
| {{osv|Biatlons|2022|Ziemas|title=2022}}
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Ķīna}} [[Pekina]]
| 78.
| 13.
| 11.
| 17.
| {{medal-bg|silver}}| '''2.'''
| {{medal-bg|bronze}}| '''3.'''
|}

=== Pasaules čempionāts ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|-
! Gads
! width=&quot;150&quot;| Vieta
! width=&quot;100&quot;| Individ. sac.
! width=&quot;100&quot;| Sprints
! width=&quot;100&quot;| Iedzīšana
! width=&quot;100&quot;| Masu starts
! width=&quot;100&quot;| Stafete
! width=&quot;100&quot;| Jauktā stafete
|-
| [[2019. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2019]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Zviedrija}} [[Estešunda]]
| 60.
| —
| —
| —
| 5.
| —
|-
| [[2021. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2021]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Slovēnija}} [[Pokļuka]]
| 24.
| 36.
| 28.
| —
| 11.
| 9.
|}

=== Pasaules kausa kopvērtējums ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|-
! width=&quot;100&quot;| Sezona
! width=&quot;70&quot;| Vieta
|-
| [[2016.—2017. gada Pasaules kauss biatlonā|2016.—2017.]] || 73.
|-
| [[2017.—2018. gada Pasaules kauss biatlonā|2017.—2018.]] || 48.
|-
| [[2018.—2019. gada Pasaules kauss biatlonā|2018.—2019.]] || 56.
|-
| [[2020.—2021. gada Pasaules kauss biatlonā|2020.—2021.]] || 20.
|-
| [[2021.—2022. gada Pasaules kauss biatlonā|2021.—2022.]] || 25.
|}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}


{{DEFAULTSORT:Ņigmatuļina, Uļjana}}
[[Kategorija:1994. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Udmurtijā dzimušie]]
[[Kategorija:Krievijas biatlonisti]]
[[Kategorija:Krievijas Olimpiskās komitejas sportisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Biatlonisti 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Biatlonisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:2022. gada ziemas olimpisko spēļu medaļnieki]]
[[Kategorija:Krievijas Olimpiskās komitejas olimpiskie sudraba medaļnieki]]
[[Kategorija:Krievijas Olimpiskās komitejas olimpiskie bronzas medaļnieki]]
[[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki biatlonā]]
[[Kategorija:Olimpiskie bronzas medaļnieki biatlonā]]</text>
      <sha1>6aypj1n42zuh7bhp61os95ntn43us48</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>F. Marijs Ābrahams</title>
    <ns>0</ns>
    <id>484101</id>
    <revision>
      <id>3662010</id>
      <parentid>3652078</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T15:08:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, removed: Scarface using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2458" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
| vārds = F. Marijs Ābrahams
| vārds_orig = ''F. Murray Abraham''
| attēls = F Murray.Abraham cropped.jpg
| attēla izmērs = 
| komentārs = Ābrahams 2008. gadā
| dz. vārds = 
| dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1939|10|24}}
| dz. vieta = {{vieta|ASV|Pensilvānija|Pitsburga}}
| miršanas datums = 
| miršanas vieta = 
| citi vārdi = 
| nodarbošanās = aktieris
| darbības gadi = 1959—pašlaik
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 2
| paraksts = 
| mājaslapa = 
| akadēmijasbalva = [[57. Kinoakadēmijas balva|1984]] — [[Labākais aktieris galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|&quot;Labākais aktieris galvenajā lomā&quot;]]
| afibalva = 
| arielabalva = 
| BFTMAbalva = 
| cēzarabalva = 
| emibalva = 
| filmfarebalva = 
| geminibalva = 
| zeltapalmaszars = 
| zeltateļabalva = 
| zeltaglobusabalva = 
| zeltaavenesbalva = 
| gojasbalva = 
| gremībalva = 
| iftbalva = 
| lorensaolivjēbalva = 
| NAACPbalva = 
| nacionālāsfilmasbalva = 
| SAGbalva = 
| tonijasbalva = 
| apbalvojumi = 
| dzimums = V
}}'''F. Marijs Ābrahams''' ({{Val|en|F. Murray Abraham}}, dzimis {{Dat|1939|10|24}}) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] aktieris. Kļuvis plašāk pazīstams, kad 1984. gadā attēlojis [[Antonio Saljēri]] filmā &quot;[[Amadejs]]&quot; (1984), par ko viņš saņēma [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kā labākais aktieris, kā arī [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]].

Ābrahams piedalījies arī tādās filmās kā &quot;[[Visi prezidenta vīri]]&quot; (''All the President's Men'', 1976), &quot;[[Seja ar rētu]]&quot; (1983), &quot;[[Rozes vārds (filma)|Rozes vārds]]&quot; (1986), &quot;[[Pēdējais varonis]]&quot; (1993), &quot;[[Zvaigžņu ceļš: Sacelšanās]]&quot; (''Star Trek: Insurrection'', 1998), ''[[Finding Forrester]]'' (2000), &quot;[[Stāsts par Levinu Deivisu]]&quot; (2013) un &quot;[[Viesnīca &quot;Diženā Budapešta&quot;]]&quot; (2014). Piedalījies arī ''[[Showtime]]'' seriālā &quot;[[Svešais starp savējiem]]&quot; (2012—2018), par ko viņš tika divreiz nominēts [[Emmy balva]]i.

== Ārējās saites ==
{{Sisterlinks-inline}}
{{Aktieru ārējās saites}}

{{Aktieris-aizmetnis}}{{Labākais aktieris galvenajā lomā (Oskars)}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Ābrahams, F. Marijs}}
[[Kategorija:1939. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]]
[[Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvēji aktieri]]
[[Kategorija:Zelta globusa balvas ieguvēji]]
[[Kategorija:Pensilvānijā dzimušie]]</text>
      <sha1>hrsrolnlwd3ux57b48pa084xmuqxbv7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>AB InBev</title>
    <ns>0</ns>
    <id>484574</id>
    <revision>
      <id>3662084</id>
      <parentid>3645274</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T15:32:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: {{oficiālā mājaslapa| → {{Oficiālā tīmekļa vietne| (2) using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2926" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Uzņēmuma infokaste v2
| name             = ''AB InBev''
| native_name      = 
| logo             = Anheuser-Busch InBev Logo 2022.svg
| image            = 
| image_size       = 
| image_caption    = 
| caption          = 
| type             = publiska akciju sabiedrība
| traded_as        = 
| genre            = &lt;!-- Only used with media and publishing companies --&gt;
| fate             = 
| predecessor      = 
| successor        = 
| foundation       = [[2008]]. gads
| founder          = 
| defunct          = 
| location_city    = {{vieta|Beļģija|Flāmu Brabante|Lēvena}}
| location_country = 
| location         = 
| locations        = 
| area_served      = 
| key_people       = 
| industry         = [[pārtikas rūpniecība]]
| products         = [[alus]], [[dzēriens|dzērieni]]
| services         = 
| revenue          = 
| operating_income = 
| net_income       = 
| aum              = &lt;!-- Only used with financial services companies --&gt;
| assets           = 
| equity           = 
| owner            = 
| num_employees    = 
| parent           = 
| divisions        = 
| subsid           = 
| homepage         = {{oficiālā mājaslapa|https://www.ab-inbev.com/}}
| footnotes        = 
| intl             = 
}}

'''''Anheuser-Busch InBev SA/NV''''' jeb '''''AB InBev''''' ir globāla [[alus]] un dzērienu ražošanas kompānija, kurai 2020. gadā piederēja apmēram 630 alus zīmolu 150 valstīs. Uzņēmuma galvenā mītne atrodas [[Beļģija]]s pilsētā [[Lēvena|Lēvenā]]. Kompānijas operacionālais birojs atrodas [[Ņujorka|Ņujorkā]], kā arī vairākās citās pilsētās dažādos kontinentos.

Uzņēmums pozicionē alus zīmolus ''[[Budweiser]]'', ''[[Corona (alus)|Corona]]'' un ''[[Stella Artois]]'' kā globālus, ''[[Beck's]]'', ''[[Hoegaarden]]'' un ''[[Leffe]]'' kā starptautiskus, bet pārējos — kā lokālos zīmolus. Uzņēmums tiek kotēts ''[[Euronext]]'' biržā, kā arī [[Meksikas fondu birža|Meksikas fondu biržā]], ''[[JSE Limited]]'' biržā [[Johannesburga|Johannesburgā]] un [[Ņujorkas fondu birža|Ņujorkas fondu biržā]].

Uzņēmums nodibinājās 2008. gadā, kad uzņēmums ''[[InBev]]'', iegādājās ASV uzņēmumu ''[[Anheuser-Busch]]''. InBev savukārt bija nodibinājies 2004. gadā, apvienojoties beļģu ''[[Interbrew]]'' un brazīliešu ''[[Ambev]]''. Apvienotā kompānijā kļuva par lielāko alus ražotāju pasaulē apsteidzot konkurentu — britu ''[[SABMiller]]''. 2016. gadā ''AB InBev'' iegādājās arī ''SABMiller''.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* {{Oficiālā tīmekļa vietne|https://www.ab-inbev.com/}}

{{coord|50.88666580950708|N|4.706887119840615|E|display=title|type:landmark}}

{{Beļģija-aizmetnis}}
{{ekonomika-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Beļģijas uzņēmumi]]
[[Kategorija:Flāmu Brabante]]
[[Kategorija:Alus]]</text>
      <sha1>6igcx7od584a1yqjxi39d8rp7qqd6xg</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Austrijas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs</title>
    <ns>10</ns>
    <id>485027</id>
    <revision>
      <id>3662221</id>
      <parentid>3494173</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T16:06:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1412" xml:space="preserve">{{Navbox
|name = Austrijas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs 
|title = {{flaga|Austrija|empire}} [[Austrija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Austrijas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[File:Olympic rings without rims.svg|30px]]
| bodyclass= hlist
| image =
| titlestyle = background:#BFD7FF
| basestyle = background:#DDEBFF
| abovestyle = background: #D5E6FF
| belowstyle = background: #D5E6FF
| state = autocollapse
| above= '''Medaļas — 6 medaļas''' (3 sudraba un 3 bronzas medaļas)

| group1    = [[File:Silver medal.svg|16px]] Sudraba medaļa
| list1     = {{Navbox|subgroup
| basestyle = background:#D5E6FF;
 | group1   = {{osv|Peldēšana|1900|vasaras|image=yes}}
 | list1    = 
* [[Karls Ruberls]] 
* [[Oto Vāle]]
}}

| group2 = [[File:Bronze medal.svg|16px]] Bronzas medaļa
| list2  = {{Navbox|subgroup
| basestyle = background:#D5E6FF;
 | group1   = {{osv|Paukošana|1900|vasaras|image=yes}}
 | list1    = 
* [[Zīgfrīds Flešs]] 
* [[Milans Neraličs]] 
 | group2   = {{osv|Peldēšana|1900|vasaras|image=yes}}
 | list2    = 
* [[Karls Ruberls]] 
}}

}}&lt;noinclude&gt;
{{Collapsible option}}
[[Kategorija:1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki|*]]
[[Kategorija:1900. gada vasaras olimpisko spēļu veidnes]]
[[Kategorija:Austrijas olimpiskās veidnes|Medaļnieki 1900]]
[[Kategorija:Austrijas olimpiskie medaļnieki|1900]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>learhbkxgyufckwse2x7jqhlhq8amsz</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3662223</id>
      <parentid>3662221</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T16:06:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1350" xml:space="preserve">{{Navbox
|name = Austrijas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs 
|title = {{flaga|Austrija|empire}} [[Austrija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Austrijas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[File:Olympic rings without rims.svg|30px]]
| bodyclass= hlist
| image =
| titlestyle = background:#BFD7FF
| basestyle = background:#DDEBFF
| abovestyle = background: #D5E6FF
| belowstyle = background: #D5E6FF
| state = autocollapse
| above= '''Medaļas — 6 medaļas''' (3 sudraba un 3 bronzas medaļas)

| group1    = [[File:Silver medal.svg|16px]] Sudraba medaļa
| list1     = {{Navbox|subgroup
| basestyle = background:#D5E6FF;
 | group1   = {{osv|Peldēšana|1900|vasaras|image=yes}}
 | list1    = 
* [[Karls Ruberls]] 
* [[Oto Vāle]]
}}

| group2 = [[File:Bronze medal.svg|16px]] Bronzas medaļa
| list2  = {{Navbox|subgroup
| basestyle = background:#D5E6FF;
 | group1   = {{osv|Paukošana|1900|vasaras|image=yes}}
 | list1    = 
* [[Zīgfrīds Flešs]] 
* [[Milans Neraličs]] 
 | group2   = {{osv|Peldēšana|1900|vasaras|image=yes}}
 | list2    = 
* [[Karls Ruberls]] 
}}

}}&lt;noinclude&gt;
{{Collapsible option}}
[[Kategorija:1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki|*]]
[[Kategorija:1900. gada vasaras olimpisko spēļu veidnes]]
[[Kategorija:Austrijas olimpiskie medaļnieki|1900]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>7h0lor1asoliah6tzplcg7qo98y41ps</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3662573</id>
      <parentid>3662223</parentid>
      <timestamp>2022-07-29T11:13:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1305" xml:space="preserve">{{Navbox
|name = Austrijas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs 
|title = {{flaga|Austrija|empire}} [[Austrija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Austrijas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
| bodyclass= hlist
| image =
| titlestyle = background:#BFD7FF
| basestyle = background:#DDEBFF
| abovestyle = background: #D5E6FF
| belowstyle = background: #D5E6FF
| state = autocollapse
| above= '''Medaļas — 6 medaļas''' (3 sudraba un 3 bronzas medaļas)

| group1    = [[File:Silver medal.svg|16px]] Sudraba medaļa
| list1     = {{Navbox|subgroup
| basestyle = background:#D5E6FF;
 | group1   = {{osv|Peldēšana|1900|vasaras|image=yes}}
 | list1    = 
* [[Karls Ruberls]] 
* [[Oto Vāle]]
}}

| group2 = [[File:Bronze medal.svg|16px]] Bronzas medaļa
| list2  = {{Navbox|subgroup
| basestyle = background:#D5E6FF;
 | group1   = {{osv|Paukošana|1900|vasaras|image=yes}}
 | list1    = 
* [[Zīgfrīds Flešs]] 
* [[Milans Neraličs]] 
 | group2   = {{osv|Peldēšana|1900|vasaras|image=yes}}
 | list2    = 
* [[Karls Ruberls]] 
}}

}}&lt;noinclude&gt;
{{Collapsible option}}
[[Kategorija:1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki|*]]
[[Kategorija:1900. gada vasaras olimpisko spēļu veidnes]]
[[Kategorija:Austrijas olimpiskie medaļnieki|1900]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>nt6o242ahh1zyq072uxey0ccv1sbh03</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2021. gada Pasaules čempionāta hokejā izlašu sastāvi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>486037</id>
    <revision>
      <id>3662101</id>
      <parentid>3636387</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T15:34:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>CommonsDelinker</username>
        <id>1319</id>
      </contributor>
      <comment>Izņemts attēls &quot;Russian_Olympic_Committee_flag.svg&quot;, jo [[commons:User:Ellywa|Ellywa]] to ir izdzēsis no [[Vikikrātuve]]s (iemesls: per [[:c:Commons:Deletion requests/File:Russian Olympic Committee flag.svg|]]).</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="66022" xml:space="preserve">Šajā lapā ir apkopoti visu '''[[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā|2021. gada Pasaules čempionāta hokejā]]''' augstākās divīzijas '''izlašu sastāvi'''.

== A grupa ==

=== {{ih|BLR}} ===
* Galvenais treneris: {{Flaga|Baltkrievija}} [[Mihails Zaharovs]]

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; | {{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; | {{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; | Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; | Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 30
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-V}}
| [[Konstantīns Šostaks]]
| {{flaga|Krievija}} [[Permas &quot;Molot-Prikamie&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 31
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-V}}
| [[Denijs Teilors]]
| {{Flaga|Baltkrievija}} [[Minskas &quot;Dinamo&quot; (hokejs)|Minskas &quot;Dinamo&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 40
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-V}}
| [[Aleksejs Kolosovs]]
| {{Flaga|Baltkrievija}} [[Minskas &quot;Dinamo&quot; (hokejs)|Minskas &quot;Dinamo&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 2
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Iļja Solovjovs]]
| {{Flaga|Baltkrievija}} [[Minskas &quot;Dinamo&quot; (hokejs)|Minskas &quot;Dinamo&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 7
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Stepans Faļkovskis]]
| {{Flaga|Baltkrievija}} [[Minskas &quot;Dinamo&quot; (hokejs)|Minskas &quot;Dinamo&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 8
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Iļja Šinkevičs]]
| {{Flaga|Baltkrievija}} [[Minskas &quot;Dinamo&quot; (hokejs)|Minskas &quot;Dinamo&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 10
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Niks Beilens]]
| {{flaga|Krievija}} [[Čeļabinskas &quot;Traktor&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 14
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Jevgeņijs Ļisovecs]]
| {{flaga|Krievija}} [[Ufas &quot;Salavat Julajev&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 18
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Kristians Henkels]]
| {{flaga|Krievija}} [[Kazaņas &quot;Ak Bars&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 21
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Vladislavs Kodola]]
| {{flaga|Krievija}} [[Čerepovecas &quot;Severstal&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 73
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Dmitrijs Znaharenko]]
| {{Flaga|Baltkrievija}} [[Minskas &quot;Dinamo&quot; (hokejs)|Minskas &quot;Dinamo&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 85
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Andrejs Antonovs]]
| {{Flaga|Baltkrievija}} [[Minskas &quot;Yunost&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 89
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Dmitrijs Korobovs]]
| {{flaga|Krievija}} [[Ufas &quot;Salavat Julajev&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 94
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Vladislavs Jerjomenko]]
| {{Flaga|Baltkrievija}} [[Minskas &quot;Yunost&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 9
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Staņislavs Lopačuks]]
| {{Flaga|Baltkrievija}} [[Minskas &quot;Yunost&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 12
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Aleksejs Protass]]
| {{flaga|ASV}} [[Hēršijas &quot;Bears&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 13
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Mihails Stefanovičs]]
| {{Flaga|Baltkrievija}} [[Minskas &quot;Yunost&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 15
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Artjoms Demkovs]]
| {{Flaga|Baltkrievija}} [[Minskas &quot;Dinamo&quot; (hokejs)|Minskas &quot;Dinamo&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 16
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Džefs Plats]]
| {{flaga|Krievija}} [[Ufas &quot;Salavat Julajev&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 17
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Jegors Šarangovičs]]
| {{flaga|ASV}} [[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 19
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Ņikita Komarovs]]
| {{flaga|Krievija}} [[Omskas &quot;Avangard&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 22
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Fransiss Parē]]
| {{Flaga|Baltkrievija}} [[Minskas &quot;Dinamo&quot; (hokejs)|Minskas &quot;Dinamo&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 74
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Sergejs Kosticins]]
| {{flaga|Slovākija}} [[Bratislavas &quot;Capitals&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 81
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Sjarhejs Drozds]]
| {{Flaga|Baltkrievija}} [[Minskas &quot;Yunost&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 88
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Germans Ņesterovs]]
| {{Flaga|Baltkrievija}} ''[[HK Gomel]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 90
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Daņila Klimovičs]]
| {{Flaga|Baltkrievija}} ''[[HC Dinamo Molodechno]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 92
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Šeins Prinss]]
| {{Flaga|Baltkrievija}} [[Minskas &quot;Dinamo&quot; (hokejs)|Minskas &quot;Dinamo&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 93
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Aleksejs Belevičs]]
| {{flaga|Krievija}} [[Ņižņijnovgorodas &quot;Torpedo&quot;]]
|-
|}

&lt;small&gt;Avots: [https://www.iihf.com/lv/events/2021/wm/teams/roster/19310/belarus IIHF]&lt;/small&gt;

=== {{ih|CZE}} ===
* Galvenais treneris: {{Flaga|Čehija}} [[Filips Pešāns]]

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; | {{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; | {{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; | Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; | Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 30
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-V}}
| [[Šimons Hrubecs]]
| {{flaga|Krievija}} [[Omskas &quot;Avangard&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 35
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-V}}
| [[Romāns Vils]]
| {{flaga|Krievija}} [[Čeļabinskas &quot;Traktor&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 3
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Libors Hājeks]]
| {{flaga|ASV}} [[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 6
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Davids Musils]]
| {{Flaga|Čehija}} [[Tršinecas &quot;Oceláři&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 9
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Davids Sklenička]]
| {{Flaga|Somija}} [[Helsinku &quot;Jokerit&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 8
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Iļja Šinkevičs]]
| {{Flaga|Baltkrievija}} [[Minskas &quot;Dinamo&quot; (hokejs)|Minskas &quot;Dinamo&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 17
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Filips Hroneks]]
| {{flaga|ASV}} [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 31
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Lukašs Kloks]]
| {{Flaga|Somija}} [[Raumas &quot;Lukko&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 60
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Mihāls Moravčiks]]
| {{Flaga|Somija}} [[Tamperes &quot;Tappara&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 74
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Ondršejs Vitāseks]]
| {{Flaga|Čehija}} [[Liberecas &quot;Bílí Tygři&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 88
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Libors Šulāks]]
| {{Flaga|Somija}} [[Oulu &quot;Kärpät&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 11
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Filips Zadina]]
| {{flaga|ASV}} [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 13
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Jakubs Vrāna]]
| {{flaga|ASV}} [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 14
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Adams Musils]]
| {{Flaga|Čehija}} [[Liberecas &quot;Bílí Tygři&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 18
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Dominiks Kubalīks]]
| {{flaga|ASV}} [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 19
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Jakubs Fleks]]
| {{Flaga|Čehija}} ''[[HC Karlovy Vary]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 25
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Radans Lencs]]
| {{Flaga|Čehija}} [[Liberecas &quot;Bílí Tygři&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 43
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Jans Kovāržs]]
| {{Flaga|Šveice}} ''[[EV Zug]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 44
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Matejs Stranskis]]
| {{Flaga|Čehija}} [[Tršinecas &quot;Oceláři&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 52
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Miheils Spačeks]]
| {{Flaga|Čehija}} [[Tršinecas &quot;Oceláři&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 67
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Jirži Smejkals]]
| {{Flaga|Somija}} [[Tamperes &quot;Tappara&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 69
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Lukāšs Radils]]
| {{flaga|Krievija}} [[Maskavas &quot;Spartak&quot; (hokejs)|Maskavas &quot;Spartak&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 72
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Filips Hitils]]
| {{flaga|ASV}} [[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 78
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Robins Hanzls]]
| {{flaga|Krievija}} [[Maskavas &quot;Spartak&quot; (hokejs)|Maskavas &quot;Spartak&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 79
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Tomāšs Zahorna]]
| {{Flaga|Čehija}} [[Pardubices &quot;Dinamo&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 92
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Jirži Sekāčs]]
| {{flaga|Krievija}} [[Omskas &quot;Avangard&quot;]]
|}

&lt;small&gt;Avots: [https://www.iihf.com/lv/events/2021/wm/teams/roster/19306/czech-republic IIHF]&lt;/small&gt;

=== {{ih|DEN}} ===
* Galvenais trenerisː{{Flaga|Dānija}} [[Heincs Ēlers]]

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; | {{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; | {{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; | Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; | Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |1
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
| [[Frederiks Dihovs]]
| {{flaga|Dānija}} [[Odenses &quot;Bulldogs&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 32
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-V}}
| [[Sebastians Dāms]]
| {{Flaga|Austrija}} ''[[EC KAC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 15
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Matiass Lasens]]
| {{Flaga|Zviedrija}} [[Malmes &quot;Redhawks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 22
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Markuss Lauridsens]]
| {{Flaga|Zviedrija}} [[Malmes &quot;Redhawks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 25
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Olivers Lauridsens]]
| {{Flaga|Zviedrija}} [[Malmes &quot;Redhawks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 28
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Emils Kristensens]]
| {{Flaga|Vācija}} [[Švenningenes &quot;Wild Wings&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 41
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Jespers Jensens|Jespers Jensens Ābo]]
| {{Flaga|Zviedrija}} [[Malmes &quot;Redhawks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 47
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Olivers Larsens]]
| {{Flaga|Zviedrija}} ''[[IK Oskarshamn]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 48
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Nikolass Jensens]]
| {{Flaga|Vācija}} ''[[Düsseldorfer EG]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 10
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Niklass Andersens]]
| {{flaga|Vācija}} ''[[Fischtown Pinguins]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 11
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Aleksandrs Trū]]
| {{flaga|ASV}} [[Sanhosē &quot;Barracuda&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 17
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Niklass Jensens]]
| {{Flaga|Somija}} [[Helsinku &quot;Jokerit&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 29
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Mortens Madsens]]
| {{Flaga|Zviedrija}} ''[[Timra IK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 33
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Jūliāns Jakobsens]]
| {{flaga|Dānija}} [[Olborgas &quot;Pirates&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 38
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Mortens Poulsens]]
| {{flaga|Dānija}} [[Herningas &quot;Blue Fox&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 40
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Jespers Jensens (hokejsts, dzimis 1987. gadā)|Jespers Jensens]]
| {{flaga|Dānija}} [[Frederikshavnas &quot;White Hawks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 43
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Niklass Hards]]
| {{Flaga|Dānija}} ''[[Rungsted Ishockey Klub]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 50
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Matiass Bau]]
| {{flaga|Dānija}} [[Herningas &quot;Blue Fox&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 72
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Nikolajs Maiers]]
| {{Flaga|Somija}} [[Pori &quot;Ässät&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 75
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Matiass Froms]]
| {{Flaga|Vācija}} ''[[Düsseldorfer EG]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 89
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Mikels Bedkers]]
| {{flaga|Šveice}} ''[[HC Lugano]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 95
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Niks Olsens]]
| {{Flaga|Zviedrija}} ''[[Södertälje SK]]''
|}

&lt;small&gt;Avots: [https://www.iihf.com/lv/events/2021/wm/teams/roster/19309/denmark IIHF]&lt;/small&gt;

=== [[Krievijas hokeja izlase|KOK]] ===
* Galvenais treneris: {{Flaga|Krievija}} [[Valērijs Bragins]]

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; | {{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; | {{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; | Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; | Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 31
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-V}}
| [[Aleksandrs Samsonovs]]
| {{flaga|Krievija}} [[Sanktpēterburgas SKA]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 60
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-V}}
| [[Ivans Bočarovs]]
| {{flaga|Krievija}} [[Maskavas &quot;Dinamo&quot; (hokejs)|Maskavas &quot;Dinamo&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 2
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Artjoms Zubs]]
| {{Flaga|Kanāda}} [[Otavas &quot;Senators&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 4
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Vladislavs Gavrikovs]]
| {{flaga|ASV}} [[Kolumbusas &quot;Blue Jackets&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 9
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Ivans Provorovs]]
| {{flaga|ASV}} [[Filadelfijas &quot;Flyers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 16
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Ņikita Zadorovs]]
| {{flaga|ASV}} [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 27
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Igors Ožiganovs]]
| {{flaga|Krievija}} [[Sanktpēterburgas SKA]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 87
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Rušans Rafikovs]]
| {{flaga|Krievija}} [[Jaroslavļas &quot;Lokomotiv&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 98
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Grigorijs Dronovs]]
| {{flaga|Krievija}} [[Magņitogorskas &quot;Metallurg&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 8
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Ivans Morozovs]]
| {{flaga|Krievija}} [[Sanktpēterburgas SKA]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 11
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Dmitrijs Voronkovs]]
| {{flaga|Krievija}} [[Kazaņas &quot;Ak Bars&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 15
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Pāvels Karnauhovs]]
| {{flaga|Krievija}} [[Maskavas CSKA (hokejs)|Maskavas CSKA]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 21
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Konstantīns Okulovs]]
| {{flaga|Krievija}} [[Maskavas CSKA (hokejs)|Maskavas CSKA]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 25
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Mihails Grigorenko]]
| {{flaga|ASV}} [[Kolumbusas &quot;Blue Jackets&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 37
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Jevgeņijs Timkins]]
| {{flaga|RUS}} [[Sanktpēterburgas SKA]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 57
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Artjoms Švecs-Rogovojs]]
| {{flaga|Krievija}} [[Sanktpēterburgas SKA]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 58
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Antons Slepiševs]]
| {{flaga|Krievija}} [[Maskavas CSKA (hokejs)|Maskavas CSKA]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 71
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Antons Burdasovs]]
| {{flaga|Krievija}} [[Sanktpēterburgas SKA]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 72
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Emils Gaļimovs]]
| {{flaga|Krievija}} [[Sanktpēterburgas SKA]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 78
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Maksims Šalunovs]]
| {{flaga|Krievija}} [[Maskavas CSKA (hokejs)|Maskavas CSKA]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 81
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Vladislavs Kameņevs]]
| {{flaga|Krievija}} [[Sanktpēterburgas SKA]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 94
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Aleksandrs Barabanovs]]
| {{flaga|ASV}} [[Sanhosē &quot;Sharks&quot;]]
|}

&lt;small&gt;Avots: [https://www.iihf.com/lv/events/2021/wm/teams/roster/19304/russia IIHF]&lt;/small&gt;

=== {{ih|GBR}} ===
* Galvenais treneris: {{Flaga|Lielbritānija}} [[Pīts Rasels]]

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; | {{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; | {{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; | Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; | Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 1
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-V}}
| [[Džeksons Vistls]]
| {{flaga|Lielbritānija}} [[Notingemas &quot;Panthers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 33
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-V}}
| [[Bens Baunss]]
| {{flaga|Lielbritānija}} [[Notingemas &quot;Panthers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 34
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-V}}
| [[Džordans Hidlijs]]
| {{flaga|Lielbritānija}} [[Koventri &quot;Blaze&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 2
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Dalass Erhārds]]
| {{flaga|Lielbritānija}} [[Mančestras &quot;Storm&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 11
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Marks Gersaids]]
| {{flaga|Lielbritānija}} [[Notingemas &quot;Panthers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 13
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Deivids Filipss]]
| {{flaga|Lielbritānija}} [[Šefīldas &quot;Steelers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 17
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Marks Ričardsons]]
| {{flaga|Vācija}} [[Rote Teufel Bad Nauheim]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 23
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Pols Svindlehērsts]]
| {{flaga|Lielbritānija}} [[Koventri &quot;Blaze&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 24
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Džošs Tetlovs]]
| {{flaga|Lielbritānija}} [[Koventri &quot;Blaze&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 28
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Bens O'Konors]]
| {{flaga|Lielbritānija}} [[Šefīldas &quot;Steeldogs&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 44
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Sems Džounss]]
| {{flaga|Lielbritānija}} [[Šefīldas &quot;Steelers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 58
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Deivids Klementss]]
| {{flaga|Lielbritānija}} [[Koventri &quot;Blaze&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 5
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Bens Deiviss (hokejists)|Bens Deiviss]]
| {{flaga|Lielbritānija}} [[Mančestras &quot;Storm&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 7
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Roberts Lašovics]]
| {{flaga|Lielbritānija}} [[Notingemas &quot;Panthers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 8
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Metjū Maierss]]
| {{flaga|Lielbritānija}} [[Šefīldas &quot;Steelers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 9
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Brets Perlīni]]
| {{flaga|Lielbritānija}} [[Notingemas &quot;Panthers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 14
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Liams Kērkss]]
| {{flaga|Lielbritānija}} [[Šefīldas &quot;Steelers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 16
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Sems Dagans]]
| {{flaga|Lielbritānija}} [[Koventri &quot;Blaze&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 18
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Lūiss Huks]]
| {{flaga|Lielbritānija}} [[Notingemas &quot;Panthers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 19
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Lūks Ferara]]
| {{flaga|Lielbritānija}} [[Koventri &quot;Blaze&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 20
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Džonatans Filipss]]
| {{flaga|Lielbritānija}} [[Šefīldas &quot;Steelers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 21
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Maiks Hemonds]]
| {{flaga|Lielbritānija}} [[Koventri &quot;Blaze&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 59
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Ross Vīnuss]]
| {{flaga|Lielbritānija}} [[Koventri &quot;Blaze&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 63
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Brendens Konolijs]]
| {{flaga|Lielbritānija}} [[Šefīldas &quot;Steelers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 74
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Olivers Beteridžs]]
| {{flaga|Lielbritānija}} [[Notingemas &quot;Panthers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 75
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Roberts Dauds]]
| {{flaga|Lielbritānija}} [[Šefīldas &quot;Steelers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 89
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Kīrens Longs]]
| {{flaga|Lielbritānija}} [[Mančestras &quot;Storm&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 91
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Bens Leiks]]
| {{flaga|Lielbritānija}} [[Mančestras &quot;Storm&quot;]]
|}

&lt;small&gt;Avots: [https://www.iihf.com/lv/events/2021/wm/teams/roster/19311/great-britain IIHF]&lt;/small&gt;

=== {{ih|SVK}} ===
* Galvenais treneris: {{Flaga|Kanāda}} [[Kreigs Remzijs]]

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; | {{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; | {{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; | Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; | Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 33
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-V}}
| [[Jūliuss Hudāčeks]]
| {{flaga|Krievija}} [[Maskavas &quot;Spartak&quot; (hokejs)|Maskavas &quot;Spartak&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 35
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-V}}
| [[Adams Huska]]
| {{flaga|ASV}} [[Hartfordas &quot;Wolf Pack&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 42
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-V}}
| [[Braņislavs Konrāds]]
| {{Flaga|Čehija}} ''[[HC Olomouc]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 3
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Adams Jānošīks]]
| {{Flaga|Zviedrija}} ''[[IK Oskarshamn]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 5
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Šimons Nemecs]]
| {{Flaga|Slovākija}} ''[[HK Nitra]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 7
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Mario Grmans]]
| {{Flaga|Somija}} [[Lapēnrantas &quot;SaiPa&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 22
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Samuels Kņažko]]
| {{Flaga|Somija}} ''[[Turku TPS]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 28
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Martins Gernats]]
| {{Flaga|Čehija}} [[Tršinecas &quot;Oceláři&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 29
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Mihals Ivans]]
| {{flaga|Slovākija}} ''[[HKM Zvolen]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 44
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Mislavs Rosandičs]]
| {{Flaga|Čehija}} [[Liberecas &quot;Bílí Tygři&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 48
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Daniels Gahulinecs]]
| {{Flaga|Slovākija}} ''[[HC 07 Detva]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 65
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Martins Bučko]]
| {{Flaga|Čehija}} ''[[HC Pardubice]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 71
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Mareks Djaloga]]
| {{Flaga|Čehija}} ''[[HC Pardubice]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 8
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Pavols Skalickis]]
| {{Flaga|Somija}} [[Raumas &quot;Lukko&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 12
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Milošs Kelemens]]
| {{flaga|Slovākija}} ''[[HKM Zvolen]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 13
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Mihals Krištofs]]
| {{Flaga|Somija}} [[Oulu &quot;Kärpät&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 16
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Roberts Lantoši]]
| {{Flaga|Slovākija}} ''[[HK Nitra]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 17
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Dāvids Bucs]]
| {{Flaga|Slovākija}} [[Bratislavas &quot;Capitals&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 19
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Matušs Sukeļs]]
| {{Flaga|Čehija}} [[Prāgas &quot;Sparta&quot; (hokejs)|Prāgas &quot;Sparta&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 23
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Adams Liška]]
| {{flaga|Krievija}} [[Čerepovecas &quot;Severstal&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 27
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Mareks Hriviks]]
| {{Flaga|Zviedrija}} ''[[Leksands IF]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 34
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Peters Selāriks]]
| {{Flaga|Zviedrija}} ''[[Leksands IF]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 40
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Milošs Romans]]
| {{Flaga|Čehija}} [[Tršinecas &quot;Oceláři&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 60
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Jurajs Slafkovskis]]
| {{Flaga|Somija}} ''[[Turku TPS]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 67
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Marians Studeničs]]
| {{flaga|ASV}} [[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 77
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Martins Faško-Rudāšs]]
| {{Flaga|Slovākija}} ''[[HC 05 Banska Bystrica]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 88
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Kristiāns Pospīšils]]
| {{Flaga|Somija}} [[Raumas &quot;Lukko&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 89
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Adriāns Holešinskis]]
| {{Flaga|Slovākija}} ''[[HK Nitra]]''
|}

&lt;small&gt;Avots: [https://www.iihf.com/lv/events/2021/wm/teams/roster/19308/slovakia IIHF]&lt;/small&gt;

=== {{ih|SUI}} ===
* Galvenais treneris: {{Flaga|SUI}} [[Patriks Fišers]]

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; | {{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; | {{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; | Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; | Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 20
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-V}}
| [[Reto Berra]]
| {{flaga|Šveice}} ''[[HC Fribourg-Gottéron]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 50
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-V}}
| [[Melvins Nifelers]]
| {{Flaga|Šveice}} ''[[Rapperswil-Jona Lakers]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 63
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-V}}
| [[Leonardo Dženoni]]
| {{Flaga|Šveice}} ''[[EV Zug]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 2
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Santeri Alatalo]]
| {{Flaga|Šveice}} ''[[EV Zug]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 16
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Rafaels Diass]]
| {{Flaga|Šveice}} ''[[EV Zug]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 24
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Tobiass Gaisers]]
| {{Flaga|Šveice}} ''[[EV Zug]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 25
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Mirko Millers]]
| {{flaga|Zviedrija}} ''[[Leksands IF]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 55
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Romēns Lefels]]
| {{Flaga|Šveice}} ''[[HC Lugano]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 65
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Ramons Unterzanders]]
| {{Flaga|Šveice}} ''[[SC Bern]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 86
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Janiss Mozers]]
| {{Flaga|Šveice}} ''[[EHC Biel]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 97
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Jonass Zīgentālers]]
| {{flaga|ASV}} [[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 8
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Vensāns Praplāns]]
| {{Flaga|Šveice}} ''[[SC Bern]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 10
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Andress Ambīls]]
| {{Flaga|Šveice}} ''[[HC Davos]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 13
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Niko Hišīrs]]
| {{flaga|ASV}} [[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 15
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Gregorijs Hofmanis]]
| {{Flaga|Šveice}} ''[[EV Zug]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 23
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Filips Kuraševs]]
| {{flaga|ASV}} [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 28
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Tīmo Meiers]]
| {{flaga|ASV}} [[Sanhosē &quot;Sharks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 59
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Dario Simions]]
| {{Flaga|Šveice}} ''[[EV Zug]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 60
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Tristans Šervē]]
| {{Flaga|Šveice}} ''[[SC Bern]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 61
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Fabriss Hercogs]]
| {{Flaga|Šveice}} ''[[HC Davos]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 71
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Enzo Korvi]]
| {{Flaga|Šveice}} ''[[HC Davos]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 85
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Svens Andrigeto]]
| {{Flaga|Šveice}} [[Cīrihes &quot;Lions&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 88
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Kristofs Berči]]
| {{Flaga|Šveice}} ''[[Lausanne HC]]''
|}

&lt;small&gt;Avots: [https://www.iihf.com/lv/events/2021/wm/teams/roster/19307/switzerland IIHF]&lt;/small&gt;

=== {{ih|SWE}} ===
* Galvenais treneris: {{Flaga|SWE}} [[Jūhans Garpenlēvs]]

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; | {{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; | {{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; | Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; | Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |30
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Viktors Fasts]]
| {{flaga|Zviedrija}} ''[[Växjö Lakers]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 39
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-V}}
| [[Ādams Reideborns]]
| {{flaga|Krievija}} [[Kazaņas &quot;Ak Bars&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 3
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Klāss Dālbeks]]
| {{flaga|Krievija}} [[Maskavas CSKA (hokejs)|Maskavas CSKA]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 7
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Henriks Tēmerness]]
| {{Flaga|Šveice}} ''[[Genève-Servette HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 20
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Lorenss Piluts]]
| {{flaga|Krievija}} [[Čeļabinskas &quot;Traktor&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 27
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Nilss Lundkvists]]
| {{flaga|Zviedrija}} ''[[Luleå HF]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 32
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Magnuss Nīgrens]]
| {{Flaga|Šveice}} ''[[HC Davos]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 50
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Viktors Lēvs]]
| {{flaga|Somija}} [[Helsinku &quot;Jokerit&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 64
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Jūnatans Pūdass]]
| {{flaga|Somija}} [[Helsinku &quot;Jokerit&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 9
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Adrians Kempe]]
| {{flaga|ASV}} [[Losandželosas &quot;Kings&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 12
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Makss Friberjs]]
| {{flaga|Zviedrija}} ''[[Frölunda HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 15
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Pontuss Holmberjs]]
| {{flaga|Zviedrija}} ''[[Växjö Lakers]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 17
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Pērs Lindholms]]
| {{flaga|Zviedrija}} ''[[Skelefteo AIK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 19
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Markuss Sērensens]]
| {{flaga|ASV}} [[Sanhosē &quot;Sharks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 24
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Oskars Lindberjs]]
| {{flaga|Krievija}} [[Maskavas &quot;Dinamo&quot; (hokejs)|Maskavas &quot;Dinamo&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 29
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Mario Kempe]]
| {{flaga|Krievija}} [[Maskavas CSKA (hokejs)|Maskavas CSKA]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 37
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Īsaks Lundestrems]]
| {{flaga|ASV}} [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 40
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Andrēass Vingerli]]
| {{flaga|Zviedrija}} ''[[Skelefteo AIK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 48
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Kārls Klingberjs]]
| {{Flaga|Šveice}} ''[[EV Zug]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 67
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Rikards Rakels]]
| {{flaga|ASV}} [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 68
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Viktors Olofsons]]
| {{flaga|ASV}} [[Bufalo &quot;Sabres&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 70
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Deniss Rasmusens]]
| {{flaga|Krievija}} [[Magņitogorskas &quot;Metallurg&quot;]]
|}

&lt;small&gt;Avots: [https://www.iihf.com/lv/events/2021/wm/teams/roster/19305/sweden IIHF]&lt;/small&gt;

== B grupa ==

=== {{ih|USA}} ===
* Galvenais treneris: {{Flaga|USA}} [[Džeks Kapjuano]]

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; | {{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; | {{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; | Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; | Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 29
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-V}}
| [[Džeiks Etingers]]
| {{flaga|ASV}} [[Dalasas &quot;Stars&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 31
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-V}}
| [[Entonijs Stolarzs]]
| {{flaga|ASV}} [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 40
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-V}}
| [[Kals Pītersens]]
| {{flaga|ASV}} [[Losandželosas &quot;Kings&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 2
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Raiens Šī]]
| {{flaga|ASV}} [[Teksasas &quot;Stars&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 3
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Mets Rojs]]
| {{flaga|ASV}} [[Losandželosas &quot;Kings&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 4
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Konors Makijs]]
| {{Flaga|Kanāda}} [[Kalgari &quot;Flames&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 5
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Ādams Klendenings]]
| {{flaga|ASV}} [[Klīvlendas &quot;Monsters&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 6
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Kriss Vaidmens]]
| {{flaga|Krievija}} [[Ņižņijnovgorodas &quot;Torpedo&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 8
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Mets Tenisons]]
| {{flaga|ASV}} [[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 39
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Zeks Džounss]]
| {{flaga|ASV}} [[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 55
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Mets Heliksons]]
| {{flaga|ASV}} [[Bingemtonas &quot;Devils&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 86
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Kristians Volanins]]
| {{flaga|ASV}} [[Losandželosas &quot;Kings&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 11
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Braiens Boils]]
| {{flaga|ASV}} [[Floridas &quot;Panthers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 12
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Trevors Mūrs]]
| {{flaga|ASV}} [[Losandželosas &quot;Kings&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 16
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Raiens Donato]]
| {{flaga|ASV}} [[Sanhosē &quot;Sharks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 18
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Džeks Drūrijs]]
| {{flaga|Zviedrija}} ''[[Växjö Lakers]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 19
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Džeisons Robertsons]]
| {{flaga|ASV}} [[Dalasas &quot;Stars&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 21
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Kevins Rūnijs]]
| {{flaga|ASV}} [[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 24
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Saša Hmelevskis]]
| {{flaga|ASV}} [[Sanhosē &quot;Sharks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 43
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Kolins Blekvels]]
| {{flaga|ASV}} [[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 50
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Eriks Robinsons]]
| {{flaga|ASV}} [[Kolumbusas &quot;Blue Jackets&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 62
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Kevins Lebanks]]
| {{flaga|ASV}} [[Sanhosē &quot;Sharks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 72
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Teidžs Tompsons]]
| {{flaga|ASV}} [[Bufalo &quot;Sabres&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 83
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Konors Gārlands]]
| {{flaga|ASV}} [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 89
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Džastins Abdelkaders]]
| {{Flaga|Šveice}} ''[[EV Zug]]''
|}

&lt;small&gt;Avots: [https://www.iihf.com/lv/events/2021/wm/teams/roster/19314/united-states IIHF]&lt;/small&gt;

=== {{ih|ITA}} ===
* Galvenais treneris: {{Flaga|CAN}} [[Gregs Airlends]]

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; | {{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; | {{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; | Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; | Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 29
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-V}}
| [[Davide Fadani]]
| {{flaga|Šveice}} ''[[HC Lugano]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 31
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-V}}
| [[Demjens Klara]]
| {{Flaga|Austrija}} ''[[EC Red Bull Salzburg]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 32
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-V}}
| [[Džastins Facio]]
| {{flaga|Itālija}} ''[[HC Bolzano]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 6
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Pīters Spornbergers]]
| {{Flaga|Vācija}} ''[[EHC Freiburg]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 17
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Lorenco Kaseti]]
| {{flaga|Itālija}} ''[[Asiago Hockey 1935|Asiago Hockey]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 21
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Daniels Glira]]
| {{Flaga|Itālija}} ''[[HC Pustertal Wölfe]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 23
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Stefano Marketī]]
| {{flaga|Itālija}} ''[[Asiago Hockey 1935|Asiago Hockey]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 37
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Fils Pjetroniro]]
| {{flaga|Itālija}} ''[[SG Cortina]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 44
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Gregorio Džioss]]
| {{flaga|Itālija}} ''[[SHC Fassa]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 68
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Sebastiano Sorakrepa]]
| {{flaga|Šveice}} ''[[HC Thurgau]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 10
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Stefano Džiliati]]
| {{flaga|Itālija}} ''[[HC Bolzano]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 13
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Pīters Hokoflers]]
| {{Flaga|Austrija}} ''[[EC Red Bull Salzburg]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 14
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Tomass Galimberti]]
| {{flaga|Itālija}} ''[[Eppan Pirates]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 19
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Rafaels Andergasens]]
| {{Flaga|Itālija}} ''[[HC Pustertal Wölfe]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 22
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Simons Pitšīlers]]
| {{flaga|Itālija}} ''[[HC Bolzano]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 26
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Angelo Mičeli]]
| {{flaga|Itālija}} ''[[HC Bolzano]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 46
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Ivans Deluka]]
| {{flaga|Itālija}} ''[[HC Bolzano]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 81
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Antonī Bardaro]]
| {{flaga|Itālija}} ''[[HC Bolzano]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 91
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Marko Rosa]]
| {{flaga|Itālija}} ''[[Asiago Hockey 1935|Asiago Hockey]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 92
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Alekss Petans]]
| {{flaga|Ungārija}} ''[[Fehérvár AV19]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 93
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Luka Frigo]]
| {{flaga|Itālija}} ''[[HC Bolzano]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 94
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Daniels Franks]]
| {{flaga|Itālija}} ''[[HC Bolzano]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 95
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Marko Magnabosko]]
| {{flaga|Itālija}} ''[[Asiago Hockey 1935|Asiago Hockey]]''
|}

&lt;small&gt;Avots: [https://www.iihf.com/lv/events/2021/wm/teams/roster/19318/italy IIHF]&lt;/small&gt;

=== {{ih|CAN}} ===
* Galvenais treneris: {{Flaga|CAN}} [[Žerārs Galāns]]

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; | {{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; | {{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; | Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; | Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 33
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-V}}
| [[Eidins Hils]]
| {{flaga|ASV}} [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 35
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-V}}
| [[Dārsijs Kempers]]
| {{flaga|ASV}} [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 65
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-V}}
| [[Maikls Dipjetro]]
| {{flaga|ASV}} [[Jūtikas &quot;Comets&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 2
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Breidens Šnaiders]]
| {{Flaga|Kanāda}} [[Brendonas &quot;Wheat Kings&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 5
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Džeikobs Bernārds-Dokers]]
| {{Flaga|Kanāda}} [[Otavas &quot;Senators&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 6
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Kolins Millers]]
| {{flaga|ASV}} [[Bufalo &quot;Sabres&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 25
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Ouens Pauers]]
| {{flaga|ASV}} [[Mičiganas Universitāte]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 26
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Šons Volkers]]
| {{flaga|ASV}} [[Losandželosas &quot;Kings&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 38
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Mario Ferraro]]
| {{flaga|ASV}} [[Sanhosē &quot;Sharks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 70
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Trojs Stečers]]
| {{flaga|ASV}} [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 74
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Nikolā Bodēns]]
| {{flaga|ASV}} [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 8
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Liams Foudijs]]
| {{flaga|ASV}} [[Kolumbusas &quot;Blue Jackets&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 11
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Džerets Endersons-Doulens]]
| {{flaga|ASV}} [[Losandželosas &quot;Kings&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 13
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Geibriels Vilardi]]
| {{flaga|ASV}} [[Losandželosas &quot;Kings&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 14
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Adams Enrike]]
| {{flaga|ASV}} [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 17
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Džastins Denforts]]
| {{flaga|Krievija}} [[Podoļskas &quot;Vitjaz&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 21
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Niks Pols]]
| {{Flaga|Kanāda}} [[Otavas &quot;Senators&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 22
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Brendons Hāgels]]
| {{flaga|ASV}} [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 27
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Maikls Bantings]]
| {{flaga|ASV}} [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 28
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Konors Brauns]]
| {{Flaga|Kanāda}} [[Otavas &quot;Senators&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 44
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Makss Komtuā]]
| {{flaga|ASV}} [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 73
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Brendons Pirri]]
| {{flaga|ASV}} [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 91
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Kouls Perfeti]]
| {{Flaga|Kanāda}} [[Manitobas &quot;Moose&quot;]]
|}

&lt;small&gt;Avots: [https://www.iihf.com/lv/events/2021/wm/teams/roster/19312/canada IIHF]&lt;/small&gt;

=== {{ih|KAZ}} ===
* Galvenais treneris: {{Flaga|KAZ}} [[Jurijs Mihailiss]]

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; | {{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; | {{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; | Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; | Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 20
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-V}}
| [[Demids Jeremejevs]]
| {{flaga|Kazahstāna}} ''[[HK Temirtau]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 30
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-V}}
| [[Ņikita Bojarkins]]
| {{flaga|Kazahstāna}} [[Karaghandi &quot;Saryarka&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 31
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-V}}
| [[Andrejs Šutovs]]
| {{flaga|Kazahstāna}} [[Ustjkamenogorskas &quot;Kazzinc-Torpedo&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 4
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Jegors Šalapovs]]
| {{flaga|Kazahstāna}} [[Nursultanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 9
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Džesijs Blekers]]
| {{flaga|Kazahstāna}} [[Nursultanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 23
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Kirils Polohovs]]
| {{flaga|Krievija}} ''[[HC Tambov]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 28
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Valerijs Orehovs]]
| {{flaga|Kazahstāna}} [[Nursultanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 44
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Darens Dīcs]]
| {{flaga|Kazahstāna}} [[Nursultanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 55
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Ivans Stepaņenko]]
| {{flaga|Kazahstāna}} [[Atirau &quot;Beibarys&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 58
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Viktors Svedbergs]]
| {{flaga|Kazahstāna}} [[Nursultanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 65
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Samats Danijars]]
| {{flaga|Kazahstāna}} [[Nursultanas &quot;Nomad&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 85
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Aleksejs Makļukovs]]
| {{flaga|Kazahstāna}} [[Nursultanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 10
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Ņikita Mihailiss]]
| {{flaga|Kazahstāna}} [[Nursultanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 11
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Artjoms Lihotņikovs]]
| {{flaga|Kazahstāna}} [[Ustjkamenogorskas &quot;Kazzinc-Torpedo&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 14
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Kērtiss Volks]]
| {{flaga|Kazahstāna}} [[Nursultanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 15
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Jegors Petuhovs]]
| {{flaga|Kazahstāna}} [[Nursultanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 18
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Pavels Akoļzins]]
| {{flaga|Kazahstāna}} [[Nursultanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 22
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Kirils Paņukovs]]
| {{flaga|Kazahstāna}} [[Nursultanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 48
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Romāns Starčenko]]
| {{flaga|Kazahstāna}} [[Nursultanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 49
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Aleksandrs Šins]]
| {{flaga|Kazahstāna}} [[Ustjkamenogorskas &quot;Kazzinc-Torpedo&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 64
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Arkādijs Šestakovs]]
| {{flaga|Kazahstāna}} [[Nursultanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 68
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Dmitrijs Gurkovs]]
| {{flaga|Kazahstāna}} [[Nursultanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 77
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
|[[Sajans Danijars]]
|{{flaga|Kazahstāna}} [[Nursultanas &quot;Nomad&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 84
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Kirils Savickis]]
| {{flaga|Kazahstāna}} [[Ustjkamenogorskas &quot;Kazzinc-Torpedo&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 88
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Jevgeņijs Rimarevs]]
| {{flaga|Krievija}} [[Hantimansijskas &quot;Jugra&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 89
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Antons Sagadejevs]]
| {{flaga|Kazahstāna}} [[Nursultanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 95
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Dmitrijs Ševčenko]]
| {{flaga|Kazahstāna}} [[Nursultanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 96
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Alihans Asetovs]]
| {{flaga|Kazahstāna}} [[Nursultanas &quot;Baris&quot;]]
|}

&lt;small&gt;Avots: [https://www.iihf.com/lv/events/2021/wm/teams/roster/19319/kazakhstan IIHF]&lt;/small&gt;

=== {{ih|LAT}} ===
* Galvenais treneris: {{Flaga|CAN}} [[Bobs Hārtlijs]]

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; | {{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; | {{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; | Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; | Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 74
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-V}}
| [[Ivars Punnenovs]]
| {{flaga|Šveice}} [[Langnavas &quot;Tigers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 80
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-V}}
| [[Matīss Kivlenieks]]
| {{flaga|ASV}} [[Klīvlendas &quot;Monsters&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 98
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-V}}
| [[Jānis Kalniņš (hokejists)|Jānis Kalniņš]]
| {{Flaga|Somija}} [[Helsinku &quot;Jokerit&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 11
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Kristaps Sotnieks]]
| {{flaga|Latvija}} [[Rīgas &quot;Dinamo&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 13
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Gunārs Skvorcovs]]
| {{flaga|Latvija}} [[Rīgas &quot;Dinamo&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 26
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Uvis Jānis Balinskis]]
| {{Flaga|Čehija}} ''[[HC Litvinov]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 27
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Oskars Cibuļskis]]
| {{Flaga|Čehija}} ''[[HC Litvinov]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 29
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Ralfs Freibergs]]
| {{Flaga|Čehija}} [[Tršinecas &quot;Oceláři&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 32
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Artūrs Kulda]]
| {{flaga|Vācija}} [[Nirnbergas &quot;Ice Tigers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 72
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Jānis Jaks]]
| {{flaga|ASV}} [[Beikersfīldas &quot;Condors&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 77
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Kristaps Zīle]]
| {{flaga|Latvija}} [[Rīgas &quot;Dinamo&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 94
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Kristiāns Rubīns]]
| {{flaga|Kanāda}} [[Toronto &quot;Marlies&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 9
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Renārs Krastenbergs]]
| {{flaga|Austrija}} ''[[VSV Villach]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 10
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Lauris Dārziņš]]
| {{flaga|Latvija}} [[Rīgas &quot;Dinamo&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 12
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Rihards Marenis]]
| {{flaga|Zviedrija}} ''[[Kiruna IF]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 14
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Rihards Bukarts]]
| {{flaga|Latvija}} [[Rīgas &quot;Dinamo&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 15
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Mārtiņš Karsums]]
| {{flaga|Vācija}} [[Krēfeldes &quot;Pinguine&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 16
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Kaspars Daugaviņš]]
| {{Flaga|Krievija}} [[Podoļskas &quot;Vitjaz&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 17
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Mārtiņš Dzierkals]]
| {{flaga|Latvija}} [[Rīgas &quot;Dinamo&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 18
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Rodrigo Ābols]]
| {{flaga|Zviedrija}} ''[[Örebro HK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 24
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Miķelis Rēdlihs]]
| {{flaga|Latvija}} [[Rīgas &quot;Olimp&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 25
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Andris Džeriņš]]
| {{flaga|Latvija}} [[Rīgas &quot;Dinamo&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 70
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Miks Indrašis]]
| {{flaga|Latvija}} [[Rīgas &quot;Dinamo&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 71
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Roberts Bukarts]]
| {{flaga|Latvija}} [[Rīgas &quot;Dinamo&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 87
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Gints Meija]]
| {{flaga|Austrija}} ''[[Steinbach Black Wings]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 91
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Ronalds Ķēniņš]]
| {{flaga|Šveice}} ''[[Lausanne HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 95
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Oskars Batņa]]
| {{flaga|Francija}} ''[[Anglet Hormadi Élite]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 96
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Māris Bičevskis]]
| {{Flaga|Čehija}} ''[[BK Mladá Boleslav]]''
|}

&lt;small&gt;Avots: [https://www.iihf.com/lv/events/2021/wm/teams/roster/19316/latvia IIHF]&lt;/small&gt;

=== {{ih|NOR}} ===
* Galvenais treneris: {{Flaga|NOR}} [[Peters Tūresens]]

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; | {{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; | {{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; | Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; | Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 31
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-V}}
| [[Jūnass Arncens]]
| {{flaga|Zviedrija}} ''[[Örebro HK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 33
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-V}}
| [[Henriks Haukelands]]
| {{flaga|Zviedrija}} ''[[Färjestad BK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 38
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-V}}
| [[Henriks Holms]]
| {{Flaga|Norvēģija}} [[Stavangeres &quot;Oilers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 5
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Erlends Lesunds]]
| {{flaga|Zviedrija}} ''[[Rögle BK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 6
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Jūnass Holess]]
| {{flaga|Zviedrija}} ''[[Linköpings HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 17
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Stefans Espelands]]
| {{Flaga|Austrija}} ''[[EC Red Bull Salzburg]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 21
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Kristians Bulls]]
| {{flaga|Vācija}} [[Krēfeldes &quot;Pinguine&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 24
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Ūle Jūlianss Holms]]
| {{flaga|ASV}} [[Klīvlendas &quot;Monsters&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 29
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Kristians Estbijs]]
| {{Flaga|Norvēģija}} [[Stavangeres &quot;Oilers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 43
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Makss Krogdāls]]
| {{Flaga|Lielbritānija}} [[Koventri &quot;Blaze&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 49
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Kristians Kosastuls]]
| {{flaga|Zviedrija}} [[Stokholmas &quot;AIK Ishockey&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 76
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Emīls Lillebergs]]
| {{flaga|Norvēģija}} ''[[Sparta Warriors]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 8
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Matiass Treteness]]
| {{flaga|Šveice}} ''[[HC La Chaux-de-Fonds]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 9
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Andreass Heiers]]
| {{flaga|Norvēģija}} ''[[Stjernen Hockey]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 10
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Ludvigs Hofs]]
| {{Flaga|Norvēģija}} [[Stavangeres &quot;Oilers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 11
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Samuels Sulems]]
| {{flaga|Zviedrija}} [[Stokholmas &quot;AIK Ishockey&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 13
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Sondre Uldens]]
| {{Flaga|Lielbritānija}} [[Šefīldas &quot;Steelers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 15
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Tommijs Kristiansens]]
| {{Flaga|Norvēģija}} [[Stavangeres &quot;Oilers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 16
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Magnuss Henriksens]]
| {{Flaga|Norvēģija}} ''[[Vålerenga Ishockey]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 18
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Tobīass Lindstrems]]
| {{Flaga|Norvēģija}} ''[[Vålerenga Ishockey]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 19
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Eiriks Salstens]]
| {{Flaga|Norvēģija}} ''[[Storhamar Hockey]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 20
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Emilio Petersens]]
| {{flaga|ASV}} [[Stoktonas &quot;Heat&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 22
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Martins Reimarks]]
| {{Flaga|Norvēģija}} ''[[Vålerenga Ishockey]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 40
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Kens Andrē Ūlimbs]]
| {{flaga|Vācija}} ''[[Düsseldorfer EG]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 46
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Matīss Ūlimbs]]
| {{flaga|Vācija}} ''[[Volfsburgas &quot;Grizzlys&quot;]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 51
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Matss Roseli Ūlsens]]
| {{flaga|Zviedrija}} ''[[Frölunda HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 85
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Mikaels Hāga]]
| {{flaga|Zviedrija}} ''[[Djurgårdens IF]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 93
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Tomass Valkve-Ūlsens]]
| {{Flaga|Norvēģija}} ''[[Frisk Asker]]''
|}

&lt;small&gt;Avots: [https://www.iihf.com/lv/events/2021/wm/teams/roster/19317/norway IIHF]&lt;/small&gt;

=== {{ih|FIN}} ===
* Galvenais treneris: {{Flaga|FIN}} [[Juka Jalonens]]

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; | {{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; | {{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; | Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; | Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 29
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-V}}
| [[Harri Seteri]]
| {{flaga|Krievija}} [[Novosibirskas &quot;Sibirj&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 31
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-V}}
| [[Janne Juvonens]]
| {{flaga|Zviedrija}} ''[[Leksands IF]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 45
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-V}}
| [[Juho Olkinuora]]
| {{flaga|Krievija}} [[Magņitogorskas &quot;Metallurg&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 2
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Ville Poka]]
| {{flaga|Krievija}} [[Omskas &quot;Avangard&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 3
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Olli Mēte]]
| {{flaga|ASV}} [[Losandželosas &quot;Kings&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 6
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Tonijs Sunds]]
| {{flaga|Šveice}} ''[[HC Davos]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 7
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Olivers Kaski]]
| {{flaga|Krievija}} [[Omskas &quot;Avangard&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 39
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Kims Nousiainens]]
| {{flaga|Somija}} [[Kuopio &quot;KalPa&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 40
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Peteri Lindbūms]]
| {{flaga|Šveice}} ''[[EHC Biel]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 50
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Mīka Koivisto]]
| {{flaga|Zviedrija}} ''[[Växjö Lakers]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 52
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Mikaels Sepele]]
| {{flaga|Somija}} [[Kuopio &quot;KalPa&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 55
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Ate Ohtamā]]
| {{flaga|Krievija}} [[Jaroslavļas &quot;Lokomotiv&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 61
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Alekss Rindells]]
| {{flaga|Somija}} [[Mikeli &quot;Jukurit&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 12
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Marko Antila]]
| {{flaga|Somija}} [[Helsinku &quot;Jokerit&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 13
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Mikaels Ruohomā]]
| {{flaga|Krievija}} [[Novosibirskas &quot;Sibirj&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 15
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Antons Lundels]]
| {{flaga|Somija}} [[Helsinku IFK]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 20
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Niko Ojameki]]
| {{flaga|Zviedrija}} ''[[Linköpings HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 21
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Jere Innala]]
| {{flaga|Somija}} [[Hemēnlinnas HPK]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 22
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Artu Ruotsalainens]]
| {{flaga|ASV}} [[Bufalo &quot;Sabres&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 24
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Hanness Bjerninens]]
| {{flaga|Somija}} [[Lahti &quot;Pelicans&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 25
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Jere Karjalainens]]
| {{flaga|Krievija}} [[HK Soči]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 27
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Petri Kontiola]]
| {{flaga|Somija}} [[Hemēnlinnas HPK]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 38
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Tēmu Turunens]]
| {{flaga|Šveice}} ''[[HC Davos]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 47
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Peters Tīvola]]
| {{flaga|Somija}} [[Pori &quot;Ässät&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 48
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Valteri Pūstinens]]
| {{flaga|Somija}} [[Hemēnlinnas HPK]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 76
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Jere Sallinens]]
| {{flaga|Somija}} [[Helsinku IFK]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 80
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Saku Menalanens]]
| {{flaga|Somija}} [[Helsinku &quot;Jokerit&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 81
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Īro Pakarinens]]
| {{flaga|Somija}} [[Helsinku &quot;Jokerit&quot;]]
|}

&lt;small&gt;Avots: [https://www.iihf.com/lv/events/2021/wm/teams/roster/19313/finland IIHF]&lt;/small&gt;

=== {{ih|GER}} ===
* Galvenais treneris: {{Flaga|FIN}} [[Toni Sēderholms]]

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; | {{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; | {{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; | Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; | Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 31
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-V}}
| [[Niklass Troitle]]
| {{flaga|Vācija}} [[Nirnbergas &quot;Ice Tigers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 35
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-V}}
| [[Matīass Nīderbergers]]
| {{flaga|Vācija}} [[Berlīnes &quot;Eisbären&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 90
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-V}}
| [[Fēlikss Brikmans]]
| {{flaga|Vācija}} [[Manheimas &quot;Adler&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 5
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Korbinians Holcers]]
| {{flaga|Krievija}} [[Jekaterinburgas &quot;Avtomobilist&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 9
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Leons Gavanke]]
| {{flaga|Kanāda}} [[Manitobas &quot;Moose&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 11
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Marko Novāks]]
| {{flaga|Vācija}} ''[[Düsseldorfer EG]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 38
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Fabio Vāgners]]
| {{flaga|Vācija}} ''[[ERC Ingolstadt]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 41
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Jonass Millers]]
| {{flaga|Vācija}} [[Berlīnes &quot;Eisbären&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 53
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Morics Zaiders]]
| {{flaga|Zviedrija}} ''[[Rögle BK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 85
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Marsels Brants]]
| {{flaga|Vācija}} [[Štraubingas &quot;Tigers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 91
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Morics Millers]]
| {{flaga|Vācija}} [[Ķelnes &quot;Haie&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 7
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Maksimiliāns Kastners]]
| {{flaga|Vācija}} [[Minhenes &quot;Red Bull&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 8
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Tobiass Rīders]]
| {{flaga|ASV}} [[Bufalo &quot;Sabres&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 15
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Štefans Loibls]]
| {{flaga|Vācija}} [[Manheimas &quot;Adler&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 21
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Nikolass Krāmers]]
| {{flaga|Vācija}} [[Manheimas &quot;Adler&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 22
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Matiass Plahta]]
| {{flaga|Vācija}} [[Manheimas &quot;Adler&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 34
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Toms Kīnhakls]]
| {{flaga|ASV}} [[Bridžportas &quot;Sound Tigers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 54
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Līns Bergmans]]
| {{flaga|ASV}} [[Sanhosē &quot;Sharks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 58
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Markuss Eizenšmids]]
| {{flaga|Vācija}} [[Manheimas &quot;Adler&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 73
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Lūkass Raihels]]
| {{flaga|Vācija}} [[Berlīnes &quot;Eisbären&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 83
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Leonards Pfēderls]]
| {{flaga|Vācija}} [[Berlīnes &quot;Eisbären&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 92
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Marcels Nēbelss]]
| {{flaga|Vācija}} [[Berlīnes &quot;Eisbären&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 95
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Frederiks Tifelss]]
| {{Flaga|Vācija}} [[Ķelnes &quot;Haie&quot;]]
|}

&lt;small&gt;Avots: [https://www.iihf.com/lv/events/2021/wm/teams/roster/19315/germany IIHF]&lt;/small&gt;

== Skatīt arī ==
* [[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā]]

== Ārējās saites ==
* {{Oficiālā tīmekļa vietne|https://www.iihf.com/lv/events/2021/wm}}

{{Pasaules čempionāta hokejā izlašu sastāvi}}

[[Kategorija:2021. gada Pasaules čempionāts hokejā]]</text>
      <sha1>kqeyk8v3ds7n7907ho4klqa3qfkh89n</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Divpunktu savienojums</title>
    <ns>0</ns>
    <id>486480</id>
    <revision>
      <id>3662387</id>
      <parentid>3661761</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T19:16:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5973" xml:space="preserve">[[Telesakari|Telekomunikācijās]] '''divpunktu savienojums''' ({{val|en|point-to-point}}) attiecas uz sakaru savienojumu starp diviem sakaru galapunktiem vai [[Mezgls (tīklošana)|mezgliem]] . Piemērs ir telefona zvans, kurā viens tālrunis ir savienots viens ar otru, un viena zvanītāja teikto var dzirdēt tikai otrs. Tas tiek kontrastēts ar ''punktu — daudzpunktu'' vai ''apraides'' savienojumu, kurā daudzi mezgli var saņemt informāciju, ko pārraida viens mezgls. Citi divpunktu savienojumu piemēri ir nomātās līnijas un mikroviļņu radio relejs.

Šis termins tiek lietots arī [[Datortīkls|datortīklos]] un [[Datora arhitektūra|datoru arhitektūrā,]] lai apzīmētu vadu vai citu savienojumu, kas savieno tikai divus datorus vai shēmas, atšķirībā no citām [[Tīkla topoloģija|tīkla topoloģijām,]] piemēram, [[Kopne (datorsistēma)|kopnēm]] vai šķērsslēdžu slēdžiem, ar kuriem var savienot daudzas sakaru ierīces.

Divpunktu savienojums dažreiz tiek saīsināts kā ''[[Vienādranga tīkls|P2P]]'' . Šis ''P2P'' lietojums atšķiras no ''P2P, kas'' nozīmē ''[[Vienādranga tīkls|vienādranga]]'' failu koplietošanas tīklu vai citu datu koplietošanas protokolu starp mezgliem.

== Pamatdatu saite ==
Tradicionāla divpunktu savienojuma datu saite ir sakaru vide ar tieši diviem galapunktiem un bez datu vai [[Pakete (informācijas tehnoloģijas)|pakešu]] formatēšanas. Abos galos esošie resursdatori uzņemas pilnu atbildību par starp tiem pārsūtīto datu formatēšanu. Savienojums starp datoru un sakaru nesēju parasti tika izveidots, izmantojot [[RS-232]] vai līdzīgu saskarni. Datorus, kas atrodas tiešā tuvumā, var savienot ar vadiem tieši starp to interfeisa kartēm.

Kad savienojums ir izveidots attālā distancē, katrs galapunkts būtu aprīkots ar [[Modems|modemu,]] lai analogos telekomunikāciju signālus pārveidotu ciparu datu plūsmā. Ja savienojumam izmanto telekomunikāciju pakalpojumu nodrošinātāju, savienojumu sauc par īpašu, nomātu vai privātu līniju . [[ARPANET]] izmantoja nomātās līnijas, lai nodrošinātu divpunktu savienojuma datu saites starp [[pakešu komutācija]]s mezgliem, kurus sauca par saskarnes ziņojumu procesoriem.

== Mūsdienu saites ==
[[Attēls:CableFree_MMW_Link_installed_in_UAE.jpg|thumb| 1 Gbit/s [[Apvienotie Arābu Emirāti|AAE]] uzstādīta divpunktu milimetra-viļņu savienojums]]
[[Attēls:RADWIN-point-to-point-wireless-Huntington-Beach.jpg|thumb| Divpunktu savienojuma bezvadu ierīce ar iebūvētu antenu [[Hantingtonbīča (Kalifornija)|Hantingtonbīčā, Kalifornijā]]]]
Mūsdienu datortīklos termins divpunktu savienojuma telekomunikācija nozīmē bezvadu datu savienojumu starp diviem fiksētiem punktiem. Telekomunikāciju signāls parasti ir divvirzienu un vai nu ''[[Laikdales daudzpiekļuve|dalīts ar daudzkārtēju piekļuvi]]'' (TDMA), vai arī kanalizēts . Tas var būt mikroviļņu releju savienojums, kas sastāv no raidītāja, kas šauru mikroviļņu staru ar parabolisko trauku antenu pārraida uz otro parabolisko trauku pie uztvērēja. Tas ietver arī tādas tehnoloģijas kā [[Lāzers|lāzeri,]] kas pārraida datus, kas modulēti uz gaismas staru. Šīm tehnoloģijām ir nepieciešama netraucēta redzes līnija starp abiem punktiem, un tāpēc redzes horizonts tās ierobežo līdz aptuveni {{Convert|40|mi|km}} . {{Efn|The [[Telecommunications Industry Association]]'s engineering committees develop U.S. standards for point-to-point communications and related cellular tower structures.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.tiaonline.org/standards/committees/committee.cfm?comm=tr-14|title=TR-14 {{!}} Structural Standards for Communication and Small Wind Turbine Support Structures|work=Telecommunications Industry Association|access-date=2011-11-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20140107033301/http://www.tiaonline.org/standards/committees/committee.cfm?comm=tr-14|archive-date=2014-01-07|dead-url=yes}}&lt;/ref&gt; Online tools help users find if they have such line of sight.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title= PtP Estimator Overview |publisher= AlphiMAX |url= http://www.alphimax.com/ptp |access-date= August 29, 2011 }}&lt;/ref&gt;}}

== Tīklošana ==
[[Lokālais tīkls|Vietējā tīklā]], [[Koncentrators|atkārtotāju centrmezgli]] vai [[Tīkla komutators|slēdži]] nodrošina pamata savienojamību. Centrmezgls nodrošina ''punktu — daudzpunktu''t (vai vienkārši daudzpunktu) ķēdi, kurā visi savienotie klienta mezgli koplieto tīkla joslas platumu. No otras puses, slēdzis, izmantojot mikrosegmentāciju, nodrošina virkni divpunktu savienojumu ķēžu, kas ļauj katram klienta mezglam izveidot īpašu ķēdi un papildu priekšrocības, ka tiem ir pilna dupleksa savienojumi.

No [[Atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodelis|OSI modeļa]] slāņa perspektīvas gan slēdži, gan atkārtotāju centrmezgli nodrošina [[Fizikālais slānis|fiziskā slāņa]] savienojumus starp punktiem. Tomēr [[Datu posma slānis|datu pārraides]] centrmezglā atkārtotāju centrmezgls nodrošina savienojumu starp punktiem — katrs [[Kadrs (informācijas tehnoloģijas)|kadrs]] tiek pārsūtīts uz visiem mezgliem — savukārt slēdzis nodrošina virtuālus divpunktu savienojumus — katrs vienradzības rāmis tiek pārsūtīts tikai uz galamērķa mezglu.

Daudzās [[Ķēžu komutācija|komutētajās telekomunikāciju sistēmās]] ir iespējams izveidot pastāvīgu shēmu. Viens piemērs varētu būt tālrunis publiskas ēkas vestibilā, kas ir ieprogrammēts, lai zvana tikai tālruņa dispečera numuram. Pārslēgtā savienojuma &quot;statiskais pieslēgums&quot; ietaupa fiziskās ķēdes vadīšanas izmaksas starp diviem punktiem. Šādā savienojumā esošos resursus var atbrīvot, kad tas vairs nav vajadzīgs, piemēram, televīzijas shēma no parādes maršruta atpakaļ uz studiju.

== Piezīmes ==
{{notelist}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Telesakari]]</text>
      <sha1>c6vffqb4mh5drj8e8yjp9c098mvnjow</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>COVID-19 vakcīna</title>
    <ns>0</ns>
    <id>486491</id>
    <revision>
      <id>3662460</id>
      <parentid>3511377</parentid>
      <timestamp>2022-07-29T04:38:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>šis laikam gan ir novecojis.</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7013" xml:space="preserve">{{novecojis}}
[[Attēls:Different approaches for the development of vaccine candidates against SARS‐Cov‐2.png|thumb|300px|Pieci veidi, kā izveidot vekcīvu pret SARS‐Cov‐2 (A daļa augšā). Inaktivēto vīrusu vakcīna (B), plazmīdu DNS vakcīna (C), adenovīrusu vektoru vakcīna (D), mRNS vakcīna (E), proteīnu apakšvienību vakcīna (F).]]

'''COVID-19 vakcīna''' ir [[vakcīna]], kas paredzēta, lai nodrošinātu iegūto [[imunitāte|imunitāti]] pret [[COVID-19]] izraisošo [[SARS-CoV-2]].

== Izveide ==
Jau pirms [[COVID-19 pandēmija]]s bija uzkrātas zināšanas par [[koronavīrusi|koronavīrusu]] izraistītajām [[SARS]] un [[MERS]] slimībām, kas 2020. gada sākumā ļāva paātrināti izstrādāt dažādas vakcīnu tehnoloģijas. 2020. gada 10. janvārī ar SARS-CoV-2 ģenētiskās sekvences datu starpniecību tika izplatīti [[GISAID]] dati, un līdz 19. martam pasaules farmācijas nozare paziņoja par apņemšanos risināt COVID-19 problēmu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pharmaceutical-technology.com/news/animal-testing-novel-coronavirus-vaccine/|title=Animal testing begins for first novel coronavirus vaccines in China|work=pharmaceutical-technology.com|date=24 February 2020|accessdate=27 February 2020}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;komisijalsm&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/eiropas-komisija-rosina-izveidot-eiropas-veselibas-agenturu.a381379/|title=Eiropas Komisija rosina izveidot Eiropas Veselības aģentūru|first=Uģis|last=Lībietis|work=lsm.lv|publisher=Latvijas Sabiedriskie Mediji|date=11 November 2020|accessdate=12 November 2020}}&lt;/ref&gt;

2020. gada novembrī ziņoja, ka [[farmācija]]s un [[biotehnoloģija]]s uzņēmumi ''[[Pfizer]]'' un ''[[BioNTech]]'' kopīgi izstrādātā vakcīna ''Comirnaty'' pret [[SARS-CoV-2 vīruss|jauno koronavīrusu]] trešajā izmēģinājumu fāzē uzrādīja 90% efektivitāti pret inficēšanos, līdz ar to [[Eiropas Komisija]] paziņoja, ka ir noslēgusi līgumu par pirmo 300 miljonu vakcīnu iegādi tās iedzīvotājiem.&lt;ref name=&quot;vaccinelsm&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pirmas-vakcinas-pret-covid-19-varetu-sanemt-3-iedzivotaju.a381414/|title=Pirmās vakcīnas pret Covid-19 varētu saņemt 3% iedzīvotāju|work=lsm.lv|publisher=Latvijas Sabiedriskie Mediji|date=12 November 2020|accessdate=12 November 2020}}&lt;/ref&gt; III fāzes izmēģinājumos vairākas COVID-19 vakcīnas pierādīja pat 95% efektivitāti simptomātisku COVID-19 infekciju novēršanā.
Daudzās valstīs ieviesa pakāpeniskas vakcīnu izplatīšanas plānus, kuros par prioritāti izvirzīja personas ar visaugstāko komplikāciju risku, piemēram, vecāka gadagājuma cilvēkus un personas ar augstu inficēšanās un pārnešanas risku.

== Paveidi ==
2021. gada martā dažādās izstrādes stadijās bija 308 vakcīnu kandidātvielas, no kurām 73 bija klīniskās izpētes stadijā, tostarp 24 — I fāzes pētījumos, 33 — I—II fāzes pētījumos un 16 — III fāzes izstrādē.
2021. gada aprīlī dažādās pasaules valstīs bija atļautas četru paveidu vakcīnas:

* divas [[RNS vakcīna]]s (''Comirnaty'' un ''Moderna''),
* piecas vīrusu vektoru vakcīnas (''Sputnik Light, Sputnik V, Oxford-AstraZeneca, Convidecia'' un ''Johnson &amp; Johnson''),
* septiņas inaktivēto vīrusu vakcīnas (''BBIBP-CorV, CoronaVac, Covaxin, WIBP-CorV, CoviVac, Minhai-Kangtai'' un ''QazVac''),
* divas proteīnu apakšvienību vakcīnas (''EpiVacCorona'' un ''RBD-Dimer'').

Līdz 2020. gada decembrim valstis bija iepriekš pasūtījušas vairāk nekā desmit miljardus vakcīnas devu, no kurām aptuveni pusi devu bija iegādājušās valstis ar augstu ienākumu līmeni, kurās ir 14 % pasaules iedzīvotāju. Saskaņā ar 2021. gada 22. maija oficiālajiem ziņojumiem no valstu veselības aģentūrām pasaulē bija izlietoti 1,65 miljardi COVID-19 vakcīnas devu.
''AstraZeneca'' 2021. gadā plānoja saražot 3 miljardus devu, ''Pfizer-BioNTech'' — 1,3 miljardus devu, bet ''Sputnik V, Sinopharm, Sinovac un Johnson &amp; Johnson'' — pa 1 miljardam devu.
''Moderna'' plānoja 2021. gadā saražot 600 miljonus devu un ''Convidecia'' — 500 miljonus devu.

&lt;gallery&gt;
Pfizer-BioNTech COVID-19 vaccine (2021) B.jpg|mRNS vakcīna ''Comirnaty''
201228-F-VS137-1009.jpg|mRNS vakcīna ''Moderna''
Oxford AstraZeneca COVID-19 vaccine (2021) I (cropped).jpg|''AstraZeneca'' vīrusu vektoru vakcīna
Вакцинация медицинских работников Москвы от COVID-19 (21).jpg|vīrusu vektoru vakcīna ''Sputnik V''
Covaxin.jpg|inaktivēto vīrusu vakcīna ''Covaxin''
BBIBP-CorV SARS-CoV-2 Vaccine (Vero Cell). Argentina, mayo 2021 (01).jpg|inaktivēto vīrusu vakcīna ''BBIBP-CorV''
Coletiva de imprensa para anúncio da Butanvac a vacina 100% nacional (51072730543).jpg|inaktivēto vīrusu vakcīna ''Butanvac''
SINOVAC COVID-19 vaccine.jpg|inaktivēto vīrusu vakcīna ''Sinovac''
&lt;/gallery&gt;

== Skatīt arī ==
{{Portāls|Medicīna}}
* [[COVID-19 diagnosticēšana]]
* [[COVID-19 pandēmija]]
* [[COVID-19 pandēmija Latvijā]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{tīmekļa atsauce| | title=The COVID-19 candidate vaccine landscape | website=[[World Health Organization]] (WHO) | url=https://www.who.int/publications/m/item/draft-landscape-of-covid-19-candidate-vaccines |ref=none}}
* [https://www.raps.org/news-and-articles/news-articles/2020/3/covid-19-vaccine-tracker COVID‑19 Vaccine Tracker]. Regulatory Focus
* {{tīmekļa atsauce| | title=STAT's Covid-19 Drugs and Vaccines Tracker | work=[[Stat (website)|Stat]] | url=https://www.statnews.com/feature/coronavirus/drugs-vaccines-tracker/#vaccines |ref=none}}
* {{tīmekļa atsauce||title=COVID-19 vaccines: development, evaluation, approval and monitoring|publisher=[[European Medicines Agency]]|url=https://www.ema.europa.eu/en/human-regulatory/overview/public-health-threats/coronavirus-disease-covid-19/treatments-vaccines/covid-19-vaccines-development-evaluation-approval-monitoring|ref=none}}
* {{tīmekļa atsauce||title=Vaccine Development – 101|publisher=[[U.S. Food and Drug Administration]]|url=https://www.fda.gov/vaccines-blood-biologics/development-approval-process-cber/vaccine-development-101 |ref=none}}
* {{tīmekļa atsauce| | title=Coronavirus Variants and Mutations | website=The New York Times | url=https://www.nytimes.com/interactive/2021/health/coronavirus-variant-tracker.html |ref=none}}
* {{YouTube|id=xpqfdr9FPWM|title=M.I.T. Lecture 10: Kizzmekia Corbett, Vaccines&quot;}}
* [https://www.gavi.org/news/document-library/covax-commitment-agreements  List of participants in the COVAX Facility, Confirmations of intent to participate and AMC-Eligible economies]
* [https://www.who.int/initiatives/act-accelerator/covax WHO information page about COVAX]
* [https://www.gavi.org/covax-facility GAVI page about COVAX]

{{Medicīna-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:COVID-19 pandēmija]]
[[Kategorija:COVID-19 vakcīna| ]]</text>
      <sha1>sqiav18il0rwc8ett027g556sjrytdd</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Alfrēds Šnitke</title>
    <ns>0</ns>
    <id>486617</id>
    <revision>
      <id>3662400</id>
      <parentid>3660962</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T19:26:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Biogrāfija */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4561" xml:space="preserve">{{infokaste+}}
[[Attēls:Alfred Schnittke 1934-1998.jpg|thumb|Alfrēds Šnitke]]
'''Alfrēds Šnitke''' ([[Krievu valoda|krievu]]: ''Альфред Гарриевич Шнитке''; dzimis 1934. gada 24. novembrī, miris 1998. gada 3. augustā) bija [[Padomju Savienība|padomju]] un [[Vācija|vācu]] [[komponists]], [[Muzikoloģija|muzikologs]] un pedagogs.

Viņš ir 4 operu, 3 baletu, 10 simfoniju, 15 instrumentālo koncertu, kā arī daudzu citu vokālo, instrumentālo, kora un kamermūzikas skaņdarbu, kino, animācijas filmu un teātra izrāžu mūzikas autors.

== Biogrāfija ==
Šnitkes tēvs bija [[Ebreji|ebrejs]] no [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtes]], kas 1927. gadā pārcēlās uz [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]], bet māte bija [[Krievija]]s [[Pievolga]]s vāciete. Alfrēds Šnitke bija dzimis [[Engelsa|Engelsā]], [[Volgas Vācu APSR]]. Sāka mācīties mūziku divpadsmit gadu vecumā [[Vīne|Vīnē]], kur tobrīd strādāja viņa tēvs.

1948. gadā viņa ģimene pārcēlās uz [[Maskava|Maskavu]], kur viņš absolvēja [[Maskavas Valsts konservatorija|Maskavas konservatorijas]] kompozīcijas klasi. Šnitke pieņēma kristietību, kas ļoti ietekmēja viņa mūziku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://urok.1sept.ru/articles/653208|title=Пространство Альфреда Шнитке (к 80-летию со дня рождения)|last=сентября»|first=Гаврилова Валентина Юрьевна, Издательский дом «Первое|website=Открытый урок|access-date=2021-05-27|language=ru}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Schnittke-Grab 2.jpg|thumb|Komponista kapakmens, uz kura ir attēlota vesela pauze ar fermātu un zīmi '''''fff''','' ko varētu tulkot kā mūžīgu apdullinošu klusumu.]]
Padomju vara bieži uzskatīja Alfrēda Šnitkes mūziku par aizdomīgu. Padomju Komponistu savienība aizliedza viņa Pirmo simfoniju.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=A Schnittke Reader|url=https://books.google.lv/books?id=whaC9q-5xGsC&amp;pg=PR17&amp;lpg=PR17&amp;dq=&amp;redir_esc=y#v=onepage&amp;q&amp;f=false|publisher=Indiana University Press|date=2002-08-16|isbn=978-0-253-10917-0|first=Alfred|last=Schnittke}}&lt;/ref&gt; 1980. gadā, kad komponists atturējās no Komponistu savienības vēlēšanām, viņam tika aizliegts izbraukt no valsts. 1985. gada jūlijā komponistam notika [[Smadzeņu insults|insults]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://americansymphony.org/concert-notes/viola-concerto-1985/|title=Viola Concerto (1985)|website=American Symphony Orchestra|access-date=2021-05-27|date=2003-03-14|language=en-US}}&lt;/ref&gt; pēc kura viņš nonāca komā un vēlāk pārdzīvoja arī klīnisko nāvi, bet vēlāk atveseļojās un turpināja komponēt.

1990. gadā Alfrēds Šnitke pameta PSRS un apmetās uz dzīvi [[Hamburga|Hamburgā]], [[Vācija|Rietumvācijā]]. Viņa veselība kļuva aizvien vājāka. Pirms savas nāves 1998. gadā 63 gadu vecumā komponistam notika vairāki insulti. Viņš tika apglabāts Maskavā, [[Novodevičjes kapsēta|Novodevičjes kapos]].

== Mūzika ==
Alfrēda Šnitkes agrīnajā mūzikā ir manāma [[Dmitrijs Šostakovičs|Dmitrija Šostakoviča]] mūzikas ietekme. Kad 1960. gados Padomju Savienību apmeklēja itāļu komponists [[Luidži Nono]], Šnitke iemācījās arī [[Seriālā mūzika|seriālisma]] tehniku. Vēlāk viņš izveidoja jaunu mūzikas stilu, kuru sauc par &quot;polistilismu&quot;.

1980. gados Šnitkes skaņdarbi sāka kļūt arvien populārāki ārzemēs, pateicoties emigrējušiem padomju mūziķiem, kā, piemēram, vijolnieks [[Gidons Krēmers]]. Šajā periodā komponists daudz pievērsās garīgajām tēmām savos skaņdarbos.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==

* [https://www.britannica.com/biography/Alfred-Schnittke Raksts par Alfrēdu Šnitki ''Encyclopædia Britannica'']
* [https://schnittke-akademie.de/ Starptautiskā Afrēda Šnitkes akadēmija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210507033214/https://schnittke-akademie.de/ |date={{dat|2021|05|07||bez}} }}
* [https://www.schnittke.org/en/index.html Komponista piemiņai veltīta mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210119030109/https://schnittke.org/en/index.html |date={{dat|2021|01|19||bez}} }}

{{DEFAULTSORT:Šnitke, Alfrēds}}
[[Kategorija:1934. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1998. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Krievu komponisti]]
[[Kategorija:Vācu komponisti]]
[[Kategorija:20. gadsimta komponisti]]
[[Kategorija:Operu komponisti]]
[[Kategorija:Baleta komponisti]]
[[Kategorija:Saratovas apgabalā dzimušie]]</text>
      <sha1>bam1iei7m3owo9vub14mbtzbewvneup</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Randa Kasīsa</title>
    <ns>0</ns>
    <id>486648</id>
    <revision>
      <id>3662404</id>
      <parentid>3660965</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T19:31:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8216" xml:space="preserve">{{infokaste+}}
[[Attēls:Randa Kassis.jpg|thumb|Randa Kasīsa]]
'''Randa Kasīsa''' ([[Arābu valoda|arābu]]: رندة قسيس) ir [[Francijas vēsture|Francijas]] un [[Sīrijas pilsoņu karš|Sīrijas]] [[Politiķis|politiķe]] un Sīrijas opozīcijas vadošā laicīgā figūra.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.wsj.com/articles/donald-trump-jr-held-talks-on-syria-with-russia-supporters-1479920753|title=Donald Trump Jr. Held Talks on Syria With Russia Supporters|work=Wall Street Journal|access-date=2021-05-28|date=2016-11-23|last=Solomon|first=Jay|issn=0099-9660|language=en-US}}&lt;/ref&gt; Viņa ir Sīrijas&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://astanaplatform.com/|title=Astana Platform|website=astanaplatform.com|access-date=2021-05-28|archive-date=2021-09-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20210908131536/https://astanaplatform.com/}}&lt;/ref&gt; opozīcijas [[Astana]]s platformas prezidente un Plurālistiskās sabiedrības kustības dibinātāja.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://webtv.un.org/watch/randa-kassis-geneva-peace-talks-2014/3800746452001/?term=|title=Randa Kassis, Geneva Peace Talks 2014|website=United Nations Web TV|access-date=2021-05-28|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/article/uk-syria-crisis-opposition-idUKBRE87M0U020120823|title=Syrian dissident: Assad will fall only with Alawite help|work=Reuters|access-date=2021-05-28|date=2012-08-23|last=Irish|first=John|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Biogrāfija ==
Viņa bija Sīrijas Nacionālās padomes locekle līdz [[2012]]. gada augustam. Randa Kasīsa ir bijusī Laicīgo un demokrātisko sīriešu koalīcijas prezidente un Sīrijas Nacionālās padomes locekle.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/article/us-syria-france-idUSTRE78F3SS20110916|title=France hails Syria council, develops contacts|work=Reuters|access-date=2021-05-28|date=2011-09-16|last=Irish|first=John|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://archive.francesoir.fr/actualite/international/entretien-avec-randa-kassis-opposante-et-intellectuelle-syrienne-porte-parole-coalition-des-forces-laiqu|title=Entretien avec Randa Kassis, opposante et intellectuelle syrienne porte-parole de la Coalition des Forces Laïques et membre du Conseil National Syrien|website=France Soir.fr|access-date=2021-05-28|language=fr}}&lt;/ref&gt; Laicīgo un demokrātisko sīriešu koalīciju, laicīgās un demokrātiskās Sīrijas opozīcijas kodolu, izveidoja desmitu musulmaņu, kristiešu, arābu un kurdu partiju apvienība, kas Sīrijā aicināja minoritātes atbalstīt cīņu pret [[Bašārs al Asads|Bašāras al Asada]] valdību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.france24.com/fr/20110918-syrie-france-lancement-coalition-partis-syriens-laics-democratique-bachar-al-assad-opposes-islamisme|title=Les partis d'opposition laïcs syriens unissent leurs forces à Paris|website=France 24|access-date=2021-05-28|date=2011-09-18|language=fr}}&lt;/ref&gt;

Kasīsa vairs nav [[Sīrijas Republika|Sīrijas]] Nacionālās padomes locekle, jo tika izslēgta daudzo deklarāciju dēļ, kas brīdināja Sīrijas opozīciju par musulmaņu fundamentālistu pieaugumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.spiegel.de/international/world/opposition-group-leader-randa-kassis-on-islamist-fighters-in-syria-a-844622.html|title=Opposition Group Leader Randa Kassis on Islamist Fighters in Syria|last=SPIEGEL|first=DER|website=www.spiegel.de|access-date=2021-05-28|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ips-dc.org/sectarian_jihad_in_syria_made_in_the_usa/|title=Sectarian Jihad in Syria: Made in the USA?|website=Institute for Policy Studies|access-date=2021-05-28|date=2012-08-20|language=en-US}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.humanite.fr/monde/un-nouveau-parti-d-opposition-laique-506582|title=Un nouveau parti d’opposition laïque|website=L'Humanité|access-date=2021-05-28|date=2012-10-18|language=fr}}&lt;/ref&gt;

Kasīsa ir arī antropoloģe un žurnāliste. Viņa ir arī izdevusi grāmatu &quot;Crypts of the Gods&quot;, kas ir grāmata par reliģijām, to izcelsmi un darbības veidiem. Kopš Sīrijas pilsoņu kara sākuma 2011. gada 15. martā viņa ir kļuvusi par vadošo Sīrijas konflikta un Arābu pavasara plašāko sarežģījumu un Tuvo Austrumu reģiona nākotnes komentētāju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.secularconference.com/speakers-2014/|title=Speakers 2014|website=Secular Conference|access-date=2021-05-28|language=en-GB}}&lt;/ref&gt;

Randa Kasīsa 2015. gadā uzsāka Astanas platformu pēc viņas lūguma Kazahstānas prezidentam&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://thediplomat.com/2015/05/why-was-syrias-opposition-in-kazakhstan/|title=Why Was Syria’s Opposition in Kazakhstan?|last=Putz|first=Catherine|website=thediplomat.com|access-date=2021-05-28|language=en-US}}&lt;/ref&gt; izveidot platformu, kas varētu pulcēt mērenus Sīrijas pretiniekus. Astanas platformas pirmo kārtu vadīja Kazahstānas vēstnieks Bagdads Amrejevs, un atklāšanas sesiju vadīja Kazahstānas ārlietu ministrs Erlands Idrisovs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://astanatimes.com/2015/05/syrian-opposition-meeting-in-astana-makes-tentative-headway-in-finding-way-forward-for-peace-process/|title=Syrian Opposition Meeting in Astana Makes Tentative Headway in Finding Way Forward for Peace Process|last=May 2015|first=Malika Orazgaliyeva in International on 29|website=The Astana Times|access-date=2021-05-28|date=2015-05-29|language=en}}&lt;/ref&gt; Otro kārtu vadīja Fabiens Baussarts, Politisko un ārlietu centra (CPFA) prezidents.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://astanatimes.com/2015/10/representatives-of-syrian-opposition-meet-in-astana/|title=Representatives of Syrian Opposition Meet in Astana|last=October 2015|first=Malika Orazgaliyeva in International on 6|website=The Astana Times|access-date=2021-05-28|date=2015-10-06|language=en}}&lt;/ref&gt;

Randa Kasīsa piedalījās 2016. gada Ženēvas miera sarunās ar [[Maskavas forštate|Maskavas]] / Astanas grupu karogu. Viņa ir Sīrijas laicīgās un demokrātiskās opozīcijas delegācijas līdzpriekšsēdētāja ar Kadri Džamilu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/article/cnews-us-russia-usa-idCAKCN0WP1QM|title=United States to press Russia on Syria's Assad|work=Reuters|access-date=2021-05-28|date=2016-03-23|last=Irish|first=Lesley Wroughton, John|language=en}}&lt;/ref&gt; Citi opozīcijas locekļi viņu kritizē par aizstāvību politiskai pārejai sadarbībā ar Bašara al Asada režīmu un atbalstu Krievijas intervencei pilsoņu karā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.theguardian.com/us-news/2016/nov/23/donald-trump-jr-syria-russia-meeting-randa-kassis|title=US Syria policy: signs of shift as Trump son meets pro-Russia Damascus figure|website=the Guardian|access-date=2021-05-28|date=2016-11-23|language=en}}&lt;/ref&gt;

2018. gada 30. janvārī Randa Kasīsa kopā ar citiem Astana platformas dalībniekiem piedalījās Sīrijas Nacionālajā kongresā kā Astana platformas prezidente.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/russian/features-42882017|title=Сирийский конгресс в Сочи: диалог без ясных результатов|work=BBC News Русская служба|access-date=2021-05-28|language=ru}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.theguardian.com/world/2018/jan/30/russia-syria-peace-conference-sochi-foreign-minister|title=Russia's Syrian peace conference teeters on farce|website=the Guardian|access-date=2021-05-28|date=2018-01-30|language=en}}&lt;/ref&gt; Kasīsa uzsvēra konstitucionālās komitejas izveidošanas nozīmi, lai veicinātu miera procesu, kuru ANO un Astanas trijotne — [[Krievija]], [[Irāna]] un [[Turcija]] — vēlāk vienojās izveidot.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://forbes.kz/news/2017/12/05/newsid_160764|title=Сирийская оппозиция предлагает проект унитарного государства из 14 регионов|website=www.forbes.kz|access-date=2021-05-28|date=2017-12-05}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā mājaslapa}}

{{DEFAULTSORT:Kasīsa, Randa}}

[[Kategorija:Francijas politiķi]]
[[Kategorija:Sīrijas politiķi]]</text>
      <sha1>5ovcrctxl25jht0wvxh8qmhj0jopz38</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pēteris Kārlis Elferts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>486724</id>
    <revision>
      <id>3662461</id>
      <parentid>3563554</parentid>
      <timestamp>2022-07-29T05:08:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>pap.</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6430" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Pēteris Kārlis Elferts
| vārds_orģ = 
| attēls = Pēteris Elferts 1993.jpg
| att_izm = 160px
| apraksts = 1993. gadā 
| amats = [[5. Saeima]]s deputāts
| term_sākums = {{dat|1993|7|6|N|bez}}
| term_beigas = {{dat|1995|11|6|N|bez}}
| viceprezidents = 
| vicepremjers = 
| vietnieks = 
| prezidents = [[Guntis Ulmanis]]
| premjers = [[Ivars Godmanis]],&lt;br /&gt;[[Valdis Birkavs]],&lt;br /&gt;[[Māris Gailis]]
| priekštecis = 
| pēctecis = &lt;!------ Otrais amats ------&gt;
| amats2 = 
| term_sākums2 = 
| term_beigas2 = 
| viceprezidents2 = 
| vicepremjers2 = 
| vietnieks2 = 
| prezidents2 = 
| premjers2 = 
| priekštecis2 = 
| pēctecis2 = 
&lt;!------ Trešais amats ------&gt;| amats3 = 
| term_sākums3 = 
| term_beigas3 = 
| viceprezidents3 = 
| vicepremjers3 = 
| vietnieks3 = 
| prezidents3 = 
| premjers3 = 
| priekštecis3 = 
| pēctecis3 = &lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati = {{dat|1961|6|29}}
| dzim_vieta = {{vieta|ASV|Vašingtonas štats|Sietla}}
| dzīves_vieta = 
| mir_dati = {{miršanas datums un vecums|2021|5|28|1961|6|29}}
| mir_vieta ={{vieta|Grieķija|Atēnas}}
| apglabāts = 
| tautība = [[latvietis]]
| partija = [[Latvijas Ceļš]]
| apvienība = 
| dinastija = 
| tēvs = 
| māte = 
| dzīvesb = Anta Spunde
| bērni = dēls un meita
| profesija = [[pedagogs]], sociologs, diplomāts
| alma_mater = [[Vašingtonas Universitāte]]
| reliģija = 
| paraksts = 
| paraksts_izm = 
| piezīmes = 
}}

'''Pēteris Kārlis Elferts''' (dzimis 1961. gada 29. jūnijā [[Sietla|Sietlā]]; miris 2021. gada 28. maijā [[Atēnas|Atēnās]]) bija latviešu [[pedagogs]], politiķis un diplomāts. Bijis [[5. Saeima]]s deputāts, pārstāvot partiju &quot;[[Latvijas Ceļš]]&quot;. Vēlāk darbojies diplomātiskajā dienestā. Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Īrijā (2009—2013), Turcijā (2016—2020), Grieķijā (2021).

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1961. gada 29. jūnijā [[Sietla|Sietlā]] [[Trimdas latvieši|trimdas latviešu]] ģimenē. Pēc [[Vašingtonas Universitāte]]s, kur ieguva pedagoģijas un socioloģijas izglītību, absolvēšanas, no 1986. līdz 1989. gadam strādāja par skolotāju [[Minsteres latviešu ģimnāzija|Minsteres latviešu ģimnāzijā]].​

[[Atmodas kustība]]s laikā 1989. gadā P. Elferts ieradās Latvijā, kur iesaistījās kustībā &quot;[[Helsinki-86]]&quot;. Jūlijā viņš piedalījās protesta akcijās pret [[Zvārdes poligons|PSRS armijas poligonu Zvārdē]], tādēļ tika izraidīts no Latvijas ar liegumu atgriezties turpmākajos piecos gados.&lt;ref name=&quot;Baltic Ireland&quot;&gt;[http://baltic-ireland.ie/2009/08/11952/ Mēs visi esam latvieši] Laima Ozola baltic-ireland.ie, 29.08.2009&lt;/ref&gt; 1989. gada septembrī P. Elferts palīzēja organizēt pirmo [[Latvijas Nacionālās neatkarības kustība]]s (LNNK), [[Latvijas Tautas fronte]]s un [[Pasaules brīvo latviešu apvienība]]s (PBLA) starptautisko konferenci [[Rietumberlīne|Rietumberlīnē]]. Bija LNNK biedrs. Pēc 1991. gada [[Augusta pučs|Augusta puča]] viņš atgriezās Latvijā, un kļuva par PBLA informācijas biroja vadītājs Rīgā.

1993. gadā P. Elferts bija partijas &quot;[[Latvijas Ceļš]]&quot; dibinātāju skaitā, un viņu [[5. Saeimas vēlēšanas|ievēlēja]] par [[5. Saeima]]s deputātu, viņš pildīja &quot;[[Latvijas ceļš|Latvijas ceļa]]&quot; frakcijas priekšsēdētāja biedra pienākumus,&lt;ref&gt;[https://www.saeima.lv/arhivs/5_saeima/elferts.htm saeima.lv]&lt;/ref&gt; kā arī bija [[Latvijas Republikas Labklājības ministrija|Labklājības ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|palamentārais sekretārs]]. 1995. gadā P. Elferts nesekmīgi kandidēja [[6. Saeimas vēlēšanas|6. Saeimas vēlēšanās]], bet turpināja darboties politikā, kļūstot par Labklājības ministrijas parlamentāro sekretāru 1996. gadā, [[Latvijas Republikas Satiksmes ministrija|Satiksmes ministrijas]] parlamentāro sekretāru 1997. gadā un [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija|Ārlietu ministrijas]] parlamentāro sekretāru 1998. gadā. 1998. gadā P. Elferts kandidēja arī [[7. Saeimas vēlēšanas|7. Saeimas vēlēšanās]], taču netika ievēlēts. Pēc vēlēšanām viņš kļuva par [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Vilis Krištopans|Viļa Krištopana]] padomnieku, bet 2000. gadā par Ministru prezidenta [[Andris Bērziņš (politiķis, 1951)|Andra Bērziņa]] padomnieku. 2002. gadā nesekmīgi kandidēja [[8. Saeimas vēlēšanas|8. Saeimas vēlēšanās]], pēc tām atkal ieņemot Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāra amatu.

Bijis speciālo uzdevumu vēstnieks [[Irāka]]s atjaunošanā un demokratizācijas veicināšanā, bet kopš 2004. gada — vēstnieks. P. Elferts bija Latvijas pastāvīgais pārstāvis [[Eiropas Padome|Eiropas Padomē]] (2004—2009), [[Latvijas vēstnieks Īrijā|Latvijas vēstnieks Īrijas Republikā]] (2009—2013),&lt;ref name=&quot;Baltic Ireland&quot; /&gt; speciālo uzdevumu vēstnieks diasporas jautājumos,&lt;ref&gt;[http://www.laikraksts.com/raksti/5750 Pēteris Elferts — intervija. Valsts svētku runas teicējs Austrālijā] laikraksts Latvietis Nr. 383, 2015. gada 22. oktobrī&lt;/ref&gt; [[Latvijas vēstnieks Turcijā|vēstnieks Turcijas Republikā]] (2016—2020) un [[Latvijas vēstnieks Grieķijā|Grieķijas Republikā]] (2021).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.mfa.gov.lv/aktualitates/zinas/67298-vestnieks-peteris-karlis-elferts-iesniedz-akreditacijas-vestuli-griekijas-prezidentei |title=Latvijas Republikas Ārlietu ministrija |access-date={{dat|2021|05|29||bez}} |archive-date={{dat|2021|01|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210121184817/https://www.mfa.gov.lv/aktualitates/zinas/67298-vestnieks-peteris-karlis-elferts-iesniedz-akreditacijas-vestuli-griekijas-prezidentei }}&lt;/ref&gt;

Miris 2021. gada 28. maijā [[Atēnas|Atēnās]].&lt;ref&gt;[https://www.la.lv/muziba-devies-latvijas-vestnieks-griekija-peteris-karlis-elferts Mūžībā devies Latvijas vēstnieks Grieķijā Pēteris Kārlis Elferts] LETA 2021. gada 28. maijā &lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{5. Saeima}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Elferts, Pēteris Kārlis}}
[[Kategorija:1961. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2021. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Vašingtonas štatā dzimušie]]
[[Kategorija:ASV latvieši]]
[[Kategorija:&quot;Latvijas Ceļa&quot; politiķi]]
[[Kategorija:5. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Latvijas diplomāti]]</text>
      <sha1>fztmnh89m0t6kg1k40v8ytxy4nht4px</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3662462</id>
      <parentid>3662461</parentid>
      <timestamp>2022-07-29T05:09:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6455" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Pēteris Kārlis Elferts
| vārds_orģ = 
| attēls = Pēteris Elferts 1993.jpg
| att_izm = 160px
| apraksts = Pēteris Kārlis Elferts 1993. gadā 
| amats = [[5. Saeima]]s deputāts
| term_sākums = {{dat|1993|7|6|N|bez}}
| term_beigas = {{dat|1995|11|6|N|bez}}
| viceprezidents = 
| vicepremjers = 
| vietnieks = 
| prezidents = [[Guntis Ulmanis]]
| premjers = [[Ivars Godmanis]],&lt;br /&gt;[[Valdis Birkavs]],&lt;br /&gt;[[Māris Gailis]]
| priekštecis = 
| pēctecis = &lt;!------ Otrais amats ------&gt;
| amats2 = 
| term_sākums2 = 
| term_beigas2 = 
| viceprezidents2 = 
| vicepremjers2 = 
| vietnieks2 = 
| prezidents2 = 
| premjers2 = 
| priekštecis2 = 
| pēctecis2 = 
&lt;!------ Trešais amats ------&gt;| amats3 = 
| term_sākums3 = 
| term_beigas3 = 
| viceprezidents3 = 
| vicepremjers3 = 
| vietnieks3 = 
| prezidents3 = 
| premjers3 = 
| priekštecis3 = 
| pēctecis3 = &lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati = {{dat|1961|6|29}}
| dzim_vieta = {{vieta|ASV|Vašingtonas štats|Sietla}}
| dzīves_vieta = 
| mir_dati = {{miršanas datums un vecums|2021|5|28|1961|6|29}}
| mir_vieta ={{vieta|Grieķija|Atēnas}}
| apglabāts = 
| tautība = [[latvietis]]
| partija = [[Latvijas Ceļš]]
| apvienība = 
| dinastija = 
| tēvs = 
| māte = 
| dzīvesb = Anta Spunde
| bērni = dēls un meita
| profesija = [[pedagogs]], sociologs, diplomāts
| alma_mater = [[Vašingtonas Universitāte]]
| reliģija = 
| paraksts = 
| paraksts_izm = 
| piezīmes = 
}}

'''Pēteris Kārlis Elferts''' (dzimis 1961. gada 29. jūnijā [[Sietla|Sietlā]]; miris 2021. gada 28. maijā [[Atēnas|Atēnās]]) bija latviešu [[pedagogs]], politiķis un diplomāts. Bijis [[5. Saeima]]s deputāts, pārstāvot partiju &quot;[[Latvijas Ceļš]]&quot;. Vēlāk darbojies diplomātiskajā dienestā. Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Īrijā (2009—2013), Turcijā (2016—2020), Grieķijā (2021).

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1961. gada 29. jūnijā [[Sietla|Sietlā]] [[Trimdas latvieši|trimdas latviešu]] ģimenē. Pēc [[Vašingtonas Universitāte]]s, kur ieguva pedagoģijas un socioloģijas izglītību, absolvēšanas, no 1986. līdz 1989. gadam strādāja par skolotāju [[Minsteres latviešu ģimnāzija|Minsteres latviešu ģimnāzijā]].​

[[Atmodas kustība]]s laikā 1989. gadā P. Elferts ieradās Latvijā, kur iesaistījās kustībā &quot;[[Helsinki-86]]&quot;. Jūlijā viņš piedalījās protesta akcijās pret [[Zvārdes poligons|PSRS armijas poligonu Zvārdē]], tādēļ tika izraidīts no Latvijas ar liegumu atgriezties turpmākajos piecos gados.&lt;ref name=&quot;Baltic Ireland&quot;&gt;[http://baltic-ireland.ie/2009/08/11952/ Mēs visi esam latvieši] Laima Ozola baltic-ireland.ie, 29.08.2009&lt;/ref&gt; 1989. gada septembrī P. Elferts palīzēja organizēt pirmo [[Latvijas Nacionālās neatkarības kustība]]s (LNNK), [[Latvijas Tautas fronte]]s un [[Pasaules brīvo latviešu apvienība]]s (PBLA) starptautisko konferenci [[Rietumberlīne|Rietumberlīnē]]. Bija LNNK biedrs. Pēc 1991. gada [[Augusta pučs|Augusta puča]] viņš atgriezās Latvijā, un kļuva par PBLA informācijas biroja vadītājs Rīgā.

1993. gadā P. Elferts bija partijas &quot;[[Latvijas Ceļš]]&quot; dibinātāju skaitā, un viņu [[5. Saeimas vēlēšanas|ievēlēja]] par [[5. Saeima]]s deputātu, viņš pildīja &quot;[[Latvijas ceļš|Latvijas ceļa]]&quot; frakcijas priekšsēdētāja biedra pienākumus,&lt;ref&gt;[https://www.saeima.lv/arhivs/5_saeima/elferts.htm saeima.lv]&lt;/ref&gt; kā arī bija [[Latvijas Republikas Labklājības ministrija|Labklājības ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|palamentārais sekretārs]]. 1995. gadā P. Elferts nesekmīgi kandidēja [[6. Saeimas vēlēšanas|6. Saeimas vēlēšanās]], bet turpināja darboties politikā, kļūstot par Labklājības ministrijas parlamentāro sekretāru 1996. gadā, [[Latvijas Republikas Satiksmes ministrija|Satiksmes ministrijas]] parlamentāro sekretāru 1997. gadā un [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija|Ārlietu ministrijas]] parlamentāro sekretāru 1998. gadā. 1998. gadā P. Elferts kandidēja arī [[7. Saeimas vēlēšanas|7. Saeimas vēlēšanās]], taču netika ievēlēts. Pēc vēlēšanām viņš kļuva par [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Vilis Krištopans|Viļa Krištopana]] padomnieku, bet 2000. gadā par Ministru prezidenta [[Andris Bērziņš (politiķis, 1951)|Andra Bērziņa]] padomnieku. 2002. gadā nesekmīgi kandidēja [[8. Saeimas vēlēšanas|8. Saeimas vēlēšanās]], pēc tām atkal ieņemot Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāra amatu.

Bijis speciālo uzdevumu vēstnieks [[Irāka]]s atjaunošanā un demokratizācijas veicināšanā, bet kopš 2004. gada — vēstnieks. P. Elferts bija Latvijas pastāvīgais pārstāvis [[Eiropas Padome|Eiropas Padomē]] (2004—2009), [[Latvijas vēstnieks Īrijā|Latvijas vēstnieks Īrijas Republikā]] (2009—2013),&lt;ref name=&quot;Baltic Ireland&quot; /&gt; speciālo uzdevumu vēstnieks diasporas jautājumos,&lt;ref&gt;[http://www.laikraksts.com/raksti/5750 Pēteris Elferts — intervija. Valsts svētku runas teicējs Austrālijā] laikraksts Latvietis Nr. 383, 2015. gada 22. oktobrī&lt;/ref&gt; [[Latvijas vēstnieks Turcijā|vēstnieks Turcijas Republikā]] (2016—2020) un [[Latvijas vēstnieks Grieķijā|Grieķijas Republikā]] (2021).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.mfa.gov.lv/aktualitates/zinas/67298-vestnieks-peteris-karlis-elferts-iesniedz-akreditacijas-vestuli-griekijas-prezidentei |title=Latvijas Republikas Ārlietu ministrija |access-date={{dat|2021|05|29||bez}} |archive-date={{dat|2021|01|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210121184817/https://www.mfa.gov.lv/aktualitates/zinas/67298-vestnieks-peteris-karlis-elferts-iesniedz-akreditacijas-vestuli-griekijas-prezidentei }}&lt;/ref&gt;

Miris 2021. gada 28. maijā [[Atēnas|Atēnās]].&lt;ref&gt;[https://www.la.lv/muziba-devies-latvijas-vestnieks-griekija-peteris-karlis-elferts Mūžībā devies Latvijas vēstnieks Grieķijā Pēteris Kārlis Elferts] LETA 2021. gada 28. maijā &lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{5. Saeima}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Elferts, Pēteris Kārlis}}
[[Kategorija:1961. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2021. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Vašingtonas štatā dzimušie]]
[[Kategorija:ASV latvieši]]
[[Kategorija:&quot;Latvijas Ceļa&quot; politiķi]]
[[Kategorija:5. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Latvijas diplomāti]]</text>
      <sha1>57f48nzbvcvsjz5k7vzx0s19cob47xx</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Jauktās komandas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs</title>
    <ns>10</ns>
    <id>489689</id>
    <revision>
      <id>3662144</id>
      <parentid>3646575</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T15:45:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4885" xml:space="preserve">{{Navbox
|name = Jauktās komandas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs 
|title = [[Attēls:Olympic flag.svg|23px]] Jauktās komandas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs ([[Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs#Medaļnieki|raksts]])

| bodyclass= hlist
| image =
| titlestyle = background:#BFD7FF
| basestyle = background:#DDEBFF
| abovestyle = background: #D5E6FF
| belowstyle = background: #D5E6FF
| state = autocollapse
| above= '''Medaļas — 19 medaļas''' (8 zelta, 5 sudraba un 6 bronzas medaļas); '''Norises vieta''' — {{vieta|Francija|Parīze}}

| group1 = [[File:Gold medal.svg|16px]] Zelta medaļa
| list1  = {{Navbox|subgroup
| basestyle = background:#D5E6FF;
 | group1 = {{osv|Airēšana|1900|vasaras|image=yes}}
 | list1 = 
* [[Fransuā Brants]]
* [[Hermanuss Brokmans]]
* [[Rūlofs Kleins]]
* ''nezināms airētājs''
 | group2 = {{osv|Burāšana|1900|vasaras|image=yes}}
 | list2 = 
* [[Frederiks Blanšī]]
* [[Viljams Eksšovs]]
* [[Žaks Le Lavasjē]]
 | group3 = {{osv|Futbols|1900|vasaras|image=yes}}
 | list3 = 
* ''Université de Bruxelles'' — [[Albērs Debelks]] 
* [[Hendriks van Hēkelums]]
* [[Rauls Kelekoms]]
* [[Marsels Lebūts]]
* [[Lisjēns Londo]]
* [[Ernests Moro de Melēns]] 
* [[Ežēns Nēfss]]
* [[Gistavs Pelgrimss]]
* [[Alfonss Renjē]]
* [[Ilērs Spaņogs]]
* [[Ēriks Torntons]]
 | group4 = {{osv|Polo|1900|vasaras|image=yes}}
 | list4 = 
* ''Foxhunters Hurlingham'' — [[Džons Beresfords]]
* [[Deniss Deilijs]]
* [[Fokshols Kīns]]
* [[Frenks Makkejs]]
* [[Alfrēds Roulinsons]]
 | group5 = {{osv|Regbijs|1900|vasaras|image=yes}}
 | list5 = 
* ''Union des Sociétés Françaises'' — [[Vladimirs Aitofs]]
* [[A. Albērs]]
* [[Leons Binošs]]
* [[Konstantīns Enrikess]]
* [[Žans Ervē]]
* [[Šarls Gonduāns]]
* [[Žans Gijs Gotjē]]
* [[Aleksandrs Faramons]]
* [[Žans Kollā]]
* [[Viktors Lardanšē]]
* [[Ibērs Lefēvrs]]
* [[Žozefs Olivjē]]
* [[Franss Reišels]]
* [[Andrē Rišmans]]
* [[Andrē Rūzvelts]]
* [[Emīls Sarāds]]
* [[Ogists Žirū]]
 | group6  = {{osv|Ūdenspolo|1900|vasaras|image=yes}}
 | list6   = 
* ''Osborne Swimming Club'' — [[Džons Artūrs Džārviss]]
* [[Viljams Henrijs]]
* [[Pīters Kemps]]
* [[Tomass Ko]]
* [[Roberts Krošovs]]
* [[Viktors Lindbergs]]
* [[Frederiks Steipltons]]
 | group7 = {{osv|Vieglatlētika|1900|vasaras|image=yes}}
 | list7 = 
* [[Čārlzs Benets]]
* [[Džons Rimmers]]
* [[Sidnijs Robinsons]]
* [[Stens Roulijs]]
* [[Alfrēds Tisē]]
 | group8 = {{osv|Virves vilkšana|1900|vasaras|image=yes}}
 | list8 = 
* [[Augusts Nilsons]]
* [[Edgars Obje]]
* [[Gustavs Sēderstrēms]]
* [[Eižens Šmits]]
* [[Kārlis Štāfs]]
* [[Čārlzs Vinklers]]
}}

| group2 = [[File:Silver medal.svg|16px]] Sudraba medaļa
| list2  = {{Navbox|subgroup
| basestyle = background:#D5E6FF;
 | group1 = {{osv|Krikets|1900|vasaras|image=yes}}
 | list1 = 
* ''French Athletic Club Union'' — [[Viljams Andersons (kriketists)|Viljams Andersons]]
* [[Viljams Atrils]]
* [[V. Braunings]]
* [[Džons Breids]]
* [[Roberts Horns]]
* [[Artūrs Makīvojs]]
* [[Duglass Robinsons]]
* [[H. F. Rokē]]
* [[Alfrēds Šneido]]
* [[Henrijs Terijs]]
* [[Filips Tomelins]]
* [[Timotē Žordāns]]
 | group2 = {{osv|Polo|1900|vasaras|image=yes}}
 | list2 = 
* ''BLO Polo Club Rugby'' — [[Volters Bakmesters]]
* [[Frederiks Frīks]]
* [[Žans de Madre]]
* [[Volters Makrīrijs]]
 | group3 = {{osv|Teniss|1900|vasaras|image=yes}}
 | list3 = 
* [[Makss Dekužī]] un [[Bezils de Garmendija]]
* [[Harolds Mahoni]] un [[Ivonne Prevo]]
 | group4  = {{osv|Virves vilkšana|1900|vasaras|image=yes}}
 | list4   = 
* [[Remons Basē]]
* [[Šarls Gonduāns]]
* [[Žans Kollā]]
* [[Žozefs Rofo]]
* [[Emīls Sarāds]]
* [[Fransisko Enrikess de Subirija]]
}}

| group3 = [[File:Bronze medal.svg|16px]] Bronzas medaļa
| list3  = {{Navbox|subgroup
| basestyle = background:#D5E6FF;
 | group1 = {{osv|Polo|1900|vasaras|image=yes}}
 | list1 = 
* ''Bagatelle Polo Club de Paris'' — [[Robērs Furnjē-Sarlovēze]]
* [[Frederiks Gills]]
* [[Moriss Rauls-Duvāls]]
* [[Eduards de Rotšilds]]

* ''Mexico'' — [[Eustakiu de Eskandons]]
* [[Manuels de Eskandons]]
* [[Pablo de Eskandons]]
* [[Giljermo Heidens Raits]]
 | group2 = {{osv|Teniss|1900|vasaras|image=yes}}
 | list2 = 
* [[Lorenss Dohertijs]] un [[Meriona Džonsa Farkuara]]
* [[Hedviga Rozenbaumova]] un [[Arčibalds Vordens]]
 | group3  = {{osv|Ūdenspolo|1900|vasaras|image=yes}}
 | list3   = 
* ''Libellule de Paris'' — [[Tomass Bērdžess]]
* [[Alfonss Dekupērs]]
* [[Žils Kleveno]]
* [[Luijs Lofrē]]
* [[Anrī Pesljē]]
* [[Ogists Pesluā]]
* [[Pols Vasērs]]
}}

}}&lt;noinclude&gt;
{{Collapsible option}}

[[Kategorija:1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki|*]]
[[Kategorija:1900. gada vasaras olimpisko spēļu veidnes]]
[[Kategorija:Jauktās komandas olimpiskie medaļnieki|1900]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>st3tka652iimps3ykvfufqe4q9pdmu0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2020. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula</title>
    <ns>0</ns>
    <id>490446</id>
    <revision>
      <id>3662102</id>
      <parentid>3632081</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T15:35:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>CommonsDelinker</username>
        <id>1319</id>
      </contributor>
      <comment>Izņemts attēls &quot;Russian_Olympic_Committee_flag.svg&quot;, jo [[commons:User:Ellywa|Ellywa]] to ir izdzēsis no [[Vikikrātuve]]s (iemesls: per [[:c:Commons:Deletion requests/File:Russian Olympic Committee flag.svg|]]).</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8317" xml:space="preserve">Šajā sarakstā apkopota informācija par '''medaļu kopvērtējumu {{Oss|V=2020|L=L}}'''.

== Medaļu kopvērtējums ==
&lt;onlyinclude&gt;&lt;!-- TABLE START --&gt;
{{colorbox|#ccccff|&amp;nbsp;&lt;nowiki&gt;*&lt;/nowiki&gt;&amp;nbsp;}} Mājinieki (Japāna)

{{colorbox|pink|&amp;nbsp;&lt;nowiki&gt;**&lt;/nowiki&gt;&amp;nbsp;}} Latvija

&lt;onlyinclude&gt;{| {{RankedMedalTable|class=wikitable sortable plainrowheaders}}
|-
| 1
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left;&quot; | {{USA}}
| 39 || 41 || 33 || 113
|-
| 2
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left;&quot; | {{CHN}}
| 38 || 32 || 18 || 88
|-
| 3
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background-color:#ccccff;&quot; | {{JPN}}*
| 27 || 14 || 17 || 58
|-
| 4
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left;&quot; | {{GBR}}
| 22 || 21 || 22 || 65
|-
| 5
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left;&quot; | Krievijas Olimpiskā komiteja
| 20 || 28 || 23 || 71
|-
| 6
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left;&quot; | {{AUS}}
| 17 || 7 || 22 || 46
|-
| 7
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left;&quot; | {{NED}}
| 10 || 12 || 14 || 36
|-
| 8
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left;&quot; | {{FRA}}
| 10 || 12 || 11 || 33
|-
| 9
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left;&quot; | {{GER}}
| 10 || 11 || 16 || 37
&lt;/onlyinclude&gt;
|-
| 10
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left;&quot; | {{ITA}}
| 10 || 10 || 20 || 40
|-
| 11
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left;&quot; | {{CAN}}
| 7 || 6 || 11 || 24
|-
| 12
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left;&quot; | {{BRA}}
| 7 || 6 || 8 || 21
|-
| 13
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left;&quot; | {{NZL}}
| 7 || 6 || 7 || 20
|-
| 14
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left;&quot; | {{CUB}}
| 7 || 3 || 5 || 15
|-
| 15
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left;&quot; | {{HUN}}
| 6 || 7 || 7 || 20
|-
| 16
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left;&quot; | {{KOR}}
| 6 || 4 || 10 || 20
|-
| 17
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left;&quot; | {{POL}}
| 4 || 5 || 5 || 14
|-
| 18
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left;&quot; | {{CZE}}
| 4 || 4 || 3 || 11
|-
| 19
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left;&quot; | {{KEN}}
| 4 || 4 || 2 || 10
|-
| 20
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left;&quot; | {{NOR}}
| 4 || 2 || 2 || 8
|-
| 21
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left;&quot; | {{JAM}}
| 4 || 1 || 4 || 9
|-
| 22
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left;&quot; | {{ESP}}
| 3 || 8 || 6 || 17
|-
| 23
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left;&quot; | {{SWE}}
| 3 || 6 || 0 || 9
|-
| 24
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left;&quot; | {{SUI}}
| 3 || 4 || 6 || 13
|-
| 25
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left;&quot; | {{DEN}}
| 3 || 4 || 4 || 11
|-
| 26
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left;&quot; | {{CRO}}
| 3 || 3 || 2 || 8
|-
| 27
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left;&quot; | {{IRI}}
| 3 || 2 || 2 || 7
|-
| 28
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left;&quot; | {{SRB}}
| 3 || 1 || 5 || 9
|-
| 29
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left;&quot; | {{BEL}}
| 3 || 1 || 3 || 7
|-
| 30
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left;&quot; | {{BUL}}
| 3 || 1 || 2 || 6
|-
| 31
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left;&quot; | {{SLO}}
| 3 || 1 || 1 || 5
|-
| 32
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left;&quot; | {{UZB}}
| 3 || 0 || 2 || 5
|-
| 33
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left;&quot; | {{GEO}}
| 2 || 5 || 1 || 8
|-
| 34
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left;&quot; | {{TPE}}
| 2 || 4 || 6 || 12
|-
| 35
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left;&quot; | {{TUR}}
| 2 || 2 || 9 || 13
|-
| 36
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left;&quot; | {{GRE}}
| 2 || 1 || 1 || 4
|-
| 36
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left;&quot; | {{UGA}}
| 2 || 1 || 1 || 4
|-
| 38
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left;&quot; | {{ECU}}
| 2 || 1 || 0 || 3
|-
| 39
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left;&quot; | {{IRL}}
| 2 || 0 || 2 || 4
|-
| 39
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left;&quot; | {{ISR}}
| 2 || 0 || 2 || 4
|-
| 41
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left;&quot; | {{QAT}}
| 2 || 0 || 1 || 3
|-
| 42
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left;&quot; | {{BAH}}
| 2 || 0 || 0 || 2
|-
| 42
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left;&quot; | {{KOS}}
| 2 || 0 || 0 || 2
|-
| 44
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left;&quot; | {{UKR}}
| 1 || 6 || 12 || 19
|-
| 45
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left;&quot; | {{BLR}}
| 1 || 3 || 3 || 7
|-
| 46
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left;&quot; | {{ROU}}
| 1 || 3 || 0 || 4
|-
| 46
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left;&quot; | {{VEN}}
| 1 || 3 || 0 || 4
|-
| 48
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left;&quot; | {{IND}}
| 1 || 2 || 4 || 7
|-
| 49
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left;&quot; | {{HKG}}
| 1 || 2 || 3 || 6
|-
| 50
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left;&quot; | {{PHI}}
| 1 || 2 || 1 || 4
|-
| 50
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left;&quot; | {{SVK}}
| 1 || 2 || 1 || 4
|-
| 52
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left;&quot; | {{RSA}}
| 1 || 2 || 0 || 3
|-
| 53
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left;&quot; | {{AUT}}
| 1 || 1 || 5 || 7
|-
| 54
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left;&quot; | {{EGY}}
| 1 || 1 || 4 || 6
|-
| 55
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left;&quot; | {{INA}}
| 1 || 1 || 3 || 5
|-
| 56
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left;&quot; | {{ETH}}
| 1 || 1 || 2 || 4
|-
| 56
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left;&quot; | {{POR}}
| 1 || 1 || 2 || 4
|-
| 58
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left;&quot; | {{TUN}}
| 1 || 1 || 0 || 2
|-
| 59
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left;&quot; | {{EST}}
| 1 || 0 || 1 || 2
|-
| 59
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left;&quot; | {{FIJ}}
| 1 || 0 || 1 || 2
|-
| 59
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background-color:pink;&quot; | {{LAT}}**
| 1 || 0 || 1 || 2
|-
| 59
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left;&quot; | {{THA}}
| 1 || 0 || 1 || 2
|-
| 63
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left;&quot; | {{BER}}
| 1 || 0 || 0 || 1
|-
| 63
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left;&quot; | {{MAR}}
| 1 || 0 || 0 || 1
|-
| 63
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left;&quot; | {{PUR}}
| 1 || 0 || 0 || 1
|-
| 66
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left;&quot; | {{COL}}
| 0 || 4 || 1 || 5
|-
| 67
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left;&quot; | {{AZE}}
| 0 || 3 || 4 || 7
|-
| 68
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left;&quot; | {{DOM}}
| 0 || 3 || 2 || 5
|-
| 69
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left;&quot; | {{ARM}}
| 0 || 2 || 2 || 4
|-
| 70
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left;&quot; | {{KGZ}}
| 0 || 2 || 1 || 3
|-
| 71
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left;&quot; | {{MGL}}
| 0 || 1 || 3 || 4
|-
| 72
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left;&quot; | {{ARG}}
| 0 || 1 || 2 || 3
|-
| 72
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left;&quot; | {{SMR}}
| 0 || 1 || 2 || 3
|-
| 74
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left;&quot; | {{JOR}}
| 0 || 1 || 1 || 2
|-
| 74
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left;&quot; | {{MAS}}
| 0 || 1 || 1 || 2
|-
| 74
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left;&quot; | {{NGR}}
| 0 || 1 || 1 || 2
|-
| 77
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left;&quot; | {{BRN}}
| 0 || 1 || 0 || 1
|-
| 77
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left;&quot; | {{KSA}}
| 0 || 1 || 0 || 1
|-
| 77
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left;&quot; | {{LTU}}
| 0 || 1 || 0 || 1
|-
| 77
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left;&quot; | {{MKD}}
| 0 || 1 || 0 || 1
|-
| 77
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left;&quot; | {{NAM}}
| 0 || 1 || 0 || 1
|-
| 77
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left;&quot; | {{TKM}}
| 0 || 1 || 0 || 1
|-
| 83
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left;&quot; | {{KAZ}}
| 0 || 0 || 8 || 8
|-
| 84
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left;&quot; | {{MEX}}
| 0 || 0 || 4 || 4
|-
| 85
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left;&quot; | {{FIN}}
| 0 || 0 || 2 || 2
|-
| 86
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left;&quot; | {{BOT}}
| 0 || 0 || 1 || 1
|-
| 86
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left;&quot; | {{BUR}}
| 0 || 0 || 1 || 1
|-
| 86
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left;&quot; | {{CIV}}
| 0 || 0 || 1 || 1
|-
| 86
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left;&quot; | {{GHA}}
| 0 || 0 || 1 || 1
|-
| 86
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left;&quot; | {{GRN}}
| 0 || 0 || 1 || 1
|-
| 86
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left;&quot; | {{KUW}}
| 0 || 0 || 1 || 1
|-
| 86
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left;&quot; | {{MDA}}
| 0 || 0 || 1 || 1
|-
| 86
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left;&quot; | {{SYR}}
| 0 || 0 || 1 || 1
&lt;onlyinclude&gt;&lt;includeonly&gt;|- class=&quot;sortbottom&quot;
!colspan=&quot;2&quot; | Pārējās valstis || 147 || 160 || 226 || 533
&lt;/includeonly&gt;|- class=&quot;sortbottom&quot;
!colspan=&quot;2&quot; | Kopā || 340 || 338 || 402 || 1080
|}
&lt;/onlyinclude&gt;
&lt;!-- TABLE END --&gt;&lt;/onlyinclude&gt;

== Ārējās saites ==
* [https://olympics.com/tokyo-2020/olympic-games/en/results/all-sports/medal-standings.htm Medaļu kopvērtējums] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210715084328/https://olympics.com/tokyo-2020/olympic-games/en/results/all-sports/medal-standings.htm |date={{dat|2021|07|15||bez}} }} {{en}}

{{OS medaļu tabulas}}
{{2020. gada vasaras olimpiskās spēles}}

[[Kategorija:2020. gada vasaras olimpiskās spēles]]
[[Kategorija:Olimpisko spēļu medaļu tabulas]]</text>
      <sha1>fcw7r7muip91tya5m8jd2hixis9oa2q</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Gil Vicente FC</title>
    <ns>0</ns>
    <id>490608</id>
    <revision>
      <id>3662494</id>
      <parentid>3659633</parentid>
      <timestamp>2022-07-29T06:13:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3391" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #FFFFFF
| bg_color   = #FF0000
| nos        = ''Gil Vicente FC''
| logo       = [[Attēls:Gil Vicente FC logo.png|150px]]
| pilns      = ''Gil Vicente Futebol Clube''
| iesauka    = 
| pilsēta    = {{Vieta|Portugāle|Barseluša}}
| dib        = 1924
| dib_mēn    = 
| dib_dat    = 
| stad       = ''[[Estádio Cidade de Barcelos]]''
| ietilp     = 12 504
| prez       = {{flaga|Portugāle}} Francisco Dias da Silva
| tren       = {{flaga|Portugāle}} Ricardo Soares
| līga       = ''[[Portugāles futbola Premjerlīga|Primeira Liga]]''
| sez        = 2021.—2022.
| poz        = 5. vieta

| pattern_la1=_gilvicente1920h|pattern_b1=_gilvicente1920h|pattern_ra1=_gilvicente1920h|pattern_sh1=_gilvicente1920h|pattern_so1=_gilvicente1920h
| leftarm1=FF0000|body1=D60000|rightarm1=FF0000|shorts1=FF0000|socks1=FF0000|
| pattern_la2=_gilvicente1920a|pattern_b2=_gilvicente1920a|pattern_ra2=_gilvicente1920a|
| leftarm2=0000FF|body2=000099|rightarm2=0000FF|shorts2=0000FF|socks2=0000FF||
}}
'''''Gil Vicente FC''''' (port. ''Gil Vicente Futebol Clube'') ir [[Portugāle]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Barselušas]] pilsētas.

== Sezonas ==
{|class=&quot;wikitable&quot;
! Sezona
! Līmenis
! Līga
! Vieta
! Atsauce
|-
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2019.—2020.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Primeira Liga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''10.'''
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesp/port2020.html|title=Portugal 2019/20|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2020.—2021.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Primeira Liga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''11.'''
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesp/port2021.html|title=Portugal 2020/21|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2021.—2022.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Primeira Liga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''5.'''
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesp/port2022.html|title=Portugal 2021/22|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2022.–2023.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Primeira Liga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''.'''
| 
|-
|}

== Atsauces ==
{{atsauces|3}}

== Ārējās saites ==
* [https://gilvicentefc.pt/ Kluba oficiālā vietne]
* [https://www.facebook.com/gvfcoficial/ Facebook]
* [https://www.youtube.com/channel/UC3iys3_evat9ZfLGN4CbwpA YouTube]
* [https://int.soccerway.com/teams/portugal/gil-vicente-fc/2572/ Soccerway]
* [https://www.flashscore.com/team/gil-vicente/CS0fFFd8/ flashscore]
* [http://foot.dk/VisPorklub.asp?ID=33 foot.dk]
* [https://www.zerozero.pt/equipa.php?id=11 zerozero.pt]
* [https://www.transfermarkt.com/gil-vicente-fc/startseite/verein/2424 Transfermarkt]

{{futbols-aizmetnis}}
{{portugāle-aizmetnis}}
{{īss aizmetnis}}

{{PORfutč}}
{{DEFAULTSORT:Gil Vicente}}
[[Kategorija:Portugāles futbola klubi]]</text>
      <sha1>gku0nw9zi1bg9fbxuj0aeuylbaivs38</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Hokejs 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>491406</id>
    <revision>
      <id>3662107</id>
      <parentid>3628509</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T15:36:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>CommonsDelinker</username>
        <id>1319</id>
      </contributor>
      <comment>Izņemts attēls &quot;Russian_Olympic_Committee_flag.svg&quot;, jo [[commons:User:Ellywa|Ellywa]] to ir izdzēsis no [[Vikikrātuve]]s (iemesls: per [[:c:Commons:Deletion requests/File:Russian Olympic Committee flag.svg|]]).</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="43629" xml:space="preserve">{{atveidošana+}}
{{nepilnīgs}}
{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
| event       = Hokejs
| games       = 2022. gada Ziemas
| image       = Beijing2022 Ice Hockey.svg  ‎ ‎ ‎  ‎
| caption     = &lt;small&gt;Hokejs 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs&lt;/small&gt;
| venue       = [[Pekinas nacionālais iekštelpu stadions|Nacionālais iekštelpu stadions]] un [[Vukesonas arēna]],&lt;br/&gt;{{vieta|Ķīna|Pekina}}
| dates       = 2022. gada 4. — 20. februāris
| num_events  = 2 (1 vīriešu un 1 sieviešu)
| competitors = 530 (300 vīrieši un 230 sievietes)
| teams       = 22 (12 vīriešu un 10 sieviešu)
| nations     = 13
| prev        = '''[[Hokejs 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|Phjončhana 2018]]'''
| next        = '''[[Hokejs 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|Milāna-Kortīna 2026]]'''
}}
{{Hokejs 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs}}
[[Attēls:Beijing National Indoor Stadium 2019 2.jpg|thumb|[[Pekinas nacionālais iekštelpu stadions]] — viena no arēnām, kur notika hokeja turnīrs.]]
[[Attēls:Cadillac Arena (20211011164821).jpg|thumb|[[Vukesonas arēna]] — viena no arēnām, kur notika hokeja turnīrs.]]

'''[[Hokejs]] [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]'''  bija viens no oficiālajiem 15 sporta veidiem, kas tika aizvadīts. Sacensības tika aizvadītas [[Pekinas nacionālais iekštelpu stadions|Nacionālajā iekštelpu stadionā]] un [[Vukesonas arēna|Vukesonas arēnā]], [[Pekina|Pekinā]] no 2022. gada 4. februāra līdz 20. februārim. Sacensībās tiks aizvadīti divi turnīri — [[Hokejs 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|vīriešu]] un [[Hokejs 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|sieviešu]] turnīrs. Kopumā hokejā startēs 13 valstu hokeja vienības, vairākām no valstīm startē gan vīriešu, gan sieviešu komanda. Vīriešu turnīrā startēs 12 komandas, bet sieviešu — 10 komandas. Vīriešu komandā maksimālais spēlētāju skaits ir 25, bet sieviešu — 23. Kopā turnīrā startēja [[Hokejisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|530 sportisti]] (300 vīrieši un 230 sievietes).

== Kvalifikācija ==
2021. gada 22. decembrī [[Nacionālā Hokeja līga]] un [[Nacionālās Hokeja līgas spēlētāju asociācija]] paziņoja, ka NHL spēlētāji nepiedalīsies vīriešu hokeja turnīrā 2022. gada spēlēs, sakarā ar [[COVID-19]] ietekmi uz NHL kalendāru un atceltajām spēlēm. 

;Olmpiskajiem turnīriem kvalificējušās izlases
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
! Valsts
! Vīrieši
! Sievietes
! Delegācija
|-
| align=&quot;left&quot; | {{ih|USA}} ||{{jā}} ||{{jā}} ||'''48'''
|-
| align=&quot;left&quot; | {{ih|CZE}} ||{{jā}} ||{{jā}} ||'''48'''
|-
| align=&quot;left&quot; | {{ih|DEN}} ||{{jā}} ||{{jā}} ||'''48'''
|-
| align=&quot;left&quot; | {{ih|CAN}} ||{{jā}} ||{{jā}} ||'''48'''
|-
| align=&quot;left&quot; | [[Krievijas hokeja izlase|KOK]] ||{{jā}} ||{{jā}} ||'''48'''
|-
| align=&quot;left&quot; | {{ih|CHN}} ||{{jā}} ||{{jā}} ||'''48'''
|-
| align=&quot;left&quot; | {{ih|FIN}} ||{{jā}} ||{{jā}} ||'''48'''
|-
| align=&quot;left&quot; | {{ih|SUI}} ||{{jā}} ||{{jā}} ||'''48'''
|-
| align=&quot;left&quot; | {{ih|SWE}} ||{{jā}} ||{{jā}} ||'''48'''
|-
| align=&quot;left&quot; | {{ih|LAT}} || {{jā}}|| ||'''25'''
|-
| align=&quot;left&quot; | {{ih|SVK}} || {{jā}}|| ||'''25'''
|-
| align=&quot;left&quot; | {{ih|GER}} || {{jā}}|| ||'''25'''
|-
| align=&quot;left&quot; | {{ih|JPN}} || ||{{jā}} ||'''23'''
|-
!Kopā
! 12
! 10
! 530
|}

=== Vīrieši ===
Turnīram kvalificējās 12 komandas - 8 labākās pēc IIHF Pasaules reitinga (pēc [[2019. gada Pasaules čempionāts hokejā]]), rīkotājvalsts - [[Ķīna]] un 3 komandas, kuras noteiks olimpiskajos kvalifikācijas turnīros. Komandas tiks sadalītas 3 grupās.

{| class=&quot;wikitable&quot;
!A grupa
!B grupa
!C grupa
|-
|
*{{ih|CAN}}
*{{ih|USA}}
*{{ih|GER}}
*{{ih|CHN}}
|
* [[Krievijas hokeja izlase|KOK]]
*{{ih|CZE}}
*{{ih|SUI}}
*{{ih|DEN}}
|
*{{ih|FIN}}
*{{ih|SWE}}
*{{ih|SVK}}
*{{ih|LVA}}
|}

[[Attēls:Ice hockey at the 2022 Winter Olympics – Men's qualification.svg|thumb|600px|center|Kvalifikācijas turnīra grafiks]]

==== E grupa ====
Turnīrs notika [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]], [[Riga|Rīgā]].&lt;ref name=Arena&gt;{{ziņu atsauce|url=https://www.iihf.com/en/news/18294/olympic-qualification-in-bratislava|title=Olympic Qualification in Bratislava|publisher=[[International Ice Hockey Federation|IIHF]]|date=6 March 2020|accessdate=6 March 2020}}&lt;/ref&gt;

{{#invoke:Sports table|main|style=WL OT
|source=[https://www.iihf.com/lv/events/2021/wm/standings/group IIHF]
| team1=LAT | team2=FRA | team4=ITA | team3=HUN

|win_LAT=3 |OTwin_LAT=0 |OTloss_LAT=0 |loss_LAT=0 |gf_LAT=17|ga_LAT=1 |status_LAT=H
|win_FRA=2 |OTwin_FRA=0 |OTloss_FRA=0 |loss_FRA=1 |gf_FRA=8 |ga_FRA=5
|win_ITA=0 |OTwin_ITA=0 |OTloss_ITA=0 |loss_ITA=3 |gf_ITA=1 |ga_ITA=10
|win_HUN=1 |OTwin_HUN=0 |OTloss_HUN=0 |loss_HUN=2 |gf_HUN=5 |ga_HUN=15

|name_LAT={{ih|LAT}}
|name_FRA={{ih|FRA}}
|name_ITA={{ih|ITA}}
|name_HUN={{ih|HUN}}

|result1=PR |res_col_header=Q
|col_PR=green1 |text_PR=Kvalifikācija
}}

{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||8|26|N|bez}}
| laiks              = 15:30
| komanda1           = '''{{ih-rt|FRA}}'''
| komanda2           = {{ih|HUN}}
| punkti             = 5–3
| periodi            = (0–2, 3–0, 2–1)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/Hydra/900/IHM900901_74_3_0.pdf
| vārtsargs1         = [[Florian Hardy]]
| vārtsargs2         = [[Zoltán Hetényi]]
| starprez           = 0–1 / 0–2 / 1–2 / 2–2 / 3–2 / 4–2 / 4–3 / 5–3
| vārti1             = [[Alexandre Texier|Texier]] ([[Florian Chikiachvili|Chikichvili]], [[Tim Bozon|Bozon]]) (PP) – 23:09 / [[Antonin Manavian|Manavian]] ([[Stéphane da Costa|Da Costa]], [[Damien Fleury|Fleury]]) – 28:00 / Texier (Chakiachvili) (PP) – 34:45 / [[Sacha Treille|Treille]] ([[Anthony Rech|Rech]], Chakiachvili) (PP) – 45:28 / Fleury (Texier, Da Costa) – 56:53
| vārti2             = 12:43 – [[János Hári|Hári]] ([[Csanád Erdély|Erdély]], [[István Sofron|Sofron]]) / 14:51 – [[Kristóf Papp (ice hockey)|Papp]] (Hári) (PP) / 45:38 – [[István Bartalis|Bartalis]] ([[Ákos Mihály|Mihály]], [[Bálint Magosi|Magosi]])
| arēna              = [[Arena Riga]], [[Riga]]
| skatītāji          = 200
| tiesnesis          = {{flagicon|GER}} Andre Schrader
| tiesnesis2         = {{flagicon|AUT}} Christoph Sternat
| noraidījumi1       = 8
| noraidījumi2       = 8
| metieni1           = 31
| metieni2           = 33
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||8|26|N|bez}}
| laiks              = 19:30
| komanda1           = {{ih-rt|ITA}}
| komanda2           = '''{{ih|LAT}}'''
| punkti             = 0–6
| periodi            = (0–2, 0–2, 0–2)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/Hydra/900/IHM900902_74_3_0.pdf
| vārtsargs1         = [[Andreas Bernard]]
| vārtsargs2         = [[Ivars Punnenovs]]
| starprez           = 0–1 / 0–2 / 0–3 / 0–4 / 0–5 / 0–6 
| vārti1             = 
| vārti2             = 03:23 – [[Jānis Jaks|Jaks]] ([[Lauris Dārziņš|Dārziņš]]) / 05:28 – [[Rodrigo Ābols|Ābols]] ([[Roberts Bukarts|Ro. Bukarts]], [[Kaspars Daugaviņš|Daugaviņš]]) / 26:15 – [[Kristiāns Rubīns|Rubīns]] ([[Rihards Bukarts|Ri. Bukarts]], [[Uvis Jānis Balinskis|Balinskis]]) / 29:48 – [[Miks Indrašis|Indrašis]] (Dārziņš) (PP2) / 48:56 – Indrašis ([[Zemgus Girgensons|Girgensons]], Rubīns)
| arēna              = [[Arena Riga]], [[Riga]]
| skatītāji          = 4 100
| tiesnesis          = {{flagicon|DEN}} Mads Frandsen
| tiesnesis2         = {{flagicon|BLR}} Maxim Sidorenko
| noraidījumi1       = 16
| noraidījumi2       = 36
| metieni1           = 14
| metieni2           = 6
}}
----
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||8|27|N|bez}}
| laiks              = 16:00
| komanda1           = '''{{ih-rt|FRA}}'''
| komanda2           = {{ih|ITA}}
| punkti             = 2–0
| periodi            = (0–0, 2–0, 0–0)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/Hydra/900/IHM900903_74_3_0.pdf
| vārtsargs1         = [[Henri-Corentin Buysse]]
| vārtsargs2         = [[Andreas Bernard]]
| starprez           = 1–0 / 2–0
| vārti1             = [[Sacha Treille|Treille]] ([[Hugo Gallet|Gallet]], [[Tim Bozon|Bozon]]) – 23:23 / Treille ([[Alexandre Texier|Texier]], [[Florian Chakiachvili|Chakiachvili]]) (PP) – 33:41
| vārti2             = 
| arēna              = [[Arena Riga]], [[Rīga]]
| skatītāji          = 197
| tiesnesis          = {{flagicon|DEN}} Mads Frandsen
| tiesnesis2         = {{flagicon|FIN}} Mikko Kaukokari
| noraidījumi1       = 22
| noraidījumi2       = 23
| metieni1           = 6
| metieni2           = 8
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||8|27|N|bez}}
| laiks              = 20:00
| komanda1           = '''{{ih-rt|LAT}}'''
| komanda2           = {{ih|HUN}}
| punkti             = 9–0
| periodi            = (1–0, 0–0, 8–0)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/Hydra/900/IHM900904_74_3_0.pdf
| vārtsargs1         = [[Ivars Punnenovs]]
| vārtsargs2         = [[Zoltán Hetényi]]
| starprez           = 1–0 / 2–0 / 3–0 / 4–0 / 5–0 / 6–0 / 7–0 / 8–0 / 9–0
| vārti1             = [[Rodrigo Ābols|Ābols]] ([[Jānis Jaks|Jaks]], [[Ronalds Ķēniņš|Kenins]]) (PP) – 07:18 / [[Rūdolfs Balcers|Balcers]] (Ķēniņš) – 40:32 / Ķēniņš (Balcers) – 42:51 / [[Teodors Bļugers|Bļugers]] (Balcers, [[Lauris Dārziņš|Dārziņš]]) (PP) – 51:54 / Ābols (Ķēniņš, [[Roberts Bukarts|Ro. Bukarts]]) (PP) – 54:35 / Balcers (Ķēniņš) – 54:58 / Bļugers – 56:31 / Balcers (Dārziņš, [[Miks Indrašis|Indrašis]]) (PP) – 58:23 / Ķēniņš (Balcers,  Ābols) – 58:36
| vārti2             = 
| arēna              = [[Arena Riga]], [[Rīga]]
| skatītāji          = 3 250
| tiesnesis          = {{flagicon|BLR}} Maxim Sidorenko
| tiesnesis2         = {{flagicon|AUT}} Christoph Sternat
| noraidījumi1       = 0
| noraidījumi2       = 14
| metieni1           = 45
| metieni2           = 17
}}
----
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||8|29|N|bez}}
| laiks              = 13:00
| komanda1           = '''{{ih-rt|HUN}}'''
| komanda2           = {{ih|ITA}}
| punkti             = 2–1
| periodi            = (0–0, 1–0, 1–1)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/Hydra/900/IHM900905_74_3_0.pdf
| vārtsargs1         = [[Miklós Rajna]]
| vārtsargs2         = [[Andreas Bernard]]
| starprez           = 1–0 / 2–0 / 2–1
| vārti1             = [[Gergő Nagy (ice hockey)|Nagy]] ([[István Sofron|Sofron]], [[Bence Stipsicz|Stipsicz]]) (PP) – 38:13 / [[Ákos Mihály|Mihály]] ([[István Bartalis|Bartalis]]) – 47:23
| vārti2             = 53:07 – [[Giovanni Morini|Morini]] ([[Luca Frigo|Frigo]], [[Simon Kostner|Kostner]])
| arēna              = [[Arena Riga]], [[Rīga]]
| skatītāji          = 460
| tiesnesis          = {{flagicon|GER}} André Schrader
| tiesnesis2         = {{flagicon|AUT}} Christoph Sternat
| noraidījumi1       = 14
| noraidījumi2       = 10
| metieni1           = 24
| metieni2           = 30
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||8|29|N|bez}}
| laiks              = 17:00
| komanda1           = '''{{ih-rt|LAT}}'''
| komanda2           = {{ih|FRA}}
| punkti             = 2–1
| periodi            = (1–0, 0–0, 1–1)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/Hydra/900/IHM900906_74_3_0.pdf
| vārtsargs1         = [[Ivars Punnenovs]]
| vārtsargs2         = [[Henri-Corentin Buysse]]
| starprez           = 1–0 / 2–0 / 2–1
| vārti1             = [[Rihards Bukarts|Ri. Bukarts]] – 10:56 / [[Miks Indrašis|Indrašis]] ([[Teodors Bļugers|Bļugers]], [[Uvis Jānis Balinskis|Balinskis]]) (PP) – 45:50
| vārti2             = 51:15 – [[Stéphane Da Costa|Da Costa]]
| arēna              = [[Arena Riga]], [[Rīga]]
| skatītāji          = 7 954
| tiesnesis          = {{flagicon|FIN}} Mikko Kaukokari
| tiesnesis2         = {{flagicon|BLR}} Maxim Sidorenko
| noraidījumi1       = 8
| noraidījumi2       = 8
| metieni1           = 26
| metieni2           = 30
}}

=== Sievietes ===
Turnīram kvalificējās 10 komandas - 6 labākas izlases pēc IIHF Pasaules reitinga, rīkotājvalsts [[Ķīna]] un 3 komandas olimpiskajos kvalifikācijas turnīros. Komandas sadalītas divās grupās.

{| class=&quot;wikitable&quot;
!A grupa
!B grupa
|-
|
*{{ihw|USA}}
*{{ihw|CAN}}
*{{ihw|FIN}}
* [[Krievijas sieviešu hokeja izlase|KOK]]
*{{ihw|SUI}}
|
*{{ihw|JPN}}
*{{ihw|CZE}}
*{{ihw|SWE}}
*{{ihw|DEN}}
*{{ihw|CHN}}
|}

== Sacensību kalendārs ==
Hokeja pirmās sacensības sāksies ar sieviešu turnīra spēlēm 2022. gada 3. februārī, bet sieviešu turnīra fināls tiks aizvadīts 17. februārī. Savukārt vīriešu turnīrs sāksies 2022. gada 9. februārī, bet noslēgsies 20. februārī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://olympics.com/en/beijing-2022/schedule-by-sport/snowboard/ |title=Hokeja kalendārs 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs |access-date={{dat|2021|08|11||bez}}}}&lt;/ref&gt;

{{Color box|#00cc33| ● |border=darkgray}} — grupu turnīrs; {{Color box|#C21E56| ● |border=darkgray}} — Izslēgšanas kārta ''(Playoff)''; {{Color box|#3399ff| ● |border=darkgray}} — Ceturdaļfināls; {{Color box|#DF00FF| ● |border=darkgray}} — Pusfināls; {{Color box|#CD7F32| ● |border=darkgray}} — Bronzas medaļas izcīņa; {{Color box|#ffcc00| ● |border=darkgray}} — fināls (zelta medaļas izcīņa) 

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! Disciplīnas ↓
!  3. feb. &lt;br/&gt; Ceturt !! 4. feb. &lt;br/&gt; Piekt !! 5. feb. &lt;br/&gt; Sest !! 6. feb. &lt;br/&gt; Svēt !! 7. feb. &lt;br/&gt; Pirm !! 8. feb. &lt;br/&gt; Otr !! 9. feb. &lt;br/&gt; Treš !! 10. feb. &lt;br/&gt; Ceturt !! 11. feb. &lt;br/&gt; Piekt !! 12. feb. &lt;br/&gt; Sest !! 13. feb. &lt;br/&gt; Svēt !! 14. feb. &lt;br/&gt; Pirm !! 15. feb. &lt;br/&gt; Otrd !! 16. feb. &lt;br/&gt; Treš !! 17. feb. &lt;br/&gt; Ceturt !! 18. feb. &lt;br/&gt; Piekt !! 19. feb. &lt;br/&gt; Sest !! 20. feb. &lt;br/&gt; Svēt
|-
! [[Hokejs 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]]
| || || || || || || style=&quot;background-color:#00cc33;text-align:center;&quot;| ● || style=&quot;background-color:#00cc33;text-align:center;&quot;| ● || style=&quot;background-color:#00cc33;text-align:center;&quot;| ● || style=&quot;background-color:#00cc33;text-align:center;&quot;| ● || style=&quot;background-color:#00cc33;text-align:center;&quot;| ● || || style=&quot;background-color:#C21E56;text-align:center;&quot;| ● || style=&quot;background-color:#3399ff;text-align:center;&quot;| ● || || style=&quot;background-color:#DF00FF;text-align:center;&quot;| ● || style=&quot;background-color:#CD7F32;text-align:center;&quot;| ● || style=&quot;background-color:#ffcc00;text-align:center;&quot;| ● 
|-
! [[Hokejs 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|Sieviešu turnīrs]]
| style=&quot;background-color:#00cc33;text-align:center;&quot;| ● || style=&quot;background-color:#00cc33;text-align:center;&quot;| ● || style=&quot;background-color:#00cc33;text-align:center;&quot;| ● || style=&quot;background-color:#00cc33;text-align:center;&quot;| ● || style=&quot;background-color:#00cc33;text-align:center;&quot;| ● || style=&quot;background-color:#00cc33;text-align:center;&quot;| ● || || || style=&quot;background-color:#3399ff;text-align:center;&quot;| ● || style=&quot;background-color:#3399ff;text-align:center;&quot;| ● || || style=&quot;background-color:#DF00FF;text-align:center;&quot;| ● || || style=&quot;background-color:#CD7F32;text-align:center;&quot;| ● || style=&quot;background-color:#ffcc00;text-align:center;&quot;| ●  || || ||
|}

== Turnīrs ==
=== C grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WL OT
|update=future |start_date=2022. gada 10. februārī
|source=[http://www.iihfworlds2015.com/en/news/world-ranking/ IIHF]

| team1=FIN | team2=SWE | team3=SVK | team4=LAT

|win_SWE=2 |OTwin_SWE=0 |OTloss_SWE=1 |loss_SWE=0 |gf_SWE=10 |ga_SWE=7
|win_FIN=2 |OTwin_FIN=1 |OTloss_FIN=0 |loss_FIN=0 |gf_FIN=13 |ga_FIN=6
|win_SVK=1 |OTwin_SVK=0 |OTloss_SVK=0 |loss_SVK=2 |gf_SVK=8 |ga_SVK=12
|win_LAT=0 |OTwin_LAT=0 |OTloss_LAT=0 |loss_LAT=3 |gf_LAT=5 |ga_LAT=11

|name_FIN={{ih|FIN}}
|name_SWE={{ih|SWE}}
|name_SVK={{ih|SVK}}
|name_LAT={{ih|LAT}}

|result1=S |result2=S |result3=Q |result4=Q

|col_S=green1  |text_S=Ceturtdaļfināls
|col_P=blue1   |text_P=Iespējams ceturtdaļfināls
|col_Q=yellow1 |text_Q=Kvalifikācijas izslēgšanas spēles
}}

{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||2|10|N|bez}}
| laiks              = 6:10
| komanda1           = '''{{ih-rt|SWE}}'''
| komanda2           = {{ih|LAT}}
| punkti             = 3–2
| periodi            = (1–0, 2–1, 0–1)
| spēles informācija = https://www.iihf.com/pdf/752/ihm752c01_74_3_0
| vārtsargs1         = [[Lāšs Jūhansons]]
| vārtsargs2         = [[Ivars Punnenovs]]
| starprez           = 1-0 / 2-0 / 3-0 / 3-1 / 3-2
| vārti1             = [[Lucas Wallmark|Wallmark]] ([[Pontus Holmberg|Holmberg]]/[[Fredrik Olofsson|Olofsson]]) – 09:42 / [[Anton Lander|Lander]] ([[Mathias Bromé|Bromé]]/[[Carl Klingberg|Klingberg]]) – 20:30 / Wallmark ([[Henrik Tömmernes|Tömmernes]]/[[Jonathan Pudas|Pudas]]) – 33:39
| vārti2             = 36:07 – [[Renārs Krastenbergs|Krastenbergs]] ([[Uvis Jānis Balinskis|Balinskis]]/[[Lauris Dārziņš|Dārziņš]]) / 46:48 – [[Nikolajs Jeļisejevs|Jeļisejevs]] (Dārziņš/Balinskis) 
| arēna              = [[Pekinas nacionālais iekštelpu stadions]], [[Pekina]]
| skatītāji          = 873
| tiesnesis          = {{flagicon|CZE}} Martin Fraňo
| tiesnesis2         = {{flagicon|FIN}} Kristian Vikman
| noraidījumi1       = 8
| noraidījumi2       = 10
| metieni1           = 26
| metieni2           = 17
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||2|10|N|bez}}
| laiks              = 10:40
| komanda1           = '''{{ih-rt|FIN}}'''
| komanda2           = {{ih|SVK}}
| punkti             = 6–2
| periodi            = (3–1, 1–1, 2–0)
| spēles informācija = https://www.iihf.com/pdf/752/ihm752c02_74_1_0
| vārtsargs1         = [[Harri Säteri]]
| vārtsargs2         = [[Branislav Konrád]]
| starprez           = 0–1 / 1–1 / 2–1 / 3–1 / 4–1 / 4–2 / 5–2 / 6–2
| vārti1             = [[Sakari Manninen|Manninen]] ([[Teemu Hartikainen|Hartikainen]], [[Ville Pokka|Pokka]]) – 10:17 / [[Harri Pesonen|Pesonen]] ([[Miro Aaltonen|Aaltonen]], [[Valtteri Filppula|Filppula]]) – 14:22 (PP) / Aaltonen ([[Julius Nättinen|Nättinen]]) – 18:20 / Manninen ([[Markus Granlund|Granlund]], [[Mikko Lehtonen (ice hockey, born 1994)|Lehtonen]]) – 29:28 / Manninen (Hartikainen) – 40:16 / Aaltonen ([[Niko Ojamäki|Ojamäki]], [[Sami Vatanen|Vatanen]]) (PP) – 54:57
| vārti2             = 05:33 – [[Juraj Slafkovský|Slafkovský]] ([[Roman Milos|Milos]]) / 31:49 – Slafkovský ([[Peter Čerešňák|Čerešňák]], [[Pavol Regenda|Regenda]])
| arēna              = [[Pekinas nacionālais iekštelpu stadions]], [[Pekina]]
| skatītāji          = 929
| tiesnesis          = {{flagicon|USA}} Stephen Reneau
| tiesnesis2         = {{flagicon|RUS}} Evgenii Romasko
| noraidījumi1       = 10
| noraidījumi2       = 6
| metieni1           = 30
| metieni2           = 33
}}
----
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||2|11|N|bez}}
| laiks              = 10:40
| komanda1           = '''{{ih-rt|SWE}}'''
| komanda2           = {{ih|SVK}}
| punkti             = 4–1
| periodi            = (3–0, 0–0, 1–1)
| spēles informācija = https://www.iihf.com/pdf/752/ihm752c03_74_3_0
| vārtsargs1         = [[Magnus Hellberg]]
| vārtsargs2         = [[Matej Tomek]]
| starprez           = 1-0 / 2-0 / 3-0 / 4-0 / 4-1
| vārti1             = [[Joakim Nordström|Nordström]] ([[Lukas Bengtsson|Bengtsson]], [[Max Friberg|Friberg]]) – 11:22 / [[Lucas Wallmark|Wallmark]] ([[Jonathan Pudas|Pudas]], [[Henrik Tömmernes|Tömmernes]]) (PP2) – 18:10  / Friberg ([[Philip Holm|Holm]], Nordström) – 19:55 / [[Carl Klingberg|Klingberg]] ([[Anton Lander|Lander]], [[Mathias Bromé|Bromé]]) (ENG) – 57:44
| vārti2             = 58:18 – [[Juraj Slafkovský|Slafkovský]] ([[Šimon Nemec|Nemec]])
| arēna              = [[Vukesonas arēna]], [[Pekina]]
| skatītāji          = 653
| tiesnesis          = {{flagicon|RUS}} Evgenii Romasko
| tiesnesis2         = {{flagicon|GER}} André Schrader
| noraidījumi1       = 12
| noraidījumi2       = 12
| metieni1           = 29
| metieni2           = 41
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||2|11|N|bez}}
| laiks              = 15:10
| komanda1           = {{ih-rt|LAT}}
| komanda2           = '''{{ih|FIN}}'''
| punkti             = 1–3
| periodi            = (0–0, 0–1, 1–2)
| spēles informācija = https://www.iihf.com/pdf/752/ihm752c04_74_1_0
| vārtsargs1         = [[Jānis Kalniņš]]
| vārtsargs2         = [[Harri Säteri]]
| starprez           = 0–1 / 1–1 / 1–2 / 1–3
| vārti1             = 43:01 – [[Rodrigo Ābols|Ābols]] ([[Renārs Krastenbergs|Krastenbergs]], [[Deniss Smirnovs|Smirnovs]]) (PP)
| vārti2             = [[Valtteri Kemiläinen|Kemiläinen]] ([[Mikko Lehtonen (ice hockey, born 1994)|Lehtonen]], [[Julius Nättinen|Nättinen]]) – 37:59 / [[Leo Komarov|Komarov]] ([[Juuso Hietanen|Hietanen]], [[Ville Pokka|Pokka]]) – 54:42 / [[Marko Anttila|Anttila]] ([[Saku Mäenalanen|Mäenalanen]], [[Petteri Lindbohm|Lindbohm]]) – 58:43
| arēna              = [[Vukesonas arēna]], [[Pekina]]
| skatītāji          = 904
| tiesnesis          = {{flagicon|CAN}} Oliver Gouin
| tiesnesis2         = {{flagicon|SWE}} Mikael Nord
| noraidījumi1       = 6
| noraidījumi2       = 4
| metieni1           = 20
| metieni2           = 38
}}
----
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||2|13|N|bez}}
| laiks              = 6:10
| komanda1           = {{ih-rt|SVK}}
| komanda2           = {{ih|LAT}}
| punkti             = 5–2
| periodi            = (1–1, 2–0, 2–1)
| spēles informācija = https://www.iihf.com/pdf/752/ihm752c05_74_3_0
| vārtsargs1         = [[Patrik Rybár]]
| vārtsargs2         = [[Jānis Kalniņš]]
| starprez           = 1-0 / 1-1 / 2-1 / 3-1 / 3-2 / 4-2 / 5-2
| vārti1             = 11:00 - [[Martin Marinčin|Marinčin]] ([[Tomáš Jurčo|Jurčo]], [[Libor Hudáček|Hudáček]]) / 26:17 - [[Peter Cehlárik|Cehlárik]] ([[Marek Hrivík|Hrivík]], [[Samuel Takáč|Takáč]]) / 31:16 - [[Juraj Slafkovský| Slafkovský]] / 49:21 - [[Peter Zuzin|Zuzin]] ([[Miloš Kelemen|Kelemen]], [[Peter Čerešňák|Čerešňák]]) / 59:59 - [[Tomáš Jurčo|Jurčo]] 
| vārti2             = [[Ronalds Ķēniņš|Ķēniņš]] ([[Rodrigo Ābols|Ābols]], [[Renārs Krastenbergs|Krastenbergs]]) - 15:46 / [[Miks Indrašis|Indrašis]] ([[Gints Meija|Meija]], [[Oskars Cibuļskis|Cibuļskis]]) - 42:07
| arēna              = [[Pekinas nacionālais iekštelpu stadions]], [[Pekina]]
| skatītāji          = 943
| tiesnesis          = {{flagicon|CAN}} Oliver Gouin
| tiesnesis2         = {{flagicon|SWE}} Mikael Nord
| noraidījumi1       = 4
| noraidījumi2       = 2
| metieni1           = 33
| metieni2           = 20
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||2|13|N|bez}}
| laiks              = 10:40
| komanda1           = {{ih-rt|FIN}}
| komanda2           = {{ih|SWE}}
| punkti             = 4–3 ({{piezīme|OT|Uzvara papildlaikā}})
| periodi            = (0–0, 0–3, 3–0, OT: 1–0)
| spēles informācija = https://www.iihf.com/pdf/752/ihm752c06_74_5_0
| vārtsargs1         = [[Juho Olkinuora]]
| vārtsargs2         = [[Magnus Hellberg]]
| starprez           = 0-1 / 0-2 / 0-3 / 1-3 / 2-3 / 3-3 / 4-3 
| vārti1             = [[Teemu Hartikainen|Hartikainen]] ([[Sakari Manninen|Manninen]], [[Sami Vatanen|Vatanen]]) - 45:34 (PP) / [[Iiro Pakarinen|Pakarinen]] ([[Teemu Hartikainen|Hartikainen]], [[Sakari Manninen|Manninen]]) - 55:30 (PP) / [[Iiro Pakarinen|Pakarinen]] ([[Mikko Lehtonen|Lehtonen]], [[Teemu Hartikainen|Hartikainen]]) - 57:11 / [[Harri Pesonen|Pesonen]] - 62:01
| vārti2             = (PP) 24:24 - [[Lucas Wallmark|Wallmark]], ([[Henrik Tömmernes|Tömmernes]], [[Jonathan Pudas|Pudas]]) / (PP) 28:39 - [[Lukas Bengtsson|Bengtsson]] ([[Henrik Tömmernes|Tömmernes]], [[Mathias Bromé|Bromé]]) / (PP) 31:36 - [[Anton Lander|Lander]] ([[Jonathan Pudas|Pudas]], [[Carl Klingberg|Klingberg]])
| arēna              = [[Pekinas nacionālais iekštelpu stadions]], [[Pekina]]
| skatītāji          = 963
| tiesnesis          = {{flagicon|CAN}} Michael Campbell
| tiesnesis2         = {{flagicon|RUS}} Roman Gofman
| noraidījumi1       = 37
| noraidījumi2       = 8
| metieni1           = 27
| metieni2           = 30
}}

== Izslēgšanas spēles ==
{{#invoke:RoundN|N16
|widescore=yes|bold_winner=high
|3rdplace=yes
|skipmatch=1;3;5;7
|omit_blanks=yes
|RD1=Kvalifikācijas izslēgšanas spēles
|RD2=Ceturtdaļfināli
|RD3=Pusfināli
|RD4=Fināls
|Consol=Spēle par trešo vietu
&lt;!--Date-Place/Team 1/Score 1/Team 2/Score 2 --&gt;
&lt;!--play-offs  --&gt;
|15. februāris| {{ih|CZE}} |2| '''{{ih|SUI}}'''|'''4'''
|15. februāris| {{ih|SVK}} |4| '''{{ih|GER}}'''|'''0'''
|15. februāris| {{ih|DEN}} |3| '''{{ih|LAT}}'''|'''2'''
|15. februāris| {{ih|CAN}} |7| '''{{ih|CHN}}'''|'''2'''
&lt;!--quarterfinals--&gt;
|16. februāris| {{ih|FIN}} |5| '''{{ih|SUI}}'''|'''1'''
|16. februāris| {{ih|ASV}} |2| '''{{ih|SVK}}'''|'''3 (SO)'''
|16. februāris| [[Krievijas hokeja izlase|KOK]] |3| '''{{ih|DEN}}'''|'''1'''
|16. februāris| {{ih|SWE}} |2| '''{{ih|CAN}}'''|'''0'''
&lt;!--semifinals--&gt;
|18. februāris| {{ih|FIN}} |2| '''{{ih|SVK}}'''|'''0'''
|18. februāris| [[Krievijas hokeja izlase|KOK]] |2 (SO) | '''{{ih|SWE}}'''|1'''
&lt;!--final--&gt;
|20. februāris| {{ih|FIN}} |2| ''' [[Krievijas hokeja izlase|KOK]]'''|'''1'''
&lt;!--third place--&gt;
|19. februāris| {{ih|SVK}} |4| '''{{ih|SWE}}'''|'''0'''
}}

=== Kvalifikācijas izslēgšanas spēles ===
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||2|15|N|bez}}
| laiks              = 6:10
| komanda1           = {{ih-rt|SVK}}
| komanda2           = {{ih|GER}}
| punkti             = 4–0
| periodi            = (1–0, 2–0, 1–0)
| spēles informācija = https://www.iihf.com/pdf/752/ihm752401_74_3_0
| vārtsargs1         = [[Patrik Rybár]]
| vārtsargs2         = [[Mathias Niederberger]]
| starprez           = 1–0 / 2–0 / 3–0 / 4–0
| vārti1             = [[Libor Hudáček|Hudáček]] ([[Kristián Pospíšil|Pospíšil]], [[Martin Gernát|Gernát]]) - 11:05 / [[Peter Cehlárik|Cehlárik]] ([[Martin Gernát|Gernát]], [[Marek Hrivík|Hrivík]]) - 27:01 / [[Michal Krištof|Krištof]] ([[Samuel Kňažko|Kňažko]], [[Peter Čerešňák|Čerešňák]]) - 28:45 / [[Marek Hrivík|Hrivík]] ([[Peter Cehlárik|Cehlárik]], [[Samuel Takáč|Takáč]]) - 57:56 (ENG)
| vārti2             = 
| arēna              = [[Pekinas nacionālais iekštelpu stadions]], [[Pekina]]
| skatītāji          = 926
| tiesnesis          = {{flaga|Zviedrija}} Tobias Bjork
| tiesnesis2         = {{flaga|Zviedrija}} Mikael Nord
| noraidījumi1       = 8
| noraidījumi2       = 33
| metieni1           = 34
| metieni2           = 21
}}
----
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||2|15|N|bez}}
| laiks              = 6:10
| komanda1           = {{ih-rt|DEN}}
| komanda2           = {{ih|LAT}}
| punkti             = 3–2
| periodi            = (1–1, 1–1, 1–0)
| spēles informācija = https://www.iihf.com/pdf/752/ihm752402_74_3_0
| vārtsargs1         = [[Sebastian Dahm]]
| vārtsargs2         = [[Ivars Punnenovs]]&lt;br&gt;[[Jānis Kalniņš]]
| starprez           = 1–0 / 1–1 / 1–2 / 2–2 / 3–2
| vārti1             = [[Morten Poulsen|Poulsen]] ([[Julian Jakobsen|Jakobsen]], [[Matias Lassen|Lassen]]) - 12:02 / [[Julian Jakobsen|Jakobsen]] ([[Nicolai Meyer|Meyer]]) - 36:57 / [[Markus Lauridsen|Lauridsen]] ([[Mikkel Bødker|Bødker]], [[Frans Nielsen|Nielsen]]) - 41:45 (PP)  
| vārti2             = 16:23 - [[Lauris Dārziņš|Dārziņš]] ([[Renārs Krastenbergs|Krastenbergs]], [[Oskars Cibuļskis|Cibuļskis]]) / (PP) 22:33 - [[Lauris Dārziņš|Dārziņš]] ([[Uvis Jānis Balinskis|Balinskis]], [[Renārs Krastenbergs|Krastenbergs]])
| arēna              = [[Vukesonas arēna]], [[Pekina]]
| skatītāji          = 726
| tiesnesis          = {{flaga|ASV}} Andrew Bruggeman
| tiesnesis2         = {{flaga|GER}} Andre Schrader
| noraidījumi1       = 8
| noraidījumi2       = 8
| metieni1           = 31
| metieni2           = 27
}}
----
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||2|15|N|bez}}
| laiks              = 10:40
| komanda1           = {{ih-rt|CZE}}
| komanda2           = {{ih|SUI}}
| punkti             = 2–4
| periodi            = (1–2, 0–1, 1–1)
| spēles informācija = https://www.iihf.com/pdf/752/ihm752403_74_3_0
| vārtsargs1         = [[Šimon Hrubec]]
| vārtsargs2         = [[Leonardo Genoni]]
| starprez           = 1–0 / 1–1 / 1–2 / 1–3 / 1–4 / 2–4
| vārti1             = [[Lukáš Klok|Klok]] ([[Ronald Knot|Knot]], [[Roman Červenka|Červenka]]) - 10:08 / [[Roman Červenka|Červenka]] ([[David Krejčí|Krejčí]], [[Jan Kovář|Kovář]]) - 55:59 (PP,EA)
| vārti2             = (PP) 14:59 - [[Andres Ambühl|Ambühl]] ([[Calvin Thürkauf|Thürkauf]], [[Enzo Corvi|Corvi]]) / 15:12 - [[Killian Mottet|Mottet]] ([[Denis Hollenstein|Hollenstein]], [[Raphael Diaz|Diaz]]) / (PP) 29:53 - [[Denis Malgin|Malgin]] ([[Santeri Alatalo|Alatalo]], [[Sven Andrighetto|Andrighetto]]) / 54:57 - [[Raphael Diaz|Diaz]] ([[Sven Andrighetto|Andrighetto]], [[Fabrice Herzog|Herzog]])
| arēna              = [[Pekinas nacionālais iekštelpu stadions]], [[Pekina]]
| skatītāji          = 990
| tiesnesis          = {{flagicon|RUS}} Roman Gofman
| tiesnesis2         = {{flagicon|FIN}} Mikko Kaukokari
| noraidījumi1       = 6
| noraidījumi2       = 4
| metieni1           = 33
| metieni2           = 18
}}
----
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||2|15|N|bez}}
| laiks              = 15:10
| komanda1           = {{ih-rt|CAN}}
| komanda2           = {{ih|CHN}}
| punkti             = 7–2
| periodi            = (2–1, 3–1, 2–0)
| spēles informācija = https://www.iihf.com/pdf/752/ihm752404_74_3_0
| vārtsargs1         = [[Matt Tomkins]]
| vārtsargs2         = [[Yongli Ouban]]&lt;br&gt;[[Jieruimi Shimisi]]
| starprez           = 1–0 / 2–0 / 2–1 / 3–1 / 4–1 / 5–1 / 5–2 / 6–2 / 7–2
| vārti1             = [[Jordan Weal|Weal]] ([[Adam Tambellini|Tambellini]], [[Maxim Noreau|Noreau]]) - 06:57 (PP) / [[Jordan Weal|Weal]] ([[Eric Staal|Staal]], [[Adam Tambellini|Tambellini]]) - 09:55 (PP2) / [[Adam Tambellini|Tambellini]] ([[Maxim Noreau|Noreau]], [[Jordan Weal|Weal]]) - 26:36 (PP) / [[Adam Tambellini|Tambellini]] - 28:39 (PS) / [[Eric O'Dell|O'Dell]] ([[Jason Demers|Demers]], [[Kent Johnson|Johnson]]) - 32:05 / [[Eric Staal|Staal]] ([[Mason McTavish|McTavish]], [[Jack McBain|McBain]]) - 55:55 / [[Jack McBain|McBain]] ([[Maxim Noreau|Noreau]], [[Adam Tambellini|Tambellini]]) - 58:19 (PP)
| vārti2             = 15:32 - [[An Jian|Jian]] ([[Wei Ruike|Ruike]]) / (PP2) 38:59 - [[An Jian|Jian]] ([[Luo Jia|Jia]], [[Jieke Kailiaosi|Kailiaosi]])
| arēna              = [[Pekinas nacionālais iekštelpu stadions]], [[Pekina]]
| skatītāji          = 994
| tiesnesis          = {{flaga|Šveice}} Michael Tscherrig
| tiesnesis2         = {{flaga|Somija}} Kristian Vikman
| noraidījumi1       = 15
| noraidījumi2       = 18
| metieni1           = 45
| metieni2           = 29
}}

=== Ceturtdaļfināli ===
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||2|16|N|bez}}
| laiks              = 6:10
| komanda1           = {{ih-rt|USA}}
| komanda2           = {{ih|SVK}}
| punkti             = 2-3 (SO)
| periodi            = (1-1, 1-0, 0-1, 0-0, 0-1)
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = [[Strauss Mann]]
| vārtsargs2         = [[Patrik Rybár]]
| starprez           = 0-1 / 1-1 / 2-1 / 2-2 / 2-3
| vārti1             = [[Nick Abruzzese|Abruzzese]] ([[Matty Beniers|Beniers]], [[Steven Kampfer|Kampfer]]) - 19:14 / [[Sam Hentges|Hentges]] ([[Nick Perbix|Perbix]], [[Nathan Smith|Smith]]) - 28:56
| vārti2             = 11:45 - [[Juraj Slafkovský|Slafkovský]] ([[Peter Čerešňák|Čerešňák]], [[Pavo Regenda|Regenda]]) / (EA) 59:16 - [[Marek Hrivík|Hrivík]] ([[Michal Čajkovský|Čajkovský]], [[Libor Hudáček|Hudáček]]) / (SO) 70:00 - [[Peter Cehlárik|Cehlárik]]
| arēna              = [[Pekinas nacionālais iekštelpu stadions]], [[Pekina]]
| skatītāji          = 1059
| tiesnesis          = {{flaga|Zviedrija}} Tobias Bjork
| tiesnesis2         = {{flagicon|RUS}} Roman Gofman
| noraidījumi1       = 2
| noraidījumi2       = 10
| metieni1           = 35
| metieni2           = 37
}}
----
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||2|16|N|bez}}
| laiks              = 8:00
| komanda1           = [[Krievijas hokeja izlase|KOK]] 
| komanda2           = {{ih|DEN}}
| punkti             = 3-1
| periodi            = (1-0, 1-1, 1-0)
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = [[Ivan Fedotov]]
| vārtsargs2         = [[Sebastian Dahm]]
| starprez           = 1-0 / 1-1 / 2-1 / 3-1
| vārti1             = [[Vadim Shipachyov|Shipachyov]] ([[Nikita Gusev|Gusev]], [[Egor Yakovlev|Yakovlev]]) - 13:01 / [[Nikita Nesterov|Nesterov]] ([[Nikita Gusev|Gusev]], [[Arseni Gritsyuk|Gritsyuk]]) - 34:36 / [[Vyacheslav Voynov|Voynov]] ([[Vadim Shipachyov|Shipachyov]], [[Arseni Gritsyuk|Gritsyuk]]) - 55:45 (PP)
| vārti2             = (PP) 22:57 - [[Frans Nielsen|Nielsen]] ([[Mathias Bau Hansen|Bau Hansen]], [[Markus Lauridsen|Lauridsen]])
| arēna              = [[Vukesonas arēna]], [[Pekina]]
| skatītāji          = 727
| tiesnesis          = {{flagicon|CAN}} Michael Campbell
| tiesnesis2         = {{flagicon|CZE}} Martin Fraňo
| noraidījumi1       = 4
| noraidījumi2       = 6
| metieni1           = 40
| metieni2           = 18
}}
----
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||2|16|N|bez}}
| laiks              = 10:40
| komanda1           = {{ih-rt|FIN}}
| komanda2           = {{ih|SUI}}
| punkti             = 5-1
| periodi            = (2-0, 1-1, 2-0)
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = [[Harri Säteri]]
| vārtsargs2         = [[Leonardo Genoni]]&lt;br&gt;[[Reto Berra]]
| starprez           = 1-0 / 2-0 / 3-0 / 3-1 / 4-1 / 5-1
| vārti1             = [[Miro Aaltonen|Aaltonen]] ([[Niklas Friman|Friman]], [[Joonas Nättinen|Nättinen]]) - 08:37 / [[Mikko Lehtonen|Lehtonen]] ([[Juuso Hietanen|Hietanen]], [[Sakari Manninen|Manninen]]) - 10:45 / [[Marko Anttila|Anttila]] ([[Hannes Björninen|Björninen]]) - 23:08 / [[Iiro Pakarinen|Pakarinen]] ([[Valtteri Filppula|Filppula]], [[Harri Pesonen|Pesonen]]) - 55:28 (ENG) / [[Teemu Hartikainen|Hartikainen]] - 56:47 (ENG)
| vārti2             = (PP) 37:49 - [[Andres Ambühl|Ambühl]] ([[Enzo Corvi|Corvi]], [[Gaëtan Haas|Haas]])
| arēna              = [[Pekinas nacionālais iekštelpu stadions]], [[Pekina]]
| skatītāji          = 948
| tiesnesis          = {{flaga|Latvija}} Andris Ansons
| tiesnesis2         = {{flagicon|CAN}} Oliver Gouin
| noraidījumi1       = 4
| noraidījumi2       = 4
| metieni1           = 23
| metieni2           = 34
}}
----
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||2|16|N|bez}}
| laiks              = 15:30
| komanda1           = {{ih-rt|SWE}}
| komanda2           = {{ih|CAN}}
| punkti             = 2-0
| periodi            = (0-0, 0-0, 2-0)
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = [[Lars Johansson]]
| vārtsargs2         = [[Matt Tomkins]]
| starprez           = 1-0 / 2-0
| vārti1             = [[Lucas Wallmark|Wallmark]] - 50:15 / [[Anton Lander|Lander]] ([[Pontus Holmberg|Holmberg]]) - 58:12 (ENG)
| vārti2             = 
| arēna              = [[Pekinas nacionālais iekštelpu stadions]], [[Pekina]]
| skatītāji          = 950
| tiesnesis          = {{flaga|ASV}} Andrew Bruggeman
| tiesnesis2         = {{flagicon|RUS}} Evgenii Romasko
| noraidījumi1       = 6
| noraidījumi2       = 6
| metieni1           = 26
| metieni2           = 22
}}

=== Pusfināli ===
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||2|18|N|bez}}
| laiks              = 6:10
| komanda1           = {{ih-rt|FIN}}
| komanda2           = {{ih|SVK}}
| punkti             = 2-0
| periodi            = (1-0, 0-0, 1-0)
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = [[Harri Säteri]]
| vārtsargs2         = [[Patrik Rybár]]
| starprez           = 1-0 / 2-0
| vārti1             = [[Sakari Manninen|Manninen]] ([[Petteri Lindbohm|Lindbohm]], [[Sami Vatanen|Vatanen]]) - 15:58 / [[Harri Pesonen|Pesonen]] ([[Teemu Hartikainen|Hartikainen]], ([[Ville Pokka|Pokka]]) - 59:21 (ENG)
| vārti2             = 
| arēna              = [[Pekinas nacionālais iekštelpu stadions]], [[Pekina]]
| skatītāji          = 1071
| tiesnesis          = {{flaga|Zviedrija}} Tobias Bjork
| tiesnesis2         = {{flagicon|RUS}} Evgenii Romasko
| noraidījumi1       = 0
| noraidījumi2       = 6
| metieni1           = 27
| metieni2           = 28
}}
----
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||2|18|N|bez}}
| laiks              = 15:10
| komanda1           = [[Krievijas hokeja izlase|KOK]] 
| komanda2           = {{ih|SWE}}
| punkti             = 2-1 (SO)
| periodi            = (0-0, 1-0, 0-1, 0-0, 1-0)
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = [[Ivan Fedotov]]
| vārtsargs2         = [[Lars Johansson]]
| starprez           = 1-0 / 1-1 / 2-1
| vārti1             = [[Anton Slepyshev|Slepyshev]] ([[Pavel Karnaukhov|Karnaukhov]], [[Yegor Yakovlev|Yakovlev]]) - 20:15 / [[Nikita Gusev|Gusev]] - 70:00 (SO) / [[Yegor Yakovlev|Yakovlev]] - 70:00 (SO) / [[Arseni Gritsyuk|Gritsyuk]] - 70:00 (SO)
| vārti2             = 46:22 - [[Anton Lander|Lander]] ([[Henrik Tömmernes|Tömmernes]], [[Jonathan Pudas|Pudas]]) / (SO) 70:00 - [[Lucas Wallmark|Wallmark]] / (SO) 70:00 - [[Joakim Nordström|Nordström]]
| arēna              = [[Pekinas nacionālais iekštelpu stadions]], [[Pekina]]
| skatītāji          = 1161
| tiesnesis          = {{flaga|ASV}} Andrew Bruggeman
| tiesnesis2         = {{flagicon|CAN}} Oliver Gouin
| noraidījumi1       = 4
| noraidījumi2       = 4
| metieni1           = 41
| metieni2           = 35
}}

=== Bronzas medaļas spēle ===
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||2|19|N|bez}}
| laiks              = 15:10
| komanda1           = {{ih-rt|SWE}}
| komanda2           = {{ih|SVK}}
| punkti             = 0-4
| periodi            = (0-0, 0-2, 0-2)
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = [[Lars Johansson]]
| vārtsargs2         = [[Patrik Rybár]]
| starprez           = 0-1 / 0-2 / 0-3 / 0-4
| vārti1             = 
| vārti2             = 23:17 - [[Juraj Slafkovský|Slafkovský]] ([[Peter Čerešňák|Čerešňák]]) / (PP) 32:47 - [[Samuel Takáč|Takáč]] ([[Pavol Regenda|Regenda]]) / (ENG) 58:26 - [[Juraj Slafkovský|Slafkovský]] ([[Peter Cehlárik|Cehlárik]]) / (ENG) 58:46 - [[Pavol Regenda|Regenda]]
| arēna              = [[Pekinas nacionālais iekštelpu stadions]], [[Pekina]]
| skatītāji          = 1229
| tiesnesis          = {{flagicon|CAN}} Oliver Gouin
| tiesnesis2         = {{flagicon|RUS}} Evgenii Romasko
| noraidījumi1       = 6
| noraidījumi2       = 4
| metieni1           = 28
| metieni2           = 43
}}

=== Fināls ===
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||2|20|N|bez}}
| laiks              = 6:10
| komanda1           = {{ih-rt|FIN}}
| komanda2           = [[Krievijas hokeja izlase|KOK]] 
| punkti             = 2-1
| periodi            = (0-1, 1-0, 1-0)
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = [[Harri Säteri]]
| vārtsargs2         = [[Ivan Fedotov]]
| starprez           = 0-1 / 1-1 / 2-1
| vārti1             = [[Ville Pokka|Pokka]] ([[Hannes Björninen|Björninen]], [[Atte Ohtamaa|Ohtamaa]]) - 23:28 / [[Hannes Björninen|Björninen]] ([[Marko Anttila|Anttila]], [[Atte Ohtamaa|Ohtamaa]]) - 40:31
| vārti2             = 07:17 - [[Mikhail Grigorenko|Grigorenko]] ([[Nikita Nesterov|Nesterov]], [[Nikita Gusev|Gusev]])
| arēna              = [[Pekinas nacionālais iekštelpu stadions]], [[Pekina]]
| skatītāji          = 1288
| tiesnesis          = {{flaga|Zviedrija}} Tobias Bjork
| tiesnesis2         = {{flaga|ASV}} Andrew Bruggeman
| noraidījumi1       = 2
| noraidījumi2       = 6
| metieni1           = 31
| metieni2           = 17
}}

== Medaļnieki ==
{| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}} !! Atsauce  
|-
! Vīriešu turnīrs &lt;br/&gt; ({{DetailsLink|Hokejs 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīrieši}})
|{{flagIOCteam|FIN|2022. gada ziemas}}
|[[Krievijas hokeja izlase|KOK]] 
|{{flagIOCteam|SVK|2022. gada ziemas}}
|
|-
! Sieviešu turnīrs &lt;br/&gt; ({{DetailsLink|Hokejs 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|Sievietes}})
|{{flagIOCteam|CAN|2022. gada ziemas}}
|{{flagIOCteam|USA|2022. gada ziemas}}
|{{flagIOCteam|FIN|2022. gada ziemas}}
|
|}

=== Medaļu sadalījums starp valstīm ===
{| class=&quot;wikitable sortable plainrowheaders&quot; style=&quot;text-align: center&quot;
|-
!scope=&quot;col&quot; | Vieta
!scope=&quot;col&quot; | Valsts
!scope=&quot;col&quot; style=&quot;background-color:gold; width:6em;&quot; | Zelts
!scope=&quot;col&quot; style=&quot;background-color:silver; width:6em;&quot; | Sudrabs
!scope=&quot;col&quot; style=&quot;background-color:#cc9966; width:6em;&quot; | Bronza
!scope=&quot;col&quot; style=&quot;width:6em;&quot; | Kopā
|-
| 1 || align=left|{{ValstsOS|FIN|2022. gada ziemas}} || 1 || 0 || 1 || 2
|-
| 2 || align=left|{{ValstsOS|CAN|2022. gada ziemas}} || 1 || 0 || 0 || 1
|-
|  rowspan=2|3 ||align=left|{{ValstsOS|USA|2022. gada ziemas}} || 0 || 1 || 0 || 1
|-
|  align=left|{{ValstsOS|ROC_2020|2022. gada ziemas}} || 0 || 1 || 0 || 1
|-
| 5 || align=left|{{ValstsOS|SVK|2022. gada ziemas}} || 0 || 0 || 1 || 1
|-
|- class=&quot;sortbottom&quot;
!colspan=2| Kopā (5 valstis): || 2 || 2 || 2 || 6
|}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==
* {{pamatraksts|2022. gada ziemas olimpisko spēļu vīriešu hokeja turnīra sastāvi|2022. gada ziemas olimpisko spēļu sieviešu hokeja turnīra sastāvi}}
Hokeja turnīrā kopā startēs 530 sportisti (300 vīrieši un 230 sievietes) no 13 valstīm. Vīriešu hokeja komandu veidoja 25 spēlētāji, bet sieviešu komandu — 23 spēlētājas. Pirmo reizi hokejā olimpiskajās spēlēs bija pārstāvēta Dānija un Ķīna. 

''Iekavās norādīts sportistu skaits no attiecīgās valsts.''

{{colbegin|3}}
* {{ValstsOS|USA|2022. gada ziemas|48}}
* {{ValstsOS|CZE|2022. gada ziemas|48}}
* {{ValstsOS|DEN|2022. gada ziemas|48}}
* {{ValstsOS|JPN|2022. gada ziemas|23}}
* {{ValstsOS|CAN|2022. gada ziemas|48}}
* {{ValstsOS|ROC_2020|2022. gada ziemas|48}}
* {{ValstsOS|CHN|2022. gada ziemas|48}}
* {{ValstsOS|LAT|2022. gada ziemas|25}}
* {{ValstsOS|SVK|2022. gada ziemas|25}}
* {{ValstsOS|FIN|2022. gada ziemas|48}}
* {{ValstsOS|SUI|2022. gada ziemas|48}}
* {{ValstsOS|GER|2022. gada ziemas|25}}
* {{ValstsOS|SWE|2022. gada ziemas|48}}
{{colend}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Sporta veidi 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs}}
{{Hokejs olimpiskajās spēlēs}}

[[Kategorija:Hokejs 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs| ]]
[[Kategorija:Sporta veidi 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Hokejs olimpiskajās spēlēs|2022]]</text>
      <sha1>45q7keh7xdv3kqjpnrivn8td2krduoc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kērlings 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>491409</id>
    <revision>
      <id>3662109</id>
      <parentid>3602442</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T15:36:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>CommonsDelinker</username>
        <id>1319</id>
      </contributor>
      <comment>Izņemts attēls &quot;Russian_Olympic_Committee_flag.svg&quot;, jo [[commons:User:Ellywa|Ellywa]] to ir izdzēsis no [[Vikikrātuve]]s (iemesls: per [[:c:Commons:Deletion requests/File:Russian Olympic Committee flag.svg|]]).</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14312" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
| event       = Kērlings
| games       = 2022. gada Ziemas
| image       = Beijing2022 Curling.svg ‎ ‎  ‎ ‎ ‎  ‎
| caption     = &lt;small&gt;Kērlings 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs&lt;/small&gt;
| venue       = {{vieta|Ķīna|Pekina|Nacionālais ūdenssporta centrs}}
| dates       = 2022. gada 2. — 20. februāris
| num_events  = 3 (1 vīriešu, 1 sieviešu, 1 jauktā)
| competitors = 120 (60 vīrieši un 6 sievietes)  
| nations     = 16 
| teams       = 30 (10 vīriešu, 10 sieviešu un 10 jauktās)
| prev        = '''[[Kērlings 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|Phjončhana 2018]]'''
| next        = '''[[Kērlings 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|Milāna-Kortīna 2026]]'''
}}
{{Kērlings 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs}}
[[Attēls:Water Cube Ice Cube Beijing 2.jpg|thumb|[[Pekinas nacionālais ūdenssporta centrs|Nacionālais ūdenssporta centrs]] — kērlinga sacensību norises vieta.]]

'''[[Kērlings]] [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no 15 sporta veidiem, kas tika aizvadīts ziemas olimpisko spēļu laikā. Sacensības notika [[Pekinas nacionālais ūdenssporta centrs|Nacionālajā ūdenssporta centrā]], [[Pekina|Pekinā]] no 2022. gada 2. februāra līdz 20. februārim. Kērlingā tika aizvadīti 3 turnīri (disciplīnas) — 1 vīriešu, 1 sieviešu un 1 jaukto pāru.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.beijing2022.cn/en/olympics_/curling.htm |title=Kērlings 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs |access-date={{dat|2021|02|02||bez}}}}&lt;/ref&gt;  

Sacensībās startēja 30 dažādas kērlingu komandas, katrā no disciplīnām piedalījās 10 valstu komandas. Sportistu kopējais skaits kērlingā bija [[Kērlingisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|120 sportisti]] (60 sievietes un 60 vīrieši) no 14 valstīm. Vīriešu un sieviešu turnīros, komandas veidoja 5 sportisti, bet jaukto pāru turnīrā komandu veido divi sportisti.

== Kvalifikācija ==
* {{pamatraksts|Kērlings 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — kvalifikācija}}

Kvalifikācija vīriešu un sieviešu kērlingu turnīriem ziemas olimpiskajās spēlēs tika noteikta pēc divām metodēm. No [[2021. gada pasaules čempionāts kērlingā|2021. gada pasaules čempionāta kērlingā]], kvalificējās 6 kērlinga komandas. 3 komandas kvalificējās no olimpiskā kvalifikācijas turnīra. 

Jaukto pāru turnīrā tika palielināts startējošo komandu skaits no 8 uz 10 komandām.&lt;ref name=&quot;doubles&quot;&gt;{{cite web |title=World Curling Federation welcomes bigger mixed doubles field for Beijing 2022 |url=http://www.worldcurling.org/bigger-mixed-doubles |work=World Curling Federation |date=19 July 2018 |access-date=10 October 2019 }}&lt;/ref&gt; No [[2021. gada pasaules čempionāts kērlingā jauktajiem pāriem|2021. gada pasaules čempionāta kērlingā jauktajiem pāriem]] kvalificējās septiņas labākās komandas. Savukārt no olimpiskā kvalifikācijas turnīra, kvalificējās divas labākās komandas. 

Ķīnas kērlinga komandas katram turnīram kvalificējās automātiski kā olimpisko spēļu rīkotājvalsts.

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto;
|-
! Kvalifikācijas pasākums↓ !! Vīriešu turnīrs !! Sieviešu turnīrs !! Jaukto pāru turnīrs
|-
| align=left| '''Rīkotājvalsts'''
| colspan=3 align=center| {{karogs|Ķīna}} 
|-
| align=left| '''2021. gada pasaules čempionāts kērlingā''' &lt;br/&gt; ([[2021. gada pasaules čempionāts kērlingā vīriešiem|vīriešiem]], [[2021. gada pasaules čempionāts kērlingā sievietēm|sievietēm]] un [[2021. gada pasaules čempionāts kērlingā jauktajiem pāriem|jauktajiem pāriem]]) 
| {{karogs|ASV}} &lt;br/&gt; {{karogs|Kanāda}} &lt;br/&gt; [[Krievijas Olimpiskā komiteja]] &lt;br/&gt; {{karogs|Lielbritānija}}  &lt;br/&gt; {{karogs|Šveice}} &lt;br/&gt; {{karogs|Zviedrija}}
| {{karogs|ASV}} &lt;br/&gt; {{karogs|Dānija}} &lt;br/&gt; {{karogs|Kanāda}} &lt;br/&gt; [[Krievijas Olimpiskā komiteja]] &lt;br/&gt; {{karogs|Šveice}} &lt;br/&gt; {{karogs|Zviedrija}}
| {{karogs|Čehija}} &lt;br/&gt; {{karogs|Itālija}} &lt;br/&gt; {{karogs|Kanāda}} &lt;br/&gt; [[Krievijas Olimpiskā komiteja]] &lt;br/&gt; {{karogs|Lielbritānija}} &lt;br/&gt; {{karogs|Šveice}} &lt;br/&gt; {{karogs|Zviedrija}}
|-
| align=left| '''Olimpiskās kvalifikācijas turnīrs'''
| {{karogs|Dānija}} &lt;br/&gt; {{karogs|Itālija}} &lt;br/&gt; {{karogs|Norvēģija}}
| {{karogs|Dienvidkoreja}} &lt;br/&gt; {{karogs|Japāna}} &lt;br/&gt; {{karogs|Lielbritānija}}
| {{karogs|ASV}} &lt;br/&gt; {{karogs|Austrālija}}
|}

== Sacensību kalendārs == 
Kērlinga sacensībās sākās divas dienas pirms [[2022. gada ziemas olimpisko spēļu atklāšanas ceremonija|atklāšanas ceremonijas]], 2. februārī, un beidzās pēdējā spēļu dienā, 20 februārī. Pirmais no turnīriem tika aizvadīts jaukto pāru turnīrs no 2. līdz 8. februārim, vīriešu turnīrs tika aizvadīts no 9. līdz 19. februārim, bet sieviešu turnīrs no 10. līdz 20. februārim.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://olympics.com/en/beijing-2022/schedule-by-sport/curling/ |title=Kērlinga kalendārs 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs |access-date={{dat|2021|08|11||bez}}}}&lt;/ref&gt; 

{{Color box|#00cc33| ● |border=darkgray}} — grupu turnīrs; {{Color box|#DF00FF| ● |border=darkgray}} — pusfināls; {{Color box|#CD7F32| ● |border=darkgray}} — bronzas medaļas izcīņa; {{Color box|#ffcc00| ● |border=darkgray}} — fināls (zelta medaļas izcīņa).

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! Disciplīnas ↓
! 2. feb. &lt;br/&gt; Treš !! 3. feb. &lt;br/&gt; Ceturt !! 4. feb. &lt;br/&gt; Piekt !! 5. feb. &lt;br/&gt; Sest !! 6. feb. &lt;br/&gt; Svēt !! colspan=2| 7. feb. &lt;br/&gt; Pirm !! colspan=2| 8. feb. &lt;br/&gt; Otr !! 9. feb. &lt;br/&gt; Treš !! 10. feb. &lt;br/&gt; Ceturt !! 11. feb. &lt;br/&gt; Piekt !! 12. feb. &lt;br/&gt; Sest !! 13. feb. &lt;br/&gt; Svēt !! 14. feb. &lt;br/&gt; Pirm !! 15. feb. &lt;br/&gt; Otrd !! 16. feb. &lt;br/&gt; Treš !! colspan=2| 17. feb. &lt;br/&gt; Ceturt !! 18. feb. &lt;br/&gt; Piekt !! 19. feb. &lt;br/&gt; Sest !! 20. feb. &lt;br/&gt; Svēt
|-
! [[Kērlings 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]]
| || || || || ||  colspan=2| || colspan=2| || style=&quot;background-color:#00cc33;text-align:center;&quot;| ● || style=&quot;background-color:#00cc33;text-align:center;&quot;| ● || style=&quot;background-color:#00cc33;text-align:center;&quot;| ● || style=&quot;background-color:#00cc33;text-align:center;&quot;| ● || style=&quot;background-color:#00cc33;text-align:center;&quot;| ● || style=&quot;background-color:#00cc33;text-align:center;&quot;| ● || style=&quot;background-color:#00cc33;text-align:center;&quot;| ● || style=&quot;background-color:#00cc33;text-align:center;&quot;| ● || style=&quot;background-color:#00cc33;text-align:center;&quot;| ● || style=&quot;background-color:#DF00FF;text-align:center;&quot;| ● || style=&quot;background-color:#CD7F32;text-align:center;&quot;| ● || style=&quot;background-color:#ffcc00;text-align:center;&quot;| ● 
|-
! [[Kērlings 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|Sieviešu turnīrs]]
| || || || || ||  colspan=2| || colspan=2| || || style=&quot;background-color:#00cc33;text-align:center;&quot;| ● || style=&quot;background-color:#00cc33;text-align:center;&quot;| ● || style=&quot;background-color:#00cc33;text-align:center;&quot;| ● || style=&quot;background-color:#00cc33;text-align:center;&quot;| ● || style=&quot;background-color:#00cc33;text-align:center;&quot;| ● || style=&quot;background-color:#00cc33;text-align:center;&quot;| ● || style=&quot;background-color:#00cc33;text-align:center;&quot;| ● || colspan=2 style=&quot;background-color:#00cc33;text-align:center;&quot;| ● || style=&quot;background-color:#DF00FF;text-align:center;&quot;| ● || style=&quot;background-color:#CD7F32;text-align:center;&quot;| ● || style=&quot;background-color:#ffcc00;text-align:center;&quot;| ● 
|-
! [[Kērlings 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — jaukto pāru turnīrs|Jauko pāru turnīrs]]
| style=&quot;background-color:#00cc33;text-align:center;&quot;| ● || style=&quot;background-color:#00cc33;text-align:center;&quot;| ● || style=&quot;background-color:#00cc33;text-align:center;&quot;| ● || style=&quot;background-color:#00cc33;text-align:center;&quot;| ● || style=&quot;background-color:#00cc33;text-align:center;&quot;| ● || style=&quot;background-color:#00cc33;text-align:center;&quot;| ● || style=&quot;background-color:#DF00FF;text-align:center;&quot;| ● || style=&quot;background-color:#CD7F32;text-align:center;&quot;| ● || style=&quot;background-color:#ffcc00;text-align:center;&quot;| ● || || || || || || || || || || colspan=2| || || 
|}

== Medaļnieki ==
{| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}} !! Atsauce  
|-
! Vīriešu turnīrs &lt;br/&gt; ({{DetailsLink|Kērlings 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs}})
| {{ValstsOS|SWE|2022. gada ziemas}} &lt;br/&gt; [[Niklass Edīns]]&lt;br&gt;[[Oskars Ēriksons]]&lt;br&gt;[[Rasmuss Vrāno]]&lt;br&gt;[[Kristofers Sundgrēns]]&lt;br&gt;[[Dāniels Magnusons]]
| {{ValstsOS|GBR|2022. gada ziemas}} &lt;br/&gt; [[Brūss Mouets]]&lt;br&gt;[[Grānts Hārdijs]]&lt;br&gt;[[Bobijs Lemijs]]&lt;br&gt;[[Hemijs Makmilans jaunākais|Hemijs Makmilans]]&lt;br&gt;[[Ross Vaits]]
| {{ValstsOS|CAN|2022. gada ziemas}} &lt;br/&gt; [[Breds Gušū]]&lt;br&gt;[[Marks Nikolss]]&lt;br&gt;[[Brets Galants]]&lt;br&gt;[[Džefs Volkers]]&lt;br&gt;[[Marks Kenedijs]]
| &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://results.beijing2022.cn/beijing-2022/olympic-games/en/results/curling/event-ranking-men.htm |title=Kērlings 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs |access-date={{dat|2022|02|26||bez}} |archive-date={{dat|2022|02|26||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220226163207/https://results.beijing2022.cn/beijing-2022/olympic-games/en/results/curling/event-ranking-men.htm }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220226163207/https://results.beijing2022.cn/beijing-2022/olympic-games/en/results/curling/event-ranking-men.htm |date={{dat|2022|02|26||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|-
! Sieviešu turnīrs &lt;br/&gt; ({{DetailsLink|Kērlings 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|Sieviešu turnīrs}})
| {{ValstsOS|GBR|2022. gada ziemas}} &lt;br/&gt; [[Īva Muirheda]]&lt;br&gt;[[Vikija Raita]]&lt;br&gt;[[Dženifere Dodsa]]&lt;br&gt;[[Heilija Dafa (kērlingiste)|Heilija Dafa]]&lt;br&gt;[[Milija Smita]]
| {{ValstsOS|JPN|2022. gada ziemas}} &lt;br/&gt; [[Sacuki Fudzisava]]&lt;br&gt;[[Činami Jošida]]&lt;br&gt;[[Jumi Sudzuki]]&lt;br&gt;[[Jurika Jošida]]&lt;br&gt;[[Kotomi Išidzaki]]
| {{ValstsOS|SWE|2022. gada ziemas}} &lt;br/&gt; [[Anna Haselborga]]&lt;br&gt;[[Sāra Makmanusa]]&lt;br&gt;[[Agnese Knohenhauere]]&lt;br&gt;[[Sofija Mābergsa]]&lt;br&gt;[[Juhanna Heldīna]]
| &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://results.beijing2022.cn/beijing-2022/olympic-games/en/results/curling/event-ranking-women.htm |title=Kērlings 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs |access-date={{dat|2022|02|26||bez}} |archive-date={{dat|2022|02|26||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220226163210/https://results.beijing2022.cn/beijing-2022/olympic-games/en/results/curling/event-ranking-women.htm }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220226163210/https://results.beijing2022.cn/beijing-2022/olympic-games/en/results/curling/event-ranking-women.htm |date={{dat|2022|02|26||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|-
! Jaukto pāru turnīrs &lt;br/&gt; ({{DetailsLink|Kērlings 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — jaukto pāru turnīrs|Jaukto pāru turnīrs}})
| {{ValstsOS|ITA|2022. gada ziemas}} &lt;br/&gt; [[Stefānija Konstantīni]] &lt;br/&gt; [[Amoss Mozaners]]
| {{ValstsOS|NOR|2022. gada ziemas}} &lt;br/&gt; [[Kristina Skaslīena]] &lt;br/&gt; [[Mangnuss Nedregotens]]
| {{ValstsOS|SWE|2022. gada ziemas}} &lt;br/&gt; [[Almida de Vala]] &lt;br/&gt; [[Oskars Ēriksons]]
| &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://results.beijing2022.cn/beijing-2022/olympic-games/en/results/curling/event-ranking-mixed-doubles.htm |title=Kērlings 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — jaukto pāru turnīrs |access-date={{dat|2022|02|26||bez}} |archive-date={{dat|2022|02|26||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220226163210/https://results.beijing2022.cn/beijing-2022/olympic-games/en/results/curling/event-ranking-mixed-doubles.htm }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220226163210/https://results.beijing2022.cn/beijing-2022/olympic-games/en/results/curling/event-ranking-mixed-doubles.htm |date={{dat|2022|02|26||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|}

=== Medaļu sadalījums starp valstīm ===
{| class=&quot;wikitable sortable plainrowheaders&quot; style=&quot;text-align: center&quot;
|-
!scope=&quot;col&quot; | Vieta
!scope=&quot;col&quot; | Valsts
!scope=&quot;col&quot; style=&quot;background-color:gold; width:6em;&quot; | Zelts
!scope=&quot;col&quot; style=&quot;background-color:silver; width:6em;&quot; | Sudrabs
!scope=&quot;col&quot; style=&quot;background-color:#cc9966; width:6em;&quot; | Bronza
!scope=&quot;col&quot; style=&quot;width:6em;&quot; | Kopā
|-
| 1 || align=left|{{ValstsOS|GBR|2022. gada ziemas}} || 1 || 1 || 0 || 2
|-
| 2 || align=left|{{ValstsOS|SWE|2022. gada ziemas}} || 1 || 0 || 2 || 3
|-
| 3 || align=left|{{ValstsOS|ITA|2022. gada ziemas}} || 1 || 0 || 0 || 1
|-
| rowspan=2|4 || align=left|{{ValstsOS|JPN|2022. gada ziemas}} || 0 || 1 || 0 || 1
|-
| align=left|{{ValstsOS|NOR|2022. gada ziemas}} || 0 || 1 || 0 || 1
|-
| 6 || align=left|{{ValstsOS|CAN|2022. gada ziemas}} || 0 || 0 || 1 || 1
|- class=&quot;sortbottom&quot;
!colspan=2| Kopā (6 valstis): || 3 || 3 || 3 || 9 
|}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==
* {{pamatraksts|Kērlingisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs}}
Tālāk norādītas valstis, kas pārstāvētas kērlinga sacensībās ar sportistu skaitu. Kērlinga turnīrā kopā startēja 120 sportisti (60 vīrieši un 60 sievietes) no 14 valstīm. 

{{div col|colwidth=30em}}
* {{ValstsOS|USA|2022. gada ziemas|12}}
* {{ValstsOS|AUS|2022. gada ziemas|2}}
* {{ValstsOS|CZE|2022. gada ziemas|2}}
* {{ValstsOS|DEN|2022. gada ziemas|10}}
* {{ValstsOS|KOR|2022. gada ziemas|5}}
* {{ValstsOS|ITA|2022. gada ziemas|7}}
* {{ValstsOS|JPN|2022. gada ziemas|5}}
* {{ValstsOS|CAN|2022. gada ziemas|12}}
* {{ValstsOS|ROC_2020|2022. gada ziemas|10}}
* {{ValstsOS|CHN|2022. gada ziemas|12}}
* {{ValstsOS|GBR|2022. gada ziemas|12}}
* {{ValstsOS|NOR|2022. gada ziemas|7}}
* {{ValstsOS|SUI|2022. gada ziemas|12}}
* {{ValstsOS|SWE|2022. gada ziemas|12}}
{{div col end}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Sporta veidi 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs}}
{{Kērlings olimpiskajās spēlēs}}

[[Kategorija:Kērlings 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs| ]]
[[Kategorija:Sporta veidi 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Kērlings olimpiskajās spēlēs|2022]]</text>
      <sha1>e9wcy0bl5ad1x8temss7pc3tawt37pz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vestsaidas stāsts (1961. gada filma)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>491815</id>
    <revision>
      <id>3662258</id>
      <parentid>3461330</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T16:20:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Baisulis pārvietoja lapu [[Vestsaidas stāsts (filma)]] uz [[Vestsaidas stāsts (1961. gada filma)]]: precīzāk....</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2641" xml:space="preserve">{{Filmas infokaste
| nosaukums = Vestsaidas stāsts
| montāža = 
| nākamā = 
| iepriekšējā = 
| ienākumi = {{ASV dolārs|44,1 miljoni}}
| budžets = {{ASV dolārs|6,75miljoni}}
| valoda = [[Angļu valoda|angļu]]
| valsts = {{USA}}
| ilgums = 152 minūtes
| izdošana = {{Filmas datums|1961|10|18|ASV}}
| izplatītājs = * ''[[United Artists]]''
| studija = * ''[[Mirisch Pictures]]''
* ''[[Seven Arts Productions]]''
| operators = [[Denjels Faps]]
| oriģinālnos = ''West Side Story''
| mūzika = [[Leonards Bernstains]]
| aktieri = * [[Natālija Vuda]]
* [[Ričards Beimers]]
* [[Rita Moreno]]
* [[Džordžs Čakiriss]]
* [[Rass Tamblins]]
| scenārijs = * [[Ernests Lēmans]]
| producents = * Roberts Vaizs
| režisors = * [[Roberts Vaizs]]
* [[Džeroms Robinss]]
| žanrs = mūzikls, romantiskā filma
| paraksts = 
| att_izm = 
| attēls =  West Side Story 1961 film poster.jpg
| imdb = 
}}'''&quot;Vestsaidas stāsts&quot;''' ({{Val|en|West Side Story}}) ir 1961. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikāla romantiska drāma, kuras režisors ir [[Roberts Vaizs]]. Filmā galvenās lomas attēlo [[Natālija Vuda]], [[Ričards Beimers]], [[Rita Moreno]], [[Džordžs Čakiriss]] un [[Rass Tamblins]]. Filma ir 1957. gada [[Brodvejas teātris|Brodvejas]] [[Mūzikls|mūzikla]] adaptācija.

Filma ir par divām karojošām jauniešu bandām [[Ņujorka|Ņujorkā]]. Kādā ballē latīņamerikāniete Marija (Natālija Vuda) sastop Toniju (Ričards Beimers) no pretējās bandas un iemīlas viņā no pirmā acu uzmetiena.&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=TV PIRMIZRĀDE! «Vestsaidas stāsts». Mūzikls|url=https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/31.07.2021-tv-pirmizrade-vestsaidas-stasts.-muzikls.id225359/|accessdate=2021-08-16}}&lt;/ref&gt; Tomēr abiem, pastāvoša naida un rasisma dēļ, savas jūtas ir jāslēpj.

Filma izdošanas brīdī tika augsti novērtēta no kritiķiem. Tā kļuva arī par pelnošāko 1961. gada filmu. Filma tika nominēta 11 [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Kinoakadēmijas balvām]], no kurām saņēma 10, ieskaitot [[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākās filmas]] balvu. &quot;Vestsaidas stāsts&quot; tiek uzskatīts par vienu no labākajiem mūzikliem kino vēsturē. 1997. gadā filma tika iekļauta ASV [[Kongresa bibliotēka]]s [[Nacionālais kino reģistrs|Nacionālais kinoreģistrā]] kā &quot;kulturāli, vēsturiski vai estētiski nozīmīga filma&quot;.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Filmu ārējās saites}}
{{Filma-aizmetnis}}{{Labākā filma (Oskars)}}

[[Kategorija:1961. gada filmas]]
[[Kategorija:ASV romantikas filmas]]
[[Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvējas filmas]]</text>
      <sha1>cth0s4ec4f6ppgti5hq81if1albjbk2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Roberts Vaizs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>492055</id>
    <revision>
      <id>3662276</id>
      <parentid>3655315</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T16:23:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: Vestsaidas stāsts (filma) → Vestsaidas stāsts (1961. gada filma) using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2983" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
| vārds = Roberts Vaizs
| vārds_orig = ''Robert Wise''
| attēls = Robert wise 1990.jpg
| attēla izmērs = 
| komentārs = Vaizs 1990. gadā
| dz. vārds = 
| dz. datums = {{dat|1914|9|10}}
| dz. vieta = {{vieta|ASV|Indiāna|Vinčestera}}
| miršanas datums = {{miršanas datums un vecums|2005|9|14|1914|9|10}}
| miršanas vieta = 
| citi vārdi = 
| nodarbošanās = kinorežisors, kinoproducents
| darbības gadi = 1934—2000
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 1
| paraksts = 
| mājaslapa = 
| akadēmijasbalva = 
| afibalva = 
| arielabalva = 
| BFTMAbalva = 
| cēzarabalva = 
| emibalva = 
| filmfarebalva = 
| geminibalva = 
| zeltapalmaszars = 
| zeltateļabalva = 
| zeltaglobusabalva = 
| zeltaavenesbalva = 
| gojasbalva = 
| gremībalva = 
| iftbalva = 
| lorensaolivjēbalva = 
| NAACPbalva = 
| nacionālāsfilmasbalva = 
| SAGbalva = 
| tonijasbalva = 
| apbalvojumi = 
| dzimums = V
}}'''Roberts Ērls Vaizs''' ({{Val|en|Robert Earl Wise}}, dzimis {{Dat|1914|9|10}}, miris {{Dat|2005|9|14}}) bija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[kinorežisors]], [[kinoproducents]] un [[montāžists]]. Par filmām &quot;[[Vestsaidas stāsts (1961. gada filma)|Vestsaidas stāsts]]&quot; (1961) un &quot;[[Mūzikas skaņas]]&quot; (1965) saņēmis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s kā [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākais režisors]]. Abas filmas ieguva arī [[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākās filmas]] balvu, un Vaizs saņēma šo balvu kā producents. Ticis arī nominēts [[Labākā montāža (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākās montāžas]] balvai par filmu &quot;[[Pilsonis Keins]]&quot; (1941). Vaizs režisēja un producēja filmu ''[[The Sand Pebbles]]'' (1966), kas tika nominēta labākās filmas balvai.

Vaizs ir arī režisors tādām filmām kā ''[[The Body Snatcher]]'' (1945), ''[[Born to Kill]]'' (1947), ''[[The Set-Up]]'' (1949), &quot;[[Diena, kad apstājās Zeme (1951. gada filma)|Diena, kad apstājās Zeme]]&quot; (''The Day the Earth Stood Still'', 1951), ''[[Destination Gobi]]'' (1953), ''[[This Could Be the Night]]'' (1957), ''[[Run Silent, Run Deep]]'' (1958), ''[[I Want to Live!]]'' (1958), &quot;[[Spoku nams (1963. gada filma)|Spoku nams]]&quot; (''The Haunting'', 1963), ''[[The Andromeda Strain]]'' (1971), ''[[The Hindenburg]]'' (1975) un &quot;[[Zvaigžņu ceļš (1979. gada filma)|Zvaigžņu ceļš]]&quot; (''Star Trek: The Motion Picture'', 1979).

No 1985. gada līdz 1988. gadam bijis [[Kino mākslas un zinātnes akadēmija]]s prezidents.

== Ārējās saites ==
{{Aktieru ārējās saites}}

{{Režisors-aizmetnis}}
{{Labākais režisors (Oskars)}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Vaizs, Roberts}}
[[Kategorija:1914. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Indiānā dzimušie]]
[[Kategorija:2005. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Amerikāņu kinorežisori]]
[[Kategorija:ASV kinoproducenti]]
[[Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvēji režisori]]
[[Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvēji producenti]]</text>
      <sha1>hob8cbq678a3rn1n1aun9es2149hox1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Emīls Skujenieks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>493206</id>
    <revision>
      <id>3662554</id>
      <parentid>3473968</parentid>
      <timestamp>2022-07-29T09:49:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>jāuzlabo</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1505" xml:space="preserve">{{infokaste+}}
[[Emīls Skujenieks]] (1903—1965) bija latviešu skolotājs un rakstnieks. Dzejnieka [[Knuts Skujenieks|Knuta Skujenieka]] tēvs.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1903. gada 26. jūnijā [[Bauska|Bauskā]]. Pirmā pasaules kara laikā 1915. gadā kopā ar vecākiem devās bēgļu gaitās uz Lietuvu. Pēc atgriešanās dzimtenē absolvēja [[Bauskas Valsts ģimnāzija|Valsts Bauskas vidusskolā]], tad apguva skolotāja amatu.
No 1929. gada strādāja par žurnālistu Rīgā, ar pseidonīmiem Skaramušs un prof. Bloknots rakstīja feļetonus, arī vairākas raidamlugas. Viņš bija Latviešu lietuviešu vienības valdes loceklis un Lietuviešu rakstnieku biedrības biedrs.

1944. gadā Skujenieks devās bēgļu gaitās uz Vāciju, 1950. gadā izceļoja uz ASV, kur [[Klīvlenda]]s latviešu teātrī iestudēja savas lugas.

Pēdējos dzīves gadus E. Skujenieks pavadīja Klīvlendā, darbojoties latviešu sabiedrībā. Latviešu biedrībā un [[Daugavas Vanagi|Daugavas Vanagu]] apvienības drāmas kopā, iestudēdams arī vairākas lugas. Tāpat viņš strādāja arī lietuviešu teātra ansamblī Vaidila.

Miris 1965. gada 11. jūnijā Klīvlendā no kaulu vēža.

== Darbi ==
Sarakstījis divus stāstu krājumus, daudz dzejoļu un trīs lugas.


{{rakstnieks-aizmetnis}}

{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Skujenieks, Emīls}}

[[Kategorija:1903. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1965. gadā mirušie]]
[[Kategorija:ASV latvieši]]
[[Kategorija:Latviešu rakstnieki]]</text>
      <sha1>pb91qkg67mbyw3ioxp6xnyqfahnochv</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Olimpiskie rekordi vieglatlētikā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>493708</id>
    <revision>
      <id>3662539</id>
      <parentid>3661176</parentid>
      <timestamp>2022-07-29T08:51:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Vīrieši */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="16603" xml:space="preserve">[[Attēls:Olympic flag.svg|right|thumb|Rekordi tiek fiksēti visās olimpisko spēļu disciplīnās spēļu laikā kopš 1896. gada.]]
'''Olimpiskie rekordi vieglatlētikā''' ir [[vieglatlētika]]s rekordi, kuri uzstādīti [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpisko spēļu]] laikā un kurus apstiprina [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]]. Senākais olimpiskais rekords ir tāllēkšanā vīriešiem, kas nav pārspēts kopš [[1968. gada vasaras olimpiskās spēles|1968. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]].

== Vīrieši ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:95%; width: 80%;&quot;
|-
!width=10%|Disciplīna
!width=10%|Rezultāts
!width=15%|Sportists
!width=15%|Valsts
!width=20%|Olimpiskās spēles
!width=15%|Datums
!width=5%|Atsauce
|-
|[[100 m]]
|9,63 
|[[Useins Bolts]]
|{{JAM}}
|[[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|Londona 2012]]
|{{dat|2012|8|3|bez}}
|&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Rekordi 100 m |url=https://www.worldathletics.org/records/by-discipline/sprints/100-metres/outdoor/men |website=worldathletics.org}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[200 m]]
|19,30 
|[[Useins Bolts]]
|{{JAM}}
|[[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|Pekina 2008]]
|{{dat|2008|8|20|bez}}
|&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Rekordi 200 m |url=https://www.worldathletics.org/records/by-discipline/sprints/200-metres/outdoor/men |website=worldathletics.org}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[400 m]]
|43,03 
|[[Vaide van Nīkerks]]
|{{RSA}}
|[[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|Rio 2016]]
|{{dat|2016|8|14|bez}}
|&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Rekordi 400 m |url=https://www.worldathletics.org/records/by-discipline/sprints/400-metres/outdoor/men |website=worldathletics.org}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[800 m]]
|1:40,91 
|[[Deivids Rudiša]]
|{{KEN}}
|[[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|Londona 2012]]
|{{dat|2012|8|9|bez}}
|&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Rekordi 800 m |url=https://www.worldathletics.org/records/by-discipline/middle-long/800-metres/outdoor/men |website=worldathletics.org}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[1500 m]]
|3:28,32
|[[Jākobs Ingebrigtsens]]
|{{NOR}}
|[[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|Tokija 2020]]
|{{dat|2021|8|7|bez}}
|&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Rekordi 1500 m |url=https://www.worldathletics.org/records/by-discipline/middle-long/1500-metres/outdoor/men |website=worldathletics.org}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[5000 m]]
|12:57,82
|[[Kenenisa Bekele]]
|{{ETH}}
|[[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|Pekina 2008]]
|{{dat|2008|8|23|bez}}
|&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Rekordi 5000 m |url=https://www.worldathletics.org/records/by-discipline/middle-long/5000-metres/outdoor/men |website=worldathletics.org}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[10 000 m]]
|27:01,17
|[[Kenenisa Bekele]]
|{{ETH}}
|[[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|Pekina 2008]]
|{{dat|2008|8|17|bez}}
|&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Rekordi 10 000 m |url=https://www.worldathletics.org/records/by-discipline/middle-long/10000-metres/outdoor/men |website=worldathletics.org}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Maratons]]
|2:06:32
|[[Semjuels Vandžiru]]
|{{KEN}}
|[[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|Pekina 2008]]
|{{dat|2008|8|24|bez}}
|&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Rekordi maratons |url=https://www.worldathletics.org/records/by-discipline/road-running/marathon/outdoor/men |website=worldathletics.org}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[110 m/b]]
|12,91
|[[Liu Sjans]]
|{{CHN}}
|[[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|Atēnas 2004]]
|{{dat|2004|8|27|bez}}
|&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Rekordi 110 m/b |url=https://www.worldathletics.org/records/by-discipline/hurdles/110-metres-hurdles/outdoor/men |website=worldathletics.org}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[400 m/b]]
|45,94
|[[Karstens Varholms]]
|{{NOR}}
|[[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|Tokija 2020]]
|{{dat|2021|8|3|bez}}
|&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Rekordi 400 m/b |url=https://www.worldathletics.org/records/by-discipline/hurdles/400-metres-hurdles/outdoor/men |website=worldathletics.org}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[3000 m/šķ]]
|8:03,28
|[[Konsesluss Kipruto]]
|{{KEN}}
|[[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|Rio 2016]]
|{{dat|2016|8|17|bez}}
|&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Rekordi 3000 m/šķ |url=https://www.worldathletics.org/records/by-discipline/middle-long/3000-metres-steeplechase/outdoor/men |website=worldathletics.org}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[4x100 m stafete]]
|36,84
|[[Nesta Kārters]]&lt;br /&gt;[[Maikls Freiters]]&lt;br /&gt;[[Johans Bleiks]]&lt;br /&gt;[[Useins Bolts]]
|{{JAM}}
|[[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|Londona 2012]]
|{{dat|2012|8|11|bez}}
|&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Rekordi 4x100 m stafete |url=https://www.worldathletics.org/records/by-discipline/relays/4x100-metres-relay/outdoor/men |website=worldathletics.org}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[4x400 m stafete]]
|2:55,39
|[[Lešons Merits]]&lt;br /&gt;[[Andželo Teilors]]&lt;br /&gt;[[Deivids Nevils]]&lt;br /&gt;[[Džeremijs Voriners]]
|{{USA}}
|[[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|Pekina 2008]]
|{{dat|2008|8|23|bez}}
|&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Rekordi 4x400 m stafete |url=https://www.worldathletics.org/records/by-discipline/relays/4x400-metres-relay/outdoor/men |website=worldathletics.org}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[20 km soļošana]]
|1:18:46
|[[Čeņs Dins]]
|{{CHN}}
|[[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|Londona 2012]]
|{{dat|2012|8|4|bez}}
|&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Rekordi 20 km soļošana |url=https://www.worldathletics.org/records/by-discipline/race-walks/20-kilometres-race-walk/outdoor/men |website=worldathletics.org}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[50 km soļošana]]
|3:36:53
|[[Džēreds Tallents]]
|{{AUS}}
|[[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|Londona 2012]]
|{{dat|2012|8|11|bez}}
|&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Rekordi 50 km soļošana |url=https://www.worldathletics.org/records/by-discipline/race-walks/50-kilometres-race-walk/outdoor/men |website=worldathletics.org}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Augstlēkšana]]
|2,39 m 
|[[Čārlzs Ostins]]
|{{USA}}
|[[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|Atlanta 1996]]
|{{dat|1996|7|28|bez}}
|&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Rekordi augstlēkšana |url=https://www.worldathletics.org/records/by-discipline/jumps/high-jump/outdoor/men |website=worldathletics.org}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Tāllēkšana]]
|8,90 m 
|[[Bobs Bīmons]]
|{{USA}}
|[[1968. gada vasaras olimpiskās spēles|Mehiko 1968]]
|{{dat|1968|10|18|bez}}
|&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Rekordi tāllēkšana |url=https://www.worldathletics.org/records/by-discipline/jumps/long-jump/outdoor/men |website=worldathletics.org}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Kārtslēkšana]]
|6,03 m
|[[Tiagu Brazs]]
|{{BRA}}
|[[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|Rio 2016]]
|{{dat|2016|8|15|bez}}
|&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Rekordi kārtslēkšana |url=https://www.worldathletics.org/records/by-discipline/jumps/pole-vault/outdoor/men |website=worldathletics.org}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Trīssoļlēkšana]]
|18,09 m
|[[Kenijs Harisons]]
|{{USA}}
|[[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|Atlanta 1996]]
|{{dat|1996|7|27|bez}}
|&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Rekordi trīssoļlēkšana |url=https://www.worldathletics.org/records/by-discipline/jumps/triple-jump/outdoor/men |website=worldathletics.org}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Lodes grūšana]]
|23,30 m 
|[[Raiens Krauzers]]
|{{USA}}
|[[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|Tokija 2020]]
|{{dat|2021|8|5|bez}}
|&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Rekordi lodes grūšana |url=https://www.worldathletics.org/records/by-discipline/throws/shot-put/outdoor/men |website=worldathletics.org}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Diska mešana]]
|69,89 m
|[[Virgīlijs Alekna]]
|{{LTU}}
|[[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|Atēnas 2004]]
|{{dat|2004|8|23|bez}}
|&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Rekordi diska mešana |url=https://www.worldathletics.org/records/by-discipline/throws/discus-throw/outdoor/men |website=worldathletics.org}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Vesera mešana]]
|84,80 m
|[[Sergejs Litvinovs]]
|{{URS}}
|[[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|Seula 1988]]
|{{dat|1988|9|26|bez}}
|&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Rekordi vesera mešana |url=https://www.worldathletics.org/records/by-discipline/throws/hammer-throw/outdoor/men |website=worldathletics.org}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Šķēpa mešana]]
|90,57
|[[Andrēass Tūrkildsens]]
|{{NOR}}
|[[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|Pekina 2008]]
|{{dat|2008|8|23|bez}}
|&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Rekordi šķēpa mešana |url=https://www.worldathletics.org/records/by-discipline/throws/javelin-throw/outdoor/men |website=worldathletics.org}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Desmitcīņa]]
|9018 punkti
|[[Damians Vorners]]
|{{CAN}}
|[[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|Tokija 2020]]
|{{dat|2021|8|5|bez}}
|&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Rekordi desmitcīņa |url=https://www.worldathletics.org/records/by-discipline/combined-events/decathlon/outdoor/men |website=worldathletics.org}}&lt;/ref&gt;
|}

== Sievietes==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:95%; width: 80%;&quot;
|-
!width=10%|Disciplīna
!width=10%|Rezultāts
!width=15%|Sportists
!width=15%|Valsts
!width=20%|Olimpiskās spēles
!width=15%|Datums
!width=5%|Atsauce
|-
|[[100 m]]
|10,61 
|[[Eleina Tompsone-Hera]]
|{{JAM}}
|[[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|Tokija 2020]]
|{{dat|2021|7|31|bez}}
|&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Rekordi 100 m |url=https://www.worldathletics.org/records/by-discipline/sprints/100-metres/outdoor/women |website=worldathletics.org}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[200 m]]
|21,34 
|[[Florensa Grifita-Džoinere]]
|{{USA}}
|[[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|Seula 1988]]
|{{dat|1988|9|29|bez}}
|&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Rekordi 200 m |url=https://www.worldathletics.org/records/by-discipline/sprints/200-metres/outdoor/women |website=worldathletics.org}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[400 m]]
|48,25 
|[[Marie-José Pérec|Marī Žosē Parisa]]
|{{FRA}}
|[[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|Atlanta 1996]]
|{{dat|1996|7|29|bez}}
|&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Rekordi 400 m |url=https://www.worldathletics.org/records/by-discipline/sprints/400-metres/outdoor/women |website=worldathletics.org}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[800 m]]
|1:53,43 
|[[Nadežda Olizarenko]]
|{{URS}}
|[[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|Maskava 1980]]
|{{dat|1980|7|27|bez}}
|&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Rekordi 800 m |url=https://www.worldathletics.org/records/by-discipline/middle-long/800-metres/outdoor/women |website=worldathletics.org}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[1500 m]]
|3:53,11
|[[Feita Kipjegona]]
|{{KEN}}
|[[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|Tokija 2020]]
|{{dat|2021|8|6|bez}}
|&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Rekordi 1500 m |url=https://www.worldathletics.org/records/by-discipline/middle-long/1500-metres/outdoor/women |website=worldathletics.org}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[5000 m]]
|14:26,17
|[[Viviana Čeruijota]]
|{{KEN}}
|[[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|Rio 2016]]
|{{dat|2016|8|19|bez}}
|&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Rekordi 5000 m |url=https://www.worldathletics.org/records/by-discipline/middle-long/5000-metres/outdoor/women |website=worldathletics.org}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[10 000 m]]
|29:17,45
|[[Almaza Ajana]]
|{{ETH}}
|[[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|Rio 2016]]
|{{dat|2016|8|12|bez}}
|&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Rekordi 10 000 m |url=https://www.worldathletics.org/records/by-discipline/middle-long/10000-metres/outdoor/women |website=worldathletics.org}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Maratons]]
|2:23:07
|[[Tiki Gelana]]
|{{ETH}}
|[[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|Londona 2012]]
|{{dat|2012|8|5|bez}}
|&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Rekordi maratons |url=https://www.worldathletics.org/records/by-discipline/road-running/marathon/outdoor/women |website=worldathletics.org}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[100 m/b]]
|12,26
|[[Jasmīne Kamačo-Kvinna]]
|{{PUR}}
|[[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|Tokija 2020]]
|{{dat|2021|8|1|bez}}
|&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Rekordi 100 m/b |url=https://www.worldathletics.org/records/by-discipline/hurdles/100-metres-hurdles/outdoor/women |website=worldathletics.org}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[400 m/b]]
|51,46
|[[Sidnija Maklaflina]]
|{{USA}}
|[[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|Tokija 2020]]
|{{dat|2021|8|4|bez}}
|&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Rekordi 400 m/b |url=https://www.worldathletics.org/records/by-discipline/hurdles/400-metres-hurdles/outdoor/women |website=worldathletics.org}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[3000 m/šķ]]
|8:58,81
|[[Guļnara Galkina-Samitova]]
|{{RUS}}
|[[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|Pekina 2008]]
|{{dat|2008|8|17|bez}}
|&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Rekordi 3000 m/šķ |url=https://www.worldathletics.org/records/by-discipline/middle-long/3000-metres-steeplechase/outdoor/women |website=worldathletics.org}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[4x100 m stafete]]
|40,82
|[[Tjana Medisone]]&lt;br /&gt;[[Elisone Fēliksa]]&lt;br /&gt;[[Bjanka Naita]]&lt;br /&gt;[[Karmelita Džetera]]
|{{USA}}
|[[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|Londona 2012]]
|{{dat|2012|8|10|bez}}
|&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Rekordi 4x100 m stafete |url=https://www.worldathletics.org/records/by-discipline/relays/4x100-metres-relay/outdoor/women |website=worldathletics.org}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[4x400 m stafete]]
|3:15,17
|[[Tatjana Ledovskaja]]&lt;br /&gt;[[Olga Nazarova]]&lt;br /&gt;[[Marija Pinigina]]&lt;br /&gt;[[Olga Birzgina]]
|{{URS}}
|[[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|Seula 1988]]
|{{dat|1988|10|1|bez}}
|&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Rekordi 4x400 m stafete |url=https://www.worldathletics.org/records/by-discipline/relays/4x400-metres-relay/outdoor/women |website=worldathletics.org}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[20 km soļošana]]
|1:25:02
|[[Jeļena Lašmanova]]
|{{RUS}}
|[[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|Londona 2012]]
|{{dat|2012|8|11|bez}}
|&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Rekordi 20 km soļošana |url=https://www.worldathletics.org/records/by-discipline/race-walks/20-kilometres-race-walk/outdoor/women |website=worldathletics.org}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Augstlēkšana]]
|2,06 m 
|[[Jeļena Sļesarenko]]
|{{RUS}}
|[[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|Atēnas 2004]]
|{{dat|2004|7|28|bez}}
|&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Rekordi augstlēkšana |url=https://www.worldathletics.org/records/by-discipline/jumps/high-jump/outdoor/women |website=worldathletics.org}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Tāllēkšana]]
|7,40 m 
|[[Džekija Džoinere-Kersija]]
|{{USA}}
|[[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|Seula 1988]]
|{{dat|1988|9|29|bez}}
|&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Rekordi tāllēkšana |url=https://www.worldathletics.org/records/by-discipline/jumps/long-jump/outdoor/women |website=worldathletics.org}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Kārtslēkšana]]
|5,05 m
|[[Jeļena Isinbajeva]]
|{{RUS}}
|[[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|Pekina 2008]]
|{{dat|2008|8|18|bez}}
|&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Rekordi kārtlēkšana |url=https://www.worldathletics.org/records/by-discipline/jumps/pole-vault/outdoor/women |website=worldathletics.org}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Trīssoļlēkšana]]
|15,67 m
|[[Julimara Rohasa]]
|{{VEN}}
|[[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|Tokija 2020]]
|{{dat|2021|8|1|bez}}
|&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Rekordi trīssoļlēkšana |url=https://www.worldathletics.org/records/by-discipline/jumps/triple-jump/outdoor/women |website=worldathletics.org}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Lodes grūšana]]
|22,41 m 
|[[Ilona Slupjaneka]]
|{{GDR}}
|[[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|Maskava 1980]]
|{{dat|1980|7|24|bez}}
|&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Rekordi lodes grūšana |url=https://www.worldathletics.org/records/by-discipline/throws/shot-put/outdoor/women |website=worldathletics.org}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Diska mešana]]
|72,30 m
|[[Martina Hellmanne]]
|{{GDR}}
|[[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|Seula 1988]]
|{{dat|1988|9|29|bez}}
|&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Rekordi diska mešana |url=https://www.worldathletics.org/records/by-discipline/throws/discus-throw/outdoor/women |website=worldathletics.org}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Vesera mešana]]
|82,29 m
|[[Anita Vlodarčika]]
|{{POL}}
|[[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|Rio 2016]]
|{{dat|2016|8|15|bez}}
|&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Rekordi vesera mešana |url=https://www.worldathletics.org/records/by-discipline/throws/hammer-throw/outdoor/women |website=worldathletics.org}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Šķēpa mešana]]
|71,53
|[[Osleidisa Menendesa]]
|{{CUB}}
|[[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|Atēnas 2004]]
|{{dat|2004|8|27|bez}}
|&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Rekordi šķēpa mešana |url=https://www.worldathletics.org/records/by-discipline/throws/javelin-throw/outdoor/women |website=worldathletics.org}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Septiņcīņa]]
|7291 punkti
|[[Džekija Džoinere-Kersija]]
|{{USA}}
|[[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|Seula 1988]]
|{{dat|1988|9|24|bez}}
|&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Rekordi septiņcīņa |url=https://www.worldathletics.org/records/by-discipline/combined-events/heptathlon/outdoor/women |website=worldathletics.org}}&lt;/ref&gt;
|}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

[[Kategorija:Vieglatlētika]]
[[Kategorija:Vasaras olimpiskās spēles]]</text>
      <sha1>tv1r9chtibc5ec4d096s8i1fkfxjlgl</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pedro Pičardo</title>
    <ns>0</ns>
    <id>493807</id>
    <revision>
      <id>3662421</id>
      <parentid>3660829</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T20:39:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4802" xml:space="preserve">{{Vieglatlēta infokaste
 |           vārds = Pedro Pičardo
 |      vārds_orig = ''Pedro Pichardo''
 |          attēls = Pedro Pablo Pichardo (17249818433).jpg
 |         att_izm = 
 |        paraksts = Pedro Pičardo 2015. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |  dzimtais_vārds = 
 |     pilns_vārds = 
 |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1993|6|30}}
 |         dz_viet = {{vieta|Kuba|Santjago de Kuba}}
 |         mir_dat = 
 |        mir_viet = 
 |            taut = {{flag|Portugāle}}
 |         tautība = 
 |     dzīvesvieta = 
 |          garums = {{mērvienība|cm=183}}
 |           svars = {{mērvienība|kg=68}}
 |         iesauka = 4P
 |       izglītība = 
&lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
 |            disc = [[trīssoļlēkšana]]
 |         kar_sāk = 
 |        kar_beig = 
 |           klubs = 
 |        treneris = 
 |           trenē = 
&lt;!------ Dalība sacensībās ------&gt;
 |           olimp = 
 |            pc-a = 
 |            pc-t = 
 |            rc-a = 
 |            rc-t = 
 |            reg1 = 
 |            reg2 = 
&lt;!------ Personiskie rekordi ------&gt;
 |             PR1 = 18,08 m (2015)
 |           PR1_d = Trīssoļlēkšana stadionā
 |             PR2 = 17,46 m (2022)
 |           PR2_d = Trīssoļlēkšana telpās
 |             PR3 = 
 |           PR3_d = 
&lt;!------ Apbalvojumi u.c. ------&gt;
 |            balv = 
 |         dzimums = V
 |       atjaunots = 
 |           slavz = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |   rādīt_medaļas = jā
 |     headercolor = 
 |  medaltemplates = 
{{MedalSport|[[Vieglatlētika]]}}
{{Medal|Country|{{POR}}}}
{{Medal|VOS}}
{{MedalGold|[[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|Tokija 2020]]|[[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Trīssoļlēkšana]]}}
{{Medal|Competition|[[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]]}}
{{Medal|Gold|[[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Oregona 2022]]|Trīssoļlēkšana}}
{{Medal|Competition|[[Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Pasaules čempionāts telpās]]}}
{{Medal|Silver|Belgrada 2022|Trīssoļlēkšana}}
{{Medal|Competition|[[Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|Eiropas čempionāts telpās]]}}
{{Medal|Gold|[[2021. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Toruņa 2021]]|Trīssoļlēkšana}}
{{Medal|Country|{{CUB}}}}
{{Medal|Competition|[[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]]}}
{{Medal|Silver|[[2013. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Maskava 2013]]|Trīssoļlēkšana}}
{{Medal|Silver|[[2015. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pekina 2015]]|Trīssoļlēkšana}}
{{Medal|Competition|[[Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Pasaules čempionāts telpās]]}}
{{Medal|Silver|[[2014. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Sopota 2014]]|Trīssoļlēkšana}}
{{Medal|Competition|[[Panamerikas spēles]]}}
{{Medal|Gold|Toronto 2015|Trīssoļlēkšana}}
}}

'''Pedro Pablo Pičardo Peralta''' ({{val|es|Pedro Pablo Pichardo Peralta}}; dzimis {{dat|1993|6|30}}) ir [[Kuba|Kubā]] dzimis [[Portugāle|portugāļu]] [[vieglatlēts]], startē [[trīssoļlēkšana]]s sacensībās. Izcīnījis zelta medaļu [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2020. gada vasaras olimpiskajās spēles]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Pičardo izcīna zelta medaļu trīssoļlēkšanā |url=https://skaties.lv/sports/citi/picardo-izcina-zelta-medalu-trissolleksana/ |website=skaties.lv |accessdate={{dat|2021|9|18||bez}}}}&lt;/ref&gt; Līdz 2015. gadam pārstāvējis Kubu, kopš 2017. gada ir Portugāles pilsonis un kopš 2019. gada startē zem Portugāles karoga.

Pičardo pieder [[Kubas rekordi vieglatlētikā|Kubas rekords trīssoļlēkšanā]] (18,08 m) un [[Portugāles rekordi vieglatlētikā|Portugāles rekords trīssoļlēkšanā]] (17,98 m). [[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Pasaules čempionātā]] [[Jūdžīna|Jūdžīnā]] pirmo reizi kļuva par pasaules čempionu trīssoļlēkšanā. Pirms tam, vēl pārstāvot Kubu, bija izcīnījis divas sudraba medaļas ([[2013. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2013]], [[2015. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2015]]). 

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}

{{sportists-aizmetnis}}
{{vieglatlēts-aizmetnis}}
{{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — trīssoļlēkšana vīriešiem}}

{{DEFAULTSORT:Pičardo, Pedro}}
[[Kategorija:1993. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Kubas vieglatlēti]]
[[Kategorija:Portugāles vieglatlēti]]
[[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:Olimpiskās zelta medaļas ieguvēji]]
[[Kategorija:Trīssoļlēcēji]]
[[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki vieglatlētikā]]</text>
      <sha1>bvdaz8zg0x6v4t9aewpirke7zy22zf8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Associated Press Gada sportists</title>
    <ns>0</ns>
    <id>494131</id>
    <revision>
      <id>3662087</id>
      <parentid>3661238</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T15:33:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ludis21345</username>
        <id>50146</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Vairākas balvas */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="20743" xml:space="preserve">'''Associated Press Gada sportists''' ir balva, kuru 1931. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] ierosināja [[Associated Press]] (AP). Katru gadu balvu piešķir vienam profesionālajam sportistam vai amatierim, gan vīriešiem, gan sievietēm. Par balvām balso AP sporta redaktoru grupa no visas valsts, kas aptver galvenokārt amerikāņu sportu. Rezultātā uzvarētāju lielākā daļa ir bijuši amerikāņi. Tomēr šo uz godu var pretendēt arī citu valstu sportisti, kuri ir arī uzvarējuši dažos gadījumos.

== AP Gada sportists ==
{|class=&quot;wikitable&quot;
|+Balvas ieguvēju uzskaitījums
!scope=col rowspan=2| Gads
!scope=col colspan=2| Vīrietis
!scope=col colspan=2| Sieviete
|-
!scope=col| Vārds
!scope=col| Sporta veids
!scope=col| Vārds
!scope=col| Sporta veids
|-
| 1931 || {{flagicon|USA|1912}} [[Pepers Martins]] || [[Augstākā beisbola līga]] || {{flagicon|USA|1912}} [[Helēna Medisone]] || Peldēšana
|-
| 1932 || {{flagicon|USA|1912}} [[Džīns Sarazens]] || Golfs || {{flagicon|USA|1912}} [[Beibe Zahariasa|Beibe Didriksone]] || Vieglatlētika
|-
| 1933 || {{flagicon|USA|1912}} [[Kārls Habells]] || Augstākā beisbola līga || {{flagicon|USA|1912}} [[Helēna Džeikobsa]] || Teniss
|-
| 1934 || {{flagicon|USA|1912}} [[Dizijs Dīns]] || Augstākā beisbola līga || {{flagicon|USA|1912}} [[Virdžīnija Van Vī]] || Golfs
|-
| 1935 || {{flagicon|USA|1912}} [[Džo Lūiss]] || Bokss || {{flagicon|USA|1912}} [[Helēna Mūdija]] || Teniss
|-
| 1936 || {{flagicon|USA|1912}} [[Džese Ouenss]] || Vieglatlētika ||{{flagicon|USA|1912}} [[Helēna Stīvensa]] || Vieglatlētika
|-
| 1937 || {{flagicon|USA|1912}} [[Dons Badžs]] || Teniss ||{{flagicon|USA|1912}} [[Katrīna Rolza]] || Peldēšana
|-
| 1938 || {{flagicon|USA|1912}} Dons Badžs || Teniss || {{flagicon|USA|1912}} [[Petija Berga]] || Golfs
|-
| 1939 || {{flagicon|USA|1912}} [[Nails Kinniks]] || [[Amerikāņu futbols]] ||{{flagicon|USA|1912}} [[Alise Marble]] || Teniss
|-
| 1940 || {{flagicon|USA|1912}} [[Toms Hārmons]] || Amerikāņu futbols ||{{flagicon|USA|1912}} [[Alise Marble]] || Teniss
|-
| 1941 || {{flagicon|USA|1912}} [[Džo Dimadžio]] || Augstākā beisbola līga || {{flagicon|USA|1912}} [[Betija Haisa]] || Golfs
|-
| 1942 || {{flagicon|USA|1912}} [[Frenks Sainkvičs]] || Amerikāņu futbols || {{flagicon|USA|1912}} [[Glorija Kalena]] || Peldēšana
|-
| 1943 || {{flagicon|Zviedrija}} [[Gunders Hēgs]] || Vieglatlētika || {{flagicon|USA|1912}} [[Petija Berga]] || Golfs
|-
| 1944 || {{flagicon|USA|1912}} [[Bairons Nelsons]] || Golfs || {{flagicon|USA|1912}} [[Ena Kērtisa]] || Peldēšana
|-
| 1945 || {{flagicon|USA|1912}} Bairons Nelsons || Golfs || {{flagicon|USA|1912}} [[Beibe Zahariasa]] || Golfs
|-
| 1946 || {{flagicon|USA|1912}} [[Glenns Deiviss]] || Amerikāņu futbols || {{flagicon|USA|1912}} Beibe Zahariasa (3) || Golfs
|-
| 1947 || {{flagicon|USA|1912}} [[Džonijs Ludžaks]] || Amerikāņu futbols ||{{flagicon|USA|1912}} [[Beibe Zahariasa]] || Golfs
|-
| 1948 || {{flagicon|USA|1912}} [[Lū Bodro]] || Augstākā beisbola līga || {{flagicon|NED}} [[Fanija Blankersa-Kūna]] || Vieglatlētika
|-
| 1949 || {{flagicon|USA|1912}} [[Leons Hārts]] || Amerikāņu futbols || {{flagicon|USA|1912}} [[Marlēna Bauere]] || Golfs
|-
| 1950 || {{flagicon|USA|1912}} [[Džims Konstantijs]] || Augstākā beisbola līga || {{flagicon|USA|1912}} [[Beibe Zahariasa]] || Golfs
|-
| 1951 || {{flagicon|USA|1912}} [[Diks Kazmaiers]] || Amerikāņu futbols || {{flagicon|USA|1912}} [[Morēna Konolija]] || Teniss
|-
| 1952 || {{flagicon|USA|1912}} [[Bobs Matiass]] || Vieglatlētika ||{{flagicon|USA|1912}} [[Morēna Konolija]] || Teniss
|-
| 1953 || {{flagicon|USA|1912}} [[Bens Hogans]] || Golfs || {{flagicon|USA|1912}} [[Morēna Konolija]] || Teniss
|-
| 1954 || {{flagicon|USA|1912}} [[Villijs Mejs]] || Augstākā beisbola līga || {{flagicon|USA|1912}} [[Beibe Zahariasa]] || Golfs
|-
| 1955 || {{flagicon|USA|1912}} [[Hovards Kasadijs]] || Amerikāņu futbols || {{flagicon|USA|1912}} [[Petija Berga]] || Golfs
|-
| 1956 || {{flagicon|USA|1912}} [[Mikijs Mentls]] || Augstākā beisbola līga || {{flagicon|USA|1912}} [[Peta Makkormika]] || Diving
|-
| 1957 || {{flagicon|USA|1912}} [[Teds Viljamss]] || Augstākā beisbola līga || {{flagicon|USA|1912}} [[Eltīja Gibsone]] || Teniss
|-
| 1958 || {{flagicon|AUS}} [[Hērbs Eliots]] || Vieglatlētika || {{flagicon|USA|1912}} [[Eltīja Gibsone]] || Teniss
|-
| 1959 || {{flagicon|Zviedrija}} [[Ingemars Jūhansons]] || Bokss || {{flagicon|BRA}} [[Marija Bueno]] || Teniss
|-
| 1960 || {{flagicon|USA}} [[Reifers Džonsons]] || Vieglatlētika || {{flagicon|USA}} [[Vilma Rūdolfa]] || Vieglatlētika
|-
| 1961 || {{flagicon|USA}} [[Rodžers Mariss]] || Augstākā beisbola līga ||{{flagicon|USA}} [[Vilma Rūdolfa]] || Vieglatlētika
|-
| 1962 || {{flagicon|USA}} [[Morijs Vilss]] || Augstākā beisbola līga || {{flagicon|AUS}} [[Dana Freizere]] || Peldēšana
|-
| 1963 || {{flagicon|USA}} [[Sendijs Koufekss]] || Augstākā beisbola līga ||{{flagicon|USA}} [[Mikija Raita]] || Golfs 
|-
| 1964 || {{flagicon|USA}} [[Dons Šollanders]] || Peldēšana || {{flagicon|USA}} [[Mikija Raita]] || Golfs
|-
| 1965 || {{flagicon|USA}} Sendijs Koufekss || Augstākā beisbola līga || {{flagicon|USA}} [[Ketija Vitvorta]] || Golfs
|-
| 1966 || {{flagicon|USA}} [[Frenks Robinsons]] || Augstākā beisbola līga || {{flagicon|USA}} [[Ketija Vitvorta]] || Golfs
|-
| 1967 || {{flagicon|USA}} [[Kārls Jestrzemskis]] || Augstākā beisbola līga || {{flagicon|USA}} [[Billija Džīna Kinga]] || Teniss
|-
| 1968 || {{flagicon|USA}} [[Dennijs Makleins]] || Augstākā beisbola līga || {{flagicon|USA}} [[Pegija Fleminga]] || Figure skating
|-
| 1969 || {{flagicon|USA}} [[Toms Sīvers]] || Augstākā beisbola līga || {{flagicon|USA}} [[Debi Maiere]] || Peldēšana
|-
| 1970 || {{flagicon|USA}} [[Džordžs Blanda]] || [[Nacionālā futbola līga]] || {{flagicon|TWN}} [[Či Čena]] || Vieglatlētika
|-
| 1971 || {{flagicon|USA}} [[Lī Trevino]] || Golfs || {{flagicon|AUS}} [[Ivonna Gulagonga Kolija]] || Teniss
|-
| 1972 || {{flagicon|USA}} [[Marks Spics]] || Peldēšana || {{flagicon|PSRS}} [[Olga Korbuta]] || Vingrošana
|-
| 1973 || {{flagicon|USA}} [[O. Dž. Simpsons]] || Nacionālā futbola līga || {{flagicon|USA}} [[Billija Džīna Kinga]] || Teniss
|-
| 1974 || {{flagicon|USA}} [[Muhameds Ali]] || Bokss || {{flagicon|USA}} [[Krisa Everte]] || Teniss
|-
| 1975 || {{flagicon|USA}} [[Freds Linns]] || Augstākā beisbola līga || {{flagicon|USA}} [[Krisa Everte]] || Teniss
|-
| 1976 || {{flagicon|USA}} [[Brūss Dženners]] || Vieglatlētika || {{flagicon|ROU|1965}} [[Nadja Komeneči]] || Vingrošana
|-
| 1977 || {{flagicon|USA}} [[Stīvs Kotens]] || [[Zirgu skriešanās sacīkstes|Jāšana]] || {{flagicon|USA}} [[Krisa Everte]] || Teniss
|-
| 1978 || {{flagicon|USA}} [[Rons Gvidrijs]] || Augstākā beisbola līga || {{flagicon|USA}} [[Nensija Lopesa]] || Golfs
|-
| 1979 || {{flagicon|USA}} [[Villijs Stergills]] || Augstākā beisbola līga ||{{flagicon|USA}} [[Treisija Ostina]] || Teniss
|-
| 1980 || {{flagicon|USA}} [[Brīnums uz ledus|ASV Olimpiskā hokeja komanda]] || [[Hokejs]] || {{flagicon|USA}} [[Krisa Everte|Krisa Everte Loida]] || Teniss
|-
| 1981 || {{flagicon|USA}} [[Džons Makinrojs]] || Teniss || {{flagicon|USA}} [[Treisija Ostina]] || Teniss
|-
| 1982 || {{flagicon|CAN}} [[Veins Greckis]] || [[Nacionālā hokeja līga]] || {{flagicon|USA}} [[Mērija Taba]] || Vieglatlētika
|-
| 1983 || {{flagicon|USA}} [[Karls Lūiss]] || Vieglatlētika || {{flagicon|USA}} [[Martina Navrātilova]] || Teniss
|-
| 1984 || {{flagicon|USA}} Karls Lūiss || Vieglatlētika || {{flagicon|USA}} [[Mērija Lu Retona]] || Vingrošana
|-
| 1985 || {{flagicon|USA}} [[Dvaits Gūdens]] || Augstākā beisbola līga || {{flagicon|USA}} [[Nensija Lopesa]] || Golfs
|-
| 1986 || {{flagicon|USA}} [[Lerijs Bērds]] || [[Nacionālā basketbola asociācija]] ||{{flagicon|USA}} [[Martina Navratilova]] || Teniss
|-
| 1987 || {{flagicon|CAN}} [[Bens Džonsons]] || Vieglatlētika || {{flagicon|USA}} [[Džekija Džoinere-Kersija]] || Vieglatlētika
|-
| 1988 || {{flagicon|USA}} [[Orels Hēršisers]] || Augstākā beisbola līga || {{flagicon|USA}} [[Florensa Grifita-Džoinere]] || Vieglatlētika
|-
| 1989 || {{flagicon|USA}} [[Džo Montana]] || Nacionālā futbola līga || {{flagicon|FRG}} [[Štefija Grāfa]] || Teniss
|-
| 1990 || {{flagicon|USA}} Džo Montana || Nacionālā futbola līga || {{flagicon|USA}} [[Beta Daniela]] || Golfs
|-
| 1991 || {{flagicon|USA}} [[Maikls Džordans]] || Nacionālā basketbola asociācija || {{flagicon|SFR Yugoslavia}} [[Monika Seleša]]&lt;ref&gt;Became a U.S. citizen in 1994.&lt;/ref&gt; || Teniss
|-
| 1992 || {{flagicon|USA}} [[Maikls Džordans]] || Nacionālā basketbola asociācija || {{flagicon|FR Yugoslavia}}&lt;!--Federal Republic of Yugoslavia established then.--&gt; [[Monika Seleša]] || Teniss
|-
| 1993 || {{flagicon|USA}} [[Maikls Džordans]] || Nacionālā basketbola asociācija || {{flagicon|USA}} [[Šerila Svūpesa]] || Koledžas basketbols
|-
| 1994 || {{flagicon|USA}} [[Džordžs Formens]] || Bokss || {{flagicon|USA}} [[Bonija Blēra]] || Ātrslidošana
|-
| 1995 || {{flagicon|USA}} [[Keils Ripkins]] || Augstākā beisbola līga || {{flagicon|USA}} [[Rebeka Lobo]] || Koledžas basketbols
|-
| 1996 || {{flagicon|USA}} [[Maikls Džonsons]] || Vieglatlētika || {{flagicon|USA}} [[Eimija Van Daikena]] || Peldēšana
|-
| 1997 || {{flagicon|USA}} [[Taigers Vudss]] || Golfs || {{flagicon|CHE}} [[Martina Hingisa]] || Teniss
|-
| 1998 || {{flagicon|USA}} [[Marks Makgvairs]] || Augstākā beisbola līga || {{flagicon|KOR}} [[Paka Seri]] || Golfs
|-
| 1999 || {{flagicon|USA}} [[Taigers Vudss]] || Golfs&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.cbsnews.com/news/tiger-aps-male-athlete-of-year/|title=Tiger AP's Male Athlete Of Year|date=December 27, 1999|access-date=30 Sep 2021|work=CBS News|agency=Associated Press}}&lt;/ref&gt; || {{flagicon|USA}} [[ASV sieviešu futbola izlase]] || Futbols
|-
| 2000 || {{flagicon|USA}} [[Taigers Vudss]] || Golfs&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://missoulian.com/year-of-the-tiger/article_3633dd9e-b84f-5449-9bc8-3207dec82010.html|title=Year of the Tiger|last=Ferguson|first=Doug|date=December 27, 2000|work=Missoulian|access-date=30 Sep 2021|agency=Associated Press|archive-url=https://web.archive.org/web/20190315141425/https://missoulian.com/year-of-the-tiger/article_3633dd9e-b84f-5449-9bc8-3207dec82010.html|archive-date=March 15, 2019|dead-url=no}}&lt;/ref&gt; || {{flagicon|USA}} [[Meriona Džonsa]] || Vieglatlētika
|-
| 2001 || {{flagicon|USA}} [[Berijs Bondss]] || Augstākā beisbola līga&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|date=January 12, 2002|title=Barry Bonds Voted The Associated Press Male of the Year|url=https://books.google.com/books?id=ubQDAAAAMBAJ&amp;q=Barry+Bonds+2001+AP+Athlete+of+the+Year&amp;pg=PA52|journal=[[Jet (magazine)|Jet]]|volume=101|issue=4|pages=52|access-date=30 Sep 2021|via=Google Books}}&lt;/ref&gt; || {{flagicon|USA}} [[Dženifere Kapriati]] || Teniss
|-
| 2002 || {{flagicon|USA}} [[Lānss Ārmstrongs]] || [[Riteņbraukšana]] || {{flagicon|USA}} [[Serīna Viljamsa]] || Teniss
|-
| 2003 || {{flagicon|USA}} [[Lānss Ārmstrongs]] || Riteņbraukšana&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.nhregister.com/news/article/NAMES-GAMES-Lance-Armstrong-AP-Male-Athlete-of-11681888.php|title=NAMES &amp; GAMES Lance Armstrong: AP Male Athlete of the Year|date=December 29, 2003|work=New Haven Register|access-date=30 Sep 2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20190315132343/https://www.nhregister.com/news/article/NAMES-GAMES-Lance-Armstrong-AP-Male-Athlete-of-11681888.php|archive-date=March 15, 2019|dead-url=no}}&lt;/ref&gt; || {{flagicon|Zviedrija}} [[Annika Sērenstama]] || Golfs
|-
| 2004 || {{flagicon|USA}} [[Lānss Ārmstrongs]] || Riteņbraukšana&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|last=Vertuno|first=Jim|title=Armstrong, Sorenstam honored as athletes of year|url=https://www.deseretnews.com/article/600100995/Armstrong-Sorenstam-honored-as-athletes-of-year.html|work=Deseret News|agency=Associated Press|date=December 29, 2004|access-date=30 Sep 2021|dead-url=no|archive-url=https://web.archive.org/web/20180924010718/https://www.deseretnews.com/article/600100995/Armstrong-Sorenstam-honored-as-athletes-of-year.html|archive-date=September 24, 2018}}&lt;/ref&gt; || {{flagicon|Zviedrija}} [[Annika Sērenstama]] || Golfs
|-
| 2005 || {{flagicon|USA}} [[Lānss Ārmstrongs]] || Riteņbraukšana&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|title=Lance Armstrong wins AP male athlete honours|url=https://www.cbc.ca/sports/lance-armstrong-wins-ap-male-athlete-honours-1.529352|publisher=Canadian Broadcasting Corporation|date=December 28, 2005|access-date=30 Sep 2021}}&lt;/ref&gt; || {{flagicon|Zviedrija}} [[Annika Sērenstama]] || Golfs
|-
| 2006 || {{flagicon|USA}} [[Taigers Vudss]] || Golfs || {{flagicon|MEX}} [[Lorena Očoa]] || Golfs
|-
| 2007 || {{flagicon|USA}} [[Toms Breidijs]] || Nacionālā futbola līga&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Flannery|first=Paul|title=Tom Brady's Charmed Year Continues|url=https://www.bostonmagazine.com/news/2007/12/21/tom-bradys-charmed-year-continues/|work=Boston|date=December 21, 2007|access-date=30 Sep 2021}}&lt;/ref&gt; || {{flagicon|MEX}} [[Lorena Očoa]] || Golfs
|-
| 2008 || {{flagicon|USA}} [[Maikls Felpss]] || Peldēšana || {{flagicon|USA}} [[Kendesa Pārkere]] || [[Sieviešu Nacionālā basketbola asociācija]]
|-
| 2009 || {{flagicon|USA}} [[Džimijs Džonsons]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Johnson is AP's top male athlete of '09 |date=December 21, 2009 |publisher=Associated Press (ESPN.com) |url=http://sports.espn.go.com/rpm/nascar/cup/news/story?id=4761210 |access-date=30 Sep 2021}}&lt;/ref&gt; || NASCAR || {{flagicon|USA}} [[Serīna Viljamsa]] || Teniss
|-
| 2010 || {{flagicon|USA}} [[Drū Brīss]] || Nacionālā futbola līga&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|last=Triplett|first=Mike|title=New Orleans Saints' Drew Brees fourth QB to be named AP Athlete of the Year|url=https://www.nola.com/saints/2010/12/new_orleans_saints_drew_brees_19.html|work=The Times-Picayune|date=December 18, 2010|access-date=30 Sep 2021}}&lt;/ref&gt; || {{flagicon|USA}} [[Lindsija Vona]] || Kalnu slēpošana
|-
| 2011 || {{flagicon|USA}} [[Ārons Rodžerss]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Markovich|first=Tony|title=Associated Press Votes Aaron Rodgers 2011 Male Athlete of the Year|url=https://www.complex.com/sports/2011/12/associated-press-votes-aaron-rodgers-2011-male-athlete-of-the-year|work=Complex|date=December 21, 2011|access-date=30 Sep 2021|dead-url=no|archive-url=https://web.archive.org/web/20120116092428/http://www.complex.com/sports/2011/12/associated-press-votes-aaron-rodgers-2011-male-athlete-of-the-year|archive-date=January 16, 2012}}&lt;/ref&gt; || Nacionālā futbola līga || {{flagicon|USA}} [[Ebija Vambaha]] || Futbols
|-
| 2012 || {{flagicon|USA}} [[Maikls Felpss]] || Peldēšana || {{flagicon|USA}} [[Gabija Duglasa]] || Vingrošana
|-
| 2013 || {{flagicon|USA}} [[Lebrons Džeimss]] || Nacionālā basketbola asociācija || {{flagicon|USA}} [[Serīna Viljamsa]] || Teniss
|-
| 2014 || {{flagicon|USA}} [[Medisons Bumgarners]]&lt;ref name=&quot;ESPN 2014 Bumgarner&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://espn.go.com/mlb/story/_/id/12098048/madison-bumgarner-san-francisco-giants-named-ap-male-athlete-year|title=Madison Bumgarner gets AP honor|publisher=Associated Press (via ESPN.com)|date=December 30, 2014|access-date=30 Sep 2021}}&lt;/ref&gt; || Augstākā beisbola līga || {{flagicon|USA}} [[Mone Deivisa]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nbcsports.com/davis-wins-ap-female-athlete-year-honors |title=Archived copy |access-date=2015-12-30 |dead-url=yes |archive-url=https://web.archive.org/web/20141230030600/http://www.nbcsports.com/davis-wins-ap-female-athlete-year-honors |archive-date=2014-12-30 }}&lt;/ref&gt; || Mazā beisbola līga
|-
| 2015 ||  {{flagicon|USA}} [[Stefens Karijs]]  ||  Nacionālā basketbola asociācija&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Herbert|first=James|title=Warriors' Stephen Curry named AP Male Athlete of the Year|url=https://www.cbssports.com/nba/news/warriors-stephen-curry-named-ap-male-athlete-of-the-year/|work=CBS Sports|date=December 26, 2015|access-date=30 Sep 2021}}&lt;/ref&gt;  ||  {{flagicon|USA}} [[Serīna Viljamsa]] || Teniss
|-
| 2016 || {{flagicon|USA}} [[Lebrons Džeimss]] || Nacionālā basketbola asociācija ||{{flagicon|USA}} [[Simona Bailsa]] || Vingrošana
|-
| 2017 || {{flagicon|VEN}} [[Džosē Altuve]]&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.espn.com/mlb/story/_/id/21891461/houston-astros-star-jose-altuve-named-ap-male-athlete-year |title=Astros star Jose Altuve named AP Male Athlete of the Year |agency=Associated Press |website=[[ESPN.com]] |date=December 27, 2017 |access-date=30 Sep 2021}}&lt;/ref&gt; || Augstākā beisbola līga || {{flagicon|USA}} [[Ketija Ledeki]] || Peldēšana
|-
| 2018 || {{flagicon|USA}} [[Lebrons Džeimss]] &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://thespun.com/news/associated-press-names-its-2018-male-athlete-of-the-year|first=Andrew|last=Holleran|title=Associated Press Names Its 2018 Male Athlete Of The Year|date=December 27, 2018|access-date=September 10, 2019|website=thespun.com}}&lt;/ref&gt; || Nacionālā basketbola asociācija  ||  {{flagicon|USA}} [[Serīna Viljamsa]] &lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.apnews.com/c93b33278c8c464983db9b7a9a6c998d|title=Serena voted AP Female Athlete of the Year for 5th time|date=December 26, 2018|access-date=30 Sep 2021|last=Mahoney|first=Brian|publisher=The Associated Press}}&lt;/ref&gt; || Teniss
|-
| 2019 || {{flagicon|USA}} [[Kavai Leonards]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.complex.com/sports/2019/12/kawhi-leonard-ap-male-athlete-year|title=Kawhi Leonard and Simone Biles Are AP's Athletes of the Year|date=December 28, 2019|access-date=30 Sep 2021|website=complex.com}}&lt;/ref&gt; || Nacionālā basketbola asociācija || {{flagicon|USA}} [[Simona Bailsa]] || Vingrošana
|-
| 2020 || {{flagicon|USA}} [[Lebrons Džeimss]] || Nacionālā basketbola asociācija
| {{flagicon|Japāna}} [[Naomi Osaka]] ||Teniss
|-
| 2021 || {{flagicon|JPN}} [[Sjohei Ohtaņi]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://apnews.com/article/shohei-ohtani-los-angeles-angels-mlb-sports-9973f985b361a949951019fd0241921a|title=One of a kind: Ohtani wins AP Male Athlete of Year award|date=December 28, 2021|access-date=December 28, 2021|website=apnews.com/}}&lt;/ref&gt; || Augstākā beisbola līga || {{flagicon|USA}} [[Kendesa Pārkere]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://apnews.com/article/candace-parker-wnba-chicago-sky-cb0378f3c6bf03527511317f0105820e|title = Candace Parker voted AP Female Athlete of Year for 2nd time|website = [[Associated Press]]|date = 29 December 2021}}&lt;/ref&gt; || [[Sieviešu Nacionālā basketbola asociācija]] 
|}

==Vairākas balvas==
{|class=&quot;wikitable&quot;
|+Vairāku balvu ieguvēji
!scope=col| Vārds
!scope=col| Sporta veidi
!scope=col| Balvas
!scope=col| Gadi
|-
|[[Lānss Ārmstrongs]] || Riteņbraukšana || 4 || 2002, 2003, 2004, 2005
|-
|[[Taigers Vudss]] || Golfs || 4 || 1997, 1999, 2000, 2006
|-
|[[Lebrons Džeimss]] || Basketbols || 4 || 2013, 2016, 2018, 2020
|-
|[[Maikls Džordans]] || Basketbols || 3 || 1991, 1992, 1993
|-
|[[Dons Badžs]] || Teniss || 2 || 1937, 1938
|-
|[[Bairons Nelsons]] || Golfs || 2 || 1944, 1945
|-
|[[Sendijs Koufekss]] || Beisbols || 2 || 1963, 1965
|-
|[[Karls Lūiss]] || Vieglatlētika || 2 || 1983, 1984
|-
|[[Džo Montana]] || Amerikāņu futbols || 2 || 1989, 1990
|-
|[[Maikls Felpss]] || Peldēšana || 2 || 2008, 2012
|}

{|class=&quot;wikitable&quot;
|+Vairāku balvu ieguvējas
!scope=col| Vārds
!scope=col| Sporta veids
!scope=col| Balvas
!scope=col| Gadi
|-
|[[Beibe Zahariasa]] || Golfs || 6 || 1932, 1945, 1946, 1947, 1950, 1954
|-
|[[Serīna Viljamsa]] || Teniss || 5 || 2002, 2009, 2013, 2015, 2018
|-
|[[Krisa Everte]] || Teniss || 4 || 1974, 1975, 1977, 1980
|-
|[[Morēna Konolija]] || Teniss || 3 || 1951, 1952, 1953
|-
|[[Annika Sērenstama]] || Golfs || 3 || 2003, 2004, 2005
|-
|[[Alise Marble]] || Teniss || 2 || 1939, 1940
|-
|[[Eltīja Gibsone]] || Teniss || 2 || 1957, 1958
|-
|[[Vilma Rūdolfa]] || Vieglatlētika || 2 || 1960, 1961
|-
|[[Mikija Raita]] || Golfs || 2 || 1963, 1964
|-
|[[Ketija Vitvorta]] || Golfs || 2 || 1965, 1966
|-
|[[Billija Džīna Kinga]] || Teniss || 2 || 1967, 1973
|-
|[[Treisija Ostina]] || Golfs || 2 || 1979, 1981
|-
|[[Nensija Lopesa]] || Golfs || 2 || 1978, 1985
|-
|[[Martina Navrātilova]] || Teniss || 2 || 1983, 1986
|-
|[[Monika Seleša]] || Teniss || 2 || 1991, 1992
|-
|[[Lorena Očoa]] || Golfs || 2 || 2006, 2007
|-
|[[Simona Bailsa]] || Vingrošana || 2 || 2016, 2019
|-
|[[Kendesa Pārkere]] || Basketbols || 2 || 2008, 2021
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Apbalvojumi sportā]]
[[Kategorija:Sports ASV]]</text>
      <sha1>nt2l8ewuwg5867ojh600y4465qj5uk1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Eremu1</title>
    <ns>3</ns>
    <id>496854</id>
    <revision>
      <id>3661993</id>
      <parentid>3660081</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T14:16:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ScAvenger</username>
        <id>1630</id>
      </contributor>
      <comment>/* Latīņu valoda */ jauna sadaļa</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3433" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Eremu1}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2021. gada 13. novembris, plkst. 16.40 (EET)

== [[:Attēls:Velu laiks.jpg]] ==

Kas ir gleznas autors? Vikipēdijā nedrīkst tā ievietot attēlus bez autortiesību informācijas; ļoti iespējams, attēls nav uzskatāms par brīvu un to nemaz nedrīkst šeit ievietot. [[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 7. jūlijs, plkst. 07.57 (EEST)

:Gleznas autore ir Hilda Vīka. (kur atradu attēlu : http://www.rezeknesbiblioteka.lv/index.php/centrala-biblioteka/izstazu-apskati/206-velu-laiks) Kā es varētu uzzināt ka attēls ir aizsargāts ar autortiesībām? [[Dalībnieks:Eremu1|Eremu1]] ([[Dalībnieka diskusija:Eremu1|diskusija]]) 2022. gada 7. jūlijs, plkst. 09.06 (EEST)
::Hilda Vīka mirusi 1963. gadā, mantiskās autortiesības spēkā 70 gadus pēc autora nāves. Labi, šī ir ļoti mazas izšķirtspējas kopija un mums jau tāpat ir ielādēts papilnam viņas gleznu — lai šī arī iet kā ''[[Vikipēdija:Godprātīga lietošana|fair use]]''. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 7. jūlijs, plkst. 09.44 (EEST)
::Vienkāršoti runājot, jebkurš jebkur pasaulē publicēts attēls ir aizsargāts ar autortiesībām. Izņemot tos, kas atrodas [[Vikikrātuve|Vikikrātuvē]], citi izņēmumi ir reti. Mēs latviešu versijā to esam raduši uzmanīgi apiet, bet tas ir jāprot. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 7. jūlijs, plkst. 22.08 (EEST)

== [[:Attēls:Vilis Samsons.gif|Vilis Samsons.gif]] ==
{{Informācija-autortiesības|Vilis Samsons.gif}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 7. jūlijs, plkst. 21.01 (EEST)

== [[:Attēls:Marija-Vecrumba.jpg|Marija-Vecrumba.jpg]] ==
{{Informācija-autortiesības|Marija-Vecrumba.jpg}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 9. jūlijs, plkst. 21.01 (EEST)

== [[:Attēls:Kārlis Veidemanis.gif|Kārlis Veidemanis.gif]] ==
{{Informācija-autortiesības|Kārlis Veidemanis.gif}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 10. jūlijs, plkst. 21.01 (EEST)

== [[:Attēls:Vilis Ģilbe.gif|Vilis Ģilbe.gif]] ==
{{Informācija-autortiesības|Vilis Ģilbe.gif}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 11. jūlijs, plkst. 21.00 (EEST)

== Gadi ==

Redzu, ka pašlaik maināt gada rakstos vienu veidni uz citu, lai gan patiesībā tā ir viena un tā pati veidne. Vai tas ir lietderīgi? Šīs izmaiņas ir neproduktīvas, jo nekas jau nemainās. [[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2022. gada 24. jūlijs, plkst. 20.29 (EEST)

== Latīņu valoda ==

Par [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=%C4%80bele&amp;diff=next&amp;oldid=3661846&amp;diffmode=source šo labojumu] — nav vērts tā darīt, tas nav īsti korekti. Sīkāk, piemēram, [[Dalībnieces_diskusija:Ingii#Antilopes|šeit]] vai [[Vikipēdija:Kopienas_portāls/Arhīvs12#Latīniskie_nosaukumi_bioloģijā|šeit]]. [[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 28. jūlijs, plkst. 17.16 (EEST)</text>
      <sha1>6ajy0h3jtiiemoiori1f0t3wj7x9xng</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3661995</id>
      <parentid>3661993</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T14:25:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Eremu1</username>
        <id>102242</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3568" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Eremu1}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2021. gada 13. novembris, plkst. 16.40 (EET)

== [[:Attēls:Velu laiks.jpg]] ==

Kas ir gleznas autors? Vikipēdijā nedrīkst tā ievietot attēlus bez autortiesību informācijas; ļoti iespējams, attēls nav uzskatāms par brīvu un to nemaz nedrīkst šeit ievietot. [[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 7. jūlijs, plkst. 07.57 (EEST)

:Gleznas autore ir Hilda Vīka. (kur atradu attēlu : http://www.rezeknesbiblioteka.lv/index.php/centrala-biblioteka/izstazu-apskati/206-velu-laiks) Kā es varētu uzzināt ka attēls ir aizsargāts ar autortiesībām? [[Dalībnieks:Eremu1|Eremu1]] ([[Dalībnieka diskusija:Eremu1|diskusija]]) 2022. gada 7. jūlijs, plkst. 09.06 (EEST)
::Hilda Vīka mirusi 1963. gadā, mantiskās autortiesības spēkā 70 gadus pēc autora nāves. Labi, šī ir ļoti mazas izšķirtspējas kopija un mums jau tāpat ir ielādēts papilnam viņas gleznu — lai šī arī iet kā ''[[Vikipēdija:Godprātīga lietošana|fair use]]''. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 7. jūlijs, plkst. 09.44 (EEST)
::Vienkāršoti runājot, jebkurš jebkur pasaulē publicēts attēls ir aizsargāts ar autortiesībām. Izņemot tos, kas atrodas [[Vikikrātuve|Vikikrātuvē]], citi izņēmumi ir reti. Mēs latviešu versijā to esam raduši uzmanīgi apiet, bet tas ir jāprot. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 7. jūlijs, plkst. 22.08 (EEST)

== [[:Attēls:Vilis Samsons.gif|Vilis Samsons.gif]] ==
{{Informācija-autortiesības|Vilis Samsons.gif}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 7. jūlijs, plkst. 21.01 (EEST)

== [[:Attēls:Marija-Vecrumba.jpg|Marija-Vecrumba.jpg]] ==
{{Informācija-autortiesības|Marija-Vecrumba.jpg}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 9. jūlijs, plkst. 21.01 (EEST)

== [[:Attēls:Kārlis Veidemanis.gif|Kārlis Veidemanis.gif]] ==
{{Informācija-autortiesības|Kārlis Veidemanis.gif}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 10. jūlijs, plkst. 21.01 (EEST)

== [[:Attēls:Vilis Ģilbe.gif|Vilis Ģilbe.gif]] ==
{{Informācija-autortiesības|Vilis Ģilbe.gif}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 11. jūlijs, plkst. 21.00 (EEST)

== Gadi ==

Redzu, ka pašlaik maināt gada rakstos vienu veidni uz citu, lai gan patiesībā tā ir viena un tā pati veidne. Vai tas ir lietderīgi? Šīs izmaiņas ir neproduktīvas, jo nekas jau nemainās. [[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2022. gada 24. jūlijs, plkst. 20.29 (EEST)

== Latīņu valoda ==

Par [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=%C4%80bele&amp;diff=next&amp;oldid=3661846&amp;diffmode=source šo labojumu] — nav vērts tā darīt, tas nav īsti korekti. Sīkāk, piemēram, [[Dalībnieces_diskusija:Ingii#Antilopes|šeit]] vai [[Vikipēdija:Kopienas_portāls/Arhīvs12#Latīniskie_nosaukumi_bioloģijā|šeit]]. [[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 28. jūlijs, plkst. 17.16 (EEST)

Labi, paldies! [[Dalībnieks:Eremu1|Eremu1]] ([[Dalībnieka diskusija:Eremu1|diskusija]]) 2022. gada 28. jūlijs, plkst. 17.25 (EEST)</text>
      <sha1>5yd81q4x2uyh9ohhh2ko8zc2r0vfuxz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2022. gads Latvijā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>497182</id>
    <revision>
      <id>3662465</id>
      <parentid>3661883</parentid>
      <timestamp>2022-07-29T05:14:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="18714" xml:space="preserve">{{notiek}}
{{Gadukaste-citi|2022|Latvijā|Latvija}}
Šajā lapā ir apkopoti '''[[2022. gads|2022. gada]] notikumi [[Latvija|Latvijā]]'''.

== Valsts amatpersonas ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! Amats
! Persona
! Piezīmes
|-
| rowspan=&quot;1&quot; | [[Latvijas Valsts prezidents]]
| [[Egils Levits]]
|
|-
| rowspan=&quot;1&quot; | [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidents]]
| [[Arturs Krišjānis Kariņš]]
| [[Kariņa Ministru kabinets]]
|-
| [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]]
| [[Ināra Mūrniece]]
| [[13. Saeima]]
|}

== Latvijas dabas un kultūrvēstures gada simboli ==
[[Attēls:Apus apus -Barcelona, Spain-8 (1).jpg|thumb|200px|Gada putns — [[svīre]]]]
[[Attēls:Cesis Burg.jpg|thumb|200px|Gada arheoloģijas piemineklis — [[Cēsis|Cēsu senpilsēta]]]]
{{columns  |width=500px
|col1=
* [[Gada dzīvnieks Latvijā|Gada dzīvnieks]] — [[zebiekste]] (''Mustela nivalis'')&lt;ref&gt;[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-dzivnieks-2022-ndash-zebiekste/ Gada dzīvnieks 2022 – zebiekste] Dabasdati&lt;/ref&gt;
* [[Gada putns Latvijā|Gada putns]] — [[svīre]] (''Apus apus'')&lt;ref&gt;[https://www.lob.lv/2022/01/par-2022-gada-putnu-latvijas-ornitologijas-biedriba-izvelejusies-sviri/ Par 2022. gada putnu Latvijas Ornitoloģijas biedrība izvēlējusies svīri] LOB&lt;/ref&gt;
* [[Gada kukainis Latvijā|Gada kukainis]] — [[skujkoku dižkoksngrauzis]] (''Tragosoma depsarium'')&lt;ref&gt;[https://www.apollo.lv/7425748/par-gada-kukaini-izvelets-skujkoku-dizkoksngrauzis?utm_source=twitter.com&amp;utm_medium=social&amp;utm_campaign=share-buttons&amp;utm_content=7425748 Par gada kukaini izvēlēts skujkoku dižkoksngrauzis] Apollo.lv&lt;/ref&gt;
* [[Gada gliemis Latvijā|Gada gliemene]] — [[ziemeļu upespērlene]] (''Margaritifera margaritifera'')&lt;ref&gt;[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-gliemene-2022-ndash-ziemelu-upesperlene/ Gada gliemene 2022 – ziemeļu upespērlene] Dabasdati&lt;/ref&gt;
* [[Gada bezmugurkaulnieks Latvijā|Gada bezmugurkaulnieks]] — [[mitrenes]] (''Oniscoidea'')&lt;ref&gt;[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-bezmugurkaulnieks-2022-ndash-mitrenes/2022/ Gada bezmugurkaulnieks 2022 – mitrenes] Dabasdati&lt;/ref&gt;
* [[Gada augs Latvijā|Gada augs]] — [[Eiropas saulpurene]] (''Trollius europaeus'')&lt;ref&gt;[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-augs-2022-ndash-eiropas-saulpurene/ Gada augs 2022 – Eiropas saulpurene] Dabasdati&lt;/ref&gt;
|col2= 
* [[Gada koks Latvijā|Gada koks]] — [[parastā egle]] (''Picea abies'')&lt;ref&gt;[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-koks-2022-ndash-parasta-egle/ Gada koks 2022 – parastā egle] Dabasdati&lt;/ref&gt;
* [[Gada sēne Latvijā|Gada sēne]] — [[rūsganā brūnzobe]] (''Hydnellum ferrugineum'') un [[Peka brūnzobe]] (''Hydnellum peckii'')&lt;ref&gt;[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-sene-2022-ndash-brunzobes/ Gada sēne 2022 – brūnzobes] Dabasdati&lt;/ref&gt;
* [[Gada sūna Latvijā|Gada sūna]] — [[tīklotā ričija]] (''Riccia cavernosa'')&lt;ref&gt;[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-suna-2022-ndash-tiklota-ricija/2022/ Gada sūna 2022 – tīklotā ričija] Dabasdati&lt;/ref&gt;
&lt;!-- * Gada ķērpis —   --&gt;
* [[Gada dzīvotne Latvijā|Gada dzīvotne]] — [[pilsēta]]&lt;ref&gt;[https://ldf.lv/lv/article/gada-dzivotne-2022-pilseta Gada dzīvotne 2022 - pilsēta] LDF&lt;/ref&gt;
* Gada ģeovieta — Krustalīča un Kraukļa klintis pie [[Daugava]]s&lt;ref&gt;[https://www.geo.lu.lv/lv/par-mums/zinas/zina/t/69713/ Latvijas 2022. gada Ģeovieta - Krustalīča un Kraukļa klintis pie Daugavas] LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte&lt;/ref&gt;
* Gada arheoloģiskais piemineklis — [[Cēsis|Cēsu senpilsēta]]
}}

== Notikumi ==
[[Attēls:Solidarizējoties ar ukraiņu tautu, pie Saeimas nama plīvo Ukrainas karogs 07.jpg|thumb|250px|Protests pret [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukumu Ukrainā]] pie Krievijas vēstniecības 24. februārī]]
[[Attēls:Riga 05.03.2022.JPG|thumb|250px|Gājiens &quot;Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!&quot; pie Brīvības pieminekļa 5. martā]]

=== Janvāris ===
* {{dat||1|1|n}} — paaugstināja [[akcīze|akcīzes nodokli]] [[tabaka]]s izstrādājumiem, elektronisko [[smēķēšana]]s ierīču izmantojamiem šķidrumiem, to sagatavošanas sastāvdaļām (e-šķidrumiem) un tabakas aizstājējproduktiem. Tāpat mainītas akcīzes nodokļa likmes [[bezalkoholiskie dzērieni|bezalkoholiskajiem dzērieniem]] un [[etanols|etilspirtam]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/no-janvara-akcizes-nodokla-likme-pieaugs-cigaretem-un-cukurotiem-dzerieniem.a436441/|title=No janvāra akcīzes nodokļa likme pieaugs cigaretēm un cukurotiem dzērieniem|work=lsm.lv|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|date=28 December 2021|accessdate=29 December 2021}}&lt;/ref&gt;
* {{dat||1|5|n}} — no amata atbrīvots ilggadējais [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] domes priekšsēdētājs [[Ziedonis Caune]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/cauni-gaz-no-jelgavas-novada-domes-vaditaja-amata.a437550/|title=Cauni gāž no Jelgavas novada domes vadītāja amata|website=www.lsm.lv|access-date=2022-01-05|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* {{dat||1|19|n}} — par Jelgavas novada domes priekšsēdētāju ievēlēts [[Madars Lasmanis]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7434037/madars-lasmanis-klust-par-jelgavas-novada-domes-priekssedetaju|title=Madars Lasmanis kļūst par Jelgavas novada domes priekšsēdētāju|website=TVNET|access-date=2022-02-25|date=2022-01-19|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Februāris ===
* {{dat||2|24|n}} — protestējot pret [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukumu Ukrainā]] pie Krievijas vēstniecības visas dienas garumā pulcējās cilvēki.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/riga-piketa-pauz-atbalstu-ukrainai-atver-ziedojumu-kontu-palidzibai-ukrainas-iedzivotajiem.a445070/|title=Rīgā piketā pauž atbalstu Ukrainai; atver ziedojumu kontu palīdzībai Ukrainas iedzīvotājiem|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-25|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Marts ===
* {{dat||3|1|n}} — beidzās [[COVID-19]] dēļ valstī izsludinātā ārkārtējā situācija.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/uzzina-beidzas-arkarteja-situacija-kadi-ierobezojumi-ir-speka.d?id=54104862|title=Uzziņa: Beidzas ārkārtējā situācija – kādi ierobežojumi ir spēkā |website=www.delfi.lv|access-date=2022-03-01|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* {{dat||3|3|n}} — elektroenerģijas importa jauda no Krievijas uz Latviju tika ierobežota līdz 150 MW.
* {{dat||3|5|n}} — Rīgā notika gājiens &quot;Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!&quot;, kurā Latvijas iedzīvotāji pauda kopēju nostāju pret Krievijas nelikumīgo iebrukumu Ukrainā. Tas sākās pulksten 11 pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] un noslēdzās pie Ukrainas vēstniecības [[Kalpaka bulvāris|Kalpaka bulvārī]] 3, kur klātesošos uzrunāja tādi sabiedrībā pazīstami cilvēki kā [[Dainis Īvāns]], [[Valdis Zatlers]], Dana Isarova, [[Sergejs Timofejevs]], Maksims Jegorovs un citi. Pasākumu apmeklēja vismaz 30 000 cilvēku.&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/news/national/politics/video-gajiens-kopa-ar-ukrainu-kopa-pret-putinu-pulcejis-30-000-cilveku.d?id=54122464 Gājiens 'Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!']&lt;/ref&gt;
* {{dat||3|8|n}} — Latvijā vizītē ieradās NATO ģenerālsekretārs [[Jenss Stoltenbergs]], Spānijas premjerministrs [[Pedro Sančess]] un Kanādas premjerministrs [[Žistēns Trido]]. Dienaskārtībā bija atbalsts Ukrainai un Ukrainas teritoriālās integritātes jautājums. Ar Trudo [[Rīgas pils|Rīgas pilī]] tikās Valsts prezidents [[Egils Levits]], uzsverot [[NATO]] Austrumu flanga stiprināšanu un abu valstu kopīgo darbu Ukrainas atbalstam. Kanādas premjerministra un Latvijas Valsts prezidenta uzmanība tika veltīta arī cīņai ar [[Dezinformācija|dezinformāciju]].&lt;ref&gt;[https://www.la.lv/levits-un-trudo-uzsver-ka-ukrainas-teritorialas-integritates-jautajums-ir-un-paliks-starptautiskaja-dienaskartiba Levits un Trudo uzsver, ka Ukrainas teritoriālās integritātes jautājums ir un paliks starptautiskajā dienaskārtībā]&lt;/ref&gt;

=== Aprīlis ===
* {{dat||4|1|n}} — tika atcelti gandrīz visi [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID-19]] ierobežojumi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/no-1-aprila-atcel-gandriz-visus-covid-19-ierobezojumus-kur-vel-tie-ir-speka.a449943/|title=No 1. aprīļa atceļ gandrīz visus Covid-19 ierobežojumus. Kur vēl tie ir spēkā?|website=www.lsm.lv|access-date=2022-04-01|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* {{dat||4|23|n}} — Rīgā pie Brīvības pieminekļa protestā &quot;Krievu balss pret karu&quot; pulcējās Latvijas krievvalodīgo kopienas pārstāvji, kuri iestājās pret Krievijas pretlikumīgo iebrukumu Ukrainā. Protesta mērķis bija demonstrēt to, ka krievvalodīgie neidentificējas ar [[Vladimirs Putins|Vladimira Putina]] režīmu, viņi ciena citu valstu suverenitāti un kultūru, spēj integrēties Latvijas sabiedrībā un ne ar kādu ieganstu nepieņem vardarbīgu politiku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/video-protests-krievu-balss-pret-karu-brivibas-pieminekla-pakaje-pulce-atbalstitajus.d?id=54269296|title='Krievu balss pret karu' pulcē atbalstītājus|website=www.Delfi.lv}}&lt;/ref&gt;

=== Maijs ===
* {{dat||5|22|n}} — tika pārtraukts elektroenerģijas imports no Krievijas uz [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Somija|Somiju]], tai skaitā arī uz Latviju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/krievijas-elektribas-importa-partrauksana-neietekmes-elektroapgades-nodrosinajumu-baltija.d?id=54374928|title=Krievijas elektrības importa pārtraukšana Baltijā|website=www.Delfi.lv}}&lt;/ref&gt;

=== Jūnijs ===
* {{dat||6|20|n}} — Rīgā sākās [[Trīs jūru iniciatīva]]s (3JI) samits (konferenču centrā “[[ATTA CENTRE]]”) un biznesa forums (kultūras un izklaides centrā “[[Hanzas perons]]”). 3JI samitā attālināti piedalījās arī Ukrainas Valsts prezidents [[Volodimirs Zelenskis]].

=== Jūlijs ===
* {{dat||7|1|n}} — saskaņā ar [[Latvijas administratīvais iedalījums|2021. gada administratīvo reformu]] [[Ādaži|Ādažu]], [[Ķekava]]s un [[Mārupe]]s ciemi ieguva pilsētu statusus.&lt;ref&gt;[https://www.apollo.lv/7002405/levits-izsludina-administrativi-teritorialas-reformas-likumu Levits izsludina Administratīvi teritoriālās reformas likumu] LETA 2020. gada 22. jūnijā&lt;/ref&gt;
* {{dat||7|18|n}} — sadarbībā ar mediju grupu [[All Media Latvia|TV3 Group]], tiešraides no Rīgas atsāka Krievijā dibinātais neatkarīgais diennakts televīzijas kanāls &quot;[[Doždj]]&quot; (''Дождь'').&lt;ref&gt;[https://zinas.tv3.lv/latvija/sabiedriba/tv-kanals-dozdj-atsak-darbibu-riga-sadarbiba-ar-tv3/ TV kanāls “Doždj” atsāk darbību Rīgā sadarbībā ar TV3] TV3.lv ziņas.&lt;/ref&gt;
* {{dat||7|27|n}} — no [[Skulte (Mārupes pagasts)|Skultes]] uz [[Rīgas Aviācijas muzejs|Aviācijas tehnikas muzeju]] tika pārvietota padomju armijas lidmašīna &quot;[[IL-28]]&quot;, kas ciemā bija uzstādīta uz postamenta, lai slavinātu padomju armijas lidotāju nopelnus [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]]. Objekts tiek saglabāts pašvaldības īpašumā, noslēdzot glabājuma līgumu.&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/kultura/news/culturenvironment/km-aicina-marupes-novada-domi-iznicinat-skultes-lidmasinu.d?id=54588928 KM aicina Mārupes novada domi iznīcināt 'Skultes lidmašīnu'] Delfi.lv&lt;/ref&gt;

== Paredzētie notikumi ==

== Miruši ==
=== Janvāris ===
* [[6. janvāris]] — [[Ināra Ņefedova]], mākslas zinātniece, [[Latvijas Nacionālais mākslas muzejs|Latvijas Nacionālā mākslas muzeja]] ilggadēja direktore (dzimusi 1930. gadā)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/muziba-devusies-makslas-zinatniece-inara-nefedova.a437728/|title=Mūžībā devusies mākslas zinātniece Ināra Ņefedova|last=lsm.lv|website=lsm.lv|access-date=2022-01-06|date=2021-01-06|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[13. janvāris]] — [[Valdis Krastiņš]], politiķis, diplomāts, mūzikas pedagogs (dzimis 1927. gadā)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/muziba-devies-bijusais-vestnieks-valdis-krastins.d?id=53950481|title=Mūžībā devies bijušais vēstnieks Valdis Krastiņš|last=delfi.lv|website=delfi.lv|access-date=2022-01-13|date=2021-01-13|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[17. janvāris]] — [[Lūcija Ņefedova]], teātra režisore (dzimusi 1933. gadā)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/news/in-memoriam/muziba-devusies-latvijas-amatierteatru-kustibas-legenda-rezisore-lucija-nefedova.d?id=53961625|title=Mūžībā devusies Latvijas amatierteātru kustības leģenda, režisore Lūcija Ņefedova|last=delfi.lv|website=delfi.lv|access-date=2022-01-17|date=2021-01-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[21. janvāris]] — [[Arnis Līcītis]], aktieris (dzimis 1946. gadā)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/news/in-memoriam/muziba-devies-aktieris-arnis-licitis.d?id=53978110|title=Mūžībā devies aktieris Arnis Līcītis|last=delfi.lv|website=delfi.lv|access-date=2022-01-21|date=2021-01-21|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[23. janvāris]] — [[Andrievs Ezergailis]], vēsturnieks (dzimis 1930. gadā)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/muziba-devies-vesturnieks-andrievs-ezergailis.d?id=53979830|title=Mūžībā devies vēsturnieks Andrievs Ezergailis|publisher=delfi.lv}}&lt;/ref&gt;
* [[28. janvāris]] — [[Edvīns Zariņš]], mūziķis (dzimis 1954. gadā)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/7441446/miris-grupas-dakota-lideris-edvins-zarins|title=Miris grupas &quot;Dakota&quot; līderis Edvīns Zariņš|publisher=apollo.lv}}&lt;/ref&gt;

=== Februāris ===
* [[2. februāris]] — [[Rolands Rikards]], zinātnieks un politiķis (dzimis 1942. gadā)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/485394-muziba-devies-viens-no-4maija-neatkaribas-deklaracijas-autoriem-rolands-rikards|title=Mūžībā devies viens no četriem sākotnējiem 1990.gada 4.maija Neatkarības deklarācijas autoriem, profesors Rolands Rikards, informē Valsts prezidents Egils Levits|publisher=jauns.lv}}&lt;/ref&gt;
* [[5. februāris]] — [[Ilmārs Verpakovskis]], futbolists un treneris (dzimis 1958. gadā)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/13788/lidzjutiba-ilmara-verpakovska-tuviniekiem-un-talanta-cienitajiem/|title=Līdzjūtība Ilmāra Verpakovska tuviniekiem un talanta cienītējim|publisher=Latvijas Futbola federācija}}&lt;/ref&gt;
* [[11. februāris]] — [[Mārtiņš Rītiņš]], šefpavārs un uzņēmējs (dzimis 1949. gadā)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/muziba-aizsaukts-izcilais-pavars-martins-ritins.d?id=53976384|title=Mūžībā aizsaukts izcilais pavārs Mārtiņš Rītiņš|publisher=Delfi.lv}}&lt;/ref&gt;
* [[15. februāris]] — [[Edgars Račevskis]], diriģents (dzimis 1936. gadā)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/news/in-memoriam/muziba-devies-dziesmu-svetku-virsdirigents-kormuzikas-legenda-edgars-racevskis.d?id=54060872|title=Mūžībā devies Dziesmu svētku virsdiriģents, kormūzikas leģenda Edgars Račevskis|publisher=Delfi.lv}}&lt;/ref&gt;
* [[17. februāris]] — [[Romāns Apsītis]], jurists un politiķis (dzimis 1939. gadā)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/muziba-devies-viens-no-neatkaribas-deklaracijas-autoriem-romans-apsitis.a444062/|title=Mūžībā devies viens no Neatkarības deklarācijas autoriem Romāns Apsītis|publisher=LSM.lv}}&lt;/ref&gt;
* [[26. februāris]] — [[Zigismunds Lorencs]], popmūziķis (dzimis 1949. gadā)

&lt;gallery&gt;
Edgars Račevskis.jpg|[[Edgars Račevskis]]
&lt;/gallery&gt;

=== Marts ===
* [[1. marts]] — [[Ziedonis Caune]], pašvaldību darbinieks (dzimis 1956. gadā)
* [[7. marts]] — [[Gina Viegliņa-Valliete]], skolotāja, literāte, publiciste un novadpētniece (dzimusi 1947. gadā)
* [[11. marts]] — [[Gunārs Janaitis]], fotogrāfs (dzimis 1934. gadā)
* [[16. marts]] — [[Dzintars Jaundžeikars]], lauksaimnieks, uzņēmējs un politiķis (dzimis 1956. gadā)
* [[18. marts]] — [[Roberts Ķīlis]], sociālantropologs, pasniedzējs un politiķis (dzimis 1968. gadā)
* [[24. marts]] — [[Mihalīna Supe]], nacionālo partizānu kustības dalībniece (dzimusi 1923. gadā)
* [[29. marts]] — [[Zigmunds Skujiņš]], rakstnieks (dzimis 1926. gadā)

&lt;gallery&gt;
Dzintars Jaundzeikars.jpg|[[Dzintars Jaundžeikars]]
Roberts Ķīlis 2013.jpg|[[Roberts Ķīlis]]
&lt;/gallery&gt;

=== Aprīlis ===
* [[8. aprīlis]] — [[Uģis Grūbe]], jurists (dzimis 1957. gadā)
* [[21. aprīlis]] — [[Jānis Kušķis]], filologs (dzimis 1930. gadā)

=== Maijs ===
* [[10. maijs]] — [[Pēteris Liepiņš]], aktieris un TV raidījumu vadītājs (dzimis 1943. gadā)
* [[17. maijs]] — [[Edvards Grūbe]] (dzimis 1935. gadā), gleznotājs un pedagogs
* [[18. maijs]] — [[Rolands Kalniņš]], režisors (dzimis 1922. gadā)
* [[29. maijs]] — [[Ausma Ziedone-Kantāne]], sabiedriskā darbiniece, aktrise un politiķe (dzimusi 1941. gadā)
* [[31. maijs]] — [[Jānis Liepiņš (rakstnieks)|Jānis Liepiņš]], rakstnieks un ārsts (dzimis 1930. gadā)

&lt;gallery&gt;
Rolands Kalniņš.jpg|[[Rolands Kalniņš]]
Ausma Ziedone Kantane.jpg|[[Ausma Ziedone-Kantāne]]
&lt;/gallery&gt;

=== Jūnijs ===
* [[17. jūnijs]] — [[Jānis Priedkalns]], ārsts, pasniedzējs, politiķis un diplomāts (dzimis 1943. gadā)
* [[22. jūnijs]] — [[Uldis Zemzaris]], gleznotājs un rakstnieks (dzimis 1928. gadā)
* [[29. jūnijs]] — [[Agate Nesaule]], rakstniece (dzimusi 1938. gadā)

=== Jūlijs ===
* [[1. jūlijs]] — [[Armands Krauliņš]], basketbola treneris (dzimis 1939. gadā)
* [[13. jūlijs]] — [[Viktors Freibergs]], kinozinātnieks, pasniedzējs (dzimis 1955. gadā)
* [[16. jūlijs]] — [[Georgs Andrejevs]], ārsts, diplomāts un politiķis (dzimis 1932. gadā)
* [[17. jūlijs]] — [[Aldis Blumbergs]], jurists un politiķis (dzimis 1969. gadā)
* [[25. jūlijs]]:
** [[Andrejs Jansons (diriģents)|Andrejs Jansons]], komponists un diriģents (dzimis 1938. gadā)
** [[Knuts Skujenieks]], dzejnieks, atdzejotājs un kritiķis, publicists (dzimis 1936. gadā)
&lt;gallery&gt;
G. Andrejevs.jpg|[[Georgs Andrejevs]]
13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (43964002940).jpg|[[Aldis Blumbergs]]
Knuts Skujenieks 2012.jpg|[[Knuts Skujenieks]]
&lt;/gallery&gt;

== Skatīt arī ==
* [[2022. gads]]
* [[Latvija]]
* [[Latvijas vēsture]]
* [[Latvijas klimats]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{laiks-aizmetnis}}
{{Latvija-aizmetnis}}

[[Kategorija:2022. gads|Latvija]]
[[Kategorija:2022. gads Latvijā| ]]
[[Kategorija:Notikumi Latvijā pēc gada]]</text>
      <sha1>25nbfzabs10gk4g07t333tpn10dwsxn</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>499097</id>
    <revision>
      <id>3662358</id>
      <parentid>3655162</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T18:13:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Medaļnieki */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11925" xml:space="preserve">{{Olimpisko spēļu sacensību infokaste
| event       = Jāšana
| games       = 1900. gada Vasaras
| image       = [[Attēls:Olympic rings.svg|120px]] [[Attēls:Equestrian pictogram.svg|120px]]
| caption     = 
| venue       = {{vieta|Francija|Parīze|Parīzes 7. apgabals|Breteja laukums}}
| dates       = 1900. gada 29. maijs — 2. jūnijs
| num_events  = 3 + ''2 (neatzīst SOK)''
| competitors = 58 (56 vīrieši un 2 sievietes)
| nations     = 8
| teams       = 
| prev        = 
| next        = '''[[Jāšana 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1912 Stokholma]]'''
}}
{{Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

'''[[Jāšana]] [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no 20 oficiālajiem olimpiskajiem sporta veidiem. Šī bija pirmā reize, kad [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] programmā bija iekļauts jāšanas sports. Jāšanas sports tika aizvadīts [[Breteja laukums|Breteja laukumā]], [[Parīzes 7. apgabals|7. apgabalā]], [[Parīze|Parīzē]]. Tās notika no 1900. gada 29. maija līdz 2. jūnijam. Jāšanas sacensībās tika aizvadītas 5 disciplīnas, no kurām šobrīd [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] atzīst 3 disciplīnas ([[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālais konkūrs|konkūrs]], [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana|augstlēkšana]] un [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana|tāllēkšana]]).&lt;ref name=&quot;Mallon&quot;&gt;{{grāmatas atsauce |url=https://books.google.com/books?id=inAwCgAAQBAJ&amp;pg=PA25 | author = Mallon, Bill | year = 1998 | title = The 1900 Olympic Games, Results for All Competitors in All Events, with Commentary | publisher = McFarland &amp; Company, Inc. | location = Jefferson, North Carolina | isbn = 978-0-7864-4064-1}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/equestrian-jumping |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2021. gada 15. decembris |title=Paris 1900 Equestrian Jumping Results|accessdate=2020. gada 15. decembris}}&lt;/ref&gt; Šī bija pirmā reize, kad [[jāšana olimpiskajās spēlēs|jāšana]] bija iekļauta olimpisko spēļu programmā.

Visas disciplīnas bija atvērtas abiem dzimumiem. Kopējais dalībnieku skaits jāšanā precīzi nav zināms. Taču tas varētu [[Jātnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|58 sportisti]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/EQU/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417062533/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/EQU/ |work=Sports Reference|archive-date=2021. gada 15. decembris |title=Equestrianism at the 1900 Paris Summer Games |accessdate=2021. gada 15. decembris}}&lt;/ref&gt; Dalībnieku skaita aprēķināšanu apgrūtina fakts, ka jātnieks varēja piedalīties sacensībās vairākas reizes ar dažādiem zirgiem. Kopumā bija pārstāvētas 8 valstis, taču olimpiskajās disciplīnās startēja piecu valstu pārstāvji. Sacensībās startēja arī divas sievietes — jātnieces: [[Elvīra Gerra]] un [[Mulēna (jātniece)|Mulēna]].

No disciplīnām, kuras atzīst Starptautiskā Olimpiskā komiteja, visvairāk medaļu izcīnīja [[Beļģija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Beļģija]] (4 medaļas). Olimpiskās medaļas izcīnīja trīs valstis.

== Sacensību kalendārs ==
{{Color box|#FFDF80| '''F''' |border=darkgray}} — fināls (medaļu izcīņa)

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! Disciplīna !! 29. maijs !! 30. maijs !! 31. maijs !! 1. jūnijs !! 2. jūnijs
|-
| align=left|[[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālais konkūrs|Konkūrs]] || style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || || || || 
|-
| align=left|[[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana|Augstlēkšana]] || || || || || style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' 
|-
| align=left|[[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana|Tāllēkšana]] || style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || || || || 
|-
| align=left|[[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jāšanas medības|Jāšanas medības]] || || || style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || || 
|-
| align=left|[[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pasta piegāde|Pasta piegāde]] || || || || || style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' 
|}

== Medaļu ieguvēji ==
=== Medaļnieki ===
; Disciplīnas, kuras atzīst SOK 
{| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}} !! Atsauce  
|-
| '''Konkūrs''' &lt;br/&gt; {{DetailsLink|Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālais konkūrs|konkūrs}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Emē Hāgemans]] &amp; ''Benton II''|BEL|1900. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Žoržs Van der Pūls]] &amp; ''Winsor Squire''|BEL|1900. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Luijs de Šamsavēns]]  &amp; ''Terpsichore''|FRA|1900. gada vasaras}}
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/equestrian-jumping/long-jump-individual-mixed |title=Paris 1900 Equestrian: Jumping individual mixed Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2021. gada 15. decembris}}&lt;/ref&gt;
|-
| '''Augstlēkšana''' &lt;br/&gt; {{DetailsLink|Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana|augstlēkšana}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Dominiks Gardērs]] &amp; ''Canéla''|FRA|1900. gada vasaras}}
----
{{Valsts OS medaļnieks|[[Džans Džordžo Trosīno]] &amp; ''Oreste''|ITA|1900. gada vasaras}}
| ''netika pasniegta''
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Žoržs Van der Pūls]] &amp; ''Ludlow''|BEL|1900. gada vasaras}}
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/equestrian-jumping/high-jump-mixed |title=Paris 1900 Equestrian: Jumping high jump mixed Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2021. gada 15. decembris}}&lt;/ref&gt;
|-
| '''Tāllēkšana''' &lt;br/&gt; {{DetailsLink|Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana|tāllēkšana}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Konstants van Langendonks]] &amp; ''Extra-Dry''|BEL|1900. gada vasaras}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džans Džordžo Trosīno]] &amp; ''Oreste''|ITA|1900. gada vasaras}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Žaks de Prinelē]] &amp; ''Tolla''|FRA|1900. gada vasaras}}
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/equestrian-jumping/individual-mixed |title=Paris 1900 Equestrian: long jump individual mixed Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2021. gada 15. decembris}}&lt;/ref&gt;
|}

; Disciplīnas, kuras neatzīst SOK 
{| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}}
|-
| '''Jāšanas medības''' &lt;br/&gt; {{DetailsLink|Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jāšanas medības|jāšanas medības}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Luijs Napoleons Mirā]] &amp; ''The General''|FRA|1900. gada vasaras}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Viktors Aršenols]] &amp; ''Retournelle''|FRA|1900. gada vasaras}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Robērs de Monteskjū]] &amp; ''Grey Leg''|FRA|1900. gada vasaras}}
|-
| '''Pasta piegāde''' &lt;br/&gt; {{DetailsLink|Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pasta piegāde|pasta piegāde}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Žoržs Nagelmakers]]|BEL|1900. gada vasaras}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Leons Toms]]|FRA|1900. gada vasaras}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Žans de Neflīzs]]|FRA|1900. gada vasaras}}
|}

=== Sportisti ar vairākām medaļām ===
{| class=&quot;wikitable sortable plainrowheaders&quot; style=&quot;text-align: center&quot;
|-
!scope=&quot;col&quot; | Sportists
!scope=&quot;col&quot; | Valsts
!scope=&quot;col&quot; style=&quot;background-color:gold; width:6em;&quot; | Zelts
!scope=&quot;col&quot; style=&quot;background-color:silver; width:6em;&quot; | Sudrabs
!scope=&quot;col&quot; style=&quot;background-color:#cc9966; width:6em;&quot; | Bronza
!scope=&quot;col&quot; style=&quot;width:6em;&quot; | Kopā
|-
| align=left| [[Džans Džordžo Trosīno]] || align=left| {{ValstsOS|ITA|1900. gada vasaras}} || 1 || 1 || — || '''2'''
|- 
| align=left| [[Žoržs Van der Pūls]] || align=left| {{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || — || 1 || 1 || '''2'''
|}

=== Medaļu sadalījums starp valstīm ===
{{colbegin|2}}
* {{Color box|#ccccff|border=darkgray}} — Pirmās izcīnītās olimpiskās medaļas valstij šajā sporta veidā
* {{Color box|#FFEB7F|border=darkgray}} — Pirmās izcīnītā zelta medaļas valstij šajā sporta veidā
* {{Color box|#E0E0E0|border=darkgray}} — Pirmās izcīnītā sudraba medaļas valstij šajā sporta veidā
* {{Color box|#E6CCB2|border=darkgray}} — Pirmās izcīnītā bronzas medaļas valstij šajā sporta veidā
{{colend}}

{| class=&quot;wikitable sortable plainrowheaders&quot; style=&quot;text-align: center&quot;
|-
!scope=&quot;col&quot; | Vieta
!scope=&quot;col&quot; | Valsts
!scope=&quot;col&quot; style=&quot;background-color:gold; width:6em;&quot; | Zelts
!scope=&quot;col&quot; style=&quot;background-color:silver; width:6em;&quot; | Sudrabs
!scope=&quot;col&quot; style=&quot;background-color:#cc9966; width:6em;&quot; | Bronza
!scope=&quot;col&quot; style=&quot;width:6em;&quot; | Kopā
|-
| 1 || align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || bgcolor=FFEB7F|2 || bgcolor=E0E0E0|1 || bgcolor=E6CCB2|1 || '''4'''
|-
| 2 || align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|ITA|1900. gada vasaras}} || bgcolor=FFEB7F|1 || bgcolor=E0E0E0|1 || — || '''2'''
|-
| 3 || align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || bgcolor=FFEB7F|1 || — || bgcolor=E6CCB2|1 || '''3'''
|- class=&quot;sortbottom&quot;
!colspan=2| Kopā (3 valstis): || 4 || 2 || 3 || 9 
|}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==
* Skatīt arī: ''[[Jātnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs jāšanas sacensībās startēja 58 sportisti no 8 valstīm. Tikai daļai no sportistiem ir zināma precīza identitāte.

''Iekavās uzrādīts sportistu skaits no valsts.''

{{colbegin|2}}
* {{ValstsOS|AUT|1900. gada vasaras|2}}
* {{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras|12}}
* {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras|39}}
* {{ValstsOS|ITA|1900. gada vasaras|3}}
* {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras|1}}
* {{ValstsOS|RU1|1900. gada vasaras|2}}
* {{ValstsOS|ESP|1900. gada vasaras|1}}
* {{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras|1}}
{{colend}}

== Atsauces ==
{{Commons category|Equestrian sports at the 1900 Summer Olympics|Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskās spēles}}
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200417062533/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/EQU/ Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/editions/2/sports/EJP Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}}
* [https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/equestrian-jumping Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympics'')] {{en}}
* De Wael, Herman. ''Herman's Full Olympians'': &quot;Equestrian 1900&quot;. Accessed 18 March 2006. Available electronically at [http://users.skynet.be/hermandw/olymp/equ1900.html ] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120716182341/http://users.skynet.be/hermandw/olymp/equ1900.html |date={{dat|2012|07|16||bez}} }}.
* {{grāmatas atsauce | author = Mallon, Bill | year = 1998 | title = The 1900 Olympic Games, Results for All Competitors in All Events, with Commentary | publisher = McFarland &amp; Company, Inc., Publishers | location = Jefferson, North Carolina | isbn = 0-7864-0378-0 | url = https://archive.org/details/1900olympicgames00mall }}

{{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}}
{{Jāšana olimpiskajās spēlēs}}

[[Kategorija:1900. gada vasaras olimpisko spēļu sporta veidi]]
[[Kategorija:Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs| ]]
[[Kategorija:Jāšana olimpiskajās spēlēs|1900]]</text>
      <sha1>g0swx46bwivheo0klpw20een30rtu4s</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vladimirs Orlovs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>499632</id>
    <revision>
      <id>3662337</id>
      <parentid>3590822</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T18:03:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5749" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
 |       platums = 
 |         vārds = Vladimirs Orlovs
 |    vārds_orig = ''Владимир Николаевич Орлов''
 |        attēls = 1903 ball - Orlov.jpg
 |    att_izmērs = 200
 | att_nosaukums = 
 |    dz_dat_alt = 
 |       dz_gads = 1869
 |    dz_mēnesis = 1
 |      dz_diena = 12
 |      dz_vieta = 
 |     m_dat_alt = 
 |        m_gads = 1927
 |     m_mēnesis = 8
 |       m_diena = 29
 |       m_vieta = [[Samuā pie Sēnas]], [[Francija]]
 |  dzīves_vieta = 
 |     pilsonība = 
 |       tautība = [[krievi|krievs]]
 |  nodarbošanās = 
 |      ienākumi = 
 | darbības_gadi = 
 |       dzimums = 
 |        vecāki = 
 |         brāļi = 
 |         māsas = 
 |  dzīvesbiedrs = 
 |         bērni = 
 |    alma_mater = 
 |      paraksts = 
 | paraksts_plat = 
 |      piezīmes = 
 |   kategorijas = 
 |   citas daļas = 
{{Sportista infodaļa
|          valsts = {{flaga|Krievija}} [[Krievijas Impērija]]
|    sporta_veids = [[jāšana]]
|      disciplīna = 
|        pozīcija = 
|           klubs = 
|         komanda = 
|     prof_sākums = 
|        treneris = 
|          beigas = 
|        trenējis = 
|        piezīmes = 
|         pasaulē = 
|     reģionālajā = 
|     nacionālajā = 
|      olimpiskās = 
|   paralimpiskās = 
| pers_sasniegumi = 
|   rādīt_medaļas = 
|  medaļu_veidnes = 
}}
}}

'''Vladimirs Nikolajevičs Orlovs''' ({{val|ru|Владимир Николаевич Орлов}}; dzimis {{dat|1869|1|12}}; miris {{dat|1927|8|29}}) bija viens no Krievijā slavenās [[Orlovu dinastija]]s pārstāvjiem, [[Krievijas Impērija]]s cara [[Nikolajs II|Nikolaja II]] tuvākajiem padomniekiem&lt;ref&gt;[https://books.google.ca/books?id=RhXyCwAAQBAJ&amp;pg=PA259&amp;lpg=PA259 Douglas Smith: &quot;Rasputin: Faith, Power, and the Twilight of the Romanovs&quot;]
 Farrar, Straus and Giroux 2016&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://books.google.ca/books?id=T3botnZZRfwC&amp;pg=PA53 &quot;The Last Diary of Tsaritsa Alexandra&quot;], Yale, 1997&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://books.google.ca/books?id=YIhU7RWPFBYC&amp;pg=PT150&amp;lpg=PT150 Julia P. Gelardi: &quot;From Splendor to Revolution: The Romanov Women, 1847--1928&quot;] St. Martin's Press, 2011&lt;/ref&gt;. No 1906. līdz 1915. gadam viņš vadīja cara valdības militāro kabinetu. Orlovs startēja [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/athletes/12526 |title=Vladimir Nikolayevich Orlov |publisher=Olympedia |accessdate=2021. gada 24. decembris}}&lt;/ref&gt;.

== Biogrāfija ==
Orlovs, ar iesauku &quot;Resnais Orlovs&quot;&lt;ref&gt;[http://www.alexanderpalace.org/palace/impgarage.html &quot;WMF Report - The Imperial Garage - the Tsar and His Cars&quot;]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://books.google.ca/books?id=TLMOBAAAQBAJ&amp;pg=PA238 Helen Nicholas: &quot;Maelstrom&quot;], 2011&lt;/ref&gt;, 1903. gadā, iespējams, caru [[Nikolajs II|Nikolaja II]] iepazīstināja ar automašīnu. Viņš bija precējies ar Olgu, kņaza Konstantīna Beloseļska-Belozerska meitu&lt;ref name=ham&gt;[https://books.google.ca/books?id=qQmjAgAAQBAJ&amp;pg=PT195 Paul Ham: &quot;1914 The Year The World Ended&quot;], Random House, 2014&lt;/ref&gt;. 

1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs viņš startēja &quot;ne-olimpiskajā&quot; [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pasta piegāde|jāšanas pasta piegāžu]] sacensībās. Diemžēl viņa iegūtais rezultāts šajā disciplīnā nav zināms&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/EQU/mixed-four-in-hand-competition.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200418132434/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/EQU/mixed-four-in-hand-competition.html |work=Sports Reference |archive-date=2021. gada 21. decembris |title=Equestrianism at the 1900 Paris Summer Games: Mixed Four-In-Hand Competition |accessdate=2021. gada 21. decembris}}&lt;/ref&gt;.

Būdams militārā kabineta vadītājs, Orlovs bija dedzīgs tehnologs, kuru interesēja automobiļu militārie pielietojumi. Orlovs turpināja savus militāros pienākumus, līdz 1915. gadā, kad cars viņu izraidīja uz [[Kaukāzs|Kaukāzu]], zaudējot cīņā par varu [[Rasputins|Rasputinam]]. 1915. gada 19. augustā pēc neveiksmīga mēģinājuma laikrakstā diskreditēt Rasputinu un carieni viņš un iekšlietu ministra pirmais vietnieks [[Vladimirs Džunkovskis]] tika atbrīvoti no amata&lt;ref name=mad&gt;[http://worldhistory-photos.blogspot.ca/2014/05/rasputin.html &quot;Grigori Rasputin, the 'mad monk'&quot;]&lt;/ref&gt;, un četras dienas vēlāk cars pārņēma augstāko vadību.

Pēc Orlova izraidīšanas [[1917. gada Krievijas revolūcija|1917. gada Krievijas revolūcijas laikā]] viņš apmetās Parīzē. Orlovs nomira [[Samuā pie Sēnas]] un ir apglabāts Parīzē&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20200417220426/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/or/vladimir-prince-orlov-1.html Vladimir Prince Orlov at Sports Reference]&lt;/ref&gt;&lt;ref name=fag&gt;[https://www.findagrave.com/cgi-bin/fg.cgi?page=gr&amp;GRid=105051223 findagrave.com: &quot;Vladimir Nikolaevich Orlov&quot;]&lt;/ref&gt;.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.olympedia.org/athletes/12526 Vladimirs Nikolajevičs Orlovs (Olympedia profils)] {{en ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20200417220426/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/or/vladimir-prince-orlov-1.html Vladimirs Nikolajevičs Orlovs (Sports Reference profils)] {{en ikona}}

{{DEFAULTSORT:Orlovs, Vladimirs Nikolajevičs}}
[[Kategorija:1869. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1927. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Krievijas Impērija]]
[[Kategorija:Krievijas jātnieki]]
[[Kategorija:Krievijas Impērijas sportisti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Jātnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]</text>
      <sha1>lyssbbqyf2r17kinr0uqgffi3hsjvlm</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Braiens De Palma</title>
    <ns>0</ns>
    <id>501073</id>
    <revision>
      <id>3661992</id>
      <parentid>3656250</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T14:15:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4283" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
| vārds = Braiens De Palma
| vārds_orig = ''Brian De Palma''
| attēls = Brian De Palma Deauville 2011.jpg
| attēla izmērs = 
| komentārs = De Palma 2011. gadā
| dz. vārds = 
| dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1940|9|11}}
| dz. vieta = {{vieta|ASV|Ņūdžersija|Ņuarka}}
| miršanas datums = 
| miršanas vieta = 
| citi vārdi = 
| nodarbošanās = režisors, scenārists
| darbības gadi = 1960—pašlaik
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 2
| paraksts = 
| mājaslapa = 
| akadēmijasbalva = 
| afibalva = 
| arielabalva = 
| BFTMAbalva = 
| cēzarabalva = 
| emibalva = 
| filmfarebalva = 
| geminibalva = 
| zeltapalmaszars = 
| zeltateļabalva = 
| zeltaglobusabalva = 
| zeltaavenesbalva = 
| gojasbalva = 
| gremībalva = 
| iftbalva = 
| lorensaolivjēbalva = 
| NAACPbalva = 
| nacionālāsfilmasbalva = 
| SAGbalva = 
| tonijasbalva = 
| apbalvojumi = 
| dzimums = V
}}'''Braiens Rasels De Palma''' ({{Val|en|Brian Russell De Palma}}, dzimis {{Dat|1940|9|11}}) ir [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] [[kinorežisors]] un [[scenārists]].

Savā vairāk nekā 50 gadu ilgajā karjerā, viņš ir pazīstams ar savām filmām spriedzes, kriminālajā un psiholoģiskā trillera žanrā. Vairākas viņa filmas guvušas lielus komerciālus panākumus, kā šausmu filma &quot;[[Kerija (1976. gada filma)|Kerija]]&quot; (1976), trilleris ''[[Dressed to Kill]]'' (1980), krimināldrāmas &quot;[[Seja ar rētu (1983. gada filma)|Seja ar rētu]]&quot; (''Scarface'', 1983) un &quot;[[Neaizskaramie (1987. gada filma)|Neaizskaramie]]&quot; (1987) un spiegu filma &quot;[[Neiespējamā misija (filma)|Neiespējamā misija]]&quot; (1996). Vairākas viņa filmas, kā ''[[Sisters]]'' (1972), ''[[Phantom of the Paradise]]'' (1974), ''[[Blow Out]]'' (1981), ''[[Body Double]]'' (1984), ''[[Casualties of War]]'' (1989), &quot;[[Karlito ceļš]]&quot; (''Carlito's Way'', 1993), &quot;[[Čūskas acis]]&quot; (1998), [[Femme Fatale (filma)|''Femme Fatale'']] (2002) un &quot;[[Grēcīgā kaislība]]&quot; (''Passion'', 2012), ir kļuvušas par [[Kulta filma|kulta filmām]].

De Palma ir bieži dēvēts par &quot;[[Jaunā Holivuda|Jaunās Holivudas]]&quot; vienu no vadošajiem režisoriem.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.avclub.com/dive-into-the-virtuosic-thrillers-of-brian-de-palma-1798225034|title=Dive into the virtuosic thrillers of Brian De Palma|website=The A.V. Club|access-date=2022-01-12|language=en-us}}&lt;/ref&gt; Viņa filmās ir jūtama tādu režisoru kā [[Alfreds Hičkoks|Alfreda Hičkoka]] un [[Žans Liks Godārs|Žana Lika Godāra]] ietekme.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Viņa filmas ir kritizētas par to vardarbību un seksuālo saturu, taču tās ir atbalstījuši arī ievērojami amerikāņu kinokritiķi, kā [[Rodžers Īberts]] un [[Paulīne Keila]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.theguardian.com/film/2006/sep/08/1|title=Steve Rose talks to director Brian De Palma|website=the Guardian|access-date=2022-01-12|date=2006-09-08|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.criterion.com/current/posts/1830-blow-out-portrait-of-the-artist-as-a-young-gadgeteer|title=Blow Out: Portrait of the Artist as a Young Gadgeteer|last=Kael|first=Pauline|website=The Criterion Collection|access-date=2022-01-12|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rogerebert.com/reviews/femme-fatale-2002|title=Femme Fatale movie review &amp;amp; film summary (2002) {{!}} Roger Ebert|last=Ebert|first=Roger|website=https://www.rogerebert.com/|access-date=2022-01-12|language=en}}&lt;/ref&gt; De Palmas filmas kopumā ir saņēmušas deviņas [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s un 12 [[Zelta globusa balva]]s nominācijas. Viņa filma ''[[Greetings]]'' (1968) ieguvusi [[Berlīnes starptautiskais kinofestivāls|Berlīnes starptautiskais kinofestivāla]] balvu &quot;Sudraba lācis&quot;. Par filmu ''[[Redacted]]'' (2007) De Palma saņēmis [[Venēcijas kinofestivāls|Venēcijas kinofestivāla]] balvu &quot;Sudraba lauva&quot; kā labākais režisors.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Aktieru ārējās saites}}
{{Režisors-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:De Palma, Braiens}}
[[Kategorija:1940. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Ņūdžersijā dzimušie]]
[[Kategorija:Amerikāņu kinorežisori]]
[[Kategorija:ASV scenāristi]]
[[Kategorija:ASV kinoproducenti]]</text>
      <sha1>n9qoq8ct0jzmkc1pzvbtxkidst9m5m9</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3662009</id>
      <parentid>3661992</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T15:08:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* top */sīkumi, removed: Scarface using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4269" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
| vārds = Braiens De Palma
| vārds_orig = ''Brian De Palma''
| attēls = Brian De Palma Deauville 2011.jpg
| attēla izmērs = 
| komentārs = De Palma 2011. gadā
| dz. vārds = 
| dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1940|9|11}}
| dz. vieta = {{vieta|ASV|Ņūdžersija|Ņuarka}}
| miršanas datums = 
| miršanas vieta = 
| citi vārdi = 
| nodarbošanās = režisors, scenārists
| darbības gadi = 1960—pašlaik
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 2
| paraksts = 
| mājaslapa = 
| akadēmijasbalva = 
| afibalva = 
| arielabalva = 
| BFTMAbalva = 
| cēzarabalva = 
| emibalva = 
| filmfarebalva = 
| geminibalva = 
| zeltapalmaszars = 
| zeltateļabalva = 
| zeltaglobusabalva = 
| zeltaavenesbalva = 
| gojasbalva = 
| gremībalva = 
| iftbalva = 
| lorensaolivjēbalva = 
| NAACPbalva = 
| nacionālāsfilmasbalva = 
| SAGbalva = 
| tonijasbalva = 
| apbalvojumi = 
| dzimums = V
}}'''Braiens Rasels De Palma''' ({{Val|en|Brian Russell De Palma}}, dzimis {{Dat|1940|9|11}}) ir [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] [[kinorežisors]] un [[scenārists]].

Savā vairāk nekā 50 gadu ilgajā karjerā, viņš ir pazīstams ar savām filmām spriedzes, kriminālajā un psiholoģiskā trillera žanrā. Vairākas viņa filmas guvušas lielus komerciālus panākumus, kā šausmu filma &quot;[[Kerija (1976. gada filma)|Kerija]]&quot; (1976), trilleris ''[[Dressed to Kill]]'' (1980), krimināldrāmas &quot;[[Seja ar rētu (1983. gada filma)|Seja ar rētu]]&quot; (1983) un &quot;[[Neaizskaramie (1987. gada filma)|Neaizskaramie]]&quot; (1987) un spiegu filma &quot;[[Neiespējamā misija (filma)|Neiespējamā misija]]&quot; (1996). Vairākas viņa filmas, kā ''[[Sisters]]'' (1972), ''[[Phantom of the Paradise]]'' (1974), ''[[Blow Out]]'' (1981), ''[[Body Double]]'' (1984), ''[[Casualties of War]]'' (1989), &quot;[[Karlito ceļš]]&quot; (''Carlito's Way'', 1993), &quot;[[Čūskas acis]]&quot; (1998), [[Femme Fatale (filma)|''Femme Fatale'']] (2002) un &quot;[[Grēcīgā kaislība]]&quot; (''Passion'', 2012), ir kļuvušas par [[Kulta filma|kulta filmām]].

De Palma ir bieži dēvēts par &quot;[[Jaunā Holivuda|Jaunās Holivudas]]&quot; vienu no vadošajiem režisoriem.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.avclub.com/dive-into-the-virtuosic-thrillers-of-brian-de-palma-1798225034|title=Dive into the virtuosic thrillers of Brian De Palma|website=The A.V. Club|access-date=2022-01-12|language=en-us}}&lt;/ref&gt; Viņa filmās ir jūtama tādu režisoru kā [[Alfreds Hičkoks|Alfreda Hičkoka]] un [[Žans Liks Godārs|Žana Lika Godāra]] ietekme.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Viņa filmas ir kritizētas par to vardarbību un seksuālo saturu, taču tās ir atbalstījuši arī ievērojami amerikāņu kinokritiķi, kā [[Rodžers Īberts]] un [[Paulīne Keila]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.theguardian.com/film/2006/sep/08/1|title=Steve Rose talks to director Brian De Palma|website=the Guardian|access-date=2022-01-12|date=2006-09-08|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.criterion.com/current/posts/1830-blow-out-portrait-of-the-artist-as-a-young-gadgeteer|title=Blow Out: Portrait of the Artist as a Young Gadgeteer|last=Kael|first=Pauline|website=The Criterion Collection|access-date=2022-01-12|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rogerebert.com/reviews/femme-fatale-2002|title=Femme Fatale movie review &amp;amp; film summary (2002) {{!}} Roger Ebert|last=Ebert|first=Roger|website=https://www.rogerebert.com/|access-date=2022-01-12|language=en}}&lt;/ref&gt; De Palmas filmas kopumā ir saņēmušas deviņas [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s un 12 [[Zelta globusa balva]]s nominācijas. Viņa filma ''[[Greetings]]'' (1968) ieguvusi [[Berlīnes starptautiskais kinofestivāls|Berlīnes starptautiskais kinofestivāla]] balvu &quot;Sudraba lācis&quot;. Par filmu ''[[Redacted]]'' (2007) De Palma saņēmis [[Venēcijas kinofestivāls|Venēcijas kinofestivāla]] balvu &quot;Sudraba lauva&quot; kā labākais režisors.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Aktieru ārējās saites}}
{{Režisors-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:De Palma, Braiens}}
[[Kategorija:1940. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Ņūdžersijā dzimušie]]
[[Kategorija:Amerikāņu kinorežisori]]
[[Kategorija:ASV scenāristi]]
[[Kategorija:ASV kinoproducenti]]</text>
      <sha1>6ikam03198vdtha5io52x1ob7ynj8wt</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2022. gada Tour de France</title>
    <ns>0</ns>
    <id>501077</id>
    <revision>
      <id>3662077</id>
      <parentid>3661249</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T15:31:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: {{Cite web → {{tīmekļa atsauce (3) using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3034" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā|string=Tour de France}}
{{Cycling race/infobox|Q98043180}}
'''2022. gada ''Tour de France''''' bija 109. ''[[Tour de France]]'' [[Šosejas riteņbraukšana|velobrauciens]], kas norisinājās no 2022. gada 1. līdz 24. jūlijam. Sacensību starts (''Grand Départ'') bija [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], kur notika 13 km garš [[Individuālais brauciens ar atsevišķu startu|individuālais brauciens]], kam sekoja divi posmi [[Dānija]]s dienvidos, atsevišķi posmi bija paredzēti arī [[Beļģija]]s un [[Šveice]]s teritorijā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.cyclingnews.com/news/tour-de-france-2022-route-revealed/|title=Tour de France 2022 route revealed|date=14 October 2021}}&lt;/ref&gt; Tā bija pirmā reize, kad ''Tour de France'' noticis Dānijas teritorijā. Sacensības tradicionāli noslēdzās ar posmu [[Elizejas lauki|Elizejas laukos]] Parīzē.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.letour.fr/en/news/2021/2022-route-one-for-the-attackers/1299961|title=2022 ROUTE: ONE FOR THE ATTACKERS - Tour de France 2022|website=www.letour.fr|access-date=2021-10-14|language=en}}&lt;/ref&gt;

Sacensību kopvērtējumā pirmo reizi uzvarēja [[Dānija]]s riteņbraucējs [[Jonass Vingegords]] (''{{Ct|TLJ|2022}}''). Viņš kļuva par otro [[Dāņi|dāni]] pēc [[1996. gada Tour de France|1996. gada ''Tour de France'']] uzvarētāja [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]], kas triumfējis pasaules prestižākajā velobraucienā.

== Komandas ==
Tā kā ''Tour de France'' ir [[2022. gada UCI Pasaules tūre|UCI Pasaules tūres]] sacensības, visas 18 UCI ''WorldTeam'' komandas tika ielūgtas, un dalība tām bija obligāta. Vēl divas komandas, ''{{ct|AFC|2022}}'' un ''{{ct|ARK|2022}}'', saņēma automātisku ielūgumu kā iepriekšējās sezonas labākās UCI Profesionālās kontinentālās tūres komandas. Tūres organizatori, ''[[Amaury Sport Organisation]]'' (ASO), papildus uzaicināja divas [[UCI Continental Circuits|UCI Profesionālās kontinentālās komandas]], ''{{ct|TDE|2022}}'' un ''{{ct|BBK|2022}}'', kas tika nosauktas 2022. gada 11. februārī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://cyclingtips.com/2022/02/team-totalenergies-and-bb-hotels-ktm-receive-wild-card-tour-de-france-invites/|title=Team TotalEnergies and B&amp;B Hotels-KTM receive wild card Tour de France invites|website=CyclingTips|access-date=2022-02-11|date=2022-02-11|language=en}}&lt;/ref&gt;{{Cycling race/listofteams|Q98043180}}

== Distance un posmi ==
Pilns maršruts tika paziņots 2021. gada 14. oktobrī.&lt;ref name=&quot;:01&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://sport.tv2.dk/cykling/2021-10-14-her-er-tour-de-france-ruten-med-start-i-danmark|title=Her er Tour de France-ruten med start i Danmark|access-date=14 October 2021|date=14 October 2021}}&lt;/ref&gt;
{{Cycling race/listofstages|Q98043180}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [http://www.letour.fr/le-tour/2022/us/ ''Tour de France'' 2022]

{{Tour de France}}

[[Kategorija:2022. gads riteņbraukšanā]]
[[Kategorija:Tour de France|2022]]</text>
      <sha1>i5017vmo2hn6dxadpnmtu5dalt1607e</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Rita Moreno</title>
    <ns>0</ns>
    <id>501314</id>
    <revision>
      <id>3662275</id>
      <parentid>3553473</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T16:23:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: Vestsaidas stāsts (filma) → Vestsaidas stāsts (1961. gada filma) using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3529" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
| vārds = Rita Moreno
| vārds_orig = ''Rita Moreno''
| attēls = Rita Moreno 2014.jpg
| attēla izmērs = 
| komentārs = Moreno 2014. gadā
| dz. vārds = 
| dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1931|12|11}}
| dz. vieta = {{vieta|Puertoriko|Humakao}}
| miršanas datums = 
| miršanas vieta = 
| citi vārdi = 
| nodarbošanās = aktrise, dziedātāja, dejotāja
| darbības gadi = 1943—pašlaik
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 1
| paraksts = 
| mājaslapa = 
| akadēmijasbalva = 
| afibalva = 
| arielabalva = 
| BFTMAbalva = 
| cēzarabalva = 
| emibalva = 
| filmfarebalva = 
| geminibalva = 
| zeltapalmaszars = 
| zeltateļabalva = 
| zeltaglobusabalva = 
| zeltaavenesbalva = 
| gojasbalva = 
| gremībalva = 
| iftbalva = 
| lorensaolivjēbalva = 
| NAACPbalva = 
| nacionālāsfilmasbalva = 
| SAGbalva = 
| tonijasbalva = 
| apbalvojumi = 
| dzimums = S
}}'''Rita Moreno''' ({{Val|es|Rita Moreno}}, dzimusi {{Dat|1931|12|11}}) ir [[Puertoriko]] dzimusi [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] [[aktrise]], [[dziedātāja]] un [[dejotāja]].

Savā vairāk nekā 70 gadus ilgajā karjerā Moreno ir piedalījusies daudzās filmās, televīzijas seriālos un lugās. Pazīstama ar savām lomām dažādos mūziklos, kā &quot;[[Dziedot lietū]]&quot; (1952), ''[[The King and I]]'' (1956), &quot;Vestsaidas stāsts&quot; [[Vestsaidas stāsts (1961. gada filma)|1961. gada]] un [[Vestsaidas stāsts (2021. gada filma)|2021. gada]] versijā. Par lomu 1961. gada &quot;Vestsaidas stāstā&quot; Moreno saņēma [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]. Piedalījusies arī tādās filmās kā ''[[Popi]]'' (1969), ''[[Carnal Knowledge]]'' (1971), ''[[The Four Seasons]]'' (1981), ''[[I Like It Like That]]'' (1994) un [[Kulta filma|kulta filmā]] ''[[Slums of Beverly Hills]]'' (1998).

Pazīstama arī savām lomām tādos televīzijas seriālos kā ''[[The Electric Company]]'' (1971—1977) un [[Oz (seriāls)|''Oz'']] (1997—2003).

Moreno ir viena no nedaudzajām slavenībām, kurs ir ieguvušas visas četras nozīmīgākās amerikāņu izklaides industrijas balvas: [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]], [[Emmy balva|Emmy balvu]], [[Grammy balva|Grammy balvu]] un [[Tony balva|Tony balvu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.insider.com/who-has-won-an-egot-2017-2|title=16 people who have won an EGOT, the most coveted award in Hollywood|last=Singh|first=Olivia|website=Insider|access-date=2022-01-15|language=en-US}}&lt;/ref&gt; Moreno ir arī to aktieru pulkā, kuri ieguvuši Akadēmijas balvu, Emmy balvu un [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]]. Tikai Moreno un [[Helēna Heisa]] ir sasniegušas abus. Ieguvusi arī vairākas citas balvas, piemēram, [[Prezidenta brīvības medaļa|Prezidenta brīvības medaļu]], augstāko civilo apbalvojumu ASV.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Aktieru ārējās saites}}

{{Aktieris-aizmetnis}}
{{Labākā aktrise otrā plāna lomā (Oskars)}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Moreno, Rita}}
[[Kategorija:1931. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Amerikāņu kinoaktrises]]
[[Kategorija:Amerikāņu dziedātāji]]
[[Kategorija:Puertoriko dzimušie]]
[[Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvējas aktrises]]
[[Kategorija:Emmy balvas ieguvēji]]
[[Kategorija:Zelta globusa balvas ieguvēji]]
[[Kategorija:Tony balvas ieguvēji]]
[[Kategorija:Grammy balvas ieguvēji]]</text>
      <sha1>n192pi8zsw9pa5ypgwxxz95rcextd1g</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2022. gada ziemas olimpisko spēļu komandu vērtējums</title>
    <ns>0</ns>
    <id>502070</id>
    <revision>
      <id>3662115</id>
      <parentid>3618841</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T15:37:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>CommonsDelinker</username>
        <id>1319</id>
      </contributor>
      <comment>Izņemts attēls &quot;Russian_Olympic_Committee_flag.svg&quot;, jo [[commons:User:Ellywa|Ellywa]] to ir izdzēsis no [[Vikikrātuve]]s (iemesls: per [[:c:Commons:Deletion requests/File:Russian Olympic Committee flag.svg|]]).</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="51642" xml:space="preserve">{{inuse}}{{nepilnīgs}}
'''2022. gada Pekinas ziemas olimpisko spēļu neoficiālā komandu vērtējuma''' tabulā tiks apkopota informācija par '''[[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|XXIV ziemas olimpisko spēļu]]''' medaļu ieguvējiem un vietām labāko astotniekā.

Valstis sarindotas medaļu punktu (trīs punkti par pirmo vietu, divi par otro, viens par trešo) un papildpunktu (8 punkti par pirmo vietu, septiņi par otro utt.) kārtībā, ja medaļu vai vietu astotniekā valstij nav, tad dilstošā secībā pēc augstākās iegūtās vietas.

{| class=&quot;wikitable sortable mw-datatable&quot; style=&quot;font-size:95%&quot;
|-
! {{Piezīme|V|Vieta}} !!Valsts!!style=&quot;background:gold&quot;|Zelts!!style=&quot;background:silver&quot;|Sudrabs!!style=&quot;background:#cc9966&quot;|Bronza!! {{Piezīme|Kopā|Medaļas kopā (punkti par medaļām)}} !!4.v.!!5.v.!!6.v.!!7.v.!!8.v.!!{{Piezīme|P-ti|Punkti}}!!Labākie sportisti
|-
| 1. ||align=left|{{flag|Norvēģija}}
||13||7||8
||29 &lt;small&gt;(61)&lt;/small&gt;||7||9||5||4||9||&lt;small&gt;(304)&lt;/small&gt;
||1.v., 1.v., 1.v. un 3.v. - [[Marte Olsbu-Reiselanne]] &lt;small&gt;(biatlons, [[Biatlons 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — jauktā stafete|jauktā stafete]], [[Biatlons 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — sprints sievietēm|sprints]], [[Biatlons 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — iedzīšana sievietēm|iedzīšana]] un [[Biatlons 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — 15 kilometru individuālā distance sievietēm|15 km]])&lt;/small&gt;, 
1.v., 1.v., 1.v. un 3.v. - [[Juhanness Tīngnēss Bē]] &lt;small&gt;(biatlons, [[Biatlons 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — jauktā stafete|jauktā stafete]], [[Biatlons 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — sprints vīriešiem|sprints]], stafete un [[Biatlons 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — 20 kilometru individuālā distance vīriešiem|20 km]])&lt;/small&gt;, 
1.v., 1.v., 2.v. un 3.v. - [[Tarjeijs Bē]] &lt;small&gt;(biatlons, [[Biatlons 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — jauktā stafete|jauktā stafete]], stafete, [[Biatlons 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — iedzīšana vīriešiem|iedzīšana]] un [[Biatlons 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — sprints vīriešiem|sprints]])&lt;/small&gt;, 
1.v. un 1.v.- [[Terēse Juheuga]] &lt;small&gt;(dist. slēpošana, [[Distanču slēpošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — 15 kilometri skiatlonā sievietēm|15 km skiatlons]] un [[Distanču slēpošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — 10 kilometri klasiskajā stilā sievietēm|10 km klas. st.]])&lt;/small&gt;, 
1.v., 1.v., 2.v. un 3.v.- [[Juhanness Hesflots Klēbo]] &lt;small&gt;(dist. slēpošana, [[Distanču slēpošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — sprints vīriešiem|sprints]], [[Distanču slēpošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — sprints vīriešu komandām|komandu sprints]], [[Distanču slēpošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — 4 x 10 kilometru stafete vīriešiem|stafete]] un [[Distanču slēpošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — 15 kilometri klasiskajā stilā vīriešiem|15 km klas. st.]])&lt;/small&gt;, 
1.v. un 2.v.- [[Jergens Grobaks]] &lt;small&gt;(ziemeļu divcīņa, [[Ziemeļu divcīņa 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — lielais tramplīns un 10 kilometru slēpošana vīriešiem|lielais tramplīns]] un [[Ziemeļu divcīņa 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — parastais tramplīns un 10 kilometru slēpošana vīriešiem|par. tramplīns]])&lt;/small&gt;, 
1.v. un 3.v.- [[Tīrila Ekhofa]] &lt;small&gt;(biatlons, [[Biatlons 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — jauktā stafete|jauktā stafete]] un [[Biatlons 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — iedzīšana sievietēm|iedzīšana]])&lt;/small&gt;,  
1.v. un 3.v.- [[Hallgeirs Engebrotens]] &lt;small&gt;(ātrslidošana, [[Ātrslidošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — iedzīšana sieviešu komandām|iedzīšanas komanda]] un [[Ātrslidošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — 5000 metri vīriešiem|5000 m]])&lt;/small&gt;,
1.v.- [[Birks Rūds]] &lt;small&gt;(frīstails, [[Frīstaila slēpošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — Big Air vīriešiem|''big air'']])&lt;/small&gt;, 1.v.- [[Māriuss Linnvīks]] &lt;small&gt;(tramplīnlēkšana, [[Tramplīnlēkšana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — lielais tramplīns vīriešiem|lielais tramplīns]])&lt;/small&gt;, 1.v.- biatlona [[Biatlons 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — vīriešu stafete|stafete]]: &lt;small&gt;[[Sturla Holms Legreids]], T. Bē, J. T. Bē, [[Vetle Šostads Kristiansens]]&lt;/small&gt;, 1.v.- ātrslidošanas iedzīšanas komanda: &lt;small&gt;H. Engebrotens, [[Peders Kongshaugs]], [[Sverre Lunde Pedersens]]&lt;/small&gt;, 1.v.- [[Ēriks Valness]] &lt;small&gt;(dist. slēpošana, [[Distanču slēpošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — sprints vīriešu komandām|komandu sprints]])&lt;/small&gt;, 
|-
| 2. ||align=left|{{flag|Vācija}}
||10||6||5
||21 &lt;small&gt;(47)&lt;/small&gt;||8||7||3||7||8||&lt;small&gt;(251)&lt;/small&gt;
||1.v. un 1.v.- [[Johanness Ludvigs]] &lt;small&gt;(kamaniņas, [[Kamaniņu braukšana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — vieninieki vīriešiem|individ.]] un [[Kamaniņu braukšana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — komandu stafete|komandā]])&lt;/small&gt;, 
1.v. un 1.v.- [[Natālija Geizenbergere]] &lt;small&gt;(kamaniņas, [[Kamaniņu braukšana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — vieninieki sievietēm|individ.]] un [[Kamaniņu braukšana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — komandu stafete|komandā]])&lt;/small&gt;, 
1.v. un 1.v.- [[Tobiass Vendls]] un [[Tobiass Arlts]] &lt;small&gt;(kamaniņas, [[Kamaniņu braukšana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — divnieki|divnieki]] un [[Kamaniņu braukšana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — komandu stafete|komandā]])&lt;/small&gt;, 
1.v. un 2.v.- [[Katarina Henniga]] un [[Viktorija Karla]] &lt;small&gt;(dist. slēpošana, [[Distanču slēpošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — sprints sieviešu komandām|komandu sprints]] un [[Distanču slēpošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — 4 x 10 kilometru stafete vīriešiem|stafete]])&lt;/small&gt;, 
1.v. un 3.v.- [[Denīze Hermane]] &lt;small&gt;(biatlons, [[Biatlons 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — 15 kilometru individuālā distance sievietēm|15 km]] un [[Biatlons 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — sieviešu stafete|sieviešu stafete]])&lt;/small&gt;, 
1.v.- [[Vincencs Geigers]] &lt;small&gt;(ziemeļu divcīņa, [[Ziemeļu divcīņa 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — parastais tramplīns un 10 kilometru slēpošana vīriešiem|par. tramplīns]])&lt;/small&gt;, 1.v.- [[Kristofers Grotērs]] &lt;small&gt;(skeletons, [[Skeletons 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — vīrieši|individ.]])&lt;/small&gt;, 1.v.- [[Hanna Neize]] &lt;small&gt;(skeletons, [[Skeletons 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — sievietes|individ.]])&lt;/small&gt;, 1.v.- [[Frančesko Frīdrihs]] un [[Torstēns Margiss]] &lt;small&gt;(bobslejs, [[Bobslejs 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — divnieki vīriešiem|divnieki]])&lt;/small&gt;
|-
| 3. ||align=left| [[Krievijas Olimpiskā komiteja 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|Krievijas Olimpiskā komiteja]]
||5||9||12
||26 &lt;small&gt;(45)&lt;/small&gt;||10||5||6||9||9||&lt;small&gt;(289)&lt;/small&gt;
||1.v., 1.v., 2.v. un 3.v.- [[Aleksandrs Boļšunovs]] &lt;small&gt;(dist. slēpošana, [[Distanču slēpošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — 30 kilometri skiatlonā vīriešiem|30 km skiatlons]], stafete, [[Distanču slēpošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — 15 kilometri klasiskajā stilā vīriešiem|15 km klas. st.]] un [[Distanču slēpošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — sprints vīriešu komandām|komandu sprints]])&lt;/small&gt;, 
1.v., 2.v. un 3.v.- [[Natālija Ņeprjajeva]] &lt;small&gt;(dist. slēpošana, stafete, [[Distanču slēpošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — 15 kilometri skiatlonā sievietēm|15 km skiatlons]] un [[Distanču slēpošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — sprints sieviešu komandām|komandu sprints]])&lt;/small&gt;, 
1.v. un 2.v.- [[Viktorija Siņicina]] un [[Ņikita Kacalapovs]] &lt;small&gt;(daiļslidošana, komandu sacensības un [[Daiļslidošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — deju pāri|dejas]])&lt;/small&gt;, 
1.v. un 3.v.- [[Jūlija Stupaka]] &lt;small&gt;(dist. slēpošana, stafete un [[Distanču slēpošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — sprints sieviešu komandām|komandu sprints]])&lt;/small&gt;, 
1.v.- daiļslidotāji [[Daiļslidošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — komandu sacensības|komandu sacensībās]], 1.v.- distanču slēpošanas [[Distanču slēpošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — 4 x 5 kilometru stafete sievietēm|stafete]]: &lt;small&gt;J. Stupaka, N. Ņeprjajeva, [[Tatjana Sorina]], [[Veronika Stepanova]]&lt;/small&gt;, 1.v.- distanču slēpošanas [[Distanču slēpošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — 4 x 10 kilometru stafete vīriešiem|stafete]]: &lt;small&gt;[[Aleksejs Červotkins]], A. Boļšunovs, [[Deniss Spicovs]], [[Sergejs Ustjugovs]]&lt;/small&gt;, 1.v.- [[Anna Ščerbakova]] &lt;small&gt;(daiļslidošana, [[Daiļslidošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — sievietes|individ.]])&lt;/small&gt; 
|-
| 4. ||align=left|{{flag|ASV}}
||8||7||4
||19 &lt;small&gt;(42)&lt;/small&gt;||7||6||9||11||7||&lt;small&gt;(252)&lt;/small&gt;
||1.v. un 1.v.- [[Lindsija Džekobelisa]] &lt;small&gt;(snovbords, [[Snovbords 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — snovborda kross sievietēm|kross]] un [[Snovbords 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — snovborda kross jauktajām komandām|kross pāriem]])&lt;/small&gt;, 
1.v. un 2.v.- [[Neitans Čens]] &lt;small&gt;(daiļslidošana, [[Daiļslidošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — vīrieši|individ.]] un [[Daiļslidošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — komandu sacensības|komandām]])&lt;/small&gt;, 1.v.- frīstaila [[Frīstaila slēpošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — akrobātika jauktajām komandām|jauktā komanda]], 1.v.- [[Hloja Kima]] &lt;small&gt;(snovbords, [[Snovbords 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — rampa sievietēm|rampa]])&lt;/small&gt;, 1.v.- [[Niks Baumgartners]] &lt;small&gt;(snovbords, [[Snovbords 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — snovborda kross jauktajām komandām|kross pāriem]])&lt;/small&gt;, 1.v.- [[Erīna Džeksone]] &lt;small&gt;(ātrslidošana, [[Ātrslidošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — 500 metri sievietēm|500 m]])&lt;/small&gt;, 1.v.- [[Kailija Hamfrīza]] &lt;small&gt;(bobslejs, [[Bobslejs 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — monobobs sievietēm|monobobs]])&lt;/small&gt;, 1.v.- [[Alekss Hols]], &lt;small&gt;(frīstails, [[Frīstaila slēpošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — sloupstails vīriešiem|sloupstails]])&lt;/small&gt;
|-
| 5. ||align=left|{{flag|Austrija}}
||6||7||4
||17 &lt;small&gt;(36)&lt;/small&gt;||7||7||7||5||6&lt;ref name=&quot;KSS&quot;/&gt;||&lt;small&gt;(220)&lt;/small&gt;
||1.v. un 2.v.- [[Manuels Fetners]], &lt;small&gt;(tramplīnlēkšana, komandu sacensības un [[Tramplīnlēkšana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — parastais tramplīns vīriešiem|par. tramplīns]])&lt;/small&gt;, 
1.v.- [[Johanness Štrolcs]], &lt;small&gt;(kalnu slēpošana, [[Kalnu slēpošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — kombinācija vīriešiem|kombinācija]] un [[Kalnu slēpošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — slaloms vīriešiem|slaloms]])&lt;/small&gt;, 
1.v.- [[Matiass Maiers]], &lt;small&gt;(kalnu slēpošana, [[Kalnu slēpošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — supergigants vīriešiem|supergigants]])&lt;/small&gt;, 1.v.- [[Benjamins Karls]], &lt;small&gt;(frīstails, [[Snovbords 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — paralēlais gigantslaloms vīriešiem|paralēlais slaloms]])&lt;/small&gt;, 1.v.- [[Alesandro Hemmerle]] &lt;small&gt;(snovbords, [[Snovbords 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — snovborda kross vīriešiem|kross]])&lt;/small&gt;, 1.v.- tramplīnlēcēji [[Tramplīnlēkšana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — lielais tramplīns vīriešu komandām|komandu sacensībās]]: &lt;small&gt;[[Stefans Krafts]], [[Daniels Hūbers]], [[Jans Hērls]], M. Fetners&lt;/small&gt;, 1.v.- [[Anna Gasere]] &lt;small&gt;(snovbords, [[Snovbords 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — Big Air sievietēm|''big air'']])
|-
| 6. ||align=left|{{flag|Zviedrija}}
||7||4||4
||15 &lt;small&gt;(34)&lt;/small&gt;||4||4||5||2||2||&lt;small&gt;(158)&lt;/small&gt;
||1.v. un 1.v.- [[Nilss van der Pūls]] &lt;small&gt;(ātrslidošana, [[Ātrslidošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — 5000 metri vīriešiem|5000 m]] un [[Ātrslidošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — 10 000 metri vīriešiem|10 000 m]])&lt;/small&gt;,
1.v., 2.v. un 2.v.- [[Elvīra Ēberga]] &lt;small&gt;(biatlons, stafete, [[Biatlons 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — sprints sievietēm|sprints]] un [[Biatlons 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — sprints sievietēm|sprints]])&lt;/small&gt;, 
1.v., 2.v. un 3.v.- [[Jonna Sundlinga]] &lt;small&gt;(dist. slēpošana, [[Distanču slēpošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — sprints sievietēm|sprints]], [[Distanču slēpošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — sprints sieviešu komandām|komandu sprints]] un [[Distanču slēpošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — 4 x 5 kilometru stafete sievietēm|stafete]])&lt;/small&gt;, 
1.v.- [[Valters Valbergs]] &lt;small&gt;(frīstals, [[Frīstaila slēpošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — moguls vīriešiem|moguls]])&lt;/small&gt;, 1.v.- [[Sāra Hektore]] &lt;small&gt;(kalnu slēpošana, [[Kalnu slēpošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — milzu slaloms sievietēm|milzu slaloms]])&lt;/small&gt;, 1.v.- biatlona [[Biatlons 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — sieviešu stafete|stafete]]: &lt;small&gt;[[Linna Pēšone]], [[Mona Brūšone]], [[Hanna Ēberga]], E. Ēberga&lt;/small&gt;&lt;/small&gt;, 1.v.- [[Sandra Neslunde]] &lt;small&gt;(frīstails, [[Frīstaila slēpošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — slēpošanas kross sievietēm|kross]])&lt;/small&gt;
|-
| 7. ||align=left|{{flag|Ķīna}}
||7||4||2
||13 &lt;small&gt;(31)&lt;/small&gt;||3||5||3||3||2||&lt;small&gt;(148)&lt;/small&gt;
||1.v. un 1.v.- [[Žeņs Dzivei]] &lt;small&gt;(šorttreks, [[Šorttreks 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — 1000 metri vīriešiem|1000 m]] un jaukto komandu stafete)&lt;/small&gt;, 
1.v. un 2.v.- [[Eilīna Gu]] &lt;small&gt;(frīstails, [[Frīstaila slēpošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — Big Air sievietēm|''big air'']] un [[Frīstaila slēpošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — sloupstails sievietēm|sloupstails]])&lt;/small&gt;, 
1.v. un 2.v.- [[Su Imins]],  &lt;small&gt;(snovbords, [[Snovbords 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — Big Air vīriešiem|''big air'']] un [[Snovbords 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — sloupstails vīriešiem|sloupstails]])&lt;/small&gt;
1.v. un 3.v.- [[Cjui Čuņju]], &lt;small&gt;(šorttreks, jaukto komandu stafete un [[Šorttreks 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — sieviešu komandu stafete|sieviešu stafete]])&lt;/small&gt;, 1.v. un 3.v.- [[Faņa Kesjiņa]], &lt;small&gt;(šorttreks, jaukto komandu stafete un [[Šorttreks 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — sieviešu komandu stafete|sieviešu stafete]])&lt;/small&gt;, 1.v. un 3.v.- [[Džana Jutina]], &lt;small&gt;(šorttreks, jaukto komandu stafete un [[Šorttreks 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — sieviešu komandu stafete|sieviešu stafete]])&lt;/small&gt;, 
1.v.- šorttreka [[Šorttreks 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — jaukto komandu stafete|jaukto komandu stafete]], 1.v.- [[Gao Tinju]] &lt;small&gt;(ātrslidošana, [[Ātrslidošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — 500 metri vīriešiem|500 m]])&lt;/small&gt;, 1.v.- [[Sjui Mentao]] &lt;small&gt;(frīstails, [[Frīstaila slēpošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — akrobātika sievietēm|akrobātika]])&lt;/small&gt;, 1.v.- [[Cji Guanpu]] &lt;small&gt;(frīstails, [[Frīstaila slēpošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — akrobātika vīriešiem|akrobātika]])&lt;/small&gt;
|-
| 8. ||align=left|{{flag|Kanāda}}
||3||5||11
||19 &lt;small&gt;(30)&lt;/small&gt;||6||7||8||6||7&lt;ref name=&quot;KSS&quot;&gt;Sieviešu kalnu slēpošanas nobraucienā 8. vietu ar vienādu rezultātu ieņēma divas sportistes (pārstāvot Kanādu un Austriju)&lt;/ref&gt;||&lt;small&gt;(226)&lt;/small&gt;
||1.v., 2.v. un 3.v.- [[Stīvens Dibuā]], &lt;small&gt;(šorttreks, stafete un [[Šorttreks 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 m]] un [[Šorttreks 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — 500 metri vīriešiem|500 m]])&lt;/small&gt;, 
1.v. un 2.v.- [[Izabella Vīdemana]], &lt;small&gt;(ātrslidošana, iedzīšanas komanda un [[Ātrslidošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — 5000 metri sievietēm|5000 m]])&lt;/small&gt;, 
1.v. un 3.v.- [[Makss Parro]] &lt;small&gt;(snovbords, [[Snovbords 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — sloupstails vīriešiem|sloupstails]] un [[Snovbords 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — Big Air vīriešiem|''big air'']])&lt;/small&gt;, 
1.v.- ātrslidošanas iedzīšanas komanda: &lt;small&gt;[[Ivani Blondēna]], [[Valērija Maltē]], I. Vīdemana&lt;/small&gt;, , 1.v.- šorttreka [[Šorttreks 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — vīriešu komandu stafete|vīriešu stafete]]
|-
| 9. ||align=left|{{flag|Nīderlande}}
||6||4||4
||14 &lt;small&gt;(30)&lt;/small&gt;||4||6||3||3||1||&lt;small&gt;(160)&lt;/small&gt;
||1.v., 1.v. un 3.v.- [[Irēna Šūtena]] &lt;small&gt;(ātrslidošana, [[Ātrslidošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — 3000 metri sievietēm|3000 m]], [[Ātrslidošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — 5000 metri sievietēm|5000 m]] un [[Ātrslidošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — iedzīšana sieviešu komandām|iedzīšanas komanda]])&lt;/small&gt;, 
1.v., 1.v. un 3.v.- [[Suzanne Shultinga]] &lt;small&gt;(šorttreks, [[Šorttreks 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — 1000 metri sievietēm|1000 m]], stafete un [[Šorttreks 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — 1500 metri sievietēm|1500 m]])&lt;/small&gt;, 
1.v. un 3.v.- [[Irēna Vista]] &lt;small&gt;(ātrslidošana, [[Ātrslidošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — 1500 metri sievietēm|1500 m]] un [[Ātrslidošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — iedzīšana sieviešu komandām|iedzīšanas komanda]])&lt;/small&gt;, 
1.v.- [[Kjelds Nuiss]] &lt;small&gt;(ātrslidošana, [[Ātrslidošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 m]])&lt;/small&gt;, 1.v.- šorttreka [[Šorttreks 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — sieviešu komandu stafete|sieviešu stafete]]
|-
| 10. ||align=left|{{flag|Francija}}
||4||7||2
||13 &lt;small&gt;(28)&lt;/small&gt;||1||4&lt;ref name=&quot;KSV&quot;&gt;Vīriešu kalnu slēpošanas milzu slalomā 5. vietu ar vienādu rezultātu ieņēma divi sportisti (abi no Francijas)&lt;/ref&gt;||1||5||2||&lt;small&gt;(129)&lt;/small&gt;
||1.v., 1.v., 2.v., 2.v. un 2.v.- [[Kantēns Fijons Maijē]] &lt;small&gt;(biatlons, [[Biatlons 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — 20 kilometru individuālā distance vīriešiem|20 km]], [[Biatlons 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — iedzīšana vīriešiem|iedzīšana]], [[Biatlons 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — jauktā stafete|jauktā stafete]], [[Biatlons 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — sprints vīriešiem|sprints]] un [[Biatlons 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — vīriešu stafete|stafete]])&lt;/small&gt;, 
1.v.- [[Gabriella Papadakis]] un [[Gijoms Cicerons]] &lt;small&gt;(daiļslidošana, [[Daiļslidošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — deju pāri|dejas]])&lt;/small&gt;, 1.v.- [[Klemāns Noels]] &lt;small&gt;(kalnu slpošana, [[Kalnu slēpošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — slaloms vīriešiem|slaloms]])&lt;/small&gt;
|-
| 11. ||align=left|{{flag|Itālija}}
||2||7||7
||16 &lt;small&gt;(27)&lt;/small&gt;||4||8||5||5||7||&lt;small&gt;(191)&lt;/small&gt;
||1.v., 2.v. un 2.v.- [[Arianna Fontana]] &lt;small&gt;(šorttreks, [[Šorttreks 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — 500 metri sievietēm|500 m]], [[Šorttreks 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — jaukto komandu stafete|jaukto komandu stafete]] un [[Šorttreks 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — 1500 metri sievietēm|1500 m]])&lt;/small&gt;, 
1.v.- [[Stefānija Konstantini]] un [[Amoss Mosaners]] &lt;small&gt;(kērlings, [[Kērlings 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — jaukto pāru turnīrs|pāru turnīrs]])&lt;/small&gt;
|-
| 12. ||align=left|{{flag|Šveice}}
||6||1||4
||11 &lt;small&gt;(25)&lt;/small&gt;||6||2||4||10||4||&lt;small&gt;(159)&lt;/small&gt;
||1.v. un 3.v.- [[Mišele Gisina]] &lt;small&gt;(kalnu slēpošana, [[Kalnu slēpošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — kombinācija sievietēm|kombinācija]] un [[Kalnu slēpošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — supergigants sievietēm|supergigants]])&lt;/small&gt;
1.v.- [[Beats Foics]] &lt;small&gt;(kalnu slēpošana, [[Kalnu slēpošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — nobrauciens vīriešiem|nobrauciens]])&lt;/small&gt;, 1.v.- [[Lara Guta-Behrami]] &lt;small&gt;(kalnu slēpošana, [[Kalnu slēpošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — supergigants sievietēm|supergigants]])&lt;/small&gt;, 1.v.- [[Marko Odermats]] &lt;small&gt;(kalnu slēpošana, [[Kalnu slēpošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — milzu slaloms vīriešiem|milzu slaloms]])&lt;/small&gt;, 1.v.- [[Korīna Zutere]] &lt;small&gt;(kalnu slēpošana, [[Kalnu slēpošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — nobrauciens sievietēm|nobrauciens]])&lt;/small&gt;, 1.v.- [[Matilde Gremo]] &lt;small&gt;(frīstails, [[Frīstaila slēpošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — sloupstails sievietēm|sloupstails]])&lt;/small&gt;
|-
| 13. ||align=left|{{flag|Japāna}}
||2||5||8
||15 &lt;small&gt;(24)&lt;/small&gt;||6||5||1||2||6||&lt;small&gt;(160)&lt;/small&gt;
||1.v. un 2.v.- [[Rjoju Kobajaši]] &lt;small&gt;(tramplīnlēkšana, [[Tramplīnlēkšana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — parastais tramplīns vīriešiem|par. tramplīns]] un [[Tramplīnlēkšana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — lielais tramplīns vīriešiem|lielais tramplīns]])&lt;/small&gt;, 
1.v.- [[Ajumu Hirano]] &lt;small&gt;(snovbords, [[Snovbords 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — rampa vīriešiem|rampa]])&lt;/small&gt;
|-
| 14. ||align=left|{{flag|Korejas Republika}}
||2||4||1
||7 &lt;small&gt;(15)&lt;/small&gt;||0||3||5||2||1||&lt;small&gt;(82)&lt;/small&gt;
||1.v. un 2.v.- [[Hvans Tehons]] &lt;small&gt;(šorttreks, [[Šorttreks 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 m]] un [[Šorttreks 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — vīriešu komandu stafete|stafete]])&lt;/small&gt;, 
1.v. un 2.v.- [[Čhve Mindžona]] &lt;small&gt;(šorttreks, [[Šorttreks 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — 1500 metri sievietēm|1500 m]] un [[Šorttreks 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — 1000 metri sievietēm|1000 m]])&lt;/small&gt;
|-
| 15. ||align=left|{{flag|Slovēnija}}
||2||3||2
||7 &lt;small&gt;(14)&lt;/small&gt;||1||2||2||1||0||&lt;small&gt;(70)&lt;/small&gt;
||1.v. un 1.v.- [[Urša Bogataja]] &lt;small&gt;(tramplīnlēkšana, [[Tramplīnlēkšana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — normālais tramplīns sievietēm|individ.]] un [[Tramplīnlēkšana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — parastais tramplīns jauktajām komandām|jauktā komanda]])&lt;/small&gt;, 
1.v. un 2.v.- [[Timi Zajcs]] &lt;small&gt;(tramplīnlēkšana, [[Tramplīnlēkšana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — parastais tramplīns jauktajām komandām|jauktā komanda]] un [[Tramplīnlēkšana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — lielais tramplīns vīriešu komandām|vīriešu komanda]])&lt;/small&gt;, 
1.v. un 2.v.- [[Peters Prevcs]] &lt;small&gt;(tramplīnlēkšana, [[Tramplīnlēkšana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — parastais tramplīns jauktajām komandām|jauktā komanda]] un [[Tramplīnlēkšana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — lielais tramplīns vīriešu komandām|vīriešu komanda]])&lt;/small&gt;, 
1.v. un 3.v.- [[Nika Križnara]] &lt;small&gt;(tramplīnlēkšana, [[Tramplīnlēkšana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — parastais tramplīns jauktajām komandām|jauktā komanda]] un [[Tramplīnlēkšana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — normālais tramplīns sievietēm|individ.]])&lt;/small&gt;
|-
| 16. ||align=left|{{flag|Somija}}
||1||2||2
||5 &lt;small&gt;(9)&lt;/small&gt;||4||0||3||3||0||&lt;small&gt;(69)&lt;/small&gt;
||1.v., 2.v. un 3.v.- [[Īvo Niskanens]] &lt;small&gt;(dist. slēpošana, [[Distanču slēpošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — 15 kilometri klasiskajā stilā vīriešiem|15 km klas. st.]], [[Distanču slēpošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — sprints vīriešu komandām|komandu sprints]] un [[Distanču slēpošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — 30 kilometri skiatlonā vīriešiem|30 km skiatlons]])&lt;/small&gt;, 2.v.- [[Kertu Niskanena]] &lt;small&gt;(dist. slēpošana, [[Distanču slēpošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — 10 kilometri klasiskajā stilā sievietēm|10 km klas. st.]])&lt;/small&gt;
|-
| 17. ||align=left|{{flag|Austrālija}}
||1||2||1
||4 &lt;small&gt;(8)&lt;/small&gt;||1||2||2||0||1||&lt;small&gt;(48)&lt;/small&gt;
||1.v.- [[Džakara Entonija]] &lt;small&gt;(frīstals, [[Frīstaila slēpošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — moguls sievietēm|moguls]])&lt;/small&gt;
|-
| 18. ||align=left|{{flag|Ungārija}}
||1||0||2
||3 &lt;small&gt;(5)&lt;/small&gt;||1||0||2||1||1||&lt;small&gt;(34)&lt;/small&gt;
||1.v., 3.v. un 3.v.- [[Šaoans Liu]] &lt;small&gt;(šorttreks, [[Šorttreks 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — 500 metri vīriešiem|500 m]], [[Šorttreks 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — 1000 metri vīriešiem|1000 m]] un jaukto komandu stafete)&lt;/small&gt;, 3.v.- šorttreka [[Šorttreks 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — jaukto komandu stafete|jaukto komandu stafete]]
|-
| 19. ||align=left|{{flag|Jaunzēlande}}
||1||1||0
||2 &lt;small&gt;(5)&lt;/small&gt;||0||0||0||0||0||&lt;small&gt;(15)&lt;/small&gt;
||1.v. un 2.v.- [[Zoja Sadovska-Sinota]] &lt;small&gt;(snovbords, [[Snovbords 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — sloupstails sievietēm|sloupstails]] un [[Snovbords 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — Big Air sievietēm|''big air'']])&lt;/small&gt;
|-
| 20. ||align=left|{{flag|Čehija}}
||1||0||1
||2 &lt;small&gt;(4)&lt;/small&gt;||2||1||2||2||2||&lt;small&gt;(40)&lt;/small&gt;
||1.v. un 4.v.- [[Estere Ledecka]] &lt;small&gt;(snovbords, [[Snovbords 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — paralēlais gigantslaloms sievietēm|paral. slaloms]] un [[Kalnu slēpošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — kombinācija sievietēm|kombinācija]])&lt;/small&gt;, 
3.v.- [[Martina Sāblīkova]] &lt;small&gt;(ātrslidošana, [[Ātrslidošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — 5000 metri sievietēm|5000 m]])&lt;/small&gt;
|-
| 21. ||align=left|{{flag|Baltkrievija}}
||0||2||0
||2 &lt;small&gt;(4)&lt;/small&gt;||1||1||2||1||1||&lt;small&gt;(32)&lt;/small&gt;
||2.v.- [[Antons Smoļskis]] &lt;small&gt;(biatlons, [[Biatlons 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — 20 kilometru individuālā distance vīriešiem|20 km]])&lt;/small&gt;, 2.v.- [[Hanna Huskova]] &lt;small&gt;(frīstails, [[Frīstaila slēpošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — akrobātika sievietēm|akrobātika]])&lt;/small&gt;
|-
| 22. ||align=left|{{flag|Slovākija}}
||1||0||0
||1 &lt;small&gt;(3)&lt;/small&gt;||0||0||0||0||0||&lt;small&gt;(8)&lt;/small&gt;
||1.v.- [[Petra Vlhova]] &lt;small&gt;(kalnu slēpošana, [[Kalnu slēpošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — slaloms sievietēm|slaloms]])&lt;/small&gt;
|-
| 23. ||align=left|{{flag|Spānija}}
||0||1||0
||1 &lt;small&gt;(2)&lt;/small&gt;||0||0||1||1||1||&lt;small&gt;(13)&lt;/small&gt;
||2.v.- [[Keralta Kasteljete]] &lt;small&gt;(snovbords, [[Snovbords 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — rampa sievietēm|rampa]])&lt;/small&gt;
|-
| 24. ||align=left|{{flag|Ukraina}}
||0||1||0
||1 &lt;small&gt;(2)&lt;/small&gt;||0||0||0||1||1||&lt;small&gt;(10)&lt;/small&gt;
||2.v.- [[Oleksandrs Abramenko]] &lt;small&gt;(frīstails, [[Frīstaila slēpošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — akrobātika vīriešiem|akrobātika]])&lt;/small&gt;
|-
| 25. ||align=left|{{flag|Polija}}
||0||0||1
||1 &lt;small&gt;(1)&lt;/small&gt;||1||1||4||1||4||&lt;small&gt;(33)&lt;/small&gt;
||3.v.- [[Davids Kubackis]] &lt;small&gt;(tramplīnlēkšana, [[Tramplīnlēkšana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — parastais tramplīns vīriešiem|par. tramplīns]])&lt;/small&gt;
|-
| 26. ||align=left|'''{{flag|Latvija}}'''
||0||0||1
||1 &lt;small&gt;(1)&lt;/small&gt;||1||2||0||2||1||&lt;small&gt;(24)&lt;/small&gt;
||3.v. un 4.v.- [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]] &lt;small&gt;(kamaniņas, [[Kamaniņu braukšana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — komandu stafete|komandā]] un [[Kamaniņu braukšana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — divnieki|divnieki]])&lt;/small&gt;, 
3.v. un 5.v.- [[Kristers Aparjods]] &lt;small&gt;(kamaniņas, [[Kamaniņu braukšana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — komandu stafete|komandā]] un [[Kamaniņu braukšana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — vieninieki vīriešiem|individ.]])&lt;/small&gt;, 
3.v. un 8.v.- [[Elīza Tīruma]] &lt;small&gt;(kamaniņas, [[Kamaniņu braukšana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — komandu stafete|komandā]] un [[Kamaniņu braukšana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — vieninieki sievietēm|individ.]])&lt;/small&gt;, 
5.v.- [[Andris Šics]] un [[Juris Šics]] &lt;small&gt;(kamaniņas, [[Kamaniņu braukšana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — divnieki|divnieki]])&lt;/small&gt;, 7.v.- [[Gints Bērziņš (kamaniņu braucējs)|Gints Bērziņš]] &lt;small&gt;(kamaniņas, [[Kamaniņu braukšana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — vieninieki vīriešiem|individ.]])&lt;/small&gt;, 7.v.- [[Martins Dukurs]] &lt;small&gt;(skeletons, [[Skeletons 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — vīrieši|individ.]])&lt;/small&gt;, 9.v.- [[Roberts Krūzbergs]] &lt;small&gt;(šorttreks, [[Šorttreks 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — 500 metri vīriešiem|500 m]])&lt;/small&gt;, 9.v.- [[Oskars Ķibermanis]] un [[Matīss Miknis]] &lt;small&gt;(bobslejs, [[Bobslejs 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — divnieki vīriešiem|divnieki]])&lt;/small&gt;
|-
| 27. ||align=left|{{flag|Beļģija}}
||0||0||1
||1 &lt;small&gt;(1)&lt;/small&gt;||1||1||0||1||1||&lt;small&gt;(18)&lt;/small&gt;
||3.v., 4.v. un 5.v.- [[Hanne Desmē]] &lt;small&gt;(šorttreks, [[Šorttreks 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — 1000 metri sievietēm|1000 m]], [[Šorttreks 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — 15000 metri sievietēm|1500 m]] un [[Šorttreks 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — 500 metri sievietēm|500 m]])&lt;/small&gt;
|-
| 28. ||align=left|{{flag|Igaunija}}
||0||0||1
||1 &lt;small&gt;(1)&lt;/small&gt;||0||0||0||0||0||&lt;small&gt;(6)&lt;/small&gt;
||3.v.- [[Kellija Sildaru]] &lt;small&gt;(frīstails, [[Frīstaila slēpošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — sloupstails sievietēm|sloupstails]])&lt;/small&gt;, 9.v.- [[Kristjans Ilvess]] &lt;small&gt;(ziemeļu divcīņa, [[Ziemeļu divcīņa 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — lielais tramplīns un 10 kilometru slēpošana vīriešiem|lielais tramplīns]])&lt;/small&gt;
|-
| 29. ||align=left|{{flag|Lielbritānija}}
||0||0||0
||0 &lt;small&gt;(0)&lt;/small&gt;||1||1||1||0||1||&lt;small&gt;(13)&lt;/small&gt;
||4.v.- [[Dženifera Dodsa]] un [[Brūss Moats]] &lt;small&gt;(kērlings, [[Kērlings 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — jaukto pāru turnīrs|pāru turnīrs)]])&lt;/small&gt;&lt;/small&gt;
|-
| 30. ||align=left|{{flag|Kazahstāna}}
||0||0||0
||0 &lt;small&gt;(0)&lt;/small&gt;||1||1||0||0||3||&lt;small&gt;(12)&lt;/small&gt;
||4.v. un 5.v.- [[Abzals Ažgalijevs]] &lt;small&gt;(šorttreks, [[Šorttreks 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — 500 metri vīriešiem|500 m]] un jaukto komandu stafete)&lt;/small&gt;, 5.v.- šorttreka [[Šorttreks 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — jaukto komandu stafete|jaukto komandu stafete]]
|-
| 31. ||align=left|{{flag|Izraēla}}
||0||0||0
||0 &lt;small&gt;(0)&lt;/small&gt;||0||0||1||0||1||&lt;small&gt;(4)&lt;/small&gt;
||6.v.- [[Barnabāšs Šološs]] &lt;small&gt;(kalnu slēpošana, [[Kalnu slēpošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — kombinācija vīriešiem|kombinācija]])&lt;/small&gt;
|-
| 32-34. ||align=left|{{flag|Gruzija}}
||0||0||0
||0 &lt;small&gt;(0)&lt;/small&gt;||0||0||1||0||0||&lt;small&gt;(3)&lt;/small&gt;
||6.v. un 10.v.- [[Moriss Kvitelašvili]] &lt;small&gt;(daiļslidošana, [[Daiļslidošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — vīrieši|individ.]] un [[2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — komandu sacensības|komandām]])&lt;/small&gt;, 6.v.- daiļslidotāji [[Daiļslidošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — komandu sacensības|komandu sacensībās]]
|-
| 32-34. ||align=left|{{flag|Turcija}}
||0||0||0
||0 &lt;small&gt;(0)&lt;/small&gt;||0||0||1||0||0||&lt;small&gt;(3)&lt;/small&gt;
||6.v.- [[Furkans Akars]] &lt;small&gt;(šorttreks, [[Šorttreks 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — 1000 metri vīriešiem|1000 m]])&lt;/small&gt;
|-
| 32-34. ||align=left|{{flag|Monako}}
||0||0||0
||0 &lt;small&gt;(0)&lt;/small&gt;||0||0||1||0||0||&lt;small&gt;(3)&lt;/small&gt;
||6.v.- [[Rūdijs Rinaldi]] un [[Boriss Vains]] &lt;small&gt;(bobslejs, [[Bobslejs 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — divnieki vīriešiem|divnieki]])&lt;/small&gt;
|-
| 35-37. ||align=left|{{flag|Rumānija}}
||0||0||0
||0 &lt;small&gt;(0)&lt;/small&gt;||0||0||0||0||0||&lt;small&gt;(0)&lt;/small&gt;
||9.v. un 14.v.- [[Vasile Džitlans]] un [[Dariuss Serbans]] &lt;small&gt;(kamaniņas, [[Kamaniņu braukšana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — komandu stafete|komandā]] un [[Kamaniņu braukšana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — divnieki|divnieki]]&lt;/small&gt;, 9.v.- kamaniņu braukšanas [[Kamaniņu braukšana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — komandu stafete|komanda]])
|-
| 35-37. ||align=left|{{flag|Andora}}
||0||0||0
||0 &lt;small&gt;(0)&lt;/small&gt;||0||0||0||0||0||&lt;small&gt;(0)&lt;/small&gt;
||9.v.- [[Žoans Verdū]] &lt;small&gt;(kalnu. slēpošana, [[Kalnu slēpošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — milzu slaloms vīriešiem|milzu slaloms]])&lt;/small&gt;
|-
| 35-37. ||align=left|{{flag|Bulgārija}}
||0||0||0
||0 &lt;small&gt;(0)&lt;/small&gt;||0||0||0||0||0||&lt;small&gt;(0)&lt;/small&gt;
||9.v.- [[Alberts Popovs]], &lt;small&gt;(kalnu slēpošana, [[Kalnu slēpošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — slaloms vīriešiem|slaloms]])&lt;/small&gt;
|-
| 38-39. ||align=left|{{flag|Moldova}}
||0||0||0
||0 &lt;small&gt;(0)&lt;/small&gt;||0||0||0||0||0||&lt;small&gt;(0)&lt;/small&gt;
||10.v.- [[Aļina Stremousa]] &lt;small&gt;(biatlons, [[Biatlons 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — sprints sievietēm|sprints]])&lt;/small&gt;
|-
| 38-39. ||align=left|{{flag|Horvātija}}
||0||0||0
||0 &lt;small&gt;(0)&lt;/small&gt;||0||0||0||0||0||&lt;small&gt;(0)&lt;/small&gt;
||10.v.- [[Filips Zubčičs]] &lt;small&gt;(kalnu. slēpošana, [[Kalnu slēpošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — milzu slaloms vīriešiem|milzu slaloms]])&lt;/small&gt;
|-
| 40. ||align=left|{{flag|Lihtenšteina}}
||0||0||0
||0 &lt;small&gt;(0)&lt;/small&gt;||0||0||0||0||0||&lt;small&gt;(0)&lt;/small&gt;
||11.v.- [[Marko Pfifners]] &lt;small&gt;(kalnu slēpošana, [[Kalnu slēpošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — kombinācija vīriešiem|kombinācija]])&lt;/small&gt;
|-
| 41. ||align=left|{{flag|Īrija}}
||0||0||0
||0 &lt;small&gt;(0)&lt;/small&gt;||0||0||0||0||0||&lt;small&gt;(0)&lt;/small&gt;
||12.v.- [[Džeks Grovers]] &lt;small&gt;(kalnu slēpošana, [[Kalnu slēpošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — kombinācija vīriešiem|kombinācija]])&lt;/small&gt;
|-
| 42. ||align=left|{{flag|Brazīlija}}
||0||0||0
||0 &lt;small&gt;(0)&lt;/small&gt;||0||0||0||0||0||&lt;small&gt;(0)&lt;/small&gt;
||13.v.- [[Nikola Silveira]] &lt;small&gt;(skeletons, [[Skeletons 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — sievietes|individ.]])&lt;/small&gt;
|-
| 43. ||align=left|{{flag|Lietuva}}
||0||0||0
||0 &lt;small&gt;(0)&lt;/small&gt;||0||0||0||0||0||&lt;small&gt;(0)&lt;/small&gt;
||14.v.- biatlona [[Biatlons 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — vīriešu stafete|stafete]]: &lt;small&gt;[[Toms Kaukēns]], V. Strolija, [[Karols Dombrovskis]], [[Linas Baniss]]&lt;/small&gt;, 14.v. un 21.v.- [[Vītauts Strolija]] &lt;small&gt;(biatlons, stafete un [[Biatlons 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — 20 kilometru individuālā distance vīriešiem|20 km]])&lt;/small&gt;
|-
| 44-45. ||align=left|{{flag|Kosova}}
||0||0||0
||0 &lt;small&gt;(0)&lt;/small&gt;||0||0||0||0||0||&lt;small&gt;(0)&lt;/small&gt;
||15.v.- [[Albins Tahiri]] &lt;small&gt;(kalnu slēpošana, [[Kalnu slēpošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — kombinācija vīriešiem|kombinācija]])&lt;/small&gt;
|-
| 44-45. ||align=left|{{flag|Azerbaidžāna}}
||0||0||0
||0 &lt;small&gt;(0)&lt;/small&gt;||0||0||0||0||0||&lt;small&gt;(0)&lt;/small&gt;
||15.v.- [[Jekaterina Rjabova]] &lt;small&gt;(daiļslidošana, [[Daiļslidošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — sievietes|individ.]])&lt;/small&gt;
|-
| 46. ||align=left|{{flag|Čīle}}
||0||0||0
||0 &lt;small&gt;(0)&lt;/small&gt;||0||0||0||0||0||&lt;small&gt;(0)&lt;/small&gt;
||16.v.- [[Dominike Ohako]] &lt;small&gt;(frīstails, [[Frīstaila slēpošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — Big Air sievietēm|''big air'']])&lt;/small&gt;
|-
| 47. ||align=left|{{flag|Armēnija}}
||0||0||0
||0 &lt;small&gt;(0)&lt;/small&gt;||0||0||0||0||0||&lt;small&gt;(0)&lt;/small&gt;
||18.v.- [[Tina Garabedjana]] un [[Simons Prouls-Senekāls]] &lt;small&gt;(daiļslidošana, [[Daiļslidošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — deju pāri|dejas]])&lt;/small&gt;
|-
| 48-51. ||align=left|{{flag|Dānija}}
||0||0||0
||0 &lt;small&gt;(0)&lt;/small&gt;||0||0||0||0||0||&lt;small&gt;(0)&lt;/small&gt;
||19.v.- [[Viktors Haralds Torups]] &lt;small&gt;(ātrslidošana, [[Ātrslidošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — 5000 metri vīriešiem|5000 m]])&lt;/small&gt;
|-
| 48-51. ||align=left|{{flag|Amerikāņu Samoa}}
||0||0||0
||0 &lt;small&gt;(0)&lt;/small&gt;||0||0||0||0||0||&lt;small&gt;(0)&lt;/small&gt;
||19.v.- [[Nātans Kramptons]] &lt;small&gt;(skeletons, [[Skeletons 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — vīrieši|individ.]])&lt;/small&gt;
|-
| 48-51. ||align=left|{{flag|Jamaika}}
||0||0||0
||0 &lt;small&gt;(0)&lt;/small&gt;||0||0||0||0||0||&lt;small&gt;(0)&lt;/small&gt;
||19.v.- [[Džasmīna Fenlatora-Viktoriana]] &lt;small&gt;(bobslejs, [[Bobslejs 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — monobobs sievietēm|monobobs]])&lt;/small&gt;
|-
| 48-51. ||align=left|{{flag|Islande}}
||0||0||0
||0 &lt;small&gt;(0)&lt;/small&gt;||0||0||0||0||0||&lt;small&gt;(0)&lt;/small&gt;
||19.v.- [[Snorri Einarsons]] un [[Isaks Stiansons Pedersens]] &lt;small&gt;(dist. slēpošana, [[Distanču slēpošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — sprints vīriešu komandām|komandu sprints]])&lt;/small&gt;
|-
| 52. ||align=left|{{flag|Malta}}
||0||0||0
||0 &lt;small&gt;(0)&lt;/small&gt;||0||0||0||0||0||&lt;small&gt;(0)&lt;/small&gt;
||21.v.- [[Dženisa Spiteri]] &lt;small&gt;(snovbords, [[Snovbords 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — rampa sievietēm|rampa]])&lt;/small&gt;
|-
| 53. ||align=left|{{flag|Meksika}}
||0||0||0
||0 &lt;small&gt;(0)&lt;/small&gt;||0||0||0||0||0||&lt;small&gt;(0)&lt;/small&gt;
||22.v.- [[Donovans Karillo]] &lt;small&gt;(daiļslidošana, [[Daiļslidošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — vīrieši|individ.]])&lt;/small&gt;
|-
| 54. ||align=left|{{flag|Grieķija}}
||0||0||0
||0 &lt;small&gt;(0)&lt;/small&gt;||0||0||0||0||0||&lt;small&gt;(0)&lt;/small&gt;
||23.v.- [[Maria Ntanou]] un [[Nefeli Tita]] &lt;small&gt;(dist. slēpošana, [[Distanču slēpošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — sprints sieviešu komandām|komandu sprints]])&lt;/small&gt;, 29.v.- [[Joannis Antoniu]] &lt;small&gt;(kalnu. slēpošana, [[Kalnu slēpošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — slaloms vīriešiem|slaloms]])&lt;/small&gt;
|-
| 55-57. ||align=left|{{flag|Argentīna}}
||0||0||0
||0 &lt;small&gt;(0)&lt;/small&gt;||0||0||0||0||0||&lt;small&gt;(0)&lt;/small&gt;
||24.v.- [[Veronika Marija Ravenna]] &lt;small&gt;(kamaniņas, [[Kamaniņu braukšana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — vieninieki sievietēm|individ.]])&lt;/small&gt;
|-
| 55-57. ||align=left|{{flag|Puertoriko}}
||0||0||0
||0 &lt;small&gt;(0)&lt;/small&gt;||0||0||0||0||0||&lt;small&gt;(0)&lt;/small&gt;
||24.v.- [[Kellija Delka]] &lt;small&gt;(skeletons, [[Skeletons 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — sievietes|individ.]])&lt;/small&gt;
|-
| 55-57. ||align=left|{{flag|Honkonga}}
||0||0||0
||0 &lt;small&gt;(0)&lt;/small&gt;||0||0||0||0||0||&lt;small&gt;(0)&lt;/small&gt;
||24.v.- [[Sidnijs Ču]] &lt;small&gt;(šorttreks, [[Šorttreks 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — 500 metri vīriešiem|500 m]])&lt;/small&gt;
|-
| 58-59. ||align=left|{{flag|Bosnija un Hercegovina}}
||0||0||0
||0 &lt;small&gt;(0)&lt;/small&gt;||0||0||0||0||0||&lt;small&gt;(0)&lt;/small&gt;
||25.v.- [[Elvedina Muzaferija]] &lt;small&gt;(kalnu slēpošana, [[Kalnu slēpošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — supergigants sievietēm|supergigants]])&lt;/small&gt;
|-
| 58-59. ||align=left|{{flag|ASV Virdžīnas}}
||0||0||0
||0 &lt;small&gt;(0)&lt;/small&gt;||0||0||0||0||0||&lt;small&gt;(0)&lt;/small&gt;
||25.v.- [[Ketija Tannenbauma]] &lt;small&gt;(skeletons, [[Skeletons 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — sievietes|individ.]])&lt;/small&gt;
|-
| 60. ||align=left|[[Attēls:Flag of Chinese Taipei for Olympic games.svg|25px]][[Ķīnas Republika|Taivāna]]
||0||0||0
||0 &lt;small&gt;(0)&lt;/small&gt;||0||0||0||0||0||&lt;small&gt;(0)&lt;/small&gt;
||26.v. un 26.v.- [[Huana Jutina]] &lt;small&gt;(ātrslidošana, [[Ātrslidošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — 1500 metri sievietēm|1500 m]] un [[Ātrslidošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — 500 metri sievietēm|500 m]])&lt;/small&gt;
|-
| 61-63. ||align=left|{{flag|Luksemburga}}
||0||0||0
||0 &lt;small&gt;(0)&lt;/small&gt;||0||0||0||0||0||&lt;small&gt;(0)&lt;/small&gt;
||28.v.- [[Matjē Ošs]] &lt;small&gt;(kalnu. slēpošana, [[Kalnu slēpošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — milzu slaloms vīriešiem|milzu slaloms]])&lt;/small&gt;
|-
| 61-63. ||align=left|{{flag|Trinidāda un Tobago}}
||0||0||0
||0 &lt;small&gt;(0)&lt;/small&gt;||0||0||0||0||0||&lt;small&gt;(0)&lt;/small&gt;
||28.v.- [[Aksels Brauns]], [[Andrē Markano]] un [[Šakīls Džons]] &lt;small&gt;(bobslejs, [[Bobslejs 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — divnieki vīriešiem|divnieki]])&lt;/small&gt;
|-
| 61-63. ||align=left|{{flag|Albānija}}
||0||0||0
||0 &lt;small&gt;(0)&lt;/small&gt;||0||0||0||0||0||&lt;small&gt;(0)&lt;/small&gt;
||28.v.- [[Denni Džepa]] &lt;small&gt;(kalnu. slēpošana, [[Kalnu slēpošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — slaloms vīriešiem|slaloms]])&lt;/small&gt;
|-
| 64. ||align=left|{{flag|Uzbekistāna}}
||0||0||0
||0 &lt;small&gt;(0)&lt;/small&gt;||0||0||0||0||0||&lt;small&gt;(0)&lt;/small&gt;
||29.v.- [[Komiljons Tuhtajevs]] &lt;small&gt;(kalnu. slēpošana, [[Kalnu slēpošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — milzu slaloms vīriešiem|milzu slaloms]])&lt;/small&gt;
|-
| 65. ||align=left|{{flag|Serbija}}
||0||0||0
||0 &lt;small&gt;(0)&lt;/small&gt;||0||0||0||0||0||&lt;small&gt;(0)&lt;/small&gt;
||30.v.- [[Nevena Igņatoviča]] &lt;small&gt;(kalnu slēpošana, [[Kalnu slēpošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — nobrauciens sievietēm|sievietēm]])&lt;/small&gt;
|-
| 66. ||align=left|{{flag|Kolumbija}}
||0||0||0
||0 &lt;small&gt;(0)&lt;/small&gt;||0||0||0||0||0||&lt;small&gt;(0)&lt;/small&gt;
||31.v.- [[Maikls Poetoss]] &lt;small&gt;(kalnu slēpošana, [[Kalnu slēpošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — milzu slaloms vīriešiem|milzu slaloms]])&lt;/small&gt;
|-
| 67-68. ||align=left|{{flag|Bolīvija}}
||0||0||0
||0 &lt;small&gt;(0)&lt;/small&gt;||0||0||0||0||0||&lt;small&gt;(0)&lt;/small&gt;
||34.v.- [[Simons Breitfuss-Kamerlanders]] &lt;small&gt;(kalnu slēpošana, [[Kalnu slēpošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — nobrauciens vīriešiem|nobrauciens]])&lt;/small&gt;
|-
| 67-68. ||align=left|{{flag|Haiti}}
||0||0||0
||0 &lt;small&gt;(0)&lt;/small&gt;||0||0||0||0||0||&lt;small&gt;(0)&lt;/small&gt;
||34.v.- [[Ričardsons Viano]] &lt;small&gt;(kalnu. slēpošana, [[Kalnu slēpošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — slaloms vīriešiem|slaloms]])&lt;/small&gt;
|-
| 69. ||align=left|{{flag|Portugāle}}
||0||0||0
||0 &lt;small&gt;(0)&lt;/small&gt;||0||0||0||0||0||&lt;small&gt;(0)&lt;/small&gt;
||37.v. un 39.v.- [[Rikardu Brankals]] &lt;small&gt;(kalnu. slēpošana, [[Kalnu slēpošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — milzu slaloms vīriešiem|milzu slaloms]] un [[Kalnu slēpošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — slaloms vīriešiem|slaloms]])&lt;/small&gt;
|-
| 70-72. ||align=left|{{flag|Malaizija}}
||0||0||0
||0 &lt;small&gt;(0)&lt;/small&gt;||0||0||0||0||0||&lt;small&gt;(0)&lt;/small&gt;
||38.v.- [[Aruvina Salehudina]] &lt;small&gt;(kalnu slēpošana, [[Kalnu slēpošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — milzu slaloms sievietēm|milzu slaloms]])&lt;/small&gt;
|-
| 70-72. ||align=left|{{flag|Taizeme}}
||0||0||0
||0 &lt;small&gt;(0)&lt;/small&gt;||0||0||0||0||0||&lt;small&gt;(0)&lt;/small&gt;
||38.v. un 40.v.- [[Nikola Zanons]] &lt;small&gt;(kalnu. slēpošana, [[Kalnu slēpošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — milzu slaloms vīriešiem|milzu slaloms]] un [[Kalnu slēpošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — slaloms vīriešiem|slaloms]])&lt;/small&gt;
|-
| 70-72. ||align=left|{{flag|Libāna}}
||0||0||0
||0 &lt;small&gt;(0)&lt;/small&gt;||0||0||0||0||0||&lt;small&gt;(0)&lt;/small&gt;
||38.v.- [[Cēzars Arnūks]] &lt;small&gt;(kalnu slēpošana, [[Kalnu slēpošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — slaloms vīriešiem|slaloms]])&lt;/small&gt;
|-
| 73. ||align=left|{{flag|Eritreja}}
||0||0||0
||0 &lt;small&gt;(0)&lt;/small&gt;||0||0||0||0||0||&lt;small&gt;(0)&lt;/small&gt;
||39.v.- [[Šenons Abeda]] &lt;small&gt;(kalnu. slēpošana, [[Kalnu slēpošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — milzu slaloms vīriešiem|milzu slaloms]])&lt;/small&gt;
|-
| 74-75. ||align=left|{{flag|Madagaskara}}
||0||0||0
||0 &lt;small&gt;(0)&lt;/small&gt;||0||0||0||0||0||&lt;small&gt;(0)&lt;/small&gt;
||41.v. un 43.v.- [[Mialitiana Klerka]] &lt;small&gt;(kalnu slēpošana, [[Kalnu slēpošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — milzu slaloms sievietēm|milzu slaloms]] un [[Kalnu slēpošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — slaloms sievietēm|slaloms]])&lt;/small&gt;, 41.v.- [[Matjē Neimillers]] &lt;small&gt;(kalnu slēpošana, [[Kalnu slēpošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — slaloms sievietēm|slaloms]]
|-
| 74-75. ||align=left|{{flag|Melnkalne}}
||0||0||0
||0 &lt;small&gt;(0)&lt;/small&gt;||0||0||0||0||0||&lt;small&gt;(0)&lt;/small&gt;
||41.v. un 42.v.- [[Eldars Salihovičs]] &lt;small&gt;(kalnu. slēpošana, [[Kalnu slēpošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — milzu slaloms vīriešiem|milzu slaloms]] un [[Kalnu slēpošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — slaloms vīriešiem|slaloms]])&lt;/small&gt;
|-
| 76. ||align=left|{{flag|Kipra}}
||0||0||0
||0 &lt;small&gt;(0)&lt;/small&gt;||0||0||0||0||0||&lt;small&gt;(0)&lt;/small&gt;
||42.v.- [[Janno Kujumdžans]] &lt;small&gt;(kalnu. slēpošana, [[Kalnu slēpošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — milzu slaloms vīriešiem|milzu slaloms]])&lt;/small&gt;
|-
| 77. ||align=left|{{flag|Sanmarīno}}
||0||0||0
||0 &lt;small&gt;(0)&lt;/small&gt;||0||0||0||0||0||&lt;small&gt;(0)&lt;/small&gt;
||43.v.- [[Mateo Gati]] &lt;small&gt;(kalnu slēpošana, [[Kalnu slēpošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — slaloms vīriešiem|slaloms]])&lt;/small&gt;
|-
| 78-79. ||align=left|{{flag|Peru}}
||0||0||0
||0 &lt;small&gt;(0)&lt;/small&gt;||0||0||0||0||0||&lt;small&gt;(0)&lt;/small&gt;
||44.v. un 46.v.- [[Ornella Etla-Rejesa]] &lt;small&gt;(kalnu slēpošana, [[Kalnu slēpošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — slaloms sievietēm|slaloms]] un [[Kalnu slēpošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — milzu slaloms sievietēm|milzu slaloms]])&lt;/small&gt;
|-
| 78-79. ||align=left|{{flag|Saūda Arābija}}
||0||0||0
||0 &lt;small&gt;(0)&lt;/small&gt;||0||0||0||0||0||&lt;small&gt;(0)&lt;/small&gt;
||44.v.- [[Fajiks Abdi]] &lt;small&gt;(kalnu. slēpošana, [[Kalnu slēpošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — milzu slaloms vīriešiem|milzu slaloms]])&lt;/small&gt;
|-
| 80-81. ||align=left|{{flag|Indija}}
||0||0||0
||0 &lt;small&gt;(0)&lt;/small&gt;||0||0||0||0||0||&lt;small&gt;(0)&lt;/small&gt;
||45.v.- [[Arifs Hans]] &lt;small&gt;(kalnu. slēpošana, [[Kalnu slēpošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — milzu slaloms vīriešiem|milzu slaloms]])&lt;/small&gt;
|-
| 80-81. ||align=left|{{flag|Austrumtimora}}
||0||0||0
||0 &lt;small&gt;(0)&lt;/small&gt;||0||0||0||0||0||&lt;small&gt;(0)&lt;/small&gt;
||45.v.- [[Johans Gonsalvešs Guts]] &lt;small&gt;(kalnu. slēpošana, [[Kalnu slēpošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — slaloms vīriešiem|slaloms]])&lt;/small&gt;
|-
| 82. ||align=left|{{flag|Mongolija}}
||0||0||0
||0 &lt;small&gt;(0)&lt;/small&gt;||0||0||0||0||0||&lt;small&gt;(0)&lt;/small&gt;
||65.v.- [[Batmonhīns Ahbadrahs]] &lt;small&gt;(dist. slēpošana, [[Distanču slēpošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — 15 kilometri klasiskajā stilā vīriešiem|15 km klas. st.]])&lt;/small&gt;
|-
| 83. ||align=left|{{flag|Nigērija}}
||0||0||0
||0 &lt;small&gt;(0)&lt;/small&gt;||0||0||0||0||0||&lt;small&gt;(0)&lt;/small&gt;
||73.v.- [[Semjuels Ikpefans]] &lt;small&gt;(dist. slēpošana, [[Distanču slēpošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — sprints vīriešiem|sprints]])&lt;/small&gt;
|-
| 84. ||align=left|{{flag|Irāna}}
||0||0||0
||0 &lt;small&gt;(0)&lt;/small&gt;||0||0||0||0||0||&lt;small&gt;(0)&lt;/small&gt;
||84.v.- [[Danials Seivs Šemšaki]] &lt;small&gt;(dist. slēpošana, [[Distanču slēpošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — 15 kilometri klasiskajā stilā vīriešiem|15 km klas. st.]])&lt;/small&gt;)
|-
| 85. ||align=left|{{flag|Ziemeļmaķedonija}}
||0||0||0
||0 &lt;small&gt;(0)&lt;/small&gt;||0||0||0||0||0||&lt;small&gt;(0)&lt;/small&gt;
||86.v.- [[Stavre Jada]] &lt;small&gt;(dist. slēpošana, [[Distanču slēpošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — sprints vīriešiem|sprints]])&lt;/small&gt;
|-
| . ||align=left|{{flag|Ekvadora}}
||0||0||0
||0 &lt;small&gt;(0)&lt;/small&gt;||0||0||0||0||0||&lt;small&gt;(0)&lt;/small&gt;
||nefinišēja- [[Sāra Eskobara]] &lt;small&gt;(kalnu slēpošana, [[Kalnu slēpošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — milzu slaloms sievietēm|milzu slaloms]])&lt;/small&gt;
|-
| . ||align=left|{{flag|Filipīnas}}
||0||0||0
||0 &lt;small&gt;(0)&lt;/small&gt;||0||0||0||0||0||&lt;small&gt;(0)&lt;/small&gt;
||nefinišēja- [[Asa Millers]] &lt;small&gt;(kalnu. slēpošana, [[Kalnu slēpošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — milzu slaloms vīriešiem|milzu slaloms]])&lt;/small&gt;
|-
| . ||align=left|{{flag|Gana}}
||0||0||0
||0 &lt;small&gt;(0)&lt;/small&gt;||0||0||0||0||0||&lt;small&gt;(0)&lt;/small&gt;
||nefinišēja- [[Karloss Meders]] &lt;small&gt;(kalnu. slēpošana, [[Kalnu slēpošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — milzu slaloms vīriešiem|milzu slaloms]])&lt;/small&gt;
|-
| . ||align=left|{{flag|Maroka}}
||0||0||0
||0 &lt;small&gt;(0)&lt;/small&gt;||0||0||0||0||0||&lt;small&gt;(0)&lt;/small&gt;
||nefinišēja- [[Jasīns Auišs]] &lt;small&gt;(kalnu. slēpošana, [[Kalnu slēpošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — milzu slaloms vīriešiem|milzu slaloms]])&lt;/small&gt;
|-
| . ||align=left|{{flag|Kirgizstāna}}
||0||0||0
||0 &lt;small&gt;(0)&lt;/small&gt;||0||0||0||0||0||&lt;small&gt;(0)&lt;/small&gt;
||nefinišēja- [[Maksims Gordejevs]] &lt;small&gt;(kalnu slēpošana, [[Kalnu slēpošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — slaloms vīriešiem|slaloms]])&lt;/small&gt;
|-
| . ||align=left|{{flag|Pakistāna}}
||0||0||0
||0 &lt;small&gt;(0)&lt;/small&gt;||0||0||0||0||0||&lt;small&gt;(0)&lt;/small&gt;
||nefinišēja- [[Muhamads Karims]] &lt;small&gt;(kalnu slēpošana, [[Kalnu slēpošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — slaloms vīriešiem|slaloms]])&lt;/small&gt;
&lt;!-- 
|-
| 55-56. ||align=left|{{flag|Singapūra}}||0||0||0||&lt;small&gt;0&lt;/small&gt;||0||0||0||0||0||&lt;small&gt;(0)&lt;/small&gt;||28.v.- [[Šaijena Goha]] &lt;small&gt;(šorttreks, 1500 m)&lt;/small&gt;
|-
| 64-65. ||align=left|{{flag|Kenija}}||0||0||0||&lt;small&gt;0&lt;/small&gt;||0||0||0||0||0||&lt;small&gt;(0)&lt;/small&gt;||38.v.- [[Sabrina Simadera]] &lt;small&gt;(kalnu slēpošana, supegigants)&lt;/small&gt;
|-
| 78 ||align=left|{{flag|Togo}}||0||0||0||&lt;small&gt;0&lt;/small&gt;||0||0||0||0||0||&lt;small&gt;(0)&lt;/small&gt;||59.v.- [[Mathilde-Amivi Petitjean|Matilde Amivi Petitžāna]] &lt;small&gt;(dist. slēpošana, sprints)&lt;/small&gt;
|-
| 86. ||align=left|{{flag|Bermuda}}||0||0||0||&lt;small&gt;0&lt;/small&gt;||0||0||0||0||0||&lt;small&gt;(0)&lt;/small&gt;||104.v.- [[Takers Mērfijs]] &lt;small&gt;(dist. slēpošana, 15 km br. st.)&lt;/small&gt;
|-
| 88. ||align=left|{{flag|Tonga}}||0||0||0||&lt;small&gt;0&lt;/small&gt;||0||0||0||0||0||&lt;small&gt;(0)&lt;/small&gt;||114.v.- [[Pita Taufatofua]] &lt;small&gt;(dist. slēpošana, 15 km br. st.)&lt;/small&gt;
|-
| 89-92. ||align=left|{{flag|Dienvidāfrika}}||0||0||0||&lt;small&gt;0&lt;/small&gt;||0||0||0||0||0||&lt;small&gt;(0)&lt;/small&gt;||nefinišēja- [[Konors Vilsons]] &lt;small&gt;(kalnu slēpošana, slaloms)&lt;/small&gt;
|-
--&gt;
|}

Pēc 88 sadalītiem medaļu komplektiem (pēdējais [[Frīstaila slēpošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — slēpošanas kross sievietēm]]; {{dat|2022|2|17|N|bez}} iesākts)

== Piezīmes ==
{{atsauces}}

== Skatīt arī ==
* [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles]]
* [[2022. gada ziemas olimpisko spēļu medaļu tabula]]
* [[Latvija 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]

{{2022. gada ziemas olimpiskās spēles}}
{{OS medaļu tabulas}}

[[Kategorija:2022. gada ziemas olimpiskās spēles|Komandu vērtējums]]
[[Kategorija:Olimpisko spēļu komandu vērtējumi]]</text>
      <sha1>oukvwxrs6e80pzmbe1s9nvtgolm4zby</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2022. gada ziemas olimpisko spēļu medaļu tabula</title>
    <ns>0</ns>
    <id>502874</id>
    <revision>
      <id>3662118</id>
      <parentid>3632086</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T15:38:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>CommonsDelinker</username>
        <id>1319</id>
      </contributor>
      <comment>Izņemts attēls &quot;Russian_Olympic_Committee_flag.svg&quot;, jo [[commons:User:Ellywa|Ellywa]] to ir izdzēsis no [[Vikikrātuve]]s (iemesls: per [[:c:Commons:Deletion requests/File:Russian Olympic Committee flag.svg|]]).</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3346" xml:space="preserve">Šajā sarakstā apkopota informācija par '''medaļu kopvērtējumu {{Oss|Z=2022|L=L}}'''.

== Medaļu kopvērtējums ==
&lt;onlyinclude&gt;&lt;!-- TABLE START --&gt;
{{colorbox|#ccccff|&amp;nbsp;&lt;nowiki&gt;*&lt;/nowiki&gt;&amp;nbsp;}} Mājinieki (Ķīna)

&lt;onlyinclude&gt;{| {{RankedMedalTable|class=wikitable sortable plainrowheaders}}
|-
| 1
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left;&quot; | {{NOR}}
| 16 || 8 || 13 || 37
|-
| 2
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left;&quot; | {{DEU}}
| 12 || 10 || 4 || 26
|-
| 3
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background-color:#ccccff;&quot; | {{CHN}}*
| 9 || 4 || 2 || 15 
|-
| 4
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left;&quot; | {{USA}}
| 8 || 10 || 7 || 25
|-
| 5
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left;&quot; | {{SWE}}
| 8 || 5 || 5 || 18
|-
| 6
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left;&quot; | {{NED}}
| 8 || 5 || 4 || 17
|-
| 7
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left;&quot; | {{AUT}}
| 7 || 7 || 4 || 18
|-
| 8
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left;&quot; | {{SUI}}
| 7 || 2 || 6 || 15
|-
| 9
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left;&quot; | Krievijas Olimpiskā komiteja
| 6 || 12 || 14 || 32
&lt;/onlyinclude&gt;
|-
| 10
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left;&quot; | {{FRA}}
| 5 || 7 || 2 || 14
|-
| 11
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left;&quot; | {{CAN}}
| 4 || 8 || 14 || 26
|-
| 12
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left;&quot; | {{JPN}}
| 3 || 6 || 9 || 18
|-
| 13
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left;&quot; | {{ITA}}
| 2 || 7 || 8 || 17
|-
| 14
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left;&quot; | {{KOR}}
| 2 || 5 || 2 || 9
|-
| 15
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left;&quot; | {{SLO}}
| 2 || 3 || 2 || 7
|-
| 16
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left;&quot; | {{FIN}}
| 2 || 2 || 4 || 8
|-
| 17
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left;&quot; | {{NZL}}
| 2 || 1 || 0 || 3
|-
| 18
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left;&quot; | {{AUS}}
| 1 || 2 || 1 || 4
|-
| 19
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left;&quot; | {{GBR}}
| 1 || 1 || 0 || 2
|-
| 20
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left;&quot; | {{HUN}}
| 1 || 0 || 2 || 3
|-
| 21
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left;&quot; | {{BEL}}
| 1 || 0 || 1 || 2
|-
| 21
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left;&quot; | {{CZE}}
| 1 || 0 || 1 || 2
|-
| 21
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left;&quot; | {{SVK}}
| 1 || 0 || 1 || 2
|-
| 24
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left;&quot; | {{BLR}}
| 0 || 2 || 0 || 2
|-
| 25
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left;&quot; | {{ESP}}
| 0 || 1 || 0 || 1
|-
| 25
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left;&quot; | {{UKR}}
| 0 || 1 || 0 || 1
|-
| 27
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left;&quot; | {{EST}}
| 0 || 0 || 1 || 1
|-
| 27
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left;&quot; | {{LAT}}
| 0 || 0 || 1 || 1
|-
| 27
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left;&quot; | {{POL}}
| 0 || 0 || 1 || 1
&lt;onlyinclude&gt;&lt;includeonly&gt;|- class=&quot;sortbottom&quot;
!colspan=&quot;2&quot; | Pārējās valstis || 28 || 46 || 50 || 124
&lt;/includeonly&gt;|- class=&quot;sortbottom&quot;
!colspan=&quot;2&quot; | Kopā || 109 || 109 || 109 || 327
|}
&lt;/onlyinclude&gt;
&lt;!-- TABLE END --&gt;&lt;/onlyinclude&gt;

== Ārējās saites ==
* [https://olympics.com/beijing-2022/olympic-games/en/results/all-sports/medal-standings.htm Medaļu kopvērtējums] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220220100629/https://olympics.com/beijing-2022/olympic-games/en/results/all-sports/medal-standings.htm |date={{dat|2022|02|20||bez}} }} {{en}}


{{OS medaļu tabulas}}
{{2022. gada ziemas olimpiskās spēles}}

[[Kategorija:2022. gada ziemas olimpiskās spēles|Medaļu tabula]]
[[Kategorija:Olimpisko spēļu medaļu tabulas]]</text>
      <sha1>kfw9ua8cjfb9avx940knnpcupaztfo7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Aksela Heiberga sala</title>
    <ns>0</ns>
    <id>505360</id>
    <revision>
      <id>3662520</id>
      <parentid>3661091</parentid>
      <timestamp>2022-07-29T08:13:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>/* Ārējās saites */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3310" xml:space="preserve">{{Salu infokaste
|nosaukums           = Aksela Heiberga sala
|attēls              = Axel Heiberg Island 06.jpg
|attēla paraksts     = 
|attēla izmērs       =
|vietaskarte         = Kanāda
|reljefa_karte       = jā
|alt karte           = 
|position = 
|mark                = Orange pog.svg
|position1     = 
|mark1               = &lt;!-- no iestatītā atšķirīga piktogramma --&gt;
|caption1            = 
|vietējais nosaukums =
|izvietojums         = [[Ziemeļu Ledus okeāns]]
|arhipelāgs          = [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs]]
|latd=79|latm=45|lats= |latNS=N 
|longd=91|longm=00|longs= |longEW=W
|platība             = 43178
|garums              = 371
|platums             = 220–246
|krasta līnija       =
|augstākais kalns    = Autluks
|augstums            = 2210
|salu skaits         = 
|valsts              = Kanāda
|valsts adm vienības tips  = Teritorija
|valsts adm vienība        = [[Nunavuta]]
|iedzīvotāji         = 0
|blīvums             = 
|pamatiedzīvotāji    = 
|valsts lielpilsēta  = [[Makgila]]
|piezīme =
}} 
'''Aksela Heiberga sala''' ({{val|en|Axel Heiberg Island}}) vai '''Uminmatnunāta''' ({{val|iu|ᐅᒥᖕᒪᑦ ᓄᓈᑦ}}, ''Umingmat Nunaat'') ir [[Kanāda]]i piederoša neapdzīvota sala [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskajā arhipelāgā]].&lt;ref&gt;{{PZT|24}}&lt;/ref&gt; Administratīvi pieder [[Nunavuta]]s teritorijas [[Kikiktāluka]]s reģionam. Vienīgā apdzīvotā vieta salā ir [[Makgila]]s polārā pētniecības stacija.

== Ģeogrāfija==
Sala izvietojusies Kanādas Arktiskā arhipelāga ziemeļos. Ietilpst [[Sverdrupa salas|Sverdrupa salu]] grupā, kas savukārt pieder [[Karalienes Elizabetes salas|Karalienes Elizabetes salu]] grupai. [[Nansena šaurums|Nansena]] un [[Jūrikas šaurums|Jūrikas]] šaurumi to atdala no [[Elsmīra sala]]s austrumos, bet [[Sverdrupa šaurums|Sverdrupa]] un [[Mesija šaurums|Mesija]] šaurumi — no [[Mīena]]s un [[Amunda Ringnesa sala]]s. Dienvidos krastus apskalo [[Norvīdžena līcis]], bet ziemeļos — okeāns. Krasta līnija stipri izrobota, daudz lielu līču un fjordu. Sala kalnaina, daļi tās teritorijas klāj ledāji un šļūdoņi. Valda arktiska tuksneša klimats ar sausu aukstu ziemu un vēsu vasaru.

== Vēsture ==
Pirmie no eiropiešiem salu atklāja norvēģa [[Oto Sverdrups|Oto Sverdrupa]] ekspedīcija 1899. gada aprīlī. Nosaukta par godu vienam no ekspedīcijas sponsoriem, alus magnātam Akselam Heibergam. LĪdz 1930. gadam [[Norvēģija]] pretendēja uz salu ar pirmatklājēja tiesībām.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://ultima0thule.blogspot.com/2014/07/axel-heiberg-arctic-as-arctic-can-be.html Ultima Thule. Axel Heiberg, arctic as arctic can be, plus fossil trees from the Eocene]
* [https://ftp.maps.canada.ca/pub/nrcan_rncan/raster/atlas/eng/imw_cim/northerncanada/nt12_16.jpg International Map of the World 1:1,000,000 Belcher Channel NT-12/13/14/15/16]
* [https://ftp.maps.canada.ca/pub/nrcan_rncan/raster/atlas/eng/imw_cim/northerncanada/nu14_20.jpg International Map of the World 1:1,000,000 Robeson Channel NU-14/15/16/17/18/19/20]

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Kanādas salas]]
[[Kategorija:Ziemeļu Ledus okeāns]]
[[Kategorija:Sverdrupa salas]]</text>
      <sha1>0r3iplkdrokicaso3tx35pz0h3efskm</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Sverdrupa salas</title>
    <ns>0</ns>
    <id>505480</id>
    <revision>
      <id>3661969</id>
      <parentid>3657233</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T13:02:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>/* Ģeogrāfija */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2663" xml:space="preserve">{{Salu infokaste
|nosaukums           = Sverdrupa salas
|attēls              = The National geographic magazine (1902) (14781596262).jpg
|attēla paraksts     = [[Oto Sverdrups|Oto Sverdrupa]] ekspedīcijas karte
|attēla izmērs       =
|vietaskarte         = Kanāda
|reljefa_karte       = jā
|alt karte           = 
|position = 
|mark                = Orange pog.svg
|vietējais nosaukums = ''Sverdrup Islands''
|izvietojums         = [[Ziemeļu Ledus okeāns]]
|arhipelāgs          = [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs]]
|latd=78|latm=30|lats= |latNS=N 
|longd=95|longm=00|longs= |longEW=W
|platība             = 66 000
|garums              = 
|platums             = 
|krasta līnija       =
|augstākais kalns    = Autluks
|augstums            = 2210
|salu skaits         = 6
|valsts              = Kanāda
|valsts adm vienības tips  = Teritorija
|valsts adm vienība        = [[Nunavuta]]
|iedzīvotāji         = 0
|blīvums             = 
|pamatiedzīvotāji    = 
|valsts lielpilsēta  = [[Makgila]]
|piezīme =
}} 
'''Sverdrupa salas''' ({{val|en|Sverdrup Islands}}; {{val|no|Sverdrupøyene}}) ir [[Kanāda]]i piederoša neapdzīvotu salu grupa [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskajā arhipelāgā]].&lt;ref&gt;{{PZT|668}}&lt;/ref&gt; Administratīvi pieder [[Nunavuta]]s teritorijas [[Kikiktāluka]]s reģionam. Vienīgā apdzīvotā vieta salās ir [[Makgila]]s polārā pētniecības stacija.

== Ģeogrāfija==
Salas izvietojušās Kanādas Arktiskā arhipelāga ziemeļos. Ietilpst [[Karalienes Elizabetes salas|Karalienes Elizabetes salu]] grupā. Grupā ietilpst sešas galvenās salas ([[Aksela Heiberga sala]], [[Ellefa Ringnesa sala]], [[Amunda Ringnesa sala]], [[Mīena]], [[Karaļa Kristiana sala]] un [[Stūra]]) un vairākas nelielas saliņas un klintis. Valda arktiska tuksneša klimats ar sausu aukstu ziemu un vēsu vasaru.

== Vēsture ==
Pirmie no eiropiešiem salas atklāja norvēģa [[Oto Sverdrups|Oto Sverdrupa]] ekspedīcija no 1898. gada līdz 1902. gadam. Nosauktas par godu ekspedīcijas vadītājam, kurš salas pasludināja par [[Norvēģija]]s īpašumu. Līdz 1928. gadam Norvēģijas valdība neizrādīja interesi par atklātajām salām, līdz 1930. gadā pretenzijas uz Sverdrupa salām tika iemainītas pret Norvēģijas suverenitātes atzīšanu no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] puses uz [[Jana Majena]] salu un [[Buvē sala|Buvē salu]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Kanādas salas]]
[[Kategorija:Ziemeļu Ledus okeāns]]
[[Kategorija:Karalienes Elizabetes salas]]</text>
      <sha1>f9j9mn7iyavlxc5a84a28kynidx7hua</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3662519</id>
      <parentid>3661969</parentid>
      <timestamp>2022-07-29T07:50:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>/* Ģeogrāfija */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2668" xml:space="preserve">{{Salu infokaste
|nosaukums           = Sverdrupa salas
|attēls              = The National geographic magazine (1902) (14781596262).jpg
|attēla paraksts     = [[Oto Sverdrups|Oto Sverdrupa]] ekspedīcijas karte
|attēla izmērs       =
|vietaskarte         = Kanāda
|reljefa_karte       = jā
|alt karte           = 
|position = 
|mark                = Orange pog.svg
|vietējais nosaukums = ''Sverdrup Islands''
|izvietojums         = [[Ziemeļu Ledus okeāns]]
|arhipelāgs          = [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs]]
|latd=78|latm=30|lats= |latNS=N 
|longd=95|longm=00|longs= |longEW=W
|platība             = 66 000
|garums              = 
|platums             = 
|krasta līnija       =
|augstākais kalns    = Autluks
|augstums            = 2210
|salu skaits         = 6
|valsts              = Kanāda
|valsts adm vienības tips  = Teritorija
|valsts adm vienība        = [[Nunavuta]]
|iedzīvotāji         = 0
|blīvums             = 
|pamatiedzīvotāji    = 
|valsts lielpilsēta  = [[Makgila]]
|piezīme =
}} 
'''Sverdrupa salas''' ({{val|en|Sverdrup Islands}}; {{val|no|Sverdrupøyene}}) ir [[Kanāda]]i piederoša neapdzīvotu salu grupa [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskajā arhipelāgā]].&lt;ref&gt;{{PZT|668}}&lt;/ref&gt; Administratīvi pieder [[Nunavuta]]s teritorijas [[Kikiktāluka]]s reģionam. Vienīgā apdzīvotā vieta salās ir [[Makgila]]s polārā pētniecības stacija.

== Ģeogrāfija==
Salas izvietojušās Kanādas Arktiskā arhipelāga ziemeļos. Ietilpst [[Karalienes Elizabetes salas|Karalienes Elizabetes salu]] grupā. Grupā ietilpst sešas galvenās salas ([[Aksela Heiberga sala]], [[Ellefa Ringnesa sala]], [[Amunda Ringnesa sala]], [[Mīena sala]], [[Karaļa Kristiana sala]] un [[Stūra]]) un vairākas nelielas saliņas un klintis. Valda arktiska tuksneša klimats ar sausu aukstu ziemu un vēsu vasaru.

== Vēsture ==
Pirmie no eiropiešiem salas atklāja norvēģa [[Oto Sverdrups|Oto Sverdrupa]] ekspedīcija no 1898. gada līdz 1902. gadam. Nosauktas par godu ekspedīcijas vadītājam, kurš salas pasludināja par [[Norvēģija]]s īpašumu. Līdz 1928. gadam Norvēģijas valdība neizrādīja interesi par atklātajām salām, līdz 1930. gadā pretenzijas uz Sverdrupa salām tika iemainītas pret Norvēģijas suverenitātes atzīšanu no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] puses uz [[Jana Majena]] salu un [[Buvē sala|Buvē salu]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Kanādas salas]]
[[Kategorija:Ziemeļu Ledus okeāns]]
[[Kategorija:Karalienes Elizabetes salas]]</text>
      <sha1>9l3ckqt8okjkaeyccn44h1984e4tt66</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Nāves lidojumi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>506539</id>
    <revision>
      <id>3662524</id>
      <parentid>3586052</parentid>
      <timestamp>2022-07-29T08:22:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1661" xml:space="preserve">{{izolēts raksts|date=2022. gada marts}}
'''Nāves lidojumi''' ([[Spāņu valoda|spāņu]]: ''Vuelos de la muerte'') ir prettiesisks soda veids (izrēķināšanās), kura būtība ir cilvēku izmešana no lidojošas lidmašīnas vai helikoptera.

[[Argentīna]]s [[Netīrais karš (Argentīna)|Netīrā kara]] laikā (1976—1983) [[Nacionālās reorganizācijas process|Argentīnas huntas]] karavīri nolaupīja tūkstošiem cilvēku, daļa no kuriem tika nogalināti nāves lidojumos. Cilvēkiem pirms lidojuma vai lidojuma laikā ar vielām izraisīja bezsamaņas stāvokli, pēc tam viņi tika izmesti [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] vai [[Laplata (upe)|Laplatas upē]].

Pēc [[Čīle]]s prezidenta [[Rikardo Lagoss|Rikardo Lagosa]] 2001. gadā paziņotā, 120 cilvēku tika izmesti no heliktoperiem [[Augusto Pinočets|Augusto Pinočeta]] diktatūras laikā.

Nāves lidojumi veikti [[Kolumbija|Kolumbijā]] [[La Violencia|Violensijas]] laikā (1948—1958), [[Kongo Demokrātiskā Republika|Zaīrā]] [[Mobutu Sese Seko|Mobutu]] režīma posmā, [[Austrumtimora|Austrumtimorā]], kad to bija [[Austrumtimoras okupācija|okupējusi Indonēzija]] (1975—1999). Nāves lidojumus rīkojusi [[Francija]]s koloniālā vara [[Madagaskara|Madagaskarā]] [[Madagaskaras sacelšanās]] (1947—1949) un [[Alžīrija|Alžīrijā]] [[Alžīrijas neatkarības karš|Alžīrijas neatkarības kara]] laikā. Tāpat šādus lidojumus organizējusi [[Dienvidāfrika]]s [[Aparteīds|Aparteīda]] valdība [[Namībijas neatkarības karš|Namībijas neatkarības kara]] gaitā (1966—1990).

{{Vēsture-aizmetnis}}
== Atsauces ==

[[Kategorija:Kara noziegumi]]</text>
      <sha1>gevfakm4jr0nj405xsxq26a7oncbgca</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3662525</id>
      <parentid>3662524</parentid>
      <timestamp>2022-07-29T08:24:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1758" xml:space="preserve">{{izolēts raksts|date=2022. gada marts}}
'''Nāves lidojumi''' ([[Spāņu valoda|spāņu]]: ''Vuelos de la muerte'') ir prettiesisks soda veids (izrēķināšanās), kura būtība ir cilvēku izmešana no lidojošas lidmašīnas vai helikoptera.

[[Argentīna]]s [[Netīrais karš (Argentīna)|Netīrā kara]] laikā (1976—1983) [[Nacionālās reorganizācijas process|Argentīnas huntas]] karavīri nolaupīja tūkstošiem cilvēku, daļa no kuriem tika nogalināti nāves lidojumos&lt;ref&gt;https://books.google.lv/books?id=KmLdiaVnPeIC&amp;pg=PA246&amp;redir_esc=y#v=onepage&amp;q&amp;f=false&lt;/ref&gt;. Cilvēkiem pirms lidojuma vai lidojuma laikā ar vielām izraisīja bezsamaņas stāvokli, pēc tam viņi tika izmesti [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] vai [[Laplata (upe)|Laplatas upē]].

Pēc [[Čīle]]s prezidenta [[Rikardo Lagoss|Rikardo Lagosa]] 2001. gadā paziņotā, 120 cilvēku tika izmesti no heliktoperiem [[Augusto Pinočets|Augusto Pinočeta]] diktatūras laikā.

Nāves lidojumi veikti [[Kolumbija|Kolumbijā]] [[La Violencia|Violensijas]] laikā (1948—1958), [[Kongo Demokrātiskā Republika|Zaīrā]] [[Mobutu Sese Seko|Mobutu]] režīma posmā, [[Austrumtimora|Austrumtimorā]], kad to bija [[Austrumtimoras okupācija|okupējusi Indonēzija]] (1975—1999). Nāves lidojumus rīkojusi [[Francija]]s koloniālā vara [[Madagaskara|Madagaskarā]] [[Madagaskaras sacelšanās]] (1947—1949) un [[Alžīrija|Alžīrijā]] [[Alžīrijas neatkarības karš|Alžīrijas neatkarības kara]] laikā. Tāpat šādus lidojumus organizējusi [[Dienvidāfrika]]s [[Aparteīds|Aparteīda]] valdība [[Namībijas neatkarības karš|Namībijas neatkarības kara]] gaitā (1966—1990).

{{Vēsture-aizmetnis}}
== Atsauces ==

[[Kategorija:Kara noziegumi]]</text>
      <sha1>7te5tswb828owakqdh8cgr9r49iq984</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3662528</id>
      <parentid>3662525</parentid>
      <timestamp>2022-07-29T08:37:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1829" xml:space="preserve">{{izolēts raksts|date=2022. gada marts}}
'''Nāves lidojumi''' ([[Spāņu valoda|spāņu]]: ''Vuelos de la muerte'') ir prettiesisks soda veids (izrēķināšanās), kura būtība ir cilvēku izmešana no lidojošas lidmašīnas vai helikoptera.

[[Argentīna]]s [[Netīrais karš (Argentīna)|Netīrā kara]] laikā (1976—1983) [[Nacionālās reorganizācijas process|Argentīnas huntas]] karavīri nolaupīja tūkstošiem cilvēku, daļa no kuriem tika nogalināti nāves lidojumos&lt;ref&gt;https://books.google.lv/books?id=KmLdiaVnPeIC&amp;pg=PA246&amp;redir_esc=y#v=onepage&amp;q&amp;f=false&lt;/ref&gt;. Cilvēkiem pirms lidojuma vai lidojuma laikā ar vielām izraisīja bezsamaņas stāvokli, pēc tam viņi tika izmesti [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] vai [[Laplata (upe)|Laplatas upē]].

Pēc [[Čīle]]s prezidenta [[Rikardo Lagoss|Rikardo Lagosa]] 2001. gadā paziņotā, 120 cilvēku tika izmesti no heliktoperiem [[Augusto Pinočets|Augusto Pinočeta]] diktatūras laikā.&lt;ref&gt;https://www.theguardian.com/world/2001/jan/09/chile.pinochet&lt;/ref&gt;

Nāves lidojumi veikti [[Kolumbija|Kolumbijā]] [[La Violencia|Violensijas]] laikā (1948—1958), [[Kongo Demokrātiskā Republika|Zaīrā]] [[Mobutu Sese Seko|Mobutu]] režīma posmā, [[Austrumtimora|Austrumtimorā]], kad to bija [[Austrumtimoras okupācija|okupējusi Indonēzija]] (1975—1999). Nāves lidojumus rīkojusi [[Francija]]s koloniālā vara [[Madagaskara|Madagaskarā]] [[Madagaskaras sacelšanās]] (1947—1949) un [[Alžīrija|Alžīrijā]] [[Alžīrijas neatkarības karš|Alžīrijas neatkarības kara]] laikā. Tāpat šādus lidojumus organizējusi [[Dienvidāfrika]]s [[Aparteīds|Aparteīda]] valdība [[Namībijas neatkarības karš|Namībijas neatkarības kara]] gaitā (1966—1990).

{{Vēsture-aizmetnis}}
== Atsauces ==

[[Kategorija:Kara noziegumi]]</text>
      <sha1>mnb2av4vadm81dax959nshg4yrjwe2l</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>UgunsGrēks. Atgriešanās.</title>
    <ns>0</ns>
    <id>508798</id>
    <revision>
      <id>3662000</id>
      <parentid>3637221</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T14:44:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Whoisrenwhoami</username>
        <id>99101</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2613" xml:space="preserve">{{būs}}
{{Televīzijas seriāla infokaste
| bgcolour = #8CC6FC
| show_name = UgunsGrēks. Atgriešanās.
| color text = 
| image =
| caption = 
| show_name_2 = 
| genre = [[Ziepju opera]]
| format = 
| creator = 
| developer = 
| writer = [[Inta Gorodecka]], [[Aiva Birbele]]
| director = 
| creative_director = 
| presenter = [[Inta Gorodecka]]
| starring = {{plainlist|
* [[Ilze Vazdika]]
* [[Regīna Devīte]]
* [[Uldis Dumpis]]
* [[Ģirts Ķesteris]]
* [[Zane Daudziņa]]
* [[Egils Melbārdis]]
* [[Ilze Pukinska]]
* [[Jakovs Rafalsons]]
* [[Anete Berķe]]
* [[Everita Pjata-Gertnere]]
* [[Oskars Vīksne]]
* [[Rihards Zeļezņevs]]
* [[Kārlis Tols]]
}}
| judges = 
| voices = 
| narrated = 
| theme_music_composer = 
| opentheme = 
| endtheme = 
| composer = 
| country = {{LAT}}
| language = [[latviešu valoda|latviešu]]
| num_seasons = 
| num_episodes = 

| list_episodes = 
| producer = [[Uldis Cipsts]]
| executive_producer = 
| location = 
| camera = 
| runtime = 
| editor = 
| cinematography = 
| company = 
| distributor = 
| channel = [[Go3]]
| picture_format = '''16:9'''
| audio_format = 
| first_run = 
| first_aired = {{dat|2022|||N|bez}}
| last_aired = 
| status = Pašlaik tiek filmēts
| channel_LV = [[TV3 Latvija|TV3]]
| preceded_by = &quot;[[UgunsGrēks]]&quot;
| followed_by = 
| related = {{plainlist|
* &quot;[[Neprāta cena]]&quot;
* &quot;[[Neprāta spogulī]]&quot;
* &quot;[[Zentas brīvdienas]]&quot;
}}
| website = 
| production_website = 
}}
'''&quot;UgunsGrēks. Atgriešanās.&quot;''' ir latviešu [[televīzija]]s seriāls, kas būs redzams [[Go3]] platformā 10. oktobrī. &quot;UgunsGrēks. Atgriešanās.&quot; ir turpinājums [[Latvijas Televīzija]]s seriālam &quot;[[Neprāta cena]]&quot;, kā arī [[TV3]] seriālam &quot;[[UgunsGrēks]]&quot;. Seriāla notikumi filmēti arī [[Bīriņu muiža|Bīriņu pils]] viesnīcā, kas arī realitātē darbojas kā viesnīca.

== Skatīt arī ==
* &quot;[[Neprāta cena]]&quot;
* &quot;[[UgunsGrēks]]&quot;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}
{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/izklaide/kino-televizija/televizija/ugunsgreka-piecgade-fakti-kuriozi-un-varonu-likstas.d?id=44299995|title='UgunsGrēka' piecgade: Fakti, kuriozi un varoņu likstas|last=Švāne|first=Līga|date={{dat|2014|3|15||bez}}|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2014|3|15||bez}}}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20160215093630/http://tvplay.skaties.lv/parraides/ugunsgreks TVplay profils] {{lv ikona}}
* {{Oficiālā mājaslapa|http://skaties.lv/izklaide/sovi-un-seriali/seriali/ugunsgreks/}} {{lv ikona}}
{{Filmu ārējās saites}}

{{UgunsGrēks}}
{{Latviešu seriāli}}

[[Kategorija:&quot;UgunsGrēks&quot; un &quot;Neprāta cena&quot;| ]]</text>
      <sha1>9k4aje8zrjy358ar1lwgnenj3dbotzd</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — špaga vīriešiem</title>
    <ns>0</ns>
    <id>509563</id>
    <revision>
      <id>3662567</id>
      <parentid>3642982</parentid>
      <timestamp>2022-07-29T11:06:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Pusfināli */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="31131" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
|event =       Paukošana ar špagu vīriešiem
|games =       1900. gada Vasaras
|image =       
|image_size =  
|caption = 
|venue =       {{vieta|Francija|Parīze|Tilerī dārzs}}
|date =        1900. gada 1. — 14. jūnijs
|competitors = 103
|nations =     11
|gold=         [[Ramons Fonsts]]
|goldNOC =     CUB
|silver=       [[Luijs Perrē]]
|silverNOC =   FRA
|bronze =      [[Leons Sē]]
|bronzeNOC =   FRA
|win_value=    
|prev =        
|next =        [[Paukošana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — špaga vīriešiem|1904 Sentluisa]]
}}
{{Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

'''Paukošana ar špagu vīriešiem''' bija viena no septiņām [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|paukošanas]] disciplīnām, kas tika aizvadīta [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], [[Parīze|Parīzē]]. Sacensības tika aizvadītas no 1900. gada 1. līdz 14. jūnijam. Tās bija sadalītas 4 kārtās. No 1. līdz 6. jūnijam tika aizvadīta kvalifikācijas kārta, 7. — 9. jūnijā notika cetrudaļfināli, 10. jūnijā tika aizvadīts pusfināls, bet 13. un 14. jūnijā norisinājās fināla cīņas. Sacensības notika [[Tilerī dārzs|Tilerī dārzā]], [[Parīze|Parīzē]] un tajā kopā startēja [[paukotāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|103 sportisti]] no 11 valstīm, no šiem 91 sportists bija no [[Francija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Francijas]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/FEN/mens-epee-individual.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417082659/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/FEN/mens-epee-individual.html |work=Sports Reference |archive-date=2022. gada 19. aprīlis |title=Fencing at the 1900 Paris Summer Games: Men's épée, Individual |accessdate=2022. gada 19. aprīlis}}&lt;/ref&gt; Šī bija pirmā reize, kad olimpisko spēļu vēsturē notika [[paukošana olimpiskajās spēlēs|paukošanas]] sacensības ar [[špaga|špagu]].

Zelta medaļu šajā disciplīnā izcīnīja [[Kuba 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Kubas]] paukotājs [[Ramons Fonsts]]. Sudraba un bronzas medaļas izcīnīja Francijas paukotāji, [[Luijs Perrē]] un [[Leons Sē]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/fencing/foil-individual-men |title=Paris 1900 Fencing: foil individual men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2022. gada 31. marts}}&lt;/ref&gt; [[Kuba olimpiskajās spēlēs|Kubai]] šī bija pirmā olimpiskā medaļa gan paukošanā, gan arī vispār olimpiskajās spēlēs.

== Sacensību formāts ==
Šajā disciplīnā tika izmantots četru kārtu formāts: pirmā kārta, ceturtdaļfināls, pusfināls un fināls. Katra no kārtām sastāvēja no vairākām apagšgrupām. Pirmajā kārtā paukotāji bija sadalīti 17 grupās pa 6 vai 7 paukotājiem katrā no tām. No katras apakšgrupas divi labākie paukotāji kvalificējās ceturtdaļfināla kārtai. Ceturtdaļfinālā kopā startēja 34 paukotāji 6 grupās, pa 5 vai 6 paukotājiem katrā no apakšgrupām. Nākamajai kārtai, pusfinālam, kvalificējas katras ceturtdaļfināla apakšgrupas trīs labākie paukotāji. Pusfinālā startēja 18 paukotāji, kas bija sadalīti 3 grupās, katrā no grupām pa 6 paukotājiem. Fināla kārtā startēja 9 paukotāji.

== Sacensību kalendārs ==
{{Color box|#D0A9F5| PK |border=darkgray}} — Pirmā kārta; {{Color box|#97DEFF| ¼ |border=darkgray}} — ceturtdaļfināls; {{Color box|#bbf3bb| ½ |border=darkgray}} — pusfināls; {{Color box|#FFDF80| '''F''' |border=darkgray}} — fināls (medaļu izcīņa)

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:100%; text-align:center&quot;
|-
! colspan=27| Jūnijs
|-
! 1. &lt;br/&gt; (Pk.) !! 2. &lt;br/&gt; (Se.) !! 3. &lt;br/&gt; (Sv.) !! 4. &lt;br/&gt; (Pr.) !! 5. &lt;br/&gt; (Ot.) !! 6. &lt;br/&gt; (Tr.) !! 7. &lt;br/&gt; (Ce.) !! 8. &lt;br/&gt; (Pk.) !! 9. &lt;br/&gt; (Se.) !! 10.&lt;br/&gt; (Sv.) !! 11. &lt;br/&gt; (Pr.) !! 12. &lt;br/&gt; (Ot.) !! 13. &lt;br/&gt; (Tr.) !! 14. &lt;br/&gt; (Ce.) !! 15. &lt;br/&gt; (Pk.) !! 16. &lt;br/&gt; (Se.) !! 17. &lt;br/&gt; (Sv.) !! 18. &lt;br/&gt; (Pr.) !! 19. &lt;br/&gt; (Ot.) !! 20. &lt;br/&gt; (Tr.) !! 21. &lt;br/&gt; (Ce.) !! 22. &lt;br/&gt; (Pk.) !! 23. &lt;br/&gt; (Se.) !! 24.&lt;br/&gt; (Sv.) !! 25. &lt;br/&gt; (Pr.) !! 26. &lt;br/&gt; (Ot.) !! 27. &lt;br/&gt; (Tr.)
|-
| style=&quot;background-color:#D0A9F5;&quot;|PK || style=&quot;background-color:#D0A9F5;&quot;|PK || style=&quot;background-color:#D0A9F5;&quot;|PK || style=&quot;background-color:#D0A9F5;&quot;|PK || style=&quot;background-color:#D0A9F5;&quot;|PK || style=&quot;background-color:#D0A9F5;&quot;|PK || style=&quot;background-color:#97DEFF;&quot;|¼ || style=&quot;background-color:#97DEFF;&quot;|¼ || style=&quot;background-color:#97DEFF;&quot;|¼ || style=&quot;background-color:#bbf3bb;&quot;|½ || || || style=&quot;background-color:#FFDF80;&quot;|'''F''' || style=&quot;background-color:#FFDF80;&quot;|'''F''' || || || || || || || || || || || || ||
|}

== Medaļu ieguvēji ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; text-align:center&quot;
|-
| style=&quot;background:gold; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Zelts
| style=&quot;background:silver; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Sudrabs
| style=&quot;background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Bronza
|-
| [[Attēls:Ramon Fonst, champion olympique à l'épée aux JO de Paris 1900.jpg|90px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Ramons Fonsts]]|CUB|1900. gada vasaras}}'''
| [[Attēls:Louis Perrée (1900).jpg|90px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Luijs Perrē]]|FRA|1900. gada vasaras}}'''
| '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Leons Sē]]|FRA|1900. gada vasaras}}'''
|}

== Rezultāti ==
=== Pirmā kārta ===
{{Color box|#bbf3bb|Q |border=darkgray}} — kvalifikācija nākamajai kārtai
{{colbegin|2}}
; A grupa
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Piezīmes
|- bgcolor=bbf3bb
| 1 ||align=left| [[Žozefs Marī Rozē]] ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || {{abbr|Q|Kvalifikācija ceturtdaļfinālam}}
|- bgcolor=bbf3bb
| 2 ||align=left| [[Elī de Lastūrs]] ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || {{abbr|Q|Kvalifikācija ceturtdaļfinālam}}
|-
|rowspan=4 align=center| 3/6 ||align=left| [[Ermans Žoržs Beržē]] ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 
|-
|align=left| Liketā ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 
|-
|align=left| Moso ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 
|-
|align=left| [[Andrē Tintāns]] ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 
|}

; B grupa
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Piezīmes
|- bgcolor=bbf3bb
| 1 ||align=left| [[Žils de Pradēls]] ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || {{abbr|Q|Kvalifikācija ceturtdaļfinālam}}
|- bgcolor=bbf3bb
| 2 ||align=left| [[Žans Dreifuss]] ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || {{abbr|Q|Kvalifikācija ceturtdaļfinālam}}
|-
|rowspan=4 align=center| 3/6 ||align=left| Erisons ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} ||
|-
|align=left| Gardjē ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 
|-
|align=left| [[Ivans Ivanovičs]] ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 
|-
|align=left| [[Žaks de la Ševalerī]] ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 
|}

; C grupa
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Piezīmes
|- bgcolor=bbf3bb
| 1 ||align=left| [[Žils Rofe]] ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || {{abbr|Q|Kvalifikācija ceturtdaļfinālam}}
|- bgcolor=bbf3bb
| 2 ||align=left| [[Eduārs Fušjē]] ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || {{abbr|Q|Kvalifikācija ceturtdaļfinālam}}
|-
|rowspan=4 align=center| 3/6 ||align=left| [[Pjērs Žoržs Luijs d'Užē]] ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 
|-
|align=left| Morejs ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 
|-
|align=left| [[Makss Rodrigess]] ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 
|-
|align=left| Vēve ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 
|}

; D grupa
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Piezīmes
|- bgcolor=bbf3bb
| 1 ||align=left| [[Ramons Fonsts]] ||align=left| {{ValstsOS|CUB|1900. gada vasaras}} || {{abbr|Q|Kvalifikācija ceturtdaļfinālam}}
|- bgcolor=bbf3bb
| 2 ||align=left| [[Edmons Volless]] ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || {{abbr|Q|Kvalifikācija ceturtdaļfinālam}}
|-
| 3 ||align=left| [[Villijs Zulcbahers]] ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}}
|-
|rowspan=3 align=center| 4/6 ||align=left| Bazēns ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 
|-
|align=left| [[Moriss Flerī]] ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 
|-
|align=left| [[Pjērs Tomegē]] ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 
|}

; E grupa
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Piezīmes
|- bgcolor=bbf3bb
| 1 ||align=left| [[Gastons Alibērs]] ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || {{abbr|Q|Kvalifikācija ceturtdaļfinālam}}
|- bgcolor=bbf3bb
| 2 ||align=left| [[Žoržs de la Falēzs]] ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || {{abbr|Q|Kvalifikācija ceturtdaļfinālam}}
|-
|rowspan=4 align=center| 3/6 ||align=left| Grā ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 
|-
|align=left| [[Olivjē Koljarīni]] ||align=left| {{ValstsOS|ITA|1900. gada vasaras}} || 
|-
|align=left| Masē ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 
|-
|align=left| [[Ahils Morēns]] ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 
|}

; F grupa
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Piezīmes
|- bgcolor=bbf3bb
| 1 ||align=left| [[Žans Žozefs Reno]] ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || {{abbr|Q|Kvalifikācija ceturtdaļfinālam}}
|- bgcolor=bbf3bb
| 2 ||align=left| [[Moriss Buadons]] ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || {{abbr|Q|Kvalifikācija ceturtdaļfinālam}}
|-
|rowspan=4 align=center| 3/6 ||align=left| [[Šarls Luaziljons]] ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 
|-
|align=left| Salvanačs ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 
|-
|align=left| de Segonzaks ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 
|-
|align=left| [[Lorāns de Šampo]] ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 
|}

; G grupa
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Piezīmes
|- bgcolor=bbf3bb
| 1 ||align=left| [[Anrī Plommē]] ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || {{abbr|Q|Kvalifikācija ceturtdaļfinālam}}
|- bgcolor=bbf3bb
| 2 ||align=left| [[Leons Tjēbo]] ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || {{abbr|Q|Kvalifikācija ceturtdaļfinālam}}
|-
| 3 ||align=left| Lavirjērs ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 
|-
|rowspan=3 align=center| 4/6 ||align=left| Ādams ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 
|-
|align=left| [[Robērs Marks]] ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 
|-
|align=left| [[Žans Telefers]] ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 
|}

; H grupa
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Piezīmes
|- bgcolor=bbf3bb
| 1 ||align=left| [[Andrē Marī Rabels]] ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || {{abbr|Q|Kvalifikācija ceturtdaļfinālam}}
|- bgcolor=bbf3bb
| 2 ||align=left| [[Džosija Boudens]] ||align=left| {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || {{abbr|Q|Kvalifikācija ceturtdaļfinālam}}
|-
|rowspan=4 align=center| 3/6 ||align=left| de Lastiks ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 
|-
|align=left| [[Žoržs Leruā]] ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 
|-
|align=left| Millers ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 
|-
|align=left| [[Ivans, Vikonts d'Ualē]] ||align=left| {{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}}&lt;ref name=Oyley&gt;d'Ualē vēsturiski tika uzskatīts par francūzi, taču viņš ir Parīzē dzīvojošs amerikānis. Mūsdienu avoti, piemēram, ''Olympedia'', uzskata, ka viņš pārstāvēja par ASV.&lt;/ref&gt; || 
|}

; I grupa
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Piezīmes
|- bgcolor=bbf3bb
| 1 ||align=left| [[Rišārs Volless]] ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || {{abbr|Q|Kvalifikācija ceturtdaļfinālam}}
|- bgcolor=bbf3bb
| 2 ||align=left| [[Firiduns Malkoms]] ||align=left| {{ValstsOS|IRI|1900. gada vasaras}} || {{abbr|Q|Kvalifikācija ceturtdaļfinālam}}
|-
|rowspan=4 align=center| 3/6 ||align=left| [[Žozefs, Karamanas—Šimē princis]] ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 
|-
|align=left| de Lagardjērs ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 
|-
|align=left| [[Žoržs Redeils]] ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 
|-
|align=left| [[Žozefs Senā]] ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 
|}

; J grupa
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Piezīmes
|- bgcolor=bbf3bb
| 1 ||align=left| [[Marsels Levī]] ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || {{abbr|Q|Kvalifikācija ceturtdaļfinālam}}
|- bgcolor=bbf3bb
| 2 ||align=left| [[Moriss Žē]] ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || {{abbr|Q|Kvalifikācija ceturtdaļfinālam}}
|-
|rowspan=4 align=center| 3/6 ||align=left| [[Anrī Delabords]] ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 
|-
|align=left| [[Adjutants Lemuāns (špaga)|Adjutants Lemuāns]] ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 
|-
|align=left| [[Čārlzs Ņūtons Robinsons]] ||align=left| {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || 
|-
|align=left| [[Andrē de Romilī]] ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 
|}

; K grupa
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Piezīmes
|- bgcolor=bbf3bb
| 1 ||align=left| [[Džuzepe Džurato]] ||align=left| {{ValstsOS|ITA|1900. gada vasaras}} || {{abbr|Q|Kvalifikācija ceturtdaļfinālam}}
|- bgcolor=bbf3bb
| 2 ||align=left| [[Rauls Bido]] ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || {{abbr|Q|Kvalifikācija ceturtdaļfinālam}}
|-
|rowspan=4 align=center| 3/6 ||align=left| [[Klemāns de Buasjērs]] ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 
|-
|align=left| Fernandess ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 
|-
|align=left| [[Albērs Kaens]] ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 
|-
|align=left| de Turnabls ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 
|}

; L grupa
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Piezīmes
|- bgcolor=bbf3bb
| 1 ||align=left| [[Aleksandrs Gilmāns]] ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || {{abbr|Q|Kvalifikācija ceturtdaļfinālam}}
|- bgcolor=bbf3bb
| 2 ||align=left| [[Žaks Holcšuhs]] ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || {{abbr|Q|Kvalifikācija ceturtdaļfinālam}}
|-
| 3 ||align=left| Dikreijs ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 
|-
|rowspan=3 align=center| 4/6 ||align=left| Andreā ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 
|-
|align=left| Kostjesko ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 
|-
|align=left| [[Pauls Roberts]] ||align=left| {{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras}} || 
|}

; M grupa
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Piezīmes
|- bgcolor=bbf3bb
| 1 ||align=left| [[Leons Sē]] ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || {{abbr|Q|Kvalifikācija ceturtdaļfinālam}}
|- bgcolor=bbf3bb
| 2 ||align=left| [[Francisko Kamē]] ||align=left| {{ValstsOS|ARG|1900. gada vasaras}} || {{abbr|Q|Kvalifikācija ceturtdaļfinālam}}
|-
|rowspan=4 align=center| 3/6 ||align=left| [[Karloss de Kandamo]] ||align=left| {{ValstsOS|PER|1900. gada vasaras}} || 
|-
|align=left| [[Maurisio Ponse de Leons]] ||align=left| {{ValstsOS|ESP|1900. gada vasaras}} || 
|-
|align=left| de Mess ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 
|-
|align=left| [[Žozefs Rodrigess]] ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 
|}

; N grupa
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Piezīmes
|- bgcolor=bbf3bb
| 1 ||align=left| [[Anrī Ebrārs de Vilnēvs]] ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || {{abbr|Q|Kvalifikācija ceturtdaļfinālam}}
|- bgcolor=bbf3bb
| 2 ||align=left| [[Alfonss Mokē]] ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || {{abbr|Q|Kvalifikācija ceturtdaļfinālam}}
|-
|rowspan=5 align=center| 3/7 ||align=left| de Kazenovs ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 
|-
|align=left| [[Renē Žils Tions de la Šoms]] ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 
|-
|align=left| de Pradinē ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 
|-
|align=left| Prospērs ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 
|-
|align=left| [[Pjērs Rozenbaums]] ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 
|}

; O grupa
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Piezīmes
|- bgcolor=bbf3bb
| 1 ||align=left| [[Luijs Perrē]] ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || {{abbr|Q|Kvalifikācija ceturtdaļfinālam}}
|- bgcolor=bbf3bb
| 2 ||align=left| [[Ermans Žoržs Beržē]] ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || {{abbr|Q|Kvalifikācija ceturtdaļfinālam}}&lt;ref&gt;Ermans Žoržs Beržē jau piedalījās pirmajā kārtā, taču zaudēja un ieguva otro iespēju turpināt&lt;/ref&gt;
|-
|rowspan=4 align=center| 3/6 ||align=left| [[Luijs Bastjēns]] ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 
|-
|align=left| [[Stans Fransuā]] ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 
|-
|align=left| Peberē ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 
|-
|align=left| Prero ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 
|}

; P grupa
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Piezīmes
|- bgcolor=bbf3bb
| 1 ||align=left| [[Toni Smē]] ||align=left| {{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || {{abbr|Q|Kvalifikācija ceturtdaļfinālam}}
|- bgcolor=bbf3bb
| 2 ||align=left| [[Anrī Žans Debū]] ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || {{abbr|Q|Kvalifikācija ceturtdaļfinālam}}
|-
|rowspan=5 align=center| 3/7 ||align=left| [[Gastons Ahils]] ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 
|-
|align=left| Diklo ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 
|-
|align=left| [[Džūnio Fedregīni]] ||align=left| {{ValstsOS|ITA|1900. gada vasaras}} || 
|-
|align=left| Fišo ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 
|-
|align=left| Vēbers ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 
|}

; Q grupa
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Piezīmes
|- bgcolor=bbf3bb
| 1 ||align=left| [[Adriēns Gijons]] ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || {{abbr|Q|Kvalifikācija ceturtdaļfinālam}}
|- bgcolor=bbf3bb
| 2 ||align=left| [[Žans Andrē Ilerē]] ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || {{abbr|Q|Kvalifikācija ceturtdaļfinālam}}
|-
|rowspan=4 align=center| 3/6 ||align=left| Delprā ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 
|-
|align=left| Lafontēns ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 
|-
|align=left| [[Ādolfs Tomegē]] ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 
|-
|align=left| de Vārs ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 
|}
{{colend}}

=== Ceturtdaļfināli ===
Trīs no paukotājiem, kuri bija kvalificējušies ceturdaļfinālam, [[Moriss Žē]], [[Andrē Marī Rabels]] un [[Žans Žozefs Reno]], izstājās pirms ceturdaļfināla.

{{Color box|#bbf3bb|Q |border=darkgray}} — kvalifikācija nākamajai kārtai
{{colbegin|2}}
; A ceturtdaļfināls
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Piezīmes
|- bgcolor=bbf3bb
| 1 ||align=left| [[Žans Dreifuss]] ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || {{abbr|Q|Kvalificējās pusfinālam}}
|- bgcolor=bbf3bb
| 2 ||align=left| [[Anrī Plommē]] ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || {{abbr|Q|Kvalificējās pusfinālam}}
|- bgcolor=bbf3bb
| 3 ||align=left| [[Marsels Levī]] ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || {{abbr|Q|Kvalificējās pusfinālam}}
|-
|rowspan=3 align=center| 4/6 ||align=left| [[Žans Andrē Ilerē]] ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 
|-
|align=left| [[Alfonss Mokē]] ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 
|-
|align=left| [[Žils Rofe]] ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 
|}

; B ceturtdaļfināls
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Piezīmes
|- bgcolor=bbf3bb
| 1 ||align=left| [[Rišārs Volless]] ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || {{abbr|Q|Kvalificējās pusfinālam}}
|- bgcolor=bbf3bb
| 2 ||align=left| [[Elī de Lastūrs]] ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || {{abbr|Q|Kvalificējās pusfinālam}}
|- bgcolor=bbf3bb
| 3 ||align=left| [[Žoržs de la Falēzs]] ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || {{abbr|Q|Kvalificējās pusfinālam}}
|-
|rowspan=3 align=center| 4/6 ||align=left| [[Džosija Boudens]] ||align=left| {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || 
|-
|align=left| [[Aleksandrs Gilmāns]] ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 
|-
|align=left| [[Leons Tjēbo]] ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 
|}

; C ceturtdaļfināls
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Piezīmes
|- bgcolor=bbf3bb
| 1 ||align=left| [[Edmons Volless]] ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || {{abbr|Q|Kvalificējās pusfinālam}}
|- bgcolor=bbf3bb
| 2 ||align=left| [[Francisko Kamē]] ||align=left| {{ValstsOS|ARG|1900. gada vasaras}} || {{abbr|Q|Kvalificējās pusfinālam}}
|- bgcolor=bbf3bb
| 3 ||align=left| [[Žils de Pradēls]] ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || {{abbr|Q|Kvalificējās pusfinālam}}
|-
|rowspan=3 align=center| 4/6 ||align=left| [[Rauls Bido]] ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 
|-
|align=left| [[Toni Smē]] ||align=left| {{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || 
|-
|align=left| [[Anrī Ebrārs de Vilnēvs]] ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 
|}

; D ceturtdaļfināls
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Piezīmes
|- bgcolor=bbf3bb
| 1 ||align=left| [[Gastons Alibērs]] ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || {{abbr|Q|Kvalificējās pusfinālam}}
|- bgcolor=bbf3bb
| 2 ||align=left| [[Leons Sē]] ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || {{abbr|Q|Kvalificējās pusfinālam}}
|- bgcolor=bbf3bb
| 3 ||align=left| [[Ramons Fonsts]] ||align=left| {{ValstsOS|CUB|1900. gada vasaras}} || {{abbr|Q|Kvalificējās pusfinālam}}
|-
|rowspan=3 align=center| 4/6 ||align=left| [[Ermans Žoržs Beržē]] ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 
|-
|align=left| [[Džuzepe Džurato]] ||align=left| {{ValstsOS|ITA|1900. gada vasaras}} || 
|-
|align=left| [[Firiduns Malkoms]] ||align=left| {{ValstsOS|IRI|1900. gada vasaras}} || 
|}

; E ceturtdaļfināls
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Piezīmes
|- bgcolor=bbf3bb
| 1 ||align=left| [[Moriss Buadons]] ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || {{abbr|Q|Kvalificējās pusfinālam}}
|- bgcolor=bbf3bb
| 2 ||align=left| [[Luijs Perrē]] ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || {{abbr|Q|Kvalificējās pusfinālam}}
|- bgcolor=bbf3bb
| 3 ||align=left| [[Žozefs Marī Rozē]] ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || {{abbr|Q|Kvalificējās pusfinālam}}
|-
|rowspan=3 align=center| 4/6 ||align=left| [[Anrī Žans Debū]] ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 
|-
|align=left| [[Eduārs Fušjē]] ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 
|-
|align=left| [[Adriēns Gijons]] ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 
|}

; F ceturtdaļfināls
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Piezīmes
|- bgcolor=bbf3bb
| 1 ||align=left| [[Žaks Holcšuhs]] ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || {{abbr|Q|Kvalificējās pusfinālam}}
|- bgcolor=bbf3bb
| 2 ||align=left| [[Leons Tjēbo]] ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || {{abbr|Q|Kvalificējās pusfinālam}}
|- bgcolor=bbf3bb
| 3 ||align=left| [[Aleksandrs Gilmāns]] ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || {{abbr|Q|Kvalificējās pusfinālam}}
|-
| 4/5 ||colspan=2| ''2 nezināmi paukotāji''&lt;ref&gt;Startēja divi paukotāji, kuri iepriekš bija zaudējuši A—E ceturtdaļfinālu sacensībās.&lt;/ref&gt; || 
|}
{{colend}}

=== Pusfināls ===
{{Color box|#bbf3bb|Q |border=darkgray}} — kvalifikācija nākamajai kārtai
{{colbegin|3}}

; A pusfināls
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Piezīmes
|- bgcolor=bbf3bb
| 1 ||align=left| [[Gastons Alibērs]] ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || {{abbr|Q|Kvalificējās finālam}}
|- bgcolor=bbf3bb
| 2 ||align=left| [[Anrī Plommē]] ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || {{abbr|Q|Kvalificējās finālam}}
|- bgcolor=bbf3bb
| 3 ||align=left| [[Leons Sē]] ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || {{abbr|Q|Kvalificējās finālam}}
|-
|rowspan=3 align=center| 4/6 ||align=left| [[Elī de Lastūrs]] ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 
|-
|align=left| [[Žaks Holcšuhs]] ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 
|-
|align=left| [[Žozefs Marī Rozē]] ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 
|}

; B pusfināls
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Piezīmes
|- bgcolor=bbf3bb
| 1 ||align=left| [[Žoržs de la Falēzs]] ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || {{abbr|Q|Kvalificējās finālam}}
|- bgcolor=bbf3bb
| 2 ||align=left| [[Luijs Perrē]] ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || {{abbr|Q|Kvalificējās finālam}}
|- bgcolor=bbf3bb
| 3 ||align=left| [[Francisko Kamē]] ||align=left| {{ValstsOS|ARG|1900. gada vasaras}} || {{abbr|Q|Kvalificējās finālam}}
|-
|rowspan=3 align=center| 4/6 ||align=left| [[Moriss Buadons]] ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 
|-
|align=left| [[Žans Dreifuss]] ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 
|-
|align=left| [[Žils de Pradēls]] ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 
|}

; C pusfināls
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Piezīmes
|- bgcolor=bbf3bb
| 1 ||align=left| [[Leons Tjēbo]] ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || {{abbr|Q|Kvalificējās finālam}}
|- bgcolor=bbf3bb
| 2 ||align=left| [[Edmons Volless]] ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || {{abbr|Q|Kvalificējās finālam}}
|- bgcolor=bbf3bb
| 3 ||align=left| [[Ramons Fonsts]] ||align=left| {{ValstsOS|CUB|1900. gada vasaras}} || {{abbr|Q|Kvalificējās finālam}}
|-
|rowspan=3 align=center| 4/6 ||align=left| [[Aleksandrs Gilmāns]] ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 
|-
|align=left| [[Marsels Levī]] ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 
|-
|align=left| [[Rišārs Volless]] ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 
|}
{{colend}}

=== Fināls ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Uzvaras !! Zaudējumi
|-
| {{gold01}} ||align=left| [[Ramons Fonsts]] ||align=left| {{ValstsOS|CUB|1900. gada vasaras}} || 4 || 2
|-
| {{silver02}} ||align=left| [[Luijs Perrē]] ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 4 || 1
|-
| {{bronze03}} ||align=left| [[Leons Sē]] ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 3 || 2
|-
| 4 ||align=left| [[Žoržs de la Falēzs]] ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 3 || 3
|-
| 5 ||align=left| [[Francisko Kamē]] ||align=left| {{ValstsOS|ARG|1900. gada vasaras}} || 2 || 3
|-
| 6 ||align=left| [[Edmons Volless]] ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 2 || 4
|-
| 7 ||align=left| [[Gastons Alibērs]] ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 2 || 3
|-
| 8 ||align=left| [[Leons Tjēbo]] ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 2 || 4
|-
| 9 ||align=left| [[Anrī Plommē]] ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 0 || 6
|}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==
{{pamatraksts|Paukotāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

Disciplīnā startēja 103 sportisti no 11 valstīm. Tā kā disciplīna tika aizvadīta pirmoreiz, visas valstis tajā startēja pirmoreiz.

''Iekavās uzrādīts sportistu skaits no valsts.''
{{colbegin|3}}
* {{flagIOC|ARG|1900. gada vasaras|1}}
* {{flagIOC|USA|1900. gada vasaras|1}}
* {{flagIOC|BEL|1900. gada vasaras|1}}
* {{flagIOC|FRA|1900. gada vasaras|90}}
* {{flagIOC|IRN|1900. gada vasaras|1}}
* {{flagIOC|ITA|1900. gada vasaras|3}}
* {{flagIOC|CUB|1900. gada vasaras|1}}
* {{flagIOC|GBR|1900. gada vasaras|2}}
* {{flagIOC|PER|1900. gada vasaras|1}}
* {{flagIOC|ESP|1900. gada vasaras|1}}
* {{flagIOC|SUI|1900. gada vasaras|1}}
{{colend}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200417082659/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/FEN/mens-epee-individual.html Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — špaga vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/results/72112 Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — špaga vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}}
* [https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/fencing/epee-individual-men Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — špaga vīriešiem (''Olympics'')] {{en}}
* De Wael, Herman. ''Herman's Full Olympians'': &quot;Fencing 1900&quot;.  Accessed 21 January 2006. Available electronically at [http://users.skynet.be/hermandw/olymp/fen1900.html] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160303202842/http://users.skynet.be/hermandw/olymp/fen1900.html |date={{dat|2016|03|03||bez}} }}.
* {{grāmatas atsauce | author = Mallon, Bill | year = 1998 | title = The 1900 Olympic Games, Results for All Competitors in All Events, with Commentary | publisher = McFarland &amp; Company, Inc., Publishers | location = Jefferson, North Carolina | isbn = 0-7864-0378-0 | url = https://archive.org/details/1900olympicgames00mall }}

{{Paukošana ar špagu olimpiskajās spēlēs}}
{{Olimpiskie čempioni paukošanā — špaga vīriešiem}}

[[Kategorija:Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Špaga]]</text>
      <sha1>6oqu61czplqgvg1rksrs16hr7l1m7y4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens vīriešiem</title>
    <ns>0</ns>
    <id>509926</id>
    <revision>
      <id>3662369</id>
      <parentid>3642819</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T18:48:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Pusfināli */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14391" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
|event =       Paukošana ar zobenu vīriešiem
|games =       1900. gada Vasaras
|image =       
|image_size =  
|caption = 
|venue =       {{vieta|Francija|Parīze|Tilerī dārzs}}
|date =        1900. gada 19. — 25. jūnijs
|competitors = 23
|nations =     7
|gold=         [[Žoržs de la Falēzs]]
|goldNOC =     FRA
|silver=       [[Leons Tjēbo]]
|silverNOC =   FRA
|bronze =      [[Zīgfrīds Flešs]]
|bronzeNOC =   AUT
|win_value=    
|prev =        [[Paukošana 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens vīriešiem|1896 Atēnas]]
|next =        [[Paukošana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens vīriešiem|1904 Sentluisa]]
}}
{{Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

'''Paukošana ar zobenu vīriešiem''' bija viena no septiņām [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|paukošanas]] disciplīnām, kas tika aizvadīta [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], [[Parīze|Parīzē]]. Sacensības tika aizvadītas no 1900. gada 19. līdz 25. jūnijam, 19. un 20. jūnijā tika aizvadīti ceturtdaļfināli, 22. jūnijā notika pusfināli, bet 25. jūnijā notika fināla sacensības. Tās notika [[Tilerī dārzs|Tilerī dārzā]], [[Parīze|Parīzē]] un tajā kopā startēja [[paukotāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|23 sportisti]] no 7 valstīm.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/FEN/mens-sabre-individual.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417083040/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/FEN/mens-sabre-individual.html |work=Sports Reference |archive-date=2022. gada 23. aprīlis |title=Fencing at the 1900 Paris Summer Games: Men's Sabre, Individual |accessdate=2022. gada 23. aprīlis}}&lt;/ref&gt;

Zelta medaļu šajā disciplīnā ieguva [[Francija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Francijas]] paukotājs [[Žoržs de la Falēzs]], sudraba medaļu ieguva arī francūzis [[Leons Tjēbo]], savukārt bronzas medaļu ieguva [[Austrija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Austrijas]] paukotājs [[Zīgfrīds Flešs]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/fencing/sabre-individual-men |title=Paris 1900 Fencing: sabre individual men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2022. gada 31. marts}}&lt;/ref&gt; Visām valstīm šī bija pirmās olimpiskās medaļas šajās disciplīnās.

== Sacensību formāts ==
Disciplīnā tika izmantots trīs kārtu formāts: ceturtdaļfināls, pusfināls un fināls. Katrā raundā tika izmantota apļa spēle, kurā tika ieskaitīti faktiskie rezultāti. Sacensībās tika izmantoti standarta zobenu noteikumi, izņemot to, ka mērķa zona bija viss ķermenis (nevis ierobežots virs vidukļa).&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/72143 |title=Fencing at the 1900. gada vasaras Olympics: Sabre, Individual, Men |work=Olympedia |accessdate=2022. gada 23. aprīlis}}&lt;/ref&gt;

Ceturtdaļfinālā startēja visi 23 paukotāji, kuri bija sadalīti 4 grupās, pa 5 vai 6 paukotājiem katrā. Katras grupas četri labākie paukotāji kvalificējās pusfinālam. Pusfinālā startēja 16 paukotāji, kuri tika sadalīti divās grupās, katrā pa 8 paukotājiem. Finālam kvalificējās no katras grupas četri labākie paukotāji. Fināla sacensībās startēja 8 paukotāji.

== Sacensību kalendārs ==
{{Color box|#97DEFF| ¼ |border=darkgray}} — ceturtdaļfināls; {{Color box|#bbf3bb| ½ |border=darkgray}} — pusfināls; {{Color box|#FFDF80| '''F''' |border=darkgray}} — fināls (medaļu izcīņa)

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:100%; text-align:center&quot;
|-
! colspan=27| Jūnijs
|-
! 1. &lt;br/&gt; (Pk.) !! 2. &lt;br/&gt; (Se.) !! 3. &lt;br/&gt; (Sv.) !! 4. &lt;br/&gt; (Pr.) !! 5. &lt;br/&gt; (Ot.) !! 6. &lt;br/&gt; (Tr.) !! 7. &lt;br/&gt; (Ce.) !! 8. &lt;br/&gt; (Pk.) !! 9. &lt;br/&gt; (Se.) !! 10.&lt;br/&gt; (Sv.) !! 11. &lt;br/&gt; (Pr.) !! 12. &lt;br/&gt; (Ot.) !! 13. &lt;br/&gt; (Tr.) !! 14. &lt;br/&gt; (Ce.) !! 15. &lt;br/&gt; (Pk.) !! 16. &lt;br/&gt; (Se.) !! 17. &lt;br/&gt; (Sv.) !! 18. &lt;br/&gt; (Pr.) !! 19. &lt;br/&gt; (Ot.) !! 20. &lt;br/&gt; (Tr.) !! 21. &lt;br/&gt; (Ce.) !! 22. &lt;br/&gt; (Pk.) !! 23. &lt;br/&gt; (Se.) !! 24.&lt;br/&gt; (Sv.) !! 25. &lt;br/&gt; (Pr.) !! 26. &lt;br/&gt; (Ot.) !! 27. &lt;br/&gt; (Tr.)
|-
| || || || || || || || || || || || || || || || || || || style=&quot;background-color:#97DEFF;&quot;|¼ || style=&quot;background-color:#97DEFF;&quot;|¼ || || style=&quot;background-color:#bbf3bb;&quot;|½ || || || style=&quot;background-color:#FFDF80;&quot;|'''F''' || ||
|}

== Medaļu ieguvēji ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; text-align:center&quot;
|-
| style=&quot;background:gold; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Zelts
| style=&quot;background:silver; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Sudrabs
| style=&quot;background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Bronza
|-
| [[Attēls:Le capitaine comte Georges de la Falaise, au sabre en 1900.jpg|90px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Žoržs de la Falēzs]]|FRA|1900. gada vasaras}}'''
| [[Attēls:Léon Thiébaut 1901.jpg|75px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Leons Tjēbo]]|FRA|1900. gada vasaras}}'''
| [[Attēls:Siegfried Friedrich Flesch 1902.jpg|90px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Zīgfrīds Flešs]]|AUT|1900. gada vasaras}}'''
|}

== Rezultāti ==
=== Ceturtdaļfināls ===
Diemžēl nav zināmi, kuri paukotāji startēja kurā grupā.

{{Color box|#bbf3bb|Q |border=darkgray}} — kvalifikācija nākamajai kārtai
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Paukotājs !! Valsts !! Piezīmes
|- bgcolor=bbf3bb
|align=left| [[Moriss Buadons]] ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || {{abbr|Q|Kvalificējās pusfinālam}}
|- bgcolor=bbf3bb
|align=left| [[Klemāns de Buasjērs]] ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || {{abbr|Q|Kvalificējās pusfinālam}}
|- bgcolor=bbf3bb
|align=left| [[Gastons Ditertrs]] ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || {{abbr|Q|Kvalificējās pusfinālam}}&lt;ref name=aizstājēji&gt;Gastons Ditertrs izstājās pēc ceturtdaļfināla, un viņa vietā pusfinālam kvalificēhās Staljāno. Līdzīgi pēc ceturtdaļfināla izstājās Leons Lekijē, viņa vietā pusfinālam kvalificējās Kazimirs Todoresku.&lt;/ref&gt;
|- bgcolor=bbf3bb
|align=left| [[Žoržs de la Falēzs]] ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || {{abbr|Q|Kvalificējās pusfinālam}}
|- bgcolor=bbf3bb
|align=left| [[Džūnio Fedredžīni]] ||align=left| {{ValstsOS|ITA|1900. gada vasaras}} || {{abbr|Q|Kvalificējās pusfinālam}}
|- bgcolor=bbf3bb
|align=left| [[Zīgfrīds Flešs]] ||align=left| {{ValstsOS|AUT|1900. gada vasaras}} || {{abbr|Q|Kvalificējās pusfinālam}}
|- bgcolor=bbf3bb
|align=left| [[Maurisio Ponse de Leons]] ||align=left| {{ValstsOS|ESP|1900. gada vasaras}} || {{abbr|Q|Kvalificējās pusfinālam}}
|- bgcolor=bbf3bb
|align=left| Haršteins ||align=left| {{ValstsOS|AUT|1900. gada vasaras}} || {{abbr|Q|Kvalificējās pusfinālam}}
|- bgcolor=bbf3bb
|align=left| [[Hugo Hohs]] ||align=left| {{ValstsOS|HUN|1900. gada vasaras}} || {{abbr|Q|Kvalificējās pusfinālam}}
|- bgcolor=bbf3bb
|align=left| [[Pjērs Žoržs Luijs d'Užē]] ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || {{abbr|Q|Kvalificējās pusfinālam}}
|- bgcolor=bbf3bb
|align=left| [[Ģula Ivāņi]] ||align=left| {{ValstsOS|HUN|1900. gada vasaras}} || {{abbr|Q|Kvalificējās pusfinālam}}
|- bgcolor=bbf3bb
|align=left| [[Leons Lekijē]] ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || {{abbr|Q|Kvalificējās pusfinālam}}&lt;ref name=aizstājēji/&gt;
|- bgcolor=bbf3bb
|align=left| [[Kamillo Millers]] ||align=left| {{ValstsOS|AUT|1900. gada vasaras}} || {{abbr|Q|Kvalificējās pusfinālam}}
|- bgcolor=bbf3bb
|align=left| [[Amons Riters fon Gregurihs]] ||align=left| {{ValstsOS|HUN|1900. gada vasaras}} || {{abbr|Q|Kvalificējās pusfinālam}}
|- bgcolor=bbf3bb
|align=left| [[Heinrihs fon Teners]] ||align=left| {{ValstsOS|AUT|1900. gada vasaras}} || {{abbr|Q|Kvalificējās pusfinālam}}
|- bgcolor=bbf3bb
|align=left| [[Leons Tjēbo]] ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || {{abbr|Q|Kvalificējās pusfinālam}}
|- bgcolor=ccf9cc
|align=left| Staljāno ||align=left| {{ValstsOS|ITA|1900. gada vasaras}} || {{abbr|q|Kvalificējās pusfinālam pēc rezerves}}&lt;ref name=aizstājēji/&gt;
|- bgcolor=ccf9cc
|align=left| [[Miklošs Todoresku]] ||align=left| {{ValstsOS|HUN|1900. gada vasaras}} || {{abbr|q|Kvalificējās pusfinālam pēc rezerves}}&lt;ref name=aizstājēji/&gt;
|-
|align=left| [[Fransuā de Bofa]] ||align=left| {{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras}} || 
|-
|align=left| [[Emīls Lafursāds-Kortīna]] ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 
|-
|align=left| [[Alfonss Šēne]] ||align=left| {{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || 
|-
|align=left| [[Kazimirs Semeleņs]] ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 
|-
|align=left| [[Fernāns Semeleņs]] ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 
|}

=== Pusfināls ===
{{Color box|#bbf3bb|Q |border=darkgray}} — kvalifikācija nākamajai kārtai
{{colbegin|2}}
; A pusfināls
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Piezīmes
|- bgcolor=bbf3bb
| 1 ||align=left| [[Ģula Ivāņi]] ||align=left| {{ValstsOS|HUN|1900. gada vasaras}} || {{abbr|Q|Kvalificējās finālam}}
|- bgcolor=bbf3bb
| 2 ||align=left| [[Kamillo Millers]] ||align=left| {{ValstsOS|AUT|1900. gada vasaras}} || {{abbr|Q|Kvalificējās finālam}}
|- bgcolor=bbf3bb
| 3 ||align=left| [[Zīgfrīds Flešs]] ||align=left| {{ValstsOS|AUT|1900. gada vasaras}} || {{abbr|Q|Kvalificējās finālam}}
|- bgcolor=bbf3bb
| 4 ||align=left| [[Žoržs de la Falēzs]] ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || {{abbr|Q|Kvalificējās finālam}}
|-
|align=center rowspan=4| 5/8 ||align=left| [[Moriss Buadons]] ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 
|-
|align=left| Haršteins ||align=left| {{ValstsOS|AUT|1900. gada vasaras}} || 
|-
|align=left| [[Pjērs Žoržs Luijs d'Užē]] ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 
|-
|align=left| [[Džūnio Fedredžīni]] ||align=left| {{ValstsOS|ITA|1900. gada vasaras}} || 
|}

; B pusfināls
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Piezīmes
|- bgcolor=bbf3bb
| 1 ||align=left| [[Amons Riters fon Gregurihs]] ||align=left| {{ValstsOS|HUN|1900. gada vasaras}} || {{abbr|Q|Kvalificējās finālam}}
|- bgcolor=bbf3bb
| 2 ||align=left| [[Heinrihs fon Tenners]] ||align=left| {{ValstsOS|AUT|1900. gada vasaras}} || {{abbr|Q|Kvalificējās finālam}}
|- bgcolor=bbf3bb
| 3 ||align=left| [[Klemāns de Buasjērs]] ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || {{abbr|Q|Kvalificējās finālam}}
|- bgcolor=bbf3bb
| 4 ||align=left| [[Leons Tjēbo]] ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || {{abbr|Q|Kvalificējās finālam}}
|-
|align=center rowspan=4| 5/8 ||align=left| [[Hugo Hohs]] ||align=left| {{ValstsOS|HUN|1900. gada vasaras}} || 
|-
|align=left| [[Maurisio Ponse de Leons]] ||align=left| {{ValstsOS|ESP|1900. gada vasaras}} || 
|-
|align=left| Staljāno ||align=left| {{ValstsOS|ITA|1900. gada vasaras}} || 
|-
|align=left| [[Miklošs Todoresku]] ||align=left| {{ValstsOS|HUN|1900. gada vasaras}} || 
|}
{{colend}}

=== Fināls ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Paukotājs !! Valsts !! Uzvaras !! Zaudējumi
|-
| {{gold01}} ||align=left| [[Žoržs de la Falēzs]] ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 6 || 1
|-
| {{silver02}} ||align=left| [[Leons Tjēbo]] ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 5 || 2
|-
| {{bronze03}} ||align=left| [[Zīgfrīds Flešs]] ||align=left| {{ValstsOS|AUT|1900. gada vasaras}} ||align=center|4 || 3
|-
| 4 ||align=left| [[Amons Riters fon Gregurihs]] ||align=left| {{ValstsOS|HUN|1900. gada vasaras}} || 4 || 3
|-
| 5 ||align=left| [[Ģula Ivāņi]] ||align=left| {{ValstsOS|HUN|1900. gada vasaras}} || 3 || 4
|-
| 6 ||align=left| [[Klemāns de Buasjērs]] ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 3 || 4
|-
| 7 ||align=left| [[Heinrihs fon Tenners]] ||align=left| {{ValstsOS|AUT|1900. gada vasaras}} || 2 || 5
|-
| 8 ||align=left| [[Kamillo Millers]] ||align=left| {{ValstsOS|AUT|1900. gada vasaras}} || 1 || 6
|}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==
{{pamatraksts|Paukotāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

Disciplīnā startēja 23 sportisti no 7 valstīm. Pirmo reizi šajā disciplīnā bija pārstāvēti Francijas, Itālijas, Spānijas, Šveices, Ungārijas un Vācijas sportisti.

''Iekavās uzrādīts sportistu skaits no valsts.''
{{colbegin|2}}
* {{flagIOC|AUT|1900. gada vasaras|4}}
* {{flagIOC|FRA|1900. gada vasaras|10}}
* {{flagIOC|ITA|1900. gada vasaras|2}}
* {{flagIOC|ESP|1900. gada vasaras|1}}
* {{flagIOC|SUI|1900. gada vasaras|1}}
* {{flagIOC|HUN|1900. gada vasaras|4}}
* {{flagIOC|GER|1900. gada vasaras|1}}
{{colend}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200417083040/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/FEN/mens-sabre-individual.html Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/results/72143 Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}}
* [https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/fencing/sabre-individual-men Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens vīriešiem (''Olympics'')] {{en}}
* De Wael, Herman. ''Herman's Full Olympians'': &quot;Fencing 1900&quot;.  Accessed 21 January 2006. Available electronically at [http://users.skynet.be/hermandw/olymp/fen1900.html] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160303202842/http://users.skynet.be/hermandw/olymp/fen1900.html |date={{dat|2016|03|03||bez}} }}.
* {{grāmatas atsauce | author = Mallon, Bill | year = 1998 | title = The 1900 Olympic Games, Results for All Competitors in All Events, with Commentary | publisher = McFarland &amp; Company, Inc., Publishers | location = Jefferson, North Carolina | isbn = 0-7864-0378-0 | url = https://archive.org/details/1900olympicgames00mall }}

{{Paukošana ar zobenu olimpiskajās spēlēs}}
{{Olimpiskie čempioni paukošanā — zobens vīriešiem}}

[[Kategorija:Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Zobens]]</text>
      <sha1>k8e86sadkbsrpkf07o2kha2qimbxp50</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens profesionāļiem, vīriešiem</title>
    <ns>0</ns>
    <id>510027</id>
    <revision>
      <id>3662361</id>
      <parentid>3642973</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T18:28:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Pusfināli */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14613" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
|event =       Paukošana ar zobenu profesionāļiem, vīriešiem
|games =       1900. gada Vasaras
|image =       
|image_size =  
|caption = 
|venue =       {{vieta|Francija|Parīze|Tilerī dārzs}}
|date =        1900. gada 23. — 27. jūnijs
|competitors = 27
|nations =     7
|gold=         [[Antonio Konte (paukotājs)|Antonio Konte]]
|goldNOC =     ITA
|silver=       [[Italo Santelli]]
|silverNOC =   ITA
|bronze =      [[Milans Neraličs]]
|bronzeNOC =   AUT
|win_value=    
|prev =        
|next =       
}}
{{Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

'''Paukošana ar zobenu profesionāļiem, vīriešiem''' bija viena no septiņām [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|paukošanas]] disciplīnām, kas tika aizvadīta [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], [[Parīze|Parīzē]]. Sacensības tika aizvadītas no 1900. gada 23. līdz 27. jūnijam, 23. jūnijā tika aizvadīti ceturtdaļfināli, 25. jūnijā notika pusfināli, bet 27. jūnijā notika fināla sacensības. Tās notika [[Tilerī dārzs|Tilerī dārzā]], [[Parīze|Parīzē]] un tajā kopā startēja [[paukotāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|27 sportisti]] no 7 valstīm.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/FEN/mens-sabre-masters-individual.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417082852/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/FEN/mens-sabre-masters-individual.html |work=Sports Reference |archive-date=2022. gada 24. aprīlis |title=Fencing at the 1900 Paris Summer Games: Men's Sabre, Masters, Individual |accessdate=2022. gada 24. aprīlis}}&lt;/ref&gt; Šī bija pirmā un vienīgā reize, kad tika aizvadīta šī disciplīna olimpisko spēļu vēsturē.

Olimpisko zelta medaļu izcīnīja [[Itālija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Itālijas]] paukotājs [[Antonio Konte (paukotājs)|Antonio Konte]]. Sudraba nedaļu arī izcīnīja Itālijas paukotājs [[Italo Santelli]], savukārt bronzas medaļu ieguva [[Austrija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Austrijas]] paukotājs [[Milans Neraličs]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/fencing/sabre-masters-men |title=Paris 1900 Fencing: sabre masters men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2022. gada 31. marts}}&lt;/ref&gt;

== Sacensību formāts ==
Disciplīnā tika izmantots trīs kārtu formāts: ceturtdaļfināls, pusfināls un fināls. Katra no kārtām sastāvēja no grupu turnīra. Ceturtdaļfinālā startēja 27 paukotāji, kuri bija sadalīti 4 grupās, katrā pa 6 vai 7 paukotājiem. Nākamajā kārtā, pusfinālā, iekļuva katras grupas četri labākie paukotāji. Pusfinālā startēja 16 paukotāji, kuri bija iedalīti 2 grupās, katrā pa 8 paukotājiem. No katras šīs grupas finālam kvalificējās 4 labākie paukotāji. Fināla kārtā kopā startēja 8 paukotāji.

== Sacensību kalendārs ==
{{Color box|#97DEFF| ¼ |border=darkgray}} — ceturtdaļfināls; {{Color box|#bbf3bb| ½ |border=darkgray}} — pusfināls; {{Color box|#FFDF80| '''F''' |border=darkgray}} — fināls (medaļu izcīņa)
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:100%; text-align:center&quot;
|-
! colspan=27| Jūnijs
|-
! 1. &lt;br/&gt; (Pk.) !! 2. &lt;br/&gt; (Se.) !! 3. &lt;br/&gt; (Sv.) !! 4. &lt;br/&gt; (Pr.) !! 5. &lt;br/&gt; (Ot.) !! 6. &lt;br/&gt; (Tr.) !! 7. &lt;br/&gt; (Ce.) !! 8. &lt;br/&gt; (Pk.) !! 9. &lt;br/&gt; (Se.) !! 10.&lt;br/&gt; (Sv.) !! 11. &lt;br/&gt; (Pr.) !! 12. &lt;br/&gt; (Ot.) !! 13. &lt;br/&gt; (Tr.) !! 14. &lt;br/&gt; (Ce.) !! 15. &lt;br/&gt; (Pk.) !! 16. &lt;br/&gt; (Se.) !! 17. &lt;br/&gt; (Sv.) !! 18. &lt;br/&gt; (Pr.) !! 19. &lt;br/&gt; (Ot.) !! 20. &lt;br/&gt; (Tr.) !! 21. &lt;br/&gt; (Ce.) !! 22. &lt;br/&gt; (Pk.) !! 23. &lt;br/&gt; (Se.) !! 24.&lt;br/&gt; (Sv.) !! 25. &lt;br/&gt; (Pr.) !! 26. &lt;br/&gt; (Ot.) !! 27. &lt;br/&gt; (Tr.)
|-
| || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || style=&quot;background-color:#97DEFF;&quot;|¼ || || style=&quot;background-color:#bbf3bb;&quot;|½ || || style=&quot;background-color:#FFDF80;&quot;|'''F''' 
|}

== Medaļu ieguvēji ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; text-align:center&quot;
|-
| style=&quot;background:gold; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Zelts
| style=&quot;background:silver; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Sudrabs
| style=&quot;background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Bronza
|-
| [[Attēls:A. Conte 1900.jpg|60px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Antonio Konte (paukotājs)|Antonio Konte]]|ITA|1900. gada vasaras}}'''
| [[Attēls:ItaloSantelli1896.jpg|95px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Italo Santelli]]|ITA|1900. gada vasaras}}'''
| [[Attēls:Milan Neralic Bronze medal winner in the Master's sabre at 1900 Summer Olympics.jpg|90px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Milans Neraličs]]|AUT|1900. gada vasaras}}'''
|}

== Rezultāti ==
=== Ceturtdaļfināls ===
Diemžēl nav zināmi, kuri paukotāji startēja kurā grupā.

{{Color box|#bbf3bb|Q |border=darkgray}} — kvalifikācija nākamajai kārtai
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Paukotājs !! Valsts !! Piezīmes
|- bgcolor=bbf3bb
|- bgcolor=bbf3bb
|align=left| [[Ksavjē Ančeti]] ||align=left| {{flagIOC|FRA|1900. gada vasaras}} || {{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}
|- bgcolor=bbf3bb
|align=left| [[Fransuā Brins-Bisons]] ||align=left| {{flagIOC|FRA|1900. gada vasaras}} || {{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}
|- bgcolor=bbf3bb
|align=left| Kamjē ||align=left| {{flagIOC|FRA|1900. gada vasaras}} || {{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}
|- bgcolor=bbf3bb
|align=left| [[Aleksandrs Šantelā]] ||align=left| {{flagIOC|FRA|1900. gada vasaras}} || {{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}
|- bgcolor=bbf3bb
|align=left| [[Šarls Klapjē]] ||align=left| {{flagIOC|FRA|1900. gada vasaras}} || {{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}
|- bgcolor=bbf3bb
|align=left| [[Antonio Konte (paukotājs)|Antonio Konte]] ||align=left| {{flagIOC|ITA|1900. gada vasaras}} || {{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}
|- bgcolor=bbf3bb
|align=left| [[Fransuā Delibē]] ||align=left| {{flagIOC|FRA|1900. gada vasaras}} || {{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}
|- bgcolor=bbf3bb
|align=left| Ebrāns ||align=left| {{flagIOC|BEL|1900. gada vasaras}} || {{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}
|- bgcolor=bbf3bb
|align=left| [[Lajošs Horvāts]] ||align=left| {{flagIOC|HUN|1900. gada vasaras}} || {{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}
|- bgcolor=bbf3bb
|align=left| [[Julians Mišo]] ||align=left| {{flagIOC|RU1|1900. gada vasaras}} || {{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}
|- bgcolor=bbf3bb
|align=left| [[Luijs Midelērs]] ||align=left| {{flagIOC|FRA|1900. gada vasaras}} || {{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}
|- bgcolor=bbf3bb
|align=left| [[Milans Neraličs]] ||align=left| {{flagIOC|AUT|1900. gada vasaras}} || {{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}
|- bgcolor=bbf3bb
|align=left| [[Žoržs Pino]] ||align=left| {{flagIOC|FRA|1900. gada vasaras}} || {{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}
|- bgcolor=bbf3bb
|align=left| [[Italo Santelli]] ||align=left| {{flagIOC|ITA|1900. gada vasaras}} || {{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}
|- bgcolor=bbf3bb
|align=left| [[Oracio Santelli]] ||align=left| {{flagIOC|ITA|1900. gada vasaras}} || {{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}
|- bgcolor=bbf3bb
|align=left| [[Petro Zakovorots]] ||align=left| {{flagIOC|RU1|1900. gada vasaras}} || {{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}
|-
|align=left| [[Lū Alesandri]] ||align=left| {{flagIOC|FRA|1900. gada vasaras}} || 
|-
|align=left| Ofors ||align=left| {{flagIOC|FRA|1900. gada vasaras}} || 
|-
|align=left| [[Šarls Bersēns]] ||align=left| {{flagIOC|FRA|1900. gada vasaras}} || 
|-
|align=left| [[Anrī Kokelēns]] ||align=left| {{flagIOC|FRA|1900. gada vasaras}} || 
|-
|align=left| Dambremā ||align=left| {{flagIOC|FRA|1900. gada vasaras}} || 
|-
|align=left| [[Vinsents Daržēns]] ||align=left| {{flagIOC|FRA|1900. gada vasaras}} || 
|-
|align=left| [[Anrī Delamēds]] ||align=left| {{flagIOC|FRA|1900. gada vasaras}} || 
|-
|align=left| [[Mārtons Endrēdi]] ||align=left| {{flagIOC|HUN|1900. gada vasaras}} || 
|-
|align=left| Flao ||align=left| {{flagIOC|FRA|1900. gada vasaras}} || 
|-
|align=left| [[Marī Žozefs Gabriels]] ||align=left| {{flagIOC|FRA|1900. gada vasaras}} || 
|-
|align=left| [[Oto Šēnfelds]] ||align=left| {{flagIOC|USA|1900. gada vasaras}} || 
|}

=== Pusfināls ===
{{Color box|#bbf3bb|Q |border=darkgray}} — kvalifikācija nākamajai kārtai
{{colbegin|2}}
; A pusfināls
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Uzvaras !! Zaudējumi !! Piezīmes
|- bgcolor=bbf3bb
| 1 ||align=left| [[Antonio Konte (paukotājs)|Antonio Konte]] ||align=left| {{flagIOC|ITA|1900. gada vasaras}} || 6 || 1 || {{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}
|- bgcolor=bbf3bb
| 2 ||align=left| Ebrāns ||align=left| {{flagIOC|BEL|1900. gada vasaras}} || 5 || 2 || {{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}
|- bgcolor=bbf3bb
| 3 ||align=left| [[Fransuā Delibē]] ||align=left| {{flagIOC|FRA|1900. gada vasaras}} || 5 || 2 || {{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}
|- bgcolor=bbf3bb
| 4 ||align=left| [[Milans Neraličs]] ||align=left| {{flagIOC|AUT|1900. gada vasaras}} || 5 || 2 || {{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}
|-
| 5 ||align=left| [[Lajošs Horvāts]] ||align=left| {{flagIOC|HUN|1900. gada vasaras}} || 3 || 4 || 
|-
| 6 ||align=left| [[Fransuā Brins-Bisons]] ||align=left| {{flagIOC|FRA|1900. gada vasaras}} || 1 || 6 || 
|-
| 7 ||align=left| [[Šarls Klapjē]] ||align=left| {{flagIOC|FRA|1900. gada vasaras}} || 0 || 7 || 
|-
| 8 ||align=left| [[Oracio Santelli]] ||align=left| {{flagIOC|ITA|1900. gada vasaras}} || 3 || 4 ||  
|}

; B pusfināls
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Uzvaras !! Zaudējumi !! Piezīmes
|- bgcolor=bbf3bb
| 1 ||align=left| [[Italo Santelli]] ||align=left| {{flagIOC|ITA|1900. gada vasaras}} || 6 || 1 || {{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}
|- bgcolor=bbf3bb
| 2 ||align=left| [[Julians Mišo]] ||align=left| {{flagIOC|RU1|1900. gada vasaras}} || 6 || 1 || {{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}
|- bgcolor=bbf3bb
| 3 ||align=left| [[Petro Zakovorots]] ||align=left| {{flagIOC|RU1|1900. gada vasaras}} || 5 || 2 || {{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}
|- bgcolor=bbf3bb
| 4 ||align=left| [[Ksavjē Ančeti]] ||align=left| {{flagIOC|FRA|1900. gada vasaras}} || 4 || 3 || {{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}
|-
| 5 ||align=left| [[Aleksandrs Šantelā]] ||align=left| {{flagIOC|FRA|1900. gada vasaras}} || 3 || 4 || 
|-
| 6 ||align=left| [[Žoržs Pino]] ||align=left| {{flagIOC|FRA|1900. gada vasaras}} || 2 || 5 || 
|-
| 7 ||align=left| Kamjē ||align=left| {{flagIOC|FRA|1900. gada vasaras}} || 2 || 5 || 
|-
| 8 ||align=left| [[Luijs Midelērs]] ||align=left| {{flagIOC|FRA|1900. gada vasaras}} || 0 || 7 ||  
|}
{{colend}}

=== Fināls ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Paukotājs !! Valsts !! Uzvaras !! Zaudējumi
|-
| {{gold01}} ||align=left| [[Antonio Konte (paukotājs)|Antonio Konte]] ||align=left| {{flagIOC|ITA|1900. gada vasaras}} || 7 || 0
|-
| {{silver02}} ||align=left| [[Italo Santelli]] ||align=left| {{flagIOC|ITA|1900. gada vasaras}} || 6 || 1
|-
| {{bronze03}} ||align=left| [[Milans Neraličs]] ||align=left| {{flagIOC|AUT|1900. gada vasaras}} || 4 || 3
|-
|rowspan=2| 4 ||align=left| [[Fransuā Delibē]] ||align=left| {{flagIOC|FRA|1900. gada vasaras}} || 3 || 4
|-
|align=left| [[Julians Mišo]] ||align=left| {{flagIOC|RU1|1900. gada vasaras}} || 3 || 4
|-
|rowspan=2| 6 ||align=left| [[Ksavjē Ančeti]] ||align=left| {{flagIOC|FRA|1900. gada vasaras}} || 2 || 5
|-
|align=left| [[Petro Zakovorots]] ||align=left| {{flagIOC|RU1|1900. gada vasaras}} || 2 || 5
|-
| 8 ||align=left| Ebrāns ||align=left| {{flagIOC|BEL|1900. gada vasaras}} || 1 || 6
|}

; Atkārtotā cīņa par 4. un 5. vietu

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Paukotājs !! Valsts !! Uzvaras !! Zaudējumi
|-
| 4 ||align=left| [[Fransuā Delibē]] ||align=left| {{flagIOC|FRA|1900. gada vasaras}} || 1 || 0
|-
| 5 ||align=left| [[Julians Mišo]] ||align=left| {{flagIOC|RU1|1900. gada vasaras}} || 0 || 1
|}

; Atkārtotā cīņa par 6. un 7. vietu

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Paukotājs !! Valsts !! Uzvaras !! Zaudējumi
|-
| 6 ||align=left| [[Ksavjē Ančeti]] ||align=left| {{flagIOC|FRA|1900. gada vasaras}} || 1 || 0
|-
| 7 ||align=left| [[Petro Zakovorots]] ||align=left| {{flagIOC|RU1|1900. gada vasaras}} || 0 || 1
|}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==
{{pamatraksts|Paukotāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

Disciplīnā startēja 27 sportisti no 7 valstīm. Visas valstis pirmo reizi startēja šajā disciplīnā.

''Iekavās uzrādīts sportistu skaits no valsts.''
{{colbegin|2}}
* {{flagIOC|USA|1900. gada vasaras|1}}
* {{flagIOC|AUT|1900. gada vasaras|1}}
* {{flagIOC|BEL|1900. gada vasaras|1}}
* {{flagIOC|FRA|1900. gada vasaras|12}}
* {{flagIOC|ITA|1900. gada vasaras|4}}
* {{flagIOC|RU1|1900. gada vasaras|2}}
* {{flagIOC|HUN|1900. gada vasaras|2}}
{{colend}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200417082852/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/FEN/mens-sabre-masters-individual.html Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens profesionāļiem, vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/results/72230 Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens profesionāļiem, vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}}
* [https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/fencing/sabre-masters-men Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens profesionāļiem, vīriešiem (''Olympics'')] {{en}}
* De Wael, Herman. ''Herman's Full Olympians'': &quot;Fencing 1900&quot;.  Accessed 21 January 2006. Available electronically at [http://users.skynet.be/hermandw/olymp/fen1900.html] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160303202842/http://users.skynet.be/hermandw/olymp/fen1900.html |date={{dat|2016|03|03||bez}} }}.
* {{grāmatas atsauce | author = Mallon, Bill | year = 1998 | title = The 1900 Olympic Games, Results for All Competitors in All Events, with Commentary | publisher = McFarland &amp; Company, Inc., Publishers | location = Jefferson, North Carolina | isbn = 0-7864-0378-0 | url = https://archive.org/details/1900olympicgames00mall }}

{{Paukošana ar zobenu olimpiskajās spēlēs}}
{{Olimpiskie čempioni paukošanā — zobens vīriešiem}}

[[Kategorija:Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Zobens, profesionāļi]]</text>
      <sha1>lyiytzgl7wiaedwms7sa1kafaeugcvu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Cambagarava nacionālais parks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>510327</id>
    <revision>
      <id>3662247</id>
      <parentid>3612474</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T16:12:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: {{oficiālā mājaslapa| → {{Oficiālā tīmekļa vietne| (2) using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1547" xml:space="preserve">{{izolēts raksts|date=2022. gada maijs}}
{{Aizsargājamas dabas teritorijas infokaste
| name                = Cambagarava nacionālais parks
| alt_name            = 
| iucn_category       = II
| photo               = Tsambagarav_Mountain.JPG
| photo_alt           = 
| photo_caption       = Cambaragava kalns
| photo_width         = 
| map_type            = Mongolija#Āzija
| map_relief = jā
| latd  = 48.671| latNS  = N
| longd = 90.96 | longEW = E
| label_position      = top
| location            = {{vieta|Mongolija}}
| nearest_city        = 
| area                = 1109 km&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt;
| established         = 2000
| visitation_num      = 
| visitation_year     = 
| governing_body      = 
| url                 = {{oficiālā mājaslapa|https://discover-bayanolgii.com/tsambagarav-uul-national-park/}}
| child               = 
| embedded            = 
}}

'''Cambagarava nacionālais parks''' ({{val-mn|Цамбагарав}}) ir 2000. gadā izveidots [[nacionālais parks]] [[Mongolija]]s rietumos.

Nacionālais parks izveidots ap mūžīgiem ledājiem klāto 4193 metrus augsto [[Cambagaravs|Cambagarava]] kalnu, kas ietilpst Mongolijas [[Altajs|Altaja]] sistēmā. Nacionālā parka teritorijā mīt [[argals|argali]] un [[Sniega leopards|sniega leopardi]].

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
*{{Oficiālā tīmekļa vietne|https://discover-bayanolgii.com/tsambagarav-uul-national-park/}}

{{Mongolija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Mongolijas nacionālie parki]]</text>
      <sha1>n54a7n0ldf8hg8gs0y7h43sq7iafdnp</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — florete vīriešiem</title>
    <ns>0</ns>
    <id>510564</id>
    <revision>
      <id>3662365</id>
      <parentid>3643003</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T18:39:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Pusfināli */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="29264" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
|event =       Paukošana ar floreti vīriešiem
|games =       1900. gada Vasaras
|image =       
|image_size =  
|caption = 
|venue =       {{vieta|Francija|Parīze|Tilerī dārzs}}
|date =        1900. gada 14. — 21. maijs
|competitors = 54
|nations =     10
|gold=         [[Emīls Koste]]
|goldNOC =     FRA
|silver=       [[Anrī Masons]]
|silverNOC =   FRA
|bronze =      [[Marsels Bulenžē]]
|bronzeNOC =   FRA
|win_value=    
|prev =        [[Paukošana 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — florete vīriešiem|1896 Atēnas]]
|next =        [[Paukošana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — florete vīriešiem|1904 Sentluisa]]
}}
{{Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

'''Paukošana ar floreti vīriešiem''' bija viena no septiņām [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|paukošanas]] disciplīnām, kas tika aizvadīta [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], [[Parīze|Parīzē]]. Sacensības tika aizvadītas no 1900. gada 14. līdz 21. maijam, 14. un 15. maijā tika aizvadīta pirmā kārta, 16. maijā notika ceturtdaļfināli, 17. maijā notika atkārtojuma cīņas, bet 18. un 19. maijā notika pusfināla sacensības, bet 21. maijā tika aizvadītas fināla sacensības. Tās notika [[Tilerī dārzs|Tilerī dārzā]], [[Parīze|Parīzē]] un tajā kopā startēja [[paukotāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|54 sportisti]] no 10 valstīm.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/FEN/mens-foil-individual.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417082905/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/FEN/mens-foil-individual.html |work=Sports Reference |archive-date=2022. gada 26. aprīlis |title=Fencing at the 1900 Paris Summer Games: Men's Foil, Individual |accessdate=2022. gada 26. aprīlis}}&lt;/ref&gt;

Olimpiskās medaļas šajā disciplīnā izcīnīja tikai [[Francija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Francijas]] paukotāji. Zelta medaļu ieguva [[Emīls Koste]], sudraba medaļu ieguva [[Anrī Masons]], bet bronzas medaļu ieguva [[Marsels Bulenžē]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/fencing/foil-individual-men |title=Paris 1900 Fencing: foil individual men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2022. gada 31. marts}}&lt;/ref&gt;

== Sacensību formāts ==
Disciplīnā tika izmantots piecu kārtu formāts: pirmā kārta, ceturtdaļfināls, atkārtojuma cīņas, pusfināls un fināls. Pirmajās trīs kārtās (pirmā kārta, ceturtdaļfināls, atkārtojuma cīņas) sastāvēja no paukotāju salikšanas pāros, kur viņi cīnījās viens pret otru. Lai noteiktu progresu, tika izmantoti žūrijas prasmju vērtējumi, nevis spēles rezultāti. Pēdējās divās kārtās (pusfinālā un finālā) tika izmantota apļa spēle, kurā tika ieskaitīti faktiskie rezultāti. Disciplīnā tika izmantoti standarta [[florete]]s noteikumi, tostarp pieskārienu veikšana ar floretes galu, mērķa zona bija ierobežota līdz rumpim, un prioritāte noteica dubultpieskārienu uzvarētāju.

Pirmajā kārtā startēja visi 54 paukotāji, kuri bija sadalīti 27 pāros. Žūrija izvēlējās 37 paukotājus, kuri kvalificējās ceturtdaļfinālam. Ceturtdaļfinālā 37 paukotājus atkal sadalīja pāros, vienam no paukotājiem nebija pretinieka. Trīs no paukotājiem izstājās pirms ceturtdaļfināla, kā rezultātā vienam no paukotājam sanāca sacensties divas reizes. Žūrija izvēlējās 10 paukotājus, kuri uzreiz kvalificējās pusfinālam, un 14 paukotājus, kuri startēja atkārtojuma cīņās. Atkārtojuma cīņās startēja 14 paukotāji, kuri bija sadalīti 7 pāros. Žūrija izvēlējās 6 paukotājus, kuri kvalificējās pusfināla cīņām. Pēc tam, kad viens no paukotājiem izstājās pēc pusfināla cīņām, no atkārtojuma cīņas kārtas tika izvēlēts vēl viens paukotājs, kurš automātiski kvalificējās cīņai par 9. — 16. vietu. Pusfinālu kārtā startēja kopā 16 paukotāji, kuri tika sadalīti 2 grupās, katrā pa 8 paukotājiem. Katrā no šīm grupām tika izspēlēta, grupu spēle, kur katrs paukotājs sacenstās ar pārējiem grupas paukotājiem. Četri labākie katras grupas paukotāji kvalificējās finālam, savukārt 5. — 8. vietas ieguvēji kvalificējās cīņai par 9. — 16. vietu.

== Sacensību kalendārs ==
{{Color box|#D0A9F5| PK |border=darkgray}} — Pirmā kārta; {{Color box|#97DEFF| ¼ |border=darkgray}} — ceturtdaļfināls; {{Color box|#D2F0F5| AC |border=darkgray}} — atkārtojuma cīņas; {{Color box|#bbf3bb| ½ |border=darkgray}} — pusfināls; {{Color box|#FFDF80| '''F''' |border=darkgray}} — fināls (medaļu izcīņa)

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:100%; text-align:center&quot;
|-
! colspan=18| Maijs
|-
! 14. &lt;br/&gt; (Pr.) !! 15. &lt;br/&gt; (Ot.) !! 16. &lt;br/&gt; (Tr.) !! 17. &lt;br/&gt; (Ce.) !! 18. &lt;br/&gt; (Pk.) !! 19. &lt;br/&gt; (Se.) !! 20. &lt;br/&gt; (Sv.) !! 21. &lt;br/&gt; (Pr.) !! 22. &lt;br/&gt; (Ot.) !! 23. &lt;br/&gt; (Tr.) !! 24. &lt;br/&gt; (Ce.) !! 25. &lt;br/&gt; (Pk.) !! 26. &lt;br/&gt; (Se.) !! 27. &lt;br/&gt; (Sv.) !! 28. &lt;br/&gt; (Pr.) !! 29.&lt;br/&gt; (Ot.) !! 30. &lt;br/&gt; (Tr.) !! 31. &lt;br/&gt; (Ce.) 
|-
| style=&quot;background-color:#D0A9F5;&quot;|PK || style=&quot;background-color:#D0A9F5;&quot;|PK || style=&quot;background-color:#97DEFF;&quot;|¼ || style=&quot;background-color:#D2F0F5;&quot;|AC || style=&quot;background-color:#bbf3bb;&quot;|½ || style=&quot;background-color:#bbf3bb;&quot;|½ || || style=&quot;background-color:#FFDF80;&quot;|'''F''' || || || || || || || || || ||  
|}

== Medaļu ieguvēji ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; text-align:center&quot;
|-
| style=&quot;background:gold; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Zelts
| style=&quot;background:silver; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Sudrabs
| style=&quot;background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Bronza
|-
| [[Attēls:Le capitaine Émile Coste, champion olympique de fleuret en 1900.jpg|90px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Emīls Koste]]|FRA|1900. gada vasaras}}'''
| [[Attēls:Henri Masson, médaille d'argent au fleuret aux JO de Paris 1900.jpg|80px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Anrī Masons]]|FRA|1900. gada vasaras}}'''
| [[Attēls:Marcel Boulenger posant avec son chien 1921.jpg|90px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Marsels Bulenžē]]|FRA|1900. gada vasaras}}'''
|}

== Rezultāti ==
=== Pirmā kārta ===
{{Color box|#bbf3bb|Q |border=darkgray}} — kvalifikācija nākamajai kārtai.

{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! Pāris || Paukotājs 1 || Valsts 1 || Piezīmes 1 || Paukotājs 2 || Valsts 2 || Piezīmes 2
|-
|align=center| 1 ||bgcolor=bbf3bb| [[Maurisio Ponse de Leons]] ||bgcolor=bbf3bb| {{ValstsOS|ESP|1900. gada vasaras}} ||align=center bgcolor=bbf3bb| {{abbr|Q|Kvalifikācija ceturdaļfinālam}} ||bgcolor=bbf3bb| [[Fēlikss Debaks]] ||bgcolor=bbf3bb| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} ||align=center bgcolor=bbf3bb| {{abbr|Q|Kvalifikācija ceturdaļfinālam}}
|-
|align=center| 2 ||bgcolor=bbf3bb| [[Žoržs Dilons-Kavanags]] ||bgcolor=bbf3bb| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} ||align=center bgcolor=bbf3bb| {{abbr|Q|Kvalifikācija ceturdaļfinālam}} ||bgcolor=bbf3bb| [[Pauls Roberts]] ||bgcolor=bbf3bb| {{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras}} ||align=center bgcolor=bbf3bb| {{abbr|Q|Kvalifikācija ceturdaļfinālam}}
|-
|align=center| 3 ||bgcolor=bbf3bb| [[Karloss de Kandamo]] ||bgcolor=bbf3bb| {{ValstsOS|PER|1900. gada vasaras}} ||align=center bgcolor=bbf3bb| {{abbr|Q|Kvalifikācija ceturdaļfinālam}} ||bgcolor=bbf3bb| [[Albērs Kaens]] ||bgcolor=bbf3bb| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} ||align=center bgcolor=bbf3bb| {{abbr|Q|Kvalifikācija ceturdaļfinālam}}
|-
|align=center| 4 ||bgcolor=bbf3bb| [[Anrī Masons]] ||bgcolor=bbf3bb| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} ||align=center bgcolor=bbf3bb| {{abbr|Q|Kvalifikācija ceturdaļfinālam}} ||bgcolor=bbf3bb| [[Olivjē Koljarīni]] ||bgcolor=bbf3bb| {{ValstsOS|ITA|1900. gada vasaras}} ||align=center bgcolor=bbf3bb| {{abbr|Q|Kvalifikācija ceturdaļfinālam}}
|-
|align=center| 5 ||bgcolor=bbf3bb| [[Robērs Marks]] ||bgcolor=bbf3bb| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} ||align=center bgcolor=bbf3bb| {{abbr|Q|Kvalifikācija ceturdaļfinālam}} ||bgcolor=bbf3bb| G. Belo ||bgcolor=bbf3bb| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} ||align=center bgcolor=bbf3bb| {{abbr|Q|Kvalifikācija ceturdaļfinālam}}
|-
|align=center| 6 ||bgcolor=bbf3bb| Martini ||bgcolor=bbf3bb| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} ||align=center bgcolor=bbf3bb| {{abbr|Q|Kvalifikācija ceturdaļfinālam}} ||bgcolor=bbf3bb| [[Anrī Žobjē]] ||bgcolor=bbf3bb| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} ||align=center bgcolor=bbf3bb| {{abbr|Q|Kvalifikācija ceturdaļfinālam}}
|-
|align=center| 7 ||bgcolor=bbf3bb| [[Toni Smē]] ||bgcolor=bbf3bb| {{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} ||align=center bgcolor=bbf3bb| {{abbr|Q|Kvalifikācija ceturdaļfinālam}} ||bgcolor=bbf3bb| [[Šarls Gerēns]] ||bgcolor=bbf3bb| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} ||align=center bgcolor=bbf3bb| {{abbr|Q|Kvalifikācija ceturdaļfinālam}}
|-
|align=center| 8 ||bgcolor=bbf3bb| Ferāns ||bgcolor=bbf3bb| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} ||align=center bgcolor=bbf3bb| {{abbr|Q|Kvalifikācija ceturdaļfinālam}} ||bgcolor=bbf3bb| [[Žozefs Senā]] ||bgcolor=bbf3bb| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} ||align=center bgcolor=bbf3bb| {{abbr|Q|Kvalifikācija ceturdaļfinālam}}
|-
|align=center| 9 ||bgcolor=bbf3bb| [[Žans Telefers]] ||bgcolor=bbf3bb| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} ||align=center bgcolor=bbf3bb| {{abbr|Q|Kvalifikācija ceturdaļfinālam}} || Grosārs || {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 
|-
|align=center| 10 ||bgcolor=bbf3bb| Kalvē ||bgcolor=bbf3bb| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}}  ||align=center bgcolor=bbf3bb| {{abbr|Q|Kvalifikācija ceturdaļfinālam}}|| [[Emīls Fiks]] || {{ValstsOS|SWE|1900. gada vasaras}} || 
|-
|align=center| 11 ||bgcolor=bbf3bb| [[Adriēns Gijons]] ||bgcolor=bbf3bb| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} ||align=center bgcolor=bbf3bb| {{abbr|Q|Kvalifikācija ceturdaļfinālam}} || Palardi || {{ValstsOS|ITA|1900. gada vasaras}} || 
|-
|align=center| 12 ||bgcolor=bbf3bb| Žaktēls ||bgcolor=bbf3bb| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} ||align=center bgcolor=bbf3bb| {{abbr|Q|Kvalifikācija ceturdaļfinālam}} || [[Džuzepe Džurato]] || {{ValstsOS|ITA|1900. gada vasaras}} || 
|-
|align=center| 13 ||bgcolor=bbf3bb| [[Klemāns de Buasjērs]] ||bgcolor=bbf3bb| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} ||align=center bgcolor=bbf3bb| {{abbr|Q|Kvalifikācija ceturdaļfinālam}} || Gardjē || {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 
|-
|align=center| 14 ||bgcolor=bbf3bb| [[Leons Tjēbo]] ||bgcolor=bbf3bb| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} ||align=center bgcolor=bbf3bb| {{abbr|Q|Kvalifikācija ceturdaļfinālam}} || F. Veils || {{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || 
|-
|align=center| 15 || [[Džūnio Fedregīni]] || {{ValstsOS|ITA|1900. gada vasaras}} ||  || Pio || {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 
|-
|align=center| 16 || [[Heinrihs Rištofs]] || {{ValstsOS|AUT|1900. gada vasaras}} ||  || Pelabons || {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 
|-
|align=center| 17 || [[Žans Veils]] || {{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras}} ||  || Paserā || {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 
|-
|align=center| 18 || [[Andrē Korvingtons]] || {{ValstsOS|HAI|1900. gada vasaras}} ||  || [[Eduārs Fušjē]] || {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 
|-
|align=center| 19 ||bgcolor=bbf3bb| [[Pjērs Žoržs Luijs d'Užē]] ||bgcolor=bbf3bb| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} ||align=center bgcolor=bbf3bb| {{abbr|Q|Kvalifikācija ceturdaļfinālam}} ||bgcolor=bbf3bb| [[Emīls Koste]] ||bgcolor=bbf3bb| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} ||align=center bgcolor=bbf3bb| {{abbr|Q|Kvalifikācija ceturdaļfinālam}}
|-
|align=center| 20 ||bgcolor=bbf3bb| [[Rūdolfs Brošs]] ||bgcolor=bbf3bb| {{ValstsOS|AUT|1900. gada vasaras}} ||align=center bgcolor=bbf3bb| {{abbr|Q|Kvalifikācija ceturdaļfinālam}} ||bgcolor=bbf3bb| [[Marsels Bulenžē]] ||bgcolor=bbf3bb| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} ||align=center bgcolor=bbf3bb| {{abbr|Q|Kvalifikācija ceturdaļfinālam}}
|-
|align=center| 21 ||bgcolor=bbf3bb| H. Valjaršs ||bgcolor=bbf3bb| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} ||align=center bgcolor=bbf3bb| {{abbr|Q|Kvalifikācija ceturdaļfinālam}} ||bgcolor=bbf3bb| de Senteņāns ||bgcolor=bbf3bb| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} ||align=center bgcolor=bbf3bb| {{abbr|Q|Kvalifikācija ceturdaļfinālam}}
|-
|align=center| 22 ||bgcolor=bbf3bb| [[Anrī Plommē]] ||bgcolor=bbf3bb| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} ||align=center bgcolor=bbf3bb| {{abbr|Q|Kvalifikācija ceturdaļfinālam}} ||bgcolor=bbf3bb| van der Stopens ||bgcolor=bbf3bb| {{ValstsOS|AUT|1900. gada vasaras}} ||align=center bgcolor=bbf3bb| {{abbr|Q|Kvalifikācija ceturdaļfinālam}}
|-
|align=center| 23 ||bgcolor=bbf3bb| [[Rafaels Perisuds]] ||bgcolor=bbf3bb| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} ||align=center bgcolor=bbf3bb| {{abbr|Q|Kvalifikācija ceturdaļfinālam}} ||bgcolor=bbf3bb| [[Frederiks Suduā]] ||bgcolor=bbf3bb| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} ||align=center bgcolor=bbf3bb| {{abbr|Q|Kvalifikācija ceturdaļfinālam}}
|-
|align=center| 24 ||bgcolor=bbf3bb| [[Žozefs Dikro]] ||bgcolor=bbf3bb| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} ||align=center bgcolor=bbf3bb| {{abbr|Q|Kvalifikācija ceturdaļfinālam}} || [[Albērs Gotjē]] || {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 
|-
|align=center| 25 ||bgcolor=bbf3bb| [[Andrē de Šonēns]] ||bgcolor=bbf3bb| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} ||align=center bgcolor=bbf3bb| {{abbr|Q|Kvalifikācija ceturdaļfinālam}} || [[Pols Leruā]] || {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 
|-
|align=center| 26 ||bgcolor=bbf3bb| [[Žans Žozefs Reno]] ||bgcolor=bbf3bb| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} ||align=center bgcolor=bbf3bb| {{abbr|Q|Kvalifikācija ceturdaļfinālam}} ||bgcolor=bbf3bb| [[Ežēns Beržess]] ||bgcolor=bbf3bb| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} ||align=center bgcolor=bbf3bb| {{abbr|Q|Kvalifikācija ceturdaļfinālam}}
|-
|align=center| 27 ||bgcolor=bbf3bb| Vateljē ||bgcolor=bbf3bb| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} ||align=center bgcolor=bbf3bb| {{abbr|Q|Kvalifikācija ceturdaļfinālam}} || [[Ermans Žoržs Beržē]] || {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 
|}

=== Ceturdaļfināls ===
{{Color box|#bbf3bb|Q |border=darkgray}} — kvalifikācija nākamajai kārtai; {{Color box|#bbf3ff|AC |border=darkgray}} — kvalifikācija atkārtojuma cīņai.

{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! Pāris || Paukotājs 1 || Valsts 1 || Piezīmes 1 || Paukotājs 2 || Valsts 2 || Piezīmes 2
|-
|align=center| 1 ||bgcolor=bbf3bb| [[Žans Žozefs Reno]] ||bgcolor=bbf3bb| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} ||align=center bgcolor=bbf3bb| {{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}} ||bgcolor=bbf3bb| [[Fēlikss Debaks]] ||bgcolor=bbf3bb| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} ||align=center bgcolor=bbf3bb| {{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}
|-
|align=center| 2 ||bgcolor=bbf3bb| [[Klemāns de Buasjērs]] ||bgcolor=bbf3bb| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} ||align=center bgcolor=bbf3bb| {{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}} ||bgcolor=bbf3bb| [[Adriēns Gijons]] ||bgcolor=bbf3bb| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} ||align=center bgcolor=bbf3bb| {{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}
|-
|align=center| 3 ||bgcolor=bbf3bb| [[Anrī Masons]] ||bgcolor=bbf3bb| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} ||align=center bgcolor=bbf3bb| {{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}} ||bgcolor=bbf3ff| [[Karloss de Kandamo]] ||bgcolor=bbf3ff| {{ValstsOS|PER|1900. gada vasaras}} ||align=center bgcolor=bbf3ff| {{abbr|AC|Kvalifikācija atkārtojuma cīņai}}
|-
|align=center| 4 ||bgcolor=bbf3bb| [[Toni Smē]] ||bgcolor=bbf3bb| {{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} ||align=center bgcolor=bbf3bb| {{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}} ||bgcolor=bbf3ff| de Senteņāns ||bgcolor=bbf3ff| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} ||align=center bgcolor=bbf3ff| {{abbr|AC|Kvalifikācija atkārtojuma cīņai}}
|-
|align=center| 5 ||bgcolor=bbf3bb| [[Šarls Gerēns]] ||bgcolor=bbf3bb| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} ||align=center bgcolor=bbf3bb| {{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}} ||bgcolor=bbf3ff| [[Ežēns Beržess]] ||bgcolor=bbf3ff| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} ||align=center bgcolor=bbf3ff| {{abbr|AC|Kvalifikācija atkārtojuma cīņai}}
|-
|align=center| 6 ||bgcolor=bbf3ff| [[Andrē de Šonēns]] ||bgcolor=bbf3ff| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} ||align=center bgcolor=bbf3ff| {{abbr|AC|Kvalifikācija atkārtojuma cīņai}} ||bgcolor=bbf3ff| [[Anrī Plommē]] ||bgcolor=bbf3ff| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} ||align=center bgcolor=bbf3ff| {{abbr|AC|Kvalifikācija atkārtojuma cīņai}}
|-
|align=center| 7 ||bgcolor=bbf3bb| [[Emīls Koste]] ||bgcolor=bbf3bb| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} ||align=center bgcolor=bbf3bb| {{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}} || [[Pauls Roberts]] || {{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras}} || 
|-
|align=center| 8 ||bgcolor=bbf3bb| [[Marsels Bulenžē]] ||bgcolor=bbf3bb| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} ||align=center bgcolor=bbf3bb| {{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}} || [[Albērs Kaens]] || {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 
|-
|align=center| 9 ||bgcolor=bbf3bb| [[Žozefs Dikro]] ||bgcolor=bbf3bb| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} ||align=center bgcolor=bbf3bb| {{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}} || Žaktēls || {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 
|-
|align=center| 10 ||bgcolor=bbf3ff| [[Žoržs Dilons-Kavanags]] ||bgcolor=bbf3ff| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} ||align=center bgcolor=bbf3ff| {{abbr|AC|Kvalifikācija atkārtojuma cīņai}} || [[Rafaels Perisuds]] || {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 
|-
|align=center| 11 ||bgcolor=bbf3ff| [[Rūdolfs Brošs]] ||bgcolor=bbf3ff| {{ValstsOS|AUT|1900. gada vasaras}} ||align=center bgcolor=bbf3ff| {{abbr|AC|Kvalifikācija atkārtojuma cīņai}} || H. Valjaršs || {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 
|-
|align=center| 12 ||bgcolor=bbf3ff| G. Belo ||bgcolor=bbf3ff| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} ||align=center bgcolor=bbf3ff| {{abbr|AC|Kvalifikācija atkārtojuma cīņai}} || Kalvē || {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 
|-
|align=center| 13 ||bgcolor=bbf3ff| Ferāns ||bgcolor=bbf3ff| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} ||align=center bgcolor=bbf3ff| {{abbr|AC|Kvalifikācija atkārtojuma cīņai}} || [[Robērs Marks]] || {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 
|-
|align=center| 14 ||bgcolor=bbf3ff| [[Žans Telefers]] ||bgcolor=bbf3ff| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} ||align=center bgcolor=bbf3ff| {{abbr|AC|Kvalifikācija atkārtojuma cīņai}} || Martini || {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 
|-
|align=center| 15 ||bgcolor=bbf3ff| [[Leons Tjēbo]] ||bgcolor=bbf3ff| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} ||align=center bgcolor=bbf3ff| {{abbr|AC|Kvalifikācija atkārtojuma cīņai}} || [[Maurisio Ponse de Leons]] || {{ValstsOS|ESP|1900. gada vasaras}} || 
|-
|align=center| 16 ||bgcolor=bbf3ff| [[Anrī Žobjē]] ||bgcolor=bbf3ff| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} ||align=center bgcolor=bbf3ff| {{abbr|AC|Kvalifikācija atkārtojuma cīņai}} || [[Olivjē Koljarīni]] || {{ValstsOS|ITA|1900. gada vasaras}} || 
|-
|align=center| 17 ||bgcolor=bbf3ff| [[Pjērs Žoržs Luijs d'Užē]] ||bgcolor=bbf3ff| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} ||align=center bgcolor=bbf3ff| {{abbr|AC|Kvalifikācija atkārtojuma cīņai}} || [[Albērs Kaens]] || {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}}  || 
|-
|align=center| 18 ||bgcolor=bbf3ff| [[Žozefs Senā]] ||bgcolor=bbf3ff| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} ||align=center bgcolor=bbf3ff| {{abbr|AC|Kvalifikācija atkārtojuma cīņai}} ||colspan=3 align=center| ''Bez pretinieka''
|-
|rowspan=3 align=center| — || [[Frederiks Suduā]] || {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || || colspan=3 rowspan=3 align=center| ''Nestartēja''
|-
| van der Stopens || {{ValstsOS|AUT|1900. gada vasaras}} || 
|-
| Vateljē || {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 
|}

=== Atkārtojuma cīņas ===
Atkārtojuma cīņu pāri nav precīzi zināmi. De Senteņāns tika izvēlēts kā aizstājējs, kurš vēlāk startēja fināla cīņā par 9. ― 16. vietu, izlaižot pusfināla cīņas, pēc Žana Žozefa Reno izstāšanās.
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! Paukotājs !! Valsts !! Piezīmes
|- bgcolor=bbf3bb
| G. Belo || {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} ||align=center| {{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}
|- bgcolor=bbf3bb
| [[Ežēns Beržess]] || {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} ||align=center| {{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}
|- bgcolor=bbf3bb
| [[Rūdolfs Brošs]] || {{ValstsOS|AUT|1900. gada vasaras}} ||align=center| {{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}
|- bgcolor=bbf3bb
| [[Žoržs Dilons-Kavanags]] || {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} ||align=center| {{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}
|- bgcolor=bbf3bb
| [[Pjērs Žoržs Luijs d'Užē]] || {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} ||align=center| {{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}
|- bgcolor=bbf3bb
| [[Žozefs Senā]] || {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} ||align=center| {{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}
|- bgcolor=ccf9cc
| de Senteņāns || {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} ||align=center| {{abbr|q|Kvalificējās fināla cīņai no 9. līdz 16. vietai, aizstājot dalībnieku kurš izstājās pēc pusfināla cīņas}}
|-
| [[Karloss de Kandamo]] || {{ValstsOS|PER|1900. gada vasaras}} || 
|-
| Ferāns || {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 
|-
| [[Anrī Žobjē]] || {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 
|-
| [[Anrī Plommē]] || {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 
|-
| [[Andrē de Šonēns]] || {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 
|-
| [[Žans Telefers]] || {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 
|-
| [[Leons Tjēbo]] || {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 
|}

=== Pusfināls ===
{{Color box|#bbf3bb|Q |border=darkgray}} — kvalifikācija finālam; {{Color box|#bbf3ff|C |border=darkgray}} — kvalifikācija fināla cīņai par 9 — 16. vietu.
{{colbegin|2}}
; A pusfināls
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Paukotājs !! Valsts !! Uzvaras !! Zaudējumi !! Piezīmes
|- bgcolor=bbf3bb
| 1 ||align=left| [[Emīls Koste]] ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 7 || 0 || {{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}
|- bgcolor=bbf3bb
| 2 ||align=left| [[Anrī Masons]] ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 5 || 2 || {{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}
|- bgcolor=bbf3bb
| 3 ||align=left| [[Žozefs Senā]] ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 5 || 2 || {{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}
|- bgcolor=bbf3bb
| 4 ||align=left| [[Rūdolfs Brošs]] ||align=left| {{ValstsOS|AUT|1900. gada vasaras}} || 3 || 4 || {{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}
|- bgcolor=bbf3ff
| 5 ||align=left| [[Šarls Gerēns]] ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 3 || 4 || {{abbr|C|Kvalifikācija cīņai par 9 — 16. vietu.}}
|- bgcolor=bbf3ff
| 6 ||align=left| [[Klemāns de Buasjērs]] ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 2 || 5 || {{abbr|C|Kvalifikācija cīņai par 9 — 16. vietu.}}
|- bgcolor=bbf3ff
| 7 ||align=left| G. Belo ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 2 || 5 || {{abbr|C|Kvalifikācija cīņai par 9 — 16. vietu.}}
|- bgcolor=bbf3ff
| 8 ||align=left| [[Toni Smē]] ||align=left| {{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || 1 || 6 || {{abbr|C|Kvalifikācija cīņai par 9 — 16. vietu.}}
|}

; B pusfināls
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Paukotājs !! Valsts !! Uzvaras !! Zaudējumi !! Piezīmes
|- bgcolor=bbf3bb
| 1 ||align=left| [[Marsels Bulenžē]] ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || colspan=2| ''Nav zināms'' || {{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}
|- bgcolor=bbf3bb
| 2 ||align=left| [[Fēlikss Debaks]] ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || colspan=2| ''Nav zināms'' || {{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}
|- bgcolor=bbf3bb
| 3 ||align=left| [[Pjērs Žoržs Luijs d'Užē]] ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || colspan=2| ''Nav zināms'' || {{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}
|- bgcolor=bbf3bb
| 4 ||align=left| [[Žoržs Dilons-Kavanags]] ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || colspan=2| ''Nav zināms'' || {{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}
|- bgcolor=bbf3ff
| 5 ||align=left| [[Žans Žozefs Reno]] ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || colspan=2| ''Nav zināms'' || {{abbr|C|Kvalifikācija cīņai par 9 — 16. vietu.}}
|- bgcolor=bbf3ff
| 6 ||align=left| [[Adriēns Gijons]] ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || colspan=2| ''Nav zināms'' || {{abbr|C|Kvalifikācija cīņai par 9 — 16. vietu.}}
|- bgcolor=bbf3ff
| 7 ||align=left| [[Žozefs Dikro]] ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || colspan=2| ''Nav zināms'' || {{abbr|C|Kvalifikācija cīņai par 9 — 16. vietu.}}
|- bgcolor=bbf3ff
| 8 ||align=left| [[Ežēns Beržess]] ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || colspan=2| ''Nav zināms'' || {{abbr|C|Kvalifikācija cīņai par 9 — 16. vietu.}}
|}
{{colend}}

=== Fināls ===
; Fināla cīņa par 9. — 16. vietu
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Paukotājs !! Valsts
|-
| 9 ||align=left| [[Klemāns de Buasjērs]] ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}}
|-
| 10 ||align=left| [[Ežēns Beržess]] ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}}
|-
| 11 ||align=left| de Senteņāns ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}}
|-
| 12 ||align=left| G. Belo ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}}
|-
| 13 ||align=left| [[Žozefs Dikro]] ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}}
|-
| 14 ||align=left| [[Toni Smē]] ||align=left| {{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}}
|-
| 15 ||align=left| [[Adriēns Gijons]] ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}}
|-
| 16 ||align=left| [[Šarls Gerēns]] ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}}
|}

; Fināls (cīņa par medaļām)
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Paukotājs !! Valsts !! Uzvaras !! Zaudējumi
|-
| {{gold01}} ||align=left| [[Emīls Koste]] ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 6 || 1
|-
| {{silver02}} ||align=left| [[Anrī Masons]] ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 5 || 2
|-
| {{bronze03}} ||align=left| [[Marsels Bulenžē]] ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 4 || 3
|-
| 4 ||align=left| [[Fēlikss Debaks]] ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 4 || 3
|-
| 5 ||align=left| [[Pjērs Žoržs Luijs d'Užē]] ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 3 || 4
|-
| 6 ||align=left| [[Žozefs Senā]] ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 3 || 4
|-
| 7 ||align=left| [[Žoržs Dilons-Kavanags]] ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 2 || 5
|-
| 8 ||align=left| [[Rūdolfs Brošs]] ||align=left| {{ValstsOS|AUT|1900. gada vasaras}} || 1 || 6
|}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==
{{pamatraksts|Paukotāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

Disciplīnā startēja 54 sportisti no 10 valstīm. Pirmo reizi šajā disciplīnā bija pārstāvēti ASV, Austrijas, Beļģijas, Haiti, Itālijas, Peru, Spānijas, Šveices un Zviedrijas sportisti.

''Iekavās uzrādīts sportistu skaits no valsts.''
{{colbegin|2}}
* {{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras|1}}
* {{ValstsOS|AUT|1900. gada vasaras|3}}
* {{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras|1}}
* {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras|39}}
* {{ValstsOS|HAI|1900. gada vasaras|1}}
* {{ValstsOS|ITA|1900. gada vasaras|4}}
* {{ValstsOS|PER|1900. gada vasaras|1}}
* {{ValstsOS|ESP|1900. gada vasaras|1}}
* {{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras|2}}
* {{ValstsOS|SWE|1900. gada vasaras|1}}
{{colend}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200417082905/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/FEN/mens-foil-individual.html Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — florete vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/results/72000 Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — florete vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}}
* [https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/fencing/foil-individual-men Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — florete vīriešiem (''Olympics'')] {{en}}
* De Wael, Herman. ''Herman's Full Olympians'': &quot;Fencing 1900&quot;.  Accessed 21 January 2006. Available electronically at [http://users.skynet.be/hermandw/olymp/fen1900.html] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160303202842/http://users.skynet.be/hermandw/olymp/fen1900.html |date={{dat|2016|03|03||bez}} }}.
* {{grāmatas atsauce | author = Mallon, Bill | year = 1998 | title = The 1900 Olympic Games, Results for All Competitors in All Events, with Commentary | publisher = McFarland &amp; Company, Inc., Publishers | location = Jefferson, North Carolina | isbn = 0-7864-0378-0 | url = https://archive.org/details/1900olympicgames00mall }}

{{Paukošana ar floreti olimpiskajās spēlēs}}
{{Olimpiskie čempioni paukošanā — florete vīriešiem}}

[[Kategorija:Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Florete]]</text>
      <sha1>92qzyd6djgcmrwetn5vra5l9bqknt63</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jekaterinoslavas guberņa</title>
    <ns>0</ns>
    <id>513517</id>
    <revision>
      <id>3662312</id>
      <parentid>3630514</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T17:35:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>2A00:23C7:DC8F:3901:5056:2999:7D9A:B40C</ip>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1415" xml:space="preserve">[[Attēls:Карта волостей Екатеринославской губернии.jpg|thumb|Jekaterinoslavas guberņa (1892).]]
[[Attēls:1897 Gov Katerinoslav ethno.jpg|thumb|Jekaterinoslavas guberņas etniskais sastāvs 1897. gadā (ukraiņu valodā).]]

'''Jekaterinoslavas guberņa''' jeb '''Katerinoslavas guberņa''' ({{val-uk|Катеринославська губернія}}) bija [[Krievijas impērija]]s (1802–1917), vēlāk [[Ukrainas Valsts]] un [[Ukrainas Tautas Republika]]s (1918–1920), [[Ukrainas PSR]] [[guberņa]] (1919–1925), kas pastāvēja [[Dņepropetrovskas apgabals|Dņepropetrovskas]], [[Doneckas apgabals|Doneckas]], [[Luhanskas apgabals|Luhanskas]] un [[Zaporižjas apgabals|Zaporižjas apgabalu]] teritorijā.

Guberņa bija nosaukta tās galvaspilsētas vārdā par godu Krievijas impērijas ķeizarienei [[Katrīna II|Katrīnai II]] (&quot;Katrīnas slava&quot;). Pēc [[Jaunkrievija]]s vietniecības sadalīšanas 1802. gadā tā kļuva par Jekaterinoslavas guberņas centru. 
[[Krievijas pilsoņu karš|Pilsoņu kara laikā]] Jekaterinoslavas guberņa bija cīņu arēna starp [[boļševiki]]em, [[Antons Deņikins|Deņikina]] armiju un [[Nestors Mahno|Mahno]] karaspēku.
[[Ukrainas PSR]] laikā 1926. gadā Jekarinoslavu pārdēvēja par Dņipropetrovsku un bijušo guberņu sadalīja apgabalos.

[[Kategorija:Krievijas Impērijas guberņas]]
[[Kategorija:Ukrainas vēsture]]</text>
      <sha1>dj385adq7asjskmbq0l3hqo3389ho7r</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3662347</id>
      <parentid>3662312</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T18:11:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ScAvenger</username>
        <id>1630</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/2A00:23C7:DC8F:3901:5056:2999:7D9A:B40C|2A00:23C7:DC8F:3901:5056:2999:7D9A:B40C]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Pirags</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1439" xml:space="preserve">[[Attēls:Карта волостей Екатеринославской губернии.jpg|thumb|Jekaterinoslavas guberņa (1892).]]
[[Attēls:1897 Gov Katerinoslav ethno.jpg|thumb|Jekaterinoslavas guberņas etniskais sastāvs 1897. gadā (ukraiņu valodā).]]

'''Jekaterinoslavas guberņa''' jeb '''Katerinoslavas guberņa''' ({{val-uk|Катеринославська губернія}}) bija [[Krievijas impērija]]s (1802–1917), vēlāk [[Ukrainas Valsts]] un [[Ukrainas Tautas Republika]]s (1918–1920), [[Ukrainas PSR]] [[guberņa]] (1919–1925), kas pastāvēja [[Dņepropetrovskas apgabals|Dņepropetrovskas]], [[Doneckas apgabals|Doneckas]], [[Luhanskas apgabals|Luhanskas]] un [[Zaporižjas apgabals|Zaporižjas apgabalu]] teritorijā.

Guberņa bija nosaukta tās galvaspilsētas vārdā par godu Krievijas impērijas ķeizarienei [[Katrīna II|Katrīnai II]] (&quot;Katrīnas slava&quot;). Pēc [[Jaunkrievija]]s vietniecības sadalīšanas 1802. gadā tā kļuva par Jekaterinoslavas guberņas centru. 
[[Krievijas pilsoņu karš|Pilsoņu kara laikā]] Jekaterinoslavas guberņa bija cīņu arēna starp [[boļševiki]]em, [[Antons Deņikins|Deņikina]] armiju un [[Nestors Mahno|Mahno]] karaspēku.
[[Ukrainas PSR]] laikā 1926. gadā Jekarinoslavu pārdēvēja par Dņipropetrovsku un bijušo guberņu sadalīja apgabalos.

{{Vēsture-aizmetnis}}

[[Kategorija:Krievijas Impērijas guberņas]]
[[Kategorija:Ukrainas vēsture]]</text>
      <sha1>mor8wztprzliyipi2h7xjrc2e18tcys</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2022.—2023. gada UEFA Čempionu līgas sezona</title>
    <ns>0</ns>
    <id>514477</id>
    <revision>
      <id>3662565</id>
      <parentid>3661780</parentid>
      <timestamp>2022-07-29T10:34:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>/* 3. kvalifikācijas kārta */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12451" xml:space="preserve">{{Sporta sezonas infokaste
| title            = 2022.—2023. gada UEFA Čempionu līgas sezona
| league           = [[UEFA Čempionu līga]]
| sport            = [[futbols]]
| logo             = Istanbul Atatürk Olympic Stadium 1.jpg
| pixels           = 250
| caption          = [[Ataturka Olimpiskais stadions]] [[Stambula|Stambulā]], kur notiks fināls
| duration         = 
| no_of_teams      = 32 (grupu turnīrs)&lt;br /&gt;78 (ieskaitot kvalifikāciju)
| attendance       = 
| TV               = 
| draft            = 
| draft_link       = 
| top_pick         = 
| picked_by        = 
| season           = 
| season_champs    = 
| season_champ_name= 
| league_champs    = 
| league_champ_name= 
| top_scorer       = 
| seasonslistnames = [[UEFA Čempionu līga]]s
| pag_sez          = [[2021.—2022. gada UEFA Čempionu līgas sezona|←&amp;nbsp;2021.—2022.]]
| nak_sez          = ''[[2023.—2024. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2023.—2024.&amp;nbsp;→]]''
}}
'''2022.—2023. gada UEFA Čempionu līgas sezona''' ir Eiropas spēcīgākā [[futbols|futbola]] klubu turnīra 68. sezona un 31. ar [[UEFA Čempionu līga]]s nosaukumu. To organizē [[UEFA]]. Sezona sākās ar priekšsacīkšu kārtu {{dat|2022|6|21||bez}}. Kvalifikācijas spēles notiks līdz 24. augustam. Grupu turnīrs sāksies {{dat|2022|9|6||bez}}, bet sezona noslēgsies {{dat|2023|6|10||bez}} ar finālu [[Ataturka Olimpiskais stadions|Ataturka Olimpiskajā stadionā]] [[Stambula|Stambulā]], Turcijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0271-142ef4c4d9e4-ba6d9cd2db69-1000--where-is-the-2023-final/ |title=2023 UEFA Champions League final: Istanbul |date={{dat|2022|6|6|N|bez}}|language=en |accessdate={{dat|2022|6|16||bez}} |website=uefa.com}}&lt;/ref&gt;

No 2022.—2023. gada sezonas UEFA rīkotajiem turnīriem ir izslēgti [[Krievija]]s klubi tās [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|iebrukuma Ukrainā]] dēļ.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/insideuefa/mediaservices/mediareleases/news/0275-150c9887cacb-882c686f407f-1000/ |title=UEFA decisions for upcoming competitions relating to the ongoing suspension of Russian national teams and clubs |date={{dat|2022|5|2|N|bez}}|language=en |accessdate={{dat|2022|6|16||bez}} |website=uefa.com}}&lt;/ref&gt;

2022.—2023. gada UEFA Čempionu līgas uzvarētāji iegūs tiesības spēlēt 2023. gada [[UEFA Superkauss|UEFA Superkausā]], kur tiksies ar [[2022.—2023. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2022.—2023. gada UEFA Eiropas līgas]] uzvarētājiem, kā arī varēs spēlēt nākamās sezonas Čempionu līgas grupu turnīrā, ja nebūs kvalificējušies. 

== Kalendārs ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|+2022.—2023. gada UEFA Čempionu līgas kalendārs&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0271-142f3fd58879-cb7c5a6fdf79-1000--2022-23-match-and-draw-dates/ |title=2022/23 UEFA Champions League: Matches, draws, final |date={{dat|2022|6|6||bez}}|language=en |accessdate={{dat|2022|6|16||bez}} |website=uefa.com}}&lt;/ref&gt;
|-
!Posms
!Kārta
!Izlozes datums
!Pirmā spēle
!Otrā spēle
|-
|rowspan=&quot;5&quot;|Kvalifikācija
|Priekšsacīkšu kārta
|2022. gada 7. jūnijs
|2022. gada 21. jūnijs (pusfināli)
|2022. gada 24. jūnijs (fināls)
|-
|1. kvalifikācijas kārta
|2022. gada 14. jūnijs
|2022. gada 5.—6. jūlijs
|2022. gada 12.—13. jūlijs
|-
|2. kvalifikācijas kārta
|2022. gada 15. jūnijs
|2022. gada 19.—20. jūlijs
|2022. gada 26.—27. jūlijs
|-
|3. kvalifikācijas kārta
|2022. gada 18. jūlijs
|2022. gada 2.—3. augusts
|2022. gada 9. augusts
|-
|Izslēgšanas kārta
|2022. gada 1. augusts
|2022. gada 16.—17. augusts
|2022. gada 23.—24. augusts
|-
|rowspan=&quot;6&quot;|Grupu turnīrs
|1. kārta
|rowspan=&quot;6&quot;|2022. gada 25. augusts
|colspan=&quot;2&quot;|2022. gada 6.—7. septembris
|-
|2. kārta
|colspan=&quot;2&quot;|2022. gada 13.—14. septembris
|-
|3. kārta
|colspan=&quot;2&quot;|2022. gada 4.—5. oktobris
|-
|4. kārta
|colspan=&quot;2&quot;|2022. gada 11.—12. oktobris
|-
|5. kārta
|colspan=&quot;2&quot;|2022. gada 25.—26. oktobris
|-
|6. kārta
|colspan=&quot;2&quot;|2022. gada 1.—2. novembris
|-
|rowspan=&quot;4&quot;|Izslēgšanas spēles
|Astotdaļfināli
|2022. gada 7. novembris
|2023. gada 14.—15. un 21.—22. februāris
|2023. gada 7.—8. un 14.—15. marts
|-
|Ceturtdaļfināli
|rowspan=&quot;3&quot;|2023. gada 17. marts
|2023. gada 11.—12. aprīlis
|2023. gada 18.—19. aprīlis
|-
|Pusfināli
|2023. gada 9.—10. maijs
|2023. gada 17.—17. maijs
|-
|Fināls
|colspan=&quot;2&quot;|2023. gada 10. maijs, [[Ataturka Olimpiskais stadions]], [[Stambula]]
|}

== Kvalifikācija ==

=== Priekšsacīkšu kārta ===
Priekšsacīkšu kārtas izloze notika {{dat|2022|6|7||bez}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0276-154caa18201a-0684d14f9afc-1000--preliminary-round-draw-result/ |title=UEFA Champions League preliminary round draw |website=UEFA.com |language=en |date=7 June 2022 |access-date={{dat|2022|6|16||bez}}}}&lt;/ref&gt; Pusfināli tika aizvadīti 21. jūnijā, bet priekšsacīkšu kārtas fināls notika 24. jūnijā. Fināla uzvarētāji iekļuva Čempionu līgas 1. kvalifikācijas kārtā, bet pārējās komandas sezonu turpinās [[2022.—2023. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona|2022.—2023. gada UEFA Eiropas konferences līgas]] otrajā kvalifikācijas kārtā.

{{OneLegStart}}
|-
!colspan=3|Pusfināli
{{OneLegResult|[[FCI Levadia]]|EST|1–6|'''[[Knattspyrnufélagið Víkingur|Víkingur]]'''|ISL}}
{{OneLegResult|[[Società Polisportiva La Fiorita|La Fiorita]]|SMR|1–2|'''[[Inter Club d'Escaldes]]'''|AND}}
|-
!colspan=3|Fināls
{{OneLegResult|[[Inter Club d'Escaldes]]|AND|0–1|'''[[Knattspyrnufélagið Víkingur|Víkingur]]'''|ISL}}
|}

=== 1. kvalifikācijas kārta ===
1. kvalifikācijas kārtas izloze notika {{dat|2022|6|14||bez}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0276-154cc25545c1-6471a679f56f-1000--first-qualifying-round-draw-results/|title=UEFA Champions League first qualifying round draw |website=UEFA.com |language=en |date=14 June 2022 |access-date={{dat|2022|6|16||bez}}}}&lt;/ref&gt; Pirmās spēles notika 5.—6. jūlijā, bet atbildes spēles tika aizvadītas 12.—13. jūlijā. Uzvarētāji iekļuva Čempionu līgas 2. kvalifikācijas kārtā, bet zaudētāji sezonu turpinās [[2022.—2023. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona|2022.—2023. gada UEFA Eiropas konferences līgas]] otrajā kvalifikācijas kārtā.

{{TwoLegStart}}
{{TwoLegResult|'''[[FC Pyunik|Pyunik]]'''|ARM|2–2 (4–3 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|[[CFR Cluj]]|ROU|0–0|2–2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|'''[[NK Maribor|Maribor]]'''|SVN|2–0|[[FC Shakhtyor Soligorsk|Shakhtyor Soligorsk]]|BLR|0–0|2–0}}
{{TwoLegResult|'''[[PFC Ludogorets Razgrad|Ludogorets Razgrad]]'''|BUL|3–0|[[FK Sutjeska Nikšić|Sutjeska Nikšić]]|MNE|2–0|1–0}}
{{TwoLegResult|'''[[F91 Dudelange]]'''|LUX|3–1|[[KF Tirana|Tirana]]|ALB|1–0|2–1}}
{{TwoLegResult|[[FC Tobol|Tobol]]|KAZ|1–5|'''[[Ferencvárosi TC|Ferencváros]]'''|HUN|0–0|1–5}}
{{TwoLegResult|'''[[Malmö FF]]'''|SWE|6–5|[[Knattspyrnufélagið Víkingur|Víkingur]]|ISL|3–2|3–3}}
{{TwoLegResult|[[FC Ballkani|Ballkani]]|KOS|1–2|'''[[FK Žalgiris|Žalgiris]]'''|LTU|1–1|0–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|'''[[Helsingin Jalkapalloklubi|HJK]]'''|FIN|2–2 (5–4 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|[[FK RFS|RFS]]|LVA|1–0|1–2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|'''[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]'''|NOR|4–3|[[Klaksvíkar Ítróttarfelag|KÍ Klaksvík]]|FRO|3–0|1–3}}
{{TwoLegResult|[[The New Saints F.C.|The New Saints]]|WAL|1–2|'''[[Linfield F.C.|Linfield]]'''|NIR|1–0|0–2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|'''[[Shamrock Rovers F.C.|Shamrock Rovers]]'''|IRL|3–0|[[Hibernians F.C.|Hibernians]]|MLT|3–0|0–0}}
{{TwoLegResult|[[Lech Poznań]]|POL|2–5|'''[[Qarabağ FK|Qarabağ]]'''|AZE|1–0|1–5}}
{{TwoLegResult|'''[[KF Shkupi|Shkupi]]'''|MKD|3–2|[[Lincoln Red Imps F.C.|Lincoln Red Imps]]|GIB|3–0|0–2}}
{{TwoLegResult|[[HŠK Zrinjski Mostar|Zrinjski]]|BIH|0–1|'''[[FC Sheriff Tiraspol|Sheriff Tiraspol]]'''|MDA|0–0|0–1}}
{{TwoLegResult|'''[[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]]'''|SVK|2–1|[[FC Dinamo Batumi|Dinamo Batumi]]|GEO|0–0|2–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
|}

=== 2. kvalifikācijas kārta ===
2. kvalifikācijas kārtas izloze notika {{dat|2022|6|15||bez}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0276-154cc64bc0ba-584fac8baef8-1000--second-qualifying-round-draw/ |title=UEFA Champions League second qualifying round draw |website=UEFA.com |language=en|date=15 June 2022 |access-date={{dat|2022|6|16||bez}}}}&lt;/ref&gt; Pirmās spēles notika 19.—20. jūlijā, bet atbildes spēles būs 26.—27. jūlijā. Uzvarētāji kvalificēsies 3. kvalifikācijas kārtai, bet zaudētāji sezonu turpinās [[2022.—2023. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2022.—2023. gada UEFA Eiropas līgas]] trešajā kvalifikācijas kārtā.

{{TwoLegStart}}
|+Čempionu zars
{{TwoLegResult|'''[[Ferencvárosi TC|Ferencváros]]'''|HUN|5–3|[[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]]|SVK|1–2|4–1}}
{{TwoLegResult|'''[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]'''|CRO|3–2|[[KF Shkupi|Shkupi]]|MKD|2–2|1–0}}
{{TwoLegResult|'''[[Qarabağ FK|Qarabağ]]'''|AZE|5–4|[[FC Zürich|Zürich]]|SUI|3–2|2–2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|[[Helsingin Jalkapalloklubi|HJK]]|FIN|1–7|'''[[FC Viktoria Plzeň|Viktoria Plzeň]]'''|CZE|1–2|0–5}}
{{TwoLegResult|[[Linfield F.C.|Linfield]]|WAL|1–8|'''[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]'''|NOR|1–0|0–8}}
{{TwoLegResult|'''[[FK Žalgiris|Žalgiris]]'''|LTU|3–0|[[Malmö FF]]|SWE|1–0|2–0}}
{{TwoLegResult|'''[[PFC Ludogorets Razgrad|Ludogorets Razgrad]]'''|BUL|4–2|[[Shamrock Rovers F.C.|Shamrock Rovers]]|IRL|3–0|1–2}}
{{TwoLegResult|[[NK Maribor|Maribor]]|SVN|0–1|'''[[FC Sheriff Tiraspol|Sheriff Tiraspol]]'''|MDA|0–0|0–1}}
{{TwoLegResult|'''[[Maccabi Haifa F.C.|Maccabi Haifa]]'''|ISR|5–1|[[Olympiacos F.C.|Olympiacos]]|GRE|1–1|4–0}}
{{TwoLegResult|'''[[FC Pyunik|Pyunik]]'''|ARM|4–2|[[F91 Dudelange]]|LUX|0–1|4–1}}
|}
{{TwoLegStart}}
|+Līgas zars
{{TwoLegResult|'''[[FC Midtjylland|Midtjylland]]'''|DEN|2–2 (4–3 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|[[AEK Larnaca FC|AEK Larnaca]]|CYP|1–1|1–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|'''[[FC Dynamo Kyiv|Dynamo Kyiv]]'''|UKR|2–1|[[Stambulas &quot;Fenerbahçe&quot;|Fenerbahçe]]|TUR|0–0|2–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
|}

=== 3. kvalifikācijas kārta ===
{{TwoLegStart}}
|+Čempionu zars
{{TwoLegResult|[[Maccabi Haifa F.C.|Maccabi Haifa]]|ISR||[[Apollon Limassol FC|Apollon Limassol]]|CYP|{{small|3. augustā}}|{{small|9. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[Qarabağ FK|Qarabağ]]|AZE||[[Ferencvárosi TC|Ferencváros]]|HUN|{{small|3. augustā}}|{{small|9. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[PFC Ludogorets Razgrad|Ludogorets Razgrad]]|BUL||[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]|CRO|{{small|2. augustā}}|{{small|9. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[FC Sheriff Tiraspol|Sheriff Tiraspol]]|MDA||[[FC Viktoria Plzeň|Viktoria Plzeň]]|CZE|{{small|2. augustā}}|{{small|9. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]|NOR||[[FK Žalgiris|Žalgiris]]|LTU|{{small|3. augustā}}|{{small|9. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[Belgradas &quot;Crvena Zvezda&quot;|Crvena Zvezda]]|SRB||[[FC Pyunik|Pyunik]]|ARM|{{small|3. augustā}}|{{small|9. augustā}}}}
|}
{{TwoLegStart}}
|+Līgas zars
{{TwoLegResult|[[AS Monaco FC|Monaco]]|FRA||[[PSV Eindhoven]]|NED|{{small|2. augustā}}|{{small|9. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[FC Dynamo Kyiv|Dynamo Kyiv]]|UKR||[[SK Sturm Graz|Sturm Graz]]|AUT|{{small|3. augustā}}|{{small|9. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[Royale Union Saint-Gilloise|Union Saint-Gilloise]]|BEL||[[Rangers F.C.|Rangers]]|SCO|{{small|2. augustā}}|{{small|9. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[S.L. Benfica|Benfica]]|POR||[[FC Midtjylland|Midtjylland]]|DEN|{{small|2. augustā}}|{{small|9. augustā}}}}
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.uefa.com/uefachampionsleague/index.html Oficiālā mājaslapa] {{en ikona}}

{{Futbols-aizmetnis}}
{{UEFA Čempionu līgas sezonas}}

[[Kategorija:2022. gads futbolā|UEFA Čempionu līga]]
[[Kategorija:2023. gads futbolā|UEFA Čempionu līga]]
[[Kategorija:UEFA Čempionu līga]]</text>
      <sha1>2tzf8debrh3tzrvfjs3ywasj5g7jr2v</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Amerikāņu Samoa nacionālais parks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>514673</id>
    <revision>
      <id>3661964</id>
      <parentid>3643313</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T12:43:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1839" xml:space="preserve">{{Aizsargājamas dabas teritorijas infokaste
| name                = Amerikāņu Samoa nacionālais parks
| alt_name            = 
| iucn_category       = V
| photo               = Pola_Islands_Tutuila_NPS.jpg
| photo_alt           = 
| photo_caption       = 
| photo_width         = 
| map_type            = Amerikāņu Samoa#Klusais okeāns
| map_relief = jā
| latd  = 14.3 | latNS  = S
| longd = 170.7 | longEW = W
| label_position      = top
| location            = {{vieta|Amerikāņu Samoa}}
| nearest_city        = 
| area                = 33,4136 km&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt;
| established         = 1988
| visitation_num      = 
| visitation_year     = 
| governing_body      = 
| url                 = https://www.nps.gov/npsa/index.htm
| child               = 
| embedded            = 
}}

'''Amerikāņu Samoa nacionālais parks''' ({{val|en|National Park of American Samoa}}) ir 1988. gadā izveidots [[nacionālais parks]] [[Amerikāņu Samoa]].

Parka teritorija atrodas uz trīs Samoa arhipelāga salām — [[Tutuila]]s ziemeļdaļā, [[Ofu]] dienvidu piekrastē un [[Taū]] dienviddaļā. Parks izveidots, lai aizsargātu [[Koraļļu rifs|koraļļu rifus]], [[Lietus mežs|lietus mežus]] un [[lidojošā lapsa|lidojošo lapsu]] populāciju, kā arī Samoa tradicionālo kultūru. Parkā populāra nodarbe ir pārgājieni un snorkelēšana. 2018. gadā parku apmeklēja 28 626 cilvēku.

== Galerija ==
&lt;gallery&gt;
Ofu Beach NPS.jpg|Ofu pludmale
National Park (42576025360).jpg
Tutuila AmaluBay NPS.jpg
Pteropus_samoensis2-2-2.jpg|Samoa lidojošā lapsa
&lt;/gallery&gt;

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{Oficiālā tīmekļa vietne|https://www.nps.gov/npsa/index.htm}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}


{{ASV-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:ASV nacionālie parki]]
[[Kategorija:Amerikāņu Samoa]]</text>
      <sha1>o58o2z4e65ngzyneexqdos6x7tfwsqx</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Gustavs Vilhelms fon Taube</title>
    <ns>0</ns>
    <id>514675</id>
    <revision>
      <id>3661965</id>
      <parentid>3636922</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T12:44:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2158" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|          vārds = Gustavs Vilhelms fon Taube
|     vārds_orig = ''Gustav Wilhelm Taube von der Issen''
|         attēls = TaubeWappen.jpg
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1715
|     dz_mēnesis = 3
|       dz_diena = 23
|       dz_vieta = 
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 1775
|      m_mēnesis = 10
|        m_diena = 23
|        m_vieta =
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = 
|   nodarbošanās = muižnieks, politiķis
|        dzimums = V
|         vecāki = Reinholds fon Taube, Anna Helēne fon Lipharte
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 1) Kristīne Elizabete fon Venedigere, 2) Anna Elizbete fon Budberga
|          bērni = [[Frīdrihs Vilhelms fon Taube]] (no Kristīnes Elizabetes)
|       paraksts = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = 
|    citas daļas = 
}}

'''Gustavs Vilhelms fon Taube''' ({{val|de|Gustav Wilhelm Taube von der Issen}}, dzimis {{dat|1715|3|23}}, miris {{dat|1775|10|23}}) bija [[Vidzeme]]s muižnieks un [[Vidzemes Landrātu kolēģija|landrāts]], [[Mālpils muiža]]s īpašnieks.

Dzimis Vidzemes muižnieka, kapteiņa Reinholds fon Taubes un Anna Helēnes fon Lipharte ģimenē. Bija divreiz precējies, pirmajā laulībā ar Kristīni Elizabeti fon Venedigeri, bet otrajā — ar Annu Elizabeti fon Budbergu (fon Koskula atraitni). Pirmajā laulībā piedzima dēls, Vidzemes landrāts [[Frīdrihs Vilhelms fon Taube]]. Krievijas impērijas armijā ieguva dienesta pakāpi. Līdz 1761. gadam Gustavam Vilhelmam fon Taubem piederēja [[Eriņu muiža]] (''Gut Heringshof'') un [[Mišleru muiža]] (''Gut Schadenhof''), bet no 1761. gada — [[Mālpils muiža]]. 1762. gadā kā muižniecības delegāts piedalījās [[Katrīna II|Katrīnas II]] kronēšanas ceremonijā [[Maskava|Maskavā]].

== Ārējās saites ==
* [https://bbld.de/GND1194206093 Gustavs Vilhelms fon Taube BBLD] {{de ikona}}
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}


{{Cilvēks-aizmetnis}}
{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Taube, Gustavs Vilhelms fon}}
[[Kategorija:Vācbaltieši]]</text>
      <sha1>rxw7q4m3m37ib97yrt9h2oyyps7uj64</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>AFI 100 gadi... 100 filmas</title>
    <ns>0</ns>
    <id>514836</id>
    <revision>
      <id>3662261</id>
      <parentid>3643308</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T16:22:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Saraksts */sīkumi, replaced: Vestsaidas stāsts (filma) → Vestsaidas stāsts (1961. gada filma) using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="19355" xml:space="preserve">'''AFI 100 gadi... 100 filmas''' ({{Val|en|AFI's 100 Years...100 Movies}}) ir 100 izcilāko [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] filmu saraksts, kā to noteicis [[Amerikas Kinoinstitūts]], aptaujājot vairāk nekā 1500 filmu nozares pārstāvjus, kuri izvēlējās no 400 nominēto filmu saraksta. 100 labāko amerikāņu filmu sarakstu atklāja 1998. gadā, bet atjaunināja 2007. gadā.

Par visu laiku izcilāko filmu gan 1998., gan 2007. gadā tika atzīta &quot;[[Pilsonis Keins]]&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.afi.com/afis-100-years-100-movies/|title=AFI’s 100 YEARS…100 MOVIES|website=American Film Institute|access-date=2022-06-21|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Saraksts ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;font-size:1.00em; line-height:1.5em;&quot;
!Filma
!Izdošanas gads
!Režisors
!1998. gada vieta
!2007. gada vieta
!Izmaiņas
|-
| align=&quot;left&quot; |&quot;[[Pilsonis Keins]]&quot;
|1941
|[[Orsons Velss]]
|1
|1
| data-sort-value=&quot;0&quot; |[[Attēls:Steady.svg|15x15px]] 0
|-
| align=&quot;left&quot; |&quot;[[Kasablanka (filma)|Kasablanka]]&quot;
|1942
|[[Maikls Kertics]]
|2
|3
| data-sort-value=&quot;-1&quot; |[[Attēls:Decrease.svg|12x12px]] 1
|-
| align=&quot;left&quot; |&quot;[[Krusttēvs (filma)|Krusttēvs]]&quot;
|1972
|[[Frānsiss Fords Kopola]]
|3
|2
| data-sort-value=&quot;1&quot; |[[Attēls:Increase.svg|12x12px]] 1
|-
| align=&quot;left&quot; |&quot;[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]&quot;
|1939
|[[Viktors Flemings]]
|4
|6
| data-sort-value=&quot;-2&quot; |[[Attēls:Decrease.svg|12x12px]] 2
|-
| align=&quot;left&quot; |&quot;[[Arābijas Lorenss (filma)|Arābijas Lorenss]]&quot;
|1962
|[[Deivids Līns]]
|5
|7
| data-sort-value=&quot;-2&quot; |[[Attēls:Decrease.svg|12x12px]] 2
|-
| align=&quot;left&quot; |&quot;[[Oza zemes burvis (filma)|Oza zemes burvis]]&quot;
|1939
|[[Viktors Flemings]]
|6
|10
| data-sort-value=&quot;-4&quot; |[[Attēls:Decrease.svg|12x12px]] 4
|-
| align=&quot;left&quot; |&quot;[[Absolvents (filma)|Absolvents]]&quot;
|1967
|[[Maiks Nikolss]]
|7
|17
| data-sort-value=&quot;-10&quot; |[[Attēls:Decrease.svg|12x12px]] 10
|-
| align=&quot;left&quot; |&quot;[[Ostā]]&quot;
|1954
|[[Elija Kazans]]
|8
|19
| data-sort-value=&quot;-11&quot; |[[Attēls:Decrease.svg|12x12px]] 11
|-
| align=&quot;left&quot; |&quot;[[Šindlera saraksts]]&quot;
|1993
|[[Stīvens Spīlbergs]]
|9
|8
| data-sort-value=&quot;1&quot; |[[Attēls:Increase.svg|12x12px]] 1
|-
| align=&quot;left&quot; |&quot;[[Dziedot lietū]]&quot;
|1952
|[[Džīns Kelijs]], [[Stenlijs Donens]]
|10
|5
| data-sort-value=&quot;5&quot; |[[Attēls:Increase.svg|12x12px]] 5
|-
| align=&quot;left&quot; |&quot;[[Brīnišķā dzīve]]&quot;
|1946
|[[Frenks Kapra]]
|11
|20
| data-sort-value=&quot;-9&quot; |[[Attēls:Decrease.svg|12x12px]] 9
|-
| align=&quot;left&quot; |&quot;[[Saulrieta bulvāris]]&quot;
|1950
|[[Billijs Vailders]]
|12
|16
| data-sort-value=&quot;-4&quot; |[[Attēls:Decrease.svg|12x12px]] 4
|-
| align=&quot;left&quot; |&quot;[[Tilts pār Kvai upi]]&quot;
|1957
|[[Deivids Līns]]
|13
|36
| data-sort-value=&quot;-23&quot; |[[Attēls:Decrease.svg|12x12px]] 23
|-
| align=&quot;left&quot; |&quot;[[Džezā tikai meitenes]]&quot;
|1959
|[[Billijs Vailders]]
|14
|22
| data-sort-value=&quot;-8&quot; |[[Attēls:Decrease.svg|12x12px]] 8
|-
| align=&quot;left&quot; |&quot;[[Zvaigžņu kari: Jaunā cerība]]&quot;
|1977
|[[Džordžs Lūkass]]
|15
|13
| data-sort-value=&quot;2&quot; |[[Attēls:Increase.svg|12x12px]] 2
|-
| align=&quot;left&quot; |&quot;[[Viss par Ievu]]&quot;
|1950
|[[Džozefs Mankevičs]]
|16
|28
| data-sort-value=&quot;-12&quot; |[[Attēls:Decrease.svg|12x12px]] 12
|-
| align=&quot;left&quot; |&quot;[[Āfrikas karaliene]]&quot; (''The African Queen'')
|1951
|[[Džons Hjūstons]]
|17
|65
| data-sort-value=&quot;-48&quot; |[[Attēls:Decrease.svg|12x12px]] 48
|-
| align=&quot;left&quot; |&quot;[[Psiho]]&quot;
|1960
|[[Alfreds Hičkoks]]
|18
|14
| data-sort-value=&quot;4&quot; |[[Attēls:Increase.svg|12x12px]] 4
|-
| align=&quot;left&quot; |&quot;[[Ģenerālis (filma)|Ģenerālis]]&quot;
|1926
|[[Basters Kītons]]
| data-sort-value=&quot;999&quot; |—
|18
| data-sort-value=&quot;999&quot; |—
|-
| align=&quot;left&quot; |&quot;[[Ķīniešu kvartāls]]&quot;
|1974
|[[Romans Polaņskis]]
|19
|21
| data-sort-value=&quot;-2&quot; |[[Attēls:Decrease.svg|12x12px]] 2
|-
| align=&quot;left&quot; |&quot;[[Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu (filma)|Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu]]&quot;
|1975
|[[Milošs Formans]]
|20
|33
| data-sort-value=&quot;-13&quot; |[[Attēls:Decrease.svg|12x12px]] 13
|-
| align=&quot;left&quot; |&quot;[[Dusmu augļi (filma)|Dusmu augļi]]&quot; (''The Grapes of Wrath'')
|1940
|[[Džons Fords]]
|21
|23
| data-sort-value=&quot;-2&quot; |[[Attēls:Decrease.svg|12x12px]] 2
|-
| align=&quot;left&quot; |&quot;[[2001: Kosmosa odiseja]]&quot;
|1968
|[[Stenlijs Kubriks]]
|22
|15
| data-sort-value=&quot;7&quot; |[[Attēls:Increase.svg|12x12px]] 7
|-
| align=&quot;left&quot; |&quot;[[Maltas vanags]]&quot;
|1941
|[[Džons Hjūstons]]
|23
|31
| data-sort-value=&quot;-8&quot; |[[Attēls:Decrease.svg|12x12px]] 8
|-
| align=&quot;left&quot; |&quot;[[Satrakotais vērsis]]&quot;
|1980
|[[Mārtins Skorsēze]]
|24
|4
| data-sort-value=&quot;20&quot; |[[Attēls:Increase.svg|12x12px]] 20
|-
| align=&quot;left&quot; |&quot;[[Citplanētietis]]&quot;
|1982
|[[Stīvens Spīlbergs]]
|25
|24
| data-sort-value=&quot;1&quot; |[[Attēls:Increase.svg|12x12px]] 1
|-
| align=&quot;left&quot; |&quot;[[Doktors Streindžlavs]]&quot;
|1964
|[[Stenlijs Kubriks]]
|26
|39
| data-sort-value=&quot;-13&quot; |[[Attēls:Decrease.svg|12x12px]] 13
|-
| align=&quot;left&quot; |&quot;[[Bonija un Klaids (filma)|Bonija un Klaids]]&quot; (''Bonnie and Clyde'')
|1967
|[[Arturs Penns]]
|27
|42
| data-sort-value=&quot;-15&quot; |[[Attēls:Decrease.svg|12x12px]] 15
|-
| align=&quot;left&quot; |&quot;[[Mūsdienu apokalipse]]&quot;
|1979
|[[Frānsiss Fords Kopola]]
|28
|30
| data-sort-value=&quot;-2&quot; |[[Attēls:Decrease.svg|12x12px]] 2
|-
| align=&quot;left&quot; |&quot;[[Misters Smits brauc uz Vašingtonu]]&quot;
|1939
|[[Frenks Kapra]]
|29
|26
| data-sort-value=&quot;3&quot; |[[Attēls:Increase.svg|12x12px]] 3
|-
| align=&quot;left&quot; |&quot;[[Sjerramadres dārgumi]]&quot; (''The Treasure of the Sierra Madre'')
|1948
|[[Džons Hjūstons]]
|30
|38
| data-sort-value=&quot;-8&quot; |[[Attēls:Decrease.svg|12x12px]] 8
|-
| align=&quot;left&quot; |&quot;[[Enija Hola]]&quot;
|1977
|[[Vudijs Allens]]
|31
|35
| data-sort-value=&quot;-4&quot; |[[Attēls:Decrease.svg|12x12px]] 4
|-
| align=&quot;left&quot; |&quot;[[Krusttēvs 2]]&quot;
|1974
|[[Frānsiss Fords Kopola]]
|32
|32
| data-sort-value=&quot;0&quot; |[[Attēls:Steady.svg|15x15px]] 0
|-
| align=&quot;left&quot; |''[[High Noon]]''
|1952
|[[Freds Cinemans]]
|33
|27
| data-sort-value=&quot;6&quot; |[[Attēls:Increase.svg|12x12px]] 6
|-
| align=&quot;left&quot; |&quot;[[Kas nogalina lakstīgalu... (filma)|Kas nogalina lakstīgalu...]]&quot;
|1962
|[[Roberts Maligans]]
|34
|25
| data-sort-value=&quot;9&quot; |[[Attēls:Increase.svg|12x12px]] 9
|-
| align=&quot;left&quot; |''[[It Happened One Night]]''
|1934
|[[Frenks Kapra]]
|35
|46
| data-sort-value=&quot;-11&quot; |[[Attēls:Decrease.svg|12x12px]] 11
|-
| align=&quot;left&quot; |&quot;[[Pusnakts kovbojs]]&quot;
|1969
|[[Džons Šlesingers]]
|36
|43
| data-sort-value=&quot;-7&quot; |[[Attēls:Decrease.svg|12x12px]] 7
|-
| align=&quot;left&quot; |&quot;[[Mūsu dzīves labākie gadi]]&quot; (''The Best Years of Our Lives'')
|1946
|[[Viljams Vailers]]
|37
|37
| data-sort-value=&quot;0&quot; |[[Attēls:Steady.svg|15x15px]] 0
|-
| align=&quot;left&quot; |&quot;[[Dubultā apdrošināšana]]&quot;
|1944
|[[Billijs Vailders]]
|38
|29
| data-sort-value=&quot;9&quot; |[[Attēls:Increase.svg|12x12px]] 9
|-
| align=&quot;left&quot; |&quot;[[Doktors Živago]]&quot;
|1965
|[[Deivids Līns]]
|39
| data-sort-value=&quot;999&quot; |—
| data-sort-value=&quot;999&quot; |—
|-
| align=&quot;left&quot; |&quot;[[Uz ziemeļiem caur ziemeļrietumiem]]&quot;
|1959
|[[Alfreds Hičkoks]]
|40
|55
| data-sort-value=&quot;-15&quot; |[[Attēls:Decrease.svg|12x12px]] 15
|-
| align=&quot;left&quot; |&quot;[[Vestsaidas stāsts (1961. gada filma)|Vestsaidas stāsts]]&quot;
|1961
|[[Roberts Vaizs]], [[Džeroms Robinss]]
|41
|51
| data-sort-value=&quot;-10&quot; |[[Attēls:Decrease.svg|12x12px]] 10
|-
| align=&quot;left&quot; |&quot;[[Logs uz sētu]]&quot;
|1954
|[[Alfreds Hičkoks]]
|42
|48
| data-sort-value=&quot;-6&quot; |[[Attēls:Decrease.svg|12x12px]] 6
|-
| align=&quot;left&quot; |&quot;[[Karalis Kongs (1933. gada filma)|Karalis Kongs]]&quot; (''King Kong'')
|1933
|[[Merians Kūpers]]
|43
|41
| data-sort-value=&quot;2&quot; |[[Attēls:Increase.svg|12x12px]] 2
|-
| align=&quot;left&quot; |&quot;[[Nācijas dzimšana]]&quot; (''The Birth of a Nation'')
|1915
|[[Deivids Vorks Grifits]]
|44
| data-sort-value=&quot;999&quot; |—
| data-sort-value=&quot;999&quot; |—
|-
| align=&quot;left&quot; |&quot;[[Ilgu tramvajs (filma)|Ilgu tramvajs]]&quot;
|1951
|[[Elija Kazans]]
|45
|47
| data-sort-value=&quot;-2&quot; |[[Attēls:Decrease.svg|12x12px]] 2
|-
| align=&quot;left&quot; |&quot;[[Mehāniskais apelsīns (filma)|Mehāniskais apelsīns]]&quot;
|1971
|[[Stenlijs Kubriks]]
|46
|70
| data-sort-value=&quot;-24&quot; |[[Attēls:Decrease.svg|12x12px]] 24
|-
| align=&quot;left&quot; |&quot;[[Taksists]]&quot;
|1976
|[[Mārtins Skorsēze]]
|47
|52
| data-sort-value=&quot;-5&quot; |[[Attēls:Decrease.svg|12x12px]] 5
|-
| align=&quot;left&quot; |&quot;[[Žokļi (filma)|Žokļi]]&quot;
|1975
|{{sort|Spielberg|[[Steven Spielberg]]}}
|48
|56
| data-sort-value=&quot;-8&quot; |[[Attēls:Decrease.svg|12x12px]] 8
|-
| align=&quot;left&quot; |&quot;[[Sniegbaltīte un septiņi rūķīši]]&quot;
|1937
|[[Deivids Hends]]
|49
|34
| data-sort-value=&quot;15&quot; |[[Attēls:Increase.svg|12x12px]] 15
|-
| align=&quot;left&quot; |&quot;[[Neiecietība]]&quot; (''Intolerance'')
|1916
|[[Deivids Vorks Grifits]]
| data-sort-value=&quot;999&quot; |—
|49
| data-sort-value=&quot;999&quot; |—
|-
| align=&quot;left&quot; |&quot;[[Bačs Kesidijs un Sandenss Kids]]&quot; (''Butch Cassidy and the Sundance Kid'')
|1969
|[[Džordžs Rojs Hills]]
|50
|73
| data-sort-value=&quot;-23&quot; |[[Attēls:Decrease.svg|12x12px]] 23
|-
| align=&quot;left&quot; |&quot;[[Gredzenu pavēlnieks: Gredzena brālība]]&quot;
|2001
|[[Pīters Džeksons]]
| data-sort-value=&quot;999&quot; |—
|50
| data-sort-value=&quot;999&quot; |—
|-
| align=&quot;left&quot; |&quot;[[Filadelfijas stāsts]]&quot; (''The Philadelphia Story'')
|1940
|[[Džordžs Kjūkors]]
|51
|44
| data-sort-value=&quot;7&quot; |[[Attēls:Increase.svg|12x12px]] 7
|-
| align=&quot;left&quot; |&quot;[[No šejienes līdz bezgalībai]]&quot;
|1953
|[[Freds Cinemans]]
|52
| data-sort-value=&quot;999&quot; |—
| data-sort-value=&quot;999&quot; |—
|-
| align=&quot;left&quot; |&quot;[[Amadejs]]&quot;
|1984
|[[Milošs Formans]]
|53
| data-sort-value=&quot;999&quot; |—
| data-sort-value=&quot;999&quot; |—
|-
| align=&quot;left&quot; |&quot;[[Rietumu frontē bez pārmaiņām (filma)|Rietumu frontē bez pārmaiņām]]&quot;
|1930
|[[Luiss Mailstouns]]
|54
| data-sort-value=&quot;999&quot; |—
| data-sort-value=&quot;999&quot; |—
|-
| align=&quot;left&quot; |&quot;[[Mūzikas skaņas]]&quot;
|1965
|[[Roberts Vaizs]]
|55
|40
| data-sort-value=&quot;15&quot; |[[Attēls:Increase.svg|12x12px]] 15
|-
| align=&quot;left&quot; |&quot;[[Lazarete (filma)|Lazarete]]&quot;
|1970
|[[Roberts Oltmens]]
|56
|54
| data-sort-value=&quot;2&quot; |[[Attēls:Increase.svg|12x12px]] 2
|-
| align=&quot;left&quot; |&quot;[[Trešais cilvēks]]&quot;
|1949
|[[Kerols Rīds]]
|57
| data-sort-value=&quot;999&quot; |—
| data-sort-value=&quot;999&quot; |—
|-
| align=&quot;left&quot; |&quot;[[Fantāzija (filma)|Fantāzija]]&quot;
|1940
|[[Volts Disnejs]]
|58
| data-sort-value=&quot;999&quot; |—
| data-sort-value=&quot;999&quot; |—
|-
| align=&quot;left&quot; |&quot;[[Dumpinieks bez iemesla]]&quot;
|1955
|[[Nikolass Rejs]]
|59
| data-sort-value=&quot;999&quot; |—
| data-sort-value=&quot;999&quot; |—
|-
| align=&quot;left&quot; |&quot;[[Našvila (filma)|Našvila]]&quot;
|1975
|[[Roberts Oltmens]]
| data-sort-value=&quot;999&quot; |—
|59
| data-sort-value=&quot;999&quot; |—
|-
| align=&quot;left&quot; |&quot;[[Pazudušā šķirsta meklējumos]]&quot;
|1981
|[[Stīvens Spīlbergs]]
|60
|66
| data-sort-value=&quot;-6&quot; |[[Attēls:Decrease.svg|12x12px]] 6
|-
| align=&quot;left&quot; |&quot;[[Vertigo]]&quot;
|1958
|[[Alfreds Hičkoks]]
|61
|9
| data-sort-value=&quot;52&quot; |[[Attēls:Increase.svg|12x12px]] 52
|-
| align=&quot;left&quot; |&quot;[[Salivana ceļojumi]]&quot; (''Sullivan's Travels'')
|1941
|[[Prestons Stērdžiss]]
| data-sort-value=&quot;999&quot; |—
|61
| data-sort-value=&quot;999&quot; |—
|-
| align=&quot;left&quot; |&quot;[[Sirdspuķīte]]&quot; (''Tootsie'')
|1982
|[[Sidnijs Polaks]]
|62
|69
| data-sort-value=&quot;-7&quot; |[[Attēls:Decrease.svg|12x12px]] 7
|-
| align=&quot;left&quot; |&quot;[[Pasta kariete]]&quot; (''Stagecoach'')
|1939
|[[Džons Fords]]
|63
| data-sort-value=&quot;999&quot; |—
| data-sort-value=&quot;999&quot; |—
|-
| align=&quot;left&quot; |&quot;[[Kabarē (filma)|Kabarē]]&quot; (''Cabaret'')
|1972
|[[Bobs Fouss]]
| data-sort-value=&quot;999&quot; |—
|63
| data-sort-value=&quot;999&quot; |—
|-
| align=&quot;left&quot; |&quot;[[Trešās pakāpes tuvie kontakti]]&quot;
|1977
|[[Stīvens Spīlbergs]]
|64
| data-sort-value=&quot;999&quot; |—
| data-sort-value=&quot;999&quot; |—
|-
| align=&quot;left&quot; |&quot;[[Jēru klusēšana]]&quot;
|1991
|[[Džonatans Demijs]]
|65
|74
| data-sort-value=&quot;-9&quot; |[[Attēls:Decrease.svg|12x12px]] 9
|-
| align=&quot;left&quot; |&quot;[[Tīkls (filma)|Tīkls]]&quot;
|1976
|[[Sidnijs Lūmets]]
|66
|64
| data-sort-value=&quot;2&quot; |[[Attēls:Increase.svg|12x12px]] 2
|-
| align=&quot;left&quot; |&quot;[[Mandžūru kandidāts]]&quot; (''The Manchurian Candidate'')
|1962
|[[Džons Frankenhaimers]]
|67
| data-sort-value=&quot;999&quot; |—
| data-sort-value=&quot;999&quot; |—
|-
| align=&quot;left&quot; |&quot;[[Kurš baidās no Virdžīnijas Vulfas? (filma)|Kurš baidās no Virdžīnijas Vulfas?]]&quot;
|1966
|[[Maiks Nikolss]]
| data-sort-value=&quot;999&quot; |—
|67
| data-sort-value=&quot;999&quot; |—
|-
| align=&quot;left&quot; |&quot;[[Amerikānis Parīzē]]&quot; (''An American in Paris'')
|1951
|[[Vinsente Minelli]]
|68
| data-sort-value=&quot;999&quot; |—
| data-sort-value=&quot;999&quot; |—
|-
| align=&quot;left&quot; |&quot;[[Šeins]]&quot; (''Shane'')
|1953
|[[Džordžs Stīvenss]]
|69
|45
| data-sort-value=&quot;24&quot; |[[Attēls:Increase.svg|12x12px]] 24
|-
| align=&quot;left&quot; |&quot;[[Franču sakarnieks]]&quot;
|1971
|[[Viljams Frīdkins]]
|70
|93
| data-sort-value=&quot;-23&quot; |[[Attēls:Decrease.svg|12x12px]] 23
|-
| align=&quot;left&quot; |&quot;[[Forests Gamps]]&quot;
|1994
|[[Roberts Zemekis]]
|71
|76
| data-sort-value=&quot;-5&quot; |[[Attēls:Decrease.svg|12x12px]] 5
|-
| align=&quot;left&quot; |&quot;[[Glābjot ierindnieku Raienu]]&quot;
|1998
|[[Stīvens Spīlbergs]]
| data-sort-value=&quot;999&quot; |—
|71
| data-sort-value=&quot;999&quot; |—
|-
| align=&quot;left&quot; |&quot;[[Ben-Hurs]]&quot;
|1959
|[[Viljams Vailers]]
|72
|100
| data-sort-value=&quot;-28&quot; |[[Attēls:Decrease.svg|12x12px]] 28
|-
| align=&quot;left&quot; |&quot;[[Bēgšana no Šoušenkas]]&quot;
|1994
|[[Frenks Darabons]]
| data-sort-value=&quot;999&quot; |—
|72
| data-sort-value=&quot;999&quot; |—
|-
| align=&quot;left&quot; |&quot;[[Kalnu aukas (filma)|Kalnu aukas]]&quot; (''Wuthering Heights'')
|1939
|[[Viljams Vailers]]
|73
| data-sort-value=&quot;999&quot; |—
| data-sort-value=&quot;999&quot; |—
|-
| align=&quot;left&quot; |&quot;[[Zelta drudzis (filma)|Zelta drudzis]]&quot; (''The Gold Rush'')
|1925
|[[Čārlijs Čaplins]]
|74
|58
| data-sort-value=&quot;16&quot; |[[Attēls:Increase.svg|12x12px]] 16
|-
| align=&quot;left&quot; |&quot;[[Dejas ar vilkiem]]&quot;
|1990
|[[Kevins Kostners]]
|75
| data-sort-value=&quot;999&quot; |—
| data-sort-value=&quot;999&quot; |—
|-
| align=&quot;left&quot; |&quot;[[Nakts karstumā]]&quot;
|1967
|[[Normans Džūsons]]
| data-sort-value=&quot;999&quot; |—
|75
| data-sort-value=&quot;999&quot; |—
|-
| align=&quot;left&quot; |&quot;[[Pilsētas ugunis]]&quot;
|1931
|[[Čārlijs Čaplins]]
|76
|11
| data-sort-value=&quot;65&quot; |[[Attēls:Increase.svg|12x12px]] 65
|-
| align=&quot;left&quot; |&quot;[[Amerikāņu grafiti]]&quot;
|1973
|[[Džordžs Lūkass]]
|77
|62
| data-sort-value=&quot;15&quot; |[[Attēls:Increase.svg|12x12px]] 15
|-
| align=&quot;left&quot; |&quot;[[Visi prezidenta vīri]]&quot; (''All the President's Men'')
|1976
|[[Alans Pakula]]
| data-sort-value=&quot;999&quot; |—
|77
| data-sort-value=&quot;999&quot; |—
|-
| align=&quot;left&quot; |&quot;[[Rokijs]]&quot;
|1976
|[[Džons Avildsens]]
|78
|57
| data-sort-value=&quot;21&quot; |[[Attēls:Increase.svg|12x12px]] 21
|-
| align=&quot;left&quot; |&quot;[[Briežu mednieks]]&quot;
|1978
|[[Maikls Čimino]]
|79
|53
| data-sort-value=&quot;26&quot; |[[Attēls:Increase.svg|12x12px]] 26
|-
| align=&quot;left&quot; |&quot;[[Mežonīgais bars]]&quot; (''The Wild Bunch'')
|1969
|[[Sems Pekinpā]]
|80
|79
| data-sort-value=&quot;1&quot; |[[Attēls:Increase.svg|12x12px]] 1
|-
| align=&quot;left&quot; |&quot;[[Modernie laiki]]&quot; (''Modern Times'')
|1936
|[[Čārlijs Čaplins]]
|81
|78
| data-sort-value=&quot;3&quot; |[[Attēls:Increase.svg|12x12px]] 3
|-
| align=&quot;left&quot; |&quot;[[Spartaks (filma)|Spartaks]]&quot;
|1960
|[[Stenlijs Kubriks]]
| data-sort-value=&quot;999&quot; |—
|81
| data-sort-value=&quot;999&quot; |—
|-
| align=&quot;left&quot; |&quot;[[Gigants]]&quot; (''Giant'')
|1956
|[[Džordžs Stīvenss]]
|82
| data-sort-value=&quot;999&quot; |—
| data-sort-value=&quot;999&quot; |—
|-
| align=&quot;left&quot; |''[[Sunrise: A Song of Two Humans]]''
|1927
|[[F. V. Murnavs]]
| data-sort-value=&quot;999&quot; |—
|82
| data-sort-value=&quot;999&quot; |—
|-
| align=&quot;left&quot; |&quot;[[Armijas vads]]&quot;
|1986
|[[Olivers Stouns]]
|83
|86
| data-sort-value=&quot;-3&quot; |[[Attēls:Decrease.svg|12x12px]] 3
|-
| align=&quot;left&quot; |&quot;[[Titāniks (filma)|Titāniks]]&quot;
|1997
|[[Džeimss Kemerons]]
| data-sort-value=&quot;999&quot; |—
|83
| data-sort-value=&quot;999&quot; |—
|-
| align=&quot;left&quot; |&quot;[[Fārgo (filma)|Fārgo]]&quot;
|1996
|[[Brāļi Koeni]]
|84
| data-sort-value=&quot;999&quot; |—
| data-sort-value=&quot;999&quot; |—
|-
| align=&quot;left&quot; |&quot;[[Pīles zupa]]&quot; (''Duck Soup'')
|1933
|[[Leo Makkerijs]]
|85
|60
| data-sort-value=&quot;25&quot; |[[Attēls:Increase.svg|12x12px]] 25
|-
| align=&quot;left&quot; |&quot;[[Nakts operā]]&quot; (''A Night at the Opera'')
|1935
|[[Sems Vuds]]
| data-sort-value=&quot;999&quot; |—
|85
| data-sort-value=&quot;999&quot; |—
|-
| align=&quot;left&quot; |&quot;[[Dumpis uz kuģa Bounty (1935. gada filma)|Dumpis uz kuģa Bounty]]&quot; (''Mutiny on the Bounty'')
|1935
|[[Frenks Loids]]
|86
| data-sort-value=&quot;999&quot; |—
| data-sort-value=&quot;999&quot; |—
|-
| align=&quot;left&quot; |&quot;[[Frankenšteins (1931. gada filma)|Frankenšteins]]&quot; (''Frankenstein'')
|1931
|[[Džeimss Veils]]
|87
| data-sort-value=&quot;999&quot; |—
| data-sort-value=&quot;999&quot; |—
|-
| align=&quot;left&quot; |&quot;[[Divpadsmit saniknotu vīru]]&quot;
|1957
|[[Sidnijs Lūmets]]
| data-sort-value=&quot;999&quot; |—
|87
| data-sort-value=&quot;999&quot; |—
|-
| align=&quot;left&quot; |&quot;[[Bezrūpīgais braucējs]]&quot; (''Easy Rider'')
|1969
|[[Deniss Hopers]]
|88
|84
| data-sort-value=&quot;4&quot; |[[Attēls:Increase.svg|12x12px]] 4
|-
| align=&quot;left&quot; |&quot;[[Patons (filma)|Patons]]&quot;
|1970
|[[Frenklins Šafners]]
|89
| data-sort-value=&quot;999&quot; |—
| data-sort-value=&quot;999&quot; |—
|-
| align=&quot;left&quot; |&quot;[[Sestais prāts]]&quot;
|1999
|[[M. Naits Šjāmalāns]]
| data-sort-value=&quot;999&quot; |—
|89
| data-sort-value=&quot;999&quot; |—
|-
| align=&quot;left&quot; |&quot;[[Džeza dziedātājs]]&quot;
|1927
|[[Alans Kroslends]]
|90
| data-sort-value=&quot;999&quot; |—
| data-sort-value=&quot;999&quot; |—
|-
| align=&quot;left&quot; |&quot;[[Svinga laiks]]&quot; (''Swing Time'')
|1936
|[[Džordžs Stīvenss]]
| data-sort-value=&quot;999&quot; |—
|90
| data-sort-value=&quot;999&quot; |—
|-
| align=&quot;left&quot; |&quot;[[Mana skaistā lēdija]]&quot; (''My Fair Lady'')
|1964
|[[Džordžs Kjūkors]]
|91
| data-sort-value=&quot;999&quot; |—
| data-sort-value=&quot;999&quot; |—
|-
| align=&quot;left&quot; |&quot;[[Sofijas izvēle]]&quot;
|1982
|[[Alans Pakula]]
| data-sort-value=&quot;999&quot; |—
|91
| data-sort-value=&quot;999&quot; |—
|-
| align=&quot;left&quot; |&quot;[[Vieta zem saules]]&quot;
|1951
|[[Džordžs Stīvenss]]
|92
| data-sort-value=&quot;999&quot; |—
| data-sort-value=&quot;999&quot; |—
|-
| align=&quot;left&quot; |&quot;[[Dzīvoklis (filma)|Dzīvoklis]]&quot;
|1960
|[[Billijs Vailders]]
|93
|80
| data-sort-value=&quot;13&quot; |[[Attēls:Increase.svg|12x12px]] 13
|-
| align=&quot;left&quot; |&quot;[[Labie puiši]]&quot;
|1990
|[[Mārtins Skorsēze]]
|94
|92
| data-sort-value=&quot;2&quot; |[[Attēls:Increase.svg|12x12px]] 2
|-
| align=&quot;left&quot; |&quot;[[Lubene]]&quot;
|1994
|[[Kventins Tarantīno]]
|95
|94
| data-sort-value=&quot;1&quot; |[[Attēls:Increase.svg|12x12px]] 1
|-
| align=&quot;left&quot; |&quot;[[Pēdējais seanss]]&quot; (''The Last Picture Show'')
|1971
|[[Pīters Bogdanovičs]]
| data-sort-value=&quot;999&quot; |—
|95
| data-sort-value=&quot;999&quot; |—
|-
| align=&quot;left&quot; |&quot;[[Meklētāji]]&quot;
|1956
|[[Džons Fords]]
|96
|12
| data-sort-value=&quot;84&quot; |[[Attēls:Increase.svg|12x12px]] 84
|-
| align=&quot;left&quot; |''[[Do the Right Thing]]''
|1989
|[[Spaiks Lī]]
| data-sort-value=&quot;999&quot; |—
|96
| data-sort-value=&quot;999&quot; |—
|-
| align=&quot;left&quot; |&quot;[[Mazuļa audzināšana]]&quot; (''Bringing Up Baby'')
|1938
|[[Hovards Haukss]]
|97
|88
| data-sort-value=&quot;9&quot; |[[Attēls:Increase.svg|12x12px]] 9
|-
| align=&quot;left&quot; |&quot;[[Pa asmeni skrejošais]]&quot;
|1982
|[[Ridlijs Skots]]
| data-sort-value=&quot;999&quot; |—
|97
| data-sort-value=&quot;999&quot; |—
|-
| align=&quot;left&quot; |&quot;[[Nepiedots]]&quot;
|1992
|[[Klints Īstvuds]]
|98
|68
| data-sort-value=&quot;30&quot; |[[Attēls:Increase.svg|12x12px]] 30
|-
| align=&quot;left&quot; |&quot;[[Uzmini, kas atnāks uz pusdienām?]]&quot; (''Guess Who's Coming to Dinner'')
|1967
|[[Stenlijs Krāmers]]
|99
| data-sort-value=&quot;999&quot; |—
| data-sort-value=&quot;999&quot; |—
|-
| align=&quot;left&quot; |&quot;[[Rotaļlietu stāsts]]&quot;
|1995
|[[Džons Laseters]]
| data-sort-value=&quot;999&quot; |—
|99
| data-sort-value=&quot;999&quot; |—
|-
| align=&quot;left&quot; |''[[Yankee Doodle Dandy]]''
|1942
|[[Maikls Kertics]]
|100
|98
| data-sort-value=&quot;2&quot; |[[Attēls:Increase.svg|12x12px]] 2
|}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==

* [https://www.afi.com/afis-100-years-100-movies/ AFI 100 gadi... 100 filmas] {{En ikona}}

[[Kategorija:Uzskaitījumi]]</text>
      <sha1>398p52zmx3bzsulyus9pmtv5wo56le9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>515764</id>
    <revision>
      <id>3662373</id>
      <parentid>3660990</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T18:51:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Laukuma disciplīnas */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="19652" xml:space="preserve">{{Starptautiska vieglatlētikas turnīra infokaste
 | Nosaukums       = 2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā
 | Logo            = 2022 World Athletics Championship Logo.png
 | Izmērs          = 250px
 | Stadions        = ''[[Hayward Field]]''
 | Norises vieta   = {{vieta|ASV|Oregona|Jūdžīna}}
 | Laiks           = 15.—24. jūlijs
 | Valstu skaits   = 
 | Atlētu skaits   = 
 | Disciplīnas     = 49
 | Balvas_ind      = 
 | Balvas_kom      = 
 | Iepriekšējais   = [[2019. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2019 Doha]]
 | Nākamais        = ''[[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023 Budapešta]]''
}}

'''2022. gada [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā]]''' bija 18. pasaules čempionāts [[vieglatlētika|vieglatlētikā]], kuru organizēja ''[[World Athletics]]''. Čempionāts notika [[Jūdžīna|Jūdžīnā]], [[Oregona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]], no 2022. gada 15. līdz. 24. jūlijam. Sacensības pamatā notika ''[[Hayward Field]]'' stadionā.

Sākotnēji bija plānots čempionātu rīkot 2021. gadā no 6. līdz 15. augustam, bet sakarā ar [[COVID-19 pandēmija|COVID-19 pandēmiju]] un tās dēļ īstenoto [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpisko spēļu]] pārcelšanu uz 2021. gadu ''World Athletics'' 2020. gada aprīlī paziņoja par čempionāta pārcelšanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://worldathletics.org/news/press-release/dates-world-championships-oregon-2022 |title=Dates confirmed for World Athletics Championships Oregon 2022 |date=8 April 2020 |website=worldathletics.org |language=en |access-date={{dat|2022|7|1||bez}}}}&lt;/ref&gt;

2022. gada martā ''World Athletics'' paziņoja, ka pirmoreiz pasaules čempionātā tiks piešķirta arī komandu sacensību trofeja, pamatojoties uz individuālajās sacensībās izcīnītiem punktiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://worldathletics.org/competitions/world-athletics-championships/oregon22/news/press-releases/wch-oregon22-announces-first-ever-team-trophies-at-world-championships |title=WCH Oregon22 announces first ever Team Trophies at World Championships |date=10 March 2022 |website=worldathletics.org |language=en |access-date={{dat|2022|7|1||bez}}}}&lt;/ref&gt; To ieguva Amerikas Savienoto Valstu izlase. ASV izcīnīja arī visvairāk medaļu (33), tai skaitā 13 zelta medaļas.

Pēc [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā]] ''World Athletics'' aizliedza visiem Krievijas un Baltkrievijas sportistiem un amatpersonām piedalīties čempionātā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://worldathletics.org/news/press-releases/world-athletics-council-sanctions-russia-and-belarus |title=World Athletics Council sanctions Russia and Belarus |date=1 March 2022 |website=worldathletics.org |language=en |access-date={{dat|2022|7|1||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Divas zelta medaļas izcīnīja četri sportisti: [[Kimberlija Garsija]] 20 un 35 kilometru soļošanā, [[Maikls Normens]] 400 metru distancē un 4x400 metru stafetē, [[Sidnija Maklaflina]] 400 m barjerskrējienā un 4x400 metru stafetē un [[Ebija Steinere]] 4x100 metru un 4x400 metru stafetēs. No [[Latvija]]s vieglatlētiem labāko rezultātu sasniedza [[Līna Mūze]], kas izcīnīja 6. vietu [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]].

Sacensībās tika laboti trīs pasaules un 13 čempionāta rekordi. Pasaules rekordus uzstādīja Sidnija Maklaflina [[400 metru barjerskrējiens|400 metru barjerskrējienā]] (50,68 s), [[Tobi Amusana]] [[100 metru barjerskrējiens|100 metru barjerskrējienā]] (12,12 s), kā arī [[kārtslēkšana|kārtslēcējs]] [[Armands Duplantiss]], kurš pārvarēja latiņu 6,21 m augstumā. 

== Rezultāti ==

=== Vīrieši ===
==== Skrejceļa disciplīnas ====
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Disciplīna !! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: gold;&quot; | Zelts !! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: silver;&quot; | Sudrabs
!! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: #cc9966;&quot; | Bronza
|-
| 100 metri
| {{flagathlete|[[Freds Kērlijs]]|USA}} || 9,86
| {{flagathlete|[[Mārvins Breisijs]]|USA}} || 9,88
| {{flagathlete|[[Treivons Bromels]]|USA}} || 9,88
|-
| 200 metri
| {{flagathlete|[[Noa Lailss]]|USA}} || 19,31 WL, NR
| {{flagathlete|[[Kenijs Bednareks]]|USA}} || 19,77 SB
| {{flagathlete|[[Erijons Naitons]]|USA}} || 19,80
|-
| 400 metri
| {{flagathlete|[[Maikls Normens]]|USA}} || 44,29
| {{flagathlete|[[Kirani Džeimss]]|GRN}} || 44,48
| {{flagathlete|[[Metjū Hadsons-Smits]]|GBR}} || 44,66
|-
| 800 metri
| {{flagathlete|[[Emanuels Korirs]]|KEN}} || 1:43,71 SB
| {{flagathlete|[[Džamels Sedžati]]|ALG}} || 1:44,14
| {{flagathlete|[[Marko Arops]]|CAN}} || 1:44,28
|-
| 1500 metri
| {{flagathlete|[[Džeiks Vaitmens]]|GBR}} || 3:29,23 WL, PB
| {{flagathlete|[[Jākobs Ingebrigtsens]]|NOR}} || 3:29,47 SB
| {{flagathlete|[[Mohameds Katirs]]|ESP}} || 3:29,90 SB
|-
| 5000 metri
| {{flagathlete|[[Jākobs Ingebrigtsens]]|NOR}} || 13:09,24
| {{flagathlete|[[Džeikobs Krops]]|KEN}} || 13:09,98
| {{flagathlete|[[Oskars Čelimo]]|UGA}} || 13:10,20 SB
|-
| 10 000 metri
| {{flagathlete|[[Džošua Čeptegei]]|UGA}} || 27:27,43 SB
| {{flagathlete|[[Stenlijs Mburu]]|KEN}} || 27:27,90 SB
| {{flagathlete|[[Džeikobs Kiplimo]]|UGA}} || 27:27,97 SB
|-
| 110 metru barjerskrējiens
| {{flagathlete|[[Grānts Holowejs]]|USA}} || 13,03
| {{flagathlete|[[Trejs Kaningems]]|USA}} || 13,08
| {{flagathlete|[[Asjers Martiness]]|SPA}} || 13,17 PB
|-
| 400 metru barjerskrējiens
| {{flagathlete|[[Alisons dus Santuss]]|BRA}} || 46,29 CR, AR
| {{flagathlete|[[Rejs Bendžamins]]|USA}} || 46,89 SB
| {{flagathlete|[[Trevors Basits]]|USA}} || 47,39 PB
|-
| 3000 metru šķēršļu skrējiens
| {{flagathlete|[[Sufiāns El Bakalī]]|MAR}} || 8:25,13
| {{flagathlete|[[Lameča Girma]]|ETH}} || 8:26,01
| {{flagathlete|[[Konsesluss Kipruto]]|KEN}} || 8:27,92
|-
| 4x100 metru stafete
| {{CAN}} || 37,48 WL, NR
| {{USA}} || 37,55 SB
| {{GBR}} || 37,83 SB
|-
| 4x400 metru stafete
| {{USA}} || 2:56,17 WL
| {{JAM}} || 2:58,58
| {{BEL}} || 2:58,72
|- bgcolor= e8e8e8
|colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}}
|}

==== Šosejas disciplīnas ====
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Disciplīna !! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: gold;&quot; | Zelts !! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: silver;&quot; | Sudrabs
!! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: #cc9966;&quot; | Bronza
|-
| Maratons
| {{flagathlete|[[Tamirats Tola]]|ETH}} || 2:05:36 CR
| {{flagathlete|[[Mosinets Geremevs]]|ETH}} || 2:06:44
| {{flagathlete|[[Baširs Abdī]]|BEL}} || 2:06:48
|-
| 20 kilometru soļošana
| {{flagathlete|[[Tošikadzu Jamaniši]]|JPN}} || 1:19:07
| {{flagathlete|[[Koki Ikeda]]|JPN}} || 1:19:14
| {{flagathlete|[[Perseuss Kārlstrems]]|SWE}} || 1:19:18
|-
| 35 kilometru soļošana
| {{flagathlete|[[Masimo Stano]]|ITA}} || 2:23:14 CR, NR
| {{flagathlete|[[Masatora Kavano]]|JPN}} || 2:23:15 AR
| {{flagathlete|[[Perseuss Kārlstrems]]|SWE}} || 2:23:44 PB
|- bgcolor= e8e8e8
|colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}}
|}

==== Laukuma disciplīnas ====
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Disciplīna !! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: gold;&quot; | Zelts !! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: silver;&quot; | Sudrabs
!! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: #cc9966;&quot; | Bronza
|-
| Augstlēkšana
| {{flagathlete|[[Mutazs Isa Beršims]]|QAT}} || 2,37 WL
| {{flagathlete|[[U Sanhjoks]]|KOR}} || 2,35 =NR
| {{flagathlete|[[Andrijs Procenko]]|UKR}} || 2,33 SB
|-
| Tāllēkšana
| {{flagathlete|[[Vans Dzjaņaņs]]|CHN}} || 8,36 SB
| {{flagathlete|[[Miltiadis Tentoglu]]|GRE}} || 8,32 
| {{flagathlete|[[Simons Ehammers]]|SUI}} || 8,16
|-
| Trīssoļlēkšana
| {{flagathlete|[[Pedro Pičardo]]|POR}} || 17,95 WL
| {{flagathlete|[[Igs Fabriss Zango]]|BUR}} || 17,55 SB
| {{flagathlete|[[Džu Jamins]]|CHN}} || 17,31 SB
|-
| Kārtslēkšana
| {{flagathlete|[[Armands Duplantiss]]|SWE}} || 6,21 '''WR'''
| {{flagathlete|[[Kristofers Nilsens]]|USA}} || 5,94
| {{flagathlete|[[Ernests Džons Objena]]|PHI}} || 5,94 m AR
|-
| Lodes grūšana
| {{flagathlete|[[Raiens Krauzers]]|USA}} || 22,94 CR
| {{flagathlete|[[Džo Kovačs]]|USA}} || 22,89 SB
| {{flagathlete|[[Džošs Avotunde]]|USA}} || 22,29 PB
|-
| Diska mešana
| {{flagathlete|[[Kristjans Čehs]]|SLO}} || 71,13 CR
| {{flagathlete|[[Mikols Alekna]]|LTU}} || 69,27
| {{flagathlete|[[Andrjus Gudžus]]|LTU}} || 67,55
|-
| Šķēpa mešana
| {{flagathlete|[[Andersons Pīterss]]|GRN}} || 90,54
| {{flagathlete|[[Nīradžs Čopra]]|IND}} || 88,13
| {{flagathlete|[[Jakubs Vadlejhs]]|CZE}} || 88,09
|-
| Vesera mešana
| {{flagathlete|[[Pavels Fajdeks]]|POL}}|| 81,98 WL
| {{flagathlete|[[Vojcechs Novickis]]|POL}}|| 81,03
| {{flagathlete|[[Eivinns Henriksens]]|NOR}}|| 80,87 SB
|- bgcolor= e8e8e8
|colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}}
|}

==== Kombinētās disciplīnas ====
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Disciplīna !! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: gold;&quot; | Zelts !! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: silver;&quot; | Sudrabs
!! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: #cc9966;&quot; | Bronza
|-
| Desmitcīņa
| {{flagathlete|[[Kevins Majers]]|FRA}} || 8816 SB
| {{flagathlete|[[Pīrss Lepāžs]]|CAN}} || 8701 PB
| {{flagathlete|[[Zeks Zaimeks]]|USA}} || 8676 PB
|- bgcolor= e8e8e8
|colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}}
|}

=== Sievietes ===

==== Skrejceļa disciplīnas ====
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Disciplīna !! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: gold;&quot; | Zelts !! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: silver;&quot; | Sudrabs
!! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: #cc9966;&quot; | Bronza
|-
| 100 metri
| {{flagathlete|[[Šellija Anna Freizere-Praisa]]|JAM}} || 10,67 CR
| {{flagathlete|[[Šerika Džeksone]]|JAM}} || 10,73 PB
| {{flagathlete|[[Eleina Tompsone-Hera]]|JAM}} || 10,81
|-
| 200 metri
| {{flagathlete|[[Šerika Džeksone]]|JAM}} || 21,45 CR, NR, WL
| {{flagathlete|[[Šellija Anna Freizere-Praisa]]|JAM}} || 21,81 SB
| {{flagathlete|[[Dina Ešere-Smita]]|GBR}} || 22,02
|-
| 400 metri
| {{flagathlete|[[Šona Millere-Uibo]]|BAH}} || 49,11 WL
| {{flagathlete|[[Merileidija Paulino]]|DOM}} || 49,60
| {{flagathlete|[[Sada Viljamsa]]|BAR}} || 49,75 NR
|-
| 800 metri
| {{flagathlete|[[Atinga Mu]]|USA}} || 1:56,30 WL
| {{flagathlete|[[Kīlija Hodžkinsone]]|GBR}} || 1:56,38 SB
| {{flagathlete|[[Mērija Morā]]|KEN}} || 1:56,71 PB
|-
| 1500 metri
| {{flagathlete|[[Feita Kipjegona]]|KEN}} || 3:52,96
| {{flagathlete|[[Gudafa Cegaja]]|ETH}} || 3:54,52
| {{flagathlete|[[Lora Muira]]|GBR}} || 3:55,28 SB
|-
| 5000 metri
| {{flagathlete|[[Gudafa Cegaja]]|ETH}} || 14:46,29
| {{flagathlete|[[Beatrise Čebeta]]|KEN}} || 14:46,75 SB
| {{flagathlete|[[Davita Sejauma]]|ETH}} || 14:47,36
|-
| 10 000 metri
| {{flagathlete|[[Letesenbeta Gideja]]|ETH}} || 30:09,94 WL
| {{flagathlete|[[Helena Obiri]]|KEN}} || 30:10,02 PB
| {{flagathlete|[[Mārgarita Čelimo Kipkemboi]]|KEN}} || 30:10,07 PB
|-
| 100 metru barjerskrējiens
| {{flagathlete|[[Tobi Amusana]]|NGR}} || 12,06
| {{flagathlete|[[Britanija Andersone]]|JAM}} || 12,23
| {{flagathlete|[[Džasmina Kamačo-Kvinna]]|PUR}} || 12,23
|-
| 400 metru barjerskrējiens
| {{flagathlete|[[Sidnija Maklaflina]]|USA}} || 50,68 '''WR'''
| {{flagathlete|[[Femke Bola]]|NED}} || 52,27 SB
| {{flagathlete|[[Delaila Muhameda]]|USA}} || 53,13 SB
|-
| 3000 metru šķēršļu skrējiens
| {{flagathlete|[[Nora Džeruto]]|KAZ}} || 8:53,02 CR, WL
| {{flagathlete|[[Verkuha Getačeva]]|ETH}} || 8:54,61 NR
| {{flagathlete|[[Mekidesa Abebe]]|ETH}} || 8:56,08 PB
|-
| 4x100 metru stafete
| {{USA}} || 41,14 WL
| {{JAM}} || 41,18 SB
| {{GER}} || 42,03 SB
|-
| 4x400 metru stafete
| {{USA}} || 3:17,79 WL
| {{JAM}} || 3:20,74 SB
| {{GBR}} || 3:22,64 SB
|- bgcolor= e8e8e8
|colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}}
|}

==== Šosejas disciplīnas ====
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Disciplīna !! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: gold;&quot; | Zelts !! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: silver;&quot; | Sudrabs
!! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: #cc9966;&quot; | Bronza
|-
| Maratons
| {{flagathlete|[[Gotitoma Gebreslase]]|ETH}} || 02:18:11 CR
| {{flagathlete|[[Džudita Džeptuma Korira]]|KEN}} || 02:18:20 PB
| {{flagathlete|[[Lona Salpetere]]|ISR}} || 02:20:18
|-
| 20 kilometru soļošana
| {{flagathlete|[[Kimberlija Garsija]]|PER}} || 1:26:58 NR
| {{flagathlete|[[Katažina Zdzeblo]]|POL}} || 1:27:31 NR
| {{flagathlete|[[Cjejana Šidzje]]|CHN}} || 1:27:56
|-
| 35 kilometru soļošana
| {{flagathlete|[[Kimberlija Garsija]]|PER}} || 2:39:16 CR, AR
| {{flagathlete|[[Katažina Zdzeblo]]|POL}} || 2:40:03 PB
| {{flagathlete|[[Cjejana Šidzje]]|CHN}} || 2:40:37 AR
|- bgcolor= e8e8e8
|colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}}
|}

==== Laukuma disciplīnas ====
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Disciplīna !! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: gold;&quot; | Zelts !! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: silver;&quot; | Sudrabs
!! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: #cc9966;&quot; | Bronza
|-
| Augstlēkšana
| {{flagathlete|[[Eleanora Patersone]]|AUS}} || 2,02 =AR
| {{flagathlete|[[Jaroslava Mahučiha]]|UKR}} || 2,02
| {{flagathlete|[[Elena Vallortigara]]|ITA}} || 2,00 SB
|-
| Tāllēkšana
| {{flagathlete|[[Malaika Mihambo]]|GER}} || 7,12 SB
| {{flagathlete|[[Ese Brume]]|NGR}} || 7,02 SB
| {{flagathlete|[[Letisija Oru Melu]]|BRA}} || 6,89 PB
|-
| Trīssoļlēkšana
| {{flagathlete|[[Julimara Rohasa]]|VEN}} || 15.47 WL
| {{flagathlete|[[Šanīka Riketsa]]|JAM}} || 14,89 SB
| {{flagathlete|[[Torija Frenklina]]|USA}} || 14,72 SB
|-
| Kārtslēkšana
| {{flagathlete|[[Keitija Nedžota]]|USA}} || 4,85 WL
| {{flagathlete|[[Sendija Morisa]]|USA}} || 4,85 WL
| {{flagathlete|[[Nina Kenedija]]|AUS}} || 4,80 SB
|-
| Lodes grūšana
| {{flagathlete|[[Čeisa Īlija]]|USA}} || 20,49
| {{flagathlete|[[Guna Lidzjao]]|CHN}} || 20,39
| {{flagathlete|[[Džesika Shildere]]|NED}} || 19,77
|-
| Diska mešana
| {{flagathlete|[[Fena Biņa]]|CHN}} || 69,12 PB
| {{flagathlete|[[Sandra Perkoviča]]|CRO}} || 68,45 SB
| {{flagathlete|[[Valarija Olmena]]|USA}} || 68,30
|-
| Šķēpa mešana
| {{flagathlete|[[Kelsija Lī Bārbere]]|AUS}} || 66,91 WL
| {{flagathlete|[[Kara Vingere]]|USA}} || 64,05
| {{flagathlete|[[Haruka Kitaguči]]|JPN}} || 63,27
|-
| Vesera mešana
| {{flagathlete|[[Brūka Andersena]]|USA}} || 78,96
| {{flagathlete|[[Kemrina Rodžersa]]|CAN}} || 75,52 
| {{flagathlete|[[Džeinija Kasanavoida]]|USA}} || 74,86 
|- bgcolor= e8e8e8
|colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}}
|}

==== Kombinētās disciplīnas ====
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Disciplīna !! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: gold;&quot; | Zelts !! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: silver;&quot; | Sudrabs
!! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: #cc9966;&quot; | Bronza
|-
| Septiņcīņa
| {{flagathlete|[[Nafisatu Tiama]]|BEL}} || 6947 WL
| {{flagathlete|[[Anuka Vetere]]|NED}} || 6867 NR
| {{flagathlete|[[Anna Hola]]|USA}} || 6755 PB
|- bgcolor= e8e8e8
|colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}}
|}

=== Jaukti ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Disciplīna !! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: gold;&quot; | Zelts !! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: silver;&quot; | Sudrabs
!! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: #cc9966;&quot; | Bronza
|-
| 4x400 metru stafete
| {{DOM}} || 3:09,82 WL
| {{NED}} || 3:09,90 NR
| {{USA}} || 3:10,16 SB
|- bgcolor= e8e8e8
|colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}}
|}

== Medaļu kopvērtējums ==
{{Medals table
 | host           = USA
 | source         = [https://www.worldathletics.org/competitions/world-athletics-championships/oregon22/medaltable World Athletics]
 | gold_USA = 13 | silver_USA = 9 | bronze_USA = 11 |host_USA = yes
 | gold_ETH = 4 | silver_ETH = 4 | bronze_ETH = 2
 | gold_JAM = 2 | silver_JAM = 7 | bronze_JAM = 1
 | gold_KEN = 2 | silver_KEN = 5 | bronze_KEN = 3
 | gold_CHN = 2 | silver_CHN = 1 | bronze_CHN = 3
 | gold_AUS = 2 | silver_AUS = 0 | bronze_AUS = 1
 | gold_PER = 2 | silver_PER = 0 | bronze_PER = 0
 | gold_POL = 1 | silver_POL = 3 | bronze_POL = 0
 | gold_CAN = 1 | silver_CAN = 2 | bronze_CAN = 1
 | gold_JPN = 1 | silver_JPN = 2 | bronze_JPN = 1
 | gold_GBR = 1 | silver_GBR = 1 | bronze_GBR = 5
 | gold_NOR = 1 | silver_NOR = 1 | bronze_NOR = 1
 | gold_DOM = 1 | silver_DOM = 1 | bronze_DOM = 0
 | gold_GRN = 1 | silver_GRN = 1 | bronze_GRN = 0
 | gold_NGR = 1 | silver_NGR = 1 | bronze_NGR = 0
 | gold_BEL = 1 | silver_BEL = 0 | bronze_BEL = 2
 | gold_SWE = 1 | silver_SWE = 0 | bronze_SWE = 2
 | gold_UGA = 1 | silver_UGA = 0 | bronze_UGA = 2
 | gold_BRA = 1 | silver_BRA = 0 | bronze_BRA = 1
 | gold_GER = 1 | silver_GER = 0 | bronze_GER = 1
 | gold_ITA = 1 | silver_ITA = 0 | bronze_ITA = 1
 | gold_BAH = 1 | silver_BAH = 0 | bronze_BAH = 0
 | gold_FRA = 1 | silver_FRA = 0 | bronze_FRA = 0
 | gold_KAZ = 1 | silver_KAZ = 0 | bronze_KAZ = 0
 | gold_MAR = 1 | silver_MAR = 0 | bronze_MAR = 0
 | gold_POR = 1 | silver_POR = 0 | bronze_POR = 0
 | gold_QAT = 1 | silver_QAT = 0 | bronze_QAT = 0
 | gold_SLO = 1 | silver_SLO = 0 | bronze_SLO = 0
 | gold_VEN = 1 | silver_VEN = 0 | bronze_VEN = 0
 | gold_NED = 0 | silver_NED = 3 | bronze_NED = 1
 | gold_LTU = 0 | silver_LTU = 1 | bronze_LTU = 1
 | gold_UKR = 0 | silver_UKR = 1 | bronze_UKR = 1
 | gold_ALG = 0 | silver_ALG = 1 | bronze_ALG = 0
 | gold_BUR = 0 | silver_BUR = 1 | bronze_BUR = 0
 | gold_CRO = 0 | silver_CRO = 1 | bronze_CRO = 0
 | gold_GRE = 0 | silver_GRE = 1 | bronze_GRE = 0
 | gold_IND = 0 | silver_IND = 1 | bronze_IND = 0
 | gold_KOR = 0 | silver_KOR = 1 | bronze_KOR = 0
 | gold_ESP = 0 | silver_ESP = 0 | bronze_ESP = 2
 | gold_BAR = 0 | silver_BAR = 0 | bronze_BAR = 1
 | gold_CZE = 0 | silver_CZE = 0 | bronze_CZE = 1
 | gold_ISR = 0 | silver_ISR = 0 | bronze_ISR = 1
 | gold_PHI = 0 | silver_PHI = 0 | bronze_PHI = 1
 | gold_PUR = 0 | silver_PUR = 0 | bronze_PUR = 1
 | gold_SUI = 0 | silver_SUI = 0 | bronze_SUI = 1
}}

== Latvijas sportisti ==
2022. gada jūnijā [[Latvijas Vieglatlētikas savienība]]s Treneru komisija un valde apstiprināja Latvijas izlases sastāvā dalībai Pasaules čempionātā sešus sportistus: šķēpa metējus [[Līna Mūze|Līnu Mūzi]], [[Madara Palameika|Madaru Palameiku]], [[Patriks Gailums|Patriku Gailumu]] un [[Rolands Štrobinders|Rolandu Štrobinderu]], soļotāju [[Arnis Rumbenieks|Arni Rumbenieku]], kā arī sprinteri [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] startam 400 metru distancē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://athletics.lv/lv/article/4491/zinams-latvijas-izlases-sastavs-dalibai-pasaules-cempionata |title=Zināms Latvijas izlases sastāvs dalībai Pasaules čempionātā |date={{dat|2022|6|30|N|bez}} |website=athletics.lv |access-date={{dat|2022|7|4||bez}}}}&lt;/ref&gt; 

{|class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align: center&quot;
|-
!Sportists
!Disciplīna
!Vieta
!Rezultāts
|-
|align=left|[[Līna Mūze]]||Šķēpa mešana||6.||61,26 m
|-
|align=left|[[Madara Palameika]]||Šķēpa mešana||13.||58,61 m
|-
|align=left|[[Patriks Gailums]]||Šķēpa mešana||13.||79,66 m
|-
|align=left|[[Rolands Štrobinders]]||Šķēpa mešana||15.||79,39 m
|-
|align=left|[[Gunta Vaičule]]||400 m||25.||52,21 s
|-
|align=left|[[Arnis Rumbenieks]]||35 km soļošana||37.||2:42:47
|}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{Oficiālā tīmekļa vietne|https://www.worldathletics.org/competitions/world-athletics-championships/oregon22}} {{en ikona}}

{{Pasaules čempionāts vieglatlētikā}}

[[Kategorija:2022. gads sportā|Pasaules čempionāts vieglatlētikā]]
[[Kategorija:Pasaules čempionāts vieglatlētikā]]
[[Kategorija:Vieglatlētika ASV]]</text>
      <sha1>8m6c2xz7gze2ckq0od6qjem928fg4mj</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3662509</id>
      <parentid>3662373</parentid>
      <timestamp>2022-07-29T06:56:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Vīrieši */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="19652" xml:space="preserve">{{Starptautiska vieglatlētikas turnīra infokaste
 | Nosaukums       = 2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā
 | Logo            = 2022 World Athletics Championship Logo.png
 | Izmērs          = 250px
 | Stadions        = ''[[Hayward Field]]''
 | Norises vieta   = {{vieta|ASV|Oregona|Jūdžīna}}
 | Laiks           = 15.—24. jūlijs
 | Valstu skaits   = 
 | Atlētu skaits   = 
 | Disciplīnas     = 49
 | Balvas_ind      = 
 | Balvas_kom      = 
 | Iepriekšējais   = [[2019. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2019 Doha]]
 | Nākamais        = ''[[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023 Budapešta]]''
}}

'''2022. gada [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā]]''' bija 18. pasaules čempionāts [[vieglatlētika|vieglatlētikā]], kuru organizēja ''[[World Athletics]]''. Čempionāts notika [[Jūdžīna|Jūdžīnā]], [[Oregona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]], no 2022. gada 15. līdz. 24. jūlijam. Sacensības pamatā notika ''[[Hayward Field]]'' stadionā.

Sākotnēji bija plānots čempionātu rīkot 2021. gadā no 6. līdz 15. augustam, bet sakarā ar [[COVID-19 pandēmija|COVID-19 pandēmiju]] un tās dēļ īstenoto [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpisko spēļu]] pārcelšanu uz 2021. gadu ''World Athletics'' 2020. gada aprīlī paziņoja par čempionāta pārcelšanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://worldathletics.org/news/press-release/dates-world-championships-oregon-2022 |title=Dates confirmed for World Athletics Championships Oregon 2022 |date=8 April 2020 |website=worldathletics.org |language=en |access-date={{dat|2022|7|1||bez}}}}&lt;/ref&gt;

2022. gada martā ''World Athletics'' paziņoja, ka pirmoreiz pasaules čempionātā tiks piešķirta arī komandu sacensību trofeja, pamatojoties uz individuālajās sacensībās izcīnītiem punktiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://worldathletics.org/competitions/world-athletics-championships/oregon22/news/press-releases/wch-oregon22-announces-first-ever-team-trophies-at-world-championships |title=WCH Oregon22 announces first ever Team Trophies at World Championships |date=10 March 2022 |website=worldathletics.org |language=en |access-date={{dat|2022|7|1||bez}}}}&lt;/ref&gt; To ieguva Amerikas Savienoto Valstu izlase. ASV izcīnīja arī visvairāk medaļu (33), tai skaitā 13 zelta medaļas.

Pēc [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā]] ''World Athletics'' aizliedza visiem Krievijas un Baltkrievijas sportistiem un amatpersonām piedalīties čempionātā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://worldathletics.org/news/press-releases/world-athletics-council-sanctions-russia-and-belarus |title=World Athletics Council sanctions Russia and Belarus |date=1 March 2022 |website=worldathletics.org |language=en |access-date={{dat|2022|7|1||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Divas zelta medaļas izcīnīja četri sportisti: [[Kimberlija Garsija]] 20 un 35 kilometru soļošanā, [[Maikls Normens]] 400 metru distancē un 4x400 metru stafetē, [[Sidnija Maklaflina]] 400 m barjerskrējienā un 4x400 metru stafetē un [[Ebija Steinere]] 4x100 metru un 4x400 metru stafetēs. No [[Latvija]]s vieglatlētiem labāko rezultātu sasniedza [[Līna Mūze]], kas izcīnīja 6. vietu [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]].

Sacensībās tika laboti trīs pasaules un 13 čempionāta rekordi. Pasaules rekordus uzstādīja Sidnija Maklaflina [[400 metru barjerskrējiens|400 metru barjerskrējienā]] (50,68 s), [[Tobi Amusana]] [[100 metru barjerskrējiens|100 metru barjerskrējienā]] (12,12 s), kā arī [[kārtslēkšana|kārtslēcējs]] [[Armands Duplantiss]], kurš pārvarēja latiņu 6,21 m augstumā. 

== Rezultāti ==

=== Vīrieši ===
==== Skrejceļa disciplīnas ====
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Disciplīna !! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: gold;&quot; | Zelts !! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: silver;&quot; | Sudrabs
!! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: #cc9966;&quot; | Bronza
|-
| 100 metri
| {{flagathlete|[[Freds Kērlijs]]|USA}} || 9,86
| {{flagathlete|[[Mārvins Breisijs]]|USA}} || 9,88
| {{flagathlete|[[Treivons Bromels]]|USA}} || 9,88
|-
| 200 metri
| {{flagathlete|[[Noa Lailss]]|USA}} || 19,31 WL, NR
| {{flagathlete|[[Kenijs Bednareks]]|USA}} || 19,77 SB
| {{flagathlete|[[Erijons Naitons]]|USA}} || 19,80
|-
| 400 metri
| {{flagathlete|[[Maikls Normens]]|USA}} || 44,29
| {{flagathlete|[[Kirani Džeimss]]|GRN}} || 44,48
| {{flagathlete|[[Metjū Hadsons-Smits]]|GBR}} || 44,66
|-
| 800 metri
| {{flagathlete|[[Emanuels Korirs]]|KEN}} || 1:43,71 SB
| {{flagathlete|[[Džamels Sedžati]]|ALG}} || 1:44,14
| {{flagathlete|[[Marko Arops]]|CAN}} || 1:44,28
|-
| 1500 metri
| {{flagathlete|[[Džeiks Vaitmens]]|GBR}} || 3:29,23 WL, PB
| {{flagathlete|[[Jākobs Ingebrigtsens]]|NOR}} || 3:29,47 SB
| {{flagathlete|[[Mohameds Katirs]]|ESP}} || 3:29,90 SB
|-
| 5000 metri
| {{flagathlete|[[Jākobs Ingebrigtsens]]|NOR}} || 13:09,24
| {{flagathlete|[[Džeikobs Krops]]|KEN}} || 13:09,98
| {{flagathlete|[[Oskars Čelimo]]|UGA}} || 13:10,20 SB
|-
| 10 000 metri
| {{flagathlete|[[Džošua Čeptegei]]|UGA}} || 27:27,43 SB
| {{flagathlete|[[Stenlijs Mburu]]|KEN}} || 27:27,90 SB
| {{flagathlete|[[Džeikobs Kiplimo]]|UGA}} || 27:27,97 SB
|-
| 110 metru barjerskrējiens
| {{flagathlete|[[Grānts Holovejs]]|USA}} || 13,03
| {{flagathlete|[[Trejs Kaningems]]|USA}} || 13,08
| {{flagathlete|[[Asjers Martiness]]|SPA}} || 13,17 PB
|-
| 400 metru barjerskrējiens
| {{flagathlete|[[Alisons dus Santuss]]|BRA}} || 46,29 CR, AR
| {{flagathlete|[[Rejs Bendžamins]]|USA}} || 46,89 SB
| {{flagathlete|[[Trevors Basits]]|USA}} || 47,39 PB
|-
| 3000 metru šķēršļu skrējiens
| {{flagathlete|[[Sufiāns El Bakalī]]|MAR}} || 8:25,13
| {{flagathlete|[[Lameča Girma]]|ETH}} || 8:26,01
| {{flagathlete|[[Konsesluss Kipruto]]|KEN}} || 8:27,92
|-
| 4x100 metru stafete
| {{CAN}} || 37,48 WL, NR
| {{USA}} || 37,55 SB
| {{GBR}} || 37,83 SB
|-
| 4x400 metru stafete
| {{USA}} || 2:56,17 WL
| {{JAM}} || 2:58,58
| {{BEL}} || 2:58,72
|- bgcolor= e8e8e8
|colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}}
|}

==== Šosejas disciplīnas ====
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Disciplīna !! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: gold;&quot; | Zelts !! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: silver;&quot; | Sudrabs
!! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: #cc9966;&quot; | Bronza
|-
| Maratons
| {{flagathlete|[[Tamirats Tola]]|ETH}} || 2:05:36 CR
| {{flagathlete|[[Mosinets Geremevs]]|ETH}} || 2:06:44
| {{flagathlete|[[Baširs Abdī]]|BEL}} || 2:06:48
|-
| 20 kilometru soļošana
| {{flagathlete|[[Tošikadzu Jamaniši]]|JPN}} || 1:19:07
| {{flagathlete|[[Koki Ikeda]]|JPN}} || 1:19:14
| {{flagathlete|[[Perseuss Kārlstrems]]|SWE}} || 1:19:18
|-
| 35 kilometru soļošana
| {{flagathlete|[[Masimo Stano]]|ITA}} || 2:23:14 CR, NR
| {{flagathlete|[[Masatora Kavano]]|JPN}} || 2:23:15 AR
| {{flagathlete|[[Perseuss Kārlstrems]]|SWE}} || 2:23:44 PB
|- bgcolor= e8e8e8
|colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}}
|}

==== Laukuma disciplīnas ====
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Disciplīna !! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: gold;&quot; | Zelts !! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: silver;&quot; | Sudrabs
!! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: #cc9966;&quot; | Bronza
|-
| Augstlēkšana
| {{flagathlete|[[Mutazs Isa Beršims]]|QAT}} || 2,37 WL
| {{flagathlete|[[U Sanhjoks]]|KOR}} || 2,35 =NR
| {{flagathlete|[[Andrijs Procenko]]|UKR}} || 2,33 SB
|-
| Tāllēkšana
| {{flagathlete|[[Vans Dzjaņaņs]]|CHN}} || 8,36 SB
| {{flagathlete|[[Miltiadis Tentoglu]]|GRE}} || 8,32 
| {{flagathlete|[[Simons Ehammers]]|SUI}} || 8,16
|-
| Trīssoļlēkšana
| {{flagathlete|[[Pedro Pičardo]]|POR}} || 17,95 WL
| {{flagathlete|[[Igs Fabriss Zango]]|BUR}} || 17,55 SB
| {{flagathlete|[[Džu Jamins]]|CHN}} || 17,31 SB
|-
| Kārtslēkšana
| {{flagathlete|[[Armands Duplantiss]]|SWE}} || 6,21 '''WR'''
| {{flagathlete|[[Kristofers Nilsens]]|USA}} || 5,94
| {{flagathlete|[[Ernests Džons Objena]]|PHI}} || 5,94 m AR
|-
| Lodes grūšana
| {{flagathlete|[[Raiens Krauzers]]|USA}} || 22,94 CR
| {{flagathlete|[[Džo Kovačs]]|USA}} || 22,89 SB
| {{flagathlete|[[Džošs Avotunde]]|USA}} || 22,29 PB
|-
| Diska mešana
| {{flagathlete|[[Kristjans Čehs]]|SLO}} || 71,13 CR
| {{flagathlete|[[Mikols Alekna]]|LTU}} || 69,27
| {{flagathlete|[[Andrjus Gudžus]]|LTU}} || 67,55
|-
| Šķēpa mešana
| {{flagathlete|[[Andersons Pīterss]]|GRN}} || 90,54
| {{flagathlete|[[Nīradžs Čopra]]|IND}} || 88,13
| {{flagathlete|[[Jakubs Vadlejhs]]|CZE}} || 88,09
|-
| Vesera mešana
| {{flagathlete|[[Pavels Fajdeks]]|POL}}|| 81,98 WL
| {{flagathlete|[[Vojcechs Novickis]]|POL}}|| 81,03
| {{flagathlete|[[Eivinns Henriksens]]|NOR}}|| 80,87 SB
|- bgcolor= e8e8e8
|colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}}
|}

==== Kombinētās disciplīnas ====
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Disciplīna !! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: gold;&quot; | Zelts !! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: silver;&quot; | Sudrabs
!! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: #cc9966;&quot; | Bronza
|-
| Desmitcīņa
| {{flagathlete|[[Kevins Majers]]|FRA}} || 8816 SB
| {{flagathlete|[[Pīrss Lepāžs]]|CAN}} || 8701 PB
| {{flagathlete|[[Zeks Zaimeks]]|USA}} || 8676 PB
|- bgcolor= e8e8e8
|colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}}
|}

=== Sievietes ===

==== Skrejceļa disciplīnas ====
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Disciplīna !! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: gold;&quot; | Zelts !! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: silver;&quot; | Sudrabs
!! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: #cc9966;&quot; | Bronza
|-
| 100 metri
| {{flagathlete|[[Šellija Anna Freizere-Praisa]]|JAM}} || 10,67 CR
| {{flagathlete|[[Šerika Džeksone]]|JAM}} || 10,73 PB
| {{flagathlete|[[Eleina Tompsone-Hera]]|JAM}} || 10,81
|-
| 200 metri
| {{flagathlete|[[Šerika Džeksone]]|JAM}} || 21,45 CR, NR, WL
| {{flagathlete|[[Šellija Anna Freizere-Praisa]]|JAM}} || 21,81 SB
| {{flagathlete|[[Dina Ešere-Smita]]|GBR}} || 22,02
|-
| 400 metri
| {{flagathlete|[[Šona Millere-Uibo]]|BAH}} || 49,11 WL
| {{flagathlete|[[Merileidija Paulino]]|DOM}} || 49,60
| {{flagathlete|[[Sada Viljamsa]]|BAR}} || 49,75 NR
|-
| 800 metri
| {{flagathlete|[[Atinga Mu]]|USA}} || 1:56,30 WL
| {{flagathlete|[[Kīlija Hodžkinsone]]|GBR}} || 1:56,38 SB
| {{flagathlete|[[Mērija Morā]]|KEN}} || 1:56,71 PB
|-
| 1500 metri
| {{flagathlete|[[Feita Kipjegona]]|KEN}} || 3:52,96
| {{flagathlete|[[Gudafa Cegaja]]|ETH}} || 3:54,52
| {{flagathlete|[[Lora Muira]]|GBR}} || 3:55,28 SB
|-
| 5000 metri
| {{flagathlete|[[Gudafa Cegaja]]|ETH}} || 14:46,29
| {{flagathlete|[[Beatrise Čebeta]]|KEN}} || 14:46,75 SB
| {{flagathlete|[[Davita Sejauma]]|ETH}} || 14:47,36
|-
| 10 000 metri
| {{flagathlete|[[Letesenbeta Gideja]]|ETH}} || 30:09,94 WL
| {{flagathlete|[[Helena Obiri]]|KEN}} || 30:10,02 PB
| {{flagathlete|[[Mārgarita Čelimo Kipkemboi]]|KEN}} || 30:10,07 PB
|-
| 100 metru barjerskrējiens
| {{flagathlete|[[Tobi Amusana]]|NGR}} || 12,06
| {{flagathlete|[[Britanija Andersone]]|JAM}} || 12,23
| {{flagathlete|[[Džasmina Kamačo-Kvinna]]|PUR}} || 12,23
|-
| 400 metru barjerskrējiens
| {{flagathlete|[[Sidnija Maklaflina]]|USA}} || 50,68 '''WR'''
| {{flagathlete|[[Femke Bola]]|NED}} || 52,27 SB
| {{flagathlete|[[Delaila Muhameda]]|USA}} || 53,13 SB
|-
| 3000 metru šķēršļu skrējiens
| {{flagathlete|[[Nora Džeruto]]|KAZ}} || 8:53,02 CR, WL
| {{flagathlete|[[Verkuha Getačeva]]|ETH}} || 8:54,61 NR
| {{flagathlete|[[Mekidesa Abebe]]|ETH}} || 8:56,08 PB
|-
| 4x100 metru stafete
| {{USA}} || 41,14 WL
| {{JAM}} || 41,18 SB
| {{GER}} || 42,03 SB
|-
| 4x400 metru stafete
| {{USA}} || 3:17,79 WL
| {{JAM}} || 3:20,74 SB
| {{GBR}} || 3:22,64 SB
|- bgcolor= e8e8e8
|colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}}
|}

==== Šosejas disciplīnas ====
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Disciplīna !! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: gold;&quot; | Zelts !! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: silver;&quot; | Sudrabs
!! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: #cc9966;&quot; | Bronza
|-
| Maratons
| {{flagathlete|[[Gotitoma Gebreslase]]|ETH}} || 02:18:11 CR
| {{flagathlete|[[Džudita Džeptuma Korira]]|KEN}} || 02:18:20 PB
| {{flagathlete|[[Lona Salpetere]]|ISR}} || 02:20:18
|-
| 20 kilometru soļošana
| {{flagathlete|[[Kimberlija Garsija]]|PER}} || 1:26:58 NR
| {{flagathlete|[[Katažina Zdzeblo]]|POL}} || 1:27:31 NR
| {{flagathlete|[[Cjejana Šidzje]]|CHN}} || 1:27:56
|-
| 35 kilometru soļošana
| {{flagathlete|[[Kimberlija Garsija]]|PER}} || 2:39:16 CR, AR
| {{flagathlete|[[Katažina Zdzeblo]]|POL}} || 2:40:03 PB
| {{flagathlete|[[Cjejana Šidzje]]|CHN}} || 2:40:37 AR
|- bgcolor= e8e8e8
|colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}}
|}

==== Laukuma disciplīnas ====
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Disciplīna !! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: gold;&quot; | Zelts !! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: silver;&quot; | Sudrabs
!! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: #cc9966;&quot; | Bronza
|-
| Augstlēkšana
| {{flagathlete|[[Eleanora Patersone]]|AUS}} || 2,02 =AR
| {{flagathlete|[[Jaroslava Mahučiha]]|UKR}} || 2,02
| {{flagathlete|[[Elena Vallortigara]]|ITA}} || 2,00 SB
|-
| Tāllēkšana
| {{flagathlete|[[Malaika Mihambo]]|GER}} || 7,12 SB
| {{flagathlete|[[Ese Brume]]|NGR}} || 7,02 SB
| {{flagathlete|[[Letisija Oru Melu]]|BRA}} || 6,89 PB
|-
| Trīssoļlēkšana
| {{flagathlete|[[Julimara Rohasa]]|VEN}} || 15.47 WL
| {{flagathlete|[[Šanīka Riketsa]]|JAM}} || 14,89 SB
| {{flagathlete|[[Torija Frenklina]]|USA}} || 14,72 SB
|-
| Kārtslēkšana
| {{flagathlete|[[Keitija Nedžota]]|USA}} || 4,85 WL
| {{flagathlete|[[Sendija Morisa]]|USA}} || 4,85 WL
| {{flagathlete|[[Nina Kenedija]]|AUS}} || 4,80 SB
|-
| Lodes grūšana
| {{flagathlete|[[Čeisa Īlija]]|USA}} || 20,49
| {{flagathlete|[[Guna Lidzjao]]|CHN}} || 20,39
| {{flagathlete|[[Džesika Shildere]]|NED}} || 19,77
|-
| Diska mešana
| {{flagathlete|[[Fena Biņa]]|CHN}} || 69,12 PB
| {{flagathlete|[[Sandra Perkoviča]]|CRO}} || 68,45 SB
| {{flagathlete|[[Valarija Olmena]]|USA}} || 68,30
|-
| Šķēpa mešana
| {{flagathlete|[[Kelsija Lī Bārbere]]|AUS}} || 66,91 WL
| {{flagathlete|[[Kara Vingere]]|USA}} || 64,05
| {{flagathlete|[[Haruka Kitaguči]]|JPN}} || 63,27
|-
| Vesera mešana
| {{flagathlete|[[Brūka Andersena]]|USA}} || 78,96
| {{flagathlete|[[Kemrina Rodžersa]]|CAN}} || 75,52 
| {{flagathlete|[[Džeinija Kasanavoida]]|USA}} || 74,86 
|- bgcolor= e8e8e8
|colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}}
|}

==== Kombinētās disciplīnas ====
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Disciplīna !! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: gold;&quot; | Zelts !! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: silver;&quot; | Sudrabs
!! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: #cc9966;&quot; | Bronza
|-
| Septiņcīņa
| {{flagathlete|[[Nafisatu Tiama]]|BEL}} || 6947 WL
| {{flagathlete|[[Anuka Vetere]]|NED}} || 6867 NR
| {{flagathlete|[[Anna Hola]]|USA}} || 6755 PB
|- bgcolor= e8e8e8
|colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}}
|}

=== Jaukti ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Disciplīna !! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: gold;&quot; | Zelts !! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: silver;&quot; | Sudrabs
!! colspan=2 style=&quot;width:200px; background-color: #cc9966;&quot; | Bronza
|-
| 4x400 metru stafete
| {{DOM}} || 3:09,82 WL
| {{NED}} || 3:09,90 NR
| {{USA}} || 3:10,16 SB
|- bgcolor= e8e8e8
|colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}}
|}

== Medaļu kopvērtējums ==
{{Medals table
 | host           = USA
 | source         = [https://www.worldathletics.org/competitions/world-athletics-championships/oregon22/medaltable World Athletics]
 | gold_USA = 13 | silver_USA = 9 | bronze_USA = 11 |host_USA = yes
 | gold_ETH = 4 | silver_ETH = 4 | bronze_ETH = 2
 | gold_JAM = 2 | silver_JAM = 7 | bronze_JAM = 1
 | gold_KEN = 2 | silver_KEN = 5 | bronze_KEN = 3
 | gold_CHN = 2 | silver_CHN = 1 | bronze_CHN = 3
 | gold_AUS = 2 | silver_AUS = 0 | bronze_AUS = 1
 | gold_PER = 2 | silver_PER = 0 | bronze_PER = 0
 | gold_POL = 1 | silver_POL = 3 | bronze_POL = 0
 | gold_CAN = 1 | silver_CAN = 2 | bronze_CAN = 1
 | gold_JPN = 1 | silver_JPN = 2 | bronze_JPN = 1
 | gold_GBR = 1 | silver_GBR = 1 | bronze_GBR = 5
 | gold_NOR = 1 | silver_NOR = 1 | bronze_NOR = 1
 | gold_DOM = 1 | silver_DOM = 1 | bronze_DOM = 0
 | gold_GRN = 1 | silver_GRN = 1 | bronze_GRN = 0
 | gold_NGR = 1 | silver_NGR = 1 | bronze_NGR = 0
 | gold_BEL = 1 | silver_BEL = 0 | bronze_BEL = 2
 | gold_SWE = 1 | silver_SWE = 0 | bronze_SWE = 2
 | gold_UGA = 1 | silver_UGA = 0 | bronze_UGA = 2
 | gold_BRA = 1 | silver_BRA = 0 | bronze_BRA = 1
 | gold_GER = 1 | silver_GER = 0 | bronze_GER = 1
 | gold_ITA = 1 | silver_ITA = 0 | bronze_ITA = 1
 | gold_BAH = 1 | silver_BAH = 0 | bronze_BAH = 0
 | gold_FRA = 1 | silver_FRA = 0 | bronze_FRA = 0
 | gold_KAZ = 1 | silver_KAZ = 0 | bronze_KAZ = 0
 | gold_MAR = 1 | silver_MAR = 0 | bronze_MAR = 0
 | gold_POR = 1 | silver_POR = 0 | bronze_POR = 0
 | gold_QAT = 1 | silver_QAT = 0 | bronze_QAT = 0
 | gold_SLO = 1 | silver_SLO = 0 | bronze_SLO = 0
 | gold_VEN = 1 | silver_VEN = 0 | bronze_VEN = 0
 | gold_NED = 0 | silver_NED = 3 | bronze_NED = 1
 | gold_LTU = 0 | silver_LTU = 1 | bronze_LTU = 1
 | gold_UKR = 0 | silver_UKR = 1 | bronze_UKR = 1
 | gold_ALG = 0 | silver_ALG = 1 | bronze_ALG = 0
 | gold_BUR = 0 | silver_BUR = 1 | bronze_BUR = 0
 | gold_CRO = 0 | silver_CRO = 1 | bronze_CRO = 0
 | gold_GRE = 0 | silver_GRE = 1 | bronze_GRE = 0
 | gold_IND = 0 | silver_IND = 1 | bronze_IND = 0
 | gold_KOR = 0 | silver_KOR = 1 | bronze_KOR = 0
 | gold_ESP = 0 | silver_ESP = 0 | bronze_ESP = 2
 | gold_BAR = 0 | silver_BAR = 0 | bronze_BAR = 1
 | gold_CZE = 0 | silver_CZE = 0 | bronze_CZE = 1
 | gold_ISR = 0 | silver_ISR = 0 | bronze_ISR = 1
 | gold_PHI = 0 | silver_PHI = 0 | bronze_PHI = 1
 | gold_PUR = 0 | silver_PUR = 0 | bronze_PUR = 1
 | gold_SUI = 0 | silver_SUI = 0 | bronze_SUI = 1
}}

== Latvijas sportisti ==
2022. gada jūnijā [[Latvijas Vieglatlētikas savienība]]s Treneru komisija un valde apstiprināja Latvijas izlases sastāvā dalībai Pasaules čempionātā sešus sportistus: šķēpa metējus [[Līna Mūze|Līnu Mūzi]], [[Madara Palameika|Madaru Palameiku]], [[Patriks Gailums|Patriku Gailumu]] un [[Rolands Štrobinders|Rolandu Štrobinderu]], soļotāju [[Arnis Rumbenieks|Arni Rumbenieku]], kā arī sprinteri [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] startam 400 metru distancē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://athletics.lv/lv/article/4491/zinams-latvijas-izlases-sastavs-dalibai-pasaules-cempionata |title=Zināms Latvijas izlases sastāvs dalībai Pasaules čempionātā |date={{dat|2022|6|30|N|bez}} |website=athletics.lv |access-date={{dat|2022|7|4||bez}}}}&lt;/ref&gt; 

{|class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align: center&quot;
|-
!Sportists
!Disciplīna
!Vieta
!Rezultāts
|-
|align=left|[[Līna Mūze]]||Šķēpa mešana||6.||61,26 m
|-
|align=left|[[Madara Palameika]]||Šķēpa mešana||13.||58,61 m
|-
|align=left|[[Patriks Gailums]]||Šķēpa mešana||13.||79,66 m
|-
|align=left|[[Rolands Štrobinders]]||Šķēpa mešana||15.||79,39 m
|-
|align=left|[[Gunta Vaičule]]||400 m||25.||52,21 s
|-
|align=left|[[Arnis Rumbenieks]]||35 km soļošana||37.||2:42:47
|}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{Oficiālā tīmekļa vietne|https://www.worldathletics.org/competitions/world-athletics-championships/oregon22}} {{en ikona}}

{{Pasaules čempionāts vieglatlētikā}}

[[Kategorija:2022. gads sportā|Pasaules čempionāts vieglatlētikā]]
[[Kategorija:Pasaules čempionāts vieglatlētikā]]
[[Kategorija:Vieglatlētika ASV]]</text>
      <sha1>05o4w981zkfyjzwpvs225x8ijst6rb1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2022.—2023. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona</title>
    <ns>0</ns>
    <id>516681</id>
    <revision>
      <id>3662468</id>
      <parentid>3661785</parentid>
      <timestamp>2022-07-29T05:46:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>/* 2. kvalifikācijas kārta */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="22671" xml:space="preserve">{{Sporta sezonas infokaste
| title            = 2022.—2023. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona
| league           = [[UEFA Eiropas konferences līga]]
| sport            = [[futbols]]
| logo             = Synot Tip Arena - Viktoria Plzen - FC Barcelona 0-4.jpg
| pixels           = 250
| caption          = ''[[Eden Arena]]'' stadions [[Prāga|Prāgā]], kur norisināsies fināls
| duration         = 
| no_of_teams      = Pamatturnīrs: 32 + 8&lt;br /&gt;Kopā: 134 + 43
| attendance       = 
| TV               = 
| draft            = 
| draft_link       = 
| top_pick         = 
| picked_by        = 
| season           = 
| season_champs    = 
| season_champ_name= 
| league_champs    = 
| league_champ_name= 
| top_scorer       = 
| seasonslistnames = [[UEFA Eiropas konferences līga]]s
| pag_sez          = [[2021.—2022. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona|←&amp;nbsp;2021.—2022.]]
| nak_sez          = ''[[2023.—2024. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona|2023.—2024.&amp;nbsp;→]]''
}}
'''2022.—2023. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona''' ir otrā [[UEFA Eiropas konferences līga]]s, trešā līmeņa Eiropas [[futbols|futbola]] klubu turnīra, sezona. To organizē [[UEFA]]. Sezona sākās ar pirmo kvalifikācijas kārtu {{dat|2022|7|5||bez}}. Kvalifikācijas spēles notiks līdz 25. augustam. Grupu turnīrs sāksies {{dat|2021|9|8||bez}}, bet sezona noslēgsies {{dat|2022|6|7||bez}} ar finālu ''[[Eden Arena]]'' stadionā (zināms arī kā ''Sinobo'' stadions) [[Prāga|Prāgā]], [[Čehija|Čehijā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaconferenceleague/news/0275-15286fe28064-ad90bed5046e-1000--2023-uefa-europa-conference-league-final-prague/ |title=2023 UEFA Europa Conference League final: Prague |date={{dat|2022|6|28||bez}}|language=en |accessdate={{dat|2022|7|11||bez}} |website=uefa.com}}&lt;/ref&gt; 2022.—2023. gada UEFA Eiropas konferences līgas uzvarētāji iegūs tiesības spēlēt 2023.—2024. gada [[UEFA Eiropas līga]]s grupu turnīrā.

== Kalendārs ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|+2022.—2023. gada UEFA Eiropas konference līgas kalendārs&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaconferenceleague/news/0271-142f4c17015a-86d5502d5193-1000--2022-23-season-details/ |title=2022/23 UEFA Europa Conference League: Matches, draws, final |date={{dat|2022|6|28||bez}}|language=en |accessdate={{dat|2022|7|11||bez}} |website=uefa.com}}&lt;/ref&gt;
|-
!Posms
!Kārta
!Izlozes datums
!Pirmā spēle
!Otrā spēle
|-
|rowspan=&quot;4&quot;|Kvalifikācija
|1. kvalifikācijas kārta
|2022. gada 14. jūnijs
|2022. gada 5.—7. jūlijs
|2022. gada 14. jūlijs
|-
|2. kvalifikācijas kārta
|2022. gada 15. jūnijs
|2022. gada 21. jūlijs
|2022. gada 28. jūlijs
|-
|3. kvalifikācijas kārta
|2022. gada 18. jūlijs
|2022. gada 4. augusts
|2022. gada 11. augusts
|-
|Izslēgšanas kārta
|2022. gada 2. augusts
|2022. gada 18. augusts
|2022. gada 25. augusts
|-
|rowspan=&quot;6&quot;|Grupu turnīrs
|1. kārta
|rowspan=&quot;6&quot;|2022. gada 26. augusts
|colspan=&quot;2&quot;|2022. gada 8. septembris
|-
|2. kārta
|colspan=&quot;2&quot;|2022. gada 15. septembris
|-
|3. kārta
|colspan=&quot;2&quot;|2022. gada 6. oktobris
|-
|4. kārta
|colspan=&quot;2&quot;|2022. gada 13. oktobris
|-
|5. kārta
|colspan=&quot;2&quot;|2022. gada 27. oktobris
|-
|6. kārta
|colspan=&quot;2&quot;|2022. gada 3. novembris
|-
|rowspan=&quot;5&quot;|Izslēgšanas spēles
|1/16 fināli
|2022. gada 7. novembris
|2023. gada 16. februāris
|2023. gada 23. februāris
|-
|Astotdaļfināli
|2023. gada 24. februāris
|2023. gada 9. marts
|2023. gada 16. marts
|-
|Ceturtdaļfināli
|rowspan=&quot;3&quot;|2023. gada 17. marts
|2023. gada 13. aprīlis
|2023. gada 20. aprīlis
|-
|Pusfināli
|2023. gada 11. maijs
|2023. gada 18. maijs
|-
|Fināls
| colspan=&quot;2&quot; |2023. gada 7. jūnijs ''[[Eden Arena]]'', [[Prāga]]
|}

== Kvalifikācija ==
=== 1. kvalifikācijas kārta ===
1. kvalifikācijas kārtas izloze notika 2021. gada 14. jūnijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaconferenceleague/news/0276-155723416f86-d324b74141c2-1000--first-qualifying-round-ties/ |title=UEFA Europa Conference League first qualifying round |date={{dat|2022|7|7||bez}}|language=en |accessdate={{dat|2022|7|11||bez}} |website=uefa.com}}&lt;/ref&gt; Pirmās spēles notika 5.—7. jūlijā, bet atbildes spēles 12. un 14. jūlijā.

{{TwoLegStart}}
{{TwoLegResult|[[FC Alashkert|Alashkert]]|ARM|2–4|'''[[Ħamrun Spartans F.C.|Ħamrun Spartans]]'''|MLT|1–0|1–4}}
{{TwoLegResult|'''[[Lechia Gdańsk]]'''|POL|6–2|[[Akademija Pandev]]|MKD|4–1|2–1}}
{{TwoLegResult|[[FC Inter Turku|Inter Turku]]|FIN|1–3|'''[[FC Drita|Drita]]'''|KOS|1–0|0–3}}
{{TwoLegResult|[[FC Dinamo Tbilisi|Dinamo Tbilisi]]|GEO|4–4 (5–6 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|'''[[Paide Linnameeskond]]'''|EST|2–3|2–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|[[FK Panevėžys|Panevėžys]]|LTU|0–2|'''[[FC Milsami Orhei|Milsami Orhei]]'''|MDA|0–0|0–2}}
{{TwoLegResult|'''[[KF Laçi|Laçi]]'''|ALB|1–0|[[FK Iskra Danilovgrad|Iskra]]|MNE|0–0|1–0}}
{{TwoLegResult|[[SC Gjilani|Gjilani]]|KOS|2–3|'''[[FK Liepāja|Liepāja]]'''|LVA|1–0|1–3}}
{{TwoLegResult|[[FC Sfîntul Gheorghe|Sfîntul Gheorghe]]|MDA|2–4|'''[[NŠ Mura|Mura]]'''|SVN|1–2|1–2}}
{{TwoLegResult|'''[[Kuopion Palloseura|KuPS]]'''|FIN|2–0|[[FC Dila Gori|Dila Gori]]|GEO|2–0|0–0}}
{{TwoLegResult|'''[[MFK Ružomberok|Ružomberok]]'''|SVK|2–0|[[FK Kauno Žalgiris|Kauno Žalgiris]]|LTU|2–0|0–0}}
{{TwoLegResult|'''[[FK Budućnost Podgorica|Budućnost Podgorica]]'''|MNE|4–2|[[KF Llapi|Llapi]]|KOS|2–0|2–2}}
{{TwoLegResult|'''[[Gżira United F.C.|Gżira United]]'''|MLT|2–1|[[Atlètic Club d'Escaldes]]|AND|1–1|1–0 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|[[FK Borac Banja Luka|Borac Banja Luka]]|BIH|3–3 (3–4 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|'''[[B36 Tórshavn]]'''|FRO|2–0|1–3 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|'''[[NK Olimpija Ljubljana|Olimpija Ljubljana]]'''|SVN|3–2|[[FC Differdange 03|Differdange 03]]|LUX|1–1|2–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|'''[[St Joseph's F.C.|St Joseph's]]'''|GIB|1–0|[[Larne F.C.|Larne]]|NIR|0–0|1–0}}
{{TwoLegResult|[[UE Santa Coloma]]|AND|1–5|'''[[Breiðablik men's football|Breiðablik]]'''|ISL|0–1|1–4}}
{{TwoLegResult|'''[[FC DAC 1904 Dunajská Streda|DAC Dunajská Streda]]'''|SVK|5–1|[[Cliftonville F.C.|Cliftonville]]|NIR|2–1|3–0}}
{{TwoLegResult|'''[[Víkingur Gøta|Víkingur]]'''|FRO|3–1|[[Europa F.C.|Europa]]|GIB|1–0|2–1}}
{{TwoLegResult|[[Bala Town F.C.|Bala Town]]|WAL|2–2 (3–4 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|'''[[Sligo Rovers F.C.|Sligo Rovers]]'''|IRL|1–2|1–0 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|[[CS Fola Esch|Fola Esch]]|LUX|1–4|'''[[S.P. Tre Fiori|Tre Fiori]]'''|SMR|0–1|1–3}}
{{TwoLegResult|'''[[FC Dinamo Minsk|Dinamo Minsk]]'''|BLR|3–2|[[FK Dečić|Dečić]]|MNE|1–1|2–1}}
{{TwoLegResult|[[S.P. Tre Penne|Tre Penne]]|SMR|0–8|'''[[FK Tuzla City|Tuzla City]]'''|BIH|0–2|0–6}}
{{TwoLegResult|'''[[FC Saburtalo Tbilisi|Saburtalo Tbilisi]]'''|GEO|1–1 (5–4 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|[[FK Partizani Tirana|Partizani]]|ALB|0–1|1–0 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|'''[[KF Shkëndija|Shkëndija]]'''|MKD|4–2|[[FC Ararat Yerevan|Ararat Yerevan]]|ARM|2–0|2–2}}
{{TwoLegResult|[[Floriana F.C.|Floriana]]|MLT|0–1|'''[[FC Petrocub Hîncești|Petrocub Hîncești]]'''|MDA|0–0|0–1}}
{{TwoLegResult|'''[[Pogoń Szczecin]]'''|POL|4–2|[[Knattspyrnufélag Reykjavíkur|KR]]|ISL|4–1|0–1}}
{{TwoLegResult|[[Havnar Bóltfelag|HB]]|FRO|2–2 (2–4 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|'''[[Newtown A.F.C.|Newtown]]'''|WAL|1–0|1–2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|[[F.C. Bruno's Magpies|Bruno's Magpies]]|GIB|3–4|'''[[Crusaders F.C.|Crusaders]]'''|NIR|2–1|1–3}}
{{TwoLegResult|[[FC Flora|Flora]]|EST|3–4|'''[[Seinäjoen Jalkapallokerho|SJK]]'''|FIN|1–0|2–4 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|[[Derry City F.C.|Derry City]]|IRL|0–4|'''[[Riga FC|Riga]]'''|LVA|0–2|0–2}}
|}

=== 2. kvalifikācijas kārta ===
2. kvalifikācijas kārtas izloze notika 2021. gada 15. jūnijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaconferenceleague/news/0276-15572508ca8a-7ef4a2cdcd36-1000--second-qualifying-round-draw/ |title=UEFA Europa Conference League second qualifying round draw |date={{dat|2022|6|15||bez}}|language=en |accessdate={{dat|2022|7|11||bez}} |website=uefa.com}}&lt;/ref&gt;

{{TwoLegStart}}
|+Čempionu zars
{{TwoLegResult|'''[[FC Shakhtyor Soligorsk|Shakhtyor Soligorsk]]'''|BLR|''bez spēles''|N/A||—|—}}
{{TwoLegResult|'''[[FK RFS|RFS]]'''|LVA|''bez spēles''|N/A||—|—}}
{{TwoLegResult|[[S.P. La Fiorita|La Fiorita]]|SMR|0–10|'''[[FC Ballkani|Ballkani]]'''|KOS|0–4|0–6}}
{{TwoLegResult|'''[[Knattspyrnufélagið Víkingur|Víkingur Reykjavík]]'''|ISL|2–0|[[The New Saints F.C.|The New Saints]]|WAL|2–0|0–0}}
{{TwoLegResult|[[FK Sutjeska Nikšić|Sutjeska Nikšić]]|MNE|0–1|'''[[Klaksvíkar Ítróttarfelag|KÍ Klaksvík]]'''|FRO|0–0|0–1}}
{{TwoLegResult|'''[[Hibernians F.C.|Hibernians]]'''|MLT|4–3|[[FCI Levadia Tallinn|FCI Levadia]]|EST|3–2|1–1}}
{{TwoLegResult|[[KF Tirana|Tirana]]|ALB|2–4|'''[[HŠK Zrinjski Mostar|Zrinjski]]'''|BIH|0–1|2–3}}
{{TwoLegResult|'''[[Lech Poznań]]'''|POL|6–1|[[FC Dinamo Batumi|Dinamo Batumi]]|GEO|5–0|1–1}}
{{TwoLegResult|'''[[CFR Cluj]]'''|ROU|4–1|[[Inter Club d'Escaldes]]|AND|3–0|1–1}}
{{TwoLegResult|'''[[FC Tobol|Tobol]]'''|KAZ|3–0|[[Lincoln Red Imps F.C.|Lincoln Red Imps]]|GIB|2–0|1–0}}
|}
{{TwoLegStart}}
|+Pamata zars
{{TwoLegResult|'''[[Gżira United F.C.|Gżira United]]'''|MLT|5–5 (3–1 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|[[FK Radnički Niš|Radnički Niš]]|SRB|2–2|3–3 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|'''[[Aris Thessaloniki F.C.|Aris]]'''|GRE|7–2|[[FC Gomel|Gomel]]|BLR|5–1|2–1}}
{{TwoLegResult|[[Botev Plovdiv]]|BUL|0–2|'''[[APOEL FC|APOEL]]'''|CYP|0–0|0–2}}
{{TwoLegResult|'''[[Fehérvár FC|Fehérvár]]'''|HUN|5–3|[[Gabala FK|Gabala]]|AZE|4–1|1–2}}
{{TwoLegResult|'''[[İstanbul Başakşehir F.K.|İstanbul Başakşehir]]'''|TUR|2–1|[[Maccabi Netanya F.C.|Maccabi Netanya]]|ISR|1–1|1–0}}
{{TwoLegResult|[[Aris Limassol FC|Aris Limassol]]|CYP|2–3|'''[[Neftçi PFK|Neftçi Baku]]'''|AZE|2–0|0–3}}
{{TwoLegResult|[[FK Velež Mostar|Velež Mostar]]|BIH|0–2|'''[[Ħamrun Spartans F.C.|Ħamrun Spartans]]'''|MLT|0–1|0–1}}
{{TwoLegResult|[[FC Saburtalo Tbilisi|Saburtalo Tbilisi]]|GEO|3–4|'''[[FCSB]]'''|ROU|1–0|2–4}}
{{TwoLegResult|[[FK Makedonija Gjorče Petrov|Makedonija Gjorče Petrov]]|MKD|0–4|'''[[PFC CSKA Sofia|CSKA Sofia]]'''|BUL|0–0|0–4}}
{{TwoLegResult|'''[[Hapoel Be'er Sheva F.C.|Hapoel Be'er Sheva]]'''|ISR|3–1|[[FC Dinamo Minsk|Dinamo Minsk]]|BLR|2–1|1–0}}
{{TwoLegResult|[[Zira FK|Zira]]|AZE|0–3|'''[[Maccabi Tel Aviv F.C.|Maccabi Tel Aviv]]'''|ISR|0–3|0–0}}
{{TwoLegResult|[[KF Vllaznia Shkodër|Vllaznia]]|ALB|1–4|'''[[CS Universitatea Craiova|Universitatea Craiova]]'''|ROU|1–1|0–3}}
{{TwoLegResult|[[FC Ararat-Armenia|Ararat-Armenia]]|ARM|0–0 (3–5 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|'''[[Paide Linnameeskond]]'''|EST|0–0|0–0 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|[[FC Kairat|Kairat]]|KAZ|0–2|'''[[Kisvárda FC|Kisvárda]]'''|HUN|0–1|0–1}}
{{TwoLegResult|[[FC BATE Borisov|BATE Borisov]]|BLR|0–5|'''[[Konyaspor]]'''|TUR|0–3|0–2}}
{{TwoLegResult|'''[[Sepsi OSK Sfântu Gheorghe|Sepsi Sfântu Gheorghe]]'''|ROU|3–3 (4–2 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|[[NK Olimpija Ljubljana|Olimpija Ljubljana]]|SVN|3–1|0–2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|'''[[FC Kyzylzhar|Kyzylzhar]]'''|KAZ|3–2|[[NK Osijek|Osijek]]|CRO|1–2|2–0}}
{{TwoLegResult|[[FK Liepāja|Liepāja]]|LVA|0–4|'''[[BSC Young Boys|Young Boys]]'''|SUI|0–1|0–3}}
{{TwoLegResult|'''[[SK Rapid Wien|Rapid Wien]]'''|AUT|2–1|[[Lechia Gdańsk]]|POL|0–0|2–1}}
{{TwoLegResult|[[Seinäjoen Jalkapallokerho|SJK]]|FIN|2–6|'''[[Lillestrøm SK|Lillestrøm]]'''|NOR|0–1|2–5}}
{{TwoLegResult|'''[[Breiðablik men's football|Breiðablik]]'''|ISL|3–2|[[FK Budućnost Podgorica|Budućnost Podgorica]]|MNE|2–0|1–2}}
{{TwoLegResult|'''[[St Patrick's Athletic F.C.|St Patrick's Athletic]]'''|IRL|1–1 (6–5 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|[[NŠ Mura|Mura]]|SVN|1–1|0–0 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|[[St Joseph's F.C.|St Joseph's]]|NIR|0–11|'''[[SK Slavia Prague|Slavia Prague]]'''|CZE|0–4|0–7}}
{{TwoLegResult|'''[[FC Spartak Trnava|Spartak Trnava]]'''|SVK|6–2|[[Newtown A.F.C.|Newtown]]|WAL|4–1|2–1}}
{{TwoLegResult|[[FK Sūduva|Sūduva]]|LTU|0–2|'''[[Viborg FF|Viborg]]'''|DEN|0–1|0–1}}
{{TwoLegResult|[[Víkingur Gøta|Víkingur]]|FRO|0–4|'''[[FC DAC 1904 Dunajská Streda|DAC Dunajská Streda]]'''|SVK|0–2|0–2}}
{{TwoLegResult|[[Pogoń Szczecin]]|POL|1–5|'''[[Brøndby IF|Brøndby]]'''|DEN|1–1|0–4}}
{{TwoLegResult|'''[[AZ Alkmaar|AZ]]'''|NED|5–0|[[FK Tuzla City|Tuzla City]]|BIH|1–0|4–0}}
{{TwoLegResult|[[Motherwell F.C.|Motherwell]]|SCO|0–3|'''[[Sligo Rovers F.C.|Sligo Rovers]]'''|IRL|0–1|0–2}}
{{TwoLegResult|'''[[Molde FK|Molde]]'''|NOR|6–2|[[IF Elfsborg|Elfsborg]]|SWE|4–1|2–1}}
{{TwoLegResult|[[FC Koper|Koper]]|SVN|1–2|'''[[FC Vaduz|Vaduz]]'''|LIE|0–1|1–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|'''[[B36 Tórshavn]]'''|FRO|1–0|[[S.P. Tre Fiori|Tre Fiori]]|LUX|1–0|0–0}}
{{TwoLegResult|[[MFK Ružomberok|Ružomberok]]|SVK|1–5|'''[[Riga FC|Riga]]'''|LVA|0–3|1–2}}
{{TwoLegResult|'''[[FC Basel|Basel]]'''|SWI|3–1|[[Crusaders F.C.|Crusaders]]|NIR|2–0|1–1}}
{{TwoLegResult|'''[[Royal Antwerp F.C.|Antwerp]]'''|BEL|2–0|[[FC Drita|Drita]]|KOS|0–0|2–0}}
{{TwoLegResult|'''[[FC Petrocub Hîncești|Petrocub Hîncești]]'''|MDA|4–1|[[KF Laçi|Laçi]]|ALB|0–0|4–1}}
{{TwoLegResult|[[Racing FC Union Luxembourg|Racing Union]]|LUX|1–8|'''[[FK Čukarički|Čukarički]]'''|SRB|1–4|0–4}}
{{TwoLegResult|'''[[PFC Levski Sofia|Levski Sofia]]'''|BUL|3–1|[[PAOK FC|PAOK]]|GRE|2–0|1–1}}
{{TwoLegResult|'''[[Vitória S.C.|Vitória de Guimarães]]'''|POR|3–0|[[Puskás Akadémia FC|Puskás Akadémia]]|HUN|3–0|0–0}}
{{TwoLegResult|[[HNK Rijeka|Rijeka]]|CRO|1–4|'''[[Djurgårdens IF Fotboll|Djurgårdens IF]]'''|SWE|1–2|0–2}}
{{TwoLegResult|[[FC Vorskla Poltava|Vorskla Poltava]]|UKR|3–4|'''[[AIK Fotboll|AIK]]'''|SWE|3–2|0–2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|[[Valmiera FC|Valmiera]]|LVA|2–5|'''[[KF Shkëndija|Shkëndija]]'''|MKD|1–2|1–3}}
{{TwoLegResult|'''[[Raków Częstochowa]]'''|POL|6–0|[[FC Astana|Astana]]|KAZ|5–0|1–0}}
{{TwoLegResult|'''[[Kuopion Palloseura|KuPS]]'''|FIN|6–3|[[FC Milsami Orhei|Milsami Orhei]]|MDA|2–2|4–1}}
{{TwoLegResult|[[AC Sparta Prague|Sparta Prague]]|CZE|1–2|'''[[Viking FK|Viking]]'''|NOR|0–0|1–2}}
|}

=== 3. kvalifikācijas kārta ===
3. kvalifikācijas kārtas izloze notika 2021. gada 18. jūlijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaconferenceleague/news/0276-15572751393a-eb95c0c01d09-1000--third-qualifying-round-draw/ |title=UEFA Europa Conference League third qualifying round draw |date={{dat|2022|7|18||bez}}|language=en |accessdate={{dat|2022|7|22||bez}} |website=uefa.com}}&lt;/ref&gt;

{{TwoLegStart}}
|+Čempionu zars
{{TwoLegResult|[[Knattspyrnufélagið Víkingur|Víkingur Reykjavík]]|ISL||[[KF Tirana|Tirana]]/[[HŠK Zrinjski Mostar|Zrinjski Mostar]] uzvarētāji|&lt;!--ALB/BIH--&gt;|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[FK RFS|RFS]]|LVA||[[Hibernians F.C.|Hibernians]]/[[FCI Levadia Tallinn|FCI Levadia]] uzvarētāji|&lt;!--MLT/EST--&gt;|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[FC Ballkani|Ballkani]]|KOS||[[Klaksvíkar Ítróttarfelag|KÍ Klaksvík]]|FRO|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[Lech Poznań]]/[[FC Dinamo Batumi|Dinamo Batumi]] uzvarētāji|&lt;!--POL/GEO--&gt;||[[FC Tobol|Tobol]]|KAZ|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[FC Shakhtyor Soligorsk|Shakhtyor Soligorsk]]|BLR||[[CFR Cluj]]|ROU|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}}
|}
{{TwoLegStart}}
|+Līgas zars
{{TwoLegResult|[[FC Spartak Trnava|Spartak Trnava]]/[[Newtown A.F.C.|Newtown]] uzvarētāji|&lt;!--SVK/WAL--&gt;||[[Raków Częstochowa]]/[[FC Astana|Astana]] uzvarētāji|&lt;!--POL/KAZ--&gt;|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[Kuopion Palloseura|KuPS]]/[[FC Milsami Orhei|Milsami Orhei]] uzvarētāji|&lt;!--FIN/MDA--&gt;||[[FK Liepāja|Liepāja]]/[[BSC Young Boys|Young Boys]] uzvarētāji|&lt;!--LVA/SUI--&gt;|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[Pogoń Szczecin]]/[[Brøndby IF|Brøndby]] uzvarētāji|&lt;!--POL/DEN--&gt;||[[FC Basel|Basel]]/[[Crusaders F.C.|Crusaders]] uzvarētāji|&lt;!--SUI/NIR--&gt;|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[AIK Fotboll|AIK]]|SWE||[[Valmiera FC|Valmiera]]/[[KF Shkëndija|Shkëndija]] uzvarētāji|&lt;!--LVA/MKD--&gt;|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[Seinäjoen Jalkapallokerho|SJK]]/[[Lillestrøm SK|Lillestrøm]] uzvarētāji|&lt;!--FIN/NOR--&gt;||[[Royal Antwerp F.C.|Antwerp]]/[[FC Drita|Drita]] uzvarētāji|&lt;!--BEL/KOS--&gt;|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[FC Ararat-Armenia|Ararat-Armenia]]/[[Paide Linnameeskond]] uzvarētāji|&lt;!--ARM/EST--&gt;||[[R.S.C. Anderlecht|Anderlecht]]|BEL|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[AC Sparta Prague|Sparta Prague]]/[[Viking FK|Viking]] uzvarētāji|&lt;!--CZE/NO--&gt;||[[Motherwell F.C.|Motherwell]]/[[Sligo Rovers F.C.|Sligo Rovers]] uzvarētāji|&lt;!--SCO/IRL--&gt;|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[HNK Hajduk Split|Hajduk Split]]|CRO||[[Vitória S.C.|Vitória Guimarães]]/[[Puskás Akadémia FC|Puskás Akadémia]] uzvarētāji|&lt;!--POR/HUN--&gt;|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[FK Sūduva|Sūduva]]/[[Viborg FF|Viborg]] uzvarētāji|&lt;!--LTU/DEN--&gt;||[[B36 Tórshavn]]/[[Società Polisportiva Tre Fiori|Tre Fiori]] uzvarētāji|&lt;!--FRO/SMR--&gt;|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[FK Makedonija Gjorče Petrov|Makedonija GP]]/[[PFC CSKA Sofia|CSKA Sofia]] uzvarētāji|&lt;!--MKD/BUL--&gt;||[[St Patrick's Athletic F.C.|St Patrick's Athletic]]/[[NŠ Mura|Mura]] uzvarētāji|&lt;!--IRL/SVN--&gt;|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[Breiðablik men's football|Breiðablik]]/[[FK Budućnost Podgorica|Budućnost Podgorica]] uzvarētāji|&lt;!--ISL/MNE--&gt;||[[İstanbul Başakşehir F.K.|İstanbul Başakşehir]]/[[Maccabi Netanya F.C.|Maccabi Netanya]] uzvarētāji|&lt;!--TUR/ISR--&gt;|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[Dundee United F.C.|Dundee United]]|SCO||[[AZ Alkmaar|AZ]]/[[FK Tuzla City|Tuzla City]] uzvarētāji|&lt;!--NED/BIH--&gt;|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[PFC Botev Plovdiv|Botev Plovdiv]]/[[APOEL FC|APOEL]] uzvarētāji|&lt;!--BUL/CYP--&gt;||[[FC Kyzylzhar|Kyzylzhar]]/[[NK Osijek|Osijek]] uzvarētāji|&lt;!--KAZ/CRO--&gt;|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[Víkingur Gøta]]/[[FC DAC 1904 Dunajská Streda|DAC 1904]] uzvarētāji|&lt;!--FRO/SVK--&gt;||[[FC Saburtalo Tbilisi|Saburtalo Tbilisi]]/[[FCSB]] uzvarētāji|&lt;!--GEO/ROU--&gt;|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[MFK Ružomberok|Ružomberok]]/[[Riga FC|Riga]] uzvarētāji|&lt;!--SVK/LVA--&gt;||[[Gil Vicente F.C.|Gil Vicente]]|POR|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[Wolfsberger AC]]|AUT||[[Gżira United F.C.|Gżira United]]/[[FK Radnički Niš|Radnički Niš]] uzvarētāji|&lt;!--MLT/SRB--&gt;|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[Zira FK|Zira]]/[[Maccabi Tel Aviv F.C.|Maccabi Tel Aviv]] uzvarētāji|&lt;!--AZE/ISR--&gt;||[[Aris Thessaloniki F.C.|Aris Thessaloniki]]|GRE|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[Molde FK|Molde]]/[[IF Elfsborg|Elfsborg]] uzvarētāji|&lt;!--NOR/SWE--&gt;||[[FC Kairat|Kairat]]/[[Kisvárda F.C.|Kisvárda]] uzvarētāji|&lt;!--KAZ/HUN--&gt;|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[Aris Limassol FC|Aris Limassol]]/[[Neftçi PFK|Neftçi]] uzvarētāji|&lt;!--CYP/AZE--&gt;||[[SK Rapid Wien|Rapid Wien]]/[[Lechia Gdańsk]] uzvarētāji|&lt;!--AUT/POL--&gt;|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[FC Lugano|Lugano]]|SUI||[[Hapoel Be'er Sheva F.C.|Hapoel Be'er Sheva]]/[[FC Dinamo Minsk|Dinamo Minsk]] uzvarētāji|&lt;!--ISR/BLR--&gt;|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[PFC Levski Sofia|Levski Sofia]]/[[PAOK FC|PAOK]] uzvarētāji|&lt;!--BUL/GRE--&gt;||[[FK Velež Mostar|Velež Mostar]]/[[Ħamrun Spartans F.C.|Ħamrun Spartans]] uzvarētāji|&lt;!--BIH/MLT--&gt;|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[FC Twente|Twente]]|NED||[[Racing FC Union Luxembourg|Racing Union]]/[[FK Čukarički|Čukarički]] uzvarētāji|&lt;!--LUX/SRB--&gt;|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[FC Zorya Luhansk|Zorya Luhansk]]|UKR||[[KS Vllaznia Shkodër|Vllaznia Shkodër]]/[[CS Universitatea Craiova|Universitatea Craiova]] uzvarētāji|&lt;!--ALB/ROU--&gt;|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[FC Koper|Koper]]/[[FC Vaduz|Vaduz]] uzvarētāji|&lt;!--SVN/LIE--&gt;||[[FC BATE Borisov|BATE Borisov]]/[[Konyaspor]] uzvarētāji|&lt;!--BLR/TUR--&gt;|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[ACS Sepsi OSK Sfântu Gheorghe|Sepsi Sfântu Gheorghe]]/[[NK Olimpija Ljubljana|Olimpija Ljubljana]] uzvarētāji|&lt;!--ROU/SVN--&gt;||[[HNK Rijeka|Rijeka]]/[[Djurgårdens IF Fotboll|Djurgården]] uzvarētāji|&lt;!--CRO/SWE--&gt;|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[Fehérvár FC|Fehérvár]]/[[Gabala FK|Gabala]] uzvarētāji|&lt;!--HUN/AZE--&gt;||[[FC Petrocub Hîncești|Petrocub Hîncești]]/[[KF Laçi|Laçi]] uzvarētāji|&lt;!--MDA/ALB--&gt;|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[St Joseph's F.C.|St Joseph's]]/[[SK Slavia Prague|Slavia Prague]] uzvarētāji|&lt;!--GIB/CZE--&gt;||[[Panathinaikos F.C.|Panathinaikos]]|GRE|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}}
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.uefa.com/uefaeuropaconferenceleague/ Oficiālā tīmekļa vietne] {{en ikona}}

{{futbols-aizmetnis}}

[[Kategorija:2022. gads futbolā|UEFA Eiropas konferences līga]]
[[Kategorija:2023. gads futbolā|UEFA Eiropas konferences līga]]
[[Kategorija:UEFA Eiropas konferences līga]]</text>
      <sha1>t9k0vztm6q1tawel1uss685z9q4wdfe</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3662488</id>
      <parentid>3662468</parentid>
      <timestamp>2022-07-29T06:02:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>/* 3. kvalifikācijas kārta */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="20186" xml:space="preserve">{{Sporta sezonas infokaste
| title            = 2022.—2023. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona
| league           = [[UEFA Eiropas konferences līga]]
| sport            = [[futbols]]
| logo             = Synot Tip Arena - Viktoria Plzen - FC Barcelona 0-4.jpg
| pixels           = 250
| caption          = ''[[Eden Arena]]'' stadions [[Prāga|Prāgā]], kur norisināsies fināls
| duration         = 
| no_of_teams      = Pamatturnīrs: 32 + 8&lt;br /&gt;Kopā: 134 + 43
| attendance       = 
| TV               = 
| draft            = 
| draft_link       = 
| top_pick         = 
| picked_by        = 
| season           = 
| season_champs    = 
| season_champ_name= 
| league_champs    = 
| league_champ_name= 
| top_scorer       = 
| seasonslistnames = [[UEFA Eiropas konferences līga]]s
| pag_sez          = [[2021.—2022. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona|←&amp;nbsp;2021.—2022.]]
| nak_sez          = ''[[2023.—2024. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona|2023.—2024.&amp;nbsp;→]]''
}}
'''2022.—2023. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona''' ir otrā [[UEFA Eiropas konferences līga]]s, trešā līmeņa Eiropas [[futbols|futbola]] klubu turnīra, sezona. To organizē [[UEFA]]. Sezona sākās ar pirmo kvalifikācijas kārtu {{dat|2022|7|5||bez}}. Kvalifikācijas spēles notiks līdz 25. augustam. Grupu turnīrs sāksies {{dat|2021|9|8||bez}}, bet sezona noslēgsies {{dat|2022|6|7||bez}} ar finālu ''[[Eden Arena]]'' stadionā (zināms arī kā ''Sinobo'' stadions) [[Prāga|Prāgā]], [[Čehija|Čehijā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaconferenceleague/news/0275-15286fe28064-ad90bed5046e-1000--2023-uefa-europa-conference-league-final-prague/ |title=2023 UEFA Europa Conference League final: Prague |date={{dat|2022|6|28||bez}}|language=en |accessdate={{dat|2022|7|11||bez}} |website=uefa.com}}&lt;/ref&gt; 2022.—2023. gada UEFA Eiropas konferences līgas uzvarētāji iegūs tiesības spēlēt 2023.—2024. gada [[UEFA Eiropas līga]]s grupu turnīrā.

== Kalendārs ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|+2022.—2023. gada UEFA Eiropas konference līgas kalendārs&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaconferenceleague/news/0271-142f4c17015a-86d5502d5193-1000--2022-23-season-details/ |title=2022/23 UEFA Europa Conference League: Matches, draws, final |date={{dat|2022|6|28||bez}}|language=en |accessdate={{dat|2022|7|11||bez}} |website=uefa.com}}&lt;/ref&gt;
|-
!Posms
!Kārta
!Izlozes datums
!Pirmā spēle
!Otrā spēle
|-
|rowspan=&quot;4&quot;|Kvalifikācija
|1. kvalifikācijas kārta
|2022. gada 14. jūnijs
|2022. gada 5.—7. jūlijs
|2022. gada 14. jūlijs
|-
|2. kvalifikācijas kārta
|2022. gada 15. jūnijs
|2022. gada 21. jūlijs
|2022. gada 28. jūlijs
|-
|3. kvalifikācijas kārta
|2022. gada 18. jūlijs
|2022. gada 4. augusts
|2022. gada 11. augusts
|-
|Izslēgšanas kārta
|2022. gada 2. augusts
|2022. gada 18. augusts
|2022. gada 25. augusts
|-
|rowspan=&quot;6&quot;|Grupu turnīrs
|1. kārta
|rowspan=&quot;6&quot;|2022. gada 26. augusts
|colspan=&quot;2&quot;|2022. gada 8. septembris
|-
|2. kārta
|colspan=&quot;2&quot;|2022. gada 15. septembris
|-
|3. kārta
|colspan=&quot;2&quot;|2022. gada 6. oktobris
|-
|4. kārta
|colspan=&quot;2&quot;|2022. gada 13. oktobris
|-
|5. kārta
|colspan=&quot;2&quot;|2022. gada 27. oktobris
|-
|6. kārta
|colspan=&quot;2&quot;|2022. gada 3. novembris
|-
|rowspan=&quot;5&quot;|Izslēgšanas spēles
|1/16 fināli
|2022. gada 7. novembris
|2023. gada 16. februāris
|2023. gada 23. februāris
|-
|Astotdaļfināli
|2023. gada 24. februāris
|2023. gada 9. marts
|2023. gada 16. marts
|-
|Ceturtdaļfināli
|rowspan=&quot;3&quot;|2023. gada 17. marts
|2023. gada 13. aprīlis
|2023. gada 20. aprīlis
|-
|Pusfināli
|2023. gada 11. maijs
|2023. gada 18. maijs
|-
|Fināls
| colspan=&quot;2&quot; |2023. gada 7. jūnijs ''[[Eden Arena]]'', [[Prāga]]
|}

== Kvalifikācija ==
=== 1. kvalifikācijas kārta ===
1. kvalifikācijas kārtas izloze notika 2021. gada 14. jūnijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaconferenceleague/news/0276-155723416f86-d324b74141c2-1000--first-qualifying-round-ties/ |title=UEFA Europa Conference League first qualifying round |date={{dat|2022|7|7||bez}}|language=en |accessdate={{dat|2022|7|11||bez}} |website=uefa.com}}&lt;/ref&gt; Pirmās spēles notika 5.—7. jūlijā, bet atbildes spēles 12. un 14. jūlijā.

{{TwoLegStart}}
{{TwoLegResult|[[FC Alashkert|Alashkert]]|ARM|2–4|'''[[Ħamrun Spartans F.C.|Ħamrun Spartans]]'''|MLT|1–0|1–4}}
{{TwoLegResult|'''[[Lechia Gdańsk]]'''|POL|6–2|[[Akademija Pandev]]|MKD|4–1|2–1}}
{{TwoLegResult|[[FC Inter Turku|Inter Turku]]|FIN|1–3|'''[[FC Drita|Drita]]'''|KOS|1–0|0–3}}
{{TwoLegResult|[[FC Dinamo Tbilisi|Dinamo Tbilisi]]|GEO|4–4 (5–6 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|'''[[Paide Linnameeskond]]'''|EST|2–3|2–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|[[FK Panevėžys|Panevėžys]]|LTU|0–2|'''[[FC Milsami Orhei|Milsami Orhei]]'''|MDA|0–0|0–2}}
{{TwoLegResult|'''[[KF Laçi|Laçi]]'''|ALB|1–0|[[FK Iskra Danilovgrad|Iskra]]|MNE|0–0|1–0}}
{{TwoLegResult|[[SC Gjilani|Gjilani]]|KOS|2–3|'''[[FK Liepāja|Liepāja]]'''|LVA|1–0|1–3}}
{{TwoLegResult|[[FC Sfîntul Gheorghe|Sfîntul Gheorghe]]|MDA|2–4|'''[[NŠ Mura|Mura]]'''|SVN|1–2|1–2}}
{{TwoLegResult|'''[[Kuopion Palloseura|KuPS]]'''|FIN|2–0|[[FC Dila Gori|Dila Gori]]|GEO|2–0|0–0}}
{{TwoLegResult|'''[[MFK Ružomberok|Ružomberok]]'''|SVK|2–0|[[FK Kauno Žalgiris|Kauno Žalgiris]]|LTU|2–0|0–0}}
{{TwoLegResult|'''[[FK Budućnost Podgorica|Budućnost Podgorica]]'''|MNE|4–2|[[KF Llapi|Llapi]]|KOS|2–0|2–2}}
{{TwoLegResult|'''[[Gżira United F.C.|Gżira United]]'''|MLT|2–1|[[Atlètic Club d'Escaldes]]|AND|1–1|1–0 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|[[FK Borac Banja Luka|Borac Banja Luka]]|BIH|3–3 (3–4 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|'''[[B36 Tórshavn]]'''|FRO|2–0|1–3 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|'''[[NK Olimpija Ljubljana|Olimpija Ljubljana]]'''|SVN|3–2|[[FC Differdange 03|Differdange 03]]|LUX|1–1|2–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|'''[[St Joseph's F.C.|St Joseph's]]'''|GIB|1–0|[[Larne F.C.|Larne]]|NIR|0–0|1–0}}
{{TwoLegResult|[[UE Santa Coloma]]|AND|1–5|'''[[Breiðablik men's football|Breiðablik]]'''|ISL|0–1|1–4}}
{{TwoLegResult|'''[[FC DAC 1904 Dunajská Streda|DAC Dunajská Streda]]'''|SVK|5–1|[[Cliftonville F.C.|Cliftonville]]|NIR|2–1|3–0}}
{{TwoLegResult|'''[[Víkingur Gøta|Víkingur]]'''|FRO|3–1|[[Europa F.C.|Europa]]|GIB|1–0|2–1}}
{{TwoLegResult|[[Bala Town F.C.|Bala Town]]|WAL|2–2 (3–4 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|'''[[Sligo Rovers F.C.|Sligo Rovers]]'''|IRL|1–2|1–0 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|[[CS Fola Esch|Fola Esch]]|LUX|1–4|'''[[S.P. Tre Fiori|Tre Fiori]]'''|SMR|0–1|1–3}}
{{TwoLegResult|'''[[FC Dinamo Minsk|Dinamo Minsk]]'''|BLR|3–2|[[FK Dečić|Dečić]]|MNE|1–1|2–1}}
{{TwoLegResult|[[S.P. Tre Penne|Tre Penne]]|SMR|0–8|'''[[FK Tuzla City|Tuzla City]]'''|BIH|0–2|0–6}}
{{TwoLegResult|'''[[FC Saburtalo Tbilisi|Saburtalo Tbilisi]]'''|GEO|1–1 (5–4 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|[[FK Partizani Tirana|Partizani]]|ALB|0–1|1–0 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|'''[[KF Shkëndija|Shkëndija]]'''|MKD|4–2|[[FC Ararat Yerevan|Ararat Yerevan]]|ARM|2–0|2–2}}
{{TwoLegResult|[[Floriana F.C.|Floriana]]|MLT|0–1|'''[[FC Petrocub Hîncești|Petrocub Hîncești]]'''|MDA|0–0|0–1}}
{{TwoLegResult|'''[[Pogoń Szczecin]]'''|POL|4–2|[[Knattspyrnufélag Reykjavíkur|KR]]|ISL|4–1|0–1}}
{{TwoLegResult|[[Havnar Bóltfelag|HB]]|FRO|2–2 (2–4 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|'''[[Newtown A.F.C.|Newtown]]'''|WAL|1–0|1–2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|[[F.C. Bruno's Magpies|Bruno's Magpies]]|GIB|3–4|'''[[Crusaders F.C.|Crusaders]]'''|NIR|2–1|1–3}}
{{TwoLegResult|[[FC Flora|Flora]]|EST|3–4|'''[[Seinäjoen Jalkapallokerho|SJK]]'''|FIN|1–0|2–4 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|[[Derry City F.C.|Derry City]]|IRL|0–4|'''[[Riga FC|Riga]]'''|LVA|0–2|0–2}}
|}

=== 2. kvalifikācijas kārta ===
2. kvalifikācijas kārtas izloze notika 2021. gada 15. jūnijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaconferenceleague/news/0276-15572508ca8a-7ef4a2cdcd36-1000--second-qualifying-round-draw/ |title=UEFA Europa Conference League second qualifying round draw |date={{dat|2022|6|15||bez}}|language=en |accessdate={{dat|2022|7|11||bez}} |website=uefa.com}}&lt;/ref&gt;

{{TwoLegStart}}
|+Čempionu zars
{{TwoLegResult|'''[[FC Shakhtyor Soligorsk|Shakhtyor Soligorsk]]'''|BLR|''bez spēles''|N/A||—|—}}
{{TwoLegResult|'''[[FK RFS|RFS]]'''|LVA|''bez spēles''|N/A||—|—}}
{{TwoLegResult|[[S.P. La Fiorita|La Fiorita]]|SMR|0–10|'''[[FC Ballkani|Ballkani]]'''|KOS|0–4|0–6}}
{{TwoLegResult|'''[[Knattspyrnufélagið Víkingur|Víkingur Reykjavík]]'''|ISL|2–0|[[The New Saints F.C.|The New Saints]]|WAL|2–0|0–0}}
{{TwoLegResult|[[FK Sutjeska Nikšić|Sutjeska Nikšić]]|MNE|0–1|'''[[Klaksvíkar Ítróttarfelag|KÍ Klaksvík]]'''|FRO|0–0|0–1}}
{{TwoLegResult|'''[[Hibernians F.C.|Hibernians]]'''|MLT|4–3|[[FCI Levadia Tallinn|FCI Levadia]]|EST|3–2|1–1}}
{{TwoLegResult|[[KF Tirana|Tirana]]|ALB|2–4|'''[[HŠK Zrinjski Mostar|Zrinjski]]'''|BIH|0–1|2–3}}
{{TwoLegResult|'''[[Lech Poznań]]'''|POL|6–1|[[FC Dinamo Batumi|Dinamo Batumi]]|GEO|5–0|1–1}}
{{TwoLegResult|'''[[CFR Cluj]]'''|ROU|4–1|[[Inter Club d'Escaldes]]|AND|3–0|1–1}}
{{TwoLegResult|'''[[FC Tobol|Tobol]]'''|KAZ|3–0|[[Lincoln Red Imps F.C.|Lincoln Red Imps]]|GIB|2–0|1–0}}
|}
{{TwoLegStart}}
|+Pamata zars
{{TwoLegResult|'''[[Gżira United F.C.|Gżira United]]'''|MLT|5–5 (3–1 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|[[FK Radnički Niš|Radnički Niš]]|SRB|2–2|3–3 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|'''[[Aris Thessaloniki F.C.|Aris]]'''|GRE|7–2|[[FC Gomel|Gomel]]|BLR|5–1|2–1}}
{{TwoLegResult|[[Botev Plovdiv]]|BUL|0–2|'''[[APOEL FC|APOEL]]'''|CYP|0–0|0–2}}
{{TwoLegResult|'''[[Fehérvár FC|Fehérvár]]'''|HUN|5–3|[[Gabala FK|Gabala]]|AZE|4–1|1–2}}
{{TwoLegResult|'''[[İstanbul Başakşehir F.K.|İstanbul Başakşehir]]'''|TUR|2–1|[[Maccabi Netanya F.C.|Maccabi Netanya]]|ISR|1–1|1–0}}
{{TwoLegResult|[[Aris Limassol FC|Aris Limassol]]|CYP|2–3|'''[[Neftçi PFK|Neftçi Baku]]'''|AZE|2–0|0–3}}
{{TwoLegResult|[[FK Velež Mostar|Velež Mostar]]|BIH|0–2|'''[[Ħamrun Spartans F.C.|Ħamrun Spartans]]'''|MLT|0–1|0–1}}
{{TwoLegResult|[[FC Saburtalo Tbilisi|Saburtalo Tbilisi]]|GEO|3–4|'''[[FCSB]]'''|ROU|1–0|2–4}}
{{TwoLegResult|[[FK Makedonija Gjorče Petrov|Makedonija Gjorče Petrov]]|MKD|0–4|'''[[PFC CSKA Sofia|CSKA Sofia]]'''|BUL|0–0|0–4}}
{{TwoLegResult|'''[[Hapoel Be'er Sheva F.C.|Hapoel Be'er Sheva]]'''|ISR|3–1|[[FC Dinamo Minsk|Dinamo Minsk]]|BLR|2–1|1–0}}
{{TwoLegResult|[[Zira FK|Zira]]|AZE|0–3|'''[[Maccabi Tel Aviv F.C.|Maccabi Tel Aviv]]'''|ISR|0–3|0–0}}
{{TwoLegResult|[[KF Vllaznia Shkodër|Vllaznia]]|ALB|1–4|'''[[CS Universitatea Craiova|Universitatea Craiova]]'''|ROU|1–1|0–3}}
{{TwoLegResult|[[FC Ararat-Armenia|Ararat-Armenia]]|ARM|0–0 (3–5 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|'''[[Paide Linnameeskond]]'''|EST|0–0|0–0 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|[[FC Kairat|Kairat]]|KAZ|0–2|'''[[Kisvárda FC|Kisvárda]]'''|HUN|0–1|0–1}}
{{TwoLegResult|[[FC BATE Borisov|BATE Borisov]]|BLR|0–5|'''[[Konyaspor]]'''|TUR|0–3|0–2}}
{{TwoLegResult|'''[[Sepsi OSK Sfântu Gheorghe|Sepsi Sfântu Gheorghe]]'''|ROU|3–3 (4–2 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|[[NK Olimpija Ljubljana|Olimpija Ljubljana]]|SVN|3–1|0–2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|'''[[FC Kyzylzhar|Kyzylzhar]]'''|KAZ|3–2|[[NK Osijek|Osijek]]|CRO|1–2|2–0}}
{{TwoLegResult|[[FK Liepāja|Liepāja]]|LVA|0–4|'''[[BSC Young Boys|Young Boys]]'''|SUI|0–1|0–3}}
{{TwoLegResult|'''[[SK Rapid Wien|Rapid Wien]]'''|AUT|2–1|[[Lechia Gdańsk]]|POL|0–0|2–1}}
{{TwoLegResult|[[Seinäjoen Jalkapallokerho|SJK]]|FIN|2–6|'''[[Lillestrøm SK|Lillestrøm]]'''|NOR|0–1|2–5}}
{{TwoLegResult|'''[[Breiðablik men's football|Breiðablik]]'''|ISL|3–2|[[FK Budućnost Podgorica|Budućnost Podgorica]]|MNE|2–0|1–2}}
{{TwoLegResult|'''[[St Patrick's Athletic F.C.|St Patrick's Athletic]]'''|IRL|1–1 (6–5 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|[[NŠ Mura|Mura]]|SVN|1–1|0–0 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|[[St Joseph's F.C.|St Joseph's]]|NIR|0–11|'''[[SK Slavia Prague|Slavia Prague]]'''|CZE|0–4|0–7}}
{{TwoLegResult|'''[[FC Spartak Trnava|Spartak Trnava]]'''|SVK|6–2|[[Newtown A.F.C.|Newtown]]|WAL|4–1|2–1}}
{{TwoLegResult|[[FK Sūduva|Sūduva]]|LTU|0–2|'''[[Viborg FF|Viborg]]'''|DEN|0–1|0–1}}
{{TwoLegResult|[[Víkingur Gøta|Víkingur]]|FRO|0–4|'''[[FC DAC 1904 Dunajská Streda|DAC Dunajská Streda]]'''|SVK|0–2|0–2}}
{{TwoLegResult|[[Pogoń Szczecin]]|POL|1–5|'''[[Brøndby IF|Brøndby]]'''|DEN|1–1|0–4}}
{{TwoLegResult|'''[[AZ Alkmaar|AZ]]'''|NED|5–0|[[FK Tuzla City|Tuzla City]]|BIH|1–0|4–0}}
{{TwoLegResult|[[Motherwell F.C.|Motherwell]]|SCO|0–3|'''[[Sligo Rovers F.C.|Sligo Rovers]]'''|IRL|0–1|0–2}}
{{TwoLegResult|'''[[Molde FK|Molde]]'''|NOR|6–2|[[IF Elfsborg|Elfsborg]]|SWE|4–1|2–1}}
{{TwoLegResult|[[FC Koper|Koper]]|SVN|1–2|'''[[FC Vaduz|Vaduz]]'''|LIE|0–1|1–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|'''[[B36 Tórshavn]]'''|FRO|1–0|[[S.P. Tre Fiori|Tre Fiori]]|LUX|1–0|0–0}}
{{TwoLegResult|[[MFK Ružomberok|Ružomberok]]|SVK|1–5|'''[[Riga FC|Riga]]'''|LVA|0–3|1–2}}
{{TwoLegResult|'''[[FC Basel|Basel]]'''|SWI|3–1|[[Crusaders F.C.|Crusaders]]|NIR|2–0|1–1}}
{{TwoLegResult|'''[[Royal Antwerp F.C.|Antwerp]]'''|BEL|2–0|[[FC Drita|Drita]]|KOS|0–0|2–0}}
{{TwoLegResult|'''[[FC Petrocub Hîncești|Petrocub Hîncești]]'''|MDA|4–1|[[KF Laçi|Laçi]]|ALB|0–0|4–1}}
{{TwoLegResult|[[Racing FC Union Luxembourg|Racing Union]]|LUX|1–8|'''[[FK Čukarički|Čukarički]]'''|SRB|1–4|0–4}}
{{TwoLegResult|'''[[PFC Levski Sofia|Levski Sofia]]'''|BUL|3–1|[[PAOK FC|PAOK]]|GRE|2–0|1–1}}
{{TwoLegResult|'''[[Vitória S.C.|Vitória de Guimarães]]'''|POR|3–0|[[Puskás Akadémia FC|Puskás Akadémia]]|HUN|3–0|0–0}}
{{TwoLegResult|[[HNK Rijeka|Rijeka]]|CRO|1–4|'''[[Djurgårdens IF Fotboll|Djurgårdens IF]]'''|SWE|1–2|0–2}}
{{TwoLegResult|[[FC Vorskla Poltava|Vorskla Poltava]]|UKR|3–4|'''[[AIK Fotboll|AIK]]'''|SWE|3–2|0–2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|[[Valmiera FC|Valmiera]]|LVA|2–5|'''[[KF Shkëndija|Shkëndija]]'''|MKD|1–2|1–3}}
{{TwoLegResult|'''[[Raków Częstochowa]]'''|POL|6–0|[[FC Astana|Astana]]|KAZ|5–0|1–0}}
{{TwoLegResult|'''[[Kuopion Palloseura|KuPS]]'''|FIN|6–3|[[FC Milsami Orhei|Milsami Orhei]]|MDA|2–2|4–1}}
{{TwoLegResult|[[AC Sparta Prague|Sparta Prague]]|CZE|1–2|'''[[Viking FK|Viking]]'''|NOR|0–0|1–2}}
|}

=== 3. kvalifikācijas kārta ===
3. kvalifikācijas kārtas izloze notika 2021. gada 18. jūlijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaconferenceleague/news/0276-15572751393a-eb95c0c01d09-1000--third-qualifying-round-draw/ |title=UEFA Europa Conference League third qualifying round draw |date={{dat|2022|7|18||bez}}|language=en |accessdate={{dat|2022|7|22||bez}} |website=uefa.com}}&lt;/ref&gt;

{{TwoLegStart}}
|+Čempionu zars
{{TwoLegResult|[[Knattspyrnufélagið Víkingur|Víkingur Reykjavík]]|ISL||[[Lech Poznań]][[KF Tirana|Tirana]]|POL|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[FK RFS|RFS]]|LVA||[[Hibernians F.C.|Hibernians]]|MLT|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[FC Ballkani|Ballkani]]|KOS||[[Klaksvíkar Ítróttarfelag|KÍ Klaksvík]]|FRO|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[HŠK Zrinjski Mostar|Zrinjski Mostar]]|BIH||[[FC Tobol|Tobol]]|KAZ|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[FC Shakhtyor Soligorsk|Shakhtyor Soligorsk]]|BLR||[[CFR Cluj]]|ROU|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}}
|}
{{TwoLegStart}}
|+Līgas zars
{{TwoLegResult|[[FC Spartak Trnava|Spartak Trnava]]|SVK||[[Raków Częstochowa]]|POL|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[AIK Fotboll|AIK]]|SWE||[[KF Shkëndija|Shkëndija]]|MKD|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[Viking FK|Viking]]|NOR||[[Sligo Rovers F.C.|Sligo Rovers]]|IRL|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[Breiðablik men's football|Breiðablik]]|ISL||[[İstanbul Başakşehir F.K.|İstanbul Başakşehir]]|TUR|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[Kuopion Palloseura|KuPS]]|FIN||[[FK Liepāja|Liepāja]]|SUI|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[Paide Linnameeskond]]|EST||[[R.S.C. Anderlecht|Anderlecht]]|BEL|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[Viborg FF|Viborg]]|DEN||[[B36 Tórshavn]]|FRO|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[HNK Hajduk Split|Hajduk Split]]|CRO||[[Vitória S.C.|Vitória Guimarães]]|POR|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[Brøndby IF|Brøndby]]|DEN||[[FC Basel|Basel]]|SUI|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[Lillestrøm SK|Lillestrøm]]|NOR||[[Royal Antwerp F.C.|Antwerp]]|BEL|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[PFC CSKA Sofia|CSKA Sofia]]|BUL||[[St Patrick's Athletic F.C.|St Patrick's Athletic]]|IRL|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[Dundee United F.C.|Dundee United]]|SCO||[[AZ Alkmaar|AZ]]|NED|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[APOEL FC|APOEL]]|CYP||[[FC Kyzylzhar|Kyzylzhar]]|KAZ|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[FC DAC 1904 Dunajská Streda|DAC 1904]]|SVK||[[FCSB]]|ROU|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[Riga FC|Riga]]|LVA||[[Gil Vicente F.C.|Gil Vicente]]|POR|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[Wolfsberger AC]]|AUT||[[Gżira United F.C.|Gżira United]]|MLT|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[Maccabi Tel Aviv F.C.|Maccabi Tel Aviv]]|ISR||[[Aris Thessaloniki F.C.|Aris Thessaloniki]]|GRE|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[Molde FK|Molde]]|NOR||[[Kisvárda F.C.|Kisvárda]]|HUN|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[Neftçi PFK|Neftçi]]|AZE||[[SK Rapid Wien|Rapid Wien]]|AUT|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[FC Lugano|Lugano]]|SUI||[[Hapoel Be'er Sheva F.C.|Hapoel Be'er Sheva]]|ISR|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[PFC Levski Sofia|Levski Sofia]]|BUL||[[Ħamrun Spartans F.C.|Ħamrun Spartans]]|MLT|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[FC Twente|Twente]]|NED||[[FK Čukarički|Čukarički]]|SRB|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[FC Zorya Luhansk|Zorya Luhansk]]|UKR||[[CS Universitatea Craiova|Universitatea Craiova]]|ROU|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[FC Vaduz|Vaduz]]|LIE||[[Konyaspor]]|TUR|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[ACS Sepsi OSK Sfântu Gheorghe|Sepsi Sfântu Gheorghe]]|ROU||[[Djurgårdens IF Fotboll|Djurgården]]|SWE|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[Fehérvár FC|Fehérvár]]|HUN||[[FC Petrocub Hîncești|Petrocub Hîncești]]|MDA|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[SK Slavia Prague|Slavia Prague]]|CZE||[[Panathinaikos F.C.|Panathinaikos]]|GRE|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}}
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.uefa.com/uefaeuropaconferenceleague/ Oficiālā tīmekļa vietne] {{en ikona}}

{{futbols-aizmetnis}}

[[Kategorija:2022. gads futbolā|UEFA Eiropas konferences līga]]
[[Kategorija:2023. gads futbolā|UEFA Eiropas konferences līga]]
[[Kategorija:UEFA Eiropas konferences līga]]</text>
      <sha1>au1ghky1xzg460f4x5clnmtllvifjr9</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3662562</id>
      <parentid>3662488</parentid>
      <timestamp>2022-07-29T10:30:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* 3. kvalifikācijas kārta */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="20185" xml:space="preserve">{{Sporta sezonas infokaste
| title            = 2022.—2023. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona
| league           = [[UEFA Eiropas konferences līga]]
| sport            = [[futbols]]
| logo             = Synot Tip Arena - Viktoria Plzen - FC Barcelona 0-4.jpg
| pixels           = 250
| caption          = ''[[Eden Arena]]'' stadions [[Prāga|Prāgā]], kur norisināsies fināls
| duration         = 
| no_of_teams      = Pamatturnīrs: 32 + 8&lt;br /&gt;Kopā: 134 + 43
| attendance       = 
| TV               = 
| draft            = 
| draft_link       = 
| top_pick         = 
| picked_by        = 
| season           = 
| season_champs    = 
| season_champ_name= 
| league_champs    = 
| league_champ_name= 
| top_scorer       = 
| seasonslistnames = [[UEFA Eiropas konferences līga]]s
| pag_sez          = [[2021.—2022. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona|←&amp;nbsp;2021.—2022.]]
| nak_sez          = ''[[2023.—2024. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona|2023.—2024.&amp;nbsp;→]]''
}}
'''2022.—2023. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona''' ir otrā [[UEFA Eiropas konferences līga]]s, trešā līmeņa Eiropas [[futbols|futbola]] klubu turnīra, sezona. To organizē [[UEFA]]. Sezona sākās ar pirmo kvalifikācijas kārtu {{dat|2022|7|5||bez}}. Kvalifikācijas spēles notiks līdz 25. augustam. Grupu turnīrs sāksies {{dat|2021|9|8||bez}}, bet sezona noslēgsies {{dat|2022|6|7||bez}} ar finālu ''[[Eden Arena]]'' stadionā (zināms arī kā ''Sinobo'' stadions) [[Prāga|Prāgā]], [[Čehija|Čehijā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaconferenceleague/news/0275-15286fe28064-ad90bed5046e-1000--2023-uefa-europa-conference-league-final-prague/ |title=2023 UEFA Europa Conference League final: Prague |date={{dat|2022|6|28||bez}}|language=en |accessdate={{dat|2022|7|11||bez}} |website=uefa.com}}&lt;/ref&gt; 2022.—2023. gada UEFA Eiropas konferences līgas uzvarētāji iegūs tiesības spēlēt 2023.—2024. gada [[UEFA Eiropas līga]]s grupu turnīrā.

== Kalendārs ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|+2022.—2023. gada UEFA Eiropas konference līgas kalendārs&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaconferenceleague/news/0271-142f4c17015a-86d5502d5193-1000--2022-23-season-details/ |title=2022/23 UEFA Europa Conference League: Matches, draws, final |date={{dat|2022|6|28||bez}}|language=en |accessdate={{dat|2022|7|11||bez}} |website=uefa.com}}&lt;/ref&gt;
|-
!Posms
!Kārta
!Izlozes datums
!Pirmā spēle
!Otrā spēle
|-
|rowspan=&quot;4&quot;|Kvalifikācija
|1. kvalifikācijas kārta
|2022. gada 14. jūnijs
|2022. gada 5.—7. jūlijs
|2022. gada 14. jūlijs
|-
|2. kvalifikācijas kārta
|2022. gada 15. jūnijs
|2022. gada 21. jūlijs
|2022. gada 28. jūlijs
|-
|3. kvalifikācijas kārta
|2022. gada 18. jūlijs
|2022. gada 4. augusts
|2022. gada 11. augusts
|-
|Izslēgšanas kārta
|2022. gada 2. augusts
|2022. gada 18. augusts
|2022. gada 25. augusts
|-
|rowspan=&quot;6&quot;|Grupu turnīrs
|1. kārta
|rowspan=&quot;6&quot;|2022. gada 26. augusts
|colspan=&quot;2&quot;|2022. gada 8. septembris
|-
|2. kārta
|colspan=&quot;2&quot;|2022. gada 15. septembris
|-
|3. kārta
|colspan=&quot;2&quot;|2022. gada 6. oktobris
|-
|4. kārta
|colspan=&quot;2&quot;|2022. gada 13. oktobris
|-
|5. kārta
|colspan=&quot;2&quot;|2022. gada 27. oktobris
|-
|6. kārta
|colspan=&quot;2&quot;|2022. gada 3. novembris
|-
|rowspan=&quot;5&quot;|Izslēgšanas spēles
|1/16 fināli
|2022. gada 7. novembris
|2023. gada 16. februāris
|2023. gada 23. februāris
|-
|Astotdaļfināli
|2023. gada 24. februāris
|2023. gada 9. marts
|2023. gada 16. marts
|-
|Ceturtdaļfināli
|rowspan=&quot;3&quot;|2023. gada 17. marts
|2023. gada 13. aprīlis
|2023. gada 20. aprīlis
|-
|Pusfināli
|2023. gada 11. maijs
|2023. gada 18. maijs
|-
|Fināls
| colspan=&quot;2&quot; |2023. gada 7. jūnijs ''[[Eden Arena]]'', [[Prāga]]
|}

== Kvalifikācija ==
=== 1. kvalifikācijas kārta ===
1. kvalifikācijas kārtas izloze notika 2021. gada 14. jūnijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaconferenceleague/news/0276-155723416f86-d324b74141c2-1000--first-qualifying-round-ties/ |title=UEFA Europa Conference League first qualifying round |date={{dat|2022|7|7||bez}}|language=en |accessdate={{dat|2022|7|11||bez}} |website=uefa.com}}&lt;/ref&gt; Pirmās spēles notika 5.—7. jūlijā, bet atbildes spēles 12. un 14. jūlijā.

{{TwoLegStart}}
{{TwoLegResult|[[FC Alashkert|Alashkert]]|ARM|2–4|'''[[Ħamrun Spartans F.C.|Ħamrun Spartans]]'''|MLT|1–0|1–4}}
{{TwoLegResult|'''[[Lechia Gdańsk]]'''|POL|6–2|[[Akademija Pandev]]|MKD|4–1|2–1}}
{{TwoLegResult|[[FC Inter Turku|Inter Turku]]|FIN|1–3|'''[[FC Drita|Drita]]'''|KOS|1–0|0–3}}
{{TwoLegResult|[[FC Dinamo Tbilisi|Dinamo Tbilisi]]|GEO|4–4 (5–6 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|'''[[Paide Linnameeskond]]'''|EST|2–3|2–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|[[FK Panevėžys|Panevėžys]]|LTU|0–2|'''[[FC Milsami Orhei|Milsami Orhei]]'''|MDA|0–0|0–2}}
{{TwoLegResult|'''[[KF Laçi|Laçi]]'''|ALB|1–0|[[FK Iskra Danilovgrad|Iskra]]|MNE|0–0|1–0}}
{{TwoLegResult|[[SC Gjilani|Gjilani]]|KOS|2–3|'''[[FK Liepāja|Liepāja]]'''|LVA|1–0|1–3}}
{{TwoLegResult|[[FC Sfîntul Gheorghe|Sfîntul Gheorghe]]|MDA|2–4|'''[[NŠ Mura|Mura]]'''|SVN|1–2|1–2}}
{{TwoLegResult|'''[[Kuopion Palloseura|KuPS]]'''|FIN|2–0|[[FC Dila Gori|Dila Gori]]|GEO|2–0|0–0}}
{{TwoLegResult|'''[[MFK Ružomberok|Ružomberok]]'''|SVK|2–0|[[FK Kauno Žalgiris|Kauno Žalgiris]]|LTU|2–0|0–0}}
{{TwoLegResult|'''[[FK Budućnost Podgorica|Budućnost Podgorica]]'''|MNE|4–2|[[KF Llapi|Llapi]]|KOS|2–0|2–2}}
{{TwoLegResult|'''[[Gżira United F.C.|Gżira United]]'''|MLT|2–1|[[Atlètic Club d'Escaldes]]|AND|1–1|1–0 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|[[FK Borac Banja Luka|Borac Banja Luka]]|BIH|3–3 (3–4 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|'''[[B36 Tórshavn]]'''|FRO|2–0|1–3 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|'''[[NK Olimpija Ljubljana|Olimpija Ljubljana]]'''|SVN|3–2|[[FC Differdange 03|Differdange 03]]|LUX|1–1|2–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|'''[[St Joseph's F.C.|St Joseph's]]'''|GIB|1–0|[[Larne F.C.|Larne]]|NIR|0–0|1–0}}
{{TwoLegResult|[[UE Santa Coloma]]|AND|1–5|'''[[Breiðablik men's football|Breiðablik]]'''|ISL|0–1|1–4}}
{{TwoLegResult|'''[[FC DAC 1904 Dunajská Streda|DAC Dunajská Streda]]'''|SVK|5–1|[[Cliftonville F.C.|Cliftonville]]|NIR|2–1|3–0}}
{{TwoLegResult|'''[[Víkingur Gøta|Víkingur]]'''|FRO|3–1|[[Europa F.C.|Europa]]|GIB|1–0|2–1}}
{{TwoLegResult|[[Bala Town F.C.|Bala Town]]|WAL|2–2 (3–4 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|'''[[Sligo Rovers F.C.|Sligo Rovers]]'''|IRL|1–2|1–0 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|[[CS Fola Esch|Fola Esch]]|LUX|1–4|'''[[S.P. Tre Fiori|Tre Fiori]]'''|SMR|0–1|1–3}}
{{TwoLegResult|'''[[FC Dinamo Minsk|Dinamo Minsk]]'''|BLR|3–2|[[FK Dečić|Dečić]]|MNE|1–1|2–1}}
{{TwoLegResult|[[S.P. Tre Penne|Tre Penne]]|SMR|0–8|'''[[FK Tuzla City|Tuzla City]]'''|BIH|0–2|0–6}}
{{TwoLegResult|'''[[FC Saburtalo Tbilisi|Saburtalo Tbilisi]]'''|GEO|1–1 (5–4 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|[[FK Partizani Tirana|Partizani]]|ALB|0–1|1–0 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|'''[[KF Shkëndija|Shkëndija]]'''|MKD|4–2|[[FC Ararat Yerevan|Ararat Yerevan]]|ARM|2–0|2–2}}
{{TwoLegResult|[[Floriana F.C.|Floriana]]|MLT|0–1|'''[[FC Petrocub Hîncești|Petrocub Hîncești]]'''|MDA|0–0|0–1}}
{{TwoLegResult|'''[[Pogoń Szczecin]]'''|POL|4–2|[[Knattspyrnufélag Reykjavíkur|KR]]|ISL|4–1|0–1}}
{{TwoLegResult|[[Havnar Bóltfelag|HB]]|FRO|2–2 (2–4 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|'''[[Newtown A.F.C.|Newtown]]'''|WAL|1–0|1–2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|[[F.C. Bruno's Magpies|Bruno's Magpies]]|GIB|3–4|'''[[Crusaders F.C.|Crusaders]]'''|NIR|2–1|1–3}}
{{TwoLegResult|[[FC Flora|Flora]]|EST|3–4|'''[[Seinäjoen Jalkapallokerho|SJK]]'''|FIN|1–0|2–4 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|[[Derry City F.C.|Derry City]]|IRL|0–4|'''[[Riga FC|Riga]]'''|LVA|0–2|0–2}}
|}

=== 2. kvalifikācijas kārta ===
2. kvalifikācijas kārtas izloze notika 2021. gada 15. jūnijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaconferenceleague/news/0276-15572508ca8a-7ef4a2cdcd36-1000--second-qualifying-round-draw/ |title=UEFA Europa Conference League second qualifying round draw |date={{dat|2022|6|15||bez}}|language=en |accessdate={{dat|2022|7|11||bez}} |website=uefa.com}}&lt;/ref&gt;

{{TwoLegStart}}
|+Čempionu zars
{{TwoLegResult|'''[[FC Shakhtyor Soligorsk|Shakhtyor Soligorsk]]'''|BLR|''bez spēles''|N/A||—|—}}
{{TwoLegResult|'''[[FK RFS|RFS]]'''|LVA|''bez spēles''|N/A||—|—}}
{{TwoLegResult|[[S.P. La Fiorita|La Fiorita]]|SMR|0–10|'''[[FC Ballkani|Ballkani]]'''|KOS|0–4|0–6}}
{{TwoLegResult|'''[[Knattspyrnufélagið Víkingur|Víkingur Reykjavík]]'''|ISL|2–0|[[The New Saints F.C.|The New Saints]]|WAL|2–0|0–0}}
{{TwoLegResult|[[FK Sutjeska Nikšić|Sutjeska Nikšić]]|MNE|0–1|'''[[Klaksvíkar Ítróttarfelag|KÍ Klaksvík]]'''|FRO|0–0|0–1}}
{{TwoLegResult|'''[[Hibernians F.C.|Hibernians]]'''|MLT|4–3|[[FCI Levadia Tallinn|FCI Levadia]]|EST|3–2|1–1}}
{{TwoLegResult|[[KF Tirana|Tirana]]|ALB|2–4|'''[[HŠK Zrinjski Mostar|Zrinjski]]'''|BIH|0–1|2–3}}
{{TwoLegResult|'''[[Lech Poznań]]'''|POL|6–1|[[FC Dinamo Batumi|Dinamo Batumi]]|GEO|5–0|1–1}}
{{TwoLegResult|'''[[CFR Cluj]]'''|ROU|4–1|[[Inter Club d'Escaldes]]|AND|3–0|1–1}}
{{TwoLegResult|'''[[FC Tobol|Tobol]]'''|KAZ|3–0|[[Lincoln Red Imps F.C.|Lincoln Red Imps]]|GIB|2–0|1–0}}
|}
{{TwoLegStart}}
|+Pamata zars
{{TwoLegResult|'''[[Gżira United F.C.|Gżira United]]'''|MLT|5–5 (3–1 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|[[FK Radnički Niš|Radnički Niš]]|SRB|2–2|3–3 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|'''[[Aris Thessaloniki F.C.|Aris]]'''|GRE|7–2|[[FC Gomel|Gomel]]|BLR|5–1|2–1}}
{{TwoLegResult|[[Botev Plovdiv]]|BUL|0–2|'''[[APOEL FC|APOEL]]'''|CYP|0–0|0–2}}
{{TwoLegResult|'''[[Fehérvár FC|Fehérvár]]'''|HUN|5–3|[[Gabala FK|Gabala]]|AZE|4–1|1–2}}
{{TwoLegResult|'''[[İstanbul Başakşehir F.K.|İstanbul Başakşehir]]'''|TUR|2–1|[[Maccabi Netanya F.C.|Maccabi Netanya]]|ISR|1–1|1–0}}
{{TwoLegResult|[[Aris Limassol FC|Aris Limassol]]|CYP|2–3|'''[[Neftçi PFK|Neftçi Baku]]'''|AZE|2–0|0–3}}
{{TwoLegResult|[[FK Velež Mostar|Velež Mostar]]|BIH|0–2|'''[[Ħamrun Spartans F.C.|Ħamrun Spartans]]'''|MLT|0–1|0–1}}
{{TwoLegResult|[[FC Saburtalo Tbilisi|Saburtalo Tbilisi]]|GEO|3–4|'''[[FCSB]]'''|ROU|1–0|2–4}}
{{TwoLegResult|[[FK Makedonija Gjorče Petrov|Makedonija Gjorče Petrov]]|MKD|0–4|'''[[PFC CSKA Sofia|CSKA Sofia]]'''|BUL|0–0|0–4}}
{{TwoLegResult|'''[[Hapoel Be'er Sheva F.C.|Hapoel Be'er Sheva]]'''|ISR|3–1|[[FC Dinamo Minsk|Dinamo Minsk]]|BLR|2–1|1–0}}
{{TwoLegResult|[[Zira FK|Zira]]|AZE|0–3|'''[[Maccabi Tel Aviv F.C.|Maccabi Tel Aviv]]'''|ISR|0–3|0–0}}
{{TwoLegResult|[[KF Vllaznia Shkodër|Vllaznia]]|ALB|1–4|'''[[CS Universitatea Craiova|Universitatea Craiova]]'''|ROU|1–1|0–3}}
{{TwoLegResult|[[FC Ararat-Armenia|Ararat-Armenia]]|ARM|0–0 (3–5 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|'''[[Paide Linnameeskond]]'''|EST|0–0|0–0 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|[[FC Kairat|Kairat]]|KAZ|0–2|'''[[Kisvárda FC|Kisvárda]]'''|HUN|0–1|0–1}}
{{TwoLegResult|[[FC BATE Borisov|BATE Borisov]]|BLR|0–5|'''[[Konyaspor]]'''|TUR|0–3|0–2}}
{{TwoLegResult|'''[[Sepsi OSK Sfântu Gheorghe|Sepsi Sfântu Gheorghe]]'''|ROU|3–3 (4–2 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|[[NK Olimpija Ljubljana|Olimpija Ljubljana]]|SVN|3–1|0–2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|'''[[FC Kyzylzhar|Kyzylzhar]]'''|KAZ|3–2|[[NK Osijek|Osijek]]|CRO|1–2|2–0}}
{{TwoLegResult|[[FK Liepāja|Liepāja]]|LVA|0–4|'''[[BSC Young Boys|Young Boys]]'''|SUI|0–1|0–3}}
{{TwoLegResult|'''[[SK Rapid Wien|Rapid Wien]]'''|AUT|2–1|[[Lechia Gdańsk]]|POL|0–0|2–1}}
{{TwoLegResult|[[Seinäjoen Jalkapallokerho|SJK]]|FIN|2–6|'''[[Lillestrøm SK|Lillestrøm]]'''|NOR|0–1|2–5}}
{{TwoLegResult|'''[[Breiðablik men's football|Breiðablik]]'''|ISL|3–2|[[FK Budućnost Podgorica|Budućnost Podgorica]]|MNE|2–0|1–2}}
{{TwoLegResult|'''[[St Patrick's Athletic F.C.|St Patrick's Athletic]]'''|IRL|1–1 (6–5 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|[[NŠ Mura|Mura]]|SVN|1–1|0–0 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|[[St Joseph's F.C.|St Joseph's]]|NIR|0–11|'''[[SK Slavia Prague|Slavia Prague]]'''|CZE|0–4|0–7}}
{{TwoLegResult|'''[[FC Spartak Trnava|Spartak Trnava]]'''|SVK|6–2|[[Newtown A.F.C.|Newtown]]|WAL|4–1|2–1}}
{{TwoLegResult|[[FK Sūduva|Sūduva]]|LTU|0–2|'''[[Viborg FF|Viborg]]'''|DEN|0–1|0–1}}
{{TwoLegResult|[[Víkingur Gøta|Víkingur]]|FRO|0–4|'''[[FC DAC 1904 Dunajská Streda|DAC Dunajská Streda]]'''|SVK|0–2|0–2}}
{{TwoLegResult|[[Pogoń Szczecin]]|POL|1–5|'''[[Brøndby IF|Brøndby]]'''|DEN|1–1|0–4}}
{{TwoLegResult|'''[[AZ Alkmaar|AZ]]'''|NED|5–0|[[FK Tuzla City|Tuzla City]]|BIH|1–0|4–0}}
{{TwoLegResult|[[Motherwell F.C.|Motherwell]]|SCO|0–3|'''[[Sligo Rovers F.C.|Sligo Rovers]]'''|IRL|0–1|0–2}}
{{TwoLegResult|'''[[Molde FK|Molde]]'''|NOR|6–2|[[IF Elfsborg|Elfsborg]]|SWE|4–1|2–1}}
{{TwoLegResult|[[FC Koper|Koper]]|SVN|1–2|'''[[FC Vaduz|Vaduz]]'''|LIE|0–1|1–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|'''[[B36 Tórshavn]]'''|FRO|1–0|[[S.P. Tre Fiori|Tre Fiori]]|LUX|1–0|0–0}}
{{TwoLegResult|[[MFK Ružomberok|Ružomberok]]|SVK|1–5|'''[[Riga FC|Riga]]'''|LVA|0–3|1–2}}
{{TwoLegResult|'''[[FC Basel|Basel]]'''|SWI|3–1|[[Crusaders F.C.|Crusaders]]|NIR|2–0|1–1}}
{{TwoLegResult|'''[[Royal Antwerp F.C.|Antwerp]]'''|BEL|2–0|[[FC Drita|Drita]]|KOS|0–0|2–0}}
{{TwoLegResult|'''[[FC Petrocub Hîncești|Petrocub Hîncești]]'''|MDA|4–1|[[KF Laçi|Laçi]]|ALB|0–0|4–1}}
{{TwoLegResult|[[Racing FC Union Luxembourg|Racing Union]]|LUX|1–8|'''[[FK Čukarički|Čukarički]]'''|SRB|1–4|0–4}}
{{TwoLegResult|'''[[PFC Levski Sofia|Levski Sofia]]'''|BUL|3–1|[[PAOK FC|PAOK]]|GRE|2–0|1–1}}
{{TwoLegResult|'''[[Vitória S.C.|Vitória de Guimarães]]'''|POR|3–0|[[Puskás Akadémia FC|Puskás Akadémia]]|HUN|3–0|0–0}}
{{TwoLegResult|[[HNK Rijeka|Rijeka]]|CRO|1–4|'''[[Djurgårdens IF Fotboll|Djurgårdens IF]]'''|SWE|1–2|0–2}}
{{TwoLegResult|[[FC Vorskla Poltava|Vorskla Poltava]]|UKR|3–4|'''[[AIK Fotboll|AIK]]'''|SWE|3–2|0–2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|[[Valmiera FC|Valmiera]]|LVA|2–5|'''[[KF Shkëndija|Shkëndija]]'''|MKD|1–2|1–3}}
{{TwoLegResult|'''[[Raków Częstochowa]]'''|POL|6–0|[[FC Astana|Astana]]|KAZ|5–0|1–0}}
{{TwoLegResult|'''[[Kuopion Palloseura|KuPS]]'''|FIN|6–3|[[FC Milsami Orhei|Milsami Orhei]]|MDA|2–2|4–1}}
{{TwoLegResult|[[AC Sparta Prague|Sparta Prague]]|CZE|1–2|'''[[Viking FK|Viking]]'''|NOR|0–0|1–2}}
|}

=== 3. kvalifikācijas kārta ===
3. kvalifikācijas kārtas izloze notika 2021. gada 18. jūlijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaconferenceleague/news/0276-15572751393a-eb95c0c01d09-1000--third-qualifying-round-draw/ |title=UEFA Europa Conference League third qualifying round draw |date={{dat|2022|7|18||bez}}|language=en |accessdate={{dat|2022|7|22||bez}} |website=uefa.com}}&lt;/ref&gt;

{{TwoLegStart}}
|+Čempionu zars
{{TwoLegResult|[[Knattspyrnufélagið Víkingur|Víkingur Reykjavík]]|ISL||[[Lech Poznań]][[KF Tirana|Tirana]]|POL|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[FK RFS|RFS]]|LVA||[[Hibernians F.C.|Hibernians]]|MLT|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[FC Ballkani|Ballkani]]|KOS||[[Klaksvíkar Ítróttarfelag|KÍ Klaksvík]]|FRO|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[HŠK Zrinjski Mostar|Zrinjski Mostar]]|BIH||[[FC Tobol|Tobol]]|KAZ|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[FC Shakhtyor Soligorsk|Shakhtyor Soligorsk]]|BLR||[[CFR Cluj]]|ROU|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}}
|}
{{TwoLegStart}}
|+Līgas zars
{{TwoLegResult|[[FC Spartak Trnava|Spartak Trnava]]|SVK||[[Raków Częstochowa]]|POL|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[AIK Fotboll|AIK]]|SWE||[[KF Shkëndija|Shkëndija]]|MKD|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[Viking FK|Viking]]|NOR||[[Sligo Rovers F.C.|Sligo Rovers]]|IRL|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[Breiðablik men's football|Breiðablik]]|ISL||[[İstanbul Başakşehir F.K.|İstanbul Başakşehir]]|TUR|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[Kuopion Palloseura|KuPS]]|FIN||[[FK Liepāja|Liepāja]]|SUI|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[Paide Linnameeskond]]|EST||[[R.S.C. Anderlecht|Anderlecht]]|BEL|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[Viborg FF|Viborg]]|DEN||[[B36 Tórshavn]]|FRO|{{small|4. augustā}}|{{small|9. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[HNK Hajduk Split|Hajduk Split]]|CRO||[[Vitória S.C.|Vitória Guimarães]]|POR|{{small|4. augustā}}|{{small|10. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[Brøndby IF|Brøndby]]|DEN||[[FC Basel|Basel]]|SUI|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[Lillestrøm SK|Lillestrøm]]|NOR||[[Royal Antwerp F.C.|Antwerp]]|BEL|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[PFC CSKA Sofia|CSKA Sofia]]|BUL||[[St Patrick's Athletic F.C.|St Patrick's Athletic]]|IRL|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[Dundee United F.C.|Dundee United]]|SCO||[[AZ Alkmaar|AZ]]|NED|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[APOEL FC|APOEL]]|CYP||[[FC Kyzylzhar|Kyzylzhar]]|KAZ|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[FC DAC 1904 Dunajská Streda|DAC 1904]]|SVK||[[FCSB]]|ROU|{{small|3. augustā}}|{{small|11. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[Riga FC|Riga]]|LVA||[[Gil Vicente F.C.|Gil Vicente]]|POR|{{small|3. augustā}}|{{small|11. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[Wolfsberger AC]]|AUT||[[Gżira United F.C.|Gżira United]]|MLT|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[Maccabi Tel Aviv F.C.|Maccabi Tel Aviv]]|ISR||[[Aris Thessaloniki F.C.|Aris Thessaloniki]]|GRE|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[Molde FK|Molde]]|NOR||[[Kisvárda F.C.|Kisvárda]]|HUN|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[Neftçi PFK|Neftçi]]|AZE||[[SK Rapid Wien|Rapid Wien]]|AUT|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[FC Lugano|Lugano]]|SUI||[[Hapoel Be'er Sheva F.C.|Hapoel Be'er Sheva]]|ISR|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[PFC Levski Sofia|Levski Sofia]]|BUL||[[Ħamrun Spartans F.C.|Ħamrun Spartans]]|MLT|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[FC Twente|Twente]]|NED||[[FK Čukarički|Čukarički]]|SRB|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[FC Zorya Luhansk|Zorya Luhansk]]|UKR||[[CS Universitatea Craiova|Universitatea Craiova]]|ROU|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[FC Vaduz|Vaduz]]|LIE||[[Konyaspor]]|TUR|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[ACS Sepsi OSK Sfântu Gheorghe|Sepsi Sfântu Gheorghe]]|ROU||[[Djurgårdens IF Fotboll|Djurgården]]|SWE|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[Fehérvár FC|Fehérvár]]|HUN||[[FC Petrocub Hîncești|Petrocub Hîncești]]|MDA|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[SK Slavia Prague|Slavia Prague]]|CZE||[[Panathinaikos F.C.|Panathinaikos]]|GRE|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}}
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.uefa.com/uefaeuropaconferenceleague/ Oficiālā tīmekļa vietne] {{en ikona}}

{{futbols-aizmetnis}}

[[Kategorija:2022. gads futbolā|UEFA Eiropas konferences līga]]
[[Kategorija:2023. gads futbolā|UEFA Eiropas konferences līga]]
[[Kategorija:UEFA Eiropas konferences līga]]</text>
      <sha1>1bssgg97owpp9c69yy5cnf91hiicg4u</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Marks Bernšteins</title>
    <ns>0</ns>
    <id>517313</id>
    <revision>
      <id>3662439</id>
      <parentid>3655686</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T23:04:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Gaujmalnieks</username>
        <id>7589</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2429" xml:space="preserve">{{izolēts raksts|date=2022. gada jūlijs}}
{{inuse}}
{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = Marks Bernšteins
|     vārds_orig = ''Марк Ізрайлевіч Бернштэйн''
|         attēls = User Pessimist2006.jpg
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = Marks Bernšteins 2013. gadā
|        dz_gads = 1965
|     dz_mēnesis = 8
|       dz_diena = 19
|       dz_vieta = {{vieta|PSRS|Baltkrievijas PSR|Minska|td=Baltkrievija}}
|         m_gads = 
|      m_mēnesis = 
|        m_diena = 
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = {{BLR}}
|        tautība = 
|   nodarbošanās = vikipēdists
|       ienākumi = 
|  darbības_gadi = 
|        dzimums = V
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts = 
|  paraksts_plat = 
|    kategorijas = 
|    citas daļas = 
|       piezīmes = 
}}

'''Marks Bernšteins''' ({{val-be|Марк Ізрайлевіч Бернштэйн}}; dzimis {{dat|1965|08|19}} [[Minska|Minskā]]) ir [[Baltkrievija|baltkrievu]] [[Vikipēdija|vikipēdists]], viens no aktīvākajiem Vikipēdijas krievvalodīgās sadaļas redaktoriem. 2022. gadā tika notiesāts pēc Baltkrievijas Republikas kriminālkodeksa 342. panta pirmās daļas (&quot;Tādu darbību organizēšana un sagatavošana, kas rupji pārkāpj sabiedrisko kārtību, vai arī aktīva dalība tajās&quot; ({{val-ru|Организация и подготовка действий, грубо нарушающих общественный порядок, либо активное участие в них}}). Spriedums tiek saistīts ar Bernšteina veiktajiem labojumiem krievvalodīgās Vikipēdijas rakstā par [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas 2022. gada iebrukumu Ukrainā]].&lt;ref name=&quot;zerkalo.io&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://news.zerkalo.io/life/11113.html |title=В Беларуси задержали Марка Бернштейна — активиста и популяризатора интернет-энциклопедии Wikipedia.org |accessdate=2022-07-28 |work= |publisher=Зеркало недели |date=2022-03-11|language=ru}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}


{{Baltkrievija-aizmetnis}}
{{DEFAULTSORT:Bernšteins, Marks}}
[[Kategorija:Vikipēdija]]
[[Kategorija:Minskā dzimušie]]
[[Kategorija:Baltkrievijas cilvēki]]</text>
      <sha1>0wt817gt9urnbsovszm3az9evybybce</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Romāns Mežeckis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>517354</id>
    <revision>
      <id>3662566</id>
      <parentid>3661899</parentid>
      <timestamp>2022-07-29T10:44:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Karolīna2019</username>
        <id>107876</id>
      </contributor>
      <comment>/* ievads */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6878" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Romāns Mežeckis
| vārds_orģ = 
| attēls = 12.Saeimas deputātu svinīgais solījums (15096437444).jpg
| att_izm = 275px
| mazs_att = 
| apraksts = 
| amats = Jūrmalas domes deputāts, Rīgas domes deputāts
| term_sākums = Rīgas dome: 2021. gada 5. jūnijs
| term_beigas = 2022. gada 20. jūlijs ;  Kopš 2022. gada 20. jūlija - Jūrmalas pilsētas Domes deputāts
| viceprezidents = 
| vicepremjers = 
| prezidents = [[Egils Levits]]
| premjers = [[Arturs Krišjānis Kariņš]]
| priekštecis = 
| pēctecis = 
| amats2 = [[12. Saeima]]s deputāts
| term_sākums2 = 2014. gada novembris
| term_beigas2 = 2018. gada 6. novembris
| viceprezidents2 = 
| vicepremjers2 = 
| prezidents2 = * [[Raimonds Vējonis]] 
* [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]]
| premjers2 = * [[Māris Kučinskis]] 
* [[Laimdota Straujuma]]
| priekštecis2 = 
| pēctecis2 = 
| amats7 = [[7. Saeima]]s deputāts
| term_sākums7 = {{dat|1998|11|3|N}}
| term_beigas7 = {{dat|2002|11|5|N}}
| viceprezidents7 = 
| vicepremjers7 = 
| vietnieks7 = 
| prezidents7 = * [[Vaira Vīķe-Freiberga]]
* [[Guntis Ulmanis]]
| premjers7 = * [[Guntars Krasts]]
* [[Vilis Krištopans]]
* [[Andris Šķēle]]
* [[Andris Bērziņš (politiķis, 1951)|Andris Bērziņš]]
| priekštecis7 = 
| pēctecis7 = &lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1964|9|7}}
| dzim_vieta = 
| dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}}
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| apglabāts = 
| tautība = [[latvietis]]
| partija = * [[Demokrātiskā partija Saimnieks]]
* [[Jaunā partija]]
* [[Latvijas Pirmā partija]]
* [[Zaļo un Zemnieku savienība]]
* [[No sirds Latvijai]]
* [[Saskaņa]]
| dinastija = 
| tēvs = 
| māte = 
| dzīvesb = [[Iveta Grigule-Pēterse]] (1987-1996)
| bērni = 
| profesija = [[jurists]]
| alma_mater = [[Latvijas Universitāte]]
| reliģija = 
| paraksts = 
| paraksts_izm = 
| piezīmes = 
}}
'''Romāns Mežeckis''' (dzimis {{dat|1964|9|7}}) ir latviešu jurists un politiķis.Darbojies politikā no 1995. gada, bijis  [[7. Saeima|7.]] un [[12. Saeima]]s deputāts, Jūrmalas pilsētas domes deputāts un [[Rīgas dome]]s deputāts. Kopš 2022. gada 20. jūlija ir [[Jūrmalas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Jūrmalas pilsētas Domes]] deputāts, Attīstības un vides jautājumu komitejas priekšsēdētājs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jurmala.lv/lv/darbinieks/romans-mezeckis|title=Romāns  Mežeckis|website=www.jurmala.lv|access-date=2022-07-28|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jurmala.lv/lv/darbinieks/romans-mezeckis|title=Romāns Mežeckis {{!}} Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība|website=www.jurmala.lv|access-date=2022-07-21|language=lv}}&lt;/ref&gt;  

[[7. Saeimas vēlēšanas|7. Saeimas]] vēlēšanās ievēlēts  no &quot;[[Jaunā partija|Jaunās partijas]]&quot;&lt;ref name=&quot;saeima.lv&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.saeima.lv/arhivs/7_saeima/deputati/mezeckis.htm|title=Romāns Mežeckis  Ievēlēts no saraksta|website=www.saeima.lv|access-date=2022-07-21}}&lt;/ref&gt; (1998. gada 3. novembrī). Darbojās  Saeimas Vides apakškomisijā, Sporta apakškomisijā, Parlamentārās izmeklēšanas komisijā jautājumā par iespējamo valsts amatpersonu iesaisti kontrabandas darījumos Latvijā, Parlamentārā izmeklēšanas komisijā, lai noskaidrotu faktus un apstākļus, kas saistīti ar 1991. gada 29. augustā LR AP Prezidija īpaši plnvarotā deputāta P. Simsosna un PSRS VDK pārstāvju parakstīto slepeno protokolu, kā arī tā nozīmes izvērtēšanai , Parlamentārās izmeklēšanas komisijā jautājumā par iespējamo valsts amatpersonu iesaisti kontrabandas darījumos Latvijā, Aizsardzības un iekšlietu komisijā un Nacionālās drošības komisijā.&lt;ref name=&quot;saeima.lv&quot;/&gt;  2013. gada pašvaldību vēlēšanās kandidēja  no [[Zaļo un zemnieku savienība]]s, no kuras tika ievēlēts [[Jūrmala]]s domē. No  2013.gada 20.jūnija līdz 2014.gada  4.novembrim ievēlēts par Jūrmalas Domes priekšsēdētāja vietnieku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/velesanas/pasvaldibu-velesanas/2013-gada-1-junija-velesanas|title=2013. gada 1. jūnija vēlēšanas {{!}} Centrālā vēlēšanu komisija|website=www.cvk.lv|access-date=2022-07-21}}&lt;/ref&gt;

2014. gadā Romānu Mežecki ievēlēja [[12. Saeimas vēlēšanas|12. Saeimā]], no partijas [[No sirds Latvijai|&quot;No sirds Latvijai&quot;]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://titania.saeima.lv/Personal/Deputati/Saeima12_DepWeb_Public.nsf/deputies?OpenView&amp;lang=LV&amp;count=1000|title=Latvijas Republikas 12.Saeimas deputāti|website=titania.saeima.lv|access-date=2022-07-21}}&lt;/ref&gt; 12.Saeimā darbojies Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, Eiropas lietu komisijā un Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas Korupcijas novēršanas apakškomisijā.2018. gadā izstājies no Saeimas frakcijas, kļūstot par neatkarīgo deputātu.

2018. gadā 13. Saeimas vēlēšanās kandidēja no [[Saskaņa|&quot;Saskaņa&quot; sociāldemokrātiskā partija.]]

2020. gada 29. augusta Rīgas domes vēlēšanās ievēlēts Rīgas domē no  [[Saskaņa|&quot;Saskaņa&quot; sociāldemokrātiskā partija.]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://rd2020.cvk.lv/pub/velesanu-rezultati/riga/saraksti/saskana-socialdemokratiska-partija|website=rd2020.cvk.lv|access-date=2022-07-21}}&lt;/ref&gt;

2021. gada 5. jūnija pašvaldību vēlēšanās kandidēja  uz Jūrmalas domes deputāta krēslu ([[Zaļo un zemnieku savienība|Zaļo un zemnieku savienība)]],taču netika ievēlēts. R.Mežeckis apstrīdēja šo vēlēšanu rezultātus, bet izmaiņas nepanāca. Kad ziemā Jūrmalas domniece Anita Adijāne uz laiku nolika mandātu, jo nevēlējās vakcinēties pret Covid-19, Mežeckis nolika Rīgas domnieka mandātu, lai dažus mēnešus aizstātu kolēģi Jūrmalas domē un tās komitejās. 2022. gada jūnijā Adijāne deputātes mandātu nolikusi pavisam, kas pavēra iespēju R. Mežeckim uzņemties Jūrmalas domnieka amatu.


1982. gadā beidzis [[Rīgas 2. vidusskola|Rīgas 2.vidusskolu.]] 2007. gadā absolvējis [[Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte|Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti]], iegūstot sociālo zinātņu bakalaura grādu tiesību zinātnē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2018.cvk.lv/pub/Candidates/Candidate?id=eo5CsVnsukVokSr5EEEFpw==|website=sv2018.cvk.lv|access-date=2022-07-21}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Romāms Mežeckis.jpg|thumb|none|Romāns Mežeckis]]
== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{12. Saeima}}
{{7. Saeima}}
{{Rīgas dome 2020}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Mežeckis, Romāns}}
[[Kategorija:1964. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas politiķi]]
[[Kategorija:7. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:12. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2020—2025)]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]</text>
      <sha1>t9igr6pdq6a6f4eucw4tsx084xinmwc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Morēna Konolija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>517621</id>
    <revision>
      <id>3662466</id>
      <parentid>3661820</parentid>
      <timestamp>2022-07-29T05:17:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ludis21345</username>
        <id>50146</id>
      </contributor>
      <comment>papildināts, inuse</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11710" xml:space="preserve">{{inuse}}
{{Tenisista infokaste
 |                       playername = Morēna Konolija
 |                       vārds_orig = ''Maureen Connolly''
 |                           attēls = {{wikidata|property|raw|P18}}
 |                          att_izm = 220px
 |                          caption = 
&lt;!--------- Personas dati -----------&gt;
 |                         nickname = 
 |                          country = {{wikidata|property|linked|P1532}}
 |                        residence = 
 |                        datebirth = {{dat|1934|9|17}}
 |                       placebirth = {{vieta|ASV|Kalifornija|Sandjego}}
 |                        datedeath = {{Miršanas datums un vecums|1969|6|21|1934|9|17}}
 |                       placedeath = {{vieta|ASV|Teksasa|Dalasa}}
 |                           height = {{wikidata|property|raw|P2048}} [[Centimetrs|cm]]
 |                           weight = 
 |                        turnedpro = amatiere
 |                          retired = 1955. gada februārī
 |                            coach = 
 |                            plays = ar labo roku; vienrocīgs kreisais sitiens
 |                 careerprizemoney = 
&lt;!------------ Vienspēles -----------&gt;
 |                    singlesrecord = 
 |                    singlestitles = 
 |            highestsinglesranking = 1. &lt;small&gt;(1952)&lt;/small&gt;
 |             AustralianOpenresult = '''W''' ('''1953''')
 |                 FrenchOpenresult = '''W''' ('''1953''', 1954)
 |                  Wimbledonresult = '''W''' (1952, '''1953''', 1954)
 |                     USOpenresult = '''W''' (1951, 1952, '''1953''')
 &lt;!--------- Dubultspēles ------------&gt;
 |                    doublesrecord = 
 |                    doublestitles = 
 |            highestdoublesranking = 
 |      AustralianOpenDoublesresult = '''W''' (1953)
 |          FrenchOpenDoublesresult = '''W''' (1954)
 |           WimbledonDoublesresult = F (1952, 1953)
 |              USOpenDoublesresult = F (1952)
 &lt;!--------- Jauktās dubultspēles ------------&gt;
 |                      mixedrecord = 
 |                      mixedtitles = 
 |              highestmixedranking = 
 |        AustralianOpenMixedresult = F (1953)
 |            FrenchOpenMixedresult = '''W''' (1954)
 |             WimbledonMixedresult = SF (1954)
 |                USOpenMixedresult = 
 &lt;!--------- Citas sadaļas -----------&gt;
 |                          updated = {{dat|2022|7|21|L|bez}}
 |                            slavz = {{wikidata|property|linked|P166|Q52454}}
&lt;!-------------- Medaļas ------------&gt;
 |                    rādīt_medaļas = 
 |                      headercolor = 
 |                   medaltemplates =
}}
'''Morēna Konolija''' ({{val|en|Maureen Connolly}}; dzimusi {{dat|1934|9|17}}, mirusi {{dat|1969|6|21}}) bija [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] [[tenisiste]], kalendārā gada [[Grand Slam (teniss)|Grand Slam]] ieguvēja sieviešu vienspēlēs 1953. gadā, divpadsmitkārtēja Grand Slam uzvarētāja vienspēlēs, sieviešu un jauktajās dubultspēlēs. [[Starptautiskā tenisa slavas zāle|Starptautiskās tenisa slavas zāles]] locekle kopš 1969. gada.

== Biogrāfija ==
Morēnu Konoliju audzināja viņas māte Džesamīna un patēvs Augusts Berte. Tēvs pameta ģimeni, kad Morēna vēl bija zīdainis, un ar viņu tikās tikai tad, kad viņa kļuva slavena. Māte un patēvs bija mūziķi un cerēja, ka Morēna veidos muzikālu karjeru.

Morēnai patika zirgi un jāšana, un uz šī pamata viņa satika savu nākamo vīru Normanu Brinkeru, ASV olimpiskās konkūra komandas dalībnieku. Viņi paziņoja par saderināšanos 1955. gada 22. februārī, vienlaikus ar paziņojumu par Morēnas sportista karjeras beigām.

Pēc korta atstāšanas Morēna daudz laika veltīja tenisa popularizēšanai un trenera darbam. Viņa arī rakstīja sporta sleju Sandjego savienībai un nosūtīja ziņas par tenisa turnīriem citiem Amerikas un Lielbritānijas laikrakstiem. Dalasā, kur apmetās Brinkers, viņa nodibināja Morēnas Konollijas-Brinkeres fondu, kas atbalstīja jaunās tenisistes. Laulībā ar Brinkeru viņa dzemdēja divus bērnus. Viņai 1966. gadā tika diagnosticēts vēzis,&lt;ref&gt;{{cite book|last=G. Brinker|first=Nancy|title=Promise Me : How a Sister's Love Launched the Global Movement to End Breast Cancer|date=2010|publisher=Three Rivers Pr.|location=New York|isbn=978-0307718136|page=169|edition=1st pbk.}}&lt;/ref&gt; un viņa nomira 34 gadu vecumā 1969. gada 21. jūnijā.&lt;ref name=thaga&gt;{{cite news|url=https://news.google.com/newspapers?id=IBdVAAAAIBAJ&amp;pg=3725,4478140 |newspaper=The Age |location=Melbourne [[Australia]] |title=Cancer beats 'Little Mo' |date=June 22, 1969 |page=34 }}&lt;/ref&gt;

Morēna Konolija pirms nāves tika uzņemta Starptautiskajā tenisa slavas zālē. Viņai par godu nosaukts Morēnas Konolijas-Brinkeres Kontinentālais kauss, ko izspēlē starp junioru tenisistēm.

== Karjeras statistika ==
=== Sasniegtā kārta Grand Slam turnīros ===
{{Tenisa apzīmējumi}}
==== Vienspēles ====
{{Tenisa stats|Galvene}}
{{Tenisa stats|Gadi|1949|1950|1951|1952|1953|1954}}
{{Tenisa stats|Austrālija|pg=1953|A|A|A|A|W|A}}
{{Tenisa stats|Francija|pg=1953|A|A|A|A|W|W}}
{{Tenisa stats|Vimbldona|pg=1952|A|A|A|W|W|W}}
{{Tenisa stats|ASV|pg=1949|2R|2R|W|W|W|A}}
|}

=== Grand Slam fināli ===
==== Vienspēles: 9 (9—0) ====
{| class='wikitable' 
!style=&quot;width:40px&quot;|Rezultāts
!style=&quot;width:30px&quot;|Gads
!style=&quot;width:150px&quot;|Čempionāts
!style=&quot;width:200px&quot;|Pretiniece
!style=&quot;width:110px&quot; class=&quot;unsortable&quot;|Punkti
|- style=&quot;background:#ccccff;&quot;
| style=&quot;background:#98fb98;&quot;|Uzvara ||1951 || ASV čempionāts || {{flaga|USA}} [[Šērlija Frī Ērvina|Šērlija Frī]] ||6–3, 1–6, 6–4 ||&lt;ref name=&quot;Collins471&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Collins|first=Bud|title=The Bud Collins History of Tennis|year=2010|publisher=New Chapter Press|location=[New York City]|isbn=978-0942257700|edition=2nd|page=471}}&lt;/ref&gt;
|- style=&quot;background:#ccffcc;&quot;
| style=&quot;background:#98fb98;&quot;|Uzvara ||1952 ||Vimbldonas čempionāts ||  {{flaga|USA}} [[Luīze Brafa]] ||6–4, 6–3 ||&lt;ref name=&quot;Barrett2014&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Barrett|first=John|title=Wimbledon: The Official History|date=2014|publisher=Vision Sports Publishing|isbn=9-781909-534230|edition=4th}}&lt;/ref&gt;
|- style=&quot;background:#ccccff;&quot;
| style=&quot;background:#98fb98;&quot;|Uzvara ||1952|| ASV čempionāts &lt;small&gt;(2)&lt;/small&gt; || {{flaga|USA}} [[Dorisa Hārta]] ||6–3, 7–5 ||&lt;ref name=&quot;Collins471&quot;/&gt;
|- style=&quot;background:#ffffcc;&quot;
| style=&quot;background:#98fb98;&quot;|Uzvara ||1953 || Austrālijas čempionāts  || {{flaga|USA}} [[Jūlija Sempsone]] || 6–3, 6–2 ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://ausopen.com/history/honour-roll/womens-singles |title=Honour Roll – Women's Singles |website=Australian Open |language=en-AU |access-date=June 20, 2018 }}&lt;/ref&gt;
|- style=&quot;background:#ebc2af;&quot;
| style=&quot;background:#98fb98;&quot;|Uzvara ||1953 || Francijas čempionāts || {{flaga|USA}} Dorisa Hārta || 6–2, 6–4 ||&lt;ref name=&quot;Collins394&quot;&gt;Collins (2010), p. 394&lt;/ref&gt;
|- style=&quot;background:#ccffcc;&quot;
| style=&quot;background:#98fb98;&quot;|Uzvara ||1953 ||Vimbldonas čempionāts &lt;small&gt;(2)&lt;/small&gt;||  {{flaga|USA}} Dorisa Hārta ||8–6, 7–5 ||&lt;ref name=&quot;Barrett2014&quot;/&gt;
|- style=&quot;background:#ccccff;&quot;
| style=&quot;background:#98fb98;&quot;|Uzvara ||1953 || ASV čempionāts &lt;small&gt;(3)&lt;/small&gt; ||  {{flaga|USA}} Dorisa Hārta ||6–2, 6–4 ||&lt;ref name=&quot;Collins471&quot;/&gt;
|- style=&quot;background:#ebc2af;&quot;
| style=&quot;background:#98fb98;&quot;|Uzvara ||1954 ||Francijas čempionāts &lt;small&gt;(2)&lt;/small&gt; || {{flaga|FRA}} [[Ginette Bucaille]]|| 6–4, 6–1 ||&lt;ref name=&quot;Collins394&quot;/&gt;
|- style=&quot;background:#ccffcc;&quot;
| style=&quot;background:#98fb98;&quot;|Uzvara ||1954 || Vimbldonas čempionāts &lt;small&gt;(3)&lt;/small&gt; || {{flaga|USA}} Luīze Brafa ||6–2, 7–5 ||&lt;ref name=&quot;Barrett2014&quot;/&gt;
|}

==== Sieviešu dubultspēles: 6 (2—4) ====
{|class='wikitable'
|-
!style=&quot;width:40px&quot;|Rezultāts
!style=&quot;width:35px&quot;|Gads
!style=&quot;width:120px&quot;|Čempionāts
!style=&quot;width:170px&quot;|Partnere
!style=&quot;width:180px&quot;|Pretinieces
!style=&quot;width:90px&quot;|Punkti
|- style=&quot;background:#ccffcc;&quot;
| style=&quot;background:#ffa07a;&quot;|Zaudējums ||1952 || Vimbldonas čempionāts  || {{flaga|USA}} [[Luīze Brafa]] || {{flaga|USA}} [[Dorisa Hārta]]&lt;br /&gt;{{flaga|USA}} [[Šērlija Frī Ērvina|Šērlija Frī]] || 6–8, 3–6 ||&lt;ref name=&quot;Barrett2014&quot;/&gt;
|- style=&quot;background:#ccccff;&quot;
| style=&quot;background:#ffa07a;&quot;|Zaudējums ||1952 || ASV čempionāts  || {{flaga|USA}} Luīze Brafa || {{flaga|USA}} Dorisa Hārta&lt;br /&gt;{{flaga|USA}} Šērlija Frī || 8–10, 4–6 ||&lt;ref&gt;Collins (2010), p. 480&lt;/ref&gt;
|- style=&quot;background:#ffffcc;&quot;
| style=&quot;background:#98fb98;&quot;|Uzvara ||1953 || Austrālijas čempionāts  || {{flaga|USA}} [[Jūlija Sempsone]] || {{flaga|AUS}} [[Berila  Penrouza]]&lt;br /&gt; {{flaga|AUS}} [[Mērija Hotona]] || 6–4, 6–2 || &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://ausopen.com/history/honour-roll/womens-doubles |title=Honour Roll – Women's Doubles |website=Australian Open |language=en |access-date=June 20, 2018 }}&lt;/ref&gt;
|- style=&quot;background:#ebc2af;&quot;
| style=&quot;background:#ffa07a;&quot;|Zaudējums ||1953 || Francijas čempionāts ||{{flaga|USA}} [[Jūlija Sempsone]] || {{flaga|USA}} Dorisa Hārta&lt;br /&gt;{{flaga|USA}} Šērlija Frī || 4–6, 3–6 || 
|- style=&quot;background:#ccffcc;&quot;
| style=&quot;background:#ffa07a;&quot;|Zaudējums ||1953 || Vimbldonas čempionāts   || {{flaga|USA}} [[Jūlija Sempsone]] || {{flaga|USA}} Dorisa Hārta&lt;br /&gt;{{flaga|USA}} Šērlija Frī || 0–6, 0–6 ||&lt;ref name=&quot;Barrett2014&quot;/&gt;
|- style=&quot;background:#ebc2af;&quot;
| style=&quot;background:#98fb98;&quot;|Uzvara ||1954 || Francijas čempionāts  ||{{flaga|AUS}} [[Nella Halla-Hopmena]] || {{flaga|FRA}} [[:fr:Maude Galtier|Maude Galtier]]&lt;br /&gt;{{flaga|FRA}} [[:fr:Suzanne Schmitt|Suzanne Šmite]] || 7–5, 4–6, 6–0 || 
|}

==== Jauktās dubultspēles: 3 (1—2) ====
{|class='wikitable'
|-
!style=&quot;width:40px&quot;|Rezultāts
!style=&quot;width:35px&quot;|Gads
!style=&quot;width:120px&quot;|Čempionāts
!style=&quot;width:170px&quot;|Partneris
!style=&quot;width:180px&quot;|Pretinieki
!style=&quot;width:90px&quot;|Punkti
|- style=&quot;background:#ffffcc;&quot;
| style=&quot;background:#ffa07a;&quot;|Zaudējums ||1953 || Austrālijas čempionāts  || {{flaga|United States}} [[Hamiltons Ričardsons]] || {{flaga|USA}} [[Jūlija Sempsone]]&lt;br /&gt; {{flaga|AUS}} [[Rekss Hērtvigs]] || 4–6, 3–6 ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://ausopen.com/history/honour-roll/mixed-doubles |title=Honour Roll – Mixed Doubles |website=Australian Open |language=en |access-date=June 20, 2018 }}&lt;/ref&gt;
|- style=&quot;background:#ebc2af;&quot;
| style=&quot;background:#ffa07a;&quot;|Zaudējums ||1953 || Francijas čempionāts  ||  {{flaga|AUS}} [[Mērvins Rouzs]] || {{flaga|USA}} [[Dorisa Hārta]]&lt;br /&gt;{{flaga|USA}} [[Viks Seišass]] || 6–4, 4–6, 0–6 ||  
|- style=&quot;background:#ebc2af;&quot;
| style=&quot;background:#98fb98;&quot;|Uzvara ||1954 || Francijas čempionāts  || {{flaga|AUS}} [[Levs Houds]] || {{flaga|AUS}} [[Žaklīna Patornī]]&lt;br /&gt;{{flaga|AUS}} [[Rekss Hērtvigs]] || 6–4, 6–3 ||  
|}

== Apbalvojumi un pagodinājumi ==
* Ievēlēta par [[Associated Press Gada sportists|Associated Press Gada sportisti]] (1951, 1952, 1953).
* Uzņemta [[Starptautiskā tenisa slavas zāle|Starptautiskajā tenisa slavas zālē]] (1969).
* Uzņemta Starptautiskajā sieviešu sporta slavas zālē (1987).

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
{{sporta ārējās saites}}

{{tenisists-aizmetnis}}
{{ASV sportists-aizmetnis}}
{{Kalendārā gada Grand Slam ieguvēji}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Konolija, Morēna}}

[[Kategorija:1934. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1969. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Kalifornijā dzimušie]]
[[Kategorija:ASV tenisisti]]</text>
      <sha1>ftn31gxi33lvjh9eepbi5241ybgsw52</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Sporta Komplekss 333</title>
    <ns>0</ns>
    <id>517672</id>
    <revision>
      <id>3662448</id>
      <parentid>3661778</parentid>
      <timestamp>2022-07-29T00:37:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Frodo Nine-Fingered</username>
        <id>107844</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="16093" xml:space="preserve">{{kategorijas+}}
{{vikisaites+}}
{{izolēts raksts|date=2022. gada jūlijs}}
'''Sporta komplekss 333''' ir daudzfunkcionāls motoru sporta un aktīvās atpūtas komplekss, un tā kopējā platība ir 38 hektāri. Tas atrodas netālu no Rīgas, Ropažu novadā „Sila Priedes”, Latvijā. Kompleksā ir pieejamas divas kartinga trases, Drošas braukšanas poligons, piepūšamo ūdens atrakciju parks, kempingmājiņas, kā arī sporta un atpūtas pasākumu rīkošanas iespējas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://333.lv/|title=Par mums|website=Sporta Komplekss 333|access-date=2022-07-28|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;db.lv&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/video-foto-slegelmilhu-oaze-piesaista-investorus-490423|title=VIDEO, FOTO: Šlēgelmilhu oāze piesaista investorus|website=Dienas Bizness|access-date=2022-07-28|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Sporta kompleksa 333 pirmsākumi meklējami 2002. gadā, kad tā dibinātājam Vladislavam Šlēgelmilham radās ideja izveidot kartinga trasi.&lt;ref name=&quot;db.lv&quot;/&gt;

2003. gadā tiek uzbūvēta pirmā pēc CIK FIA standartiem atbilstoša kartingu trase Latvijā pēc neatkarības atgūšanas.&lt;ref name=&quot;ropazi.lv&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ropazi.lv/lv/sporta-komplekss-333-0|title=Sporta Komplekss 333 {{!}} Ropažu novada pašvaldība|website=www.ropazi.lv|access-date=2022-07-28|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2007. gadā kompleksa teritorijā tika uzbūvēts Ziemeļeiropā pirmais Drošas braukšanas poligons.&lt;ref name=&quot;ropazi.lv&quot;/&gt;

2010. gadā tika atklāts veikparks.&lt;ref name=&quot;ropazi.lv&quot;/&gt;

Paralēli sporta kompleksa attīstībai 2012. gadā tā vadību pārņem Vladislava bērni Haralds un Nellija Šlēgelmilhi.&lt;ref name=&quot;db.lv&quot;/&gt;

2013. gadā tiek uzbūvēts Baltijā pirmais džipu jeb ''Offroad'' parks, bet jau 2014. gadā jauns kartingu parks, šajā pat gadā notiek pirmais ''Playground'' festivāls.&lt;ref name=&quot;ropazi.lv&quot;/&gt;

2015. gadā tiek uzbūvēta vēl viena īres kartingu trase, kā arī apmeklētājiem darbu uzsāk sporta kompleksa 333 kafejnīca ”333 Cafe”. Vienlaikus tajā pašā gadā tiek atklāta kartingu trase uz tirdzniecības centra “Spice” jumta, Rīgā.&lt;ref name=&quot;ropazi.lv&quot;/&gt;

2016. gadā sadarbībā ar Šotu Abhazavu, krievu sacīkšu braucēju, autoinženieri un uzņēmēju (sadarbībā ar ''ADM Raceway Moscow'' un ''Rustavi International Motorpark'') tiek iegādāti pasaulē ātrākie īres kartingi — RT8, kā arī sadarbībā ar “''Wavelet''” tiek izveidota ūdensmoču zona. Sākot ar 2016. gadu kompleksa vadību pārņēma Šota Abhazava.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ropazi.lv/lv/sporta-komplekss-333-0|title=Sporta Komplekss 333 {{!}} Ropažu novada pašvaldība|website=www.ropazi.lv|access-date=2022-07-29|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/video-foto-slegelmilhu-oaze-piesaista-investorus-490423|title=VIDEO, FOTO: Šlēgelmilhu oāze piesaista investorus|website=Dienas Bizness|access-date=2022-07-29|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2017. gadā tiek uzbūvēta pirmā pastāvīgā ēka birojiem un tehniskajai zonai, paralēli tajā pašā gadā tiek iegādāti pasaulē jaunākie īres kartingi — S''odi SR5'' un izveidots Motokrosa un ''Enduro'' parks.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ropazi.lv/lv/sporta-komplekss-333-0|title=Sporta Komplekss 333 {{!}} Ropažu novada pašvaldība|website=www.ropazi.lv|access-date=2022-07-29|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2018. gadā tika uzsākta kempinga projekta būvniecība un pirmo reizi norisinājās lielākais bērnu festivāls ZZ Čempionāts ar 15 000 dalībniekiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.zzcempionats.lv/jaunumi/galerijas|title=Galerijas « Jaunumi - Zelta Zivtiņas Čempionāts|website=www.zzcempionats.lv|access-date=2022-07-29|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2019. gadā sporta komplekss papildināts ar jauniem pakalpojumiem — ūdens atrakciju parku, izveidotas jaunas kafejnīcas telpas, infrastruktūra pielāgota lielākam apmeklētāju skaitam, kā arī labiekārtotas piecas kempingu mājiņas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ropazi.lv/lv/sporta-komplekss-333-0|title=Sporta Komplekss 333 {{!}} Ropažu novada pašvaldība|website=www.ropazi.lv|access-date=2022-07-29|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2022. gadā &quot;333&quot; kartingu parks tika pilnībā atjaunots ar 20 ''Sodi RT10'' kartingiem un 10 jaudīgākajiem &quot;''Sodi''&quot; ražotāja nomas kartingiem ''RT10 SPORT''. Tika renovēta mazā kartinga trase, kas papildināta ar jauniem līkumiem un pagarināta līdz 680 m.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://333.lv/vesture/|title=Vēsture|website=Sporta Komplekss 333|access-date=2022-07-29|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ropazi.lv/lv/sporta-komplekss-333-0|title=Sporta Komplekss 333 {{!}} Ropažu novada pašvaldība|website=www.ropazi.lv|access-date=2022-07-29|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Darbība ==

=== Trases ===
Pašlaik sporta kompleksā 333 ir divas atsevišķas trases:

* Lielā trase (tajā iespējamas 12 dažādas trašu konfigurācijas, kas pēc specifikas piemērotas braucieniem ar kartingu, dažādām auto un moto disciplīnām, t.sk., auto driftam, rallijkrosam, supermoto un arī motošosejai). Trases grunts daļā ir reljefa maiņa un tramplīna elementi. Trases kopējais garums ir 1200 m, bet platums 8—12 m.
* Mazā trase (ar 4 dažādām konfigurācijām) ir piemērota braucieniem ar kartingu, kā arī pitbike un supermoto disciplīnām. Jaunās asfalta trases kopējais garums ir 680 m.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://iauto.lv/trases/21-sporta-komplekss-333/|title=SPORTA KOMPLEKSS 333 - Latvijas ziemas/vasaras autotrases - iAuto|website=iauto.lv|access-date=2022-07-29}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liveriga.com/en/9701-multi-functional-auto-sport-leisure-and-training-complex-333/|title=Multi-functional auto sport leisure and training complex 333 » LiveRiga|website=www.liveriga.com|access-date=2022-07-29|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liveriga.com/lv/9701-sporta-komplekss-333/|title=Sporta komplekss ''333'' » LiveRiga|website=www.liveriga.com|access-date=2022-07-29|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ropazi.lv/lv/sporta-komplekss-333-0|title=Sporta Komplekss 333 {{!}} Ropažu novada pašvaldība|website=www.ropazi.lv|access-date=2022-07-29|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tripadvisor.com/Attraction_Review-g12810857-d10173971-Reviews-333_Sports_Complex-Silakrogs_Riga_Region.html|title=333 Sports Complex (Silakrogs) - All You Need to Know BEFORE You Go|website=Tripadvisor|access-date=2022-07-29|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Kartingi ===
Sporta kompleksā “333” ir Latvijā lielākais{{nepieciešama atsauce}} un jaunākais kartingu parks, kuru veido 20 jaunākās paaudzes &quot;''Sodi''&quot; RT10 kartingi un desmit jaudīgākie &quot;''Sodi''&quot; ražotāja īres kartingi ''RT10 SPORT'', kā arī viens divvietīgais un seši bērnu kartingi. Ziemā ir iespēja braukt ar kartingiem, kas aprīkoti ar radžu riepām, pa speciāli veidotu ledus trasi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://iauto.lv/trases/21-sporta-komplekss-333/|title=SPORTA KOMPLEKSS 333 - Latvijas ziemas/vasaras autotrases - iAuto|website=iauto.lv|access-date=2022-07-29}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liveriga.com/en/9701-multi-functional-auto-sport-leisure-and-training-complex-333/|title=Multi-functional auto sport leisure and training complex 333 » LiveRiga|website=www.liveriga.com|access-date=2022-07-29|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liveriga.com/lv/9701-sporta-komplekss-333/|title=Sporta komplekss ''333'' » LiveRiga|website=www.liveriga.com|access-date=2022-07-29|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ropazi.lv/lv/sporta-komplekss-333-0|title=Sporta Komplekss 333 {{!}} Ropažu novada pašvaldība|website=www.ropazi.lv|access-date=2022-07-29|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tripadvisor.com/Attraction_Review-g12810857-d10173971-Reviews-333_Sports_Complex-Silakrogs_Riga_Region.html|title=333 Sports Complex (Silakrogs) - All You Need to Know BEFORE You Go|website=Tripadvisor|access-date=2022-07-29|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Offroad trase ===
Bezceļu trase jeb ''Offroad'' parks ir vienīgā slēgta tipa apvidus automašīnu trase Baltijā, kur tiek nodrošināti plaši horizontālo, vertikālo un slīpo virsmu kompleksi, gan leņķu, gan seguma daudzveidība (smilts, dubļi, grants u.c.). Trasē braucējs sastapsies ar asām nogāzēm, dažādiem ūdens šķēršļiem, dubļu rievām, grāvjiem, bedres tiltu, šūpolēm un 3m augstu metāla tiltiņu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://iauto.lv/trases/21-sporta-komplekss-333/|title=SPORTA KOMPLEKSS 333 - Latvijas ziemas/vasaras autotrases - iAuto|website=iauto.lv|access-date=2022-07-29}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liveriga.com/en/9701-multi-functional-auto-sport-leisure-and-training-complex-333/|title=Multi-functional auto sport leisure and training complex 333 » LiveRiga|website=www.liveriga.com|access-date=2022-07-29|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liveriga.com/lv/9701-sporta-komplekss-333/|title=Sporta komplekss ''333'' » LiveRiga|website=www.liveriga.com|access-date=2022-07-29|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ropazi.lv/lv/sporta-komplekss-333-0|title=Sporta Komplekss 333 {{!}} Ropažu novada pašvaldība|website=www.ropazi.lv|access-date=2022-07-29|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tripadvisor.com/Attraction_Review-g12810857-d10173971-Reviews-333_Sports_Complex-Silakrogs_Riga_Region.html|title=333 Sports Complex (Silakrogs) - All You Need to Know BEFORE You Go|website=Tripadvisor|access-date=2022-07-29|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Motokrosa un Enduro parks ===
Sporta kompleksā ir pieejama 999 m gara motokrosa trase ar smilšmāla segumu, un Enduro trase ar dažādām šķēršļu joslām. Trasē ir iespējams trenēties, izveidojot dažādas kombinācijas. Abas trases ir funkcionālas visa gada garumā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://iauto.lv/trases/21-sporta-komplekss-333/|title=SPORTA KOMPLEKSS 333 - Latvijas ziemas/vasaras autotrases - iAuto|website=iauto.lv|access-date=2022-07-29}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liveriga.com/en/9701-multi-functional-auto-sport-leisure-and-training-complex-333/|title=Multi-functional auto sport leisure and training complex 333 » LiveRiga|website=www.liveriga.com|access-date=2022-07-29|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ropazi.lv/lv/sporta-komplekss-333-0|title=Sporta Komplekss 333 {{!}} Ropažu novada pašvaldība|website=www.ropazi.lv|access-date=2022-07-29|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tripadvisor.com/Attraction_Review-g12810857-d10173971-Reviews-333_Sports_Complex-Silakrogs_Riga_Region.html|title=333 Sports Complex (Silakrogs) - All You Need to Know BEFORE You Go|website=Tripadvisor|access-date=2022-07-29|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Drošas braukšas poligons ===
Sporta kompleksā ″333″ ir Latvijā vienīgā Drošas braukšanas trase ar četrām īpaši veidotām trasēm, kas nodrošina ekstrēmus apstākļus ceļu satiksmē — sānslīde, akvaplanēšana, negaidīti šķēršļi, u.c. Tāpēc tajā tiek organizētas reģionālās CSDD apmācības, kuras var izmantot arī autovadītāji, kuru vadītāja apliecībā ir 8 un vairāk ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu punkti. Drošas braukšanas apmācības tiek organizētas individuāli un grupās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://iauto.lv/trases/21-sporta-komplekss-333/|title=SPORTA KOMPLEKSS 333 - Latvijas ziemas/vasaras autotrases - iAuto|website=iauto.lv|access-date=2022-07-29}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liveriga.com/en/9701-multi-functional-auto-sport-leisure-and-training-complex-333/|title=Multi-functional auto sport leisure and training complex 333 » LiveRiga|website=www.liveriga.com|access-date=2022-07-29|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liveriga.com/lv/9701-sporta-komplekss-333/|title=Sporta komplekss ''333'' » LiveRiga|website=www.liveriga.com|access-date=2022-07-29|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ropazi.lv/lv/sporta-komplekss-333-0|title=Sporta Komplekss 333 {{!}} Ropažu novada pašvaldība|website=www.ropazi.lv|access-date=2022-07-29|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tripadvisor.com/Attraction_Review-g12810857-d10173971-Reviews-333_Sports_Complex-Silakrogs_Riga_Region.html|title=333 Sports Complex (Silakrogs) - All You Need to Know BEFORE You Go|website=Tripadvisor|access-date=2022-07-29|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Ūdens atrakciju parks ===
″333″ ūdens parkā ir pūšļa parka trase ar 68 dažādiem šķēršļiem, tarzāna tramplīni, bumbas un batuti, un tā ir vairāk nekā 200 m gara. Ūdens parkā ir pieejama SUP dēļu noma, divi volejbola laukumi, piknika vietas, aktīvās atpūtas iespējas un bērnu spēļu laukums.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://iauto.lv/trases/21-sporta-komplekss-333/|title=SPORTA KOMPLEKSS 333 - Latvijas ziemas/vasaras autotrases - iAuto|website=iauto.lv|access-date=2022-07-29}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liveriga.com/en/9701-multi-functional-auto-sport-leisure-and-training-complex-333/|title=Multi-functional auto sport leisure and training complex 333 » LiveRiga|website=www.liveriga.com|access-date=2022-07-29|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liveriga.com/lv/9701-sporta-komplekss-333/|title=Sporta komplekss ''333'' » LiveRiga|website=www.liveriga.com|access-date=2022-07-29|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ropazi.lv/lv/sporta-komplekss-333-0|title=Sporta Komplekss 333 {{!}} Ropažu novada pašvaldība|website=www.ropazi.lv|access-date=2022-07-29|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tripadvisor.com/Attraction_Review-g12810857-d10173971-Reviews-333_Sports_Complex-Silakrogs_Riga_Region.html|title=333 Sports Complex (Silakrogs) - All You Need to Know BEFORE You Go|website=Tripadvisor|access-date=2022-07-29|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Kempinga parks ===
Kempinga parkā ir pieejamas četrvietīgas un sešvietīgas piecas labiekārtotas mājiņas, kemperu zona un piekļuve pludmalei. Tāpat, ir iespējams iznomāt pārvietojamo pirti un kublu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://iauto.lv/trases/21-sporta-komplekss-333/|title=SPORTA KOMPLEKSS 333 - Latvijas ziemas/vasaras autotrases - iAuto|website=iauto.lv|access-date=2022-07-29}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liveriga.com/en/9701-multi-functional-auto-sport-leisure-and-training-complex-333/|title=Multi-functional auto sport leisure and training complex 333 » LiveRiga|website=www.liveriga.com|access-date=2022-07-29|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liveriga.com/lv/9701-sporta-komplekss-333/|title=Sporta komplekss ''333'' » LiveRiga|website=www.liveriga.com|access-date=2022-07-29|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ropazi.lv/lv/sporta-komplekss-333-0|title=Sporta Komplekss 333 {{!}} Ropažu novada pašvaldība|website=www.ropazi.lv|access-date=2022-07-29|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tripadvisor.com/Attraction_Review-g12810857-d10173971-Reviews-333_Sports_Complex-Silakrogs_Riga_Region.html|title=333 Sports Complex (Silakrogs) - All You Need to Know BEFORE You Go|website=Tripadvisor|access-date=2022-07-29|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== 333 Kafejnīcas ===
Kompleksā ir pieejamas divas ēstuves.

== Pasākumi ==
Sporta kompleksā notiek dažāda veida pasākumi, tostarp ''Playground'' festivāls, ''Rotax Nordic Challenge'' kartinga sacensības un citas aktivitātes. Kompleksā notiek arī dažādas sporta aktivitātes, sacensības, korporatīvās prezentācijas, salidojumi, vecpuišu/vecmeitu ballītes, bērnu ballītes u.c. Visu sporta kompleksu ir iespējams iznomāt individuāliem pasākumiem.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==</text>
      <sha1>irrmltiomnyqag3iwalgucdlyqgttjn</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3662527</id>
      <parentid>3662448</parentid>
      <timestamp>2022-07-29T08:34:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Frodo Nine-Fingered</username>
        <id>107844</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="17228" xml:space="preserve">{{kategorijas+}}
{{vikisaites+}}
{{izolēts raksts|date=2022. gada jūlijs}}
{{Apdzīvotas vietas infokaste
|name = Sporta  Komplekss 333 
|nickname = 
|settlement_type=
|pushpin_map            =
|pushpin_label_position =
|pushpin_map_caption    = 
|image_shield = 
|image_skyline=
|image_caption =
|latd=56|latm=57|lats=1.21|latNS=N|longd=24|longm=24|longs=44.46|longEW=E|
|coordinates_display= inline,title
|coordinates_type =
|subdivision_type =Valsts
|subdivision_name ={{BLR}}
|subdivision_type1=Apgabals
|subdivision_name1=[[Minskas apgabals]]
|subdivision_type2=Rajons
|subdivision_name2=[[Minskas rajons]]
|subdivision_type3=Ciems
|subdivision_name3=Astrašickagaradokas ciems
|parts_type = 
|parts_style = 
|p1=
|p2= 
|established_date =1597
|established_title= Pirmoreiz minēti
|established_date2 = 
|established_title2= 
|population_total = 218
|population_density_km2 =
|population_as_of = 2010
|area_total_km2   = 
|population_footnotes=
|website=
|timezone=[[Austrumeiropas laiks|EET]]
|utc_offset=+3
|timezone_DST=
|utc_offset_DST=
}}

'''Sporta komplekss 333''' ir daudzfunkcionāls motoru sporta un aktīvās atpūtas komplekss, un tā kopējā platība ir 38 hektāri. Tas atrodas netālu no Rīgas, Ropažu novadā „Sila Priedes”, Latvijā. Kompleksā ir pieejamas divas kartinga trases, Drošas braukšanas poligons, piepūšamo ūdens atrakciju parks, kempingmājiņas, kā arī sporta un atpūtas pasākumu rīkošanas iespējas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://333.lv/|title=Par mums|website=Sporta Komplekss 333|access-date=2022-07-28|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;db.lv&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/video-foto-slegelmilhu-oaze-piesaista-investorus-490423|title=VIDEO, FOTO: Šlēgelmilhu oāze piesaista investorus|website=Dienas Bizness|access-date=2022-07-28|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Sporta kompleksa 333 pirmsākumi meklējami 2002. gadā, kad tā dibinātājam Vladislavam Šlēgelmilham radās ideja izveidot kartinga trasi.&lt;ref name=&quot;db.lv&quot;/&gt;

2003. gadā tiek uzbūvēta pirmā pēc CIK FIA standartiem atbilstoša kartingu trase Latvijā pēc neatkarības atgūšanas.&lt;ref name=&quot;ropazi.lv&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ropazi.lv/lv/sporta-komplekss-333-0|title=Sporta Komplekss 333 {{!}} Ropažu novada pašvaldība|website=www.ropazi.lv|access-date=2022-07-28|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2007. gadā kompleksa teritorijā tika uzbūvēts Ziemeļeiropā pirmais Drošas braukšanas poligons.&lt;ref name=&quot;ropazi.lv&quot;/&gt;

2010. gadā tika atklāts veikparks.&lt;ref name=&quot;ropazi.lv&quot;/&gt;

Paralēli sporta kompleksa attīstībai 2012. gadā tā vadību pārņem Vladislava bērni Haralds un Nellija Šlēgelmilhi.&lt;ref name=&quot;db.lv&quot;/&gt;

2013. gadā tiek uzbūvēts Baltijā pirmais džipu jeb ''Offroad'' parks, bet jau 2014. gadā jauns kartingu parks, šajā pat gadā notiek pirmais ''Playground'' festivāls.&lt;ref name=&quot;ropazi.lv&quot;/&gt;

2015. gadā tiek uzbūvēta vēl viena īres kartingu trase, kā arī apmeklētājiem darbu uzsāk sporta kompleksa 333 kafejnīca ”333 Cafe”. Vienlaikus tajā pašā gadā tiek atklāta kartingu trase uz tirdzniecības centra “Spice” jumta, Rīgā.&lt;ref name=&quot;ropazi.lv&quot;/&gt;

2016. gadā sadarbībā ar Šotu Abhazavu, krievu sacīkšu braucēju, autoinženieri un uzņēmēju (sadarbībā ar ''ADM Raceway Moscow'' un ''Rustavi International Motorpark'') tiek iegādāti pasaulē ātrākie īres kartingi — RT8, kā arī sadarbībā ar “''Wavelet''” tiek izveidota ūdensmoču zona. Sākot ar 2016. gadu kompleksa vadību pārņēma Šota Abhazava.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ropazi.lv/lv/sporta-komplekss-333-0|title=Sporta Komplekss 333 {{!}} Ropažu novada pašvaldība|website=www.ropazi.lv|access-date=2022-07-29|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/video-foto-slegelmilhu-oaze-piesaista-investorus-490423|title=VIDEO, FOTO: Šlēgelmilhu oāze piesaista investorus|website=Dienas Bizness|access-date=2022-07-29|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2017. gadā tiek uzbūvēta pirmā pastāvīgā ēka birojiem un tehniskajai zonai, paralēli tajā pašā gadā tiek iegādāti pasaulē jaunākie īres kartingi — S''odi SR5'' un izveidots Motokrosa un ''Enduro'' parks.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ropazi.lv/lv/sporta-komplekss-333-0|title=Sporta Komplekss 333 {{!}} Ropažu novada pašvaldība|website=www.ropazi.lv|access-date=2022-07-29|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2018. gadā tika uzsākta kempinga projekta būvniecība un pirmo reizi norisinājās lielākais bērnu festivāls ZZ Čempionāts ar 15 000 dalībniekiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.zzcempionats.lv/jaunumi/galerijas|title=Galerijas « Jaunumi - Zelta Zivtiņas Čempionāts|website=www.zzcempionats.lv|access-date=2022-07-29|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2019. gadā sporta komplekss papildināts ar jauniem pakalpojumiem — ūdens atrakciju parku, izveidotas jaunas kafejnīcas telpas, infrastruktūra pielāgota lielākam apmeklētāju skaitam, kā arī labiekārtotas piecas kempingu mājiņas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ropazi.lv/lv/sporta-komplekss-333-0|title=Sporta Komplekss 333 {{!}} Ropažu novada pašvaldība|website=www.ropazi.lv|access-date=2022-07-29|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2022. gadā &quot;333&quot; kartingu parks tika pilnībā atjaunots ar 20 ''Sodi RT10'' kartingiem un 10 jaudīgākajiem &quot;''Sodi''&quot; ražotāja nomas kartingiem ''RT10 SPORT''. Tika renovēta mazā kartinga trase, kas papildināta ar jauniem līkumiem un pagarināta līdz 680 m.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://333.lv/vesture/|title=Vēsture|website=Sporta Komplekss 333|access-date=2022-07-29|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ropazi.lv/lv/sporta-komplekss-333-0|title=Sporta Komplekss 333 {{!}} Ropažu novada pašvaldība|website=www.ropazi.lv|access-date=2022-07-29|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Darbība ==

=== Trases ===
Pašlaik sporta kompleksā 333 ir divas atsevišķas trases:

* Lielā trase (tajā iespējamas 12 dažādas trašu konfigurācijas, kas pēc specifikas piemērotas braucieniem ar kartingu, dažādām auto un moto disciplīnām, t.sk., auto driftam, rallijkrosam, supermoto un arī motošosejai). Trases grunts daļā ir reljefa maiņa un tramplīna elementi. Trases kopējais garums ir 1200 m, bet platums 8—12 m.
* Mazā trase (ar 4 dažādām konfigurācijām) ir piemērota braucieniem ar kartingu, kā arī pitbike un supermoto disciplīnām. Jaunās asfalta trases kopējais garums ir 680 m.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://iauto.lv/trases/21-sporta-komplekss-333/|title=SPORTA KOMPLEKSS 333 - Latvijas ziemas/vasaras autotrases - iAuto|website=iauto.lv|access-date=2022-07-29}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liveriga.com/en/9701-multi-functional-auto-sport-leisure-and-training-complex-333/|title=Multi-functional auto sport leisure and training complex 333 » LiveRiga|website=www.liveriga.com|access-date=2022-07-29|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liveriga.com/lv/9701-sporta-komplekss-333/|title=Sporta komplekss ''333'' » LiveRiga|website=www.liveriga.com|access-date=2022-07-29|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ropazi.lv/lv/sporta-komplekss-333-0|title=Sporta Komplekss 333 {{!}} Ropažu novada pašvaldība|website=www.ropazi.lv|access-date=2022-07-29|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tripadvisor.com/Attraction_Review-g12810857-d10173971-Reviews-333_Sports_Complex-Silakrogs_Riga_Region.html|title=333 Sports Complex (Silakrogs) - All You Need to Know BEFORE You Go|website=Tripadvisor|access-date=2022-07-29|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Kartingi ===
Sporta kompleksā “333” ir Latvijā lielākais{{nepieciešama atsauce}} un jaunākais kartingu parks, kuru veido 20 jaunākās paaudzes &quot;''Sodi''&quot; RT10 kartingi un desmit jaudīgākie &quot;''Sodi''&quot; ražotāja īres kartingi ''RT10 SPORT'', kā arī viens divvietīgais un seši bērnu kartingi. Ziemā ir iespēja braukt ar kartingiem, kas aprīkoti ar radžu riepām, pa speciāli veidotu ledus trasi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://iauto.lv/trases/21-sporta-komplekss-333/|title=SPORTA KOMPLEKSS 333 - Latvijas ziemas/vasaras autotrases - iAuto|website=iauto.lv|access-date=2022-07-29}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liveriga.com/en/9701-multi-functional-auto-sport-leisure-and-training-complex-333/|title=Multi-functional auto sport leisure and training complex 333 » LiveRiga|website=www.liveriga.com|access-date=2022-07-29|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liveriga.com/lv/9701-sporta-komplekss-333/|title=Sporta komplekss ''333'' » LiveRiga|website=www.liveriga.com|access-date=2022-07-29|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ropazi.lv/lv/sporta-komplekss-333-0|title=Sporta Komplekss 333 {{!}} Ropažu novada pašvaldība|website=www.ropazi.lv|access-date=2022-07-29|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tripadvisor.com/Attraction_Review-g12810857-d10173971-Reviews-333_Sports_Complex-Silakrogs_Riga_Region.html|title=333 Sports Complex (Silakrogs) - All You Need to Know BEFORE You Go|website=Tripadvisor|access-date=2022-07-29|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Offroad trase ===
Bezceļu trase jeb ''Offroad'' parks ir vienīgā slēgta tipa apvidus automašīnu trase Baltijā, kur tiek nodrošināti plaši horizontālo, vertikālo un slīpo virsmu kompleksi, gan leņķu, gan seguma daudzveidība (smilts, dubļi, grants u.c.). Trasē braucējs sastapsies ar asām nogāzēm, dažādiem ūdens šķēršļiem, dubļu rievām, grāvjiem, bedres tiltu, šūpolēm un 3m augstu metāla tiltiņu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://iauto.lv/trases/21-sporta-komplekss-333/|title=SPORTA KOMPLEKSS 333 - Latvijas ziemas/vasaras autotrases - iAuto|website=iauto.lv|access-date=2022-07-29}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liveriga.com/en/9701-multi-functional-auto-sport-leisure-and-training-complex-333/|title=Multi-functional auto sport leisure and training complex 333 » LiveRiga|website=www.liveriga.com|access-date=2022-07-29|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liveriga.com/lv/9701-sporta-komplekss-333/|title=Sporta komplekss ''333'' » LiveRiga|website=www.liveriga.com|access-date=2022-07-29|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ropazi.lv/lv/sporta-komplekss-333-0|title=Sporta Komplekss 333 {{!}} Ropažu novada pašvaldība|website=www.ropazi.lv|access-date=2022-07-29|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tripadvisor.com/Attraction_Review-g12810857-d10173971-Reviews-333_Sports_Complex-Silakrogs_Riga_Region.html|title=333 Sports Complex (Silakrogs) - All You Need to Know BEFORE You Go|website=Tripadvisor|access-date=2022-07-29|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Motokrosa un Enduro parks ===
Sporta kompleksā ir pieejama 999 m gara motokrosa trase ar smilšmāla segumu, un Enduro trase ar dažādām šķēršļu joslām. Trasē ir iespējams trenēties, izveidojot dažādas kombinācijas. Abas trases ir funkcionālas visa gada garumā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://iauto.lv/trases/21-sporta-komplekss-333/|title=SPORTA KOMPLEKSS 333 - Latvijas ziemas/vasaras autotrases - iAuto|website=iauto.lv|access-date=2022-07-29}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liveriga.com/en/9701-multi-functional-auto-sport-leisure-and-training-complex-333/|title=Multi-functional auto sport leisure and training complex 333 » LiveRiga|website=www.liveriga.com|access-date=2022-07-29|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ropazi.lv/lv/sporta-komplekss-333-0|title=Sporta Komplekss 333 {{!}} Ropažu novada pašvaldība|website=www.ropazi.lv|access-date=2022-07-29|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tripadvisor.com/Attraction_Review-g12810857-d10173971-Reviews-333_Sports_Complex-Silakrogs_Riga_Region.html|title=333 Sports Complex (Silakrogs) - All You Need to Know BEFORE You Go|website=Tripadvisor|access-date=2022-07-29|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Drošas braukšas poligons ===
Sporta kompleksā ″333″ ir Latvijā vienīgā Drošas braukšanas trase ar četrām īpaši veidotām trasēm, kas nodrošina ekstrēmus apstākļus ceļu satiksmē — sānslīde, akvaplanēšana, negaidīti šķēršļi, u.c. Tāpēc tajā tiek organizētas reģionālās CSDD apmācības, kuras var izmantot arī autovadītāji, kuru vadītāja apliecībā ir 8 un vairāk ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu punkti. Drošas braukšanas apmācības tiek organizētas individuāli un grupās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://iauto.lv/trases/21-sporta-komplekss-333/|title=SPORTA KOMPLEKSS 333 - Latvijas ziemas/vasaras autotrases - iAuto|website=iauto.lv|access-date=2022-07-29}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liveriga.com/en/9701-multi-functional-auto-sport-leisure-and-training-complex-333/|title=Multi-functional auto sport leisure and training complex 333 » LiveRiga|website=www.liveriga.com|access-date=2022-07-29|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liveriga.com/lv/9701-sporta-komplekss-333/|title=Sporta komplekss ''333'' » LiveRiga|website=www.liveriga.com|access-date=2022-07-29|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ropazi.lv/lv/sporta-komplekss-333-0|title=Sporta Komplekss 333 {{!}} Ropažu novada pašvaldība|website=www.ropazi.lv|access-date=2022-07-29|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tripadvisor.com/Attraction_Review-g12810857-d10173971-Reviews-333_Sports_Complex-Silakrogs_Riga_Region.html|title=333 Sports Complex (Silakrogs) - All You Need to Know BEFORE You Go|website=Tripadvisor|access-date=2022-07-29|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Ūdens atrakciju parks ===
″333″ ūdens parkā ir pūšļa parka trase ar 68 dažādiem šķēršļiem, tarzāna tramplīni, bumbas un batuti, un tā ir vairāk nekā 200 m gara. Ūdens parkā ir pieejama SUP dēļu noma, divi volejbola laukumi, piknika vietas, aktīvās atpūtas iespējas un bērnu spēļu laukums.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://iauto.lv/trases/21-sporta-komplekss-333/|title=SPORTA KOMPLEKSS 333 - Latvijas ziemas/vasaras autotrases - iAuto|website=iauto.lv|access-date=2022-07-29}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liveriga.com/en/9701-multi-functional-auto-sport-leisure-and-training-complex-333/|title=Multi-functional auto sport leisure and training complex 333 » LiveRiga|website=www.liveriga.com|access-date=2022-07-29|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liveriga.com/lv/9701-sporta-komplekss-333/|title=Sporta komplekss ''333'' » LiveRiga|website=www.liveriga.com|access-date=2022-07-29|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ropazi.lv/lv/sporta-komplekss-333-0|title=Sporta Komplekss 333 {{!}} Ropažu novada pašvaldība|website=www.ropazi.lv|access-date=2022-07-29|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tripadvisor.com/Attraction_Review-g12810857-d10173971-Reviews-333_Sports_Complex-Silakrogs_Riga_Region.html|title=333 Sports Complex (Silakrogs) - All You Need to Know BEFORE You Go|website=Tripadvisor|access-date=2022-07-29|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Kempinga parks ===
Kempinga parkā ir pieejamas četrvietīgas un sešvietīgas piecas labiekārtotas mājiņas, kemperu zona un piekļuve pludmalei. Tāpat, ir iespējams iznomāt pārvietojamo pirti un kublu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://iauto.lv/trases/21-sporta-komplekss-333/|title=SPORTA KOMPLEKSS 333 - Latvijas ziemas/vasaras autotrases - iAuto|website=iauto.lv|access-date=2022-07-29}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liveriga.com/en/9701-multi-functional-auto-sport-leisure-and-training-complex-333/|title=Multi-functional auto sport leisure and training complex 333 » LiveRiga|website=www.liveriga.com|access-date=2022-07-29|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liveriga.com/lv/9701-sporta-komplekss-333/|title=Sporta komplekss ''333'' » LiveRiga|website=www.liveriga.com|access-date=2022-07-29|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ropazi.lv/lv/sporta-komplekss-333-0|title=Sporta Komplekss 333 {{!}} Ropažu novada pašvaldība|website=www.ropazi.lv|access-date=2022-07-29|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tripadvisor.com/Attraction_Review-g12810857-d10173971-Reviews-333_Sports_Complex-Silakrogs_Riga_Region.html|title=333 Sports Complex (Silakrogs) - All You Need to Know BEFORE You Go|website=Tripadvisor|access-date=2022-07-29|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== 333 Kafejnīcas ===
Kompleksā ir pieejamas divas ēstuves.

== Pasākumi ==
Sporta kompleksā notiek dažāda veida pasākumi, tostarp ''Playground'' festivāls, ''Rotax Nordic Challenge'' kartinga sacensības un citas aktivitātes. Kompleksā notiek arī dažādas sporta aktivitātes, sacensības, korporatīvās prezentācijas, salidojumi, vecpuišu/vecmeitu ballītes, bērnu ballītes u.c. Visu sporta kompleksu ir iespējams iznomāt individuāliem pasākumiem.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
[https://www.booking.com/hotel/lv/333-camping-park.lv.html Rezervācijas saite sporta kompleksam 333 Camping Park]

[https://333.lv/en/ Oficiālā mājas lapa]</text>
      <sha1>8wovhxx6oeb7owpd39c2cczwxyxod6m</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3662547</id>
      <parentid>3662527</parentid>
      <timestamp>2022-07-29T08:59:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Frodo Nine-Fingered</username>
        <id>107844</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="17354" xml:space="preserve">{{kategorijas+}}
{{vikisaites+}}
{{izolēts raksts|date=2022. gada jūlijs}}
{{Apdzīvotas vietas infokaste
|name = Sporta  Komplekss 333 
|nickname = 
|settlement_type=
|pushpin_map            =
|pushpin_label_position =
|pushpin_map_caption    = 
|image_shield = 
|image_skyline=
|image_caption =
|latd=56|latm=57|lats=1.21|latNS=N|longd=24|longm=24|longs=44.46|longEW=E|
|coordinates_display= inline,title
|coordinates_type =
|subdivision_type =Atrašanās Vieta
|subdivision_name =[[Ropaži Municipality|Ropaži municipality]], tuvumā Sila Priedes, [[Latvia]]
|subdivision_type1=Darbība
|subdivision_name1=Trases, Kartingi, Offroad trase, Motocrosa un Enduro Parks, Drošas braukšas poligons, Ūdens atrakciju parks, Kempinga parks
|subdivision_type2=Rajons
|subdivision_name2=
|subdivision_type3=Ciems
|subdivision_name3=
|parts_type = 
|parts_style = 
|p1=
|p2= 
|established_date =2002
|established_title= Pirmoreiz minēti
|established_date2 = 
|established_title2= 
|population_total = 
|population_density_km2 =
|population_as_of = 
|area_total_km2   = 
|population_footnotes=
|website=https://333.lv/en/
|timezone=
|utc_offset=
|timezone_DST=
|utc_offset_DST=
}}

'''Sporta komplekss 333''' ir daudzfunkcionāls motoru sporta un aktīvās atpūtas komplekss, un tā kopējā platība ir 38 hektāri. Tas atrodas netālu no Rīgas, Ropažu novadā „Sila Priedes”, Latvijā. Kompleksā ir pieejamas divas kartinga trases, Drošas braukšanas poligons, piepūšamo ūdens atrakciju parks, kempingmājiņas, kā arī sporta un atpūtas pasākumu rīkošanas iespējas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://333.lv/|title=Par mums|website=Sporta Komplekss 333|access-date=2022-07-28|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;db.lv&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/video-foto-slegelmilhu-oaze-piesaista-investorus-490423|title=VIDEO, FOTO: Šlēgelmilhu oāze piesaista investorus|website=Dienas Bizness|access-date=2022-07-28|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Sporta kompleksa 333 pirmsākumi meklējami 2002. gadā, kad tā dibinātājam Vladislavam Šlēgelmilham radās ideja izveidot kartinga trasi.&lt;ref name=&quot;db.lv&quot;/&gt;

2003. gadā tiek uzbūvēta pirmā pēc CIK FIA standartiem atbilstoša kartingu trase Latvijā pēc neatkarības atgūšanas.&lt;ref name=&quot;ropazi.lv&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ropazi.lv/lv/sporta-komplekss-333-0|title=Sporta Komplekss 333 {{!}} Ropažu novada pašvaldība|website=www.ropazi.lv|access-date=2022-07-28|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2007. gadā kompleksa teritorijā tika uzbūvēts Ziemeļeiropā pirmais Drošas braukšanas poligons.&lt;ref name=&quot;ropazi.lv&quot;/&gt;

2010. gadā tika atklāts veikparks.&lt;ref name=&quot;ropazi.lv&quot;/&gt;

Paralēli sporta kompleksa attīstībai 2012. gadā tā vadību pārņem Vladislava bērni Haralds un Nellija Šlēgelmilhi.&lt;ref name=&quot;db.lv&quot;/&gt;

2013. gadā tiek uzbūvēts Baltijā pirmais džipu jeb ''Offroad'' parks, bet jau 2014. gadā jauns kartingu parks, šajā pat gadā notiek pirmais ''Playground'' festivāls.&lt;ref name=&quot;ropazi.lv&quot;/&gt;

2015. gadā tiek uzbūvēta vēl viena īres kartingu trase, kā arī apmeklētājiem darbu uzsāk sporta kompleksa 333 kafejnīca ”333 Cafe”. Vienlaikus tajā pašā gadā tiek atklāta kartingu trase uz tirdzniecības centra “Spice” jumta, Rīgā.&lt;ref name=&quot;ropazi.lv&quot;/&gt;

2016. gadā sadarbībā ar Šotu Abhazavu, krievu sacīkšu braucēju, autoinženieri un uzņēmēju (sadarbībā ar ''ADM Raceway Moscow'' un ''Rustavi International Motorpark'') tiek iegādāti pasaulē ātrākie īres kartingi — RT8, kā arī sadarbībā ar “''Wavelet''” tiek izveidota ūdensmoču zona. Sākot ar 2016. gadu kompleksa vadību pārņēma Šota Abhazava.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ropazi.lv/lv/sporta-komplekss-333-0|title=Sporta Komplekss 333 {{!}} Ropažu novada pašvaldība|website=www.ropazi.lv|access-date=2022-07-29|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/video-foto-slegelmilhu-oaze-piesaista-investorus-490423|title=VIDEO, FOTO: Šlēgelmilhu oāze piesaista investorus|website=Dienas Bizness|access-date=2022-07-29|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2017. gadā tiek uzbūvēta pirmā pastāvīgā ēka birojiem un tehniskajai zonai, paralēli tajā pašā gadā tiek iegādāti pasaulē jaunākie īres kartingi — S''odi SR5'' un izveidots Motokrosa un ''Enduro'' parks.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ropazi.lv/lv/sporta-komplekss-333-0|title=Sporta Komplekss 333 {{!}} Ropažu novada pašvaldība|website=www.ropazi.lv|access-date=2022-07-29|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2018. gadā tika uzsākta kempinga projekta būvniecība un pirmo reizi norisinājās lielākais bērnu festivāls ZZ Čempionāts ar 15 000 dalībniekiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.zzcempionats.lv/jaunumi/galerijas|title=Galerijas « Jaunumi - Zelta Zivtiņas Čempionāts|website=www.zzcempionats.lv|access-date=2022-07-29|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2019. gadā sporta komplekss papildināts ar jauniem pakalpojumiem — ūdens atrakciju parku, izveidotas jaunas kafejnīcas telpas, infrastruktūra pielāgota lielākam apmeklētāju skaitam, kā arī labiekārtotas piecas kempingu mājiņas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ropazi.lv/lv/sporta-komplekss-333-0|title=Sporta Komplekss 333 {{!}} Ropažu novada pašvaldība|website=www.ropazi.lv|access-date=2022-07-29|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2022. gadā &quot;333&quot; kartingu parks tika pilnībā atjaunots ar 20 ''Sodi RT10'' kartingiem un 10 jaudīgākajiem &quot;''Sodi''&quot; ražotāja nomas kartingiem ''RT10 SPORT''. Tika renovēta mazā kartinga trase, kas papildināta ar jauniem līkumiem un pagarināta līdz 680 m.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://333.lv/vesture/|title=Vēsture|website=Sporta Komplekss 333|access-date=2022-07-29|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ropazi.lv/lv/sporta-komplekss-333-0|title=Sporta Komplekss 333 {{!}} Ropažu novada pašvaldība|website=www.ropazi.lv|access-date=2022-07-29|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Darbība ==

=== Trases ===
Pašlaik sporta kompleksā 333 ir divas atsevišķas trases:

* Lielā trase (tajā iespējamas 12 dažādas trašu konfigurācijas, kas pēc specifikas piemērotas braucieniem ar kartingu, dažādām auto un moto disciplīnām, t.sk., auto driftam, rallijkrosam, supermoto un arī motošosejai). Trases grunts daļā ir reljefa maiņa un tramplīna elementi. Trases kopējais garums ir 1200 m, bet platums 8—12 m.
* Mazā trase (ar 4 dažādām konfigurācijām) ir piemērota braucieniem ar kartingu, kā arī pitbike un supermoto disciplīnām. Jaunās asfalta trases kopējais garums ir 680 m.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://iauto.lv/trases/21-sporta-komplekss-333/|title=SPORTA KOMPLEKSS 333 - Latvijas ziemas/vasaras autotrases - iAuto|website=iauto.lv|access-date=2022-07-29}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liveriga.com/en/9701-multi-functional-auto-sport-leisure-and-training-complex-333/|title=Multi-functional auto sport leisure and training complex 333 » LiveRiga|website=www.liveriga.com|access-date=2022-07-29|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liveriga.com/lv/9701-sporta-komplekss-333/|title=Sporta komplekss ''333'' » LiveRiga|website=www.liveriga.com|access-date=2022-07-29|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ropazi.lv/lv/sporta-komplekss-333-0|title=Sporta Komplekss 333 {{!}} Ropažu novada pašvaldība|website=www.ropazi.lv|access-date=2022-07-29|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tripadvisor.com/Attraction_Review-g12810857-d10173971-Reviews-333_Sports_Complex-Silakrogs_Riga_Region.html|title=333 Sports Complex (Silakrogs) - All You Need to Know BEFORE You Go|website=Tripadvisor|access-date=2022-07-29|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Kartingi ===
Sporta kompleksā “333” ir Latvijā lielākais{{nepieciešama atsauce}} un jaunākais kartingu parks, kuru veido 20 jaunākās paaudzes &quot;''Sodi''&quot; RT10 kartingi un desmit jaudīgākie &quot;''Sodi''&quot; ražotāja īres kartingi ''RT10 SPORT'', kā arī viens divvietīgais un seši bērnu kartingi. Ziemā ir iespēja braukt ar kartingiem, kas aprīkoti ar radžu riepām, pa speciāli veidotu ledus trasi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://iauto.lv/trases/21-sporta-komplekss-333/|title=SPORTA KOMPLEKSS 333 - Latvijas ziemas/vasaras autotrases - iAuto|website=iauto.lv|access-date=2022-07-29}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liveriga.com/en/9701-multi-functional-auto-sport-leisure-and-training-complex-333/|title=Multi-functional auto sport leisure and training complex 333 » LiveRiga|website=www.liveriga.com|access-date=2022-07-29|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liveriga.com/lv/9701-sporta-komplekss-333/|title=Sporta komplekss ''333'' » LiveRiga|website=www.liveriga.com|access-date=2022-07-29|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ropazi.lv/lv/sporta-komplekss-333-0|title=Sporta Komplekss 333 {{!}} Ropažu novada pašvaldība|website=www.ropazi.lv|access-date=2022-07-29|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tripadvisor.com/Attraction_Review-g12810857-d10173971-Reviews-333_Sports_Complex-Silakrogs_Riga_Region.html|title=333 Sports Complex (Silakrogs) - All You Need to Know BEFORE You Go|website=Tripadvisor|access-date=2022-07-29|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Offroad trase ===
Bezceļu trase jeb ''Offroad'' parks ir vienīgā slēgta tipa apvidus automašīnu trase Baltijā, kur tiek nodrošināti plaši horizontālo, vertikālo un slīpo virsmu kompleksi, gan leņķu, gan seguma daudzveidība (smilts, dubļi, grants u.c.). Trasē braucējs sastapsies ar asām nogāzēm, dažādiem ūdens šķēršļiem, dubļu rievām, grāvjiem, bedres tiltu, šūpolēm un 3m augstu metāla tiltiņu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://iauto.lv/trases/21-sporta-komplekss-333/|title=SPORTA KOMPLEKSS 333 - Latvijas ziemas/vasaras autotrases - iAuto|website=iauto.lv|access-date=2022-07-29}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liveriga.com/en/9701-multi-functional-auto-sport-leisure-and-training-complex-333/|title=Multi-functional auto sport leisure and training complex 333 » LiveRiga|website=www.liveriga.com|access-date=2022-07-29|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liveriga.com/lv/9701-sporta-komplekss-333/|title=Sporta komplekss ''333'' » LiveRiga|website=www.liveriga.com|access-date=2022-07-29|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ropazi.lv/lv/sporta-komplekss-333-0|title=Sporta Komplekss 333 {{!}} Ropažu novada pašvaldība|website=www.ropazi.lv|access-date=2022-07-29|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tripadvisor.com/Attraction_Review-g12810857-d10173971-Reviews-333_Sports_Complex-Silakrogs_Riga_Region.html|title=333 Sports Complex (Silakrogs) - All You Need to Know BEFORE You Go|website=Tripadvisor|access-date=2022-07-29|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Motokrosa un Enduro parks ===
Sporta kompleksā ir pieejama 999 m gara motokrosa trase ar smilšmāla segumu, un Enduro trase ar dažādām šķēršļu joslām. Trasē ir iespējams trenēties, izveidojot dažādas kombinācijas. Abas trases ir funkcionālas visa gada garumā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://iauto.lv/trases/21-sporta-komplekss-333/|title=SPORTA KOMPLEKSS 333 - Latvijas ziemas/vasaras autotrases - iAuto|website=iauto.lv|access-date=2022-07-29}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liveriga.com/en/9701-multi-functional-auto-sport-leisure-and-training-complex-333/|title=Multi-functional auto sport leisure and training complex 333 » LiveRiga|website=www.liveriga.com|access-date=2022-07-29|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ropazi.lv/lv/sporta-komplekss-333-0|title=Sporta Komplekss 333 {{!}} Ropažu novada pašvaldība|website=www.ropazi.lv|access-date=2022-07-29|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tripadvisor.com/Attraction_Review-g12810857-d10173971-Reviews-333_Sports_Complex-Silakrogs_Riga_Region.html|title=333 Sports Complex (Silakrogs) - All You Need to Know BEFORE You Go|website=Tripadvisor|access-date=2022-07-29|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Drošas braukšas poligons ===
Sporta kompleksā ″333″ ir Latvijā vienīgā Drošas braukšanas trase ar četrām īpaši veidotām trasēm, kas nodrošina ekstrēmus apstākļus ceļu satiksmē — sānslīde, akvaplanēšana, negaidīti šķēršļi, u.c. Tāpēc tajā tiek organizētas reģionālās CSDD apmācības, kuras var izmantot arī autovadītāji, kuru vadītāja apliecībā ir 8 un vairāk ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu punkti. Drošas braukšanas apmācības tiek organizētas individuāli un grupās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://iauto.lv/trases/21-sporta-komplekss-333/|title=SPORTA KOMPLEKSS 333 - Latvijas ziemas/vasaras autotrases - iAuto|website=iauto.lv|access-date=2022-07-29}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liveriga.com/en/9701-multi-functional-auto-sport-leisure-and-training-complex-333/|title=Multi-functional auto sport leisure and training complex 333 » LiveRiga|website=www.liveriga.com|access-date=2022-07-29|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liveriga.com/lv/9701-sporta-komplekss-333/|title=Sporta komplekss ''333'' » LiveRiga|website=www.liveriga.com|access-date=2022-07-29|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ropazi.lv/lv/sporta-komplekss-333-0|title=Sporta Komplekss 333 {{!}} Ropažu novada pašvaldība|website=www.ropazi.lv|access-date=2022-07-29|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tripadvisor.com/Attraction_Review-g12810857-d10173971-Reviews-333_Sports_Complex-Silakrogs_Riga_Region.html|title=333 Sports Complex (Silakrogs) - All You Need to Know BEFORE You Go|website=Tripadvisor|access-date=2022-07-29|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Ūdens atrakciju parks ===
″333″ ūdens parkā ir pūšļa parka trase ar 68 dažādiem šķēršļiem, tarzāna tramplīni, bumbas un batuti, un tā ir vairāk nekā 200 m gara. Ūdens parkā ir pieejama SUP dēļu noma, divi volejbola laukumi, piknika vietas, aktīvās atpūtas iespējas un bērnu spēļu laukums.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://iauto.lv/trases/21-sporta-komplekss-333/|title=SPORTA KOMPLEKSS 333 - Latvijas ziemas/vasaras autotrases - iAuto|website=iauto.lv|access-date=2022-07-29}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liveriga.com/en/9701-multi-functional-auto-sport-leisure-and-training-complex-333/|title=Multi-functional auto sport leisure and training complex 333 » LiveRiga|website=www.liveriga.com|access-date=2022-07-29|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liveriga.com/lv/9701-sporta-komplekss-333/|title=Sporta komplekss ''333'' » LiveRiga|website=www.liveriga.com|access-date=2022-07-29|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ropazi.lv/lv/sporta-komplekss-333-0|title=Sporta Komplekss 333 {{!}} Ropažu novada pašvaldība|website=www.ropazi.lv|access-date=2022-07-29|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tripadvisor.com/Attraction_Review-g12810857-d10173971-Reviews-333_Sports_Complex-Silakrogs_Riga_Region.html|title=333 Sports Complex (Silakrogs) - All You Need to Know BEFORE You Go|website=Tripadvisor|access-date=2022-07-29|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Kempinga parks ===
Kempinga parkā ir pieejamas četrvietīgas un sešvietīgas piecas labiekārtotas mājiņas, kemperu zona un piekļuve pludmalei. Tāpat, ir iespējams iznomāt pārvietojamo pirti un kublu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://iauto.lv/trases/21-sporta-komplekss-333/|title=SPORTA KOMPLEKSS 333 - Latvijas ziemas/vasaras autotrases - iAuto|website=iauto.lv|access-date=2022-07-29}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liveriga.com/en/9701-multi-functional-auto-sport-leisure-and-training-complex-333/|title=Multi-functional auto sport leisure and training complex 333 » LiveRiga|website=www.liveriga.com|access-date=2022-07-29|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liveriga.com/lv/9701-sporta-komplekss-333/|title=Sporta komplekss ''333'' » LiveRiga|website=www.liveriga.com|access-date=2022-07-29|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ropazi.lv/lv/sporta-komplekss-333-0|title=Sporta Komplekss 333 {{!}} Ropažu novada pašvaldība|website=www.ropazi.lv|access-date=2022-07-29|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tripadvisor.com/Attraction_Review-g12810857-d10173971-Reviews-333_Sports_Complex-Silakrogs_Riga_Region.html|title=333 Sports Complex (Silakrogs) - All You Need to Know BEFORE You Go|website=Tripadvisor|access-date=2022-07-29|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== 333 Kafejnīcas ===
Kompleksā ir pieejamas divas ēstuves.

== Pasākumi ==
Sporta kompleksā notiek dažāda veida pasākumi, tostarp ''Playground'' festivāls, ''Rotax Nordic Challenge'' kartinga sacensības un citas aktivitātes. Kompleksā notiek arī dažādas sporta aktivitātes, sacensības, korporatīvās prezentācijas, salidojumi, vecpuišu/vecmeitu ballītes, bērnu ballītes u.c. Visu sporta kompleksu ir iespējams iznomāt individuāliem pasākumiem.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
[https://www.booking.com/hotel/lv/333-camping-park.lv.html Rezervācijas saite sporta kompleksam 333 Camping Park]

[https://333.lv/en/ Oficiālā mājas lapa]</text>
      <sha1>1gi3d3omxs9smt4j7ee6swixwv8bfq2</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3662549</id>
      <parentid>3662547</parentid>
      <timestamp>2022-07-29T09:08:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Frodo Nine-Fingered</username>
        <id>107844</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="17376" xml:space="preserve">{{kategorijas+}}
{{vikisaites+}}
{{izolēts raksts|date=2022. gada jūlijs}}
{{Apdzīvotas vietas infokaste
|name = Sporta  Komplekss 333 
|nickname = 
|settlement_type=
|pushpin_map            =
|pushpin_label_position =
|pushpin_map_caption    = 
|image_shield = 
|image_skyline=
|image_caption =
|latd=56|latm=57|lats=1.21|latNS=N|longd=24|longm=24|longs=44.46|longEW=E|
|coordinates_display= inline,title
|coordinates_type =
|subdivision_type =Atrašanās Vieta
|subdivision_name =[[Ropaži Municipality|Ropaži municipality]], tuvumā Sila Priedes, [[Latvia]]
|subdivision_type1=Darbība
|subdivision_name1=Trases, Kartingi, Offroad trase, Motocrosa un Enduro Parks, Drošas braukšas poligons, Ūdens atrakciju parks, Kempinga parks
|subdivision_type2=Rajons
|subdivision_name2=
|subdivision_type3=Ciems
|subdivision_name3=
|parts_type = 
|parts_style = 
|p1=
|p2= 
|established_date =2002
|established_title= Pirmoreiz minēti
|established_date2 = 
|established_title2= 
|population_total = 
|population_density_km2 =
|population_as_of = 
|area_total_km2   = 
|population_footnotes=
|website=https://333.lv/en/
|timezone=
|utc_offset=
|timezone_DST=
|utc_offset_DST=
}}

'''Sporta komplekss ″333″''' ir daudzfunkcionāls motoru sporta un aktīvās atpūtas komplekss, un tā kopējā platība ir 38 hektāri. Tas atrodas netālu no Rīgas, Ropažu novadā „Sila Priedes”, Latvijā. Kompleksā ir pieejamas divas kartinga trases, Drošas braukšanas poligons, piepūšamo ūdens atrakciju parks, kempingmājiņas, kā arī sporta un atpūtas pasākumu rīkošanas iespējas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://333.lv/|title=Par mums|website=Sporta Komplekss 333|access-date=2022-07-28|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;db.lv&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/video-foto-slegelmilhu-oaze-piesaista-investorus-490423|title=VIDEO, FOTO: Šlēgelmilhu oāze piesaista investorus|website=Dienas Bizness|access-date=2022-07-28|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Sporta kompleksa 333 pirmsākumi meklējami 2002. gadā, kad tā dibinātājam Vladislavam Šlēgelmilham radās ideja izveidot kartinga trasi.&lt;ref name=&quot;db.lv&quot;/&gt;

2003. gadā tiek uzbūvēta pirmā pēc kartingu trase Latvijā pēc neatkarības atgūšanas, kas atbilst CIK FIA standartiem.&lt;ref name=&quot;ropazi.lv&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ropazi.lv/lv/sporta-komplekss-333-0|title=Sporta Komplekss 333 {{!}} Ropažu novada pašvaldība|website=www.ropazi.lv|access-date=2022-07-28|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2007. gadā kompleksa teritorijā tika uzbūvēts Ziemeļeiropā pirmais Drošas braukšanas poligons.&lt;ref name=&quot;ropazi.lv&quot;/&gt;

2010. gadā tika atklāts veikparks.&lt;ref name=&quot;ropazi.lv&quot;/&gt;

Paralēli sporta kompleksa attīstībai 2012. gadā tā vadību pārņem Vladislava bērni Haralds un Nellija Šlēgelmilhi.&lt;ref name=&quot;db.lv&quot;/&gt;

2013. gadā tiek uzbūvēts Baltijā pirmais džipu jeb ''Offroad'' parks, bet jau 2014. gadā jauns kartingu parks, šajā pat gadā notiek pirmais ''Playground'' festivāls.&lt;ref name=&quot;ropazi.lv&quot;/&gt;

2015. gadā tiek uzbūvēta vēl viena īres kartingu trase, kā arī apmeklētājiem darbu uzsāk sporta kompleksa 333 kafejnīca ”333 Cafe”. Vienlaikus tajā pašā gadā tiek atklāta kartingu trase uz tirdzniecības centra “Spice” jumta, Rīgā.&lt;ref name=&quot;ropazi.lv&quot;/&gt;

2016. gadā sadarbībā ar Šotu Abhazavu, krievu sacīkšu braucēju, autoinženieri un uzņēmēju (sadarbībā ar ''ADM Raceway Moscow'' un ''Rustavi International Motorpark'') tiek iegādāti pasaulē ātrākie īres kartingi — RT8, kā arī sadarbībā ar “''Wavelet''” tiek izveidota ūdensmoču zona. Sākot ar 2016. gadu kompleksa vadību pārņēma Šota Abhazava.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ropazi.lv/lv/sporta-komplekss-333-0|title=Sporta Komplekss 333 {{!}} Ropažu novada pašvaldība|website=www.ropazi.lv|access-date=2022-07-29|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/video-foto-slegelmilhu-oaze-piesaista-investorus-490423|title=VIDEO, FOTO: Šlēgelmilhu oāze piesaista investorus|website=Dienas Bizness|access-date=2022-07-29|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2017. gadā tiek uzbūvēta pirmā pastāvīgā ēka birojiem un tehniskajai zonai, paralēli tajā pašā gadā tiek iegādāti pasaulē jaunākie īres kartingi — S''odi SR5'' un izveidots Motokrosa un ''Enduro'' parks.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ropazi.lv/lv/sporta-komplekss-333-0|title=Sporta Komplekss 333 {{!}} Ropažu novada pašvaldība|website=www.ropazi.lv|access-date=2022-07-29|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2018. gadā tika uzsākta kempinga projekta būvniecība un pirmo reizi norisinājās lielākais bērnu festivāls ZZ Čempionāts ar 15 000 dalībniekiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.zzcempionats.lv/jaunumi/galerijas|title=Galerijas « Jaunumi - Zelta Zivtiņas Čempionāts|website=www.zzcempionats.lv|access-date=2022-07-29|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2019. gadā sporta komplekss papildināts ar jauniem pakalpojumiem — ūdens atrakciju parku, izveidotas jaunas kafejnīcas telpas, infrastruktūra pielāgota lielākam apmeklētāju skaitam, kā arī labiekārtotas piecas kempingu mājiņas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ropazi.lv/lv/sporta-komplekss-333-0|title=Sporta Komplekss 333 {{!}} Ropažu novada pašvaldība|website=www.ropazi.lv|access-date=2022-07-29|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2022. gadā &quot;333&quot; kartingu parks tika pilnībā atjaunots ar 20 ''Sodi RT10'' kartingiem un 10 jaudīgākajiem &quot;''Sodi''&quot; ražotāja nomas kartingiem ''RT10 SPORT''. Tika renovēta mazā kartinga trase, kas papildināta ar jauniem līkumiem un pagarināta līdz 680 m.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://333.lv/vesture/|title=Vēsture|website=Sporta Komplekss 333|access-date=2022-07-29|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ropazi.lv/lv/sporta-komplekss-333-0|title=Sporta Komplekss 333 {{!}} Ropažu novada pašvaldība|website=www.ropazi.lv|access-date=2022-07-29|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Darbība ==

=== Trases ===
Pašlaik sporta kompleksā 333 ir divas atsevišķas trases:

* Lielā trase (tajā iespējamas 12 dažādas trašu konfigurācijas, kas pēc specifikas piemērotas braucieniem ar kartingu, dažādām auto un moto disciplīnām, t.sk., auto driftam, rallijkrosam, supermoto un arī motošosejai). Trases grunts daļā ir reljefa maiņa un tramplīna elementi. Trases kopējais garums ir 1200 m, bet platums 8—12 m.
* Mazā trase (ar 4 dažādām konfigurācijām) ir piemērota braucieniem ar kartingu, kā arī pitbike un supermoto disciplīnām. Jaunās asfalta trases kopējais garums ir 680 m.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://iauto.lv/trases/21-sporta-komplekss-333/|title=SPORTA KOMPLEKSS 333 - Latvijas ziemas/vasaras autotrases - iAuto|website=iauto.lv|access-date=2022-07-29}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liveriga.com/en/9701-multi-functional-auto-sport-leisure-and-training-complex-333/|title=Multi-functional auto sport leisure and training complex 333 » LiveRiga|website=www.liveriga.com|access-date=2022-07-29|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liveriga.com/lv/9701-sporta-komplekss-333/|title=Sporta komplekss ''333'' » LiveRiga|website=www.liveriga.com|access-date=2022-07-29|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ropazi.lv/lv/sporta-komplekss-333-0|title=Sporta Komplekss 333 {{!}} Ropažu novada pašvaldība|website=www.ropazi.lv|access-date=2022-07-29|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tripadvisor.com/Attraction_Review-g12810857-d10173971-Reviews-333_Sports_Complex-Silakrogs_Riga_Region.html|title=333 Sports Complex (Silakrogs) - All You Need to Know BEFORE You Go|website=Tripadvisor|access-date=2022-07-29|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Kartingi ===
Sporta kompleksā “333” ir Latvijā lielākais{{nepieciešama atsauce}} un jaunākais kartingu parks, kuru veido 20 jaunākās paaudzes &quot;''Sodi''&quot; RT10 kartingi un desmit jaudīgākie &quot;''Sodi''&quot; ražotāja īres kartingi ''RT10 SPORT'', kā arī viens divvietīgais un seši bērnu kartingi. Ziemā ir iespēja braukt ar kartingiem, kas aprīkoti ar radžu riepām, pa speciāli veidotu ledus trasi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://iauto.lv/trases/21-sporta-komplekss-333/|title=SPORTA KOMPLEKSS 333 - Latvijas ziemas/vasaras autotrases - iAuto|website=iauto.lv|access-date=2022-07-29}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liveriga.com/en/9701-multi-functional-auto-sport-leisure-and-training-complex-333/|title=Multi-functional auto sport leisure and training complex 333 » LiveRiga|website=www.liveriga.com|access-date=2022-07-29|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liveriga.com/lv/9701-sporta-komplekss-333/|title=Sporta komplekss ''333'' » LiveRiga|website=www.liveriga.com|access-date=2022-07-29|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ropazi.lv/lv/sporta-komplekss-333-0|title=Sporta Komplekss 333 {{!}} Ropažu novada pašvaldība|website=www.ropazi.lv|access-date=2022-07-29|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tripadvisor.com/Attraction_Review-g12810857-d10173971-Reviews-333_Sports_Complex-Silakrogs_Riga_Region.html|title=333 Sports Complex (Silakrogs) - All You Need to Know BEFORE You Go|website=Tripadvisor|access-date=2022-07-29|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Offroad trase ===
Bezceļu trase jeb ″333 ''Offroad'' parks″ ir vienīgā slēgta tipa apvidus automašīnu trase Baltijā, kur tiek nodrošināti plaši horizontālo, vertikālo un slīpo virsmu kompleksi, gan leņķu, gan seguma daudzveidība (smilts, dubļi, grants u.c.). Trasē braucējs sastapsies ar asām nogāzēm, dažādiem ūdens šķēršļiem, dubļu rievām, grāvjiem, bedres tiltu, šūpolēm un 3m augstu metāla tiltiņu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://iauto.lv/trases/21-sporta-komplekss-333/|title=SPORTA KOMPLEKSS 333 - Latvijas ziemas/vasaras autotrases - iAuto|website=iauto.lv|access-date=2022-07-29}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liveriga.com/en/9701-multi-functional-auto-sport-leisure-and-training-complex-333/|title=Multi-functional auto sport leisure and training complex 333 » LiveRiga|website=www.liveriga.com|access-date=2022-07-29|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liveriga.com/lv/9701-sporta-komplekss-333/|title=Sporta komplekss ''333'' » LiveRiga|website=www.liveriga.com|access-date=2022-07-29|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ropazi.lv/lv/sporta-komplekss-333-0|title=Sporta Komplekss 333 {{!}} Ropažu novada pašvaldība|website=www.ropazi.lv|access-date=2022-07-29|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tripadvisor.com/Attraction_Review-g12810857-d10173971-Reviews-333_Sports_Complex-Silakrogs_Riga_Region.html|title=333 Sports Complex (Silakrogs) - All You Need to Know BEFORE You Go|website=Tripadvisor|access-date=2022-07-29|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Motokrosa un Enduro parks ===
Sporta kompleksā ir pieejama 999 m gara motokrosa trase ar smilšmāla segumu, un Enduro trase ar dažādām šķēršļu joslām. Trasē ir iespējams trenēties, izveidojot dažādas kombinācijas. Abas trases ir funkcionālas visa gada garumā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://iauto.lv/trases/21-sporta-komplekss-333/|title=SPORTA KOMPLEKSS 333 - Latvijas ziemas/vasaras autotrases - iAuto|website=iauto.lv|access-date=2022-07-29}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liveriga.com/en/9701-multi-functional-auto-sport-leisure-and-training-complex-333/|title=Multi-functional auto sport leisure and training complex 333 » LiveRiga|website=www.liveriga.com|access-date=2022-07-29|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ropazi.lv/lv/sporta-komplekss-333-0|title=Sporta Komplekss 333 {{!}} Ropažu novada pašvaldība|website=www.ropazi.lv|access-date=2022-07-29|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tripadvisor.com/Attraction_Review-g12810857-d10173971-Reviews-333_Sports_Complex-Silakrogs_Riga_Region.html|title=333 Sports Complex (Silakrogs) - All You Need to Know BEFORE You Go|website=Tripadvisor|access-date=2022-07-29|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Drošas braukšas poligons ===
Sporta kompleksā ″333″ ir Latvijā vienīgā Drošas braukšanas trase ar četrām īpaši veidotām trasēm, kas nodrošina ekstrēmus apstākļus ceļu satiksmē — sānslīde, akvaplanēšana, negaidīti šķēršļi, u.c. Tāpēc tajā tiek organizētas reģionālās CSDD apmācības, kuras var izmantot arī autovadītāji, kuru vadītāja apliecībā ir 8 un vairāk ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu punkti. Drošas braukšanas apmācības tiek organizētas individuāli un grupās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://iauto.lv/trases/21-sporta-komplekss-333/|title=SPORTA KOMPLEKSS 333 - Latvijas ziemas/vasaras autotrases - iAuto|website=iauto.lv|access-date=2022-07-29}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liveriga.com/en/9701-multi-functional-auto-sport-leisure-and-training-complex-333/|title=Multi-functional auto sport leisure and training complex 333 » LiveRiga|website=www.liveriga.com|access-date=2022-07-29|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liveriga.com/lv/9701-sporta-komplekss-333/|title=Sporta komplekss ''333'' » LiveRiga|website=www.liveriga.com|access-date=2022-07-29|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ropazi.lv/lv/sporta-komplekss-333-0|title=Sporta Komplekss 333 {{!}} Ropažu novada pašvaldība|website=www.ropazi.lv|access-date=2022-07-29|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tripadvisor.com/Attraction_Review-g12810857-d10173971-Reviews-333_Sports_Complex-Silakrogs_Riga_Region.html|title=333 Sports Complex (Silakrogs) - All You Need to Know BEFORE You Go|website=Tripadvisor|access-date=2022-07-29|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Ūdens atrakciju parks ===
″333″ ūdens parkā ir pūšļa parka trase ar 68 dažādiem šķēršļiem, tarzāna tramplīni, bumbas un batuti, un tā ir vairāk nekā 200 m gara. Ūdens parkā ir pieejama SUP dēļu noma, divi volejbola laukumi, piknika vietas, aktīvās atpūtas iespējas un bērnu spēļu laukums.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://iauto.lv/trases/21-sporta-komplekss-333/|title=SPORTA KOMPLEKSS 333 - Latvijas ziemas/vasaras autotrases - iAuto|website=iauto.lv|access-date=2022-07-29}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liveriga.com/en/9701-multi-functional-auto-sport-leisure-and-training-complex-333/|title=Multi-functional auto sport leisure and training complex 333 » LiveRiga|website=www.liveriga.com|access-date=2022-07-29|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liveriga.com/lv/9701-sporta-komplekss-333/|title=Sporta komplekss ''333'' » LiveRiga|website=www.liveriga.com|access-date=2022-07-29|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ropazi.lv/lv/sporta-komplekss-333-0|title=Sporta Komplekss 333 {{!}} Ropažu novada pašvaldība|website=www.ropazi.lv|access-date=2022-07-29|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tripadvisor.com/Attraction_Review-g12810857-d10173971-Reviews-333_Sports_Complex-Silakrogs_Riga_Region.html|title=333 Sports Complex (Silakrogs) - All You Need to Know BEFORE You Go|website=Tripadvisor|access-date=2022-07-29|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Kempinga parks ===
Kempinga parkā ir pieejamas četrvietīgas un sešvietīgas piecas labiekārtotas mājiņas, kemperu zona un piekļuve pludmalei. Tāpat, ir iespējams iznomāt pārvietojamo pirti un kublu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://iauto.lv/trases/21-sporta-komplekss-333/|title=SPORTA KOMPLEKSS 333 - Latvijas ziemas/vasaras autotrases - iAuto|website=iauto.lv|access-date=2022-07-29}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liveriga.com/en/9701-multi-functional-auto-sport-leisure-and-training-complex-333/|title=Multi-functional auto sport leisure and training complex 333 » LiveRiga|website=www.liveriga.com|access-date=2022-07-29|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liveriga.com/lv/9701-sporta-komplekss-333/|title=Sporta komplekss ''333'' » LiveRiga|website=www.liveriga.com|access-date=2022-07-29|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ropazi.lv/lv/sporta-komplekss-333-0|title=Sporta Komplekss 333 {{!}} Ropažu novada pašvaldība|website=www.ropazi.lv|access-date=2022-07-29|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tripadvisor.com/Attraction_Review-g12810857-d10173971-Reviews-333_Sports_Complex-Silakrogs_Riga_Region.html|title=333 Sports Complex (Silakrogs) - All You Need to Know BEFORE You Go|website=Tripadvisor|access-date=2022-07-29|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== 333 Kafejnīcas ===
Kompleksā ir pieejamas divas ēstuves.

== Pasākumi ==
Sporta kompleksā notiek dažāda veida pasākumi, tostarp ''Playground'' festivāls, ''Rotax Nordic Challenge'' kartinga sacensības un citas aktivitātes. Kompleksā notiek arī dažādas sporta aktivitātes, sacensības, korporatīvās prezentācijas, salidojumi, vecpuišu/vecmeitu ballītes, bērnu ballītes u.c. Visu sporta kompleksu ir iespējams iznomāt individuāliem pasākumiem.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== LV-Ārējās saites ==
[https://www.booking.com/hotel/lv/333-camping-park.lv.html Booking.com saite uz Sporta Kompleksa 333 Kempinga Parku]

[https://333.lv/en/ Oficiālā mājas lapa]</text>
      <sha1>hkym8flk4baoozzwqjjca74i5yh49yz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Rezolūta</title>
    <ns>0</ns>
    <id>517711</id>
    <revision>
      <id>3662303</id>
      <parentid>3661210</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T17:29:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6163" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Rezolūta
| official_name = ''Resolute''&lt;br/&gt;ᖃᐅᓱᐃᑦᑐᖅ
| settlement_type = ciems
| motto = 
| image_skyline = Resolute Bay 1 1997-08-02.jpg
| image_seal    = 
| pushpin_map = Kanāda#Nunavuta
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_type1 = Teritorija
| subdivision_type2 = Reģions
| subdivision_name = {{karogs|Kanāda}}
| subdivision_name1 = {{karogs|Nunavuta}}
| subdivision_name2 = [[Kikiktāluka]]
| established_title = Dibināta
| established_date = 1947
| leader_title = 
| leader_name = 
| area_total_km2 = 115.02
| population_as_of = 2021
| population_total = 183
| population_density_km2 = auto
| timezone = [[Eastern Time|EST]]
| utc_offset = -5
| timezone_DST = [[Eastern Time|EDT]]
| utc_offset_DST = -4
| latd = 74| latm = 41| lats = 45| latNS = N
| longd = 94| longm = 49| longs = 45| longEW = W
| elevation_m = 41
| website = 
}}
'''Rezolūta''' ({{Val|en|Resolute}}) vai '''Kausuituka''' ({{val|iu|ᖃᐅᓱᐃᑦᑐᖅ}}, ''Qausuittuq'' — ‘vieta bez rītausmas’) ir [[ciems]] [[Nunavuta]]s teritorijā, [[Kanāda|Kanādā]]. Izvietojusies [[Kornvolisa]]s salas dienvidos [[Barova šaurums|Barova šauruma]] krastā un ir Kanādas otra vistālāk ziemeļos izvietotā apdzīvotā vieta ar pastāvīgajiem iedzīvotājiem. Nozīmīgs Kanādas [[Arktika]]s transporta centrs.

== Vēsture ==
Pēc Otrā pasaules kara [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un Kanādas kopīgā Apvienotā Arktikas meteoroloģisko staciju (''Joint Arctic Weather Stations''; JAWS) projekta ietvaros 1947. gada 31. augustā Rezolūta līča (nosaukts par godu [[Džons Franklins|Džona Franklina]] ekspedīcijas meklēšanas kuģim ''Resolute'') krastā tika izveidota '''Rezolūtbejas''' (''Rezolute Bay'') [[polārstacija|polārā meteostacija]] kā otrā no piecām Kanādas Arktikā; pārējās bija [[Jūrika]] (1947), [[Moldbeja]] (1948), [[Izaksena]] (1948) un [[Alerta]] (1950).&lt;ref&gt;[https://arcticjournal.ca/featured/eureka/ Above&amp;Beyond – Canada's Arctic Journal. Eureka. First of five JAWS]&lt;/ref&gt; Pie stacijas uzbūvēja lidlauku, bet divus gadus vēlāk Kanādas Karaliskie gaisa spēki izveidoja šeit savu bāzi un atbalsta infrastruktūru. 1964. gadā lidlauks un meteostacija tika nodoti Kanādas Transporta ministrijas pārraudzībā,&lt;ref&gt;[https://www.arctic-guide.net/arctic-resolute-weather-station.html Arctic Weather Station at Resolute Bay. In Inuktitut, Qausuittuq, &quot;place with no dawn&quot;]&lt;/ref&gt; bet pēdējie amerikāņi staciju un lidlauku pameta 1972. gadā.&lt;ref&gt;[https://www.thecanadianencyclopedia.ca/en/article/high-arctic-weather-stations The Canadian Encyclopedia. High Arctic Weather Stations]&lt;/ref&gt;

1953. gadā Kanādas valdība [[Augstās Arktikas pārcelšanās]] kampaņas ietvaros nomaļajās [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskā arhipelāga]] salās nolēma izmitināt [[inuiti|inuitus]], lai stiprinātu savu suverenitāti reģionā. Par vienu no jaunas apmetnes vietām tika izvēlēta [[Kornvolisa]]s sala, kurā jau darbojās meteostacija un bija izbūvēts lidlauks. Salā arheoloģiskie pētījumi bija atklājuši 3500 gadus senu inuitu un to priekšteču apmetņu pēdas. Pieņemot lēmumu par apmetnes dibināšanu, netika ņemts vērā, ka sala tikusi pamesta tā sauktā Mazā Ledus laikmeta sākumā 17. gadsimtā, kad klimats kļuva aukstāks un tradicionālo medību iespēju mazāk.

1953. gada septembrī ar kuģi ''Howe'' Kornvolisas salā tika nogādātas četras inuitu ģimenes — trīs no [[Inukjuaka|Portharisonas]] [[Kvebeka (province)|Kvebekā]] un viena no [[Pondinleta]]s [[Bafina sala|Bafina salā]], kā arī Kanādas Karaliskās jātnieku policijas konstebls Gibsons.&lt;ref&gt;[https://www.qtcommission.ca/en/file-download/download/public/86 Qikiqtani Truth Commission. Community Histories 1950–1975. Resolute Bay]&lt;/ref&gt; Ieceļotāju apmetne tika ierīkota Rezolūta līča rietumu krastā pie senās inuitu mājvietas paliekām {{nobr|6 km}} no lidlauka. Pirmās ziemas ieceļotāji pavadīja līdzpaņemtajās teltīs vai no dažādiem lidlaukā un meteostacijā iegūtiem materiālos celtās pagaidu būdās. Ieceļotājiem bija problēmas arī ar sadzīves priekšmetiem un pārtiku — līdzpaņemto piederumu krājums bija nepietiekams un daļēji bojāts, bet uz ieceļotāju ierašanās laiku jūrasdzīvnieku migrācija jau bija beigusies un medības bija mazrezultatīvas. 1955. gada vasarā dalā ieradās vēl četras ieceļotāju ģimenes — divas no Portharisonas un divas no Pondinletas.

1970. gados tika nolemts ciemu pārcelt uz līča ziemeļu krastu tuvāk lidlauka komunikācijām. Ar britu arhitekta Ralfa Erskina (''Ralph Erskine'') līdzdalību tika izstrādāts arēnveidīgs ciemata plānojums, kur centrālo daļu puslokā iekļautu daudzdzīvokļu nami. Ciemats tika plānots līdz 700 iedzīvotājiem, pārceļot uz turieni lidlauka un aviācijas bāzes personālu. 1978. gadā tika uzbūvēts pirmais daudzdzīvokļu mājas segments, kurā mūsdienās izvietojusies viesnīca, kā arī uz jauno ciematu tika pārceltas inuītu mājas no piekrastes ciema. Finansējuma un pieprasījuma trūkuma dēļ projekta tālāka realizēšan tika pārtraukta.&lt;ref&gt;[https://www.sensesatlas.com/territory/resolute-bay-ralph-erskine-and-the-arctic-utopia/ Resolute Bay, Ralph Erskine and the Arctic Utopia]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.abdn.ac.uk/staffpages/uploads/enl333/Marcus_2011.pdf Place with No Dawn. A Town's Evolution and Erskine's
Arctic Utopia]&lt;/ref&gt; 

== Infrastruktūra ==
Rezolūtas ciemā ir skola, ambulance, sporta nams, veikals, 2 viesnīcas, policijas iecirknis, anglikāņu baznīca. Pie lidlauka ir viesnīca, kā arī uzbūvēts Polārā kontinentālā šelfa programmas pētījumu centrs, kurš var uzņemt līdz 40 pētniekiem.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Kanādas apdzīvotās vietas]]
[[Kategorija:Nunavuta]]
[[Kategorija:Arktiskās polārstacijas]]
[[Kategorija:Vissezonas polārstacijas]]
[[Kategorija:ASV polārstacijas]]
[[Kategorija:Kanādas polārstacijas]]</text>
      <sha1>q0tp1tq3t96d66874x7dn7dnray3mu8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Nīradžs Čopra</title>
    <ns>0</ns>
    <id>517757</id>
    <revision>
      <id>3662416</id>
      <parentid>3659941</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T20:19:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4893" xml:space="preserve">{{Vieglatlēta infokaste
 |           vārds = Nīradžs Čopra
 |      vārds_orig = नीरज चोपड़ा
 |          attēls = Chopra Neeraj 2022.jpg
 |         att_izm = 
 |        paraksts = Nīradžs Čopra 2022. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |  dzimtais_vārds = 
 |     pilns_vārds = 
 |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1997|12|24}}
 |         dz_viet = Handra, [[Harjāna]], [[Indija]]
 |         mir_dat = 
 |        mir_viet = 
 |            taut = {{IND}}
 |         tautība = 
 |     dzīvesvieta = 
 |          garums = {{mērvienība|cm=182}}
 |           svars =  {{mērvienība|kg=86}}
 |         iesauka = 
 |       izglītība = 
&lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
 |            disc = [[šķēpa mešana]]
 |         kar_sāk = 
 |        kar_beig = 
 |           klubs = 
 |        treneris = 
 |           trenē = 
&lt;!------ Dalība sacensībās ------&gt;
 |           olimp = 1 ({{oss|V=2020}})
 |            pc-a = 
 |            pc-t = 
 |            rc-a = 
 |            rc-t = 
 |            reg1 = 
 |            reg2 = 
&lt;!------ Personiskie rekordi ------&gt;
 |             PR1 = 89,94 m (2022)
 |           PR1_d = Šķēpa mešana
 |             PR2 = 
 |           PR2_d = 
 |             PR3 = 
 |           PR3_d = 
&lt;!------ Apbalvojumi u.c. ------&gt;
 |            balv = 
 |         dzimums = 
 |       atjaunots = 
 |           slavz = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |   rādīt_medaļas = jā
 |     headercolor = 
 |  medaltemplates = 
{{MedalSport|[[Vieglatlētika]]}}
{{MedalCountry|{{IND}}}}
{{MedalCompetition|VOS}}
{{MedalGold|[[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|Tokija 2020]]|šķēpa mešana}}
{{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]]}}
{{MedalSilver|[[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Oregona 2022]]|šķēpa mešana}}
{{MedalCompetition|[[Āzijas spēles]]}}
{{MedalGold|Džakarta 2018|šķēpa mešana}}
{{MedalCompetition|[[Nāciju Sadraudzības spēles]]}}
{{MedalGold|Goldkosta 2018|šķēpa mešana}}
{{MedalCompetition|Āzijas čempionāts}}
{{MedalGold|Bhubanešbara 2017|šķēpa mešana}}
}}
'''Nīradžs Čopra''' ({{val|hi|नीरज चोपड़ा}}; dzimis {{dat|1997|12|24}}) ir [[Indija]]s [[vieglatlēts]], kas startē [[šķēpa mešana]]s sacensībās. Viņš ir {{oss|V=2020|L=G}} čempions šķēpa mešanā, kā arī [[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Pasaules čempionāta]] sudraba medaļas ieguvējs.

2016. gada Pasaules U-20 čempionātā [[Bidgošča|Bidgoščā]] kļuva par pasaules junioru čempionu, izcīnot zelta medaļu. Sasniedzot rezultātu 86,48 m, viņš laboja pasaules junioru rekordu, kas līdz tam piederēja [[Zigismunds Sirmais|Zigismundam Sirmajam]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/vieglatletika/23072016-u20_pc_vieglatletika_23_julijs |title=Indietis pārspēj Sirmā U20 pasaules rekordu, Gailumam 11. vieta |date={{dat|2016|7|23|N|bez}} |website=sportacentrs.com |access-date={{dat|2022|7|24||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2018. gadā uzvarēja gan [[Āzijas spēles|Āzijas spēlēs]], gan [[Nāciju Sadraudzības spēles|Nāciju Sadraudzības spēlēs]]. Savās pirmajās [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]] 2021. gada augustā [[Tokija|Tokijā]] ar rezultātu 87,58 m kļuva par olimpisko čempionu. Tā bija visu laiku pirmā Indijas zelta medaļa vieglatlētikā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://economictimes.indiatimes.com/news/sports/tokyo-olympics-2020-neeraj-chopra-wins-historic-gold-in-javelin-throw-indias-first-athletics-medal-in-100-yrs/videoshow/85128656.cms |title=Tokyo Olympics 2020: Neeraj Chopra wins historic Gold in javelin throw, India's first athletics medal in 100 yrs |date={{dat|2021|8|7|N|bez}} |language=en |website=indiatimes.com |access-date={{dat|2022|7|24||bez}}}}&lt;/ref&gt; [[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Pasaules čempionātā]] [[Jūdžīna|Jūdžīnā]] izcīnīja sudraba medaļu.

== Personiskie rekordi ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; cellpadding=&quot;2&quot;
! Disciplīna !! Rezultāts !! Datums !! Vieta
|-
| Šķēpa mešana ||align=&quot;center&quot;| 89,94&amp;nbsp;m || {{dat|2022|6|30|N|bez}} || {{vieta|Zviedrija|Stokholma}}
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}

{{Vieglatlēts-aizmetnis}}
{{Olimpisko spēļu laureāts-aizmetnis}}
{{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — šķēpa mešana vīriešiem}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Čopra, Nīradžs}}
[[Kategorija:1997. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Harjānā dzimušie]]
[[Kategorija:Indijas vieglatlēti]]
[[Kategorija:Šķēpa metēji]]
[[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:Indijas olimpiskie zelta medaļnieki]]
[[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki vieglatlētikā]]</text>
      <sha1>n6wai5fky3iyevgevuoiykehkttvqxh</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Amunda Ringnesa sala</title>
    <ns>0</ns>
    <id>517893</id>
    <revision>
      <id>3661968</id>
      <parentid>3661081</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T13:02:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>/* Ģeogrāfija */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2701" xml:space="preserve">{{Salu infokaste
|nosaukums           = Amunda Ringnesa sala
|attēls              = Amund-ringnes-island 800.jpg
|attēla paraksts     = Salas satelītattēls
|attēla izmērs       =
|vietas karte        = 
| map_type    = Kanāda#Nunavuta
| map_relief  = jā
|vietējais nosaukums =
|izvietojums         = [[Ziemeļu Ledus okeāns]]
|arhipelāgs          = [[Sverdrupa salas]]
|latd=78|latm=16|latNS=N 
|longd=96|longm=38|longEW=W
|platība             = 5255
|garums              = 119
|platums             = 75
|krasta līnija       = 500&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20100702145716/http://atlas.nrcan.gc.ca/auth/english/learningresources/facts/islands.html The Atlas of Canada. Sea Islands]&lt;/ref&gt;
|augstākais kalns    = 
|augstums            = 265
|salu skaits         =
|valsts              = Kanāda
|valsts adm vienības tips  = Teritorija
|valsts adm vienība        = {{CA-NU}}
|iedzīvotāji         = -
|iedzīvotāju gads    = 
|blīvums             = 
|pamatiedzīvotāji    = 
|valsts lielpilsēta  = 
|piezīme =
}}
 
'''Amunda Ringnesa sala''' ({{val|en|Amund Ringnes Island}}) ir liela neapdzīvota sala [[Kanāda]]s ziemeļos [[Karalienes Elizabetes salas|Karalienes Elizabetes salu]] arhipelāgā. 

== Ģeogrāfija ==
Atrodas [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskā arhipelāga]] [[Karalienes Elizabetes salas|Karalienes Elizabetes salu]] [[Sverdrupa salas|Sverdrupa salu]] grupā.&lt;ref&gt;[https://geonames.nrcan.gc.ca/search-place-names/unique/OAAVU Canadian Geographical Names Database (CGNDB). Amund Ringnes Island]&lt;/ref&gt; [[Mesija šaurums]] austrumos to atdala no [[Aksela Heiberga sala]], [[Hendriksena šaurums]] dienvidos — no [[Kornvola (sala)|Kornvolas]], bet [[Hasela šaurums]] rietumos — no [[Ellefa Ringnesa sala]]s. Krasti zemi, roboti ar lieliem līčiem; piekrastē vairākas nelielas saliņas, lielākā no kurām ir [[Heiga-Tomasa sala]] dienvidaustrumu piekrastē. Salas reljefs pārsvarā līdzens, augstākais punkts ir 265 m augsts [[ģipsis|ģipša]] evaporāts salas ziemeļdaļā.

== Vēsture ==
Salu 1900. gada 16. aprīlī atklāja [[Oto Sverdrups|Oto Sverdrupa]] ekspedīcija un nosauca to par godu vienam no ekspedīcijas atbalstītājiem, alus darītavas ''Ringnes'' līdzdibinātājam Amundam Ringnesam. 

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://ftp.maps.canada.ca/pub/nrcan_rncan/raster/atlas/eng/imw_cim/northerncanada/nt12_16.jpg International Map of the World 1:1,000,000 Belcher Channel NT-12/13/14/15/16]

{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Kanādas salas]]
[[Kategorija:Kanādas Arktiskais arhipelāgs]]
[[Kategorija:Sverdrupa salas]]</text>
      <sha1>hch7lizg5c9m6ophjkg5m79g3zljqv3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Amerikas režisoru ģildes balva</title>
    <ns>0</ns>
    <id>517956</id>
    <revision>
      <id>3662262</id>
      <parentid>3661813</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T16:22:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Labākā spēlfilmas režija */sīkumi, replaced: Vestsaidas stāsts (filma) → Vestsaidas stāsts (1961. gada filma) using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="15739" xml:space="preserve">{{Apbalvojuma infokaste
| name           = Amerikas Režisoru ģildes balva
| current_awards = 
| image          = DGAAward.png
| imagesize      = 
| alt            = Amerikas Režisoru ģildes balvas medaljona logo
| caption        = 
| description    = par režiju kino un televīzijā
| sponsor        = 
| presenter      = [[Amerikas Režisoru ģilde]]
| host           = 
| date           = 
| location       = 
| country        = {{USA}}
| reward         = 
| year           = 1938
| year2          = 
| holder         = 
| website        = http://www.dga.org
| network        = 
| runtime        = 
| ratings        = 
| producer       = 
| director       = 
| image2         = 
| image2size     = 
| alt2           = 
| caption2       = 
| previous       = 
| main           = 
| next           = 
}}
'''Amerikas Režisoru ģildes balva''' ({{val|en|Directors Guild of America Award}}) ir ikgadējs apbalvojums, ko pasniedz [[Amerikas Režisoru ģilde]]. Pirmā balva bija &quot;Goda mūža locekļa&quot; balva, ko pasniedza 1938. gadā [[Deivids Vorks Grifits|Deividam Vorkam Grifitam]].

== Kategorijas ==
=== Pamatkategorijas ===
{{Columns-list|colwidth=40em|
* &quot;Labākā spēlfilmas režija&quot;, kopš 1948/49. gada
* &quot;Labākā dokumentālās filmas režija&quot;, kopš 1991. gada
* &quot;Labākā debija spēlfilmas režijā&quot;, kopš 2015. gada
* &quot;Labākā bērnu raidījuma režija&quot;, kopš 1996. gada
* &quot;Labākā komēdijseriāla režija&quot;, kopš 1971. gada
* &quot;Labākā reklāmas režija&quot;, kopš 1979. gada
* &quot;Labākā drāmas seriāla režija&quot;, kopš 1971. gada
* &quot;Labākā miniseriāla vai televīzijas filmas režija&quot;, kopš 1971. gada
* &quot;Labākā realitātes raidījuma režija&quot;, kopš 2005. gada
* &quot;Labākā regulārā televīzijas raidījuma režija&quot;, kopš 2013. gada
* &quot;Labākā speciālā televīzijas raidījuma režija&quot;, kopš 2013. gada
}}

=== Speciālās balvas ===
{{Columns-list|colwidth=40em|
* &quot;Mūža ieguldījums spēlfilmu režijā&quot;, kopš 1952. gada (līdz 1999. gadam kā D.V. Grifita balva)
* &quot;Mūža ieguldījums televīzijas režijā&quot;, kopš 2014. gada
* &quot;Mūža ieguldījums ziņu raidījumu režijā&quot;, kopš 1995. gada
* &quot;Mūža ieguldījums sporta raidījumu režijā&quot;, kopš 1991. gada
* &quot;Goda mūža loceklis&quot;
* &quot;[[Frenks Kapra|Frenka Kapras]] ieguldījuma balva&quot;, kopš 1979. gada
* &quot;Roberta Oldriha dienesta balva&quot;, kopš 1983. gada
* [[Franklins Šafners|Franklina Šafnera]] ieguldījuma balva&quot;, kopš 1990. gada
* &quot;Prezidenta balva&quot;, kopš 1997. gada
* &quot;Daudzveidības balva&quot;, kopš 1996. gada
}}

=== Iepriekšējās kategorijas ===
{{Columns-list|colwidth=40em|
* &quot;Aktualitāte&quot;, no 1977. līdz 1980. gadam
* &quot;Labākā dienas seriāla režija&quot;, no 1991. līdz 2012. gadam
* &quot;Dokumentālā filma / Aktualitāte&quot;, no 1982. līdz 1990. gadam
* &quot;Dokumentālā filma / Ziņas&quot;, no 1971. līdz 1981. gadam
* &quot;Dokumentālā televīzijas filma&quot;, no 1977. līdz 1981. gadam
* &quot;Dienas drāmas raidījums&quot;, no 1983. līdz 1994. gadam
* &quot;Zelta jubilejas speciālā balva&quot;, 1986. gadā
* &quot;Labākā muzikālā priekšnesuma režija&quot;, no 1971. līdz 2012. gadam
* &quot;Labākais televīzijas režisors&quot;, no 1971. līdz 1975. gadam
* &quot;Prestona Stērdžesa balva&quot;, 1990., 1991. un 1993. gadā
* &quot;Speciālie raidījumi / Televīzijas filmas / Aktualitātes&quot;, no 1976. līdz 1981. gadam
* &quot;Sports&quot;, no 1984. līdz 1990. gadam
* &quot;Televīzija&quot;, no 1953. līdz 1970. gadam
}}

== Uzvarētāji (pilnmetrāžas filmas) ==

=== Mūža ieguldījuma balva ===
(iepriekš D. V. Grifita mūža ieguldījuma balva)
{{div col|colwidth=30em}}
* '''1953:''' [[Sesils Demills]]
* '''1954:''' [[Džons Fords]]
* '''1955:''' neapbalvoja
* '''1956:''' [[Henrijs Kings]]
* '''1957:''' [[Kings Vidors]]
* '''1958:''' neapbalvoja
* '''1959:''' [[Frenks Kapra]]
* '''1960:''' [[Džordžs Stīvens]]
* '''1961:''' [[Frenks Borzeigi]]
* '''1962–1965:''' neapbalvoja
* '''1966:''' [[Viljams Vailers]]
* '''1967:''' neapbalvoja
* '''1968:''' [[Alfreds Hičkoks]]
* '''1969:''' neapbalvoja
* '''1970:''' [[Freds Cinemans]]
* '''1971–1972:''' neapbalvoja
* '''1973:''' [[Viljams Velmens]] un [[Deivids Līns]]
* '''1974–1980:''' neapbalvoja
* '''1981:''' [[Džordžs Kjūkors]]
* '''1982:''' [[Rūbens Māmūljāns]]
* '''1983:''' [[Džons Hjūstons]]
* '''1984:''' [[Orsons Velss]]
* '''1985:''' [[Billijs Vailders]]
* '''1986:''' [[Džozefs Mankevičs]]
* '''1987:''' [[Elija Kazans]]
* '''1988:''' [[Roberts Vaizs]]
* '''1989:''' neapbalvoja
* '''1990:''' [[Ingmars Bergmans]]
* '''1991:''' neapbalvoja
* '''1992:''' [[Akira Kurosava]]
* '''1993:''' [[Sidnijs Lūmets]]
* '''1994:''' [[Roberts Oltmens]]
* '''1995:''' [[Džeimss Aivorijs]]
* '''1996:''' [[Vudijs Allens]]
* '''1997:''' [[Stenlijs Kubriks]]
* '''1998:''' [[Frānsiss Fords Kopola]]
* '''1999:''' neapbalvoja
* '''2000:''' [[Stīvens Spīlbergs]]
* '''2001:''' neapbalvoja
* '''2002:''' [[Mārtins Skorsēze]]
* '''2003:''' neapbalvoja
* '''2004:''' [[Maiks Nikolss]]
* '''2005:''' neapbalvoja
* '''2006:''' [[Klints Īstvuds]]
* '''2007–2009:''' neapbalvoja
* '''2010:''' [[Normans Džuisons]]
* '''2011:''' [[Alise Gi-Blašē]]
* '''2012:''' [[Milošs Formans]]
* '''2013–2015:''' neapbalvoja
* '''2016:''' [[Ridlijs Skots]]
* '''2017–2020:''' neapbalvoja
* '''2021:''' [[Spaiks Lī]]
{{div col end}}

=== Labākā spēlfilmas režija ===
{{div col|colwidth=30em}}
* '''1948:''' [[Džozefs Mankevičs]] – &quot;[[Vēstule trim sievām]]&quot; (''A Letter to Three Wives'') '''¿'''
* '''1949:''' [[Roberts Rosens]] – &quot;[[Visi karaļa vīri (1949. gada filma)|Visi karaļa vīri]]&quot; (''All the King's Men'') '''¿''' '''**'''
* '''1950:''' [[Džozefs Mankevičs]] – &quot;[[Viss par Ievu]]&quot; '''†''' '''**'''
* '''1951:''' [[Džordžs Stīvenss]] – ''[[A Place in the Sun]]'' '''†'''
* '''1952:''' [[Džons Fords]] – ''[[The Quiet Man]]'' '''†'''
* '''1953:''' [[Freds Cinemans]] – &quot;[[No šejienes līdz bezgalībai]]&quot; '''†''' '''**'''
* '''1954:''' [[Elija Kazans]] – &quot;[[Ostā]]&quot; '''†''' '''**'''
* '''1955:''' [[Delberts Mans]] – ''[[Marty]]'' '''†''' '''**'''
* '''1956:''' [[Džordžs Stīvenss]] – ''[[Giant (1956. gada filma)|Giant]]'' '''†'''
* '''1957:''' [[Deivids Līns]] – &quot;[[Tilts pār Kvai upi]]&quot; '''†''' '''**'''
* '''1958:''' [[Vinsents Minelli]] – ''[[Gigi]]'' '''†''' '''**'''
* '''1959:''' [[Viljams Vailers]] – &quot;[[Ben-Hurs]]&quot; '''†''' '''**'''
* '''1960:''' [[Billijs Vailders]] – &quot;[[Dzīvoklis (filma)|Dzīvoklis]]&quot; '''†''' '''**'''
* '''1961:''' [[Roberts Vaizs]] – &quot;[[Vestsaidas stāsts (1961. gada filma)|Vestsaidas stāsts]]&quot; '''†''' '''**'''
* '''1962:''' [[Deivids Līns]] – &quot;[[Arābijas Lorenss (filma)|Arābijas Lorenss]]&quot; '''†''' '''**'''
* '''1963:''' [[Tonijs Ričardsons]] – &quot;[[Toms Džonss (filma)|Toms Džonss]]&quot; (''Tom Jones'') '''†''' '''**'''
* '''1964:''' [[Džordžs Kjūkors]] – &quot;[[Mana skaistā lēdija]]&quot; (''My Fair Lady'') '''†''' '''**'''
* '''1965:''' [[Roberts Vaizs]] – &quot;[[Mūzikas skaņas]]&quot; '''†''' '''**'''
* '''1966:''' [[Freds Cinemans]] – ''[[A Man for All Seasons]]'' '''†''' '''**'''
* '''1967:''' [[Maiks Nikolss]] – &quot;[[Absolvents (filma)|Absolvents]]&quot; '''†'''
* '''1968:''' [[Entonijs Hārvijs]] – &quot;[[Lauva ziemā]]&quot; (''The Lion in Winter'') '''‡'''
* '''1969:''' [[Džons Šlezingers]] – &quot;[[Pusnakts kovbojs]]&quot; '''†''' '''**'''
* '''1970:''' [[Franklins Šafners]] – &quot;[[Patons (filma)|Patons]]&quot; '''†''' '''**'''
* '''1971:''' [[Viljams Frīdkins]] – &quot;[[Franču sakarnieks]]&quot; '''†''' '''**'''
* '''1972:''' [[Frānsiss Fords Kopola]] – &quot;[[Krusttēvs (filma)|Krusttēvs]]&quot; '''‡''' '''**'''
* '''1973:''' [[Džordžs Rojs Hills]] – &quot;[[Dzelonis (filma)|Dzelonis]]&quot; (''The Sting'') '''†''' '''**'''
* '''1974:''' [[Frānsiss Fords Kopola]] – &quot;[[Krusttēvs 2]]&quot; '''†''' '''**'''
* '''1975:''' [[Milošs Formans]] – &quot;[[Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu (filma)|Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu]]&quot; '''†''' '''**'''
* '''1976:''' [[Džons Evildsens]] – &quot;[[Rokijs]]&quot; '''†''' '''**'''
* '''1977:''' [[Vudijs Allens]] – &quot;[[Enija Hola]]&quot; '''†''' '''**'''
* '''1978:''' [[Maikls Čimino]] – &quot;[[Briežu mednieks]]&quot; '''†''' '''**'''
* '''1979:''' [[Roberts Bentons]] – &quot;[[Krāmers pret Krāmeri]]&quot; '''†''' '''**'''
* '''1980:''' [[Roberts Redfords]] – &quot;[[Parastie cilvēki]]&quot; (''Ordinary People'') '''†''' '''**'''
* '''1981:''' [[Vorens Bītijs]] – &quot;[[Sarkanie]]&quot; (''Reds'') '''†'''
* '''1982:''' [[Ričards Atenboro]] – &quot;[[Gandijs (filma)|Gandijs]]&quot; (''Gandhi'') '''†''' '''**'''
* '''1983:''' [[Džeimss L. Brukss]] – &quot;[[Maiguma valoda]]&quot; '''†''' '''**'''
* '''1984:''' [[Milošs Formans]] – &quot;[[Amadejs]]&quot; '''†''' '''**'''
* '''1985:''' [[Stīvens Spīlbergs]] – &quot;[[Purpura krāsa (filma)|Purpura krāsa]]&quot; (''The Color Purple'') '''§'''
* '''1986:''' [[Olivers Stouns]] – &quot;[[Armijas vads]]&quot; '''†''' '''**'''
* '''1987:''' [[Bernardo Bertoluči]] – &quot;[[Pēdējais imperators]]&quot; (''The Last Emperor'') '''†''' '''**'''
* '''1988:''' [[Berijs Levinsons]] – &quot;[[Lietus cilvēks]]&quot; '''†''' '''**'''
* '''1989:''' [[Olivers Stouns]] – &quot;[[Dzimis 4. jūlijā]]&quot; (''Born on the Fourth of July'') '''†'''
* '''1990:''' [[Kevins Kostners]] – &quot;[[Dejas ar vilkiem]]&quot; '''†''' '''**'''
* '''1991:''' [[Džonatans Demijs]] – &quot;[[Jēru klusēšana]]&quot; '''†''' '''**'''
* '''1992:''' [[Klints Īstvuds]] – &quot;[[Nepiedots]]&quot; '''†''' '''**'''
* '''1993:''' [[Stīvens Spīlbergs]] – &quot;[[Šindlera saraksts]]&quot; '''†''' '''**'''
* '''1994:''' [[Roberts Zemekis]] – &quot;[[Forests Gamps]]&quot; '''†''' '''**'''
* '''1995:''' [[Rons Hauards]] – &quot;[[Apollo 13 (filma)|Apollo 13]]&quot; '''§'''
* '''1996:''' [[Entonijs Mingella]] – &quot;[[Angļu pacients (filma)|Angļu pacients]]&quot; '''†''' '''**'''
* '''1997:''' [[Džeimss Kemerons]] – &quot;[[Titāniks (filma)|Titāniks]]&quot; '''†''' '''**'''
* '''1998:''' [[Stīvens Spīlbergs]] – &quot;[[Glābjot ierindnieku Raienu]]&quot; '''†''' 
* '''1999:''' [[Sems Mendess]] – &quot;[[Amerikāņu skaistums]]&quot; '''†''' '''**'''
* '''2000:''' [[Ans Lī]] – &quot;[[Tīģeris un drakons]]&quot; (''Crouching Tiger, Hidden Dragon'') '''‡'''
* '''2001:''' [[Rons Hauards]] – &quot;[[Brīnišķais prāts]]&quot; '''†''' '''**'''
* '''2002:''' [[Robs Māršals]] – &quot;[[Čikāga (filma)|Čikāga]]&quot; '''‡''' '''**'''
* '''2003:''' [[Pīters Džeksons]] – &quot;[[Gredzenu pavēlnieks: Karaļa atgriešanās]]&quot; '''†''' '''**'''
* '''2004:''' [[Klints Īstvuds]] – &quot;[[Miljons dolāru mazulīte]]&quot; '''†''' '''**'''
* '''2005:''' [[Ans Lī]] – &quot;[[Kuprainais kalns]]&quot; '''†'''
* '''2006:''' [[Mārtins Skorsēze]] – &quot;[[Atkritēji]]&quot; '''†''' '''**'''
* '''2007:''' [[Brāļi Koeni|Džoels un Ītans Koeni]] – &quot;[[Kur sirmgalvjiem nav vietas]]&quot; '''†''' '''**'''
* '''2008:''' [[Denijs Boils]] – &quot;[[Graustu miljonārs]]&quot; '''†''' '''**'''
* '''2009:''' [[Ketrina Bigelova]] – &quot;[[Sapieris (filma)|Sapieris]]&quot; '''†''' '''**'''
* '''2010:''' [[Toms Hūpers]] – &quot;[[Karaļa runa]]&quot; '''†''' '''**'''
* '''2011:''' [[Mišels Hazanavičs]] – &quot;[[Mākslinieks (filma)|Mākslinieks]]&quot; '''†''' '''**'''
* '''2012:''' [[Bens Afleks]] – &quot;[[Argo (filma)|Argo]]&quot; '''§''' '''**'''
* '''2013:''' [[Alfonso Kuarons]] – &quot;[[Gravitācija (2013. gada filma)|Gravitācija]]&quot; '''†'''
* '''2014:''' [[Alehandro Gonsaless Injaritu]] – &quot;[[Putncilvēks]]&quot; '''†''' '''**'''
* '''2015:''' [[Alehandro Gonsaless Injaritu]] – &quot;[[Cilvēks, kurš izdzīvoja]]&quot; '''†'''
* '''2016:''' [[Damjēns Šazels]] – &quot;[[La La Land: Kalifornijas sapņi]]&quot; '''†'''
* '''2017:''' [[Giljermo del Toro]] – &quot;[[Ūdens forma]]&quot; '''†''' '''**'''
* '''2018:''' [[Alfonso Kuarons]] — &quot;[[Roma (2018. gada filma)|Roma]]&quot; '''†'''
* '''2019:''' [[Sems Mendess]] — &quot;[[1917 (filma)|1917]]&quot; '''‡'''
* '''2020:''' [[Hloja Žao]] — &quot;[[Klejotāju zeme]]&quot; '''†''' '''**'''
* '''2021:''' [[Džeina Kempione]] - ''[[The Power of the Dog]]'' '''†'''
{{div col end}}
# '''†''' – režisors ieguva arī [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]].
# '''‡''' – režisors neieguva Amerikas Kinoakadēmijas balvu.
# '''§''' – režisors tajā gadā netika nominēts Amerikas Kinoakadēmijas balvai.
# '''**''' - režisors un filma ieguva Amerikas Kinoakadēmijas balvu.
# '''¿''' – Amerikas Režisoru ģilde izmantoja ārpus kalendāro gadu šai balvai. Abas filmas nominēja [[22. Kinoakadēmijas balva]]i 1949. gadā un abi režisori nominēti kategorijā &quot;[[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais režisors]]&quot;; balvu ieguva [[Džozefs Mankevičs]]. ''[[All the King's Men]]'' ieguva balvu kategorijā &quot;[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labāka filma]]&quot;; [[Roberts Rosens|Rosenam]] balvu piešķīra tikai pēc &quot;Oskara&quot; ceremonijas. (Sākot ar 1952. gadu, balvas vienmēr tiek pasniegtas pirms &quot;Oskara&quot; ceremonijas.)

=== Labākā dokumentālās filmas režija ===
{{div col|colwidth=30em}}
* '''1991:''' [[Barbara Kople]] — ''[[American Dream]]''
* '''1992:''' [[Džo Berlingers]] un [[Brūss Sinofskijs]] — ''[[Brother's Keeper]]''
* '''1993:''' [[Terijs Cvigofs]] — ''[[Crumb]]''
* '''1994:''' [[Stīvs Džeimss]] — ''[[Hoop Dreams]]''
* '''1995:''' neapbalvoja
* '''1996:''' [[Als Pačīno]] — ''[[Looking for Richard]]''
* '''1997:''' Maikls Uiss un Leksija Lovela — ''Riding the Rails''
* '''1998:''' Džerijs Blumentāls, Pīters Gilberts un Gordons Kvins — ''Vietnam, Long Time Coming''
* '''1999:''' [[Nanete Bērsteina]] un [[Brets Morgens]] — ''On the Ropes''
* '''2000:''' [[Čaks Breivermens]] — ''High School Boot Camp''
* '''2001:''' Krisa Hedžedusa un [[Džehāna Nujdžēma]] — ''[[Startup.com]]''
* '''2002:''' Taša Oldema — ''The Smith Family''
* '''2003:''' [[Nataniels Kāns]] — ''[[My Architect]]''
* '''2004:''' [[Bjambasurena Dava]] un Luidži Falorni — ''[[The Story of the Weeping Camel]]''
* '''2005:''' [[Verners Hercogs]] — ''[[Grizzly Man]]''
* '''2006:''' [[Arūns Matelis]] — ''[[Prieš parskrendant į žemę|Before Flying Back to Earth]]''
* '''2007:''' Asgers Lets — ''Ghosts of Cité Soleil''
* '''2008:''' [[Ari Folmans]] — &quot;[[Valsis ar Baširu]]&quot;
* '''2009:''' [[Luijs Psihojos]] — &quot;[[Līcis (filma)|Līcis]]&quot; (''The Cove'')
* '''2010:''' [[Čārlzs Fergusons]] — ''[[Inside Job]]''
* '''2011:''' [[Džeims Māršs]] — ''[[Project Nim]]''
* '''2012:''' [[Maliks Benžilols]] — &quot;[[Meklējot mūziķa likteni]]&quot;
* '''2013:''' [[Džehāna Nujdžēma]] — ''[[The Square (2013. gada filma)|The Square]]''
* '''2014:''' [[Laura Poitresa]] — &quot;[[Pilsonis četri]]&quot;
* '''2015:''' [[Metjū Heinemans]] — ''[[Cartel Land]]''
* '''2016:''' [[Ezra Edelmans]] — ''[[O.J.: Made in America]]''
* '''2017:''' [[Metjū Heinemans]] — ''[[City of Ghosts]]''
* '''2018:''' Tims Vārdls — ''[[Three Identical Strangers]]''
* '''2019:''' Stīvens Bognars un Džūlija Reičerta — ''[[American Factory]]''
* '''2020:''' Maikls Dveks un Gregorijs Kēršovs – ''The Truffle Hunters''
* '''2021:''' Stenlijs Nelsons jaunākais — ''[[Attica]]''
{{div col end}}

=== Labākā debija spēlfilmas režijā ===
* '''2015:''' [[Alekss Gārlends]] — ''[[Ex Machina]]''
* '''2016:''' [[Gērts Deiviss]] — &quot;[[Lauva (filma)|Lauva]]&quot;
* '''2017:''' [[Džordans Pīls]] — &quot;[[Prom!]]&quot;
* '''2018:''' [[Bo Bērnems]] — ''[[Eighth Grade]]''
* '''2019:''' [[Alma Harele]] — ''[[Honey Boy]]''
* '''2020:''' [[Dariuss Mārders]] — ''[[Sound of Metal]]''
* '''2021:''' [[Megija Jillenhola]] — ''[[The Lost Daughter]]''

== Ārējās saites ==
* {{Oficiālā tīmekļa vietne|http://www.dga.org}} {{en ikona}}

{{apbalvojums-aizmetnis}}
{{kino-aizmetnis}}

[[Kategorija:Apbalvojumi kino]]
[[Kategorija:Apbalvojumi televīzijā]]</text>
      <sha1>3qkezxg7635abbniwplfoep37cqgrvj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Howtostealamillion.jpg</title>
    <ns>6</ns>
    <id>517990</id>
    <revision>
      <id>3662004</id>
      <parentid>3661556</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T15:03:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi.....</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="166" xml:space="preserve">== Kopsavilkums ==
Filmas &quot;[[Kā nozagt miljonu]]&quot; plakāts - avots: [[:en:File:Howtostealamillion.jpg|angļu valodas vikipēdija]]

== Licence ==
{{Filmas plakāts}}</text>
      <sha1>ntx0z2jymb70fb233v00otfvzv2eeuf</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Test</title>
    <ns>3</ns>
    <id>518048</id>
    <revision>
      <id>3661938</id>
      <parentid>3661893</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T12:20:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>LVMI Silava</username>
        <id>72224</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Noņēma pāradresāciju uz [[LVMI Silava]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="40" xml:space="preserve">{{DEFAULTSORT:LVMI_Silava}}
__FORCETOC__</text>
      <sha1>59wukubgb9lc6lb7xgvrtrmseavdorx</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3661944</id>
      <parentid>3661938</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T12:22:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>LVMI Silava</username>
        <id>72224</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Nodzēsa lapu</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="0" />
      <sha1>phoiac9h4m842xq45sp7s6u21eteeq1</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3661971</id>
      <parentid>3661944</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T13:08:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>LVMI Silava</username>
        <id>72224</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>LVMI Silava pārvietoja lapu [[Dalībnieks:LVMI Silava/Smilšu kaste]] uz [[Dalībnieka diskusija:Test]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="0" />
      <sha1>phoiac9h4m842xq45sp7s6u21eteeq1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieks:LVMI Silava</title>
    <ns>2</ns>
    <id>518051</id>
    <revision>
      <id>3661915</id>
      <parentid>3661911</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T12:03:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>LVMI Silava</username>
        <id>72224</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Darbība */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1774" xml:space="preserve">= Latvijas Valsts mežzinātnes institūts &quot;Silava&quot; (LVMI Silava) =
{{Bezpeļņas organizācijas infokaste|name=Latvijas Valsts mežzinātnes institūts&quot;Silava&quot;|organization_name=Silava|location_city=Salaspils|location_country=Latvija|homepage=www.silava.lv|num_employees=&gt;150|location=Rīgas iela 111, LV-2169|founded_date=1946 / 1991|organization_type=Zinātniskais institūts|services=Zinātne un pētniecība}}
[[Attēls:LVMI Silava logo.jpg|thumb|101x101px|LVMI Silava logo|left]]'''Latvijas Valsts mežzinātnes institūts &quot;Silava&quot;''' (saīsin. LVMI Silava; angl. ''Latvian Forest Research Institute &quot;Silava&quot;'') ir vadošais meža zinātnes centrs, [[Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija|Izglītības un zinātnes ministrijas]] pārraudzībā esošs valsts zinātniskais institūts.

[[Attēls:2019 12 Silava eka.jpg|thumb|LVMI Silava galvenā ēka|300x300px]]

== Vēsture ==
Institūta aizsākumi datējami ar 1946. gadu, kad tika nodibināts Mežsaimniecības problēmu institūts. Laika periodā līdz 1991. gadam notika daudzkārtējas reorganizācijas, līdz 1991. gadā Institūts ieguva nosaukumu  Latvijas Valsts mežzinātnes institūts &quot;Silava&quot;.

== Darbība ==
Institūtā pētniecība tiek realizēta šādos mežzinātnes virzienos:

* Meža ekoloģija un mežkopība
* Meža resursi un meža statistiskā inventarizācija
* Meža selekcija un kokaugu adaptācija
* Ģenētisko resursu centrs
* Meža atjaunošana un ieaudzēšana
* Meža fitopatoloģija un mikoloģija
* Meža entomoloģija
* Meža darbi un meža enerģētika
* Meža fauna un medniecība
* Meža izejvielu pārstrāde

== Ārējās saites ==

* [http://www.silava.lv Institūta mājaslapa]
* [https://www.facebook.com/LVMISilava ''Facebook'' konts]
{{DEFAULTSORT:LVMI_Silava}}</text>
      <sha1>phedy75su6fe0fhf48fq74j0a9e6b7w</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3661949</id>
      <parentid>3661915</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T12:24:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>LVMI Silava</username>
        <id>72224</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* ievads */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="40" xml:space="preserve">LVMI Silava

{{DEFAULTSORT:LVMI_Silava}}</text>
      <sha1>2e5m4vkwl8u5q7ifms28hxm5rwz5xaj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Hartheimas pils</title>
    <ns>0</ns>
    <id>518055</id>
    <revision>
      <id>3661912</id>
      <timestamp>2022-07-28T12:01:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>M202080</username>
        <id>108000</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: Hartheimas pils (Schloss Hartheim) netālu no Alkovenas Augšaustrijā ir renesanses pils, kas celta 17. gadsimta sākumā. Tā ir vislabāk pazīstama kā vieta, kur no 1940. gada maija līdz 1944. gada decembrim tika noslepkavoti koncentrācijas nometnes invalīdi un garīgi slimi darba nespējīgie un ārvalstu nacistu piespiedu strādnieki. Pavisam 30 000 cilvēku tika noslepkavoti ar oglekļa monoksīdu gāzes kamerās.    '''Memoriāls'''   2003. gadā Hartheimas pilī tik...</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="692" xml:space="preserve">Hartheimas pils (Schloss Hartheim) netālu no Alkovenas Augšaustrijā ir renesanses pils, kas celta 17. gadsimta sākumā. Tā ir vislabāk pazīstama kā vieta, kur no 1940. gada maija līdz 1944. gada decembrim tika noslepkavoti koncentrācijas nometnes invalīdi un garīgi slimi darba nespējīgie un ārvalstu nacistu piespiedu strādnieki. Pavisam 30 000 cilvēku tika noslepkavoti ar oglekļa monoksīdu gāzes kamerās. 


'''Memoriāls'''


2003. gadā Hartheimas pilī tika atvērta izglītojoša un piemiņas vieta, lai pieminētu nacionālsociālistiskās eitanāzijas upurus.

== Ārējās saites ==

* {{o-mlapa|http://www.schloss-hartheim.at/}}

[[Kategorija:Pilis Austrijā]]</text>
      <sha1>pk74a7moe4zoj4ga6x5sed7lcucro22</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3661916</id>
      <parentid>3661912</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T12:03:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>M202080</username>
        <id>108000</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="724" xml:space="preserve">Hartheimas pils (Schloss Hartheim) netālu no Alkovenas Augšaustrijā ir renesanses pils, kas celta 17. gadsimta sākumā. Tā ir vislabāk pazīstama kā vieta, kur no 1940. gada maija līdz 1944. gada decembrim tika noslepkavoti koncentrācijas nometnes invalīdi un garīgi slimi darba nespējīgie un ārvalstu nacistu piespiedu strādnieki. Pavisam 30 000 cilvēku tika noslepkavoti ar oglekļa monoksīdu gāzes kamerās. 


'''Memoriāls'''


2003. gadā Hartheimas pilī tika atvērta izglītojoša un piemiņas vieta, lai pieminētu nacionālsociālistiskās eitanāzijas upurus.

== Ārējās saites ==

* {{o-mlapa|http://www.schloss-hartheim.at/}}

[[Kategorija:Pilis Austrijā]]
[[Kategorija:Muzeji Austrijā]]</text>
      <sha1>dd6s6rd6ebt4ze2ybblhbhm7pnjmpx7</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3661923</id>
      <parentid>3661916</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T12:11:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>M202080</username>
        <id>108000</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="970" xml:space="preserve">Hartheimas pils (Schloss Hartheim) netālu no Alkovenas Augšaustrijā ir renesanses pils, kas celta 17. gadsimta sākumā. Tā ir vislabāk pazīstama kā vieta, kur no 1940. gada maija līdz 1944. gada decembrim tika noslepkavoti koncentrācijas nometnes invalīdi un garīgi slimi darba nespējīgie un ārvalstu nacistu piespiedu strādnieki. Pavisam 30 000 cilvēku tika noslepkavoti ar oglekļa monoksīdu gāzes kamerās. 


'''Memoriāls'''


2003. gadā Hartheimas pilī tika atvērta izglītojoša un piemiņas vieta, lai pieminētu nacionālsociālistiskās eitanāzijas upurus.

== Ārējās saites ==

* {{o-mlapa|http://www.schloss-hartheim.at/}}

[[Kategorija:Pilis Austrijā]]
[[Kategorija:Muzeji Austrijā]]
[[Kategorija:Trešā reiha koncentrācijas nometnes]]
[[Kategorija:Austrijas vēsture]]
[[Kategorija:Holokausts]]
[[Kategorija:Augšaustrija]]
[[Kategorija:Vācijas vēsture]]
[[Kategorija:Medicīnas ētika]]
[[Kategorija:Otrais pasaules karš]]</text>
      <sha1>thgg3enlzhlox0w53lbold42yjekkdf</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3662318</id>
      <parentid>3661923</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T17:39:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1062" xml:space="preserve">[[Attēls:Schloss Hartheim, Ansicht von Südwesten.jpg|thumb|250px|Hartheimas pils]]
'''Hartheimas pils''' (''Schloss Hartheim'') netālu no Alkovenas Augšaustrijā ir renesanses pils, kas celta 17. gadsimta sākumā. Tā ir vislabāk pazīstama kā vieta, kur no 1940. gada maija līdz 1944. gada decembrim tika noslepkavoti koncentrācijas nometnes invalīdi un garīgi slimi darba nespējīgie un ārvalstu nacistu piespiedu strādnieki. Pavisam 30 000 cilvēku tika noslepkavoti ar oglekļa monoksīdu gāzes kamerās. 

'''Memoriāls'''
2003. gadā Hartheimas pilī tika atvērta izglītojoša un piemiņas vieta, lai pieminētu nacionālsociālistiskās eitanāzijas upurus.

== Ārējās saites ==

* {{o-mlapa|http://www.schloss-hartheim.at/}}

[[Kategorija:Pilis Austrijā]]
[[Kategorija:Muzeji Austrijā]]
[[Kategorija:Trešā reiha koncentrācijas nometnes]]
[[Kategorija:Austrijas vēsture]]
[[Kategorija:Holokausts]]
[[Kategorija:Augšaustrija]]
[[Kategorija:Vācijas vēsture]]
[[Kategorija:Medicīnas ētika]]
[[Kategorija:Otrais pasaules karš]]</text>
      <sha1>s8ia0ydlpqek0wg0wmv203tle6ghudu</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3662372</id>
      <parentid>3662318</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T18:50:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1081" xml:space="preserve">[[Attēls:Schloss Hartheim, Ansicht von Südwesten.jpg|thumb|250px|Hartheimas pils]]
'''Hartheimas pils''' (''Schloss Hartheim'') netālu no Alkovenas [[Augšaustrija|Augšaustrijā]] ir renesanses pils, kas celta 17. gadsimta sākumā. Tā ir vislabāk pazīstama kā vieta, kur no 1940. gada maija līdz 1944. gada decembrim tika noslepkavoti [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnes]] invalīdi, garīgi slimie, darba nespējīgie un ārvalstu piespiedu strādnieki. Pavisam 30 000 cilvēku tika noslepkavoti ar [[Oglekļa monoksīds|tvana gāzi]] gāzes kamerās. 

2003. gadā Hartheimas pilī tika atvērta izglītojoša un piemiņas vieta, lai pieminētu nacionālsociālistu upurus.

== Ārējās saites ==

* {{o-mlapa|http://www.schloss-hartheim.at/}}

[[Kategorija:Pilis Austrijā]]
[[Kategorija:Muzeji Austrijā]]
[[Kategorija:Trešā reiha koncentrācijas nometnes]]
[[Kategorija:Austrijas vēsture]]
[[Kategorija:Holokausts]]
[[Kategorija:Augšaustrija]]
[[Kategorija:Vācijas vēsture]]
[[Kategorija:Medicīnas ētika]]
[[Kategorija:Otrais pasaules karš]]</text>
      <sha1>e40sqtbcb2lv3y6yfqpbup1d90lg07a</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3662375</id>
      <parentid>3662372</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T18:52:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1119" xml:space="preserve">[[Attēls:Schloss Hartheim, Ansicht von Südwesten.jpg|thumb|250px|Hartheimas pils]]
'''Hartheimas pils''' (''Schloss Hartheim'') netālu no Alkovenas [[Augšaustrija|Augšaustrijā]] ir renesanses pils, kas celta 17. gadsimta sākumā. Tā ir vislabāk pazīstama kā vieta, kur no 1940. gada maija līdz 1944. gada decembrim tika noslepkavoti [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnes]] invalīdi, garīgi slimie, darba nespējīgie un ārvalstu piespiedu strādnieki. Pavisam 30 000 cilvēku tika noslepkavoti ar [[Oglekļa monoksīds|tvana gāzi]] gāzes kamerās. 

2003. gadā Hartheimas pilī tika atvērta izglītojoša un piemiņas vieta, lai pieminētu nacionālsociālistu upurus.

== Ārējās saites ==

* {{o-mlapa|http://www.schloss-hartheim.at/}}

{{Austrija-aizmetnis}}
{{Atsauces+}}

[[Kategorija:Pilis Austrijā]]
[[Kategorija:Muzeji Austrijā]]
[[Kategorija:Trešā reiha koncentrācijas nometnes]]
[[Kategorija:Austrijas vēsture]]
[[Kategorija:Holokausts]]
[[Kategorija:Augšaustrija]]
[[Kategorija:Vācijas vēsture]]
[[Kategorija:Medicīnas ētika]]
[[Kategorija:Otrais pasaules karš]]</text>
      <sha1>m61xezesch8q29gm9u1h0fkb1bl2xzl</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:القادمون</title>
    <ns>3</ns>
    <id>518056</id>
    <revision>
      <id>3661913</id>
      <timestamp>2022-07-28T12:02:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="184" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=القادمون}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 28. jūlijs, plkst. 15.02 (EEST)</text>
      <sha1>0sej6tnbzkc5o77dhzglbi9tz06t2l0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>People's Choice balva</title>
    <ns>0</ns>
    <id>518057</id>
    <revision>
      <id>3661917</id>
      <timestamp>2022-07-28T12:07:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>jauns raksts.....</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5593" xml:space="preserve">{{Apbalvojuma infokaste
|country = {{USA}}
|description =
|name = ''People's Choice'' balva
|website = 	https://pca.eonline.com
|year = {{dzimšanas datums un vecums|1975|3|3}}
|current_awards=
|image= 
|Caption= 
|Presenter=
| sponsor        = ''[[Procter &amp; Gamble]]'' (1982–2017)&lt;br /&gt;[[E!]] (2018–pašlaik)
| network        = [[CBS]] (1975–2017)&lt;br /&gt;E! (2018–2021)&lt;br /&gt;[[NBC]] (2021)
}}
'''''People's Choice'' balva''' ({{val|en|People's Choice Awards}}) ir ikgadēja ASV balva, kurā apbalvo izklaides jomā strādājošus cilvēkus, par kuriem tiešsaistē nobalso [[sabiedrība]] un [[fans|fani]]. Apbalvošanas ceremonija notiek katru gadu kopš 1975. gada.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://edition.cnn.com/2012/10/09/showbiz/celebrity-news-gossip/kaley-cuoco-peoples-choice-awards-ew/|title=Kaley Cuoco to host People's Choice Awards|last=Stillman|first=Josh|date=October 9, 2012|publisher=[[CNN]]|access-date=September 22, 2014}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://latimesblogs.latimes.com/showtracker/2007/12/peoples-choice.html|title=People's Choice Awards: Strike Leaves Little Choice|last=Lee|first=Chris|date=December 19, 2007|work=[[Los Angeles Times]]|access-date=September 22, 2014}}&lt;/ref&gt; Sākotnēji uzvarētājus noteica, izmantojot kompānijas ''[[Gallup]]'' aptaujas, bet sākot ar 2005. gadu balsošana norisinās [[internets|internetā]].

Balvas autors ir Bobs Staivers, kas producēja pirmo balvas pasniegšanas ceremoniju 1975. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://articles.latimes.com/1988-02-20/news/mn-11386_1_bob-stivers|title=Bob Stivers; Producer of Celebrity Specials for TV|date=February 20, 1988|work=Los Angeles Times|access-date=September 22, 2014}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nytimes.com/1988/02/20/obituaries/bob-stivers-66-dies-produced-tv-specials.html|title=Bob Stivers, 66, Dies; Produced TV Specials|date=February 20, 1988|work=[[The New York Times]]|access-date=September 22, 2014}}&lt;/ref&gt; Pirmās balvas saņēma 1974. gada iecienītākā filma &quot;[[Dzelonis (filma)|Dzelonis]]&quot; (''The Sting''), gada iecienītākā kinoaktrise — [[Bārbra Streisande]], bet par iecienītāko kinoaktieri kļuva [[Džons Veins]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.peopleschoice.com/pca/awards/nominees/?year=1975|title=Past Nominees &amp; Winners: 1975|publisher=People's Choice|access-date=September 22, 2014}}&lt;/ref&gt; Līdz šim visvairāk balvas saņēmusī persona ir [[Elena Didženeresa]], kas kopumā saņēmusi 20 balvas.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.usmagazine.com/celebrity-news/news/peoples-choice-awards-2017-nominees-and-winners-list-w461702|title=People's Choice Awards 2017: Complete Winners List|work=Us Weekly|access-date=August 10, 2017}}&lt;/ref&gt;

1982. gadā Staivers pārdeva ''People's Choice'' balvu uzņēmumam ''[[Procter &amp; Gamble|Procter &amp; Gamble Productions]]'' (P&amp;G); P&amp;G īpašumā esošo balvas pasniegšanas ceremoniju pārraidīja [[CBS]], un ''Procter &amp; Gamble'' zīmoliem bija ekskluzīvs reklāmas laiks visā televīzijas pārraidē.

2017. gada aprīlī televīzijas tīkls [[E!]] paziņoja, ka ir ieguvis savā īpašumā ''People's Choice'' balvu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.adweek.com/tv-video/procter-gamble-peoples-choice-awards/|title=Procter &amp; Gamble Says Goodbye to the People's Choice Awards |last=Horgan|first=Richard|date=April 8, 2017|work=[[Adweek]]|access-date=January 17, 2018}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|last1=Brunsman|first1=Barrett J.|title=Here's why P&amp;G just sold the People's Choice Awards program|url=http://www.bizjournals.com/cincinnati/news/2017/04/06/heres-why-p-g-just-sold-the-people-s-choice.html|access-date=February 26, 2018|work=Cincinnati Business Courier|date=April 6, 2017|archive-url=https://web.archive.org/web/20170410233554/http://www.bizjournals.com/cincinnati/news/2017/04/06/heres-why-p-g-just-sold-the-people-s-choice.html |archive-date=April 10, 2017 |dead-url=no}}&lt;/ref&gt; Ceremonijas laiku pārcelta no janvāra uz novembri, lai samazinātu tās tuvumu apbalvošanas sezonas rosīgākajiem mēnešiem.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://deadline.com/2017/12/peoples-choice-awards-premiere-date-e-den-of-thieves-jesse-ignjatovic-evan-prager-1202226809/|title=People's Choice Awards Sets Premiere Date For Inaugural Telecast On E!|last=Ramos|first=Dino-Ray|date=December 14, 2017|work=Deadline|access-date=December 14, 2017|language=en-US}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://deadline.com/2017/04/peoples-choice-awards-cbs-e-1202063827/|title=People's Choice Awards Moves From CBS To E!|last=Andreeva|first=Nellie|date=April 6, 2017|work=Deadline|access-date=December 14, 2017|language=en-US}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://deadline.com/2018/09/e-peoples-choice-awards-finalists-set-voting-open-through-oct-19-1202469499/|title=E! People's Choice Awards Finalists Set – Voting Open Through Oct. 19|last=Haring|first=Bruce|date=September 24, 2018|work=Deadline|access-date=September 24, 2018|language=en-US}}&lt;/ref&gt; 2021. gadā ceremoniju vienlaikus pārraidīja arī televīzijas tīkla E! māsas apraides tīkls [[NBC]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title='People's Choice Awards' To Air On NBC In December|url=https://deadline.com/2021/07/peoples-choice-awards-nbc-december-1234801440/|website=[[Deadline Hollywood]]|last=White|first=Peter|date=July 28, 2021|accessdate=July 28, 2021}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{Oficiālā tīmekļa vietne|https://pca.eonline.com}}

{{apbalvojums-aizmetnis}}

[[Kategorija:Apbalvojumi kino]]
[[Kategorija:Apbalvojumi televīzijā]]</text>
      <sha1>tufnnot2boh41tidb03kg94jmyylfnf</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>People's Choice Awards</title>
    <ns>0</ns>
    <id>518058</id>
    <redirect title="People&#039;s Choice balva" />
    <revision>
      <id>3661919</id>
      <timestamp>2022-07-28T12:07:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[People's Choice balva]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="35" xml:space="preserve">#REDIRECT [[People's Choice balva]]</text>
      <sha1>3537k1vb7iaqr2uez3034wm15au32q8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>People's Choice Award</title>
    <ns>0</ns>
    <id>518059</id>
    <redirect title="People&#039;s Choice balva" />
    <revision>
      <id>3661920</id>
      <timestamp>2022-07-28T12:08:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[People's Choice balva]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="35" xml:space="preserve">#REDIRECT [[People's Choice balva]]</text>
      <sha1>3537k1vb7iaqr2uez3034wm15au32q8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Latvijas Valsts mežzinātnes institūts &quot;Silava&quot;</title>
    <ns>0</ns>
    <id>518060</id>
    <revision>
      <id>3661924</id>
      <timestamp>2022-07-28T12:12:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>LVMI Silava</username>
        <id>72224</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: [[Attēls:LVMI Silava logo.jpg|101x101px]]{{Bezpeļņas organizācijas infokaste|name=Latvijas Valsts mežzinātnes institūts&quot;Silava&quot;|organization_name=|location_city=Salaspils|location_country=Latvija|homepage=http://www.silava.lv|num_employees=&gt;150|location=Rīgas iela 111, LV-2169|founded_date=1946 / 1991|organization_type=Zinātniskais institūts|services=Zinātne un pētniecība}}'''Latvijas Valsts mežzinātnes institūts &quot;Silava&quot;''' (saīsin. LVMI Silava; angl. ''Latvian...</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1651" xml:space="preserve">[[Attēls:LVMI Silava logo.jpg|101x101px]]{{Bezpeļņas organizācijas infokaste|name=Latvijas Valsts mežzinātnes institūts&quot;Silava&quot;|organization_name=|location_city=Salaspils|location_country=Latvija|homepage=http://www.silava.lv|num_employees=&gt;150|location=Rīgas iela 111, LV-2169|founded_date=1946 / 1991|organization_type=Zinātniskais institūts|services=Zinātne un pētniecība}}'''Latvijas Valsts mežzinātnes institūts &quot;Silava&quot;''' (saīsin. LVMI Silava; angl. ''Latvian Forest Research Institute &quot;Silava&quot;'') ir vadošais meža zinātnes centrs, [[Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija|Izglītības un zinātnes ministrijas]] pārraudzībā esošs valsts zinātniskais institūts. 
[[Attēls:2019_12_Silava_eka.jpg|thumb|300x300px|LVMI Silava galvenā ēka]]

== Vēsture ==
Institūta aizsākumi datējami ar 1946. gadu, kad tika nodibināts Mežsaimniecības problēmu institūts. Laika periodā līdz 1991. gadam notika daudzkārtējas reorganizācijas, līdz 1991. gadā Institūts ieguva nosaukumu  Latvijas Valsts mežzinātnes institūts &quot;Silava&quot;.

== Darbība ==
Institūtā pētniecība tiek realizēta šādos mežzinātnes virzienos:

* Meža ekoloģija un mežkopība
* Meža resursi un meža statistiskā inventarizācija
* Meža selekcija un kokaugu adaptācija
* Ģenētisko resursu centrs
* Meža atjaunošana un ieaudzēšana
* Meža fitopatoloģija un mikoloģija
* Meža entomoloģija
* Meža darbi un meža enerģētika
* Meža fauna un medniecība
* Meža izejvielu pārstrāde

== Ārējās saites ==

* [http://www.silava.lv/ Institūta mājaslapa]
* [https://www.facebook.com/LVMISilava ''Facebook'' konts]</text>
      <sha1>iw81vwx7ynj81xid399tnbpp4wvga8m</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3661925</id>
      <parentid>3661924</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T12:13:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>LVMI Silava</username>
        <id>72224</id>
      </contributor>
      <comment>/* ievads */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1658" xml:space="preserve">{{Bezpeļņas organizācijas infokaste|name=Latvijas Valsts mežzinātnes institūts&quot;Silava&quot;|organization_name=|location_city=Salaspils|location_country=Latvija|homepage=http://www.silava.lv|num_employees=&gt;150|location=Rīgas iela 111, LV-2169|founded_date=1946 / 1991|organization_type=Zinātniskais institūts|services=Zinātne un pētniecība}}
[[Attēls:LVMI_Silava_logo.jpg|left|101x101px]]
'''Latvijas Valsts mežzinātnes institūts &quot;Silava&quot;''' (saīsin. LVMI Silava; angl. ''Latvian Forest Research Institute &quot;Silava&quot;'') ir vadošais meža zinātnes centrs, [[Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija|Izglītības un zinātnes ministrijas]] pārraudzībā esošs valsts zinātniskais institūts. 
[[Attēls:2019_12_Silava_eka.jpg|thumb|300x300px|LVMI Silava galvenā ēka]]

== Vēsture ==
Institūta aizsākumi datējami ar 1946. gadu, kad tika nodibināts Mežsaimniecības problēmu institūts. Laika periodā līdz 1991. gadam notika daudzkārtējas reorganizācijas, līdz 1991. gadā Institūts ieguva nosaukumu  Latvijas Valsts mežzinātnes institūts &quot;Silava&quot;.

== Darbība ==
Institūtā pētniecība tiek realizēta šādos mežzinātnes virzienos:

* Meža ekoloģija un mežkopība
* Meža resursi un meža statistiskā inventarizācija
* Meža selekcija un kokaugu adaptācija
* Ģenētisko resursu centrs
* Meža atjaunošana un ieaudzēšana
* Meža fitopatoloģija un mikoloģija
* Meža entomoloģija
* Meža darbi un meža enerģētika
* Meža fauna un medniecība
* Meža izejvielu pārstrāde

== Ārējās saites ==

* [http://www.silava.lv/ Institūta mājaslapa]
* [https://www.facebook.com/LVMISilava ''Facebook'' konts]</text>
      <sha1>pls2rl1t3gzyev4fhag35hx44uopb4u</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3661926</id>
      <parentid>3661925</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T12:13:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>LVMI Silava</username>
        <id>72224</id>
      </contributor>
      <comment>/* ievads */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1661" xml:space="preserve">{{Bezpeļņas organizācijas infokaste|name=Latvijas Valsts mežzinātnes institūts&quot;Silava&quot;|organization_name=|location_city=Salaspils|location_country=Latvija|homepage=http://www.silava.lv|num_employees=&gt;150|location=Rīgas iela 111, LV-2169|founded_date=1946 / 1991|organization_type=Zinātniskais institūts|services=Zinātne un pētniecība}}
[[Attēls:LVMI_Silava_logo.jpg|left|101x101px]]
'''Latvijas Valsts mežzinātnes institūts &quot;Silava&quot;''' (saīsin. LVMI Silava; angl. ''Latvian Forest Research Institute &quot;Silava&quot;'') ir vadošais meža zinātnes centrs, [[Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija|Izglītības un zinātnes ministrijas]] pārraudzībā esošs valsts zinātniskais institūts.  
 
[[Attēls:2019_12_Silava_eka.jpg|thumb|300x300px|LVMI Silava galvenā ēka]]

== Vēsture ==
Institūta aizsākumi datējami ar 1946. gadu, kad tika nodibināts Mežsaimniecības problēmu institūts. Laika periodā līdz 1991. gadam notika daudzkārtējas reorganizācijas, līdz 1991. gadā Institūts ieguva nosaukumu  Latvijas Valsts mežzinātnes institūts &quot;Silava&quot;.

== Darbība ==
Institūtā pētniecība tiek realizēta šādos mežzinātnes virzienos:

* Meža ekoloģija un mežkopība
* Meža resursi un meža statistiskā inventarizācija
* Meža selekcija un kokaugu adaptācija
* Ģenētisko resursu centrs
* Meža atjaunošana un ieaudzēšana
* Meža fitopatoloģija un mikoloģija
* Meža entomoloģija
* Meža darbi un meža enerģētika
* Meža fauna un medniecība
* Meža izejvielu pārstrāde

== Ārējās saites ==

* [http://www.silava.lv/ Institūta mājaslapa]
* [https://www.facebook.com/LVMISilava ''Facebook'' konts]</text>
      <sha1>sdckiieblzad265p1ohf9e2wkg8u8gz</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3661928</id>
      <parentid>3661926</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T12:14:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>LVMI Silava</username>
        <id>72224</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* ievads */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1667" xml:space="preserve">{{Bezpeļņas organizācijas infokaste|name=Latvijas Valsts mežzinātnes institūts&quot;Silava&quot;|organization_name=|location_city=Salaspils|location_country=Latvija|homepage=http://www.silava.lv|num_employees=&gt;150|location=Rīgas iela 111, LV-2169|founded_date=1946 / 1991|organization_type=Zinātniskais institūts|services=Zinātne un pētniecība}}
[[Attēls:LVMI_Silava_logo.jpg|left|101x101px]]
'''Latvijas Valsts mežzinātnes institūts &quot;Silava&quot;''' (saīsin. LVMI Silava; angl. ''Latvian Forest Research Institute &quot;Silava&quot;'') ir vadošais meža zinātnes centrs, [[Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija|Izglītības un zinātnes ministrijas]] pārraudzībā esošs valsts zinātniskais institūts.        
 
[[Attēls:2019_12_Silava_eka.jpg|thumb|300x300px|LVMI Silava galvenā ēka]]

== Vēsture ==
Institūta aizsākumi datējami ar 1946. gadu, kad tika nodibināts Mežsaimniecības problēmu institūts. Laika periodā līdz 1991. gadam notika daudzkārtējas reorganizācijas, līdz 1991. gadā Institūts ieguva nosaukumu  Latvijas Valsts mežzinātnes institūts &quot;Silava&quot;.

== Darbība ==
Institūtā pētniecība tiek realizēta šādos mežzinātnes virzienos:

* Meža ekoloģija un mežkopība
* Meža resursi un meža statistiskā inventarizācija
* Meža selekcija un kokaugu adaptācija
* Ģenētisko resursu centrs
* Meža atjaunošana un ieaudzēšana
* Meža fitopatoloģija un mikoloģija
* Meža entomoloģija
* Meža darbi un meža enerģētika
* Meža fauna un medniecība
* Meža izejvielu pārstrāde

== Ārējās saites ==

* [http://www.silava.lv/ Institūta mājaslapa]
* [https://www.facebook.com/LVMISilava ''Facebook'' konts]</text>
      <sha1>fr7m69pw9vp55f9gth8um3xhshkurtm</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3661934</id>
      <parentid>3661928</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T12:18:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>LVMI Silava</username>
        <id>72224</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* ievads */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1901" xml:space="preserve">[[Attēls:LVMI_Silava_logo.jpg|101x101px|center]]{{Bezpeļņas organizācijas infokaste|name=Latvijas Valsts mežzinātnes institūts&quot;Silava&quot;|organization_name=|location_city=Salaspils|location_country=Latvija|homepage=http://www.silava.lv|num_employees=&gt;150|location=Rīgas iela 111, LV-2169|founded_date=1946 / 1991|organization_type=Zinātniskais institūts|services=Zinātne un pētniecība}}
'''Latvijas Valsts mežzinātnes institūts &quot;Silava&quot;''' (saīsin. LVMI Silava; angl. ''Latvian Forest Research Institute &quot;Silava&quot;'') ir vadošais meža zinātnes centrs, [[Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija|Izglītības un zinātnes ministrijas]] pārraudzībā esošs valsts zinātniskais institūts.        

Galvenā Institūta lēmējinstitūcija ir Zinātniskā padome, kuru reizi trīs gados ievēl Zinātnieku kopsapulce.        

Institūta administratīvo darbību nodrošina LVMI Silava administrācija, kuru vada Direktors.        
 
[[Attēls:2019_12_Silava_eka.jpg|thumb|300x300px|LVMI Silava galvenā ēka]]

== Vēsture ==
Institūta aizsākumi datējami ar 1946. gadu, kad tika nodibināts Mežsaimniecības problēmu institūts. Laika periodā līdz 1991. gadam notika daudzkārtējas reorganizācijas, līdz 1991. gadā Institūts ieguva nosaukumu  Latvijas Valsts mežzinātnes institūts &quot;Silava&quot;.

== Darbība ==
Institūtā pētniecība tiek realizēta šādos mežzinātnes virzienos:

* Meža ekoloģija un mežkopība
* Meža resursi un meža statistiskā inventarizācija
* Meža selekcija un kokaugu adaptācija
* Ģenētisko resursu centrs
* Meža atjaunošana un ieaudzēšana
* Meža fitopatoloģija un mikoloģija
* Meža entomoloģija
* Meža darbi un meža enerģētika
* Meža fauna un medniecība
* Meža izejvielu pārstrāde

== Ārējās saites ==

* [http://www.silava.lv/ Institūta mājaslapa]
* [https://www.facebook.com/LVMISilava ''Facebook'' konts]</text>
      <sha1>t4vzhhlh49phwo70phvxpkd5btwxab5</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3661951</id>
      <parentid>3661934</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T12:25:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>LVMI Silava</username>
        <id>72224</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* ievads */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1899" xml:space="preserve">[[Attēls:LVMI_Silava_logo.jpg|101x101px|center]]{{Bezpeļņas organizācijas infokaste|name=Latvijas Valsts mežzinātnes institūts&quot;Silava&quot;|organization_name=|location_city=Salaspils|location_country=Latvija|homepage=http://www.silava.lv|num_employees=&gt;150|location=Rīgas iela 111, LV-2169|founded_date=1946 / 1991|organization_type=Zinātniskais institūts|services=Zinātne un pētniecība}}
'''Latvijas Valsts mežzinātnes institūts &quot;Silava&quot;''' (saīsin. LVMI Silava; angl. ''Latvian Forest Research Institute &quot;Silava&quot;'') ir vadošais mežzinātnes centrs, [[Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija|Izglītības un zinātnes ministrijas]] pārraudzībā esošs valsts zinātniskais institūts.        

Galvenā Institūta lēmējinstitūcija ir Zinātniskā padome, kuru reizi trīs gados ievēl Zinātnieku kopsapulce.        

Institūta administratīvo darbību nodrošina LVMI Silava administrācija, kuru vada Direktors.        
 
[[Attēls:2019_12_Silava_eka.jpg|thumb|300x300px|LVMI Silava galvenā ēka]]

== Vēsture ==
Institūta aizsākumi datējami ar 1946. gadu, kad tika nodibināts Mežsaimniecības problēmu institūts. Laika periodā līdz 1991. gadam notika daudzkārtējas reorganizācijas, līdz 1991. gadā Institūts ieguva nosaukumu  Latvijas Valsts mežzinātnes institūts &quot;Silava&quot;.

== Darbība ==
Institūtā pētniecība tiek realizēta šādos mežzinātnes virzienos:

* Meža ekoloģija un mežkopība
* Meža resursi un meža statistiskā inventarizācija
* Meža selekcija un kokaugu adaptācija
* Ģenētisko resursu centrs
* Meža atjaunošana un ieaudzēšana
* Meža fitopatoloģija un mikoloģija
* Meža entomoloģija
* Meža darbi un meža enerģētika
* Meža fauna un medniecība
* Meža izejvielu pārstrāde

== Ārējās saites ==

* [http://www.silava.lv/ Institūta mājaslapa]
* [https://www.facebook.com/LVMISilava ''Facebook'' konts]</text>
      <sha1>0ewe5tkuvnu7atfhogscqj8aykr7v7y</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3661953</id>
      <parentid>3661951</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T12:26:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>LVMI Silava</username>
        <id>72224</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* ievads */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1911" xml:space="preserve">[[Attēls:LVMI_Silava_logo.jpg|101x101px|center]]{{Bezpeļņas organizācijas infokaste|name=Latvijas Valsts mežzinātnes institūts&quot;Silava&quot;|organization_name=|location_city=Salaspils|location_country=Latvija|homepage=http://www.silava.lv|num_employees=&gt;150|location=Rīgas iela 111, LV-2169|founded_date=1946 / 1991|organization_type=Zinātniskais institūts|services=Zinātne un pētniecība}}
'''Latvijas Valsts mežzinātnes institūts &quot;Silava&quot;''' (saīsin. LVMI Silava; angl. ''Latvian Forest Research Institute &quot;Silava&quot;'') ir vadošais mežzinātnes centrs Latvijā.        

Zinātniskais institūts atrodas [[Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija|Izglītības un zinātnes ministrijas]] pārraudzībā.        

Galvenā Institūta lēmējinstitūcija ir Zinātniskā padome, kuru reizi trīs gados ievēl Zinātnieku kopsapulce.        

Institūta administratīvo darbību nodrošina LVMI Silava administrācija, kuru vada Direktors.        
 
[[Attēls:2019_12_Silava_eka.jpg|thumb|300x300px|LVMI Silava galvenā ēka]]

== Vēsture ==
Institūta aizsākumi datējami ar 1946. gadu, kad tika nodibināts Mežsaimniecības problēmu institūts. Laika periodā līdz 1991. gadam notika daudzkārtējas reorganizācijas, līdz 1991. gadā Institūts ieguva nosaukumu  Latvijas Valsts mežzinātnes institūts &quot;Silava&quot;.

== Darbība ==
Institūtā pētniecība tiek realizēta šādos mežzinātnes virzienos:

* Meža ekoloģija un mežkopība
* Meža resursi un meža statistiskā inventarizācija
* Meža selekcija un kokaugu adaptācija
* Ģenētisko resursu centrs
* Meža atjaunošana un ieaudzēšana
* Meža fitopatoloģija un mikoloģija
* Meža entomoloģija
* Meža darbi un meža enerģētika
* Meža fauna un medniecība
* Meža izejvielu pārstrāde

== Ārējās saites ==

* [http://www.silava.lv/ Institūta mājaslapa]
* [https://www.facebook.com/LVMISilava ''Facebook'' konts]</text>
      <sha1>9ut4to1ps4so7jf70a25mqdips2kjjj</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3661960</id>
      <parentid>3661953</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T12:31:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>LVMI Silava</username>
        <id>72224</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* ievads */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1914" xml:space="preserve">{{Bezpeļņas organizācijas infokaste|name=Latvijas Valsts mežzinātnes institūts&quot;Silava&quot;|organization_name=|location_city=Salaspils|location_country=Latvija|homepage=http://www.silava.lv|num_employees=&gt;150|location=Rīgas iela 111, LV-2169|founded_date=1946 / 1991|organization_type=Zinātniskais institūts|services=Zinātne un pētniecība}}[[Attēls:LVMI_Silava_logo.jpg|101x101px|left|thumb]]'''Latvijas Valsts mežzinātnes institūts &quot;Silava&quot;''' (saīsin. LVMI Silava; angl. ''Latvian Forest Research Institute &quot;Silava&quot;'') ir vadošais mežzinātnes centrs Latvijā.        

Zinātniskais institūts atrodas [[Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija|Izglītības un zinātnes ministrijas]] pārraudzībā.        

Galvenā Institūta lēmējinstitūcija ir Zinātniskā padome, kuru reizi trīs gados ievēl Zinātnieku kopsapulce.        

Institūta administratīvo darbību nodrošina LVMI Silava administrācija, kuru vada Direktors.        
 
[[Attēls:2019_12_Silava_eka.jpg|thumb|300x300px|LVMI Silava galvenā ēka]]

== Vēsture ==
Institūta aizsākumi datējami ar 1946. gadu, kad tika nodibināts Mežsaimniecības problēmu institūts. Laika periodā līdz 1991. gadam notika daudzkārtējas reorganizācijas, līdz 1991. gadā Institūts ieguva nosaukumu  Latvijas Valsts mežzinātnes institūts &quot;Silava&quot;.

== Darbība ==
Institūtā pētniecība tiek realizēta šādos mežzinātnes virzienos:

* Meža ekoloģija un mežkopība
* Meža resursi un meža statistiskā inventarizācija
* Meža selekcija un kokaugu adaptācija
* Ģenētisko resursu centrs
* Meža atjaunošana un ieaudzēšana
* Meža fitopatoloģija un mikoloģija
* Meža entomoloģija
* Meža darbi un meža enerģētika
* Meža fauna un medniecība
* Meža izejvielu pārstrāde

== Ārējās saites ==

* [http://www.silava.lv/ Institūta mājaslapa]
* [https://www.facebook.com/LVMISilava ''Facebook'' konts]</text>
      <sha1>jwr9lnzlez18y93e9jxtdsrmw11bvpm</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3661961</id>
      <parentid>3661960</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T12:31:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>LVMI Silava</username>
        <id>72224</id>
      </contributor>
      <comment>/* ievads */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1908" xml:space="preserve">{{Bezpeļņas organizācijas infokaste|name=Latvijas Valsts mežzinātnes institūts&quot;Silava&quot;|organization_name=|location_city=Salaspils|location_country=Latvija|homepage=http://www.silava.lv|num_employees=&gt;150|location=Rīgas iela 111, LV-2169|founded_date=1946 / 1991|organization_type=Zinātniskais institūts|services=Zinātne un pētniecība}}[[Attēls:LVMI_Silava_logo.jpg|101x101px|left]]'''Latvijas Valsts mežzinātnes institūts &quot;Silava&quot;''' (saīsin. LVMI Silava; angl. ''Latvian Forest Research Institute &quot;Silava&quot;'') ir vadošais mežzinātnes centrs Latvijā.        

Zinātniskais institūts atrodas [[Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija|Izglītības un zinātnes ministrijas]] pārraudzībā.        

Galvenā Institūta lēmējinstitūcija ir Zinātniskā padome, kuru reizi trīs gados ievēl Zinātnieku kopsapulce.        

Institūta administratīvo darbību nodrošina LVMI Silava administrācija, kuru vada Direktors.        
 
[[Attēls:2019_12_Silava_eka.jpg|thumb|300x300px|LVMI Silava galvenā ēka]]

== Vēsture ==
Institūta aizsākumi datējami ar 1946. gadu, kad tika nodibināts Mežsaimniecības problēmu institūts. Laika periodā līdz 1991. gadam notika daudzkārtējas reorganizācijas, līdz 1991. gadā Institūts ieguva nosaukumu  Latvijas Valsts mežzinātnes institūts &quot;Silava&quot;.

== Darbība ==
Institūtā pētniecība tiek realizēta šādos mežzinātnes virzienos:

* Meža ekoloģija un mežkopība
* Meža resursi un meža statistiskā inventarizācija
* Meža selekcija un kokaugu adaptācija
* Ģenētisko resursu centrs
* Meža atjaunošana un ieaudzēšana
* Meža fitopatoloģija un mikoloģija
* Meža entomoloģija
* Meža darbi un meža enerģētika
* Meža fauna un medniecība
* Meža izejvielu pārstrāde

== Ārējās saites ==

* [http://www.silava.lv/ Institūta mājaslapa]
* [https://www.facebook.com/LVMISilava ''Facebook'' konts]</text>
      <sha1>dnnvcrxbeb5kq93fvrdckekx3c0zuqc</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3661994</id>
      <parentid>3661961</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T14:24:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ScAvenger</username>
        <id>1630</id>
      </contributor>
      <comment>piekārtoju</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1948" xml:space="preserve">{{Bezpeļņas organizācijas infokaste|name=Latvijas Valsts mežzinātnes institūts&quot;Silava&quot;|image=LVMI_Silava_logo.jpg|organization_name=|location_city=Salaspils|location_country=Latvija|homepage=http://www.silava.lv|num_employees=&gt;150|location=Rīgas iela 111, LV-2169|founded_date=1946 / 1991|organization_type=Zinātniskais institūts|services=Zinātne un pētniecība}}
'''Latvijas Valsts mežzinātnes institūts &quot;Silava&quot;''' (saīsināti '''LVMI Silava'''; {{val-en|Latvian Forest Research Institute &quot;Silava&quot;}}) ir vadošais mežzinātnes centrs Latvijā.        

Zinātniskais institūts atrodas [[Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija|Izglītības un zinātnes ministrijas]] pārraudzībā.        

Galvenā institūta lēmējinstitūcija ir zinātniskā padome, kuru reizi trīs gados ievēl zinātnieku kopsapulce.        

Institūta administratīvo darbību nodrošina LVMI Silava administrācija, kuru vada direktors.        
 
[[Attēls:2019_12_Silava_eka.jpg|thumb|300x300px|LVMI Silava galvenā ēka]]

== Vēsture ==
Institūta aizsākumi datējami ar 1946. gadu, kad tika nodibināts Mežsaimniecības problēmu institūts. Laika periodā līdz 1991. gadam notika daudzkārtējas reorganizācijas, līdz 1991. gadā institūts ieguva nosaukumu  Latvijas Valsts mežzinātnes institūts &quot;Silava&quot;.

== Darbība ==
Institūtā pētniecība tiek realizēta šādos mežzinātnes virzienos:

* Meža ekoloģija un mežkopība
* Meža resursi un meža statistiskā inventarizācija
* Meža selekcija un kokaugu adaptācija
* Ģenētisko resursu centrs
* Meža atjaunošana un ieaudzēšana
* Meža fitopatoloģija un mikoloģija
* Meža entomoloģija
* Meža darbi un meža enerģētika
* Meža fauna un medniecība
* Meža izejvielu pārstrāde

== Ārējās saites ==

* [http://www.silava.lv/ Institūta mājaslapa]
* [https://www.facebook.com/LVMISilava ''Facebook'' konts]

[[Kategorija:Latvijas zinātniskie institūti]]</text>
      <sha1>loiqboheg30zlq144k1p2rswgfcx7vz</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3662505</id>
      <parentid>3661994</parentid>
      <timestamp>2022-07-29T06:47:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>LVMI Silava</username>
        <id>72224</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1698" xml:space="preserve">{{Bezpeļņas organizācijas infokaste|name=Latvijas Valsts mežzinātnes institūts&quot;Silava&quot;|image=LVMI_Silava_logo.jpg|organization_name=|location_city=Salaspils|location_country=Latvija|homepage=http://www.silava.lv|num_employees=&gt;150|location=Rīgas iela 111, LV-2169|founded_date=1946 / 1991|organization_type=Zinātniskais institūts|services=Zinātne un pētniecība}}
'''Latvijas Valsts mežzinātnes institūts &quot;Silava&quot;''' (saīsināti '''LVMI Silava'''; {{val-en|Latvian Forest Research Institute &quot;Silava&quot;}}) ir vadošais mežzinātnes centrs Latvijā.        

Zinātniskais institūts atrodas [[Latvijas Republikas Zemkopības ministrija|Zemkopības ministrijas]] pārraudzībā.        [[Attēls:2019_12_Silava_eka.jpg|thumb|238x238px|LVMI Silava galvenā ēka]]

== Vēsture ==
Institūta aizsākumi datējami ar 1946. gadu, kad tika nodibināts Mežsaimniecības problēmu institūts. Laika periodā līdz 1991. gadam notika daudzkārtējas reorganizācijas, līdz 1991. gadā Institūts ieguva nosaukumu – Latvijas Valsts mežzinātnes institūts &quot;Silava&quot;.

== Darbība ==
Institūtā pētniecība tiek realizēta šādos mežzinātnes virzienos:

* Meža ekoloģija un mežkopība
* Meža resursi un meža statistiskā inventarizācija
* Meža selekcija un kokaugu adaptācija
* Ģenētisko resursu centrs
* Meža atjaunošana un ieaudzēšana
* Meža fitopatoloģija un mikoloģija
* Meža entomoloģija
* Meža darbi un meža enerģētika
* Meža fauna un medniecība
* Meža izejvielu pārstrāde

== Ārējās saites ==

* [http://www.silava.lv/ Institūta mājaslapa]
* [https://www.facebook.com/LVMISilava ''Facebook'' konts]

[[Kategorija:Latvijas zinātniskie institūti]]</text>
      <sha1>om4mz5h0pgnjjlrjw0f7d0ino75e381</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Andrejs Jansons (diriģents)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>518061</id>
    <revision>
      <id>3661943</id>
      <timestamp>2022-07-28T12:21:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>jauna lapa</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1892" xml:space="preserve">{{Mākslinieka infokaste
| name          = Andrejs Jansons
| image         = 
| imagesize     = 
| caption       = 
| birthname     = 
| birthdate     = {{dat|1938|10|2}}
| location      = [[Rīga]], {{LAT}}
| deathdate     = {{miršanas datums un vecums|2022|7|25|1938|10|2}}
| deathplace    = {{USA}}
| nationality   = [[latvietis]]
| field         = kora mūzika
| training      = 
| movement      = 
| famous works  = 
| patrons       =
| awards        = 
}}

'''Andrejs Jansons''' (1938-2022) bija [[trimdas latvieši|trimdas latviešu]] komponists un kora [[diriģents]].

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1938. gada 2. oktobrī Rīgā. Otrā pasaules kara laikā 1944. gadā viņš kopā ar vecākiem devās bēgļu gaitās uz Vāciju, 1949. gadā emigrēja uz ASV.
No 1975. līdz 2015. gadam Jansons bija [[Ņujorka]]s latviešu kora mākslinieciskais vadītājs un diriģents. Bija virsdiriģents Jaunatnes dziesmu svētkos Amerikā, Pasaules Brīvo latviešu I dziesmu dienā Gotlandē, Rietumkrasta VIII un XII, Kanādas IX, ASV X Dziesmu svētkos.

Pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s Andrejs Jansons bija XX un XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku virsdiriģents, XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku Goda virsdiriģents.
Miris 2022. gada 25. jūlijā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/aizsaule-devies-komponists-un-dirigents-andrejs-jansons.a466875/ Aizsaulē devies komponists un diriģents Andrejs Jansons] lsm.lv 2022. gada 26. jūlijā&lt;/ref&gt;

== Darbi ==
Radījis ap 50 kora dziesmu un tautas dziesmu apdaru, 2 dziesmu ciklus, 20 solo dziesmas, Tautas dejas mazam orķestrim, Ziemassvētku kantāti, skaņdarbus muzikālam teātrim (mūziklus).

== Apbalvojumi ==
* [[Triju Zvaigžņu ordenis]] (1996)

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Jansons, Andrejs}}

[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas komponisti]]</text>
      <sha1>49ruo037uns6bhv2kde00qkemvl02bk</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3661947</id>
      <parentid>3661943</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T12:23:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Apbalvojumi */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1932" xml:space="preserve">{{Mākslinieka infokaste
| name          = Andrejs Jansons
| image         = 
| imagesize     = 
| caption       = 
| birthname     = 
| birthdate     = {{dat|1938|10|2}}
| location      = [[Rīga]], {{LAT}}
| deathdate     = {{miršanas datums un vecums|2022|7|25|1938|10|2}}
| deathplace    = {{USA}}
| nationality   = [[latvietis]]
| field         = kora mūzika
| training      = 
| movement      = 
| famous works  = 
| patrons       =
| awards        = 
}}

'''Andrejs Jansons''' (1938-2022) bija [[trimdas latvieši|trimdas latviešu]] komponists un kora [[diriģents]].

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1938. gada 2. oktobrī Rīgā. Otrā pasaules kara laikā 1944. gadā viņš kopā ar vecākiem devās bēgļu gaitās uz Vāciju, 1949. gadā emigrēja uz ASV.
No 1975. līdz 2015. gadam Jansons bija [[Ņujorka]]s latviešu kora mākslinieciskais vadītājs un diriģents. Bija virsdiriģents Jaunatnes dziesmu svētkos Amerikā, Pasaules Brīvo latviešu I dziesmu dienā Gotlandē, Rietumkrasta VIII un XII, Kanādas IX, ASV X Dziesmu svētkos.

Pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s Andrejs Jansons bija XX un XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku virsdiriģents, XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku Goda virsdiriģents.
Miris 2022. gada 25. jūlijā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/aizsaule-devies-komponists-un-dirigents-andrejs-jansons.a466875/ Aizsaulē devies komponists un diriģents Andrejs Jansons] lsm.lv 2022. gada 26. jūlijā&lt;/ref&gt;

== Darbi ==
Radījis ap 50 kora dziesmu un tautas dziesmu apdaru, 2 dziesmu ciklus, 20 solo dziesmas, Tautas dejas mazam orķestrim, Ziemassvētku kantāti, skaņdarbus muzikālam teātrim (mūziklus).

== Apbalvojumi ==
* [[Triju Zvaigžņu ordenis]] (1996)
* [[PBLA]] Kultūras Fonda balva (2006)

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Jansons, Andrejs}}

[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas komponisti]]</text>
      <sha1>38xnq8pto274m9yqa7c05ofdit4xrn1</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3661962</id>
      <parentid>3661947</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T12:35:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Dzīvesgājums */ papildināts</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3679" xml:space="preserve">{{Mākslinieka infokaste
| name          = Andrejs Jansons
| image         = 
| imagesize     = 
| caption       = 
| birthname     = 
| birthdate     = {{dat|1938|10|2}}
| location      = [[Rīga]], {{LAT}}
| deathdate     = {{miršanas datums un vecums|2022|7|25|1938|10|2}}
| deathplace    = {{USA}}
| nationality   = [[latvietis]]
| field         = kora mūzika
| training      = 
| movement      = 
| famous works  = 
| patrons       =
| awards        = 
}}

'''Andrejs Jansons''' (1938-2022) bija [[trimdas latvieši|trimdas latviešu]] komponists un kora [[diriģents]].

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1938. gada 2. oktobrī Rīgā. Otrā pasaules kara laikā 1944. gadā viņš kopā ar vecākiem devās bēgļu gaitās uz Vāciju, 1949. gadā emigrēja uz ASV.
Mācījās [[Virdžīnija]]s štata Norfolkas pilsētas vidusskolā, Džuljarda mūzikas skolā, kuru absolvēja 1960. gadā, spēlēja [[oboja|oboju]] [[Pitsburga]]s un [[Baltimora]]s orķestros, kā arī ''American Symphony'' orķestrī. Kā Itālijas valdības stipendiāts papildinājās obojas spēlē Itālijas Valsts konservatorijā [[Venēcija|Venēcijā]]. 
Bija orķestra mūziķis [[Brodveja]]s teātros, Ņujorkas pilsētas operā, Metropolitena ''(Metropolitan'') operā, ''American Ballet Theatre'' un Džofrija baleta (''Joffrey Ballet'') orķestrī. Muzicēja Fēniksa pūtēju kvintetā (''Pxoenix Woodwind Quintet''), 1970. gadā piedalījās vieskoncertos Eiropā, uzstājies arī kā solists.

1973. gadā absolvēja Manhatanas mūzikas skolu (''Manhattan School of Music''), 1986. gadā aizstāvēja doktora grādu kompozīcijā Ratgersa universitātē (''Rutgers University'') Ņūdžersijā.
Bija viesdiriģents ASV, Kanādas un Eiropas valstu orķestros, koros un ansambļos. Kopš 1987. gada angažēts kā ''Bronx Arts'' orķestra galvenais viesdiriģents. Bija arī Fordhama universitātes (''Fordham University'') kora diriģents.
Vadījis Ņujorkas igauņu sieviešu un amerikāņu kori Bergen Chorale, kurš atskaņo galvenokārt lielformu darbus. Kā viesdiriģents muzicējis arī Lietuvas Nacionālajā simfoniskajā orķestrī un Ungārijas orķestrī ''Philharmonia Hungarica'', Maskavas, Nirnbergas, Milvoku simfoniskajos orķestros un Tallinas un Jaunanglijas kamerorķestros un vēl citos.
Strādājis kā mācībspēks Ratgersa universitātē, Kalifornijas Valsts universitātē un Fordhama universitātē.&lt;ref&gt;[https://www.musicabaltica.com/lv/komponisti-un-autori/andrejs-jansons/ musicabaltica.com]&lt;/ref&gt;

No 1975. līdz 2015. gadam Jansons bija [[Ņujorka]]s latviešu kora mākslinieciskais vadītājs un diriģents. Bija virsdiriģents Jaunatnes dziesmu svētkos Amerikā, Pasaules Brīvo latviešu I dziesmu dienā Gotlandē, Rietumkrasta VIII un XII, Kanādas IX, ASV X Dziesmu svētkos.
Pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s Andrejs Jansons bija XX un XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku virsdiriģents, XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku Goda virsdiriģents.
Miris 2022. gada 25. jūlijā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/aizsaule-devies-komponists-un-dirigents-andrejs-jansons.a466875/ Aizsaulē devies komponists un diriģents Andrejs Jansons] lsm.lv 2022. gada 26. jūlijā&lt;/ref&gt;

== Darbi ==
Radījis ap 50 kora dziesmu un tautas dziesmu apdaru, 2 dziesmu ciklus, 20 solo dziesmas, Tautas dejas mazam orķestrim, Ziemassvētku kantāti, skaņdarbus muzikālam teātrim (mūziklus).

== Apbalvojumi ==
* [[Triju Zvaigžņu ordenis]] (1996)
* [[PBLA]] Kultūras Fonda balva (2006)

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Jansons, Andrejs}}

[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas komponisti]]</text>
      <sha1>tf1ogd4gjn7nh0uy93b9y5k8ucan8zd</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3662444</id>
      <parentid>3661962</parentid>
      <timestamp>2022-07-29T00:18:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>MC2013</username>
        <id>40125</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3864" xml:space="preserve">{{Mākslinieka infokaste
| name          = Andrejs Jansons
| image         = 
| imagesize     = 
| caption       = 
| birthname     = 
| birthdate     = {{dat|1938|10|2}}
| location      = [[Rīga]], {{LAT}}
| deathdate     = {{miršanas datums un vecums|2022|7|25|1938|10|2}}
| deathplace    = {{USA}}
| nationality   = [[latvietis]]
| field         = kora mūzika
| training      = 
| movement      = 
| famous works  = 
| patrons       =
| awards        = 
}}

'''Andrejs Jansons''' (1938—2022) bija [[trimdas latvieši|trimdas latviešu]] komponists un kora [[diriģents]].

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1938. gada 2. oktobrī Rīgā. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā 1944. gadā viņš kopā ar vecākiem devās bēgļu gaitās uz Vāciju, 1949. gadā emigrēja uz ASV.

Mācījās [[Virdžīnija]]s štata Norfolkas pilsētas vidusskolā, Džuljarda mūzikas skolā, kuru absolvēja 1960. gadā, spēlēja [[oboja|oboju]] [[Pitsburga]]s un [[Baltimora]]s orķestros, kā arī ''American Symphony'' orķestrī. Kā Itālijas valdības stipendiāts papildinājās obojas spēlē Itālijas Valsts konservatorijā [[Venēcija|Venēcijā]]. 
Bija orķestra mūziķis [[Brodvejas teātris|Brodvejas teātros]]s, Ņujorkas pilsētas operā, [[Metropoles opera|Metropoles operā]], ''American Ballet Theatre'' un Džofrija baleta (''Joffrey Ballet'') orķestrī. Muzicēja Fēniksa pūtēju kvintetā (''Pxoenix Woodwind Quintet''), 1970. gadā piedalījās vieskoncertos Eiropā, uzstājies arī kā solists.

1973. gadā absolvēja Manhatanas mūzikas skolu (''Manhattan School of Music''), 1986. gadā aizstāvēja doktora grādu kompozīcijā Ratgersa universitātē (''Rutgers University'') Ņūdžersijā.
Bija viesdiriģents ASV, Kanādas un Eiropas valstu orķestros, koros un ansambļos. Kopš 1987. gada angažēts kā ''Bronx Arts'' orķestra galvenais viesdiriģents. Bija arī Fordhama universitātes (''Fordham University'') kora diriģents.
Vadījis Ņujorkas igauņu sieviešu un amerikāņu kori Bergen Chorale, kurš atskaņo galvenokārt lielformu darbus. Kā viesdiriģents muzicējis arī Lietuvas Nacionālajā simfoniskajā orķestrī un Ungārijas orķestrī ''Philharmonia Hungarica'', Maskavas, Nirnbergas, Milvoku simfoniskajos orķestros un Tallinas un Jaunanglijas kamerorķestros un vēl citos.
Strādājis kā mācībspēks Ratgersa universitātē, Kalifornijas Valsts universitātē un Fordhama universitātē.&lt;ref&gt;[https://www.musicabaltica.com/lv/komponisti-un-autori/andrejs-jansons/ musicabaltica.com]&lt;/ref&gt;

No 1975. līdz 2015. gadam Jansons bija [[Ņujorka]]s latviešu kora mākslinieciskais vadītājs un diriģents. Bija virsdiriģents Jaunatnes dziesmu svētkos Amerikā, Pasaules Brīvo latviešu I dziesmu dienā Gotlandē, Rietumkrasta VIII un XII, Kanādas IX, ASV X Dziesmu svētkos.
Pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s Andrejs Jansons bija XX un XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku virsdiriģents, XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku Goda virsdiriģents.
Miris 2022. gada 25. jūlijā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/aizsaule-devies-komponists-un-dirigents-andrejs-jansons.a466875/ Aizsaulē devies komponists un diriģents Andrejs Jansons] lsm.lv 2022. gada 26. jūlijā&lt;/ref&gt;

== Darbi ==
Radījis ap 50 kora dziesmu un tautas dziesmu apdaru, 2 dziesmu ciklus, 20 solo dziesmas, Tautas dejas mazam orķestrim, Ziemassvētku kantāti, skaņdarbus muzikālam teātrim (mūziklus).

== Apbalvojumi ==
* [[Triju Zvaigžņu ordenis]] (1996)
* [[PBLA]] Kultūras Fonda balva (2006)

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Jansons, Andrejs}}

[[Kategorija:1938. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2022. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas komponisti]]
[[Kategorija:Latvijas diriģenti]]
[[Kategorija:ASV latvieši]]</text>
      <sha1>nr5prujc29gm74vf1z0b4sq0uhvmbgn</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3662445</id>
      <parentid>3662444</parentid>
      <timestamp>2022-07-29T00:20:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>MC2013</username>
        <id>40125</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3870" xml:space="preserve">{{Mākslinieka infokaste
| name          = Andrejs Jansons
| image         = 
| imagesize     = 
| caption       = 
| birthname     = 
| birthdate     = {{dat|1938|10|2}}
| location      = [[Rīga]], {{LAT}}
| deathdate     = {{miršanas datums un vecums|2022|7|25|1938|10|2}}
| deathplace    = {{USA}}
| nationality   = [[latvietis]]
| field         = kora mūzika
| training      = 
| movement      = 
| famous works  = 
| patrons       =
| awards        = 
}}

'''Andrejs Jansons''' (1938—2022) bija [[trimdas latvieši|trimdas latviešu]] komponists un kora [[diriģents]].

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1938. gada 2. oktobrī Rīgā. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā 1944. gadā viņš kopā ar vecākiem devās bēgļu gaitās uz Vāciju, 1949. gadā emigrēja uz ASV.

Mācījās [[Virdžīnija]]s štata Norfolkas pilsētas vidusskolā, Džuljarda mūzikas skolā, kuru absolvēja 1960. gadā, spēlēja [[oboja|oboju]] [[Pitsburga]]s un [[Baltimora]]s orķestros, kā arī ''American Symphony'' orķestrī. Kā Itālijas valdības stipendiāts papildinājās obojas spēlē Itālijas Valsts konservatorijā [[Venēcija|Venēcijā]]. 
Bija orķestra mūziķis [[Brodvejas teātris|Brodvejas teātros]]s, Ņujorkas pilsētas operā, [[Metropoles opera|Metropoles operā]], ''American Ballet Theatre'' un Džofrija baleta (''Joffrey Ballet'') orķestrī. Muzicēja Fēniksa pūtēju kvintetā (''Pxoenix Woodwind Quintet''), 1970. gadā piedalījās vieskoncertos Eiropā, uzstājies arī kā solists.

1973. gadā absolvēja Manhatanas mūzikas skolu (''Manhattan School of Music''), 1986. gadā aizstāvēja doktora grādu kompozīcijā Ratgersa universitātē (''Rutgers University'') Ņūdžersijā.
Bija viesdiriģents ASV, Kanādas un Eiropas valstu orķestros, koros un ansambļos. Kopš 1987. gada angažēts kā ''Bronx Arts'' orķestra galvenais viesdiriģents. Bija arī Fordhama universitātes (''Fordham University'') kora diriģents.
Vadījis Ņujorkas igauņu sieviešu un amerikāņu kori ''Bergen Chorale'', kurš atskaņoja galvenokārt lielformu darbus. Kā viesdiriģents muzicējis arī Lietuvas Nacionālajā simfoniskajā orķestrī un Ungārijas orķestrī ''Philharmonia Hungarica'', Maskavas, Nirnbergas, Milvoku simfoniskajos orķestros un Tallinas un Jaunanglijas kamerorķestros un vēl citos.
Strādājis kā mācībspēks Ratgersa universitātē, Kalifornijas Valsts universitātē un Fordhama universitātē.&lt;ref&gt;[https://www.musicabaltica.com/lv/komponisti-un-autori/andrejs-jansons/ musicabaltica.com]&lt;/ref&gt;

No 1975. līdz 2015. gadam Jansons bija [[Ņujorka]]s latviešu kora mākslinieciskais vadītājs un diriģents. Bija virsdiriģents Jaunatnes dziesmu svētkos Amerikā, Pasaules Brīvo latviešu I dziesmu dienā Gotlandē, Rietumkrasta VIII un XII, Kanādas IX, ASV X Dziesmu svētkos.
Pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s Andrejs Jansons bija XX un XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku virsdiriģents, XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku Goda virsdiriģents.
Miris 2022. gada 25. jūlijā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/aizsaule-devies-komponists-un-dirigents-andrejs-jansons.a466875/ Aizsaulē devies komponists un diriģents Andrejs Jansons] lsm.lv 2022. gada 26. jūlijā&lt;/ref&gt;

== Darbi ==
Radījis ap 50 kora dziesmu un tautas dziesmu apdaru, 2 dziesmu ciklus, 20 solo dziesmas, Tautas dejas mazam orķestrim, Ziemassvētku kantāti, skaņdarbus muzikālam teātrim (mūziklus).

== Apbalvojumi ==
* [[Triju Zvaigžņu ordenis]] (1996)
* [[PBLA]] Kultūras Fonda balva (2006)

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Jansons, Andrejs}}

[[Kategorija:1938. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2022. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas komponisti]]
[[Kategorija:Latvijas diriģenti]]
[[Kategorija:ASV latvieši]]</text>
      <sha1>1e67ve6oqklidq0n6utqxfo4lnrjlsw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>DGA balva</title>
    <ns>0</ns>
    <id>518062</id>
    <redirect title="Amerikas režisoru ģildes balva" />
    <revision>
      <id>3661952</id>
      <timestamp>2022-07-28T12:26:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Amerikas režisoru ģildes balva]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="46" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Amerikas režisoru ģildes balva]]</text>
      <sha1>b8urc2sft8rl4omi4t3iplu7374qtgp</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>WGA balva</title>
    <ns>0</ns>
    <id>518063</id>
    <redirect title="Amerikas scenāristu ģildes balva" />
    <revision>
      <id>3661954</id>
      <timestamp>2022-07-28T12:26:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Amerikas scenāristu ģildes balva]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="48" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Amerikas scenāristu ģildes balva]]</text>
      <sha1>4avkceezw1ftnl5py1g1w1v3wxlozsl</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>WGA Award</title>
    <ns>0</ns>
    <id>518064</id>
    <redirect title="Amerikas scenāristu ģildes balva" />
    <revision>
      <id>3661955</id>
      <timestamp>2022-07-28T12:27:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Amerikas scenāristu ģildes balva]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="48" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Amerikas scenāristu ģildes balva]]</text>
      <sha1>4avkceezw1ftnl5py1g1w1v3wxlozsl</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>DGA Award</title>
    <ns>0</ns>
    <id>518065</id>
    <redirect title="Amerikas režisoru ģildes balva" />
    <revision>
      <id>3661959</id>
      <timestamp>2022-07-28T12:30:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Amerikas režisoru ģildes balva]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="46" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Amerikas režisoru ģildes balva]]</text>
      <sha1>b8urc2sft8rl4omi4t3iplu7374qtgp</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Palm-Springs-plakats.jpg</title>
    <ns>6</ns>
    <id>518066</id>
    <revision>
      <id>3661963</id>
      <timestamp>2022-07-28T12:40:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>== Kopsavilkums ==
Filmas &quot;[[Pālmspringsa (filma)|Pālmspringsa]]&quot; plakāts - avots: [https://forumcinemaslv.blob.core.windows.net/1012/Event_9519/portrait_medium/Palm-Springs-plakats.jpg?width=323 forumcinemas.lv]

== Licence ==
{{Filmas plakāts}}</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="250" xml:space="preserve">== Kopsavilkums ==
Filmas &quot;[[Pālmspringsa (filma)|Pālmspringsa]]&quot; plakāts - avots: [https://forumcinemaslv.blob.core.windows.net/1012/Event_9519/portrait_medium/Palm-Springs-plakats.jpg?width=323 forumcinemas.lv]

== Licence ==
{{Filmas plakāts}}</text>
      <sha1>cmcqpr6pusqq3s8exqemsexvj5h7h5r</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jurčo</title>
    <ns>0</ns>
    <id>518067</id>
    <redirect title="Tomāšs Jurčo" />
    <revision>
      <id>3661967</id>
      <timestamp>2022-07-28T13:00:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Tomāšs Jurčo]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="29" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Tomāšs Jurčo]]</text>
      <sha1>40m0zy02fovlyfqhi64dj294fthwfxl</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieks:LVMI Silava/Smilšu kaste</title>
    <ns>2</ns>
    <id>518068</id>
    <redirect title="Dalībnieka diskusija:Test" />
    <revision>
      <id>3661972</id>
      <timestamp>2022-07-28T13:08:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>LVMI Silava</username>
        <id>72224</id>
      </contributor>
      <comment>LVMI Silava pārvietoja lapu [[Dalībnieks:LVMI Silava/Smilšu kaste]] uz [[Dalībnieka diskusija:Test]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="40" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Dalībnieka diskusija:Test]]</text>
      <sha1>2v1cl2y3m5lxsko84wup28ckfhwcsr5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pālmspringsa (filma)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>518069</id>
    <revision>
      <id>3661973</id>
      <timestamp>2022-07-28T13:08:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>jauna filma......</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3095" xml:space="preserve">{{Filmas infokaste
 |   nosaukums = Pālmspringsa
 | oriģinālnos = ''Palm Springs''
 |      attēls = Palm-Springs-plakats.jpg
 |     att_izm = 
 |    paraksts = 
 |       žanrs = 
 |    režisors = Makss Barbakovs
 |  producents = 
* [[Endijs Sembergs]]
* [[Akīva Šafars]]
* Bekija Slovitere
* [[Džorma Takouni]]
* Kriss Pārkers
* Dilans Selerss
 |   scenārijs = Endijs Siara
 |     aktieri = 
* Endijs Sembergs
* [[Kristina Milioti]]
* [[Dž. K. Simonss]]
 |      mūzika = Metjū Komptons
 |   operators = Kvīens Trans
 | mākslinieks = 
 |     montāža = 
* Metjū Frīdmens
* Endrū Diklers
 |     studija = 
* ''Limelight Productions''
* ''[[The Lonely Island|Lonely Island Classics]]''
* ''Sun Entertainment''
 | izplatītājs = 
* ''[[Hulu]]''
* ''[[Neon (kompānija)|Neon]]''
 |    izdošana = {{filmas datums|2020|1|26|[[Sandensas kinofefstivāls|Sandensa]]|2020|7|10|ASV|202|8|14|Latvija}}
 |      ilgums = 90 minūtes
 |      valsts = {{USA}}
 |      valoda = [[angļu valoda|angļu]]
 |     budžets = {{ASV dolārs|5 miljoni}}&lt;ref name=&quot;Budget&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2020/02/hulu-neon-paid-22-million-palm-springs-streamers-dominated-sundance-film-festival-1202850004/|title=Value Of Hulu/NEON 'Palm Springs' Deal Is Actually $22 Million; How Streamers Ruled 2020 Sundance|website=[[Deadline Hollywood]]|first=Mike Jr.|last=Fleming|date=February 3, 2020|access-date=May 28, 2020}}&lt;/ref&gt;
 |    ienākumi = {{ASV dolārs|1,5 miljoni}}&lt;ref name=&quot;BOM&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url= https://www.boxofficemojo.com/title/tt9484998/ |title=Palm Springs (2020) |website=[[Box Office Mojo]] |access-date={{dat|2022|7|28||bez}}}}&lt;/ref&gt;
 | iepriekšējā = 
 |      nākamā = 
 |        imdb = 
}}
'''&quot;Pālmspringsa&quot;''' ({{val|en|Palm Springs}}) ir [[2020. gads kino|2020. gada]] ASV [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romantika [[kinokomēdija]], Filmas režisors ir Makss Barbakovs, kuram tā ir pinmetrāžas debija, scenārija autors ir Endijs Siara. Galvenās lomas atveido [[Endijs Sembergs]] (arī filmas līdzproducents), [[Kristina Milioti]] un [[Dž. K. Simonss]]. Filmas sižets vēsta par diviem svešiniekiem, kuri iepazīstas kādās kāzās [[Pālmspringsa|Pālmspringsā]] un ir iesprūduši [[laika cilpa|laika cilpā]].

Filmas &quot;Pālmspringsa&quot; pasaules pirmizrāde notika {{dat|2020|1|26||bez}} [[Sandensas kinofestivāls|Sandensas kinofestivālā]], bet no {{dat|2020|7|10|ģ|bez}} to vienlaicīgi izrādīja atsevišķos ASV kinoteātros un tā bija pieejama straumēšanas platformā ''[[Hulu]]''. Filma saņēmusi pozitīvas atsauksmes par aktierspēli un scenārija oriģinalitāti. To nominēja [[78. Zelta globusa balva]]i divās kategorijās: &quot;Labākais mūzikls vai kinokomēdija&quot; un &quot; Labākais aktieris mūziklā vai kinokomēdijā&quot; (Sembergs). Vēl filmu nominēta [[Hugo balva]]i un [[Amerikas scenāristu ģildes balva]]i.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Filmu ārējās saites}}
{{Filma-aizmetnis}}

[[Kategorija:2020. gada filmas]]
[[Kategorija:ASV filmas]]
[[Kategorija:Kinokomēdijas]]</text>
      <sha1>jkahtf5w58eggc8oo2jnvrh79zjv1hz</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3661976</id>
      <parentid>3661973</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T13:11:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* ievads */ :</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3119" xml:space="preserve">{{Filmas infokaste
 |   nosaukums = Pālmspringsa
 | oriģinālnos = ''Palm Springs''
 |      attēls = Palm-Springs-plakats.jpg
 |     att_izm = 
 |    paraksts = 
 |       žanrs = 
 |    režisors = Makss Barbakovs
 |  producents = 
* [[Endijs Sembergs]]
* [[Akīva Šafars]]
* Bekija Slovitere
* [[Džorma Takouni]]
* Kriss Pārkers
* Dilans Selerss
 |   scenārijs = Endijs Siara
 |     aktieri = 
* Endijs Sembergs
* [[Kristina Milioti]]
* [[Dž. K. Simonss]]
 |      mūzika = Metjū Komptons
 |   operators = Kvīens Trans
 | mākslinieks = 
 |     montāža = 
* Metjū Frīdmens
* Endrū Diklers
 |     studija = 
* ''Limelight Productions''
* ''[[The Lonely Island|Lonely Island Classics]]''
* ''Sun Entertainment''
 | izplatītājs = 
* ''[[Hulu]]''
* ''[[Neon (kompānija)|Neon]]''
 |    izdošana = {{filmas datums|2020|1|26|[[Sandensas kinofefstivāls|Sandensa]]|2020|7|10|ASV|202|8|14|Latvija}}
 |      ilgums = 90 minūtes
 |      valsts = {{USA}}
 |      valoda = [[angļu valoda|angļu]]
 |     budžets = {{ASV dolārs|5 miljoni}}&lt;ref name=&quot;Budget&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2020/02/hulu-neon-paid-22-million-palm-springs-streamers-dominated-sundance-film-festival-1202850004/|title=Value Of Hulu/NEON 'Palm Springs' Deal Is Actually $22 Million; How Streamers Ruled 2020 Sundance|website=[[Deadline Hollywood]]|first=Mike Jr.|last=Fleming|date=February 3, 2020|access-date=May 28, 2020}}&lt;/ref&gt;
 |    ienākumi = {{ASV dolārs|1,5 miljoni}}&lt;ref name=&quot;BOM&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url= https://www.boxofficemojo.com/title/tt9484998/ |title=Palm Springs (2020) |website=[[Box Office Mojo]] |access-date={{dat|2022|7|28||bez}}}}&lt;/ref&gt;
 | iepriekšējā = 
 |      nākamā = 
 |        imdb = 
}}
'''&quot;Pālmspringsa&quot;''' ({{val|en|Palm Springs}}) ir [[2020. gads kino|2020. gada]] ASV [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romantika [[kinokomēdija]], Filmas režisors ir Makss Barbakovs, kuram tā ir pinmetrāžas debija, scenārija autors ir Endijs Siara. Galvenās lomas atveido [[Endijs Sembergs]] (arī filmas līdzproducents), [[Kristina Milioti]] un [[Dž. K. Simonss]]. Filmas sižets vēsta par diviem svešiniekiem, kuri iepazīstas kādās kāzās [[Pālmspringsa|Pālmspringsā]] un ir iesprūduši [[laika cilpa|laika cilpā]].

Filmas &quot;Pālmspringsa&quot; pasaules pirmizrāde notika {{dat|2020|1|26||bez}} [[Sandensas kinofestivāls|Sandensas kinofestivālā]], bet no {{dat|2020|7|10|ģ|bez}} to vienlaicīgi izrādīja atsevišķos ASV kinoteātros un tā bija pieejama straumēšanas platformā ''[[Hulu]]''. Filma saņēmusi pozitīvas atsauksmes par aktierspēli un scenārija oriģinalitāti. To nominēja [[78. Zelta globusa balva]]i divās kategorijās: &quot;Labākais mūzikls vai kinokomēdija&quot; un &quot; Labākais aktieris mūziklā vai kinokomēdijā&quot; (Sembergs). Vēl filmu nominēta [[46. Saturna balva]]i, [[Hugo balva]]i un [[Amerikas scenāristu ģildes balva]]i.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Filmu ārējās saites}}
{{Filma-aizmetnis}}

[[Kategorija:2020. gada filmas]]
[[Kategorija:ASV filmas]]
[[Kategorija:Kinokomēdijas]]</text>
      <sha1>gq2w9w86qa9vlv4945sc5770sy98nkz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Buma</title>
    <ns>0</ns>
    <id>518070</id>
    <redirect title="Vilfreds Buma" />
    <revision>
      <id>3661979</id>
      <timestamp>2022-07-28T13:14:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Vilfreds Buma]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="27" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Vilfreds Buma]]</text>
      <sha1>cxy52p6qv63gurh161zddjoha0zuo8c</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Rokzvaigzne (2016)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>518071</id>
    <redirect title="Rokzvaigzne (animācijas filma)" />
    <revision>
      <id>3661986</id>
      <timestamp>2022-07-28T13:21:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>Baisulis pārvietoja lapu [[Rokzvaigzne (2016)]] uz [[Rokzvaigzne (animācijas filma)]]: precīzāk....</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="45" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Rokzvaigzne (animācijas filma)]]</text>
      <sha1>6g82syo5ydtmmkkvrs4z24l86de1zc3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Seja ar rētu (1983. gada filma)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>518072</id>
    <revision>
      <id>3661997</id>
      <timestamp>2022-07-28T14:41:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Filmas infokaste | nosaukums = Seja ar rētu | operators =  | attēls =  | att_izm =  | paraksts =  | žanrs = krimināldrāma | režisors = [[Braiens De Palma]] | producents = * [[Mārtins Bergmans]] | scenārijs = [[Olivers Stouns]] | aktieri = * [[Als Pačīno]] * [[Stīvens Bauers]] * [[Mišela Feifere]] * [[Mērija Elizabete Mastrantonio]] | mūzika = [[Džordžo Moroders]] | oriģinālnos = ''Scarface'' | studija =  | montāža =  | izplatītājs = * ''Universal Pictur...</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4408" xml:space="preserve">{{Filmas infokaste
| nosaukums = Seja ar rētu
| operators = 
| attēls = 
| att_izm = 
| paraksts = 
| žanrs = krimināldrāma
| režisors = [[Braiens De Palma]]
| producents = * [[Mārtins Bergmans]]
| scenārijs = [[Olivers Stouns]]
| aktieri = * [[Als Pačīno]]
* [[Stīvens Bauers]]
* [[Mišela Feifere]]
* [[Mērija Elizabete Mastrantonio]]
| mūzika = [[Džordžo Moroders]]
| oriģinālnos = ''Scarface''
| studija = 
| montāža = 
| izplatītājs = * ''[[Universal Pictures]]''
| izdošana = {{Filmas datums|1983|12|1}}
| ilgums = 170 minūtes
| valsts = {{USA}}
| valoda = [[Angļu valoda|angļu]]
| budžets = {{ASV dolārs|23,5–37 miljoni}}
| ienākumi = {{ASV dolārs|66 miljoni}}&lt;ref name=&quot;BOM&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/title/tt0086250/?ref_=bo_rl_ti|title=
Scarface (1983) |publisher=[[Box Office Mojo]] |accessdate= {{dat|2022|7|28}}}}&lt;/ref&gt;
| iepriekšējā = 
| nākamā = 
| imdb = 
}}'''&quot;Seja ar rētu&quot;''' ({{Val|en|Scarface}}) ir 1983. gada [[ASV]] krimināldrāma, kuras režisors ir [[Braiens De Palma]], bet scenārija autors ir [[Olivers Stouns]]. Filmā galvenās lomas atveido [[Als Pačīno]], [[Stīvens Bauers]], [[Mišela Feifere]] un [[Mērija Elizabete Mastrantonio]]. Filma ir balstīta uz 1929. gada tāda paša nosaukuma romāna un tas un tā ir otrā grāmatas adaptācija pēc [[Seja ar rētu (1932. gada filma)|1932. gada versijas]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://directories.wga.org/project/756415/scarface/|website=directories.wga.org|access-date=2022-07-28}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://decider.com/2020/05/14/scarface-remake-1932-film-where-to-watch/|title=The Original ‘Scarface’ Isn’t From 1983—It’s From 1932, And You Can Watch It Online|website=Decider|access-date=2022-07-28|date=2020-05-14|language=en-US}}&lt;/ref&gt; De Palma savu filmu veltīja orģinālās filmas scenārija autoriem [[Hovards Hokss|Hovardam Hoksam]] un [[Bens Hekts|Benam Hektam]].

Filma stāsta par kubiešu bēgli Toniju Montanu (Pačīno), kurš bez naudas ierodas [[Maiami]], kur kļūst par ietekmīgu un brutālu narkobaronu.

Pēc tam, kad Pačīno redzēja 1932. gada filmas versiju, viņš kļuva ieinteresēts veidot tai rīmeiku, tāpēc viņš ar producentu [[Mārtins Bergmans|Mārtinu Bergmanu]] sāka to attīstīt. Sākotnēji par filmas režisoru tika nolīgts [[Sidnijs Lūmets]], tomēr viņš tika aizvietots ar De Palmu, kurš nolīga Stounu, lai sarakstītu scenāriju. Filmēšana notika no 1982. gada novembra līdz 1983. gada maijam [[Losandželosa|Losandželosā]] un Maiami. Filmas mūzikas autors ir [[Džordžo Moroders]].

&quot;Seja ar rētu&quot; pirmizrāde notika {{Dat|1983|12|1|5=bez}} un to izlaida ''[[Universal Pictures]]''. Filmas [[kases ieņēmumi]] sasniedza 66 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolārus]]. Filma tās izdošanas brīdī saņēma pārsvarā negatīvas kritiķu atsauksmes, tajā pārmērīgi attēlotās vardarbības, kā arī rupjību un narkotiku izmantošanas dēļ. Vairāki Kubas imigranti iebilda pret to, ka filmā kubieši ir attēloti kā noziedznieki un narkotiku tirgotāji. Filmas slava laika gaitā ir augusi un tagad tā tiek uzskatīta par vienu no visu laiku labākajām gangsterfilmām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://screenrant.com/best-gangster-movies-according-to-the-american-film-institute/|title=10 Best Gangster Movies, According To The American Film Institute|website=ScreenRant|access-date=2022-07-28|date=2021-05-29|language=en-US}}&lt;/ref&gt; Vairāki scenāristi un režisori, piemēram, [[Mārtins Skorsēze]], ir atzinīgi novērtējuši filmu. Filma tiek plaši minēta popkultūrā, īpaši [[Hiphops|hiphopa]] mūzikā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sbs.com.au/movies/article/2017/04/26/scarfaces-impact-hip-hop-culture|title=Scarface's impact on hip-hop culture|website=SBS Movies|access-date=2022-07-28|date=2017-04-26|language=en}}&lt;/ref&gt; Filma tiek uzskatīta par [[Kulta filma|kulta]] klasiku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.empireonline.com/movies/features/reflections-scarface/|title=Reflections On Scarface|website=Empire|access-date=2022-07-28}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Filmu ārējās saites}}
{{Filma-aizmetnis}}
[[Kategorija:1983. gada filmas]]
[[Kategorija:ASV filmas]]
[[Kategorija:Krimināldrāmas]]
[[Kategorija:Braiena De Palmas filmas]]
[[Kategorija:Universal Pictures filmas]]</text>
      <sha1>mu3s757jlm953p74eli3ffc4i10we5z</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3662002</id>
      <parentid>3661997</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T14:58:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: [[ASV]] → [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4438" xml:space="preserve">{{Filmas infokaste
| nosaukums = Seja ar rētu
| operators = 
| attēls = 
| att_izm = 
| paraksts = 
| žanrs = krimināldrāma
| režisors = [[Braiens De Palma]]
| producents = * [[Mārtins Bergmans]]
| scenārijs = [[Olivers Stouns]]
| aktieri = * [[Als Pačīno]]
* [[Stīvens Bauers]]
* [[Mišela Feifere]]
* [[Mērija Elizabete Mastrantonio]]
| mūzika = [[Džordžo Moroders]]
| oriģinālnos = ''Scarface''
| studija = 
| montāža = 
| izplatītājs = * ''[[Universal Pictures]]''
| izdošana = {{Filmas datums|1983|12|1}}
| ilgums = 170 minūtes
| valsts = {{USA}}
| valoda = [[Angļu valoda|angļu]]
| budžets = {{ASV dolārs|23,5–37 miljoni}}
| ienākumi = {{ASV dolārs|66 miljoni}}&lt;ref name=&quot;BOM&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/title/tt0086250/?ref_=bo_rl_ti|title=
Scarface (1983) |publisher=[[Box Office Mojo]] |accessdate= {{dat|2022|7|28}}}}&lt;/ref&gt;
| iepriekšējā = 
| nākamā = 
| imdb = 
}}'''&quot;Seja ar rētu&quot;''' ({{Val|en|Scarface}}) ir 1983. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] krimināldrāma, kuras režisors ir [[Braiens De Palma]], bet scenārija autors ir [[Olivers Stouns]]. Filmā galvenās lomas atveido [[Als Pačīno]], [[Stīvens Bauers]], [[Mišela Feifere]] un [[Mērija Elizabete Mastrantonio]]. Filma ir balstīta uz 1929. gada tāda paša nosaukuma romāna un tas un tā ir otrā grāmatas adaptācija pēc [[Seja ar rētu (1932. gada filma)|1932. gada versijas]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://directories.wga.org/project/756415/scarface/|website=directories.wga.org|access-date=2022-07-28}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://decider.com/2020/05/14/scarface-remake-1932-film-where-to-watch/|title=The Original ‘Scarface’ Isn’t From 1983—It’s From 1932, And You Can Watch It Online|website=Decider|access-date=2022-07-28|date=2020-05-14|language=en-US}}&lt;/ref&gt; De Palma savu filmu veltīja orģinālās filmas scenārija autoriem [[Hovards Hokss|Hovardam Hoksam]] un [[Bens Hekts|Benam Hektam]].

Filma stāsta par kubiešu bēgli Toniju Montanu (Pačīno), kurš bez naudas ierodas [[Maiami]], kur kļūst par ietekmīgu un brutālu narkobaronu.

Pēc tam, kad Pačīno redzēja 1932. gada filmas versiju, viņš kļuva ieinteresēts veidot tai rīmeiku, tāpēc viņš ar producentu [[Mārtins Bergmans|Mārtinu Bergmanu]] sāka to attīstīt. Sākotnēji par filmas režisoru tika nolīgts [[Sidnijs Lūmets]], tomēr viņš tika aizvietots ar De Palmu, kurš nolīga Stounu, lai sarakstītu scenāriju. Filmēšana notika no 1982. gada novembra līdz 1983. gada maijam [[Losandželosa|Losandželosā]] un Maiami. Filmas mūzikas autors ir [[Džordžo Moroders]].

&quot;Seja ar rētu&quot; pirmizrāde notika {{Dat|1983|12|1|5=bez}} un to izlaida ''[[Universal Pictures]]''. Filmas [[kases ieņēmumi]] sasniedza 66 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolārus]]. Filma tās izdošanas brīdī saņēma pārsvarā negatīvas kritiķu atsauksmes, tajā pārmērīgi attēlotās vardarbības, kā arī rupjību un narkotiku izmantošanas dēļ. Vairāki Kubas imigranti iebilda pret to, ka filmā kubieši ir attēloti kā noziedznieki un narkotiku tirgotāji. Filmas slava laika gaitā ir augusi un tagad tā tiek uzskatīta par vienu no visu laiku labākajām gangsterfilmām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://screenrant.com/best-gangster-movies-according-to-the-american-film-institute/|title=10 Best Gangster Movies, According To The American Film Institute|website=ScreenRant|access-date=2022-07-28|date=2021-05-29|language=en-US}}&lt;/ref&gt; Vairāki scenāristi un režisori, piemēram, [[Mārtins Skorsēze]], ir atzinīgi novērtējuši filmu. Filma tiek plaši minēta popkultūrā, īpaši [[Hiphops|hiphopa]] mūzikā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sbs.com.au/movies/article/2017/04/26/scarfaces-impact-hip-hop-culture|title=Scarface's impact on hip-hop culture|website=SBS Movies|access-date=2022-07-28|date=2017-04-26|language=en}}&lt;/ref&gt; Filma tiek uzskatīta par [[Kulta filma|kulta]] klasiku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.empireonline.com/movies/features/reflections-scarface/|title=Reflections On Scarface|website=Empire|access-date=2022-07-28}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Filmu ārējās saites}}
{{Filma-aizmetnis}}

[[Kategorija:1983. gada filmas]]
[[Kategorija:ASV filmas]]
[[Kategorija:Krimināldrāmas]]
[[Kategorija:Braiena De Palmas filmas]]
[[Kategorija:Universal Pictures filmas]]</text>
      <sha1>chb2naxrxrlrcsb0qyqs0nqjert4fmv</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3662007</id>
      <parentid>3662002</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T15:06:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>+ bilde....</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4454" xml:space="preserve">{{Filmas infokaste
| nosaukums = Seja ar rētu
| operators = 
| attēls = Scarface - 1983 film.jpg
| att_izm = 
| paraksts = 
| žanrs = krimināldrāma
| režisors = [[Braiens De Palma]]
| producents = [[Mārtins Bergmans]]
| scenārijs = [[Olivers Stouns]]
| aktieri = * [[Als Pačīno]]
* [[Stīvens Bauers]]
* [[Mišela Feifere]]
* [[Mērija Elizabete Mastrantonio]]
| mūzika = [[Džordžo Moroders]]
| oriģinālnos = ''Scarface''
| studija = 
| montāža = 
| izplatītājs = ''[[Universal Pictures]]''
| izdošana = {{Filmas datums|1983|12|1}}
| ilgums = 170 minūtes
| valsts = {{USA}}
| valoda = [[Angļu valoda|angļu]]
| budžets = {{ASV dolārs|23,5–37 miljoni}}
| ienākumi = {{ASV dolārs|66 miljoni}}&lt;ref name=&quot;BOM&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/title/tt0086250/?ref_=bo_rl_ti|title=
Scarface (1983) |publisher=[[Box Office Mojo]] |accessdate= {{dat|2022|7|28}}}}&lt;/ref&gt;
| iepriekšējā = 
| nākamā = 
| imdb = 
}}'''&quot;Seja ar rētu&quot;''' ({{Val|en|Scarface}}) ir 1983. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] krimināldrāma, kuras režisors ir [[Braiens De Palma]], bet scenārija autors ir [[Olivers Stouns]]. Filmā galvenās lomas atveido [[Als Pačīno]], [[Stīvens Bauers]], [[Mišela Feifere]] un [[Mērija Elizabete Mastrantonio]]. Filma ir balstīta uz 1929. gada tāda paša nosaukuma romāna un tā ir otrā grāmatas adaptācija pēc [[Seja ar rētu (1932. gada filma)|1932. gada versijas]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://directories.wga.org/project/756415/scarface/|website=directories.wga.org|access-date=2022-07-28}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://decider.com/2020/05/14/scarface-remake-1932-film-where-to-watch/|title=The Original ‘Scarface’ Isn’t From 1983—It’s From 1932, And You Can Watch It Online|website=Decider|access-date=2022-07-28|date=2020-05-14|language=en-US}}&lt;/ref&gt; De Palma savu filmu veltīja orģinālās filmas scenārija autoriem [[Hovards Hokss|Hovardam Hoksam]] un [[Bens Hekts|Benam Hektam]].

Filma stāsta par kubiešu bēgli Toniju Montanu (Pačīno), kurš bez naudas ierodas [[Maiami]], kur kļūst par ietekmīgu un brutālu narkobaronu.

Pēc tam, kad Pačīno redzēja 1932. gada filmas versiju, viņš kļuva ieinteresēts veidot tai rīmeiku, tāpēc viņš ar producentu [[Mārtins Bergmans|Mārtinu Bergmanu]] sāka to attīstīt. Sākotnēji par filmas režisoru tika nolīgts [[Sidnijs Lūmets]], tomēr viņš tika aizvietots ar De Palmu, kurš nolīga Stounu, lai sarakstītu scenāriju. Filmēšana notika no 1982. gada novembra līdz 1983. gada maijam [[Losandželosa|Losandželosā]] un Maiami. Filmas mūzikas autors ir [[Džordžo Moroders]].

&quot;Seja ar rētu&quot; pirmizrāde notika {{Dat|1983|12|1|5=bez}} un to izplatīja ''[[Universal Pictures]]''. Filmas [[kases ieņēmumi]] sasniedza 66 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolārus]]. Filma tās izdošanas brīdī saņēma pārsvarā negatīvas kritiķu atsauksmes, tajā pārmērīgi attēlotās vardarbības, kā arī rupjību un narkotiku izmantošanas dēļ. Vairāki Kubas imigranti iebilda pret to, ka filmā kubieši ir attēloti kā noziedznieki un narkotiku tirgotāji. Filmas slava laika gaitā ir augusi un tagad tā tiek uzskatīta par vienu no visu laiku labākajām gangsterfilmām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://screenrant.com/best-gangster-movies-according-to-the-american-film-institute/|title=10 Best Gangster Movies, According To The American Film Institute|website=ScreenRant|access-date=2022-07-28|date=2021-05-29|language=en-US}}&lt;/ref&gt; Vairāki scenāristi un režisori, piemēram, [[Mārtins Skorsēze]], ir atzinīgi novērtējuši filmu. Filma tiek plaši minēta popkultūrā, īpaši [[Hiphops|hiphopa]] mūzikā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sbs.com.au/movies/article/2017/04/26/scarfaces-impact-hip-hop-culture|title=Scarface's impact on hip-hop culture|website=SBS Movies|access-date=2022-07-28|date=2017-04-26|language=en}}&lt;/ref&gt; Filma tiek uzskatīta par [[Kulta filma|kulta]] klasiku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.empireonline.com/movies/features/reflections-scarface/|title=Reflections On Scarface|website=Empire|access-date=2022-07-28}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Filmu ārējās saites}}
{{Filma-aizmetnis}}

[[Kategorija:1983. gada filmas]]
[[Kategorija:ASV filmas]]
[[Kategorija:Krimināldrāmas]]
[[Kategorija:Braiena De Palmas filmas]]
[[Kategorija:Universal Pictures filmas]]</text>
      <sha1>4midis0k7wxi3o2debqt0o3jhbqx2ed</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kuģinieku iela (Liepāja)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>518073</id>
    <revision>
      <id>3662001</id>
      <timestamp>2022-07-28T14:51:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Ielas infokaste | nosaukums = Kuģinieku iela | vēst nosaukumi =  | mikroautobuss =  | tramvajs =  | trolejbuss =  | autobuss =  | ievēr celtnes =  | ielas segums = [[bruģis]] | joslu skaits = 2 | atklāta =  | attēls =  | ielas garums = ap 250 m | apkaime = [[Vecliepāja]] | priekšpilsēta =  | pilsēta = {{Liepāja}} | karte =  | pilsēta lokatīvā = [[Liepāja|Liepājā]] | cits =  }}'''Kuģinieku iela''' ir iela [[Liepāja|Liepājā]], [[Vecliepāja|Vecliepājas]] ap...</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1274" xml:space="preserve">{{Ielas infokaste
| nosaukums = Kuģinieku iela
| vēst nosaukumi = 
| mikroautobuss = 
| tramvajs = 
| trolejbuss = 
| autobuss = 
| ievēr celtnes = 
| ielas segums = [[bruģis]]
| joslu skaits = 2
| atklāta = 
| attēls = 
| ielas garums = ap 250 m
| apkaime = [[Vecliepāja]]
| priekšpilsēta = 
| pilsēta = {{Liepāja}}
| karte = 
| pilsēta lokatīvā = [[Liepāja|Liepājā]]
| cits = 
}}'''Kuģinieku iela''' ir iela [[Liepāja|Liepājā]], [[Vecliepāja|Vecliepājas]] apkaimē. Kuģinieku iela sākas krustojumā ar [[Vecā ostmala|Veco ostmalu]] un beidzas krustojumā ar [[Jūras iela (Liepāja)|Jūras ielu]]. Ielas garums ir aptuveni 250 metri un to pilnībā sedz [[bruģis]]. Ielas apbūve pārsvarā sastāv no pirmskara mūra un koka ēkām.

== Ielu savienojumi ==

* [[Vecā ostmala]] (&quot;T&quot; veida krustojums)
* [[Dzirnavu iela (Liepāja)|Dzirnavu iela]] (&quot;T&quot; veida krustojums)
* [[Putekļu iela (Liepāja)|Putekļu iela]] (&quot;T&quot; veida krustojums)
* [[Jūrnieku iela (Liepāja)|Jūrnieku iela]] (&quot;T&quot; veida krustojums)
* [[Jūras iela (Liepāja)|Jūras iela]]

== Skatīt arī ==

* [[Liepāja]]
* [[Vecliepāja]]
* [[Liepājas ielu uzskaitījums]]

{{Liepāja-aizmetnis}}{{Liepājas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu K}}
[[Kategorija:Ielas Liepājā]]</text>
      <sha1>6nq9zwm4qjsb3k0w51hkqk6mfo9e09v</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Scarface - 1983 film.jpg</title>
    <ns>6</ns>
    <id>518074</id>
    <revision>
      <id>3662003</id>
      <timestamp>2022-07-28T15:03:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>== Kopsavilkums ==
Filmas &quot;[[Seja ar rētu (1983. gada filma)|Seja ar rētu]]&quot; plakāts - avots: [[:en:File:Scarface - 1983 film.jpg|angļu valodas vikipēdija]]

== Licence ==
{{Filmas plakāts}}</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="196" xml:space="preserve">== Kopsavilkums ==
Filmas &quot;[[Seja ar rētu (1983. gada filma)|Seja ar rētu]]&quot; plakāts - avots: [[:en:File:Scarface - 1983 film.jpg|angļu valodas vikipēdija]]

== Licence ==
{{Filmas plakāts}}</text>
      <sha1>7typamunvjiwqxgl0mo7phtl77876xr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kuldīgas iela (Liepāja)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>518075</id>
    <revision>
      <id>3662005</id>
      <timestamp>2022-07-28T15:04:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Ielas infokaste | nosaukums = Kuldīgas iela | vēst nosaukumi =  | mikroautobuss =  | tramvajs =  | trolejbuss =  | autobuss =  | ievēr celtnes =  | ielas segums = [[grants]], [[asfaltbetons|asfalts]] | joslu skaits = 2 | atklāta =  | attēls =  | ielas garums = ap 947 m | apkaime = [[Zaļā birze (Liepāja)|Zaļā birze]] | priekšpilsēta =  | pilsēta = {{Liepāja}} | karte =  | pilsēta lokatīvā = [[Liepāja|Liepājā]] | cits =  }}'''Kuldīgas iela''' ir iela Liep...</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1354" xml:space="preserve">{{Ielas infokaste
| nosaukums = Kuldīgas iela
| vēst nosaukumi = 
| mikroautobuss = 
| tramvajs = 
| trolejbuss = 
| autobuss = 
| ievēr celtnes = 
| ielas segums = [[grants]], [[asfaltbetons|asfalts]]
| joslu skaits = 2
| atklāta = 
| attēls = 
| ielas garums = ap 947 m
| apkaime = [[Zaļā birze (Liepāja)|Zaļā birze]]
| priekšpilsēta = 
| pilsēta = {{Liepāja}}
| karte = 
| pilsēta lokatīvā = [[Liepāja|Liepājā]]
| cits = 
}}'''Kuldīgas iela''' ir iela [[Liepāja|Liepājā]], [[Zaļā birze (Liepāja)|Zaļās birzes]] apkaimē. Kuldīgas iela sākas netālu no krustojuma ar [[Sūkņu iela (Liepāja)|Sūkņu ielas]] un beidzas krustojumā ar [[Skrundas iela (Liepāja)|Skrundas ielu]]. Ielas garums ir aptuveni 947 metri un to sedz gan [[grants]], gan [[asfalts]]. Ielas apbūve sastāv no savrupmājām un daudzdzīvokļu ēkām.

== Ielu savienojumi ==

* [[Sūkņu iela (Liepāja)|Sūkņu iela]] (&quot;T&quot; veida krustojums)
* [[Grīzupes iela (Liepāja)|Grīzupes iela]]
* [[Vērgales iela (Liepāja)|Vērgales iela]] (&quot;T&quot; veida krustojums)
* [[Skrundas iela (Liepāja)|Skrundas iela]] (&quot;T&quot; veida krustojums)

== Skatīt arī ==

* [[Liepāja]]
* [[Zaļā birze (Liepāja)|Zaļā birze]]
* [[Liepājas ielu uzskaitījums]]

{{Liepāja-aizmetnis}}{{Liepājas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu K}}
[[Kategorija:Ielas Liepājā]]</text>
      <sha1>nm0fyc8i2gvha06pbu0n695t96ssbmx</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Theta³Sigmax²</title>
    <ns>3</ns>
    <id>518076</id>
    <revision>
      <id>3662006</id>
      <timestamp>2022-07-28T15:06:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="183" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Theta³Sigmax²}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 28. jūlijs, plkst. 18.06 (EEST)</text>
      <sha1>63yzi5qvhwk3169ix1wxh8uyop722h4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Laivinieku iela (Liepāja)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>518077</id>
    <revision>
      <id>3662015</id>
      <timestamp>2022-07-28T15:12:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Ielas infokaste | nosaukums = Laivinieku iela | vēst nosaukumi =  | mikroautobuss =  | tramvajs =  | trolejbuss =  | autobuss =  | ievēr celtnes =  | ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] | joslu skaits = 2 | atklāta =  | attēls =  | ielas garums = ap 215 m | apkaime = [[Vecliepāja]] | priekšpilsēta =  | pilsēta = {{Liepāja}} | karte =  | pilsēta lokatīvā = [[Liepāja|Liepājā]] | cits =  }}'''Laivinieku iela''' ir iela [[Liepāja|Liepājā]], Vecliepāja|Vecl...</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1167" xml:space="preserve">{{Ielas infokaste
| nosaukums = Laivinieku iela
| vēst nosaukumi = 
| mikroautobuss = 
| tramvajs = 
| trolejbuss = 
| autobuss = 
| ievēr celtnes = 
| ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]]
| joslu skaits = 2
| atklāta = 
| attēls = 
| ielas garums = ap 215 m
| apkaime = [[Vecliepāja]]
| priekšpilsēta = 
| pilsēta = {{Liepāja}}
| karte = 
| pilsēta lokatīvā = [[Liepāja|Liepājā]]
| cits = 
}}'''Laivinieku iela''' ir iela [[Liepāja|Liepājā]], [[Vecliepāja|Vecliepājas]] apkaimē. Laivinieku iela sākas krustojumā ar [[Celtnieku iela (Liepāja)|Celtnieku ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Uliha iela|Uliha ielu]]. Ielas garums ir aptuveni 215 metri un to pilnībā sedz [[asfalts]].

== Ielu savienojumi ==

* [[Celtnieku iela (Liepāja)|Celtnieku iela]] (&quot;T&quot; veida krustojums)
* [[Cepļa iela (Liepāja)|Cepļa iela]] (&quot;T&quot; veida krustojums)
* [[Kaktu iela (Liepāja)|Kaktu iela]] (&quot;T&quot; veida krustojums)
* [[Uliha iela]] (&quot;T&quot; veida krustojums)

== Skatīt arī ==

* [[Liepāja]]
* [[Vecliepāja]]
* [[Liepājas ielu uzskaitījums]]

{{Liepāja-aizmetnis}}
{{Liepājas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu L}}
[[Kategorija:Ielas Liepājā]]</text>
      <sha1>pzfyndx1pps5hqn82gcci233lalc2oi</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Calvinn1</title>
    <ns>3</ns>
    <id>518078</id>
    <revision>
      <id>3662018</id>
      <timestamp>2022-07-28T15:15:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="176" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Calvinn1}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 28. jūlijs, plkst. 18.15 (EEST)</text>
      <sha1>3hlv0kugmrl4br3u9jgidebxiwy8189</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Lapu iela (Liepāja)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>518079</id>
    <revision>
      <id>3662023</id>
      <timestamp>2022-07-28T15:22:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Ielas infokaste | nosaukums = Lapu iela | vēst nosaukumi =  | mikroautobuss =  | tramvajs =  | trolejbuss =  | autobuss =  | ievēr celtnes =  | ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] | joslu skaits = 2 | atklāta =  | attēls = Liepājas Māras katoļu baznīca.jpg | ielas garums = ap 430 m | apkaime = [[Ziemeļu priekšpilsēta (Liepāja)|Ziemeļu priekšpilsēta]] | priekšpilsēta =  | pilsēta = {{Liepāja}} | karte =  | pilsēta lokatīvā = [[Liepāja|Liepājā]] | ci...</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1359" xml:space="preserve">{{Ielas infokaste
| nosaukums = Lapu iela
| vēst nosaukumi = 
| mikroautobuss = 
| tramvajs = 
| trolejbuss = 
| autobuss = 
| ievēr celtnes = 
| ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]]
| joslu skaits = 2
| atklāta = 
| attēls = Liepājas Māras katoļu baznīca.jpg
| ielas garums = ap 430 m
| apkaime = [[Ziemeļu priekšpilsēta (Liepāja)|Ziemeļu priekšpilsēta]]
| priekšpilsēta = 
| pilsēta = {{Liepāja}}
| karte = 
| pilsēta lokatīvā = [[Liepāja|Liepājā]]
| cits = 
| attēla paraksts = [[Liepājas Māras Romas katoļu baznīca]]
}}'''Lapu iela''' ir iela [[Liepāja|Liepājā]], [[Ziemeļu priekšpilsēta (Liepāja)|Ziemeļu priekšpilsētas]] apkaimē. Lapu iela sākas krustojumā ar [[Siļķu iela|Siļķu ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Piltenes iela (Liepāja)|Piltenes ielu]]. Ielas garums ir aptuveni 430 metri un to pilnībā sedz [[asfalts]].

== Ielu savienojumi ==

* [[Siļķu iela]] (&quot;T&quot; veida krustojums)
* [[Koku iela (Liepāja)|Koku iela]] (&quot;T&quot; veida krustojums)
* [[Celmu iela (Liepāja)|Celmu iela]]
* [[Piltenes iela (Liepāja)|Piltenes iela]] (&quot;T&quot; veida krustojums)

== Skatīt arī ==

* [[Liepāja]]
* [[Ziemeļu priekšpilsēta (Liepāja)|Ziemeļu priekšpilsēta]]
* [[Liepājas ielu uzskaitījums]]
{{Liepāja-aizmetnis}}{{Liepājas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu L}}
[[Kategorija:Ielas Liepājā]]</text>
      <sha1>qhi1t00qp69454bn1ua15rgu7hmwryv</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Bohēmijas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs</title>
    <ns>10</ns>
    <id>518080</id>
    <revision>
      <id>3662154</id>
      <timestamp>2022-07-28T15:49:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Navbox |name = Bohēmijas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs  |title = {{flaga|Bohēmija}} [[Bohēmija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs#Medaļu ieguvēji|Bohēmijas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[File:Olympic rings without rims.svg|30px]]  | bodyclass= hlist | image = | titlestyle = background:#BFD7FF | basestyle = background:#DDEBFF | abovestyle = background: #D5E6FF | belowstyle = background: #D5E6FF | state = autocollap...</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1225" xml:space="preserve">{{Navbox
|name = Bohēmijas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs 
|title = {{flaga|Bohēmija}} [[Bohēmija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs#Medaļu ieguvēji|Bohēmijas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[File:Olympic rings without rims.svg|30px]]

| bodyclass= hlist
| image =
| titlestyle = background:#BFD7FF
| basestyle = background:#DDEBFF
| abovestyle = background: #D5E6FF
| belowstyle = background: #D5E6FF
| state = autocollapse
| above= '''Medaļas — 2 medaļas''' (1 sudraba un 1 bronzas medaļas)

| group1 = [[File:Silver medal.svg|16px]] Sudraba medaļa
| list1  = {{Navbox|subgroup
| basestyle = background:#D5E6FF;
 | group1 = {{osv|Vieglatlētika|1900|vasaras|image=yes}}
 | list1 = 
* [[Františeks Janda-Suks]]
}}

| group2 = [[File:Bronze medal.svg|16px]] Bronzas medaļa
| list2  = {{Navbox|subgroup
| basestyle = background:#D5E6FF;
 | group2 = {{osv|Teniss|1900|vasaras|image=yes}}
 | list2 = [[Hedviga Rozenbaumova]]
}}

}}&lt;noinclude&gt;
{{Collapsible option}}

[[Kategorija:1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki|*]]
[[Kategorija:1900. gada vasaras olimpisko spēļu veidnes]]
[[Kategorija:Bohēmijas olimpiskie medaļnieki|1900]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>18ggi048mmwz09qtf6axza0k2owxd65</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3662165</id>
      <parentid>3662154</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T15:53:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1458" xml:space="preserve">{{Navbox
|name = Bohēmijas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs 
|title = {{flaga|Bohēmija}} [[Bohēmija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs#Medaļu ieguvēji|Bohēmijas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[File:Olympic rings without rims.svg|30px]]

| bodyclass= hlist
| image =
| titlestyle = background:#BFD7FF
| basestyle = background:#DDEBFF
| abovestyle = background: #D5E6FF
| belowstyle = background: #D5E6FF
| state = autocollapse
| above= '''Medaļas — 2 medaļas''' (1 sudraba un 1 bronzas medaļas)

| group1 = [[File:Silver medal.svg|16px]] Sudraba medaļa
| list1  = {{Navbox|subgroup
| basestyle = background:#D5E6FF;
 | group1 = {{osv|Vieglatlētika|1900|vasaras|image=yes}}
 | list1 = 
* [[Františeks Janda-Suks]]
}}

| group2 = [[File:Bronze medal.svg|16px]] Bronzas medaļa
| list2  = {{Navbox|subgroup
| basestyle = background:#D5E6FF;
 | group2 = {{osv|Teniss|1900|vasaras|image=yes}}
 | list2 = [[Hedviga Rozenbaumova]]*
}}

| below = * * — Hedviga Rozenbaumova izcīnīja vēl vienu bronzas medaļu kopā ar britu [[Arčibalds Vordens|Arčibaldu Vordenu]] kā [[Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Jauktās komandas]] pārstāvji.

}}&lt;noinclude&gt;
{{Collapsible option}}

[[Kategorija:1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki|*]]
[[Kategorija:1900. gada vasaras olimpisko spēļu veidnes]]
[[Kategorija:Bohēmijas olimpiskie medaļnieki|1900]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>47jm0sgux6ejyu1wrohyv4q6mb607ks</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3662167</id>
      <parentid>3662165</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T15:53:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1440" xml:space="preserve">{{Navbox
|name = Bohēmijas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs 
|title = {{flaga|Bohēmija}} [[Bohēmija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Bohēmijas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[File:Olympic rings without rims.svg|30px]]

| bodyclass= hlist
| image =
| titlestyle = background:#BFD7FF
| basestyle = background:#DDEBFF
| abovestyle = background: #D5E6FF
| belowstyle = background: #D5E6FF
| state = autocollapse
| above= '''Medaļas — 2 medaļas''' (1 sudraba un 1 bronzas medaļas)

| group1 = [[File:Silver medal.svg|16px]] Sudraba medaļa
| list1  = {{Navbox|subgroup
| basestyle = background:#D5E6FF;
 | group1 = {{osv|Vieglatlētika|1900|vasaras|image=yes}}
 | list1 = 
* [[Františeks Janda-Suks]]
}}

| group2 = [[File:Bronze medal.svg|16px]] Bronzas medaļa
| list2  = {{Navbox|subgroup
| basestyle = background:#D5E6FF;
 | group2 = {{osv|Teniss|1900|vasaras|image=yes}}
 | list2 = [[Hedviga Rozenbaumova]]*
}}

| below = * * — Hedviga Rozenbaumova izcīnīja vēl vienu bronzas medaļu kopā ar britu [[Arčibalds Vordens|Arčibaldu Vordenu]] kā [[Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Jauktās komandas]] pārstāvji.

}}&lt;noinclude&gt;
{{Collapsible option}}

[[Kategorija:1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki|*]]
[[Kategorija:1900. gada vasaras olimpisko spēļu veidnes]]
[[Kategorija:Bohēmijas olimpiskie medaļnieki|1900]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>7oyjelhi4ryqvdu7e0igd3jq7f6wj2z</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3662217</id>
      <parentid>3662167</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T16:05:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1503" xml:space="preserve">{{Navbox
|name = Bohēmijas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs 
|title = {{flaga|Bohēmija}} [[Bohēmija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Bohēmijas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[File:Olympic rings without rims.svg|30px]]

| bodyclass= hlist
| image =
| titlestyle = background:#BFD7FF
| basestyle = background:#DDEBFF
| abovestyle = background: #D5E6FF
| belowstyle = background: #D5E6FF
| state = autocollapse
| above= '''Medaļas — 2 medaļas''' (1 sudraba un 1 bronzas medaļas)

| group1 = [[File:Silver medal.svg|16px]] Sudraba medaļa
| list1  = {{Navbox|subgroup
| basestyle = background:#D5E6FF;
 | group1 = {{osv|Vieglatlētika|1900|vasaras|image=yes}}
 | list1 = 
* [[Františeks Janda-Suks]]
}}

| group2 = [[File:Bronze medal.svg|16px]] Bronzas medaļa
| list2  = {{Navbox|subgroup
| basestyle = background:#D5E6FF;
 | group2 = {{osv|Teniss|1900|vasaras|image=yes}}
 | list2 = [[Hedviga Rozenbaumova]]*
}}

| below = * * — Hedviga Rozenbaumova izcīnīja vēl vienu bronzas medaļu kopā ar britu [[Arčibalds Vordens|Arčibaldu Vordenu]] kā [[Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Jauktās komandas]] pārstāvji.

}}&lt;noinclude&gt;
{{Collapsible option}}

[[Kategorija:1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki|*]]
[[Kategorija:1900. gada vasaras olimpisko spēļu veidnes]]
[[Kategorija:Bohēmijas olimpiskās veidnes|Medaļnieki 1900]]
[[Kategorija:Bohēmijas olimpiskie medaļnieki|1900]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>a2cjzh82vg2699afognomn6r3h8lnl4</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3662225</id>
      <parentid>3662217</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T16:06:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1440" xml:space="preserve">{{Navbox
|name = Bohēmijas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs 
|title = {{flaga|Bohēmija}} [[Bohēmija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Bohēmijas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[File:Olympic rings without rims.svg|30px]]

| bodyclass= hlist
| image =
| titlestyle = background:#BFD7FF
| basestyle = background:#DDEBFF
| abovestyle = background: #D5E6FF
| belowstyle = background: #D5E6FF
| state = autocollapse
| above= '''Medaļas — 2 medaļas''' (1 sudraba un 1 bronzas medaļas)

| group1 = [[File:Silver medal.svg|16px]] Sudraba medaļa
| list1  = {{Navbox|subgroup
| basestyle = background:#D5E6FF;
 | group1 = {{osv|Vieglatlētika|1900|vasaras|image=yes}}
 | list1 = 
* [[Františeks Janda-Suks]]
}}

| group2 = [[File:Bronze medal.svg|16px]] Bronzas medaļa
| list2  = {{Navbox|subgroup
| basestyle = background:#D5E6FF;
 | group2 = {{osv|Teniss|1900|vasaras|image=yes}}
 | list2 = [[Hedviga Rozenbaumova]]*
}}

| below = * * — Hedviga Rozenbaumova izcīnīja vēl vienu bronzas medaļu kopā ar britu [[Arčibalds Vordens|Arčibaldu Vordenu]] kā [[Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Jauktās komandas]] pārstāvji.

}}&lt;noinclude&gt;
{{Collapsible option}}

[[Kategorija:1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki|*]]
[[Kategorija:1900. gada vasaras olimpisko spēļu veidnes]]
[[Kategorija:Bohēmijas olimpiskie medaļnieki|1900]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>7oyjelhi4ryqvdu7e0igd3jq7f6wj2z</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3662576</id>
      <parentid>3662225</parentid>
      <timestamp>2022-07-29T11:14:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1395" xml:space="preserve">{{Navbox
|name = Bohēmijas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs 
|title = {{flaga|Bohēmija}} [[Bohēmija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Bohēmijas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] 
| bodyclass= hlist
| image =
| titlestyle = background:#BFD7FF
| basestyle = background:#DDEBFF
| abovestyle = background: #D5E6FF
| belowstyle = background: #D5E6FF
| state = autocollapse
| above= '''Medaļas — 2 medaļas''' (1 sudraba un 1 bronzas medaļas)

| group1 = [[File:Silver medal.svg|16px]] Sudraba medaļa
| list1  = {{Navbox|subgroup
| basestyle = background:#D5E6FF;
 | group1 = {{osv|Vieglatlētika|1900|vasaras|image=yes}}
 | list1 = 
* [[Františeks Janda-Suks]]
}}

| group2 = [[File:Bronze medal.svg|16px]] Bronzas medaļa
| list2  = {{Navbox|subgroup
| basestyle = background:#D5E6FF;
 | group2 = {{osv|Teniss|1900|vasaras|image=yes}}
 | list2 = [[Hedviga Rozenbaumova]]*
}}

| below = * * — Hedviga Rozenbaumova izcīnīja vēl vienu bronzas medaļu kopā ar britu [[Arčibalds Vordens|Arčibaldu Vordenu]] kā [[Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Jauktās komandas]] pārstāvji.

}}&lt;noinclude&gt;
{{Collapsible option}}

[[Kategorija:1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki|*]]
[[Kategorija:1900. gada vasaras olimpisko spēļu veidnes]]
[[Kategorija:Bohēmijas olimpiskie medaļnieki|1900]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>ixtz73ic81c3kwix4irsppu1xoktoyw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Bohēmija olimpiskajās spēlēs</title>
    <ns>10</ns>
    <id>518081</id>
    <revision>
      <id>3662190</id>
      <timestamp>2022-07-28T15:59:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Navbox | name = Bohēmija olimpiskajās spēlēs | title = {{flaga|Bohēmija}} [[Bohēmija olimpiskajās spēlēs]] [[File:Olympic rings without rims.svg|30px]]  |bodyclass = hlist | titlestyle = background:#BFD7FF | basestyle = background:#DDEBFF | abovestyle = background: #D5E6FF | belowstyle = background: #D5E6FF | state = autocollapse  | group1 = [[Vasaras olimpiskās spēles]] | list1  =  * [[Bohēmija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1900]] * {{font|color=#80808...</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1035" xml:space="preserve">{{Navbox
| name = Bohēmija olimpiskajās spēlēs
| title = {{flaga|Bohēmija}} [[Bohēmija olimpiskajās spēlēs]] [[File:Olympic rings without rims.svg|30px]] 
|bodyclass = hlist
| titlestyle = background:#BFD7FF
| basestyle = background:#DDEBFF
| abovestyle = background: #D5E6FF
| belowstyle = background: #D5E6FF
| state = autocollapse

| group1 = [[Vasaras olimpiskās spēles]]
| list1  = 
* [[Bohēmija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1900]]
* {{font|color=#808080|text=1904}}
* [[Bohēmija 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1908]]
* [[Bohēmija 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1912]]

| group2 = Neoficiālās olimpiskās spēles
| list2  = 
* [[Bohēmija 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs|1906]]

| group4 = Saistītie raksti
| list4  =
* [[Čehijas Olimpiskā komiteja]]
* [[Bohēmijas olimpisko medaļnieku uzskaitījums|Olimpiskie medaļnieki]]
 
}}&lt;noinclude&gt;
[[Kategorija:Bohēmija olimpiskajās spēlēs|#]]
[[Kategorija:Valstu veidnes olimpiskajās spēlēs]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>pj9ztgsgp93v1w9tl1ctmnjwgu6nlfq</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3662193</id>
      <parentid>3662190</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T15:59:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1035" xml:space="preserve">{{Navbox
| name = Bohēmija olimpiskajās spēlēs
| title = {{flaga|Bohēmija}} [[Bohēmija olimpiskajās spēlēs]] [[File:Olympic rings without rims.svg|30px]] 
|bodyclass = hlist
| titlestyle = background:#BFD7FF
| basestyle = background:#DDEBFF
| abovestyle = background: #D5E6FF
| belowstyle = background: #D5E6FF
| state = autocollapse

| group1 = [[Vasaras olimpiskās spēles]]
| list1  = 
* [[Bohēmija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1900]]
* {{font|color=#808080|text=1904}}
* [[Bohēmija 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1908]]
* [[Bohēmija 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1912]]

| group2 = Neoficiālās olimpiskās spēles
| list2  = 
* [[Bohēmija 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs|1906]]

| group3 = Saistītie raksti
| list3  =
* [[Čehijas Olimpiskā komiteja]]
* [[Bohēmijas olimpisko medaļnieku uzskaitījums|Olimpiskie medaļnieki]]
 
}}&lt;noinclude&gt;
[[Kategorija:Bohēmija olimpiskajās spēlēs|#]]
[[Kategorija:Valstu veidnes olimpiskajās spēlēs]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>22i8fuspe2tku31sxtfa2huvmxgnvp2</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3662196</id>
      <parentid>3662193</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T16:00:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1035" xml:space="preserve">{{Navbox
| name = Bohēmija olimpiskajās spēlēs
| title = {{flaga|Bohēmija}} [[Bohēmija olimpiskajās spēlēs]] [[File:Olympic rings without rims.svg|30px]] 
|bodyclass = hlist
| titlestyle = background:#BFD7FF
| basestyle = background:#DDEBFF
| abovestyle = background: #D5E6FF
| belowstyle = background: #D5E6FF
| state = autocollapse

| group1 = [[Vasaras olimpiskās spēles]]
| list1  = 
* [[Bohēmija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1900]]
* {{font|color=#808080|text=1904}}
* [[Bohēmija 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1908]]
* [[Bohēmija 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1912]]

| group2 = Neoficiālās olimpiskās spēles
| list2  = 
* [[Bohēmija 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs|1906]]

| group3 = Saistītie raksti
| list3  =
* [[Čehijas Olimpiskā komiteja]]
* [[Bohēmijas olimpisko medaļnieku uzskaitījums|Olimpiskie medaļnieki]]
 
}}&lt;noinclude&gt;
[[Kategorija:Bohēmija olimpiskajās spēlēs|*]]
[[Kategorija:Valstu veidnes olimpiskajās spēlēs]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>08cao4u7gpd1az7qlze53pqidvapx2k</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3662198</id>
      <parentid>3662196</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T16:00:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1101" xml:space="preserve">{{Navbox
| name = Bohēmija olimpiskajās spēlēs
| title = {{flaga|Bohēmija}} [[Bohēmija olimpiskajās spēlēs]] [[File:Olympic rings without rims.svg|30px]] 
|bodyclass = hlist
| titlestyle = background:#BFD7FF
| basestyle = background:#DDEBFF
| abovestyle = background: #D5E6FF
| belowstyle = background: #D5E6FF
| state = autocollapse

| group1 = [[Vasaras olimpiskās spēles]]
| list1  = 
* [[Bohēmija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1900]]
* {{font|color=#808080|text=1904}}
* [[Bohēmija 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1908]]
* [[Bohēmija 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1912]]

| group2 = Neoficiālās olimpiskās spēles
| list2  = 
* [[Bohēmija 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs|1906]]

| group3 = Saistītie raksti
| list3  =
* [[Čehijas Olimpiskā komiteja]]
* [[Bohēmijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|Karognesēji]]
* [[Bohēmijas olimpisko medaļnieku uzskaitījums|Olimpiskie medaļnieki]]
 
}}&lt;noinclude&gt;
[[Kategorija:Bohēmija olimpiskajās spēlēs|*]]
[[Kategorija:Valstu veidnes olimpiskajās spēlēs]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>agv7fd2pvp5x2sjgshnoa95co6e6bkq</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3662333</id>
      <parentid>3662198</parentid>
      <timestamp>2022-07-28T17:51:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1066" xml:space="preserve">{{Navbox
| name = Bohēmija olimpiskajās spēlēs
| title = {{flaga|Bohēmija}} [[Bohēmija olimpiskajās spēlēs]] [[File:Olympic rings without rims.svg|30px]] 
|bodyclass = hlist
| titlestyle = background:#BFD7FF
| basestyle = background:#DDEBFF
| abovestyle = background: #D5E6FF
| belowstyle = background: #D5E6FF
| state = autocollapse

| group1 = [[Vasaras olimpiskās spēles]]
| list1  = 
* [[Bohēmija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1900]]
* {{font|color=#808080|text=1904}}
* [[Bohēmija 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1908]]
* [[Bohēmija 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1912]]

| group2 = Neoficiālās olimpiskās spēles
| list2  = 
* [[Bohēmija 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs|1906]]

| group3 = Saistītie raksti
| list3  =
* [[Bohēmijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|Karognesēji]]
* [[Bohēmijas olimpisko medaļnieku uzskaitījums|Olimpiskie medaļnieki]]
 
}}&lt;noinclude&gt;
[[Kategorija:Bohēmija olimpiskajās spēlēs|*]]
[[Kategorija:Valstu veidnes olimpiskajās spēlēs]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>e0274ifkkxkuei5o1b3dl62j7vkbmzz</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3662569</id>
      <parentid>3662333</parentid>
      <timestamp>2022-07-29T11:12:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1020" xml:space="preserve">{{Navbox
| name = Bohēmija olimpiskajās spēlēs
| title = {{flaga|Bohēmija}} [[Bohēmija olimpiskajās spēlēs]]
|bodyclass = hlist
| titlestyle = background:#BFD7FF
| basestyle = background:#DDEBFF
| abovestyle = background: #D5E6FF
| belowstyle = background: #D5E6FF
| state = autocollapse

| group1 = [[Vasaras olimpiskās spēles]]
| list1  = 
* [[Bohēmija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1900]]
* {{font|color=#808080|text=1904}}
* [[Bohēmija 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1908]]
* [[Bohēmija 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1912]]

| group2 = Neoficiālās olimpiskās spēles
| list2  = 
* [[Bohēmija 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs|1906]]

| group3 = Saistītie raksti
| list3  =
* [[Bohēmijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|Karognesēji]]
* [[Bohēmijas olimpisko medaļnieku uzskaitījums|Olimpiskie medaļnieki]]
 
}}&lt;noinclude&gt;
[[Kategorija:Bohēmija olimpiskajās spēlēs|*]]
[[Kategorija:Valstu veidnes olimpiskajās spēlēs]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>notxkrwxjf91c7y6hvld1lnbujp58zh</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vestsaidas stāsts (filma)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>518082</id>
    <redirect title="Vestsaidas stāsts" />
    <revision>
      <id>3662259</id>
      <timestamp>2022-07-28T16:20:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>Baisulis pārvietoja lapu [[Vestsaidas stāsts (filma)]] uz [[Vestsaidas stāsts (1961. gada filma)]]: precīzāk....</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="51" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Vestsaidas stāsts (1961. gada filma)]]</text>
      <sha1>9uw01zuq3y4zthpclrcu9lv4cxdi0su</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Henrymaaik222</title>
    <ns>3</ns>
    <id>518083</id>
    <revision>
      <id>3662286</id>
      <timestamp>2022-07-28T16:46:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="181" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Henrymaaik222}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 28. jūlijs, plkst. 19.46 (EEST)</text>
      <sha1>9nf3enfqd7zksxhom1wcf65o6876lys</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Basketbols17</title>
    <ns>3</ns>
    <id>518084</id>
    <revision>
      <id>3662290</id>
      <timestamp>2022-07-28T16:57:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="180" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Basketbols17}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 28. jūlijs, plkst. 19.57 (EEST)</text>
      <sha1>dxqdkc35ehk5y5qk79ocktntymy8mtu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Palm Springs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>518085</id>
    <redirect title="Pālmspringsa (filma)" />
    <revision>
      <id>3662334</id>
      <timestamp>2022-07-28T18:00:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <comment>bots: pāradresācija uz [[Pālmspringsa (filma)]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="35" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Pālmspringsa (filma)]]</text>
      <sha1>h7f0shibd6xtlb0qtw82xzdz1ef3xld</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Scarface</title>
    <ns>0</ns>
    <id>518086</id>
    <redirect title="Seja ar rētu (1983. gada filma)" />
    <revision>
      <id>3662335</id>
      <timestamp>2022-07-28T18:00:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <comment>bots: pāradresācija uz [[Seja ar rētu (1983. gada filma)]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="46" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Seja ar rētu (1983. gada filma)]]</text>
      <sha1>37j38asr0mym4rvk8efs8822qmz1l2f</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Tevtonets Vlad</title>
    <ns>3</ns>
    <id>518087</id>
    <revision>
      <id>3662359</id>
      <timestamp>2022-07-28T18:26:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="182" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Tevtonets Vlad}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 28. jūlijs, plkst. 21.26 (EEST)</text>
      <sha1>1pwtgw82saomvbhrb4rlttu4uc9an9b</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Andreicuax</title>
    <ns>3</ns>
    <id>518088</id>
    <revision>
      <id>3662360</id>
      <timestamp>2022-07-28T18:27:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="178" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Andreicuax}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 28. jūlijs, plkst. 21.27 (EEST)</text>
      <sha1>0wgvopox7v88a3g4frwh5lzposvkmmy</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:MMessine19</title>
    <ns>3</ns>
    <id>518089</id>
    <redirect title="Dalībnieka diskusija:LissajousCurve" />
    <revision>
      <id>3662368</id>
      <timestamp>2022-07-28T18:43:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>MdsShakil</username>
        <id>97023</id>
      </contributor>
      <comment>MdsShakil pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:MMessine19]] uz [[Dalībnieka diskusija:LissajousCurve]]: Automatically moved page while renaming the user &quot;[[Special:CentralAuth/MMessine19|MMessine19]]&quot; to &quot;[[Special:CentralAuth/LissajousCurve|LissajousCurve]]&quot;</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="50" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Dalībnieka diskusija:LissajousCurve]]</text>
      <sha1>7j1cbrbwinahu8m8dd9rw99ljr983gg</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Raiens Krauzers</title>
    <ns>0</ns>
    <id>518090</id>
    <revision>
      <id>3662370</id>
      <timestamp>2022-07-28T18:49:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Vieglatlēta infokaste  |           vārds = Raiens Krauzers  |      vārds_orig = ''Ryan Crouser''  |          attēls = Ryan Crouser 22 05 28 PreClassic by HowardLao.jpg  |         att_izm =   |        paraksts = Raiens Krauzers 2022. gadā &lt;!------ Personas dati ------&gt;  |  dzimtais_vārds =   |     pilns_vārds =   |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1992|12|18}}  |         dz_viet = {{vieta|ASV|Oregona|Portlenda|3s=Portlenda (Oregona)}}  |         mir_dat =...</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8427" xml:space="preserve">{{Vieglatlēta infokaste
 |           vārds = Raiens Krauzers
 |      vārds_orig = ''Ryan Crouser''
 |          attēls = Ryan Crouser 22 05 28 PreClassic by HowardLao.jpg
 |         att_izm = 
 |        paraksts = Raiens Krauzers 2022. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |  dzimtais_vārds = 
 |     pilns_vārds = 
 |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1992|12|18}}
 |         dz_viet = {{vieta|ASV|Oregona|Portlenda|3s=Portlenda (Oregona)}}
 |         mir_dat = 
 |        mir_viet = 
 |            taut = {{USA}}
 |     dzīvesvieta = 
 |          garums = {{mērvienība|cm=201}}
 |           svars = {{mērvienība|kg=145}}
 |         iesauka = 
 |       izglītība = 
&lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
 |            disc = [[lodes grūšana]]
 |         kar_sāk = 
 |        kar_beig = 
 |           klubs = 
 |        treneris = 
 |           trenē = 
&lt;!------ Dalība sacensībās ------&gt;
 |           olimp = 2 ({{oss|V=2016}}, {{oss|V=2020}})
 |            pc-a = 
 |            pc-t = 
 |            rc-a = 
 |            rc-t = 
 |            reg1 = 
 |            reg2 = 
&lt;!------ Personiskie rekordi ------&gt;
 |             PR1 = 23,37 m (2021) {{icon|wr-v}}
 |           PR1_d = Lodes grūšana
 |             PR2 = 63,90 m (2014)
 |           PR2_d = Diska mešana
 |             PR3 = 
 |           PR3_d = 
 |             PR4 = 
 |           PR4_d = 
 |             PR5 = 
 |           PR5_d = 
&lt;!------ Apbalvojumi u.c. ------&gt;
 |            balv = 
 |         dzimums = V
 |       atjaunots = 
 |           slavz = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |   rādīt_medaļas = jā
 |     headercolor = 
 |  medaltemplates = 
{{MedalSport|[[Vieglatlētika]]}}
{{Medal|Country|{{USA}}}}
{{MedalCompetition|VOS}}
{{MedalGold|[[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|Riodežaneiro 2016]]|[[Vieglatlētika 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|lodes grūšana]]}}
{{MedalGold|[[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|Tokija 2020]]|[[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|lodes grūšana]]}}
{{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]]}}
{{MedalGold|[[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Oregona 2022]]|lodes grūšana}}
{{MedalSilver|[[2019. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Doha 2019]]|lodes grūšana}}
{{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Pasaules čempionāts telpās]]}}
{{MedalSilver|Belgrada 2022|lodes grūšana}}
}}
'''Raiens Krauzers''' ({{val|en|Ryan Crouser}}; dzimis {{dat|1992|12|18}} [[Portlenda (Oregona)|Portlendā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]) ir amerikāņu [[vieglatlēts]] — [[lodes grūšana|lodes grūdējs]], startējis arī [[diska mešana]]s sacensībās. Viņš ir divkārtējs olimpiskais čempions, pasaules čempions, kā arī pašreizējais pasaules rekordists lodes grūšanā.

== Karjera ==
Starptautiskās sacensībās debitēja 2009. gadā. Pasaules jauniešu (U-18) čempionātā [[Bresanone|Bresanonē]], Itālijā, izcīnīja zelta medaļu lodes grūšanā un sudrabu diska mešanā. 2010. gadā viņš guva kājas traumu un kādu laiku nepiedalījās sacensībās. Studējot universitātē, startējis [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|Nacionālās koledžu sporta asociācijas]] (NCAA) sacensībās. Pabeidzis [[Teksasas Universitāte Ostinā|Teksasas Universitāti Ostinā]].

{{oss|V=2016|L=L}} [[Riodežaneiro]] kļuva par olimpisko čempionu, ar rezultātu 22,52 m sasniedzot olimpisko rekordu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/sports/citi/amerikanis-krauzers-ar-olimpisko-rekordu-klust-par-cempionu-lodes-grusana-14151520 |title=Amerikānis Krauzers ar olimpisko rekordu kļūst par čempionu lodes grūšanā |date={{dat|2016|8|19||bez}}|website=diena.lv |accessdate={{dat|2022|7|28||bez}}}}&lt;/ref&gt; Pirmo reizi [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionātā]] piedalījās [[2017. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2017. gadā]] [[Londona|Londonā]] un ieņēma sesto vietu. [[2019. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2019. gada Pasaules čempionātā]] [[Doha|Dohā]] laboja personisko rekordu, aizgrūžot lodi 22,90 metrus, bet vienu centimetru piekāpās uzvarētājam [[Džo Kovačs|Džo Kovačam]] un izcīnīja sudraba medaļu. 

{{dat|2021|1|24||bez}} [[Fejitvila|Fejitvilā]] ar rezultātu 22,82 m laboja pasaules rekordu lodes grūšanā telpās, kas kopš 1989. gada piederēja [[Rendijs Bārnss|Rendijam Bārnsam]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://olympics.nbcsports.com/2021/01/24/ryan-crouser-shot-put-world-indoor-record/ |title=Ryan Crouser breaks world indoor shot put record with 2 best throws in history |date={{dat|2021|1|27||bez}}|website=nbcsports.com |language=en |accessdate={{dat|2022|7|28||bez}}}}&lt;/ref&gt; {{dat|2021|6|18||bez}} olimpiskās atlases sacensībās [[Jūdžīna|Jūdžīnā]] laboja arī absolūto [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] lodes grūšanā, sasniedzot 23,37 m. Arī šis rekords pirms tam vairāk nekā 30 gadus piederēja R. Bārnsam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://worldathletics.org/news/report/ryan-crouser-world-shot-put-record-2337m-eugene |title=Crouser smashes world shot put record with 23.37m in Eugene |date={{dat|2021|6|19||bez}}|website=worldathletics.org |language=en |accessdate={{dat|2022|7|28||bez}}}}&lt;/ref&gt;

{{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]] izcīnīja savu otro olimpisko zelta medaļu, aizgrūžot lodi 23,30 metrus un vēlreiz labojot olimpisko rekordu. 2022. gada [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Pasaules čempionātā telpās]] ieguva sudraba godalgu. [[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Pasaules čempionātā]] Jūdžīnā ar rezultātu 22,94 m kļuva par pasaules čempionu.

== Sasniegumi ==
{| {{Sasniegumu tabula|Results=yes|Event=yes}}
|-
|rowspan=2|2009
|rowspan=2|Pasaules U-18 čempionāts
|rowspan=2|{{vieta|Itālija|Bresanone}}
|bgcolor=gold|1. vieta
|lodes grūšana
|21,56 m
|-
|bgcolor=c0c0c0|2. vieta
|diska mešana
|61,64 m
|-
|2016
|[[Vieglatlētika 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Olimpiskās spēles]]
|{{vieta|Brazīlija|Riodežaneiro}}
|bgcolor=gold|1. vieta
|lodes grūšana
|22,52 m ({{piezīme|OR|olimpiskais rekords}})
|-
|2017
|[[2017. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]]
|{{vieta|Apvienotā Karaliste|Londona}}
|6. vieta
|lodes grūšana
|21,20 m
|-
|2019
|[[2019. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]]
|{{vieta|Katara|Doha}}
|bgcolor=c0c0c0|2. vieta
|lodes grūšana
|22,90 m
|-
|2021
|[[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Olimpiskās spēles]]
|{{vieta|Japāna|Tokija}}
|bgcolor=gold|1. vieta
|lodes grūšana
|23,30 m ({{piezīme|OR|olimpiskais rekords}})
|-
|rowspan=2|2022
|Pasaules čempionāts telpās
|{{vieta|Serbija|Belgrada}}
|bgcolor=c0c0c0|2. vieta
|lodes grūšana
|22,44 m
|-
|[[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]]
|{{vieta|ASV|Jūdžīna}}
|bgcolor=gold|1. vieta
|lodes grūšana
|22,94 m
|}

== Personiskie rekordi ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; cellpadding=&quot;2&quot;
! Disciplīna !! Rezultāts !! Datums !! Vieta
|-
| [[Lodes grūšana]] ||align=&quot;center&quot;| 23,37 m ({{piezīme|WR|pasaules rekords}}) || {{dat|2021|6|18|N|bez}} || {{Vieta|ASV|Jūdžīna}}
|-
| [[Diska mešana]] ||align=&quot;center&quot;| 63,90 m || {{dat|2014|5|18|N|bez}} || {{Vieta|ASV|Laboka}}
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}

{{kastes sākums}}
{{s-tituli}}
{{amatu secība|virsraksts=[[Pasaules rekordi vieglatlētikā|Pasaules rekordists]] [[lodes grūšana|lodes grūšanā]] |pirms={{flaga|ASV}} [[Rendijs Bārnss]]|pēc=''nav''|periods={{dat|2021|6|18|N}} — pašlaik}}
{{kastes beigas}}

{{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — lodes grūšana vīriešiem}}
{{DEFAULTSORT:Krauzers, Raiens}}

[[Kategorija:1992. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Oregonā dzimušie]]
[[Kategorija:ASV vieglatlēti]]
[[Kategorija:Lodes grūdēji]]
[[Kategorija:2016. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:ASV olimpiskie zelta medaļnieki]]
[[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki vieglatlētikā]]
[[Kategorija:Pasaules rekordisti vieglatlētikā]]</text>
      <sha1>t4bh4gdtr9hfqm8eubjgglr37uvoxpi</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ryan Crouser</title>
    <ns>0</ns>
    <id>518091</id>
    <redirect title="Raiens Krauzers" />
    <revision>
      <id>3662374</id>
      <timestamp>2022-07-28T18:52:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Raiens Krauzers]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="29" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Raiens Krauzers]]</text>
      <sha1>4gtycbs9uylujpaxfi1liwoasrjfil6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Krauzers</title>
    <ns>0</ns>
    <id>518092</id>
    <redirect title="Raiens Krauzers" />
    <revision>
      <id>3662376</id>
      <timestamp>2022-07-28T18:52:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Raiens Krauzers]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="29" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Raiens Krauzers]]</text>
      <sha1>4gtycbs9uylujpaxfi1liwoasrjfil6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Edu Eule</title>
    <ns>3</ns>
    <id>518093</id>
    <revision>
      <id>3662381</id>
      <timestamp>2022-07-28T19:11:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="176" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Edu Eule}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 28. jūlijs, plkst. 22.11 (EEST)</text>
      <sha1>i851whtkpc32c8ry8leemj0owykf1wy</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Šnitke</title>
    <ns>0</ns>
    <id>518094</id>
    <redirect title="Alfrēds Šnitke" />
    <revision>
      <id>3662393</id>
      <timestamp>2022-07-28T19:22:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Alfrēds Šnitke]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="30" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Alfrēds Šnitke]]</text>
      <sha1>chjr2bcimwonzkbhya3vk85i7eed2oq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Istorik94</title>
    <ns>3</ns>
    <id>518095</id>
    <revision>
      <id>3662413</id>
      <timestamp>2022-07-28T20:06:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="177" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Istorik94}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 28. jūlijs, plkst. 23.06 (EEST)</text>
      <sha1>foaxctzfv34z88xezxj6o1xrug8ylvq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Euronaut</title>
    <ns>3</ns>
    <id>518096</id>
    <revision>
      <id>3662414</id>
      <timestamp>2022-07-28T20:09:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="176" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Euronaut}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 28. jūlijs, plkst. 23.09 (EEST)</text>
      <sha1>b953bdhvkps6f3o9y6oee6agfhdfq4q</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:Ugandas vieglatlēti</title>
    <ns>14</ns>
    <id>518097</id>
    <revision>
      <id>3662417</id>
      <timestamp>2022-07-28T20:25:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Commonscat|Athletics competitors from Uganda|Ugandas vieglatlēti}}  [[Kategorija:Vieglatlēti]] [[Kategorija:Vieglatlētika Ugandā|Vieglatlēti]] [[Kategorija:Ugandas sportisti|Vieglatlēti]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="195" xml:space="preserve">{{Commonscat|Athletics competitors from Uganda|Ugandas vieglatlēti}}

[[Kategorija:Vieglatlēti]]
[[Kategorija:Vieglatlētika Ugandā|Vieglatlēti]]
[[Kategorija:Ugandas sportisti|Vieglatlēti]]</text>
      <sha1>cr9nlj3o6uy2l8myutd8gc6u1hqvjsa</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:Ugandas sportisti</title>
    <ns>14</ns>
    <id>518098</id>
    <revision>
      <id>3662418</id>
      <timestamp>2022-07-28T20:30:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Commonscat|Sportspeople from Uganda|Ugandas sportisti}}  [[Kategorija:Sportisti pēc valsts]] [[Kategorija:Ugandas cilvēki|Sportisti]] [[Kategorija:Sports Ugandā|Sportisti]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="177" xml:space="preserve">{{Commonscat|Sportspeople from Uganda|Ugandas sportisti}}

[[Kategorija:Sportisti pēc valsts]]
[[Kategorija:Ugandas cilvēki|Sportisti]]
[[Kategorija:Sports Ugandā|Sportisti]]</text>
      <sha1>apw2fkwycre4ymq54d2bleb2n2qlei0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:Sports Ugandā</title>
    <ns>14</ns>
    <id>518099</id>
    <revision>
      <id>3662420</id>
      <timestamp>2022-07-28T20:34:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Commonscat|Sports in Uganda|Sports Ugandā}}  [[Kategorija:Uganda]] [[Kategorija:Sports pēc valsts|Uganda]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="110" xml:space="preserve">{{Commonscat|Sports in Uganda|Sports Ugandā}}

[[Kategorija:Uganda]]
[[Kategorija:Sports pēc valsts|Uganda]]</text>
      <sha1>6dudf6np7j315hvkqn22a2ttywi770n</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:Vieglatlētika Ugandā</title>
    <ns>14</ns>
    <id>518100</id>
    <revision>
      <id>3662423</id>
      <timestamp>2022-07-28T20:50:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Commonscat|Athletics in Uganda|Vieglatlētika Ugandā}}  [[Kategorija:Vieglatlētika pēc valsts|Uganda]] [[Kategorija:Sporta veidi Ugandā]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="143" xml:space="preserve">{{Commonscat|Athletics in Uganda|Vieglatlētika Ugandā}}

[[Kategorija:Vieglatlētika pēc valsts|Uganda]]
[[Kategorija:Sporta veidi Ugandā]]</text>
      <sha1>ksittjm2wtrcvr8zb418sakgkr9i4iz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:Sporta veidi Ugandā</title>
    <ns>14</ns>
    <id>518101</id>
    <revision>
      <id>3662424</id>
      <timestamp>2022-07-28T20:52:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: [[Kategorija:Sporta veidi pēc valsts|Uganda]] [[Kategorija:Sports Ugandā| ]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="78" xml:space="preserve">[[Kategorija:Sporta veidi pēc valsts|Uganda]]
[[Kategorija:Sports Ugandā| ]]</text>
      <sha1>emrg2egx2msesmev9k8r2qv1x9qyhsu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:Futbols Ugandā</title>
    <ns>14</ns>
    <id>518102</id>
    <revision>
      <id>3662427</id>
      <timestamp>2022-07-28T20:54:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Commonscat|Association football in Uganda|Futbols Ugandā}}  [[Kategorija:Futbols pēc valsts|Uganda]] [[Kategorija:Sporta veidi Ugandā]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="140" xml:space="preserve">{{Commonscat|Association football in Uganda|Futbols Ugandā}}

[[Kategorija:Futbols pēc valsts|Uganda]]
[[Kategorija:Sporta veidi Ugandā]]</text>
      <sha1>1z85wycea2kbv2lmxl0b23h9oq2bapd</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvjiem CEE Meeting 2022</title>
    <ns>4</ns>
    <id>518103</id>
    <revision>
      <id>3662430</id>
      <timestamp>2022-07-28T21:42:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Papuass</username>
        <id>88</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: &lt;!-- = Balsošanas protokols = :&lt;small&gt;Šeit īsumā raksturots kopienas lēmums, noslēdzoties balsojumam. Ar balsošanas gaitu variet iepazīties sadaļā &quot;Balsošana&quot;.&lt;/small&gt; {|style=&quot;background: #FFFFFF; width:100%; border: solid 1px #CDCBCB&quot; |- | &lt;big&gt; TEKSTS&lt;/big&gt; |} --&gt; ;Par ''[[WP:Wikimedians of Latvia|Wikimedians of Latvia dalībnieku grupas]]'' pārstāvju izvēli ''[[:m:Wikimedia CEE Meeting 2022|Wikimedia CEE Meeting 2022]]'' konferencē Ohridā, Ziemeļmaķedonijā...</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2009" xml:space="preserve">&lt;!-- = Balsošanas protokols =
:&lt;small&gt;Šeit īsumā raksturots kopienas lēmums, noslēdzoties balsojumam. Ar balsošanas gaitu variet iepazīties sadaļā &quot;Balsošana&quot;.&lt;/small&gt;
{|style=&quot;background: #FFFFFF; width:100%; border: solid 1px #CDCBCB&quot;
|-
|
&lt;big&gt;
TEKSTS&lt;/big&gt;
|} --&gt;
;Par ''[[WP:Wikimedians of Latvia|Wikimedians of Latvia dalībnieku grupas]]'' pārstāvju izvēli ''[[:m:Wikimedia CEE Meeting 2022|Wikimedia CEE Meeting 2022]]'' konferencē Ohridā, Ziemeļmaķedonijā.
Ierosinātājs: {{u|Papuass}}.

(Sākuma termiņš: 2022. gada 29. jūlijs plkst. 00.00; beigu termiņš: 2022. gada 10. augusts plkst. 23.59).

&lt;!-- '''BALSOJUMS SLĒGTS''' --&gt;
== Balsošanas noteikumi ==
;Pirms balsošanas lūgums izlasīt balsošanas noteikumus!

2022. gada 14.—16. oktobrī Ohridā, Ziemeļmaķedonijā, pēc ilgāka pārtraukuma (COVID-19 pandēmijas dēļ) notiks ikgadējā reģionālā ''Wikimedia CEE Meeting'' konference. Mēs kā ''Wikimedians of Latvia'' esam ielūgti apmeklēt šo pasākumu — divām personām ir apmaksāti ceļa izdevumi un uzturēšanās.

''Wikimedia CEE Meeting'' ir konference, kurā tiekas dažādo Centrālās un Austrumeiropas kustības filiāļu (oficiālo nodaļu, lietotāju grupu, pašu WMF) pārstāvji un apspriež Wikimedia kustībā notiekošās lietas klātienē, apgūst jaunas prasmes un zināšanas, kā arī veido kontaktus nākotnes sadarbībai.

Izvēlēto kandidātu pienākumos pēc konferences apmeklējuma ir brīvā formā (rakstiski, video uzruna, prezentācija, aktīva publiucēšana sociālajos tīklos vai cits formāts) atskaitīties kopienai par konferencē apgūto un uzzināto, publicējot ziņojumu.

Pēc apstiprināšanas kandidātam līdz 15. augusta vakaram jāreģistrējas konferencei, norādot personīgo informāciju organizatoru anketā.

Kandidāti sevi sarakstam drīkst pievienot paši.

== Balsojums ==

=== Kandidāti ===
==== {{u|Piemērs}} ====
'''Komentārs:''' ''kandidāta komentārs''

{{par}}
# 

== Komentāri ==</text>
      <sha1>tamyyz8xkkxir3w8tbdr44i3kupo3cf</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:LibrarianViper</title>
    <ns>3</ns>
    <id>518104</id>
    <revision>
      <id>3662431</id>
      <timestamp>2022-07-28T21:43:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="182" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=LibrarianViper}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 29. jūlijs, plkst. 00.43 (EEST)</text>
      <sha1>gelswsebkc5deyjei0ysjsyfx3tcexf</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Djuth2000</title>
    <ns>3</ns>
    <id>518106</id>
    <revision>
      <id>3662450</id>
      <timestamp>2022-07-29T01:57:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="177" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Djuth2000}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 29. jūlijs, plkst. 04.57 (EEST)</text>
      <sha1>qdv81vwdxwex3k28q4hsnkprutdf0w7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Zelenkroki</title>
    <ns>3</ns>
    <id>518107</id>
    <revision>
      <id>3662451</id>
      <timestamp>2022-07-29T02:25:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="178" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Zelenkroki}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 29. jūlijs, plkst. 05.25 (EEST)</text>
      <sha1>4l0i7wz8pet73efseaouuyb4x8aewmx</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Aérospatiale Concorde</title>
    <ns>3</ns>
    <id>518108</id>
    <revision>
      <id>3662503</id>
      <timestamp>2022-07-29T06:44:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="190" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Aérospatiale Concorde}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 29. jūlijs, plkst. 09.44 (EEST)</text>
      <sha1>tsqk3hinxk27itqhelm87ie3g48i94k</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieks:Aérospatiale Concorde</title>
    <ns>2</ns>
    <id>518109</id>
    <revision>
      <id>3662507</id>
      <timestamp>2022-07-29T06:51:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Aérospatiale Concorde</username>
        <id>108014</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: Sveicināti! Mans vārds ir Miervaldis Ozoliņš,esmu dzimis 1989. gadā. Šeit piedalos ar pasaulē ātrākās pasažieru lidmašīnas nosaukumu. Man ir ļoti labas zināšanas latviešu un angļu valodā,vidējas zināšanas krievu valodā,un iesācēja zināšanas zviedru valodā. Pārsvarā cenšos labot rakstus par dzelzceļu,jo mans tēvs strādāja dzelzceļā visu dzīvi.</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="382" xml:space="preserve">Sveicināti! Mans vārds ir Miervaldis Ozoliņš,esmu dzimis 1989. gadā. Šeit piedalos ar pasaulē ātrākās pasažieru lidmašīnas nosaukumu. Man ir ļoti labas zināšanas latviešu un angļu valodā,vidējas zināšanas krievu valodā,un iesācēja zināšanas zviedru valodā. Pārsvarā cenšos labot rakstus par dzelzceļu,jo mans tēvs strādāja dzelzceļā visu dzīvi.</text>
      <sha1>patfdcxnpsf0pahlka5nxwca4a6h1fs</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ellefa Ringnesa sala</title>
    <ns>0</ns>
    <id>518110</id>
    <revision>
      <id>3662510</id>
      <timestamp>2022-07-29T06:59:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Salu infokaste |nosaukums           = Ellefa Ringnesa sala |attēls              = Wfm ellef ringnes island.jpg |attēla paraksts     = Salas satelītattēls |attēla izmērs       = |vietas karte        =  | map_type    = Kanāda#Nunavuta | map_relief  = jā |vietējais nosaukums = |izvietojums         = [[Ziemeļu Ledus okeāns]] |arhipelāgs          = [[Sverdrupa salas]] |latd=78|latm=16|latNS=N  |longd=96|longm=38|longEW=W |platība             = 11 295 |garums...</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3025" xml:space="preserve">{{Salu infokaste
|nosaukums           = Ellefa Ringnesa sala
|attēls              = Wfm ellef ringnes island.jpg
|attēla paraksts     = Salas satelītattēls
|attēla izmērs       =
|vietas karte        = 
| map_type    = Kanāda#Nunavuta
| map_relief  = jā
|vietējais nosaukums =
|izvietojums         = [[Ziemeļu Ledus okeāns]]
|arhipelāgs          = [[Sverdrupa salas]]
|latd=78|latm=16|latNS=N 
|longd=96|longm=38|longEW=W
|platība             = 11 295
|garums              = 218
|platums             = 110
|krasta līnija       = 1027&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20100702145716/http://atlas.nrcan.gc.ca/auth/english/learningresources/facts/islands.html The Atlas of Canada. Sea Islands]&lt;/ref&gt;
|augstākais kalns    = Īsaksena kupols
|augstums            = 260
|salu skaits         =
|valsts              = Kanāda
|valsts adm vienības tips  = Teritorija
|valsts adm vienība        = {{CA-NU}}
|iedzīvotāji         = -
|iedzīvotāju gads    = 
|blīvums             = 
|pamatiedzīvotāji    = 
|valsts lielpilsēta  = 
|piezīme =
}}
 
'''Ellefa Ringnesa sala''' ({{val|en|Ellef Ringnes Island}}) ir liela neapdzīvota sala [[Kanāda]]s ziemeļos [[Karalienes Elizabetes salas|Karalienes Elizabetes salu]] arhipelāgā. 

== Ģeogrāfija ==
Atrodas [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskā arhipelāga]] [[Karalienes Elizabetes salas|Karalienes Elizabetes salu]] [[Sverdrupa salas|Sverdrupa salu]] grupā.&lt;ref&gt;[https://geonames.nrcan.gc.ca/search-place-names/unique/OAFCD Canadian Geographical Names Database (CGNDB). Ellef Ringnes Island]&lt;/ref&gt; [[Pīrija šaurums|Pīrija]] un [[Hasela šaurums|Hasela]] šaurumi austrumos to atdala no [[Amunda Ringnesa sala]]s, bet [[Dāņu šaurums (Nunavuta)|Dāņu]] un [[Maklīna šaurums|Maklīna]] šaurumi dienvidrietumos — no [[Karaļa Kristiana sala]]s un [[Loghīda sala]]s. Krasti zemi, roboti ar lieliem līčiem un pussalām; piekrastē vairākas mazākas salas, lielākā no kurām ir [[Tora sala]] rietumu piekrastē. Salas reljefs pārsvarā līdzens, augstākais punkts ir 260 m augstais Īsaksena kupols.

== Vēsture ==
Salu 1901. gadā atklāja [[Oto Sverdrups|Oto Sverdrupa]] ekspedīcijas dalībnieki Guneriuss Īsaksens un Sverre Hasels, kuri apsekoja kaimiņos esošo Amunda Ringnesa salu. Nosaukta par godu vienam no ekspedīcijas atbalstītājiem, alus darītavas ''Ringnes'' līdzdibinātājam Ellefam Ringnesam. No 1948. līdz 1978. gadam salas rietumu krastā darbojās pastāvīga [[polārstacija|polārā meteostacija]] [[Īsaksena]]. 1994. gadā salu šķērsoja [[Ziemeļu magnētiskais pols]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://ftp.maps.canada.ca/pub/nrcan_rncan/raster/atlas/eng/imw_cim/northerncanada/nt12_16.jpg International Map of the World 1:1,000,000 Belcher Channel NT-12/13/14/15/16]

{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Kanādas salas]]
[[Kategorija:Kanādas Arktiskais arhipelāgs]]
[[Kategorija:Sverdrupa salas]]</text>
      <sha1>qsnbb6r05at4nx8sthwlqsxbwvqc4x9</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3662512</id>
      <parentid>3662510</parentid>
      <timestamp>2022-07-29T07:02:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>/* Ģeogrāfija */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3085" xml:space="preserve">{{Salu infokaste
|nosaukums           = Ellefa Ringnesa sala
|attēls              = Wfm ellef ringnes island.jpg
|attēla paraksts     = Salas satelītattēls
|attēla izmērs       =
|vietas karte        = 
| map_type    = Kanāda#Nunavuta
| map_relief  = jā
|vietējais nosaukums =
|izvietojums         = [[Ziemeļu Ledus okeāns]]
|arhipelāgs          = [[Sverdrupa salas]]
|latd=78|latm=16|latNS=N 
|longd=96|longm=38|longEW=W
|platība             = 11 295
|garums              = 218
|platums             = 110
|krasta līnija       = 1027&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20100702145716/http://atlas.nrcan.gc.ca/auth/english/learningresources/facts/islands.html The Atlas of Canada. Sea Islands]&lt;/ref&gt;
|augstākais kalns    = Īsaksena kupols
|augstums            = 260
|salu skaits         =
|valsts              = Kanāda
|valsts adm vienības tips  = Teritorija
|valsts adm vienība        = {{CA-NU}}
|iedzīvotāji         = -
|iedzīvotāju gads    = 
|blīvums             = 
|pamatiedzīvotāji    = 
|valsts lielpilsēta  = 
|piezīme =
}}
 
'''Ellefa Ringnesa sala''' ({{val|en|Ellef Ringnes Island}}) ir liela neapdzīvota sala [[Kanāda]]s ziemeļos [[Karalienes Elizabetes salas|Karalienes Elizabetes salu]] arhipelāgā. 

== Ģeogrāfija ==
Atrodas [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskā arhipelāga]] [[Karalienes Elizabetes salas|Karalienes Elizabetes salu]] [[Sverdrupa salas|Sverdrupa salu]] grupā.&lt;ref&gt;[https://geonames.nrcan.gc.ca/search-place-names/unique/OAFCD Canadian Geographical Names Database (CGNDB). Ellef Ringnes Island]&lt;/ref&gt; [[Pīrija šaurums|Pīrija]] un [[Hasela šaurums|Hasela]] šaurumi austrumos to atdala no [[Amunda Ringnesa sala]]s, bet [[Dāņu šaurums (Nunavuta)|Dāņu]] un [[Maklīna šaurums|Maklīna]] šaurumi dienvidrietumos — no [[Karaļa Kristiana sala]]s un [[Lohīda]]s salas. Rietumos krastus apskalo [[Prinča Gustava Ādolfa jūra]]. Krasti zemi, roboti ar lieliem līčiem un pussalām; piekrastē vairākas mazākas salas, lielākā no kurām ir [[Tora sala]] rietumu piekrastē. Salas reljefs pārsvarā līdzens, augstākais punkts ir 260 m augstais Īsaksena kupols.

== Vēsture ==
Salu 1901. gadā atklāja [[Oto Sverdrups|Oto Sverdrupa]] ekspedīcijas dalībnieki Guneriuss Īsaksens un Sverre Hasels, kuri apsekoja kaimiņos esošo Amunda Ringnesa salu. Nosaukta par godu vienam no ekspedīcijas atbalstītājiem, alus darītavas ''Ringnes'' līdzdibinātājam Ellefam Ringnesam. No 1948. līdz 1978. gadam salas rietumu krastā darbojās pastāvīga [[polārstacija|polārā meteostacija]] [[Īsaksena]]. 1994. gadā salu šķērsoja [[Ziemeļu magnētiskais pols]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://ftp.maps.canada.ca/pub/nrcan_rncan/raster/atlas/eng/imw_cim/northerncanada/nt12_16.jpg International Map of the World 1:1,000,000 Belcher Channel NT-12/13/14/15/16]

{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Kanādas salas]]
[[Kategorija:Kanādas Arktiskais arhipelāgs]]
[[Kategorija:Sverdrupa salas]]</text>
      <sha1>e16asgs8ustbq12u57tx8csaobdcezt</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3662513</id>
      <parentid>3662512</parentid>
      <timestamp>2022-07-29T07:03:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3086" xml:space="preserve">{{Salu infokaste
|nosaukums           = Ellefa Ringnesa sala
|attēls              = Wfm ellef ringnes island.jpg
|attēla paraksts     = Salas satelītattēls
|attēla izmērs       =
|vietas karte        = 
| map_type    = Kanāda#Nunavuta
| map_relief  = jā
|vietējais nosaukums =
|izvietojums         = [[Ziemeļu Ledus okeāns]]
|arhipelāgs          = [[Sverdrupa salas]]
|latd=78|latm=30|latNS=N 
|longd=102|longm=15|longEW=W
|platība             = 11 295
|garums              = 218
|platums             = 110
|krasta līnija       = 1027&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20100702145716/http://atlas.nrcan.gc.ca/auth/english/learningresources/facts/islands.html The Atlas of Canada. Sea Islands]&lt;/ref&gt;
|augstākais kalns    = Īsaksena kupols
|augstums            = 260
|salu skaits         =
|valsts              = Kanāda
|valsts adm vienības tips  = Teritorija
|valsts adm vienība        = {{CA-NU}}
|iedzīvotāji         = -
|iedzīvotāju gads    = 
|blīvums             = 
|pamatiedzīvotāji    = 
|valsts lielpilsēta  = 
|piezīme =
}}
 
'''Ellefa Ringnesa sala''' ({{val|en|Ellef Ringnes Island}}) ir liela neapdzīvota sala [[Kanāda]]s ziemeļos [[Karalienes Elizabetes salas|Karalienes Elizabetes salu]] arhipelāgā. 

== Ģeogrāfija ==
Atrodas [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskā arhipelāga]] [[Karalienes Elizabetes salas|Karalienes Elizabetes salu]] [[Sverdrupa salas|Sverdrupa salu]] grupā.&lt;ref&gt;[https://geonames.nrcan.gc.ca/search-place-names/unique/OAFCD Canadian Geographical Names Database (CGNDB). Ellef Ringnes Island]&lt;/ref&gt; [[Pīrija šaurums|Pīrija]] un [[Hasela šaurums|Hasela]] šaurumi austrumos to atdala no [[Amunda Ringnesa sala]]s, bet [[Dāņu šaurums (Nunavuta)|Dāņu]] un [[Maklīna šaurums|Maklīna]] šaurumi dienvidrietumos — no [[Karaļa Kristiana sala]]s un [[Lohīda]]s salas. Rietumos krastus apskalo [[Prinča Gustava Ādolfa jūra]]. Krasti zemi, roboti ar lieliem līčiem un pussalām; piekrastē vairākas mazākas salas, lielākā no kurām ir [[Tora sala]] rietumu piekrastē. Salas reljefs pārsvarā līdzens, augstākais punkts ir 260 m augstais Īsaksena kupols.

== Vēsture ==
Salu 1901. gadā atklāja [[Oto Sverdrups|Oto Sverdrupa]] ekspedīcijas dalībnieki Guneriuss Īsaksens un Sverre Hasels, kuri apsekoja kaimiņos esošo Amunda Ringnesa salu. Nosaukta par godu vienam no ekspedīcijas atbalstītājiem, alus darītavas ''Ringnes'' līdzdibinātājam Ellefam Ringnesam. No 1948. līdz 1978. gadam salas rietumu krastā darbojās pastāvīga [[polārstacija|polārā meteostacija]] [[Īsaksena]]. 1994. gadā salu šķērsoja [[Ziemeļu magnētiskais pols]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://ftp.maps.canada.ca/pub/nrcan_rncan/raster/atlas/eng/imw_cim/northerncanada/nt12_16.jpg International Map of the World 1:1,000,000 Belcher Channel NT-12/13/14/15/16]

{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Kanādas salas]]
[[Kategorija:Kanādas Arktiskais arhipelāgs]]
[[Kategorija:Sverdrupa salas]]</text>
      <sha1>31sr7nhzqtxfmhrvk26h06xf2pf8qqy</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3662531</id>
      <parentid>3662513</parentid>
      <timestamp>2022-07-29T08:43:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3088" xml:space="preserve">{{Salu infokaste
|nosaukums           = Ellefa Ringnesa sala
|attēls              = Wfm ellef ringnes island.jpg
|attēla paraksts     = Salas satelītattēls
|attēla izmērs       =
|vietas karte        = 
| map_type    = Kanāda#Nunavuta
| map_relief  = jā
|vietējais nosaukums =
|izvietojums         = [[Ziemeļu Ledus okeāns]]
|arhipelāgs          = [[Sverdrupa salas]]
|latd=78|latm=30|latNS=N 
|longd=102|longm=15|longEW=W
|platība             = 11 295
|garums              = 218
|platums             = 110
|krasta līnija       = 1027&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20100702145716/http://atlas.nrcan.gc.ca/auth/english/learningresources/facts/islands.html The Atlas of Canada. Sea Islands]&lt;/ref&gt;
|augstākais kalns    = Īsaksena kupols
|augstums            = 260
|salu skaits         =
|valsts              = Kanāda
|valsts adm vienības tips  = Teritorija
|valsts adm vienība        = {{CA-NU}}
|iedzīvotāji         = -
|iedzīvotāju gads    = 
|blīvums             = 
|pamatiedzīvotāji    = 
|valsts lielpilsēta  = 
|piezīme =
}}
 
'''Ellefa Ringnesa sala''' ({{val|en|Ellef Ringnes Island}}) ir liela neapdzīvota sala [[Kanāda]]s ziemeļos [[Karalienes Elizabetes salas|Karalienes Elizabetes salu]] arhipelāgā. 

== Ģeogrāfija ==
Atrodas [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskā arhipelāga]] [[Karalienes Elizabetes salas|Karalienes Elizabetes salu]] [[Sverdrupa salas|Sverdrupa salu]] grupā.&lt;ref&gt;[https://geonames.nrcan.gc.ca/search-place-names/unique/OAFCD Canadian Geographical Names Database (CGNDB). Ellef Ringnes Island]&lt;/ref&gt; [[Pīrija šaurums|Pīrija]] un [[Hasela šaurums|Hasela]] šaurumi austrumos to atdala no [[Amunda Ringnesa sala]]s, bet [[Dāņu šaurums (Nunavuta)|Dāņu]] un [[Maklīna šaurums|Maklīna]] šaurumi dienvidrietumos — no [[Karaļa Kristiana sala]]s un [[Lohīda]]s salas. Rietumos krastus apskalo [[Prinča Gustava Ādolfa jūra]]. Krasti zemi, roboti ar lieliem līčiem un pussalām; piekrastē vairākas mazākas salas, lielākā no kurām ir [[Tora sala]] rietumu piekrastē. Salas reljefs pārsvarā līdzens, augstākais punkts ir 260 m augstais Īsaksena kupols.

== Vēsture ==
Salu 1901. gadā atklāja [[Oto Sverdrups|Oto Sverdrupa]] ekspedīcijas dalībnieki [[Gunnars Īsaksens]] un Sverre Hasels, kuri apsekoja kaimiņos esošo Amunda Ringnesa salu. Nosaukta par godu vienam no ekspedīcijas atbalstītājiem, alus darītavas ''Ringnes'' līdzdibinātājam Ellefam Ringnesam. No 1948. līdz 1978. gadam salas rietumu krastā darbojās pastāvīga [[polārstacija|polārā meteostacija]] [[Īsaksena]]. 1994. gadā salu šķērsoja [[Ziemeļu magnētiskais pols]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://ftp.maps.canada.ca/pub/nrcan_rncan/raster/atlas/eng/imw_cim/northerncanada/nt12_16.jpg International Map of the World 1:1,000,000 Belcher Channel NT-12/13/14/15/16]

{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Kanādas salas]]
[[Kategorija:Kanādas Arktiskais arhipelāgs]]
[[Kategorija:Sverdrupa salas]]</text>
      <sha1>n5d89o3thiwuyzng7uuklo3n7pjt2c8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Elefa Ringnesa sala</title>
    <ns>0</ns>
    <id>518111</id>
    <redirect title="Ellefa Ringnesa sala" />
    <revision>
      <id>3662511</id>
      <timestamp>2022-07-29T06:59:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Ellefa Ringnesa sala]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="34" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Ellefa Ringnesa sala]]</text>
      <sha1>0k480vfgmcwvfs3khfaojurx6nsq70e</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Raiens Krauzers</title>
    <ns>1</ns>
    <id>518112</id>
    <revision>
      <id>3662516</id>
      <timestamp>2022-07-29T07:33:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Edgars2007</username>
        <id>9590</id>
      </contributor>
      <comment>/* vārds */ jauna sadaļa</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="165" xml:space="preserve">== vārds ==

es teiktu, ka Raians [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2022. gada 29. jūlijs, plkst. 10.33 (EEST)</text>
      <sha1>h0m4p1uam8zpp82p00oyeh91cuugqg6</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3662577</id>
      <parentid>3662516</parentid>
      <timestamp>2022-07-29T11:15:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>/* vārds */ Atbilde</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="567" xml:space="preserve">== vārds ==

es teiktu, ka Raians [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2022. gada 29. jūlijs, plkst. 10.33 (EEST)

:[https://www.personvarduatveide.lv/words/56466?locale=lv Šeit] ir Raiens. Un arī visi citi ([https://lv.wikipedia.org/w/index.php?search=Raiens&amp;title=Special:Search&amp;profile=advanced&amp;fulltext=1&amp;ns0=1 ]) ar šo vārdu mums ir bijuši kā Raiens. Uzvārds gan ir atveidots kā Raians. [[Dalībnieks:Vylks|Vylks]] ([[Dalībnieka diskusija:Vylks|diskusija]]) 2022. gada 29. jūlijs, plkst. 14.15 (EEST)</text>
      <sha1>5iph0kaqikxmtn35lpdwvqutfm1kdao</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jākobs Ingebrigtsens</title>
    <ns>0</ns>
    <id>518113</id>
    <revision>
      <id>3662532</id>
      <timestamp>2022-07-29T08:46:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Vieglatlēta infokaste  |           vārds = Jākobs Ingebrigtsens  |      vārds_orig = ''Jakob Ingebrigtsen''  |          attēls = 2018 European Athletics Championships Day 5 (30) (cropped).jpg  |         att_izm =   |        paraksts = Jākobs Ingebrigtsens 2018. gadā &lt;!------ Personas dati ------&gt;  |  dzimtais_vārds =   |     pilns_vārds =   |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2000|9|19}}  |         dz_viet = {{vieta|Norvēģija|Sannnēse}}  |         mir...</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8191" xml:space="preserve">{{Vieglatlēta infokaste
 |           vārds = Jākobs Ingebrigtsens
 |      vārds_orig = ''Jakob Ingebrigtsen''
 |          attēls = 2018 European Athletics Championships Day 5 (30) (cropped).jpg
 |         att_izm = 
 |        paraksts = Jākobs Ingebrigtsens 2018. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |  dzimtais_vārds = 
 |     pilns_vārds = 
 |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2000|9|19}}
 |         dz_viet = {{vieta|Norvēģija|Sannnēse}}
 |         mir_dat = 
 |        mir_viet = 
 |            taut = {{NOR}}
 |         tautība = 
 |     dzīvesvieta = 
 |          garums = {{mērvienība|cm=186}}
 |           svars = 
 |         iesauka = 
 |       izglītība = 
&lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
 |            disc = vidējās un garās distances
 |         kar_sāk = 
 |        kar_beig = 
 |           klubs = 
 |        treneris = 
 |           trenē = 
&lt;!------ Dalība sacensībās ------&gt;
 |           olimp = 1 ({{oss|V=2020}})
 |            pc-a = 
 |            pc-t = 
 |            rc-a = 
 |            rc-t = 
 |            reg1 = 
 |            reg2 = 
&lt;!------ Personiskie rekordi ------&gt;
 |             PR1 = 3:28,32 (2021, {{piezīme|OR|olimpiskais rekords}}, {{piezīme|ER|Eiropas rekords}})
 |           PR1_d = 1500 m
 |             PR2 = 3:46,46 (2022 {{piezīme|NR|nacionālais rekords}})
 |           PR2_d = Jūdzes skrējiens
 |             PR3 = 4:50,01 (2020, {{piezīme|ER|Eiropas rekords}})
 |           PR3_d = 2000 m
 |             PR4 = 7:27,05 (2020 {{piezīme|NR|nacionālais rekords}})
 |           PR4_d = 3000 m
 |             PR5 = 12:48,45 (2021, {{piezīme|ER|Eiropas rekords}})
 |           PR5_d = 5000 m
 |             PR6 = 8:26,81 (2017, {{piezīme|EJR|Eiropas junioru rekords}})
 |           PR6_d = 3000 m/šķ
&lt;!------ Apbalvojumi u.c. ------&gt;
 |            balv = 
 |         dzimums = 
 |       atjaunots = 
 |           slavz = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |   rādīt_medaļas = jā
 |     headercolor = 
 |  medaltemplates = 
{{MedalCountry|{{NOR}}}}
{{MedalCompetition|VOS}}
{{MedalGold|{{oss|V=2020|teksts=Tokija 2020}}|[[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1500 m]]}}
{{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]]}}
{{MedalGold|[[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Oregona 2022]]|5000 m}}
{{MedalSilver|[[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Oregona 2022]]|1500 m}}
{{MedalCompetition|[[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]]}}
{{MedalGold|[[2018. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Berlīne 2018]]|1500 m}}
{{MedalGold|[[2018. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Berlīne 2018]]|5000 m}}
{{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Pasaules čempionāts telpās]]}}
{{MedalSilver|Belgrada 2022|1500 m}}
{{MedalCompetition|[[Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|Eiropas čempionāts telpās]]}}
{{MedalGold|Glāzgova 2019|3000 m}}
{{MedalGold|Toruņa 2021|1500 m}}
{{MedalGold|Toruņa 2021|3000 m}}
{{MedalSilver|Glāzgova 2019|1500 m}}
}}
'''Jākobs Ingebrigtsens''' ({{val|no|Jakob Ingebrigtsen}}; dzimis {{dat|2000|9|19}}) ir [[Norvēģija]]s [[vieglatlēts]], startē vidējo un garo distanču skriešanas sacensībās. Viņš ir {{oss|V=2020|L=G}} čempions 1500 metru distancē, [[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2022. gada]] pasaules čempions 5000 metru distancē un divkārtējs Eiropas čempions. 

Viņa vecākie brāļi [[Henriks Ingebrigtsens|Henriks]] un [[Filips Ingebrigtsens|Filips]] arī ir vidējo distanču skrējēji. 

== Karjera ==
2016. gadā 16 gadu vecumā J. Ingebrigtsens uzvarēja Eiropas čempionātā junioriem krosā, 6 km noskrienot 17 minūtēs un 6 sekundēs. 2017. gada 27. maijā ''Prefontaine Classic'' sacensībās ASV pilsētā [[Jūdžīna|Jūdžīnā]], kas bija arī [[Dimanta līga]]s posms, viņš kļuva par jaunāko sportistu, kurš vienu jūdzi veicis ātrāk par 4 minūtēm (3:58,07).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.european-athletics.com/news/ingebrigtsen-makes-history-with-sub-four-minute-mile-eugene |title=Ingebrigtsen makes history with a sub-four minute mile in Eugene |date={{dat|2017|5|28||bez}} |language=en |website=european-athletics.com |access-date={{dat|2022|7|29||bez}}}}&lt;/ref&gt; Tā paša gada jūlijā viņš piedalījās Eiropas junioru čempionātā [[Groseto]], izcīnot divas zelta medaļas (5000 metros un 3000 metru šķēršļu skrējienā), bet 1500 metros piedzīvoja kritienu un finišēja 8. vietā. [[2017. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2017. gadā]] [[Londona|Londonā]] pirmo reizi piedalījās arī [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionātā]] pieaugušajiem, startējot 3000 metru šķēršļu skrējienā, bet neiekļuva finālā.

2018. gadā Pasaules U-20 čempionātā [[Tampere|Tamperē]] ieguva sudrabu 1500 m un bronzu 5000 m. [[2018. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2018. gada Eiropas čempionātā]] [[Berlīne|Berlīnē]] izcīnīja divas zelta medaļas, uzvarot gan 1500, gan 5000 metru distancē. 2019. gada [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|Eiropas čempionātā telpās]] [[Glāzgova|Glāzgovā]] uzvarēja 3000 m distancē un bija otrais 1500 metros. [[2019. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2019. gada Pasaules čempionātā]] [[Doha|Dohā]] ieņēma 4. vietu 1500 metros un 5. vietu 5000 metru distancē.

2021. gada Eiropas čempionātā telpās [[Toruņa|Toruņā]] uzvarēja gan 1500 m, gan 3000 metros. {{dat|2021|6|10||bez}} Dimanta līgas sacensībās [[Florence|Florencē]] laboja Eiropas rekordu 5000 metros, distanci veicot 12 minūtēs un 48,45 sekundēs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.european-athletics.com/news/european-5000m-record-of-12-48-45-for-ingebrigtsen-in-florence |title=European 5000m record of 12:48.45 for Ingebrigtsen in Florence |date={{dat|2021|6|10||bez}} |language=en |website=european-athletics.com |access-date={{dat|2022|7|29||bez}}}}&lt;/ref&gt; {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]] izcīnīja zelta medaļu 1500 metru distancē ar rezultātu 3 minūtes un 28,32 sekundes, uzstādot jaunu [[Olimpiskie rekordi vieglatlētikā|olimpisko]] un Eiropas rekordu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.european-athletics.com/news/ingebrigtsen-shatters-olympic-record-for-1500m-triumph-hassan-captures-second-olympic-title-in-tokyo |title=Ingebrigtsen shatters Olympic record for 1500m triumph; Hassan captures second Olympic title in Tokyo |date={{dat|2021|8|7||bez}} |language=en |website=european-athletics.com |access-date={{dat|2022|7|29||bez}}}}&lt;/ref&gt;

{{dat|2022|2|17||bez}} Ljevēnā, Francijā, laboja pasaules rekordu telpās 1500 metru distancē, sasniedzot rezultātu 3 minūtes un 30,60 sekundes.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://worldathletics.org/competitions/world-athletics-indoor-tour/news/hauts-france-lievin-ingebrigtsen-world-indoor-1500m-record |title=Ingebrigtsen breaks world indoor 1500m record in Lievin |date={{dat|2022|2|17||bez}} |language=en |website=worldathletics.org |access-date={{dat|2022|7|29||bez}}}}&lt;/ref&gt; Tā paša gada martā viņš izcīnīja sudraba medaļu [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Pasaules čempionātā telpās]] [[Belgrada|Belgradā]]. [[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Pasaules čempionātā]] Jūdžīnā ieguva sudrabu 1500 metru distancē, piekāpjoties britu skrējējam [[Džeiks Vaitmens|Džeikam Vaitmenam]], bet 5000 metru distancē kļuva par pasaules čempionu.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}

{{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — 1500 metri vīriešiem}}

{{DEFAULTSORT:Ingebrigtsens, Jākobs}}
[[Kategorija:2000. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rūgalannē dzimušie]]
[[Kategorija:Norvēģijas vieglatlēti]]
[[Kategorija:Vidējo distanču skrējēji]]
[[Kategorija:Garo distanču skrējēji]]
[[Kategorija:Šķēršļu skrējēji]]
[[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:Norvēģijas olimpiskie zelta medaļnieki]]
[[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki vieglatlētikā]]</text>
      <sha1>e5g2tbtka7wyk4hticz2kvmcjhmobiy</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jakob Ingebrigtsen</title>
    <ns>0</ns>
    <id>518114</id>
    <redirect title="Jākobs Ingebrigtsens" />
    <revision>
      <id>3662535</id>
      <timestamp>2022-07-29T08:48:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Jākobs Ingebrigtsens]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="35" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Jākobs Ingebrigtsens]]</text>
      <sha1>g9x7kpn3o5kotjnxbx9cy7e4dnirkf1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jakobs Ingebrigtsens</title>
    <ns>0</ns>
    <id>518115</id>
    <redirect title="Jākobs Ingebrigtsens" />
    <revision>
      <id>3662536</id>
      <timestamp>2022-07-29T08:48:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Jākobs Ingebrigtsens]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="35" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Jākobs Ingebrigtsens]]</text>
      <sha1>g9x7kpn3o5kotjnxbx9cy7e4dnirkf1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ingebrigtsens</title>
    <ns>0</ns>
    <id>518116</id>
    <redirect title="Jākobs Ingebrigtsens" />
    <revision>
      <id>3662541</id>
      <timestamp>2022-07-29T08:52:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Jākobs Ingebrigtsens]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="35" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Jākobs Ingebrigtsens]]</text>
      <sha1>g9x7kpn3o5kotjnxbx9cy7e4dnirkf1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Pauls Irbins</title>
    <ns>1</ns>
    <id>518117</id>
    <revision>
      <id>3662542</id>
      <timestamp>2022-07-29T08:53:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirbins</username>
        <id>105807</id>
      </contributor>
      <comment>/* 'Launprātīga darbība? */ jauna sadaļa</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="292" xml:space="preserve">== 'Launprātīga darbība? ==

Sveiki, centos izveidot savu bio lapu Wikpedia, bet man rāda paziņojumu, ka tā ir ļauprātīga darbība. Ko esmu nepareizi izdarījis? [[Dalībnieks:Pirbins|Pirbins]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirbins|diskusija]]) 2022. gada 29. jūlijs, plkst. 11.53 (EEST)</text>
      <sha1>cjurh7e8tcfhnwauxd599l3e6f5bpur</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3662550</id>
      <parentid>3662542</parentid>
      <timestamp>2022-07-29T09:18:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Papuass</username>
        <id>88</id>
      </contributor>
      <comment>/* 'Launprātīga darbība? */ Atbilde</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="638" xml:space="preserve">== 'Launprātīga darbība? ==

Sveiki, centos izveidot savu bio lapu Wikpedia, bet man rāda paziņojumu, ka tā ir ļauprātīga darbība. Ko esmu nepareizi izdarījis? [[Dalībnieks:Pirbins|Pirbins]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirbins|diskusija]]) 2022. gada 29. jūlijs, plkst. 11.53 (EEST)

:Tas bija viens no filtriem, kas Vikipēdiju aizsargā no pārmērīga spama. Reizēm tas kļūdās. Šķiet, ka problēma bija ar saiti ar .space domēnu. Konkrētais filtrs ir globāls un es nevaru aplūkot nosacījumus. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 29. jūlijs, plkst. 12.18 (EEST)</text>
      <sha1>btgbsm9bqf2b1jf5td3r9l94a6dxgvp</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Melnais zīdkoks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>518118</id>
    <revision>
      <id>3662543</id>
      <timestamp>2022-07-29T08:53:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Eremu1</username>
        <id>102242</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{BioTakso infokaste|platums=235px|nosaukums=Melnais zīdkoks&lt;ref name=&quot;nosaukums&quot;/&gt;|attēls=Illustration Morus nigra0.jpg|att_izmērs=200px|att_nosaukums=Melnais zīdkoks (''Morus nigra'')|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Magnoliopsida|klase_lv=Divdīgļlapji|rinda=Rosales|rinda_lv=Rožu rinda|dzimta=Moraceae|dzimta_lv=Zīdkoku dzimta|ģints=Morus|ģints_lv=Zīdkoki|suga=M. nigra|suga_lv=Melnais zīdkoks|suga_r=Melnais zīd...</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1433" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste|platums=235px|nosaukums=Melnais zīdkoks&lt;ref name=&quot;nosaukums&quot;/&gt;|attēls=Illustration Morus nigra0.jpg|att_izmērs=200px|att_nosaukums=Melnais zīdkoks (''Morus nigra'')|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Magnoliopsida|klase_lv=Divdīgļlapji|rinda=Rosales|rinda_lv=Rožu rinda|dzimta=Moraceae|dzimta_lv=Zīdkoku dzimta|ģints=Morus|ģints_lv=Zīdkoki|suga=M. nigra|suga_lv=Melnais zīdkoks|suga_r=Melnais zīdkoks|binomial=Morus|sinonīmi=|izplatība=|izcelsmes_vieta=|iedalījums=|kategorijas=nē}}

'''Melnais zīdkokoks'''&lt;ref name=&quot;nosaukums&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://tezaurs.lv/Melnais%20z%C4%ABdkoks|title=Melnais zīdkoks {{!}} Tēzaurs|website=tezaurs.lv|access-date=2022-07-29}}&lt;/ref&gt; (''Morus nigra'')) ir [[Zīdkoku dzimta|zīdkoku dzimtas]] [[koks]], tiek plaši audzēts [[Mērenā josla|mērenajā joslā]] ēdamo [[Zemenes|zemeņveida]] [[Auglis|augļu]] dēļ.

Koks mēdz būt līdz 10 [[Metrs|metriem]] augsts. [[Lapas]] ir ar zobainu malu un var būt līdz 12 [[Centimetrs|centimetriem]] garas, bet lapas nav tik spīdīgas kā [[Balts zīdkoks|Baltam zīdkokam]]. Augļi ir zemeņvedīgie un nogatavojoties no zaļiem kļūst tumši purpursarkani.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Rokasgrāmata dabā. Koki|last=Tonijs|first=Rasels|pages=56}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{botānika-aizmetnis}}

[[Kategorija:Zīdkoku dzimta]]</text>
      <sha1>1ezw1ylxiqsokt5jg0t1kroe8quul25</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3662545</id>
      <parentid>3662543</parentid>
      <timestamp>2022-07-29T08:54:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Eremu1</username>
        <id>102242</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1432" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste|platums=235px|nosaukums=Melnais zīdkoks&lt;ref name=&quot;nosaukums&quot;/&gt;|attēls=Illustration Morus nigra0.jpg|att_izmērs=200px|att_nosaukums=Melnais zīdkoks (''Morus nigra'')|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Magnoliopsida|klase_lv=Divdīgļlapji|rinda=Rosales|rinda_lv=Rožu rinda|dzimta=Moraceae|dzimta_lv=Zīdkoku dzimta|ģints=Morus|ģints_lv=Zīdkoki|suga=M. nigra|suga_lv=Melnais zīdkoks|suga_r=Melnais zīdkoks|binomial=Morus|sinonīmi=|izplatība=|izcelsmes_vieta=|iedalījums=|kategorijas=nē}}

'''Melnais zīdkokoks'''&lt;ref name=&quot;nosaukums&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://tezaurs.lv/Melnais%20z%C4%ABdkoks|title=Melnais zīdkoks {{!}} Tēzaurs|website=tezaurs.lv|access-date=2022-07-29}}&lt;/ref&gt; (''Morus nigra'') ir [[Zīdkoku dzimta|zīdkoku dzimtas]] [[koks]], tiek plaši audzēts [[Mērenā josla|mērenajā joslā]] ēdamo [[Zemenes|zemeņveida]] [[Auglis|augļu]] dēļ.

Koks mēdz būt līdz 10 [[Metrs|metriem]] augsts. [[Lapas]] ir ar zobainu malu un var būt līdz 12 [[Centimetrs|centimetriem]] garas, bet lapas nav tik spīdīgas kā [[Balts zīdkoks|Baltam zīdkokam]]. Augļi ir zemeņvedīgie un nogatavojoties no zaļiem kļūst tumši purpursarkani.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Rokasgrāmata dabā. Koki|last=Tonijs|first=Rasels|pages=56}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{botānika-aizmetnis}}

[[Kategorija:Zīdkoku dzimta]]</text>
      <sha1>jmo9ouz6u5rwdjbvo3tniji07mh7fyv</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3662580</id>
      <parentid>3662545</parentid>
      <timestamp>2022-07-29T11:19:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Eremu1</username>
        <id>102242</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1438" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste|platums=235px|nosaukums=Melnais zīdkoks&lt;ref name=&quot;nosaukums&quot;/&gt;|attēls=Illustration Morus nigra0.jpg|att_izmērs=200px|att_nosaukums=Melnais zīdkoks (''Morus nigra'')|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Magnoliopsida|klase_lv=Divdīgļlapji|rinda=Rosales|rinda_lv=Rožu rinda|dzimta=Moraceae|dzimta_lv=Zīdkoku dzimta|ģints=Morus|ģints_lv=Zīdkoki|suga=M. nigra|suga_lv=Melnais zīdkoks|suga_r=Melnais zīdkoks|binomial=Morus nigra|sinonīmi=|izplatība=|izcelsmes_vieta=|iedalījums=|kategorijas=nē}}

'''Melnais zīdkokoks'''&lt;ref name=&quot;nosaukums&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://tezaurs.lv/Melnais%20z%C4%ABdkoks|title=Melnais zīdkoks {{!}} Tēzaurs|website=tezaurs.lv|access-date=2022-07-29}}&lt;/ref&gt; (''Morus nigra'') ir [[Zīdkoku dzimta|zīdkoku dzimtas]] [[koks]], tiek plaši audzēts [[Mērenā josla|mērenajā joslā]] ēdamo [[Zemenes|zemeņveida]] [[Auglis|augļu]] dēļ.

Koks mēdz būt līdz 10 [[Metrs|metriem]] augsts. [[Lapas]] ir ar zobainu malu un var būt līdz 12 [[Centimetrs|centimetriem]] garas, bet lapas nav tik spīdīgas kā [[Balts zīdkoks|Baltam zīdkokam]]. Augļi ir zemeņvedīgie un nogatavojoties no zaļiem kļūst tumši purpursarkani.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Rokasgrāmata dabā. Koki|last=Tonijs|first=Rasels|pages=56}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{botānika-aizmetnis}}

[[Kategorija:Zīdkoku dzimta]]</text>
      <sha1>ixqiq374peelr770fwg19pvsgdj4qso</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Morus nigra</title>
    <ns>0</ns>
    <id>518119</id>
    <redirect title="Melnais zīdkoks" />
    <revision>
      <id>3662544</id>
      <timestamp>2022-07-29T08:53:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Eremu1</username>
        <id>102242</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Melnais zīdkoks]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="50" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Melnais zīdkoks]]

__STATICREDIRECT__</text>
      <sha1>q2ljkvnax43eluc4byey88h4o0tq7o4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pauls Irbins</title>
    <ns>0</ns>
    <id>518120</id>
    <revision>
      <id>3662548</id>
      <timestamp>2022-07-29T09:01:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirbins</username>
        <id>105807</id>
      </contributor>
      <comment>Paula Irbina biogrāfija</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3634" xml:space="preserve">Pauls Irbins (dzimis 1975. gada 19. martā Rīgā) ir Latvijas sabiedriskais darbinieks, zinātnes komunikators, kosmosa entuziasts un uzņēmējs. 1995.gadā dibinājis [[:en:AIESEC|AIESEC]] Latvija, pirmais prezidents. Kopš 2000.gada konsultē uzņēmumus par procesu optimizāciju ar [[:en:Theory_of_constraints|TOC]] un [[:en:Lean|LEAN]]. Kopš 2010.gada veidojis un vadījis zinātkāres centrus ZINOO un Zili Brīnumi Cēsīs, Rīgā, Daugavpilī un Liepājā. Veidojis un vadījis bērnu raidījumu &quot;Zili Brīnumi&quot;. Kopš 2018.gada Latvijas Kosmosa Industrijas Asociācijas prezidents. Kopš 2021.gada veido Kosmosa Izziņas Centru Cēsīs.

== Izglītība ==
1993. gadā absolvējis [[Valmieras Valsts Ģimnāciju]], no 1993. gada līdz 1999. gadam studējis [[Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāte|Latvijas Universitātes]] bakalaura studiju programmā biznesa ekonomiku, no 1999. gada līdz 2003. gadam studējis [[Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāte|Latvijas Universitātes]] maģistra studiju programmā biznesa ekonomiku, 2006. gadā ieguvis Goldrat School &quot;TOC application expert&quot; sertifikātu, 2019. gadā uzsācis studijas [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskās Universitātes]] doktorantūras studiju programā aeronautiku.

== Profesionālā Darbība ==

* no 1996. gada līdz 1997. gadam AS “BKD” Nassau tirdzniecības nodaļas vadītājs
* no 1997. gada līdz 1999.gadam SIA “Hanza Līzings”  vieglo automobīļu projekta vadītājs
* no 1999. gada līdz 2000.gadam AS “[[Laima (zīmols)|Laima]]” eksporta menedžeris
* 2000.gadā (6 mēneši) “Ting Tai Constructions Co. Ltd.” (Taivāna) projektu vadītājs
* no 2001. gada līdz 2002. gadam “Tulkošanas un Terminoloģijas Centrs” direktora vietnieks
* no 2002. gada līdz 2004. gadam SIA “Sāga” eksporta menedžeris
* no 2004. gada līdz 2007. gadam SIA &quot;TOC solutions&quot; biznesa procesu konsultants
* no 2007. gada līdz 2010. gadam SIA &quot;[[Grandeg|GRANDEG]]&quot; direktora vietnies
* no 2008. gada SIA &quot;Triviums&quot; ārštaba biznesa konsultants
* no 2010. gada līdz 2022. gadam biedrības &quot;Latvijas zinātnes centru apvienība&quot; valdes loceklis, zinātkāres centru ZINOO un ZILI BRĪNUMI veidotājs
* no 2015. gada līdz 2016. gadam Zaļo Tehnoloģiju Inkubators bzinesa mentors
* no 2021. gada līdz 2023. gadam [[Cēsu novads|Cēsu novada pašvaldība]] projekta &quot;Kosmosa Izziņas Centrs&quot; vadošais ieviešanas eksperts

== Sabiedriskā darbība ==

* no 1994. gada līdz 1997.gadam starptautiskās studentu organizācijas AIESEC dibinātājs Latvijā, prezidents
* 2012. gadā pirmās Latvijas stratosfēras zondes palaišana
* no 2012. gada līdz 2015. gadam [[Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija|Izglītības un zinātnes ministrijā]] kosmosa attīstības darba grupas pārstāvis no [[Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera|LTRK]]
* no 2013. gada līdz 2015. gadam biedrības &quot;Krājaizdevu apvienība&quot; dibinātājs, valdes priekšsēdētājs
* 2013. gadā pirmā Latvijas kosmosa festivāla organizators un vadītājs
* 2014. gadā projekta &quot;[[Mars One]]&quot; dalībnieks
* 2015. gadā bērnu zinātnes raidījuma &quot;Zili Brīnumi&quot; veidotājs un vadītājs
* no 2016. gada līdz 2020. gadam projekta &quot;[https://www.youtube.com/playlist?list=PL1KX4-vVx7YpMDM4Y39YN8WDZa4IJrtHj Pirmie Latvijas 100km kosmosā]&quot; iniciators un vadītājs
* kopš 2018. gada biedrības &quot;Latvijas kosmosa industrijas asociācija&quot; prezidents
* 2022. gadā [[Eiropas Kosmosa aģentūra|Eiropas Kosmosa Aģentūra]] astronautu kanditāts

[[Kategorija:Biogrāfija]]</text>
      <sha1>t2h7j8rd9q6mqbckj0da5da0ge45xmf</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Taurkalnes septiņgadīgā skola</title>
    <ns>0</ns>
    <id>518121</id>
    <redirect title="Pētermuižas skola" />
    <revision>
      <id>3662557</id>
      <timestamp>2022-07-29T09:54:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Pētermuižas skola]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="33" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Pētermuižas skola]]</text>
      <sha1>cmrge6e13f7fcfgazuuj1u0ute0veg7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Argentīna 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>518122</id>
    <revision>
      <id>3662570</id>
      <timestamp>2022-07-29T11:12:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Valsts infokaste spēlēs | NOC               = ARG | NOCname           = [[Argentīnas Olimpiskā komiteja]] | games             = vasaras olimpiskajās spēlēs | year              = 1900 | flagcaption       = | oldcode           =  | website           = | location          = {{vieta|Francija|Parīze}} | date              = [[1900]]. gada [[14. maijs]] — [[28. oktobris]] | competitors       = 1 (1 vīrietis) | sports            = 1 | flagbearer        =  | rank...</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3859" xml:space="preserve">{{Valsts infokaste spēlēs
| NOC               = ARG
| NOCname           = [[Argentīnas Olimpiskā komiteja]]
| games             = vasaras olimpiskajās spēlēs
| year              = 1900
| flagcaption       =
| oldcode           = 
| website           =
| location          = {{vieta|Francija|Parīze}}
| date              = [[1900]]. gada [[14. maijs]] — [[28. oktobris]]
| competitors       = 1 (1 vīrietis)
| sports            = 1
| flagbearer        = 
| rank              =
| gold              = 0
| silver            = 0
| bronze            = 0
| officials         = 
| appearances       = auto
| app_begin_year    = 1900
| app_end_year      = 
| summerappearances = 
| winterappearances = 
| seealso      
}}

'''[[Argentīna]]''' bija pārstāvēta '''[[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' kas norisinājās [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] no [[1900]]. gada [[14. maijs|14. maija]] līdz [[28. oktobris|28. oktobrim]]. Šīs bija pirmās [[vasaras olimpiskās spēles]], kurās tā startēja.

Šajās olimpiskajās spēlēs, Argentīna, bija pārstāvēta ar vienu sportistu, [[Francisko Kamē]], kurš startēja [[paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|paukošanā]]. Šajā reizē Argentīna neieguva olimpiskās medaļas.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/countries/ARG/summer/1900/  |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417093702/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/ARG/summer/1900/ |work=Sports Reference |archive-date=2022. gada 29. jūlijs |title=Argentina at the 1900 Paris Summer Games |accessdate=2022. gada 29. jūlijs}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.olympedia.org/countries/ARG/editions/2 |work=''Olympedia'' |archive-date=2022. gada 29. jūlijs |title=Argentina at the 1900 Summer Olympics|accessdate=2022. gada 29. jūlijs}}&lt;/ref&gt;

== Sportisti un to sadalījums pa sporta veidiem ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
! Sporta veids || Vīrieši || Sievietes || Kopā
|-
| align=left| {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} 
| {{hidden|{{align|left|1}}|[[Francisko Kamē]]}} 
| — 
| '''1'''
|-
! Kopā || 1 || 0 || 1
|}

== Rezultāti ==
=== [[Attēls:Fencing pictogram.svg|20px]] Paukošana ===
* Skatīt arī: ''[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! rowspan=2|Disciplīna ||  rowspan=2|Sportists || colspan=2| Pirmā kārta || colspan=2|Ceturdaļfināls || colspan=2|Pusfināls || colspan=2|Fināls
|-
! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta 
|-
| [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — špaga vīriešiem|Špaga]] || [[Francisko Kamē]] || align=center|''Nav zināms'' || align=center|2 &lt;small&gt;(M grupa)&lt;/small&gt; ({{abbr|Q|Kvalifikācija ceturtdaļfinālam}}) || align=center|''Nav zināms'' || align=center|2 &lt;small&gt;(C ceturtdaļfināls)&lt;/small&gt; ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || align=center|''Nav zināms'' || align=center|3 &lt;small&gt;(B pusfināls)&lt;/small&gt; ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|2―3 || align=center|5
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200417093702/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/ARG/summer/1900/ Argentīna 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/countries/ARG/editions/2 Argentīna 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}}

{{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}}
{{Argentīna olimpiskajās spēlēs}}

[[Kategorija:Valstis 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Argentīna olimpiskajās spēlēs|1900]]
[[Kategorija:Argentīnas sportisti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs| ]]</text>
      <sha1>exj6jygencf13lf7pvfsqwa8r8mo62v</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3662583</id>
      <parentid>3662570</parentid>
      <timestamp>2022-07-29T11:28:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Ārējās saites */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3778" xml:space="preserve">{{Valsts infokaste spēlēs
| NOC               = ARG
| NOCname           = [[Argentīnas Olimpiskā komiteja]]
| games             = vasaras olimpiskajās spēlēs
| year              = 1900
| flagcaption       =
| oldcode           = 
| website           =
| location          = {{vieta|Francija|Parīze}}
| date              = [[1900]]. gada [[14. maijs]] — [[28. oktobris]]
| competitors       = 1 (1 vīrietis)
| sports            = 1
| flagbearer        = 
| rank              =
| gold              = 0
| silver            = 0
| bronze            = 0
| officials         = 
| appearances       = auto
| app_begin_year    = 1900
| app_end_year      = 
| summerappearances = 
| winterappearances = 
| seealso      
}}

'''[[Argentīna]]''' bija pārstāvēta '''[[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' kas norisinājās [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] no [[1900]]. gada [[14. maijs|14. maija]] līdz [[28. oktobris|28. oktobrim]]. Šīs bija pirmās [[vasaras olimpiskās spēles]], kurās tā startēja.

Šajās olimpiskajās spēlēs, Argentīna, bija pārstāvēta ar vienu sportistu, [[Francisko Kamē]], kurš startēja [[paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|paukošanā]]. Šajā reizē Argentīna neieguva olimpiskās medaļas.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/countries/ARG/summer/1900/  |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417093702/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/ARG/summer/1900/ |work=Sports Reference |archive-date=2022. gada 29. jūlijs |title=Argentina at the 1900 Paris Summer Games |accessdate=2022. gada 29. jūlijs}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.olympedia.org/countries/ARG/editions/2 |work=''Olympedia'' |archive-date=2022. gada 29. jūlijs |title=Argentina at the 1900 Summer Olympics|accessdate=2022. gada 29. jūlijs}}&lt;/ref&gt;

== Sportisti un to sadalījums pa sporta veidiem ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
! Sporta veids || Vīrieši || Sievietes || Kopā
|-
| align=left| {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} 
| {{hidden|{{align|left|1}}|[[Francisko Kamē]]}} 
| — 
| '''1'''
|-
! Kopā || 1 || 0 || 1
|}

== Rezultāti ==
=== [[Attēls:Fencing pictogram.svg|20px]] Paukošana ===
* Skatīt arī: ''[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! rowspan=2|Disciplīna ||  rowspan=2|Sportists || colspan=2| Pirmā kārta || colspan=2|Ceturdaļfināls || colspan=2|Pusfināls || colspan=2|Fināls
|-
! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta 
|-
| [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — špaga vīriešiem|Špaga]] || [[Francisko Kamē]] || align=center|''Nav zināms'' || align=center|2 &lt;small&gt;(M grupa)&lt;/small&gt; ({{abbr|Q|Kvalifikācija ceturtdaļfinālam}}) || align=center|''Nav zināms'' || align=center|2 &lt;small&gt;(C ceturtdaļfināls)&lt;/small&gt; ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || align=center|''Nav zināms'' || align=center|3 &lt;small&gt;(B pusfināls)&lt;/small&gt; ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|2―3 || align=center|5
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200417093702/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/ARG/summer/1900/ Argentīna 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/countries/ARG/editions/2 Argentīna 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}}

{{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}}
{{Argentīna olimpiskajās spēlēs}}

[[Kategorija:Valstis 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Argentīna olimpiskajās spēlēs|1900]]</text>
      <sha1>fnxvnnera5td7n98k5fs60t9g0usxit</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Ryan Vesey</title>
    <ns>3</ns>
    <id>518123</id>
    <revision>
      <id>3662582</id>
      <timestamp>2022-07-29T11:25:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="178" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Ryan Vesey}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 29. jūlijs, plkst. 14.25 (EEST)</text>
      <sha1>f7sqfcumdkmoeudfgw3gu0kghulvhia</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Realn3rd</title>
    <ns>3</ns>
    <id>518124</id>
    <revision>
      <id>3662589</id>
      <timestamp>2022-07-29T11:50:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="176" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Realn3rd}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 29. jūlijs, plkst. 14.50 (EEST)</text>
      <sha1>0wtgrq9cbqdbcf6le8rxwvc16o5o6pf</sha1>
    </revision>
  </page>
</mediawiki>